Lattelekom - Lattelecom

GADA ATSKAITE 

2 0 0 1

1 

2 Ievads 

3 Bütiski notikumi 2001. gadå 

4 Lattelekom prezidenta ziñojums 

6 Lattelekom loma informåcijas sabiedrîbas 

veidoßanå 

8 Mecenåtisma prioritåtes – 

izglîtîba un kultüra 

10 Lattelekom izpilddirektores ziñojums 

12 Lattelekom darbîbas pårskats 

13 Telekomunikåciju nozari reguléjoßå vide 

14 Balss pakalpojumi 

18 Datu pakalpojumi 

21 Sadarbîba ar citiem telekomunikåciju 

operatoriem 

22 Interneta pakalpojumi 

24 Informåcijas tehnolo©ijas (IT) 

pakalpojumi 

27 Operatoru centru pakalpojumi 

28 Lattelekom Sakaru Sistémas 

29 Latvijas Mobilais Telefons 

30 Kapitålieguldîjumi 

32 Uzñémuma attîstîba 

34 Direktoru padome 

36 Direktoru padomes ziñojums 

40 Finanßu apskats 

44 Revidentu ziñojums 

45 Pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚ins 

46 Bilance 

47 Pårskats par izmaiñåm paßu kapitålå 

48 Naudas plüsmas pårskats 

49 Pielikumi finanßu pårskatam 

66 Piecu gadu statistika 

s a t u r s

üt vadoßajam 

telekomunikåciju 

un integrétas 

informåcijas 

tehnolo©ijas 

uzñémumam latvijå 

nozîmé: 

• büt uzñémumam, kas attîsta 

Latvijas telekomunikåciju 

infrastruktüru, veidojot 

informåcijas sabiedrîbu 

• büt klientu izvélétam 

pakalpojumu sniedzéjam 

• büt uzticamam darîjumu 

partnerim 

• büt vértîgam uzñémumam 

kapitåla da¬u turétåjiem 

• büt labam darba devéjam 

• büt cienîjamam 

uzñémumam 

lattelekom 

vîzija 

I E V A D S 

Lattelekom ir lielåkais telekomunikåciju uzñémums 

Latvijå. Tas sniedz telekomunikåciju pamatpakalpojumus, 

datu pårraides, lîniju nomas, 

interneta, kå arî informåcijas tehnolo©ijas pakalpojumus. 

Lattelekom piedåvå arî integrétus 

informåcijas tehnolo©ijas un telekomunikåciju 

risinåjumus gan uzñémumiem un valsts 

institücijåm, gan privåtiem klientiem. 

Saskañå ar Latvijas Republikas likumiem 

Lattelekom lîdz 2003. gada 1. janvårim ir 

monopoltiesîbas telekomunikåciju pamatpakalpojumu 

sniegßanai Latvijå, bet datu un 

interneta pakalpojumu sniegßanå Lattelekom 

ßobrîd darbojas konkurences apståk¬os. 

jau 

Lattelekom meitas uzñémums SIA Lattelekom 

Sakaru Sistémas Latvijas tirgü piedåvå 

daudzveidîgas telekomunikåciju un informåcijas 

tehnolo©ijas iekårtas. 

Vairåkus pakalpojumus Lattelekom sniedz, 

izmantojot atseviß˚as preçu zîmes. Lattelekom 

izmanto Verdi Informåcijas sistémas un 

konsultåcijas preçu zîmi informåcijas tehnolo©ijas 

pakalpojumu sniegßanai, Apollo preçu zîmi – 

interneta pakalpojumu sniegßanai un Uzziñu 

dienesta 118 preçu zîmi – uzziñu pakalpojumiem. 

i e v a d s 

8 

2 

• ciparu tîklam pieslégto tålruña lîniju îpatsvars pårsniedza divas treßda¬as 

tålruña lîniju 

• ieviesti 47 jauni pakalpojumi 

• uzñémums piedalîjies 14 re©ionålos informåcijas sabiedrîbas veidoßanas 

projektos 13 latvijas rajonos un jürmalå 

• ieviests åtrgaitas datu pårraides pakalpojums måjas dsl privåtiem klientiem 

• izveidota jauna preçu zîme verdi informåcijas sistémas un konsultåcijas 

(verdi), kas tiek izmantota daudzveidîgu it pakalpojumu sniegßanai 

• visi lattelekom abonenti var veikt iekßzemes un starptautiskås tålsarunas bez 

operatora starpniecîbas 

ieñémumi (LVL’000) 144 638 136 526 

ebitda (LVL’000) 68 595 63 280 

ebitda rentabilitåte 47% 46% 

pe¬ña no saimnieciskås darbîbas (LVL’000) 21 961 26 004 

darbîbas pe¬ñas rentabilitåte 15% 19% 

pe¬ña (LVL’000) 24 717 23 317 

pe¬ña uz vienu kapitåla da¬u (LVL) 169,20 159,62 

kapitåla atdeve procentos (ROCE) 12,1% 14,1% 

kapitålieguldîjumi (LVL’000) 54 215 43 790 

naudas ieñémumi no saimnieciskås darbîbas (LVL’000) 63 505 57 855 

ciparizåcijas lîmenis 68,6% 52,2% 

darbinieku skaits gada beigås 4 375 4 335 

tålruña lîniju skaits (tükstoßos lîniju) 722 735 

tålruña lîniju skaits uz vienu darbinieku 165 170 

tålruña lîniju skaits uz 100 iedzîvotåjiem 30,7 31,0 

bütiski notikumi 2001 . gadå 

3 

2001 2000

2001. gadå uzñémums Lattelekom strådåja sareΩ©îtos apståk¬os ekonomiskå, politiskå un 

juridiskå ziñå, taçu, pateicoties uzñémuma Direktoru padomes un vadîbas sekmîgai sadarbîbai, 

kå arî påréjo Lattelekom struktürvienîbu paßaizliedzîgam darbam, tika sasniegti labi darbîbas rezultåti. 

Uzñémuma ieñémumi ir sasniegußi LVL 144,638 miljonus, bet gada pe¬ña – LVL 24,7 miljonus. 

Lîdz ar to 2001. gadå uzñémums sevi apliecinåja kå vienu no lielåkajiem nodok¬u maksåtåjiem 

valstî, daΩådos nodok¬os samaksåjot LVL 29,4 miljonus. 

Pårskata gadå tika mér˚tiecîgi turpinåta Latvijas fiksétå telekomunikåciju tîkla modernizåcija, un 2001. gada 

beigås tîkla ciparizåcijas lîmenis bija 68,6%. 2001. gadå tika sasniegta visaugståkå ciparizåcijas 

dinamika kopß 1997. gada – pårskata gadå ciparizåcijas lîmenis pieauga par 16,4%. Telekomunikåciju un datu 

pårraides tîkla infrastruktüras modernizéßanå veikti kapitålieguldîjumi LVL 54,2 miljonu apmérå, lîdz ar to 

kopéjå kapitålieguldîjumu summa kopß 1994. gada sasniedz LVL 405 miljonus. 

Aktîvi piedaloties valsts méroga informåcijas sabiedrîbas veidoßanas projektu îstenoßanå, Lattelekom turpinåja 

attîstît arî Latvijas telekomunikåciju tîkla infrastruktüru. Vienotais datu pårraides tîkls, kas izbüvéts 14 rajonu 

paßvaldîbåm un to iestådém, dos iespéju nodroßinåt sabiedrîbu ar paståvîgu pieeju internetam, savstarpéju 

datu apmaiñu un kvalitatîviem balss pårraides sakariem. Lattelekom ieguldîjums informåcijas sabiedrîbas 

veidoßanå ir bütisks solis ce¬å uz informatizétas un müsdienîgas valsts pårvaldes izveidoßanu viså Latvijå. 

Lîdz ar tîkla infrastruktüras attîstîßanu arvien lielåkam skaitam iedzîvotåju 

gan pilsétås, gan lauku rajonos büs iespéja izmantot ne tikai tålruña 

pamatpakalpojumus, bet arî jaunus informåcijas tehnolo©ijas un datu 

pårraides pakalpojumus. 

Atbilstoßi informåcijas tehnolo©ijas attîstîbas tendencém un 

vietéjå tirgus prasîbåm Lattelekom saviem klientiem 2001. gadå 

piedåvåja vairåk nekå 40 jaunu pakalpojumu. Uzñémums izstrådåjis 

jaunu klientu apkalpoßanas straté©iju, lai katrai klientu grupai bütu 

iespéja piedåvåt piemérotåkos pakalpojumus. 

Pårskata gadå uzñémuma vadîba lîdz ar telekomunikåciju tîkla 

modernizåciju vislielåko uzmanîbu pievérsa uzñémuma attîstîbas 

straté©ijai, lai nostiprinåtu savas pozîcijas un sagatavotos 

nozares tirgus liberalizåcijai 2003. gadå. 

lattelekom prezidenta ziñojums 

6 

64 

Tika izstrådåts jauns uzñémuma darbîbas modelis un veiktas organizatoriskas pårmaiñas, kas galvenokårt 

vérstas uz darbîbas efektivitåtes paaugstinåßanu un klientu apkalpoßanas uzlaboßanu. 

Viens no uzñémuma darbîbai ¬oti nozîmîgiem jautåjumiem, kura risinåßanai bija nepiecießami vairåki gadi, 

ir reguléjoßås vides sakårtoßana telekomunikåciju nozaré. Lattelekom ir gandarîts, ka 2001. gadå darbu 

såka Sabiedrisko pakalpojumu reguléßanas komisija, kas pårñéma Telekomunikåciju tarifu padomes 

funkcijas, un tika pieñemts Latvijas Republikas likums “Par telekomunikåcijåm”, kura izstrådé aktîvi 

piedalîjås arî Lattelekom speciålisti. Sakårtota likumdoßanas vide ir nozîmîgs priekßnoteikums un stabils 

pamats telekomunikåciju nozares attîstîbai Latvijå un jaunu investîciju piesaistîßanai. 

2002. gadå uzñémumam veicami straté©iski svarîgi uzdevumi, kurus nosaka telekomunikåciju tirgus 

liberalizåcija 2003. gada 1. janvårî. Lai Lattelekom arî konkurences apståk¬os spétu saglabåt savas lîderpozîcijas 

telekomunikåciju pakalpojumu tirgü, Direktoru padomei, uzñémuma vadîbai un darbiniekiem nåkamajå gadå 

sagaidåms intensîvs un atbildîgs darba posms. 

Pateicîbas vårdus ir pelnîjußi visi Lattelekom darbinieki par savu ieguldîjumu uzñémuma attîstîbå 2001. gadå. 

Gribu pateikt îpaßu paldies visiem Direktoru padomes locek¬iem par labu darbu un konstruktîvu sadarbîbu, 

arî Duglasam Gustafsonam un Tapio Pårmam, kuri ir pårtraukußi darbu Direktoru padomé. 

Gundars Strautmanis, 

Lattelekom prezidents un Direktoru padomes priekßsédétåjs 

5

Lattelekom loma 

informåcijas sabiedrîbas 

veidoßanå 

6 

Ievérojams informåcijas apjoma pieaugums, 

kå arî datortehnikas, telekomunikåciju un 

informåcijas tehnolo©ijas strauja attîstîba 

veicina müsdienîgas komunikåcijas 

tehnolo©ijas arvien plaßåku izmantoßanu 

måcîbås, uzñéméjdarbîbå, valsts pårvaldé 

un sadzîvé. Latvija tåpat kå lielåkå da¬a 

Eiropas valstu par vienu no attîstîbas 

prioritåtém atzinusi informåcijas sabiedrîbas 

veidoßanu. Informåcijas sabiedrîbas galvenå 

priekßrocîba ir informåcijas pieejamîba un 

valsts pårvaldes procesu pårskatåmîba. 

Informåcijas sabiedrîbas pamatå ir attîstîta 

telekomunikåciju infrastruktüra, érta piek¬uve publiskiem 

un komerciåliem pakalpojumiem, atbilstoßas iemañas 

darbå ar müsdienîgåm telekomunikåciju ierîcém un 

datortehniku, kå arî iedzîvotåju vélme büt pilntiesîgiem 

informåcijas sabiedrîbas locek¬iem. 

Lattelekom ir viens no galvenajiem informåcijas 

sabiedrîbas veidotåjiem Latvijå. 

Uzñémums büvé telekomunikåciju tîklu un veido datu 

pårraides un interneta protokola vidi, tådéjådi attîstot 

müsdienîgu telekomunikåciju infrastruktüru. Izmantojot 

tålruña lîniju, taksofonu, internetu un citus risinåjumus, 

tiek nodroßinåta piek¬uve komerciåliem un publiskiem 

pakalpojumiem. Lattelekom piedåvå müsdienîgus 

e-komercijas, interneta, datu pårraides un citus 

pakalpojumus, kå arî dod iespéju darbiniekiem un 

klientiem attîstît un pilnveidot prasmi izmantot 

müsdienîgu telekomunikåciju un informåcijas 

tehnolo©iju. 

7 

Pårskata gadå îpaßa uzmanîba tika pievérsta sabiedrîbas 

izglîtoßanai par müsdienîgu telekomunikåciju 

un informåcijas tehnolo©ijas iespéjåm – tika organizéti 

interneta popularizéßanas pasåkumi, rîkotas konferences 

un seminåri, kå arî izdota interneta åbece “Çatiñß”. 

Lattelekom aktîvi piedalås arî valsts méroga 

informåcijas sabiedrîbas veidoßanas projektu, 

pieméram, “Paßvaldîbu vienotås informåcijas sistémas” 

un “Latvijas izglîtîbas informatizåcijas sistémas”, 

îstenoßanå. 

Lattelekom jau 2000. gadå såka informåcijas 

sabiedrîbas projektu îstenoßanu Latvijå un tîkla 

infrastruktüras izbüvi paßvaldîbu iestådém. Íobrîd jau 

îstenoti 14 re©ionålie informåcijas sabiedrîbas projekti 

Saldus, Alüksnes, Rézeknes, Ventspils, Talsu, Gulbenes, 

Madonas, Jékabpils, Kuldîgas, Valmieras, Liepåjas, 

Ogres, Césu rajonå un Jürmalå. 

2002. gadå uzñémums Lattelekom turpinås informåcijas 

sabiedrîbas projektu îstenoßanu, piedåvåjot aizvien 

jaunus pakalpojumus un értus risinåjumus valsts 

pårvaldes modernizåcijai tehnolo©ijas jomå.

Mecenåtisma prioritåtes – 

izglîtîba un kultüra 

Lattelekom labdarîbas un sponsoréßanas mér˚iem katru gadu atvél ievérojamus lîdzek¬us, kå arî 

bez maksas sniedz tehnisku atbalstu daΩådu nozîmîgu projektu îstenoßanå. Lai noteiktu sponsoréßanas 

principus, uzñémumå ir izstrådåta sponsoréßanas straté©ija. Lattelekom sponsoréßanas prioritårie 

virzieni ir izglîtîba, kultüra, sports un sociålå palîdzîba, kå arî pasåkumi, kas saistîti ar telekomunikåciju 

un informåcijas tehnolo©ijas popularizéßanu. Lattelekom ir telekomunikåciju uzñémums, tåpéc viens 

no atbalsta veidiem ir telekomunikåciju pakalpojumi: tehniskais aprîkojums daΩådås konferencés, 

tålruña lînijas un interneta pieslégums. 

Sadarbîbå ar Latvijas Izglîtîbas fonda mér˚programmu “Izglîtîbai, zinåtnei un kultürai” jau sesto gadu 

Lattelekom par izciliem sasniegumiem pieß˚ir gada stipendijas Rîgas Tehniskås universitåtes studentiem 

un prémijas ma©istrantiem un zinåtnisko darbu vadîtåjiem. Íajå pårskata gadå Lattelekom iedibinåjis 

gada balvas zinåtniekiem, topoßiem zinåtniekiem un prakti˚iem telekomunikåciju nozaré un sociåli 

humanitårajås zinåtnés. Balvas par izcilu veikumu vai müΩa darba ieguldîjumu tiek pieß˚irtas sadarbîbå ar 

Latvijas Zinåtñu akadémiju un Izglîtîbas fondu. 

Otra lielåkå sabiedrîbas dzîves joma, kuru atbalsta Lattelekom, ir kultüra. Pårskata gadå Lattelekom 

atbalstîja Rîgas 800 gadu jubilejai veltîto pasåkumu norises. 

Ar Lattelekom atbalstu izdoti vairåku Latvijas 

Nacionålås operas solistu kompaktdiski. Uzñémums ir 

atbalstîjis Operas svétkus Siguldå. 

Uzñémums ir izdevis noteiktåm akcijåm veltîtas 

telekartes, un da¬a no ienåkumiem pieß˚irta labdarîbas 

mér˚iem. 2001. gadå no pårdotajåm telekartém 

noteikta summa tika pårskaitîta Brîvîbas pieminek¬a 

atjaunoßanas fondam. 

Lattelekom savå darbîbå aptver visus sabiedrîbas 

slåñus visos müsu valsts novados, un uzñémums 

uzskata par pienåkumu palîdzét tåm sociålajåm 

grupåm, kuras müsdienu ekonomikas apståk¬os ir 

visneaizsargåtåkås – bérniem båreñiem internåtskolås 

un bérnu namos. Uzñémums regulåri sniedz 

finansiålu atbalstu çetråm internåtskolåm un bérnu 

namiem Latgales novadå un to audzékñiem sadarbîbå 

ar ßo skolu vadîbu organizé arî ekskursijas un svétku 

pasåkumus. 

Lattelekom ir ziedojis lîdzek¬us arî daΩådu sporta 

veidu attîstîbai un popularizéßanai. Lîdzek¬i ziedoti 

Latvijas Basketbola savienîbai, Latvijas Hokeja 

federåcijai un Latvijas Riteñbraukßanas federåcijai. 

8 9

2001. gads bija astotais Lattelekom darbîbas un Latvijas telekomunikåciju tîkla modernizåcijas 

projekta gads. 

2001. gadå péc vairåku gadu apsprießanas Saeima pieñéma jaunu likumu “Par telekomunikåcijåm”. 

Tas bija gaidîts un nozîmîgs solis, jo nepiecießamîba sakårtot telekomunikåciju nozari atbilstoßi 

müsdienîga tirgus nosacîjumiem bija acîmredzama. 

Laiks, kas atlicis lîdz tirgus atvérßanai 2003. gadå, ¬auj Lattelekom tåpat kå citiem telekomunikåciju 

pakalpojumu sniedzéjiem plånot savu darbîbu, paredzot tirgus situåciju nåkotné. 

êmot vérå jauno situåciju un apzinoties jau ßobrîd pieaugoßo konkurenci datu pårraides, interneta 

pakalpojumu un lîniju nomas jomå, kå arî mobilo tålruña sakaru popularitåtes ietekmi uz fikséto 

telekomunikåciju pakalpojumiem, Lattelekom 2001. gadå ieviesa jaunu darbîbas modeli un organizåcijas 

struktüru. Jaunais organizåcijas modelis ir elastîgåks, tas ¬auj vieglåk pielågoties pårmaiñåm tirgü, 

koncentrét spékus jaunu uzñéméjdarbîbas virzienu attîstîßanai un noteiktu klientu grupu prasîbu apmierinåßanai, 

jo müsu klientu viedoklis un sadarbîba ar klientiem ir uzñémumam bütiskåkie jautåjumi. 

Organizåcijas pårstrukturéßanas projekts ir da¬a no 500 dienu programmas, kuras îstenoßana tika såkta 

2001. gadå un kuras mér˚is ir uzñémuma konkurétspéjas stiprinåßana un sagatavoßanås liberalizéta 

telekomunikåciju tirgus videi. 

2001. gadå, tåpat kå iepriekßéjos gados, uzñémuma galvenais uzdevums bija telekomunikåciju tîkla 

modernizåcija. Konsekventi pildot Jumta lîguma nosacîjumus, Lattelekom ßajå gadå uzlaboja savu 

pakalpojumu kvalitåti un sekmîgi turpinåja sakaru tîkla modernizåciju. Vél nekad lîdz ßim Lattelekom 

nav pårslédzis uz ciparu tîklu tik daudz lîniju kå pagåjußajå gadå. Tika uzstådîti un paplaßinåti 54 ciparu centrå¬u 

iznesumi 35 apdzîvotås vietås, un ciparu tîklam pieslégto tålruña lîniju skaits pårskata gadå pårsniedza 

iepriekßéjå gada rådîtåju par 112 tükstoßiem, kopskaitå sasniedzot gandrîz pusmiljonu. Ciparizåcijas apjoms 

2001. gadå ir pieaudzis no 52,2% lîdz 68,6% fiksétå tålruña lîniju kopskaita. 

Deviños no divdesmit seßiem Latvijas rajoniem (Rîgas, Ventspils, Kuldîgas, Ogres, Liepåjas, Daugavpils, 

Rézeknes, Césu un Jelgavas rajonå) ciparu tîklam ir pieslégta lielåkå da¬a tålruña lîniju. 

Lîdz ar tîkla modernizåciju 2001. gadå samazinåjies bojåjumu un bojåjumu pieteikumu skaits, un tas bija 

attiecîgi 3,4 pieteikumi un 2,4 bojåjumi uz 100 privåto klientu tålruña lînijåm. Pateicoties augsti profesionålajam 

Lattelekom speciålistu darbam, noteiktajå kontroles laikå novérsto bojåjumu îpatsvars pieaudzis no 

95% lîdz 96,7%. 

Pårskata gadå tika turpinåta kabe¬u tîkla rekonstrukcija un paplaßinåßana, lai nodroßinåtu klientiem iespéju 

izmantot tådus müsdienîgus telekomunikåciju pakalpojumus kå Ultra DSL, Måjas DSL u.c. 

Viens no galvenajiem priekßnoteikumiem müsdienîgiem telekomunikåciju pakalpojumiem ir optisko 

kabe¬u tîkls, kas nodroßina augstas kvalitåtes tålruña sakarus un datu pårraidi. Pårskata gadå Lattelekom 

ir ieguldîjis vairåk nekå 630 kilometrus optisko kabe¬u, 90 kilometri optisko lîniju tika izbüvéti, attîstot 

piek¬uves tîklu, kas ¬auj apmierinåt lielu uzñémumu, pieméram, banku, prasîbas péc platjoslas datu pårraides 

pakalpojumiem ar datu pårraides åtrumu lîdz 1 000 megabitiem sekundé. Lattelekom optisko kabe¬u tîkla 

kopéjais garums ir sasniedzis 3 497 kilometrus. 

i z p i l d d i r e k t o r e s z i ñ o j u m s 

10 

2001. gadå tika ieviesti vairåki jauni pakalpojumi. Galvenokårt uzmanîba tika pievérsta progresîviem 

datu pakalpojumiem, tådiem kå Måjas DSL un datorcentra pakalpojumi, ISDN pakalpojumiem, starp tiem arî 

ISDN Birojs, Ekonomiskais ISDN un ISDN Birojs Pro. Tika turpinåta arî tålruña un datu pamatpakalpojumu 

attîstîba. Tika veikti sagatavoßanas darbi, lai 2002. gada såkumå varétu piedåvåt jaunu datu pårraides 

pakalpojumu – Radio DSL. 

Modernizéjot Lattelekom tîklu, uzñémums îpaßu uzmanîbu pievérß informåcijas sabiedrîbas veidoßanai Latvijå. 

Sadarbîbå ar paßvaldîbåm tika izveidoti vienoti datu pårraides tîkli paßvaldîbu iestådém, skolåm un bibliotékåm 

vairåkos Latvijas rajonos: Saldus, Alüksnes, Rézeknes, Ventspils, Talsu, Gulbenes, Madonas, Jékabpils, 

Kuldîgas, Valmieras, Liepåjas, Césu, Ogres rajonå, kå arî Jürmalas pilsétå. 

