10. tabula. Telpu logu orientācija pēc debespusēm veselības <strong>un</strong> sociālās aprūpes uzņēmumos.Telpu nosaukumsOptimālā (vēlamā)Pieļaujamā orientācijaorientācijaOperāciju <strong>un</strong> dzemdību zāles, reanimācijas Ziemeļi, ziemeļrietumi, Ziemeļaustrumi <strong>un</strong> ziemeļrietumi (līdztelpas, infekcijas slimnieku palātas,ziemeļaustrumi <strong>un</strong> austrumi 10% no gultu skaita)laboratoriju <strong>un</strong> sekciju telpasIntensīvās terapijas palātasDienvidi, dienvidaustrumi <strong>un</strong>dienvidrietumiBērnu nodaļas bērniem līdz triju gaduvecumamVisas debespuses, izņemotrietumus <strong>un</strong> dienvidrietumusBērnu nodaļu spēļu istabasVisas debespuses, izņemotrietumusMK 343 nosaka, ka logiem biroju telpās ir jābūt aprīkotiem ar atbilstoši pielāgojamu logu aizsegu sistēmu, laisamazinātu dienasgaismu, kas krīt uz darbstaciju. Latvijā bieži izvēlētās žalūzijas nav efektīvas – t. i., tās nespējaizsargāt no saules gaismas, it īpaši, ja logi ir vērsti uz austrumu vai dienvidu pusi Šādās situācijās ieteicamsizvēlēties žalūzijas ar speciālu atstarojošu pārklājumu vai ar aptumšojošu pārklājumu, kā rezultātā telpāiespējams iegūt gandrīz pilnīgu tumsu. Šobrīd viens no populārākajiem risinājumiem ir t. s. saules ekrānaaudums, kurš ir caurredzams, bet tā īpatnējā struktūra lauž saules starus, radot iespēju saglabāt vizuālo kontaktuar ārpasauli <strong>un</strong> nezaudēt žalūziju galveno f<strong>un</strong>kciju – aizsardzību pret sauli.Telpu grīdas, sienas, griesti <strong>un</strong> jumtiMK 359 nosaka, ka telpu grīdām, sienām, griestiem <strong>un</strong> jumtiem jābūt ierīkotiem <strong>un</strong> uzturētiem, ievērojot šādasprasības: telpu grīdas ir stabilas, tās nedrīkst būt slidenas, ar bīstamiem izciļņiem, caurumiem vai slīpumiem, kasvar apdraudēt nodarbināto drošību <strong>un</strong> veselību (šādu prasību mērķis ir samazināt paklupšanas <strong>un</strong>aizķeršanās risku, kā arī nodrošināt drošu <strong>un</strong> ērtu priekšmetu <strong>un</strong> pacientu pārvadāšanu); darba vietās ir pietiekama siltumizolācija, ņemot vērā veicamā darba raksturu <strong>un</strong> nodarbināto fiziskoslodzi; grīdas, sienas <strong>un</strong> griesti telpās ir ērti tīrāmi <strong>un</strong> kopjami atbilstoši higiēnas prasībām (īpaši svarīgi tas iroperāciju zālēs, pārsienamajās telpās, reanimācijas nodaļās u. c. telpās, kurās jānodrošina telpuregulāra tīrīšana, lai pacienti netiktu papildus inficēti ārstniecības iestādēs); caurspīdīgas vai caurredzamas sienas (īpaši vienlaidu stikla šķērssienas darba telpās <strong>un</strong> satiksmes ceļutuvumā) ir skaidri iezīmētas, izgatavotas no droša materiāla vai norobežotas tā, lai pasargāt<strong>un</strong>odarbinātos no uzgrūšanās sienām vai no savainojumiem, sienai sagrūstot (šādi piemēri biežāk irraksturīgi biroju telpās, intensīvās terapijas nodaļās u. c. Vēlams šādas vietas acu augstumā apzīmēt arkrāsainu svītru; dažos uzņēmumos tiek izvietots uzņēmuma logo); ir veikti