2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)
30.07.2019 • Views
Share Embed Flag

2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

ePAPER READ
DOWNLOAD ePAPER
juris.millers

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

START NOW

JURIS MILLERS<br />

MANAS DZIMTAS VĒSTURE<br />

1

INFORMĀCIJA PAR GRĀMATU<br />

Grāmatā izmantototi attēli, kuru autori vai glabātāji ir:<br />

Latvijas Nacionālā bibliotēka (Nr.) (zudusilatvija.lv)<br />

LVA un LVVA dokumentu reprodukcijas (Nr.)<br />

ERA dokumentu reprodukcijas (Nr.)<br />

Bildarchiv Ostpreußen (Nr.)<br />

Bildarchiv Foto Marburg (Deutsches Dokumentationszentrum für Kunstgeschichte) (Nr.)<br />

Eesti Ajaloomuuseum (Nr.)<br />

Gruzijas nacionālais arhīvs<br />

Liepājas muzejs (Nr.) Šēns, Rērihi<br />

Limbažu muzejs (Nr.) (Baumaņi, Vittes)<br />

Nacionālais Mākslas muzejs (Nr.)<br />

No Dr.med. Gunta Belēviča kolekcija (Nr.)<br />

VKPAI (Nr.)<br />

Juris Millers (Nr.)<br />

Pārējie attēli ir no grāmatā iekļauto dzimtas atzaru pārstāvju privātajiem arhīviem.<br />

ISBN<br />

Grāmata ir paredzēta dzimtas piederīgajiem kā uzziņas materiāls par savien senčiem un laikabiedriem, kā arī zinātniskām<br />

vajadzībām turpmāku pētījumu veikšanai.<br />

© Juris Millers, <strong>2019</strong>.<br />

Grāmatas tapšanas laikā tās sagatavošanu un izdošanu atbalstīja:<br />

2 3

SATURA RĀDĪTĀJS<br />

KOPSAVILKUMS 8<br />

ZUSAMMENFASSUNG 9<br />

ABSTRACT 10<br />

РЕЗЮМЕ 11<br />

PRIEKŠVĀRDS 13<br />

I NODAĻA. KĒNIGSBERGAS PAMATSTUMBRS 27<br />

MELLERU-HEINEMAŅU LĪNIJA 58<br />

RIEBENZĀMU UN VALENTĪNĪ LĪNIJA 84<br />

II NODAĻA. VILLŪNENAS ZARS 97<br />

III NODAĻA. MALVIŠKENAS ZARS 109<br />

MELLERU - ODNERU DZIMTAS LĪNIJA 124<br />

IV NODAĻA. GERHARDSVALDERAS ZARS 131<br />

V NODAĻA. MĀRGENAS ZARS 141<br />

VI NODAĻA. KĒNIGSBERGAS ZARS 179<br />

VII NODAĻA. MAJOR-ZARS 207<br />

VIII NODAĻA. KNEIPHOFAS ZARS 219<br />

IX NODAĻA. ŠLĀVERAS ZARS 227<br />

X NODAĻA. ZAKHEIMAS ZARS 245<br />

DZIMTAS LEĢENDA – MELLERI UN RIHARDS VĀGNERS 272<br />

XI NODAĻA. KURZEMES ZARS 275<br />

MARTINS BENJAMINS MELLERS 276<br />

ANNA ŠARLOTE KAROLĪNA MELLERE (BRESLERE) 292<br />

ANNA ŠARLOTE DOROTEJA MELLERE (DIHTA) 296<br />

HEINRIHA DIHTA PĒCTEČI – BERTELU DZIMTAS ATZARS 314<br />

OSKARS VILHELMS BERTELS 328<br />

JOHANS LĒBEREHTS EGINKS 342<br />

EGGINKA DZĪVES GĀJUMS (HRONOLOĢISKAIS PĀRSKATS) 366<br />

EGINKU DZIMTA 370<br />

KARLS GUSTAVS MELLERS 396<br />

DOROTEJA ŠARLOTTE KAROLĪNE MELLERE (VĀGNERE) 412<br />

VILHELMĪNE ELIZABETE MELLERE (ŠĒNA) 416<br />

MELLERU RADNIECĪBA AR FON PANTCERU DZIMTU 514<br />

MELLERU RADNIECĪBA AR IMMANUELU KANTU 528<br />

MELLERU RADNIECĪBA AR MIHAILU ĻERMONTOVU 534<br />

KARLS JOHANS BENJAMINS MELLERS 538<br />

ALFONS FRĪDRIHS HUBERTS MELLERS 562<br />

FEDORS (TEODORS) ERNSTS AUGUSTS MELLERS 572<br />

AUGUSTS RŪDOLFS MELLERS 576<br />

FRĪDRIHS HERMANIS LUDVIGS MELLERS 580<br />

ARTŪRS GOTLĪBS MELLERS 586<br />

HUGO LEONHARDS VILHELMS MELLERS 596<br />

LIDIJA DOBROSERDOVA (MELLERE) 616<br />

ŠIRINU – LONGO ATZARS 620<br />

DMITRIJS MELLERS 636<br />

JURIS MILLERS 640<br />

ĀDOLFS GEORGS MELLERS 644<br />

AUGUSTS VOLDEMĀRS MELLERS 648<br />

ALMA JŪLIJA MELLERE (SPASSKA) 684<br />

XII NODAĻA. MILLERU DZIMTA 689<br />

MILLERU DZIMTA “LATVIEŠU” MĀJĀS 694<br />

MILLERU DZIMTA “ZARIŅOS” (“LIELZARIŅU” MĀJĀS) 706<br />

MILLERU DZIMTA “ZARIŅOS” (“MAZZARIŅU” MĀJĀS) 716<br />

MILLERU DZIMTA “LĪČU” MĀJĀS 726<br />

MILLERU DZIMTA “JAUNZEMU” MĀJĀS 736<br />

MILLERU DZIMTA “CELMU” MĀJĀS 738<br />

MILLERU DZIMTA “VILCIŅU” MĀJĀS 740<br />

MILLERU DZIMTA “LĀČU” MĀJĀS 742<br />

MILLERU DZIMTA “VILKAVĒJU” MĀJĀS 744<br />

MILLERU DZIMTA “PANKAS” MĀJĀS 748<br />

JĀNIS MILLERS - “UPESMUIŽA” - “PAKALNU” MĀJAS 762<br />

BĀLIŅU DZIMTA 768<br />

LŪCIJA EMĪLIJA MILLERE (VĪTOLA/KULBARE) 786<br />

ANSIS ROBERTS VĪTOLS 792<br />

KULBARU DZIMTA 798<br />

JĀŅA KULBARA DZIMTAS ZARS 804<br />

PĒTERA KULBARA DZIMTAS ZARS 8<strong>30</strong><br />

KULBARU-BULAVU DZIMTAS ZARS 840<br />

JĀŅA BULAVA DZIMTAS ZARS 844<br />

TOMA BULAVA DZIMTAS ZARS 852<br />

JURA BULAVA DZIMTAS ZARS 856<br />

KRIŠA KULBARA DZIMTAS ZARS 860<br />

KULBARU-KALVIŅU DZIMTAS ZARS 864<br />

VENTSPILS KULBARDU ZARS 883<br />

JĀNIS HERBERTS KULBARS (LEĢIONĀRS) 888<br />

VĀCU KULBARI 890<br />

AUSTRĀLIJAS KULBARI 891<br />

ĶŪĶU DZIMTAS ATZARS 896<br />

EDUARDS JĀNIS MILLERS 900<br />

KRISTAPS ALBERTS MILLERS 908<br />

VELTA ELFRĪDA MILLERE (FREIBERGA/PŪCĪTE) 922<br />

MILLERU -FREIBERGU ATZARS 940<br />

MILLERU- PŪCĪŠU ATZARS 950<br />

BAUMAŅU DZIMTA 976<br />

PŪCĪSU-ŠTEKEĻU ATZARS 980<br />

BĒRICU DZIMTAS ATZARS 992<br />

BĒRICU DZIMTAS ATZARS “SPRĪSTIĶOS” 1000<br />

PĀRĒJĀ BĒRICU DZIMTA 1006<br />

DOBEĻU DZIMTA<br />

XIII NODAĻA. BĀLIŅU DZIMTA<br />

XIV NODAĻA. FREIBERGU DZIMTA<br />

XV NODAĻA. PŪCĪŠU DZIMTA<br />

BAUMAŅU dzimta<br />

Pūcīšu-Štekeļu atzars<br />

XVI NODAĻA. KULBARU DZIMTA<br />

Bulavu dzimta<br />

Ķūķu dzimta<br />

XVII NODAĻA. DOBEĻU DZIMTA<br />

XII NODAĻA.<br />

XII NODAĻA.<br />

XII NODAĻA.<br />

4 5<br />

<br />

PERSONU RĀDĪTĀJS 2000<br />

BIBLIOGRĀFIJA 682

KOPSAVILKUMS<br />

ZUSAMMENFASSUNG<br />

Grāmatas “Manas dzimtas vēsture” pamatu veido<br />

starpdisciplinārs ģeneoloģisks pētījums “Melleru<br />

(Moeller) dzimtas refleksijas baltvācu kultūrā un vēsturē.<br />

Latvija- Austrumprūsija”, kurā ir apskatīta Kēnigsbergas<br />

Melleru (Moeller) dzimtas vēsture no 1490. gada līdz<br />

mūsdienām, sniedzot ieskatu šīs dzimtas 17 paaudžu<br />

pārstāvju likteņstāstos. Līdzās tiešajam pētījumam par<br />

Melleru dzimtu, tiek sniegts ieskats arī to dzimtu vēsturē,<br />

kas mijiedarbojas ar Melleru dzimtu.<br />

Melleru dzimta sākotnēji Austrumprūsijā, bet vēlāk - arī<br />

Krievijas impērijā un Latvijā ir spēlējusi nozīmīgu lomu<br />

kultūrvēsturē, politikā un ekonomikā – dzimtas pārstāvji<br />

ir bijuši mācītāji, skolotāji, augstskolu rektori, mediķi,<br />

muižnieki, rūpnieki, tirgotāji, rātskungi, birģermeistari,<br />

juristi, tiesneši, dažāda līmeņa parlamentu deputāti,<br />

militārpersonas, un politisko partiju līderi, kā arī ar<br />

mākslas pasauli saistītas personas. Interesantu informāciju<br />

vēstures diskursā sniedz arī dzimtas locekļu krusvecāki<br />

– to vidū ir atrodamas tādas personības, ka Prūsijas<br />

karalis Frīdrihs I un Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms IV<br />

Hoencollerns.<br />

Ņemot vērā to, ka par Melleru dzimtu līdz šim ir izdotas<br />

vismaz divas grāmatas (Frīdvalda Luija Mellera 1932.<br />

gadā Prūsijā izdotā “Beitrag zur Geneologie des Geschlechts<br />

Moeller aus Konigsberg/Pr” un Valtera Augusta Mellera<br />

1967. gadā Rietumvācijā izdotais, papildinātais šī<br />

izdevuma variants), šīs grāmatas mērķis ir apzināt dzimtas<br />

koka izmaiņas kopš 1967. gada, kā arī sniegt papildinātu<br />

un padziļinātu informāciju par Melleru dzimtas Kurzemes<br />

atzaru.<br />

Jura Millera izstrādātajā pētījumā ir ne tikai trūkstošā<br />

informācija par laiku no 1967. gada, bet arī izmantojot<br />

mūsdienu tehnoloģijas un datu bāzes, tika veikta katra<br />

iepriekšējos pētījumos pieminētā cilvēka pārbaude,<br />

apkopojot visu par viņu atrodamo informāciju. Tādejādi<br />

izdevās konstatēt jaunus, iepriekš nezināmus dzimtas<br />

atzarus un to pēctečus. Vairāku gadu garumā, uzmeklējot<br />

katra dzimtas atzara mūsdienu pārstāvjus, tika apkopoti<br />

arī fotomateriāli, kas sniedz priekšstatu par katras dzimtas<br />

atzara sadzīvi un tās pārstāvjiem. Tas bija iespējams tikai<br />

pateicoties virknei ģeneoloģijas entuziastu, kuru savāktā<br />

informācija šeit ir sistematizēta, pārbaudīta un apkopota.<br />

Šajā pētījumā ir iekļauti arī vairāki jauni dzimtas atzari,<br />

kas nebija aplūkoti iepriekšējos pētījumos.<br />

20. gadsimta izraisīto ģeopolitisko pārmaiņu rezultātā<br />

vairums no abos ieprikešējos pētījumos ietvertajiem<br />

dokumentiem un ģeogrāfiskajām vietām ir iznīcināti,<br />

tādēļ šo faktu atspoguļošana un dokumentēšana ir<br />

īpaši nozīmīga, lai nodotu to nākamajām paaudzēm.<br />

Lielāko daļu pētījuma veido pētījuma autora tēva –<br />

“Melleru” dzimtas Kurzemes zara pārstāvju izpētei,<br />

kur konstatētas radniecības ar daudzām sabiedriski<br />

nozīmīgām, galvenokārt - baltācu dzimtām (piem., von<br />

Witte, Luth, Kroepsh, von Schoen, von Pantzer, Kuphaldt,<br />

Agte, von Knigge, Haensell, u.c.), vienotā ciltskokā savijot<br />

gan Baumaņu Kārli, gan Imanuelu Kantu, gan Mihailu<br />

Ļermontovu, gan Sergeju fon Vitti un citas sava laika<br />

personības.<br />

Atsevišķa pētījuma daļa ir veltīta arī tā autora mātes –<br />

“Milleru” dzimtas izpētei, kuras zinātniskā izpēte līdz šim<br />

nebija veikta. te galvenokārt dominē latviešu zemniecības<br />

izauklētās dzimtas - Kulbari, Dobeļi, Bāliņi, Pūcīši, Vītoli,<br />

Freibergi, Baumaņi, u.c., taču ir konstatēta arī radniecība<br />

ar atsevišķām baltvācu dzimtām, t.sk. - Nikolaja Rēriha<br />

dzimtu.<br />

Šī pētījuma autors ir žurnālists un producents Dr.philol.<br />

Juris Millers, kurš pētījuma izstrādei veltīja laiku no<br />

2014. līdz <strong>2019</strong>. gadam, ne tikai pārskatos abus iepriekš<br />

publicētos pētījumus, bet arī veicot darbu Latvijas,<br />

Krievijas, Gruzijas, Vācijas, Zviedrijas u.c. valstu arhīvos un<br />

uzmeklējot dzimtas pēctečus visos pasaules kontinentos.<br />

Tāpat tika realizētas vairākas lauka ekspedīcijas ar dzimtas<br />

vēsturi saistīto noslēpumu risināšanai.<br />

Pētījuma rezultāti ir prezentēti vairākās starptautiskās<br />

zinātniskajās konferencēs, kā arī zinātniskajās un<br />

populārajās publikācijās. Šis pētījums ir veidots kā saistoša<br />

lasāmviela gan Melleru dzimtai piederīgajiem, gan<br />

jebkuram interesentam, taču vienlaikus tā var kalpot arī<br />

kā enciklopēdiska uzziņu literatūra par tajā pieminētajām<br />

personām.<br />

Das Buch “Meine Familiengeschichte” basiert auf einer<br />

interdisziplinären geneologischen Untersuchung<br />

der “Reflexionen der Familie Moeller (Moeller)<br />

in der baltisch-deutschen Kultur und Geschichte<br />

Lettlands-Ostpreußens”. Das Buch beleuchtet die<br />

Familiengeschichte der Moeller von 1490 bis heute und<br />

gibt Einblick in die Schicksalsgeschichte von siebzehn<br />

Generationen dieser Familie. Neben dem direkten<br />

Studium der Familie Moeller wird es auch Einblicke in<br />

die Familiengeschichten der Menschen geben, die in die<br />

Familie Moeller eingeheiratet haben. Die Familie spielte<br />

ursprünglich eine wichtige Rolle in der Kulturgeschichte,<br />

Politik und Wirtschaft von Ostpreußen, später auch in<br />

Russland und in Lettland. Unter den Moellers gab es<br />

Parlamentarier, Militärs und Führer politischer Parteien,<br />

sowie Menschen, die in der Kunstwelt zuhause waren.<br />

Interessante Informationen aus der Weltgeschichte liefern<br />

auch Familienmitglieder, wie die Persönlichkeiten der<br />

Könige von Preußen, Friedrich I und Friedrich Wilhelm<br />

IV von Hohenzollern.<br />

Die Familie Moeller hatte bereits mindestens zwei Bücher<br />

veröffentlicht (Friedrich Louis Meller im preußischen<br />

“Beitrag zur Geneologie des Geschlechts Möller aus<br />

Königsberg / Preußen” von 1932 und Walter August<br />

Moeller im Westdeutschen Verlag von 1967). Der Zweck<br />

dieses vorliegenden Buches ist die Erweiterung des<br />

Stammbaumes seit 1967 und um ihn mit detaillierteren<br />

Informationen über die Familie Moeller in Kurzeme<br />

zu ergänzen. Die von Juris Millers dargelegte Studie<br />

enthält nicht nur die fehlenden Informationen über<br />

die Zeit seit 1967, sondern sie zieht auch den Einsatz<br />

moderner Technologien und Datenbanken hinzu. Jede<br />

in den vorherigen Forschungen erwähnte Person wurde<br />

befragt und alle gefundenen Informationen gesammelt.<br />

So konnten neue, bisher unbekannte Familienzweige<br />

und deren Nachkommen gefunden werden. Seit<br />

mehreren Jahren stellen die lebenden Vertreter der<br />

jeweiligen Familienzweige Fotomaterial zusammen,<br />

um einen Einblick in den Alltag jeder Familie und ihrer<br />

Mitglieder zu erhalten. Dies war nur dank einer Reihe von<br />

Geneologie-Enthusiasten möglich, deren Informationen<br />

hier systematisch verifiziert und zusammengestellt<br />

wurden. Diese Studie umfasst auch eine Reihe neuer<br />

Familienzweige, die in früheren Studien nicht behandelt<br />

wurden. Infolge der geopolitischen Veränderungen<br />

im 20. Jahrhundert wurden die meisten Dokumente<br />

und geografischen Standorte der beiden Hauptstudien<br />

zerstört. Die Reflexion und Dokumentation dieser<br />

Tatsachen ist von besonderer Bedeutung, weil sie an<br />

künftige Generationen weitergegeben werden kann. Der<br />

Großteil der Nachforschung beschäftigt sich mit der<br />

Ahnenlinie des Vaters des Autors, den Mitgliedern der<br />

Familie Moeller, dem Zweig Kurzeme, in der Verwandte<br />

aus vielen sozial wichtigen, hauptsächlich baltischen<br />

Familien gefunden werden können (z. B. von Witte, Lüth,<br />

Kroepsch, von Schön, von Pantzer, Kuphald, Agte, von<br />

Knigge, Haensell usw.), darunter sind Baumann Karlis,<br />

Immanuel Kant, Michail Lermontow, als auch Sergei von<br />

Witte und andere Persönlichkeiten ihrer Zeit vertreten.<br />

So konnten neue, bisher unbekannte Familienzweige<br />

und ihre Nachkommen herausgefunden werden.<br />

6 7<br />

Darüber hinaus wurden auch Fotomaterialien zur<br />

Verfügung gestellt, die eine Vorstellung vom Alltag der<br />

Familienmitglieder geben. Dies war nur Dank einer<br />

Anzahl von Genealogie-Enthusiasten möglich, die die<br />

Informationen gesammelt haben, die hier systematisiert,<br />

überprüft und zusammengefasst wurden.<br />

Ein Teil einer neuen getrennten Studie widmet sich<br />

auch der Nachforschung der Familie Miller, der Familie<br />

der Mutter des Autors. Hier dominieren kulturbildende<br />

lettische Familien wie die Kulbari, Dobeļi, Bāliņi, Pūcīši,<br />

Vītoli, Freibergi, Baumaņi usw. und Nicholas Roerichs<br />

Familie.<br />

Der Autor dieser Studie, der Journalist und Produzent Dr.<br />

phil. Juris Millers, hat sich zwischen 2014 und <strong>2019</strong> mit<br />

dieser Studie befasst. Seine Informationsquellen war nicht<br />

nur die beiden zuvor veröffentlichten Studien, sondern<br />

auch seine Nachforschungen in den Nationalbibliotheken<br />

von Lettland, Russland, Georgien, Deutschland und<br />

Schweden, und sein Suchen der Nachkommen seiner<br />

Familien auf allen Kontinenten der Welt. Es gab<br />

auch Feldforschungen über familiengeschichtliche<br />

Geheimnisse. Die Forschungsergebnisse wurden<br />

auf mehreren internationalen wissenschaftlichen<br />

Konferenzen, sowie in wissenschaftlichen und populären<br />

Publikationen vorgestellt. Diese Studie ist sowohl für<br />

die Familie Moeller als auch für alle Interessierten eine<br />

wichtige Lektüre, sie kann aber auch als enzyklopädisches<br />

Nachschlagewerk für die erwähnten Personen dienen.

ABSTRACT<br />

РЕЗЮМЕ<br />

The Book “My Family History” is based on an<br />

interdisciplinary genological study “The reflections of<br />

the Meller (Moeller) family in Baltic German culture and<br />

history. Latvia-East Prussia”, which looks at the history of<br />

the family of the Moeller family from 1490 to the present,<br />

providing insight into the fate and stories of 17 generations<br />

of this family. Along with the direct study of the Meller<br />

family, insight is also given to the history of families that<br />

interacted with the Moeller family.<br />

First in East Prussia, then in imperial Russia and Latvia,<br />

the Moellers family has played an important role in their<br />

cultural history, politics and economics – they were<br />

pastors, teachers, university rectors, doctors, nobles,<br />

industrialists, tradesmen, cattlemen, burghers, lawyers,<br />

judges, parliamentarians of various levels, leaders of<br />

political parties, and people associated with the arts.<br />

Interesting information in the discourse of history is also<br />

provided by the godparents of the family - among wich<br />

are such personalities as the Prussian Kings Friedrich I<br />

and Friedrich Wilhelm IV Hoencollern. Considering<br />

that at least two books have been published by the Meller<br />

family so far (“Beitrag zur Geneologie des Geschlechts<br />

Moeller aus Konigsberg / Pr” by Friedwald Louis Meller in<br />

Prussia, 1932; and the continuation of the same book by<br />

Walter Hanss August Meller published in West Germany,<br />

1967), the purpose of this book is to identify the changes<br />

in the family tree since 1967, as well as to provide more<br />

detailed and in-depth information on the Meller family of<br />

Kurzeme, Latvia.<br />

This study, developed by Juris Millers, contains not only<br />

the missing information on the time since 1967, but also,<br />

with the use of modern technologies and databases, each<br />

person mentioned in the previous studies was reexamined,<br />

collecting any and all additional information. Thus, it was<br />

possible to find new, previously unknown family branches<br />

and their descendants. For several years, looking at the<br />

contemporary representatives of each family’s branch,<br />

photographic material has also been compiled to give<br />

an insight into their everyday life. This was only possible<br />

thanks to a number of geneology enthusiasts whose<br />

gathered information has been systematised, verified and<br />

compiled in this book. This also includes a number of new<br />

family branches that have not beenpreviously addressed.<br />

As a result of the geopolitical changes brought about by<br />

the 20th century, most of the documents and geographic<br />

locations included in both of the two previous studies<br />

have been destroyed, and the documentation of these<br />

facts is of particular importance for future generations.<br />

Most of the research consists of the researcher’s father<br />

- the representatives of the Moeller families Kurzeme<br />

branch, where relatives with many socially important,<br />

mainly Baltic families were found, such as von Witte,<br />

Luth, Kroepsh, von Schoen, von Pantzer, Kuphaldt, Agte,<br />

von Knigge, Haensell and others. This also combined into<br />

the Moeller’s family geneological tree various well-known<br />

personalities of their time, such as Baumann Karlis,<br />

Immanuel Kant, Mikhail Lermontov and Sergei von Witte.<br />

A separate study is also devoted to the author’s mother’s<br />

branch, the Miller family, research that had not previously<br />

been done. The Miller family id primarily dominated<br />

by Latvian farming and agricultural families, such as<br />

the Kulbari, Dobeļi, Bāliņi, Pūcīši, Vītoli, Freibergi and<br />

Baumaņi. A relation to Baltic German families was also<br />

uncovered, including that of Nicholas Rerichs.<br />

The author of this study is the journalist and producer Dr.<br />

philol. Juris Miller, who devoted the time between 2014<br />

and <strong>2019</strong> to the devvelopment of the study. Millers not<br />

only exsamined the two previously published studies, but<br />

he also worked with the state archives of Latvia, Russia,<br />

Georgia, Germany, Sweden and other countries, looking<br />

for, and finding anscestors descendants all continents of<br />

the world. There were also several field expeditions to<br />

try and uncover unknown information about families<br />

history. The results of this research have been presented<br />

at several international scientific conferences as well as in<br />

scientific and popular publications. This study is designed<br />

as relevant and pertinent reading for both the Moeller<br />

family and any onther interested people.It can also serve<br />

as an encyclopedic reference book regarding the people<br />

mentioned therein.<br />

основу книги Юриса Миллерса «История<br />

B моей семьи» легла исследовательская работа<br />

“Oтражение семьи Меллер (Мёллер) в культуре и<br />

истории Балтии, Германии, Латвии и Восточной<br />

Пруссии”, которая раскрывает судьбу семнадцати<br />

поколений династии Меллер, начиная с 1490 года по<br />

настоящее время.<br />

В генеалогическом исследовании освещены<br />

интересные исторические моменты, связанные с<br />

семьей Меллер, представители которой проявили<br />

себя во всех слоях европейского общества, - будь<br />

то культура или духовенство, политика или бизнес.<br />

Интересной деталью в историческом дискурсе<br />

стали ремарки автора о влиятельных покровителях<br />

Меллеров, которые были крестными отцами<br />

Меллеров - прусских королях Фридрихе I и Фридрихе<br />

Вильгельме IV Хенцоллерне.<br />

В двадцатом веке о династии Меллер было издано<br />

две научно-популярных книги (первая из них -<br />

в 1932 году “Beitrag zur Geneologie des Geschlechts<br />

Moeller aus Konigsberg / Pr”), поэтому в данной работе<br />

автор ставит своей задачей выявление изменений<br />

в обширном генеалогическом древе Меллеров, а<br />

также подробно описывает их Курземскую ветвь.<br />

Исследование, проведённое Юрисом Миллерсом,<br />

содержит не только недостающую информацию об<br />

историческом периоде, начиная с 1967 года, но и<br />

позволяет дополнить базу данных Семьи, обозначив<br />

доселе неизвестные исторические параллели.<br />

Так, в ходе изучения родословной Юриса Миллерса<br />

по линии отца, были выявлены родственные связи<br />

Меллеров со многими социально значимыми<br />

семействами прошлого (фон Витте, Лут, Кроэпш,<br />

фон Шоен, фон Панцер, Куфальд, Агте, фон Книгге,<br />

Хэнсель и т. д.). Данный факт позволяет существенно<br />

расширить границы генологии Меллеров, включив<br />

в нее семьи Баумана Карлиса, Эммануила Канта,<br />

Михаила Лермонтова, Сергея фон Витте и других<br />

выдающихся исторических личностей.<br />

Часть научной работы посвящена родословной<br />

матери автора, изучение которой до сих пор не<br />

проводилось. Здесь преобладают знаменитые<br />

латыши: Кульбари, Добели, Балини, Пуциши, Витоли,<br />

Фрейберги и Баумани, а также балтийские немцы, в<br />

том числе Николай Рерих.<br />

Журналист Юрис Миллерс трудился над книгой<br />

с 2014 по <strong>2019</strong> год, совмещая работу в архивах с<br />

иследователскими командировками по Европе.<br />

Результаты его исследования были представлены<br />

на нескольких международных конференциях и в<br />

многочисленных публикациях.<br />

8 9<br />

Книга «История моей семьи» будет интересна не<br />

только потомкам семейства Меллер, но и всем<br />

читателям, которые интересуются развитием<br />

европейской цивилизации в рамках жизнеописания<br />

конкретной династии.<br />

Результаты исследования были представлены на<br />

нескольких международных научных конференциях,<br />

а также в научных и популярных публикациях.<br />

Это исследование предназначено как обязательное<br />

чтение как для семьи Меллер, так и для всех,<br />

кто заинтересован, но оно также может служить<br />

энциклопедическим справочником для упомянутых<br />

там людей.

PRIEKŠVĀRDS<br />

10 11

GRĀMATA VELTĪTA MANAM<br />

DĒLAM RŪDOLFAM<br />

Katra indivīda personības izveidē ir nozīme apziņai, ka<br />

tu esi savu senču dzimtas turpinātājs, tātad – atbildīgs<br />

ne tikai par par dzimtas nākotnes veidošanu, bet arī par<br />

tās pagātnes apzināšanu un saglabāšanu nākamajām<br />

paaudzēm. Vēstures izpēte sākas ar savas dzimtas vēsturi<br />

– uzlūkojot sendienu fotoattēlus, no kuriem noraugās<br />

senči, mani vienmēr urdīja vēlme uzzināt un izzināt<br />

šo cilvēku likteņus un dzīvesstāstus. Kā jau daudziem,<br />

arī manā dzimtā galvenais informācijas avots līdz šim<br />

bija senču mutvārdu nostāsti, kuru faktoloģiskajam<br />

apstiprinājumam līdz šim īpaša uzmanība netika<br />

pievērsta. Šī zināmā vēsture nebija pārāk plaša – tā<br />

sniedzās aptuveni 150 gadus senos notikumos, sniedzot<br />

virspusēju informāciju par tolaik dzīvojušajiem cilvēkiem.<br />

Kā vēlāk izrādījās, šī mutvārdu informācija bija krietni<br />

nepilnīga un daudzos gadījumos – kāds atsevišķs dzimtas<br />

vēstures fakts bija transformējies, vai pat saplūdis ar<br />

vairāku citu senču biogrāfijas faktiem, radot vienu stāstu.<br />

Nejaušības rezultātā 2015. gadā es uzzināju, ka manas<br />

dzimtas saknes stiepjas krietni senākā pagātnē, nekā<br />

līdz šim domāju, un tās saistītas ar Prūsiju, tās seno<br />

galvaspilsētu Kēnigsbergu un no tās uz Kurzemes<br />

hercogisti 18. gadsimta beigās izceļojušo dzimtas<br />

Kurzemes zara “ciltstēvu” un viņa pēctečiem, kas bija<br />

cieši saistīti ar sava laika politisko, ekonomisko, uzņēmēju<br />

un kultūras eliti. Šie pētījumi atklāja gan dzimtas<br />

vēstures spožākos, gan traģiskākos mirkļus, no kuriem<br />

visasiņainākie bija 1939.-1949. gadi, kad daļa dzimtas tika<br />

deportēta uz Sibīriju, bet daļa, kas iepriekš, atsaucoties<br />

Vācijas valdības aicinājumam atgriezties Reihā atstāja<br />

Latviju vēl pirms kara, 1944.-1945. gados gāja bojā vai bija<br />

spiesti doties bēgļu gaitās no Austrumprūsijas, uz visiem<br />

laikiem atstājot savas gadsimtiem ilgi uzturētās mājas,<br />

muižas, veikalus, dzīvi un pagātni, ko Austrumprūsijā<br />

iznīcināja Sarkanā armija un vēlākā PSRS okupācija.<br />

Monogrāfija “Moeller (Melleru) dzimtas refleksijas<br />

baltvācu kultūrā un vēsturē. Latvija-Austrumprūsija”<br />

ir starpdisciplinārs pētījums, kura centrālo diskursu<br />

veido Melleru dzimtas Kurzemes zara ģeneoloģijas un<br />

vēstures pētījumi, veltot plašu uzmanību arī pārējās<br />

Melleru dzimtas vēsturei un tās papildināšanai. Tāpat<br />

atsevišķa pētījuma nodaļa tiek veltīta šī darba autora<br />

Jura Millera mātes Ainas Milleres dzimtas vēstures<br />

pētījumam, kas ir pirmais ģeneoloģiskais pētījums<br />

par Milleru un ar to saistīto dzimtu vēsturi Latvijā.<br />

Pirmās rakstiskās liecības par “Moeller” uzvārda<br />

izcelsmi ir atrodamas Dienvidvācijā, Bavārijā, kur jau<br />

12. gadsimta sākumā cilvēki bieži uzvārdus darināja,<br />

saistībā ar savām nodarbēm vai profesijām. Šis uzvārds<br />

(un tā paveidi) tiek saistīts ar dzirnavnieka profesiju.<br />

“Moeller” izcelsme ir meklējama senvācu “Mulinari”,<br />

kas savukārt ir ģermāņu forma latīņu vārdam<br />

“Mollinarius”. Šī uzvārda modernizētā formā “Mueller”<br />

ir dokumentēta Švābijas agrīnajās hronikās, kurās<br />

bruņinieks Konrāds fon Husens (Conrad von Husen)<br />

ir minēts kā “Mueller”, jo bija dzirnavu īpašnieks.<br />

Ņemot vērā Vācijas tautu atšķirīgos dialektus, pastāv<br />

virkne variāciju Moeller uzvārdam – Mueller, Muller,<br />

Muler, Miller, Moeller, Muellner, Milner, Molner un<br />

daudzi citi. Uzvārda “Moeller” rakstība nostabilizējās<br />

18. gadsimtā 1 , taču Krievijas impērijā notikušās<br />

rusifikācijas dēļ uzvārds lielākoties tika atveidots kā<br />

“Meller”. Šī darba ietvaros “Moeller” uzvārda rakstība tiks<br />

ievērota atbilstoši Latvijā pieņemtajai rakstībai “Mellers”,<br />

norādot arī oriģinālrakstību no izmantotajiem avotiem.<br />

Šajā darbā apskatītās “Moeller” dzimtas Kurzemes atzara<br />

12 13<br />

saknes ir Kēnigsbergā, Prūsijā, kur Melleru dzimta ieceļoja<br />

drīz pēc pilsētas nodibināšanas, vēlākos gadsimtos spēlējot<br />

nozīmīgu lomu pilsētas un visa reģiona sabiedriskajā,<br />

politiskajā, ekonomiskajā un reliģiskajā dzīvē. Tā tas<br />

turpinājās līdz pat 1944.-1945. gadam, kad senā Prūsijas<br />

galvaspilsēta un tās reģions tika pilnībā iznīcināti<br />

un pārkrievoti, liekot pilsētas un apkaimes senajiem<br />

iedzīvotājiem pamest savas dzimtas mājas un to drupas.<br />

“Moeller” dzimtas atzaru ģeogrāfija ir plaša – no mūsdienu<br />

Vācijas līdz pat Kaukāzam un Sibīrijai, ar atsevišķiem<br />

atzariem Argentīnā, ASV, Austrālijā, Lielbritānijā, Šveicē,<br />

Austrijā, Luksemburgā, Francijā, Krievijā, un citās<br />

pasaules valstīs.<br />

Uzsākot pētījumu, tika veikta līdz šim veidoto<br />

ģeneoloģisko pētījumu rezultātā veidoto publiski<br />

pieejamo ģeneoloģisko vietņu un datu bāzu apzināšana<br />

un izpēte. Kā nozīmīgākās šeit jāmin datubāze<br />

www.gedbas.genealogy.net, kas veidota, balstoties uz<br />

20. gs pirmajā pusē veikto ģeneoloģisko pētījumu datu<br />

digitalizāciju, www.lvva-raduraksti.lv, kurā publicētas<br />

Latvijas Valsts vēstures arhīvā esošās baznīcu grāmatas,<br />

Starptautiskajā ģeneoloģisko indeksu datu bāzē<br />

www.familysearch.org, ko balstoties uz dažādu ārpus<br />

Latvijas esošu baznīcas grāmatu reģistriem digitalizējusi<br />

“The Church of Jesus Christ of Latter-day Saints” baznīca,<br />

kā starptautiski atzīto un augstu reputāciju izplenījušos<br />

Ērika Amburgera sastādīto datu bāzi (Erik-Amburger-<br />

Datenbank), kas ikvienam ir brīvi pieejama Austrumu<br />

un Dienvidaustrumu Eiropas studiju Institūta (Institut<br />

fur Ost- und Sudosteuropaforschung) interneta vietnē<br />

http://dokumente.ios-regensburg.de/amburger/?mode=0.<br />

Šeit ir apkopoti vācu un baltvācu izcelsmes personu<br />

dati, kuras dzīvojušas Krievijas impērijas teritorijā līdz<br />

1917. gadam. Atsevišķi dati tika precizēti, izmantojot<br />

PH Dr. Franka Heidermaņa (Frank Heidermann)<br />

izveidoto datu bāzi http://www.heidermanns.net/index.<br />

html, kurā apkopotas ziņas par dzimtām, kas saistītas ar<br />

“Heidermanns” un “Herminghaus” dzimtām. Tāpat tika<br />

veikta datu meklēšana un pārbaude Latvijas Tieslietu<br />

ministrijas Dzimtsarakstu departamenta arhīvā.<br />

Pirmo apjomīgāko Melleru (Moeller) dzimtas<br />

vēstures izpētes pētījumu “Beitrage zur Geneologie<br />

des Geschlechts Moeller aus Konigsberg/Pr” 1932. gadā<br />

Prūsijā, Kleinhofā - Tapiau (tagadējā Gvardejska<br />

Kaļiņingradas apgabalā) publicēja Frīdvalds Luijs<br />

Mellers (Friedwald Louie Moeller). Turpmākajā pētījumā<br />

vietās, kur norādīts “vācu pētījums” jeb “vācu pētījumos”<br />

bez pievienotas zemsvītras atsauces, ir domāts šis pētījums,<br />

kā arī Valtera Hansa Augusta Mellera (Walter Hanss<br />

August Moeller) vēlākos gados veiktie papildinājumi.<br />

Pats F.L.Mellers ir veicis arī citus nozīmīgus pētījumus,<br />

pievēršoties Kēnigsbergas, Dancigas, Marienverderes,<br />

Gumbinnenas un citu kādreizējās Prūsijas pilsētu vēstures<br />

izpētei (pamatā – 18.-19. gs), it īpaši – ģeneoloģijas<br />

diskursā. Tāpat F. L.Mellers ir veicis apjomīgu pētījumu<br />

par Prūsijas luterāņu mācītājiem no reformācijas līdz<br />

1945. gadam.<br />

Tieši F.L.Mellers ir apkopojis unikālas liecības Prūsijas<br />

Valsts arhīva materiālos, kas saistīti ar Melleru dzimtu.<br />

Zinot pilsētas un šī reģiona traģisko likteni, daudzi<br />

no šiem arhīva materiāliem ir neatgriezeniski zaudēti<br />

II Pasaules kara laikā un par to saturu mēs varam<br />

spriest tikai pateicoties F.Mellera veiktajiem arhīva<br />

materiālu norakstiem. Šajā publikācijā atsauces uz šiem<br />

dokumentiem tiks norādītas, saglabājot F.L.Mellera<br />

ieviesto atsauču sistēmu, tādejādi norādot arhīva

materiāla pirmavotu. Jāpiezīmē, ka šī pētījuma autora<br />

rīcībā ir 1932. gadā izdotās grāmatas eksemplārs, kurā jau<br />

pēc tās izdošanas F.L.Mellers pašrocīgi ir veicis labojumus<br />

un papildinājumus, kas ir iekļauti arī šajā pētījumā. Veicot<br />

šajā (un vēlāk V.Mellera veiktā pētījumā) iekļauto datu<br />

pārbaudi, tika konstatētas atšķirības atsevišķu datumu<br />

vai gadskaitļu atveidojumā, kā arī atšķirības ģeogrāfisko<br />

nosaukumu atveidē. Iespēju robežās šie dati tika<br />

pārbaudīti (kad iespējams – iepazītoties ar dokumentu<br />

pirmavotiem). Tomēr ne visos gadījumos bija iepsējams<br />

izvairīties no neprecizitātēm atsevišķos ierakstos – tas<br />

saistīts gan ar atšķirīgajām datumu ierakstu sistēmām<br />

Krievijas impērijas dokumentos un pārējās Eiropas valstu<br />

dokumentos (t.s. – vecais stils (Jūlija kalendārs) un jaunais<br />

stils (Gregora kalendārs), kalendāru izlīdzināšana notika<br />

pakāpeniski – Latvija pilnībā uz Gregora kalendāru pārgāja<br />

tikai 1919. gadā, kad starpība starp abiem kalendāriem<br />

jau bija sasniegusi 13 dienas). Gadījumos, kad ir bijusi<br />

pieejama pretrunīga informācija un nav bijusi iespējama<br />

tās precizēšana, norādīti abi ieraksti vai arī – biežāk<br />

izmantotie ieraksti. Tas pats attiecināms uz dzimšanas un<br />

kristību ierakstiem – ņemot vērā, ka ne visos pētījumos<br />

ir atsevišķi norādīti bērnu dzimšanas un bērnu kristību<br />

datumi, gadījumos, kad ir pieejams tikai viens datums, tas<br />

šī pētījuma ietvaros tiek uzskatīts par dzimšanas datumu.<br />

Kā norāda pats F.Mellers, pirmā interese par dzimtas<br />

vēsturi viņam radās jau 1908. gadā, kad viņam bija<br />

14 gadi. Ar šo brīdi viņš uzsāka veikt piezīmes par<br />

dzimtas vēsturi. Dažādas piezīmes un dokumenti tika<br />

krāti līdz pat 1925. gadam. 1926. gada rudenī Mellers<br />

uzsāka darbu Elbingas valsts arhīvā, kur pētīja Joahima<br />

Frīdriha Falka dokumentus, kā arī neskaitāmas baznīcu<br />

grāmatas un citus materiālus. F.L.Mellers norāda, ka<br />

aptuveni līdz 1800. gadam uzvārda oriģinālrakstība<br />

dokumentos bija “Möller”, bet vēl senākos dokumentos<br />

tā tika atveidota kā “Müller”. Kā piemēru viņš min<br />

Kēnigsbergas Doma baznīcas ierakstu, kur vienas ģimenes<br />

ietvaros dzimušajiem bērniem trīs gadījumos tēvs ir<br />

norādīts “Müller”, bet trīs gadījumos - “Möller”. Vēlākos<br />

gados uzvārda rakstība lielākoties veikta kā “Moeller”.<br />

Pētījums tipogrāfijā tika nodots 1931. gada novembrī.<br />

F.L.Mellera veiktā ģeneoloģiskā pētījuma izstrādes laiks<br />

sakrīt ar laiku, kad pēc I Pasaules kara tik tikko atguvusies<br />

vācu tauta sevī modināja interesi par nācijas kolektīvo<br />

vēsturi, saknēm un izcelsmi. Šo interesi uzturēja vairākas<br />

ģeneoloģiskās biedrības, bet vēlāk, pēc Ādolfa Hitlera<br />

nākšanas pie varas, āriskās izcelmes pierādīšana un<br />

lepošanās ar to kļuva par Reiha ikdienas valsts politikas<br />

sastāvdaļu.<br />

1932. gadā publicētais pētījums ietver trīs nozīmīgus<br />

satura blokus – dzimtas vēstures hronoloģiju (no<br />

pirmssākumiem līdz 19./20.gs mijai), arhīva dokumentu<br />

izrakstus, kā arī ciltskoku vizualizācijas. Jāpiezīmē,<br />

ka F.Mellera veiktais pētījums (ņemot vērā tā laika<br />

tehnoloģijas un sakaru iespējas) sniedz plašu, bet nebūt<br />

ne pilnīgu un atsevišķos gadījumos pat kļūdainu dzimtas<br />

vēstures apskatu. Pašsaprotami, ka tajā tika detalizēti<br />

aplūkoti Prūsijas un Vācijas teritorijā esošie arhīvi, taču<br />

nav nekādu plašaku ziņu par tiem dzimtas zariem, kas<br />

Attēls 1.<br />

Prūsijas karte.<br />

izceļoja uz Argentīnu, Austrāliju, Angliju, Kurzemes<br />

hercogisti un citām pasaules valstīm. Diemžēl, F.Mellers<br />

savā pētījumā vispār neapskatīja Melleru dzimtas<br />

Kurzemes zaru, aprobežojoties tikai ar šī zara “ciltstēva”<br />

Martina Benjamina Mellera (Martin Benjamin Moeller)<br />

dzimšanas un kristību fakta pieminēšanu (plašs Kurzemes<br />

dzimtas zara pētījums tika iekļauts Valtera Mellera veiktajā<br />

dzimtas vēstures papildpētījumā, kas izdots Rietumvācijā<br />

1967. gadā).<br />

Valters Mellers savus pētījumus uzsāka 1936. gadā,<br />

kad vēl dzīvodams Rīgā, viņš sazinājās ar Frīdvaldu<br />

Melleru un vienojās par turpmāku sadarbību dzimtas<br />

vēstures pētījumos, kurus turpināja aktīvi veikt arī pēc<br />

pētījuma publicēšanas 1967. gadā. 2 Būdams Kurzemes<br />

zara pārstāvis, Valters Mellera veica nozīmīgu pētījumu<br />

Kurzemes zara izpētē, strādājot ar dokumentiem, kuru<br />

lielākā daļa mūsdienās vairs nav saglabājusies. Pētījumu<br />

laikā V.Mellers ir skrupulozi meklējis visus Kurzemē un<br />

Baltijā atrodamos Melleru dzimtas pārstāvjus, analizējot<br />

to saikni ar mūsu dzimtu. Šī informācija tika apkopota<br />

no baznīcu grāmatām, periodikā pieminētajiem personu<br />

dzimšanas, laulību vai nāves faktiem, kā arī no dažādiem<br />

enciklopēdiskiem izdevumiem un privātpersonu sniegtās<br />

infomācijas.<br />

Kā redzams no Darmštadtes arhīvā esošā V.Mellera fonda<br />

materiāliem, lai konstatētu šo atrasto personu radniecību<br />

un saikni ar Melleru dzimtu, V.Mellers konstruēja<br />

vairākus desmitus dažādu ciltskoku, taču ne vienmēr<br />

pierādījās šo personu saikne ar mūsu dzimtu. Pētījuma<br />

kontekstam nozīmīgu informāciju sniedz arī personu<br />

kristību ierakstos norādītās personas, kā arī fotoparakstos<br />

minētie ģimenes draugi – viņu profesijas un radniecības<br />

pakāpes dod priekštatu par sociālajām aprindām un vidi,<br />

kuras daļa dažādos laikos ir bijusi Melleru dzimta. Tāpat<br />

šajos ierakstos ir atrodamas norādes, kas ļauj izvirzīt<br />

pieņēmumus par dažādu personu līdz šim nezināmu<br />

asinsradniecību.<br />

Attēls 2.<br />

Pulkvedis Frīdvalds Luijs Mellers (Friedwald Louie<br />

Moeller), kurš 1932. gadā publicēja pirmo apjomīgāko<br />

ģeneoloģisko pētījumu par Melleru dzimtu.<br />

Pamatstumbra IX paaudzes)<br />

Kēnigsbergas zars (Konigsberg Linie, izriet no<br />

Pamatstumbra VIII paaudzes)<br />

Pētījuma ietvaros F.Mellers bieži norādīja uz diviem<br />

avotiem, saskaņā ar kuriem vērojamas atšķirības uzvārdu<br />

rakstībā, profesijās vai dzimšanas u.tml. dzīvesgājuma<br />

aprakstos. Pēc šīm norādēm var spriest, ka Melleru<br />

dzimtu savos pētījumos jau iepriekš ir pieminējuši<br />

pētnieki Henning (Henning) un Kēnigsbergas Kneiphofas<br />

skolas prorektors Joahims Frīdrihs Falks (Joachim<br />

Friedrich Falck), kurš savā dzimtas ciltskokā, kas sastāvēja<br />

no 93 ģimenēm, norādījis arī vairākus Melleru dzimtas<br />

pārstāvjus (šī darba manuskripta oriģinālu Valters Mellers<br />

pētīja Kēnigsbergas Valsts bibliotēkā (Konigsberger<br />

Stadtbibliotek)) 3 . Par Heningu, diemžēl, darba ietvaros<br />

nav atrodamas precīzākas atsauces uz šiem pētījumiem<br />

vai norādes, kur tie būtu atrodami. Tāpat Melleru dzimtas<br />

ģeneoloģiskie pētījumi ir atspoguļoti Gerharda fon<br />

Pantcera (Gerhard von Pantzer) 1965. gadā publicētajā<br />

ģeneoloģiskajā pētījumā. 4 1932. gadā F.Mellers savu<br />

pētījumu strukturēja, izveidojot šādus dzimtas zarus:<br />

Galvenais pamatstumbrs (Hauptstamm)<br />

Major-zars (Majorslinie, izriet no Pamatstumbra V<br />

paaudzes)<br />

Kneiphofas zars (Kneiphofsche Linie, izriet no<br />

Pamatstumbra VI paaudzes)<br />

1967. gadā šo pētījumu papildināja V.Mellers, pievienojot<br />

tam ziņas par diviem iepriekšējā pētījumā neaplūkotiem<br />

dzimtas zariem:<br />

Kurzemes zars (Kurlandische Linie, izriet no<br />

Pamatstumbra – Kneiphofas zara VIII paaudzes)<br />

Šlāveras zars (Schlawer Linie, izriet no<br />

Pamatstumbra – Majors zara VII paaudzes).<br />

Strādājot ar F.L.Mellera un V.Mellera fonda dokumentiem<br />

Baltvācu biedrības arhīvā Darmštadtē, tika konstatēts,<br />

ka laikā starp 1967. un 1970. gadu tika sastādīts vēl viens<br />

dzimtas atzars, kas izriet no Majors-līnijas un kurš nebija<br />

iekļauts iepriekš publicētajos pētījumos:<br />

Villūnenas zars (Willuhner Linie, izriet no<br />

Pamatstumbra IX paaudzes)<br />

Zakheimas zars (Sackheimer Linie).<br />

Malviškenas zars (Mallwischker Linie, izriet no<br />

Pamatstumbra IX paaudzes)<br />

Gerhardsvalderas zars (Gerhardswalder Linie,<br />

izriet no Pamatstumbra IX paaudzes)<br />

Mārgenas zars (Marger Linie, izriet no<br />

Šī atzara patstāvīgus pētījumus vēlākos gados ir veicis arī<br />

profesors Viktors Haupts, tādēļ šajā grāmatā ir ietverta<br />

abu pētījumu integrētā versija, kas papildina un pilnveido<br />

viena otru. Savukārt, veicot jaunāko datu apstrādi par laika<br />

posmu no 1967. līdz 2017. gadam, jāsecina, ka dzimtai ir<br />

pievienojami sekojoši jauni atzari:<br />

14 15

Lielbritānijas atzars<br />

Austrālijas atzars<br />

ASV atzars<br />

Krievijas (Maskavas) atzars no Kurzemes zara<br />

Krievijas (Sibīrijas) atzars no Kurzemes zara<br />

Jāatzīmē, ka V.A.Mellers precīzi ievēroja F.L.Mellera<br />

iesviesto dzimtas locekļu indeksācijas sistēmu, turpinot<br />

to, kā arī precizēja atsevišķus faktus. V. A. Melleram bija<br />

jāveic ārkārtīgi smags darbs, jo dzimtas koka pētījums<br />

galvenokārt skāra II Pasaules kara izpostītās ģimenes un<br />

faktu, ka gandrīz 100% dzimtas locekļu bija jāpamet savas<br />

ierastās mājvietas – te jāizceļ gan 1939. gada repatriācija<br />

no Latvijas uz Reihu, gan PSRS teritorijā dzīvojušie (t.sk.<br />

1941. gada deportācijās cietušie), gan pēc II Pasaules kara<br />

uz ASV un citām pasaules valstīm aizbraukušie dzimtas<br />

locekļi.<br />

1967. gada pētījums, atšķirībā no 1932. gada pētījuma<br />

tika ilustrēts ar vairāku dzimtas locekļu attēliem, kā arī<br />

detalizētu Kurzemes dzimtas zara pētījumu, taču tajā<br />

konstatētas atsevišķas faktoloģiskās kļūdas, kas saistītas<br />

ar dažādu kalendāru pielietojumu, kā arī atsevišķos<br />

gadījumos konstatētas neprecizitātes ģeogrāfisko<br />

vietvārdu atveidojumā un dažu personu atspoguļojumā.<br />

Šī publikācija, bez labojumiem, atkārtoti izdota Vācijā<br />

2006. gadā.<br />

Valters Augusts Mellers savu pētniecības darbu veica<br />

ilgstošā laika posmā, galvenokārt, ar viņam tolaik<br />

pieejamiem komunikācijas instrumentiem – pamatā,<br />

vēstulēm un arhīvos esošajām baznīcu grāmatām un to<br />

norakstiem, kā arī preses publikācijām. Līdz mūsdienām<br />

Latvijā ir saglabājušās divas 1975. gadā rakstītās vēstules,<br />

kuras Valters Augusts Mellers sūtīja Latvijā dzīvojošajam<br />

radiniekam Rūdolfam Melleram, sniedzot viņam<br />

informāciju par tobrīd Maskavā dzīvojošo Artūra Mellera<br />

dzimtas atzara pēctečiem.<br />

21.gadsimta tehnoloģijas ir pavērušas jaunas iespējas<br />

dzimtas vēstures izpētē – pateicoties speciālām ģeneoloģijas<br />

izpētes datorprogrammām, apjomīgam digitalizētam<br />

ģeneoloģisko pētījumu materiālam, piekļuvei iepriekš<br />

nepieejamiem arhīvu fondiem, mūsdienās ir iespēja veikt<br />

ne tikai esošās informācijas papildinājumus, bet arī veikt<br />

jaunus atklājumus, no kuriem pagaidām interesantākais<br />

ir Melleru dzimtas radniecība ar daudzām pasaulē<br />

slavenām dzimtām, t.sk. filozofa Immanuēla Kanta<br />

dzimtu, rakstnieka Mihaila Ļermontova dzimtu, mācītāja<br />

Vecā Stendera dzimtu u.c. dzimtām, kas pasaules un<br />

Baltvācu kultūrā, politikā, ekonomikā, zinātnē un vēsturē<br />

ir atstājušas nozīmīgas refleksijas.<br />

Šī pētījuma uzdevums ir papildināt 1932. un 1967. gada<br />

pētījumus, iespēju robežās aktualizējot informāciju<br />

par dzimtas locekļiem, kā arī iespēju robežās detalizēti<br />

izpētīt Kurzemē ienākušo Melleru dzimtas zara vēsturi,<br />

sagatavojot šķirkļus par nozīmīgākajām personībām<br />

dzimtas vēsturē. Darba gaitā iespēju robežās tiek ievērota<br />

vēsturiskā hronoloģija, tekstuālo materiālu papildinot<br />

arī ar kontekstuāliem faktiem, kuriem var būt nozīme<br />

noteiktu vēsturisko procesu izzināšanā un izpratnē, lai<br />

pilnvērtīgi novērtētu Melleru dzimtas pārstāvju lomu<br />

šajos notikumos.<br />

Veidojot pētījuma struktūru, galvenā uzmanība tiek<br />

veltīta tiešā dzimtas zara priekšteču izpētei (Kēnigsbergas<br />

pamatstumbrs un Kurzemes zars), sniedzot pieejamo<br />

informāciju arī par viņu brāļiem, māsām, viņu<br />

izveidotajām ģimenēm un laulāto senčiem. Ņemot vērā<br />

milzīgo informācijas daudzumu, ziņas par citu atzaru<br />

personam tiek sniegtas katram atzaram veltītajā nodaļā.<br />

Pēc publiski pieejamajās virtuālajās datu bāzēs atrodamās<br />

informācijas iegūšanas, apkopošanas un strukturēšanas,<br />

tā tika salīdzināta ar Frīdvalda Mellera 1932. gadā izdoto<br />

un Valtera Mellera 1967. gadā papildināto ģeneoloģisko<br />

pētījumu. Ņemot vērā otrā pētījuma izdošanas laiku<br />

(1967. gads) un vietu (Rietumvācija), ir saprotama<br />

atsevišķu faktoloģisko nepilnību esamība, it īpaši –<br />

attiecībā uz Kurzemes Melleru dzimtas atzaru, kuras<br />

pārstāvji nokļuva “aiz dzelzs priekškara”, kas savukārt<br />

pētījuma autoram liedza pilnībā pārbaudīt un precizēt<br />

faktus. Neskatoties uz šīm atsevišķajām nepilnībām, kas<br />

iespēju robežās tika novērstas, F. Mellera veiktais pētījums<br />

sniedz unikālu priekšstatu dzimtas vesturē, jo ne tikai<br />

Attēls 3.<br />

No kreisās: Melleru dzimtas Kēnigsbergas atzara ģerbonis, Melleru dzimtas Majors atzara ģerbonis un Melleru<br />

dzimtas Kurzemes atzara ģerbonis (rekonstruēts 2016. gadā).<br />

uzskaita dzimšanas, laulību un miršanas reģistrus, bet<br />

arī sniedz priekšstatu par gandrīz katra dzimtas parstāvja<br />

profesiju, izglītību, dzīvesvietu, krustvecākiem un citiem<br />

nozīmīgākajiem faktiem.<br />

Kopš pēdējiem dzimtas vēstures papildinājumiem<br />

ir pagājuši vairāk nekā 50 gadi, kuru laikā dzimta ir<br />

papildinājusies ar divām, bet atsevišķos gadījumos –<br />

pat trim jaunām paaudzēm. Tāpat, mainoties pasaules<br />

ģeopolitiskajai situācijai un parādoties jaunajām<br />

tehnoloģijām, pavērās līdz šim nepieredzēti plašas iespējas<br />

jaunu pētījumu veikšanai, kā arī iepriekš veikto pētījumu<br />

papildināšanai, pilnveidošanai un labošanai.<br />

1967. gada publikācijas ievadvārdos 5 V.Mellers norāda, ka<br />

dzimtas izcelsme pirms 1490. gada “ir miglā tīta”, jo neesot<br />

iespējams precīzi konstatēt, no kurienes ir cēlies dzimtas<br />

senākais priekštecis Tomas Mellers (Thomas Moeller).<br />

Vienlaikus viņš norāda, ka dzimtā ir leģenda, ka Melleru<br />

dzimtas izcelsme ir saistīta ar Zviedriju – nav izslēgts, ka<br />

senākā dokumentos minētā dzimtas senča Tomasa Mellera<br />

tēvs Kēnigsbergā ieceļoja kā tirgotājs no Zviedrijas. Par<br />

šo V.Mellers raksta: “Pastāv leģenda, ka ģimenes saknes<br />

ir meklējamas Zviedrijā, no kurienes izceļojušajam<br />

Melleram viņa tēvs dāvājis zīmoggredzenu ar ģerboni,<br />

kurā attēlots gulbis, kas raksturīgs dzimtām, kuru<br />

izcelsme saistīta ar Skandināviju.” Šo stāstu paskaidro paša<br />

Frīdvalda Mellera vēstulē norādītais fakts, ka 1436. gada<br />

4. maijā kaujā Zviedrijā no bruņinieka Karla Knustsona<br />

(Carl Cnustson) rokas no tika nogalināts zviedru brīvības<br />

cīnītājs un zemnieku sacelšanās vadonis Engelbrehts<br />

Engelbrektsons (Engelbrekt Engelbrektsson) 6 , un viņa<br />

dēls pēc tēva nāves bija spiests bēgt uz Vāciju,” 7 tādejādi<br />

dodot norādi, ka iespējams, šis cilvēks ir uzskatāms par<br />

Moeller dzimtas aizsācēju Prūsijā. Pašam Engelbrektam,<br />

savukārt, tiek piedēvēta vāciska izcelsme – viņa ģimene<br />

Zviedrijā ieceļoja ap 1360. gadu un tiek uzskatīta par<br />

vienu no pirmajām aristokrātu dzimtām Zviedrijā.<br />

Šīs ziņas Frīdvalds Mellers ieguva no mācītāja Johana<br />

Gotfrīda Mellera (Johann Gottfried Moeller, *23.7.1737.<br />

Konigsberg †3.3.1802. Schmoditten) dzimtas arhīva, kura<br />

ģimene lietoja šo ģerboni ar gulbi (dzimtā tika lietoti vēl<br />

divi dažādi ģerboņi – viens no tiem – Kurzemes atzarā). Ir<br />

zināms, ka Engelbrehts Engelsons bija precējies ar Karīnu<br />

Laurensdotteri (Karin Laurensdotter, *†1461.).<br />

Balstoties uz iegūtajiem datiem, ģeneoloģiskajā vietnē<br />

www.geni.com tika konstruēts dzimtas koks, kurš<br />

tika papildināts, balstoties uz šīs vietnes piedāvātajām<br />

sakritībam, kuras pirms profilu apvienošanas tika<br />

salīdzinātas ar citos avotos pieejamo informāciju (arhīvi,<br />

literatūra, datu bāzes, u.tml.).<br />

Nākamais solis pētījuma gaitā bija Latvijas Valsts vēstures<br />

arhīva fondu izpēte, paralēli pieprasot un apstrādājot<br />

informāciju (un iespēju robežās – strādājot klātienē)<br />

arī no Gruzijas Nacionālā arhīva Tbilisi, Krievijas Kara<br />

vēstures arhīva Maskavā, Krievijas Nacionālā vēstures<br />

arhīva Sanktpēterburgā, Uzbekistānas valsts arhīva<br />

Taškentā, Igaunijas Nacionālā arhīva Tartu, Lietuvas<br />

Nacionālā arhīva Viļņā, Polijas Nacionāla arhīva Ļubļinā,<br />

kā arī “Deutsch-Baltische Gesellschaft” biedrības arhīvā<br />

Darmštadtē Vācijā, kur tika pētīti vairāku baltvācu dzimtu<br />

arhīva fondi – Moeller, Kant, von Schoen, von Pantzer un<br />

Bertels.<br />

Attēls 4.<br />

Valters Augusts Mellers (Walter August Moeller),<br />

kurš 1967. gadā publicēja 1932. gadā veiktā<br />

dzimtas pētījuma papildināto versiju.<br />

Vācijas Bundesarhiv digitalizētajā fondu krātuvē (www.<br />

bild.bundesarchiv.de). Papildus arhīvu materiālu izpētei tika<br />

apzināti dažādu Latvijas un ārvalstu muzeju fondi, kā arī<br />

pētīta specifiskā un uzziņu literatūra, kurā pieminēti fakti,<br />

kas saistīti ar dzimtas locekļiem. Nozīmīgu informatīvu<br />

(faktoloģisku, dokumentālu un fotomateriālu) atbalstu<br />

pētījuma gaitā sniedza jaunatklātie dzimtas locekļi, par<br />

radniecību ar kuriem (un kuru eksistence kā tāda) pirms<br />

šī pētījuma veikšanas tā autoram nebija zināma. Šeit īpaši<br />

gribētos pieminēt Mārenu Kānu un Hubertu Melleru,<br />

kuri veidoja atsevišķu dzimtas atzaru papildpētījumus un<br />

saglabāja dzimtas vēstures dokumentus un fotoliecības.<br />

Jāpiezīmē, ka pētījuma veikšanas gaitā tika atklāti<br />

vairāki simti agrāk nezināmu dažādu – gan senāko, gan<br />

jaunāko paaudžu dzimtas locekļu, kuriem ir piešķirti<br />

dzimtas identifikācijas numuri, saglabājot iepriekš veikto<br />

indeksācijas sistēmu. Kā atsevišķas nodaļas pētījumā ir<br />

publicētas arī ziņas par Melleriem, kuru saikne ar dzimtu<br />

pagaidām ir nav dokumentāli pierādīta, taču radniecības<br />

iespējamība (vadoties pēc dažādiem kontekstuāliem<br />

pierādījumiem) ir visai augsta.<br />

Paralēli dokumentu un literatūras apstrādei, 2016. un<br />

2017. gados tika veiktas vairākas lauka ekspedīcijas<br />

un zinātniskās ekspedīcijas, izpētot ar dzimtas vēsturi<br />

saistītās vietas bijušās Kurzemes hercogistes un Kurzemes<br />

guberņas teritorijā, kā arī tiekoties ar Vācijā dzīvojošajiem<br />

dzimtas pārstāvjiem.<br />

Vizuālie materiāli par ar dzimtu saistītajām ģeogrāfiskajām Pateicoties iepriekš veiktajiem pētījumiem ir konstatēts, ka<br />

vietām galvenokārt ir meklēti Austrumprūsijas fotoarhīva Melleru dzimtā tika izmantoti vismaz trīs dažādi ģerboņi,<br />

(www.bildarhiv-ospreussen.de) digitālajā arhīvā, kurā tika no kuriem oficiāli atjaunots un mūsdienās izmantots tiek<br />

atrastas arī vairākas dzimtas locekļu fotogrāfijas, kā arī tikai viens - Melleru dzimtas Kurzemes atzara ģerbonis<br />

16 17

(pēc vēsturiskajiem materiāliem rekonstruēts 2016.<br />

gadā, rekonstrukcijas autors – mākslinieks Edgars Sims).<br />

Tā Heraldiskais apraksts apstiprināts Valsts prezidenta<br />

Heraldikas komisijā 2016. gada 16. decembrī, bet ģerbonis<br />

reģistrēts ar 2017. gada 10. janvāra Kultūras ministrijas<br />

lēmumu Nr. 2.6-18.2/1 “Par Jura Millera dzimtas ģerboņa<br />

reģistrāciju”. Heraldiskajā aprakstā ir teikts, ka ģerbonis<br />

ir “(..) dalīts ar sudraba šaursiju: zils un sarkans mūra<br />

laukums. Zilā laukā divi sudraba zobeni, likti šķērskrustā<br />

ar asmeni uz leju, virs tiem tāda pati sešstaru zvaigzne.<br />

Sudraba smailķivere pārsegta ar zilu-sudraba-sarkanu<br />

grīsti, kleinodā piecas strausa spalvas: zila, sudraba,<br />

sarkana, sudraba, zila; lambrekeni: zils ar sudrabu,<br />

sarkans ar sudrabu. (..)” 8 Šī ģerboņa vēsturiskais<br />

oriģināls ar reģistrācijas Nr. 6069/66 atrodams “Deutchen<br />

Wappenrolle” Berlīnē, kur tas ir reģistrēts 1966. gada<br />

<strong>30</strong>. maijā). Pie ģērboņa apraksta norādīts: “Moeller aus<br />

Konigsberg i. Pr.” – Melleri no Kēnigsbergas Prūsijā.<br />

Senākās ziņas par Majors-dzimtas līnijas ģerboņa<br />

izmantošanu atrodamas līdzās Kristiāna Daniēla Mellera<br />

(Christian Daniel Moeller, *4.1.1704. Konigsberg †9.1.1768.)<br />

parakstam uz Katrīnas Luīzes Melleres (Catharina Luisa<br />

Moeller, *1702. †1774.) vīra Georga Frīdriha Gocena<br />

(Georg Friedrich Goetzen) testamenta. Ģerboņa attēls<br />

atrasts Kēnigsbergas Valsts arhīvā (Staatsarhiv). Pagaidām<br />

zināms tikai tā veiktais pārzīmējums.<br />

Senākās dokumentālās ziņas par Melleru dzimtas<br />

Kēnigsbergas pamatstumbra ģerboņa ar gulbi uz vairoga<br />

izmantošanu ir datējamas ar 1783. gada 1. augustu,<br />

kad tika sastādīts Gotfrīda Mellera (Gotfrid Moeller,<br />

*1703. †1783.) testaments, uz kura tas attēlots 9 , taču nav<br />

izslēgts, ka ģerbonis izmantots arī iepriekšējās paaudzēs.<br />

Interesanti, ka tieši šo ģerboni savas grāmatas ievada<br />

ilustrācijai izmantoja F.Mellers 1932. gadā.<br />

Atsevišķu pateicību par konsultācijām, atbalstu un<br />

palīdzību pētījuma veikšanas laikā vēlos izteikt Imantam<br />

Lancmanim, Valdai Kvaskovai, Alīdai Zigmundei, Dainai<br />

Šļūkai, Raitim Ābelniekam, Arnim Vīksnam, Aldim<br />

Barševskim, Oļģertam Parčinskim, Andrim Tomašūnam,<br />

Artūram Žoglam, Valdim Mašnovskim, Vjačeslavam<br />

Širinam (Krievijā), Viktoram Hauptam (Vācijā), Hubertam<br />

Melleram (Vācijā), Aleksandram Fišeram (Lietuvā), kā<br />

arī LNB, LVA un LVVA darbiniekiem Sandrai Kļaviņai,<br />

Ligitai Zaulai un Inai Stāmerei.<br />

Šī pētījuma rezultāti ir prezentēti un aprobēti šādās<br />

zinātniskajās konferencēs un publikācijās:<br />

raksti ir publicēti šādos neakadēmiskos izdevumos:<br />

• “Augusts Voldemārs Mellers – no Kurzemes līdz<br />

Sibīrijai”, “Veterinārais Žurnāls” Nr.1/2017 (115),<br />

32.-38.lpp, ISSN 1407-0065<br />

Pētījuma ietvaros katram dzimtas vēsturiskajam atzaram<br />

ir veltīta atsevišķa nodaļa, attēlu un atsauču numerāciju<br />

veidojot attiecīgās nodaļas ietvaros.<br />

Dzimtas vēstures pētījumus nekad nevar uzskatīt par<br />

pilnībā pabeigtiem – tie saistīti ar nemitīgām izmaiņām<br />

– dzimst bērni, laulājas un šķiras pieaugušie, no mums<br />

aiziet savu mūžu nodzīvojušie. Tāpat, pavisam jaunus<br />

un negaidītus pavērsienus var atklāt kāds jaunatklāts<br />

dokuments, par kura eksistenci līdz šī pētījuma tapšanas<br />

laikā nebija zināms. Es ceru, ka šis darbs inspirēs arī citus<br />

dzimtas locekļus pievērsties dzimtas vēstures izpētei un<br />

papildināšanai, kā arī ceru, ka nākotnē šis pētījums kļūs<br />

par interesantu un izzinošu lasāmvielu nākamo paaudžu<br />

pārstāvjiem.<br />

Ņemot vērā, ka atsevišķos gadījumos vienīgais informācijas<br />

avots personas identifikācijai bija citu dzimtas locekļu<br />

mutvārdu informācija, iespējams, kādā no ierakstiem var<br />

būt neprecizitātes, par ko iepriekš atvainojos un lūdzu<br />

mani informēt par konstatētajām kļūdām.<br />

Pētījums tiek veltīts manam dēlam Rūdolfam Jurim<br />

Milleram un visiem dzimtas pēctečiem, kurus es aicinu<br />

turpināt savulaik Frīdvalda Mellera un Valtera Mellera<br />

aizsākto darbu un regulāri papildināt šo dzimtas koka<br />

enciklopēdiju ne tikai ar faktiem par saviem senčiem, bet<br />

arī ar ierakstiem par dzimtas jaunpienācējiem.<br />

Juris Millers<br />

Dr.philol.<br />

Rīgā, <strong>2019</strong>. gadā<br />

TIEŠAIS MELLERU DZIMTAS PAMATSTUMBRA UN KURZEMES<br />

ATZARA CILTSKOKS<br />

(BEZ MĀSĀM, BRĀĻIEM, U.C. RADINIEKIEM)<br />

Gregorius Moeller (*1525.†1581.)<br />

Albrecht Moeller (*1570.†1636.)<br />

Albrecht (Albracht) Moeller (*1611.†1669.)<br />

Heinrich Moeller (*1660.†1705.)<br />

Johann Albrecht Moeller (*1696.†1760.)<br />

Carl Reinhold Moeller (*1731.†1775.)<br />

Martin Benjamin Moeller (*1763.†1834.)<br />

Carl Gustav Moeller (*1795.†1858.)<br />

Friedrich Hermann Ludwig Moeller (*1829.†1915.)<br />

Hugo Leonhard Wilhelm Moeller (*1863.†1915.)<br />

Nikolajs Mellers (*1902.†1932.)<br />

Dmitrijs Mellers (*1932.)<br />

Thomas Moeller (*1490.†1539.)<br />

Juris Millers (*1978.)<br />

Rūdolfs Juris Millers (*2016.)<br />

Elisabeth Prillack (*1525.†1570.)<br />

Anna Niedermann (*1571.†1641.)<br />

Anna Freytag (*1640.†1705.)<br />

Anna Marie Vulpius (*1674.†1698.)<br />

Eleonore Minnen von Buessen (*1703.†1749.)<br />

Johanna Sophia Schorer (*1735.†1811.)<br />

Lovisa (Charlotta) Brivin (*?-†1798.)<br />

Julie Sophie Schnee (*1796.†1841.)<br />

Angelica Narkiewitz (*1840.†1873.)<br />

Polina Ševčenko (*1887.†1942.)<br />

Lidija Dobroserdova (*1904.†1942.)<br />

Aina Millere (*1937.)<br />

Māra Trēziņa (*1980.)<br />

• Starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Emerging<br />

Trends in Economics, culture and Humanities<br />

(etECH2017)”, Rīgā, 2017. gada 27. aprīlī (referāts<br />

angļu valodā: “Archival documents research role in<br />

Latvian cultural heritage exploration”, Abstracts<br />

Proceedings ISBN 978-9984-24-206-4)<br />

• 20. starptautiskajā zinātniskajā konferencē<br />

“Sabiedrība un kultūra: Izziņa un jaunas zināšanas”,<br />

Liepāja, 2017. gada 19. maijā (referāts un publikācija<br />

latviešu valodā “Jaunatklātie fakti Johana Lēberehta<br />

Egginka biogrāfijā”).<br />

• Latvijas Nacionālā vēstures muzeja zinātniskajā<br />

konferencē “Dauderu namam – 120: Sarkandaugavas<br />

saimnieciskais, sociālais un kultūrvēsturiskais<br />

konteksts”, Rīgā, 2017. gada 4. oktobrī (referāts<br />

un publikācija latviešu valodā “1900.-1915. gada<br />

Sarkandaugava baltvācu Melleru dzimtas arhīvā”)<br />

Kontakti informācijai un turpmākai dzimtas<br />

informācijas aktualizēšanai:<br />

ATSAUCES:<br />

1. Walter Moeller, “Einleitung zur Geneologie des Geschlechts Moeller”, 2.lpp, līdz šim nepublicētie dzimtas hronikas manusripta<br />

ievadvārdi, kuru oriģināls glabājas Darmštadtes arhīvā;<br />

2. Walter Moeller, “Einleitung zur Geneologie des Geschlechts Moeller”, 2.lpp, līdz šim nepublicētie dzimtas hronikas manusripta<br />

ievadvārdi, kuru oriģināls glabājas Darmštadtes arhīvā;<br />

3. Walter Moeller, “Einleitung zur Geneologie des Geschlechts Moeller”, 1.lpp, līdz šim nepublicētie dzimtas hronikas manusripta<br />

ievadvārdi, kuru oriģināls glabājas Darmštadtes arhīvā;<br />

4. Izdevējs: Verlage von Harro von Hirschheydt, Hannover-Dohren, 1965;<br />

5. Friedwald Moeller, Walter Moeller, “Beitrag zur Geneologie des Geschlechts Moeller aus Konigsberg/Pr”, 158. lpp. “Altprusische<br />

Geschlechterkunde Familienarhiv” Nr. 21, S.155, 1967;<br />

6. Skat. https://de.wikipedia.org/wiki/Engelbrekt_Engelbrektsson<br />

7. Walter Moeller, “Einleitung zur Geneologie des Geschlechts Moeller”, 2.lpp, līdz šim nepublicētie dzimtas hronikas manusripta<br />

ievadvārdi, kuru oriģināls glabājas Darmštadtes arhīvā;<br />

8. “Jura Millera dzimtas ģerboņa Heraldiskais apraksts”, Valsts prezidenta Heraldikas komisija, 2016. gada 16. decembris;<br />

9. Friedwald Moeller, Walter Moeller, “Beitrag zur Geneologie des Geschlechts Moeller aus Konigsberg/Pr”, 158. lpp. “Altprusische<br />

Geschlechterkunde Familienarhiv” Nr. 21, S.158, 1967;<br />

Juris Millers<br />

jurismillers@me.com<br />

www.jurismillers.lv<br />

+37126100555<br />

Marijas iela 20-24, Rīga<br />

Šī pētījuma fragmenti un uz pētījuma bāzes veidotie<br />

LV-1011, Latvija<br />

18 19

I NODAĻA<br />

KĒNIGSBERGAS PAMATSTUMBRS<br />

MOELLER<br />

BIGORCK, BOCK, BREUER, ENGELBRECHT, HAARLAND, HILDACH,<br />

JENSCH, VON KALNEIN, KEHLER, KIENEAPFEL, MACKENSEN STURTZEL,<br />

WAGNER, WEGER, WEISS<br />

20 21

Pirmās rakstītās liecības par Kēnigsbergu parādās 1255.<br />

gadā, kad Ziemeļu krusta karu laikā Vācu ordenis pēc<br />

uzvaras pie Rūdavas, prūšu cilts sembu zemē, nopostītās<br />

Tvagstes pils vietā pie Prēgeles upes sāk celt cietoksni,<br />

kam dod majestātisku nosaukumu - “Konigsberg” jeb<br />

“Karaļu kalns”, tādejādi godinot karagājiena vadītāju,<br />

Bohēmijas karali Otokaru II Pršemislu. Līdz II Pasaules<br />

karam latviski Kēnigsbergu dažkārt mēdza dēvēt arī par<br />

Karaļaučiem, aizņemoties šo nosaukumu no lietuviešu<br />

valodas.<br />

14. gadsimtā Kēnigsberga kļuva par Hanzas savienības<br />

locekli (kopš 1339.), bet 1457. gadā Vācu ordenis savu<br />

galvaspilsētu no Marienburgas pārcēla uz Kēnigsbergu,<br />

ar kuru turpmāko gadsimtu gaitā cieši saistīta arī Melleru<br />

(vācu rakstībā - “Moeller”) dzimta.<br />

Drīz pēc galvaspilsētas pārcelšanas ir fiksētas arī senākās<br />

rakstiskās liecības par Melleru dzimtu – baznīcu grāmatās<br />

tiek pieminēts šobrīd par Melleru dzimtas ciltstēvu<br />

uzskatāmais (I paaudze):<br />

• Tomas Mellers (Thomas Moeller, *ap 1490. gadu<br />

Prūsijā †1536. vai 1539.).<br />

Diemžēl, līdz mūsdienām nav saglabājušās ziņas par viņa<br />

nodarbi, nav zināmi arī viņa vecāku, brāļu, māsu un sievas<br />

vārdi (Darmštadtes arhīvā ir norāde, ka viņa sieva ir bijusi<br />

Neidermane (Neidermann), nenorādot viņas vārdu), kā<br />

arī precīzs bērnu skaits - šobrīd ir atrodamas ziņas tikai<br />

par vienu viņa dēlu (II paaudze):<br />

• Gregors Mellers (Gregorius Moeller, *1525.<br />

Konigsberg †18.1.1581. [vai *1535. †1580.]<br />

Konigsberg).<br />

Saskaņā ar vēstures avotiem, II Paaudzes pārstāvis<br />

Gregors Mellers (Gregorius Moeller, *1525. Konigsberg<br />

†18.1.1581. [vai *1535. †1580.] Konigsberg) 1544. gadā<br />

absolvēja Kēnigsbergas universitāti, bet jau 1557. gadā<br />

viņš bija Kēnigsbergas Altštadtes (viens no Kēnigsbergas<br />

rajoniem) birģeris (mūsdienu izpratnē – pašvaldības<br />

deputāts), kurš šos pienākumus apvienoja ar notāra un<br />

aldara darbiem. Laikā no 1571. līdz 1581. gadam viņš<br />

rakstīja dienasgrāmatu, kurā atspoguļoja nozīmīgākos<br />

Altštadtes ikdienas dzīves notikumus, kas vēlāk ir iekļauti<br />

arī darbos “Acta Borussica” (band 1, Seite 74-99, band<br />

2, Seite 86-120, 726-770 un 816-859) un atkārtoti izdota<br />

1728. gadā Kēnigsbergā, izdevumā “Erleuterten Preussen”<br />

(Band IV, Seite.741 ff).<br />

Savas dienasgrāmatas viņš rakstīja dzejas pantmēros,<br />

aprakstot daudzas sadzīviskas lietas un norises, vienlaikus<br />

piepildot savus tekstus ar Dieva slavēšanu. Kā norāda<br />

F.L.Mellers, lielāko daļu viduslaiku hroniku ir vai nu mūku<br />

rakstītas, vai atrodamas kalendāros un žurnālos. Taču šī ir<br />

personiska hronika, kurā tiek runāts par apkārt notiekošo<br />

sadzīvi un ikdienišķām lietām – cilvēku dzimšanu, nāvi,<br />

pirkumiem, u.t.t. 1<br />

Lai arī pastāv dažādas versijas par Gregora Mellera<br />

pēcteču skaitu, šobrīd pētnieki ir nonākuši pie kopsaucēja,<br />

ka laulībā ar Elizabeti Prillaku (Elisabeth Prilack, *1525.<br />

†1570.) dzimuši divi dēli un piecas meitas (III paaudze):<br />

Attēls 1.<br />

Kēnigsbergas Altštadtes (attēla augšpusē) un<br />

Kneiphofas (sala attēla vidū) plāns 1581. gadā.<br />

nav.<br />

• Urzula Mellere (Ursula Moeller, *†), plašāku ziņu<br />

nav.<br />

• Sofija Mellere (Menius) (Sophia Moeller<br />

(Menius), *†).<br />

• Tobias Mellers (Tobias Moeller, *? †pēc 1609.).<br />

Par Gregora Mellera meitas, III paaudzes pārstāves<br />

Annas Melleres (Poles) (Anna Moeller (Pohle), *†) dzīvi ir<br />

zināms fakts, ka 1582. gada 14. oktobrī viņa Kēnigsbergā<br />

ir saderinājusies ar Austinu Poli (Austin Pohle, *†). Par<br />

laulībā dzimušiem pēcnācējiem pagaidām nekādu ziņu<br />

nav.<br />

Savukārt par Gregora Mellera meitu, III paaudzes pārstāvi<br />

Sofiju Melleri (Menius) (Sophia Moeller (Menius), *†)<br />

zināms, ka 1591. gada 21. novembrī viņa apprecējusies<br />

Attēls 2.<br />

Gregora Mellera 1571. gadā rakstītā hronika, kuras<br />

fragments pārpublicēts 1932. gadā izdotajā dzimtas<br />

vēstures grāmatā.<br />

ar vēlāko Kēnigsbergas Albertinas (Alberta) universitātes<br />

rektoru Matiasu Meniusu (Matthias Menius, *1544. gadā<br />

Danzig †3.6.1601. Konigsberg). Arī par šajā par laulībā<br />

dzimušiem pēcnācējiem nekādu ziņu nav.<br />

Matias Menius (pazīstams arī kā Matthias Maine, Mainius<br />

vai Meine) bija vācu astronoms, matemāķis un bibliotekārs,<br />

kurš pēc skolas absolvēšanas dzimtajā Dancigā, 1558. gada<br />

20. oktobrī uzsāka studijas Vittenbergas universitātē, kur<br />

viņš klausījās Filipa Melanhtona (Philipp Melanchtons)<br />

priekšlasījumus. Šeit viņš varēja mācīties, pateicoties<br />

Dancigas Rātes stipendijai. 2<br />

Tāpat viņš apmeklēja citu sava laika zinātnieku – Esroma<br />

Rudingera (Esrom Rüdinger 3 ) priekšlasījumus fizikā, Pētera<br />

Vincenta (Petrus Vincentius 4 ) priekšlasījumus loģikā,<br />

kā arī Sebastjana Teodorika (Sebastian Theodoricus 5 ),<br />

Kaspara Peucera (Caspar Peucer 6 ), Mathauza Blohingera<br />

(Matthäus Blöchinger 7 ) un Bartolomeja Šonborna<br />

(Bartholomäus Schönborn 8 ) priekšlasījumus matemātikā. 9<br />

1570. gada 29. augustā Matias Meniuss ieguva maģistra<br />

grādu filozofijas zinātnēs Vitenbergā 10 un 1571.<br />

gadā salaulājās ar Gorlicas (Görlitz) birģermeistara<br />

meitu Klāru Veidneri (Clara Weidner). Pēc laulībām<br />

viņš atgriezās Dancigā, kur gadu nostrādāja par<br />

“Johannischule” ģimnāzijas rektoru. 1572. gadā viņš<br />

turpat kļuva par astronomijas profesoru. Šajā laikā viņš<br />

novēroja un atklāja jaunas zvaigznes, kas aprakstīts<br />

1572. gadā izdevumā “Sternbild Kassiopeia”.<br />

Pateicoties tam, kā arī darbam ar astronomu Tīhu<br />

Brahi (Tycho Brahe 11 ) pie darba darba “Progymnasmat.<br />

Astronom. Instauratae” un nepublicētā manuskripta<br />

“De ortu et occasu lunae supputando”, viņš ieguva<br />

atzinību akadēmiskajā pasaulē un 1579. gadā kļuva par<br />

matemātikas profesoru Kēnigsbergas universitātē. Šeit<br />

viņš kļuva par Nikolaja Kopernika (Nikolaus Kopernikus 12 )<br />

darbu sekotāju un strādāja pie Gregoriāņu kalendāra<br />

pilnveidošanas, paralēli tam laikā no 1568. līdz 1602.<br />

izstrādājot arī pats savu kalendāru.<br />

Vairākus gadus Mateas Meniuss bija Alberta universitātes<br />

(t.s. Albertina) rektors – pirmo reizi viņš par tādu kļuva<br />

1587., bet vēlāk arī 1593. un 1599. gados, izstrādājot divas<br />

disertācijas “De rotunditate terrae” un “Prognosticon auf<br />

das Jahr 1588”. Kopš 1585. gadā viņš pildīja Prūsijas firsta<br />

karaliskā bibliotekāra pienākumus.<br />

Par Gregora Mellera dēlu, III paaudzes pārstāvi Tobiasu<br />

Melleru (Tobias Moeller, *? †pēc 1609.) ir zināms, ka viņš<br />

bija precējies divas reizes – 1583. gada 28. aprīlī ar fon<br />

Bornena (von Bornen, †1583.) atraitni Katrīnu Zeueri<br />

(Catharina Seuer, †1597.), bet 1597. gada 27. novembrī<br />

– ar advokāta Nikolausa Šarta (Nicolaus Schart) atraitni<br />

Esteri fon Hofenu (Esther von Hoffen), kuras tēvs<br />

Martins Hoffens (Martin Hoffen) bija Altštadtes tiesnesis<br />

(Gerichtsverwandten). Ir ziņas, ka 1602. gadā Tobias<br />

Mellers par 275 markām pārdeva 1/8 mājas Hofgasse ielā<br />

Simonam Lallenam (Simon Lallein) (avots – 1602. gada<br />

22. janvāra “Burgerding” 13 ). Tobiasa Mellera pirmajā<br />

laulībā ar Katrīnu Zeueri piedzima (IV paaudze):<br />

• Tobias Mellers (Thobias Moeller, *2.12.1585.<br />

Konigsberg †?). Kā krustvecāki ir norādīti: Dominika<br />

kungs (H.[err] Dominick, Parchant), Frīdrihs Frīze<br />

(Friedrich Friese) un Otto Šulca sieva Luīze Šulca<br />

(Luisa Otto Schulz Ehefrau). Domājams, precējies<br />

ar Barbaru Neuverku.<br />

• meita Mellere (*6.8.1587. Konigsberg †?), vārds<br />

un dzīves gājums nav zināms.<br />

• dēls Mellers (*10.1.1595. Konigsberg †?), vārds un<br />

dzīves gājums nav zināms. Krustvecāki – Ahasukrs<br />

Brands (Ahasucrus Brandt), Hanss Vissels (Hanss<br />

Wissel), un Zamuels Zeuters (Samuel Seuterss).<br />

• Marija Mellere (Maria Moeller, *18.4.1597.<br />

Konigsberg †?), krustvecāki – Andrejs Fabriciuss<br />

(Andreas Fabritius), konditors Matejs Fravšteins<br />

(küchmeister Mattheus Frawenstein), Mateja<br />

Kraimata atraitne (Ww. Mattheus Krymat), Hansa<br />

Mihalea kundze (Frau Hans Michel), Baltazāra<br />

Plātena kundze (Frau Balthasar Platen).<br />

1618. gadā Kēnigsbergas baznīcā tika uzsaukti Tobias<br />

Mellers un Kristofa Neiverka (Christoph Neuwerks)<br />

atraitne Barbara Neuverka (Barbara Neuwerks) 14 .<br />

F.L.Mellers norāda, ka šajā gadījumā nav precīzi saprotams,<br />

vai šeit runa ir par III vai IV paaudzes Tobiasu Melleru,<br />

taču korelējot šo norādi ar IV paaudzes Tobiasa Mellera<br />

dzimšanas gadu, domājams, šī piezīme ir attiecināma uz<br />

IV paaudzes Tobiasu Melleru.<br />

Attēli 3., 4. un 5.<br />

No kreisās: vācu matemātiķi Mathoiss Blohingers (Matthäus Blöchinger),<br />

Kaspars Peucers (Caspar Peucer) un Nikolajs Koperniks (Nikolaus Kopernikus).<br />

• Albrehts Mellers (Albrecht Moeller, *17.3.1570.<br />

[vai *7.5.1570.] Konigsberg †8.2.1636. Konigsberg).<br />

• Anna Mellere (Pole) (Anna Moeller (Pohle)).<br />

• Ģertrūde Mellere (Gertrud Moeller, *†), plašāku<br />

ziņu nav.<br />

• Marija Mellere (Maria Moeller, *†), plašāku ziņu<br />

22 23

Spriežot pēc vēstures avotiem, tieši III paaudzes pārstāvis<br />

Tobias Mellers aizsāka vēlākos gadsimtos daudziem<br />

Melleru dzimtas pārstāvjiem raksturīgo tirgoņu nodarbi<br />

Kneiphofā (Kneiphof, Knypava, Knipawa) – vienā no<br />

trīs Kēnigsbergas vēsturiskajiem rajoniem (abi pārējie<br />

– Altstadt un Lobenicht). Kneiphofa atrodas uz 10<br />

hektārus lielas salas Prēgeles upes vidū, kur savulaik<br />

bija Kēnigsbergas universitāte un Kēnigsbergas katedrāle.<br />

Līdz 14. gadsimta sākumam šī sala bija zināma kā<br />

Fogtsverdere (Vogtswerder). Līdz 1724. gadam, kad ar<br />

Prūsijas karaļa pavēli visi trīs rajoni – Kneiphofa, Altštadte<br />

un Lobenihta tika juridiski apvienotas vienā pilsētā ar<br />

nosaukumu Kēnigsberga, katrs no šiem rajoniem eksistēja<br />

ar savu neatkarīgu pilsētas pārvaldes un nodokļu sistēmu.<br />

Kneiphofa ir jaunākā no trīs vēsturiskajām Kēnigsbergas<br />

daļām, kuras attīstība strauji aizsākās līdz ar<br />

“Kramerbrucke” (1286.) un “Grüne brucke” (1322.) un citu<br />

tiltu celtniecību. Šī sala 1327.gada 6. aprīlī saņēma pilsētas<br />

tiesības. Mūsdienās salai, kuras vēsturiskā apbūve tika<br />

pilnībā iznīcināta II Pasaules kara laikā, dots Imanuēla<br />

Kanta vārds, jo Kēnigsbergas katedrālē atrodas viņa kaps.<br />

Ja Tobiass Mellers savu dzīvi saistīja ar Kneiphofu un<br />

tirdzniecību, tad viņa brālis, III paaudzes pārstāvis<br />

Albrehts Mellers (Albrecht Moeller, *17.3.1570.<br />

†8.2.1636.) savu dzīvi veltīja pilsētas iedzīvotāju dvēseļu<br />

un ķermeņu glābšanai – viņš bija Altštadtes pilsētas<br />

ķirurgs un baznīcas draudzes vecākais (Altstädtischer<br />

Stadtchirurg, Kirchenvorsteher der altstädtischen Kirche).<br />

Jāpiezīmē, ka vēlākos gadsimtos Melleru dzimtā dominē<br />

ar medicīnu, baznīcu, pilsētas pārvaldi un tirdzniecību<br />

saistītās profesijas, kam pateicoties arī ir saglabājušās<br />

rakstiskas liecības par šiem cilvēkiem.<br />

Kēnigsbergas Altštadtes baznīcas mirušo reģistra grāmatas<br />

523. lpp (grāmatas oriģināls 1932. gadā glabājās Prūsijas<br />

valsts arhīva (Staatsarhiv) fondos), ir atrodams ieraksts,<br />

kas sniedz plašāku priekšstatu par Albrehta dzīves<br />

gājumu. Te rakstīts: “Meistars Albrehts Mellers, ķirurgs<br />

un pilsētas balbieris [bārddzinis]. Apglabāts 13.2.1636.<br />

p. Dom. Invocavit. Viņš dzimis Kēnigsbergā anno 1570.<br />

gada 7. martā, mīlošu kristīgu vecāku ģimenē. Viņa tēvs ir<br />

Gregors Mellers, šīs Altštadtes birģers un aldaris, viņa māte<br />

– Elizabete Prilaka. Pēc kristībām vecāki ar Dieva svētību<br />

ir devuši viņam gara maizi un skolu. Kad viņš sasniedza<br />

atbilstošu vecumu, vecāki viņu nosūtīja ķirurgu un<br />

bārdziņu mācībās uz Kauņu, kur viņš godīgi apguva arodu.<br />

Pēc skolas gadiem viņš devas uz Vāciju, kur pie zemes un<br />

ūdens viņš meklēja labus ļaudis, kam kalpot. Anno 1601.<br />

viņš apprecējās ar Annu, Georga Jonasa (Georg Jonassen)<br />

ļoti sērojošo atraitni, ar kuru laulībā viņš draudzīgi un<br />

kristīgi dzīvoja un ar Dieva svētību sagaidīja 8 bērnus – 4<br />

dēlus un 4 meitas, no kuriem 1 dēls un 3 meitas ir dzīvi.<br />

Uzsākot pilsētas ķirurga un bārddziņa darbu viņš pats<br />

bija čakls un strādīgs – pacienti pie viņa varēja nokļūt<br />

ka dienā, tā naktī. Slimība pieveica viņu Dieva gadā, ar<br />

smagām ciešanām un nogurumu, liced ad bibueri media,<br />

no dienas uz dienu kļūstot vājākam, kā dēļ viņš jau 12<br />

nedēļas nespēja atnākt līdz Dieva namam, bet čakli lūdzās<br />

mājās communiciret quam antea quoque sepis ab ipso<br />

factum. Aizvadītās svētdienas rītā pulkst. 4 viņš mira 66<br />

gadu vecumā. Piemiņas aizlūgumu noturēja H.M.Lepners<br />

ex L.Sil.1.” 15 Viņš tika apglabāts Altštadtes baznīcā un pie<br />

viņa kapa dziedāja skolas koris.<br />

Varbūt tas bija “dienesta romāns”, varbūt – nejauša sakritība,<br />

bet par savu dzīvesbiedri Albrehts Mellers apņēma<br />

Altštadtes pilsētas ķirurga Neidermaņa (Neidermann)<br />

meitu (iespējams, I paaudzes pārstāvja Tomasa Mellera<br />

sievas Neidermanes radinieki), Georga Jonasa (Georg<br />

Jonas, * † pirms 1601.) atraitni Annu Neidermani (Anna<br />

Niedermann vai Neidermann, *1571. †8.3.1641.). Ar lielu<br />

varbūtības pakāpi var apgalvot, ka visticamāk, Albrehts<br />

iemīlējās sava medicīnas skolotāja un aizbildņa meitā, kas<br />

ļāva viņam pārņemt un turpināt tolaik prestižo pilsētas<br />

ķirurga amatu. Savukārt baznīca, kurā viņš kalpoja,<br />

sākotnēji tika celta kā Romas katoļu Sv.Nikolaja baznīca<br />

1264. gadā (pārbūvēta no 1504. līdz 1537.), bet kopš 1523.<br />

gada tā darbojās kā luterāņu baznīca.<br />

Albrehta Mellera un Annas Neidermanes (Jonasas) laulībā<br />

piedzima (IV paaudze):<br />

• Elizabete Mellere (Valtere/Krauze) (Elisabeth<br />

Moeller (Walter/Krause), *16.11.1601. Konigsberg<br />

†1665.), krustvecāki – Johans Bozigs (Johann<br />

Attēls 6.<br />

Kēnigsbergas Altštadtes baznīca (1613., 1823. un 1826. gadā).<br />

Attēls 7.<br />

Kēnigsbergas Altštadte (attēla labajā pusē) un Kneiphofa (sala attēla vidū) foto ap 19<strong>30</strong>. gadu.<br />

Bosig), Hansa Dorna sieva (Hans Dorns Ehefrau),<br />

Hansa Messeļa sieva (Hans Messel Ehefrau).<br />

• Kristofs Mellers (Christoph Moeller, *24.1.1604.<br />

Konigsberg †?), krustvecāki – Lorencs Vitpols<br />

(Lorenz Wittpohl), Hans fon Mellers (Hans<br />

v. Moller), Frīdriha Keistorina (die Friedrich<br />

Keustorin).<br />

• Anna Mellere (Krīgere) (Anna Moeller (Kruger)<br />

*8.1.1610. Konigsberg †?), krustvecāki – Daniēls<br />

Hāns (Daniel Hahn), Hans fon Mellers (Hans v.<br />

Moller), Heinriha fon Mellera sieva (Heinrich v.<br />

Moller Ehefrau),<br />

• Albrehts Mellers (Albrecht (Albracht) Moeller<br />

*22.4.1611. Konigsberg †26.7.1669. Konigsberg),<br />

• Marija Mellere (Vēgere) (Maria Moeller (Weger),<br />

*2.6.1612. Konigsberg † 5.2.1672.), krustvecāki<br />

– Kristofs Rodemans (Christof Rodermann) un<br />

Kristofs Vintorijs (Christof Wintorius).<br />

• Johanns Mellers (Johannes Moeller, *aprīlis, 1618.<br />

Konigsberg †?).<br />

Divus gadus pēc sava pirmā vīra nāves – 1646. gadā<br />

Elizabete apprecējās otrreiz. Šoreiz par viņas dzīvesbiedru<br />

kļuva Kristofs Valters (Christoph Walter (Walther),<br />

*12.2.1615. Werben (Altmark) †21.12.1663. Rastenburg) 16 .<br />

Verbena (Weben) ir neliela pilsētiņa pie Elbas Vācijā, bet<br />

Rastenburga mūsdienās ir Ketršinas (Ketrzyn) pilsēta<br />

Polijā. Par K.Valtera dzīvi ir zināms, ka viņš 1642. gada<br />

24. aprīlī Kēnigsbergā kļuva par maģistru, pārzināja<br />

austrumu valodas un 1646. gada 16. martā tika ordinēts<br />

par superintendantu (Erzpriester) Rastenburgā. Vācu<br />

pētījumā norādīts, ka viņa portrets karājas Rastenburgas<br />

baznīcā. Pagaidām nav precīzi noskaidrots, kurā no<br />

Rastenburgas baznīcām K.Valters kalpoja, taču iespējams,<br />

tā bija Sv.Georga baznīca. Starp citu, Rastenburga jeb<br />

Ketrzyn ir vistuvākā pilsēta Ā.Hitlera komandbunkuram<br />

“Wolfsschanze” jeb “Vilku midzenis”. Elizabetes Melleres<br />

un Kristofa Valtera laulībā piedzima (V paaudze):<br />

• Anna Valtere (Anna Walter, *10.9.1655.<br />

Rastenburg †?), plašāku ziņu nav.<br />

Par IV paaudzes dēliem Kristofu Melleru (Christoph<br />

Moeller, *24.1.1604. Konigsberg †?) un Johannu Melleru<br />

(Johannes Moeller, *aprīlis, 1618. Konigsberg †?) un viņu<br />

dzīvi nav atrastas nekādas ziņas, bet par viņu māsu Annu<br />

Melleri (Krīgeri) (Anna Moeller (Kruger) *8.1.1610.<br />

Konigsberg †?) ir zināms vien fakts, ka 1635. gadā viņa<br />

apprecējās ar Vehlavas (Wehlau, mūsdienās – Znamensk)<br />

tirgotāju Georgu Krīgeru (Georg Kruger).<br />

Salīdzinoši plašākas rakstiskas ziņas par turpmākajām<br />

dzīves gaitām ir saglabājušies tikai par diviem Albrehta un<br />

Annas bērniem, V paaudzes pārstāvjiem Mariju Melleri<br />

(Vēgeri) un Albrehtu (Albracht) Melleru, kurš līdzīgi<br />

Attēls 8.<br />

Rastenburgas Sv.Georga baznīca 1880. gadā.<br />

Savukārt IV paaudzes vecākā meita Elizabete Mellere<br />

(Valtere/Krauze) (Elisabeth Moeller (Walter/Krause),<br />

*16.11.1601. Konigsberg †1665.) bija precējusies divas<br />

reizes. 1624. gada 16. aprīlī Kēnigsbergā viņa salaulājās<br />

ar Frīdrihu Krauzi (Friedrich Krause, *? †2.7.1644.<br />

Konigsberg), kurš bija tirgotājs un materiālists. Viņš bija<br />

“Kristus mācības ļaunuma” sludinātājs. Ar to mūsdienās<br />

varētu saprast, ka viņš bija tolaik pastāvošās organizētās<br />

reliģijas (kristīgās baznīcas) ideju noliedzējs jeb ateists.<br />

Tomēr jāatzīmē, ka 16.-17. gs termins “materiālists” tika<br />

izmantots kā aptiekārs un zāļu izgatavotāja apzīmējums,<br />

kas nozīmē, ka šajā gadījumā būtu lietojams arī šis termins.<br />

24 25

savam tēvam turpināja gan pilsētas ķirurga gan baznīcas<br />

draudzes vecākā pienākumus. Dzimtas ciltskoka tiešais<br />

turpinājums, kas ved uz Kurzemes zaru, ir meklējams<br />

Albrehta Mellera atzarā.<br />

IV paaudzes pārstāve Marija Mellere (Vēgere) (Maria<br />

Moeller (Weger), *2.6.1612. Konigsberg † 5.2.1672.), 1638.<br />

gada 31. janvārī Kēnigsbergā apprecējās ar Altštadtes<br />

birģermesitaru un tirgotāju Johannu Vēgeru (Johann<br />

Weger, *17.1.1608. †3.12.1685.). Šajā laulībā piedzima seši<br />

bērni (V paaudze), par kuru dzīves gājumu ir ļoti skopa<br />

informācija:<br />

• Barbara Vēgere (Kēlere) (Barbara Weger<br />

(Kehler), *20.3.1639. †19.7.1707.).<br />

• Magdalēna Vēgere (Magdalena Weger, *6.1.1641.<br />

†?).<br />

• Marija Vēgere (Kannengīzere/Zāme) (Maria<br />

Weger (Kannengieser/Sahme, *aprīlis, 1642. †?),<br />

• Albrehts Vēgers (Albrecht Weger, *15.8.1644.<br />

†22.5.1711.).<br />

• Pēteris Vēgers (Petrus Weger, *2.7.1650. †?),<br />

• Lorencs Vēgers (juniors) (Lorenz (Laurentius)<br />

Weger, *31.12.1653. †21.5.1715.).<br />

Tā piemēram, par šīs laulības pirmdzimto meitu, V<br />

paaudzes pārstāvi Barbaru Vēgeri (Kēleri) (Barbara<br />

Weger (Kehler), *20.3.1639. †19.7.1707.) ir zināms<br />

tikai fakts, ka viņa bija precējusies ar iesala darītāju un<br />

Sv.Georga hospitāļa mācītāju (Malzenbrauer un Forsteher<br />

des St.Georgshospitals) Daniēlu Kēleru (Daniel Kehler).<br />

Par Magdalēnas Vēgeres un Pētera Vēgera dzīves gājumu<br />

nekādu ziņu nav.<br />

V paaudzes pārstāve Marija Vēgere (Kannengīzere/<br />

Zāme) (Maria Weger (Kannengieser/Sahme, *aprīlis,<br />

1642. †?) bija precējusies divas reizes – vispirms ar ar<br />

Altštadtes tirgotāju Frīdrihu Kannengīzeru (Friedrich<br />

Kannengiesser), kurš visticamāk, mira pirms 1684. gada,<br />

jo 1684. gadā otrās laulības tika noslēgtas ar Altštadtes<br />

tirgotāju Jēkabu Zāmi (Jacob Sahme). Par šajās laulībās<br />

dzimušiem pēcnācējiem ziņu nav.<br />

V paaudzes pārstāvis Albrehts Vēgers (Albrecht Weger,<br />

*15.8.1644. †22.5.1711.) bija apelācijas tiesas tiesnesis<br />

(Oberappellationsgerichtsrath), kurš bija precējies divas<br />

reizes – 1672. gada 5. septembrī ar Frankfurtes mācītāja<br />

Martina Heinsius (Martin Heinsius) meitu Annu Teodoru<br />

Heinsius (Anna Theodora Heinsius, *? †27.2.1689.),<br />

Attēls 9.<br />

Alberta universitātes ēkas Kēnigsbergā 20. gs. sākumā.<br />

Attēls 10.<br />

Laurentija Vēgera seniora darba “Pathologica generalis”<br />

bet 1690. gada 28. novembrī – ar muižas tiesas tiesneša<br />

(Hofgerichtsrath) Bernharda fon Deršau (Bernhard von<br />

Derschau) meitu Sofiju Elisabeti fon Deršau (Sophia<br />

Elisabeth von Derschau, *19.5.1666. †?). Arī par šajās<br />

laulībās dzimušiem pēcnācējiem ziņu nav.<br />

Nedaudz plašākas ziņas ir par ģimenes jaunākā dēla, V<br />

paaudzes pārstāvja Lorenca Vēgera (juniora) Lorenz<br />

(Laurentius) Weger, *31.12.1653. †21.5.1715.) ģimeni un<br />

dzīves gājumu. Ir saglabājušās ziņas, ka viņš ieguva Phil.<br />

Mag. grādu un kā profesors strādāja dzimtās pilsētas<br />

Kēnigsbergas Alberta universitātē, kur specializējās<br />

svešvalodu pasniegšanā (Primarius für orientalische<br />

Sprachen). 1684. gada 29. augustā viņš apprecējās ar<br />

Kneifhofas tirgotāja Hironīma Grūbes (Hieronymus<br />

Grube, *? †1677.) un viņa sievas Suzannas Mihelas<br />

(Susanna Grube (geb. Michel)) meitu Annu Reginu Grūbi<br />

(Anna Regina Grube). No vācu vikipēdijā pieejamās<br />

informācijas 17 uzzinām, ka abu laulībā piedzima pieci<br />

bērni (VI paaudze):<br />

• Marija Ģetrūde Vēgere (Kenkele) (Maria<br />

Gertrud Weger (Kenckel), *14.5.1681. †7.4.1766.).<br />

• Nezināma meita (* †11.8.1690.).<br />

• Johans Kristofs Vēgers (Johann Christoph<br />

Weger).<br />

• Heinrihs Reinholds Vēgers (Heinrich Reinhold<br />

Weger, *11.7.1696. †?).<br />

• Nezināms dēls (* †25.1.1700.).<br />

VI paaudzes vecākā meita Marija Ģetrūde Vēgere<br />

(Kenkele) (Maria Gertrud Weger (Kenckel), *14.5.1681.<br />

†7.4.1766.) 1707. gada 29. augustā apprecējās ar Altštadtes<br />

tiesnesi (Gerichtsverwandten) Johanu Heinrihu Kenkeli<br />

(Johann Heinrich Kenckel).<br />

Christoph Weger), par kuru norādīts “L.L. stud. 1715”, kas<br />

varētu nozīmēt faktu, ka viņš 1715. gadā ir bijis students.<br />

VI paaudzes pārstāvis Heinrihs Reinholds Vēgers<br />

(Heinrich Reinhold Weger, 11.7.1696. †?) 1720. gada<br />

20. jūnijā ieguva Dr. med. grādu, bet 1721. gadā - a.o.<br />

Prof. med. 1726. gadā viņš strādāja Tilzītes slimnīcā<br />

“Stadtphysikus”, bet 1745. gadā – Gumbinnenā. Par<br />

Heinriha nozīmīgākajiem darbiem tiek uzskatīti “De statu<br />

hominis naturali”, “Ephemeridibus nonnullis hominum<br />

s. vom Calender in Gliedern”, “Mala educatione in<br />

teneris multorum morbum causa in adultis”, “Structura<br />

nonnullarum corporis humani patrium controversa” un<br />

“Morbis salutaribus”.<br />

Kā pēdējais ģimenē piedzima dēls, kurš mira zīdaiņa<br />

vecumā 1700. gada 25. janvārī un kura vārds nav zināms.<br />

Pats Lorencs Vēgers (juniors) mācījās Kēnigsbergas, Jēnas<br />

un Leipcigas universitāte, 1677. gada 25. janvārī iegūstot<br />

maģistra grādu filozofijā. Pēc grāda iegūšanas viņš<br />

atgriezās Kēnigsbergā un 1679. gadā kļuva par Alberta<br />

universitātes profesoru, pasniedzot austrumu valodas.<br />

Būdams profesors, viņš apceļoja Nīderlandi un Angliju,<br />

bet 1680. gadā sāka pasniegt arī ebreju valodu. Turpmākajā<br />

dzīves posmā viņš vairākkārt bija filozofijas nodaļas<br />

dekāns, 1696. gadā – kā rektors, bet 1704. un 1712. gados<br />

– kā prorektors. L.Vēgera seniora nozīmīgākie zinātniskie<br />

darbi ir Kēnigsbergā izdotie “Virtutem moralem in Deum<br />

no cadere” (1677.), “De verbo Dei occasione phraseos<br />

chaldaicae” (1682.), “Disputationum philologicarum super<br />

Hoseae cap. III v. 4.” (1686.), “Diss. De osculatione manus<br />

idololatrica, ex Job. C. 31, v. 26 - 28.” (1698.), “Ad verba<br />

Ezechiels 8, 17”. (1710) un “Albuminscriptie” (1714.).<br />

(1627.) izdevuma titullapa. 19 Ievērības cienīgs ir arī Lorenca Vēgera juniora radinieks<br />

- Kēnigsbergas hercoga galvenā ķirurga Johana Vēgera<br />

(Johann Weger) un viņa sievas Barbaras Dannenhauzeres<br />

(Barbara Dannenhauser) dēls Laurentijs Vēgers (Laurentius<br />

Weger, *9.8.1599. †1.10.1629.) seniors 18 . Ņemot vērā<br />

faktu, ka “Hofchirurgen”, kas norādīts vikipēdijā un un<br />

“Hofbarbier”, kas norādīts F.Mellera pētījumā, faktiski<br />

ir viena un tā pati profesija (ķirurgs/frizieris tolaik bija<br />

apvienota profesija), varam diezgan droši apgalvot, ka<br />

L.Vēgers seniors ir L.Vēgera juniora tēva, IV paaudzes<br />

pārstāvja Johanna Vēgera (Johann Weger, *1608. †1685.)<br />

brālis.<br />

Laurentijs Vēgers seniors mācījās Kēnigsbergas<br />

universitātē, kam 1621. gadā sekoja studijas Vittenbergas<br />

universitātē. Atgriežoties Kēnigsbergā, 1623. gada 4.<br />

Attēls 11.<br />

Vehlavas (Wehlau, mūsdienu Znamensk) rātsnams ap<br />

19<strong>30</strong>. gadu.<br />

Kā nākamā piedzima meita, kas mira zīdaiņa vecumā<br />

1690. gada 11. augustā un kurai nav zināms vārds. Pēc<br />

26<br />

viņas piedzima dēls Johans Kristofs Vēgers (Johann<br />

27<br />

aprīlī viņš ieguva filozofijas maģistra grādu. Turpmākajos<br />

gados viņš strādāja par Kēnigsbergas Altštadtes skolas<br />

konrektoru (vice-rektoru), bet 1624. gadā kļuva par Viļņas<br />

pareizticīgo ģimnāzijas “Collegio Ruthenico” profesoru.<br />

1626. gadā viņš kļuva par Kēnigsbergas universitātes<br />

loģikas un metafizikas (dialektikas) profesoru.<br />

Par Laurentija Vēgera seniora nozīmīgākajiem<br />

akadēmiskajiem darbiem tiek uzskatīti Kēnigsbergā<br />

izdotie “Analysis Aphorismi Apostolici, Philippens. capite<br />

secundo versibus 5. 6. 7. 8. Profundissimam exinanitionem<br />

Salvatoris exhibentis: Opposita Pontificiorum<br />

Calvinianorum, Photinianorum, aliorumq[ue] fucatis<br />

erroribus” (1624.), “Abfertigung der verandtwortung P.<br />

Richteri, darinnen erwisen wird, dass die Lehre, so die<br />

Theologi zu Königsberg von dem Wesen und Krafft das<br />

Wordts Gottes geführet, eine wolgegründte Lehre sey und<br />

Richter keine rechtmessige Ursach gehabt von derselbigen<br />

abzufallen” (1626.), “Pathologica generalis” (1627.),<br />

“Quaestionibus in omnes organi Aristotelici libros” (1628.)<br />

un “Prima Operatio Logica” (16<strong>30</strong>.).<br />

Laurentijs Vēgers seniors apprecējās ar burggrāfa<br />

Kristofera Šutcera (Christopher Schutzer) meitu Elisabeti<br />

(Elisabeth Becke, geb. Schutzer), kas tobrīd bija kancelejas<br />

ierēdņa (Amtsforsteher) Lorenca Bekes (Lorenz Becke)<br />

atraitne. Abi laulībā nepaspēja nosvinēt pat tās pirmo<br />

gadadienu, bet nepilnu mēnesi pēc Laurentija nāves (1629.<br />

gada 1. oktobrī) – 29. oktobrī piedzima dēls (V paaudze),<br />

kuram tika dots Lorenca vārds (Lorenz Weger), taču zēns<br />

nodzīvoja vien pāris mēnešus un mira nākamā gada<br />

februārī. Drīz vien Vēgera atraitne nolēma apprecēties<br />

trešo reizi un par viņas izredzēto kļuva Kristofs fon Vegners<br />

(Christoph von Wegner) no Dameravas (Damerau), par<br />

kuru zināms, ka viņam bija Dr. grāds un viņa darbs bija<br />

hercoga medību lauku jēgeris (jagdrat).<br />

Savukārt Albrehta Mellera dēls, IV paaudzes pārstāvis<br />

Albrehts Mellers (Albrecht (Albracht) Moeller<br />

*22.4.1611. Konigsberg †26.7.1669. Konigsberg) strādāja<br />

kā Altštadtes pilsētas ķirurgs un bārdzinis, bija draudzes<br />

priekšnieks (Kirchenvorsteher) un dzīvoja sava tēva namā<br />

Kēnigsbergas Altštadtē. 1640. gada 15. aprīlī Kēnigsbergā<br />

Albrehts apprecēja Vehlavas (Wehlau, mūsdienās –<br />

Znamensk) pilsētas galvas (birģermeistara) Georga<br />

Kīnapfela (Georg Kienapfel) meitu Regīnu Kīnapfeli<br />

(Regina Kienapfel, *? †2.11.1657.). Jāpiezīmē, ka Vehlavas<br />

rātsnams (Georga Kienapfela darba vieta), kas celts<br />

1380. - 1382. gadā, bija viens no senākajiem rātsnamiem<br />

Austrumprūsijā, kas tika sagrauts II Pasaules kara laikā.<br />

Abu laulībā piedzima trīs bērni (V paaudze):<br />

• Doroteja Mellere (Boka/Breijere) (Dorothea<br />

Moeller (Bock/Breuer), *11.4.1641. Konigsberg<br />

†6.10.1727. Konigsberg), krustvecāki – ārsts<br />

Rotgers Hemsings (Medic Doct. Rotgerus Hemsing),<br />

Ādama Odera sieva (H[err]. Adam Oders Ehefrau),<br />

Klemensa Kelhena sieva (Clemens Kelchen Ehefrau).<br />

• Albrehts Mellers (Albrecht Moeller, *24.4.1643.<br />

Konigsberg †18.10.1643. Konigsberg), miris zīdaiņa<br />

vecumā. Krustvecāki – advokāts Pēteris Vēgers<br />

(advocatus Jud. Aulici. Petrus Weger), Hans fon<br />

Mellers (Hans v. Moller), Balcers Lolhoffers (Balzer<br />

Lolhoffel), Vilhelma Kelša sieva (Frau Wilhelm<br />

Kelchsche), Hansa Koppelša sieva (Frau Hans<br />

Koppelsche).<br />

• Albrehts Mellers (Albrecht Moeller, *16.1.1645.<br />

Konigsberg †1701. West India), par kuru atrodams<br />

ieraksts – miris Rietumindijā, kas varētu liecināt<br />

par to, ka viņš, visticamāk, kļuva par misionāru,

jūrnieku vai tirgotāju. Krustvecāki – Reinholds<br />

Naunsverks (Reinhold Naunswerk), Johannes<br />

Zands (Johannes Sandt), Sireaks Heilsbergs<br />

(Cyreacus Heilsberg), Jēkaba Hofmeistera sieva<br />

(Jacob Hoffmeister Ehefrau), Gotharda Kalauva<br />

atraitne [?] (Gotthard Kalauws vid.).<br />

1657. gada gada novembrī Regīna Kīnapfela mirst un gadu<br />

pēc savas pirmās sievas nāves – 1658. gada 21. decembrī<br />

Albrehts apprecējās ottreiz – šoreiz par viņa izredzēto<br />

kļuva Kneiphofas vīnu tirgotāja Heinriha Freitāga<br />

(Heinrich Freytag, *1615. †?) tikko pilngadību sasniegusī<br />

meita Anna Freitāga (Anna Freytag, *1640. gada oktobris<br />

†28.4.1705.). Divus gadus pēc Albrehta Mellera nāves (viņš<br />

mira 1669. gada 26. jūlijā) arī viņa atraitne Anna Freitāga<br />

(Mellere) 1671. gadā apprecējās otrreiz – ar Kēnigsbergas<br />

Altštadtes pilsētas ķirurgu Pēteri fon Zost(enu) (Peter<br />

von Soost(en), *? †4.7.1697.). Annas Freitāgas laulībā ar<br />

Albrehtu Melleru piedzima pieci bērni (V paaudze):<br />

• Heinrihs Mellers (Heinrich Moeller, *10.1.1660.<br />

Konigsberg †9.11.1705. Lindenau), dzimtas tiešais<br />

turpinātājs Kurzemes atzara virzienā. Krustvecāki<br />

– Dītrihs Lībšteins (Dietrich Liebstein), Kristofs<br />

Monihe (Christoph Moniche), Kristians Bitšnovs<br />

(Christian Bitschnow), Joahima Lēbrehta atraitne<br />

(Joachim Lobrechts Ww.), Heinriha Barča sieva<br />

(Heinrich Bartsch Ehefrau).<br />

• Regīna Mellere (Šturmere) (Regina Moeller<br />

(Sturmer), *2.3.1662. Konigsberg †13.7.1710.<br />

Konigsberg), krustvecāki – Gotfrīds Bāks<br />

(Gottfried Baack), Kristians Roenlavs (Christian<br />

Roenlau), Heinca Brābera sieva (Heinz Brabers<br />

Ehefrau), Kristofa Minhenbergera sieva (Christoph<br />

Munchenbergs Ehefrau), Hanša Hermaņa atraitne<br />

[?] (Hans Hermans vid.).<br />

• Kristians Mellers (Christian Moeller, *14.7.1664.<br />

Konigsberg, †16.11.1722.), krustvecāki – Hans<br />

Vēgers (Hans Weger), Johans Vornovs (Johann<br />

Wornow), Ludvigs Prezīsts (Ludwig Pressiesth),<br />

Klemensa Kelhena sieva (Klemens Kelchen Ehefrau),<br />

Ābrahams Zamzens (Abracham Sahmsen).<br />

• Anna Sabīne Mellere (Grosa) (Anna Sabina<br />

Moeller (Gross), *4.2.1667. Konigsberg, †13.11.1699.<br />

Konigsberg), krustvecāki - Kristiāns Donāts (Scab.<br />

Loebnic. Christian Donat), Jēkabs Kleins (Jacob<br />

Klein), Pēteris Barčs (Peter Bartsch), Frīdriha<br />

Kannengīzera sieva (Friedrich Kannengieser fr.),<br />

Heinriha fon Kolena sieva (Heinrich v. Kohlen fr.).<br />

• Johans Mellers (Johann Moeller, *28.7.1669.<br />

Konigsberg †? Landsberg), krustvecāki – Hīronīms<br />

Šimelpfenings (Hieronymus Schimmelpfenning),<br />

M.Berhards fon Zandens (M.Berhardus v. Sanden),<br />

Frīdriha Bolša sieva (Friedrich Bolches frau).<br />

Savukārt Annas Freitāgas otrajā laulībā ar Pēteri fon<br />

Zost(enu) piedzima četri bērni, par kuru tālāko likteni<br />

nav atrodamas nekādas ziņas (V paaudze):<br />

• Laurentijs Zost(ens) (Laurentius Soost(en)<br />

*8.5.1672. Konigsberg †?),<br />

• Sofija Zost(ena) (Sophia Soost(en) *28.11.1672.<br />

Konigsberg †?), visticamāk, mirusi īsi pēc<br />

priekšlaicīgajām dzemdībām.<br />

• Sofija Zost(ena) (Sophia Soost(en) *7.5.1677.<br />

Konigsberg †?),<br />

• Gotfrīds Zost(ens) (Gottfried Soost(en)<br />

*31.5.1686. Konigsberg, †?), studējis filozofiju.<br />

Breijere) (Dorothea Moeller (Bock/Breuer), *11.4.1641.<br />

Konigsberg †6.10.1727. Konigsberg) ir zināms, ka viņa<br />

bija precējusies divas reizes – 1661. gada 2. februāri ar<br />

Ādamu Breijeru (Adam Breuer (Brewer), *? †18.3.1667.<br />

Konigsberg), kurš bija Altštadtes birģers un aldaris. Otrā<br />

laulība tika noslēgta gadu pēc pirmā vīra nāves – 1668.<br />

gada 13. novembrī ar galdnieku (Holzmeister) Antonu<br />

Boku (Anton Bock, *17.5.1646. †11.2.1706. Konigsberg).<br />

Pirmajā laulībā piedzima (VI paaudze) dēli:<br />

• Alberts Breijers (Albertus Breuer (Brewer),<br />

*26.4.1662. Konigsberg †?),<br />

• Frīdrihs Breijers (Friedrich Breuer (Brewer),<br />

*11.11.1664. Konigsberg † ?).<br />

Savukārt Dorotejas Melleres otrajā laulībā ar Antonu<br />

Boku piedzima (VI paaudze):<br />

• Anna Doroteja Boka (Anna Dorothea Bock,<br />

*1.5.1673. Konigsberg † ?).<br />

• Antonijs Boks (Antonius Bock, *19.2.1678.<br />

Konigsberg † ?).<br />

• Reinholds Boks (Reinhold Bock, *23.12.1661.<br />

Konigsberg †10.1.1754., Konigsberg).<br />

• Katrīna Boka (Palma) (Catharina Bock (Palm),<br />

*19.2.1678. Konigsberg †?), kas bija laulājusies ar<br />

kādu Palma kungu (Palm).<br />

Nekādu citu ziņu par šo cilvēku likteņiem un viņu<br />

pēcnācējiem nav, taču nav izslēgts, ka šeit minētais<br />

Palma kungs ir priekštecis (tēvs vai vectēvs) Johana<br />

Heinriha Mellera 1774. gada kristību ierakstā norādītajam<br />

krusttēvam Gottfrīdam Palmam (Gottfried Palm), kurš<br />

bija Altštadtes svaru un mēru kontrolieris (Wager), skat.<br />

Heinriham Melleram veltīto sadaļu.<br />

V paaudzes pārstāvja Heinriha Mellera (Heinrich<br />

Moeller, *10.1.1660. Konigsberg †9.11.1705. Lindenau),<br />

kā tiešā dzimtas turpinātāja (Kurzemes atzara virzienā),<br />

dzīvesgājums ir aprakstīts nākamajā nodaļā. Savukārt<br />

Heinriha māsa Regīna Mellere (Šturmere) (Regina<br />

Moeller (Sturmer), *2.3.1662. Konigsberg †13.7.1710.<br />

Konigsberg) ir minēta kā Altštadtes ķirurga Pētera Zostena<br />

audžumeita, kas 1688. gada 25. augustā 29 salaulājās<br />

ar Altštadtes tirgoni Reinholdu Šturmeru (Reinhold<br />

Sturmer (Stormer), *29.7.1643. †24.8.1703. Konigsberg),<br />

kurš iepriekš bija precējies ar Annu Mariju Horku (Anna<br />

Marie Horck, *1658. † 8.9.1684.), kura mira 26 gadu<br />

vecumā. Regīnas Melleres un Reinholda Šturmera laulībā<br />

piedzima seši dēli (VI paaudze):<br />

• Gotfrīds Šturmers (Gottfried Sturmer, *28.4.1689.<br />

Konigsberg †?).<br />

• Kristians Šturmers (Christianns Sturmer,<br />

*20.10.1691. Konigsberg † pirms 1695.).<br />

• Johans Gotfrīds Šturmers (Johann Gottfried<br />

Sturmer, *28.2.1693. Konigsberg †?).<br />

• Kristians Šturmers (Christian Sturmer, *1.7.1695.<br />

Konigsberg †?).<br />

• Johans Bernhards Šturmers (Johann Bernhard<br />

Sturmer, *5.11.1699. Konigsberg †?).<br />

• Daniēls Šturmers (Daniels Sturmer, *24.11.1702.<br />

Konigsberg †?).<br />

Visticamāk, 1691. gadā dzimušais dēls, VI paaudzes<br />

pārstāvis Kristians Šturmers (Christianns Sturmer,<br />

*20.10.1691. Konigsberg † pirms 1695.) mira pirms 1695.<br />

gada, kad šis vārds atkal tika dots jaundzimušajam.<br />

paaudzes pārstāvis Kristians Mellers (Christian Moeller,<br />

*14.7.1664. Konigsberg †16.11.1722.) tiek uzkatīts par<br />

Majorslinie dzimtas zara aizsācēju, tādēļ viņa ģimenes<br />

apraksts ir meklējams tam veltītajā nodaļā. Savukārt viņa<br />

māsa Anna Sabīne Mellere (Grosa) (Anna Sabina Moeller<br />

(Gross), *4.2.1667. Konigsberg †13.11.1699. Konigsberg)<br />

1699. gada 26. februārī laulājās ar Altštadtes ķirurgu<br />

Kristianu Grosu (Christian Gross, *24.3.1670. Konigsberg<br />

†13.5.1726. Konigsberg), kurš pēc Annas Sabīnes Melleres<br />

nāves, 1701. gada 18. aprīlī apprecējās ar Justīni Māsu<br />

(Justine Maass, *1673. †29.6.1724.), par kuras dzīvi ir<br />

zināms, ka viņa mira 51 gada vecumā un tika apgalābta<br />

1724. gada 29. jūnijā.<br />

V paaudzes jaunākais dēls Johans Mellers (Johann<br />

Moeller, *28.7.1669. Konigsberg †? Landsberg) kļuva par<br />

Prūsijas karaļa pulka ķirurgu, iespējams, sava vecākā<br />

brāļa Kristiana Mellera ietekmē, kurš jau izvēlējās<br />

militāro karjeru un 1700. gadā bija pulka vietraudzis<br />

(Regimentsquartiermeister), 1701. gadā – leitnants<br />

(Lieutenant), 1703. gadā – štāba kapteinis (Stabscapitain),<br />

bet 1711. gadā - Obristwachtmeister. Ir zināms, ka<br />

Johannam Melleram bija divas neprecētas meitas (VI<br />

paaudze), kuru vārdi (tāpat, ka Johanna Mellera sievas<br />

vārds) līdz mūsdienām nav saglabājušies.<br />

Kurzemes atzara ģimenes tiešais priekštecis ir V<br />

paaudzes pārstāvis Heinrihs Mellers (Heinrich<br />

Moeller, *10.1.1660. Konigsberg †9.11.1705. Lindenau),<br />

kurš Alberta universitātē studēja teoloģiju. Ir saglabājušās<br />

ziņas, ka augstskolā viņš tika imatrikulēts divas reizes –<br />

1677. gada 5. martā (ar piezīmi – (stipulavit jeb stipulates,<br />

kas nozīmēja, ka pēc studijām netika nokārtots gala<br />

eksāmens) un 1678. gada 11.oktobrī. 1693. gada 13.<br />

martā Hansa Albrehta fon Kalneina (Hans Albrecht von<br />

Kalnein) vadībā viņš tika ordinēts Kēnigsbergas Altštades<br />

baznīcā un uzsāka kalpot netālajā Lindenavas (Lindenau,<br />

Lipowina, Wola Lipowska) draudzē kā mācītājs, kur<br />

nostrādāja līdz savai nāvei 1705. gadā. Šeit viņš aizstāja<br />

ilggadējo baznīcas mācītāju Johannu Šteinboku (Johann<br />

Steinbock), kurš te kalpoja no 1665. līdz 1693. gadam. <strong>30</strong><br />

Kā redzams no vairākām publikācijām, kas tika izdotas<br />

pēc Heinriha Mellera nāves, viņš ir bijis čakls mācītājs,<br />

kurš aktīvi rūpējās ne tikai par draudzi, bet arī tās<br />

skolu, ar par ko tika respektēts. 31 Dzīves laikā Heinrihs<br />

Mellers bija precējies divas reizes – 1694. gada 9.<br />

februārī ar Lobenihtes skolas (Löbenichtschen Schulen,<br />

vēlākā Kēnigsbergas reālģimnāzija) prorektora Johana<br />

Vulpiusa (Johann Vulpius, *1656. †?) meitu Annu Mariju<br />

Vulpius (Anna Marie Vulpius, *12.2.1674. Konigsberg,<br />

†29.4.1698. Lindenau), bet pēc viņas nāves – 1699. gada<br />

5. maijā ar Kneiphofas tirgotāja Joahima Šmita (Joachim<br />

Smit, †22.5.1686.) meitu Mariju Šmiti (Maria Smit,<br />

*23.9.1676. Konigsberg †3.10.1741. Konigsberg). Kļuvusi<br />

atraitne, Marija Šmite 1711. gada 16. augustā salaulājās<br />

ar Kneiphofas tiesas darbinieku (Gerichtsverwandter)<br />

Kritofu Šulcu (Chritoph Schultz, *1.12.1647. †19.12.1712.),<br />

bet par pēctečiem šajās laulībās ziņu nav. Visdrīzāk, tas<br />

saistīts ar faktu, ka Šulcs mira gadu pēc kāzām.<br />

Par pašu Annu Mariju Vulpius ir saglabājusies norāde,<br />

ka viņa bija arī Kūrfirsta privātaptiekāra (Churf. priv.<br />

Apothekers) Kristofa Vosegīna (Christoph Wosegien)<br />

audžumeita.<br />

Heinriha Mellera laulībā ar Annu Mariju Vulpius<br />

Lindenavā piedzima (VI paaudze):<br />

• Johans Albrehts Mellers (Johann Albrecht<br />

Moeller, *11.1.1696. Lindenau † pēc 1760.), ir<br />

Kneifhofas līnijas (Kneiphofsche Linie) aizsācējs,<br />

tādēļ viņa dzīvesgājums aprakstīts šim dzimtas<br />

atzaram veltītajā nodaļā.<br />

Uz pārējo Melleru ģimeņu fona Heinrihs Mellers izcēlās<br />

ar to, ka viņa laulībās dzimušajiem bērniem ir plašs<br />

krustvecāku pulks. Šo krustvecāku norādītās profesijas<br />

un nodarbes sniedz priekšstatu par paša Heinriha Mellera<br />

draugu loku. Mellera otrajā laulībā ar Mariju Šmiti<br />

Lindenavā piedzima:<br />

• Johans Heinrihs Mellers (Johann Heinrich Moeller,<br />

*11.2.1700. Lindenau †21.5.1704. Lindenau), miris<br />

kā bērns. Viņa kristību ierakstā ir norādīti 16<br />

krustvecāki – Altštadtes rātskungs un kamerkungs<br />

Georgs Verners (Georg Werner, Ratsherr und<br />

Kammerer in der Altstadt), Heiligenbeilas<br />

mācītājs, maģistrs Johans fon Zandens (Magister<br />

Johann v. Sanden, Pastor Heiligenbeil), Tīravas<br />

mācītājs, maģistrs Ēriks Hornings (Magister Ericus<br />

Horning, Pastor in Tirau), Hermsdorfas mācītājs<br />

Kristians Vīprehts (Christian Wieprecht, Pastor in<br />

Hermsdorf), Heinrihs Šmits (Heinrich Schmits),<br />

Johans fon Hāgens (Johann v. Hagen), Mehels<br />

Šteinhāgens (Mechel Steinhagen), Hans Rocs (Hans<br />

Rotz), Jākobs Šults (Jacob Schult), Katrīna Barbara<br />

fon Kalneina, dzim. Perbande (Catharina Barbara<br />

von Kalnein geb. Perband), Doroteja Elizabete<br />

Mellere, dzim. Kālava (Fr. Dorothea Elisabeth<br />

Attēli 12. un 13.<br />

Lindenau (Lipowina) baznīca, kurā no 1693. līdz 1705. gadam kā mācītājs kalpoja Heinrihs Mellers.<br />

Par V paaudzes pārstāvi Doroteju Melleri (Boka/ Annas Freitāgas un Albrehta Mellera trešais dēls, V<br />

28 29

Moller geb. Kalau), Susanna Šulca, dzim. Krīgere<br />

(Susanna Schultz geb. Kruger), Susanna Doroteja<br />

Rālava, dzim. Šulca (Susanna Dorothea Rahlau, geb.<br />

Schultz), Anna Elizabete Vernere, dzim. Pērbande<br />

(Anna Elisabeth Werner, geb. Perband), Elizabete<br />

Suvertīna, dzim. Cintiņa (Elisabeth Sywertin, geb.<br />

Zintin), Anna Brūniņa (Anna Bruchnin).<br />

• Reinholds Mellers (Reinhold Moeller, *13.8.1701.<br />

Lindenau †5.12.1770. Konigsberg), tirgotājs<br />

Kneiphofā, dzīvoja Fleischbankengasse ielā,<br />

miris no drudža. Kā krustvecāki ir norādīti –<br />

karaliskais rātskungs un kara komisārs Daniēls<br />

Kālavs (H.[err] Daniel Kalau, Konigl. Rath und<br />

Krieges Commis.[ar]), Johans Frīdrihs fon Brants<br />

(Johann Friedrich von Brand), Johans Rozenbaums<br />

fon ….[nesalasāms] (Johann Rosenbaum von…),<br />

Reinholds Fārenheits (Reinhold Fahrenheit),<br />

Reinholds Šmits (Reinhold Schmits), Jēkabs<br />

Bendendorfs (Jacob Bendendorf), Jākobs Jāgens<br />

(Jacob Jagen), Pēteris Hinsts (Peter Hinsti), Hans<br />

Hess (Hans Hess), [nesalasāms] Kalneins (??<br />

Kalnein), Urzula Meinere (Ursula Meyner), Anna<br />

Marija Hartina (Anna Maria Hartin), Katrīna<br />

Šteinhāgene (Catharina Steinhagen), Dāvida Ārtna<br />

kundze (Fr. David Arnt), Eisen (bergas) mācītāja<br />

sieva Marija Elīza Šulca (Maria Elisa Schulz, Pfarrin<br />

von Eisen(berg)), Doroteja Pērbande (Dorothea<br />

Perband).<br />

• Gotfrīds Mellers (Gottfried Moeller, *<strong>30</strong>.1.1703.<br />

Lindenau †2.8.1783. Konigsberg). Kā krustvecāki ir<br />

norādīti – Elizabete fon Pērbande, dzim. fon Aulaka<br />

(Elisabeth von Perband, geb. von Aulach), Helēna<br />

fon Brantes jaunkundze (Frl. Helene von Brandt),<br />

Anna Katrīna fon Kalneinas jaunkundze (Frl. Anna<br />

Catharina von Kalnein), Anna Barbara Vīprehte,<br />

dzim. Rode (Anna Barbara Wiprecht, geb. Rohde),<br />

Zonnenštūlas Jēkaba sieva Doroteja (Dorothea<br />

Jacob Sonnenstuhls Vidua), majors fon Brants<br />

(Major v. Brandt), Balgas [muižas?] nomnieks<br />

Mehels Benslihs [vai Henslihs] (Arrendator<br />

zu Balga, H.[err] Mechel Benslich [Henslich]),<br />

Eisenbergas mācītājs Johans Heinrihs Šulcs (Pfarrer<br />

zu Eisenberg Johann Heinrich Schultz), Mehels Šults<br />

no Bogelzangas (Mechel Schult von Bogelsang),<br />

Dāvids Ārents no Kiršd(orfas) (David Arend von<br />

Kirschd(orf)), Jēkabs Omte no Zonnenštūlas (Jacob<br />

Omte von Sonnenstuhl).<br />

• Heinrihs Mellers (Heinrich Moeller, *20.11.1704.<br />

Lindenau †?). Kā krustvecāki ir norādīti deputāts<br />

Hans Albrehts fon Kalneins (Hans Albrecht von<br />

Kalnein, Landrath), kapteiņleitnants Johans<br />

Melhiors fon Brēdavs (Johann Melchior von<br />

Bredau, Capitain Leutnant), M.[aģistrs], ordinētais<br />

profesors Laurentijs Vēgers (M.[agister] Laurentius<br />

Weger, P.ord. [professor ordiniert]), advokāts<br />

Johans Frīdrihs Kannengīzers (Johann Friedrich<br />

Kannengiser, advocat), Eicholcas mācītājs Mārtins<br />

Šulcs (Martin Schultz, Past.Eicholtz), Buttenfeldes<br />

mācītājs Kristofs Šturmers (Christoph Sturmer, Past.<br />

Butten(feld)), Voltersdorfas mācītājs Johans Frīdrihs<br />

Zimmermanis (Johann Friedrich Zimmermann,<br />

Past. Woltersdorf), Mehels Puike no Bogelzangas<br />

(Mechel Puike von Bogelsang), Anna Doroteja<br />

Horninga no Tīravas (Anna Dorothea Horning von<br />

Tyrau), Katrīna Elizabete Vernika no Eisenbergas<br />

(Catharina Elisabeth Wernicht von Eisenberg),<br />

M.[aģistrs] Heinrihs Poršs no Heilig(enbeilas)<br />

(M.[agister] Heinrich Porsch Heilig(enbeil)), rektora<br />

sieva Katrīna Brūniņa (Fr.[au] Catharina Brunin,<br />

Rektorin), Anna Katrīna Rolavas jaunkundze<br />

(Jgfr.[jungfrau] Anna Catharina Rochlau), Jēkaba<br />

Rēberga no Breitl(indes) sieva (Jacob Rehbergs von<br />

Breitl(ing) uxor).<br />

Par VI paaudzes jaunākā dēla Heinriha Mellera dzīves<br />

gājumu nekādas ziņas nav atrastas, viņa brālis Johans<br />

Heinrihs Mellers mira bērnībā, bet brāļi Reinholds<br />

Mellers un Gotfrīds Mellers savu iztiku pelnīja kā tirgotāji<br />

– Reinholda Mellera veikals bija Kneiphofā, bet Gotfrīds<br />

Mellers savu veikalu turēja Kēnigsbergas Altštadtē, kur<br />

nodarbojās ar iesala un alus darināšanu, kā arī pildīja<br />

Kēnigsbergas Altštadtes baznīcas draudzes priekšnieka<br />

pienākumus.<br />

Savukārt par VI paaudzes pārstāvja Gotfrīda Mellera<br />

(Gottfried Moeller, *<strong>30</strong>.1.1703. Lindenau †2.8.1783.<br />

Konigsberg) dzīvi ir zināms, ka viņš bija ne tikai tirgotājs, bet<br />

arī baznīcas draudzes priekšnieks. 1734. gada 24. aprīlī viņš<br />

parakstīja aizņēmuma līgumu par 9000 Prūsijas guldeņu<br />

aizņēmumu no atraitnes Katrīnas Palmas (Catharina<br />

Palm, geb. Bock) ar 5% gada likmi, lai iegādātos iesala<br />

darītāja namu Badergasse ielā no kāda Monnika (Monnik)<br />

kunga. Nams atradies starp Reinholda Bokena (Reinhold<br />

Bocken) un Māgera Erbena (Mager Erben) piederošajiem<br />

gruntsgabaliem Aizņēmuma procenti bija izmaksājami ik<br />

pēc pus gada. 32 17<strong>30</strong>. gada 15. janvārī Kēnigsbergā viņš<br />

salaulājās ar Heiligenbeilas birģermeistara (1697.-1706.)<br />

Tomasa Geides (Thomas Geyde, *? †2.1716.) meitu<br />

Sofiju Šarloti Geidi (Sophia Charlotte Geyde, *21.3.1709.<br />

Heiligenbeil †18.2.1790. Konigsberg), kas norādīta arī<br />

kā akcīzes turētāja (Acciseeinnehmer) Franča Heinriha<br />

Šneidera (Franz Heinrich Schneider) audžumeita. Bez<br />

tam, tieši uz Gotfīda Mellera 1783. gada <strong>30</strong>. jūlijā sastādītā<br />

testamenta 33 aploksnes ir redzams dzimtas ģerboņzīmogs<br />

ar gulbi (uz aploksnes tas bija uzspiests astoņas reizes, bet<br />

uz paša testamenta – trīs reizes).<br />

Ir saglabājušās ziņas par pieciem Gotfrīda Mellera un<br />

Sofijas Šarlotes Geides bērniem un viņu krustvecākiem<br />

(VII paaudze):<br />

• Marija Šarlote Mellere (Andrae/Fīlrosa) (Maria<br />

Charlotta Moeller (Andrae/Vielroos), *1.11.17<strong>30</strong>.<br />

Konigsberg †6.1.1800. Konigsberg). Kā krustvecāki<br />

ir norādīti pilsētas domnieks Šmits (Stadtrat<br />

Schmits), lauku pārvaldnieka Zella sieva (Hofrathin<br />

Sell), Šulcas kundz (Fr. [au] Schulz), Melleres<br />

kundze (Fr. [au] Muller), akcīzes turētējs Šmits<br />

(Accise Einnehmer Schmidt).<br />

• Regīna Elizabete Mellere (Kantele) (Regina<br />

Elisabeth Moeller (Kantel), *19.4.1732. †15.8.1806.<br />

Attēls 14.<br />

Löbenichtschen schule – Lobenihtas skola, vēlākā<br />

Kēnigsbergas pilsētas Reālģimnāzija ap 1920. gadu.<br />

Konigsberg). Kā krustvecāki ir norādīti Mommas<br />

kundze (Fr. [au] Momma), Palmas kundze (Fr.[au]<br />

Palm), Koppas kundze (Fr.[au] Kopp) un Mellera<br />

kungs (H.[err] Muller).<br />

• Karls Gotfrīds Mellers (Carl Gottfried Moeller,<br />

*9.2.1735. †15.8.1806. Konigsberg). Kā krustvecāki<br />

ir norādīti Dāvids Hepners (David Hepner),<br />

Zigmunds Frejs (Sigmund Frey), Gotlībs Reinholds<br />

Rānišs (Gottlieb Reinhold Ranisch), Rozīnas kundze<br />

(Fr.[au] Rosin), Heningas kundze (Fr.[au] Henning).<br />

• Johans Gotfrīds Mellers (Johann Gottfried<br />

Moeller, *23.7.1737. Konigsberg †3.3.1802.<br />

Schmoditten). Kā krustvecāki ir norādīti Reinholds<br />

Fārenheids (Reinhold Fahrenheid), Jēkabs Keršteins<br />

(Jacob Kerstein), Johans Moldenhāvers (Johann<br />

Moldenhawer), D.Bogeles kundze (Fr.[au] D.Bogel),<br />

Kristiana kundze (Fr.[au] Christian).<br />

• Helēna Luīze Mellere (Veisa) (Helene<br />

Louise Moeller (Weiss), *28.5.1739. †4.4.1782.<br />

Konigsberg). Kā krustvecāki ir norādīti mācītājs<br />

D.Arnolds (Hofprediger D.Arnoldt), Johans Ludvigs<br />

Hilmanis (Johann Ludwig Hillmann), sekretāra<br />

Mānera sieva (Fr.[au] Sekretar Maner), Vrinas<br />

kundze (Fr.[au] Wryn), Koppas kundze (Fr.[au]<br />

Kopp).<br />

VII paaudzes vecākā meita Marija Šarlote Mellere<br />

(Andrae/Fīlrosa) (Maria Charlotta Moeller (Andrae/<br />

Vielroos), *1.11.17<strong>30</strong>. Konigsberg †6.1.1800. Konigsberg)<br />

bija precējusies vismaz divas reizes – par viņas pirmo<br />

vīru kļuva Kēnigsbergas ķirurga Johana Fīlrosa (Johann<br />

Vielross) un Annas Katrīnas Fokas (Anna Catharina Fock)<br />

dēls Johans Heinrihs Fīlross 34 (Johann Heinrich Vielroos,<br />

*15.10.1706. Konigsberg, †24.4.1754. Konigsberg). Viņš<br />

mācījās Kēnigsbergas “Friedrichs Collegium”, bet vēlāk<br />

- universitātē (iestājies 1722. gada 1. oktobrī un 1731.<br />

gada 13. martā). 1743. gada 4. maijā viņš kļuva par<br />

mācītāju Holšteinā, vēlāk bija Belovšas pulka (Belowsche<br />

Regiement) mācītājs. Kopš 1750. gada 19. aprīļa viņš bija<br />

Karaliskā Lielā hospitāļa mācītājs (Konigl.Grosen Hospital)<br />

(apglabāts altāra labajā pusē). Par Marijas Šarlotes otro vīru<br />

1761. gada 8. septembrī kļuva Augusts Andreas 35 (August<br />

Andreae, *25.10.1727. Pillau †23.6.1793. Konigsberg),<br />

kurš bija cietokšņa skolas konrektora Gotfīda Andreasa<br />

<strong>30</strong> 31<br />

(Gottfried Andreas) un viņa sievas Annas Regīnas<br />

Hincinas (Anna Regina Hintzin) dēls. Pats Augusts<br />

Andreas mācījās Kneifhofas skolā un 1747. gadā iestājās<br />

universitātē. 1761. gada 10. aprīlī viņš tika ordinēts pilī<br />

un no 1761. līdz 1764. gadam bija diakons Karaliskajā<br />

Lielajā hospitālī. 1765. gadā viņš kļuva par Hāberbergas<br />

(Kēnigsbergas dievidu daļa) diakonu, bet kopš 1770. gada<br />

8. aprīļa – mācītāju šajā pašā vietā. Ir zināms, ka Marija<br />

Šarlote mirusi no krūšu kurvja tūskas. Jāpiezīmē, ka sava<br />

brāļa Johana Gotfrīda Mellera dēla Gotfrīda Zālumēla<br />

kristību ierakstā 1770. gadā kā Marijas Šarlotes Melleres<br />

vīrs ir norādīts “Andreaein Unterhaberberg”, ar ko domāts<br />

Augusts Andreas un viņa darba vietas ģeogrāfiskā norāde.<br />

1932. gadā viņa portrets un kapavieta bija Hāberbergas<br />

baznīcā. Ir norāde, ka abu laulībā bērnu nebija.<br />

Hāberbergas baznīcas kapella tika uzbūvēta apkaimes<br />

augstākajā punktā jau 1537. gadā, bet pašas Hāberbergas<br />

Sv.Trīsvienības baznīcas celtniecība notika laikā no 1653.<br />

līdz 1683. gadam. 1807. gadā gadā tajā tika ierīkota krievu<br />

armijas lazarete. Baznīcas tornis bija 77 metrus augsts un<br />

tā atradās pie Kēnigsbergas galvenās dzelzceļa stacijas<br />

laukuma (1932. gadā, lai izveidotu ielu uz jaunuzbūvēto<br />

dzelzceļa staciju, tika daļēji nojaukta baznīcas<br />

kompleksa apbūve). Celtne smagi cieta 1944.-1945.<br />

gada aviouzlidojumu laikā, taču tās torņa drupas stāvēja<br />

līdz pat 1950. gadu vidum, kad tās vietā tika uzbūvēts<br />

kinoteātris “Oktjabr”. 36<br />

Par VII paaudzes pārstāves Regīnas Elizabetes<br />

Melleres (Kanteles) (Regina Elisabeth Moeller<br />

(Kantel), *19.4.1732. †15.8.1806. Konigsberg) dzīvi ir<br />

zināms, ka 1751. gada 9. jūnijā viņa salaulājās ar Kneifhofas<br />

tirgotāju Kristiānu Gotlību Kantelu (Christian Gottlieb<br />

Kantel, *1716. †18.5.1798. Konigsberg), kurš miris no<br />

vecuma nespēka un kuram bija māsa Katrīna Kantele<br />

(Catharina Kantel, *1751. †). Abu laulībā piedzima deviņi<br />

bērni (VIII paaudze):<br />

• Johans Gotfrīds Kantels (Johann Gottfried<br />

Kantel *19.3.1752. Konigsberg †?), plašāku ziņu<br />

nav.<br />

• Kristians Gotlībs Kantels (Christian Gottlieb<br />

Kantel *11.8.1752. Konigsberg, †14.3.1754.), miris<br />

Attēli 15. un 16.<br />

Hāberbergas baznīca Kēnigsbergā.

kā zīdainis.<br />

• Regīna Elizabete Kantele (Vāgnere) (Regina<br />

Elisabeth Kantel (Wagner), *8.1.1755. Konigsberg<br />

†3.10.1783.).<br />

• Sofija Šarlote Kantele (Hāgedorna) (Sophia<br />

Charlotta Kantel (Hagedorn), *8.10.1756. Konigsberg<br />

†14.1.1828. Konigsberg), laulājusies ar tirgotāju<br />

Johanu Kristofu Hāgedornu (Johann Christoph<br />

Hagedorn, *1745. Stralsund †1820. Konigsberg),<br />

plašāku ziņu nav, izņemot faktus, ka ģimene<br />

Kēnigsbergā dzīvoja Kirchenstrasse 78, bet vēlāk<br />

– Hardenbergerstrasse 14. Ir zināms, ka būdama<br />

atraitne, viņa dibināja t.s. “Hāgedornu patversmi”<br />

(Hagedornschen Stift) Kēnigsbergā.<br />

• Vilhelmīne Doroteja Kantele (Alsena)<br />

(Wilhelmina Dorothea Kantel (Alsen), *20.6.1758.<br />

Konigsberg †1848.).<br />

• Kristians Erns Kantels (Christian Ernst Kantel,<br />

*8.2.1763. Konigsberg, †?), plašāku ziņu nav.<br />

• Gotlībs Augusts Kantels (Gottlieb August Kantel<br />

*16.6.1770. Konigsberg †?), plašāku ziņu nav.<br />

• Kristiāna Henriete Kantele (Christiana Henrietta<br />

Kantel, *9.9.1771. Konigsberg †?), plašāku ziņu nav.<br />

Par VIII paaudzes pārstāvi Regīnu Elizabeti<br />

Kanteli(Vāgnere) (Regina Elisabeth Kantel (Wagner),<br />

*8.1.1755. Konigsberg †3.10.1783.) ir zināms, ka viņa<br />

salaulājās ar Frīdrihu Vāgneru (Friedrich Wagner, *1757.<br />

†?) un šajā laulībā piedzima (IX paaudze):<br />

• Doroteja Vilhelmīne Vāgnere (Doroteja<br />

Wilhelmine Wagner, *23.9.1783. Konigsberg<br />

†27.11.1786. Konigsberg), mirusi kā bērns.<br />

Jāpiezīmē, ka pati Regīna Elizabete Kantele mira 10<br />

dienas pēc dzemdībām, tā arī neatgūstoties no tām<br />

(Kindbettfieber), kas nozīmē, ka šajā dzimtas atzarā<br />

(vismaz šajā laulībā) citu pēcteču vairs nebija.<br />

Salīdzinoši plašāka informācija ir par VIII paaudzes<br />

pārstāvi Vilhelmīni Doroteju Kanteli (Alsenu)<br />

(Wilhelmina Dorothea Kantel (Alsen), *20.6.1758.<br />

Konigsberg †1848.), kuras pēcteči dzīvo arī mūsdienās.<br />

Viņas laulībā ar Gotlību Ludvigu Alsenu (Gottlieb Ludwig<br />

Alsen, *1749. †1805.) piedzima (IX paaudze):<br />

Attēls 17.<br />

Ernsts Strelke un viņa sieva Valentīna Hāna.<br />

• Frederiks Reinholds Alsens (Frederick Reinhold<br />

Alsen, *1789. †?), kurš bija precējies ar Johannu<br />

Vilhelmīni Elizabeti Šopfu (Johanna Wilhelmine<br />

Elisabeth Schopff, *1790. †1875.), kuras jaunākā<br />

māsa Johanna Henriete Eleonora Šopfa apprecējās<br />

ar Frederika Alsena brāli Franci Alsenu. Par šī<br />

atzara pēctečiem ziņu nav.<br />

• Francis Antons Alsens (Franz Anton Alsen,<br />

*1797. †1857.).<br />

• Gotlībs Ludvigs Vilhelms Alsens (Gottlieb<br />

Ludwig Wilhelm Alsen, *? †18<strong>30</strong>.), plašāku ziņu nav.<br />

Par IX paaudz pārstāvies Franci Antonu Alsenu (Franz<br />

Anton Alsen, *1797. †1857.) ir zināms, ka viņš salaulājās<br />

ar Johannu Henrieti Eleonoru Šopfu (Johanna Henriette<br />

Eleonore Schopff, *1802. †1875.) un šajā laulībā piedzima<br />

(X paaudze):<br />

• Johans Ludvigs Antons Alsens (Johann Ludwig<br />

Anton Alsen, *1823. †1874.), precējies ar Frederiki<br />

Elīzu Hāgedornu (Friedericke Elise Hagedorn,<br />

*18<strong>30</strong>. †1916.), citu ziņu nav.<br />

• Francis Vilhelms Alsens (Franz Wilhelm Alsen,<br />

*1826. †1887.), precējies ar Eleonoru Mariju<br />

Paulīni Augusti Zilberi (Eleanore Marie Pauline<br />

Auguste Silber, *1838. †1924.), citu ziņu nav.<br />

• Karls Ludvigs Alsens (Karl Ludwig Alsen, *1831.<br />

†1889.),<br />

• Auguste Antonija Alsena (Strelke) (Auguste<br />

Antonie Alsen Strehlke, *23.8.1839. †8.1.1911.).<br />

X paaudzes pārstāvis Karls Ludvigs Alsens (Karl Ludwig<br />

Alsen, *1831. †1889.) apprecējās ar Emmu Luīzi Šarloti<br />

Tīli (Emma Louise Charlotte Thiel, *1840. †1899.) un šajā<br />

laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Karls Ernsts Reinholds Alsens (Karl Ernst<br />

Reinhold Alsen, *1879. †1931.), kurš bija precējies<br />

ar Roberta Mozera (Robert Moser *1856. †?) un<br />

viņa sievas Marijas Mozeres (Maria Moser) meitu<br />

Veru Mozeri (Wera Moser, *1886.†1945.), plašāku<br />

ziņu nav.<br />

X paaudzes pārstāve Auguste Antonija Alsena (Strelke)<br />

(Auguste Antonie Alsen Strehlke, *23.8.1839. †8.1.1911.)<br />

bija precējusies ar Frīdriha Zāmuēla Strelkes un viņa<br />

sievas Antonetes Karolīnas Veisas (Antoinette Caroline<br />

Weiss) dēlu Eduardu Ferdinandu Strelki (Eduard<br />

Ferdinand Strehlke, *1827. †1887.). Šajā laulībā piedzima<br />

(XI paaudze):<br />

• Ernsts Strelke (Ernst Strehlke, *1862. †1902.),<br />

• Elizabete Strelke (Elisabeth Strehlke *1867.<br />

†1945.), citu ziņu nav.<br />

• Karls Strelke (Karl Strehlke *1869. †1889.), citu<br />

ziņu nav.<br />

• Francis Strelke (Franz Strehlke *1872. †1946.)<br />

citu ziņu nav.<br />

• Hedviga Strelke (Hedwig Strehlke *1876. †1943.)<br />

citu ziņu nav.<br />

• Kurts Strelke (Kurt Strehlke *1883. †1952.), bija<br />

precējies ar Emmu Lugvincu (Emma Lugwinz,<br />

*1892. †?), citu ziņu nav.<br />

XI paaudzes pārstāvis Ernsts Strelke (Ernst Strehlke, *1862.<br />

†1902.) bija precējies ar Valentīnu Hānu (Valentine Hahn,<br />

*1867. †1945.) un šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Ilze Strelke (Mozere) (Ilse Strehlke (Moser)<br />

*1902. †1994.),<br />

XII paaudzes pārstāve Ilze Strelke (Mozere) (Ilse Strehlke<br />

(Moser) *1902. †1994.) bija laulājusies ar Kurtu Ēriku<br />

Mozeru (Kurt Erich Moser, *21.7.1895. †25.7.1982.) un<br />

šajā laulībā piedzima trīs dēli (XIII paaudze):<br />

• Frīdrihs Roberts Mozers (Friedrich Robert<br />

Moser, *31.8.1925. †1945.), citu ziņu nav.<br />

• Jurgens Kurts Mozers (Jurgen Kurt Moser, *1928.<br />

†1999.),<br />

• Klaus T. Mozers-Maincs (Klaus T.Moser-Maync,<br />

*1939.), citu ziņu nav.<br />

XIII paaudzes pārstāvis Jurgens Kurts Mozers (Jurgen<br />

Kurt Moser, *1928. †1999.) bija precējies ar Ģertūdi<br />

Kuranti (Gertrude Courant, *1928. †2014.). Šajā laulībā ir<br />

dzimušas divas meitas (XIV paaudze):<br />

• Mozere, laulībā ar Rathbun;<br />

• Mozere, laulībā Jauslin.<br />

Katrā no šīm laulībām ir dzimuši trīs bērni, kuru vārdi<br />

pagaidām nav zināmi (XV paaudze).<br />

Par VII paaudzes jaunāko pārstāvi Helēnu Luīzi Melleri<br />

(Veisu) (Helene Louise Moeller (Weiss), *28.5.1739.<br />

†4.4.1782. Konigsberg) ir zināms, ka 1766. gada 23. aprīlī<br />

viņa Kēnigsbergā salaulājās ar Kēnigsbergas tirgotāja<br />

Johana Kristiāna Veisa (Johann Christian Weiss) un viņa<br />

sievas Annas Kristīnes Štraubes (Anna Christine Straube)<br />

dēlu - maģistru, Kēnigsbergas baznīcas diakonu (kopš<br />

1764. gada) Paulu Kristianu Veisu 37 (Paul Christian<br />

Weiss, *18.11.1726. †24.1.1785, Konigsberg), kurš iepriekš<br />

bija Lihtenhāgenas mācītājs (1754.-1764., mūsdienu<br />

Jabloņevkas ciemats (Яблоневка)). Jāatzīmē, ka internetā<br />

viņa kalpošanas laiks šajā draudzē ir norādīts nevis kopš<br />

1754., bet kopš 1756. gada. 38 Tāpat ir zināms, ka 1755.<br />

gadā viņš bija Akadēmijas subinspektors (Alumnorum bei<br />

der Akademie), ordinēts 1757. gada 11. februārī. Helēna<br />

Luīze Mellere ir mirusi no iekaisuma drudža, bet abu<br />

laulībā ir dzimuši (VIII paaudze):<br />

• Kristiāns Gotfrīds Veiss (Christian Gottfried<br />

Weiss, *<strong>30</strong>.10.1770. Konigsberg †?), plašāku ziņu<br />

nav.<br />

• Pauls Heinrihs Veiss (Paul Heinrich Weiss,<br />

*27.11.1772. Konigsberg †11.9.1852. Tykrigehnen),<br />

Par VIII paaudzes pārstāvi Paulu Heinrihu Veisu (Paul<br />

Heinrich Weiss, *27.11.1772. Konigsberg †11.9.1852.<br />

Tykrigehnen) ir zināms, ka viņš mācījās Kēnigsbergas<br />

universitātē (iestājies 1788. gada 16. martā), strādājis<br />

pašvaldībā (Reg.-Rat), vēlāk saimniekoja Tikrigenēnā<br />

(Tykrigehnen). 1800. gada 12. janvārī Kēnigsbergā viņš<br />

salaulājās ar Frīdriha Vāgnera (Friedrich Wagner) meitu<br />

Johannu Elizabeti Vāgneri (Johanna Elisabeth Wagner<br />

*21.1.1780. Konigsberg †?) un abu laulībā piedzima (IX<br />

paaudze):<br />

• Johanna Vilhelmīne Auguste Veisa (Jenša)<br />

(Johanna Wilhelmine Auguste Weiss (Jensch),<br />

*2.8.1804. Konigsberg †17.2.1886. Konigsberg).<br />

IX paaudzes pārstāve Johanna Vilhelmīne Auguste<br />

Veisa (Jenša) (Johanna Wilhelmine Auguste Weiss<br />

(Jensch), *2.8.1804. Konigsberg †17.2.1886. Konigsberg)<br />

1827. gada <strong>30</strong>. martā Kēnigsbergā salaulājās ar<br />

Johana Jēkaba Jenša (Johann Jacob Jensch, *19.7.1773.<br />

Norkitten, Insterburg †26.5.1823. Berlin) un viņa sievas<br />

Vilhelmīnes Frederikes Emīlijas Boorcas (Wilhelmine<br />

Friederike Emilie Boorz, *1779. Berlin, †6.11.1828.<br />

Berlin) dēlu Johanu Frīdrihu Hermani Jenšu (Johann<br />

Friedrich Hermann Jensch, *4.3.1799. Warshaw<br />

†<strong>30</strong>.7.1827. Munster). Šajā laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Johans Heinrihs Ādolfs Jenšs (Johann Heinrich<br />

Adolf Jensch, *3.1.1828. Koenigsberg, †4.6.1903.<br />

Berlin) bija precējies divas reizes – 1860. gada 27.<br />

decembrī Berlīnē ar Emīliju Luīzi Sofiju Hildahu<br />

(Emilie Luise Sophie Hildach, *4.4.1832. Berlin,<br />

†29.9.1861. Berlin), bet pēc viņas nāves - 1865. gada<br />

7. augustā Berlīnē – ar viņas dvīņumāsu Emīliju<br />

Luīzi Adelheidi Hildahu (Emilie Luise Adelheid<br />

Hildach, *4.4.1832. Berlin, †7.5.1900. Berlin). Par<br />

pēctečiem šajās laulībās ziņu nav.<br />

• Helēna Jenša (Helene Jensch, *7.10.1833.<br />

Konigsberg, †7.4.1916. Dessau),<br />

• Karls Aleksandrs Frīdrihs Jenšs (Carl Alexander<br />

Friedrich Jensch, *18.1.1831. Konigsberg †2.11.1895.<br />

Hannover).<br />

• Paulīne Matilde Jenša (Prieve) (Pauline<br />

Mathilde Jensch (Priewe), *20.6.1842. Arnsberg †?),<br />

1865. gada 25. aprīlī Minsterē salaulājās ar Prieves<br />

(Priewe) kungu, citu ziņu nav.<br />

X paaudzes pārstāvis Karls Aleksandrs Frīdrihs Jenšs<br />

Attēli 18., 19., 20. un 21.<br />

No kreisās: Karls Aleksandrs Frīdrihs Jenšs un Emma Ida Helēna Bigorka, Berta Matilde Helēna Jenša un Heinrihs<br />

Eduards Maksis Hārlands.<br />

• Fricis Strelke (Fritz Strehlke, *1899. †1916.),<br />

32 33

(Carl Alexander Friedrich Jensch, *18.1.1831. Konigsberg<br />

†2.11.1895. Hannover) 1863. gada 27. novembrī<br />

Kēnigsbergā salaulājās ar Emmu Idu Helēni Bigorku<br />

(Emma Ida Helene Bigorck, *5.8.1842. Konigsberg,<br />

†19.10.1885. Konigsberg) un šajā laulībā piedzima (XI<br />

paaudze):<br />

• Berta Matilde Helēna Jenša (Hārlande) (Bertha<br />

Mathilde Helene Jensch (Haarland), *29.9.1869.<br />

Kassel, †23.5.1950. Naumburg (Saale)) 1894.<br />

gada 29. oktobrī salaulājās ar Eduarda Hārlanda<br />

(Eduard Haarland) un Annas fon Mihalkovskas<br />

(Anna von Michalkowska) dēlu Heinrihu Eduardu<br />

Maksi Hārlandu (Heinrich Eduard Max Haarland,<br />

*15.9.1864. †25.10.1918. Berlin), par pēcnācējiem<br />

ziņu nav.<br />

• Hermanis Fricis Jenšs (Hermann Fritz Jensch,<br />

*<strong>30</strong>.4.1879. Hannover †5.3.1945. Hamburg).<br />

XI paaudzes pārstāvis Hermanis Fricis Jenšs (Hermann<br />

Fritz Jensch, *<strong>30</strong>.4.1879. Hannover †5.3.1945. Hamburg)<br />

1910. gada <strong>30</strong>. aprīlī Hannoverē salaulājās ar Frīdriha<br />

Augusta Vilhelma Teodora Makensena (Friedrich August<br />

Wilhelm Theodor Mackensen, *14.2.1846. Diemarden,<br />

Gottingen, †<strong>30</strong>.1.1918. Hannover) un viņa sievas Annas<br />

Līnas Ernestīnes Šafleres (Anna Lina Ernestine Schaeffler<br />

*24.2.1854. Tangerhutte, †5.12.1945. Barsinghausen,<br />

Hannover) meitu Adelheidi Bertu Annu Makenseni<br />

(Adelheid Bertha Anna Mackensen, *12.3.1891. Hannover,<br />

†5.4.1945. Hamburg) un šajā laulībā piedzima (XII<br />

paaudze):<br />

• Anna Helēna Jenša (Foigta) (Anna Helena<br />

Jensch (Voigt), *4.1.1923. Magdeburg, †17.11.2016.<br />

Tujunga, CA, USA).<br />

XII paaudzes pārstāve Anna Helēna Jenša (Foigta) (Anna<br />

Helena Jensch (Voigt), *4.1.1923. Magdeburg, †17.11.2016.<br />

Tujunga, CA, USA) 1950. gada 25. aprīlī Hannoverē<br />

salaulājās ar Bernharda Roberta Foigta (Bernhard Robert<br />

Voigt, *12.9.1874. Herzberg/Elster †28.3.1938. Herzberg/<br />

Elster) un viņa sievas Annas Minnas Klausas (Anna Minna<br />

Claus, *24.1.1876. Seyda †25.7.1935. Herzberg/Elster)<br />

dēlu, Dipl.Ing. Helmūtu Robertu Foigtu (Hellmut Robert<br />

Voigt, *8.10.1911. Herzberg/Elster †28.8.1971. Sun Valley,<br />

Los Angeles, CA, USA) un 1955. gadā ģimene emigrēja<br />

uz ASV. Ģimenē auga meita (XIII paaudze), kas dzimusi<br />

pirms 1951. gada 20. septembra, taču plašāku ziņu par<br />

viņu nav.<br />

Attēls 22.<br />

Anna Helēna Jenša un Helmūts Roberts Foigts.<br />

No Helmūta Roberta Foigta 1951. gada 20. septembrī<br />

pašrocīgi rakstītās biogrāfijas ir zināms, ka viņš piedzima<br />

ceļu būves inženiera ģimenē un savu pirmo izglītību ieguva<br />

Jūterbogā (Juterbog). Laikā no 1933. līdz 1938. gadam<br />

viņš studēja tehniskās zinātnes (mašīnbūvi un aviācijas<br />

būvi) augstskolās Berlīnē, Cīrihē un Hannoverē. Studiju<br />

laikā viņš praktizējās dažādos rūpniecības uzņēmumos.<br />

1939.-1940. gadā viņš strādāja konstruktoru birojā,<br />

bet laikā no 1940. līdz 1943. gadam – vēja ģenerātoru<br />

būvniecības jomā. 1943. gadā viņš tika iesaukts Vērmahtā<br />

un II Pasaules kara laikā dienēja kā grenadieris (pildīja<br />

automehāniķa pienākumus). Pēc kara viņš strādāja<br />

inženieru birojā, izstrādājot vēju ģenerātoru projektus<br />

“Zyklon” un “Taifun”.<br />

Savukārt VII paaudzes pārstāvis Johans Gotfrīds<br />

Mellers (Johann Gottfried Moeller, *23.7.1737.<br />

Konigsberg †3.3.1802. Schmoditten) no 1749. līdz 1754.<br />

gadam mācījās “Fridrichs Collegium” skolā Kēnigsbergā,<br />

bet 1754. gada 1. oktobrī iestājās Alberta universitātē.<br />

1767. gadā Hallē viņš saņēma maģistra grādu un kopš<br />

1768. gada <strong>30</strong>. oktobra sāka kalpot kā cietokšņa mācītājs,<br />

vienlaikus pildot arī Hardtšenas (Hardtschen) Grenadieru<br />

bataljona pulka mācītāja pienākumus. 1768. gadā viņš<br />

kalpoja arī kā mācītājs Undervangenā (Underwangen),<br />

bet 1770. gadā – Legitenā (Legitten). 1778. gada 22.<br />

novembrī viņš tika iecelts par nelielā Šmoditenas ciemata<br />

(Schmoditten, mūsdienās Rjabinovka (Рябиновка))<br />

baznīcas mācītāju un šajā amatā viņš kalpoja līdz 1802.<br />

gadam. 39 Par šīs vietas lielumu liecina fakts, ka 1910. gadā<br />

– vairāk nekā gadsimtu pēc Johanna Gotfrīda Mellera<br />

darbības šajā vietā, te saskaitīti vien 292 iedzīvotāji.<br />

Jāatzīmē, ka Šmoditenas baznīca tika būvēta starp<br />

13<strong>30</strong>. un 1360. gadu, bet pilnībā pabeigta – 1380. gadā.<br />

Brīnumainā kārtā baznīca netika sagrauta II Pasaules kara<br />

laikā, taču 1945. gadā draudzes darbība tika pārtraukta<br />

un tā pakāpenski sāka brukt. Baznīcā savulaik bija<br />

redzams arī Johana Gotfrīds Mellera portrets, kā arī bija<br />

viņa kapakmens. Diemžēl, 1970. gadā Padomju armija<br />

saspridzināja baznīcas drupas un iegūtos gruvešus<br />

izmantoja ceļu remontam. 40<br />

1768. gadā Johans Gotfrīds Mellers publicēja apcerējumu<br />

“No izcelsmes aizspriedumiem” (“Vom Ursprung der<br />

Vorurteile”). 1771. gada 20. oktobrī ar savu draudzi<br />

svinēja baznīcas celšanas 100. gadskārtu un 1778. gada 22.<br />

novembrī kļuva par Šmoditenas mācītāju.<br />

Uz 1780. gada 27. aprīlī cedētās hipotēkas dokumenta viņš<br />

līdzās parakstam ir izmantojis ģērboņzīmogu ar gulbi.<br />

Savukārt par Šmoditenas mācītājmuižu ir zināms, ka tā<br />

bija aptuveni 100 ha liela, muižas ēkā bija 13 istabas un<br />

kristību zāle (Konfirmationssaal) un tā bija būvēta rokoko<br />

un baroka stilu sajaukumā.<br />

Ir zināms, ka Johans Gotfrīds Mellers bija precējies divas<br />

reizes, no kurām pirmā reize bija 1768. gada 26. decembrī,<br />

kad Kēnigsbergā viņš salaulājās ar Mariju Doroteju<br />

Engelbrehtu (Maria Dorothea Engelbrecht, *28.11.1742.<br />

Konigsberg †7.12.1780. Schmoditten). Zināms, ka viņas<br />

tēvs Johans Ernsts Engelbrehts (Johann Ernst Engelbrecht,<br />

*1713. Thierenberg, †1751.(?)) bija Kēnigsbergas pilsētas<br />

tiesas sekretārs (Stadtgerichtssekretar), bet viņas māte bija<br />

Eifrozīne Šturcele (Euphrosine Sturtzel, *14.4.1724. Memel,<br />

†17.3.1764. Konigsberg). Ir zināms, ka Johans Ernsts<br />

Engelbrehts un Eifrozīne Šturcele salaulājās Kēnigsbergā<br />

1738. gada 28. septembrī. Marijas Dorotejas kaps līdz<br />

1970. gadam atradās Šmodittenas baznīcas ziemeļu daļā.<br />

Līdzās viņai tika apglabāti arī meita Regīna Elizabete<br />

Mellere un dēls Gotfrīds Zamuels Mellers.<br />

Astoņus mēnešus pēc pirmās sievas nāves, 1781. gada 23.<br />

jūlijā Johans Gotfrīds Mellers apprecējās ottreiz – šoreiz<br />

viņa izredzētā bija Išdāgenas (Ischdaggen, Krs. Isterburg,<br />

mūsdienu Ļermontovo (Лермонтово)) mācītāja (no 1760.<br />

līdz 1778. gadam) Kristiāna Gotlība Horna (Christian<br />

Gottlieb Horn, *<strong>30</strong>.11.17<strong>30</strong>. Konigsberg Schloss †28.3.1778.<br />

Attēls 26.<br />

Johans Gotfrīds Mellers – gleznas oriģināls līdz<br />

1945. gadam atradās Šmoditenas baznīcā.<br />

Ischdaggen) un viņa sievas Jūlijas Dorotejas Dresleres<br />

(Juliana Dorothea Dressler, *28.8.1734. Gilge †8.11.1811.)<br />

vecākā meita Šarlote Doroteja Horna (Charlotta<br />

Attēli 27. un 28.<br />

Šmoditenas baznīca ap 1920.-1923. gadu.<br />

Attēli 22., 24. un 25<br />

No kreisās: . Anna Līna Ernestīne Šaflere un Frīdrihs Augusts Vilhelms Teodors Makensens,<br />

Adelheide Berta Anna Makensene, Anna Helēna Jenša un Hermanis Fricis Jenšs ap 1926. gadu.<br />

34 35

Dorothea Horn, *5.7.1757. Tollminghkehnen †26.3.1839.<br />

Henriettenhof 41 ). Išdāgena (no 1938. līdz 1946. gadam<br />

pazīstama arī kā Branden) atrodas 10km uz rietumiem no<br />

Gumbinnenas pilsētas (mūsdienu Guseva). Šarlote mira<br />

no vecuma nespēka.<br />

Ir zināms, ka mācītājam Johanam Gotfrīdam Melleram<br />

abās laulībās kopumā bija astoņi bērni (VIII paaudze):<br />

• Gotfrīds Zamuēls Mellers (Gottfried Samuel<br />

Moeller, *<strong>30</strong>.12.1769. Fridrihsburg †10.9.1781.<br />

Schmoditten). Kā krustvecāki norādīti<br />

Frīdrihsburgas cietokšņa komandants fon<br />

Frankenbergs (Hauptmann von Frankenberg,<br />

Commandant der Weste Friedrichsburg), rātskungs<br />

Zamuels Šturcels (Preuss.[ische] Hofrath Samuel<br />

Sturtzel), tirgotājs un aldaris Gottfrīds Mellers<br />

(Gottfried Moeller, Kaufmann und Malzenbrauer),<br />

Dr.Lilientāla kundze Doroteja Adelgunda Lilientāla<br />

(Fr.[au] dr. Dorothea Adelgunda Lilienthal), Marija<br />

Šarlote Andreāe (Marie Charlotte Andreae).<br />

• Doroteja Šarlote Mellere (Biendarra) (Dorothea<br />

Charlotte Moeller (Biendarra), *3.1.1772. Weste<br />

Fridrihsburg in Konigsberg †12.8.1839. Konigsberg).<br />

Kā krustvecāki norādīti Sofija Šarlote Mellere,<br />

dzim. Geide (Sophie Charlotte Moeller, geb. Geyde),<br />

Regīna Elizabete Kantele (Regina Elisabeth Kantel),<br />

Vilhelmīne Elizabete Zellas jaunkundze (Frl.<br />

[Fraulain] Wilhelmine Elisabeth Sell), finanšu<br />

pārvaldes vadītājs Reinholds Frīdrihs Fārenheids<br />

(Reinhold Friedrich Fahrenheid, Kommerzienrat),<br />

advokāts Koelestins Teodors Olšvevskis (Coelestin<br />

Theodor Olschewsky, Hofgerichtsadvocat).<br />

• Johans Heinrihs Mellers (Johann Heinrich<br />

Moeller, *28.1.1774. Fridrichsburg †11.11.1824.<br />

Gr.Labehnen bei Kreutzburg). Kā krustvecāki<br />

norādīti: Doma baznīcas virsmācītājs Dr. Daniēls<br />

Heinrihs Arnolds (Herr Oberhofprediger D. Daniel<br />

Heinrich Arnold, Domkirche), medicīnas Dr. no<br />

Lomžas Johans Orloviuss (Herr Medicinae D.<br />

Johann Orlowius auf der Lomse), Kneifhofas trūcīgo<br />

ļaužu patversmes inspektors un konrektors Ernsts<br />

Skubonis (Herr Friedrich Ernst Scubonius Conrector<br />

und Inspizient der Kneiphofischen pauperum),<br />

Altštadtes svaru un mēru pārzinis Gotfrīds Palms<br />

(Herr Gottfried Palm, Wager in der Altstadt), vietējā<br />

komandanta majora fon Domhardtina (Frau<br />

Major v. Domhartin gewesene Frau Commandantin<br />

allhier), jaundzimušā tēva māsa Helēna Luīza<br />

Mellere (Veisa) no Altštadtes (Meine Schwester,<br />

die verehelichte Helena Louisa M.[oeller] Weissin<br />

Altstadt).<br />

Attēls 29.<br />

Šmodittenas mācītājmuižas ēka 1911. gadā.<br />

• Regīna Elizabete Mellere (Regina Elisabeth<br />

Moeller, *1.11.1776. Fridrichsburg †2.9.1781.<br />

Schmoditten). Kā krustvecāki norādīti: Regīna<br />

Elizabete Kantele (Regina Elisabeth Kantel), Marija<br />

Šarlote Bekenšteina, dzim. Kūna (Marie Charlotte<br />

Bechenstein, geb. Kuhn), mācītājs Augusts Andreae<br />

(Pfarer August Andreae), Marija Doroteja Reduka,<br />

dzim. Reāna (Maria Dorothea Reduth geb. Rehan),<br />

policijas leitnatns Gotfrīds Gauls (Polizeileutnant<br />

Gottfried Gaul), Marija Elizabete Gende no<br />

Dancigas (Maria Elisabeth Gende, Danzig),<br />

Dancigas tirgotājs Jēkabs Jēkabsons (Jacob Jacobson,<br />

Kaufmann in Danzig).<br />

• Ludvigs Gotlībs Mellers (Ludwig Gottlieb Moeller,<br />

*14.3.1779. Schmoditten †1.2.1845. Konigsberg). Kā<br />

krustvecāki ir norādīti: pulkvežleitnanta von Ostava<br />

atraitne no Zausgartenas (Frau Obristleutnant<br />

verwittwete von Ostau auf Kr. Sausgarten), hofrāta<br />

Rumpina atraitne no Neukenas (Frau Hofrathin<br />

verwittwete Rumpin aus Neucken), kara un XXX<br />

padomnieks Klots no Kēnigsbergas (Herr Krieges<br />

und Domainen Rath Kloth aus Konigsberg), tirgotājs<br />

Kristians Kantels seniors no Kēnigsbergas (Herr<br />

Negotiant Christian Kantel senior aus Konigsberg),<br />

Dekstenas mācītājs Johans Meišners (Herr<br />

Johann Meuschen Pfarrer zu Dexten) un tirgotājs<br />

Johans Kristofs Hāgedorns no Kēnigsbergas<br />

(Herr Negotiant Johann Christoph Hagedorn zu<br />

Konigsberg).<br />

• Karolīne Sofija Mellere (Heinemane) (Karoline<br />

Sophia Moeller (Heinemann), *14.3.1779.<br />

Schmoditten †29.9.1848. Caymen). Kā krustvecāki<br />

norādīti: ģenerālis Volfs, Līdingshauzenas<br />

barons un zemju īpašnieks Zausgartenas novadā<br />

(Baron v. Lydingshausen, gen. Wolf, Erbherr<br />

auf Kr.Sausgarten), Kēnigsbergas arhidiakons<br />

Georgs Nikolajs (George Nicolai, Archidiacon in<br />

Konigsberg), Kēnigsbergas Altštadtes diakons,<br />

maģistrs Pauls Veiss (M.[agister] Paul Weiss,<br />

diacon Altstadt Konigsberg), Sofija Šarlote Mellere,<br />

Kēnigsbergas draudzes priekšnieka sieva (Sophie<br />

Charlotte Moeller, Kirchenvorsteherin in Konigsberg),<br />

atraitne Juliāna Doroteja Geide (Juliana Dorothea<br />

verw. Frau Geyde), Išdāgenas Lietuvā mācītājs<br />

Horns (Pfarrer Horn aus Ischdaggen in Littauen),<br />

Sofija Šarlote Hāgedorna no Kēnigsbergas (Sophia<br />

Charlotta Hagedorn, Konigsberg).<br />

• Vilhelmīne Jūlija Kristīne Mellere (Puša)<br />

(Wilhelmina Juliana Christina Moeller (Pusch),<br />

Attēls <strong>30</strong>.<br />

Līdz mūsdienām saglabājušās Kēnigsbergas<br />

Frīdrihsburgas forta atliekas, kur par cietokšņa<br />

mācītāju kalpoja Johans Gotfrīfs Mellers.<br />

*19.1.1784. Schmoditten † 28.9.1807. Gumbinnen).<br />

Kā krustvecāki norādīti Kēnigsbergas tirgonis<br />

Frīdrihs Vāgners (Friedrich Wagner, Kaufmann<br />

in Konigsberg), Vilhelmīne Luīze Kristīne Volfa,<br />

Līdingshauzenas baronese un majora sieva<br />

Zausgartenas novadā (Wilhelmine Luise Christine<br />

Major-Baronis v. Lydingshausen, gen. Wolf,<br />

Kr.Sausgarten), kara rātskunga sieva Elizabete<br />

Krīstīna Deiča (iespējams – dzim. Grāventīne)<br />

(Fr.[au] Kriegsrathin Elisabeth Christina Deutsch,<br />

Graventien), mācītāja Petcoda sieva no Pr.Eylau<br />

(Fr.[au] Pfarrer Petzodt, Pr. Eylau), Frīdlandes<br />

apriekārs un rātskungs Ludvigs Boks (Ludwig Bock,<br />

Rathsverwandter und Apotheker in Friedland),<br />

Štokheimas mācītājs Harisius (Pfarrer Charisius,<br />

Stockheim).<br />

• Šarlote Henriete Amālija Mellere (Rībenzāma/<br />

Valentīni) (Charlotta Henrietta Amalia Moeller<br />

(Riebensam/Valentini), *8.4.1787. Schmoditten<br />

†23.4.1857. Henriettenhof). Kā krustvecāki<br />

norādīti Hāberbergas mācītāja sieva Marija Šarlote<br />

Andreāe (Frau Pfarer Maria Charlotta Andreae<br />

vom Haberberg), Johanna Šarlote Līlentāles<br />

jaunkundze (Frl.[Fraulain] Johanne Charlotte<br />

Lilienthal), prokurors [izmeklētājs?] Koelestins<br />

Teodors Olševius (Coelestin Theodor Olschewius,<br />

preuss. Kriminalrat), valdības ierēdnis Vilhelms<br />

Gotfrīds Horns (Wilhelm Gottgfried Horn,<br />

Regierungsreferendar), Kristana Henriete Kanteles<br />

jaunkundze (Frl.[Fraulain] Christiana Henrietta<br />

Kantel), Pr.Eylau diakona sieva Karolīna Rebeka<br />

Lamharde (Fr.[au] Diacon Carolina Rebecca<br />

Lamhard, Pr. Eylau), jurisprudences students Ernsts<br />

Deičs no Brāventīnas (Ernst Deutsch, Braventhien,<br />

stud.iur.), Mūlhauzenas mācītāja Gothilfa<br />

Kristlība Heiligendorfera sieva (Fr.[au] Pfarrer<br />

Gotthilf Christlieb Heiligendorffer, Muhlhausen)<br />

un Gotfrīds Roels no Šmodittenas (Gottfried<br />

Roehl, Schmoditten). Viņas dzīvesgājums plašāk<br />

ir aprakstīts nodaļā par Valentīnī –Rībenzāmu<br />

dzimtas atzaru.<br />

No dokumentiem secināms, ka Gotfrīds Zamuels Mellers<br />

un viņa māsa Regīna Elizabete Mellere ir miruši vienā<br />

dienā – 1781. gada 2. septembrī no dizentērijas.<br />

Gotfrīda Zamuēla Mellera kristību ierakstā Frīdrihsburgas<br />

(Friedrichsburg) baznīcas grāmatā ir rakstīts: “Es, šejienes<br />

mācītājs Johans Gotfrīds Mellers, ar žēlsirdīgā Dieva<br />

Attēls 31.<br />

Lihtenhāgenas baznīcas drupas mūsdienu Jabloņevkas<br />

ciematā. Šajā baznīcā no 1756. līdz 1764. gadam kā<br />

mācītājs kalpoja Helēnas Luīzes Melleres vīrs Pauls<br />

Kristians Veiss.<br />

palīdzību, 1770. gada 2. janvārī kristīju dēlu Gotfrīdu<br />

Zamuēlu, ko <strong>30</strong>. decembrī ½ 4 no rīta mana mīļotā<br />

sieva Marija Doroteja dzim. Engelbrehtena dzemdējusi.<br />

Kristību liecinieki – komandants un Oberhauptmann fon<br />

Frankenbergs (von Frankenberg), Prūsijas padomnieks,<br />

vietējās skolu komisijas biedrs Zamuels Šteicels (Samuel<br />

Steutzel), kas dzīvo pie Altštadtes tirgus (logiert auf dem<br />

Altstädischen Markt), mans tēvs Gotfrīds Mellers (Gottfried<br />

Moeller), tirgotājs un aldaris Altštadtes Ledergasse ielā,<br />

pie Kneiphofas baznīcas esošās daktera Lilientāla kundze<br />

Doroteja Adelgunde Lilientāla (Dorothea Adelgunde<br />

Lilienthalin) un mana māsa Marija Šarlote (Maria<br />

Charlotte), kas precējusies ar Unterhaberbergas Andreasu<br />

(Andreaein Unterhaberberg) [domāts Unterhāberbergas<br />

mācītājs Andreas].” 42<br />

Par VIII paaudzes pārstāvi Doroteju Šarloti Melleri<br />

(Biendarru) (Dorothea Charlotte Moeller (Biendarra),<br />

*3.1.1772. Weste Fridrihsburg in Konigsberg †12.8.1839.<br />

Konigsberg) ir zināms, ka viņa apprecējās ar Miķeli<br />

Biendarru (Michael Biendarra, *26.4.1760. Passenheim<br />

†16.4.1822. Laptau), kurš kopš 1785. gada bija Altštadtes<br />

skolas konrektors, bet 1794. gadā kļuva par pirmā Prūsijas<br />

Skolotāju semināra direktoru un mācītāju Mazdekstenā<br />

(Klein Dexten, mūsdienu Fūrmanovo (Фурманово)) 43 ,<br />

strādājot šeit līdz 1816. gada 28. janvārim, kad viņš kļuva<br />

par mācītāju Laptavā (Laptau, mūsdienās Muromskoje<br />

(Муромское), kur nostrādāja līdz savai nāvei 1822. gadā. 44<br />

Skolotāju seminārā viņš izgatavoja elektrisko mašīnu (nav<br />

precizēts, kādu tieši), saules mikroskopu, kā arī sarakstīja<br />

vairākas grāmatas. 45 Šajā laulībā piedzima (IX paaudze):<br />

• Jūlija Emīlija Biendarra (Pfeifere) (Julia Emilia<br />

Biendarra (Pfeifer), *21.12.1795. †14.12.1875.<br />

Pomedien),<br />

• Amālija Vilhelmīne Biendarra (Amalia<br />

Wilhelmina Biendarra),<br />

• Vilhelms Biendarra (Wilhelm Biendarra),<br />

• Matilde Biendarra (Sperlinga) (Mathilde<br />

Biendarra (Sperling), *27.3.1811. Kl. Dexten<br />

†24.4.1854. Borchersdorf).<br />

Dažus mēnešus pirms savas nāves - 1822. gada 20. februārī<br />

mācītājs Miķelis Biendarra sastādīja testamentu, kurā kā<br />

savu bērnu aizbildni iecēla Pfeiferas muižas Pomedīnā<br />

(Gut Pfeiffer zu Pomedien) īpašnieku un tirgotāju Frīdrihu<br />

Hāgedornu (Friedrich Hagedorn).<br />

Par divu šīs ģimenes IX paaudzes atvašu dzīvesgājumu<br />

ir saglabājušās ļoti skopas ziņas – Vilhelms Biendarra<br />

(Wilhelm Biendarra) 1823. gada 11. oktobrī bija<br />

jurisprudences students, bet vēlāk strādāja kā Augstākās<br />

Attēls 32.<br />

Laptau (mūsdienās Муромское) baznīca, kas smagi<br />

cieta 1945. gada uzlidojumos.<br />

36 37

tiesas darbinieks (Oberlandesgerichtsreferendar). Savukārt<br />

par viņa māsu Amāliju Vilhelmīni Biendarru (Amalia<br />

Wilhelmina Biendarra) nav saglabājušās nekādas ziņas.<br />

IX paaudzes pārstāve Jūlija Emīlija Biendarra (Pfeifere)<br />

(Julia Emilia Biendarra (Pfeifer), *21.12.1795. †14.12.1875.<br />

Pomedien) 1817. gada 4. martā Laptavā (Laptau) salaulājās<br />

ar Bonšlakas un Pomedīnas (Bonslack und Pomedien)<br />

muižu īpašnieku, Vēlavas (Wehlau) padomes locekli<br />

(Landrat) un apgabala priekšnieku (Landschaftsrat)<br />

Johanu Karlu Leopoldu Pfeiferu (Johann Karl Leopold<br />

Pfeiffer, *28.6.1787. †26.1.1862.). Kā norāda F.Mellers,<br />

muižā Johanna Karla Leopolda Pfeifera piemiņai bija<br />

uzstādīts krusts, kas bija saglabājies vēl 1932. gadā.<br />

Savukārt viņa tēvs bija rēķinvedis (Calculator) Martins<br />

Imanuēls Pfeifers (Martin Immanuel Pfeiffer, *1753.<br />

†6.4.1797. Konigsberg), bet māte – Johanna Sofija Dorfere<br />

(Johanna Sophia Doerffer), kas pēc vīra nāves kā atraitne<br />

dzīvoja Pomedīnas muižā. 46 Jūlijas Emīlijas Biendarras<br />

un Johana Karla Leopolda Pfeifera laulībā ir dzimusi (X<br />

paaudze):<br />

• Jūlija Emīlija Pfeifere (Mellere) (Julie Emilie<br />

Pfeifer *28.9.1828. Pomedien †20.4.1919.<br />

Konigsberg).<br />

X paaudzes pārstāve Jūlija Emīlija Pfeifere (Mellere)<br />

(Julie Emilie Pfeifer *28.9.1828. Pomedien †20.4.1919.<br />

Konigsberg) salaulājās ar Ludviga Gotlība Mellera dēlu,<br />

vēlāko Reihstāga deputātu, Dr.med. Ludvigu Otto Jūliju<br />

Melleru (Ludwig Otto Julius Moeller, *7.6.1819. Konigsberg<br />

†29.8.1887. Konigsberg). Plašākas ziņas par šo laulību un<br />

tajā dzimušajiem bērniem skat. Kēnigsbergas dzimtas<br />

atzaram veltītajā nodaļā.<br />

Savukārt IX paaudzes pārstāve Matilde Biendarra<br />

(Sperlinga) (Mathilde Biendarra (Sperling), *27.3.1811. Kl.<br />

Dexten †24.4.1854. Borchersdorf) 1833. gada 27. novembrī<br />

Kēnigsbergā apprecējās ar Borhersdorfas (Borchersdorf)<br />

mācītāju Frīdrihu Eduardu Šperlingu (Friedrich Eduard<br />

Sperling, *31.12.1807. Resau (b.Drengfunt) †20.3.1880.<br />

Borchersdorf). Frīdrihs Eduards Šperlings 1828. gada<br />

25. aprīlī uzsāka mācības Kēnigsbergas universitātē un<br />

1833. gada 6. oktobrī tika ordināts par mācītāju pilī un<br />

nozīmēts kalpot Borhersdorfas draudzē. Viņa vecāki<br />

bija Preiles (Preil) tiesas izpildītājs un zemju nomnieks<br />

Zamuēls Šperlings (Samuel Sperling) un Elīze Kristīne<br />

Villerte (Elise Christine Willert). Pats Frīdrihs Eduards<br />

Šperlings bija precējies divas reizes (otrajā laulībā ar<br />

Minnu Meisneri (Minna Meisner) bērnu nebija). 47 Laulībā<br />

ar Matildi Biendarru piedzima (X paaudze):<br />

• Gustavs Šperlings (Gustav Sperling *? †,<br />

visticamāk, pirms 1834.?), miris kā bērns,<br />

Attēls 33.<br />

Drengfurtes panorāma 20. gs sākumā.<br />

• Gustavs Eduards Šperlings (Gustav Eduard<br />

Sperling *9.10.1834. Borchersdorf †29.8.1881.<br />

Konigsberg [vai Tilsit]),<br />

• Rūdolfs Heinrihs Šperlings (Rudolf Heinrich<br />

Sperling *29.9.1836. Borchersdorf †21.1.1911.<br />

Harburg [Cranz]),<br />

• Terēze Šperlinga (Therese Sperling *29.7.1839.<br />

Borchersdorf †15.2.1867.).<br />

X paaudzes pārstāvis Gustavs Eduards Šperlings (Gustav<br />

Eduard Sperling *9.10.1834. Borchersdorf †29.8.1881.<br />

Konigsberg [vai Tilsit]) kļuva par mācītāju. 1853.-54.<br />

gados studēja Kēnigsbergas universitātē, bija korporācijas<br />

“Littuania” biedrs. 1858. gadā kā mājskolotājs strādā<br />

Kurland pilsētā (mūsdienu Васильевка 48 ). 1860. gada<br />

4. decembrī ordinēts un uzsāka pildīt mācītāja amata<br />

pienākumus Albrehtsdorfā (Albrechtsdorf), kopš 1873.<br />

gada Tilzītes vācu draudzes diakons un pilsētas skolu<br />

inspektors (Stadtschulinspektor 49 ). Gustavs Eduards<br />

Šperlings apprecējās ar Martu Rābi (Martha Raabe) un<br />

šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Pauls Gerhards Šperlings (Paul Gerhard Sperling<br />

*24.8.1865. †<strong>30</strong>.10.1934.), bija Dr.Med., Berlīnē,<br />

specializējies ādas saslimšanās. Precējies ar Minnu<br />

fon Fēreni (Minna von Fehren), kas bija iepriekš<br />

precējusies ar Švallera (Schwaller) kungu.<br />

• Anna Terēze Marta Šperlinga (Kunstler) (Anna<br />

Theresa Marta Sperling (Kunstler) *24.2.1867.<br />

Albrechtsdorf, †?), precējusies ar Tīgenhofas<br />

(Tiegenhof) advokātu Hansu Kunstleru (Hans<br />

Kunstler).<br />

• Margarēta Šperlinga (Burova) (Margarete<br />

Sperling (Buhrow) *9.4.1868. Albrechtsdorf, †?),<br />

laulājusies ar Riksdorfas (Rixdorf) un Rozlebenas<br />

(Rossleben) mācītāju Burovu (Buhrow).<br />

• Ernsts Augusts Eduards Šperlings (Ernst<br />

August Eduard Sperling *31.5.1870. Albrechtsdorf<br />

†1945.) 1889. gadā uzsāka studijas Kēnigsbergas<br />

universitātē, bija korporācijas “Littuania” biedrs.<br />

Pēc ordinēšanas Kēnigsbergā 1905. gada 29.<br />

janvārī viņš kļuva par virsmācītāju Fridrihshofā<br />

(Friedrichshof) un Insterburgā (Insterburg). 1910.<br />

gadā sāka kalpot kā otrais mācītājs Vēlavā (Wehlau),<br />

bet kopš 1912. gada 16. marta – kā otrais mācītājs<br />

Dancigas Sv.Pētera un Paula baznīcā. Ir zināms, ka<br />

1945. gadā viņš ilgu laiku pavadīja cietumā (aresta<br />

iemesls nav zināms), kur arī gāja bojā. 50<br />

• Georgs Gustavs Vilhelms Šperlings (Georg<br />

Gustav Wilhelm Sperling *7.12.1871. Albrechtsdorf<br />

†10.6.1873. Albrechtsdorf), miris kā bērns.<br />

• Ģertrūde Marija Elīze Šperlinga (Zommere)<br />

(Gertrud Marie Elise Sperling (Sommer) *29.4.1876.<br />

Tilsit, †24.7.1923. Tilsit), 1905. gada 19. septembrī<br />

Attēls 34.<br />

Kanditenes muižas centrs. 20. gs sākums.<br />

Riksdorfā (Rixdorf) salaulājās ar Tilzītes tirgotāju<br />

Johannu Paulu Zommeru (Johann Paul Sommer).<br />

• Kurts Šperlings (Kurt Sperling *8.10.1878.,<br />

Tilsit †1.6.1951. Berlin), 1897. gadā iestājies<br />

Kēnigsbergas universitātē, bija korporāciju<br />

“Littuania” un “Kieler Sachse” biedrs, kļuva par<br />

tiesnesi (Geheimer Justizrat), Augstākās tiesas<br />

locekli (Oberregierungsrat) un visbeidzot strādāja<br />

apdrošināšanas uzņēmumā (Reichversicherungsamt)<br />

Berlīnē (Berlin-Zehlendorf), 1908. gadā viņš atkal<br />

kļuva par tiesnesi (Bezirksrichter) Švakopmundē<br />

(Schwakopmund). 1920. gada 23. jūlijā Berlīnē<br />

precējies ar Rūtu Krānihfeldi (Ruth Kranichfeld 51 ),<br />

ģimenē bija trīs bērni, kuru vārdi pagaidām nav<br />

zināmi.<br />

X paaudzes pārstāvis Rūdolfs Heinrihs Šperlings (Rudolf<br />

Heinrich Sperling *29.9.1836. Borchersdorf †21.1.1911.<br />

Harburg [Cranz]) bija muižnieks Šporvittenē (Sporwitten),<br />

bet vēlāk īrēja muižas Nūzkernā (Nusskern) un Krancā<br />

(Cranz). Viņš 1860. gada 28. septembrī apprecējās ar<br />

Emmu Borni (Emma Born, *4.5.1839. Corben †12.8.1874.)<br />

un šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Kate Šperlinga (Hermane) (Kathe Sperling<br />

