Ievads

16 Viņpus laika, kur nemirstībabailes un fobijas pieņēmās spēkā. Dr. Frenks Akers,Ķirurģijas nodaļas vadītājs, bija pavirši pazinis Katrīnujau vairākus gadus, un ikreiz, kad vien Frenks iegriezāslaboratorijā, viņi viens otru paķircināja. Viņš bija ievērojis,ka Katrīna pēdējā laikā ir nomākta un saspringta.Vairākas reizes Frenks bija gribējis viņai ko teikt, tomēratturējies. Kādu pēcpusdienu viņš savā automašīnādevās uz attālu, mazu slimnīcu, lai nolasītu lekciju. CeļāFrenks ieraudzīja Katrīnu braucam mājās un impulsīviviņai pamāja. “Tev noteikti tūlīt jāapmeklē dakterisVeiss!” viņš piebremzēja un sauca ārā pa mašīnas logu.“Nekavējies!” Lai gan ķirurgiem raksturīga ātra rīcībakritiskās situācijās, tomēr Frenks pats bija pārsteigts parsavu impulsivitāti.Katrīnas nemiers un panikas lēkmes kļuva arvienbiežākas un ilgākas. Divi nakts murgi atkārtojās regulāri.Vienā no tiem viņa ar auto brauca pāri tiltam, un tassabruka. Automašīna grima ūdenī, sieviete bija iesprostotaun slīka. Otrajā sapnī viņa bija ieslēgta piķa melnātelpā un, klūpot un ķeroties aiz mantām, nespēja atrastizeju. Beigu beigās viņa ieradās vizītē pie manis.Pirmā seansa laikā ar Katrīnu es nespēju iedomāties,ka mana dzīve drīz vien apgriezīsies kājām gaisā, kabaiļu pārņemtā, apjukusī sieviete otrpus manam galdambūs šī procesa katalizators un es vairs nekad nebūšutāds kā agrāk.