telpaugus, izvietot telpās traukus ar lielu ūdens virsmu vai uzlikt mitrus drēbju gabaliņus uz radiatoriem, ja topieļauj higiēnas prasības. Ja telpās ir nomainīti logi <strong>un</strong> laicīgi nav padomāts par vēdināšanas iespējām, ļoti biežigaisa plūsmas ātrums nav pietiekams, kas liecina, ka telpā vai kādā tās daļā nav pietiekama gaisa apmaiņa.Šādos gadījumos ir ļoti svarīgi regulāri vēdināt telpu, lai nodrošinātu svaiga gaisa <strong>un</strong> skābekļa pieplūdi.Mikroklimats ir būtiski saistīts ar telpu ventilāciju, ko var īstenot dabiski vai mehāniskā veidā. Dabisko ventilācijuizdara caur telpas atverēm (piemēram, durvis, logi, lūkas), neizmantojot papildu enerģijas avotu. Dabiskāsventilācijas gadījumā iekšējās <strong>un</strong> ārējās temperatūras atšķirības <strong>un</strong> vējš rada ventilācijai nepieciešamo gaisakustību, tādējādi ventilācijas apjoms ir atkarīgs no durvju <strong>un</strong> logu virsmas, orientācijas <strong>un</strong> izvietojuma. Dabiskāventilācija ir uzskatāma par pietiekamu (lai arī ieteicams nodrošināt arī papildu ventilāciju), ja telpā nav citipiesārņojuma avoti kā cilvēki, kas tajā atrodas (ja telpā piesārņojums rodas arī no darbgaldiem, izplūdes gāzēmu. c., tad nepieciešama piespiedu ventilācija). Galvenais dabiskās ventilācijas trūkums ir tās regulēšanas grūtības<strong>un</strong> tas, ka gaisa atja<strong>un</strong>ošanās apjoms ir atkarīgs no klimatiskajiem apstākļiem. Mehāniskā ventilācija šīsproblēmas novērš <strong>un</strong> ventilācijas apjoms ir kontrolējams, taču tā patērē elektroenerģiju. Mehāniskā ventilācijaspriekšrocība ir iespēja izmantot to tādās vietās kā pagrabi <strong>un</strong> ēku iekštelpas, kam nav tiešas saskares ar ārējovidi. Kaut arī ventilācija ir metode, ko var izmantot, lai izvairītos vai samazinātu piesārņojumu darba vietās, kasradies darba procesa rezultātā, praksē tā ir izmantojama tikai tajos gadījumos, ja piesārņojums ir neliels, japrocess rada mazu piesārņojumu vai piesārņotājs nav sevišķi toksisks <strong>un</strong> ir pieļaujama relatīvi augsta tākoncentrācija bez riska nodarbinātā veselībai. Papildus iespējami arī citi pasākumi, no kuriem svarīgākais irvietējā nosūces ventilācija.MK 359 nosaka prasības slēgtu darba telpu vēdināšanai: nodrošināta svaiga gaisa pievade, ņemot vērā darba raksturu <strong>un</strong> nodarbināto fizisko slodzi; to ķīmisko vielu vai maisījumu koncentrācija, kura darba vidē var radīt vai rada risku nodarbinātāveselībai <strong>un</strong>, nonākot saskarē ar cilvēka organismu, var radīt traumu, arodslimību vai citus veselībastraucējumus, nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamo ķīmisko vielu <strong>un</strong> ķīmisko maisījumu koncentrācijudarba vides gaisā atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām, saskaroties arķīmiskajām vielām darba vietās; gaisa kondicionēšanas vai ventilācijas sistēmas uztur kārtībā, regulāri tīra <strong>un</strong> pārbauda to darbībasefektivitāti; ir iekārtota ventilācijas kontroles sistēma, kura uzrāda traucējumus ventilācijas sistēmas darbībā (jašāda kontroles sistēma nepieciešama nodarbināto drošības <strong>un</strong> veselības aizsardzības nodrošināšanai); mehānisko ventilācijas sistēmu <strong>un</strong> gaisa kondicionēšanas iekārtu darbība nerada caurvēju, kaspārsniedz pieļaujamo gaisa kustības ātrumu; iekārtojot pieplūdes-nosūces ventilāciju <strong>un</strong> gaisa apsildīšanu, ir