8 Projekti2010/5Turpinājums no 7. lpp.noslēgts organisms, bet biju pārsteigts, kaviņi izrādījās ļoti atvērti, pat padalījās savāsproblēmās.” (Andris)“Projekta laikā bija iespēja satikt dažāduscilvēkus no daudzām valstīm ar sarežģītiem,bet ļoti interesantiem likteņstāstiem,kā arī bija iespēja izbaudīt fantastisko itāļuģimeņu viesmīlību.” (Ineta)“Bija daudz spilgtu iespaidu: brauciensar vilcienu pa kalniem, naksnīgāpilsēta Brizigella, katedrāles ar augstajiemgriestiem, varenais teātris ar četrstāvubalkoniem – tāda sajūta, ka viss stiepjasdebesīs. Neaprakstāma sajūta, atrodotiesdaudzkrāsainajā un daudzvalodīgajā grupākopā ar cilvēkiem pat no tādām valstīm kāArgentīna, Kenija un citām.” (Māra)“Es pastāstīšu par itāļu brokastīm.Tāsir ļoti vieglas: kafija, maize ar ievārījumu,īpaši garšīgs bija ķirbju ievārījums, svaigaszemenes no Sicīlijas.Man patika itāļu brokastis krodziņā(bārā), kad visa ģimene kopā brokasto,pasūtot kafiju italiano un bulciņu. Ēdieniir ļoti dažādi, neparasti pagatavoti un arīpašu garšu, kā, piemēram, sautēti vai ceptidārzeņi (baklažāni, tomāti, fenheļa sakne).Personīgi man ļoti garšoja plānās šķēlēssagriezti kabači olīveļļā ar garšvielām. Itāļuvirtuve ir ļoti izsmalcināta un tai pašā laikāvienkārša.”(Leongīna)“Braucot ar autobusu vai vilcienu, aracīm bildēju ainas aiz loga: Sarkana magoņupļava. Kalni tālumā, pašā kalna virsotnēsena pils. Lauku viensēta ar aizvērtiesIzstādes fragmentsslēģiem – nemainīga gadu desmitiem. Vīnogulājulauki, kivi kociņi garās rindās, tādi kārokas ar izplestiem pirkstiem – saķērušiesviens pie otra. Lauki sakopti un klusi, it kāsnauž un gaida vasaras sauli – lielo ziedēšanuun augļus. Tirgū parādījušās pirmāszemenes no Itālijas dienvidiem – tās visipērk. Jaunieši uz veciem velosipēdiem,kādus pie mums vairs neredzēt – tas irstilīgi. Kāds no organizētājiem atvainojaslatviešiem par slikto laiku (saule, reizēmmākoņi, t 18–20) Tik vēss maijā neesot bijisdaudzus gadus. Līdz mūsu atbraukšanaibijis lietains, bet mēs esam atveduši sauli.Zied jasmīni, akācijas un rozes. Prom braucotgan domas mazliet savtīgas – gribētospaņemt sauli līdzi uz mājām.” (Dzinta)Jā, sauli mēs tiešām atvedāmlīdzi arī uz Latviju. Un tai līdzi arīlabi padarīta darba apziņu, pārliecībupar savu varēšanu gan sarunāties,gan sadarboties ar dažādu tautību,valodu un mentalitāšu cilvēkiem. MansSkolu ziņasProjekta dalībnieki Faencas centrāpersonīgais lielākais prieks un lepnumsir par to, ka veiksmīgs ir izrādījies lielaiseksperiments ar pieaugušo dalībniekudzīvošanu itāļu ģimenēs. Tas, protams,nebija viegli, toties ļāva gan iegūt plašusiespaidus par itāļu dzīvi “no iekšpuses”,gan zināma stresa situācijā pielietotvalodu zināšanas un tas, kā zināms,veicina sen apgūtu vārdiņu atcerēšanosJ Paldies visiem dalībniekiem par drosmiun atvērtību, bet skolotājām Envijai unInai – par lielo darbu gan valodas, ganprojekta materiālu sagatavošanā!Līvija MukāneMālpils internātpamatskolas darbības kvalitātes vērtēšanas rezultātiVērtēšanas norises laiks skolā: 22.02.2010.