Lattelekom - Lattelecom

Finanßu apskats
Lattelekom kå valsts méroga telekomunikåciju operatoru, kas sniedz pakalpojumus plaßam privåto un juridisko klientu
lokam, ievérojami ietekmé vispåréjå ekonomiskå situåcija Latvijå.
Neskatoties uz pasaules ekonomisko krîzi, 2001. gads Latvijå bija ekonomiski veiksmîgs, un tiek prognozéts
iekßzemes kopprodukta (IKP) pieaugums apméram 7%, bezdarba lîmenis saglabåjås stabils – 7,7%.
Pieaugums bija gan iekßzemes patériñå, gan eksportå, kaut gan åréjås tirdzniecîbas bilance saglabåjås negatîva.
Inflåcija pieauga no 1,8% 2000. gadå lîdz 3,2% pårskata gadå, kas médz büt raksturîgi straujas ekonomiskås attîstîbas
periodos. Tomér pakalpojumu jomå cenas pieauga tikai par 1,6% un reguléjamås nozarés – tikai par 0,7%.
Sakaru nozaré cenas pazeminåjås vidéji par 4,2%, ko galvenokårt ietekméja mobilå tålruña pakalpojumu maksas
pazeminåßanås. Telekomunikåciju nozare Latvijå dinamiski attîstås, un tås îpatsvars Latvijas IKP ir apméram 5%. Lai
gan tika turpinåta ciparu tîkla modernizåcija, fiksétå tålruña lîniju skaits uz 100 iedzîvotåjiem nedaudz samazinåjås no
31 lînijas lîdz 30,7 lînijåm. Da¬a iekßzemes patériña ir pårvietojusies uz mobilo tålruñu tîkliem, jo sarunas fikséto
telekomunikåciju tîklos ir aizvietojamas ar sarunåm mobilo tålruñu tîklos. 2001. gada beigås mobilo tålruñu lietotåju
îpatsvars sasniedza aptuveni 25% no visiem iedzîvotåjiem (2000. gada beigås 16,6%). Lattelekom saskårås ar sîvu
konkurenci to pakalpojumu sniegßanå, kas nav saistîti ar balss telefoniju, – datu, interneta piegådes, interneta satura un
tîkla piek¬uves pakalpojumu nodroßinåßanå.
Lattelekom 2001. gadå sasniedza ieñémumu pieaugumu par 6%, EBITDA pieaugumu par 8% un par 6% lielåku neto
pe¬ñas rezultåtu nekå iepriekßéjå gadå. Neto naudas ieñémumi no saimnieciskås darbîbas uzlabojås par 9,7% jeb
LVL 5,6 miljoniem, dodot iespéju pazeminåt koncerna aizñémumu lîmeni un veikt ievérojamus ieguldîjumus LVL
54,2 miljonu apmérå modernizåcijas programmas îstenoßanai.
IEˆ‰MUMI
Koncerna kopéjie ieñémumi 2001. gadå bija LVL 144,6 miljoni, tas ir par LVL 8,1 miljonu jeb 6% vairåk nekå
iepriekßéjå gadå. Ieñémumu struktürå turpinåja pieaugt vietéjo pakalpojumu îpatsvars (66%) un citu telekomunikåciju
pakalpojumu îpatsvars (16%) un samazinåjås starptautisko pakalpojumu da¬a (18%).
Kopß 1999. gada nav notikußas pårmaiñas regulétajos tarifos, izñemot nebütiskas pårmaiñas 2001. gada maijå, kad tika
pazeminåti vietéjo un iekßzemes tålsarunu tarifi sarunåm no sabiedriskajiem taksofoniem, vienlaikus palielinot maksu
par savienojumu.
Gada laikå kopéjais sakaru plüsmas apjoms Lattelekom tîklå nedaudz palielinåjås – par 1,1%, taçu minüßu skaits
sarunåm ar mobilå tålruña abonentiem pieauga par 33%, bet internetå pavadîto minüßu skaits pieauga vairåk nekå
divas reizes, savukårt vietéjo un starptautisko sarunu apjoms nedaudz samazinåjås.
Ieñémumi no påréjiem telekomunikåciju pakalpojumiem palielinåjås par 3,9 miljoniem jeb 20%. Tajå skaitå lielåko
pieaugumu deva interneta un datu pakalpojumi, telekomunikåciju iekårtu pårdoßana un ar informåcijas tehnolo©iju
saistîtie pakalpojumi.
150
125
100
75
50
25
0
Ieñémumi (LVL milj.)
40
95,0
114,8
127,6
136,5
144,6
1997 1998 1999 2000 2001
Finanßu apskats
DARBÈBAS REZULTÅTS
EBITDA (pe¬ña no saimnieciskås darbîbas pirms nolietojuma un zaudéjumiem no pamatlîdzek¬u izslégßanas) bija LVL
68,6 miljoni (2000. gadå LVL 63,3 miljoni). EBITDA rentabilitåte uzlabojås no 46% 2000. gadå lîdz 47% 2001. gadå.
EBITDA ßeit ir minéts kå telekomunikåciju nozaré un investoru aprindås plaßi lietots rådîtåjs, lai gan tas nav
vispårpieñemts gråmatvedîbas termins un to nevajadzétu skaidrot kå alternatîvu darbîbas pe¬ñai un naudas plüsmai.
