Latvijas Republikas CETURTAIS NACIONĀLAIS ... - Vides ministrija

LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________Koksnes kopkrja 1935. – 2003. gad, milj. m 370060050040030020010001935 1984 1996 1999 2000 2001 2002 20032.9. attls.Avots: Valsts meža dienests.Zemes reformas rezultt ir mainjusies meža pašuma struktra – 50,7% pieder valstij, 45%atrodas privto meža pašnieku vai tiesisko valdtju przi, bet 3,7% mežu apsaimniekopašvaldbas.Latvij prsvar domin skuju koku meži, tomr ir vrojamas atširbas starp sugu sastvuvalsts un prjos mežos. Valsts mežus Latvij visvairk veido audzes, kurs valdoš koku suga irskuju koki – priede un egle. Skuju koku audzes valsts mežos aizem 69% no visu audžuplatbm. Prjos mežos skuju koku audžu aizemts platbas sastda 43%, bet ir vrojamslielks lapu koku audžu patsvars ar prstvtkajm sugm – brzu (36% no kopjmmežaudžu platbm), baltalksni (13%) un apsi (4%). Šds sugu sastvs prjos mežos irskaidrojams ar to, ka šos mežus samr daudz veido audzes, kas izveidojušslauksaimniecbas zemm aizaugot ar lapu kokiem 14 .Kopum mežaudžu vecumstruktra Latvij ir oti nevienmrga. emot vr, ka priežu, eguun brzu audzes veido 87% no visas mežu platbas, tad mežaudžu kopj vecumstruktra ircieši saistta ar šo trs sugu vecumstruktru. Liels mežaudžu patsvars ir vecum no 40–80gadiem, kas izskaidrojams ar mežaudžu platbu palielinšanos, aizaugot lauksaimniecbaszemm pc Otr pasaules kara. Visvairk mežaudžu ir vecum no 51–60 gadiem, koviennozmgi ietekm š vecuma brza audžu lielais patsvars. Priežu audžu visvairk ir vecumno 51–90 gadiem, savukrt puse no egu audzm ir jaunaudzes 15 .Ikgadjie mežizstrdes apjomi laikposm no 1991. gada ldz 2003. gadam pieauguši no4,4 milj. m 3 ldz 11,7 milj. m 3 . Straujais izstrdes pieaugums izskaidrojams ar privto mežuiekaušanu saimnieciskaj aprit un kokapstrdes, paši kokzšanas, ražošanas jauduattstbu. Privtajos mežos Latvij pdjos gados vidji izcrt 65% no kopj mežizstrdesapjoma. Valsts mežos izstrdtais kokmaterilu apjoms ir stabils, un savu stabilitti ar nelielmizmaim ir saglabjis kopš neatkarbas atjaunošanas. Neraugoties uz mežizstrdes apjomuievrojamo pieaugumu, Latvijas atjaunots neatkarbas gadu period ciršanas apjomineprsniedz 75% no pieauguma, k ar 2% no koksnes kopkrjas. Pdjos gados ciršanasapjoms ir nostabilizjies un lielu pieaugumu neuzrda, taj skait ar privtajos mežos.Galvenais iemesls ir ar likumu tieši regultais maksimli pieaujamais izcrtams koksnesapjoms galvenaj cirt. Gan privtajos, gan ar valsts mežos ciršanas apjomus regul arnetieši, nosakot mežaudžu ciršanas vecumu, k ar tiek aizliegta galven cirte, ja mežaudzesnetiek atjaunotas normatvajos aktos noteikt krtb.14 Avots: Valsts meža dienests.15 Avots: „Resursu patria novrtjums”, Latvijas Vides aentra, 2004.30