–23.02.2010.Kvalitātes rādītājiVērtējumalīmenis(0–5)1.1. Skolas īstenotās izglītības programmas Ļoti labi (4)2.1. Mācīšanas kvalitāte Ļoti labi (4)2.2. Mācīšanās kvalitāte Labi (3)2.3. Vērtēšanas kā mācību procesa sastāvdaļa Labi (3)2.4. Sadarbība ar vecākiem Ļoti labi (4)3.1. Skolēnu sasniegumi ikdienas darbā3.2. Skolēnu sasniegumi valsts pārbaudes darbos4.1. Atbalsts skolēnu veselības aprūpes, psiholoģiskāsun sociālās palīdzības jomā, drošības garantēšanāĻoti labi (4)4.2. Atbalsts personības veidošanā Ļoti labi (4)4.3. Atbalsts turpmākās izglītības un profesijas izvēlē Labi (3)4.4. Atbalsta nodrošinājums mācību darba diferenciācijai Ļoti labi (4)4.5. Atbalsts skolēniem ar speciālām vajadzībām Ļoti labi (4)5.1. Skolas mikroklimats Ļoti labi (4)5.2. Skolas fiziskā vide Ļoti labi (4)6.1. Telpas, iekārtas un materiāltehniskie resursi Ļoti labi (4)6.2. Finanšu resursi Ļoti labi (4)6.3. Cilvēkresursi Ļoti labi (4)6.4. Personāla vadība Ļoti labi (4)6.5. Personāla tālākizglītība Ļoti labi (4)7.1. Skolas darba pašvērtēšana Labi (3)7.2. Skolas attīstības plāns Ļoti labi (4)7.3. Skolas vadības darbs Ļoti labi (4)Skolas darba stiprās pusesJoma,kvalitātesSkolas darba stiprās pusesrādītājs1.1. Individuālie mācību plāni darbā ar skolēniem, kuri apgūstspeciālās izglītības programmu.2.1 Informācijas tehnoloģiju izmantošana mācību procesā.2.2. Skolēni izmanto skolas resursus – datorklases, informācijascentru, sporta zāli darbu projektos, interešu nodarbībās,konsultācijās, mācību priekšmetu olimpiādēs un konkursos.2.4. Sadarbības sistēma – skola un sociālie dienesti.4.1. Mērķtiecīgs un koordinēts atbalsta personāla darbs.4.2. Pedagogu darbs skolēnu patstāvības audzināšanā,sagatavošanā praktiskajai dzīvei.5.1. Skolā valda labvēlīga gaisotne, sadarbību veicinošasizglītojamo un darbinieku savstarpējās attiecības.5.2. Skolas telpas ir estētiski noformētas un drošas.5.3. Skolai ir sakopta apkārtējā vide6.1. Ļoti labs skolas nodrošinājums ar tehniskajiem mācībulīdzekļiem.6.1. Iespēja izmantot materiāltehniskos resursus kopīgi arprofesionālo vidusskolu.6.2 Skolas vadības un kolektīva veiktais darbs papildu finanšulīdzekļu piesaistē.6.3. Atbalsta personāla komanda.6.4. Veiksmīga sadarbība skolotāji, vecāki un atbalsta personāls.7.3. Profesionāls, sistemātisks skolas vadības darbs.Akreditācijas komisija skolas darbauzlabošanai ieteikusi neapvienot 1. un4.klasi, lai nodrošinātu skolas īstenotoprogramme apguvi. Mācību vielas tematiskajosplānos iekļaut detalizētāku laikaplānojumu, administrācijai kontrolētplānu īstenošanu, veicot nepieciešamāskorekcijas. Skolotājiem plānot un realizētdiferencētu darbu mācību stundu laikāgan ar skolēniem, kuriem ir mācīšanāsgrūtības, gan ar talantīgākajiemskolēniem. Sadarbībā ar Mālpils novadadomi izveidot relaksācijas telpuizglītojamajiem.Daiga Frīdberga
