pdf fails (49,5MB) - Vides ministrija

P¬RSKATS PAR ANTROPOG»NO
SILTUMNÃCEFEKTA G¬ZU IZMEÿIEM UN PIESAISTI
2. Apstrdes rpniecba un
bvniecba
2682,76 038,33 74,27 242,94 275,28 46,2 055,00
3. Transports 60,22 748,79 6,92 278,37 226,22 2087,00 2088,00
4. Citas nozares* 5956,92 2558,42 3053,56 63,73 047,79 978,37 90,00
5. Citi** 25,22 29,52 55,82 6,00 58,50 57,20 60,20
2. Rpnieciskie procesi 562,9 27,40 85,38 53,50 236,4 60,66 00,86
A. Minerlie produkti 562,9 27,40 85,38 53,50 236,4 60,66 00,86
5. Zemes izmantošana un
-0825,58 -0483,55 -0496,38 -0508,48 -0508,48 -5228,55 -4290,9
mežsaimniecba
A. Mežaudžu krjas apjoma
-0960 -0600 -0600 -0600 -0600 -532,7 -4384,88
izmaias
D. CO 2 izmeši un piesaiste augsn 34,42 6,45 03,62 9,52 92,52 93,6 94,69
Kopjie CO 2 izmeši, bez zemes
23527,20 045,30 9549,50 868,7 8287, 7545,44 700,06
izmantošanas un mežsaimniecbas
Kopjie CO 2 izmeši, ar zemes
270,62 -338,25 -946,88 -889,77 -222,37 236,89 2809,87
izmantošanu un mežsaimniecbu
* Lauksaimniecba, mežsaimniecba, zivsaimniecba, mjsaimniecbas, tirdzniecba, pakalpojumi
** Transporta un sadales zudumi
2
3
3... Enertika (A,B)
CO 2 izmeši no kurinm sadedzinšanas aprinti, balstoties uz apstiprinto
energoresursu bilanu datiem par daždu veidu kurinm patriu un izmantojot metodiskajos
nordjumos dotos izmešu faktorus. Izmeši no centralizts siltumenerijas ražošanas
termoelektrocentrls un katlumjs uzskaitti enerijas ražošanas un prvades sektor.
Atširb no 998. gada 999. gad enertikas sektora izmešu aprinos tika izmantota gan
nozaru metode (sector approach), gan atsauces metode (reference approach). Nozaru metode
galvenokrt balsts uz kurinm patriu dažds nozars. Izmantojot šs metodes, ir
iespjama aprinto CO 2 izmešu kontrole sektor. Pieaujam atširba starp pielietotajm
metodm nedrkst prsniegt 2%, kas ir iespjama datu statistisko noviržu d (skat. 2.
pielikumu).
998. un 999. gad enertikas sektor zem apstrdes rpniecbas un bvniecbas
tika ietverti CO 2 izmeši no dzelzs un trauda ražošanas.
K liecina ikgadjo prskatu dati, CO 2 izmeši no enertikas sektora samazins. To
nosaka ziemas vidjs temperatras samazinšans, kurinm struktras izmaias, k ar
veiktie energoefektivittes paskumi.
K jau iepriekš tika mints, laika periodam no 990. ldz 997. gadam izmeši
enertikas sektor nav prrinti CRF formt. 2. pielikum ir apkopoti izmešu dati
enertikas sektor par attiecgajiem gadiem no nacionls datu bzes, ldz ar to iespjamas
datu neprecizittes uz noapaošanas rina.
3..2. Rpnieciskie procesi (2A)
Latvijas rpniecb CO 2 izmeši, kas nav saistti ar enertiku, rodas cementa
starpprodukta klinkera un kau ražošan.
CO 2 izmešu svrstbas no rpnieciskajiem procesiem nosaka cementa un kau
ražošanas apjomu nevienmrgums. Piemram, saldzinjum ar 998. gadu 999. gad kaa
ražošana ir samazinjusies apmram 5 reizes.
47