(Hermann) *1862. †1909.),<br />

• Maksis Heinrihs Šperlings (Max Heinrich<br />

Sperling, *12.3.1864. Sporwitten †25.2.1916.<br />

Konigsberg),<br />

• Hans Šperlings (Hans Sperling, *19.11.1865.<br />

Sporwitten †16.2.1921. Konigsberg),<br />

Par XI paaudzes pārstāvi Kati Šperlingu (Hermani)<br />

(Kathe Sperling (Hermann) *1862. †1909.) ir zināms<br />

tikai fakts, ka viņa bija precējusies ar kādu Hermaņa<br />

(Hermann) kungu.<br />

Par XI paaudzes pārstāvi Dr. Maksi Heinrihu Šperlingu<br />

(Max Heinrich Sperling, *12.3.1864. Sporwitten †25.2.1916.<br />

Konigsberg) ir zināms, ka 1889. gada aprīlī viņš aizstāvēja<br />

savu promocijas darbu un laikā no 1891. līdz 1895. gadam<br />

bija 16. Kājnieku pulka militārais lauka ārsts Krancā un<br />

Leipcigā, bet 1895. gada aprīlī viņš kļuva par Sv.Elizabetes<br />

slimnīcas vadītāju Kēnigsbergā, kur arī 1916. gadā viņš<br />

mira. Ir norāde, ka apglabāts viņš tika Tilzītē, Spliteras<br />

kapsētā. 1880. gada 15. maijā viņš apprecējās ar Margarēti<br />

Piaskovsku (Margarethe Piaskowski, *25.9.1880.<br />

Munchen, †17.2.1920. Berlin-Friedenau) un abu laulībā<br />

piedzima dēls (XII paaudze):<br />

• Hans Maksis Alberts Šperlings (Hans Max<br />

Albert Sperling, *26.6.1905. Konigsberg), kurš 1932.<br />

gada 12. janvārī Minhenē salaulājās ar uzņēmuma<br />

“Orient –Gruben” prokūristi Rozi Zēberti (Rose<br />

Sebert, *29.8.1905. Grosslangheim), citu ziņu nav.<br />

Savukārt par ģimenes jaunāko atvasi, XI paaudzes pārstāvi<br />

Hanu Šperlingu (Hans Sperling, *19.11.1865. Sporwitten<br />

†16.2.1921. Konigsberg) ir zināms, ka viņš bija muižnieks<br />

Gallingenā, precējies ar Sabīni Taubneri (Sabine Taubner,<br />

*31.3.1878. Bomben, †8.5.1960. Hanau) un šajā laulībā<br />

piedzima (XII paaudze):<br />

XII paaudzes pārstāve Elizabete Šperlinga (fon<br />

Zabararovska) (Elisabeth Sperling (von Zaborowski),<br />

*29.3.1898. Gailigen) 1920. gada 27. februārī salaulājās ar<br />

muižas nomnieku Bernhardu fon Zaborovski (Bernhard<br />

von Zaborowski, *24.3.1886. Pabbeln †26.8.1951. Hanau).<br />

XII paaudzes pārstāvis Fricis Šperlings (Fritz Sperling,<br />

*10.4.1903. Gailigen) kļuva par kuģu būves uzņēmuma<br />

direktoru, ieguva Dr.Ing. grādu un bija precējies ar<br />

Masmani (Massmann). Abu laulībā piedzima trīs bērni,<br />

kuru vārdi pagaidām nav zināmi.<br />

XII paaudzes pārstāvis Hans Georgs Šperlings (Hans<br />

Georg Sperling, *5.1.1907. Gailigen †) 1946. gada 16. aprīlī<br />

salaulājās ar Gerdu Heidrihi (Gerda Heidrich, *3.11.1911.<br />

Berlin) un abu laulībā piedzima bērns, kura vārds<br />

pagaidām nav zināms.<br />

VIII paaudzes pārstāvis Johans Heinrihs Mellers (Johann<br />

Heinrich Moeller, *28.1.1774. Fridrichsburg †11.11.1824.<br />

Gr.Labehnen bei Kreutzburg) bija zemes īpašnieks, kurš<br />

1799. gada 29. jūlijā iegādājās Šulcenas muižu (Gut<br />

Schulzen) pie Drengfurtes (mūsdienās – Srokovo Polijas<br />

teritorijā), ko pārdeva 1805. gadā. Ir ziņas, ka 1787. gadā<br />

šīs muižas vērtība bija 4900 reihstāleri 52 1794. gadā -<br />

18360 tāleri, bet 1810. gadā – jau 21550 tāleri. Tāpat ir<br />

zināms, ka laikā no 1782. līdz 1828. gadam Drengfurtes<br />

apkaimes iedzīvotāju skaits pieauga no nepilniem 1200<br />

līdz 1506 iedzīvotājiem. 53 Johana Heinriha Mellera<br />

kristību ierakstā Frīdrihsburgas (Friedrichsburg) baznīcas<br />

grāmatā ir rakstīts: “Es, šejienes mācītājs J.G.Mellers, ar<br />

žēlsirdīgā Dieva palīdzību, 31. janvārī kristīju dēlu Johannu<br />

Heinrihu, ko 28. janvārī ½ 6 no rīta mana mīļotā sieva<br />

Marija Doroteja dzim. Engelbrehtena dzemdējusi. Kristību<br />

liecinieki – Doma baznīcas virsmācītājs (Oberhofprediger<br />

Domkirche) D [iespējams – Dr.]. Daniels Heinrihs Arnolds<br />

(Daniel Heinrich Arnold), medicīnas D [iespējams – Dr.]<br />

Johans Orlovs (Johann Orlowius) no Lomžas (Lomse),<br />

Kneifhofas trūcīgo ļaužu patversmes inspektors un<br />

konrektors (Inspizient der Kneiphöfischen pauperum)<br />

Frīdrihs Ersnts Skubonis (Friedrich Ersnt Scubonius),<br />

Altštadtes svaru un mēru kontrolieris (Wager) Gottfrīds<br />

Palms (Gottfried Palm), vietējā komandanta majora fon<br />

Domhardtina (von Domhardtin) kundze, mana māsa,<br />

dzimusi Helēna Luīze M. [Mellere] Veisa (Helena Louisa M<br />

[Moeller] Weissin) no Altštadtes.” 54<br />

1806. gadā viņš strādāja kā tiesu izpildītājs un par<br />

14250 tāleriem (ar ikgadējo nodokļu maksu 1193 tāleru<br />

apmērā) ieguva karaliskās ūdens dzirnavas un muižu<br />

Attēls 34.<br />

Napoleona I un Aleksandra I tikšanās Mēmeles upes<br />

vidū, netālu no Melleru dzimtas ūdensdzirnavām.<br />

• Elizabete Šperlinga (fon Zabararovska)<br />

(Elisabeth Sperling (von Zaborowski), *29.3.1898.<br />

Gailigen).<br />

• Fricis Šperlings (Fritz Sperling, *10.4.1903.<br />

Gailigen),<br />

• Hans Georgs Šperlings (Hans Georg Sperling,<br />

*5.1.1907. Gailigen).<br />

38 39

(Konigl. Domane Winge), kas atradās Mēmeles krastā<br />

(pļavās starp Mēmeli un veco Mēmeli), starp Tilzīti un<br />

Kiršdorfu (Kirschdorf Plaschken). Muižas vēsturei veltītu<br />

publikāciju, norādot visus tās kādreizējos īpašniekus,<br />

2004. gadā ir publicējusi Gabriele Bastemaijere (Gabrielle<br />

Bastemeyer). 55 Viņa norāda, ka 1807. gadā šajā īpašumā<br />

apmetās franču karaspēks, kurš piespieda dzirnavu un<br />

muižas saimnieku pamest savu īpašumu un doties bēgļu<br />

gaitās. Franču armijas virsnieki, kas apmetās dzirnavās,<br />

padarīja tās vēsturiskas, jo tieši viņi tehniski sagatavoja<br />

vēsturisko 1807. gada 7. jūlija tikšanos 56 starp Francijas<br />

imperatoru Napoleonu I un Krievijas caru Aleksandru<br />

I, uzbūvējot speciālu plostu, uz kura tikās abi imperatori<br />

upes vidū. Tiesa gan, atstājot dzirnavas, franču karaspēks<br />

tās izpostīja.<br />

Mellers ēkas atjaunoja (1812. gadā saimniecības<br />

atjaunošanai un zirgu iegādei tika iztērēti 4213 tāleri),<br />

taču 1816. un 1817. gada plūdos tika iznīcināta aptuveni<br />

puse no šī īpašuma, tādēļ 1819. gadā Johans Heinrihs<br />

Mellers bija spiests dzirnavas pārdot (tās par 18000<br />

tāleriem iegādājās kapteinis (Rittmeister) fon Zandens<br />

(von Sanden)) un pārcelties uz Jāgerišķiem (Jagerischken),<br />

bet 1819. gadā uz Tilzīti. Gadu vēlāk viņš kļuva par<br />

sekvestoru (Sequestor) Kanditenes muižai (Gut Kanditten)<br />

pie Kreicburgas (Kreutzburg).<br />

1801. gada 15. oktobrī Tilzītē Johans Heinrihs Mellers<br />

apprecējās ar Tilzītes luterāņu baznīcas superintendanta<br />

(amats, kas līdzvērtīgs arhibīskapam mūsdienās, pildījis<br />

to laikā no 1792. līdz 1818. gadam 57 ) Johana Frīdriha<br />

Rosenbauma (Johann Friedrich Rosenbaum, *28.4.1744.<br />

Ragnit, †4.5.1818. Tilsit) un viņa sievas Johannas Kristīnes<br />

Konstances Vengorovinas (Johanna Christina Constantia<br />

Wengorovins, *1.9.1749. Werden, †13.10.1806. Tilsit)<br />

meitu Mariju Henrieti Rosenbaumu (Marie Henriette<br />

Rosenbaum, *25.3.1772. Karkeln, †<strong>30</strong>.7.1818. Winge).<br />

Marijas Henrietes Rozenbaumas nāves ierakstā (tajā<br />

minēts, ka viņa mirusi 5. augustā, nevis <strong>30</strong>. jūlijā) ir<br />

norādīta piezīme “Engelbrechten Winge”, kas norāda<br />

uz Vinges dzirnavu un muižas piederību Engelbrehtu<br />

ģimenei, kā arī fakts, ka viņa mirusi no tūskas (Wassersucht<br />

- Innere langwieriege Krankheit). Šajā laulībā ir dzimuši<br />

pieci bērni, kuru dzīvesgājums aprakstīts Villūnenas<br />

atzaram veltītajā nodaļā. Ir zināms, ka Johans Heinrihs<br />

Mellers mira Liel-Lābenenas (Gr.Labehnen) muižā pie<br />

Kreicburgas, izdarot pašnāvību. Diemžēl, tās iemesls nav<br />

zināms.<br />

Frīdvalds Luijs Mellers ir apkopojis ziņas arī par Marijas<br />

Henrietes Rosenbaumas (Vengorovinas) vecvecākiem<br />

– viņas vectēvs Mihaels Rosenbaums 58 (Michael<br />

Rosenbaum, *9.1.1707. Konigsberg †29.12.1768. Laptau)<br />

bija precējies ar Mariju Regīnu Renci (Maria Regina<br />

Rentz, *1718. †19.12.1793. Konigsberg) un strādāja par<br />

mācītāju Laptavas baznīcā. Savukārt otrs vectēvs Johans<br />

Frīdrihs Vengerovins (Johann Friedrich Wengerovins,<br />

*24.12.1711. Beslau †22.6.1769. Werden) bija mācītājs<br />

Verdenā (Werden) un precējies, taču par viņa sievu ir<br />

saglabājušies tikai dzimšanas un nāves ieraksti (*1712.<br />

†18.3.1792. Werden).<br />

Ludvigs Gotlībs Mellers (Ludwig Gottlieb Moeller,<br />

*14.3.1779. Schmoditten †1.2.1845. Konigsberg) ir<br />

Kēnigsbergas atzara aizsācējs, tādēļ viņa dzīvesgājums<br />

aprakstīts šim dzimtas atzaram veltītajā nodaļā.<br />

MELLERU-HEINEMAŅU LĪNIJA<br />

(MOELLER-HEINEMANN-MEINECKE-HEMPEL-HORN-THIEL-SARO-WILLMOWSKY)<br />

No dzimtas pamatstumbra mūsdienās būtu atsevišķi<br />

izceļams Melleru-Heinemaņu dzimtas atzars, par<br />

kura sākumu ir uzskatāms brīdis, kad VIII paaudzes<br />

pārstāve Karolīne Sofija Mellere (Heinemane) (Karoline<br />

Sophia Moeller (Heinemann), *14.3.1779. Schmoditten<br />

†29.9.1848. Caymen). 1800. gada 15. oktobrī apprecējās<br />

ar Johanu Zamuēlu Heinemanu (Johann Samuel<br />

Heinemann, *5.10.1769. Erfurt †21.5.1848. Caymen),<br />

kurš 1798. gada 5. septembrī Potsdamā tika ordinēts par<br />

Lietuviešu Dragūnu pulka mācītāju. 1808. gada 24. jūlijā<br />

viņš kļuva par mācītāju Grūnhaijenā (Grunhayn) pie<br />

Tapiau (mūsdienu Gvardeiska), bet 1827. gada 1. jūlijā –<br />

par mācītāju Kaimenā (Caymen), pildot šos pienākumus<br />

līdz savai nāvei 1848. gadā. 59 Ir zināms, ka Johans Zāmuēls<br />

Heinemans mira no drudža, bet viņa sieve Karolīne Sofija<br />

Mellere – no holēras. Abu laulībā piedzima 16 bērni, kas<br />

ir šobrīd konstatētais daudzbērnu rekords Melleru dzimtā<br />

(IX paaudze):<br />

• Otto Jūlijs Heinemans (Otto Julius Heinemann,<br />

*23.7.1801. Tilsit †26.4.1802. Tilsit), miris kā<br />

zīdainis no krampjiem.<br />

• Morics Jūlijs Heinemans (Moritz Julius<br />

Heinemann, *18.5.1803. Tilsit [Szibben] †20.2.1871.<br />

Tilsit [Konigsberg Juditten]).<br />

• Otto Alberts Heinemans (Otto Albert<br />

Heinemann, *27.2.1805. Tilsit †?).<br />

• Ulrike Heinemane (Hempele) (Ulrike<br />

Heinemann (Hempel), *9.2.1807. Grunhayn (b.<br />

Tapiau) †9.1.1844. Caymen).<br />

• Roberts Heinemans (Robert Heinemann,<br />

*22.11.1808. Grunhayn (b. Tapiau), †14.5.1857.<br />

Konigsberg).<br />

• Vilhelmīne Jūlija Kristīne Heinemane<br />

(Wilhelmine Juliane Christine Heinemann,<br />

*6.1.1811. Grunhayn (b. Tapiau) †20.1.1853.),<br />

nekādu plašāku ziņu nav.<br />

• Jūlijs Eduards Heinemans (Julius Eduard<br />

Heinemann, *10.11.1812. Grunhayn (b. Tapiau)<br />

†14.6.1857. Berlin).<br />

• Ernestīne Emma Adelheide Heinemane<br />

(Horna) (Ernestine Emma Adelheid Heinemann<br />

(Horn), *9.11.1815. Grunhayn (b. Tapiau) †?).<br />

• Minna Vilhelmīne Heinemane (Minna<br />

Wilhelmine Heinemann, *6.1.1817. †20.1.1853.),<br />

mirusi no plaušu karsoņa, plašāku ziņu nav.<br />

• Ida Franciska Heinemane (Vilmovska)<br />

(Ida Franziska Heinemann (von Willmowsky),<br />

*9.11.1817. Grunhayn (b. Tapiau) †5.12.1900.<br />

Potsdam).<br />

• Hugo Eduards Heinemans (Hugo Eduard<br />

Heinemann, *19.2.1819. Grunhayn (b. Tapiau),<br />

†1871.), plašāku ziņu nav.<br />

• Malvīne Adelheide Heinemane (Meinecke)<br />

(Malwine Adelheid Heinemann (Meinecke),<br />

*18.12.1820. Grunhayn (b. Tapiau) †23.9.1848.<br />

Konigsberg), 1844. gada 9. jūlijā salaulājās ar<br />

Hermani Meineku (Hermann Meinecke), mirusi<br />

no holēras, plašāku ziņu nav.<br />

• Sofija Jūlija Heinemane (Meinecke) (Sophie Julie<br />

Heinemann (Meinecke), *31.10.1821. Grunhayn (b.<br />

Attēli 36. un 37.<br />

Liellābenas (Gr.Labehnen) muižas viesu nams un<br />

mācītājs Johans Frīdrihs Rozenbaums.<br />

Tapiau) †1.12.1892. Berlin).<br />

40 41<br />

• Marija Antonija Šarlote Heinemane Tīla (Marie<br />

Antonie Charlotte Heinemann Thiel, *21.11.1822.<br />

Grunhayn (b. Tapiau) †?), bija laulājusies ar Tīla<br />

kungu (Thiel), plašāku ziņu nav.<br />

• Auguste Terēze Heinemane (Auguste Therese<br />

Heinemann, *5.9.1825. Grunhayn (b. Tapiau) †?),<br />

plašāku ziņu nav.<br />

• Hugo Eduards Heinemans (Hugo Eduard<br />

Heinemann, *16.3.1827. Grunhayn (b. Tapiau)<br />

†14.7.1873. Hagen).<br />

IX paaudzes pārstāvis Morics Jūlijs Heinemans (Moritz<br />

Julius Heinemann, *18.5.1803. Tilsit [Szibben] †20.2.1871.<br />

Tilsit [Konigsberg Juditten])1822. gada 9. oktobrī uzsāka<br />

studijas Kēnigsbergas universitātē, kļuva par tiesu<br />

izpildītāju (Justizamtmann), bet vēlāk – par apgabaltiesas<br />

tiesnesi (Landgerichtsdirektor) Heidekrūgā (Heydekrug).<br />

1831. gada 22. februārī Frīdlandē (Friedland) viņš<br />

salaulājās ar Natāliju Karolīnu Vilhelmīni Jūliju Saro<br />

(Natalie Caroline Wilhelmine Juliane Saro, *9.9.1810.<br />

Wartenburg, †4.9.1876. Tilsit). Šajā laulībā piedzima (X<br />

paaudze):<br />

• Artūrs Heinemanis (Artur Heinemann,<br />

*6.1.1832. †6.1.1832.), miris kā zīdainis.<br />

• Agnese Karolīna Heinemane (Šperla)<br />

(Agnes Caroline Heinemann (Sperl), *27.2.1833.<br />

†16.6.1881.), bija laulājusies ar Frici Špērlu (Fritz<br />

Sperl), citu ziņu nav.<br />

• Anna Luīze Vilhelmīne Heinemane (Franka)<br />

(Anna Louise Wilhelmine Heinemann (Franck),<br />

*20.7.1834. †2.6.1879. Tilsit).<br />

• Morics Gustavs Hermanis Heinemans<br />

(Moritz Gustav Hermann Heinemann, *7.8.1835.<br />

†12.7.1922., Konigsberg).<br />

• Natālija Marija Heinemane (Natalie Maria<br />

Heinemann, *27.6.1837. †21.10.1837.), mirusi kā<br />

zīdainis.<br />

• Marija Minna Auguste Heinemane (Švarca)<br />

(Maria Minna Auguste Heinemann (Schwarz),<br />

*7.10.1838. Szibben †23.8.1917.), 1861. gada 11.<br />

septembrī salaulājās ar Eduardu Švarcu (Eduard<br />

Schwarz, *4.4.1817. †26.5.1891. Konigsberg), citu<br />

ziņu nav.<br />

• Johans Ernsts Pauls Ludvigs Heinemans<br />

(Johann Ernst Paul Ludwig Heinemann, *6.10.1840.<br />

†25.3.1841.), miris kā zīdainis.<br />

• Gotlībs Heinemans (Gottlieb Heinemann,<br />

*21.3.1842. †31.3.1842.), miris kā zīdainis.<br />

• Laura Helēne Heinemane (Laura Helene<br />

Heinemann, *18.7.1843. †13.8.1848.).<br />

• Leo Johans Heinemans (Leo Johannes<br />

Heinemann, *3.1.1845. †22.8.1848.).<br />

• Natālija Elizabete Heinemane (Natalie Elisabeth<br />

Heinemann, *28.11.1846. Szibben †27.6.1935.<br />

Genf).<br />

• Alvīne Ernestīne Heinemane (Alwine Ernestine<br />

Heinemann, *11.11.1847. †7.4.1907. Konigsberg).<br />

• Ernsts Otto Heinemans (Ernst Otto Heinemann,<br />

*11.8.1849. Szibben †18.9.1882. Pirna, Dresden),<br />

• Helēna Luīze Heinemane (Helene Louise<br />

Heinemann, *29.8.1851. †29.11.1854.), mirusi kā

ērns.<br />

• Bernhards Johans Heinemans (Bernhard Johann<br />

Heinemann, *29.11.1852., Szibben †4.6.1925. USA,<br />

Manhattan, NY) 1880. gadā emigrēja uz ASV,<br />

kur 1895. gada 25. oktobrī Manhetenā (NY, USA)<br />

apprecējās ar Ernestīni Erieri (Ernestine Erier,<br />

*1850. Berlin †?[pēc 1910]). Zināms, ka 1910. gadā<br />

ģimene dzīvoja Brooklyn Ward 19, Kings, NY, citu<br />

ziņu nav.<br />

X paaudzes pārstāve Anna Luīze Vilhelmīne Heinemane<br />

(Franka) (Anna Louise Wilhelmine Heinemann<br />

(Franck), *20.7.1834. †2.6.1879. Tilsit) salaulājās ar Otto<br />

Aleksandru Franku (Otto Alexander Franck, *12.9.1828.<br />

Tilsit, †28.10.1877. Ratibor) un šajā laulībā piedzima seši<br />

pēcnācēji (XI paaudze):<br />

• Ida Natālija Franka (Maka) (Ida Natalie Franck<br />

(Mack), *23.2.1859. Zempelburg (Sepolno Krajenskie)<br />

†8.10.1897. Ragnit (Neman)).<br />

• Georgs Franks (Georg Franck, *23.4.1860.<br />

†19.4.1877. Ratibor), miris kā pusaudzis, plašāku<br />

ziņu nav.<br />

• Laura Elisabeth Berta Franka (Laura Elisabeth<br />

Bertha Franck, *<strong>30</strong>.11.1865. †11.5.1866.), mirusi kā<br />

zīdainis.<br />

• Ervīns Gustavs Jūlijs Franks (Erwin Gustaw<br />

Julius Franck, *4.6.1867. Tilsit †2.12.1946. Berlin)<br />

• Elzbete Hildegarde Franka (Zoeknika) (Elsbeth<br />

Hildegard Franck (Soecknick), *3.6.1869. Tilsit<br />

†31.1.1945. Elbag).<br />

XI paaudzes pārstāve Ida Natālija Franka (Maka) (Ida<br />

Natalie Franck (Mack), *23.2.1859. Zempelburg (Sepolno<br />

Krajenskie) †8.10.1897. Ragnit (Neman))salaulājās ar Paulu<br />

Roderihu Johanu Nestoru Maku (Paul Roderich Johann<br />

Nestor Mack, *24.3.1840. Ragnit, †<strong>30</strong>.9.1912. Ragnit). Šajā<br />

laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Ēriks Maks (Erich Mack, *13.2.1882. Ragnit<br />

†12.1.1919. Samsun, Turkey), plašāku ziņu nav.<br />

• Herberts Pauls Georgs Maks (Herbert Paul Georg<br />

Mack, *12.6.1883. †7.6.1956. Else, Lower Saxony).<br />

• Arnolds Maks (Arnold Mack *7.8.1885. Ragnit<br />

†3.12.1973. Diepholz, Lower Saxony).<br />

• Hedviga Luīze Maka (Romere) (Hedwig Luise<br />

Mack (Roemer) *4.11.1886. Ragnit †4.5.1967.<br />

Kirchzarten, Freiburg).<br />

XII paaudzes pārstāvis Herberts Pauls Georgs Maks<br />

(Herbert Paul Georg Mack, *12.6.1883. †7.6.1956. Else,<br />

Lower Saxony) salaulājās ar Hedvigu Paršavu (Hedwig<br />

Parschau, *17.1.1896. Allenstein (Olsztyn), †1967.). Šajā<br />

laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Hans Gunters Maks (Hans Guenther Mack,<br />

*10.11.1919. †1945.),<br />

• Otto Ēriks Maks (Otto Erich Mack, *29.4.1922.<br />

†11.4.1941.).<br />

Par šo dzimtas atzaru nekādas plašākas ziņas nav.<br />

Visticamāk, abi brāļi ir krituši karā.<br />

XII paaudzes pārstāvis Arnolds Maks (Arnold Mack<br />

*7.8.1885. Ragnit †3.12.1973. Diepholz, Lower Saxony)<br />

salaulājās ar Mariju (Mirdzu) Elizabeti Margarēti fon<br />

Zandenu (Maria (Mirza) Elisabeth Margarethe von<br />

Sanden, *10.10.1895. Tussainen †?). Šajā laulībā piedzima<br />

(XIII paaudze):<br />

• Brigite Maka (Brigitte Mack, *21.2.1924.<br />

†16.11.1997. Lemforde, Detmold), plašākas ziņas<br />

nav atrastas.<br />

• Gizela Maka (Gisela Mack, *2.6.1925. †1945.<br />

Berlin), plašākas ziņas nav atrastas.<br />

• Konrāds Maks (Konrad Mack *3.3.1928.).<br />

• Doroteja Maka (Valtere) (Dorothea Mack<br />

(Walter), *21.8.1932.).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Konrāds Maks (Konrad Mack<br />

*3.3.1928.) salaulājās ar Lori Hofmani (Lore Hoffmann,<br />

*15.11.1928.) un šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Arnds Maks (Arnd Maks, *1962.), kurš bija<br />

precējies ar Brigitu Špilci (Brigitta Spiltz,<br />

*9.5.1971.).<br />

XIII paaudzes pārstāve Doroteja Maka (Valtere)<br />

(Dorothea Mack (Walter), *21.8.1932.) salaulājās Hansu<br />

Albertu Valteru (Hans Albert Walter, *1.7.1925. Colberg<br />

(Kolobrzeg) †11.2.2005. Bremen) un šajā laulībā piedzima<br />

(XIV paaudze):<br />

• Kristiāns Valters (Christian Walter, *22.10.1952.),<br />

bija precējies ar Angeliku Augustīni (Angelika<br />

Augustin), plašāku ziņu nav.<br />

• Franks Ēriks Valters (Frank Eric Walter,<br />

*21.10.1959. Dusseldorf),<br />

• Heike Mihaela Valtere (Arslanāgica) (Heike<br />

Michaela Walter (Arslanagic), *17.10.1960.<br />

Dusseldorf).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Franks Ēriks Valters (Frank Eric<br />

Walter, *21.10.1959. Dusseldorf) ir precējies (sievas vārds<br />

nav zināms) un kļuvis par tēvu meitai (XV paaudze):<br />

• Lea Ebera Valtere (Lea Ebbers Walter, *).<br />

XIV paaudzes pārstāve Heike Mihaela Valtere<br />

(Arslanāgica) (Heike Michaela Walter (Arslanagic),<br />

*17.10.1960. Dusseldorf) 1994. gada 28. jūlijā Diseldorfā,<br />

salaulājās ar Nerminu Arslanāgicu (Nermin Arslanagic,<br />

*Sarajevo, Bosnia). Šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Armins Arslanāgics (Armin Arslanagic,<br />

*11.7.1997. Dusseldorf).<br />

• Adrians Arslanāgics (Adrian Arslanagic,<br />

*<strong>30</strong>.9.2004. Dusseldorf).<br />

XII paaudzes pārstāve Hedviga Luīze Maka (Romere)<br />

(Hedwig Luise Mack (Roemer) *4.11.1886. Ragnit<br />

†4.5.1967. Kirchzarten, Freiburg) 1908. gada 15. janvārī<br />

Althofā Ragnicā (Althof/Ragnitz) salaulājās ar Karlu<br />

Frīdrihu Romeru (Karl Friedrich Roemer, *15.5.1865.<br />

Attēls 38.<br />

ASV 1900. gada tautas skaitīšanas anketa<br />

kurā ar Nr. 70 norādīts Bernhards Johans Heinemans un viņa sieva Ernestīne (Nr. 71).<br />

Kaiserslauten, Rheinland †21.10.1943. Liegnitz). Šajā<br />

laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Dītrihs Romers (Dietrich Roemer, *15.8.1910.<br />

†23.8.1943. France), plašākas ziņas nav atrastas.<br />

• Juta Romere (Tšašela) (Juta Roemer (Tzschaschel),<br />

*3.3.1914. Legnitz †27.4.1992. Freiburg).<br />

XIII paaudzes pārstāve Juta Romere (Tšašela) (Juta Roemer<br />

(Tzschaschel), *3.3.1914. Legnitz †27.4.1992. Freiburg)<br />

1937. gada 20. decembrī Brukenbergā (Brueckenberg)<br />

salaulājās ar Hansu Ernstu Ādolfu Tšašelu (Hans Ernst<br />

Adolf Tzschaschel, *24.9.1906. Soldau (Dzialdowo), †?).<br />

Šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Hans Ulrihs Reinholds Tšašels (Hans Ulrich<br />

Reinhold Tzschaschel, *16.12.1938. Liegnitz<br />

(Legnica))<br />

• Hans Jurgens Helmūts Tšašels (Hans Juergen<br />

Helmut Tzschaschel, *4.2.1943. Breslau (Wroclaw)).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Hans Jurgens Helmūts Tšašels<br />

(Hans Juergen Helmut Tzschaschel, *4.2.1943. Breslau<br />

(Wroclaw)) 1964. gada 4. aprīlī Freiburgā salaulājās ar<br />

Maiju Ingeborgu Emerihu (Maja Ingeborg Emmerich,<br />

*8.8.1941. Frankfurt). Šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Hans Hendriks Tšašels (Hans Hendrik<br />

Tzschaschel, *<strong>30</strong>.8.1964. Freiburg),<br />

• Franks Holgers Tšašels (Frank Holger Tzschaschel,<br />

*24.1.1967. Freiburg).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Hans Hendriks Tšašels (Hans<br />

Hendrik Tzschaschel, *<strong>30</strong>.8.1964. Freiburg) 1967. gada 21.<br />

oktobrī Freiburgā salaulājās ar Irmgardi Annu Kiemcu<br />

(Irmgard Anna Kiemz, *20.6.1946. Ammersee). Šajā laulībā<br />

piedzima (XV paaudze):<br />

• Izebella Rūta Tšašela (Lagnere) (Isabel Ruth<br />

Tzschaschel (Laggner), *10.3.1968. Lech, Austria).<br />

• Torstens Helmūts Tšašels (Thorsten Helmut<br />

Tzschaschel, *10.5.1970. Landsberg am Lech).<br />

XV paaudzes pārstāve Izebella Rūta Tšašela (Lagnere)<br />

(Isabel Ruth Tzschaschel (Laggner), *10.3.1968. Lech,<br />

Austria) salaulājās ar Andreju Lagneru (Andre Laggner,<br />

*) un šajā laulībā piedzima (XVI paaudze):<br />

• Simons Lagners (Simon Laggner, *7.5.2002.).<br />

XI paaudzes pārstāvis Ervīns Gustavs Jūlijs Franks<br />

(Erwin Gustaw Julius Franck, *4.6.1867. Tilsit †2.12.1946.<br />

Berlin)1894. gada 5. oktobrī salaulājās ar Ģertrūdi Peteri<br />

(Gertrud Peter, *18.5.1875. †25.4.1945.). Šajā laulībā<br />

piedzima (XII paaudze):<br />

• Ērika Anna Franka (Lādemane) (Erika Anna<br />

Franck (Lademann), *19.8.1895. Berlin †26.2.1960.<br />

Munchen),<br />

• Dore Ģertrūde Franka (Zonnenburga) (Dore<br />

Gertrud Franck (Sonnenburg), *9.8.1898. Berlin<br />

†27.4.1945.)<br />

XII paaudzes pārstāve Ērika Anna Franka (Lādemane)<br />

(Erika Anna Franck (Lademann), *19.8.1895. Berlin<br />

†26.2.1960. Munchen) 1919. gada 27. augustā Berlīnē<br />

(Šarlottenburgā) salaulājās ar Frici Eduardu Lādemani<br />

(Fritz Eduard Lademann, *20.5.1886. Berlin †8.7.1968.)<br />

Šajā laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Ingeborga Lādemane (Ingeborg Lademann,<br />

*27.1.1922.),<br />

• Juta Lādemane (Šmite) (Juta Lademann<br />

(Schmidt), *18.3.1927.), precējusies ar Zigfrīdu<br />

Šmitu (Siegfrierd Schmidt), citu ziņu nav.<br />

XII paaudzes pārstāve Dore Ģertrūde Franka<br />

(Zonnenburga) (Dore Gertrud Franck (Sonnenburg),<br />

*9.8.1898. Berlin †27.4.1945.) 1920. gada 14. aprīlī Berlīnē<br />

(Šarlottenburgā) salaulājās ar Udo Hansu Albertu Karlu<br />

Zonnenburgu (Udo Hans Albert Karl Sonnenburg,<br />

*12.7.1886. †1944.). Šajā laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Rozmarija Zonnenburga (Rīmere) (Rosemarie<br />

Sonnenburg (Riemer), *28.4.1921.).<br />

XIII paaudzes pārstāve Rozmarija Zonnenburga<br />

(Rīmere) (Rosemarie Sonnenburg (Riemer), *28.4.1921.)<br />

salaulājās ar Karlu Rīmeru (Karl Riemer) un šajā laulībā<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Karīna Rīmere (Karin Riemer, *).<br />

XI paaudzes pārstāve Elzbete Hildegarde Franka 1893.<br />

gada 4. aprīlī Tilzītē salaulājās ar ģimnāzijas profesoru<br />

Karlu Gustavu Zoekniku (Karl Gustav Soecknick,<br />

*2.9.1854. Neu Dammerau, Krs. Heiligenbeil †29.1.1945.<br />

Elbing (Elblag)). Šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Elzbete Anna Zoeknika (Elsbeth Anna Soecknick,<br />

*31.12.1893. Tilsit †8.2.1945. [vai †25.1.1945.]<br />

Tilsit), mirusi karā, plašāku ziņu nav.<br />

• Anna Hildegarde Zoeknika (Fritša) (Anna<br />

Hildegard Soecknick (Fritsch), *<strong>30</strong>.8.1896. Tilsit<br />

†3.2.1982. Potsdam),<br />

• Franks Hermanis Zoekniks (Frank Hermann<br />

Soecknick, *12.7.1898. Konigsberg †20.3.1948.<br />

Tbilisi, Georgia),<br />

• Gerda Marija Zoeknika (Hauga) (Gerda Maria<br />

Soecknick (Haug), *6.1.1901. Konigsberg †11.3.1986.<br />

Kircheim unter Teck, Stuttgart).<br />

XII paaudzes pārstāve Anna Hildegarde Zoeknika<br />

(Fritša) (Anna Hildegard Soecknick (Fritsch), *<strong>30</strong>.8.1896.<br />

Tilsit †3.2.1982. Potsdam) 1938. gada 4. jūnijā Potsdamā<br />

salaulājās ar Georgu Karlu Fritšu (Georg Karl Fritsch,<br />

*18.5.1890. †23.7.1955. Greifswald) Šajā laulībā piedzima<br />

(XIII paaudze):<br />

• Ulrihs Georgs Fritšs (Fritšs-Vīze) (Ulrich Georg<br />

Fritsch (Fritsch-Wiese), *26.6.1942. Konigsberg)<br />

XIII paaudzes pārstāvis Ulrihs Georgs Fritšs (Fritšs-Vīze)<br />

(Ulrich Georg Fritsch (Fritsch-Wiese), *26.6.1942.<br />

Konigsberg) 1963. gada 13. aprīlī Bergholcā (Bergholz)<br />

Attēli 39., 40. un 41.<br />

No kreisās: Karls Gustavs Zoekniks, Elzbete Hildegarde<br />

Franka un Franks Hermanis Zoekniks.<br />

42 43

salaulājās ar Ilonu Vīzi (Skupinu) (Ilona Wiese (Skupin),<br />

*24.8.1943. Cottbus, Brandenburg) Šajā laulībā piedzima<br />

(XIV paaudze):<br />

• Jorns Fritšs-Vīze (Joern Frietsch-Wiese,<br />

*8.10.1963. Potsdam),<br />

• Maja Fritša-Vīze (Māsa) (Maja Frietsch-Wiese<br />

(Maas), *11.8.1967. Potsdam.), 1993. gada 2. jūlijā<br />

Potsdamā precējusies ar Stefenu Māsu (Steffen<br />

Maas, *27.3.1967.), plašāku ziņu nav.<br />

• Karla Fritša-Vīze (Karla Frietsch-Wiese,<br />

*4.10.1985. Potsdam), plašāku ziņu nav.<br />

XIV paaudzes pārstāvis Jorns Fritšs-Vīze (Joern<br />

Frietsch-Wiese, *8.10.1963. Potsdam), 1992. gada 29. jūlijā<br />

salaulājās ar Džeinu Blanku (Janes Blank, *5.4.1964.) un<br />

šajā laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Anna Fritša-Vīze (Anna Frietsch-Wiese,<br />

*3.6.1990.).<br />

XII paaudzes pārstāvis Franks Hermanis Zoekniks<br />

(Frank Hermann Soecknick, *12.7.1898. Konigsberg<br />

†20.3.1948. Tbilisi, Georgia) 1933. gada <strong>30</strong>. decembrī<br />

Vangenā (Wangen) salaulājās ar Urzulu Teiherti (Ursula<br />

Teichert, *12.2.1907. Wreschen †23.1.2003. Allegau,<br />

Wangen). Viņš ir miris Gruzijā, būdams kara gūsteknis.<br />

Šajā laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Marija Anna Zoeknika (Maria Anna Soecknick,<br />

*27.5.1934. Saale †8.2.2016. Wangen im Allgau,<br />

Tubeningen), plašāku ziņu nav.<br />

• Karls Frīdrihs Zoekniks (Karl Friedrich<br />

Soecknick, *18.7.1935. Elbing), 1975. gada 5.<br />

septembrī Štutgartē precējies ar Heidi Bauri (Heidi<br />

Baur, *7.7.1935.), plašāku ziņu nav.<br />

• Franks Bernhards Zoekniks (Frank Bernhard<br />

Soecknick, *29.5.1936. Neukirchen, Saarland),<br />

• Urzula Elza Ida Zoeknika (Ursula Else Ida<br />

Soecknick, *15.4.1941. Wangen im Allgau,<br />

Tubingen), plašāku ziņu nav.<br />

• Hartmuds Kurts Gothelms Zoekniks (Hartmud<br />

Kurt Gotthelm Soecknick, *14.4.1943. Wangen im<br />

Allgau, Tubingen †6.4.1961. Wangen im Allgau,<br />

Tubingen), plašāku ziņu nav.<br />

XIII paaudzes pārstāvis Franks Bernhards Zoekniks<br />

(Frank Bernhard Soecknick, *29.5.1936. Neukirchen,<br />

Saarland) salaulājās ar Arvili Harknesi (Arvil Harkness,<br />

*19.4.1941. Scotland). Šajā laulībā piedzima (XIV<br />

paaudze):<br />

• Ērika Marija France Zoeknika (Kippa) (Erika<br />

Mari France Soecknick (Kipp), *31.10.1965. Glasgow,<br />

Scotland UK).<br />

XIV paaudzes pārstāve Ērika Marija France Zoeknika<br />

(Kippa) (Erika Mari France Soecknick (Kipp), *31.10.1965.<br />

Glasgow, Scotland UK) 1987. gada jūnijā Bavārijā salaulājās<br />

ar Reineru Jozefu Kipu (Reiner Josef Kipp) un šajā laulībā<br />

piedzima (XV paaudze):<br />

• Linda Māra Kippa (Titteingtone) (Lindis Mara<br />

Kipp, *8.3.1988. Prien am Chiemsee), laulājusies<br />

ar Dāvidu Titteringntonu (David Titterington),<br />

plašāku ziņu nav.<br />

• Lāra Malēna Kippa (Paike) (Lara Maleen Kipp<br />

(Pike), *3.11.1989. Prien am Chiemsee) laulājusies<br />

ar Zamuēlu Paiki (Samuel Pike), plašāku ziņu nav.<br />

XII paaudzes pārstāve Gerda Marija Zoeknika (Hauga)<br />

(Gerda Maria Soecknick (Haug), *6.1.1901. Konigsberg<br />

†11.3.1986. Kircheim unter Teck, Stuttgart) kļuva par Dr.rer.<br />

pol. un 1929. gada 23. augustā Poebernavā (Poebbernau<br />

Krs. Elbing) salaulājās ar Martinu Haugu (Martin Haug,<br />

*8.10.1901. Hohenstein, Tubingen, †8.5.1976. Talheim,<br />

Stuttgart) Šajā laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Brigitte Hauga (Brigitte Haug, *14.2.1931.<br />

Sindenfilgen, Stuttgart), plašāku ziņu nav.<br />

• Elsbete Hauga (Elsbeth Haug, *4.9.1932.<br />

Sindenfilgen, Stuttgart, †4.9.1932. Sindenfilgen,<br />

Stuttgart), mirusi kā zīdainis.<br />

• Volframs Haugs (Wolfram Haug, *20.10.1933.<br />

Sindenfilgen, Stuttgart),<br />

• Vinfreds Haugs (Winfried Haug, *12.10.1936.<br />

Sindenfilgen, Stuttgart †9.1.1975. Frankfurt), 1964.<br />

gada 15. maijā Hanoverē (Hannover) laulājies<br />

ar Urzulu Šmiti (Ursula Schmidt, *17.3.1939.<br />

†8.1.2010.), citu ziņu nav.<br />

• Reinhards Haugs (Reinhard Haug, *1939.).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Volframs Haugs (Wolfram Haug,<br />

*20.10.1933. Sindenfilgen, Stuttgart) 1963. gada 3. augustā<br />

Bāzenfeldē (Basenfeld) salaulājās ar Martu Šutci (Marta<br />

Schuetz, *22.10.1936.) un šajā laulībā piedzima (XIV<br />

paaudze):<br />

• Ekarts Haugs (Eckart Haug, *19.2.1965.<br />

Stuttgart), plašāku ziņu nav.<br />

• Sibille Hauga (Šilca) (Sibylie Haug (Schiltz),<br />

*23.4.1968. Stuttgart).<br />

• Margrita Astrīda Hauga (Patcelte) (Margrit<br />

Astrid Haug (Patzelt), *9.4.1970. Stuttgart).<br />

XIV paaudzes pārstāve Sibille Hauga (Šilca) (Sibylie<br />

Haug (Schiltz), *23.4.1968. Stuttgart) 2005. gada 2. jūnijā<br />

Luksemburgā salaulājās ar Ediju Šilcu (Edy Schiltz,<br />

*19.3.1965. Luxembourg) un šajā laulībā piedzima (XV<br />

paaudze):<br />

• Jana Šilca (Jana Schiltz, *5.10.2005. Luxembourg).<br />

XIV paaudzes pārstāve Margrita Astrīda Hauga (Patcelte)<br />

(Margrit Astrid Haug (Patzelt), *9.4.1970. Stuttgart) 1999.<br />

gada 24. jūlijā salaulājās ar Joahimu Patceltu (Joachim<br />

Patzelt, *22.7.1968.) un šajā laulībā piedzima trīs dēli (XV<br />

paaudze):<br />

• Juliāns Patcelts (Julian Patzelt, *18.8.2004.<br />

Weiden),<br />

• Benedikts Patcelts (Benedikt Patzelt,<br />

*19.10.2006.),<br />

• Marsels Patcelts (Marcel Patzelt, *27.1.2009.).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Reinhards Haugs (Reinhard<br />

Haug, *1939.) 1966. gada 14. augustā Mozingenā-Belzenē<br />

(Moessingen-Belsen) salaulājās ar Imki Šēdi (Imke Scheda,<br />

*17.2.1942.) un šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Vinfrīds Haugs (Winfried Haug, *17.8.1969.<br />

Tubingen),<br />

• Kerstina Hauga (Roberta) (Kerstin Haug<br />

(Robert), *18.10.1971. Rothenburg ob der Tauber)<br />

• Katrīna Felicita Hauga (Katrin Felicitas Haug,<br />

*8.3.1994. Tubingen),<br />

• Simons Aleksandrs Haugs (Simon Alexander<br />

Haug, *24.1.1997. Tubingen),<br />

• Jasmīne Betrice Hauga (Yasmin Beatrice Haug,<br />

*23.10.2003. Tubingen).<br />

XIV paaudzes pārstāve Kerstina Hauga (Roberta) (Kerstin<br />

Haug (Robert), *18.10.1971. Rothenburg ob der Tauber)<br />

2005. gada 2. jūlijā Pfullingenā un Šerburgā (Pfullingen,<br />

Cherbourg) salaulājās ar Samuēlu Īvu Robertu (Samuel<br />

Yves Robert, *19.11.1972. Cherburg-Octeville, France) un<br />

šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Luijs Etāns Valentīns Roberts (Louis Ethan<br />

Valentin Robert, *25.5.2009.),<br />

• Maire Kamilla Anne Roberta (Maire Camille<br />

Anne Robert, *31.5.2011. Bad Cannstadt, Stuttgart).<br />

X paaudzes pārstāvis Morics Gustavs Hermanis<br />

Heinemans (Moritz Gustav Hermann Heinemann,<br />

*7.8.1835. †12.7.1922. Konigsberg) 1869. gada 17. maijā<br />

Reinā (Rhein) salaulājās ar Daniēla Kotovska (Daniel<br />

Kotowski, *10.12.1809. Schaden †8.12.1852. Rhein) un viņa<br />

sievas Karolīnes Gržeščikas (Karoline Grzescik, *12.9.1815.<br />

Lawken †14.12.1852. Rhein) meitu Frederiki Augusti<br />

Kotovsku (Friederike Auguste Kotowski, 20.11.1850.<br />

Rhein, Krs. Loetzen †2.1.1937. Konigsberg (Juditten)) un<br />

šajā laulībā piedzima 11 pēcnācēji (XI paaudze):<br />

• Ernsts Karls Zamuēls Heinemans (Ernst Carl<br />

Samuel Heinemann, *17.6.1870. Munster †1960.<br />

Brodau, Leipzig), kurš 1919. gada 17. maijā<br />

apprecējās ar Mariju Vēlūni (Marie Wehlun,<br />

*13.11.1876. †?), citu ziņu nav.<br />

• Anna Elīze Natālija Heinemane (Anna Elise<br />

Natalie Heinemann, *6.10.1871. †1945. Neukuhren,<br />

mūsdienās – Pioņerska (Пионерский)), citu ziņu<br />

nav.<br />

• Pauls Heinemans (Paul Heinemann, *7.5.1873.<br />

†septembris 1945. Konigsberg),<br />

• Kurts Emīls Heinemans (Kurt Emil Heinemann,<br />

*5.1.1875. †25.12.1877.), miris kā bērns.<br />

• Rihards Leo Eduards Heinemans (Richard<br />

Leo Eduard Heinemann, *10.9.1876. Munster<br />

†13.12.1969. Kiel),<br />

• Villijs Otto Hans Heinemans (Willy Otto<br />

Hans Heinemann, *22.4.1878. Munster †1945.<br />

Konigsberg), citu ziņu nav.<br />

• Elīza Helēna Ģertrūde Heinemane (Berga) (Elise<br />

Helene Gertrud Heinemann (Berg), *27.3.1877.<br />

Munster †1947. Konigsberg).<br />

• Ģertrūde Agnese Helēna Marija Heinemane<br />

(Gertrud Agnes Helena Maria Heinemann,<br />

*3.11.1881. Rhein †1945. Neukuhren), citu ziņu nav.<br />

• Margarēta Marija Hedviga Heinemane<br />

(Margaretha Maria Hedwig Heinemann, *7.4.1883.<br />

Rhein †1945. Konigsberg), citu ziņu nav.<br />

• Morics Bernds Augusts Heinemans (Moritz<br />

Bernd August Heinemann, *12.12.1884. Konigsberg<br />

†28.1.1978. Ludwigsburg).<br />

• Eva Šarlote Frederike Heinemane (Sakalowski)<br />

(Eva Charlotte Friederike Heinemann (Sakalowski),<br />

*10.8.1889. †1945. Konigsberg Juditten), 1920. gada<br />

21. jūnijā Kēnigsbergas “Altrossgaertner” baznīcā<br />

apprecējās ar Otto Sakalovski (Otto Sakalowski,<br />

*3.2.1876. Loetzen), citu ziņu nav.<br />

XIV paaudzes pārstāvis Vinfrīds Haugs (Winfried<br />

Haug, *17.8.1969. Tubingen) 1994. gada 14. februārī<br />

Kiršentelinsfurtē (Kirschentellinsfurt, Krs. Tubingen)<br />

salaulājās ar Taņu Golleri (Tanja Goller, *17.3.1972.<br />

Tubingen). Šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

XI paaudzes pārstāvis Pauls Heinemans (Paul Heinemann,<br />

44 45<br />

*7.5.1873. †9.1945. Konigsberg) bija laulājies ar Augusti<br />

Gerlahu (Auguste Gerlach, *12.9.1881. Pillkalen,<br />

(Dobrovoļska (Добровольск)) †?). Šajā laulībā piedzima<br />

četri bērni (XII paaudze):<br />

• Ērika Gerlaha (Erika Gerlach, *1908. †1945.<br />

Konigsberg).<br />

• Grēta Gerlaha (Timma) (Grete Gerlach (Timm),<br />

*1.3.1911. †22.9.1984. Hanover), bija laulājusies ar<br />

Timma (Timm) kungu, citu ziņu nav.<br />

• Albrehts Gerlahs (Albrecht Gerlach, *31.3.1913.<br />

†22.11.1948. Hanover).<br />

• Pauls Gerhards Heinemanis (Paul Gerhard<br />

Heinemann, *2.7.1926. Konigsberg †18.4.2009.<br />

Landringhausen).<br />

XII paaudzes pārstāvis Pauls Gerhards Heinemanis (Paul<br />

Gerhard Heinemann, *2.7.1926. Konigsberg †18.4.2009.<br />

Landringhausen) 1951. gada 15. maijā Landringhauzenā<br />

(Landringhausen) apprecējās ar Ēriku Brigitu Baumerti<br />

(Erika Brigitte Baumert, *8.12.19<strong>30</strong>.) un šajā laulībā<br />

piedzima trīs bērni (XIII paaudze):<br />

• Rolfs Dīters Heinemans (Rolf Dieter Heinemann,<br />

*31.8.1951. Landringhausen), kurš 1997. gada 13.<br />

septembrī Landringhauzenā (Landringhausen)<br />

apprecējās ar Antji Nikolu Menkhofu (Antje Nicole<br />

Menkhoff, *1965.), citu ziņu nav.<br />

• Franks Holgers Heinemans (Frank Holger<br />

Heinemann, *6.11.1953. Landringhausen),<br />

• Kerstina Klaudija Heinemane (Kerstin Claudia<br />

Heinemann, *17.5.1963. Landringhausen).<br />

Savukārt XIII paaudzes pārstāve Kerstina Klaudija<br />

Heinemane (Kerstin Claudia Heinemann, *17.5.1963.<br />

Landringhausen) ir kļuvusi par māti meitai (XIV paaudze):<br />

• Nele Karolīna Heinemane (Nele Carolin<br />

Heinemann, *4.12.1994. Stadthagen).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Franks Holgers Heinemans<br />

(Frank Holger Heinemann, *6.11.1953. Landringhausen)<br />

1991. gada 8. gartā Braunšveigā (Braunschweig) salaulājās<br />

ar Sabīni Klāmu (Sabine Klama, *24.4.1967.) un abu<br />

laulībā piedzima četri bērni (XIV paaudze):<br />

• Kristofs Heinemans (Christoph Heinemann,<br />

*5.8.1991. Barsinghausen),<br />

• Jūlija Heinemane (Julia Heinemann, *17.9.1992.<br />

Gehrden),<br />

• Merle Heinemane (Merle Heinemann,<br />

*22.4.1995. Gehrden),<br />

• Maksis Heinemans (Max Heinemann,<br />

*26.11.1995. Gehrden).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Kristofs Heinemans (Christoph<br />

Heinemann, *5.8.1991. Barsinghausen) salaulājās ar<br />

Lauru Folkeri (Laura Volker) un abu laulībā ir piedzimis<br />

(XV paaudze):<br />

• Pauls Hermanis Heinemans (Paul Hermann<br />

Heinemann, *9.8.2016.).<br />

XI paaudzes pārstāvis Rihards Leo Eduards Heinemans<br />

(Richard Leo Eduard Heinemann, *10.9.1876. Munster<br />

†13.12.1969. Kiel) salaulājās ar Margarēti Henrieti<br />

Otīliju Bācu (Margarethe Henriette Ottilie Baatz,<br />

*4.7.1888. Claussen, Kr.Lyck †17.2.1996. Kiel) piedzima<br />

(XII paaudze):

• Ērika Ida Frederike Heinemane (Hāzenflūga)<br />

(Erika Ida Friederike Heinemann (Hassenpflug),<br />

*27.4.1911. Kaukehmen †13.8.1938. Elk).<br />

• Roze Elizabete Margarēte Heinemene (Lange)<br />

(Rose Elisabeth Margarethe Heinemann (Lange),<br />

*25.7.1912. Kaukehmen, †4.2.2002. Nienhagen)<br />

• Ernsts Morics Rihards Heinemanis (Ernst<br />

Moritz Richard Heinemann *27.7.1913.<br />

Kaukehmen,†14.1.1994. Eutin)<br />

• Rolfs Gottholds Luijs Augusts Heinemanis (Rolf<br />

Gotthold Louis August Heinemann, *21.1.1917.<br />

Kaukehmen †6.11.1941. St.Petersburg (Leningrad,<br />

Putrolewo)), plašāku ziņu nav, taču visticamāk –<br />

kritis kaujas laikā.<br />

• Dora Marija Elīze Margarēte Heinemane<br />

(Hoppe/Baumane) (Dora Maria Elise Margarethe<br />

Heinemann (Hoppe/Baumann) *29.8.1921.<br />

Allenstein, †19.3.2007. Leoben, Austria).<br />

XII paaudzes pārstāve Ērika Ida Frederike Heinemane<br />

(Hāzenflūga) (Erika Ida Friederike Heinemann<br />

(Hassenpflug), *27.4.1911. Kaukehmen †13.8.1938. Elk)<br />

1932. gada 21. maijā Kēnigsbergā salaulājās ar Dr. Frīdrihu<br />

Valteru Volfgangu Otto R. Hāzenflūgu (Friedrich Walter<br />

Wolfgang Otto R.Hassenpflug, *19.10.1904., Bresslau<br />

†12.12.1997. Remscheid, Dusseldorf), kuru laulībā<br />

piedzima trīs bērni (XIII paaudze):<br />

• Eleonora Frīda Margarēta Hāzenflūga (Zēfelde)<br />

(Eleonore Frieda Margarethe Hassenpflug (Seefeldt),<br />

*26.2.1933. Lyck),<br />

• Klaus Frīdrihs Hāzenflūgs (Klaus Friedrich<br />

Hassenpflug, *<strong>30</strong>.4.1934. Lyzk †29.1.2014. Willich),<br />

• Sabīne Hāzenflūga (Rūele) (Sabine Hassenpflug<br />

(Ruehl), *13.3.1937. Lyck)<br />

XIII paaudzes pārstāve Leonora Frīda Margarēta<br />

Hāzenflūga (Zēfelde) (Eleonore Frieda Margarethe<br />

Hassenpflug (Seefeldt), *26.2.1933. Lyck) 1957. gada<br />

17. augustā Rūrā (Ruhr) salaulājās ar Dītrihu Zēfeldu<br />

(Dietrich Seefeldt, *28.4.1929. Kostrzyn), kuru laulībā<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Verēna Zēfelde (Krāmere) (Verena Seefeldt<br />

(Kraemer), *20.6.1958. Dortmund),<br />

• Joergs Zēfelds (Joerg Seefeldt, *2.8.1959.),<br />

• Kristiāna Zēfelde (Langere) (Christiane Seefeldt<br />

(Langer), *23.11.1961. Hagen), 1985. gada 2. martā<br />

Maratonā (Marathon, USA) salaulājās ar Edvardu<br />

J.Langertu (Edward J. Langer, *1960.), plašāku ziņu<br />

nav.<br />

XIV paaudzes pārstāve Verēna Zēfelde (Krāmere)<br />

(Verena Seefeldt (Kraemer), *20.6.1958. Dortmund) 1985.<br />

gada 18. jūnijā Erfštatē (Erfstadt) salaulājās ar Mihaelu<br />

Krāmeru (Michael Kraemer, *25.7.1953.), kuru laulībā<br />

piedzima (XV paaudze):<br />

• Jūlija Krāmere (Julia Kraemer, *28.7.1986.<br />

Munchen)<br />

XIV paaudzes pārstāvis Joergs Zēfelds (Joerg Seefeldt,<br />

*2.8.1959.) salaulājās ar Gabi Rahši (Gabi Raehse,<br />

*<strong>30</strong>.4.1959.), kuru laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Līza Rahše (Lisa Raehse, *6.7.1986.)<br />

XIII paaudzes pārstāvis Klaus Frīdrihs Hāzenflūgs<br />

(Klaus Friedrich Hassenpflug, *<strong>30</strong>.4.1934. Lyzk †29.1.2014.<br />

Willich) 1961. gada 31. augustā Diseldorfā salaulājās<br />

ar Urzulu Altermani (Ursula Altermann, *28.3.1936.<br />

Danzig), kuru laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Ērika Regīna Hāzenflūga (Helferte) (Erika<br />

Regine Hassenpflug (Helfert), *19.11.1965.<br />

Dusseldorf).<br />

• Dirks Matias Hāzenflūgs (Dirk Mathias<br />

Hassenpflug, *24.9.1968. Dusseldorf), plašāku ziņu<br />

nav.<br />

XIV paaudzes pārstāve Ērika Regīna Hāzenflūga<br />

(Helferte) (Erika Regine Hassenpflug (Helfert),<br />

*19.11.1965. Dusseldorf) 1991. gada 16. augustā salaulājās<br />

ar Uvi Volfgangu Helfertu (Uve Wolfgang Helfert,<br />

*24.12.1962.). Abu laulībā ir dzimuši trīs bērni, kuru vārdi<br />

pagaidām nav zināmi.<br />

XIII paaudzes pārstāve Sabīne Hāzenflūga (Rūele)<br />

(Sabine Hassenpflug (Ruehl), *13.3.1937. Lyck) 1960. gada<br />

10. jūnijā Remšeidā (Remscheid) salaulājās ar Volfu Rūelu<br />

(Wolf Ruehl, *27.5.1935. †2.6.1975. Dusseldorf), kuru<br />

laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Anna Rūele (Kleinheica/Heilmane) (Anna<br />

Ruehl (Kleinheiz/Heimann), *17.1.1963. Hagen,<br />

Arnsberg),<br />

• Betina Rūele (Bettina Ruehl *28.8.1965. Bad<br />

Homburg), plašāku ziņu nav.<br />

Par XIV paaudzes pārstāvi Annu Rūeli (Kleinheica/<br />

Heilmane) (Anna Ruehl (Kleinheiz/Heimann), *17.1.1963.<br />

Hagen, Arnsberg) ir zināms, ka viņa bija precējusies divas<br />

reizes – ar Tomasu Kleinheicu (Thomas Kleinheiz) un<br />

1993. gada 12. decembrī Diseldorfā ar Ginteru Heilmanu<br />

(Gunther Heilmann, *16.12.1956. Dusseldorf †12.1.1996.<br />

Dusseldorf).<br />

XII paaudzes pārstāve Roze Elizabete Margarēte<br />

Heinemene (Lange) (Rose Elisabeth Margarethe<br />

Heinemann (Lange), *25.7.1912. Kaukehmen, †4.2.2002.<br />

Nienhagen) 1937. gada 24. jūlijā Konrādsvaldē<br />

(Conradswalde, Krs. Samland) salaulājās ar Ēriku Frīdrihu<br />

Ernstu Langi (Erich Friedrich Ernst Lange, *11.12.1907.<br />

Paggehnen †17.9.1981. Bernburg an der Saale) un šajā<br />

laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Kristīne Ērika Lange (Kristina Erika Lange,<br />

*22.3.1939. Konigsberg), plašāku ziņu nav.<br />

• Rolfs Pēteris Ēriks Lange (Rolf Peter Erich Lange,<br />

*19.3.1940. Konigsberg †19.7.2011. Nienhagen).<br />

Attēls 42. un 42.<br />

Ērika Regīna Hāzenflūga un viņas vīrs Uve Volfgangs<br />

Helferts.<br />

• Helmuts Rihards Heinrihs Lange (Helmut<br />

Richard Heinrich Lange, *25.9.1943. Konigsberg).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Rolfs Pēteris Ēriks Lange (Rolf<br />

Peter Erich Lange, *19.3.1940. Konigsberg †19.7.2011.<br />

Nienhagen) bija precējies divas reizes - 1968. gada 29.<br />

augustā Rostokā salaulājās ar Gizeli Bandlovu (Gisela<br />

Bandlow, *4.10.1941. Koeslin), bet 1989. gada <strong>30</strong>. decembrī<br />

Bad Doberanā (Bad Doberan) – ar Moniku Venceli<br />

(Monika Wenzel, *13.7.1943 Zwickau). Pirmajā laulībā<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Angelika Lange (Foita) (Angelika Lange (Voit),<br />

*25.1.1969. Magdeburg),<br />

• Kristians Lange (Christian Lange *21.12.1971.<br />

Rostock).<br />

XIV paaudzes pārstāve Angelika Lange (Foita) (Angelika<br />

Lange (Voit), *25.1.1969. Magdeburg) 1996. gada 11.<br />

oktobrī Rostokā salaulājās ar Stefanu Foitu (Stephan<br />

Voit, *17.6.1961. Hamburg) un šajā laulībā piedzima (XV<br />

paaudze):<br />

• Svante Urzula Līza Foita (Svatje Ursula Lissy<br />

Voit, *<strong>30</strong>.5.1998. Essen),<br />

• Korina Ksenija Kristīne Foita (Corinna Xenia<br />

Christina Voit, *23.12.2000. Essen).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Kristians Lange (Christian Lange<br />

*21.12.1971. Rostock) 2001. gada 28. novembrī Monreālā<br />

Kanādā salaulājās ar Gabrieli Kindermani (Gabriele<br />

Kindermann, *25.11.1973. Wagna Austria) un šajā laulībā<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Eilēna Cecīlija Lange (Eileen Cecilia Lange,<br />

*18.4.2006. Montreal),<br />

• Anna Sofija Lange (Anna Sophie Lange<br />

*3.12.2002. Montreal).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Helmuts Rihards Heinrihs Lange<br />

(Helmut Richard Heinrich Lange, *25.9.1943. Konigsberg)<br />

1973. gada 28. septembrī Bernburgā (Bernburg a.S.)<br />

salaulājās ar Elfrīdu Rokmani (Elfride Rockmann,<br />

*15.7.1945. Ploetzkau) un šajā laulībā piedzima (XIV<br />

paaudze):<br />

• Katrīna Lange (Zautere) (Katharina Lange<br />

(Sauter), *31.10.1974. Magdeburg).<br />

• Tomas Lange (Thomas Lange, *14.7.1976.<br />

Magdeburg).<br />

XIV paaudzes pārstāve Katrīna Lange (Zautere)<br />

(Katharina Lange (Sauter), *31.10.1974. Magdeburg)<br />

2005. gada 20. augustā salaulājās ar Kristianu Zauteru<br />

(Christian Sauter, *15.8.1974. Ulm) un šajā laulībā<br />

piedzima (XV paaudze):<br />

• Helēna Zautere (Helena Sauter, *13.9.2008.<br />

Magdeburg).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Tomas Lange (Thomas Lange,<br />

*14.7.1976. Magdeburg) 2008. gada 2. augustā salaulājās<br />

ar Katju Zaueri (Katja Sauer, *15.4.1980. Magdeburg) un<br />

šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Mirjama Lange (Miriam Lange, *2.4.2007.<br />

Magdeburg).<br />

• Džonatans Lange (Jonathan Lange, *5.2011.).<br />

46 47<br />

XII paaudzes pārstāvis Ernsts Morics Rihards<br />

Heinemanis (Ernst Moritz Richard Heinemann<br />

*27.7.1913. Kaukehmen,†14.1.1994. Eutin) 1942. gada 22.<br />

oktobrī Rastenburgā salaulājās ar Helli Kohu (Hella Koch,<br />

*14.4.1920. Linhoeft †17.9.2013. Neustaedt). Šajā laulībā<br />

piedzima (XIII paaudze):<br />

• Frauke Heinemane (Krone) (Frauke Heinemann<br />

(Krohn), *8.8.1946. Cismar),<br />

• Ernsts Jurgens Heinemanis (Ernst Jurgen<br />

Heinemann, *2.3.1948. Cismar),<br />

• Franciska Heinemane (Šmalca) (Franziska<br />

Heinemann (Schmalz), *2.1.1951. Cismar)<br />

XIII paaudzes pārstāve Frauke Heinemane (Krone)<br />

(Frauke Heinemann (Krohn), *8.8.1946. Cismar) 1967.<br />

gada 19. oktobrī Ķīlē salaulājās ar Jurgenu Kroni (Jurgen<br />

Krohn, *8.8.1946. Cismar †7.1.2005. Chile). Laulība vēlāk<br />

tika šķirta, taču tajā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Mihaela Krone (Klaiburne/Šmeisere) (Michaela<br />

Krohn (Clayburn/Schmeiser), *4.4.1968. Kiel),<br />

• Matias Kronis (Mathias Krohn, *27.10.1979.<br />

Pinneberg).<br />

XIV paaudzes pārstāve Mihaela Krone (Klaiburne/<br />

Šmeisere) (Michaela Krohn (Clayburn/Schmeiser),<br />

*4.4.1968. Kiel) bija laulājusies divas reizes – pirmo reizi<br />

ar Endiju Klaiburnu (Andy Clayburn), bet tad – 1998.<br />

gada 20. maijā ar Mirko Šmeiseru (Mirko Schmeiser,<br />

*28.7.1968. Eutin). Katrā no šīm laulībām piedzima pa<br />

vienam bērnam (XV paaudze):<br />

• Luka Kleiburns (Luka Clayburn, *8.11.1992.<br />

Eutin),<br />

• Anna Jo Šmeisere (Anna Jo Schmeiser *8.7.1998.<br />

Eutin).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Matias Kronis (Mathias Krohn,<br />

*27.10.1979. Pinneberg) salaulājās ar Melleri-Prutci<br />

(Moller-Prutz, *), šajā ģimēnē aug divi bērni, kuru vārdi<br />

nav zināmi (XV paaudze):<br />

• Kronis/-e (Krohn, *).<br />

• Kronis/-e (Krohn, *).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Ernsts Jurgens Heinemanis<br />

(Ernst Jurgen Heinemann, *2.3.1948. Cismar) salaulājās ar<br />

Birgitu Hompešu (Birgit Hompesch, *23.4.1950. Kiel) un<br />

šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Lars Heinemanis (Lars Heinemann, *29.4.1977.<br />

Kiel),<br />

• Henings Heinemanis (Henning Heinemann,<br />

*16.7.1982. Kiel), 2013. gada 10. augustā Štutgartē<br />

apprecējies ar Tīnu Geigeri (Tina Geiger).<br />

XIII paaudzes pārstāve Franciska Heinemane (Šmalca)<br />

(Franziska Heinemann (Schmalz), *2.1.1951. Cismar)<br />

1971. gada 27. augustā Cismārā (Cismar) salaulājās<br />

ar Pēteri Jurgenu Šmalcu (Peter Jurgen Schmalz,<br />

*25.10.1942. Magdeburg †2006.) un šajā laulībā piedzima<br />

(XIV paaudze):<br />

• Vībke Jūlija Šmalca (Wiebke Juliane Schmalz,<br />

*1.12.1974. †2011.), bija precējusies (vīra vārds<br />

un uzvārds nav zināms) un laulībā 2007. gadā<br />

piedzima bērns (XV paaudze), par kuru nav<br />

plašākas informācijas.<br />

• Inkena Gezīna Šmalca (Tomsena) (Inken Gesine

Schmalz (Thomsen), *7.1.1977. Kiel),<br />

• Hauke Kristians Šmalcs (Hauke Christian<br />

Schmalz *2.3.1980.)<br />

XIV paaudzes pārstāve Inkena Gezīna Šmalca (Tomsena)<br />

(Inken Gesine Schmalz (Thomsen), *7.1.1977. Kiel) 2003.<br />

gada 13. decembrī salaulājās ar Folkeru Tomsenu (Volker<br />

Thomsen *29.3.1974.) un šajā laulībā piedzima trīs bērni,<br />

no kuriem tikai vienam ir zināms vārds (XV paaudze):<br />

• Henrike Tomsena (Henrike Thomsen, *12.6.2004.<br />

Kiel).<br />

• Tomsena/-s,<br />

• Tomsena/-s.<br />

XIV paaudzes pārstāvis Hauke Kristians Šmalcs (Hauke<br />

Christian Schmalz *2.3.1980.) ir precējies ar Bušu (Busch)<br />

un šajā laulībā ir dzimuši divi bērni, kuru vārdi nav zināmi<br />

(XV paaudze):<br />

• Šmalcs/-a<br />

• Šmalcs/-a<br />

XII paaudzes pārstāves Doras Marijas Elīzes Margarētes<br />

Heinemanes pirmajā laulībā ar Gustavu Hoppi<br />

(Gustav Hoppe, *19.8.1919. Leoben, Austria †25.2.1945.<br />

Westpreussen, Tuchler Heide), kas tika noslēgta<br />

Kēnigsbergā 1943. gada <strong>30</strong>. decembrī, piedzima (XIII<br />

paaudze):<br />

• Monika Frederike Auguste Hoppe (Vikerte)<br />

(Monika Friederike Auguste Hoppe (Wichert),<br />

*12.12.1944. Leoben, Austria).<br />

Savukārt 1949. gada 29. septembrī Leobenā (Leoben)<br />

Dora Marija Elīze Margarēte Heinemane salaulājās ar<br />

Kārli Baumani (Karl Baumann, *18.9.1910. Grossreifling<br />

Austria, †<strong>30</strong>.4.1981. Leoben) un šajā laulībā piedzima<br />

(XIII paaudze):<br />

• Mihaels Karls Baumanis (Michael Karl Baumann,<br />

*15.7.1950. Leoben, Austria),<br />

• Rolfs Baumanis (Rolf Baumann, *14.12.1952.<br />

Leoben, Austria).<br />

XIII paaudzes pārstāve Monika Frederike Auguste<br />

Hoppe (Vikerte) (Monika Friederike Auguste Hoppe<br />

(Wichert), *12.12.1944. Leoben, Austria) 1971. gada 11.<br />

jūnija Leobenā salaulājās ar Pēteri Vilhelmu Hubertu<br />

Vikertu (Peter Wilhelm Hubert Wichert, *12.2.1943.<br />

Prague) un šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Pauls Pēteris Jānis Vikerts (Paul Peter Janis<br />

Wichert, *24.6.1972. Loeben, Austria),<br />

• Kristofs Karls Vikerts (Christoph Karl Wichert,<br />

*6.8.1974. Linz, Austria), plašāku ziņu nav.<br />

• Karlīne Dora Marija Vikerte (Šiparde) (Karline<br />

Dora Maria Wichert (Shipard), *17.2.1981. Linz,<br />

Austria), precējusies ar Marku Šipardu (Marc<br />

Shipard), plašāku ziņu nav.<br />

XIV paaudzes pārstāvis Pauls Pēteris Jānis Vikerts (Paul<br />

Peter Janis Wichert, *24.6.1972. Loeben, Austria) salaulājās<br />

ar Barbaru Šmiti (Barbara Schmitt) un šajā laulībā<br />

piedzima (XV paaudze):<br />

• Teodors Pauls Leopolds Vikerts (Theodor Paul<br />

Leopold Wichert, *31.12.2008. Linz, Austria).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Mihaels Karls Baumanis<br />

(Michael Karl Baumann, *15.7.1950. Leoben, Austria)<br />

1979. gada 10. augustā Leobenā salaulājās ar Elizabeti<br />

Kernu (Elisabeth Kern, *23.1.1957. Leoben, Austria) un<br />

šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Tīna Anna Katrīna Baumane (Lungmusa) (Tina<br />

Anna Katharina Baumann (Lungmuss), *11.6.1980.<br />

Leoben, Austria),<br />

• Lūkas Filips Mihaels Baumanis (Lukas Philipp<br />

Michael Baumann, *23.4.1985. Leoben, Austria),<br />

plašāku ziņu nav.<br />

XIV paaudzes pārstāve Tīna Anna Katrīna Baumane<br />

(Lungmusa) (Tina Anna Katharina Baumann<br />

(Lungmuss), *11.6.1980. Leoben, Austria) 2007. gada<br />

28. decembrī Loēbenā salaulājās ar Klausu Lungmusu<br />

(Klaus Lungmuss, *10.2.1972. Dortmund) un šajā laulībā<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Kilians Hans Frīdrihs Lungmuss (Kilian Hans<br />

Friedrich Lungmuss, *27.5.2009. Dortmund).<br />

• Grēta Marta Emīlija Lungmusa (Greta Martha<br />

Emilia Lungmuss, *1.2.2013. Dortmund).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Rolfs Baumanis (Rolf Baumann,<br />

*14.12.1952. Leoben, Austria 1977. gada 20. maijā Leobenā<br />

salaulājās ar Elfrīdu Pučeri (Elfriede Pucher, *2.3.1956.<br />

Leoben, Austria) un šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Martins Baumanis (Martin Baumann,<br />

*14.1.1980. Leoben, Austria), precējies ar Janu<br />

(Jana), plašāku ziņu nav.<br />

• Astrīda Marija Baumane (Hozinere) (Astrid<br />

Maria Baumann (Hosiner), *15.1.1982. Leoben,<br />

Austria), precējusies ar Floriānu Hozineru (Florian<br />

Hosiner), plašāku ziņu nav.<br />

XI paaudzes pārstāve Elīza Helēna Ģertrūde Heinemane<br />

(Berga) (Elise Helene Gertrud Heinemann (Berg),<br />

*27.3.1877. Munster †1947. Konigsberg) 1912. gada 9. aprīlī<br />

Kēnigsbergā (Lēbenihtas baznīcā) salaulājās ar Alfrēdu<br />

Ēriku Valteru Bergu (Alfred Erich Walter Berg, *7.1.1877.<br />

Bromberg †31.12.1945. Pommern, Rhineland-Palatinate),<br />

par kura nāvi tika paziņots 1945. gada beigās, jo viņš bija<br />

pazudis bez vēsts Pomerānijā. Šajā laulībā piedzima (XII<br />

paaudze):<br />

• Irmgarde Edīte Herta Berga (Erdmane)<br />

(Irmgard Edith Herta Berg (Erdmann), *15.2.1914.<br />

Munster †2.1.1987. Konigsberg),<br />

• Ilze Ģertrūde Hildegarde Berga (Ilse Gertrud<br />

Hildegard Berg, *26.1.1918. Konigsberg, †21.5.1945.<br />

Apenrade, Danemark), citu ziņu nav.<br />

XII paaudzes pārstāve Irmgarde Edīte Herta Berga<br />

(Erdmane) (Irmgard Edith Herta Berg (Erdmann),<br />

*15.2.1914. Munster †2.1.1987. Konigsberg) 1937. gada<br />

24. septembrī Kēnigsbergā apprecējās ar Herbertu Paulu<br />

Erdmani (Herbert Paul Erdmann, *13.4.1914. Rotfliess<br />

†21.11.2000. Singenfilden) un šajā laulībā piedzima (XIII<br />

paaudze):<br />

• Gunthilde Urte Gizele Erdmane (Patana)<br />

(Gunthilde Urte Gisela Erdmann (Pathan),<br />

*21.4.1948.).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Ingberts Knuts Villijs Erdmanis<br />

(Ingbert Knut Willy Erdmann, *2.11.1938. Konigsberg)bija<br />

precējies divas reizes Pirmā laulība tika noslēgta ar Helmas<br />

(Helm) kundzi, bet otrā – ar Regīnu Flotmani (Regina<br />

Flottmann) un katrā no laulībām viņam ir pēcnācēji (XIV<br />

paaudze):<br />

• Sabīne Helma (Sabine Helm, *6.1.1974.),<br />

• Andrē Flotmans (Andre Flottmann, *17.8.1978.),<br />

• Džesika Flotmane (Venda) (Jessica Flottmann<br />

(Wend), *9.11.1984.).<br />

XIV paaudzes pārstāve Džesika Flotmane (Venda)<br />

(Jessica Flottmann (Wend), *9.11.1984.) ir laulājusies ar<br />

Beniju Vendu (Benny Wend), un abu laulībā ir dzimis dēls<br />

(XV paaudze):<br />

• Leons Vends (Leon Wend, *7.12.2005. Bielefeld,<br />

Detmold).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Rudigers Franks Gerhards<br />

Erdmanis (Ruediger Frank Gerhard Erdmann, *26.4.1940.<br />

Konigsberg) 1969. gada 29. augustā Esenē apprecējās<br />

ar Jutu Adameku (Jutta Adamek, *12.7.1948. Essen,<br />

Dusseldorf) un šajā laulībā piedzima dēls (XIV paaudze):<br />

• Stefans Nīls Aleksandrs Erdmanis (Stephan<br />

Niels Alexsander Erdmann, *7.7.1974. Duisburg,<br />

Dusseldorf).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Stefans Nīls Aleksandrs<br />

Erdmanis (Stephan Niels Alexsander Erdmann, *7.7.1974.<br />

Duisburg, Dusseldorf) 2004. gada 3. jūlijā Esenē (Borbekā)<br />

apprecējās ar Nadīni Citški (Nadine Zitschke, *17.10.1979.<br />

Essen, Dusseldorf) un šajā laulībā piedzima dēls (XV<br />

paaudze):<br />

• Florians Erdmanis (Florian Erdmann, *7.1.2006.<br />

Muhlheim, Dusseldorf).<br />

XIII paaudzes pārstāve Marēna Irmgarde Ērika<br />

Erdmane (Kāna) (Maren Irmgard Erika Erdmann (Khan),<br />

*23.1.1943. Konigsberg) 1972. gada 29. jūlijā Londonā, “St.<br />

Agnes & St. Anne” baznīcā (Gresham Streeet) salaulājās ar<br />

Salēmu Ahmedu Kānu (Saalem Ahmed Khan, *14.8.1944.<br />

Agra, India). Marēna ir veikusi ļoti nozīmīgu Melleru<br />

dzimtas pamatstumbra ģeneoloģisko pētījumu periodam,<br />

kas nebija iekļauts abos iepriekšējos vācu pētījumos un<br />

kas ir plaši izmantots šajā grāmatas nodaļā. Šajā laulībā<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Mirjama Hamēda Kāna (Linča) (Miriam<br />

Hameeda Khan (Lynch), *13.6.1973. Orsett, Essex,<br />

UK),<br />

• Aleksandrs Salēms Kāns (Alexander Saleem<br />

Khan, *3.6.1975.),<br />

• Rebeka Jasmīna Kāna (van Dame) (Rebecca<br />

Yasmin Khan (van Dam), *16.7.1976. Basildon,<br />

Essex, UK).<br />

• Ingberts Knuts Villijs Erdmanis (Ingbert Knut<br />

Willy Erdmann, *2.11.1938. Konigsberg),<br />

XIV paaudzes pārstāve Mirjama Hamēda Kāna (Linča)<br />

• Rudigers Franks Gerhards Erdmanis (Ruediger<br />

(Miriam Hameeda Khan (Lynch), *13.6.1973. Orsett,<br />

Frank Gerhard Erdmann, *26.4.1940. Konigsberg),<br />

Essex, UK) 2003. gada 21. augustā Eseksā, “Christ Church”<br />

• Marēna Irmgarde Ērika Erdmane (Kāna)<br />

baznīcā Braintrē (Braintree) apprecējās ar Kristoferu<br />

(Maren Irmgard Erika Erdmann (Khan), *23.1.1943.<br />

Viljamu Džeremiju Linču (Christopher William Jeremiah<br />

Konigsberg),<br />

Lynch, *8.8.1969. Cork, Ireland) un šajā laulībā piedzima<br />

48 49<br />

(XV paaudze):<br />

• Nikolas Viljams Salēms Linčs (Nicholas William<br />

Saleem Lynch, *31.8.2008. Chelmsford, Essex, UK),<br />

• Lukas Kristofers Aleksandrs Linčs (Lucas<br />

Christophes Alexsander Lynch, *25.8.2010.<br />

Chelmsford, Essex, UK),<br />

• Sofija Mirjama Ērika Linča (Sophia Miriam<br />

Erika Lynch, *16.12.2012. Maldon, Essex, UK).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Aleksandrs Salēms Kāns<br />

(Alexander Saleem Khan, *3.6.1975.) 2005. gada 2. jūlijā<br />

Ulverstonā (Ulverstone, Lake District, UK) apprecējās ar<br />

Suzannu Leiveriju (Susan Lavery, *16.6.1973. Newcastle<br />

upon Tyne, UK) un šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Leo Salēms Kāns (Leo Saleem Khan, *31.10.2011.<br />

Nottingham UK).<br />

XIV paaudzes pārstāve Rebeka Jasmīna Kāna (van<br />

Dame) (Rebecca Yasmin Khan (van Dam), *16.7.1976.<br />

Basildon, Essex, UK) apprecējās ar Koenu van Damu<br />

(Koen van Dam, *7.3.1978. Delft, Zuid-Holland) un šajā<br />

laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Maksis Olivers van Dams (Max Oliver van<br />

Dam,*9.7.2011. London),<br />

• Mieke Izabella van Dama (Mieke Isabel van<br />

Dam, *2.7.2013. London, UK).<br />

XIII paaudzes pārstāve Gunthilde Urte Gizele Erdmane<br />

(Patana) (Gunthilde Urte Gisela Erdmann (Pathan),<br />

*21.4.1948.) 1977. gada 27. augustā Londonā apprecējās ar<br />

Gulamu Jahu Patanu (Gulam Yahya Pathan, *21.3.1943.<br />

Pakistan) un šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Martins Olivers Patans (Martin Oliver Pathan,<br />

*20.6.1979. Basildon, UK) 2003. gada 21. februārī<br />

Sanjāgo (Čīlē) apprecējās ar Natāliju Lurdesu Vegu<br />

Hernadezu (Natalia Lourdes Vega Hernandez,<br />

*26.1.1979. Santiago de Chile).<br />

• Markus Aleksandrs Patans (Marcus Alexsander<br />

Pathan, *28.4.1998. Basildon, UK), plašāku ziņu<br />

nav.<br />

XI paaudzes pārstāvis Morics Bernds Augusts Heinemans<br />

(Moritz Bernd August Heinemann, *12.12.1884. Konigsberg<br />

†28.1.1978. Ludwigsburg) 1914. gada 23. augustā<br />

Kēnigsbergas “Schlosskirche” baznīcā salaulājās ar Jozefu<br />

Kolli (Josepha Coelle, *15.2.1895. Hamburg, †31.12.1975.<br />

Ludwigsburg) un šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

Attēls 44.<br />

Marēna Irmgarde Ērika Erdmane (Kāna) un Rozmarija<br />

Švenkerte, dzim. Valentīnī (Rosemarie Schwenkert).

• Juta Doroteja Heinemane (Juta Dorothea<br />

Heineman *7.8.1918. Memel (Klaipēda) †1995.<br />

Ludwigsburg),<br />

• Ruta Paula Frederike Hildegarde Heinemane<br />

(Prola) (Ruth Paula Friederike Hildegard (Prohl)<br />

*12.2.1921. Loetzen †19.4.2005. Ludwigsburg),<br />

• Ingeborga Margarēta Natālija Jozefa<br />

Heinemane (Zembilla) (Ingeborg Margarethe<br />

Natalie Josepha Heineman (Sembill) *27.9.1924.<br />

Konigsberg †3.9.1950. Taunus, Darmstadt),<br />

XII paaudzes pārstāve Ruta Paula Frederike Hildegarde<br />

Heinemane (Prola) (Ruth Paula Friederike Hildegard<br />

(Prohl) *12.2.1921. Loetzen †19.4.2005. Ludwigsburg)<br />

1942. gada 24. oktobrī Kēnigsbergas “Schlosskirche”<br />

baznīcā salaulājās ar Vilfrīdu Prolu (Wilfried Prohl,<br />

*11.8.1916. Wittomin, †10.9.1997. Ludwigsburg) un šajā<br />

laulībā piedzima divas meitas (XIII paaudze):<br />

• Sabīne Prola (Barija) (Sabine Prohl (Barry),<br />

*5.8.1943. Konigsberg),<br />

• Renāte Vallija Prola (Daliani) (Renate Vally Prohl<br />

(Daliani, *25.5.1953. Bad Oeynhausen, Detmold).<br />

XIII paaudzes pārstāve Sabīne Prola (Barija) (Sabine<br />

Prohl (Barry), *5.8.1943. Konigsberg) 1968. gadā Londonā,<br />

Vimbldonā (London Wimbledon) salaulājās ar Mihaelu<br />

Bariju (Michael Barry, *15.4.1936. London) un laulībā<br />

piedzima divi dēli (XIV paaudze):<br />

• Dominiks Barijs (Dominic Barry *5.4.1971.<br />

Waltford),<br />

• Nikolas Barijs (Nicolas Barry, *7.1.1974.<br />

Frankfurt)<br />

XIV paaudzes pārstāvis Dominiks Barijs (Dominic Barry<br />

*5.4.1971. Waltford) salaulājās ar Daniēli Rieku (Daniela<br />

Rieck) un šajā laulībā piedzima divi bērni – dēls un meita<br />

(XV paaudze):<br />

• Kians Rieks (Kian Riecks, *9.6.2010. Berlin)<br />

• Lenja Berija (Lenja Barry, *2013.)<br />

XIV paaudzes pārstāvis Nikolas Barijs (Nicolas Barry,<br />

*7.1.1974. Frankfurt) 2004. gada 16. jūlijā Mercigā<br />

(Merzig) salaulājās ar Mariannu Reineri (Marianne<br />

Reiner, *26.12.1979. Saarlouis, Saarland) un šajā laulībā<br />

piedzima divas meitas (XV paaudze):<br />

• Kaitlīna Barija (Caitlin Barry, *19.10.2008.<br />

Puttlingen)<br />

• Fiona Luīze Barija (Fiona Luise Barry, *1.6.2011.<br />

Puttlingen)<br />

XIII paaudzes pārstāve Renāte Vallija Prola (Daliani)<br />

(Renate Vally Prohl (Daliani, *25.5.1953. Bad Oeynhausen,<br />

Detmold) salaulājās ar Daliani (Daliani) kungu un šajās<br />

attiecībās piedzima (XIV paaudze):<br />

• Sāra Daliani (Sara Daliani, *6.6.1985. Athens)<br />

XIV paaudzes pāsrtāve Sāra Daliani (Sara Daliani,<br />

*6.6.1985. Athens) kļuva par māti dēlam (XV paaudze):<br />

• Lukas Daliani (Lukas Daliani, *15.2.2015.)<br />

XII paaudzes pārstāve ngeborga Margarēta Natālija<br />

Jozefa Heinemane (Zembilla) (Ingeborg Margarethe<br />

Natalie Josepha Heineman (Sembill) *27.9.1924. Konigsberg<br />

Attēls 45.<br />

Stefānija Zembilla.<br />

†3.9.1950. Taunus, Darmstadt) 1942. gadā salaulājās ar<br />

Klausu Dīteru Zembillu (Klaus Dieter Sembill, *1923.<br />

†2002.) un šajā laulībā piedzima divi dēli (XIII paaudze):<br />

• Klaus Ulrihs Zembills (Klaus Ulrich Sembill,<br />

*1.11.1946. Wiesbaden),<br />

• Detlefs Zembills (Detlef Sembill, *25.4.1950.<br />

Wiesbaden).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Klaus Ulrihs Zembills (Klaus<br />

Ulrich Sembill, *1.11.1946. Wiesbaden) salaulājās ar<br />

Sabīni Rudati (Sabine Rudat, *21.6.1943. Schwerfelde bei<br />

Insterburg) un laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Stefanija Zembilla (Stephanie Sembill, *1970.),<br />

plašāku ziņu nav.<br />

• Zaskija Zembilla (Saskia Sembill, *1976. Gotting,<br />

Oberbayern), plašāku ziņu nav.<br />

XIII paaudzes pārstāvis Detlefs Zembills (Detlef Sembill,<br />

*25.4.1950. Wiesbaden) salaulājās ar Dagmāru Portheini<br />

(Dagmar Portheine, *19.4.1958. Nordhorn †21.11.1999.)<br />

un laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Morics Olivers Zembills (Moritz Oliver Sembill,<br />

*24.5.1986. Goettingen (Niedersachsen)), plašāku<br />

ziņu nav.<br />

• Johens Aleksandrs Zembills (Jochen Alexsander<br />

Sembill, *10.9.1988. Goettingen (Niedersachsen)),<br />

2001. gadā salaulājās ar Katrīnu Gūti (Katrin Gut,<br />

*29.12.1962. Baar, Switzerland), citu ziņu nav.<br />

• Anna Hempele (Anna Hempel, *1843.<br />

†12.6.1904.)<br />

IX paaudzes pārstāvis Roberts Heinemans (Robert<br />

Heinemann, *22.11.1808. Grunhayn (b. Tapiau)<br />

†14.5.1857. Konigsberg) mācījās Kēnigsbergas Frīdriha<br />

ģimnāzijā (Friedrichs Gymnasium), bet 1829. gada 23.<br />

aprīlī iestājās Kēnigsbergas universitātē. Strādāja kā<br />

regents (Prazentor) Aulovenē (Aulowonen), bet 1855.<br />

gadā kļuva par mācītāju Inzē (Inse). 61 1842. gada 27. jūnijā<br />

salaulājās ar Zandites (Sanditten) muižas nomnieka meitu<br />

Emīliju Leseri (Emilie Lesser, *27.6.1842. Carmitten †?).<br />

Par pēcnācējiem ziņu nav.<br />

IX paaudzes pārstāvis Jūlijs Eduards Heinemans (Julius<br />

Eduard Heinemann, *10.11.1812. Grunhayn (b. Tapiau)<br />

†14.6.1857. Berlin)mācījās Kēnigsbergā (Michaelis), vēlāk<br />

strādāja par tiesību asesoru Gnesenē (Gnesen) līdz 1848.<br />

gadam, bet pēc tam – Berlīnē. 1845. gada 13. aprīlī Šrodā<br />

(Schroda) viņš apprecējās ar Alvīni Matildi Sofiju Roderi<br />

(Alwine Mathilde Sophie Roeder, *11.3.1829. Griezno<br />

†7.4.1903. Berlin). Abu laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Anna Marija Heinemane (Anna Marie<br />

Heinemann, *1847. †12.6.1904. Berlin), plašāku<br />

ziņu nav.<br />

• Ernsts Jūlijs Eduards Georgs Heinemans (Ernst<br />

Julius Eduard Georg Heinemann, *<strong>30</strong>.4.1853. †?),<br />

kurš bija precējies ar Johannu Grūnevaldi (Johanna<br />

Grunewald), citu ziņu nav.<br />

IX paaudzes pārstāve Ernestīne Emma Adelheide<br />

Heinemane (Horna) (Ernestine Emma Adelheid<br />

Heinemann (Horn), *9.11.1815. Grunhayn (b. Tapiau)<br />

†?)1837. gada 6. oktobrī Kaimenā (Caymen) apprecējās ar<br />

Zūderoles (Suderole), bet vēlāk – Rastenburgas ģimnāzijas<br />

profesoru Frīdrihu Jūliju Hornu (Friedrich Julius Horn,<br />

*1809. †24.2.1841. Kertzyn). Šajā laulībā piedzima (X<br />

paaudze):<br />

• Kate Horna (Kaethe Horn, *11.2.1839. †?).<br />

IX paaudzes pārstāve Ida Franciska Heinemane<br />

(Vilmovska)(Ida Franziska Heinemann (von Willmowsky),<br />

*9.11.1817. Grunhayn (b. Tapiau) †5.12.1900. Potsdam)<br />

1848. gada 10. martā salaulājās ar Karlu Ferdinandu<br />

Ādolfu fon Vilmovski (Karl Ferdinans Adolf von<br />

Willmowsky, *19.3.1820. Padebord, Detmold †6.10.1865.<br />

Hertmold, Detmold), kurš bija Augstākās tiesas piesēdētājs<br />

(Oberlandesgerichtsassesor) Vorbisā (Worbis), bet vēlāk –<br />

advokāts (Rechtsanwalt). Šajā laulībā piedzima 7 pēcnācēji<br />

(X paaudze):<br />

• Maksimiljans Gustavs Ferdinands fon<br />

Vilmovskis (Maximilian Gustav Ferdinand von<br />

Wilmowsky, *9.3.1849. Halle (Saale) †1907. Berlin).<br />

IX paaudzes pārstāve Ulrike Heinemane (Hempele)<br />

• dvīnis fon Vilmovskis (von Wilmowsky,<br />

(Ulrike Heinemann (Hempel), *9.2.1807. Grunhayn (b.<br />

*10.12.1850. †10.12.1850.), miris kā zīdainis.<br />

Tapiau) †9.1.1844. Caymen) 1842. gada 20. februārī<br />

• dvīnis fon Vilmovskis (von Wilmowsky,<br />

Kaimenā salaulājās ar Goldšmīdes nomnieka un rēķinveža<br />

*10.12.1850. †10.12.1850.), miris kā zīdainis.<br />

(Kammerkalkulator) Johana Heinriha Hempeļa (Johann<br />

• Ida Šarlote Olga fon Vilmovska (Pīpera) (Ida<br />

Heinrich Hempel) un viņa sievas Amālijas Šlotmanes<br />

Charlotte Olga von Wilmowsky (Pieper),*13.12.1851.<br />

(Amalie Schlottmann) dēlu, Kaimenas mācītāju Hermani<br />

Halle (Saale) †? Potsdam, Branderburg).<br />

Frīdrihu Vilhelmu Hempeli (Hermann Friedrich Wilhelm<br />

• Ervīns Ferdinands fon Vilmovskis (Erwin<br />

Hempel, *25.10.1809. Konigsberg †19.1.1844. Caymen).<br />

Ferdinand von Wilmowsky, *7.4.1853. Halle (Saale)<br />

Pats Hermanis Frīdrihs Vilhelms Hempelis 1828. gada<br />

†27.4.1907. Brooklyn, NY, USA), plašāku ziņu nav.<br />

15. aprīlī uzsāka filozofijas studijas, bet vēlāk pievērsās<br />

• Bruno Ferdinands fon Vilmovskis (Bruno<br />

teoloģijas studijam Kēnigsbergā. 60 Šajā laulībā piedzima<br />

Ferdinand von Wilmowsky, *9.2.1856. Halle (Saale)<br />

(X paaudze):<br />

†4.5.1929. Berlin),<br />

• Fēliks fon Vilmovskis (Felix von Wilmowsky,<br />

50 51<br />

*17.6.1858. Halle (Saale) †1936.).<br />

X paaudzes pārstāve Ida Šarlote Olga fon Vilmovska<br />

(Pīpera) (Ida Charlotte Olga von Wilmowsky (Pieper),<br />

*13.12.1851. Halle (Saale) †? Potsdam, Branderburg) 1874.<br />

gada 10. aprīlī Bīlefeldē apprecējās ar Jūliju Aleksandru<br />

Pīperu (Julius Alexander Pieper, *4.11.1839. Minden †?<br />

Herford, Nordrhein-Westfalen) un šajā laulībā piedzima<br />

(XI paaudze):<br />

• Valters Harijs Karls Ferdinands Pīpers (Walther<br />

Harry Carl Ferdinand Pieper, *29.4.1875. Munster<br />

†10.1.1919. Namatanai, Papua New Guinea),<br />

• Lonija Pīpere (Gīzelmane) (Lonny Pieper<br />

(Giesselmann), *27.7.1876. Munster †?),<br />

• Bruno Pīpers (Bruno Pieper, *24.2.1878. Munster<br />

†?),<br />

• Olga Pīpere (Birke) (Olga Pieper (Birke),<br />

*17.1.1880. Munster †13.3.1913. Berlin), precējusies<br />

ar Viktoru Birku (Viktor Birke), citu ziņu nav.<br />

XI paaudzes pārstāve Lonija Pīpere (Gīzelmane)<br />

(Lonny Pieper (Giesselmann), *27.7.1876. Munster †?)<br />

bija precējusies ar Hermani Gīzelmani (Hermann<br />

Giesselmann) un šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Lonija Gīzelmane (Lonny Griesselmann, *1912.<br />

†?).<br />

X paaudzes pārstāvis Bruno Ferdinands fon Vilmovskis<br />

(Bruno Ferdinand von Wilmowsky, *9.2.1856. Halle (Saale)<br />

†4.5.1929. Berlin) 1889. gada 23. jūlijā Emdenā (Emden)<br />

apprecējās ar Gezu Ziberti Gronevaldi (Gesa Sibertha<br />

Groenewald, *3.1.1868. Emden †28.7.1945. Oberlausitz,<br />

Herrnhut) un šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Anna Reveda Ida Lonija fon Vilmovska<br />

(fon Minkvica) (Anna Reweda Ida Lonny von<br />

Willmowsky (von Minckwitz), *6.7.1890. Pritzwalk,<br />

Brandenburg †6.12.1967. Aachen, Koln),<br />

• Maksis fon Vilmovskis (Max von Wilmowsky,<br />

*12.11.1892. Ratibor (Raciborz) †1955. Westerhusen,<br />

Hinte), citu ziņu nav.<br />

XI paaudzes pārstāve Anna Reveda Ida Lonija fon<br />

Vilmovska (fon Minkvica) (Anna Reweda Ida Lonny<br />

von Willmowsky (von Minckwitz), *6.7.1890. Pritzwalk,<br />

Brandenburg †6.12.1967. Aachen, Koln) 1917. gada 18.<br />

aprīlī Grossenhainā (Grossenhain) apprecējās ar Horstu<br />

Benno Ādolfu fon Minkvicu (Horst Benno Adolf von<br />

Minckwitz, *20.2.1877. Gorlitz †25.2.1956. Ottenhein,<br />

Dresden). Šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Gizela Elizabete Berta fon Minkvica (Dīznere)<br />

(Gisela Elisabeth Bertha von Minkwitz (Diessner),<br />

*3.5.1920. Grossenhain, Dresden).<br />

XII paaudzes pārstāve Gizela Elizabete Berta fon<br />

Minkvica (Dīznere) (Gisela Elisabeth Bertha von<br />

Minkwitz (Diessner), *3.5.1920. Grossenhain, Dresden)<br />

1945. gada februārī Otterhainā (Otterhain) apprecējās ar<br />

Rūdolfu Dīzneru (Rudolf Diessner, *28.2.1912. Hornitz,<br />

Dresden †23.6.1985. Aachen, Koln). Šajā laulībā piedzima<br />

(XIII paaudze):<br />

• Kornēlija Dīznere (Francele) (Cornelia Diessner<br />

(Franzel) *9.11.1948. Lobau, Dresden),<br />

• Bettina Dīznere (Brauere) (Bettina Diessner<br />

(Brauer), *17.11.1950. Ottenhain, Dresden<br />

†19.6.2006. Lower Saxony).

XIII paaudzes pārstāve Kornēlija Dīznere (Francele)<br />

(Cornelia Diessner (Franzel) *9.11.1948. Lobau, Dresden)<br />

bija precējusies ar Hansu Franceli (Hans Franzel,<br />

*7.9.1941.). Šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Ulrika Francele (Ulrike Franzel, *14.4.1974.<br />

Aachen, Koln),<br />

• Kerstina Francele (Vernkena) (Kerstin Franzel<br />

(Wernken), *2.2.1977. Krenfeld, Dusseldorf),<br />

• Pēteris Francelis (Peter Franzel, *10.11.1979.<br />

Krenfeld, Dusseldorf), 2010. gada jūnijā apprecējās<br />

ar Magdu (*), citu ziņu nav.<br />

XIV paaudzes pārstāve Kerstina Francele (Vernkena)<br />

(Kerstin Franzel (Wernken), *2.2.1977. Krenfeld,<br />

Dusseldorf) bija precējusies ar Holgeru Vernkenu (Holger<br />

Wernken, *). Šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Janeks Vernkens (Yannek Wernken, *23.12.2005.)<br />

• Jūlija Vernkena (Julia Wernken, *21.12.2009.).<br />

XIII paaudzes pārstāve Bettina Dīznere (Brauere)<br />

(Bettina Diessner (Brauer), *17.11.1950. Ottenhain,<br />

Dresden †19.6.2006. Lower Saxony) bija precējusies ar<br />

Vulfu Braueru (Wulf Brauer *10.9.1942. †17.4.2008.<br />

Emsland, Meppen, Lower Saxony). Šajā laulībā piedzima<br />

(XIV paaudze):<br />

• Anke Brauere (Anke Brauer, *18.2.1982.<br />

Munster),<br />

• Martins Brauers (Martin Brauer *14.7.1984.<br />

Munster).<br />

X paaudzes pārstāvis Ernsts Otto Heinemans (Ernst<br />

Otto Heinemann, *11.8.1849. Szibben †18.9.1882. Pirna,<br />

Dresden) ir pēdējais no savas paaudzes pārstāvjiem, par<br />

kura pēctečiem un dzīvesgājumu ir saglabājušās ziņas. Ir<br />

zināms, ka viņš 1873. gada 25. oktobrī Pozenā (Poznaņā)<br />

salaulājās ar Hedvigu Karolīni Teodori Ottoniju Luīzi<br />

Grābi (Hedwig Caroline Theodore Ottonie Luise Graebe,<br />

*25.10.1852. Posen †10.12.1918. Stettin) un šajā laulībā<br />

piedzima trīs pēcnācēji (XI paaudze):<br />

(von Wahlert), *10.12.1899. Stettin †13.9.1996.<br />

Tuebingen),<br />

• Ahīms fon Dēvics (Achim von Dewitz, *21.9.1902.<br />

Belgard †1.6.1987. Victoria Columbia).<br />

• Ilze Teodore Margarēta Natālija Hilde fon<br />

Dēvica (fon Roona) (Ilse Theodore Margarethe<br />

Natalie Hilde von Dewitz (von Roon), *29.9.1909.<br />

Stettin †9.1.2009. Bad Godesberg).<br />

XII paaudzes pārstāve Valtraute Teodore Margarēta<br />

Hedviga Elizabete fon Dēvica (fon Vālerte) (Waldtraut<br />

Theodore Margarethe Hedwig Elisabeth von Dewitz (von<br />

Wahlert), *10.12.1899. Stettin †13.9.1996. Tuebingen)<br />

1929. gada 25. janvārī Berlīnē salaulājās ar Karlu Augustu<br />

fon Vālertu (Karl August von Wahlert, *18.5.1903. Berlin<br />

(Lichterfelde), †16.7.1991. Tuebingen) un šajā laulībā<br />

piedzima (XIII paaudze):<br />

• Ekhards fon Vālerts (Ekhard von Wahlert, *1932.<br />

Berlin), plašāku ziņu nav.<br />

XII paaudzes pārstāvis Ahīms fon Dēvics (Achim von<br />

Dewitz, *21.9.1902. Belgard †1.6.1987. Victoria Columbia)<br />

19<strong>30</strong>. gada 11. martā Karakasā (Venecuēlā) salaulājās ar<br />

Rutu Osvaldi (Ruth Osswald, *24.1.1910. Neutomischel<br />

provinz Posen †8.1.1999. Bogota, Anzoategui, Venezuela),<br />

un šajā laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Helga fon Dēvica (Velte) (Helga von Dewitz<br />

(Welte), *),<br />

• Jobsts fon Dēvics (Jobst von Dewitz, *)<br />

• Kurts fon Dēvics (Kurt von Dewitz, *<strong>30</strong>.1.1931.<br />

Barranquilla, Columbia †26.2.2014. Bogota,<br />

Columbia)<br />

• Ingrīda fon Dēvica (Ingrid von Dewitz, *1932.<br />

†1939.), mirusi kā bērns.<br />

• Osvalds fon Dēvics (Osswald von Dewitz, *1936.<br />

Bogota, Columbia †2003. Mexiko),<br />

XIII paaudzes pārstāve Helga fon Dēvica (Velte) (Helga<br />

von Dewitz (Welte), *) bija precējusies ar Velti (Welte) un<br />

šajā laulībā piedzima divi bērni, kuru vārdi nav zināmi<br />

(XIV paaudze):<br />

XIII paaudzes pārstāvis Osvalds fon Dēvics (Osswald von<br />

Dewitz, *1936. Bogota, Columbia †2003. Mexiko) ir miris<br />

no vēža, apglabāts Meksikā. Dzīves laikā bija precējies ar<br />

Berninco (Berninzo) un abu laulībā piedzima bērns, kura<br />

vārds nav zināms (XIV paaudze):<br />

• Fon Dēvics (Von Dewitz, *)).<br />

XII paaudzes pārstāve Ilze Teodore Margarēta Natālija<br />

Hilde fon Dēvica (fon Roona) (Ilse Theodore Margarethe<br />

Natalie Hilde von Dewitz (von Roon), *29.9.1909. Stettin<br />

†9.1.2009. Bad Godesberg) 1932. gada 12. oktobrī Berlīnē<br />

salaulājās ar muižas īpašnieku un grāfu Hansu Albrehtu<br />

Valdemāru Ādolfu fon Roonu (Graf Hans Albrecht<br />

Waldemar Adolf von Roon, *16.7.1907. Berlin †1.11.1938.<br />

Tannenfeld). Grāfa Hansa Albrehta Valdemāra Ādolfa von<br />

Roona vec-vectēvs bija ievērojamais militārists, Prūsijas<br />

Kara ministrs (laikā no 1859. līdz 1873. gadam), flāmu<br />

izcelsmes grāfs Albrehts fon Roons 62 (Graf Albrecht von<br />

Roon, *<strong>30</strong>.4.1803. Pleushagen (Plesna) †23.4.1879. Berlin).<br />

Viņš bija viens no ietekmīgākajiem Prūsijas politiķiem,<br />

kura vadībā, veicot karadarbību pret Dāniju, Austriju<br />

un Franciju, tika nostiprināta Prūsijas dominējošā loma<br />

Eiropas politikā, sekmējot vācu zemju apvienošanos<br />

Prūsijas virsvadībā. Albrehts fon Roons bija pārliecināts<br />

monarhists, ģenerālis un feldmaršals. Viņa mirstīgās<br />

atliekas tika apglabātas Ronu ģimenes kapličā Krobnicas<br />

(Krobnitz) pilī, dienvidos no Gorlicas (Gorlitz). Berlīnē<br />

atrodas feldmaršalam veltīts piemineklis.<br />

Ilzes Teodores Margarētas Natālijas Hildas fon Dēvicas<br />

un Hansa Albrehta Valdemāra Ādolfa fon Roona laulībā<br />

piedzima (XIII paaudze):<br />

• Manfrēds fon Roons (Manfred von Roon,<br />

*15.8.1933. Krobnitz), plašāku ziņu nav.<br />

• Karīna Margarēta Magdalēna Karola fon<br />

Roona (fon Eizenharte-Rote) (Karin Margarethe<br />

Magdalene Karola von Roon (von Eisenhart-Rothe),<br />

*9.3.1936.), precējusies ar Eizenhārtu-Rotu<br />

(Eisenhart-Rothe), plašāku ziņu nav.<br />

• Heidī Ilze Hildegarde fon Roona (Ēna) (Heidi<br />

Ilse Hildegard von Roon (Ehn), *15.11.1937.).<br />

XIII paaudzes pārstāve Heidī Ilze Hildegarde fon<br />

Roona (Ēna) (Heidi Ilse Hildegard von Roon (Ehn),<br />

*15.11.1937.)salaulājās ar Franci Ēnu (Franz Ehn) un šajā<br />

laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Volfgangs Ēns (Wolfgang Ehn), plašāku ziņu nav.<br />

XI paaudzes pārstāvis Valters Teodors Ernsts Alberts<br />

Morics Heinemans (Walther Theodor Ernst Abert Moritz<br />

Heinemann, *13.11.1875. Sprottau †18.10.1946. Bielefeld)<br />

1916. gada 11. augustā Štetinā salaulājās ar Idu Emīliju<br />

Lotti Metceli (Ida Emilie Lotte Metzel, *27.4.1886.<br />

Marienwerder †3.6.1970. Goettingen) un šajā laulībā<br />

piedzima (XII paaudze):<br />

• Ingeborga Doroteja Hedviga Heinemane<br />

(Folsberga) (Ingeborg Dorothea Hedwig<br />

Heinemann (Volsberg), *27.10.1917. Bielefeld †),<br />

• Rolfs Heinemans (Rolf Heinemann, *27.8.1920.<br />

Bielefeld †20.11.1941. Moscow, Russia).<br />

XII paaudzes pārstāve Ingeborga Doroteja Hedviga<br />

Heinemane (Folsberga) (Ingeborg Dorothea Hedwig<br />

Heinemann (Volsberg), *27.10.1917. Bielefeld †) 1949.<br />

gada 7. janvārī Bīlefeldē salaulājās ar Dīteru Folsbergu<br />

(Dieter Volsberg, *2.1.1908. Posen †?) un šajā laulībā<br />

piedzima (XIII paaudze):<br />

• Ulrike Doroteja Folsberga (Ulrike Dorothea<br />

Folsberg, *13.9.1951. Goettingen).<br />

• Jutta Doroteja Folsberga (Jutta Dorothea<br />

Folsberg, *24.4.1953. Goettingen), plašāku ziņu<br />

pagaidām nav.<br />

Attēli 46. un 47.<br />

No kreisās: Grāfs Albrehts fon Roons, Otto fon Bismarks (Otto von Bismarck),<br />

Grāfs Albrehts fon Roons, grāfs Helmūts fon Moltke (Graf Helmuth von Moltke).<br />

• Margarēta Teodore Marija Natālija Heinemane<br />

(fon Devica) (Margarethe Theodore Marie Natalie<br />

Heinemann (von Dewitz), *17.9.1874. Sprottau<br />

†23.12.1945. Uckermark, Strasburg),<br />

• Valters Teodors Ernsts Alberts Morics<br />

Heinemans (Walther Theodor Ernst Abert Moritz<br />

Heinemann, *13.11.1875. Sprottau †18.10.1946.<br />

Bielefeld),<br />

• Rūdolfs Teodors Ernsts Morics Heinemans<br />

(Rudolf Theodor Ernst Moritz Heinemann,<br />

*11.1.1881. Berlin †13.10.1914. Rouge Croix,<br />

France).<br />

XI paaudzes pārstāve Margarēta Teodore Marija Natālija<br />

Heinemane (fon Devica) (Margarethe Theodore Marie<br />

Natalie Heinemann (von Dewitz), *17.9.1874. Sprottau<br />

†23.12.1945. Uckermark, Strasburg) 1896. gada 28.<br />

septembrī Falkenburgā (Falkenburg bei Koeslin) salaulājās<br />

ar Kurtu Karlu Maksi fon Dēvicu (Curt Karl Max von<br />

Dewitz, *31.7.1871. Sophienhof Hinterpommern, †2.4.1929.<br />

Berlin, apglabāts invalīdu kapsētā (Invaliedenfriedhof)<br />

Berlīnē) un šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Valtraute Teodore Margarēta Hedviga<br />

Elizabete fon Dēvica (fon Vālerte) (Waldtraut<br />

Theodore Margarethe Hedwig Elisabeth von Dewitz<br />

• Velte (von der Recke) (Welte, (von der Recke))<br />

• Velte (Welte, *)<br />

XIV paaudzes pārstāve Velte (von der Recke) (Welte, (von<br />

der Recke)) salaulājās ar grāfu fon der Reki (Graf von der<br />

Recke) un šajā laulībā ir dzimuši divi dēli (XV paaudze):<br />

• fon der Reke (Graf von der Recke, *)<br />

• fon der Reke (Graf von der Recke, *)<br />

XIII paaudzes pārstāvis Kurts fon Dēvics (Kurt von<br />

Dewitz, *<strong>30</strong>.1.1931. Barranquilla, Columbia †26.2.2014.<br />

Bogota, Columbia) bija precējies ar fon Hākeni (von<br />

Haken, *) un abu laulībā piedzima dēls kura vārds nav<br />

zināms (XIV paaudze):<br />

• Fon Dēvics (Von Dewitz, *).<br />

XIV paaudzes Fon Dēvics (Von Dewitz, *)bija precējies<br />

ar Bollbrugi (Bollbrugge) un abu laulībā ir dzimuši četri<br />

bērni, kuru vārdi nav zināmi (XV paaudze):<br />

• Fon Dēvics (Von Dewitz, *).<br />

• Fon Dēvics (Von Dewitz, *).<br />

• Fon Dēvics (Von Dewitz, *).<br />

• Fon Dēvics (Von Dewitz, *).<br />

52 53

XI paaudzes pārstāvis Rūdolfs Teodors Ernsts Morics<br />

Heinemans (Rudolf Theodor Ernst Moritz Heinemann,<br />

*11.1.1881. Berlin †13.10.1914. Rouge Croix, France)<br />

bija precējies (viņa sievas vārds nav zināms, visticamāk,<br />

uzvārds bija Meyer), un šajā laulībā piedzima (XII<br />

paaudze):<br />

• Valters Rūdolfs Meijers (Walther Rudolf Meyer,<br />

*19.4.1903. Gleiwitz †21.5.1966. Darmstadt).<br />

XII paaudzes pārstāvis Valters Rūdolfs Meijers (Walther<br />

Rudolf Meyer, *19.4.1903. Gleiwitz †21.5.1966. Darmstadt)<br />

1931. gada 16. maijā Gleivicā salaulājās ar Emmu Mariju<br />

Šmuku (Emma Marie Schmuck, *28.10.1908. Gleiwitz<br />

†29.1.1998. Darmstadt) un šajā laulībā piedzima (XIII<br />

paaudze):<br />

• Rūdolfs Karls Meijers (Rudolf Karl Meyer,<br />

*12.2.1932. Gleiwitz), bija precējies divas reizes –<br />

ar Rozvitu Šreijeri (Roswitha Schreier, *8.6.1938.<br />

Berlin) un Stefāniju Johannu Kampu (Stephanie<br />

Johanna Kamp, *<strong>30</strong>.12.1937. Koenigshuette),<br />

plašāku ziņu nav.<br />

• Gerhards Vilhelms Meijers (Gerhard Wilhelm<br />

Meyer, *26.8.1935. Gleiwitz).<br />

• Helgarde Marija Meijere (Cviklere) (Helgard<br />

Maria Meyer (Zwickler), *14.12.1938. Gleiwitz),<br />

precējusies ar Leopoldu Reinholdu Cvikleru<br />

(Leopold Reinhold Zwickler, *27.1.1933. Rheinland),<br />

plašāku ziņu nav.<br />

• Kristiāna Annemarija Ģertrūde Meijere<br />

(Christiane Annemarie Gertrud Meyer, *6.1.1945.<br />

Gleiwitz), plašāku ziņu nav.<br />

XIII paaudzes pārstāvis Gerhards Vilhelms Meijers<br />

(Gerhard Wilhelm Meyer, *26.8.1935. Gleiwitz) salaulājās<br />

ar Renāti Jēgeri (Renate Jaeger, *16.9.1935. Rheydt) un<br />

šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Andrejs Rūdolfs Meijers (Andreas Rudolf Meyer,<br />

*4.12.1957. Fulda, Rotenburg),<br />

• Sabīne Kristiāna Meijere (Cenka) (Sabine<br />

Christiane Meyer (Zenk), *23.7.1960. Fulda,<br />

Rotenburg),<br />

• Sebastians Georgs Meijers (Sebastian Georg<br />

Meyer, *11.5.1963. Lahn Marburg),<br />

• Rūdolfs Matias Meijers (Rudolf Mathias Meyer,<br />

*12.6.1968. Lahn Marburg),<br />

XIV paaudzes pārstāvis Andrejs Rūdolfs Meijers (Andreas<br />

Rudolf Meyer, *4.12.1957. Fulda, Rotenburg) salaulājās ar<br />

Bettinu Kleizneri (Bettina Kleissner, *22.4.1965. Kasel)<br />

un šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Maksimiljāns Meijers (Maximilian Meyer,<br />

*1.11.1993. Darmstadt).<br />

XIV paaudzes pārstāve Sabīne Kristiāna Meijere<br />

(Cenka) (Sabine Christiane Meyer (Zenk), *23.7.1960.<br />

Fulda, Rotenburg) salaulājās ar Georgu Cenku (Georg<br />

Zenk *<strong>30</strong>.8.1955. Lahn, Marburg) un šajā laulībā piedzima<br />

(XV paaudze):<br />

(Sebastian Georg Meyer, *11.5.1963. Lahn Marburg)<br />

salaulājās ar Kristīni Margarēti Čammeri (Christina<br />

Margarete Tschammer, *28.4.1964. Lahn, Marburg) un šajā<br />

laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Anabelle Terēze Meijere (Anabelle Theresa<br />

Meyer, *5.12.1992. Schwalmstadt),<br />

• Andrejs Aleksandrs Meijers (Andre Alexander<br />

Meyer, *23.9.1994. Coelbe),<br />

• Leonards Renē Meijers (Leonard Rene Meyer,<br />

*26.2.2000. Lahn, Marburg).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Rūdolfs Matias Meijers (Rudolf<br />

Mathias Meyer, *12.6.1968. Lahn Marburg) 2000. gadā<br />

Devonā salaulājās ar Amēliju Vendiju Kati Hillisu<br />

(Amelia Wendy Kate Hollis, *20.9.1970. Bahrain, Muhrraq)<br />

un šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Frederiks Viljams Meijers (Friederick William<br />

Meyer, *).<br />

IX paaudzes pārstāve Sofija Jūlija Heinemane (Meinecke)<br />

(Sophie Julie Heinemann (Meinecke), *31.10.1821.<br />

Grunhayn (b. Tapiau) †1.12.1892. Berlin) 1850. gada<br />

19. jūlijā Zalcvēdelē (Salzwedel) apprecējās ar Frīdrihu<br />

Ludvigu Meineki (Friedrich Ludwig Meinecke, *5.1.1810.<br />

Quedilburg, †13.6.1897. Oberprecchtal Elzach, Freiburg),<br />

kurš bija pastmeistars. Visticamāk, viņa brālis Hermanis<br />

Meineks bija precējies ar Sofijas Jūlijas Heinemanes<br />

vecāko māsu Malvīni Adelheidi Heinemani. Sofijas<br />

Jūlijas Heinemanes un Frīdriha Ludviga Meinekes laulībā<br />

piedzima seši pēcteči (X paaudze):<br />

• Luīze Meineke (Luise Meinecke, *19.4.1851.<br />

Salzwedel, Saxony †12.11.1943. Salzwedel, Saxony),<br />

plašāku ziņu nav.<br />

• Hermanis Meineks (Hermann Meinecke,<br />

*10.3.1855. Salzwedel, Saxony †16.3.1855.<br />

Salzwedel, Saxony), miris kā zīdainis.<br />

• Agnese Meineke (Agnes Meinecke, *22.11.1855.<br />

Salzwedel, Saxony †26.4.1856. Salzwedel, Saxony),<br />

mirusi kā zīdainis.<br />

• Adelheide Emma Margarēta Meineke<br />

(Drolingere) (Adelheid Emma Margarethe<br />

Meinecke (Drollinger), *11.2.1857. Salzwedel,<br />

Saxony †4.11.1904. Spock, Karlsruhe).<br />

• Marta Meineke (Martha Meinecke, *23.5.1858.<br />

Salzwedel, Saxony †29.5.1931. Berlin), plašāku ziņu<br />

nav.<br />

• Frīdrihs Rūdolfs Ludvigs Teodors Meineks<br />

(Friedrich Rudolf Ludwig Theodor Meinecke,<br />

*<strong>30</strong>.10.1862. Salzwedel, Saxony †6.2.1954. Berlin<br />

(Steglitz-Zehlendorf)).<br />

X paaudzes pārstāve Adelheide Emma Margarēta<br />

Meineke (Drolingere) (Adelheid Emma Margarethe<br />

Meinecke (Drollinger), *11.2.1857. Salzwedel, Saxony<br />

†4.11.1904. Spock, Karlsruhe) 1891. gada 19. janvārī<br />

Špokbādenā (Spoeck Baden) salaulājās ar Kristofu<br />

Drolingeru (Christoph Drolinger, *31.10.1861. Knieliegen,<br />

Karlsruhe, †16.4.1943. Frutigen, Canton of Bern,<br />

Switzerland). Šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

XI paaudzes pārstāvis Helmuts Drolingers (Hellmuth<br />

Drollinger, *8.7.1895. Spock, Karlsruhe †15.5.1987.<br />

Bielefeld, Detmold) bija precējies divas reizes – 1940.<br />

gada 21. februārī ar Margarēti Feigeli (Margarethe<br />

Feigell, *2.7.1890. Minden, Detmold, †7.10.1982. Bielefeld,<br />

Detmold), bet pirms tam - ar Evu Kūnu (Eva Kuehn,<br />

*11.12.1901. Berlin, †27.10.19<strong>30</strong>. Berlin), laulībā ar kuru<br />

piedzima (XII paaudze):<br />

• Uta Drolingere (Jasne) (Uta Drolinger (Jasny)<br />

*9.5.1929. †12.5.2007.).<br />

XII paaudzes pārstāve Uta Drolingere (Jasne) (Uta<br />

Drolinger (Jasny) *9.5.1929. †12.5.2007.) salaulājās ar<br />

Ersntu Jasnu (Ersnt Jasny, *19.4.1922. Oppeln †8.9.2007.<br />

Berlin), laulībā ar kuru piedzima (XIII paaudze):<br />

• Pēteris Jasns (Peter Jasny, *18.7.1959. Berlin),<br />

plašāku ziņu nav.<br />

X paaudzes pārstāvis Frīdrihs Rūdolfs Ludvigs Teodors<br />

Meineks (Friedrich Rudolf Ludwig Theodor Meinecke,<br />

*<strong>30</strong>.10.1862. Salzwedel, Saxony †6.2.1954. Berlin<br />

(Steglitz-Zehlendorf)) 1895. gada 21. jūnijā Berlīnē<br />

salaulājās ar Antoniju Šarloti Vilhelmīni Karolīnu<br />

Doroteju Dāli (Antonie Charlotte Wilhelmine Caroline<br />

Dorothea Dalhaes, *31.1.1875. Berlin †?). Šajā laulībā<br />

piedzima četras meitas (XI paaudze):<br />

• Urzula Meineke (Ursula Meinecke, *21.6.1900.<br />

Strasbourg †1.5.1983. Gottingen), plašāku ziņu nav.<br />

• Sabīne Marta Meineke (Rābla) (Sabine Martha<br />

Meinecke (Rabl), *1.11.1903. Strasbourg †6.3.1981.<br />

Gottingen).<br />

• Brigita Meineke (Brigitte Meinecke, *1.4.1905.<br />

Freiburg Baden-Wurttemberg †2.11.1998.<br />

Gottingen), plašāku ziņu nav.<br />

• Agate Meineke (Agathe Meinecke, *19.7.1907.<br />

Freiburg Baden-Wurttemberg †12.3.1998.<br />

Gottingen), plašāku ziņu nav.<br />

XI paaudzes pārstāve Sabīne Marta Meineke (Rābla)<br />

(Sabine Martha Meinecke (Rabl), *1.11.1903. Strasbourg<br />

†6.3.1981. Gottingen) 1925. gada 21. jūlijā Berlīnē salaulājās<br />

ar Karlu Rūdolfu Hansu Rāblu (Carl Rudolf Hans Rabl,<br />

*16.6.1894. Prague, Czechia, †6.3.1981. Gottingen). Šajā<br />

laulībā piedzima pieci pēcnācēji (XII paaudze):<br />

• Gizela Rābla (Ellemane) (Gisela Rabl (Ellemann),<br />

*21.12.1926. Berlin (Steglitz-Zehlendorf)),<br />

• Mečthilda Rābla (Klāsena) (Mechthild Rabl<br />

(Classen), *1.1.1929. Saarbrucken),<br />

• Karls Rolands Rābls (Carl Roland Rabl,<br />

*23.3.1931. Saarbrucken †2016.), citu ziņu nav.<br />

• Rosvita Rābla (Klāsena) (Roswitha Rabl<br />

(Classen), *3.6.1935. Saarbrucken).<br />

• Arnulfs Rābls (Arnulf Rabl, *1942. †2017.), par<br />

kuru ir zināms tikai fakts, ka viņš bija divas reizes<br />

precējies – 1974. gada 23. augustā Rehovotā Izraēlā<br />

(Rehovot, Israel) ar Veroniku Borecku (Veronika<br />

Borecka *16.10.1945.) un Brigitu Desaigesu<br />

(Brigitte Desaigues, *9.9.1945. †15.3.2006.).<br />

• Angelika Ellemane (Hansena) (Angelika<br />

Ellemann (Hansen) *15.9.1953. Koln).<br />

XIII paaudzes pārstāve Angelika Ellemane (Hansena)<br />

(Angelika Ellemann (Hansen) *15.9.1953. Koln). salaulājās<br />

ar Valteru Hansenu (Walter Hansen, *6.12.1953. Siegen,<br />

Arnsberg) Šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Kristīne Hansena (Christina Hansen, *25.2.1989.<br />

Bonn/Koln).<br />

XII paaudzes pārstāve Mečthilda Rābla (Klāsena)<br />

(Mechthild Rabl (Classen), *1.1.1929. Saarbrucken) 1954.<br />

gada 7. aprīlī Sārbrukenā salaulājās ar Pēteri Klāsenu<br />

(Peter Classen, *18.9.1924. Hamburg †23.12.1980.<br />

Heidelberg, Karlsruhe), kurš visticamāk, bija Mečtildas<br />

jaunākās māsas Rosvitas vīra brālis. Šajā laulībā piedzima<br />

(XIII paaudze):<br />

• Johans Klāsens (Johannes Clasen, *17.3.1954.<br />

Berlin),<br />

• Georgs Frīdrihs Klāsens (Georg Friedrich<br />

Classen, *18.9.1956. Berlin), plašāku ziņu nav.<br />

• Karls Ervīns Klāsens (Carl Erwin Classen,<br />

*19.12.1959. Giesen, Hesse).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Johans Klāsens (Johannes Clasen,<br />

*17.3.1954. Berlin) bija laulājies divas reizes – 1991.<br />

gadā ar Brigitu Mulleri (Birgit Mueller, *26.9.1956.) un<br />

1974. gadā ar Arnhildi Osterreihu (Arnhil Osterreich,<br />

*1.5.1955. Heidelberg, Karlsruhe), laulībā ar kuru<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Maja Klāsena (Maja Classen, *28.12.1974.<br />

Freiburg), plašāku ziņu nav.<br />

• Olivers Klāsens (Oliver Classen, *19.7.1977.<br />

Freiburg).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Olivers Klāsens (Oliver Classen,<br />

*19.7.1977. Freiburg) salaulājās ar Sāru Venceli (Sara<br />

Wenzel, *27.11.1977. Pirmasens, Rhineland-Palatinate),<br />

laulībā ar kuru piedzima (XV paaudze):<br />

• Emīlija Klāsena (Emilia Classen, *1.6.2001.<br />

Hamburg).<br />

• Jonas Klāsens (Jonas Classen, *27.5.2005.<br />

Hamburg)<br />

XIII paaudzes pārstāvis Karls Ervīns Klāsens (Carl Erwin<br />

Classen, *19.12.1959. Giesen, Hesse) 1989. gadā Kāselē<br />

salaulājās ar Sabīni Gartneri (Sabine Gaertner, *2.4.1959.<br />

Stuttgart). Šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Jiska Doroteja Klāsena (Jiska Dorothee Classen,<br />

*26.2.1990. Kassel).<br />

XII paaudzes pārstāve Rosvita Rābla 1959. gada 20. jūlijā<br />

Hamburgā salaulājās ar Karlu Joahimu Klāsenu (Carl<br />

Hoachim Classen, *15.8.1928. Hamburg †29.9.2013.<br />

Bad Homburg, Darmstadt). Šajā laulībā piedzima (XIII<br />

paaudze):<br />

• Klaus Dīters Klāsens (Claus Dieter Classen,<br />

• Gerhards Drolingers (Gerhard Drollinger,<br />

XII paaudzes pārstāve Gizela Rābla (Ellemane) (Gisela *13.5.1960. Hamburg),<br />

• Paulīne Šarlote Cenka (Pauline Charlotte Zenk, *8.12.1891. Spock, Karlsruhe †1.8.1917. Verdun,<br />

Rabl (Ellemann), *21.12.1926. Berlin (Steglitz-Zehlendorf))<br />

• Karls Frīdrihs Klāsens (Carl Friedrich Classen,<br />

*13.10.1984. Lahn, Marburg),<br />

Meuse, France), plašāku ziņu nav.<br />

1952. gada 20. septembrī Trābenā (Traben Trarrbach) *13.11.1962. Gottingen), plašāku ziņu nav.<br />

• Marlēne Valērija Cenka (Marlene Valerie Zenk,<br />

• Helmuts Drolingers (Hellmuth Drollinger,<br />

salaulājās ar Hansu Otto Ellemani (Hans Otto Ellemann<br />

• Hans Kristofs Klāsens (Hans Christoph Classen,<br />

*2.2.1991. Lahn, Marburg).<br />

*8.7.1895. Spock, Karlsruhe †15.5.1987. Bielefeld,<br />

*25.2.1926. Rheinland, Breyell) Šajā laulībā piedzima (XIII *18.6.1969.).<br />

Detmold).<br />

paaudze):<br />

XIV paaudzes pārstāvis Sebastians Georgs Meijers<br />

XIII paaudzes pārstāvis Klaus Dīters Klāsens (Claus<br />

54 55

Dieter Classen, *13.5.1960. Hamburg) salaulājās ar<br />

Karolīnu Šteindorfu (Caroline Steindorff, *21.6.1962.<br />

Tubingen) Šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Daniēls Klāsens (Daniel Classen, *12.6.1995.,<br />

Munchen),<br />

• Benjamins Klāsens (Benjamin Classen,<br />

*27.6.1998. Greifswald, Mecklenburg-Vorpommern)<br />

XIII paaudzes pārstāvis Hans Kristofs Klāsens (Hans<br />

Christoph Classen, *18.6.1969.) 2001. gada 25. maijā<br />

Frankfurtē salaulājās ar Utu Breijeri (Uta Breyer,<br />

*22.10.1942. Aurich, Lower Saxony) Šajā laulībā piedzima<br />

(XIV paaudze):<br />

• Jūlijs Johans Klāsens (Julius Johannes Classen,<br />

*24.3.2002. Frankfurt),<br />

• Fabians Klāsens (Fabian Classen, *).<br />

IX paaudzes pārstāvis Hugo Eduards Heinemans<br />

(Hugo Eduard Heinemann, *16.3.1827. Grunhayn<br />

(b. Tapiau) †14.7.1873. Hagen) kļuva par celtnieku<br />

(Sektionsbaumeister) Zostā (Soest/Westfalen), bet vēlāk –<br />

par būvuzraugu (Kreisbaumeister) Altenā (Altena). 1852.<br />

gada 28. jūnijā Kormittenā (Kormitten) viņš salaulājās<br />

ar Bertu Karolīni Kvendenfeldi (Bertha Karoline<br />

Quendenfeld, *26.5.18<strong>30</strong>. †29.12.1911. Berlin). Šajā laulībā<br />

piedzima (X paaudze):<br />

• Antonija Luīze Heinemane (Hāze) (Antonie<br />

Luise Heinemann (Hase) *1853. †23.12.1881.<br />

Hagen, Arnsberg),<br />

• Hugo Eduards Heinemans (Hugo Eduard<br />

Heinemann *4.12.1854. †6.12.1854.), miris kā<br />

zīdainis.<br />

• Elīza Heinemane (Elise Heinemann *7.1.1858.<br />

Altena, Arsnberg †7.1.1858. Altena, Arsnberg),<br />

mirusi kā zīdainis.<br />

• Helēne Heinemane (Tīle) (Helene Heinemann<br />

(Thiele) *2.4.1860. Altena, Arsnberg †26.2.1915.<br />

Dresden),<br />

• Marta Amālija Heinemane (Hoijere) (Martha<br />

Amalie Heinemann (Hoyer) *23.9.1862. †24.2.1932.<br />

Konigsberg).<br />

• Frīdrihs Valters Heinemans (Friedrich Walther<br />

Heinemann *1.1.1864. Altena, Arsnberg †1.12.1932.<br />

Berlin).<br />

• Elizabete Heinemane (Elisabeth Heinemann<br />

*28.12.1864. Altena, Arsnberg †11.9.1931.), plašāku<br />

ziņu nav.<br />

• Pauls Heinemans (Paul Heinemann *11.1.1867.<br />

†24.10.1883. Konigsberg), plašāku ziņu nav.<br />

• Nezināms Heinemans (Heinemann *19.11.1868.<br />

†19.11.1868.), miris kā zīdainis, dzimums nav<br />

zināms.<br />

X paaudzes pārstāve Antonija Luīze Heinemane (Hāze)<br />

(Antonie Luise Heinemann (Hase) *1853. †23.12.1881.<br />

Hagen, Arnsberg) 1873. gada 26. jūnijā Hāgen Balvē (Hagen<br />

Balve) salaulājās ar Karlu Frīdrihu Hāzi (Karl Friedrich<br />

Hase, *1844. †?) Šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Marta Hāze (Lūkasa) (Martha Hase (Lucas),<br />

*31.10.1874. Hagen, Arnsberg †4.8.1926. St.Anton<br />

am Arlberg, Austria), laulājusies ar Lorencu Lūkasu<br />

(Lorenz Lucas, *), citu ziņu nav.<br />

X paaudzes pārstāve Helēne Heinemane (Tīle)<br />

(Helene Heinemann (Thiele) *2.4.1860. Altena, Arsnberg<br />

†26.2.1915. Dresden), 1893. gada 1. maijā salaulājās ar<br />

Karlu Eiženu Tīli (Carl Eugen Thiele, *21.7.1844. Danzig<br />

†?). Šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Margarēte Berta Amālija Tīle (Viltinga)<br />

(Margarethe Bertha Amalie Thiele (Wilting),<br />

*25.1.1895. Dresden †?), 1920. gada 27. septembrī<br />

Neukolnā (Neukoelln) apprecējās ar Hansu<br />

Kristianu Engelbertu Viltingu (Hans Christians<br />

Engelbert Wilting, *13.4.1896. Berlin †?), citu ziņu<br />

nav.<br />

• Eiženija Tīle (Eugenie Thiele, *17.8.1896. Dresden<br />

†?).<br />

• Irēna Tīle (Irene Thiele, *13.8.1898. Dresden †?).<br />

X paaudzes pārstāve Marta Amālija Heinemane<br />

(Hoijere) (Martha Amalie Heinemann (Hoyer) *23.9.1862.<br />

†24.2.1932. Konigsberg) salaulājās ar Alfrēdu Hoijeru<br />

(Alfred Hoyer, *31.8.1859. †7.7.1910.). Šajā laulībā<br />

piedzima (XI paaudze):<br />

• Erna Hoijere (Erna Hoyer, *15.12.1887.<br />

†8.1925. Konigsberg),<br />

• Anita Hoijere (Anita Hoyer, *3.11.1890. †1940.),<br />

• Dora Hoijere (Koste) (Dora Hoyer (Coste),<br />

*7.6.1892. Kapstuecken, Kortenberg, Belgium<br />

†28.6.1957. Weimar), bija laulājusies ar kādu Kostas<br />

kungu (Coste), plašāku ziņu nav.<br />

X paaudzes pārstāvis Frīdrihs Valters Heinemans<br />

(Friedrich Walther Heinemann *1.1.1864. Altena, Arsnberg<br />

†1.12.1932. Berlin) 1893. gada 20. februārī Berlīnē<br />

(Šarlottenburgā) salaulājās ar Alisi Martu Rozi Tonnu<br />

(Alice Martha Rosa Tonn, *29.10.1877. Posen, †9.4.1951.<br />

Berlin (Stahnsdorf Friedhof)), bet 1909. gada 27. jūnijā<br />

Berlīnē (Vilmersdorfā) – ar Emīliju Antoniju Frīdu<br />

Štālbergu (Emilie Antonia Frida Stahlberg, *3.11.1872.<br />

Werben Altmark). Pirmajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Edīte Amanda Berta Elīza Heinemane (Kolere)<br />

(Edith Amanda Bertha Elise Heinemann (Coler),<br />

*9.7.1895. Berlin (Charlottenburg) †14.5.1949. Bad<br />

Pyrmont, Detmold),<br />

• Aleksandra Marta Leonora Aleksa Mancele<br />

Heinemane (Lūenstrota/ Stansfielde) (Alexandra<br />

Martha Leonore Alex Manzel Heinemann<br />

(Luenstroth/ Stansfield), *29.9.1896. Berlin<br />

(Charlottenburg) †25.12.1993. Los Angeles, USA).<br />

XI paaudzes pārstāve Edīte Amanda Berta Elīza<br />

Heinemane (Kolere) (Edith Amanda Bertha Elise<br />

Heinemann (Coler), *9.7.1895. Berlin (Charlottenburg)<br />

†14.5.1949. Bad Pyrmont, Detmold) 1917. gada 23. februārī<br />

Berlīnē (Šarlottenburgā) salaulājās ar Ludvigu Otto Karlu<br />

Ulrihu fon Koleru (Ludwig Otto Carl Ulrich von Coler,<br />

*6.12.1895. Kustrin (Kostrzyn) †19.5.1953. Timmerndorfer<br />

Strand). Šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Juta Aliksa Marija Luīze fon Kolere (Jutta<br />

Alix Marie Luise von Coler, *4.4.1918. Berlin<br />

(Charlottenburg) †2.11.2009. Sierksdorf,<br />

Schleswig-Holstein), par kuru ir zināms, ka viņa<br />

bija precējusies trīs reizes – 1923. gadā ar Paulu<br />

Lomani (Paul Lohmann, *), Frīdrihu Šrēderu<br />

(Friedrich Schroeder, *? †1981.) un 1939. gada<br />

15. jūlijā Hamburgā ar Svenu fon Mulleru (Sven<br />

von Mueller, *11.10.1893. Berlin (Tempelhof)<br />

†12.10.1964. Hamburg), citu ziņu nav.<br />

(Alexandra Martha Leonore Alex Manzel Heinemann<br />

(Luenstroth/ Stansfield), 29.9.1896. Berlin (Charlottenburg)<br />

†25.12.1993. Los Angeles, USA) 1919. gada 15. janvārī<br />

Berlīnē (Šarlottenburgā) salaulājās ar gleznotāju Martinu<br />

Valteru Lūenstrotu (Martin Walther Lüenstroth,<br />

*4.3.1880. Berlin †1968. Berlin). Šajā laulībā piedzima (XII<br />

paaudze):<br />

• Klaus Lūenstrots (Claus Luenstroth, *13.10.1919.<br />

Treysa, Kassel †janvāris 1984. Houston, TX, USA).<br />

• Josts Lūenstrots (Jost Luenstroth, *23.8.1922.<br />

†4.6.1944.).<br />

Otrreiz Aleksandra Marta Leonora Aleksa Mancele<br />

Heinemane laulājās ar Manfrēdu Vronkeru Stansfeldu<br />

(Manfred Wronker Stansfield, *11.6.1886. Dewsbury, West<br />

Yourkshire, UK †15.5.1972. New York, USA), Šajā laulībā<br />

piedzima (XII paaudze):<br />

• Manfrēds Deodats Stansfelds (Manfred Deodat<br />

Stansfild, *26.3.1928. Genf [Geneva, Switzerland],<br />

†20.10.2005. Lillian, Alabama 36549, USA [vai<br />

Columbia Florida]).<br />

XII paaudzes pārstāvis Klaus Lūenstrots (Claus<br />

Luenstroth, *13.10.1919. Treysa, Kassel †1.1984. Houston,<br />

TX, USA) 1953. gada 3. jūlijā salaulājās ar Taņu Ēriku<br />

Kasteli (Tanya Erica Kastel, *24.2.19<strong>30</strong>. Brooklyn, NY,<br />

USA †2009.) Šajā laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Džons D. Lūenstrots (John D. Luenstroth,<br />

*20.1.1954. Harris Country TX, USA), 1984. gada<br />

20. janvārī Harisā (Harris, TX USA) apprecējās<br />

ar Elizabeti L. Magrūderi (Elisabeth L. Magruder,<br />

*1953.), plašāku ziņu nav.<br />

• Josts Antonijs Lūenstrots (Jost Anthony<br />

Luenstroth, *20.4.1956. Harris Country TX, USA),<br />

1987. gada 5. aprīlī Harisā (Harris, TX USA)<br />

apprecējās ar Rebeku S. Bleku (Rebecca S. Black,<br />

*1960.), plašāku ziņu nav.<br />

• Suzanna Aleksandra Lūenstrota (Gezana)<br />

(Susan Alexandra Luenstroth (Gezana), *22.4.1962.),<br />

• Klaudija Anna Lūenstrota (Dekosta) (Claudia<br />

Ann Luenstroth (Decost), *16.11.1964. Harris<br />

Country TX, USA), ir precējusies ar Dekostu<br />

(Decost), audzina bērnu (XIV paaudze), plašāku<br />

ziņu nav.<br />

XIII paaudzes pārstāve Suzanna Aleksandra Lūenstrota<br />

(Gezana) (Susan Alexandra Luenstroth (Gezana),<br />

*22.4.1962.) 1987. gada 18. jūlijā Harisā (Harris, TX<br />

USA) apprecējās ar Dāvidu Gezanu (David Gezana,<br />

*25.12.1957. South Rodesia) Šajā laulībā piedzima (XIV<br />

paaudze):<br />

• Ešlijs Nogins Gezana (Ashley Nogin Gezana,<br />

*6.9.1988.)<br />

• Elizabete Diāna Gezana (Elisabeth Diane<br />

Gezana, *6.1.1992. Austin, TX, USA).<br />

XII paaudzes pārstāvis Manfrēds Deodats Stansfelds<br />

(Manfred Deodat Stansfild, *26.3.1928. Genf [Geneva,<br />

Switzerland], †20.10.2005. Lillian, Alabama 36549, USA<br />

[vai Columbia Florida]) salaulājās ar Valesku Rongu<br />

(Valeska Ronge, *23.10.1938. Konigsberg †29.5.1989.<br />

Hamburg) Šajā laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Diāna Valeska Stansfelde (Atkissone) (Diana<br />

XI paaudzes pārstāve Aleksandra Marta Leonora<br />

Valeska Stansfild (Atkisson), *14.9.1960. Reading,<br />

Aleksa Mancele Heinemane (Lūenstrota/ Stansfielde)<br />

Berkshire, England),<br />

56 57<br />

• Stīvens Aubrejs Stansfelds (Steven Aubrey<br />

Stansfild, *12.3.1965. Hartsdale, Westchester, NY,<br />

USA), plašākas informācijas nav.<br />

XIII paaudzes pārstāve Diāna Valeska Stansfelde<br />

(Atkissone) (Diana Valeska Stansfild (Atkisson),<br />

*14.9.1960. Reading, Berkshire, England) salaulājās ar<br />

Skotu Morisu Atkisonu (Scott Moriss Atkisson, *19.7.1959.<br />

San Diego, USA). Šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Šeins Skots Atkisons (Shane Scott Atkisson,<br />

*<strong>30</strong>.9.1986. Redondo Beach, Los Angeles, USA),<br />

• Džeimija Marija Atkisone (Kīnere) (Jamie Marie<br />

Atkisson (Keener), *17.9.1988. Redondo Beach, Los<br />

Angeles, USA).<br />

XIV paaudzes pārstāve Džeimija Marija Atkisone<br />

(Kīnere) (Jamie Marie Atkisson (Keener), *17.9.1988.<br />

Redondo Beach, Los Angeles, USA) salaulājās ar Kīneru<br />

(Keener, *) un šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Keila Valeska Kīnere (Kayla Valeska Keener,<br />

*20.12.2009.),<br />

• Dāvids Čarlzs Kīners (David Charles Keener,<br />

*<strong>30</strong>.7.2012. Hemet California, USA).<br />

Pie dzimtas pamatstumbra vēl tiek pieskaitīti pieci Johana<br />

Heinriha Mellera bērni, no kuriem četri ir kļuvuši par<br />

jaunu dzimtas koka atzaru aizsācējiem. Johana Heinriha<br />

Mellera un Marijas Henrietes Rozenbaumas laulībā<br />

piedzima (IX paaudze):<br />

• Ludvigs Vilhelms Heinrihs Mellers (Ludwig<br />

Wilhelm Heinrich Moeller, *9.8.1802. Šulcena<br />

†11.12.1862. Willuhnen Krs. Pillkallen), turpmākā<br />

informācija Villūnenas atzarā), ziņu par<br />

krustvecākiem nav, jo Drengfurtes (Drengfurth)<br />

baznīcu grāmatas jau 1932. gadā tika uzskatītas par<br />

nozaudētām.<br />

• Gustavs Ādolfs Mellers (Gustav Adolf Moeller,<br />

*24.6.1804. Schulzen †20.9.1884. Gumbinnen),<br />

turpmākā informācija Malviškenas atzarā,<br />

• Frederike Marianna Mellere (Friederike<br />

Mariana Moeller, *22.12.1806. †21.3.1808.), kā<br />

krustvecāki norādīti Johans Frīdrihs Rosenbaums<br />

(Joh.[ann] Fried.[rich] Rosenbaum), Florians Engels<br />

fon Kutzens (Florian Engel v. Kutzen), Maģistra<br />

Mellera sieva (Fr.[au] Magister Moller), mācītāja<br />

Heinemaņa sieva (Fr.[au] Feldprediger Heinemann)<br />

un Luīze Rozenbauma (Louise Rosenbaum).<br />

• Otto Ferdinands Mellers (Otto Ferdinand Moeller,<br />

*1.8.1810. Winge †16.1.1876. Lielgerhardsvaldē (Gros<br />

Gerhardswalde)), kā krustvecāki norādīti Intendants<br />

Gerhards (Intendant Gerhad), Hincs (Hintz),<br />

Vengorovius (Wengorovius), superintendanta<br />

Rosenbauma sieva Luīse Rosenbauma (Fr.[au]<br />

Superintendant Rosenbaum Louise Rosenbaum).<br />

Turpmākā informācija Gerhardsvalderas atzarā.<br />

• Hans Hermanis Jūlijs Mellers (Hans Hermann<br />

Julius Moeller, *1.7.1813. Vinge †13.3.1890.<br />

Margen, Krs. Niederung). Kā krustvecāki ir norādīti<br />

majors von Malcickis (Major von Malchitzki),<br />

sekretārs Anders (Actuarius Anders) un Emīlija<br />

Mākas kundze (Fr.[au] Emilie Maack). Turpmākā<br />

informācija Mārgenas atzarā).<br />

Ja katrs no brāļiem kļuva par sava dzimtas atzara aizsācēju,<br />

tad māsas Frederikes Mariannas Melleres (Friederike<br />

Mariana Moeller, *22.12.1806. †21.3.1808.), liktenis<br />

bija skarbs – viņa mirusi agrā bērnībā – visticamāk,

ēgļu gaitās, kad ģimene bija spiesta pamest Vinges<br />

dzirnavas un muižu pēc Napoleona karaspēka apmešanās<br />

tajās. Vācu pētījumos norādīts, ka domājams, dati par<br />

viņas dzīvi ir bijuši Tilzītes baznīcu grāmatās, kuras,<br />

visticamāk, ir gājušas bojā 1944.-45. gados. Saskaņā<br />

ar vācu pētījumos ieviesto indeksācijas sistēmu, ar šo<br />

noslēdzas iepriekš aprakstīto un apzināto Melleru dzimtas<br />

koka t.s. “Pamatstumbrs” un tupmāko dzimtas locekļu<br />

dzīvesstāsti ir meklējami katram atzaram veltītajā nodaļā.<br />

Ņemot vērā, ka daži Pamatstumbra atzari līdz šim vispār<br />

nebija aprakstīti, to pētījums ir apkopots nākamajās<br />

apakšnodaļās.<br />

VIII paaudzes pārstāve Vilhelmīne Jūlija Kristīne Mellere<br />

(Pusch) (Wilhelmina Juliana Christina Moeller (Pusch),<br />

*19.1.1784. Schmoditten † 28.9.1807. Gumbinnen) 1802.<br />

gada 20. jūlijā [vai <strong>30</strong>. jūnijā] Šmodittenā salaulājās ar<br />

Gumbinennas aptiekāru Johanu Heinrihu Ludvigu Pušu<br />

(Johann Heinrich Ludwig Pusch, *6.9.1770. Kleszowen<br />

†11.5.1813. Gumbinnen) (Puša tēvs bija mācītājs Johans<br />

Frīdrihs Pušs 63 (Johann Friedrich Pusch, *22.4.1738.<br />

Szirguponnen †5.5.1801. Pillkallen)). Šajā laulībā ir<br />

dzimusi meita (IX paaudze):<br />

• Marianna Puša (Heinemane) (Marianne Pusch<br />

(Heinemann), *19.11.1806. Gumbinnen).<br />

IX paaudzes pārstāve Marianna Puša (Heinemane)<br />

(Marianne Pusch (Heinemann), *19.11.1806. Gumbinnen)<br />

18<strong>30</strong>. gada 3. oktobrī Kaimenā (Caymen) salaulājās ar<br />

savas mātes vecākās māsas Karolīnes Sofijas Melleres<br />

(Heinemanes) dēlu (tātad – savu brālēnu) Albertu<br />

Otto Heinemani (Albert Otto Heinemann, *27.2.1805.<br />

Tilsit †?), kurš bija karaliskā pulka konduktors (Kgl.<br />

Reg. Kondukteur) Lisā (Lissa). Abu laulībā piedzima (X<br />

paaudze):<br />

• Marija Heinemane (Postlere) (Marie Heinemann<br />

(Postler), *1831. †1881.),<br />

• Eižens Otto Heinemans (Eugen Otto Heinemann,<br />

*26.12.1836. †?),<br />

• Otto Augusts Ernsts Heinemans (Otto August<br />

Heinemann, *15.7.1843. Rawitz †?),<br />

• Auguste Emīlija Heinemane (Auguste Emilie<br />

Heinemann, *23.5.1845. Rawitz †?),<br />

• Johans Augusts Emīls Heinemans (Johanes<br />

August Emil Heinemann, *9.6.1846. Rawitz<br />

†4.3.1932.),<br />

• Alberts Hugo Heinemans (Albert Hugo<br />

Heinemann, *7.3.1848. Rawitz †?),<br />

• Margarēta Heinemane (Margarethe Heinemann),<br />

X paaudzes pārstāve Marija Heinemane (Postlere)<br />

(Marie Heinemann (Postler), *1831. †1881.) 1876. gada<br />

12. oktobrī salaulājās ar Otto Ernstu Hugo Postleru (Otto<br />

Ernst Hugo Postler, *22.1.1829. Milcz (Militsch) †9.4.1878.<br />

Buchenwald bei Schmiedeberg). Šajā laulībā piedzima (XI<br />

paaudze):<br />

• Magdalēna Postlere (Kolere) (Magdalena Postler<br />

(Kohler), *15.10.1869. †?).<br />

XI paaudzes pārstāve Magdalēna Postlere (Kolere)<br />

(Magdalena Postler (Kohler), *15.10.1869. †?)bija<br />

precējusies ar Augustu Fjodoru Paulu Koleru (August<br />

Fedor Paul Koehler, *11.12.1862. Mechwitz/Krs.Ohlau<br />

†15.12.1935. Breslau). Par pēcnācējiem ziņu nav.<br />

Savukārt X paaudzes pārstāvis Eižens Otto Heinemans<br />

(Eugen Otto Heinemann, *26.12.1836. †?) 1842. gada<br />

20. jūnijā Pozenas baznīcā (Ev. Kirche Rawitsch Posen)<br />

apprecējās ar Augusti Emīliju Krīgeri (Auguste Emilie<br />

Kruger, *11.11.1808. Rawitz †11.1879.).<br />

RIEBENZĀMU UN VALENTĪNĪ LĪNIJA<br />

(MOELLER - RIBENSAHM)<br />

Melleru dzimtas pamatstumbra Valentīnī un<br />

Rībenzāmu atzari iepriekšejos vācu pētījumos<br />

vispār nebija aprakstīti. Šie atzari veidojas no divām<br />

VIII paaudzes pārstāves Šarlotes Henrietas Amālijas<br />

Melleres (Charlotta Henrietta Amalia Moeller, *8.4.1787.<br />

Schmoditten †23.4.1857. Henriettenhof) laulībām. Plašāku<br />

pētījumu par šo dzimtas atzaru savulaik ir apkopojis Horsts<br />

Šulcs, kura sagatavotais materiāls ir daļēji izmantots šajā<br />

nodaļā.<br />

Šī dzimtas atzara centrs ir kādreizējā Prusische Eylau jeb<br />

Pr.Eylau (mūsdienu Bagrationovska (Багратиoновск))<br />

pilsētas apkaimē esošā muiža, kas izveidojās pie 1325.<br />

gadā celtā Teitoņu ordeņa cietokšņa. Pilsētas tiesības<br />

Pr.Eylau ieguva 1585. gadā, bet kopš 1752. gada pili kā savu<br />

rezidenci izmantoja karaļa vietvaldis (Kgl. Amtmann), kurš<br />

pārvaldīja visas apkārtējās, karalim personīgi piederošās<br />

muižas un to zemes. Pēc studiju pabeigšanas Kēnigsbergā<br />

1802. gada 10. decembrī par šo karaļa vietvaldi tika iecelts<br />

tikai 24 gadus vecais Karls Gotters Rībenzāms (Carl<br />

Gottehr Riebesahm, *9.3.1778. Knauten (mūsdienu Prudki<br />

(Прудки)) †12.3.1813. Vorwerk (vēlak – Henriettenhof)),<br />

kurš drīz vien – 1803. gadā apprecējās ar tobrīd vien<br />

16 gadus jauno Šarloti Henrieti Amāliju Melleri<br />

(Rībenzāma/Valentīni) (Charlotta Henrietta Amalia<br />

Moeller (Riebensam/Valentini), *8.4.1787. Schmoditten<br />

†23.4.1857. Henriettenhof). Pats Karls Gotters Rībenzāms<br />

piedzima Knautenas muižā, kuru viņa tēvs Heinrihs<br />

Rībenzāms (Heinrich Riebensahm, *1745. †1802.) nomāja<br />

no ģenerāļa Ludviga Karla fon Kalkšteina (Ludwig Karl<br />

von Kalckstein).<br />

Kļuvis par karalisko vietvaldi, Karls Goters Rībenzāms<br />

apmetās muižā, kas vēlāk par godu viņa sievai tika nosaukta<br />

par “Henriettenhof”. Viņa pirmie četri saimniekošanas<br />

gadi (1802.-1806.) muižā bija visnotaļ veiksmīgi, bet viss<br />

mainījās, sākoties 1806./1807. gada karadarbībai. Pr.Eylau<br />

savu štābu ierīkoja franču karaspēks, kas izlaupīja visas<br />

apkārtējās muižas – graudi tika aizvesti, liellopi, teļi,<br />

cūkas, aitas un mājputni – izkauti, bet zirgi rekvizēti<br />

armijas vajadzībām. No laupītājiem Rībenzāms spēja<br />

izglābt vien ģerboņzīmogu un vienu kārtu ar siltajām<br />

drēbēm. Apkaimes iedzīvotāji palika bez iztikas un viņu<br />

stāvoklis bija nožēlojams - pēc Napoleona armijas kaujas<br />

pie Pr.Eylau 1807. gada 7. un 8. februārī pret Krievijas<br />

impērijas un Prūsijas sabiedroto armiju 64 , no bada un<br />

slimībām 1807. gadā šeit nomira 605 iedzīvotāji (citos<br />

gados pilsētā mira vidēji 60-70 cilvēki gadā), bet pašā<br />

asiņainajā kaujā gāja bojā vien trīs pilsētas iedzīvotāji.<br />

Glābjoties no kara šausmām, aiz pilsētas mūra centās<br />

patverties daudzas apkārtnes ģimenes, tostarp – muitnieka<br />

(nodokļu inspektora) Valentīnī ģimene, kuras atvase – 19<br />

gadus vecais Heinrihs Zigismunds Valentīnī šeit pirmo<br />

reizi ieraudzīja savu nākamo sievu.<br />

Muižas saimniecības atjaunošana bija ļoti grūta, tādēļ<br />

1807. gada aprīļa beigās, kad Pr.Eylau apmeklēja karalis<br />

Frīdrihs Vilhelms III (Friedrich Wilchelm III) un Krievijas<br />

cars Aleksandrs (Alexander I), Rībenzāms izmantojot<br />

iespēju, uzrunāja karali, lūdzot viņa palīdzību, kas arī<br />

netika atteikta. Neskatoties uz karaļa palīdzību, 1808. gada<br />

58 59<br />

3. janvārī, dziļas nabadzības spiests, Rībenzāms ievietoja<br />

sludinājumu laikrakstā “Konigsberger Intelligenz-Blatt”<br />

par sava amata pēcteča meklējumiem muižas<br />

apsaimniekošanai, taču neviens interesents nepieteicās,<br />

tādēļ Rībenzāms to turpināja vadīt pats. Lai papildinātu<br />

Prūsijas valsts budžetu, 1811. gadā tika pieņemts lēmums<br />

vairākas muižas, tostarp arī Pr.Eylau apkaimes muižas,<br />

pārdot.<br />

1812. gada 1. jūnijā, aizņemoties 1<strong>30</strong>00 tālerus, Rībenzāms<br />

iegādājās karalisko muižu, kas tobrīd ieguva Rībenzāmu<br />

muižas (Gut Riebensahm) nosaukumu, taču Eiropu atkal<br />

satricināja Napoleona karagājiens uz Krieviju. Karaspēka<br />

apgāde kļuva par neizpildāmu nastu Rībenzāma muižai –<br />

viņš nespēja izturēt šo fizisko un psiholoģisko slogu un<br />

1813. gada 12. martā mira. Sākotnēji kā nāves iemesls tika<br />

norādīts nervu sabrukums, taču vēlāk tas tika aizstāts ar<br />

tīfu. Ir zināms, ka nepilnus piecus gadus pirms savas nāves<br />

- 1808. gada 4. septembrī viņš sastādīja savu testamentu,<br />

kas ticis atrasts Prūsijas valsts arhīvā Kēnigsbergā. Pēc<br />

nāves viņš aiz sevis atstāja piecus nepilngadīgus bērnus<br />

(sestais bija miris zīdaiņa vecumā).<br />

Šarlotes Henrietas Amālijas Melleres un Karla Gotera<br />

Rībenzāma ģimenē piedzima (IX paaudze):<br />

• Emma Adelheide Berta Rībenzāma (Emma<br />

Adelheide Bertha Riebensahm, *29.08.1804. Pr.Eylau<br />

†26.8.1826. Henriettenhof),<br />

• Eleonora Rībenzāma (Eleonore Riebensahm,<br />

*16.12.1805. Pr.Eylau †18.4.1806. Pr.Eylau), mirusi<br />

kā zīdainis.<br />

• Luijs Jūlijs Rībenzāms (Louis Julius Riebensahm,<br />

*14.5.1807. Pr.Eylau †28.12.1827. Henriettenhof),<br />

• Francis Rībenzāms (Franz Riebensahm,<br />

*14.1.1809. Pr.Eylau †21.9.1893. Pr.Eylau),<br />

• Karls Gustavs Rībenzāms (Carl Gustav<br />

Riebensahm, *4.1.1811. Pr.Eylau †2.2.1814.<br />

Pr.Eylau), miris kā bērns.<br />

• Ulrika Emīlija Agnese Rībenzāma (Ulrica Emilie<br />

Agnes Riebensahm, *28.7.1812. Pr.Eylau †29.1.1828.<br />

Pr.Eylau), plašāku ziņu nav.<br />

Palikusi viena pati ar pieciem maziem bērniem un<br />

milzīgu saimniecību, Šarlote Henrieta Amālija Mellere<br />

par muižas saimniecības vadītāju pieņēma darbā 25 gadus<br />

veco Heinrihu Zigmundu Valentīnī (Heinrich Siegmund<br />

Valentini, *7.8.1788. Pr.Eylau †23.4.1867. Henriettenhof),<br />

kurš 1814. gada 31. oktobrī izpirka muižu (acīmredzot,<br />

izmaksāja tās iegādei ņemto aizņēmumu) un jau pēc<br />

četrām nedēļām - 1814. gada 28. novembrī (t.i. – turpat<br />

trīs mēnešus pēc abu jaunlaulāto pirmā bērna dzimšanas)<br />

Pr.Eylau pilsētā apprecēja savu līdzšinējo darba devēju<br />

- Šarloti Henrieti Amāliju Melleri. Kā iespējamo kāzu<br />

datumu F.Mellers norāda arī 1803. gada 21. augustu. 65<br />

Viņa vadībā saimniecība uzplauka un muižai tika<br />

pievienotas jaunas pusmuižas – Gallenena (Gallehnen),<br />

Vokelna (Wokelln) un nelielā Grūnhofhenas muiža<br />

(Grunhofchen). 1818. gada 11. oktobrī muiža oficiāli tika<br />

pārdēvēta par “Henriettenhof” un tā eksistēja līdz 1945.

gadam. Šis īpašums 1928. gadā tika iekļauts Preußisch<br />

Eylau pilsētas teritorijā un mūsdienās vairs neeksistē. 66<br />

Prasmīgās saimniekošanas rezultātā 1850. gadā viņš<br />

varēja atļauties uzcelt jauno muižas ēku, par kuru 1909.<br />

gadā viņa pēcteči rakstīja: “Visiem mazbērniem bija liels<br />

prieks pavadīt saulainās vasaras nedēļas brīnišķīgajā<br />

vectēva celtajā namā. Mēs dejojām, dziedājām, iestudējām<br />

komēdijas un vizinājāmies labi baroto zirgu vilktajos<br />

pajūgos.”<br />

Mūža nogalē – 1864. gadā Heinrihs Zigmunds Valentīnī<br />

tikai kilometra attālumā uz ziemeļrietumiem no Pr.Eylau<br />

pilsētas lika pamatus vēl vienai muižas ēkai un lielam<br />

stallim, kas 1866. gada 8. decembrī oficiāli ieguva<br />

Nusvaldes Forverkas (Vorwerk Nusswalde) nosaukumu.<br />

Šajā muižā Valentīnī dzīvoja pēc savas sievas nāves. Šajā<br />

laulībā piedzima pieci bērni (IX paaudze):<br />

• Antonija Auguste Matilde Valentīnī (Cenke)<br />

(Antonie Auguste Mathilde Valentini (Zenke),<br />

*5.9.1814. †24.12.1850.),<br />

• Henriete Valentīnī (Villenbūhere) (Henriette<br />

Valentini (Willenbuecher), *8.3.1817. Henriettenhof<br />

†21.11.1856. Magdeburg),<br />

• Aurēlija Franciska Florentīna Valentīnī<br />

(Mellere) (Aurelie Franciska Florentine Valentini<br />

(Moeller), *7.1.1820. Henriettenhof †21.11.1873.<br />

Kēnigsberga), informācija par viņas ģimeni un<br />

pēctečiem ir Kēnigsbergas dzimtas atzaram veltītajā<br />

nodaļā.<br />

• Natālija Valentīnī (fon Kalkšteina) (Natalie<br />

Valentini (von Kalckstein), *1821. †?),<br />

• Gustavs Valentīnī (Gustav Valentini, *1823.<br />

†1846.),<br />

• Adline Marija Hermīne Valentīnī (Sokolovska)<br />

(Adline Marie Hermine Valentini (Sokolowsky),<br />

*1824. †?) 1845. gada 7. septembrī Berlīnē<br />

(Branderburgā) salaulājās ar Ādolfu Ludvigu<br />

Sokolovski (Adolph Ludwig Sokolowsky, *1810.<br />

†16.8.1868. Berlin Brandenburg), citu ziņu nav.<br />

• Emma Valentīnī (Gemmele) (Emma Valentini<br />

(Gemmel), *).<br />

• Artūrs Zigizmunds Valentīnī (Arthur Sigismund<br />

Valentini, *28.6.1831. Henriettenhof †9.8.1909.<br />

Henriettenhof).<br />

IX paaudzes pārstāvis Francis Rībenzāms (Franz<br />

Riebensahm, *14.1.1809. Pr.Eylau †21.9.1893. Pr.Eylau)<br />

saimniekoja Vokelnas muižā (Wokellen). Iekrājis<br />

naudu, viņš iegādājās Grodziskas (Grodzysken) muižu<br />

Ortelsburgas novadā (Krs. Ortelsburg). Viņš salaulājās ar<br />

Albertīni Frederiki Biezoldi (Albertine Friderike Biesolt,<br />

*7.1815. Lonkoraz †24.9.1848. Grodzisken). Šajā laulībā<br />

piedzima (X paaudze):<br />

• Karls Francis Rībenzāms (Carl Franz<br />

Riebensahm, *16.10.1836. Wokellen †16.11.1874.<br />

Kotta Radja, auf Java), plašāku ziņu nav.<br />

• Gustavs Ādolfs Rībenzāms (Gustav Adolph<br />

Riebensahm, *31.3.1838. Wokellen †10.5.1916.<br />

Berlin Steglitz),<br />

• Francis Botho Rībenzāms (Franz Botho<br />

Riebensahm, *2.1.1840. Wokellen †14.5.1910.<br />

Stettin).<br />

• Maksis Elimars Ramsons (Rībenzāms) (Max<br />

Elimar Ramson (Riebensahm), *14.7.1843. Wokellen<br />

†USA), ņemot vērā viņa dzīvesvietu ASV, uzvārda<br />

izruna un rakstība transformējās, pielāgojoties<br />

angļu valodai. Plašākas informācijas nav.<br />

Attēls 48.<br />

Šarlote Henrieta Amālija Mellere un Heinrihs<br />

Zigmunds Valentīnī ap 1850. gadu.<br />

X paaudzes pārstāvis Gustavs Ādolfs Rībenzāms (Gustav<br />

Adolph Riebensahm, *31.3.1838. Wokellen †10.5.1916.<br />

Berlin Steglitz) salaulājās ar Evu Katrīni Gebhardi (Eva<br />

Katharina Gebhardt, *6.8.1838. Haardt i.d.Pfalz †1.2.1915.<br />

Berlin Steglitz). Šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Friderike Elizabete Rībenzāma (Friderike<br />

Elisabeth Riebensahm, *24.9.1863. Spiergsten<br />

Gruenwalde †23.8.1917. Berlin Steglitz), plašākas<br />

informācijas nav.<br />

• Gustavs Augusts Francis Rībenzāms (Gustav<br />

August Franz Riebensahm, *7.10.1864. Spiergsten<br />

Gruenwalde †27.11.1945. Berlin).<br />

• Elizabete Anna Rībenzāma (Vēbere/Koļceva)<br />

(Elisabeth Anna Riebensahm (Weber/ Koelzow),<br />

*26.3.1866. Spiergsten Gruenwalde †1945. Berlin).<br />

Par viņu ir zināms tikai fakts, ka viņa bija divas<br />

reizes laulājusies – ar Frici Vēberu (Fritz Weber,<br />

*28.10.1849. Zeitz †16.6.1927. Nurnberg) un<br />

Vilhelmu Koļcevu (Wilhelm Koelzow, *24.1.1868.<br />

Petersdorf †), plašāku ziņu par pēcnācējiem nav.<br />

• Valters Benno Rībenzāms (Walter Benno<br />

Riebensahm, *10.12.1868. Spiergsten Gruenwalde<br />

†16.6.1946. Osterhoz Scharmbeck). Viņš bija<br />

laulājies ar Elzu Pannahu (Else Pannach, *18.9.1891.<br />

Wilhelmshafen †18.12.1973. Osterhoz Scharmbeck),<br />

plašāku ziņu nav.<br />

• Johanna Auguste Rībenzāma (Johanna Auguste<br />

Riebensahm, *18.10.1870. Spiergsten Gruenwalde<br />

†25.1.1945. Salzhausen, Nidda), plašāku ziņu nav.<br />

• Ēriks Fricis Rībenzāms (Erich Fritz Riebensahm,<br />

*22.5.1872. Spiergsten Gruenwalde †23.7.1968.),<br />

precējies ar Veroniku Luīzi Rumsvinkeli (Veronika<br />

Louise Rumswinkel, *17.3.1866. Bad Kreuznach,<br />

Pfalz †?), plašāku ziņu nav.<br />

Annu Margarēti Gerlahu (Anna Margarethe Gerlach,<br />

*15.7.1871. Memel †23.10.1937. Berlin Steglitz). Šajā<br />

laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Gustavs Heinrihs Gerhards Rībenzāms (Gustav<br />

Heinrich Gerhard Riebensahm, *24.11.1894. Tilsit<br />

†1915. Brest, France), plašāku ziņu nav.<br />

• Anna Karolīna Eva Rībenzāma (Anna Carolina<br />

Eva Riebensahm, *12.6.1897. Tilsit † pēc 1970. Bad<br />

Godesberg), plašāku ziņu nav.<br />

• Valters Hans Rībenzāms (Walter Hans<br />

Riebensahm, *1.11.1899. Gnesen †12.3.1900.<br />

Gnesen), miris kā zīdainis.<br />

X paaudzes pārstāvis Francis Botho Rībenzāms (Franz<br />

Botho Riebensahm, *2.1.1840. Wokellen †14.5.1910.<br />

Stettin) salaulājās ar Angeliku Ludovu Augusti Frideriki<br />

Boizenu (Angelika Ludow Auguste Friderike Boysen,<br />

*8.2.1842. Schleswig Flensburg †9.12.1922. Stettin). Šajā<br />

laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Elza Rībenzāme (Elsa Riebensahm, *19.3.1881.<br />

Stettin), plašāku ziņu nav.<br />

IX paaudzes pārstāve Antonija Auguste Matilde<br />

Valentīnī (Cenke) (Antonie Auguste Mathilde Valentini<br />

(Zenke), *5.9.1814. †24.12.1850.) 1841. gada 27. jūlijā<br />

salaulājās ar Albertu Gustavu Cenki (Albert Gustav<br />

Zenke, *3.4.1812. Stolp †25.4.1876. Stettin). Šajā laulībā<br />

piedzima (X paaudze):<br />

• Anna Henriete Marija Cenke (Boizena) (Anna<br />

Hentiette Marie Zenke (Boysen), *12.5.1842.<br />

†16.2.1919.), 1872. gadā Plātē (Plathe Heidebreck)<br />

salaulājās ar Karlu Frīdrihu Moricu Boizenu (Carl<br />

Friedrich Moritz Boysen, *8.6.1831. †12.12.1902.),<br />

plašāku ziņu nav.<br />

• Margarēta Henriete Berta Cenke (Margarethe<br />

Hentiette Bertha Zenke, *27.7.1843. †?), plašāku<br />

ziņu nav.<br />

• Katrīna Antonija Eva Cenke (Catharina Antonie<br />

Eva Zenke, *4.10.1845. †?), plašāku ziņu nav.<br />

• Marija Krolīne Johanna Cenke (Rogenbava)<br />

(Marie Croline Johanna Zenke (Roggenbau),<br />

*7.11.1846. †23.3.1885.), skat. tālāk.<br />

• Frīdrihs Heinrihs Alberts Cenke (Friedrich<br />

Heinrich Albert Zenke, *14.4.1848. †2.10.1870.),<br />

plašāku ziņu nav.<br />

• Antonija Auguste Matilde Cenke (Antonie<br />

Auguste Mathilde Zenke, *22.12.1850. †?), plašāku<br />

ziņu nav.<br />

X paaudzes pārstāve Marija Krolīne Johanna Cenke<br />

Attēls 49.<br />

Henriettenhofas muižas ēka (pa kreisi), kas celta 1850.<br />

gadā. 1932. gadā tajā tika izvietots novada vēstures<br />

muzejs (Kreisheimatsmuseum).<br />

XI paaudzes pārstāvis Gustavs Augusts Francis<br />

Rībenzāms (Gustav August Franz Riebensahm, *7.10.1864.<br />

Spiergsten Gruenwalde †27.11.1945. Berlin) salaulājās ar<br />

60 61<br />

(Rogenbava) (Marie Croline Johanna Zenke (Roggenbau),<br />

*7.11.1846. †23.3.1885.) salaulājās ar Emīlu Rogenbavu<br />

(Emil Roggenbau, *9.6.1834. †28.8.1908.). Šajā laulībā<br />

piedzima (XI paaudze):<br />

• Dorisa Marija Ida Rogonbava (Vollenteite)<br />

(Doris Marie Ida Roggenbau (Wollenteit),<br />

*27.7.1876. Michelau Krs. Fischhausen).<br />

XI paaudzes pārstāve Dorisa Marija Ida Rogonbava<br />

(Vollenteite) (Doris Marie Ida Roggenbau (Wollenteit),<br />

*27.7.1876. Michelau Krs. Fischhausen) salaulājās ar<br />

Karlu Augustu Leopoldu Vollenteitu (Carl August<br />

Leopold Wollenteit, *14.12.1858. Vorderhuffen Konigsberg,<br />

†12.10.1898. Konigsberg). Šajā laulībā piedzima (XI<br />

paaudze):<br />

• Karls Alberts Francis Vollenteits (Carl Albert<br />

Franz Wollenteit, *7.8.1899. Danzig).<br />

IX paaudzes pārstāve Henriete Valentīnī (Villenbūhere)<br />

(Henriette Valentini (Willenbuecher), *8.3.1817.<br />

Henriettenhof †21.11.1856. Magdeburg) 1840. gada maijā<br />

Henriettenhofā salaulājās ar juristu, vēlāko Štetinas<br />

valdības viceprezidentu (Regierunsgviceprasident in<br />

Stettin) un Pozenas novada direktoru (Generallandschaftsdirektor)<br />

Eduardu Villenbūheru (Eduard Willenbucher,<br />

*1811. †8.1.1892.). Šajā laulībā piedzima seši bērni -<br />

četras meitas un divi dēli, kuri abi mira kā zīdaiņi. Arī<br />

pati Henriete Valentīnī mira 1856. gada 21. novembrī,<br />

dzemdējot savu septīto bērnu - meitu, kas piedzima<br />

nedzīva. Šajā ģimenē izdzīvoja un ir saglabājušās ziņas par<br />

šādiem bērniem (X paaudze):<br />

• Otīlija Villenbūhere (Heinriha) (Ottilie<br />

Willenbucher (Heinrich), *22.9.1841. †2.4.1908.),<br />

bija precējusies ar Heinriha kungu (Heinrich,<br />

*25.8.1862. †1884.), citu ziņu nav.<br />

• Luīze Villenbūhere (Breslava/Lindova) (Luise<br />

Willenbucher (Breslau/Lindow), *<strong>30</strong>.12.1844. †?),<br />

bija precējusies divas reizes – ar Breslava kungu<br />

(Breslau, †1870.) un Georgu Lindovu (Georg<br />

Lindow), citu ziņu nav.<br />

• Marija Villenbūhere (Landšūta) (Marie<br />

Willenbucher (Landshut), *23.3.1847. †?),<br />

precējusies ar Edvīnu Landšūtu (Edwin Landshut),<br />

citu ziņu nav.<br />

IX paaudzes pārstāve Natālija Valentīnī (fon Kalkšteina)<br />

(Natalie Valentini (von Kalckstein), *1821. †?) 1845. gada<br />

23. maijā salaulājās ar bruņinieku muižas īpašnieku<br />

(Rittersgutbezitzer) Johanu Frīdrihu Leo Konstantīnu<br />

fon Kalkšteinu (Johann Friedrich Leo Constantin von<br />

Kalckstein, *4.9.1817. Romitten †12.5.1865.). Šajā laulībā<br />

piedzima (X paaudze):<br />

• Fricis fon Kalkšteins (Fritz von Kalckstein),<br />

plašāku ziņu nav.<br />

IX paaudzes pārstāvis Gustavs Valentīnī (Gustav Valentini,<br />

*1823. †1846.) bija talantīgs saimnieks, kurš vadīja savu<br />

vecāku saimniecību līdz pat savai nāvei – viņš gāja bojā<br />

pīļu medību laikā, būdams viens 23 gadus vecs. Viņa<br />

nāve bija smags trieciens vecākiem un visa atbildība par<br />

saimniecību nu gūlās uz viņa 15 gadus vecā brāļa Artūra<br />

Zigmunda Valentīnī pleciem. Par pašu Gustavu Valentīnī<br />

vēl ir atrodamas pretrunīgas norādes – gan apgalvojums,<br />

ka viņš mira neprecējies, gan norāde, ka viņš bija precējies<br />

(sievas vārds nav zināms) un viņa laulībā piedzima (X<br />

paaudze):

• Antonija Valentīni (Bouvaina) (Antonie<br />

Valentinie (Bouvain)), kas bija precējusies ar kādu<br />

Bovaina (Bouvain) kungu, citu ziņu nav.<br />

IX paaudzes pārstāve Emma Valentīnī (Emma Valentini<br />

(Gemmel)), bija precējusies ar Bernhardu Gemmelu<br />

(Bernhard Gemmel) un šajā laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Pauls Emīls Sigizmunds Gemmels (Paul Emil<br />

Sigismund Gemmel, *29.10.1848. †?), kurš 1876.<br />

gada 27. aprīlī Kēnigsbergā apprecējās ar Mariju<br />

Otīliju Žaneti Reihenbahu (Marie Ottilie Jeanette<br />

Reichenbach, *27.4.1851. †?), plašāku ziņu nav.<br />

IX paaudzes jaunākais pārstāvis Artūrs Zigizmunds<br />

Valentīnī (Arthur Sigismund Valentini, *28.6.1831.<br />

Henriettenhof †9.8.1909. Henriettenhof) 24 gadu vecumā<br />

1855. gada 11. jūnijā salaulājās ar 18 gadus veco Terēzi<br />

Emīliju Karolīni Mariju Villenbūheri (Therese Emilie<br />

Karoline Marie Willenbucher, *1837. †1911.) un pēc<br />

sava brāļa traģiskās nāves pīļu medībās saimniekoja<br />

vispirms 310 hektārus lielajā Forverkas Gallenenas<br />

muižā (Vorwerk Gallehnen), bet pēc sava tēva nāves 1867.<br />

gadā – visā dzimtai piederošajā aptuveni 1100 hektārus<br />

lielajā muižu kompleksā, ko veidoja 517,11 hektārus lielā<br />

Henriettenhofas muiža, 310,50 hektārus lielā Galēnenas<br />

(Gallehnen) muiža, 96 hektārus lielā Gūnhofhenas<br />

(Gunhofchen) un 175,36 hektārus lielā Heinrihsvaldes<br />

(Heinrichswalde) muiža. Savukārt par līgavas vecākiem<br />

ir zināms, ka viņas tēvs bija Švinemundes (Swinemunde)<br />

tiesas direktors (Gerichtsdirektor) Karls Villenbūhers (Karl<br />

Willenbucher, *1807. †1840.), bet māte - Terēze Heringa<br />

(Therese Hering, *1811. †1837.), kura nomira īsi pēc<br />

meitas piedzimšanas. Arī līgavas tēvs nomira, kad meitai<br />

bija trīs gadi, tādēļ viņa uzauga pie saviem vecvecākiem<br />

Lauenburgā (Lauenburg, Pommern).<br />

Artūra Zigizmunda Valentīnī un Terēzes Emīlijas<br />

Karolīnas Marijas Villenbūheres ģimene vispirms<br />

apmetās Gallenenas muižā (Gallehnen), kas atradās 8km<br />

attālumā no Pr. Eylau pilsētas un Henriettenhofas muižas.<br />

Pēc tēva nāves 1867. gadā viņi pārcēlās uz viņa būvēto<br />

Nusvaldes Forverkas muižu. Saimniekošanas ziņā viņš<br />

bija inovāciju piekritējs – saimniecībā viņš ieviesa Dānijā<br />

izgudrotu lauku drenāžas sistēmu, kā arī pirmais iegādājās<br />

tvaika kuļmašīnu graudu apstrādei. Tāpat viņš pirmais<br />

ieviesa mūsdienās vairs neeksistējošu govju šķirni ar<br />

baltām astēm un baltiem purniem, taču šī šķirne neguva<br />

popularitāti zemā izslaukuma un nelielā gaļas daudzuma<br />

dēļ. Šī iemesla dēļ viņš veidoja jaunu liellopu ganāmpulku,<br />

par pamatu ņemot Holandes govis, ar kurām viņš labi<br />

pelnīja liellopu izsolēs Kēnigsbergā.<br />

Tomēr viņa dzīvē bija arī kāda milzīga neveiksme –<br />

kad netālu no viņa – Peistenes muižā (Peisten) apmetās<br />

par Prūsijas “dzelzceļu būves karali” dēvētais Heinrihs<br />

Strausbergs (Heinrich Strausberg, arī Henry Strousberg,<br />

†1885. Berlin), abi sadraudzējās un nezināmu iemeslu dēļ,<br />

ieķīlājot savus īpašumus, Artūrs Zigismunds par 500000<br />

markām iegādājās no Strausenberga akcijas. Cerētās<br />

peļņas vietā pēc 1875. gada, kad sabruka Strausberga<br />

biznesa impērija, Valentīnī cieta pilnīgu fiasko, jo akcijas<br />

nebija pat feniņa vērtas, bet bankā ņemtais aizņēmums<br />

bija jāatmaksā – ik gadus banka vēlējās 20000-25000<br />

markas. Lai nomaksātu kredītu, Artūrs Valentīnī pārdeva<br />

divas no muižām – Heinrihsvaldi un Grūnhofenu (abas<br />

kopā ap 580 ha), taču tas ienesa vien 200000 marku, t.i. –<br />

nesedza pat pusi no bankai maksājamās summas. Muiža<br />

1891. gadā nonāca līdz ūtrupei, no kuras to izglāba Artūra<br />

Zigizmunda Valentīnī dēls Gustavs Emīls Valentīnī.<br />

Kopumā Artūra Zigizmunda Valentīnī un Terēzes Emīlijas<br />

Karolīnas Marijas Villenbūheres laulībā dzima četri dēli<br />

un viena meita (X paaudze):<br />

• Karls Georgs Heinrihs Valentīnī (Carl Georg<br />

Heinrich Valentini, *3.5.1856. Henriettenhof<br />

†1870.), miris no šarlakas.<br />

• Fricis Eduards Valentīnī (Fritz Eduard Valentini,<br />

*6.2.1858. Henriettenhof †1917.) 1893. gada 11.<br />

martā Berlīnē apprecējās ar Paulu Vilhelmīni<br />

Attēli 50. un 51.<br />

Henriettenhofas muižas ēka ap 1850. gaduun muižas ēkas pamatos iemūrētā skulptūra, kas bija saglabājusies no<br />

Ordeņa laikiem un Sludinājums laikrakstā par liellopu izsoli Henriettenofas muižā, kas publicēts “Pr.Eylauer<br />

Kreiszeitung” Nr. 20, 1907. gada 14. februārī.<br />

Sofiju Elfrīdu Asmani (Paula Wilhelmine Sophie<br />

Elfride Assmann, *7.9.1873. †?), kas bija Frīdriha<br />

Vilhelma Asmana (Friedrich Wilhelm Assman) un<br />

viņa sievas Dženijas Klāras Albertes Kraftas (Kraft)<br />

meita. 1908. gadā viņš kļuva par majoru Gotas<br />

(Gotha) pilsētā, kas nozīmē, ka viņš, visticamāk,<br />

mira kara laukā I Pasaules karā.<br />

• Artūrs Valentīnī (Arthur Valentini *24.4.1860.<br />

Henriettenhof †25.3.1885.), miris no iekaisuma<br />

slimības, būdamas jaunākais leitnants.<br />

• Gustavs Emīls Valentīnī (Gustav Emil Valentini,<br />

*22.10.1862. Gallehnen, Pr.Eylau †16.12.1929.<br />

Danzig, Langfuhr),<br />

• Margarēta Emīlija Henriete Valentīnī (Valtere)<br />

(Margaretha Emilie Henriette Valentini (Walther),<br />

*14.3.1865. †?).<br />

Par X paaudzes pārstāvi Dr. Gustavu Emīlu Valentīnī<br />

(Gustav Emil Valentini, *22.10.1862. Gallehnen, Pr.Eylau<br />

†16.12.1929. Danzig, Langfuhr) ir zināms, ka viņš kļuva<br />

par internistu (terapeitu) un profesoru Kēnigsbergā, bet<br />

kopš 1899. gada – par galveno ārstu Dancigas diakonijas<br />

slimnīcā (Danzig Diakonissenhaus) slimnīcā, kur<br />

specializējās iekšējo orgānu medicīnā. Neskatoties uz savu<br />

darbību medicīnā, tieši viņš mantoja Henriettenhofas<br />

muižu, to izglābjot no ūtrupes. Tas bija iespējams<br />

pateicoties kādam finansiāli ietekmīgam Gustava Emīla<br />

Valentīnī draugam – fon der Golca kungam (von der<br />

Goltz), kurš aizdeva muižas sanācijai nepieciešamo naudu.<br />

Tā Gustavs Emīls Valentīnī kļuva par faktisko muižas<br />

saimnieku. Pateicoties nesen atklātajai vilcienu satiksmei<br />

līdz Pr.Eylau, Gustavs Emīls Valentīnī spēja apvienot<br />

mediķa darbu Kēnigsbergā ar saimniecības pieskatīšnau,<br />

kurā viņš ieradās katru nedēļas nogali. Lai arī viņa tēvs<br />

nu parcēlās uz pilsētai tuvāko muižu un formāli vairs<br />

neskaitījās muižas saimnieks, viņš turpināja pieskatīt<br />

dēlam piederošo saimniecību, bet pēc nāves tika apglabāts<br />

ģimenes kapsētā muižas teritorijā.<br />

Muižas sanāciju sekmēja arī Gustava Emīla Valentīnī<br />

izdevīgās laulības. Pēc brīvdienu brauciena uz Tatriem<br />

Gustavs Emīls Valentīnī ar savu brālēnu Franci un<br />

kādu draugu apstājās Breslavā, kur dzīvoja kāds Franča<br />

draugs, kas piederēja Kāseļu ģimenei. Ģimenes galva bija<br />

nekustamo īpašumu attīstītājs un lielas villas īpašnieks,<br />

kura ģimenē auga tobrīd vēl neprecēti divi dēli un trīs<br />

meitas. Vecākā no meitām – blondīne Johanna Kāsele<br />

(Johanna Kasel, *12.10.1873. Breslau-Kleinburg †7.4.1929.<br />

Danzig, Langfuhr) savaldzināja jauno Kēnigsbergas ārstu.<br />

Abu mīlestība strauji uzplauka un pāris nevēlējās šķirties,<br />

tādēļ jau 1894. gada 7. augustā devās kopīgā ceļojumā<br />

uz Mercengrundi (Merzengrund bei der Schneekoppe).<br />

Atgriežoties Breslavā pāris atklāja savas jūtas līgavas<br />

vecākiem un 1895. gada 21. martā viņi salaulājās. Pēc<br />

kāzām jaunais pāris pārcēlās uz Kēnigsbergu, kur strādāja<br />

universitātē kā privātdocents, vienlaikus vadot arī savu<br />

lauku saimniecību un attīstot tajā lopkopību. 1913. gadā,<br />

kad kā muižas vadītājs ir norādīts Mellers (Muller),<br />

šājā 517 ha lielajā saimniecībā bija 65 zirgi, 320 liellopi<br />

(no tiem - 1<strong>30</strong> govis), 1<strong>30</strong> cūkas. Muižas uzplaukums<br />

turpinājās līdz I Pasaules kara sākumam. Ja pirmā īslaicīgā<br />

krievu armijas okupācija 1914. gada augusta beigās<br />

muižai nekādu būtisku ļaunumu nenodarīja, tad vēlākie<br />

ilgie kara gadi tās attīstību apturēja. Šajā laulībā piedzima<br />

(XI paaudze):<br />

Hessen).<br />

• Magdalene Valentīnī (Pāpendīka) (Magdalene<br />

Valentini (Papendiek), *11.6.1904. Danzig †?).<br />

XI paaudzes pārstāvis Artūrs Valentīnī (Arthur Valentini,<br />

*23.10.1896. Konigsberg †<strong>30</strong>.4.1976. Wachtberg) bija<br />

pēdējais Henriettenhofas muižas īpašnieks Valentīnī<br />

dinastijā, mantojot šo muižu no sava tēva. Viņš salaulājās<br />

ar Elizabeti Bormani (Elisabeth Borrmann, *3.1.1904.<br />

Allenstein †?). Šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Heinrihs Zigizmunds Valentīnī (Heinrich<br />

Sigismund Valentini, *7.8.1926. †1945.).<br />

• Albrehts Valentīnī (Albrecht Valentini,<br />

*17.6.1929. Henriettenhof †2009.).<br />

XII paaudzes pārstāvis Albrehts Valentīnī (Albrecht<br />

Valentini, *17.6.1929. Henriettenhof †2009.) 1958. gada <strong>30</strong>.<br />

decembrī Kāselē salaulājās ar Elizabeti Zīberti (Elisabeth<br />

Siebert, *10.10.1926. Altmark Osterburg). Šajā laulībā<br />

piedzima (XIII paaudze):<br />

• Diāne Valentīnī (Maurere) (Diane Valentini,<br />

*28.4.1961. Bad Godesberg), precējusies ar Holgeru<br />

Maueru (Holger Mauer),<br />

• Frauke Valentīnī (Frauke Valentini, *3.9.1962.<br />

Bad Godesberg), dzīvo pie Ķelnes, plašāku ziņu nav.<br />

XI paaudzes pārstāve Hans Gustavs Valentīnī (Hans<br />

Gustav Valentini, *9.1.1898. Konigsberg †29.11.1974.<br />

Langen in Hessen) 1934. gada 7. jūlijā Breslavā salaulājās<br />

ar Gizeli Matildi Margarēti Hekmani (Gisela Mathilde<br />

Margarethe Heckmann, *27.6.1913. Breslau †24.7.2008.<br />

Wurzburg). Šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Rozmarija Valentīnī (Švenkerte) (Rosmarie<br />

Valentini (Schwenkert), *<strong>30</strong>.5.1935. Breslau).<br />

• Hans Burkhards Valentīnī (Hans Burkhard<br />

Valentini, *<strong>30</strong>.5.1935. Breslau).<br />

• Jutta Valentīnī (Zasse) (Jutta Valentini (Sasse),<br />

*2.2.1937. Breslau), plašāku ziņu nav.<br />

• Artūrs Valentīnī (Arthur Valentini, *23.10.1896.<br />

Konigsberg †<strong>30</strong>.4.1976. Wachtberg).<br />

• Hans Gustavs Valentīnī (Hans Gustav Valentini,<br />

*9.1.1898. Konigsberg †29.11.1974. Langen in<br />

62 63

XII paaudzes pārstāve Rozmarija Valentīnī (Švenkerte)<br />

(Rosmarie Valentini (Schwenkert), *<strong>30</strong>.5.1935. Breslau)<br />

1960. gada 1. augustā salaulājās ar ortopēdijas konsultantu<br />

Ernstu Švenkertu (Ernst Schwenkert, *19.4.1927.<br />

Altomunster Krs. Aichach). Šajā laulībā piedzima (XIII<br />

paaudze):<br />

• Kristians Švenkerts (Christian Schwenkert,<br />

*20.3.1964. Landschut),<br />

• Uli Švenkerts (Uli Schwenkert, *3.7.1965.<br />

Landschut).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Kristians Švenkerts (Christian<br />

Schwenkert, *20.3.1964. Landschut) strādā kā inženieris<br />

lidmašīnu turbine ražošanas uzņēmumā, bija precējies ar<br />

Utu (Uta, *2.5.1963.) un šajā laulībā, kas vēlāk tika šķirta,<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Romija Švenkerte (Romy Schwenkert, *3.6.1996.),<br />

šobrīd studē Austrālijā.<br />

XIII paaudzes pārstāvis Uli Švenkerts (Uli Schwenkert,<br />

*3.7.1965. Landschut) studēja jurisprudenci un strādā<br />

par tiesnesi Brandenburgas šķīrējtiesā (Finanzgericht<br />

Brandenburg), Ir precējies ar Kristiānu Dītrihu<br />

(Christiane Dietrichs, *) un šajā laulībā piedzima (XIV<br />

paaudze):<br />

• Florians Švenkerts (Florian Schwenkert,<br />

*16.9.1990.), studē medicīnu,<br />

• Lidija Švenkerte (Lydia Schwenkert, *13.1.1995.).<br />

• Daniels Švenkerts (Daniel Schwenkert<br />

*17.6.1996.), studē medicīnu.<br />

XII paaudzes pārstāvis Hans Burkhards Valentīnī (Hans<br />

Burkhard Valentini, *<strong>30</strong>.5.1935. Breslau) kļuva par fizikas<br />

profesoru Jēnas universitātē un 1963. gadā Ceicā (Zeitz)<br />

salaulājās ar Gerburgu Heningu (Gerburg Henning,<br />

*1939. Forst an der Neisse). Šajā laulībā piedzima (XIII<br />

paaudze):<br />

• Suzanna Valentīnī (Knobloha) (Susanna<br />

Valentini (Knobloch), *1964.),<br />

• Henriete Valentīnī (Unbehauna) (Henriette<br />

Valentini (Unbehaun), *1966.),<br />

• Hildburga Valentīnī (Heinriha) (Hildburg<br />

Valentini (Heinrich), *3.7.1969.).<br />

XIII paaudzes pārstāve Suzanna Valentīnī (Knobloha)<br />

(Susanna Valentini (Knobloch), *1964.) salaulājās ar<br />

Vinfrīdu Knoblohu (Winfried Knobloch). Šajā laulībā<br />

Attēls 53.<br />

Burkhards Valentīnī, Rozmarija Švenkerte (dzim.<br />

Valentīnī) un Jutta Zass (dzim. Valentīnī).<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Martins Knoblohs (Martin Knobloch, *1988.).<br />

XIII paaudzes pārstāve Henriete Valentīnī (Unbehauna)<br />

(Henriette Valentini (Unbehaun), *1966.) salaulājās<br />

ar Ralfu Unbehaunu (Ralf Unbehaun, *). Šajā laulībā<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Justus Unbehauns (Justus Unbehaun).<br />

XIII paaudzes pārstāve Hildburga Valentīnī (Heinriha)<br />

(Hildburg Valentini (Heinrich), *3.7.1969.) salaulājās ar<br />

Gernotu Heinrihu (Gernot Heinrich, *). Šajā laulībā<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Elizabete Heinriha (Elisabeth Heinrich *2003.),<br />

• Laurens Heinrihs (Laurens Heinrich, *2007.).<br />

X paaudzes pārstāve Margarēta Emīlija Henriete<br />

Valentīnī 1885. gada 18. jūlijā Landsbergas (Landsberg,<br />

Krs. Pr.Eylau) baznīcā salaulājās ar dzelzceļu būves<br />

inženieri Franci Ādolfu Valteru (Franz Adolf Walther,<br />

*23.2.1843. Berlin †6.11.1899.). Šajā laulībā piedzima (XI<br />

paaudze):<br />

• Gerhards Francis Artūrs Valters (Gerhard Franz<br />

Arthur Walter, *15.5.1886. †1945.), plašāku ziņu<br />

nav.<br />

• Margarēte Friederike Terēze Valtere (Hūna)<br />

(Margarethe Friederike Therese Walter (Huhn),<br />

*29.7.1887. †?), Kēnigsbergā apprecējās ar Valteru<br />

Konrādu Jūliju Hūnu (Walter Konrad Julius Huhn,<br />

*18.12.1874. Albertshof, Krs. Wehlau †?), plašāku<br />

ziņu nav.<br />

• Elsbete Helēna Marta Valtere (Girkēna) (Elsbeth<br />

Helene Martha Walter (Girken), *6.1.1889. Berlin<br />

†?), bija precējusies ar Girkēnu (Girken, * †?),<br />

plašākas informācijas nav.<br />

• Fricis Valters (Fritz Walter, *7.7.1895. †1959.),<br />

plašāku ziņu nav.<br />

• Frīda Valtere (Frieda Walter, *7.7.1895. †?),<br />

plašāku ziņu nav.<br />

ATSAUCES:<br />

1. Friedwald Moeller, “Beitrage zur Geneologie des Geschlechts Moeller aus Konigsberg Pr.”, Kleinhof-Tapiau, 1932,<br />

S.51.-54.<br />

2. Paul Simson, “Geschichte der Stadt Danzig bis 1626” Scientia-Verlag, 1967, S. 376<br />

3. Skat. https://de.wikipedia.org/wiki/Esrom_R%C3%BCdinger<br />

4. Skat. https://de.wikipedia.org/wiki/Petrus_Vincentius<br />

5. Skat. https://de.wikipedia.org/wiki/Sebastian_Theodoricus<br />

6. Skat. https://de.wikipedia.org/wiki/Caspar_Peucer<br />

7. Skat. https://de.wikipedia.org/wiki/Matth%C3%A4us_Bl%C3%B6chinger<br />

8. Skat. https://de.wikipedia.org/wiki/Bartholom%C3%A4us_Sch%C3%B6nborn<br />

9. Kathe Heinz, “Die Wittenberger Philosophische Fakultät 1501–1817.” Böhlau, Köln 2002, ISBN 3-412-04402-4, S.<br />

455-470<br />

10. UA-Halle. Dekanatsbuch der Philosophischen Fakultät. 2, Seite 237<br />

11. Skat. https://lv.wikipedia.org/wiki/Tiho_Brahe<br />

12. Skat. https://lv.wikipedia.org/wiki/Nikolajs_Koperniks<br />

13. Frīdvalda Mellerea ar roku veiktā piezīme 1932. gadā izdotās grāmatas eksemplārā.<br />

14. Frīdvalda Mellerea ar roku veiktā piezīme 1932. gadā izdotās grāmatas eksemplārā.<br />

15. Moeller Friedwald, “Beitrage zur Geneologie des Geschlechts Moeller aus Konigsberg Pr.”, Kleinhof-Tapiau, 1932,<br />

S.55.-56.<br />

16. Das “Das “Zwischenmanuskript” zum Altpreusischen evangelischen Pfarrerbuch”, B.7., S.1910., Hamburg, 2013., ISBN<br />

978-3-931577-68-1<br />

17. https://de.wikipedia.org/wiki/Laurentius_Weger_der_Jüngere<br />

18. https://de.wikipedia.org/wiki/Laurentius_Weger_der_Ältere<br />

19. http://digital.staatsbibliothek-berlin.de/werkansicht?PPN=PPN634737767&PHYSID=PHYS_0005&DMDID=<br />

20. Frīdvalda Mellerea ar roku veiktā piezīme 1932. gadā izdotās grāmatas eksemplārā.<br />

21. Avots: https://de.wikipedia.org/wiki/Lipowina<br />

22. Avots: Guttzeit Emil Johannes, “Die Geschichte des Grenzkirchspiels Lindenau, Kreis Heiligenbeil” – Sonderbrud aus<br />

“Prussia”, Zeitschrift der Altertumsgesellschaft “Prussia”, Heft 28, Konigsberg, 1928, S. 49., S. 61.<br />

23. Dokumenta oriģināls bija: “Auszug aus dem Besatzbuch Konigsberg Pr. Altstadt”, Band X, S. 80, Staatsarhiv Konigsberg,<br />

24. Dokumenta oriģināls: “Testament des Kaufmanns Gottfried Moeller”, Staatsarhiv Konigsberg Pr. Stadtgericht V.70<br />

25. “Das “Das “Zwischenmanuskript” zum Altpreusischen evangelischen Pfarrerbuch”, B.7., S.1882-1883., Hamburg, 2013.,<br />

ISBN 978-3-931577-68-1<br />

26. “Altpreussisches evangelisches Pfarrerbuch von der Reformation bis zur Vertreibung im Jahre 1945”, B.2, S.31-32.,<br />

Hamburg, 1977.,<br />

27. Skat. https://de.wikipedia.org/wiki/Haberberger_Trinitatis-Kirche<br />

28. “Das “Zwischenmanuskript” zum Altpreusischen evangelischen Pfarrerbuch”, B.7., S.1951., Hamburg, 2013., ISBN<br />

978-3-931577-68-1<br />

29. Avots: https://de.wikipedia.org/wiki/Jablonewka_(Kaliningrad)<br />

<strong>30</strong>. Avots: https://de.wikipedia.org/wiki/Rjabinowka_(Kaliningrad,_Bagrationowsk)<br />

31. Avots: https://de.wikipedia.org/wiki/Rjabinowka_(Kaliningrad,_Bagrationowsk)<br />

32. Frīdvalda Mellerea ar roku veiktā piezīme 1932. gadā izdotās grāmatas eksemplārā.<br />

33. Auszug aus dem Taufbuch der Festung Friedrichsburg (vom 1.Advent 1769. -1770.)<br />

34. Avots: https://de.wikipedia.org/wiki/Furmanowo_(Kaliningrad,_Bagrationowsk)<br />

35. Avots: https://de.wikipedia.org/wiki/Muromskoje_(Kaliningrad)<br />

36. Avots: Moeller Friedwald “Altpreussisches evangelisches Pfarrersbuch von Reformation bis zur Vertreibung im Jahre<br />

1945”, Hamburg, 1977., S.119.-120.<br />

37. Frīdvalda Mellerea ar roku veiktā piezīme 1932. gadā izdotās grāmatas eksemplārā.<br />

38. “Das “Zwischenmanuskript” zum Altpreusischen evangelischen Pfarrerbuch”, B.6, S. 1736, Hamburg, 2014., ISBN<br />

978-3-931577-67-4<br />

39. Skat. https://de.wikipedia.org/wiki/Kurland_(Wassiljewka)<br />

40. “Das “Zwischenmanuskript” zum Altpreusischen evangelischen Pfarrerbuch”, B.6, S. 1736, Hamburg, 2014., ISBN<br />

978-3-931577-67-4<br />

41. “Das “Zwischenmanuskript” zum Altpreusischen evangelischen Pfarrerbuch”, B.6, S. 1735, Hamburg, 2014., ISBN<br />

978-3-931577-67-4<br />

42. “Das “Zwischenmanuskript” zum Altpreusischen evangelischen Pfarrerbuch”, B.6, S. 1736, Hamburg, 2014., ISBN<br />

978-3-931577-67-4<br />

43. Krug Leopold, “Die preussische Monarchie: topographisch, statistisch und wirthschaftlich dargestellt”, Berlin, 1833.,<br />

S.441<br />

44. Avots: https://de.wikipedia.org/wiki/Srokowo<br />

45. Auszug aus dem Taufbuch der Festung Friedrichsburg (1774.)<br />

46. Bastemeyer Gabriele, “Memel-Jahrbuch” für das Jahr 2005., Selbstverlag Manfred Malien 24211, Preetz<br />

47. Skat. https://en.wikipedia.org/wiki/Treaties_of_Tilsit<br />

48. Avots: https://de.wikipedia.org/wiki/Deutsche_Kirche_(Tilsit)<br />

49. “Das “Zwischenmanuskript” zum Altpreusischen evangelischen Pfarrerbuch”, B.5., S.1510., Hamburg, 2013., ISBN<br />

978-3-931577-65-0<br />

50. Avots: https://de.wikipedia.org/wiki/Saretschje_(Kaliningrad,_Gurjewsk)#Kirche<br />

51. “Das “Zwischenmanuskript” zum Altpreusischen evangelischen Pfarrerbuch”, B.3, S. 766, Hamburg, 2014., ISBN<br />

978-3-931577-67-9<br />

52. “Das “Zwischenmanuskript” zum Altpreusischen evangelischen Pfarrerbuch”, B.3, S. 755, Hamburg, 2014., ISBN<br />

978-3-931577-67-9<br />

53. Skat. https://en.wikipedia.org/wiki/Albrecht_von_Roon<br />

54. “Das “Das “Zwischenmanuskript” zum Altpreusischen evangelischen Pfarrerbuch”, B.5., S.1410., Hamburg, 2013., ISBN<br />

978-3-931577-65-0<br />

55. Skat. https://en.wikipedia.org/wiki/Battle_of_Eylau<br />

56. Frīdvalda Mellerea ar roku veiktā piezīme 1932. gadā izdotās grāmatas eksemplārā.<br />

57. Avots: https://de.wikipedia.org/wiki/Henriettenhof<br />

64 65

II NODAĻA<br />

VILLŪNENAS ZARS<br />

MOELLER<br />

PREUGSCHAS, RAHM, ZENTHOFER, ZIPEL<br />

66 67

Dzimtas atzara nosaukums ir saistīts ar Gumbinnenas<br />

novada Pillkallenas (mūsdienās – Dobrovoļska)<br />

apriņķa Villūnenas (Willuhnen, vēlāk Измаилово)<br />

baznīcu un tās apkaimi, kurā kā mācītājs laikā no 1831.<br />

līdz 1862. gadam kalpoja Melleru dzimtas IX paaudzes<br />

pārstāvis Ludvigs Vilhelms Heinrihs Mellers 1 (Ludwig<br />

Wilhelm Heinrich Moeller, *9.8.1802. Schulzen †11.12.1862.<br />

Willuhnen). Jāatzīmē, ka mūsdienās šī apdzīvotā vieta<br />

vairs dabā nav atrodama – tās vietā tika ierīkots Padomju<br />

armijas poligons. Līdz mūsdienām esot saglabājušās tikai<br />

baznīcas drupas. 2 Villūnenas vēsturiskā vieta ir meklējama<br />

dažus kilometrus no patreizējās Lietuvas - Krievijas<br />

robežas.<br />

Villūnenas baznīca tika uzbūvēta 17. gadsimtā, taču pēc<br />

tam, kad celtnē divas reizes trāpīja zibens un to pamatīgi<br />

izpostīja, tā tika atzīta par nedrošu, nojaukta un tās vietā<br />

19. gadsimtā tika uzbūvēta jauna baznīca. II Pasaules kara<br />

laikā tā tika sagrauta un mūsdienās par to liecina vien<br />

drupas.<br />

Par Ludviga Vilhelma Heinriha Mellera dzīvesgājumu<br />

ir zināms, ka viņš Kēnigsbergas universitātē studēja<br />

teoloģiju, 1824. gadā kļuva par kandidātu (Candidat)<br />

un uzsāka kalpot Tilzītes lietuviešu baznīcā kā kantors<br />

(draudzes priekšdziedātājs), kur 1831. gada 9. decembrī<br />

tika ordinēts un 1832. gada 7. martā jau kā mācītājs<br />

devās kalpot Villūnenas draudzē. 1826. gada 16. maijā<br />

Tilzītē viņš salaulājās ar Tilzītes kantora Johana Jozefa<br />

Aloīza Herforda (Johann Josef Alois Herford) un viņa<br />

sievas Karolīnes Egertes (Caroline Eggert) meitu Matildi<br />

Albertīni Šarloti Hefrodu (Mathilde Albertine Charlotte<br />

Herford, *10.2.1802. Tilsit †2.1.1870. Karklauken). Ir<br />

zināms, ka Ludvigs Vilhelms Heinrihs Mellers ir miris no<br />

aknu slimības, bet viņa sieva Matilde Albertīne Šarlote –<br />

no plaušu slimības. Tāpat zināms, ka šajā laulībā piedzima<br />

pieci bērni (X paaudze):<br />

• Marija Teodore Mellere (Maria Theodore Moeller,<br />

*11.3.1827. Tilsit †22.3.1829.), mirusi kā zīdainis.<br />

• Amanda Mellere (Preugšas) (Amanda Moeller<br />

(Preugschas), *15.6.1828. Tilsit †18.6.1850.<br />

Willuhnen),<br />

• Malvīne Mellere (Cipele) (Malwine Moeller<br />

(Zippel) *2.6.1833. Willuhnen †5.3.1929. Berlin),<br />

• Marija Mellere (Preugšas) (Marie Moeller<br />

(Preugschas), *17.12.1835. Willuhnen †20.7.1896.<br />

Pillkallena),<br />

• Hugo Mellers (Hugo Moeller, *28.11.1837.<br />

Willuhnen †24.7.1907. Konigsberg).<br />

Par X paaudzes pārstāvi Amandu Melleri (Preugšas)<br />

(Amanda Moeller (Preugschas), *15.6.1828. Tilsit<br />

†18.6.1850. Willuhnen) ir zināms, ka 1850. gada 18. jūnijā<br />

Villūnenā viņa salaulājās ar muižas īpašnieku no Kuršenas<br />

(Kurschen, mūsdienās – Kuršeliai Lietuvas teritorijā,<br />

netālu no Klaipēdas) Johanu Preugšu (Johann Preugschas,<br />

*11.9.1820. Kurschen †10.12.1870. Kurschelen), bet<br />

Amandas māsa Marija Mellere Villūnenā salaulājās ar<br />

Johana brāli Jozefu Preugšu (Josef Preugschas, *18.1.1834.<br />

Kurschelen †11.2.1901. Pillkallen). Jozefam piederēja muiža<br />

Pillkallenas novada Bagdonē (Bagdohnen, mūsdienās<br />

Šeikino (Шейкино)). Ir zināms, ka Johans Preugšas mira<br />

no triekas, viņa brālis Jozefs – no sirds slimības, bet Marija<br />

Mellere – no pneimonijas. Amandas Melleres un Johana<br />

Preugšas laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Amanda Preugšas (Mellere) (Amanda<br />

Preugschas (Moeller), *<strong>30</strong>.8.1865. Kurschelen<br />

†4.12.1914. Berlin), salaulājās ar savas mātes<br />

jaunākā brāļa Hugo Mellera dēlu (tātad – brālēnu),<br />

bankas darbinieku Georgu Hugo Hermani<br />

Melleru (Georg Hugo Hermann Moeller, *13.8.1869.<br />

Mikalbude †19.6.1952. Berlin (Treptow)).<br />

Par X paaudzes pārstāvi Malvīni Melleri<br />

(Cipeli) (Malwine Moeller (Zippel) *2.6.1833.<br />

Willuhnen †5.3.1929. Berlin) ir zināms, ka<br />

1857. gada 9. jūnijā viņa Villūnenā salaulājās Karklaukenas<br />

ar muižas īpašnieku Karlu Vilhelmu Augustu Cipelu<br />

(Carl Wilhelm August Zippel, *11.9.1818. Prokuls<br />

(mūsdienu Priekule Lietuvā) †7.2.1887. Memel (Klaipēdā)).<br />

Mūža nogalē dzīvoja pie sava dēla Karla Vilhelma Augusta<br />

Cipeļa jr. Berlīnē, Luisenstr. 48/49. Viņas 95. dzimšanas<br />

dienā tika publicēts apsveikums laikrakstā “Konigsberger<br />

Allgemeine Zeitung”. Šajā laulība piedzima (XI paaudze)<br />

divi dēli un divas meitas:<br />

Attēli 1. un 2.<br />

Villūnenas baznīca (Willuhnen) pirms un pēc II Pasaules kara.<br />

• Karls Vilhelms Augusts Cipels jr. (Carl<br />

Wilhelm August Zippel jr., *27.4.1858. Karklauken<br />

†27.7.1936. Berlin).<br />

• Marija Matilde Šarlote Cipela (Malkvica)<br />

(Marie Mathilde Charlotte Zippel (Malkwitz),<br />

*17.5.1860. Karklauken †21.4.1934. Leipzig) 1887.<br />

gada 16. maijā Labiau salaulājās ar advokātu (vēlāk<br />

- tiesnesi Leipcigā) Heinrihu Malkvicu (Heinrich<br />

Malkwitz, *18.8.1859. Jagodnen †9.1.1912. Leipzig).<br />

• Luīze Matilde Šarlote Cipela (Louise Mathilde<br />

Charlotte Zippel, *7.10.1861. Karklauken †24.9.1945.<br />

Chemnitz), plašāku ziņu nav.<br />

• Vilhems Augusts Pauls Cipels (Wilhelm August<br />

Paul Zippel, *18.10.1864. Karklauken †20.5.1946.<br />

Rheinsberg/Brandenburg),<br />

• Šarlote Matilde Ģertrūde Cipela (Charlotte<br />

Mathilde Gertrud Zippel, *6.11.1876. Insterburg<br />

†21.2.1878.), mirusi kā bērns no difterijas.<br />

XI paaudzes pārstāvis Karls Vilhelms Augusts Cipels jr.<br />

(Carl Wilhelm August Zippel jr., *27.4.1858. Karklauken<br />

†27.7.1936. Berlin) kopš 1885. gada bija drogists Berlīnē un<br />

1885. gada 12. oktobrī Lūbenavā (Luebbenau) salaulājās ar<br />

Lūbenavas viesnīcas īpašnieka Vilhelma Genska (Wilhelm<br />

Genske) un viņa sievas Augustes Šupas (Auguste Schupp)<br />

meitu Floru Emmu Bertu Genski (Flora Emma Bertha<br />

Genske, *15.7.1857. Pritzwalk †13.8.1912. Berlin). Karls<br />

Vilhelms Augusts Cipels mācījās Gumbinenas reālskolā<br />

un reālģimnāzijā. 1880. gadā viņš nokārtoja aptiekāra<br />

eksāmenu, bet 1883.-1884. gados dienēja 3. Kājnieku<br />

pulkā Berlīnē, kur dienesta laikā ieguva unteroficiera<br />

pakāpi. Kopš 1885. gada vadīja savu aptieku Berlīnē, miris<br />

no vēža. Šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Auguste Malvīne Doroteja Cipela (Kašeka)<br />

(Auguste Marwine Dorothea Zippel (Kaschek),<br />

*18.1.1893. †?), strādāja par drogisti sava tēva<br />

aptiekā un 1925. gada 4. maijā Berlīnē salaulājās<br />

ar drogistu Karlu Kašeku (Karl Kaschek, * †), citu<br />

ziņu nav.<br />

• Hulda Marija Šarlote Cipela (Hulda Marie<br />

Charlotte Zippel, *20.2.1894. †4.1.1929. Berlin),<br />

strādāja par sekretāri izdevniecībā, mirusi no<br />

tuberkolozes (Schwindsucht).<br />

• Klāra Luīze Suzanna Cipela (Klemente) (Clara<br />

Louise Susanne Zippel (Klement), *12.6.1896.<br />

†1965. Pullach), 1921. gada 29. novembrī Berlīnē<br />

salaulājās ar fiziķi, Dr.phil. Franci Klementu<br />

(Franz Klement).<br />

• Ģertrūde Flora Urzula Cipela (Gertrud Flora<br />

Ursula Zippel, *28.12.1897. †pirms 1914. Berlin),<br />

mirusi no poliomielīta (Kinderlahmung).<br />

XI paaudzes pārstāvis Vilhems Augusts Pauls Cipels<br />

(Wilhelm August Paul Zippel, *18.10.1864. Karklauken<br />

†20.5.1946. Rheinsberg/Brandenburg) 1885. gadā absolvēja<br />

Insterburgas ģimnāziju un sāka strādāt pasta sistēmā.<br />

1889.-1890. gados dienēja Karaļa Frīdriha III grenadieru<br />

pulkā, kur ieguva unteroficiera pakāpi. Dzīvoja Berlīnē<br />

(līdz 1903. gadam), Hohenzalcā (līdz 1905. gadam),<br />

Kēnigsbergā (līdz 1907. gadam), Reklinghauzenā (līdz<br />

1911. gadam) un Dancigā (līdz 1914. gadam). Vēlāk<br />

strādāja kā pasta direktors Zommerfeldā (Sommerfeld<br />

NL). 1891. gada 3. decembrī Berlīnē salaulājās ar Annu<br />

Vilhelmīni Ģertrūdi Bandholcu (Anna Wilhelmine<br />

Gertrud Bandholtz, *10.10.1870. Berlin, †29.12.1953.<br />

Pforzheim), kas bija Berlīnes fabrikanta Gustava<br />

Bandholca (Gustav Bandholz) un viņa sievas Amēlijas<br />

Špacīres (Amelie Spatzier) meita. Ir ziņas, ka kopā ar brāli<br />

strādājis aptiekā. Abu laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Gustavs Augusts Valters Cippels (Gustav August<br />