pasākumi, lai novērstu darbu veikšanu vai nodarbināto nokļūšanu uz jumtiem, kas izgatavoti nonepietiekami izturīgiem materiāliem vai citādi var apdraudēt nodarbināto drošību <strong>un</strong> veselību, ja viennetiek sagādāts aprīkojums, kas ļauj darbu veikt droši.Durvis <strong>un</strong> vārtiMK 359 nosaka, ka durvis <strong>un</strong> vārtus projektē, ierīko <strong>un</strong> uztur, ievērojot šādas prasības: durvju <strong>un</strong> vārtu izvietojumu, skaitu <strong>un</strong> izmērus, kā arī lietotos materiālus nosaka telpu īpatnības <strong>un</strong>izmantojums; caurredzamās durvis ir marķētas labi redzamā augstumā, piemēram, stikla durvis acu augstumā apzīmēar krāsainu p<strong>un</strong>ktu; dažos uzņēmumos šādās vietās tiek izvietots uzņēmuma logo; virpuļdurvis <strong>un</strong> vārtiņi ir caurspīdīgi vai ar caurredzamiem elementiem; durvju <strong>un</strong> vārtu caurredzamās vai caurspīdīgās daļas, kuras nav no izturīga materiāla vai citādā veidāvar radīt risku gūt savainojumus vai traumas, ir aizsargātas no izsišanas;49
īdāmās durvis ir apgādātas ar drošības ierīci, kas novērš to izslīdēšanu no vadotnēm <strong>un</strong> apgāšanos;durvis <strong>un</strong> vārti, kas veras uz augšu, ir apgādāti ar mehānismu, kas novērš to krišanu lejup;durvis, kas veras uz evakuācijas ceļiem <strong>un</strong> izejām, ir apzīmētas ar drošības zīmēm <strong>un</strong> jebkurā brīdī bezpalīdzības atveramas no iekšpuses;gājēju durvis ir iekārtotas transportlīdzekļu vārtu tuvumā, ja nav iespējams nodrošināt gājēju plūsmucaur tiem;gājēju durvis ir skaidri apzīmētas <strong>un</strong> nav aizsprostotas;mehānisko durvju <strong>un</strong> vārtu darbība neapdraud nodarbinātos, durvis <strong>un</strong> vārti ir aprīkoti ar vieglipamanāmām <strong>un</strong> aizsniedzamām avārijas atslēgšanas ierīcēm, kas ļauj tos atvērt, ja enerģijas piegādestrūkuma dēļ durvis <strong>un</strong> vārti neatveras automātiski;transportlīdzekļu vārti no iekšpuses ir apzīmēti ar signālkrāsojumu (dzeltens / melns vai sarkans / balts);evakuācijas durvis nedrīkst būt bīdāmās durvis vai virpuļdurvis.Satiksmes ceļiMK 359 nosaka, ka satiksmes ceļus projektē, ierīko <strong>un</strong> uztur, ievērojot šādas prasības: satiksmes ceļi ir izvietoti tā, lai gājējiem <strong>un</strong> transportlīdzekļiem nodrošinātu ērtu <strong>un</strong> drošu pieeju ceļiem,kā arī neradītu draudus nodarbinātajiem, kuri strādā šo satiksmes ceļu tuvumā (piemēram, rūpīgijāpārdomā kustības organizācija pie slimnīcu uzņemšanas nodaļām, kur iespējama gan aktīvamedicīniskā <strong>un</strong> privātā transporta kustība, gan medicīniskā personāla kustība, gan pacientu plūsma); gājēju ceļi <strong>un</strong> satiksmes ceļi atbilst maksimāli iespējamam lietotāju skaitam (piemēram, vai pa satiksmesceļiem pārvietosies tikai viena autotransporta vienība vienā virzienā <strong>un</strong> daži gājēji, vai satiksme notiksabos virzienos <strong>un</strong> būs daudzi gājēji, t. sk. arī pacienti <strong>un</strong> viņu viesi); ja satiksmes ceļu izmanto gan transportlīdzekļi, gan gājēji, jābūt ierīkotiem gājēju ceļiem vai atstātaidrošības joslai gājējiem, nodrošinot arī drošu pieeju durvīm vai vārtiem, gājēju ejām, gaiteņiem <strong>un</strong> kāpņutelpām; satiksmes ceļi ir skaidri norādīti <strong>un</strong> apzīmēti; ja darba vietās ir bīstamas zonas, kurās darba īpatnību dēļ pastāv risks nodarbinātajiem nokrist vai tiktsavainotiem ar krītošiem priekšmetiem, šīs vietas ir apgādātas ar ierīcēm, kas novērš nodarbinātoneatļautu iekļūšanu šajās zonās; nodarbinātie, kuri strādā bīstamajās zonās, ir nodrošināti ar kolektīvajiem vai individuālajiemaizsardzības līdzekļiem; bīstamās zonas ir skaidri norādītas <strong>un</strong> apzīmētas ar drošības zīmēm atbilstoši normatīvajiem aktiem pardarba aizsardzības prasībām drošības zīmju lietošanā.Dažādiem gadījumiem, piemēram daudznozaru slimnīcu teritorijās, ieteicami šādi kustības ceļu <strong>un</strong> atstatumuizmēri: ceļi, kas domāti tikai gājējiem – minimālais platums vismaz 1 m; ceļi, kas domāti tikai transportam:o ja ceļš paredzēts vienvirziena kustībai, minimālo ceļa platumu nosaka, transporta līdzekļa platumamopieskaitot vienu metru,divvirzienu kustībai ceļa minimālo platumu aprēķina, diviem transporta līdzekļu platumiem,pieskaitot 1,40 m; satiksmes ceļa (kas paredzēts transporta kustībai) minimālajam augstumam jābūt par 30 cm lielākamnekā transporta līdzeklim; jaukti satiksmes ceļi: ja nepieciešams, veidot tādus ceļus, kur transporta kustība notiek vienā virzienā,bet gājēju kustība – divos virzienos, ceļa minimālo platumu veido transporta līdzekļa platums, kampieskaitīti vēl 2 m (pa 1 m katrā pusē). Ja transporta <strong>un</strong> gājēju kustība notiek vienā virzienā, minimāloplatumu nosaka, transporta līdzekļa platumam pieskaitot 1 m <strong>un</strong> vēl 40 cm manevru veikšanai. Jatransporta <strong>un</strong> gājēju kustība notiek divos virzienos, minimālajam ceļa platumam jābūt divu transportalīdzekļu platumā, pieskaitot 2 m <strong>un</strong> vēl 40 cm manevru veikšanai; atstatums starp iekārtām <strong>un</strong> ejām: atstatumam starp iekārtām, kā arī starp iekārtām <strong>un</strong> ejām vai sienāmjābūt lielākam par 80 cm, rēķinot no iekārtu vai to kustīgo daļu visizvirzītākā p<strong>un</strong>kta <strong>un</strong> paredzot50
- Page 1: DARBA AIZSARDZĪBASPRAKSES STANDART
- Page 5 and 6: novērtēšana, - ļaus pamanīt, c
- Page 8 and 9: 2) jānosaka uzņēmuma atbilstība
- Page 11 and 12: saņemt no darba devēja informāci
- Page 13 and 14: jāuzlabo vispārējais apgaismojum
- Page 15 and 16: Darba vietaIespējamās atšķirīb
- Page 17 and 18: mikroklimats (piemēram, operāciju
- Page 19 and 20: palīdzības mediķi, uzņemšanas
- Page 21 and 22: (2)Novērtējot akustisko situācij
- Page 23 and 24: Gadījumos, kad nodarbinātajam ilg
- Page 25 and 26: Darba vietas, darba veidiApgaismoju
- Page 27 and 28: vai virsmai, kas jāsaredz - piemē
- Page 29 and 30: Ķīmiskās vielas, maisījumi un p
