800+ "ÅªdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija

More documents

Recommendations

Info

Paraugi tika vākti arī pie Ķeguma hidroelektrostacijas regulējošā dambja un Lielajā Juglā netālu no Rīgas. Visi paraugi tiek ņemti ar gruntssmēlēju no mīkstas gultnes un sijāti caur sietu, kam acu izmēriem 0.5 mm. Vairākumā gadījumu identifikācija notiek sugu līmenī - tas neattiecas uz Chironomids un Oligochaetes, kurus nosaka atsevišķi. Makrobentosa noteikšanai ir radīta Latvijas atskaites sistēma, kura ir līdzīga fitoplanktona noteikšanas sistēmai (Cimdiņš et al, 1995). Hidrometeoroloģijas pārvalde klasifikācijai lieto šo sistēmu papildus vēl vienai sistēmai, kur saprobitāte tiek klasificēta tikai pēc Oligochaetes skaita. Sugas, kurām nav dots saprobitātes indekss, nav iekļautas Hidrometeoroloģijas pārvaldes dotajās tabulās. Tādējādi atskaite var būt nepilnīga, piemēram, neuzrādot pilnīgu pārskatu par Plecoptera. Tā kā Latvijas saprobie rādītāji balstās uz sugām, tā ir “ekspertu” sistēma, kur dažu grupu noteikšanai nepieciešamas ievērojamas taksonomijas zināšanas. Ir arī dažas līdzīgas, bet vienkāršākas metodes. Šādu “pus-ekspertu” metožu piemēri ir angļu BMWP atskaites sistēmas (piem. Armitage et al,1983) un dāņu “Viborgas indekss” (Andersen et al,1984). Latvijā tika attīstīta jaunākai vācu sistēmai līdzīga (Anon, 1989), kuras uzrādītos rezultātus varēja salīdzināt ar latviešu sistēmu (Anon, 1994). No praktiskā viedokļa “pus-ekspertu” sistēmām tiek dota priekšroka, jo tās ir samērā viegli apgūt un tās nav tik laikietilpīgas gan uz lauka, gan arī laboratorijā. 3.2 Pamatapstākļi - upes, ezeri un piekrastes ūdeņi 3.2.1 Plūsma un ūdens kvalitāte Pieejamo datu pārskats liecina, ka, vispārīgi ņemot, Latvijas upes nav ievērojami piesārņotas. Tam ir divi principiāli cēloņi: • daudzas upes plūsmas ziņā ir lielas, salīdzinot ar tajās ieplūstošo notekūdeņu daudzumu un citām piesārņojošām izplūdēm; • daudzas ģimeņu mājas Latvijā nav pievienotas pie ciematu kanalizācijas attīrīšanas ierīcēm, bet lieto notekūdeņu izsmeļamās bedres vai septiktenkus. Tomēr, atbilstoši attēlam 3.2, trīs Latvijas vislielākās upes (Gauja, Daugava un Lielupe) līdz noteiktai pakāpei ir piesārņotas ar saimnieciskajiem un rūpnieciskajiem notekūdeņiem; vissliktākie apstākļi ir vērojami Rīgas rajonā un Jūrmalā. “Karstie punkti” vēl ir arī lejpus lielākajām pilsētām vai rūpnieciskiem uzņēmumiem, piem., pienotavām, kur notekūdeņi pēc dažādas attīrīšanas pakāpes izplūst vietējās upītēs. Skābeklis Visās Hidrometeoroloģijas pārvaldes paraugu ņemšanas vietās tiek mērīta skābekļa koncentrācija. Paraugi parasti tiek ņemti augšpus un lejpus nozīmīgākām izplūdes vietām. Kā jau noskaidrots iepriekš, ir grūti paredzēt, cik tālu aiz izplūdes vietas parādīsies viszemākā skābekļa koncentrācija, un šis punkts mainās temperatūras un straumes ātruma ietekmē. Skābekļa koncentrācijas ir salīdzinoši augstas, un pat zemākās reģistrētās koncentrācijas, ar dažiem izņēmumiem, ir bijušas 5 mg/l. Desmit vietas ar viszemākajām skābekļa koncentrācijām 1993. un 1994. gadā ir uzskaitītas 3.7 tabulā.
3.7 tabula. Zemākās reģistrētās skābekļa koncentrācijas 1993. un 1994. gadā 1993 mg/l 1994 mg/l Lejpus Jelgavas 3,29 Lejpus Smiltenes 2,58 Lejpus Preiļiem 4,67 Lejpus Balviem 4,04 Lejpus Bauskas 4,82 Lejpus Valmieras 4,25 Lejpus Lipšiem 6,15 Lejpus Olaines 4,60 Lejpus Krāslavas 6,34 Lejpus Mazsalacas 4,78 Lejpus Balviem 6,43 Lejpus Jēkabpils 4,85 Augšpus Zaķiem 6,44 Jūrmalas estuārijā 4,85 Lejpus Jēkabpils 6,51 Lejpus Preiļiem 5,00 Lejpus Skaistkalnes 6,57 Lejpus Bauskas 5,08 Augšpus Rēzeknes 6,69 Augšpus Mazsalacas 5,20 Kaut gan kopumā zemākās skābekļa koncentrācijas ir atrastas lejpus izplūdēm, vairumā gadījumu augšpus izplūdēm atšķirības nav lielas. Laika periodā no 1993. līdz 1994. gadam vislielākais samazinājums no augšteces uz lejteci bija vērojams Smiltenē, kur minimālā koncentrācija lejpus izplūdes bija vidēji par 50 % zemāka nekā minimālā koncentrācija augšpus izplūdes. Diezgan liels samazinājums tika novērots arī Preiļos, Balvos un Valmierā, bet citās vietās tas nepārsniedza kādus 10% (skat. tabulu 3.8). 