pdf fails (49,5MB) - Vides ministrija

VISP¬RÃGAS ZI–AS PAR LATVIJAS REPUBLIKU
Transportti naftas produkti pa maistrlo
naftas produktu vadu, milj. t
2,9 2,7 3,0 3,2 3,6 3,5
Transportta gze pa maistrlajiem gzes
vadiem, mljrd. m 3 3, 3,4 2,8 3,7 3,6 3,9
Rpniecba
Rpniecbai ir noteicoša loma valsts ekonomikas izaugsm. Pc krzes, ko Latvij
devidesmito gadu skum izraisja preja uz tirgus attiecbm, 996. gad ražošanas apjomi
ska pakpeniski pieaugt. Apstrdes rpniecbas patsvars IKP 996. gad bija 20,9%, 997. –
22,2%, 998. – 7,9%, 999. – 5,3%, 2000. – 4,5%. Tomr tas pašlaik sastda tikai
apmram 40% no 990. gada lmea, kad rpniecba bija Latvijas ekonomikas vadoš nozare.
2.8. tabul ir doti daži Latvijas rpniecbas nozaru rdtji Ekonomikas ministrijas vrtjum.
2
Pavisam
Prtikas rpniecba
Viegl rpniecba
Kokapstrde
Papra ražošana un izdevjdarbba
misk rpniecba
Prjo nemetlisko minerlu
izstrdjumu ražošana
Metlu un metlu izstrdjumu
ražošana
Mašnu un iekrtu ražošana
Prjs rpniecbas nozares
Daži Latvijas rpniecbas nozaru rdtji, % [78] 5
2.8. tabula
Rpniecbas pievienots vrtbas
struktra
Eksporta patsvars
produkcijas izlaid
996 997 998 999 2000 2000
00 00 00 00 00
52
40,3 37,3 35,4 32, 27,5
20
,5 ,5 ,8 2,5 4,2
86
9, 3,2 4,7 7,6 9,7
73
6,4 5,7 6,6 7,0 7,9
8
6,8 6,9 6,2 4,4 3,0
57
2,5
4,5
5,0
3,6
2,9
,4
7,7
3,4
Prtikas rpniecba ir lielk Latvijas rpniecbas apakšnozare. Ts produkcijas
ražošana veido nedaudz vairk k ¼ dau no rpniecbas pievienots vrtbas. Valst ir
apmram 400 daždu prtikas ražošanas uzmumu, kas btiski ietekm visu lauksaimniecbu
un ts atbalstu kopum. Prstrdes modernizcija tiks atbalstta no ES SAPARD programmas
fondiem Latvijas Lauku attstbas plna ietvaros. Kokapstrdes rpniecb, kas ir otra lielk
rpniecbas nozare Latvij, pieaug kokmaterilu apstrdes pakpe. Galvens kokapstrdes
nozares Latvij ir kokzšana un saplkšu, koksnes pltu un mbeu ražošana. Viegls
rpniecbas nozarei 2000. gad izdevs palielint ražošanas izlaidi saldzinjum ar
999. gadu: tekstilrpniecb – par 9,2%, aprbu ražošan – par 2,8% [78].
Viena no Latvijas rpniecbas attstbas pamatproblmm ir eksportspjgu produktu
ar augstu pievienoto vrtbu ražošanas attstba. emot vr, ka Latvija ir saldzinoši trcga
attiecb uz dabas un energoresursiem (izemot koksni), k perspektvas un veicinmas btu
uzskatmas ts rpniecbas nozares, kurs pievienoto vrtbu nodrošina kvalificti specilisti,
zintniskais potencils un moderno tehnoloiju izmantošana. Pie tdm btu pieskaitmas
virkne nozaru, kurm pašlaik vl ir relatvi neliels patsvars kopj pievienot vrtb, bet ir
labas attstbas iespjas nkotn, piemram, informcijas tehnoloijas, mijas un farmcijas
3,6
0,7
7,7
3,3
3,8
2,4
6,6
3,5
4,3
0,7
8,5
4,
29
79
78
72
5 2.8. tabul nozaru pievienots vrtbas struktra nav nordta par 990. un 995. gadu, jo nozaru struktra par
šiem gadiem tika rinta pc produkcijas apjoma faktiskajs cens, kas atširas no pievienots vrtbas
struktras.
39