Vairåkus pakalpojumus Lattelekom sniedz, izmantojot atseviß˚as preçu zîmes. 2001. gadå papildus jau 

esoßajam interneta pakalpojumu sniedzéjam Apollo un Uzziñu dienestam 118 Lattelekom ieviesa jaunu preçu 

zîmi – Verdi Informåcijas sistémas un konsultåcijas (Verdi), ko izmanto, sniedzot informåcijas tehnolo©ijas 

pakalpojumus. 

Íobrîd Verdi apkalpo gandrîz 40 uzñémumus. Verdi klientu vidü ir bankas (Hansabanka, Latvijas Unibanka, 

Latvijas Kråjbanka), ziñu a©entüra LETA, akciju sabiedrîba Latvijas Gåze, kå arî daudzas valsts iestådes 

un Saeima. 

Pårskata gadå Verdi k¬uva par vairåku pasaulé plaßi pazîstamu informåcijas tehnolo©ijas aparatüras un 

programmatüras izgatavotåju – Cisco, Novell, Hewlett Packard, Navision – sadarbîbas partneri. Cießå sadarbîba 

ar tådiem informåcijas tehnolo©ijas uzñémumiem kå IBM, Alcatel, Sun Microsystems, Oracle, MicroLink, 

Accenture apliecina Verdi kompetenci. 

Neraugoties uz aizståßanas efektu balss pårraides tirgü, kura rezultåtå 

da¬a patérétåju valstî påriet no fiksétå uz mobilo telekomunikåciju tîklu, 

un spécîgo konkurenci citås darbîbas jomås, Lattelekom 2001. gadå 

ir panåcis ieñémumu pieaugumu par 6%, EBITDA pieaugumu par 

8% un par 6% augståku neto pe¬ñas rådîtåju nekå 2000. gadå. 

Íie skait¬i liecina, ka Lattelekom ir stabils uzñémums, kas spéj 

efektîvi darboties un turpinåt savu attîstîbu aizvien pieaugoßås 

konkurences apståk¬os Latvijas tirgü. 

Lattelekom vienmér ir pielicis lielas püles, lai apmierinåtu 

klientu prasîbas. Konkurences vide, kas piedzîvo pårvértîbas, 

izvirza uzñémumam jaunus uzdevumus. Cerot uz auglîgu 

turpmåko darbu, pateicos visiem Lattelekom 

klientiem, partneriem un piegådåtåjiem par uzticîbu 

un sadarbîbu. Izsaku pateicîbu arî visiem müsu 

darbiniekiem par viñu darba ieguldîjumu. 

Léna Suhonena, 

Lattelekom izpilddirektore 

11

Lattelekom sniedz telekomunikåciju pamatpakalpojumus, 

datu pårraides, lîniju nomas, 

interneta un informåcijas tehnolo©ijas 

pakalpojumus. Lattelekom piedåvå arî integrétus 

informåcijas tehnolo©ijas un telekomunikåciju 

risinåjumus gan uzñémumiem un valsts institücijåm, 

gan privåtiem klientiem, kå arî nodroßina 

telekomunikåciju pakalpojumu piegådi sabiedriski 

nozîmîgu pasåkumu laikå. 

Lattelekom ir monopoltiesîbas fikséto balss 

telefonijas pakalpojumu, nomåto lîniju un taksofonu 

pakalpojumu sniegßanai. Datu un interneta 

pakalpojumu sniegßanå Lattelekom jau ßobrîd 

darbojas konkurences apståk¬os. Turklåt arî balss 

pakalpojumu jomå Lattelekom darbojas 

konkurences apståk¬os ar abiem mobilå tîkla 

operatoriem – Latvijas Mobilo Telefonu (LMT) 

un Tele 2. 

Lai nostiprinåtu uzñémuma konkurétspéju, 

Lattelekom izstrådåjis straté©iju, kas balstîta uz 

daΩådu klientu grupu vajadzîbåm. Uzñémums 

galveno uzmanîbu pievérß klientu interesém 

un aktîvi ievieß müsdienîgu tehnolo©iju un 

jaunus pakalpojumus. 

lattelekom darbîbas pårskats 

12 

2001. gadå ir bütiski mainîjusies telekomunikåciju nozari reguléjoßå vide. Latvijas Republikas Saeima 

ir izveidojusi Sabiedrisko pakalpojumu reguléßanas komisiju (SPRK), kas darbojas saskañå ar 2000. gada 

nogalé pieñemto likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”. SPRK ir valsts institücija, kas atrodas 

Ekonomikas ministrijas pårraudzîbå. Tå izveidota valsts reguléjamo nozaru (ener©étikas, telekomunikåciju, 

pasta un dzelzce¬a transporta) sniegto sabiedrisko pakalpojumu reguléßanai. Lîdz ar SPRK izveidoßanu tika 

likvidéta Telekomunikåciju tarifu padome (TTP). 

2001. gada 1. novembrî LR Saeima pieñéma likumu “Par telekomunikåcijåm” jaunå redakcijå, kas aizvieto 

1993. gadå pieñemto likumu. Likums nosaka telekomunikåciju uzñémumu darbîbu un pakalpojumu 

sniegßanas nosacîjumus brîva telekomunikåciju tirgus apståk¬os un paredz pårejas periodu lîdz 

2003. gada 1. janvårim saskañå ar 1998. gadå ratificéto starptautisko lîgumu par Latvijas pievienoßanos 

Pasaules Tirdzniecîbas organizåcijai. Likums “Par telekomunikåcijåm” pamatå atbilst Eiropas 

Savienîbas standartiem. 

Likums paredz nåkamo divu gadu laikå izveidot pilnu sekundårås likumdoßanas båzi, kas noteiks 

pakalpojumu kvalitåtes prasîbas, licencéßanas noteikumus, pakalpojumu tarifus un citus jautåjumus. 

Saskañå ar jauno telekomunikåciju likumu lîdz 2002. gada jünijam visiem telekomunikåciju uzñémumiem, 

arî Lattelekom, büs jåpårre©istré vai jåsañem jauna licence telekomunikåciju pakalpojumu sniegßanai. 

2002. gadå Latvijå tiek plånota jauna mobilå operatora (UMTS un 1800 MHz diapazonå) licences izsole, 

kå arî sarunu slégßana ar Eiropas Savienîbu telekomunikåciju un informåtikas sada¬å. 

2001. gada pirmajå pusé TTP apstiprinåja Lattelekom ierosinåtås taksofonu pakalpojumu tarifu izmaiñas. 

Kopß 1999. gada pavasara påréjie tålruña pakalpojumu tarifi nav mainîti. 

Jaunå likuma “Par telekomunikåcijåm” pårejas nosacîjumi paredz, ka lîdz 2003. gada 1. janvårim 

fiksétås balss telefonijas pakalpojumu, nomåto lîniju un taksofonu pakalpojumu tarifi tiks lîdzsvaroti, 

tos tuvinot faktiskajåm izmaksåm. Likumå noteikts, ka ir jåizstrådå un jåievieß izmaksu un tarifu apré˚inåßanas 

metodika. Saskañå ar SPRK lémumu visåm nozarém, ko tå regulé, tiks izmantota vienota tarifu apré˚inåßanas 

metodika, un tå büs Lattelekom ierosinåtå tarifu griestu metode, kas veiksmîgi tiek izmantota lielåkajå da¬å 

Eiropas Savienîbas valstu. Paredzams, ka ßî metode tiks izstrådåta un ieviesta lîdz 2002. gada aprîlim. 

telekomunikåciju nozari 

reguléjoßå vide 

13

2001. gada 31. decembrî 

Lattelekom tålruña lîniju skaits 

sasniedza 721 752 lînijas. 

No tåm vairåk nekå divas 

treßda¬as jeb 68,6% 

ir pieslégtas ciparu tîklam. 

b a l s s p a k a l p o j u m i 

2001. gadå bija vérojama tålruña lîniju skaita samazinåßanås par 1,8%. Tålruña lîniju skaita 

samazinåßanås iemesli ir izskaidrojami ar jaunas tehnolo©ijas ienåkßanu Latvijå, kå arî mobilo 

tålruñu cenu un pakalpojumu tarifu samazinåjumu un arvien plaßåku biroja centrå¬u izmantoßanu 

iestådés un uzñémumos. 2001. gadå nedaudz samazinåjås arî tålruña lîniju skaits uz 100 iedzîvotåjiem, 

un tas bija 30,7 tålruña lînijas. 

2001. gadå par 23,5% samazinåjås tålruña lînijas gaidîtåju skaits. Gada såkumå tålruña lînijas 

ierîkoßanu gaidîja 19 197 potenciålie klienti, bet gada beigås 14 682. 

2001. gadå kopéjås izejoßo sakaru plüsmas apjoms Lattelekom tîklå bija par 1,1% lielåks nekå 

2000. gadå. No tåm 77,0% bija vietéjås sarunas. Par 33,5% palielinåjås sarunu minüßu skaits ar 

mobilå tålruña abonentiem, un to var izskaidrot ar ievérojamu mobilå tålruña lietotåju skaita 

pieaugumu 2001. gadå. 

Kopß 2001. gada marta tålruña lîniju var ierîkot arî uz bezprocentu nomaksu. 

14 15 

1997 

1998 

1999 

2000 

2001 

Tålruña lîniju skaits (tükst.) 

0 

100 

200 

300 400 500 600 700 

740 

742 

732 

735 

722 

800

ISDN pakalpojumi. ISDN grupas pakalpojumu attîstîbai 2001. gadå tika pievérsta îpaßa uzmanîba. ISDN lînijai 

atß˚irîbå no parastås tålruña lînijas var pieslégt vairåkas telekomunikåciju iekårtas, arî biroja centråli, un tå var 

nodroßinåt ne tikai lielåku datu pårraides åtrumu, bet arî vairåkus vienlaicîgus savienojumus. Lattelekom ir 

izstrådåjis daΩådåm klientu grupåm piemérotus ISDN pakalpojumus. 

2001. gadå tika ieviesti trîs jauni ISDN pakalpojumi daΩådåm klientu grupåm – Ekonomiskais ISDN, ISDN Birojs 

un ISDN Birojs Pro. Ío pakalpojumu ierîkoßanas un izmantoßanas izmaksas un tehniskås iespéjas ir atß˚irîgas, 

un tie atbilst daΩådu klientu grupu vajadzîbåm. 

Aprîlî par 30% tika samazinåta ISDN pakalpojumu ierîkoßanas maksa, un tådé¬ 2001. gadå par 50% palielinåjås 

ISDN pakalpojumu lietotåju skaits. Vispopulåråkie ISDN pakalpojumi bija ISDN 2 un ISDN 2+. 

Taksofoni. 2001. gadå Lattelekom taksofonu skaits palielinåjås par 3,8% un sasniedza 3 845. No tiem 94% ir 

çipkarßu taksofoni, kuros par sarunåm var noré˚inåties ar çipkartém, bet 6% – kombinétie taksofoni, kuros 

par sarunåm var noré˚inåties gan ar monétåm, gan ar çipkartém. Taksofonos par tålruña sarunåm ir 

iespéjams noré˚inåties arî ar VISA un EuroCard/MasterCard kredîtkartém un Zvanu kartém. 

Pieaugot mobilå tålruña lietotåju skaitam, tika pårdots par 12,7% telekarßu mazåk nekå pérn. Pårskata gadå 

kopéjais sarunu ilgums no taksofoniem bija par 15,6% mazåks nekå 2000. gadå. Savukårt zvanot uz taksofoniem, 

kopéjais sarunu ilgums bija par 4,0% mazåks nekå pirms gada. 

2001. gada maijå Lattelekom pazeminåja tarifus tålruña sarunåm no taksofoniem – par 12,5% tika 

pazeminåts pamata tarifs vietéjåm sarunåm un par 30% iekßzemes tålsarunåm, turklåt sarunåm Latvijas robeΩås 

tika noteikts vienåds tarifs. 

Bezmaksas un paaugstinåtas maksas tålruña pakalpojumi. 2001. gadå par 32% pieauga minüßu 

skaits sarunåm ar bezmaksas tålruña numuru (tålruña numuri, kas såkas ar cipariem 800) abonentiem. Íos tålruña 

numurus Lattelekom piedåvå abonét uzñémumiem, iestådém un organizåcijåm, kuras tos izmanto klientu 

apkalpoßanas uzlaboßanai, pasütîjumu vai informåcijas sañemßanai. Arvien vairåk uzñémumu Latvijå izmanto 

ßo pakalpojumu, un 2001. gadå bezmaksas tålruña numuru skaits ir pieaudzis par 27%. 

Pårskata gadå samazinåjås paaugstinåtas maksas tålruña numuru popularitåte, tåpéc minüßu skaits sarunåm 

ar paaugstinåtas maksas tålruña numuru (tålruña numuri, kas såkas ar cipariem 900, 909, 901) abonentiem 

ir samazinåjies par 34%. Lattelekom klienti paaugstinåtas maksas tålruña numurus izmanto informatîvu 

un izklaides pakalpojumu sniegßanai, ziedojumu våkßanai un telebalsoßanai. 

Zvanu karte. Pårskata gadå tika turpinåta pakalpojuma Priekßapmaksas zvanu karte (Zvanu karte) pilnveidoßana. 

Izmantojot Zvanu karti, par sarunu noré˚inås kartes îpaßnieks, nevis tålruña lînijas abonents, un to var izmantot 

gan sarunåm Latvijå, gan årvalstîs. 2001. gada beigås Zvanu karti varéja izmantot 30 valstîs, turklåt ne tikai 

Eiropå, bet arî Amerikå, Austrålijå, Dienvidaustrumåzijå un citur pasaulé. 

16 

2001. gadå pårdota 13 861 Zvanu karte par kopéjo 

summu Ls 45 875, un kopéjais sarunu minüßu skaits ir 

478 542, no tåm 18% – starptautiskås sarunas. 

Izmantojot Zvanu karti årvalstîs, kopéjais sarunu 

apjoms sasniedz 4 812 minütes jeb 1%. Íis pakalpojums 

ir ieviests 2000. gada beigås. Izmantojot Zvanu karti, 

sarunas no Latvijas ar abonentiem årvalstîs ir par 

10% létåkas. 

Tålruña papildpakalpojumi. Ciparu tîklam 

pieslégto tålruña lîniju îpatsvara pieaugums ¬auj arvien 

lielåkam skaitam Lattelekom klientu izmantot tålruni 

sarunåm, sütît un sañemt faksa ziñojumus, lietot 

internetu, kå arî izmantot Lattelekom piedåvåtos 

tålruña papildpakalpojumus. No tiem klientu vidü 

vispopulåråkie ir Balss pasta grupas pakalpojumi. 

2001. gadå tos lietoja 14 049 klienti un salîdzinåjumå 

ar 2000. gadu lietotåju skaits pieauga par 20%. 

Lattelekom piedåvå arî Tålrunis+ grupas papildpakalpojumus. 

Íajå grupå ietilpst daΩådi påradresåcijas 

pakalpojumi, parole tålruña lînijas izmantoßanai un citi 

pakalpojumi. 2001. gadå Tålrunis+ pakalpojumus 

lietoja 10 923 klienti un salîdzinåjumå ar 2000. gadu 

lietotåju skaits pieauga par 32%. 

Tarifu plåni. 2001. gadå Lattelekom uzñémumiem 

un iestådém såka piedåvåt Starptautisko tarifu plånu. 

Jaunais tarifu plåns ir izdevîgs tiem klientiem, 

kuri bieΩi zvana darîjumu partneriem uz vienu noteiktu 

valsti. Tas ir jau ceturtais tarifu plåns, ko Lattelekom 

piedåvå saviem klientiem. Tarifu plånus Profi un 

Publiskais lieto tie klienti, kas bieΩi zvana mobilå 

tålruña abonentiem. Vispopulåråkais tarifu plåns 

Izvéle Nr. 1 ir izdevîgs klientiem, kuri vietéjåm sarunåm 

ménesî nepatéré vairåk kå 50 minütes. Tas tiek 

izmantots 12,4% tålruña lîniju. 

17

Viens no 

svarîgåkajiem 

uzñémuma Lattelekom 

darbîbas virzieniem ir 

datu pakalpojumu 

sniegßana. 

d a t u p a k a l p o j u m i 

18 19 

2001. gads iezîméja strauju ADSL (Asymetric Digital Subscriber Line) tehnolo©ijas pakalpojumu attîstîbu. 

Pårskata gadå pakalpojums Ultra DSL ir k¬uvis par standarta interneta pieslégumu uzñémumiem, 

bet arvien lielåku popularitåti güst privåtiem klientiem paredzétais pakalpojums Måjas DSL. 

ADSL tehnolo©ija tiek izmantota arî uzñémumu vai ieståΩu filiå¬u savienoßanai vienotå biznesa tîklå. 

ADSL pakalpojumi ir pieejami 63% Lattelekom tålruña lîniju abonentu, un gada laikå ADSL pieslégumu 

skaits palielinåjås vairåk nekå desmit reiΩu. 

2001. gadå tika veikti priekßdarbi, lai 2002. gada såkumå ieviestu jaunu bezvadu tehnolo©iju 

Radio DSL, kas vietås, kur ADSL tehnolo©ijas pielietoßana nav racionåla, nodroßinås tai lîdzvértîgus 

datu pakalpojumus. 

2001. gadå Lattelekom turpinåja pilnveidot jaunås paaudzes datu pakalpojuma Vienotais biznesa tîkls 

jeb IPVPN (Internet Protocol Virtual Privat Network) piedåvåjumu. Pårskata gada martå tika atklåts 

datorcentrs, kas kopå ar pakalpojumu Åtrgaitas datu tîkls un iespéju pieslégties tîklam neatkarîgi 

no datu pårraides piesléguma tehnolo©ijas padara Vienoto biznesa tîklu par ¬oti izdevîgu risinåjumu 

maziem un vidéjiem uzñémumiem. 

Lattelekom turpinåja piedåvåt arî tradicionålos datu pårraides pakalpojumus – Ciparu nomåtå lînija, 

Biroju savienoßana, Frame Relay, X.25 un citus. Íos pakalpojumus veiksmîgi izmanto uzñémumi, 

kuriem ir plaßs filiå¬u tîkls un kuriem datu pårraides åtruma, kvalitåtes un droßîbas ziñå ir îpaßi 

augstas prasîbas. Íobrîd tie ir visplaßåk pieejamie datu pårraides pakalpojumi Latvijå, jo tos uzñémums 

sniedz ne tikai lielåkajås pilsétås un rajonu centros, bet arî citås apdzîvotås vietås Latvijå. 2001. gadå 

tradicionålo datu pårraides pakalpojumu pieslégumu skaits pieauga par 20%. 

Íobrîd åtrgaitas interneta pieslégumi ir pieejami arî privåtiem klientiem, tåpéc Lattelekom 

nåkotné plåno veicinåt interneta satura pilnveidoßanu, lai tradicionålajiem iezvanpieejas pieslégumiem 

paredzéto statisko informåciju internetå nomainîtu dinamiska multimediju informåcija, kas 

izmanto åtrgaitas pieslégumu sniegtås iespéjas.

1997 

1998 

1999 

2000 

2001 

Starptautisko sakaru kanålu skaits 

0 

500 

1000 

1500 2000 2500 3000 

2 201 

2 555 

2 346 

2 434 

2 605 

20 

Lattelekom jau kopß 

uzñémuma dibinåßanas veido 

telekomunikåciju tîkla 

infrastruktüru, 

lai nodroßinåtu sakaru plüsmas un pakalpojumu apmaiñu ar telekomunikåciju operatoriem Latvijå 

un årvalstîs. Paredzams, ka lîdz ar Latvijas fikséto telekomunikåciju tirgus liberalizåciju 2003. gadå ßî 

darbîbas joma, daΩkårt saukta arî par vairumtirdzniecîbu, k¬üs par vienu no svarîgåkajåm uzñémuma 

darbîbå. Lattelekom ir ieguvis uzticama, profesionåla un veiksmîga uzñémuma slavu iekßzemes 

un årvalstu telekomunikåciju operatoru vidü. 

Attîstoties telekomunikåciju tirgum, pieaug to uzñémumu skaits, kas nodarbojas ar telekomunikåciju 

pakalpojumu sniegßanu. Ío uzñémumu sekmîga darbîba nav iedomåjama bez sakaru plüsmas apmaiñas 

starp daΩådu telekomunikåciju operatoru tîkliem. Íî diezgan specifiskå un sareΩ©îtå darbîbas joma 

ietver savstarpéji savienojoßa tîkla infrastruktüras izveidoßanu, ienåkoßo, izejoßo un tranzîta sakaru plüsmas 

nodroßinåßanu, sakaru plüsmas marßrutizåciju un sakaru kanålu rezervéßanu, kå arî sakaru plüsmas 

apjoma uzskaiti un noré˚inus starp telekomunikåciju pakalpojumu sniedzéjiem. 

2001. gadå sekmîgas darbîbas rezultåtå no årvalstîm ienåkoßås balss sakaru plüsmas apjoms palielinåjås par 

23,8%, bet izejoßå starptautiskå sakaru plüsma palielinåjås par 12,1%. Savukårt sakaru plüsmas apgrozîjums ar 

iekßzemes telekomunikåciju operatoriem palielinåjås par 22%. 2001. gadå starptautiskås sakaru plüsmas tranzîta 

apjoms palielinåjås par 26%. Lattelekom saskañå ar iegüto International Simple Voice Resale (ISVR) licenci 

såka sakaru plüsmas apmaiñu, izmantojot pakalpojumu sniegßanas punktu (PoP) Londonå. 

2001. gadå Latvijå notika strauja attîstîba starptautiskå interneta pakalpojumu vairumtirzniecîbå, kur Lattelekom 

pårliecinoßi saglabåja lîderpozîcijas. Pakalpojumu apjoms palielinåjås vairåk nekå divas reizes, bet kopéjå 

pårraides jauda to nodroßinåßanai pårsniedza 100 megabitus sekundé. Ir izveidota laba sadarbîba ar vienu 

no lielåkajiem interneta pakalpojumu sniedzéjiem pasaulé Worldcom (UUNet). 

Lai arî turpmåk Lattelekom saglabåtu augstu konkurétspéju brîva tirgus apståk¬os, 2001. gadå uzñémums 

såka müsdienîgas, jaunåkajåm tirgus prasîbåm atbilstoßas starpoperatoru noré˚inu sistémas ievießanu, 

ko plånots pabeigt 2002. gadå. 

2001. gadå Lattelekom speciålisti såka izstrådåt starpsavienojumu standartpiedåvåjumu. Péc Sabiedrisko 

pakalpojumu reguléßanas komisijas apstiprinåjuma sañemßanas to paredzéts pielietot 2003. gadå. 

sadarbîba ar citiem telekomunikåciju operatoriem 

21 

15

i n t e r n e t a p a k a l p o j u m i 

16 

22 

Lattelekom sniedz 

interneta pakalpojumus 

kopß 1997. gada, 

izmantojot Apollo 

preçu zîmi. 

Apollo darbojas konkurences apståk¬os un ir k¬uvis 

par vienu no populåråkajiem un lielåkajiem 

interneta pakalpojumu sniedzéjiem Latvijå. 

Iedzîvotåjiem, uzñémumiem un organizåcijåm 

Apollo piedåvå gan paståvîgos, gan iezvanpieejas 

interneta pieslégumus. 

2001. gadå Apollo darbîba galvenokårt bija 

vérsta uz interneta piek¬uves risinåjumu 

pilnveidoßanu un jaunu tießsaistes (on-line) reΩîma 

pakalpojumu izstrådi. 

23 

Apollo ir lîderis interneta iezvanpieejas pakalpojumu tirgü. 

