pdf fails (49,5MB) - Vides ministrija
pdf fails (49,5MB) - Vides ministrija
pdf fails (49,5MB) - Vides ministrija
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
VISP¬RÃGAS ZI–AS PAR LATVIJAS REPUBLIKU<br />
apmram 500 tkstošus tonnu mjsaimniecbas atkritumu. Tikai 50-60% no radto atkritumu<br />
daudzuma tiek savkti un nogdti atkritumu izgztuvs. Atkritumu apglabšanas vietas rada<br />
apkrtjs teritorijas deu, gaisa un augsnes piesrojumu.<br />
997. gad izstrdt stratija sadzves atkritumu apsaimniekošanai Latvij nosaka<br />
atkritumu apsaimniekošanas sektora problmu risinšanu k neatliekamu nacionla lmea<br />
uzdevumu. Atkritumu apsaimniekošanas stratijas realizšana ir noteikta k prioritra joma<br />
valsts finansil atbalsta sniegšanai vides aizsardzbas sektor. Stratijas ieviešana balstta uz<br />
dokumentu “Nacionlo sadzves atkritumu apsaimniekošanas programmu 500-“. Šie<br />
dokumenti skk apskatti .pielikum.<br />
Sadzves atkritumu prstrdes iespjas Latvij ir oti ierobežotas. Lai atkritumus<br />
vartu prstrdt un izmantot k izejvielu, vispirms nepieciešama to širošana. Patlaban<br />
uzskti tikai daži nelieli pilotprojekti atkritumu širošanai Rg, Jelgav un Valmier.<br />
Rgas pilstas atkritumu izgztuv “Getlii” no atkritumiem tiek širots kartons, stikla<br />
tara, melnais un krsainais metls, polietilns – šs vielas tiek prestas un nodotas prstrdei.<br />
Prstrdei “Getlios” tiek nodoti tikai aptuveni 2% no kopj atkritumu daudzuma.<br />
Centraliztas sadzves atkritumu apsaimniekošanas sistmas izveide un reionlo<br />
atkritumu poligonu ierkošana, k to paredz stratija un programma “500-“, nodrošins<br />
apstkus ar efektvai atkritumu izmantošanai enerijas ieguv. Pagaidm atkritumu<br />
izmantošana enerijas ieguv ir paredzta Rgas un Liepjas atkritumu izgztuvs.<br />
2<br />
2.5. Faktori, kas ietekm SEG izmešus Latvij<br />
Saimniecisks lejupsldes d pc 990. gada samazinjs ar visu veidu dabas resursu<br />
izmantošana, rpniecisko atkritumu daudzums, minerlmslu un pesticdu lietošana<br />
lauksaimniecb, dens un gaisa piesrojums. T paša iemesla d samazinjs ar SEG<br />
izmeši, kuri rodas fosil kurinm sadegšanas proces (skat. 2.2. tabulu).<br />
Lai novrttu minto apstku korelciju ar SEG izmešu apjoma izmaim, tika<br />
izveidota klimata prmaiu indikatoru jeb rdtju kopa. Šo darbu koordinja Baltijas <strong>Vides</strong><br />
forums, gatavojot Otro Baltijas vides stvoka prskatu. Rdtji tika atlasti, izmantojot<br />
Ekonomisks sadarbbas un attstbas organizcijas (OECD) izstrdto un Eiropas <strong>Vides</strong><br />
aentras (EEA) papildinto metodi. T k klimata prmaiu rdtju izvl piedaljs<br />
eksperti no vism trim Baltijas valstm, tie ir universli un saldzinmi. Šdi rdtji paldz<br />
novrtt vides uzlabojumus un dod iespju prognozt un novrtt vides politikas rezulttus.<br />
K rdtji, kuri raksturo SEG izmešu izraistjus, ir izvlti tautsaimniecbas energoproduktivitte,<br />
kas parda primro energoresursu daudzumu, kas nepieciešams, lai saražotu<br />
vienu IKP vienbu, un enerijas patria nozaru struktra. Savukrt, primro energoresursu<br />
struktra parda, cik lielu dau no tiem sastda kurinmie, kuri rada SEG izmešus. Fosil<br />
kurinm dedzinšana ir galvenais SEG izmešu avots, turpret atomenerija,<br />
hidroelektroenerija, vja un saules enerijas, k ar enerija, ko iegst no biomasas<br />
sadedzinšanas, tieši neietekm SEG izmešu palielinšanos. Tpc šis rdtjs atspoguo<br />
ekonomiskos apsvrumus, kurus ietekm degvielas cenas, atsevišu energoresursu pieejamba<br />
un pastvoš energoresursu piedvjuma struktra.<br />
T k Latvij enertik plaši tiek izmatota koksne, hidroelektroenerija, k ar<br />
importt elektroenerija, tad saldzinjum ar citm Eiropas valstm fosil kurinm<br />
patsvars Latvijas energoresursu patri ir mazs (skat. 2.4.2. nodau). Turpret enerijas<br />
produktivitte ir diezgan zema, kaut ar tai ir tendence palielinties (skat. 2.2. tabulu).<br />
43
Change language