7. lielais_evangelijs_7

Lielais Jāņa Evaņģēlijs, 7. grāmata
* * *
Kungs uz Eļļas kalna (turpinājums).
Jāņa ev. 9. nodaļa.
1. Saules lēkts un tā atbilstība.
1] Visi nu pavērsa savas acis pret ausmu un ļoti apbrīnoja lielisko rīta blāzmu. Virs horizonta bija
redzamas ļoti skaistas mākoņu grupas, kas kļuva arvien gaišākas un gaišākas, un katrs teica, ka viņš jau
ilgi nav redzējis tik krāšņu rītu.
2] Un ES daudzajiem klātesošajiem sacīju: “Redziet, tādam saules lēktam ir liela līdzība ar cilvēka
dzīves rītu un ar debess garīgās saules lēktu viņa dvēselē!
3] Ja cilvēks dzird Dieva vārdu, tad viņa dvēselē iesākas rīta ausma; ja dzirdētam vārdam viņš tic un
uzticas, tad viņā jau kļust gaišāks. Tad viņš no mācības sāk iegūt arvien lielāku prieku un kļūst pēc tās
darbīgs. Tad šie darbi, līdzīgi šiem skaistajiem rīta mākonīšiem, sāk sārtoties no mīlestības un ar to jau
cilvēkā kļūst gaišāks un gaišāks. No cilvēka prieka uz labo un patieso no Dieva cilvēks sasniedz arvien
gaišāku Dieva izprašanu, un viņa sirds iedegas pilnā mīlestībā uz Dievu un tas līdzinās šai, nu jau mirdzoši
gaišajai rīta ausmai. Dieva un no tā arī sevis un sava lielā uzdevuma izpratne pastiprinās, tāpat kā
nu arī caur jauno rīta ausmas lielo gaismu visi zemes skaistie apvidi apkārt kļūst labi saredzami.
4] Bet kļūst arvien gaišāks un gaišāks. Uzlecošai saulei vistuvāk stāvošie mākonīši — līdzīgi darbiem
no tīras mīlestības uz Dievu — kļūst gaiši mirdzoši zeltaini. Beidzot austrumi iekvēlojas, un redziet, virs
horizonta visā savas gaismas slavā un majestātiskumā paceļas pati saule, un kā caur saules gaismas spēku
no nakts no jauna piedzimst jauna diena, tāpat arī cilvēks, un tad, caur vienmēr pieaugošu mīlestību
uz Dievu un tuvāko, piedzimst no jauna; jo cilvēka garīgā atkalatdzimšana pastāv tajā, ka viņš Dievu
arvien vairāk un vairāk pazīst un tādēļ arvien vairāk un vairāk mīl.
5] Ja tad viņa sirdī ir patiesa kvēle, tad viņā kļūst gaišāks un gaišāks, bet kvēle kļūst gaišākā gaismas
liesma, un Dieva Gars uzaust līdzīgi rīta saulei, un cilvēkā ir kļuvusi pilnīga diena. Bet tā nelīdzinās šīs
zemes dienai, kas ar vakaru atkal izbeidzas, bet gan tā ir mūžīgas dzīvības diena un Dieva Gara pilnīga
jaunatdzimšana vai atkalatdzimšana cilvēka dvēselē.
6] Patiesi, es jums saku: Pie kā viņa dvēselē iesāksies tādā diena, tas vairs mūžam neredzēs, nejutīs
un nebaudīs nāvi un izejot no savas miesas līdzināsies ieslodzītam cietumā, kas ir kļuvis apžēlots, un
kura cietuma meistars nāk ar laipnu vaigu , atver cietuma durvis un saka:”Celies, jo tu esi ticis apžēlots
un esi brīvs! Apvelc goda drēbes, atstāj šo cietumu un no šī brīža brīvi dodies pie tā, kas tev parādijis
tādu žēlastību!”
7] Tā pat kā ieslodzītais noteikti augstākā mērā priecāsies par šādu žēlastību, tāpat un vēl vairāk
priecāsies garā atkalatdzimis cilvēks, ja pie viņa nāks Mans eņģelis un teiks: ‘‘Nemirstīgais brāli, piecelies,
apvelc goda gaismas drānas, nāc un brīvs un pastāvīgs dodies Dieva priekšā mūžīgās dzīvības pilnībā,
kura lielā mīlestība tev parādijusi šo lielo žēlastību! Jo no šī brīža tu nekad vairs nenesīsi tādu smagu
un mrstīgu mesu!”
8] Vai jūs domājiet, ka kāda dvēsele jutīs skumjas, ja Mans eņģelis tā nāks pie viņas?”
9] Man tuvu stāvošais romieis teica: “Kungs, kas tādā gadijumā vēl varētu just skumjas?! Tas pavisam
noteikti ir raksturīgs tikai tiem pasaules cilvēkiem, kas dzīvo patmīlībā, mantkārībā un lielā dieva
un savas dvēseles nezināšanā;
3