2001. gadå pieauga gan Apollo iezvanpieejas lietotåju (par 

58%), gan Apollo iezvanpieejas minüßu skaits (par 86%). 

Uzñémumi un iestådes arvien vairåk izmanto Apollo piedåvåtos 

interneta pakalpojumus, un pårskata gadå paståvîgo interneta 

pieslégumu skaits biznesa klientiem palielinåjås trîs reizes. 

2001. gadå Apollo turpinåja pilnveidot pakalpojumus, kuros 

tiek lietota ADSL tehnolo©ija. Lîdzås jau 2000. gadå 

ieviestajiem Apollo Ultra DSL pakalpojumiem, kas paredzéti 

nelieliem uzñémumiem, pårskata gadå privåtiem klientiem 

tika piedåvåts pakalpojums Apollo Måjas DSL. Paståvîgo 

interneta piesléguma pakalpojumu grupa Apollo Zvaigznes 

tika izveidota uzñémumu un organizåciju vajadzîbåm, bet 

lielajiem uzñémumiem, kam ir nepiecießams îpaßi liels datu 

pårraides åtrums, Apollo såka piedåvåt fiksétas maksas 

interneta pakalpojumu ar Åtrgaitas datu tîkla pieslégumu. 

Visi Apollo pakalpojumi tiek sniegti, izmantojot Lattelekom 

fikséto datu pårraides tîklu. Apollo ir arî savi neatkarîgi 

starptautiski pieslégumi, kas garanté optimålu interneta 

pieslégumu un jebkura pakalpojumu kompleksa izmantoßanu 

péc klientu izvéles. 2001. gadå Apollo vairåkas reizes 

palielinåja starptautiskå interneta kapacitåti, un gada beigås 

tå sasniedza 30 megabitus sekundé. Tå ir vislielåkå 

starptautiskå interneta kapacitåte, ko piedåvå Latvijas 

interneta pakalpojumu sniedzéji. 

Pårskata gadå Apollo sevi pårliecinoßi pieteica arî 

e-komercijas tirgü. 2001. gadå elektroniskajå lielveikalå 

ApolloPlaza tika veikti ap 10% no visiem e-komercijas 

darîjumiem Latvijå. Apollo turpinåja nostiprinåt savas 

pozîcijas – gada beigås pårñéma interneta izso¬u portålu 

Perc.lv un sekmîgi såka Latvijas elektroniskå reklåmas tirgus 

apgüßanu, ievießot interneta reklåmas vadîbas sistému 

Double Click, kas nodroßina ap 30 mediju a©entüru un 

individuålo reklåmdevéju reklåmkarogu izvietoßanu 

interneta måjas lapås un portålos. 

2001. gads bija otrais Apollo darbîbas gads elektronisko 

mediju vidé. Apollo portåla www.apollo.lv attîstîbai un 

tå satura pilnveidoßanai tika pievérsta îpaßa uzmanîba. 

Tika izveidotas vairåkas jaunas tematiskås sada¬as un såkta 

sadarbîba ar vairåkiem Latvijå populåriem vortåliem. 

2001. gadå Apollo portåla un vortålu apmeklétåju skaits 

palielinåjås trîs reizes.

Lattelekom 

informåcijas tehnolo©ijas (IT) 

speciålisti, izstrådåjot 

un pilnveidojot 

Lattelekom IT sistémas, 

ir uzkråjußi zinåßanas un pieredzi, kas deva 

iespéju 2000. gadå såkt IT pakalpojumu sniegßanu 

arî åréjiem klientiem. Informåcijas tehnolo©ijas 

pakalpojumi ir viens no potenciålajiem Lattelekom 

uzñéméjdarbîbas attîstîbas virzieniem, un 

2001. gadå Lattelekom izveidoja îpaßu preçu 

zîmi – Verdi Informåcijas sistémas un konsultåcijas 

(Verdi). Verdi sniedz plaßa spektra IT 

pakalpojumus, biznesa konsultåcijas uzñémuma 

resursu un klientu attiecîbu pårvaldîbas jomå, 

kå arî veic specializétas programmatüras izstrådi 

un sistému integråciju. 

Verdi sniedz pakalpojumus gandrîz 40 uzñémumiem Latvijå. 

Verdi klientu vidü ir bankas (Hansabanka, Latvijas Unibanka, 

Latvijas Kråjbanka), ziñu a©entüra LETA, uzñémums Latvijas 

Gåze, kå arî daΩådas valsts organizåcijas un iestådes, 

to vidü arî Saeima. 

Pårskata gadå Verdi izpildîja visas prasîbas, lai k¬ütu par 

vairåku pasaulé lielåko IT iekårtu un programmatüras raΩotåju 

(Cisco, Novell, Hewlett Packard, Navision) sadarbîbas partneri. 

Verdi speciålistu kompetenci un augsto profesionalitåti 

apliecina cießå sadarbîba ar tådiem IT uzñémumiem kå IBM, 

Alcatel, Sun Microsystems, Oracle, MicroLink, Accenture. 

Verdi izstrådåtås Lattelekom informåcijas sistémas ir 

izveidojußas uzñémumu par vienu no müsdienîgåkajiem 

uzñémumiem Latvijå – izveidots korporatîvais datu pårraides 

tîkls, kam pieslégts gandrîz 4 000 datoru viså Latvijå. 

Divos datu centros ir izvietots vairåk nekå 100 serveru. 

Uzñémumå tiek lietota unificéta un tikai licencéta 

programmatüra, turklåt notiek plånveidîga darbstaciju 

infrastruktüras, programmatüras un citu informåcijas sistému 

elementu modernizåcija. 

Pårskata gadå tika såkta jaunas klientu un starpoperatoru 

noré˚inu sistémas ievießana, ko plånots pabeigt 2002. gadå. 

Konsekventi tika turpinåta arî pårdoßanas atbalsta sistémas 

SIEBEL pilnveidoßana. Lattelekom ir izveidojis droßas, 

müsdienîgas un ekonomiski izdevîgas informåcijas sistémas, 

kas uzñémumam ¬auj nostiprinåt konkurétspéju Latvijas 

telekomunikåciju pakalpojumu tirgü. 

I T p a k a l p o j u m i 

24 

25 

15

1997 

1998 

1999 

2000 

2001 

Operatoru centros apkalpoto zvanu skaits (milj. zvanu) 

0 

2 

4 

6,8 

6 8 10 12 14 

9,7 

10,7 

12,0 

13,1 

26 

Lattelekom sniegtie operatoru 

centru pakalpojumi ir vieni 

no müsdienîgåkajiem ne tikai 

Baltijas, bet arî visås Baltijas 

jüras re©iona valstîs. 

Uzziñu dienests 118 ir viens no populåråkajiem 

uzziñu dienestiem Latvijå. Tas ne tikai sniedz 

uzziñas, bet arî piedåvå daΩådus papildpakalpojumus. 

2001. gadå, pateicoties nepårtrauktai 

uzziñu dienesta attîstîbai, zvanu skaits Uzziñu 

dienestam 118 pieauga par 14%. Zvanu skaits 

dienå sasniedz 35 000. Uzziñu dienests piedåvå 

arî interneta uzziñas, bet interneta måjas lapa 

www.118.lv ir visvairåk apmeklétå informatîvå 

måjas lapa Latvijå. Uzziñu dienests 118 

arî tålruñu katalogus. 

izdod 

operatoru centru pakalpojumi 

27 

Operatoru centriem ir nozîmîga vieta arî Lattelekom klientu 

apkalpoßanas straté©ijå. 2001. gadå Lattelekom 

Klientu apkalpoßanas dienests 8008040 pilnîbå pårñéma 

Klientu apkalpoßanas centru funkcijas. Zvanu skaits ménesî 

pieauga no apméram 50 000 gada såkumå lîdz 110 000 

gada beigås. 

2001. gadå veiksmîga izrådîjås jauna pakalpojuma 

Telebalsoßana ievießana. Ío pakalpojumu pårsvarå izmanto 

televîzijas sabiedrîbas. 

Operatoru centri nodroßina tradicionålos operatoru 

pakalpojumus – iekßzemes un starptautisko tålsarunu 

savienoßanu, starptautiskås uzziñas, telekonferences 

savienoßanu, bojåjumu pieteikßanu, kå arî jaunus pakalpojumus 

– Telemårketings, Makså zvana sañéméjs un citus. 

Lattelekom ir çetri operatoru centri, kas atrodas Rîgå, 

Rézekné, Césîs un Liepåjå. 2001. gadå kopéjå operatoru 

centru pakalpojumu platformå tika integréts Rézeknes 

operatoru centrs, ßobrîd integréßanai tiek gatavots Rîgas 

operatoru centrs. Ir automatizéti vairåki pakalpojumi, un tas ¬auj 

efektîvåk izmantot operatoru centru resursus. 

15

SIA Lattelekom 

Sakaru Sistémas 

ir pirmais 

Lattelekom meitas 

uzñémums. 

Tas tika izveidots 2000. gadå. Lattelekom Sakaru 

Sistémas mazumtirdzniecîbas veikalos piedåvå 

daudzveidîgas telekomunikåciju un informåcijas 

tehnolo©ijas iekårtas un pakalpojumus gan 

uzñémumiem un iestådém, gan privåtiem 

klientiem. Klientiem tiek piedåvåti arî integréti 

telekomunikåciju un informåcijas tehnolo©ijas 

risinåjumi. Iekårtas un pakalpojumi tiek pårdoti gan 

tießi klientiem, gan arî sadarbîbå ar uzñémumu 

Lattelekom. 

16 

Pårskata gadå Lattelekom Sakaru Sistémas såka 

mazumtirdzniecîbas veikalu tîkla izveidi ar nosaukumu 

Telering. Tika atvérti pieci veikali – trîs Rîgå un pa 

vienam Jürmalå un Liepåjå. Telering veikalu tîkls tiek veidots 

sadarbîbå ar Somijas uzñémumu Telering Ltd. Veiksmîgå 

sadarbîbå ar Somijas speciålistiem tika izstrådåta veikalu 

iekårtojuma un piedåvåjuma koncepcija, kå arî apgütas 

nepiecießamås pårdoßanas prasmes. Veikalu koncepcija ir 

unikåla, un tas nodroßina uzñémuma konkurétspéju ßajå 

darbîbas jomå. 

Telering veikalos tiek piedåvåtas augstas kvalitåtes 

telekomunikåciju un informåcijas tehnolo©ijas iekårtas un 

pakalpojumi. Klienti var pasütît Lattelekom un Latvijas Mobilå 

Telefona pakalpojumus. Telering veikalos plaßå izvélé tiek 

piedåvåti Latvijå un årvalstîs pazîstamu uzñémumu raΩotie 

tålruña aparåti, mobilie tålruñi, datori, programmatüra, 

kå arî biroja tehnika. 

Piemérojot Telering veikalu koncepciju Latvijas tirgus 

îpatnîbåm, mazumtirdzniecîbas veikalu tîkla nosaukums tika 

mainîts uz Teleparks. 

Uzñémuma Lattelekom Sakaru Sistémas darbinieki ir 

lietpratéji savå nozaré un, labi pårzinot fikséto telekomunikåciju 

tîklu, palîdz klientiem izvéléties piemérotåko tehnisko 

risinåjumu. Uzñémums sadarbojas ar daΩådiem Latvijå un 

pasaulé pazîstamiem telekomunikåciju un informåcijas 

tehnolo©ijas iekårtu raΩotåjiem. 

Uzñémuma Lattelekom Sakaru Sistémas klientu vidü ir 

uzñémumi un valsts organizåcijas ar daΩådiem darbîbas virzieniem 

– Latvijas Republikas Prokuratüra, Tieslietu 

ministrija, Izglîtîbas un zinåtnes ministrija, Valsts Sociålås 

apdroßinåßanas a©entüra, ASV véstniecîba, vairåkas Latvijas 

paßvaldîbas, Latvijas Unibanka, banka Parekss un citi. 

l a t t e l e k o m s a k a r u s i s t é m a s 

28 

29 

Uzñémumam Lattelekom pieder 23% SIA Latvijas 

Mobilais Telefons (LMT) pamatkapitåla. LMT ir viens 

no diviem mobilo telekomunikåciju pakalpojumu 

sniedzéjiem Latvijå. 

Uzñémums izveidots 1992. gadå un ir pirmais 

mobilo sakaru operators valstî. LMT ir vienîgais 

NMT450I tîkla un lielåkais GSM mobilo sakaru 

ßünveida tîkla operators Latvijå. 

2001. gadå LMT abonentu skaits palielinåjås 

par 80 000, un gada beigås LMT pakalpojumus 

izmantoja 14,8% Latvijas iedzîvotåju. Pårskata 

gadå LMT par 15,6% palielinåja båzes staciju 

skaitu un lîdz ar to tîkla pårklåjums sasniedza 

91,7%, un LMT pakalpojumi bija pieejami 94,7% 

Latvijas iedzîvotåju. 2001. gadå LMT veiksmîgå 

darbîba uzñémumam ¬åva ne tikai saglabåt, bet 

arî nostiprinåt savas lîderpozîcijas Latvijas mobilo 

telekomunikåciju tirgü. 

l a t v i j a s 

m o b i l a i s 

t e l e f o n s

2001. gadå Lattelekom 

kapitålieguldîjumu apjoms 

bija 54,2 miljoni latu. 

Kopß uzñémuma dibinåßanas 1994. gadå kopumå ir veikti kapitålieguldîjumi 405 miljonu latu apmérå. 

Pårskata gadå lielåkå da¬a no kapitålieguldîjumiem – 43,4 miljoni latu – ir investéti telekomunikåciju 

tîkla attîstîbå. 

Telekomunikåciju tîkla modernizåcija. Telekomunikåciju tîkla attîstîbas pamatå ir tå modernizåcija un 

paplaßinåßana, tålruña lîniju pieslégßana ciparu tîklam, jaunu pakalpojumu un tehnolo©ijas ievießana, kå arî pakalpojumu 

kvalitåtes uzlaboßana. 

Pårskata gadå, lai varétu turpinåt tålruña lîniju pårslégßanu uz ciparu tîklu, tika paplaßinåta vairåku ciparu centrå¬u 

ietilpîba un uzlabota to programmatüra. 

2001. gada beigås ciparu tîklam pieslégto tålruña lîniju îpatsvars sasniedza 68,6% no kopéjå tålruña lîniju skaita, kas ir 

vérå ñemams pieaugums salîdzinåjumå ar iepriekßéjå gada 52,2%. Kopumå 35 apdzîvotås vietås Latvijå tika uzstådîti 

vai paplaßinåti 54 ciparu centrå¬u iznesumi, un ciparu tîklam pieslégto tålruña lîniju skaits pårskata gada beigås bija 

par 112 tükstoßiem lielåks nekå 2000. gadå un sasniedza gandrîz pusmiljonu. 

Deviños no 26 Latvijas rajoniem (Rîgas, Ventspils, Kuldîgas, Ogres, Liepåjas, Daugavpils, Rézeknes, Césu un Jelgavas rajonå) 

vairåk nekå puse tålruña lîniju bija pieslégtas ciparu tîklam. 

Pårskata gadå tika turpinåta kabe¬u tîkla rekonstrukcija un sakårtoßana, lai abonentiem bütu iespéjams izmantot 

müsdienîgus telekomunikåciju pakalpojumus, pieméram, Ultra DSL, Måjas DSL un citus. 

Lîdz ar telekomunikåciju tîkla modernizåciju un sakaru kvalitåtes uzlaboßanu visi Lattelekom abonenti 

var piezvanît abonentiem Latvijå un årvalstîs bez operatora starpniecîbas. 1997. gadå ßåda iespéja bija nedaudz 

vairåk nekå pusei, bet 1994. gadå apméram 2% Lattelekom abonentu. 

Paplaßinåts optiskås ß˚iedras kabe¬u tîkls. Optiskås ß˚iedras kabe¬u tîkls ir viena no müsdienîga telekomunikåciju 

tîkla galvenajåm saståvda¬åm. Tas var nodroßinåt liela apjoma sakaru plüsmu un datu pårraidi, kå arî augstu sakaru kvalitåti. 

Optiskås ß˚iedras ma©istrålais kabe¬u tîkls ar starptautiskiem pieslégumiem tika såkts büvét jau 1994. gadå. 

Íobrîd Lattelekom ir izveidojis ma©istrålo tîklu, kas balstås tikai uz ciparu tehnolo©ijas pårraides sistémåm, optiskås 

ß˚iedras kabe¬iem un mikrovi¬ñu lînijåm. Ir izveidoti arî pieci starptautiskie pieslégumi. 

Pårskata gadå Lattelekom turpinåja optiskås ß˚iedras kabe¬u tîkla paplaßinåßanu. Tika izbüvéti vairåk nekå 630 kilometri 

optiskås ß˚iedras kabe¬u, turklåt 90 kilometri no tiem tika izbüvéti, attîstot piek¬uves tîklu. Tas ¬auj nodroßinåt lielu 

uzñémumu, pieméram, banku, vajadzîbas péc platjoslas datu pårraides pakalpojumiem ar datu pårraides åtrumu lîdz pat 

1 000 megabitiem sekundé. Lattelekom optisko ß˚iedru kabe¬u tîkla kopéjais garums ir 3 497 kilometri. 

k a p i t å l i e g u l d î j u m i 

30 

19 

1997 

1998 

1999 

2000 

2001 

Jaunas tehnolo©ijas ievießana. Müsdienu informåcijas 

tehnolo©ijas un komunikåcijas attîstîba turpina izvirzît jaunas 

prasîbas telekomunikåciju tîkliem. Lai Lattelekom saviem 

klientiem varétu piedåvåt müsdienîgus pakalpojumus, 

nepiecießams ieviest jaunu un pilnveidot esoßo tehnolo©iju. 

Optiskås ß˚iedras kabe¬u, kå arî ADSL, ATM un Gigabit 

Ethernet tehnolo©ijas izmantoßana telekomunikåciju tîklå 

¬auj uzñémumam Lattelekom piedåvåt klientiem tådus 

müsdienîgus pakalpojumus kå Ultra DSL, Måjas DSL, 

Åtrgaitas datu tîkls u.c. 

Jaunas noré˚inu sistémas ievießana. 2001. gadå 

Lattelekom strådåja arî pie savu laiku nokalpojußås 

noré˚inu sistémas ATLAS nomaiñas pret daudz müsdienîgåku 

klientu apkalpoßanas un noré˚inu sistému Unicorn. 

Tå ir droßåka par iepriekßéjo, kå arî pietiekami elastîga 

jaunu pakalpojumu, tarifu plånu un atlaiΩu ievießanai. 

Lai arî turpmåk Lattelekom saglabåtu augstu konkurétspéju 

piesåtinåta tirgus apståk¬os, 2001. gadå uzñémums såka 

müsdienîgas, jaunåkajåm tirgus prasîbåm atbilstoßas 

starpoperatoru noré˚inu 

sistémas InterconnectT 

ievießanu. To plånots 

pabeigt 2002. gadå. 

Ciparu tîklam pieslégto tålruña lîniju îpatsvars (%) 

0 

20 

27,3 

37,1 

42,9 

40 

52,2 

58% 

60 80 100 

68,6 

84% 

83% 

17% 

5% 

17% 

14% 

76% 

31 

15% 

22% 

52% 

94% 

66% 

12% 9% 

46% 

14% 

19% 

Rézekne 

3% 15% 4% 65% 6% 

13% 

12% 

Ciparu centrå¬u 

iznesumi rajonu centros 

61% 

ciparu tîklam pieslégto tålruña lîniju 

îpatsvars rajonos

Lai labåk sagatavotos fikséto 

telekomunikåciju tirgus 

liberalizåcijai 2003. gada 1. janvårî, 

Lattelekom 2001. gada beigås ieviesa jaunu organizåcijas darbîbas modeli un struktüru. 

Jaunais organizåcijas modelis ir elastîgåks, ¬auj pielågoties tirgü notiekoßajåm pårmaiñåm, 

lielåku uzmanîbu pievérst daΩådu klientu grupu vajadzîbåm un jaunu uzñéméjdarbîbas jomu attîstîßanai. 

Pateicoties efektîviem procesiem, jaunais organizåcijas modelis ¬auj labåk izmantot uzñémumam 

svarîgåkos resursus, turklåt uzñémuma darbîbas rådîtåji ir labåk pårskatåmi. 

Lattelekom darbinieku skaita ziñå ir viens no lielåkajiem uzñémumiem Latvijå. 2001. gadå 

Lattelekom strådåja 4 375 darbinieki. Salîdzinåjumå ar 2000. gada beigåm darbinieku skaits 

gandrîz nav mainîjies. 

Måcîbu centrs. Lattelekom Måcîbu centrs darbojas kopß uzñémuma dibinåßanas. Tajå darbinieki iegüst zinåßanas 

un iemañas, kas nepiecießamas darbam Lattelekom. 2001. gadå katrs uzñémuma darbinieks Måcîbu centrå, kå arî citås 

måcîbu komercfirmås ir måcîjies vidéji piecas dienas. 

Lattelekom Måcîbu centrs sniedz pakalpojumus ne tikai uzñémuma darbiniekiem, bet arî åréjiem klientiem. 

Lattelekom Måcîbu centrs nepårtraukti attîstås. Sadarbîbå ar Accenture, Komercizglîtîbas centru un citåm måcîbu 

iestådém tiek veidotas jaunas måcîbu programmas, kursi un rîkoti seminåri. Måcîbu centra klientu vidü ir tådi uzñémumi 

kå Aldaris, Latvijas Mobilais Telefons, Shell Latvia, Latvenergo, Hansabanka, Vereinsbank Rîga, Latvijas Republikas 

Uzñémumu re©istrs, Valsts Informåcijas tîkla a©entüra un daudzi citi. 

u z ñ é m u m a a t t î s t î b a 

32 

19 

2001. gadå tika izstrådåts Lattelekom Måcîbu centra nolikums 

un sagatavoti citi nepiecießamie dokumenti, lai re©istrétu 

Lattelekom Måcîbu centru kå izglîtîbas iestådi LR Izglîtîbas 

ieståΩu re©istrå. Pårskata gadå Måcîbu centrå notika 

sagatavoßanås ISO 9000 kvalitåtes sertifikåta iegüßanai. 

Måcîbu centrs ieståjås Latvijas Biznesa Konsultantu asociåcijå. 

Darbinieku labklåjîba. Lattelekom veiksmîgas uzñéméjdarbîbas 

pamats ir tå darbinieki, tåpéc uzñémums îpaßu uzmanîbu 

pievérß personåla politikai. Ir svarîgi, lai uzñémuma darbinieki 

sañemtu pienåcîgu atalgojumu, bütu sociåli aizsargåti, 

saskatîtu profesionålås izaugsmes un sevis pilnveidoßanas 

iespéjas. Uzñémumå Lattelekom ir ieviesta progresîva 

préméßanas sistéma, tiek apdroßinåta darbinieku veselîba un 

veikti citi sociålås aizsardzîbas pasåkumi. 

1999. gadå Lattelekom izveidoja pirmo slégto pensiju 

fondu Latvijå, kurå par katru darbinieku ménesî tiek ieskaitîti 

5% no viña darba algas. 2001. gadå par vienu no akcionåriem 

lîdzås uzñémumiem Lattelekom un Lattelekom Sakaru 

Sistémas k¬uva VAS Latvenergo. Íobrîd Pirmais slégtais 

pensiju fonds ir lielåkais pensiju fonds Baltijas valstîs. 

Lattelekom aktîvi un veiksmîgi sadarbojas arî ar Latvijas 

Sakaru darbinieku arodbiedrîbu un atbalsta darbinieku 

aktivitåtes sporta, kultüras, måkslas un citås jomås. 

