Latvijas Republikas CETURTAIS NACIONÄLAIS ... - Vides ministrija

More documents

Recommendations

Info

LATVIJAS REPUBLIKAS <strong>CETURTAIS</strong> NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________Otras nozmgks SEG – CH4 emisijas 2003. gad ir samazinjušs par 49%, saldzinot ar1990. gadu. Galvenie CH4 emisijas avoti Latvij ir cieto sadzves atkritumu izgztuves unmjlopu gremošanas procesi. Citi nozmgi CH4 emisiju avoti ir nopldes no dabas gzescauruvadu sistmm un biomasas sadedzinšana mjsaimniecbas sektor.Kopjs N2O emisijas samazinjušs par 61%, saldzinot ar 1990. gadu. Galvenais N2O emisijuavots ir lauksaimniecisks zemes, kuras veido 71% no 2003. gada N2O emisijm. Citi N2Oemisiju avoti ir transports, biomasas dedzinšana mjsaimniecbas, tirdzniecbas un citossektoros, k ar atkritumu apsaimniekošana un notekdeu apstrde.Enertikas sektors bija galvenais netiešo SEG un SO2 emisiju avots 2003. gad. Transportsemitja 57,7 % no vism NOx un 26,5 % no CO emisijm. No rpniecbas sektora 2003. gadnoplda 9,24 Gg NMGOS (11,6% no kopjm emisijm), no tiem prtikas rpniecba dod –53,6%, emisijas no ceu asfaltšanas – 46,2%, bet trauda ražošana – 0,2% emisiju.Kopj form izteiktm SEG emisijm, skot no 1990. gada, ir tendence samazinties un štendence turpins ar pc 2001. gada. Tas galvenokrt saistms ar CO2 un CH4 emisijusamazinšanos (par 35%), turpret N2O, HFC un SF6 emisijas pieauguši attiecgi par 5%, 25% un 55%.1.3. Politika un paskumi siltumncefekta gzu emisiju ierobežošanai un samazinšanai unCO2 piesaistes palielinšanaiKlimata prmaiu samazinšanas politika Latvij kst arvien prioritrka atbilstoši kopgajaipasaules un Eiropas Savienbas politikai un rpm par klimata prmaim. Jaunkais klimataprmaiu samazinšanas politikas dokuments ir “Klimata prmaiu samazinšanasprogramma 2005. – 2010. gadam” un šs programmas primrais mris – nodrošint, lai, skotar 2008. gadu, kopjs SEG emisijas neprsniegtu 92% no 1990. gada lmea – sasniedzams,realizjot šdus klimata prmaiu samazinšanas politikas rcbas virzienus:1) palielint atjaunojamo energoresursu patsvaru energoresursu bilanc;2) palielint energoresursu efektvu un racionlu izmantošanu;3) attstt videi draudzgu transporta sistmu;4) veicint labko pieejamo tehnisko pamienu, videi draudzgu tehnoloiju untrkas ražošanas ieviešanu;5) veicint vidi saudzjošu un tiešo SEG emisijas samazinošu lauksaimniecbas metožuieviešanu;6) palielint CO2 piesaisti mežsaimniecb;7) izveidot msdienu prasbm atbilstošu sadzves atkritumu apsaimniekošanassistmu.Lai stenotu klimata prmaiu samazinšanas politiku, skk analizti šdi paskumi:biomasas izmantošanas veicinšana;biogzes izmantošanas veicinšana;atbalsts enerijas ražošanai mazajs hidroelektrostacijs;atbalsts vja enerijas ražošanai;saules enerijas izmantošanas veicinšana;atbalsts biodegvielas ražošanai un biodegvielas izmantošanas veicinšana;atbalsts koenercijas staciju bvei un energoefektivittes paaugstinšanasprojektiem;atbalsts siltumenerijas ražošanas un prvades energoefektivittespaaugstinšanas projektiem;atbalsts ku energoefektivittes uzlabošanas projektiem;satiksmes plsmas optimizcija pilsts;11
LATVIJAS REPUBLIKAS <strong>CETURTAIS</strong> NACION LAIS ZI OJUMSANO VISP R J S KONVENCIJAS PAR KLIMATA P RMAIM IETVAROS_________________________________________________________________velotransporta infrastruktras attstba;ktsmslu krtuvju sakrtošana un izbve;lauksaimniecbas resursu ilgtspjga izmantošana;videi draudzgas lauksaimniecbas attstbas un labas lauksaimniecbas praksesieviešanas veicinšana;lauksaimniecb neizmantots zemes apmežošana;bioloiski nordmo atkritumu prstrde;biogzes savkšana no sadzves atkritumu poligoniem;vides prasbm neatbilstošo mazo izgztuvju rekultivcija.Latvij realiz ar klimata prmaiu samazinšanas politiku un paskumus, kas vienlaicgiattiecinma uz vairkm tautsaimniecbas nozarm. Starpnozaru politika ietver ES emisijaskvotu tirdzniecbas sistmas ieviešanu, piedalšanos