pieļaujama gaisa recirkulācija ne vairākkā 90% no visa pievadāmā gaisa apjoma. Gaisa recirkulācija aizliegta no telpām, kurās darbi ir saistīti arķīmiskām vielām, azbestu, baktērijām, vīrusiem, radioaktīvām vielām, kā arī no telpām, kurās veicug<strong>un</strong>sbīstamus vai sprādzienbīstamus darbus; ja, izmantojot tehniskos līdzekļus, nav iespējams novērst vai samazināt ķīmisko vielu koncentrāciju līdzķīmisko vielu aroda ekspozīcijas robežvērtībai, darba vietās, kur gaisā izdalās ķīmiskas vielas, ierīkovietējo nosūces ventilāciju tā, lai nepieļautu ķīmisko vielu nokļūšanu nodarbināto elpošanas orgānos, kāarī blakus esošajās darba vietās <strong>un</strong> apkārtējā vidē; ventilācijas sistēma ir savienota ar ug<strong>un</strong>sdzēsības signalizācijas vai ug<strong>un</strong>sgrēka dzēšanas iekārtu, lai,izceļoties ug<strong>un</strong>sgrēkam, ventilācija tiktu atslēgta <strong>un</strong> ug<strong>un</strong>s neizplatītos uz citām telpām.Veselības aprūpes iestādēm eksistē arī papildu prasības ventilācijas sistēmām (atbilstoši MK 60). Piemēram, jaoperāciju zālē vispārējā anestēzijā izmanto gaistošos anestēzijas līdzekļus, jādrošina pacienta izelpotā gaisaizvade no telpām. Ja telpā tiek lietoti radioaktīvie farmaceitiskie preparāti, gaisa apmaiņas nodrošinājumamatbilstoši lietojamiem radioaktīvajiem farmaceitiskajiem preparātiem – piemēram, preparātu atšķaidīšana – jāveicvilkmes skapī, turklāt, jo lielāka ir aktivitāte, lielākai jābūt gaisa apmaiņai. Zobu tehniskās laboratorijas darbatelpā, kas paredzēta darbam ar minerālskābēm ir jābūt autonomās, mehāniskās vilkmes skapim, kurā gaisakustības ātrumam jābūt lielākam par 0,7 m/s.27
Ķīmiskās vielas, maisījumi <strong>un</strong> putekļiViens no būtiskākajiem riska faktoriem veselības <strong>un</strong> sociālās aprūpes nozarē ir dažādas ķīmiskās vielas <strong>un</strong>maisījumi (piemēram, telpu uzkopšanas, dezinfekcijas darbi, anestēzijas līdzekļu lietošana, ķīmijterapeitiskielīdzekļi u. c.). Lai novērtētu ķīmiskos riska faktorus, jāņem vērā:– ķīmisko vielu <strong>un</strong> ķīmisko maisījumu drošības datu lapas informācija, kas saņemta no piegādātāja vaiimportētāja (piemēram, informācija par maisījumu sastāvā esošajām ķīmiskajām vielām, tokoncentrācijām);– ķīmisko vielu aroda ekspozīcijas robežvērtības darba vides gaisā (izvērtējot, vai nodarbinātajiem, kasveic darbu līdzīgās darba vietās neattīstās līdzīgi veselības traucējumi);– nodarbināto veselības pārbaužu rezultāti;– veikto vai veicamo preventīvo pasākumu rezultāti <strong>un</strong> prognozes;– cita informācija par ķīmisko vielu <strong>un</strong> ķīmisko maisījumu bīstamību;– ķīmisko vielu <strong>un</strong> ķīmisko maisījumu bioloģiskās ekspozīcijas rādītāji;– konkrētie darba apstākļi <strong>un</strong> procesi darba vietā <strong>un</strong> telpā (tajā skaitā blakus darba vietās), kā arī darbavidē esošo ķīmisko vielu <strong>un</strong> ķīmisko maisījumu bīstamās īpašības, kuru dēļ rodas vai palielinās risksnodarbināto veselībai <strong>un</strong> drošībai attiecīgajos darba apstākļos <strong>un</strong> avārijas situācijās (piemēram, vaianestēzijas gāzes no operāciju zāles nokļūst darba vietās, kur šīs gāzes netiek izmantotas);– ķīmisko vielu aroda ekspozīcijas koncentrācija darba vides gaisā, kas noteikta kā astoņu st<strong>un</strong>du vaiīslaicīgā aroda ekspozīcijas koncentrācija (vienu vai abas no šīm vērtībām), kā arī vielu iedarbības