Uzñémuma Lattelekom darbîba aptver visu Latviju. Lai 

informétu darbiniekus, kas strådå daΩådos re©ionos, par 

notiekoßo uzñémumå un veidotu dialogu starp darbiniekiem 

un uzñémuma vadîbu, tiek izmantoti daΩådi saziñas 

lîdzek¬i – elektroniskais pasts, intranets, uzñémuma laikraksts 

“Lattelekom Ziñas” un citi. Daudzveidîgås saziñas iespéjas 

un plaßå pieeja informåcijai par notiekoßo uzñémumå 

un telekomunikåciju nozaré palîdz veidot piederîbas sajütu 

uzñémumam un uzñémuma kultüru. 

33

Ivars Bi¬inskis 

ir Direktoru padomes 

loceklis kopß 1994. gada. 

Profesors I. Bi¬inskis vada 

Latvijas Universitåtes 

Elektronikas un 

datorzinåtñu institütu, kå 

arî zinåtnieku grupu, kas 

péta moderno 

telekomunikåciju teorijas 

un tehnolo©ijas 

jautåjumus. Viñß ir arî 

SIA SIPRO valdes 

priekßsédétåjs, kå arî 

Latvijas Zinåtñu 

akadémijas pilntiesîgs 

loceklis un vairåk nekå 

160 zinåtnisku un 

tehnisku publikåciju 

autors. 

Viktors Kulbergs 



Kulberga kungs ir SIA 

Auto Rîga prezidents un 

galvenais direktors un 

SIA Auto Palete 

prezidents, kå arî a/s 

Latvijas Unibanka un SIA 

House of Prince Latvia 

padomes loceklis un 

Latvijas Tirdzniecîbas un 

rüpniecîbas kameras 

prezidents. 

Gundars Strautmanis 

ir uzñémuma Lattelekom 

prezidents un Direktoru 

padomes priekßsédétåjs, 

Direktoru padomes 

loceklis kopß uzñémuma 

dibinåßanas. Strautmaña 

kungs ir Rîgas Tehniskås 

universitåtes profesors, 

uzñémuma Latvijas 

Mobilais telefons un 

Norvé©ijas–Latvijas 

Uzñéméjdarbîbas fonda 


loceklis, Latvijas 

Tirdzniecîbas un 

rüpniecîbas kameras 

prezidija loceklis, Latvijas 

Unibankas Uzraudzîbas 

padomes loceklis, 

Latvijas Darba devéju 

konfederåcijas padomes 

loceklis, Starptautiskås 

Telekomunikåciju 

akadémijas akadémi˚is, 

Latvijas valsts pårståvis 

Eiropas starpvalstu 

satelîtu telekomunikåciju 

organizåcijas EUTELSAT 

dalîbvalstu padomé un 

Junior Achievement – 

Latvia goda loceklis. 

Timo Sakari Virtanens 



No 2000. gada Virtanena 

kungs ir tehniskå atbalsta 

direktors uzñémumå 

Sonera un atbild par 

fikséto telekomunikåciju 

operatoriem Baltijas 

valstîs. No 1998. lîdz 

1999. gadam Virtanena 

kungs strådåja par 

izpilddirektoru Sonera 

uzñémumå Våcijå, pirms 

tam ieñéma vadoßus 

amatus uzñémumå 

Sonera. 

Indra Såmîte 


locekle kopß 1994. gada. 

Såmîtes kundze ir privåtå 

pensiju fonda Unipensija 

viceprezidente, 

Norvé©ijas–Latvijas 

Uzñéméjdarbîbas fonda 


locekle, a/s Rîgas 

Slimokase padomes 

priekßsédétåja un Rîgas 

Juridiskås augstskolas 

padomes locekle. Såmîtes 

kundze ir bijusi finanßu 

ministre, Saeimas 

deputåte un Rîgas pilsétas 

domes deputåte. 

Guntis Bérziñß 


loceklis kopß uzñémuma 

dibinåßanas. Kopß 1994. 

gada Bérziña kungs ir arî 

viens no Latvijas valsts 

pilnvarniekiem 

uzñémumå Lattelekom. 

Pirms tam viñß bija 

Satiksmes ministrijas 

Sakaru departamenta 

direktors. Bérziña 

kungam ir daudzu gadu 

darba pieredze 

telekomunikåciju nozaré 

Austrålijå un 

Lielbritånijå. 

Bérziña kungs no 2001. 

lîdz 2002. gadam ir 

prezidents nevalstiskå 

sabiedriskå organizåcijå 

Rîgas Hanzas Rotari 

klubs. 

d i r e k t o r u p a d o m e 

34 

11 

Valdis Lokenbahs 



Lokenbaha kungs ir a/s 

DATI Grupa prezidents 

un valdes priekßsédétåjs. 

Viñß ir arî 

a/s Hansabanka 

un Rîgas Informåcijas 

un tehnolo©iju institüta 

padomes loceklis, kå arî 

Latvijas Izglîtîbas fonda 

mér˚programmas 

“Izglîtîbai, zinåtnei un 

kultürai” padomes 

loceklis. Viñß ir Latvijas 

Informåcijas tehnolo©iju 

un telekomunikåciju 

asociåcijas biedrs. 

Kristers Nîkops 

ir bijis Direktoru padomes 

loceklis no 1994. lîdz 

1997. gadam un atkårtoti 

ievéléts 1998. gadå. 

Nîkopa kungs ir TILTS 

Communications A/S 

valdes priekßsédétåjs. 

Viñß strådå uzñémumå 

Sonera kopß 1982. gada – 

såkumå par frekvençu 

spektra vadîtåju, bet vélåk 

par galveno inΩenieri un 

Radio izpétes biroja 

vadîtåju. No 1986. gada 

Nîkopa kungs vadîjis 

uzñémuma Sonera 

starptautisko darbîbu, no 

1990. gada vadîjis 

årvalstu telekomunikåciju 

uzñémumu pårñemßanu 

un piedalîjies to 

pårvaldîßanå. 

Olli Ranta 


loceklis kopß 2001. gada 

marta. Viñß ir uzñémuma 

Sonera Telecom Ltd. 

direktors un atbild par 

fikséto telekomunikåciju 

lîniju operatoriem 

uzñémumå Sonera. 

Rantas kungs ir arî TILTS 

Communications A/S un 

Sonera Carrier Networks 

Ltd. valdes loceklis. 

Tapio Pårma 


loceklis kopß 2001. gada 

marta. Pårmas kungs såka 

savu karjeru uzñémumå 

Sonera 1971. gadå. No 

1988. lîdz 1992. gadam 

viñß bija uzñémuma 

Telecom Vaasa direktors, 

no 1992. lîdz 1993. gadam 

strådåja par 

Reorganizåcijas da¬as 

direktoru uzñémumå 

Sonera un tajå paßå laikå 

uzñémumå North-West 

GSM par Skandinåvijas 

valstu projektu vadîtåju. 

No 1993. lîdz 1994. 

gadam Pårmas kungs bija 

uzñémuma Sonera 

direktors un viña pårziñå 

bija jaunås darbîbas jomas. 

No 1994. gada lîdz 1998. 

gadam viñß strådåja 

uzñémumå Lattelekom 

SIA, 1994. gadå bija 

Centrålås zonas direktors, 

no 1995. gada janvåra lîdz 

jünijam strådåja par 

uzñémuma darbîbas 

direktoru un no 1995. gada 

jülija lîdz 1998. gada 

jülijam bija galvenå 

izpilddirektora vietnieks. 

Kopß 1998. gada jülija 

Pårmas kungs ir Lietuvos 

Telekomas prezidents un 

©eneråldirektors. 

Duglass Gustafsons 



Gustafsona kunga darbs 

visu müΩu bijis saistîts ar 

Starptautisko Finanßu 

korporåciju. Íobrîd, 

büdams pensijå, viñß ir 

neatkarîgais konsultants 

un strådå vairåku Eiropas 

uzñémumu valdés par 

neatkarîgo direktoru. 

2 0 0 1 

35

Direktoru padomes ziñojums 

Lattelekom SIA (Lattelekom) Direktoru padome sniedz savu ziñojumu par koncerna konsolidéto finanßu pårskatu par 

saimnieciskås darbîbas gadu, kas beidzås 2001. gada 31. decembrî. 

PÅRSKATS PAR UZˆ‰M‰JDARBÈBU 

2001. gadå Lattelekom saglabåja savu pozîciju kå lielåkais telekomunikåciju pakalpojumu sniedzéjs Latvijå 

apgrozîjuma un klientu skaita ziñå. 

2001. gadå Lattelekom îpaßu uzmanîbu pievérsa informåcijas sabiedrîbas veidoßanai, piedaloties valsts nozîmes 

telekomunikåciju un informåcijas tehnolo©ijas infrastruktüras attîstîbå. Sadarbîbå ar paßvaldîbåm, to iestådém, skolåm 

un bibliotékåm tika izveidots vienots datu pårraides tîkls vairåkos Latvijas rajonos: Saldus, Alüksnes, Rézeknes, 

Ventspils, Talsu, Gulbenes, Jékabpils, Kuldîgas, Valmieras, Madonas, Liepåjas, Césu, Ogres rajonå, kå arî Jürmalå un 

‰rg¬os. Paredzams, ka nåkamgad ßî sadarbîba turpinåsies. 

2001. gadå Lattelekom saviem klientiem såka piedåvåt vairåkus jaunus pakalpojumus: datu pakalpojumus Måjas DSL 

un Datorcentrs, ISDN pakalpojumus ISDN Birojs, Ekonomiskais ISDN un ISDN Birojs Pro, kå arî pilnveidoja esoßos 

pakalpojumus. Pårskata gadå tika veikti nepiecießamie priekßdarbi, lai 2002. gada såkumå varétu ieviest datu pårraides 

pakalpojumu Radio DSL. 

Pårskata gadå Lattelekom ieviesa jaunu preçu zîmi Verdi Informåcijas sistémas un konsultåcijas (Verdi), kuru 

uzñémums izmanto, sniedzot informåcijas tehnolo©ijas pakalpojumus. Lattelekom turpina sniegt interneta 

pakalpojumus, izmantojot Apollo preçu zîmi. 

Kopéjais tålruña lîniju skaits 2001. gada beigås bija 721 752, un tas ir par 1,8% mazåk nekå iepriekßéjå gadå. Tålruña 

lîniju skaita samazinåßanås iemesls galvenokårt ir skaidrojams ar apståkli, ka da¬a iekßzemes sarunu no fikséto 

telekomunikåciju tîkla ir pårvietojusies uz mobilo tålruñu tîkliem. Ciparu tîklam pieslégto tålruña lîniju îpatsvars 

2001. gada beigås sasniedza 68,6% (2000. gadå – 52,2%). Kopéjå sakaru plüsma 2001. gadå bija par 1,1% lielåka nekå 

2000. gadå. 

PAMATKAPITÅLS 

Uzñémuma Lattelekom pamatkapitåls ir LVL 196 281 000, un to veido 196 281 da¬a ar katras da¬as vértîbu 

LVL 1 000. Pårskata gadå nav re©istrétas nekådas izmaiñas Lattelekom îpaßnieku saståvå. BO VAS Privatizåcijas 

a©entüra ir Latvijas Republikas kapitåla da¬as turétåjs, un tås rîcîbå ir 100 100 da¬as, kas veido 51% no 

pamatkapitåla. TILTS Communications A/S pieder 96 181 da¬a jeb 49% no pamatkapitåla. TILTS Communications 

A/S akcionåri 2001. gadå bija Sonera Holding B.V. ar 90% akciju un Starptautiskå Finanßu korporåcija ar 10% 

akciju. 

Direktoru padome ir ierosinåjusi uzñémuma B un C da¬u atpirkßanas uzsåkßanu, taçu galîgais lémums par ßo jautåjumu 

vél nav pieñemts. 

DAÒAS CITÅS UZˆ‰M‰JSABIEDRÈBÅS 

Lattelekom pieder 23% pamatkapitåla SIA Latvijas Mobilais Telefons, lielåkajå no abiem mobilo 

telekomunikåciju pakalpojumu operatoriem, kå arî 100% pamatkapitåla SIA Lattelekom Sakaru Sistémas, kuras 

pamatdarbîba ir klientu telekomunikåciju iekårtu un ar informåcijas tehnolo©iju saistîtu iekårtu pårdoßana un 

uzturéßana. 

A/s Lattelekom Slégtais pensiju fonds mainîja savu nosaukumu uz a/s Pirmais slégtais pensiju fonds sakarå ar jauna 

akcionåra – VAS Latvenergo – pievienoßanos. Lattelekom pieder 48% pensiju fonda akciju, taçu ar pensiju fonda 

darbîbu saistîtie riski un ieguvumi attiecas tikai uz pensiju plåna dalîbniekiem – Lattelekom un Latvenergo 

darbiniekiem. Íis pensiju fonds ir lielåkais privåtais pensiju fonds ne tikai Latvijå, bet viså Baltijå. 

36 


GADA DARBÈBAS REZULTÅTI 

Ziñas par Lattelekom SIA un koncerna darbîbas finanßu rezultåtiem 2001. gadå atrodamas finanßu apskatå no 40. lîdz 

43. lappusei, kas ir ßî ziñojuma saståvda¬a. 

PRIEKÍLIKUMS PAR PEÒÂS SADALI 

2000. gads bija pirmais gads, kad uzñémumam bija iespéjams piedåvåt dividendes tå dalîbniekiem, tomér Dalîbnieku 

sapulce nav pieñémusi lémumu par pe¬ñas sadalîßanu. Lattelekom Direktoru padome ierosina izmaksåt dividendés 

dalîbniekiem LVL 5,702 miljonus par 2001. gadu, bet atlikußo sadalåmås pe¬ñas da¬u par 2000. un 2001. gadu (péc 

iepriekßéjo periodu zaudéjumu segßanas un atskaitîjumu obligåtajås rezervés izveidoßanas) iek¬aut uzñémuma 

nesadalîtås pe¬ñas rezervé. 

DIREKTORU PADOMES LOCEKÒI 

2001. gadå Direktoru padomes locek¬u pienåkumus veica: 

G. Strautmanis (Direktoru padomes priekßsédétåjs), I. Såmîte, I. Bi¬inskis, V. Kulbergs (visi atkårtoti ievéléti 2001. 

gada 29. maijå), G. Bérziñß, V. Lokenbahs, K. Nîkops (atkårtoti ievéléts 2001. gada 9. martå), T. Pårma (ievéléts 2001. 

gada 9. martå), Olli Ranta (ievéléts 2001. gada 9. martå), D. Gustafsons un T. Virtanens. 

Direktoru padomes locek¬i K. Oitinens un T. Holopainens atståja amatu 2001. gada 9. martå. 

Ziñas par Direktoru padomes locek¬iem 2001. gadå atrodamas 34. un 35. lappusé. 

UZRÅDÅMÅ IEINTERES‰TÈBA 

Lattelekom Direktoru padomes locek¬iem un to ©imenes locek¬iem vai to pårvaldîßanå esoßiem uzñémumiem 

nepieder da¬as vai da¬u opciju lîgumi uzñémumå Lattelekom vai tå meitas uzñémumos. Direktoru padomes locek¬iem 

nav ieinteresétîbas ar Lattelekom saistîtos lîgumos vai vienoßanås, izñemot V. Lokenbahu – a/s Dati prezidentu, 

T. Pårmu – Lietuvos Telekomas prezidentu, V. Kulbergu – SIA Auto Rîga prezidentu, I. Bi¬inski – LU Elektronikas 

un datorzinåtñu institüta direktoru, kuru vadîto uzñémumu veikto darîjumu apjomi ar Lattelekom ir atspogu¬oti 

finanßu pårskata 23. pielikumå. Visi darîjumi ar saistîtajiem uzñémumiem bijußi komerciåla rakstura un veikti 

atbilstoßi tirgus likmém. 

DIREKTORU PADOMES ATBILDÈBA SAKARÅ AR GADA PÅRSKATU 

Direktoru padome ir atbildîga par koncerna un måtes uzñémuma finanßu pårskatu sagatavoßanu, pamatojoties uz 

koncerna uzñémumu såkotnéjo gråmatvedîbas uzskaiti par pårskata gadu. Finanßu pårskatiem patiesi jåatspogu¬o 

koncerna un måtes uzñémuma finansiålais ståvoklis pårskata gada beigås, darbîbas rezultåti un naudas plüsma par 

pårskata gadu. 

Direktoru padome apstiprina, ka 2001. gada finanßu pårskatu no 45. lîdz 65. lappusei sagatavoßanå tika konsekventi 

izmantotas atbilstoßas gråmatvedîbas uzskaites metodes, kå arî tika izdarîti piesardzîgi vértéjumi un prognozes. 

Direktoru padome apstiprina, ka tika ievéroti atbilstoßie Starptautiskie gråmatvedîbas standarti un finanßu pårskati 

sagatavoti saskañå ar darbîbas turpinåßanas koncepciju. 

Direktoru padome ir atbildîga par atbilstoßu gråmatvedîbas uzskaiti un pasåkumu veikßanu, lai saglabåtu koncerna 

uzñémumu lîdzek¬us, atklåtu un novérstu kråpßanu un citas neatbilstîbas. 

Saskañå ar Vadîbas lîgumu, kas noslégts starp Lattelekom SIA un TILTS Communications A/S, uzñémuma ikdienas 

vadîbu, darbîbu, tå lîdzek¬u izlietoßanu un pårvaldi, personåla politiku un apmåcîbu, kå arî uzñémuma pårstrukturéßanu 

veic TILTS Communications A/S. 

37


NOZARES REGUL‰ÍANA 

2001. gadå spékå ståjås jaunais likums “Par telekomunikåcijåm” kas, såkot ar 2003. gada 1. janvåri, ierobeΩo lîdz ßim 

noteiktås Lattelekom ekskluzîvås tiesîbas nodroßinåt telekomunikåciju pamatpakalpojumus valstî. Lattelekom 2001. 

gadå nopietni gatavojås darbam konkurences apståk¬os un sekmîgi konkuréja arî tådu telekomunikåciju pakalpojumu 

sniegßanå, uz kuriem neattiecas ekskluzîvås tiesîbas. 

2001. gadå pieñemtais likums “Par telekomunikåcijåm” paredz bütiskas pårmaiñas telekomunikåciju pakalpojumu 

sniegßanai juridiskajos aspektos Latvijas Republikå – konkurences veicinåßanå, licencéßanå, nozares uzraudzîbå, 

tarifu reguléßanå u. c. 

Likumdoßanas ietekmi uz uzñémuma darbîbu nav iespéjams pilnîbå novértét, jo nav izstrådåta likumå “Par 

telekomunikåcijåm” minétå sekundårå likumdoßana. 

Kopß 2001. gada, kad ståjås spékå likums “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, Lattelekom makså jaunu valsts 

nodevu – reguléßanas nodevu, kas noteikta 0,2% apmérå no uzñémuma iepriekßéjå gadå sniegto reguléjamo 

pakalpojumu neto apgrozîjuma. Reguléßanas nodeva par 2001. gadu samaksåta LVL 0,2 miljonu apmérå. 

ÍappleÈR‰JTIESA 

2001. gadå turpinåjås starptautiskås ß˚îréjtiesas process starp TILTS Communications A/S un Latvijas Republiku par 

Lattelekom kopuzñémuma dibinåßanas Jumta lîguma izpildi. 2001. gada rudenî, pusém vienojoties, ß˚îréjtiesa léma 

par Lattelekom iesaistîßanu lietå, kurå pret Lattelekom nav vérsti prasîjumi. Lattelekom Direktoru padome noléma atzît 

ß˚îréjtiesas jurisdikciju, akceptét tås lémumus, kas taisîti par labu Lattelekom, tomér aktîvi neiesaistîties proceså un 

nenozîmét Lattelekom pårståvjus lietå. Í˚îréjtiesas turpmåkås sédes vairåkkårt atceltas, pusém vienojoties. 

No ß˚îréjtiesas procesa iespéjami izrietoßås saistîbas un riskus attiecîbå uz uzñémuma darbîbu paßreiz nav iespéjams 

noteikt, jo ß˚îréjtiesas un citu iespéjamo vienoßanos rezultåti nav prognozéjami. Turklåt visa informåcija, kas saistîta 

ar ß˚îréjtiesu, nav publiski pieejama un nekådå mérå nav arî ietekméjusi uzñémuma finansiålå ståvok¬a raksturojumu 

par pårskata gadu. 

BËTISKI NOTIKUMI P‰C PÅRSKATA GADA BEIGÅM 

2002. gada janvårî Starptautiskå Finanßu korporåcija izmantoja savstarpéjå opciju lîgumå iek¬autås tiesîbas pårdot tai 

piederoßås TILTS Communications A/S kapitåla da¬as otram akcionåram – Sonera Holding B.V. 

Sonera Holding B.V. måtes uzñémums Sonera Corporation un Telia AB 2002. gada 26. martå paziñoja par saviem 

apvienoßanås plåniem. Íie darîjumi Lattelekom darbîbu tießi neietekmé. 

Lîdz 2002. gada 14. janvårim saskañå ar kopuzñémuma dibinåßanas Jumta lîguma nosacîjumiem ciparu sistémas 

tîklam bija jåpieslédz 100% Lattelekom abonentlîniju. Faktiskå saistîbu izpilde 2002. gada janvårî bija 69,28%. 

2002. gada 8. martå Lattelekom kårtéjå dalîbnieku sapulce noléma atcelt Tapio Pårmu un Duglasu Gustafsonu no 

Lattelekom Direktoru padomes locek¬u pienåkumu pildîßanas un viñu vietå ar 2002. gada 9. martu apstiprinåt Anti 

Koivisto un Janni Ili-Eihi par Lattelekom Direktoru padomes locek¬iem uz trîs gadiem. 

Kopß pårskata gada beigåm nav bijußi citi notikumi, kas bütiski ietekmétu uzñémuma finansiålå ståvok¬a raksturojumu 

par pårskata gadu, kas beidzås 2001. gada 31. decembrî. 

UZˆ‰MUMA TURPMÅKÅ ATTÈSTÈBA 

Uzñémuma Lattelekom galvenais uzdevums büs gatavoßanås telekomunikåciju tirgus liberalizåcijai Latvijå, lai tirgus 

konkurences apståk¬os saglabåtu vadoßå uzñémuma vietu tradicionålo telekomunikåciju, datu pakalpojumu un 

informåcijas tehnolo©ijas jomå. 

Organizatoriskå mode¬a izveidoßana, jaunas uzñéméjdarbîbas prakses ievießana un kompetençu attîstîba ir uz 

klientiem orientétas uzñémuma kultüras tålåkas attîstîbas virzîtåjspéki. 

38 

Tîkla modernizåcija un lîdz ar to datu un platjoslas pakalpojumu attîstîba un bezvadu piek¬uves nodroßinåßana ir 

galvenie faktori, kas palîdzés saglabåt klientus, nodroßinås jaunu, müsdienîgu pakalpojumu sniegßanu klientiem un 

jaunu klientu piesaistîßanu. 

Tiks veikti pasåkumi, lai uzlabotu darba efektivitåti un gütu maksimålu pe¬ñu no uzñémuma pamatbiznesa, kå arî lai 

saglabåtu visienesîgåko uzñéméjdarbîbas jomu. Lai nodroßinåtu turpmåku attîstîbu, Lattelekom meklé jaunas iespéjas 

uzñéméjdarbîbai. 

REVIDENTI 

Finanßu pårskatu, kas ietverts no 45. lîdz 65. lappusei, revîziju atbilstoßi Latvijas Republikas likumiem un 

Starptautiskajiem revîzijas standartiem veica revidentu firma PricewaterhouseCoopers SIA. 