- Page 31 and 32: Starp biežāk veicamajiem pasākum
- Page 33 and 34: MedikamentsProkarbazīna hidrohlor
- Page 35 and 36: Dzīvnieku spalvas un ekskrementi i
- Page 37 and 38: Darba aizsardzības prasības, pār
- Page 39 and 40: Tuberkulozi izplata tikai tie cilv
- Page 41 and 42: Drošības zīme Nr. 4.5. Radioakt
- Page 43 and 44: Ugunsnedroši materiāli jāuzglab
- Page 45 and 46: 3) reducēti personīgie panākumi
- Page 47 and 48: TEHNISKĀS PRASĪBAS TELPĀMUgunsdr
- Page 49: evakuācijas ceļi un izejas, kā a
- Page 53 and 54: Dušas, izlietnes un tualetes proje
- Page 55 and 56: Vēl no darba aizsardzības viedok
- Page 57 and 58: Medicīnisko ierīču sadalījums p
- Page 59 and 60: Veselības un sociālajā aprūpē
- Page 61 and 62: Displejam jābūt viegli pagriežam
- Page 63 and 64: Personas, kuras ārstē vai veic v
- Page 65 and 66: Veicamais darbsDaļēji mehānisku
- Page 67 and 68: Darba vietas iekārtojums darbā ar
- Page 69 and 70: Instrukcijas darba devējs glabā,
- Page 71 and 72: Mērķa instruktāžu pirms darba u
- Page 73 and 74: 2) ugunsdrošības prasības ēku u
- Page 75 and 76: Obligātās veselības pārbaudes v
- Page 77 and 78: Darbu saraksts(t. sk. sanatorijās)
- Page 79 and 80: cimdus novelk apvēršot ar iekšpu
- Page 81 and 82: Zīme Nr. 8.1. Pirmās palīdzības
- Page 83 and 84: Veselības veicināšanaNodarbināt
- Page 85 and 86: Balsta-kustību sistēmas slimības
- Page 87 and 88: Ja noticis nelaimes gadījums, neka
- Page 89 and 90: kas apliecina nelaimes gadījuma fa
- Page 91 and 92: RĪCĪBA, JA CIETUŠAIS SASKĀRIES
- Page 93 and 94: MK 950 nosaka, ka jāizmeklē arī
- Page 95 and 96: NORMATĪVIE DOKUMENTI, KAS REGULĒ
- Page 97 and 98: MK not.nr.571MK not.nr.575MK not.nr
- Page 99 and 100: Nr.p.k.Darba vietas vai darba veida
- Page 101 and 102:
Nr.p.k.Darba vides faktoriKas var r
- Page 103 and 104:
Nr.p.k.Darba vides faktoriKas var r
- Page 105 and 106:
Nr.p.k.Darba vides faktorisaspringt
- Page 107 and 108:
Nr.p.k.Darba vides faktoriKas var r
- Page 109 and 110:
Nr.p.k.Darba vides faktoriKas var r
- Page 111 and 112:
Nr.p.k.Darba vides faktoripaklupša
- Page 113 and 114:
Nr.p.k.Darba vides faktorinepietiek
- Page 115 and 116:
Vai struktūrvienībā ir darbu vad
- Page 117 and 118:
Vai nodarbināto ieteikumi par darb
- Page 119 and 120:
Darba vides riska novērtējums dar
- Page 121 and 122:
Vai visās darba telpās, kur to pr
- Page 123 and 124:
Vai darbinieks visu darba laiku lie
- Page 125 and 126:
Vai darbs ar ķīmiskām vielām ti
- Page 127 and 128:
Vai nodarbinātais ir izgājis obli
- Page 129 and 130:
Vai struktūrvienībā ir darbu vad
- Page 131 and 132:
Vai nodarbinātie ir informēti par
- Page 133 and 134:
Darba vides riska novērtējums dar
- Page 135 and 136:
Vai visās darba telpās, kur to pr
- Page 137 and 138:
Vai darbinieks visu darba laiku lie
- Page 139 and 140:
Vai darbs ar ķīmiskām vielām ti
- Page 141 and 142:
Kājām un pēdām Jā Nē Daļēji
- Page 143 and 144:
Pielikums nr.3Obligātās veselība
- Page 145 and 146:
Pielikums nr.4Iestādes/uzņēmuma
- Page 147 and 148:
- bīstamās iekārtas apkalpojoša