BIEŽĀKIE VESELĪBAS UN SOCIĀLĀS APRŪPES NOZARĒ SASTOPAMIE DARBA VIDES RISKA FAKTORIDarba vides riska faktoru grupasAtcerieties, ka riska faktori ne vienmēr ir tikai mehāniskie, ķīmiskie vai fizikālie, kas ir vieglāk nosakāmi, bet arīpsiholoģiskie <strong>un</strong> emocionālie (nakts darbs, stress, saspringts darba grafiks, saspringtas attiecības ar kolēģiem, artiešajiem vadītājiem u. c.), <strong>un</strong> arī šie faktori jāņem vērā, jo tie tikpat apdraud nodarbināto drošību <strong>un</strong> veselību <strong>un</strong>var izraisīt nelaimes gadījumus darbā. Nosakot darba vidē pastāvošos darba vides riska faktorus, uzklausietnodarbināto domas <strong>un</strong> viedokļus, jo viņi ir tie, kas visvairāk izjūt dažādu kaitīgo faktoru ietekmi uz viņu veselību,drošību <strong>un</strong> veicamo darbu (piemēram, neatbilstošs apgaismojums, neērtas darba pozas, bojāts / nepiemērotsaprīkojums u. tml.). Kā svarīgākās minamas šādas darba vides riska faktoru grupas (iekavās norādītipiemēri, kas raksturīgi veselības <strong>un</strong> sociālās aprūpes <strong>nozarei</strong>): ergonomiskie faktori:o smagumu pārvietošana (smagu, guļošu pacientu pārvietošana, aprīkojumapārvietošana u.c.),o darbs piespiedu pozā (ķirurgiem darbs stāvus <strong>un</strong> nedaudz noliecoties uz priekšu,stomatologiem darbs sēdus u. c.),o vienveidīgas kustības, kas veiktas ātrā tempā (medicīnas māsiņām tinot marlessaites, stomatologi u. c.); ķīmiskās vielas (anestēzijas gāzes, medikamenti, dezinfekcijas līdzekļi u. c.); fizikālie faktori (nepiemērots mikroklimats; apgaismojums; rentgenstarojums, lāzerstarojums,ultraskaņa u. c.);bioloģiskie faktori (B, C hepatīts, HIV/AIDS, tuberkuloze utt.);psihosociālie faktori (nemaināms grafiks, darbs naktīs, virsst<strong>un</strong>das, garas darba st<strong>un</strong>das,atbildība par cilvēku dzīvu <strong>un</strong> lēmumu pieņemšana, kas var ietekmēt pacientu dzīvību <strong>un</strong>veselību, pārāk liela darba slodze u. c.);mehāniskie <strong>un</strong> traumatisma riska faktori (risks sadurties ar asiem priekšmetiem – adatām,sagriezties ar skalpeļiem; risks aizķerties aiz vadiem u. c.).Veselības <strong>un</strong> sociālās aprūpes nozarē ir sastopami ļoti daudz <strong>un</strong> dažādi riska faktori. Visbiežāk šie darba videsriska faktori iedarbojas vienlaikus, tādējādi tie savstarpēji spēj pastiprināt otra faktoru iedarbību. Piemēram,ķīmisko vielu iedarbība <strong>un</strong> sauss telpas gaiss, kas rada paaugstinātu elpceļu jutību.Uzmanību!Nav nevienas darba vietas, kurā nebūtu darba vides riska faktoru! Jums tikai ir jāprot tos pamanīt <strong>un</strong> atpazīt!Traumatisma <strong>un</strong> nelaimes gadījumus izraisošie riska faktoriAugstais nelaimes gadījumu risks veselības <strong>un</strong> sociālās aprūpes nozarē ir saistīts gan ar medicīnas iekārtuizmantošanu, gan nepareiziem <strong>un</strong> nepiemērotiem darba paņēmieniem, gan darbu ar cilvēkiem (piemēram,agresīviem pacientiem, negatīvi noskaņotiem viņu radiniekiem, kā arī lielu skaitu apkalpojošo personālu).Pakrišanas, aizķeršanās, paklupšanas risku rada: slapjas, mitras, slidenas grīdas; vadi <strong>un</strong> kabeļi, kas izvietoti pārvietošanās ceļos; aizkrauti pārvietošanās ceļi; kustībā esoši objekti, kas var uzbraukt cilvēkiem (piemēram, medicīnisko iekārtu pārvietošana, pacientupārvietošana ar ratiņkrēslu u. c.); paslīdēšana uz slidenas, apledojušas ielas (piemēram, neatliekamās palīdzības ārsti, ģimenes ārsti,medicīnas māsas, kas veic mājas vizītes, slimnīcu personāls, kas pārvietojas starp nodaļām, ja tāsizvietotas atsevišķos korpusos).Īpaša problēma ar pakrišanu, aizķeršanos <strong>un</strong> paklupšana ir novērojama intensīvās terapijas nodaļās, kur pastāvdzīva kustība – pacienti <strong>un</strong> viņu pavadošais personāls (iespējams agresīvi noskaņoti), neatliekamās medicīniskās17
