Uzklikšķiniet uz attēla un jums atvērsies avīze. - Latvijas Nedzirdīgo ...

KOPSOLĪ 2012. gada marts nr. 3 PROJEKTI 3Sākumu lasiet iepriekšējā lpp.cija, jo tā mainās. Mainās gan cipari, gandetalizētāka informācija, piemēram, strādāvai nestrādā (kāds var būt atradis darbu),mācās vai iesaistīts sociālajā rehabilitācijā.Gribu pateikties visiem biedrību vadītājiem/organizatoriem, kas man palīdz un sniedzinformāciju par klientiem. Betman patīk apkopot statistikutādā veidā, turklāt varu redzētarī izmaiņas pa ceturkšņiem,reģioniem – tas ir interesanti.Vai tev ir arī palīgi? Kānorit sadarbība ar reģionudarbiniekiem?Izmantojot iespēju, sakulielu PALDIES Vitai Kamarei(skat. attēlā), jo viņa man ļotipalīdzēja, kad bija nepieciešamsprecizēt šo to, rakstotgada pārskatu. Janvārī vajadzējaapkopot arī visu informācijupar pagājušā gada oktobri – decembri,piemēram, par pakalpojumu sniedzējiem,iepirkumiem utt.Nav tā, ka projekti vienmēr noris raiti,nē, vienmēr ir šādas vai tādas problēmas. Itsevišķi šajā projektā, kur iesaistīti tik daudziklienti, projekta darbinieki, ir milzumsdažādu aktivitāšu… – apkopot to visu navnieka lieta! Pavisam mums ir četrpadsmitaktivitātes. Tomēr darbs man patīk, un es tomīlu, īpaši patīk pārbaudīt 2.4. aktivitātesplānus. Atskaites vispār ir ļoti birokrātiskas,un mans darbs ir atklāt tajās dažkārt ieviesušāskļūdas.Man visvieglāk sastrādāties ar Valmierasun Rēzeknes biedrībām. Malači, labistrādā, sūta pareizas atskaites! Iveta Lāce noValmieras man pat uzdāvināja palielināmolupu, lai vieglāk ieraudzīt kļūdas… Ir arī patīkamāpuse. Kad saņemu visas kārtējās atskaitesno Informācijas centra, uzreiz metoslasīt viņu protokolus. Tie ir tiešām interesanti,atspoguļo grupas darbu, jaunas idejas,problēmas. Un kā viņi tās risina!Kā tev, jaunai meitenei, ir tik liela pacietībadienu no dienas, no rīta līdz vakaramsēdēt uz vietas pie visām šīm papīrukaudzēm?Jautājums vietā! Es tiešām ļoti gribētubiežāk braukt arī uz citām biedrībām, iepazītiesar cilvēkiem, redzēt uz vietas, kā notiekaktivitātes! Nesen biju Alūksnē, jo mēsgribam iekļaut Alūksnes grupu projektā, turir trīspadsmit klienti. Neskatoties uz to, kaatbraucu mājās gandrīz naktī, biju patiešāmpriecīga un laimīga, bija daudz emociju.Būtu jau ļoti labi, ja es vienu reizi nedēļāvarētu aizbraukt uz kādu biedrību, pasākumu.Sarunāju ar Edgaru Vorslovu, kakopā aizbrauksim uz Jūrmalas koledžu paskatīties,kā apmāca asistentus personām ardzirdes traucējumiem.Gribu gūt priekšstatu par projekta norisēm,ne tikai pētot atskaites, bet arī vērojottās reālajā dzīvē. Visvairāk gribētu uz Valmieru,valmierieši jau ne vienu reizi vienaicinājuši mani pie sevis ciemos.Kā darbu tu projektā savieno ar personiskodzīvi, vai tai atliek pietiekami laika?Un ko dari brīvajā laikā?Kad nāk virsū atskaišu „raža”, tad pirmajāvietā ir tās, tikai pēc tam personiskādzīve. Galvā tikai atskaites un citi papīri– pat sapņos redzu, kas man vēl jāizdaradarbā. Bet vispār uzskatu, ka cilvēkam vissvarīgākaisir ģimene – tā ir vērtība, tāpēc,protams, ļoti svarīgi, lai varētu tai veltīt laikuun sevi, jo neviens darbs un neviens darbakolēģis neaizstās ģimeni.Man patīk saviem radu bērniem kaut konopirkt, uzdāvināt, tāpēc pirms tikšanās arviņiem vienmēr eju uz veikalu iegādāt kādusaldumu vai dāvanu, un man tie ir svētki, jotas notiek reti. Patīk ģimenei pagatavot kautko garšīgu, tas mani iepriecina, un, galvenais,tā man ir kā relaksācija un atpūta. Unarī ģimeni tas iepriecina. Visvairāk man patīkgatavot