Lattelekom - Lattelecom

Lattelekom Koncerna
konsolidétais naudas plüsmas pårskats par 2001. gadu
48
2001 2000
Pielikumi LVL ’000 LVL ’000
Naudas ieñémumi no saimnieciskås darbîbas
Pe¬ña no saimnieciskås darbîbas 21 961 26 004
Korekcijas par:
nolietojumu un amortizåciju 8,9 46 361 36 741
zaudéjumiem no pamatlîdzek¬u izslégßanas 54 394
valütas kursa svårstîbåm 88 82
Pe¬ña no saimnieciskås darbîbas pirms izmaiñåm apgrozåmajå kapitålå 68 464 63 221
Debitoru paråda (palielinåjums) / samazinåjums (2 290) 41
Kråjumu samazinåjums / (pieaugums) 160 (24)
Kreditoru parådu palielinåjums / (samazinåjums) 2 928 (56)
No saimnieciskås darbîbas iegütie naudas lîdzek¬i 69 262 63 182
Sañemtås dividendes 10 2 952 1 566
Sañemtie procenti 509 396
Samaksåtie procenti (ieskaitot kapitalizétos) (4 528) (5 683)
Samaksåtie nodok¬i (4 690) (1 606)
Neto naudas ieñémumi no saimnieciskås darbîbas 63 505 57 855
Naudas plüsma no darbîbas ar ieguldîjumiem
Nemateriålo ieguldîjumu iegåde (3 066) (1 822)
Pamatlîdzek¬u iegåde (55 388) (38 200)
Påréjo ieguldîjumu iegåde (53) (73)
Ieñémumi no pamatlîdzek¬u un ieguldîjumu pårdoßanas 224 141
Neto naudas izlietojums no darbîbas ar ieguldîjumiem (58 283) (39 954)
Naudas plüsma no finansiålås darbîbas
Sañemti aizñémumi – 12 000
Atmaksåti aizñémumi (8 500) (24 925)
Neto naudas izlietojums no finansiålås darbîbas 16 (8 500) (12 925)
Neto naudas un tås ekvivalentu (samazinåjums) / palielinåjums (3 278) 4 976
Nauda un tås ekvivalenti pårskata gada såkumå 10 457 5 481
Nauda un tås ekvivalenti pårskata gada beigås 14 7 179 10 457
Pielikumi, kas ietverti no 49. lîdz 65. lpp., ir finanßu pårskata neatñemama saståvda¬a.
Lattelekom Koncerna
pielikumi konsolidétam finanßu pårskatam
VISPÅR‰JA INFORMÅCIJA
Lattelekom Koncerna galvenie darbîbas veidi ir fiksétå tîkla telekomunikåciju pakalpojumu sniegßana (tålruña un
operatoru centru pakalpojumi, datu pårraides un interneta pakalpojumi), ar informåcijas tehnolo©iju saistîtie
pakalpojumi, telekomunikåciju un datu pårraides iekårtu pårdoßana un apkalpoßana uzñémumiem un privåtajiem
klientiem Latvijå. Koncerna darbinieku skaits pårsniedz 4 tükstoßus.
Koncerna måtes uzñémums – Lattelekom SIA (Måtes uzñémums) tika dibinåts 1994. gada 14. janvårî kå sabiedrîba ar
ierobeΩotu atbildîbu ar re©istråcijas adresi: Va¬ñu iela 30, Rîga, LV-1050, Latvija. Re©istréjot Måtes uzñémumu,
Lattelekom SIA tika pieß˚irtas îpaßas tiesîbas fiksétå tîkla telekomunikåciju pakalpojumu sniegßanai Latvijas teritorijå
lîdz 2013. gadam. Neskatoties uz to, 2001. gadå tika pieñemts likums “Par telekomunikåcijåm”, kurå noteikta Latvijas
telekomunikåciju tirgus pilnîga liberalizåcija, såkot ar 2003. gada 1. janvåri.