2010/5Kad vēja ātrumā tuvojas mācību gadanoslēgums, un domās jau ēdam zemenesun sauļojamies, pienācis laiks izvērtēt, kāotrajā pastāvēšanas gadā veicies Mālpilsvidusskolas keramikas pulciņa dalībniekiem.Esam strādājuši raženi, centušiesnepazaudēt kvalitāti un radošo pieeju.Lielāki un mazāki konkursi droši vien ir tie,kuros piedaloties varam secināt, kas esamun ko spējam, jo tur tiek vērtēts viss – ideja,orģinalitāte, izpildījums.Šī gada galvenā aktualitāte, protams, XLatvijas skolu jaunatnes dziesmu un dejusvētki. Tiem gatavojas ne tikai dziedātājiun dejotāji, bet arī dažādu interešu izglītībaspulciņi. Mālpils vidusskolu dziesmu undeju svētkiem veltītajā vizuālās un lietišķāsmākslas izstādē pārstāvēs trīs meitenes:Signe Ozoliņa (Pirmās pakāpes diploms);Laima Niedra (Pirmās pakāpes diploms);Sintija Logina (Pirmās un otrās pakāpesdiplomi).Viņu darbi jau ļoti atzinīgi novērtēti novaduun reģionu konkursos un tālāk izvirzītilielajai noslēguma izstādei.Ļoti veiksmīgi Mālpils keramiķiem noslēdziesarī Valsts izglītības satura centraun Čehijas vēstniecības Latvijā organizētāstarptautiskā konkursa “Lidice 2010” (partēmu “Dabas daudzveidība”) Latvijas atlase.No Mālpils konkursā piedalījās astoņasmeitenes: Elīza Dombrovska, Līna Millere,Agnese Puiškina, Simona Cimure, ElīnaSkolu ziņasMālpils jauno keramiķu veiksmesTarakanova, Sintija Ozoliņa, Signe Ozoliņaun Klinta Millere. Visu meiteņu darbi tikaizvirzīti konkursam Čehijā. Svinīgajā pasākumā,kas tika organizēts Vides ministrijāRīgā, meitenes saņēma diplomus un balvas.Nesen pienākušas ziņas arī no Čehijas Republikas,kas apliecina, ka konkursā pavisampiedalījušies 25 132(!!!) dalībnieki praktiskino visas pasaules. Savukārt godalgaspiešķirtas 1463 autoriem. Starp tiem žūrijaierindojusi arī trīs Mālpils meitenes:Signe OzoliņaSintija OzoliņaElīna TarakanovaNe mazāk čakli bijuši arī pulciņajaunākie dalībnieki, kuru starpā 13 autoripiedalījās Rīgas pilsētas BJC “IK Auseklis”organizētajā izstādē-konkursā “Daba mumsapkārt. Pļava 5” Valsts Leļļu teātrī Rīgā.Sākumskolu grupā esam nopelnījuši:Leo Lukačs (Atzinība)Madara Ligere (2. vieta)Laura Ozoliņa (2. vieta)Laura Zīle (2. vieta)Ģirts Rimicāns (2. vieta)Arta Višķere (2. vieta)Arī vidusskolu grupā – Laimai Niedrai2. vieta. Divas Valsts Leļļu teātra simpātijubalvas – ielūgumi uz kādu no izrādēm – tikapiešķirtas Laurai Zīlei un Alisei Pētersonei.Interesantus darbus konkursam piedāvājaarī Mikus Graudiņš, Arvis Krickis, DidzisBūmanis, Elīna Niedra un Arvis Jomerts.9Signes Ozoliņas, Sintijas Ozoliņas un ElīnasTarakanovas darbi izstādē Lidicē.Vēl neizmantota palikusi kopējā balva –ielū gums uz Dabas muzeju. To pataupīsimlīdz rudenim.Paldies visiem dalībniekiem un arī tiem,kuri izrādīja vēlmi piedalīties konkursos undažādās izstādēs, jo konkurss – tas nozīmēpamatīgu papildus radošu darbu un gribasspēku.Mēs varam priecāties par un lepotiesar saviem bērniem!Lielu paldies sakām visiem Mālpis Kultūrascentra darbiniekiem, kuri atbalsta mūsgan priekos, gan ķibelēs, un vienmēr ir ļotiatsaucīgi, ja nepieciešams atrisināt kāduļoti sasāpējušu jautājumu. Par palīdzībuun atbalstu paldies sakām arī Mūzikas unmākslas skolas skolotājai Elīnai Titānei!Saulainu vasaru vēlot, un uz tikšanosrudenī! Keramikas pulciņa vadītājaGuna Petrevica(Sākums Mālpils Vēstis 04/2010)Atzīmējot 1990.gada 21.aprīļa pašvaldībusapulces 20.gadadienu arī Mālpilsnovadā uz svētku pasākumu tikaaicināta 20.sasaukuma deputāti. 