Walter Zippel, *29.9.1892. †1893. Berlin), miris kā<br />

zīdainis no kramjiem.<br />

• Pauls Augusts Hans Cippels (Paul August Hans<br />

Zippel, *7.8.1894. †1965. Bovenden bei Gottingen).<br />

XII paaudzes pārstāvis Pauls Augusts Hans Cippels<br />

(Paul August Hans Zippel, *7.8.1894. †1965. Bovenden bei<br />

Gottingen) ir viens no ģimenes vēstures fiksētājiem, kurš<br />

veica Cippeļu dzimtas ģeneoloģijas pētījumu un publicēja<br />

to. Pēc ģimnāzijas absolvēšanas 1914. gadā (viņš mācījās<br />

Hohenzalcā, Kēnigsbergā, Reklinghauzenā un Dancigā),<br />

Pauls Augusts Hans Cipels uzsāka jurisprudences<br />

studijas Kēnigsbergas universitātē. 1914. gada 15. augustā<br />

uzsāka dalību I Pasaules karā, dienēja Austrumu frontē,<br />

ieguva vice-feldfēbeļa pakāpi un saņēma Dzelzs krustu.<br />

Laikā no 1919. līdz 1927. gadam bija grāmatu tirgotājs<br />

Leipcigā, Kēnigsbergā un Berlīnē. Laikā no 1927. līdz<br />

1945. gadam strādāja par redaktoru (Schriftleiter) Vācijas<br />

ceļu satiksmes reklāmas izdevniecībā (Reichscentrale fur<br />

Deutsche Verkehrswerbung) Berlīnē. Laikā no 1940. gada<br />

1. novembra līdz 1943. gada 20. maijam tika iesaukts<br />

armijā un saņēma vispirms ober, bet tad – hauptfēbeļa<br />

pakāpi. Pēc kara strādāja kā izdevniecības prokūrists un<br />

arhivārs. 1925. gada 14. novembrī viņš Berlīnē salaulājās ar<br />

Helēnu Idu Elizabeti Dehio (Helene Ida Elisabeth Dehio,<br />

*12.9.1899. Warschau), kas bija ģimnāzijas profesora un<br />

Krievijas valsts pārstāvja (Staatsrat) Varšavā Vilhelma<br />

Dehio (Wilhelm Dehio) un viņa sievas Helēnes Sanio<br />

(Helene Sanio) meita. Ziņu par šīs ģimenes pēcnācējiem<br />

nav.<br />

Attēli 3. un 4.<br />

Villūnenas dzirnavas un muižas stallis 2011. gadā.<br />

68 69

Plašākas ziņas ir par ģimenes X paaudzes jaunākā dēla<br />

Hugo Mellera (Hugo Moeller, *28.11.1837. Willuhnen<br />

†24.7.1907. Konigsberg) dzīvi un pēctečiem. Ir<br />

zināms, ka 1865. gada 22. septembrī Gumbinenā viņš<br />

salaulājās ar Birkenfeldes muižas īpašnieka Ferdinanda<br />

Hundsdorfera (Ferdinand Hundsdorfer) meitu Jūliju<br />

Hundsdorferi (Julie Hundsdorfer, *16.2.1844. Birkenfeld,<br />

†21.10.1917. Konigsberg). Laikā no 1857. līdz 1860.<br />

gadam viņš studēja Kēnigsbergā, bet kopš 1865. gada<br />

nomāja Mikalbūdas (Mikalbude) muižu Darkehmens<br />

(Darkehmen, mūsdienās Ozerska (Озёрск)) novadā.<br />

Iespējams, vācu pētījumos Mikalbūdas nosaukums ir<br />

norādīts kļūdaini, jo šajā novadā ir atrodama Milhbūde<br />

(Milchbude, mūsdienās – Ļesņičje (Лесничье 3 )).1870.<br />

gadā viņš ieguva Birkenfeldes muižu Pillkallenas novadā,<br />

ko pārdeva 1895. gadā un pārcēlās uz Kēnigsbergu, kur<br />

nodzīvoja līdz savai nāvei 1907. gadā. Savulaik viņš<br />

dienēja Kēnigsbergas kājnieku pulkā un kā premjerleitnats<br />

piedalījās 1866. un 1870.-1871. gadu karos. Ir zināms,<br />

ka Hugo miris no sirds muskuļu vājuma, bet viņa sieva<br />

Jūlija – no asins saindēšanās. Hugo Mellera un Jūlijas<br />

Hundsdorferas laulībā piedzima seši bērni (XI paaudze):<br />

• Margarēta Mellere (Margarete Moeller,<br />

*24.6.1866. Gumbinnenn † pēc 1927. Konigsberg),<br />

• Pauls Mellers (Paul Moeller, *16.7.1867.<br />

Mikalbude †2.12.1948. Thiergarten/Wurtt),<br />

• Georgs Hugo Hermanis Mellers (Georg<br />

Hugo Hermann Moeller, *13.8.1869. Mikalbude<br />

†19.6.1952. Berlin, Fridrihshagen),<br />

• Villijs Mellers (Willy Moeller, *15.10.1875.<br />

Birkenfeld †5.10.1919. Goldap),<br />

• Elza Mellere (Paula) (Else Moeller (Paul),<br />

*24.2.1878. Birkenfeld †13.12.1966. Berlin),<br />

• Ģertrūde Mellere (Volferte) (Gertrud Moeller<br />

(Wolfert), *26.12.1884. Birkenfeld †1948.).<br />

Par XI paaudzes vecāko meitu Margarētu Melleri<br />

(Margarete Moeller, *24.6.1866. Gumbinnenn † pēc<br />

1927. Konigsberg) ir zināms vien fakts, ka laikā no 1905.<br />

līdz 1927. gadam viņa bija vietējās pašpārvaldes vadītāja<br />

(Beamtin auf dem Landeshaus) un dzīvoja Bogelweide 3.<br />

Savukārt viņas brālis, XII paaudzes pārstāvis Georgs<br />

Hugo Hermanis Mellers (Georg Hugo Hermann Moeller,<br />

*13.8.1869. Mikalbude †19.6.1952. Berlin, Fridrihshagen)<br />

bija baņķieris, kurš bija precējies divas reizes – 1900.<br />

gada 7. aprīlī Pillkallenā ar savu māsīcu (tēva Hugo<br />

māsas Amandas meitu) Amandu Preugšas (Amanda<br />

Preugschas, *<strong>30</strong>.8.1865. Kurschelen †4.12.1914. Berlin).<br />

Otrās laulības tika noslēgtas 1919. gada 12. jūlijā Berlīnes<br />

Attēls 9.<br />

Hugo Denša (Hugo Densch) fabrikas niķela žetons, apt.<br />

1935. gads.<br />

Šarlottenburgā ar Dvariškenas (Dwarischken) muižas<br />

īpašnieka Karla Šamborska (Karl Schamborzki) un viņa<br />

sievas Vilhelmīnas Ottenbergas (Wilhelmine Ottenberg)<br />

meitu Henrieti Doroteju Šamborsku (Henriette Dorothea<br />

Schamborzki, *21.1.1890. Johanneschtal †?). Georgs Hugo<br />

Hermanis mira no pneimonijas, viņa pirmā sieva Amanda<br />

- no nieru iekaisuma. Ir zināms, ka 1967. gadā Georga<br />

Hugo Hermaņa Mellera atraitne Henriete Doroteja dzīvoja<br />

Berlīnē, Kantstrasse 147 un viņas laulībā ar Georgu Hugo<br />

Hermani Melleru dzima dēls (XII paaudze):<br />

• Hugo Dītrihs Horsts Mellers (Hugo Dietrich<br />

Horst Moeller, *16.9.1921. Berlin Charlottenburg<br />

†15.8.1944. France) bija students Šarlottenburgā<br />

un II Pasaules kara laikā – kaprālis, saņēmis Dzelzs<br />

krustu. Kopš 1944. gada 15. augusta viņš tiek<br />

uzskatīts par bēzvēsts pazudušu Dienvidfrancijā.<br />

X paaudzes pārstāvis Villijs Mellers 1906. gada 4. maijā<br />

Kēnigsbergā salaulājās ar automašīnu fabrikanta Hugo<br />

Denša (Hugo Densch) meitu Helēnu Denšu (Helene<br />

Densch, *6.2.1877. Konigsberg †25.3.1945. Aalen Wurtt.).<br />

Helēnai Denšai bija divas māsas – Lotte Denša (Lotte<br />

Densch) un Emīlija Denša (Emilie Densch), kuras kļuva<br />

par skolotājām. Zināms, ka Lotte dzīvoja Londonā.<br />

Pagaidām nav precīzi konstatēts, taču iespējams, viens no<br />

šīs ģimenes locekļiem ir arī admirālis Hermanis Denšs<br />

(Hermann Densch, *15.6.1887. Konigsberg †24.8.1963,<br />

Garmisch-Patenkirchen). Ir zināms ka fabrikanta Hugo<br />

Denša adrese bija Jagerhof strasse 19 Kēnigsbergā. 4 Pats<br />

Villijs bija korporācijas “Littauern” biedrs, kļuva par<br />

ģimenes tiesību un laulību šķiršanas advokātu Goldapas<br />

pilsētā (mūsdienās Goldap Polijas teritorijā). Villijs mira<br />

no dizentērijas, bet viņa sieva – no kuņģa vēža. Villija<br />

un Helēnas ģimene dzīvoja muižā “Luisental”, netālu no<br />

Goldapas, laikā no 1919. līdz 1928. gadam – Landbergā<br />

(Landsberg a.d. Warthe), bet vēlāk – Kēnigsbergā,<br />

Luisenallee 46. Villija Mellera un Helēnas Denšas laulībā<br />

piedzima meita (XI paaudze):<br />

• Irmarde Mellere (Irmgard Moeller, *31.10.1908.<br />

Konigsberg †3.8.1993. Frickenhausen).<br />

XI paaudzes pārstāve Irmarde Mellere (Irmgard Moeller,<br />

*31.10.1908. Konigsberg †3.8.1993. Frickenhausen)<br />

studēja teoloģiju Kēnigsbergā un 1934. gada 25. maijā<br />

Kēnigsbergas “Königin-Luisen-Kirche” salaulājās ar<br />

mācītāju Hermani Geski (Hermann Gesk, *14.1.1907.<br />

Bialla †6.4.1992. Frickenhausen). 1967. gadā šī ģimene<br />

dzīvoja Vilhelmsdorfā pie Ravensburgas (Wilhelmsdorf ub.<br />

Ravensburg), Riederhauser strasse 45, bet Geskes ģimene<br />

1969. gadā pārcēlās uz Frickenhausen, Kr.Nurtingen, Paul<br />

Attēls 5.<br />

Villija Mellera un Helēnas Denšas muiža “Luisental”<br />

netālu no Goldapas.<br />

Gerhardt str. 5. Ir zināms, ka abu laulībā piedzima (XIII<br />

paaudze):<br />

• Hermanis Mihails Gesks (Hermann Michael<br />

Gesk, *4.6.1935. Lötzen, Diakonissen-Mutterhaus),<br />

• Elizabete Geska (Elisabeth Gesk, *11.7.1937.<br />

Lötzen, Diakonissen-Mutterhaus)<br />

• Gabrielle Marija Geska (Altenmillere) (Gabrielle<br />

Maria Gesk (Altenmuller), *9.10.1939. Konigsberg),<br />

• Monika Geska (Monika Gesk,*2.11.1947.<br />

Klein-Ingersheim, Kr.Ludwigsburg, Baden-<br />

Württemberg).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Hermanis Mihails Gesks (Hermann<br />

Michael Gesk, *4.6.1935. Lötzen, Diakonissen-Mutterhaus)<br />

kļuva par matemātikas un ģeogrāfijas skolotāju. Viņš<br />

apprecējās ar pamatskolas skolotāju, baznīcas ērģelnieci<br />

un kormeistari Utu Doroteju Grosu (Uta Dorothea<br />

Gross, *15.12.1937. Stuttgart). Šajā laulībā piedzima (XIV<br />

paaudze):<br />

• Johans Mārtins Gesks (Johannes Martin Gesk,<br />

*13.10.1961. Bodelshausen),<br />

• Georgs Mihails Gesks (Georg Michael Gesk,<br />

*27.5.1963. Ammerbuch Rosten),<br />

• Tobias Albrehts Gesks (Tobias Albrecht Gesk,<br />

*20.12.1966. Tubingen).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Johans Mārtins Gesks (Johannes<br />

Martin Gesk, *13.10.1961. Bodelshausen) kļuva par<br />

arhitektu un apprecējās ar Birgitu Andrea Gausu (Birgite<br />

Andrea Gauss, *23.6.1965.) un šajā laulībā piedzima (XV<br />

paaudze):<br />

• Rubens Maksimiljāns Gesks (Ruben Maximilian<br />

Gesk, *10.11.1994. Tubingen), kurš kļuva par<br />

mašīnbūves inženieri.<br />

• Jūlijs Sebastjāns Gesks (Julius Sebastian Gesk,<br />

*12.3.1997. Tubingen), kurš studē ekonomiku.<br />

XIV paaudzes pārstāvis Georgs Mihails Gesks (Georg<br />

Michael Gesk, *27.5.1963. Ammerbuch Rosten) kļuva<br />

par jurisprudences profesoru, kurš specializējies ķīniešu<br />

tiesību jautājumos un strādā Osnabrukā Vācijā un<br />

Taivānā. 1993. gada 14. augustā Taipejā viņš apprecējās ar<br />

Jenu Hsianu Hanu (Jen Hsian Han, *26.7.1961. Taipei).<br />

Šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Heinrihs Alberts Georgs Gesks (Heinrich Albert<br />

Georg Gesk, *7.10.1997. Taipei);<br />

• Emīls Rūdolfs Gesks (Emil<br />

Rudolf Gesk, *20.8.2002. Taipei).<br />

Pirms šīm laulībām, attiecībās ar Helgu Meijerdirku<br />

(Helga Meyerdirks *16.1.1954.) viņš kļuva par tēvu<br />

ārlaulībā dzimušajai meitai (XV paaudze):<br />

• Nora Anna Meta Terēze Meijerdirka (Einholca)<br />

(Nora Anna Meta Theresa Meyerdirks (Einholz),<br />

*6.5.1987. Herrenberg), kas 2014. gada 6. septembrī<br />

apprecējās ar Ralfu Einholcu (Ralf Einholz).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Tobias Albrehts Gesks (Tobias<br />

Albrecht Gesk, *20.12.1966. Tubingen) strādā Štutgartes<br />

teātrī kā gaismu mākslinieks un viņš bija precējies divas<br />

reizes – 2006. gadā 24. februārī ar Melāniju Fēru (Melanie<br />

Fehr, *15.7.1973.). Šī laulība tika šķirta 2007. gada 5. maijā.<br />

Ottreiz Tobias Albrehts precējās 200X. gada 13. decembrī<br />

ar Dafni Neidhardti (Daphne Neidhardt, *5.12.1966.).<br />

Šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Benjamins Saša Merlins Gesks (Benjamin Sasha<br />

Merlin Gesk, *10.7.2009. Leonberg)<br />

Attēli 6. un 7.<br />

Irmgarde Mellere (Gesk) ar savu tēvu Villiju Melleru un māti Helēnu Denšu.<br />

70 71

Ir zināms, ka XIII paaudzes pārstāve Elizabete<br />

Geska (Elisabeth Gesk, *11.7.1937. Lötzen,<br />

Diakonissen-Mutterhaus) salaulājās ar Rotenbūhas<br />

(Rottenbuch) diakonu Helmūtu Hederli (Helmut Hederle,<br />

*<strong>30</strong>.9.1932. Albershausen, Stuttgart) un šajā laulībā<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Volfgangs Hederle (Wolfgang Hederle, *20.1.1962.<br />

Schongau)<br />

• Ilona Hederle (Ilona Hederle, *2.10.1963.<br />

Schongau)<br />

• Matias Hederle (Mathias Hederle, *27.8.1964.<br />

Schongau)<br />

• Anja Hederle (Anja Hederle *4.9.1969. Schongau)<br />

XV paaudzes pārstāvis Volfgangs Hederle (Wolfgang<br />

Hederle, *20.1.1962. Schongau) ir precējies ar XX un viņa<br />

laulībā ir dzimuši 2 bērni (XV paaudze):<br />

• Hederle (Hederle *)<br />

• Hederle (Hederle *)<br />

XV paaudzes pārstāvis Matias Hederle (Mathias Hederle,<br />

*27.8.1964. Schongau) ir precējies ar XX un viņa laulībā ir<br />

dzimuši 2 bērni (XV paaudze):<br />

• Hederle (Hederle *)<br />

• Hederle (Hederle *)<br />

XV paaudzes pārstāve Anja Hederle (Anja Hederle<br />

*4.9.1969. Schongau) ir precējusies ar XX un viņas laulībā<br />

ir dzimis 1 bērns (XV paaudze):<br />

• Hederle (Hederle *)<br />

Savukārt XIII paaudzes pārstāve Gabrielle Marija<br />

Geska (Gabrielle Maria Gesk, *9.10.1939. Konigsberg)<br />

jau 1966. gadā pārcēlās uz Grossbettlingen, Kr. Nurtingen,<br />

Gartenstrase 65, jo 1966. gada 26. jūlijā viņa salaulājās ar<br />

zīmju valodas skolotāju nedzirdīgajiem bērniem Gerdu<br />

Heinrihu Altenmilleru (Gerd Heinrich Alttenmuller,<br />

*31.8.1935. Tubingen). Ģimene dzīvo Grossbettlingen,<br />

Gartenstrasse 65. Šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Stefans Altenmillers (Stefan Altenmuller,<br />

*22.7.1967. Reutlingen), kurš strādā par sociālā<br />

dienesta darbinieku;<br />

• Markus Altenmillers (Markus Altenmuller,<br />

*1.5.1970. Reutlingen)<br />

XIV paaudzes pārstāvis Markus Altenmillers (Markus<br />

Altenmuller, *1.5.1970. Reutlingen) kļuva par inženieri un<br />

1993. gada 2. maijā apprecējās ar skolotāju Karīnu Štollu<br />

(Karin Stoll) un šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Simons Altenmillers (Simon Altenmuller,<br />

*16.1.1996.), studē teoloģiju;<br />

• Elēna Altenmillere (Elene Altenmuller,<br />

*16.4.1997.), ir dārzniece;<br />

• Jonatans Altenmillers (Jonathan Altenmuller,<br />

*19.11.2000.), ir skolnieks.<br />

Savukārt Irmgardes Melleres un Hermaņa Geska jaunākā<br />

meita, XIII paaudzes pārstāve Monika Geska (Monika<br />

Gesk,*2.11.1947. Klein-Ingersheim, Kr.Ludwigsburg, Baden-<br />

Württemberg) kļuva par flautisti un 1970. gada 1. augustā<br />

apprecējās ar čellistu Jarmo Vainio (Jarmo Vainio,<br />

*Finnland). Šobrīd šī laulība ir šķirta, taču tajā piedzima<br />

(XIV paaudze):<br />

• Mika Vainio (Mika Vainio, *), dzīvo Lucernā un<br />

strādā par IT administratoru.<br />

• Sāra Vainio (Saara Vainio, *8.6.1977. Basel), ir<br />

kļuvusi par dziedātāju un dzīvo neprecējusies.<br />

• Mirjama Vainio (Vīšere) (Mirjam Vainio<br />

(Vischer), *)<br />

Ir zināms, ka XIV paaudzes pārstāve Mirjama Vainio<br />

(Vīšere) (Mirjam Vainio (Vischer), *) ir kļuvusi par<br />

vēstures skolotāju un Bāzelē ir laulājusies ar Karlu Vīšeru<br />

(Karl Vischer) un šajā laulībā ir dzimuši (XV paaudze):<br />

• Višers/-e (Vischer, *)<br />

• Višers/-e(Vischer, *)<br />

• Višers/-e (Vischer, *)<br />

Atgriežoties pie Melleru ģimenes XI paaudzes - par<br />

Elzu Melleru (Paulu) (Else Moeller, (Paul) *24.2.1878.<br />

Birkenfeld †13.12.1966. Berlin) ir zināms, ka viņa bija<br />

privātmedmāsa Berlīnē un 1913. gada 27. jūlijā Berlīnes<br />

Šarlottenburgā salaulājās ar tirgotāju Alfrēdu Paulu<br />

(Alfred Paul, *11.2.1879. Magdeburg †?) un dzīvoja<br />

Berlīnes Šarlottenburgā, Halberstrasse 24, bet šī laulība<br />

tika šķirta 1934. gadā.<br />

Savukārt Elzas jaunākā māsa Ģertrūde Mellere (Volferte)<br />

(Gertrud Moeller (Wolfert), *26.12.1884. Birkenfeld †1948.)<br />

kļuva par skolotāju Bēlicā pie Marktas (Beelitz in der<br />

Markt) un 1920. gada 20. augustā Berlīnes Šarlottenburgā<br />

salaulājās ar Artūru Volfertu (Artur Wolfert,<br />

Attēls 10.<br />

Hermanis Mihails Gesks<br />

un viņa sieva Uta Doroteja Grosa 2017. gada aprīlī.<br />

*22.12.1865. Berlin †12.1934. Berlin), kurš bija<br />

tirgotājs Berlīnes Frīdrihshāgenā. Ģimene dzīvoja<br />

Friedrichstasse 12 (uz šīs ielas, 650 metru attālumā<br />

no Volfertu ģimenes mākoļa, Aukstā kara laikā tika<br />

izvietots viens no leģendārākajiem robežpārejas punktiem<br />

Berlīnē – “Checkpoint Charlie”. 5<br />

Visplāšakās ziņas ir pieejamas par Hugo Mellera un Jūlijas<br />

Hundsdorferes otro dēlu, XI paaudzes pārstāvi Paulu<br />

Melleru (Paul Moeller, *16.7.1867. Mikalbude †2.12.1948.<br />

Thiergarten/Wurtt) un viņa pēctečiem. Zināms, ka Pauls<br />

Mellers strādāja valsts dzelzceļa kompānijā “Bundesbahn”<br />

un 1912. gada 1. februāri Tilzītē salaulājās ar Tautskolas<br />

skolotāja Ernsta Lepas (Ernst Lepa) meitu Ģertrūdi Lepu<br />

(Gertrud Lepa, *29.1.1888. Tilsit †<strong>30</strong>.8.1958. Tuttlingen).<br />

Šajā laulībā piedzima (XII paaudze) četri bērni:<br />

• Ēriks Mellers (Erich Moeller, *12.7.1913.<br />

Dortmund †?),<br />

• Ilze Mellere (Maurere) (Ilse Moeller (Maurer),<br />

*17.11.1914. Dortmund †?),<br />

• Pauls Mellers (Paul Moeller, *3.7.1916. Dortmund<br />

†?),<br />

• Bernhards Mellers (Bernhard Moeller, *16.1.19<strong>30</strong>.<br />

Sigmaringen).<br />

Par XII paaudzes cilvēkiem ir zināms, ka Ēriks Mellers<br />

(Erich Moeller, *12.7.1913. Dortmund †?) bija Ķīles<br />

pilsētas valdības sekretārs (Regierungs-Obersekretar in<br />

Kiel), kurš 1940. gada 17. februārī Prītsā (Preetz/Holst.)<br />

apprecējās ar Frīdu Johannu Beisteri (Frieda Johanna<br />

Beuster, *15.5.1917. Neuenburg/Ostfriesland †?) un 1967.<br />

gadā ģimene dzīvoja Preetz/Holst., Kuhnerer str.66. Šajā<br />

laulībā piedzima divi bērni (XIII paaudze):<br />

• Karīna Mellere (Karin Moeller, *29.6.1942.<br />

Waren/Meckl.)<br />

• Gernots Mellers (Gernot Moeller, *25.6.1950.<br />

Preetz/Holst.).<br />

Ērika Mellera māsa, XII paaudzes pārstāve Ilze Mellere<br />

(Maurere) (Ilse Moeller, *17.11.1914. Dortmund †?)<br />

1941. gada 20. jūnijā Tutlingenā (Tuttlingen) salaulājās<br />

ar Andreasu Maureru (Andreas Maurer, *23.12.1907.<br />

Spraichingen †?), kurš bija neatkarīgs pārtikas tirgotājs.<br />

Ir zināms, ka 1967. gadā ģimene dzīvoja Tutlingenā<br />

(Tuttlingen/Wurtt.), Banhofstrasse 17. No mutvārdu<br />

informācijas, kas iegūta no Tutlingenas iedzīvotājiem ir<br />

zināms, ka Maureru ģimenē esot bijuši divi bērni (XIII<br />

paaudze), no kuriem viens – dēls, tādēļ šī dzimtas atzara<br />

pētījumus ir vērts turpināt nākotnē:<br />

• Maurer (Maurer, *),<br />

• Maurer (Maurer, *),<br />

XII paaudzes pārstāvis Pauls Mellers (Paul Moeller,<br />

*3.7.1916. Dortmund †?) bija tirgotājs, kurš bija precējies<br />

divas reizes – 1940. gada 5. novembrī Švarcenbrukā pie<br />

Nirnbergas (Schwarzenbruck b. Nurenberg) ar Karolu<br />

Heidingsfelderi (Karola Heidingsfelder). Šī laulība tika<br />

šķirta Minhenē, 1955. gada 9. maijā. Turpat Minhenē,<br />

1959. gada 21. decembrī Pauls Mellers salaulājās otrreiz<br />

ar Udu fon Otto (Uda von Otto, *14.1.1929. Dresden).<br />

1967. gadā kā Paula Mellera ģimenes adrese tika norādīta<br />

Minhene-Obermencinga (Munchen-Obermenzing),<br />

Feichthofstr. 133. Pirmajā laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Elke Mellere (Elke Moeller, *5.6.1943. Munchen)<br />

un<br />

• Pēteris Mellers (Peter Moeller, *5.5.1950.<br />

Munchen)<br />

• Filips Mihails Mellers (Philip Michael Moeller,<br />

*11.9.1962.), dzimis otrajā laulībā.<br />

Paula Mellera jaunākais brālis Bernards Mellers strādāja<br />

par Konstancas (Konstanz) pilsētas pārvaldes darbinieku<br />

(stadt. Angestellter) un 1954. gada 11. septembrī Konstancā<br />

apprecēja turpat dzimušo Irmu Erni (Irma Erne, *2.9.1933.<br />

Konstanz). 1967. gadā ģimene dzīvoja Konstanz/Bodensee,<br />

Eisenbahnstrasse 1. Šajā laulībā ir dzimušas divas meitas<br />

(XIII paaudze):<br />

• Hannelore Mellere (Hannelore Moeller, *2.2.1959.<br />

Konstanz),<br />

• Monika Mellere (Monika Moeller, *11.12.1962.<br />

Konstanz).<br />

Attēls 8.<br />

Irmgardes Geskas, dzim. Melleres pase.<br />

ATSAUCES:<br />

1. “Das “Zwischenmanuskript” zum Altpreussischen evangelischen Pfarrerbuch”, B.4., S.1206., Hamburg, 2013., ISBN<br />

978-3-931577-64-3<br />

2. Avots: https://de.wikipedia.org/wiki/Kirche_Willuhnen<br />

3. Avots: https://de.wikipedia.org/wiki/Lesnitschje<br />

4. Avots: http://www.adressbuecher.genealogy.net/addressbook/entry/5474654c1e6272f5d03ec05f<br />

5. Skat. https://en.wikipedia.org/wiki/Checkpoint_Charlie<br />

72 73

III NODAĻA<br />

MALVIŠKENAS ZARS<br />

MOELLER<br />

ALEXANDER, BAERWALD, BECKER, BRACHVOGEL, DALETZK, DORNEDDEN,<br />

VON DRYGALSKI, GABE, HAARBACH, HARTJE, HOFER, VON HOLLEBEN,<br />

VON HOLZENDORFF, IHLO, KASWURM, KENDELBACHER, KLEINSCHMIDT, LANGKAT,<br />

PINNOW, PLATZ, RIEKS, RAHM, ODHNER, SCHOBER, SCHOLL, SCHMIDT, SIEBERER,<br />

WESTPHAL, ZENTHOFER, ZIEGLER<br />

74 75

Dzimtas atzara nosaukums ir saistīts ar Mālviškenas<br />

muižu (Mallwischken, mūsdienās Maiskoje<br />

(Майское)), ko nomāja Melleru dzimtas IX paaudzes<br />

pārstāvis Gustavs Ādolfs Mellers (Gustav Adolf Moeller,<br />

*24.6.1804. Schuelzen, Kr.Rastenburg †20.9.1884.<br />

Gumbinenn). Mālviškenas muiža atradās 18 km attālumā<br />

no Pillkallenas (mūsdienās - Dobrovoļskas). Par Gustava<br />

Ādolfa Mellera dzīvi ir zināms, ka 1835. gada 5. septembrī<br />

viņš Ballgardenā salaulājās ar vietējās muižas īpašnieka<br />

Konrāda Kāzvurma (Conrad Kasewurm) meitu Hermīni<br />

Leontīni Kāzvurmu (Hermine Leontine Kaswurm,<br />

*18.8.1817. Ballgarden †11.12.1904. Konigsberg), kuras<br />

māsu Luīzi Kāzvurmu apprecēja Gustava Ādolfa Mellera<br />

jaunākais brālis Hermanis Jūlijs Mellers. Līdz 1869. gadam<br />

ģimene dzīvoja Malviškenas muižā (tā tika iegādāta<br />

1835. gadā), bet tad Gustavs Ādolfs Mellers parcēlās uz<br />

Gumbinenu, kur dzīvoja līdz savai nāvei. Abu laulībā ir<br />

dzimuši 11 bērni (X paaudze):<br />

• Heinrihs Ādolfs Eižens Mellers (Heinrich Adolph<br />

Eugen Moeller *14.8.1836. Ballgarden †10.11.1868.<br />

Samter, tag. Poznaņas rajonā),<br />

• Francis Mellers (Franz Moeller, *23.9.1838.<br />

Mallwischken †18.10.1909. Mallwischken),<br />

• Luijs Otto Artūrs Mellers (Louis Otto Arthur<br />

Moeller, *20.2.1840. Mallwischken †6.12.1922.<br />

Konigsberg),<br />

• Karls Teodors Oskars Mellers (Carl Theodor<br />

Oskar Moeller, *26.5.1841. Mallwischken †9.8.1922.<br />

Gr.Tabarz (Thuringen)),<br />

• Ernsts Benno Aleksandrs Mellers (Ernst<br />

Benno Alexander Moeller, *5.1.1843. Mallwischken<br />

†8.11.1913. Tilsit),<br />

• Hugo Mellers (Hugo Moeller, *18.4.1844.<br />

Mallwischken †10.5.19<strong>30</strong>. Hirschberg/Schl.),<br />

• Bernhards Mellers (Bernhard Moeller, *9.12.1845.<br />

Mallwischken †29.1.1922. Konigsberg),<br />

• Maksis Mellers (Max Moeller, *19.8.1847.<br />

Mallwischken †1915. Sanktpēterburga),<br />

• Kuno Ahills Konrāds Mellers (Cuno Achilles<br />

Konrad Moeller, *15.6.1849. Mallwischken<br />

†7.3.1917. Insterburg),<br />

• Luīze Mellere (Louise Moeller, *16.1.1853.<br />

Mallwischken †<strong>30</strong>.11.1921.Konigsberg),<br />

• Marija Mellere (Marie Moeller, *3.10.1858.<br />

Mallwischken †2.11.1931. Konigsberg).<br />

X paaudzes vecākais pārstāvis - pirmdzimtais Heinrihs<br />

Ādolfs Eižens Mellers (Heinrich Adolph Eugen Moeller<br />

*14.8.1836. Ballgarden †10.11.1868. Samter, tag.<br />

Poznaņas rajonā) strādāja par celtniecības meistaru,<br />

bet abas jaunākās šīs paaudzes māsas – Luīze Mellere<br />

(Louise Moeller, *16.1.1853. Mallwischken †<strong>30</strong>.11.1921.<br />

Konigsberg) un Marija Mellere (Marie Moeller, *3.10.1858.<br />

Mallwischken †2.11.1931. Konigsberg) ir dzīvojušas<br />

abas kopā Kēnigsbergā (visticamāk, neprecējušās),<br />

Hintertragheim 16. Luīze Mellere mira no sirds slimības,<br />

bet Marija Mellere – no pneimonijas. Par viņu dzīvi<br />

nekādas citas informācijas nav.<br />

paaudzes pārstāvis Francis Mellers (Franz Moeller,<br />

X *23.9.1838. Mallwischken †18.10.1909. Mallwischken)<br />

studēja lauksaimniecību un 1869. gadā no sava tēva<br />

pārņēma rūpes par Malviškenas muižu un saimniekoja tajā<br />

līdz savai nāvei 1909. gadā, kas mira no arteriosklerozes.<br />

Dienēja Gumbinenas 3. Grenadieru pulkā, 1866. gadā<br />

piedalījās kaujās pie Konigrācas (Koniggratz), kā arī<br />

ņēma dalību 1870. gada karā kā vicefeldfēbelis Lotcenas<br />

cietokšņa aizsardzībā. Ir zināms, ka 1869. gada 12. oktobrī<br />

Gumbinenā viņš salaulājās ar šīs pilsētas goda pilsoņa,<br />

muižnieka un aldara Johanna Kristiana Centhofera<br />

(Johann Christian Zenthofer) meitu Luīzi Centhoferi<br />

(Luise Zenthofer, *28.11.1843. Gumbinnen †3.10.1931.<br />

Tilsit). Mūža nogalē ģimene dzīvoja Tilzītē, Anger 3 b. Šajā<br />

laulībā piedzima četri bērni (XI paaudze):<br />

• Helēna Mellere (Helene Moeller, *25.9.1870.<br />

Mallwischken †5.12.1871. Mallwischken), mirusi kā<br />

zīdainis no drudža un zobu sāpēm.<br />

• Meta Mellere (Meta Moeller, *4.11.1872.<br />

Mallwischken †22.7.1942. Tilsit),<br />

• Marta Mellere (Martha Moeller, *31.1.1875.<br />

Mallwischken †12.2.1942. Tilsit),<br />

• Elīza Mellere (Rāma) (Elise Moeller (Rahm),<br />

*13.1.1881. Mallwischken †10.12.1951.<br />

Braunschweig).<br />

Par šo XI paaudzes pārstāvju dzīvi ir zināms, ka māsas<br />

Meta Mellere (Meta Moeller, *4.11.1872. Mallwischken<br />

†22.7.1942. Tilsit) un Marta Mellere (Martha Moeller,<br />

*31.1.1875. Mallwischken †12.2.1942. Tilsit) ir<br />

nodzīvojušas mūžu neprecētas (viņu adrese bija vecāku<br />

nams Tilzītē, Anger 3b), bet Elīza Mellere (Rāma) (Elise<br />

Moeller (Rahm), *13.1.1881. Mallwischken †10.12.1951.<br />

Braunschweig) 1908. gada 24. janvārī Gumbinenā<br />

salaulājās ar Gumbinenas novada Matcutkemenas<br />

(Matzutkehmen) muižas un dzirnavu īpašnieku<br />

Robertu Rāmu (Robert Rahm, *5.3.1859. Matzutkehmen<br />

†23.12.19<strong>30</strong>. Matzutkehmen). Šajā laulībā piedzima (XII<br />

paaudze):<br />

• Hans Joahims Rāms (Hans Joachim Rahm,<br />

*5.12.1908. Matzutkehmen †?), plašāku ziņu nav.<br />

Attēli 1. un 2.<br />

Mālviškena (Mallwischken) ap 1910. gadu.<br />

Attēls 4.<br />

Matcutkemenas (Matzutkehmen, Kreis Gumbinnen)<br />

muižas dzirnavas, kas piederēja Elīzas Melleres vīram<br />

Robertam Rāmam.<br />

Veicot papildizpēti tika konstatēts, ka vācu pētījumā<br />

norādītajā ģeogrāfiskajā nosaukumā, visticamāk, ir<br />

ieviesusies drukas kļūda (tur norādīts – Matzukehmen),<br />

jo Gumbinnenas novadā eksistēja muiža ar nosaukumu<br />

“Matzutkehmen”, kas mūsdienās zināma kā Rečica<br />

(Речица), kurā 1910. gadā dzīvoja 405 iedzīvotāju, bet līdz<br />

1939. gadam to skaits samazinājās līdz 283. 72<br />

paaudzes pārstāvis Luijs Otto Artūrs Mellers (Louis<br />

X Otto Arthur Moeller, *20.2.1840. Mallwischken<br />

†6.12.1922. Konigsberg) vācu pētījumos līdz šim bija<br />

norādīts tikai kā “Artūrs”, taču Niebudzenas (Niebudsen,<br />

mūsdienās Krasnogorskoje) baznīcas mācītāju sarakstā<br />

(pēc teoloģijas studiju pabeigšanas viņš kalpoja šajā<br />

draudzē no 1868. gada 1. jūlija līdz 1909. gadaa <strong>30</strong>.<br />

septembrim) viņš ir norādīts ar papildvārdiem “Louis<br />

Otto”. 73 1861. gadā viņš uzsāka studijas Kēnigsbergas<br />

Attēls 5.<br />

Niebudzenas (Niebudszen, vēlāk Herzogskirch) baznīca,<br />

kurā laikā no 1868. līdz 1909. gadam kā mācītājs<br />

kalpoja Luijs Otto Artūrs Mellers.<br />

universitātē, bija korporācijas “Littuania” biedrs, vēlāk –<br />

Šmalcu (Schmalz) ģimenes mājskolotājs Kūsenā (Kussen)<br />

un Heidenreihu (Heidernreich) ģimenes mājskolotājs<br />

Grumbovkaitenā (Grumbowkaiten). 1868. gadā kārtoja<br />

mācītāja eksāmenu un tajā pašā gadā tika ordinēts. 74<br />

Niebudzenas baznīca ir celta 1615. gadā un tā netika<br />

sagrauta II Pasaules kara laikā. Baznīca ir īpaši nozīmīga ar<br />

to, ka tajā atradās t.s. “Rigas altāris”, ko 1697. gadā darinājis<br />

Kēnigsbergas tēlnieks Īzaks Riga (Issac Riga) 75 . Pēc 1945.<br />

gada baznīcā tika ierīkota graudu un lauksaimniecības<br />

darbarīku noliktava, kā arī gaļas veikals. 2012. gadā<br />

baznīcā notika ugunsgēks, kas, visticamāk, tika izraisīts<br />

ļaunprātīgas dedzināšanas rezultātā.<br />

1868. gada 1. oktobrī Rohrfeldā (Rohrfeld, atrodas netālu<br />

no Niebudzenas baznīcas) Luijs Otto Artūrs Mellers<br />

saulājās ar Kraupiškenas (Kraupischken, mūsdienās<br />

Uļjanovo (Ульяново) pasta stacijas īpašnieka Hofera meitu<br />

Emmu Hoferi (Emma Hofer, *21.3.1846. Kraupischken,<br />

Attēls 3.<br />

Stāv (no kreisās) nezināma, Bernhards Karls Heinrihs Mellers, Teodors Ešenburgs jr., Luijs Mellers, adoptētā audžumeita<br />

Eva Krīgere. Sēž: Marija Mellere, Anna Mellere (dzim. Roth/Wieler), Olga Krīgere (dz. Roth), ap 1914. gadu.<br />

76 77

†5.4.1924. Konigsberg). 1909. gadā viņš pārcēlās uz<br />

Kēnigsbergu, kur dzīvoja līdz savai nāvei 1922. gadā, kad<br />

viņš mira no arteriosklerozes. Šajā laulībā piedzima (XI<br />

paaudze) septiņi bērni:<br />

• Artūrs Mellers (Arthur Moeller *22.7.1869.<br />

Niedbudszen †9.3.1882. Niedbudszen), mira no<br />

pneimonijas kā pusaudzis.<br />

• Pauls Mellers (Paul Moeller *6.8.1870.<br />

Niedbudszen †17.8.1870. Niedbudszen), miris kā<br />

zīdainis.<br />

• Ida Mellere (Ida Moeller, *4.7.1871. Niedbudszen<br />

†17.4.1872. Niedbudszen), mirusi kā zīdainis.<br />

• Margarita Mellere (Margarethe Moeller,<br />

*28.9.1872. Niedbudszen †18.6.1937. Konigsberg),<br />

dzīvokja Kēnigsbergā, Tragheim Pulverst. 5a, citu<br />

ziņu nav.<br />

• Bruno Mellers (Bruno Moeller, *20.3.1875.<br />

Niedbudszen †13.9.1952. Gottingen),<br />

• Kurts Mellers (Curt Moeller, *27.9.1876.<br />

Niedbudszen †27.3.1899. Niedbudszen), mira no<br />

sirds paralīzes.<br />

• Ģertrūde Mellere (Gertrud Moeller, *7.5.1878.<br />

Niedbudszen †3.11.1948. Bad Pyrmont) devās bēgļu<br />

gaitās kopā ar savu brāli Bruno Melleru un mira<br />

Badpirmontā (Bad Pyrmont) Lejassaksijā.<br />

Plašāka informācija ir atrodama par XI paaudzes pārstāvi<br />

Bruno Melleru (Bruno Moeller, *20.3.1875. Niedbudszen<br />

†13.9.1952. Gottingen) 76 , kurš pēc Gumbinenas<br />

“Friedrichsschule” pabeigšanas iestajās Kēnigsbergas<br />

universitātē, kur studēja tiesību un politikas zinātnes. 1893.<br />

gadā viņš kļuva par korporācijas “Littuania” biedru un<br />

pēc augskolas eksāmenu nokārtošanas kļuva par Prūsijas<br />

dzelzceļa administrācijas darbinieku valsts assesora<br />

pakāpē. Kopš 1903. gada viņš strādāja dzelzceļa sistēmā<br />

Breslavā, Brombergā, Kāselē, bet 1917.-1918. gados viņš<br />

vadīja Generalbetriebsleitung West Ķelnē un Esenē. Vēlāk<br />

tika paaugstināts līdz dzelzceļa izpilddirektora amatam,<br />

kam 1919. gadā sekoja kļūšana par dzelzceļa valdes<br />

locekli un visbeidzot – kļūšana par satiksmes ministru.<br />

No 1922. gada 1. augusta līdz pat savai pensijai viņš bija<br />

Kēnigsbergas “Reichsbahn” direkcijas prezidents. Tieši<br />

viņa vadībā un pēc viņa iniciatīvas tika uzbūvēta jaunā<br />

Kēnigsbergas dzelzceļa stacija – tās projekta izstrāde kļuva<br />

par Bruno Mellera promocijas darba priekšmetu - 1929.<br />

gada 19. septembrī Dancigas Tehniskajā augstskolā viņš<br />

aizstāvēja Dr.h.c. grādu.<br />

Pēc Kēnigsbergas gaulaitera Ērika Koha (Erik Koch)<br />

iniciatīvas 1938. gadā viņš bija spiests atstāt savu amatu<br />

un no Kēnigsbergas pārcelties uz Potsdamu. No turienes<br />

1945. gadā viņš devas bēgļu gaitās uz Badpirmontu (Bad<br />

Pyrmont), kur arī nodzīvoja līdz savai nāvei. Daloties savās<br />

bērnibas atmiņās, Huberts Mellers (Hubertus Moeller)<br />

atcerās, ka Kēnigsbergā Bruno Mellera dzīvoklī viena<br />

istaba bija atvēlēta milzīgam rotaļu vilciena maketam,<br />

ar kuru spēlējies arī Huberts. Nav izslēgts, ka šī maketa<br />

izgatavošana bija Bruno Mellera hobijs.<br />

Bruno Mellers bija Dragūnu pulka rezerves kapteinis<br />

(piedalījies karadarbībā Francijā un Krievijā), bet 19<strong>30</strong>.<br />

gadā no Austrumprūsijas baznīcas provinces sinodes<br />

viņš tika ievēlēts par Prūsijas evanģēliskās baznīcas<br />

ģenerālsinodes locekli.<br />

Vācu pētījumā ir norāde, ka saistībā ar pret Ādolfu Hitleru<br />

rīkoto atentātu 1944. gada 20. jūlijā, viņš kopā ar savu<br />

sievu piecus mēnešus pavadīja Gestapo cietumā. Gadu<br />

pirms savas nāves 1951. gadā viņš kļuva par iniciatoru<br />

Kēnigsbergas Alberta universitātes korporāciju tradīciju<br />

atdzimšanas veicināšanā Hamburgā. Dzīves laikā viņš tika<br />

apbalvots ar Dzelzs krusta II un I šķiru. Viņš mira pēc<br />

operācijas no plaušu embolijas.<br />

Bruno Mellers 1921. gada 16. augustā Kēnigsbergā<br />

salaulājās ar dekoratora Teodora Pinnova (Theodor<br />

Pinnow) meitu Annu Elizabeti Pinnovu (Anna Elisabeth<br />

Pinnow, *<strong>30</strong>.8.1882. Konigsberg †21.5.1970. Siegsdorf). Ir<br />

zināms, ka ģimene kādreiz dzīvoja Siegsdorf bei Traunstein<br />

Obb., Lindenstr. 5 un šajā laulībā piedzima divi bērni (XII<br />

paaudze):<br />

• Joahims Artūrs Bruno Mellers (Joachim Artur<br />

Bruno Moeller *21.10.1922. Konigsberg † pēc 1980.).<br />

• Juta Mellere (Gābe) (Jutta Moeller (Gabe)<br />

*23.11.1924. Konigsberg †? ASV?).<br />

Attēli 6. un 7.<br />

Kēnigsbergas “Reichsbahn” direktors Bruno Mellers un Kēnigsbergas centrālā dzelzceļa stacija, kuras celtniecības<br />

iniciators bija Bruno Mellers.<br />

XII paaudzes pārstāvis Joahims Artūrs Bruno Mellers<br />

(Joachim Artur Bruno Moeller *21.10.1922. Konigsberg<br />

†? (miris pēc 1980.)) bija II Pasaules kara dalībnieks,<br />

kurš vēlāk sekoja tēva pēdās un kļuva par “Bundesbahn”<br />

inspektoru Štutgartē. Šos pienākumus viņš veica līdz 1958.<br />

gadam, kad darbā notikuša negadījuma dēļ viņš bija spiests<br />

pensionēties. Zināms ka viņš parcēlās uz laukiem (betreibt<br />

in Lauter Obb. eine Geflugelzucht auf einegem Landbesitz).<br />

1948. gada 14. maijā Badpirmontā viņš apprecējās ar<br />

Doreti Augusti Adeli Klāru fon Hollēbenu (Dorette<br />

Auguste Adele Clara von Holleben, *28.12.1920. Neu<br />

Langwitz Kr.Brieg †?), kuras tēvs bija pulkvedis<br />

(oberregierungrat) Henings Ludvigs Olce von Hollēbens<br />

(Henning Ludwig Olze von Holleleben, 5.10.1891. Salzwedel<br />

†18.1.1981. Traunstein) Potsdamā, bet māte – Helēne<br />

Šarlote Mindere (Helene Charlotte Minder, 18.10.1891.<br />

Criptau Kr.Breslau †24.12.1969. Traunstein). Šajā laulībā<br />

piedzima divi bērni (XIII paaudze):<br />

• Karola Mellere (Carola Moeller *22.2.1949. Bad<br />

Pyrmont †3.12.1969.).<br />

• Klaus Mellers (Claus Moeller *12.2.1950. Bad<br />

Pyrmont).<br />

No Badpirmontas domes 2017. gadā rakstiski sniegtās<br />

informācijas tika noskaidrots, ka Karola Mellere ir mirusi<br />

1969. gadā, bet viņas vecāki un brālis Klauss Mellers<br />

1953. gadā esot pārcēlušies uz 73728 Esslingen am Neckar,<br />

Hellerweg 51.<br />

Savukārt Bruno Mellera meita, XII paaudzes pārstāve<br />

Juta Mellere (Geiba) (Jutta Moeller (Gabe) *23.11.1924.<br />

Konigsberg †? ASV?). Mārburgā, Minhenē un<br />

Gottingenā studēja medicīnu un izceļoja uz ASV, kur<br />

apmetās Filadelfijā un strādāja par ārsti anestezioloģi<br />

“Cooper-Hospital” Filadelfijā un dzīvoja 513 Fireside<br />

Lane, Cherry Hill, Woodcrest, New Jersey. 1950. gadā<br />

Badpirmontā viņa apprecējās ar ASV armijas karavīru<br />

Robertu Geibu (Robert Gabe, *), taču laulība tika šķirta<br />

1957. gadā Filadelfijā ASV. No Badpirmontas domes<br />

vēstules ir secināms, ka uz ASV Juta izceļoja 1954. gada<br />

februārī kopā ar savu meitu (XIII paaudze)<br />

• Patrīciju Melleri (Patrizia Moeller, *), kura<br />

visticamāk, ir dzimusi laikā starp 1950. un 1954.<br />

gadu. Par viņas turpmāko likteni pagaidām nekādas<br />

plašākas ziņas nav atrastas.<br />

Atgriežoties pie X paaudzes pārstāvju pēctečiem, kā<br />

nākamais ir jāaplūko Karls Teodors Oskars Mellers<br />

(Carl Theodor Oskar Moeller, *26.5.1841. Mallwischken<br />

†9.8.1922. Gr.Tabarz (Thuringen)), kurš bija tirgotājs<br />

Kēnigsbergas Satlergasse, uzņēmumos “Moeller und<br />

Attēls 11.<br />

Štettinas (mūsdienās – Ščecina) osta.<br />

Eichler”, bet vēlāk – “Moeller und Finck”. Kopš 1908. gada<br />

viņš dzīvoja Bībrihā (Biebrich, Wiesbaden). Kad 1919.<br />

gada beigās franču armija vēlējās konfiscēt viņa villu,<br />

viņš to pārdeva un līdz sava mūža galam dzīvoja dažādos<br />

kūrortos (kā nāves iemesls ir minēta trieka, apglabāts<br />

Berlīnes Meža kapos). Karls Teodors Oskars Mellers bija<br />

1866. gada kara cīņu dalībnieks un rezerves virsnieks<br />

(viņš dienēja 41. Kājnieku pulkā). Ir zināms, ka viņš bija<br />

precējies divas reizes – 1868. gada 29. decembrī Tilzītē ar<br />

muižnieka Leopolda Vestfāla (Leopold Westphal) meitu<br />

Otīliju Leopoldīni Emmu Vestfāli (Ottilie Leopoldine<br />

Emma Westphal, *25.10.1849. Matzicken bei Heydekrug<br />

†21.11.1873. Konigsberg), bet pēc viņa nāves, 1876.<br />

gada 18. maijā Kēnigsbergā – ar slimnīcu inspektora<br />

(Lazarettinspektors) Karla Bārvalda (Carl Barwald) meitu<br />

Elīzu Bārvaldi (Elise Barwalde, *25.3.1853. Potsdam<br />

†3.5.1939. Berlin-Zehlendorf).Viņa pirmajā laulībā<br />

piedzima trīs bērni (XI paaudze):<br />

• Margarēte Florence Mellere (Īlo) (Margarethe<br />

Florence Moeller (Ihlo) *10.4.1870. Konigsberg<br />

†13.11.1929. Berlin), 1895. gada 22. janvārī<br />

Kēnigsbergā salaulājās ar pilsētas pārvaldes<br />

(Geheimer Regierungsrat 77 ) darbinieku Bernhardu<br />

Īlo (Bernhard Ihlo, *4.10.1859. Fischhausen<br />

†4.2.1922. Berlin). Mirusi no sirdslēkmes.<br />

• Irma Elzbete Mellere (Placa) (Irma Elsbeth<br />

Moeller (Platz) *9.2.1872. Konigsberg †28.5.1942.<br />

Friedrichshafen/Bodensee),<br />

• Dēls Mellers (Moeller *8.10.1873. Konigsberg<br />

†21.11.1873. Konigsberg), miris kā zīdainis no<br />

gastroentrīta (Brechdurchfall) un nebija kristīts,<br />

tādēļ arī viņa vārds nav zināms. Zēns ir miris vienā<br />

dienā ar savu māti Emmu Vestfāli, kura šajā dienā<br />

mira no holēras.<br />

Attēls. 8<br />

Užballenas (vēlāk – Ballupönen) muižas apkaime.<br />

78 79

Par XI paaudzes pārstāvi Irma Elzbete Mellere (Placa)<br />

(Irma Elsbeth Moeller (Platz) *9.2.1872. Konigsberg<br />

†28.5.1942. Friedrichshafen/Bodensee) ir zināms, ka 1893.<br />

gada 11. oktobrī Kēnigsbergā viņa salaulājās ar Ahillu<br />

Bernhardu Placu (Achilles Bernhard Platz, *26.12.1860.<br />

Barten/Ostpr. †14.7.1941. Friedrischshafen/Bodensee).<br />

Par viņas dzīvesbiedru ir zināms, ka viņš bija tiesnesis<br />

Hohensalcā (Hohensalz) un Šteinbahā-Hallenbergā<br />

(Steinbach-Hallenberg/Thur.), bet pirms tam viņš strādāja<br />

kā advokāts un notārs Marienverderā (Marienwerder)<br />

un Rozenbergā (Rosenberg). 1934. gadā viņš pensionējās<br />

un ģimene apmetās Friedrichshafen, Olgastrasse 63. Abu<br />

laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Elizabete Placs (Kāliša) (Elisabeth Platz<br />

(Kahlisch), *28.1.1896. Marienwerde †23.2.1981.<br />

Munchen).<br />

• Bernhards Placs (Bernhard Platz, *24.3.1898.<br />

Rosenberg, Krs. Heiligenbeil †29.10.1983.<br />

Friedrichshafen).<br />

XII paaudzes pārstāve Elizabete Placs (Kāliša) (Elisabeth<br />

Platz (Kahlisch), *28.1.1896. Marienwerde †23.2.1981.<br />

Munchen) bija precējusies ar “Dornier” lidmašīnu un<br />

hidroplānu ražotnes galveno inženieri Valteru Kālišu<br />

(Walter Kahlisch *27.5.1888. †<strong>30</strong>.1.1951.Friedrichhafen),<br />

kurš piedalījās leģendārā hidroplāna “Do X” izstrādē. Šis<br />

lidaparāts spēja pārvadāt 66 pasažierus tālajos lidojumos<br />

vai 100 pasažierus īsajos lidojumos. Ģimenē bērnu nebija.<br />

XII paaudzes pārstāvis Bernhards Placs (Bernhard Platz,<br />

*24.3.1898. Rosenberg, Krs. Heiligenbeil †29.10.1983.<br />

Friedrichshafen) ieguva Dr.Iur. grādu un 1935. gada 8.<br />

Attēli 12, 13, Hidroplāns “Dornier Do X” un tā interjērs.<br />

jūnijā Berlīnē salaulājās ar Ingeborgu Brēmeri (Ingeborga<br />

Brehmer, *9.8.1914. Berlin †28.6.1995. Friedrichshafen) un<br />

abu laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Hans Joahims Placs (Hans- Joachim Platz<br />

(*23.3.1936. Bremen).<br />

• Klaus Gunters Placs (Klaus Gunter Platz,<br />

*14.6.1940. Hamburg †3.2.2013.Spardorf-Erlangen).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Hans Joahims Placs (Hans-<br />

Joachim Platz (*23.3.1936. Bremen) strādāja rēderejā<br />

kā tirgots (schiffartskaufmann) un 1972. gada 23. jūnijā<br />

Hamburgā salaulājās ar uzņēmuma “Texaco” direkcijas<br />

sekretāri Gīzu Fērlandi (Gisa Ferhland, *2.9.1940.<br />

Kirchmuse, Brandenburg). Šajā ģimenē bērnu nav.<br />

XIII paaudzes pārstāvis Klaus Gunters Placs (Klaus Gunter<br />

Platz, *14.6.1940. Hamburg †3.2.2013.Spardorf-Erlangen)<br />

bija “Siemens” uzņēmuma tirgotājs (industriekaufmann)<br />

un viņš salaulājās ar modes un interjera dizaineri, bet<br />

vēlak - mājsaimnieci Suzannu Bēnišu (Susanne Benisch,<br />

*<strong>30</strong>.8.1940. Teschen, Čehija). Abu laulībā piedzima (XIV<br />

paaudze):<br />

• Sabīne Placa (Ajači) (Sabine Platz (Ayachi),<br />

*27.9.1966. Wurtburg)<br />

• Kristīne Placa (Christina Platz, *27.11.1968.<br />

Kelkheim), nav precējusies, bērnu nav. Strādā par<br />

bērnu medicīnas māsu.<br />

• Izabella Placa (Muta) (Isabel Platz (Muth),<br />

*<strong>30</strong>.5.1975. Spardordf Erlangen).<br />

XIV paaudzes pārstāve Sabīne Placa (Ajači) (Sabine<br />

Platz (Ayachi), *27.9.1966. Wurtburg) strādā par bērnu<br />

Attēli 9. un 10.<br />

Užballenas (vēlāk – Ballupönen) muižas apkaime.<br />

medicīnas māsu un ir precējusies ar tunisieti, “Siemens”<br />

IT speciālistu Šveicē Naufelu Ajači (Naoufel Ayachi<br />

*18.2.1965. Tunisija). Šajā laulībā ir dzimuši (XV paaudze):<br />

• Anis Ajači (Anis Ayachi, *20.9.1993. Erlangen).<br />

• Luīze Ajači (Louisa Ayachi, *18.2.1997. Erlangen).<br />

• Noahs Ajači (Noah Ayachi, *24.2.2002. Singapore).<br />

XIV paaudzes pārstāve Izabella Placa (Muta) (Isabel<br />

Platz (Muth), *<strong>30</strong>.5.1975. Spardordf Erlangen) strādā<br />

aviokompānijas “Lufthansa” administrācijā un ir<br />

precējusies ar IT speciālistu Gunteru Mutu (Gunther<br />

Muth, *27.12.1964. Ludwigshafen). Abu laulībā piedzima<br />

(XV paaudze):<br />

• Koļa Olivers Muts (Kolja Oliver Muth, *6.1.2014.<br />

Frankfurt a.Main).<br />

• Sāra Muta (Sarah Muth, *2.3.2016. Frankfurt<br />

a.Main).<br />

Gustava Ādolfa Mellera piektais dēls, X paaudzes<br />

pārstāvis Ernsts Benno Aleksandrs Mellers (Ernst<br />

Benno Alexander Moeller, *5.1.1843. Mallwischken<br />

†8.11.1913. Tilsit) kā virsnieks 1866. gada 3. jūlijā piedalījās<br />

Austrijas-Prūsijas karā, cīņā pie Koniggrācas (Koniggratz,<br />

zināma arī kā Hradec Kralove, mūsdienu Čehijā) 78 . Pēc<br />

atgriešanās no kara, 1868.-1870. gados vadīja sava brāļa<br />

Artūra Mellera saimniecību Niedbudzenā, bet laikā no<br />

1876. gada 1. marta līdz 1905. gada 1. aprīlim viņam<br />

piederēja Užballenas muiža (Gut Uszballen) Pillkallenas<br />

novadā. 1910. gadā šeit dzīvoja tikai 121 cilvēks un līdz<br />

1939. gadam iedzīvotāju skaits samazinājās līdz 77.<br />

Mūsdienās šī vieta zināma kā Poļanskoje (Полянское), bet<br />

nosaukumu maiņu dēļ tā saukta arī par Ballupönen, Ballen,<br />

Uschballen, kā arī Lindnershorst. 79 Pēc muižas pārdošanas,<br />

savas vecumdienas viņš pavadīja Tilzītē (šeit ģimene<br />

dzīvoja Fabrikstrasse 50) un mira no asteriosklerozes.<br />

Ir zināms, ka Ernsts Benno Aleksandrs Mellers bija<br />

precējies divas reizes – 1877. gada 16. martā Gumbinnenā<br />

viņš salaulājās ar Valsts kases kasiera Benjamina<br />

Bekera (Benjamin Becker) meitu Annu Klāru Bekeri<br />

(Anna Clara Becker, *10.2.1845. Gumbinnenn †12.2.1878.<br />

Uszballen), bet 1881. gada 11. martā – ar Ballgardenas<br />

muižas īpašnieka Hermaņa Kāzvurma (Hermann<br />

Kaswurm) meitu Ellu Kāzvurmu (Ella Kaswurm,<br />

*6.5.1855. Ballgarden †8.3.1943. Tilsit). Ernsta Benno<br />

Aleksandra Mellera pirmā sieva Anna Klāra Bekere mira<br />

dažas dienas pēc dzemdībām, tā arī neatgūstoties no<br />

tām (kindbettfieber), bet otrās sievas Ellas Kāzvurmas<br />

80 81<br />

Attēli 12, 13, 14. Ādolfa Mellera apbalvojumi (no kreisās)<br />

Hausorden der Hohenzollern, Hessische Tapferkeitsmedaille un Hamburgisches Hanseatenkreutz.<br />

dzemdētā meita Elīza Mellere mira 10 dienu vecumā.<br />

Pavisam Ernstam Benno Aleksandram Melleram bija<br />

divas meitas (XI paaudze):<br />

• Helēna Mellere (Cīglere) (Helene Moeller<br />

(Ziegler), *25.1.1878. Uszballen †4.2.1955.),<br />

• Elīza Mellere (Elise Moeller *2.3.1882. Uszballen<br />

†12.3.1882. Uszballen), mirusi kā zīdainis no<br />

pneimonijas.<br />

Par XI paaudzes pārstāvi Helēnu Melleri (Cīgleri)<br />

(Helene Moeller (Ziegler), *25.1.1878. Uszballen<br />

†4.2.1955.) ir zināms, ka 1902. gada 24. jūlijā<br />

sava tēva muižā viņa apprecējās ar Kurtu Cīgleru<br />

(Kurt Ziegler, *21.7.1875. Johannistal, Krs.Gumbinnen<br />

†4.2.1960. Bielefeld). Viņš bija būvinspektors<br />

(Oberbaurat) Insterburgā un Kēnigsbergā. Ģimene<br />

dzīvoja Kēnigsnbergā, Lichtstrasse 6. Par pēcnacējiem<br />

šajās laulībās ziņu nav.<br />

Gustava Ādolfa Mellera sestais dēls, X paaudzes<br />

pārstāvis Hugo Mellers (Hugo Moeller, *18.4.1844.<br />

Mallwischken †10.5.19<strong>30</strong>. Hirschberg/Schl.) bija tirgotājs,<br />

kuram laikā no 1872. līdz 1898. gadam, Štetinā (Stettin,<br />

tag. Ščecina Polijā) piederēja kuģniecības ekspedīcija. Ir<br />

zināms, ka 1870.-71. gada karā viņš bija vicefeldfēbelis<br />

(Vizefeldwebel), kas atbilst seržanta pakāpei. 1879. gada<br />

10. maijā Hannoverē viņš salaulājās ar Hannoveres<br />

pilsētas kancelejas atvaļinātā darbinieka (Kanzleirats a.D.)<br />

Dornedena (Dornedden) meitu Bertu Dornedeni (Bertha<br />

Dornedden, *3.5.1857. Lauenstein (Hannover) †26.3.1935.<br />

Stettin). Štetinā ģimene dzīvoja Elisabethstrasse 20. Hugo<br />

Mellers 1929. gadā parcēlās uz Hiršbergu (Hirschberg), kur<br />

nākošajā gadā mira no pneimonijas. Šajā laulībā piedzima<br />

trīs bērni (XI paaudze):<br />

• Ēriks Mellers (Erich Moeller *21.9.1880. Stettin<br />

†21.7.1942. Ducherow),<br />

• Ādolfs Mellers (Adolf Moeller *13.4.1884. Stettin<br />

†<strong>30</strong>.11.1941. Heidelberg)<br />

• Erna Mellere (Zīberere) (Erna Moeller (Sieberer)<br />

*13.2.1890. Stettin †17.5.1925. Stettin).<br />

Hugo Mellera vecākais dēls, XI paaudzes pārstāvis Ēriks<br />

Mellers (Erich Moeller *21.9.1880. Stettin †21.7.1942.<br />

Ducherow) pēc I Pasaules kara bija zemes īpašnieks<br />

un uzņēmējs (beamter) Vītstokā (Wietstock, Anklam),<br />

kā arī rezerves leitnatns (viņš dienēja Reinas 8. Jēgeru<br />

bataljonā Šletštadtē (Rheinischen Jager Bataillon Nr. 8<br />

in Schlettstadt), vēlāk bija leitnants Lotringenas 1<strong>30</strong>.<br />

Kājnieku pulkā (Lothringischen Infanterie Regiement Nr.

1<strong>30</strong>). Kā Landesvēra apgādes virsnieks (Wirtschaftoffizier)<br />

I Pasaules kara laikā kā dienēja Kurzemē un viņa<br />

dienesta vieta ir norādīta Priekulē. Pēc kara – 1921.<br />

gada <strong>30</strong>. oktobrī Drengfurtē viņš apprecējās ar Prūsijas<br />

karaliskā pulkveža fon Drugaļska (von Drygalski)<br />

meitu Nelliju fon Drugaļsku (Nelly von Drugalski,<br />

*18.7.1897. Homburg v.d. Hohe †6.5.1958. Anklam), kuras<br />

nāves iemesls ir norādīts “angina pectoris” (pats Ēriks<br />

Mellers ir miris no meningīta). Abu laulībā piedzima divi<br />

bērni (XII paaudze):<br />

• Margarēta Mellere (Trēca) (Margarethe<br />

Moeller (Treetz) *2.10.1922. Konigsberg †7.4.1952.<br />

Ducherow), 1942. gada 2. jūnijā salaulājās ar<br />

“Luftwaffe” virsnieku Heincu Trēcu (Heinz<br />

Treetz) 80 . Citu ziņu nav.<br />

• Francis Hugo Mellers (Franz Hugo Moeller,<br />

*23.2.1924. Stettin †?),<br />

Pagaidām nav precīzi konstatēts, bet pastāv liela varbūtības<br />

pakāpe, ka pulkvedis fon Drugaļskis (atsevišķos avotos<br />

latviski viņa uzvārds ir atveidots kā Drigaļskis), ir<br />

tuvs radinieks, visticamāk - brālis ģeogrāfam Ērikam<br />

Dagobertam fon Drugaļskim 81 (Erich Dagobert von<br />

Drygalski, *9.2.1865. Konigsberg †10.1.1949. Munchen).<br />

XII paaudzes pārstāvis Francis Hugo Mellers (Franz Hugo<br />

Moeller, *23.2.1924. Stettin †?) bija lietvedis un 1967. gadā<br />

dzīvoja 214 Anklam (Meckl) Lilienthalhof 10. 1954. gada<br />

2. jūnijā Karninā (Karnin) viņš apprecējās ar Kristelu<br />

Annu Margaritu Vilki (Christel Anna Margarete Wilke,<br />

*19.12.1928. Stettin). Šajā laulībā piedzima (XIII paaudze)<br />

meita:<br />

• Petra Anke Mellere (Petra Anke Moeller,<br />

*2.10.1959. Anklam), par kuru pagaidām nekādas<br />

ziņas vairāk nav atrastas.<br />

Par Hugo Mellera vidējo dēlu, XI paaudzes pārstāvi<br />

Ādolfu Melleru (Adolf Moeller *13.4.1884. Stettin<br />

†<strong>30</strong>.11.1941. Heidelberg) ir zināms, ka viņš visu savu dzīvi<br />

Attēls 16.<br />

Karalis Frīdrihs Vilmelms IV.<br />

Attēls 15.<br />

Karla Zībera (Carl Sieberer) personīgā kartīte. 84<br />

saistīja ar militāro dienestu un bija precējies divas reizes -<br />

pirmo reizi 1914. gada 25. jūlijā Grīsenā (Griessen) ar vīnu<br />

tirgotāja Augusta Švāna (August Schwan) meitu Līzi Švāni<br />

(Lissy Schwan, *5.1.1890. Griessen †28.5.1933. Berlin) –<br />

šīs laulības laikā ģimene dzīvoja Štetinā, Elisabethstrasse<br />

20. Gadu pēc savas pirmās sievas nāves – 1934. gada 11.<br />

augustā viņš apprecējās ar Veroniku fon Holcendorfu<br />

(Veronika von Holzendorff, *16.5.1898. Wandsbek), kura<br />

1947. gadā apprecējās ar atvaļināto pulkvedi [Walter? 82 ]<br />

Šollu (Scholl) un dzīvoja Klingas pilī (Schloss Kling von<br />

Stein bei Ulm/Donau). Runājot par Ādolfa Mellera<br />

militāro karjeru, ir ziņas, ka sākotnēji viņš bija karognesējs<br />

(Fahnenjunker) Ķeizara Vilhelma 116. Kājnieku pulkā<br />

Grīsenā. 1903. gada 19. oktobrī viņš kļuva par leitnantu<br />

(mit Patent), bet I Pasaules kara laikā viņš bija kapteinis.<br />

Ir apbalvots ar Dzelzs krusta II un I šķiru, “Hausorden<br />

der Hohenzollern”, “Hessische Tapferkeitsmedaille” un<br />

“Hamburgisches Hanseatenkreutz”. 1921.-24. gados viņš<br />

bija 9. Kājnieku pulka komandieris (kompagniechef)<br />

Vundsdorfā (Wundsdorf) un Minhenē. 1925.-26. gados<br />

bija 1. Kājnieku pulka Tilzītē štāba kapteinis. 1927. un<br />

1928. gados bija ģenerālštāba virsnieks Jūras spēku bāzē<br />

Vilhelmshāfenā (Wilhelmshafen). 1929. gadā viņš tika<br />

paaugstināts līdz majora pakāpei, bet 1931. gadā viņš<br />

kļuva par 5. Kājnieku pulka Štetinā pulkvežleitnantu.<br />

Citos ziņu avotos ir atrodama informācija, ka 1937. gada<br />

1. martā viņš kļuva par 12. Armijas štāba pulkvedi (Oberst<br />

(E) 01.03.37 MOELLER Adolf (Stab 12.Armee Korps)<br />

Oberst (01.03.37)). 83<br />

1. aprīlī viņš devās pensijā. 85 Karla Zībera personīgajā<br />

kartē, kas atrodama “Bibliothek für Bildungsgeschichtliche<br />

Forschung” digitālajā arhīvā, ir norādīts, ka viņam ir viens<br />

bērns, taču līdz šim veiktajos vācu pētījumos par to nav<br />

atrodamas norādes.<br />

Viens no visinterantākajiem atklājumiem ir vācu<br />

pētījumos sniegtā norāde, ka Gustava Ādolfa Mellera<br />

septītais dēls, X paaudzes pārstāvis Bernhards Mellers<br />

(Bernhard Moeller, *9.12.1845. Mallwischken †29.1.1922.<br />

Konigsberg) bija karaļa Frīdriha Vilhelma IV (Friedrich<br />

Wilhelm IV Hoenzollern, *15.10.1795. Berlin †2.1.1861.<br />

Potsdam) krusttdēls. Ir zināms, ka Bernhards Mellers<br />

studēja jurisprudenci Kēnigsbergas universitātē, kļuva<br />

par korporācijas “Litauen” biedru un tika iecelts par<br />

tās goda locekli. Vēlāk strādāja kā jurists (Kreisrichter)<br />

Karaliskā Kēnigsbergas dzelzceļa administrācijā, bet vēlāk<br />

strādāja Ķelnes, Kāseles un Disseldorfas pilsētu pārvaldēs<br />

(Regierungsrat). 1887. gadā apmetās Kēnigsbergā un 1916.<br />

gadā viņš cieta avārijā, kurā zaudēja abas kājas. Tāpat ir<br />

zināms, ka 1870. gadā viņš piedalījās cīņās un 1870. gada<br />

14. augustā kaujā pie Kolumbejas (Columbey) 86 tika smagi<br />

ievainots vēderā. Viņš dienēja Kēnigsbergas 43. Kājnieku<br />

pulkā. Pēc kāju amputācijas Bernhards Mellers nodzīvoja<br />

vēl līdz 1922. gadam un nomira no gripas. Par viņa ģimeni<br />

un pēcnācējiem nekādu ziņu pagaidām nav.<br />

Savukārt Gustava Ādolfa Mellera astotais dēls, X<br />

paaudzes pāsrtāvis Maksis Mellers (Max Moeller,<br />

*19.8.1847. Mallwischken †1915. Sanktpēterburga)<br />

kā tirgotājs strādāja Krievijas impērijā, galvenokārt<br />

Sanktpēterburgā un Rēvelē (mūsdienu Tallina), kur viņš<br />

strādāja kuģu ekspedīcijas uzņēmumā. 1884. gadā viņš<br />

kļuva par grāmatvedi Helsinku tapešu fabrikā, kas 1885.<br />

gadā tika pārcelta uz Sanktpēterburgu, kur viņš nodzīvoja<br />

līdz savai nāvei. Šī fabrika piederēja Luijam Augustam<br />

Edmundam Riekam (Louis August Edmund Riecks).<br />

Maksis Mellers Rēvelē (Tallinā) apprecējās ar Mariju Šmiti<br />

(Marie Schmidt, *? Tallina †1918. Petrogarad), kas mira no<br />

krūts vēža. Abu laulībā piedzima četri bērni (XI paaudze):<br />

• Margarita Mellere (Rieka) (Margarethe Moeller<br />

(Riecks) *12.3.1877. Sanktpetersburg † 29.1.1928.<br />

Helsingfors),<br />

• Anna Mellere (Odnere) (Anna Moeller (Odhner),<br />

*? †1929. Ļeņingrada [?]).<br />

• Helēna Mellere (Helene Moeller, ap *1880. † pēc<br />

1920. Saratow),<br />

• Ģertrūde Mellere (Aleksandra) (Gertrud Moeller<br />

(Alexander) †ap 19<strong>30</strong>. Ļeņingrada), par kuriem ir<br />

pieejama ļoti minimāla informācija.<br />

Hugo Mellera jaunākā meita, XI paaudzes pārstāve Erna<br />

Mellere (Zīberere) (Erna Moeller (Sieberer) *13.2.1890.<br />

Stettin †17.5.1925. Stettin). bija bibliotēkāre Štetinā, kur<br />

Par XI paaudzes pārstāvi Margaritu Melleri (Rieka)<br />

1912. gada 1. aprīlī apprecējās Eslingenas atslēgu meistara<br />

(Margarethe Moeller (Riecks) *12.3.1877. Sanktpetersburg<br />

Johana Zīberera (Johannes Sieberer) dēlu ar Kārli Zībereru<br />

† 29.1.1928. Helsingfors) ir zināms, ka 1895. gadā<br />

(Carl Sieberer, *25.2.1877. Esslingen †4.1962. Eslingen).<br />

Sanktpēterburgā viņa apprecējās ar Luiju Augustu<br />

Erna ir mirusi pēc žultspūšļa operācijas. Savukārt par<br />

Edmundu Rieku (Louis August Edmund Riecks, *1869.<br />

Kārli Zībereru ir zināms, ka viņš mācījās Eslingenā, kur<br />

†1920.), kuram piederošajā fabrikā par grāmatvedi strādāja<br />

1902. gadā ieguva vidusskolas diplomu. Viņš turpināja<br />

Margaritas tēvs Maksis. Pēc fabrikas nacionalizācijas 1919.<br />

mācības Štutgartes Tehniskās augstkolas dabaszinātņu<br />

gadā Luijs tika arestēts un nosūtīts uz Maskavu piespiedu<br />

fakultātē, bet Dr. grādu ieguva Tūbingenas (Tubingen)<br />

darbos, kur mira cietumā no izsitumu tīfa. Vācu pētījumā<br />

universitātē, aizstāvot disertāciju “Die Pleurotomarien des<br />

ir norāde, ka Margarita ar bērniem ir emigrējusi uz<br />

Schwäbischen Jura”. 1906. gada 4. oktobrī viņš sāka strādāt<br />

Somiju, taču nav norādīti šo bērnu vārdi. Šobrīd geni.com<br />

Štutgartes-Kannštadtes (Stuttgart-Cannstatt) Reālskolā<br />

ir atrodams tikai Luija brāļa Artūra Heinriha Vilhelma<br />

(Oberrealschule). Pēc gadu ilgā pārbaudes laika viņš tika<br />

Rieka (Arthur Heinrich Wilhelm Riecks, *1872. †1949.)<br />

pieņemts darbā Isnas (Isny) Reālskolā kā profesors. 1909.<br />

pēcteču dzimtas koks.<br />

gadā viņš pārcēlās uz Štetinu, kur kļuva par profesoru<br />

Bismarka Reālskolā (Bismarck – Realschule), un, kā<br />

Par Margaritas māsu, XI paaudzes pārstāvi Helēnu<br />

jau rakstīts iepriekš, 1912. gadā apprecējās. 1939. gada<br />

Melleri (Helene Moeller, ap *1880. † pēc 1920. Saratow)<br />

ir zināms tikai fakts, ka viņa kā mūzikas skolotāja dzīvoja<br />

82 83<br />

un strādāja Saratovā (kur, domājams, mira ap 19<strong>30</strong>. gadu),<br />

bet par Ģertrūdi Melleri (Aleksandru) (Gertrud Moeller<br />

(Alexander)†ap 19<strong>30</strong>. Ļeņingrada) – ka viņa bija precējusies<br />

ar Mariņinas operteātra Ļeņingradā [orķestra?] mūziķi<br />

Mihailu Aleksanderu (Michael Aleksander) un mirusi ap<br />

19<strong>30</strong>. gadu Ļeņingradā.<br />

Gustava Ādolfa Mellera devītais dēls, X paaudzes<br />

pārstāvis Kuno Ahills Konrāds Mellers (Cuno Achilles<br />

Konrad Moeller, *15.6.1849. Mallwischken †7.3.1917.<br />

Insterburg) bija zemes īpašnieks un laikā no 1878. līdz 1911.<br />

gadam saimniekoja “Uranienhof” muižā pie Insterburgas<br />

(mūsdienās muiža vairs neeksistē). 1909. gadā viņš<br />

parcēlās uz Insterburgu (Gartenstrasse 27), kur mira no<br />

sirdslēkmes. 1878. gada 26. septembrī viņš apprecējās ar<br />

Didlakenas (Didlacken) zemes un kroga īpašnieka Matiasa<br />

Kendelbahera (Matthias Kendelbacher) meitu Johannu<br />

Martu Kendelbaheri (Johanna Martha Kendelbacher,<br />

*10.5.1845. Didlacken †18.3.1921. Insterburg), kura mira<br />

no sirds slimības. Abu laulībā piedzima četri bērni (XI<br />

paaudze):<br />

• Benno Ādolfs Mateas Mellers (Benno Adolf<br />

Matthias Moeller *27.7.1879. Uranienhof †15.3.1954.<br />

Schwerin/Meckl.),<br />

• Hedviga Mellere (Brahfogele) (Hedwig Moeller<br />

(Brachvogel), *29.10.1880. Uranienhof †1945.),<br />

• Kuno Artūrs Bruno Mellers (Cuno Arthur<br />

Bruno Moeller, *4.3.1884. Uranienhof †19.6.1964.<br />

Detmold),<br />

• Anna Mellere (Dalecka) (Anna Moeller<br />

(Daletzki), *5.6.1885. Uranienhof †1.1946.).<br />

Konrāda Mellera vecākais dēls, XI paaudzes pārstāvis<br />

Benno Ādolfs Mateas Mellers (Benno Adolf Matthias<br />

Moeller *27.7.1879. Uranienhof, †15.3.1954. Schwerin/<br />

Meckl.) sešus gadus bija tirgotājs, bet 1909. gadā uzsāka<br />

(un 1911. gadā pilnībā pārņēma) saimniekošanu sava<br />

tēva muižā “Uranienhof” un dzīvoja tajā līdz 1929.<br />

gadam, kad to pārdevis, viņš parcēlās uz Insterburgu<br />

(Augustastrasse 3), kurā savukārt dzīvoja līdz pat 1945.<br />

gadam, kad devās bēgļu gaitās. 1919. gada 12. decembrī<br />

Kēnigsbergā (Konigsb. Kalthof/Stobingen) viņš slaulājās ar<br />

mūrniekmeistara Ričarda Hārbaha (Richard Haarbach)<br />

meitu Ēriku Eleonoru Doroteju Hārbahu (Erika<br />

Eleonore Dorothea Haarbach, *22.5.1893. Konigsberg<br />

†29.1.1965. Eckernforde). Abu laulībā piedzima divi bērni<br />

(XII paaudze):<br />

• Udo Mellers (Udo Moeller *15.9.1920. Uranienhof<br />

†4.11.1942. Сталинград), krita kaujās pie<br />

Staļingradas.<br />

• Brigita Mellere (Brigitte Moeller, *5.1.1925.<br />

Attēls 17.<br />

Pirica, Bahnhof straße 1909. gadā.

Insterburg) strādāja par skolotāju Kisdorfas (Kisdorf<br />

uber Kaltenkirchen) tautskolā.<br />

Par Konrāda Mellera otro pēcnācēju, XI paaudzes<br />

pārstāvi Hedvigu Melleri (Brahfogeli) (Hedwig Moeller<br />

(Brachvogel), *29.10.1880. Uranienhof †1945.) ir zināms,<br />

ka 1900. gada 28. septembrī sava tēva muižā Uranienhofā<br />

viņa salaulājās ar Angerburgas (Angerburg) tirgotāju<br />

Villiju Brahfogeli (Willy Brachvogel, *25.12.1865.<br />

Angerburg †1945. (?)). Viņi dzīvoja Konigsbergerstrasse.<br />

Par ģimeni nekas vairāk nav zināms kopš 1945. gada, kad<br />

bēgot no Sarkanās armijas uzbrukuma viņi devās bēgļu<br />

gaitās, kur visticamāk, abi gāja bojā.<br />

Konrāda Mellera jaunākā meita, XI paaudzes pārstāve<br />

Anna Mellere (Anna Moeller (Daletzki), *5.6.1885.<br />

Uranienhof †1.1946.) 1913. gada 18. augustā Insterburgā<br />

apprecējās ar Gerdauenas (Gerdauen) tiesībsargu<br />

(Justizinspektor) Oskaru Dalecki (Oscar Daletzki,<br />

*<strong>30</strong>.7.1882. Lippau †20.8.19<strong>30</strong>. Gerdauen). 1945. gadā<br />

viņa devas bēgļu gaitās, taču nepaspēja aizmukt un par<br />

baumām saistību ar NSDAP viņa tika arestēta, ievietota<br />

nometnē, kur mira no vēdera tīfa.<br />

Savukārt Konrāda Mellera trešais pēcnācējs, XI paaudzes<br />

pārstāvis Kuno Artūrs Bruno Mellers (Cuno Arthur<br />

Bruno Moeller, *4.3.1884. Uranienhof †19.6.1964.<br />

Detmold) 1907. gadā kļuva par Šlosbergas (Schlossberg)<br />

pilsētas pārvaldes darbinieku un finanšu departamenta<br />

vadītāju (Finanzamtsvorsteher). I Pasaules kara laikā viņs<br />

dienēja Insterburgas 45. Kājnieku pulkā, bija kapteinis,<br />

apbalvots ar Dzelzs krusta II un I šķiru, kā arī “Schleisischer<br />

Adlerorden” II un I šķiru. Piedalījies cīņās Ukrainā, Polijā,<br />

Prūsijā, Kurzemē un Igaunijā. 19<strong>30</strong>. gada 1. jūnijā kļuva<br />

par Pillkallenas domes finanšu pārvaldes vadītāju.<br />

II Pasaules kara laikā viņš bija pulkvežleitnants un<br />

bataljona komandieris. Sirds problēmu dēļ 1943. gadā<br />

viņš tika atvaļināts no Vērmahta. Neskatoties uz to, 1945.<br />

Attēls 18.<br />

Vilgots Teofīls Odners (Wilgodt Theophil Odhner)<br />

33 gadu vecumā 1878. gadā, Krievijā zināms kā<br />

Aleksandrs Odners seniors.<br />

gadā viņš kļuva par Piricas (Pyritz) pilsētas aizsardzības<br />

vadītāju (Volkssturmfuhrer). Pēc kara viņš kļuva par<br />

Gentinas (Genthin) pilsētas finanšu pārvaldes darbinieku.<br />

No 1945. gada līdz pat savai nāvei 1964. gadā (viņš mira no<br />

leikēmijas un triekas) dzīvoja Detmoldā pie savas meitas<br />

Rozmarijas. 1911. gada 16. oktobrī Insterburgā Kuno<br />

Artūrs Bruno Mellers salaulājās ar Insterburgas tirgotāja<br />

Eduarda Šobera (Eduard Schober) meitu Edīti Elmu<br />

Helēnu Šoberi (Edith Elma Helena Schober, *27.10.1884.<br />

Insterburg †1.2.1972. Detmold). Šajā laulībā piedzima (XII<br />

paaudze) trīs bērni:<br />

• Konrāds Eduards Volfgangs Mellers (Konrad<br />

Eduard Wolfgang Moeller, *28.7.1912. Konigsberg<br />

†7.2.1945. Pyritz),<br />

• Ģirts Kuno Leo Mellers (Gert Cuno Leo Moeller,<br />

*1.1.1917. Konigsberg †?),<br />

• Rozmarija Elma Marta Mellere (Hartje)<br />

(Rosemarie Elma Martha Moeller (Hartje) *4.2.1922.<br />

Konigsberg †?).<br />

Par Kuno Artūra Bruno Mellera dēlu, XII paaudzes pārstāvi<br />

Konrādu Eduardu Volfgangu Melleru (Konrad Eduard<br />

Wolfgang Moeller, *28.7.1912. Konigsberg †7.2.1945. Pyritz) ir<br />

zināms, ka viņš studēja jurisprudenci Kēnigsbergas<br />

universitātē, bija korportācijas “Littuania” biedrs. Vēlāk<br />

bija pirmais pārvaldes asesors Allšteinā (Allstein),<br />

tad pilsētas pārvaldes darbinieks pilsētas pārvaldes<br />

prezidenta birojā Āhenā (Aachen). II Pasaules kara laikā<br />

bija oberleitnants, bija baterijas komandieris Polijā, kur<br />

viņš tika smagi ievainots vēderā un augšstilbā. Vēlāk<br />

viņš dienēja Norvēģijā un 1944. gadā tika pārcelts uz<br />

Austrumu fronti Krievijā, visbeidzot – bija atbildīgais<br />

par baterijām pie Bjalostokas (Bialystock). Piricas<br />

aizsardzības gaitā viņš kā brīvprātīgais iesaistījās pilsētas<br />

aizsardzībā, bija nodaļas komandieris un aizstāvot Piricas<br />

pilsētu granātas sprādzienā mira kaujā. Jāatgādina, ka šīs<br />

pilsētas aizsardzību vadīja viņa tēvs. 1942. gada 6. aprīlī<br />

Johannisburgā (Johannisburg, mūsdienās Pisz pilsēta<br />

Attēls 19.<br />

Vilgots Teofīls (Aleksandrs) Odners un viņa Liepājā<br />

dzimusī sieva Alma (Alrua) Skanberga.<br />

Attēli 23. un 24.<br />

Nobela rūpnīcā izgatavotās iekārtas prototips (pa<br />

kreisi) un Sanktpēterburgā ražotā “Odnera mašīna” –<br />

mehāniskais kaukulators.<br />

Polijā) Konrāds Eduards Volfgangs Mellers salaulājās<br />

ar ārzemju korespondenti Ilzi Ģertrūdi Langkati (Ilse<br />

Gertrud Langkath, *15.11.1917. Johannisburg †?). Pēc<br />

kara viņa dzīvoja Hamburgā, Willi strase 45. Abu laulībā<br />

piedzima (XIII paaudze) meita<br />

• Helēna Ģertrūde Gizele Mellere (Helene Gertrud<br />

Gisela Moeller *17.3.1945. Genthin †18.3.1945.<br />

Genthin), mirusi kā zīdainis, dienu pēc dzimšanas.<br />

Savukārt par Kuno Artūra Bruno Mellera dēlu, XII<br />

paaudzes pārstāvi Ģirtu Kuno Leo Melleru (Gert Cuno<br />

Leo Moeller, *1.1.1917. Konigsberg †?) ir zināms, ka viņš<br />

bija graudu tirgotājs Gentinā un turpat 1941. gada 18.<br />

martā salaulājās ar tirgotāja meitu Johannu Kleinšmiti<br />

(Johanna Kleinschmidt, *20.4.1920. Genthin †?). Pēc kara<br />

ģimene dzīvoja Gentinā, 328 Hilde Coppistr. 5. Šajā laulībā<br />

piedzima divas meitas (XIII paaudze):<br />

• Heidemarija Ella Helēna Mellere (Zeiferte)<br />

(Heidemarie Ella Helene Moeller (Seifert)<br />

*26.11.1943. Genthin),<br />

• Renāte Brigita Elizabete Mellere (Renate Brigitte<br />

Elisabeth Moeller *7.8.1949. Genthin).<br />

Par XIII paaudzes pārstāvi Renāti Brigitu Elizabeti<br />

Melleri (Renate Brigitte Elisabeth Moeller *7.8.1949.<br />

Genthin) 1967. gadā bija zināms, ka viņa ir skolniece un<br />

dzīvo ar vecākiem, bet par viņas vecāko māsu Heidemariju<br />

Ellu Helēnu Melleri (Zeiferti) (Heidemarie Ella Helene<br />

Moeller (Seifert) *26.11.1943. Genthin) bija zināms, ka<br />

1963. gada 5. jūlijā Gentinā viņa salaulājās ar Dipl.Ing.<br />

(inženieri) Horstu Zeifertu (Horst Seifert, *16.7.1941.<br />

Grosenhain) un dzīvoja 8401 Bobersen Krs. Riesa.<br />

Ir zināms, ka Kuno Artūra Bruno Mellera jaunākā meita, XII<br />

paaudzes pārstāve Rozmarija Elma Marta Mellere (Hartje)<br />

(Rosemarie Elma Martha Moeller (Hartje) *4.2.1922.<br />

Konigsberg †?) strādāja kā ārzemju korespondente un tulce,<br />

bet vēlāk – kā ārsta sekretāre Berlīnē un Piricā. 1944. gadā<br />

viņa kļuva par Vācijas meiteņu līgas “Osteinsatz” 103 biedri.<br />

Līdz 1946. gadam viņa dzīvoja Piricā, bet tad pārcēlās uz<br />

Gentinu, bet tā paša gada oktobrī – uz Detmoldu, kur<br />

1953. gada 23. maijā salaulājās ar vietējā teātra orķestra<br />

mūziķi Frīdrihu Hartji (Friedrich Hartje, *13.7.1923.<br />

Adensen). Zināms, ka viņi dzīvoja 493 Detmold/Lippe,<br />

Griemensiek 29, pašu mājā.<br />

Savukārt XI paaudzes pārstāve Anna Mellere (Odnere)<br />

(Anna Moeller (Odhner), *? †1929. Ļeņingrada [?]) aizsāk<br />

jaunu dzimtas atzaru- Melleru-Odneru līniju, Aplūkojot<br />

Melleru-Odneru dzimtas atzara līniju. Par šo atzaru<br />

iepriekš veiktajos pētījumos ir norādītas neprecīzas un<br />

nepilnīgas ziņas. Par XI paaudzes pārstāvi Annu Melleri<br />

(Odneri) (Anna Moeller (Odhner), *? †1929. Ļeņingrada<br />

[?]) un viņas ģimeni vācu pētījumos ir norādīts, ka 1929.<br />

gadā Ļeņingradā viņa mira no holēras un bija precējusies<br />

ar Petrogradā mirušo Aleksandru Hjalmēru Odneru<br />

(Alexander Hjalmer Odhner, *<strong>30</strong>.8.1873. †2.10.1918.),<br />

kura tēvs Aleksandrs Odners bija mašīnbūves fabrikas<br />

īpašnieks Sanktpēterburgā.<br />

Izvērtējot dažādus avotus, piemēram, internetā atrodamo<br />

Odneru ģimenes koku 87 un informāciju par Odneru<br />

ģimenei piederušiem uzņēmumiem Sanktpēterburgā 88 ,<br />

Zviedrijas Tehnikas muzejā esošos arhīvu dokumentus 89 ,<br />

esmu nonācis pie slēdziena, ka šeit minētais Aleksandrs<br />

Odners seniors ir zviedru izcelsmes emigrants Vilgots<br />

Teofīls Odners (Wilgodt Theophil Odhner, *10.8.1845.<br />

Dalby, Lund, Zviedrija, †15.9.1905. Sanktpēterburga),<br />

kura ģimene 1890. gadā Sanktpēterburgā uzsāka ražot<br />

mehāniskos kaukulatorus, kuru pirmie prototipi tika<br />

izgudroti jau 1873. gadā. Vārdu atšķirība ir izskaidrojama<br />

ar Krievijā pieņemto rusifikācijas politiku.<br />

Vilgots Teofīls Odners piedzima nabadzīgā, taču laimīgā<br />

ģimenē. Zēns agri zaudē tēvu un jau 12 gadu vecumā<br />

Vilgots sāk strādāt sava onkuļa Ārona Odnera lampu<br />

veikalā, bet velak – Georga Lūza mehāniskajā darbnīcā<br />

un ģeodēzijas uzņēmumā Stokholmā, kurā iepriekš<br />

strādāja viņa tēvs. 1864. gada 3. septembrī viņš kļūst<br />

par Stokholmas Tehnoloģiskā institūta studentu (viņš<br />

iestājās ausgstkolā, taču nomācījās tajā tikai trīs gadus un<br />

nepabeidza to) un materiālo grūtību spiests devās pasaulē<br />

laimi meklēt. Viņš ieradās Sanktpēterburgā 1869. gadā<br />

Attēls 20. un 21.<br />

Odnera fabrika Sanktpēterburgā, Rīgas prospektā 26, 1908. gads.<br />

84 85

(augustā-oktobrī), kur taisnā ceļā devas uz Zviedrijas<br />

vēstniecību. Tās sekretārs, vēlākais consuls Dambergs<br />

palīdzēja puisim iekārtoties darbā nelielā mehāniskajā<br />

darbnīcā ar algu 1,1, rublis dienā. Jāpiezīmē, ka Krievijas<br />

galvaspilsētā viņš ieradās ar 8 rubļiem kabatā un nezinot<br />

krievu valodu Pēc dažiem mēnešiem Odners sāka strādāt<br />

sava tautieša Ludviga Nobela rūpnīcā. Ar Nobela sniegto<br />

atbalstu viņš izstrādāja projektu par vienkāršas un<br />

ražošanā lētas skaitāmmašīnas (kaukulatora) ražošanu.<br />

Būtībā, tā bija Tomsona skaitāmmašīnas (arifmometra)<br />

uzlabotā un pilnveidotā versija, kas bija papildināta ar<br />

“Odnera riteni” un vēlāk ieguva paša Odnera vārdu.<br />

1874. gadā savu dēlu apmeklē mate, kura šī apciemojuma<br />

laikā mira un tika apglabāta Mitrofānovas kapsētā. 1875.<br />

gadā viņš sadarbībā ar Karla Kēnigsbergera uzņēmumu<br />

“Konigsberger u. Ko” cerēja uzsākt to ražošanu (patents<br />

Vācijā tika reģistrēts 1876. gadā, bet Zviedrijā – 1879. gadā),<br />

taču tas nenotika un pirmais prototips tika izgatavots<br />

Nobela rūpnīcā “Krievu dīzelis” Sanktpēterburgā. 1878.<br />

gadā Odners iestājās Valsts vērtspapīru izgatavošanas<br />

ekspedīcijā, kur strādāja par meistaru un veica inženiera<br />

pienākumus. Starp viņa izgudrojumiem šajā laikā ir jāmin<br />

papīra banknošu automātiskās numērācijas mašīna, jo līdz<br />

tam šis darbs tika veikts manuāli. Viņš izgudroja arī papirosu<br />

tinamo mašīnu, kas viņam deva pietiekamu kapitālu savas<br />

ražotnes atvēršanai. 90 1880. gadā viņš iegādājās nelielu<br />

darbnīcu, kurā izgatavoju turniketu ar skaitītāju atrakciju<br />

parkiem un Ņevas izklaides kuģīšu piestātnēm. 1886. gadā<br />

viņam izdavās uzsākt skaitāmmašīnu masveida ražošanu.<br />

Ņemot vērā lielo pieprasījumu, 1894. gadā tika uzbūvēta<br />

rūpnīca ar lietuves cehu. Rūpnīca ražoja arī gramafonus<br />

un banknošu izgatavošanas iekārtas. 91 Ir atrodama<br />

norāde, ka Aleksandram Odneram piederāja vasarnīca<br />

Jukā – ciematā uz Ziemeļiem no Sanktpēterburgas (25 km<br />

attālumā, pie Somijas dzelzceļa līnijas). Līdzās tai bija arī<br />

Zīvertu un Vildtgrūbes ģimeņu mājas. Ja šīs villas būtu<br />

bijušas vēl dažus kilometrus tālāk, pēc Somijas neatkarības<br />

pasludināšanas tās būtu atradušās Somijas teritorijā, līdzīgi<br />

kā Nobela villa. No šīs villas (tā ir saglabājusies mūsdienās,<br />

Jukki, Ļeņigradas šoseja 25) Aleksandrs Odners un Marta<br />

Zīverte ar saviem bērniem emigrēja uz Zviedriju.<br />

1891. gadā Odners atvērsa sava uzņēmuma filiāli Vācijā,<br />

taču pēc gada šo ražotni bija spiests pārdot uzņēmumam<br />

“Grimme Natalies & Co” Braunšveigā. 1904.-1905.<br />

gados fabrika izpildīja pasūtījumus Krievu-japāņu kara<br />

vadzībām. Starp citu, pirmais nozīmīgais klients Odnera<br />

fabrikai bija Dzelzceļa pārvalde, kas iegādājās 1<strong>30</strong><br />

iekārtas. Ir zināms, ka vienu no saviem izstrādājumiem<br />

Odners uzdāvināja princim, vēlākajam Zviedrijas karalim<br />

Gustavam V.<br />

Aleksandrs Odners mira 1905. gadā (viņš mira no<br />

sirdslēkmes un tika apglabāts Mitrofanovas kapsētā,<br />

bērēs bija ap 50 vainagu. Mūsdienās kapsēta iznīcināta,<br />

arī apbedījums nav saglabājies). Pēc tēva nāves rūpes par<br />

uzņēmumu pārņēma viņa dēli Aleksandrs Hjalmērs Odners<br />

(Alexander Hjalmer Odhner, *<strong>30</strong>.8.1873. †2.10.1918.)<br />

un Georgs Ordners (Georg Odhner, *27.3.1880. †1910.),<br />

kā arī znots Karls Zīverts (Karl Siewert, *31.8.1882. †?),<br />

kuri uzņēmumu pārveidoja par akciju sabiedrību. Par<br />

Karlu Zīvertu, kurš bija Georga Odnera klasesbiedrs<br />

Sanktpēterburgas vācu Sv.Pētera skola, ir zināms, ka viņa<br />

vecāki bija baltvācieši no Rīgas (tēvs – Otto Zīverts (Otto<br />

Siewert).<br />

Pavisam Vilgotam Teofīlam Odneram bija deviņi bērni un<br />

1871. gada 26. decembrī Dorpatā (Tartu) viņš apprecējās<br />

ar Nobela darba kolēģa Frederika Skanberga (Frederik<br />

Skånberg) meitu Almu (Alruju) Skanberbu (Alma (Alrua)<br />

Skånberg *<strong>30</strong>.4.1853. Liepāja †1927. Ļeņingrada [?]). 92<br />

Frederika Skanberga biogrāfijā interesants ir fakts, ka no<br />

Stokholmas viņš vispirms ieceļoja Liepājā, kur apprecēja<br />

vietējo meiteni un tikai pēc tam pārcēlās uz Krievijas<br />

galvaspilsētu. Odnera ģimenē dzimušie bērni ir kristīti<br />

Sanktpēterburgas zviedru draudzē – Sv.Katrīnas luterāņu<br />

baznīcā. Par Vilgota atraitnes Almas nāves vietu ir<br />

pretrunīga informācija – vairums uzskata, ka viņa mira<br />

Ļeņingradā (domājams – ārpilsētas mājā Jukas ciemā),<br />

tomēr ir saglabājusies viņas parakstīta vēstule par<br />

kompensācijas pieprasīšanu, kas tapusi 1922. gadā<br />

Stokholmā 93 un ļauj izteikt pieņēmumu, ka viņa pēc<br />

revolūcija stomēr emigrēja. Ir zināms, ka 1882. gadā<br />

Odneru ģimene dzīvoja Fontankas krastmalā 150.<br />

Savukārt attiecībā uz Annas Melleres nāves vietu un laiku,<br />

jādomā, vācu pētījumā ir minēti kļūdaini fakti, jo Odneru<br />

uzņēmuma vēsturei veltītajā grāmatā 94 ir norādīts, ka<br />

1927. gadā Ļeņingradā ir mirusi fabrikas dibinātāja<br />

Aleksandra (Vilgodta) Odnera sieva Alma Skanberga (šeit<br />

kļūdaini norādīts viņas dzimšanas gads - *1855. †1927.),<br />

bet Anna Mellere, visticamāk, kopā ar vīru emigrēja uz<br />

Zviedriju, kur 1918. gada 2. oktobrī Aleksandrs Odners<br />

mira no sirdslēkmes. Tādejādi, šīs dzimtas pēcteči (ja<br />

tādi bijuši), visticamāk, ir meklējami Zviedrijā, nevis<br />

Krievijā. Diemžāl, pagaidām nav izdevies atrast ziņas par<br />

iespējamiem šīs ģimenes pēcnācējiem.<br />

Odneru dzimtai veltītu pētījumu 2003. gada 12.<br />

septembrī konferencē “Symposium zur Entwicklung der<br />

Rechentechnik” Greifsvalderā prezentēja Timo Leipala. 95<br />

Savā pētījumā viņš norāda, ka Aleksandrs Odners pēc<br />

sava brāļa Georga Odnera nāves (viņš noslīka 1910.<br />

gadā) 1912. gadā apprecējās ar viņa atraitni Martu<br />

Zīverti (un adoptēja viņas bērnus), ar kuru arī emigrēja<br />

uz Zviedriju, vispār nepieminot laulības ar Annu<br />

Melleri. Viņš arī norāda, ka pēc 1917. gada revolūcijas tikai<br />

Irma Zīverte (dzim. Odnere) un Olga Vildtgrūbe (dzim.<br />

Odnere) ar savām ģimenēm palika Sanktpēterburgā.<br />

Šādu faktu savās atmiņās norāda arī viena no Odneru<br />

dzimta spārstāvēm Tatjana Bugrija. Sarunā ar viņu,<br />

Bugrija apliecināja, ka par Aleksandra Odnera laulībām<br />

ar Annu Melleri viņa ir dzirdējusi, taču viņa srīcībā nav<br />

saglabājušies dokumenti, tādēļ viņa šo laulību nepiemin.<br />

Līdz fabrikas nacionalizēšanai 1917. gadā un tās slēgšanai<br />

gadu vēlāk, tika izgatavoti aptuveni 2<strong>30</strong>00 mehānisko<br />

kaukulatoru eksemplāri. 1890. gadā vien tika pārdoti<br />

500 eksemplāru, bet nākamo piecu gadu laikā Krievijā<br />

tika pārdoti 4000 eksemplāri, bet ārzemēs – vēl 1000.<br />

Viena siekārta scena svārstījās no 75 līdz 100 rubļiem.<br />

1896. gadā Viskrievijas XVI rūpniecības un mākslas<br />

izstādē Ņižņenovgorodā Odnera izgudrojums ieguva<br />

sudraba medaļu, kā arī zelta medaļu izstādē Briselē,<br />

1897. gadā – zelta medaļu Stokholma un 1900. gadā<br />

Vispasaules izstādē Parīzē - vēl vienu zelta medaļu. Ir<br />

atrodamas norādes, ka laikā no 1912. līdz 1917. gadam<br />

rūpnīcai bija nozīmēts adminiostrators, jo tā saskārās ar<br />

finansu grūtībām. Rūpnīcas iekārtas vēlāk tika pārvestas<br />

uz Maskavu. 1917. gada nogalē Odneru ģimene emigrēja<br />

uz Zviedriju, kur vēlāk nodibināja ražotni “Original<br />

Odhner”. 20. gadsimta 50. gados šī uzņēmuma ražotie<br />

mehāniskie kaukulatori (arithmometri) bija vieni no<br />

populārākajiem pasaulē un savu popularitāti saglabāja<br />

līdz pat elektronisko kaukulatoru ēras sākumam 20.<br />

gadsimta 70. gados, jo to modeļu uz licences pamata<br />

tika ražoti Vācijā (ar zīmoliem “Thales”, “Triumphator”,<br />

“Walter” un “Brunsviga”), Francijā (“Rapid”) Lielbritānijā<br />

(“Britannic” un “Muldivo”), pašā Zviedrijā (“Multo” un<br />

“Original Odhner”) un Japānā (“Tiger” un “Busicom”), kā<br />

arī Odneru ģimenes nacionalizētajā rūpnīcā PSRS, kur<br />

tā ražošana (modeļa nosaukums - “Felix”), praktiski bez<br />

izmaiņām tika atsākta 1925. gadā uz Maskavu pārvestajā<br />

rūpnīcā un turpinājās līdz pat 1978. gadam. Identiskus<br />

modeļus PSRS ražoja arī Kurskā un Penzā (“Sojuz”,<br />

“Dinamo”). Tikai 1969. gadā vien bija saražoti <strong>30</strong>0000<br />

tūkstoši eksemplāru. 96<br />

Savukārt par pašu Odneru dzimtu ir zināms, ka<br />

par tās ciltstēvu tiek uzskatīts Pērs Jonsons (Per<br />

Jonsson, *1713. †1773.), kurš bija baznīcas vecākais un<br />

nodokļu maksātājs (skattebonde, kyrkvard). Laulībā ar<br />

Magdalēnu Jonsdoteri (Magdalena Jonsdotter, †1772.)<br />

piedzima četri bērni, no kuriem radniecības līnija uz<br />

Melleru dzimtu ved caur vecāko dēlu – Jonasu Pērsonu<br />

Odneru (Jonas Persson Odhner, *1744 †18<strong>30</strong>.), kurš<br />

bija dekāns (prost). Viņš bija precējies divas reizes – ar<br />

Margaritu Sofiju Jugurinu (Margaritta Sophia Jugurin,<br />

†1786.) un Ingeborgu Magdalēnu Torsenu (Ingeborg<br />

Magdalena Thorsen, *1766. †1833.). Abās laulībās piedzia<br />

12 pēcnācēji, bet admiecības līnijas turpinājums ir skatāms<br />

caur otrajā laulībā dzimušo dēlu Pēru Hemingu Odneru<br />

(Per Hemming Odhner, *9.8.1790. Lastad, †16.5.1847.<br />

Horn), kurš bija lauku dekāns (kontraktprost) un bija<br />

precējies ar Mariju Sofiju Cederkvisti (Maria Sophia<br />

Cederqvist, *1802. †?). Abu laulībā dzimušais vecākais<br />

dēls Teofīls Dinamīls Odners (Theophil Dynamiel<br />

Odhner, *1816. †1863.) bija grāmatvedības inspektors un<br />

saimniecības pārzinis (bruksinspektor, amanuens). 1844.<br />

gadā viņš salaulājās ar Frederiki Sofiju Valli (Friederika<br />

Sophia Wall, *? †1874.) un abu ģimenē piedzima vēlākais<br />

izgudrotājs un fabrikants Vilgots Teofīls Odners (Wilgodt<br />

Theophil Odhner, *10.8.1845. Dalby Lund, †15.9.1905.<br />

Sanktpetersburg). Ģimenes vēsturei ir veltītas 16 lapas<br />

Zviedrijas Biogrāfiskajā leksikonā. 97<br />

Attēls 22.<br />

Starp Zviedrijas vēsturē nozīmīgākajiem Odneru dzimtas<br />

Odneru fabrika Zviedrijā, 20. gs. pirmā puse. 1908.<br />

pārstāvjiem tiek minēts arī Dr. iur. Bengts Arne Odners<br />

gads.<br />

98<br />

(Bengt Arne Odhner, *10.8.1918. †20.11.1990.), kurš bija<br />

Zviedrijas Ārlietu ministrijas 1. sekretārs un diplomāts<br />

(vēstnieks Teherānā, Bagdādē, Kabulā, Islamabadā,<br />

Kuveitā, Tunisijā). Tāpat tiek īpaši atzīmēts arī viņa tēvs –<br />

Nils Hjalmārs Odners 99 (Nils Hjamar Odhner, *6.12.1884.<br />

†12.6.1973.), kurš bija zooloģijas profesors Zviedrijas<br />

Dabas vēstures muzejā un Zviedrijas karaliskās Zinātņu<br />

akadēmijas loceklis. Starp zināmākajiem Odneru dzimtas<br />

pārstāvjiem tiek norādīts arī vēsturnieks un Zviedrijas<br />

Nacionālā arhīva (Riksarkivet) direktors, arī Riksdāga<br />

deputāts Klāss Teodors Odners 100 (Clas Theodor Odhner,<br />

*17.6.1836. Alingsas, †11.6.1904. Stockhom). Viņa ģimenes<br />

kontekstā interesants ir fakts, ka Klāsa Teodora Odnera<br />

māte Anna Karolīne Ēriksone (Anna Carolina Eriksson,<br />

86 87<br />

*10.9.1800. Filipstad †7.9.1870. Folkesta, Tornshalla) bija<br />

pasaulē plaši pazīstamo brāļu - brīvkunga, inženiera Nila<br />

Ēriksona 101 (Nils Ericson, *31.1.1802. Langsbanshyttan<br />

†8.9.1870. Stockholm) un izgudrotāja Džona Ēriksona 102<br />

(John Ericsson, *31.7.1803. Langsbanshyttan †8.8.1889.<br />

New York) māsa.

ATSAUCES:<br />

1. Avots: https://de.wikipedia.org/wiki/Matzutkehmen_(Kreis_Gumbinnen)<br />

2. Avots: https://de.wikipedia.org/wiki/Kirche_Niebudszen<br />

3. “Das “Zwischenmanuskript” zum Altpreussischen evangelischen Pfarrerbuch”, B4. S. 1206., Hamburg 2013., ISBN 978-3-931577-64-3<br />

4. Skat. https://de.wikipedia.org/wiki/Isaak_Riga<br />

5. Skat. https://de.wikipedia.org/wiki/Bruno_Moeller_(Eisenbahner)<br />

6. https://de.wikipedia.org/wiki/Geheimrat<br />

7. Skat. https://en.wikipedia.org/wiki/Battle_of_Königgrätz<br />

8. Avots: https://de.wikipedia.org/wiki/Poljanskoje_(Kaliningrad)#Uszballen.2FUschballen_.28Lindners.29<br />

9. Frīdvalda Mellerea ar roku veiktā piezīme 1932. gadā izdotās grāmatas eksemplārā.<br />

10. Skat. https://en.wikipedia.org/wiki/Erich_von_Drygalski<br />

11. Skat: http://www.lexikon-der-wehrmacht.de/Personenregister/S/SchollWalter.htm<br />

12. Skat. http://forum.panzer-archiv.de/viewtopic.php?p=196744<br />

13. Avots: https://www.pomeranica.pl/wiki/Karl_Sieberer<br />

14. Oriģināls atrodas http://bbf.dipf.de/hans/lek/lek-0066/lek-0066-0386.jpg<br />

15. Skat. https://de.wikipedia.org/wiki/Schlacht_bei_Colombey<br />

16. Skat. http://www.cowley.addr.com/family-history/family-odhner.html<br />

17. Skat. https://en.wikipedia.org/wiki/Odhner_Arithmometer<br />

18. Jura Millera lauka ekspedīcija Stokholmā, Tekniska museet (Zviedrijas nacionālais zinātnes un tehnoloģiju muzejs) athīvā 2017.<br />

gada 25. augustā.<br />

19. Skat. http://www.citywalls.ru/house16127.html<br />

20. Глезеров Сергей Вокруг Петербурга. Заметки наблюдателя, Litres, Sanktpetersburg, 2017.<br />

21. Skat. https://en.wikipedia.org/wiki/Willgodt_Theophil_Odhner<br />

22. Documents of Life and Activity of the Nobel Family 1801 – 1932, Edited by Prof. A.I. Melua, p. 8, Vol.15, 2014, Humanistica.<br />

ISBN 978-5-906140-13-5, Digitālā versija: http://www.eanw.info/nobel/15ndsf-new.pdf<br />

23. Skat. Henry Wassen, “Odhner History. An Ilustrated chronicle of “A machine to count on””, 39.- 47. lpp, Gothenburg, Sweeden,<br />

1951<br />

24. Skat. http://www.rechenmaschinen-illustrated.com/timo%20leipala.pdf un http://www.rechenmaschinen-illustrated.com/<br />

timo%20leipala_Odhner_Part%202.pdf<br />

25. Альбов Александр От абака до кубита + история математических символов, c. 162., 2017<br />

26. Skat. “Svenskt Biografiskt Lexikon”, Band 28, Stockholm 1992.-1994., 63.-78. lpp<br />

27. Skat. https://en.wikipedia.org/wiki/Bengt_Odhner<br />

28. Skat. https://en.wikipedia.org/wiki/Nils_Hjalmar_Odhner<br />

29. Skat. https://en.wikipedia.org/wiki/Clas_Theodor_Odhner<br />

<strong>30</strong>. Skat. https://en.wikipedia.org/wiki/Nils_Ericson<br />

31. Skat. https://en.wikipedia.org/wiki/John_Ericsson<br />

32. Skat. http://www.bdmhistory.com/research/easternaction.html<br />

88 89

IV NODAĻA<br />

GERHARDSVALDERAS ZARS<br />

MOELLER<br />

KAESEKAMP, KISSKAT, NOETZEL<br />

90 91

Dzimtas atzara nosaukums ir radies no tās locekļu<br />

dzīvesvietas muižas nosaukuma “Gros Gerhardswalde”,<br />

kas atradās Niederungas novadā, kas robežojās ar<br />

Mārgenu. Mūsdienās tuvākā apdzīvotā vieta ir ciemats<br />

Ohotnoje (Oхотнoe).<br />

Par Gerhardsvalderas līnijas atzara aizsācēju tiek uzskatīts<br />

IX paaudzes pārstāvis Otto Ferdinads Mellers (Otto<br />

Ferdinand Moeller, *1.8.1810. Winge †16.1.1876. Gros<br />

Gerhardswalde), kurš bija zemju īpašnieks un 1844. gadā<br />

iegādājās muižu Lielgerhardsvaldē (Gros Gerhardswalde).<br />

Šī muiža robežojās ar Mārgenas muižu. Gadu vēlāk - 1845.<br />

gada 18. jūlijā Tilzītē viņš apprecējās ar vietējā tirgoņa un<br />

leitnanta Šulca (Schulz) meitu Augusti Johannu Regīnu<br />

Šulcu (Auguste Johanna Regina Schulz, *18.8.1818. Tilsit<br />

†7.6.1890. Gr.Gerhardswalde). Ir zināms, ka Auguste mira<br />

no plaušu karsoņa, bet šajā laulībā piedzima seši bērni (X<br />

paaudze):<br />

• Karls Augusts Heinrihs Mellers (Carl August<br />

Heinrich Moeller, *24.5.1846. Gr.Gerhardswalde<br />

†29.8.1923. Heinrichwalde (Krs.Niederung)).<br />

• Agnese Mellere (Agnes Moeller, *26.11.1845.<br />

Gr.Gerhardswalde †21.8.1865. Gr.Gerhardswalde).<br />

• Otto Mellers (dvīņubrālis) (Otto Moeller,<br />

*2.12.1850. Gr.Gerhardswalde, †26.5.1874.<br />

Gr.Gerhardswalde).<br />

• Alfrēds Mellers (dvīņubrālis) (Alfred Moeller,<br />

*2.12.1850. Gr.Gerhardswalde †6.10.1896. Allenberg<br />

bei Wehlau (mūsdienu Znamenska)).<br />

• Frederike Mellere (Frederice Moeller, *15.9.1855.<br />

Gr.Gerhardswalde †21.10.1914. Konigsberg).<br />

• Ādolfs Mellers (Adolf Moeller, *24.12.1861.<br />

Gr.Gerhardswalde †29.5.1877. Tilsit).<br />

X paaudzes vecākais dēls, Karls Augusts Heinrihs<br />

Mellers (Carl August Heinrich Moeller, *24.5.1846.<br />

Gr.Gerhardswalde †29.8.1923. Heinrichwalde (Krs.<br />

Niederung)) piedalījās 1870.-1871. gada vācu-franču karā<br />

(Feldzug 1870./71.) - viņš dienēja Kirasieru gvardes pulkā<br />

un 1923. gadā mira no gripas. Savukārt par viņa sievu<br />

Erdmurti Jodku (Erdmurthe Jodka, *26.10.1862. Pokraken<br />

(Krs. Tilsit, mūsdienās Ļeņinskoje pilsēta (Ленинскoе))<br />

†Heinrihswalde) ir zināms, ka viņas tēvs Anusis Jodka<br />

(Anusis Jodka) bija muižas īpašnieks Pokrakenas apkaimē,<br />

bet viņas māte - Anike Klastate (Annike Klastat). Līdz<br />

savai nāvei Erdmurte dzīvoja kopā ar meitu Heinrihsvaldē<br />

Marktstrasse 11, kur arī mira. Pēc sava tēva Otto<br />

Ferdinanda Mellera nāves Karls Augustu Heinrihs Mellers<br />

mantoja muižu, ko viņš 1893. gadā pārdeva un ar savu<br />

sievu Erdmurti Jodku un meitu pārcēlās uz Heinrihsvaldi<br />

Attēls 1.<br />

Gerhardsvaldes apkaime.<br />

(Heinrihswalde, mūsdienās Slavska (Славск), kas atrodas<br />

15 km uz dienvidrietumiem no Tilzītes (Sovetskas)).<br />

Spriežot pēc vācu pētījumos norādītā, Karls Augusts<br />

Heinrihs Mellers līdz savai nāvei (viņš mira no gripas)<br />

bija “Privatier”, ar ko vācu valodā apzīmēja personas, kas<br />

savas pārticības dēļ varēja atļauties nestrādāt. Ir zināms,<br />

ka Karla Augusta Heinriha Mellera un Erdmutes Jodkas<br />

kāzas notika 1889. gada 11. martā Tilzītē, bet abu laulībā<br />

piedzima meita (XI paaudze):<br />

• Frīda Mellere (Frieda Moeller, *4.1.1890.<br />

Gr.Gerhardswalde †12.1.1965. Gotha).<br />

XI paaudzes pārstāve Frīda Mellere (Frieda Moeller,<br />

*4.1.1890. Gr.Gerhardswalde †12.1.1965. Gotha) līdz II<br />

Pasaules kara beigām viņa bija Heinrihsvaldes pašvaldības<br />

darbiniece (Registratorin auf dem Landratsamt). Kara<br />

bēgļu gaitas viņu atveda Tūringas pavalsts piektajā<br />

lielākajā pilsētā Gothā (Gotha), kas atrodas 20 km no<br />

Erfurtes (Erfurt). Šeit viņa nodzīvoja līdz savai nāvei 1956.<br />

gada 12. janvāri.<br />

Valtera Mellera personīgajā ģimenes arhīvā Eslingenā tika<br />

atrasta fotogrāfija, kas tapusi Kēnigsbergas fotosalonā un<br />

kuras otrā pusē ar roku ir rakstīts “Frida Moeller, unseres<br />

Mutter” – “Mūsu māmiņa Frīda Mellere”. Ņemot vērā<br />

Frīdas dzimšanas gadu (1890. gads), visticamāk, attēlā<br />

ir redzama Frīda Mellere bērnībā ar savu māti Erdmurti<br />

Melleri (dzim. Jodka).<br />

Par pārējo Karla Augusta Mellera brāļu un māsu<br />

dzīvesgājumu ir krietni skopākas ziņas. Ir zināms, ka<br />

Agnese Mellere un Otto Mellers (viņš bija tirgotājs) mira<br />

no plaušu karsoņa, bet Ādolfa Mellera nāves iemesls 15<br />

gadu vecumā nav zināms.<br />

Par X paaudzes pārstāvi Alfrēdu Melleru (Alfred Moeller,<br />

*2.12.1850. Gr.Gerhardswalde †6.10.1896. Allenberg bei<br />

Wehlau) ir zināms, ka viņš bija tirgotājs Krievijas pilsētā<br />

Ostrovā un trīs gadus pirms savas nāves (visticamāk,<br />

turpat, Krievijā) - 1893. gadā apprecējās ar Mariju<br />

Kloškovu (Marie Kloschkow), kura pēc sava pirmā vīra<br />

nāves esot apprecējusies ar kādu francūzi. Alfrēda nāves<br />

vieta ir norādīta Allenberg bei Wehlau, kas ir mūsdienu<br />

Znamenska.<br />

X paaudzes pārstāve Frederike Mellere (Frederice Moeller,<br />

*15.9.1855. Gr.Gerhardswalde †21.10.1914. Konigsberg)<br />

1878. gada 18. februārī savā dzimtajā muižā apprecējās<br />

ar netālu no Strasbūras esošajā Vismāras pilsētiņā<br />

dzimušo Heinrihu Mannu (Heinrich Mann, *11.11.1846.<br />

Attēls 2.<br />

Heinrihsvaldes centrālā iela Friedrichstrase.<br />

20.gs. 20.-<strong>30</strong>. gadi.<br />

Wismar (Krs. Penzlau) †22.3.1892. Jecksterken). Manns<br />

strādāja par karalisko mežzini Vaidgirrenā (Waidgirren),<br />

bet vēlāk – Jeksterkenā (Jecksterken), kas mūsdienās ir<br />

Lietuvas teritorijā esoša neliela apdzīvota vieta Jekšterkiai,<br />

kurai tuvākā lielākā apdzīvotā vieta ir Šilgaliai pilsētiņa.<br />

H.Manns 45 gadu vecumā mira no triekas, bet Frederike<br />

pēc vīra nāves pārcēlās uz Tilzīti. Sākoties I Pasaules<br />

karam, Heinrihsvaldi uz dažām dienām okupēja<br />

krievu armija (Gatčinas 270. kājnieku pulks, kas ietilpa<br />

ģenerāļa P.Rannekampfa 1. Armijas sastāvā). 104 Bēgot<br />

no uzbrūkošās krievu armijas, netālu no Gros Lindenau<br />

(tagadējā Озерки) esošā Cēlaubrušas (Zehlaubruch) purva<br />

apkaimē (Озёрское болото) 1914. gada 2. septembrī<br />

Frederiki Melleri sašāva kazaki. Smagi ievainotā tika<br />

nogādāta Kēnigsbergas slimnīcā, kur pēc kreisās rokas<br />

amputācijas 21. oktobrī viņa mira.<br />

Ievērības cienīgs ir vēl kāds fakts – līdz laulībām<br />

ar Erdmurti Jodku, Karlam Augustam Heinriham<br />

Melleram bija attiecības ar Johannu Augusti Notceli<br />

(Johanna Auguste Noetzel, *16.4.1849. Neukirch, Niederung<br />

†1944. Ostprussen, bēgļu gaitās), laulībām ar kuru Karls<br />

Augusts Heinrihs Mellers nesaņēma vecāku atļauju, jo<br />

atšķirībā no turīgajiem Melleriem, Johanna Auguste<br />

Notcela bija zemāka sociālā slāņa pārstāve – namdara<br />

Heinriha Gustava Notceļa (Heinrich Gustav Noetzel,<br />

*3.11.1805. †pēc 1874.) un viņa sievas Johannas Elionoras<br />

Langūtes (Johanna Eleonora Languth, *2.3.1824. †) meita.<br />

Neskatoties uz šo aizliegumu, attiecībās ar Karlu Augustu<br />

Heinrihu Melleru piedzima trīs bērni, aizsākot t.s. Melleru<br />

ārlaulības zaru, kura pārstāvji dzīvo mūsdienās gan Vācijā,<br />

gan ASV. Par pašu Johannu Augusti Notceli ir zināms, ka<br />

viņa mira 1944. gada nogalē, bēgļu gaitās Austrumprūsijā.<br />

Bēgļos viņa devās kopā ar savu meitu Helēnu Notceli, taču<br />

sava vecuma dēļ (tobrīd viņai bija 95 gadi), viņa nespēja<br />

turpināt ceļu – viņa apsēdās ceļmalā, kur arī nomira<br />

(viņas kaps nav zināms), bet viņas meita Helēna bija<br />

spiesta turpināt ceļu viena. Par Helēnas turpmāko likteni<br />

pagaidām nav atrastas citas ziņas. Johannas Augustes<br />

Notceles un Karla Augusta Heinriha Mellera attiecības<br />

piedzima (XI paaudze):<br />

• Frīdrihs Johans Notcels (Friedrich Johann<br />

Noetzel, *23.6.1880. Gr.Gerhardswalde †7.4.1954.<br />

Berlin),<br />

• Johanna Terēze Notcele (Kēzkampa) (Johanna<br />

Therese Noetzel (Kaesekamp), *31.6.1886.<br />

Gr.Gerhardswalde †1991. Berlin)<br />

• Helēna Notcele (Helene Noetzel, *17.7.1892.<br />

Osseningken) †9.4.1960. Bochum), kura piedzima<br />

laikā, kad viņas tēvs jau bija precējies ar citu sievieti<br />

un audzināja ar viņu laulībā dzimušo meitu.<br />

Attēls 4.<br />

Heinrihsvalde 1941. gads.<br />

Attēls 3.<br />

Frīda Mellere ar savu māti Erdmurti Melleri (Jodku) ap<br />

1891. gadu.<br />

Ir zināms, ka XI paaudzes pārstāvis Frīdrihs Johans Notcels<br />

(Friedrich Johann Noetzel, *23.6.1880. Gr.Gerhardswalde<br />

†7.4.1954. Berlin) apprecējās ar Luīzi Augusti Kiškati<br />

(Luise Auguste Kischkat (Kißkat) *5.8.1885. Barsden,<br />

Tilsit-Ragnit †19.11.1944. Stargard, Pommern), kas mira<br />

slimnīcā (pl. 3.<strong>30</strong>) pēc bēgļu gaitās traumētās kājas<br />

amputācijas, tādēļ pastāv divas versijas par viņas nāves<br />

iemeslu – kājas apmutācijas izraisītās komplikācijas<br />

vai avio uzlidojums slimnīcai. Luīzes vecāki bija vācu<br />

sabiedrībā integrējušies lietuvieši Benjamins Kiškatis<br />

(Benjamin Kißkatis, *Urrupenen, Kr. Schlossberg) un<br />

Attēls 5.<br />

Tilzītes panorāma 1910. gadā.<br />

92 93

Attēli 6., 7., 8., 9. un 10.<br />

No kreisās: Helēna Notcele, Frīdrihs Johans Notcels un viņa sieva Luīze Auguste Kiškate,<br />

Pauls Fricis Notcels un viņa sieva Urte Marta Ginnutta.<br />

Madlēna Bendigkīte (Madlyna Bendigkeit (Bendigkyte)).<br />

Zināms, ka Benjamina tēvs bija Miķelis Kiškatis (Mikelys<br />

Kißkatis). Savukārt Frīdriha Johana Notceļa un Luīzes<br />

Augustes Kiškates laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Pauls Fricis Notcels (Paul Fritz Noetzel, *29.8.1909.<br />

Kaukehmen (vēlāk Kuckerneese), Elchniederung<br />

†18.11.1980. Neumünster, Schleswig-Holstein).<br />

• Valters Fricis Notcels (Walter Fritz Noetzel,<br />

29.9.1912. Kaukehmen (vēlāk Kuckerneese),<br />

Elchniederung †24.10.2008. Berlin).<br />

• Heincs Fricis Villijs Notcels (Heinz Fritz Willi<br />

Noetzel, 23.2.1920., Kaukehmen (vēlāk Kuckerneese),<br />

Elchniederung †<strong>30</strong>.4.1944. Rumānijā), plašāku ziņu<br />

nav.<br />

• Bruno Fridrihs Notcels (Bruno Friedrich<br />

Noetzel, 7.5.1922. Kaukehmen (vēlāk Kuckerneese),<br />

Elchniederung †6.6.2011. Montreal, Canada) kļuva<br />

par namdari un 1954. gada 28. decembrī Montreālā<br />

Kanādā salaulājās ar Angelu Vigerti (Angela<br />

Wiggert, *20.2.1928. Berlin), citu ziņu nav.<br />

XII paaudzes pārstāvis Pauls Fricis Notcels (Paul<br />

Fritz Noetzel, *29.8.1909. Kaukehmen (vēlāk<br />

Kuckerneese), Elchniederung †18.11.1980. Neumünster,<br />

Schleswig-Holstein) 1933. gada 29. oktobrī Kaukemenā<br />

(Kaukehmen) apprecējās ar Urti Martu Ginnutti<br />

(Urte Marta Ginnutt, *1.4.1915., Warskillen, Elchniederung<br />

†14.3.1994. Großenaspe, Segeberg, Schleswig-Holstein),<br />

kas bija Franča Dāvida Ginnuta (Franz David Ginnut)<br />

un Jūlijas Paulīnes Lidijas Sturmas (Juliane Pauline Lydia<br />

Sturm) meita. Viņš strādāja par pavāru – konditoru, bet<br />

sieva palīdzēja gan mājas darbos, gan ceptuvē. Šajā laulībā<br />

piedzima (XIII paaudze):<br />

• Gerhards Pauls Fricis Notcels (Gerhard Paul Fritz<br />

Noetzel, *12.11.1935. Kaukehmen (Kuckerneese),<br />

Elchniederung).<br />

• Valtrauta Lidija Urte Notcela (Herbsta)<br />

(Waltraut Lydia Urte Noetzel (Herbst), *1.1.1938.<br />

Attēls 11.<br />

Notcelu (Noetzel) ģimene Gros Friedrichdorf muižā Johannas Augustes Notcelas (sēž centrā) 90 gadu jubilejā 1939.<br />

gadā.<br />

Kaukehmen (Kuckerneese), Elchniederung).<br />

• Jurgens Notcels (Jürgen Noetzel, *21.5.1940.<br />

Kuckerneese, Elchniederung).<br />

• Regīna Vera Notcela (Regine Vera Noetzel,<br />

*8.7.1944. Kuckerneese, Elchniederung †10.3.1945.<br />

Preetz, Plön, Schleswig-Holstein), mirusi kā bērns.<br />

XIII paaudzes pārstāvis Gerhards Pauls Fricis Notcels<br />

(Gerhard Paul Fritz Noetzel, *12.11.1935. Kaukehmen<br />

(Kuckerneese), Elchniederung) 1971. gada <strong>30</strong>. decembrī<br />

Delmenhorstā (Delmenhorst) apprecējās ar Margu<br />

Karīnu Gerlindi Hildebrandti (Marga Karin Gerlinde<br />

Hildebrandt, *<strong>30</strong>.1.1939. Pommern). Par šīs ģimenes<br />

pēcnācējiem ziņu pagaidām nav.<br />

XIII paaudzes pārstāve Valtrauta Lidija Urte Notcela<br />

(Herbsta) (Waltraut Lydia Urte Noetzel (Herbst),<br />

*1.1.1938. Kaukehmen (Kuckerneese), Elchniederung)<br />

salaulājās ar Jurgenu Karlu Heinrihu Herbstu (Jürgen<br />

Karl Heinrich Herbst, *1.4.1929., Siedenbollentin, Demmin,<br />

Mecklenburg-Vorpommern). Šajā laulībā piedzima (XIV<br />

paaudze):<br />

• Folkers Pauls Henrijs Herbsts (Volker Paul<br />

Henry Herbst, *18.6.1963. Lübeck).<br />

• Pēteris Jurgens Herbsts (Peter Jürgen Herbst,<br />

*31.12.1966. Lübeck).<br />

• Kristīne Valtrauta Urte Herbsta (Christina<br />

Waltraut Urte Herbst, *7.5.1974.).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Folkers Pauls Henrijs Herbsts<br />

(Volker Paul Henry Herbst, *18.6.1963. Lübeck) 1993.<br />

gada 1. oktobrī Gudovā (Gudow, Herzogtum-Lauenburg)<br />

salaulājās ar Stefāniju Dūvi (Stephanie Duwe, *7.7.1964.,<br />

Westerland, Nordfriesland, Schleswig-Holstein). Šajā<br />

laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Franciska Herbsta (Franziska Herbst, *26.3.1997.<br />

Ratzeburg)<br />

• Katrīna Herbsta (Katharina Herbst, *13.4.1999.<br />

Ratzeburg).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Pēteris Jurgens Herbsts (Peter<br />

Jürgen Herbst, *31.12.1966. Lübeck) 1994. gada 3. jūnijā<br />

Osteronfeldē (Osterrönfeld, Rendsburg-Eckernförde,<br />

Schleswig-Holstein) salaulājās ar Helmūta Menca (Helmut<br />

Mentz) meitu Gesu Mencu (Gesa Mentz, *16.11.1969.<br />

Aachen-Forst, Aachen, Nordrhein-Westfalen). Šajā laulībā<br />

piedzima (XV paaudze):<br />

• Annekatrīna Vībke Valtrauta Herbsta<br />

(Annkatrin Wiebke Waltraut Herbst, *12.9.1997.<br />

Kassel).<br />

Attēls 12.<br />

Regīna Vera Notcele (bēru dienas foto).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Jurgens Notcels<br />

(Jürgen Noetzel, *21.5.1940. Kuckerneese,<br />

Elchniederung) 1966. gada 9. septembrī Flekebijā<br />

(Fleckeby, Schleswig-Holstein) apprecējās ar Elzu<br />

Mariju Altenu (Elsa Marie Althen *13.6.1939.<br />

Missunde, Rendsburg-Eckernförde). Šajā laulībā piedzima<br />

(XIV paaudze):<br />

• Felicita Notcela (Felicita Noetzel, *25.3.1967.<br />

Kiel).<br />

• Ralfs Notcels (Ralph Noetzel,*19.2.1968. Kiel)<br />

ir precējies, sievas vārdu pagaidām nav izdevies<br />

noskaidrot.<br />

• Joahims Notcels (Joachim Noetzel, *18.6.1970.<br />

Neumünster, Schleswig-Holstein).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Joahims Notcels (Joachim<br />

Noetzel, *18.6.1970. Neumünster, Schleswig-Holstein)<br />

2007. gada 19. maijā apprecējās ar Dorenu Mihaēlu<br />

Opicu (Dooren Michael Opitz, *17.5.1972., Erlabrunn,<br />

Aue-Schwarzenberg, Sachsen). Šajā laulībā piedzima (XV<br />

paaudze):<br />

Attēli 13., 14., 15., 16. un 17.<br />

No kreisās: Valtrauta Lidija Urte Notcela un viņas vīrs Jurgens Karls Heinrihs Herbsts,<br />

Kristīne Valtrauta Urte Herbsta, Stefānija Dūve un viņas vīrs Folkers Pauls Henrijs Herbsts.<br />

94 95

• Elizabete Opica (Elisabeth Opitz, *12.8.2003.<br />

Dresden).<br />

• Konstantīns Opics (Konstantin Opitz, *8.10.2006.<br />

Dresden).<br />

• Šarlote Opica (Charlotte Opitz, *8.5.2008.,<br />

Dresden).<br />

Atgriežoties pie XII paaudzes, Valters Fricis Notcels<br />

(Walter Fritz Noetzel, 29.9.1912. Kaukehmen (vēlāk<br />

Kuckerneese), Elchniederung †24.10.2008. Berlin) 1940.<br />

gadā Heinrihsvaldē apprecējās ar Martu Hermīni Gocki<br />

(Martha Hermine Goetzke, *3.4.1922. Rosenwalde,<br />

Niederung). Šajā laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Hildburga Kristela Notcela (Hildburg<br />

Christel Noetzel, *31.5.1941. Groß Friedrichsdorf,<br />

Elchniederung).<br />

• Bernds Volfgangs Notcels (Bernd Wolfgang<br />

Noetzel, *21.4.1944. Groß Friedrichsdorf,<br />

Elchniederung).<br />

XIII paaudzes pārstāve Hildburga Kristela Notcela<br />

(Hildburg Christel Noetzel, *31.5.1941. Groß Friedrichsdorf,<br />

Elchniederung) 1963. gada 9. februārī Parīzē salaulājās ar<br />

Leonu Pjēru Ponu (Léon Pierre Pons, *? †28.6.1982. Paris)<br />

XIII paaudzes pārstāvis Bernds Volfgangs Notcels<br />

(Bernd Wolfgang Noetzel, *21.4.1944. Groß Friedrichsdorf,<br />

Elchniederung) 1967. gada oktobrī salaulājās ar Rozmariju<br />

Bīlu (Rosemarie Biela, *6.5.1945. Schollene, Brandenburg).<br />

Šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Katja Notcela (Lindgrēna) (Katja Noetzel<br />

(Lindgren), *17.8.1970.).<br />

XIV paaudzes pārstāve Katja Notcela (Lindgrēna) (Katja<br />

Noetzel (Lindgren), *17.8.1970.) Kalgari, Kanādā salaulājās<br />

ar Grandu Lindgrēnu (Grand Lindgren). Šajā laulībā<br />

piedzima (XV paaudze):<br />

• Tailers Grands Lindgrens (Tyler Grand<br />

Lindgren).<br />

• Bredlijs Volfgangs Lindgrens (Bradley Wolfgang<br />

Lindgren).<br />

Savukārt XI paaudzes pārstāve Johanna Terēze Notcele<br />

(Johanna Therese Noetzel (Kaesekamp), *31.6.1886.<br />

Gr.Gerhardswalde †1991. Berlin) 1914. gada 3. augustā<br />

Berlīnē salaulājās ar Frīdrihu Kēzekampu (Friedrich<br />

Kaesekamp, *11.3.1889. †?) un šajā laulībā piedzima (XII<br />

paaudze):<br />

• Frīdrihs Karls Kāzekamps (Friedrich Karl<br />

Kaesekamp, *<strong>30</strong>.11.1914. Berlin †14.7.1965. Berlin),<br />

bija precējies, ir pēcteči, taču par tiem šobrīd nav<br />

plašākas informācijas.<br />

• Ērika Luīze Kāzekempa (Erika Luise Kaesekamp,<br />

*11.5.1920. Berlin †29.11.2014. Berlin).<br />

• Helga Terēze Kāzekempa (Helga Therese<br />

Kaesekamp, *21.10.1921. Berlin †11.3.1991. Berlin),<br />

nebija precējusies un pēcnācēju nav.<br />

• Meita Kāzekempa (Šopke) (Kaesekamp<br />

(Schopke), ir dzīva 2017. gada septembrī.<br />

XII paaudzes pārstāve Ērika Luīze Kāzekempa (Erika<br />

Luise Kaesekamp, *11.5.1920. Berlin †29.11.2014. Berlin)<br />

bija sekretāra un pārdevēja. Viņa bija precējusies divas<br />

reizes – pirmā laulība bija ar Rūdolfu Rāmišu (Rudolf<br />

Rahmisch, *1.4.1914. Gleiwitz †23.10.1964. Berlin), bet<br />

1948. gadā viņa apprecējās ar Heincu Fettu (Heinz Fett,<br />

*8.5.1914. Danzig †1986. Berlin), taču šī laulība tika<br />

šķirta 1970. gadā. Par Heincu Fettu ir zināms, ka savas<br />

Pārkinsona slimības dēļ viņš mira, apdedzinoties ar karstu<br />

ūdeni dušā. Katrā no laulībām piedzima pa vienai meitai,<br />

kuru vārdi nav zināmi:<br />

• Fetta (Trage) (Fetta (Trage)).<br />

• Rāmiš (-a) (Rahmisch (Dussello)).<br />

Fettas (Trāges) laulībā ir dzimuši trīs bērni, kuru vārdi<br />

nav zināmi:<br />

• Trage (Trage).<br />

• Trage (Trage).<br />

Attēli 23. un 24.<br />

No kreisās: Valters Fricis Notcels<br />

un Johanna Terēze Notcele.<br />

• Trage (Lohmann) (Trage (Lohmann)).<br />

Attēli 18., 19., 20., 21. un 22.<br />

No kreisās: Franciska Herbsta un māsa Katrīna Herbsta, Pēteris Jurgens Herbsts un viņa sieve Gesa Menca<br />

un meita Annekatrīna Vībke Valtrauta Herbsta.<br />

ATSAUCES:<br />

1. Avots: http://www.eastprussia.ru/heinrichswalde-slawsk/<br />

96 97

V NODAĻA<br />

MĀRGENAS ZARS<br />

MOELLER<br />

ARNOLD, AUGUSTINI, BEHRENDT, BILDHAUER, BLASEG, BLASS, BRENKE, DONALIES,<br />

EGELHALDER, ESCHENBURG, FROESE, FROSCH, GIPP, GRIGAT, HAHN, HARRISSON,<br />

HEIMBS, HILD, HOFFMANN, KNAAK, KASWURM, KEMPF KRAUSE KRIETSCH, KRUGER,<br />

LOM, PFEIFER, PURYER, RAUL, ROOTH, RUDEL,<br />

SASS, SCHRICKR, SCHPRENGEL, SIGGER, SILBERHORN SPEGELHALDER, STARNER,<br />

TREDER, VALENTIEN, WAGNER, WIELER, WOLF<br />

98 99

Mārgenas dzimtas atzara ciltstēvs ir IX paaudzes<br />

pārstāvis Hans Hermanis Jūlijs Mellers (Hans<br />

Hermann Julius Moeller, *1.7.1813. Winge †13.3.1890.<br />

Margen, Krs. Niederung), kurš 1845. gadā kļuva par<br />

Mārgenas muižas (Gut Margen) īpašnieku, kas arī veido<br />

šī dzimtas atzara nosaukumu. Jāpiezīmē, ka pati muiža<br />

bija 337,6 ha liela, bet muižas ēkā bija 22 istabas un lielā<br />

svinību zāle. Mūsdienās no visa lielā muižas kompleksa ir<br />

saglabājies tikai kalpu nams un divas cūku kūtis, savukārt<br />

citas celtnes, tāpāt kā muižas kapsēta, ir iznīcinātas.<br />

Ar šīs muižas iegādi saistās arī kāds interesants stāsts – 1845.<br />

gada 13. jūnijā, kas bija piektdiena, Hansa Hermaņa Jūlija<br />

Mellera mājvietā ieradās ceļojošais loterijas biļešu tirgotājs,<br />

kurš, protams, piedāvāja iegādāties loterijas biļetes. Pats<br />

Hermanis bija kategoriski pret naudas tērēšanu, taču viņa<br />

sieva Luīze Kāzvurma ļoti uzstāja, ka jānopērk loterijas<br />

biļete un “piedraudēja” – ja viņš to neizdarīs, tad Luīze to<br />

nopirks pati, par saimniecības naudu. Šī piektdiena, 13.<br />

jūnijs izrādījās liktenīgs – nopirktā biļete laimēja 100000<br />

zelta markas, par kurām tika iegādāta Mārgenas muiža.<br />

Pārpalikusī nauda ļāva augstskolā izskolot trīs Hansa<br />

Hermaņa Jūlija Mellera dēlus. Augstskolas izglītība tolaik<br />

bija īpaši dārga un nebija pieejama visiem.<br />

Savukārt par paša Hansa Jūlija Hermaņa Mellera dzīvi ir<br />

zināms, ka viņš agri zaudēja abus vecākus – kad zēnam<br />

bija 5 gadi, mira viņa māte, bet kad viņš bija 11 gadus<br />

vecs – no dzīves šķīrās viņa tēvs. Pusgadu pēc mātes<br />

nāves ģimene piedzīvoja karu un bijs spiesta pamest<br />

Vinges muižu un pārcelties uz Jāgerlišķiem. Tilzītē Hans<br />

Jūlijs Hermanis Mellers mācījās lietuviešu baznīcas<br />

kantora Šteinberga (Steinberg) vadītajā skolā, taču pēc<br />

gada viņa tēvs pārcēlās uz Kanditenes muižu un savu<br />

jaunāko dēlu paņēma līdzi. Šeit zēns 1821. gada sākumā<br />

tika nodots Kumēnas (Cumehnen) baznīcas kantora<br />

pansijā un mācījās šeit līdz 1824. gada rudenim. Pēc sava<br />

tēva nāves rūpes par viņa izglītošanu uzņēmās vecākais<br />

brālis, kurš bija teoloģijas students Tilzītē. Pirms nāves<br />

tēvs vēlēja savu jaunāko dēlu nodot Mazdekstenas (Kl.<br />

Dexten) rektora Guntera (Gunther) apmācībā, kas arī<br />

tika izdarīts. 1826. gadā viņa brālis kļuva par Tilzītes<br />

lietuviešu baznīcas kantoru un Hans Jūlijs Hermanis<br />

Mellers pārcēlās pie viņa. Nokārtojot iestājeksāmenu, viņš<br />

uzsāka mācības ģimnāzijas 5. klasē. Kopumā viņš mācījās<br />

8 ½ gadus, pabeidzot ģimnāziju 1834. gada 27. septembrī.<br />

Nākamos divus gadus viņš pavadīja mācoties pie zemes<br />

mērnieka, leitnanta Veisa (Weiss) Tilzītē un 1836. gada 6.<br />

aprīlī nokārtoja zemes mērnieka eksāmenu Gumbinenā.<br />

Viņa pirmā darba vieta zemes mērniecībā bija Mēmeles<br />

deltas apkaime. 1874. gada 24. februārī viņš kļuva arī par<br />

Attēls 5.<br />

Luīze Amālija Johanna Kāzvurma un Hans Hermanis<br />

Jūlijs Mellers ap 1880. gadu.<br />

novada domes locekli (deputātu). 1879. gadā viņš tika<br />

ievēlēts Landtāgā (parlamentā) no Progresīvo partijas<br />

(Fortschrittlichen Partei), bet 1880. gadā – arī provinces<br />

Landtāgā (Provinziallandtagsabgeordneter).<br />

Hans Hermanis Jūlijs Mellers 1843. gada 6. oktobrī<br />

Balgardenā salaulājās ar šīs muižas īpašnieka Konrāda<br />

Kāzvurma (Konrad Kaswurm, *18.5.1786. Sodehnen<br />

†7.5.1833. Bellgarden) un viņa sievas Henrietes Amālijas<br />

Šulcas (Henriette Amalie Schultz, *19.7.1794. Tilsit<br />

†4.10.1873. Tilsit) meitu Luīzi Amāliju Johannu<br />

Kāzvurmu (Luise Amalie Johanna Kaswurm, *10.1.1823.<br />

Ballgarden †5.5.1883. Margen). Hansa Hermaņa Hūlija<br />

Mellera vecākais brālis Gustavs Ādolfs Mellers bija<br />

precējies ar Luīzes Amālijas Johannas Kāzvurmas<br />

vecāko māsu Hermīni Leontīni Kāzvurmu. Šajā paaudzē<br />

Kāzvurmu ģimenē vēl auga Ludvigs Kāzvurms (Ludwig<br />

Attēls 1. un 2.<br />

Mārgenas muiža, Huberta Mellera glezna un Mārgenas muiža 20. gs. 20.-<strong>30</strong>. gadi.<br />

Attēli 3. un 4.<br />

Mārgenas muižas kalpu nams 2011. gadā un senākā Hansa Hermaņa Jūlija Mellera fotogrāfija.<br />

Kaswurm), Lida Kāzvurma (Mecks) (Lida Kaswurm<br />

(Mecks)), Marija Regīna Antonija Kāzvurma (Anderša)<br />

(Marie Regina Antonie Kaswurm (Andersch)), Frederike<br />

Kāzvurma (Friederike Kaswurm), Adelīne Kāzvurma<br />

(Adeline Kaswurm), Berta Kāzvurma (Bertha Kaswurm)<br />

un Hermanis Kāzvurms (Hermann Kaswurm).<br />

Kāzvurmi bija viena no bagātākajām Austrumprūsijas<br />

dzimtām, kas bija cēlusies no Zalcburgas apkaimes –<br />

viņiem kopumā piederēja 34 muižas. Konrāda Kāzvurma<br />

vecāki bija Pušpernas (Puspern) muižas īpašnieks<br />

Johans Kāzvurms (Johann Kaswurm, *4.4.1747. Schaheln<br />

†7.3.1816. Puspern, mūsdienās - Lomovo) un Villūnenas<br />

(Willuhnen) muižnieka Johana Butlera (Johann Buttler)<br />

un viņa sievas Barbaras (Barbara) meita Marija Butlere<br />

(Maria Buttler, *3.12.1750. Willuhnen †4.4.1831.<br />

Puspern). Johans Kāzvurms un Marija Butlere salaulājās<br />

1770. gada 10. oktobrī Villūnenā. Johana Kāzvurma tēvs<br />

bija Tellicmēnenas (Tellitzmehnen) muižas īpašnieks<br />

Veits Kāzvurms (Veit Kaswurm, *14.7.1719. Gnet Amwalt<br />

(Salzburg) †12.9.1791. Waltermehnen) un viņa sieva<br />

Marija Štēgere (Maria Steger, *1720. Salzburg †3.10.1805.<br />

Puspern), ar kuru viņš apprecējās 1746. gadā, visticamāk,<br />

Šāhelnā (Schacheln). Bez Johana Kāzvurma šajā paaudzē<br />

bija dzimuši arī Anna Kāzvurma (Anna Kaeswurm),<br />

Elizabete Kāzvurma (Elisabeth Kaeswurm), Barbara<br />

Kāzvurma (Barbara Kaeswurm), Matejs Kāzvurms<br />

(Mathes Kaeswurm), Konrāds Kāzvurms (Konrad<br />

Kaeswurm) un Ādams Kāzvurms (Adam Kaeswurm).<br />

Savukārt par Henrietes Amālijas Šulcas priekšgājējiem ir<br />

zināms, ka viņas vecāki bija Tilzītes tirgotājs Zīgmunds<br />

Vilhelms Šulcs (Siegmund Wilhelm Schultz, *<strong>30</strong>.8.1759.<br />

Tilsit †8.6.1799. Tilsit) un Regīna Kristīne Rittere<br />

(Regina Christina Ritter, *9.9.1767. Gr.Kannapinnen<br />

†11.4.1825. Tilsit), kas bija laulājušies 1787. gada 18.<br />

maijā Lielkannapinenā (Gr.Kannapinnen). Zīgmunda<br />

Vilhelma Šulca vecāki bija Tilzītes akcīzes inspektors<br />

Vilhelms Zīgmunds Šulcs (Wilhelm Siegmund Schultz) un<br />

Anna Sofija (Anna Sophia). Savukārt Regīnas Kristīnes<br />

Ritteres vecāki bija Lielkannapinnenas muižas īpašnieks<br />

Johans Kristians Riters (Johann Christian Ritter, *1736.<br />

Attēli 11.<br />

Huberta Mellera gleznotā Šonvīzes muiža (Schönwiese) un šīs muižas iedzīvotāji, uzsākot bēgļu gaitas 1945. gada<br />

pavasarī, bēgot no Sarkanās armijas. Šī muiža Melleru ģimenei piederēja līdz 1922. gadam.<br />

100 101

Attēls 9.<br />

“Kriegsverdienstkreuze” apbalvojums,<br />

kas tika piesķirti Olgai Mellerei un Marijai Litai<br />

Mellerei (dzim. Freitāgai). Dr. Pauls Krīgers un Olga<br />

Mellere.<br />

Gumbinnen †3.2.1809. Gr.Kannapinnen) un viņa sieva<br />

Lovisa Doroteja Gotce (Lovisa Dorothea Goetz, *1744.<br />

Gumbinnen †13.1.1813, Gr.Kannapinnen).<br />

Atgriežoties pie Melleru dzimtas, ir zināms, ka Hans<br />

Hermanis Jūlijs Mellers mira no sirdstriekas, bet viņa<br />

sieva – no triekas. Abu laulībā piedzima astoņi bērni (X<br />

paaudze):<br />

• Heinrihs Karls Bernhards Mellers (Heinrich Carl<br />

Bernhard Moeller *19.10.1845. Margen †14.10.1920.<br />

Schonwiese, Krs.Gerdauen),<br />

• Francis Mellers (Franz Moeller *13.9.1847.<br />

Margen †27.10.1897. Memel (Klaipēda))<br />

• Luīze Mellere (Kāzvurma) (Louise Moeller<br />

(Kaswurm), *10.12.1849. Margen †29.1.1923. Tilsit),<br />

• Anna Frederike Marija Mellere (Anna Friederike<br />

Marie Moeller *8.4.1852. Margen †20.8.1894.<br />

Aulowonen),<br />

• Ādolfs Mellers (Adolph Moeller *12.1.1854.<br />

Margen †15.2.1855. Margen), miris kā zīdainis,<br />

nodzīvojis vien gadu un vienu mēnesi (viņš mira<br />

sešos no rīta).<br />

• Hermanis Mellers (Hermann Moeller<br />

*22.10.1855. Margen †2.6.1898. Margen),<br />

• Luijs Mellers (Louis Moeller *24.2.1858. Margen<br />

†1.9.1936. Konigsberg),<br />

• Olga Marija Auguste Mellere (Olga Marie<br />

Auguste Moeller *16.2.1860. Margen † 21.3.1912.<br />

Konigsberg [vai 1900. †Paris]).<br />

Hermaņa Jūlija Mellera vecākais dēls, X paaudzes<br />

pārstāvis Heinrihs Karls Bernhards Mellers (Heinrich<br />

Carl Bernhard Moeller *19.10.1845. Margen †14.10.1920.<br />

Schonwiese, Krs.Gerdauen) savu dzīvi saistīja ar reliģiju<br />

– 1864. gadā viņš Kēnigsbergā sāka studēt teoloģiju<br />

(bija koroporācijas “Littuania” biedrs) un 1871. gadā<br />

kārtoja mācītāja eksāmenu (ordinēts 1872. gada 15.<br />

martā Kēnigsbergā). Laikā no 1872. līdz 1875. gadam<br />

bija palīgmācītājs Laukiškenā (Laukischken), tad – otrais<br />

mācītājs Labiau un kopš 1882. gada – mācītājs Aulovonē<br />

(Aulowone). Par nopelniem strādājot savā draudzē I<br />

Pasaules kara laikā (nepametot to laikā, kad šo apkaimi<br />

bija okupējis Krievijas karaspēks), viņš tika apbalvots ar<br />

Dzelzs krusta II šķiras ordeni melnajā lentā. 1919. gada 1.<br />

aprīlī viņš devās pensijā un savu mūža nogali aizvadīja pie<br />

meitas Olgas Marijas Augustes Melleres Šonvīzes muižā<br />

(Schonwiese). 1875. gada 6. jūlijā Popelkenā (Popelken Krs.<br />

Labiau, mūsdienās Visokoje (Высокое)), viņš salaulājās<br />

ar Popelkenas mācītāja Hermaņa Leopolda Frīdriha<br />

Hāna (Hermann Leopold Friedrich Hahn, *28.9.1817.<br />

Neukirch (Niederung), †10.11.1892. Insterburg) un Bertas<br />

Albertīnes Natālijas Koppas (Bertha Albertine Natalie<br />

Kopp, *25.12.1815. Stalluponen, †17.10.1903. Insterburg)<br />

meitu Mariju Henrieti Hānu (Marie Henriette Hahn,<br />

*22.3.1852. Dovilā (Dawillen, mūsdienās Dovila Lietuvā),<br />

†8.3.1890. Aulowen). Šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Olga Mellere (Krīgere) (Olga Moeller (Kruger)<br />

*17.4.1876. Labiau †<strong>30</strong>.3.1954. Berlin Zehlendorf),<br />

• Bruno Mellers (Bruno Moeller, *9.2.1878. Labiau<br />

†7.10.1879. Labiau), miris kā zīdainis no sirds<br />

mazspējas.<br />

• Hermanis Otto Luijs Bernhards Mellers<br />

(Herrmann Otto Luois Bernhard Moeller,<br />

*16.1.1884. Aulowonen † 6.5.1894.), miris nelaimes<br />

gadījumā - viņš nositās 10 gadu vecumā, krītot no<br />

zirga Belgardenas muižā.<br />

• Valters Mellers (Walter Moeller, *20.8.1889.<br />

Aulowonen †5.3.1945. Moltkestein bei Rendsburg).<br />

Heinriha Karla Bernharda Mellera vecākā meita, XI<br />

paaudzes pārstāve Olga Mellere (Krīgere) (Olga Moeller<br />

(Kruger) *17.4.1876. Labiau †<strong>30</strong>.3.1954. Berlin Zehlendorf)<br />

1896. gada 14. jūlijā Aulovonā (Aulowone) salaulājās ar<br />

Paulu Krīgeru (Paul Kruger, *15.4.1859. Gr.Skaisgrirren<br />

(Krs.Niederung), †8.11.1916. Schonwiese), kurš bija<br />

Dr.philol. un ķīmiķis Holcmindenā (Holzminden), bet kopš<br />

1908. gada – Šonvīzes muižas īpašnieks (Gut Schonwiese,<br />

Krs. Gerdauen, mūsdienās – Simowskoje Krievijā). Šī muiža<br />

musdienās vairs neeksistē – tā pilnībā tika iznīcināta 1950.<br />

gadā. Olga Mellere 1921. gadā pārdeva Šonvīzes muižu<br />

un pārcelās uz Drēzdeni, kur dzīvoja Jagerhofstrasse 3.<br />

I Pasaules kara laikā Olgai tika piesķirts apbalvojums<br />

“Kriegsverdienstkreuze”. Mēģinājumi noskaidrot viņas<br />

likteni pēc II Pasaules kara bija nesekmīgi, tādēļ var<br />

izteikt pieņēmumu, ka viņa gāja bojā aviācijas uzlidojumu<br />

laikā Drēzdenē vai Berlīnē. Ģimenē bija audžumeita<br />

Eva Krīgere (Eva Kruger), kas ļauj izteikt pieņēmumu,<br />

ka Pauls Krīgers pirms laulībām ar Olgu Melleri jau bija<br />

precējies (šīs sievas vārds pagaidām nav zināms). Ziņas<br />

par kopīgiem bērniem un Evas Krīgeres turpmāko likteni<br />

nav atrastas.<br />

Bernharda Mellera jaunākais dēls, XI paaudzes<br />

pārstāvis Valters Mellers (Walter Moeller, *20.8.1889.<br />

Aulowonen †5.3.1945. Moltkestein bei Rendsburg) bija<br />

zemkopis, kurš kopš 1917. gada saimniekoja savai māsai<br />

Olgai Mellerei piederošajā Šonvīzes muižā. Kad 1922.<br />

gada 1. aprīlī, pēc muižas pārdošanas tā bija jāpamet,<br />

Attēls 8.<br />

Mācītājs Heinrihs Karls Bernhards Mellers uzrunā I Pasaules kara dalībniekus.<br />

Attēls 6.<br />

Viens no Kāzvurmu ģimenes īpašumiem Zalcburgas apkaimē, kas pilnībā gājis bojā ugunsgrēkā un Mārgenas muiža<br />

20. gs. 20.-<strong>30</strong>. gados.<br />

102 103

Attēls 131.<br />

1940. gada 22. aprīlī Insterburgā Helēnai Mellerei<br />

(dzim. Froze) izsniegtā pase.<br />

Valters apmetās Stalluponē (Stalluponen), kā arī 1926.<br />

gadā iegādājās zemes gabalu Jodlaukenā (Jodlauken).<br />

Bijis I Pasaules kara dalībnieks, dienēja Insterburgā, 37.<br />

Artilērijas pulkā (2. Litthauschen Feldartillerie Regiement<br />

Nr. 37) un tika apbalvots ar Dzels krustu (2. šķira). Kopš<br />

1936. gada kā strādnieks (Reichsangestellter) strādāja<br />

Vērmahtā Insterburgā. Īsi pirms II Pasaules kara beigām<br />

viņš saņēma pavēli doties uz Braunsbergu (Braunsberg).<br />

Aktīvo karadarbību viņš bija spiests pārtraukt pēc tam,<br />

kad smagi apsaldēja abas kājas un ar medicīnas vilcienu<br />

caur Dancigu tika nosūtīts uz Rendsburgu-Moltkešteinu<br />

(Rendsburg-Moltkestein), kurš viņš ārstējās līdz savai nāvei<br />

1945. gada 5. martā. Valters Mellers 1918. gada 4. janvārī<br />

Aulovenē salaulājās ar Aulovenes ārsta (Sanitatstrat)<br />

Franča Frozes (Franz Froese) meitu Helēnu Frozi (Helene<br />

Froese, *4.6.1892. Zinten, †2.10.1978. Wolfenbuttel), kas<br />

dzīvoja 334 Wolfenbuttel, Jahnstrase 98. Helēna Frose<br />

bija diplomēta skolotāja, taču ģimenes iemeslu dēļ viņa<br />

nestrādāja savā profesijā. Valtera Mellera laulībā ar Helēnu<br />

Frozi piedzima deviņi bērni (XII paaudze):<br />

• Dītrihs Bernhards Francis Valters Mellers<br />

(Dietrich Bernhard Franz Walter Moeller *16.3.1919.<br />

Konigsberg †26.4.1999. Wolfensbuttel),<br />

Attēls 16.<br />

Šonvīzes (Schönwiese) muižas dzīvojamā ēka 20. gs<br />

20.-<strong>30</strong>. gadi.<br />

• Lore Frīda Marija Helēna Mellere (Štarnere)<br />

(Lore Frida Maria Helena Moeller (Starner)<br />

*1.5.1920. Konigsberg †<strong>30</strong>.6.2009.),<br />

• Ilze Anna Luīze Mellere (Grigate) (Ilse Anna<br />

Louise Moeller (Grigat), *10.8.1921. Konigsberg †?),<br />

• Ingrīda Herta Olga Mellere (Ingrid Herta<br />

Olga Moeller, *2.10.1923. Konigsberg †22.2.1933.<br />

Insterburg), mira nepilnu 10 gadu vecumā no<br />

ļaundabīga audzēja un tika apglabāta vecajā<br />

luterāņu kapsētā.<br />

• Brigita Šarlote Mellere (Krauze) (Brigitte<br />

Charlotte Moeller (Krause) *4.4.1925. Jodlauken<br />

†15.3.1999. Kelkheim),<br />

• Ulrihs Vilhelms Pauls Teodors Mellers (Ulrich<br />

Wilchelm Paul Theodor Moeller, *15.4.1927.<br />

Jodlauken †<strong>30</strong>.9.1994. Hattersheim), pēc studiju<br />

pabeigšanas kļuva par “Luftwaffe” izpalīgu un<br />

“Hitlerjugent” grupas vadītāju. 1945. gada 11.<br />

aprīlī tika iesaukts Vērmahtā un sagūstīts pie<br />

Volfenbutteles. Pēc kara kļuva par celtniecības<br />

firmas darbinieku Hattersheimā (Hattersheim) un<br />

dzīvoja 6234 Hattersheim Am Goldbach 19, bet<br />

vēlāk - Danziger Str.12. Citu ziņu nav.<br />

• Rolfs Mellers (Rolf Moeller, *17.1.1929. Jodlauken,<br />

Attēli 13., 14. un 15.<br />

Valters Mellers 1894., 1900. un 1905. gadā, savā skolas izlaidumā.<br />

†1.4.1932. Jodlauken), mira trīs gadu vecumā no<br />

smadzeņu audzēja.<br />

• Sabīne Krista Mellere (Raula) (Sabine Christa<br />

Moeller (Rauls) *20.7.19<strong>30</strong>. Jodlauken),<br />

• Jurgens Volfgangs Mellers (Jurgen Wolfgang<br />

Moeller, *11.1.1937. Insterburga †9.7.1985. Kiel).<br />

Valtera Mellera vecākais dēls Dītrihs Bernhards<br />

Francis Valters Mellers (Dietrich Bernhard Franz<br />

Walter Moeller *16.3.1919. Konigsberg †26.4.1999.<br />

Wolfensbuttel) bija “Volksbank” darbinieks Insterburgā,<br />

bet 1939. gadā iesaistījās kara darbībā kā apakšvirsnieks,<br />

taču aktīvā karadarbība viņam beidzās franču gūstā.<br />

Pēc kara viņš bija Volfenbutteles (Wolfenbuttel) novada<br />

pārvaldes darbinieks. 1948. gada 24. aprīlī [vai 1942. gada<br />

Attēli 133, 134.<br />

Dītrihs Bernhards Francis Valters Mellers ar savu māti 1919. gadā.<br />

11. maijā 106 ] Volfensbuttelē viņš salaulājās ar šīs pilsētas<br />

nodokļu inspektora Riharda Krieša (Richard Krietsch)<br />

meitu Ernu Šarloti Kriešu (Erna Charlotte Krietsch,<br />

*11.5.1920. Wolfensbuttel †25.12.1993. Wolfensbuttel). Ir<br />

zināms, ka viņi dzīvoja 334 Wolfenbuttel Kl.Breite 7, un<br />

abu laulībā piedzima trīs dēli (XIII paaudze):<br />

• Joahims Rihards Valters Mellers (Joachim<br />

Richard Walter Moeller *26.11.1949. Wolfenbuttel),<br />

• Klaus Dītrihs Mellers (Klaus Dietrich Moeller,<br />

*6.1.1955. Wolfenbuttel †20.11.1994. Wolfenbuttel),<br />

• Jurgens Hans Mellers (Jurgen Hans Moeller<br />

*6.8.1958. Wolfenbuttel) kļuva par arhitektu<br />

un strādā Gifhornā (Gifhorn), kur arī dzīvo<br />

Gladiolenweg 18, 38518.<br />

Attēls 132.<br />

Melleru ģimene 1941. gadā. No kreisās (stāv) - Sabīne Krista Mellere, Lore Frīda Marija Helēna Mellere, Dītrihs<br />

Bernhards Francis Valters Mellers, Brigita Šarlote Mellere, Ulrihs Vilhelms Pauls Teodors Mellers, Ilze Anna Luīze<br />

Mellere. Priekšplanā sēž – Helēna Mellere (dzim. Froze), Jurgens Volfgangs Mellers un Valters Mellers.<br />

104 105

Attēls 135.<br />

Erna Šarlote Krieša un Dītrihs Bernhards Francis<br />

Valters Mellers kāzu dienā 1948. gadā.<br />

Ir zināms, ka XIII paaudzes pārstāvis Joahims Rihards<br />

Valters Mellers (Joachim Richard Walter Moeller<br />

*26.11.1949. Wolfenbuttel), kļuva par augstskolas<br />

pasniedzēju Orelā (Oerel, Krs. Rotenburg/Wumme) un<br />

1977. gada 18. martā Hamburgā salaulājās ar Johannu<br />

Gippu (Johanna Gipp, *5.11.1948. Hamburg) un viņi<br />

dzīvoja 2140 Bremervorde, Neue Strasse 80. Šajā laulībā ir<br />

dzimuši divi dēli (XIV paaudze):<br />

• Timo Olivers Mellers (Timo Oliver Moeller,<br />

*12.6.1980. Bremervorde)<br />

• Juris Kristofers Mellers (Juri Christopher Moeller,<br />

*26.1.1983. Bremervorde)<br />

XIV paaudzes pārstāvis Timo Olivers Mellers (Timo<br />

Oliver Moeller, *12.6.1980. Bremervorde) ir precējies ar<br />

Čenu (Chen, *) un kļuvis par tēvu dēlam (XV paaudze):<br />

• Ailēns Mellers (Ayleen Moeller, *24.1.2010.)<br />

Viņa brālis, XIV paaudzes pārstāvis Juris Kristofers<br />

Mellers (Juri Christopher Moeller, *26.1.1983.<br />

Bremervorde) ir precējies ar Altmani (Altmann, *) un<br />

kļuvis par tēvu dēlam (XV paaudze):<br />

• Mats Elias Mellers (Mats Elias Moeller,<br />

*31.1.2016.).<br />

Savukārt XII paaudzes pārstāve Lore Frīda Marija<br />

Helēna Mellere (Štarnere) (Lore Frida Maria Helena<br />

Moeller (Starner) *1.5.1920. Konigsberg †<strong>30</strong>.6.2009.)<br />

strādāja par nodokļu konsultanti un 1942. gada 25. augustā<br />

Attēli 133, 134.<br />

Lora Frīda Marija Helēna Mellere 1922. gadā.<br />

Insterburgā viņa salaulājās ar Zalcgiteras (Salzgitter)<br />

inženieri Horstu Štarneru (Horst Starner, *2.12.1917.<br />

Danzig †8.3.1997. Wolfenbuttel). Zināms, ka 1967. gadā<br />

abi dzīvoja 334 Wolfenbuttel, Jahnstrasse 98. Šajā laulībā<br />

piedzima (XIII paaudze):<br />

• Suzanna Štarnere (Špīgelhaldere) (Susanne<br />

Starner (Spiegelhalder), *2.9.1947. Bad Harzburg).<br />

XIII paaudzes pārstāve Suzanna Štarnere (Špīgelhaldere)<br />

(Susanne Starner (Spiegelhalder), *2.9.1947. Bad Harzburg)<br />

strādāja par pasta inspektori un nekustamo īpašumu<br />

aģenti. 1970. gada 17. aprīlī Volfenbutelē viņa salaulājās<br />

ar diplomētu pasta administrācijas darbinieku Dīteru<br />

Špīgelhalderu (Dieter Spiegelhalder, *8.7.1946. Geesthacht<br />

†18.1.2000.). Ģimene dzīvoja Dorfstrasse 27, 22949,<br />

Ammersbek. Abu laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Torstens Špīgelhalders (Torsten Spiegelhalder,<br />

*2.10.1973. Hamburg),<br />

• Kajs Špīgelhalders (Kaj Spiegelhalder, *20.9.1977.<br />

Hamburg).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Torstens Špīgelhalders (Torsten<br />

Spiegelhalder, *2.10.1973. Hamburg) studēja jurisprudenci<br />

Ķīlē, ir ieguvusi Dr. grādu un precējies ar Dr. Nikolu<br />

Arndi (Nicole Arnd, *11.9.1974. Böhnen) un šajā laulībā ir<br />

dzimuši divi bērni, (XV paaudze):<br />

• Jonatans Špīgelhalders (Jonathan Spiegelhalder,<br />

*13.6.2012. Hamburg),<br />

• Jaspers Špīgelhalders (Jasper Spiegelhalder,<br />

*7.11.2014. Hamburg).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Kajs Špīgelhalders (Kaj<br />

Spiegelhalder, *20.9.1977. Hamburg) arī ir ieguvis Dr.<br />

grādu, strādā civildienestā, ir precējies ar Birgitu Frošu<br />

(Birgit Frosch, *12.4.1978. Kassel) un šajā laulībā ir dzimis<br />

dēls (XV paaudze):<br />

• Antons Frošs (Anton Frosch, *14.10.2016.<br />

Freiburg).<br />

XII paaudzes pārstāve Ilze Anna Luīze Mellere (Grigate)<br />

(Ilse Anna Louise Moeller (Grigat), *10.8.1921.<br />

Konigsberg †?) līdz 1945. gadam bija skolas direktore<br />

Rozenortā (Rosenort), bet bēgļu gaitās viņa nokļuva<br />

Volfenbutelē, kur 1950. gada 2. septembrī salaulājās ar<br />

skolotāju Verneru Grigatu (Werner Grigat, *2.10.1910.<br />

Tilsit †18.12.1979. Rumbeck). Pēc kara Ilze Anna Luīze<br />

Mellere strādāja par skolotāju Rumbekā (Rumbeck) un<br />

Heslingenā (Hesslingen), kā arī dzīvoja Am Forstamt 3,<br />

Attēls 137.<br />

Rozenortas (Rosenort) skola.<br />

31840 Hess. Oldendorf (Rumbeck). Pirms laulībām ar Ilzi<br />

Annu Luīzi Melleri, Verners Grigats bija precējies (pirmās<br />

sievas vārds nav zināms) un šajā pirmajā laulībā viņš<br />

kļuva par tēvu trīs bērniem (atbilst Melleru dzimtas XIII<br />

paaudzei, bet nav Melleru dzimtas tiešie asinsradinieki):<br />

• Karls Frīdrihs Grigats (Karl Friedrich Grigat,<br />

*26.7.1935. Jodgallen, Krs. Elchiederung),<br />

• Georgs Grigats (Georg Grigat, *26.2.1937. Tilsit),<br />

• Dorisa Elēna Grigata (Zilberhorna) (Doris Ellen<br />

Grigat (Silberhorn), *17.11.1938. Argenfelde, Krs.<br />

Tilsit).<br />

Par pirmajā Vernera Grigata laulībā dzimušajiem bērniem<br />

ir zināms, ka XIII paaudzes pārstāvis Karls Frīdrihs<br />

Grigats (Karl Friedrich Grigat, *26.7.1935. Jodgallen, Krs.<br />

Elchiederung) dzīvoja kā rentnieks Bergedorfer Str. 65,<br />

221502, Geesthacht un 1963. gada 23. augustā Lauenšteinā<br />

(Lauenstein Krs. Hameln Pyrmont) salaulājās ar Zīglindi<br />

Trēderi (Sieglinde Treder, *21.5.1944.). Laulība vēlāk tika<br />

šķirta un otrreiz viņš precējās 1987. gada 2. oktobrī ar Elki<br />

Niklāsu (Elke Niklas, *11.2.1938. Pinnenberg, †19.2.1994.<br />

Geesthacht). Pirmajā laulībā piedzima dēls (XIV paaudze):<br />

• Guido Grigats (Guido Grigat, *21.7.1969.<br />

Toronto, Canada).<br />

Savukārt XIII paaudzes pārstāvis Georgs Grigats<br />

(Georg Grigat, *26.2.1937. Tilsit) 1963. gada 15. februārī<br />

salaulājās ar Heiderosi Zilberhorni (Heiderose Silberhorn,<br />

*22.4.1941. Litzmannstadt) un dzīvoja Am Lerchenfeld 8,<br />

47506, Neukirchen-Vluyn.<br />

Viņa māsa, XIII paaudzes pārstāve Dorisa Elēna<br />

Grigata (Zilberhorna) (Doris Ellen Grigat (Silberhorn),<br />

*17.11.1938. Argenfelde, Krs.Tilsit)strādāja rajona tiesā<br />

Ilmenavā (Ilmenau/Thuringen) un 1962. gada 16. jūnijā<br />

Fīlenā (Fuhlen-Lachem) salaulājās ar fregates kapteini<br />

Hansu Georgu Zilberhornu (Hans Georg Silberhorn,<br />

*12.8.1937. Stuttgart) un dzīvoja Clara –Zetkin str. 7,<br />

98716, Geschwenda. Abu laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Kirstena Zilberhorna (Kirsten Silberhorn<br />

(Bildhauer), *14.8.1966. Cuxhaven),<br />

• Johens Zilberhorns (Jochen Silberhorn, *8.4.1971.<br />

Cuxhaven).<br />

XIV paaudzes pārstāve Kirstena Zilberhorna (Kirsten<br />

Silberhorn (Bildhauer), *14.8.1966. Cuxhaven) ir psiholoģe<br />

un 1989. gada <strong>30</strong>. jūnijā viņa apprecējās ar Georgu<br />

Bildhaueru (Georg Bildhauer, *17.4.1962. Simmern).<br />

Ģimene dzīvo Welle 21/1, 71083, Herrenberg-Oberjesingen.<br />

Ģimenē aug bērns, kura vārds nav zināms (XV paaudze):<br />

• Bildhauere/-s (Bildhauer, *).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Johens Zilberhorns (Jochen<br />

Silberhorn, *8.4.1971. Cuxhaven) strādā kā diplomēts<br />

pārdevējs Frauenfeldē (Frauenfeld, Schweiz) un rūpējās par<br />

saviem vecākiem, ir precējies ar Šlingmani (Schlingmann)<br />

un audzina divus bērnus, kuru vārdi nav zināmi.<br />

XII paaudzes pārstāve Brigita Šarlote Mellere (Krauze)<br />

(Brigitte Charlotte Moeller (Krause) *4.4.1925.<br />

Jodlauken †15.3.1999. Kelkheim), no savas tantes Litas<br />

Melleres (Lita Moeller) īrēja muižu, ko bija spiesta pamest<br />

1944. gada oktobrī, kad devās bēgļu gaitās. Veicot datu<br />

salīdzināšanu, šeit visticamāk, ir runa par Kasūbenas<br />

muižu, kurā saimniekoja Ēriks Mellers un viņa sieva Lita,<br />

jo arī vācu pētījumos ir norādīts “Lita Moeller-Kassuben”.<br />

1945. gadā Brigita kļuva par Sarkanā krusta žēlsirdīgo<br />

māsu un 1947. gada 23. maijā Detumā (Dettum) salaulājās<br />

ar Melānijas Lesmanes (Melanie Lessmann) dēlu, inženieri<br />

Hansu Heningu Krauzi (Hans Henning Krause, *7.8.1905.<br />

Marienwerder †13.3.1984. Kelheim). 1967. gadā abi dzīvoja<br />

6233 Kelkheim/Taunus, Unter der Birken 10. Šajā laulībā<br />

piedzima (XIII paaudze):<br />

• Henings Krauze (Henning Krause, *29.6.1948.<br />

Dettum),<br />

• Gezīne Krauze (Pfeifere) (Gesine Krause,<br />

*18.10.1951. Frankfurt-Hochst),<br />

• Vendelīns Krauze (Wendelin Krause, *23.4.1960.<br />

Kelkheim), ir pabeidzis bioloģijas studijas un ieguvis<br />

Dr. grādu, citu ziņu nav.<br />

XIII paaudzes pārstāvis Henings Krauze (Henning<br />

Krause, *29.6.1948. Dettum) studēja lauksaimniecības<br />

zinātnes un ieguva agronoma diplomu. 1978. gada 10.<br />

februārī Bonlādenē (Bonladen) viņš salaulājās ar Kristu<br />

Vāgneri (Christa Wagner, *4.4.1951. Korbach †3.4.2010.<br />

Waldbrohl). Šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Jens Henings Krauze (Jens Henning Krause,<br />

*18.7.1978. Ostfildern), ir precējies, audzina bērnu<br />

(XV paaudze), kura vārds nav zināms.<br />

• Stefans Krauze (Stefan Krause, *3.12.1980.<br />

Wolfenbuttel),<br />

• Mihails Krauze (Michael Krause, *3.12.1980.<br />

Wolfenbuttel).<br />

XIII paaudzes pārstāve Gezīne Krauze (Pfeifere) (Gesine<br />

Attēli 139. un 140.<br />

No kreisās: Henings Krauze, viņa dēls Stefans Krauze, Sabīne Raula un viņas māsa Angelika Raula.<br />

106 107

Krause, *18.10.1951. Frankfurt-Hochst) 1975. gada 24.<br />

oktobrī Kelkheimā (Kelkheim) salaulājās ar Helmūtu<br />

Pfeiferu (Helmut Pfeifer, *1.3.1947. Stade) un ģimene<br />

dzīvoja Unter den Birken 10, 65779, Kelkeim. Abu laulībā<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Lars Pfeifers (Lars Pfeifer, *29.3.1977.<br />

Frankfurt-Hochst), ir precējies, audzina divus<br />

bērnus (XV paaudze), kuru vārdi nav zināmi.<br />

• Mirjama Pfeifere (Volfa) (Myriam Pfeifer<br />

(Wolf), *15.5.1979. Kronberg), precējusies ar Volfu<br />

(Wolf), plašāku ziņu nav.<br />

Plašākas ziņas ir par XII paaudzes pārstāves Sabīnes<br />

Kristas Melleres dzīvesgājumu un pēctečiem. Viņa<br />

strādāja par skolotāju un 1973. gada 5. maijā Destedtā<br />

(Destedt) salaulājās ar mācītāju Martinu Raulu (Martin<br />

Rauls, *13.4.1928. Hameln, †17.12.1977. Destedt), kura<br />

vecāki bija Vilhelms Rauls (Wilhelm Raul, *11.1.1896.<br />

†24.3.1985.) un Ottīlija Mertena (Ottilie Mertens,<br />

21.11.1891. Wahrenberg †20.8.1964. Goslar). 1967.<br />

gadā Sabīne Krista Mellere dzīvoja 3<strong>30</strong>1 Destedt uber<br />

Braunschweig (Destedā pie Braunšveigas), bet vēlāk -<br />

Mittelweg 24, 38162 Cremplingen/Destedt. Šajā laulībā<br />

piedzima (XIII paaudze):<br />

• Sabīne Raula (Sabine Rauls, *6.8.1956.<br />

Braunschweig),<br />

• Angelika Raula (Heimba) (Angelika Rauls<br />

(Heimbs), *29.1.1959.),<br />

• Mattias Rauls (Matthias Rauls, *11.1.1961.<br />

Braunschweig).<br />

XIII paaudzes pārstāve Sabīne Raula (Sabine Rauls,<br />

*6.8.1956. Braunschweig) kļuva par sociālo darbinieci veco<br />

ļaužu aprūpē un dzīvo Durerstr. 14, 38<strong>30</strong>0 Wolfenbuttel.<br />

Viņas māsa Angelika Raula (Heimba) (Angelika Rauls<br />

(Heimbs), *29.1.1959.) kļuva par skolotāju un 1986.<br />

gada 11. jūlijā Destedā salaulājās ar Heineru Heimbu<br />

(Heiner Heimbs, *9.6.1958. Braunschweig). Ģimene dzīvo<br />

Schapenholz 10, 38104, Braunschweig/Schapen, un šajā<br />

laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Andrejs Heimbs (Andrea Heimbs, *17.12.1987.),<br />

• Martins Heimbs (Martin Heimbs, *18.6.1989.).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Mattias Rauls (Matthias<br />

Rauls, *11.1.1961. Braunschweig) kļuva par Dr. ķīmijas<br />

nozarē un salaulājās ar Renāti Knēdeli (Renate Knodel,<br />

*31.8.1965.). Pirms tam Mattias Rauls bija precējies ar<br />

Zigrīdu Rufingu (Siegried Ruffing), taču pirmajā laulībā<br />

bērnu nebija. Laulībā ar Renāti piedzima (XIV paaudze):<br />

Attēls 142.<br />

No kreisās - Annika, Karstens un Brigita Melleri 1977.<br />

gadā.<br />

• Johanna Raula (Johanna Rauls, *10.11.1994.<br />

Speyer),<br />

• Florians Rauls (Florian Rauls, *11.11.1996.<br />

Speyer).<br />

XII paaudzes jaunākais pārstāvis Jurgens Volfgangs<br />

Mellers (Jurgen Wolfgang Moeller, *11.1.1937.<br />

Insterburga †9.7.1985. Kiel) Gottingenā un Ķīlē ieguva<br />

Dr.rer.nat. grādu zooloģijā un 1963. gada 27. septembrī<br />

Brēmenē salaulājās ar Heiku Brenki (Heike Brenke,<br />

*28.4.1938. Bremen †14.3.2014.), kas bija Johannesa<br />

Alberta Bruno Brenkes (Johannes Albert Bruno Brenke,<br />

*1897. †1994.) un Vilhelmas Frīdas Hertas Bekas<br />

(Wilhelma Frieda Herta Beck, *? †1978.) meita. 1967. gadā<br />

ģimene dzīvoja 34 Gottingen, Himmelstieg. 2, bet vēlāk -<br />

Klintenberg <strong>30</strong>, 24161, Altenholz. Abu laulībā piedzima<br />

trīs bērni (XIII paaudze):<br />

• Brigita Mellere (Brigitte Moeller *24.5.1965.<br />

Gottingen),<br />

• Karstens Mellers (Karsten Moeller *28.10.1966.<br />

Gottingen),<br />

• Annika Mellere (Annika Moeller, *17.5.1976.<br />

Kiel).<br />

Ir zināms, ka XIII paaudzes pārstāve Brigita Mellere<br />

(Brigitte Moeller *24.5.1965. Gottingen), strādā muitā<br />

kā nodokļu administratore un ir precējusies ar muitas<br />

darbinieku Tomasu Lomu (Thomas Lom, *). Ģimene<br />

dzīvo Tucheler Weg 11a, 22844, Norderstedt. Abu laulībā<br />

piedzima divi bērni (XIV paaudze):<br />

• Jonas Loms (Jonas Lom, *29.7.1992.),<br />

• Janniks Loms (Yannic Lom, *18.11.1995.).<br />

Attēls 138.<br />

Kāsūbenas (Kassuben) muižas staļļi un smēde 20. gs. 20.-<strong>30</strong>. gadi.Bez zirgiem muižā bija arī 90 govis.<br />

XII paaudzes pārstāvis Karstens Mellers (Karsten<br />

Moeller *28.10.1966. Gottingen) dienēja jūras spēkos un<br />

pēc dienesta pabeidza psiholoģijas studijas universitātē.<br />

Viņš dzīvo Groser Wurth, 24161, Altenholz. Ir precējies<br />

ar Katrīnu Frīdrihu (Katharina Friedrich, *Kiel), taču<br />

pēcnācēju ģimenē nav. Savukārt viņa jaunākā māsa<br />

Annika Mellere (Annika Moeller, *17.5.1976. Kiel)<br />

studēja ģeoloģiju, strādā kā skolotāja un dzīvo Altenholz,<br />

Klintenberg <strong>30</strong>.<br />

Turpinot Hermaņa Jūlija Mellera Mārgenas muižā<br />

dzimušo pēcnācēju dzīves gājumu apskatu, kā nākošais<br />

ir jāaplūko viņa otrais dēls, X paaudzes pārstāvis Francis<br />

Mellers (Franz Moeller *13.9.1847. Margen †27.10.1897.<br />

Memel (Klaipēda)), kurš studiju laikā bija aktīvs<br />

korporācijas “Littuania” biedrs (1866.-1869.). Pēc tiesību<br />

zinātnes studiju pabeigšanas Kēnigsbergā viņš kļuva par<br />

prokurora palīgu Stalluponē (Stalluponen), bet 1879.<br />

gadā – par prokuroru Tornā (Thorn), Tilzītē un Štetinā,<br />

bet 1894. gadā – par galveno pirmo [ģenerāl-] prokuroru<br />

Mēmelē (Klaipēdā). 1870.-1871. gada karā piedalījās kā<br />

apakšvirsnieks (viņš dienēja 41. Kājnieku pulkā, vēlāk<br />

– 75. Kājnieku pulkā). 1880. gada 21. maijā Millūnenā<br />

(Milluhnen, Krs. Stalluponen) apprecējās ar vietējā muižas<br />

īpašnieka Ludviga Donalīsa (Ludwig Donalies) meitu<br />

Luīzi Donalīsu (Louise Donalies, *22.8.1857. Milluhnen<br />

†9.6.1929. Berlin-Schaltensee). Ir zināms, ka Francis<br />

Mellers mira no sirds slimības, bet viņa sieve Luīze<br />

Donalīsa – no sirds un nervu slimības. Abu laulībā<br />

piedzima četri bērni (XI paaudze):<br />

• Francis Eižens Ēriks Mellers (Franz Eugen Erich<br />

Moeller, *6.3.1881. Tilsit †20.2.1943. Kassuben),<br />

• Kurts Mellers (Kurt Moeller, *14.8.1883. Stettin<br />

†8.6.1885. Milluhnen), miris kā zīdainis.<br />

• Albrehts Mellers (Albrecht Moeller, *20.1.1887.<br />

Stettin †18.2.1936. Milluhnen),<br />

• Helēna Mellere (Helene Moeller (Knaak),<br />

*15.2.1889. Milluhnen †?).<br />

Franča Mellera vecākais dēls, XI paaudzes pārstāvis<br />

Francis Eižens Ēriks Mellers (Franz Eugen Erich Moeller,<br />

*6.3.1881. Tilsit †20.2.1943. Kassuben) bija zemes īpašnieks<br />

Laptavā (Laptau), kurš 1908. gada 6. septembrī iegādājās<br />

Kasūbenas muižu (Gut Kassuben, Krs. Stalluponen). Šīs<br />

muižas un tajā dzīvojošās Melleru ģimenes, kā arī pašas<br />

muižas sadzīves plaša fotogrāfiju kolekcija ir atrodama<br />

Austrumprūsijas fotoarhīva digitālajā kolekcijā. Spriežot<br />

pēc fotoattēliem, muižā bija plaši attīstīta zirggkopība un<br />

liellopu audzēšana. Ir zināms, ka Francis Eižens Ēriks<br />

Mellers dienēja 1. Prinča Albrehta Dragūnu pulkā Tilzītē<br />

(Dragoner-Regiement Prinz Albrecht von Preussen Nr. 1),<br />

Attēls 144.<br />

Zigrīdas Melleres un Ērika Riharda Georga Hilda kāzas Kāsūbenē.<br />

1. rindā no kreisās (sēž): Anna Moeller dzim. Pinnow Frau von Dr hc Bruno Moeller, Reichsbahnpräsident, steht<br />

hinter ihr 2 nezināms, 3 auf der luke sēž Albrecht Freytag- Sallecken, Bruder von ‘Lita’ Moeller 4 sitzend seine<br />

Frau, 5 sitzend Richard Freytag – Gross Sobrost Krs Gerdauen, davor links auf der Luke stehend seine Frau,<br />

6 sēž Frau Kreth (Göritten Krs Stallupönen), 7 sitzend Brautmutter Marie genannt Lita Moeller geb Freytag<br />

(Adlig Salzwedel Krs Oleztko), 8 sitzend Erich Moeller Brautvater Adlig Kassuben, 9 die Braut Sigrid Moeller,<br />

10 Bräutigam Dr Erich Hild Chefarzt Krankenhaus Gumbinnen, 11 & 12 die Eltern des Bräutigams, 13 & 14<br />

unbekannt, 15 sitzend Frau Krauseneck (Wilkoschen Krs Gumbinnen). 2. rindā 3 stehend die Redantin Tochter<br />

von Walter Moeller, 4 daneben halbversteckt Oberinspektor Rahnenführer, 5 bebückt vorschauend Gertrud<br />

Moeller geb Augustin, alle weiteren in der 2. Reihe unbekannt 3. rindā 1 stāv Albert Freytag, jüngster Bruder von<br />

Lita Moeller, über der Btautmutter stehend Olga Moeller geb Sass, Frau von Friedwald Moeller, neben ihr Bruder<br />

von Hermann Moeller, 4 & 5 stehend Ehepaar Burghard – Disselwethen Vor der Palme mit Kochmütze Herrman<br />

Moeller Oberkommissar der Lebensversicherungsanstalt der Provinz Ostpreussen.<br />

108 109

ija 379. Pulka adjutants. I Pasaules kara laikā Ēriks Mellers<br />

bija kapteinis. 1911. gada 17. oktobrī Kēnigsbergā viņš<br />

salaulājās ar Zalcvēledeles (Salzwedel) muižas īpašnieka<br />

Alberta Freitāga (Albert Freytag) meitu Mariju Antoniju<br />

Lauru (Litu) Freitāgu (Marie Antonie Laura (Lita) Freytag,<br />

*10.4.1883. Salzwedel, Krs.Oletzko †28.10.1963. Karlstadt).<br />

I Pasaules kara laikā notikušā krievu uzbrukuma laikā<br />

viņa parādīja izcilu varonību un strādāja kā brīvprātīgā<br />

(par šo darbu vācu pētījumā ir dota norāde – skatīt:<br />

“Moßeik, Kriegserleibnisse Ostpreußischer Pfarrer”). Tāpat<br />

ir zināms, ka I Pasaules kara laikā savā muižā viņa ierīkoja<br />

lazareti, kurā, neskatoties uz ideoloģiskajām atšķirībām,<br />

līdzās strādāja gan vācu, gan krievu ārsti. Par šo rīcību<br />

viņa tika apbalvota ar “Kriegsverdienstkreutze” (ar tādu<br />

bija apbalvota arī Olga Mellere), kā arī Krievijas ordeni,<br />

kura nosaukums nav zināms. Pēc Marijas Antonijas<br />

Lauras (Litas) Melleres iniciatīvas muižas teritorijā, netālu<br />

no lazaretes, tika ierīkoti karavīru brāļu kapi, kuros tika<br />

guldīti gan vācu, gan krievu karavīri. Šī kapsēta, līdzīgi,<br />

kā Marijas Antonijas Lauras (Litas) Melleres dibinātais<br />

botāniskais dārzs, ir saglabājušies līdz mūsdienām. Šajā<br />

laulībā piedzima viena meita (XII paaudze):<br />

• Zigrīda Mellere (Hilda) (Siegrid Moeller (Hild)<br />

*28.8.1912. Kassuben †8.11.1980. Sailauf/Unterfr.),<br />

XII paaudzes pārstāve Zigrīda Mellere (Hilda) (Siegrid<br />

Moeller (Hild) *28.8.1912. Kassuben †8.11.1980. Sailauf/<br />

Unterfr.) 1936. gada 1. decembrī Kasūbenas muižā<br />

viņa salaulājās ar Gumbinenas slimnīcas galveno ārstu,<br />

Dr.med. Ēriku Rihardu Georgu Hildu (Erich Richard<br />

Georg Hild, *23.10.1890. Stettin †2.2.1963. Karlstadt), kurš<br />

gāja bojā ceļu satiksmes negadījumā. Pēc sava vīra nāves<br />

viņa strādāja kā administratore (Sprechstundenhilfe) un<br />

Attēls 138.<br />

Millūnenas muiža 1931. gadā.<br />

Albrehts Mellers stāv ar Frīdvalda Mellera meitu<br />

Ingrīdu Melleri un muižas pārzini (Oberinspektor).<br />

dzīvoja 8782 Karlstadt/Main, Schillerstrasse 9. Abu laulībā<br />

piedzima trīs bērni (XIII paaudze):<br />

• Ēriks Hilds (Erich Hild, *10.9.1937. Gumbinnen<br />

†19.9.1994. Berlin), ir zināms, ka viņš bija students,<br />

mūžu nodzīvoja neprecējies un bez bērniem.<br />

• Albrehts Hilds (Albrecht Hild, *7.10.1940.<br />

Gumbinnen),<br />

• Karīna Hilda (Trota) (Karin Hild (Trott),<br />

*<strong>30</strong>.12.1942. Preussendorf/Gumbinnen †21.7.2005.<br />

Aschaffenburg).<br />

Par XIII paaudzes pārstāvi Albrehtu Hildu (Albrecht<br />

Attēls 145.<br />

Melleru dzimta Kāsūbenas muižā 19<strong>30</strong>. gadā. Stāv (no kreisās) Louis Moeller, Lita Moeller (dzim. Freytag), Erich<br />

Moeller, Frau Gudat, Olly [Olga] Moeller (dzim. Sass), die alte Sella [muižas saimniecības vadītāja]. Sēž: oberinspektor<br />

Rahnenfuhrer, Siegried Moeller, Ingrid Moeller, Albrecht Moeller (Donaliss), ģimenes draugi Krauseneck.<br />

Hild, *7.10.1940. Gumbinnen) ir zināms, ka viņš kļuva<br />

par Dr.med., apprecējās ar ārsti Utu Šulci (Uta Schultz,<br />

*15.8.1941. Berlin) un šajā laulībā piedzima trīs bērni<br />

(XIV paaudze):<br />

• Hilds/-a (Hild, *),<br />

• Hilds/-a (Hild, *),<br />

• Hilds/-a (Hild, *).<br />

Savukārt par XIII paaudzes pārstāvi Karīnu Hildu<br />

(Trotu) (Karin Hild (Trott), *<strong>30</strong>.12.1942. Preussendorf/<br />

Gumbinnen †21.7.2005. Aschaffenburg) ir zināms, ka viņa<br />

kļuva par Dr.med. un apprecējās ar Dr.med. Volframu<br />

Trotu (Wolfram Trott, *22.1.1943. Jena). Šajā laulībā<br />

piedzima četri bērni, kuru vārdi pagaidām nav zināmi<br />

(XIV paaudze):<br />

• Trots (Trott),<br />

• Trots (Trott),<br />

• Trots (Trott),<br />

• Trots (Trott).<br />

Franča Mellera dēls, XI paaudzes pārstāvis Albrehts<br />

Mellers (Albrecht Moeller, *20.1.1887. Stettin, †18.2.1936.<br />

Milluhnen) studēja lauksaimniecību Trākenenā<br />

(Trakehnen) un Rantenā (Ranten). Bija zemes nomnieks<br />

Lībenavā (Liebenau), Mēlēdenā (Mehleden) un Šreitlahenā<br />

(Schreitlachen). Dienēja Prinča Albrehta 1. Dragūnu pulkā<br />

Tilzītē, vēlāk – 43. Pulkā un 94. Kavalērijas pulkā. Ieguva<br />

leitnanta pakāpi, piedalījās kaujās Francijā, Prūsijā un<br />

Krievijā. 1919. gada 29. septembrī no savas tantes Marijas<br />

Donalīsas-Toopas (Marie Donalies-Toop) iegādājās<br />

Millūnenas muižu, kā arī tās palīgmuižas Kerstupenu<br />

(Kerstuppen) un Junkervaldi (Junkerwald). Vācu pētījumā<br />

ir norādīts, ka vectēvs [neprecizējot, kurš cilvēks ar to<br />

domāts], izteicis vēlmi, lai ikviens muižas īpašnieks tās<br />

nosaukumā saglabātu arī “Donalies” vārdu. Albrehts<br />

Mellers šo lūgumu izpildīja un Millūnenas muižas<br />

nosaukuma tika iekļauti “Moeller-Donalies” uzvārdi. Ir<br />

zināms, ka 1936. gadā viņš mira no sirds vājuma. Tiesa<br />

gan, šī bija tikai oficiālā nāves iemesla versija – patiesībā,<br />

dēļ savas homoseksualitātes Albrehts Mellers tika arestēts,<br />

taču drīz vien atbrīvots – cietumā viņš pavadīja divus<br />

mēnešus. Nacistu režīmam nostiprinoties, pastiprinājās<br />

arī cīņa pret gejiem, tādēļ 1936. gada 18. februārī, kad SS<br />

virsnieki ieradās Millūnenas muižā, lai arestētu Albrehtu<br />

Melleru un pārvietotu viņu uz koncentrācijas nometni,<br />

Albrehts nolēma nepadoties un gāja bojā apšaudē.<br />

Attēls 138.<br />

Kāsūbenes muiža, celta 1902. gadā.<br />

17. augustā Berlīnē apprecējās ar Viktoru Knāku (Viktor<br />

Knaak, *3.2.1877. Wusterwitz/Pom. †14.1.1957. Bad<br />

Pyrmont), kurš bija ķeizariskās varas pārstāvis (novada<br />

vadītājs) (Bezirkshauptmann) Taborā, vācu koloniālajās<br />

teritorijās Austrumāfrikā, bet vēlāk – slepenpadomnieks<br />

Berlīnē (Geheimer Regierunsgrat). Kā pēdējā dzīvesvieta<br />

ģimenei ir norādīta 328 Bad Pyrmont, Bruderstr. 2 (pirms<br />

tam viņi dzīvoja Berlin-Schlachtensee, Elisabethstrasse 27.<br />

Šajā laulībā ir dzimuši divi bērni (XII paaudze):<br />

• Rudigers Knāks (Rudiger Knaak), ir precējies<br />

ar Ingu (Inge), ģimenē ir dzimuši trīs bērni (XIII<br />

paaudze), kuru vārdi nav zināmi.<br />

Attēls148.<br />

Rihards Kāzvurms ar Luīzi Melleri ap 1885. gadu.<br />

Savukārt Albrehta jaunākā māsa, XI paaudzes pārstāve<br />

Helēna Mellere (Knāka) (Helene Moeller (Knaak),<br />

*15.2.1889. Milluhnen †?) kļuva par pirmo Melleru dzimtas<br />

sievieti, kura nokārtoja augstskolas eksāmenus1914. gada<br />

110 111

• Urzula Knāka (Ursula Knaak), plašāku ziņu nav.<br />

Par nākamajiem Hermaņa Jūlija Mellera pēctečiem ir<br />

pieejamas visnotaļ skopas ziņas. X paaudzes pārstāve<br />

Luīze Mellere (Kāzvurma) (Louise Moeller (Kaswurm),<br />

*10.12.1849. Margen †29.1.1923. Tilsit) 1883. gada<br />

14. decembrī Mārgenas muižā salaulājās ar Rihardu<br />

Kāzvurmu (Richard Kaswurm, *17.10.1842. Ballgarden,<br />

†19.3.1911. Tilsit), kurš līdz 1900. gadam bija muižas<br />

īpašnieks Ballgardenā, bet vēlāk – nomnieks Tilzītē,<br />

Klausiusstrase 27. Viņš miris no vecuma nespēka.<br />

Par X paaudzes pārstāvi Annu Frederiki Mariju Melleri<br />

(Anna Friederike Marie Moeller *8.4.1852. Margen<br />

†20.8.1894. Aulowonen) ir zināms tikai fakts, ka viņa<br />

vadīja sava brāļa Hermaņa Mellera saimniecību Mārgenā<br />

un mira no plaušu karsoņa, līdzās savai tobrīd slimajai<br />

māsai Marijai Mellerei. Līdz mūsdienām ir saglabājusies<br />

arī viena viņas fotogrāfija.<br />

Toties ir zināms, ka X paaudzes pārstāvis Hermanis<br />

Mellers (Hermann Moeller *22.10.1855. Margen<br />

†2.6.1898. Margen) 1890. gada 9. jūnijā mantoja sava<br />

tēva Mārgenas muižu un saimniekoja tajā. 1895. gada 31.<br />

maijā Grosskaisgirrenā (Gr.Skaisgirren) viņš apprecējās<br />

ar Annu Bērendi (Anna Behrendt, *21.6.1873. Gassen<br />

(Krs.Niederung) †21.11.1921., Tilsit.), kas bija Gassenas<br />

(Gassen) muižnieka Augusta Bērenda (August Berend)<br />

meita. Pēc Mārgenas muižas pārdošanas 1907. gadā savam<br />

brālim Paulam Bērendam (Paul Behrend), viņa pārcēlās<br />

uz Tilzīti, kur mira no vēža (viņas vīrs Hermanis mira no<br />

pneimonijas).<br />

Savukārt X paaudzes pārstāvis Luijs Mellers (Louis<br />

Moeller *24.2.1858. Margen †1.9.1936. Konigsberg)<br />

mācījās ģimnāzijā Tilzītē, bet vēlāk studēja Kēnigsbergā,<br />

kur bija aktīvs korporācijas “Littuania” biedrs (laikā<br />

no 1875. līdz 1878. gadam). Pēc tiesību zinātņu studiju<br />

pabeigšanas Kēnigsbergā, dienēja Kēnigsbergas 43.<br />

Kājnieku pulkā, bet vēlāk kļuva par asesoru Tornā<br />

(Thorn), 1888. gada 1. aprīlī – par Elbingas (Elbing)<br />

birģermeistaru, bet 1891. gada 1. aprīli viņš tika ievēlēts<br />

pilsētas valdē Ķīlē (Kiel). Pēc pensionēšanās 1919. gada<br />

1. jūlijā viņš apmetās Kēnigsbergā, Beckstrasse 23, kur<br />

1936. gadā mira no pneimonijas. 1891. gada 27. jūlijā<br />

Elbingā viņš apprecējās ar Annu Augusti Rotu (Anna<br />

Auguste Wieler, geb. Roth, *7.9.1862. Elbing †26.11.1923.<br />

Konigsberg), kas bija Elbingas viesnīcnieka Johanna Karla<br />

Ahācija Rota (Johann Carl Achatius Roth, *1.3.1832.<br />

Weidsheim (Bayern), †7.10.1886. Elbing) un viņa<br />

sievas Luīzes Augustes Veijeres (Louise Auguste Weyer,<br />

*10.7.1838. Elbing †29.6.1924. Elbing) meita un Elbingas<br />

ūdensdzirnavu īpašnieka Rūdolfa Vīlera (Rudolf Wieler)<br />

atraitne. Jāatzīmē, ka Rotu ģimenē auga vēl septiņi bērni<br />

(Arthur Roth, Margarette Roth, Tressa Roth, Carl Roth,<br />

Max Roth, Clara Roth, Hans Roth) no kuriem viens – Karls<br />

Rots (Carl Roth, *7.12.1863.) 1891. gadā emigrēja uz ASV<br />

(viņš apmetās Čikāgā), lai izvairītos no dienesta ķeizara<br />

armijā). Annas Augustes Rotas Laulībā ar Rūdolfu Vīleru<br />

piedzima (XI paaudze):<br />

• Elēna Vīlere (Ešenburga) (Elen Wieler<br />

(Eschenburg))<br />

• Osvalds Vīlers (Oswald Wieler, *12.9.1881. Elbing<br />

†17.6.1909.)<br />

Par šiem bērniem ir zināms, ka XI paaudzes pārstāvis<br />

Osvalds Vīlers (Oswald Wieler, *12.9.1881. Elbing<br />

†17.6.1909.) gāja bojā izklaides laivu brauciena laikā<br />

Mūricas (Muritz) ezerā, kur noslīka kopā ar savu draudzeni.<br />

Savukārt viņa māsa Elēna Vīlere (Ešenburga) (Elen<br />

Wieler (Eschenburg)) apprecējās ar Teodoru Ešenburgu<br />

(sr.) 107 (Theodor Eschenburg (senior), *14.3.1876. Lubeck<br />

†26.2.1968. Kiel), kurš bija senas Lībekas patriciešu<br />

ģimenes pēctecis. Dzīves laikā viņš kļuva par jūras spēku<br />

virsnieku, militāro karjeru noslēdzot kā kontradmirālis.<br />

1904. gadā viņš uz diviem gadiem devas dienēt uz Ķīnu,<br />

Quingdao 108 , tādēļ savu vecāko dēlu Teodoru Ešenburgu<br />

viņš pirmo reizi ieraudzīja, kad zēns jau bija divus gadus<br />

vecs. Ir zināms, ka I Pasaules kara laikā Teodora Ešenburga<br />

adjutants bija vēlākais Ādolfa Hitlera pēctecis Reiha<br />

vadītāja amatā, Lieladmirālis Karls Dēnics (Karl Donitz,<br />

*16.9.1891. Grunai bei Berlin †24.12.1980. Anmuhle),<br />

bet kolēģis – vēlākais Abvēra vadītājs Vilhelms Francis<br />

Kanariss (Wilhelm Franz Canaris, *1.1.1887. Aplerbeck<br />

bei Dortmund †9.4.1945. Flossenburg). Pēc 1918. gada<br />

novembra revolūcijas, 1919. gadā Ešenburgs kļuva par<br />

jaunās Veimāras republikas jūras spēku štāba priekšnieku.<br />

1924. gada 31. decembrī viņš tika iecelts kontradmirāļa<br />

pakāpē. Vēlāk ik gadus viņš sešas nedēļas pavadīja pie<br />

Attēls 153.<br />

Luijs Mellers un viņa sieva Anna Auguste Mellere (dzim. Roth) un Anna Frederike Marija Mellere.<br />

Attēls 149.<br />

Lībekas mērs Johans Georgs Ešenburgs un Ešenburgs<br />

kopā ar ķeizaru Vilhelmu II Lībekā 1913. gada 16.<br />

augustā.<br />

trimdā Nīderlandē dzīvojušā ķeizara Vilhelma II un<br />

strādāja par viņa ģenerāladjutantu.<br />

Teodora Ešenburga (seniora) māte bija Matilde Lerhe<br />

(Mathilde Lerche), bet tēvs - Johans Georgs Ešenburgs 109<br />

(Johann Georg Eschenburg, *1.4.1844. Lubeck †3.2.1936.<br />

Lubeck) bija senators un birģermeistars, kā arī Lībekas<br />

pilsētas mērs. Johana Georga Ešenburga brālis ir filologs<br />

Bernhards Ešenburgs 110 (Bernhard Eshenburg, *17.1.1843.<br />

Lubeck †5.6.1931. Lubeck), bet tēvs – Lībekas sanatorijas<br />

vadītājs un ārsts Georgs Bernhards Ešenburgs 111 (Georg<br />

Bernhard Eschenburg, *19.1.1811. Lubeck †6.2.1886.<br />

Lubeck). Elēnas Vīleres un Teodora Ešenburga laulībā<br />

piedzima (XII paaudze):<br />

• Teodors Rūdolfs Georgs Ešenburgs 112 (Theodor<br />

Rudolf Georg Eschenburg, jr., *24.10.1904. Kiel<br />

†10.7.1999. Tubingen), kurš kļuva par politiķi un<br />

Vācijas valstsvīru, kā arī pirmo politikas zinātņu<br />

doktoru Vācijā, kurš strādāja Karla Eberharda<br />

universitātē Tūbingenā.<br />

• Hans Herberts Ešenburgs (Hans Herbert<br />

Eschenburg, *16.5.1907. †16.5.1944.).<br />

• Haralds Ešenburgs (Harald Eschenburg,<br />

*12.6.1914. †?).<br />

• Adelheide Ešenburga (Kelnere/Pīlmana)<br />

(Adelheid Eschenburg (Kelner/Pillmann,<br />

*26.11.1917. †?).<br />

XII paaudzes pārstāvja Teodora Rūdolfa Georga<br />

Ešenburga (Theodor Rudolf Georg Eschenburg, jr.,<br />

Attēls 157.<br />

Korvetes kapteinis Teodors Ešenburgs (sr.) un viņa<br />

sieva, Ellena Vīlere.<br />

*24.10.1904. Kiel †10.7.1999. Tubingen) laulībā ar Ēriku<br />

Kempfi (Erica Kempf, *10.6.1908. †17.2.1976.) piedzima<br />

četras meitas (XIII paaudze):<br />

• Elēna Ešenburga (Ellen Eschenburg, *8.9.1935.<br />

†1983.)<br />

• Kristīne Ešenburga (Šrikra) (Christine<br />

Eschenburg (Schrickr), *3.10.1939.),<br />

• Ulrika Ešenburga (Ulrika Eschenburg,<br />

*27.10.1943.),<br />

• Suzanna Ešenburga (Susanna Eschenburg,<br />

*27.12.1949.).<br />

XIII paaudzes pārstāve Kristīne Ešenburga (Šrikra)<br />

(Christine Eschenburg (Schrickr), *3.10.1939.) salaulājās<br />

ar Gerhardu Šrikri (Gerhard Schrickr, *) un šajā laulībā<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Annamarija Šrikra (Annamarie Schrickr).<br />

• Sofija Šrikra (Sofia Schrickr).<br />

• Irēna Šrikra (Irene Schrickr).<br />

Teodora Rūdolfa Georga Ešenburga brālis, XII paaudzes<br />

pārstāvis Hans Herberts Ešenburgs (Hans Herbert<br />

Eschenburg, *16.5.1907. †16.5.1944.) apprecējās ar<br />

Karolu (Karola) un šajā laulībā piedzima divi bērni (XIII<br />

paaudze):<br />

• Hans Pēteris Ešenburgs (Hans Peter Eschenburg,<br />

*1.6.1936.).<br />

• Urzula Ešenburga (Ursula Eschenburg,<br />

Attēls 156.<br />

Teodors Ešenburgs jr. (*1904. †1999.) un Ešenburgu ģimenes māja Lībekā.<br />

112 113

Attēls 158.<br />

No kreisās: Frīdvalds Mellers, Teodors Ešenburgs un<br />

Hermanis Mellers ap 1906. gadu.<br />

*19.9.1941.).<br />

Teodora Ešenburga jr. brālis, XII paaudzes pārstāvis<br />

Haralds Ešenburgs (Harald Eschenburg, *12.6.1914. †?)<br />

apprecējās ar Francisku Kohu (Franziska Koch, *) un šajā<br />

laulībā piedzima divi bērni (XIII paaudze):<br />

• Renāte Ešenburga (Renate Eschenburg, *),<br />

• Mihaels Ešenburgs (Michael Eschenburg, *).<br />

Savukārt Teodora Ešenburga jr. māsa, XII paaudzes<br />

pārstāve Adelheide Ešenburga (Kelnere/Pīlmana)<br />

(Adelheid Eschenburg (Kelner/Pillmann, *26.11.1917. †?)<br />

bija precējusies divas reizes – vispirms ar Kelneri (Kelner),<br />

bet tad – ar Pilmani (Pillmann). Katrā no šīm laulībām<br />

piedzima divi bērni – pirmajā divi dēli, bet otrajā – divas<br />

meitas (XIII paaudze):<br />

• Klauss Kelners (Klauss Kelner, *15.6.1940.),<br />

• Volfs Kelners (Wolf Kelner, *22.2.1942.),<br />

• Darkma Pilmane (Darkma Pillmann),<br />

• Gabriēla Pilmane (Gabrielle Pillmann).<br />

Frīdvalda Luija Mellera meitas Ingrīdas Ellenas Annas<br />

Olgas Melleres ģimenes arhīvā atrastajā Frīdvalda Luija<br />

Mellera konstruētajā dzimtas kokā ir sniegtas arī ziņas par<br />

Attēls 161.<br />

Ellena Vīlere-Mellere (Annas Augustes Rotas pirmās<br />

laulības meita, precējusies ar Ešenburgu), Anna<br />

Mellere (dzim. Rota), Osvalds Vīlers (Annas Augustes<br />

Rotas pirmās laulības dēls) un Luijs Mellers 1895. gadā.<br />

Klēpī – Frīdvalds Luijs Mellers.<br />

Rotu un Veijeru dzimtas atzara pārstāvjiem. Tā piemēram,<br />

ir zināms, ka Johanna Karla Ahācija Rota vecāki bija<br />

garšvielu tirgotājs Veirdsheimā (Weirdsheim) Johans<br />

Karls Rots (Johann Carl Roth, *6.3.1794. Weirdsheim<br />

†<strong>30</strong>.9.1853. Weirdsheim) un Eva Barbara Hofnere (Eva<br />

Barbara Hofner, *15.1.1801. Wilhelmsdorf †16.3.1875.<br />

Weirdsheim), kas bija precējušies 1822. gada 29. oktobrī<br />

Veirdsheimā. Johana Karla Rota vecāki bija aldaris Georgs<br />

Mihaels Rots (Georg Michael Roth) un Anna Barbara<br />

Štohere (Anna Barbara Stocher).<br />

Nedaudz plašākas ziņas ir atrastas par Evas Barbaras<br />

Hofneres priekšgājējiem. Viņas vecāki bija tirgotājs Johans<br />

Mihaels Hofners (Johann Michael Hofner, *8.12.1752.<br />

Wilhelmsdorf †3.3.1838. Wilhelmsdorf) un Vendorfas<br />

(Wendorf) tiesneša Johana Paula Zīghortnera (Johann<br />

Paul Sieghortner) meita Anna Katrīna Zīghortnere (Anna<br />

Katharina Sieghortner, *†6.8.1809. Wilhelmsdorf). Johana<br />

Mihaela Hofnera un Annas Katrīnas Zīgenhortes laulības<br />

tika noslēgtas 1788. gada 15. aprīlī Vilhelmsdorfā. Pats<br />

Johans Mihaels Hofners bija dzimis tirgotāja Johana<br />

Dāvida Hofnera (Johann David Hofner) un Magdalēnas<br />

Barbaras (Magdalena Barbara) ģimenē.<br />

Atgriežoties pie Melleru ģimenes, ir zināms, ka Anna<br />

Auguste Rota ir mirusi no sirds un nervu slimības, bet<br />

laulībā ar Luiju Melleru piedzima divi dēli (XI paaudze):<br />

• Frīdvalds Luijs Mellers (Friedwald Louie Moeller,<br />

*21.11.1894. Kiel †20.3.1964. Wiesbaden),<br />

• Hermanis Ēvalds (Osvalds) Karls Mellers<br />

(Hermann Ewald (Oswald) Carl Moeller *13.6.1897.<br />

Kiel †4.12.1970. Wiesbaden).<br />

Kā zināms, tieši pateicoties XI paaudzes pārstāvja<br />

Frīdvalda Luija Mellera (Friedwald Louie Moeller,<br />

*21.11.1894. Kiel †20.3.1964. Wiesbaden), 20. gadsimta<br />

20.-<strong>30</strong>. gados veiktajam zinātniski pētnieciskajam darbam,<br />

līdz mūsdienām ir saglabāta un apkopota informācija par<br />

dzimtas vēsturi, kas pretējā gadījumā, sadegot daudzu<br />

Prūsijas baznīcu un pilsētu arhīviem, būtu neatgriezeniski<br />

zaudēta II Pasaules kara laikā.<br />

Par Frīdvalda Luija Mellera dzīvi ir zināms, ka kopš 1914.<br />

gada 9. augusta viņš bija seržants Insterburgā, bet jau<br />

17. augustā tika nosūtīts uz kaujas lauku un piedalījās<br />

karadarbībā ne tikai Austrumprūsijā, bet arī Polijā un<br />

Lietuvā (vispirms – Insterburgas 37. Artilērijas pulka<br />

(2. Litthauische Feldartillerie-Regiment Nr. 37), bet<br />

vēlāk – 97. Artilērijas pulka (Feldartillerie-Regiment Nr.<br />

Attēls 162.<br />

Ielūgums uz Luija Mellera un Annas Rotas kāzām<br />

1891. gadā.<br />

97) sastāvā. 1915. gada 18. aprīlī viņš tika paaugstināts<br />

leitnanta pakāpē. Kopš 1915. gada aprīļa viņš kopā ar<br />

lidotāju grupu bijis Kurzemē, kā arī Volīnijas apgabalā<br />

(teritorija tagadējo Polijas, Baltkrievijas un Ukrainas<br />

teritorijās), Ukrainā un Francijā, līdz beidzot 1919.<br />

gadā dienēja Austrumprūsijas robežsardzē. Ir apbalvots<br />

ar Dzelzs krusta II un I šķiru, kā arī vairākiem citiem<br />

apbalvojumiem (Beobachterabzeichnen, Oestereisches<br />

Militar-Verdienst Kreuz III). Martā viņš atstāja Reihsvēru<br />

virsleitnata pakāpē un pārcēlās uz Finkenhofu (Finkenhof<br />

Krs.Friedland). 1929. gadā viņš pārdeva Finkenhofas<br />

īpašumu un kopš 19<strong>30</strong>. gada kļuva par lauksaimniecības<br />

kooperatīva vadītāju Vehlavā (Wehlau). 1932. gadā viņš<br />

publicēja savu zinātnisko pētījumu par Melleru dzimtas<br />

vēsturi “Beitrage zur Geneologie des Geschlechts Moeller aus<br />

Konigsberg/Pr.”. 1939. gada 4. septembrī viņš tika iesaistīts<br />

karadarbībā majora pakāpē, bet līdz kara noslēgumam<br />

viņš tika paaugstināts līdz “Luftwaffe” gaisa spēku<br />

štāba pulkvedim – šajā pakāpē 1945. gadā viņš nonāca<br />

amerikāņu armijas gūstā. Vēl pirms kara – 1938. gadā<br />

viņš tika pārdislocēts uz Vīzbādeni, kurp 1939. gada aprīlī<br />

pārcēlās arī viņa ģimene. Tieši te pēc kara viņš turpināja<br />

savu zinātnisko darbību, sagatavojot virkni publikāciju,<br />

piemēram, “Altpreussisches evangelisches Pfarrersbuches<br />

von der Reformation bis zur Vertreibung im Jahre 1945”<br />

(izdota 1968. gadā Hamburgā), u.c.<br />

Heinriha Pētera Vilhelma Zasa (Heinrich Peter Wilhelm<br />

Sass, *21.8.1859. Rostock †1941. (?)) un viņa sievas Olgas<br />

Frīdas Luīzes Lēmentas (Olga Frieda Louise Lehment,<br />

*27.12.1871. Rostock †?) meitu Olgu Vilhelmīni Paniju<br />

Elzu Zasu (Olga Wilhelmine Pania Else Sass, *18.11.1900.<br />

Kiel. †4.2.1990. Wiesbaden). Frīdvalda Mellera ģimene<br />

dzīvoja Vīzbādenē - Wiesbaden, Emserstrase 32, bet vēlāk<br />

– 62 Wiesbaden, Neuberg 2, bet šajā laulībā piedzima divas<br />

meitas (XII paaudze):<br />

• Ingrīda Elēna Anna Olga Mellere (Šprengele/<br />

Valentīnena/Hofmane) (Ingrid Ellen Anna Olga<br />

Moeller (Sprengel/Valentien/Hoffmann) *18.5.1925.<br />

Finkenhof, Pr. †10.9.2018. Wiesbaden),<br />

• Gabriela Mellere (Šmīha) (Gabriele Moeller<br />

(Schmiech), *8.8.1933. Konigsberg †22.5.2009.).<br />

Ingrīdas Melleres ģimenes arhīvā tika atrasts viņas tēva<br />

Frīdvalda Luija Mellera gatavotais Zasu un Lēmentu<br />

dzimtas koka shematiskais zīmējums, no kura uzzinām,<br />

ka Heirihs Pēteris Vilhelms Zass un Olga Frīda Luīze<br />

Lēmenta salaulājās Rostokā 1891. gada 16. oktobrī.<br />

Heinriha Pētera Vilhelma Zasa vecāki bija Marija Sofija<br />

Doroteja Vilhelmīne Zengebuša (Maria Sophia Dorothea<br />

Wilhelmina Sengebusch, *14.3.1828. Brunshaupten,<br />

†12.8.1905. Rostock) un Rostokas dzirnavnieks un<br />

tirgotājs Karls Johans Heinrihs Zass (Carl Johann Heinrich<br />

Ir zināms, ka Frīdvalds Luijs Mellers bija precējies divas Sass, *23.11.1815. Kl. Lantow (bei Laage), †25.1.1893.<br />

reizes – 1919. gada 7. oktobrī Šonvīzē (Schonwiese) ar Rostock). Viņu kāzas tika tika svinētas Brunshauptenā<br />

