pdf fails (49,5MB) - Vides ministrija

KOPSAVILKUMS
paskumiem un energoresursu patria struktr palielins ogu, kdras un naftas produktu
patsvars.
K rda SEG izmešu prognozes (skat. .2. attlu), Latvija vars izpildt savas
starptautisks saistbas, kuras uzliek Kioto protokols, ar nosacjumu, ka saglabsies plnotie
tautsaimniecbas attstbas tempi.
SEG izmešu prognožu apriniem tika izmantots IPCC kopjais atskaites formts.
Atbilstoši tam tika prognozti pamatdati katr nozar, emot vr 4. noda apraksttos
paskumus. Enertikas nozares prognožu sagatavošanai ir izmatots optimizcijas modelis
MARKAL, bet prjs nozars prognozes ir balsttas galvenokrt uz ekspertu viedokli un
nozaru plniem.
1
30 30000
Scenrijs
Scenrijs
"ar
"ar
paskumiem"
paskumiem"
Kioto
Kioto
mris
mris
Bzes
Bzes
scenrijs
scenrijs
25 25000
20 000
15 000
10 000
5 000
-
2000 20052010 2010 20152020
2020
.2. attls. Kopj form izteiktie tiešie SEG izmeši 2000. – 2020. gad, Gg CO 2 ekv.
1.5. Klimata prmaiu ietekme, jutguma novrtjums un
pielgošans paskumi
Latvij, tpat k daudzviet citur, ir vrojama gaisa temperatras paaugstinšans un
20. gs. otr pus ar nokrišu pieaugums. Gada vidjs temperatras kpums pdjos 100
gados Rg ir ap ºC. Daa š kras pieauguma ir saistta ar pilstvides efektu. rpilstas
apstkos Latvij šaj paš laika posm temperatra ir pieaugusi vidji par 0,5ºC. Gada
temperatru svrstbas samazins, un ts kst izldzintkas (seviši ziem un pavasar).
Specilisti uzskata, ka nkotn siltumncas efekta ietekm sasinsies sniega segas periods,
pagarinsies augu veetcijas periods, upm veidosies citda caurtece un izmainsies nokrišu
sadaljums.
Globls sasilšanas izraist temperatras paaugstinšans veicina arktisko un
antarktisko ledju kušanu, k ar termisko dens izplešanos, un tas izraisa dens lmea
celšanos Pasaules oken. Šs pardbas sekas bs izjtamas ar Latvij.
eogrfiskais stvoklis nosaka Latvijas jutgumu pret laika apstkiem un jras dens
lmea izmaim pasaules oken. Baltijas jr un Rgas lc dens lmea svrstbas ir
25