pdf fails (49,5MB) - Vides ministrija

VISP¬RÃGAS ZI–AS PAR LATVIJAS REPUBLIKU
darbaspka apsekojumiem; 2000. gad tas bija 3,2%). Šd lmen – aptuveni 3-4% –
relais bezdarbs turas jau vairkus gadus.
2.4. Ekonomisk attstba
2.4.. Visprgas zias
Kopš 90. gadu vidus Latvij pieaug ekonomisk aktivitte un uzlabojas iedzvotju
materilais stvoklis. Laika period no 995. gada ldz 2000. gadam IKP ir palielinjies par
25,6% jeb gad vidji par 3,8%, bet strdjošo bruto darba alga šaj period pieauga no 70
ldz 247 ASV dolriem.
paši veiksmga attstba bija vrojama 996. un 997. gad, kad IKP pieauguma
tempi bija attiecgi 3,3 un 8,6%. Pieaugumu galvenokrt nodrošinja apstrdes rpniecbas
strauj attstba, kuras izlaide šaj period pieauga par 39 procentiem.
Tpat k daudzs cits valsts 998. gada otraj pus un 999. gada skum
ekonomisk krze Krievij ietekmja ar Latvijas tautsaimniecbas attstbu: samazinjs
Latvijas preu eksports, grtbs nonca atsevišas komercbankas, budžeta iemumu apjoms
atpalika no plnot un pieauga bezdarbs. Tomr ir jatzm, ka šs krzes izraisto rpniecbas
un lauksaimniecbas ražošanas kritumu kompensja augsts aktivittes lmenis bvniecb un
vairks pakalpojumu nozars. Ražošanas apjomi turpinja pieaugt ar tajs rpniecbas
nozars, kuras pamat ir orienttas uz Rietumu tirgu (koksnes un koka izstrdjumu, metlu
un aprbu ražošana). Tdjdi ar 998. un 999. gad IKP turpinja pieaugt, lai ar
izaugsmes tempi bija pieticgki – attiecgi 3,9% un ,% (skat. 2.3. attlu).
2000. gad IKP pieauga par 6,6%, kas liecina, ka Latvija ir prvarjusi rjo apstku
radts grtbas. Ar 200. gads ir iescies cergi. IKP 200. gada . ceturksn saldzinjum ar
iepriekšj gada attiecgo periodu pieauga par 8,2 procentiem.
Pdjos divus gadus izaugsme Latvij ir bijusi straujk Baltijas valsts un 2000. gad
ar ES kandidtvalstu vid.
2
30
Latvija
20
ES kandidtvalstis*
ES
0
00
995 996 997 998 999 2000
* 0 Centrleiropas un Austrumeiropas kandidtvalstis
2.3. attls. Iekšzemes kopprodukta dinamika (995 = 00)
33