Evu Krīgeri (Eva Kruger, *13.10.1901. Berlin †?), ar kuru (Brunshaupten) 1848. gada 23. februārī. Zasu dzimtas<br />

laulība tika šķirta 1923. gada 18. maijā Bartenšteinā. Otrās vīriešu līnijā vēl ir ziņas tikai par Karla Johana Heinriha<br />

laulības Frīdvalds noslēdza 1924. gada 2. martā Berlīnē Zasa vecākiem – viņa tēvs Johans Zass (Johann Sass,<br />

(Berlin-Grunewald) ar atvaļinātā ķeizariskā viceadmirāļa *†Nustrow) bija zemnieks (hofbesitzer) Mazlantovā (Kl.<br />

Attēls 159.<br />

(No kreisās) Dr Paul Krüger, (Schönwiese muižas īpašnieks), Eva Krüger (Paula Krīgera audžumeita), viņas<br />

draudzene, starp viņām Theodors Ešenburgs (šeit - 9 gadus vecs, (vēlāk – Prof. Dr. Politwissenschaftler, Staatsrat,<br />

Rektor der Uni Tübingen). Nezināms uzvārds - Oberinspektor von Schönwies, pie koka stāv Hermann Moeller<br />

(šeit 16 gadus vecs), sēž Louise Käswurm dzimusi Moeller – (no Margen muižas), Hans Herberts Ešenburgs, sēž –<br />

nezināma, stāv - Ellen Ešenburga dzim. Wieler (Hermaņa Mellera pusmāsa), Teodors Ešenburgs, kontradmirālis,<br />

ķeizara Vilhelma adjudants, Olga Krüger dzim. Moeller, (Aulowöhnen mācītāja Bernharda Mellera meita). 1913.<br />

gads, Šonvīzes muižā.<br />

114 115

Lantow), bet māte – Frederike Venda (Friederike Wendt,<br />

*†Jordensdorf).<br />

Nedaudz plašākas ir ziņas par Marijas Sofijas Dorotejas<br />

Vilhelmīnes Zengebušas priekšgājējiem. Viņas vecāki<br />

bija Brunshauptenas kalējs Johanns Joahims Heinrihs<br />

Zengebušs (Johann Joachim Heinrich Sengebusch, *1785.<br />

†25.9.1859. Brunshaupten), bet māte – Magdalēna Marija<br />

Sofija Ilzāre Krēgere (Magdalena Maria Sophia Ilsare<br />

Kroeger, *<strong>30</strong>.8.1791. Braunshaupten, *†22.8.1859.). Abu<br />

laulības tika noslēgtas Brusnhauptenā 1811. gada 22.<br />

februārī. Par šo cilvēku vecākiem ir zināmi tikai viņu vārdi<br />

– Basdorfas (Basdorf) kalējs Joahims Daniels Zengebušs<br />

(Joachim Daniel Sengebusch) un Ilzāre Margarēta Freitāga<br />

(Ilsare Margarete Freitag), kā arī saimnieks (hofbesitzer)<br />

Johans Heinrihs Krīgers (Johann Heinrich Kruger) un<br />

Doroteja Elizabete Vīha (Dorothea Elisabeth Wiech).<br />

Salīdzinoši plašāku ziņu klāstu Frīdvalds Luijs Mellers<br />

spēja atrast un apkopot par savas sievasmātes Olgas<br />

Frīdas Luīzes Zasas (dzim. Lēmenta) priekšgājējiem.<br />

Tā piemēram, ir zināms, ka viņas vecāki bija Rostokas<br />

fabrikants Konrāds Ludvigs Kristians Karls Lēments<br />

(Konrad Ludwig Christian Karl Lehment, *<strong>30</strong>.11.1835.<br />

Parlow †10.2.1929. Rostock) un Frīda Vilhelmīne Luīze<br />

Henriete Glāveke (Frieda Wilhelmine Louise Henriette<br />

Glaevecke, *9.5.1843. Rostock †14.2.1905. Rostock).<br />

Konrāda Ludviga Kristiana Karla Lēmenta vecāki bija<br />

Marlovas tirgotājs, ekspeditors un senators Johans<br />

Heinrihs Frīdrihs Lēments (Johann Heinrich Friedrich<br />

Lehment, *26.10.1804. Marlow †3.3.1869. Marlow) un<br />

Sofija Alboniko (Sophie Albonico, *7.6.1809. Greifswald<br />

†7.1.1890. Rostock), kas bija precējušies 18<strong>30</strong>. gada 24.<br />

septembrī Greifvaldē.<br />

Savukārt Johana Heinriha Frīdriha Lēmenta vecāki<br />

bija tirgotājs Frīdrihs Dāvids Lēments (Friedrich David<br />

Lehmenth, *25.1.1769. Tribsus †29.4.1829. Marlow) un<br />

Anna Elizabete Karolīna Bērenca (Anna Elisabeth Carolina<br />

Behrenz, *5.12.1771. Tribsus †16.11.1846.), kas bija Tribsas<br />

tirgotāja Johana Frīdriha Bērenca (Johann Friedrich<br />

Behrenz) meita (abu kāzas tika svinētas 1789. gada <strong>30</strong>.<br />

oktobrī Tribsā). Ir zināms, ka Frīdrihs Dāvids Lēments<br />

piedzima Tribsas birģermeistara Karla Gustava Lēmenta<br />

(Karl Gustav Lehment, *14.10.1731. †27.9.1791. Tribsus)<br />

un viņa sievas Katrīnas Elizabetes Klepienas (Catharina<br />

Elisabeth Cleppien †24.7.1821. Tribsus) ģimenē. Ziņas<br />

par senākiem šī dzimtas atzara priekštečiem nav atrastas.<br />

Turpretī ir zināms, ka Sofijas Alboniko ģimenes saknes<br />

ir meklējamas Itālijā, kur dzimis viņas tēvs, tirgotājs<br />

Karlo Džuzeppe Alboniko (Carlo Guiseppe Albonico,<br />

*8.5.1769. Gravedona (Itālija) †2.1.1839. Marlow), kurš<br />

1805. gada <strong>30</strong>. augustā salaulājās ar Kēnigsbergā dienošā<br />

leitnanta Konrāda Heinriha fon Kretija (Conrad Heinrich<br />

von Crety) un viņa sievas Amālijas Šarlotes fon Bolenas<br />

(Amalie Charlotte von Bohlen) meitu Doroteju fon Kretiju<br />

(Dorottea von Crety, *2.1.1770. Steinfeld †19.3.1818.<br />

Greifswald).<br />

Frīdvalda Luija Mellera izveidotajā Zasu-Lēmentu dzimtas<br />

kokā ir ziņas arī par Frīdas Vilhelmīnes Luīzes Henrietes<br />

Glāvekes priekšgājējiem. Viņa piedzima Rostokas tirgoņa<br />

Teodora Johana Frīdriha Andreja Glāvekes (Theodor<br />

Johann Friedrich Andreas Glaevecke, *25.12.1814. Lubow<br />

†2.1.1858. Rostock) un Lizetes Fridrikas Luīzes Bādes<br />

(Lisette Fridrica Louise Bade, *26.4.1817. Kleihaup<br />

†18.3.1864. Rostock) ģimenē, kuri bija laulājušies 1841.<br />

gada 26. maijā Lūbovā (Lubow). Teodora Johana Frīdriha<br />

Andreja Glāvekes vecāki bija Lūbavas mācītājs Jēkabs<br />

Augusts Glāveke (Jacob August Glaevecke, *15.10.1786.<br />

Gusdrof †23.4.1834. Lubow) un Rostokas zemju īpašnieka<br />

Pētera Kaspara Koves (Peter Caspar Koeve) meita<br />

Katrīna Luīze Kove (Katharina Louise Kove, *1783.<br />

Rostock †18.3.1864. Rostock), kuru laulība tika noslēgta<br />

1811. gadā. Savukārt par Lizetes Fridrikas Luīzes Bādes<br />

priekšgājējiem ir zināms, ka viņas tēvs Ludvigs Dītrihs<br />

Frīdrihs Bāde (Ludwig Dietrich Friedrich Bade, *24.3.1790.<br />

Levetzow †4.1860. Rostock) bija zemju īpašnieks (Erbherr)<br />

Lēvetcovā (Levetzow), bet māte - Lizete Bāde (Lisette Bade,<br />

*1796. Hohen Wieschendorf †23.6.1890. Wismar). Spriežot<br />

pēc dzimtas koka shēmā sniegtās informācijas, var izteikt<br />

pieņēmumu, ka šajā paaudzē ir notikusi laulība radinieku<br />

Attēli 163. un 164.<br />

Luijs Mellers ar dēlu Frīdvaldu Luiju Melleru un Anna Auguste Mellere (dzim. Roth) ar dēlu Hermani Ēvaldu<br />

(Osvaldu) Karlu Melleru 1915. gadā un Viceadmirālis Heirihs Pēteris Vilhelms Zass.<br />

starpā, jo abu jaunlaulāto (kāzas tika svinētas 1816. gada<br />

14. jūnijā Hohen Wieschendorf) tēviem ir norādīti uzvārdi<br />

“Bade” – līgavaiņa vecāki ir norādīti Elerts Augusts Bāde<br />

(Elert August Bade, *12.10.1762. Hohen Wieschendorf<br />

†12.8.1829. Levetzow) un Frederike Margarēta Rassau<br />

(Frederike Margareth Rassau, *20.5.1760. Bersdorf<br />

†21.5.1824. Levetzow), kuru laulības ir noslēgtas<br />

Hohenvīšendorfā (Hohen Wieschendorf) 1795. gada 13.<br />

februārī. Savukārt līgavas vecāki ir norādīti muižnieks<br />

Kristians Frīdrihs Bade (Christian Friedrich Bade,<br />

*6.4.1764. Rambow †19.3.1825. Hohen Wieschendorf) un<br />

viņa sieve Luīze Regnija Rodelere (Louise Regnia Rodeler,<br />

*19.5.1773. Lauenburg †12.10.1834. Schwerin), kas bija<br />

laulājušies 1795. gadā.<br />

Savukārt no Ingrīdas Elēnas Annas Olgas Melleres<br />

2017. gada augustā mutvārdos sniegtās informācijas tika<br />

noskaidrots, ka viņas mātei Olgai Vilhelmīnei Panijai<br />

Elzai Zasai bija vismaz divi brāļi – Kurts Zass (Kurt<br />

Sass, *1892. †?) un Hans Zass (Hans Sass, *2.3.1897. †?),<br />

kuri nodarbojās ar liķieru un spirta ražošanu – vienam<br />

no viņiem piederēja rūpnīca Rostokā, bet otram – Ķīlē.<br />

Kurts Zass bija precējies ar Viltrūdi Jurgenu (Wilthrud<br />

Jurgen), savukārt viņa brālis Hans Zass bija precējies divas<br />

reizes. Pirmā laulība tika noslēgta ar Loti Emsmani (Lotte<br />

Emsmann, *? †? (1941. vai 1942.)), kura mira kara laikā<br />

pēc neveiksmīgas operācijas 1941. vai 1942. gadā. Šajā<br />

laulībā piedzima dēls Ulrihs Zass (Ulrich Sass, * †), kurš<br />

gāja bojā kara laikā, ekspluadējot kabatā ieliktai granātai.<br />

Pēc pirmās sievas nāves Hanss Zass Parīzē salaulājās ar<br />

rakstnieci un gleznotāju Ēriku Vāzneri (Erika Wasner).<br />

Pēc laulībām ģimene pārcēlās uz Berlīni.<br />

Par Frīdvalda Luija Mellera vecāko meitu, XII paaudzes<br />

pārstāvi Ingrīdu Elēnu Annu Olgu Melleri (Šprengele/<br />

Valentīnena/Hofmane) (Ingrid Ellen Anna Olga Moeller<br />

(Sprengel/Valentien/Hoffmann) *18.5.1925. Finkenhof, Pr.<br />

†10.9.2018. Wiesbaden) ir zināms, ka viņa bija precējusies<br />

trīs reizes – Vīzbādenē ar pavāru Marselu Šprengelu<br />

(Marcel Sprengel, *<strong>30</strong>.5.1925. †26.4.1972.). Pēc pirmās<br />

laulības šķiršanas 1952. gada 8. oktobrī, Ingrīda Elēna<br />

Anna Olga Mellere 1956. gada 28. martā atkal salaulājās.<br />

Šoreiz par viņas dzīvesbiedru kļuva modes mākslinieks<br />

un drēbnieks Hermanis Valentīens (Hermann Valentien,<br />

*25.2.1922. Jena †9.2004. Wiesbaden), taču arī šī laulība<br />

drīz vien – 1960. gada 6. janvārī Vīzbādenē tika šķirta.<br />

Trešā laulība tika noslēgta 1977. gada 8. februārī ar bankas<br />

direktoru Herbertu V. Hofmani (Herbert W. Hoffmann,<br />

*8.10.1903. Ludwigshafen/Rhein †19.2.1978. Wiesbaden).<br />

Pati Ingrīda Elēna Anna Olga Mellere laikā no 1946.<br />

līdz 1988. gadam strādāja administratīvajā darbā ASV<br />

militārajā bāzē, kur veica telefonistes un biroja darbinieces<br />

pienākumus, un dzīvoja Wiesbaden, Rheinstrase 74.<br />

Viņas laulībā ar Marselu Šprengelu piedzima meita (XIII<br />

paaudze):<br />

• Elēna Luīze Šprengela (Rūdele) (Ellen Louise<br />

Sprengel (Rudel), *6.10.1947. Wiesbaden).<br />

XIII paaudzes pārstāve Elēna Luīze Šprengela (Rūdele)<br />

(Ellen Louise Sprengel (Rudel), *6.10.1947. Wiesbaden)<br />

strādāja viesnīcā kā biroja darbiniece, bet pēc laulībām<br />

kļuva par mājsaimnieci. Laulībā ar Gerdu Rūdeli (Gerd<br />

Rudel, *10.11.1943. Wiesbaden) piedzima (XIV paaudze):<br />

• Franks Rūdels (Frank Rudel, *1.1.1975.<br />

Wiesbaden),<br />

• Tomas Rūdels (Thomas Rudel, *27.2.1980.<br />

Wiesbaden),<br />

• Mihaels Rūdels (Michael Rudel, *14.4.1981.<br />

Wiesbaden).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Franks Rūdels (Frank Rudel,<br />

1.1.1975. Wiesbaden) civillaulībās ar divām dažādām<br />

sievietēm kļuva par tēvu diviem dēliem. Attiecībās ar Silki<br />

Šlāgeri (Silke Schlager, *) piedzima (XV paaudze):<br />

• Niko Rūdels (Nico Rudel, *14.10.2005.<br />

Wiesbaden).<br />

Savukārt Franka Rūdeļa attiecībās ar Mihaelu (Michaela)<br />

piedzima dēls (XV paaudze):<br />

• Leons Rūdels (Leon Rudel, *2.2.200X. Wiesbaden).<br />

XIV paaudzes pārstāvim Tomasam Rūdelam (Thomas<br />

Rudel, *27.2.1980. Wiesbaden) šobrīd pēcnācēju nav,<br />

viņš strādā kā IT speciālists. Savukārt jaunākais brālis,<br />

XIV paaudzes pārstāvis Mihaels Rūdels (Michael Rudel,<br />

*14.4.1981. Wiesbaden) kļuva par elektromehāniķi<br />

un attiecībās ar Kristīni Blasegu (Christine Blaseg, *)<br />

piedzima meita (XV paaudze):<br />

• Nina Rūdele (Nina Rudel, *9.7.2005. Wiesbaden)<br />

Par Ingrīdas Melleres jaunāko māsu Gabrielu Melleri<br />

(Šmīhu) (Gabriele Moeller (Schmiech), *8.8.1933.<br />

Konigsberg †22.5.2009.) ir zināms, ka 1954. gada 26.<br />

jūnijā Vīzbādenē viņa salaulājās ar tehnisko rasējumu<br />

(projektu) zīmētāju Karlheincu Šmīhu (Karlheinz<br />

Attēli 166. un 167.<br />

No kreisās: Frīdvalds Luijs Mellers mūža nogalē un kopā ar savu sievu Olgu Zass, Ingrīda Elēna Anna Olga<br />

Mellere un viņas meita Elēna Luīze Šprengela (Rudel) Vīsbābenē 2017. gada augustā.<br />

116 117

ija Vācijas SPD (Sozialdemokratische Partei Deutschlands<br />

– Vācijas Sociāldemokrātiskā partija) partijas vadītājs, taču<br />

pēc politisko partiju aizliegšanas 1933. gadā tika arestēts.<br />

1925. gada 21. decembrī Insterburgā viņš salaulājās ar<br />

atvaļinātā “Reichbahn” galvenā sekretāra (Obersekretar)<br />

Daniela Augustīna (Daniel Augustin) meitu Ģertrūdi<br />

Augustīni (Gertrud Augustin, *17.7.1902. Korschen<br />

†5.7.1977. Bremen), taču šī laulība tika šķirta 1937. gadā.<br />

Abu laulībā piedzima dēls (XII paaudze):<br />

• Huberts Mellers (Hubertus Moeller *20.5.1928.<br />

Konigsberg).<br />

Attēls 170.<br />

No kreisās: Olga Mellere (Krīgere), Marija Mellere, Bernhards Mellers. Priekšā – Huberta Mellera tēvs Hermanis<br />

Ēvalds (Osvalds) Mellers. Hermanis Ēvalds (Osvalds) Mellers I Pasaules kara laikā un<br />

viņa dēls Huberts Mellers (Hubertus Moeller) 1944. gadā kā “Lufftwaffe” izpalīgs.<br />

Schmiech, *<strong>30</strong>.3.1931. †21.5.2009.) un dzīvoja Wiesbaden,<br />

Webergasse 19. Šajā laulībā bērnu nebija.<br />

Savukārt par Frīdvalda Luija Mellera jaunāko brāli<br />

Hermani Ēvaldu (Osvaldu) Karlu Melleru (Hermann<br />

Ewald (Oswald) Carl Moeller *13.6.1897. Kiel †4.12.1970.<br />

Wiesbaden) ir zināms, ka viņš bija brīvprātīgais I Pasaules<br />

karā, kur ieguva leitnanta pakāpi (1918. gada 13. jūnijā)<br />

un tika apbalvots ar 2. pakāpes Dzelzs krustu. Līdzīgi, kā<br />

viņa vecākais brālis Frīdvalds Luijs Mellers, arī Hermanis<br />

Ēvalds (Osvalds) Karls Mellers dienēja 37. Artilērijas<br />

pulkā (2. Litthauischen Feldartillerie Regiments Nr. 37), bet<br />

vēlāk – 97. Artilērijas pulkā. Ir zināms, ka viņš piedalījās<br />

kaujās Polijā, Lietuvā, Volīnijā, Galīcijā un Francijā. 1916.<br />

gada 17. feruārī tika ievainots abos augštilbos.<br />

Pēc I Pasaules kara viņš mācījās lauksaimniecību Adl.<br />

Grundenā (Adl. Grunden, Kr. Labiau), bija lauksaimnieks<br />

Perkapenā (Perkappen), Švarcvaldē (Schwarzwald, Krs.<br />

Gensburg) un Bīberšteinā (Bieberstein). Vēlāk kļuva<br />

par tirgotāju Kēnigsbergā un Insterburgā (uzņēmums<br />

“Moellers & Co”). 1927. gadā viņš kļuva par dzīvības<br />

apdrošināšanas aģentūras oberkomisāru Kēnigsbergā<br />

(Oberkomissar der Lebensversicherungsanstalt der<br />

ostpreussischen Landschaft) un dzīvoja Kēnigsbergā,<br />

Gerhardstrasse 19.<br />

II Pasaules kara laikā viņš bija zenītartilērijas virsnieks,<br />

vēlāk – kapteinis. 1944.-45. gadā bija Badvorišofenas<br />

(Bad Worischhofen) komandants, taču nonāca amerikāņu<br />

gūstā (viņš tika ieslodzīts virsnieku cietumā St. Avolt<br />

Lotringenā), no kura tika atbrīvots kā viens no pirmajiem,<br />

jo bija antinacists.<br />

Pēc kara viņš apmetās Vīsbādenē (Wiesbaden), kur 1957.<br />

gadā viņs atkal pievērsās savai pirmskara nodarbei dzīvības<br />

apdrošināšanas jomā. 1967. gadā viņa sasniegšanai<br />

tolaik bija norādīta tikai pastkaste Nr. 1132. Vīzbādenē,<br />

nenorādot adresi. Līdz Ādolfa Hitlera nākšanai pie varas,<br />

Hermanis Mellers veica arī aktīvu politisko darbību – viņš<br />

Attēls 172.<br />

Huberta Mellera trešās dzimšanas dienas viesi 1931. gadā Kēnigsbergā, Beckstrasse 23. (No kreisās) Ada Mikolaite<br />

(Ada Mikolait) – mājas saimniecības vadītāja, Hans Mollenhauers (Hans Mollenhauer), ģimenes draudzene<br />

Granca (Granz), Olga Mellere, nezināma, Huberts Mellers, nezināma, Pēterius Mollenhauers (Peter Mollenhauer,<br />

Huberta bērnības draugs), Hermanis Mellers, Frīdvalda Mellera meita Ingrīda Mellere, Huberta māte Ģertrūde<br />

Mellere.<br />

XII paaudzes pārstāvis Huberts Mellers (Hubertus<br />

Moeller *20.5.1928. Konigsberg) bērnībā ar ģimeni dzīvoja<br />

Kēnigsbergā Gerhardstrasse, vēlāk ģimene pārcēlās uz<br />

Luisenalle, bet kurš kopš vecāku šķiršanās 1937. gadā<br />

Huberts dzīvoja kopā ar māti Brēmenē. II Pasaules kara<br />

laikā viņš bija “Luftwaffe” izpalīgs, jo 1944. gada 15. janvārī<br />

visi Huberta klases zēni tika iesaukti militārajā dienestā,<br />

taču Huberts nokļuva amerikāņu gūstā Vīsbādenē, no<br />

kura tika atbrīvots 1945. gada 8. augustā. 1949. gada<br />

augustā Huberts sāka strādāt Hessenes teātrī (Hessisches<br />

Staatstheater) kā režisora asistents, bet 1954. gadā kļuva<br />

par režisoru Vīsbādenes teātrī. 1960. gada septembrī<br />

Huberts kļuva par Oberhausenas teātra režiosru, vēlāk<br />

kļūstot par tā māksliniecisko vadītāju (tolaik viņš dzīvoja<br />

42, Oberhausen, Helmholtzstrasse 11.). Līdz 1995. gadam<br />

viņš veidoja iestudējumus 31 teātrī, tostarp Ulmā (Ulm),<br />

Nīrenbergā (Nurenberg), Brēmenē (Bremen), u.c. Sava<br />

radošā mūža laikā režisējis ap 250 iestudējumu, tostarp<br />

R.Vāgnera “Nībelungu gredzens”, “Mana skaistā lēdija”, kā<br />

arī daudzus Verdi, Pučīnī, Štrausa, Lehāra, Kalmana u.c.<br />

komponistu darbus.<br />

Laikā no 2007. līdz 2016. gadam kā brīvprātīgais darbinieks<br />

strādāja Bavārijas muzejā (Bayerischen Landesmuseum).<br />

Mūža nogalē viņš ar savu ilggadējo dzīvesbiedru dzīvoja<br />

Minhenē, Wirtstrasse 4, kur nodarbojās ar dzimtas<br />

vēsturei veltītiem darbiem – pašrocīgi gleznoja savulaik<br />

dzimtas pārstāvjiem piederējušo muižu ēkas.<br />

Par Mārgenas dzimtas atzara aizsācēja Hansa Jūlija<br />

Hermaņa Mellera ģimenes jaunāko atvasi, X paaudzes<br />

pārstāvi Olgu Mariju Augusti Melleri (Olga Marie Auguste<br />

Moeller *16.2.1860. Margen † 21.3.1912. Konigsberg [vai<br />

Attēls 173.<br />

No kreisās Hermanis Mellers, Huberts Mellers, Luijs<br />

Mellers un Ģertrūde Mellere 1932. gadā, Luija Mellera<br />

dzīvoklī Kēnigsbergā, Beckstrasse 23.<br />

1900. †Paris]) līdz šim bija zināms tikai dzīves periods,<br />

bez jebkādas papildinformācijas, taču salīdzinot datus,<br />

kas atrodami dažādos avotos, var izteikt pieņēmumu,<br />

ka līdz šim par Mariju Melleri uzskatītā persona ir Olga<br />

Marija Auguste Mellere (Olga Marie Auguste Moeller,<br />

*1860. †1900. Paris vai 1912. Konigsberg). Dzimšanas<br />

gada un vārda sakritība, kā arī 12 gadu atšķirības naves<br />

gadskaitlī pagaidām neļauj 100% apgalvot, ka šī ir viena<br />

un tā pati persona, taču varbūtība ir ļoti augsta. Tāpat<br />

pretrunas raisa dokumentos atrodamās norādes, ka Olga<br />

Mellere līdz sava brāļa nāvei saimniekoja viņa muižā<br />

Auluvonē. Par Olgu Mariju Augusti Melleri ir zināms, ka<br />

viņa apprecējās ar Georgu Melleru (George Moeller, *1860.<br />

†1900. vai 1901. Paris). Nav izslēgts, ka Georgs Mellers<br />

ir kāda Melleru dzimtas atzara pagaidām neidentificēts<br />

pārstāvis, jo plašāku ziņu par viņu pagaidām nav. Šajā<br />

laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Olga Georgette Mellere (Olga Georgette Moeller,<br />

*22.6.1894. London †2.4.1975. Devon, UK).<br />

Par XI paaudzes pārstāvi Olgu Georgetti Melleri (Olga<br />

Georgette Moeller, *22.6.1894. London †2.4.1975. Devon,<br />

Attēli 174. un 175.<br />

Huberts Mellers (Hubertus Moeller) 2016. gadā kopā ar Mārenu Kānu (Maren Khan) un Ģetrūde Mellere, Huberts<br />

Mellers un Hermanis Ēvalds (Osvalds) Mellers 1961. gadā.<br />

118 119

UK) ir zināms, ka viņa piedzima Londonā, 113 Gillespie<br />

Rh., Highbury, Islington, bija precējusies divas reizes –<br />

vispirms ar Viljamu Pūraijeru (William Puryer, *6.3.1894.<br />

Walthamstow, Essex, UK, †12.1975. Torbay Devon, UK),<br />

bet otrreiz – ar Frederiku Melleru (Frederick Moeller,<br />

*18.5.1892. Ellinger, Fayette, Texas, USA †4.2.1976.<br />

Bartlett, Bell, Texas, USA), kura vecāki bija Luijs Ādolfs<br />

Mellers (Louis Adolph Moeller, *2.9.1866. Willow Spring,<br />

Ellinger, Fayette, TX †5.7.1944. Brenham, Washington,<br />

TX) un Emma Hone (Emma Hoehne, *1.1869. †1918.<br />

Fayetteville, TX). Jāatzīmē, ka šajā ģimenē auga vēl seši<br />

bērni. Visticamāk, otrās laulības ir notikušas laikā starp<br />

1921. un 1925. gadu, kad Olga Georgette pārcēlās uz ASV.<br />

Šajās laulībās ir meklējami divu jaunu dzimtas atzaru<br />

aizsākumi – t.s. “ASV atzars” un “Lielbritānijas atzars”.<br />

Olgas Georgettes Melleres pirmajā laulībā ar Viljamu<br />

Pūraijeru piedzima (XII paaudze):<br />

*10.9.1931. Bexar, TX, USA,†29.6.2001. Frankston,<br />

Anderson, TX, USA), 1952. gadā apprecējās ar<br />

G.V.Genevu Harisoni (G.V. Geneva Harrison,<br />

*19.10.1936. †Texas, USA), citu ziņu nav.<br />

Ir zināms, ka XII paaudzes pārstāvis Montags Kliffords<br />

Pūraijers (Montague Clifford Puryer, *25.3.1921. Essex<br />

†5.1996. Eastbourne, Sussex, UK) 1941. gada decembrī<br />

Oksfordšīrā (Oxfordshire) salaulājās ar Augusta Alfrēda<br />

Siggera (August Alfred Siggers) un Džeinas Beatrises<br />

Dejas (Jane Beatrice Day) meitu Katlēnu Gledisu Siggeri<br />

(Kathleen Gladys Siggers, *26.10.1917. Lambeth District,<br />

London †3.2003. Salisbury, Wiltshire, UK). Ir ziņas, ka<br />

Katlēna Gledisa Siggere bija precējusies arī ar Ronaldu<br />

V.Austinu (Ronald W. Austin).<br />

• Viljams Roberts D. Pūraijers (William Robert<br />

D. Puryer, *23.3.1916. London †6.1969. Plymouth,<br />

Devon, UK),<br />

• Montags Kliffords Pūraijers (Montague Clifford<br />

Puryer, *25.3.1921. Essex †5.1996. Eastbourne,<br />

Sussex, UK).<br />

Savukārt Olgas Georgettes Melleres laulībā ar Frederiku<br />

Melleru piedzima (XII paaudze):<br />

• Freds H. Mellers jr. (Fred H. Moeller jr. *24.7.1926.<br />

Austin, Travis, TX, USA †4.2.1993. Bartlett, Bell,<br />

TX, USA),<br />

• Džeims Edvards Mellers (James Edward Moeller,<br />

Attēls 150.<br />

Melleru dzimtas attēls, kas atrodas ASV dzīvojošo pēcteču īpašumā, taču pagaidām nav izdevies identificēt attēlā<br />

redzamos cilvēkus un attēla tapšanas gadu.<br />

Attēls 151.<br />

Olga Georgette Mellere un “Rowland Frederick Atk.”,<br />

domājams – Freds H.Mellers jr.<br />

ATSAUCES:<br />

1. “Das “Zwischenmanuskript” zum Altpreussischen evangelischen Pfarrerbuch”, B.4., S.1200., Hamburg, 2013., ISBN<br />

978-3-931577-64-3<br />

2. Frīdvalda Mellerea ar roku veiktā piezīme 1932. gadā izdotās grāmatas eksemplārā.<br />

3. Skat. https://de.wikipedia.org/wiki/Theodor_Eschenburg_(Seeoffizier)<br />

4. Skat. https://de.wikipedia.org/wiki/Qingdao#Geschichte<br />

5. Skat. https://de.wikipedia.org/wiki/Johann_Georg_Eschenburg<br />

6. Skat. https://de.wikipedia.org/wiki/Bernhard_Eschenburg_(Philologe)<br />

7. Skat. https://de.wikipedia.org/wiki/Georg_Bernhard_Eschenburg<br />

8. Skat. https://de.wikipedia.org/wiki/Theodor_Eschenburg<br />

120 121

V NODAĻA<br />

KĒNIGSBERGAS ZARS<br />

MOELLER<br />

ACOSTA, AMARAL, AMMONS, FERBER, FICKERT, FREYTAG, GAUSS, GORSKY,<br />

GRAMATZKI, HARTMANN, HAVARD, HERMANN, HOUNSLOW, HUBNER, JENSSEN,<br />

KAPUSTA, KLASS, KREEB, LAUDAGE, LOCH, LUSADA, NOACK, OSTERHOLZ,<br />

PFEIFER, REESE, ROSNER, ROWNTREE, SCHAFER, SCHARZ, SCHMIDT, SCHMIT,<br />

SCHRIDDE, SIMONDS, STEWARD, STOCKINGER, STROKES, SWORDER, TILLI,<br />

VALENTINI, VOLLBRECHT, WATSON, WILFORD, ZUNFT<br />

122 123

Melleru dzimtas Kēnigsbergas zara nosaukums ir<br />

saistīts ar tā “ciltstēva”, X paaudzes pārstāvja Ludviga<br />

Gotlība Mellera (Ludwig Gottlieb Moeller, *14.3.1779.<br />

Schoditten †1.2.1845. Konigsberg) un viņa pēcnācēju<br />

dzīvesvietu un faktiski ir tiešā dzimtas “pamatstumbra”<br />

turpinājums.<br />

Ludvigs Gotlībs Mellers mācījās Kēnigsbergas Doma<br />

skolā un 1795. gada 24. martā tika imatrikulēts<br />

Kēnigsbergas universitātē kā teoloģijas students. Šajā<br />

pašā gadā Šmoditenas baznīcas grāmatā viņš ir norādīts<br />

kā krusttēvs baznīcas ērģelnieka bērnam. 1797. gada viņš<br />

sāka strādāt kā skolotājs un 1805. gada 22. maijā kļuva par<br />

Altštadtes klasiskās ģimnāzijas (Lateinschule) konrektoru.<br />

1812. gadā viņš kļuva par Lobenihtas (Lobenichtschen)<br />

skolas direktoru, un šajā amatā nostrādāja līdz 1843.<br />

gada 1. aprīlim. Viņš ieguva Dr.phil. grādu un 1810.<br />

gadā Kēnigsbergā sarakstīja traktātu “Abendgespräche<br />

über Erziehung und Unterricht” (“Vakara sarunas par<br />

izglītību”). Ir zināms, ka viņš 1810. gada 10. oktobrī<br />

salaulājās ar Annu Regīnu Šmiti (Anna Regina Schmidt,<br />

*16.6.1789. Zinten †23.5.1874. Konigsberg), kas bija<br />

ādmiņa un Cintenas (Zinten) padomes locekļa Zamuēla<br />

Šmidta (Samuel Schmidt) meita. Ir zināms, ka Ludvigs<br />

Gotlībs mira no nieru problēmām, bet viņa sieva - no<br />

vecuma nespēka Hāgedornu patversmē, kuras dibinātāja<br />

bija viena no Melleru dzimtas pārstāvēm - Sofija Šarlote<br />

Kantele (Hāgedorna). Ņemot vērā, ka par šo patversmi<br />

pagaidām nav izdevies atrast plašāku informāciju, var<br />

apgalvot, ka tā bija dibināta starp 1820. un 1828. gadu un<br />

darbojās vismaz 1874. gadā. Ir zināms, ka ģimenes adrese<br />

Kēnigsbergā bija Neuer Markt 13. Abu laulībā piedzima<br />

pieci bērni (IX paaudze):<br />

• Johans Augusts Eduards Mellers (Johann August<br />

Eduard Moeller, *9.9.1812. Konigsberg †21.3.1818.<br />

Konigsberg), mira no nervu kaites kā bērns. Kā<br />

krustvecāki norādīti (pēc dzimtas ziņām): ierēdnis<br />

Šmits (Amtmann Schmidt), superintendants<br />

Veiss (Superintendent Weiss), tirgotājs Dēcs<br />

(Negotiant Deetz), augskolas [pasniedzējs?] Mitcels<br />

(Schulkollege Mitzel), valdības loceklis Veiss<br />

(Regierungsrat Weiss), prorektora Grabovska sieva<br />

(Fr.[au] Prorektor Grabowsky), mācītāja Steffena<br />

sieva (Fr.[au] Pfarrer Steffen), mācītāja Biendarras<br />

sieva (Fr.[au] Pfarrer Biendarra), valdības<br />

pārstāvja Hāgedorna sieva (Fr.[au] Stadtrat<br />

Hagedorn), Podbeļskas kundze (Fr.[au] Podbielski),<br />

Dr.Rozenbergs (Dr. Rosenberg) un Lolhens Šmits<br />

(Lollchen Schmidt).<br />

• Rūdolfs Teodors Ludvigs Mellers (Rudolph<br />

Theodor Ludwig Moeller, *10.9.1812. Konigsberg<br />

†2.12.1885. Konigsberg). Kā krustvecāki norādīti<br />

(pēc dzimtas ziņām): prorektors Grabovskis<br />

(Prorecktor Grabowsky), mācītājs Steffens (Pfarrer<br />

Steffen), tirgotājs Simpsons (Negotiant Simpson),<br />

tirgotājs Antons Alsens (Negotiant Anton Alsen),<br />

mācītājs Biendarra (Pfarrer Biendarra), prorektors<br />

Ammons (Prorector Ammon), konrektors Romeike<br />

(Conrektor Romeyke), tiesneša Šatova sieva (Fr.[au]<br />

Justizrath Schatow), valdības ierēdņa Šmita sieva<br />

(Fr.[au] Amtmann Schmidt), asesora Hoppes sieva<br />

(Fr.[au] Assessor Hoppe), Polgeres jaunkundze (Frl.<br />

[Fraulain] Polger), konsistorijas padomes locekļa<br />

Krauzes sieva (Fr.[au] Consistorialrat Krause),<br />

superintendanta Veisa sieva (Fr.[au] Superintendent<br />

Weiss).<br />

• Ludvigs Otto Jūlijs Mellers (Ludwig Otto<br />

Julius Moeller, *7.6.1819. Konigsberg †29.8.1887.<br />

Konigsberg). Kā krustvecāki norādīti (pēc dzimtas<br />

ziņām): Johans Hāgedorns (Johan Hagedorn),<br />

Johans Pfeifers no Pomedīnas (Johann Pfeiffer,<br />

Pomedien), konrektors Huclers (Conrector Hutzler),<br />

kandidāts Veizēmels (Candidat Weissemmel),<br />

leitnanta Šmita kundze (Fr.[au] Lieutnant Schmidt),<br />

valdības locekļa Veisa sieva (Fr.[au] Regierungsrat<br />

Weiss), Šūberta kundze (Fr.[au] Schubert), Amālija<br />

Biendarras jaunkundze (Frl.[Fraulain] Amalie<br />

Biendarra), Berta Rībenzāmas jaunkundze (Frl.<br />

[Fraulain] Bertha Riebensahm).<br />

• Marija Auguste Emīlija Mellere (Marie Auguste<br />

Emilie Moeller, *25.1.1823. Konigsberg †11.11.1908.<br />

Konigsberg), mira no vecuma nespēka. Kā<br />

krustvecāki norādīti (pēc dzimtas ziņām): pilsētas<br />

valdības pārstāvis Šartovs (Stadtrath Schartow), Dr.<br />

Legīns (Dr. Legiehn), Dr. Šteinorts (Dr. Steinorth),<br />

mācītāja Vernera sieva (Fr.[au] Prediger Werner),<br />

Šūberta kundze, dzim Āsa (Fr.[au] Schubert<br />

ge.[boren] As), St. kundze (F.[rau] St.), Hāgedorna<br />

kundze, dzim. Šerra (Fr.[au] Hagedorn geb.<br />

Scherres).<br />

• Berta Elīza Antonija Mellere (Bertha Elise<br />

Antonie Moeller, *26.10.1831. Konigsberg<br />

†26.3.1878. Konigsberg), ir zināms, ka viņa strādāja<br />

kā skolotāja “Baltijas provincēs” (ņemot vērā to,<br />

ka nav konkretizēts, kura “provinces” teritorija ar<br />

to domāta, nav izslēgts, ka runa ir arī par Latvijas<br />

teritoriju), bet mira no vēdera aizcietējuma. Kā<br />

viņas krustvecāki ir norādīti Veisas kundze no<br />

Zolnikas (Fr.[au] Weiss, Sollnicken), Dr.Krakova<br />

sieva (Fr.[au] Dr. Krakow), Paulīne Šartovas<br />

jaunkundze (Frl.[Fraulain] Pauline Schartow),<br />

Matilde Biendarras jaunkundze (Frl.[Fraulain]<br />

Mathilde Biendarra), Dr.Dengels (Dr. Dengel),<br />

mācītājs Mellers (Pfarrer Moeller), students<br />

Rībenzāms (Studiosus Riebensahm), Augusts Šmits<br />

Attēls 1.<br />

Kēnigsberga 1729. gadā.<br />

(August Schmidt), brālis Rūdolfs Mellers (Rudolph<br />

Moeller (Bruder)) un fon Pušs no Šugstenas (von<br />

Pusch, Schugsten).<br />

Ludviga Gotlība Mellera otrais dēls, IX paaudzes<br />

pārstāvis Rūdolfs Teodors Ludvigs Mellers (Rudolph<br />

Theodor Ludwig Moeller, *10.9.1812. Konigsberg<br />

†2.12.1885. Konigsberg) studēja Kēnigsbergā un pēc studiju<br />

pabeigšanas un Dr.phil. grāda iegūšanas 1836. gadā sāka<br />

strādāt kā skolotājs. Kopš 1837. gada Lieldienām viņš<br />

strādāja Lobenihtas augstākajā birģerskolā (Lobenichschten<br />

hoheren Burgerschule), 1838. gadā – Kneiphofas ģimnāzijā,<br />

bet 1842. gadā – Altštadtes ģimnāzijā. 1858. gadā viņš<br />

kļuva par profesoru un no 1863. līdz 1885. gadam bija<br />

Altštadtes ģimnāzijas direktors. Viņš ir autors vairākām<br />

mācību grāmatām (piem., vācu-latīņu valodas tulkošanas<br />

uzdevumu grāmata 1876. gadā), kā arī 1880. gadā sarakstīja<br />

grāmatu par Altštadtes ģimnāzijas vēsturi, bet 1845. gadā<br />

- grāmatu “Beitrage zur Geschichte der Volkerwanderung”<br />

(“Tautu migrācijas vēsture”). Ir zināms ka 1841. gada 11.<br />

oktobrī Henrietenhofā (Henriettenhof) viņš salaulājās ar<br />

Henrietenhofas muižas īpašnieka Zigismunda Valentīnī<br />

(Sigismund Valentini) meitu (IX paaudzes pārstāvi) un savu<br />

māsīcu Aurēliju Francisku Florentīni Valentīnī (Aurelie<br />

Franziska Florentine Valentini, *7.1.1820. Henriettenhof<br />

†21.11.1873. Konigsberg). Ir zināms, ka Aurēlija mira no<br />

diftērijas, bet viņas vīrs – no triekas. Kā ģimenes mājvietas<br />

Kēnigsbergā ir norādītas Munchenhofplatz 9, bet vēlāk -<br />

Sacheimerstrasse 87. Abu laulībā piedzima septiņi bērni<br />

(X paaudze):<br />

• Ludvigs Heinrihs Mellers (Ludwig Heinrich<br />

Moeller, *21.6.1842. Konigsberg †5.1.1844.<br />

Konigsberg), miris kā bērns no zobu sāpēm,<br />

apglabāts Henrietenhofā.<br />

• Elīza Henriete Aurēlija Mellere (Gramatcka)<br />

(Elise Henriette Aurelie Moeller (Gramatzki)<br />

*11.4.1844. Konigsberg †15.5.1912. Bromberg),<br />

• Rūdolfs Gustavs Eduards Mellers (Rudolph<br />

Gustav Eduard Moeller, *19.10.1845. Konigsberg<br />

†16.6.1913. Konigsberg).<br />

• Emma Marija Natālija Mellere (Lanšeite)<br />

(Emma Marie Natalie Moeller (Lanscheit)<br />

*27.5.1847. Konigsberg †12.9.1867. Pr.Eylau).<br />

• Adlīne Mellere (Vilke) (Adline Moeller (Wilke),<br />

*26.6.1848. Konigsberg †31.12.1922. Pr.Eylau).<br />

• Grēta Mellere (Krūze) (Grete Moeller (Cruse),<br />

*24.2.1851. Konigsberg †16.4.1927. Konigsberg).<br />

• Ida Mellere (Ida Moeller, *3.2.1855. Konigsberg<br />

†21.1.1856. Konigsberg), mirusi kā zīdainis,<br />

apglabāta Henriettenhofā.<br />

Attēli 3.<br />

Kēnigsbergas Altštadtes ģimnāzija.<br />

(Elise Henriette Aurelie Moeller (Gramatzki) *11.4.1844.<br />

Konigsberg †15.5.1912. Bromberg) ir zināms, ka 1867. gada<br />

27. septembrī viņa Kēnigsbergā salaulājās ar Aleksandru<br />

Gramacki (Alexander Gramatzki, *13.11.1842. Jesau<br />

†18.1.1922. Bromberg), kurš bija Sāgenas (Saagen, Krs.<br />

Pr.Eylau) ciema padomes priekšsēdētājs (Landschaftsrat)<br />

un līdz 1892. gadam arī Sāgenas muižas īpašnieks, bet<br />

pēc tam – jaunpiešķiramo īpašumu pārvaldes komisijas<br />

(Ansiedlungskommission) administrators Pozenā, bet<br />

kopš 1908. gada – Brombergā. Ģimene līdz 1908. gadam<br />

dzīvoja Sāgenā, bet tad pārcēlās uz Brombergu. Aleksandrs<br />

Gramackis ir miris no triekas, bet viņa sieva – no vēža.<br />

Savukārt par X paaudzes pārstāvi Emmu Mariju Natāliju<br />

Melleri (Emma Marie Natalie Moeller (Lanscheit)<br />

*27.5.1847. Konigsberg,†12.9.1867. Pr.Eylau) ir zināms, ka<br />

viņa Kēnigsbergā apprecējās ar Pr.Eylau tirgotāju Edvīnu<br />

Lanšeitu (Edwin Lanscheit, *1839.), kurš pēc savas sievas<br />

nāves 1867. gadā (viņa mira dažas nedēļas pēc dzemdībām,<br />

negadījuma rezultātā un tika apglabāta Henrietenhofā)<br />

pārcēlās uz Melnburnu Austrālijā. Šajā laulībā piedzima<br />

(XI paaudze):<br />

• Helēna Natālija Lanšeite (Hāblere) (Helene<br />

Natalie Lanscheit, (Haebler) *25.8.1867. Pr.Eylau †),<br />

kas 1888. gada 24. septembrī Kēnigsbergā apprecējās<br />

Attēls 4.<br />

Rūdolfa Teodora Ludviga Mellera grāmatas “Beitrage<br />

zur Geschichte der Volkerwanderung” pirmā lapa.<br />

Par X paaudzes pārstāvi Elīzu Henrieti Aurēliju Melleri<br />

124 125

ar Rudoldu Arnolu Reinholdu Hābleru (Rudold<br />

Arnols Reinhold Haebler, *2.10.1850. Sommerau<br />

Krs. Ragnit †), citu ziņu nav.<br />

Par X paaudzes pārstāvi Adlīni Melleri (Adline Moeller<br />

(Wilke), *26.6.1848. Konigsberg †31.12.1922. Pr.Eylau) ir<br />

zināms, ka 1867. gada 31. maijā viņa Kēnigsbergā salaulājās<br />

ar Hugo Luiju Konstantīnu Vilki (Hugo Louis Constantin<br />

Wilke, *apt. 1841. †), kurš bija tirgotājs no Pr.Eylau pilsētas,<br />

taču šī laulība 1889. gadā tika šķirta. Adlīne mūža nogalē<br />

dzīvoja Hāgedornu patversmē Kēnigsbergā, bet vēlāk –<br />

Vilhelma Augusta hospitālī Pr.Eylau pilsētā, kur mira no<br />

triekas un tika apglabāta Henrietenhofā.<br />

Savukārt X paaudzes pārstāve Grēta Mellere (Grete<br />

Moeller (Cruse), *24.2.1851. Konigsberg †16.4.1927.<br />

Konigsberg) 1869. gada 19. novembrī Kēnigsbergā<br />

salaulājās ar Prūsijas armijas majoru Karlu Krūzi (Carl<br />

Cruse, *9.10.1828. Insterburg †11.10.1886. Konigsberg),<br />

par kuru ir zināms, ka viņš 1870.-1871. gada kaujās guva<br />

plaušu (elpceļu) saslimšanu, kas arī vēlāk kļuva par viņa<br />

nāves iemeslu. Viņš dienēja Prinča Augusta Artilērijas<br />

pulkā (Feldartillerie Regiement Prinz August von Preussen<br />

(1. Litthauisches) in Konigsberg). Pati Grēta Mellere<br />

mira no vecuma nespēka un tika apglabāta Kēnigsbergā,<br />

“Konigstor” kapsētā.<br />

No X paaudzes pārstāvjiem un viņu pēctečiem visplašākas<br />

ziņas ir atrastas par X paaudzes pārstāvja Rūdolfa Gustava<br />

Eduarda Mellera (Rudolph Gustav Eduard Moeller,<br />

*19.10.1845. Konigsberg †16.6.1913. Konigsberg) laulībā<br />

ar Georgensvaldes muižnieka Heinriha fon Bessera<br />

(Heinrich von Besser) meitu Margarēti Frederiki Ottīliju<br />

Grētu fon Besseri (Margarethe Friederike Ottilie Grethe<br />

von Besser, *1.7.1852. Georgenswalde (Samland) †4.9.19<strong>30</strong>.<br />

Angerburg) dzimušajiem pēcnācējiem. Pāra kāzas<br />

notika 1871. gada 15. septembrī Kēnigsbergā, bet pats<br />

Rūdolfs Gustavs Eduards Mellers bija muižas īpašnieks<br />

Kringittenā Zāmlandē (Kringitten, Samland, mūsdienās<br />

Romanovo (Романово)). Ir zināms, ka šajā apvidū 1910.<br />

gadā bija 1047 iedzīvotāji, kuru skaits līdz 1939. gadam<br />

pieauga līdz 1359 cilvēkiem. 114 1880. gada viņš kļuva par<br />

galveno nodokļu administrācijas grāmatvedi (Generallandschaftscalculator)<br />

Kēnigsbergā. Zināms, ka Eduards<br />

mira no triekas (apglabāts Luisenkirchhof kapsētā), bet<br />

viņa sieva – no sirds vājuma (apglabāta Angerburgā). Šajā<br />

laulībā piedzima 10 bērni (XI paaudze):<br />

• Elizabete Mellere (Frīdlandere) (Elisabeth<br />

Moeller (Friedlander) *29.10.1872. Kringitten<br />

†2.6.1924. Konigsberg),<br />

Attēls 5.<br />

Margarita Frederike Ottīlija Grēta fon Besere un<br />

Rūdolfs Gustavs Eduards Mellers.<br />

Attēls 6.<br />

Georgensvaldes muižas ēka, kas kādreiz bija kūrfirsta<br />

medību nams.<br />

• Katrīna Zuzanna Marija Mellere (Knīpa)<br />

(Katharina Susanna Maria Moeller (Kniep),<br />

*8.3.1874. Konigsberg †11.2.1945. Halenenhof (Krs.<br />

Braunsberg)),<br />

• Klāra Mellere (Hilmere) (Clara Moeller (Hilmer),<br />

*10.4.1875. Kringitten †10.9.1960. Borgwedel),<br />

• Georgs Mellers (Georg Moeller, *14.7.1877.<br />

Kringitten †19.10.1915. Buenos Aires),<br />

• Kurts Mellers (Kurt Moeller, *6.9.1879. Kringitten<br />

†28.12.1938. Ludwigsort, Krs.Heiligenbeil),<br />

• Marija Mellere (Marie Moeller, *17.4.1880.<br />

Konigsberg †8.4.1904. Konigsberg), mirusi no aklās<br />

zarnas iekaisuma 24 gadu vecumā (apglabāta<br />

Kēnigsbergas Zakheimeras kapsētā (Sackheimer<br />

Friedhof),<br />

• Margarita Klāra Aurēlija Mellere (Margarethe<br />

Clara Aurelie Moeller, *10.12.1883. Kēnigsberga<br />

†19.10.1885. Konigsberg), mirusi kā bērns no<br />

diftērijas (apglabāta Tragheimeras (Tragheimer<br />

Friedhof) kapsētā Kēnigsbergā).<br />

• Heinrihs Rūdolfs Pauls Mellers (Heinrich<br />

Rudolf Paul Moeller, *24.4.1887. Konigsberg †<br />

2.10.1914. Suwalki), bija studējis jurisprudenci,<br />

nokārtojis valsts eksāmenus un I Pasaules karā<br />

piedalījās leitnanta pakāpē, dienējis Karaļa<br />

Frīdriha Vilhelma I grenadieru pulkā nr. 3<br />

(Grenadier Regiment Konig Friedrich Wilhelm I (2.<br />

Ospreussisches) Nr. 3), bet kaujās devies hercoga<br />

Karla fon Meklenburga-Šterlica 43. Kājnieku<br />

pulka sastāvā (Infanterie Regiment Herzog Karl<br />

von Mecklenburg-Strelitz (6. Ostpreussisches) Nr.<br />

43). 1914. gada 2. oktobrī kaujās pie Suvalkiem<br />

(Suwalki) tika smagi ievainots plecā un kopš tā<br />

brīža tiek uzskatīts par bezvēsts pazudušu, citu ziņu<br />

par viņa likteni nav.<br />

• Anna Frīda Šarlote Mellere (Fikerte) (Anna<br />

Frieda Charlotte Moeller (Fickert), *17.6.1889.<br />

Konigsberg †20.3.1965. Singen/H.),<br />

• Lotte Mellere (Šleicere) (Lotte Moeller (Schleizer),<br />

*9.7.1894. Konigsberg †1.5.1945. Schwerin), kopš<br />

1920. gada 1. maija bija Špicenas muižas nomniece<br />

(Spitzen Vorwerk von Schlodien), bet 19<strong>30</strong>. gada 14.<br />

septembrī Kēnigsbergā salaulājās ar Dr.nat. Ēriku<br />

Šleiceru (Erich Schleizer, *15.12.1901. Rosenburg<br />

†?), kurš bija agronoms Špicēnā (Spitzen), kas<br />

atrodas netālu no Šlodenas (Schlodien mūsdienās<br />

ir Gladišče – Gładysze Polijā). Ģimene dzīvoja<br />

Ladenburg, Naussler str. 17, citu ziņu nav<br />

Attēls 8.<br />

Elizabete Mellere un Ludvigs Frīdlanders 1905. gadā.<br />

†2.6.1924. Konigsberg) 1903. gada 6. septembrī Kēnigsbergā<br />

salaulājās ar Ludvigu Frīdlanderu (Ludwig Friedlander,<br />

*27.4.1862. Konigsberg †12.6.1912. Kl.Ilmsdorf, Krs.<br />

Wehlau), kurš vispirms bija muižas īpašnieks Švesterhofā<br />

(Schwesterhof, Krs.Labiau), bet laikā no 1905. līdz 1911.<br />

gadam viņam piederēja muiža Nauszēdenā (Nausseden,<br />

Krs. Heiligenbeil). Elizabete mira no cukura diabēta un<br />

tika apglabāta Luīzes baznīcas kapsētā (Luisenkirchhof),<br />

bet Ludvigs – mira no triekas un arī tika apglabāta Luīzes<br />

baznīcas kapsētā. Ir zināms, ka šajā laulībā piedzima dēls<br />

(XII paaudze):<br />

• Valters Frīdlanders (Walter Friedlander,<br />

*21.3.1905. †?).<br />

Rūdolfa Gustava Eduarda Mellera otrā meita, XI paaudzes<br />

pārstāve Katrīna Zuzanna Marija Mellere (Knīpa)<br />

(Katharina Susanna Maria Moeller (Kniep), *8.3.1874.<br />

Konigsberg †11.2.1945. Halenenhof (Krs. Braunsberg))<br />

bija skolas vadītāja Angerburgā un 1907. gada 12. maijā<br />

Kēnigsbergā salaulājās ar Kurtu Knīpu (Curt Kniep,<br />

*3.7.1877. Eydtkuhnen †11.2.1945. Pr.Eylau), taču šī<br />

laulība 1927. gadā tika šķirta Insterburgas rajona tiesā.<br />

Par Kurtu Knīpu ir zināms, ka viņš bija muižas īpašnieks<br />

Kreišūlenā (Kryschulen, Krs.Stalluponen). Gan Katrīne<br />

Zuzanna Marija Mellere (Knīpa), gan Kurts Knīps ir gājuši<br />

bojā bēgļu gaitās 1945. gadā – pēdējās ziņas par Kurtu bija<br />

11. februārī, kad viņš centās atgriezties Pr.Eylau pilsētā,<br />

savukārt Katrīna mira no triekas 1945. gada 11. februārī,<br />

būdama bēgļu gaitās netālu no Helēnenhofas (Helennenhof,<br />

Krs. Braunsberg). 1944.-45. gada bēgļu gaitām veltītajā<br />

Edgara Gintera Lāsa (Edgar Günther Lass) grāmatā “Die<br />

Attēls 7.<br />

Ludviga Frīdlandera muiža Nauszēdenā (Nausseden,<br />

Krs. Heiligenbeil).<br />

Attēls 187.<br />

Ulrihs Georgs Fikerts, Helēna Mellere un Inga Grigule<br />

(dzimusi fon Knīpa)1976. gadā.<br />

Flucht: Ostpreussen 1944/45.” ir pieminēta Kates Kniepas<br />

nāve 115 . Tāpat šis fakts ir pieminēts arī Pārceļojušo personu<br />

lietu ministrijas apkopotajā un rediģētajā dokumentu<br />

krājumā “Dokumentation der Vertreibung der Deutschen<br />

aus Ost-Mitteleiropa” 116 . Ir zināms, ka Katrīnes un Kurta<br />

laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Inga Knīpa (Grigule) (Inga von Kniep (Grigull),<br />

*21.10.1909. †?),<br />

Dzimtas dokumentos norādītais pēclaulību uzvārds<br />

liecina, ka XII paaudzes pārstāve Inga Knīpa (Grigule)<br />

Attēls 186.<br />

Māsas Marija Mellere (ģimenē dēvēta – Miece<br />

(Mieze)), Katrīne Zuzanna Marija Mellere un Klāra<br />

Mellere ap 1900. gadu.<br />

Rūdolfa Gustava Eduarda Mellera vecākā meita, XI<br />

paaudzes pārstāve Elizabete Mellere (Frīdlandere)<br />

(Elisabeth Moeller (Friedlander) *29.10.1872. Kringitten<br />

126 127

Attēls 188.<br />

Valters Frīdlanders ar Klāru Melleri (Hilmeri) īsi<br />

pirms viņas nāves 1960. gadā. Pa labi – pagaidām<br />

nenoskaidrota persona, iespējams, Valtera sieva.<br />

(Inga von Kniep (Grigull), *21.10.1909. †?) bija precējusies<br />

ar Griguli (Grigull). Ir zināms, ka šajā laulībā piedzima<br />

divi bērni (XIII paaudze):<br />

• Heidija Grigule (Moilenbelte) (Heidi Grigull<br />

(Meulenbelt), *Melnburn?)<br />

• Rolfs Grigulis (Rolf Grigull, *Vancouver?)<br />

Ērika Mellera trešā meita Klāra Mellere 1910. gada 31.<br />

maijā Kēnigsbergā salaulājās ar Hansu Hilmeru (Hans<br />

Hilmer, *3.12.1880. Kallisten, Krs. Mohrungen, †?), kurš<br />

bija valdības pārstāvis vācu Austrumāfrikā, bet kopš 1916.<br />

gada bija angļu gūstā. Pēc atgriešanās Kēnigsbergā viņš<br />

strādāja par muitas sekretāru un dzīvoja Schrotterstrasse<br />

33. Par Klāru ir zināms, ka pēc 1945. gada viņa dzīvoja<br />

Fārdorfā (Fahrdorf, Krs. Schleswig).<br />

Savukārt Ērika Mellera ceturtais pēcnācējs, XI paaudzes<br />

pārstāvis Georgs Mellers bija plantāciju uzraugs<br />

(vadītājs) Argentīnā, bet vēlāk – tirgotājs Buenosairesā,<br />

kur 1905. gada 27. novembrī viņš salaulājās ar mācītāja<br />

Edvarda Rassela Vilforda (Edward Russel Wilford,<br />

*24.6.1836. †17.11.1899.) un Mērijas Helēnas Haignetas<br />

(Mary Helen Hignett, *4.9.1836. Chester, †1900.) meitu<br />

Murielu Vilfordi (Muriel Wilford, *14.8.1879. Welney<br />

(Bredford) †3.11.1972. London). Šajā laulībā piedzima<br />

(XII paaudze) trīs bērni:<br />

Attēls 189.<br />

Pauls Mellers (no kreisās), Georgs Mellers un Kurts<br />

Mellers.<br />

Attēls 190.<br />

Georgs Mellers, Vilfrīds Mellers, Helēna Mellere un<br />

Muriela Vilforde ap 1911. gadu.<br />

• Helēna Mellere (Helen Moeller, *19.10.1906.<br />

Buenos-Aires † 18.8.1990. Londona),<br />

• Vilfrīds Mellers (Wilfried Moeller, *19.3.1909.<br />

Buenos-Aires † 11.6.1987.),<br />

• Duglas Mellers (Douglas Moeller, *25.6.1913.<br />

Buenos-Aires †2.1995. Chinthurst Hill Wonersh<br />

Surrey).<br />

Pēc sava vīra nāves, viņa atraitne Muriela Vilforde, ko<br />

ģimenē dēvēja par “Mimmie”, atgriezās Anglijā un apmetās<br />

Bredfordā (Bedford, East Anglia), netālu no ciemata Welney<br />

Norfolkas tuvumā, kur viņa pavadīja bērnību, būdama<br />

mācītāja meita. Ģimenes iztiku viņa pelnīja, uzturot<br />

Bredfordas skolas skolēnu pansiju. Šajā skolā mācījās abi<br />

viņas dēli, bet meita apmeklēja Bredfordas meiteņu skolu.<br />

Neskatoties uz bērnu akadēmiskajiem talantiem, naudas<br />

līdzekļu trūkuma dēļ viņi nevarēja mācīties augstskolā,<br />

tādēļ abi dēli kļuva par grāmatvežiem, bet meita uzsāka<br />

karjeru civildienestā. Kad abi dēli pieauga un pārcēlās<br />

no ģimenes mājas, Muriela pārcēlās uz dzīvokli Londonā<br />

(Battersea Park, London), kur līdz mūža galam dzīvoja<br />

kopā ar savu meitu.<br />

Par Georga Mellera un Murielas Vilfordas pēctečiem ir<br />

zināms, ka XII paaudzes pārstāve Helēna Mellere (Helen<br />

Moeller, *19.10.1906. Buenos-Aires †18.8.1990. London)<br />

visu mūžu nodzīvoja neprecējusies (arī bērnu viņai<br />

nebija), dzīvoja un strādāja Londonā, Veselības ministrijā<br />

un Vides departamentā, videjā menedžmenta līmenī.<br />

Attēls 192.<br />

Dāvids Mellers un Peta Suzanna Rovntrīra 2002. gadā<br />

Austrālijā.<br />

1967. gadā viņa ieguva maģistra grādu. Viņa strādāja<br />

dažādos Lielbritānijas valdības (Whitehall) departamentos<br />

un daudz ceļoja pa Eiropu, Tuvajiem austrumiem un<br />

Austrāliju, kur apciemoja sava brāļa dēlu Dāvidu. Viņa<br />

dzīvoja 79 Jork Mansions Prince of Wales, London SW 11.<br />

Savukārt viņas brālis, XII paaudzes pārstāvis Vilfrīds<br />

Mellers (Wilfried Moeller, *19.3.1909. Buenos-Aires †<br />

11.6.1987.) bija precējies divas reizes – vispirms 1936.<br />

gada 28. aprīlī Kopenhāgenā ar Veru Jensenu (Vera<br />

Jenssen, *<strong>30</strong>.9.1903. Copenhagen †8.1974. Brighton, UK)<br />

no Kopenhāgenas. Ģimene dzīvoja Sufolkā (Suffolk, Smith<br />

wood House Cockfield) un abu laulībā piedzima (XIII<br />

paaudze):<br />

• Pēteris Mellers (Peter Moeller, *16.7.1937. Cardiff,<br />

South Wales)<br />

• Dāvids Mellers (David Moeller, *2.3.1941. Cardiff,<br />

South Wales †19.11.2004. Gosford, Austrālija).<br />

1961. gadā pirmā laulība izira un otrreiz Vilfrīds Mellers<br />

salaulājās ar Džeinu Svorderi (Jean Sworder, *1917.<br />

Woodford, Essex). Abi pārcēlās uz Sufolku (Suffolk), kur<br />

dzīvoja līdz savai nāvei 1987. gadā Bury St Edmunds.<br />

Ir zināms, ka 2015. gadā, tobrīd 98 gadus vecā Džeina<br />

dzīvoja netālu no dēla Milton Keynes pilsētā.<br />

Attiecībā par Vilfrīda karjeru ir zināms, ka karjeras<br />

sākumposmā viņš bija bilancspējīgs grāmatvedis un 20.<br />

gadsimta <strong>30</strong>. gados strādāja Londonā (norādīts – bankā),<br />

kopā ar Binderu Hamlinu (Binder Hamlyn). Viņi abi<br />

ceļoja uz dažādām Eiropas valstīm, lai sniegtu saviem<br />

klientiem audita pakalpojumus. Īsi pirms II Pasaules<br />

kara sākuma viņš apprecējās ar Veru un ģimene parcēlās<br />

uz Kārdifu Dienvidvelsā (Cardiff, South Wales), kur arī<br />

piedzima abi dēli Pēteris un Dāvids. Vilfīds šeit bija<br />

Nacionālās Ogļu ieguves padomes kompānijas sekretātrs<br />

(company secretary for the forerunner of the National<br />

Coal Board). Pēc kara, kura aktīvajā darbībā viņš nebija<br />

iesaistīts (jo bija frontes aizmugures darbinieks), 1945.<br />

gadā viņš ieguva maģistra grādu.<br />

1948. gadā Vilfrīds tika iecelts par uzņēmuma “British<br />

Lion Films” sekretāru un ar ģimeni pārcēlās uz Londonu,<br />

kur viņš vadīja uzņēmuma pārdošanas daļu, kā arī rūpējās<br />

par uzņēmuma mediju un inženieru daļu.<br />

Savukārt XII paaudzes jaunākais dēls Duglas Mellers<br />

(Douglas Moeller, *25.6.1913. Buenos-Aires † 2.1995.<br />

Chinthurst Hill Wonersh Surrey) 1938. gada 23. aprīlī<br />

Somersetā, Ziemeļkadberijā (North Cadbury Somerset)<br />

salaulājās ar nekustamā īpašuma aģenta Henrija<br />

Attēls 191.<br />

Melleru dzimtas fotogrāfija Emīlijas Murielas Melleres (Vilfordes) 90. dzimšanas dienā 1969. gadā. Stāv: Dāvids<br />

Mellers, viņa sieva Peta, Vilfreds Mellers, Kristabela un viņas vīrs Duglas, abu dēls Dāvids, Karoline ar savu tā<br />

brīža vīru Pēteri Melleru. Uz ceļiem: Žozelīna Lusada (Duglasa un Kristabelas meita), kas tur rokās Brazīlijā<br />

adoptēto dēlu. Sēž dīvānā: Vilfreda Mellera sieva Jean, Emīlija Muriela Mellere (dzim.Vilforde, tur rokās<br />

Džonatanu – Petas un Dāvida dēlu) un viņas meita Helēna. Sēž uz grīdas: Sofija Aleksandra (Dāvida un Petas<br />

meita), Žozelīnas meita Katrīna, Pētera dēls Matejs un meita Annabela.<br />

128 129

Rusela Vatsona (Henry Russel Watson) meitu Kristabeli<br />

Vatsoni (Christabel Watson, *18.12.19XX.) no Dorsetas<br />

Dienvidkadberijā (South Cadbury, Dorset). Šajā laulībā<br />

piedzima piedzima (XIII paaudze):<br />

• Žoželīna Džeina Mellere (Lusada) (Jocelyn Jean<br />

Moeller (Lusada), *1.4.1940. Rio de Janeiro)<br />

• Dāvids Rassels Mellers (David Russel Moeller,<br />

*31.10.1941. Rio de Janeiro †2010.)<br />

Pēc grāmatveža izglītības iegūšanas, Duglass ar savu sievu<br />

Kristabeli pārcēlās uz Dienvidameriku, kur savas dzīves<br />

lielāko daļu viņš nostrādāja importa-eksporta uzņēmumā<br />

Riodežaneiro, kur arī piedzima abi viņa bērni. 1955.<br />

gadā ģimene atgriezās Lielbritānijā un apmetās Āfrikas<br />

pētnieka un žurnālista Henrija Mortona Stanlija (Henry<br />

Morton Stanle 117) mājā, ko bija projektējis pazīstamais<br />

arhitekts Edvīns Lutens (Edwin Lutyen 118 ) un kas atradās<br />

netālu no Guldfordas (Guildford, Surrey). Duglass mira<br />

šeit 1995. gadā, pirms savas sievas.<br />

Turpinot par Melleru XIII paaudzes pārstāvju<br />

dzīvesgājumu, ir zināms, ka Vilfrīda un Veras Melleru dēls<br />

Pēteris Mellers (Peter Moeller, *16.7.1937. Cardiff, South<br />

Wales) bija precējies trīs reizes. 1961. gadā notika pirmās<br />

laulības ar slavenas Vinčesteras (Winchester) ģimenes<br />

atvasi, Karaliskās jūras kara flotes pulkveža R.V.B.Simona<br />

(R.W.B Simonds) meitu Karolīni Simondu (Caroline<br />

Simonds) un šajā ģimenē piedzima (XIV paaudze):<br />

• Matejs Mellers (Matthew Moeller, *25.10.1964.)<br />

• Anabella Helēna Mellere (Annabel Helen Moeller,<br />

*7.5.1966.)<br />

Otrreiz Pēteris precējās ar Grētu Hounslovu (Greta<br />

Hounslow) no Londonas, bet trešo reizi – 1987. gada 27.<br />

janvārī ar Teriju L. Amonsu (Terri L. Ammons, *ap 1945.)<br />

no Dallasas Teksasā, ASV, kur arī notika kāzas (šī laulība<br />

tika šķirta 2000. gada 31. jūlijā). Pētera šī brīža dzīvesbiedre<br />

ir Sāra Stroka (Sarah Stokes) no Birmingemas.<br />

Pēc pamatizglītības iegūšanas Šerbornas skolā (Sherborne<br />

School), Pēteris vairākkārt ceļoja uz Montreālu Kanādā,<br />

kur divus gadus dienēja gaisa spēkos – viņa dienesta<br />

vietas bija Celle, Gutersloh un Munchen Gladbach Vācijā.<br />

Viņa pirmais darbs bija TV, bet tad viņš pārcēlās uz<br />

drukātajiem medijiem – vispirms strādājot “Thomson<br />

Newspapers” Ziemeļīrijā, bet tad strādāja vairākos “Mirror<br />

Group” laikrakstos Lielbritānijā. 1989. gadā viņš kļuva par<br />

neatkarīgo žurnālistu un fotogrāfu.<br />

Viņa jaunākais brālis, XIII paaudzes pārstāvis Dāvids<br />

Mellers (David Moeller, *2.3.1941. Cardiff, South Wales<br />

†19.11.2004. Gosford, Austrālija) mācoties Oksfordā,<br />

iepazinās ar savu nākamo sievu un 1964. gada 28.<br />

augustā Londonā apprecējās ar Granthamas (Grantham,<br />

Lincolnshire) ārsta J.K.Rovntrīra (J.K.Rowntree) meitu<br />

Petu Suzannu Rovntrīru (Peta Susanna Rowntree,<br />

*20.2.1945.). Pēc studiju pabeigšanas viņš kļuva par<br />

uzņēmuma “Dunlop Rubber Company” darbinieku, daudz<br />

ceļojot un strādājot Hanavā (Hanau) un Indijā, bet vēlāk<br />

– Londonā. Šāds dzīvesveids nebija pieņemams viņa<br />

ģimenei, tādēļ Dāvids ar ģimeni 1970. gadā emigrēja uz<br />

Austrāliju - vispirms uz Melnburnu, bet tad uz Sidneju, kur<br />

viņš dibināja savu mediju uzņēmumu. 2002. gadā ģimene<br />

uz dažiem gadiem atgriezās Lielbritānijā, bet tad - Sidnejā.<br />

Dāvids Mellers mira 2004. gadā Gosfordā Austrālijā<br />

(Gosford, NSW) no kuņģa vēža. Viņa atraitne Peta dzīvo<br />

nelielā pilsētiņā Copacabana, kas atrodas ziemeļos no<br />

Sidnejas, pavadot laiku gan savās mājās, gan pie draugiem<br />

Taizemē. Abu laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Sofija Aleksandra Mellere (Stjuarte) (Sophie<br />

Alexandra Moeller (Steward), *13.12.1965.<br />

Lincolnschire),<br />

• Džonatans Lūks Vilfords Mellers (Jonathan<br />

Luke Wilford Moeller, *11.12.1968. Calcutta, India).<br />

XIII paaudzes pārstāve Žoželīna Džeina Mellere<br />

(Lusada) (Jocelyn Jean Moeller (Lusada), *1.4.1940. Rio de<br />

Janeiro) piedzima Riodežaneiro 1940. gadā, taču kopā ar<br />

vecākiem pārcēlās uz Lielbritāniju, kur apguva medicīnas<br />

māsas arodu. 1963. gada 22. jūnijā Wonersh Surrey<br />

viņa apprecējās ar preses aģentu Antoniju Rokfordu<br />

Lusadu (Anthony Rockford Lusada *? †2011.) un dzīvoja<br />

Gloučesteršīrā (Gloucestershire) kur izauga abi bērni,<br />

kas kļuva par profesionāliem zirgkopjiem un piedalījās<br />

sacensībās. Antonijs mira 2011. gadā, un kopš šī laika<br />

Žozelīna dzīvo pie saviem bērniem Gloučesteršīrā. Šajā<br />

laulībā tika audzināti divi bērni (XIV paaudze):<br />

• Katrīna Lusada (Kathryn Lusada, *29.5.1965.<br />

Gloucestershire),<br />

• Čarls Dāvids Lusada (Charles David Lusada, *?,<br />

Brasil), adoptēts dēls no Brazlīlijas.<br />

Žozelīnas brālis, XIII paaudzes pārstāvis Dāvids Rassels<br />

Mellers (David Russel Moeller, *31.10.1941. Rio de<br />

Janeiro, †2010.), būdams rūpju bērns, visu mūžu cīnījās<br />

ar depresiju un nespēja izveidot veiksmīgu karjeru. Viņš<br />

strādāja kā grāmatu tirgotājs un mira neprecēts 2010. gadā<br />

Šērsbornā (Sherborne, Dorset), netālu no savas māsas un<br />

ģimenes.<br />

Runājot par XIV paaudzes dzīvesgājumu, jāatzīmē, ka<br />

Pētera un Karolīnes Melleru dēls Matejs Mellers (Matthew<br />

Attēli 193. un 194.<br />

No kreisās: Sofija Aleksandra Mellere un viņas brālis Džonatans Lūks Vilfords Mellers, pusbrāļi Dante Nikolas<br />

Mellers, Maksimo Mellers-Akosta un Dantes vectēvs - argentīniešu aktieris Rūdolfs Bebans.<br />

Moeller, *25.10.1964.) pēc izglītības iegūšanas strādājā<br />

Šrevsbūrā (Shrewsbury) un Šropšīrā (Shropshire) vides un<br />

lauku atīstības pārvaldē un tagad dzīvo kopā ar savu māti.<br />

1996. gadā viņš apprecējās ar Viktoriju Havardi (Victoria<br />

Havard, *<strong>30</strong>.3.1967.) no Šrevsbūras (Shrewsbury). Šajā<br />

laulībā, kas tika šķirta 2014. gadā, piedzima (XV paaudze):<br />

• Aleksandrs Mellers (Alexander Moeller,<br />

*15.12.1996. Shrewsbury, UK),<br />

• Olivers Mellers (Oliver Moeller, *26.4.1998.<br />

Shrewsbury, UK),<br />

• Izabella Mellere (Isabelle Moeller, *26.1.2000.<br />

Shrewsbury, UK).<br />

Aleksandrs Mellers, Olivers Mellers un Isabella Mellere<br />

dzīvo pie savas mātes Šrevsbūrā (Shrewsbury), kur iegūst<br />

izglītību.<br />

Savukārt Mateja Mellera māsa Anabella Helēna Mellere<br />

(Annabel Helen Moeller, *7.5.1966.) ir neprecējusies<br />

(citviet norādīts, ka precējusies ar Teriju Ammonsu (Terri<br />

Ammons)). Pēc Londonas Modes skolas absolvēšanas<br />

(London School of Fashion), Annabela 1986. gadā emigrēja<br />

uz Austrāliju, kur viņa strādāja par reklāmas fotogrāfa<br />

asistenti, bet vēlāk pati kļuva par fotogrāfi, specializējoties<br />

mākslas, dzīvesstila, mediju un portretu foto veidošanā.<br />

Pēc 16 Austrālijā pavadītiem gadiem, 2006. gadā viņa<br />

atgriezās Londonā un kopš tā laika pozicionējusi sevi kā<br />

neatkarīgo praktiķi.<br />

Savukārt par Dāvida Mellera un Petas Rovntrē bērniem<br />

Attēli 195., 196. un 197.<br />

Viktorija Havarde un viņas dēli Aleksandrs Mellers un Olivers Mellers.<br />

ir zināms, ka vecākā meita, XIV paaudzes pārstāve Sofija<br />

Aleksandra Mellere (Stjuarte) (Sophie Alexandra Moeller<br />

(Steward), *13.12.1965. Lincolnschire), lai arī dzimusi<br />

Londonā, savu bērnību pavadīja Austrālijā - vispirms<br />

Melnburnā, bet tad - Sidnejā, kur viņa ieguva filologa<br />

izglītību un tad uzsāka žurnālistes karjeru. Laikā, kad<br />

Sofijas vecāki uzturējās Lielbritānijā, viņa apprecējās ar<br />

apprecējās ar skolotāju Džonu Stjuartu (John Steward,<br />

*28.5.1967. Lismore, Australia) no Brisbenas (Brisbane),<br />

Austrālijā un pirms atgriešanās Austrālijā, dažus gadus<br />

dzīvoja Kembridžā. Austrālijā Sofija kļuva par prestižas<br />

privātskolas vadītāju, bet vēlāk līdzīgu amatu ieņēma<br />

starptautiskajā skolā Bali, kur viņas ģimene dzīvo šobrīd.<br />

Šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Ketija Barbara Sjuarte (Katie Barbarie Steward,<br />

*20.6.1995. London, UK),<br />

• Kelija Anna Sjuarte (Celia Anna Steward,<br />

*25.1.1995. Cambridge, UK),<br />

• Vilfrīds Viljams Valters Sjuarts (Wifred William<br />

Walter Steward, *26.9.2000. Cambridge, UK),<br />

• Mimī Peta Sjuarte (Mimi Peta Steward, *1.1.2003.<br />

Lismore Australia).<br />

XV paaudzes pārstāve Ketija Barbara Sjuarte (Katie<br />

Barbarie Steward, *20.6.1995. London, UK) ir dziesmu<br />

autore un mūziķe, kā arī grafiskā dizainere.<br />

XV paaudzes pārstāve Kelija Anna Sjuarte (Celia Anna<br />

Steward, *25.1.1995. Cambridge, UK) studē komunikāciju<br />

zinātnes Sidnejas universitātē.<br />

Attēli 198, 199, 200, 201.<br />

Ketija Sjuarte, Kelija Sjuarte, Vilfrīds Sjuarts un Mimī Sjuarte.<br />

1<strong>30</strong> 131

XV paaudzes pārstāvis Vilfrīds Viljams Valters Sjuarts<br />

(Wifred William Walter Steward, *26.9.2000. Cambridge,<br />

UK) savu vārdu ieguva, godinot vectēva un piemiņu.<br />

Aizraujas ar sērfošanu un ir karikatūrists, studē augstskolā.<br />

XV paaudzes pārstāve Mimī Peta Sjuarte (Mimi Peta<br />

Steward, *1.1.2003. Lismore Australia) savu vārdu ieguva,<br />

godinot vec-vecmāmiņas piemiņu. Ir augstskolas studente<br />

un pazīstama sportiste.<br />

Sofijas Melleres brālis, XIV paaudzes pārstāvis Džonatans<br />

Lūks Vilfords Mellers (Jonathan Luke Wilford Moeller,<br />

*11.12.1968. Calcutta, India), piedzima Indijā, bet uzauga<br />

Austrālijā. Ir ceļotāls, profesionāls regbija spēlētājs un<br />

strādā par medicīnas māsu garīgo traucējumu pacientiem.<br />

Strādājot Buenos Airesā viņš iepazinās ar kosmetoloģi<br />

Annu Rozi Akostu (Ana Rosa Acosta, *6.4.1972. Goya,<br />

Corrientes, Argentina). Šajās attiecībās piedzima dēls (XV<br />

paaudze):<br />

• Maksimo Mellers-Akosta (Maximo<br />

Moeller-Acosta, *28.6.2000. San Isidro, Buenos-Aires,<br />

Argentina).<br />

Džonatans Lūks Vilfords Mellers Asunkionas salā<br />

(Ascunçion) Klusajā okeānā 1994. gadā apprecējās<br />

ar biznesa konsultanti Doloresu Tilli (Dolores Tilli,<br />

*10.2.1974. Mar del Plata, Argentina), kuras vecāki ir<br />

pazīstamais argentīniešu teātra un kino aktieris Rūdolfs<br />

Enrike Tilli (Rodolfo Enrique Tilli, *25.5.1938, Castelar,<br />

Buenos Aires, Argentina), kurš sabiedrībai ir pazīstams<br />

ar skatuves vārdu Rūdolfs Bebāns (Rudolfo Beban) un<br />

modele Lija Kristīne Amarala (Lía Cristina Amaral,<br />

*31.3.1950. La Plata, Argentina). Rūdolfa Bebāna 119<br />

(Rodolfo Beban, *25.5.1938. Buenos Aires) un modeles<br />

Kristīnes Beban (Christina Beban (dzim. Amaral))<br />

meita. Arī Rūdolfa Bebana vecāki – Migels Bebans 120<br />

(Miguel Beban, *1918. †26.8.2006. Buenos Aires) un Aīda<br />

Bebana 121 (Aida Beban, dzim. Alberti, *13.11.1915. Buenos<br />

Aires †18.4.2006. Buenos Aires) bija aktieri. ir zināms,<br />

ka Rūdolfam bebānam ir bērni no vismaz trīs dažādām<br />

sievietēm. Laulībā ar Nataniela Mijailoviča (Nataniel<br />

Mjailovich) un Denīzes (Dennise) meitu, aktrisi Klaudiju<br />

Lapako (Claudia Lapaco, *25.6.1940. Buenos Aires)<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Diego Bebāns (Diego Beban, *)<br />

• Rodrigo Bebans (RodrigoBeban, *)<br />

Rūdolfa bebāna attiecībās ar Gabriellu Gilli (Gabriella<br />

Gili, *23.1.1945. santa Fe, Argentina †29.12.1991. Buenos<br />

Aires, Argentina) piedzima (XIV paaudze):<br />

• Fakundo Bebans (Facundo Beban, *1974.)<br />

• Marija Daniela Bebana (Maria Daniela Beban,<br />

*1976.)<br />

• Pedro Emiljāno Bebans (Pedro Emiliano Beban,<br />

*1977.)<br />

savukārt attiecībās ar jau iepriekš pieminēto Liju Kristīni<br />

Amaralu (Lía Cristina Amaral, *31.3.1950. La Plata,<br />

Argentina) piedzima (XIV paaudze):<br />

• Doloresa Tilli (Dolores Tilli, *10.2.1974. Mar del<br />

Plata, Argentina)<br />

• Dante Nikolas Mellers (Dante Nicolas Moeller,<br />

*17.1.2004. Australia),<br />

XV paaudzes pārstāvis Maksimo Mellers-Akosta<br />

(Maximo Moeller-Acosta, *28.6.2000. San Isidro,<br />

Buenos-Aires) ir uzaudzis savas mātes ģimenē Argentīnā<br />

un studē augstskolā inženierzinātnes.<br />

XV paaudzes pārstāvis Dante Nikolas Mellers (Dante<br />

Nicolas Moeller, *17.1.2004. Australia) ir students<br />

(Gregarious high school), aizrāvies ar sērfošanu un<br />

izklaides industriju.<br />

Atgriežoties pie XI paaudzes - Ērika Mellera piektais<br />

pēcnācējs Kurts Mellers (Kurt Moeller, *6.9.1879.<br />

Kringitten †28.12.1938. Ludwigsort, Krs.Heiligenbeil)<br />

bija lauksaimnieks Lugovenā (Lugowen), Jūlienfeldē<br />

(Julienfelde), Zosenenā (Sossenen) un visbeidzot<br />

Lobertshofā (Lobertshof, Krs. Labiau). 1914. gada 19.<br />

septembrī Brombergā viņš salaulājās ar Andreashofas<br />

muižnieka Jūlija Ferbera (Julius Ferber) meitu Hertu<br />

Ferberi (Herta Ferber, *18.3.1893. Andreashof, Krs. Labiau<br />

†?). Šī ģimene dzīvoja Grimma/Sachsen, Lorenzstrase 3 un<br />

tajā piedzima četri pēcnācēji (XII paaudze):<br />

• Pauls Mellers (Paul Moeller, *24.8.1915.<br />

Konigsberg †?),<br />

• Margarita Mellere (Hermane/Cunfta)<br />

(Margarethe Moeller (Hermann/Zunft), *18.7.1917.<br />

Konigsberg †?),<br />

• Heincs Mellers (Heinz Moeller, *2.5.1919.<br />

Konigsberg †12.6.1943. Ostrow),<br />

• Elizabete Šarlote Mellere (Elisabeth Charlotte<br />

Moeller *14.1.1929. Scheidlisken, Krs. Lotzen).<br />

Kurta Mellera vecākais dēls, XII paaudzes pārstāvis Pauls<br />

Mellers (Paul Moeller, *24.8.1915. Konigsberg †?)1939. gada<br />

28. oktobrī Jagerndorfā (Jagerndorf) salaulājās ar Gerdu<br />

Katrīnu Šāferi (Gerda Katharina Schafer, *12.10.1920.<br />

Dresden) un viņi dzīvoja 5762 Stemel, Ronhauser Str. 1.<br />

Šajā ģimenē piedzima dēls (XIII paaudze):<br />

• Hans Joahims Mellers (Hans Joachim Moeller,<br />

*13.4.1939. Dresden).<br />

Attēls 204.<br />

Kurts Mellers (Kurt Moeller) ar savu māti Margarētu<br />

Frederiki Otīliju Grētu Melleri (Margarethe Friederike<br />

Ottilie Grethe Moeller, dzim. von Besser) 1907. gada<br />

19. maijā Julienfeldes (Julienfelde) muižā Darkehmen<br />

novadā.<br />

Attēls 207.<br />

Anna Frīda Šarlote Mellere un Vilhelms Helmuts Emīls Fikerts 1929. gadā un Hans Joahims Mellers.<br />

Ir zināms, ka XIII paaudzes pārstāvis Hans Joahims<br />

Mellers (Hans Joachim Moeller, *13.4.1939. Dresden)<br />

apprecējās ar Ingrīdu Osterholci (Ingrid Osterholz,<br />

*19.8.1937. Langscheid) un šajā laulībā piedzima divas<br />

meitas (XIV paaudze):<br />

• Ute Mellere (Ute Moeller *20.2.1963.<br />

Neheim-Husten),<br />

• Regīna Mellere (Regina Moeller, *11.4.1964.<br />

Neheim-Husten),<br />

par kuru turpmāko dzīvi pagaidām nav nekādas<br />

informācijas, izņemot faktu, ka šī ģimene 1967. gadā<br />

dzīvoja Hachen Krs. Arnsberg, Unterer Krahenberg.<br />

Par Kurta Mellera otro pēcnācēju, XII paaudzes pārstāvi<br />

Margaritu Melleri (Hermani/Cunftu) (Margarethe<br />

Moeller (Hermann/Zunft), *18.7.1917. Konigsberg<br />

†?) ir zināms tikai fakts, ka viņa dzīvoja Merseburg<br />

Sachsen-Anhalt, Poststrasse 14 (vēlāk – Rudolstadt/Thur.,<br />

Anton Sommer Str. 6, bij. VDR teritorijā) un bija precējusies<br />

divas reizes – vispirms 1943. gada 19. decembrī Švāne<br />

(Schwanis) salaulājās ar Otto Hermani (Otto Hermann,<br />

*4.5.1903. †?). Šī laulība tika šķirta 1956. gada 20. janvārī.<br />

Attēls 207.<br />

Vilhelms (Villijs) Francis Emīls Fikerts un Laura Ottīlija<br />

Auguste Lūtena.<br />

Otrreiz Margarita apprecējās 1967. gada 19. jūlijā ar<br />

skolotāju Alfrēdu Cunftu (Alfred Zunft, *7.7.1897. †?).<br />

Margarita strādāja par destilētāju.<br />

Par viņas jaunāko brāli, XII paaudzes pārstāvi Heincu<br />

Melleru (Heinz Moeller, *2.5.1919. Konigsberg †12.6.1943.<br />

Ostrow) ir zināms, ka viņš krita kaujās pie Ostrovas 1943.<br />

gada 12. jūnijā un ir apglabāts turpat. Visticamāk, šeit<br />

domāta Ostrova Krievijā, Pskovas apgabalā. Savukārt<br />

Par Kurta Mellera jaunāko atvasi, XII paaudzes pārstāvi<br />

Elizabeti Šarloti Melleri (Elisabeth Charlotte Moeller<br />

*14.1.1929. Scheidlisken, Krs. Lotzen) ir zināms tikai fakts,<br />

ka viņa dzīvoja Schwed/Oder, Kniebuchstrasse, Block 421.<br />

Eduarda Mellera meita, XI paaudzes pārstāve Anna<br />

Frīda Šarlote Mellere (Fikerte) (Anna Frieda Charlotte<br />

Moeller (Fickert), *17.6.1889. Konigsberg †20.3.1965.<br />

Singen/H.) 1911. gada 3. novembrī Kēnigsbergā apprecējās<br />

ar Vilhelmu Helmutu Emīlu Fikertu (Wilhelm Helmut<br />

Emil Fickert, *21.4.1884. Strasburg (Krs. Prenzlau),<br />

†16.10.1961. Reutlingen), kurš līdz 1945. gadam bija<br />

tirgotājs Hokendorfā pie Štetinas, bet pirms tam (līdz 1926.<br />

gada rudenim) viņam piederēja muiža Lukovā (Lukow<br />

i.d.Mark). Pats Vilhelms Helmuts Emīls Fikerts strādāja kā<br />

lauksaimniecības inspektors (Landwirtschaftsinspektor).<br />

Par viņa vecākiem ir zināms, ka tēvs Vilhelms (Villijs)<br />

Francis Emīls Fikerts (Wilhelm (Willi) Franz Emil Fickert,<br />

*28.11.1854. Strasburg/Uckermark †22.11.1939. Stettin)<br />

1881. gada 14. septembrī Oppelnā (Oppeln) salaulājās<br />

Attēls 207.<br />

Šlodenas pils (mūsdienās ir tikai drupas) Schlodien<br />

pilsētā (mūsdienās Gladišče – Gładysze Polijā).<br />

Savukārt Džonatana Lūka Vilforda Mellera laulībā ar<br />

Doloresu Tilli (laulība šobrīd ir šķirta) piedzima dēls<br />

(XV paaudze):<br />

132 133

Attēls 208.<br />

Annas Frīdas Šarlotes Melleres bērni (no kreisās) Eva<br />

Regīna Fikerte, Inge Gizela Fikerte, Kristela Renāte<br />

Fikerte, Hanss Joahims Fikerts, Marija Margarēte Lūcija<br />

Fikerte un Frīdrihs (Fricis) Vilhelms Fikerts aptuveni<br />

1923. gadā.<br />

ar Lauru Ottīliju Augusti Lūtenu (Laura Ottilie Auguste<br />

Lüthens, *24.11.1859. Oppeln /Schlesien †11.11.1929.<br />

Stettin). Vilhelms Helmūts Emīls Fikerts mira no zarnu<br />

vēža, bet Anna Frīda Šarlote Mellere – no triekas. Abu<br />

laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Frīdrihs (Fricis) Vilhelms Fikerts (Friedrich<br />

(Fritz) Wilhelm Fickert, *25.7.1912. Rogehnen,<br />

Ostpreussen †28.7.1992. Düsseldorf)<br />

• Marija Margarēte Lūcija Fikerte (Krēba) (Maria<br />

Margarethe Lucie Fickert (Kreeb), *21.5.1914.<br />

Fischhausen, Ostpreussen †15.3.2003. Reutlingen)<br />

• Hanss Joahims Fikerts (Hans Joachim Fickert, *<br />

†)<br />

• Kristela Renāte Fikerte (Laudāge) (Christel<br />

Renate Fickert (Laudage), *23.6.1917. Stettin<br />

†7.2.2014. St.Johann-Bleichstetten)<br />

• Inge Gizela Fikerte (Folbrehta) (Inge Gisela<br />

Fickert (Vollbrecht), *17.6.1919. Luckow/Stettin<br />

†28.07.1945. Angermünde), mirusi bēgļu gaitās no<br />

tīfa difterijas.<br />

• Eva Regīna Fikerte (Štokingere) (Eva Regina<br />

Fickert (Stockinger) *12.9.1920. Luckow/Stettin<br />

†5.5.1992. Singen)<br />

Attēls 210.<br />

Anna Frīda Šarlotte Mellere un viņas māsa Lotte Mellere<br />

dzimtas muižā.<br />

Attēls 208.<br />

Anna Frīda Šarlote Mellere ar bērniem Margarēti, Hansu<br />

Joahimu, Kristeli Renāti<br />

un Frīdrihu Lukovas (Luckow) muižā.<br />

• Ulrihs Georgs Fikerts (Ulrich Georg Fickert,<br />

*<strong>30</strong>.1.1926. Luzkow †28.11.2006. Hildesheim).<br />

Par XII paaudzes pārstāvi Frīdrihs (Fricis) Vilhelms<br />

Fikerts (Friedrich (Fritz) Wilhelm Fickert, *25.7.1912.<br />

Rogehnen/Ostpreussen †28.7.1992. Düsseldorf) ir zināms,<br />

ka viņš Gramsovā (Gramsow) apprecējās ar Hildu (Hilda,<br />

*) un šajā laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Haike Fikerte (Haike Fickert, *26.1.1943.<br />

Düsseldorf)<br />

• Hartmuts Fikerts (Hartmut Fickert, *19.1.1945.<br />

Düseldorf †?)<br />

Par XII paaudzes pārstāvi Mariju Margarēti Lūciju<br />

Fikerti (Krēbu) (Maria Margarethe Lucie Fickert<br />

(Kreeb), *21.5.1914. Fischhausen/Ostpreussen †15.3.2003.<br />

Reutlingen) ir zināms, ka viņa bija bērnudārza audzinātāja.<br />

1943. gada 18. decembrī viņa apprecējās ar skolotāju<br />

Albertu Eduardu Ernstu Krēbu (Albert Eduard Ernst<br />

Kreeb, *10.4.1900. †19.7.1958.), citu ziņu nav.<br />

Par XII paaudzes pārstāvi Hansu Joahimu Fikertu<br />

(Hans Joachim Fickert * †) ir zināms, ka bērnībā<br />

viņš smagi cieta nelaimes gadījumā, Lukovā (Luckow)<br />

iekrītot kuļmašīnā, kas viņam sadragāja labo kāju.<br />

Izsauktais ārsts kājas amputāciju veica turpat, mājas<br />

Attēls 208.<br />

Annas Frīdas Šarlotes Melleres meitas Margarete,<br />

Kristela, Gisela, Eva.<br />

Attēli 215, 216., un 218., 219.<br />

No kreisās: Franciska Laudāge, viņas māsa Kristīne Frederike Laudāge un brāļi Joahims Noāks un Sebastjans Noāks.<br />

virtuvē. Ģimenes leģenda vēsta, ka Hansa Joahima<br />

iesauka kopš bērnības esot bijusi “Cītens” (no vācu<br />

“Ziethen”), kas saistīts ar to, ka zēna vārds tika dots par<br />

godu slavenajam Prūsijas ģenerālim, karaļa Frīdriha Lielā<br />

draugam Hansam Joahimam fon Cītenam (Hans Joachim<br />

von Zieten, *14.5.1699. Wustrau †26.1.1786. Berlin). Pēc<br />

nelaimes gadījuma ar kuļmašīnu, Hans Joahims dzīvoja<br />

Brēmenē, kur 1945. gada jūlijā apprecējās ar Ingeborgu<br />

Rīzi (Ingeborg Reese, *31.10.1924. †25.7.2012.), kas bija<br />

grāmatvede. Šajā laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Gerlinde Fikerte (Kapusta) (Gerlinde Fikert<br />

(Kapusta), *<strong>30</strong>.12.1945. Bremen),<br />

• Gudruna Fikerte (Švarca) (Gudrun Fickert<br />

(Schwarz), *19.3.1951. Bremen),<br />

• Hans Joahims Fikerts (Hans-Joachim Fickert,<br />

*<strong>30</strong>.12.1954. Bremen †9.1.1956. Bremen), miris kā<br />

bērns no šarlakas.<br />

• Mihails Fikerts (Michael Fickert, *25.4.1958.<br />

Bremen), strādā kuģu būvētavā, citu ziņu nav.<br />

XIII paaudzes pārstāve Gerlinde Fikerte (Kapusta)<br />

(Gerlinde Fikert (Kapusta), *<strong>30</strong>.12.1945. Bremen) kļuva<br />

par ārsta palīgu privātpraksē un 1970. gada 6. martā<br />

Brēmenē salaulājās ar Herbertu Kapustu (Herbert<br />

Kapusta, *27.9.1944. Zülz/Oberschlesien), kurš strādāja<br />

metāla lidmašīnu izgatavošanas uzņēmumā. Šajā laulībā<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Jens Kapusta (Jens Kapusta, *14.10.1972. Bermen),<br />

strādā kā tirgotājs un elektronikas meistars;<br />

• Anete Kapusta (Freitāga) (Annette Kapusta<br />

(Freytag), *24.1.1979. Bremen)<br />

XIV paaudzes pārstāve Anete Kapusta (Freitāga) (Annette<br />

Kapusta (Freytag), *24.1.1979. Bremen) kļuva par zobārsti<br />

un 201X. gada 14. aprīlī Štūrā (Stuhr/Brinkum) salaulājās<br />

ar Mihailu Freitāgu (Michael Freytag, *21.11.1967.<br />

Idar-Oberstein), kurš bija pašnodarbinātais tirgotājs. Abu<br />

laulībā ir dzimusi meita (XV paaudze):<br />

• Luīze Kapusta (Luiz Kapusta, *27.7.2014.<br />

(Bremen)).<br />

XIII paaudzes pārstāve Gudruna Fikerte (Švarca)<br />

(Gudrun Fickert (Schwarz), *19.3.1951. Bremen) 1972.<br />

gada 21. aprīlī Pinnebergā (Pinneberg) salaulājās ar kuģu<br />

brokeri Volfgangu Švarcu (Wolfgang Schwarz, *9.10.1950.<br />

Brunsbüttel). Abu laulībā piedzimusa (XIV paaudze):<br />

• Petra Švarca (Gorska) (Petra Schwarz (Gorsky),<br />

*21.10.1973. Hamburg)<br />

XIV paaudzes pārstāve Petra Švarca (Gorska) (Petra<br />

Schwarz (Gorsky), *21.10.1973. Hamburg) kļuva par<br />

skolotāju un apprecējās ar Mihailu Gorski (Michael<br />

Gorsky, *27.4.1957.). Abu laulībā ir dzimuši (XV paaudze):<br />

• Ida Marija Švarca (Ida Marie Schwarz,<br />

*9.11.2008.).<br />

Attēli 214.<br />

Francis Laudāge, viņa sieva Kristela Renāte Fikerte un bērni Rolands Laudāge un<br />

Inge Gizela Laudāge 1950. gadā. No kreisās: Doroteja Gausa un viņas vīrs Rolands<br />

Laudāge, Pēteris Noāks un viņa sieva Inga Gizele Laudāge.<br />

134 135

• Teo Švarcs (Theo Schwarz, *26.8.2010.)<br />

Par XII paaudzes pārstāvi Kristelu Renāti Fikerti<br />

(Laudāgi) (Christel Renate Fickert (Laudage), *23.6.1917.<br />

Stettin †7.2.2014. St.Johann-Bleichstetten) ir zināms, ka<br />

viņa bija mājsaimniece un 1940. gada 19. septembrī Vartā<br />

(Warth/Schwarzwald) apprecējās ar skolotāju Franci<br />

Laudāgu (Franz Laudage, *<strong>30</strong>.11.1914. Ravensburg<br />

†23.8.1964. Bleichstetten) un abu laulībā piedzima (XIII<br />

paaudze):<br />

• Rolands Laudāge (Roland Laudage, *16.3.1943.<br />

Staubing/Bayern),<br />

• Inge Gizela Laudāge (Noāka) (Inge Gisela<br />

Laudage (Noack), *19.12.1946. Reutlingen).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Rolands Laudāge (Roland<br />

Laudage, *16.3.1943. Staubing/Bayern) strādāja par<br />

skolotāju un 1976. gada 2. jūlijā salaulājās ar Doroteju<br />

Gausu (Dorothea Gauss, *21.10.1950. St.Johann-Ufingen).<br />

Šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Franciska Laudāge (Franziska Laudage,<br />

*21.11.1985. Reutlingen), kas strādā kā skolotāja.<br />

• Kristīne Frederike Laudāge (Christina Friederike<br />

Laudage, *4.5.1989. Reutlingen), kas strādā kā<br />

fizioterapeite.<br />

Savukārt Rolanda Laudāges māsa, XIII paaudzes pārstāve<br />

Inge Gizela Laudāge (Noāka) (Inge Gisela Laudage<br />

(Noack), *19.12.1946. Reutlingen) kļuva par medmāsu<br />

un 1972. gada 2. aprīlī apprecējās ar sociālā dienesta<br />

darbinieku Pēteri Noāku (Peter Noack, *27.3.1944. Hoh<br />

Jeser Kr. Sorau (Lausitz)). Šajā laulībā piedzima (XIV<br />

paaudze):<br />

*17.6.1919. Luckow/Stettin †28.07.1945. Angermünde)<br />

mira bēgļu gaitās, taču vēl pirms kara viņa bija<br />

apprecējusies ar apakšvirsnieku Ēriku Karlu Hermanni<br />

Follbrehtu (Erich Karl Hermann Vollbrecht, *21.3.1914.<br />

Kolberg/Westpommern †1986.) un šajā laulībā piedzima<br />

(XIII paaudze):<br />

• Pēteris Georgs Hermanis Follbrehts (Peter Georg<br />

Hermann Vollbrecht *9.04.1939. Stettin †9.3.2001.<br />

Berlin);<br />

• Anke Follbrehta (Šmite/Klāsa) (Anke Vollbrecht<br />

(Schmit/Klass), *7.10.1940. Stettin);<br />

• Metta Gezīna Follbrehta (Mette Gesine Vollbrecht,<br />

*1945. †1945.), dzimusi un mirusi bēgļu gaitās.<br />

Pēteri Georgu Hermani Follbrehtu un viņa māsu Anki<br />

Follbrehti pēc vecāku zaudēšanās uzaudzināja Marija<br />

Margarēte Lūcija Fikerte (Krēba) (Maria Margarethe<br />

Lucie Kreeb, *1914. †2003.) un Alberts Krēbs (Albert<br />

Kreeb, *1900. †1958.). XIII paaudzes pārstāve Anke<br />

Follbrehta (Šmite/Klāsa) (Anke Vollbrecht (Schmit/<br />

Klass), *7.10.1940. Stettin) bija precējusies divas reizes<br />

– vispirms ar Dīteru Šmitu (Dieter Schmidt), bet otrajā<br />

laulībā viņa devās ar Fredu Klāsu (Fred Klass). Pirmajā<br />

laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Andrea Šmite (Hartmane) (Andrea Schmidt<br />

(Hartmann), *11.2.1965. Heilbronn, †4.5.2001.<br />

Weingarten),<br />

• Torstens Šmits (Thorsten Schmidt, *8.5.1969.<br />

Weingarten), ir precējies, strādā par tirgotāju un<br />

audzina divus bērnus (XV paaudze), kuru vārdi nav<br />

Attēls 220.<br />

Anke Follbrehta, Inge Gizele Fikerte (Follbrehta) un<br />

Pēteris Georgs Hermanis Follbrehts 1944. gadā.<br />

zināmi.<br />

XIV paaudzes pārstāve Andrea Šmite (Hartmane)<br />

(Andrea Schmidt (Hartmann), *11.2.1965. Heilbronn,<br />

†4.5.2001. Weingarten) salaulājās ar Ginteru Hartmani<br />

(Gunter Hartmann) un šajā laulībā piedzima meita (XV<br />

paaudze):<br />

• Nikola Hartmane (Nicole Hartmann, 31.7.1998.<br />

Weingarten).<br />

XII paaudzes pārstāve Eva Regīna Fikerte (Štokingere)<br />

(Eva Regina Fickert (Stockinger) *12.9.1920. Luckow/<br />

Stettin †5.5.1992. Singen) salaulājās ar Matiasu Štokingeru<br />

(Matthias Stockinger, *<strong>30</strong>.05.1915. †4.2.1985. Singen) un<br />

šajā laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Volfgangs Štokingers (Wolfgang Stockinger,<br />

*31.7.1943.)<br />

• Hanss Štokingers (Hans Stockinger, *4.6.1946. †?)<br />

• Magdalēna Štokingera (Magdalena Stockinger,<br />

*8.7.1947.)<br />

• Doroteja Štokingera (Dorothea Stockinger<br />

*14.2.1959.)<br />

XIII paaudzes pārstāvis Hanss Štokingers (Hans<br />

Stockinger, *4.6.1946. †?) ir precējies ar Giselu (Gisela) un<br />

abu laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Uta Štokingera (Uta Stockinger, *20.5.1975.).<br />

XIII paaudzes pārstāve Magdalēna Štokingera<br />

(Magdalena Stockinger, *8.7.1947.) ir precējusies divas<br />

reizes un katrā no viņas laulībām ir dzimis viens pēcnācējs<br />

(XIV paaudze):<br />

kā arhitekte.<br />

• Inga Frīda Šarlotte Fikerte (Inga Frieda Charlotte<br />

Fickert, *20.04.1962. Stadtoldendorf), kas strādā kā<br />

ārsta palīgs, plašāku ziņu nav.<br />

Ir zināms, ka XIII paaudzes pārstāve Elke Fikerte<br />

(Šmite/Šridde) (Elke Fickert (Schmidt/Schridde),<br />

*9.04.1957. Passau) bija precējusies divas reizes. Pirmā<br />

laulība tika noslēgta 1977. gada 15. augustā ar tirgotāju<br />

(Einzelhandelskaufmann) Volfgangu Šmitu (Wolfgang<br />

Schmidt), taču šī laulība tika šķirta 1988. gada 15.<br />

novembrī. Tajā piedzima dvīņi (XIV paaudze):<br />

• Jans Šmits (Jan Schmidt, *17.8.1981. Hildesheim),<br />

kurš strādā kā ergoterapeits;<br />

• Nils Šmits (Nils Schmidt, *17.8.1981. Hildesheim),<br />

kurš strādā kā ortopēds.<br />

Otrreiz Elke Fikerte laulājās 1992. gada 1. septembrī<br />

Hildesheimā ar Haraldu Šriddi (Harald Schridde), kurš ir<br />

diplomēts psihologs.<br />

Attēls 222.<br />

Kēnigsbergas Katholische Kirchenstrasse<br />

pēc 1945. gada.<br />

• Joahims Noāks (Joachim Noack, *18.7.1979.<br />

Reutlingen), kurš strādā kā biznesa analītiķis;<br />

• Sebastjans Noāks (Sebastian Noack, *19.4.1981.<br />

Reutlingen), kurš strādā kā IT specialists. 2015. gada<br />

6. jūnijā Reutlingenā salaulājās ar Andrea Giogeju<br />

(Andreea Giogea *23.05.1983. Arad, Romania), citu<br />

ziņu nav.<br />

Kā jau minēts iepriekš, XII paaudzes pārstāve Inge Gizela<br />

Fikerte (Folbrehta) (Inge Gisela Fickert (Vollbrecht),<br />

Attēls 221.<br />

Marija Margarēte Lūcija Krēba (dzim. Fikerte) un<br />

Kristela Laudāge (dzim. Fikerte) 1963. gadā.<br />

• Ulrike (Ulrike, *9.8.1967.)<br />

• Tomas (Thomas, *).<br />

XII paaudzes pārstāvis Ulrihs Georgs Fikerts (Ulrich<br />

Georg Fickert, *<strong>30</strong>.1.1926. Luzkow †28.11.2006.<br />

Hildesheim) bija seržants (Stabsfeldwebel) un 1953. gada<br />

12. septembrī Pasavā (Passau) apprecējās ar Barbaru<br />

Rozneri (Barbara Rosner, *<strong>30</strong>.11.19<strong>30</strong>. Hindenburg/<br />

Oberschlesien †15.7.2017. Hildesheim). Ģimene dzīvoja<br />

Hildesheimā (Hildesheim) un abu laulībā piedzima (XIII<br />

paaudze):<br />

• Elke Fikerte (Šmite/Šridde) (Elke Fickert<br />

(Schmidt/Schridde), *9.04.1957. Passau), kas strādā<br />

Attēls 222.<br />

Ulrihs Georgs Fikerts un Barbara Roznere 1953. gadā.<br />

136 137

Atgriežoties pie Kēnigsbergas atzara “ciltstēva” Ludviga<br />

Gotlība Mellera un viņa bērniem, kā trešais ģimenē<br />

piedzima IX paaudzes pārstāvis Ludvigs Otto Jūlijs<br />

Mellers (Ludwig Otto Julius Moeller, *7.6.1819. Konigsberg<br />

†29.8.1887. Konigsberg), kurš savas dzīves laikā bija<br />

mediķis un Reihstāga deputāts. Viņš studēja medicīnu<br />

Berlīnē, Hallē un Vīnē un pēc Dr.med. grāda iegūšanas<br />

atgriezās Kēnigsbergā, kur strādāja kā ārsts. 1840. gadā<br />

viņš kļuva par poliklīnikas vadītāju. 1847. gadā viņš<br />

habilitējās kā medicīnas privātdocents, bet 1849. gadā<br />

– kā neparastās, bet 1859. gadā – parastās medicīnas<br />

profesors un Medicīnas padomes (Medizinalrat) loceklis.<br />

1861. gadā viņš kļuva par deputātu no Vācijas Progresīvās<br />

partijas (Fortschrittspartei). Konflikta laikā viņš bija<br />

ievērojams opozīcijas līderis, un 1863. gadā viņš pārtrauca<br />

savu profesora karjeru. 1881.-1887. gadā viņš kļuva<br />

savas dzimtās pilsētas pārstāvi Reihstāgā. 1890. gadā<br />

viņa sarakstītā grāmata “Popularen Vortage” tika izdotas<br />

Hamburgā (izdevniecība “Verlagsanstalt und Druckerei<br />

A.G.”).<br />

Mellera-Bārlova slimība (Möller-Barlow-Krankheit vai<br />

Möller-Barlow-Syndrom tautā zināma kā skorbuts) ir<br />

nosaukta par godu tās ārstniecības metodes atklājējiem<br />

un aprakstītājiem – Ludvigam Otto Jūlijam Melleram un<br />

viņa darba kolēģim, Seram Tomasam Bārlovam (Thomas<br />

Barlow, *4.11.1845. †12.1.1945.).<br />

1848. gada 25. aprīlī Pomedīnā (Pomedien) viņš salaulājās<br />

ar Bonšlakas un Pomedīnas (Bonslack und Pomedien)<br />

muižu īpašnieka, Vēlavas padomes locekļa (Landrat) un<br />

apgabala priekšnieka (Landschaftsrat) Karla Leopolda<br />

Pfeifera (Carl Leopold Pfeifer) meitu Jūliju Emīliju Pfeiferi<br />

(Julie Emilie Pfeifer, *28.9.1828. Pomedien, †20.4.1919.<br />

Konigsberg). Kēnigsbergā ģimene dzīvoja Katolische<br />

Kirchenstrasse 7. Ir zināms, ka Ludvigs Otto Jūlijs Mellers<br />

mira no plaušu slimības un tika apglabāts Kēnigsbergas<br />

Zakheimas kapsētā (Konigstor), bet viņa sieva – mira no<br />

vecuma nespēka un tika apglabāta turpat. Laulībā ar Jūliju<br />

Emīliju Pfeiferi piedzima četri bērni (X paaudze), par<br />

kuriem pieejamas ziņas ir norādītas uzreiz aiz dzimšanas<br />

un nāves datiem:<br />

• Pauls Gustavs Mellers (Paul Gustav Moeller,<br />

*26.10.1849. Konigsberg † 15.1.1871. Konigsberg),<br />

studējis matemātiku Kēnigsbergā, miris no plaušu<br />

karsoņa un tika apglabāts Kēnigsbergas Zakheimas<br />

kapsētā (Konigstor).<br />

• Anna Jūlija Emīlija Auguste Mellere (Anna<br />

Julie Emilie Auguste Moeller, *19.2.1852. Konigsberg<br />

†21.9.1852.), mirusi kā zīdainis no zobu sāpēm,<br />

apglabāta Pomedīnas kapsētā (ieraksts Zakheimas<br />

baznīcas grāmatā).<br />

• Klāra Elma Berta Mellere (Hūbnere) (Clara Elma<br />

Bertha Moeller (Hubner) *17.8.1857. Konigsberg<br />

†19.10.1942.), bija precējusies ar Karlu Otto<br />

Eduardu Johannu Hūbneru (Karl Otto Eduard<br />

Johannes Hubner, *10.6.1850. Tiefensee †27.2.1917.<br />

Konigsberg), kurš strādāja vispirms par skolotāju<br />

Vēlavā, bet vēlāk – par profesoru Kneiphofas<br />

ģimnāzijā un Kēnigsbergas “Staatsgymnasium”. Viņš<br />

mira no kunģa vēža un tika apglabāts Kēnigsbergas<br />

Zakheimas kapsētā (Konigstor). Arī Klāras Melleres<br />

ģimene dzīvoja senajā Melleru ģimenes namā<br />

Katoļu ielā 7 (Katholische Kirchenstrasse 7).<br />

• Hedviga Mellere (Loha) (Hedwig Moeller (Loch)<br />

*16.4.1861. Konigsberg †10.9.1904. Konigsberg)<br />

1879. gada 25. aprīlī viņa Kēnigsbergā salaulājās ar<br />

Dancigas ārstu, Dr.med. Rūdolfu Lohu (Rudolph<br />

Loch *22.12.1848. Willenberg, †21.12.1890.<br />

Berlin-Schoneberg). Hedviga Mellere mira no nieru<br />

slimības un tika apglabāta Kēnigsbergas Zakheimas<br />

kapsētā (Konigstor), bet viņas vīrs – mira no nervu<br />

kaites un tika apglabāts turpat.<br />

Nekādu citu ziņu par šī atzara pēctečiem pagaidām nav.<br />

Attēls 222.<br />

Kēnigsbergas karte 1905. gadā. Katholishe Kirchenstrasse atrodas pa labi no “Neuer Markt”, tieši pie Katoļu baznīcas.<br />

ATSAUCES:<br />

1. Avots: https://de.wikipedia.org/wiki/Romanowo_(Kaliningrad)<br />

2. Lass Edgar Günther “Die Flucht: Ostpreussen 1944/45.” Podzun-Pallas-Verlag, Dorheim:, 1964, S.150.-151.<br />

3. Skat. “Dokumentation der Vertreibung der Deutschen aus Ost-Mitteleiropa”, band 1/1, S.102<br />

4. Skat. https://en.wikipedia.org/wiki/Henry_Morton_Stanley<br />

5. Skat. https://en.wikipedia.org/wiki/Edwin_Lutyens<br />

6. Skat. https://es.wikipedia.org/wiki/Rodolfo_Bebán<br />

7. Skat.https://es.wikipedia.org/wiki/Miguel_Bebán<br />

8. Skat. https://es.wikipedia.org/wiki/A%C3%ADda_Alberti<br />

9. Skat. https://de.wikipedia.org/wiki/Julius_Otto_Ludwig_Möller<br />

10. Skat. https://de.wikipedia.org/wiki/Skorbut<br />

11. Skat. https://de.wikipedia.org/wiki/Thomas_Barlow<br />

12. Frīdvalda Mellera ar roku veiktā piezīme 1932. gadā izdotās grāmatas eksemplārā.<br />

138 139

VII NODAĻA<br />

MAJOR- ZARS<br />

MOELLER<br />

VON DER HEYDE, JOHANNSEN, LIEDTKE, SCHWARTZ, SIEKER, THOMAS<br />

140 141

Par Melleru dzimtas “Majorslinie” atzara ciltstēvu<br />

tiek uzskatīts Melleru dzimtas pamatstumbra V<br />

paaudzes pārstāvis Kristians Mellers (Christian Moeller,<br />

*14.7.1664. Konigsberg, †16.11.1722. Konigsberg).<br />

Frīdvalds Mellers norāda, ka ir atrasts vēl viens ieraksts,<br />

kas norāda citus Kristiana Mellera nāves datus – 1725.<br />

gada 16. novembris. 126 Paša Kristiana Mellera dzīve bija<br />

nesaraujami saistīta ar militāro karjeru. 1700. gadā viņš<br />

bija Branderburgas kūrfirsta pulka vietraudzis (Regiementsquartiermeister),<br />

1701. gadā – Prūsijas karaliskais<br />

leitnats, 1703. gada 31. maijā kļuva par štāba kapteini, bet<br />

1711. gada oktobrī – par policijas pārvaldes darbinieku<br />

(Obristwachmeister) majora pakāpē Grāfa Donhofa<br />

kājnieku pulkā 127 (Infanterie-Regiment Graf Dönhoff).<br />

No dienesta viņš tika atvaļināts 1713. gada 10. jūlijā.<br />

Savā testamentā, kas sastādīts 1722. gadā viņš norāda, ka<br />

Neurozgarteras (Neurosgarter) baznīcai viņš novēl 1000<br />

guldeņu legātu, ar nosacījumu, ka 6% gadā tiek atvēlēti<br />

Melleru dizmtai.<br />

Ir zināms, ka 1700. gada 7. janvārī Kēnigsbergā viņš<br />

salaulājās ar Brandenburgas kūrfirsta padomnieka un<br />

kara komisāra Daniēla Kalava (Daniel Kalau) un viņa<br />

sievas Katrīnas Kupneres (Catharina Cupner) meitu<br />

Doroteju Elizabeti Kalavu (Dorothea Elisabeth Kalau,<br />

*15.8.1680. Konigsberg †pēc 1745.). Šajā laulībā piedzima<br />

(VI paaudze) 10 bērni:<br />

• Katrīna Luīze Mellere (fon Gotcena) (Catharina<br />

Luisa Moeller (von Goetzen), *1702. †1774.<br />

Wiesritten, Krs. Labiau),<br />

• Kristians Daniels Mellers (Christian Daniel<br />

Moeller, *4.1.1704. Konigsberg †9.1.1768.<br />

Konigsberg), kā krustvecāki ir norādīti pulkvedis<br />

Krīgers (Obrister Kruger), oberleitnants fon Boinens<br />

(Oberleutnant v. Boynen), Kastens (Kasten), Kālavs<br />

(Kalau), valdības sekretāra Barča sieva (Fr.[au]<br />

Geheimsekretar Bartsch), Šturmera kundze (Fr.[au]<br />

Sturmer).<br />

• Albrehts Heinrihs Mellers (Albrecht Heinrich<br />

Moeller, *13.3.1707. Konigsberg †23.5.1752. Labiau),<br />

kā krustvecāki ir norādīti padomnieks Kolbs (Hofrat<br />

Kolb), sekretārs Šrēve (Gehaeimsekretar Schrewe),<br />

pulka vietraudzis Lausons (Regiementsquartiermeister<br />

Lauson), tribunāla tiesneša Vēgera sieva<br />

(Fr.[au] Tribunalrat Weger), padomnieka fon Bāra<br />

sieva (Fr.[au] Hofrat von Bahr).<br />

• Johans Frīdrihs Mellers (Johann Friedrich<br />

Moeller, *24.7.1708. Konigsberg †?), kā krustvecāki<br />

ir norādīti pulkvedis fon Flauss (Obrist von Flauss),<br />

pulkvedis Kohs (Obristwachtmeister Koch), Raniša<br />

kungs (H.[err] Rannisch), kapteiņa fon Cizilska<br />

sieva (Fr.[au] Kapitan von Ciesielsky), Lībekas<br />

kundze (Fr.[au] Lubeck).<br />

• Helēna Šarlote Mellere (Helena Charlotta<br />

Moeller (Schultz), *3.9.1712. Konigsberg †?), kā<br />

krustvecāki ir norādīti iebraucamās sētas (?) un<br />

alkohola (?) licences turētājs Frīdrihs Kupners (Hof<br />

und Licentrat Friedrich Kupner), pulkvežleitnants<br />

fon Pfancens (Obristleutnant von Pflanzen),<br />

pulkvežleitnanta Lindenbauma sieva (Fr.[au]<br />

Obristleutnant Lindenbaum).<br />

• Zaharijs Ernsts Mellers (Zacharias Ernst Moeller<br />

*14.3.1714. Konigsberg †8.6.1774. Muhlhausen, Krs.<br />

Pr.Holland), kā krustvecāki ir norādīti virsauditors<br />

Amzels (Oberauditeur Amsel), tiesas sekretārs<br />

Teodors Barčs (Geheimsekretar Theodor Bartsch),<br />

advokāta Zafrāna sieva (Fr.[au] Hofgerichtsadvocat<br />

Saffran).<br />

• Jēkabs Fridrihs Mellers (Jacob Friedrich Moeller<br />

Attēls 1.<br />

Kristiāna Daniēla Mellera krusttēvs, Prūsijas karalis<br />

Frīdrihs I (autors Antuāns Pesne).<br />

*15.1.1716. Konigsberg †7.8.1716. Konigsberg),<br />

miris kā zīdainis, apglabāts Neurozgartenas<br />

(Neurossgarten) kapsētā. Kā krustvecāki ir norādīti<br />

pulkvežleitnants Rozius (Obristleutnant Rossius),<br />

mācītājs Šulcs (Feldprediger Schultz), maģistra sieva<br />

Marija Elizabete Vēdermane (Fr.[au] Mag. Maria<br />

Elizabeth Wedermann).<br />

• Zigmunds Fridrihs Mellers (Siegmund Friedrich<br />

Moeller *21.10.1717. Konigsberg † 24.1.1781.<br />

Koslin). Kā krustvecāki ir norādīti kara komisārs<br />

Hincs (Kriegskomissarius Hintz), sekretārs Vēgers<br />

juniors (Secretar Weger jun.) un pilsētas domnieka<br />

Rāniša sieva (Fr.[au] Stadtrat Ranisch).<br />

• Marianna Doroteja Mellere (Johansena)<br />

(Mariana Dorothea Moeller (Johannsen), *19.8.1719.<br />

Konigsberg †24.1.1790.).<br />

• Gotfrīds Mellers (Gottfried Moeller, *6.3.1722.<br />

Konigsberg †3.1769.). Kā krustvecāki ir norādīti<br />

brālis, students [Kristians Daniels] Mellers (Stud.<br />

Moeller (Bruder)) un kancelejas darbinieka Lībeka<br />

sieva (Fr.[au] Canzleyverwandte Lubeck).<br />

dzimtas atzarā izmantoto ģērboni ar dzirnakmeņa atveidu.<br />

Ir norādes, ka pirms tam Georgs Frīdrihs fon Gotcens bija<br />

precējies arī ar Mariju Eleonori fon Partengali (Marie<br />

Eleonore von Partngall, *†1721.), bet pēc viņas nāves –<br />

ar Eleonoru Mariju fon Frobneri (Eleonore Marie von<br />

Frobner, *†1739.). Šajā laulībā piedzima dēls Johans<br />

Gotfrīds Frīdrihs fon Gotcens (Johann Gottfried Friedrich<br />

von Goetzen, *8.9.1725. Stencken †18.6.1799. Stencken).<br />

Johans Gotfrīds Frīdrihs fon Gotcens salaulājās ar Katrīni<br />

Vilhelmīni fon Koosu (Katharina Wilhelmina von Quooss,<br />

*3.2.1728. Schwitten †1771.) un šīs ģimenes pēcteču<br />

dzimtas zars sniedzas līdz mūsdienām. Vācu pētījumos ir<br />

norāde, ka Katrīna Luīze Mellere pēc sava vīra nāves bija<br />

saderinājusies ar jēgeri Bīzoldu (Biesoldt) un leitnantu<br />

Šturcenbeheru (Schturzenbecher), taču plašāku ziņu par<br />

notikušām laulībām un tajās dzimušiem pēcnācējiem nav<br />

atrastas.<br />

VI paaudzes pārstāvis Kristians Daniels Mellers<br />

(Christian Daniel Moeller, *4.1.1704. Konigsberg †9.1.1768.<br />

Konigsberg) studēja tiesību zinātnes un tika imatrikulēts<br />

Alberta universitātē 1719. gada <strong>30</strong>. septembrī. Pēc studijām<br />

viņš bija rajona tiesnesis Zakheimerā (Sackheimer), tad –<br />

pilsētas domes loceklis (Stadtrat) un Kēnigsbergas trešais<br />

birģermeistars, kā arī pilsētas skolu galvenās krājkases<br />

direktors. Ir zināms, ka viņš bija korporācijas “Priorum”<br />

biedrs. Ir zināms, ka viņš dzīvoja pašam piederošā namā<br />

Kēnigsbergas Langasse ielā.<br />

Vācu pētījumos ir norāde, ka Kēnigsbergas Valsts arhīvā<br />

bija atrodami vairāki dokumenti, kas saistīti ar viņa<br />

izvadīšanu – bēru sprediķis, kā arī apraksts par bērēm,<br />

kurā teikts, ka Kristiana Daniela krusttēvs, Prūsijas<br />

karalis Frīdrihs I (Friedrich I, *11.7.1657. Konigsberg,<br />

†25.2.1713. Berlin) 128 kā dāvanu savam krustdēlam šūpulī<br />

ir licis karoga tiesības (Fahnrichspatent). Ir zināms, ka<br />

Kristiāns Daniēls bija precējies divas reizes – 1739. gada<br />

24. novembrī Kēnigsbergā ar Kēnigsbergas Altštadtes<br />

tirgotāja Georga Vernera (Georg Werner) meitu Regīnu<br />

Doroteju Verneri (Regina Dorothea Werner, *20.6.1720.<br />

Konigsberg †28.2.1752. Konigsberg), bet deviņus gadus<br />

pēc pirmās sievas nāves viņš Kēnigsbergā, 1761. gada 24.<br />

septembrī salaulājās ar Altštadtes aldara Frīdriha Lībeka<br />

(Friedrich Lubeck) meitu Katrīnu Elizabeti Lībeku<br />

(Catharina Elisabeth Lubeck, *6.3.1718. Konigsberg<br />

†10.3.1777. Konigsberg), kas bija Kneiphofas zīda tirgotāja<br />

(Seidenhandler) Zigmunda Koniga (Siegmund Konig)<br />

atraitne un mira no tūskas. Pats Kristiāns Daniēls mira<br />

no dedzinoša drudža un tika apglabāts Neurozgarteras<br />

(Neurosgarter) kapsētā. Pirmajā laulībā piedzima meita<br />

(VII paaudze):<br />

• Danielina Doroteja Mellere (Tīzena) (Danielina<br />

Dorothea Moeller (Thiesen) *31.1.1741. Konigsberg<br />

Par vairākiem VI paaudzes pēctečiem ir pieejas skopas<br />

†19.4.1800. Konigsberg), krustvecāki ir norādīti:<br />

biogrāfiskās ziņas. Tā piemēram, Katrīna Luīze Mellere<br />

padomnieks Gūters (Hofrath Gutther), skolu<br />

(fon Gotcena) (Catharina Luisa Moeller (von Goetzen),<br />

pārvaldnieks Tēgens (Pupillenrat Thegen), tiesas<br />

*1702. †1774. Wiesritten, Krs. Labiau) pēc nāves tika<br />

padomnieka fon Kupnera atraitne (Fr.[au]<br />

apglabāta Kanmenā (Canmen), bet 1740. gada 1. decembrī<br />

Geheimrath von Kupner, vidua), kara padomnieka<br />

Stenkenā (Stencken, Krs. Labiau, mūsdienās Ļipovka -<br />

Lilientāla kundze (Fr.[au] Kriegsrath Lilienthal),<br />

Липовка) salaulājās ar Georgu Frīdrihu fon Gotcenu<br />

policijas pārvaldes darbinieka Mellera atraitne (Fr.<br />

(Georg Friedrich von Goetzen, *1.6.1691. †17.7.1751.<br />

[au] Obristwachmeister Moeller, vidua), Katrīna<br />

Stencken), kurš bija Stenkenas un Visrītes (Wißritten,<br />

Doroteja Vernere (Fr.[au] Catharina Dorothea<br />

mūsdienās Turgeņevo – Тургенево) īpašnieks un mira<br />

Werner).<br />

pēc ilgstošas slimības (viņš tika apglabāts Kanmenas<br />

baznīcā). Laulības laikā viņi iekrāja 6000 guldeņu. Kā<br />

VII paaudzes pārstāve Savukārt pati Danielina Doroteja<br />

liecina norāde vācu pētījumā, Kēnigsbergas Valsts arhīvā<br />

Mellere (Tīzena) (Danielina Dorothea Moeller (Thiesen)<br />

tika atrasti divi testamenti. Uz viena no tiem bija Katrīnes<br />

*31.1.1741. Konigsberg †19.4.1800. Konigsberg) apprecējās<br />

Luīzes Melleres brāļa Kristiāna Daniēla Mellera paraksts,<br />

ar Johanu Tīzenu (Johann Tiesen, *1.5.1736. Konigsberg<br />

kurš testamentu apliecināja kā liecinieks ar Majorslinie<br />

†22.6.1796. Konigsberg). Viņš ieguva Med.Dr. grādu<br />

142 143<br />

1758. gada 20. aprīlī, kā arī Mag.phil. grādu tā paša<br />

gada 23. janvārī. Viņš strādāja kā maģistrs un pilna laika<br />

profesors. Ir zināms, ka ģimene dzīvoja savā namā pie<br />

Altštadtes tirgus. Danielina Doroteja Mellere mira no<br />

distrofijas (novajēšanas) un tika apglabāta Neurozgarteras<br />

(Neurosgarter) kapsētā, bet viņas vīrs – krūšu slimības un<br />

tika apglabāts Šteimdammeras (Steindammer) kapsētā.<br />

Kā trešais VI paaudzes pārstāvis Kristiana Mellera ģimenē<br />

piedzima Albrehts Heinrihs Mellers (Albrecht Heinrich<br />

Moeller, *13.3.1707. Konigsberg, †23.5.1752. Labiau), kurš<br />

1740. gada 21. oktobrī Vestenhofenā (Westenhofen, Krs.<br />

Labiau) salaulājās ar lauksaimnieka (Collmers) Heinriha<br />

Zīgmunda (Heinrich Siegmund) meitu Annu Regīnu<br />

Zīgmundi (Anna Regina Siegmund, *1715. †7.2.1787.).<br />

Ir zināms, ka Heinrihs Zīgmunds bija cēlies no Kuikemas<br />

pie Šonvaldes (Kuikem bei Schonewalde). Pēc Albrehta<br />

Heinriha Mellera nāves viņa atraitne apprecējās otrreiz –<br />

1754. gada 22. februārī par viņas vīru kļuva Mihaels Veiss<br />

(Michael Weiss). Par pašu Albrehtu Heinrihu Melleru ir<br />

zināms, ka viņš bija Vesthofenas pilskungs (īpašnieks), kas<br />

pēc aplenkuma 1745. gada 1. oktobrī tika nodota novada<br />

muitniekam (Kreissteuereinnehmer) Karlam Frīdriham<br />

Blogavam (Carl Friedrich Blogau). Pēc pils nodošanas<br />

Mellera ģimene pārcēlās uz Labiau. Ir zināms, ka Albrehts<br />

Heinrihs Mellers kļuva par tēvu septiņiem pēcnācējiem<br />

(VII paaudze):<br />

• Anna Doroteja Albertīne Mellere (Pilhovska)<br />

(Anna Dorothea Albertina Moeller (Pilchowski),<br />

*20.8.1741. Westhofen †6.12.1801. Konigsberg). Kā<br />

krustvecāki ir norādīti majora Mellera sieva (Fr.<br />

[au] Major Moeller), fon Gotca no Stenkenas (Fr.<br />

[au] von Goetz, Stenken), rātskunga Mellera sieva<br />

(Fr.[au] Stadtrat Moeller, domāta – Regīna Doroteja<br />

Mellere, dzim. Vernere), aptiekāra Litviena sieva<br />

(Fr.[au] Apotheker Littwien (?)), leitnats fon Gotcs<br />

(Lieutnant v. Goetz), Labiau arhidiakons Bekers<br />

(Archidiaconus Bechker, Labiau), kara komisārs<br />

Glogavs (Kriegskomissar Glogau), Kēnigsbergas<br />

tirgotāja Mellera sieva (Fr.[au] Moeller, mercatoris<br />

conjux aus Konigsberg), Zīgmunds fon Kukeimens<br />

(Siegmundt von Kukeimen), iesala darītājs Kiršs<br />

(Malzenbrauer Kirsch).<br />

• Luīza Henriete Mellere (Loysa Henrietta Moeller,<br />

*10.8.1742. Westhofen †31.3.1789. Konigsberg). Kā<br />

krustvecāki ir norādīti asesora Felda sieva (Fr.[au]<br />

Assessor Feld), kara komisāra Glogava sieva (Fr.[au]<br />

Attēls 2.<br />

Mānsfeldes (Mahnsfeld) mācītāja māja, kurā, visticamāk,<br />

dzīvoja Anna Doroteja Mellere ar savu vīru, mācītāju<br />

Mihailu Kristofu Pilhovski.

Kriegskomissar Glogau), tiesas sekretāra Šteinhofeļa<br />

sieva (Fr.[au] Gerichtsschreiber Steinhofel), Georgs<br />

Frīdrihs fon Goecs (Georg Friedrich von Goetz),<br />

pilsētas domnieks [Kristiāns Daniēls] Mellers<br />

(Stadtrat Moeller) un nomnieks Ernsts Zīgmunds<br />

(Arrendator Ernst Siegmund). 1768. gadā Luīza<br />

Henriete Mellere pārcēlās pie Georgenburgas<br />

(Georgenburg) Amtsrat Reideļa (Reudel) sievas, kur<br />

visticamāk strādāja. Viņa mira no dedzinoša drudža<br />

un tika apglabāta Neurozgarteras (Neurosgarter)<br />

kapsētā.<br />

• Kristians Frīdrihs Mellers (Christian Friedrich<br />

Moeller, *28.9.1744. Westhofen †27.8.1778.<br />

Konigsberg). Kā krustvecāki ir norādīti staļļmeistars<br />

Vermters (Stallmeister Wermter (?)), padomnieks<br />

Pozens (Amtsrat Possen), diakons Šrēders (Diacon<br />

Schroder), Laukiškenas mācītāja Šulca sieva (Fr.<br />

[au] Pfarrer Schulz, Laukischken), fon Goecs no<br />

Stenkenas (v. Goetz, Stenken), Kancleja Bērvante no<br />

Lībekas (Fr.[au] Cantzley Berwandte Lubeck).<br />

• Ernsts Albrehts Heinrihs Mellers (Ernst Albrecht<br />

Heinrich Moeller, *17.9.1745. Westhofen †12.5.1808.<br />

Sackheim, skat. Sackheimer Linie). Kā krustvecāki<br />

ir norādīti fon Goecs no Stenkenas (v. Goetz,<br />

Stenken), asesora Felda sieva (Fr.[au] Assessor Feld),<br />

staļmeistara Vermtera sieva (Fr.[au] Stallmeister<br />

Wermster), aptiekārs Litviens (Apotheker Litwien),<br />

nomnieka Dēlerta sieva (Arrendator Fr.[au]<br />

Dehlert).<br />

• Johans Albrehts Mellers (Johann Albrecht<br />

Moeller, *18.7.1747. Labiau †7.10.1751. Labiau),<br />

miris kā bērns. Kā krustvecāki ir norādīti asesora<br />

Felda sieva (Fr.[au] Assessor Feld), Kristofālkens<br />

(Christophalcken) – pārējais ieraksts ir nesalasāms.<br />

• Jūlija Vilhelmīne Mellere (Juliana Wilhelmina<br />

Moeller, *17.5.1750. Labiau †6.4.1751. Labiau),<br />

mirusi kā zīdainis. Kā krustvecāki ir norādīti<br />

medicīnas aptiekāra Litviena sieva (Fr.[au] Medizin<br />

Apotheker Litwien), pilsētas mantziņa Vīdemaņa<br />

sieva (Fr.[au]Stadtkammerer Wiedemann).<br />

• Jūlija Karolīne Mellere (Juliana Carolina<br />

Moeller, *15.3.1752. Labiau †16.5.1753.), mirusi kā<br />

zīdainis. Kā krustvecāki ir norādīti tiesas rakstveža<br />

meita Vilhelmīne Šteinhofeles jaunkundze (Jgf.<br />

[Jungfrau] Wilhelmina Steinhofel, Tochter des adl.<br />

Gerichstsschreibers), mežziņa Rāta sieva (Fr.[au]<br />

Forsterin Rath), rātes padomnieks Emtmanis<br />

(Ratsverwandter Emtmann).<br />

Par šiem pēcnācējiem ir zināms, ka VII paaudzes pārstāve<br />

Anna Doroteja Albertīne Mellere (Pilhovska) (Anna<br />

Dorothea Albertina Moeller (Pilchowski), *20.8.1741.<br />

Attēls 4.<br />

Kēnigsbergas Wassergasse 20. gs sākumā.<br />

Westhofen †6.12.1801. Konigsberg) kā jauna meitene<br />

pārcēlās pie savas tantes fon Gotcenas (von Goetzen)<br />

uz Vīzritteni (Wißritten). Visticamāk, šeit ir domāta<br />

Annas Dorotejas Albertīnes tēva Albrehta Heinriha<br />

vecākā māsa Katrīna Luīze Mellere, kura bija precējusies<br />

ar Georgu Frīdrihu fon Gotcenu. 1780. gada <strong>30</strong>. maijā<br />

Kēnigsbergā Anna Doroteja Albertīne salaulājās ar<br />

Mānsfeldes (Mahnsfeld) mācītāju Mihaelu Kristofu<br />

Pilhovski (Michael Christoph Pilchowski, *8.10.1732.<br />

Konigsberg (Steindamm) †31.8.1787. Mahnsfeld). 1751.<br />

gada 29. septembrī viņš uzsāka studijas Kēnigsbergā, bet<br />

1772. gada 31. jūlijā tika ordinēts pilī un tajā pašā gadā<br />

kļuva par mācītāju Mānsfeldē. 129 Arī Mihaela Kristofa tēvs<br />

Mihaels Pilhovskis (Michael Pilchowski, *? Wierczeycken<br />

†14.10.1765. Konisgberg) bija skolas rektors un mācītājs<br />

Šteindammeres baznīcā Kēnigsbergā. 1<strong>30</strong> Mihaela Kristofa<br />

Pilhovska un Annas Dorotejas Albertīnes Melleres laulībā<br />

piedzima dēls (VIII paaudze):<br />

• Karls Frīdrihs Gotfrīds Pilhovskis (Carl Friedrich<br />

Gottfried Pilchowski, *<strong>30</strong>.1.1782. Mahnsfeld, †<br />

1.3.1804. Konigsberg), kurš studēja jurisprudenci<br />

un miris kā biroja darbinieks (Referendar) 22 gadu<br />

vecumā, ziņas par citiem pēcnācējiem šajā ģimenē<br />

nav atrastas.<br />

Par Annas Dorotejas Albertīnes brāli, VII paaudzes<br />

pārstāvi Kristianu Frīdrihu Melleru (Christian Friedrich<br />

Moeller, *28.9.1744. Westhofen †27.8.1778. Konigsberg)<br />

ir zināms, ka viņš mira no dizentērijas un tika apglabāts<br />

Kēnigsbergas Altštadtes kapsētā, bet dzīves laikā bija<br />

līdzīpašnieks firmā “Paul Johannsen un Sohn” (kopā ar<br />

Karlu Frīdrihu Johansenu), kurā saimniekoja arī viņa<br />

tantes Mariannas Dorotejas Melleres vīrs Pauls Johansons,<br />

kura meitu Henrieti Šarloti Johannsenu (Henrietta<br />

Charlotta Johannsen †pēc 1797.) viņš apprecēja 1777. gada<br />

12. novembrī Kēnigsbergā. Viņi dzīvoja Kēnigsbergā,<br />

Schmiedegasse ielā. Šajā laulībā piedzima dēls (VIII<br />

paaudze):<br />

• Daniels Teodors Frīdrihs Mellers (Daniel<br />

Theodor Friedrich Moeller, *21.10.1778. Konigsberg<br />

†15.10.1802. Konigsberg).<br />

VIII paaudzes pārstāvis Daniels Teodors Frīdrihs Mellers<br />

(Daniel Theodor Friedrich Moeller, *21.10.1778. Konigsberg<br />

†15.10.1802. Konigsberg) piedzima dažus mēnešus pēc<br />

sava tēva nāves, studēja tiesību zinātnes Kēnigsbergas<br />

universitātē un mira no dizentērijas. Kā viņa krustvecāki ir<br />

norādīti finanšu pārvaldes vadītājs Johans Ulrihs Šrēbins<br />

(Kommerzienrat Johann Ulrich Schrebin), D.Johans<br />

Tīzens (D.Johann Thiesen) Daniels Gramackis (Daniel<br />

Grammatzki), kara padomnieka atraitne Anna Katrīna<br />

Šrēdere (Fr.[au] verw.[itwe] Kriegsrath Anna Catharina<br />

Schoeder), atraitne Marija Doroteja Johannsena (verw.<br />

[itwe] Marija Dorothea Johannsen), Johanna Henriete<br />

Johansena (Fr.[au] Johanna Henrietta Johannsen).<br />

Zakheimeras atzara (Sacheimer Linie) aizsācēju (skat. šim<br />

atzaram veltīto nodaļu). Par pārējo trīs Albrehta Heinriha<br />

Mellera pēcnācēju – Johanna Albrehta Mellera, Jūlijas<br />

Vilhelmīnes un Jūlijas Karolīnas dzīvesgājumu ziņas nav<br />

atrastas.<br />

Par Kristiana Mellera astoto dēlu, VI paaudzes pārstāvi<br />

Zigmundu Fridrihu Melleru (Siegmund Friedrich<br />

Moeller *21.10.1717. Konigsberg † 24.1.1781. Koslin) ir<br />

zināms, ka viņš strādāja kā akcīzes inspektors Koslinā<br />

(Koslin), bet mira no plaušu karsoņa. Tāpat ir zināms, ka<br />

viņš bija precējies ar Jēkaba Hahzogena (Jakob Hahzogen)<br />

meitu Johannu Kristīni Hāhcogeni (Johanna Christina<br />

Hahzogen, *7.2.1734. Berlin †?) un šajā laulībā piedzima<br />

seši pēcnācēji no kuriem plašākas ziņas ir atrodamas tikai<br />

par pirmdzimto, kurš vienlaikus ir arī Melleru dzimtas<br />

Šlāveras atzara aizsācējs. Laulībā piedzima(VII paaudze):<br />

• Johans Frīdrihs Ludvigs Mellers (Johann<br />

Friedrich Ludwig Moeller, *22.9.1754. Berlin<br />

†25.10.1826., Schlawe), papildinformāciju skat.<br />

Schlawer Linie,<br />

• Šarlote Johanna Frederika Mellere (Charlotta<br />

Johanna Friederika Moeller, *26.12.1758. Koslin †?),<br />

• Beāte Marija Kristīne Mellere (Beate Maria<br />

Christine Moeller, *13.11.1760. Koslin †?),<br />

• Doroteja Sofija Vilhelmīne Mellere (Dorothea<br />

Sophia Wilhelmine Moeller, *22.9.1762. Koslin †?),<br />

• Henriete Karolīne Luīze Mellere (Henriette<br />

Caroline Luise Moeller, *5.6.1766. Koslin †?),<br />

• Johanna Kristīne Mellere (Johanna Christine<br />

Moeller, *20.10.1769. Koslin †?).<br />

Par šo pēcteču likteni nekādas ziņas pagaidām nav atrastas.<br />

Par Kristiana Mellera piekto pēcnācēju, meitu, VI paaudzes<br />

pārstāvi Helēna Šarlote Mellere (Helena Charlotta<br />

Moeller (Schultz), *3.9.1712. Konigsberg †?) ir zināms,<br />

ka viņa 1744. gada 21. februārī Stankenā (Stancken)<br />

salaulājās ar Laukiškenas (Laukischken) mācītāja Gothilfa<br />

Šulca 131 (Gotthelf Schulz *17.9.1691. Russ †19.3.1742.<br />

Laukischken) dēlu, Labiau kroga (Stadkruge) nomnieku<br />

(kopš 1749. gada – zemes nomnieku Neugrābenā (Kolm.<br />

Arrendator am Neuen Graben bei Juwendt) Johannu<br />

Gothilfu Šulcu (Johannis Gotthilf Schulz, *Laukischken),<br />

kurš bija students, 1745. gadā viņš nomāja īpašumu<br />

Labiau apkaimē (Arrendator eines Stadtkruges in Labiau),<br />

bet 1749. gadā bija īpašuma nomnieks Jūvendā pie<br />

Jaungrābenas (Juwendt, mūsdienās – Razino – Разино 132 )<br />

(collmischer Arrendator am Neuen Graben bei Juwendt).<br />

Šajā laulībā piedzima (VII paaudze):<br />

• Helēna Doroteja Šulca (Helene Dorothea Schulz,<br />

*7.4.1745. Labiau †?),<br />

• Johans Gotlībs Šulcs (Johann Gottlieb Schulz,<br />

*4.11.1749. Juwendt †?).<br />

Par Kristiana Mellera devīto pēcnācēju, meitu Mariannu<br />

Kā ceturtais Albrehta Heinriha Mellera ģimenē piedzima<br />

Doroteju Melleri (Johanseni) (Mariana Dorothea<br />

dēls Ernsts Albrehts Heinrihs Mellers (Ernst Albrecht<br />

Moeller (Johannsen), *19.8.1719. Konigsberg †24.1.1790.)<br />

Heinrich Moeller, *17.9.1745. Westhofen †12.5.1808.<br />

ir zināms, ka 1746. gada 14. septembrī Kēnigsbergā<br />

Sackheim, skat. Sackheimer Linie). Vācu pētījumā viņa<br />

viņa salaulājās ar ar Altštadtes tirgotāju un banķieri,<br />

pirmais norādītais vārds “Ernsts” ir nosvītrots, bet<br />

firmas “Paul Johannsen und Sohn” (tā 1790. gadā atradās<br />

“Albrehts” ir rakstīts iekavās. Ir zināms, ka viņš 1768<br />

Kēnigsbergas Wassergasse ielā) īpašnieku Paulu Johansenu<br />

gadā svešumā (in der Fremde) saimniekoja Dameraušas<br />

(Paul Johannsen, *? † pirms 1768. gada), kuru laulībā<br />

(Damerauschen) vējdzirnavās pie Šākenas (Schaaken),<br />

piedzima meita (VII paaudze):<br />

vēlāk bija degvīna ražotājs, bet 1774. gada 7. oktobrī<br />

Šākenā salaulājās ar Annu Regīnu Šveihleri (Anna Regina<br />

• Henriete Šarlote Johannsena (Henrietta<br />

Schweichler, *1753. †8.7.1805. Schaaken) un tiek uzskatīts<br />

Charlotta Johannsen, *20.5.1749., Konigsberg, †pēc<br />

jauna, iepriekšējos pētījumos neiekļauta dzimtas atzara -<br />

1782.),<br />

144 145<br />

VII paaudzes pārstāve Henriete Šarlote Johannsena<br />

(Henrietta Charlotta Johannsen, *20.5.1749., Konigsberg<br />

†pēc 1782.), kā jau norādīts iepriekš, apprecējās ar<br />

Kristiānu Frīdrihu Melleru un šajā laulībā piedzima dēls<br />

(VIII paaudze):<br />

• Daniels Teodors Frīdrihs Mellers (Daniel<br />

Theodor Friedrich Moeller, *21.10.1778. Konigsberg<br />

†15.10.1802. Konigsberg).<br />

Savukārt par Kristiana Mellera jaunāko atvasi - desmito<br />

dēlu, VI paaudzes pārstāvi Gotfrīdu Melleru (Gottfried<br />

Moeller, *6.3.1722. Konigsberg †3.1769.) ir zināms, ka<br />

vājuma dēļ viņš tika kristīts nevis baznīcā, bet mājās.<br />

Vēlāk viņš bija zemes nomnieks Kalkeimā (Kalkeim,<br />

Heiligenwalde apkaimē, mūsdienās – Gruševka<br />

(Грушевка)). Vācu pētījumos ir norāde uz Kēnigsbergas<br />

Valsts arhīvā atrasto 1768. gada 25. novembrī sastādīto<br />

un 1769. gada 23. martā publicēto testamentu (skat.<br />

Oberlandesgericht III, 15), kas ļauj izteikt pieņēmumu, ka<br />

Gotfrīds Mellers ir miris 1769. gada martā.<br />

Par Kristiana Mellera sesto pēcnācēju, dēlu, VI paaudzes<br />

pārstāvi Zahariju Ernstu Melleru (Zacharias Ernst<br />

Moeller *14.3.1714. Konigsberg †8.6.1774. Muhlhausen,<br />

Krs.Pr.Holland) ir zināms, ka viņš kā seržants dienēja fon<br />

Belovšena pulkā (von Belowschen Regiement), bet laikā no<br />

1754. gada novembra līdz 1774. gadam bija Mūlhauzenas<br />

(Mühlhausen, Krs.Pr.Holland, mūsdienās Młynary, Polija),<br />

bet vēlāk – arī Domnavas birģermeistars. Mūlhausenā<br />

viņš dzīvoja paša namā Kirchenstrasse ielā. 1758. gadā<br />

viņš no savām rezervēm samaksāja 9 tālerus krieviem<br />

kā kara kontribūciju. 133 Kā viņa nāves iemesls ir norādīta<br />

caureja (viņš tika apglabāts Mūlhauzenas kapsētā). 1752.<br />

gada 7. novembrī viņš salaulājās ar Domnavas (Domnau,<br />

mūsdienās Domnovo (Домново) 134 ) mācītāja Ernsta<br />

Korvina Milo 135 (Ernst Corvin Milo, *22.5.1682. Domnau<br />

†15.11.1755. Domnau) un franču kolonistu ģimenes<br />

Kēnigsbergā pārstāves Marijas Lovisas Persodes (Maria<br />

Lovisa Persode) meitu Mariju Adelgundi Milo (Maria<br />

Adelgunda Milo, *1732. †22.4.1807. Konigsberg). Kā<br />

Marijas Adelgundes nāves iemesls ir norādīts vecuma<br />

nespēks. Šajā laulībā piedzima (VII paaudze) astoņi<br />

pēcnācēji:<br />

• Doroteja Karolīne Mellere (Johansena)<br />

(Dorothea Carolina Moeller (Johannsen) *25.9.1755.<br />

Mühlhausen †?), kā krustvecāki ir norādīti kapelāns<br />

Drenčjans (Kaplan Drenchjann), tiesnesis Šulcs<br />

(Richter Schulz), Anna Regīna Zandhofa (Fr.[au]<br />

Attēls 3.<br />

Mūlhauzenas tirgus laukums un rātsnams ap 1910. gadu.

Anna Regina Sandhof), Mihaela Bāznere (Fr.[au]<br />

Michael Basner).<br />

• Daniels Ernsts Gotlībs Mellers (Daniel Ernst<br />

Gottlieb Moeller, *24.7.1758. Mühlhausen †?), kā<br />

krustvecāki ir norādīti mācītājs Johans Gotfrīds<br />

Zandhofs (Pastor Johann Gottfried Sandhoff),<br />

Neumārktas mācītājs Zommers (Pfarrer Sommer,<br />

Neumarkt), padomnieks Georgs Hincmanis<br />

(Ratsverwnadter Georg Hintzmann), Herrensdorfas<br />

mācītāja Štūves sieva (Fr.[au] Pfarrer Stuwe,<br />

Herrndorf).<br />

• Johanna Adelgunde Mellere (fon der Heide)<br />

(Johann Adelgunda Moeller (von der Heyde) *1759.<br />

†?),<br />

• Johans Frīdrihs Ludvigs Mellers (Johann<br />

Friedrich Ludwig Moeller, *25.6.1761. Muhlhausen<br />

†22.8.1796. Konigsberg). Kā krustvecāki ir norādīti<br />

Herrendorfas mācītājs Štuvais (Štūve) (Pfarrer<br />

Stuwaus (Stuwe), Herrndorf), pilsētas bārddzinis<br />

Šroters (Stadtbarbier Schroter), Dr. Šulca atraitne<br />

(Wittfrau Dr.Schulz), Šlodittenas ierēdņa Toiherta<br />

sieva (Fr.[au] Amtmann Teucher, Schloditten).<br />

• Marija Šarlote Mellere (Tomasa) (Marie Charlotte<br />

Moeller (Thomas), *20.3.1765. †?). Kā krustvecāki ir<br />

norādīti Doičendorfas mācītājs Ceidlers (Pfarrer<br />

Zeidler von Deutchendorf), inspektors Mondēlius<br />

(Inspector Mondelius), pilsētas mantzinis Bozners<br />

(Bāzners?) (Stadtkammerer Bosner (Basner?)),<br />

Martins Vēgers (Martin Wegner), kapelāna Tīlo<br />

sieva (Fr.[au] Caplan Thilo), Rihtera Šulca sieva<br />

(Fr.[au] Richter Schulz). Pati Marija Šarlote Mellere<br />

1795. gada aprīlī viņa salaulājās ar Kolbergas pilsētas<br />

inspektoru (Stadtinspektor) Tomasu (Thomas).<br />

Citu ziņu nav.<br />

• Zaharijs Ernsts Mellers (Zacharias Ernst Moeller,<br />

*20.7.1767. †?). Kā krustvecāki ir norādīti mežsargs<br />

fon Vesers (Forstmeister v. Weser), mācītājs Štūvais<br />

(Štūve) (Pfarrer Stuways (Stuwe)), inspektors<br />

Mondēlius (Inspector Mondelius), Delgartas kundze<br />

(F.[rau] Delgart).<br />

• Katarīna Albertīne Mellere (Catharina Albertina<br />

Moeller, *18.3.1770. Muhlhausen, †15.3.1771.<br />

Muhlhausen), mira no bakām nepilna gada vecumā<br />

un tika apglabāta Mūlhausenā. Kā krustvecāki<br />

ir norādīti tiesnesis Mednavs (Richter Mednau),<br />

Jēkaba Šrotera sieva (Fr.[au] Jacob Schroter), Katrīna<br />

Eleonora Bāznere (Catharina Eleonore Basner).<br />

• Karls Ludvigs Mellers (Carl Ludwig Moeller,<br />

*5.10.1772. Muhlhausen †15.6.1824. Konigsberg). Kā<br />

krustvecāki ir norādīti kapelāns Tīlo (Caplan Thilo),<br />

pilsētas tiesnesis Donte (Stadtrichter Donte), pilsētas<br />

mantziņa Arndta sieva (Fr.[au] Stadtkammerin<br />

Arndt). Pats Karls Ludvigs Mellers bija nodokļu<br />

inspektors (execuror) Kēnigsbergas Maģistrātā un<br />

41 gada vecumā 1813. gada 17. aprīlī viņš apprecējās<br />

ar tobrīd 19 gadus veco Karolīni Frederiki Eiteri<br />

(Caroline Friederike Eiter, *1794. †?). Citu ziņu nav.<br />

Zaharija Ernsta vecākā meita, VII paaudzes pārstāve<br />

Doroteja Karolīne Mellere (Johansena) (Dorothea<br />

Carolina Moeller (Johannsen) *25.9.1755. Mühlhausen<br />

†?) 1794. gada 26. janvārī Kēnigsbergā salaulājās ar sava<br />

tēva māsas Mariannas Dorotejas Melleres vīra, tirgotāja<br />

Paula Johansena (Paul Johannsen) dēlu 136 Karlu Frīdrihu<br />

Johannsenu (Karl Friedrich Johannsen, *12.11.1729.<br />

†5.7.1810. Konigsberg), kurš bija tirgotājs un mira no nervu<br />

saslimšanas. Visticamāk, Karla Drīdriha Johannsena<br />

tēvs pirms laulībām ar Mariannu Doroteju Melleri bija<br />

precējies ar citu sievieti (uz to norāda vecums) un Karls<br />

Drīdrihs Johannsens piedzima pirmajā laulībā. Ir zināms,<br />

ka arī pašam Karlam Frīdriham Johannsenam šīs bija otrās<br />

laulības – iepriekš viņš bija precējies ar Johannu Henrieti<br />

Baumgarteni (Johanna Henrietta Baumgarten, *26.6.1724.<br />

†26.7.1793. Konigsberg). Laulībā ar Doroteju Karolīni<br />

Melleri piedzima iepriekš vācu pētījumos neiekļauts (dēls<br />

VIII paaudze):<br />

• Karls Eduards Johannsens (Carl Eduard<br />

Johannsen *? †29.12.1799.), kurš visticamāk,<br />

piedzima pēc 1794. gada.<br />

Zaharija Ernsta otrais dēls, VII paaudzes pārstāvis<br />

Daniels Ernsts Gotlībs Mellers (Daniel Ernst Gottlieb<br />

Moeller, *24.7.1758. Mühlhausen †?) 1789. gada 25. jūnijā<br />

kļuva par Altštadtes birģeri un par 25 tāleriem iegādādājās<br />

zīda, kokvilnas un tekstilpreču tirgotavu, kas atradās<br />

Wassergasse ielā 414 un kurā viņš saimniekoja ar savu<br />

brāli Johanu Frīdrihu Ludvigu Melleru, kurš 1791. gada<br />

1. septembrī arī kļuva par Altštadtes birģeri. Par viņu ir<br />

zināms fakts, ka viņš mira no gļotas drudža (Schleimfieber)<br />

un tika apglabāts Kēnigsbergas Trāgheimas kapsētā, kā<br />

arī fakts, ka viņam piederēja 50% no ģimenes uzņēmuma<br />

akcijām, par kurām viņš iztērēja 25 tālerus. Savukārt<br />

Daniēls Ernsts Gotlībs Mellers 1791. gada 13. aprīlī<br />

Kēnigsbergā apprecējās ar tirgotāja Švarca (Schwartz)<br />

meitu Mariju Jūliju Švarcu (Maria Juliana Schwartz,<br />

*12.12.1773. Konigsberg †17.2.1813. Konigsberg). 1797.<br />

gadā ģimene dzīvoja Kēnigsbergā, Franzosische strasse 128<br />

un šajā laulībā piedzima (VIII paaudze):<br />

kungs (H.[err] Zimmermann), Švarcas jaunkundze<br />

(Jgfr.[Jungfrau] Schwartz).<br />

Par VIII paaudzes pārstāvi Johanu Frīdrihu Otto Melleru<br />

(Johann Friedrich Otto Moeller, *26.3.1797. Konigsberg †?)<br />

ir zināms, ka viņš bija tirgotājs Kēnigsbergā un 1823. gada<br />

31. oktobrī apprecējās ar Vēlavas policijas priekšnieka<br />

Kristofa Gotlība Liedkes (Christoph Gottlieb Liedtke)<br />

un viņa sievas Vilhelmīnes Marijas Jovišas (Wilhelmine<br />

Maria Johwisch) meitu Jūliju Henrieti Liedtki (Juliana<br />

Henrietta Liedtke, *<strong>30</strong>.8.1800. Luck †?) un laikā no 1824.<br />

līdz 1831. gadam dzīvoja Langasse 71, tad pārcēlās uz<br />

Badergasse un visbeidzot 1843. gadā apmetās Franzosische<br />

strasse. Šajā laulībā piedzima seši bērni (IX paaudze):<br />

• Julijs Augusts Otto Mellers (Julius August Otto<br />

Moeller, *1.11.1824. Konigsberg †?),<br />

• Karls Gustavs Ādolfs Mellers (Carl Gustav<br />

Adolph Moeller *24.9.1826. Konigsberg †25.12.1838.<br />

Konigsberg), slidojot ielūza ledū un noslīka Prēgeles<br />

upē.<br />

• Marija Amālija Auguste Mellere (Zīkere)<br />

(Maria Amalia Auguste Moeller (dvīne) (Sieker),<br />

*13.12.1827. Konigsberg †?), 1850. gada 27. maijā<br />

salaulājās ar Grosenhainas (Grossenhain) tirgotāju<br />

un fabrikantu Emīlu Zīkeru (Emil Sieker);<br />

• Jūlija Karla Ottīlija Mellere (Juliane Carla Ottilie<br />

• Johanns Karls Ernsts Mellers (Johannn Carl<br />

Ernst Moeller, *20.7.1792. Konigsberg †4.5.1794.<br />

Konigsberg), miris kā bērns nepilnu divu gadu<br />

vecumā no bakām un apglabāts Kēnigsbergas<br />

Altštadtes kapsētā. Kā bērna krustvecāki ir norādīti:<br />

valdības ierēdnis Švarcs (Regierunsgsreferendar<br />

Schwartz), birģemeistara Mellera sieva, vecmāmiņa<br />

[Marija Adelgunda Mellere, dzim. Milo] (Fr.<br />

[au] Burgermeister Moeller, Grossmutter), senāta<br />

sekretārs Frīdels (Senatssekretar Friedel), medicīnas<br />

aptiekārs Henske (Medizinapotheker Henske), iesala<br />

darītāja Neimaņa sieva (Fr.[au] Malzenbrauer<br />

Neumann).<br />

• Georgs Heinrihs Augusts Mellers (George<br />

Heinrich August Moeller, *13.11.1794. Konigsberg<br />

†?), nekādu ziņu par dzīvesgājumu nav. Kā bērna<br />

krustvecāki ir norādīti: valdības sekretārs Le<br />

Noble (regierungssekretar Le Noble), tirgotājs Leide<br />

(Negotiant Leyde), tirgotājs Bartuts (Negotiant<br />

Barthut), juvelieris Cimmermans juniors (Juwelier<br />

Zimmermann jun.), tirgotāja Mellera atraitne<br />

(Kaufmansswitwe Moller), vecmāmiņa Švarca (Fr.<br />

[au] Schwartz, grosmutter).<br />

• Johans Karls Mellers (Johann Carl Moeller,<br />

*28.6.1795. Konigsberg †?), nekādu ziņu nav. Kā<br />

bērna krustvecāki ir norādīti: tirgotājs Vēgers<br />

seniors (Negotiant Weger sen.), tirgotājs Mellers<br />

juniors (Negotiant Moller jun.) Johansena kundze<br />

seniore (Fr.[au] Johannsen sen.), Cimmermaņa<br />

kundze juniore (Fr.[au] Zimmermann jun.), Fīdlera<br />

kundze seniore (Fr.[au] Fiedler sen.).<br />

• Johans Frīdrihs Otto Mellers (Johann Friedrich<br />

Otto Moeller, *26.3.1797. Konigsberg †?). Kā<br />

bērna krustvecāki ir norādīti: justīcijas komisārs<br />

Mahovskis (Justiz Kommissar Machowski),<br />

pulka vietraudzis Ziks (Regiemenstquartiermeister<br />

Zicks), akcīzes pārzinis [muitnieks?] Grūbe<br />

(Oberassiserat Grube), juvelieris Cimmermans<br />

(Juwelier Zimmermann), tirgotājs Johannsens<br />

seniors (Negotiant Johannsen sen.), Cimmermaņa<br />

146 147<br />

Moeller, (dvīne), *13.12.1827. Konigsberg †5.8.1831.<br />

Konigsberg), mirusi kā bērns no holēras,<br />

• Henriete Šarlote Hedviga Mellere (Henriette<br />

Charlotte Hedwig Moeller, *27.6.1829. Konigsberg<br />

†31.10.1831. Konigsberg), mirusi kā bērns,<br />

• Terēze Frederike Henriete Mellere (Therese<br />

Friederike Henriette Moeller, *21.8.18<strong>30</strong>. Konigsberg<br />

†?).<br />

Kā trešā Zaharija Ernsta Mellera ģimenē piedzima VII<br />

paaudzes pārstāve Johanna Adelgunde Mellere (fon der<br />

Heide) (Johann Adelgunda Moeller (von der Heyde) *1759.<br />

†?), kas dzīvoja nereģistrētā laulībā ar Karlu Gotlobu fon<br />

der Heidi (Karl Gottlob von der Heyde, *1739. Sachsen †?),<br />

kurš bija Lengefeldas Musketieru pulka premjer-leitnants<br />

Mūlhauzenā. 1777. gadā viņš tika paaugstināts par štāba<br />

kapteini, 1778. gadā – par majoru (überzähliger Major),<br />

bet 1791. gadā demobilizējās no karadienesta, jo ieguva<br />

invaliditāti. Šajā nereģistrētajā laulībā ir dzimuši trīs<br />

bērni, kas nav minēti vācu pētījumos (VIII paaudze):<br />

• Johanna Karolīna Heide (Johanna Carolina<br />

Heyde, *6.5.1776. Mühlhausen †?),<br />

• Vilhelms Gustavs Heide (Willhelm Gustav<br />

Heyde, *7.3.1781. Mühlhausen †?),<br />

• Frīdrihs Augusts Heide (Friedrich August Heyde,<br />

*6.5.1783. Mühlhausen †?).<br />

ATSAUCES:<br />

1. Frīdvalda Mellera ar roku veiktā piezīme 1932. gadā izdotās grāmatas eksemplārā.<br />

2. Skat. https://en.wikipedia.org/wiki/2nd_Division_(German_Empire)<br />

3. Skat. https://de.wikipedia.org/wiki/Friedrich_I._(Preußen)<br />

4. “Das “Zwischenmanuskript” zum Altpreussischen evangelishen Pfarrerbuch”, B.5, S. 1360, Hamburg, 2013, ISBN 978-3-931577-65-0<br />

5. “Das “Zwischenmanuskript” zum Altpreussischen evangelishen Pfarrerbuch”, B.5, S. 1359, Hamburg, 2013, ISBN 978-3-931577-65-0<br />

6. “Das “Zwischenmanuskript” zum Altpreussischen evangelischen Pfarrerbuch”, B.6., S.1643., Hamburg, 2013., ISBN<br />

978-3-931577-67-4<br />

7. Skat. https://de.wikipedia.org/wiki/Rasino_(Kaliningrad,_Polessk)<br />

8. Dr. Stark Guido, “Geschichte der Stadt Muhlhausen in Ostpreussen”, Muhlhausen, 1927., S.86<br />

9. Skat. https://de.wikipedia.org/wiki/Domnowo<br />

10. “Das “Zwischenmanuskript” zum Altpreussischen evangelischen Pfarrerbuch”, B.4., S.1191-1192., Hamburg, 2013., ISBN<br />

978-3-931577-64-3<br />

11. Frīdvalda Mellera ar roku veiktā piezīme 1932. gadā izdotās grāmatas eksemplārā.

VII NODAĻA<br />

KNEIPHOFAS ZARS<br />

MOELLER<br />

KIRSTEIN, KOLCK, LEHERMANN, MINNEN VON BUSSEN, POGENTER, ROHDE,<br />

SCHRORER, WENMANN<br />

148 149

Melleru dzimtas Kneiphofas atzars izriet no Melleru<br />

dzimtas “pamatstumbra” VI paaudzes un ir saistīts<br />

ar šī dzimtas atzara locekļu galveno dzīvesvietu –<br />

Kēnigsbergas Kneiphofu. Tieši šajā atzarā ir meklējams<br />

Martins Benjamins Mellers – vēlākais Kurzemes atzara<br />

aizsācējs.<br />

Kā jau norādīts Melleru dzimtas “pamatstumbra” apskatā,<br />

mācītāja Heinriha Mellera un Annas Marijas Vulpius<br />

laulību pirmdzimtais bija dzimtas turpinātājs Kurzemes<br />

atzara virzienā, VI paaudzes pārstāvis Johans Albrehts<br />

Mellers (Johann Albrech Moeller, *11.1.1696. Lindenau<br />

†pēc 1760.), kurš bija garšvielu tirgotājs un svaru pārzinis<br />

(atbildīgais par svara precizitāti) Kneiphofā. Vienlaikus<br />

viņš arī tiek uzskatīts pat Kneifhofas atzara aizsācēju,<br />

saistot atzara nosaukumu ar ģimenes mājvietu toreizējās<br />

Kēnigsbergas Kneiphofas priekšpilsētā. 1731. gada 1.<br />

februārī viņš aizņēmās 500 guldeņus no Annas Sofijas<br />

Lušeinas (Anna Sophia Luschein), bet 1726. gada 13.<br />

novembrī Kēnigsbergā apprecējās ar Kēnigsbergas<br />

tirgotāja un karaliskā galma sagādnieka Filipa Minnena<br />

fon Bussena (Phillip Minnen von Bussen *1670. †?) meitu<br />

Eleonori Minnenu fon Bussenu (Eleonore Minnen von<br />

Bussen *9.9.1703. † 4.10.1749.). Johana Albrehta Mellera<br />

un Eleonoras Minnenas fon Bussenas ģimenē piedzima<br />

septiņi pēcnācēji (VII paaudze):<br />

• Johans Heinrihs Mellers (Johann Heinrich Moeller<br />

*<strong>30</strong>.8.1727. Konigsberg † 1748.). Kā krustvecāki ir<br />

norādīti: Filips Minnens fon Buss (Philipp Minnen<br />

von Buss), Gotfrīds Palms (Gottfried Palm), Karls<br />

Brussings (Carl Brussing), Marija Šulca (Maria<br />

Schultz) un Langas kundze (Fr.[au] Lang).<br />

• Gotlībs Albrehts Mellers (Gottlieb Albrecht<br />

Moeller *4.8.1729. Konigsberg †28.9.1792.<br />

Konigsberg). Kā krustvecāki ir norādīti: Reinholds<br />

Gotlībs Rānišs (Reinhold Gottlieb Ranisch), Johans<br />

Bernhards Šturmers (Johann Bernhard Sturmer),<br />

Gottfrīds Mellers (Gottfried Moeller), Daniēla<br />

Kramsta sieva (Fr.[au] Daniel Kramst) un Jākaba<br />

Dikmaņa sieva (Fr.[au] Jacob Dickmann).<br />

• Karls Reinholds Mellers (Carl Reinhold Moeller<br />

*11.4.1731. Konigsberg †9.9.1775. Konigsberg), kurš<br />

ir dzimtas turpinātājs Kurzemes atzara virzienā. Kā<br />

krustvecāki ir norādīti: [tirdzniecības?] meistars<br />

Kendels (Schoppenmstr. Kendel), Andrejs Jungs<br />

(Andreas Jung.), Reinholds Mullers (Mellers?)<br />

(Reinhold Muller (Moeller ?)), rātskunga Šmita sieva<br />

(Fr.[au] Stadtrat Schmidt) un Mulleres kundze (Fr.<br />

[au] Muller).<br />

• Johans Jēkabs Mellers (Johann Jacob Moeller<br />

*21.12.1733. Konigsberg †16.4.1734. Konigsberg),<br />

miris kā zīdainis. Kā krustvecāki ir norādīti: Johans<br />

Jēkabs Dīkmanis (Johann Jakob Dieckmann),<br />

Kristens (Christens), Gotfrīds Palms (Gottfried<br />

Palm), tiesneša Šturmera kundze (Fr.[au]<br />

Gerichtsverwandte Sturmer) un Karbetes kundze<br />

(Fr.[au]Carbett).<br />

• Eleonore Doroteja Mellere (Rode) (Eleonore<br />

Dorothea Moeller (Rohde) *29.9.1735. Konigsberg,<br />

†?).<br />

• Frīdrihs Vilhelms Mellers (Friedrich Wilhelm<br />

Moeller, *17.4.1739. Konigsberg †25.7.1762.). Kā<br />

krustvecāki ir norādīti: grāmatvedis Širmahers<br />

(Buchhalter Schirmacher), Karls Rānišs (Karl<br />

Ranisch), Karls Dollings (Carl Dolling), grāmatveža<br />

Šneidera kundze (Fr.[au] Buschhalter Schneider) un<br />

Līciņa kundze (Fr.[au] Licins).<br />

• Kristians Daniels Mellers (Christian Daniel<br />

Moeller *16.11.1742. Konigsberg †14.3.1806.<br />

Konigsberg). Kā krustvecāki ir norādīti: Pēteris<br />

Melhiors Veiss (Peter Melchior Weiss), Heinrihs<br />

Šulcs (Heinrich Schultz), Jākobs Rānišs (Jacob<br />

Ranish), Georga Vernera kundze (Fr.[au] Georg<br />

Werner) un Renktinas jaunkundze (Jgfr.[Jungfrau]<br />

Renckt(in)).<br />

Par VII paaudzes pirmdzimto Johanu Heinrihu Melleru<br />

(Johann Heinrich Moeller *<strong>30</strong>.8.1727. Konigsberg † 1748.)<br />

ir zināms tikai fakts, ka viņš bija tirgotājs Viļņā. Savukārt<br />

viņa brālis Gotlībs Albrehts Mellers (Gottlieb Albrecht<br />

Moeller *4.8.1729. Konigsberg †28.9.1792. Konigsberg)<br />

bija tirgotājs un sveču lējējs Kneiphofā, kurš 1754. gadā<br />

kļuva par Kneiphofas īpašo pilsoni (Grosburger), kurš<br />

sava statusa dēļ maksāja lielākus nodokļus, nekā parastie<br />

pilsoņi. 1753. gada 10. oktobrī Kēnigsbergā apprecoties<br />

ar Veilandes (Weyland) rātskunga un advokāta Johana<br />

Abrahama Kiršteina (Johann Abraham Kirstein) no<br />

Lomžas (Lomse) meitu Mariju Elizabeti Kiršteinu (Maria<br />

Elisabeth Kirstein, *1732. †22.4.1788. Konigsberg), viņš savā<br />

īpašumā ieguva Kiršteinu īpašumus. 1770. gadā ģimene<br />

dzīvoja Heiligengeistgasse, 1788. gadā – Magistergasse<br />

un visbeidzot – Fleischbankengasse. Pēc sievas nāves<br />

(Marija Elizabete mira no pārmērīgas novājēšanas jeb<br />

distrofijas) viņš apprecējās otrreiz – 1791. gada 25. augustā<br />

Kēnigsbergas Doma baznīcā salaulājoties ar savas pirmās<br />

sievas jaunāko māsu Mariju Kiršteini (Maria Kirstein,<br />

*1744. †7.1.1809. Konigsberg). Kā norādīts testamentā,<br />

viņa mirusi dziļā nabadzībā (Urmut) no nespēka. Gotlība<br />

Albrehta pirmajā laulībā piedzima divas meitas, par kuru<br />

dzīvesgājumu nav nekādas informācijas (VIII paaudze):<br />

• Regīna Doroteja Mellere (Regina Dorothea<br />

Moeller, *2.4.1756. Konigsberg †?). Kā krustvecāki<br />

ir norādīti: Kristiāns Daniels Mellers (Christian<br />

Daniel Moeller), Johans Abrahams Keršteins<br />

(Johann Abraham Kerstein), Eleonore Doroteja<br />

Mellere (Eleleonore Dorothea Moeller), Anna<br />

Regīna Kozlovska (Anna Regina Koslowski) un<br />

Karītna Ciplita, dzim. Hermliga (Fr.[au] Carihtna<br />

Zipplitt, geb. Hermliag).<br />

• Marija Eleonora Mellere (Marie Eleonore Moeller,<br />

*14.7.1757. Konigsberg †?). Kā krustvecāki ir<br />

norādīti: Johans Albrehts Mellers (Johann Albrecht<br />

Moeller), Anna Luīze Mullere, dzim. Hansena<br />

(Fr.[au] Anna Luisa Muller, geb. Hansen), Marija<br />

Keršteina (Fr.[au] Maria Kerstein) un Breskas<br />

kundze (Fr.[au] Brecsk).<br />

Kā trešais Johana Albrehta un Eleonoras ģimenē piedzima<br />

VII paaudzes pārstāvis Karls Reinholds Mellers (Carl<br />

Reinhold Moeller *11.4.1731. Konigsberg †9.9.1775.<br />

Konigsberg), kurš bija tirgotājs un kopš 1759. gada<br />

17. septembra – Altštadtes birģers. Ir zināms, ka viņš<br />

dzīvoja Polnischen Gasse ielā un 1759. gada 17. septembrī<br />

Kēnigsbergā salaulājās ar tobrīd jau Kurzemes hercoga<br />

galmā strādājošā gleznotāja Leonharda Šorera (Leonhard<br />

Schorer, *1715. Konigsberg, †20.4.1777. Jelgava) meitu<br />

Johannu Sofiju Šoreri (Johanna Sophia Schorer (*1735.<br />

†11.9.1811.) Konigsberg). Zināms, ka ģimene dzīvoja<br />

vispirms dzīvoja Polnishen gasse, bet vēlāk – Konigsstrasse.<br />

Johanna Sofija Šorere ir mirusi no nespēka, bet viņas vīrs<br />

– no dedzinoša drudža. Abu laulībā piedzima deviņi bērni<br />

(VIII paaudze):<br />

[Jungfrau] Kowalewski), advokāta Rodes sieva (Fr.<br />

[au] Gerichtsadvocat Rohde) un Melleres kundze<br />

(Fr.[au] Moller).<br />

• Karls Heinrihs Mellers (Carl Heinrich Moeller,<br />

*8.3.1762. Konigsberg †?). Kā krustvecāki ir<br />

norādīti: tiesībsarga Jakobi sieva (Fr.[au] Justizrat<br />

Jacobi), draudzes priekšnieks Gotfrīds Mellers<br />

(Kirchenvorsteher [Gottfried] Moller), Dorša kungs<br />

(Dorsch), Vulfa sieva (Fr.[au] Wulff) un Reimaņa<br />

sieva (Fr.[au]Reimann).<br />

• Martins Benjamins Mellers (Martin Benjamin<br />

Moeller, *10.11.1763. Konigsberg †24.5.1834. Adsen<br />

(Kurland)). Kā krustvecāki ir norādīti: Vilhelms<br />

Jordans (Wilhelm Jordan), Henniha kungs (H.[err]<br />

Hennich), Mellera kungs (H.[err] Moller), Radzibora<br />

kungs (H.[err] Radzibor), kara rātskunga Klota<br />

sieva (Fr.[au]Kriegsrath Kloth) un Kloppenburga<br />

sieva (Fr.[au]Kloppenburg).<br />

• Kristians Fridrihs Mellers (Christian Friedrich<br />

Moeller, *10.11.1763. Konigsberg †?)Kā krustvecāki<br />

ir norādīti: Vilhelms Jordans (Wilhelm Jordan),<br />

Dzingela kungs (H.[err] Dziengel), Mentckas<br />

kundze (Fr.[au] Mentzki), Krūzes kungs (H.[err]<br />

Kruse), Poppas jaunkundze (Jgf.[Jungfrau] Popp)<br />

un Hintcera sieva (Fr.[au] Hientzer).<br />

• Karolina Albertīne Mellere (Carolina Albertina<br />

Moeller, *<strong>30</strong>.9.1765. Konigsberg †?). Kā krustvecāki<br />

ir norādīti: Kozlovska kungs (H.[err] Koslowski),<br />

Mellera kungs (H.[err] Moller), Heincas jaunkundze<br />

(Jgfr. [Jungfrau] Heintz), Klotas kundze (Fr.[au]<br />

Kloth) un Heinihas kundze (Fr.[au] Heynich).<br />

• Johanna Henrieta Mellere (Johanna Henrietta<br />

Moeller, *18.12.1767. Konigsberg †?). Kā krustvecāki<br />

ir norādīti: D.Tīzens (D.Thiesen), inspektors<br />

Kesners (Inspektor Kessner), Brosīnes jaunkundze<br />

(Jgfr. [Jungfrau] Brossin), Ballas kundze (Fr.[au]<br />

Ball) un Lausones kundze (Fr.[au]Lausson).<br />

• Daniela Šarlote Mellere (Daniela Charlotta<br />

Moeller, *29.8.1769. Konigsberg †?). Kā krustvecāki<br />

ir norādīti: rātskungs Bertrāms (Stadtrat Bertram),<br />

Johans Kellers (Johann Keller), Šarlote Johansenas<br />

jaunkundze (Jgfr. [Jungfrau] Charlotte Johannsen),<br />

kara padomnieka Šrēdera sieva (Fr.[au] Kriegsrat<br />

Schroder) un Dr. Eginska sieva (Fr.[au] Dr.Eginski).<br />

• Jūlija Fredrika Daniela Šarlote Mellere (Juliana<br />

Friedrica Daniela Charlotta Moeller, *13.8.1771.<br />

Konigsberg †?). Kā krustvecāki ir norādīti:<br />

tirgotājs Bertrāms (Kaufmann Bertram), tirgotājs<br />

Dalinskis (Kaufmann Dalinski), Doroteja Kerstinas<br />

jaunkundze (Jgfr. [Jungfrau] Dorothea Kerstein),<br />

Krist. Eleon. Herringas kundze (Fr.[au]Christ.<br />

Attēls 1.<br />

Kneiphofa ziemā.<br />

• Kristiāna Doroteja Mellere (Christiana<br />

Dorothea Moeller, *18.7.1760. Konigsberg †?). Kā<br />

krustvecāki ir norādīti: Johans Albrehts Mellers<br />

(J.A. [Johann Albrecht] Moller), Frīdrihs Doršs<br />

(Friedrich Dorsch), Kovaļevskas jaunkundze (Jgf.<br />

150 151<br />

Eleon. Herring) un Joh.Juliāna Bartlika (Fr.[au]Joh.<br />

Julian. Bartlick).<br />

• Luīze Regīna Mellere (Loysa Regina Moeller,<br />

*7.7.1774. Konigsberg † pēc 1826. [Kurzemē?]). Kā<br />

krustvecāki ir norādīti: Joh.[ans] Gotlībs Galvics<br />

(Joh.Gottlieb Gallwitz), Joh.[ans] Mih.[aels]<br />

Brēdlavs (Joh.Mich.Bredlau), Daniēls Gothelfs<br />

Klopenburgs (Daniel Gotthelf Cloppenburg),<br />

Kristiāns Frīdrihs Mullers (Mellers) (Christian<br />

Friedrich Muller (Moeller)), Regīna Doroteja<br />

Klotas jaunkundze (Jgfr. [Jungfrau] Regina<br />

Dorothea Kloth), Klopenburga kundze (Fr.[au]<br />

Kloppenburg) un Šarl.[otte] Šulcas kundze (Fr.[au]<br />

Charl. Schultz). Par pašu Loīzi Regīnu Melleri viņu<br />

ir atrodama norāde 137 , ka 1826. gadā (kā minēts,<br />

būdama 51 gadu veca) viņa dzīvoja pie sava brāļa<br />

Martina Benjamina Mellera Adzes muižā Kurzemē,<br />

kas nozīmē, ka viņa pārcēlās no Kēnigsbergas<br />

uz Kurzemi, un iespējams, bija neprecēta, taču<br />

par viņas dzīves gājumu nekādas citas ziņas nav<br />

atrodamas.<br />

No visiem VIII paaudzes pārstāvjiem plašākas ziņas<br />

pagaidām ir atrostas tikai par Kurzemes atzara ciltstēvu<br />

Martinu Benjaminu Melleru (Martin Benjamin Moeller,<br />

*10.11.1763. Konigsberg †24.5.1834. Adsen (Kurland)),<br />

kura pēcteči ir aprakstīti Melleru dzimtas Kurzemes<br />

zaram veltītajā nodaļā.<br />

Par Johana Albrehta un Eleonoras ceturto dēlu, VII<br />

paaudzes pārstāvi Johanu Jēkabu Melleru (Johann Jacob<br />

Moeller *21.12.1733. Konigsberg †16.4.1734. Konigsberg) ir<br />

zināms tikai fakts, ka viņš mira zīdaiņa vecumā, nodzīvojot<br />

vien nepilnus četrus mēnešus. Kā piektā ģimenē piedzima<br />

Eleonore Doroteja Mellere (Rode) (Eleonore Dorothea<br />

Moeller (Rohde) *29.9.1735. Konigsberg, †?), kura 1757.<br />

gada 16. novembrī Kēnigsbergā salaulājās ar advokātu<br />

Johanu Gotlību Rodi (Johann Gottlieb Rohde, *†pēc<br />

1765.).<br />

Par Johana Albrehta Mellera un Eleonoras sesto pēcnācēju,<br />

VII paaudzes pārstāvi Frīdrihu Vilhelmu Melleru<br />

(Friedrich Wilhelm Moeller, *17.4.1739. Konigsberg<br />

†25.7.1762.) ir zināms, ka viņš bija ģenerālmajora Georga<br />

Ludviga fon Putkamera (Georg Ludwig von Puttkamer 138 )<br />

kājnieku pulka feldšeris, bet vēlāk – Kēnigsbergas<br />

priekšpilsētas Forderhūfenas (Forderhufen) ķirurgs, kurš<br />

1762. gada 25. jūlijā Kēnigsbergā salaulājās ar jēgera Kolka<br />

(iespējams – Holka – Kolck vai Holck) meitu Barbaru<br />

Kolku (Barbara Kolck, * †). Abu laulībā piedzima (VIII<br />

paaudze):<br />

• Johans Frīdrihs Mellers (Johann Friedrich<br />

Moeller, *17.11.1763. Konigsberg Tragheim, †?),<br />

visticamāk, miris kā bērns pirms 1775. gada. Kā<br />

krustvecāki ir norādīti: advokāts Johans Rode<br />

(Advocat Johann Rode), tirgotājs Gotlībs Albrehts<br />

Mellers (Kaufmann Gottlieb Albrecht Moeller),<br />

Doroteja Kiršteinas kundze (Fr.[au]Dorothea<br />

Kirstein) un Regīna Sofija Māraunas jaunkundze<br />

(Jgfr.[Jungfrau] Regina Sophia Mahraun).<br />

• Karolīna Raela Mellere (Carolina Rael Moeller,<br />

*12.9.1773. Konigsberg Tragheim †?). Kā krustvecāki<br />

ir norādīti: M.Šteils no Zakheimas (M.Steil,<br />

ein Blaser auf dem Sackheim), Šīferdekerinas<br />

jaunkundze no Zakheimas (Jgfr.[Jungfrau]<br />

Schieferdeckerin auf dem Sackheim), Lengnikas<br />

jaunkundze pie Frīdlandes vārtiem (Jgfr.[Jungfrau]<br />

Lengnick am friedlandischen Tor), Kālavas kundze<br />

no Rozgartenas (Fr.[au] Kalau auf dem Rossgarten)

un Kvendavas kundze no Borderhūbenas (Fr.[au]<br />

Quendau auf den Borderhuben).<br />

• Johans Frīdrihs Mellers (Johann Friedrich<br />

Moeller, *21.6.1775. Weisensee †1777. Weisensee),<br />

miris kā bērns.<br />

• Johans Albrehts Mellers (Johann Albrecht Moeller,<br />

*19.11.1777. Weisensee), par kuru dzīvesgājumu<br />

nekādu citu ziņu nav.<br />

Kā septītais Johana Albrehta un Eleonoras pēcnācējs ir VII<br />

paaudzes pārstāvis Kristians Daniels Mellers (Christian<br />

Daniel Moeller *16.11.1742. Konigsberg †14.3.1806.<br />

Konigsberg), kurš bija iesala darītājs un viesnīcnieks<br />

Kneiphofā (“Danciger Herberge”), bet kopš 1790. gada -<br />

arī celtniecības materiālu ražotnes (tirgotavas) īpašnieks<br />

Holcgasse (Holzgasse) ielā. 1769. gada 5. martā viņš kļuva<br />

par Kneiphofas īpašo pilsoni (Grosburger) un 1788. -<br />

1796. gados dzīvoja Heiligengeistgasse ielā. Kēnigsbergas<br />

Valsts arhīvā bija atrodams arī viņa 1805. gada 19. jūlijā<br />

publicētais testaments. Ir zināms, ka Kristiāns Daniēls bija<br />

precējies divas reizes – 1769. gada 9. jūnijā Kēnigsbergā<br />

ar Eleonoru Pogenteri (Eleonora Pogenter, *1.6.1743.<br />

Konigsberg, †?). Ir zināms, ka šī laulība tika šķirta, taču nav<br />

zināms tās šķiršanas datums. Otrreiz Kristiāns Daniēls<br />

apprecējās 1784. gada 27. augustā ar Doroteju Vilhemīni<br />

Venmani (Dorothea Wilhelmina Weymann, *16.2.1767.<br />

Konigsberg †5.3.1839. Konigsberg), kas bija Daniēla<br />

Venmaņa (Daniel Wenmann, *1732. Brieg †7.12.1795.<br />

Konigsberg) meita. Daniēls Venmanis 1753. gadā kļuva<br />

par Lobenihtes skolas konrektoru, 1762. gadā - par<br />

Altštadtes skolas konrektoru, 1774. gadā – prorektoru, un<br />

1785. gadā – rektoru. 1795. gadā viņš tika emeritēts. Abās<br />

laulībās Kristiāns Daniēls Mellers kļuva par tēvu deviņiem<br />

pēcnācējiem (VIII paaudze):<br />

• Daniels Heinrihs Mellers (Daniel Heinrich<br />

Moeller, *20.7.1770. Konigsberg †13.11.1770.<br />

Konigsberg), miris kā zīdainis. Kā krustvecāki ir<br />

norādīti: tirgotājs Gotlībs Albrehts Mellers (Gottlieb<br />

Albrecht Moeller, Kaufmann), Badergasse ielā<br />

dzīvojošais draudzes priekšnieks [Gotfrīds] Mellers<br />

(Kirchenforsteher [Gottfried] Muller (Moeller),<br />

Badergasse), Benjamins Pogenters (Benjamin<br />

Pogenter), strādnieks Boršteins (Bornstein,<br />

Arbeiter), kara padomnieka kundze Šarlotte Bolca<br />

(Fr.[au] Kriegsrat Charlotte Bolz) un rentnieka<br />

Vernšteina kundze (Fr.[au]Rentmeister Wernstein).<br />

• Kristians Daniels Mellers (Christian Daniel<br />

Moeller, *2.5.1772. Konigsberg †?). Kā krustvecāki<br />

ir norādīti: Altštadtes konrektors, maģistrs Daniēls<br />

Veimanis (Mag. Daniel Wymann, Conrector Altstadt),<br />

Lobenihtas iesala darītājs Erdmanis Gepelts<br />

(Erdmann Geppelt, Malzenbrauer Lobenicht),<br />

Imanuēls Pogenters (Immanuel Pogenter),<br />

strādnieks Birsts (Birst, Arbeiter), Venkšteininas<br />

jaunkundze (Mademoiselle Wenksteinin), Lībekinas<br />

jaunkundze (Jgfr.[Jungfrau] Lubeckin).<br />

• Karls Frīdrihs Mellers (Carl Friedrich Moeller,<br />

*8.3.1778. Konigsberg †14.7.1778. Konigsberg),<br />

miris no bakām. Kā krustvecāki ir norādīti:<br />

maģistrs Mellers no Frīdrihsburgas cietokšņa<br />

(Magister Moeller, festung Friedrichsburg), barons<br />

Engelhards pie Veimaņa kunga Altštadtē (Baron<br />

Engelhadt bei Herrn Weymann in der Altstadt),<br />

Bernšteina strādnieks Veismanis no Zakheimas<br />

(Bernsteinarbeiter Weismann, Sackheim), Elizabete<br />

Pogenteres jaunkundze no Junkerstrasse ielas<br />

(Jgfr. [Jungfrau] Elisabeth Pogenter, Junkerstrasse)<br />

un M.Veimaņa kundze no Altštadtes (Fr.[au]<br />

M.Weymann, Altstadt).<br />

• Doroteja Albertīne Mellere (Dorothea Albertine<br />

Moeller, *1786. †3.7.1786. Konigsberg), mirusi kā<br />

zīdainis 7 mēnešu vecumā no bakām.<br />

• Elizabete Henriete Mellere (Elisabeth<br />

Henriette Moeller, *<strong>30</strong>.1.1788. Konigsberg<br />

†14.4.1809. Konigsberg), mirusi no mēnešreizēm<br />

(Wochen-Friesel), apglabāta Neurozgartenas<br />

(Neurossgarten) kapsētā. Kā krustvecāki ir norādīti:<br />

asesors Zigizmunds Zaubigs (Assessor Sigismund<br />

Soubig), Johans Engelmans (Regotiant Johann<br />

Engelmann), kasiera (?) Anna Jūlija Rēbera kundze<br />

(Fr.[au] Kassenrendant ? Anna Juliane Reber),<br />

Kristīne Elizabete Leopoldas kundze (Fr.[au]<br />

Christine Elisabeth Leopold).<br />

• Frīdrihs Vilhelms Mellers (Friedrih Wilhelm<br />

Moeller, *17.3.1791. Konigsberg †17.5.1791.), dvīnis,<br />

miris kā zīdainis.<br />

• Frederika Florentīna Mellere (Frederika<br />

Florentina Moeller, *17.3.1791. Konigsberg †?),<br />

dvīne. Abiem dvīņiem kā kopīgi krustvecāki ir<br />

norādīti: Albrehts Pavhavs (Albrecht Pachnau),<br />

Rihards Kozolovskis (Richard Kosolowski), Lūlija<br />

kungs (H.[err] Lullies), Mihaels Gricāns (Michael<br />

Gritzahn), Henriete Rozenkrancas kundze<br />

(Demoiselle Henriette Rosenkrantz), Florentīne<br />

Veinmanes kundze (Demoiselle Florentine<br />

Weinmannin), mācītāja un doktora Šulca kundze<br />

(Demoiselle Oberhofpredigerin Doktorin Schultz).<br />

• Frīdrihs Vilhelms Mellers (Friedrih Wilhelm<br />

Moeller, *15.12.1793. Konigsberg †?). Kā krustvecāki<br />

ir norādīti: tirgotājs Loveks (Negotiant Loeweck),<br />

tirgotājs Kēlers (Negotiant Kehler), tirgotājs<br />

Klopenburgs (Negotiant Kloppenburg), grāmatu<br />

tirgotāja Hartunga sieva (Madame Hartung, eine<br />

Buchhandlerfrau), Zuvantes kundze (Demoiselle<br />

Souvant).<br />

• Heinrihs Ferdinands Mellers (Heinrich Ferdinand<br />

Moeller, *10.12.1796. Konigsberg †27.12.1858.). Kā<br />

krustvecāki ir norādīti: Heinrihs Zaharijs (Heinrich<br />

Zacharias), Heinrihs Ferdinands Skubičs (Heinrich<br />

Ferdinand Skubich), Juliāna Šarlote Kozlovskas<br />

kundze (Fr.[au] Juliana Charlotta Kosslowsky),<br />

Justīne Friederike Kornas kundze (Fr.[au] Justine<br />

Friederica Korn).<br />

• Luīze Šarlote Mellere (Luisa Charlotta Moeller,<br />

*12.7.1803. †?). Kā krustvecāki ir norādīti:<br />

rātskungs un tirgotājs Hāgedorns (Stadtrat u.<br />

Kaufmann Hagedorn), Joh.Klopenburgs (Joh.<br />

Cloppenburg), Faustmanes jaunkundze (Jgfr.<br />

[Jungfrau] Faustmann).<br />

gada 26. septembrī absolvēja Kēnigsbergas universitāti,<br />

un 1784. gadā kļuva par konrektoru Mevē (Mewe) 1789.<br />

gada 4. maijā kļuva par Košembāra (Koschembahr) 55.<br />

Kājnieku pulka mācītāju. Ordinēts 1799. gada 13. oktobrī,<br />

kad kļuva par mācītāju Lībvaldē (Liebwalde). 1819. gadā<br />

viņš kļuva par Fišhauzenas (Frischhausen) mācītāju<br />

un 10. augustā tika iecelts par superintendantu. 139<br />

Savukārt Heinriha Ferdinanda Mellera un Emīlijas<br />

Augustes Henrietes Lēbermanes laulībā piedzima četri<br />

pēcnācēji (IX paaudze):<br />

• Klāra Mellere (Clara Moeller *3.7.1824.<br />

Konigsberg †27.4.1838. Wehlau),<br />

• meita Mellere ((Tochter) Moeller, *21.9.1825.<br />

Konigsberg †?),<br />

• dēls Mellers ((Sohn) Moeller, *9.6.1829.<br />

Konigsberg †?),<br />

• Luīze Auguste Henriete Mellere (Luise Auguste<br />

Henriette Moeller, *27.4.1837. Wehlau †?).<br />

Nekādas citas ziņas par šī dzimtas atzara turpinājumu<br />

šobrīd nav atrastas.<br />

Par VIII paaudzes pēctečiem, izņemot Heinrihu<br />

Ferdinandu Melleru (Heinrich Ferdinand Moeller,<br />

*10.12.1796. Konigsberg †27.12.1858.), nav pieejama<br />

nekāda informācija. Ir zināms, ka viņš bija Karalisko<br />

īpašumu pārvaldes loceklis (Domanenrat), bet vēlāk – tās<br />

pārvaldnieks (Oberamtmann) Vehlavā. Laikā no 1823. līdz<br />

18<strong>30</strong>. gadam dienēja 15. Kājnieku pulkā. Pēc dienesta kļuva<br />

par Morungenas (Mohrungen), bet 1836. gada 20. maijā<br />

– par Vehlavas (Wehlau) birģeri. Ir saglabājušās ziņas, ka<br />

viņa mājvieta Kēnigsbergā bija Katholische Kirchstrasse<br />

2, bet vēlāk – Sackheimer Reiterbahn 2. 1823. gada 26.<br />

septembrī Fišhauzenā (Fischhausen) viņš salaulājās ar<br />

superintendanta (mūsdienu baznīcā – arhibīskapa) Karla<br />

Emīla Lēbermaņa (Karl Emil Lebermann, *11.2.1766.<br />

Riesenburg †10.1.1828. Frischhausen) un Friederikes A. J.<br />

Grāfas (Friederike A. J. Graf, *†15.8.1837. Konigsberg) meitu<br />

Emīliju Augusti Henrieti Lēbermani (Emilie Auguste<br />

Henriette Lebermann, *14.1.1804. Liebwalde †11.1.1871.<br />

Konigsberg). Līgavas tēvs Karls Emīls Lēbermanis 1782.<br />

152 153<br />

ATSAUCES:<br />

1. Frīdvalda Mellera ar roku veiktā piezīme 1932. gadā izdotās grāmatas eksemplārā.<br />

2. Skat. https://de.wikipedia.org/wiki/Georg_Ludwig_von_Puttkamer<br />

3. “Das “Zwischenmanuskript” zum Altpreussischen evangelishen Pfarrerbuch”, B.4, S. 1060, Hamburg, 2013, ISBN 978-3-931577-64-3

IX NODAĻA<br />

ŠLĀVERAS ZARS<br />

MOELLER<br />

BANKE, VON BORCKE UER, BRUNE, ECKHARDT, EISBEIN, ENGLER, FREDERICH ,GEBA,<br />

GLEISS, HAEDECKE, HELLWEG, HOLTHOFER, HOPPE, HORSTMANN, JOHNSSEN, KOS-<br />

CHIKOWSKI, KOSTER, KRAUSE, LUIGS, MATZ, MULLER, NEHMIZ, NONNE, OSTER,<br />

PARISISUS, RATHGE, REISCHAUER, VON RIECK(-EN), SALANGA, SCHMID, SCHOLL,<br />

SCHULTZ, VON SCHULTZ, SCHUSTER, SEDELIS, SEELMANN, SPIESS, SPRINGORUM,<br />

STERNENBERG, SUDHOLTER, TRAUBNER, VORNDAMME, WAGENKNECHT, WASSER-<br />

FORDT, WEHRLAND, WERNICKE, WILKE, WILMANNS, ZANDERS<br />

154 155

Līdzšinējos vācu pētījumos Šlāveras zars ir norādīts<br />

kā pēdējais no “Majorslinie” izrietošais atzars, par<br />

kura aizsācēju tiek uzskatīts VII paaudzes pārstāvis<br />

Johans Frīdrihs Ludvigs Mellers (Johann Friedrich<br />

Ludwig Moeller, *22.9.1754. Berlin †25.10.1826. Schlawe,<br />

Hinterpommern). Mūsdienās Šlāve ir Sławno pilsēta Polijā.<br />

Par Johanu Frīdrihu Ludvigu Melleru ir zināms, ka viņš<br />

tika kristīts Jeruzālemes baznīcā Berlīnē, bet 1773. gada<br />

31. martā tika imatrikulēts Kēnigsbergas universitātē,<br />

kur studēja tiesību zinātnes. Pēc studiju pabeigšanas viņš<br />

strādāja par tiesnesi un senatoru Šlāvē. Tāpat ir zināms,<br />

ka 1777. gada aprīlī viņš salaulājās ar Georga Frīdriha fon<br />

Rieck(ena) (Georg Friedrich von Rieck(en)) un viņa sievas<br />

Katrīnas Elizabetes fon Gāgernas (Catharina Elisabeth<br />

von Gagern) meitu Doroteju Sofiju Šarloti fon Rieck(u)<br />

(Dorothea Sophie Charlotte von Riec(en), *23.3.1749.<br />

Hammeras muiža (Gut Hammer, Krs. Rummelsburg) †23.9.<br />

[vai 23.11.]1810. Schlawe). Vācu pētījumos “Rieck(en)”<br />

uzvārda rakstība ir norādīta šādā formā, kas liecina par,<br />

iespējams, nesalasāmu oriģinālu. Ir zināms, ka šajā laulībā<br />

piedzima (VIII paaudze):<br />

• Frīdrihs Vilhelms Mellers (Friedrich Wilhelm<br />

Moeller, *5.7.1778. Schlawe, Hinterpommern<br />

†11.2.1842. (vai 1847.) Schwelm, Westf.),<br />

• Ludvigs Ferdinands Mellers (Ludwig Ferdinand<br />

Moeller, *22.12.1780. Schlawe †2.1.1866.<br />

Warendorf),<br />

• Karls Augusts Mellers (Karl August Moeller,<br />

*6.7.1784. Schlawe †26.9.1854. Kuczborowo),<br />

• Jūlija Emīlija Mellere (Juliane Emilie Moeller,<br />

*4.2.1786. Schlawe †16.8.1838. Danzig), par<br />

kuras dzīvesgājumu nav pieejamas nekādas ziņas,<br />

izņemot faktu, ka viņa mira no apopleksijas.<br />

Johana Frīdriha Ludviga Mellera vecākais dēls, VIII<br />

paaudzes pārstāvis Frīdrihs Vilhelms Mellers (Friedrich<br />

Wilhelm Moeller, *5.7.1778. Schlawe, Hinterpommern<br />

†11.2.1842. (vai 1847.) Schwelm, Westf.) kopš 1813. gada<br />

bija pasta direktors Švelmā. Vācu pētījumā ir norāde, kurā<br />

teikts, ka 1825. gadā viņš no sava sievastēva Kristiāna<br />

Frīdriha Vāgenknehta (Christian Friedrich Wagenknecht,<br />

*1741. †1802.) mantojuma saņēma 9916 tālerus, kas tika<br />

izmantoti pasta stacijas un zemes iegādei. Ir zināms, ka<br />

viņš bija “Roter Adlersorden” 140 bruņinieks. 1814. gada<br />

16. oktobrī Švelmā viņš apprecējās ar jau pieminētā<br />

Kristiāna Frīdriha Vāgenknehta un viņa sievas Margaritas<br />

Evas Kiskeres (Margaretha Eva Kisker, *1741. †1826.)<br />

meitu Johannu Jūliju Vāgenknehtu (Johanna Juliana<br />

Wagenknecht, *15.7.1780. Schwelm, † 26.10.1865.<br />

Schwelm). Vācu pētījumā ir norādīts, ka pirms tam viņa<br />

bija precējusies ar kādu Hironīma kungu (Hieronymus).<br />

Šajā laulībā piedzima (IX paaudze) pieci bērni:<br />

• Jūlijs Vilhelms Mellers (Julius Wilhelm Moeller,<br />

*9.5.1815. Schwelm †29.3.1883. Coblenz),<br />

• Ludvigs Karls Mellers (Ludwig Carl Moeller,<br />

*31.10.1816. Schwelm †28.11.1893. Magdeburg),<br />

• Augusts Jūlijs Mellers (August Julius Moeller,<br />

*23.1.1818. Schwelm †3.9.1879. Schwelm).<br />

• Kristiāns Ēvalds Mellers (Christian Ewald<br />

Moeller, *1.6.1819. Schwelm †3.10.1827. Schwelm),<br />

miris kā bērns, nekādas ziņas par viņa dzīvi nav<br />

atrastas.<br />

• Margarita Šarlote Emīlija Mellere (Margarete<br />

Charlotte Emilie Moeller (Rassfeld), *11.11.1820.<br />

Schwelm †13.5.1912. Schwelm).<br />

IX paaudzes pārstāve Margarita Šarlote Emīlija Mellere<br />

(Margarete Charlotte Emilie Moeller (Rassfeld), *11.11.1820.<br />

Schwelm †13.5.1912. Schwelm) 1840. gada 13. oktobrī<br />

Švelmā viņa salaulājās ar fabrikanta Heinriha Augusta<br />

Sternenberga (Heinrich August Sternenberg, *23.1.1769.<br />

Schwelm †12.5.1844. Schwelm) un viņa sievas Annas<br />

Sofijas Bertrāmas (Anna Sophie Bertram, *<strong>30</strong>.6.1769.<br />

†15.6.1853.) dēlu Karlu Vilhelmu Šternenbergu (Carl<br />

Wilhelm Sternenberg, *31.1.1803. Schwelm †29.9.1870.<br />

Schwelm) un šajā laulībā piedzima meita (X paaudze):<br />

• Margarēta (Meta) Johanna Šternenberga<br />

(Margarethe (Meta) Johanna Sternenberg, *5.1.1867.<br />

Schwelm †).<br />

Frīdriha Vilhelma Mellera vecākais dēls, IX paaudzes<br />

pārstāvis Jūlijs Vilhelms Mellers (Julius Wilhelm<br />

Moeller, *9.5.1815. Schwelm †29.3.1883. Coblenz), turpinot<br />

ģimenes tradīciju, kļuva par Koblenzas (Coblenz) pasta<br />

ģenerāldirektoru un 1842. gada 18. maijā Švelmā salaulājās<br />

ar tērauda fabrikanta Fridriha Špringoruma (Friedrich<br />

Springorum) un viņa sievas Henrietes Šternenbergas<br />

(Henriette Sternenberg) meitu Matildi Emīliju<br />

Špringorumu (Mathilde Emilie Springorum, *24.6.1821.<br />

Schwelm, †18.8.1898. Muhlheim/Mosel). Pagaidām nav<br />

gūti dokumentāli pierādījumi, bet ir ļoti liela varbūtība,<br />

ka uzņēmējs Frīdrihs Špringoriums (Friedrich Springorum<br />

1.4.1858. Schwelm, †16.5.1938. Dortmund) 141 ir šīs ģimenes<br />

pēctecis kādā no Špringoriumu dzimtas blakus atzariem.<br />

Ir zināms, ka Jūlija Vilhelma Mellera un Matildes Emīlijas<br />

Špringorumas laulībā piedzima 10 pēcnācēji, par kuriem<br />

ir ļoti skopas ziņas, tādēļ tās norādītas uzreiz aiz dzīves<br />

datiem (X paaudze):<br />

• Vilhelms Augusts Frīdrihs Mellers (Wilhelm<br />

August Friedrich Moeller, *8.10.1843. Schwelm<br />

†13.12.1868. Schwelm), bijis tirgotājs Švelmā.<br />

• Jūlija Marija Mellere (Julie Marie Moeller<br />

*6.1.1845. Schwelm †1845. Schwelm), mirusi neilgi<br />

pēc piedzimšanas no klepus.<br />

Attēli 232.<br />

Dr.phil. D.Theol. Ludvigs Karls Mellers un viņa<br />

paraksts.<br />

• Dēls Mellers ((Sohn) Moeller, *11.1.1846. Schwelm<br />

†14.1.1846. Schwelm), miris īsi pēc dzimšanas,<br />

nekristīts.<br />

• Bernhards Mellers (Bernhard Moeller, *1.1847.<br />

Schwelm †1847.), miris astoņas dienas pec<br />

piedzimšanas, nekristīts.<br />

• Anna Jūlija Sofija Mellere (Špīsa) (Anna Julie<br />

Sophie Moeller (Spiess) *26.1.1848. Schwelm<br />

†29.1.1935. Mulcheim, Mosel), 1871. gada 13. aprīlī<br />

Koblenzā salaulājās ar Vinningenas mācītāju 142 ,<br />

vēlāk - Mūlheimas superintendantu (arhibīskapu<br />

laikā no 1872.-1913. gadam 143 ) Gotlību Vilhelmu<br />

Špīsu (Wilhelm Spiess, *17.11.1841. Monheim<br />

(Niederrein) †18.10.1926. Mulheim, Mosel).<br />

• Karls Mellers (Carl Moeller, *26.5.1846. Schwelm<br />

†2.6.1849.), miris trīs gadu vecumā.<br />

• dēls Mellers ((Sohn, zwilling) Moeller, *1850.<br />

Schwelm †1850.), dvīnis.<br />

• dēls Mellers ((Sohn, zwilling) Moeller, *1850.<br />

Schwelm †1850.), dvīnis. Abi dvīņi mira dažas<br />

dienas pēc dzimšanas, no dzeltenās kaites.<br />

• Henriete Paulīne Klāra Mellere (Špīsa)<br />

(Henriette Pauline Clara Moeller (Spiess),<br />

*25.3.1852. Schwelm, †26.12.1935.) 1875. gada 26.<br />

septembrī Mūlheimā pie Mozeles salaulājās ar savas<br />

vecākās māsas Jūlijas Sofijas vīra Gotlība Vilhelma<br />

Špīsa jaunāko brāli Jūliju Robertu Vilhelmu<br />

Špīsu (Julius Robert Wilhelm Spiess, *14.10.1845.<br />

Rellinghausen †5.9.1909. Bonn/Koln), kurš atšķirībā<br />

no sava brāļa, bija tirgotājs un spieķu fabrikas<br />

īpašnieks (Stockfabrikant).<br />

• Matilde Emīlija Hedviga Mellere (Branke)<br />

(Mathilde Emilie Hedwig Moeller (Banke),<br />

*27.7.1857. Coblenz †7.6.1938.) 1883. gada 16.<br />

oktobrī Mūlheimā (pie Mozeles) salaulājās ar<br />

Gleivicas pasta direktoru Hermani Emīlu Bertoldu<br />

Attēls 235.<br />

Magdeburgas Doma baznīcas mācītāja māja 1955. gadā un Dzīvokļa iekšskats Magdeburgā, Gr.Klosterstrasse 12.<br />