palīdzības mediķi, uzņemšanas nodaļas darbinieki, ārsti–konsultanti. Iespējama ne tikai cilvēku pārvietošanās,bet arī ratiņu, gultu u. c. tehnisko palīglīdzekļu pārvietošanās.Apdeguma risks pastāv tiem nodarbinātajiem, kas strādā sterilizācijas nodaļās, veic karsto instrumentu šķirošanu,izņem karstus instrumentus no autoklāviem.Vardarbības draudi (sitieni, grūdieni u. tml.): agresīvi pacienti (īpaša problēma – psihiatriskajās nodaļās, traumatoloģijas nodaļās, uzņemšanasnodaļās, kur visbiežāk cieš medicīnas māsas, kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības šoferi <strong>un</strong>medicīniskais personāls izsaukumu laikā):o darbs ar narkomāniem;o darbs ar pacientiem alkohola reibumā;o darbs ar psihiski slimiem pacientiem; agresīvi pacientu radinieki vai viņu pavadoņi (piemēram, draugu kompānijas alkohola reibumā, kaspavada cietušo, kurš arī ir alkohola reibumā).Elektrotraumas rodas gadījumos, ja iespējama tieša vai netieša saskare ar elektrību, piemēram: instalācijas bojājumi; iekārtas nav sazemētas; iekārta pievienota pie kopējā sadales skapja <strong>un</strong> ir sarežģīti individuāli atslēgt iekārtu no enerģijas avotatehnisko apkopju vai remonta laikā; nepareizi lietots aprīkojums – piemēram, defibrilators; neapmācīts <strong>un</strong> / vai nepieredzējis personāls (piemēram, izmantojot defibrilatoru).Situāciju pasliktina šķidrumu klātbūtne darba vidē (mitras grīdas – mazgātas vai mitras no dažādu šķidrumuizlīšanas operācijas vai manipulāciju laikā) <strong>un</strong> ar skābekli bagātināts gaiss.Kā atsevišķa veselības <strong>un</strong> sociālās aprūpes <strong>nozarei</strong> nespecifisku nelaimes gadījumu grupa minami satiksmesnegadījumi. Tie iespējami gan slimnīcu teritorijās, kur ir ļoti būtiski plānot satiksmes organizāciju <strong>un</strong> nodalīt gājējupārvietošanās ceļus no automašīnu pārvietošanās ceļiem, gan ārpus ārstniecības ceļiem – it īpaši tiem medicīnasdarbiniekiem, kas strādā neatliekamajā palīdzībā, kuriem nākas sniegt palīdzību uz satiksmes ceļiem ar daudzutransportlīdzekļu kustību. Šī iemesla dēļ ir būtiski nodrošināt to ārstniecības personālu, kas strādā vai var strādātuz satiksmes ceļiem, ar apģērbu ar atstarojošiem elementiem.Īpaša uzmanība arī jāpievērš tiem satiksmes negadījumiem, kas notiek ar nodarbinātajiem veselības <strong>un</strong> sociālajāaprūpē, ja viņi paši vada automašīnu, braucot mājās pēc nakts maiņas. Lai gan ne vienmēr šādi satiksmesnegadījumi uzskatāmi par nelaimes gadījumiem darbā no normatīvo aktu viedokļa, tomēr to cēlonis ir tieši saistītsar darba vidi – pēc nakts maiņas darbinieki var būt pārguruši, iemigt pie stūres <strong>un</strong> izraisīt satiksmes negadījumu.Vēl viens biežs riska faktors veselības aprūpē ir risks sadurties <strong>un</strong> sagriezties ar potenciāli inficētiempriekšmetiem (sīkāk skatīt sadaļu “Bioloģiskie faktori”). Papildus tam sagriešanās risks iespējams arī sterilizācijasnodaļas darbiniekiem, kuri izņem asus instrumentus no autoklāviem, kā arī tiem nodarbinātajiem, kas strādāpatoloģiskās anatomijas nodaļās <strong>un</strong> veic instrumentu asināšanu. Lai izvairītos no asiem priekšmetiem, ieteicamsšādu instrumentu satveršanai <strong>un</strong> izņemšanai no dažādiem groziem izmantot knaibles. Sagriešanās ar stikluiespējama gan medicīnas māsām, gan laboratorijas darbiniekiem, tāpēc nav pieļaujams, ka saplīsušus traukus<strong>un</strong> stikla lauskas nodarbinātie savāc bez cimdiem.Muguras traumu risks pastāv gadījumos, kad jāpārvieto pacienti <strong>un</strong> dažādi priekšmeti (sīkāk sk. sadaļu“Smagumu (t. sk. pacientu) pārvietošana”).18