Direktoru padomes vårdå 

Gundars Strautmanis, 

Lattelekom SIA prezidents un Direktoru padomes priekßsédétåjs 

Guntis Bérziñß, 

Direktoru padomes loceklis 

Rîgå, 2002. gada 23. aprîlî 

39

Finanßu apskats 

Lattelekom kå valsts méroga telekomunikåciju operatoru, kas sniedz pakalpojumus plaßam privåto un juridisko klientu 

lokam, ievérojami ietekmé vispåréjå ekonomiskå situåcija Latvijå. 

Neskatoties uz pasaules ekonomisko krîzi, 2001. gads Latvijå bija ekonomiski veiksmîgs, un tiek prognozéts 

iekßzemes kopprodukta (IKP) pieaugums apméram 7%, bezdarba lîmenis saglabåjås stabils – 7,7%. 

Pieaugums bija gan iekßzemes patériñå, gan eksportå, kaut gan åréjås tirdzniecîbas bilance saglabåjås negatîva. 

Inflåcija pieauga no 1,8% 2000. gadå lîdz 3,2% pårskata gadå, kas médz büt raksturîgi straujas ekonomiskås attîstîbas 

periodos. Tomér pakalpojumu jomå cenas pieauga tikai par 1,6% un reguléjamås nozarés – tikai par 0,7%. 

Sakaru nozaré cenas pazeminåjås vidéji par 4,2%, ko galvenokårt ietekméja mobilå tålruña pakalpojumu maksas 

pazeminåßanås. Telekomunikåciju nozare Latvijå dinamiski attîstås, un tås îpatsvars Latvijas IKP ir apméram 5%. Lai 

gan tika turpinåta ciparu tîkla modernizåcija, fiksétå tålruña lîniju skaits uz 100 iedzîvotåjiem nedaudz samazinåjås no 

31 lînijas lîdz 30,7 lînijåm. Da¬a iekßzemes patériña ir pårvietojusies uz mobilo tålruñu tîkliem, jo sarunas fikséto 

telekomunikåciju tîklos ir aizvietojamas ar sarunåm mobilo tålruñu tîklos. 2001. gada beigås mobilo tålruñu lietotåju 

îpatsvars sasniedza aptuveni 25% no visiem iedzîvotåjiem (2000. gada beigås 16,6%). Lattelekom saskårås ar sîvu 

konkurenci to pakalpojumu sniegßanå, kas nav saistîti ar balss telefoniju, – datu, interneta piegådes, interneta satura un 

tîkla piek¬uves pakalpojumu nodroßinåßanå. 

Lattelekom 2001. gadå sasniedza ieñémumu pieaugumu par 6%, EBITDA pieaugumu par 8% un par 6% lielåku neto 

pe¬ñas rezultåtu nekå iepriekßéjå gadå. Neto naudas ieñémumi no saimnieciskås darbîbas uzlabojås par 9,7% jeb 

LVL 5,6 miljoniem, dodot iespéju pazeminåt koncerna aizñémumu lîmeni un veikt ievérojamus ieguldîjumus LVL 

54,2 miljonu apmérå modernizåcijas programmas îstenoßanai. 

IEˆ‰MUMI 

Koncerna kopéjie ieñémumi 2001. gadå bija LVL 144,6 miljoni, tas ir par LVL 8,1 miljonu jeb 6% vairåk nekå 

iepriekßéjå gadå. Ieñémumu struktürå turpinåja pieaugt vietéjo pakalpojumu îpatsvars (66%) un citu telekomunikåciju 

pakalpojumu îpatsvars (16%) un samazinåjås starptautisko pakalpojumu da¬a (18%). 

Kopß 1999. gada nav notikußas pårmaiñas regulétajos tarifos, izñemot nebütiskas pårmaiñas 2001. gada maijå, kad tika 

pazeminåti vietéjo un iekßzemes tålsarunu tarifi sarunåm no sabiedriskajiem taksofoniem, vienlaikus palielinot maksu 

par savienojumu. 

Gada laikå kopéjais sakaru plüsmas apjoms Lattelekom tîklå nedaudz palielinåjås – par 1,1%, taçu minüßu skaits 

sarunåm ar mobilå tålruña abonentiem pieauga par 33%, bet internetå pavadîto minüßu skaits pieauga vairåk nekå 

divas reizes, savukårt vietéjo un starptautisko sarunu apjoms nedaudz samazinåjås. 

Ieñémumi no påréjiem telekomunikåciju pakalpojumiem palielinåjås par 3,9 miljoniem jeb 20%. Tajå skaitå lielåko 

pieaugumu deva interneta un datu pakalpojumi, telekomunikåciju iekårtu pårdoßana un ar informåcijas tehnolo©iju 

saistîtie pakalpojumi. 

150 

125 

100 

75 

50 

25 

0 

Ieñémumi (LVL milj.) 

40 

95,0 

114,8 

127,6 

136,5 

144,6 

1997 1998 1999 2000 2001 


DARBÈBAS REZULTÅTS 

EBITDA (pe¬ña no saimnieciskås darbîbas pirms nolietojuma un zaudéjumiem no pamatlîdzek¬u izslégßanas) bija LVL 

68,6 miljoni (2000. gadå LVL 63,3 miljoni). EBITDA rentabilitåte uzlabojås no 46% 2000. gadå lîdz 47% 2001. gadå. 

EBITDA ßeit ir minéts kå telekomunikåciju nozaré un investoru aprindås plaßi lietots rådîtåjs, lai gan tas nav 

vispårpieñemts gråmatvedîbas termins un to nevajadzétu skaidrot kå alternatîvu darbîbas pe¬ñai un naudas plüsmai. 

EBITDA pieaugumu ierobeΩoja par LVL 3,0 miljoniem lielåki starpsavienojuma maksåjumi vietéjiem mobilo 

telekomunikåciju tîkla operatoriem, kas izrietéja no sarunu apjoma pieauguma no fikséto uz mobilo telekomunikåciju 

tîklu, un par LVL 3,3 miljoniem lielåkas påréjås darbîbas izmaksas. Tajå skaitå lîdz ar iekårtu pårdoßanas apjoma 

pieaugumu par LVL 2,0 miljoniem palielinåjås pårdoto preçu paßizmaksa, par LVL 1,2 miljoniem vairåk tika iztéréts 

tehniskåm izmaksåm tîkla uzturéßanai, un par LVL 0,8 miljoniem pieauga administråcijas izmaksas galvenokårt saistîbå 

ar vairåkåm uzñémuma attîstîbas un reorganizåcijas programmåm, kuru mér˚is bija sagatavot koncernu konkurencei. 

Ío pieaugumu da¬éji atsvéra izmaksu ietaupîjums salîdzinåjumå ar iepriekßéjo gadu par LVL 0,4 miljoniem éku îrei un 

uzturéßanai un par LVL 0,3 miljoniem lielåks kapitalizéto izmaksu apjoms modernizåcijas projektiem. 

EBITDA pieaugumu pozitîvi ietekméja personåla izmaksu samazinåßanås par LVL 2,3 miljoniem jeb 9%, kuras iemesli 

bija darbinieku skaita samazinåßana 2000. gadå, kå arî lielåks kapitalizéto cilvékstundu skaits tîkla celtniecîbas projektos, 

kur iepriekß vairåk tika izmantoti darbuzñéméju pakalpojumi. Kopéjais darbinieku skaits bütiski nemainîjås 

salîdzinåjumå ar 2000. gadu. Bez tam vadîbas un tehnolo©ijas nodoßanas maksa, kas tiek maksåta TILTS 

Communications, bija par LVL 0,5 miljoniem mazåka nekå iepriekßéjå gadå, jo uzñémumå strådåja mazåks skaits 

årvalstu vadîtåju. 

Koncerna darbîbas pe¬ña samazinåjås par 16% lîdz LVL 22,0 miljoniem. Tå iemesls bija par LVL 9,6 miljoniem 

lielåkas nolietojuma izmaksas nekå 2000. gadå. Tajå skaitå LVL 6,7 miljoni bija lietderîgå kalpoßanas laika 

pårskatîßanas efekts atseviß˚åm pamatlîdzek¬u kategorijåm. Nolietojuma normu pårskatîßana bija nepiecießama 

telekomunikåciju nozares tehnolo©ijas straujo attîstîbas tempu dé¬. Nolietojuma normas tika pielîdzinåtas tåm, kådas 

lieto citi telekomunikåciju uzñémumi tuvåkajå re©ionå. Lîdz ar nolietojuma izmaksåm darbîbas pe¬ñu ietekméja to 

paßu faktoru pårmaiñas, kas ietekméja EBITDA lîmeni. 

Minéto pårmaiñu rezultåtå koncerna atdeve no izmantotå kapitåla bija 12,1% salîdzinåjumå ar 14,1% 2000. gadå. 

KAPITÅLIEGULDÈJUMI 

Kopéjais kapitålieguldîjumu apjoms gada laikå bija LVL 54,2 miljoni (2000. gadå LVL 43,8 miljoni). Tajå skaitå LVL 

51,2 miljoni tika iztéréti pamatlîdzek¬u iegådei un LVL 3,0 miljoni nemateriålo aktîvu iegådei. Ieguldîjumi 

nemateriålajos aktîvos ir saistîti ar uzñémuma pamatdarbîbai nepiecießamo datorprogrammu iegådi un ievießanu. 

Galvenie informåcijas sistému ievießanas projekti, kas tika såkti 2001. gadå, ir jaunås noré˚inu sistémas projekts, kas 

dos iespéju Lattelekom veidot daΩådus tarifu piedåvåjumus atbilstoßi daΩådu klientu grupu vajadzîbåm, un 

starpoperatoru noré˚inu sistéma darîjumiem ar vietéjiem un årvalstu sakaru operatoriem. Kapitålieguldîjumi 

pamatlîdzek¬u iegådei atspogu¬o ieguldîjumus tîkla tålåkai izvérßanai un modernizåcijai un novecojußo aktîvu 

aizvietoßanai. Kopß modernizåcijas programmas såkuma 1994. gadå lîdz 2001. gada beigåm kapitålieguldîjumu 

kopsumma sasniegusi LVL 405 miljonus. 

80 

70 

70 

60 

60 

71,6 

63,3 

68,6 

50 

50 

40 

52,7 55,5 

40 

54,2 

30 

47,8 

30 45,7 

43,8 

20 38,2 

20 

10 10 

0 

0 

1997 1998 1999 2000 2001 

1997 1998 1999 2000 2001 

EBITDA (pe¬ña no saimnieciskås darbîbas pirms nolietojuma un Kapitålieguldîjumi (LVL milj.) 

zaudéjumiem no pamatlîdzek¬u izslégßanas; LVL milj.) 

41

LÈDZDALÈBA ASOCI‰TAJOS UZˆ‰MUMOS 

Lattelekom ieñémumi no ieguldîjumiem asociétajå uzñémumå Latvijas Mobilais Telefons (LMT), kas atbilst 23% 

îpaßuma da¬ai un apré˚inåti péc paßu kapitåla metodes, palielinåjås par 17% salîdzinåjumå ar iepriekßéjo gadu. 

LMT klientu skaits gada laikå pieauga par vairåk nekå 80 tükstoßiem un 2001. gada beigås sasniedza 348 tükstoßus, 

bet kopéjie ieñémumi sasniedza LVL 105,3 miljonus. 2001. gadå Lattelekom dividendés no LMT sañéma 

LVL 3,0 miljonus (2000. gadå LVL 1,6 miljonus). 

FINANÍU IZMAKSAS 

Koncerna neto finanßu izmaksas 2001. gadå bija LVL 3,5 miljoni, bet 2000. gadå LVL 3,8 miljoni. Aizñémumu 

procentu izmaksas samazinåjås par LVL 0,7 miljoniem, tådé¬ ka 2001. gadå vidéjais aizñémumu lîmenis bija zemåks 

nekå 2000. gadå un vairåk procentu izmaksu tika kapitalizéts kapitålieguldîjumu projektos. Zemåkas procentu 

izmaksas da¬éji atsvéra par LVL 0,4 miljoniem lielåki zaudéjumi no valütas kursa svårstîbåm pamatå no aizñémumos 

pårvérßamå da¬u kapitåla, kas izteikts USD un kura svårstîbu risku nebija iespéjams efektîvi nodroßinåt. 

NODOKÒI 

2000. un 2001. gadå Lattelekom izmantoja 50% uzñémumu ienåkuma nodok¬a atvieglojumus kå uzñémums ar 

ievérojamu årvalstu ieguldîjumu. 2001. gads bija pédéjais, kad ßådi atvieglojumi uzñémumam bija pieejami. 

Maksåjamå uzñémumu ienåkuma nodok¬a izmaksas pieauga par LVL 1,0 miljonu salîdzinåjumå ar 2000. gadu lîdz 

ar EBITDA pieaugumu un daΩu pagaidu atß˚irîbu izlîdzinåßanos starp aktîvu vértîbåm gråmatvedîbå un nodok¬u 

apré˚inos. 

Atliktå ienåkuma nodok¬a saistîbas samazinåjås nolietojuma likmju pårskatîßanas rezultåtå, kå arî tådé¬, ka Latvijas 

valdîba noléma pazeminåt uzñémumu ienåkuma nodok¬a likmi no 25% 2001. gadå lîdz 22% 2002. gadå. Kopumå 

uzkråjumi atliktå nodok¬a saistîbåm tika samazinåti par LVL 3,3 miljoniem. 

Minéto izmaiñu neto rezultåts bija tikai LVL 0,6 miljonus lielas nodok¬u izmaksas pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå 

salîdzinåjumå ar LVL 4,7 miljoniem 2000. gadå. 

Lattelekom ir viens no lielåkajiem nodok¬u maksåtåjiem Latvijå. 2001. gadå naudas izteiksmé daΩådos nodok¬os 

tika samaksåti vairåk nekå LVL 29,4 miljoni, tajå skaitå LVL 6,7 miljoni, kas ieturéti no darbiniekiem, un ieturéjuma 

nodoklis LVL 0,3 miljonu apmérå no nerezidentiem. 

GADA PEÒÂ 

Minéto izmaiñu rezultåtå koncerna 2001. gada pe¬ña bija LVL 24,7 miljoni, kas ir par 6% vairåk nekå iepriekßéjå gadå. 

25 

20 

15 

10 

5 

0 

9,2 

20,8 21,3 23,3 

24,7 

1997 1998 1999 2000 2001 

Gada pe¬ña (LVL milj.) 


42 


MEITAS UZˆ‰MUMS 

SIA Lattelekom Sakaru Sistémas (LSS), kurå Lattelekom pieder visas kapitåla da¬as, 2001. gads bija pirmais pilnais 

darbîbas gads. LSS tas bija attîstîbas un izaugsmes gads. Tika atvérti pieci mazumtirdzniecîbas veikali, kå arî daudzas 

biroju sakaru sistémas tika pårdotas tießi korporatîvajiem klientiem. LSS kopéjie ieñémumi sasniedza 

LVL 2,7 miljonus (LVL 0,5 miljoni 2000. gada çetros darbîbas méneßos). LSS darbîbas neto rezultåts 2001. gadå bija 

LVL 0,1 miljonu lieli zaudéjumi (2000. gadå – pe¬ña LVL 1,5 tükstoßi). 

NAUDAS PLËSMA 

Atß˚irîbå no gada pe¬ñas naudas plüsmu neietekméja tådi gråmatvedîbå pieñemti novértéjumi kå nolietojums un atliktå 

nodok¬a saistîbas. Neto naudas ieñémumi no saimnieciskås darbîbas uzrådîja veselîgu izaugsmi par LVL 5,7 

miljoniem un sasniedza LVL 63,5 miljonus. 2001. gada laikå LVL 58,3 miljoni tika izlietoti darbîbås ar ieguldîjumiem 

un papildus tika atmaksåti aizñémumi LVL 8,5 miljonu apmérå. 

2001. gada 31. decembrî koncerna rîcîbå bija naudas un îstermiña ieguldîjumu atlikumi LVL 7,2 miljonu vértîbå. Íajå 

laikå îstermiña aizñémumu atlikums bija LVL 11,5 miljoni. Papildus koncernam bija neizmantotas îstermiña 

kredîtlînijas LVL 3,0 miljonu apjomå. 

Direktoru padome pamatoti uzskata, ka koncerna rîcîbå ir pietiekami daudz resursu, lai turpinåtu darbîbu pårskatåmå 

nåkotnes periodå, tådé¬ tå balstås uz darbîbas turpinåßanas pieñémumu finanßu pårskatu sagatavoßanå. 

NAUDAS LÈDZEKÒU PÅRVALDÈÍANA UN FINANS‰ÍANAS OPERÅCIJAS 

Koncerna centralizétå naudas lîdzek¬u pårvalde nodroßina koncerna likviditåti un finanséjumu, kå arî pårvalda finanßu 

risku saistîbå ar valütas un procentu likmju svårstîbåm, kå arî darîjumu partneru kredîtrisku. Visi aizñémumi un 

darîjumi ar årvalstu valütu tiek veikti, lai atbalstîtu koncerna biznesa plåna îstenoßanu. Koncerns neveic nekådus 

spekulatîvus darîjumus, kuri varétu palielinåt valütas vai procentu likmju risku. 

Koncerna politika ir piesaistît vidéja termiña kredîtresursus ar noteiktu saistîbu maksu, kuri nodroßina tå biznesa plånå 

paredzéto finanséjumu, kå arî uztur pietiekamu likviditåti. Daudzvalütas påratjaunojamå kredîtlînija USD 60 miljonu 

apmérå, ko starptautisks banku sindikåts pieß˚îris koncernam uz çetriem gadiem, beidzås 2001. gada decembrî, un 

pårrunås par jaunu kredîtlîniju ir sasniegts vérå ñemams progress. 

Finanßu lîgums ar Eiropas Investîciju banku dod Lattelekom iespéju sañemt aizñémumu EUR 50 miljonu apmérå. 

Ío finanßu resursu izmantoßanu var såkt tikai péc atbilstoßu komercgarantiju sañemßanas, par kuråm vél nav panåkta 

vienoßanås. Resursi ir pieejami sañemßanai lîdz 2002. gada beigåm. 

Tå kå naudas ieñémumi no saimnieciskås darbîbas ir galvenokårt latos, priekßroka tiek dota aizñémumiem latos. Gada 

beigås Lattelekom aizñémumu kopsumma bija LVL 16,5 miljoni (2000. gada beigås – LVL 25,0 miljoni), un 

neizmantoto ilgtermiña kredîtresursu ar saistîbu maksu kopsumma bija LVL 10 miljoni. Èstermiña likviditåte tiek 

nodroßinåta ar overdraftu palîdzîbu. Pårskata gadå visi Lattelekom aizñémumi un pieejamie kredîtresursi bija latos. 

Lattelekom darbîba ir pak¬auta tirgus riskam, ko izraisa procentu likmju un årvalstu valütas kursa svårstîbas, kas var 

nelabvélîgi ietekmét koncerna darbîbas rezultåtus un finansiålo ståvokli. Lattelekom samazina ar procentu likmju un 

årvalstu valütas kursa svårstîbåm saistîto risku ar savåm ikdienas pamatdarbîbas un finanßu aktivitåtém, 

nepiecießamîbas gadîjumos izmantojot arî atvasinåtos finanßu instrumentus. 2001. gadå årvalstu valütå veiktie darîjumi 

bija galvenokårt valütas maiñas spot darîjumi eiro, ASV dolåros un britu mårciñås, kas bija saistîti ar maksåjumiem 

piegådåtåjiem. 

Koncerns ir pak¬auts procentu likmju svårstîbu riskam saistîbå ar tå kredîtresursiem. Lielåkajai da¬ai Lattelekom 

aizñémumu un kredîtresursu ir mainîga procentu likme. Vidéjå svértå kredîtprocentu likme bija 8,45%, 2000. gadå – 

7,40%. Íåda pieauguma pamatå bija vispåréjå starpbanku kredîtprocentu likmju lîmeña kåpums vietéjå tirgü. 

Naudas depozîti un citi finanßu instrumentu darîjumi izraisa ar darîjuma partneri saistîtu kredîtrisku attiecîbå uz 

sañemamajåm summåm. Koncerns stingri uzrauga un ierobeΩo kopéjo kredîtu un noré˚inu risku, kåds pie¬aujams ar 

katru atseviß˚u darîjumu partneri. Brîvie naudas lîdzek¬i tiek izvietoti uzticamås bankås Latvijå. 

43

Revidentu ziñojums 

Lattelekom SIA dalîbniekiem 

Més esam veikußi klåtpievienoto Lattelekom SIA (Uzñémums) un tå meitas uzñémuma (Koncerns) 2001. gada 

konsolidéto finansu pårskatu no 45. lîdz 65. lappusei revîziju. Kå norådîts 39. lappusé, par ßiem konsolidétajiem 

finansu pårskatiem ir atbildîga Uzñémuma vadîba. Més esam atbildîgi par atzinuma sniegßanu par ßiem 

konsolidétajiem finansu pårskatiem, pamatojoties uz müsu veikto revîziju. 

Més veicåm revîziju atbilstoßi Starptautiskajiem revîzijas standartiem. Íie standarti nosaka, ka mums ir jåizplåno un 

jåveic revîzija ar mér˚i iegüt pietiekamu pårliecîbu, ka konsolidétie finansu pårskati nesatur bütiskas neatbilstîbas. 

Revîzija ietver konsolidétajos finansu pårskatos norådîto summu un paskaidrojumu pamatojumu pårbaudi uz izlases 

pamata. Revîzija ietver arî pielietoto gråmatvedîbas principu un nozîmîgu Uzñémuma vadîbas izdarîto pieñémumu, kå 

arî kopéjo konsolidéto finansu pårskatu izklåsta formas izvértéjumu. Més uzskatåm, ka müsu veiktå revîzija dod 

pietiekoßu pamatojumu müsu atzinumam. 

Müsupråt, minétie konsolidétie finansu pårskati sniedz patiesu un skaidru priekßstatu par Koncerna finansiålo ståvokli 

2001. gada 31. decembrî, tå darbîbas rezultåtiem un naudas plüsmu pårskata gadå saskañå ar Starptautiskajiem 

gråmatvedîbas standartiem. 

PricewaterhouseCoopers SIA 

Rîga 

2002. gada 23. aprîlî 

44 

Lattelekom Koncerna 

konsolidétais pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚ins par 2001. gadu 

45 

2001 2000 

Pielikumi LVL ’000 LVL ’000 

Ieñémumi 1 144 638 136 526 

Påréjie uzñémuma saimnieciskås darbîbas ieñémumi 1 2 141 1 920 

Maksåjumi citiem telekomunikåciju uzñémumiem 2 (19 788) (17 287) 

Personåla izmaksas 3 (24 549) (26 830) 

Nolietojums un amortizåcija 8,9 (46 361) (36 741) 

Vadîbas un tehnolo©ijas nodoßanas izmaksas 23b (1 836) (2 351) 

Citas saimnieciskås darbîbas izmaksas 4 (32 011) (28 698) 

Zaudéjumi no pamatlîdzek¬u izslégßanas (273) (535) 

Kopå darbîbas izmaksas (124 818) (112 442) 

Pe¬ña no saimnieciskås darbîbas 21 961 26 004 

Neto finanßu izmaksas 5 (3 471) (3 800) 

Ieñémumi no ieguldîjumiem asociétajos uzñémumos 10 6 846 5 837 

Pe¬ña pirms nodok¬iem 25 336 28 041 

Uzñémuma ienåkuma nodoklis 6 (619) (4 724) 

Gada pe¬ña 24 717 23 317 

Pe¬ña uz vienu kapitåla da¬u (LVL) 7 169,20 159,62 

Pielikumi, kas ietverti no 49. lîdz 65. lpp., ir finanßu pårskata neatñemama saståvda¬a.


konsolidétå bilance 2001. gada 31. decembrî 

46 

2001 2000 


AKTÈVI 

Ilgtermiña ieguldîjumi 

Nemateriålie ieguldîjumi 8 9 304 9 617 

Pamatlîdzek¬i 9 227 603 219 691 

Ieguldîjumi asociétajos uzñémumos 10 18 026 14 131 

Pårdoßanai pieejamie ieguldîjumi 266 218 

Debitoru parådi 11 92 33 

255 291 243 690 

Apgrozåmie lîdzek¬i 

Kråjumi 12 2 225 2 805 

Debitoru parådi un avansa maksåjumi 13 22 423 20 001 

Nauda un naudas ekvivalenti 14 7 179 10 457 

31 827 33 263 

Aktîvi kopå 287 118 276 953 

SAISTÈBAS UN KAPITÅLS 

Paßu kapitåls 

Da¬u kapitåls 15 146 079 146 079 

Rezerves 20 7 818 3 910 

Nesadalîtå pe¬ña 30 299 9 490 

184 196 159 479 

Ilgtermiña saistîbas 

Aizñémumos pårvérßamais da¬u kapitåls 15 51 760 50 735 

Aizñémumi 16 5 000 16 500 

Atliktå nodok¬a saistîbas 6 10 253 13 505 

Påréjås saistîbas 17 661 498 

67 674 81 238 

Èstermiña saistîbas 

Kreditoru parådi 18 19 718 23 194 

Aizñémumi 16 11 500 8 500 

Uzñémuma ienåkuma nodoklis 469 1 288 

Uzkråtås saistîbas 19 3 561 3 254 

35 248 36 236 

Saistîbas un kapitåls kopå 287 118 276 953 

Pielikumi, kas ietverti no 49. lîdz 65. lpp., ir finanßu pårskata neatñemama saståvda¬a. 