Attēls 1.<br />

Šlāve (Schlawe) līdz 1945. gadam un<br />

Roter Adlerorden, ar ko tika apbalvots<br />

Frīdrihs Vilhelms Mellers.<br />

156 157

Attēls 238.<br />

Ričards Nātans Mellers.<br />

Banki (Hermann Emil Bertold Banke, *9.8.1845.<br />

Breslau † 8.3.1908. Gleiwitz, mūsdienās Gliwice<br />

Polijā).<br />

Plašas ziņas ir pieejamas par Frīdriha Vilhelma Mellera<br />

otrā dēla, IX paaudzes pārstāvja Ludviga Karla<br />

Mellera (Ludwig Carl Moeller, *31.10.1816. Schwelm<br />

†28.11.1893. Magdeburg) dzīvi un pēcnācējiem. Viņš<br />

Bonnā un Berlīnē studēja filozofiju un teoloģiju, iegūstot<br />

Dr.phil. un D.Theol. grādus. 1843. gadā viņš bija mācītājs<br />

Diersfordtā (Diersfordt bei Wessel), 1851. gadā kļuva par<br />

garnizona mācītāju Maincā (Mainz), 1852. gadā viņš sāka<br />

kalpot Radeformvaldē (Radevormwald). 1865. gadā viņš<br />

kļuva par Konsistorijas valdes locekli Breslavā, bet 1867.<br />

gadā – par apgabala prāvestu (Generalsuperintendent)<br />

un Magdeburgas Doma baznīcas pirmo mācītāju, pildot<br />

apgabala prāvesta pienākumus līdz 1890. gadam. 141<br />

Ir zināms, ka viņš dzīvoja Magdeburgā, Gr.Klosterstr.<br />

12. Vēsturiskā ēka ar šādu numuru mūsdienās nav<br />

saglabājusies, taču līdz mūsdienām ir saglabājies viens<br />

fotoattēls, kurā iemūžināts šī dzīvokļa interjers. Ir ziņas,<br />

ka viņš ticis apbalvots ar II šķiras “Roter Adlerorden”<br />

ordeni (ar to arī viņš attēlots vienīgajā fotoattēlā, kas<br />

ir šobrīd atrasts), kā arī sarakstījis darbu “In Stille und<br />

Sturm. Erfahrungen aus dem ersten Jahrzehnt meiner<br />

Amtsführung”, kas izdots Gothā (Gotha), 1859. gadā<br />

(“Klusumā un vētrā. Manas darbības pirmās desmitgades<br />

pieredze”). 145<br />

1843. gada 14. septembrī Bonnā Ludvigs Karls Mellers<br />

salaulājās ar Bergišas-Gladbahas (Bergisch-Gladbach)<br />

papīra fabrikas īpašnieka Johanna Vilhelma Ādolfa<br />

Candera (Johann Wilhelm Adolph Zanders) 146 un viņa<br />

sievas Jūlijas Mulleres (Julie Muller) meitu Matildi Augusti<br />

Jakobīni Canderi (Mathilde Auguste Jakobine Zanders,<br />

*27.3.1825. Bergisch – Gladbach †14.3.1871. Magdeburg).<br />

Šajā laulībā piedzima pieci pēcnācēji (X paaudze):<br />

• Karls Emanuēls Mellers (Carl Emanuel Moeller,<br />

*3.5.1845. Diersfordt bei Wesel †6.10.1868.<br />

Magdeburg), studējis teoloģiju, miris 23 gadu<br />

vecumā, nāves iemesls nav zināms.<br />

• Ričards Nātans Mellers (Richard Nathanael<br />

Moeller *15.9.1846. Diersfordt bei Wesel †29.9.1914.<br />

Magdeburg),<br />

• Klāra Marija Mellere (Gleisa) (Clara Maria<br />

Moeller (Gleiss), *9.9.1851. Mainz †3.6.1913.<br />

Husum-Jewenstedt), 1874. gada 21. aprīlī viņa<br />

salaulājās ar mācītāja Frīdriha Augusta Gleisa<br />

(Friedrich August Gleiss) un viņa sievas Emīlijas<br />

Olmeijeres (Emilie Ohlmeyer) dēlu, Vesterlandes<br />

(Westerland a/Sylt) un Jēvenstedas (Jewenstedt)<br />

mācītāju Otto Gleisu (Otto Gleiss, *19.12.1841.<br />

Gluckstadt †15.9.1906. Jewenstedt).<br />

Attēli 239. un 240..<br />

No kreisās: Johans Ādolfs Mellers un Auguste Johanna Krauze (I Pasaules kara laikā kā žēlsirdīgā māsa) un viņu meita<br />

Adelheide Elizabete Margarita Mellere.<br />

Attēls 237.<br />

Canderu ģimenes bērni - Matilde Auguste Jakobīne<br />

Candere, Hermanis Rūdolfs Canders, Adelheide Elizabete<br />

Candere un Karls Vilhelms Canders.<br />

• Anna Jūlija Elizabete Mellere (Nemica) (Anna<br />

Julie Elisabeth Moeller (Nehmiz) *<strong>30</strong>.6.1853.<br />

Radevormwald †8.3.1928. Herischdorf, Riesengeb),<br />

• Reinhards Johannes Mellers (Reinhard Johannes<br />

Moeller, *4.2.1855. Radevormwald †18.11.1927. im<br />

D-Zug Gottingen, Bielefeld).<br />

X paaudzes pārstāvis Ričards Nātans Mellers (Richard<br />

Nathanael Moeller *15.9.1846. Diersfordt bei Wesel<br />

†29.9.1914. Magdeburg) studēja medicīnu Breslavā,<br />

Gottingenā, Bonnā un Berlīnē. 1866. gadā piedalījās kā<br />

brīvprātīgais karā, bet 1870.-1871. gada karā bija lauka ārsta<br />

asistents Ulānenes Kavalērijas pulka (Ulanenregiement)<br />

1. Sardzē (I garde). 1871. -1874. gadā viņš strādāja kā<br />

ārsta asistents Magdeburgas slimnīcā, bet laikā no 1893.<br />

līdz 1906. gadam viņš bija galvenais ārsts Magdeburgas<br />

Altštadtes slimnīcas ķirurģiskajā nodaļā. 1897. gadā viņš<br />

kļuva par Sanitatsrat, bet 1907. gadā – par geh.Sanitatsrat.<br />

Ir zināms, ka viņš dzīvoja Magdeburgā, Gr.Klosterstrasse<br />

12. 1877. gada 20. septembrī Berlīnē viņš salaulājās ar<br />

Potsdamas tiesneša un Dr.jur.h.c. Riharda Vilkes (Richard<br />

Wilke) un viņa sievas Hedvigas fon Dieskavas (Hedwig<br />

von Dieskau) meitu Bertu Vilki (Bertha Wilke, *20.3.1859.<br />

Seehausen, Krs.Wanzleben †28.6.1926. Bad Salzelmen).<br />

Šajā laulībā piedzima10 bērni (XI paaudze):<br />

• Karls Rihards Mellers (Karl Richard Moeller,<br />

Attēls241.<br />

Hedviga Mellere, Helēne Mellere un Elizabete Šolla (dz.<br />

Mellere).<br />

*21.2.1879. Magdeburg †16.10.1914.),<br />

• Matilde Mellere (Mathilde Moeller, *23.9.1880.<br />

Magdeburg †19.1.1883. Magdeburg), mirusi<br />

divarpus gadu vecumā no diftērijas.<br />

• Hermanis Mellers (Hermann Moeller, *3.3.1882.<br />

Magdeburg †23.8.1914.), studējis matemātiku<br />

Tībingenā (Tubingen), Berlīnē un Gottingenā, kā<br />

arī bija ilggadējs skolotājs Bukeburgeras ģimnāzijā<br />

(Buckeburger Gymnasium). Viņš nodzīvoja mūžu<br />

kā vecpuisis un pēcnācēju viņam nav.<br />

• Karls Mellers (Karl Moeller, *4.7.1883.<br />

Magdeburg †16.10.1914. Magdeburg), bija arhitekts<br />

(Regierungsbaumeister), miris slimnīcā no karā gūta<br />

ievainojuma. 1913. gada 28. augustā viņš salaulājās<br />

ar Evu Parisisus (Eva Parisisus, *4.2.1889. †?), kas<br />

pēc sava vīra nāves apprecējās ar Dipl.Ing. Rātgi<br />

(Rathge) no Erfurtes.<br />

• Johans Ādolfs Mellers (Johannes Adolf<br />

Moeller, *20.11.1884. Magdeburg †26.12.1980.<br />

Tangermunde).<br />

• Pauls Mellers (Paul Moeller, *5.2.1886. Magdeburg<br />

†9.12.1956. Stendal).<br />

• Hedviga Mellere (Hedwig Moeller, *8.12.1887.<br />

Magdeburg †23.6.1964. Naumburg Saale), strādāja kā<br />

studiju padomniece, bet vēlāk – pētījumu vērtētāja<br />

Naumburgā. Mūžu nodzīvoja neprecējusies un bez<br />

bērniem.<br />

• Berta Amālija Mellere (Bertha Amalie Moeller,<br />

*22.7.1889. Magdeburg †26.1.1890. Magdeburg),<br />

mirusi kā zīdainis no diftērijas.<br />

• Elizabete Marianna Mellere (Šolla) (Elisabeth<br />

Marianne Moeller (Scholl), *22.7.1889. Potsdam<br />

†?), 1910. gada 14. septembrī viņa salaulājās ar<br />

Šonebekas mācītāju Frīdrihu Šollu (Friedrich<br />

Scholl, *27.1.1883. Muhlhausen/Thur. †4.8.1960.<br />

Schonebeck). Ir zināms, ka 1967. gadā mācītāja<br />

atraitne dzīvoja Schonebeck/Elbe, Leninstr. 35.<br />

• Helēna Mellere (Helene Moeller,<br />

*<strong>30</strong>.1.1891. †27.9.1977.) bija žēlsirdīgā māsa<br />

(Johanniterschwester), dzīvoja Belzig, Bezirk<br />

Potsdam, Ev.Altersheim.<br />

XI paaudzes pārstāvis Karls Rihards Mellers (Karl Richard<br />

Moeller, *21.2.1879. Magdeburg †16.10.1914.), būdams<br />

Dr.med. un ķirugs Marienstift slimnīcā Magdeburgā, miris<br />

no sirdslēkmes kaujas laukos Boisleux-au-Mont apkaimē<br />

(Francija, netālu no Beļģijas robežas, Arras pilsētas<br />

tuvumā). Ir zināms, ka viņš bija precējies divas reizes –<br />

1908. gada 5. oktobrī Magdeburgā ar Mariju Osteri (Maria<br />

Oster, *? Settenbach/Rheinpf. †19.5.1909. Magdeburg) un<br />

Attēls 242.<br />

Zaksenhausenas koncentrācijas nometne.<br />

158 159

1910. gada 20. septembrī ar Šarloti Hādeki (Charlotte<br />

Haedecke, *2.4.1884. Magdeburg †29.6.1935. Magdeburg),<br />

ko ģimenē dēvēja par “Grose Lotte” jeb Lielo Lotti. Otrajā<br />

laulībā ir dzimuši divi bērni, kas norādīti tālāk. Kā jau<br />

minēts iepriekš, Karla Riharda Mellera otrajā laulībā ar<br />

Šarloti Hāedeki piedzima divi dēli (XII paaudze):<br />

• Rihards Johans Karls Mellers (Richard Johannes<br />

Karl Moeller, *10.6.1912. Magdeburg †8.4.1940.<br />

Sachsenhausen).<br />

• Heinrihs Hermanis Mellers (Heinrich Hermann<br />

Moeller, *1.2.1914. Magdeburg †16.1.1981. Konstnaz<br />

am Bodenzee).<br />

XII paaudzes pārstāvis Rihards Johans Karls Mellers<br />

(Richard Johannes Karl Moeller, *10.6.1912. Magdeburg<br />

†8.4.1940. Sachsenhausen) strādāja par tirgotāju<br />

“Karstadt” koncernā, bet dēļ saviem politiskajiem<br />

uzskatiem tika arestēts un ieslodzīts Zaksenhauzenas<br />

nometnē, kur arī nepilnu 28 gadu vecumā gāja bojā.<br />

Kā pēdējā viņa dzīvesvieta pirms apcietināšanas ir<br />

norādīta Berlīne, Vilmersdorfa (Berlin-Wilmersdorf).<br />

Zaksenhauzenas koncentrācijas nometnes muzeja arhīva<br />

sagatavotajā izziņā ir norādīts, ka Mellers tika ievietots<br />

koncentrācijas nometnē 1940. gada 27. martā ar numuru<br />

17790. Viņš tika nometināts koncentrācijas nometnes<br />

11. blokā (barakā). Rihards Johans Karls Mellers mira<br />

no zarnu infekcijas 8. aprīļa vakarā pl. 19.15. Arhīva<br />

izziņā ir norādīts, ka ar šo personu saistīto dokumentu<br />

oriģināli ir meklējami Krievijā. 147 Savukārt no Krievijas<br />

arhīva materiāliem uzzinām, ka ierodoties nometnē<br />

viņam tika piešķirts apzīmējums “Sch” (Š), kas nozīmēja<br />

piederību “Strafkommando Schuhläufer”. Šīs grupas<br />

apcietināto pienākums bija gan civiliedzīvotājiem, gan<br />

armijai domāto apavu testēšana - katru dienu nometnes<br />

ieslodzītajiem vajadzēja nostaigāt un noskriet 48 km,<br />

pārvietojoties pa speciāli izveidotu ceļu, kura klājums<br />

sastāvēja no dažadiem materiāliem, imitējot septiņu<br />

dažādu ceļu segumus. Savus jaunākos apavus šādi testēja<br />

tādi uzņēmumi kā “Salamander GmbH”, “Freudenberg”,<br />

u.c., būtiski ietaupot līdzekļus – viens ieslodzītais šiem<br />

uzņēmumiem “izmaksāja” vien 6 Reihsmarkas dienā.<br />

Testa laikā apcietinātajiem bija jānes arī smagas somas<br />

(imitējot karavīru ekipējumu), kas noveda pie tā, ka katru<br />

dienu mira vidēji 15-20 apcietinātie no kopumā ap 170<br />

šajā grupā esošajiem ieslodzītajiem.<br />

XII paaudzes pārstāvis Heinrihs Hermanis Mellers<br />

(Heinrich Hermann Moeller, *1.2.1914. Magdeburg<br />

†16.1.1981. Konstanz am Bodenzee) bija jurists, pilsētas<br />

direktors Lemgo/Lippe pilsētā, kur viņš dzīvoja<br />

Langengraben 70a (vēlāk – Eggerstrasse 43, 775 Konstanz).<br />

Vācu pētījumā ir norāde, ka šī ģimene turpinājusi lietot<br />

Melleru dzimtas ģērboni ar gulbi. 1943. gada 19. augustā<br />

Hallē (Halle an der Saale) viņš apprecējās ar Edīti<br />

Martinu Šmiti (Edita Martina Schmidt, *29.4.1923.<br />

Berlin-Zehlendorf †29.7.1990. Konstanz). Heinriha<br />

Hermaņa Mellera laulībā ar Edīti Martinu Šmiti piedzima<br />

trīs bērni (XIII paaudze):<br />

• Rihards – Matias Heinrihs Martins Mellers<br />

(Richard – Mathias Heinrich Martin Moeller,<br />

*26.9.1944. Paderborn), studējis psiholoģiju un<br />

strādā kā zobu protēzists Reinfeldā (Rheinfeld).<br />

1974. gada 6. decembrī nokārtoja valsts eksāmenu,<br />

kļūdams par zobārstu, bet 1977. gada 12. augustā<br />

Giesenes (Giessen) universitātē ieguva Dr.med.dent.<br />

grādu.<br />

• Andreas - Markus Hermanis Eisebijs Mellers<br />

(Andreas - Marcus Hermann Eisebij Moeller,<br />

*7.9.1948. Stade),<br />

• Henriete Emīlija Šarlote Martina Mellere<br />

(Henriette Emily Charlotte Martina Moeller,<br />

*<strong>30</strong>.10.1958. Detmold †6.4.1972.), mirusi no<br />

leikēmijas kā bērns.<br />

Par XIII paaudzes pārstāvi Andreas - Markus Hermani<br />

Eisebiju Melleru (Andreas - Marcus Hermann Eisebij<br />

Moeller, *7.9.1948. Stade) ir zināms, ka viņš 1975. gada<br />

19. decembrī ieguva Dr.med. grādu, strādāja Minsteres<br />

(Munster) “Clemens-Hospital”, bija jurists. 1986. gadā<br />

atvēra savu privātpraksi Ibbebūrenā (Ibbenbüren,<br />

Westfalen), kas tika pārdota 2010. gadā. savukārt 1978.<br />

gada 14. aprīlī viņš salaulājās ar mazumtirdzniecības<br />

speciālisti Kristīni Šēmu (Christine Schem, *25.12.1950.<br />

Munster) un šajā laulībā piedzima trīs bēni (XIV paaudze):<br />

• Rihards Tobias Mellers (Richard Tobias Moeller,<br />

*14.11.1978. Munster)<br />

• Kristians Martins Mellers (Christian Martin<br />

Moeller, *10.2.198X. Munster)<br />

• Konrāds Kornēlijs Mellers (Conrad Cornelius<br />

Moeller, *10.3.1984. Munster)<br />

XIV paaudzes pārstāvis Rihards Tobiass Mellers (Richard<br />

Tobias Moeller, *14.11.1978. Munster) laikā no 1999.<br />

līdz 2004. gadam viņš studēja Vurcburgas (Wurzburg)<br />

“Julius-Maximilians” universitāte un kā ķirurgs strādāja<br />

medicīnas jomā Eslingenas klīnikā, kā arī Ulmes (Ulm)<br />

Universitātes klīnikā. Laulībā ar X ir dzimušas trīs meitas<br />

(XV paaudze):<br />

• Mellere (Moeller, *)<br />

• Mellere (Moeller, *)<br />

• Mellere (Moeller, *)<br />

XIV paaudzes pārstāvis Kristians Martins Mellers<br />

(Christian Martin Moeller, *10.2.198X. Munster) ir kļuvis<br />

par ortopēdu un strādā Lībekas Universitātes klīnikā.<br />

Laulībā ar X ir dzimušas divas meitas (XV paaudze):<br />

• Mellere (Moeller, *)<br />

• Mellere (Moeller, *)<br />

XIV paaudzes pārstāvis Konrāds Kornēlijs Mellers<br />

(Conrad Cornelius Moeller, *10.3.1984. Munster) ir kļuvis<br />

par saldēšanas iekārtu inženieri un strādā Dānijā, Arhusā.<br />

Neprecējies, bērnu nav.<br />

paaudzes pārstāvis Reinhards Johannes Mellers<br />

X (Reinhard Johannes Moeller, *4.2.1855. Radevormwald<br />

†18.11.1927. im D-Zug Gottingen/Bielefeld), bija jurists un<br />

Dr.theol., Konsistorijas virsvaldes īstenais loceklis, Prūsijas<br />

ev.lut. baznīcas prezidents Berlīnē (Berlin-Charlottenburg).<br />

1866. gada 29. aprīlī Luneburgā (Luneburg) viņš salaulājās<br />

ar Mariju Frederihi (Maria Frederich, *2.1.1863. Luneburg<br />

†9.5.1929. Bethel bei Bielefeld), kas bija Luneburgas vīnu<br />

lieltirgotāja (vairumtirgotāja) meita. Šajā laulībā piedzima<br />

septiņi bērni (XI paaudze):<br />

• Marija Mellere (Vīlmane) (Marie Moeller<br />

(Willmanns), *21.2.1887. Gumbinnen †17.4.1944.<br />

Bethel bei Bielefeld), 1907. gada 8. augustā Berlīnē<br />

salaulājās ar Rihardu Vīlmani (Richard Wilmanns,<br />

*22.9.1880. Durango/Mexiko †3.5.1958. Bethel),<br />

kurš bija profesors, Dr.med. un strādāja Bethelē<br />

(Bethel/Bielefeld). Pati Marija mira no embolijas.<br />

• Reinhards Mellers (Reinhard Moeller, *15.1.1888.<br />

Attēli 2 un 243.<br />

Dr.jur Reinhardam Melleram viņam piešķirtais<br />

“Verdienstkreuzes des Verdienstordens” (pa kreisi) un<br />

II šķiras “Roter Adlerorden”, kas piešķirts D.Theol.<br />

Ludvigam Karlam Melleram.<br />

Gumbinnen †29.9.1963. Bad Reinchenhall).<br />

• Sofija Mellere (Dondorfa) (Sophie Moeller<br />

(Donndorf), *12.1.1890. Gumbinnen, †1.4.1927.<br />

Hamburg). Par Sofiju ir zināms, ka viņa no zarnu<br />

sapīšanās pēc neveiksmīgas operācijas, kā arī fakts,<br />

ka 1914. gada 11. jūlijā Berlīnē (Berlin-Lichtersfelde)<br />

viņa salaulājās ar mācītāju Gotholdu Dondorfu<br />

(Gotthold Donndorf, *29.4.1887. Alach †?) un<br />

fakts, ka viņas ģimene dzīvoja Hamburg-Lockstedt,<br />

Hoxerstrase 16.<br />

• Matilde Mellere (Holthofere) (Mathilde Moeller<br />

(Holthofer), *22.6.1891. Berlin-Charlottenburg<br />

†20.11.1959. Wuppertal-Elberfeld), mirusi no<br />

plaušu embolijas. Tāpat zināms, ka 1918. gada 23.<br />

maijā Nasavā (Nassau) viņa salaulājās ar Valteru<br />

Attēls 243.<br />

Dr.jur Reinhards Mellers.<br />

Holthoferu (Walter Holthofer, *28.6.1885. Pferdsfeld<br />

†13.3.1963. Wuppertal-Eberfeld), kurš bija studiju<br />

direktors Bārmenā (Barmen).<br />

• Karls Mellers (Karl Moeller, *29.11.1893.<br />

Gr.Lichtenfelde bei Berlin †25.1.1950. Chicago),<br />

emigrējis uz ASV, kur bijis Vācu veco ļaužu nama<br />

mācītājs Čikāgā (German Old Peoples Home in<br />

Chicago).<br />

• Bernhards Mellers (Bernhard Moeller,<br />

*5.7.1895. Gr.Lichtenfelde bei Berlin †7.3.1917.<br />

Berlin-Lichtenfelde), studēja tiesību zinātnes, I<br />

Pasaules karā zaudēja kāju un pēc šī negadījuma<br />

izdarīja pašnāvību.<br />

• Otto Mellers (Otto Moeller, *26.10.1896.<br />

Gr.Lichtenfelde bei Berlin †26.9.1915.), pazudis I<br />

pasaules kara laikā.<br />

XI paaudzes pārsāvis Reinhards Mellers (Reinhard Moeller,<br />

*15.1.1888. Gumbinnen †29.9.1963. Bad Reinchenhall),<br />

bija Dr.jur., valdības loceklis Berlin-Zahlendorff, Berlīnes<br />

pilsētas sinodes direktors, Berlīnes-Brandenburgas<br />

lauku sinodes goda loceklis, kā arī apbalvots ar<br />

Rietumvācijas apbalvojumu - Lielo “Verdienstkreuzes<br />

des Verdienstordens” 148 , kas tika iedibināts 1951. gadā.<br />

Ir zināms, ka 1921. gada 10. maijā Breslavā viņš salaulājās<br />

ar tirgotāja Teodora Salangas (Theodor Salanga) meitu<br />

Annu Salangu (Annie Salanga, *25.1.1896. Oppeln<br />

(Oberschles.) †?) un viņi dzīvoja Berlīnē, Forststrase <strong>30</strong>.<br />

Šajā laulībā piedzima divi dēli (XII paaudze):<br />

• Reinhards Mellers (Reinhard Moeller, *7.3.1922.<br />

Berlin-Charlottenburg †24.4.1978. Berlin), kurš<br />

strādāja kā tehniķis un dzīvoja savu vecāku mājā,<br />

• Ulrihs Mellers (Ulrich Moeller, *27.7.1924.<br />

Berlin-Charlottenburg † 26.6.1944.), par kuru ir<br />

zināms, ka viņš avarēja mācību lidojuma laikā<br />

pie Dalminas (Dalmin uber Karstadt), būdams<br />

“Luftwaffe” instruktors (Oberfahnricht).<br />

XI paaudzes pārstāvis Johans Ādolfs Mellers (Johannes<br />

Adolf Moeller, *20.11.1884. Magdeburg †26.12.1980.<br />

Tangermunde), Berlīnē un Hallē studēja jurisprudenci,<br />

bija advokāts un notārs Jerihovā (Jerichow, Krs.Genthin,<br />

Saksijā), kur 1967. gadā dzīvoja Karl Liebknechtstrasse<br />

52. 1920. gada 7. maijā Magdeburgā apprecējās ar<br />

Magdeburgas Doma baznīcas mācītāja Krauzes meitu<br />

Augusti Johannu Krauzi (Auguste Johanna Krause,<br />

*27.10.1893. Rehehausen/Thur., †9.2.1979. Genthin). Abu<br />

laulībā piedzima trīs bērni (XII paaudze):<br />

• Matilde Hedviga Adelheide Mellere (Eisbeina)<br />

(Mathilde Hedwig Adelheid Moeller (Eisbein),<br />

*6.9.1921. Jerichow †11.5.2004. Genthin).<br />

• Adelheide Elizabete Margarita Mellere<br />

(Adelheid Elisabeth Margarete Moeller, *21.10.1922.<br />

Jerichow †6.7.1949. Halle/Saale), bija aptiekāra<br />

asistente un mira no kaulu vēža.<br />

• Krista Marija Helēna Šarlote Mellere<br />

(Košikovska) (Christa Maria Helene Charlotte<br />

Moeller (Koschikowski), *15.5.1929. Magdeburga).<br />

XII paaudzes pārstāve Matilde Hedviga Adelheide<br />

Mellere (Eisbeina) (Mathilde Hedwig Adelheid Moeller<br />

(Eisbein), *6.9.1921. Jerichow †11.5.2004. Genthin),<br />

strādāja par aptiekāra palīdzi un 1942. gada 27. novembrī<br />

Jerihovā salaulājās ar zemes īpašnieku Johannu Valteru<br />

Kristianu Eisbeinu (Johannes Walter Christian Eisbein,<br />

*5.7.1917. Halle). Lai arī šī laulība 1945. gadā tika šķirta,<br />

tajā piedzima (XIII paaudze) dēls (XIII paaudze):<br />

160 161

• Karls Eisbeins (Karl Eisbein, *31.8.1943.<br />

Genthin),<br />

XIII paaudzes pārstāvis Karls Eisbeins (Karl Eisbein,<br />

*31.8.1943. Genthin) ir precējies ar Terēzi Gebaueri<br />

(Theresia Gebauer). Šī ģimene dzīvoja Potsdamā,<br />

Bābelsbergā (Potsdam, Babelsberg) un pēcnācēju tajā<br />

nebija. Ir zināms, ka Karls Eisbeins bija precējies otrreiz<br />

(sievas vārds nav zināms) un šajā laulībā piedzima dēls<br />

(XIV paaudze):<br />

• Adrians Eisbeins (Adrian Eisbein, *).<br />

2017. gada aprīlī, tiekoties ar XII paaudzes pārstāvi<br />

Kristu Mariju Helēnu Šarloti Melleri (Košikovska)<br />

(Christa Maria Helene Charlotte Moeller (Koschikowski),<br />

*15.5.1929. Magdeburga), tika noskaidrots, ka viņa strādāja<br />

par ķīmijas un bioloģijas labaratojas asitenti (Chem.biol.<br />

Assitentin) Humbolta universitātē un 1958. gada 20.<br />

novembrī Rietumberlīnē salaulājās ar civilās celtniecības<br />

inženieri Dītmāru Košikovski (Dietmar Koschikowski,<br />

*10.3.1928. Alt Landsberg †15.11.1980. Muhlheim, miris<br />

no sirds vājuma), un vēl 2017. gadā dzīvoja pašas namā<br />

Muhlheim/Ruhr-Speldorf, Karlsruherstr. 129. Viņas laulībā<br />

ar Dītmāru Košikovski piedzima divi dēli (XIII paaudze):<br />

• Hartmuds Košikovskis (Hartmut Koschikowski,<br />

*19.7.1961. Dusburg), neprecējies, bērnu nav.<br />

Studējis fotosintēzi un strādā ar saules enerģijas<br />

tehnoloģijām.<br />

• Joahims Košikovskis (Joahim Koschikowski,<br />

*18.11.1969. Muhlheim), kurš ir precējies ar Ulriki<br />

Jākobu (Ulrike Jakob, *18.6.1970. Zelle). Joahims<br />

Košikovskis strādā Freiburgā, “Institut fur Solare<br />

energie”<br />

XIII paaudzes pārstāvja Joahima Košikovska (Joahim<br />

Koschikowski, *18.11.1969. Muhlheim) un Ulrikes Jākobas<br />

laulībā ir dzimuši divi bērni (XIV paaudze):<br />

• Janis Košikovskis (Janis Koschikowski *31.8.2003.<br />

Freiburg).<br />

• Felice Košikovskis (Felice Koschikowski,<br />

*26.3.2006. Freiburg).<br />

XI paaudzes pārstāvis Pauls Mellers (Paul Moeller,<br />

*5.2.1886. Magdeburg †9.12.1956. Stendal), bija mācītājs<br />

Konigdē (Konnigde), kā arī Uenglingenā (Uenglingen bei<br />

Stendal). 1912. gada 13. septembrī viņš Garlipā (Garlipp,<br />

Krs. Stendal) salaulājās ar Šarloti Šusteri (Charlotte<br />

Schuster, *20.5.1888. Garlipp †4.7.1950. Stendal), ko<br />

ģimenē dēvēja par “Kleine Lotte” jeb Mazo Lotti. Šajā<br />

laulībā piedzima viens dēls (XII paaudze):<br />

• Pauls Mellers (Paul Meller, *5.5.1921. Konnigde,<br />

Krs Stendal †?),<br />

Attēls 246.<br />

Janis, Ulrike, Felice, Joahims un Hartmuds Košikovski.<br />

XII paaudzes pārstāvis Pauls Mellers (Paul Meller,<br />

*5.5.1921. Konnigde, Krs Stendal †?) bija tirgotājs un 1967.<br />

gadā dzīvoja Uesen bei Achim (Bremen), am Osterfeld 135.<br />

1948. gada 26. novembrī viņš salaulājās ar Gerdu Macu<br />

(Gerda Matz, *10.10.1926. Repzin). Attiecīgi, viņu laulībā<br />

piedzima dēls (XIII paaudze):<br />

• Pēteris Mellers (Peter Moeller, *26.5.1950.<br />

Stendal).<br />

X paaudzes pārstāve Anna Jūlija Elizabete Mellere<br />

(Nemica) (Anna Julie Elisabeth Moeller (Nehmiz)<br />

*<strong>30</strong>.6.1853. Radevormwald †8.3.1928. Herischdorf/<br />

Riesengeb), 1873. gada 27. maijā Magdeburgā salaulājās<br />

ar Zāganas (Sagan) superintendanta Karla Ādolfa Nemica<br />

(Carl Adolph Nehmiz, *19.6.1798. Halle/Saale †17.3.1863.<br />

Heldrungen) un viņa sievas Bertas Eleonores Luīzes<br />

Bailas (Bertha Eleonore Louise Bail, *8.12.1808. Sagan<br />

†20.12.1852. Heldrungen) dēlu, Šlīsenas superintendantu<br />

Karlu Ādolfu Gustavu Hugo Nemicu (Carl Adolph<br />

Gustav Hugo Nehmiz, *6.11.1845. Sagan †28.8.1903.<br />

Breslau). Līdz 1875. gadam viņš bija Magdeburgas<br />

Sv.Ulriha baznīcas otrais mācītājs, laikā no 1876. līdz<br />

1893. gadam – pirmais mācītājs Betānijas Diakonijas<br />

namā (Diakonissenhaus Bethanien) Berlīnē. No Berlīnes<br />

viņš atgriezās Magdeburgā 1893. gadā un līdz 1901. gadam<br />

bija Magdeburgas Doma baznīcas mācītājs, bet 1901. gadā<br />

viņu iecēla par Breslavas ģenerālsuperintendantu – šajā<br />

amatā viņš bija līdz pat savai nāvei. Ir ziņas, ka šajā laulībā<br />

ir dzimis dēls (XI paaudze):<br />

• Hugo Ādolfs Gustavs Karls Nemics (Hugo Adolf<br />

Gustav Karl Nehmiz, *6.11.1879. †10.12.1967.),<br />

kurš laikā no 1915. līdz 1951. gadam bija mācītājs<br />

Berlīnē (Berlin – Schmargendorf).<br />

Frīdriha Vilhelma Mellera dēls, IX paaudzes pārstāvis,<br />

Augusts Jūlijs Mellers (August Julius Moeller,<br />

*23.1.1818. Schwelm †3.9.1879. Schwelm) bija Dr.med. un<br />

ārsts Švelmā, kur 1849. gada 26. jūnijā salaulājās ar tērauda<br />

fabrikanta Fridriha Springoruma (Friedrich Springorum)<br />

un viņa sievas Henrietes Šternenbergas (Henriette<br />

Sternenberg) meitu Adeli Augusti Springorumu (Adele<br />

Auguste Springorum, *21.6.1827. Schwelm †2.6.1897.<br />

Schwelm), ar kuras vecāko māsu Matildi Emīliju bija<br />

precējies Augusta Jūlija vecākais brālis Jūlijs Vilhelms.<br />

Augusta Jūlija Mellera un Adeles Springorumas laulībā<br />

piedzima divi bērni (X paaudze):<br />

• Vilhelms Oskars Jūlijs Mellers (Wilhelm Oscar<br />

Julius Moeller, *18.1.1851. Schwelm †2.2.1926.<br />

Schwelm),<br />

• Magdalēna Antonija Mellere (Helvēga)<br />

(Magdalene Antonie Moeller (Hellweg), *2.8.1853.<br />

Schwelm †29.5.1897. Wanne bei Essen). Par viņu ir<br />

zināms, ka 1875. gada maijā viņa Švelmā salaulājās<br />

ar Eduardu Helvegu (Eduard Hellweg, *26.7.1848.<br />

†1917. Arnsberg), kurš bija mācītājs, bet vēlāk –<br />

slepenpadomnieks (Geh.Regierungs) un skolas<br />

direktors (Schulrat) Arnsbergā. Ir zināms, ka šajā<br />

laulībā piedzima divi dēli (XI paaudze), kas katrs<br />

mira savā dzimšanas dienā un kuru vārdi nav<br />

zināmi (attiecīgi – *7.6.1876. Breckerfeld †7.6.1876.<br />

Breckerfeld, un *11.3.1879. Breckerfeld †11.3.1879.<br />

Breckerfeld).<br />

X paaudzes pārstāvis Vilhelms Oskars Jūlijs Mellers<br />

(Wilhelm Oscar Julius Moeller, *18.1.1851. Schwelm<br />

†2.2.1926. Schwelm) bija Dr.Med., slepenais medicīnas<br />

padomnieks (Geheimer Sanitatsrat), Švelmas goda<br />

pilsonis. 1880. gada 8. oktobrī Švelmā viņš salaulājās ar<br />

Švelmas advokāta Vilhelma Kostera (Wilhelm Koester,*†)<br />

un Jūlijas Springorumas (Julie Springorum,*†) meitu<br />

Magdalēnu Mariju Elfrīdi Kosteri (Magdalene Maria<br />

Elfriede Koester, *22.11.1859. Schwelm, †4.3.1900.<br />

Schwelm), kas mira no peritonīta. Jāatzīmē, ka šis ir jau<br />

vismaz trešais gadījums, kad Melleru dzimta saradojās ar<br />

Springorumu dzimtu. Vilhelma Oskara Jūlija Mellera un<br />

Magdalēnas Marijas Elfrīdes Kosteres laulībā piedzima<br />

(XI paaudze):<br />

• Jūlijs Vilhelms Mellers (Julius Wilhelm Moeller,<br />

*21.7.1881. Schwelm †18.12.1954. Gutersloch),<br />

• Marija Hedviga Mellere (Reišauere) (Maria<br />

Hedwig Moeller (Reischauer), *29.9.1882. Schwelm<br />

†13.4.1964. Langerfeld).<br />

• Karls Eduards Mellers (Karl Eduard Moeller,<br />

*24.10.1889. Schwelm †6.9.1959. Diesen teut.Wald.).<br />

• Šarlote Katrīna Mellere (Rāsfede) (Charlotte<br />

Catharina Moeller (Rassfeld), *13.9.1892. Schwelm<br />

†8.10.1974.).<br />

XI paaudzes pārstāvis Jūlijs Vilhelms Mellers (Julius<br />

Wilhelm Moeller, *21.7.1881. Schwelm †18.12.1954.<br />

Gutersloch) bija Guterslohas īpašnieks un turpat 1914.<br />

gada 7. jūnijā salaulājās ar Frederiki Brūni (Friederike<br />

Brune, *26.3.1886. †21.6.1970. Gutersloh), kas bija zemes<br />

īpašnieka Frīdriha Kristiāna Brūnes (Friedrich Christian<br />

Brune) un viņa sievas Luīzes Holdas (Luize Hold) meita.<br />

Ir zināms, ka Jūlija Vilhelma Mellera ģimene dzīvoja<br />

Gutersloh, Zumhagen Hof 14. Šajā laulībā piedzima divi<br />

bērni (XII paaudze):<br />

• Jūlijs Frīdrihs Mellers (Julius Friedrich Moeller,<br />

*22.8.1918. Marienfeld (Hof Mellage) †?).<br />

• Irmgarde Mellere (Irmgard Moeller, *24.4.1921.<br />

Marienfeld (Hof Mellage) †29.7.1926. Gutersloh),<br />

mirusi piecu gadu vecumā.<br />

XII paaudzes pārstāvis Jūlijs Frīdrihs Mellers (Julius<br />

Friedrich Moeller, *22.8.1918. Marienfeld (Hof Mellage)<br />

†?), bija Prof. Dr.med., kā arī Hildesheimas (Hildesheim)<br />

pilsētas slimnīcas galvenais ārsts. 1944. gada 11. jūlijā<br />

Heidelsbergā (Heidelsberg) viņš salaulājās ar Ernu<br />

Ekhardi (Erna Eckhardt, *12.10.1914. Berfe Bez.Kassel †?).<br />

Ir zināms, ka viņi dzīvoja Hildesheimā, Moritzberger Weg<br />

100, un viņu laulībā piedzima trīs bērni (XIII paaudze):<br />

• Klauss Mellers (Klaus Moeller, *29.5.1945.<br />

Marburg/Lahn), kļuva par juristu un dzīvoja<br />

Arnekenstr. 19., 3200 Hildesheim.<br />

• Stepans Mellers (Stephan Moeller, *24.5.1948.<br />

Marburg/Lahn), viņš kļuva par biologu un 1975.<br />

gada 5. jūlijā salaulājās ar medicīnas asistenti<br />

Gudrunu Hoppi (Gudrun Hoppe, *15.10.1950.).<br />

Ģimene dzīvoja Kampstrasse 86, <strong>30</strong>00 Hannover.<br />

• Tomas Mellers (Thomas Moeller, *24.2.1959.<br />

Wurzburg) 1977. gadā viņš studēja medicīnu<br />

Hannoverē.<br />

XII paaudzes pārstāve Marija Hedviga Mellere (Reišauere)<br />

(Maria Hedwig Moeller (Reischauer), *29.9.1882. Schwelm<br />

†13.4.1964. Langerfeld), mirusi no vecuma nespēka.<br />

1903. gada 5. novembrī Švelmā viņa salaulājās ar<br />

Vilhelma Oskara Jūlija Mellera pēcteču atzars ir pēdējais,<br />

superintendanta Vilhelma Ādolfa Reišauera (Wilhelm<br />

kas bija atzīmēts agrāk veiktajos vācu pētījumos. Pats<br />

Adolf Reischauer) un viņa sievas Frederikes Terēzes Luīzes<br />

162 163<br />

Attēls 247.<br />

Dr.med. Vilhelms Oskars Jūlijs Mellers.<br />

Bergeres (Friedrike Theresia Luise Berger) dēlu Ādolfu<br />

Karlu Ludvigu Reišaueru (Adolf Carl Ludwig Reischauer,<br />

*23.8.1869. Petzen/Lippe, †10.5.1953. Langerfeld), kurš<br />

bija Dr.med. Vupertālē (Wuppertal-Langerfeld). Šajā<br />

laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Ingeborga Reišauere (Ingeborg Reischauer,<br />

*17.2.1909. †?).<br />

• Urzula Reišauere (Ursula Reischauer, *13.10.1916.<br />

†?).<br />

XI paaudzes pārstāvis Karls Eduards Mellers (Karl<br />

Eduard Moeller, *24.10.1889. Schwelm, †6.9.1959.<br />

Diesen teut.Wald.), miris no akūta sirds vājuma. Viņš<br />

bija lauksaimnieks, kuram nacistu valdīšanas laikā bija<br />

aizliegts mainīt dzīvesvietu un nodarbi (Erbhofbauer) un<br />

saimniekoja Mellāgas muižā (Gut Mellage beu Marienfeld,<br />

Krs.Warensdorf/Westf.). 1924. gada 17. jūnijā Ummelnā<br />

(Ummeln, Krs.Bielefeld) viņš salaulājās ar zemes īpašnieka<br />

Vilhelma Zūdholtera (Wilhelm Sudholter) un viņa sievas<br />

Frederikes Depenbrokas (Friedericke Depenbrock) meitu<br />

Frīdu Zūdholteri (Frieda Sudholter, *9.6.1896. Ummeln<br />

†11.6.1945. Dissen T.W.). Ir zināms, ka Frīda mira no<br />

vēža, bet laulībā ar Karlu Eduardu Melleru piedzima trīs<br />

bērni (XII paaudze):<br />

• Karls Heics Mellers (Karl Heinz Moeller,<br />

*13.4.1925. Marienfeld, Krs.Warensdorf),<br />

• Ernsts Augusts Mellers (Ernst August Moeller,<br />

*2.5.1926. Marienfeld, Krs.Warensdorf),<br />

• Pauls Gerhards Mellers (Paul Gerhard Moeller,<br />

*1.9.1929. Marienfeld, Krs.Warensdorf) kļuva par<br />

celtniecības inženieri un dzīvoja 4831 Holtkamp 32

uber Gutersloh/Westf. 1958. gada 2. jūlijā apprecējās<br />

ar Ilzi Vilhelmīni Forndammi (Ilse Wilhelmine<br />

Vorndamme, *31.5.1937. Gutersloh).<br />

XII paaudzes pārstāvis Karls Heics Mellers (Karl Heinz<br />

Moeller, *13.4.1925. Marienfeld, Krs.Warensdorf), bija<br />

sociālās palīdzības darbinieks (Wohlfahrtspfleger), Dzīvoja<br />

Dissen, Teut.Wald, Haller str. 10 un 1950. gada 26. jūnijā<br />

Brēmenē (Bremen-Hemelingen) salaulājās ar Ellu Kristīni<br />

Jonsenu (Elly Christine Johnssen, *2.2.1921. Gimmel, Krs.<br />

Guhrau, Nied.Schles.). Šajā laulībā piedzima divi bērni<br />

(XIII paaudze):<br />

• Ellija Mellere (Elly Moeller, *13.10.1952. Dissen<br />

T.W.)<br />

• Heincs-Pēteris Mellers (Heinz-Peter Moeller,<br />

*16.3.1957. Dissen T.W.).<br />

XII paaudzes pārstāvis Ernsts Augusts Mellers (Ernst<br />

August Moeller, *2.5.1926. Marienfeld, Krs.Warensdorf),<br />

kurš bija automašīnu atslēdznieks un dzīvoja 5354<br />

Weilerswist ub. Euskirchen, Am Dinghaus. 1954. gada<br />

4. jūnijā viņš salaulājās ar Rūtu Zedeli (Ruth Sedelis,<br />

*3.6.1931. Sakuten, Krs. Memel/Ostpr.). Šajā laulībā<br />

piedzima dēls (XIII paaudze):<br />

• Dīters Mellers (Dieter Moeller, *23.10.1957. Bruhl<br />

Bezirk Koln).<br />

XI paaudzes pārstāve Šarlote Katrīna Mellere (Rāsfede)<br />

(Charlotte Catharina Moeller (Rassfeld), *13.9.1892.<br />

Schwelm †8.10.1974.) bija precējusies ar Frīdriha Vilhelma<br />

Augusta Rāsfelda (Friedrich Wilhelm August Rassfeld) un<br />

viņa sievas Johannas Sofijas Elīzes Cumvinkeles (Johanna<br />

Sophie Elise Zumwinkel) dēlu Frīdrihu Otto Vilhelmu<br />

Rāsfeldu (Friedrich Otto Wilchelm Rassfeld *16.7.1889.<br />

Blankenhagen, Gutersloh, Detmold †15.10.1955. Gutersloh,<br />

Detmold) un dzīvoja Brockhagerstr. 86, Gutersloch. Abu<br />

laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• meita Rāsfede (Pilca) (Rassfeld (Pilz), *)<br />

• meita Rāsfede (Mona) (Rassfeld (Mohn), *)<br />

• Helga Rāsfede (Hāfere) (Helga Rassfeld (Haver),<br />

*).<br />

XI paaudzes pārstāve meita Rāsfede (Pilca) (Rassfeld<br />

(Pilz), *) bija precējusies ar Friderikes Hufas (pirmajā<br />

laulībā - Helgenbergeres) (Friederike Huff (Helgenberger/<br />

Pilz) dēlu, mediķi, internistu Frici Pilcu) (Fritz Pilz,<br />

*15.2.1916. †19.3.1976. Gutersloh). Abu laulībā piedzima<br />

trīs pēcnācēji (XII paaudze):<br />

Attēli 247.<br />

No kreisās: Fricis Pilcs, Reinhards Mons.<br />

• Pilcs (Pilz *)<br />

• Pilcs (Pilz **)<br />

• Pilcs (Pilz *)<br />

XI paaudzes pārstāve meita Rāsfede (Mona) (Rassfeld<br />

(Mohn), *) bija precējusies ar Karla Heinriha Mona (Carl<br />

Heinrich Mohn *27.3.1885. †26.4.1955.) un viņa sievas<br />

Agneses Zeipeles (Agnes Seippel *27.3.1889. †1978.) dēlu<br />

Reinhardu Monu (Reinhard Mohn *21.6.1921. Gutersloch<br />

†3.10.2009. Steinhagen).<br />

XI paaudzes pārstāve Helga Rāsfede (Hāfere) (Helga<br />

Rassfeld (Haver)) bija precējusies ar Rolfu Haveru (Rolf<br />

Haver *8.5.1922. Oelde †24.12.1980. Gutersloch).<br />

Johana Frīdriha Ludviga Mellera otrais dēls, VIII<br />

paaudzes pārstāvis Ludvigs Ferdinands Mellers (Ludwig<br />

Ferdinand Moeller, *22.12.1780. Schlawe †2.1.1866.<br />

Warendorf) kļuva par karalisko pastmeistaru Vārendorfā<br />

(Warendorf/Westf.), kur šos pienākumus pildīja līdz 1850.<br />

gadam, kad devās pensijā. Ir zināms, dzīves laikā viņš bija<br />

precējies divas reizes – 1810. gada 6. septembrī ar Lūciju<br />

Vilhelmīni Vaserfordu (Lucie Wilhelmine Wasserfordt,<br />

*Essen), bet 1826. gada 28. novembrī ar Florentīni<br />

Johannu Henrieti Zēlmani (Florentine Johanna Henriette<br />

Seelmann, *? Studtnitz †31.3.1874. Lippstadt), kas<br />

bija Stūdnicas (Studnitz bei Kyritz) mācītāja Zēlmaņa<br />

(Seelmann) meita. Pirmajā Ludviga Ferdinanda Mellera<br />

laulībā piedzima (IX paaudze):<br />

• Jūlija Mellere (Vernika) (Julia Moeller (Wernicke),<br />

*25.8.1820. Warendorf †28.8.1901. Berlin Steglitz im<br />

Lutherstift – pansionātā ļoti turīgiem senioriem),<br />

kas 1839. gada 2. oktobrī salaulājās ar Prietcenas<br />

(Prietzen b.Havelberg) mācītāju Johannu Verniku<br />

(Johannes Wernicke, *1810. Osterholz †28.2.1879.<br />

Hohenaun b. Rathenow). Nav izslēgts, ka Johans<br />

Verniks bija radinieks (visticamāk – brālis)<br />

mācītājam un misionāram Johanam Andrejam<br />

Vernikam (Johann Andreas Wernicke, *23.1.1815.<br />

Kleinwulkow/Kreis Jerichow II †1.9.1861.<br />

Darjeeling, India), 149 taču šīs ziņas nav dokumentāli<br />

apstiprinātas.<br />

Savukārt otrajā Ludviga Ferdinanda<br />

Mellera laulībā piedzima (IX paaudze):<br />

• Otīlija Elizabete Matilde Mellere (Ottilie<br />

Elisabeth Mathilde Moeller, *3.10.1839. Warendorf<br />

†14.2.1841. Warendorf), kas nomira nepilna<br />

pusotra gada vecumā.<br />

Johana Frīdriha Ludviga Mellera trešais dēls, VIII<br />

paaudzes pārstāvis Karls Augusts Mellers (Karl August<br />

Moeller, *6.7.1784. Schlawe †26.9.1854. Kuczborowo) kļuva<br />

par bruņinieku muižas (Rittersgut) nomnieku Kuczborovā<br />

(Kuczborowo, arī Kucborowo vai Konradstein, mūsdienās<br />

pilsēta Polijā). Ir zināms, ka viņš mira no dedzinoša<br />

drudža un bija precējies divas reizes – 1810. gada 10.<br />

martā ar Henrieti fon Šulcu (Henriette von Schultz, *?<br />

Gluschen †1821.), bet pēc viņas nāves – 1822. gada 11.<br />

jūlijā ar muižnieka Šulca (Schultz) meitu Rozīni Šarloti<br />

Šulcu (Rosine Charlotte Schultz, *12.3.1791. Kl.Montau/<br />

Wpr. †3.1.1857. Kuczborowo), kura visticamāk, bija Karla<br />

Augusta Mellera pirmās sievas māsa. Karla Augusta<br />

Mellera pirmajā laulībā piedzima trīs pēcnācēji (IX<br />

paaudze):<br />

• Vilhelms Mellers (Wilhelm Moeller, *14.1.1811.<br />

Kuczborowo †1850.), strādāja kā privātskolotājs<br />

skolā Berentā (Berendt),<br />

• Jūlija Mellere (Millere) (Julie Moeller (Muller),<br />

*1.4.1813. Kuczborowo [vācu pētījumā norādīts<br />

Luczborowo, taču tā uzskatāma par drukas kļūdu]<br />

†?), bija precējusies ar muižnieku Milleru (Muller),<br />

kura muiža atradās Krāmenzē (Cramensee), starp<br />

Hammeršteinu (Hammerstein) un Šlohavu pie<br />

Konicas (Schlochau bei Konitz).<br />

• Auguste Emīlija Mellere (Auguste Emilie Moeller,<br />

*7.1814. Kuczborowo †?),<br />

Savukārt Karla Augusta Mellera otrajā laulībā piedzima<br />

(IX paaudze):<br />

• Otto Mellers (Otto Moeller, *22.2.1823.<br />

Pr.Stargard †20.7.1895. Danzig),<br />

• Ludvigs Mellers (Ludwig Moeller (dvīnis)<br />

*11.4.1824. Pr.Stargard †12.4.1824. Pr.Stargard),<br />

miris īsi pēc piedzimšanas.<br />

• Johanna Šarlote Mellere (Johanna Charlotte<br />

Moeller (dvīne) *11.4.1824. Pr.Stargard †12.4.1824.<br />

Pr.Stargard), mirusi īsi pēc dzimšanas.<br />

• Augusts Eduards Mellers (August Eduard<br />

Moeller, *24.2.1825. Pr.Stargard †12.7.1831.<br />

Pr.Stargard), miris septiņu gadu vecumā.<br />

• Leopolds Mellers (Leopold Moeller, *17.3.1826.<br />

Pr.Stargard †27.2.1829. Kuczborowo), miris kā<br />

bērns.<br />

• Šarlote Mellere (Englere) (Charlotte Moeller<br />

(Engler) *11.4.1827. Kuczborowo †25.12.1892.<br />

Pogutken), 1844. gada 29. decembrī salaulājās<br />

ar Robertu Engleru (Robert Engler, *7.2.1820.<br />

†5.9.1893. Pogutken), kurš bija Karaliskās pārvaldes<br />

loceklis (Amtsradt) Pogutkenas novadā. Ziņu par<br />

pecancējiem nav.<br />

• Teodors Mellers (Theodor Moeller, *29.8.1828.<br />

Kuczborowo †29.4.1864. Schwetz),<br />

• Karls Augusts Jurgens Mellers (Karl August<br />

Jurgen Moeller, *27.10.1832. Kuczborowo †?<br />

Kuczborowo).<br />

• Laura Alvīne Ida Mellere (Nonne) (Laura<br />

Alwine Ida Moeller (Nonne), *7.9.1827. Warendorf<br />

†? Lippstadt) apprecējās ar Lipštadtes tirgotāju<br />

Gotlību Kristianu Fridrihu Nonni (Gottlieb<br />

Christian Friedrich Nonne, *1809. †?).<br />

• Ludvigs Mellers (Ludwig Moeller, *18.8.18<strong>30</strong>.<br />

Warendorf †? Wiesbaden). 1870.-1871. gadu kara<br />

laikā bija 8. Armijas lauka pastmeistars. Pēc kara<br />

– no 1871. līdz 1876. gadam bija pasta inspektors<br />

Frankfurtē pie Mainas, 1876. – 1880. gados – pasta<br />

direktors Bīlefeldē (Bilefeld), 1880.-1895. gados<br />

- pasta direktors Manheimā (Mannheim). Pēc<br />

pensionēšanās 1895. gadā viņš dzīvoja Vīsbādenē<br />

(Wiesbaden). Ir zināms, ka vinš bija precējies<br />

ar Ķelnes tirgotāja Verlanda (Wehrland) meitu<br />

Annu Verlandi (Anna Wehrland, *? †18.5.1903.<br />

Wiesbaden).<br />

• Berta Amālija Mellere (Luiga) (Bertha Amalie<br />

Karla Augusta Mellera ceturtais dēls, IX paaudzes<br />

Moeller (Luigs), *21.9.1834. Warendorf †?),<br />

pārstāvis Otto Mellers (Otto Moeller, *22.2.1823.<br />

precējusies ar Karlu Frīdrihu Luigu (Carl Friedrich<br />

Pr.Stargard †20.7.1895. Danzig) no sava tēva mantoja<br />

Luigs, *1828. Ruthen †<strong>30</strong>.7.1901. Munster), kurš bija<br />

muižu Kuczborovā, ko pārdeva 1863. gadā un pārcēlās uz<br />

rajona tiesnesis Dringenbergā (Dringenberg/Westf),<br />

Ceisgendorfas muižu pie Diršavas (Gut Zeisgendorf bei<br />

bet vēlāk – miertiesnesis Zoestā (Soest).<br />

Dirschau), ko savukārt pārdeva 1876. gadā, kad ar ģimeni<br />

164 165<br />

pārcēlās uz Dancigu. Ir zināms, ka 1852. gada 26. oktobrī<br />

viņš apprecējās ar Frederiku Horstmani (Friederike<br />

Horstmann, *23.11.1826. Danzig †10.4.1895. Danzig), un<br />

šajā laulībā piedzima deviņi bērni, skat.tālāk. (X paaudze):<br />

• Karls Mellers (Karl Moeller, *14.3.1854.<br />

†13.5.1892.).<br />

• Roberts Mellers (Robert Moeller, *8.7.1855.<br />

†4.12.1904.), miris vācu kolonijās Āfrikā, saslimstot<br />

ar tropu drudzi, kad viņu transportēja pāri<br />

Taganjikas ezeram, kura krastos mūsdienās atrodas<br />

Kongo Demokrātiskā republika, Tanzānija, Zambija<br />

un Burundi. 150 Bija tirgotājs Utancā (Utanza).<br />

• Francis Mellers (Franz Moeller, *17.7.1856.<br />

†14.5.1857.), miris kā zīdainis.<br />

• Anna Šarlote Mellere (Anna Charlotte Moeller,<br />

*17.10.1857. †21.2.1858.), mirusi kā zīdainis.<br />

• Hermanis Mellers (Hermann Moeller,<br />

*20.12.1858. †12.12.1898. Padau auf Sumatra),<br />

Norāde par Sumatru liecina, ka viņš, visticamāk ir<br />

miris kadā no šīs salas apdzīvotajām vietām.<br />

• Ernsts Ludvigs Mellers (Ernst Ludwig Moeller,<br />

*4.4.1860. †7.2.1862. Pr.Stargard), miris kā bērns.<br />

• Filips Oskars Mellers (Philipp Oskar Moeller,<br />

*15.3.1861. †29.1.1862. Pr.Stargard), miris kā<br />

zīdainis.<br />

• Ādolfs Mellers (Adolf Moeller, *18.2.1862.<br />

Pr.Stargard, †<strong>30</strong>.3.1912.), 1907. gada 18. jūnijā<br />

apprecējies ar Annu fon Borki (Anna von Borcke).<br />

Ziņu par laulībā dzimušiem pecancējiem nav.<br />

• Marija Mellere (Maria Moeller, *1.2.1865.<br />

Gr.Zeisgendorf †?) strādāja kā skolotāja Pr.Stargard<br />

un dzīvoja turpat, Banhofstr. 19.<br />

X paaudzes pārstāvis Karls Mellers (Karl Moeller,<br />

*14.3.1854. †13.5.1892.), 1890. gada 1. augustā salaulājās<br />

ar Šarloti Taubneri (Charlotte Taubner, *6.9.1870. †?) un<br />

šajā laulībā trīs mēnešus pēc tēva nāves piedzima dēls (XI<br />

paaudze):<br />

• Karls Mellers (Karl Moeller, *14.8.1892. †?).

ATSAUCES:<br />

1. skat https://de.wikipedia.org/wiki/Friedrich_Springorum<br />

2. Skat. http://www.heidermanns.net/gen-pers.php?ID=52396-52395 Šeit sniegts salīdzinoši apjomīgs Špīsu dzimtas ciltskoks.<br />

Špīsu dzimtas koks ir arī vietnē www.geni.com<br />

3. skat. https://de.wikipedia.org/wiki/Evangelische_Kirche_(Mülheim_an_der_Mosel)<br />

4. Skat. https://de.wikipedia.org/wiki/Evangelische_Kirche_der_Kirchenprovinz_Sachsen<br />

5. Skat. http://www.sachsen-anhalt-wiki.de/index.php/Carl_Moeller<br />

6. Skat. http://www.heidermanns.net/gen-pers.php?ID=36638-36639<br />

7. Norāde uz: Krievijas Valsts militārais arhīvs, 1367/1/196 un Bl. 071, FSB arhīvs N-19092/Tom 95, Tom 96/Bl. 105<br />

8. РГВА ф.1367, оп.1, д.196<br />

9. Skat. https://de.wikipedia.org/wiki/Schuhläufer-Kommando<br />

10. Skat. https://de.wikipedia.org/wiki/Verdienstorden_der_Bundesrepublik_Deutschland<br />

11. Skat. http://www.uni-magdeburg.de/mbl/Biografien/1297.htm<br />

12. Skat. https://de.wikipedia.org/wiki/Tanganjikasee<br />

166 167

X NODAĻA<br />

ZAKHEIMAS ZARS<br />

MOELLER<br />

BLOECH, BRAMBACH, BRETTSCHNEIDER, FABIAN, GALLAND, HAMM, HOFFMANN,<br />

HOFLEIT, KAHLER, KRAUSE, KREUGER, LAUDIN, MULLER, OBST,<br />

SCHWECHLER, VOGEL, WOLTER<br />

168 169

Kā jau norādīts šīs grāmatas ievadā, strādājot ar F.Mellera<br />

un V.Mellera fonda dokumentiem Baltvācu biedrības<br />

arhīvā Darmštadtē, tika konstatēts, ka laikā starp 1967.<br />

un 1970. gadu tika sastādīts vēl viens dzimtas atzars –<br />

Zakheimas zars, kas izriet no Majors-līnijas un kurš nebija<br />

iekļauts iepriekš publicētajos pētījumos. Atzaram tika dots<br />

jauns indekss “L”, bet kā liecina piezīmes, ziņas šī atzara<br />

sastādīšanai gūtas no Šākenas (Schaaken), Zakheimas<br />

(Sackheim), Lobenihtas (Lobenicht) un Altrosgartenas<br />

(Altrossgarten) baznīcu grāmatām, Tapiau mirušo<br />

reģistra, Kēnigsbergas un Elbingas pilsoņu grāmatām<br />

(Burgerbuch), Berlīnes “Evangelische Kirche der Union”,<br />

“Geheimes Staatsarhiv” Berlīnes Dālemā (Dahlem),<br />

Staatsliches Archivlager Gottingen un Burgermeisteramt<br />

Elmshorn. Dzimtas atzara patstāvīgos pētījumus veicis arī<br />

profesors Viktors Haupts, kurš ir šī atzara pēctecis, tādēļ<br />

šeit norādīti abu pētījumu integrētie dati, neprecizitāžu<br />

gadījumā dodot priekšroku V.Haupta pētījumos<br />

norādītajiem datiem. Šī iemesla dēļ šajā dzimtas atzarā<br />

ir mainīta indeksu sistēma, kas saistīta ar jaunatklātiem<br />

faktiem.<br />

Dzimtas atzara nosaukums ir saistīts ar Zakheimu<br />

(Sackheim), kas ir viena no senākajām Kēnigsbergas<br />

piepilsētām. 151 Par šī dzimtas atzara dzīvesgājumiem<br />

ir pieejama ļoti minimāla informācija, galvenokārt –<br />

baznīcu grāmatu kristību reģistru ziņas, kuru rakstība šeit<br />

norādīta, atbilstoši to oriģināliem.<br />

Šī dzimtas atzara aizsācējs ir Majors-līnijas VII<br />

paaudzes pārstāvis Ernsts Albrehts Heinrihs Mellers<br />

(Ernst Albrecht Heinrich Moeller *17.9.1745. Westhofen<br />

†12.5.1808. Sackheim). 1768. gadā viņš bija algādzis<br />

dzirnavās, bet vēlāk – dzirnavu (Erbmuhlen) īrnieks<br />

Dameraušenas vējdzirnavās pie Šākenas (Damerauschen<br />

bei Schaaken) - šajās dzirnavās viņš saimniekoja no 1774.<br />

līdz 1785. gadam. 18. gadsimta beigās viņš kļuva arī par<br />

spirta brūža īpašnieku, bet 1794. gada 26. jūnijā - par<br />

Kēnigsbergas – Zakheimas birģeri. 1774. gada 7. oktobrī<br />

Šākenā (Schaaken) viņš salaulājās ar Kalheimas zemju<br />

īpāšnieka Kristiāna Šveihlera (Christian Schweichler,<br />

*3.4.1710. Kalkeim †21.2.1754. Kalkeim) un Annas<br />

Barbaras Hempeles (Anna Barbara Hempel, *5.8.1716.<br />

Brasdorf †14.7.1791. Kalkeim) jaunāko meitu, VII<br />

paaudzes pārstāvi Annu Regīnu Šveihleri (Anna Regina<br />

Schweichler, *1753. Kalkheim †8.7.1805. Sackheim)<br />

Mellera pētījumā bija minēts, ka šajā laulībā piedzima<br />

septiņi bērni, taču pēc V.Haupta informācijas, ģimenē bija<br />

10 bērni, kuru uzvārdi baznīcas grāmatā fiksēti kā Müller<br />

(VIII paaudze):<br />

• Kristians Frīdrihs Mellers (Christian Friedrich<br />

Moeller, *19.10.1775. Damerausche Windmühle,<br />

Schaaken (Samland) †24.4.1809. Hinterrossgarten),<br />

krustvecāki: H.Conditt v. Copiens, H.Klinger von<br />

Conradswalde, Fr. Bierkantin von Galgarben, Fr.<br />

Göhrckin v. Daniels.<br />

• Katrīna Barbara Mellere (Kālere) (Catharina<br />

Barbara Moeller (Kahler) *2.3.1777. Damerausche<br />

Windmühle, Schaaken (Samland) †15.4.1853.),<br />

krustvecāki: Cath. Barb. Candittin, Chph. Canditt,<br />

Fr.Göhrckin, Mstr. Springer Damerau, Fr. L.<br />

Schweichlerin. Mirusi no Stickfluss. 1799. gada 29.<br />

novembrī Šākenā salaulājās ar ādas fabrikantu un<br />

ādmini Johanu Gotfrīdu Kāleru (Johann Gottfried<br />

Kahler, *1774. †?). Citu ziņu nav.<br />

• Anna Regīna Mellere (Krauze / Krīgere) (Anna<br />

Regina Moeller (Krause/Krueger), *23.1.1779.<br />

Damerausche Windmühle, Schaaken (Samland)<br />

†29.1.1813. Powarben, Schaaken), krustvecāki: An<br />

Dor Schröckin, Chph Pockartin, Jacob Gerke, Fr<br />

Springerin, An Reg Böringin.<br />

• Luīza Henriete Mellere (Obsta) (Louisa<br />

Henriette Moeller (Obst), *22.9.1781. Damerausche<br />

Windmühle, Schaaken (Samland) †?), krustvecāki:<br />

An Reg Bierkandtin geb Siegmundtin, Anna Reg<br />

??elin, Gottlieb Springer, Jo Chph ...? Ir zināms, ka<br />

1804. gada 7. septembrī Lobenihtē (Lobenicht) viņa<br />

salaulājās ar Kēnigsbergas birģeri un ādas fabrikantu<br />

Johanu Frīdrihu Obstu (Johann Friedrich Obst,<br />

*1766. †?).<br />

• Rozīna Mellere (Rosina Moeller *10.8.1783.<br />

Damerausche Windmühle, Schaaken (Samland)<br />

†9.4.1784. Damerausche Windmühle, Schaaken<br />

(Samland)), krustvecāki: Chph Bierkant, Elis<br />

Bierkant, Jac Görke, Cath Hennig, Chtian Krause.<br />

Mirusi kā zīdainis, nāves iemesls – masalas.<br />

• Albrehts Heinrihs Mellers (Albrecht Heinrich<br />

Moeller, *6.4.1785. Backeln (Kirchspiel Laptau)<br />

†17.12.1858.), krustvecāki: Gottlib Rehan, Frid.<br />

Klinger, Mar.Dor. Rehanin, Reg. Wellertin.<br />

• Rozīna Albertīna Mellere (Rosina Albertina<br />

Moeller, *31.5.1788. Backeln (Kirchspiel Laptau),<br />

†31.5.1788. Backeln (Kirchspiel Laptau)), mirusi īsi<br />

pēc dzimšanas.<br />

• Johanns Ernsts Mellers (Johann Ernst Moeller,<br />

*8.5.1789. Backeln (Kirchspiel Laptau) †8.5.1789.<br />

Backeln (Kirchspiel Laptau)), miris īsi pēc<br />

dzemdībām.<br />

• Augusts Ferdinands Mellers (August Ferdinand<br />

Moeller, *4.11.1790. Backeln, (Kirchspiel Laptau) †?),<br />

krustvecāki: Johanna Rosenhagen Pastoris filia, Hr.<br />

Administ. Wiedemann Schuksten, Hr. Kirchenvorst.<br />

Mart. Boehm, Fr. Grittmein, Fr. Schulz Bloechin.<br />

• Juliāna Karolīne Mellere (Voltēre) (Juliana<br />

Caroline Moeller (Wolter) *26.11.1792. Backeln,<br />

(Kirchspiel Laptau) †pēc 1851.), krustvecāki:<br />

Hr. Adm. Kiehl filia Carolina, Fr. Klingerin, Fr.<br />

Springerin, An. Reg. Wellertin. Ir zināms, ka 1810.<br />

gada 10. oktobrī viņa Zakheimā salaulājās ar aldari<br />

un karalisko rēķinvedi Frīdrihu Vilhelmu Voltēru<br />

(Friedrich Wilhelm Wolter, *1799. †?).<br />

Par VIII paaudzes pārstāvi Kristianu Frīdrihu Melleru<br />

(Christian Friedrich Moeller, *19.10.1775. Damerausche<br />

Windmühle, Schaaken (Samland) †24.4.1809.<br />

Hinterrossgarten) ir zināms, ka būdams Kēnigsbergas<br />

birģers un degvīna ražotājs, 1800. gada 24. oktobrī Šākenā<br />

viņš salaulājās ar Johannu Luīzi Krauzi (Johanna Louise<br />

Krause, *29.7.1784. †?, V.Haupta avotos – *1783)). Otrreiz<br />

Mellers apprecējās 1809. gada 17. februārī Altgrosgartenā<br />

(Altgrossgarten) ar Prilakas (Prillack) Collmers un<br />

īpašnieka Heinriha Hofleita (Heinrich Hofleit) meitu<br />

Lovisu Hofleiti (Lovisa Hofleit, *1786. †?). Pirmajā laulībā<br />

ar J.L.Krauzi piedzima (IX paaudze):<br />

• Johans Heinrihs Eduards Mellers (Johann<br />

Heinrich Eduard Moeller, *10.2.1803. Konigsberg<br />

†8.8.1866. Allenberg).<br />

meitu Augusti Vilhelmīni Gallandi (Auguste Wilhelmine<br />

Galland, *27.2.1815. Tapiau †25.6.1867. Wehlau), kura<br />

izdarīja pašnāvību prāta aptumsuma lēkmes laikā. Abās<br />

laulībās piedzima septiņi bērni, no tiem viens – pirmajā,<br />

bet pārējie – otrajā laulībā (X paaudze):<br />

• Jūlija Luīze Marija Mellere (Laudina) (Julie<br />

Luise Marie Moeller (Laudin), *9.1.1841. Freiwalde<br />

†?). 1858. gada 23. jūlijā Tapiau viņa salaulājās<br />

ar atvaļināto Premjerleitnantu un Tīfenhāmas<br />

(Tiefenhamm) muižnieku Augustu Leopoldu<br />

Laudinu (August Leopold Laudin, *? †5.12.1809.<br />

Konigsberg). Ir zināms, ka viņa bija sava tēva otrajā<br />

laulībā dzimušo bērnu aizbildne.<br />

• Johanna Luīze Auguste Mellere (Millere)<br />

(Johanna Louise Auguste Moeller (Muller)<br />

*8.12.1842. Freiwalde †23.2.1926. Elbing). Bija<br />

laulājusies ar Elbingas viesnīcnieku Johanu<br />

Gotfrīdu Milleru (Johann Gottfried Muller,<br />

*21.1.1833. Elbing †?).<br />

• Klāra Luīze Berta Mellere (Wolter) (Clara<br />

Louise Berta Moeller (Wolter), *25.6.1844. Freiwalde<br />

†3.6.1909. Konigsberg). Bija precējusies ar aptiekāru<br />

Frīdrihu Karlu Heinrihu Voltēru (Friedrich Carl<br />

Heinrich Wolter).<br />

• Karolīne Luīze Laura Mellere (Šēlmane)<br />

(Caroline Louise Laura Moeller (Schellmann),<br />

*13.6.1845. Freiwalde †18.3.1883.), precējusies ar<br />

Vilhelmu Bertramu Šēlmani (Wilhelm Bertram<br />

Schellmann, *16.11.1838. Koln, †12.1.1918. Altona),<br />

kurš bija nodokļu pārvaldes vadītājs (Rechnungsrat)<br />

un kadastra inspektors (Katasterinspektor) Altonā.<br />

• Otto Pauls Leopolds Mellers (Otto Paul Leopold<br />

Moeller, *9.8.1847. †4.4.1910.), precējies ar Luīzi<br />

Brambahu (Luise Brambach).<br />

• Emma Sofija Terēze Mellere (Emma Sophie<br />

Therese Moeller, *16.5.1850. Freiwalde, †7.11.1875.)<br />

• Johanna Katrīna Elizabete Mellere (Johanna<br />

Catharina Elisabeth Moeller, *21.11.1851. Freiwalde<br />

†?).<br />

VIII paaudzes pārstāve Anna Regīna Mellere (Krauze<br />

/Krīgere) (Anna Regina Moeller (Krause/Krueger),<br />

*23.1.1779. Damerausche Windmühle, Schaaken (Samland)<br />

†29.1.1813. Powarben, Schaaken) bija precējusies divas<br />

reizes – vispirms 1803. gada 17. maijā Šākenā ar Veselhofas<br />

muižas (Wesselhof) apakšnomnieku Johanu Reinhardu<br />

Krauzi (Johann Reinhard Krause, *1775. †13.12.1811.<br />

Wesselshöfen, Ksp. Schaaken, Samland), bet ottreiz – 1811.<br />

gada 11. februārī Povarbenā (Powarben) ar Povarbenas<br />

Attēls 1.<br />

Skats uz Kēnigsbergas Zakheimas piepilsētu.<br />

IX paaudzes pārstāvis Johans Heinrihs Eduards Mellers<br />

(Johann Heinrich Eduard Moeller, *10.2.1803. Konigsberg<br />

†8.8.1866. Allenberg) bija muižnieks Freivaldē (Freiwalde)<br />

un leitnants. Viņš bija precējies divas reizes – 1840. gada<br />

16. martā Kēnigsbergā ar Frederiki Mariannu Hammu<br />

(Friederike Marianne Hamm, *1819.†10.4.1841. Freiwalde),<br />

bet ottreiz – 1842. gada 25. februārī Tapiau ar zemes<br />

īpašnieka un Tapiau rātes darbinieka (Ratsverwandter)<br />

Jēkaba Karla Gallanda (Jacob Carl Galland, *1774. †1833.)<br />

170 171<br />

muižas nomnieku Frīdrihu Vilhelmu Krīgeru (Freidrich<br />

Wilhelm Kreuger, *? †?, Powarben). Pirmajā laulībā<br />

piedzima (IX paaudze):<br />

• Johanne Henriete Krauze (Johanne Henriette<br />

Krause, *20.5.1804. Wesselshöfen, Ksp.Schaaken,<br />

Samland †15.2.1855. Regitten, Kirchspiel Schaaken),<br />

krustvecāki: Lou Henriette Müller, Frau An Lou<br />

Krause, Joh Gottlieb Kehler.<br />

Savu otro laulību laikā Anna Regīna Krauze mira<br />

dzemdību laikā, laižot pasaulē dvīņus (IX paaudze):<br />

• Frederika Doroteja Krīgere (Friederica<br />

Dorothea Krüger, *28.01.1813. Powarben, Schaaken,<br />

Ostpreussen †12.05.1813. Powarben). Kristīta<br />

31.1.1813. Schaaken, Samland, Ostpreussen).<br />

Krustvecāki: Lieutenant Hart, Ferdinant Freden<br />

Mock?, Fr. Crausin Germehnen. [] 16.05.1813.<br />

Schaaken, Samland, Ostpreussen.<br />

• Sofija Henriete Krīgere (Sophia Henriette Krüger,<br />

*29.1.1813. Powarben, Schaaken, Ostpreussen †),<br />

kristīta 31.1.1813. Schaaken, Samland, Ostpreussen.<br />

Krustvecāki: Hr. Schneider Görken, Dorothea<br />

Schweichler, Frau Schweichlerin.<br />

VIII paaudzes pārstāvis Albrehts Heinrihs Mellers<br />

(Albrecht Heinrich Moeller, *6.4.1785. Backeln, (Kirchspiel<br />

Laptau) †17.12.1858.) turpināja tēva darbu spirta brūzī un<br />

bija draudzes priekšnieks (Kirchenvorsteher). 1805. gada<br />

6. jūnijā viņš kļuva par Kēnigsbergas-Zakheimas birģeri.<br />

1855. gadā viņš vēlēšanās kandidēja 26. vēlēšanu iecirknī<br />

kā “konservatīvais kandidāts”. 1809. gada 10. februārī viņš<br />

salaulājās ar ieroču meistara (kalēja) Frīdriha Vilhelma<br />

Hofmaņa (Friedrich Wilhelm Hoffmann) meitu Karolīni<br />

Sofiju Hofmani (Caroline Sophie Hoffmann, *1783.<br />

†15.5.1852. Sacheim, plaušu karsonis) un šajā laulībā<br />

piedzima 12 bērni (IX paaudze):<br />

• Karolīne Amālija Mellere (Fabian) (Caroline<br />

Amalia Moeller, *12.7.1810. Sacheim †15.10.1882.),<br />

1834. gada 24. oktobrī Zakheimā viņa salaulājās ar<br />

zemes īpašnieku un miesnieku Frīdrihu Vilhelmu<br />

Fabiānu (Friedrich Wilhelm Fabian, *1795.<br />

†28.6.1887. Konigsberg)<br />

• Šarlota Amālija Mellere (Muller) (Charlotta<br />

Amalia Moeller, *15.1.1812. Sacheim †pēc 1839.).<br />

• Auguste Matilde Mellere (Augusta Mathilde<br />

Moeller, *29.8.1813. Sacheim, †16.2.1871. Sacheim).<br />

Mirusi no plaušu karsoņa un mūžu nodzīvoja<br />

neprecējusies.<br />

• Albrehts Rūdolfs Mellers (Albrecht Rudolph<br />

Moeller, *14.12.1814. Sacheim †25.4.1892. Sacheim),<br />

bija zemes īpašnieks.<br />

• Frederika Koelstīna Mellere (Friederica<br />

Coelestina Moeller, *7.2.1816. Sacheim †19.4.1837.<br />

Sacheim), mira no nervu sabrukuma.<br />

• Heinrihs Gustavs Mellers (Heinrich Gustav<br />

Moeller, *28.4.1817. Sacheim †13.4.1863. Sacheim),<br />

veikalnieks un tirgotājs Elbingā, divus gadus<br />

dienēja kājnieku pulkā, 1848. gada 25. februārī<br />

kļuva par Elbingas birģeri. 1854. gada 7. jūlijā<br />

salaulājās ar miesnieka Fabiāna (Fabian, *†) meitu<br />

Agati Vilhelmīni Fabiānu (Agathe Wilhelmine<br />

Fabian, *†), kura, visticamāk, bija Frīdriha Vilhelma<br />

Fabiāna māsa.<br />

• Luīze Paulīna Mellere (Louisa Paulina Moeller,<br />

*15.10.1818. Sacheim †19.8.1853.), mirusi no<br />

muguras smadzeņu slimības.<br />

• Frīdrihs Eduards Mellers (Friedrich Eduard

Moeller *26.3.1820. Sacheim †XX.12.1888.), miris,<br />

izdarot pašnāvību.<br />

• Florentīna Berta Mellere (Florentina Bertha<br />

Moeller, *? †17.2.1871.), mirusi no plaušu karsoņa.<br />

• Marija Ida Mellere (Maria Ida Moeller *7.7.1823.<br />

Sacheim †22.12.1823. Sacheim), mirusi kā zīdainis<br />

• Albrehts Heinrihs Mellers (Albrecht Heinrich<br />

Moeller *<strong>30</strong>.6.1825. Sacheim †23.7.1826. Sacheim),<br />

miris kā zīdainis no zobu sāpēm.<br />

• Marija Emma Mellere (Maria Emma Moeller<br />

*1.10.1827. Sacheim †25.1.1840.)<br />

IX paaudzes pārstāve Šarlota Amālija Mellere (Miller)<br />

(Charlotta Amalia Moeller, *15.1.1812. Sacheim †pēc<br />

1839.).1839. gada 24. maijā Zakheimā salaulājās ar<br />

Kvandavas (Quendau) muižas īpašnieku Johanu Vilhelmu<br />

Milleru (Johann Wilhelm Muller, *1802. †?) un šajā laulībā<br />

piedzima (X paaudze):<br />

• Karolīna Elizabete Mellere (Carolina Elisabeth<br />

Müller *18.06.1840. Quednau, Ostpreussen †)<br />

• Heinrihs Otto Emīls Mellers (Heinrich Otto Emil<br />

Müller *7.11.1841. Quednau, Ostpreussen †)<br />

• Gustavs Ādolfs Mellers (Gustav Adolph Müller,<br />

*3.6.1843. Quednau, Ostpreussen †)<br />

IX paaudzes pārstāve Johanne Henriete Krauze (Johanne<br />

Henriette Krause, *20.5.1804. Wesselshöfen, Ksp.Schaaken,<br />

Samland, †15.2.1855. Regitten, Kirchspiel Schaaken) 18<strong>30</strong>.<br />

gadā salaulājās ar Heinrihu Eduardu Krauzi (Heinrich<br />

Eduard Krause, *4.12.1805. Germehnen, Ksp. Schaaken,<br />

Ostpreussen, †1.1.1864. Regitten, Kirchspiel Schaaken),<br />

kurš 18<strong>30</strong>. gadā bija dzirnavnieks Kiršapenā (Kirschappen),<br />

bet 1858. gadā – muižas īpašnieks Regitenā (Regitten).<br />

Kiršapenas dzirnavas sākotnēji piederēja Regitenas<br />

muižai. Nav izslēgts, ka Heinrihs Eduards Krauze bija<br />

Johannas Henrietes Krauzes brālēns. Šajā laulībā piedzima<br />

13 bērni (X paaudze):<br />

• Eduards Rūdolfs Krauze (Eduard Rudolph<br />

Krause, *9.3.1831. Kirschappensche Mühle,<br />

Kirchspiel Schaaken (Samland),†?), krustvecāki:<br />

Herr Gutsbes [muižnieks] Krause, Calculator<br />

[rēķinvedis] Wolter, Herr Inspector Krause.<br />

• Heinrihs Eduards Roberts Krauze (Heinrich<br />

Eduard Robert Krause, *1.10.1832. Kirschappensche<br />

Mühle, Kirchspiel Schaaken (Samland) †4.5.1836.),<br />

krustvecāki: Friedr Krause, Amalia Meller, Henriette<br />

Krause. Miris kā bērns.<br />

• Eduards Heinrihs Aleksandrs Krauze<br />

(Eduard Heinrich Alexander Krause, *8.5.1834.<br />

Kirschappensche Mühle, Kirchspiel Schaaken<br />

(Samland) †?), krustvecāki: Friedr Krause, Amalia<br />

Meller, Henriette Krause.<br />

• Ida Marija Krauze (Bloha) (Ida Marie Krause<br />

(Bloech), *9.2.1836. Kirschappensche Mühle,<br />

Kirchspiel Schaaken (Samland) †?), krustvecāki:<br />

Henriette Krause, Emilie Möller, Adolph Lateit.<br />

• Emma Marija Krauze (Emma Marie Krause,<br />

*7.10.1837. Kirschappensche Mühle, Kirchspiel<br />

Schaaken (Samland) †29.8.1838. Kirschappensche<br />

Mühle, Kirchspiel Schaaken (Samland)), krustvecāki:<br />

Frau Joh Lackeit, Jgfr Joh Krause, Herr Lieutenant<br />

Berg. Mirusi kā zīdainis.<br />

• Eduards Gottlībs Otto Krauze (Eduard Gottlieb<br />

Otto Krause, *25.6.1839. Kirschappensche Mühle,<br />

Kirchspiel Schaaken (Samland) †?), krustvecāki:<br />

Heinrich Strich, Jonas Krause, Mich Joh Lateit.<br />

• Anna Elizabete Marija Krauze (Anna Elisabeth<br />

Marie Krause, *22.7.1840. Kirschappensche Mühle,<br />

Kirchspiel Schaaken (Samland) †?), krustvecāki:<br />

Gotthard Glede, Auguste Krause, Ludw Krause.<br />

• Elīze Friederike Krauze (Elise Friederike Krause,<br />

*22.9.1841. Kirschappensche Mühle, Kirchspiel<br />

Schaaken (Samland) †11.12.1841. Kirschappensche<br />

Mühle, Kirchspiel Schaaken (Samland)), krustvecāki:<br />

Wmine Krause, Emilie Pelz. Mirusi kā zīdainis.<br />

• Johanna Henriete Emīlija Krauze (Johanna<br />

Henriette Emilie Krause, *4.7.1843. Kirschappensche<br />

Mühle, Kirchspiel Schaaken (Samland) †?),<br />

krustvecāki: Fr Stadtrath Walter, Carol Müller, Mar<br />

Krause.<br />

• Heinrihs Eduards Ādolfs Krauze (Heinrich<br />

Eduard Adolph Krause, *4.11.1844. Kirschappensche<br />

Mühle, Kirchspiel Schaaken (Samland) †?),<br />

krustvecāki: Fr Krause aus Regitten, Frl Emilie<br />

Müller, Auguste Manzke, Jo Friedr Krause aus<br />

Uggehnen.<br />

• Heinrihs Eduards Hugo Krauze (Heinrich<br />

Eduard Hugo Krause, *4.11.1844., Kirschappensche<br />

Mühle, Kirchspiel Schaaken (Samland) †23.11.1844.,<br />

Kirschappensche Mühle, Kirchspiel Schaaken<br />

(Samland)), krustvecāki: Fr Krause aus Regitten,<br />

Frl Emilie Müller, Auguste Manzke, Jo Friedr Krause<br />

aus Uggehnen. Miris kā zīdainis.<br />

• Anna Luīze Vilhelmīne Krauze (Fogele) (Anna<br />

Louise Wilhelmine Krause (Vogel), *22.4.1846.<br />

Kirschappensche Mühle, Kirchspiel Schaaken<br />

(Samland) †?), krustvecāki: Herr Friedr Peltz, Frl<br />

Pauline Müller, Ernstine Krause. Precējusies ar<br />

Eduarda Hermaņa Fogeļa (Eduard Hermann Vogel)<br />

dēlu Frīdrihu Vilhelmu Heinrihu Fogeli (Friedrich<br />

Wilhelm Heinrich Vogel, *1840. †?).<br />

• Johane Heinriete Elēna Krauze (Johanne<br />

Heinriette Elena Krause, *11.4.1848. Kirschappensche<br />

Mühle, Kirchspiel Schaaken (Samland) †?),<br />

krustvecāki: Ferd Obst, Ludw Gärlach, Bertha<br />

Möller.<br />

X paaudzes pārstāvis Eduards Rūdolfs Krauze (Eduard<br />

Rudolph Krause, *9.3.1831. Kirschappensche Mühle,<br />

Kirchspiel Schaaken (Samland) †?) bija lauksaimnieks<br />

Postnikā (Postnicken) 1858. gada 19. novembrī Šākenā<br />

salaulājās ar Johanni Jūliju Brettšneideri (Johanne<br />

Juliane Brettschneider, *3.10.1839. Postnicken, Samland,<br />

Ostpreussen †?) un šajā laulībā piedzima viens bērns (XI<br />

paaudze):<br />

• Anna Vilhelmīne Elēna Krauze (Anna<br />

Wilhelmine Elena Krause, *11.4.1872. Postnicken,<br />

Samland †?), krustvecāki: Bertha u Emma Knuth,<br />

Adolph Brettschneider.<br />

X paaudzes pārstāve Ida Marija Krauze (Bloha) (Ida<br />

Marie Krause (Bloech), *9.2.1836. Kirschappensche Mühle,<br />

Kirchspiel Schaaken (Samland) †?) 1858. gada 23.jūlijā<br />

Šākenā salaulājās ar Laptavas (Laptau in Transsau)<br />

dzirnavnieku Vilhelmu Hermani Blohu (Wilhelm<br />

Hermann Bloech, *11.12.1828. Laptausche Mühle, †?) un<br />

šajā laulībā piedzima 4 bērni (XI paaudze):<br />

• Makss Bernhards Karls Blohs (Max Bernhard<br />

Carl Bloech, *<strong>30</strong>.3.1869. Transsau (Laptau) †?),<br />

krustvecāki: Bernh.Huuk Mülsen, Elma Krause u.<br />

Marie Krause Uggehnen.<br />

• Karls Rihards Blohs (Carl Richard Bloech,<br />

*21.5.1870. Transsau (Laptau) †?), krustvecāki:<br />

Therese Junius, Marie Krause, Johanne Fabian.<br />

Profesors Viktors Haupts ir veicis arī plašākus pētījumus<br />

par Šveihleru dzimtas atzariem. Atgriežoties pie<br />

Zakheimas atzara senākajiem zināmajiem pārstāvjiem<br />

un to pēctečiem, par atskaites punktu varam uzskatīt<br />

V paaudzes pārstāvjus Kristianu Šveihleru (Christian<br />

Schweichler, *ap 1671. Kalckeim †26.4.1743. Kalckeim) un<br />

viņa sievu (*ap 1680. †), kuras vārds nav zināms, bet kuru<br />

laulībā piedzima (VI paaudze):<br />

• Johans Kristofers Šveihlers (Johann Christoph<br />

Schweichler, *1701. Kalkeim †1702.),<br />

• Marija Zuzanna Šveihlers (Maria Susanna<br />

Schweichler, *1703. Kalkeim †?),<br />

• Anna Regīna Šveihlers (Anna Regina Schweichler,<br />

*1707. Kalkeim †?),<br />

• Kristiāns Švehlers (Christian Schwechler,<br />

*3.4.1710. Kalkeim †21.2.1754. Kalkeim)<br />

• Anna Marija Šveihlers (Toma) (Anna Maria<br />

Schweichler (Tom), *1713. Kalkeim †?), 17<strong>30</strong>.<br />

gadā Kalkeimā salaulājās ar Jēkabu Tomu (Jacob<br />

Tom,*1704. Schoenwiese †).<br />

• Johans Heinrihs Šveihlers (Johann Heinrich<br />

Schweichler, *6.2.1716. Kalkeim †17.6.1767.<br />

Heiligenwalde),<br />

• Karls Šveihlers (Carl Schweichler, *10.3.1719.<br />

Kalkeim †1721.),<br />

• Karls Šveihlers (Carls Schweichler, *1723. Kalkeim<br />

†?),<br />

VI paaudzes pārstāvis, Kalheimas zemju īpašnieks<br />

Kristiāns Šveihlers (Christian Schweichler, *3.4.1710.<br />

Kalkeim †21.2.1754. Kalkeim) 1733. gada 22. novembrī<br />

Heiligenvaldē salaulājās ar Brasdorfas krodzinieka Karla<br />

Frīdriha Hempeļa (Carl Friedrich Hempel, *2.12.1685.<br />

Brasdorf †23.7.1731. Brasdorf) un Annas Marijas Bēringas<br />

(Anna Maria Bähring, *1690. †) meitu Annu Barbaru<br />

Hempeli (Anna Barbara Hempel, *5.8.1716. Brasdorf<br />

†14.7.1791. Kalkeim). Šajā laulībā piedzima un Kalkeimas<br />

un Heiligenvaldes baznīcās (Heiligenvaldes baznīcas<br />

iecirknī) tika kristīti (VII paaudze):<br />

• Anna Regīna Šveihlere (Anna Regine Schweichler,<br />

Attēls 2.<br />

Šākenas (Schaaken) baznīca.<br />

• Alberts Vilhelms Eduards Blohs (Albert Wilhelm<br />

Eduard Bloech, *17.12.1859. Transsau (Laptau) †?),<br />

krustvecāki: Eduard Krause Regitten, Albert Blöch<br />

Kogehnen, Wilhelmine Blöch Mühle Laptau.<br />

• Georgs Karls Hermanis Blohs (Georg Carl<br />

Hermann Bloech, *29.3.1865. Transsau (Laptau)<br />

†23.6.1869. Transsau (Laptau)), krustvecāki: Albert<br />

Bloech, Minna Krause, Mad.Bloech Transsau. Miris<br />

kā bērns.<br />

172 173<br />

*10.1735. Kalkeim †?), domājams, mirusi drīz pēc<br />

kristībām. Krustvecāki 1. Wangnick, 2...., 3.Hennig<br />

v Pogauen, 4.Anna Maria Kadjihnen v Pogauen<br />

filia, 5.Loviß Neumannin v Kalckeim filia, 6.uxor<br />

Kadjihnin v ..., 7.uxor...<br />

• Anna Barbara Šveihlere (Anna Barbara<br />

Schweichler, *.05.1737. Kalkeim †?), krustvecāki<br />

1. Michael Schweichler von Schönwieß, 2.Xtian<br />

Perkuhn ebenda, 3.Hanß Pollkehn ebenda, 4.Anna<br />

Maria Kadjuhnin v Pogauen, 5.uxor Wangnicks,<br />

6.uxor Hennigs, 7.uxor Böhncke v Kallkeim.<br />

• Johans Ernsts Šveihlers (Johann Ernst<br />

Schweichler, *5.1740. Kalkeim †8.8.1807. Kalkeim),<br />

krustvecāki 1. Xtian Schweichler selig von Schonwieß,<br />

2.Fridrich..., 3.Hanß Söhnker? Frey aus Kallkeim,<br />

4. Daniel Neumann ebenda, 5. ...Klingerin, 6.uxor<br />

Wangnicks, 7.uxor Dannemanns Organisten.<br />

• Kristians Šveihlers (Christian Schweichler,<br />

*2.3.1742. Kalkeim †24.11.1769. Kalkeim), kristīts<br />

Arnavas (Arnau) baznīcā, krustvecāki 1. Theodor<br />

Jacob Siegland? studiosus jur., 2.Ernst Schweichler<br />

filius, 3.Johann Poll Sohn, 4. Wichard Behnke, 5.<br />

uxor Kadhienin, 6. uxor Behnkin, 7.uxor Timmin.<br />

Miris 27 gadu vecumā, neveselīgs un novārdzis.<br />

• Johans Frīdrihs Šveihlers (Johann Friedrich<br />

Schweichler, *.3.1744. †6.4.1832. Damerau,<br />

Kirchspiel Schaaken, Ostpreussen), krustvecāki 1.<br />

Michael Schweichler v Schönwies, 2.Johann Polkehn<br />

aus Strack-Krug, 3. Johann B.., 4. Jgfr.Anna Maria<br />

Wernerin, 5. Elisabeth Schweichlerin aus d Forst.<br />

• Johans Heinrihs Šveihlers (Johann Heinrich<br />

Schweichler, *25.06.1747. Kalkeim †17.6.1825.<br />

Königsberg, Preussen), krustvecāki 1. Johann<br />

Hempel, 2.Heinrich Siegmundt, 3.Daniel Christoph<br />

Hennig, 4.mea uxor, 5.Heinrich Schweichler uxor.<br />

• Mihaels Šveihlers (Michael Schweichler, *10.1749.<br />

†1764. Kalkeim), krustvecāki 1. Carl Wangnick,<br />

2.Jacob Timm, 3.Johann Polkehn, 4.Johann Laaken?<br />

uxor, 5.Schweichlers v Schönwiese uxor.<br />

• Anna Regīna Šveihlere (Mellere) (Anna Regina<br />

Schweichler (Moeller (Müller)), * 1753. Kalkeim<br />

†8.7.1805. Königsberg Sackheim) (pēcteči ir<br />

aprakstīti šīs nodaļas sākumā).<br />

VII paaudzes pārstāvis Johans Ernsts Šveihlers (Johann<br />

Ernst Schweichler, *5.1740. Kalkeim †8.8.1807. Kalkeim)<br />

bija zemkopis Kalkeimā un precējies divas reizes. Pirmā<br />

laulība tika noslēgta 1760. gada 17. oktobrī Heiligenvaldē<br />

ar Mariju Šarloti Zigmundi (Maria Charlotta Sigmundt,<br />

*1743. †12.11.1762. Kalkeim), kura mira no bakām.<br />

Otrreiz Johans Ernsts Šveihlers salaulājās 1770. gada 25.<br />

oktobrī Heiligenvaldē ar Šarloti Gēgenbeinu (Charlotta<br />

Gegenbein, *1744. Seewald †28.06.1802. Kalkeim). Johana<br />

Ernsta Šveihlera laulībās piedzima (VIII paaudze):<br />

• Johans Heinrihs Šveihlers (Johann Heinrich<br />

Schweichler, *6.12.1761.Kalkeim, Kirchspiel<br />

Heiligenwalde, Ostpreussen †23.03.1762. Kalkeim)<br />

• Johans Gotfrīds Šveihlers (Johann Gottfried<br />

Schweichler, * 19.05.1771. Kalkeim, Kirchspiel<br />

Heiligenwalde, Ostpreussen †)<br />

• Zuzanna Šarlote Šveihlers (Heninga/Neimane)<br />

(Susanna Charlotta Schweichler (Henning/<br />

Neumann), *6.7.1772. Kalkeim, Kirchspiel<br />

Heiligenwalde, Ostpreussen †28.06.1846. Pogauen,<br />

Kirchspiel Heiligenwalde, Ostpreussen)<br />

• Katrīna Luīze Šveihlere (Neimane) (Catharina<br />

Loysa Schweichler (Neumann), *10.12.1773.<br />

Kalkeim, Kirchspiel Heiligenwalde, Ostpreussen †)<br />

• Doroteja Elizabete Šveihlere (Dorothea Elisabeth

Schweichler, *29.6.1775. Kalkeim †19.9.1781.<br />

Kalkeim)<br />

• Anna Regīna Šveihlere (Anna Regina Schweichler,<br />

*1.12.1776. Kalkeim †19.9.1780. Kalkeim).<br />

• Helēna Doroteja Šveihlere (Damerava/Teike)<br />

(Helena Dorothea Schweichler (Damerau/Teicke),<br />

*24.6.1778. Kalkeim, Kirchspiel Heiligenwalde,<br />

Ostpreussen †7.1820. Pogauen, Kirchspiel<br />

Heiligenwalde, Ostpreussen)<br />

• Marija Gothilfa Šveihlere (Neimane) (Maria<br />

Gotthilf Schweichler (Neumann), *2.2.1780.<br />

Kalkeim, Kirchspiel Heiligenwalde, Ostpreussen<br />

†23.2.1842. Kalkeim)<br />

• Marija Elizabete Šveihlers (Maria Elisabeth<br />

Schweichler, *17.10.1782. Kalkeim, †2.6.1786.<br />

Kalkeim)<br />

• Frīdrihs Ernsts Šveihlers (Friedrich Ernst<br />

Schweichler, *4.7.1784. Kalkeim †28.11.1792<br />

Kalkeim).<br />

• Daniels Kristofs Šveihlers (Daniel Christoph<br />

Schweichler, *22.1.1786. Kalkeim †3.8.1786.<br />

Kalkeim)<br />

VIII paaudzes pārstāvis Johans Gotfrīds Šveihlers (Johann<br />

Gottfried Schweichler, *19.5.1771. Kalkeim, Kirchspiel<br />

Heiligenwalde, Ostpreussen †) līdz 1826. gadam bija<br />

muižnieks Kalkeimā, bet 1826. gadā viņš muižu pārdeva<br />

savam švāģerim Kārlim Neimanim (Carl Neumann). 1800.<br />

gada 26. martā Heiligenvaldē viņš salaulājās ar Mariju<br />

Elizabeti Enģeli (Maria Elisabeth Engel, *3.10.1776.<br />

Heiligenwalde, Kreis Königsberg, Ostpreussen †) un šajā<br />

laulībā piedzima (IX paaudze):<br />

• Johans Ernsts Šveihlers (Johann Ernst<br />

Schweichler, *4.1.1800. Heiligenwalde †), dzimis<br />

priekšlaicīgi.<br />

• Karls Benjamins Šveihlers (Carl Benjamin<br />

Schweichler, *11.9.1801. Heiligenwalde †).<br />

• Daniels Frīdrihs Šveihlers (Daniel Friedrich<br />

Schweichler, *22.12.1803. Heiligenwalde †1.11.1805.<br />

Kalkeim, Kirchspiel Heiligenwalde, Ostpreussen)<br />

• Karls Rūdolfs Šveihlers (Carl Rudolf Schweichler,<br />

*1.9.1805. Kalkeim †)<br />

• Heinrihs Eduards Šveihlers (Heinrich Eduard<br />

Schweichler, *26.8.1807. Kalkeim †2.4.1808.<br />

Kalkeim)<br />

• Regīna Šarlote Šveihlers (Regina Charlotte<br />

Schweichler, *24.3.1809. Kalkeim †)<br />

• Helēna Šarlote Šveihlers (Helena Charlotte<br />

Schweichler, *2.7.1812 Kalkeim †22.6.1813.<br />

Kalkeim)<br />

• Johans Gotfrīds Šveihlers (Johann Gottfried<br />

Schweichler, *14.4.1814. Kalkeim †3.6.1820.)<br />

VIII paaudzes pārstāve Zuzanna Šarlote Šveihlers<br />

(Heninga/Neimane) (Susanna Charlotta Schweichler<br />

(Henning/Neumann), *6.7.1772. Kalkeim, Kirchspiel<br />

Heiligenwalde, Ostpreussen †28.06.1846. Pogauen,<br />

Kirchspiel Heiligenwalde, Ostpreussen) bija precējusies<br />

divas reizes – 1797. gada 25. oktobrī Heiligenvaldē<br />

viņa salaulājās ar Pogauenas (Pogauen) muižnieku un<br />

draudzes priekšnieku Johanu Gotfrīdu Heningu (Johann<br />

Gottfried Henni(n)g, *24.10.1759. Susannenthal, Kirchspiel<br />

Heiligenwalde, Ostpreussen †4.2.1813. Pogauen, Kirchspiel<br />

Heiligenwalde, Ostpreussen), bet pēc sava pirmā vīra nāves,<br />

1814. gada 18. februārī Heiligenvaldē viņa apprecējās ar<br />

Kadgīnenas (Kadgienen) muižnieka dēlu Karlu Gotlību<br />

Neimani (Carl Gottlieb Neumann, *1773. †26.12.1845.<br />

Pogauen, Kirchspiel Heiligenwalde, Ostpreussen). Šajās<br />

laulībās piedzima (IX paaudze):<br />

• Katrīna Luīze Henings (Teike) (Catharina Loysa<br />

Henni(n)g (Teicke), *1.9.1798. Pogauen, Kirchspiel<br />

Heiligenwalde, Ostpreussen †5.8.1872. Königsberg,<br />

Preussen)<br />

• Karls Gotlībs Henings (Carl Gottlieb Henni(n)<br />

g, *8.12.1799. Pogauen, Kirchspiel Heiligenwalde,<br />

Ostpreussen †)<br />

• Johans Gotfrīds Henings (Johann Gottfried<br />

Henni(n)g, *11.4.1801. Pogauen, Kirchspiel<br />

Heiligenwalde, Ostpreussen †)<br />

• Zuzanna Šarlotte Henings (Susanna Charlotta<br />

Henni(n)g, *maijs 1803. Pogauen, Kirchspiel<br />

Heiligenwalde, Ostpreussen †)<br />

• Johans Ernsts Henings (Johann Ernst Henni(n)<br />

g, *29.03.1805. Pogauen, Kirchspiel Heiligenwalde,<br />

Ostpreussen †4.4.1806. Pogauen)<br />

• Helēna Heinriete Henings (Kletke) (Helena<br />

Henriette Henni(n)g, *23.01.1807. Pogauen,<br />

Kirchspiel Heiligenwalde, Ostpreussen †)<br />

• Karolīna Vilhelmīne Henings (Stolla) (Carolina<br />

Wilhelmine Henni(n)g (Stoll), *4.5.1810. Pogauen,<br />

Kirchspiel Heiligenwalde, Ostpreussen †)<br />

• Rūdolfs Eduards Neimanis (Rudolph Eduard<br />

Neumann, *11.02.1816. Pogauen, Kirchspiel<br />

Heiligenwalde, Ostpreussen †11.08.1819. Pogauen).<br />

IX paaudzes pārstāve Katrīna Luīze Henings (Teike)<br />

(Catharina Loysa Henni(n)g (Teicke), *1.9.1798. Pogauen,<br />

Kirchspiel Heiligenwalde, Ostpreussen †5.8.1872.<br />

Königsberg, Preussen) 1820. gada 7. augustā Heiligenvaldē<br />

salaulājās ar Pogauenas pastmeistaru un krodzinieku<br />

Johanu Gotfrīdu Franci Teiki (Johann Gottfried Franz<br />

Teicke, * † pirms 1872.). Šajā laulībā piedzima (X paaudze):<br />

Ostpreussen †)<br />

• Franciska Mariana Teike (Francisca<br />

Mariane Teicke, *8.10.1835. Pogauen, Kirchspiel<br />

Heiligenwalde, Ostpreussen †)<br />

• Konrāds Gustavs Teike (Conrad Gustav Teicke,<br />

*17.04.1841. Pogauen, Kirchspiel Heiligenwalde,<br />

Ostpreussen †<strong>30</strong>.1.1860. Königsberg, Preussen)<br />

X paaudzes pārstāvis Minna Elizabete Teike (Minna<br />

Elisabeth Teicke, *13.10.1824. Pogauen, Kirchspiel<br />

Heiligenwalde, Ostpreussen †) 1857. gada 26. decembrī<br />

Heiligenvaldē salaulājās ar zemju īpašnieku Heinrihu<br />

Teiki (Heinrich Teicke (Teucke), *8.5.1827. Gehlblum †) un<br />

šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Francis Johannes Roderihs Teike (Franz<br />

Johannes Roderich Teicke, *14.9.1859. Gehlblum,<br />

Kirchspiel Heiligenwalde, Ostpreussen †9.10.1859.<br />

Gehlblum)<br />

• Amālija Elizabete Elfrīde Teike (Amalie<br />

Elisabeth Elfriede Teicke, *14.9.1859. Gehlblum,<br />

Kirchspiel Heiligenwalde, Ostpreussen †23.9.1859.<br />

Gehlblum)<br />

• Ulrihs Heinrihs Gotthards Teike (Ulrich<br />

Heinrich Gotthard Teicke, *23.5.1861. Gehlblum,<br />

Kirchspiel Heiligenwalde, Ostpreussen †)<br />

• Alvīne Hulda Ulrika Teike (Alwine Hulda<br />

Ulrike Teicke, *24.10.1862. Gehlblum, Kirchspiel<br />

Heiligenwalde, Ostpreussen †)<br />

• Marija Luīze Franciska Teike (Maria Loysa<br />

Franziska Teicke, *8.1.1865. Gehlblum, Kirchspiel<br />

Heiligenwalde, Ostpreussen †11.8.1865. Gehlblum)<br />

• Andreas Hugo Valters Teike (Andreas Hugo<br />

Walther Teicke, *1.12.1868. Gehlblum, Kirchspiel<br />

Heiligenwalde Ostpreussen †)<br />

• Heinrihs Augusts Teike (Heinrich August Teicke,<br />

*10.1820. Pogauen, Kirchspiel Heiligenwalde,<br />

IX paaudzes pārstāvis Helēna Heinriete Henings<br />

Ostpreussen †13.1.1821. Pogauen)<br />

(Kletke) (Helena Henriette Henni(n)g, *23.01.1807.<br />

• Francis Jūlijs Teike (Franz Julius, Teicke (Teucke),<br />

Pogauen, Kirchspiel Heiligenwalde, Ostpreussen †) 1836.<br />

*11.10.1821. Pogauen, Kirchspiel Heiligenwalde,<br />

gada 21. martā Heiligenvaldē salaulājās ar Zālavas (Saalau<br />

Ostpreussen †26.01.1854. Danzig) bija virspastnieks,<br />

bei Insterburg) dzirnavnieku (līdz 1836. gadam), vēlāko<br />

kurš no Dancigas tika pārcelts uz Podeviteni.<br />

Zudavas muižnieku Johanu Daniēlu Klētki (Johann<br />

• Katrīna Paulīne Teike (Catharina Paulina Teicke,<br />

Daniel Klaetke, *16.7.1806. Sudau, Kirchspiel Schaaken †).<br />

*17.10.1822. Pogauen, Kirchspiel Heiligenwalde,<br />

Šajā laulībā piedzima (X paaudze):<br />

Ostpreussen †)<br />

• Heinrihs Augusts Teike (Heinrich August Teicke,<br />

• Luīze Natālija Klētke (Louise Natalie Klaetke,<br />

*11.11.1823. Pogauen, Kirchspiel Heiligenwalde,<br />

*16.1.1840. Sudau, Kirchspiel Schaaken †), kristīta<br />

Ostpreussen †)<br />

Schaaken, Samland, Ostpreussen 2.2.1840.<br />

• Minna Elizabete Teike (Minna Elisabeth Teicke,<br />

Krustvecāki: Just Klaedtke, Wme Becker, Reg<br />

*13.10.1824. Pogauen, Kirchspiel Heiligenwalde,<br />

Toerner.<br />

Ostpreussen †) Kristīta Heiligenvaldē, krustvecāki:<br />

• Johans Heinrihs Jūlijs Klētke (Johann Heinrich<br />

Köllmer u. Kirchenvorsteher Neumann Pogauen,<br />

Julius Klaetke, *31.5.1843. Sudau, Kirchspiel<br />

Rud. Neumann Kalkeim, Frau Teuke Gehlblum,<br />

Schaaken †). Kristīts Schaaken, Samland,<br />

Henriette Hennigin Pogauen.<br />

Ostpreussen 11.6.1843. Krustvecāki: Friedr Schulz,<br />

• Karolīna Amālija Teike (Carolina Amalia Teicke,<br />

Wilhelmine Schulz, Wilhelmine Klädtke.<br />

*23.12.1825. Pogauen, Kirchspiel Heiligenwalde,<br />

Ostpreussen †).<br />

IX paaudzes pārstāvis Karolīna Vilhelmīne Henings<br />

• Karls Hermanis Teike (Carl Hermann Teicke,<br />

(Stolla) (Carolina Wilhelmine Henni(n)g (Stoll), *4.5.1810.<br />

*11.4.1827. Pogauen, Kirchspiel Heiligenwalde,<br />

Pogauen, Kirchspiel Heiligenwalde, Ostpreussen †) 1838.<br />

Ostpreussen †)<br />

gada 16. janvārī Heiligenvaldē salaulājās ar Zēvaldes<br />

• Reinholds Aleksandrs Teike (Reinhold<br />

muižnieka dēlu Johanu Frīdrihu Stollu (Johann Friedrich<br />

Alexander Teicke, *12.1.1829. Pogauen, Kirchspiel<br />

Stoll, *†), un šajā laulībā piedzima (X paaudze):<br />

Heiligenwalde, Ostpreussen †)<br />

• Ivans Alberts Teike (Ivan Albert Teicke, *3.6.18<strong>30</strong>.<br />

• Marija Paulīne Antonija Stolla (Maria Pauline<br />

Pogauen, Kirchspiel Heiligenwalde, Ostpreussen †)<br />

Antonie Stoll, *1839. †19.10.1846. Pogauen,<br />

• Kristians Otto Teike (Christian Otto Teicke,<br />

Kirchspiel Heiligenwalde, Ostpreussen †)<br />

*6.9.1831. Pogauen, Kirchspiel Heiligenwalde,<br />

• Gustavs Ādolfs Alberts Stolls (Gustav Adolf<br />

Ostpreussen †)<br />

Albert Stoll, *19.04.1843. Pogauen, Kirchspiel<br />

• Auguste Rozālija Teike (Auguste Rosalie Teicke,<br />

Heiligenwalde, Ostpreussen †9.6.1843. Pogauen)<br />

*28.8.1833. Pogauen, Kirchspiel Heiligenwalde,<br />

• Anna Elīze Stolla (Anna Elise Antonie Stoll,<br />

174 175<br />

*10.10.1848. Pogauen, Kirchspiel Heiligenwalde,<br />

Ostpreussen †)<br />

VIII paaudzes pārstāvis Katrīna Luīze Šveihlere<br />

(Neimane) (Catharina Loysa Schweichler (Neumann),<br />

*10.12.1773. Kalkeim, Kirchspiel Heiligenwalde,<br />

Ostpreussen †) 1810. gada 7. martā Heiligenvaldē<br />

salaulājās ar augstskolas absolventu, Kodienas (Koddien<br />

(bei Tapiau)) muižnieka dēlu Gotfīdu Ernstu Neimani<br />

(Gottfried Ernst Neumann, *†) un šajā laulībā piedzima<br />

(IX paaudze):<br />

• Katrīna Luīze Neimane (Catharina Loysa<br />

Neumann, *31.10.1810. Kalkeim, Kirchspiel<br />

Heiligenwalde, Ostpreussen †).<br />

VIII paaudzes pārstāve Helēna Doroteja Šveihlere<br />

(Damerava/Teike) (Helena Dorothea Schweichler<br />

(Damerau/Teicke), *24.6.1778. Kalkeim, Kirchspiel<br />

Heiligenwalde, Ostpreussen †7.1820. Pogauen, Kirchspiel<br />

Heiligenwalde, Ostpreussen) bija precējusies divas reizes<br />

- 1808. gada 25. novembrī Heiligenwaldē viņa salaulājās<br />

ar Pogauenas karalisko pastmeistaru, muižnieku un<br />

krodzinieku Reinholdu Gotlību Dameravu (Reinhold<br />

Gottlieb Damerau, *26.1.1763. Pogauen †17.1.1813<br />

Pogauen, Kirchspiel Heiligenwalde, Ostpreussen). Pēc<br />

pirmā vīra nāves – 1814. gada 25. martā Heiligenvaldē<br />

viņa salaulājās ar Pogauenas pastmeistaru un krodzinieku<br />

Johanu Gotfrīdu Franci Teiki (Johann Gottfried Franz<br />

Teicke, * †pirms 1872.). Šajās laulībās piedzima (IX<br />

paaudze):<br />

• Karls Ludvigs Dameravs (Carl Ludwig Damerau,<br />

*25.10.1809. Pogauen, Kirchspiel Heiligenwalde,<br />

Ostpreussen †)<br />

• Helēna Doroteja Damerava (Helena Dorothea<br />

Damerau, *12.8.1811. Pogauen, Kirchspiel<br />

Heiligenwalde, Ostpreussen †)<br />

• Rūdolfs Eduards Teike (Rudolph Eduard<br />

Teicke (Teucke) *<strong>30</strong>.1.1815. Pogauen, Kirchspiel<br />

Heiligenwalde, Ostpreussen †22.4.1867. Königsberg,<br />

Preussen)<br />

• Frīdrihs Vilhelms Teike (Friedrich Wilhelm<br />

Teicke, *10.1.1817. Pogauen, Kirchspiel<br />

Heiligenwalde, Ostpreussen †)<br />

• Katrīna Vilhelmīne Teike (Catharina<br />

Wilhelmina Teicke, *11.9.1819. Pogauen, Kirchspiel<br />

Heiligenwalde, Ostpreussen, †28.11.1819. Pogauen)<br />

IX paaudzes pārstāvis Rūdolfs Eduards Teike (Rudolph<br />

Eduard Teicke (Teucke) *<strong>30</strong>.1.1815. Pogauen, Kirchspiel<br />

Heiligenwalde, Ostpreussen †22.4.1867. Königsberg,<br />

Preussen) bija muižnieks Krancbergā un 1839. gada<br />

23. septembrī Heiligenvaldē viņš salaulājās ar Augusti<br />

Vilhelmīni Henrieti Beitleri (Auguste Wilhelmine<br />

Henriette Beutler, *17.8.1819. Possindern, Kirchspiel<br />

Heiligenwalde, Ostpreussen †). Šajā laulībā piedzima (X<br />

paaudze):<br />

• Rūdolfs Luiss Oskars Teike (Rudolph Louis Oscar<br />

Teicke (Teucke), *2.7.1840. Kranzberg, Kirchspiel<br />

Heiligenwalde, Ostpreussen †)<br />

• Francis Ivans Viktors Teike (Franz Ivan Victor<br />

Teicke (Teucke), *27.3.1842. Kranzberg, Kirchspiel<br />

Heiligenwalde, Ostpreussen †)<br />

• Karls Hermanis Otto Teike (Carl Hermann Otto<br />

Teicke (Teucke), *18.8.1843. Kranzberg, Kirchspiel<br />

Heiligenwalde, Ostpreussen †)<br />

• Elīza Rozalīne Berta Teike (Šmite) (Elisa Rosaline<br />

Bertha Teicke (Teucke) (Schmidt), *18.11.1844.

Kranzberg, Kirchspiel Heiligenwalde, Ostpreussen †)<br />

1862. gada 18. novembrī Heiligenvaldē salaulājās<br />

ar Heilsbergas tirgotāju Frīdrihu Vilhelmu Šmitu<br />

(Friedrich Wilhelm Schmidt, *†)<br />

• Morics Kuno Emīls Teike (Moritz Kuno Emil<br />

Teicke (Teucke), *2.5.1847. Kranzberg, Kirchspiel<br />

Heiligenwalde, Ostpreussen †)<br />

• Klāra Ziedone Terēza Teike (Clara Siedonie<br />

Therese Teicke (Teucke), *25.11.1848 Kranzberg,<br />

Kirchspiel Heiligenwalde, Ostpreussen †)<br />

• Ernsts Rihards Artūrs Teike (Ernst Richard<br />

Arthur Teicke (Teucke), *14.12.1850. Kranzberg,<br />

Kirchspiel Heiligenwalde, Ostpreussen †)<br />

• Ida Margrēta Ģertūde Teike (Ida Margarethe<br />

Gertrud Teicke (Teucke), *8.2.1853. Kranzberg,<br />

Kirchspiel Heiligenwalde, Ostpreussen †)<br />

• Georgs Eižens Valters Teike (Georg Eugen Walter<br />

Teicke (Teucke), *20.1.1855 Kranzberg, Kirchspiel<br />

Heiligenwalde, Ostpreussen †)<br />

• Rūdolfs Bernhards Makss Teike (Rudolph<br />

Bernhard Max Teicke (Teucke), *25.8.1856<br />

Kranzberg, Kirchspiel Heiligenwalde, Ostpreussen †)<br />

X paaudzes pārstāvis Francis Ivans Viktors Teike (Franz<br />

Ivan Victor Teicke (Teucke), *27.3.1842. Kranzberg,<br />

Kirchspiel Heiligenwalde, Ostpreussen †) bija tirgotājs un<br />

1868. gada 26. decembrī Heiligenvaldē viņš salaulājās ar<br />

Johannu Mariju Vilhelmīni Šīferdekeri (Johanne Maria<br />

Wilhelmine Schiefferdecker, *19.2.1842. Heiligenwalde,<br />

Kreis Königsberg, Ostpreussen †). Šajā laulībā piedzima (XI<br />

paaudze):<br />

• Nedzīva meita (todtgeb. Tochter Teicke (Teucke),<br />

*4.12.1870 Königsberg, Preussen †4.12.1870.<br />

Königsberg)<br />

• Hans Rūdolfs Vilhelms Teike (Hans Rudolph<br />

Wilhelm Teicke (Teucke), *6.11.1871 Königsberg,<br />

Preussen †)<br />

IX paaudzes pārstāvis Frīdrihs Vilhelms Teike (Friedrich<br />

Wilhelm Teicke, *10.01.1817. Pogauen, Kirchspiel<br />

Heiligenwalde, Ostpreussen †) dzīvoja Posindernā<br />

(Possindern) un 1842. gada 12. janvārī Heiligenvaldē<br />

viņš salaulājās ar Posindernas jaunavu Henrieti Beitleri<br />

(Henriette Beutler, *†). Šajā laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Vilhelms Hugo Adalberts Teike (Wilhelm Hugo<br />

Adalbert Teicke, *23.07.1842. Klein Possindern,<br />

Kirchspiel Heiligenwalde, Ostpreussen †)<br />

• Frīdrihs Vilhelms Leo Teike (Friedrich Wilhelm<br />

Leo Teicke, *<strong>30</strong>.3.1844. Possindern, Kirchspiel<br />

Heiligenwalde, Ostpreussen †)<br />

• Alberts Benjamins Vilhelms Teike (Albert<br />

Benjamin Wilhelm Teicke, *31.1.1846. Possindern,<br />

Kirchspiel Heiligenwalde, Ostpreussen †)<br />

• Vilhelms Roberts Valdemārs Teike (Wilhelm<br />

Robert Waldemar Teicke, *28.9.1847. Possindern,<br />

Kirchspiel Heiligenwalde, Ostpreussen †)<br />

• Ida Henriete Olga Teike (Ida Henriette<br />

Olga Teicke, *2.5.1849. Possindern, Kirchspiel<br />

Heiligenwalde, Ostpreussen †)<br />

• Lūcija Henriete Aleksandrīne Teike (Lucie<br />

Henriette Alexandrine Teicke, *18.09.1850.<br />

Possindern, Kirchspiel Heiligenwalde, Ostpreussen<br />

†14.1.1857. Kl. Possindern)<br />

• Pauls Artūrs Vilhelms Teike (Paul Arthur<br />

Wilhelm Teicke, *3.12.1856. Kl. Possindern †)<br />

VIII paaudzes pārstāvis Marija Gothilfa Šveihlere<br />

(Neimane) (Maria Gotthilf Schweichler (Neumann),<br />

*2.2.1780. Kalkeim, Kirchspiel Heiligenwalde, Ostpreussen<br />

†23.2.1842. Kalkeim) 1816. gada 15. martā Heiligenvaldē<br />

salaulājās ar Kalkeimas muižnieku, vēlāko Kēnigsbergas<br />

birģeri, steļļu un riteņu meistaru Kārli Neimani (Carl<br />

Neumann *1778. †11.1.1836. Kalkeim, Kirchspiel<br />

Heiligenwalde, Ostpreussen), kurš mira, izkrītot no<br />

ragavām. Šajā laulībā piedzima (IX paaudze):<br />

• Johans Heinrihs Francis Neimanis (Johann<br />

Heinrich Franz Neumann, *16.1.1824. Kalkeim,<br />

Kirchspiel Heiligenwalde, Ostpreussen †9.4.1824.<br />

Kalkeim).<br />

VII paaudzes pārstāvis Johans Frīdrihs Šveihlers (Johann<br />

Friedrich Schweichler, *3.1744. Kalkeim, Kirchspiel<br />

Heiligenwalde, Ostpreussen †6.4.1832. Damerau, Kirchspiel<br />

Schaaken, Ostpreussen) bija muižnieks Dameravā<br />

(Damerau). Kristīts Heiligenvaldē 25.3.1744. Miris 88<br />

gadu vecumā, apglabāts 14. aprīlī Šākenā, aiz sevis atstājot<br />

atraitni ar sešiem bērniem. Johans Frīdrihs Šveihlers<br />

1764. gada 22. jūnijā Šonvaldē (Schönwalde, Samland,<br />

Ostpreussen) salaulājās ar Annu Regīnu Bēringu (Anne<br />

Regine Behring (Bäring), *1744. Poggenpfuhl, Kirchspiel<br />

Schönwalde, Ostpreussen †19.1.1790. Damerau, Kirchspiel<br />

Schaaken, Ostpreussen) un šajā laulībā piedzima (VIII<br />

paaudze):<br />

Reg. Kolkowski, 2. Barb. Krausin, 3. Gottlieb Krause,<br />

4. Gottl. Behrendt, 5. Helen. Behrendtin. Dzīvoja<br />

Dameravā (Damerau), miris neprecējies, no krūšu<br />

slimības, [] Šākenā 8.1.1841.<br />

• Frīdrihs Vilhelms Šveihlers (Friedrich Wilhelm<br />

Schweichler, *<strong>30</strong>.10.1784. Damerau, Kirchspiel<br />

Schaaken, Ostpreussen †13.8.1785. Damerau).<br />

Kristīts Schaaken 31.10.1784. Krustvecāki: Gtl.<br />

Krause, Jacob Krause, Gtl. Behrendt, Louisa<br />

Kolkowski, Regina Krausin, [] Schaaken 17.08.1785.<br />

• Lovisa Šarlote Šveihlers (Lovisa Charlotta<br />

Schweichler, *27.10.1787. Damerau, Kirchspiel<br />

Schaaken, Ostpreussen †29.5.1792. Damerau).<br />

Kristīta Schaaken 2.11.1787, Krustvecāki: Joh. Ernst<br />

Wanger, Friedr. Warck, Gtl. Warck, Jgfr. Helena<br />

Bierkant, Regina Krausin, [] Schaaken 4.6.1792.<br />

VIII paaudzes pārstāvis Johans Ernsts Šveihlers (Johann<br />

Ernst Schweichler, *18.6.1770. Damerau, Kirchspiel<br />

Schaaken, Ostpreussen †5.5.1845. Willkeim, Kirchspiel<br />

Powunden, Ostpreussen) bija Vilkeimas (Willkeim)<br />

iedzīvotājs, no sievasmātes mantoja krodziņu Stombekā<br />

(Stombeck). Miris no vecuma nespēka, aiz sevis atstājot<br />

6 dēlus, 5 meitas, 1 mazbērnu un 1 mirušu dēlu. []<br />

Powunden, Samland, Ostpreussen 10.5.1845. Johans<br />

Ernsts Šveihlers 1792. gada 1. februārī Povundenā<br />

salaulājās ar Sofiju Lovisu Geilaku (Sophia Lovisa Gelaick,<br />

*8.8.1777. Stombeck, Kirchspiel Powunden, Samland,<br />

Ostpreussen †28.12.1826. Willkeim, Kirchspiel Powunden,<br />

Ostpreussen), kura mira 50 gadu vecumā no distrofijas.<br />

Abu laulībā piedzima (IX paaudze):<br />

• Johans Kristofs Šveihlers (Johann Christoph<br />

Schweichler, *5.6.1765. Kalkeim, Kirchspiel<br />

Heiligenwalde, Ostpreussen †) Kristīts Heiligenvaldē<br />

10.6.1765. Krustvecāki: Fridrich Klinger aus Mantau,<br />

Joh.Hempel aus Braasdorf, Ernst Schweichler<br />

aus Kalkeim, Fr. Pfarrin aus Heiligenw. Dzimis<br />

• Johans Gotlībs Šveihlers (Johann Gottlieb<br />

Kalkeimā, kad māte viesojās pie vīra vecākiem.<br />

Schweichler, *<strong>30</strong>.9.1792. Willkeim, Kirchspiel<br />

• Anna Marija Šveihlers (Anna Maria Schweichler,<br />

Powunden, Ostpreussen †12.11.1860. Stombeck,<br />

*26.02.1768. Damerau, Kirchspiel Schaaken,<br />

Samland, Ostpreussen).<br />

Ostpreussen †), kristīta Šākenā 28.2.1768.<br />

• Johans Ernsts Šveihlers (Johann Ernst Schweichler,<br />

Krustvecāki: 1. Joh Fr. Warck Cöllmer Gint. 2.<br />

*10.10.1794. Willkeim †15.5.1795. Willkeim),<br />

Xsto Bierkant jun. Cöllm. Ga. 3. Anne Elisabeth<br />

kristīts Kirche, Powunden, Samland, Ostpreussen<br />

geb. Baeringin Kuick: 4. Fr. Barb. Dor. Krausin g.<br />

14.10.1794. Krustvecāki: And. Rackau, Gottl.<br />

Riechertin 5. Fr. Hel. Dor. g. Geelhaarin geehl. Rt.<br />

Laatzke, Reg. Saeckin. [] Powunden 20.05.1795.<br />

Stolzenbergin.<br />

• Johans Vilhelms Šveihlers (Johann Wilhelm<br />

• Johans Ernsts Šveihlers (Johann Ernst<br />

Schweichler, *23.2.1796. Willkeim, Kirchspiel<br />

Schweichler, *18.06.1770. Damerau, Kirchspiel<br />

Powunden, Ostpreussen †), kristīts Powunden,<br />

Schaaken, Ostpreussen †5.5.1845. Willkeim,<br />

Samland, Ostpreussen 28.2.1796. Krustvecāki:<br />

Kirchspiel Powunden, Ostpreussen), kristīts Šākenā<br />

Gottfr. Klinger, Gottl. Rackau, Elis. Klingerin.<br />

24.6.1770. Krustvecāki: 1. Ernst Braeutigam, 2. Gfr.<br />

• Mihaels Šveihlers (Michael Schweichler,<br />

Kolkowsky, 3. Louis: Braeutigamin, 4. Joh. Krausche,<br />

5. Xsto Warcksche.<br />

• Johans Frīdrihs Šveihlers (Johann Friedrich<br />

Schweichler, *5.5.1773. Damerau, Kirchspiel<br />

Schaaken, Ostpreussen †), kristīts Šākenā 9.5.1773.<br />

Krustvecāki: 1. Jo. Fr. Warck von Gintieden, 2. Gottl.<br />

Warck ib., 3. Fr. Krausin a. Dam:, 4. Jgfr. An. Reg.<br />

Berendtin, 5. Fr. Schultz Warckin.<br />

• Anna Regīna Šveihlers (Anna Regine Schweichler,<br />

*4.4.1776. Damerau, Kirchspiel Schaaken,<br />

Ostpreussen †), Krustvecāki: 1. Chrph Krause, 2.<br />

Reg. Behrendtin, 3. Lou.Kolkowski 4. Fr. Gottfr.<br />

Warckin, 5. Fr. Mellerin v. Dan.<br />

• Johans Heinrihs Šveihlers (Johann Henrich<br />

Schweichler, *22.11.1778. Damerau, Kirchspiel<br />

Schaaken, Ostpreussen †22.3.1808. Damerau),<br />

Krustvecāki: 1. Gottl. Warck von Ginth. 2. Friedr.<br />

Warck, 3. Ana Reg.Behrendtin, 4. Fr. Müllerin, 5.Fr.<br />

Kolkowski, [] Schaaken 1.4.1808., miris ko drudža.<br />

• Johans Gotlībs Šveihlers (Johann Gottlieb<br />

Schweichler, *6.9.1781. Damerau, Kirchspiel<br />

Schaaken, Ostpreussen †28.12.1840. Damerau),<br />

kristīts Schaaken 8.9.1781. Krustvecāki: 1. Ana<br />

176 177<br />

Ostpreussen †14.11.1844. Sarkau, Kurische Nehrung,<br />

Ostpreussen), kristīts Powunden, Samland,<br />

Ostpreussen 3.1.1798. Krustvecāki: Gottlieb Kalau,<br />

Andreas Rakau, Sophia Tolkienin.<br />

• Karolīne Šveihlere (Krauze) (Carolina<br />

Schweichler (Krause), *20.10.1799. Willkeim,<br />

Kirchspiel Powunden, Ostpreussen †28.12.1868.<br />

Neuendorf, Kirchspiel Schaaken), kristības<br />

Powunden, Samland, Ostpreussen 24.10.1799.<br />

Krustvecāki: Cath. Klinger, Anna Rakau, Christo.<br />

Tolkien.<br />

• Sofija Lovisa Šveihlers (Sophia Lovisa<br />

Schweichler, *20.2.1802. Willkeim, Kirchspiel<br />

Powunden, Ostpreussen †), kristības Powunden,<br />

Samland, Ostpreussen 25.2.1802. Krustvecāki:<br />

Sophia Tolkienin, Cathar.Elis. Klingerin, Gottlieb<br />

Kalau.<br />

• Katrīna Barbara Šveihlere (Blanka) (Catharina<br />

Barbara Schweichler (Blank), *3.12.1803. Willkeim,<br />

Kirchspiel Powunden, Ostpreussen †), kristības<br />

Powunden, Samland, Ostpreussen 7.12.1803<br />

Krustvecāki: Gottlieb Schweichler, Reg. Rakau.<br />

• Johans Heinrihs Šveihlers (Johann Heinrich<br />

Schweichler, *8.6.1806. Willkeim, Kirchspiel<br />

Powunden, Ostpreussen †), kristīts Powunden<br />

12.6.1806. Krustvecāki: Gottl. Rakau, Xstoff Tolkin,<br />

Reg.Rakau.<br />

• Anna Regīna Šveihlers (Tīla) (Anna Regina<br />

Schweichler, *18.5.1809. Willkeim, Kirchspiel<br />

Powunden, Ostpreussen †6.1.1860 Eisseln,<br />

Kirchspiel Pobethen), kristības Powunden, Samland,<br />

Ostpreussen 21.05.1809. Krustvecāki: Ana Reg.<br />

Nüske, Sophia Kum, Carl Tolkien. [] Pobethen<br />

12.1.1860. 1839. gada 9. martā Rudavā (Rudau)<br />

salaulājās ar Plutvinenas (Pluttwinnen) kučieri<br />

Johanu Gotlību Tīlu (Johann Gottlieb Thiel, *1807.<br />

†)<br />

• Sofija Šarlote Šveihlere (Hāna/Fišere) (Sophia<br />

Charlotta Schweichler (Hahn/Fischer), *<strong>30</strong>.11.1811.<br />

Willkeim, Kirchspiel Powunden, Ostpreussen<br />

†26.12.1870. Eisseln, Kirchspiel Pobethen), kristības<br />

Powunden, Samland, Ostpreussen 1.12.1811.<br />

Krustvecāki: Gottl. Rakau, Barb. Baumgart, Soph.<br />

Rahn (?). Precējusies divas reizes, taču mirusi<br />

bez bērniem. [] Pobethen, Samland, Ostpreussen<br />

3.1.1871. Pirmā laulība tika noslēgta 1836. gada<br />

*28.12.1797. Willkeim, Kirchspiel Powunden, Attēls 3.<br />

Postnikas (Postnicken) ainava.

16. novembrī Pobetenē (Pobethen, Samland,<br />

Ostpreussen) Eizelnas (Eisseln) mirušā zemes<br />

īpašnieka (Eigenkäthner) Hāna (Hahn) vecāko<br />

dēlu, zemes īpašnieku Ernstu Hānu (Ernst Hahn,<br />

*1796. †). Otrreiz viņa salaulājās 1858. gada 6. jūlijā<br />

Pobetenē ar muižnieka Johana Gotfrīda Fišera<br />

(Johann Gottfried Fischer, * †pirms 1858.) otro dēlu,<br />

īpašnieku Johanu Gotlību Fišeru (Johann Gottlieb<br />

Fischer, * 1828. †).<br />

• Frīdrihs Šveihlers (Friedrich Schweichler,<br />

*9.5.1815. Willkeim, Kirchspiel Powunden,<br />

Ostpreussen †) bija precējies divas reizes – 1841.<br />

gada 31. maijā Zarkavā (Sarkau) ar robežsarga<br />

(Strandbedienten) Kristiāna Haupta (Christian<br />

Haupt) meitu Luīzi Vilhelmīni Hauptu (Louise<br />

Wilhelmine Haupt, *2.11.1797. Sarkau, Kurische<br />

Nehrung, Ostpreussen †). Otrreiz Frīdrihs Šveihlers<br />

salaulājās Zārkavā 1871. gada 27. maijā ar Karolīni<br />

Vilhelmīni Hauptu (Caroline Wilhelmine Haupt,<br />

*27.11.1825 Sarkau †).<br />

• Johans Ludvigs (Karls Ludvigs) Šveihlers<br />

(Johann Ludwig (Carl Ludwig), Schweichler,<br />

*26.1.1818. Willkeim, Kirchspiel Powunden,<br />

Ostpreussen †1858.), kristības Kirche, Powunden<br />

29.1.1818, Krustvecāki: Jggesell Mich. Nüske,<br />

Jggesell Johan Rakau, Knecht Mich. Latzki, aus<br />

Wilkeim. Johans Ludvigs (Karls Ludvigs) Šveihlers<br />

bija Instmann Dūringsvaldē (Düringswalde,<br />

Kirchspiel Thierenberg) un 1848. gada 8. oktobrī<br />

Tīrenbergā (Thierenberg, Samland, Ostpreussen)<br />

viņš apprecējās ar Juliānu Milleri (Juliane Müller,<br />

*1826. †)<br />

• Johans Gotfrīds Šveihlers (Johann Gottfried<br />

Schweichler, *12.06.1821. Willkeim, Kirchspiel<br />

Powunden, Ostpreussen †), kristības Kirche,<br />

Powunden 14.6.1821. Krustvecāki: Freisaßen Frau<br />

Louisa String, Jggesell Gottfried String, Freisaßen<br />

Frau Reg. Tollkien aus Wilkeim. Johans Gotfrīds<br />

Šveihlers kļuva par mežstrādnieku (Holzschläger/<br />

Losmann) Zarkavā (Sarkau) un bija precējies<br />

divas reizes. Pirmā laulība tika noslēgta 1853. gada<br />

15. maijā Zarkavā (Sarkau, Kurische Nehrung,<br />

Ostpreussen) ar Karolīni Vilhelmini Frīderiki<br />

(Caroline Wilhelmine Friedericie, *10.6.1829.<br />

Sarkau, Kurische Nehrung, Ostpreussen † Sarkau<br />

29.07.1854), kura nomira 25 gadu vecumā no<br />

bakām. Otrreiz Johans Gotfrīds Šveihlers salaulājās<br />

Zārkavā 1855. gada 11. februārī ar Justīnu Šarloti<br />

Breijeri (Justine Charlotte Breuer, *1834. Sarkau?<br />

†).<br />

IX paaudzes pārstāvis Johans Gotlībs Šveihlers (Johann<br />

Gottlieb Schweichler, *<strong>30</strong>.9.1792. Willkeim, Kirchspiel<br />

Powunden, Ostpreussen †12.11.1860. Stombeck, Samland,<br />

Ostpreussen) bija krodzinieks Stombekā un mira no<br />

apopleksijas, aiz sevis atstājot trīs dēlus un 6 mazbērnus.<br />

1811. gada 20. novembrī Laptavā (Laptau, Samland,<br />

Ostpreussen) salaulājās ar Gotrfrīda Pranga (Gottfried<br />

Prang) vecāko meitu Sofiju Šarloti Prangu (Sophia<br />

Charlotte Prang, *27.9.1786. Sellwethen, Kirchspiel<br />

Caymen, Ostpreussen †28.2.1867. Stombeck, Samland,<br />

Ostpreussen) un šajā laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Johans Ernsts Šveihlers (Johann Ernst<br />

Schweichler, *26.03.1813. Stombeck, Samland,<br />

Ostpreussen †), kristības Powunden, Samland,<br />

Ostpreussen 28.3.1813. Krustvecāki: Joh. Prang,<br />

Wilhelm Schweichler aus Wilkeim, Gottl. P... aus<br />

Stomböck?<br />

• Karolīna Šveihlere (Boma) (Carolina<br />

Schweichler (Böhm), * 21.4.1816. Stombeck, Kreis<br />

Königsberg, Ostpreussen †13.9.1856. Schaaksvitte,<br />

Kirchspiel Schaaken, Samland, Ostpreussen), kristīta<br />

Powunden, Samland, Ostpreussen 24.4.1816,<br />

Krustvecāki: Carolina Schweichler, Anna Elis.<br />

Tolkien, Jggesell Carl Tolkien aus Wilkeim.<br />

• Sofija Anna Šveihlere (Mellere) (Sophia Anna<br />

Schweichler (Möller/Meller), *15.6.1819. Stombeck,<br />

Kirchspiel Powunden, Samland, Ostpreussen<br />

†15.9.1860. Schmiedehnen, Kirchspiel Powunden,<br />

Samland, Ostpreussen), kristīta Powunden,<br />

Samland, Ostpreussen 18.6.1819. Krustvecāki:<br />

Junggesell Johann Schweichler aus Wilkeim, Jggesell<br />

Johan Prang aus Wilkeim.<br />

• Johans Gotlībs Šveihlers (Johann Gottlieb<br />

Schweichler, *26.9.1822. Willkeim, Samland,<br />

Ostpreussen †), kristīts Powunden, Samland,<br />

Ostpreussen 29.9.1822. Krustvecāki: Wilh.<br />

Schweichler, Louise Schweichler aus Wilkeim; Joh.<br />

Prang aus Trentiten.<br />

• Johans Frīdrihs Vilhelms Šveihlers (Johann<br />

Friedrich Wilhelm Schweichler, *31.8.1828. Stombeck,<br />

Kirchspiel Powunden, Samland, Ostpreussen †),<br />

kristīts Powunden, Samland, Ostpreussen 3.9.1828.<br />

Krustvecāki: Jggesell Michael Schweichler, Jgs. Joh.<br />

Schweichler, Joh. Christoph Prang aus Wilkeim.<br />

X paaudzes pārstāvis Johans Ernsts Šveihlers (Johann<br />

Ernst Schweichler, *26.03.1813. Stombeck, Samland,<br />

Ostpreussen †) bija Riemermeister un namīpašnieks<br />

Šmīdenenā un 1842. gada 17. maijā Povundenē viņš<br />

salaulājās ar namdara Augusta Minūta (August Minuth,<br />

*†pirms 1842.) meitu Henrieti Minūti (Henriette Minuth,<br />

*1822. †25.10.1863. Schmiedehnen, Kirchspiel Powunden,<br />

Samland, Ostpreussen) [Quellen: KB Powunden,<br />

Verzeichnis der Getrauten 1842 Nr. 9]. Šajā laulībā<br />

piedzima (XI paaudze):<br />

• Anna Sofija Šveihlers (Anna Sophia Schweichler,<br />

*15.2.1843. Schmiedehnen, Kirchspiel Powunden,<br />

Samland, Ostpreussen †) kristīta Kirche, Powunden<br />

19.2.1843, Krustvecāki: Friedr. Wilh. Seeck, Ana<br />

Maria Seeck, Gottfried Seeck, Friedr. Seddig.<br />

• Fridrihs Vilhelms Šveihlers (Friedrich Wilhelm<br />

August Schweichler, *25.11.1845. Schmiedehnen<br />

Kirchspiel Powunden, Samland, Ostpreussen<br />

†18.12.1923. Königsberg, Preussen), kristīts Kirche,<br />

Powunden <strong>30</strong>.11.1845. Krustvecāki: Gottfr. Seeck,<br />

Gottl.Müller, Wilhelm Schweichler. Strādāja<br />

Bogslakā (Bogslack, Kreis Rastenburg), miris<br />

Kēnigsbergā, ķirurģiskajā klīnikā.<br />

• Johanna Vilhelmīne Šveihlers (Johanne<br />

Wilhelmine Schweichler, *15.4.1856. Schmiedehnen<br />

†28.4.1856. Schmiedehnen), kristīta Schaaken<br />

18.4.1856. Krustvecāki: Sophia Müller geb.<br />

Schweichler, Wilh.Seek, Anna Maria Böhm. []<br />

Powunden, Samland, Ostpreussen 1.5.1856.<br />

• Johans Vilhelms Boms (Johann Wilhelm Böhm,<br />

*2.9.1843. Schaaksvitte, Kirchspiel Schaaken,<br />

Samland, Ostpreussen †5.1.1844. Schaaksvitte),<br />

kristīts Schaaken, Samland, Ostpreussen 10.9.1843.<br />

Krustvecāki: Carol u. An. Krause, Htte Schweichler,<br />

[] Schaaken, Samland, Ostpreussen 10.1.1844.<br />

• Frīdrihs Vilhelms Ludvigs Boms (Friedrich<br />

Wilhelm Ludwig Böhm, *22.1.1845. Schaaksvitte,<br />

Kirchspiel Schaaken, Samland, Ostpreussen †),<br />

kristības Schaaken, Samland, Ostpreussen 2.2.1845.<br />

Krustvecāki: Johann Schweichler, Gottl Müller, Htte<br />

Schweichler.<br />

• Johans Gotlībs Boms (Johann Gottlieb Böhm,<br />

*31.10.1847. Schaaksvitte, Kirchspiel Schaaken,<br />

Samland, Ostpreussen †), kristības Schaaken,<br />

Samland, Ostpreussen 13.11.1847. Krustvecāki: Fr.<br />

An. Barb. Böhm, Jgfr Soph Schweichler.<br />

• Frīdrihs Vilhelms Boms (Friedrich Wilhelm<br />

Böhm, *20.3.1850. Schaaksvitte, Kirchspiel Schaaken,<br />

Samland, Ostpreussen †), kristības Schaaken,<br />

Samland, Ostpreussen 7.4.1850. Krustvecāki: Louise<br />

Müller, Ernst Hüge, Wmine Schweichler.<br />

• Johans Ernsts Boms (Johann Ernst Böhm,<br />

*16.12.1852. Schaaksvitte, Kirchspiel Schaaken,<br />

Samland, Ostpreussen †20.2.1853. Schaaksvitte),<br />

kristības Schaaken, Samland, Ostpreussen 3.1.1853.<br />

Krustvecāki: Joh u Wmine u Henriette u Sophie<br />

Schweichler, Dor Rühl, Soph Hüge. [] Schaaken<br />

23.02.1853.<br />

• Sofija Luīze Boms (Sophie Louise Böhm,<br />

*16.12.1853. Schaaksvitte, Kirchspiel Schaaken,<br />

Samland, Ostpreussen †), kristības Schaaken,<br />

Samland, Ostpreussen 3.1.1854. Krustvecāki: kā<br />

dvīņubrālim Johanam Ernstam.<br />

• Amālija Rozīne Boms (Amalie Rosine Böhm,<br />

*13.12.1855. Schaaksvitte, Kirchspiel Schaaken,<br />

Samland, Ostpreussen †), kristīta Schaaken,<br />

Samland, Ostpreussen 27.12.1855. Krustvecāki:<br />

Htte Minuth, Soph u Joh Ernst Schweichler.<br />

X paaudzes pārstāvis Sofija Anna Šveihlere (Mellere)<br />

(Sophia Anna Schweichler (Möller/Meller), *15.6.1819.<br />

Stombeck, Kirchspiel Powunden, Samland, Ostpreussen<br />

†15.9.1860. Schmiedehnen, Kirchspiel Powunden, Samland,<br />

Ostpreussen), mirusi no vājuma (distrofijas), aiz sevis<br />

atstājot atraitni, meitu un dēlu. [] Powunden, Samland,<br />

Ostpreussen 20.9.1860. Sofija Anna Šveihlere 1847. gada 24.<br />

septembrī Povundenē (Powunden, Samland, Ostpreussen)<br />

salaulājās ar Šmīdenenas (Schmiedehnen) lauksaimnieku<br />

un kroga īpašnieku, Georga Millera (George Müller) trešo<br />

dēlu Johanu Gotlību Melleru (Johann Gottlieb Möller/<br />

Meller, * 07.09.1806. Trentitten, Kirchspiel Laptau †) un<br />

šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Johans Gotlībs Mellers (Johann Gottlieb Möller/<br />

Meller, *<strong>30</strong>.1.1852. Schmiedehnen †17.2.1852.<br />

Schmiedehnen)<br />

• Sofija Šarlote Mellere (Sophia Charlotte Möller/<br />

Meller, *12.8.1853. Schmiedehnen, Kirchspiel<br />

Powunden, Samland, Ostpreussen †), kristīta Kirche,<br />

Powunden 14.8.1853. Krustvecāki: Heinriette<br />

Schweigler, Amalia Berk, Gtl.Meller.<br />

• Frīdrihs Vilhelms Mellers (Friedrich Wilhelm<br />

Möller/Meller, *23.5.1859. Schmiedehnen,<br />

Kirchspiel Powunden, Samland, Ostpreussen †),<br />

kristīts Powunden 5.1859. Krustvecāki: Sop. u. Fr.<br />

Herrmann, Mar. Müller.<br />

X paaudzes pārstāvis Karolīna Šveihlere (Boma)<br />

(Carolina Schweichler (Böhm), *21.4.1816. Stombeck,<br />

Kreis Königsberg, Ostpreussen †13.9.1856. Schaaksvitte,<br />

Kirchspiel Schaaken, Samland, Ostpreussen) 1842. gada<br />

15. oktobrī Povindenē (Powunden, Samland, Ostpreussen)<br />

salaulājās ar Šāksvittes (Schaaksvitte) apriņķa priekšnieka<br />

Gotfrīda Boma (Gottfried Böhm) vecāko dēlu, drēbnieku<br />

Johanu Gotfrīdu (Gotlību) Bomu (Johann Gottfried<br />

(Gottlieb) Böhm, *ap 1800. Schaaksvitte, Kirchspiel<br />

Schaaken, Ostpreussen †26.1.1865. Schaaksvitte) un šajā<br />

laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

X paaudzes pārstāvis, Johans Gotlībs Šveihlers (Johann<br />

Gottlieb Schweichler, *26.9.1822. Willkeim, Samland,<br />

178 179<br />

Ostpreussen †) bija kroga īpašnieks Stombekā, viņam<br />

piederēja arī lauksaimniecības zemes. 1861. gada 9.<br />

decembrī Šākenā (Schaaken, Samland, Ostpreussen)<br />

salaulājās ar Hannu Henrieti Krauzi (Hanna Henriette<br />

Krause, *28.7.1829. Damerau, Kirchspiel Schaaken,<br />

Ostpreussen †). Šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Alberts Fridrihs Augusts Šveihlers (Albert<br />

Friedrich August Schweichler, *21.2.1863. Stombeck,<br />

Kreis Königsberg, Ostpreussen †1.10.1942.<br />

Stombeck), kristīts Powunden 7.3.1863. Krustvecāki:<br />

Joh. Ernst & Henriette Schweigler, Hein. Krause.<br />

• Fridrihs Vilhelms Šveihlers (Friedrich Wilhelm<br />

Schweichler, *22.4.1865. Stombeck, Kreis Königsberg,<br />

Ostpreussen †), dvīnis, kristīts Powunden, Samland,<br />

Ostpreussen <strong>30</strong>.4.1865. Krustvecāki: Caroline Aug.<br />

Krause, Sophia. [Quellen: EZAB, Kirchenbuch<br />

Powunden].<br />

• Karolīna Vilhelmīne Šveihlers (Carolina<br />

Wilhelmine Schweichler, *22.4.1865. Stombeck,<br />

Kreis Königsberg, Ostpreussen †), dvīne, kristīta<br />

Powunden, Samland, Ostpreussen <strong>30</strong>.4.1865.<br />

Krustvecāki: Friedrich S. Wilh. Lengning.<br />

XI paaudzes pārstāvis Alberts Fridrihs Augusts Šveihlers<br />

(Albert Friedrich August Schweichler, *21.02.1863.<br />

Stombeck, Kreis Königsberg, Ostpreussen †1.10.1942.<br />

Stombeck) bija krodzinieks un lauksaimnieks Stombekā.<br />

1890. gada 15. septembrī Pobetenē (Pobethen, Samland,<br />

Ostpreussen) viņš salaulājās ar Hohlindenbergas<br />

(Hochlindenberg) saimnieci Minnu Luīzi Šulci (Minna<br />

Louise Schulz, *11.10.1863. Regehnen, Kirchspiel Pobethen,<br />

Ostpreussen †3.1944 Stombeck, Kreis Königsberg,<br />

Ostpreussen). Šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Kēte Helēna Šveihlers (Zupplīte/Millere) (Käthe<br />

Helene Schweichler (Supplieth/ Müller), *23.6.1892.<br />

Stombeck, Kreis Königsberg, Ostpreussen †5.7.1988.<br />

Kiel) bija precējusies divas reizes – 1917. gada 11.<br />

janvārī Pobetenā (Pobethen, Samland, Ostpreussen)<br />

ar Pobetenas dārznieku Ēriku Albertu Artūru<br />

Zupplītu (Erich Albert Arthur Supplieth,<br />

*28.10.1888. Pobethen, Samland, Ostpreussen<br />

†16.8.1918. Gogencourt, Frankreich), kurš tika<br />

nogalināts I Pasaules kara laikā. Dārzniecība tika<br />

iegādāta 1912. gadā, bet atraitne to pārdeva 1937.<br />

gadā Villijam Šefleram (Willi Scheffler). Otrreiz<br />

Kēte Helēna Šveihlere apprecējās 1926. gada<br />

16. septembrī Pobētenā ar dārznieku Alfrēdu<br />

Reinholdu Albertu Milleru (Alfred Reinhold<br />

Albert Müller, *23.7.1890. Königsberg, Preussen<br />

†1967. Kiel). [Quellen: Standesamt Powunden,<br />

Geburtsregister 54/1891].<br />

• Frīda Šveihlere (Bojāre) (Frieda Schweichler<br />

(Bojahr), *9.7.1893. Stombeck, Kreis Königsberg,<br />

Ostpreussen †3.1980. Oldenburg/Holstein) ap<br />

1925. gadu Povundenē (Powunden, Samland,<br />

Ostpreussen) salaulājās ar Pobetenes zvejnieku un<br />

šoferi Franci Bojāru (Franz Bojahr, *19.10.1888.<br />

Stombeck, Kreis Königsberg, Ostpreussen †1974.<br />

Oldenburg/Holstein).<br />

• Herta Šveihlere (Villa) (Herta Schweichler (Will),<br />

*ap 1897. Stombeck, Kreis Königsberg, Ostpreussen<br />

†ap 1946. Ostpreußen) 1936. gadā salaulājās ar<br />

Mūlsenas (Mülsen aus Wolhynien) iedzīvotāju<br />

Ēriku Villu (Erich Will, *†), taču laulība 1943. gadā<br />

tika šķirta. Mirusi no bada padomju okupētajā<br />

Austrumprūsijā.<br />

• Eižens Šveihlers (Eugen Schweichler, *ap 1899.<br />

Stombeck, Kreis Königsberg, Ostpreussen †ap 1918.

Stombeck, Kreis Königsberg, Ostpreussen), studēja<br />

Kēnigsbergā tirgzinības, bet 19 gadu vecumā mira<br />

no pneimonijas.<br />

• Kurts Šveihlers (Kurt Schweichler, *9.2.1902<br />

Stombeck, Kreis Königsberg, Ostpreussen<br />

†14.11.1999. Oldenburg/Holstein).<br />

XII paaudzes pārstāvis Kurts Šveihlers (Kurt Schweichler,<br />

*9.2.1902 Stombeck, Kreis Königsberg, Ostpreussen<br />

†14.11.1999. Oldenburg/Holstein) līdzīgi savam tēvam<br />

bija krodzinieks un lauksaimnieks Stombekā. 19<strong>30</strong>. gada<br />

7. jūlijā Povundē (Powunden, Samland, Ostpreussen) viņš<br />

salaulājās ar Šarloti Zēdigu (Charlotte Seddig, *4.9.1907.<br />

Willkeim †1.9.1970. Oldenburg/Holstein) un šajā laulībā<br />

piedzima (XIII paaudze):<br />

• Bettija Šveihlere (Betty Schweichler, *13.1.1932<br />

Stombeck, Kreis Königsberg, Ostpreussen)<br />

• Bruno Šveihlers (Bruno Schweichler, *27.06.1934.<br />

Stombeck, Kreis Königsberg, Ostpreussen †8.8.1947.<br />

Schaaken, Samland, Ostpreussen)<br />

• Dīters Šveihlers (Dieter Schweichler *21.06.1939.<br />

Stombeck, Kreis Königsberg, Ostpreussen †4.2.<strong>2019</strong>.<br />

Oldenburg, Holstein) kļuva par elektriķi.<br />

XII paaudzes pārstāve Bettija Šveihlere (Betty Schweichler,<br />

*13.1.1932 Stombeck, Kreis Königsberg, Ostpreussen)<br />

1958. gada 12. aprīlī Oldenburgā (Oldenburg/Holstein)<br />

salaulājās ar lauksaimnieku Verneru Ludvigu Hauptu<br />

(Werner Ludwig Haupt, Landwirt, *6.2.1929. Rossen,<br />

Kr. Heiligenbeil, Ostpreussen † 21.04.2008. Oldenburg/<br />

Holstein) un šajā laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Herberts Viktors Haupts (Herbert Viktor Haupt,<br />

*6.2.1959 Oldenburg/Holstein), dzīvo Berlīnē, ir<br />

vēstures profesors, veicis daudzus dzimtas atzaru<br />

vēstures pētījumus, piedalījies Kanta draugu<br />

biedrības konferencēs Kēnigsbergā.<br />

• Ute Haupta (Ute Haupt, *)<br />

• Mārtins Haupts (Martin Haupt, *)<br />

X paaudzes pārstāvis, Johans Frīdrihs Vilhelms Šveihlers<br />

(Johann Friedrich Wilhelm Schweichler, *31.8.1828.<br />

Stombeck, Kirchspiel Powunden, Samland, Ostpreussen †)<br />

1851. gadā bija dzirnavnieks Rozitenā (Rossitten), bet vēlāk<br />

dzirnavu saimnieks Frīdlandē (Friedland). 1851. gada 29.<br />

novembrī Šākenā (Schaaken, Samland, Ostpreussen) viņš<br />

salaulājās ar Emīliju Barbaru Roni (Emilie Barbara Rohn,<br />

*18<strong>30</strong>. Liska Schaaken, Samland, Ostpreussen †) un šajā<br />

laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

Ostpreussen 03.03.1860. Krustvecāki: Reinhold<br />

Morgenroth, Susanne Henr. Morgenroth, Amalie<br />

Liedtke. 1903. gada 25. martā Berlīnē salaulājās<br />

ar Berlīnes skolotāju Johanu Ēvaldu Gustavu<br />

Lavinu (Johann Ewald Gustav Lawin, *10.10.1856.<br />

Falkenhagen, Kreis Rummelsburg †1932.<br />

Berlin-Lichtenrade), kura vecāki bija mednieks<br />

Zigfrīds Lavins (Siegfried Lawin, *† Lüllemin,<br />

Kreis Stolp) un Ernestīne Teske (Ernestine Teske, *†<br />

Lüllemin).<br />

• Karls Augusts Šveihlers (Carl August Schweichler,<br />

*1864. Friedland, Ostpreussen, †2.12.1891. Berlin)<br />

bija maiznieks Berlīnē, miris slimnīcā (Charité),<br />

Berlīnē dzīvoja Adalbertstr. 97.<br />

• Rihards Karls Šveihlers (Richard Carl<br />

Schweichler, *1868. †)<br />

• Anna Katrīna Šveihlere (Stauda) (Anna Katharina<br />

Schweichler (Staudt), *<strong>30</strong>.4.1870. Friedland,<br />

Ostpreussen †1937. Berlin-Schöneberg), 1896. gadā<br />

strādāja par administratori (Empfangsdame) un<br />

1896. gada 22. jūlijā Berlīnē salaulājās ar katoļu<br />

saimei piederīgo fotogrāfu Jūliju Mārtinu Mariju<br />

Staudu (Julius Martin Maria Staudt, *25.03.1873.<br />

Ehrenbreitstein, Kreis Koblenz †1928. Berlin).<br />

XI paaudzes pārstāvis, Rihards Karls Šveihlers (Richard<br />

Carl Schweichler, *1868. †) bija tirgotājs Berlīnes Frīdenavā<br />

(Berlin-Friedenau) un laulībā ar Bertu Olgu Jākobu<br />

(Bertha Olga Jakob * 1870. †) piedzima (XII paaudze):<br />

• Ottomārs Aleksandrs Šveihlers (Ottomar<br />

Alexander Schweichler, *12.1909. Berlin †<br />

22.12.1909. Berlin), miris kā zīdainis.<br />

IX paaudzes pārstāvis Johans Vilhelms Šveihlers (Johann<br />

Wilhelm Schweichler, *23.2.1796. Willkeim, Kirchspiel<br />

Powunden, Ostpreussen) dzīvoja Villkeimā (Willkeim)<br />

un bija precējies divas reizes – 1824. gada 14. maijā<br />

Povindenē (Powunden, Samland, Ostpreussen) ar Annu<br />

Regīnu Zēku (Anna Regina Seeck, *3.3.1792. Willkeim,<br />

Kirchspiel Powunden, Ostpreussen †17.10.1843. Willkeim),<br />

bet pēc viņas nāves, turpat, Povindenē 1844. gada 17.<br />

novembrī viņš salaulājās ar Povindenes lauksaimnieka<br />

Heinriha Rūmlanda (Heinrich Ruhmlandt) meitu Sofiju<br />

Rozīni Rūmlandi (Sophia Rosina Ruhmland, *22.8.1820.<br />

Powunden, Samland, Ostpreussen †). Abās laulībās<br />

piedzima (X paaudze):<br />

(Anna Louise Krause, *1826. †) no Vilkeimas.<br />

[Quellen: Kirchenbuch Powunden, Geburtsregister<br />

1828 Nr. 135, Heiratsregister 1855 Nr. 13].<br />

• Karolīne Vilhelmīne Šveihlere (Caroline<br />

Wilhelmine Schweichler, *12.2.18<strong>30</strong>. Willkeim,<br />

Kirchspiel Powunden, Ostpreussen †), kristīta<br />

Powunden, Samland, Ostpreussen 14.2.18<strong>30</strong>,<br />

Krustvecāki: Jungfer Anna Reg. Baumgart, Jungfer<br />

Anna Reg. Schweichler, Junggesell Joh. Heinr.<br />

Schweichler aus Wilkeim. [Quellen: Kirchenbuch<br />

Powunden, Geburtsregister 18<strong>30</strong> Nr. 4].<br />

• Anna Justīne Karolīne Šveihlere (Anna Justine<br />

Caroline Schweichler, *13.8.1833. Willkeim,<br />

Kirchspiel Powunden, Ostpreussen †), kristīta<br />

Powunden, Samland, Ostpreussen 16.08.1833,<br />

Krustvecāki: Jungesell Gottlieb Kalau, Jungfer Anna<br />

Reg. Baumgart, Jungfer Carol.Reg. Schweichler aus<br />

Wilkeim; (1854: aus Sarkau).<br />

• Luīze Amālija Šveihlerse (Louise Amalia<br />

Schweichler, *20.2.1845. Willkeim †15.4.1845.<br />

Willkeim), kristīta Powunden, Samland, Ostpreussen<br />

3.3.1845. Krustvecāki: Wilhelmine Ruhmlandt,<br />

Aug. Ludw. Ruhmlandt, Wilhelmine Schweigler.<br />

Mirusi no aizcietējumiem, [] Powunden, Samland,<br />

Ostpreussen 21.4.1845.<br />

• Heinrihs Augusts Šveihlers (Heinrich August<br />

Schweichler, *10.1.1847. Willkeim, Kirchspiel<br />

Powunden, Ostpreussen †14.12.1933. Königsberg,<br />

Preussen), kristīts Powunden, Samland, Ostpreussen<br />

19.1.1847. Krustvecāki: Wilh. u. Ludwig Ruhmlandt,<br />

Reg. Lengning. Dzīvoja Kēnigsbergā, Brandenburger<br />

Str. 50, kur arī mira. 1871. gada 29. novembrī<br />

Šonevaldē (Schönwalde, Samland, Ostpreussen)<br />

salaulājās ar Karolīni Vilhelmīni Preusu (Caroline<br />

Wilhelmine Preuss, *†). [Quellen: Kirchenbuch<br />

Powunden, Geburtsregister 1847 Nr. 7].<br />

• Luīze Amālija Šveihlere (Streniša) (Louise Amalia<br />

Schweichler (Strenisch), *21.5.1849. Willkeim,<br />

Kirchspiel Powunden, Ostpreussen †31.5.1920.<br />

Königsberg, Preusse), kristīta Powunden, Samland,<br />

Ostpreussen 7.6.1849. Krustvecāki: Wilhelmine<br />

Seeck, Amalia Berkau, Carolina Schweichler.<br />

• Luīze Henriete Šveihlere (Louise Henriette<br />

Schweichler, *20.6.1852 Willkeim, Kirchspiel<br />

Powunden, Ostpreussen †).<br />

X paaudzes pārstāve Anna Justīne Karolīne Šveihlers<br />

(Anna Justine Caroline Schweichler, *13.8.1833. Willkeim,<br />

Kirchspiel Powunden, Ostpreussen †) 1854. gada 27. maijā<br />

Povundenā (Powunden, Samland, Ostpreussen) salaulājās<br />

ar Pomēnas (Pomehnen, 1843.-1865.), Ginthīdenas<br />

(Ginthieden, 1866.) un Gunthenas (Gunthenen,<br />

1873.-1874.) kalēju Johanu Gottfrīdu Unterspānu<br />

(Johann Gottfried Unterspann, *1818. †). Šajā laulībā<br />

piedzima (XI paaudze):<br />

• Johans Frīdrihs Šveihlers (Johann Friedrich<br />

Schweichler, *12.2.1825. Willkeim, Kirchspiel<br />

Powunden, Ostpreussen †), kristīts Kirche,<br />

• Johans Frīdrihs Ādolfs Šveihlers (Johann Powunden, Samland, Ostpreussen 16.2.1825.<br />

Friedrich Adolph Schweichler, *18.4.1852. Rossitten, Krustvecāki: Johann Baumgart, Carol. Krausin, Bar.<br />

Kurische Nehrung †), kristīts Rossitten 16.5.1852. Unterspann aus Wilkeim.<br />

Krustvecāki: Hr Cantor Baltsch, Förser Faust, Hr • Frīdrihs Vilhelms Šveihlers (Friedrich Wilhelm<br />

Jusgeit, Blohm aus Rossitten.<br />

Schweichler, *31.12.1826. Willkeim †1.6.1842.<br />

• Augusts Eduards Šveihlers (August Eduard Willkeim), kristīts Kirche, Powunden, Samland,<br />

• Karls Ludvigs Unterspāns (Carl Ludwig<br />

Schweichler, *22.2.1854. Rossitten, Kurische Nehrung Ostpreussen 5.1.1827. Krustvecāki: Freisaßenfr.<br />

Unterspann, *7.3.1855. Pomehnen, Kirchspiel<br />

†), kristīts Kirche, Rossitten 26.2.1854. Krustvecāki: Charl. Seek, Freisaßenfr. Mar. Kahlau, Freisaßenfr.<br />

Powunden, Ostpreussen, †10.3.1855. Pomehnen,<br />

Jungfrau Florentine Rohn, Glöckner Kuhr.<br />

Mar. Baumgart aus Wilkeim. Miris no caurejas 15<br />

Kirchspiel Powunden, Ostpreussen)<br />

• Frīdrijs Andreas Šveihlers (Friedrich Andreas gadu un 5 mēnešu vecumā, [] Powunden, Samland,<br />

• Auguste Vilhelmīne Unterspāns (Auguste<br />

Schweichler, *1855. Rossitten, Kurische Nehrung †)<br />

Ostpreussen 6.6.1842.<br />

Wilhelmine Unterspann, *28.2.1856. Pomehnen,<br />

• Johans Frīdrihs Vilhelms Šveihlers (Johann • Karls Ludvigs Šveihlers (Carl Ludwig Schweichler,<br />

Kirchspiel Powunden, Ostpreussen, †3.3.1856.<br />

Friedrich Wilhelm Schweichler, *29.8.1857. Schmied in Willkeim, *23.11.1828. Willkeim,<br />

Pomehnen, Kirchspiel Powunden, Ostpreussen)<br />

Friedland, Ostpreussen †), kristīts Friedland, Kirchspiel Powunden, Ostpreussen †), kristīts<br />

• Johanna Luīze Unterspāns (Johanna Luise<br />

Ostpreussen 13.9.1857., Krustvecāki: Madame Powunden, Samland, Ostpreussen 29.11.1828.<br />

Unterspann, *29.03.1857. Pomehnen, Kirchspiel<br />

Morgenroth, Madame Reimer, Madame Passarge.<br />

Krustvecāki: Jggesell Joh. Baumgart, Jungfer Louise<br />

Powunden, Ostpreussen †3.4.1857. Pomehnen,<br />

• Alvīne Emīlija Emma Šveihlere (Lavina) (Alwine Möller, Junggesell Gottl. Möller aus Wilkeim. 1855.<br />

Kirchspiel Powunden, Ostpreussen)<br />

Emilie Emma Schweichler (Lawin), *24.1.1860. gada 3. oktobrī Povindenē (Powunden, Samland,<br />

• Frīdrihs Vilhelms Unterspāns (Friedrich<br />

Friedland, Ostpreussen †), kristīta Friedland, Ostpreussen) salaulājies ar Annu Luīzi Krauzi<br />

Wilhelm Albert Unterspann, *2.4.1858. Pomehnen,<br />

180 181<br />

Kirchspiel Powunden, Ostpreussen †)<br />

• Auguste Amālija Unterspāns (Auguste Amalie<br />

Unterspann, *5.8.1859. Pomehnen, Kirchspiel<br />

Powunden, Ostpreussen †10.8.1859. Pomehnen,<br />

Kirchspiel Powunden, Ostpreussen)<br />

• Karls Ludvigs Unterspāns (Carl Ludiwg August<br />

Unterspann, *16.9.1860. Pomehnen, Kirchspiel<br />

Powunden, Ostpreussen †22.9.1860. Pomehnen,<br />

Kirchspiel Powunden, Ostpreussen).<br />

• Justīne Vilhelmīne Unterspāns (Justine<br />

Wilhelmine Unterspann, *17.01.1862. Pomehnen,<br />

Kirchspiel Powunden, Ostpreussen †21.1.1862.<br />

Pomehnen, Kirchspiel Powunden, Ostpreussen)<br />

• Auguste Sofija Karolīne Unterspāns (Auguste<br />

Sophie Caroline Unterspann, *24.08.1863.<br />

Pomehnen, Kirchspiel Powunden, Ostpreussen †)<br />

• Anna Sofija Karolīne Unterspāns (Anna Sophie<br />

Caroline Unterspann, *17.5.1865. Pomehnen,<br />

Kirchspiel Powunden, Ostpreussen, †19.5.1865.<br />

Pomehnen, Kirchspiel Powunden, Ostpreussen)<br />

• Karls Augusts Otto Unterspāns (Carl August<br />

Otto Unterspann, *10.10.1866. Ginthieden,<br />

Kirchspiel Schaaken, Samland, Ostpreussen<br />

†25.10.1866. Ginthieden), kristīts Schaaken<br />

19.10.1866. Krustvecāki: Carl Fischer, Joh.<br />

Ferdinand Anton Nickel, [] Schaaken, Samland,<br />

Ostpreussen 28.10.1866.<br />

• Amālija Elizabete Unterspāns (Amalie<br />

Elisabeth Unterspann, *19.2.1868. Ginthieden,<br />

Kirchspiel Schaaken, Samland, Ostpreussen<br />

†5.3.1868. Ginthieden), kristīta Schaaken<br />

23.2.1868, Krustvecāki: Gustav Unterspann, Wmine<br />

Schweichler, Wilh Neumann, [] Schaaken, Samland,<br />

Ostpreussen 8.3.1868.<br />

• Marija Elizabete Unterspāns (Maria Elisabeth<br />

Unterspann, *3.5.1869. Ginthieden, Kirchspiel<br />

Schaaken, Samland, Ostpreussen †3.8.1873.<br />

Gunthenen, Kirchspiel Powunden, Samland,<br />

Ostpreussen), kristīta Schaaken, Samland,<br />

Ostpreussen 6.5.1869. Krustvecāki: Schmied Gustav<br />

Unterspann, Magd Luise Westphal.<br />

• Albertīne Antonija Unterspāns (Albertine<br />

Antonie Elisabeth Unterspann, *6.8.1870. Ginthieden,<br />

Kirchspiel Schaaken, Samland, Ostpreussen<br />

†4.2.1871. Ginthieden), kristīta Schaaken, Samland,<br />

Ostpreussen 11.8.1870. Krustvecāki: Helene<br />

Kornhagel, Wmine Unterspann, Wmine Schweichler.<br />

[] Schaaken, Samland, Ostpreussen 8.2.1871.<br />

• Ādolfs Alberts Unterspāns (Adolph Albert<br />

Anton Unterspann, *6.8.1873 Gunthenen, Kirchspiel<br />

Powunden, Samland, Ostpreussen †)<br />

• Karls Augusts Antons Unterspāns (Carl<br />

August Anton Unterspann, *28.8.1874. Gunthenen,<br />

Kirchspiel Powunden, Samland, Ostpreussen †)<br />

X paaudzes pārstāvis, Luīze Amālija Šveihlere (Streniša)<br />

(Louise Amalia Schweichler (Strenisch), *21.5.1849.<br />

Willkeim, Kirchspiel Powunden, Ostpreussen †31.5.1920.<br />

Königsberg, Preusse), 1872. gada 20. maijā salaulājās ar<br />

Ellekrūgas (Ellekrug) un Vilkeimas kučieri Karlu Ludvigu<br />

Strenišu (Carl Ludwig Strenisch, *3.1.1838. Postnicken,<br />

Samland, Ostpreussen †31.7.1908. Königsberg, Preussen),<br />

pēc vīra nāves Luīze Amālija Šveihlere palika dzīvot<br />

Kēnigsbergā, bet viņas laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Frīdrihs Augusts Strenišs (Friedrich August<br />

Strenisch, *16.6.1872. Willkeim, Kirchspiel<br />

Powunden, Ostpreussen †19.6.1872. Willkeim),<br />

kristīts Powunden 19.6.1872. Krustvecāki: Frau<br />

Hahn.

• Karls Frīdrihs Augusts Strenišs (Carl Friedrich<br />

August Strenisch, *5.8.1873. Ellerkrug, Kirchspiel<br />

Powunden, Samland, Ostpreussen †9.10.1873.<br />

Ellerkrug, Kirchspiel Powunden, Samland,<br />

Ostpreussen), kristīts Powunden, Samland,<br />

Ostpreussen 14.8.1873. Krustvecāki: Sophia<br />

Schweigler.<br />

• Frīdrihs Vilhelms Strenišs (Friedrich Wilhelm<br />

Strenisch, *20.8.1874. Willkeim, Kirchspiel<br />

Powunden, Ostpreussen, †23.12.1943. Königsberg,<br />

Preussen), kristīts Powunden, Samland, Ostpreussen<br />

23.8.1874. Krustvecāki: Anna Schergaut, Henriette<br />

Schweichler. Strādāja par montieri Kēnigsbergā un<br />

1907. gada 18. oktobrī Kēnigsbergā salaulājās ar<br />

Augusti Luīzi Hofmani (Auguste Luise Hoffmann,<br />

*4.7.1885. Neuendorf, Gerdauen, Ostpreussen<br />

†28.11.1965. Potsdam).<br />

IX paaudzes pārstāvis Mihaels Šveihlers (Michael<br />

Schweichler, *28.12.1797. Willkeim, Kirchspiel Powunden,<br />

Ostpreussen †14.11.1844. Sarkau, Kurische Nehrung,<br />

Ostpreussen), 1832. gadā dzīvoja Vārgitenā (Wargienen),<br />

bija pastnieks Zarkavā (Sarkau). Miris no nosalšanas,<br />

aiz sevis atstājot atraitni un bērnu, [] Sarkau 23.11.1844.<br />

Dzīves laikā bija precējies divas reizes – 18<strong>30</strong>. gada 19.<br />

martā Povundenā (Powunden, Samland, Ostpreussen)<br />

ar Vārginenas daiļdārznieka Ernsta Kreitnera (Ernst<br />

Kreutner) meitu Henrieti Kreitneri (Heinriette<br />

Kreutner, *1805. †14.3.1843. Sarkau, Kurische Nehrung,<br />

Ostpreussen), kura mira 38 gadu vecumā no tuberkulozes,<br />

atstājot atraitni un bērnu. Otrreiz Mihaels Šveihlers<br />

salaulājās 1843. gada 3. augustā Zārkavā ar Vīkavas<br />

(Wiekau) lauksaimnieka Šrēdera (Schröder) meitu Luīzi<br />

Zuzanu Šrēderi (Louise Susanne Schröder, *21.12.1818.<br />

†) [Quellen: KB Sarkau Tote Seite 97/2]. Abās Mihaela<br />

Šveihlera laulībās piedzima (X paaudze):<br />

• Meita Šveihlers (Tochter Schweichler, *5.18<strong>30</strong>.<br />

Wargienen, Kreis Königsberg, Ostpreussen<br />

†3.5.18<strong>30</strong>. Wargienen).<br />

• Johans Frīdrihs Ernsts Šveihlers (Johann<br />

Friedrich Ernst Schweichler, *21.04.1832.<br />

Wargienen, Kreis Königsberg, Ostpreussen<br />

†27.05.1832. Wargienen), kristīts Powunden<br />

29.4.1832. Krustvecāki: Fräulein v. Brehnert (?)<br />

Warginen, Inspektor Seek Warginen, Kutscher Joh.<br />

Schweichler aus Fritzen.<br />

• Ernestīne Rozālija Šveihlers (Ernestine Rosalie<br />

Schweichler, *29.6.1844. Sarkau †7.1.1850. Sarkau),<br />

kristīta Kirche, Sarkau 14.7.1844. Krustvecāki:<br />

Catharina Rosenbaum, Caroline Schröder, Gottfried<br />

Dagott. [] Sarkau 16.1.1850.<br />

IX paaudzes pārstāvis Karolīne Šveihlere (Krauze)<br />

(Carolina Schweichler (Krause), *20.10.1799. Willkeim,<br />

Kirchspiel Powunden, Ostpreussen †28.12.1868. Neuendorf,<br />

Kirchspiel Schaaken) mira no asins saindēšanās. [] Mogille<br />

Sudausches Waldhaus 5.1.1869. 1818. gada 13. novembrī<br />

Povundenā (Powunden, Samland, Ostpreussen) salaulājās<br />

ar Kreitcburgas (Kreutzburg) birģera (Großbürger) un<br />

iesala darītāja Mihaela Krauzes (Michael Krause) jaunāko<br />

dēlu, Vilkeimas skolotāju Karlu Gotfrīdu Krauzi (Carl<br />

Gottfried Krause, *1792. †25.6.1835. Willkeim, Kirchspiel<br />

Powunden, Ostpreussen) un šajā laulībā piedzima (X<br />

paaudze):<br />

• Frīdrihs Vilhelms Krauze (Friedrich Wilhelm<br />

Krause, *29.1.1819. Willkeim, Kirchspiel Powunden,<br />

Ostpreussen †), kristīts Kirche, Powunden 31.1.1819.<br />

Krustvecāki: Jggesell Gottfr.String, Schulzenfrau<br />

Reg.String aus Wilkeim; Schullehrer Wilhelm Kohtz<br />

aus Gunthenen.<br />

• Jūlijs Ādolfs Krauze (Julius Adolph Krause,<br />

*11.7.1822. Willkeim, Kirchspiel Powunden,<br />

Ostpreussen †), kristības Kirche, Powunden<br />

14.07.1822, Krustvecāki: Jggesell Gottfr.String,<br />

Schulzenfr. Reg.Tolkin, Freisaßenfr. Louise Kalau,<br />

alle aus Wilkeim.<br />

• Johans Frīdrihs Krauze (Johann Friedrich<br />

Krause, *25.1.1832. Willkeim, Kirchspiel Powunden,<br />

Ostpreussen †10.2.1832. Willkeim, Kirchspiel<br />

Powunden, Ostpreussen) kristības Kirche, Powunden<br />

31.1.1832, Krustvecāki: Frau Reg.Schweichler,<br />

Jggesell Fr. Schweichler beide Wilkeim; Frau Soph.<br />

Schweichler aus Stombeck. [] Powunden 12.2.1832.<br />

X paaudzes pārstāvis Frīdrihs Vilhelms Krauze (Friedrich<br />

Wilhelm Krause, *29.1.1819. Willkeim, Kirchspiel<br />

Powunden, Ostpreussen), bija skolotājs Tārpinenā<br />

(Tarpienen) un 1847. gada 8. janvārī Šākenā viņšsalaulājās<br />

ar Dālheimas (Dalheim) mežsarga (agrākā mednieka)<br />

Ludviga Bartlava (Ludwig Bartlaw) otro meitu Frideriki<br />

Amāliju Bartlavu (Friederike Amalie Bartlau *1823. †).<br />

šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Frederika Auguste Krauze (Friederike Auguste<br />

Krause, *21.10.1847. Tarpienen, Kirchspiel Schaaken<br />

†) kristības Schaaken, Samland, Ostpreussen<br />

7.11.1847. Krustvecāki: Jul Krause, Friedr Behrendt,<br />

Wme u. Anna Fischer.<br />

• Marija Ludovica Krauze (Maria Ludovica<br />

Krause, *26.3.1849. Tarpienen, Kirchspiel Schaaken<br />

†) kristības Schaaken, Samland, Ostpreussen<br />

29.4.1849, Krustvecāki: Aug Terner, Johanne<br />

Buchholz, Wme Hannig [Quellen: IGI Familysearch].<br />

• Frīdrihs Vilhelms Alberts Krauze (Friedrich<br />

Wilhelm Albert Krause, * 27.2.1851. Tarpienen,<br />

Kirchspiel Schaaken †), kristības Schaaken, Samland,<br />

Ostpreussen 16.3.1851. Krustvecāki: Albert Faust,<br />

Henriette Barthels. [Quellen: IGI Familysearch].<br />

• Frīdrihs Vilhelms Otto Krauze (Friedrich<br />

Wilhelm Otto Krause, *1.9.1852. Tarpienen,<br />

Kirchspiel Schaaken †31.10.1852. Tarpienen,<br />

Kirchspiel Schaaken), kristības Schaaken, Samland,<br />

Ostpreussen 19.9.1852. Krustvecāki: Amalie Hennig,<br />

Mathilde Buchholz, Fr Behrendt. [] Schaaken,<br />

Samland, Ostpreussen 5.11.1852 [Quellen: IGI<br />

Familysearch].<br />

• Frīdrihs Vilhelms Hermanis Krauze (Friedrich<br />

Wilhelm Hermann Krause, *15.11.1853. Tarpienen,<br />

Kirchspiel Schaaken †), kristības Schaaken, Samland,<br />

Ostpreussen 25.12.1853. Krustvecāki: Albert u.<br />

August Forstreuter, Ludw. Bartlau. [Quellen: IGI<br />

Familysearch].<br />

• Frīdrihs Vilhelms Rihards Krauze (Friedrich<br />

Wilhelm Richard Krause, *29.11.1856. Tarpienen,<br />

Kirchspiel Schaaken †), kristības Schaaken, Samland,<br />

Ostpreussen 17.1.1857. Krustvecāki: Friedrich<br />

Behrendt, Wmine Forstreuter, Fr. Minuth.<br />

• Frīdrihs Vilhelms Roberts Krauze (Friedrich<br />

Wilhelm Robert Krause, *19.11.1858. Tarpienen,<br />

Kirchspiel Schaaken †), kristības Schaaken,<br />

Samland, Ostpreussen 29.01.1859. Krustvecāki:<br />

Mar Behrendt, Mar Hennig, Aug Fierdtrend.<br />

Ostpreussen) 1847. gada 28. decembrī ar Villkeimas<br />

(Willkeim) saimnieka Johana Gotfrīda Fišera (Joh.<br />

Gottfried Fischer) meitu Rozīni Vilhelmīni Fišeri<br />

(Rosine Wilhelmine Fischer, *1823. †28.8.1864. Sudausches<br />

Waldhaus, Kirchspiel Schaaken). Ottreiz viņš salaulājās<br />

Laptavā (Laptau, Samland, Ostpreussen) 1865. gada 10.<br />

februārī ar Šteinerkroga (Steinerkrug) mirušā viesnīcnieka<br />

Manna (Mann) jaunāko meitu Annu Katrīnu Mannu<br />

(Anna Catharina Mann, *1818. †). Šajās laulībās piedzima<br />

(XI paaudze):<br />

• Nedzīvs/a Krauze (Krause, N.N., ungetauft<br />

verstorben, *29.5.1848. Tarpienen, Kirchspiel<br />

Schaaken †10.6.1848 Tarpienen, Kirchspiel<br />

Schaaken), [] Schaaken, Samland, Ostpreussen<br />

13.6.1848.<br />

• Johans Frīdrihs Krauze (Johann Friedrich<br />

Krause, *2.11.1849 Sudausches Waldhaus,<br />

Kirchspiel Schaaken †), kristības Schaaken, Samland,<br />

Ostpreussen 13.11.1849. Krustvecāki: Johann<br />

Gottfried Fischer, Anna Schulz geb. Baumgarth, Htte<br />

Cath. Gehlhaar geb. Fischer. Strādāja par galdnieku<br />

Tarpinenā (Tarpienen) un 1874. gada 19. septembrī<br />

Šākenā (Schaaken, Samland, Ostpreussen) salaulājās<br />

ar Henrieti Nēvigeri (Henriette Newiger, * 1829. †)<br />

• Johanna Vilhelmīne Krauze (Johanne Wilhelmine<br />

Krause, *2.11.1849. Sudausches Waldhaus,<br />

Kirchspiel Schaaken †16.5.1857. Sudausches<br />

Waldhaus, Kirchspiel Schaaken), kristības Schaaken,<br />

Samland, Ostpreussen 13.11.1849, Krustvecāki: Joh.<br />

Gottfr. Fischer, Anna Schult geb. Braumgarth, Hte<br />

Cath Gehlhaar geb. Fischer. [] Schaaken, Samland,<br />

Ostpreussen 21.5.1857<br />

• Johanna Justīne Krauze (Johanne Justine Krause,<br />

*<strong>30</strong>.9.1851. Sudausches Waldhaus, Kirchspiel<br />

Schaaken †17.12.1861. Sudausches Waldhaus,<br />

Kirchspiel Schaaken), kristības Schaaken, Samland,<br />

Ostpreussen 12.10.1851. Krustvecāki: Joh. Hermann,<br />

Joh. Ortmann, Henriette Fischer. [] Schaaken,<br />

Samland, Ostpreussen 26.12.1861.<br />

• Jūlijs Augusts Heinrihs Krauze (Julius August<br />

Heinrich Krause, *9.8.1854. Sudausches Waldhaus,<br />

Kirchspiel Schaaken, †4.12.1856. Sudausches<br />

Waldhaus, Kirchspiel Schaaken), kristības Schaaken,<br />

Samland, Ostpreussen 20.8.1854. Krustvecāki: He.<br />

Bartlau, Wilh. Minuth, Joh. Fischer.<br />

• Johanna Marija Luīze Krauze (Johanne Maria<br />

Louise Krause, *31.12.1856. Sudausches Waldhaus,<br />

Kirchspiel Schaaken), kristības Schaaken, Samland,<br />

Ostpreussen 1.2.1857. Krustvecāki: Johanne u. Carl<br />

Fischer, Wmine Meyer.<br />

• Johans Heinrihs Krauze (Johann Heinrich<br />

Krause, *10.4.1859. Sudausches Waldhaus,<br />

Kirchspiel Schaaken †18.12.1861 Sudausches<br />

Waldhaus, Kirchspiel Schaaken), kristības Schaaken,<br />

Samland, Ostpreussen 8.5.1859, Krustvecāki: Ferd.<br />

Fischer, Carl Gehlhaar, Lehrer Krause. [] Schaaken,<br />

Samland, Ostpreussen 26.12.1861.<br />

• Johanna Rozīne Vilhelmīne Krauze (Johanne<br />

Rosine Wilhelmine Krause, *31.5.1861. Sudausches<br />

Waldhaus, Kirchspiel Schaaken †22.12.1861.<br />

Sudausches Waldhaus, Kirchspiel Schaaken),<br />

kristības Schaaken, Samland, Ostpreussen <strong>30</strong>.6.1861.<br />

Krustvecāki: Johanne Fischer, Johanne Meyer. []<br />

Schaaken, Samland, Ostpreussen 26.12.1861.<br />

• Frīdrihs Vilhelms Hermanis Krauze (Friedrich<br />

Wilhelm Hermann Krause, *23.12.1862. Sudausches<br />

Waldhaus, Kirchspiel Schaaken †), kristības<br />

Schaaken, Samland, Ostpreussen 5.4.1863,<br />

X paaudzes pārstāvis Jūlijs Ādolfs Krauze (Julius Adolph<br />

Krause, *11.7.1822. Willkeim, Kirchspiel Powunden,<br />

Ostpreussen †) bija galdniekmestars un viesnīcnieks<br />

Zūdauerā (Sudauer Waldhaus), precējies divas reizes.<br />

Pirmā laulība tika noslēgta Šākenā (Schaaken, Samland,<br />

Krustvecāki: Amalie Krause, Marie u. Wilh. Bollien.<br />

182 183<br />

• Johanna Vilhelmīne Auguste Krauze (Johanne<br />

Wilhelmine Auguste Krause, *14.8.1864 Sudausches<br />

Waldhaus, Kirchspiel Schaaken †), kristības<br />

Schaaken, Samland, Ostpreussen 2.9.1864.<br />

Krustvecāki: Fr. Krause, Elis. Johanne u. Ferd.<br />

Fischer.<br />

IX paaudzes pārstāvis Katrīna Barbara Šveihlere (Blanka)<br />

(Catharina Barbara Schweichler (Blank), *3.12.1803.<br />

Willkeim, Kirchspiel Powunden, Ostpreussen †), 1831.<br />

gada 12. novembrī Povundenē (Powunden, Samland,<br />

Ostpreussen) salaulājās ar Johana Heinrika Blanka (Joh.<br />

Heinr. Blank) no Spritlaukenas dēlu Johanu Karlu<br />

Blanku (Johann Carl Blank, *1807. †), kurš bija valdnieka<br />

mednieks (herrschaftl. Jäger) Spritlaukenā, Karmitenā un<br />

Jēgertālā (Sprittlauken, Carmitten, Jägerthal). Šajā laulībā<br />

piedzima (X paaudze):<br />

• Johans Ludvigs Augusts Blanks (Johann Ludwig<br />

August Blank, *26.2.1832. Sprittlauken, Kreis<br />

Königsberg, Ostpreussen †), kristības Schaaken,<br />

Samland, Ostpreussen 4.3.1832 Krustvecāki: Joh.<br />

Schweichler, Sam Kreutz, Carol Krause.<br />

• Anna Sofija Matilde Blanks (Anna Sophia<br />

Mathilde Blank, *22.1.1834. Carmitten, Samland,<br />

Ostpreußen †), kristības Kirche, Powunden 9.2.1834.<br />

Krustvecāki: Jgfr. Ana Reg. Schweichler Wilkeim,<br />

Ana Sophia Blank Sprittlauk, Dem. Mathilde Müller<br />

in Carmitten.<br />

• Karolīne Vilhelmīne Henriete Blanks (Caroline<br />

Wilhelmine Heinriette Blank, *15.2.1836. Carmitten,<br />

Samland, Ostpreußen †), kristības Kirche, Powunden<br />

28.2.1836, Krustvecāki: Jäger Wilh. Beuchert in<br />

Sperlings, Schullehrer Joh.Gottfr. Hafke aus Dorben,<br />

Jgfr. Anna Reg. Schweichler aus Sperlings.<br />

• Johans Karls Leopolds Blanks (Johann Carl<br />

Leopold Blank, *2.11.1839. Pluttwinnen, Kirchspiel<br />

Rudau, Samland, Ostpreussen †14.10.1840.<br />

Jägerthal, Kirchspiel Postnicken, Samland), kristības<br />

Rudau 24.11.1839. Krustvecāki: Carl Ollerdorf<br />

Schmidt zu Pluttwinnen, Carl Broschei fil zu<br />

Pluttwinnen.<br />

• Frīdrihs Vilhelms Blanks (Friedrich Wilhelm<br />

Blank, *28.8.1841. Jägerthal, Kirchspiel Postnicken,<br />

Samland †).<br />

• Johanna Doroteja Blanks (Heine) (Johanna<br />

Dorothea Blank (Heyn), *20.6.1843. Jägerthal,<br />

Kirchspiel Postnicken, Samland †), 1864. gada 17.<br />

janvārī Šākenā (Schaaken, Samland, Ostpreussen)<br />

salaulājās ar Dunavas (Duhnau) Karlu Leopoldu<br />

Heini (Carl Leopold Heyn, *1836. †), kurš<br />

bija Brasnikenas (Brasnicken, Ksp. Wargen)<br />

lauksaimnieka Ferdinanda Heina (Ferdinand Heyn,<br />

*†) dēls.<br />

• Eduards Hermanis Blanks (Eduard Hermann<br />

Blank, *28.7.1846 Jägerthal, Kirchspiel Postnicken,<br />

Samland †)<br />

• Johanna Marija Blanks (Johanna Maria Blank,<br />

*14.3.1850. Grünwalde, Kirchspiel Postnicken,<br />

Samland †)<br />

IX paaudzes pārstāvis Johans Ludvigs (Karls Ludvigs)<br />

Šveihlers (Johann Ludwig (Carl Ludwig) Schweichler,<br />

*26.1.1818. Willkeim, Kirchspiel Powunden, Ostpreussen<br />

†1858.) bija līgumstrādnieks pie saimniekiem (Instmann)<br />

Dūringsvaldē (Düringswalde, Kirchspiel Thierenberg) un<br />

1848. gada 8. oktobrī Tīrenbergā (Thierenberg, Samland,<br />

Ostpreussen) viņš apprecējās ar Juliānu Milleri (Juliane<br />

Müller, *1826. †). Šajā laulībā piedzima (X paaudze):

• Karls Augusts Šveihlers (Carl August Schweichler,<br />

*22.7.1851. Düringswalde, Ksp. Thierenberg,<br />

Samland †), kristīts Thierenberg, Krustvecāki:<br />

August Mehrke Norgau, Gottfried Schweichler Ort?,<br />

Rosa Müller Dühringswalde.<br />

• Karls Ferdinands Šveihlers (Carl Ferdinand<br />

Schweichler, *24.8.1853. Düringswalde, Ksp.<br />

Thierenberg, Samland, Ostpreussen †), kristīts<br />

Thierenberg 4.9.1853. Krustvecāki: Carl Müller, Aug.<br />

Hoffmann, Rosine Müller- alle aus Düringswalde.<br />

X paaudzes pārstāvis Karls Ferdinands Šveihlers (Carl<br />

Ferdinand Schweichler, *24.8.1853. Düringswalde, Ksp.<br />

Thierenberg, Samland, Ostpreussen †) bija līgumstrādnieks<br />

pie saimniekiem (Instmann), bet vēlāk – pašpārvaldes<br />

saimnieciskais darbinieks (Kämmerer) Dameravā<br />

(Damerau/Gaffken). 1880. gada 3. oktobrī Fišhauzenā<br />

(Fischhausen, Samland, Ostpreussen) salaulājās ar Luīzi<br />

Henrieti Sprūtu (Luise Heinriette Spruth, *17.9.1859.<br />

Damerau, Ksp. Lochstädt, Samland, Ostpreussen †) un<br />

šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Francis Frīdrihs Šveihlers (Franz Friedrich<br />

Schweichler, * 11.7.1883. Damerau, Kreis<br />

Fischhausen, Ostpreussen †) strādāja Kēnigsbergā,<br />

kur 1911. gadā bija tramvaju dienesta darbinieks.<br />

1911. gada 26. septembrī Kēnigsbergā viņš<br />

salaulājās ar Vīzenas (Wiesen) nomnieka Rūdolfa<br />

Kimlinga (Rudolf Kimling) un Henrietes Romeikas<br />

(Heinriette Romeike) meitu Annu Helēnu<br />

Kimlingu (Anna Helene Kimling, *12.2.1881.<br />

Königsberg, Preussen †). Ģimene dzīvoja<br />

Kēnigsbergas Altštadtē, Holzwiesenstr. 3.<br />

• Ernestīne Šveihlers (Tīla) (Ernestine Schweichler<br />

(Thiel), *22.11.1885. Gaffken, Ksp. Lochstädt,<br />

Ostpreussen †) 1906. gada 23. novembrī salaulājās<br />

ar Frīdrihu Tīlu (Friedrich Thiel) un abi 1966.<br />

gada 23. novembrī svinēja dimanta kāzas, kas tika<br />

pieminētas arī laikrakstā “Ostpreußenblatt”.<br />

• Gustavs Ēriks Šveihlers (Gustav Erich<br />

Schweichler, *3.8.1897. Damerau, Ksp. Lochstädt,<br />

Samland Ostpreussen †).<br />

XI paaudzes pārstāvis Gustavs Ēriks Šveihlers (Gustav<br />

Erich Schweichler, *3.8.1897. Damerau, Ksp. Lochstädt,<br />

Samland Ostpreussen †) bija strādnieks Gaffkenā<br />

(Gaffken), deputāts (Deputant) Norgavā (Norgau) un<br />

1919. gada 8. martā Kūmenenā (Kumehnen, Samland,<br />

Ostpreussen) viņš salaulājās ar pavāri Helēnu Eggerti<br />

(Helene Eggert, *14.11.1898. Königsberg, Preussen †) un<br />

šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Gustavs Alfrēds Šveihlers (Alfred Gustav<br />

Schweichler, *3.1.1920. Gaffken, Ksp. Lochstädt,<br />

Ostpreussen †), kristīts Lochstädt, Samland,<br />

Ostpreussen 5.4.1920. Laulājies ar Augusta Franča<br />

Beitlera (August Franz Beutler) meitu Šarloti<br />

Beitleri (Charlotte Beutler, * †).<br />

VIII paaudzes pārstāvis Johans Frīdrihs Šveihlers<br />

(Johann Friedrich Schweichler, *5.5.1773. Damerau,<br />

Kirchspiel Schaaken, Ostpreussen †) 1790. gadā salaulājās<br />

ar Annu Mariju Tīlu (Anna Maria Thiel, *1769.<br />

†1.9.1837. Damerau, Kirchspiel Schaaken, Ostpreussen),<br />

kura mira 68 gadu vecumā, aiz sevis atstājot četrus dzīvus<br />

pēcnācejus. Kopumā abu laulībā piedzima (IX paaudze):<br />

• Karolīne Vilhelmīne Šveihlers (Kolkovska)<br />

(Caroline Wilhelmine Schweichler (Kolkowsky),<br />

*11.11.1791. Damerau, Kirchspiel Schaaken,<br />

Ostpreussen †25.11.1871. Damerau, Kirchspiel<br />

Ostpreussen) salaulājās ar mirušā Imbērvaldes<br />

Schaaken, Ostpreussen), kristības Schaaken<br />

(Imbärwalde, Amt Labaiu) lauksaimnieka Johana<br />

15.11.1791. Krustvecāki: Reinh Gottl Hintz ed<br />

Bērenta (Johann Behrent) atraitni un mirušā<br />

Charlotte Thiel aus Nautzken, Joh. Behrent und<br />

Zelvetenas (Selwethen) muižnieka Gotfrīda<br />

Sophia Behrent aus Wilditten, Sophie Peterson aus<br />

Kolkovska jaunāko meitu Augusti (Justīni)<br />

Zielkeim.<br />

Bērendi (Auguste (Justine) Behrendt, *†).<br />

• Sofija Šarlotte Šveihlers (Krauze) (Sophia<br />

Charlotta Schweichler (Krause), *24.2.1794.<br />

IX paaudzes pārstāve Karolīne Vilhelmīne Šveihlers<br />

Damerau, Kirchspiel Schaaken, Ostpreussen<br />

(Kolkovska) (Caroline Wilhelmine Schweichler<br />

†22.3.1820. Nickelsdorf, Kirchspiel Schaaken,<br />

(Kolkowsky), *11.11.1791. Damerau, Kirchspiel Schaaken,<br />

Samland), kristības Schaaken 2.3.1794, Krustvecāki:<br />

1. Reinhold Thiel, 2. Joh. Behrent, 3. Charlotte Thiel,<br />

4. Sophia Behrent. Mirusi ugunsgrēkā un kā vēsta<br />

baznīcas grāmatas ieraksts, mirusi no apdegumiem<br />

un zārkā guldītā līdzās viņas vīra apdegušajiem<br />

Ostpreussen †25.11.1871. Damerau, Kirchspiel Schaaken,<br />

Ostpreussen), mira kā atraitne, atstājot aiz sevis divus<br />

bērnus un vairākus mazbērnus. [] Schaaken, Samland,<br />

Ostpreussen 1.12.1871. Karolīne Vilhelmīne Šveihlere<br />

1814. gada 26. okrobrī Šākenā (Schaaken, Samland,<br />

kauliem. [] Schaaken, Samland, Ostpreussen<br />

Ostpreussen) salaulājās ar Dameravas (Damerau) zemju<br />

28.3.1820. Sofija Šarlotte Šveihlere 1818. gada 3.<br />

martā Šākenā (Schaaken, Samland, Ostpreussen)<br />

salaulājās ar Nikelsdorfas (Nickelsdorf) iedzīvotāju<br />

īpašnieku Johanu Gotlību Kolkovski (Johann Gottlieb<br />

Kolkowsky, *22.3.1776. Sallecken, Kirchspiel Schaaken, †<br />

pirms 1856.) un šajā laulībā piedzima(X paaudze):<br />

Mihaelu Gotfrīdu Krauzi (Michael Gottfried<br />

Krause, *23.9.1784. Tarpienen, Kirchspiel Schaaken<br />

• Luīze Šarlote Kolkovskis (Louise Charlotte<br />

†13.3.1820. Nickelsdorf, Kirchspiel Schaaken,<br />

Kolkowsky, *27.2.1815. Damerau, Kirchspiel<br />

Samland), kurš naktī sadega ugunsgrēkā, aiz sevis<br />

Schaaken, Ostpreussen †14.5.1865. Damerau),<br />

atstājot atraitni un vienu bērnu.<br />

• Katrīna Barbara Šveihlers (Krauze) (Catharina<br />

kristības Schaaken 1.3.1815. Krustvecāki: Ludwig<br />

Behrendt, Charlotte Behrendt, Carl Kolkowsky. Reg.<br />

Barbara Schweichler (Krause), *14.12.1796.<br />

Dor. Kolkowsky. Mūžu nodzīvoja neprecējusies<br />

Damerau, Kirchspiel Schaaken, Ostpreussen<br />

un izdarīja pašnāvību pakaroties. [] Schaaken<br />

†), kristības Schaaken, Samland, Ostpreussen<br />

18.5.1865.<br />

18.12.1796. Krustvecāki: Joh Fried Klinger, Reinhold<br />

Gottl Hintz, Hel Klingerin, Marie Louise Geelhar,<br />

• Vilhelmīne Amālija Kolkovskis (Wilhelmine<br />

Amalie Kolkowsky, *7.4.1817. Damerau, Kirchspiel<br />

Louise Charlotte Thielin. 1815. gada 16. jūnijā<br />

Schaaken, Ostpreussen †7.6.1819. Damerau),<br />

Šākenā (Schaaken, Samland, Ostpreussen) salaulājās<br />

ar Nikelsdorfas (Nickelsdorf), bet vēlāk Dameravas<br />

iedzīvotāju Johanu Gottfrīdu Krauzi (Johann<br />

kristības Schaaken 13.4.1817., Krustvecāki: Carl<br />

Kolkowski, Anna Regina Kolkowski, Charlotte<br />

Schweichler.<br />

Gottfried Krause, *16.9.1788. Damerau, Kirchspiel<br />

• Karls Ludvigs Kolkovskis (Carl Ludwig<br />

Schaaken, Ostpreussen †), kurš, visticamāk, bija<br />

Kolkowsky, *3.1.1821. Damerau, Kirchspiel<br />

Katrīnas Barbaras Šveihleres vecākās māsas Sofijas<br />

Šarlotes Šveihleres vīra – Mihaela Gotfrīda Krauzes<br />

radinieks<br />

Schaaken, Ostpreussen †), kristības Schaaken<br />

7.1.1821., Krustvecāki: Carl Kolkowsky, Gottfr.<br />

Schweichler, Henriette Schweichler.<br />

• Reinholds Šveihlers (Reinhold Schweichler,<br />

• Anna Marija Matilde Kolkovska (Beitlere)(Anna<br />

*20.10.1799. Damerau, Kirchspiel Schaaken,<br />

Maria Mathilde Kolkowsky (Beutler), *5.3.1824.<br />

Ostpreussen †11.3.1801. Damerau), kristības<br />

Damerau, Kirchspiel Schaaken, Ostpreussen †),<br />

Schaaken, Samland, Ostpreussen 25.10.1799.<br />

kristīta Schaaken 14.3.1824. Krustvecāki: Gottfr.<br />

Krustvecāki: Friedrich Klinger, Carl Gaetke, Heinrich<br />

Kolkowski, Henriette Schweichler.<br />

Baering, Reg. Springer. [] Schaaken 16.3.1801.<br />

• Juliāna Šveihlers (Juliane Schweichler, *19.6.1802.<br />

• Henriete<br />

*17.12.1827.<br />

Kolkovskis<br />

Damerau,<br />

(Henriette<br />

Kirchspiel<br />

Kolkowsky,<br />

Schaaken,<br />

Damerau, Kirchspiel Schaaken, Ostpreussen,<br />

Ostpreussen †) kristības Schaaken 25.12.1827,<br />

†3.8.1803. Damerau), kristības Schaaken<br />

Krustvecāki: Frau Kolkowski aus Sellwethen, Frau<br />

23.06.1802. Krustvecāki: Joh. Friedr. Klinger, Carl<br />

Gehrke, Reinhold Thiel, Wilhelmine Thiel, Sophie<br />

Werner, Henriette Schweichler.<br />

• Juliāna Henriete Kolkovskis (Juliane Henriette<br />

Thiel. [] Schaaken 7.8.1803.<br />

Kolkowsky, *9.1.1831. Damerau, Kirchspiel<br />

• Vilhelmīne Henriete Šveihlers (Kleina)<br />

Schaaken, Ostpreussen †31.3.1833. Damerau),<br />

(Wilhelmine Henriette Schweichler (Klein),<br />

kristības Schaaken 15.1.1831. Krustvecāki: Louise<br />

*23.9.1804. Damerau, Kirchspiel Schaaken,<br />

Kolkowsky, Frau Charl. Santrau. [] Schaaken<br />

Ostpreussen †), kristības Schaaken, Samland,<br />

Ostpreussen 26.9.1804. Krustvecāki: Reinhold Thiel,<br />

Carl Gehrke, Sophia Thiel, Anna Regina Klinger.<br />

7.4.1833.<br />

• Karolīne<br />

*15.6.1834.<br />

Kolkovskis<br />

Damerau,<br />

(Caroline<br />

Kirchspiel<br />

Kolkowsky,<br />

Schaaken,<br />

1831. gada 22. oktobrī Šonvaldē (Schönwalde,<br />

Samland, Ostpreussen) salaulājusies ar Brasdorfas<br />

Ostpreussen †17.6.1834. Damerau), [] Schaaken<br />

20.6.1834.<br />

pārvaldnieku (Hochzinser) Gotfrīdu Daniēlu<br />

Kreinu (Gottfried Daniel Klein, *19.3.1807.<br />

X paaudzes pārstāve Anna Marija Matilde Kolkovska<br />

Brasdorf, Kirchspiel Schönwalde, Ostpreussen<br />

(Beitlere) (Anna Maria Mathilde Kolkowsky (Beutler),<br />

†16.06.1843.).<br />

• Frīdrihs Vilhelms Šveihlers (Friedrich Wilhelm<br />

*5.3.1824. Damerau, Kirchspiel Schaaken, Ostpreussen †),<br />

1856. gada 12. septembrī Šākenā (Schaaken) salaulājās<br />

Schweichler, *12.9.1811. Damerau, Kirchspiel<br />

ar Dameravas (Damerau) iedzīvotāju Karlu Ludvigu<br />

Schaaken, Ostpreussen †), kristības Schaaken,<br />

Ādolfu Beitleru (Carl Ludwig Adolph Beutler, *3.1.1827.<br />

Samland, Ostpreussen 17.9.1811. Krustvecāki:<br />

Possindern, Kirchspiel Heiligenwalde, Ostpreussen †) un<br />

Gottfr. Kolkowski, Carl Behrent, Fr. Schulz Behrent,<br />

šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

Reg. Dor. Kolkowsk. Bija muižnieks Dameravā<br />

un 1835. gadā Kaimenā (Caymen, Samland,<br />

• Elīze Hermīne Emīlija Beitlere (Elise Hermine<br />

184 185<br />

Emilie Beutler, *6.7.1857. Damerau, Kirchspiel<br />

Schaaken, Ostpreussen †15.8.1857. Damerau),<br />

kristīta Schaaken 12.7.1857. Krustvecāki: Louise<br />

Kolkowski, Wilh. u. Amalie Will, [] Schaaken<br />

18.8.1857.<br />

• Meita Beitlere (Tochter Beutler, *6.7.1857.<br />

Damerau, †11.7.1857. Damerau), mirusi pirms<br />

kristībām, [] Schaaken, Samland, Ostpreussen<br />

15.7.1857.<br />

IX paaudzes pārstāve Katrīna Barbara Šveihlere<br />

(Krauze) (Catharina Barbara Schweichler (Krause),<br />

*14.12.1796. Damerau, Kirchspiel Schaaken, Ostpreussen<br />

†), 1815. gada 16. jūnijā Šākenā (Schaaken, Samland,<br />

Ostpreussen) salaulājās ar Nikelsdorfas (Nickelsdorf), bet<br />

vēlāk Dameravas iedzīvotāju Johanu Gottfrīdu Krauzi<br />

(Johann Gottfried Krause, *16.9.1788 Damerau, Kirchspiel<br />

Schaaken, Ostpreussen †), kurš, visticamāk, bija Katrīnas<br />

Barbaras Šveihleres vecākās māsas Sofijas Šarlotes<br />

Šveihleres vīra – Mihaela Gotfrīda Krauzes radinieks. Abu<br />

laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Amālija Krauze (Amalia Krause, *4.5.1815.<br />