28.aprīlībija pilns ar atmiņu stāstiem, emocijām,atkalsatikšanās prieka un kopības sajūtasdziedot Latvijas himnu. Vēl pirms tamatmiņās dalījās bijušais Tautas deputātupadomes priekšsēdētājs Edvīns Ģērmanis:“Kāda bija sajūta toreiz? Brīnišķīga! 1989.gadā sākās zemes reforma. Tie bija lielākiedarbi – zemes reformas pirmā kārta, vēlākosgados otrā. Visiem bija ļoti liela ticībatam, ka nāks tie labie laiki. Ka tik tiešāmzinājām, par ko cīnījāmies braucot uz Rīgu,Laiku lokosCeļā uz brīvu un neatkarīgu demokrātisku valstitajās pašās puča dienās, un to darījāmkopīgi ar saimniecības darbinie kiem,skolas darbiniekiem. Pirmajās vēlēšanāsbija interesanti, jo kā izrādās biju pirmaispriekš sēdētājs šajos laikos. Strādāju arīsavā darbā, jo tad nebija atbrīvotie deputāti.Man bija pienākums sagatavoties sesijai,vadīt tās, apstiprināt jautājumus. Deputātibija cerīgi, aktīvi darbojās. Dibināja mūzikasskolu, atvēra jauno ambulanci, bija jārisinaproblēmas ar apkuri. Var teikt, ka bija divassvarīgākās lietas – zemes reforma unkomunālās saimniecības uzlabošana. Daudzosjautājumos palīdzēja rajona deputāti –L.Amerika, no Sidgundas E.Prūša kungs.Toreizējais Mālpils ciema Tautas DeputātuPadomes izpildkomitejaspriekšsē dē tājsA.Lielmežs svinīgajāsēdē atceroties 90.gadunotikumus ak centējatoreizējo lēmu mupieņemšanas vir zībupašvaldības nostiprināšanai:“Izrādās,bijušas pat darbagru pa pašvaldībasnostip rināšanai, kuruvadī ja Ģērmaņakungs. Īsu brīdi gan,jo pieņemot un apstiprinotaicinājumuAugstākai Padomei,tika pieņemts lēmumspar neatkarīgu Latviju. Tālāk kopā arinstitūcijām ļoti aktīvi strādāja Tautasfronte, lai tiktu pieņemts likums par pagastapašvaldību. Mālpilī lielā kās strukturālāsizmaiņas notikušas 1991.gada 19.jūnijā, kad20.sasaukuma 9. sesijā notika pašvaldībasreorganizācija. Ticis vēlēts pagastavecākais, pagasta valde un apstiprinātapagasta sekretāre. Pagasta valdē ievēlētovidū 2/3 bija deputāti un 1/3 – sabied rībaspārstāvji. No deputātiem valdē bijuši: EdvīnsĢērmanis, Raitis Būmanis, Una Isajeva,Jānis Baranovskis, Alek sandrs Lielmežsun Ārija Ozoliņa. Savukārt no sabiedrības:Edvīns Prūsis, Pēteris Liepiņš un MārīteAntoņēviča.20. sasaukuma deputātei Alīnai Vaivodeisapulcē stāstītais uzjundījis emocionālāsatmiņas, bet kā vissmagāko pienākumuatceras talonu dalīšanu. Esot skatījušies vaimācēšot pareizi sadalīt, jo bijusi viena nojaunākām deputātēm. Katrs gribējis kādulieku taloniņu. Par nedienām ar kafijas unziepju taloniem, atcerējās arī Juris Kanģīzersun Aivars Millers. Vaicāti par citiem notikumiem,deputāti gan atzīst, ka šajos 20 gadosir tik daudz notikumu klājušies viens otramvirsū, tik daudz ir izdarīts, ka grūti izdalīttieši viņu sasaukuma labos darbus. Tajoslaikos visus deputātu pienākumus pildījušipēc darba, iedzīvotāji savus deputātus labipazinuši. (Turpinājumu lasiet jūnija numurā)Daiga Frīdberga