Finanßu pårskatu no 45. lîdz 65. lappusei apstiprinåja Lattelekom SIA Direktoru padome 2002. gada 23. aprîlî. 

Direktoru padomes vårdå tos parakstîja: 

Gundars Strautmanis Guntis Bérziñß 

Lattelekom prezidents un Direktoru padomes priekßsédétåjs Direktoru padomes loceklis 



konsolidétais pårskats par izmaiñåm paßu kapitålå par 2001. gadu 

Nesadalîtå 

pe¬ña / 

Da¬u (nesegtie 

Pielikumi kapitåls Rezerves zaudéjumi) Kopå 

LVL ’000 LVL ’000 LVL ’000 LVL ’000 

Atlikums 1999. gada 31. decembrî 146 079 – (9 917) 136 162 

Rezervju izveidoßana 20 – 3 910 (3 910) – 

2000. gada pe¬ña – – 23 317 23 317 

Atlikums 2000. gada 31. decembrî 146 079 3 910 9 490 159 479 



Rezervju izveidoßana 20 – 3 908 (3 908) – 

2001. gada pe¬ña – – 24 717 24 717 



47


konsolidétais naudas plüsmas pårskats par 2001. gadu 

48 

2001 2000 


Naudas ieñémumi no saimnieciskås darbîbas 

Pe¬ña no saimnieciskås darbîbas 21 961 26 004 

Korekcijas par: 

nolietojumu un amortizåciju 8,9 46 361 36 741 

zaudéjumiem no pamatlîdzek¬u izslégßanas 54 394 

valütas kursa svårstîbåm 88 82 

Pe¬ña no saimnieciskås darbîbas pirms izmaiñåm apgrozåmajå kapitålå 68 464 63 221 

Debitoru paråda (palielinåjums) / samazinåjums (2 290) 41 

Kråjumu samazinåjums / (pieaugums) 160 (24) 

Kreditoru parådu palielinåjums / (samazinåjums) 2 928 (56) 

No saimnieciskås darbîbas iegütie naudas lîdzek¬i 69 262 63 182 

Sañemtås dividendes 10 2 952 1 566 

Sañemtie procenti 509 396 

Samaksåtie procenti (ieskaitot kapitalizétos) (4 528) (5 683) 

Samaksåtie nodok¬i (4 690) (1 606) 

Neto naudas ieñémumi no saimnieciskås darbîbas 63 505 57 855 

Naudas plüsma no darbîbas ar ieguldîjumiem 

Nemateriålo ieguldîjumu iegåde (3 066) (1 822) 

Pamatlîdzek¬u iegåde (55 388) (38 200) 

Påréjo ieguldîjumu iegåde (53) (73) 

Ieñémumi no pamatlîdzek¬u un ieguldîjumu pårdoßanas 224 141 

Neto naudas izlietojums no darbîbas ar ieguldîjumiem (58 283) (39 954) 

Naudas plüsma no finansiålås darbîbas 

Sañemti aizñémumi – 12 000 

Atmaksåti aizñémumi (8 500) (24 925) 

Neto naudas izlietojums no finansiålås darbîbas 16 (8 500) (12 925) 

Neto naudas un tås ekvivalentu (samazinåjums) / palielinåjums (3 278) 4 976 

Nauda un tås ekvivalenti pårskata gada såkumå 10 457 5 481 

Nauda un tås ekvivalenti pårskata gada beigås 14 7 179 10 457 



pielikumi konsolidétam finanßu pårskatam 

VISPÅR‰JA INFORMÅCIJA 

Lattelekom Koncerna galvenie darbîbas veidi ir fiksétå tîkla telekomunikåciju pakalpojumu sniegßana (tålruña un 

operatoru centru pakalpojumi, datu pårraides un interneta pakalpojumi), ar informåcijas tehnolo©iju saistîtie 

pakalpojumi, telekomunikåciju un datu pårraides iekårtu pårdoßana un apkalpoßana uzñémumiem un privåtajiem 

klientiem Latvijå. Koncerna darbinieku skaits pårsniedz 4 tükstoßus. 

Koncerna måtes uzñémums – Lattelekom SIA (Måtes uzñémums) tika dibinåts 1994. gada 14. janvårî kå sabiedrîba ar 

ierobeΩotu atbildîbu ar re©istråcijas adresi: Va¬ñu iela 30, Rîga, LV-1050, Latvija. Re©istréjot Måtes uzñémumu, 

Lattelekom SIA tika pieß˚irtas îpaßas tiesîbas fiksétå tîkla telekomunikåciju pakalpojumu sniegßanai Latvijas teritorijå 

lîdz 2013. gadam. Neskatoties uz to, 2001. gadå tika pieñemts likums “Par telekomunikåcijåm”, kurå noteikta Latvijas 

telekomunikåciju tirgus pilnîga liberalizåcija, såkot ar 2003. gada 1. janvåri. 

SIA Lattelekom Sakaru Sistémas (Meitas uzñémums) ir nodibinåta 2000. gada 16. augustå ar re©istråcijas adresi: 

Dzirnavu iela 16, Rîga, LV-1010, Latvija kå 100% Lattelekom SIA meitas uzñémums. Meitas uzñémuma darbîbas 

rezultåti tika iek¬auti konsolidåcijå, såkot ar tå dibinåßanas datumu. 

UZSKAITES UN NOV‰RT‰ÍANAS METODES 

Konsolidéto finanßu pårskatu sagatavoßanå izmantotås uzskaites un novértéßanas metodes ir izklåstîtas turpmåk. 

(a) Gråmatvedîbas pamatprincipi 

Konsolidétie finanßu pårskati ir sagatavoti saskañå ar Starptautiskajiem gråmatvedîbas standartiem (SGS) un atbilst 

ßiem standartiem. Finanßu pårskatos ietvertås summas ir iegütas, pamatojoties uz Koncerna uzñémumu gråmatvedîbas 

uzskaiti, kas tiek veikta saskañå ar Latvijas gråmatvedîbas likumdoßanu. Finanßu pårskati ir sagatavoti, balstoties uz 

såkotnéjo izmaksu novértéßanas principu. Visas finanßu pårskatå ietvertås summas ir izteiktas tükstoßos Latvijas latu 

(LVL), ja nav norådîts citådi. Kontu atlikumi 2001. gada 31. decembrî atspogu¬o Koncerna finansiålo ståvokli 

attiecîgås dienas beigås. 

2001. gadå Koncerns ieviesa ßådus jaunus Starptautiskos gråmatvedîbas standartus: 

39. SGS “Finanßu instrumenti – atzîßana un uzskaite”; 

40. SGS “Nekustamais îpaßums ieguldîjumu mér˚iem”. 

Iepriekßminétås pårmaiñas uzskaites metodés nav bütiski ietekméjußas Koncerna finansiålo ståvokli un tå darbîbas 

rezultåtus. 

(b) Konsolidåcija 

(i) Ieguldîjumi meitas uzñémumu kapitålå 

Konsolidétajos finanßu pårskatos tiek iek¬auti Meitas uzñémumi, kurus kontrolé Måtes uzñémums. Par kontroli tiek 

uzskatîta situåcija, kad Måtes uzñémums kontrolé vairåk nekå pusi balsstiesîgå kapitåla vai citådi ir spéjîgs noteikt 

uzñémuma darbîbu. Sagatavojot konsolidétos finanßu pårskatus, visi Koncerna uzñémumu savstarpéjie darîjumi, 

atlikumi un nerealizétå pe¬ña vai zaudéjumi no darîjumiem starp Koncerna uzñémumiem tiek izslégti. 

(ii) Ieguldîjumi asociéto uzñémumu kapitålå 

Ieguldîjumi asociétajos uzñémumos tiek uzskaitîti saskañå ar paßu kapitåla metodi. Tie ir ieguldîjumi uzñémumos, 

kuros Koncernam ir bütiska ietekme, bet nav tiesîbu kontrolét otra uzñémuma darbîbu, un pieder 20–50% balsstiesîgå 

kapitåla. 

Ieguldîjumu uzskaite péc paßu kapitåla metodes paredz pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå uzrådît Koncernam pienåkoßos 

da¬u no asociétå uzñémuma pe¬ñas vai zaudéjumiem, izslédzot nerealizéto pe¬ñu vai nerealizétos zaudéjumus no 

darîjumiem starp Koncernu un asociéto uzñémumu. No asociétå uzñémuma sañemtås dividendes attiecîgi samazina 

ieguldîjumu uzskaites vértîbu. Lîdzdalîba asociétajos uzñémumos Koncerna bilancé tiek uzrådîta vértîbå, kas ir 

vienåda ar tå da¬u no asociétå uzñémuma neto aktîvu summas, iek¬aujot nemateriålo vértîbu, kas radusies, veicot 

49



attiecîgos ieguldîjumus. Péc paßu kapitåla metodes uzskaitîtie ieguldîjumi Koncerna bilancé tiek klasificéti kå 

ilgtermiña ieguldîjumi. 

(c) Påréjie ieguldîjumi 

Såkot ar 2001. gada 1. janvåri, Koncerns ieviesa 39. SGS un klasificéja tå ieguldîjumus citu uzñémumu kapitålå, kuri 

veidoja mazåk par 20% no to balsstiesîbåm, kå pårdoßanai pieejamos finanßu aktîvus. Tie ir ieguldîjumi, kas tiek turéti 

nenoteiktu laiku, un tiem nav noteikta atmaksas termiña. Íådi ieguldîjumi tiek klasificéti kå ilgtermiña aktîvi. 

Pårdoßanai pieejamie finanßu instrumenti tiek uzskaitîti to patiesajå vértîbå. Pe¬ña vai zaudéjumi no pårdoßanai 

pieejamo ieguldîjumu vértîbas pårvértéßanas patiesajå vértîbå tiek ietverti pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå periodå, kurå 

tie radußies. 

Pirms 39. SGS ievießanas Koncerns uzskaitîja ßos ieguldîjumus iegådes izmaksås, veidojot uzkråjumu îslaicîgi 

nepårejoßam vértîbu samazinåjumam. Zaudéjumi no vértîbas samazinåßanås tika ietverti pe¬ñas vai zaudéjumu 

apré˚inå. 39. SGS ievießana neprasîja izmaiñas Koncerna finanßu pårskatos. Koncerns nav veicis ieguldîjumus, kuri 

bütu klasificéjami kå tirdzniecîbas vai ilgtermiña ieguldîjumi. 

(d) Årvalstu valütas novértéßana 

Visi darîjumi årvalstu valütå tiek konvertéti latos péc darîjuma dienå spékå esoßå Latvijas Bankas noteiktå valütas 

kursa. Pe¬ña vai zaudéjumi, kas radußies ßo darîjumu rezultåtå, kå arî no årvalstu valütå esoßo monetåro aktîvu un 

saistîbu pårvértéßanas vietéjå valütå, tiek uzskaitîti pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå. Gada beigås årvalstu valütå esoßie 

finanßu aktîvi un saistîbas tiek pårvértétas péc Latvijas Bankas noteiktå valütas kursa, kåds ir spékå 31. decembrî, un 

visas attiecîgås valütas kursa svårstîbas tiek uzskaitîtas pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå. 

Lata maiñas kurss attiecîbå pret USD un EUR pédéjo divu gadu laikå bija ßåds: 

2001 2000 

Vidéjais valütas kurss (USD:LVL) LVL 0,6278 LVL 0,6063 

Valütas kurss 31. decembrî (USD:LVL) LVL 0,6380 LVL 0,6130 

Vidéjais valütas kurss (EUR:LVL) LVL 0,5627 LVL 0,5600 

Valütas kurss 31. decembrî (EUR:LVL) LVL 0,5609 LVL 0,5700 

(e) Nemateriålie ieguldîjumi 

Izmaksas, kas tießi saistîtas ar datorprogrammu produktu izveidoßanu un ietver sevî nåkotné sagaidåmus ekonomiskus 

labumus, kas pårsniegs izmaksas periodå, kas ilgåks par vienu gadu, tiek atzîtas par nemateriåliem ieguldîjumiem un 

amortizétas péc lineårås metodes to lietderîgås izmantoßanas laikå (3–5 gados). Nemateriålajos ieguldîjumos tiek 

iek¬autas datorprogrammu licences, kapitalizétås projektu grupu personåla izmaksas un ar datorprogrammu ievießanu 

saistîtas pakalpojumu izmaksas. 

Visi nemateriålie ieguldîjumi tiek uzskaitîti péc to iegådes izmaksåm, atskaitot uzkråto amortizåciju. 

Ja nemateriålå ieguldîjuma uzskaites vértîba ir lielåka nekå tå prognozétå atgüstamå vértîba, tad tå uzskaites vértîba 

tiek nekavéjoties samazinåta lîdz atgüstamajai vértîbai, starpîbu iek¬aujot pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå. 

Gadîjumos, ja datorprogramma ir iekårtas neatñemama saståvda¬a un tå nevar darboties bez ßîs speciålås programmas, 

datorprogramma tiek uzskaitîta pamatlîdzek¬os. 

50 

(f) Pamatlîdzek¬i 



Visi pamatlîdzek¬i tiek uzskaitîti to iegådes izmaksås, atskaitot uzkråto nolietojumu. Pamatlîdzek¬u nolietojums tiek 

apré˚inåts péc lineårås metodes, attiecinot pamatlîdzek¬u iegådes izmaksas vienådås da¬ås lîdz to paredzamajai 

izslégßanas vértîbai uz pamatlîdzek¬u prognozéto kalpoßanas laiku gados: 

Kalpoßanas laiks 

gados 

‰kas 20–40 

Sakaru lînijas un büves 20–40 

Komutåcijas iekårtas 5–8 

Citas telekomunikåciju iekårtas 3–8 

Påréjie pamatlîdzek¬i 3–7 

Zeme netiek amortizéta, jo tiek uzskatîts, ka tås kalpoßanas laiks ir neierobeΩots. 

Ja pamatlîdzek¬a uzskaites vértîba ir lielåka nekå tå prognozétå atgüstamå vértîba, tad pamatlîdzek¬a uzskaites vértîba 

tiek nekavéjoties samazinåta lîdz atgüstamajai vértîbai, starpîbu iek¬aujot pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå. 

Nomåtå îpaßuma uzlabojumi ir atspogu¬oti pozîcijå “Zeme un ékas” un tiek amortizéti îsåkajå no ékas kalpoßanas laika 

vai nomas periodiem. 

Procenti par pamatlîdzek¬u celtniecîbas finanséßanai izmantotajiem aizñémumiem tiek kapitalizéti pamatlîdzek¬u 

uzskaites vértîbå kå da¬a no attiecîgo pamatlîdzek¬u izmaksåm laika posmå, kas ir nepiecießams pamatlîdzek¬u 

celtniecîbas pabeigßanai un nodoßanai ekspluatåcijå. Saimnieciskås darbîbas izdevumi, kurus var tießi attiecinåt uz 

pamatlîdzek¬u celtniecîbu, tiek kapitalizéti tajå paßå periodå, kad procentu izmaksas, izmantojot stundu likmi, kas ir 

pielîdzinåma darbîbas izmaksu proporcijai, kura attiecas uz nepabeigtås celtniecîbas projektiem. 

Nozîmîgu rekonstrukciju un uzlabojumu izmaksas, kas paildzina pamatlîdzek¬a lietderîgås kalpoßanas laiku vai 

palielina tå raΩoßanas potenciålu, tiek kapitalizétas un amortizétas to lietderîgås kalpoßanas laikå. Påréjås remontu un 

uzturéßanas izmaksas tiek ietvertas pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå to raßanås brîdî. 

(g) Nekustamais îpaßums ieguldîjumu mér˚iem 

Uz gada beigåm Koncernam nebija tådu îpaßumu objektu, kuru izmantoßanas vienîgais mér˚is bütu güt nomas 

ienåkumus vai nopelnît no ßî îpaßuma vértîbas pieauguma. 

(h) Nomas lîgumu uzskaite 

Lîzinga darîjumi, kuri péc bütîbas nodod lîzinga ñéméjam visus riskus un atlîdzîbu, kas raksturîgi îpaßumtiesîbåm uz 

aktîvu objektu, tiek klasificéti kå finanßu lîzinga darîjumi. Visi citi lîzinga darîjumi tiek klasificéti kå operatîvais 

lîzings. 

(i) Koncerna uzñémums ir iznomåtåjs 

Ja Koncerna uzñémumu aktîvi tiek iesaistîti operatîvajå lîzingå, lîzinga ieñémumi tiek ietverti pe¬ñas vai zaudéjumu 

apré˚inå péc lineårås metodes lîzinga perioda laikå. Såkotnéjås tießås izmaksas, kas radußås, lai gütu ieñémumus no 

lîzinga, tiek iek¬autas pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå tajå periodå, kurå tås radußås. 

Ja Koncerna uzñémums ir finanßu lîzinga devéjs, uzñémums iznomåto aktîvu atspogu¬o bilancé kå debitoru parådu, 

kas vienåds ar lîzinga maksåjumu paßreizéjo vértîbu. Ieñémumus no lîzinga ietver pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå 

lîzinga darîjuma termiña laikå, izmantojot konstantu periodisku procentu likmi par prasîbu atlikumu. 

(ii) Koncerna uzñémums ir nomnieks 

Operatîvo lîzinga lîgumu ietvaros veiktie maksåjumi tiek norakstîti pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå péc lineårås 

metodes lîzinga lîguma periodå. 

51



Ja Koncerna uzñémums ir finanßu lîzinga ñéméjs, uzñémums ietver bilancé gan pamatlîdzekli, gan saistîbas zemåkajå 

no patiesås vértîbas lîzinga såkumå vai minimålo lîzinga maksåjumu paßreizéjås vértîbas. Katrs lîzinga maksåjums tiek 

sadalîts saistîbu samazinåjumå un finanßu maksåjumå, kuru apré˚ina, pielietojot paståvîgu procentu likmi atlikußajai 

saistîbu vértîbai. Procentu maksåjumi tiek ietverti pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå lîzinga termiña laikå. Nomåto 

pamatlîdzekli amortizé îsåkajå no lîzinga termiña vai lietderîgås izmantoßanas laika. 

(i) Kråjumi 

Kråjumi tiek vértéti péc zemåkås no iegådes izmaksåm vai neto pårdoßanas vértîbas. Iegådes vértîbu nosaka, 

izmantojot vidéjo svérto kråjumu novértéßanas metodi. Gadîjumos, kad kråjumu neto pårdoßanas vértîba ir zemåka par 

vidéjo svérto iegådes cenu, ßiem kråjumiem tiek izveidoti attiecîgi uzkråjumi to vértîbas samazinåßanai lîdz neto 

pårdoßanas vértîbas lîmenim. 

(j) Debitoru parådi 

Debitoru parådus veido summas, kuru atmaksåßanas termiñß nepårsniedz vienu gadu un kuras bilancé tiek uzrådîtas, 

atskaitot uzkråjumus ßaubîgiem un bezcerîgiem parådiem. Uzkråjumu apjoms ir starpîba starp debitoru bruto vértîbu 

un to atgüstamo vértîbu. Uzkråjumi ßaubîgajiem parådiem tiek veidoti gadîjumos, kad uzñémuma vadîba uzskata, ka 

ßo debitoru parådu atgüßana ir apßaubåma. Bezcerîgie parådi tiek norakstîti, kad to atgüßana tiek uzskatîta par 

neiespéjamu. Uzkråjumi ßaubîgiem un bezcerîgiem parådiem ietver arî zaudéjumus, kad paståv objektîvi pierådîjumi, 

ka ßådi zaudéjumi radîsies no debitoru parådiem bilances datumå. Íådi zaudéjumi novértéti, balstoties uz iepriekßéju 

pieredzi. 

(k) Nauda un naudas ekvivalenti 

Nauda un naudas ekvivalenti ir atlikumi banku noré˚inu kontos, nauda kasé, nauda ce¬å un banku depozîti, kuru 

termiñß nepårsniedz trîs méneßus. 

Naudas plüsmas pårskats tiek sagatavots saskañå ar netießo metodi, veicot korekcijas, lai saskañotu pe¬ñu no 

saimnieciskås darbîbas ar naudas plüsmu no saimnieciskås darbîbas. 

(l) Aizñémumi 

Visi Koncerna aizñémumi ir banku aizdevumu veidå. Såkotnéji aizñémumi tiek atzîti sañemto naudas lîdzek¬u apjomå. 

Turpmåkajos periodos aizñémumi tiek atspogu¬oti iegådes vértîbå, atskaitot atmaksåtås pamatsummas. Aizñémumu 

da¬a, kuras atmaksas termiñß pårsniedz 12 méneßus, tiek iek¬auta ilgtermiña saistîbås. 

(m) Uzkråjumi 

Uzkråjumi tiek veikti gadîjumos, kad Koncernam pagåtnes notikumu rezultåtå ir radußås paßreizéjas juridiskas vai 

lo©iskas saistîbas, kå arî tad, ja ir paredzams, ka ßo saistîbu nokårtoßana prasîs ekonomisko vértîbu pelnoßu resursu 

aizplüßanu un var tikt noteikta ticama ßo saistîbu vértîba. 

Bilancé uzkråjumi tiek vértéti, iespéjami precîzi nosakot to izdevumu summu, kas ir nepiecießama, lai saistîbas dzéstu 

tådå apmérå, kådas tås ir bilances datumå. Uzkråjumi var tikt izmantoti tikai attiecîbå uz izdevumiem, kuriem tie 

såkotnéji tikußi izveidoti, un tie tiek samazinåti gadîjumå, ja iespéjamå resursu aizplüßana vairs nav paredzama. 

(n) Pensiju fonds 

Koncerna uzñémumos ir izveidots fikséta ieguldîjuma pensiju fonds. 

Katru ménesi a/s Pirmais slégtais pensiju fonds (iepriekßéjais nosaukums a/s Lattelekom Slégtais pensiju fonds, 

turpmåk – Pensiju fonds) tiek veikti maksåjumi 5% apmérå no katra pensiju programmas dalîbnieka algas. Maksåjumi 

fikséta ieguldîjuma pensiju fondå tiek uzskaitîti izdevumos tajå periodå, kad attiecîgais darbinieks ir sniedzis darba 

lîgumå paredzétos pakalpojumus Koncernam. 