3.8 tabula. Skābekļa samazināšanās paraugu ņemšanas vietās (% piesātinājuma) 1993. un 1994. gadā (Hidrometeoroloģijas pārvaldes dati) Pilsēta Vidēji 1993 1994 Smiltene 45 16 74 Preiļi 27 37 17 Balvi 25 16 34 Valmiera 25 16 34 Salacgrīva 18 10 26 Jēkabpils 15 11 18 Dobele 14 5 23 Aizpute 11 14 8 Daugavpils 10 8 12 Olaine 10 3 17 Ogre 9 4 15 Rūjiena 9 7 11 Mazsalaca 7 6 8 Jelgava 7 3 10 Līvāni (18p) 5 5 6 Kalnciems 5 4 6 Cēsis 5 3 6 Līvāni (20p) 4 3 6 Krāslava 3 6 0 Rēzekne -7 -18 4
Page 1 and 2: 800+ "Ūdensapgāde un notekūdeņu
Page 3 and 4: 4.4 Nekanalizētas teritorijas - es
Page 5 and 6: 11 INVESTĪCIJU STRATĒĢIJAS FINAN
Page 7 and 8: Stratēģijas mērķi (ņemti no uz
Page 9 and 10: 2.2.2 Noteiktie emisiju limiti izpl
Page 11 and 12: • virszemes ūdeņi, kam jābūt
Page 13 and 14: Pēdējo desmit gadu laikā patēr
Page 15 and 16: Anglija un Velsa Ir desmit ūdens p
Page 17 and 18: 3. UZTVEROŠO ŪDENSTILPJU VIDES AP
Page 19 and 20: • paraugu ņemšanas vietas augš
Page 21: • fitoplanktons - uzskaitīšana
Page 25 and 26: Zilzaļās aļģes ir bieži sastop
Page 27 and 28: 3.3 Ūdens kvalitātes mērķi 3.3.
Page 29 and 30: visaugstākā prioritāte, kam seko
Page 31 and 32: pazemes ūdeņu piesārņojumam š
Page 33 and 34: Saistībā ar šo attīrīšanas ie
Page 35 and 36: Ir daudz iemeslu tam, ka izplūdes
Page 37 and 38: No 2000 līdz 10000 No 10 000 līdz
Page 39 and 40: Tipa projekts S2 Tipa projektā S2
Page 41 and 42: Baltijas valstīs notekūdeņu att
Page 43 and 44: 4.5 Nekanalizētas teritorijas - pr
Page 45 and 46: Būtu jāapsver citāda tipa sūkn
Page 47 and 48: nākotnē saražoto dūņu kvalitā
Page 49 and 50: ūdens līmeni akā par vienu metru
Page 51 and 52: Svarīgs iemesls augstajam dzelzs s
Page 53 and 54: • ūdens nesošā slāņa biezums
Page 55 and 56: permanganātu vai, īpašos gadīju
Page 57 and 58: Ja ir nepieciešama cauruļu rehabi
Page 59 and 60: Kāda firma no Rīgas ir uzstādīj
Page 61 and 62: • aptuveni 500 vietējās pašval
Page 63 and 64: 7.1 tabula. Pilsētas raksturojoša
Page 65 and 66: kanalizācijas uzņēmuma pakļaut
Page 67 and 68: Vairāku pašvaldību teritorijās
Page 69 and 70: 7.3 Priekšnoteikumi dalībai progr
Page 71 and 72: • ir plaša piedalīšanās plān
Page 73 and 74:
izmaksas, ieskaitot uzturēšanas u
Page 75 and 76:
7.4 tabula. Vietējām pašvaldīb
Page 77 and 78:
Izvēlētam institucionālam varian
Page 79 and 80:
7. variants Ar apsaimniekošanas pa
Page 81 and 82:
• noteikt sadarbības sistēmu ar
Page 83 and 84:
• izveidot vairākus tehnisko un
Page 85 and 86:
acīmredzot tām nav īpašnieka. D
Page 87 and 88:
palielināsies vairākas reizes. Ja
Page 89 and 90:
vides aspekti ir jāņem vērā, la
Page 91 and 92:
adīto pakalpojumu līmeni, kurš t
Page 93 and 94:
Vadoties no citu valstu pieredzes,
Page 95 and 96:
Kad šie sagrozījumi no analīzes
Page 97 and 98:
Ūdens apgādes un notekūdeņu att
Page 99 and 100:
• pārveidota projekta pamata gru
Page 101 and 102:
• vietas, kur demonstrācijas pro
Page 103 and 104:
EU PHARE* Jaunjelgava Cēsis Mālpi
Page 105 and 106:
• līgums ES PHARE palīdzības p
Page 107 and 108:
10.9.2. Metodoloģija Stratēģijas
Page 109 and 110:
Izstrādātās sistēmas detaļas i
Page 111 and 112:
• izstrādāt indikāciju par to,
Page 113 and 114:
Pilsētas ar iedzīvotāju skaitu v
Page 115 and 116:
11.3 Finansu organizācijas 203 mil
Page 117 and 118:
NEFCO finansē projektus ar iekšē
Page 119 and 120:
11.4 Kapitāla apjoms Investīciju
Page 121:
katras pilsētas projekti varēs m
show all

800+ "ÅªdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?

800+ "ÅªdensapgÄde un notekÅ«deÅu - Vides ministrija