Kioto protokola elastgajos mehnismos(paši, aktva dalba kopgi stenojamos projektos), vides prvaldbas un energovadbassistmu ieviešanas veicinšanu, vides apsvrumu iekaušanu patria lmumos.Lai efektvi stenotu klimata prmaiu samazinšanas politiku un sasniegtu SEG emisijusamazinšanas mrus, Latvij tiek izmantots plašs politikas instrumentu klsts: administratvitiesiskie instrumenti (ietekmes uz vidi novrtjuma procedras, atauju režmi, standarti,ierobežojumi un aizliegumi), ekonomiskie instrumenti (dabas resursu nodoklis, akczes nodoklisenergoresursiem, lietotja maksa (tarifi), k ar brvprtgs vienošans, sabiedrbasinformšanas un izgltošanas paskumi.1.4. Siltumncefekta gzu emisiju un CO2 piesaistes prognozes un paskumu ieviešanasrezulttiSEG emisiju un piesaistes tendences nkotn novrttas, emot vr pašreizjo ekonomikasun socils attstbas lmeni. Nosakot paskumu saistbu ar SEG emisijm, tika aprinta tikaito ietekme uz tiešajm SEG – CO2, CH4, N2O, HFC un SF6.Saska ar nordjumiem, kas izteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada11. februra Lmum Nr. 280/2004/EK par monitoringa mehnismu attiecb uz siltumncasefektu izraisošo gzu emisiju un par Kioto protokola stenošanu Kopien, SEG emisiju un CO2piesaistes prognozes novrttas pc diviem scenrijiem – scenrija “ar paskumiem”, kasizriet no pieemto politikas dokumentu un tiesbu aktu stenošanas, un scenrija “ar papildupaskumiem”, kur ietverta ar plnoto politikas dokumentu un tiesbu aktu stenošanas.Abu minto scenriju pamat ir ilgtermia makroekonomisk prognoze laika posmam no2000. ldz 2020. gadam. Prognožu aprini veikti, ievrojot Klimata prmaiu starpvaldbupadomes kopjo atskaites formtu un 1996. gada Klimata prmaiu starpvaldbu padomesuzlabots vadlnijas nacionls siltumncefekta gzu inventarizcijas sagatavošanai. Atbilstošitam tika prognozti pamatdati katr nozar, emot vr 4. noda apraksttos paskumus.Enertikas nozares prognožu sagatavošanai ir izmantots optimizcijas modelis MARKAL,transporta nozar izmantots COPERT III modelis (versija 2.2), bet prjs nozars prognozes irbalsttas galvenokrt uz ekspertu viedokli un nozaru plniem.K rda SEG emisiju prognozes (skat. 1.1. attlu), Latvija vars izpildt savas starptautisks SEGemisiju samazinšanas saistbas, kuras uzliek Kioto protokols, ar nosacjumu, ka saglabsiesplnotie tautsaimniecbas attstbas tempi un tiks stenota 4. noda aprakstt klimataprmaiu samazinšanas politika.12
Page 3: LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACIO
Page 7 and 8: LATVIJAS LATVIJAS REPUBLIKAS REPUBL
Page 9 and 10: LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACIO
Page 14: LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACIO
Page 61 and 62:
LATVIJAS REPUBLIKAS CETURTAIS NACIO
Page 63 and 64:
Page 65 and 66:
Page 67 and 68:
Page 69 and 70:
Page 71 and 72:
Page 73 and 74:
Page 75 and 76:
Page 77 and 78:
Page 79 and 80:
Page 81 and 82:
Page 83 and 84:
Page 85 and 86:
Page 87 and 88:
Page 89 and 90:
Page 91 and 92:
Page 93 and 94:
Page 95 and 96:
Page 97 and 98:
Page 99 and 100:
Page 101 and 102:
Page 103 and 104:
Page 105 and 106:
Page 107 and 108:
Page 109 and 110:
Page 111 and 112:
Page 113 and 114:
1. PIELIKUMS POLITIKAS UN PASÂKUMU
Page 115 and 116:
Page 117 and 118:
Page 119 and 120:
2. PIELIKUMS PASÂKUMI EIROPAS KOPI
Page 121 and 122:
Page 123 and 124:
Page 125 and 126:
Page 127 and 128:
3. PIELIKUMS PROGNOÞU RÂDÎTÂJU
Page 129 and 130:
3. PIELIKUMS PROGNOÞU RÂDÎTÂJU
Page 131 and 132:
4. PIELIKUMS 2005. GADA SILTUMNÎCE
Page 133 and 134:
Page 135 and 136:
Page 137 and 138:
Page 139 and 140:
Page 141 and 142:
Page 143 and 144:
Page 145 and 146:
Page 147 and 148:
Page 149 and 150:
Page 151 and 152:
Page 153 and 154:
Page 155 and 156:
Page 157 and 158:
Page 159:
show all

Latvijas Republikas CETURTAIS NACIONÄLAIS ... - Vides ministrija

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?

Latvijas Republikas CETURTAIS NACIONÄLAIS ... - Vides ministrija