veids<strong>un</strong> ilgums (salīdzinot faktisko ķīmiskās vielas koncentrāciju darba vides gaisā ar normatīvajos aktosnoteiktajām aroda ekspozīcijas robežvērtībām);– ķīmisko vielu <strong>un</strong> ķīmisko maisījumu daudzums darba vietā (darba vietā vajadzētu atrasties tikai tik daudzķīmiskajām vielām, cik ir nepieciešams darbu veikšanai; darba vietas nevajadzētu izmantot par ķīmiskovielu, piemēram, dezinfekcijas <strong>un</strong> mazgāšanas līdzekļu, noliktavu);– iespējamo avāriju risks, kas saistīts ar ķīmisko vielu <strong>un</strong> ķīmisko maisījumu lietošanu darbā <strong>un</strong> to fizikāliķīmiskām īpašībām (piemēram, dažādu ķīmisko vielu uzglabāšana no ug<strong>un</strong>sdrošības viedokļa);– cits riska novērtējums (piemēram, ja<strong>un</strong>as ķīmiskas vielas riska novērtējums vai avārijas riskanovērtējums), tā rezultāti.Katrai ķīmiskajai vielai <strong>un</strong> maisījumam piemīt savas īpašības, kas ietekmē arī iespējamo iedarbību uznodarbinātā veselību. Šī informācija ir pieejama drošības datu lapās, ko bīstamas ķīmiskās vielas vai bīstamaķīmiskā maisījuma ražotājs vai importētājs aizpilda par attiecīgo ķīmisko vielu vai ķīmisko maisījumu <strong>un</strong> izsniedzto vielas vai bīstamā ķīmiskā maisījuma saņēmējam (REACH regulas – Registration, Evaluation andAuthorisation of Chemicals <strong>un</strong> ES Komisijas regulas Nr. 453/2010 prasība). No darba aizsardzības viedokļasvarīgākā drošības datu lapās esošā informācija ir maisījuma sastāvs <strong>un</strong> ziņas par tā sastāvdaļām, bīstamībasraksturojums, pirmās palīdzības pasākumu apraksts, ug<strong>un</strong>sdrošības <strong>un</strong> sprādziendrošības pasākumu apraksts,avārijas gadījumā veicamo pasākumu apraksts, uzglabāšanas <strong>un</strong> lietošanas noteikumi, darba drošībasnoteikumi, ziņas par iespējamiem utilizācijas veidiem, informācija par transportēšanu, informācija parnormatīvajiem aktiem, kas reglamentē darbības ar attiecīgo ķīmisko vielu vai ķīmisko maisījumu, cita no drošības,vides, cilvēku dzīvības <strong>un</strong> veselības aizsardzības viedokļa nozīmīga informācija.Būtiska problēma darbā ar ķīmiskajām vielām <strong>un</strong> maisījumiem ir to uzglabāšana nepiemērotos <strong>un</strong> nemarķētostraukos. Galvenokārt tas novērojams gadījumos, ja sagādes daļa iegādājas dezinfekcijas vai mazgāšanaslīdzekļus lielos iepakojumos, bet uz nodaļām nosūta mazākus iepakojumus – ķīmiskās vielas ir pārlietas mazākostraukos, kas nav piemēroti <strong>un</strong> atbilstoši marķēti. Vienkāršākais risinājums ir sagatavot uzlīmes ar nepieciešamoinformāciju <strong>un</strong> pēc pārfasēšanas uzlīmēt tās uz mazajiem uzglabāšanas traukiem.MK 325 nosaka darba aizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskām vielām darba vietās. Šie noteikumi attiecas uzķīmiskām vielām, kas tiek izmantotas darbā <strong>un</strong> savu fizikālo, ķīmisko <strong>un</strong> toksisko īpašību dēļ apdraudnodarbinātā drošību vai veselību. Šo noteikumu 1. pielikumā lielākajai daļai ķīmisko vielu noteiktas arodaekspozīcijas robežvērtības (AER). Aroda ekspozīcijas robežvērtība ir tāda ķīmisko vielu <strong>un</strong> ķīmisko maisījumu28
- Page 1: DARBA AIZSARDZĪBASPRAKSES STANDART
- Page 5 and 6: novērtēšana, - ļaus pamanīt, c
- Page 8 and 9: 2) jānosaka uzņēmuma atbilstība
- Page 11 and 12: saņemt no darba devēja informāci
- Page 13 and 14: jāuzlabo vispārējais apgaismojum