Damerau, Kirchspiel Schaaken, Ostpreussen †),<br />

kristības Schaaken, Samland, Ostpreussen 5.10.1815.<br />

Krustvecāki: Charlotta Schweichler, Heinrich Teike,<br />

Louisa Teicke g. Müllerin<br />

• Ernsts Ludvigs Krauze (Ernst Ludwig Krause,<br />

*9.2.1818. Nickelsdorf, Kirchspiel Schaaken, Samland<br />

†10.5.1818. Nickelsdorf), kristības Schaaken,<br />

Samland, Ostpreussen 18.2.1818, Krustvecāki:<br />

Ludwig Krause, Friedrich Müller, Rosine Müller, Frau<br />

Louise Teike. [] Schaaken, Samland, Ostpreussen<br />

15.5.1818.<br />

• Ernsts Ludvigs Krauze (Ernst Ludwig Krause,<br />

*4.1.1819. Damerau, Kirchspiel Schaaken,<br />

Ostpreussen, †), kristības Schaaken, Samland,<br />

Ostpreussen 6.1.1819. Krustvecāki: Carl Kolkowsky,<br />

Frau Herrmann, Anna Krause.<br />

• Johans Gotfrīds Krauze (Johann Gottfried<br />

Krause, *7.10.1819. Nickelsdorf, Kirchspiel Schaaken,<br />

Samland †), kristības Schaaken, Samland,<br />

Ostpreussen 17.10.1819. Krustvecāki: Friedrich<br />

Meller, Louise Teike, Lou Behm.<br />

• Katrīna Vilhelmīne Krauze (Kunke) (Catharina<br />

Wilhelmine Krause (Kuhnke), *4.2.1822. Damerau,<br />

Kirchspiel Schaaken, Ostpreussen †), kristības<br />

Schaaken, Samland, Ostpreussen 10.2.1822.<br />

Krustvecāki: Frau Arrendator Teicke, Frau<br />

Köllmer Geelhaar, Jgfr Wilh Müller. 1846. gada 29.<br />

jūlijā Šākenā (Schaaken, Samland, Ostpreussen)<br />

laulājusies ar Dameravas kalēju Ādolfu Erdmani<br />

Eduardu Kunki (Adolph Erdmann Eduard Kuhnke,<br />

* †)<br />

• Anna Regīna Krauze (Anna Regina Krause,<br />

*6.9.1826. Damerau, Kirchspiel Schaaken,<br />

Ostpreussen †), kristības Schaaken, Samland,<br />

Ostpreussen 17.9.1826. Krustvecāki: Schullehrer<br />

Friedr Ranisch, Henriette Schweichler, Frau<br />

Gehlhaar.<br />

• Hermanis Francis Krauze (Hermann Franz<br />

Krause, * 8.5.1831 Damerau, Kirchspiel Schaaken,<br />

Ostpreussen †13.2.1832 Damerau), kristības<br />

Schaaken, Samland, Ostpreussen 23.5.1831.<br />

Krustvecāki: Ludw Geelhaar aus Damerau, Joh.<br />

Hennig aus Daniels, Frau Schullehrer Fischer,<br />

Kölmerfrau Ernst Gehlhaar, Jgfr Emilie Kalau aus<br />

Königsberg, [] Schaaken, Samland, Ostpreussen<br />

18.2.1832 .<br />

• Luīze Šarlote Krauze (Louise Charlotte Krause,

*25.12.1832. Damerau, Kirchspiel Schaaken,<br />

Ostpreussen †24.12.1835 Damerau), kristības<br />

Schaaken, Samland, Ostpreussen 1.2.1833.<br />

Krustvecāki: Ferdinand Behrend, Carl Behrend,<br />

Louise Fischer, Catharina Prohn, [] Schaaken,<br />

Samland, Ostpreussen 2.1.1836.<br />

• Karls Vilhelms Krauze (Carl Wilhelm Krause,<br />

*6.3.1836. Damerau, Kirchspiel Schaaken,<br />

Ostpreussen †), kristības Schaaken, Samland,<br />

Ostpreussen 13.3.1836. Krustvecāki: Gottfr<br />

Behrend, Charlotte Krause, Justine Schweichler.<br />

Schaaken 4.3.1846. Krustvecāki: Aug. Krause, Fr.<br />

Carol. † Ludw. Kalkowsky. 1872. gada 14. jūnijā<br />

Labiau (Labiau, Ostpreussen) salaulājās ar Sofiju<br />

Šarloti Melleri (Sophie Charlotte Meller).<br />

• Heinrihs Alberts Šveihlers (Heinrich Albert<br />

Schweichler, *22.12.1851. Damerau, Kirchspiel<br />

Schaaken, Ostpreussen †9.7.1887. Landsberg, Kreis<br />

Pr. Eylau, Ostpreussen), kristīts Kirche, Schaaken<br />

1.2.1852. Krustvecāki: Friederike Fischer, Amal.<br />

Fischer, Ludw. Kolkowski. Bija tirgotājs Landsbergā,<br />

miris neprecējies [Quellen: StA Landsberg 41/1887].<br />

Schönwiese).<br />

• Johans Karls Šveihlers (Johann Carl Schweichler,<br />

*6.4.1762. Schönwiese †17.1.1813. Schönwiese), bija<br />

zemkopis Šonvīzē.<br />

• Anna Kristīne Šveihlers (Anna Christine<br />

Schweichler, *1765. Schönwiese †1769. Schönwiese).<br />

IX paaudzes pārstāvis Frīdrihs Vilhelms Šveihlers<br />

(Friedrich Wilhelm Schweichler, *12.9.1811. Damerau,<br />

Kirchspiel Schaaken, Ostpreussen †) bija muižnieks<br />

Dameravā un 1835. gadā Kaimenā (Caymen, Samland,<br />

Ostpreussen) salaulājās ar mirušā Imbērvaldes<br />

(Imbärwalde, Amt Labaiu) lauksaimnieka Johana<br />

Bērenta (Johann Behrent) atraitni un mirušā Zelvetenas<br />

(Selwethen) muižnieka Gotfrīda Kolkovska (Gottfried<br />

Kolkowsky) jaunāko meitu Augusti (Justīni) Bērendi<br />

(Auguste (Justine) Behrendt, *†). Šajā laulībā piedzima (X<br />

paaudze):<br />

• Frīdrihs Vilhelms Šveihlers (Friedrich Wilhelm<br />

Schweichler, *20.11.1835. Damerau, Kirchspiel<br />

Schaaken, Ostpreussen †17.3.1873. Damerau,<br />

Kirchspiel Schaaken, Ostpreussen), kristīts Kirche,<br />

Schaaken 21.11.1835. Krustvecāki: Frau Johann<br />

Krause u. Wittwe Martel. Nogalināts apšaudē<br />

Dameravā, [] Schaaken, Samland, Ostpreussen<br />

24.3.1873.<br />

• Karls Ludvigs Šveihlers (Carl Ludwig<br />

Schweichler, *16.11.1836. Damerau, Kirchspiel<br />

Schaaken, Ostpreussen †), kristīts Kirche, Schaaken<br />

27.11.1836. Krustvecāki: Wmine Krause, Carl<br />

Ludwig Kolkowsky, Frau Krause.Bija namīpašnieks<br />

Stellinenā (Stellienen/Labiau).<br />

• Rūdolfs Karls Šveihlers (Rudolph Carl<br />

Schweichler, *26.9.1838. Damerau †27.2.1846.<br />

Damerau), kristīts Kirche, Schaaken 4.11.1838.<br />

Krustvecāki: Mar. Kolkowsky, Joh. Gfr. Krause,<br />

Cath. Krause. [] Schaaken 4.3.1846.<br />

• Vilhelmīne Karolīne Šveihlere (Rogovska)<br />

(Wilhelmine Caroline Schweichler (Rogowski),<br />

*2.11.1840. Damerau, Kirchspiel Schaaken,<br />

Ostpreussen †), kristīta Kirche, Schaaken<br />

14.11.1840. Krustvecāki: Carl Schweichler,<br />

Cath. Behrendt, Luise Kolkowsky. 1864. gada 10.<br />

jūnijā Šākenā (Schaaken, Samland, Ostpreussen)<br />

salaulājās ar Guttenfeldas (Guttenfeld) īpašnieku,<br />

Gotlība Rogovska (Gottlieb Rogowski) dēlu Karlu<br />

Augustu Rogovski (Carl August Rogowski, *1828.<br />

†)<br />

• Nedzīvs bērns Šveihlers (toter Knabe Schweichler,<br />

*28.11.1842. Damerau †28.11.1842. Damerau), []<br />

Schaaken, Samland, Ostpreussen 2.12.1842.<br />

• Marija Amālija Šveihlers (Brauna) (Marie<br />

Amalie Schweichler (Braun), *15.3.1844. Damerau,<br />

Kirchspiel Schaaken, Ostpreussen †), kristīta<br />

Schaaken 17.3.1844, Krustvecāki: Amal. † Fr.<br />

Kolkowski, Fr. Schikowski. 1874. gada 22. septembrī<br />

Šākenā laulājusies ar Volfsdorfas (Wolfsdorf<br />

(Arnau)), muižnieku, Johana Kristfa Brauna<br />

(Johann Christoph Braun) dēlu Johannu Kristofu<br />

Braunu (Johann Christoph Heinrich Braun, * 1835.<br />

†)<br />

• Johans Augusts Pēteris Šveihlers (Johann<br />

August Peter Schweichler, *22.2.1846. Damerau,<br />

Kirchspiel Schaaken, Ostpreussen †), kristīts Kirche,<br />

VII paaudzes pārstāvis Johans Heinrihs Šveihlers (Johann<br />

Heinrich Schweichler, *25.6.1747. Kalkeim Kirchspiel<br />

Heiligenwalde, Ostpreussen †17.6.1825. Königsberg,<br />

Preussen) dzīvoja Šonvīzē (Schönwiese). Ar 1772. gada<br />

14. janvārī saņemto speciālo atļauju, pēc 6 gadus ilgas un<br />

dārgas atļauju kārtošanas, 27. februārī [jeb 21. janvārī]<br />

Heiligenvaldē salaulājās ar sava tēva brāļa Johana Heinriha<br />

Šveihlera atraitni, VI paaudzes pārstāvi Annu Regīnu<br />

Neimani (Anna Regina Neumann, *1718. †), kurai šī bija<br />

otrā laulība. Šajā laulībā piedzima (VIII paaudze):<br />

• Johans Ernsts Šveihlers (Johann Ernst<br />

Schweichler, *22.11.1767. Kalkeim, Kirchspiel<br />

Heiligenwalde, Ostpreussen †), dzimis priekšlaicīgi<br />

[iespējams domāts – pirms vecāku laulības],<br />

kristīts Heiligenvaldē 26. novembrī, krustvecāki: 1.<br />

Gottfried Niemann (Neumann) aus Susannenthal,<br />

2. Jacob Neimann (Neumann) aus Heiligenwalde,<br />

3. Xstoph Menuth aus Heiligenwalde, 4. Mar.<br />

Gottfried Niemannin aus Susannenthal, 5. Charlott.<br />

Niemannin aus Seewaldt.<br />

• Zuzanna Šarlotte Šveihlers (Susanna Charlotta<br />

Schweichler, *1772. Schönwiese, Kirchspiel<br />

Heiligenwalde, Ostpreussen †26.03.1774. Königsberg,<br />

Preussen), mirusi no drudža.<br />

• Daniels Kristofs Šveihlers (Daniel Christoph<br />

Schweichler, *6.3.1776. Schönwiese, Kirchspiel<br />

Heiligenwalde, Ostpreussen †) kristīts Heiligenvaldē<br />

17. martā, krustvecāki: 1. Joh. Ernst Schweichler<br />

Cöllmer auf Kalckeim, 2. Fridrich ... Cöllmer aus<br />

Schönwiese, 3. Mechel Neumann KrügerSohn aus<br />

Heiligenwalde, 4. Fr. Kegenbeinin aus Söwaldt.<br />

VI paaudzes pārstāvis Johans Heinrihs Šveihlers (Johann<br />

Heinrich Schweichler, *6.2.1716. Kalkeim †17.6.1767.<br />

Heiligenwalde) bija lauksaimnieks Šonvīzē un precējies<br />

ar VI paaudzes pārstāvi Annu Regīnu Neimani (Anna<br />

Regina Neumann, *1718. †), kura pēc vīra nāves salaulājās<br />

ar sava nelaiķa vīra brāļa dēlu. Johana Heinriha Šveihlera<br />

un Regīnas Neimanes laulībā piedzima (VII paaudze):<br />

• Johans Ernsts Šveihlers (Johann Ernst<br />

Schweichler, *16.12.1747. Schönwiese †28.1.1748.<br />

Schönwiese)<br />

• Anna Rebeka Šveihlers (Anna Rebeca Schweichler,<br />

*16.2.1749. Schönwiese †16.6.1749. Schönwiese),<br />

dvīne.<br />

• Anna Doroteja Šveihlers (Anna Dorothea<br />

Schweichler, *16.2.1749. Schönwiese †26.3.1751.<br />

Schönwiese), dvīne.<br />

• Zuzanna Šarlote Šveihlers (Susanna Charlotte<br />

Schweichler, *1.1753. Schönwiese †22.12.1759.<br />

Schönwiese).<br />

• Katrīna Luīze Šveihlers (Catharina Luise<br />

Schweichler, *19.2.1756. Schönwiese †27.3.1759.<br />

Schönwiese).<br />

• Marija Elizabete Šveihlers (Maria Elisabeth<br />

Schweichler, *22.1.1758. Schönwiese †<strong>30</strong>.4.1759.<br />

186 187

DZIMTAS LEĢENDA – MELLERI UN RIHARDS VĀGNERS<br />

(VĀGNERS)<br />

Dzimtas mutvārdu vēsturē eksistē leģenda, kas liecina<br />

par slavenā komponista un diriģenta Riharda Vāgnera<br />

(Richard Wagner, *22.5.1813. †13.2.1883. 152 ) ilggadēju<br />

draudzību ar vienu no Melleru dzimtas pārstāvjiem –<br />

Ābramu (Ābrahamu) Melleru (Abram [Abracham]<br />

Möller).<br />

Gan paša Vāgnera atmiņās (autobiogrāfijā “Mana dzīve”),<br />

gan citos avotos (piem., Karla Frīdriha Glāzenapa<br />

sarakstītajā R.Vāgnera biogrāfijā “Riharda Vāgnera dzīve”<br />

un Martina Gregora-Dellīna darbā “Rihards Vāgners.<br />

Viņa dzīve, viņa darbi, viņa gadsimts”) tik tiešām tiek<br />

pieminēts kāds Kēnigsbergas tirgotājs “Abraham Möller”,<br />

kurš uzturēja draudzīgas attiecības ar Vāgneru un sekmēja<br />

viņa bēgšanu no Rīgas un organizēja nelegālo Krievijas –<br />

Prūsijas robežas šķērsošanu.<br />

Kā zināms, dažas nedēļas pēc tam, kad Rihardu Vāgneru<br />

pameta viņa sieva, atrise Vilhelmīne Minna Plānere<br />

(Wilhelmine “Minna” Planer, *5.9.1809. †25.1.1866. 153 ),<br />

bēgot no kreditoriem Rihards Vāgners 1837. gada jūnijā<br />

nolēma atstāt Kēnigsbergu un pārcelties uz Rīgu, kur viņš<br />

dzīvoja un strādāja turpmākos divus gadus.<br />

Vāgners Rīgā strādāja no 1837. gada augusta līdz 1839.<br />

gada jūlijam kā Pilsētas teātra galvenais diriģents. Te viņš<br />

iestudēja Bellīni operu “Norma”, to papildinot ar āriju<br />

basam un korim, 154 kas nav saglabājusies vēlākajos operas<br />

uzvedumos. Aizsāka darbu pie operas “Rienci”, bet bija<br />

neapmierināts ar vietējo publiku un sakarā ar iepriekšējo<br />

gadu parādiem tika iesaistīts tiesas procesos. Lai uzlabotu<br />

finansiālo stāvokli, komponists ik pa laikam rīkoja<br />

simfoniskus koncertus Melngalvju namā, bet ienākumi<br />

tikai reizēm attaisnoja cerības, un nepacietīgo kreditoru<br />

vajāšanas Rīgā turpinājās.<br />

Kad 1838. gadā no Pēterburgas pieņemtais tenors Jozefs<br />

Hofmanis pārņēma teātra vadību, viņš, zinot par Vāgnera<br />

parādiem, uzteica darbu, kas arī pārtrauca viņa gaitas<br />

Rīgā. Vāgneram kopumā bija pārāk noraidoša attieksme<br />

pret iespējām provincē nodoties nopietnai komponēšanai.<br />

Vēl pirms Vāgneram radās konflikti ar intendantu fon<br />

Holteju un Heinrihu Dornu sakarā ar kredītu atmaksu,<br />

viņš bija pilnīgi pārliecināts, ka Rīgā nepastāv iespēja<br />

uzvest tik lielu operu kā “Rienci”.<br />

Neraugoties uz Vāgnera vispārējo nepatiku pret Rīgas<br />

mūzikas dzīvi, piemēram, grāmatā “Mana dzīve”<br />

komponists par to izsakās pozitīvi. Tas izpaudās arī<br />

Baireitas teātra arhitektoniskajā veidojumā, kur redzamas<br />

konsekventas līdzības ar Rīgas (Pilsētas) teātra uzbūvi.<br />

Tomēr īpaši Rīga veicināja mitoloģisko tēlu izmantojumu<br />

Vāgnera operās, arī citos darbos, kā “Krusts pie Baltijas<br />

jūras”, kur parādās tādi dievību tēli kā Pīkols, Pērkons<br />

un Potrimps. Šajā laikā vācu avīzes aktīvi interesējas<br />

par vēstures pētīšanas sēdēm un Kurzemes literatūras<br />

un mākslas biedrības sanāksmēm, kas noteikti varēja<br />

iespaidot komponista interesi par vēsturi.<br />

Brīdī, kad notika gatavošanās Riharda Vāgnera bēgšanai<br />

no Rīgas, šeit ieradās viņa draugs un bēgšanas plāna<br />

izstrādātājs Ābrams Mellers (abi iepazinās 1836. gadā<br />

Kēnigsbergā) – viņa uzturēšanās Rīgā ir pieminēta 1839.<br />

gada 6. jūnija laikrakstā “Rigasche Zeitung” 155 . Savu<br />

draugu apciemot viņš ieradās arī gadu iepriekš – 1838.<br />

Attēls 2.<br />

Rihards Vāgners.<br />

gada augustā. 156 Vāgners norāda, ka tieši Mellers ieteica<br />

Rīgā nopelnīto naudu izmantot bēgšanai no Rīgas uz<br />

Parīzi, nevis atmaksāt kreditoriem, un uzņēmās sekmēt<br />

šī pasākuma realizēšanu. Pašu Melleru savās atmiņās<br />

Vāgners apzīmē ka “Kēnigsbergas mākslas draugs, ziemeļu<br />

teātra pasaulē labi zināmais Ābrams Mellers”. Tomēr<br />

pastāvēja problēma – Vāgneram nebija izceļošanai derīgas<br />

pases, tādēļ robežas šķērsošana bija jāveic nelegāli. Šajā<br />

sakarā Vāgners veltīja Melleram šādus vārdus: “Ābrams<br />

Mellers – šis brīnišķīgais Kēnigsbergas Mefistofelis, kurš<br />

Fausta autora dzīvē bija šķietami zudis kā kontrabanda,<br />

atkal sniedza savu palīdzīgo roku.”<br />

Lai bēgšana (tā detalizēti aprakstīta Mārtina Gregora –<br />

Dellīna darbā) neraisītu tik lielas aizdomas, viņš vispirms<br />

devās uz Jelgavu, kur sniedza koncertu. Te 9. jūlijā sākās<br />

bēgšana, kas noslēdzās 17. septembrī Parīzē. Visa Vāgnera<br />

bagāža – notis un personiskās mantas tika sapakotas un<br />

ar pasta ratiem nosūtītas uz Tilzīti. Pats Vāgners un viņa<br />

sieva Minna visu ceļu pavadīja ratos, turēdami savus<br />

suņus. Par tālāko jau bija parūpējies Mellers, piekukuļojot<br />

robežsardzes kazakus Krievijas pusē un sarūpējot<br />

nepieciešamās naktsmājas gan pierobežā, gan Arnavā<br />

(Arnau), kur Vāgners pavadīja pirmās četras dienas pēc<br />

robežas šķērsošanas. Mellers sagaidīja Vāgneru netālu<br />

no Krievijas - Prūsijas robežas nelielos ratos un devās<br />

tālāk pa nomaļiem ceļiem. Viņu nākamais apstāšanās<br />

punkts bija kāda aizdomīga māja, kurā viņi ieradās krēslā<br />

un pavadīja laiku kopā ar poļu žīdiem. Te bija paredzēts<br />

sagaidīt robežsardzes priekšnieku Melleru, kurš dzīvoja<br />

netālu esošajā muižā [šeit gan pastāv augsta varbūtība,<br />

ka ir domāts kāds no Melleru dzimtas pārstāvjiem].<br />

Tālākie notikumi bija spraigi – robežsardzes priekšnieks<br />

deva zīmi, kad mainījās robežsargi un bēgļiem klusi bija<br />

jāšķērso robeža. Jāpiezīmē, ka ja viņi taptu pamanīti,<br />

viņi varēja tapt nošauti. Robežsargu priekšnieks pieveda<br />

bēgļus pie Mellera kučiera un aizsūtīja uz Prūsijas pusē<br />

esošo viesu namu.<br />

Tālāk sekoja ceļš caur Arnavu un Kēnigsbergu veda<br />

uz Pilavas (Pillau) ostu, no kurienes Vāgners ar kuģi<br />

devās uz Angliju. Vāgners arī apraksta, ka viņa suņi –<br />

divi ņūfaundlendi nevilšus sarīkoja pamatīgu grautiņu<br />

viesnīcā.<br />

Diemžēl, ir jāatzīst, ka centieni noskaidrot Ābrama<br />

Mellera piederību kādam no mūsu dzimtas zariem un<br />

gūt tam dokumentālu apstiprinājumu, pagaidām ir<br />

nesekmīgi, tādēļ šis stāsts ir uzskatāms tika par dzimtas<br />

mutvārdu leģendu.<br />

Attēls 1.<br />

Riharda Vāgnera māja tagadējo Dzirnavu un Brīvības ielu<br />

krustojumā Rīgā.<br />

ATSAUCES:<br />

1. Skat. https://de.wikipedia.org/wiki/Sackheim<br />

2. Skat.<br />

3. https://en.wikipedia.org/wiki/Richard_Wagner#Early_career_and_marriage_.281833.E2.80.931842.29<br />

4. Skat. https://en.wikipedia.org/wiki/Minna_Planer<br />

5. Skat. Maguire & Forbes, in Sadie, pp. 617–619<br />

6. “Angekommene Fremde”, “Rigasche Zeitung” Nr. 66., 1839. gada 6. jūnijs, 8. lpp<br />

7. “Angekommene Fremde”, “Rigasche Zeitung” Nr. 100., 1838. gada 27. augusts un “Angekommene Fremde”, “Rigasche Zeitung” Nr.<br />

101., 1838. gada 29. augusts<br />

188 189

XI NODAĻA<br />

KURZEMES ZARS<br />

MOELLER<br />

BRIHWIN, BRESSLER, DICHT<br />

190 191

Melleru dzimtas saknes Kurzemē ir meklējamas<br />

vien sākot ar VIII paaudzi, bet šī zara aizsācējs ir<br />

Martins Benjamins Mellers (Martin Benjamin Moeller,<br />

*10.11.1763. Konigsberg †24.5.1834. Adzes muiža) ir dzimis<br />

kā trešais vai ceturtais bērns Karla Reinholda Mellera<br />

(Carl Reinhold Moeller, *1731. †1775., VII paaudze) un<br />

Johannas Sofijas Šoreres (Johanna Sophia Schorer, *1735.<br />

†1811.) ģimenē - Martinam Benjaminam Melleram bija<br />

dvīņubrālis Kristians Frīdrihs Mellers. Savukārt Martina<br />

Benjamina tēvs Karls Reinholds ir Melleru dzimtas<br />

Kneifhofas zara pārstāvis.<br />

Par Martina Benjamina tēvu ir zināms tas, ka viņš bija<br />

veikalnieks un tirgotājs, bet kopš 1759. gada 20. augusta<br />

viņš ieņēma Kēnigsbergas Altštadtes pilsētas birģera amatu<br />

un dzīvoja Polnischen Gasse ielā, bet mira no dedzinoša<br />

drudža. Savukārt Martina Benjamina māte Johanna bija<br />

gleznotāja Leonharda Šorera (Leonhard Schorer, *1715.<br />

†1777.) meita. Interesanti, ka L.Šorers ap 1744. gadu no<br />

Kēnigsbergas parcēlās uz Mītavu (Jelgavu), kur kļuva par<br />

hercoga galma gleznotāju, nostrādājot šajā amatā līdz pat<br />

savai nāvei 1777. gadā (viņa darbi ir eksponēti vairākos<br />

Latvijas muzejos, t.sk. Rundāles pilī).<br />

Martinam Melleram bija 8 brāļi un māsas, tostarp<br />

– dvīņubrālis Kristians Frīdrihs (Christian Friedrich<br />

Attēls 1.<br />

Martins Benjamins Mellers (Martin Benjamin Moeller),<br />

ap 1832. gadu. Gleznas autors – J.L. Eginks, gleznas<br />

oriģināls bija Valtera Augusta Mellera ģimenes īpašumā,<br />

tas gājis bojā II Pasaules kara laikā.<br />

MARTINS BENJAMINS MELLERS<br />

(MOELLER-BRIHWIN)<br />

dēla kristībām – tēva dzīvesvieta te minēta Pievīkas muiža.<br />

Atsevišķi pētnieki ir norādījuši, ka M.B.Mellers par<br />

ķirurgu Pievīkas muižā ir strādājis laikā no 1786. līdz<br />

1791. gadam, kā nākamo dzīvesvietu norādot Dinsdurbes<br />

muižu 1798. gadā. 159<br />

Lavīze Brīviņa ir Lovisa Brihwin (Brewern) (ap *1750.<br />

†1798.), kas strādāja par saimniecības vadītāju Polijas valsts<br />

brīvkunga Frīdriha Dītriha fon Knigges (Friedrich Dietrich<br />

von Knigge, *1748. †1803.) tēvam Heiriham Kristofam fon<br />

Kniggem (Heinrich Kristoph von Knigge, *1722. †1792.)<br />

piederošajā Pievikas (Pewicken, Powicken) muižā. Pats<br />

Frīdrihs fon Knigge dzīvoja netālajā Priežu (Bredenhof,<br />

Predenhof) muižā. Acīmredzot, viesojoties pie sava tēva<br />

1784. gada pavasarī starp tobrīd joprojām neprecēto, 36<br />

gadus veco brīvkungu un viņa tēva saimniecības vadītāju,<br />

kurai tobrīd bija 34 gadi (?), uzplaiksnīja kaisle, kuras<br />

rezultātā Lavīze 1784. gada 20. novembrī laida pasaulē<br />

dēlu, kura tēvs bija brīvkungs Frīdrihs Dītrihs fon Knigge,<br />

kurš tobrīd nebija precējies. Mīlas dēka ar “zemākas<br />

kārtas” pārstāvi nevainagojās ar laulībām starp fon Kniggi<br />

un Brīviņu. Jāpiebilst, ka Brīviņa bija kurzemniece,<br />

atsevišķos avotos pat norādīta kā dzimtzemniece 160 , nevis<br />

vāciete, kas ļauj daļēji dēvēt viņas dēlu Johanu Lēberehtu<br />

Eginku arī par latviešu gleznotāju.<br />

Atbilstoši laikmeta tradīcijām, brīvkungs oficiāli neatzina<br />

savu ārlaulības dēlu, tādēļ arī Lēberehts pieņēma<br />

pseidonīmu un savu uzvārdu rakstīja nevis kā tēvam –<br />

“von Knigge”, bet gan otrādi – “Eggink”. Šādu apgalvojumu<br />

izvirzīja R.Bēms norādot, ka “viņa uzvārds acīmredzot<br />

darināts, otrādi uzrakstot īstā tēva uzvārdu, un uzskatīt<br />

to tikai par vēlāk pieņemtu mākslinieka pseidonīmu nav<br />

pamata”. 161 Tomēr šo apgalvojumu apgāž LVVA fondos<br />

esošajā dokumentā “Kurzemes guberņas „ekzemptu“<br />

(no nodokļiem atbrīvotās personas) saraksts. 1798. / 99.<br />

g.” 162 atrastās norādes, kas ļauj izvirzīt apgalvojumu,<br />

ka gleznotāja īstais vārds līdz pat pseidonīma “Eggink”<br />

pieņemšanai bija Karls Dāvids Vinklers (Carl David<br />

Winkler).<br />

Moeller). Diemžēl, ziņas par Martina Benjamina brāļu un<br />

māsu turpmākajiem likteņiem pagaidām nav atrastas –<br />

zināmi tikai viņu vārdi un dzimšanas datumi (visi dzimuši<br />

Kēnigsbergas Altštadtē, VIII paaudze):<br />

• Kristiāna Doroteja Mellere (Christiana Dorothea<br />

Moeller, *18.7.1760. Konigsberg † ?),<br />

• Karls Heinrihs Mellers (Carl Heinrich Moeller,<br />

*8.3.1762. Konigsberg † ?),<br />

• Kristians Frīdrihs Mellers (Christian Friedrich<br />

Moeller, *10.11.1763. Konigsberg † ?),<br />

• Martins Benjamins Mellers (Martin Benjamin<br />

Moeller, *10.11.1763. Konigsberg †24.5.1834. Adzes<br />

muižā)<br />

• Karolina Albertina Mellere (Carolina Albertina<br />

Moeller, *<strong>30</strong>.9.1765. Konigsberg †?),<br />

• Johanna Henriete Mellere (Johanna Henrietta<br />

Moeller, *18.12.1767. Konigsberg †?),<br />

• Daniēla Šarlote Mellere (Daniela Charlotta<br />

Moeller, *29.8.1769. Konigsberg †?),<br />

• Juliāna Frederika Mellere (Juliana Friederica<br />

Moeller, *13.8.1771. Konigsberg † ?),<br />

• Luīze Regīna Mellere (Loysa Regina Moeller,<br />

*7.7.1774. Konigsberg † pēc 1826. [Kurzemē?]).<br />

Atbilstoši V.A.Mellera piešķirtajam dzimtas kodu<br />

dalījumam, Martina Benjamina kods vēl tiek apzīmēts ar<br />

“G”, bet visu turpmākie Kurzemes zara pēcteči – ar “H”.<br />

Dzimtas hronikā ir norādīti Martina Benjamina Mellera<br />

krustvecāki – Vilhelms Jordans (Wilhelm Iordan),<br />

H.Hekniks (H.Heqnich), H.Radzibors (H.Radsibor),<br />

militārās padomes locekļa Klota kundze (frau Kriegsrath<br />

Kloth), Kloppenburga kundze (frau Kloppenburg),<br />

H.Mellers (H.Moller). 157 Iespējams, H.Mellers ir<br />

M.B.Mellera vectēva, garšvielu tirgotāja Johana Albrehta<br />

Mellera (Johann Albrecth Moeller, *11.1.1696. †pēc 1760.)<br />

Lindenavā dzimušais jaunākais brālis Heinrihs Mellers<br />

(Heinrich Moeller, *20.11.1704. Lindenau †?).<br />

12 gadu vecumā Martins zaudē tēvu, tādēļ, visticamāk,<br />

sava onkuļa Frīdriha Vilhelma Mellera (Friedrich Wilhelm<br />

Attēls 4.<br />

1833. gada karte kurā redzamas Pievīkas (Powieken),<br />

Adzes (Adsen) un Piežu (Breedenfeld) muižas.<br />

Moeller, *1739. †?) ietekmē Martins apgūst mediķa<br />

profesiju un kļūst par ķirurgu. Visticamāk, profesijas<br />

apguve notika turpat, Kēnigsbergā vai netālajā Kauņā.<br />

Pēc mediķa izglītības iegūšanas viņš dodas uz Kurzemes<br />

hercogisti, kur kļūst par brīvkunga fon Knigges (von<br />

Knigge) ģimenes ārstu un apmetas Pievīkas muižā, kas<br />

mūsdienās zināma kā Rīvas ciems. Dažos avotos Mellers ir<br />

minēts arī kā zemes mērnieks, taču viņa galvenās nodarbes<br />

dzīves laikā bija medicīna, pasts, kā arī krogs. Jādomā,<br />

šī kļūdainā norāde par zemes mērnieku ir radusies,<br />

interpretējot M.B.Mellera vēlmi izskolot savu audžudēlu<br />

Egginku par zemes mērnieku. Kopumā Mellera dzīvi<br />

Kurzemē var iedalīt trīs laika blokos – Pievīkas muižā<br />

(aptuveni 1785.-1789.), Lieldrogās un Dinsdurbes muižā<br />

(aptuveni 1789.-1806. vai 1819.) un Adzes muižā (1806.<br />

vai 1819.-1834.).<br />

Precīzs Mellera ierašanās laiks Kurzemē nav zināms,<br />

taču to mēs varam aptuveni rekonstruēt pēc dažādiem<br />

dokumentiem. Sarmītes Fogeles grāmatā “Johans<br />

Lēberehts Egginks” (ar atsauci uz V.Melleru) dots precīzs<br />

laiks, kad Martins Benjamins Mellers pavisam noteikti<br />

jau bija ieradies Kurzemes hercogistē: “(..) Pēc V.Mellera<br />

ziņām, 1786. gada augustā L.Brīviņa kļūst par ķirurga<br />

Martīna Mellera, kaimiņu – Adzes (Adsen) – kroņa muižas<br />

rentnieka dzīvesbiedre (..)” 158 Jāpiezīmē, ka saskaņā ar vācu<br />

avotos atrodamo informāciju, uz Adzes muižu Mellers<br />

parcēlās tikai 1806. gadā, līdz tam dzīvojot Pievīkā un<br />

Dinsdurbē, tādēļ šī norāde uz Adzes muižu 1786. gada<br />

kontekstā ir kļūdaina, ko apliecina arī Saļienas baznīcas<br />

1787. gada ieraksts par Lovisas un Martina pirmdzimtā<br />

Attēls 2.<br />

Ēkas Kēnigsbergā, Polnischen Gasse ielā 20.gs sākumā un Pievīkas muižas (vagara) ēka 2016. gadā.<br />

Jāpiezīmē, ka precīzs Lovisas Brīviņas vecums un precīzs<br />

Lēberehta Egginka dzimšanas datums nav zināms –<br />

baznīcu grāmatās pagaidām nav izdevies atrast ierakstus<br />

par šo personu dzimšanu, taču analizējot šobrīd pieejamos<br />

faktus un dokumentus ir jāpieņem, ka L.Brīviņa ir mirusi<br />

pirms 1798. gada, kad M.B.Mellers jau bija precējis<br />

ar nākošo sievu, bet Egginks ir dzimis 1784. gada 20.<br />

novembrī.<br />

Apsekojot klātienē Pievīkas muižu konstatēts, ka<br />

vēsturiskās Pievīkas muižas vieta dabā ir atrodama tagadējā<br />

Rīvas ciema teritorijā – līdz mūsdienām saglabājušās<br />

staļļa drupas un klēts drupas, kā arī neliela divstāvu<br />

muižas vagara ēka ar dakstiņu jumtu, kura, pēc vietējo<br />

nostāstiem, esot uzbūvēta vecās, 1905. gadā nodedzinātās<br />

muižas ēkas vietā. Iepriekšējā muižas ēka esot bijusi<br />

lielāka par mūsdienās redzamo. Līdzās “jaunajai” muižas<br />

ēkai ir 20.gs 20. gados uzbūvēta piebūve. Bijušais muižas<br />

parks ir aizaudzis un nekopts, līdzās muižai tek upe, kas<br />

192 193

Attēls 10.<br />

1798. gada kartes fragments – Drogas šajā kartē<br />

nav atzīmetas, taču to atrašanās vieta (pusceļš starp<br />

Rudbāržiem un Durbi) aptuveni atbilst Tadaiķu ceļa<br />

atzarojumam, kas atzīmēts ar diviem muižu simboliem.<br />

arī ir aizaugusi. Padomju laikos ēkā darbojās skola. Netālu<br />

atrodas Rīvas kapsēta, kurā ir redzami seni apbedījumi,<br />

taču daudziem nav pieminekļu vai uzrakstu. Daudzi<br />

apbedījumi iegrimuši zemē un to teorētisko atrašanās<br />

vietu iespējams noteikt tikai vizuāli. Fon Knigges vai<br />

Melleru dzimtas apbedījumi netika konstatēti nedz Rīvas<br />

kapsētā, nedz Saļienas baznīcai līdzās esošajā kapsētā. 164<br />

Nav zināms, kādu iemeslu dēļ Pievikas muižas<br />

saimniecības vadītāja pēc pusotra gada nolemj apprecēt<br />

no Kēnigsbergas ieceļojušo ķirurgu. Lai kādi būtu laulības<br />

iemesli – Martins Benjamins Mellers kļuva ne tikai par<br />

gādīgu audžutēvu topošajam māksliniekam Johanam<br />

Lēberehtam, bet arī par tēvu vairākiem paša bērniem (IX<br />

paaudze):<br />

• Georgs Benjamins Zigmunds Mellers (George<br />

Benjamin Siegmund Moeller, *1787. †pirms<br />

1798.), zēns mirst bērnībā - pieņemts uzskatīts,<br />

ka pirms 1798. gada, jo šī zēna vārds neparādās<br />

vēlākos dokumentos. Ja Georgs nebija dvīņubrālis<br />

Karlam Dītriham, tad viņš ir dzimis 1787. gada<br />

janvārī-februārī.<br />

• Karls Dītrihs Mellers (Carl Dietrich Moeller,<br />

*20.12.1787. †pirms 1795. gada), kurš, visticamāk,<br />

bija jaunākais dvīņubrālis 1787. gadā dzimušajam<br />

Georgam Benjaminam Zigmundam)<br />

• Anna Šarlote Karolīna Mellere (Breslere)<br />

(Anna Charlotte Carolina Moeller (Bressler), *1789.<br />

†16.5.1867. Kuldīga (Goldingen)).<br />

• Anna Šarlote Doroteja Melere (Dihta) (Anna<br />

Charlotte Dorothea Moeller (Dicht), *1791. †pēc<br />

1826.).<br />

• Karls Gustavs Mellers (Carl Gustav Moeller,<br />

*143.1795. †31.5.1858. Rundāle).<br />

Attēls 9.<br />

18. gadsimta karte, kurā atzīmēts senais pasta ceļš<br />

– Skrunda (Schrunden) – Lieldrogas (Grofstrogen) -<br />

Krote (Krotfehenkrug) – Paplaka (Paplakschenkrug) –<br />

Ritfehaus – Akrug – Palanga (Polangen).<br />

• Bērns, kas mira mātes dzemdību laikā vai<br />

piedzima nedzīvs (*2.2.1805. †2.2.1805.).<br />

Neņemot vērā atsevišķos avotos minētos apgalvojumus<br />

par divām pagaidām neidentificētām un vācu pētījumos<br />

neiekļautām M.B.Mellera meitām (vienai no viņām<br />

iespējamais dzīves laiks *1792. †1792., bet par otru<br />

iespējamo viņas māsu Melleri nav nekādu ziņu),<br />

jāpievērš uzmanība vācu pētījumos dotajām kļūdainajām<br />

norādes tikai par četriem Martina Benjamina Mellera<br />

bērniem. Izvērtējot LVVA fondos esošo dokumentu<br />

“Kurzemes guberņas „ekzemptu“ (no nodokļiem atbrīvotās<br />

personas) 1798./99. g. saraksts” 165 un Tallinas muzejā<br />

atrasto dokumentu – “Karla Gustava kristību apliecības<br />

noraksts” 166 , var izteikt apgalvojumu, ka līdzšinējos<br />

pētījumos par vienu personu ir uzskatīti divi dažādos<br />

laikos dzimuši dēli, kuriem katram dots vārds Karls –<br />

pirmajam, kurš dzimis 1787. gadā – Karls Dītrihs Mellers<br />

(Carl Dietrich Moeller), bet otram Karlam, kurš kristīts<br />

1795. gadā – Karls Gustavs Mellers (Carl Gustav Moeller).<br />

Kā zināms, savulaik pastāvēja tradīcija gadījumos,<br />

ja iepriekš dzimušais bērns ir miris, nākošajam dot<br />

iepriekšējā, mirušā bērna vārdu. Saskaņā ar šo teoriju var<br />

apgalvot, ka M.B.Melleram bija divi dažādi dēli, kuriem<br />

dažādos laikos ir dots vārds “Karls”. Tādejādi norādi vācu<br />

pētījumos uz to, ka Drogu pasta stacija ir atstāta dēlam<br />

Karlam Dītriham, ir uzskatāma par kļūdainu.<br />

Vācu pētījumos Pievīkas muiža kā dzimšanas vieta ir<br />

norādīta arī Karlam Dītriham, taču ierakstus par viņa<br />

dzimšanu pagaidām nav izdevies atrast nedz Saļienas,<br />

nedz Durbes baznīcu grāmatās. Ņemot vērā, ka gan<br />

Karlam, gan Georgam dzimšanas gads ir norādīts 1787.,<br />

teorētiski varētu pieņemt, ka abi bija dvīņi (kas nebūtu<br />

Attēls 5. un 6.<br />

Saļienas baznīcas (Apriķu-Salienas) grāmatas ieraksts (un grāmatas noraksts) par 1786. gadā notikušajām Lovisas<br />

Brihwin un Martin Benjamin Moeller kāzām. 163<br />

Attēls 22.<br />

Martinam Benjaminam Melleram piederējusī sudraba karote ar iniciāļiem “MBM 1820”, kas glabājas Melleru<br />

dzimtā Eslingenā.<br />

nekas pārsteidzošs, jo dzimtā bieži ir dzimuši dvīņi –<br />

arī pašam M.B.Melleram bija dvīņubrālis), taču tādā<br />

gadījumā abu vārdi būtu atrodami baznīcas grāmatā<br />

līdzās, taču Saļienas baznīcas grāmatā ir atrodams tikai<br />

Georga Benjamina Zigmunda kristību ieraksts.<br />

Iespējams, tieši šis fakts arī kļuva par pamatu kļūdainajam<br />

pieņēmumam par to, ka Karls Dītrihs un Karls Gustavs<br />

ir viena persona. Karla Gustava 1795. gada 14. martā<br />

veiktais kristību ieraksts ir pēdējais dokuments, kurā ir<br />

norāde par Lovisu Brīviņu, kura mirst laikā no 1795. līdz<br />

1798. gadam, kad kā M.B.Mellera sieva jau ir norādīta<br />

Loviša Šollere (Lovisa Scholler).<br />

Tāpat Tallinas muzejā atrastais dokuments ir pirmais<br />

un pagaidām vienīgais, kurā M.B.Mellera sievai Lovisai<br />

Brīviņai (šajā dokumentā minēta kā Louise Brewe)<br />

ir norādīts otrais vārds “Charlotte”, kas ļauj apšaubīt<br />

M.B.Mellera pirmās sievas izcelsmi – līdz šim tika<br />

uzskatīts, ka viņa ir latviešu zemniece, kas kalpoja par<br />

brīvkunga fon Knigges muižas saimniecības vadītāju, taču<br />

šajā laikā latviešu zemniecēm nebija pieņemts dot divus<br />

vārdus.<br />

Laikā starp 1787. un 1789. gadu Martins un Lovisa<br />

pārceļas no Pievīkas uz Lieldrogām (Gros Drogen), kur<br />

Martins kļūst par pasta stacijas “Gros Drogen” nomnieku.<br />

Par pārcelšanos šajā laikā norāda arī vācu pētījumos<br />

minētā Annas Šarlotes dzimšanas vieta 1789. gadā –<br />

Lieldrogas. Brīdī, kad M.B.Mellers ar ģimeni no Pievīkas<br />

pārcēlās uz Dinsdurbi, šajā muižā saimniekoja barona<br />

fon Bagges (Bagge von Boo) ģimene. Visticamāk, Mellers<br />

kļuva par šīs ģimenes ārstu. Kā varam uzzināt no 1798./99.<br />

gada Kurzemes guberņas “ekzemptu” (no nodokļiem<br />

atbrīvotās personas) saraksta, barona ģimenē bija Gustavs<br />

Eberhards fon Bagge (Gustav Eberhard von Bagge, 40 gadi,<br />

Karla Johana Gustava Ludviga dēls (Carl Johann Gustav<br />

von Bagge)), viņa sieva Sibilla fon Buholca (Agnes Sibilla<br />

von Bucholtz), viņu dēli Karls Otto fon Bagge (9 gadi, Carl<br />

Otto von Bagge, *9.4.1789.), Kristofs Nierlans fon Bagge (8<br />

gadi, Christoph Nierlan von Bagge), Leopolds Ernsts fon<br />

Bagge (7 gadi, Leopold Ernst von Bagge), Vilhelms Ēvalds<br />

fon Bagge (6 gadi, Wilhelm Ewald von Bagge, *7.4.1792.<br />

†1871.), kā arī meita Lizete [Elisabete] fon Bagge (13 gadi,<br />

Elisabeth von Bagge, *10.4.1786. †21.6.1837.). Tāpat muižā<br />

dzīvojis arī tēvabrālis (?) Jēkabs fon Bagge (56 gadi, Jacob<br />

von Bagge, *1742.) un viņa sieva Elizabete fon Buholca,<br />

dzim. fon Rappe (59 gadi, Elisabet von Bucholtz, geb. von<br />

Rappe). 167<br />

Citos avotos par Bagges ģimeni atrodama norāde, ka<br />

dzimtas uzvārds bija “Bagge von Boo”, norādot Gustava<br />

Eberharda Bagges fon Boo dzīves laiku no 1761. gada<br />

4. janvāra līdz 1829. gada 12. oktobrim, viņa sievas<br />

Agneses Sibillas fon Buholcas dzīves laiku no 1756. gada<br />

līdz 1836. gada 15. oktobrim. Savukārt par barona dēlu<br />

Vilhelmu Ēvaldu Bagge fon Boo (*1792. †1871.) zināms,<br />

ka viņš apprecējās ar Lidiju Katrīnu fon Bēru (Lidia<br />

Catharina von Behr, *1807. †1868.). 168 Meita Elizabete<br />

fon Bagge bija precējusies divreiz – ar Kristoferu Johanu<br />

Gideonu fon Bēru (Christoffer Johan Gideon von Behr,<br />

*1775. †22.5.1808.) un Kristoferu Frederiku fon Korfu<br />

(Christoffer Fredrik von Korff, *22.6.1765. †19.1.18<strong>30</strong>.).<br />

Jāpiezīmē, ka Bagges kļuva par Martina Mellera dēla Karla<br />

Gustava krustvecākiem.<br />

Attēls 7.<br />

Dinsdurbes muižas saimnieku - barona Bagges fon Boo dzimtas ģerbonis un šīs muižas saimniecības ēkas drupas<br />

2016. gada oktobrī. Citas šīs muižas celtnes nav saglabājušās.<br />

194 195

Paša Mellera dzīvesgājuma izpētē ar agrāk zināmo<br />

informāciju pretrunīgas ziņas sniedz jau pieminētais<br />

1798./99. gada Kurzemes guberņas “ekzemptu” (no<br />

nodokļiem atbrīvotās personas) saraksts, kurā kā<br />

Martina Benjamina Mellera bērni ir norādīti Karls [šeit<br />

ir domāts – Karls Gustavs, nevis Karls Dītrihs, kurš šajā<br />

laikā jau ir miris] (4 gadus vecs), meitas Šarlote Karolīna<br />

(9 gadus veca) un Anna Šarlotte (6 gadus veca), kā arī<br />

audžudēls Karls Dāvids Vinklers (Carl David Winkler, 13<br />

gadus vecs) 169 , kas ir šobrīd vienīgā dokumentos atrastā<br />

norāde par šāda audžudēla esamību. Lai gan vēsturnieki<br />

ir nonākuši pie slēdziena, ka šajos sarakstos norādītie<br />

vecumi varēja būt neprecīzi un ziņas daudzos gadījumos<br />

nepilnīgas, jāatzīmē, ka šī audžudēla vecums diezgan<br />

precīzi sakrīt ar visticamāko Johanna Lēberehta Egginka<br />

dzimšanas datumu, tādēļ, ņemot vērā apstākli, ka paša<br />

Egginka dzimšanas datums joprojām nav precīzi zināms<br />

un Saļienas baznīcas grāmatā par viņa dzimšanu ieraksti<br />

nav atrasti, nav izslēgts, ka šādi tika “konspirēta” Eginka<br />

radniecība ar fon Kniggi.<br />

Pagaidām nav izdevies konstatēt precīzu Lovisas Brīviņas<br />

nāves datumu, kā arī Luīzes Šolleres un Martina Benjamina<br />

Mellera kāzu datumu – zināms vien fakts, ka 1798./99. gadā<br />

Martins un Luīze jau bija precējušies, bet Lovisa - mirusi.<br />

Pēc savas otrās sievas Lovisas Šolleres nāves, 1803. gada<br />

18. novembrī Martins Benjamins apprecas trešo reizi –<br />

šoreiz viņa izredzētā ir 28 gadus vecā Amālija Herdviga<br />

Jaegerna (Amalie Herdwig Jaegern, *1775. †2.2.1805.).<br />

Šai laulībai nebija lemts ilgs mūžs – 1805. gada februārī<br />

Amālija mirst nedēļnieces gultā, t.i. – dzemdību laikā vai<br />

drīz pēc tām. Baznīcu grāmatās nav atrodami ieraksti par<br />

bērnu kristībām šajā laikā, no kā varam secināt, ka bērns<br />

piedzima nedzīvs.<br />

Pēc savas trešās sievas nāves Martins Benjamins ilgi<br />

nesēroja un jau 1805. gada 21. septembrī salaulājas ceturto<br />

(un – cik zināms – pēdējo) reizi savā mūžā – šoreiz par<br />

viņa sievu kļūst Anna Katrīna Benigna Boma (Anna<br />

Katharina Benigna Boehm, *1781. †13.7.1806. Dinsdurbe).<br />

Tomēr, arī šai laulībai nebija lemts ilgs mūžs – arī Martina<br />

ceturtā sieva Anna mirst dzemdību laikā 1806. gada 13.<br />

jūlijā, 25 gadu vecumā. Arī šis bērns, visticamāk, piedzima<br />

nedzīvs, jo baznīcas grāmatās nav atrodami ieraksti par<br />

kristībām.<br />

Tātad kopumā Martins Benjamins Mellers bija precējies<br />

četras reizes – pirmās laulības tika noslēgtas 1786. gada<br />

18. augustā Saļienas baznīcā ar Lovisu Brīviņu, otrās - pēc<br />

1795. gada 14. marta - ar Lovisu Šolleri. Trešās - 1803.<br />

gada 18. novembrī Durbes baznīcā ar Amāliju Herdvigu<br />

Jaegernu, bet ceturtās, un, cik zināms – pēdējās laulības -<br />

1805. gada 21.septembrī ar Annu Katrīnu Bomu.<br />

Būdams apņēmīgs un savam laikam tālredzīgs, viņš<br />

iesaistījās pasta pārvadājumu biznesā, kļūstot par Drogu<br />

(Gros Drogen) pasta stacijas (un likumsakarīgi – arī<br />

kroga) saimnieku. Šī bija pirmā pasta stacija Kēnigsbergas<br />

virzienā aiz tolaik ļoti nozīmīgā pasta šķirošanas punkta<br />

Skrundā. Drogu pasta stacija atradās aptuveni 24-25 km<br />

attālumā no Skrundas, Austrumprūsijas – Mītavas – Rīgas<br />

- Pēterburgas lielceļa malā. Savulaik Skrundā notika pasta<br />

šķirošana tālākai pārsūtīšanai uz Jelgavu un Kuldīgu.<br />

Lai arī varētu domāt, ka šī pasta stacija atradās tagadējās<br />

Liepājas šosejas malā, salīdzinot mūsdienu Rīgas –Liepājas<br />

šoseju (posmā Skrunda – Grobiņa) jāsecina, ka 18. un 19.<br />

gadsimtā šim ceļam bija pavisam cita trase – galvenais<br />

Liepājas ceļš no Skrundas veda uz Aizputi un tikai tad caur<br />

Grobiņu uz Liepāju. Turpretīm Vecdrogu (kartēs norādīta<br />

arī kā Drogen un Gros Drogen) pasta stacija atradās vietā,<br />

kur krustojās Skrundas – Tadaiķu - Bārtas un Durbes –<br />

Drogas ceļi.<br />

Pagaidām senākais atrastais dokuments, kurā ir pieminēta<br />

pasta stacija “Drogas” ir 1783. gada 18. janvāra dokumentā<br />

“Par Krievijas pasta izveidi Kurzemē”, kurā Drogas ir<br />

minētas kā Rīgas – Mēmeles pasta ceļa sastāvdaļa. 170 Tas<br />

saistīts ar 1782. gadā noritējušo Krievijas Impērijas pasta<br />

sistēmas reformu, kuras rezultātā līdzšinējais “vācu pasts”<br />

un “vezumnieku pasts” tika apvienoti vienotā sistēmā,<br />

iegūstot noteiktu hierarhisku sistēmu. Augstākā iestāde<br />

bija Pasta pārvalde, kam pakļauti guberņu pastmeistari,<br />

Attēli 11. un 12.<br />

1927. gadā izstārādātie Diždrogu kroga (kādreizējās pasta stacijas) un tās saimniecības ēkas pārbūves plāni, lai<br />

pielāgotu tās pienotavas un krejotavas vajadzībām. Ēku komplekss pilnībā iznīcināts 20. gadsimta 60 gados.<br />

Attēls 13.<br />

Kādreizējā Lieldrogas kroga un pasta stacijas vieta 2017. gadā. Grantētais ceļš krustojas ar Rīgas-Liepājas tagadējo<br />

šoseju.<br />

196 197

kuru pakļautībā bija apriņķu pastmeistari. Par zemāko<br />

vietējās pasta pārvaldes struktūrvienību kļuva pasta<br />

stacijas. 171 Tomēr šī dokumenta esamība nenozīmē, ka<br />

pirms 1783. gada šajā vietā nekas nebija – pasta sakari<br />

ar Prūsiju eksistēja arī pirms tam, Kurzemes hercogistes<br />

laikā, tādēļ iespējams, ka ar šo lēmumu tika nolemts slēgt<br />

līgumu ar konkrētās pasta stacijas saimnieku par Krievijas<br />

pasta apkalpošanu.<br />

Tallinas “Eesti Ajaloomuuseum” muzeja kolekcijā<br />

atrodas dokuments, kas norāda uz 1825. gada 13. martā<br />

notikušu Mītavas (Jelgavas) Kurzemes Kamerālvaldes<br />

revīzijas komisijas atestāciju, kuras rezultātā ir apliecināta<br />

M.B.Mellera atbilstība 14.klases ierēdņa darbam. Tajā<br />

norādīts, ka 1816. gadā Martins Benjamins Mellers<br />

kā ārzemnieks, kopā ar savu dēlu Karlu ir iekļauti no<br />

nodokļiem atbrīvoto personu sarakstā un tā kā nepastāv<br />

iespēja ieskaitīt viņu augstākā rangā, viņš tiek attestēts<br />

14. klases ierēdņa līmenim, saglabājot viņa īpašo<br />

nodokļu atbrīvojuma statusu. Dokumentu parakstījis<br />

kamerālvaldes pārstāvis Tītenhausens (Tietenhausen). 172<br />

Šeit jāpiezīmē, ka ieviešot Kurzemes guberņā Krievijas<br />

pārvaldes sistēmu, tā skāra arī pasta jomu, kura tika<br />

pārveidota, atbilstoši Pētera I izstrādātajai un ieviestajai<br />

“Pakāpju ranga tabulai”, kas noteica civilās un militārās<br />

sistēmas ierēdņu amata līmeni. Atbilstoši šai sistēmai<br />

pastāvēja 14 pakāpes un pasta staciju pārvaldnieki kā<br />

arī pasta ierēdņi bija iekļauti zemākajā - 14. klasē. Šāda<br />

sistēma Krievijā tika ieviesta 1722. gadā un pastavēja līdz<br />

1917. gadam.<br />

Kurzemes guberņas valde 1825. gadā izstrādāja apjomīgu<br />

projektu, kura ietvaros pie visam guberņas teritorijā<br />

esošajām pasta stacijām tika uzstādīti speciāli informatīvie<br />

stabi, uz kuriem bija norādīts pasta stacijas nosaukums,<br />

kā arī šīs konkrētās pasta stacijas attālums līdz Mītavai,<br />

Sanktpēterburgai un Maskavai. No šī dokumenta varam<br />

uzzināt, ka Drogu pasta stacijai bija 35. kārtas numurs<br />

un, spriežot pēc projekta skicē norādītajiem attālumiem,<br />

no Drogu pasta stacijas līdz Mītavai bija 133½, līdz<br />

Sanktpēterburgai – 739, bet līdz Maskavai – 1246½ verstis.<br />

Plānoto stabu kopējais augstums bija 10 pēdas un 8 un 3/8<br />

colas, kas ir nedaudz vairāk par trīs metriem. 173<br />

M.B.Mellera laikabiedrs, krievu dzejnieks A.Puškins<br />

stāstā “Pasta stacijas uzraugs” ir sekojoši aprakstījis<br />

Attēli 14. un 15.<br />

1825. gada Kurzemes guberņas valdes izstrādātie pasta<br />

staciju identifikācijas stabu projekti.<br />

pasta ierēdņa stāvokli sabiedrībā, darbu un ikdienu: “(..)<br />

Kurš gan nav nolādējis pasta staciju uzraugus, kurš nav<br />

ar viņiem lamājies? Kurš naida liesmās nav pieprasījis<br />

to liktenīgo grāmatu, lai tajā ierakstītu savu bezjēdzīgo<br />

sūdzību par apspriešanu, rupjību un bojājumiem? Kurš<br />

viņus neuzskata par cilvēku izdzimumiem, miroņiem<br />

līdzīgiem vai vismaz Muromas laupītājiem? Bet būsim<br />

godīgi un pacentīsimies nostāties viņu vietā – tad nosodīsim<br />

viņus mazāk. Kas gan ir pasta stacijas uzraugs? 14. klases<br />

moceklis, ko no sitieniem aizsargā viņa pakāpe. Un arī – ne<br />

vienmēr (paļaujos uz savu lasītāju sirdsapziņu). Kāds ir šo<br />

diktatoru, kā tos jokojot dēvē kņazs Vjazemskis pienākumi?<br />

Vai tā nav īsta katorga? Miera nav ne dienu, ne nakti. Visu<br />

naidu, kas krājies ceļā, coļotājs velta stacijas turētājam.<br />

Slikti laika apstākļi, drūms ceļš, stūrgalvīgs važonis, zirgi<br />

lēni – vainīgs stacijas turētājs. Ieejot viņa trūcīgajā mājoklī,<br />

garāmbraucējs viņā veras kā ienaidniekā; labi, ja viņam<br />

drīz izdodas tikt vaļā no nelūgtā viesa; bet – ja nu nebūs<br />

zirgu? Ak dievs, kādas lamas, kādi draudi velsies pār viņa<br />

galvu! Lietū un slapjdraņķī viņam jāskraida pa pagalmu,<br />

putenī un ziemas spelgonī viņš meklē kaut mirkli atpūtas<br />

no satrakotā ceļotāja dusmām. Atbrauc ģenerālis – bailēs<br />

drebošais stacijas uzraugs tam atdot pēdējos divus trijjūgus,<br />

tostarp kurjera zirgus. Ģenerālis aizbrauc, pat paldies<br />

nepateicis. Pēc piecām minūtēm – šķind zvans un feldjēgers<br />

tam met galdā savu ceļa zīmi… Iejutīsimies viņu vietā un<br />

dusmu vietā mūsu sirdis pildīs līdzjūtība… (..)” 174<br />

Lai arī šis A.Puškina stāsta fragments nav rakstīts par<br />

Drogu pasta staciju, bet visticamāk – kādu no Krievijas<br />

iekšzemes guberņu pasta stacijām, tas sniedz priekšstatu<br />

par kopējiem darba pienākumiem un ritmu pasta stacijās<br />

šajā laikā.<br />

Lai arī sākotnēji, salīdzinot senākās kartes ar mūsdienu<br />

kartēm, par kādreizējo Drogu krogu un pasta stacijas<br />

atrašanās vietu tika uzskatīta tagadējā Rīgas Zoo dārza<br />

filiāle, kuras teritorijā atradās Lubniekkrogs (tā ēka ēka<br />

pilnībā tika iznīcināta II Pasaules kara laikā), 20.gs 20.<br />

gados Latvijas armijas vajadzībām izgatavotās kartes<br />

sniedz precīzāku norādi par kādreizējo Lieldrogu kroga<br />

un pasta stacijas atrašanās vietu. Tas atradās aptuveni 1<br />

km uz Skrundas pusi, pirms pagrieziena uz zoodārzu,<br />

aptuveni 100 m no tagadējās Rīgas-Liepājas šosejas trases.<br />

Iztaujājot apkārtējo māju iedzīvotājus, viņi apliecināja, ka<br />

kroga ēka esot bijusi ļoti liela, ap <strong>30</strong> m gara un brīvvalsts<br />

laikā tajā iekārtota pienotava un krejotava. Ēkas esot<br />

nojaukta meloriācijas laikā, 20.gs 60. gados.<br />

Runājot par Martina Benjamina Mellera pēcnācējiem, ir<br />

Attēls 21.<br />

Durbes baznīca 2017. gadā.<br />

Attēls 16.<br />

1825. gada 13. marta Revīzijas komisijas atestāts, kas apliecina M.B.Mellera atbilstību ierēdniecības 14.klasei.<br />

Dokumenta oriģināls atrodas “Eesti Ajaloomuuseum” kolekcijā Tallinā.<br />

198 199

jāatzīmē, ka tie veido trīs nozīmīgus dzimtas atzarus, kas<br />

aprakstīti turpmākajās nodaļās. Anna Šarlote Karolīna<br />

Mellere aizsāk Bresleru-Šmitu dzimtas atzaru, viņas māsa<br />

Anna Šarlote Doroteja Mellere - Dihtu-Berteļu dzimtas<br />

atzaru, bet dēls Karls Gustavs Mellers - Melleru dzimtas<br />

atzaru, kura tiešais pēctecis ir arī šī pētījuma autors Juris<br />

Millers. Katram no šiem atzariem ir veltīta atsevišķa<br />

grāmatas nodaļa, izsekojot dzimtas attīstībai līdz pat<br />

mūsdienām. Ņemot vērā faktu, ka Johans Lēberehts<br />

Eginks ir Mellera pirmās sievas Lovisas Brīviņas dēls, arī<br />

viņam ir veltīta atsevišķa nodaļa.<br />

Attiecībā uz Mellera bērnu kristību ierakstiem Durbes<br />

baznīcas grāmatā un piederību Durbes draudzei jāpiebilst,<br />

ka Durbes draudzes mācītāji sākumā apkalpoja ļoti plašu<br />

novadu, kas pletās no Aizputes līdz Lietuvas robežai pie<br />

Skodas un piederēja pie Durbes baznīcas draudzes, bet<br />

jau 16.gadsimta beigās un 17. gadsimta sākumā nodalīja<br />

Virgu un Krūti. Arī pašu Durbi jau pirms 1573. gada<br />

dalīja tādā veidā, ka vienam mācītājam uzdeva apkalpot<br />

latviešus un otram vāciešus. Katram mācītājam bija sava<br />

māja – pastorāts. Biežās nevienlīdzības abu mācītāju amata<br />

pienākumos noveda tik tālu, ka 1857. gadā abas draudzs<br />

tika no jauna sadalītas divas iespējami vienlīdzīgās daļās –<br />

Ziemeļu un Dienvidu Durbes draudzēs. Ziemeļu Durbes<br />

mācītājs dabūja vācu pastorātu ar draudzes locekļiem<br />

uz ziemeļiem no mācītāja mājas un Ilmājas baznīcu,<br />

bet Dienvidu Durbes mācītājs - latviešu pastorātu ar<br />

draudzes locekļiem uz Dienvidiem no mācītāja mājas<br />

un Bunkas baznīcu. Dievkalpojumi Durbes baznīcā<br />

notika katru svētdienu, mācītājiem mainoties. Bunkā un<br />

Ilmājā tie bija katru otro svētdienu. Viens no mācītājiem,<br />

kurš baznīcā kalpoja laikā, kad tās draudzes locekļi bija<br />

Melleru ģimene, bija Jānis Kristaps Baumbahs (*1742.<br />

†1801.), kurš bija mācītājs Jelgavā, vēlāk Grobiņas<br />

apriņķa prāvests un Durbes vācu draudzes mācītājs. Viņš<br />

bija arī garīgu dziesmu sacerētājs un tulkotājs. Apglabāts<br />

mācītāju kapsētā pie bijušā Durbes Ziemeļu draudzes<br />

pastorāta. 175 Tas nozīmē, ka faktiski Melleru ģimene, lai<br />

arī skaitījās Ziemeļu Durbes draudzē, dievkalpojumus<br />

varēja apmeklēt arī Ilmājas baznīcā, kas bija divreiz<br />

tuvāka par Durbes baznīcu.<br />

Iepriekš vācu pētījumos izteikto apgalvojumu, ka pasta<br />

stacijas apsaimniekošanu vēlāk mantojis Martina<br />

Benjamina Mellera dēls Karls Gustavs Mellers, ir pamats<br />

apšaubīt, pieņemot, ka kopā ar tēvu viņš strādāja vien<br />

līdz 1818. gadam, kad Karls Gustavs Mellers jau strādā<br />

par rakstvedi Tadaiķu muižā. Savukārt 1820. gadā viņš<br />

no Tadaiķiem pārcēlās uz Vecplatones (Alt Platon) muižu<br />

un turpmākie dzimtas dzīves gadi pamatā ir saistīti tieši<br />

ar šo vietu. Savukārt, spriežot pēc 1825. gada Mītavas<br />

Attēls 23.<br />

Adzes kroņa muižas drupas 2016. gada oktobrī.<br />

Attēls 24.<br />

Adzes kapsēta 2016. gada oktobrī.<br />

Kamerātsvaldes revīzijas komisijas veiktās atestācijas, vēl<br />

vismaz 1825. gada martā viņa tēvs Martins Benjamins bija<br />

pasta sistēmas ierēdnis, tātad – saimniekojis Drogu pasta<br />

stacijā.<br />

Agrāk veiktie vācu pētījumu dati liecina, ka 1806.<br />

gadā Mellers kļuvis par Adzes kroņmuižas nomnieku,<br />

saglabājot arī ienesīgo pasta stacijas rūpalu, taču ir<br />

pamats uzskatīt, ka pārcelšanās uz Adzi ir notikusi vien<br />

1819. gadā. Uz to norāda Latvijas Valsts arhīvā atrastajā<br />

dokumentā “Pārskats par Kurzemes guberņas kroņa muižu<br />

saimniecisko stāvokli 1821. gadā” 176 atrodamā informācija<br />

par Adzes kroņa muižu. Te rakstīts, ka tā ietilpa Aizputes<br />

apriņķi, tās vērtība bija <strong>30</strong>21 rublis, muižā strādāja 14<br />

strādnieki, no kuriem 7 bija ar zirgiem un 7 - bez. Līgums<br />

par muižas nomu tika noslēgts 1819. gadā un bija spēkā<br />

līdz 1831. gadam. Visticamāk, šis līgums tika pagarināts,<br />

jo tieši šajā muižā 1834. gadā viņš mira.<br />

Šobrīd nav zināmi iemesli, kādēļ Martins Benjamins<br />

Mellers, nolēma pārcelties uz Adzes muižu un atstāt (?)<br />

pasta stacijas un kroga vadību savam dēlam. Iespējams,<br />

uz šo soli viņu pamudināja vēlme mainīt dzīvesvietu,<br />

kurā īsā laika posmā mira trīs viņa sievas, bet iespējams<br />

– fakts, ka abas Mellera meitas un dēls bija precējušies un<br />

uzsākuši patstāvīgu dzīvi, audžudēls – devies studēt uz<br />

Tērbatu, bet Dinsdurbes muižas ēka, iespējams, bija sliktā<br />

tehniskā stāvoklī, jo ir zināms, ka tā nojaukta un tās vietā<br />

ap 1820.-18<strong>30</strong>. gadu tika uzbūvēta jauna muižas ēka, kas<br />

līdz mūsdienām nav saglabājusies. Spriežot pēc dažādos<br />

dokumentos esošajām norādēm, vismaz 1825./26. gadā<br />

Martins Benjamins Mellers vēl bija saistīts ar pastu.<br />

gados daudzi vietējie no šīs ēkas drupām savām vajadzībām<br />

ņēma sarkanos ķieģelus. Šobrīd Adzes muižas ēkas drupas<br />

ir grūti atrodamas, jo tās neatrodas ceļa malā – līdz tām<br />

jādodas pa reti lietotu nelielu stigu. Citas ar muižas<br />

sadzīvi saistītās ēkas vai to drupas netika konstatētas.<br />

Muižas drupas atrodas netālu no Adzes kapiem, kuros,<br />

visticamāk, atrodas Martina Mellera kaps. Lai arī kapsēta<br />

ir neliela un tajā ir redzamas senu (18.-19. gs) apbedījumu<br />

pēdas, par ko liecina kapu kopiņas un krusti, diemžēl, nav<br />

iespējams konstātēt apbedīto personības, jo apbedījumi<br />

nav identificējami. Netālu no Adzes muižas ēkas (aptuveni<br />

2 km attālumā) šobrīd norit Latvijā vienīgā rūpnieciskā<br />

naftas ieguve. 177<br />

Martins Benjamins Mellers mira 70 gadu vecumā, 1834.<br />

gada 24. maijā Adzes kroņa muižā no gripas saslimšanas<br />

(Schlagfluss) un tika izvadīts no Apriķu baznīcas un<br />

apglabāts <strong>30</strong>. maijā. Iespējams, ka sava brāļa nomātajā<br />

muižā, visticamāk, kā saimniecības vadītāja dzīvoja viena<br />

no Martina Benjamina Mellera māsām Luīze Regīna<br />

Mellere (Loysa Regina Moeller, *7.7.1774. Konigsberg † pēc<br />

1826. [Kurzemē?]).<br />

ATSAUCES:<br />

1. Friedwald Moeller, “Beitrage zur Geneologie des Geschlechts Moeller aus Konigsberg Pr.”, Kleinhof-Tapiau, 1932 S.88<br />

2. Fogele Sarmīte, Johans Lēberehts Egginks, 11.lpp, Rīga, Zinātne, 1994<br />

3. Hoheisel Arthur, Starck Leon, “Der landische Mittelstand in Kurland”, “Baltische Ahnen- und Stammtafeln” Nr. 16, šķirklis “Nr.<br />

1858 Moeller”, Koln 1991<br />

4. http://www.tournet.lv/page.php?id=114 skatīts 2016. gada 24. decembrī<br />

5. Bēms Romis, “Skopie lauri”, “Apceres par Latvijas mākslu simt gados” Rīga, “Zinātne”, 1984,, 67. lpp<br />

6. LVVA 4038. fonds, 2. apraksts, lieta Nr. 2173., 72.-76. lpp<br />

7. LVVA 235. fonds, 5. apraksts, lieta Nr. 89.<br />

8. J.Millera 2016. gada 8.-9. oktobra lauka pētījumu ekspedīcija Kurzemē (Rīva-Saļiena).<br />

9. LVVA, 4028. fonds, 2. apraksts, 2173. lieta, 72-76. lpp<br />

10. Taufzettel von Karl Gustav Moeller, Eesti Ajaloomuseum kolekcija Tallinā, AM.77.1.8.<br />

11. LVVA 235. fonds, 1. apraksts, lieta Nr. 167.,<br />

12. LVVA 4038. fonds, 2. apraksts, 2173. lieta 72.-76.lpp<br />

13. Avots: https://de.wikipedia.org/wiki/Bagge_von_Boo<br />

14. LVVA 4038. fonds, 2. apraksts, 2173. lieta, 72.-76. lpp<br />

15. LVVA 1. fonds, 5. apraksts, 21. lieta<br />

16. Почта // Экономическая история России с древнейших времен до 1861 г.: Энциклопедия. — М.: РОССПЭН, 2009. — Т.<br />

2. — С. 359—364.<br />

17. Attestation des Postmeisters Martin Benjamin Moeller, herausgegeben von der Revisionsexpedition des Livlandischen<br />

Kameralhofes, Eesti Ajaloomuseum kolekcija Tallinā, AM.77.1.8.<br />

18. LVVA 97. fonds, 1. apraksts, 20<strong>30</strong>. lieta<br />

19. А. С. Пушкин., СОБРАНИЕ СОЧИНЕНИЙ. в 10 тт., Т. 5, 86 cтp. Moskva, 1960<br />

20. Uzziņas materials Durbes baznīcā, skatīts 2017. gada maijā.<br />

21. LVVA 5759. fonds, 2. apraksts, 694. lieta<br />

22. J.Millera lauka pētījuma ekspedīcija Kurzemē Pievīka-Adze, 2016. gada oktobris.<br />

Lauka pētījumu ekspedīcijas laikā 2016. gada oktobrī<br />

apsekojot kādreizējo Adzes kroņa muižu, tika konstatēts,<br />

ka no kādreizējās ēkas ir saglabājusies tikai drupu kaudze,<br />

kas aptuveni ļauj konstatēt ēkas kādreizējo apjomu. Tā<br />

bija mūrēta no ķieģeļiem, uz pamata, kas veidots no<br />

laukakmeņiem, klāta ar sarkanu dakstiņu jumtu un<br />

apmesta (iespējams, ar krāsojumu baltā krāsā). Ēku<br />

ieskāva neliels muižas parks, par ko šobrīd liecina īpaši<br />

lielie (iespējams – dižkoku statusam atbilstošie) koki.<br />

Sastaptie vietējie iedzīvotāji stāstīja, ka vēl 1990.-2000.<br />

200 201

ANNA ŠARLOTE KAROLĪNA MELLERE (BRESLERE)<br />

(MOELLER-BRESSLER-SCHMIDT)<br />

Runājot par X paaudzes sieviešu dzīvesgājumu,<br />

salīdzinoši vismazāk informācijas ir par vecāko māsu<br />

Annu Šarloti Karolīnu Melleri (Anna Charlotte Carolina<br />

Moeller (Bressler), *1789. †16.5.1867. Kuldīga (Goldingen))<br />

un viņas ģimeni. Balstoties uz vācu pētījumā norādīto,<br />

ir zināms, ka Anna Šarlote 1806. gada 20. septembrī<br />

Lieldrogas muižā (Gros Drogen, Kalvenes pagasts, tag.<br />

Aizputes novads) salaulājās ar turpat dzimušo [visticamāk<br />

- strādājošo, nevis dzimušo] sava tēva darbinieku, pasta<br />

stacijas kalēju Karlu Ernstu Bresleru (Carl Ernst Bressler,<br />

*1785. †pirms 1867.) – kāzas tika noslēgtas Durbes vai<br />

Ilmājas baznīcā un reģistrētas Durbes Ziemeļu draudzē.<br />

No šī varam secināt, ka Breslers, visticamāk, strādāja<br />

līgavas tēva pasta stacijā, rūpējoties par pasta zirgiem.<br />

Savukārt Annas Šarlotes Karolīnas Melleres miršanas<br />

ierakstā Kuldīgas draudzes baznīcas grāmatā norādīts, ka<br />

viņa mirusi kā atraitne 75 gadu vecumā.<br />

Vienīgās ziņas, kas šobrīd ir atrastas par šo dzimtas<br />

atzaru, ir fakts, ka pati Anna Šarlote Karolīna Mellere ir<br />

mirusi Kuldīgā (viņas nāves ierakstā kā dzimšanas vieta<br />

ir norādīta Biksti), bet Asītes -Priekules draudzes baznīcas<br />

grāmata un Priekules-Asītes privātmuižas dvēseļu revīzija<br />

sniedz informāciju par to, ka līdz 1813. gadam Ernsts Karls<br />

Breslers bija piederīgs šīs muižas ļaudīm un 1813. gada 8.<br />

februārī sastādītajā revīzijas sarakstā ir norādīts, ka viņš,<br />

būdams 29 gadus vecs, šo muižu pameta. Visticamāk,<br />

tieši šis ir brīdis, kad viņa ģimene pilnībā pārcēlās uz<br />

Tadaiķiem.<br />

Savukārt informācija par abu laulībā dzimušajām meitām,<br />

kas atrasta Durbes Ziemeļu draudzes un Asītes-Priekules<br />

draudzes baznīcas grāmatās. No tām uzzinām, ka pārim<br />

piedzima un tika kristītas (X paaudze):<br />

• Šarlotte Mariane Doroteja Breslere (Charlotta<br />

Mariane Dorothea Bressler, *12.01.1807. Tadaiķi<br />

†?), krustvecāki Polas kundze (frau Pohl), Šarlote<br />

Lokatas jaunkundze (Charlotte Lokat), Doroteja<br />

Melleres jaunkundze (jaundzimušās meitenītes<br />

mātes jaunākā māsa), kā arī rakstvedis Johans Volfs<br />

(Johann Wolf).<br />

• Vilhelmīna Karolīna Rozālija Breslere<br />

(Wilhelmina Carolina Rosalia Bressler, *16.11.1808.),<br />

krustvecāki Priekules [XX nesalasāms] Gustavs<br />

Dreslers, viņa sieva Karolīna Dreslere, Priekules<br />

Lēmaņa kundze (Lehmann), Karls Gustavs Mellers<br />

no Drogam, Engel. Kristīta Asītes-Priekules<br />

Attēls 27.<br />

Durbes Ziemeļu draudzes baznīcas 1806. gada laulību<br />

reģistrs.<br />

draudzē.<br />

• Luīza Šarlote Breslere (Louisa Charlotta Bressler,<br />

*12.5.1811.), krustvecāki Otto Magnus Engels<br />

un viņa sieva Sibilla Engel no Dilberken. Marija<br />

Doroteja Boma (Boehm). Visticamāk, Marija<br />

Doroteja bija Martina Benjamina Mellera nelaiķa<br />

sievas Annas Katrīnas Regīnas Bomas māsa vai<br />

māte. Kristīta Asītes-Priekules draudzē.<br />

• Agneta Juliana Breslere (Agnet Juliana Bressler,<br />

*21.10.1813. Tadaiķi †?), krustvecāki Agate Bustavas<br />

jaunkundze (Agate Bustau (?)) un tiesas izpildītājs<br />

Štammers (Stammer).<br />

• Juliāna Vilhelmīne Breslere (Šmite)(Juliana<br />

Wilhelmine Bressler (Schmidt), *1.12.1815.<br />

Tadaiķi †?), krustvecāki muižas grāmatveža sieva<br />

Šēnas [Šoena] kundze (frauentin Schoen), Šēnas<br />

jaunkundze, muižas grāmatvedis Šēns (Gut Disp.<br />

Schoen), kā arī muižas rakstvedis Karls Mellers,<br />

kurš bija bērna mātes jaunākais brālis Karls Gustavs<br />

Mellers. Šajā kristību ierakstā kā vecāku dzīvesvieta<br />

ir norādīta Tadaiķi, kurp jau bija pārcēlies Annas<br />

Šarlotes Karolīnas Melleres brālis Karls Gustavs<br />

Mellers.<br />

Saskaņā ar Apriķu baznīcas grāmatas ierakstu, 1832.<br />

gada 27. septembrī, būdama 17 gadus veca Adzes muižas<br />

arendatora Mellera [Moller] mazmeita, X paaudzes<br />

pārstāve Minna Bressen [šeit uzvārds norādīts kā Bressen,<br />

nevis Bressler] salaulājās ar 29 gadus veco ārzemnieku<br />

Emīlu Gustavu Šmitu (Emil Gustav Schmidt, *1803.<br />

Darmstadt), kurš bija Piltenes aitu fermas inspektors<br />

(Inspector der Steuer-Schäferei zum Amt Pilten). Kā Minna<br />

te domāta Juliāna Vilhelmīne Breslere (*1.12.1815. Tadaiķi<br />

†?). Nav saprotams, kādēļ šajā gadījumā Vilhelmīne ir<br />

norādīta kā Martina Benjamina Mellera mazmeita, nevis<br />

kā savu vecāku meita – iespējams, tādēļ, ka viņas vecāki<br />

šajā brīdī jau varēja būt miruši, vai arī tādēļ, ka līdz<br />

laulībām viņa dzīvojusi pie sava vectēva Adzes muižā.<br />

Emīla Šmita un Juliānas Vilhelmīnes Bresleres laulībā<br />

piedzima (XI paaudze):<br />

• Karls Viljams Martins Šmits (*Carl William<br />

Martin Schmidt, *<strong>30</strong>.8.1833. Piltene), kristīts<br />

Piltenes draudzē.<br />

Visticamāk, laikā līdz 1841. gadam šajā ģimenē bija vēl<br />

kādi pēcnācēji, taču baznīcas grāmatas par laiku no 1834.<br />

līdz 1840. gadam nav saglabājušās. Savukārt ir ziņas, ka<br />

1852. gada 7. septembrī Piltenes draudzē ir laulājies kāds<br />

Teodors Roberts Šmits (Theodor Robert Schmidt) un<br />

Frederike Konstance Kronvalda [?] (Friderike Constance<br />

Kronwald), bet tā paša gada 25. novembrī – Krists Šmits<br />

(Krists Schmidt) un Edde Feldmane (Edde Feldmann).<br />

Ja pirmais ir ar augstu varbūtības pakāpi uzskatāms par<br />

radinieku, tad pēdējais – diez vai.<br />

Attēls 28.<br />

Durbes Ziemeļu draudzes baznīcas 1807.gada kristību<br />

reģistrs.<br />

laulībā bija nodzīvojis 18 gadus. No šīm ziņām var secināt,<br />

ka viņš, visticamāk, apprecējās 1780. gadā, būdams 50<br />

gadus vecs, taču domājams, tās bija viņa otrās laulības [vai<br />

arī norādīts laul’’ībā nodzīvotais laiks līdz sievas nāvei].<br />

Visticamāk, viens no Mihaela Ādolfa Breslera dēliem<br />

bija Georgs Breslers (George Bressler), kurš bija precējies<br />

ar Mariju Elizabeti Heberderlingu (Maria Elisabeth<br />

Heberderling) un kurš Asītes-Priekules baznīcā kristīja<br />

savu dēlu (XI paaudze):<br />

• Ernsts Heinrihs Breslers (Ernst Heinrich<br />

Bressler, *27.10.1831.), krustvecāki E.Jorians<br />

Zinnars (E.Jorian Sinnar), E.Friedrich fon XXribar,<br />

T.Barkoffsky, Muller un viņa sieva.<br />

Tomēr nav izslēgts, ka Georgs Breslers ir paša Karla Ernsta<br />

Breslera līdz šim nezināmais dēls.<br />

Asītes-Priekules draudzes kristību reģistrā ir atrastas<br />

arī ziņas par to, ka 1796. gadā Breslers, kura vārds nav<br />

norādīts, kristīja savu dēlu:<br />

• Ernsts Magnus Breslers (Ernst Magnuss Bressler<br />

*1796.)<br />

Savukārt Aizputes draudzē 1867. gada 12. novembrī ir<br />

reģistrētas Līnas Bresleres un Ernsta Sermuļa laulības.<br />

Līnas Bresleres radniecības saikne pagaidām nav<br />

konstatēta.<br />

Atsevišķas ziņas par Bresleru dzimtai piederīgām<br />

personām ir atrodamas arī Apriķu draudzes baznīcas<br />

grāmatās. Saskaņā ar Apriķu vācu draudzes grāmatā<br />

norādīto informāciju, “Dzintara” krogā (tas atradās<br />

aptuveni 3 km attālumā no Apriķiem, Pāvilostas<br />

virzienā. Vēlāk tas pārveidots par dzīvojamo māju, kas<br />

ieguva nosaukumu “Dzintarnieki”. Šobrīd ēka dabā vairs<br />

neeksistē, tā ir nojaukta.) dzīvoja kāds podnieks, bet vēlāk<br />

– “Dzintaru” kroga krodzinieks Kristofers Breslers (*?<br />

†3.12.1762.), kurš bija precējies ar Mariju Luīzi [Lovisu]<br />

Hessi (Marie Luise [Lovisa] Hess), kas 1764. gadā, būdama<br />

podnieka atraitne, V pēc Trinit, salaulājās ar Kleinšmidtas<br />

(Kleinschmidt) atslēdznieku Dāvidu Fīdrihu Zeidleru<br />

Attēls 29.<br />

Durbes Ziemeļu draudzes baznīcas 1815. gada<br />

kristību reģistrs.<br />

(David Friedrich Seidler).<br />

Kristofu Bresleru mēs teorētiski varam uzskatīt par vienu<br />

no Mihaela Ādolfa Breslera dēliem, kurš varētu būt dzimis<br />

viņa pirmajā laulībā. Savukārt paša Kristofera Breslera un<br />

Marijas Luīzes Hesses laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Meita Breslere (*1749. †1758.), vārds nav zināms,<br />

saglabājies tikai miršanas ieraksts, kurā teikts, ka<br />

1758. gada Lieldienu pirmdienā viņa ir mirusi 9 ½<br />

gadu vecumā.<br />

• Kristofers Breslers (*2.1754. †5.6.1754.), miris<br />

12 nedēļu vecumā, tēvs norādīts kā podnieks.<br />

Savukārt attiecībā uz Ernsta Karla Bresslera izcelšanos,<br />

ar augstu varbūtības pakāpi var izteikt pieņēmumu, ka<br />

viņš piedzima 9 bērnu ģimenē, kuru tēvs bija IX paaudzes<br />

pārstāvis Mihaels Ādolfs Breslers (Michael Adolph<br />

Bressler, *1719. †7.1798.), kurš mira 79 gadu vecumā un<br />

202 203

ANNA ŠARLOTE DOROTEJA MELLERE (DIHTA)<br />

(MOELLER – DICHT – BERTELS)<br />

Martina Benjamina Mellera meita, X paaudzes pārstāve<br />

Anna Šarlote Doroteja Melere (Dihta) (Anna<br />

Charlotte Dorothea Moeller (Dicht), *1791. †pēc 1826.)<br />

1810. gada 20. februārī salaulājās ar vēlāko Kurzemes<br />

guberņas arhitektu Heinrihu Eduardu Dihtu (Heinrich<br />

Eduard Dicht, *1788. Stolpe/Pomm. †pēc 1842.), kurš<br />

Latvijas sabiedrībai ir atstājis bagātu kultūras mantojumu<br />

arhitektūrā.<br />

Par Kurzemes guberņas arhitektu Heinrihu Eduardu<br />

Dihtu ir atrodamas visai skopas ziņas dažos arhitektūrai<br />

veltītos izdevumos, Imanta Lancmaņa pētījumos un divos<br />

enciklopēdiskos izdevumos – Aksela Freja sastādītajā<br />

Baltiešu biogrāfiskajā rādītājā ir norādīti Dihta iespējamie<br />

aktīvās darbības gadi – 1810. -1835. un profesija –<br />

arhitekts 178 , kā arī sniegta norāde uz pirmavotu – Paula<br />

Kampes 1951. gadā Stokholmā izdoto pētījumu par<br />

Livonijas un Kurzemes arhitektiem, būvniekiem un<br />

būvuzņēmējiem laikā no 1400. līdz 1850. gadam.<br />

Šis mašīnrakstā izdotais un pavairotais enciklopēdiskais<br />

izdevums ir turpat vienīgais, kas sniedz (lai arī – atsevišķos<br />

gadījumos – faktoloģiski kļūdainu) plašāku enciklopēdisku<br />

priekšstatu par Heinriha Dihta dzīves gājumu 179 . Tajā<br />

teikts, ka Heinrihs Eduards Dihts ir arhitekts no Stolpes<br />

Tels-Paddernā (Stolpe in Tels-Paddern, šeit domāta –<br />

Tāšu Padure), vēlāk Kurzemes guberņas arhitekts Mītavā<br />

(Jelgavā) laikā no 1814. līdz 1820. gadam. Kampes<br />

norādītajā Dihta izcelsmes vietā ir saskatāma zināma<br />

pretruna, “Tels-Paddern” jeb Tāšu Padure ir kādreizējais<br />

Kalvenes (Kurzemē) nosaukums, bet Stolpe ir domāta<br />

pilsēta Austrumprūsijā, kas mūsdienās zināma kā Slupsk<br />

pilsēta Polijā (pavisam atrodamas septiņas ģeogrāfiskās<br />

vietas ar nosaukumu Stolp). Šo apgalvojumu, kā ticamāko<br />

Dihta ģimenes izcelsmes versiju, apstiprina arī Rundāles<br />

pils vēsturnieks Jānis Baltiņš un direktors Imants<br />

Lancmanis. Jāpiezīmē, ka izņemot Kampi, tieši Imants<br />

Lancmanis ir gatavojis publikāciju par Heinrihu Dihtu,<br />

labojot vairākas Kampes pieļautās faktoloģiskās kļūdas.<br />

Ņemot vērā Kalvenes ģeogrāfisko tuvību kādreizējai<br />

Drogu (Drogen, arī Gros Drogen) pasta stacijai (aptuveni<br />

4 km), kurā saimniekoja Martins Benjamins Mellers<br />

un Dinsdurbes muižai (aptuveni 14 km), kurā pēdējais<br />

dzīvoja līdz 1806. (vai 1819.) gadam, kad parcēlās uz<br />

Adzes (Adsen) kroņmuižu, atstājot saimniekošanu Drogu<br />

pasta stacijā sava dēla Karla Gustava pārziņā, 180 var izteikt<br />

pieņēmumu, ka tieši šeit – Mellera krogā un pasta stacijā<br />

vai tās apkaimē Heinrihs Dihts iepazinās ar Martina<br />

Benjamina Mellera jaunāko meitu Šarloti Doroteju<br />

Melleri (Charlotte Dorothea Moeller). Jāpiezīmē, ka V.<br />

un F.Melleru pētījumā ir norādīts, ka Martins Benjamins<br />

Mellers no Pievīkas muižas pārcēlās uz “Dienshof<br />

(Kurl.)”, taču šāds nosaukums Kurzemes muižu vidū nav<br />

atrodams, no kā, izvērtējot pārējos kontekstuālos faktus,<br />

izdarāms secinājums, ka notikusi pārrakstīšanās kļūda,<br />

kā apmešanās vietu domājot “Diensdorf”, kas ir vāciskais<br />

Dinsdurbes nosaukums. Uz pārrakstīšanās kļūdu<br />

norāda arī dokuments “Kurzemes guberņas “ekzeptu”<br />

(no nodokļiem atbrīvotās personas) saraksts 1798./99. g”,<br />

kurā Embutes pagasta un draudzes sadaļā kā Martina<br />

Benjamina Mellera dzīvesvieta ir norādīta “Diensdorf”<br />

muiža. 181<br />

Kampe norāda, ka 1810. gada 20. februārī Dihts dzīvo<br />

Tāšu Padurē (mūsdienās - Kalvenē) un turpat salaulājas<br />

ar [pasta] stacijas saimnieka Martina [dokumentā<br />

rakstīts Marten] Benjamina Mellera jaunāko meitu Annu<br />

Šarloti Doroteju Melleri no Lieldorgām (Gross Drogen),<br />

gleznotāja Johanna Leberehta Egginka pusmāsu. 182 Šī<br />

informācija nedaudz atšķiras no vācu avotos norādītās<br />

laulību vietas, kas minēta kā Lieldrogas (Gross Drogen), 183<br />

taču Kampe norāda uz savu informācijas avotu – Durbes<br />

baznīcas grāmatu Nr. 3., 210. lpp. Apskatot Latvijas Valsts<br />

vēstures arhīvā atrodamo Durbes Ziemeļu (Nord Durben)<br />

draudzes baznīcas grāmatu par laika posmu no 1796.<br />

līdz 1834. gadam, tās 98. (101.) lpp un 149. lpp (85. lpp)<br />

ir ieraksts, kas apstiprina šo kāzu norisi Durbes baznīcā<br />

1810. gada 20. februārī. 184 Šo faktu kopums ļauj precizēt<br />

laulību reģistrācijas vietu – Durbe, taču neizslēdz iespēju,<br />

ka pašas kāzas tika svinētas Mellera pasta stacijas krogā<br />

vai Dinsdurbes muižā. Turpat Kampe norāda, ka 1810.<br />

Attēls 33.<br />

Jūliusa Dēringa pašrocīgi rakstītais šķirklis par<br />

Heinrihu Eduardu Dihtu.<br />

Attēls <strong>30</strong>.<br />

Heinriha Dihta paraksts uz viena no projektiem.<br />

gadā Dihts ir Tāšu Padures iedzīvotājs, un kristījis savu<br />

pirmdzimto, atsaucoties uz Grobiņas (1812.) un Durbes<br />

(1813.) baznīcu grāmatām.<br />

Durbes Ziemeļu draudzes baznīcas grāmatas 1810.-1813.<br />

gada ierakstos nav atrodams ieraksts par Dihta bērna<br />

kristībām (tāds atrodams 1814. gadā, taču iespējams,<br />

attiecināms uz 1813. gadu, jo atrodas hronoloģiski<br />

nesecīgā vietā). Savukārt Grobiņas vācu draudzes<br />

baznīcas grāmatas 109. lpp ir atrodams ieraksts, par<br />

to, ka šeit kristīts arhitekta Heinriha Eduarda Dihta<br />

un viņa sievas Annas Šarlotes Dorotejas dēls Viljams<br />

Eduards Dihts (William Eduard Dicht), kurš dzimis<br />

1812. gada 28. jūlijā un kristīts 31. jūlijā. 185 Visticamāk,<br />

šis zēns ir miris drīz pēc kristībām, jo 1814. gada Durbes<br />

Ziemeļu draudzes baznīcas grāmatā ir atrodams ieraksts<br />

par to, ka te ir kristīts 1814. gada 28. janvārī dzimušais<br />

Vilhelms Eduards Dihts (Wilhelm Eduard Dicht), kas<br />

pēc būtības ir 1812. gadā dzimušajam zēnam identisks<br />

vārds. Šis ieraksts ir mulsinošs, jo konfrontē ar 1814. gada<br />

Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas kristīto reģistru, kurā<br />

šiem pašiem vecākiem norādīts 1814. gada 20. februārī<br />

dzimušais Aleksandrs Voldemārs Dihts. Nav izslēgts, ka<br />

pārrakstot draudzes grāmatu, ir notikusi pārrakstīšanās<br />

kļūda (mūsu rīcībā ir tikai Jelgavas draudzes baznīcas<br />

grāmatas noraksts, nevis oriģināls) – jo ieraksts ir<br />

fiksēts nevis tā hronoloģiskās atrašanās vietā, bet gan kā<br />

pēdējais, aiz decembrī dzimušo un kristīto saraksta, kas<br />

ļautu izteikt pieņēmumu, ka te domāts nevis 1814., bet<br />

1815. gads. Tomēr J.Dērings, kurš ir vadījies pēc baznīcas<br />

grāmatas oriģināla savos darbos ir norādījis 1814. gadu kā<br />

Aleksandra Voldemāra Dihta dzimšanas gadu.<br />

Vienīgais loģiskais izskaidrojums, ņemot vērā Durbes<br />

Ziemeļu draudzes reģistra nehronoloģiskumu, ir izteikt<br />

pieņēmumu, ka 1814. gadā veiktais ieraksts ir attiecināms<br />

uz 1813. gadā dzimušā zēna kristībām, kas savukārt,<br />

sakrīt ar Kempes atsauci uz Durbes baznīcas grāmatu vai<br />

arī šis ieraksts ir uzskatāms par dublējošu, (kas nav pārāk<br />

raksturīgi) un ir saistīts ar draudzes maiņu, jo neskaidrs ir<br />

jautājums, kādēļ pāris, kurš laulājās Durbes draudzē, savu<br />

pirmdzimto kristīja netālajā Grobiņas baznīcā.<br />

Pārbaudot Dēringa minētos preses avotus, konstatēts, ka<br />

1817. gada 8. septembra laikrakstā “Allgemeine deutsche<br />

Zeitung fur Russland” publicēta ziņa par to, ka Kurzemes<br />

guberņas athitekts Dihts ir iesniedzis apstiprināšanai<br />

zemnieku mājokļu projektu Kurzemei. 190 Savukārt 1820.<br />

Tālāk Kempe kļūdaini norāda, ka pēc 1812. gada Dihts ir gada 10. aprīlī ir kā pirmā ziņa laikrakstā ir publicēts<br />

cēlis Elejas pili, piebilstot, ka viņa ieskatā tas nozīmējis, ka paziņojums par to, ka pēc ķeizara pavēles, par labu<br />

Dihtam bijušas pils būvniecības ģenerāluzņēmēja tiesības. darbu ģenerālgubernātors, marķīzs Pauluči 8. aprīlī ir<br />

nodevis Kurzemes guberņas arhitektam Dihta kungam<br />

Kļūdainais Kampes apgalvojums par Dihtu kā Elejas pils briljanta gredzenu. 191 Kempe norāda, ka gredzens Dihtam<br />

projekta autoru izteikts, pamatojoties uz Jūliusa Dēringa pasniegts, atzinīgi vērtējot viņa profesionālo darbību<br />

kādreizējā Kurzemes Provinces muzeja fondos Mītavā nodegušā Mītavas pils ziemeļu spārna atjaunošanas laikā.<br />

esošā krājuma “Materiāli” 1. sējumu, 205. lpp. Diemžēl, 1816. gada 11. maijā Dihta sastādītā pils atjaunošanas<br />

muzejs un tā krājumi tika iznīcināti II Pasaules kara laikā tāme veidoja 60485 rubļus. 192 Attēli 31. un 32.<br />

1810. gada 20. februāra ieraksts Durbes baznīcas<br />

Ziemeļu draudzes grāmatā par Heinriha Eduarda Dihta un Anettes Šarlotes Dorotejas Melleres laulībām.<br />

204 205<br />

(daļa muzeja fonda ir LVVA), taču šim dokumentam<br />

identisks – Jūliusa Dēringa pašrocīgi rakstīts šķirklis ir<br />

atrodams LVVA. No tā varam konstatēt, ka balstoties uz<br />

dažādos avotos iegūtu informāciju, Dērings ir veidojis<br />

savu Mākslas leksikonu. 186<br />

Šajā Dēringa rakstītajā, Dihtam veltītajā šķirklī lasām:<br />

“Dihts Heinrihs Eduards, Kurzemes guberņas arhitekts.<br />

Gleznotāja Egginka švāģeris Mītavā. Viņš izstrādāja<br />

un iesniedza ģenerālgubernātoram zemnieku mājokļu<br />

uzlabošanas projektu, kas 1817. gada 5. septembrī tika<br />

izskatīts Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības sēdē.<br />

Dihts būvējis Elejas pili (dienvidos no Mītavas), kā arī<br />

daudzas citas pilis un ēkas. 1820. gada 8. aprīlī par savu<br />

dienestu no Krievijas ķeizara D[ihts]. saņēmis vērtīgu<br />

briljanta gredzenu. 1826. g. viņš vadīja Mītavas latviešu<br />

[Sv.Annas] baznīcas atjaunošanu, proti, interjeru.<br />

Dihts apprecēja Amāliju Šarloti Doroteju Melleri<br />

(gleznotāja Eginka pusmāsu). 1814., 20/2 viņam piedzima<br />

dēls Aleksandrs Voldemārs un 1816. 15/5 Karls Ādolfs.<br />

Tāpat viņam ir 1812. 27/7 dzimušais dēls Viljams Eduards.<br />

(avoti: “Allgemeine deutsche Zeitung fur Russland” 1820,<br />

Nr. 87, 1817, N.216).” 187<br />

Izvērtējot šos dokumentus, ir nepieciešams novērst<br />

kļūdas, ko savos darbos pieļāva Kempe un Dērings:<br />

• (1.)Dobeles baznīcas grāmatas ieraksts liecina, ka<br />

Viljams Eduards Dihts ir dzimis nevis 27., bet 28.<br />

jūlijā;<br />

• (2.) Elejas pils celtniecība notika līdz 1812. gadam<br />

un H.Dihta līdzdalība varēja būt tikai atsevišķu pils<br />

ansambļa ēku projektēšanā un celtniecībā.<br />

Meklējot risinājumu šim faktam, savu versiju izvirza<br />

O.Spārītis, kurš norāda, ka, pēc 1812. gada celti Elejas<br />

kompleksa abi parādes korpusi – klēts (t.s. teātris) un<br />

muižkunga māja. J.Dēringa atmiņu materiālos (uz<br />

kuriem atsaucies arī P.Kampe), kā ēku autors minēts<br />

H.E.Dihts. 188 Analizējot Krievijas impērijas arhitektūras<br />

politiku (paraugfasādes, utml. aspektus), Spārītis uzskata,<br />

ka jautājums par Dihta iespējamo līdzdalību atsevišķu<br />

celtņu projektēšanā Elejas muižas ansamblim nebūt nav<br />

atrisināms viennozīmīgi. Tomēr ir zināms pamats uzskatīt,<br />

ka atsevišķu Dihta projektu klātbūtnei Mēdemu kolekcijā<br />

bijā vairāk ierosinošs nekā tieša pielietojuma raksturs. 189

Attēls 34.<br />

Publikācija 1820. gada “Allgemeine deutsche Zeitung<br />

fur Russland” par briljanta gredzena piešķiršanu<br />

H.Dihtam.<br />

Par Kurzemes guberņas arhitektu Dihts kļūst 1813. gada<br />

4. jūlijā, kad no sava priekšteča, arhitekta A.Zērvalda<br />

(A.W.Sehrwald) pārņem 32 celtniecības projektu<br />

uzraudzību. 193 Savukārt kā amata izpildes beigu datumu<br />

Im.Lancmanis norāda 1820. gada oktobri, pieminot, ka<br />

šajā laikā viņa palīgs Vilhelms Leopolds (Wilhelm Leopold)<br />

oficiāli pārņēma viņa pienākumu izpildi, ko faktiski<br />

Leopolds veica jau kopš 1820. gada aprīļa. 194 Iemesls šai<br />

rīcībai bija pavisam prozaisks – mazpilsētās praktizējošu<br />

arhitektu tikpat kā nebija, tapec “kroņa” dienestā esošie<br />

guberņas arhitekti izpildīja arī privātos pasūtījumus. 195<br />

Lai tiktu galā ar daudzajiem darbiem, H.E.Dihts 1819.<br />

gadā prasīja sev par palīgu apstiprināt zīmētāju Vilhelmu<br />

Leopoldu, maksājot viņam 450 rubļu algu gadā. Šī prasība<br />

netika apmierināta, un H.E.Dihts dienestu pameta. 196<br />

Guberņas valde atteikumu pamatoja ar to, ka guberņu<br />

arhitekiem īpaši zīmētāji neesot paredzēti un Kurzemes<br />

guberņa nebūšot izņēmums. 197 Im.Lancmanis ir sniedzis<br />

arī plašāku Dihta personībai raksturojumu: “Dihts<br />

pavisam noteikti nebija mākslinieciski kreatīva personība.<br />

Viņa spēcīgākā puse bija apbrīnojamā jaunāko ideju<br />

“caursišanas” un to realizēšanas spēja – pateicoties savam<br />

enerģiskajam raksturam. Viņš nebija iesūnojis un sakņojies<br />

vietējās tradīcijās, pateicoties kam spēja pārvarēt tās. Viņš<br />

bija ārkārkārtīgi impulsīvs un dažkārt pat pārdrošs.”<br />

Bērzhofas (Bērzmuižas) kroņa muižas nomnieks L.Kazāks<br />

(L.Kasack) min, ka Dihts sevi pazudināja, neveicot viņa<br />

pieprasītās izmaiņas un uzlabojumus Bērzes baznīcas<br />

projektā, kas noveda pie torņa sabrukšanas. Bez šīm<br />

liktenīgajām izmaiņām, mēs vēl būtu pieredzējuši daudzus<br />

šī meistara darbus, uzskata Lancmanis. 198<br />

Heinrihs Eduards Dihts bija arī Jelgavas brīvmūrnieku<br />

ložas loceklis. Jelgavas ložu “Pie trim kronētiem zobeniem”<br />

(“Zu den drei gekrönten Schwertern” jeb “Troix Epées<br />

couronnées”) 1754. gadā esot dibinājuši ietekmīgāko<br />

Attēls 35.<br />

Jelgavas Brīvmūrnieku ložas nams 1943. gadā Ezera<br />

ielā 19, kas celts pēc arhitekta Rastrelli projekta.<br />

Kurzemes dzimtu dēli pēc atgriešanās no studijām Vācijā.<br />

Pirmais ložas meistars bija Kristofs Levins fon Manteifels<br />

(Christoph Lewin von Manteuffel-Szoege), kas jau 1743.<br />

gadā astoņpadsmit gadu vecumā kā students Hallē ticis<br />

uzņemts ložā “Pie trim zelta atslēgām” (“Zu den drei<br />

goldenen Schluesseln”) un kopā ar brāļiem fon Mēdemiem<br />

dibinājis Jēnas ložu “Pie trim zelta rozēm” (“Zu den drei<br />

goldenen Rosen”), kurā vēlāk uzņemti arī kurzemnieki<br />

Ulrihs Johans fon Bērs (Ulrich Johann von Behr) un<br />

Kristofs Fridrihs Neanders (Christoph Friedrich Neander).<br />

Gerts fon Pistolkors (Gert von Pistolkor) piemin, ka<br />

brīvmūrniekos uzņemti savā starpā saradoto Kurzemes<br />

dzimtu (von den Brincken, von Vietinghoff, von Raison, von<br />

Keyserling, Finck von Finckenstein, von der Osten-Sacken,<br />

von Holtey) pārstāvji. Par brīvmūrniecības ietekmi<br />

Kurzemē liecina arī tas, ka Jelgavā dibināta arī otra loža<br />

“Pie trim kronētām sirdīm” (“Trois Coeurs couronnés”),<br />

kura saistās ar afērista Kaliostro vārdu. 199<br />

Franču revolūcijas iespaidā 1794. gadā Krievijas ķeizariene<br />

Katrīna II saviem valstsvīriem brīvmūrniekiem darīja<br />

zināmu, ka tam vairs nav viņas piekrišanas. Lai gan nebija<br />

oficiāla aizlieguma, pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes<br />

pievienošanas Krievijas impērijai, ložas Jelgavā, Aizputē<br />

un Liepājā brīvprātīgi apturēja savu darbību. 1796.<br />

gadā apturētās Jelgavas ložas bibliotēku nodeva Jelgavas<br />

akadēmiskajai ģimnāzijai, kas 1800. gadā saturēja<br />

aptuveni <strong>30</strong> tūkstošus grāmatu. 200 1812. gada kara laikā<br />

1812. gada 4. augustā prūšu virsnieki brīvmūrnieki Jelgavā<br />

nodibināja militāro ložu “Frīdrihs pie tēvzemes mīlestības”.<br />

Attēli 38. un 39.<br />

19. gs sākumā H.Dihta veidotais klēts projekts – gala fasāde un 1. stāva plānojums. Ampīra klēts divos stāvos ar<br />

plānā nolasāmu kolonnu portiku, ar arkas motīva izmantojumu gala ieejas izveidē, kas būtībā ir transformēts<br />

palladio loga motīvs. Projekta oriģināls – Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.<br />

Attēls 36.<br />

Baldones baznīca.<br />

Ķeizara Aleksandra I laikā brīvmūrniecība atkal tika<br />

atļauta, bet, Vidzemes guberņas ģenerālgubernatora,<br />

marķīza Filipa Pauluči 201 (Filipo Pauluči delle Ronkole,<br />

*11.9.1779. Modena, Italy †25.1.1849.) pretestības dēļ ložas<br />

Baltijas provincēs netika atkal atvērtas. Tikai 1815. gada<br />

27. oktobrī, kad izveidojās lielloža “Astrea” Pēterburgā,<br />

Jelgavas loža “Pie trim kronētiem zobeniem” atsāka strādāt<br />

zviedru rituālā. Dažas nedēļas vēlāk, pēc brīvmūrnieku<br />

ierosmes Jelgavā tika dibināta “Kurzemes literatūras<br />

un mākslas biedrība” (“Kurländische Gesellschaft für<br />

Literatur und Kunst”), kas sastāvēja no augstmaņiem un<br />

akadēmiskās ģimnāzijas profesoriem. Kā ložas “Pie trīs<br />

kronētiem zobeniem” brāļi pieminami biedrības dibinātāji<br />

baroni Aleksandrs fon Mēdems, Georgs Fridrihs fon<br />

Felkerzāms, profesors Kārlis Vilhelms Krūze un barons<br />

Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlippenbahs no Pēterburgas<br />

ložas “Pie liesmojošās zvaigznes”. Kurzemes literatūras un<br />

mākslas biedrība turpināja savas regulārās sanāksmes<br />

līdz pat 1939. gadam par spīti 1822. gadā cara izdotajam<br />

dekrētam, kas slēdza brīvmūrnieku ložas. Šo biedrību<br />

uzskata par mūsdienu Latvijas Zinātņu akadēmijas<br />

priekšteci. Heinrihs Eduards Dihts 1818.-1821. gados bija<br />

Jelgavas Jāņa ložas “Zu den drei Gekrönten Schwertern”<br />

brālis. 202 J.H.Voldemāra apkopotajos dokumentos,<br />

izrakstos un piezīmēs par brīvmūrniekiem Kurzemē<br />

1754.-1867. gados ir norādīts, ka Dihts bija otrā grāda<br />

brīvmūrnieks. 203<br />

Par H.E.Dihta projektētajām celtnēm ir atrodamas<br />

liecības dažādos avotos. Tiek minēts, ka viņš projektējis<br />

pilis Tāšu Padures, Laidu, Jaunauces un citās muižās.<br />

Pēc viņa projektiem celta arī Cīravas muižas klēts un<br />

vairākas mācītājmuižas (Iecavā, Salgalē). 204 Tāpat pie viņa<br />

darbiem tiek pieskaitītas Ķekavas un Mežotnes baznīcas,<br />

kā arī Baldones un Bērzes baznīcas, kuras viņš realizējis<br />

tandemā ar arhitektu F.Šulcu.<br />

Attēls 37.<br />

Tāšu Padures muižas kungu nams, kurā šobrīd atrodas<br />

Kalvenes skola.<br />

Fon Korfu (von Korff) ģimenes arhīvā atrodas dokumenti,<br />

kas liecina, ka Tāšu Padures muižas kungu nama<br />

celtniecība notika no 1808. gada līdz 1810. gadam un<br />

arhitekta atlīdzība bija 150 dālderi. 205 Šīs ēkas celtniecība<br />

tiek uzskatīta par Dihta pirmo Kurzemē realizēto projektu,<br />

kas iemiesoja tolaik jaunākās vācu arhitektūras tendences,<br />

kas nav pārsteidzoši, ja ņem vērā apstākli, ka Dihts 1808.<br />

gadā ieradās no Brandenburgas. 206 Bez tam, tieši šīs ēkas<br />

celtniecības laikā Dihts iepazinās un apprecējās ar savu<br />

dzīvesbiedri Annu Šarloti Doroteju Melleri.<br />

Lancmanis norāda, ka LNB fondos esošais Dihta<br />

veidotais klēts projekts varētu būt tapis pēc grāfa Medema<br />

pasūtījuma Elejas muižas kompleksam. 207<br />

Savukārt Jelgavā, līdzās 18. gadsimta 40. gados celtajam<br />

Jelgavas rātsnamam, neatņemama tirgus laukuma<br />

sastāvdaļa bija hercoga Jēkaba kanāls un dīķis, kura ūdens<br />

darbināja dzirnavas. Par Krievijas imperatora Aleksandra<br />

I atvēlētajiem līdzekļiem 1820. – 1822. gadā nobruģēja<br />

laukumu, kanāla vaļējo daļu aizvelvēja un aizbēra. Dzirnavu<br />

dīķa malas nostiprināja ar kaltiem akmeņiem. Te atradās<br />

arī Jelgavas koka apbūvē unikāls celtņu komplekss, kāds<br />

nebija sastopams nekur citur Latvijā - t.s. tirdzniecības<br />

pagalms, jeb ēku kopa, kas trīs rindās savienoja Lielās<br />

ielas sākumu ar tirgus laukumu un Pils ielu, ierobežojot<br />

pilsētas tirgus laukumu. Šī vieta, kas atmiņās palikusi ar<br />

nosaukumu “Kolonādes”, veidoja rosīgu tirdzniecības<br />

centru. Kolonādes uzceltas 19. gadsimta sākumā Kurzemes<br />

guberņas arhitekta Heinriha Eduarda Dihta vadībā. Šo<br />

vēsturisko centra apbūvi izpostīja karadarbība 1944. gada<br />

vasarā. Pēc II pasaules kara bijusī tirgus vieta kļuva par<br />

centrālo laukumu, atjaunojot valsts neatkarību, tas ieguva<br />

nosaukumu “Hercoga Jēkaba laukums”. 208<br />

Dihtam amata pienākumi lika sekot gan Jelgavas, gan<br />

domājams, arī Kuldīgas tirgus laukuma apbūvei. Tāpēc<br />

iespējams, ka ēkas [Kuldīgā] Baznīcas ielā 7 19. gadsimta<br />

pirmajā pusē veiktā pārbūve notikusi arī ar H.E.Dihta<br />

Attēls 45.<br />

H.E.Dihta izstrādātais, bet nerealizētais staļļu projekts.<br />

206 207

Attēli 40., 41., 42. un 43.<br />

Jelgavas tirgus kolonādes 20. gs sākumā un H.E.Dihta zīmētais to projekts.<br />

līdzdalību. 209 Visai uzkrītoša ir ēkas mezonīna frontona<br />

līdzība ar arhitektam hipotētiski piedēvēto Jaunauces pils<br />

frontonu. 210 Jāpiezīmē, ka ēka Kuldīgā, Baznīcas ielā 7 ir<br />

celta 1670. gadā, kas to ļauj uzskatīt par vecāko Kuldīgas<br />

ēku, kas kādreiz piederējusi kādam rātskungam. 211<br />

Pēc Napoleona armijas uzbrukuma 1812. gada 7. jūlija<br />

smagi cietusi bija Iecavas mācītājmuižas dzīvojamā ēka.<br />

H.Dihts tolaik “(..) sastādīja remonta maksas aprēķinu, bet<br />

tā kā četrus gadus vēlāk nekas vēl nebija izdarīts un ēka<br />

atradās neglābjamā stāvoklī, Kurzemes guberņas valde 1817.<br />

gada 17. decembrī pavēlēja viņam steidzami sastādīt plānu<br />

un tāmi jaunas dzīvojamās mājas celtniecībai. Janvārī tas<br />

viss jau bija gatavs. 1818. gada 23. augustā Iecavas mācītājs<br />

E.Kīns noslēdza līgumus ar mūrnieku Dīdrihu Janišēvicu<br />

un namdarmeistaru Ignāciju Kratovski par būvdarbiem,<br />

un 1820. gada septembrī baznīcas priekštāvis fon Heikings<br />

ziņoja guberņas valdei, ka darbi pabeigti. Ēkas pieņemšana<br />

notika tikai nākamā gada augustā, kad jaunais guberņas<br />

arhitekts Frīdrihs Šulcs darbus atzina par nevainojamiem.<br />

Ēka kopumā izmaksāja 10073 rubļus. (..)<br />

Saglabājies arhitekta H.E.Dihta projekts rāda, ka pastorāta<br />

dzīvojamā māja uzcelta ar zināmām izmaiņām. Dihts<br />

savos darbos bija pārāk moderns, pārāk svešāda Kurzemes<br />

videi bija viņa piedāvātā ampīra arhitektūra. Daudzos<br />

gadījumos viņa celtņu projektu iemiesošanas gaitā vietējie<br />

būvmeistari ieviesa nelielus grozījumus, kas jaunbūves labāk<br />

iekļāva vietējos priekšstatos par skaisto arhitektūrā. Iecavā<br />

vispirms netika realizēta īpatnējā jumta izbūves forma,<br />

kas Dihtam iecerēta kā atlika ar lēzenu divslīpju lūzumu.<br />

Izpildītajā izskatā tas tuvojās pierastajam frontona lenķim,<br />

frontons nosacīti iezīmēts ar diviem horizontālajiem dzegas<br />

gabaliem, kas it kā balsta sānu slīpnes. Šādā veidā celtne<br />

vairāk pietuvojās Iecavas pils paraugam un ieejas nišas divu<br />

kolonnu vizuālais apvienojums ar jumta izbūves trīsdalīto<br />

pusloka logu veido to pašu palladiāniskā loga motīvu,<br />

kas vairākās vietās bija redzams pilī. Dzīvojamā ēka bija<br />

celta no koka un apmesta tikai vēlāk, domājams, laikā,<br />

kad celtni pagarināja ziemeļu virzienā, tā laupot fasādes<br />

simetriju. 1844. gadā mācītāja E.Kīna sastādītajā pastorāta<br />

ēku pārskatā, kur prasīts dzīvojamās mājas neatliekams<br />

remonts, tās garums uzrādīts vēl tads pats kā Dihta projektā<br />

– 15 ½ asis. Iekšējais plānojums 20. gs. jau pilnīgi atšķīrās<br />

no Dihta projekta, kurš virtuvi ar manteļskursteni bija<br />

paredzējis novietot ēkas vidū. Iespējams, ka ēkas plānojums<br />

tika izmainīts celtnes pagarināšanas laikā, kad tās vidū<br />

izbūvēja zāli, bet virtuvi pārvietoja uz ziemeļu galu.<br />

H.E.Dihts līdzīgas mācītājmuižu dzīvojamās ēkas<br />

projektējis arī Salgalē, Bauskā; reprezentatīvais ieejas<br />

veidojums ar nišu un divām kolonnām atrodams Kandavas<br />

pastorātā. Tieši šis ēkas tips visvairāk pietuvojas muižu<br />

arhitektūrai un ļauj runāt par pastorātiem, pēc būtības<br />

Attēls 46.<br />

Iecavas mācītājmāja 20. gs sākumā, pēc pārbūves (VKPAI – 1148-25-KM) un 1985. gadā, īsi pirms nojaukšanas<br />

(VKPAI – p-196/1 III).<br />

nelielām mācītāju saimniecībām, kā par muižu miniatūrā.<br />

(..)” 212 Pēc H.Dihta projekta būvētā celtne tika nojaukta<br />

1985. gadā un 2003. gadā šajā vietā uzbūvēja dzīvojamo<br />

māju.<br />

Vēl viens nozīmīgs Dihta veikums ir saistīts ar Napoleona<br />

armijas karagājiena postījumu seku likvidēšanu – pēc<br />

kara hospitāļa aiziešanas no Jelgavas pils 1815. gadā, 1816.<br />

gada 11. maijā pils ziemeļu korpuss izdega, kas guberņas<br />

vadību pamudināja ne tikai ķerties pie izdegušo telpu,<br />

bet visas, tobrīd pamatīgi nolaistās pils atjaunošanas.<br />

Jau novembrī Vidzemes ģeneralgubernātors marķīzs<br />

Filipo Pauluči iesniedza caram Aleksandram I projektu,<br />

kas paredzēja uz Jelgavas pili pārcelt Kurzemes guberņas<br />

pārvaldes iestādes, remonta izmaksas lēšot 109418 rubļu<br />

apmērā.<br />

Lai arī pārējās pils telpu atjaunošanas darbi jau sākās, 1817.<br />

gadā Henrihs Eduards Dihts sastādīja tāmi nodegušās<br />

pils atjaunošanai. Summa gubernātoram likās pārāk liela,<br />

un pagāja pieci gadi, kaulējoties par tās samazināšanu. 213<br />

Tomēr pēc pils ziemeļu spārna atjaunošanas Dihts par šo<br />

darbu saņēma imperatora pateicību – briljanta gredzenu.<br />

Būdams guberņas arhitekts, Dihts ne tikai veica ēku<br />

projektēšanu, bet arī inspektora darbu un sastādīja ēku<br />

aprakstus. Tā piemēram, 1814. gadā viņš aprakstījis Kroņa<br />

cietumu Kandavā. No šī apraksta redzams, ka cietumā<br />

veiktas dažas pārbūves – abos stāvos jau atrodas pa divām<br />

istabām, turklāt pirmajā stāvā viena istaba ir tumša (bez<br />

logiem); pirmajā stāvā atradusies arī virtuve – domājams,<br />

Attēls 44.<br />

Pēc H.E.Dihta projekta uzbūvētā svaru māja Jelgavā.<br />

manteļskurstenī. Apakšējam stāvam bijuši divi, augšējam<br />

- četri logi. Atzīmēts, ka cietums ir ļoti sliktā stāvoklī un<br />

tam nepieciešams remonts. 214 Nav zināms, vai remonts<br />

ticis veikts, taču 1819. gadā Pulvertornis no kroņa īpašuma<br />

kļuva par privātīpašumu. Šajā gadā pilskunga iecirkņi tika<br />

pārdēvēti par apriņķiem, bet Kandava par apriņķa centru<br />

nekļuva, jo Kandavas pilskungs ar pilstiesu un apriņķa<br />

tiesu pārcēlās uz Talsu miestu. 215<br />

Ir arī vairāki darbi, kuri sava stila dēļ tiek “pierakstīti”<br />

Heinriham Dihtam. Tā piemēram, “1817. gadā par<br />

grāfienes Š.Līvenas līdzekļiem [Mežotnē] uzcēla jaunu<br />

[baznīcas] torni, kura augšdaļa bija tikpat vienkārša un<br />

tradicionālajam būvapjomam pieskaņota, cik moderni<br />

veidots bija ieejas portals. Tā druknās Toskāņu kolonnas,<br />

kas balsta smagnēju antablementu, ļauj portalu pierakstīt<br />

Kurzemes guberņas arhitektam Heinriham Eduardam<br />

Dihtam. 1820.-1821. gadā notika arī pašas baznīcas<br />

pārbūve, kuras laikā izbūvēja draudzes telpas, mūra velves<br />

un nomainīja iekšējo iekārtu.” 216<br />

Pateicoties arhitektoniskā stila rokrakstam, Dihtam tiek<br />

piedēvēta arī Bauskas pastorāta ēka, par kuru 1854. gadā<br />

minēts, ka tā ir labā stāvoklī, jo 1845. gadā remontēta. Šī<br />

māja bija celta pēc 1821. gada, kad ugunsgrēks nopostīja<br />

iepriekšējo apbūvi. 1849. gadā uzcelta jauna māla kleķa<br />

kūts, bet koka rija 1853. gadā bijusi sabrukšanas stadijā.<br />

Mācītājmāja bijusi vienstāva ēka, ar divslīpju jumtu, kura<br />

gali nošļaupti, un divstāvu rizalītu centrā, kura otrā stāvā<br />

bija t.s. Palladio tipa logs, bet virs tā trīsstūrveida frontons,<br />

bez dzegas pārrāvuma. Ēkas proporcionālā uzbūve<br />

bijusi nevainojama, detaļu saspēle izsmalcināta, kas liek<br />

domāt par profesionāla arhitekta darbu. Nav izslēgts,<br />

ka arī Bauskā strādājis H.E.Dihts. 217 Tāpat Dihtam tiek<br />

piedēvēta Kandavas luterāņu pastorāta dzīvojamā māja,<br />

kas līdz mūsdienām saglabājusies grausta stāvoklī. Tās<br />

ieejas mezgla arhitektoniskais risinājums pirmajā mirklī<br />

liek domāt, ka ēkas projekta autors varētu būt H.E.Dihts. 218<br />

“Liktenīgā” Dihta kā arhitekta karjerā izrādījās Bērzes<br />

baznīca, kuras torņa celtniecība izrādījās neveiksmīga un<br />

tā sagrūšana ierāva Dihtu ilggadējā tiesvedībā, līdz beidzot<br />

– piespieda viņu klusi pamest Latvijas teritoriju, liedzot<br />

mums iespēju noskaidrot viņa nāves vietu un laiku.<br />

Bērzes baznīca, kā koka baznīca tika celta 1743. gadā,<br />

bet tās vietā 1820. gada 5. maijā tika uzsākta tagadējā<br />

baznīcas ēka celtniecība. 219 Diemžēl, 1821. gada 13. maijā<br />

puspabeigtais baznīcas tornis sabruka – kā tika konstatēts,<br />

dēļ projektā pieļautām aprēķinu kļūdām sienu biezumam.<br />

208 209

Attēls 51.<br />

Ieraksts Rišeljē liceja 40 gadu albumā par celtniecības<br />

komitejas locekli Dihtu.<br />

Atsaucoties uz arhīva materiāliem, Im.Lancmanis šo<br />

notikumu min kā Dihta arhitekta karjeras beigas un<br />

ilggadējas tiesvedības sākumu, kas noslēdzās 1843. gada 2.<br />

martā ar Dihta atzīšanu par vainīgu Bērzes baznīcas torņa<br />

sabrukšanā un 14235 rubļu soda naudas piespriešanu. 220<br />

Lancmanis norāda, ka šo soda naudu Valsts kase nav<br />

saņēmusi, jo Dihts esot pazudis un nesekmīgi meklēts<br />

visā Krievijas Impērijā. 221<br />

1820. gada 6. oktobrī pēc paša vēlēšanās atstājot guberņas<br />

arhitekta amatu 222 , Dihts, domājams, nerēķinājās ar<br />

Bērzes baznīcas torņa sabrukšanu 1821. gada maijā. Pēc šī<br />

notikuma Dihta materiālais stāvoklis būtiski pasliktinājās<br />

(lai arī viņš turpināja darbību kā arhitekts) un viņš tika<br />

iesaistīts divas tiesvedībās.<br />

Neskatoties uz Bērzes baznīcas incidentu, 1821. gada<br />

20. oktobrī pēc paša Dihta lūguma viņam tiek izsniegta<br />

iekšzemes pase ceļošanai uz citām impērijas pilsētām. 223<br />

Viena no tiesvedībām bija ar žīdu Eliasu Hiršu Joffi, kas<br />

sākās 1824. gadā. No 18<strong>30</strong>. gada 24. februāra lūguma<br />

caram varam uzzināt, ka Dihts lūdz nozīmēt viņam<br />

Kurzemes galma virstiesas advokātu Šāku (Schaack)<br />

par viņa advokātu bez maksas, jo jau 1823. gadā, kad<br />

pret Dihtu bijusi izvirzīta apsūdzība sakarā ar iebrukušo<br />

Bērzes muižas baznīcas torni un 1824. gadā, kad sākusies<br />

viņa tiesāšanās ar žīdu Eliasu Hiršu Joffi, Kurzemes galma<br />

virstiesa bija nozīmējusi Dihtam bezmaksas advokātu<br />

– advokātu Finku (Finck), kurš tagad ir miris. Dihta<br />

materiālais stāvoklis, salīdzinot ar 1823. un 1824. gadu<br />

nav uzlabojies, bet gan pasliktinājies. 224<br />

27.februārī šis lūgums tika apmierināts – advokāts Šāks<br />

tika nozīmēts par Dihta aizstāvi bez maksas, tomēr gala<br />

spriedums Dihtam nebija labvēlīgs - 1831. gada <strong>30</strong>. aprīlī<br />

Kurzemes galma virstiesa piesprieda Dihtam samaksāt<br />

182 rubļus žīdam Joffem. 225<br />

Otra tiesvedība ir saistīta ar Bērzes baznīcas torņa<br />

sabrukšanu un tā ilga līdz 1843. gadam, kas šobrīd ir<br />

tiesvedības Dihts esot devies bēgļu gaitās, lai izvairītos no<br />

soda, taču šī pētījuma laikā jaunatklātie dokumenti ļauj Arhīva dokumentos minēts, ka pārvaldnieces<br />

cietokšņa lielkaujām. 231 atrastas.<br />

apgalvot, ka Dihts neslēpās, bet turpināja savu darbību ne pienākumus Anette Šarlotte Mellere pildījusi līdz 1826.<br />

tikai Kurzemes guberņā, bet arī citviet.<br />

gada 18. septembrim, kad mēnesi pirms sava jaunākā dēla<br />

piedzimšanas Dihti, iespējams, pārceļas uz Jaunsessavas<br />

Tā piemēram, 1838. gadā Sanktpēterburgā tika publicēts (Neu Sessau) muižu - šāds secinājums izdarāms no<br />

viņa darbs “Ieteikumi krievu krāsns uzlabošanai” pāra jaunākā dēla dzimšanas ieraksta. Šajā laikā Dihtu<br />

(“Наставление к улучшению русской печи”), kas esot ģimene ir Dobeles baznīcas vācu draudzes (nevis līdzās<br />

kļuvusi ļoti populāra.<br />

muižai esošās Sesavas draudzes) locekļi, un Dobeles<br />

baznīcā laikā no 1823. līdz 1826. gadam ir kristīti Amālija<br />

No 1838. gada 18. maija līdz 1842. gada 15. jūlijam viņš Karolina Oktāvija Dihta (*<strong>30</strong>.10.1822.), Jūlija Vilhelmīne<br />

bija 8.kategorijas arhitekts Odesā un piedalījās Rišeljē Matilde Dihta (*1.6.1824.), Eiženija Johanna Aleksandra<br />

liceja jaunā korpusa celtniecībā, par ko liecina ieraksts Dihts (*9.6.1825.) un Fridrihs Vilhelms Nikolajs Dihts<br />

liceja 40 gadu jubilejai veltītajā izdevumā, kas publicēts (*29.10.1826.).<br />

Odesā, 1857. gadā. 227<br />

Tādejādi saskaņā ar šobrīd konstatētiem dokumentāliem<br />

Savā leksikonā Kempe norāda, ka laikā no 1814. gada pierādījumiem – ierakstiem baznīcu grāmatas dzimšanas<br />

līdz 1821. gadam Dihts Mītavā kristījis sešus bērnus, reģistros, Heinriha Eduarda Dihta un Annas Šarlotes<br />

Attēls 50.<br />

t.s.k. dēlus Vilhelmu, Eduardu un Voldemāru, 228 taču par Melleres laulībā ir dzimuši deviņi vai 10 bērni (atkarībā<br />

Rišeljē liceja ēka Odesā, kuras celtniecības komitejā<br />

šī apgalvojuma precizitāti ir pamats šaubīties, jo Jelgavas no tā, vai pirmie divi tiek uzskatīti par vienu un to<br />

strādāja Dihts.<br />

baznīcu grāmatās ir atrodami tikai četru šajā laika posmā pašu, vai diviem dažadiem zēniem). Dažādos avotos<br />

pēdējā dokumentālā liecība par Dihta dzīvi – pēc šī tiesas<br />

dzimušu bērnu dzimšanas un kristību ieraksti. Lai arī ir atrodamas nelielas ziņas par Dihta bērnu dzīves<br />

sprieduma ziņas par viņu vairs nav atrodamas.<br />

no šāda apgalvojuma varētu secināt, ka Dihtam bija seši gājumu. Galvenokārt tās atrodamas Austrumu un<br />

bērni, to precīzo skaitu noteikt ir sarežģīti – šobrīd atrastie Dienvidaustrumu Eiropas studiju institūta (Institut fur<br />

Viens no mīklainākajiem dokumentiem, kas saistīts ar<br />

ieraksti baznīcas grāmatās, liecina, ka dzīvojot Tāšu Ost- und Sudosteuropaforschung) publicētajā vācbaltu un<br />

Dihtu ir viņa sievas Dorotejas 1823. gada 22. marta vēstule<br />

Padurē, 1812. gadā pāris laidis pasaulē savu pirmdzimto vācu izcelsmes personu apkopotajā radītājā, ko veidojis<br />

ģeneralgubernātoram. 226 Pirmkārt, uz šīs vēstules Dihta<br />

dēlu Viljamu Eduardu (*28.7.1812.), kurš kristīts Grobiņas Eriks Amburgers, 232 kā arī Krievijas adrešu kalendāros<br />

sieva ir norādīta kā “atraitne”, lai gan viņas vīrs ir dzīvs<br />

(nevis Durbes) baznīcā.<br />

un citos izdevumos. Kopumā dažādu baznīcu grāmatās<br />

un kā liecina baznīcu grāmatas, turpmākajos gados abi<br />

Tomēr arhīvu materiāli mums uzdod pagaidām ir konstatēti sekojoši ieraksti par Dihta bērniem (X<br />

laiž pasaulē vēl trīs bērnus. Otrkārt, vēstulē tiek norādīts,<br />

neatbildētus jautājumus, jo 1814. gada Durbes Ziemeļu paaudze):<br />

ka Doroteja ir “astoņu bērnu māmiņa”. Šis ir mīklainākais<br />

draudzes kristīto bērnu sarakstā ir atrodams ieraksts par<br />

apgalvojums vēstulē, jo saskaņā ar baznīcu grāmatu<br />

Vilhama Eduarda kristībām – šoreiz ierakstā jau norādīts,<br />

• Viljams Eduards Dihts (William Eduard Dicht,<br />

ierakstiem, līdz 1823. gada 22. martam Dihta ģimenē<br />

ka Dihts ir “guberņas arhitekts”. Ja pieņemam, ka šis ir *1812. Gros Drogen †1812.), visticamāk, miris kā<br />

bija dzimuši seši bērni. Rūpīgāk iepazīstoties ar konkrēto<br />

otrais Dihtu bērns, tas nozīmētu, ka pirmais ir miris kā zīdainis. Par viņa krustvecākiem kļuva Nikolaus fon<br />

dokumentu, jāizsaka pieņēmums, ka vārds “atraitne” ir<br />

zīdainis. Abos ierakstos tikai daļēji sakrīt krustvecāki, kas Korfs no Tāšu muižas (Nicolaus v. Korff aus Telsen),<br />

norādīts kļūdaini, iespējams, vēlākos gados, kad konkrētais<br />

savukārt liecina par to, ka iespējams, runa ir par diviem Agnesa fon Korfa (Agnesa v. Korff), Doroteja<br />

dokuments ir nokļuvis arhīva fondos. Vēstulē Dihta sieva<br />

dažādiem kristību gadījumiem. Kādēļ viens un tas pats fon Koskull (Dorothea von Koskull), kapteiņa<br />

vēršas pie ģeneralgubernātora ar lūgumu palīdzēt, jo<br />

(?) bērns ir kristīts divas reizes un dažādās baznīcās – Andrejevska sieva Anete fon Andrejevska (Anette<br />

ilgstošās tiesvedības dēļ viņas vīrs ir zaudējis iespēju pelnīt<br />

pagaidām nav skaidrs.<br />

von Andrejewsky), Doktora Krauzes sieva (Frau<br />

naudu iztikai Mītavā. Sava vīra profesionālo problēmu dēļ<br />

Doctorin Krause), ķirurgs Šikmans (Chirurgus<br />

viņa ar ģimeni bija spiesta pamest Mītavu un pārcelties<br />

Pārceļoties uz Jelgavu (kur, visticamāk, Dihta ģimene, Schicman) un viņa sieva An.Vilhelmīne Šikmane<br />

uz lauku muižu [Rumbenhof], kuras nomai viņas ģimenei<br />

atbilstoši tās sociālajam statusam, dzīvoja pašā pilsētā, (An.Wilh.Schicman).<br />

vairs nav līdzekļu. Viņa arī norāda, ka muižas īpašnieks<br />

nevis ārpus tās), Dihtu ģimene kļuva par Mītavas<br />

• Vilhelms Eduards Dihts (Wilhelm Eduard Dicht,<br />

nav atdevis viņai parakstītos līgumus. Tomēr jautājums<br />

Sv.Trīsvienības pilsētas vācu (Mitau St.Trinitatis Stadt, *1813. †?), plašāku ziņu nav.<br />

par vēstulē minētajiem astoņiem bērniem joprojām ir<br />

deutsche) draudzes locekļiem, tādēļ šajā baznīcā ir<br />

• Aleksandrs Voldemārs Dihts (Alexander<br />

neatbildēts.<br />

kristīti Aleksandrs Voldemārs Dihts (*20.2.1814.), Karls Woldemar Dicht, *20.2.1814. Jelgava †?) 1835. gadā<br />

Ādolfs Dihts (*1.1.1816.), Heinrihs Oskars Teodors Dihts kļuvis par virsnieka kandidātu (Fahnrich), 1836.<br />

Ilggadējā tiesvedība Dihtam izrādījās nelabvēlīga – tiesa<br />

(*20.12.1819.) un Anna Luīze Antonija Dihta (*1.2.1821.). – apakšleitnantu, 1838. – leitnantu, vēlāk Štāba<br />

piesprieda Dihtam sodu. Līdz šim tika uzskatīts, ka pēc šīs<br />

kapteini (pakāpes piesķiršanas gads nav zināms) un<br />

Savukārt pēc guberņas arhiteta karjeras beigām Dihta 1848. gadā viņš bija kapteiņa pakāpē. 1845. un 1848.<br />

Attēli 48. un 49.<br />

ģimene pamet Jelgavu, un visticamāk, pārceļas uz gados strādājis Tambovā, guberņas celtniecības<br />

Kandavas mācītājmuiža ap 1900. un 2005. gadu.<br />

Rumbas muižu (Rumbenhof), kur Doroteja Dihta kļūst komisijā par ceļu būves inženieri.<br />

par Aleksandram fon Mēdemam piederošās muižas<br />

• Karls Ādolfs Dihts (Carl Adolph Dicht, *1.1.1816.<br />

pārvaldnieci. 229<br />

Jelgava †?) 1836. gadā kļuva par virsnieka<br />

kandidātu (Fahnrich), 1837. – apakšleitnantu, 1838.<br />

Par Rumbenhofu - Rumbas jeb Rumbenes muižu varam – leitnantu, vēlak - kapteini (pakāpes piesķiršanas<br />

atrast ziņas, ka tā ir bruņinieku lēņa muiža mūsdienu gads nav zināms). Strādāja par ceļu inženieri 12.<br />

Džūkstes pagastā, Tukuma rajonā, netālu no jaunās ceļu iecirknī.<br />

Rīgas - Liepājas šosejas, kas piederēja Medemu dzimtai.<br />

• Heinrihs Oskars Teodors Dihts (Heinrich<br />

1912. gadā muižu veidoja 580 ha muižas zemes un 472 ha Oskar Theodor Dicht, *20.12.1819. †27.10.1867.<br />

zemnieku zemes. LR agrārreformas laikā muižas zemes tika Sanktpēterburga) 1840. gadā kļuva par virsnieku<br />

īpašniekiem konfiscētas un sadalītas jaunsaimniecībās, (apakšleitnants), 1845. gadā – par leitnantu, bet<br />

bet muižas centrs ar neatsavināmo zemes daļu (50 ha), vēlāk – Štāba kapteini un ceļu būves inženieri<br />

palika Medemu ģimenes īpašumā līdz 1939. gadam. 2<strong>30</strong> Irkutskā (1845.-1852.) Kopš 1854. gada strādājis<br />

Mūsdienās ir saglabājušās divas alejas, kas ved uz bijušo Sanktpēterburgas-Varšavas dzelzceļa būves<br />

muižas centru. Muižas parka teritorijā izveidota piemiņas kancelejā. Miris 47 gadu vecumā Sanktpēterburgā<br />

vieta Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem. Muižas ēkas tika 1867. gada 27. oktobrī, apglabāts Novodevičas<br />

nopostītas II Pasaules kara laikā un no ēkām pāri palicis klostera kapsētā. Ziņas par krustvecākiem un viņa<br />

nav pilnīgi nekas. Te notika viena no pēdējām Kurzemes iespējamiem pēcnācējiem un ģimeni pagaidām nav<br />

210 211

Attēli <strong>30</strong>8 un <strong>30</strong>.<br />

1812. gada 31. jūlija ieraksts Grobiņas baznīcas vācu draudzes grāmatā par Heinriha Eduarda Dihta un viņa sievas<br />

Annas Šarlotes Dorotejas pirmā dēla Viljama Eduarda dzimšanu 1812. gada 28. jūlijā un kristībām un 1814.<br />

gada ieraksts Durbes baznīcas Ziemeļu vācu draudzes grāmatā par Heinriha Eduarda Dihta un viņa sievas Annas<br />

Šarlotes Dorotejas otrā dēla Vilhelma Eduarda kristībām.<br />

Attēls 312.<br />

1821. gada ieraksts Mītavas Sv.Trīsvienības baznīcas<br />

vācu draudzes grāmatā par Heinriha Eduarda Dihta<br />

un viņa sievas Annas Šarlotes Dorotejas meitas Annas<br />

Luīzes Antonijas dzimšanu.<br />

Attēls 312.<br />

1821. gada ieraksts Mītavas Sv.Trīsvienības baznīcas<br />

vācu draudzes grāmatā par Heinriha Eduarda Dihta<br />

un viņa sievas Annas Šarlotes Dorotejas meitas Annas<br />

Luīzes Antonijas dzimšanu.<br />

• Anna Luīze Antonija Dihta (Bertels) (Anna<br />

Louise Antonia Dicht (Bertels), *3.4.1821. Jelgava<br />

†20.10.1896. Sanktpēterburga), skat. tālāk Bertels<br />

dzimtas atzaram veltīto nodaļu [citos avotos viņas<br />

dzimšanas gads minēts “ap 1818.”, taču tam nav<br />

atrasti dokumentāli pierādījumi].<br />

• Amālija Karolīna Oktāvija Dihta<br />

(Šternneheima) (Amalia Caroline Octawia<br />

Dicht (Sternenheim), *31.10.1822. †29.11.1892.<br />

Sanktpēterburga), par krustvecākiem kļuva<br />

guberņas sekretāra fon Lisovska (von Lissowsky)<br />

sieva, Viņa Ekselence Landhofmeister fon<br />

Mēdems (von Medem), grāmatvedis Macevskis<br />

(Macziewsky) un Mellera kungs [visticamāk –<br />

Martins Benjamins Mellers]. Viņa apprecējās ar<br />

Frīdrihu Šternenheimu (Friedrich Sternenheim,<br />

1822. †1878.), plašāku ziņu nav.<br />

• Jūlija Vilhelmīne Matilde Dihta (Julie<br />

Wilhelmine Mathilde Dicht, *1.6.1824. †?), par<br />

viņas krustvecākiem kļuva Doroteja Breslere<br />

[jaundzimušās mātes māsa], Dr. Otto [visticamāk,<br />

kāds ārsts Otto], Šnē kungs (Schnee) [jaundzimušās<br />

mātes brāļa sievas Jūlijas Sofijas Melleres, dzim.<br />

Šnē tēvs Zamuels Šnē (Samuel Schnee)] un Mellera<br />

kungs [Martins Benjamins Mellers vai viņa dēls<br />

Karls Gustavs Mellers]. Plašāku ziņu nav.<br />

• Eiženija Johanna Aleksandra Dihta (Ļvova)<br />

(Eugenie Johanna Alexandra Dicht (Львов),<br />

*9.6.1825. †15.5.1908.), krustvecāki – Melleres<br />

kundze, dzim. Šnē (Moeller, geb. Schnee), Bresleres<br />

kundze, dzim. Mellere (Bressler, geb. Moeller), kā<br />

arī Martins Benjamins Mellers.<br />

• Frīdrihs Vilhelms Nikolajs Dihts (Friedrich<br />

Wilhelm Nicolai Dicht, *29.10.1826. Jaunsessavas<br />

muiža †?), par krustvecākiem kļuva pasta komisārs<br />

von Mellers [Martins Benjamins Mellers], pasta<br />

komisārs Šēns (Schoen) no Tadaiķiem [Karls<br />

Heinrihs Šēns], kā arī rātskungs Štengels (Stengel)<br />

ar savu dzīvesbiedri. Ir zināms, ka 1834. gadā<br />

Frīdrihs Vilhelms Nikolajs Dihts kļuva par<br />

virsnieka kandidātu (Fahnrich), 1835. gadā –<br />

par apakšleitnantu, 1836. gadā – par leitnantu,<br />

1845. gadā – par kapteini, 1848. gadā – majoru<br />

un visbeidzot – pulkvežleitnantu. Laikā no 1845.<br />

līdz 1855 gadam strādāja 3. ceļu būves iecirknī,<br />

bet 1858 gadā – Saratovas ceļu būves komisijā.<br />

Precējies ar Mariju Baronovu (Мария Баронова),<br />

citu ziņu pagaidām nav.<br />

Par X paaudzes pārstāves Eiženijas Johannas<br />

Aleksandras Dihtas (Ļvovas) (*9.6.1825. †15.5.1908.)<br />

likteni internetā, 233 ar atsauci uz enciklopēdisku<br />

izdevumu 234 ir izdevies atrast informāciju, ka viņa<br />

1846. gada 15. februārī salaulājās ar Kolēģijas<br />

sekretāra, Novotoržas apriņķa (Новоторжский Уезд)<br />

muižniecības pārstāvja (1824.-1839.) Sergeja Ļvova<br />

(Сергей Львов, *Калуга, †Новоторжский Уезд) 235 un<br />

viņa sieas Tatjanas Poltarackas (Татьяна Полтарацкая)<br />

dēlu, Ulānijas pulka (Уланского полка) leibgvardes<br />

majoru Ivanu Ļvovu (Иван Львов, *26.8.1808.<br />

Новоторжский Уезд †7.10.1851. Москва), kurš gāja<br />

bojā divkaujā. Šajā laulībā ir dzimuši (XI paaudze):<br />

• Dmitrijs Ļvovs (Дмитрий Львов, *6.1.1847.<br />

[*25.12.1846.] †?),<br />

• Tatjana Ļvova (Zagražskaja) (Татьяна Львов<br />

(Загряжскaя), *10.6.1848. [*29.5.1848.] †?)<br />

Par šiem XI paaudzes pēctečiem ir zināms, ka Dmitrijs<br />

Ļvovs bija precējies ar Annu Jazikovu (Анна Язикова),<br />

bet viņa māsa Tatjana Ļvova – ar Alekseju Zagrjažski<br />

(Алексей Загряжский). Citu ziņu par šī atzara pēctečiem<br />

pagaidām nav.<br />

Atsaucoties uz Kuldīgas un Dobeles baznīcu grāmatām,<br />

Kempe norāda, ka laikā no 1823. līdz 1828. gadam<br />

Dihts dzīvojis Kuldīgā un Dobelē, kur viņš kristījis savus<br />

bērnus. 236 Pārbaudot abu pilsētu vācu draudžu baznīcas<br />

grāmatas, bērnu kristīšana ir konstatēta tikai Dobelē, bet<br />

Kuldīgas vācu draudzes miršanas reģistrs glabā ierakstu<br />

par to, ka Kuldīgā 1835. gada 19. decembrī 54 gadu<br />

vecumā ir miris Stolpē dzimušais arhitekts Ludvigs Dihts<br />

(Ludwig Dicht). 237 Iespējams, Kempe kļūdaini atsaucies<br />

uz šo ierakstu.<br />

No šī ieraksta varam secināt, ka Heinriham ir bijis brālis<br />

Ludvigs Dihts, kurš arī strādāja par arhitektu. Saistībā<br />

ar Ludvigu Dihtu ir atrasts ieraksts Valtaiķu draudzes<br />

baznīcā, kas norāda, ka Amāliju Lilija Freimane (Amalie<br />

Lilie Freiman) un Teofīls Ludvigs Dihts (Teophilus<br />

Ludwig Dicht) ir laiduši pasaulē dēlu Ludvigu Amandu<br />

Traugotu (Ludwig Amandus Traugott, *16.9.1836. †?) 238 ,<br />

kurš ir dzimis tieši deviņus mēnešus pēc sava tēva nāves.<br />

Attēls 310.<br />

1814. gada ieraksts Mītavas Sv.Trīsvienības baznīcas<br />

vācu draudzes grāmatā par Heinriha Eduarda Dihta un<br />

viņa sievas Annas Šarlotes Dorotejas dēla Aleksandra<br />

Voldemāra dzimšanu.<br />

Attēls 311.<br />

1816. gada ieraksts Mītavas Sv.Trīsvienības baznīcas<br />

vācu draudzes grāmatā par Heinriha Eduarda Dihta un<br />

viņa sievas Anetes Šarlotes Dorotejas dēla Karla Ādolfa<br />

dzimšanu.<br />

Imants Lancmanis savulaik izvirzīja hipotēzi (no kuras<br />

arī pats vēlāk atteicies), ka “mistiskais” Ludvigs Dihts<br />

varētu būt pats Heinrihs Dihts, kurš dēļ Bērzes baznīcas<br />

incidenta “mainīja identitāti”, 239 taču šie atklājumi<br />

Kuldīgas un Valtaiķu baznīcas grāmatās šo hipotēzi<br />

apgāž, jo pierāda, ka Ludvigs Dihts bija cits cilvēks, kurš<br />

miris 1835. gadā, t.i. – pirms H.E.Dihts līdzdarbojas<br />

Odesas liceja celtniecībā (1838.-1842.) un pirms viņš<br />

izdeva grāmatu Sanktpēterburgā (1838.). No arhīvā esošā<br />

dokumenta “Billet”, kas izsniegts 1813. gada 16. janvārī<br />

Mītavā secināms, ka tieši šajā laikā te ieradies Ludvigs<br />

Dihts, kura uzturēšanās atļauja pagarināta tā paša gada<br />

19. maijā un 21. augustā. 240 Kurzemes Bruņniecības<br />

arhīvā, kas mūsdienās atrodas Mārburgā, ir atrodami<br />

Laidu muižas ēku projekti, kas parakstīti ar “L.Dicht”, bet<br />

stilistiski līdzinās H.E.Dihta rokrakstam. Tāpat arhīvos ir<br />

atrasts 1828. gada 13. jūlijā L.Dihta parakstītais Aizputes<br />

apriņķa Vangas muižas ēku projekts. 241<br />

I.Lancmanis norāda, ka līdz šim pēdējais H.E.Dihta<br />

zīmētais baznīcu projekts ir viņa projektētā Heiligen Aa<br />

(tagadējā Šventoja (Sventāja) Lietuvā) baznīca, kuras<br />

projekts tika apstiprināts Sanktpēterburgā 1821. gada 20.<br />

septembrī, bet baznīcas celtniecība noritējusi 1822.-1824.<br />

gados. 242<br />

Attēls 321.<br />

1836. gada ieraksts Valtaiķu baznīcas draudzes<br />

grāmatā par Ludviga Amanda Traugota Dihta<br />

dzimšanu.<br />

Attēls 320.<br />

1835. gada ieraksts Goldingenas (Kuldīgas) baznīcas<br />

vācu draudzes grāmatā par arhitekta Ludviga Dihta<br />

miršanu.<br />

212 213<br />

Attēli 315. un 316.<br />

1823. gada 22. janvāra ieraksts Dobeles baznīcas vācu<br />

draudzes grāmatā par Heinriha Eduarda Dihta un<br />

viņa sievas Anettes Šarlotes Dorotejas meitas Amālijas<br />

Karolīnas Oktāvijas Dihtas dzimšanu 1822. gadā.<br />

Attēls 317.<br />

1824. gada ieraksts Dobeles baznīcas vācu draudzes<br />

grāmatā par Heinriha Eduarda Dihta un viņa sievas<br />

Anettes Šarlotes Dorotejas meitas Jūlijas Vilhelmīnes<br />

Matildes Dihtas dzimšanu.<br />

Attēls 318. un 319.<br />

1825. gada ieraksts Dobeles baznīcas vācu draudzes<br />

grāmatā par Heinriha Eduarda Dihta un viņa sievas<br />

Anettes Šarlotes Dorotejas meitas Eiženijas Johannas<br />

Alakesandras Dihtas dzimšanu un1826. gada ieraksts<br />

Dobeles baznīcas vācu draudzes grāmatā par Heinriha<br />

Eduarda Dihta un viņa sievas Anettes Šarlotes<br />

Dorotejas dēla Frīdriha Vilhelma Nikolaja Dihta<br />

dzimšanu.

ATSAUCES:<br />

1. “Baltischer Biographischer Index”, sastādītājs Axel Frey, 1 sējums, 167.lpp, Munchen, Saur, 1999. ISBN 3-598-33848-1<br />

2. “Lexikon Liv- und Kurlandischer Baumeister, Bauhandwerker und Baugestalter von 1400 -1850”, sastādītājs Paul Campe, 387.-388.<br />

lpp, Stockholm, 1951<br />

3. Friedwald Moeller, Walter Moeller, “Beitrag zur Geneologie des Geschlechts Moeller aus Konigsberg/Pr”, “Altprusische<br />

Geschlechterkunde Familienarhiv” nr.21, S.181, 1967, ar labojumu par Karlu Dītrihu – Karlu Gustavu<br />

4. LVVA, 4038. fonds, 2. apraksts, 2173. lieta. “Kurzemes guberņas „ekzemptu“ (no nodokļiem atbrīvotās personas) saraksts. 1798. /<br />

99. g.:, 72. un 76. lpp<br />

5. “Lexikon Liv- und Kurlandischer Baumeister, Bauhandwerker und Baugestalter von 1400 -1850”, sastādītājs Paul Campe, 387.-388.<br />

lpp, Stockholm, 1951<br />

6. Friedwald Moeller, Walter Moeller, “Beitrag zur Geneologie des Geschlechts Moeller aus Konigsberg/Pr”, “Altprusische<br />

Geschlechterkunde Familienarhiv” nr.21, S.186, 1967<br />

7. LVVA 235. fonds, 1. apraksts, lieta nr. 18, Durbes Ziemeļu draudzes baznīcas grāmata, 98. (101. lpp)<br />

8. LVVA 235. fonds, 1. apraksts, lieta nr. 62, Grobiņas vācu draudzes baznīcas grāmata, 109. lpp<br />

9. LVVA 5759. fonds, 2. apraksts, lieta nr. 1015, “Ostbaltisches Künstlerlexikon” von Julius Döring bearbeitet. I. Bd. A bis G., S. 141.<br />

10. LVVA 5759. fonds, 2. apraksts, lieta nr. 1015, “Ostbaltisches Künstlerlexikon” von Julius Döring bearbeitet. I. Bd. A bis G., S. 141.<br />

11. Spārītis Ojārs, “Dažas Mēdemu dzimtas projektu kolekcijas rosinātas pārdomas Latvijas klasicisma arhitektūras jautājumos”,<br />

“Elejas pils”, Rīga, Rundāles pils muzejs, 1992., 110.-116.lpp<br />

12. Spārītis Ojārs, “Dažas Mēdemu dzimtas projektu kolekcijas rosinātas pārdomas Latvijas klasicisma arhitektūras jautājumos”,<br />

“Elejas pils”, Rīga, Rundāles pils muzejs, 1992., 110.-116.lpp<br />

13. “Allgemeine deutsche Zeitung fur Russland” Nr 216., 1817. gada 8. septembris, 1.lpp.<br />

14. “Allgemeine deutsche Zeitung fur Russland” Nr 87., 1820. gada 10. aprīlis, 1.lpp.<br />

15. “Lexikon Liv- und Kurlandischer Baumeister, Bauhandwerker und Baugestalter von 1400 -1850”, sastādītājs Paul Campe, 387.-388.<br />

lpp, Stockholm, 1951<br />

16. Lancmanis Imants, ““Der kurlandische Gouvernementsarchitekt Heinrich Eduard Dicht”, Studien zur Kunstgeschichte un Estland<br />

un Lettland”, Hamburger Gesprache, Hehft 14, S. 137.-152., Kiel 1995<br />

17. Lancmanis Imants, “Der kurlandische Gouvernementsarchitekt Heinrich Eduard Dicht”, Studien zur Kunstgeschichte un Estland<br />

un Lettland”, Hamburger Gesprache, Hehft 14, S. 137.-152., Kiel 1995<br />

18. “Kuldīga arhitektūra un pilsētbūvniecība”, Kuldīgas pilsētas pašvaldība, 2013., 321.-322.lpp<br />

19. Lancmanis Imants, “Der kurlandische Gouvernementsarchitekt Heinrich Eduard Dicht”, Studien zur Kunstgeschichte un Estland<br />

un Lettland”, Hamburger Gesprache, Hehft 14, S. 137.-152., Kiel 1995<br />

20. LVVA, 97. Fonds, 1. apraksts, 1800. lieta, 94. lpp<br />

21. Lancmanis Imants, “Der kurlandische Gouvernementsarchitekt Heinrich Eduard Dicht”, Studien zur Kunstgeschichte un Estland<br />

un Lettland”, Hamburger Gesprache, Hehft 14, S. 137.-152., Kiel 1995<br />

22. Avots: http://www.masonicum.lv/index.php?p=8564&lang=1464&pp=12106, skatīts 2016. gada 5. oktobrī<br />

23. Garber Klaus, Kloke Martin, “Kulturgeschichte der Baltischen Lander in der Fruen Neuzeit: Mit einem Ausblick in die Moderne”,<br />

Tubingen, 2003. S.596<br />

24. Skat. https://lv.wikipedia.org/wiki/Filips_Pauluči<br />

25. Серков А. И. Русское масонство, 1731—2000. Энциклопедический словарь. — Москва, 2001<br />

26. LVVA 640. Fonds, 3. Apraksts, 794. lieta<br />

27. Enciklopēdija “Latvijas mākslas vēsture”, Pētergailis, 2001., 161.-165.lpp ISBN 9984-33-045-1<br />

28. LVVA 1100. Fonds,13. apraksts, 820. lieta, 187. lpp<br />

29. Lancmanis Imants, “Der kurlandische Gouvernementsarchitekt Heinrich Eduard Dicht”, Studien zur Kunstgeschichte un Estland<br />

un Lettland”, Hamburger Gesprache, Hehft 14, S. 137.-152., Kiel 1995<br />

<strong>30</strong>. Lancmanis Imants, “Der kurlandische Gouvernementsarchitekt Heinrich Eduard Dicht”, Studien zur Kunstgeschichte un Estland un<br />

Lettland”, Hamburger Gesprache, Hehft 14, S. 137.-152., Kiel 1995<br />

31. Avots: http://news.lv/Jelgavas-Vestnesis/2015/06/04/tirgus-laukums-jelgava skatīts 2016. gada 6. oktobrī<br />

32. “Kuldīga arhitektūra un pilsētbūvniecība”, Kuldīgas pilsētas pašvaldība, 2013., 321.-322.lpp<br />

33. Spārītis Ojārs, “Dažas Mēdemu dzimtas projektu kolekcijas rosinātas pārdomas Latvijas klasicisma arhitektūras jautājumos”,<br />

“Elejas pils”, Rīga, Rundāles pils muzejs, 1992., 110.-116.lpp<br />

34. Avots: http://kuldiga.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx/bibliographic?id=44318&c=2#annotation skatīts 2016. gada 7. oktobrī.<br />

35. Lancmanis Imants, “Iecavas muiža”, Rundāles pils muzejs, 2001., 32.-33.lpp ISBN 9984-9098-8-3<br />

36. Lancmanis Imants, “Jelgavas pils”, Zinātne, 2006., 81.-82.lpp<br />

37. LVVA, 6999. fonds, 44. apr., 491. Lieta, 78.lpp<br />

38. LVVA, 97. fonds, 1. apr., 59. lieta, 47. lpp.<br />

39. “Mežotnes muiža”, 1993., 38.lpp<br />

40. Zilgalvis Jānis “Mācītājmuižas Latvijā”, Elpa, 2002., 104.-108..lpp<br />

41. Zilgalvis Jānis “Mācītājmuižas Latvijā”, Elpa, 2002., 104.-108..lpp<br />

42. Enciklopēdija “Latvijas pagasti”, Preses nams, 2001., 123.lpp, ISBN 9984-00-412-0<br />

43. LVVA 586. Fonds, 3. Apraksts, <strong>30</strong>8. Lieta un 97. Fonds, 1. Apraksts, 125. lieta<br />

44. Lancmanis Imants, “Der kurlandische Gouvernementsarchitekt Heinrich Eduard Dicht”, Studien zur Kunstgeschichte un Estland<br />

un Lettland, Hamburger Gesprache”, Hehft 14, S. 137.-152., Kiel 1995<br />

45. LVVA 96. Fonds, 1. Apraksts, 4708. lieta<br />

46. LVVA 412. Fonds, 5. Apraksts, 284. lieta<br />

47. LVVA 581. Fonds, 1. Apraksts, 644. lieta<br />

48. LVVA 581. Fonds, 1. Apraksts, 644. lieta<br />

49. LVVA 1. Fonds, 6. Apraksts, 4126. lieta<br />

50. Mihņevičs Iosif “Istoričeskij obzor sorokaletija Rišeļjebskago liceja s 1817 po 1857 god.”, Odesa, 1857., 23. lpp<br />

51. “Lexikon Liv- und Kurlandischer Baumeister, Bauhandwerker und Baugestalter von 1400 -1850”, sastādītājs Paul Campe, 387.-388.<br />

lpp, Stockholm, 1951<br />

52. LVVA 586. Fonds, 1. Apraksts, 1703. lieta<br />

53. Avots: http://vesture.eu/index.php/Rumbenhof Skatīts 2016. gada 10. oktobrī<br />

54. Avots: http://manasvietas.blogspot.de/search?updated-max=2015-10-08T18:36:00%2B03:00&max-results=7&reverse-paginate=true<br />

skatīts 2016. gada 10. oktobrī<br />

55. Avots: http://dokumente.ios-regensburg.de/amburger/tabellen/D.htm “Erik – Amburger - Datenbank”, Institut fur Ost- und<br />

Sudosteuropaforschung, skatīts 2016. gada 5. oktobrī<br />

56. Skat. http://ru.rodovid.org/wk/Запись:160239<br />

57. Руммель В. В., Голубцов В. В. Родословный сборник русских дворянских фамилий. — С.-Петербург: Издание А. С.<br />

Суворина, 1886. — Т. 1. — С. 580. — 627 с. -<br />

58. Ļvovu dzimtas apraksta digitālā versija - http://www.runivers.ru/bookreader/book10055/#page/582/mode/1up<br />

59. “Lexikon Liv- und Kurlandischer Baumeister, Bauhandwerker und Baugestalter von 1400 -1850”, sastādītājs Paul Campe, 387.-388.<br />

lpp, Stockholm, 1951<br />

60. LVVA 235. fonds, 2. apraksts, lieta Nr. 1120, “Kuldīgas vācu draudze”<br />

61. LVVA 235. fonds, 2. apraksts, lieta Nr. 2284, “Valtaiķu draudze”<br />

62. Lancmanis Imants, “Der kurlandische Gouvernementsarchitekt Heinrich Eduard Dicht”, Studien zur Kunstgeschichte un Estland un<br />

Lettland”, Hamburger Gesprache, Hehft 14, S. 137.-152., Kiel 1995<br />

63. LVVA 4. fonds, 7. apraksts, 240. lieta<br />

64. Lancmanis Imants, “Der kurlandische Gouvernementsarchitekt Heinrich Eduard Dicht, Studien zur Kunstgeschichte un Estland un<br />

Lettland”, Hamburger Gesprache, Hehft 14, S. 137.-152., Kiel 1995<br />

65. Lancmanis Imants, “Der kurlandische Gouvernementsarchitekt Heinrich Eduard Dicht”, Studien zur Kunstgeschichte un Estland<br />

un Lettland”, Hamburger Gesprache, Hehft 14, S. 137.-152., Kiel 1995<br />

214 215

HEINRIHA EDUARDA DIHTA PĒCTEČI – BERTELU DZIMTAS<br />

ATZARS<br />

BERTELS – HOLDOV – BELELJUBSKY - PTASHNIKOV - ASMUS - MENSHOI<br />

Arhitekta Heinriha Eduarda Dihta pēcteču - Bertels<br />

dzimtas zara pārstāvju dzīvesgājumu ir pētījusi, apkopojusi<br />

un aprakstījusi pētniece Radmila Heintca (Радмила<br />

Хайнц), kura savā manuskriptā norāda Heinriha Dihta<br />

tēvavārdu – Karls Dihts 243 (Carl Dicht), taču nemin avotu,<br />

no kurienes ir šīs ziņas. Saskaņā ar viņas veikto pētījumu,<br />

šis ir pagaidām vienīgais no visiem Heinriha Eduarda<br />

Dihta pēcteču dzimtas atzariem, kura pārstāvji dzīvo vēl<br />

mūsdienās.<br />

Šī dzimtas atzara aizsācēja ir X paudzes pārstāve Anna<br />

Luīze Antonija Dihta (Bertels) (Anna Louise Antonia<br />

Dicht, *3.4.1821. Jelgava †20.10.1896. Санкт-Петербург).<br />

Atsevišķis avotos viņas dzimšanas gads minēts “ap 1818.”,<br />

taču tam nav atrasti dokumentāli pierādījumi. Anna Luīze<br />

Antonija Dihta Vitebskā apprecējās ar tolaik tur strādājošo<br />

dāņu izcelsmes ārstu Heinrihu Kristiānu Bertelu 244<br />

(Heinrich Christian Bertels, *15.11.1789. Flensburg<br />

†18.7.1847. Витебск). Šī norāde ļauj izteikt pieņēmumu,<br />

ka ap 1840. gadu arī viņas tēvs Heinrihs Dihts uzturas<br />

Vitebskas guberņā.<br />

Berteļa senči ir skolotāji, Dānijas pilsoņi – vectēvs<br />

Kristians Daniels Bertels (Christian Daniel Bertels) bija<br />

skolotājs, bet tēvs Johans Dāvids Bertels (Johann David<br />

Bertel, *25.9.1766. Altona †4.3.1837. Fleinsburg) strādāja<br />

par skolotāju Altonā, sarakstīja daudzas reliģiska satura<br />

grāmatas un nodibināja skolu Fleinsburgā. Pats Heinrihs<br />

Kristiāns Bertels ieguva ārsta izglītību Gotingenā<br />

(Gottingen), Leipcigā un Kopenhāgenā, kur 1823. gada<br />

4. septembrī saņēma medicīnas kandidāta grādu. Bija<br />

rakstnieks, strādāja Kopenhāgenas slimnīcā. 1823. gadā<br />

tika izraudzīts par Veimāras Mineroloģijas biedrības<br />

biedru. Pirms ierašanās Krievijā paspēja publicēt Martina<br />

Lutera (Martin Luther) biogrāfiju un savas dzejas krājumu<br />

(1817.) 245 .<br />

Pateicoties Krievijas Impērijas ģenerālkonsula<br />

nozīmējumam, 18<strong>30</strong>. gada 14. jūnijā kļūst par kuģa<br />

“Dvina” ārstu un strādā uz tā līdz 7. septembrim. Pēc<br />

ierašanās Krievijā, kļūstot par tās pavalstnieku, 18<strong>30</strong>. gadā<br />

pieņēma vārdu Andrejs Ivanovičs. 1831. gada 20. jūnijā<br />

viņš nokārtoja ārsta eksāmenu Medicīnas-ķirurģijas<br />

akadēmijā un sāka strādāt Vitebskā – ģimnāzijā un<br />

skolotāju seminārā, kā arī izveidoja savu privātpraksi.<br />

Ir zināms, ka viņš bija Vitebskas gubernātora kņaza<br />

Dolgorukova ģimenes ārsts. Ir ziņas, ka pirms laulībām ar<br />

Annu Luīzi Antoniju Dihtu viņš 1839. gadā bija precējies<br />

ar Amāliju Lukašēvicu (Амалия Лукашевич). Heinriha<br />

Kristiāna Bertela vārds ir minēts 1835., 1851. un 1854.<br />

gada Krievijas mediķu sarakstos.<br />

Annas Luīzes Antonijas Dihtas un Heinriha Kristiāna<br />

Bertela laulībā piedzima četri bērni (XI paaudze):<br />

• Eduards Karls Bertels (Eduard Karl<br />

Bertels, *28.1.1841. Витебск †4.3.1899.<br />

Санкт-Петербург),<br />

• Heinrihs Bertels (Heinrich Bertels, *11.12.1841.<br />

Витебск †20.12.1903. Санкт-Петербург),<br />

• Aleksandrs Nikolajs Bertels (Александр<br />

Николай Бертельс, *1843. Витебск †22.3.1896.<br />

Санкт-Петербург),<br />

• Oskars Vilhelms Bertels (Oskar Wilhelm Bertels,<br />

*24.10.1844. Витебск †23.5.1919.), skat viņam<br />

veltīto nodaļu.<br />

Ņemot vērā to, ka Heinrihs Kristiāns Bertels nomira 48<br />

gadu vecumā, viņa atraitne ar abiem vecākajiem, tobrīd<br />

sešus gadus vecajiem dēliem Eduardu Karlu Bertelu<br />

un Heinrihu Bertelu pārcēlās uz Sanktpēterburgu. Trīs<br />

gadus vecais Aleksandrs Nikolajs Bertels līdz sešu gadu<br />

vecumam tika audzināts Vitebskas vicegubernātora<br />

Veļikopoļska ģimenē, bet visjaunākais – Oskars Vilhelms<br />

Bertels tika uzticēts atraitnes māsai (nav precīzākas<br />

informācijas – kurai no trim māsām – Amālijai Karolīnei<br />

Šternenheimai, Jūlijai Vilhelmīnei Dihtai vai Eižēnijai<br />

Johannai Aleksandrai Ļvovai). Šādu faktu savā biogrāfijā<br />

ir minējis Aleksandrs Nikolajs Bertels. 246<br />

Pateicoties Vitebskas gubernatora, kņaza Dolgorukova<br />

un iekšlietu ministra Laiska gādībai, Anna Luīze Antonija<br />

Bertels tika pieņemta darbā Gatčinas bāreņu institūtā<br />

par bērnu pansionāta vadītāju. Drīz vien uz turieni viņa<br />

paņēma pie sevis arī savus abus jaunākos bērnus.<br />

XI paaudzes vecākais dēls Eduards Karls Bertels<br />

(Eduard Karl Bertels, *28.1.1841. Витебск †4.3.1899.<br />

Санкт-Петербург), kurš Krievijā dēvēts arī par Eduardu<br />

Andrejeviču, mācījās Sanktpēterburgas 1. Ģimnāzijā, ko<br />

absolvēja 1859. gadā ar zelta medaļu, tādejādi iegūstot<br />

tiesības studēt fizikas-matemātikas zinātņu fakultātē, taču<br />

1861. gadā universitāte tika slēgta un 1862. gadā Eduards<br />

Karls Bertels iestājās Medicīnas – Ķirurģijas akadēmijā un<br />

kļuva par ārstu (augstskola Sanktpēterburgā reizē ar brāli<br />

Aleksandru Nikolaju tika absolvēta 1867. gadā). Pēc ārsta<br />

diploma iegūšanas viņš tika nosūtīts uz 21. Artilērijas parka<br />

Maskavas pulka kara hospitāli, kur viņš aizrāvās ar tobrīd<br />

jaunās sifilisa zemādas ārstniecības metodes ar sulēmu<br />

izpēti un pilnveidošanu. 1869. gada nogalē viņš izstājās<br />

no militārā dienesta un pārcēlās uz Ļesnoju, kur strādāja<br />

turpmākos četrus gadus. 1873. gadā viņš nokārtoja ārsta<br />

eksāmenu un kļuva par ārpilsētas slimnīcas ordinātoru,<br />

vienlaikus ļoti aizraujoties ar ķirurģijas jautājumiem.<br />

Kā ķirurgs 1878. gadā viņš tika nosūtīts uz Karsas 58.<br />

hospitāli (domājams – Karsa Kaukāzā, tagadējās Turcijas<br />

teritorijā), taču ķirurģisko pacientu vietā viņam nācās<br />

apkarot tīfa epidēmiju, kas smagi skāra visu medicīnisko<br />

personālu. Pats palicis tīfa neskarts, drīz vien viņs tika<br />

nosūtīts uz Argadanu. Pēc atgriešanās, laikā no 1879. līdz<br />

1881. gadam bija ārpilsētas slimnīcas jaunākais ordinātors<br />

ķirurģijā, bet nākamajā gadā kļuva par Tehnoloģiskā<br />

institūta ārstu. Ir saņēmis vairākus apbalvojumus – Sv.<br />

Staņislava 3. šķiras un 2. šķiras ordeņus, Sv. Annas 3.<br />

šķiras ordeni un Sv. Vladimira 4. šķiras ordeni.<br />

1. janvārī kļuva par pamatu mantojamā muižniecības<br />

titula piešķiršanai Bertelu dzimtai - pamatojoties uz<br />

Valdošā senāta Heraldikas departamenta (Департамент<br />

Герольдии Правительствующего Сената) 1893.<br />

gada 4. novembrī pieņemto lēmumu, par muižniecības<br />

titula saņemšanu, kas tapis, ņemot vērā 1893. gada<br />

3. martā pieņemto Sanktpēterburgas muižniecības<br />

deputātu sanāksmes lēmumu (постановление<br />

Санкт-Петербургского Дворянского Депутатского<br />

Собрания) par valsts padomnieka (Статского<br />

Советника) Eduarda Bertela un viņa dēlu kolēģijas<br />

sekretāra (Коллежскoго Секретаря) Andreja un<br />

Jevgēņija iekļaušanu Muižniecības Radurakstu grāmatas<br />

trešajā daļā, 1916. gada 29. septembrī tika pieņemts<br />

lēmums par Bertelu dzimtas ģerboņa skiču izstrādi. Pēc<br />

nepilna gada - 1917. gada 21. jūnijā tika apstiprināts<br />

mākslinieka Serebrjakova (Серебряков) veidotais Bertelu<br />

dzimtas ģerbonis ar šādu ģerboņa aprakstu: “Vairogs ir<br />

sadalīts četrās daļās. Pirmajā un ceturtajā zelta laukā ir<br />

debeszilas lauvas galvas ar sarkanām mēlēm. Otrajā un<br />

trešajā debeszilajā laukā ir trīs zelta trejlapas. Vairogu<br />

vainago bruņinieku ķivere ar kroni un trīs strausa spalvām<br />

- divām zelta (ārmalās) un vienu debeszilu (centrā). sānos<br />

- apmetnis zeltīts ar zilu oderi un zils ar zeltītu oderi.”<br />

Ģerboni bija paredzēts publicēt 17. sējumā, kurš tā arī<br />

netika izdots.<br />

1869. gadā Eduards Karls Bertels salaulājās ar Veru<br />

Holodovu (Вера Холодова), kuras tēvs Nikolajs Holodovs<br />

(Николай Холодов) bija Kolēģijas sekretārs. Šis dzimtas<br />

atzars ir interesants ar to, ka Veras Holodovas pusmāsas<br />

Varvaras Višņegradskas (Варвара Вишнеградская *1861.<br />

†1921.) un viņas vīra, diriģenta un pianista Vasīlija<br />

Stafonova (Василий Стафонов*1852. †1918.) meita,<br />

gleznotāja un rakstniece Anna Knipere-Timerjova (dzim.<br />

Stafonova) 247 (Aнна Книппер-Тимеревa (Стафоновa),<br />

*18.7.1893. Кисловодск, †31.1.1975. Москва) bija admirāļa<br />

un Baltgvardu armijas komandiera Aleksandra Kolčaka<br />

(Александр Колчак, *16.11.1874. Санкт-Петербург<br />

†7.2.1920. Иркутск) faktiskā dzīvesbiedre laikā no<br />

1918. gada beigām līdz 1920. gada janvārim. Aleksandra<br />

Kolčaka un Annas Kniperes-Timerjovas attiecības ir<br />

plaši atspoguļotas 2008. gada Krievijas mākslas filmā<br />

“Aдмирал” (“Admirālis”).<br />

Paša Eduarda Karla Bertela un Veras Holodovas laulībā<br />

piedzima trīs bērni (XII paaudze):<br />

• Olga Bertels (Beleļubskaja) (Ольга Бертельс<br />

(Белолюбская), *1872. †?), precējusies ar Finanšu<br />

ministrijas Tirdzniecības un manufaktūras<br />

Attēls 323.<br />

Anna Knipere-Timerjova.<br />

Tieši Sv.Vladimira 4. šķiras ordeņa saņemšana 1892. gada<br />

216 217<br />

Attēls 322.<br />

Eduards Karls Bertels.<br />

departamenta Kolēģijas sekretāru Nikolaju<br />

Beleļubski (Николай Белолюбский, *1869. †pēc<br />

1915.). Beloļubsku dzimtas vēsture ir izpētīta<br />

līdz 17. gadsimta vidum, bet plašāku ziņu par šīs<br />

ģimenes pēcnācējiem pagaidām nav.<br />

• Jevgēņijs Bertels (Евгений Бертельс,<br />

*13.12.1890. Санкт-Петербург †7.10.1957.<br />

Москва),<br />

• Nadežda Bertels (Надежда Бертельс), plašāku<br />

ziņu nav.<br />

XII paaudzes pārstāvis Dr.philol. Jevgēņijs Bertels, 248<br />

(Евгений Бертельс, *13.12.1890. Санкт-Петербург<br />

†7.10.1957. Москва) pateicoties savai apdāvinātībai, ieguva<br />

Attēli 324, 325.<br />

Jevgēņijs Bertels<br />

un viņam uzstādītais kapa piemineklis.

trīs augstākās izglītības - mūzikā, tiesību zinātnēs (1914.<br />

gadā Sanktpēterburgas universitātē) un filoloģijā .249 1920.<br />

gadā viņš absolvēja Petrogradas Universitātes Austrumu<br />

valodu nodaļas Irānas filoloģijas katedru un kļuva par<br />

PSRS ZA Āzijas muzeja līdzstrādnieku, veicot šo darbu<br />

līdz mūža galam. Vēlāk šis muzejs tika pārveidots par<br />

PSRS ZA Austrumu studiju institūtu. Studiju laikā Bertels<br />

veica tukojumus izdevniecībai “Vispasaules literatūra”<br />

(“Всемирная литература”). Viņš strādāja par profesoru<br />

Ļeņingradas Valsts universitātē, bija orientālists un<br />

specializējās Irānas un Turkmēnijas kultūru izpētē. Viņam<br />

bija plašas zināšanas Persijas, Tadžikijas un Turkmēnijas<br />

literatūrā, kā arī pētījumi par sufismu un sufi literatūru.<br />

1925. gadā Bertels pirmo reizi tika arestēts – pret viņu tika<br />

safabricēta lieta par it kā Francijas labā veiktu spiegošanu.<br />

Iespējams, tas bija saistīts ar to, ka Bertels bija viens no<br />

“Islāma encikolēdijas” pirmā izdevuma 250 līdzautoriem.<br />

Šī enciklopēdija tika izdota laikā no 1913. līdz 1938.<br />

gadam angļu, vācu un franču valodās. Lietas izbeigšanu<br />

izdevās panākt tikai pēc zinātnes sabiedrības iejaukšanās.<br />

1928. gadā Bertels kļuva par Ļeņingradas Universitātes<br />

profesoru, bet nedaudz vēlāk – filoloģijas zinātņu doktoru.<br />

1939. gadā viņš kļuva par PSRS Zinātņu akadēmijas<br />

korespondētājlocekli, bet 1941. gada 19. septembrī Bertels<br />

tika apcietināts un vainots pretpadomju rīcībā - padomju<br />

varas iestādes ar lielām aizdomām raudzījās uz vācu<br />

izcelsmes pilsoņiem, kuri dzīvoja PSRS teritojā, bet jo īpaši<br />

- aplenktajā Ļeņingradā. Tomēr pēc diviem mēnešiem viņš<br />

tika atbrīvots un II Pasaules kara laikā strādāja Vidusāzijā,<br />

kā PSRS ZA Uzbekijas filiāles Valodniecības un literatūras<br />

vēstures institūta zinātniskais līdzstrādnieks, kur 1944.<br />

Attēls 322.<br />

1916. gadā izstrādātais un apstiprinātais Bertels<br />

dzimtas ģerbonis.<br />

gadā viņam tika piešķirts “Uzbekijas PSR nopelniem<br />

bagātā zinātnes darbinieka” tituls. Pēc II Pasaules kara<br />

viņš pārcēlās uz Maskavu.<br />

1944. gadā viņš kļuva par Irānas ZA korespondētājlocekli,<br />

1951. gadā – par Turkmēnijas, bet 1951. gadā – par<br />

Damaskas Arābu Zinātņu akadēmijas locekli. Par savu<br />

monogrāfiju “Nizami” 1948. gadā viņš saņēma PSRS<br />

Valsts prēmiju. Tāpat viņš tika apbalvots ar Ļeņina ordeni<br />

un Darba sarkanā karoga ordeni. Laikā no 1960. līdz<br />

1965. gadam Maskavā tika izdota viņa darbu izlase trīs<br />

sējumos (“Izbrannije trudi”) 251 , kopumā viņš ir sarakstījis<br />

ap <strong>30</strong>0 zinātnisko publikāciju. 2017. gadā viņa darbs par<br />

azerbaidžāņu autoru Nizami tika izdots angļu valodā un<br />

tika prezentēts Londonā, Leigtonas muzejā (Leighton<br />

House museum). 252<br />

Jevgēņijs Bertels bija precējies ar Vasīlija Ptašņikova<br />

(Василий Пташников) meitu Veru Ptašņikovu (Вера<br />

Пташникова, *1891. †1969.) un šajā laulībā piedzima<br />

divi dēli (XIII paaudze):<br />

• Dmitrijs Bertels (Дмитрий Бертельс,<br />

*24.8.1917. Санкт-Петербург †25.9.2005.<br />

Санкт-Петербург),<br />

• Andrejs Bertels (Андрей Бертельс, *6.2.1928.<br />

Санкт-Петербург †23.2.1995.).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Dmitrijs Bertels (Дмитрий<br />

Бертельс, *24.8.1917. Санкт-Петербург †25.9.2005.<br />

Санкт-Петербург) bija precējies ar Nadeždu (Надежда,<br />

*1927. †2012.). Viņam bija nepabeigta augstākā izglītība<br />

(arābu valodniecība, spealizācija – Irānas valodniecība un<br />

kultūra), jo 1941. gadā viņš, būdams 5. kursa students tika<br />

arestēts. 1941. gada 15. septembrī Čeļabinskas rajona tiesa<br />

piesprieda viņam 7 gadus “Darbu labošanas nometnē”, ar<br />

Attēls 326.<br />

Dmitrija Bertela kapa piemineklis.<br />

tiesību ierobežojumu uz vēl trīs gadiem (pamats – KPFSR<br />

Kriminālkodeksa 58.pants 10-1 daļa). Nometnēs Bertels<br />

pavadīja līdz 1948. gadam (Čeļabinskas un Kemerovas<br />

apgabalos), bet laikā no 1948. līdz 1956. gadam viņš bija<br />

trimdā Krasnojarskas novada Ņižņeangarskā, kur strādāja<br />

par feldšeri.<br />

1956. gada septembrī Bertels iestājās Ļeņingradas Valsts<br />

universitātes Filoloģijas fakultātes ģermāņu-romāņu<br />

valodu nodaļā, ko absolvēja 1959. gada jūlijā. Strādāja par<br />

ārvalstu literatūras izdevniecības ārštata tulku, tulkojot<br />

zinātnisko un mākslas literatūru no vācu uz krievu<br />

valodu. Bija PSRS ZA institūta jaunākais zinātniskais<br />

līdzstrādnieks (kopš 1962. gada), literārā arhīva vadītājs<br />

(laikā no 1969. gada līdz 1970. gada novembrim), bet tad<br />

– līdz pensijai 1978. gada janvārī – atkal institūta Arābu<br />

kabineta jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks. Interesējās<br />

par orientālistiku Krievijas teritorijā un izdeva sava tēva<br />

zinātniskos darbus. 253<br />

Viņa laulībā ar Nadeždu piedzima (XIV paaudze):<br />

• Vasīlijs Bertels (Василий Бертельс, *3.5.1950.<br />

Раздолноe, Красноярский край),<br />

• Vera Bertels (Вера Бертельс, *22.4.1953.).<br />

Par XIV paaudzes pārstāvi Vasīliju Bertelu (Василий<br />

Бертельс, *3.5.1950. Раздолноe, Красноярский край)<br />

ir zināms, ka viņš ir dzimis Krasnojarskas novadā, bet<br />

izglītību ieguva V.Muhinas vārdā nosauktajā Ļeņingradas<br />

Augstākās Mākslinieciskās rūpniecības skolas rūpnieciskās<br />

grafikas un iepakojuma katedru (skola tika absolvēta<br />

1976. gadā), iegūstot dizainera grafiķa diplomu. Laikā<br />

no 1984. līdz 1989. gadam bija izdevniecības “Aurora”<br />

mākslinieciskais redaktors.<br />

1997. gadā Vasīlijs Bertels kļuva par Sanktpēterburgas<br />

Valsts universitātes žurnālistikas fakultātes ražošanas un<br />

noformējuma katedras vecāko pasniedzēju. Kopš 2007.<br />

gada viņš pasniedz arī lekciju kursu “Grafiskais dizains”.<br />

Veidojis virkni izstāžu katalogu, ceļvežus, izstrādājis<br />

dažādu žurnālu logotipus un mākslinieciskās koncepcijas.<br />

Viņa veidotie mākslas darbi atrodas privātās kolekcijās<br />

Krievijā, Igaunijā, Somijā, Vācijā, Francijā, Beļģijā,<br />

Holandē un Dānijā. Saņēmis dažādas starptautiskas un<br />

nacionālas godalgas, tostarp – 2012. gadā - Krievijas<br />

valdības pateicības rakstu par ieguldījumu izglītības darbā.<br />

Par XIV paaudzes pārstāvi Vera Bertels (Вера Бертельс,<br />

*22.4.1953.) ir zināms, ka viņa ir precējusies un laidusi<br />

pasaulē dēlu (XV paaudze):<br />

• Anatolijs (*)<br />

Par XIII paaudzes pārstāvi Andrejs Bertels (Андрей<br />

Бертельс, *6.2.1928. Санкт-Петербург †23.2.1995.),<br />

līdzīgi tēvam, kļuva par tulku un pasniedzēju, pievēršoties<br />

filoloģijai. Augstāko izglītību Bertels ieguva 1949. gadā,<br />

bet 1952. gadā kļuva par filoloģijas zinātņu kandidātu<br />

(mūsdienu izpratnē - maģistra grāds). Doktora grādu<br />

Bertels ieguva 1972. gadā (disertācijas tēma - “Nasirs un<br />

Hosrovs un viņa laiks”) . Laikā no 1966. līdz 1972. gadam<br />

strādāja par pasniedzēju Tadžikijas valsts universitātē,<br />

1959.-1960. gados bija Palmīras ekspedīcijas vadītājs.<br />

Laikā no 1953. līdz 1979. gadam bija PSRS ZA Austrumu<br />

institūta zinātniskais līdzstrādnieks, bet lkaikā no 1980.<br />

līdz 1986. - UNESCO speciālists. 1987. gadā kļuva par<br />

PSRS Kultūras ministrijas zinātnisko līdzstrādnieku.<br />

Public’ējis vairāk nekā 100 zinātniskos rakstus. Precējies<br />

ar mākslas zinātnieci Leilu Bertels.<br />

No XI paaudzes pārstāvjiem visskopākās ziņas ir par<br />

Heinrihu Bertelu (Heinrich Bertels, *11.12.1841.<br />

Витебск †20.12.1903. Санкт-Петербург), kurš turpināja<br />

sava vectēva Heinriha Eduarda Dihta arodu un kļuva<br />

par civilo inženieri un arhitektu. Karjeras sākumā viņš<br />

strādāja Maskavā, bet vēlāk – Sanktpēterburgā. Heinrihs<br />

Bertels mācījās Sanktpēterburgas Komercskolā, bet 1856.<br />

gadā tika ieskaitīts Celtniecības tehnikuma jaunākajā<br />

klasē, kuru viņš absolveja 1863. gadā kā pirmās pakāpes<br />

arhitekta palīgs. Pēc tehnikuma viņs tika pieņemts Ceļu<br />

ministrijas virsštatā un dzīvodams Sanktpēterburgā,<br />

izpildīja pasūtījumus gan kā palīgs, gan patstāvīgi. 1865.<br />

gadā viņš pārcēlās uz Maskavu, kur kļuva par M.Arnolda<br />

palīgu Maskavas-Kurskas dzelzceļa izbūvē. Nostrādājis<br />

šeit divus gadus, viņš kļuva par arhitektu Maskavas<br />

pasta dienestā, bet 1870. gadā atvaļinājās un atgriezās<br />

Sanktpēterburgā, kur vadīja vairākus privātus projektus.<br />

1880.-1884. gados viņš bija Sanktpēterburgas pilsētas<br />

kredītbiedrības arhitekts, bet kopš 1886. gada strādāja<br />

Sanktpēterburgas-Tulas Zemes bankā par arhitektu.<br />

1891. gadā viņš atkal iestājās valsts dienestā, kļūdams par<br />

Valsts bankas arhitektu. Viņš ir autors vairākiem lieliem<br />

īres namiem un tirdzniecības ēkām Sanktpēterburgā un<br />

citviet. Par nozīmīgākajiem viņa darbiem tiek uzskatīti:<br />

Attēls 328.<br />

Vasīlijs Bertels.<br />

• Ivanovu mantinieku nama jaunbūve un<br />

rekonstrukcija (t.s. Apraksina sētas vārti Aleksandra<br />

līnijā) Sanktpēterburgā (1863.-1864.).<br />

Attēli 329, 3<strong>30</strong>.<br />

Divi šobrīd zināmie arhitekta Heinriha Bertela<br />

portreti.<br />

218 219

Attēls 331.<br />

Arhitekta Heinriha Berteļa projektētais Aleksandrova<br />

tirdzniecības nams (realizēts Sanktpēterburgā laikā no<br />

1875. līdz 1879. gadam).<br />

• Kurskas dzelzceļa līnijas pasažieru stacija un<br />

lokomotīvju novietne Maskavā, kā arī vagonu<br />

apkopes ēka un ūdenstornis Caricinas stacijā<br />

(1865.-1866.).<br />

• Muižas ēka ar ar apbūvi Rjazaņas guberņā,<br />

vairākas nenozīmīgas ēku pārbūves Maskavā<br />

(1867.-1868.).<br />

• Astoņas “pusstacijas” Maskavas-Kurskas dzelzceļa<br />

līnijā (1869.)<br />

• Buša un Šļakova nami Ņevas prospektā, Šapkina<br />

nams Mogiļevas ielā, Šaumana nams Zagorodnij<br />

prospektā, Artemjuvu nams Razježnoi ielā,<br />

Kononova nams Ozernij šķērsielā, Lihačova nams<br />

Voskresnom prospektā, u.c. ēkas Sanktpēterburgā<br />

(1870.-1874.).<br />

• Dažādi tirdzniecības objekti (lavkas) Apraksina<br />

sētā (tirdzniecības nams ar 40 korpusiem un<br />

īres namiem), Aleksandrova tirdzniecības nams,<br />

Batorskas nams Mohovka sielā, Sekretarjeva nams<br />

Fontankas krastmalā, grāfa Apraksina vasarnīca<br />

Murzinkā (1875.-1879.).<br />

• Linēviča nams Fontankas krastmalā, grāfa<br />

Apraksina tirdzniecības nams viņa paša<br />

tirdzniecības sētā (1880.-1884.).<br />

• Nīmaņa nams (pie pieciem stūriem) (1885.-1886.).<br />

• Valsts bankas ēkas rekonstrukcija (1891.).<br />

Ziņu par Heinriha Berteļa ģimeni un pēctečiem pagaidām<br />

nav.<br />

XI paaudzes pārstāvis Aleksandrs Nikolajs Bertels<br />

(Александр Николай Бертельс, *1843. Витебск<br />

†22.3.1896. Санкт-Петербург) vispirms mācījās savas<br />

mātes vadītajā Gatčinas Bāreņu skolā, bet tad – Gatčinas<br />

bāreņu institūtā, kurā spēja izturēt vien 2½ gadus, jo<br />

jaunais inspektors Ušinskis institūtā ieviesa dzelžainu<br />

disciplīnu, režīmu, kā arī miesassodus. Tie tika izpildīti<br />

pēršanas veidā ik sestdienu – par ikvienu pārkāpumu vai<br />

sliktu atzīmi. Jāpiezīmē, ka tolaik trešajā klasē mācījās gan<br />

11-12 gadus veci skolēni, gan 18-19 gadīgi bāreņi, kuri<br />

bieži ņirgājās par jaunākajiem klasesbiedriem. Vienu šādu<br />

gadījumu piedzīvoja arī pats Aleksandrs Nikolajs Bertels.<br />

Gribēdams sagatavoties ģeogrāfijas stundai, viņš iegājis<br />

pie kartes, bet kāds no vecākajiem klasebiedriem viņam<br />

nosmērēja visu seju ar tinti. Lai neļūtu par apsmieklu,<br />

Aleksandrs Nikolajs Bertels noslēpās aiz tāfeles un visu<br />

stundu ar siekalām centās nomazgāt seju. Protams,<br />

ģeogrāfijas stundai viņš nepaspēja sagatavoties, par ko<br />

saņēma viszemāko atzīmi – 1, kam sekoja 12 pletnes sitieni<br />

sestdienas soda izpildes reizē. Šāds sods vēl tika uzskatīts<br />

par ļoti vieglu, taču miesassodam sekoja vēl viens sods<br />

– viņš netika palaists mājās nedz šajā, nedz nākamajā<br />

sestdienā, lai mājnieki neredzētu asiņainās rētas. Tomēr<br />

brīdī, kad skolotājs ar audzēkņiem devas uz baznīcu,<br />

lūgšanas laikā Aleksandram izdevās no tās nemanāmi<br />

pazust un aizskriet līdz mates mājai. Mazais zēns parādīja<br />

viņai rētas un kategoriski atteicās doties uz skolu – arī<br />

viņam pakaļ atsūtītā delegācija nespēja mainīt situāciju.<br />

Aleksandra Nikolaja Berteļa māte devas uz galvaspilsētu,<br />

pie izglītības ministra Lanskoja un ar viņa pavēli pēc<br />

divām nedēļām zēns tika pārcelts uz Sanktpēterburgas 1.<br />

Ģimnāziju. Šeit viņam īpaši sekmējās valodas – franču,<br />

latīņu un vācu, kā arī angļu, ko viņš apguva ārpus skolas<br />

programmas. Ar ģeogrāfiju un vēsturi veicās neslikti, bet<br />

matemātika puisim nepadevās. Skolas biedri arī atcerās<br />

kādu gadījumu – mācoties piektajā klasē viņš bija trešais<br />

labākais skolnieks, kas viņam deva tiesības uz valsts rēķina<br />

mācīties licejā, taču viņš atteicās no šīs iespējas, atdodot<br />

savu vietu kādam klasesbiedram, kurš ļoti sapņoja par šo<br />

iespēju, bet pats to nevarēja atļauties.<br />

Kad Aleksandrs Nikolajs Bertels mācījās septītajā klasē,<br />

skolēniem un dievvārdu pasniedzējam radās doma<br />

izveidot svētdienas skolu mazturīgajiem bērniem, taču<br />

tās izveidei bija nepieciešama nauda, kuras savākšanai<br />

tika iestudēta Aleksandra Ostrovska komēdija “Ienesīga<br />

vieta”. Ziemassvētkos notikušo pirmizrādi apmeklēja ne<br />

vien visi skolotāji, bet arī tā laika pilsētas literātu zieds.<br />

Svētdienas skola tika atvērta gavēņa laikā, taču darbojās<br />

vien divas vasaras, jo varas iestādēm šķita, ka tajā notiek<br />

sabiedrības musināšana.<br />

1861. gadā, 17 gadu vecumā, viņš nokārtoja ģimnāzijas<br />

eksāmenus un iestājās Medicīnas-ķirurģijas akadēmijā,<br />

kur jau pirmā mācību gada beigās Bertels ierosināja<br />

iestudēt lugu, lai savāktu līdzekļus nabadzīgo studentu<br />

atbalstam. Ar tās norisi saistījās kāds notikums, kuru<br />

aprakstījis pats Bertels – saņēmis atļauju izrādes veidošanai<br />

no policijas, viņš nodrukāja afišas un biļetes. Divas no<br />

tām – par 10 rubļiem gabalā, nopirka arī akadēmijas<br />

prezidents. Izrādes rītā gan viņa garastāvoklis mainījies<br />

un Bertels tika izsaukts pie prezidenta, kurš neesot devis<br />

atļauju izrādes norisei. Sods par to – akadēmijas studentu<br />

cietums. Bertels, atsaucoties uz visu iekšējo noteikumu<br />

nepārzināšanu, lūdzis atļaut soda izpildi atlikt uz citu<br />

dienu, lai varētu notikt izrāde, jo visas biļetes uz to bijušas<br />

pārdotas. Prezidents tam piekritis un nākamajā rītā, pēc<br />

sarunas ar akadēmijas inspektoru, soda vietā sācis izteikt<br />

pateicību Bertelam par cēlo darbu.<br />

Ņemot vērā Krievijā sākušos juku laikus, kas skāra<br />

arī studentus, no katra kursa tika izvēlēts “deputāts”<br />

sarunām ar akadēmijas vadību. No sava kursa vienbalsīgi<br />

tika izvēlēts Bertels. Vēlāk, saskaroties ar ikdienas<br />

finansiālajām grūtībām, Bertelam radās ideja izveidot<br />

studentu ēdnīcu, jo ēšana dažādās ieskrietuvēs bija dārga<br />

un ne vienmēr kvalitatīva. Veicis nelielu eksperimentu<br />

tuvāko kolēģu vidū, Bertels devās pie pilsētas galvas<br />

Pogrebova, kurš ne tikai atbalstīja šādu iniciatīvu, bet<br />

(lūdzot nevienam par to nestāstīt) no savas kabatas iedeva<br />

100 rubļus šīs idejas īstenošanai. Vēl 50 rubļus Bertels<br />

aizņēmās no drauga Jermolājeva. Jāatzīmē, ka šajā laikā<br />

sētnieku pienākums bija ziņot policijai pat gadījumos, ja<br />

sapulcējas vienkopus trīs studenti. Neskatoties uz to, tika<br />

noīrēts dzīvoklis sētas mājā Ņevas krastā, kurā iekārtota<br />

ēdnīca 50 studentiem. Parāda dzēšanai viena no istabām<br />

tika iedota Jermolajevam, bet otra – kādam studentam,<br />

kurš uzņēmās saimniecības uzraudzīšanu. Lietas sāka<br />

veikties, taču ar to bija neapmierināti traktieru saimnieki,<br />

kuri sūdzējās gan pilsētas domē, gan policijā. Drīz vien<br />

pusdienotāju skaits trīskāršojās un sasniedza 150 cilvēkus.<br />

Studentam mēnesī pusdienas izmaksāja piecus rubļus jeb<br />

17 kapeikas dienā. Ēdnīca darbojās vairākus gadus, taču<br />

Bertels tās darbībā vairs aktīvi nepiedalījās.<br />

Pirms gala eksāmenu kārtošanas Bertels devās garākā<br />

prakses braucienā, vairāku mēnešu laikā strādādams Vīnē,<br />

Ženēvā, Heidelbergā, Vurcburgā, Bāzelē u.c. pilsētās.<br />

Pēc atgriešanās viņu uzaicināja kļūt par mājskolotāju<br />

nesen mirušā Sanktpēterburgas universitātes rektora<br />

bērniem, ko Bertels arī uzņēmās. Pēc dažām nedēļām<br />

tapa skaidrs, ka ģimenei ir jādodas uz Parīzi un Bertels<br />

tika aicināts līdzi, lai arī tas nozīmēja akadēmiskā gada<br />

ņemšanu augstskolā. Pēc sarunām ar akdēmijas vadību,<br />

Bertels piekrita doties uz Parīzi, kur izmantoja iespēju<br />

papildināt zināšanas pie dažādiem franču profesoriem<br />

un klausījās lekcijas Sorbonas universitātē. Sestdienās<br />

Bertels apmeklēja “Comedie francaise” izrādes, svētdienās<br />

– muzejus un Parīzes apkaimes, bet reizi nedēļā veltīja<br />

vakaru trīs labāko kafejnīcu apmeklējumam.<br />

Atgriežoties Krievijā Bertels 1868. gada 13. janvārī<br />

nokārtoja akadēmijas beigu eksāmenus. Februārī viņam<br />

tika piedāvāta ārsta vieta Rjazaņas slimnīcā, no kuras<br />

sākumā Bertels vēlējās atteikties, bet tomer to pieņēma.<br />

1868. gada 1. martā viņš iestājās valsts dienestā un kļuva<br />

par Rjazaņas slimnīcas ordinatoru un ārstu. Viņš apmetās<br />

pašā slimnīcā, kur viņam tika uzticēti ap 100 slimnieku.<br />

Drīz vien Bertels atvēra arī savu privātpraksi. 1869. gada<br />

rudenī Bertels vēlējās nokārtot ārsta eksāmenu, dēļ kā uz<br />

trīs mēnešiem devās uz Sanktpēterburgu. Nokārtojis trīs<br />

no eksāmeniem, Bertels “iesprūda” galvaspilsētā, jo pārējos<br />

eksāmenus atcēla līdz janvārim. Tomēr arī te Bertelam<br />

paveicās – viņa brālis Eduards Karls Bertels saņēma<br />

jaunu darba piedāvājumu un Aleksandram Nikolajam<br />

Bertelam radās iespēja 1869. gada 29. decembrī stāties<br />

viņa vietā artilērijas parka Ohtenskas šaujampulvera<br />

rūpnīcā. Nākamājā – 1870. gadā viņš kļuva arī par kapsulu<br />

rūpnīcas ārstu, bet 1873. gadā Sanktpēterburgas apriņka<br />

zemstes valde piedāvāja viņam kļūt par iecirkņa ārstu.<br />

laikā no 1874. līdz 1882. gadam Bertels bija arī mazgadīgo<br />

noziedznieku kolonijas ārsts, jo tā atradās viņa prakses<br />

teritorijā.<br />

Ir zināms, ka Bertels bija iniciators vienas skolas atvēršanai<br />

un šim mērķim savāca nepieciešamos līdzekļus, kā arī<br />

dibināja labdarības fondu, kas palīdzēja dažādās dzīves<br />

grūtībās nonākušiem trūkumcietējiem. Šī fonda īpašumā<br />

bija nams, kura nestos augļus fonds izmantoja savu mērķu<br />

sasniegšanai. Tāpat tika izveidots pirmās nepieciešamības<br />

preču veikals, kas nabadzīgākajiem pircējiem ik gadus<br />

ļāva ietaupīt ap 25000 rubļu.<br />

1881. gadā Bertels kļuva par Kolēģijas padomnieku un<br />

saņēma paaugstinājumu – tagad viņš bija Ohtenskas<br />

šaujampulveru rūpnīcas galvenais ārsts. Kā norāda pats<br />

Bertels, viņš gadā saņēma atalgojumu <strong>30</strong>00 rubļu, kā arī<br />

valsts apmaksātu labu dzīvokli, kalpotāju un zirgu. Nāves<br />

gadījumam viņš bija apdrošinājies par 5000 rubļiem, kā<br />

arī savu atmiņu sarakstīšanas brīdī jau bija nodrošinājis<br />

sev 500 rubļu pensiju.<br />

1873. gadā Aleksandrs Nikolajs Bertels apprecējās ar<br />

Aleksandra Asmuma (Александр Асмус) meitu Helēnu<br />

Asmusu (Хелен Асмус, *? †1912.). Helēna Asmusa bija<br />

absolvējusi Smoļnas institūtu, iegūstot ļoti labu izglītību,<br />

zināja vairākas valodas. Diemžēl, Aleksandrs Nikolajs<br />

Bertels mira, kad jaunākajam dēlam Borisam Bertelam<br />

bija tikai seši gadi, tādēļ viņa atraitnei turpmāk bija ļoti<br />

daudz jāstrādā, lai izskolotu visus bērnus. Tā piemēram,<br />

1895. gadā viņa devas uz Parīzi, kur strādāja Vispasaules<br />

Parīzes izstādes krievu paviljonā (šajā braucienā viņa<br />

paņēma līdzi savu jaunāko dēlu Borisu, uz kuru šis<br />

brauciens atstāja lielu iespaidu). Šajā laulībā piedzima (XII<br />

paaudze):<br />

• Aleksandrs Bertels (Александр Бертельс,<br />

*1875. †pēc 2.1954.).<br />

• Vladimirs Bertels (Владимир Бертельс,<br />

*1878. †2.1942. Ленинград), [iespējams, dzimis<br />

1876. gadā]. Ir zināms, ka 1909. gadā viņš bija<br />

Štāba kapteinis, artilērists. 1915. gada 20. augustā<br />

nokļuva vācu armijas gūstā, ko apliecina digitālajā<br />

arhīvā esošā virsnieka kartīte. 254 Miris Ļeņingradas<br />

blokādes laikā II Pasaules karā. Pirms nāves<br />

dzīvoja Ļeņingradā, Ņekrasova ielā 60 dz.4, kur<br />

tajā pašā laikā dzīvoja un mira, domājams, viņa<br />

dzīvesbiedre Anna Bertels (Анна Бертельс, *1897.<br />

†2.1942. Ленинград), Vasīlija meita. Abi apglabāti<br />

Boļšeohtinskas kapsētā (Большеохтинское<br />

кладб.).<br />

• Nadežda Bertels (Надежда Бертельс, *1877. †),<br />

nodzīvojusi ilgu mūžu, citu ziņu nav.<br />

• Ļjubov Bertels (Любовь Бертельс, *1878. †ap<br />

1942. Ленинград), mirusi Ļeņingradas blokādes<br />

laikā II Pasaules karā), citu ziņu nav.<br />

• N Bertels (meita, *1888. †ap 1942. Ленинград),<br />

mirusi Ļeņingradas blokādes laikā II Pasaules<br />

karā), citu ziņu nav.<br />

• Boris Bertels (Борис Бертельс, *1889.<br />

†1.9.1954.).<br />

XII paaudzes pārstāvis Aleksandrs Bertels (Александр<br />

Бертельс, *1875. †pēc 2.1954.) [pēc laulībām - Aleksandrs<br />

Bertels-Menšojs] 1897. gadā absolvēja Nikolaja Inženieru<br />

skolu, vēlāk – Gaisa kuģniecības virsnieku skolu. Bija<br />

Cariskās Krievijas armijas pulkvedis un pasniedzējs<br />

Imperatora Kadetu korpusā, Pilsoņu kara laikā cīnījās<br />

Baltgvardu armijā. Pēc Pilsoņu kara emigrēja uz<br />

Dienvidslāviju, kur dienēja Aleksandra I Dienvidslāvu<br />

armijā. Viņš bija precējies ar admirāļa, Kronštadtes<br />

Attēls 333.<br />

Vladimira Bertela virsnieka uzskaites kartīte.<br />

220 221

cietokšņa un ostas komandanta Pjotra Menšoja (Петр<br />

Меньшой) meitu Menšoju (Меньшой), kuras vārdu<br />

pagaidām nav izdevies noskaidrot. Ir zināms, ka admirālis<br />

mira, aiz sevis neatstājot vīriešu kārtas pēctečus, tādēļ<br />

imperators [domājams, kāzas notika Nikolaja II valdīšanas<br />

laikā] vēlējās saglabāt šo dzimtas uzvārdu un kā īpašu<br />

privilēģiju pavēlēja to pievienot admirāļa meitas vīra<br />

uzvārdam. Pilsoņu kara laikā 1918. gadā brīnumainā kārtā<br />

paglābies no nokļūšanas čekistu rokās. Pēc 1917. gada<br />

revolūcijas viņš emigrēja vispirms uz Diensvidslāviju, bet<br />

vēlāk uz Brazīliju, kur mira pēc 1954. gada februāra. Viņa<br />

laulībā piedzima divi dēli (XIII paaudze):<br />

• Aleksandrs Bertels (Александр Бертельс,<br />

*pirms 1904. †ap 1919.), gājis bojā uzbrukuma<br />

laikā Pilsoņu karā Krievijā, cīnījies kā brīvprātīgais<br />

kavalērijas pulkā, plašāku ziņu nav. Viņš<br />

neizmantoja Imperatora dāvāto privilēģiju<br />

savam uzvārdam pievienot sava vectēva uzvārdu<br />

“Menšojs”. Par viņu ir arī atrodamas norādes, ka<br />

viņam izdevās evakuēties no Krimas kopā ar floti<br />

un nonākt Bizertā Tunisijā, taču 1933. gadā veiktie<br />

mēģinājumi viņu atrast beidzās bez rezultātiem,<br />

tādēļ ticamākais, viņš ir gājis bojā 1918. gada nogalē<br />

vai 1919. gada sākumā.<br />

• Andrejs Bertels - Menšojs (Андрей Бертельс<br />

- Меньшой *1904. Санкт-Петербург †2.3.1989.<br />

Pelotas, Rio Grande do Sul, Brasil).<br />

XII paaudzes pārstāvis Andrejs Bertels - Menšojs<br />

(Андрей Бертельс - Меньшой *1904. Санкт-Петербург<br />

†2.3.1989. Pelotas, Rio Grande do Sul, Brasil) savu pirmo<br />

izglītību ieguva Imperatora Aleksandra II Kadetu<br />

korpusā, bet vēlāk turpināja mācības Pāžu korpusā. Tiesa<br />

Attēls 335.<br />

Pagaidām ar dzimtas saikni neidentificētā Arveta<br />

Bertela I Pasaules kara dalībnieka uzskaites kartīte.<br />

gan, Pāžu korpusā viņš nokļuva vien 1917. gadā rudenī<br />

un pēc dažiem mēnešiem tas tika likvidēts. Tam sekoja<br />

bēgšana uz Krievijas dienvidiem, kur viņa tēvs Aleksandrs<br />

Bertels jau bija kļuvis par Krievijas Atbrīvošanas armijas<br />

pulkvedi. Atļāvis savam vecākajam dēlam Aleksandram<br />

kā brīvprātīgajam iestāties kavalērijas pulkā, savu jaunāko,<br />

tikai 13 gadus veco dēlu viņš paturēja sev līdzās, ieceļot<br />

viņu par savu izpalīgu (ordinarec). Būdams pusaudzis,<br />

Andrejs vairākkārt šķērsoja frontes līniju, lai nodrošinātu<br />

sakarus un informācijas apmaiņu ar kontrizlūkiem. Par šo<br />

varonību viņš tika apbalvots ar Georga medaļu.<br />

Vēlāk Andrejs Bertels-Menšojs tika ieskaitīts<br />

Pētera-Poltavas korpusā (Petrovsko-Poltavskij korpus),<br />

ar ko tika evakuēts un vēlāk iekļauts ģenerāļa Pētera<br />

Vranglera 255 (Пётр Вранглер, *27.8.1878. Mukuliai,<br />

Lietuva, †25.4.1928. Brussels, Belgium) Krimā izveidotajā<br />

Brīvajā Poltavas-Vladikaukāza korpusā (Свободний<br />

Полтавско-Владикавказкий корпус). Šī korpusa<br />

sastāvā viņš nokļuva Strinišes pilsētā Dienvidslāvijā,<br />

kur pabeidza septīto klasi un saņēma izglītības atestātu.<br />

Kā vairums emigrācijā nokļuvušo kadetu, Andrejs<br />

Bertels-Menšojs iestājās Beloja Cerkovj pilsētā atvērtajā<br />

Nikolaja Kavalērijas skolā un kļuva par tās II ārzemju<br />

izlaiduma absolventu. Viņš tika ieskaitīts 12. Ahtiras<br />

huzāru pulkā, kurš tolaik bija nodarbināts Kraļevo-Raškas<br />

dzelzceļa līnijas izbūvē. Pulka vadība pieprasīja, lai visi<br />

absolventi ierodas būvlaukumā. Šī iemesla dēļ kornets<br />

Bertels-Menšojs, kurš vēlējās turpināt mācības Belgradas<br />

univeritātē, iesniedza lūgumu par atvaļināšanu no pulka.<br />

Šeit, absolvējot lauksaimniecības fakultāti, viņš ieguva<br />

agronomijas inženiera diplomu un iestājās Satiksmes<br />

ministrijas dienestā, kur bija atbildīgais par apstādījumu<br />

veidošanu. Šajā darbā viņš strādāja līdz II Pasaules karam.<br />

Dzīvodams Dienvidslāvijā, viņš brīvajā laikā strādāja<br />

krievu emigrantu bērnu un jauniešu biedrībā “Russkij<br />

Sokol” Zemunes pilsētā, kur vadīja ierindas mācības un<br />

ģimnastikas sekcijas (šajā biedrībā darbojās arī viņa tēvs).<br />

Sākoties II Pasaules karam, 1941. gada 12. septembrī<br />

Bertels-Menšojs iestājās Krievu korpusā, kur sāka dienēt<br />

kavalērijas eskadronā, taču drīz vien tika nozīmēts<br />

par Baņices kazarmu komandantu. Vēlāk viņš dienēja<br />

veterinārajā rotā, kuras sastāvā devās karagājienā cauri<br />

Serbijai un Bosnijai. 1945. gada janvārī viņš tika nosūtīts uz<br />

Vāciju, lai uzturētu sakarus ar ģenerāļa Andreja Vlasova 256<br />

(Andrey Wlasow, *14.9.1901. Lomakino, †1.8.1946.<br />

Moscow) Krievu Atbrīvošanas armiju, bet vēlāk, kad bija<br />

zaudēta iespēja atgriezties Krievu korpusā, viņš iestājās<br />

vācu armijā, kur kļuva par kapteini un aizmugures apgādes<br />

pulkveža Zasa (Sass) adjutantu un sakaru virsnieku. Kopā<br />

ar armijas štābu viņš atkāpās, taču 9. maijā padevās gūstā<br />

amerikāņu armijas pārstāvjiem 257 .<br />

Divus gadus pēc kara viņš strādāja par pasniedzēju<br />

Minhenē, pārvietoto personu universitātē, bet tad parcēlās<br />

uz Brazīliju, kur nokļuva valsts dienvidu pilsētā Pelotasā.<br />

Šeit tika veidots zinātniski-pētnieciskais institūts, kurā<br />

inženieris Bertels-Menšojs sāka strādāt entomoloģijas<br />

jomā, veidojot karjeras kāpumu līdz vecākajam<br />

zinātniskajam līdzstrādniekam. Dzīves laikā sarakstījis<br />

divas grāmatas, kā arī ap 150 zinātnisko publikāciju<br />

angļu, spāņu un portugāļu valodās. Visos Dienvidamerikā<br />

notikušajos kongresos un konferencēs entomoloģijas<br />

jomā viņš pārstāvēja Brazīliju. Pēc pensionēšanās viņš<br />

turpināja darbu institūtā, konsultanta statusā.<br />

Būdams kvēls antikomunists, Bertels-Menšojs aktīvi<br />

līdzdarbojās emigrācijā dzīvojošo kadetu skolas<br />

absolventu biedrībā, kā arī lasīja lekcijas par komunisma<br />

ideoloģiju gan saviem darba kolēģiem institūtā, gan<br />

Brazīlijas armijas karavīriem, par ko armijas vadība viņam<br />

pieškīra “Brazīlijas goda karavīra” titulu. Viņš strādāja arī<br />

Pelotasas Katoļu lauksaimniecības universitātē, kur līdz<br />

šīs augstskolas slēgšanai vadīja tās entomoloģijas katedru.<br />

1976. gadā viņš publicēja savas atmiņas par studiju<br />

laiku Kadetu skolā, kas trīs turpinājumos bija publicētas<br />

žurnālā “Kadetu sasaukšanās” (“Kadetskaja pereklička”<br />

Nr. 16., 1976.). 258 Šajās atmiņās viņš apraksta kādu<br />

gadījumu, 1918. gada rudenī, kad citi kareivji, vēlējušies<br />

izklaidēties un uzsēdinājuši Aleksandru Bertelu-Menšoju<br />

uz improvizētām nestuvēm, kas patiesībā bija tikai<br />

šautenes. Tā viņš nests pa Poltavai tuvējā ciema galveno<br />

ielu un zemniekiem skaļi tika stāstīts, ka šis ir Krievijas<br />

troņmantinieks. Daži zemnieki tam noticēja, noņēma<br />

cepures un krītot ceļos meta krustus.<br />

Viņš apraksta arī kādu gadījumu, kad dežūras laikā pēkšņi<br />

sācies negaiss un zibens iespēris viņa apsargāto zirgu<br />

tuvumā. Tie satrakojušies un gandrīz nospārdījuši savu<br />

sargu, kuram “paveicās” no šī notikuma izkļūt vien ar<br />

pamatīgi sasistu celi. Viņa tēvs, ieraugot savu dēlu klibojam,<br />

paņēma viņu līdzi komandējumā uz Novorosijskas pilsētu,<br />

jo uzskatīja, ka citu dienesta pienākumu veikšanai viņš<br />

tobrīd bija nederīgs.<br />

Tāpat Bertels-Menšojs apraksta sadzīvisku ainu, kas<br />

norisinājās 1918. gada oktobrī – laikā, kad viņa armijas<br />

daļa ieradās Kijevā. Pēc vairāku nedēļu dzīves pārgājiena<br />

apstākļos, visus karavīrus bija apsēdušas utis un blaktis,<br />

tādēļ tikai Kijevā puišiem beidzot bija iespēja sevi sakopt.<br />

Pēc nomazgāšanās un atutošanās Andreja vecākais brālis<br />

Aleksandrs Bertels sava studiju biedra dzīvoklī sarīkoja<br />

ballīti, kur jautrā atmosfērā vietējās daiļavas izklaidējās ar<br />

jaunajiem kara varoņiem. Pēkšņi Andrejs juta, ka pa viņa<br />

kaklu rāpo blakts, tādēļ viņš aiz kauna strauji atvadījās un<br />

atstāja šīs viesības.<br />

Drīz vien karaspēka daļa devās tālāk. Sākās ziema un<br />

kādas apstāšanās laikā Ņežinas stacijā Aleksandrs Bertels<br />

izsauca pie sevis jaunāko brāli un paziņoja, ka pulka štābā<br />

esot saņemta telegramma par viņu tēva nāvi Berdjanskā.<br />

Brālis lika Andrejam doties uz dienvidiem, kur esot viņu<br />

māte un vecmāmiņa. Līdzīgu ziņu, būdama Poltavā,<br />

saņēma arī abu jaunekļu māte, kas vēlēdamās pārbaudīt<br />

šīs ziņas patiesumu, devās uz virspavēlnieka, ģenerāļa<br />

Antona Deņikina 259 (Anton Denikin, *16.12.1872.<br />

Wloclawek, Polen, †8.8.1947. Ann Arbor, Michigan, USA)<br />

štābu, ka stobrīd atradās Taganrogas pilsētā. Nākamāja<br />

rītā, ejot uz virspavēlnieka štābu, viņa pēkšņi uz ielas satika<br />

savu vīru – dzīvu un veselu – viņam izdevās izglābties<br />

kaujas laikā Berdjanskā. Tobrīd, Ņežinas stacijā, Andrejs<br />

Bertels-Menšojs vēl nezināja, ka savu brāli redz pēdējo<br />

reizi – pēc 1918. gada ziemas par Aleksandru Bertelu vairs<br />

nav ziņu.<br />

Savukārt Andrejs Bertels-Menšojs bija precējies ar Tatjanu<br />

(Татьяна, *? †10.3.1983.), kuras tēvs bija Boris. Citu ziņu<br />

par šo laulību vai tajā dzimušiem pēcnācējiem nav.<br />

XII paaudzes pārstāvis Boriss Bertels (Борис Бертельс,<br />

*1889. †1.9.1954.) 1907. gadā ar izcilību absolvēja<br />

Sanktpēterburgas Kadetu korpusu, taču nevēlējās saistīt<br />

savu dzīvi ar armiju Jau kopš bērnības viņš aizrāvās ar<br />

teātri, pabeidza Literāri-mākslinieciskās biedrības Teātra<br />

skolu (t.s. “Mazā teātra skola”), kļuva par aktieri, bet<br />

vēlāk – režisoru. Šajā biedrības teātra skolā tolaik strādāja<br />

sava laika pazīstamākie teātra pārstāvji, bet skolnieku<br />

vidū bija arī M.Čehovs, kuru kopā ar Bertelu 1910. gadā<br />

uzaicināja strādāt Mazajā teātrī. Jau 22 gadu vecumā<br />

viņš organizēja viesizrādes trupai, ko nosauca “Jaunais<br />

teātris”, kurā citu jauno aktieru vidū bija arī Knipere<br />

(vēlākās admirāļa Aleksandra Kolčaka dzīvesbiedres<br />

Olgas Kniperes-Timerjovas krustmeita). I Pasaules kara<br />

laikā viņš vadīja teātri “На Литеином” (Liteinajas ielā),<br />

bet 1917. gadā kā aktieru ansambļa vadītājs devas uz<br />

fronti. Tā laika prese vēstīja, ka Jakobštadtes, Kreicburgas<br />

un Štokmanhofas (mūsdienās - Jēkabpils, Krustpils un<br />

Pļaviņas) viņš kopumā nospēlēja 22 izrādes. Vēsturiska<br />

ironija – 1917. gada septembrī šajā frontes posmā, tikai<br />

otrā pusē, cīnījās Borisa Bertela attāls radinieks – Valters<br />

Hanss Augusts Mellers. Visticamāk, tolaik abi puiši pat<br />

nenojauta par savu radniecību.<br />

Pēc atgriešanās Petrogradā viņu izvirzīja par delegātu<br />

uz Smoļnas pili, kur viņš kļuva par Teātra padomes<br />

locekli. Būdams revolucionāro notikumu epicentrā,<br />

viņš ātri aizrāvās ar komunistu ideoloģiju un jauna,<br />

sociālistiska teātra veidošanu darba tautai. Neskatoties uz<br />

šo aizraušanos, viņš nekad nebija Komunistiskās partijas<br />

biedrs, ko vēlāk viņam vairākkārt pārmeta. Laikā no 1918.<br />

līdz 1928. gadam viņš strādāja vairākos Petrogradas (vēlāk<br />

– Ļeņingradas) teātros – Ziemeļrietumu Dzelzceļa teātrī,<br />

Petrovojenkoma pārvietojamajā teātrī, Satīras teātrī,<br />

kā arī Valsts teātrī Smoļņas pilī. Iegūstot atpazīstamību<br />

mākslas pasaulē, viņu aicināja strādāt arī Vitebskas,<br />

Harkovas, Smoļenskas Jaroslavļas un visbeidzot – Krimas<br />

teātris, kur tolaik vienā juridiskā apvienībā tika apvienoti<br />

Simferopoles un Sevastopoles teātri (apvienošana notika<br />

1928. gada 1. martā). Ziemā bija jāstrādā Simferopolē, bet<br />

Attēls 334.<br />

Boriss Bertels.<br />

222 223

vasarā – Sevastopolē.<br />

Viens no Bertela kā režisora darba instrumentiem bija<br />

t.s. “lomas kartītes” sistēmas izmantošana mēģinājumu<br />

procesā, kas guva plašu popularitāti tā laika teātra pasaulē.<br />

Pakāpeniski mainījās arī teātra repertuārs – krievu<br />

un pasaules dramaturgu klasiku aizstāja sociālistiskās<br />

ideolģijas noskaņās ieturēti iestudējumi, tomēr pat tos<br />

Bertels spēja pasniegt publikai pieņemamā veidā – viņa<br />

iestudējumi tika pilnībā izpārdoti un profesionālas<br />

neveiksmes bija retas.<br />

19<strong>30</strong>. gadā abi iepriekš apvienotie teātri atkal tika atdalīti<br />

un Bertels palika Sevastopolē. Viņš iestudēja “Hamletu”,<br />

“Otello”, “Maskarādi”, “Annu Kareņinu” un citus, kā<br />

mūsdienās saka – lielformāta darbus. 1940. gadā viņam<br />

tika piešķirts Krimas APSR nopelniem bagātā skatuves<br />

mākslinieka nosaukums. Profesionālajā dzīvē Bertelam<br />

nozīmīgs bija 1938. gads, kad aktieriem tika atcelta līgumu<br />

sistēma un viņi tika pieņemti teātrī pamatdarbā, kas<br />

režisoram ļāva vienkāršāk plānot savu repertuāru.<br />

Īsi pirms II Pasaules kara sākuma teātrī tika arestēti vairāki<br />

aktieri un galvenais mākslinieks, par kuriem, riskējot ar<br />

savu dzīvību, asi iestājās arī Bertels. Sākoties karam, aktieri<br />

pārcēlās uz teātra ēku – viņi dzīvoja grimmētavās un pirmo<br />

kara mēnešu laikā trupa parādīja 160 koncertus un izrādes<br />

karaspēka daļās un pašā teātrī. Izrādes notika pl. 12.00<br />

un 17.00, bet aviouzlidojuma laikā visi devās uz otrā ielas<br />

pusē esošo bumbu patvertni. Uzlidojumam beidzoties, visi<br />

atgriezās zālē un izrāde turpinājās. 1941. gada 7. novembrī<br />

ar kuģi “Čapajevs” teātris tika evakuēts uz Kirgīziju<br />

(sākotnēji bija paredzēts, ka to nosūtīs uz Kazahstānu), bet<br />

Boriss Bertels tika nosūtīts uz Suhumi, kur viņam uzticēja<br />

vadīt Sarkanās armijas nama teātri. Sevastopolē viņš ar<br />

ģimeni atgriezās 1947. gadā, ieraugot sava teātra ēku<br />

drupās. Daudzi aktieri bija gājuši bojā, teātris faktiski vairs<br />

neeksistēja. Šeit no savas māsas Nadeždas viņš saņēma<br />

ziņu par sava brāļa, māsu un draugu nāvi Ļeņingradas<br />

blokādes laikā.<br />

Tomēr dzīve turpinājās – teātris atsāka savu darbību<br />

Sv.Pētera un Sv.Pāvila katedrālē, notika sagatavošanās<br />

darbi jaunās teātra ēkas celtniecībai (pamatakmens tika<br />

likts 1951. gadā, bet ēka pabeigta 1957. gadā). Arī režisora<br />

ģimene pārcēlas uz divistabu dzīvokli Bolšaja Morskaja<br />

ielā. Diemžēl, 1954. gada 1. septembrī, pēc ilgstošas<br />

slimības viņš mira, un tika apglabāts Komunāru kapsētā.<br />

Boriss Bertels bija precējies ar Pāvela meitu Olgu (Olga,<br />

uzvārds nav zināms) un šajā laulībā piedzima (XIII<br />

paaudze):<br />

• Jeļena Bertels (Jelena Bertels), kas bija dzīva 2009.<br />

gadā.<br />

Bertelu ģimenes kontekstā jāpiemin kāds pagaidām<br />

ar ģimeni neidentificēts Bertels – Arvets Aleksandra<br />

dēls Bertels, kura virsnieku pakāpes uzskaites kartīte ir<br />

atrodama digitālajā arhīvā 260 . Tajā norādīts, ka Arvets<br />

Aleksandrovičs Bertels 1915. gada 24. augustā, būdams<br />

396. Mogiļevas kājnieku družīnas vecākais ārsts ir evakuēts<br />

līdz ar Maskavas 3. slimnīcu.<br />

Savukārt Latvijas vēstures kontekstā visinteresantākais<br />

no Heinriha Eduarda Dihta un Anetes Šarlotes Dorotejas<br />

Melleres pēctečiem ir viņu mazdēls Oskars Vilhelms<br />

Bertels, kurš kļuva par ģenerālleitnantu un faktisko<br />

vicegubernātoru un ilgu sava mūža daļu pavadīja Rīgā<br />

(skat. viņam veltīto nodaļu).<br />

ATSAUCES:<br />

1. Heintz Radmila, “Bertels dzimtas vēsture”, nepublicēts manuskripts, Sanktpēterburga, 2005<br />

2. Skat. Lexicon der Schleswig-Holstein, Laenburg und Eutinischen, Schriftstelle von 1796 bis 1828, vol. 1, AvD L. Lubker, H.Schroder<br />