- Page 1: DARBA AIZSARDZĪBASPRAKSES STANDART
- Page 5 and 6: novērtēšana, - ļaus pamanīt, c
- Page 8 and 9: 2) jānosaka uzņēmuma atbilstība
- Page 11 and 12: saņemt no darba devēja informāci
- Page 13 and 14: jāuzlabo vispārējais apgaismojum
- Page 15 and 16: Darba vietaIespējamās atšķirīb
- Page 17: mikroklimats (piemēram, operāciju
- Page 21 and 22: (2)Novērtējot akustisko situācij
- Page 23 and 24: Gadījumos, kad nodarbinātajam ilg
- Page 25 and 26: Darba vietas, darba veidiApgaismoju
- Page 27 and 28: vai virsmai, kas jāsaredz - piemē
- Page 29 and 30: Ķīmiskās vielas, maisījumi un p
- Page 31 and 32: Starp biežāk veicamajiem pasākum
- Page 33 and 34: MedikamentsProkarbazīna hidrohlor
- Page 35 and 36: Dzīvnieku spalvas un ekskrementi i
- Page 37 and 38: Darba aizsardzības prasības, pār
- Page 39 and 40: Tuberkulozi izplata tikai tie cilv
- Page 41 and 42: Drošības zīme Nr. 4.5. Radioakt
- Page 43 and 44: Ugunsnedroši materiāli jāuzglab
- Page 45 and 46: 3) reducēti personīgie panākumi
- Page 47 and 48: TEHNISKĀS PRASĪBAS TELPĀMUgunsdr
- Page 49 and 50: evakuācijas ceļi un izejas, kā a
- Page 51 and 52: īdāmās durvis ir apgādātas ar
- Page 53 and 54: Dušas, izlietnes un tualetes proje
- Page 55 and 56: Vēl no darba aizsardzības viedok
- Page 57 and 58: Medicīnisko ierīču sadalījums p
- Page 59 and 60: Veselības un sociālajā aprūpē
- Page 61 and 62: Displejam jābūt viegli pagriežam
- Page 63 and 64: Personas, kuras ārstē vai veic v
- Page 65 and 66: Veicamais darbsDaļēji mehānisku
- Page 67 and 68: Darba vietas iekārtojums darbā ar
- Page 69 and 70:
Instrukcijas darba devējs glabā,
- Page 71 and 72:
Mērķa instruktāžu pirms darba u
- Page 73 and 74:
2) ugunsdrošības prasības ēku u
- Page 75 and 76:
Obligātās veselības pārbaudes v
- Page 77 and 78:
Darbu saraksts(t. sk. sanatorijās)
- Page 79 and 80:
cimdus novelk apvēršot ar iekšpu
- Page 81 and 82:
Zīme Nr. 8.1. Pirmās palīdzības
- Page 83 and 84:
Veselības veicināšanaNodarbināt
- Page 85 and 86:
Balsta-kustību sistēmas slimības
- Page 87 and 88:
Ja noticis nelaimes gadījums, neka
- Page 89 and 90:
kas apliecina nelaimes gadījuma fa
- Page 91 and 92:
RĪCĪBA, JA CIETUŠAIS SASKĀRIES
- Page 93 and 94:
MK 950 nosaka, ka jāizmeklē arī
- Page 95 and 96:
NORMATĪVIE DOKUMENTI, KAS REGULĒ
- Page 97 and 98:
MK not.nr.571MK not.nr.575MK not.nr
- Page 99 and 100:
Nr.p.k.Darba vietas vai darba veida
- Page 101 and 102:
Nr.p.k.Darba vides faktoriKas var r
- Page 103 and 104:
Nr.p.k.Darba vides faktoriKas var r
- Page 105 and 106:
Nr.p.k.Darba vides faktorisaspringt
- Page 107 and 108:
Nr.p.k.Darba vides faktoriKas var r
- Page 109 and 110:
Nr.p.k.Darba vides faktoriKas var r
- Page 111 and 112:
Nr.p.k.Darba vides faktoripaklupša
- Page 113 and 114:
Nr.p.k.Darba vides faktorinepietiek
- Page 115 and 116:
Vai struktūrvienībā ir darbu vad
- Page 117 and 118:
Vai nodarbināto ieteikumi par darb
- Page 119 and 120:
Darba vides riska novērtējums dar
- Page 121 and 122:
Vai visās darba telpās, kur to pr
- Page 123 and 124:
Vai darbinieks visu darba laiku lie
- Page 125 and 126:
Vai darbs ar ķīmiskām vielām ti
- Page 127 and 128:
Vai nodarbinātais ir izgājis obli
- Page 129 and 130:
Vai struktūrvienībā ir darbu vad
- Page 131 and 132:
Vai nodarbinātie ir informēti par
- Page 133 and 134:
Darba vides riska novērtējums dar
- Page 135 and 136:
Vai visās darba telpās, kur to pr
- Page 137 and 138:
Vai darbinieks visu darba laiku lie
- Page 139 and 140:
Vai darbs ar ķīmiskām vielām ti
- Page 141 and 142:
Kājām un pēdām Jā Nē Daļēji
- Page 143 and 144:
Pielikums nr.3Obligātās veselība
- Page 145 and 146:
Pielikums nr.4Iestādes/uzņēmuma
- Page 147 and 148:
- bīstamās iekārtas apkalpojoša