52 

(o) Atliktå ienåkuma nodok¬a saistîbas 



Atliktais ienåkuma nodoklis tiek apré˚inåts, piemérojot pilnu saistîbu metodi visåm pagaidu atß˚irîbåm starp aktîvu 

un saistîbu vértîbåm, kas tiek izmantotas nodok¬u apré˚iniem, un to vértîbu gråmatvedîbas uzskaité. Lai noteiktu 

atliktå nodok¬a aktîvu un saistîbu apjomu, tiek izmantotas nodok¬u likmes, kas sagaidåmas periodos, kad attiecîgais 

aktîvs tiks izmantots vai saistîba nokårtota, pamatojoties uz bilances datumå noteiktajåm nodok¬u likmém. 

Pagaidu atß˚irîbas veidojas galvenokårt pamatlîdzek¬u nolietojuma un uzkråto saistîbu dé¬. Atlikto nodok¬u saistîbu 

apré˚inå ir ñemti vérå nodok¬u atvieglojumi, kas Måtes uzñémumam pieß˚irti saskañå ar likumu “Par årvalstu 

ieguldîjumiem Latvijas Republikå”. 

(p) Aizñémumos pårvérßamås da¬as 

Aizñémumos pårvérßamås da¬as tiek klasificétas kå ilgtermiña saistîbas. Kuponu maksåjumi par ßîm da¬åm tiek ietverti 

pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå kå procentu izmaksas. 

(r) Ieñémumu atzîßana 

Ieñémumi tiek atzîti preçu piegådes vai pakalpojumu sniegßanas brîdî. Ieñémumi par sniegtajiem telekomunikåciju 

pakalpojumiem tiek atzîti ßo pakalpojumu sniegßanas brîdî, pamatojoties uz patéréto telekomunikåciju tîkla un iekårtu 

lietoßanas laiku, bet ieñémumi, kas güti no telekarßu pårdoßanas, tiek atzîti pårdoßanas brîdî, nevis to lietoßanas 

periodå. Ieñémumi, kas güti par abonenta lînijas pieslégßanu telekomunikåciju tîklam un pakalpojumu ierîkoßanu, tiek 

atzîti péc pakalpojuma aktivizéßanas. Ieñémumi ietver maksu par tålruña sarunåm, par kuråm vél nav izrakstîts ré˚ins, 

ciktål tås var tikt identificétas. Ieñémumi no årvalstu telekomunikåciju uzñémumiem tiek noteikti, pamatojoties uz 

likmém, par kuråm ar katru no ßiem uzñémumiem ir panåkta vienoßanås. 

Ieñémumi ir uzrådîti bez PVN, atskaitot atlaides. 

53

1. PIELIKUMS 

IEˆ‰MUMI 



54 

2001 2000 

LVL ’000 LVL ’000 

Ieñémumi no starptautiskiem telekomunikåciju pakalpojumiem (1) 25 884 26 626 

Ieñémumi no iekßzemes telekomunikåciju pakalpojumiem (2) 95 269 90 311 

Ieñémumi no påréjiem telekomunikåciju pakalpojumiem (3) 23 485 19 589 

Kopå 144 638 136 526 

Påréjie saimnieciskås darbîbas ieñémumi (4) 2 141 1 920 

Kopå ieñémumi 146 779 138 446 

(1) Ieñémumi no starptautiskiem telekomunikåciju pakalpojumiem aptver visus ieñémumus no sakaru pakalpojumiem starptautiskå 

telekomunikåciju tîklå, kå arî ieñémumus, kas attiecas uz iekßzemes sakaru sistému, bet veidojas ienåkoßo starptautisko sarunu 

rezultåtå, un 2001. gadå sasniedza LVL 10,434 miljonus (2000. gadå – LVL 10,994 miljoni). Íie ieñémumi ir uzrådîti bruto vértîbå 

pirms maksåjumiem citiem telekomunikåciju uzñémumiem. 

(2) Ieñémumi no iekßzemes telekomunikåciju pakalpojumiem ietver ieñémumus no iekßzemes tålruña sarunåm, taksofoniem, kå arî 

tålruña sakaru ierîkoßanas un abonéßanas. 

(3) Ieñémumi no påréjiem telekomunikåciju pakalpojumiem ietver starpsavienojuma ieñémumus no vietéjiem mobilo sakaru 

uzñémumiem, ieñémumus no interneta pakalpojumiem un lîniju nomas, un ar informåcijas tehnolo©iju saistîtiem pakalpojumiem, 

telekomunikåciju un datu pårraides iekårtu pårdoßanas un apkalpoßanas. 

(4) Påréjos saimnieciskås darbîbas ieñémumos ietverti ieñémumi no telpu nomas, ieñémumi no pamatlîdzek¬u un citu ilgtermiña 

ieguldîjumu pårdoßanas, kå arî soda nauda par laikå nesamaksåtiem klientu ré˚iniem. 

2. PIELIKUMS 

MAKSÅJUMI CITIEM TELEKOMUNIKÅCIJU UZˆ‰MUMIEM 

2001 2000 

LVL ’000 LVL ’000 

Maksåjumi årvalstu telekomunikåciju uzñémumiem 6 823 7 284 

Maksåjumi vietéjiem telekomunikåciju uzñémumiem 12 965 10 003 

Kopå 19 788 17 287 

3. PIELIKUMS 

PERSONÅLA IZMAKSAS 

2001 2000 

LVL’000 LVL’000 

Darbinieku algas 22 101 22 086 

Sociålå apdroßinåßana 5 832 6 060 

Pensijas – fiksétå ieguldîjuma fonds 962 981 

Pensiju pabalsta sistémas pårtraukßanas efekts – (675) 

Citi pabalsti 860 972 

29 755 29 424 

Kapitalizéts ilgtermiña ieguldîjumos (8. un 9.b pielikums) (5 206) (2 594) 

Kopå 24 549 26 830 

2001 2000 

Darbinieku skaits 31. decembrî 4 375 4 335 

Gada vidéjais paståvîgo un pagaidu darbinieku skaits 4 394 4 747 

4. PIELIKUMS 

CITAS SAIMNIECISKÅS DARBÈBAS IZMAKSAS 



55 

2001 2000 

LVL ’000 LVL ’000 

Pårdoßanas un noré˚inu izmaksas 9 064 7 112 

Telpu noma, uzturéßana un komunålie pakalpojumi 5 799 6 169 

Telekomunikåciju tîkla tehniskås izmaksas 9 266 8 092 

Administråcijas izmaksas 8 059 7 230 

Zemes un îpaßuma nodoklis 548 490 

32 736 29 093 

Kapitalizétas ilgtermiña ieguldîjumos (8. un 9.b pielikums) (725) (395) 

Kopå 32 011 28 698 

5. PIELIKUMS 

NETO FINANÍU IZMAKSAS 

2001 2000 

LVL ’000 LVL ’000 

Procentu ieñémumi (498) (387) 

Procentu izmaksas 

par C klases da¬åm (15. un 23.d pielikums) 2 585 2 490 

par aizñémumiem 1 952 2 229 

citi 2 (1) 

kapitalizétas ilgtermiña ieguldîjumos (8. un 9.b pielikums) (1 491) (1 027) 

3 048 3 691 

Neto zaudéjumi no valütas kursa svårstîbåm 921 496 

Kopå 3 471 3 800 

6. PIELIKUMS 

UZˆ‰MUMA IENÅKUMA NODOKLIS 

2001 2000 

LVL ’000 LVL ’000 

Uzñémuma ienåkuma nodoklis 3 871 2 894 

Atliktais nodoklis (3 252) 1 830 

Kopå 619 4 724 

Saskañå ar likumu “Par årvalstu ieguldîjumiem Latvijas Republikå” Lattelekom SIA izmantoja 100% nodok¬u atvieglojumus 

pirmajos trîs gados kopß apliekamå ienåkuma güßanas, ñemot vérå no iepriekßéjiem periodiem pårnestos zaudéjumus un 50% 

nodok¬u atlaidi turpmåkajos divos gados. 2001. gads ir pédéjais gads, kad uzñémums izmantoja samazinåto nodok¬a likmi. Nodok¬u 

atvieglojumi neattiecas uz Meitas uzñémumu. 

2001. gadå Lattelekom SIA tika pabeigts plånotais Valsts Ieñémumu dienesta nodok¬u audits, kas aptvéra periodu no 1997. lîdz 1999. 

gadam. Nodok¬u audita rezultåti neradîja uzñémumam papildu nodok¬u saistîbas par auditéto periodu.



Gråmatvedîbas pe¬ñas salîdzinåjums ar apliekamo ienåkumu un uzñémuma ienåkuma nodok¬a analîze 

2001 2000 

LVL ’000 LVL ’000 

Pe¬ña pirms nodok¬iem 25 336 28 041 

Apré˚inåtais ienåkuma nodoklis péc 25% likmes 6 324 7 010 

Nodok¬u korekcijas par: 

izdevumiem, kas nav atskaitåmi, nosakot apliekamo ienåkumu 2 061 1 349 

ieñémumiem, kas nav apliekami ar nodokli (1 712) (1 458) 

nodok¬a atvieglojumu ietekmi uz atliktå nodok¬a saistîbåm (793) 715 

nodok¬a likmju izmaiñu ietekmi uz atliktå nodok¬a saistîbåm (1 496) – 

nodok¬a atvieglojumu ietekmi uz ienåkuma nodokli (3 775) (2 892) 

Kopå 619 4 724 

2000. gadå atliktå nodok¬a saistîbas tika apré˚inåtas, izmantojot spékå esoßo pilno nodok¬a likmi 25% apmérå ilgtermiña laika 

atß˚irîbåm un 12,5% apmérå îstermiña pagaidu atß˚irîbåm, ñemot vérå samazinåto nodok¬a likmi 2001. gadam sakarå ar uzñémumam 

pieß˚irtajiem atvieglojumiem. Pårskata gada beigås likumå tika noteiktas ßådas uzñémumu ienåkuma nodok¬a likmes: 

2002. gadam 22% 

2003. gadam 19% 

2004. gadam un turpmåk 15% 

Uzñémuma vadîba uzskata, ka vairåku faktoru ietekmé paßreiz noteiktås nodok¬a likmes laika posmam péc 2002. gada var nåkotné 

mainîties. Tådé¬ atliktå nodok¬a apré˚inå 2001. gada 31. decembrî izmantota 2002. gadam noteiktå 22% nodok¬a likme, kas piemérota 

visåm pagaidu atß˚irîbåm. 

Atliktå nodok¬a saistîbu izmaiñas: 

2001 2000 

LVL ’000 LVL ’000 

Atlikums pårskata gada såkumå 13 505 11 675 

Atliktå nodok¬a (ienåkumi) / izdevumi (3 252) 1 830 

Atlikums pårskata gada beigås 10 253 13 505 

Atliktå ienåkuma nodok¬a aktîvi un saistîbas ir savstarpéji izslégti, jo ienåkuma nodoklis attiecas uz vienu un to paßu nodok¬u 

administråciju. 

Bilancé ir ietvertas ßådas summas: 

2001 2000 

LVL ’000 LVL ’000 

Atliktå nodok¬a saistîbas: 

no pagaidu atß˚irîbåm starp pamatlîdzek¬u vértîbu bilancé 

un nodok¬u apré˚ina mér˚iem 11 761 14 432 

Atliktå nodok¬a aktîvi: 

no uzkråtajåm saistîbåm (1 508) (927) 

Neto atliktå nodok¬a saistîbas 10 253 13 505 

56 



7. PIELIKUMS 

PEÒÂ UZ VIENU KAPITÅLA DAÒU 

Pe¬ña uz vienu kapitåla da¬u ir apré˚inåta, izdalot pårskata gada pe¬ñu ar vidéjo svérto parasto kapitåla da¬u skaitu pårskata gadå 

(15. pielikums). 

2001 2000 

Gada pe¬ña (LVL ‘000) 24 717 23 317 

Parasto kapitåla da¬u skaits 146 079 146 079 

Pe¬ña un kori©étå pe¬ña uz vienu parasto kapitåla da¬u (LVL) 169,20 159,62 

Uzñémumå nav paredzama pamatkapitåla parasto da¬u emisija, kuras rezultåtå notiktu apré˚inå izmantojamå da¬u skaita korekcija, 

tådé¬ kori©étås pe¬ñas apjoms uz vienu kapitåla da¬u ir vienåds ar pamata pe¬ñu uz vienu kapitåla da¬u. 

8. PIELIKUMS 

NEMATERIÅLIE IEGULDÈJUMI 

Datorprogrammas 

un datorprogrammu Datorprogrammu 

licences izveidoßana Kopå 

LVL ’000 LVL ’000 LVL ’000 


Iegådes cenås 14 386 1 660 16 046 

Uzkråtå amortizåcija (6 429) – (6 429) 

Atlikusî vértîba 2000. gada 31. decembrî 7 957 1 660 9 617 


Papildinåjumi 2 734 309* 3 043 

Izslégti pårskata periodå (12) – (12) 

Amortizåcija (3 368) – (3 368) 

Pårklasifikåcija no pamatlîdzek¬iem 24 – 24 



Iegådes cenås 16 713 1 969 18 682 

Uzkråtå amortizåcija (9 378) – (9 378) 

Atlikusî vértîba 7 335 1 969 9 304 

* Datorprogrammu izveidoßanas papildinåjumi ir uzrådîti neto vértîbå péc datorprogrammu nodoßanas ekspluatåcijå. 

Nemateriålo ieguldîjumu papildinåjumos ietvertas darbîbas izmaksas, kas tießi saistîtas ar datorprogrammu ievießanu un tiek 

kapitalizétas, balstoties uz ßajos projektos ieguldîto darba stundu skaitu. Kopéjo kapitalizéto izmaksu apjoms 2001. gadå bija 

LVL 329 tükstoßi (2000. gadå – LVL 177 tükstoßi; 3. pielikums). 

57

9. PIELIKUMS 

PAMATLÈDZEKÒI 



Påréjås 

Sakaru telekomu- Påréjie Nepabeigtås 

Zeme un lînijas Komutåciju nikåciju pamat- celtniecîbas 

ékas un büves iekårtas iekårtas lîdzek¬i objekti Kopå 

LVL ’000 LVL ’000 LVL ’000 LVL ’000 LVL ’000 LVL ’000 LVL ’000 


Iegådes cenås 20 079 96 401 94 992 75 985 37 140 23 658 348 255 

Uzkråtais nolietojums (4 831) (23 854) (53 707) (25 767) (20 327) (78) (128 564) 

Atlikusî vértîba 15 248 72 547 41 285 50 218 16 813 23 580 219 691 

Atlikusî vértîba 

2000. gada 31. decembrî 15 248 72 547 41 285 50 218 16 813 23 580 219 691 

Papildinåjumi 3 162 18 211 8 106 19 062 5 256 (2 625)* 51 172 

Izslégti pårskata gadå (4) (34) (32) (100) (73) – (243) 

Nolietojums (790) (5 230) (11 997) (16 616) (8 389) 29 (42 993) 

Pårklasifikåcija (29) 28 (154) 154 (23) – (24) 

Atlikusî vértîba 

2001. gada 31. decembrî 17,587 85,522 37,208 52,718 13,584 20,984 227,603 


Iegådes cenås 23 116 114 290 100 868 92 489 40 451 21 033 392 247 

Uzkråtais nolietojums (5 529) (28 768) (63 660) (39 771) (26 867) (49) (164 644) 

Atlikusî vértîba 17 587 85 522 37 208 52 718 13 584 20 984 227 603 

* Nepabeigtås celtniecîbas objektu papildinåjumi ir uzrådîti neto vértîbå péc gatavo pamatlîdzek¬u nodoßanas ekspluatåcijå. 

Såkot ar 2001. gada 1. janvåri, atseviß˚u kategoriju pamatlîdzek¬iem tika pårskatîts un mainîts lietderîgås kalpoßanas laiks, kå arî 

attiecîgi tika kori©étas nolietojuma likmes. Ja tiktu pielietotas iepriekßéjås nolietojuma likmes, tad 2001. gadå nolietojuma izmaksas 

bütu LVL 36,321 miljons, kas ir par LVL 6,672 miljoniem mazåk. 

Sakaru lîniju un büvju atlikußajå vértîbå ir ietvertas starptautisko kabe¬u tilpuma ilgtermiña nomas izmaksas, kuru atlikusî vértîba 

2001. gada 31. decembrî bija LVL 0,953 miljoni (2000. gadå – LVL 1,027 miljoni). 

(a) Nomåto pamatlîdzek¬u rekonstrukcija 

Kategorijå “Zeme un ékas” ir ietvertas nomåto pamatlîdzek¬u rekonstrukcijas izmaksas: 

58 

2001 2000 

LVL ’000 LVL ’000 

Iegådes cenas 1,893 1 812 

Uzkråtais nolietojums (439) (303) 

Atlikusî vértîba 1 454 1 509 

22. pielikumå ir atspogu¬ota informåcija par Koncerna saistîbåm attiecîbå uz îpaßuma nomas tiesîbåm. 

(b) Paßu uzñémuma kapitålieguldîjumiem izpildîtie darbi 

Pamatlîdzek¬u papildinåjumos ietvertas kapitalizétås izmaksas, kas ir daΩådu uzñémuma struktürvienîbu radîtas izmaksas, kas 

saistîtas ar kapitålieguldîjumu projektiem un ir kapitalizétas, balstoties uz ßajos projektos ieguldîto stundu skaitu. Procentu izdevumi 

par modernizåcijas projektos ieguldîtajiem aizñémumiem ir iek¬auti nepabeigtås celtniecîbas objektu izmaksås. Vidéjå kapitalizéto 

procentu likme 2001. gadå bija 8,50% (2000. gadå – 7,13%). Kopéjå kapitalizéto izmaksu summa 2001. gadå bija LVL 7,093 miljoni 

(2000. gadå – LVL 3,839 miljoni; 3., 4. un 5. pielikums). 



(c) Pilnîbå nolietoti pamatlîdzek¬i 

Koncerns savå saimnieciskajå darbîbå izmanto vairåkus pilnîbå nolietotus pamatlîdzek¬us. Ío pamatlîdzek¬u såkotnéjå iegådes vértîba 

ir LVL 44,929 miljoni, un tos pakåpeniski nomaina saskañå ar modernizåcijas plånu. 

(d) Èpaßumtiesîbas uz nekustamo îpaßumu 

Èpaßumtiesîbas uz da¬u no Måtes uzñémumam piederoßå nekustamå îpaßuma objektu vél nav re©istrétas Zemes gråmatå. 2001. gadå 

Zemes gråmatå tika re©istréti 282 objekti (2000. gadå – 97 objekti). Kopumå uz 2001. gada 31. decembri Zemes gråmatå bija 

re©istréti 55,8% no kopéjå Måtes uzñémumam piederoßå nekustamå îpaßuma objektu skaita. êmot vérå grütîbas sagatavot atbilstoßu 

dokumentåciju par katru atseviß˚u objektu, Måtes uzñémuma îpaßumtiesîbu re©istråcija péc Latvijas Republikas Civillikuma 

noteikumiem var aizñemt ievérojamu laiku. Vadîba uzskata, ka tas netraucés Koncerna darbîbu nåkotné. 

10. PIELIKUMS 

IEGULDÈJUMI ASOCI‰TAJOS UZˆ‰MUMOS 

59 

2001 2000 

LVL ’000 LVL ’000 

Uzskaites vértîba pårskata perioda såkumå 14 131 9 860 

Da¬a no asociétå uzñémuma pe¬ñas pirms nodok¬iem 9 205 7 188 

Da¬a no asociétå uzñémuma nodok¬iem (2 358) (1 351) 

Da¬a no asociétå uzñémuma pe¬ñas péc nodok¬iem 6 847 5 837 

Sañemtås dividendes (2 952) (1 566) 

Uzskaites vértîba pårskata perioda beigås 18 026 14 131 

Lattelekom SIA pieder 23% no SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) da¬u kapitåla. 2000. un 2001. gadå nekådas pårmaiñas 

lîdzdalîbå nav notikußas. 

LMT ir viens no diviem mobilo telekomunikåciju operatoriem Latvijå. LMT galvenie darbîbas veidi ir mobilo sakaru pakalpojumu 

sniegßana, mobilo tålruñu tîklu un sistému izveidoßana un uzturéßana (23. pielikums). 

11. PIELIKUMS 

DEBITORU PARÅDI 

Summa LVL 92 tükstoßi (2000. gadå – LVL 33 tükstoßi) atspogu¬o ilgtermiña debitoru parådus no finanßu lîzinga lîgumiem ar 

atmaksas laiku no 1 lîdz 5 gadiem. Lîzinga objekti ir klientu telekomunikåciju iekårtas un datori. Da¬a no finanßu lîzinga parådiem 

ar atmaksas laiku lîdz 1 gadam ir iek¬auta îstermiña debitoru parådos (13. pielikums). 

12. PIELIKUMS 

KRÅJUMI 

2001 2000 

LVL ’000 LVL ’000 

Kråjumi saimnieciskajai darbîbai 2 237 2 833 

Preces pårdoßanai 469 255 

Uzkråjumi novecojußiem un lénas apgrozîbas kråjumiem (481) (283) 

Kopå kråjumi 2 225 2 805

13. PIELIKUMS 

DEBITORU PARÅDI 



60 

2001 2000 

LVL ’000 LVL ’000 

Pircéju un pasütîtåju parådi 17 685 16 668 

Citu telekomunikåciju operatoru parådi 9 223 7 609 

Citi debitoru parådi 2 336 2 355 

Finanßu lîzings – lîdz 1 gadam (11. pielikums) 62 – 

Nåkamo periodu izdevumi 475 545 

Uzkråjumi ßaubîgiem parådiem (7 358) (7 176) 

Kopå debitoru parådi 22 423 20 001 

Izmaiñas uzkråjumos ßaubîgiem un bezcerîgiem debitoriem: 

2001 2000 

LVL ’000 LVL ’000 

Atlikums pårskata gada såkumå 7 176 6 791 

Pårskata gadå izveidotie uzkråjumi 2 092 1 389 

Norakstîti bezcerîgie parådi (1 910) (1 004) 

Atlikums pårskata gada beigås 7 358 7 176 

14. PIELIKUMS 

NAUDA UN NAUDAS EKVIVALENTI 

2001 2000 

LVL ’000 LVL ’000 

Naudas lîdzek¬i kasé un bankås 5 762 1 890 

Èstermiña banku depozîti 1 417 8 567 

Kopå nauda un naudas ekvivalenti 7 179 10 457 

2001. gadå vidéjå svértå îstermiña depozîtu procentu likme bankås bija 5,12% (2000. gadå – 4,95%) un vidéjais termiñß 8 dienas 

(2000. gadå – 8 dienas; 24. pielikums). 

15. PIELIKUMS 

DAÒU KAPITÅLS 

2001 2001 2000 2000 

Da¬u skaits LVL ’000 Da¬u skaits LVL ’000 

Parasto da¬u kapitåls (A klases da¬as) 146 079 146 079 146 079 146 079 

B klases da¬as (2) 

C klases da¬as (1) 

25 602 25 602 25 602 25 602 

24 600 26 158 24 600 25 133 

Aizñémumos pårvérßamais da¬u kapitåls 50 202 51 760 50 202 50 735 

Kopå da¬u kapitåls 196 281 197 839 196,281 196,814 

2000. un 2001. gadå nekådas pårmaiñas da¬u kapitålå nav notikußas. 

Saskañå ar uzñémuma statütiem Lattelekom SIA da¬u kapitåls saståv no 196 281 da¬as ar katras da¬as nominålvértîbu LVL 1 000. 