3. Lubker L., Schroder H., “Lexicon der Schleswig-Holstein, Lauenburg und Eutinischen Schrifttsteller von 1796 bis 1828,” B.1, AvD<br />

4. Norādītais avots: Кривский, Александр Иванович, “Двадткатилетие деятельности врачей, окончивсин курс в Имперской<br />

Медико-хирургической Академии в 1868 году”, Санкт-Петербург : типо-лит. Р. Голике, 1893<br />

5. Skat. https://ru.wikipedia.org/wiki/Тимирёва,_Анна_Васильевна<br />

6. Skat. https://en.wikipedia.org/wiki/Yevgeny_Bertels<br />

7. Skat. https://bookish.link/gosudarstva-prava-istoriya/bertels-evgeniy-eduardovich-1890-38173.html<br />

8. Skat. https://en.wikipedia.org/wiki/Encyclopaedia_of_Islam<br />

9. Skat. http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Bertels%2C+Evgenii+Eduardovich, ar atsauci uz Lielo Padomju enciklopēdiju<br />

(1970.-1979.)<br />

10. Skat. http://www.mek.az/en/news/2045-it-was-held-a-presentation-of-the-first-adzademidz-translation-into-enzhlish-ofevzheny-berthels-the-zhreat-azerbaizhani-poet-book<br />

11. Avots: Люди и судьбы. Биобиблиографический словарь востоковедов-жертв политического террора в советский период.<br />

СПб. 2003<br />

12. Skat. http://gwar.mil.ru/cartoteka/yalutorovsk/940099/<br />

13. Skat: https://en.wikipedia.org/wiki/Pyotr_Nikolayevich_Wrangel<br />

14. Skat. https://en.wikipedia.org/wiki/Andrey_Vlasov<br />

15. Avots: Шмаглит Р. Г., Белое движение 900 биографий крупнейших представителей русского военного зарубежья<br />

16. Skat. http://www.histpol.pl.ua/ru/glavnaya?id=3561<br />

17. Skat. https://en.wikipedia.org/wiki/Anton_Denikin<br />

18. Skat. http://gwar.mil.ru/cartoteka/yalutorovsk/65386/<br />

224 225

OSKARS VILHELMS BERTELS<br />

(BERTELS – GRAVE – HEINTZ – ZHEMCHUZHNIKOV – USPENSKY – MURASHKO – KUKOLNIKOV<br />

– STEPANOV – CETKOVSKY – FJODOROV – MELIHOV – USOLTCHEW – ODINCOW – BORISOW –<br />

KARPIN)<br />

Arhitekta Heinriha Dihta un Annas Šarlotes<br />

Dorotejas Melleres mazdēls (XI paaudze) Oskars<br />

Vilhelms Bertels 261 (krievu valodā dēvēts arī par<br />

Ostapu Andrejeviču - Остап Андреевич Бертельс vai<br />

Оскар-Вильгельм Андреевич Бертельс, *24.10.1844.<br />

Витебск †23.5.1919.) bija viens no Krievijas Impērijas<br />

augstākajām militārpersonām, kura darbības lauks tiešā<br />

veidā skāra arī Latvijas teritoriju un kurš ne tikai strādāja,<br />

bet arī dzīvoja Rīgā un Jūrmalā. Laikā no 1907. gada 14.<br />

aprīļa līdz 1908. gada 26. aprīlim viņš pildīja Baltijas<br />

ģenerālgubernātora pienākumus. Saskaņā ar dažādos<br />

avotos pieejamo informāciju, Rīgā ģimene dzīvoja kopš<br />

1902. gada.<br />

Pretstatā saviem radiniekiem un senčiem, kuri<br />

lielākoties izvēlējās ar inženierzinātnēm un arhitektūru<br />

saistītas profesijas, Oskars Vilhelms Bertels izvēlējās<br />

militārpersonas karjeru. 1867. gadā viņš absolvēja<br />

Sanktpēterburgas Imperatora universitātes kadetu<br />

korpusu, bet 1869. gadā, absolvējot Konstantinovas<br />

2. Kara skolu, leitnanta pakāpē viņš tika nosūtīts uz<br />

Izmailovas kājnieku leibgvardes pulku. 1867. gadā viņš<br />

absolvēja Nikolaja ģenerālštāba akadēmiju (1. pakāpe).<br />

Viņa dienesta gaitas hronoloģija ir šāda:<br />

• 1867. gada 1. septembrī uzsāka dienestu,<br />

• 1869. gada 12. jūlijā kļuva par leitnantu,<br />

• 1874. gada <strong>30</strong>. augustā – Kājnieku gvardes<br />

virsleitnants,<br />

• 1876. gada 1. aprīlī – Kājnieku gvardes štāba<br />

kapteinis,<br />

• 1877. gada 15. februārī pārdēvēts par Ģenerālštāba<br />

kapteini,<br />

• 1879. gada 1. aprīlī paaugstināts par apakšpulkvedi,<br />

• 1882. gada 28. martā paaugstināts par pulkvedi,<br />

• 1897. gada 29. martā paaugstināts par<br />

ģenerālmajoru,<br />

• 1904. gada 28. martā paaugstināts par<br />

ģenerālleitnantu.<br />

Ir saglabājušās ziņas arī par viņa dienesta vietām un<br />

pienākumiem. Laikā no 1869. gada 12. jūlija līdz 1877.<br />

gada 15. februārim viņš bija nozīmēts Izmailovas pulka<br />

Leibgvardē. 1873.-1876. gados mācījās ģenerālštāba<br />

Nikolaja akadēmijā. Pēc šo mācību pabeigšanas 1876.<br />

gadā nozīmēts Ģenerālštāba Pāžu korpusā, bet 1877.<br />

gada 12. februārī pārcelts uz Ģenerālštābu. 1877.<br />

gadā (no 15. februāra līdz 7. martam) bija uzdevumu<br />

oberoficieris Harkovas kara apagabalā, bet no 7. marta<br />

līdz 17. novembrim – īpašo uzdevumu oberoficieris 2.<br />

Armijas korpusa štābā. Laikā no 1877. gada 17. novembra<br />

līdz 1880. gada 28. aprīlim bija atbildīgs par armijas<br />

vienību pārvietošanos pa Sanktpēterburgas-Varšavas<br />

dzelzceļu (posmā līdz Daugavpilij) un Baltijas dzelzceļu<br />

(visticamāk – domāts Rīgas un Liepājas dzelzeļš) un pa<br />

Baltijas jūru un bija pakļauts Pēterburgas Kara apgabala<br />

pavēniecībai (ir ziņas, ka šajā laikā viņš rezidēja Rīgā<br />

un Daugavpilī). 1878. gadā nosūtīts uz Rušukas armijas<br />

štābu (Рущукского отряда действующей армии), 1880.<br />

gada 28. aprīlī kļuva par jaunāko lietvedi Galvenā štāba<br />

Kara-zinātniskās komitejas kancelejā militārajā misijā<br />

Bernē (Šveicē), kur šajā amatā strādāja līdz 1884. gada<br />

20. septembrim, kad tika paaugstināts par vecāko lietvedi<br />

(pildīja šos pienākumus līdz 1886. gada 1. janvārim).<br />

1882. gadā viņš kļuva par cietokšņu pārvaldes nolikuma<br />

izstrādes komisijas locekli, kā arī strādāja komisijā, kuras<br />

uzdevums bija izstrādāt nolikumu par pasta baložu<br />

izmantošanu gaisa satiksmē kara nolūkos, izpildīja<br />

Pavlovas pulka Leibgvardes komandiera pienākumus<br />

(laikā no 1884. gada 10. septembra līdz 1885. gada 12.<br />

septembrim). Laikā no 1886. gada 1. janvāra līdz 1891.<br />

gada 20. maijam viņš bija militārais aģents Bernē, bet laikā<br />

no <strong>30</strong>. maija līdz 1. jūlijam – 9. Kavalērijas divīzijas štāba<br />

priekšnieks.<br />

1891. gada 1. jūlijā viņš kļuva par 26. Kājnieku divīzijas<br />

Štāba priekšnieku, bet 1892. gada 25. septembrī – par<br />

85. Vīborgas kājnieku pulka komandieri un pildīja šos<br />

pienākumus līdz 1897. gada 29. martam, kad tika nozīmēts<br />

par Harkovas kara apgabala kara hospitāļa priekšnieku un<br />

10. Armijas korpusa Štāba priekšnieku.<br />

1899. gada 20. novembrī viņš kļuva par 4. Armijas<br />

korpusa Štāba priekšnieku, bet 1904. gada 7. martā<br />

– par 36. Kājnieku divīzijas priekšnieku. 1906. gada<br />

11.decembrī kļuva par 20. Armijas korpusa komandieri<br />

Attēls 336.<br />

Oskars Vilhelms Bertels.<br />

[Rīgā], kas atbilda vicegubernatora statusam un šos<br />

pienākumus pildīja līdz savai demobilizācijai 1908. gada<br />

3. septembrī. 262 Pēc demobilizēšanās viņam tika piešķirta<br />

pensija 2145 rubļi gadā ar piemaksu 250 rubļi gadā.<br />

Domājams, pēc demobilizēšanās viņš pilnībā pārcēlās<br />

uz Rīgu vai Jūrmalu, par ko liecina ģimenes fotogrāfijas<br />

un 1911. gada <strong>30</strong>. septembrī pie Rīgas notāra apliecinātā<br />

dienesta gaitas kopija un citi dokumenti.<br />

Saņēmis vairākus apbalvojumus, tostarp – Sv.Vladimira<br />

4. šķiras ordeni 1880. gadā, Sv.Staņislava 2. šķiras ordeni<br />

1886. gadā, Sv. Annas 2. šķiras ordeni 1889. gadā,<br />

Sv.Vladimira 3. šķiras ordeni 1894. gadā, Sv.Staņislava<br />

1. šķiras ordeni 1901. gadā. 263 Ir piešķirts arī Sv. Annas<br />

1. šķiras ordenis, Francijas goda Leģiona ordenis, u.c.<br />

apbalvojumi. Piedalījies militārās statistikas darbu izstrādē<br />

Kara-zinātniskajā komitejā. 264 Ir zināms, ka viņš bija<br />

pareizticīgais, piedalījies Turcijas-Serbijas 1876. gada karā<br />

(smagi ievainots Aleksiancē), kā arī Krievu-turku karā<br />

(1877.-1878.) un Krievijas-Japānas karā (1904.-1905.).<br />

Oskars Vilhelms Bertels 1884. vai 1885. gadā, domājams,<br />

Sanktpēterburgā, bija precējies ar ceļu būves inženiera un<br />

kamerkunga (Kamerherr) Apolona Grāves 265 (Аполлон<br />

Гравe, *10.12.1820. Elatma, Rjazansky krai †8.10.1891.<br />

Sanktpetersburg) un Jekaterinas Ikoņņikovas (Екатерина<br />

Иконникова, *? †1914.) meitu Olgu Grāvi (Ольга<br />

Гравe, *1865. †19<strong>30</strong>.). Apolons Grāve 1842. gada 9.<br />

jūnijā absolvēja Ceļu būves inženieru institūtu, kļuva par<br />

praporščiku (1840. gada 24. jūnijā), podporučiku (1841.<br />

gadā) un poručiku (1842. gadā), kā arī galma padomnieku<br />

(1885. gadā), kolēģijas padomnieku (1887. gadā), pildot<br />

arī Ivanovas meiteņu skolas Sanktpēterburgā aizbildņu<br />

padomes locekļa pienākumus. 1889. gadā viņš kļuva par<br />

Valsts padomnieku, tika apbalvots ar Sv.Annas 2. šķiras<br />

ordeņi un kļuva par Viņa Imperātoriskās augstības galma<br />

kamerdīneri (kamerkungu). Grāve bija arī Elatomskas<br />

novada tiesas goda miertiesnesis, kā arī liels zemju<br />

īpašnieks. Viņa brālēns ir 19.gadsimta krievu dzejnieks<br />

226 227<br />

Attēls 337.<br />

Oskars Vilhelms Bertels (sēž centrā) ar saviem armijas biedriem (pirmais pa labi no mācītāja, ādas krēslā).<br />

Leonīds Grigorjevičs Grāve (Леонид Григорьевич Гравe).<br />

1976. gadā Starptautiskā astrnonomu savienība par godu<br />

diviem Grāves brāļu dēliem – matemātiķim Dmitrijam<br />

Aleksandrovičam Grāve (Дмитрий Александрович<br />

Гравe, *25.8.1863. Кириловo †19.12.1939. Kiev) un<br />

raķešu zinātniekam Ivanam Platonovičam Grāve (Иван<br />

Платонович Grave, *13.11.1874. Казань †3.5.1960.<br />

Москва) vienu no Mēness neredzamās puses krāteriem<br />

nosauca Grāves vārdā. Savā guberņā par privātiem<br />

līdzekļiem Grāve dibināja aptuveni 100 skolas vietējiem<br />

zemniekiem, bet Tambovas guberņas ģimnāzijas<br />

iekārtošanai viņš atvēlēja 35000 rubļu no privātiem<br />

līdzekļiem. Līdzīgu ģimnāziju (vienlaikus, ierīkojot pilsētā<br />

telegrāfu), viņš atvēra savā dzimtajā Elatmes pilsētā. Pēc<br />

1890. gada neražas un tam sekojošā bada, daudz palīdzēja<br />

savas apkaimes zemniekiem, neļaujot viņiem nomirt<br />

badā. Apglabāts Volhovas kapsētā Sanktpēterburgā.<br />

Attēli 338, 339.<br />

Oskars Vilhelms Bertels un viņa sieve Olga Grāve<br />

mūža nogalē.

Attēli 340, 341.<br />

Apolons Grāve un viņa dzimtas ģerbonis.<br />

Attiecībā uz Oskara Vilhelma Bertela ģimenes dzīvesvietu,<br />

ir zināms, ka Rīgā viņš dzīvoja Elizabetes ielā 19 (mūsdienās<br />

ēka pazīstama ar to, ka tajā atrodas ekskluzīvais restorāns<br />

“Vincents”), kā arī Jūrmalā, Bulduros (par šo ēku ir zināms,<br />

ka Padomju laikā tajā atradās pansionāts vai sanatorija,<br />

plašāku ziņu un precīzas adreses nav), taču sākoties I<br />

Pasaules karam, ģimene pārcēlās uz Sanktpēterburgu.<br />

Savukārt Oskara Bertela un Olgas Grāves laulībā piedzima<br />

deviņi bērni (XII paaudze):<br />

• Aleksandrs Bertels (Alexander Bertels,<br />

*21.8.1886. Санкт-Петербург †1918. Finland)<br />

bijis labs amatnieks, galdnieks – viņa gatavotās<br />

mēbeles bija jūgenstilā (tika izmantota arī<br />

dedzināšanas metode). Gājis bojā kara laikā,<br />

bija karavīrs, plašāku ziņu nav. Dienēja Viborgā,<br />

bija cara armijas virsnieks, bet vēlāk kļuva par<br />

revolucionāru, baltgvardu armijas sacelšanās laikā<br />

tika nošauts.<br />

• Pāvels Bertels (Павел Бертельс,<br />

*1.10.1889. Санкт-Петербург †16.6.1917.<br />

Санкт-Петербург), bija mūziķis un komponists,<br />

vienu no saviem skaņdarbiem veltījis Rīgas<br />

aeroklubam, komponējis maršus un deju mūziku.<br />

Plašāku ziņu par viņa dzīvi nav. Miris 28 gadu<br />

Attēls 343.<br />

Bertelu vasarnīca Jūrmalā, Bulduros, kurā Padomju<br />

laikā tur bija ierīkots pansionāts (atpūtas nams).<br />

vecumā, dabiskā nāvē. Bija precējies ar Irīnu (Irina),<br />

taču bērnu nebija (visticamāk, kāzas notika 1916.<br />

gadā Sanktpēterburgā). Ir zināms, ka viņa ģimene<br />

Sanktpēterburgā dzīvoja Oficerskaja ielā 32 (1915.<br />

gads) un Zverinskaja ielā 31 (1916. -1917. gadi).<br />

• Ņina Bertels (Nina Bertels, *23.9.1890.<br />

Санкт-Петербург, †1963. Vaalam, Karelia), bija<br />

fotogrāfe un franču valodas skolotāja. 1916. gadā<br />

Ņina dzīvoja Sanktpēterburgā, Fontankas krastmalā<br />

139, bet kopš 1920. gada viņas dzīvesvieta norādīta<br />

Sanktpēterburgā, Boļšaja Spasskaja (Kasnogo<br />

Kuranta) ielā 5 dzīv. 38, kur viņa dzīvoja kopā ar<br />

sava brāļa Alekseja Bertela ģimeni un māti Olgu.<br />

Ap 1935. gadu viņa tika arestēta un nosūtīta uz<br />

lēģeriem, domājams Vidusāzijā. Pēc atbrīvošanas<br />

dzīvoja Ļeņingradā, bet vēlāk, garīga rakstura<br />

slimības dēļ, nokļuva veco ļaužu pansionātā<br />

Vālamas pilsētā Karēlijā, kur arī mirusi. Plašāku<br />

ziņu nav.<br />

• Ļevs Bertels (Lev Bertels, *3.11.1892. Novgorod<br />

†?).<br />

• Andrejs Bertels (Andrey Bertels, *3.11.1892.<br />

Attēls 352.<br />

Bertelu ģimenes XII paaudzes bērni (no kreisās) Aleksejs Bertels, Ļevs Bertels, Aleksandrs Bertels, Ņina Bertels,<br />

Andrejs Bertels, Nadežda Bertels, Pāvels Bertels un Jekaterina Bertels atpūtas brīdī Jūrmalā.<br />

Attēls 342.<br />

Oskara Bertela ģimene savā vasarnīcā Jūrmalā. Attēla kreisajā pusē ir Bertelu ģimenes draugs, Rīgas-Orlas<br />

dzelzceļa priekšnieks Josifs Daragans (И. Ф. Дараган) ar savu sievu. Centrā - Aleksejs Bertels (skūto galvu), vidū<br />

- Jekaterina (ar banti), blakus - Nadežda. Labajā pusē – Oskars Vilhelms Bertels un viņa sieva Olga Grāve.<br />

Pa labi - Aleksandrs Bertels I Pasaules kara laikā.<br />

Novgorod † pēc 1945.), emigrējis uz Franciju,<br />

plašāku ziņu nav.<br />

• Apolons Bertels (Apolon Bertels, *19.12.1893.<br />

Novgorod †? pirms 1905.), miris kā zīdainis, plašāku<br />

ziņu nav. Ņemot vērā viņa tēva dienesta gaitā<br />

norādīto, ka 1905. gada 1. jūlijā Oskaram Bertelam<br />

bija astoņi bērni, visticamāk, Apolons Bertels ir<br />

miris pirms 1905. gada.<br />

• Jekaterina Bertels (Heintca) (Jekaterina Bertels<br />

(Heintz), *<strong>30</strong>.7.1895. Novgorod, †16.1.1990.).<br />

• Nadežda Bertels (Žemčužņikova) (Nadezda<br />

Bertels (Zhemchuznikoff), *11.8.1896. †?), bija<br />

precējusies 266 ar Alekseju Žemčužņikovu (Alexey<br />

Zhemchuznikoff, *1.9.1897. †1954.), emigrējusi uz<br />

Vāciju, par šīs ģimenes pēctečiem plašāku ziņu<br />

nav, taču ir pieejama informācija par Alekseja<br />

Žemčužņikova priekštečiem. Viņa tēvs grāfs<br />

Mihails Žemčužņikovs (Michail Zhemchuznikoff,<br />

*1865. †11.7.1914.) bija priekšpēdējais Krasnij Rog<br />

īpašnieks, jūras spēku virsnieks Melnās jūras flotē.<br />

Rakstīja dzeju un kopš 1905. gada bija Maskavas<br />

vēsturiski-ģeneoloģiskās biedrības loceklis.<br />

Savukārt Mihaila tēvs Aleksandrs Žemčužņikovs<br />

(Alexander Zhemchuznikoff, *13.6.1826.<br />

†<strong>30</strong>.4.1896.) bija dzejnieks.<br />

vēsturnieki pat uzskata, ka 1742. gadā notika slepenas abu<br />

laulības). Citu radu vidū ir vēl virkne dažādu Krievijas<br />

augstmaņu – grāfu, kņazu dzimtas.<br />

• Aleksejs Bertels (Алексей Бертельс, *7.12.1900.<br />

Минск †10.3.1945. Казахстан, “Долинка”).<br />

XII paaudzes pārstāvis Ļevs Bertels (Lev Bertels,<br />

*3.11.1892. Novgorod †?) ar ģimeni dzīvoja Novgorodā.<br />

Viņš kļuva par 27. Gaisa rotas praporščiku, bija precējies<br />

ar Lidiju (Lydia) un abu laulībā piedzima divi bērni (XIII<br />

paaudze):<br />

Attēls 348.<br />

Mihails Aleksandrovičs Žemčužnikovs ar saviem<br />

dēliem Alekseju Žemčužņikovu (stāv) un Georgiju<br />

Žemčužņikovu.<br />

Savukārt senāku senču un tuvāko radinieku vidū ir grāfs<br />

Konstantīns Tolstojs (Konstantin Tolstoy, *1780. †1870.),<br />

kņazs Vladimirs Ļvovs (Vladimir Lvov, *1804. †1856.),<br />

Andrejs Razumovskis (Andrey Razumovsky, *1752.<br />

†1836.), kurš bija komponista Ludviga van Bēthovēna<br />

(Ludwig van Bethoven) patrons un kuram Bēthovens ir<br />

veltījis stīgu kvartetu (op. 59., 1, 2 un 3), kā arī 5. un 6.<br />

simfonijas. Tāpat senču vidū ir grāfs Kirils Razumovskis<br />

(Kiryl Razumowsky, *18.3.1728. Kozelets, Ukraine<br />

†9.1.1801. Batyrin, Ukraine), kura brālis, feldmaršals<br />

un grāfs Aleksejs Razumovskis 267 (Aleksey Razumovsky,<br />

*28.3.1709. Lemeshi, Ukraine †18.7.1771. Sanktpetersburg)<br />

bija Krievijas imperātores Elizabetes I (Jelisaveta Petrovna<br />

I, *18.12.1709. Kolomenskoje †5.1.1762. Sanktpetersburg)<br />

mīļākais, dēvēts par “Nakts Imperatoru” (atsevišķi<br />

228 229

Attēls 344.<br />

Brāļi Berteli pie paštaisītās laivas. No kreisās (stāv) Ļevs Bertels, X, (pie koka) Andrejs Bertels, Pāvels Bertels.<br />

Priekšplānā sēž – Aleksejs Bertels un Aleksandrs Bertels.<br />

Domājams, attēls tapis īsi pirms Apolona Bertela nāves, ap 1905. gadu. Pa labi - Ņina Bertels.<br />

• Ļevs Bertels (Lev Bertels, *1924. †1999.),<br />

• Tatjana Bertels (Stepanova) (Tatjana Bertels<br />

(Stepanoff), *1925. †1984.).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Ļevs Bertels (Lev Bertels, *1924.<br />

†1999.) bija inženieris, ar savu ģimeni mūža nogalē dzīvoja<br />

Veļikij Novgorod pilsētā, bija precējies ar Aleksandru<br />

Kukoļnikovu (Alexandra Kukolnikova, *1923. †2004.) un<br />

abu laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Ludmila Bertels (Cetkovska) (Ludmila Bertels<br />

(Cetkowsky), *1947.)<br />

• Vladimirs Bertels (Vladymir Bertels, *1949.<br />

†2008.)<br />

• Tatjana Bertels (Melihova) (Tatjana Bertels<br />

(Melihova), *1951.)<br />

XIV paaudzes pārstāve Ludmila Bertels salaulājās ar<br />

Valentīnu Cetkovski (Walentin Cetkowsky, *1943.) un<br />

abu laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Aleksejs Cetkovskis (Aleksey Cetkowsky, *1968.),<br />

• Lidija Cetkovska (Matjašova) (Lydia Cetkowsky<br />

(Matjashow), *1970.),<br />

• Anna Cetkovska (Anna Cetkowsky, *1982.),<br />

plašāku ziņu nav.<br />

XV paaudzes pārstāvis Aleksejs Cetkovskis salaulājās ar<br />

Olgu Odincovu (Olga Odincowa, *1970.), un abu laulībā<br />

piedzima (XVI paaudze):<br />

• Sergejs Cetkovskis (Sergey Cetkowsky, *1993.)<br />

• Aleksejs Cetkovskis (Aleksey Cetkowsky, *2004.)<br />

Attēli 346, 347.<br />

Komponists Pāvels Bertels un viņa sarakstītā “Gaisa kuģotāju marša” izdevums (domājams – 1912. gads).<br />

Attēli 350. un 351.<br />

No kreisās: Aleksejs Razumovskis un Jelizaveta Petrovna (Elizabete I), Ļevs Bertels un viņa māsa Tatjana Bertels<br />

(Stepanova).<br />

XV paaudzes pārstāve Lidija Cetkovska salaulājās ar<br />

Juriju Matjašovu (Юрий Матяшов, *1970.) un abu<br />

laulībā piedzima (XVI paaudze):<br />

• Valentīns Cetkovskis (Valentin Cetkowsky,<br />

*1994.).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Vladimirs Bertels salaulājās ar<br />

Valentīnu Fjodorovu (Valentina Fjodorowa, *1948.) un<br />

abu laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Sergejs Bertels (Сергей Бертельс, *1972.).<br />

XV paaudzes pārstāvis Sergejs Bertels (Сергей Бертельс,<br />

*1972.) salaulājās ar Ņinu Borisovu (Нина Борисова) un<br />

abu laulībā piedzima (XVI paaudze):<br />

• Jeļena Bertels (Елена Бертельc, *1996.),<br />

• Anastasija Bertels (Анастасия Бертельс,<br />

*2006.).<br />

XIV paaudzes pārstāve Tatjana Bertels (Melihova)<br />

(Tatjana Bertels (Melihova), *1951. salaulājās ar Genādiju<br />

Meļihovu (Геннадий Мелихов, *1956.) un abu laulībā<br />

piedzima (XV paaudze):<br />

• Jeļena Meļihova (Karpina) (Jelena Melihow<br />

(Karpina), *1975.).<br />

XV paaudzes pārstāve Jeļena Meļihova (Karpina) (Jelena<br />

Melihow (Karpina), *1975.) salaulājās ar Mihailu Karpinu<br />

(Michail Karpin, *1971.) un abu laulībā piedzima (XVI<br />

paaudze):<br />

• Elizabete Karpina (Elisabeth Karpin, *2003.),<br />

• Sofija Karpina (Sofia Karpin, *2006.).<br />

XIII paaudzes pārstāve Tatjana Bertels bija grāmatvede,<br />

ar ģimeni pārcēlās no Novgorodas uz Ļeņingradu)<br />

precējusies ar Alekseju Stepanovu (Alexey Stepanoff,<br />

Attēli 355. un 356.<br />

Jekaterinai Bertels 1914. gada <strong>30</strong>. septembrī Rīgā izsniegtā žēlsirdīgās māsas apliecība un<br />

darba pienākumu veikšanā (attēlā Jekatrina sēž).<br />

2<strong>30</strong> 231

Attēli 357, 358.<br />

Brāļi Ignatijs Heintcs un Georgijs Heintcs.<br />

*1924. †1992.), un šajā laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Andrejs Stepanovs (Андрей Степанов, *1955.)<br />

XII paaudzes pārstāve Jekaterina Bertels (Heintca)<br />

(Jekaterina Bertels (Heintz), *<strong>30</strong>.7.1895. Novgorod,<br />

†16.1.1990.) I Pasaules kara laikā Rīgā kļuva par Sarkanā<br />

krusta žēlsirdīgo māsu – Sarkanā krusta žēlsirdīgo māsu<br />

biedrības īpaši izveidotā eksaminācijas komisija 1914. gada<br />

<strong>30</strong>. septembrī Rīgā viņu atzina par “Kara laika žēlsirdīgo<br />

māsu”, bet jau nedēļu vēlāk – 6. oktobrī viņa kļuva par<br />

pedogoģijas studenti Sanktpēterburgā. Visticamāk, tieši<br />

1914. gada oktobra sākumā visa Bertelu ģimene pārcēlās<br />

no Rīgas uz Sanktpēterburgu. Viņa salaulājās ar botāniķi<br />

un zinātnieku, subtropisko kultūru speciālistu Georgiju<br />

Heintcu (Georgy Heintz, *10.12.1894. Sanktpetersburg,<br />

†15.2.1942.), kurš strādāja kopā ar akadēmiķi N.Vavilovu<br />

(N.Vavilov), bet laikā no 1931. līdz 1942. gadam bija<br />

zinātniskās bibliotēkas vadītājs. Abu laulībā piedzima<br />

(XIII paaudze):<br />

• Ignatijs Heintcs (Ignaty Heintz, *1919. †1950.),<br />

pēc otrā kursa pabeigšanas devas uz fronti, kur<br />

nokļuva gūstā. Pēc kara strādāja šahtā Jakutijas<br />

APSR Ere Hajas ciematā, kur nelaimes gadījumā<br />

mira.<br />

• Georgijs Heintcs (Георгий Хайнц, *1923. †2003.).<br />

Attēli 360. un 361.<br />

Aleksejs Bertels ar sievu Elizabeti un māti Olgu ap<br />

1925. gadu, domājams – Ļeņingradas tuvumā (starp<br />

Lomonosovo un Pēterhofu). Un Johans Sands ar Ņinu<br />

Attēls 359.<br />

Radmila Heintca ar dēlu Alekseju 1968. gadā.<br />

XIII paaudzes pārstāvis Georgijs Heintcs (Георгий<br />

Хайнц, *1923. †2003.) 1953. gadā pabeidza Ļeņingradas<br />

Lauksaimniecības akadēmiju, kā arī studēja aspirantūrā.<br />

Laikā no 1973. līdz 1990. gadam strādāja par zinātnisko<br />

līdzstrādnieku institūtā. Salaulājās ar Radmilu Morevu<br />

(Радмила Морева, *1933.), kas ir veikusi plašus pētījumus<br />

par Bertelu dzimtas vēsturi. Viņa absolvēja Ļeņingradas<br />

Valsts universitātes matemātikas fakultāti. Šajā laulībā<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Aleksejs Heintcs (Алексей Хайнц, *1955.).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Aleksejs Heintcs (Алексей<br />

Хайнц, *1955.) absolvēja Ļeņingradas Valsts universitātes<br />

matemātikas fakultāti. Ir matemātikas profesors Kalmēra<br />

Tehnoloģiju universitātē Gēteborgā (Chalmers university<br />

of Technology Goteborg), kurš bija precējies ar Marinu<br />

Usoļcevu (Марина Усольцева, *3.6.1959.) un šajā laulībā<br />

piedzima divas meitas (XV paaudze):<br />

• Glafira Usoļceva (Глафира Усольцева,<br />

*24.6.1984.),<br />

• Ņina Heintca (Sanda) (Нина Хайнц,<br />

*10.12.1997.), 2017. gada 21. oktobrī salaulājās ar<br />

Johanu Sandu (Johann Sand, *11.4.1998. Goteborg,<br />

Sweeden).<br />

XII paaudzes pārstāvis Aleksejs Bertels (Алексей<br />

Бертельс, *7.12.1900. Минск †10.3.1945. Казахстан,<br />

“Долинка”) piedzima Minskā, kur viņa tēvs tolaik dienēja,<br />

bet pirmās skolas gaitas Aleksejs Bertels uzsāka Rīgā.<br />

Heintcu kāzu dienā 2017. gada 21. oktobrī. Attēls 363.<br />

Aleksejs Heintcs ar sievu Marinu <strong>2019</strong>. gadā.<br />

Attēli 361. un 362.<br />

Aleksejs Bertels ap 1906. gadu Ņižņij Novgorodā un Rīgas Jūrmalā. Pa labi - Izolde Bertels ap 19<strong>30</strong>. gadu un mūža<br />

nogalē.<br />

Internetā atrastas ziņas, ka bērnībā bijis kinorežiosora<br />

Sergeja Eizenšteina draugs - šo draudzību režisors<br />

aprakstījis arī savos memuāros. “Ar Aļošu mēs iepazināmies<br />

[Rīgas] citadelē, vēl pirms viņa tēvs, ģenerālis, devās pensijā.<br />

Citadelē zem karoga bija divstāvu nams, kurā Bertelam<br />

bija piešķirts valsts dzīvoklis.” Arī mācības abi turpināja<br />

Pēterburgā, kur Aleksejs Bertels mācījās lauksaimniecību<br />

un bioloģiju un ieguva fitopatologa izglītību. Pēc tēva<br />

nāves 1919. gadā, kopš 1920. gada Bertels dzīvoja Lielajā<br />

Spasskaja ielā 5 dz. 38 (ул. Большая Спасская, vēlāk - ул.<br />

Красного курсанта), д. 5, кв. 38), kur sākumā dzīvoja<br />

arī viņa māte un māsa Ņina, kas strādāja par franču<br />

valodas skolotāju. Pats Aleksejs bija biologs, Ļeņingradas<br />

universitātes bioģiskajās stacijas darbinieks, 1935. gada<br />

12. novembrī tika arastēts un pavadīja lēģerī Kazahstānā<br />

(“Doļinka”) līdz 1943. gada 12. novembrim. Īsi pēc<br />

atbrīvošanas miris no vēža, nepaspējot atgriezties mājās.<br />

1924. gadā Alekejs Bertels apprecējās ar Jura Uspenska<br />

meitu Elizabeti Uspensku (Елисавета Успенская,<br />

*1901. †?) un šajā laulībā piedzima meita (XIII paaudze):<br />

Attēli 361. un 362.<br />

Izoldas Bertels ģimene 1995. gada jūlijā.<br />

Attēlā redzams arī viņas brālēns Ļevs Bertels (kreklā ar<br />

bikšturiem).<br />

• Izolda Bertels (Bertels-Uspenska) (Изольдa<br />

Бертельс (Бертельс-Успенская), *3.7.1927.<br />

Ленинград †<strong>30</strong>.1.1999. Москва).<br />

Ģimenē viņa tika dēvēta par Pelnrušķīti. Spriežot pēc<br />

dokumentos norādītā, ka sava mūža nogalē Olga Grāve<br />

dzīvoja Alekseja Bertela ģimenē, bet savas dzīves pirmos<br />

2,5 gadus Izolda pavadīja ar vecmāmiņu, var izteikt<br />

pieņēmumu, ka Olga Grāve (Bertels) ir mirusi ap 19<strong>30</strong>.<br />

gadu. 1950. gadā Izolda Bertels absolvēja Maskavas valsts<br />

universitātes Ģeoloģijas fakultātes Palentoloģijas katedru.<br />

Kura kļuva par bioloģi un, bija precējusies ar Dmitriju<br />

Muraško (Дмитрий Мурашко). Viņas ģimenē tika<br />

saglabātas vairākas ģimenes relikvijas un dokumenti, pēc<br />

kuriem ir izdevies rekonstruēt Bertelu dzimtas atzara<br />

vēsturi. Ir zināms, ka viņai bija dēls (XIV paaudze):<br />

• Aleksejs Muraško (Alexey Murashko, *1957.<br />

†1992.), bija precējies, bērnu nav, citu ziņu nav.<br />

ATSAUCES:<br />

1. Skat. http://regiment.ru/bio/B/466.htm<br />

2. Список Генерального штаба, 1.07.1905<br />

3. Разведчик, №845, 15.01.1907<br />

4. Глиноецкий Н.П. Исторический очерк Николаевской академии Генерального штаба, СПб., 1882<br />

5. Skat. http://elatma2008.narod.ru/Grave.htm<br />

6. ЦГИА СПб. ф.19. оп.127. д.3507. кадр 311 . ц. Пажеского Корпуса<br />

7. Skat. https://ru.wikipedia.org/wiki/Разумовский,_Алексей_Григорьевич<br />

8. uz citātiem par Eizenšteinu: http://teatr-lib.ru/Library/Eisenstein/Mem_1/#End_58<br />

232 233

Latviski un vāciski runājošajiem viņš ir pazīstams<br />

kā Johans Lēberehts Eginks. Krieviski runājošie<br />

viņu atpazīst kā Ivanu Jegoroviču Egginku. Viņš ir<br />

pirmais latvietis, kuram tika piešķirts akadēmiķa grāds<br />

glezniecībā. 268 Viņš ir nepelnīti aizmirsts 19.gs. pirmās<br />

puses gleznotājs, Melleru dzimtas IX paaudzes pārstāvis<br />

Johans Lēberehts Eginks (Johann Leberecht Eggink,<br />

*20.11.1784. Pievīka †7.3.1867. Jelgava), kura vārds<br />

plašākai sabiedrībai, ārpus mākslas pasaules ekspertu un<br />

vēsturnieku loka, ilgu laiku bija relatīvi mazākpazīstams,<br />

taču viņa profesionālā darbība ir atstājusi nozīmīgas<br />

liecības Latvijas un baltvācu kultūrvēsturē.<br />

R.Bēms ir rakstījis: “J.L.Eginka dzīve un radošā daiļrade<br />

var saistīt mūsu uzmanību no vairākiem aspektiem.<br />

Viens no tiem ir viņa snieguma nenoliedzami augstais<br />

profesionālais līmenis daiļrades uzplaukuma gados, otrs<br />

– mākslinieka tiešā saskare ar mākslas dzīves vadošajām<br />

un raksturīgākajām norisēm tādos tā laika Eiropas un<br />

Krievijas kultūras centros kā Roma un Pēterburga, trešais<br />

– J.L.Eginka ilggadējā darbošanās dzimtenē.” 269 Egginka<br />

laikabiedrs un draugs Gustavs Ādolfs Hipius (Gustav<br />

Adolf Hipius, *12.3.1792. Nissi †6.10.1856. Tallinn) savā<br />

dienasgrāmatā aprakstījis savu draugu kā “allaž priecīgu<br />

cilvēkbērnu, kurš vienmēr bijis gatavs uz tūkstoš jokiem,<br />

Attēls 366.<br />

Johanna Leberehta Eginka pašportets 1819. gadā.<br />

JOHANS LĒBEREHTS EGINKS<br />

(KNIGGE-EGGINK)<br />

labprāt stāstījis dažādus komiskus notikumus un pa vidu<br />

estetizētajai sajūsmai mīlējis iebilst kādu triviālu izteicienu.<br />

(..) Nebūtu mana sirsnīgā drauga Egginka, tad pie visām<br />

gleznām, kuras es aplūkoju ceļojumos, man būtu skumji.” 270<br />

Savukārt J.Dērings Baltijas mākslinieku leksikona<br />

sagataves materiālos J.Eginku raksturo šādi: “Vidēja<br />

auguma, blonds, kustīgs, dzīvespriecīgs, pārsvarā labsirdīgs,<br />

ar izteiktām dotībām uz valodu apgūšanu, bez vācu valodas<br />

prata runāt latviski, krieviski, perfekti pārzināja franču un<br />

itāliešu valodu.” 271<br />

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas par J.L.Eginka<br />

biogrāfiju ir veidojuši Sarmīte Fogele, izdodot grāmatu<br />

“Johans Lēberehts Eginks”, 272 šīs grāmatas recenzents, LZA<br />

goda loceklis Romis Bēms, kurš publikācijā “Nedaudz<br />

par Johana Lēberehta Eginka darbiem” 273 ir galvenokārt<br />

pievērsies gleznotāja Latvijā atrodamo darbu uzskaitei<br />

un apkopošanai, mākslas zinātniece Edvarda Šmite,<br />

kā arī Rīgā dzimušais vācu pētnieks Valters Augusts<br />

Mellers (Walter August Moeller), kurš aplūkoja atsevišķus<br />

gleznotāja izcelsmes un biogrāfiskos aspektus publikācijā<br />

“Johann Leberdit 274 Eggink der baltische Portrat und<br />

Historienmahler”. 275<br />

Visticamāk, tieši 1970. gadā Vācijā izdotā V.Mellera<br />

publikācija kalpoja par inspirāciju tālāku pētījumu<br />

veikšanai šaipus Dzelzs priekškaram par šo Latvijā<br />

dzimušo gleznotāju. Mellera pētījums ir interesants arī<br />

ar to, ka V.A.Mellers ir viens no J.L.Eginka audžutēva<br />

Martina Benjamina Mellera dzimtas pēctečiem, kurš<br />

savas publikācijas sagatavošanas laikā izmantoja gan<br />

savas, gan Knigges ģimenes sniegto informāciju. Veicot<br />

dzimtas vēstures izpēti, arī es, kā M.B.Mellera tiešais<br />

sestās paaudzes pēctecis (tātad – arī gleznotāja radinieks),<br />

nolēmu papildināt Eginka biogrāfiju ar jaunatklātajiem,<br />

līdz šim nezināmajiem faktiem, kuri sniegs nozīmīgu<br />

papildinformāciju par gleznotāja dzīvi un viņa ģimeni,<br />

ļaujot atvērt jaunas diskusijas, bet gleznotāja radošās<br />

darbības analīzi atstāšu mākslas zinātniekiem. Jāpiezīmē,<br />

ka Eginka radniecības saites dažādās pakāpēs savijas<br />

ar tādām izcilām dzimtām, kā Im.Kanta dzimta,<br />

M.Ļermontova, Vecā Stendera u.c. pasaules vēsturē<br />

nozīmīgām dzimtām.<br />

Strādājot ar Darmštadtē esošās Baltvācu biedrības arhīvā<br />

atrodamā Frīdvalda Mellera un Valtera Melleru fonda<br />

dokumentiem, tajā tika konstatēti vairāki dokumenti,<br />

balstoties uz kuriem savus pētījumus veica V.Mellers,<br />

starp kuriem ir arī 1967. gada sarakste ar Kurtu Kniggi<br />

(Kurt Knigge). Šajos dokumentos V.Mellers norāda<br />

pirmavotu, no kura tika iegūta līdz tam brīdim strīdīgā<br />

informācija par J.L.Eginka dzimšanas gadu – par faktu,<br />

ka Egginks kā divgadīgs zēns 1786. gadā tika pieņemts<br />

Lovisas Brīviņas un Martina Benjamina Mellera ģimenē,<br />

Valteram Melleram personīgi stāstīja fon Šēnu (von<br />

Schoen) namā Liepājā [Toma ielā <strong>30</strong>] dzīvojusī Karolīne<br />

Mellere (Caroline Moeller, šeit domāta Caroline Jeanette<br />

Moeller, *13.10.1839. Alt Platon †7.2.1929. Liepāja, Valtera<br />

Mellera vectēva māsa, kas personīgi bija tikusies ar sava<br />

tēva Karla Gustava Mellera pusbrāli un savu onkuli Johanu<br />

Lēberehtu Eginku). 276<br />

Runājot par Egginka izcelsmi un jaunību (viņš atbilst<br />

Melleru dzimtas X paaudzei), parasti tiek minēti divi<br />

nozīmīgākie fakti – Eginks ir brīvkunga fon Knigges<br />

ārlaulības dēls, un fakts, ka 1811. gadā viņš uzsāk studijas<br />

Dorpatas (Tērbatas, tag. Tartu) augstskolā. Agrāk par<br />

Eginka dzimšanas laiku bija pieņemts uzskatīt 1787. vai<br />

1790. gadu, pamatojoties uz A.Simolina-Batorija publicēto,<br />

Eginkam veltīto nekrogu un J.Dēringa piezīmēm pie tā 277 ,<br />

taču veicot papildpētījumus konstatēts, ka 1784. gada 20.<br />

novembris ir visticamākais gleznotāja dzimšanas datums,<br />

ko mūsdienās atzinuši vairums pētnieku. Savukārt par<br />

laiku no viņa dzimšanas līdz augstskolas gaitām (neskaitot<br />

skopās ziņas par audžutēva nesekmīgo mēģinājumu<br />

izskolot Eginku par zemes mērnieku, privātstudijām<br />

Dobelē un mācībām Jelgavā), līdz šim nebija praktiski<br />

nekādas informācijas.<br />

Līdz šim tika pieņemts uzskatīt, ka “jaundzimušajam tika<br />

dots vārds Johans Lēberehts” 278 , taču nesen LVVA fondos<br />

esošajā dokumentā “Kurzemes guberņas „eksemptu“ (no<br />

nodokļiem atbrīvotās personas) saraksts. 1798./99.g.” 279<br />

atrastās norādes ļauj izvirzīt apgalvojumu, ka gleznotāja<br />

īstais vārds līdz pat uzvārda “Eggink” pieņemšanai bija<br />

Karls Dāvids Vinklers (Carl David Winkler).<br />

Un proti – šajā dokumentā, kur uzsakaitīti Embūtes<br />

pagasta un draudzes locekļi, kas atbrīvoti no nodokļiem,<br />

ir norādīts 35 gadus vecs ķirurgs Martins Benjamins<br />

Mellers, prūsis pēc tautības kurš dzīvo Dīnsdurbes muižā.<br />

Ja pieņemam, ka šis saraksts ir sastādīts 1797. gada beigās<br />

vai 1798. gada sākumā, tad norādītais vecums pilnībā<br />

sakrīt ar Martina Benjamina Mellera dzimšanas laiku.<br />

Arī dzīvošana Dinsdurbes muižā ir pamatota, jo šajā laikā<br />

M.B.Mellers jau ir kļuvis par netālu esošās Lieldrogu vai<br />

Drogu (Gros Drogen) pasta stacijas un kroga pārvaldnieku.<br />

Dokumentā kā Mellera dzīvesbiedre jau ir minēta viņa<br />

otrā sieva, 34 gadus vecā Luīze Šollere (Louisa Scholler),<br />

kas ļauj izvirzīt apgalvojumu, ka Mellera pirmā sieva un<br />

Johana Lēberehta Eginka māte Lavīze Brīviņa ir mirusi<br />

pirms 1798. gada (precīzs viņas nāves datums nav zināms).<br />

Tāpat šajā dokumentā pirmo reizi ir norādīts tikai viens<br />

dēls – 4 gadus vecais Karls [Gustavs, dzimis 1795. gadā] un<br />

divas meitas - 9 gadus vecā meita Šarlotta Karolīna (*1789.)<br />

un 6 gadus vecā meita Anna Šarlotte (*1791.). Sarakstā<br />

netiek norādīts 1787. gadā dzimušais Georgs Benjamins<br />

Zigmunds Mellers, kas nozīmē, ka viņš jau ir miris, bet<br />

ir norādīts Mellera audžudēls Karls Dāvids Vinklers (Karl<br />

David Winkler), kuram saraksta sastādīšanas brīdī ir 13<br />

gadi. Mums ir pamats uzskatīt, ka minētais audžudēls ir<br />

neviens cits, kā vēlākais gleznotājs J.L.Eginks, jo šī norāde<br />

precīzi atbilst J.L.Eginka dzimšanas laikam. Analizējot šo<br />

dokumentu ir jāņem vērā apstāklis, ka ne vienmēr tajā<br />

tika norādīta pilnībā precīza informācija par vecumiem,<br />

pieļaujot nobīdes dažu mēnešu/gadu apmērā.<br />

Faktiski šis dokuments pilnībā apgāž līdz šim par aksiomu<br />

pieņemto R.Bēma izvirzīto apgalvojumu, ka “viņa uzvārds<br />

acīmredzot darināts, otrādi uzrakstot īstā tēva uzvārdu,<br />

un uzskatīt to tikai par vēlāk pieņemtu mākslinieka<br />

pseidonīmu nav pamata”., 280 jo, kā liecina tālāk izklāstītie<br />

fakti, ir pamats apgalvot, ka Romis Bēms kļūdījās, uzskatot<br />

to par pseidonīmu.<br />

Tomēr nedrīkst nepieminēt faktu, ka Kurts Knigge savā<br />

vēstulē atsaucas uz vēl vienu dokumentu, kurš mūsdienās<br />

nav izdevies atrast - 1939. gadā no Zauberliha kunga<br />

(Seuberlich, iespējams, domāts Ēriks Zauberlihs) iegūtu<br />

234 235<br />

1798. gada Priežu muižas (Bredenhof) revīzijas “eksemptu”<br />

saraksta fotokopiju no, kuros kā Frīdriha Dītriha fon<br />

Knigges (Friedrich Dietrich von Knigge) dzīvesbiedre ir<br />

norādīta Elizabete Freudenreiha (Elisabeth Freudenreich,<br />

*1761. Liepāja †), bet kā bērni ir norādīti:<br />

• Johans Lēberehts Eginks (Johann Leberecht<br />

Eggink, *. †),<br />

• Frīdrihs Karls Eginks (Friedrich Karl Eggink,<br />

*1793. †),<br />

• Ferdinands Dītrihs Eginks (Ferdinand Dietrich<br />

Eggink, *1795. †),<br />

• Anna Elizabete Eginka (Anna Elisabeth Eggink,<br />

*1784. †)<br />

• Lovisa Gotlībe Eginka (Lovisa Gottlieb Eggink,<br />

*1785. †). 281<br />

Šī dokumenta saturs pēc būtības ir pretrunā ar ģimenes<br />

mutvārdu vēstures apgalvojumiem, kā arī Melleru ģimenes<br />

“eksemptu” sarakstu, taču nevar izslēgt faktu, ka mums<br />

šobrīd nezināmu iemeslu dēļ viena un tā pati persona<br />

varēja tikt uzrādīta abu muižu “eksemptu” sarakstos –<br />

vienā, kā Knigges dēls, bet otrā – kā Mellera audžudēls.<br />

Runājot par paša Johanna Lēberehta Eginka ģimeni, ir<br />

zināms, ka viņš 1840. gada 17. martā Rīgas Doma baznīcā<br />

salaulajās ar Bauskas (sākotnēji - Bauskas Slobodā<br />

[Sloboda - teritorija ārpus Bauskas pilsētas robežām, kur<br />

Kurzemes hercogistes laikā galvenokārt dzīvoja žīdi])<br />

dzīvojošā sieviešu drēbniekmeistara, Bauskas birģera un<br />

svaru pārziņa (Stadtwäger) Johana Traugota Benjamina<br />

Henzeļa (Johann Traugot Benjamin Hänsel *? †28.2.1829.<br />

Bauska, miris dziļā vecumā) un viņa sievas Evas Regīnas<br />

Rodernas (Eva Regina Roddern [Frey]) meitu Jūliju<br />

Ģertrūdi Henzeli (Juliana Gertrude Hänsel, *28.9.1797.<br />

Bauskā †27.7.1872. Rīga), kura tika kristīta Bauskas vācu<br />

draudzē un turpat iesvētīta 15 gadu vecumā 1813. gada<br />

2. maijā. Pārējie Henzeļu dzimtas pēcteči ir aprakstīti<br />

šīs nodaļas turpinājumā. Laulību ierakstā līgavas vārds<br />

sākotnēji kļūdaini norādīts kā Johanna, taču tas vēlāk<br />

aizstāts ar Juliana.<br />

Paša gleznotāja Johanna Lēberehta Eginka un Jūlijas<br />

Ģetrūdes Henzeles laulībā pēcnācēju nebija, tomēr vairāki<br />

vēsturnieki līdz šim ir neveiksmīgi centušies noskaidrot<br />

J.L.Eginka iespējamo radniecību ar Jelgavas zeltkaļa<br />

Eginka dzimtu. Atbilde uz šo jautājumu ir atrodama<br />

jau pieminētajā Darmštadtē, Baltvācu biedrības arhīva<br />

Valtera un Frīdvalda Melleru fondā, kur ir atrodami<br />

dokumenti, kas paskaidro šo radniecību un arī paša<br />

uzvārda transformāciju no “fon Knigge” uz “Eggink”. Te<br />

mēs atrodam divus visai prozaiskus un nedaudz atšķirīgus<br />

skaidrojumus. 282<br />

Pirmais no tiem norāda, ka Johana Lēberehta Eginka tēvs<br />

Frīdrihs Dītrihs fon Knigge, kurš esot dzimis Brēdenbekā<br />

(Bredenbeck) Hannoveres apkaimē (kas ir pretrunā ar viņa<br />

tēva dzimšanas vietu Bikstos), Kurzemi esot saucis par<br />

savu jauno dzimteni un tādēļ esot nolēmis mainīt uzvārdu.<br />

Šis skaidrojums nešķiet visai loģisks, tādēļ manuprāt,<br />

lielāka ticamība būtu jāpievērš otrajai versijai, kas liecina,<br />

ka Johana Lēberehta Egginka pusbrālis, brīvkungs Karls<br />

Frīdrihs fon Knigge (Karl Friedrich freiherr von Knigge)<br />

1815. gadā, būdams 21 gadu vecs, salaulājās ar “zemāka<br />

sociālā slāņa” pārstāvi – miesnieka Johana Frīdriha<br />

Vilhelma Šepa (Johann Friedrich Wilhelm Schoep) un<br />

viņa sievas Annas Marijas Veigertes (vai Veihertes) (Anna<br />

Marie Weigert oder Weihert) meitu Annu Lovisu Šepu<br />

(Anna Lowisa Schoeps). Ģimenes spiediena rezultātā Karls

Frīdrihs fon Knigge mainīja savu uzvārdu pret “Eggink”,<br />

apguva zeltkaļa profesiju un strādāja par rotkali Sabiles<br />

dzirnavās, bet mira 1862. gada 19. decembrī Cerkstes<br />

muižā. Visticamāk, tieši viņš darināja Eslingenā esošo<br />

sudraba karoti ar iniciāļiem “MBM 1820.” Savukārt viņa<br />

dēls (gleznotāja Johana Lēberehta Eginka krustdēls)<br />

Johans Teodors Valdemārs Egginks (Johann Theodor<br />

Waldemar Eggink, *9.11.1817. Sabile †28.8.1866. Jelgava)<br />

Jelgavā strādāja par rotkali un juvelieri, bet laikā no 1851.<br />

līdz 1866. gadam bija Jelgavas zeltkaļu cunftes vecākais<br />

(no J. Dēringa atmiņās norādītā ir zināms, ka viņš Jelgavā<br />

dzīvoja plāša namā Lielajā ielā, kas agrāk piederēja<br />

žandarmērijas pulkvedim un slepenpolicijas priekšniekam<br />

Nothalfam. 283 Tāpat Dērings norāda, ka 1857. gada janvārī<br />

viņš ir sācis zīmēt šī zeltkaļa astoņu mēnešu vecumā 20.<br />

janvārī mirušā dēla Aleksandra Eginka (domāts – Carl<br />

Emil Alexander Eggink, *19.5.1856. Jelgavā †20.1.1857.<br />

Jelgavā) portretu, kas zīmēts pēc līķa un tapis gatavs 6.<br />

jūnijā. Šajā laikā zeltkalis Eginks ir dzīvojis Feiertāga mājā<br />

Ezera ielā.). 284 Atbilstoši šai versijai, visi Karla Frīdriha fon<br />

Knigges brāļi un māsas nolēma mainīt savus uzvārdus<br />

pret “pilsoniskajiem” “Eggink” un tam pievienojies arī<br />

gleznotājs.<br />

Jau pēc gleznotāja nāves – 1874. gada 6. martā Kurzemes<br />

Literatūras un mākslas biedrības 620. sanāksmē tika<br />

nolasīta un pēc gada publicēta 285 J.L.Eginka 1818. gadā no<br />

Neapoles uz Jelgavu, savam švāģerim (pusmāsas vīram),<br />

arhitektam Heinriham Eduardam Dihtam sūtītā vēstule,<br />

kurā Eginks dalās savās pārdomās par mākslas pasaules<br />

stāvokli un attīstības virzieniem.<br />

Ir saglabājies Jūliusa Dēringa apraksts [ar vairākām<br />

neprecizitātēm tajā] 286 par viņa iepazīšanos ar J.L.Eginku.<br />

Tā notikusi Kurzemes Bruņniecības namā 1846. gada<br />

9. janvārī. Drīz pēc tam Dērings viņu apciemoja un 17.<br />

martā bija ielūgts pie viņa viesos, kad viņš svinēja savu<br />

kāzu sesto jubileju. Viņš raksta: Tur es atkal iepazinos<br />

ar vairākām personām, proti – skolotājiem. Gleznotājs<br />

Eginks ir vidēja auguma, bālu, stipri krunkainu seju,<br />

labsirdīgs un laipns. Viņš ir kāda fon Kniges kunga<br />

īstais dēls, dzimis 1790. (vai 1787.) gada 24. novembrī<br />

/ 6. decembrī Pievikas muižā Kurzemē. Sākotnēji viņš<br />

bija nodarbojies ar istabu krāsošanu, pēc tam 1811. un<br />

1812. gadā Tērbatā studējis filozofiju, bet 1814. gadā<br />

devās uz Vāciju un studēja Berlīnes, Drēzdenes, Vīnes<br />

un Minhenes akadēmijā. 1817. gadā viņš aizbrauca uz<br />

Attēls. 367.<br />

Sanktpēterburgā esošā J.L.Eginka glezna “Kņazs<br />

Vladimirs pieņem kristīgo ticību”, ko Itālijā ievēroja<br />

Aleksandrs I un kas kļūdaini tiek pielīdzināta Latvijas<br />

Nacionālajā mākslas muzejā esošajai skicei un Kijevā<br />

veiktajam atkārtojumam.<br />

Itāliju, kur uzturējās 11 gadus – līdz 1829. gadam. Tad viņš<br />

dažus gadus nodzīvoja Pēterburgā un pēc tam atgriezās<br />

Kurzemē. Šeit viņš uzgleznoja daudz portretu, arī dažas<br />

altārgleznas un 1836. gada <strong>30</strong>. decembrī viņu pieņēma<br />

mirušā Ēksa (1836. gada 14. februārī) vietā par zīmēšanas<br />

skolotāju ģimnāzijā. No šī amata viņš atteicās 1858. gada<br />

2. oktobrī.<br />

1840. gada 17. martā viņš bija apprecējies ar Jūliju Henzeli<br />

no Rīgas [šī ir kļūda, jo Jūlija Ģetrūde Henzele ir dzimusi<br />

Bauskā. Kļūda radusies, jo laulības tika reģistrētas Doma<br />

baznīcā.], bet bērnu viņiem nebija. Kā pierāda vairākas<br />

viņa agrāko laiku gleznas, viņš kādreiz bija radījis pavisam<br />

labus darbus. Kad es ar viņu iepazinos, viņš jau bija sācis<br />

iet stipri uz leju, it sevišķi – turklāt, iespējams, vairāk,<br />

nekā pelnījis – publikas acīs. Mēs vienmēr palikām labi<br />

draugi, kaut gan tikāmies ne pārāk bieži. Par Dēringa un<br />

Eginka draudzību liecina arī fakti, ka abas ģimenes ir kopā<br />

atpūtušās Ķemeros, kā arī tas, ka 1854. gada 14. aprīlī<br />

Eginks kļuva par krusttēvu vecāku (t.i. – Dēringa) dzīvoklī<br />

kristītajam Armīnam Manfrīdam Dēringam (*6.2.1854.<br />

Jelgava). Kristību ceremoniju vadīja Sv.Trīsvienības<br />

baznīcas galvenais mācītājs un Konsistorijas padomnieks<br />

Eduards Neanders. 287<br />

Tomēr abu mākslinieku starpā valdīja arī konkurence.<br />

Dērings raksta: “Jau pirms vairākiem gadiem Rīgas<br />

pareizticīgo arhibīskaps Platons bija vēlējies savu portretu,<br />

un mani bija ieteikuši viņam šāda darba veikšanai. Viņa<br />

eminence tādēļ griezās pie Kurzemes skolu direktora fon<br />

Belago kunga, taču, tā kā viņš bija dusmīgs uz mani kopš<br />

tā laika, kad biju noraidījis priekšlikumu kļūt par apriņķa<br />

skolas zīmēšanas skolotāju, viņš noklusēja manu ieteikumu<br />

un izdarīja tā, ka šo pasūtījumu saņēma ģimnāzija skolotājs<br />

Eginks, kurš to arī izpildīja, taču pasūtītājs ar to bija tik<br />

neapmierināts, ka beidzot gribot negribot nācās vērsties<br />

pie manis”. 288 No Dēringa atmiņām uzzinām, ka Eginks kā<br />

zīmēšanas skolotājs strādāja ne tikai Academia Petrina, bet<br />

arī bija uzņēmies zīmēšanas stundu pasniegšanu vairākās<br />

kroņa skolās, proti apriņķa skolā, Trīsvienības skolā un<br />

Dorotejas meiteņu skolā. Sava cienījamā vecuma dēļ<br />

Eginks vēlējās doties atpūtā, lai gan vēl nebija nokalpojis<br />

pilnai pensijai nepieciešamos 25 gadus. Viņš bija iestājies<br />

valsts dienestā 1837. gadā. 289 Ir zināms, ka Eginks bija<br />

dāvājis zīmēšanas klases kolekcijai ģipša modeļus – rokas,<br />

galvas, kājas, ciļņus, ornamentus, kā arī sava darba laikā<br />

vienu no zīmēšanas skolotāja pienākumiem – kaligrāfijas<br />

pasniegšanu skolēniem par samaksu bija uzticējis citiem. 290<br />

Tāpat savās atmiņās Dērings vairākkārt norāda, ka Eginka<br />

dzimšanas dienu svinības 24. novembrī vienmēr ir bijušas<br />

līksmas.<br />

Diemžēl, jau vairākus gadus Saļienas baznīca ir sabrukuma<br />

stāvoklī, lai gan vēl 2016. gada rudeni tās kādreizējā<br />

zālē mētājās pussabrukusī koka kancele. Altārglezna<br />

jau ap 1962. gadu tika pārvesta uz Aizputes baznīcas<br />

sakristeju, kur tā atrodas joprojām. Savukārt Sīķeles<br />

baznīcai un Jelgavas Sv.Trīsvienības gatavotās altārgleznas<br />

ir simboliskas ar to, ka šajās baznīcās vēlāk ir kristīti un<br />

laulāti, kā arī izvadīti vairāki Melleru dzimtas pārstāvji.<br />

Attiecībā uz Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcai veidoto<br />

altārgleznu “Kristus glābj Pēteri uz jūras” ir zināms, ka<br />

Egginks to veidoja laikā, kad viņš bija Jelgavas Academia<br />

Petrina zīmēšanas skolotājs. Nepieciešamība pēc jaunas<br />

altārgleznas radās, kad 1837. gada pavasara plūdos būtiski<br />

cieta gan baznīcas grīda, gan tās iekārta un draudze nolēma<br />

veikt baznīcas atjaunošanu. Acīmredzot, altārgleznas<br />

autora izvēle nebija grūta, jo Eginks bija Sv.Trīsvienības<br />

baznīcas draudzes loceklis. Pats remonts norisinājās 1843.<br />

gadā, kad no baznīcas altāra vidusdaļas tika izņemti divi<br />

kokgriezuma ciļņi un un to vietā tika novietota jaunā<br />

altārglezna, kas izmēru ziņā pat pārsniedza abu ciļņu<br />

gabarītus. Tumša, kolorīta eļļas glezna ar masīvu zeltītu<br />

rāmi radīja ļoti krasu kontrastu, turklāt gleznas lielā plakne<br />

un divu iespaidīga izmēra figūru kompozīcija disonēja ar<br />

miniatūras tēlniecības un ornamentu pārpilnību retabla<br />

uzbūvē. 291 Šī glezna ir bijusi identiska Ezeres baznīcai<br />

gleznotajai altārgleznai. 292 Tās veidošanu 1846. gadā ir<br />

aprakstījis arī J.Dērings: “Altārgleznu 1843. gadā gleznojis<br />

Eginks, dzimis kurzemnieks, pēc gravīras, kuras oriģināla<br />

autors ir Rihters. Renesanses stilā bagātīgi rotātajā sienā,<br />

kas atdala altārdaļu no sakristejas, iestrādāti trīs rupji<br />

koka bareljefi manierisma stilā: bareljefi virs durvīm<br />

rāda Svēto vakarēdienu un Kristu Eļļas kalnā, bet vidējais<br />

– krustā sišanas ainu. Vai tie būtu tie paši kokgriezumi,<br />

ko tik skaisti apdzied Bornmans? Sakristejā virs altāra<br />

atrodas “Svētais vakarēdiens”, tā autors it kā esot Lebruns.<br />

Eginks šo gleznu esot ieguvis Pēterburgā un pārdevis<br />

baznīcai. Turpat Dērings norāda, ka Eginks 1844. gadā<br />

ir restaurējis arī pie altārdaļas sānu sienas esošo seno<br />

gleznu, ka srāda ceļos nometušos vīru dabiskā lielumā,<br />

kā arī viņa sievu tādā pašā pozā. Gleznas paraksts: “1640.<br />

gadā augstdzimušais godājamais Aleksandrs fon Korfs,<br />

Krustpils un Priekules dzimtkungs, Kurzemes hercoga<br />

padomnieks un hofmeistars, Jelgavas virspilskungs, kopā<br />

ar savu laulātās draudzenes kundzi Sofiju, dzimusi fon<br />

Bēra, no Ēdoles, dāvināja baznīcai šo epitāfiju par piemiņu<br />

un lika to uzcelt virs sava kapa vēl savas dzīves laikā, lai<br />

neaizmirstu savu mirstību un lai viņa atdusas vieta viņam<br />

vienmēr būtu acu priekšā un viņš to varētu skatīt.” Apakšā<br />

rakstīts: “restaurējis J.L.Eginks 1844. gadā”. 293<br />

1931. gadā Latvijas pieminekļu valde atzina Jelgavas<br />

Es vēlētos pievērst uzmanību arī vēl kādam interesantam<br />

Sv.Trīsvienības baznīcas altāri par nozīmīgu kultūras<br />

faktam – vēl Pēterburgā, strādājot pie akadēmiķa grāda<br />

vērtību, ierakstot to valsts aizsargājamo pieminekļu<br />

iegūšanas, Eginks radīja virkni sakrālās mākslas darbu, t.sk.<br />

sarakstā 294 , taču tas nespēja novērst altārgleznas traģisko<br />

Jelgavas Sv.Trīsvienības un Sv.Annas, Engures, Ventspils,<br />

likteni - Eginka veidotā altērglezna gāja bojā 1944. gada<br />

Ezeres, Asītes, Grobiņas, Sīķeles, Valtaiķu, Daugavpils,<br />

jūlijā, sarkanarmiešu uzbrukuma laikā, kad tika izpostīta<br />

u.c. baznīcām, kā arī Jelgavas cietuma lūgšanu zālei. 1833.<br />

baznīcas ēka. Šajā laikā gāja bojā arī 1848. gadā Jelgavas<br />

gadā viņš saņēma pasūtījumu radīt altārgleznu Saļienas<br />

Sv.Annas baznīcai gleznotā altārglezna, kuras sižetā bija<br />

baznīcai, kuras celtniecība strauji tuvojās noslēgumam.<br />

izmantots Svētā vakarēdiena motīvs. 295<br />

Lai arī šīs pasūtījums varētu likties “kārtējais”, domāju,<br />

tas bija visai īpašs Eginka dzīvē, jo altārglezna tapa<br />

Kā īpaša pilsētas vēsturiskās identitātes pazīme ikviena<br />

baznīcai, kas tika celta, lai aizstātu to koka baznīcu,<br />

baltvācu izcelmes jelgavnieka apziņā tika baznīcas dārza<br />

kurā domājams, viņš tika kristīts, un kurā tika salaulāti<br />

dienvidu stūrī, kas robežojās ar zvaniķa pagalmu, uzceltā<br />

viņa māte ar audžutēvu – Pievīkas muižai vistuvākajā<br />

Melleru dzimtas kapliča. Tālredzīgais jelgavnieks tiesas<br />

baznīcā. Jāpiezīmē, ka savā profesionālajā darbībā Eginks<br />

fogts Josts Vilhelms Mellers (Jost Wilhelm Moeller), vēl<br />

veica arī vairāku mākslas klasiķu (piem. – Rafaela) darbu<br />

dzīvs būdams 1693. gadā bija uzcēlis sev un savai sievai<br />

reproducēšanu jeb kopēšanu, kas viņa dzīves laikā tika<br />

Katrīnai Šiericai (Catharina Schieritz) mauzoleju. Divus<br />

uzskatīts par mākslas pasaulē vispārpieņemtu normu.<br />

gadus vēlāk – 1695. gadā Mellers ziedoja baznīcai 1000<br />

Alberta dalderu kapitālu, lai par tā nestajiem procentiem<br />

236 237<br />

draudze saglabātu viņa dzimtas piemiņu, saudzētu kapliču<br />

un regulāri rīkotu aizlūgumus par aizgājēju dvēselēm. 296<br />

Lai arī uzvārdu un ģeogrāfiskā līdzība ļauj domāt, ka<br />

šis ir viens no šī pētījuma Melleru dzimtas pārstāvjiem,<br />

pagaidām nav izdevies konstatēt Josta Vilhelma Mellera<br />

radniecību ar Kēnigsbergas Melleru dzimtu, jo viņa<br />

dzimtene ir norādīta Mindena Vācijā, bet Kēnigsbergas<br />

Melleru dzimtas pirmais zināmais pārstāvis Kurzemē<br />

ieradās turpat gadsimtu vēlāk – ap 1784. gadu.<br />

Paralēli zīmēšanas skolotāja pienākumiem un pasūtījuma<br />

darbu gleznošanai Jelgavā Egginks piedalījās arī sava laika<br />

sabiedrības izklaides dzīvē, organizējot “dzīvās bildes” –<br />

populāru gleznu sižetu “atdzīvināšanu”, kas bija sava laika<br />

augstākās sabiedrības krējuma populāra izklaide. Šo viņa<br />

biogrāfijas epizodi savās atmiņās ir aprakstījis J.Dērings,<br />

kurš raksta: 297 1850. gadā mani gaidīja Jelgavā, lai es<br />

organizētu “dzīvās bildes”, taču tā kā es turp nebraucu<br />

un šis pasākums dažādu iemeslu dēļ nebija atliekams,<br />

“bilžu” izrādes sarīkošanu uzticēja gleznotājam Eginkam.<br />

Mana sieva par to man 3. martā rakstīja: Ja Tu ierastos<br />

šodien, tad dabūtu vēl kaut ko redzēt no “bildēm”, jo ir<br />

nolemts sarīkot vēl trešo izrādi par labu Altonai [te<br />

domāta Altenevas jeb Altonas kroņa muiža, ko Jelgavas<br />

pilsētas pārņēma savā īpašumā un 1836. gadā tajā ierīkoja<br />

bērnu patversmi]. Biju aizgājusi uz izrādi tikai pirmajā<br />

vakarā, dažas ainas bija tiešām jaukas, savukārt citas man<br />

nepavisam nepatika; un pat glītajās pietrūka skaista, cēla<br />

tērpu krokojuma. Elizabete Keizerlinga, kuru tieši “bilžu<br />

svētdienā” pasludināja par jaunā Otto fon Lēvenšterna<br />

līgavu, bija tiešām apburoši skaista, attēlojot Glezniecību<br />

ainā “Mākslas pie poēzijas avota”, un tāpat arī Aleksandra<br />

fon Bistrama [laulāta fon Rummela] svētās Cecīlijas<br />

lomā. Pārējie tēlotāji šajā ainā bija Volfa [grāfiene Emīlija<br />

fon Račiņska, laulāta fon Līdinghauzena-Volfa], Teofīle<br />

Frīderike Anete Ernestīne fon Renne, dzimusi fon<br />

Keizerlinga, un kāds jauns Baha kungs [domāts Hermans<br />

Bahs, vēlākais Dandāles īpašnieks]. Pirms tam Klemens<br />

Drīdrihs Meijers fon Valdeks bija deklamējis kaut ko<br />

piemērotu.<br />

Arī pirmā “bilde” bija ļoti laba: labdarīgs mūks, kurš jaunai<br />

svētceļiniecei un viņas bērnam, kuri pilnīgā bezspēkā guļ<br />

Attēls 367B.<br />

Attēls. Johana Lēberehta Eginka veidotā Rafaela gleznas<br />

kopija, kas atrodas Sanktpēterburgā.

kāda svēta attēla priekšā, sniedz padzerties. Mūks bija<br />

vecais Aleksandrs Fromholds Karls Kristofs fon Bistrams,<br />

sieviete – jaunā Volfa, bērnu es nepazinu. Volfa bija izcila.<br />

Arī pirms tam Meijers bija ievadam nolasījis paša sacerētu<br />

dzejoli.<br />

Otrā “bilde” man nepatika, tā saucās “Ak, kaut es būtu<br />

bagāta!”, proti – bagāta meitene rāda kādai citai –<br />

nabadzīgai – savas rotas. Abas tēlotājas bija ģenerālienes<br />

Efenbergas meita [domāta – Jekaterina Pāvila meita fon<br />

Ofenberga, dzimusi Bibikova, brīvkunga Fridriha Karla<br />

Nikolausa fon Ofenberga sieva] un Elizabetes precētā<br />

māsa Renne [Teofīle Frīderike Anete Ernestīne fon Renne,<br />

dzimusi fon Keizerlinga].<br />

Trešajā ainā – itāliešu zvejnieku ģimene ar mandolīnu –<br />

ļoti labs bija, piemēram, Alfrēds fon Līdinghauzens-Volfa<br />

kungs, bet sieva – Eiženija Hāna – un mazā Ēlsena bija<br />

slikti sagrupēta, neraugoties uz to, ka atsevišķī katra<br />

persona izskatījās labi. Turklāt Volfa [grāfiene Emīlija fon<br />

Račiņska, laulāta fon Līdinghauzena-Volfa] aiz skatuves<br />

dziedāja kādu itāļu barkarolu. “Pareģe”, ko arī Tu agrāk<br />

biji uzvedis, bija pārāk slikta un visumā nevienam īsti<br />

nepatika, tikai Klotilde Kreica izskatījās labi. Tad nāca vēl<br />

pēdējā “bilde”, ko Tev jau aprakstīju un kas, izņemot slikto<br />

tērpu krokojumu, bija visai skaista. Tikai šai pēdējai ainai<br />

pavadījumu spēlēja Maidela (Minna), pārējās bija bez<br />

mūzikas, taču starplaikos tika daudz dziedāts. Zāle bija<br />

ļoti pilna.<br />

Otrdien notika otrā izrāde, un kā man sacīja Jūlija fon<br />

Kleinas kundze [Ekses atraitne, dzimusi Groške], tā<br />

esot izdevusies daudz labāk, nekā pirmā; vislieliskākā<br />

un jaukākā bilde bija “Rebeka pie akas” (Aleksandra fon<br />

Bistrama, laulāta fon Rummela). Šajā vakarā uz skatuves<br />

Attēls 372.<br />

J.L.Eginka veidotā altārglezna Sīķeles-Bornes<br />

luterāņu baznīcā.<br />

bija izsaukts arī Eginks. Tu neticēsi, cik ļoti man bija žēl,<br />

zinot, ka tur, aiz aizkara, nedarbojies Tu!<br />

Ja šis bija Dēringa sievas iespaids par Eginka veidotajām<br />

“dzīvajām bildēm”, tad salīdzināšanai varam lasīt arī paša<br />

Dēringa personīgo iespaidu par tām 298 . Viņš raksta: Tajā<br />

pašā vakarā (sestdien, 11.martā) es varēju piedalīties<br />

trešajā Eginka “dzīvo bilžu” izrādē, kas mani interesēja<br />

tā iemesla dēļ, ka tagad es skatīju “bildes”, kuras pats<br />

nebiju iestudējis. Redzot pirmo ainu “Vecgada nakts”<br />

pēc Izidora Kleina, kur divas meitenes (Aleksandra<br />

Bistramas jaunkundze un Bēra no Bramberģes) spīdināja<br />

gaismiņas, es nevarēju vien nobrīnīties par šādas neko<br />

neizsakošas ainas izvēli, kā arī par to, cik daudz bija darīts<br />

tās noformējumam, proti, visapkārt viss bija no jauna<br />

nokrāsots. Par otro “bildi” “Labdarīgais mūks” pēc Dēges<br />

gleznas bija stāstījusi jau mana sieva, un tā nebija slikta.<br />

Trešā bija “Neapoles zvejnieku ģimene” pēc Rīdela darba,<br />

ceturtā – “Rebeka pie akas” pēc Orasa Vernē gleznas<br />

(Aleksandra Bistramas jaunkundze un Arturs fon Hāna<br />

kungs). Piektā aina – “Zēns lepni atvadās no meitenes” pēc<br />

Reča darba (Aleksandra fon Brigena) bija ļoti stīva. Sestā<br />

– “Itāliešu laupītāju aina” – nebija slikta. Starp ainām<br />

skanēja deklamācijas un vīru dziesmas. Nevarētu teikt, ka<br />

es pēc redzētā būtu atgriezies mājās ļoti aizgrābts.<br />

Kā jau minēts iepriekš, Johans Lēberehts Eginks salaulājās<br />

ar Jūliju Ģertrūdi Henzeli, par kuras dzimtu ir zināms,<br />

ka viņas vecāku - VIII paaudzes pārstāvju Johana Traugota<br />

Benjamina Henzeļa un viņa sievas Evas Regīnas Rodernas<br />

laulībā piedzima un Bauskas vācu draudzē tika kristīti (IX<br />

paaudze):<br />

• Johans Samuels Traugots Henzelis (Johann<br />

Samuel Traugott Hänsel,*4.9.1785. Bauska<br />

†21.11.1869. Bauska/Rīga?), iesvētīts 1799. gada<br />

14. septembrī, miršanas ieraksts reģistrēts Doma<br />

baznīcā.<br />

• Karls Augusts Henzelis (Carl August Hänsel,<br />

*21.9.1787. Bauska), iesvētīts 1800. gada maijā.<br />

• Gotfrīds Vilhelms Ernsts Henzelis (Gottfried<br />

Wilhelm Ernst Hänsel, *8.1.1792. Bauska<br />

†27.12.1800. Bauska), miris 9 gadu vecumā.<br />

• Kristofs Mattias Henzelis (Christoph Matthias<br />

Hänsel, *4.6.1794. Bauska †27.6.1847. Rīga),<br />

iesvētīts 1809. gada 14. martā 15 gadu vecumā.<br />

• Jūlija Ģertrūde Henzele (Eginka) (Juliana<br />

Gertrude Hensel [Hänsel], *28.9.1797. Bauskā<br />

†27.7.1872. Rīga), kā krusttēvs norādīts kantors<br />

Karlhofs (Cantor Carlhoff), kuram vēlāk esot bijusi<br />

privātskola ar apriņķa skolas programmu (hat<br />

später Privatschule! s. Kreisschulprogram). Iesvētīta<br />

1813. gada 2. maijā 15 gadu vecumā.<br />

• Gotlībs Samuels Henzelis (Gottlob Samuel<br />

Hänsel, *23.5.1800. Bauska)<br />

• Anna Gotlībe Henzele (Anna Gottliebe Hänsel,<br />

*28.1.1802. Bauska), iesvētīta 1816. gada 5. aprīlī 15<br />

gadu vecumā.<br />

• Gotfrīds Ludvigs Henzelis (Gottfried Ludwig<br />

Hänsel, *15.1.1805. Bauska †23.2.1877. Liepāja),<br />

iesvētīts 1820. gada 24. martā 15 gadu vecumā,<br />

laulājies ar Minnas Šarlotes Kantas un Karla<br />

Kristofa Šēna meitu Johannu Luīzi Mariju Šēnu,<br />

skat. Immanuela Kanta dzimtai veltīto nodaļu.<br />

• Jūlijs [Augusts] Frīdrihs Hanzelis (Julius<br />

Friedrich Haensell, *7.4.1812. Bauska †9.11.1891.<br />

Rīga, kristību ierakstā norādīts kā Friedrich August<br />

Haensell)<br />

Attēli 369, 370, 371.<br />

Jelgavas Sv.Trīsvienības vācu lauku draudzes baznīcas 1867. gada ieraksts par J.L.Eginka nāvi.<br />

laulības ir starp IX paaudzes pārstāvjiem Jūliju Ģetrūdi<br />

Henzeli un gleznotāju Johanu Lēberehtu Eginku, kā arī<br />

Gotfrīdu Ludvigu Henzeli kurš salaulājās ar Minnas<br />

Šarlotes Kantas un Karla Kristofa Šēna meitu Johannu<br />

Luīzi Mariju Šēnu (plašāk skat. Immanuela Kanta dzimtai<br />

veltīto nodaļu).<br />

Saskaņā ar vācu pētnieku apkopotajām ziņām par Bauskas<br />

rātes vēsturi, Henzeļu dzimtas vēstures pirmssākumi ir<br />

meklējami 17. gadsimtā Rīgā un Jelgavā. Savukārt citos<br />

avotos ir norādīts, ka Bauskas drēbnieka Johana Traugota<br />

Benjamina Henzeļa dzimtene ir Lobavas (Lobau) pilsēta<br />

Saksijā. Pateicoties dzimtas pārstāvju migrācijai starp<br />

Rīgu un Bausku, vairāki Bauskas Henzeļu dzimtas<br />

pārstāvji turpmāk atrodami Doma baznīcas reģistros,<br />

kā arī Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcā. Saskaņā ar šajā<br />

vācu pētījumā minēto, IX paaudzes vecākais dēls Johans<br />

Samuels Traugots Henzelis (Johann Samuel Traugott<br />

Hänsel,*4.9.1785. Bauska †21.11.1869. Bauska) bija kalējs<br />

Bauskā un 1816. gadā viņš salaulājās ar polieti Terēzi<br />

Boguslavsku (Therese Boguslawsky, *24.5.1794. Bauska<br />

†27.8.1879. Rīga). Visticamāk, laulību datums ir norādīts<br />

kļūdaini, jo domājams, ka Johans Samuels Traugots<br />

Henzelis bija precējies divas reizes. Pirmā laulība 1814.<br />

gada 4. oktobrī Doma baznīcā (ar reģistrēšanu Sv.Pētera<br />

grāmatā) tika noslēgta ar Annu Kristīni Fettu (Anna<br />

Christine Fett, * †8.11.1820. Rīga), kura mira drīz pēc<br />

meitas dzemdībām un kuras miršanas ieraksts Doma<br />

draudzē nav atrasts, bet norāde par mātes miršanu ir<br />

atrasta meitas kristību reģistrā. Šajā laulībā piedzima (X<br />

paaudze):<br />

• Anna Auguste Henzele (Anna Auguste Haensell,<br />

*†31.3.1818. Rīga), dzimšanas ieraksts nav atrasts.<br />

• Vilhelms Roberts Henzelis (Wilhelm Robert<br />

Hanesell, *1819. Rīga), dzimšanas ieraksts nav<br />

atrasts, bet uz piederību ģimenei norāda ieraksts<br />

par tēvu Vilhelma Roberta Henzeļa laulību ierakstā.<br />

• Luīze Elizabete Henzele (Šnē) (Luise Elisabeth<br />

Hansell (Schnee), *21.10.1820. Rīga), krustvecāki<br />

Fr.: Brachmann, Fett, Forbes, Griesenberg, Reichardt.<br />

Manner: von Huidkelhofen, Bohme, von Ramm,<br />

Grubner, Frantzen, Bergholtz, Krause, Braichmann,<br />

Dorf, Hermann, Grimm, Dan. Zimmermann,<br />

Reichandt, Becker Strauwe, d. a. Hansell, Grabner.<br />

Līdz ar to Johana Samueļa Traugota Henzeļa laulības ar<br />

Terēzi Bogulavsku visticamāk notika nevis 1816. gadā,<br />

bet pēc 1820. gada. Šajā laulībā piedzima (ar norādi vācu<br />

pētījumos, ka tas nav dokumentāli apstiprināts, kas arī<br />

ir radījis neprecizitātes konkrētajā vācu pētījumā, pie<br />

iespējamiem, pēctečiem kā dēlu norādot, piemēram,<br />

Ādolfu Gotlību Henzeli, kurš faktiski ir Johana Samuela<br />

Traugota Henzeļa mazdēls)), piedzima (X paaudze):<br />

• Karls Henzelis (Carl Haensell, *ap 1820. †1868.<br />

Bauska)<br />

• Albrehts Ernsts Henzelis (Albrecht Ernst<br />

Haensell, *1825. Bauska †8.4.1883. Rīga), miris<br />

58 gadu vecumā, tirgotājs, nāve reģistrēta Doma<br />

baznīcā.<br />

Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcas laulāto reģistrā ir norāde,<br />

ka 1844. gada 14. novembrī te laulājušies Gramzdas baznīcā<br />

uzsauktie, Rīgas tirgoņa Johana Traugota Henzeļa dēls, X<br />

paaudzes pārstāvis, Lieldāmas [Diždāmas] muižas (Gross<br />

Dahmen) nomnieks Vilhelms Roberts Henzelis (Wilhelm<br />

Robert Hanesell, *1819. Rīga) un Francisca Adelheide<br />

Runtclere (Francisca Adelheid Runtzler, * †pirms 1856.),<br />

taču Gramzdas baznīcas grāmatās nav atrastas norādes<br />

par šo laulību, kurā piedzima (XI paaudze):<br />

• Johans Traugots Henzelis (Johann Traugott<br />

Hansell, *11.9.1845. Gr.Dahmen muižā †8.3.1885.<br />

Rīga), kristīts Gramzdas baznīcā, krustvecāki<br />

Dr. Haensell, Joh.Traug.Haensell, Dr.Kutzler, Dr.<br />

Attēls. 367.<br />

Saļienas baznīcas interjera foto (ap 1955. gadu) ar J.L.Eginka gleznoto altārgleznu un šī altārglezna Aizputes<br />

luterāņu baznīcas sakristejā.<br />

Slavenākās šīs paaudzes Henzeļu dzimtas pēctečiem<br />

238 239

Pantenius, Dr. Koloss, Frau Probstin Kuntzler, Frau<br />

von Korff, Frau Pastorin Sietemann, Frau Doitonie [?]<br />

Haensell, damoisell Laura Wolter, Bertha Runtzler,<br />

Laura Amalia Runtzler, Runtzler, Clara Piehlau,<br />

Thekla Kienitz.<br />

• Ādolfs Gotfrīds Henzelis (Adolf Gotftried<br />

Haensell, *25.10.1847. Gramzda †26.4.1894. Rīga).<br />

Acīmredzot, Franciska Adelheide Runtclere pēc dēla<br />

dzimšanas ir mirusi, jo 1856. gada 31. jūlijā Vilhelms<br />

Roberts Henzelis, būdams 36 3/4 gadus vecs, salaulājās ar<br />

Johana Frīdriha Runtclera (Johann Friedrich Runtzler) 42<br />

gadus veco Durbes latviešu draudzē kristīto meitu Lauru<br />

Agnesi Runcleri (Laura Agnes Runtzler, *1814. Durbe †),<br />

kura, visticamāk, bija Henzeļa pirmās sievas māsa - tieši<br />

viņas vārds vēlāk kļūdaini tiek norādīts kā XI paaudzes<br />

pārstāvja Ādolfa Gotfrīda Henzeļa (Adolf Gotftried<br />

Haensell, *25.10.1847. Gramzda †26.4.1894. Rīga) mātes<br />

vārds (skat. enciklopēdijā “Album fratrum Rigensium:<br />

Fraternitas Rigensis, 1823-1979.” norādīto informāciju).<br />

XI paaudzes pārstāvis Johans Traugots Henzelis (Johann<br />

Traugott Hansell, *11.9.1845. Gr.Dahmen muižā †8.3.1885.<br />

Rīga) miris 39 1/2 gadu vecumā, nāves fakts reģsitrēts<br />

Doma baznīcā. Laulībā ar Emīlija Aleksandrīne Frīdvalde<br />

(Emilie Alexandrine Friedwald, *†) piedzima un Doma<br />

baznīcā tika kristīti (XII paaudze):<br />

• Gustavs Vilhelms Henzelis (Gustav Wilhelm<br />

Haensell, *24.11.1873. Rīga †1945.), krustvecāki<br />

Vilhelms Henzelis, Ādolfs Henzelis, Heinrihs<br />

Zīnemanis (Sienemann), Elizabete Frīdvalde (dz.<br />

Stahl), Adelheide Tīzenhauzena (Tiesenhausen).<br />

• Frīdrihs Ādolfs Henzelis (Friedrich Adolf Hansell,<br />

*8.1.1875. Rīga †17.8.1875. Rīga), krustvecāki<br />

Oberlehrer Adolf Hansell, Jenny Friedwald, J Krebs.<br />

• Johans [?] Frīdrihs Henzelis (John. Friedrich<br />

Hansell, *<strong>30</strong>.7.1876. Rīga †pēc 1939.), krustvecāki<br />

Wilhelm Haensell, Oberlehrer Adolf Hansell, Jenny<br />

Friedwaldt.<br />

• Ēriks Artūrs Hans Henzelis (Erich Arthur Hans<br />

Hansell, *9.6.1881. Rīga), krustvecāki Dr. Arthur<br />

Seeck, Oberlehrer Adolf Haensell, Albert Schabatt.<br />

XII paaudzes pārstāvis Gustavs Vilhelms Henzelis<br />

(Gustav Wilhelm Haensell, *24.11.1873. Rīga †1945.), līdz<br />

1939. gada repatriācijai dzīvoja Rīgā, Brīvības ielā 96 dz.<br />

1. Pazudis bez vēsts II Pasaules kara laikā. Precējies ar<br />

Emīliju (Milku) Hironīmi (Emilie (Milka) Hyronimus,<br />

*13.2.1882. Rīga †1945.), kura arī pazuda bez vēsts II<br />

Pasaules kara izskaņā.<br />

XII paaudzes pārstāvis Johans [?] Frīdrihs Henzelis (John<br />

Friedrich Hansell, *<strong>30</strong>.7.1876. Rīga †pēc 1939.) 1939. gadā<br />

repatriējās uz Vāciju (pēdējā dzīvesvieta - Rīga, Pampāļu<br />

iela 1 dz. 1). Repatrinatu sarakstā norādīts kā Frīdrihs<br />

Henzelis, bet dzimšanas datums - *25.7.1876. Līdz ar viņu<br />

repatriējās viņa sieva Erna Zēzemane (Erna Sesemann,<br />

*15.6.1881. Jelgava †pēc 1939.).<br />

Saskaņā ar vācu pētījumā norādīto informāciju, XI<br />

paaudzes pārstāvis Ādolfs Gotfrīds Henzelis (Adolf<br />

Gotftried Haensell, *25.10.1847. Gramzda †26.4.1894.<br />

Rīga bija skolotājs Bauskā, bet savu bērnu ierakstos un<br />

presē viņš norādīts kā virsskolotājs (Oberlehrer) Rīgā,<br />

pilsētas ģimnāzijā (1890. gadā arī kā šīs ģimnāzijas<br />

direktors). Laikā no 1866. gada janvāra līdz 1871. gadam<br />

Henzelis studēja fiziku Tērbatas universitātē, bet vēlāk<br />

strādāja kā matemātikas skolotājs. 1871.-1873. gados<br />

strādāja par skolotāju Bērzaines ģimnāzijā (Birkenruch)<br />

pie Cēsīm. 1874. gadā pārcēlās uz Rīgu un sāka strādāt<br />

par matemātikas skolotāju pilsētas ģimnāzijā. Ādolfs<br />

Henzelis 1874. gada 22. decembrī Rīgas Doma baznīcā<br />

(nevis Bauskā, kā norādīts vācu pētījumos) salaulājās<br />

ar Frīdriha Vilhelma Zēka (Friedrich Wilhelm Seeck) un<br />

Marijas (Margarētes) Vilhelmsenas (Marie (Margarethe)<br />

Wilhelmsen, *†1847.) meitu Johannu Jūliju Zēku (Johanna<br />

Julia Seeck, *27.1.1843. Rīga †15.5.1923. Jena, Vācija).<br />

Šajā laulībā piedzima un Doma baznīcā tika kristīti (XII<br />

paaudze):<br />

• Elizabete Helēne Henzele (Elisabeth Helene<br />

Haensell, *27.9.1875. Riga †), krustvecāki Ottilie<br />

Seeck, geb. Hagendorn, Helene Zimmenrman, geb.<br />

Seek, Hest. [?] Zimmerman, Mary Hansell.<br />

• Vilhelms Ādolfs Henzelis (Wilhelm Adolf<br />

Hansell, *22.12.1876. Rīga †), krustvecāki Dr.med.<br />

Wilhelm Robert Hansell, Xulnis Seek, Ida Seek, geb.<br />

Haken.<br />

• Otto Frīdrihs Henzelis (Otto Friedrich Hansell,<br />

*21.12.1878. Rīga †), krustvecāki Dr.phil. Otto<br />

Seeck, Marie Seeck, Mary Hansell.<br />

• Georgs Teodors Henzelis (Georg Theodor<br />

Hansell, *26.3.1881. Rīga †), krustvecāki Theodor<br />

Zimmermann, Jarnie Gobsrniz, geb. Stahe, Gerhard<br />

Schweder.<br />

• Arnolds Eižens Henzelis (Arnold Eugen Hansell,<br />

*8.10.1882. Rīga †), krustvecāki Eugen Hagen-Torn,<br />

Julie Gley, Theodor Zimmermann.<br />

• Johanna Hanzele (Johanna Hansell, *21.4.1884.<br />

Rīga †22.4.1884. Rīga), krustvecāki Sophie Schafer,<br />

geb. Ferse, nesalasāms<br />

Attēls 372.<br />

Jelgavas Sv.Jāņa baznīca, pie kuras atradās Literātu kapi (No attēla uzņemšanas rakursa tie atradās aiz baznīcas) un<br />

1903. gada Jelgavas kartes fragments, kurā atzīmēta Literātu kapsētas atrašanās vieta, kur tika apglabāts J.L.Eginks. Ar<br />

Nr. 2 attēla kreisajā pusē atzīmēta Jelgavas dzelzceļa stacija.<br />

X paaudzes pārstāve Luīze Elizabete Henzele (Šnē)<br />

(Luise Elisabeth Hansell (Schnee), *21.10.1820. Rīga) 1838.<br />

gada 22. decembrī Doma baznīcā (ar ierakstu Sv. Pētera<br />

draudzē) salaulājās ar Liepājas tirgotāju Vilhelmu Jūliju<br />

Šnē (Wilhelm Julius Schnee). Nav izslēgts, ka Vilhelms<br />

Jūlijs Šnē ir radinieks no Prūsijas uz Kurzemi atceļojušajai<br />

Šnē dzimtai, kas saradojās ar Melleru dzimtu.<br />

X paaudzes pārstāvis Karls Henzelis (Carl Haensell, *ap<br />

1820. †1868. Bauska) kļuva par atslēdznieku un laikā<br />

no 1867. līdz 1870. gadam bija ievēlēts par Bauskas<br />

birģermeistaru. Viņš tika apbalvots ar Sv.Annas ordeni<br />

“Par dedzību”. Tā kā viņš mira pirms sava pilnvaru<br />

termiņa, 1868. gadā viņa pienākumus pārņēma viņa brālis<br />

Albrehts Ernsts Henzelis.<br />

Vācu pētījumā ir norāde, ka X paaudzes pārstāvis<br />

Albrehts Ernsts Henzelis (Albrecht Ernst Haensell, *1825.<br />

Bauska †8.4.1883. Rīga) [iepriekš kā dzimšanas laiks<br />

norādīts 1821.], bija atslēdznieks Bauskā, taču Doma<br />

baznīcas mirušo reģistrā norādīts kā 58 gadu vecumā<br />

miris tirgotājs. Kā norādīts iepriekš, pēc brāļa nāves<br />

pārņēma Bauskas birģermeistara pienākumus. Saskaņā ar<br />

vācu pētījumos norādīto, Albrehts Henzelis bija precējies<br />

ar Elvīru Mariju Krapišu (Elvira Maria Kraeppisch,<br />

*26.8.1810. Taurkalne †16.6.1887. Rīga), taču domājams,<br />

ka šī norāde par Albrehta Ernsta Henzeļa laulībām ar sava<br />

onkuļa (tēva brāļa) Kristofa Mattiasa Henzeļa atraitni, ir<br />

kļūdaina, jo saskaņā ar Bauskas vācu draudzes grāmatas<br />

laulāto reģistru, 32 gadus vecais, agrāk neprecētais tirgotājs<br />

240 241<br />

Attēls 367A.<br />

Jelgavas Sv.Trīsvienības (pa kreisi) un Sv.Annas baznīcu altārgleznas 1940. gadā.<br />

Albrehts Henzelis Bauskas vācu draudzē 1857. gada<br />

29. jūnijā salaulājās ar 28 gadus veco, iepriekš neprecēto<br />

Alvīni Augusti Ārenu (Alvina Auguste Ahren, *1829. †)<br />

laulībā ir dzimis dēls (XI paaudze):<br />

• Albrehts Kristofs Edvards Henzelis (Albrecht<br />

Christoph Edvard Haensell, *5.5.1860. Bauska<br />

†8.1.1924. Rīga), krustvecāki nomnieks Kristofs<br />

Ahrens, Eduards Bringter?, Adele Bringter?<br />

XI paaudzes pārstāvis Albrehts Kristofs Edvards<br />

Henzelis (Albrecht Christoph Edvard Haensell, *5.5.1860.<br />

Bauska †8.1.1924. Rīga) savā 1920. gadā saņemtajā pasē ir<br />

norādīts kā neprecējies, bet nodarbošanās - pārvaldnieks.<br />

Attēls 372.<br />

Albrehts Kristofs<br />

Edvards Henzelis.

1920. gadā pierakstīts Stabu ielā 5 dz. 1, bet 1922. gadā -<br />

Aleksandra (Brīvības) ielā 61 dz. 3, kur arī miris. Ziņu par<br />

pēcnācējiem nav.<br />

Saskaņā ar Doma baznīcas grāmatā atrodamo informāciju,<br />

IX paaudzes pārstāvis Kristofs Mattias Henzelis<br />

(Christoph Matthias Hänsel, *4.6.1794. Bauska †27.6.1847.<br />

Rīga), kļuva par tirgotāju un pārcēlās no Bauskas uz Rīgu.<br />

1832. gada 17. jūlijā Doma baznīcā (ar reģistru Sv. Pētera<br />

draudzē un piezīmi par laulībām Baldonē) viņš salaulājās ar<br />

Ernsta Georga Martina Paula Krapiša (Ernst Georg Martin<br />

Paul Krappisch, *1770. Taurkalne †25.4.1819. Taurkalne)<br />

un Dorotejas Elizabetes Gotlībes Mulleres (Dorothea<br />

Elisabeth Gottlieb Muller) meitu Elvīru Doroteju Mariju<br />

Krapišu (Elvire Dorothea Maria Krappisch, *26.8.1810.<br />

Taurkalne †16.6.1887. Rīga), kuras miršanas fakts fiksēts<br />

Doma baznīcā. Iespējams, Kapišai šīs bija otrās laulības.<br />

Šajā laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Hugo Frīdrihs Henzelis (Hugo Friedrich Hänsel,<br />

*1837. Rīga †13.3.1841. Rīga)<br />

• Pedro Kristofs Henzelis (Pedro Christoph<br />

Hänsel, *20.8.1838. Rīga †), kristīts Doma draudzē,<br />

vecāku mājās, krustvecāki revidents Christoph<br />

Muller, Schummer Fielitz, W. Schnee aus Libau,<br />

Th. Hahr, Ed.Friesendorf, W. Frey, I.G.Grunwald,<br />

R.Diewel, August Erasmus, Fr. Beiker, G.Block,<br />

forst... M.Kraeppisch, Groeger, Fr. G.Burmeister,<br />

Burmeister, Fr. Hechel, Leibe, jungfr. L.Haensel,<br />

M.Zimmermann, Peters, L.Philippsen, Em.<br />

Friesendorf. Kristīts vecāku dzīvoklī.<br />

• Elvīra Luīze Henzele (Elvire Luise Hänsel,<br />

*16.3.1843. Rīga †17.3.1848. Rīga), kristīta Sv.Pētera<br />

draudzē. Krustvecāki Luisa Haensell, geb. Schon,<br />

bērna māte, Frauen Schummer, A.Zimmermann,<br />

Jungfrauen Julie Grinewitz, Amalie Muller, Luise<br />

Philippsen, Julie Schoen, L. Noske, Alex. Franz,<br />

Manner J. v. Hubler, Rob. Strauss, Lomecke, Wilh.<br />

Bemoll, Julius Gottfriedt, Alex. Fett. Theod. Jensen.<br />

• Fedora Jūlija Henzele (Fedore Julie Hänsel,<br />

*16.1.1841. Rīga †), kristīta Doma draudzē, vecāku<br />

mājās. Krustvecāki Julie Eggink, geb. Haensel,<br />

Gottfriedt, geb. Haensel, Busch, geb. Otto, verwittw.<br />

fraulain Kraeppisch, Jungfrauen: Pusch, Olga<br />

Kraeppisch, Doroth. Jaeger, Elisab. Philippy. Manner:<br />

Dr. Muller, Kaufmann Zimmermann, Erastius,<br />

Haensel, Fett, Kittner, Jurgens.<br />

• Luīze Sofija Henzele (Luise Sophie Hänsel,<br />

*16.11.1847. Rīga †), kristīta Sv.Pētera draudzē,<br />

vecāku mājās. Krustvecāki Luise Maria Reineike,<br />

Jungfr. Ida Kraeppisch, Armini Dingelstaedt, Miaria<br />

Walter. Manner: Ludolph Gottfried Zimmermann,<br />

J.F.Walther, Robert Neuber, Wilhelm Kuttner,<br />

Samuel Dartau,Reinhold Fett.<br />

• Ida Konstance Henzele (Ida Constantia Hänsel,<br />

*16.11.1847. Rīga †), kristīta Sv.Pētera draudzē,<br />

vecāku mājās. Krustvecāki Konstantia Kuttner,<br />

jaundzimušās māte, Friederica Peters, geb. Kapeller,<br />

Henriette Neumann, geb. Zimmermann, Anna Pohrt,<br />

geb. Gadillhe, Jungfr. Anna Kraeppisch, Antonie<br />

Gottfriet, Theopile Neumann, Julie Fett, Manner:<br />

Kaufmann Georg Borstelmann, Julius Jensen, Aug.<br />

Saiannkowsky, Edmund Kaul.<br />

IX paaudzes jaunākais pārstāvis Jūlijs [Augusts] Frīdrihs<br />

Hanzelis (Julius Friedrich Haensell, *7.4.1812. Bauska<br />

†9.11.1891. Rīga, kristību ierakstā norādīts kā Friedrich<br />

August Haensell) kļuva par tirgotāju Rīgā tirgotāju,<br />

mira 82 gadu vecumā un bija Bauskas drēbnieka Johana<br />

Frīdriha Henseļa (Johann Friedrich Haensell, *†) un viņa<br />

sievas Evas Frejas (Eva Frey) dēls. Te vācu pētījumos ir<br />

acīmredzama pārrakstīšanās kļuda, jo kristību ierakstā<br />

Henzelis ir noradīts kā Frīdrihs Augusts, bet viņa mātes<br />

uzvārds atveidots kā Freja (Frey), taču te ir runa par vienu<br />

un to pašu Henseļu ģimeni. Tādejādi viņš bija viens no<br />

gleznotāja Johana Lēberehta Eginka sievas Jūlijas Ģetrūdes<br />

Henzeles radiniekiem. Kristību ierakstā viņš ir norādīts kā<br />

Frīdrihs Augusts, bet uzvārds atveidots kā “Hendel”. Nāves<br />

fakts pieminēts “Rigasche Stadtblatter” Nr. 47, ar atsauci<br />

uz Doma baznīcu, taču baznīcas grāmatā nāves ieraksts<br />

nav atrasts.<br />

Jūlijs [Augusts] Fridrihs Henzelis salaulājās ar Šēnu<br />

dzimtas t.s. “jaunākā atzara” pārstāvi, IX paaudzes pārstāvi<br />

Žaneti Jūliju Šēnu (Henzeli) (Jaenette Julie Schoen<br />

(Hänsell), *1.2.1822. Tadaiķi †20.12.1887. Rīga), kura bija<br />

Šēnu Kurzemes dzimtas jaunākā atzara pēctece un kuras<br />

nāves fakts reģistrēts Doma baznīcā. Šī Šēnu dzimtas<br />

atzara aizsācējs ir VIII paaudzes pārstāvis Frīdrihs<br />

Vilhelms Šēns (Friedrich Wilhelm Schoen, *13.2.1785.<br />

Tadaiķi †22.8.1854. Jelgava), kurš 1814. gada 1. februārī<br />

salaulājās ar Vilhelmīni Kristīni Šnē (Wilhelmine<br />

Christina Schnee, *25.2.1791. †?), kuras jaunākā māsa Jūlija<br />

Sofija Šnē (Julie Sophie Schnee, *23.6.1796. Heiligenbeil<br />

†13.1.1841. Platone) pēc četriem gadiem - 1818. gada<br />

4. augustā kļuva par Karla Gustava Mellera (*14.3.1795.<br />

Dinsdurbe, †31.5.1858. Rundāle) dzīvesbiedri. Šēnu<br />

dzimtas pamatstumbrs ir aprakstīts Šēnu dzimtas vēsturei<br />

veltītajā nodaļā.<br />

Frīdrihs Vilhelms Šēns 1812. gadā kļuva par Tadaiķu<br />

muižas rakstvedi un grāmatvedi (visticamāk – nomainot<br />

šajā amatā savu tēvu), bet 1832. gadā – par Kazdangas<br />

muižas grāmatvedi (avotos ir norādīts, ka kopš 18<strong>30</strong>. gada<br />

viņš bija arī Kazdangas muižas nomnieks). 1842. gadā<br />

šos pašus pienākumus viņš veica arī Aizviķos (Liepājas<br />

novadā). Vēlāk viņš kļuva par muižas saimniecības vadītāju<br />

(Okonom) un kolēģijas reģistratoru (Kollegienregistrator)<br />

Jelgavā. Tāpat ir norādīts, ka viņš bija “Kurzemes-Lietuvas<br />

mednieku biedrības” biedrs un Oberhofmeistara Zasa<br />

(von Sass) kundzes mednieks (2ter Jagdpage der Frau<br />

Oberhofmeisterin L. von Sass). Frīdriha Vilhelma Šēna un<br />

Vilhelmīnes Kristīnes Šnē laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Karls Heinrihs Šēns (Karl Heinrich Schoen,<br />

*23.2.1815. Durbe †6.6.1817.), miris kā bērns.<br />

• Luīze Henriete Šēna (fon Dēna) (Louise<br />

Henriette Schoen (von Dehn), *11.3.1819. Tadaiķi<br />

†13.1.1843.).<br />

• Vilhelmīne Amālija Šēna (Šacka) (Wilhelmine<br />

Amalie Schoen (Schatzky), *28.5.1820. Tadaiķi †?<br />

Maskavā).<br />

• Žanete Jūlija Šēna (Hanzele) (Jaenette Julie<br />

Schoen (Haensell), *1.2.1822. Tadaiķi †20.12.1887.<br />

Rīga).<br />

• Karls Ernsts Kristofs Šēns (Karl Ernst<br />

Christoph Schoen, *14.1.1824. Tadaiķi †8.12.1891.<br />

Санкт-Петербург).<br />

X paaudzes pārstāve Luīze Henriete Šēna (fon Dēna)<br />

(Louise Henriette Schoen (von Dehn), *11.3.1819. Tadaiķi<br />

†13.1.1843.), 1840. gada 1. februārī Kazdangā salaulājās ar<br />

pulkvedi (Capitan, Oberst und Platzkommandant) Karlu<br />

Aleksandru fon Dēnu (Karl Alexander von Dehn). Ir<br />

ziņas, ka šajā laulībā piedzima meita (XI paaudze):<br />

• Johanna Vilhelmīne fon Dēna (Johanna<br />

Vilhelmine von Dehn, *6.6.1842. †12.1842.), mirusi<br />

kā zīdainis.<br />

X paaudzes pārstāves Vilhelmīnes Amālijas Šēnas<br />

(Šackas) (Wilhelmine Amalie Schoen (Schatzky),<br />

*28.5.1820. Tadaiķi †? Maskavā) un Saldus virsmežsargu<br />

(Oberforster) Vilhelma Šacka (Wilhelm Schatzky) laulībā<br />

piedzima četri bērni:<br />

• Anna Šacka (Švanka) (Anna Schatzky<br />

(Schwank)), precējusies ar inženieri Pīru Švanku<br />

(Piers Schwank),<br />

• Matilde Šacka (Johansena) (Mathilde Schatzky<br />

(Johannsen)) precējusies ar arhitektu Johansonu<br />

(Johannsen),<br />

• Hermīne Šacka (Dūriksa) (Hermine Schatzky<br />

(Durieux)), precējusies ar cukura fabrikas direktoru<br />

Dūriksu (Durieux) (visticamāk, dzīvoja Harkovā),<br />

• Roberts Šackis (Robert Schatzky), dzīvoja<br />

Harkovā.<br />

X paaudzes pārstāve Žanete Jūlija Šēna (Henzele)<br />

(Jeanette Julie Schoen (Haensell), *1.2.1822. Tadaiķi<br />

†20.12.1887. Rīga) 1843. gada decembrī Rīgā salaulājās<br />

ar jau iepriekš pieminēto Rīgas tirgotāju Jūliju Frīdrihu<br />

Augustu Henzeli (Julius Friedrich Haensell, *7.4.1812.<br />

Bauska †9.11.1891. Rīga, kristību ierakstā norādīts kā<br />

Friedrich August Haensell) laulībā piedzima un Rīgas<br />

Doma draudzē tika kristīti (XI paaudze):<br />

• Johans Alfons Henzels (Johann Alphons<br />

Haensell, *<strong>30</strong>.7.1847. Rīga †?), kristīts Sv. Pētera<br />

draudzē, kristības vecāku dzīvoklī. Krustvecāki<br />

vectēvs Johann Haensell, Christoph Haensell, Dr.<br />

med. Theodor Irmer, Reinhold Fett, Wilhelmine<br />

Schoen, geb. Schnee, Jeanette Kalweit Kalinsky,<br />

Aug.Gottfriedr, geb. Haensell, Jungfr. Auguste<br />

Kalweit-Kalinsky.<br />

• Vilhelms Oskars Henzels (Wilhelm Oscar<br />

Haensell, *13.7.1848. Rīga †?, kristīts Sv. Pētera<br />

draudzē, kristības vecāku dzīvoklī. Krustvecāki<br />

arendator Wilhelm Schon, bērna tēvs, John<br />

Armitsctend, Jacob Geidel, Konstantin Bernsdorf,<br />

Dr.med. Irmer, Ernst Kauch, Leonh. Eck, Friedr.<br />

Burmeister, Peter Kusch, P.Detlof, Jul.Gottfried,<br />

Burch. Bohnke, Oscar Schultz, Kob. Dorberk, Friedr.<br />

Berg, Al. Zimmermann, Theod. Neuland, Moritz<br />

242 243<br />

Gottfried, Elvire Haensell, Helene Gottfriedr, Doris<br />

Fett, Wilh. Wilde, L.Mittmann, Em. Hartmann, El.<br />

Didrichsen, Louise Burmeister, Jul. Ratchig, Ann.<br />

Kant, Jul. Eggink, Joh. Tiedemann, Dor. Wagner,<br />

Jungfr. Elise Enkelmann, Jul. fett, Irene Fabricius,<br />

Elise Nostky, Adelh. Worms, Soph. Leth.<br />

• Zelma Vilhelmīne Henzele (Selma Wilhelmine<br />

Haensell, *29.5.1850. Rīga †?), kas bija aktrise<br />

Tallinā (tolaik – Rēvelē), kristīta Doma draudzē.<br />

Krustvecāki Jeanette von Kalinsky (geb. Schnee),<br />

Wilhelmine Schoen, geb. Schnee, A.Vorhrodt,<br />

Grunwald, Busch, Schwartz, Ehrenberg, Dettloff,<br />

Doktorium Koch, Louise Schnee, geb. Haensell,<br />

Eiek, Voctorium Irmer, geb. Hoffmann, Jungf. Jul.<br />

Mittmann, Ida Krappitsch, Jenny Haensell, Elise<br />

Hilbig, Antonie Gottfriedt, Emma Kant, Emilie<br />

Kalweit, Adelgunde Worms, Johanna Neise, Elise<br />

Enkelmann. Manner: Dr. Fr.Buhse, Rudolph Wilde,<br />

Dan. Tiedermann, Valer. Bernsdorff, Christian<br />

Rauch, Woldemar Zimmermann, Adolph Burmeister,<br />

Hagen Bachmann, Karl Lodders, Burchard Vajen,<br />

Insen, Vogt. Kristīta vecāku mājās.<br />

• Alise Amālija Henzele (Šulce) (Alice Amalie<br />

Haensell (Schulze), *31.1.1852. Rīga †? Rīga),<br />

precējusies ar virsmežnieku Jēkabu Frīdrihu<br />

Ādolfu Šulci (Jakob Friedrich Adolf Schulze, *<br />

†). Krustvecāki Wilhelmine Amalia Schatzke,<br />

geb. Schon, Anlsna... Schenk, Burgermeister, Jgf.<br />

Sophie Leth, Mar. Burmeister, Emil Mitmann,<br />

Math. Grunwald, Johanna Busch, Paul. Stahl, Jenny<br />

Haensel. Manner: Joh. Haensell, Gottfr. Vockrodt,<br />

Gotthard Schultz, Alex. von Dehn, Mor.Gottfriedt,<br />

Wilh. Schroder, Friedrich Weide, karl Kersten.<br />

Kristīta vecāku mājās.<br />

• Johans Oskars Henzelis (Johann Oskar Haensell,<br />

*19.3.1854. Rīga †23.8.1900. Berlin). Krustvecāki<br />

Johann Traugot Haensell, Enzisoria Karl Dicht,<br />

Julius Kant, Pedro Haensell, Frauen Aug.Gottfriedr<br />

Stankewitz, geb. Haensell, Jungfr. Anette Mittmann,<br />

Clara Zimmermann, Elvire Fett, hens. Stahl, Johaner<br />

Hartmann. Kristīts vecāku mājās.<br />

XI paaudzes pārstāvis Johans Oskars Henzelis (Johann<br />

Oskar Haensell, *19.3.1854. Rīga †23.8.1900. Berlin)<br />

saskaņā ar bērnu kristību ierakstos norādīto, bija kalpotājs<br />

Attēls 411.<br />

Gustavs Ādolfs Agte ar sievu Karolīni Panderi un Heila muižas ēka 20. gs. <strong>30</strong>. gados.

ankā un bija precējies ar Mariju Elvīru Alma Helmsu<br />

(Maria Elvira Alma Helms, *20.1.1884. Riga †4.9.1917.<br />

Riga), kas bija Štolcera (Stolzer) atraitne. un šajā ģimenē<br />

piedzima un Doma baznīcā tika kristītas (XII paaudze):<br />

• Dagmāra Valdaha Johanna Henzele (Dagmar<br />

Waldah Johanna Haensell , *1.12.1884. Rīga †),<br />

krustvecāki Fr. Johanna Helms (geb. Thomi), August<br />

Helms, Julie Haensell, geb. Schoen, Carl Helms.<br />

• Lea Šarlote Hariete Marietta Henzele (Agte)<br />

(Lea Charlotte Hariet Marietta Haensell (Aghte),<br />

*19.9.1891. Rīga †26.8.19<strong>30</strong>. Rīga).<br />

• Karola Malvīne Jūlija Henzele (Neandere)<br />

(Carola Malvine Julie Haensell (Neander),<br />

*27.11.1897. Rīga †1951. Gütersloh, Detmold),<br />

krustvecāki Malvine Brojanhoff, Charlotte Stolzer,<br />

tirgotājs Rihard Deubner, bankas kalpotājs Leopold<br />

Schultz. Kristīta mājās.<br />

XII paaudzes pārstāve Lea Šarlote Hariete Marietta<br />

Henzele (Agte) (Lea Charlotte Hariet Marietta<br />

Haensell (Aghte), *19.9.1891. Rīga †26.8.19<strong>30</strong>. Rīga) bija<br />

precējusies ar Johanu Kristofu Heinrihu Agti (Johann<br />

Christoph Heinrich Aghte, *12.3.1885. Rīga †1.6.1941.<br />

Leslau Weichsel), kurš bija Gustava Ādolfa Agtes (Gustav<br />

Adolph Agthe, *2.11.1850. Rīga †22.6.1906. Rīga) un<br />

viņa sievas Karolīnes Annas Panderes (Caroline Anna<br />

Pander, *3.6.1857. Liepas muiža (Gut Lindenhof) Priekuļi<br />

†11.3.1919. Rīga) dēls (Gustava Ādolfa Agtes un Karolīnas<br />

Annas Panderes laulības tika noslēgtas 1882. gada 17.<br />

septembrī). Šeit jāatzīmē, ka Gustavs Ādolfs Agte 348 ir<br />

īpaši nozīmīga personība Rīgas pilsētas vēsturē. Gustavs<br />

Ādolfs Agte kā vecākais dēls ir dzimis Rīgas Doma<br />

ērģelnieka Johana Kristofa Agtes (Johann Christoph Agthe,<br />

*15.6.1814. Erfurt †4.1.1871. Rīga) un Emmas Šliselbergas<br />

(Emma Schlusselberg) ģimenē. No 1869. līdz 1873. gadam<br />

Agte studēja inženierzinātnes Rīgas Politehnikumā.<br />

No 1874. līdz 1877. gadam strādāja Šveicē, uzņēmumā<br />

“Schweizer Nordostbahn”, kur piedalījas arī dzelzceļu<br />

tuneļa Vintertūra - Detenberga būvniecībā.<br />

1863. gadā Rīgas cietokšņu vaļņu un bastiona nojaukšanas<br />

darbi tika pabeigti, bet 1879. gadā sāka izstrādāt Rīgas<br />

ģenerālo jeb apbūves plānu. Tad arī Gustavs Ādolfs Agte<br />

tika ataicināts no Šveices, un viņš atgriezās Rīgā. No 1879.<br />

līdz 1887. gadam bija Rīgas inženieris, bet no 1887. līdz<br />

1899. gadam - Rīgas galvenais inženieris. Sadarbībā ar<br />

galveno arhitektu Reinholdu Šmēlingu un inspektoru<br />

mērnieku Rihardu Štegmanu viņš sāka izstrādāt pirmo<br />

Rīgas attīstības plānu. Gustavs Ādolfs Agte kopā ar<br />

Štegmanu izstrādāja arī pilsētas pirmo kanalizācijas<br />

sistēmu.<br />

Agtes vadībā tika uzcelti Lielie Spīķeri, 1896. gadā – Eiropā<br />

pirmais metāla pontontilts pār Daugavu, tiltiņš pār Rīgas<br />

kanālu pie Bastejkalna (1892. gadā). Pēc tam top vēl daudz<br />

paliekošu darbu - notiek ielu un krastmalas bruģa seguma<br />

paplašināšana, uzcelts ostas elevators, pilsētas lopkautuve<br />

un daudz citu nozīmīgu objektu.<br />

1898. gadā Agte lūdza viņu atbrīvot no pilsētas galvenā<br />

inženiera pienākumiem, jo viņš vēlējās īstenot savas<br />

ieceres un veidot pirmo pilsētudārzu Ķeizarvaldi, ko tagad<br />

pazīstam kā Mežaparku. To viņš gribēja veikt kopā ar<br />

draugu Georgu Kūfaltu, pilsētas galveno dārznieku. Viņu<br />

lūdza palikt amatā, un paralēli viņš veica arī būvkomisijas<br />

inspektora pienākumus, veica plašu izglītošanas darbu,<br />

izdeva Rīgas industriālo avīzi.<br />

un no 1899. līdz 1906. gadam vadīja uzņēmumu<br />

“Aktien-Gesellschaft der Rigaer Straßenbahnen”<br />

(“Акцiонерное Общество Рижскихъ Трамваевъ” jeb<br />

“Rigas Eelu Dſelſszełu Akziju Şabeedriba”), nodrošinot<br />

pirmā elektriskā tramvaja palaišanu Rīgā 1901. gada 23.<br />

jūlijā.<br />

Gustavs Ādolfs Agte 1882. gada 17. septembrī salaulājās ar<br />

Karolīni Panderi. 349 1895. gadā viņš iegādājās Heila muižu,<br />

Dragunmuižu un Jauno muižu, kuru vietā iecerēja izveidot<br />

savrupnamu rajonu un plašu parku rīdziniekiem. Heila<br />

muižā 20. gadsimta sākumā bija trīs koka ēkas. Ar laiku<br />

muižas galvenajā ēkā sāka dzīvot Agtes ģimene. Vasarās<br />

šeit bieži apmetās baltvācu rakstnieki un mākslinieki, tai<br />

skaitā gleznotāji Gerhards un Marija Rozeni, Teodors<br />

Krauss, arhitekts Vilhelms Štrihs u.c.<br />

Muiža 19<strong>30</strong>.-to gadu beigās kļuva par Rīgas pilsētas<br />

īpašumu. Sākoties padomju okupācijai, muižas teritorija<br />

tika iekļauta S.Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās<br />

karaskolas teritorijā, senā apbūve tika likvidēta.<br />

Ievērojami pārveidota arī senā Ķīšezera krasta ainava<br />

(ap tagadējo Ezermalas ielu 10). 19<strong>30</strong>.-to gadu attēlā<br />

Heila muiža ir omulīga koka ēka baroka stilā. Ieejas daļā<br />

izbūvēta samērā plaša vaļēja veranda ar 19.gadsimta<br />

otrajai pusei raksturīgajiem rotājumiem. Namam kārniņu<br />

jumts ar otro - mansarda stāvu un jumta logiem vēl virs<br />

tā. Mansarda logiem un jumta logiem baroka stilam<br />

raksturīgas formas. 350<br />

Agte mira no sirdslēkmes un ir apbedīts Rīgas Lielajos<br />

kapos un plašākai sabiedrībai viņa vārds kļuva zināms,<br />

kad 2016. gada 5. novembrī, veicot “uzkopšanas” darbus<br />

Lielajos kapos, pašvaldības autotransporta (sniega tīrītāja)<br />

šoferis brutāli sabojāja viņa kapa pieminekli. Pēc Gustava<br />

Ādolfa Agtes nāves Rīgas Būvbiedrību vadīja viņa brāļa<br />

dēls Oskars Heinrihs Agte (Oscar Heinrich Agthe). Latvijā<br />

un Eiropā darbojušies un ir pazīstami arī vairāki citi šīs<br />

dzimtas pārstāvji.<br />

Atgriežoties pie Leas Šarlotes Harietes Mariettas Hanzeles<br />

un Johana Kristofa Heinriha Agtes laulībām, ir zināms, ka<br />

tajās piedzima dēls (XII paaudze):<br />

• Hermanis Oskars Ādolfs Agte (Hermann Oskar<br />

Adolf Agthe, *24.3.1913. Rīga †22.5.1963. Rastede).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Hermanis Oskars Ādolfs Agte<br />

(Hermann Oskar Adolf Agthe, *24.3.1913. Rīga †22.5.1963.<br />

Rastede) salaulājās ar skolotāja Paula Adolfa Friča Jeršeļa<br />

(Paul Adolf Fritz Jerchel) un viņa sievas Paulīnes Emīlijas<br />

Vecmanes (Pauline Emilie Marie Waetzmann) meitu<br />

Mariannu Elizabeti Jeršeli (Marianne Elisabeth Jerchel,<br />

*28.6.1915. Breslau †10.3.1991. Rastede), un šajā laulībā ir<br />

dzimuši četri bērni (XIV paaudze):<br />

• Olafs Agte (Olaf Agthe, *20.1.1942. Rostock),<br />

• Helga Agte (Helga Agthe, *5.5.1946. Oldenburg),<br />

• Dagmāra Agte (Gemriha) (Dagmar Agthe<br />

(Gemmrich), *24.11.1947. Rastede-Hostemost),<br />

• Ārents Agte (Arend Aghte, *19.2.1949. Rastede).<br />

XIV paaudzes pārstāve Dagmāra Agte (Gemriha) (Dagmar<br />

Agthe (Gemmrich), *24.11.1947. Rastede-Hostemost) ir<br />

precējusies ar Gemrihu (Gemmrich) un šajā laulībā ir<br />

dzimuši četri bērni (XV paaudze):<br />

• Gemriha/-s (Gemmrich),<br />

• Gemriha/-s (Gemmrich).<br />

XV paaudzes pārstāves Gemrihas (Gemmrich) un<br />

Markmana laulībā ir dzimuši trīs bērni:<br />

• Markmane/-s (Markmann),<br />

• Markmane/-s (Markmann),<br />

• Markmane/-s (Markmann),<br />

XII paaudzes pārstāve Karola Malvīne Jūlija Henzele<br />

(Neandere) (Carola Malvine Julie Haensell (Neander),<br />

*27.11.1897. Rīga †1951. Gütersloh, Detmold) salaulājās<br />

ar Belovežas un Čerņigovas mācītāja Teodora Georga<br />

Kristofa Neandera (Theodor Georg Christoph Neander,<br />

*15.10.1850. †Kursk 18.12.1907.) un Marijas Hannas<br />

Aleksandrīnes Baumanes (Marie Hanna Alexandrine<br />

Baumann, *9.6.1860. [*22.6.1860.] Marienfeld, Tiflis gouv.<br />

†6.12.1945. Gütersloh, Detmold) dēlu Eduardu Kristofu<br />

Frīdrihu fon Neanderu (Eduard Christoph Friedrich<br />

von Neander, *18.2.1894. [*12.3.1894.] Kiev, Ukraine<br />

†24.2.1963. Berlin), kurš bija skolotājs. 1939. gadā ģimene<br />

dzīvoja Cēsīs, Lielā Dārza ielā 4 dz. 1., no kurienes viņi<br />

repatriējās uz Vāciju. Šajā laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Doroteja Neandere (Dorothea Neander)<br />

• Rozvita Lidija Dagmara Neandere (Šulca)<br />

(Roswitha Lidia Dagmar Neander (Schulze),<br />

*17.6.1927. Rīga), laulājusies ar Šulcu (Schulze).<br />

• Līzelote Marija Nita Neandere (Liselote Marie<br />

Nita Neander, *24.8.1934. Rīgā)<br />

Cēsīs, Lielā Dārza ielā 4 dz. 1 1939. gadā dzīvoja arī Marija<br />

Hanna Aleksandrīne Baumane, kuras laulībā piedzima vēl<br />

vairāki pēcnācēji, kuri 1939. gadā dzīvoja Jelgavā un Rīgā<br />

un vēlāk repatriējās uz Vāciju.<br />

Par X paaudzes jaunāko dēlu Karlu Ernstu Kristofu<br />

Šēnu (Karl Ernst Christoph Schoen, *14.1.1824.<br />

Tadaiķi †8.12.1891. Санкт-Петербург) ir zināms,<br />

ka viņš apprecējās ar tirgotāja Frīdriha Vilhelma<br />

Amburgera (Friedrich Wilhelm Amburger, *8.9.1803.<br />

Санкт-Петербург †?) un viņa sievas Sofijas Konstances<br />

Elizabetes Dāleres (Sophie Constance Elisabeth Amburger,<br />

geb. Dahler, *24.1.1814. Санкт-Петербург †14.5.1879.<br />

Санкт-Петербург) meitu Henrieti Emīliju Amburgeri<br />

(Henriette Emilie Amburger, *7.1.1836. Санкт-Петербург<br />

†27.4.1868. [vai 1865.] Санкт-Петербург) un šajā laulībā<br />

piedzima (XI paaudze):<br />

• Roberts Šēns (Robert Schoen, *? †16.8.1894.<br />

Санкт-Петербург), kļuva par Štāba kapteini un<br />

sapieru virsnieku, miris no Schwindsucht.<br />

• Eva Šēna (Eva Schoen), mirusi bērnībā no<br />

Schwindsucht.<br />

Citu ziņu par Šēnu Kurzemes dzimtas “jaunāko” atzaru<br />

pagaidām nav.<br />

Savukārt Bauskas vācu draudzes grāmatā ir ziņas par to,<br />

ka 70 gadu vecumā ir mirusi Agnese Elizabete Hanzele<br />

(dzim. Nordmann) (*1750. †1.6.1820. Bauska). Turpat ir<br />

norāde arī par kāda atslēdznieka Henzeļa sievas Annas<br />

Marijas Kristīnes Henzenes (dzim. Vēberes (Anna Maria<br />

Christina Hansel, geb. Weber, *1750. †22.8.1802. Bauska)<br />

nāvi 52 gadu vecumā. Vismulsinošākie ir ieraksti par<br />

• Gemriha (Markmane) (Gemmrich<br />

(Markmann)),<br />

1899. gadā viņš kļuva par Rīgas būvbiedrības priekšsēdētāju<br />

• Gemriha (Maddena) (Gemmrich (Madden)),<br />

drēbnieka Henzeļa dēla nāvi gada vecumā 1805. gada 17.<br />

244 245<br />

janvārī, kā arī Bauskas vācu draudzes grāmatas mirušo<br />

reģistrā ir norāde, ka 1825. gada decembrī 20 gadu vecumā<br />

ir mirusi pilsētas svaru pārziņa Henzeļa vecākā meita, kas<br />

bija precējusies ar pirmā Pionieru bataljona auditoru,<br />

taču salīdzinot ar dzimušo reģistru ziņas par šādas meitas<br />

dzimšanu nav atrastas.<br />

RĪGAS HENZEĻI DOMA DRAUDZĒ<br />

Ņemot vērā to, ka vācu pētnieki, aprakstot Henzeļu<br />

dzimtu Bauskas rātes vēstures diskursā ir norādījuši, ka<br />

Rīgā, Jelgavā un Bauskā dzīvojošie Henzeļi ir uzskatāmi<br />

par vienu dzimtu, ir nepieciešams apkopot par Henzeļiem<br />

atrodamās ziņas arī šajās pilsētās. Senākās Doma draudzē<br />

atrodamās ziņas liecina, ka 1732. gada 2. jūlijā Doma<br />

baznīcā salaulājās Andreja Henseļa (Andreas Hensell, †<br />

pirms 1732.) atraitne Margarēta Elizabete Ringklepa<br />

(Margarethe Elisabeth Ringklep, *) un atraitne Kristofers<br />

Lēvs (Kristopher Loewe,*):<br />

Visticamāk, Rīgā ir dzīvojušas vairākas Henzeļu ģimenes,<br />

bet ne visas no tām ir tiešā radniecībā ar Bauskas Henzeļu<br />

dzimtu. Saskaņā ar Fridriha Vilhelma Henzeļa nāves<br />

ierakstā norādīto viņa dzimšanas vietu, viņš ir ieceļojis<br />

Rīgā no Silēzijas reģiona ap 1850. gadu. Savukārt saskaņā<br />

ar laulību ierakstiem, 1852. gada <strong>30</strong>. novembrī Doma<br />

baznīcā salaulājās Gotfrīda Henzeļa (Gottfried Haensel, *<br />

†pirms 1859.) un Eleonores Švēbakas (Eleonore Schweback,<br />

*†) dēls, aktieris (Dramatisches Kunstler) Fridrihs<br />

Vilhelms Henzelis (Friedrich Wilhelm Hansell, *1829.<br />

Schlesien †6.2.1889. Rīga) un Marija Auguste Emīlija<br />

Partenheimere (Maria Auguste Emilie Partenheimer<br />

* †). Pēc pirmās sievas nāves <strong>30</strong> gadus vecais konditors<br />

(Conditor) Fridrihs Vilhelms Henzelis 1859. gada 10.<br />

maijā Fogta (Vogt) dzīvoklī tika salaulāts ar dzirnavnieka<br />

Frīdriha Mellera (Friedrich Mueller) un Annas Kutcas<br />

(Anna Kutz) 28 gadus veco meitu Mariju Melleri (Maria<br />

Mueller *1831. Schidiken, Polen †15.4.1875.), kuras<br />

miršanas fakts 51 gada vecumā (ar norādi par dzimšanu<br />

Lietuvā) reģistrēts Doma baznīcā:<br />

• Heinrihs Ernsts Henzelis (Heinrich Ernst<br />

Hansell, *12.5.1859. Rīga), krustvecāki Karl Vogt,<br />

Floegel, Schroder.<br />

• Johans Frīdrihs Vilhelms Henzelis (Johann<br />

Friedrich Wilhelm Hansell, *23.6.1860. Rīga),<br />

krustvecāki Ida Depree, Jgfr. Marie Sihwagbrch,<br />

Gust. Grunde.<br />

• Anna Marija Olga Henzelis (Hartmane) (Anna<br />

Marie Olga Hansell (Hartmann), *22.12.1861. Rīga),<br />

krustvecāki fraulain Olga Goebell, fraulein Maria<br />

Brasche, Karl Goebel, Willert. 1881. gada 10. maijā<br />

Doma baznīcā salaulājusies ar Otto Frici Karlu<br />

Hartmani (Otto Fritz Carl Hartmann).<br />

• Elfrīda Marija Ida Henzelis (Elfriede Marie<br />

Ida Hansell, *25.5.1863. Rīga), krustvecāki Ida<br />

Feierabendt, Conditor Emil Kantini.<br />

Tirgotājs Johans Georgs Henzelis (Johann Georg Hansell)<br />

un Anna Ģertrūde Klēberga (Anna Gertrud Kleberg):<br />

• Jūlija Katrīna Natālija Henzele (Julia Katharina<br />

Natalie Haensell, *5.1.1843. Rīga), krustvecāki Fr.<br />

Julie Sileberg, Rosalie Kleberg (geb. Nuppenaw),<br />

Emma Hahr (geb. Straus),jgfr. Soph.Haikel. Manner:<br />

Georg Andreas Kleberg, Napoleon Asmus, Kad.<br />

Rosenkrantz.<br />

1836. gada 20. septembrī Doma baznīcā (ar reģistru<br />

Sv. Pētera draudzē) laulājās tirdzniecības aģents

(Handlungscommis) Ādolfs Eberhards Henzelis (Adolf<br />

Eberhard Hansell,*) un Auguste Vilhelmīne Baulava<br />

(Auguste Wilhelmine Baulay, *). Šajā laulībā piedzima<br />

(paaudze):<br />

• Auguste Elizabete Henzele (Auguste Elisabeth<br />

Haensell, *20.5.1838. Rīga), krustvecāki<br />

jgfr. Radelsahm, K.Schmidt, Schmidt, Satow,<br />

Schwanenberg, Hansel.<br />

Vientuļā māte Vilhelmīne Henzelis (Wilhelmine<br />

Hansell,*):<br />

• Emīlija Vilhelmīne Henzelis (Emilie Wilhelmine<br />

Hansell, *29.11.1871. Rīga), krustvecāki Ira Hensell,<br />

Nicolai Bernhari, kaufmann Fedor Parzow, Gottlieb<br />

Grimm, wittwe Elisabeth Kohve.<br />

Ludvigs Engelhards Henzelis (Ludwig Engelhard<br />

Hansell,*) un Marija Hoberga (Marie Hoberg, *):<br />

• nedzīvs dēls (sohn Hansell, *4.8.1873. Rīga<br />

†4.8.1873. Rīga).<br />

• Ella Katrīna Marija Henzelis (Ella Catharina<br />

Marie Hansell, *5.4.1873. Rīga †pēc 1939.),<br />

krustvecāki Cath. Hensell, geb. Kossen, Carl Staben<br />

[?], Joachim Hoberg, fra. Anl. Ann Stahl, geb.<br />

Sohnitz.<br />

• Katrīna Elizabete Henzelis (Catharina Elisabeth<br />

Hansell, *<strong>30</strong>.6.1876. Rīga), krustvecāki Catarine<br />

Hoberg, geb. Reimers, Catharine Hensell, geb. Brose,<br />

Eduard Brede, Friedrich Priede.<br />

• Emīlija Johanna Matilde Henzelis (Emilie<br />

Johanna Mathilde Hansell, *15.8.1882. Rīga<br />

†22.6.1884. Rīga), krustvecāki Emilie Stuhben, geb.<br />

Hensell, Jenny Hoberg, Johann Radsewsky, Carl<br />

Stuhben.<br />

paaudzes pārstāve Ella Katrīna Marija Henzelis (Ella<br />

Catharina Marie Hansell, *5.4.1873. Rīga †pēc 1939.) 1939.<br />

gadā repatriējās uz Vāciju no Rīgas, Baznīcas ielas 14 dz. 3,<br />

kur norādīts arī viņas dēls (paaudze):<br />

• Aleksandrs Henzelis (Alexander Haensel,<br />

*1.9.1906. Maskava †pēc 1939.)<br />

paaudzes pārstāvis Aleksandrs Henzelis (Alexander<br />

Haensel, *1.9.1906. Maskava †pēc 1939.) bija precējies<br />

ar Gerdu Melāniju Cecīliju Armitštedi (Gerda Melanie<br />

Cecilie Armitstedt, *8.3.1914. Rīga †pēc 1939.) un šajā<br />

laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Margarita Helga Henzelis (Margarethe Helga<br />

Haensel, *25.2.1939. Rīga)<br />

Karls Vilhelms Henzelis (Carl Wilhelm Hansell,*) un<br />

Natālija Sofija Smagge (Natalie Sophie Smagge, *):<br />

• Amālija Konkordija Henzelis (Amalie Concordia<br />

Hansell, *5.4.1873. Rīga), krustvecāki Amalie<br />

Hensell, kaufmann Jahnis Pirang, fr. Concordia<br />

Pirang, geb. Dnlowitz [?].<br />

• Emīlija Anna Leontīne Henzelis (Emilie Anna<br />

Lieontine Hansell, *3.7.1874. Rīga †9.1.1876. Rīga),<br />

krustvecāki Emilie Hansell, Anna Bruckner, Carl<br />

Johannson.<br />

• Frīdrihs Ludvigs Henzelis (Friedrich Ludwig<br />

Hansell, *28.10.1875. Rīga ), krustvecāki Friedrich<br />

Kliewe, Catharina Treimann.<br />

• Otīlija Konstance Henzelis (Ottilie Constanze<br />

Hansell, *23.12.1877. Rīga †), krustvecāki Ottilie<br />

Constanze Smagge, Martin Schmidke, Natalie<br />

Saikowsky, geb. Schultz.<br />

• Natālija Kristīne Henzelis (Natalie Christine<br />

Hansell, *28.1.1880. Rīga †), krustvecāki Christine<br />

Wannag, Natalie Seikowsky geb. Schulze.<br />

• Karolīne Juliāna Henzelis (Caroline Juliane<br />

Hansell, *13.12.1881. Rīga), krustvecāki Caroline<br />

Steckman, Amalie Hensel.<br />

• Karls Vilhelms Henzelis (Carl Wilhelm Hansell,<br />

*8.6.1883. Rīga †), krustvecāki - mātes ģimene.<br />

1758. gadā, svētdienā (Quiquagesima) pirms Pelnu<br />

trešdienas Doma baznīcā (ar ierakstu Sv. Pētera draudzē)<br />

salaulājās huzāru korporāls Ēvalds Henzelis (Ewald<br />

Hansell,*) un Katrīna Elizabete Prīskorna (Catharina<br />

Elisabeth Prieskorn, *):<br />

1802. gada 16. novembrī (XXII post Trinit) Doma baznīcā<br />

(ar ierakstu Sv. Pētera draudzē) laulājās Karls Frīdrihs<br />

Henzelis (Carl Friedrich Hansell,*) un Johanna Spellere<br />

(Johanna Speller, *):<br />

1812. gadā (XXI Sonntag nach Trinit) Doma baznīcā<br />

laulājās Karls Zigizmunds Henzelis (Carl Sigismund<br />

Hentschell,*) un Kristīne Elizabete Froliša (Christina<br />

Elisabeth Frohlisch, *) [iespējams - atraitne? Bacrnhost]:<br />

1817. gada 1. aprīlī Sv. Pētera draudzē salaulājās Johans<br />

Pēters Laders (Johann Peter Ladder) un Marija Luīze<br />

Henzele (Marie Luise Hensell).<br />

1825. gada 6. decembrī (II Advente) Doma baznīcā (ar<br />

ierakstu Sv. Pētera draudzē 22. decembrī) laulājās Ģetrūde<br />

Regīna Henzele (Gertrud Regina Hansell,*) un muižas<br />

pārvaldnieks (Gutsverwalter) Karls Kleberg (Kleberg, *)<br />

un :<br />

† 9.4.1883, Rīga, atraitne, 58 gadi, dzim Lietke) Lietkes<br />

māsa (?) jeb cita radiniece bija precējusies ar Otto Moricu<br />

Henzeli Liepājā<br />

izrīkotājs (prikazčik), bet vēlāk - prokūrists Heinrihs<br />

Ernsts Henzelis (Heinrich Ernst Hansell,*) un katoliete<br />

Anna Marija Šrotta (Anna Marie Schrott, *):<br />

• Vilhelms Karls Henzelis (Wilhelm Carl Hansell,<br />

*17.10.1892. Rīga †), krustvecāki fabrikas īpašnieks<br />

Karl Hansen, konditors Otto Hartmann, kundze<br />

Emile Heede. Kristīts mājās.<br />

• Heinrihs Otto Henzelis (Heinrich Otto Hansell,<br />

*26.9.1893. Rīga †), krustvecāki konditors Otto<br />

Hartmann, tirgotājs Johann Hensel, meita Else<br />

Hallgrien. Kristīts mājās.<br />

• Konrāds Johans Henzelis (Conrad Johann<br />

Hansell, *27.12.1895. Rīga †), krustvecāki tirgotājs<br />

Johann Hensell, meita Elfride Hensell, izrīkotājs<br />

(prikazčik) Karls Hamzens. Kristīts mājās.<br />

• Ēriks Hohans Henzelis (Erich Johann Hansell,<br />

*13.1.1898. Rīga †), krustvecāki tirgotājs Johann<br />

Soldanie, tirgotājs Diedrich Heidemann, kundze<br />

Natalie Heidemann. Kristīts mājās.<br />

• Marija Elza Henzelis (Marie Elsa Hansell,<br />

*15.5.1901. Rīga †), krustvecāki tirgotājs Johann<br />

Hensel, kundze Elsa Hensell (geb. Hallgren),<br />

tirdzniecības lietu pārvaldnieks Gustav Hensell.<br />

• Kurts Dītrihs Henzelis (Kurt Dietrich Hansell,<br />

*13.10.1903. Rīga †), krustvecāki konsuls Dietrich<br />

Heidemann, kundze Natalie Heidemann, prokūrists<br />

Axel Froberger. Kristīts mājās.<br />

Savukārt tirgotājs Karls Ferdinads Henzelis (Karl<br />

Ferdinand Hansell), kurš 1790. gadā (XXIII p Trinit)<br />

Doma baznīcā (ar ierakstu Sv. Pētera draudzē) salaulājās<br />

ar Kristīni Konradi (Christina Conradi). Abu laulībā<br />

piedzima (paaudze):<br />

• Helēna Kristīne Henzele (Helene Christina<br />

Haensell, *27.4.1791. Rīga), krustvecāki frau Helena<br />

1828. gada 22. aprīlī Doma baznīcā (ar ierakstu Sv. Pētera<br />

von Wiecker geb. Barclay de Tolly, Fr. [nesalasāms]<br />

draudzē 26. maijā) laulājās tirgotājs Johans Georgs<br />

Germisky, fr. Wendel, fr. Anna Maria Helmsing,<br />

Henzels (Johann Georg Hansell,*) un Anna Ģertrūde<br />

geb. Windhorst, fr. kappel, jungfrauen: Brocxhauser,<br />

Kleberga (Anna Gertrude Kleberg, *):<br />

galander, Maria Magdal. Loschewitz, Timm.<br />

Christian Conrad RaweWachtsmeister Molwo,<br />

1839. gada 3. decembrī Doma baznīcā (ar ierakstu Sv.<br />

Nicolaus Wilskens, Adam Weist, Hermann Teths,<br />

Pētera draudzē) laulājās Jūlijs Daniēls Gotfrīds (Julius<br />

Patzen innior. Christian Joh. Conradi, Andreas<br />

Daniel Gottfried, *) un Auguste Henzelis (Auguste<br />

Brautigam, Hermann Ernst Hensell, Abraham<br />

Hansell,*):<br />

Hayen, Jacob Christoph Hancke, Joh. Georg Hacknell,<br />

Fitz Brage.<br />

1874. gada 6. augustā Doma baznīcā laulājās Elizabete<br />

• Dāvids Johans Henzelis (David Johann Haensell,<br />

Antonija Henzelis (Elisabeth Antonie Hansell,*) un Otto<br />

*8.7.1792. Rīga), krustvecāki Rittmeister David<br />

Panks (Otto Panck, *): [ieraksts 125]<br />

von Wiecken, Christian Gerhard Paetzen, candidat<br />

Corella, Carl Wilhelm Barens Rule, Johann<br />

1881. gada 29. novembrī Doma baznīcā laulājās Lapinska<br />

Schafer, Friedrich Bewaldt, Johann Friedr. Rung.<br />

atraitne Ida Emīlija Henzelis (Ida Emilie Hansell,*) un<br />

Comerzien-Rath Joachim C. Marbach. Johann Thiel<br />

Luis Heinrihs Ottomārs Johansons (Louis Heinrich<br />

Helmsing, Jager Mulens, david Christoph Kurtzwig,<br />

Ottomar Johanson, *):<br />

Carl Sprinegnfeldt, brutzer Johann Georg Saave. Frau<br />

Anna Elsabeth Ludwig, Voigt Lange. Jungfrauen:<br />

Miruši:<br />

Elisabeth Sehdens, Anne Jorgens, Catharina<br />

Gabriel Hensell (Gabriel Hensell, in Freseuk gestorbene<br />

Elisabeth Harmens. Maria Elisabeth Neudal.<br />

Margreta Christina (†6.8.1780.) [grūti salasāmi],<br />

• Gerdrūda Luīze Henzele (Gerdruta Louise<br />

1756-1793 mirušie 53 kadrs<br />

Haensell, *2.11.1793. Rīga), krustvecāki frau<br />

Pastorin Gertruda Merckell, geb. v. Brockhausen,<br />

Hendel [?] in Fkoesellk († 9.7.1789.) frau Anna Dorothea<br />

fr. Wilhelmine Zweitinger, geb. v. Dohve, fr.<br />

geboren Leitz, 45 gadus veca<br />

Gertruda Helene Ranke, geb. Straus, fr. Constanz<br />

Christina Wippert, geb. Henck, fr. Cornett Merckel,<br />

mirusi Therese Hensel (Therese Hensel *1825. Memel<br />

Schweder Fremer haybeg, Regina Haverkorn, Anna<br />

246 247<br />

Johanna Bergengrun, geb. Viermcsz [?]. Jungfrauen:<br />

Charlotta Juliana Wullisch, Mercxel Jennrich<br />

Cappel, Barbara Kurtzwig. Herr Rittmeister von<br />

Wiecken, Condulent Voigt, Friedr. Berhard Albert J.J.<br />

Klatzo. Fiedemann Joachim Joh. Krusemann, Knopp<br />

Marbachinn Sengbusch [nesalaslams] Kaufert,<br />

Weber Breedschweider, Sievers, Joh. Adam Hensell.<br />

• Johans Georgs Henzelis (Johann Georg Haensell,<br />

*19.1.1795. Rīga), krustvecāki Johann Georg<br />

Haensell, Gothard Zweitinger, Consulent Sievert<br />

Merckel, Quartier-lient. Peter Blanck, Abraham<br />

Hayen, Holste senior, Peter Cornet, Sandis innior<br />

Windhorst, Andreas Savin, Michael Heinrich<br />

Wippert, Erdmann, Eckert, Politur, Nekhausen,<br />

Langewitz. Frau Katrin Maria Elisabeth Ruhendorff,<br />

geb. Berens. Fr. Holste, fr. Brettschreider, Hemsing,<br />

geb. Rawe, S.G. weber, A. Heneke, Hoffmann, geb.<br />

Diewel, Czescken Blanck, fraulain Helena von<br />

Wiecken, Christina Weber, Christina Berens, Anna<br />

M. Weber, Haber..., fr. Bohner.<br />

• Karls Ferdinands Henzelis (Carl Ferdianand<br />

Haensell, *11.2.1798. Rīga), krustvecāki Georg<br />

Albers [nesalasāms] Weber [nesalasāms] Saalbach,<br />

[nesalasāms] Peter Heinrich Becxer, Thomas Berens,<br />

Jacob Bienemann, [nesalasāms] Holste, Jo. Christian<br />

Weber, David von Wiecker, Jennerich Bidersen,<br />

nestor, Hoffmann, Fergel, Benisch. Frau de Buyn,<br />

Kruse, Schenck, Fabricius, Rickmann. Jungfrauen:<br />

[nesalasams]ydeck, Holste, Brachmann, Johanna<br />

Speller, Hacken, Dandorf.<br />

LIEPĀJAS HENZEĻI, KAS IESPĒJAMS SAISTĪTI AR<br />

DZIMTU<br />

Miris tirgotājs Karls Hermans Henzelis (Carl Hermann<br />

Hensel, *1794. †25.3.1838. Liepāja), 43 gadi un 4 mēneši.<br />

Mirusi Otto Morica Henzeļa (Otto Moritz Hensel) sieva<br />

Anna Zusanna Liedke (Anna Susanna Liedke, *1796.<br />

Liepāja †17.7.1851. Liepāja), 55 gadi. Abu laulībā piedzima<br />

(paaudze):<br />

• Vilhelmīne Henzele (Wilhelmine Haensell,<br />

*22.9.1833. Liepāja †), iesvētīta 1848. gada 6.<br />

novembrī Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcā.<br />

Atsevišķu Liepājas Henzeļu dzimtas atzaru, kurš,<br />

visticamāk, nav saistīts ar Melleru dzimtai radniecīgo<br />

Henzeļu dzimtu, aizsāk no Mēmeles (Klaipēdas) caur<br />

Aizputi uz Liepāju pārbraukušais Johana Ludviga Henzeļa<br />

(Johann Ludwig Hensell) dēls, drēbnieks Frīdrihs Eduards<br />

Henzelis (Friedrich Eduard Hensell, *1819. Memel †pirms<br />

1896.), kurš būdams 31 gadu vecs, 1850. gada 23. jūnijā<br />

Aizputē (ar ierakstu Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcas<br />

grāmatā) salaulājās ar Tobiasa Lorenca Konrada (Tobias<br />

Lorenz Konrad) 17 gadus un 1 mēnesi veco meitu Johannu<br />

Ģetrūdi Konradi (Johanna Gertrude Konrad, *5.1833.<br />

Liepāja †27.7.1865. Liepāja), kura mira 32 gadu un 2<br />

mēnešu vecumā. Šajā laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Karls Oskars Henzelis (Karl Oscar Hansell,<br />

*22.5.1851. Aizpute †), iesvētīts Liepājas Sv.<br />

Trīsvienības baznīcā 1867. gada 31. maijā.<br />

• Anna Adelīne Henzelis (Anna Adeline Hansell,<br />

*21.2.1853. Aizpute †), iesvētīta Liepājas Sv.<br />

Trīsvienības baznīcā 1869. gada 14. aprīlī.<br />

• Hermanis Aleksandrs Henzelis (Hermann<br />

Alexander Hansell, *9.4.1855. Aizpute †),<br />

• Amālija Marija Henzelis (Amalie Marie Hansell,

*17.6.1856. Liepāja †), krustvecāki fraulain Marie<br />

de la Garde, Kaspar Diedrich Fiedler, Fried. Wilh.<br />

Breuer, O. Waltersohn, frau Wiese, fraulain Auguste<br />

Baum, frau Beinerowitsch. Iesvētīta Liepājas Sv.<br />

Trīsvienības baznīcā 1872. gada 10. aprīlī.<br />

• Katrīna Marija Henzelis (Katharina Marie<br />

Hansell, *9.5.1858. Liepāja †), krustvecāki Madame<br />

Katharina Marie Kuhn, geb. Sandstedt, frau prediger<br />

Amalie Kienitz, fraulain Julie de la Garde, Ernst<br />

Heins, Christian Siegmund. Iesvētīta Liepājas Sv.<br />

Trīsvienības baznīcā 1874. gada 16. maijā.<br />

• Joahims Roberts Alfons Henzelis (Joachim Robert<br />

Alphons Hansell, *14.6.1860. Liepāja †), krustvecāki<br />

Joachim Robert Wilhelmsen, goldschmied Herman<br />

Reincke, frau Charlotte Gottlieb Reincke, Daniel<br />

Pedersen, Jf. Adelheid Wilhelmsen. Iesvētīts Liepājas<br />

Sv. Trīsvienības baznīcā 1875. gada 9. novembrī.<br />

• Eberhards Henzelis (Eberhard Hansell,<br />

*5.4.1862. Liepāja †), krustvecāki Eberhard von<br />

Mirbach, Gustav Theodor Grosting, Jf. Lina Konrad,<br />

Jf. Sokolowsky. Iesvētīts Liepājas Sv. Trīsvienības<br />

baznīcā 1877. gada 12. maijā.<br />

• Anna Laura Henzelis (Anna Laura Hansell,<br />

*15.7.1865. Liepāja †), krustvecāki Jf. Anna Laura<br />

Konrad, kleidungsmeister Friedrich Eduard Ketsler,<br />

kleidungsmeister Joh. Nelau, kleidungsmeister<br />

Kehfeld, frau Witthoff, Jf. Doris Meyer.<br />

Pēc savas pirmās sievas nāves, Frīdrihs Eduards Henzelis<br />

(Friedrich Eduard Hensell, *†pirms 1896.) Liepājas Sv.<br />

Trīsvienības baznīcā 1868. gada 24. novembrī salaulājās ar<br />

savas mirušās sievas māsu Evelīnu Lidu Konrādi (Eveline<br />

Lida Konrad, *†). šajā laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Johans Eduards Henzelis (Johann Eduard<br />

Hansell, *7.1.1870. Liepāja †), krustvecāki Johan<br />

Foege, Madame Sophia Stender, geb. Vollberg, frau<br />

kleidungsmeister Dorothea Belau.<br />

• Gustavs Eduards Henzelis (Gustav Eduard<br />

Hansell, *15.8.1871. Liepāja †), krustvecāki [ieraksts<br />

ir nesalasāms] Luise, Eduard.<br />

• Adelīne Vera Henzelis (Adeline wera Hansell,<br />

*2.8.1873. Liepāja †), krustvecāki Adeline Wera<br />

Hensel, Burger und kleidungmeister Eduard Ketsler,<br />

Burger und Konditor Hermann Dreyer.<br />

1896. gada 21. jūlijā savās mājās laulājās un kāzas Doma<br />

draudzē reģistrēja Liepājas drēbnieka Frīdriha Eduarda<br />

Henzeļa un Evelīnas Lidas Konrādes 23 3/4 gadus vecais<br />

dēls, izrīkotājs (prikazčik) Gustavs Eduards Henzelis<br />

(Gustav Eduard Hansell, *15.8.1871. Liepāja †) un zeltkaļa<br />

Johana Teodora Johansona (Johann Theodor Johannsohn,<br />

* †pirms 1896.) un Amālijas Vilhelmīnes Meijeres (Amalie<br />

Wilhelmine Meier, * †pēc 1896.) 22 gadus vecā meita Juliāna<br />

Lilija Johansone (Julianna Lili Johansonn, *6.4.1874. Rīga<br />

†). Abu laulībā piedzima un Doma draudzē tika kristīti<br />

(paaudze):<br />

• Elza Jūlija Henzelis (Elsa Julie Hansell,<br />

*<strong>30</strong>.4.1897. Rīga †), krustvecāki kundze Elsa Hensell<br />

(geb. Hallgreen), tirgotājs Johann Eduard Hensell.<br />

Kristīta mājās.<br />

• Manfrēds Heinrihs Gustavs Henzelis (Manfred<br />

Heinrich Gustav Hansell, *14.4.1901. Rīga †),<br />

krustvecāki izrīkotājs (prikažčik) Heinrich Hensel,<br />

meita Wera Hensel, tirgotājs Johans Eduards<br />

Hensels. kristīts baznīcā.<br />

salaulājās Skaistkalnē (Schonberg) dzīvojošā Gotharda<br />

Vilhelma Henzeļa (Gotthard Wilhelm Hensel, * †) 34<br />

gadus vecais dēls Zamuels Vilhelms Henzelis (Samuel<br />

Wilhelm Hensell, *1847. Schonberg [Skaistkalne] †) un<br />

Karla Frīdriha Fridrihsona (Karl Friedrich Friedrichson, *)<br />

33 gadus vecā meita Anna Kristīne Frīdrihsone (Anna<br />

Christina Friedrichson, *1848. †). Ņemot vērā Skaistkalnes<br />

ģeogrāfisko attālumu no Bauskas, ir pamats uzskatīt, ka<br />

Zamuels Vilhelms Henzelis ir radinieks Bauskas Henzeļu<br />

dzimtai - visticamāk, Johana Traugota Zamueļa Henzeļa<br />

un Terēzes Boguslavskas mazdēls.<br />

ATSAUCES:<br />

1. http://www.tournet.lv/page.php?id=114 skatīts 2016. gada 24. decembrī<br />

2. Bēms Romis, “Skopie lauri”, “Apceres par Latvijas mākslu simt gados” Rīga, “Zinātne”, 1984., 69. lpp<br />

3. Fogele Sarmīte, “Johans Lēberehts Egginks”, Rīga, “Zinātne”, 1994, ISBN 5-7966-0662-X, 17.-18. lpp<br />

4. LVVA, 5759. Fonds, 2. Apraksts, 1011. Lieta, 1. Sējums, 257. lpp<br />

5. Fogele Sarmīte, “Johans Lēberehts Egginks”, Rīga, “Zinātne”, 1994, ISBN 5-7966-0662-X<br />

6. Bēms Romis, “Nedaudz par Johana Lēberehta Egginka darbiem”, “Latviešu tēlotāja māksla” (sast. S.Cielava) Rīga, “Liesma”, 1980.,<br />

167.-176.lpp<br />

7. virsrakstā ir acīmredzama drukas kļūda, jo turpmākajā publikācijā tiek lietots vārds “Leberecht”<br />

8. Moeller Walter, “Johann Leberdit Eggink der baltische Portrat und Historienmahler”, “Baltische hefte” Nr. 16, S. 165-168,<br />

Hannover-Dohren 1970<br />

9. Deutsch-Baltische Gesellschaft arhīvs Darmštadtē, Valtera un Frīdvalda Melleru fonds<br />

10. Simolin-Bathory A.v., “Biographische Skizze des Malers J.L.Eggink”, Sitzungsb. der Kurlandischen Ges. fur Lit.und Kunst aus den<br />

J. 1864 bis 1871. – Mitau, 1884, S. 176<br />

11. Fogele Sarmīte, “Johans Lēberehts Egginks”, Rīga, “Zinātne”, 1994, ISBN 5-7966-0662-X, 10. lpp<br />

12. LVVA 4038. fonds, 2. apraksts, lieta Nr. 2173., 72.-76. lpp<br />

13. Bēms Romis, “Skopie lauri”, “Apceres par Latvijas mākslu simt gados” Rīga, “Zinātne”, 1984,, 67. lpp<br />

14. Deutsch-Baltische Gesellschaft arhīvs Darmštadtē, Valtera un Frīdvalda Melleru fonds<br />

15. Deutsch-Baltische Gesellschaft arhīvs Darmštadtē, Valtera un Frīdvalda Melleru fonds<br />

16. Dērings Jūlius, “Ko es nekad negribētu aizmirst jeb atmiņas no manas dzīves”, Latvijas Nacionālais arhīvs, 2016, 412. lpp<br />

ISBN978-9984-836-04-1<br />

17. Dērings Jūlius, “Ko es nekad negribētu aizmirst jeb atmiņas no manas dzīvess”, Latvijas Nacionālais arhīvs, 2016, 525. lpp<br />

ISBN978-9984-836-04-1<br />

18. “Sitzungs-Berichte der Kurlandischen Gesellschaft fur Literatur und Kunst aus dem Jahre 1874”, Riga, 1875, S.9.-11.<br />

19. Dērings Jūlius, “Ko es nekad negribētu aizmirst jeb atmiņas no manas dzīves”, Latvijas Nacionālais arhīvs, 2016, 142-143. lpp<br />

ISBN978-9984-836-04-1<br />

20. Dērings Jūlius, “Ko es nekad negribētu aizmirst jeb atmiņas no manas dzīves”, Latvijas Nacionālais arhīvs, 2016, 399. lpp<br />

ISBN978-9984-836-04-1<br />

21. Dērings Jūlius, “Ko es nekad negribētu aizmirst jeb atmiņas no manas dzīves”, Latvijas Nacionālais arhīvs, 2016, 517. lpp<br />

ISBN978-9984-836-04-1<br />

22. Dērings Jūlius, “Ko es nekad negribētu aizmirst jeb atmiņas no manas dzīves”, Latvijas Nacionālais arhīvs, 2016, 596. lpp<br />

ISBN978-9984-836-04-1<br />

23. Dērings Jūlius, “Ko es nekad negribētu aizmirst jeb atmiņas no manas dzīves”, Latvijas Nacionālais arhīvs, 2016, 668-669. lpp<br />

ISBN978-9984-836-04-1<br />

24. Spārītis Ojārs, Versija par Jelgavas Sv.trīsvienības baznīcu 172. Lpp, Jelgava 2011., ISBN 978-9984-808-94-9<br />

25. Fogele Sarmīte, “Johans Lēberehts Eginks”, Rīga, “Zinātne”, 1994, ISBN 5-7966-0662-X, 88. lpp<br />

26. Dērings Jūlius, “Ko es nekad negribētu aizmirst jeb atmiņas no manas dzīves”, Latvijas Nacionālais arhīvs, 2016, 127.-128 lpp<br />

ISBN978-9984-836-04-1<br />

27. VKPAI PDC – Lieta Nr. 08-04-III, 2.-4. lpp<br />

28. Fogele Sarmīte, “Johans Lēberehts Eginks”, Rīga, “Zinātne”, 1994, ISBN 5-7966-0662-X, 88. lpp<br />

29. Spārītis Ojārs, Versija par Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcu 72. Lpp, Jelgava 2011., ISBN 978-9984-808-94-9<br />

<strong>30</strong>. Dērings Jūlius, “Ko es nekad negribētu aizmirst jeb atmiņas no manas dzīves”, Latvijas Nacionālais arhīvs, 2016, 320.-321 lpp<br />

ISBN978-9984-836-04-1<br />

31. Dērings Jūlius, “Ko es nekad negribētu aizmirst jeb atmiņas no manas dzīves”, Latvijas Nacionālais arhīvs, 2016, 322. lpp<br />

ISBN978-9984-836-04-1<br />

32. Skat. https://lv.wikipedia.org/wiki/Ādolfs_Agte<br />

33. Deutsch-Baltisches Biographisches Lexicon 1710-1960, S.6, Bohlau verlag, Koln, 1970., ISBN 3-412-42670-9<br />

Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcā 1881. gada 26. septembrī<br />

34. Skat. http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/IsieApraksti/Riga/Ciekurkalns/HeilaMuiz.htm<br />

248 249

EGINKA DZĪVES GĀJUMS (HRONOLOĢISKAIS PĀRSKATS)<br />

1815.<br />

Eginks caur Prāgu ierodas Vīnē, kur sastop<br />

gleznotāju G.Hipiusu un iepazīstas ar L.van<br />

Bēthovēnu.<br />

Dzimis Pievīkas muižā, visticamāk, kristīts kā<br />

Karls Dāvids Vinklers, viņa vecāki - Pievīkas<br />

muižas saimniecības vadītāja Luīze Brīviņa<br />

(Lowisa Brehvin) un brīvkungs fon Knigge.<br />

Kristību ieraksts baznīcas grāmatās nav<br />

atrodams.<br />

1786. gada 18. augusts<br />

1784. gada 20. novembris<br />

Saļienas baznīcā Eginka māte apprecas ar ķirurgu<br />

Martinu Benjaminu Melleru<br />

Eginks kopā ar G.Hipiusu pamet Vīni un dodas uz<br />

Minheni, ceļojuma laikā Zalcburgā iepazīstas ar<br />

V.A.Mocarta māsu Mariannu Zonnenburgu<br />

1816. gada 16. oktobris<br />

Kopā ar G.Hipiusu dodas Itāliju<br />

1816. gada 26. septembris<br />

Ierodas Minhenē, kur iespējams, mācās<br />

Minhenes Mākslas akadēmijā<br />

1817. gada 27. februāris<br />

Eginka ģimene pārceļas uz Dinsdurbes muižu,<br />

kur Eginka audžutēvs uzsāk<br />

Drogu pastastacijas un kroga apsaimniekošanu<br />

1789. (aptuveni)<br />

1817. gada 10. marts<br />

Abi ierodas Venēcijā, 8. aprīlī dodas uz Florenci,<br />

27. aprīlī – uz Romu, maijā – uz Neapoli, jūnijā –<br />

Pestumu un Pompejām.<br />

1795.-1798. (aptuveni) Mirst Eginka māte Lovisa Brīviņa<br />

Kurzemes Literatūras un<br />

maķslas biedrības sēdē nolasīts Eginka raksts par<br />

glezniecības aktuālo stāvokli Romā.<br />

1818. gada 3. novembris<br />

Eginka vārds dokumentos minēts kā<br />

Karls Dāvids Vinklers<br />

1798.<br />

1819. gada pavasaris<br />

Romā “Palace Caffarelli” piedalās izstādē “Baltiešu<br />

mākslinieku Romas izstādē”<br />

1800. (aptuveni)<br />

Egginka talantu ievēro gleznotājs J.Tīlkers<br />

1803. gads<br />

Eginks tiek imatrikulēts Tērbatas universitātes<br />

filozofijas fakultātē, paralēli apmeklē zīmēšanas<br />

klasi<br />

1812. gada 16. oktobris<br />

Egginks privāti apmeklē zīmēšanas klases<br />

Pēterburgā<br />

Eginks tiek nodots apmācībā pie dekorāciju meistara<br />

Boizena Dobelē.<br />

1802. (aptuveni)<br />

Mirst Eginka bioloģiskais tēvs<br />

Fridrihs Dītrihs fon Knigge<br />

1811. gada 15. septembris<br />

Eginks pamet studijas un atsaucoties J.Tīlkera<br />

aicinājumam un dodas uz Pēterburgu.<br />

1813.-1814.<br />

Tiek pabeigta glezna<br />

“Kņazs Vladimirs 988. gadā izvēlas pareizticību”<br />

Kņazs Pjots Volkonskis izdod pavēli turpmākos piecus<br />

gadus piešķirt ik gadus <strong>30</strong>0 červoncus Eginkam<br />

1822.<br />

1823. gada 23. janvāris<br />

Eginks kļūst par<br />

1828. gada 17. aprīlis<br />

Romas Sv.Lūkas akadēmijas korespondētājlocekli<br />

1828. gada jūnijs<br />

Eginks atstāj Romu un dodas uz Drēzdeni<br />

Ierodas Pēterburgā<br />

1828. gada rudens<br />

Egings raksta iesniegumu<br />

1829. gada 7. februāris<br />

uzņemšanai akadēmiķu saimē 299<br />

Eginkam piesķir kandidāta statusu akadēmiņa<br />

grāda iegūšanai un dod laiku trīs gadus<br />

1829. gada 22. martā<br />

akadēmiķa programmas izstrādāšanai <strong>30</strong>0<br />

250 251

18<strong>30</strong>. gada 1. oktobris – 1831. gada 1. oktobris<br />

Eginks iesaistās lielkņaza Mihaila Pavloviča<br />

Zīmēšanas kamerā, kur viņš izgatavo skices<br />

militāriem tērpiem <strong>30</strong>1 , kas pārtrauc akadēmiķa<br />

programmas izstrādi.<br />

Eginks iesniedz atkārtotu pieteikumu akadēmiķa<br />

grāda saņemšanai <strong>30</strong>2<br />

1831. gada 22. marts<br />

1832. gada 2. jūlijs<br />

Eginks dodas uz Kurzemi, kas visticamāk, saistīts<br />

ar altārgleznu pasūtījumiem Kurzemes un<br />

Latgales baznīcām. Visticamāk, šajā braucienā<br />

notiek pēdējā Eginka un viņa audžutēva tikšanās<br />

un top M.B.Mellera portrets.<br />

Pēterburgas Mākslas akadēmijas padome uztic<br />

Eginkam veidot fabulista Ivana Krilova portretu, kas<br />

vēlāk tiek parādīts arī caram Nikolajam I <strong>30</strong>3<br />

1834. gads<br />

Eginks parcālās uz Jokasa namu,<br />

pretī Stefenhāgena drukātavai Mītavā.<br />

1862.<br />

1834. gada 24. maijs<br />

Adzes muižā mirst Eginka audžutēvs Martins<br />

Benjamins Mellers<br />

1867. gada 7. marts<br />

Pēcpusdienā pēc pastaigas Eginks mirst no sirds<br />

slimības, ar ko sirdzis vairākus gadus.<br />

Eginks tiek uzņemts<br />

Kurzemes Literatūras un mākslas biedrībā<br />

1835. gads<br />

Notiek Eginka bēres,<br />

Vāgnera mājā Kannulējēju ielā. Egginks apglabāts<br />

Literātu kapsētā, kas tika iznīcināta padomju laikā.<br />

1867. gada 12. Marts<br />

1836. gads Eginkam tiek pieškirts akadēmiķa diploms<br />

Eginks ierodas Jelgavā, lai uzsāktu darbu Mītavas<br />

ģimnāzijā kā zīmēšanas skolotājs <strong>30</strong>4<br />

1837. gada 4. Janvāris<br />

1867. gada 5. aprīlis<br />

A.Simolins – Batorijs nolasa Eginkam veltīto nekrologu<br />

Kurzemes Literatūras un mākslas<br />

biedrības sēdē Jelgavā.<br />

1840. gada 17. marts<br />

Eginks piedalās pirmajā Baltijas mākslinieku darbu<br />

izstādē Melngalvju namā<br />

Eginks salaulājas ar Juliānu Ģetrūdi Henzeli no<br />

Bauskas (atsevišķos vācu avotos norādīts 1846.<br />

gads)<br />

1842.<br />

1846. Eginks dzīvo Šefhena namā Jelgavā<br />

Notika Jelgavas pilsētas izpildkomitejas sēde,<br />

kurā pieņēma lēmumu “Par Lietuvas ielā esošo<br />

Katoļu, Vecticībnieku un Jāņa kapu likvidēšanu”.<br />

Tie atradās tagadējā Alunāna parka vietā, un<br />

skvērā pie stacijas, līdz vietai, kur tagad uzbūvēts<br />

piemineklis “Lāčplēsis un Melnais bruņinieks”.<br />

1949. gada 13. septembris<br />

Eginks piedalās izstādē Rīgas pilī<br />

1853.<br />

1858. gada oktobris<br />

Atstāj skolotāja amatu Jelgavas ģimnāzijā, kā<br />

arī Kurzemes Literatūras un mākslas biedrību<br />

252 253

EGINKU DZIMTA<br />

(KNIGGE-EGGINK-SCHOEPS (SCHOPS))- WOLFGRAM – GAUDERER -BERGENGRUN -<br />

WERNER-ROSENBACH – ECKERT – SCHWARTZ – BERNHARDT - MARNITZ<br />

Ņemot vērā to, ka par fon Kniges dzimtu līdz šim jau<br />

ir publicēti vairāki pētījumi, šajā nodaļā tiks aplūkoti<br />

Eginka pusbrāļu un pusmāsu dzimtas atzari, kas veidojas<br />

Johana Lēberehta Eginka tēvam Frīdriham Dītriham<br />

fon Knigem (Friedrich Dietrich von Knigge, *27.6.1748.<br />

†22.3.1803. Bredenhof (Priežu muiža)) un Elīzas<br />

Fīdenreihas (Elisa Friedenreich, *†) laulībā. Tajā piedzima<br />

(atbilstoši Melleru dzimtas X paaudzei):<br />

• Anna Luīze Knige (Šopa) (Anna Luise Knigge<br />

(Schops) *1789. †), precējusies ar Šopu (Schops, *†),<br />

citu ziņu nav.<br />

• Valdemārs Knige (Waldemar Knigge, *1790.)<br />

• Teodors Knige (Theodor Knigge, *1791.)<br />

• Karls Frīdrihs fon Knigge (Eggink) (Karl<br />

Friedrich freiherr von Knigge (Eggink)) *1793<br />

Kuldīga †19.12.1862 Sabile).<br />

No X paaudzes pārstāvjiem plašākas ziņas ir atrastas<br />

par brīvkungu Karlu Frīdrihu fon Knigge (Eggink)<br />

(Karl Friedrich freiherr von Knigge (Eggink)) *1793<br />

Kuldīga †19.12.1862 Sabile), kurš kļuva par zeltkali,<br />

mainīja uzvārdu uz “Eggink”, jo saskārās ar savas dzimtas<br />

noraidošo attieksmi dēļ savām laulībām ar “zemāka sociālā<br />

slāņa” pārstāvi – miesnieka Johana Frīdriha Vilhelma<br />

Šepa (Johann Friedrich Wilhelm Schoep) un viņa sievas<br />

Annas Marijas Veigertes (vai Veihertes) (Anna Marie<br />

Weigert oder Weihert) meitu Annu Lovisu Šepu (Anna<br />

Lowisa Schoeps, *1797. Sabile). Šajā laulībā piedzima (XI<br />

paaudze):<br />

• Vilhelms Karls Eginks (Wilhelm Carl Eggink,<br />

*24.10.1815. Sabile †),<br />

• Johans Teodors Valdemārs Egginks (Johann<br />

Theodor Waldemar Eggink, *9.11.1817. Sabile<br />

†28.8.1866. Jelgava),<br />

• Frīdrihs Vilhelms Eginks (Friedrich Wilhelm<br />

Eggink, *26.6.1820. Sabile †),<br />

• Natālija Anette Eginka (Natalie Anette Eggink,<br />

*15.5.1823. Sabile †),<br />

• Karls Heinrihs Eginks (Carl Heinrich Eggink,<br />

*22.5.1827. Sabile †),<br />

• Kristians Emīls Lēberehts Eginks (Christian<br />

Emil Leberecht Eggink, *5.6.1832. Sabile †),<br />

• Berta Amālija Marija Eginka (Volfgrama)<br />

(Bertha Amalie Marie Eggink (Wolfgram),<br />

*21.8.1834. Sabile †14.1.1908. Jelgava [iepriekš<br />

minēts - †17.1.1905. Jelgava),<br />

• Fedors Inācijs Alberts Eginks (Fedor Ignatius<br />

Albert Eggink *26.3.1837. Sabile).<br />

Savukārt no šīs paaudzes pārstāvjiem plašākas ziņas<br />

šobrīd ir atrastas tikai par diviem pēcnācējiem - Johanu<br />

Teodoru Valdemāru Eginku un viņa māsu Bertu Amāliju<br />

Mariju Eginku (Volfgramu), kuri katrs veido savu Eginku<br />

dzimtas atzaru.<br />

XI paaudzes pārstāvis Johans Teodors Valdemārs<br />

Eginks (Johann Theodor Waldemar Eggink, *9.11.1817.<br />

Sabile †28.8.1866. Jelgava) turpināja sava tēva nodarbi un<br />

Jelgavā strādāja par rotkali un juvelieri, bet laikā no 1851.<br />

līdz 1866. gadam bija Jelgavas zeltkaļu cunftes vecākais,<br />

dzīvojis Feiertāga mājā Ezera ielā, bet vēlāk plāša namā<br />

Lielajā ielā, kas agrāk piederēja žandarmērijas pulkvedim<br />

un slepenpolicijas priekšniekam Nothalfam. <strong>30</strong>5 Viņa<br />

laulībā ar Natāliju Mariju Meijeri (Natalie Marie Meyer,<br />

*1836. †1913.) piedzima (XII paaudze):<br />

• Heinrihs Frīdrihs Teodors Eginks (Heinrich<br />

Friedrich Theodor Eggink, *3.10.1853. Jelgava<br />

†4.5.1908. Davos, Switzerland)<br />

• Karls Voldemārs Eižens Eginks (Carl Woldemar<br />

Eugen Eggink, *29.1.1855. Jelgava †?.)<br />

• Karls Emīls Aleksandrs (Carl Emil Alexander<br />

Eggink, *19.5.1856. Jelgava †20.1.1857. Jelgava),<br />

miris kā zīdainis<br />

• Marija Katrīna Natālija Eginka (Bergergrīna)<br />

(Marie Catharina Natalie Eggink (Bergengrun),<br />

*15.1.1857. Jelgava †15.4.1918. Rīga)<br />

• Hermanis Zigfrīds Johans Eginks (Hermann<br />

Siegfried Johannes Eggink, *15.3.1861. Jelgava †?)<br />

• Pauls Jūlijs Nikolaus Eginks (Paul Julius Nikolaus<br />

Eggink, *3.1.1863. Jelgava †1911.)<br />

• Johans Teodors Voldemārs Eginks (Johann<br />

Theodor Woldemar Eggink, *1.11.1866. Jelgava †?)<br />

XII paaudzes pārstāvis Heinrihs Frīdrihs Teodors Eginks<br />

(Heinrich Friedrich Theodor Eggink, *3.10.1853. Jelgava<br />

†4.5.1908. Davos, Switzerland) esot bijis bankas direktors<br />

kļuva par tēvu 12 pēcnācējiem, no kuriem četriem – divām<br />

meitām un diviem dēliem nav zināmi dzimšanas dati un<br />

vārdi. Vācu pētījumos Heinriha Frīdriha Teodora Eginka<br />

nāves datums tika minēts 1931. gads, bet 1928. gada 14.<br />

janvārī izsniegtajā Doma baznīcas izziņā norādīts, ka Marija<br />

Vernere -Rozenbaha ir atraitne kopš 1908. gada 4. maija.<br />

Par pašu Mariju norādīts, ka viņa dzimusi *23.6.1870. Rīgā,<br />

lai gan vācu pētījumos līdz šim tika minēti *20.4.1870. un<br />

*5.7.1870. Viņš bija precējies ar mājsaimnieci, Gotfrīda<br />

Vernera-Rozenbaha (Gottfried Werner-Rosenbach) meitu<br />

Mariju Jūliju Vilhelmīni Verneri-Rozenbahu (Marie<br />

Juliane Wilhelmine Werner-Rosenbach, *23.6.1870. Rīga<br />

†pēc 1939.), dzīvoja Jēkabpilī (Jacobstadt), kur kristīti abu<br />

bērni. 1919. gadā izsniegtajā pasē norādīts, ka ģimene<br />

pierakstīta Rīgā, L.Kalēju ielā 9 dz. 22, bet vēlāk viņa<br />

dzīvojusi arī Jēkabmiestā, Pasta ielā 27, Bauskā, Sudmalu<br />

ielā 64 un Sudmalu ielā 13, kā arī Jūrmalā, 9. līnijā 1,<br />

Dubultos, Baznīcas ielā 1, un Marijas Viktorijas ielā 3a.<br />

Ir zināms, ka 1939. gadā Marija Jūlija Vilhelmīne<br />

emigrēja uz Vāciju. Kā pēdējā dzīvesvieta ir norādīta Rīga,<br />

Vašingtona laukums 1 dz. 10, kur viņa apmetās 1937. gada<br />

1. novembrī. Interesanti, ka no šīs adreses 1939. gadā uz<br />

Vāciju emigrēja arī kāda it kā 105 gadus veca Irēne Eginka,<br />

taču te patiesībā domāta Jūlija Marija Irēna Eginka. Šajā<br />

laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

Eggink, *5.1.1894. [*17.1.1894.] Jēkabpils).<br />

• Vilhelms Nikolajs Ēriks Eginks (Wilhelm Nicolai<br />

Erich Eggink, *23.12.1894. [*4.1.1895.]Jēkabpils †).<br />

• Johans Pauls Teodors Eginks (Johannes Paul<br />

Theodor, *6.2.1897. Jēkabpils †?)<br />

• Edgars Hugo Teodors Eginks (Edgar Hugo<br />

Theodor Eggink, *8.6.1901. [jeb *8.1.1901.]<br />

†31.3.1965. Hohenstein).<br />

• Alise Margarēte Ģertrūde Eginka (Alice<br />

Margarethe Gertrud Eggink, *20.8.1902.<br />

[*15.9.1902.] †?).<br />

• Hugo Džeims Eižens Eginks (Hugo James Eugen<br />

Eggink, *19.2.1905. [*4.3.1905.] Jēkabpils †?).<br />

• Meita Eginka (Eggink, * Jēkabpils †?)<br />

• Meita Eginka (Eggink, * Jēkabpils †?)<br />

• dēls Eginks (Eggink, * Jēkabpils †?)<br />

• dēls Eginks (Eggink, * Jēkabpils †?)<br />

XIII paaudzes pārstāve Aleksandra Karolīne Dagmāra<br />

Eginka (Ekerte) (Alexandra Caroline Dagmar Eggink<br />

(Eckert), *20.3.1889. Jēkabpils †?) [repatriantu sarakstā<br />

norādīts *20.3.1898.] bija mājsaimniece, precējusies ar<br />

Bauskas mācītāju un Bauskas vācu pamatskolas pārzini<br />

Alfrēdu Eiženu Ekertu (Alfred Eugen Eckert, *4.2.1886.<br />

Bauska †?). Pēdējais Bauskas vācu draudzes dievkalpojums<br />

Bauskā bija noturēts 1939. gada 15. oktobrī, bet ģimene<br />

Bauskā dzīvoja Vienības ielā 13 un abu laulībā piedzima<br />

(XIV paaudze):<br />

• Ansis Pēteris Ekerts (Hans Peter Eckert,<br />

*21.7.1922. Bauska),<br />

• Elfrīds Ekerts (Elfried Eckert, *11.9.1923. Bauska)<br />

• Kristiāna Ekerte (Kristiana Eckert, *1.11.1925.<br />

Bauska).<br />

XIII paaudzes pārstāve Jūlija Marija Irēna Eginka (Julie<br />

Marie Irene Eggink, *5.1.1894. [*17.1.1894.] Jēkabpils)<br />

1919. gada pasē ir norādīta kā skolotāja, dzīvoja Rīgā,<br />

L.Kalēju ielā 9 dz. 22 (Svētā Gara Konvents). Pase ir<br />

bojāta un līmēta, tādēļ nav saskatāmi daudzi ieraksti, bet<br />

redzams, ka viņa vasaras pavadījusi Dubultos, Baznīcas<br />

ielā 1, 9. līnijā Nr. 1, kā arī Bauskā, Sudmalu ielā 13, bet<br />

kā pēdējā dzīvesvieta pasē ir norādīta Rīga, Vašingtona<br />

laukums 1 dz. 10, kur viņa pierakstīta 1937. gada 1.<br />

novembrī. Saskaņā ar pasē redzamajiem zīmogiem,<br />

daudz ceļojusi uz Igauniju. Tāpat pasē ir Emigrācijas un<br />

tūrisma nodaļas vadītājas ieraksts: “Uz šīs atļaujas pamata<br />

valūta Rm 50, $7,- =Ls 99 18 izsniegta 16. jūl. 1932. g Rīgas<br />

• Aleksandra Karolīne Dagmāra Eginka (Ekerte)<br />

(Alexandra Caroline Dagmar Eggink (Eckert),<br />

*20.3.1889. Jēkabpils †?)<br />

• Natālija Jūlija Magda Eginka (Natalie Julie<br />

Magda Eggink, *9.12.1892. Jēkabpils †?)<br />

254<br />

• Jūlija Marija Irēna Eginka (Julie Marie Irene<br />

255<br />

Starptautiskā Bankā.”<br />

XIII paaudzes pārstāvis Vilhelms Nikolajs Ēriks Eginks<br />

(Wilhelm Nicolai Erich Eggink, *23.12.1894. [*4.1.1895.]<br />

Jēkabpils †) pasēs tiek norādīts kā Ēriks Eginks, kurš bija<br />

grāmatvedis. 1922. gada pasē norādīts, ka atvaļināts no 13.<br />

kājnieku pulka. 1922. agad <strong>30</strong>. septembrī pierakstīts Rīgā,<br />

L.Kalēju ielā 9/11 dz.22 (iekavās norādīts - māja Nr. 9), kas<br />

vēlāk tiek norādīta arī kā Sv. Gara Konventa māja. 1929.<br />

gada 8. jūlijā dzīvojis Dubultos, Baznīcas ielā 1. 1931. gada<br />

12. septembrī Rīgas Sv. Jēkaba baznīcā salaulājās ar Ilzi<br />

Švarcu (Ilse Schwartz, *26.10.1906. Rīga †), un mēnesi<br />

pēc kāzām - 13. oktobrī piereģistrējās Siguldas prospektā<br />

Nr. 48 dz. 3., bet 1932. gada 4. jūlijā piereģistrējās Rīgā,<br />

Stokholmas ielā 12. Kā ģimenes pēdējā dzīvesvieta, kurā<br />

piereģistrējās 1939. gada 3. novembrī, norādīta Rīga,<br />

Stokholmas iela 42 dz. 1, no kuras abi izceļoja uz Vāciju.<br />

Par Vilhelma Nikolaja Ērika Eginka dzīvesbiedri Ilzi<br />

Švarcu ir zināms, ka 1929. gadā viņa pavadīja vasaru<br />

Kandavā, Dārza ielā 2, un kopā ar savu dzīvesbiedru<br />

daudz ceļoja ārpus Latvijas.<br />

XIII paaudzes pārstāvis Edgars Hugo Teodors Eginks<br />

(Edgar Hugo Theodor Eggink, *8.6.1901. †31.3.1965.<br />

Hohenstein), bija koktēlnieks, 1931. gada 4. jūlijā Nossenā<br />

(Nossen, Sachsen) apprecējās ar mājsaimnieci Frīdu<br />

Margarēti Bernhardti (Frida Margarethe Bernhardt,<br />

*16.2.1902. Nossen, Dresden †17.6.1947, Hohnstein). Ir<br />

zināms, ka abu laulībā piedzima divi dēli (XIV paaudze):<br />

• Eginks (Eggink, *27.9.1932. Hohnstein,<br />

†27.9.1932. Hohnstein), vārds nav zināms, mira kā<br />

zīdainis,<br />

• Leberehts Teodors Eginks (Leberecht Theodor<br />

Eggink, *15.10.1936. Dresden †<strong>30</strong>.4.1962. Leipzig).<br />

Esot bijis lauksaimnieks.<br />

XIII paaudzes pārstāve Alise Margarēte Ģertrūde<br />

Eginka (Alice Margarethe Gertrud Eggink, *20.8.1902.<br />

[*15.9.1902.] †?), 1919. gada 19. decembrī tika pierakstīta<br />

L.Kalēju ielā 9 dz. 22, 1920. gada 5. janvārī - Jēkabmiestā<br />

(Jēkabpilī), Pasta ielā 27. Saskaņā ar zīmogiem, 1920.,<br />

1922., 1923. un 1927. gadā atpūtusies Dubultos, bet 1927.<br />

gada 20. novembrī hospitalizēta Rīgas Vācu slimnīcā, no<br />

kuras izrakstīta 16. decembrī. 1928. gada 8. jūnijā atkal<br />

piereģistrēta L.Kalēju ielā 9 dz. 22, 1929. gada 18. martā<br />

- Rīgā, Valdemāra ielā 8a dz. 1, 21. jūnijā piereģistrējās<br />

Attēli 370. un 370.<br />

No kreisās: Vilhelms Nikolajs Ēriks Eginks 1927. gadā un viņa sieva Ilze Eginka (dz. Švarcs) 1931. gadā un Marija<br />

Jūlija Vilhelmīne Eginka (dzim. Vernere-Rozenbaha) 1931. gadā.

