Ievads

12 Viņpus laika, kur nemirstībajautājumus par viņas pagātni. Pirmajā tikšanās reizēmēs sākām šķetināt to, kas viņa ir un kāpēc ir ieradusiesvizītē pie manis.Atbildot uz maniem jautājumiem, Katrīna atklājasavu dzīves stāstu. Viņa bija vidējais bērns konservatīvākatoļu ģimenē nelielā Masačūsetsas štata pilsētiņā. Brālisbija trīs gadus vecāks, ļoti sportisks un baudīja tādubrīvību, kāda viņai nekad netika dota. Savukārt jaunākāmāsa bija abu vecāku mīlule.Sākot runāt par saviem simptomiem, Katrīna manāmisaspringa un uztraucās. Viņa runāja ātri un pieliecāsuz priekšu, ar elkoņiem atbalstoties pret galdu. Jaunāssievietes dzīvi vienmēr bija pavadījušas bailes. Viņabaidījās no ūdens, no aizrīšanās, baidījās pat tik ļoti, kanevarēja norīt tabletes, baidījās no lidošanas, no tumsas,un viņu ļoti biedēja nāve. Pēdējā laikā šīs bailes bijapieņēmušās spēkā. Pirms aizmigšanas sieviete parastidivas trīs stundas mocījās ar bezmiegu. Miegs bijatrausls un saraustīts, viņa bieži modās. Atkal atgriezāsbērnībā piedzīvotie murgi un mēnessērdzība. Bailesun citi simptomi viņu paralizēja arvien vairāk, un viņakļuva arvien nomāktāka.Katrīnai runājot, es sajutu, cik dziļi viņa cieš. Daudzugadu laikā biju palīdzējis neskaitāmiem tādiem pacientiemkā Katrīna tikt galā ar baiļu lēkmēm, un biju pārliecināts,ka varēšu palīdzēt arī viņai. Nolēmu, ka sāksimar iedziļināšanos sievietes bērnībā, meklējot tur šo problēmuaizmetņus. Parasti šāds ieskats palīdz atbrīvotiesno nemiera. Ja tas būtu nepieciešams un Katrīna spētunorīt tabletes, es piedāvātu viņai vieglas, nomierinošaszāles. Tādi ir ierastie mācību grāmatu padomi Katrīnas