Saskañå ar Jumta lîgumu starp Latvijas Republiku un TILTS Communications A/S nosacîjumiem ßîs da¬as tiek iedalîtas A klases da¬ås 

(146 079), B klases da¬ås (25 602) un C klases da¬ås (24 600). 



Saskañå ar Jumta lîguma ietvaros panåkto vienoßanos B un C klases da¬u emisijas noteikumi paredz: 

(1) 

C klases da¬u procentu likme ir 10% gadå (23.d pielikums), un péc Lattelekom SIA izvéles tås var tikt pårvérstas 41 miljonu ASV 

dolåru lielå aizñémumå. Péc C klases da¬u pårvérßanas aizñémumå tå procentu likme bütu vienåda ar attiecîgajå brîdî pieejamo tirgus 

procentu likmi, un tå atmaksåßanas termiñß bütu 2003. gada 31. decembris vai arî agråk péc Lattelekom SIA ieskatiem, ja naudas 

lîdzek¬i bütu pietiekami; 

(2) 

par B klases da¬åm procenti netiek maksåti, bet tås var tikt pårvérstas aizñémumos vienlaikus ar C klases da¬åm. Íî paråda 

atmaksåßanas termiñß bütu 2013. gada 31. decembris, un lîdz 2003. gada 31. decembrim ßîs klases da¬as procentus nepelnîtu, bet péc 

tam lîdz 2013. gada 31. decembrim par ßo parådu tiktu maksåti procenti tirgus likmes apmérå. 

Saskañå ar spékå esoßo Latvijas likumdoßanu visas da¬as ir vienådas, uzñémuma likvidåcijas gadîjumå tås visas ir subordinétas 

jebkuriem kreditoru prasîjumiem. êmot vérå apståkli, ka B un C da¬as ir pårvérßamas aizñémumos, kå to paredz Jumta lîguma 

nosacîjumi, vadoties péc Starptautiskajiem gråmatvedîbas standartiem, tås tiek klasificétas kå aizñémumi. Kapitåla da¬u pårvérßana 

aizñémumos var notikt, samazinot pamatkapitålu saskañå ar likumu “Par sabiedrîbåm ar ierobeΩotu atbildîbu”. 

Kopéjå C klases da¬u summa, kas bütu jåatmakså saskañå ar Jumta lîgumu péc tås pårvérßanas aizñémumå, ir noteikta ASV dolåros 

41 miljona apmérå. Íî summa tiek apré˚inåta latos, ñemot vérå USD/LVL kursu uz pårskata gada beigåm, kå rezultåtå 2001. gadå 

saistîbu summa pieauga par LVL 1,025 miljoniem (2000. gadå – par LVL 533 tükstoßiem). Saistîbu palielinåjums, kas radies no 

valütas kursa svårstîbåm, neietekmé aizñémumos pårvérßamo da¬u kapitåla nominålo vértîbu vai da¬u procentuålo attiecîbu starp da¬u 

turétåjiem. 

Direktoru padome ir ierosinåjusi uzñémuma B un C da¬u atpirkßanas uzsåkßanu, taçu galîgais lémums par ßo jautåjumu vél nav 

pieñemts. 

16. PIELIKUMS 

AIZˆ‰MUMI 

61 

2001 2000 

LVL ’000 LVL ’000 

Èstermiña aizñémumi 

Èstermiña aizñémumi no bankåm 11 500 8 500 

Kopå îstermiña aizñémumi 11 500 8 500 

Ilgtermiña aizñémumi 

Aizñémumi no bankåm ar atmaksas termiñu no 1 lîdz 2 gadiem 5 000 11 500 

Aizñémumi no bankåm ar atmaksas termiñu ilgåku par 2 gadiem – 5 000 

Kopå ilgtermiña aizñémumi 5 000 16 500 

Kopå aizñémumi 16 500 25 000 

Lattelekom sindicétå kredîtlînija USD 60 miljonu apmérå, kuru uz çetriem gadiem bija pieß˚îris banku sindikåts Sumitomo Mitsui 

Banking Corporation vadîbå, beidzås 2001. gada decembrî. 

2001. gada 31. decembrî Lattelekom bija neizmantoti ilgtermiña kredîtresursi LVL 10 miljonu apmérå un îstermiña kredîtresursi 

LVL 3 miljonu apmérå. 

Visi aizñémumi 2000. un 2001. gada beigås bija latos un tika sañemti no Latvijas bankåm. 

Lattelekom SIA aktîvi nav ie˚îlåti kå aizñémumu nodroßinåjums. 

Vidéjås svértås procentu likmes: 

2001 2000 

Banku kredîtlînijas (overdrafti) – 6,57% 

Aizñémumi no bankåm 8,45% 7,40% 

Latvijas latos sañemto aizñémumu likmes bija robeΩås no 6,25% lîdz 9,40% un tika noteiktas galvenokårt kå RIGIBOR (Riga 

Interbank Offered Rate) plus fikséta likme. Izmaiñas aizñémumu procentu likmés sakrît ar vispåréjåm svårstîbåm finanßu tirgü. 

Banku aizñémumu atmaksas termiñi ir robeΩås no 2002. gada lîdz 2004. gadam.



17. PIELIKUMS 

PÅR‰JÅS SAISTÈBAS 

Ilgtermiña saistîbås LVL 661 tükstoßa apmérå (2000. gadå – LVL 498 tükstoßi) ir ietvertas lîgumå noteiktås Koncerna saistîbas 

atbalstît Pensiju fonda administratîvo izmaksu segßanu. Íådu saistîbu atlikums 2001. gada 31. decembrî bija LVL 377 tükstoßi 

(2000. gadå – LVL 498 tükstoßi). 

18. PIELIKUMS 

KREDITORU PARÅDI 

62 

2001 2000 

LVL ’000 LVL ’000 

Parådi telekomunikåciju uzñémumiem 5 829 4 528 

Parådi par kapitålieguldîjumiem 2 406 8 586 

Parådi påréjiem piegådåtåjiem un darbuzñéméjiem 7 732 5 497 

Nodok¬i un sociålås apdroßinåßanas maksåjumi 1 506 1 884 

Atliktais ienåkums – avansa maksåjumi no klientiem 511 677 

Påréjie kreditori un uzkråjumi 1 734 2 022 

Kopå kreditoru parådi 19 718 23 194 

19. PIELIKUMS 

UZKRÅTÅS SAISTÈBAS 

Atlikumu uz 2001. gada 31. decembri LVL 3,561 miljona apmérå veido uzkråtås saistîbas darbinieku gada prémijåm, atva¬inåjuma 

pabalstiem un ar to saistîtiem nodok¬iem (2000. gadå – LVL 3,254 miljoni). 

Uzkråtås saistîbas darbinieku prémiju izmaksåßanai tiek veidotas, pamatojoties uz novértéjumu par to, cik lielå mérå ir sasniegti 

uzñémuma un individuålie mér˚i, saskañå ar Koncerna uzñémumos ieviesto préméßanas shému. 

20. PIELIKUMS 

REZERVES 

2001 2000 

LVL ’000 LVL ’000 

Likumå noteiktås rezerves 1 935 913 

Nerealizétie ieñémumi no ieguldîjumiem asociétå uzñémumå 5 883 2 997 

Kopå 7 818 3 910 

Saskañå ar Latvijas Republikas likumu “Par sabiedrîbåm ar ierobeΩotu atbildîbu” uzñémumam ir jåveido likumå noteiktå rezerve 5% 

apmérå no gada neto pe¬ñas, lîdz ßî rezerve sasniegs vienu treßo da¬u no uzñémuma pamatkapitåla. 

Saskañå ar Latvijas Republikas likumu “Par uzñémumu gada pårskatiem” summa, kas güta pårskata gadå, pårvértéjot ieguldîjumu 

asociétajå uzñémumå, atskaitot sañemtås dividendes, nåkamajå gadå tiek iek¬auta nesadalåmå rezervé “Nerealizétie ieñémumi no 

ieguldîjumiem asociétå uzñémumå”. 

21. PIELIKUMS 

TIESVEDÈBA 

Veicot uzñéméjdarbîbu, laiku pa laikam Koncerna uzñémumi sañem prasîbas no klientiem un treßajåm pusém. Íådas prasîbas vadîba 

ir pårskatîjusi un uzskata, ka nav paredzami bütiski zaudéjumi. 

22. PIELIKUMS 

ÅRPUSBILANCES SAISTÈBAS 



(a) Kapitålieguldîjumu saistîbas 

Iekårtu un datorprogrammu iegådes darîjumi, par kuriem ir noslégti lîgumi, bet kuri finanßu pårskatos nav ietverti saistîbås, ir ßådi: 

63 

2001 2000 

LVL ’000 LVL ’000 

Nemateriålo ieguldîjumu iegåde 2 459 83 

Pamatlîdzek¬u iegåde 2 928 3 872 

Kopå 5 387 3 955 

(b) Èpaßuma nomas saistîbas 

Koncernam pieder îpaßuma nomas tiesîbas. Kopéjie nomas izdevumi 2001. gadå bija LVL 0,923 miljoni (2000. gadå – LVL 1,002 

miljoni). 2001. gada 31. decembrî minimålais saistîbu apjoms neatsaucamos îpaßuma nomas darîjumos ar maksåjuma termiñu lîdz vienam 

gadam ir LVL 137 tükstoßi (2000. gadå – 152 tükstoßi) un no 1 lîdz 5 gadiem – LVL 197 tükstoßi (2000. gadå – LVL 182 tükstoßi). 

23. PIELIKUMS 

DARÈJUMI AR SAISTÈTAJÅM PUS‰M 

TILTS Communications A/S pieder 49% no Lattelekom SIA emitétå parasto da¬u kapitåla. Darîjumi starp TILTS Communications 

un Uzñémumu tiek veikti saskañå ar Jumta lîguma nosacîjumiem, kas ir noslégts starp Latvijas Republiku un TILTS 

Communications. 

Uzñémumam Sonera pieder 90% no TILTS Communications, tådéjådi netießå veidå tam pieder 44% no Lattelekom SIA da¬u kapitåla. 

Sonera pieder arî 24,5% no SIA Latvijas Mobilais Telefons da¬u kapitåla. 

Latvijas Republikai pieder 51% no Lattelekom SIA emitétå parasto da¬u kapitåla. Parastie tirdzniecîbas darîjumi ar Latvijas valdîbu, 

ieskaitot ministrijas un a©entüras, saskañå ar 24. SGS kontekstu nav uzskatåmi par darîjumiem ar saistîtåm personåm. 

SIA Latvijas Mobilais Telefons (Lattelekom SIA pieder 23% kapitåla da¬u) ir Lattelekom SIA asociétais uzñémums no 1997. gada 

jünija (10. pielikums). 

AB Lietuvos Telekomas, a/s Dati, SIA Auto Rîga, LU Elektronikas un datorzinåtñu institüts ir uzñémumi, kuros vismaz vienam no 

Lattelekom Direktoru padomes locek¬iem ir bütiska ietekme. 

Darîjumi ar saistîtajåm pusém tika veikti, balstoties uz komerciåliem noteikumiem. Lattelekom SIA darîjumi ar saistîtajiem 

uzñémumiem ir ßådi: 

(a) Ieñémumi no sniegtajiem pakalpojumiem 

2001 2000 

LVL ’000 LVL ’000 

LMT (starpsavienojumu pakalpojumi) 7 377 7 423 

Sonera (starptautisko tålruña sakaru plüsma) 623 515 

TILTS Communications (telekomunikåciju pakalpojumi) 3 3 

Lietuvos Telekomas (starptautisko tålruña sakaru plüsma) 962 – 

Dati (telekomunikåciju pakalpojumi) 158 143 

Auto Rîga (telekomunikåciju pakalpojumi) 20 15 

LU Elektronikas un datorzinåtñu institüts (telekomunikåciju pakalpojumi) 3 4 

9 146 8 103

(b) Sañemto preçu un pakalpojumu izmaksas 



64 

2001 2000 

LVL ’000 LVL ’000 

LMT (mobilå tålruña pakalpojumi, 

starpsavienojuma maksa) 10 436 7 972 

Sonera (starptautisko tålruña sakaru plüsma, 

daΩådi pakalpojumi un iekårtas) 479 397 

TILTS Communications (vadîbas, tehnolo©ijas nodoßanas 

un sagådes pakalpojumi) 1 912 2 404 

Lietuvos Telekomas (starptautisko tålruña sakaru plüsma) 1 002 – 

Dati (datortehnikas piegåde un 

programmatüru uzturéßana) 962 1 437 

Auto Rîga (autoservisa pakalpojumi) – 1 

LU Elektronikas un datorzinåtñu institüts (telekomunikåciju izgudrojumu 

patentéßana un licencéßana) 25 25 

14 816 12 236 

Vadîbas maksa LVL 1,819 miljonu apmérå (2000. gadå – LVL 2,327 miljoni) un tehnolo©ijas nodoßanas maksa LVL 17 tükstoßu 

apmérå (2000. gadå – LVL 24 tükstoßi) tika samaksåta TILTS Communications saskañå ar noslégto lîgumu starp TILTS 

Communications un Lattelekom. Íî maksa sedz TILTS Communications izmaksas par vadîbas un tehnolo©ijas nodoßanas 

pakalpojumu sniegßanu Måtes uzñémumam. Sagådes maksa LVL 76 tükstoßu apmérå (2000. gadå – 53 tükstoßi) tika samaksåta 

TILTS Communications par starpniecîbas pakalpojumiem saskañå ar noslégto Piegådes lîgumu starp TILTS Communications un 

Lattelekom. 

(c) Kreditoru/debitoru parådu atlikumi 

2001 2000 

LVL ’000 LVL ’000 

Saistîto uzñémumu debitoru parådi: 

LMT 576 720 

Sonera 44 51 

TILTS Communications 1 – 

Dati 14 13 

Auto Rîga 1 – 

636 784 

Kreditoru parådi saistîtajiem uzñémumiem: 

LMT 1 107 761 

Sonera – 12 

TILTS Communications 228 182 

Lietuvos Telekomas 2 – 

Dati 1 271 

1 338 1 226 

(d) Aizñémumos pårvérßamås da¬as 

C klases da¬u kapitåls, kas pieder TILTS Communications, saskañå ar Jumta lîguma nosacîjumiem var tikt pårvérsts 41 miljonu ASV 

dolåru lielå aizñémumå. Latvijas Republikai pieder B klases da¬u kapitåls, kas var tikt pårvérsts LVL 25,602 miljonu lielå aizñémumå 

(15. pielikums). Uzñémumam TILTS Communications tika samaksåti C klases da¬u procenti ar 10% likmi par 2001. gadu LVL 2,585 

miljonu apmérå saskañå ar Jumta lîguma nosacîjumiem (5. pielikums). 2000. gadå tika samaksåti LVL 2,490 miljoni. 



(e) Vadîbas atalgojums 

Direktoru padomes locek¬iem, viñu ©imenes locek¬iem vai viñu pårvaldîßanå esoßiem uzñémumiem da¬as vai da¬u opciju lîgumi 

uzñémumå Lattelekom SIA nepieder. 

Lattelekom prezidenta un Direktoru padomes locek¬u kopéjais atalgojums, ieskaitot gada prémijas un citus pabalstus, 2001. gadå bija 

LVL 92 tükstoßi (2000. gadå – LVL 83 tükstoßi). 

24. PIELIKUMS 

FINANÍU RISKU VADÈBA 

(a) Kredîtrisks 

Finanßu lîdzek¬i, kuri potenciåli pak¬auj Koncernu zinåmai kredîtriska koncentråcijas pakåpei, galvenokårt ir naudas lîdzek¬i, 

îstermiña banku depozîti, pircéju un pasütîtåju parådi un veiktie avansa maksåjumi. Koncerna rîcîbå esoßie naudas ekvivalenti tiek 

uzglabåti Latvijas komercbankås ar atbilstoßu kredîtriska novértéjumu. Pircéju un pasütîtåju parådi tiek uzrådîti péc ßaubîgo parådu 

vértîbas atskaitîßanas. Kredîtrisks attiecîbå uz pircéju un pasütîtåju parådiem ir ierobeΩots Koncerna plaßå klientu loka dé¬. 

Vislielåkais Måtes uzñémuma debitors ir Krievijas fikséto telekomunikåciju tîkla operators Rostelecom, kura neto paråda summa péc 

starpoperatoru noré˚iniem par savstarpéjiem pakalpojumiem uz 2001. gada 31. decembri bija LVL 2,331 miljons (2000. gada 31. 

decembrî – LVL 1,263 miljoni). 

(b) Procentu risks 

Koncerna îstermiña banku depozîtu procentu likme ir fikséta, un ßo depozîtu termiñß ir îsåks kå viens ménesis (14. pielikums). 

Lattelekom SIA aizñémumi ir sañemti latos (16. pielikums). Lielåka da¬a banku aizñémumu un pieejamo kredîtresursu ir ar mainîgåm 

procentu likmém. 

(c) Patieså vértîba 

Koncerna finanßu instrumentu uzskaites vértîba 2001. gada 31. decembrî un 2000. gada 31. decembrî aptuveni sakrita ar to patieso 

vértîbu. 2001. gadå Koncerns neizmantoja nekådus atvasinåtos finanßu instrumentus. 

(d) Valütas risks 

Kreditoru parådi årvalstu valütå 2001. gada 31. decembrî veido parådu summu LVL 3,420 miljonu apmérå (2000. gadå – LVL 5,325 

miljoni), kas ir nodroßinåti ar naudas lîdzek¬u atlikumiem årvalstu valütå. Naudas lîdzek¬u atlikuma pårsniegums årvalstu valütå 

LVL 1,558 miljonu apmérå (2000. gadå – LVL 1,009 miljoni) ir uzkråts plånoto nåkotnes darîjumu aizsardzîbai pret valütas kursu 

svårstîbåm, bet nav norådîts kå risku ierobeΩojoßs instruments, tådé¬ efekts no valütas pårvértéßanas tiek ietverts pe¬ñas vai 

zaudéjumu apré˚inå. 

65

PIECU GADU STATISTIKA 

par pårskata gadu 31. decembrî 

Finanses 

Pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚ins 


piecu gadu statistika 

Koncerns Koncerns Måtes uzñémums un Koncerns 

2001 2000 1999 1998 1997 

LVL '000 LVL '000 LVL '000 LVL '000 LVL '000 

Ieñémumi 

Starptautiskie telekomunikåciju pakalpojumi 25 884 26 626 28 724 31 877 36 375 

Iekßzemes telekomunikåciju pakalpojumi 95 269 90 311 82 429 69 906 49 297 

Påréjie telekomunikåciju pakalpojumi 23 485 19 589 16 483 12 997 9 336 

Kopå ieñémumi 144 638 136 526 127 636 114 780 95 008 

Påréjie saimnieciskås darbîbas ieñémumi 2 141 1 920 1 659 1 869 889 

Ieñémumi 146 779 138 446 129 295 116 649 95 897 

Darbîbas izmaksas 

Maksåjumi citiem telekomunikåciju uzñémumiem (19 788) (17 287) (17 368) (10 178) (9 498) 

Personåla izmaksas (24 549) (26 830) (25 907) (21 678) (21 925) 

Vadîbas un tehnolo©ijas nodoßanas izmaksas (1 836) (2 351) (2 593) (3 756) (3 341) 

Citas saimnieciskås darbîbas izmaksas (32 011) (28 698) (27 923) (28 342) (22 888) 

Kopå darbîbas izmaksas bez nolietojuma (78 184) (75 166) (73 791) (63 954) (57 652) 

EBITDA 68 595 63 280 55 504 52 695 38 245 

Nolietojums un zaudéjumi no pamatlîdzek¬u izlégßanas (46 634) (37 276) (33 307) (26 660) (21 946) 

Pe¬ña no saimnieciskås darbîbas 21 961 26 004 22 197 26 035 16 299 

Neto finanßu ieñémumi/izdevumi 3 375 2 037 208 (911) (4 273) 

Uzñémuma ienåkuma nodoklis (619) (4 724) (1 153) (4 310) (2 810) 

Gada pe¬ña 24 717 23 317 21 252 20 814 9 216 

Bilance 

Aktîvi 

Nemateriålie ieguldîjumi un pamatlîdzek¬i 236 907 229 308 223 033 208 751 164 621 

Ieguldîjumi 18 384 14 382 10 006 5 602 3 333 

Apgrozåmie lîdzek¬i 31 827 33 263 28 357 33 443 27 898 

Kopå aktîvi 287 118 276 953 261 396 247 796 195 852 

Paßu kapitåls 184 196 159 479 136 162 114 336 93 522 

Saistîbas 

Aizñémumos pårvérßamais da¬u kapitåls 51 760 50 735 50 202 50 202 50 202 

Ilgtermiña aizñémumi 5 000 16 500 13 000 15 100 20 700 

Èstermiña aizñémumi 11 500 8 500 24 925 26 369 - 

Atliktå nodok¬a saistîbas 10 253 13 505 11 675 10 522 6 212 

Èstermiña saistîbas 24 409 28 234 25 432 31 267 25 216 

Kopå saistîbas 102 922 117 474 125 234 133 460 102 330 

Kapitålieguldîjumi 54 215 43 790 47 843 71 570 45 715 

Naudas ieñémumi no saimnieciskås darbîbas 63 505 57 855 46 551 50 311 33 146 

66 

Galvenie finanßu rådîtåji 

Galveno finanßu rådîtåju definîcijas 


piecu gadu statistika 

2001 2000 1999 1998 1997 

EBITDA rentabilitåte 47% 46% 43% 46% 40% 

Darbîbas pe¬ñas rentabilitåte 15% 19% 17% 23% 17% 

Kapitåla atdeve procentos (ROCE) 12,1% 14,1% 12,3% 15,1% 11,2% 

Pe¬ña uz vienu kapitåla da¬u (LVL) 169,20 160,62 145,48 142,48 63,09 

Paßu kapitåla îpatsvars 64% 58% 52% 46% 48% 

Darbîbas rådîtåji 

Darbinieku skaits gada beigås 4 375 4 335 4 814 5 293 5 574 

Ieñémumi uz vienu darbinieku (LVL) 33 060 31 494 26 514 21 685 17 045 

Darbîbas pe¬ña uz vienu darbinieku (LVL) 5 020 5 999 4 611 4 919 2 924 

Ieñémumi uz vienu tålruña lîniju (LVL) 200 186 174 155 128 

Ciparizåcijas lîmenis 68,6% 52,2% 42,9% 37,1% 27,3% 

Tålruña lîniju skaits uz 100 iedzîvotåjiem 30,7 31,0 30,2 30,1 30,0 

Tålruña gaidîtåju rinda (tükst. klientu) 15 19 20 40 72 

Tålruña lîniju skaits (tükst. lîniju) 722 735 732 742 740 

Tålruñu lîniju skaits uz vienu darbinieku 165 170 152 140 133 

Montétais ciparu centrå¬u tilpums (tükst. lîniju) 559 422 382 313 219 

EBITDA = pe¬ña no saimnieciskås darbîbas pirms nolietojuma un zaudéjumiem no pamatlîdzek¬u izslégßanas 

pe¬ña pirms nodok¬iem + procenti + citas finanßu izmaksas 

Kapitåla atdeve procentos = 

izmantotais kapitåls (kopå aktîvi – bezprocentu saistîbas; vidéjais pårskata gadå) 

67

Izdevéjs: Lattelekom SIA Korporatîvås komunikåcijas da¬a 

Dizains un makets: Dizaina Straté©ija SIA, Egîls Pårups 

Iespiests: McÅbols AS 

Rîga 2002 

68

GADA ATSKAITE 

2 0 0 1 

Lattelekom SIA Va¬ñu ielå 30, Rîgå, LV-1050, Latvija 

Tålrunis: +(371) 7055000 

Telefakss: +(371) 7055114 

www.lattelekom.lv

Lattelekom - Lattelecom

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?