SIA Lattelekom Sakaru Sistémas (Meitas uzñémums) ir nodibinåta 2000. gada 16. augustå ar re©istråcijas adresi:
Dzirnavu iela 16, Rîga, LV-1010, Latvija kå 100% Lattelekom SIA meitas uzñémums. Meitas uzñémuma darbîbas
rezultåti tika iek¬auti konsolidåcijå, såkot ar tå dibinåßanas datumu.
UZSKAITES UN NOV‰RT‰ÍANAS METODES
Konsolidéto finanßu pårskatu sagatavoßanå izmantotås uzskaites un novértéßanas metodes ir izklåstîtas turpmåk.
(a) Gråmatvedîbas pamatprincipi
Konsolidétie finanßu pårskati ir sagatavoti saskañå ar Starptautiskajiem gråmatvedîbas standartiem (SGS) un atbilst
ßiem standartiem. Finanßu pårskatos ietvertås summas ir iegütas, pamatojoties uz Koncerna uzñémumu gråmatvedîbas
uzskaiti, kas tiek veikta saskañå ar Latvijas gråmatvedîbas likumdoßanu. Finanßu pårskati ir sagatavoti, balstoties uz
såkotnéjo izmaksu novértéßanas principu. Visas finanßu pårskatå ietvertås summas ir izteiktas tükstoßos Latvijas latu
(LVL), ja nav norådîts citådi. Kontu atlikumi 2001. gada 31. decembrî atspogu¬o Koncerna finansiålo ståvokli
attiecîgås dienas beigås.
2001. gadå Koncerns ieviesa ßådus jaunus Starptautiskos gråmatvedîbas standartus:
39. SGS “Finanßu instrumenti – atzîßana un uzskaite”;
40. SGS “Nekustamais îpaßums ieguldîjumu mér˚iem”.
Iepriekßminétås pårmaiñas uzskaites metodés nav bütiski ietekméjußas Koncerna finansiålo ståvokli un tå darbîbas
rezultåtus.
(b) Konsolidåcija
(i) Ieguldîjumi meitas uzñémumu kapitålå
Konsolidétajos finanßu pårskatos tiek iek¬auti Meitas uzñémumi, kurus kontrolé Måtes uzñémums. Par kontroli tiek
uzskatîta situåcija, kad Måtes uzñémums kontrolé vairåk nekå pusi balsstiesîgå kapitåla vai citådi ir spéjîgs noteikt
uzñémuma darbîbu. Sagatavojot konsolidétos finanßu pårskatus, visi Koncerna uzñémumu savstarpéjie darîjumi,
atlikumi un nerealizétå pe¬ña vai zaudéjumi no darîjumiem starp Koncerna uzñémumiem tiek izslégti.
(ii) Ieguldîjumi asociéto uzñémumu kapitålå
Ieguldîjumi asociétajos uzñémumos tiek uzskaitîti saskañå ar paßu kapitåla metodi. Tie ir ieguldîjumi uzñémumos,
kuros Koncernam ir bütiska ietekme, bet nav tiesîbu kontrolét otra uzñémuma darbîbu, un pieder 20–50% balsstiesîgå
kapitåla.
Ieguldîjumu uzskaite péc paßu kapitåla metodes paredz pe¬ñas vai zaudéjumu apré˚inå uzrådît Koncernam pienåkoßos
da¬u no asociétå uzñémuma pe¬ñas vai zaudéjumiem, izslédzot nerealizéto pe¬ñu vai nerealizétos zaudéjumus no
darîjumiem starp Koncernu un asociéto uzñémumu. No asociétå uzñémuma sañemtås dividendes attiecîgi samazina
ieguldîjumu uzskaites vértîbu. Lîdzdalîba asociétajos uzñémumos Koncerna bilancé tiek uzrådîta vértîbå, kas ir
vienåda ar tå da¬u no asociétå uzñémuma neto aktîvu summas, iek¬aujot nemateriålo vértîbu, kas radusies, veicot
49