EBITDA pieaugumu ierobeΩoja par LVL 3,0 miljoniem lielåki starpsavienojuma maksåjumi vietéjiem mobilo
telekomunikåciju tîkla operatoriem, kas izrietéja no sarunu apjoma pieauguma no fikséto uz mobilo telekomunikåciju
tîklu, un par LVL 3,3 miljoniem lielåkas påréjås darbîbas izmaksas. Tajå skaitå lîdz ar iekårtu pårdoßanas apjoma
pieaugumu par LVL 2,0 miljoniem palielinåjås pårdoto preçu paßizmaksa, par LVL 1,2 miljoniem vairåk tika iztéréts
tehniskåm izmaksåm tîkla uzturéßanai, un par LVL 0,8 miljoniem pieauga administråcijas izmaksas galvenokårt saistîbå
ar vairåkåm uzñémuma attîstîbas un reorganizåcijas programmåm, kuru mér˚is bija sagatavot koncernu konkurencei.
Ío pieaugumu da¬éji atsvéra izmaksu ietaupîjums salîdzinåjumå ar iepriekßéjo gadu par LVL 0,4 miljoniem éku îrei un
uzturéßanai un par LVL 0,3 miljoniem lielåks kapitalizéto izmaksu apjoms modernizåcijas projektiem.
EBITDA pieaugumu pozitîvi ietekméja personåla izmaksu samazinåßanås par LVL 2,3 miljoniem jeb 9%, kuras iemesli
bija darbinieku skaita samazinåßana 2000. gadå, kå arî lielåks kapitalizéto cilvékstundu skaits tîkla celtniecîbas projektos,
kur iepriekß vairåk tika izmantoti darbuzñéméju pakalpojumi. Kopéjais darbinieku skaits bütiski nemainîjås
salîdzinåjumå ar 2000. gadu. Bez tam vadîbas un tehnolo©ijas nodoßanas maksa, kas tiek maksåta TILTS
Communications, bija par LVL 0,5 miljoniem mazåka nekå iepriekßéjå gadå, jo uzñémumå strådåja mazåks skaits
årvalstu vadîtåju.
Koncerna darbîbas pe¬ña samazinåjås par 16% lîdz LVL 22,0 miljoniem. Tå iemesls bija par LVL 9,6 miljoniem
lielåkas nolietojuma izmaksas nekå 2000. gadå. Tajå skaitå LVL 6,7 miljoni bija lietderîgå kalpoßanas laika
pårskatîßanas efekts atseviß˚åm pamatlîdzek¬u kategorijåm. Nolietojuma normu pårskatîßana bija nepiecießama
telekomunikåciju nozares tehnolo©ijas straujo attîstîbas tempu dé¬. Nolietojuma normas tika pielîdzinåtas tåm, kådas
lieto citi telekomunikåciju uzñémumi tuvåkajå re©ionå. Lîdz ar nolietojuma izmaksåm darbîbas pe¬ñu ietekméja to
paßu faktoru pårmaiñas, kas ietekméja EBITDA lîmeni.
Minéto pårmaiñu rezultåtå koncerna atdeve no izmantotå kapitåla bija 12,1% salîdzinåjumå ar 14,1% 2000. gadå.
KAPITÅLIEGULDÈJUMI
Kopéjais kapitålieguldîjumu apjoms gada laikå bija LVL 54,2 miljoni (2000. gadå LVL 43,8 miljoni). Tajå skaitå LVL
51,2 miljoni tika iztéréti pamatlîdzek¬u iegådei un LVL 3,0 miljoni nemateriålo aktîvu iegådei. Ieguldîjumi
nemateriålajos aktîvos ir saistîti ar uzñémuma pamatdarbîbai nepiecießamo datorprogrammu iegådi un ievießanu.
Galvenie informåcijas sistému ievießanas projekti, kas tika såkti 2001. gadå, ir jaunås noré˚inu sistémas projekts, kas
dos iespéju Lattelekom veidot daΩådus tarifu piedåvåjumus atbilstoßi daΩådu klientu grupu vajadzîbåm, un
starpoperatoru noré˚inu sistéma darîjumiem ar vietéjiem un årvalstu sakaru operatoriem. Kapitålieguldîjumi
pamatlîdzek¬u iegådei atspogu¬o ieguldîjumus tîkla tålåkai izvérßanai un modernizåcijai un novecojußo aktîvu
aizvietoßanai. Kopß modernizåcijas programmas såkuma 1994. gadå lîdz 2001. gada beigåm kapitålieguldîjumu
kopsumma sasniegusi LVL 405 miljonus.
80
70
70
60
60
71,6
63,3
68,6
50
50
40
52,7 55,5
40
54,2
30
47,8
30 45,7
43,8
20 38,2
20
10 10
0
0
1997 1998 1999 2000 2001
1997 1998 1999 2000 2001
EBITDA (pe¬ña no saimnieciskås darbîbas pirms nolietojuma un Kapitålieguldîjumi (LVL milj.)
zaudéjumiem no pamatlîdzek¬u izslégßanas; LVL milj.)
41