zupas. Pašai visvairāk garšo sierazupa, dažādi salāti. Vēl man patīk pastaigāties,vasarā braukt ar divriteni.Drīz Sieviešu diena, vai gaidi apsveikumusno kolēģiem, draugiem? Vai kautkā atzīmē šo dienu? Vai tikai vīriešiemvajadzētu apsveikt sievietes šajā dienājeb arī sievietēm vajadzētu apsveikt citaicitu?Sieviešu diena ir svētki visām sievietēm,viņām jābūt skaistām, sapostām, lai varētušajā dienā justies kā karalienes. Es šajā dienāapsveicu savas ģimenes sievietes. Dzīvēir daudz problēmu, svētku ir maz, tāpēc vajagtos pienācīgi svinēt. Protams, arī vīriešimūs var sveikt, mēs šajā dienā īpaši gaidāmviņu uzmanību, komplimentus, gribam justiesmīlētas un vajadzīgas.Sievietei ar sev tuvo vīrieti noteiktijāsvin kopā – var aiziet uz restorānu vaivienkārši kopīgā pastaigā. Galvenais jau irbūt kādu brīdi kopā un šo laiku veltīt tikaisaviem mīļajiem.Kādas puķes vajadzētu dāvināt Sieviešudienā?Man pašai puķes ļoti patīk saņemt, visvairākpatīk sarkanas rozes, oranžas krizantēmas,margrietiņas…Kā tu domā, kāpēc LNS sistēmā irgandrīz sievietes vien?Kāpēc vīrieši nenāk strādāt uz LNS?Grūti atbildēt, tiešām vīriešu ir maz.Paskaitīsim, cik strādā projektā: Pavlins,Vorslovs, Ungurs, Kalniņš, Grundulis, Slišāns,Krauklis, Ādamsons, Vilisters.Jāatzīst, ar sievietēm sastrādāties ir grūti,viņas ir emocionālākas, bieživien sīkumainas un nepamatotiietiepīgas, par katru cenu gribpierādīt savu taisnību pat tad,kad viņām nav taisnība. Protams,tādas ir tikai dažas, pārsvarāvisas projekta darbiniecestomēr ir lieliskas kolēģes, piemēram,Elvīra Čaika, GundegaPaņķo, Dace Lāce, Inese Geduša,Iveta Lāce, Māra Lasmane,Dana Kalpiņa – Geida, kura ir kāviens enerģijas un dzīvespriekakamols un uzlādē arī apkārtējos.Man liels prieks par visāmmūsu trešā stāva kolēģēm, šeitmēs lieliski sadzīvojam, visas irjaukas! Ar vīriešiem tomēr ir kaut kā mierīgāksastrādāties. Esmu ļoti pateicīga projektavadītājam Arnoldam Pavlinam, viņš irlabs un pacietīgs priekšnieks, vienmēr parādaun skaidro man, kā darāms šis vai tasdarbs, kamēr saprotu. Man šķiet, tas būtutikai labi, ja projektā strādātu vairāk vīriešu.Vai tu kādreiz domā par to, ka projektsreiz beigsies…Es domāju, ka pēc „Klusuma pasaules”noteikti vajadzēs citus līdzīgus projektus, joskaidri redzu, ka nedzirdīgajiem vajag visusšos pasākumus.Piemēram, ir klientu grupa – nedzirdīgiear atpalicību. Viņiem līdz projektam nebijanekā – sēdēja mājās, jutās lieki un nevarējaattīstīties. Taču tagad viņi piedalās, darbojas,ir sabiedrībā un jūtas vajadzīgi, pat negribatstāt projektu. Var teikt: mēs strādājam, laišādi cilvēki justos vajadzīgi sabiedrībai.Vēl viens piemērs – datorapmācība. Sākumābija grūti savākt grupu, bet pēc tamotrādi, bija grūti atteikt visiem gribētājiem,jo vietu skaits ierobežots. Cilvēki saprata,cik tā ir vērtīga lieta. Pieteicās arī tādi, kasagrāk bija pārliecināti, ka dators un internetsviņiem par grūtu, nesaprotamu.Man gribētos, lai nedzirdīgajiem būtulaba izglītība un labs darbs, lai viņi justosvajadzīgi. Arī pati gribu mācīties, paaugstinātsavu kvalifikāciju. Šai ziņā man piemērsir Inese Immure, kura nepārtraukti kaut komācās.Nobeigumā vēl gribētu piebilst, ka vēlētos,lai „Kopsolī” iznāk reizi nedēļā, nevisreizi mēnesī. Tajā ir tik daudz vērtīga,ko lasīt. Īpaši patīk intervijas ar cilvēkiem,tas man dod dziļāku priekšstatu par viņiem.Labi arī tas, ka rakstāt par darba jautājumiemun bezdarbnieku problēmām. Tā turpināt!Ieguldījums tavā nākotnēEiropas SociālaisfondsEiropas Savienība