- Page 15 and 16: Darba vietaIespējamās atšķirīb
- Page 17 and 18: mikroklimats (piemēram, operāciju
- Page 19 and 20: palīdzības mediķi, uzņemšanas
- Page 21 and 22: (2)Novērtējot akustisko situācij
- Page 23 and 24: Gadījumos, kad nodarbinātajam ilg
- Page 25 and 26: Darba vietas, darba veidiApgaismoju
- Page 27: vai virsmai, kas jāsaredz - piemē
- Page 31 and 32: Starp biežāk veicamajiem pasākum
- Page 33 and 34: MedikamentsProkarbazīna hidrohlor
- Page 35 and 36: Dzīvnieku spalvas un ekskrementi i
- Page 37 and 38: Darba aizsardzības prasības, pār
- Page 39 and 40: Tuberkulozi izplata tikai tie cilv
- Page 41 and 42: Drošības zīme Nr. 4.5. Radioakt
- Page 43 and 44: Ugunsnedroši materiāli jāuzglab
- Page 45 and 46: 3) reducēti personīgie panākumi
- Page 47 and 48: TEHNISKĀS PRASĪBAS TELPĀMUgunsdr
- Page 49 and 50: evakuācijas ceļi un izejas, kā a
- Page 51 and 52: īdāmās durvis ir apgādātas ar
- Page 53 and 54: Dušas, izlietnes un tualetes proje
- Page 55 and 56: Vēl no darba aizsardzības viedok
- Page 57 and 58: Medicīnisko ierīču sadalījums p
- Page 59 and 60: Veselības un sociālajā aprūpē
- Page 61 and 62: Displejam jābūt viegli pagriežam
- Page 63 and 64: Personas, kuras ārstē vai veic v
- Page 65 and 66: Veicamais darbsDaļēji mehānisku
- Page 67 and 68: Darba vietas iekārtojums darbā ar
- Page 69 and 70: Instrukcijas darba devējs glabā,
- Page 71 and 72: Mērķa instruktāžu pirms darba u
- Page 73 and 74: 2) ugunsdrošības prasības ēku u
- Page 75 and 76: Obligātās veselības pārbaudes v
- Page 77 and 78: Darbu saraksts(t. sk. sanatorijās)
- Page 79 and 80:
cimdus novelk apvēršot ar iekšpu
- Page 81 and 82:
Zīme Nr. 8.1. Pirmās palīdzības
- Page 83 and 84:
Veselības veicināšanaNodarbināt
- Page 85 and 86:
Balsta-kustību sistēmas slimības
- Page 87 and 88:
Ja noticis nelaimes gadījums, neka
- Page 89 and 90:
kas apliecina nelaimes gadījuma fa
- Page 91 and 92:
RĪCĪBA, JA CIETUŠAIS SASKĀRIES
- Page 93 and 94:
MK 950 nosaka, ka jāizmeklē arī
- Page 95 and 96:
NORMATĪVIE DOKUMENTI, KAS REGULĒ
- Page 97 and 98:
MK not.nr.571MK not.nr.575MK not.nr
- Page 99 and 100:
Nr.p.k.Darba vietas vai darba veida
- Page 101 and 102:
Nr.p.k.Darba vides faktoriKas var r
- Page 103 and 104:
Nr.p.k.Darba vides faktoriKas var r
- Page 105 and 106:
Nr.p.k.Darba vides faktorisaspringt
- Page 107 and 108:
Nr.p.k.Darba vides faktoriKas var r
- Page 109 and 110:
Nr.p.k.Darba vides faktoriKas var r
- Page 111 and 112:
Nr.p.k.Darba vides faktoripaklupša
- Page 113 and 114:
Nr.p.k.Darba vides faktorinepietiek
- Page 115 and 116:
Vai struktūrvienībā ir darbu vad
- Page 117 and 118:
Vai nodarbināto ieteikumi par darb
- Page 119 and 120:
Darba vides riska novērtējums dar
- Page 121 and 122:
Vai visās darba telpās, kur to pr
- Page 123 and 124:
Vai darbinieks visu darba laiku lie
- Page 125 and 126:
Vai darbs ar ķīmiskām vielām ti
- Page 127 and 128:
Vai nodarbinātais ir izgājis obli
- Page 129 and 130:
Vai struktūrvienībā ir darbu vad
- Page 131 and 132:
Vai nodarbinātie ir informēti par
- Page 133 and 134:
Darba vides riska novērtējums dar
- Page 135 and 136:
Vai visās darba telpās, kur to pr
- Page 137 and 138:
Vai darbinieks visu darba laiku lie
- Page 139 and 140:
Vai darbs ar ķīmiskām vielām ti
- Page 141 and 142:
Kājām un pēdām Jā Nē Daļēji
- Page 143 and 144:
Pielikums nr.3Obligātās veselība
- Page 145 and 146:
Pielikums nr.4Iestādes/uzņēmuma
- Page 147 and 148:
- bīstamās iekārtas apkalpojoša