pdf fails (49,5MB) - Vides ministrija

VISP¬RÃGAS ZI–AS PAR LATVIJAS REPUBLIKU
aizaugšana ar krmiem 2,5 tkst. ha (0,93%); 203 gadjumos zemes apsaimniekotji neveic
saimniecisks darbbas rezultt radušos bojto lauksaimniecbas zemju rekultivciju ~400 ha
platb; samazinoties augšu kaošanai, negatvi tiek ietekmta augsnes kvalitte.
Ir pardjusies vl viena problma – ražošanas koncentršans noteikts viets
(apvidos, reionos), kur, pieaugot ražošanas apjomiem, koncentrjas lielk daa ražošanas un
prstrdes jaudas. T k Latvijas lauku teritorija ir mazapdzvota un t ir stipri atkarga no
lauksaimniecisks ražošanas, Latvijas nacionl atbalsta shms tiks emts vr atbalsta
reionls diferencicijas princips, k to paredz acquis communautaire. Mazk labvlgu
apvidu (LFA) statusu paredz pieširt visai Latvijas lauku teritorijai, izemot Rgas reionu un
pilstas. Atbalsta paskumi ietver valsts atbalstu ES kvalittes prasbm atbilstošas
produkcijas ražošanai, bet attiecb uz vidi – galvenokrt lauksaimniecb izmantojamo, tau
maz piemroto zemju apmežošanu, bioloisks lauksaimniecbas atbalstu, saimniecbu
specializciju un mehanizciju, lauku ekonomisko aktivitšu daždošanu.
2
Meža nozare
Latvijas meži un taj esošie koksnes resursi ir viena no galvenajm valsts
nacionlajm bagtbm. Mežaudžu kopj krja 2000. gad ir 546 milj. m 3 . Ikgadjais krjas
pieaugums – 6,5 milj. m 3 , izmantojamais krjas pieaugums, emot vr meža
apsaimniekošanas ierobežojumus dabas aizsardzbas nolk, ir 3,2 milj. m 3 gad [34]. Meža
platbu pieauguma (skatt 2.2 attlu) un ldzšinjs meža apsaimniekošanas prakses rezultt
kopj mežaudžu krja pdjo desmit gadu laik ir palielinjusies par 7 % 6 .
Mežsaimniecbas prakse, kas pagjušaj gadsimt galvenokrt bija vrsta uz mežaudžu
produktivittes palielinšanu, ir btiski palielinjusi mežaudžu vidjo krju. Mežaudžu vidj
krja attlota 2.7. attl.
250
Krja, m 3 /ha
200
50
00
50
0
930 940 950 960 970 980 990 2000
2.7. attls. Mežaudžu vidj krja [3]
Latvij domin 50 – 90 gadus vecas skuju koku un 40 – 60 gadus vecas mksto lapu
koku, galvenokrt brzu, audzes. Mežaudžu vecuma struktra Latvij pardta 2.0. tabul.
Mežaudžu vecumstruktra Latvij, %
Vecumklase, gadi Skuju koki Mkstie lapu koki Cietie lapu koki
– 0 4,3 4,0 6,4
– 20 5,5 5,4 9,9
2 – 30 6,7 7,9 7,
3 – 40 7,5 3,9 8,0
2.0. tabula
6 Avots: CSP
41