Jūrmalas Valtermuižā, Pētera prospektā 20, bet 22.<br />

oktobrī - Rīgā, Kalpaka bulv. 13 dz. 1. 19<strong>30</strong>. gada 18. jūnijā<br />

piereģistrēta Dubultos, Baznīcas ielā 1, bet 23. oktobrī<br />

atkal piereģistrēta Rīgā, L.Kalēju ielā 9 dz. 22. 1932. gada<br />

21. jūnijā dzīvoja Bauskā, Sudmalu ielā 13. 1937. gada 1.<br />

novembrī piereģistrēta Rīgā, Vašingtona laukumā 1 dz.<br />

10, bet uz Vāciju izceļojusi no savas pēdējās dzīvesvietas<br />

Rīgā - Eksporta ielas 5 dz 12, kur viņa bija apmetusies<br />

1939. gada 3. oktobrī.<br />

XIII paaudzes pārstāvis Hugo Džeims Eižens Eginks<br />

(Hugo James Eugen Eggink, *19.2.1905. [*4.3.1905.]<br />

Jēkabpils †?) 1927. gada 26. augustā tika atvaļināts no<br />

Auto-tanku pulka. 1932. gada 28. maijā Rīgas Sv. Jēkaba<br />

baznīcā Bauskas vācu draudzes mācītājs viņu salaulāja<br />

ar Barbaru Marnicu (Barbara Marnitz, *29.2.1908.<br />

Ikšķile †26.2.1955. Ontario Canada, apglabāta Beechwood<br />

National - Section 24, Carleton (Incl. Ottawa). Ir zināms,<br />

ka Barbara 1927. gada 7. septembrī piereģistrējās Rīgā,<br />

Brīvības iela 84/86 dz. 24. Jaunlaulātie ir ceļojuši uz<br />

Igauniju un Lietuvu. Kā ģimenes pēdējā dzīvesvieta pirms<br />

izceļošanas uz Vāciju 1939. gadā ir norādīta Mazstraupes<br />

pagasta “Ravlicas” mājas. 1933. gada 25. aprīlī Barbara<br />

tika pierakstīta Mārupes pagasta “Tīriņu” mājās, bet 1937.<br />

gada 7. maijā - Bikstu pagasta “Kaķenieku” mājās. Uz<br />

“Ravlicām” ģimene pārcēlās 1938. gada 16. aprīlī.<br />

Barbaras Marnicas apglabāšanas vieta ļauj izteikt<br />

pieņēmumu, ka šīs ģimenes dzimtas turpinājums ir<br />

meklējams Kanādā. Abu laulībā piedzima bērni (XIV<br />

paaudze):<br />

• Meinhards Ansis Hugo Eginks (Meinchard Hans<br />

Hugo Eggink, *14.5.1933. Riga),<br />

• Margrieta Elza Barbara Eginks (Margret Elsa<br />

Barbara Eggink, *13.12.1934. Rīga),<br />

• Magda Merija Krista Eginks (Magda Mary<br />

Christa Eggink, *12.1.1939. Mazstraupes “Ravlica”).<br />

XII paaudzes pārstāve Marija Katrīna Natālija Eginka<br />

(Bergergrīna) (Marie Catharina Natalie Eggink<br />

(Bergengrun), *15.1.1857. Jelgava †15.4.1918. Rīga) bija<br />

precējusies ar agronomu Emīlu Otto Jēkabu Bergengrīnu<br />

(Emil Otto Jacob Bergengrun, *18.12.1853. Rīga †7.3.1901.<br />

Rīga). Šajā laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Margarēte Marija Natālija Bergengrīna<br />

(fon Maidele) (Margarethe Marie Natalie von<br />

Bergenbrun (Baronesse von Maydell) *5.3.1885.<br />

Kangari, Ropažu novads †10.12.1948.)<br />

• Marija Auguste Tekla Bergengrīna (Mary<br />

Auguste Thekla Bergengrun, *9.11.1886. Kangari,<br />

Ropažu novads)<br />

• Ērika Katrīna Ella Bergengrīna (Erika Katharine<br />

Ella Bergengrun, *17.4.1888. Kangari, Ropažu<br />

novads). Ir zināms, ka 1939. gadā viņa repatriējās<br />

uz Vāciju. Kā pēdējā dzīvesvieta ir norādīta Rīga,<br />

Sarkankalna slimnīca (tolaik – psihiatriskā slimnīca<br />

tagadējās Traumatoloģijas slimnīcas teritorijā).<br />

No šīs pašas adreses ir repatriējusies viņas tēva<br />

brāļa, advokāta Karla Imanuela Bergergrīna (Carl<br />

Immanuel Bergergun, *3.7.1851. Rīga †2.10.1903.<br />

Rīga) atraitne Reinholdīne Emīlija Elizabete<br />

Bergengrīna (dzim. Falka) (Reinholdine Emilie<br />

Elisabeth Bergengrun (Falck), *19.10.1859. Pleskava<br />

†5.2.1940. Arnsdorf, Dresden).<br />

No šīs ģimenes pagaidām ir plašākas ziņas atrastas tikai<br />

par XIII paaudzes pārstāvi Margarēti Mariju Natāliju<br />

Bergengrīnu (fon Maideli) (Margarethe Marie Natalie<br />

von Bergenbrun (Baronesse von Maydell) *5.3.1885.<br />

Kangari, Ropažu novads †10.12.1948.), kura bija<br />

precējusies divas reizes – 1905. gada 24. augustā Rīgā ar<br />

baronu Ēriku Ferdinandu Johanu fon Maideli (Baron<br />

Erich Ferdinand Johann von Maydell, *10.9.1880. Kiidjärve,<br />

Eesti, †6.10.1934. Tallinn) un 1928. gada 5. maijā Tallinā<br />

ar Leo Benediktu Frēzi (Leo Benedict Frese, *25.8.1880.<br />

Tallinn, †31.5.1957.), kurš iepriekš bija precējies ar Lūciju<br />

Luīzi Idu fon Heningu (Lucie Luise Ida Adele von Henning,<br />

*5.1.1885. Tartu). Barona Ērika Ferdinanda Johana fon<br />

Maideļa un Margarētes Marijas Natālijas Bergengrīnas<br />

laulība tika šķirta pirms 1926. gada 26. jūnija, jo šajā<br />

dienā viņš Rīgā apprecējās otrreiz ar Elzbeti (Ebbiju)<br />

Kādi (Elsbeth (Ebby) Kade, *10.5.1901. †21.4.1991.).<br />

Savukārt barona Ērika Ferdinanda Johana fon Maideļa<br />

pirmajā laulībā ar Margarēti Mariju Natāliju Bergengrīnu<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Zigrīda Margarēte Marija fon Maidele<br />

(Hofmane/fon Notbeka) (Sigrid Margarethe Maria<br />

von Maydell (Hoffmann/von Nottbeck), *16.3.1907.<br />

Kiidjarve, Eesti †14.4.1966. Sjoruda, Sweeden).<br />

• Ģirts fon Maidelis (Gert von Maydell, *1.10.1909.<br />

Kiidjarve, Eesti †7.4.1945. Trautenauer Heide,<br />

Danziger Niederung)<br />

• Barbara Elizabete fon Maidele (Šūberte)<br />

(Barbara Elisabeth von Maydell (Schubert)<br />

*28.10.1913. Tartu †2012.), laulājusies ar Gerhardu<br />

Šūbertu (Gerhardt Schubert, *3.11.1909. †2007.).<br />

šajā laulībā ir dzimuši četri bērni (XV paaudze),<br />

kuru vārdi nav zināmi. Viena no pēctečiem ir<br />

meita, kas pēc laulībām pārgājusi vīra uzvārdā fon<br />

Neihofa (von Neuhoff).<br />

XIV paaudzes pārstāve Zigrīda Margarēte Marija fon<br />

Attēls 370.<br />

No kreisās: Jūlija Marija Irēna Eginka, Barbara Marnica (Eginka), Alise Margarēte Ģertrūde Eginka un Edgars<br />

Hugo Teodors Eginks.<br />

Maidele (Hofmane/fon Notbeka) (Sigrid Margarethe<br />

Maria von Maydell (Hoffmann/von Nottbeck), *16.3.1907.<br />

Kiidjarve, Eesti †14.4.1966. Sjoruda, Sweeden) bija<br />

precējusies divas reizes – pirmo reizi ar ķīmiķi Otto<br />

Eduardu fon Notbeku (Otto Eduard von Nottbeck,<br />

*13.8.1901. Kamenskoje, Ukraine †8.3.1942. Posen), bet<br />

1933. gadā ar mediķi Nīlu Hofmani (Niels Hoffmann,<br />

*27.2.1909. Tallinn, †11.10.1981.). Katrā no šīm laulībām<br />

piedzima pēcnācēji (XV paaudze):<br />

• Detlevs Bērends Johans fon Notbeks (Detlev<br />

Berend Johann von Nottbeck, *20.8.1929. Narva,<br />

†14.7.2008. Simcoe, Norfolk County, Ontario,<br />

Canada),<br />

Zigrīdas Margarētes Marijas fon Maideles otrajā laulībā ir<br />

dzimuši divi bērni, kuru vārdi nav zināmi.<br />

XIV paaudzes pārstāvis Ģirts fon Maidelis (Gert von<br />

Maydell, *1.10.1909. Kiidjarve, Eesti †7.4.1945. Trautenauer<br />

Heide, Danziger Niederung) bija precējies divas reizes un<br />

katrā no laulībām viņam piedzima pēcnācējs. Pirmajā<br />

laulībā ar Olgu fon Vāli (Olga von Wahl, *7.3.1914. Asick,<br />

Eesti †22.10.1969. Harmstorf, Niedersachsen) piedzima<br />

dēls (XV paaudze):<br />

• Hans Hurgens Maidelis (Hans Jurgen Maydell,<br />

*24.6.1932. Tallinn, †11.7.2010. Schleswig-Holstein).<br />

XV paaudzes pārstāvis Hans Hurgens Maidelis (Hans<br />

Jurgen Maydell, *24.6.1932. Tallinn, †11.7.2010.<br />

Schleswig-Holstein) bija precējies ar Andersu (Anders) un<br />

šajā laulībā piedzima pieci pēcnācēji (XVI paaudze), kuru<br />

vārdi nav zināmi (visticamāk, divas ir meitas, no kurām<br />

viena ir pārgājusi vīra uzvārdā Livoniusa (Livonius)).<br />

Savukārt Ģirta fon Maideļa otrajā laulībā ar savas pirmās<br />

sievas māsu Ninu fon Vāli (Nina fon Wahl, *10.11.1908.<br />

Warshaw) piedzima dēls (XV paaudze):<br />

• Ģirts fon Maidelis (Gert von Maydell, *21.7.1938.<br />

†27.7.1941.), kurš mira kā mazs zēns trīs gadu<br />

vecumā.<br />

Barona Ērika Ferdinanda Johana fon Maideļa otrajā laulībā<br />

ar Elzbeti (Ebbiju) Kādi piedzima dēls (XIV paaudze):<br />

Attēli 370. un 370.<br />

No kreisās: Otto Eduards fon Notbeks (Otto Eduard<br />

von Nottbeck) un Nils Hofmanis (Niels Hoffmann).<br />

• Bernds Aleksandrs Heinrihs fon Maidelis<br />

(Baron Bernd Alexsander Heinrich von Maydell,<br />

*28.7.1928. Tallinn, †23.6.2014.), kurš bija precējies<br />

divas reizes – 1984. gada 14. jūlijā ar Gizeli Gošu<br />

(Gisela Gosche, *23.7.1933. †21.10.1999.), bet<br />

pirms tam - 1969. gada 18. aprīlī ar Kristeli Albēri<br />

(Christel Albers, *4.1.1934. †1.12.1977.). Par<br />

pēcnācējiem šajās laulībās pagaidām ziņu nav.<br />

Ziņu par Margarētes Marijas Natālijas Bergengrīnas<br />

otrajā laulībā ar Leo Benediktu Frēzi dzimušiem<br />

pēcnācējiem pagaidām nav atrastas.<br />

XII paaudzes pārstāvis Pauls Jūlijs Nikolaus Eginks<br />

(Paul Julius Nikolaus Eggink, *3.1.1863. Jelgava †1911.)<br />

bija tirgotājs un provizors, kurš 1894. gada 9. jūnijā<br />

Sanktpēterburgā salaulājās ar Jelgavas fabrikantu dzimtas<br />

pārstāvja, aptiekāra Johana Filipa Žanno Grauderera<br />

(Johann Philipp Jeannot Grauderer, *1.5.1835. Jelgava<br />

†2.3.1878. Sanktpetersburg) un viņa sievas Florentīnes<br />

Emīlijas Natālijas Floras Grēgeres (Florentine Emilie<br />

Nathalie Flora Groeger, *4.5.1851. Rīga †28.3.1899.<br />

Sanktpetersburg, apglabāta “Smoļenskas” luterāņu<br />

kapsētā Sanktpēterburgā) meitu Alisi Gaudereri (Alice<br />

Gauderer, *23.3.1874. Sanktpēterburgā †31.10.1921.<br />

Wernigerode). Abu laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Konstantīns Nikolajs Eduards Eginks<br />

(Konstantin Nikolaus Eduard Eggink, *5.4.1895.<br />

Wologda †1975. Bremen).<br />

• Frīdrihs Eginks (Friedrich Eggink, *1897.<br />

Wologda †pēc 19<strong>30</strong>.).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Konstantīns Nikolajs Eduards<br />

Eginks (Konstantin Nikolaus Eduard Eggink, *5.4.1895.<br />

Wologda †1975. Bremen) 1922. gada 12. aprīlī Brēmenē<br />

salaulājās ar Aleksandu Lori Belokapitovu (Alexandra<br />

Lore Belokopitowa, *1896. Rīga †5.2.1989. Bremen), kura<br />

strādāja par bērnudārza audzinātāju. Abu laulībā esot<br />

bijuši trīs bērni, taču precīzāku ziņu pagaidām nav.<br />

XIII paaudzes pārstāvis Frīdrihs Eginks (Friedrich<br />

Eggink, *1897. Wologda †pēc 19<strong>30</strong>.) kļuva par<br />

elektroinženieri un salaulājās ar Klaudiju Belokapitovu<br />

(Claudia Belokopitowa, *†), kura strādāja par bērnudārza<br />

audzinātāju. Visticamāk, viņa bija Aleksandas Lores<br />

Belokapitovas māsa.<br />

Par pēcnācējiem šajā ģimenē ziņu nav, taču ir zināms, ka<br />

Alisei Gaudererei bija pusbrālis Ēriks Baumanis (Erich<br />

Baumann, *19.11.1880. Sanktpetersburg †2.1907.), kas<br />

dzimis Florentīnes Emīlijas Natālijas Floras Grēgeres<br />

laulībā ar Eduardu Baumani (Eduard Baumann<br />

*14.4.1852. Dobele, † Sanktpetersburg), kā arī divas māsas<br />

– Eleonora Aleksandra Grauderere (*1876. †1957.),<br />

kas bija mājsaimniece un Margarēte Elīza Grauderere<br />

(Ossenbūla) (Margarethe Elise Grauderer (Ossenbuhl),<br />

*24.12.1877. Sanktpetersburg, †13.7.1938. Weener, Lower<br />

Saxony), kas 1900. gada 20. oktobrī Sanktpēterburgā<br />

apprecējās ar papīra fabrikas direktoru Heinrihu Karlu<br />

(Heincu) Ossenbūlu (Heinrich Carl Heinz Ossenbuhl,<br />

*13.2.1870. Dorsfeld bei Dortmund †20.9.1940.<br />

Amstelveen, Netherlands). Šajā ģimenē piedzima dēls<br />

(XIII paaudze):<br />

• Vilhelms Eduards Ossenbūls (Wilhelm Eduard<br />

Ossenbuhl, *7.9.1901. Sanktpeterburg, †20.10.1976<br />

Leer),<br />

256 257

XIII paaudzes pārstāvis Vilhelms Eduards Ossenbūls<br />

(Wilhelm Eduard Ossenbuhl, *7.9.1901. Sanktpetersburg<br />

†20.10.1976 Leer) strādāja darbā iekārtošanās birojā Lērā<br />

(Verwalt.-Angest. Berufshauptberater bie Arbeitsamt Leer)<br />

un bija precējies ar kantora darbinieci Helēnu Karolīni<br />

Vilhelmīni Doroteju Jakobu (Helene Karoline Wilhelmine<br />

Dorothea Jacob, *3.10.1896. †8.4.1978. Bensberg/Bergisch<br />

Gladbach, Nordrhein-Westfalen). Par pēcnācējiem šajā<br />

ģimenē ziņu nav.<br />

XI paaudzes pārstāve Berta Amālija Marija Eginka<br />

(Volfgrama) (Bertha Amalie Marie Eggink (Wolfgram),<br />

*21.8.1834. Sabile †14.1.1908. Jelgava [iepriekš minēts<br />

- †17.1.1905. Jelgava), mira kā atraitne no kuģa vēža<br />

73 gadu vecumā (miršanas fakts fikēts Tukuma vācu<br />

draudzē). Dzīves laikā salaulājās ar dzirnavnieku Johanu<br />

Volfgramu (Johann Wolfgram, * †pirms 1908.) un šajā<br />

laulībā piedzima pieci pēcnācēji (XII paaudze):<br />

• Natālija Amālija Marija Volfgrama (Gauderere)<br />

(Natalie Amalie Marie Wolfgram (Gauderer),<br />

*6.3.1856. Cērkstes muiža, Smārde †9.9.1931.<br />

Jelgava).<br />

• Marija Luīze Natālija Volfgrama (Gauderere)<br />

(Marie Louise Natalie Wolfgram (Gauderer),<br />

*11.6.1858. Cērkstes muiža, Smārde †13.10.1906.<br />

Jelgava), precējusies ar savas vecākās māsas vīra<br />

jaunāko brāli Heinrihu Maksimiljānu Gaudereru<br />

(Heinrich Maximilian Gauderer, *11.8.1860.<br />

Jelgava).<br />

• Karls Jūlijs Johans Volfgrams (Carl Julius Johann<br />

Wolfgram, *29.2.1860. Cērkstes muiža, Smārde<br />

†20.3.1860. Tukums), miris kā zīdainis.<br />

• Alīda Helēna Berta Volfgrama (Alide Bertha<br />

Wolfgram, *7.3.1861. Cērkstes muiža, Smārde<br />

†7.5.1861. Cērkstes muiža, Smārde), mirusi kā<br />

zīdainis.<br />

• Eižens Rūdolfs Johans Volfgrams (Eugen Johann<br />

Wolfgram, *<strong>30</strong>.10.1863. Cērkstes muiža, Smārde<br />

†5.4.1905. Jelgava).<br />

No XII paaudzes pārstāvjiem visplašākās ziņas ir par<br />

Natālijas Amālijas Marijas Volfgramas (Gaudereres)<br />

(Natalie Amalie Marie Wolfgram (Gauderer), *6.3.1856.<br />

Cērkstes muiža, Smārde †9.9.1931. Jelgava) laulībā (kāzas<br />

notika 1879. gada 3. jūnijā) ar Jelgavas tirgotāju un<br />

ādu fabrikantu Johanu Gustavu Vilhelmu Gaudereru<br />

(Johann Gustav Wilhelm Gauderer, *14.9.1855. Jelgava<br />

†1.4.1935. Jelgava) dzimušajiem pēcnācējiem un pašu<br />

Gaudereru, kurš 1926.gada 1. septembrī par 110000<br />

Latiem pārdeva savu ādu apstrādes fabriku (tā atradās<br />

Jelgavā, Dobeles šosejā 2) Liepājas ādu apstrādes fabrikas<br />

“Korona” īpašniekiem, kuri tolaik paplašināja savu<br />

ražošanu, apkalpojot Padomju Krievijas pasūtījumus,<br />

Attēls 370.<br />

Gauderera ādu fabrikas ēkas Jelgavā 20. gadsimta<br />

sākumā.<br />

Attēli 370. un 370.<br />

Jelgavas ādu fabrikas īpašnieks Gustavs Vilhelms<br />

Johans Gauderers (Gustav Wilhelm Johann Gauderer)<br />

un viņa sieva Natālija Amālija Marija Volfgrama<br />

(Natalie Amalie Marie Gauderer (Wolfgram)).<br />

taču šī darbība ilga vien četrus gadus – 1932. gadā tā<br />

savu darbību pilnībā izbeidza. 1927. gadā prese rakstīja:<br />

“Mierā stāv Gauderera ādu apstrādāšanas fabrika, kurā<br />

dažus mēnešus atpakaļ vēl strādāja 40 strādnieki, bet tagad<br />

nopirkta un aiztaisīta cieti, lai nebūtu konkurence Liepājas<br />

“Koronai”.” <strong>30</strong>6 Fabrikas ēkas 1938. gada janvārī iegādājās<br />

“Ādu un vilnas centrāle”, kas “izdarīja dažus ādus pārbūves<br />

darbus, apgādāja ar modernām mašīnām un pirms mēneša<br />

laida darbā. Fabrika izgatavo sešas dažādas ādu šķirnes:<br />

vairākas zoļādu šķirnes, starpzoļu ādu, mēbeļu ādu,<br />

hromādu un juhtādu. Pirmo fabrikā ražoto ādu partiju<br />

noņēma centrālā savienība “Turība”. Dzelzceļu virsvalde<br />

pasūtījusi aproču ādas, bet akciju sabiedrība “Vairogs”<br />

mēbeļu ādas vagoniem un automobiļiem”. <strong>30</strong>7<br />

Gaudereri bija ādu fabrikanti vairākās paaudzēs - fabrika<br />

Jelgavā bija dibināta jau 1793. gadā (citviet tiek minēts<br />

1803. gads) un 1909. gadā to uzbūvēja no jauna. Par<br />

jaunbūvi presē tolaik rakstīja: “Jaunuzbūvēto Gauderera<br />

ādu fabriku pie Dobeles vārtiem, sevišķa komisija, sastāvoša<br />

no medicinālinspektora, guberņas inženiera, policijas<br />

priekštāvja un citiem ierēdņiem, pagājušajā ceturtdienā,<br />

10. decembrī pamatīgi aplūkojuse un atraduse jaunuzceltās<br />

fabrikas ēkas par pareizām. Kā dzirdams, tad minētā<br />

fabrika drīzā laikā iesākšot atkal strādāt.” <strong>30</strong>8 Jaunu rūpnīcas<br />

ēku celšana bija nepieciešama, jo 1908. gada 20. jūlijā<br />

“pulksten 3 no rīta izcēlās Gustava Gauderera ādu fabrikā<br />

pie Dobeles šosejas Nr. 2 liels ugunsgrēks. Nodega 6 fabrikas<br />

Attēli 370. un 370.<br />

Gustavs Vilhelms Johans Gauderers un viņa sieva<br />

Natālija Amālija Marija Volfgrama zelta kāzu<br />

gadadienā 1929. gadā.<br />

ēkas līdz ar mašīnām, tāpat Dumpfa firmas kārstuves šķūtīs<br />

līdz ar lokomobili un partiju vilnas.” <strong>30</strong>9 Neliels ugunsgrēks<br />

jaunuzbūvētajā rūpnīcā izcēlies arī 1911. gada 3. februārī,<br />

kad “gruzdējusi neliela gružu čupiņa” 310 , kas nekādu<br />

būtisku kaitējumu fabrikai nenodarīja. 1918. gada nogalē<br />

ar policijas rīkojumu tika aizliegta ādu nosūtīšana uz<br />

Vāciju – eksportam sagatavotā produkcija atradās fabrikā<br />

un netika apsargāta. 311 1909. gadā celtās rūpnīcas korpusi<br />

ir saglabājušies līdz mūsdienām. Savukārt Johana Gustava<br />

Vilhelma Gauderera un Natālijas Amālijas Marijas<br />

Volfgramas laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Elza Berta Helēna Gauderere (Gintere) (Elsa<br />

Bertha Helena Gauderer (Gunther), *23.4.1880.<br />

Jelgava †1946. Ölnitz).<br />

Attēls 370.<br />

• Marija Luīze Marta Gauderere (Marie Luise<br />

Gaudereru ģimenes nams Jelgavā, Dobeles šosejā 2 ap<br />

Martha Gauderer, *21.7.1881. Jelgava †7.9.1902.<br />

19<strong>30</strong>. gadu.<br />

Jelgava) .<br />

• Alise Margarēta Natālija Gauderere<br />

(Golembatovska) (Alice Margarethe Nathalie<br />

Gauderer (Golembatowski), *2.6.1882. Jelgava<br />

†1.12.1947. Hirschberg, Saale).<br />

• Erna Emīlija Marija Gauderere (Ulmane) (Erna<br />

Emilie Marie Gauderer (Ullmann), *21.2.1885.<br />

Jelgava †5.12.1940. Wloclawek).<br />

• Vilhelmīne Johanna Marija Gauderere<br />

(Dannenberga) (Wilhelmina Johanna Marie<br />

Gauderer, *14.4.1886. Jelgava †15.6.1962.<br />

Schwanebeck)<br />

• Irma Šarlote Helēna Anna Gaudere (Beitere)<br />

(Irma Charlotte Helene Anna Gauderer (Beuter),<br />

*22.10.1887. Jelgava †15.12.1973. Wangen im<br />

258<br />

Allgau).<br />

259<br />

• Anna Herta Luīze Gauderere (Anna Herta<br />

Luise Gauderer, *17.4.1889. Jelgava †5.6.1967.<br />

Bad Hönningen) 1939. gadā repatriējās uz Vāciju.<br />

Kā pēdējā dzīvesvieta ir norādīta Jelgava, Pulkv.<br />

Kalpaka iela 5 dz.1.<br />

• Alise Vilhelmīne Luīze Gauderere (Zīborgere)<br />

(Alice Wilhelmine Luise Gauderer (Sieborger),<br />

*9.9.1891. Jelgava †11.11.1989.), precējusies ar Otto<br />

Zīborgeru (Otto Sieborger, *21.11.1881. Neuwied,<br />

Rhineland-Palatinate †2.3.1971. Cape Town), par<br />

pēcnācējiem ziņu nav.<br />

• Eduards Georgs Vilhelms Gauderers (Eduard<br />

Georg Wilhelm Gauderer, *16.2.1896. Jelgava<br />

†5.7.1949. Heidingsfeld bei Wurzburg)<br />

XIII paaudzes pārstāve Elza Berta Helēna Gauderere<br />

(Gintere) (Elsa Bertha Helena Gauderer (Gunther),<br />

*23.4.1880. Jelgava †1946. Ölnitz) 1939. gadā repatriējās<br />

uz Vāciju (kā viņas pēdējā dzīvesvieta ir norādīta Jelgava,<br />

Dambja iela 10 dz.4). Viņa bija precējusies ar Otto<br />

Hermani Ginteru (Otto Hermann Gunther, *<strong>30</strong>.12.1867.<br />

Jelgava †1.8.1915. Jelgava) un šajā laulībā piedzima trīs<br />

pēcnācēji (XIV paaudze):<br />

• Margarēte Gintere (Margarethe Gunther,<br />

*14.9.1901. Jelgava †6.11.1942.Gnesen),<br />

• Karls Vilhelms Ginters (Karl Wilhelm Gunther,<br />

*6.3.1903. Jelgava †10.1939. Jelgava)<br />

• Otto Artūrs Ginters (Otto Arthur Gunther,<br />

*29.5.1905. Jelgava).<br />

XIII paaudzes pārstāve Alise Margarēta Natālija<br />

Gauderere (Golembatovska) (Alice Margarethe Nathalie<br />

Gauderer (Golembatowski), *2.6.1882. Jelgava †1.12.1947.<br />

Hirschberg, Saale) ir pieminēta 1939. gada repatriantu<br />

sarakstā, taču par viņu nav sniegta nekāda informācija, ir<br />

norādīts tikai vārds. 1907. gada 6. martā viņa salaulājās<br />

ar Valēriju Golembatovski (Valery Golembatowski,<br />

*28.12.1878. Jelgava †). 1932. gada 29. septembrī<br />

aizmuguriski, bez vīra klātbūtnes, Jelgavas apgabaltiesa<br />

šķīra abu laulību, kuras laikā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Irēna Golembatovska (Lamberte) (Irene<br />

Golembatowski (Lambert), *<strong>30</strong>.6.1908. Asaros<br />

(Assern) †28.2.2000. Baesweiler).<br />

XIV paaudzes pārstāve Irēna Golembatovska (Lamberte)<br />

(Irene Golembatowski (Lambert), *<strong>30</strong>.6.1908. Asaros<br />

(Assern) †28.2.2000. Baesweiler) 1938. gada 11. septembrī<br />

salaulājās ar Aleksandru Haraldu Lambertu (Alexander<br />

Harald Lambert, *1.3.1912. Jelgava, †1991. Alsdorf). Līdz<br />

repatriācijai uz Vāciju ģimene dzīvoja Jelgavā, Bisenieka<br />

ielā 21 dz.5. Šajā laulībā piedzima divas meitas (XV<br />

paaudze):<br />

• Karīna Lamberte (Henke) (Karin Lambert<br />

(Henke), *<strong>30</strong>.8.1941. Leslau),<br />

• Uta Lamberte (Olere) (Uta Lambert (Ohler),<br />

*21.5.1943. Leslau).<br />

XV paaudzes pārstāve Karīna Lamberte (Henke) (Karin<br />

Lambert (Henke), *<strong>30</strong>.8.1941. Leslau) ir precējusies ar<br />

Dīteru Henki (Dieter Henke, *15.7.1942. Teplitz, Sudeten).<br />

XV paaudzes pārstāve Uta Lamberte (Olere) (Uta<br />

Lambert (Ohler), *21.5.1943. Leslau) ir precējusies ar<br />

Marijas Oleres (Maria Ohler) dēlu Mihaelu Oleru<br />

(Michael Ohler, *17.6.1943. Tschippendorf, Siebenburgen,<br />

Romania †14.6.2018. Baesweiler). Šajā laulībā piedzima

(XVI paaudze):<br />

• Olere (Brokmane) (Ohler (Broeckmann), *)<br />

• Olere (Fišere) (Ohler (Fischer), *)<br />

• Olere (Gotšalka) (Ohler (Gottschalck), *)<br />

(Beuter), *22.10.1887. Jelgava †15.12.1973. Wangen im<br />

Allgau) salaulājās ar Ādolfu Paulu Beiteru (Adolf Paul<br />

Beuter, *19.4.1882. [*1.5.1882.] Jelgava †28.10.1946.<br />

Doberatsweiler), tādēļ ir jāaplūko arī par šo dzimtu<br />

pieejamās ziņas.<br />

XIII paaudzes pārstāve Vilhelmīne Johanna Marija<br />

Gauderere (Dannenberga) (Wilhelmina Johanna Marie<br />

Gauderer, *14.4.1886. Jelgava †15.6.1962. Schwanebeck)<br />

1939. gadā repatriējās uz Vāciju (kā pēdējā adrese norādīta<br />

Jelgava, Kr.Barona iela 34 dz. 5). Savukārt 1896. gada 23.<br />

jūnijā Jelgavā viņa salaulājās ar Rūdolfu Dannebergu<br />

(Rudolph Dannenberg, *2.3.1877. Jelgava †20.3.1916.<br />

Strenči). Šajā laulībā piedzima divas meitas (XIV paaudze):<br />

• Ruta Emīlija Danneberga (Borhere) (Ruth<br />

Emilie Dannenberg (Borchers), *22.10.1915. Jelgava,<br />

†17.1.1962. Osterwieck) Kā pēdējā dzīvesvieta<br />

pirms repatriācijas 1939. gadā ir norādīta Rīga,<br />

Vīlandes iela 8 dz.12.<br />

• Erna Amālija Kristīne Dannenberga (Erna<br />

Amalie Christine Dannenberg, *7.1.1911 Jelgava,<br />

†1979. Oberoderwitz). Kā pēdējā dzīvesvieta pirms<br />

repatriācijas 1939. gadā ir norādīta Jelgava, Vadoņa<br />

iela 7.<br />

XIII paaudzes pārstāve Irma Šarlote Helēna Anna<br />

Gaudere (Beitere) (Irma Charlotte Helene Anna Gauderer<br />

Par Beiteru dzimtu senākās ziņas ir atrastas par XI<br />

paaudzes pārstāvi, Jelgavas viesnīcnieku Johanu Filipu<br />

Beiteru (Johann Philipp Beuter, *1804. †25.5.1845.<br />

Jelgava), kurš bija precējies ar Šarloti Juliānu Brunovsku<br />

(Charlotte Julianne Brunowsky, *†). Šajā laulībā piedzima<br />

(XII paaudze):<br />

• Ādolfs Johans Vilhelms Beiters (Adolf Johann<br />

Wilhelm Beuter, *21.2.1834. Jelgava †<strong>30</strong>.10.1914.<br />

Jelgava),<br />

• Eduards Jēkabs Beiters (Eduard Jacob Beuter,<br />

*6.12.1835. Jelgava †),<br />

• Pauls Filips Beiters (Paul Philipp Beuter,<br />

*20.8.1837. Jelgava †),<br />

• Rūdolfs Filips Beiters (Rudolph Philipp Beuter,<br />

*21.2.1839. Jelgava †25.3.1840. Jelgava),<br />

• Jūlijs Fridrihs Johans Beiters (Julius Friedrich<br />

Johann Beuter, *17.10.1840. Jelgava),<br />

• Filips Heinrihs Beiters (Philip Heinrich Beuter,<br />

*5.3.1842. Jelgava †),<br />

• Vilhelms Eduards Beiters (Vilhelm Eduard<br />

Beuter, *7.2.1844. Jelgava †),<br />

• Elizabete Karolīne Beiters (Elisabeth Caroline<br />

Attēls 370.<br />

Gaudereru zelta kāzas Jelgavā 1929. gada 3. jūnijā. ādu fabrikas ēkas Jelgavā 20. gadsimta sākumā.<br />

Sēž (no kreisās): Ruta Dannenberga, Villijs Ulmanis, aiz viņa Herberts Ulmanis, Otto Ginters, hans Beiters, Kristela<br />

Dannenberga, Ēriks Ulmanis, Herta Beitere, Georgs Ulmanis.<br />

Otrajā rindā: Irēna Golembatovska, Ilze ULmane, jubilāri Vilhelms Gauderers un Natālija Gauderere.<br />

Stāv: Natālija Golembatovska, Harijs Aunaps, Gretele Aunapa, aiz viņas Elza Gintere, Vilma Sieborgere, Herta<br />

Gauderer, Vilhelms Gauderers, Erna Ulmane, Maksis Ulmanis, helēne Beitere, Ādolfs Beiters, Marija Dannenberga.<br />

Attēls 370.<br />

Gaudereru ģimene 1901. gadā. No kreisās: Anna Marta Luīze Gauderere, Elza Berta Helēna Gintere, viņas vīrs<br />

Otto Hermanis Ginters, Alise Margarēta Natālija Gauderere (Golembatovska), Vilhelmīne Johanna Marija<br />

Gauderere, Erna Emīlija Marija Gauderere (Ulmane), Vilhelmīne Alise Luīze Gauderer (Zīborgere), Vilhelms<br />

Gauderes, Natālija Gaudere (dz. Volfgrama), Eduards Georgs Vilhelms Gauderers, Marija Luīze Marta Gauderer<br />

(Dannenberga), Helēne Irma Šarlote Anna Gauderere (Beitere).<br />

Beuter, *21.11.1845. Jelgava †).<br />

XII paaudzes pārstāvis Ādolfs Johans Vilhelms Beiters<br />

(Adolf Johann Wilhelm Beuter, *21.2.1834. Jelgava<br />

†<strong>30</strong>.10.1914. Jelgava) salaulājās ar Ernsta Frīdriha<br />

Karlsona (Ernst Friedrich Carlsohn, * †) un Marijas<br />

Elisabetes Krīgeres (Maria Elisabeth Kruger, * †) meitu<br />

Emmu Luīzi Mariju Karlsoni (Emma Louise Marie<br />

Carlsohn, *22.12.1846. Saldus † 24.2.1925. Rīga). Šajā<br />

laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Jūlija Anna Emīlija Beiters (Reinšussele) (Julie<br />

Anna Emilie Beuter (Reinschussel), *25.10.1869.<br />

Jelgava †4.4.1945.),<br />

• Heinrihs Ādolfs Beiters (Heinrich Adolf Beuter,<br />

*4.8.1871. Jelgava †18.11.1956.),<br />

• Karolīne Emma Beiters (Caroline Emma Beuter,<br />

*12.1873. Jelgava †17.1.1874. Jelgava),<br />

• Alise Emīlija Beiters (Alice Emilie Beuter,<br />

*23.4.1875. Jelgava †11.4.1876. Jelgava),<br />

• Vilhelms Ādolfs Beiters (Wilhelm Adolph Beuter,<br />

*1.1877. Jelgava †26.1.1877. Jelgava),<br />

Attēli 370., 370. un 371.<br />

Brāļi (no kreisās) Heinrihs Ādolfs Beiters, Heinrihs Pauls Rihards Beiters un Ādolfs Pauls Beiters ap 19<strong>30</strong>. gadu.<br />

260 261

Attēls 370.<br />

Gaudereru ģimenes mājokļa Jelgavā iekšskats.<br />

• Ādolfs Pauls Beiters (Adolph Paul Beuter,<br />

*19.4.1882. [*1.5.1882.] Jelgava †28.10.1946.<br />

Doberatsweiler),<br />

• Emma Aleksandra Beiters (Emma Alexandra<br />

Beuter, *14.6.1885. Jelgava †16.6.1885. Jelgava),<br />

• Heinrihs Pauls Rihards Beiters (Heinrich Paul<br />

Richard Beuter, *19.12.1887. [*31.12.1887.] Jelgava<br />

†18.4.1967. Chemnitz),<br />

• Eduards Beiters (Eduard Beuter, *1890. Jelgava<br />

†4.4.1945. Nordhausen, Harz).<br />

XIII paaudzes pārstāve Jūlija Anna Emīlija Beiters<br />

(Reinšussele) (Julie Anna Emilie Beuter (Reinschussel),<br />

*25.10.1869. Jelgava †4.4.1945.) salaulājās ar dzirnavnieka<br />

Karla Otto Reinšusseļa (Carl Otto Reinschussel, *4.4.1834.<br />

Zlēkas †) un Emmas Šrēderes (Emma Schoder, *1829.<br />

Striķi, Zvārdes pag. †) dēlu Amandu Aleksandru Jēkabu<br />

Attēls 370.<br />

No kreisās: Eižens Ādolfs Heinrihs Beiters 1925. gadā<br />

un Johans Rūdolfs Ādolfs Beiters 1931. gadā.<br />

Attēls 370.<br />

Ādolfs Johans Vilhelms Beiters.<br />

Reinšuseli (Amandus Alexander Jacob Reinscussel,<br />

*3.6.1860. Saldus †), kurš bija mācītājs Varšavā.<br />

XIII paaudzes pārstāvis Heinrihs Ādolfs Beiters<br />

(Heinrich Adolf Beuter, *4.8.1871. Jelgava †18.11.1956.)<br />

1920. gadā izsniegtajā pasē ir norādīts kā inženieris, pases<br />

izsniegšanas brīdī - atraitnis. Saskaņā ar pasē redzamajiem<br />

zīmogiem, 1920. gada 17. janvārī dzīvojis Rīgā, Alberta ielā<br />

8 dz. 4, kopš 31. maija - Strēlnieku ielā 6 dz. 1. 1923. gada<br />

31. jūlijā pārcēlies uz L.Nometņu ielu 57, bet 1924. gada<br />

13. septembrī pierakstīts Ilķena [?] ielā 1 dz. 3. 1932. gada<br />

11. aprīlī ievests Padures pagasta sarakstos un apmeties<br />

Padures ķieģeļnīcā, bet <strong>30</strong>. augustā pierakstīts Ikšķilē,<br />

“Augstkalnu” mājās. 1934. gada 24. janvārī pierakstīts Rīgā,<br />

Bārtas ielā 3a dz. 1, bet 1935. gada 31. maijā - Kapseļu ielā<br />

21 dz. 2. Pēdējās norādes par mājvietām ir 1936. gada 3.<br />

novembra zīmogs par apmešanos Baznīcas ielā 12 dz. 5 un<br />

1939. gada 8. aprīļa zīmogs par apmešanos Baldones ielā 6<br />

dz. 2, no kurienes ģimene 1939. gadā repatriējās uz Vāciju.<br />

1920. gada 23. maijā Rīgas Sv. Ģertrūdes baznīcā<br />

salaulājies ar Franča Zāma (Franz Sahm, *†) meitu Elzu<br />

Zāmu (Elsa Sahm, *17.11.1881. Rīga †1958.). Pirms tam<br />

bija precējies ar Melitu Elizabeti Kleingarni (Melitta<br />

Elisabeth Kleingarn, *29.4.1874. Rīga †14.6.1914. Rīga) un<br />

šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Eižens Ādolfs Heinrihs Beiters (Eugen Adolf<br />

Heinrich Beuter, *26.8.1900. Rīga †)<br />

dzīvoja Rīgā, L.Nometņu ielā 57, Iķļķena ielā 1 dz 3,<br />

Strēlnieku ielā 6 dz. 1, Beamter ielā 33 dz. 6 (nākošajā<br />

zīmogā norādīts - Baznīcas iela 33 dz. 6], Berzbekas ielā<br />

50 dz. 2, Jelgavas šo. 47, L.bezdelīgu ielā 8 dz 2., bet kopš<br />

191. gada 17. aprīļa Ikšķiles “Augstkalnu” mājās (no tām<br />

ģimene 1939. gadā repatriējās uz Vāciju). Pasē norādīts<br />

kā ierēdnis, 1925. gadā salaulājās ar Doroteju Mariju<br />

Heinrihsoni (Dorothea Henriette Maria Heinrichson,<br />

*27.4.1902. Talsi †). Šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Horsts Beiters (Horst Beuter, *2.5.1927. Rīga)<br />

• Helga Beitere (Helga Beuter, *14.1.1929. Rīga)<br />

• Jirgens Beiters (Jurgen Beuter, *20.1.1937. Rīga)<br />

• Urzula Beitere (Ursula Beuter, *20.1.1937. Rīga).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Heinrihs Pauls Rihards Beiters<br />

(Heinrich Paul Richard Beuter, *19.12.1887. [*31.12.1887.]<br />

Jelgava †18.4.1967. Chemnitz) savā 1920. gada pasē ir<br />

norādīts kā kantorists, kuram Latvijas pase izsniegta<br />

pamatojoties uz Latvijas sūtniecības Krievijā izsniegto<br />

apliecību, kas ļauj izteikt pieņēmumu, ka viņš bija<br />

deportēts vai devies bēgļu gaitās. Latvijā atgriezās 1923.<br />

gada 1. augustā un bija pierakstīts Rīgā, Strēlnieku ielā 6<br />

dz. 1. Saskaņā ar pasē redzamajiem zīmogiem, 1929. gadā<br />

ceļojis uz Igauniju. Salaulājās ar Agnesi Gromani (Agnes<br />

Grohmann, *22.6.1889. Tallinn †17.8.1967.) un 1939.<br />

gadā repatriējās uz Vāciju. Abu laulībā piedzima (XIV<br />

paaudze):<br />

• Arvēds Oto Vilhems Beiters (Arwed Otto<br />

Wilhelm Beuter, *28.11.1924. Rīga †)<br />

XIII paaudzes pārstāvis Eduards Beiters (Eduard<br />

Beuter, *1890. Jelgava †4.4.1945. Nordhausen, Harz)<br />

salaulājās ar Georga Johansona (Georg Johannsohn, *†)<br />

un Matildes Johansones (Mathilde Johannsohn, *†) meitu<br />

Hertu Johansoni (Herta Johannsohn, *5.1.1896. Rīga<br />

†4.4.1945. Nordhausen, Harz). Visticamāk, abi gājuši bojā<br />

aviouzlidojuma laikā, uz ko norāda miršana vienā dienā.<br />

Kā jau norādīts iepriekš, XIII paaudzes pārstāve<br />

Irma Šarlote Helēna Anna Gaudere (Beitere) (Irma<br />

Charlotte Helene Anna Gauderer (Beuter), *22.10.1887.<br />

Jelgava †15.12.1973. Wangen im Allgau) salaulājās ar<br />

Ādolfu Paulu Beiteru (Adolph Paul Beuter, *19.4.1882.<br />

[*1.5.1882.] Jelgava †28.10.1946. Doberatsweiler), kurš<br />

savā 1920. gada pasē ir norādīts kā grāmatvedis. Šī pase<br />

ir saglabājusies sliktā stāvoklī, taču uz tās redzami zīmogi<br />

par pierakstīšanos dažādās adresēs - Ganību dambī 3 dz.<br />

20, Katoļu ielā 38 (1920. gadā), Jūrmalā, Jomas ielā, kā<br />

arī Talsos, Liepājā un citviet. Ir arī zīmogi par Latvijas-<br />

Igaunijas robežas šķērsošanu, kā arī norāde, ka atzīts par<br />

nederīgu kara dienestam. Vēlāk ģimene dzīvoja Rīgā,<br />

Alberta iela 8 dz. 7 un Cēsu ielā 16 dz. 3, bet 1939. gadā<br />

repatriējās uz Vāciju no savas pēdējās dzīvesvietas Rīgā -<br />

Margrietas iela 6 dz.5.<br />

Irmas Šarlotes Helēnas Annas Gauderes un Ādolfa Paula<br />

Beitera Ģimenē bija (XIV paaudze):<br />

• Herta Emīlija Beitere (Herta Emilie Beuter<br />

(Freiberg), *13.6.1912. Jelgava †27.8.1995. Isny im<br />

Allgau),<br />

• Johans Rūdolfs Ādolfs Beiters (Johannes Beuter,<br />

*15.1.1915. Jelgava, †28.11.2015. Cadolzburg).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Eižens Ādolfs Heinrihs Beiters<br />

(Eugen Adolf Heinrich Beuter, *26.8.1900. Rīga †) bija<br />

XIV paaudzes pārstāve Herta Emīlija Beitere (Herta<br />

kristīts Rīgas Sv.Pētera draudzē, Brīvības kara laikā dienēja<br />

Emilie Beuter (Freiberg), *13.6.1912. Jelgava †27.8.1995.<br />

Kurzemes Artilērijas pulkā, bija dižkareivis (saņēmis arī<br />

Isny im Allgau) 1937. gada 10. janvārī apprecējās ar<br />

apbalvojumu). Saskaņā ar pasē norādīto informāciju,<br />

Kuldīgas mācītāja Ernsta Freiberga (Ernst Freiberg,<br />

262 263<br />

*<strong>30</strong>.11.1867. Kuldīga †28.2.1964. Schwerin) un viņa sievas<br />

Marijas Hilderbrandes (Marie Hilderbrand, *4.4.1877.<br />

†5.10.1957. Schwerin) dēlu Ernstu Gustavu Freibergu<br />

(Ernst Gustav Freiberg, *26.8.1906. Ugāle †8.8.1994. Isny<br />

im Allgau).<br />

Freibergu dzimta Kuldīgā un tās apkaimē bija sena un<br />

labi zināma. Tās senākās saknes ir apzinātas līdz leģendai,<br />

ka jau kopš Ziemeļu kara laikiem Vārmes pagastā, trīs<br />

kilometrus no baznīcas, ar muižnieka atļauju “Mežu” jeb<br />

“Mežsētu” mājās apmeties kāds ādminis. Ir zināms, ka<br />

IX paaudzes pārstāvim, Vārmes muižas “Mežsētu” māju<br />

iedzīvotājam Ansim (*1749. “Mežu” (“Mežsētu”) mājas<br />

Vārmē †ap 1790.) un viņa sievai Madei (*†) piedzima (X<br />

paaudze):<br />

• Kristaps Freibergs (*5.5.1780. “Mežu” (“Mežsētu”)<br />

mājas Vārmē †3.3.1870. “Mežu” (“Mežsētu”) mājas<br />

Vārmē)<br />

X paaudzes pārstāvis Kristaps Freibergs (*5.5.1780.<br />

“Mežu” (“Mežsētu”) mājas Vārmē †3.3.1870. “Mežu”<br />

(“Mežsētu”) mājas Vārmē) salaulājās ar Annu (*1792.<br />

†3.3.1863. “Mežu” (“Mežsētu”) mājas Vārmē), kura,<br />

visticamāk, bija viņa otrā sieva, jo tiek minēts, ka viņš bija<br />

precējies divas reizes. Abu laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Ansis Freibergs (*1802. “Alekšu” mājas Vārmē<br />

†2.8.1870. Possenhofen, Ēdole)<br />

• Indriķis Freibergs (*5.5.1807. “Alekšu” mājas<br />

Vārmē †<strong>30</strong>.11.1863. “Mežu” (“Mežsētu”) mājas<br />

Vārmē), “Mežu” saimnieks<br />

• Ādams Freibergs (*18.10.1808. “Alekšu” mājas<br />

Vārmē †pēc 1873.)<br />

• Fridrihs (Fricis) Freibergs (*1809. “Mežu”<br />

(“Mežsētu”) mājas Vārmē †19.11.1902. Kuldīga),<br />

arendators<br />

• Jānis Freibergs (*1812. “Mežu” (“Mežsētu”) mājas<br />

Vārmē †),<br />

• Krišs Freibergs (*1813. “Mežu” (“Mežsētu”) mājas<br />

Vārmē †1821. “Mežu” (“Mežsētu”) mājas Vārmē)<br />

• Ernests Freibergs (*1819. “Mežu” (“Mežsētu”)<br />

mājas Vārmē †)<br />

• Tija Freibergs (*1820. “Mežu” (“Mežsētu”) mājas<br />

Vārmē †)<br />

• Anna Freibergs (*1821. “Mežu” (“Mežsētu”)<br />

mājas Vārmē †)<br />

• Lībe Freibergs (*1823. “Mežu” (“Mežsētu”) mājas<br />

Vārmē †)<br />

• Marija Freibergs (*?“Mežu” (“Mežsētu”) mājas<br />

Vārmē †)<br />

Radniecības līnija Beiteru dzimtas virzienā ir meklējama<br />

caur XI paaudzes vecāko dēlu Ansi Freibergu (*1802.<br />

“Alekšu” mājas Vārmē †2.8.1870. Possenhofen, Ēdole), kurš<br />

uzvārdu pieņēma, uzsākot mācības Kuldīgā, bet pārējā<br />

dzimta pie uzvārda tika vēlāk, 19. gs. 20. vai <strong>30</strong>. gados.<br />

Viņš kļuva par Vārmes pagasta skolas skolotāju. 1856. gadā<br />

viņš no skolas darba aizgāja un rentēja Vārmes muižas<br />

baronam fon der Osten – Zakenam piederošo pusmuižu<br />

pie Ēdoles. Viņa laulībā ar Hedvigu Kūlmani (*12.9.1811<br />

“Amjūdas” Usma. †19.9.1899. Kuldīga) [ģimenē dēvēta par<br />

Edi] piedzima (XII paaudze):<br />

• Frīdrihs Johans Freibergs (*8.11.1833. Kuldīga<br />

†27.3.1918. Kuldīga)<br />

• Doroteja Auguste Freibergs (Dorothea Auguste<br />

Freiberg, *8.1.1838. Vārme †18.12.1843. Vārme),<br />

mirusi kā bērns.<br />

• Jūlija Šarlote Freibergs (*24.9.1841. Vārme †),

mirusi kā bērns.<br />

• Doroteja Anete Freibergs (Harmsena)<br />

((Dorothea Auguste Freiberg (Harmsen), *8.8.1845.<br />

Vārme †1.12.1871. Ēdole, Possenhofen)<br />

• Heinrihs Ernets Freibergs (*8.8.1845. Vārme<br />

†15.11.1845. Vārme)<br />

• Georgs Ernests Freibergs (*1.1.1848. Vārme<br />

†1910. Rīga)<br />

• Gustavs Ādolfs Vilhelms Freibergs (Gustav Adolf<br />

Wilhelm Freiberg, *9.2.1853. Vārme †13.12.1942.<br />

Lissa, Wiedmar, Leipzig)<br />

• Johans Kristofs Hermanis Freibergs (*2.2.1855.<br />

Vārme †16.12.1937. Liepāja)<br />

XII paaudzes pārstāve Doroteja Anete Freibergs<br />

(Harmsena) ((Dorothea Auguste Freiberg (Harmsen),<br />

*8.8.1845. Vārme †1.12.1871. Ēdole, Possenhofen) 18790.<br />

gada 6. decembrī Ēdoles baznīcā salaulājās ar Posta muižas<br />

(Possenhofen) nomnieku Fridrihu Eberhardu Harmsenu<br />

(Friedrich Eberhard Harmsen). Abu laulībā piedzima<br />

dvīņi, kas mira nedēļu pēc savas mātes (XIII paaudze):<br />

• Edmunds Fridrihs Harmsens (Edmund Friedrich<br />

Harmsen, *17.9.1871. Ēdole †6.12.1871. Ēdole)<br />

• Johans Eberhards Harmsens (Johan Eberhard<br />

Harmsen, * 17.9.1871. Ēdole †6.12.1871. Ēdole)<br />

Pēc pirmās sievas nāves Fridrihs Eberhards Harmsens<br />

1872. gada 16. jūlijā salaulājās otrreiz - ar Emīliju<br />

Zēbergu (Emilie Sieberg, *†) un šajā laulībā piedzima<br />

(XIII paaudze):<br />

• Johanna Evelīne Harmsena (*15.10.1875. Ēdole<br />

†)<br />

• Eduards Fridrihs Hugo Harmsens (*16.1.1878.<br />

Ēdole †)<br />

• Fridrihs Hugo Harmsens (*8.1.1881. Ēdole †)<br />

• Karls Aleksandrs Harmsens (*16.1.1883. Ēdole<br />

†)<br />

XII paaudzes pārstāvis Georgs Ernests Freibergs<br />

(*1.1.1848. Vārme †1910. Rīga) bija precējies ar Annu<br />

Skarjatinu (Anna Skarjatina, *), strādāja par aptiekāru<br />

Saratovā un Samārā Krievijā.<br />

XII paaudzes pārstāvis Gustavs Ādolfs Vilhelms<br />

Freibergs (Gustav Adolf Wilhelm Freiberg, *9.2.1853.<br />

Vārme †13.12.1942. Lissa, Wiedmar, Leipzig) 1882. gada<br />

29. decembrī Aizputē bija precējies ar Aizputes aptiekāra<br />

Karla Ludviga Gotlība Lihtenšteina (Carl Ludwig Gottlieb<br />

Lichtenstein, *2.11.1827. Jelgava †15.4.1904. Kurzeme) un<br />

Johannas Adelheidas Teklas Šmitas (Johanna Adelheid<br />

Thekla Schmidt, *7.2.1834. †5.1.1914.) meitu Idu<br />

Lauru Vilhelmīni Lihtenšteinu (Ida Laura Wilhelmine<br />

Lichtenstein, *4.7.1859. Kurzemē †3.1.1918. Kurzemē).<br />

XII paaudzes pārstāvis Johans Kristofs Hermanis<br />

Freibergs (*2.2.1855. Vārme †16.12.1937. Liepāja)<br />

(atsevišķās vietās norādīts kā Johann Jeannot Freiberg)<br />

1887. gadā salaulājās ar Alvīni Dīcmani (Alwine<br />

Dietzmann, *10.2.1859. †23.11.1937. Liepāja).<br />

mācītājs Reihvalds ieteica Fridriham Freibergam iestāties<br />

Liepājas pilsētas skolā. Mācību laikā viņš dzīvoja pie<br />

Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcas mācītāja Kīnica pansijā,<br />

kurš bija Vārmes mācītāja radinieks. Tieši mācītāja Kīnica<br />

iespaidā Fridriham Johanam Freibergam radās doma kļūt<br />

par mācītāju.<br />

Tajā laikā Liepājas pilsētas skolā mācījās un pie mācītāja<br />

Kīnica pansijā dzīvoja Krišjānis Valdemārs. Abi kopā<br />

mācības turpināja arī Tērbatas Universitātē. Tērbatā<br />

F.Freibergs bija K.Valdemāra dibinātās korporācijas<br />

„Fraternitas Academica” loceklis. Tomēr būdams<br />

draudzīgās attiecībās ar Valdemāru, distancējās no<br />

jaunlatviešu kustības. Ernsts Freiberga savās atmiņās<br />

rakstīja: “Tēvs gan man daudz un plaši par savu kādreizējo<br />

Liepājas pansijas biedru stāstīja, bet vispār pret jaunlatviešu<br />

kustību nostājās noraidoši. Viņam vācu kultūra bija<br />

pārāk dārga, un visa viņa būtība un darbs cieši saauga<br />

ar Kurzemes luterisko baznīcu.” Pēc Liepājas skolas<br />

viņš iestājās Jelgavas ģimnāzijā, kur nokārtojis abitūrijas<br />

eksāmenus, 1856. gadā iestājās Tērbatas Universitātē un<br />

studēja teoloģiju. Freibergs augstskolā bija 6542. students<br />

un 57. latvietis. 1859. gadā viņš teoloģijas studijas beidza<br />

un nokārtoja Jelgavā konsistorijas eksāmenus. Kandidāta<br />

gadu F.Freibergs nokalpoja pie mācītāja Ubāna Ārlavā.<br />

Kurzemes draudzēs tolaik vakantas mācītāju vietas nebija,<br />

tādēļ Fridrihs Freibergs vairāk kā gadu nostrādāja pie<br />

barona Heikinga Galtenē un pie barona Rennes Popragā<br />

par mājskolotāju. Tad viņš pārcēlās uz Kuldīgu pie<br />

Kuldīgas latviešu draudzes mācītāja Georga Harfa, kur<br />

veica mājskolotāja pienākumus. Dzīvojot pie mācītāja<br />

Harfa F.Freibergs bija iemantojis draudzes simpātijas.<br />

1962. gadā, kad Harfu ķēra trieka, viņš kļuva par viņa<br />

palīgu un pēc gada tika ordinērs amatā. Kad mācītājs<br />

Harfs nomira, 1864.gadā F.Freibergs pārņēma draudzi<br />

un pastorātu. Tajā pašā gadā F.Freibergs apprecējās ar<br />

draudzes ērģelnieka un elementārskolas skolotāja meitu<br />

Ernestīni Kēmerlingu.<br />

Latviešu draudzei toreiz bija kopīga baznīca ar vācu draudzi<br />

– Sv.Katrīnas baznīca. Latviešu draudzes dievkalpojumi<br />

sākās no rīta, bet vācu draudzes dievkalpojumi<br />

pusdienlaikā. Pie draudzes piederēja latvieši no Kuldīgas<br />

pilsētas un apkārtējām muižām. Mācītājam Freibergam<br />

stājoties amatā draudzes skaits stipri auga. Atšķirībā no<br />

citiem latviešu draudžu mācītājiem, kuri galvenokārt bija<br />

Attēls 370.<br />

Gustavs Ādolfs Vilhelms Freibergs un viņa sieva Ida<br />

Laura Vilhelmīne Lihtenšteina.<br />

vācieši, F.Freiberga ģimenē latviešu valoda bija mātes<br />

valoda. VIņam bija labas oratora spējas - skanīga balss,<br />

laba dikcija, prasme sarežģītu domu formulēt kodolīgi un<br />

vienkāršiem vārdiem. Viņš visu mūžu esot runājis mazliet<br />

senlaicīgā valodā, izvairīdamies no jauninājumiem, kādi<br />

ienāca 19. gadsimta beigās. Bieži savos sprediķos citējis<br />

arī tautasdziesmas. Auces mācītājs Johaness Rezons,<br />

kas ar Freibergu ģimeni bija pazīstams, savās atmiņās<br />

rakstīja: “Mācītājs Freibergs bija dzimis latvietis, bet pilnīgi<br />

ģermanizējies un nacionālā ziņā uzskatāms par uzticīgu<br />

vācieti. Tikai sava atšķirīgā attīstības ceļa dēļ viņš bija<br />

lielā mērā saglabājis oriģinalitāti un šajā ziņā bija viens no<br />

visvairāk acīs krītošajiem mācītājiem.”<br />

Mācītājs Fridrihs Freibergs Kuldīgas latviešu draudzē<br />

nokalpoja gandrīz 50 gadus līdz savai emeritūrai 1912.<br />

gadā. Ilgajā darba mūžā viņš bija iemantojis lielu autoritāti.<br />

Atšķirībā no tā laika latviešu draudžu mācītājiem, kas<br />

bija vācieši, viņš bija latvietis un latviešu valoda bija viņa<br />

dzimtā valoda. Mācītājam Freibergam bijušas labas runas<br />

dotības, arī skanīga balss un laba dikcija.<br />

1880. gadā Fridrihs Freibergs saslima ar smagu plaušu<br />

karsoni. Tomēr pēc ilgas un grūtas slimības atkal atgriezās<br />

draudzē. 1899. gadā kā atzinību par savu ilggadīgo<br />

kalpošanu saņēma apbalvojumu – mācītāja zelta krustu.<br />

Nozīmīgākais notikums F.Freiberga kalpošanas laikā<br />

Kuldīgas latviešu draudzē neapšaubāmi bija jaunās<br />

baznīcas būvēšana un iesvētīšana.<br />

1896. gadā Iekšlietu ministrija deva būvatļauju un<br />

baznīcas celšana varēja sākties. 1899. gada 3. oktobrī<br />

notika pamatakmens ielikšana. Jauno baznīcu iesvētīja<br />

1904. gada 31. oktobrī. Tika sarīkotas plašas svinības un<br />

tā bija nozīmīga svētku reize visai latviešu draudzei, kurā<br />

piedalījās ap 5000 cilvēku.<br />

1905. gada revolucionāro notikumu epicentrā nokļuva arī<br />

jaunuzceltā Sv.Annas baznīca un tās mācītājs F.Freibergs,<br />

kuru Kuldīgas apriņķa revolucionārā padoma 23. oktobrī,<br />

pēc sarīkotā mītiņa, pārtraucot dievkalpojumu, atcēla no<br />

amata. Pēc šī notikuma F.Freibergs kļuva par aktīvu soda<br />

ekspedīciju atbalstītāju un 1906. gadā laikraksts “Latvija”<br />

rakstīja: “Latviešu draudzes mācītājs Freibergs joprojām<br />

sirdās par sociālistiem, kas viņu pagājušajā gadā atcēla<br />

no amata.Dievkalpojumos draudze visu laiku tiek rāta un<br />

lamāta. Nekad mācītājs nav bijis populārs, bet tagad lietas<br />

ir vēl bēdīgākas.”<br />

1911. gadā Fridrihs Freibergs iesniedza konsistorijai<br />

emeritācijas lūgumu un saņēmis atbrīvojumu, bet pēc<br />

konsistorijas lūguma amatu vēl pildīja līdz 1912.gadam,<br />

kad draudzi varēja nodot sava dēla Ernesta Freiberga<br />

aprūpē.<br />

1913. gada 20. janvārī Fridrihs Freibergs svinēja savas<br />

ordinēšanas 50 gadadienu. Kuldīgas avīze “Goldingenscher<br />

Anzeiger,” 1913. gada 9. februārī rakstīja: “(..) 20. janvarī<br />

ģimenes un draugu lokā savas ordinācijas 50 gadu atceri<br />

atzīmēja mācītajs emer. Fr. Freibergs. Tikai dažus mēnešus<br />

pirms šīs gadadienas mācītājs Freibergs savu kalpošanu<br />

Kuldīgas latviešu draudzē varēja nodot sava vecākā dēla<br />

rokās. Šai draudzei viņš ir veltījis visu savu garo darba<br />

mūžu. ... Viņš savai draudzei ir bijis blakus labās dienās<br />

un nav to pametis grūtībās, arī pašās ļaunākās dienās<br />

viņš ir palicis vīrišķīgs un drošs. Svētku dienas rītā, tā<br />

bija svētdiena, mācītājs Ernests Freibergs savās lūgšanās<br />

pieminēja un uzrunā draudzei atgādināja, ko šī diena<br />

nozīmē viņa tēvam un arī visai draudzei. Pēc tam pats<br />

sirmais mācītājs, dievkalpojumu noslēdzot, svētīja draudzi.<br />

(..)”<br />

Fridrihs Freibergs mira 1918. gada 27. martā. Izvadīšanā<br />

piedalījās ļoti daudzi draudzes locekļi. Viņu apglabāja<br />

vecajos vācu kapos, blakus 1911. gadā mirušajai sievai<br />

Ernestīnei, taču apbedījuma vieta līdz mūsdienām nav<br />

saglabājusies.<br />

Fridriha un Ernestīnes Freibergu ģimenē bija 6 bērni – 3<br />

meitas un 3 dēli. Dēls Ernests turpināja vadīt Kuldīgas<br />

latviešu draudzi arī pēc tēva nāves.<br />

Kā jau norādīts iepriekš, Frīdrihs Johans Freibergs 1864.<br />

gada 8. oktobrī Kuldīgas baznīcā (vācu draudzē) salaulājās<br />

ar Kuldīgas draudzes ērģelnieka Ernsta Kēmerlinga<br />

(Ernst Kaemmerling) un Sofijas Henrietes Tālas (Sophie<br />

Attēls 370.<br />

Fridrihs Johans Freibergs ar savu sievu Ernestīni Kēmerlingu un Fridrihs Johans Freibergs mācītāja tērpā.<br />

XII paaudzes pārstāvim Frīdriham Johanam Freibergam<br />

(*8.11.1833. Kuldīga †27.3.1918. Kuldīga) saskaņā ar<br />

tēva un barona vēlēšanos, vajadzēja kļūt par tautskolas<br />

skolotāju un turpināt tēva darbu Vārmes skolā. Pabeidzis<br />

vietējo skolu viņš devās uz tikko atvērto Irlavas skolotāju<br />

semināru, kuru viņš pabeidza 17 gadu vecumā un<br />

skolotāja darbam bija par jaunu. Vārmes draudzes<br />

264 265

Attēls 370.<br />

Ernsts Frīdrihs Freibergs jaunībā un mūža nogalē.<br />

Henriette Thal, *Wesenberg) meitu Ernestīni Kēmerlingu<br />

(Ernestine Kaemmerling, *1842. †1911. Kuldīga). Šajā<br />

laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Marija Hedviga Freiberga (Marie Hedwig<br />

Freiberg, *11.5.1866. Kuldīga), krustvecāki Hans<br />

Freiberg, arendator, Hedwig Freiberg, geb. Kuhlmann,<br />

Ernst Kaemmerling.<br />

• Ernests Frīdrihs Freibergs (Ernst Friedrich<br />

Freiberg, *<strong>30</strong>.11.1867. Kuldīga †28.2.1964.<br />

Schwerin), krustvecāki Ernst Kaemmerling, Hans<br />

Freiberg, arendator, Dorothea Freiberg, jungfr.<br />

• Johans Zāmuels Freibergs (Johannes Samuel<br />

Freiberg, *10.7.1869. Kuldīga), krustvecāki Johannes<br />

Brinek, Hans Freiberg, Natalie Fleischer.<br />

• Karls Reinholds Freibergs (Karl Reinhold<br />

Freiberg, *13.2.1872. [*25.2.1872.] Kuldīga),<br />

krustvecāki Reinhold Raeder, Georg Heinrich Baar,<br />

Julie Weise. 1939. gadā repatriējās no Aizputes, 15.<br />

Maija ielas 20.<br />

• Marija Ernestīne Freiberga (Marie Ernestine<br />

Freiberg, *7.9.1873. Kuldīga), krustvecāki Marie<br />

Meder, Christine Baar, Ernst Kaemmerling. 1939.<br />

gadā repatriējās no Kuldīgas, Pils ielas 7. Visticamāk,<br />

dzīvoja neprecēta.<br />

• Anna Vilhelmīne Freiberga (Anna Wilhelmine<br />

Freiberg, *<strong>30</strong>.7.1878. Kuldīga), krustvecāki<br />

Wilhelmine Hildebrand, Marie von Roenne, Ernst<br />

Kaemerling, Gustav Freiberg.<br />

XIII paaudzes pārstāvis Ernests Frīdrihs Freibergs (Ernst<br />

Freiberg, *<strong>30</strong>.11.1867. Kuldīga †28.2.1964. Schwerin)<br />

turpināja sava tēva darbu un kļuva par mācītāju. Mācību<br />

gaitas viņš uzsāka 7 gadu vecumā Kuldīgas ģimnāzijas<br />

sagatavošanas skolā un ģimnāziju pabeidza 1884. gadā,<br />

bet gadu vēlāk sāka teoloģijas studijas Tērbatā, kur viņš<br />

kļuva par 13135. studentu un 363. latvieti. “Man nav bijis<br />

jādomā, ko studēt - garīdznieka darbs un amats Dieva<br />

valstības labā man bija pašsaprotams mērķis”, rakstīja viņš.<br />

Kopš bērnības Ernests Freibergs interesējās par austrumu<br />

zemēm, īpaši Indiju, kurp studiju gados viņš pat gribējis<br />

doties kā misionārs. Tomēr jaunības sapnis īstenots citādi<br />

- izveidojot plašu grāmatu un attēlu kolekciju par tālajām<br />

zemēm, ar tām iepazīstinot arī kuldīdzniekus.<br />

tēva Kuldīgas draudzē, arī mācoties latviešu valodu, kas<br />

nu latviešu draudžu mācītājiem pirms ordinēšanas tiek<br />

pārbaudīta. 1893. gadā gadā viņs tiek ordinēts Jelgavas<br />

latviešu draudzē, bet drīz saņem ģenerālsuperintendata<br />

aicinājumu kalpot Ugāles draudzē. Kuldīgas latviešu<br />

draudzē Ernests Freibergs sāka kalpot 1912. gada augustā,<br />

pārnākdams uz Kuldīgu no Ugāles draudzes. Šo notikumu<br />

preses atspoguļoja šādi: “Baznīca tiklab no ārienes, kā<br />

iekšienē bij skaisti izpušķota vainagiem un puķēm. Ļaužu<br />

bij saradies tik daudz, ka daudziem nācās stāvēt ārpusē.<br />

Mācītāja ievešanu izdarīja ģenerālsuperintendants<br />

Bernevics un Saldus draudzes prāvests Beķers.”<br />

Pārmaiņas rosīgās Kuldīga sikdienā vieš I Pasaules kara<br />

sākums - sociālistu propogandas dēļ sasainās attiecīb’as<br />

starp latviešiem, vāciešiem un žīdiem - E.Freibergs savās<br />

atmiņās raksta, ka pie viņa pat atnācis kāds žīdu tirgotājs un<br />

lūdzis latviešu nomierināt. Garīdznieks sprediķī draudzi<br />

brīdinājis no kristiešiem neraksturīgās naidošanās, bet<br />

izpelnījies vien apslēptus smīnus. Kara laiku, neskatoties<br />

uz draudzes straujo sarukšanu, Freibergs pavadīja Kuldīgā,<br />

bet 1919. gadā, lieliniekiem tuvojoties Kuldīgai, Freibergu<br />

ģimene līdz ar daudziem vāciešiem aizbēga uz Vāciju<br />

- no Liepājas ar kuģi uz Svinemindi. Leipcigā Freibergs<br />

tika pie mācītāja vietas Golisas ziemeļu draudzē, bet jau<br />

maijā saņēma Kuldīgas diacēzes prāvesta telegrammu ar<br />

aicinājumu atgriezties. Atgriešanās dzimtenē nebija visai<br />

patīkama, jo viens no Freiberga dēliem cīnījās landesvēra<br />

rindās. Nākamais trieciens bija 1920. gada agrārreforma,<br />

kuras laikā mācītājmuižas 167 ha tika pārdalīti, draudzei<br />

atstājot vien 50 ha.<br />

Kritiku Freibergs izpelnījās, kad 1923. gada 18. novembrī<br />

nav gribējis ļaut ienest baznīcā valsts karogu un dziedāt<br />

himnu, jo tā neesot bijusi iespiesta dziesmu grāmatā.Arī<br />

vēlāk viņš esot kritiski izteicies par Latvijas Saeimu un<br />

valdību. Arī 1931. gadā, kad tika rīkota parakstu vākšana<br />

par Māras (Doma) baznīcas nodošanu latviešu draudzei,<br />

Freibergs, neskatoties uz aizliegumu no kanceles aģitēt,<br />

centies pārliecināt draudzi, ka Doma baznīca vēsturiski<br />

ir vācu draudzes nams. 1936. gadā, pamatojoties uz<br />

neskaitāmajām sūdzībām, LEBL atbrīvoja E.Freibergu no<br />

amata. Par atbrīvošanu Freibergs savās atmiņās rakstīja:<br />

“Baznīcas virsvalde tai laikā, kamēr arhibīskaps Grīnbergs<br />

uzturējās Londonā, mani izsauca uz Rīgu (1936. gada<br />

martā) un, neminot nekādus iemeslus, atcēla no prāvesta<br />

amata, kuru es pildīju piecus gadus, un izteica vēlēšanos, lai<br />

es ar 23. aprīli atsakos no mācītāja amata Kuldīgas latviešu<br />

draudzē. Runa bija par to, ka es neesmu pieņemams latviešu<br />

nacionālismam. Kad es paskaidroju, ka no amata aiziešu<br />

tad, kad tā būs Dieva griba vai draudzes vēlēšanās, man<br />

vajadzēja uz brīdi atstāt istabu, kurā notika sēde, un pēc<br />

tam man tika paziņots virsvaldes lēmums, ka no mācītāja<br />

amata man jāaiziet ar <strong>30</strong>. jūniju. Kad atgriezos mājās<br />

Kuldīgā, baznīcas (padomes) priekšnieks man jautāja, vai<br />

viņam protestē, es atteicos.”<br />

1939. gada decembrī, atvadoties no Latvijas, Freibergs<br />

atvadu divkalpojumā novēlēja: “Lai Dievs jums ir žēlīgs<br />

un pasargā no briesmām, kas pār jums nāks!”. Līdz 1945.<br />

gadam viņš bija mācītājs Peisenē, taču neskatoties uz dzīvi<br />

Vācijā, viņš cerēja atgriezties Kuldīgā, kur vēl 1945. gada<br />

1. martā viņam bija rezervētas trīs kapa vietas Annas<br />

kapos. Pēc kara līdz 1954. gadam viņš bija slimnieku<br />

aprūpes dienesta mācītājs Šverīnā, kur arī mira 1964. gada<br />

28. februārī.<br />

Kuldīgā, Pils ielā 6, bet 1939. gada repatriantu sarakstā<br />

norādīts - Pils iela 14.<br />

Savukārt Ernesta Frīdriha Freiberga laulībā ar Mariju<br />

Hildebranti (Marie Hildebrand, *4.4.1877. [*20.4.1877.]<br />

Burtnieku pag. †5.4.1957. Schwerin) piedzima (XIV<br />

paaudze):<br />

• Reinholds Freibergs (Reinhold Freiberg,<br />

*8.11.1898. Ugāle, Mācītāja muižā †6.5.1982.<br />

Hattorf am Harz).<br />

• Helēne Freibergs (Helene Freiberg, *3.5.1900.<br />

Ugāle †12.6.1980.), strādāja par skolotāju. 1939.<br />

gadā repatriējās no Kuldīgas, PIls ielas 14.<br />

Domājams, neprecēta.<br />

• Elza Marija Freibergs (Šulcs) (Elsa Maria<br />

Freiberg (Schultz), *15.3.1902. Ugāle †24.3.1976.<br />

Kitzingen, Bavaria), 1939. gadā repatriējās no<br />

Liepājas, Jaunās ielas 11.<br />

• Hermanis Freibergs (Hermann Freiberg,<br />

*13.8.1903. Ugāle †10.8.1945. Jánosháza, Vas<br />

County, Hungary), skolotājs, miris kā karavīrs.<br />

Repatriantu sarakstā norādīts, ka *13.6.1903. un<br />

dzīvoja Jelgavā, Bisenieka ielā 11.<br />

• Ernsts Gustavs Freibergs (Ernst Gustav Freiberg,<br />

*26.8.1906. Ugāle †8.8.1994. Isny im Allgau)<br />

• Renāte Freibergs (Vendlande) (Renate<br />

Freiberg (Wendland), *17.3.1908. Ugāle †3.5.1992.<br />

Gottingen), farmaceite.<br />

• Edīte Freibergs (Špērs) (Edith Freiberg (Spehr),<br />

*8.1.1910. Ugāle †23.3.1980. Lemgo, Detmold)<br />

• Otto Freibergs (Otto Freiberg, *9.10.1912. Ugāle<br />

†22.11.2002. Bad Merghenthaim), ārsts.<br />

XIV paaudzes pārstāvis Reinholds Freibergs (Reinhold<br />

Freiberg, *8.11.1898. Ugāle, Mācītāja muižā †6.5.1982.<br />

Hattorf am Harz), kļuva par luterāņu mācītāju Valtaiķu<br />

draudzē un 1939. gadā, repatriācijas brīdī, dzīvoja Valtaiķu<br />

mācītāja muižā. Viņa laulībā ar Almu Hildegardi Grosu<br />

(Alma Hildegarde Gross, *1.1.1910. Liepāja †) piedzima<br />

(XV paaudze):<br />

• Helmuts Armins Freibergs (Helmuth Armin<br />

Freiberg, *19.11.1926. Liepāja )<br />

• Gizela Ellēna Freibergs (Gisell Ellene Freiberg,<br />

*7.11.1932. Valtaiķi )<br />

• Hansis Kristaps Freibergs (Hanss Christoph<br />

Freiberg, *13.1.1936. Valtaiķi )<br />

XIV paaudzes pārstāvis Ernsts Gustavs Freibergs (Ernst<br />

Gustav Freiberg, *26.8.1906. Ugāle, mācītāja muiža<br />

†8.8.1994. Isny im Allgau) turpināja sava tēva un vectēva<br />

dzimtas tradīciju un kļuva par mācītāju. Kā jau norādīts<br />

iepriekš, 1937. gada 10. janvārī Sv.Ģertrūdes baznīcā viņš<br />

apprecējās ar Hertu Emīliju Beiteri (Herta Emilie Beuter<br />

(Freiberg), *13.6.1912. Jelgava †27.8.1995. Isny im Allgau),<br />

kura līdz kāzām dzīvoja Rīgā, Alberta ielā 8 dz. 4, Cēsu<br />

ielā 16 dz. 3, Margrietas ielā 6 dz 5., Vaļņu ielā 22a dz. 4.<br />

Mācītāja Freiberga ģimenes nams Kuldīgā bija Kalna ielā<br />

14, bet Ernsta Gustava Freiberga pasē ir arī norāde par to,<br />

ka viņš dzīvoja Rīgā, Kuldīgas ielā 9 dz. 9 un Slokas ielā<br />

42 dz. 10, no kurienes 1939. gadā repatriējās uz Vāciju.<br />

Freibergu ģimenē piedzima pieci bērni (XV paaudze):<br />

• Hans Jurgens Freibergs (Hans Jurgen Freiberg,<br />

*22.1.1939. Rīga).<br />

• Klaus Joahims Freibergs (Klaus Joachim Freiberg,<br />

*20.4.1940. Posen)<br />

• Horsts Ulrihs Freibergs (Horst Ulrich Freiberg,<br />

Pēc atstādināšanas no mācītāja amata Freibergs<br />

nedistancējās no draudzes - viņš vadīja Bībeles stundas un<br />

kandidāta gadu Ernests Freibergs 1892. gadā pavada pie dzīvoja ar sievu un brāli “Rumbas mājā” - mantotā namā<br />

*9.5.1942. Posen)<br />

266 267<br />

• Brigita Freiberga (Hubere) (Brigitte Freiberg<br />

(Huber), *21.10.1949. Gemeinde Achberg) 1981.<br />

gada 31. jūlijā salaulājās ar Hermani Štofeli<br />

(Hermann Stoffel), taču šī laulība tika šķirta un<br />

šobrīd viņas dzīvesbiedrs ir Edmunds Hubers<br />

(Edmund Huber).<br />

• Barbara Freiberga (Brunskilla/Bauerle)<br />

(Barbara Freiberg (Brunskill/ Bauerle) *21.10.1949.<br />

Gemeinde Achberg) bija precējusies divas reizes<br />

– vispirms ar Janu Brunskilu (Jan Brunskill), bet<br />

otrreiz - ar Herbertu Bauerli (Herbert Bauerle,<br />

*31.12.1951.), plašāku ziņu nav<br />

XV paaudzes pārstāvis Hanss Jurgens Freibergs (Hans<br />

Jurgen Freiberg, *22.1.1939. Rīga) tika kristīts Sv. Ģetrūdes<br />

draudzē. 1969. gada 27. maijā apprecējās ar Helmu Gīzi<br />

(Helma Giese, *9.4.1949. Bad Hersfeld, Hessen) un šajā<br />

laulībā ir dzimuši seši bērni (XVI paaudze):<br />

• Bjorns Freibergs (Björn Freiberg, *28.3.1970.<br />

Isny).<br />

• Dāvids Freibergs (David Freiberg, *6.4.1971.<br />

Isny).<br />

• Ruta Freiberga (Gonzere) (Ruth Freiberg<br />

(Gonser), *6.10.1973. Isny).<br />

• Kristīne Freiberga (Šmīgelte) (Kristin Freiberg,<br />

(Schmiegelt), *17.9.1975. Isny).<br />

• Karīna Freiberga (Karin Freiberg, *1.1.1981. Isny)<br />

• Lena Freiberga (Šobere) (Lena Freiberg<br />

(Schober), *19.5.1985. Bad Waldsee) 2006. gada 18.<br />

augustā apprecējās ar Timo Šoberu (Timo Schober,<br />

*3.6.1982.).<br />

XVI paaudzes pārstāvis Bjorns Freibergs (Björn Freiberg,<br />

*28.3.1970. Isny) 1996. gada 27. aprīlī apprecējās ar Agnesi<br />

Biro (Agnes Biro, *8.7.1965.). Laulība šobrīd ir šķirta, taču<br />

tajā piedzima trīs bērni (XVII paaudze):<br />

• Bjorns Freibergs (Björn Freiberg *16.8.1996.<br />

Debrecen, Hungary).<br />

• Rahela Jordana Freiberga (Rahel Jordana<br />

*18.5.1998. Györ, Hungary).<br />

• Rafaela Jasmīna Freiberga (Raphaela Jasmin<br />

*19.6.2001. Györ, Hungary).<br />

XVI paaudzes pārstāvis Dāvids Freibergs (David Freiberg,<br />

*6.4.1971. Isny) 1992. gada <strong>30</strong>. septembrī apprecējās ar<br />

Aleksandru Butcinsku (Alexandra Butzinski) un šajā<br />

laulībā piedzima seši bērni (XVII paaudze):<br />

Attēls 370.<br />

Ernsts Gustavs Freibergs un viņa sieva Herta Emīlija<br />

Beitere.

• Rebeka Freiberga (Rebecca Freiberg *<strong>30</strong>.3.1993.),<br />

• Johans Freibergs (Johannes Freiberg *1.12.1994.),<br />

• Ārons Freibergs (Aaron Freibergs *18.11.1996.),<br />

• Fēliks Freibergs (Felix Freiberg *2.8.1998.),<br />

• Zamuēls Freibergs (Samuel Freiberg<br />

*19.12.2002.),<br />

• Džojs Freibergs (Joy Freiberg *23.2.2005.).<br />

XVI paaudzes pārstāve Ruta Freiberga (Gonzere)<br />

(Ruth Freiberg (Gonser), *6.10.1973.) 2000. gada 12.<br />

maijā apprecējās ar Heineru Gonzeru (Heiner Gonser,<br />

*20.4.1973.) un abu laulībā piedzima trīs bērni (XVII<br />

paaudze):<br />

• Filips Gonzers (Philipp Gonser, *9.2.2001.),<br />

• Emīlija Gonzere (Emilie Gonser, *2.12.2005.)<br />

• Jonatans Gonzers (Jonathan Gonser, *15.8.2007.).<br />

XVI paaudzes pārstāve Kristīne Freiberga (Šmīgelte)<br />

(Kristin Freiberg, (Schmiegelt), *17.9.1975.) 2001. gada 26.<br />

janvārī apprecējās ar Sašu Šmīgeltu (Sascha Schmiegelt,<br />

*21.11.1974.), ir divi bērni (XVII paaudze):<br />

• Tabeja Šmīgelte (Tabea Schmiegelt, *22.7.2001.)<br />

• Adrians Šmīgelts (Adrian Schmiegelt,<br />

*13.10.2005.).<br />

XV paaudzes pārstāvis Horsts Ulrihs Freibergs (Horst<br />

Ulrich Freiberg, *9.5.1942. Posen), precējies ar Barbaru<br />

Bārtu (Barbara Barth, *21.6.1945.), šajā laulībā ir dzimis<br />

viens pēcnācējs (XVI paaudze):<br />

• Francis Gerds Freibergs (Franz Gerd Freiberg,<br />

*27.8.1970.),<br />

XVI paaudzes pārstāvis Francis Gerds Freibergs (Franz<br />

Gerd Freiberg, *27.8.1970.), 2006. gada 1. septembrī<br />

apprecējās ar Mihaelu Šmīdi (Michaela Schmid) un šajā<br />

laulībā ir dzimusi meita (XVII paaudze):<br />

• Katrīna Sandrīne Freiberga (Katharina Sandrine<br />

Freiberg, *24.9.2008.).<br />

XV paaudzes pārstāvis Klaus Joahims Freibergs (Klaus<br />

Joachim Freiberg, *20.4.1940. Posen) 1967. gada 27.<br />

februārī salaulājās ar Utu Ilzi Rutu Kirhofu (Uta Ilze<br />

Ruth Kirchhoff, *20.3.1948. Mannheim †21.2.2013.). Šajā<br />

laulībā piedzima (XVI paaudze):<br />

• Benjamins Freibergs (Benjamin Freiberg,<br />

*23.6.1981.).<br />

• Judīte Freiberga (Vahtere) (Judith Freiberg<br />

(Wachter), *<strong>30</strong>.11.1974.).<br />

XVI paaudzes pārstāvis Benjamins Freibergs<br />

(Benjamin Freiberg, *23.6.1981.) ir precējies ar Mendesi<br />

Dejenederihunu (Mendes Dejenederihun, *28.3.1982.<br />

Adis Adeba, Ethiopia) un viņu laulībā ir viens pēcnācējs<br />

(XVII paaudze):<br />

• Ēriks Freibergs (Erik Freiberg, *23.3.2012.).<br />

XVI paaudzes pārstāve Judīte Freiberga (Vahtere) (Judith<br />

Freiberg (Wachter), *<strong>30</strong>.11.1974.) ir laulājusies ar Mihaelu<br />

Vahteru (Michael Wachter, *16.3.1970.). Šajā ģimenē ir<br />

trīs pēcnācēji (XVII paaudze):<br />

• Anna Katrīna Vahtere (Ann Kathrin Wachter,<br />

*5.6.2003.),<br />

• Florians Benedikts Vahters (Florian Benedikt<br />

Wachter, *10.4.2005.),<br />

• Johanna Vahtere (Johanna Wachter, *23.7.2007.).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Johans Rūdolfs Ādolfs Beiters<br />

(Johannes Beuter, *15.1.1915. Jelgava †28.11.2015.<br />

Cadolzburg) savā Latvijas pasē ir norādīts kā Jānis Beiters.<br />

Nedaudz atšķiras arī viņa dzimšanas datuma pieraksti -<br />

pasē norādīts, ka dzimis *10.1.1915. Jelgavā (pēc vecā stila<br />

- *28.12.1914.), piederīgs Jelgavas Sv. Trīsvienības vācu<br />

pilsētas draudzei. Saskaņā ar pasē norādītajiem zīmogiem,<br />

1931. gada 24. janvārī bija pierakstīts Rīgā, Alberta ielā 8,<br />

1932. gada 18. aprīlī - Cēsu ielā 16 dz. 3, bet 1934. gada 3.<br />

jūlijā - Margrietas ielā 6 dz. 5. No Latvijas pavalstniecības<br />

1939. gadā talisto pilsoņu sarakstā norādīts, ka viņš dzīvoja<br />

Vācijā, Fellbach, Kreis Waiblingen, Burkhardstr. 2. Bija<br />

precējies ar Brigitu Kaizeri (Brigitte Kaiser, *29.3.1922.<br />

Hannau †2017. Cadolzburg) un ģimenē bija dzimuši trīs<br />

bērni, kuru vārdi nav zināmi (XV paaudze):<br />

• Ulrike Beitere (Mecgere) (Ulrike Beuter<br />

(Metzger), *9.11.1944. Oberstdorf),<br />

• Tomas Beiters (Thomas Beuter, *24.5.1947.<br />

Hanau),<br />

• Sabīne Beitere (Sabine Beuter, *10.9.1949.<br />

Hanau).<br />

XV paaudzes pārstāve Ulrike Beitere (Mecgere) (Ulrike<br />

Beuter (Mezger), *9.11.1944. Oberstdorf) 1967. gada 5.<br />

augustā salaulājās ar Ulrihu Mecgeru (Ulrich Mezger,<br />

*1.10.1937.). Šajā laulībā piedzima (XVI paudze):<br />

• Ole Morics Mecgers (Ole Moritz Metzger,<br />

*2.8.1969. Berlin)<br />

• Juliāna Mecgere (Juliane Metzger *18.10.1971.<br />

Erlangen)<br />

• Jons Pēters Mecgers (Jon Peter Metzger *16.2.1975<br />

. Erlangen)<br />

• Hans Jēkabs Mihaels Mecgers (Hannes Jakob<br />

Michael Metzger, *22.2.1986. Erlangen)<br />

XV paaudzes pārstāvis Tomas Beiters (Thomas Beuter,<br />

*24.5.1947. Hanau) 1985. gada 23. novembrī salaulājās<br />

ar Maliku Nasiri (Malika Nasiri, *29.9.1964. Rabat,<br />

Marokko). Abu laulībā ir dzimis (XVI paaudze):<br />

• Hans Jamals Beiters (Hans Jamal Beuter,<br />

*23.7.1988. Heidelberg)<br />

XV paaudzes pārstāve Sabīne Beitere (Sabine Beuter,<br />

*10.9.1949. Hanau) salaulājās ar Ralfu Šlāgi (Ralf Schlagge,<br />

*), taču laulība tika šķirta. Tajā piedzima (XVI paaudze):<br />

• Džīna Sebastiana Beitere (Gina Sebastian Beuter,<br />

*21.4.1981.Berlin).<br />

XIII paaudzes pārstāve Erna Emīlija Marija Gauderere<br />

(Ulmane) (Erna Emilie Marie Gauderer (Ullmann),<br />

*21.2.1885. Jelgava, †5.12.1940. Wloclawek) 1879. gada<br />

3. jūnijā Rīgā salaulājās ar Jelgavas aldari Maksimiljānu<br />

Jūliju Ulmani (Maximilian Julius Ullmann, *10.9.1877.<br />

†3.5.1953. Sonderhausen). 1939. gadā ģimene repatriējās<br />

uz Vāciju, pēdējā dzīvesvieta norādīta Jelgava, Katoļu iela<br />

31 dz. 7. Šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

Attēls 370.<br />

Maksimiljāns Jūlijs Ulmanis un viņa sieva Erna Emīlija<br />

Marija Gauderere (Ulmane).<br />

• Ēriks Eduards Ulmanis (Erich Eduard Ullmann,<br />

*28.2.1908. Jelgava †11.9.1964. Bielefeld) 1939.<br />

gadā repatriējās uz Vāciju. Kā pēdējā dzīvesvieta ir<br />

norādīta Rīga, Lībekas iela 9/11 dz. 2.<br />

• Ilze Natālija Ulmane (Ilse Natalie Ullmann,<br />

*20.2.1909. Jelgava, †18.4.2002. Halle)<br />

268 269<br />

Attēls 370.<br />

Johana Aleksandra Torčiani un Luīzes Augustes Gaudereres zelta kāzas 1927. gada 20. oktobrī.<br />

• Georgs Zamuēls Ulmanis (Georg Samuel<br />

Ullmann, *29.5.1912. Jelgava †1991. Toronto) 1955.<br />

gada 20. augustā apprecējās ar Annalīzi Veigelīnu<br />

(Annalise Weigelin, *13.1.19<strong>30</strong>. Narva).<br />

• Vilhelms Maksimiljāns Ulmanis (Wilhelm<br />

Maximilian Ullmann, *15.10.1913. Jelgava †2008.)<br />

līdz repatriācijai uz Vāciju 1939. gadā dzīvoja vecāku<br />

dzīvoklī Jelgavā, Katoļu ielā 31 dz. 7. Ir zināms, ka<br />

1947. gada 12. oktobrī viņš salaulājās ar Ernu Heiki<br />

(Erna Heike, *3.4.1919. Bad Bruckenau).<br />

• Herberts Vilhelms Ulmanis (Herbert Wilhelm<br />

Ullmann, *15.1.1917. Jelgava †1.1945. Budapest),<br />

līdz repatriācijai uz Vāciju 1939. gadā dzīvoja līdzās<br />

vecākiem Jelgavā, Katoļu ielā 31 dz. 6.<br />

Attiecībā uz Gaudereru dzimtu vēl ir zināms, ka Johana<br />

Gustava Vilhelma Gaudereru (Johann Gustav Wilhelm<br />

Gauderer, *14.9.1855. Jelgava †1.4.1935. Jelgava) vecāki<br />

bija XI paaudzes pārstāvji Georgs Vilhelms Gauderers<br />

(Georg Wilhelm Gauderer, *14.1.1824. Jelgava †16.11.1877.<br />

Merano, Italy) un Auguste Doroteja Segnica (Auguste<br />

Dorothea Segnitz, *27.11.1826. Moscow †12.3.1881.<br />

Jelgava) un abu laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Luīze Auguste Gauderers (Torčiani) (Luise<br />

Auguste Gauderer (Torchiani), *7.10.1852. Jelgava<br />

†31.10.1933. Jelgava)<br />

• Johans Gustavs Vilhelms Gauderers (Johann<br />

Gustav Wilhelm Gauderer, *14.9.1855. Jelgava<br />

†1.4.1935. Jelgava)<br />

• Anna Katrīna Vilhelmīne Gauderers (Anna<br />

Catharina Wilhelmine Gauderer, *21.2.1858. Jelgava<br />

†)<br />

• Heinrihs Maksimilians Gauderers (Heinrich<br />

Maximilian Gauderer (*11.8.1860. Jelgava †)<br />

XII paaudzes pārstāve Luīze Auguste Gauderers<br />

(Torčiani) (Luise Auguste Gauderer (Torchiani),<br />

*7.10.1852. Jelgava †31.10.1933. Jelgava) salaulājās ar<br />

Jelgavas rātskunga (1849.-1854.) Karla Johana Frīdriha<br />

Torčiani (Carl Johannes Friedrich Torchiani, *3.2.1800.<br />

Tukums †10.9.1880. Jelgava) un Veronikas Katrīnas<br />

Gurtleres (Veronica Catharina Gurtler, *26.11.1808.<br />

Jelgava †19.6.1851. Jelgava) dēlu, konditoru Aleksandru<br />

Johanu Torčiani (Alexander Johann Torchiani,<br />

*15.10.1849. Jelgava †19.7.1936. Rīga). Saskaņā ar presē<br />

atrodamo informāciju, Torčiani ģimenei bija kafejnīca

Tirgoņu ielā 6, bet pats Aleksandrs Johans Torčiani gājis<br />

bojā Rīgas dzelzceļa stacijā, par ko rakstīja prese: “Pēc<br />

Rīgas jūrmalas vilciena aiziešanas uz sliedēm ar nobrauktu<br />

galvu atrasts Johans Torchiani no Vašintona laukuma 1. Vēl<br />

nav noskaidrots, vai T. izdarījis pašnāvību, vai arī noticis<br />

nelaimes gadījums.” Citos laikrakstos jau tika apgalvots,<br />

ka tā bija apzināta pašnāvība. Aleksandra Johana Torčiani<br />

tēvs bija precējies trīs reizes un abās pirmajās laulībās ir<br />

dzimusi virkne pēcnācēju. Jelgavas rātes vēsturei veltītajos<br />

pētījumos ir norādīts, ka Torčiani ģimene Jelgavā ieceļojusi<br />

no Borgo Nesso b. Como Itālijā. Ar Torčiani dzimtu<br />

saistīti ieraksti ir atrodami arī Kuldīgas vācu draudzes<br />

grāmatās. Līdz mūsdienām ir saglabājusies fotogrāfija, kas<br />

tapusi Aleksandra Johana Torčiani un Luīzes Augustes<br />

Gaudereres zelta kāzu svinībās 1927. gada 20. oktobrī.<br />

Abu laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Karls Aleksis Vilhelms Torčiani (Carl Wilhelm<br />

Alexis Torchiani *12.12.1878. Jelgava †pēc 1939.)<br />

• Karls Johans Torčiani (Johannes Carl Torchiani<br />

*20.10.1880. Jelgava †)<br />

• Nikolajs Aleksandrs Torčiani (Nicolai Alexander<br />

Torchiani *31.8.1883.Jelgava †)<br />

• Ēriks Vilhelms Torčiani (Wilhelm Erich Torchiani<br />

*5.11.1884.Jelgava †pēc 1939.)<br />

• Georgs Eduards Torčiani (Georg Eduard<br />

Torchiani *22.2.1889.Jelgava †)<br />

• Ernsts Teodors Torčiani (Ernst Theodor Torchiani<br />

*22.2.1889.Jelgava †)<br />

XIII paaudzes pārstāvis Karls Aleksis Vilhelms Torčiani<br />

(Carl Wilhelm Alexis Torchiani *12.12.1878. Jelgava †pēc<br />

1939.) 1939. gadā dzīvoja Rīgā, Elizabetes ielā 3, no<br />

kurienes repatriējās uz Vāciju.<br />

XIII paaudzes pārstāvis Nikolajs Aleksandrs Torčiani<br />

(Nicolai Alexander Torchiani, *31.8.1883.Jelgava †)<br />

(dokumentos latviskots kā Nikolajs Aleksis) 1935. gadā<br />

dzīvoja Rīgā, Parka ielā 2 dz. 2 un 18. martā nodibināja<br />

uzņēmumu “A.Torchiani”, kuras darbības veids bija<br />

konditoreja un kafejnīca - galvenais uzņēmums atrodas<br />

Rīgā, Marijas ielā 9 (“Cimbura”, darbība atklāta 1920.<br />

gadā), bet otrs - Tirgoņu ielā 6. Domājams, konditorija<br />

un kafejnīca viņam piederēja kopā ar brāli Karlu Johanu.<br />

1939. gadā dzīvoja Rīgā, Elizabetes ielā 9 dz. 41, no<br />

kurienes arī repatriējās uz Vāciju.<br />

XIII paaudzes pārstāvis Karls Johans Torčiani (Johannes<br />

Carl Torchiani *20.10.1880. Jelgava †pēc 1952.) pārcēlās<br />

uz Rīgu, kur Marijas ielā 9 atvēra konditoreju. 1934. gadā<br />

par viņa konditorejā izgatavotu torti viņam piesprieda 5<br />

dienas aresta un 20 Ls sodu, jo atnesot torti mājās, neviens<br />

no svinību viesiem tai neesot gribējsis skarties klāt - uz tās<br />

esot bijis kas neķītrs. Prese gan noklusē, kas tieši. 1934. gadā<br />

viņa konditorejas skatlogā esot bijusi redzama arī torte ar<br />

kāškrustu, kas izsaukusi plašu rezonansi sabiedrībā. 1932.<br />

gadā Rīgā, Jaunielā 19 atradās pilnsabiedrība “Torchiani,<br />

Scheidt & Kerkovius”, ko turpmāk vadīja Karls Torčiani un<br />

Ernsts Kerkovius zem vecā firma snosaukuma “Torchiani,<br />

Scheidt & Kerkovius”, jo no uzņēmuma izstājās viņu<br />

partneris Vilhelms Heinrihs Šeidts.<br />

1934. gadā viņš dzīvoja Parka ielā 2 dz. 2 un viņa mēbeles<br />

tika pārdotas izsolē parādu dzēšanai. 1934. gada 1.<br />

septembrī viņš pārcēlās uz Vaļņu ielu 2 dz. 2. 1939. gadā<br />

repatriējās uz Vāciju (kā pēdējā dzīvesvieta norādīta Rīga,<br />

M.Nometņu iela 10 dz. 1), bet 1952. gadā ir pieminēts<br />

pēckara trimdas laikrakstā “Laiks”: “(..) “Laika” 1. oktobra<br />

numurā bija jautāts, kam tagad varētu piederēt bij. Rīgas<br />

Lielās Ģildes un Melngalvju nama dārglietas, kas bijušas<br />

Attēls 370.<br />

Torčiani konditorejas skatlogā redzamās tortes<br />

zīmējums un Karls JohansTorčiani 1928. gadā kā<br />

Saeimas deputātu kandidāts.<br />

redzamas vēsturisko zelta un sudrablietu skatē Nirnbergā,<br />

Vācijā.<br />

Pēc baltvācu žurnāla „Baltische Briefe” un citu avotu<br />

ziņām, Melngalvju nama vēsturiskās vērtības1939. g.,<br />

baltvāciešiem repatriējoties,izvestas uz Vāciju. Kara laikā<br />

tās novietotas kādās sāls raktuvēs pie Halles, kur amerikāņu<br />

apķīlātas un nogādātas uz Vīsbādeni. Pēc sarunām ar<br />

amerikāņu okupācijas pārvaldi, tās izdotas atpakaļ<br />

pēdējam Melngalvju sabiedrības kambarkungam Karlam<br />

Torchiani, kas savukārt tās 1951. g. nodevis glabāšanā<br />

Kārla Širrena biedrībai un Lineburgas pilsētai, kur atrodas<br />

šīs biedrības miteklis. Kā vēlāk ziņots, vēsturiskās, vērtības<br />

paredzēts novēlēt jaunorganizējamai Ziemelaustrumvācijas<br />

akadēmijai, resp. tās kultūras un mākslas pieminekļu<br />

institūtam.<br />

No teiktā jāsecina, ka vēsturiskās vērtības, kas aptver ap 70<br />

priekšmetu, no Latvijas kā vēsturisko baltvācu organizāciju<br />

un institūtu īpašums 1939. gada izvestas legāli un tagad<br />

novēlēts šo iestādījumu pēcnācējām organizācijām.<br />

Torchiani, kas bijis klāt 21. apr. 1951.<br />

g. minēto vērtību nodošanas aktā Kārla Širrena biedrībai<br />

(prezidents prof. Dr. Maksis Bērns) Lineburgā, piezīmējis,<br />

ka vismaz viena daļa seno dārgumu tagad atkal esot<br />

drošībā un pateicies baltvācu landmanšaftes vadībai par<br />

sekmīgi veiktajam sarunām ar amerikāņiem. (..)” No šīs<br />

publikācijas secināms, ka Karls Johans Torčiani bija Rīgas<br />

Melngalvju biedrības kambarkungs.<br />

XIII paaudzes pārstāvis Vilhelms Ēriks Torčiani<br />

(Wilhelm Erich Torchiani *5.11.1884. Jelgava †pēc 1939.)<br />

1939. gadā - laikā, kad notika Vācijas pilsoņu atlaišana no<br />

Latvijas pavalstniecības, kopā ar savu sievu, arī Latvijas<br />

pilsoni Magdalēni Karlīni Augusti Hermīni Freiheitu<br />

(Magdalena Karlina Auguste Hermine Freiheit, *13.5.1895.<br />

Vācijā †pēc 1939.) dzīvoja Vācijā, Malchin Mecklb. Fr.<br />

Franzstr. 8.<br />

Kā jau norādīts iepriekš, XII paaudzes pārstāvis Heinrihs<br />

Maksimiljāns Gauderers (Heinrich Maximilian Gauderer,<br />

*11.8.1860. Jelgava †), salaulājās ar sava brāļa sievas māsu<br />

Mariju Luīzi Natāliju Volfgramu (Gaudereri) (Marie<br />

Louise Natalie Wolfgram (Gauderer), *11.6.1858. Cērkstes<br />

muiža, Smārde †13.10.1906. Jelgava).<br />

ATSAUCES:<br />

1. Dērings Jūlius, “Ko es nekad negribētu aizmirst jeb atmiņas no manas dzīves”, Latvijas Nacionālais arhīvs, 2016, 412. lpp<br />

ISBN978-9984-836-04-1<br />

2. “Jaunais Zemgalietis” Nr. 205, 1927. gada 13. septembris<br />

3. “Latvijas kareivis” Nr. 158, 1938. gada 17. jūlijs<br />

4. “Latviešu avīzes” Nr. 100, 1909. gada 16. decembris<br />

5. “Dzimtenes vēstnesis” Nr. 166, 1908. gada 21. jūlijs<br />

6. “Sadzīve” Nr. 14, 1911. gada 5. februāris<br />

7. “Dzimtenes ziņas” Nr. 1, 1919. gada 2. janvāris<br />

270 271

KARLS GUSTAVS MELLERS<br />

(MOELLER – SCHNEE – WAGNER – VON SCHOEN – STEDING –ZINNAU – OSCHE – BERG-<br />

MANN – NARKEWITZ - MUELLER)<br />

Kā jau norādīts iepriekš, līdz šim tika uzskatīts, ka<br />

Karls Dītrihs Gustavs Mellers ir dzimis 1787. gada 20.<br />

decembrī Pievīkas muižā un miris 1858. gada 31. maijā<br />

Rundālē, taču nesen atklātie dokumenti liek izvirzīt jaunu<br />

teoriju par to, ka līdzšinējos pētījumos par vienu personu<br />

kļūdaini ir uzskatīti divi dažādos laikos dzimuši dēli,<br />

kuriem katram dots vārds Karls – pirmajam, kurš dzimis<br />

1787. gadā – Karls Dītrihs Mellers (Carl Dietrich Moeller,<br />

*20.12.1787. †pirms 1795.), bet otram Karlam, kurš kristīts<br />

1795. gadā – Karls Gustavs Mellers (Carl Gustav Moeller,<br />

*14.3.1795. †31.5.1858. Rundāle). Kā zināms, savulaik<br />

pastāvēja tradīcija gadījumos, ja iepriekš dzimušais bērns<br />

ir miris, nākošajam dot iepriekšējā, mirušā bērna vārdu.<br />

Saskaņā ar šo teoriju var apgalvot, ka M.B.Melleram<br />

bija divi dažādi dēli, kuriem dažādos laikos ir dots vārds<br />

“Karls”. 14. marts ir Karla Gustava kristību datums.<br />

Tādejādi pirmais Karls - Karls Dītrihs Mellers (Carl<br />

Dietrich Moeller *1787. †pirms 1795.) ir dzimis 1787.<br />

gada 20. decembrī Pievīkas muižā, brīvkunga fon Knigges<br />

ģimenes ārsta – ķirurga Martina Benjamina Mellera<br />

(Martin Benjamin Moeller, *10.11.1763. Konigsberg<br />

†24.5.1834. Adzes muiža) un viņa sievas, Lovisas Brīviņas<br />

(Lovisa Brihwin, *ap 1760. †ap 1798.) ģimenē, bet otrais<br />

Karls - Karls Gustavs Mellers (Carl Gustav Moeller<br />

*14.3.1795. †31.5.1858. Rundāle) ir dzimis Dinsdurbē,<br />

tobrīd jau pasta stacijas saimnieka Martina Benjamina<br />

Mellera un viņa sievas, Lovisas Brīviņas ģimenē un<br />

1795. gada 14. martā kristīts Embūtes pastoratā. Šo faktu<br />

apliecina Tallinas muzejā atrastais dokuments – Karla<br />

Gustava kristību apliecības noraksts 312 , kurā norādīts, ka<br />

“(..) Anno Viens tūkstotis septiņi simti deviņdesmit piektā<br />

gada 14. martā ārzemnieka Martina Benjamina Moeller,<br />

Dinsdurbes privātmuižas nomnieka un viņa sievas Louise<br />

Charlotte Moeller, dzimusi Brewe, dēls Carl Gustav ir<br />

manis kristīts un reģistrēts ar krustvecākiem fon Bagge<br />

kungu no Dinsdurbes, Bagges kundzi, drēbnieku Noelius ar<br />

savu sievu, ko šeit labā ticībā (sub fide pastorali) apliecina<br />

mans paraksts un uzspiestais Embūtes pastorāta baznīcas<br />

zīmogs. 1824. gada 5. jūlijā, Embūtes mācītājs J.Gaube<br />

(..).” Jāpiebilst, ka norādītie Dinsdurbes Bagges kungs<br />

un kundze ir neviens cits, kā baroni Bagges fon Boo,<br />

kuri saimniekoja Dinsdurbē, kad uz turieni pārcēlās<br />

M.B.Mellers ar ģimeni. Ņemot vērā to, ka Latvijas arhīvos<br />

nav saglabājusies 1795. gada Embūtes baznīcas grāmata<br />

(senākie ieraksti ir saglabājušies kopš 1797. gada), var<br />

izvirzīt teoriju, ka šis kristību apliecības noraksts ir veikts<br />

dēļ iepriekšējās baznīcas grāmatas bojāejas un balstoties<br />

uz mutvārdu liecību, uz ko norāda termins “sub fide<br />

pastorali” (tas saprotams kā saskaņā ar mācītāja liecību<br />

izsniegts dokuments 313 , jo šajā laikā Karls Gustavs jau bija<br />

Attēls 374.<br />

1818. gada Durbes Ziemeļu draudzes baznīcas<br />

grāmatas laulāto reģistra ieraksts Nr.10 par Karla<br />

[Gustava] Mellera un Jūlijas Sofijas Šnē laulībām.<br />

precējies un audzināja savus bērnus.<br />

Tāpat Tallinas muzejā atrastais dokuments ir pirmais<br />

un pagaidām vienīgais, kurā M.B.Mellera sievai Lovisai<br />

Brīviņai (šajā dokumentā minēta kā Louise Brewe)<br />

ir norādīts otrais vārds “Charlotte”, kas ļauj apšaubīt<br />

M.B.Mellera pirmās sievas izcelsmi – līdz šim tika<br />

uzskatīts, ka viņa ir latviešu zemniece, kas kalpoja par<br />

brīvkunga fon Knigges muižas saimniecības vadītāju, taču<br />

šajā laikā latviešu zemniecēm nebija pieņemts dot divus<br />

vārdus.<br />

Interesanta ir Karla Gustava Mellera dzīves ģeogrāfija –<br />

dzimis Dinsdurbes muižā un kristīts Embūtes baznīcā,<br />

viņš 1818. gada 4. augustā Tadaiķu kroņa muižā salaulājas<br />

ar holandieša, iesala darītāja Samuēla Šnē (Samuel Schnee<br />

*1770. †?) meitu Jūliju Sofiju Šnē (Julie Sophie Schnee,<br />

*23.6.1796. Heiligenbeil †13.1.1841. Platone), kas dzimusi<br />

Austrumprūsijā, Heiligenbeilā (mūsdienās zināma kā<br />

Mamonovo, agrāk pazīstama arī kā Šventpilis, Šwieta<br />

Siekierka vai Swintamistan) pilsētā. Interesanti, ka pie<br />

laulību reģistra ieraksta par līgavu ir pierakstīts, ka viņa<br />

ir dzimusi Heiligenbeilā Prūsijā un mirusi 1841. gada<br />

13. ganvārī 42 gadu vecumā Platonē pie Mītavas (Platon<br />

bei Mitau). Šī norāde ir svarīga, jo citos avotos dzimtas<br />

mājvieta tiek norādīta kā Vecplatone (Alt Platon). Šis<br />

ieraksts pierāda, ka dažādo Platones nosaukumu skaits<br />

radīja jucekli to atveidojumā dažādos dokumentos. Tāpat<br />

nozīmīgs ir fakts, ka Jūlijas Sofijas vecākā māsa Vilhelmīne<br />

Kristīne Šnē (Wilhelmine Christina Schnee, *25.2.1791.<br />

Heiligenbeil †?) pirms 1814. gada (vai šajā gadā) jau bija<br />

apprecējusies ar Melleru ģimenes draugu (un vēlāk –<br />

arī radinieku) – von Šēnu ģimenes pārstāvi Frīdrihu<br />

Vilhelmu Šēnu (Friedrich Wilhelm von Schoen, *13.2.1785.<br />

Tadaiķi †22.8.1854. Jelgava), tādejādi aizsākot Kurzemes<br />

Šēnu dzimtas t.s. “jaunāko” atzaru, kas plašāk aprakstīts<br />

Šēniem veltītajā nodaļā. Domājams, Šnē ģimenē bija vēl<br />

viena māsa, kas salaulājās ar Johana Lēberehta Eginka<br />

sievas - Henzeļu dzimtas pārstāvi.<br />

Kur ir notikusi abu iepazīšanās, nav zināms, taču<br />

iespējams, tas noticis turpat, kur jaunais pāris laulājās<br />

- Tadaiķu muižā. Kadēļ laulības nenotika Dinsdurbes<br />

muižā vai līgavas dzimtajā pilsētā – nav zināms. Iespējams,<br />

atbildi uz šo jautājumu sniedz vācu pētnieku norāde,<br />

ka 1818. gadā Karls Gustavs Mellers bija rakstvedis<br />

Tadaiķos, bet kopš 1820. gada – Vecplatones (Alt Platon)<br />

kroņa muižas nomnieks. Spriežot pēc šī uzziņas avota,<br />

Vecplatones muižu viņa ģimene nomāja vismaz 22 gadus,<br />

jo 1842. gadā, saskaņā ar bērnu kristību ierakstos norādīto<br />

dzimšanas vietu [iespējams] pārcēlās uz Rundāles pili 314 ,<br />

kļūstot par Rundāles pils īpašnieka grāfa Pētera Šuvalova<br />

uzticības personu - ekonomu, grāmatvedi un viņa īpašumu<br />

(pašas Rundāles pils un tai līdzās esošo muižu – Rundāles<br />

(Ruhental), Bērsteles (Kl.Bersteln), Liepas (Lindenhof),<br />

Lielās un Mazās Svirkales (Gr.u.Kl.Swirgeln) un Virzītes<br />

(Wirsitten)) apsaimniekotāju. Jāpiezīmē, ka īpašumu<br />

apsaimniekošana pēc Karla Gustava nāves 1858. gadā<br />

tika nodota viņa dēlam Karlam Johanam Benjaminam<br />

Melleram (Carl Johann Benjamin Moeller, *10.5.1825.<br />

†19.5.1880.), kurš šos pienākumus veica līdz 1868. gadam.<br />

272 273<br />

Attēls 373.<br />

1824. gadā izsniegtais Karla Gustava Mellera kristību apliecības noraksts. Dokumenta oriģināls atrodas “Eesti<br />

Ajaloomuuseum” kolekcijā Tallinā.

Attēls 376.<br />

Rundāles pils īpašnieks grāfs Pēteris Šuvalovs.<br />

Šajā laikā grāfs Pēteris Šuvalovs (*1827. †1889.) kļuva<br />

par Baltijas ģenerālgubernatoru (1864.-1866.), bet vēlāk<br />

- Trešās nodaļas policijas šefu (1866.-1874.) un Krievijas<br />

sūtni Anglijā (1874.-1879.). 315 Tomēr nav izslēgts, ka<br />

Melleru ģimene Vecplatones (mūsdienās - Platone) muižu<br />

apdzīvoja arī ilgāk.<br />

Jāatzīmē, ka jautājums par Vecplatones kroņa muižu un tās<br />

faktisko atrašanās vietu, ilgu laiku raisīja virkni jautājumu,<br />

jo daudzo Platones nosaukumu (Lieplatone, Jaunplatone,<br />

Mazplatone, Vecplatone, Platone) dēļ tie dažkārt tika<br />

savstarpēji jaukti. Tā piemēram, Jūliusa Dēringa atmiņās<br />

ir par Vecplatones muižu ir atrodama tikai viena norāde,<br />

kas attiecināma uz 1853. gadu: “(..) Ar savu saimnieku [te<br />

domāts Karls fon Frīde], kurš agrāk bija ieņēmis Jelgavas<br />

policijas priekšnieka amatu un dzīvoja zem mums, mēs<br />

tikāmies maz. Viņš bija vīrs jau gados, sirmiem matiem un<br />

tādām pašām ūsām, garš un vājš. Viņa otrā sieva, dzimusi<br />

Attēls 375.<br />

Heiligenbeilas (mūsdienās – Mamonovo) pilsētas<br />

panorāma 17. gadsimtā.<br />

Zīversa no Vidzemes, vēl ir dzīva, tāpat arī lielākā daļa viņa<br />

bērnu no abām laulībām. Viņam pieder Podžūnu muiža<br />

Lietuvā un vēl pirms neilga laika viņš nomāja Platones<br />

kroņa muižu, ko pēc viņa pārņēma Dūres muižas īpašnieks<br />

fon Hārena kungs [domāts Jūliuss Karls Vilhelms fon<br />

Hārens] (..).” 316 Mulsinošākais ir fakts, ka pie “Platones<br />

kroņa muižas” ir dota zemsvītras paskaidrojošā norāde,<br />

ka tā ir Vecplatone. Savukārt pārējā grāmatas tekstā<br />

Platone un un Lielplatone tiek uzskatītas par vienu un to<br />

pašu muižu, kas tolaik piederēja fon Hānu ģimenei, kas<br />

to arī apdzīvoja. Mutvārdu sarunā šīs grāmatas sastādītāja<br />

Valda Kvaskova izteica pieņēmumu, ka Platones muižu<br />

jautājumā, veicot grāmatas sastādīšanu, iespējams, ir<br />

ieviesusies kļūda.<br />

Veicot lauka ekspedīcijas pētījumus 2017. gada augustā<br />

Platonē un aptaujājot vietējos iedzīvotājus un pašvaldības<br />

pārstāvjus, sākotnēji tika izvizrzītas divas versijas par<br />

iespējamo muižas ēku. Tagadējās Platones teritorijā atradās<br />

divas ēkas, kuras, iespējams, bija Vecplatones kroņa muiža.<br />

Viena no ēkām (sliktā tehniskā stāvokļa dēļ nojaukta 2013.<br />

gadā) ilgu laiku bija Vecplatones (Platones) astoņgadīgā<br />

skola. Ēkas izskats un būvapjoms atbilst tradicionālas<br />

muižas ēkas būvapjomam. Ēkas rekonstrucijai 1939.<br />

gadā tika piešķirti 11000 latu. 317 Vienlaikus par šo ēku<br />

ir ziņas, ka tajā pirms skolas atradās nabagu patversme,<br />

taču neviens dokuments, kas pierādītu ēkas celtniecību<br />

vai pielāgošanu šīm vajadzībām, pagaidām nav atrasts.<br />

Šis fakts ir tikai norādīts 20. gadsimta 20.-<strong>30</strong>. gadu presē:<br />

“Skolas vienā gala senāk mitinājušies pagasta nespējnieki.<br />

Tagad tas stāv tukšs. Nākamā gadā tur paredzēts ierīkot<br />

skolēnu vingrošanas zāli.” 318 Ja 1939. gadā nespējnieki šajā<br />

ēkā vairs nedzīvoja, tad 1927. gadā situācija bija citādāka:<br />

“(..) Vecplatones pag. 7 nespējnieki ievietoti 4 istabās,<br />

pagasta 2-klasīgās pamatskolas ēkas vienā gala. Telpas<br />

gaišas, grīdas labas. (..)” 319<br />

Par otru iespējamo Vecplatones kroņa muižas ēku vietējie<br />

iedzīvotāji norādīja celtni, kas gājusi bojā ugunsgrēkā 20.<br />

gs. 80. gadu beigās vai 90. gadu sākumā. Tā bija koka ēka<br />

uz akmens pamatiem, kurā tās pastāvēšanas pēdējā laikā<br />

atradās pienotava, pasts, kā arī vairāki dzīvokļi. Iedzīvotāju<br />

skatījumā šīs ēkas iespējamo saikni ar Vecplatones kroņa<br />

muižu apliecināja vēl mūsdienās saglabājušies muižas<br />

parkam raksturīgie elementi – dīķis (kādreiz tas bijis ar<br />

salu), dižozols un sens ābeļdārzs. Arī šī ēka atradās Platones<br />

upes krastā (mūsdienās krasta līnija mainīta, izveidojot<br />

ūdenskrātuvi). Pastāv mutvārdu nostāsts, ka šī ēka ir celta<br />

muižas ļaužu vajadzībām, tai blakus ir bijusi arī liela kūts,<br />

tādēļ nav izslēgts, ka šī bija muižas saimniecības, nevis<br />

dzīvojamā ēkā. Abu ēku ģeogrāfiskais izvietojums ļauj<br />

izteikt pieņēmumu, ka abas ēkas ietilpa muižas kompleksā<br />

Attēli 377.<br />

Senākā zināmā Vecplatones (Alt Platon) muižas ēkas<br />

fotogrāfija, pirms pārbūves (ap 1920. gadu).<br />

Attēli 377. un 377.<br />

Kādreizējās Vecplatones (Alt Platon) muižas ēka ap1935. gadu un tās pēdējā fotogrāfija pirms nojaukšanas 2013.<br />

gadā.<br />

un veidoja vienotu ansambli, ar ko izskaidrojami vietējo<br />

iedzīvotāju izteiktās it kā pretrunīgās versijas.<br />

Ekspedīcijas laikā tika apsekoti arī Platonei vistuvākie<br />

– Poķos esošo Strupdeguņu kapi, kuros tika konstatēta<br />

virkne senu apbedījumu, no kuriem daudzi nav<br />

identificējami, taču ar Melleru dzimtu saistīti apbedījumi<br />

netika atrasti, ļaujot izteikt pieņēmumu, ka dzimtas kapi<br />

bija Jelgavā. 320 Presē ir atrasta norāde, ka 1925. gada 9.<br />

decembrī ir izdots rīkojums par Vecplatones dzelzceļa<br />

stacijas pārdēvēšanu, taču nav norādīts tās jaunais<br />

nosaukums, 321 taču visticamāk, tā tika pārdēvēta par<br />

Platoni, jo šāds nosaukums ir atrodams vēlāko gadu presē.<br />

Arī pati Vecplatone savulaik tika pārdēvēta par Platoni.<br />

Starp citu, Vecplatones pagastā ir dzimis leģendām<br />

apvītais noziedznieks Ansis Kaupēns (*1892. †6.5.1927.).<br />

Salīdzinot iegūtās lauka ekspedīcijas ziņas ar citiem<br />

avotiem jāsecina, ka ticamākā Vecplatones kroņa<br />

muižas ēka ir bijusi tieši vecā skolas celtne, uz ko norāda<br />

publikācijas presē: “(..) Līdz 1926. gadam Platones<br />

pagastam nav bijis pat savas skolas. Pēc arhīva materiāliem<br />

zināms, ka 1925.-1926. gadā Vecplatones muižas dzīvojamā<br />

ēka pārbūvēta, piemērojot to skolas vajadzībām. Darbību<br />

Vecplatones 1. pakāpes pamatskola uzsākusi 1926. gada<br />

1. oktobrī. Ēka iesvētīta 17. oktobrī. (..) 1962. gada vasarā<br />

vecajai skolai uzcēla otro stāvu.” 322<br />

Par Vecplatones kroņa muižu ir atrodamas nelielas<br />

publikācijas, kā piemēram, 6. Rīgas kājnieku pulka<br />

instruktora, virsnieka vietnieka Lazdiņa atmiņas par<br />

1919. gada 22. novembra notikumiem Vecplatonē. “(..)<br />

Pēc Jelgavas ieņemšanas mūsu bataljons saņēma uzdevumu<br />

sekot ienaidniekam un sasniegt Vecplatones-Kroņvircavas<br />

rajonu. Priekšā mums nekādu spēku nebija, tāpēc bataljona<br />

komandieris stāvokļa noskaidrošanai izsūtīja izlūku<br />

patruļu. Par patruļas priekšnieku nozīmēja mani. Mans<br />

uzdevums bija ar patruļu virzīties gar šoseju uz Vecplatones<br />

muižu un noskaidrot, vai tur atrodas ienaidnieks. Patruļas<br />

sastāvā bija astoņi kareivji, kuri paši labprātīgi vēlējās<br />

piedalīties izlūku gājienā. Vispār toreiz izlūku gājienos<br />

piedalījās tikai tie, kas paši labprātīgi pieteicās. Un tādu<br />

bija vienmēr vairāk nekā vajadzēja. Sākām virzīties pa<br />

norādīto ceļu uz priekšu. Viss gāja labi, jo šoseja stiepās<br />

caur mežu un ienaidnieku mēs nesastapām. Bet tad mežs<br />

izbeidzās un priekšā mums atradās līdzens lauks. Varējām<br />

jau saskatīt Vecplatones muižas ēkas. (..) Kad patruļnieks<br />

taisījās pāriet šoseju, pēkšņi no Vecplatones muižas dārza<br />

uz mums atklāja automātisko ieroču un šauteņu uguni.<br />

(..) Līdz ar mūsu uguns atklāšanu ienaidnieks bija kļuvis<br />

nervozs. Muižā bija redzama dzīva kustība un dzirdamas<br />

pavēles. Pie Platones stacijas stāvēja vilciens un tajā kaut<br />

ko steidzīgi iekravāja. (..) Ievēroju, ka ienaidnieks atstāj<br />

Vecplatones muižu un dodas Platones stacijas virzienā. Šis<br />

Attēli 377.<br />

Kādreizējās Vecplatones (Alt Platon) muižas ēkas pārbūves projekts, pielāgojot to skolas vajadzībām (1924. gads).<br />

274 275

īdis bija izdevīgs, lai sekotu ienaidniekam un traucētu<br />

viņa atkāpšanos, tāpēc nolēmu virzīties ar patruļu uz<br />

priekšu un ieņemt Vecplatones muižu. Tas mums arī izdevās.<br />

Muižā atradām ložmetēju pilnā kaujas gatavībā, telefona<br />

aparātus, kartes un citas kara mantas. Dārzā atradām arī<br />

vienu ievainoto, ko ienaidnieks nebija paspējis aizvākt. Pa<br />

to laiku ienaidnieks bija paspējis sasniegt Platones staciju,<br />

kur iekāpa vilcienā un atšaudoties aizbrauca. (..)” 323<br />

Pēc pārcelšanās uz Vecplatones kroņa muižu 1820. gadā,<br />

par savu draudzi Karla Gustava Mellera ģimene izvēlējās<br />

Jelgavas Sv.Trīsvienības vācu draudzi, kurā ietilpa arī<br />

Vecplatones muiža. Karla Mellera Mellera nāves vieta ir<br />

norādīta Rundāles pilī, bet viņa sievas Jūlijas Sofijas Šnē<br />

– Vecplatonē.<br />

Arī gandrīz visu Karla Gustava Mellera un Jūlijas Sofijas<br />

Šnē laulībā dzimušo bērnu dzimšanas vieta ir minēta<br />

“Alt Platon” – Vecplatone. Visu, izņemot pirmdzimto<br />

Doroteju Šarloti Karolīni Melleri (Dorothea Charlotte<br />

Caroline Moeller), kas dzimusi abu vecāku laulības vietā<br />

Tadaiķos un kristīta Durbes Ziemeļu draudzē (viņas<br />

laulību ierakstā kā dzimšanas vieta ir norādīta Drogas).<br />

Savukārt no viņas kristību ieraksta varam uzzināt, ka<br />

par meitenītes krustmātēm ir kļuvušas abas Karla māsas<br />

- Karolīne Breslere, dzim. Mellere un Anna Doroteja<br />

Dihta, dzim. Mellere, kā arī jaundzimušās vectēvs Martins<br />

Benjamins Mellers.<br />

Lai arī ģimenes otrā bērna - Heinriha Benjamina Augusta<br />

Mellera (Heinrich Benjamin August Moeller) dzimšanas<br />

vieta ir ģimenes jaunajā mājvietā Vecplatones muižā,<br />

mulsinošu, un līdz šim nezināmu informāciju sniedz<br />

Dobeles vācu draudzes baznīcas grāmatas noraksts, kurā<br />

pie Karla Gustava Mellera un viņa sievas Sofijas Jūlijas<br />

dēla Karla Johana Benjamina Mellera kristību ieraksta ir<br />

norādīts, ka bērna tēvs ir Jaunsesavas (Neu Sessau) muižas<br />

nomnieks [1825. gadā, kas konfrontē ar iepriekš norādīto<br />

1820. gadu kā Vecplatones muižas nomāšanas sākumu].<br />

Kā krustvecāki ir norādīti guberņas arhitekts Dihts<br />

no Jelgavas (Gouvernementsarchitekt Dicht v. Mitau),<br />

Jaunplatones muižas nomnieks, mantzinis Šorolejs<br />

(Kammerverwanndter Schorelly (?), Arendator von Neu<br />

Platon) un Vellenhāns no Vecplatones muižas (Wellenhahn<br />

von Alt Platon). Attiecībā uz Jaunsesavas muižu jānorāda,<br />

ka Jaunsesavas muižas nomnieks Dobeles vācu draudzes<br />

baznīcas grāmatas 1826. gada kristību ierakstu norakstā ir<br />

norādīts Heinrihs Dihts.<br />

Citviet šīs muižas pieminēšana dzimtas sakarā<br />

neatkārtojas, taču interesanti, ka vienā dienā Dobeles<br />

baznīcā ir notikušas divu radinieku bērnu kristības – 18.<br />

jūnijā tika kristīts jau pieminētais Karls Johans Benjamins,<br />

par kura krustvecākiem kļuva pasta komisārs Mellers<br />

[domāts Martins Benjamins Mellers], arhitekts Dihts<br />

[Kurzemes guberņas arhitekts Heinrihs Dihts] un Šnē<br />

kundze, dzimusi Šillere [visticamāk, domāta jaundzimušā<br />

mātes Jūlijas Šnē māte, kuras vārds šobrīd nav zināms].<br />

Šajā pašā dienā (par ko liecina nākamais ieraksts<br />

Dobeles baznīcas grāmatā), savu meitu Eiženiju Johannu<br />

Aleksandru Dihtu ir kristījuši arī Kurzemes guberņas<br />

arhitekts Heinrihs Dihts un viņa sieva Anete Šarlote<br />

Doroteja Dihta (dzim.Mellere). Par krustvecākiem šai<br />

meitenītei kļuva Melleres kundze, dzim. Šnē [Karla<br />

Gustava Mellera sieva Jūlija Sofija Mellere], Bresleres<br />

kundze [jaundzimušās meitiņas mātes vecākā māsa Anna<br />

Šarlotte Karolīna Mellere] un M.B.Mellera kungs.<br />

Vācu pētījumos kā Karla Gustava Mellera nāves vieta<br />

1858. gada 31. maijā ir norādīta Rundāle, savukārt<br />

viņa pēcteči no Vecplatones muižas ir devušies četros<br />

galvenajos virzienos – Liepāja, Jelgava, Salienas pagasts<br />

un Sanktpēterburga (par pārējiem nav ziņu). Šajā paaudzē<br />

notiek vairāku vēsturisku dzimtu saprecēšanās, caur<br />

kurām (dažādās radniecības pakāpēs) veidojas Melleru<br />

dzimtas saiknes ar filozofu Imanuelu Kantu, rakstnieku<br />

un gleznotāju Mihailu Ļermontovu, mācītāju Veco<br />

Stenderu un citām sabiedriski nozīmīgām personībām.<br />

Kopumā Karla Gustava Mellera un Jūlijas Sofijas Šnē<br />

Attēli 377.<br />

Vecplatones (Alt Platon) muižas ēkas pārbūves projekts, tās pielāgošanai skolas vajadzībām (1924. gads).<br />

laulībā dzimuši 12 bērni (X paaudze):<br />

• Doroteja Šarlote Karolīne Mellere (Vāgnere)<br />

(Dorothea Charlotte Caroline Moeller (Wagner),<br />

*10.4.1819. Tadaiķi/Drogas †31.10.1901. Liepāja),<br />

kura veido radniecības saikne ar Stenderu dzimtu.<br />

• Heinrihs Benjamins Augusts Mellers (Heinrich<br />

Benjamin August Moeller, *10.10.1820. Alt Platon<br />

†1828.), miris astoņu gadu vecumā.<br />

• Luīze Renigna Mellere (Louise Renigna Moeller,<br />

*26.1.1822. Alt Platon †16.4.1822.), mirusi kā<br />

zīdainis.<br />

• Vilhelmīne Elizabete Mellere (Wilhelmine<br />

Elisabeth Moeller (Schoen, Šēna), *23.8.1823. Alt<br />

Platon †15.12.1899. Liepāja), skat. Šēnu dzimtas<br />

aprakstu. Kristīta Bauskas vācu draudzē, tēvs<br />

norādīts kā “ekonoms”. Krusttēvs - pilsētas galva<br />

Gēbels no Ventspils (Stadthaupt BM Goebel aus<br />

Windau).<br />

• Karls Johans Benjamins Mellers (Carl<br />

Johann Benjamin Moeller, *11.5.1824. Alt Platon<br />

†19.5.1880. Jelgava).<br />

• Marija Emīlija Auguste Mellere (Marie Emilie<br />

Augusta Moeller, *29.8.1827. Alt Platon †2.8.1916.<br />

Liepāja), bija neprecējusies, vadīja sava brāļa Karla<br />

Johana Benjāmina Mellera saimniecību (acīmredzot<br />

- Vecplatones muižu) un pēc viņa laulībām pārcēlās<br />

uz Liepāju, kur līdz savai nāvei dzīvoja fon Šēnu<br />

(von Schoen) ģimenē, Liepājas Sv.Annas baznīcas<br />

pastoratā [domājams, Liepājā, Toma ielā <strong>30</strong>, kas<br />

bija mācītāja māja].<br />

• Frīdrihs Hermanis Ludvigs Mellers (Friedrich<br />

Hermann Ludwig Moeller, *10.7.1829. Alt Platon<br />

†22.6.1915. Рязань), tiešais dzimtas turpinātājs.<br />

• Vilhelms Jūlijs Mellers (Wilhelm Julius Moeller,<br />

*17.4.1834. Alt Platon †11.6.1834. Alt Platon), miris<br />

kā zīdainis.<br />

• Johans Jūlijs Mellers (dvīņubrālis) (Johan<br />

Julius Moeller *12.4.1837. Alt Platon, †20.6.1887.<br />

Sanktpēterburga), aptiekārs.<br />

• Jūlija Antonija Rengina (Benigna) Mellere<br />

dvīņumāsa (Juliana Antoniette Rengina (Benigna)<br />

Moeller, *12.4.1837. Alt Platon †? [starp 1887. un<br />

1920.] Jelgava). Kā Jūlijas nāves vieta vācu pētījumā<br />

ir norādīta “Tabor bei Mitau”, kas ir tagadējās<br />

Jelgavas psihiatriskās klīnikas “Ģintermuiža”<br />

agrākais apzīmējums. Par “Tabora iestādi” šī<br />

klīnika tika saukta tās pirmssākumos, laikā no tās<br />

dibināšanas 1887. gada 22. maijā līdz 1920. gadam,<br />

kas mums dod iespējamo Jūlijas Antonijas Renginas<br />

(Benignas) Melleres miršanas laika intervālu. Kā<br />

liecina slimnīcas muzeja ekspozīcija, laikā no 1887.<br />

līdz 1920. gadam slimnīcā tika kopumā uzņemti<br />

2221 slimnieks, izrakstīti – 1165, bet miruši – 874<br />

pacienti.<br />

• Karolīna Žanete Mellere (Millere) (Caroline<br />

Janette Moeller (Muller) *10.10.1839. Alt Platon<br />

†7.2.1929. Liepāja).<br />

• dēls Mellers, kas miris zīdaiņa vecumā uzreiz pēc<br />

piedzimšanas (iespējams, *1840. Alt Platon †1840.<br />

(?) Alt Platon).<br />

Par Karla Gustava Mellera un Jūlijas Sofijas Šnē<br />

dēla, X paaudzes pārstāvja Johana Jūlija Mellera<br />

(Johann Julius Moeller *12.4.1837. Alt Platon †20.6.1887.<br />

Санкт-Петербург) ģimeni un dzīvi ir atrodamas visnotaļ<br />

skopas ziņas. Pirmais ar viņu (un viņa dvīņumāsu Juliju<br />

Antoniju Benignu Melleri) saistītais dokuments, protams,<br />

ir Jelgavas Sv.Trīsvienības vācu lauku draudzes kristību<br />

reģistrs (lai arī bērnu dzimšana tiek datēta ar 1837. gadu,<br />

kristības notikušas vien 1838. gadā), kurā norādīts, ka par<br />

abu mazuļu krustvecākiem ir kļuvuši bērnu tēva Karla<br />

Gustava pusbrālis, gleznotājs Johans Lēberehts Eginks, kā<br />

arī [nesalasāms]. Šajā ierakstā norādīts, ka bērni dzimuši<br />

Vecplatonē (Alt Platon).<br />

Nākamais dokuments ir Tērbatas universitātes studenta<br />

lieta, kurā norādīts, ka 1860. gada 10. maijā Jūlijs Mellers<br />

kārtoja aptiekāra palīga eksāmenus. 324 Tas nozīmē, ka<br />

pirms tam, kopš 1857. gada 2. februāra viņš, mācījās<br />

Rīgas Aptiekāru skolā 325 un atbilstoši tolaik pieņemtajām<br />

tradīcijām, eksāmenus devās kārtot uz Tērbatu. Veiksmīgu<br />

eksāmenu nokārtošanu apliecināja viņam izsniegtais<br />

aptiekāra palīga diploms. Pirms eksāmena nokārtošanas<br />

laikā no 1860. gada 25. marta līdz 11. aprīlim viņš strādāja<br />

Bauskas aptiekā.<br />

Kondiunēšanās periodu Mellers pavadīja vispirms Jurjevā<br />

(Tartu), kur strādāja laikā no 1860. gada 21. jūlija līdz<br />

1863. gada 21. jūlijam, bet no 22. jūlija viņš strādāja<br />

aptiekā Bauskā. 326 Acīmredzot, Bauskā tika nostrādāts<br />

vien mēnesis, jo no Tartu arhīvā atrodamās vēl vienas Jūlija<br />

Mellera studenta lietas uzzinām, ka 1863. gada 12. augustā<br />

viņš atkal atgriezās Tērbatā, lai iestātos universitātē un<br />

turpinātu mācības, kas vainagojās ar provizora eksāmenu<br />

1864. gada 3. novembrī un godam nopelnīto diplomu. 327<br />

1865. gada 9. janvārī Johans Jūlijs Mellers saņēma<br />

Provizora diplomu un pārcēlās uz Sanktpēterburgu, kur<br />

sāka strādāt Feltova aptiekā, kas atradās pie Zirgu tilta.<br />

Attiecībā par Johana Jūlija Mellera ģimeni, no vācu<br />

pētījuma uzzinām, ka Liepājā viņš bija precējies ar Alīnu<br />

Milleri (Aline Mueller). Laulību ierakstu Liepājas vācu<br />

Sv.Trīsvienības draudzē pagaidām atrast neizdevās. Šajā<br />

laulībā piedzima dēls (XI paaudze):<br />

• Jūlijs Mellers (Julius Moeller *? †?),<br />

XI paaudzes pārstāvis Jūlijs Mellers (Julius Moeller *? †?)<br />

līdzīgi tēvam, studēja farmāciju un kā aptiekārs strādāja<br />

Maskavā. Jūlijs Mellers juniors bija precējies divas reizes<br />

(sievu vārdi nav zināmi) un viņam bija divi bērni (XII<br />

paaudze), kuru vārdi un dzīves dati arī nav zināmi.<br />

Kā liecina vācu pētījuma apkopotā informācija, Johans<br />

Jūlijs Mellers kļuva par aptiekas īpašnieku Sanktpēterburgā,<br />

Attēls 378.<br />

Durbes Ziemeļu draudzes baznīcas grāmatas ieraksts par Dorotejas Šarlotes Karolīnes kristībām 1819. gadā.<br />

276 277

Attēls 378 A.<br />

Lielvircavas draudzes baznīcas grāmatas ieraksts par<br />

Heinriha Benjamina Augusta Mellera kristībām 1820.<br />

gadā.<br />

kur mira 1887. gada 20. jūnijā.<br />

Par X paaudzes pārstāvi Karolīni Žaneti Melleri (Milleri)<br />

(Caroline Janette Moeller (Muller) *10.10.1839. Alt Platon<br />

†7.2.1929. Liepāja) vācu pētījumā sniegta norāde, ka<br />

1867. gada 18. aprīlī Maskavā viņa salaulājās ar Rīgas<br />

- Orlas dzelzceļa direkcijas darbinieku, pilsētas valdes<br />

locekli Augustu Hubertu Milleru (August Hubert Muller,<br />

*<strong>30</strong>.9.1837. Bauska †25.2.1920. Liepāja), kurš līdz pensijai<br />

dzīvoja Maskavā, bet tad aizvadīja pārtikušas vecumdienas<br />

Liepājā, kuras goda pilsonis viņš bija. Tāpat ir atrastas<br />

ziņas, ka Augusts Huberts Millers 1877. gadā, būdams<br />

dzelzceļa ierēdnis, dzīvoja Rīgā, Kriegshospitalstrasse 55<br />

(tagadējā Hospitāļu iela). Par pēcnācējiem ziņu pagaidām<br />

nav. Mūža nogalē Karolīna Žanete Mellere dzīvoja<br />

Liepājā, Toma ielā <strong>30</strong>, bija luterāne, bez nodarbošanās<br />

(mājsaimniece), vāciete, atraitne. Mirusi no smadzeņu<br />

triekas. Spriežot pēc tā, ka viņas miršanas faktu pieteica<br />

radinieks Alfons fon Šēns, pašas bērnu atraitnei nebija.<br />

Saskaņā ar Bauskas vācu draudzes kristību reģistriem,<br />

Augusta Millera vecāki bija IX paaudzes pārstāvji, ādu<br />

meistars Karls Augusts Millers (Carl August Muller *ap<br />

1800.) un Jūlija Vilhemīne Štencele (Julia Wilhelmina<br />

Stenzel, *ap 1800.), kuri salaulājās Bauskā 1826. gada<br />

21.novembrī un iespējams, dzīvoja Vecsaulē. Viņu laulībā<br />

piedzima (X paaudze):<br />

• Jūlija Doroteja Millere (Julie Dorothea Muller,<br />

*20.11.1827. Bauska †?), krusttēvs - rātskungs un<br />

zeltkalis Bušs.<br />

• Karls Gotfrīds Millers (Carl Gottfried Muller,<br />

*17.11.1829. Bauska †?)<br />

• Vilhelmīne Elizabete Millere (Wilhelmine<br />

Elisabeth Muller, *24.7.1832. Bauska †?)<br />

• Lizete Ģertrūde Millere (Lisette Gertrude Muller,<br />

*17.12.1834. Bauska †?) (dvīņumāsa).<br />

• Friedrike Amālija Mullere (Friedrike Amalie<br />

Muller, *17.12.1834. Bauska †?) (dvīņumāsa).<br />

• Augusts Huberts Mullers (August Hubert Muller,<br />

*<strong>30</strong>.9.1837. Bauska †25.2.1920. Liepāja).<br />

Ir zināms, ka X paaudzes pārstāvis Karls Gotfrīds Millers<br />

(Carl Gottfried Muller, *17.11.1829. Bauska †ap 1892.)<br />

1866. gadā salaulājās ar Karla Renauda (Carl Renaud)<br />

Attēls 379.<br />

Dobeles vācu draudzes baznīcas grāmatas noraksts par<br />

Karla Johanna Mellera kristībām 1825. gadā.<br />

Attēls 380.<br />

Jelgavas Sv.Trīsvienības vācu lauku draudzes baznīcas<br />

grāmatas ieraksts par Vilhelma Jūlija Mellera kristībām<br />

1834. gadā.<br />

Attēls 380.<br />

Jelgavas Sv.Trīsvienības vācu lauku draudzes baznīcas<br />

grāmatas ieraksts par Karolīnes Žanetes Melleres<br />

kristībām 1839. gadā.<br />

Attēls 384.<br />

Jūlija Mellera paraksts uz iesnieguma Tērbatas<br />

universitātei aptiekāra palīga eksāmena kārtošanai<br />

un Johanam Jūlijam Melleram 1860. gada 9. jūlijā<br />

izsniegtais Aptiekāra palīga diploms Nr. 167.<br />

un Karolīnes Luhszingeres (Caroline Luchsinger) meitu<br />

Ernestīni Beāti Renaudi (Ernestine Beate Renaud *1842.).<br />

Karls Gotfrīds Mullers (latviešu preses izdevumos un<br />

literatūrā turpmāk saukts par Milleru) bija aptiekārs,<br />

kurš 1871. gadā iegādājās Rīgas trīspadsmito senāko<br />

(1809. gadā dibināto) Klīversalas aptieku, kas bija pirmā<br />

mūsdienu Pārdaugavā atvērtā aptieka. Milleru ģimenei<br />

šī aptieka piederēja no 1871. līdz 1939. gadam. Karls<br />

Gotfrīds pabeidza apriņķa skolu savā dzimtajā Bauskā un<br />

no 1843. līdz 1849. gadam bija māceklis Bauskas aptiekā.<br />

Aptiekāra palīga eksāmenus viņš nokārtoja Tērbatā un<br />

praktizēšanos izvēlētajā profesijā turpināja Zaļajā aptiekā<br />

Rīgā. No 1853. līdz 1854. gadam Millers studēja farmāciju<br />

Tērbatas universitātē, bet no turienes devās strādāt<br />

par provizoru Pēterburgā. Pats Karls Gotfrīds Millers<br />

Klīversalas aptiekā saimniekoja no 1871. līdz 1892.<br />

gadam, kad saimniekošana tika nodota dēlam un pats<br />

kļuva par pensionāru (privatier). Jāpiezīmē, ka kopš 1871.<br />

gada Karls Gotfrīds bija Rīgas Farmaceitu biedrības biedrs<br />

un piedalījās tās darbā.<br />

Savukārt viņa laulībā ar Ernestīni Beāti Renaudi piedzima<br />

(XI paaudze):<br />

• Karls Edgars Mullers (Carl Edgar Muller,<br />

*16.3.1867. [*28.3.1867.] Rīga †1945.).<br />

Attēls 381.<br />

Millera aptiekas vēsturiskā mājvieta Rīgā, Akmeņu ielā 1903. un 2018. gadā.<br />

XI paaudzes pārstāvis Karls Edgars Mullers (Carl Edgar<br />

Muller, *16.3.1867. [*28.3.1867.] Rīga †1945.) mācījās<br />

pilsētas ģimnāzijā un tēva aptiekā, kļuva par aptiekāru un<br />

1899. gada 27. aprīlī Doma baznīcā salaulājās ar notāra<br />

Karla Gustava Baumbartena (Carl Gustav Baumgarten<br />

*18.12.1839. Rīga †28.7.1901.Rīga) un Klāras Augustes<br />

Annas Velleres (Clara Auguste Anna Weller *12.7.1848.<br />

Rīga †6.6.1923.) meitu Elēnu Augusti Baumgarteni (Ellen<br />

Auguste Baumgarten, *<strong>30</strong>.10.1875. [*11.11.1875.] Rīga<br />

†pēc 1939.). 1887. gadā viņš nokārtoja aptiekāra palīga<br />

eksāmenus un atgriezās tēva aptiekā. Lai iegūtu lielāku<br />

pieredzi, pēc kāda laika viņš pārgāja strādāt uz Anspaha<br />

aptieku un visbeidzot praktizēja kādā no Pēterburgas<br />

aptiekām. No 1890. līdz 1892. gadam Karls Edgars studēja<br />

farmāciju Tērbatas universitātē un tūlīt pēc studiju<br />

beigšanas pārņēma tēva aptiekas vadību, saimniekojot<br />

tajā līdz 1939. gadam - 47 gadus.<br />

Lai arī aptiekas oficiālais nosaukums sākotnēji bija<br />

“Klīversalas aptieka”, kas vēlāk pārtapa par “Akmeņu ielas<br />

aptieku” (Die Steinstrassen-Apotheke), tautā to dēvēja<br />

par “Millera aptieku”, kas atradās stratēģiski nozīmīgā<br />

vietā - Jelgavas stacijas tiešā tuvumā (tās kādreizējā<br />

priekšlaukuma malā), iepretīm vēlāk uzbūvētajam<br />

kādreizējam ugunsdzēsēju depo Akmeņu ielā. 1933. gadā<br />

(t.i. - 124 gadus pēc dibināšanas) aptieka tika pārcelta uz<br />

namu Kuģu ielā 11 (iepretīm tagadējās Latvijas Nacionālās<br />

Attēls 381.<br />

No kreisās: Kārlis Edgars Millers (Carl Edgar Muller) 1937. gadā un brāļi Kārlis Edgars Millers un Akselis Millers ap<br />

19<strong>30</strong>. gadu.<br />

278 279

ibliotēkas ēkai), taču 1939. gadā tās saimnieka ģimene<br />

bija spiesta izceļot uz Vāciju. Presē atrodamas ziņas,<br />

ka 1929. gadā no Millera aptiekas ir izzagtas dažādas<br />

narkotiskas vietas 500 latu vērtībā. Kā pēdējā ģimenes<br />

mājvieta 1939. gadā pirms repatriācijas ir norādīta Rīga,<br />

Kalnciema iela 9 dz. 2. Karla Edgara Millera un Helēnas<br />

Augustes Baumgartenes laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Erna Klāra Millere (Erna Clara Muller,<br />

*29.4.1900. Rīga †?).<br />

• Kārlis Edgars Millers (Carl Edgar Muller,<br />

*18.10.1902. [*31.10.1902.] Rīga †?),<br />

• Akselis Millers (Axel Muller, *9.11.1911. Rīga †?)<br />

XII paaudzes pārstāvis Kārlis Edgars Millers (Carl Edgar<br />

Muller, *18.10.1902. [*31.10.1902.] Rīga †?) savā 1919.<br />

gada pasē ir norādīts kā neprecējies, dzīvojošs Rīgā,<br />

Elizabetes ielā 37 dz. 8. Vēlāk dzīvojis Asaros, Zemgales<br />

ielā 10, Rīgā, Kalnciema ielā 9 dz. 2, Kr. Barona ielā 14 dz.<br />

3, Jēkabpilī, Pasta ielā 33, Bauskā, Pils ielā 14, Rēzeknē,<br />

Latgales prospektā 3, Alojas aptiekā, Siguldā, Pils ielā 3<br />

dz. 1, Rīgā, Kalnciema ielā 7a dz. 2, Elizabetes ielā 1 dz. 2,<br />

Skolas ielā 20 dz. 1, bet kopš 1937. gada 10. jūnija dzīvoja<br />

Raiņa bulv. 31 dz. 4, no kurienes repatriējās uz Vāciju.<br />

Attēls 381.<br />

Millera aptiekas pēdējā mājvieta Rīgā, Kuģu ielā 11, ap<br />

1938. gadu.<br />

XII paaudzes pārstāvis Akselis Millers (Axel Muller,<br />

*9.11.1911. Rīga †?), visticamāk, bija piederīgs Rīgas<br />

Reformātu baznīcas vācu draudzei, dzīvoja Rīgā,<br />

Kalnciema ielā 9 dz. 2. uzturējies arī Vecmoku pagasta<br />

“Staliņos”.<br />

ATSAUCES:<br />

1. Taufzettel von Karl Gustav Moeller, Eesti Ajaloomuseum kolekcija Tallinā, AM.77.1.8.<br />

2. Herders Conversations-Lexikon, Freiburg im Breisgau 1857, Band 5, S. 367-368.<br />

3. Avots: http://rundale.net/vesture/grafi-suvalovi/, skatīts 2016. gada 28. oktobrī<br />

4. Dērings Jūliuss “Ko es nekad negribētu aizmirst jeb atmiņas no manas dzīves”, Rīga, LNA, 2016., 434 lpp, ISBN 978-9984-836-04-1<br />

5. Laikraksts “Jaunākās ziņas” Nr. 265., 1939. dada 22. novembris, 1.lpp.<br />

6. Laikraksts “Zemgales balss” Nr. 151., 1939. gada 10. jūlijs, 3. lpp.<br />

7. Laikraksts “Iekšlietu ministrijas vēstnesis” Nr. 121., 1927. gada 5. jūlijs, 3. lpp.<br />

8. Jura Millera lauka ekspedīcija Lielplatone-Platone-Poķi, 2017. gada 23. augusts.<br />

9. Laikraksts “Valdības vēstnesis” Nr. 276., 1926. gada 9. decembris, 1. lpp.<br />

10. Laikraksts “Jelgavas ziņotājs” Nr. 73., 1991. gada 8. maijs, 3. lpp.<br />

11. Laikraksts “Latvijas kareivis” Nr. 120., 1938. gada 29. maijs, 2. Lpp.<br />

12. šie ir uz Jūlija sadaļu - jāskatās secība!!! ERA 402. fonds, 2. apraksts, 16935. lieta<br />

13. ERA 402. fonds, 2. apraksts, 16933. lieta<br />

14. ERA 402. fonds, 2. apraksts, 16933. lieta<br />

15. ERA 402. fonds, 2. apraksts, 16933. lieta<br />

280 281

DOROTEJA ŠARLOTE KAROLĪNE MELLERE (VĀGNERE)<br />

(MOELLER - WAGNER)<br />

Karla Gustava Mellera vecākā meita, X paaudzes pārstāve<br />

Doroteja Šarlote Karolīne Mellere (*10.4.1819.<br />

Tadaiķi †31.10.1901. Liepāja) 1837. gada 16. februārī<br />

Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā salaulājās ar par sevi divas<br />

reizes vecāko Frīdrihu Heinrihu Vāgneru (Friedrich<br />

Heinrich Wagner, kristīts 31.1.1801. Vircava †? pirms 1876.),<br />

kurš piedzima netālajā Vircavas muižā un bija šīs muižas<br />

rakstveža Johanna Frīdriha Vāgnera (Johann Friedrich<br />

Wagner) un viņa sievas Luīzes Henrietes Mihelas (Louise<br />

Henriette Wagner, dzim. Michel, *6.12.1780. Branderburg<br />

†25.2.1840. Daugavpils) dēls. Interesanti, ka šajā laulību<br />

ierakstā Dorotejas Šarlotes Karolīnas dzimšanas vieta ir<br />

norādīta Drogas, nevis Tadaiķi.<br />

Zināms, ka Vāgners dzīvoja (Amtsverwalter) Vircavas<br />

kroņmuižā, bet vēlāk nomāja Elejas muižu un mūža nogalē<br />

– “Apatschhnost”, 328 (kartēs norādīta kā Vw [vorwerk]<br />

Opatschhnost jeb Opačnestas) pusmuižu Daugavpils<br />

apkaimē, kura atradās aptuveni 800 metru attālumā no<br />

“Harunu” saimniecības (Salienas pagastā), kurā, savukārt,<br />

vēlāk dzīvoja Dorotejas Šarlotes Karolīnes Melleres<br />

brālis Frīdrihs Hermanis Ludvigs Mellers. Diemžēl, nedz<br />

Opačnestas pusmuiža, nedz tai līdzās esošie “Haruni”<br />

līdz mūsdienām nav saglabājušies - to vietā plešas<br />

lauksaimniecībā izmantotie lauki, taču 1963. gada kartēs<br />

šī pusmuiza vēl ir norādīta. Ņemot vērā to, ka līgavaiņa<br />

mātes nāve ir reģistrēta Daugavpils ev.lut. baznīcas<br />

grāmatā 1840. gadā un šajā draudzē redzami arī citu<br />

Vāgneru dzimtas personu ieraksti, var izteikt pieņēmumu,<br />

ka Daugavpils ir bijis viens no ģimenes centriem.<br />

Dorotejas Šarlotes Karolīnes Melleres un Frīdriha Heinriha<br />

Vāgnera laulībā dzima un Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas<br />

vācu lauku draudzē tika kristīti (XI paaudze):<br />

• Henriete Juliane Johana Vāgnere (Henrietta<br />

Juliane Johanna Wagner, *25.12.1837. Vircava †),<br />

krustvecāki Henriete Vāgnere (Henriette Wagner),<br />

Dombrovskis (Dombrowsky), majors un atraitnis<br />

Kase fon Worms (Case von Worms).<br />

• Karls Aleksandrs Vāgners (Carl Alexander<br />

Wagner, *17.4.1840. Vircava †), krustvecāki<br />

Neimanis (Neumann), Čudoska (Tschudowsky),<br />

Minna Pole, dzim. Vormsa (Minna Pohl, geb.<br />

Worms).<br />

• Karolīne Vilhelmīne Vāgnere (Caroline<br />

Wilhelmine Wagner, *25.9.1842. Vircava †), kristīta<br />

Vircavas kroņa muižā, krustvecāki atraitne Minna<br />

Pole, dzim. Vormsa (Minna Pohl, geb. Worms),<br />

Johans Eginks (Johann Eggink), Jūlija Šēnas<br />

jaunkundze (Dem. Julie Schon).<br />

• Vilhelms Jūlijs Aleksandrs Vāgners (Wilhelm<br />

Julius Alexander Wagner, *21.2.1844. Vircava †),<br />

krustvecāki Vilhelms Vāgners (Wilhelm Wagner),<br />

Jūlija Šīmane, dzim. Vormsa (Julie Schiemann, geb.<br />

Worms), Ludvigs Vorms (Ludwig Worms).<br />

• Oskars Eduards Vāgners (Oscar Eduard Wagner,<br />

*23.9.1847. Vircava †1892. Liepāja), krustvecāki<br />

ekonoms Eduards Vāgners (Eduard Wagner),<br />

Karls Dollens (Dr. Carl Dollen), Jūlija Hānzeles<br />

jaunkundze (Madm. Julie Haensell).<br />

• Žanete Marija Vāgnere (Holvēga) (Jeanette<br />

Marie Wagner (Holweg), *11.4.1850. Vircava †),<br />

krustvecāki Žanete fon Kalinska (Frau Jeanette von<br />

Kalinsky), Kroņvircavas muižas rakstvedis Roberts<br />

Bres (Robert Bres) [iespējams, jaundzimušās vectēva<br />

māsas Annas Šarlotes Melleres (Bressleres) līdz šim<br />

nezināms pēctecis] un Jūlija Šēgele (fraulain Julie<br />

Schogel).<br />

• Karls Frīdrihs Viktors Vāgners (Carl Friedrich<br />

Victor Wagner, *<strong>30</strong>.12.1854. Vircava †), krustvecāki<br />

arhivārs Karls Meller (Carl Moller), draudzes<br />

priekšnieks Fedors Henko (Kirchenvorsteher Fedor<br />

Henko), Doroteja Vāgnere, dzim. Marcevska<br />

(Dorothea Wagner, geb. Marcewsky).<br />

Pagaidām vienīgais dokumentālais pierādījums par XI<br />

paaudzes pēctečiem ir Darmštadtes Baltvācu biedrības<br />

arhīva fon Šēnu (von Schoen) fondā esošais dokuments,<br />

kurā norādīts, ka Hermīne Auguste Karolīne fon Šēna<br />

(Hermine Auguste Caroline von Schoen, *7.3.1852. †1916.)<br />

1877. gada <strong>30</strong>. jūnijā Liepājā, Sv.Trīsvienības vācu draudzē<br />

salaulājās ar XI paaudzes pārstāvi Oskaru Eduardu<br />

Vāgneru (Oscar Eduard Wagner, *23.9.1847. Vircava<br />

†1892. Liepāja), kurš bija akcīzes inspektors Liepājā. Šo<br />

laulību uzsaukšanas fakts ir pieminēts 1877. gada 11.<br />

maija laikrakstā “Liepājas pastnieks” Nr. 3, kur rakstīts,<br />

ka nedēļā no 24. līdz <strong>30</strong>. aprīlim Liepājas vācu draudzes<br />

baznīcā abi tiek uzsaukti. Šajā laulībā piedzima dēls (XII<br />

paaudze):<br />

• Alfrēds Fridrihs Karls Vāgners (Alfred<br />

Friedrich Karl Wagner, *28.4.1878. Liepāja †1918.),<br />

krustvecāki - ģimnāzijas inspektors Alfrēds Šēns,<br />

Attēls 384.<br />

Frīdriha Heinriha Vāgnera un Dorotejas Šarlotes Karolīnes Melleres laulību ieraksts.<br />

Attēls 394.<br />

Paziņojums laikrakstā par Oskara Eduarda Vāgnera un<br />

Hermīnes Augustes Karolīnas Šēnas laulībām. 342<br />

akcīzes turētājs Johans Goldmans, Dorisa Vāgnere<br />

(jaundzimušā vecmāmiņa, domāta Doroteja Šarlote<br />

Karolīna Vāgnere, dzim. Mellere), plašāku ziņu nav.<br />

Interesants ir fakts, ka Hermīnes Augustes Karolīnes fon<br />

Šēnas māte Vilhelmīne Elizabete von Šēna (dzim. Mellere)<br />

ir Oskara Eduarda Vāgnera mātes Dorotejas Šarlotes<br />

Karolīnas Vāgneres (dzim.Mellere) jaunākā māsa.<br />

Savukārt XI paaudzes pārstāve Žanete Marija Vāgnere<br />

(Holvēga) (Jeanette Marie Wagner (Holweg), *11.4.1850.<br />

Vircava †) no Kreilavkas (Kreilawka) 1874. gada 29.<br />

decembrī Polockā (ar ierakstu Daugavpils Ev.lut. draudzes<br />

grāmatā) salaulājās ar 33 gadus veco atraitni, Battinas<br />

laivu meistaru (Kahnmeister aus Battin) Karlu Florentīnu<br />

Holvēgu (Carl Florentin Holweg, *1841. Cargrad), kura<br />

vecāki bija dzirnavnieks Karls Holvēgs (Carl Holweg,<br />

*†pirms 1874.) un Amālija (Amalia, *†pēc 1874.).<br />

Savukārt Frīdriha Heinriha vectēvs, VIII paaudzes<br />

pārstāvis Johans Tīlmans Vāgners (Johann Tielmann<br />

Wagner, *? †1782. Bauskā) ieceļoja Bauskā no Mūlhauzenas<br />

pilsētas. No vietnē Geni.com ievietotās informācijas<br />

varam uzzināt, ka Vāgneru priekšteču vēsture ir apzināta<br />

līdz 17.gs sākumam un tajā parādās sekojoši dzimtas<br />

uzvārdi: Boyens, Worms, Boormann, Schmoll, u.c.<br />

Diemžēl, pagaidām nekādas citas ziņas par šī Melleru -<br />

Vāgneru tiešā atzara pēctečiem nav atrastas, taču tādas ir<br />

atrodamas par Frīdriha Heinriha Vāgnera brāļu un māsu<br />

ģimenēm līdz par 21. gadsimtam, kur parādās uzvārdi<br />

Fuchs, Rosenberg, Kudisch, Asbukin, Serebrennikov,<br />

Sauberlich, Buttner, Kirstein, Kruger, Schmalfuss u.c. (skat.<br />

ciltskoku vietnē Geni.com).<br />

Saskaņā ar vācu pētījuma informāciju, pati Doroteja<br />

Šarlote Karolīne Vāgnere (Mellere) ir mirusi Liepājā,<br />

1901. gada 31. oktobrī, taču atsevišķos avotos kā iespējamā<br />

nāves vieta tiek mineta arī Jelgava.<br />

1851. gada 7. martā ir publicēts paziņojums, kurā ir<br />

pieminēta Šarlote Doroteja Vāgnere, rubrikā “Izceļojošie”.<br />

Kas ir paziņojumā pieminētais Johans Ernsts Vāgners<br />

(Johann Ernst Wagner), pagaidām nav izdevies noskaidrot<br />

Attēls 388.<br />

Publikācijā laikrakstā “Rigasche Zeitung” 329<br />

– iespējams, tas ir Šarlotes vīra brālis, bet iespējams – dēls.<br />

Tāpat Liepājas presē atrodamas ziņas, ka 1882. gada martā<br />

ir miris kāds Karls Eduards Hermanis Vāgners (Karl<br />

Eduard Hermann Wagner, *11.1867. †3.1882. Liepāja), 341<br />

kurš nāves brīdī ir bijis 13 gadus un 5 mēnešus vecs –<br />

iespējams, kāds no Oskara Eduarda brālēniem, taču tas ir<br />

tikai pieņēmums.<br />

Doroteja Šarlote Karolīna Vāgnere (dzim. Mellere)<br />

ir persona, no kuras ir meklējama Melleru dzimtas<br />

radniecība ar Stenderu dzimtu, kuras slavenākais pārstāvis<br />

ir mācītājs un zinātnieks Gothards Frīdrihs Stenders<br />

(Gotthard Friedrich Stender, seniors, *27.8.1714. Laši<br />

Eglaines pagastā †28.5.1796. Sēlpils).<br />

Melleru – Stenderu radniecības līnija ir jāskata caur<br />

Dorotejas vīra Frīdriha Heinriha Vāgnera māsas Emīlijas<br />

Elizabetes (Emilia Elisabeth Fuchs, *19.12.1814. Vircava<br />

†5.2.1859. Zalve) vīra, mācītāja Kristapa Johana Fuksa<br />

(Christoph Johann Fuchs, *31.7.1807. Aizpute †19.1.1872.<br />

Zalve) dvīņubrāli, notāru Frīdrihu Gustavu Fuksu<br />

(Friedrich Gustav Fuchs, *31.7.1807. Aizpute †18.9.1890.<br />

Bauska). Frīdriha Gustava meitas Augustes Jūlijas Luīzes<br />

Krīgeres (Auguste Julie Louise Kruger, *6.11.1841. Bauska<br />

†2.9.1928.) vīra, mācītāja Karla Frīdriha Ādolfa Krīgera<br />

(Karl Friedrich Adolf Kruger, *17.7.1834. Bauska †6.7.1906.<br />

Sesava) māsa Adolfīne Emīlija Doroteja fon Lucava<br />

(Adolphine Emilie Dorothea von Lutzau, *12.6.1835. Bauska<br />

†3.6.1913. Jelgava) bija precējusies ar Frīdrihu Jāzepu fon<br />

Lucavu (Friedrich Joseph von Lutzau, *20.3.1836. Sauka<br />

†16.2.1874. Jelgava), kura māte Karolīne Šarlote fon<br />

Lucava (Caroline Charlotte von Lutzau, *4.11.1810. Sauka<br />

†<strong>30</strong>.12.1890. Rīga) bija Gotharda Frīdriha Stendera vecākā<br />

dēla, Sunākstes mācītāja Aleksandra Johana Stendera<br />

(Alexander Johann Stender *4.11.1744. Jelgava †8.11.1819.<br />

Sunākste) meitas Agates Karolīnas Kades, dzim. Stendere<br />

(Agathe Carolina Kade (Stender), *2.10.1782. Sunākste<br />

†14.8.1865. Sauka) meita.<br />

Internetā ir atrodama plaša biogrāfija 3<strong>30</strong> , kurā norādīts,<br />

ka Gothards Frīdrihs Stenders cēlies no senas Augšzemes<br />

(Sēlijas) luterāņu baznīcas mācītāju ģimenes, kuras<br />

priekšgājējs Johans Stenders (*1608. †1669.) ieceļoja<br />

Latvijā pēc Poļu—zviedru kara beigām 1633. gadā. Johans<br />

Stenders bija prāvests Kurzemes un Zemgales hercogistes<br />

Sēlpils virspilskunga iecirknī (1665. – 1669.), šo amatu<br />

pēc tam pārņēma viņa dēls Konrāds Stenders (*1650.<br />

†1711.). Pats Stenders ir dzimis 1714. gada 27. augustā<br />

Attēls 386.<br />

Luīzes Henrietes Vāgneres (dzim. Michel) miršanas ieraksts Daugavpils ev.lut. draudzes baznīcas grāmatā.<br />

282 283

Lašu draudzes mācītāja Hermaņa Konrāda Stendera<br />

ģimenē. Pirmo izglītību Gothards Frīdrihs guva tēva, Lašu<br />

draudzes mācītāja vadībā, pēc tam Subates Bauera vācu<br />

skolā, kur viņš sevišķi nodarbojās ar latīņu valodu. 1736.<br />

- 1739. gadā Stenders studēja teoloģiju, vecās valodas un<br />

retoriku Jēnas un Halles universitātē Vācijā. Atgriezies<br />

Latvijā, Stenders strādāja par mājskolotāju Lielbērstelē un<br />

nodevās matemātikas studijām. 1742. gadā viņu iecēla par<br />

Jelgavas pilsētas skolas priekšnieka palīgu.<br />

1744.-1752. gadā viņš pildīja mācītāja pienākumus Lindes<br />

— Birzgales draudzē un sāka interesēties par latviešu<br />

valodu. 1752. gadā nodega viņa dzīvojamā ēka un sērgā viņš<br />

pazaudēja māju kustoņus. 1753.-1759. gadā viņš strādāja<br />

Žeimes luterāņu draudzē pie Lietuvas un Kurzemes<br />

hercogistes robežas. Šeit viņš smagi saslima un nolēma<br />

draudzes mācītāja amatu atstāt. 1759. gadā Stenders kopā<br />

ar ģimeni otrreiz devās uz Vāciju. Līdz 1763. gadam viņš<br />

strādāja par skolotāju Helmštetē un par reālskolas rektoru<br />

Kēnigsluterā, kur konflikta dēļ ar iestādes valdību viņš<br />

atstāja šo vietu un aizgāja uz Kopenhāgenu par ģeogrāfijas<br />

profesoru. Še viņš pagatavoja Dānijas ķēniņam globusu<br />

23 pēdas caurmērā. Vēl mūsdienās Kopenhāgenā glabājas<br />

divi Stendera gatavotie globusi. Šajā laikā G.F.Stendera<br />

uzskatus spēcīgi ietekmējusi brīvmūniecības filozofija.<br />

Brīvmūrnieku aprindās viņu ievadījis barons Johans<br />

Albrehts fon Korfs. Getingenes karaliskā vācu biedrība<br />

viņu uzņēma par īsteno locekli.<br />

1765. gadā Stenders atgriezās Kurzemē. 1765. un 1766.<br />

gadā Jelgavā un Rīgā publicēja Stendera izgudrotās<br />

veļasmašīnas apraksts. Līdz mūža beigām viņš strādāja<br />

par mācītāju Sunākstes un Sērpils draudzēs, nodarbojās ar<br />

zinātnēm, sarakstījās ar Pēterburgas Zinātņu akadēmiju.<br />

Šajā <strong>30</strong> gadu posmā (1766.-1796.) tapa vairums Stendera<br />

grāmatu. Cieši sadarbojies ar Jelgavas un Aizputes grāmatu<br />

spiestuvju īpašnieku un izdevēju Jakobu F. Hincu (*1743.<br />

†1787.), kas agrāk bija strādājis par Rīgas Domskolas<br />

skolotāju, pēc 1780. gada par advokātu un notāru. Arī<br />

viņš bijis brīvmūrnieku ložas loceklis, apgaismības<br />

ideju kaislīgs piekritējs, cita starpā ārzemēs iespiedis un<br />

Kurzemē nelegāli izplatījis latviešu dziesmu grāmatas.<br />

Attēls 389.<br />

Gothards Frīdrihs Stenders<br />

1789. gadā Jelgavā iespieda Stendera “Latviešu valodas<br />

vārdnīcu” (Lettisches Lexikon) divās daļās ar apmēram<br />

7000 vārdu tulkojumu no latviešu uz vācu valodu un<br />

apmēram 14 000 vārdu tulkojumu no vācu uz latviešu<br />

valodu.<br />

Miris 1796. gada 17. maijā. Uz viņa kapa akmens Sunākstes<br />

kapsētā lasāms uzraksts: “Sche aprakts G. F. Stenders<br />

Latwis, dzim. 1714, mir. 1796, ar sawu gaspazchu.”<br />

ATSAUCES:<br />

1. Friedwald Moeller, Walter Moeller, “Beitrag zur Geneologie des Geschlechts Moeller aus Konigsberg/Pr”, “Altprusische<br />

Geschlechterkunde Familienarhiv” Nr. 21, S.182, 1967<br />

2. “Rigasche Zeitung” Nr. 54., 1851. mada 7. marts<br />

3. Skat. https://lv.wikipedia.org/wiki/Gothards_Frīdrihs_Stenders 3<br />

284 285

VILHELMĪNE ELIZABETE MELLERE (ŠĒNA)<br />

(ŠĒNU DZIMTAS “VECĀKAIS” ATZARS)<br />

Karla Gustava Mellera otrā meita, X paaudzes pārstāve<br />

Vilhelmīne Elizabete Mellere (Šēna) (Wilhelmine<br />

Elisabeth Moeller (Schoen), *13.8.1823. Alt Platon<br />

†15.12.1899. Liepāja) 1840. gada 1. februārī Kazdangā<br />

salaulājās ar Sakas muižas (Sackhausen) baznīcas mācītāju<br />

Karlu Heinrihu Šēnu (Karl Heinrich Schoen, *1.11.1805.<br />

Durbe †23.4.1867. Liepāja), liekot pamatu Melleru<br />

dzimtas radniecībai ar Šēnu dzimtu. Pirmā Melleru –<br />

Šēnu - Kantu dzimtu saradošanās, faktiski ir notikusi vēl<br />

pirms 1840. gadā notikušajām Vilhelmīnes Elizabetes<br />

Melleres un Karla Heinriha Šēna kāzām – jau 1815.<br />

gada 1. decembrī, kad Šēnu ģimene Tadaiķos kļuva par<br />

krustvecākiem Annas Šarlotes Melleres un Karla Ernsta<br />

Breslera meitai Julianai Vilhelmīnei (dzimšanas ierakstā<br />

kā krustvecāki ir norādīti “muižas grāmatveža sieva Šēnas<br />

[Šoena, domāta Vilhelmīne Kristīne Šēna, dzim. Šnē]<br />

kundze (frauentin Schoen), Šēnas jaunkundze [iespējams,<br />

Konstance Šēna], muižas grāmatvedis Šēns [Šoens, domāts<br />

Frīdrihs Vilhelms Šēns] (Gut Disp. Schoen), kā arī muižas<br />

rakstvedis Karls Mellers”, kurš bija bērna mātes jaunākais<br />

brālis Karls Gustavs Mellers”).<br />

Jāatzīmē, ka Šēnu dzimtas atzars ir viens no Latvijā līdz<br />

šim vismazāk pētītajiem, un vienlaikus – vēsturiski<br />

visinteresantākajiem, jo tieši tas kalpo kā savienojošais<br />

elements Melleru dzimtas radniecībai ar Vecā Stendera,<br />

Imanuēla Kanta un Mihaila Ļermontova dzimtām.<br />

Ir zināms, ka mūsdienās Vācijā dzīvojošo Šēnu dzimta<br />

joprojām lieto dzimtas ģērboni, kurā ir atveidotas trīs<br />

rozes un lilija.<br />

Vissenākā liecība par Šēnu dzimtu šobrīd ir atrodama<br />

Šleizas baznīcā (Bergkirche), kur atrodas Šēnu dzimtas<br />

kapliča. Senākais gadskaitlis, kas uz tās ir norādīts, ir 1578.<br />

gads. Uz kapličas ir attēlots tēvs ar bērniem.<br />

Tiek uzskatīts, ka tieši šī ir tā Šēnu dzimta, kuras pārstāvis<br />

vēlāk ieceļoja Kurzemē, kur Šēnu dzimtas vēstures<br />

pirmssākumi ir datējami ar 18. gadsimta pirmo pusi,<br />

kad dokumentos tiek minets kāds Langezalcā Tūringā<br />

(Langesalz/Thur.) dzimis VII paaudzes pārstāvis Johans<br />

Kristofers Šēns (Johann Christopher Schoen), kurš<br />

Eizenahā (Eisenach/Saxon) bija mednieks un mežzinis,<br />

bet vēlāk ieceļoja Kurzemē un laikā no 1752. līdz 1768.<br />

gadam strādāja Dobelē, kur strādāja par mežzini (citos<br />

avotos darba vieta norādīta Bērzsīpele (Behrs-Ziepelhof).<br />

1768. gada oktobrī viņa priekšnieks – Dobeles<br />

virsmežzinis Nikolajs Hunings (Nik.Huning) rakstīja<br />

sūdzību par savu darbinieku, norādot, ka viņš ir kļuvis<br />

vecs, nespēcīgs un izklaidīgs. Viņa (un sievas) vārdi vai<br />

iniciāļi dažādos atveidojumos vairākkārt parādās Dobeles<br />

baznīcas grāmatā krustvecāku statusā – šādi ieraksti ir<br />

atrodami 1754., 1756., 1757., 1758., 1763. un 1765. gados.<br />

Viņa nāves vieta ir norādīta “Hof zum Berge”, kas varētu<br />

būt domāta Kalnmuiža. Līdz mūsdienām nav saglabājies<br />

viņa sievas vārds, taču ir zināms, ka viņam bija vismaz<br />

viens dēls (VIII paaudze):<br />

• Karls Heinrihs Šēns (Karl Heinrich Schoen,<br />

*2.4.1752. †1.5.1812. Tadaiķi)<br />

VIII paaudzes pārstāvis Karls Heinrihs Šēns (Karl<br />

Heinrich Schoen, *2.4.1752. †1.5.1812. Tadaiķi) bija tiesu<br />

izpildītājs Pastendē, kopš 1784. gada – tiesas rakstvedis<br />

un pasta stacijas saimnieks Tadaiķos, kā arī tirgotājs<br />

Sabilē un tiesu izpildītājs Ilmājā. 1804. gada dokumentos<br />

viņš ir norādīts kā “Hochfurstlicher Amtsschreiber aus<br />

Tadaiken” – karaliskais tiesas rakstvedis no Tadaiķiem.<br />

Faktiski, Karls Heinrihs Šēns bija Martina Benjamina<br />

Mellera tuvākais darba kolēģis pasta jomā, jo Tadaiķu<br />

pasta stacija bija tuvākā pasta stacija Kēnigsbergas ceļā<br />

Attēls 391.<br />

Sakas muižas baznīcas mācītājs Karls Heinrihs Šēns ap 1865. gadu, Bergkirche<br />

baznīcā Šleizā (Schleitz) esošā Šēnu dzimtas kapene un dzimtas ģerbonis.<br />

M.B.Mellera apsaimniekotajai Drogu pasta stacijai. Kā<br />

nāves iemesls Durbes baznīcas grāmatā ir norādīta tūska.<br />

Ir zināms, ka Karls Heinrihs Šēns salaulājās ar Stendes<br />

dārznieka Johana Heinriha Šulca (Johann Heinrich<br />

Schulz) meitu Henrieti Eleonoru Amēliju Ulriki Šulcu<br />

(Henriette Eleonore Amelie Ulrike Schulz, *? †29.9.1792.<br />

Ilmāja) un šajā laulībā piedzima (IX paaudze):<br />

• Karls Kristofs Šēns (Karl Christoph Schoen,<br />

*22.12.1775. Pastende †16.7.1855. Durbē.).<br />

• Konstance Šēna (Hartmane) (Constantia Schoen<br />

(Hartmann), *†) bija precējusies, bet vēlāk šķīrusies<br />

ar kādu Hartmani (Hartmann), pēdējās ziņas par<br />

viņas dzīvi atrodamas pirms 1812. gada. Tāpat ir<br />

zināms, ka izdabājot vecāku gribai, viņa apprecējās<br />

vēl būdama pusaudze.<br />

• Luīze Šēna (Massaļitinova) (Louise Schoen (von<br />

Massalitinow), *? †5.1.1806. Žukovkā).<br />

• Frīdrihs Vilhelms Šēns (Friedrich Wilhelm<br />

Schoen, *13.2.1785. Tadaiķi †22.8.1854. Jelgava),<br />

Šēnu Kurzemes dzimtas “jaunākā” atzara aizsācējs,<br />

skat. gleznotājam Johanam Lēberehtam Eginkam<br />

veltīto nodaļu.<br />

• Georgs Otto Šēns (Georg Otto Schoen, *4.2.1787.<br />

Durbe †1787.), miris kā zīdainis<br />

IX paaudzes pārstāve Luīze Šēna (Massaļitinova) (Louise<br />

Schoen (von Massalitinow), *? †5.1.1806. Žukovkā), 1804.<br />

gada 28. janvārī precējusies ar kapteini Vasīliju fon<br />

Massaļitinovu (Wassili von Massalitinow) no Žukovkas<br />

(Suchtowka bei Putiol). Šajā laulībā piedzima divi bērni (X<br />

paaudze):<br />

• Karls Massaļitinovs (Karl Massalitinow,<br />

20.12.1804. †1861.)<br />

• meita (Tochter *9.10.1805. Žukovka †9.11.1805.).<br />

Savukārt X paaudzes pārstāve Karls Massaļitinovs (Karl<br />

Massalitinow, 20.12.1804. †1861.) bija Princenhofas<br />

(Prinzenhof) muižas rakstvedis un grāmatvedis, bet<br />

vēlāk – tiesas sekretārs (Sekretair des Schleck’schen<br />

Gemeindegerichts). Viņš apprecējās ar Aneti Agnesi Hilu<br />

(Anette Agnese Hill) un abu laulībā piedzima (XI paaudze)<br />

divi dēli un divas meitas, kuru vārdi nav zināmi.<br />

No šī brīža ir jārunā par diviem mūsdienās zināmiem<br />

Šēnu dzimtas atzariem Kurzemē – t.s. “vecāko” atzaru,<br />

kura aizsācējs ir Karls Kristofs Šēns un t.s. “jaunāko”<br />

atzaru, kura aizsācējs ir Frīdrihs Vilhelms Šēns.<br />

Dzimtas “vecākā” atzaru aizsācējs ir Karls Kristofs Šēns<br />

(Karl Christoph Schoen, *22.12.1775. Pastende †16.7.1855.<br />

Durbē), par kuru ir zināms, ka viņš deviņus gadus tika<br />

skolots barona fon Zasa (von Sass) mājā Durbē, bet laikā<br />

no 1794. līdz 1797. gadam Jēnā studēja teoloģiju un<br />

strādāja par mājskolotāju pie barona fon Ronnes (von<br />

Ronne). Vēlāk viņš bija mācītāja palīgs un mājskolotājs<br />

pie Baldones mācītāja Kolera (Kohler). Karls Kristofs Šēns<br />

1802. gadā kļuva par Durbes mācītāju, bet laikā no 1832.<br />

līdz 1850. gadam bija Grobiņas pastorāta prāvests. 1842.<br />

gadā viņš kļuva par konsistorijas padomes locekli un gadu<br />

pirms savas nāves nosvinēja 50 darba gadu jubileju. Tāpat<br />

ir zināms, ka 1810. gadā viņš bija ieguvis Dr.Phil. grādu<br />

un bija izveidojis lielāko privāto bibliotēku Kurzemē, kas<br />

vēlāk tika pārdota un no Liepājas nokļuva ASV. Šēns bija<br />

aktīvs Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības biedrs,<br />

kā arī aktīvi piedalījās t.s. “Ersh-Grubner” enciklopēdijas<br />

“Allgemeine Encyclopädie der Wissenschaften und Künste,<br />

in alphabetischer Folge” veidošanā, kas tika izdota laikā<br />

no 1818. līdz 1889. gadam un tās izdošanas iniciātori bija<br />

Johans Zamuels Eršs (Johann Samuel Ersch, *1766. †1828.)<br />

un Johans Gotfīds Grūbers (Johann Gottfried Gruber,<br />

*1774. †1851.). 331<br />

Ir zināms, ka savā namā viņš privāti apmācīja un skoloja<br />

Aleksandru Paulu Karlu Johanu Vahtsmutu (Alexander<br />

Paul Carl Johann Wachtsmuth, *29.8.1805. Vecsaule<br />

†16.3.1880. Jelgava), kurš vēlāk bija viens no vingrošanas<br />

un sporta attīstības veicinātājiem Baltijā.<br />

1779. gada 10. augustā Karls Kristofs Šēns Baldonē<br />

salaulājās ar Minnu Šarloti Kantu (Minna Charlotte<br />

Kant, *24.8.1779. Jelgava † 19.11.1835. Durbe, skat. Kantu<br />

ģimenei veltīto nodaļu) un šajā laulībā piedzima seši bērni<br />

(X paaudze):<br />

• Minna Šēna (Minna Schoen, *25.5.1804. Durbe<br />

†18.12.1804. Durbe), mirusi kā zīdainis.<br />

• Karls Heinrihs Šēns (Carl Heinrich Schoen,<br />

*1.11.1805. Durbe †23.4.1867. Liepāja), 1840. gada<br />

1. februārī Kazdangā salaulājās ar Vilhelmīni<br />

Elizabeti Melleri, tādejādi caur Šēnu dzimtu<br />

savienojot Melleru un Kantu dzimtas.<br />

• Auguste Henriete Šēna (Blāze) (Auguste<br />

Henriette Schoen (Blasse), *7.6.1808. Durbe<br />

†3.5.1850. Ugāle).<br />

• Sofija Frederike Eleonora Šēna (Sophie Frederike<br />

Eleonore Schoen, *18.6.1811. †8.12.1865. Liepāja),<br />

neprecējusies.<br />

• Johanna Luīze Marija Šēna (Hāenzele) (Johanna<br />

Louise Maria Schoen (Haensell), *18.6.1813. Durbe<br />

†<strong>30</strong>.1.1866. Liepāja).<br />

• Ādolfs Kristofs Šēns (Adolf Christoph Schoen,<br />

*31.10.1815. Durbe †23.11.1873. Tallina), par kuru<br />

ir zināms, ka viņš 1840. gadā bija inženieris un<br />

leitnats [citviet norādīts - Kronštadtes cietoksnī un<br />

spriežot pēc sēru sludinājumā norādītā (bruņinieks<br />

un pulkvedis), bija sasniedzis pulkveža pakāpi,<br />

apglabāts Tallinā.] Zināms, ka viņš bija precējies<br />

ar Sofiju Vanljarljarski (Sophia Vanljarljarski),<br />

kas pēc vīra nāves dzīvoja Sanktpēterburgā. Šajā<br />

laulībā piedzima meita (XI paaudze) Katrīna Šēna<br />

(Katharina Schoen, *1840. Kronstadt, Krievija †?),<br />

kas Sanktpēterburgā bija precējusies ar gvardes<br />

leitnantu Volkenavu (Wolkenau).<br />

Aplūkojot Šēnu-Melleru dzimtas līniju, ir jāpievēršas<br />

X paaudzes pārstāvim Karlam Heinriham Šēnam<br />

(Carl Heinrich Schoen, *1.11.1805. Durbe †23.4.1867.<br />

Liepāja), kurš mantoja sava tēva īpašumu un laikā no<br />

Attēls 392.<br />

Sofijas Frederikes Eleonoras Šēnas kristību ieraksts Durbes Ziemeļu draudzes baznīcas grāmatā 1811. gadā.<br />

286 287

1825. līdz 1828. gadam Tērbatā studēja teoloģiju, bija<br />

korporācijas “Curonia” biedrs. Laikā no 1829. līdz 18<strong>30</strong>.<br />

gadam pārtrauca studijas un strādāja vairākus gadus kā<br />

mājskolotājs. 1837. gadā viņš kļuva par mācītāju Sakas<br />

draudzē. Kā viņa nāves iemesls ir norādīta aknu slimība,<br />

bet pēc nāves viņa līķis no Liepājas pārvests uz Saku.<br />

1840. gada 1. februārī viņš salaulājās ar Vilhelmīni<br />

Elizabeti Melleri (Wilhelmine Elisabeth Moeller,<br />

*13.8.1823. Alt Platon †15.12.1889. Liepāja). Vācu pētījumā<br />

kā Vilhelmīnes Elizabetes dzimšanas vieta (balstoties uz<br />

miršanas reģistra ierakstu Liepājas Sv.Trīsvienības vācu<br />

draudzes grāmatā) ir norādīta arī “Szierkenhof [Szurken]<br />

bei Bauske”, taču šāds muižas vai apdzīvotas vietas<br />

nosaukums neeksistē un visticamāk, tā ir pārrakstīšanās<br />

kļūda. Karla Heinriha Šēna laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Karls Kristofs Alberts Šēns (Carl Christoph<br />

Albert Schoen, *25.6.1842. Saka †9.1846. Saka),<br />

miris kā bērns.<br />

• Olga Sofija Viktorija Šēna (Olga Sophie Victoria<br />

Schoen, *22.8.1843. Saka †21.3.1921. Liepāja),<br />

neprecējusies, citu ziņu nav.<br />

• Gustavs Ādolfs Šēns (Gustav Adolf Schoen,<br />

*29.12.1844. Saka †10.8.1850. Saka), miris kā bērns.<br />

• Oskars Frīdrihs Vilhelms Šēns (Oscar Friedrich<br />

Wilhem Schoen, *11.12.1845. Saka †14.8.1900.<br />

Liepāja).<br />

• Karls Rūdolfs Alberts Šēns (Karl Rudolf Albert<br />

von Schoen, *17.4.1847. Saka (Sakas pagasts)<br />

†18.10.1912. Liepāja).<br />

• Alfrēds Eduards Pauls Šēns (Alfred Eduard Paul<br />

Schoen, *17.8.1849. Saka (Sakas pagasts) †5.5.1939.<br />

Liepāja).<br />

• Hermīne Auguste Karolīna Šēna (Vāgnere)<br />

(Hermine Auguste Caroline Schoen (Wagner),<br />

*7.3.1852. Saka †1916.), skat. Dorotejai Šarlotei<br />

Karolīnei Mellereo veltīto nodaļu.<br />

• Adele Luīze Šēna (Adele Louise Schoen,<br />

*8.10.1854. Saka †7.9.1861. Saka), mirusi kā bērns.<br />

• Luīze Marija Adele Magdalēna Šēna (Hufa)<br />

(Louise Marie Adele Magdalene Schoen (Huff),<br />

*23.4.1863. Liepāja (Saka) †8.1.1945. Eberswalde,<br />

Branderburg).<br />

XI paaudzes pārstāvis Oskars Frīdrihs Vilhelms<br />

Šēns (Oscar Friedrich Wilhem Schoen, *11.12.1845.<br />

Saka †14.8.1900. Liepāja) bija policijas pulkvedis<br />

(Gendarmerieoberst), par ko liecina publikācija 1900.<br />

gada 16. augusta laikrakstā “Duna Zeitung” nr. 184,<br />

kurā norādīts, ka 14. augustā Liepājā ir miris atvaļinātais<br />

pulkvedis (Oberst a.D.) Oskars Frīdrihs Vilhems Šēns bija<br />

precējies ar Kauņas gubernātora (šāda norāde ir V.Haupta<br />

pētījumā) Johana Teodora Hāferberga (Johann Theodor<br />

Hafferberg, *27.10.1816. Riga †1873. Kaunas) un viņa<br />

sievas Teutovijas (Teutovius) meitu Idu Hāferbergu (Ida<br />

Hafferberg, *19.12.1857. Rilsk, Kurskas raj. †13.11.1928.<br />

Liepāja). Ģimene bija bez pašu bērniem, taču ir ziņas,<br />

ka tika adoptēta meitene Marija, kas vēlāk Tallinā<br />

salaulājās ar virsskolotāju (Oberlehrer) Kroni (Crohn).<br />

Par Oskara Frīdriha Vilhelma Šēna līgavas tēvu Johanu<br />

Teodoru Hāferbergu ir zināms, ka viņš bija Lielās ģildes<br />

vecākā tirgotāja Johana Zigizmunda Hāferberga (Johann<br />

Sigismund Hafferberg) dēls. Mācījies Rīgas guberņas<br />

ģimnāzijā, strādājis par advokātu Tulā, vēlāk Kurskā.<br />

Vēlāk strādājis ar Rīgas - Daugavpils dzelzceļa izbūvei<br />

nepieciešamo īpašumu atsavināšanas lietām. Laikā no 1855.<br />

līdz 1858. gadam bija valdības iecirkņa inspektors Kurskā<br />

(Bezirksinspektor). Laikā no 1858. līdz 1866. gadam vadīja<br />

Oranienbaumas pils pārvaldi pie Sanktpēterburgas, kā arī<br />

Attēls 399, 400.<br />

Karls Rūdolfs Alberts Šēns un viņa paraksts Indriķim<br />

Freibergam 1896. gadā dāvātajā Bībelē.<br />

bija ķeizariskās muižas “Karlovka” Poltavā pārvaldnieks.<br />

Laikā no 1868. līdz 1870. gadam bija Finanšu ministrijas<br />

īpašo uzdevumu pārstāvis, bet laikā no 1870. līdz 1873.<br />

gadam bija Kauņas kamerālvaldes prezidents (Prasident<br />

des Kameralhofs in Kowno), kas būtu tulkojams kā guberņas<br />

nodokļu inspekcijas vadītājs, nevis gubernātors. 332<br />

XI paaudzes pārstāvis Karls Rūdolfs Alberts Šēns<br />

(Karl Rudolf Albert von Schoen, *17.4.1847. Saka (Sakas<br />

pagasts) †18.10.1912. Liepāja) mācījās Liepājas ģimnāzijā<br />

(1865.-1869.), studējis teoloģiju Tērbatas Universitātē<br />

(1870.-1875.). Ir bijis mācītājs Smiltenē, kā arī Kretingā<br />

Lietuvā (1877.-1880.). Laikā no 1880. līdz 1882. gadam<br />

kalpoja Žeimes (Szaimen) draudzē Lietuvā. Pēc mācītāja<br />

E.Rotermunda nāves no 1882. līdz 1909. gadam bijis<br />

Liepājas Sv.Annas baznīcas latviešu draudzes mācītājs,<br />

bet laikā no 1901. līdz 1906. gadam arī Vecliepājas<br />

latviešu draudzes mācītājs, no kā tika atbrīvots pēc paša<br />

lūguma. Par godprātīgu un uzticamu kalpošanu 1897.<br />

gadā saņēmis mācītāja Zelta krustu. Atbalstījis tajā laikā<br />

Liepājā valdošo vācu konservatīvismu. Baidīdamies<br />

no jaunlatviešu kustības Liepājā, atteicis komponistam<br />

Alfrēdam Kalniņam ērģelnieka vietu Annas baznīcā.<br />

Mācītājs Šēns ir apbedīts Līvas kapos. Savukārt, attiecībā<br />

uz mācītāja ģimeni, ir zināms ka 1880. gada 2. martā<br />

Lietuvā, Krettingā Karls Rūdolfs Alberts Šēns salaulājās<br />

ar robežapsardzes majora Paula Roberta Gregora Ernsta<br />

fon Pantcera (Paul Robert Gregor Ernst von Pantzer,<br />

*19.3.1816. Valmiera †12.1.1881. Sesava) un viņa sievas<br />

Otīlijas Šarlotes Jūlijas Rozenbergeras (Ottilie Charlotte<br />

Juliane Rosenberger) meitu Emmu Šarloti Vilhelmīni<br />

fon Pantceri (Emma Charlotta Wilhelmine von Pantzer,<br />

*5.4.1859. Skrudzini †26.7.19<strong>30</strong>. Liepāja) [viņas priekšteči<br />

ir aprakstīti fon Pantceru dzimtai veltītajā nodaļā]. Ir<br />

zināms, ka pēc Karla Rūdolfa Alberta Šēna nāves viņa<br />

atraitne dzīvoja Korsakēviča ielā 1 pie sava vecākā dēla<br />

Alfona Kārļa Paula Šēna. Emma Šarlote Vilhelmīne fon<br />

Pantcere (Šēna) bija mājsaimniece un kā viņas nāves<br />

iemesls ir minēts kuņģa vēzis. Šajā laulībā piedzima (XII<br />

paaudze):<br />

• Alfons Kārlis Pauls Šēns (Alphons Karl Paul<br />

von Schoen, *2.1.1881. Szaimen (Žeime Lietuvā),<br />

†18.6.1941. Liepāja), nogalināts no padomju varas<br />

īsi pirms kara sākuma.<br />

• Pauls Oskars Šēns (Paul Oscar von Schoen,<br />

*21.4.1882. Szaimen (Žeime Lietuvā) †11.10.1955.<br />

Parīze, Ile-de-France).<br />

• Edgars Alfrēds Valters Šēns (Edgar Alfred<br />

Walter von Schoen, *15.12.1884. Liepāja †13.1.1976.<br />

Ratzeburg, Schleswig-Holstein).<br />

• Ādolfs Viktors Šēns (Adolph Victor von Schoen,<br />

*25.4.1887. Liepāja, †4.9.1938. Glindow, Potsdam).<br />

• Valters Rūdolfs Alberts Šēns (Walter Rudolf<br />

Albert von Schoen, *13.10.1889. Liepāja †16.3.1954.<br />

Heilsberg, Bad Viebeln, Hessen).<br />

• Margarita Vilhelmīne Otīlija Marija Šēna<br />

(Kiršnere) (Margarethe Wilhelmine Ottilie Marie<br />

von Schoen (Kirschner), *10.11.1893. Liepāja<br />

†21.4.1972. Ratzeburg, Schleswig-Holstein).<br />

• Ģertrūde Antonija Šēna (Gertrud Antonie von<br />

Schoen, *4.4.1897. Liepāja †10.4.1897. Liepāja),<br />

mirusi kā zīdainis.<br />

XII paaudzes pārstāvis Alfons Kārlis Pauls Šēns (Alphons<br />

Karl Paul von Schoen, *2.1.1881. Szaimen (Žeime Lietuvā)<br />

†18.6.1941. Liepāja), nogalināts no padomju varas īsi pirms<br />

kara sākuma. Studējis tehnikumā Mitveidā (Mittweida),<br />

bet vēlāk apguva mūziku Berlīnē. Strādāja par pianistu<br />

un mūzikas skolotāju Liepājā un Rīga, bija neprecējies. Kā<br />

savā vēstulē norāda Edgars fon Šēns, Alfons bija ģeneologs,<br />

viens no ģimenes vēstures apkopotājiem un glabātājiem -<br />

viņa privātkolekcijā tika glabātas vairākas vec-vecmāmiņas<br />

Vilhelmīnes Minnas Kantas personīgās dienasgrāmatas,<br />

trauki (servīze) un mēbeles, kā arī Imanuēla Kanta glezna.<br />

Par šo vēstures liecību tagadējo atrašanās vietu šobrīd nav<br />

nekādas informācijas. Ir ziņas, ka viņš dzīvoja 1918. gadā<br />

celtā privātmājā (trīs istabas un virtuve), kas atradās uz<br />

1500 m2 liela zemes gabala Liepājā, Sporta ielā 1 (ēka, lai<br />

arī pārbūvēta, ir saglabājusies līdz mūsdienām, kādreizējā<br />

adrese ir bijusi Korsakeviča iela 1). Par Alfonu Šēnu<br />

ir atrodamas vairākas norādes Zanes Gailītes grāmatā<br />

“Laika sijātās skaņas. Liepāja”, kur aprakstot mūzikas dzīvi<br />

Liepājā I Pasaules kara laikā ir norādīts, ka “ap 1916. gadu<br />

Liepājā un tās apkaimē uzturas daudz kara kapelu, pilsētā<br />

jau darbojas Gabriela Vikera kursi un Dāvida Jakobsona<br />

skola, kareivju stīgu un pūšaminstrumentu orķestri<br />

nomaina cits citu Kūrmājas zālē neatkarīgi no sezonas –<br />

ziemā un vasarā. Nākas vien secināt, ka “mūzika Kūrmājā”<br />

jau ir jēdziens, kas pievilcīgi vai pat suģestējoši iedarbojas<br />

uz Liepājas publiku. Kūrmājā koncertus rīko arī Vikera<br />

skolas audzēkņi un – vai nav paradokss? – laikā, kad pilsētā<br />

ieviestas piena un maizes kartītes, darbojas kara virtuve un<br />

ik pa laikam izplatīti uzsaukumi par aizņēmumiem kara<br />

vajadzībām, Gabriela Vikera skola vāc līdzekļus mūzikas<br />

instrumentu iegādei, tātad rūpējas par savas mācību<br />

iestādes audzēkņu kvalitatīvu apmācību. Starp citu, biļetes<br />

uz šīs skolas koncertiem parasti izpirktas jau iepriekš. Bez<br />

paša Gabriela Vikera kursu skolotājs ir arī vietējais Alfons<br />

fon Šēns – mūziķis, kurš vairākus gadus aktīvi piedalās<br />

Attēls 401.<br />

Lašu muiža Aizputes novadā, kurā līdz 1939. gadam<br />

dzīvoja Šēnu ģimene.<br />

288 289<br />

Liepājas mūzikas dzīves veidošanā un reizumis piedāvā<br />

klausītājiem arī paša sacerētus skaņdarbus.” 344 Turpat<br />

atrodama norāde, ka Šēns ir bijis aktīvs Liepājas operas<br />

iestudējumu recenzents vietējā presē: “Galvenie rakstītāji<br />

un laikraksti ir “Kurzemes vārds” (Jānis Turss, Haralds<br />

Eldgasts, Marija Kalniņa, arī mācītājs Dr.V.Sanders),<br />

“Strādnieku Avīze” (Gabriels Vikers, Alfons fon Šēns, arī<br />

citi), “Libausche Zeitung” (Dāvids Jakobsons, Konstantīns<br />

Veinbergs, Ģertrūde Kanus, Viktors Ginters, u.c.)” 345<br />

Pēc Edgara fon Šēna sniegtās informācijas (balstoties<br />

uz Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcas ķestera sniegtajām<br />

ziņām), Alfons Kārlis Pauls fon Šēns tika nogalināts 1941.<br />

gada 16. jūnijā Šķēdē pie Liepājas. Pirms nāves viņš esot<br />

kalpojis kā draudzes priekšnieks Sv.Trīsvienības baznīcā,<br />

taču pašas baznīcas arhīvā šīs ziņas pagaidām nav guvušas<br />

dokumentālu apstiprinājumu.<br />

XII paaudzes pārstāvis Pauls Oskars Šēns (Paul Oscar von<br />

Schoen, *21.4.1882. Szaimen (Žeime Lietuvā) †11.10.1955.<br />

Parīze, Ile-de-France) studēja Freiburgā kalnrūpniecības<br />

zinātni, ieguva Dipl.Ing. grādu, interesējās par dabas<br />

pētniecību un strādāja Sumatrā, Hartpongā (tag.<br />

Vjetnama, tolaik – Indoķīna), Parīzē un Kolumbijā. 1913.<br />

gada 13. janvārī Hartpongā viņš apprecējās ar Indoķīnas<br />

ģenerālgubernātora [šo amatu norādīja Edgars fon Šēns,<br />

taču tas nav apstiprināts ar citiem avotiem] Žana Simona<br />

Regerta (Jean Simeon Regert, *17.4.1857. Blazier, dep.<br />

Gers., France †11.9.1929. Nice, Alpes-Maritimes, Provence<br />

Alpes-Cote d ‘Azur, France) un viņa sievas Felicijas<br />

Žozefīnes Hornogas (Felicia Josephine Hornog, dzimusi<br />

apt. *1859. Beaucaire dep.Gers. France) meitu Gilberti<br />

Simonu Regerti (Gilbert Simeone Regert, *13.6.1890.<br />

†pēc 1975.). 1945. gadā viņš ar ģimeni atgriezās Eiropā un<br />

apmetās Parīzē. Viņa atraitne esot bijusi dzīva vēl 1975.<br />

gadā un dzīvojusi Parīzē. Šajā ģimenē piedzima meita<br />

(XIII paaudze):<br />

• Helēna fon Šēna (Kerto) (Heliane von Schoen<br />

(Certeux), *5.9.1915. †).<br />

XIII paaudzes pārstāve Helēna fon Šēna (Kerto) (Heliane<br />

von Schoen (Certeux), *5.9.1915. †) bija precējusies ar<br />

Alanu Kerto (Alain Certeux, *†) dzīvoja Parīzē un šajā<br />

ģimenē auga viena meita (XIV paaudze):<br />

• Žosē Kerto (Burgade) (Jose Certeux (Bourgade),<br />

*1941.).<br />

XIV paaudzes pārstāve Žosē Kerto (Burgade) (Jose<br />

Certeux (Bourgade), *1941.) 1967. gada 27. oktobrī<br />

Parīzē salaulājās ar Gaju Franci Burgadu (Guy Francoise<br />

Bourgade), kura tēvs bija Eižens Burgads (Eugene<br />

Bourgade). Šajā ģimenē piedzima divi dēli (XV paaudze):<br />

• Marks Burgads (Marc Bourgade, *29.5.1970.<br />

Paris).<br />

• Havjērs Burgads (Xavier Bourgade, *9.4.1972.<br />

Paris).<br />

XII paaudzes pārstāvis Edgars Alfrēds Valters Šēns<br />

(Edgar Alfred Walter von Schoen, *15.12.1884. Liepāja<br />

†13.1.1976. Ratzeburg, Schleswig-Holstein). Laikā no<br />

1906. līdz 1912. gadam Rīgas Politehnikumā studēja<br />

inženierzinātni, ieguva Dipl.Ing. grādu. I Pasaules kara<br />

laikā bija cariskās Krievijas armijas kavalērijas virsnieks<br />

un štāba ritmeisters, bet vēlāk pievienojās ģenerāļa<br />

Vrangeļa (Wrangel) komandētajai baltgvardu armijai un<br />

vadīj atās izdevniecību Odesā. 1920. gadā bija spiests bēgt<br />

un nokļuva Bulgārijā, dzīvoja un strādāja kalnrūpniecībā

Attēli 403, 404.<br />

Elgina Melānija Šēna (Berga) 2017. gada jūlijā un viņas<br />

vīrs Boriss Roberts Ernsts Bergs II Pasaules kara laikā.<br />

Bulgārijā (Sofijā, Varnā un Philippopel), kā arī izveidoja<br />

alkoholisko dzērienu fabriku Natoševā (Natoshew).<br />

II Pasaules kara beigās līdz ar vācu armiju caur Austriju<br />

nokļuva Vācijā, kur pēc kara dzīvoja Hamburgā. Ir zināms,<br />

ka viņš 1913. gada 13. [26.] janvārī Liepājā salaulājās ar<br />

savu otrās pakāpes māsīcu - Lodes muižas īpašnieka<br />

Alfrēda fon Pantcera (Alfred von Pantzer, *5.4.1857. Sesava<br />

†2.6.1919. Pļaviņas) un viņa sievas Katrīnas Elīzas Anders<br />

(Katharine Elise Anders, *19.8.1857. †16.11.1896.) meitu<br />

Ēriku Olgu Elizabeti fon Pantceri (fon Frīdriha/fon<br />

Šēna) (Erika Olga Elisabeth von Pantzer (von Friedrichs/<br />

von Schoen), *20.6.1882. Lode (Lodes pagasts) †22.1.1954.<br />

Varna, Bulgaria). Jāpiezīmē, ka Ērikai Olgai Elizabetei<br />

fon Pantcerei šīs jau bija otrās laulības – pirms tam<br />

1901. [jeb 1903.] gadā Lodē viņa bija laulājusies ar Rīgas<br />

Politehnikuma profesoru Viktoru fon Frīdrihu (Viktor<br />

von Friedrichs, *29.12.1876. Rīga †1912. Vorarlberg), taču<br />

laulība tika šķirta Austrijā, Forarlbergā (Vorarlberg) 1910.<br />

vai 1911. gadā, bērnu nebija. Nav izslēgts, ka laulības<br />

šķiršanas fakts ir norādīts kļūdaini, sajaucot to ar vīra<br />

nāves faktu. Nevienā no abām laulībām pēcnācēju nebija.<br />

XII paaudzes pārstāvis Ādolfs Viktors Šēns (Adolph<br />

Victor von Schoen, *25.4.1887. Liepāja †4.9.1938.<br />

Glindow, Potsdam) dzīvoja un saimniekoja Lašu muižā<br />

pie Aizputes, kas tika iznīcināta II Pasaules kara laikā.<br />

Attēls 402.<br />

(no kreisās) Fritz Wieckberg, Toni Stender, Elise<br />

Wieckberg (geb. Rosenberg), Anna Rosenberg, Marga,<br />

Ingeborg Wieckberg (priekšplānā), Elsbet von Kupffer<br />

(geb. Wieckberg) [Ādolfa Viktora fon Šēna sievas<br />

Margarētes Paulīnes Johannas Kupferes tēva otrā sieva],<br />

Alma Wieckberg (geb. Heil).<br />

Attēli 407. un 408.<br />

Arigarda Margarēte Šēna un Hanss Joahims Fromanis.<br />

Viņš studēja zemkopību Kēnigsbergā, bet vēlāk vadīja<br />

atpūtas namu (Erholungsmeims) no Spānijas pilsoņu kara<br />

atbraukušajiem vācu karavīriem Glindovā (Glindow),<br />

kur arī mira no plaušu vēža. Jāpiezīmē, ka Ādolfs Viktors<br />

Šēns tika izsaukts uz GESTAPO un pratināts, jo reiz tika<br />

konstatēts, ka starp atpūtniekiem ir bijuši vairāki žīdi.<br />

Dažus mēnešus pēc savas nāves – 1939. gada 26. martā<br />

viņš tika apglabāts Rīgā, Lielajos kapos (Doma baznīcas<br />

sektorā, Lītu (Luth) dzimtas kapā). Ir zināms, ka viņš bija<br />

precējies divas reizes – pirmo reizi 1914. gada 2. oktobrī<br />

Rīgā ar jurista Maksimiljāna Hermaņa Augusta Kupfera<br />

(Maximilian Hermann August Kupfer, *25.6.1857. Jelgava<br />

†18.9.1940. Wonfrowitz) un viņa sievas Helēnas Meijeres<br />

(Helene Meyer, †1893.) meitu Margaritu Paulīni Johannu<br />

Kupferi (Margarethe Paulina Johanna Kupffer, *22.4.1891.<br />

Aizpute †6.1.1965. Hannover, Lower Saxony). Šī laulība<br />

tika šķirta un Margarēta Paulīne Johanna Kupfere<br />

salaulājās ar Vladimiru Kristumani (Wladimir Kristuman,<br />

*31.12.1897. Saaremaa, Estonia †1983. Saaremaa Vald,<br />

Estonia).<br />

Viens no slavenākajiem Kupferu dzimtas pārstāvjiem bija<br />

Margaritas Paulīnes Jojannas Kupferes vectēvs - Karls<br />

Viktors Kupfers (Karl Victor Kupffer, *25.2.1819. Irbene<br />

†29.4.1896. Tartu), kurš bija dzimis Irbenes draudzes<br />

mācītāja Ernsta Frīdriha Kupfera (Ernst Friedrich Kupffer,<br />

*18.10.1779. †27.7.1858. Alūksne) un Karolīnes Henrietes<br />

Macevskas Sabile (Caroline Henriette Maczewsky,<br />

*1790. Ārlava †5.1.1864. Irbene) ģimenē. Viņš studēja<br />

matemātiku un jurisprudenci Tērbatas universitātē (laikā<br />

no 1840. līdz 1844. gadam), kam sekoja ekspeditora<br />

darbs Jelgavā, pilsētas maģistrātā (1845.-1849.). 1849.<br />

gadā viņš kļuva par policijas pārvaldes darbinieku, 1849.<br />

gadā - sekretāru, bet 1851. gadā - virssekretāru Kurzemes<br />

Apgabaltiesā.Laikā no 1851. līdz 1862. gadam bija<br />

Pirmais valsts sekretārs, bet 1862.-1865. - Apgabaltiesas<br />

advokāts. 1864.-1865. gados pārstāvēja Jelgavu Baltijas<br />

Juristu komisijā Tērbatā. 1865.-1886. gados bija Tērbatas<br />

prokurors (Justicburgermaister).<br />

XII paaudzes pārstāvja Ādolfa Viktora Šēna laulībā ar<br />

Margaritu Paulīni Johannu Kupferi piedzima meitas<br />

(XIII paaudze):<br />

Attēls 404.<br />

Šī pētījuma autors Juris Millers (no kreisās) un<br />

Edgars Rūdolfs Valters Gerhards Šēns 2017. gadā un<br />

Edeltraute fon Šēna.<br />

• Juta Benigna Šēna (Jutta Benigna von Schoen,<br />

*12.6.1925. Liepāja †21.3.1927. Liepāja (Laši)),<br />

mirusi no meningīta kā bērns un apglabāta Aizputē.<br />

Savukārt Ādolfa Viktora Šēna otrās laulības tika noslēgtas<br />

1935. gada 27. oktobrī Sofijā ar Rūdolfa Vilhelma fon<br />

Pancera (Rudolf Wilhelm von Pantzer, *11.8.1867. Cēsis<br />

†10.2.1919. Rīgā, Biķernieku mežā) un viņa sievas<br />

Jūlijas Lītas (Julie Lüth, *4.5.1876. Rīga †5.10.1954.<br />

Hammergmund) meitu Hildi Idu fon Pantceri (Hilde<br />

Ida von Pantzer, *26.4.1910. Meselau †16.5.1966. Weiden,<br />

Upper Palatinate, Bavaria) [viņas priekšgājēji aprakstīti<br />

fon Pantceru dzimtai veltītajā nodaļā]. Ir zināms, ka<br />

Hilda Ida fon Pantcere tika apglabāta līdzās savai mātei<br />

Veidenā. Dzīves laikā viņa darbojās tirdzniecībā, laikā no<br />

1941. līdz 1945. gadam bija sava brāļa Rūdolfa uzņēmuma<br />

prokūriste, bet pēc II Pasaules kara bija angļu valodas<br />

privātskolotāja un strādāja par Veidenas (Weiden/Opf.)<br />

tautskolas saimniecības daļas vadītāju. Šajā laulībā<br />

piedzima dēls (XIII paaudze):<br />

• Edgars Rūdolfs Valters Gerhards Šēns (Edgar<br />

Rudolf Walter Gerhard von Schoen, *3.2.1937.<br />

Potsdam (Glindow) †22.5.<strong>2019</strong>. Bad Kissingen).<br />

Par XIII paaudzes pārstāvi Elginu Melāniju Šēnu<br />

(Bergu) (Elgin Melanie von Schoen (Berg), *1.9.1919.<br />

Liepāja †2.7.<strong>2019</strong>. Hannover)) ir zināms, ka 1942. gada<br />

24. decembrī Pozenā (Poznaņā) viņa salaulājās ar tirgotāju<br />

Borisu Robertu Ernstu Bergu (Boris Robert Ernst Berg,<br />

*14.4.1913. St.Petersburg †15.6.1988. Hannover), taču<br />

Attēls 404.<br />

Valters Rūdolfs Alberts Šēns I Pasaules kara laikā un<br />

viņa sieva Irēna Elizabete Johanna Feldheima.<br />

šajā laulībā bērnu nebija. Par Borisa Roberta Ernsta<br />

Berga ģimeni ir zināms, ka viņš piedzima Igaunijas<br />

baltvācu ģimenē, kas līdz 1917. gada revolūcijai dzīvoja<br />

Sanktpēterburgā, bet pēc tās atkal atgriezās Igaunijā.<br />

Sanktpēterburgā Berga tēvs Jēkabs Eižens Bergs (Jacob<br />

Eugen Berg, *6.9.1863. Riga †12.1.1937. Valga, Estonia)<br />

bija viesnīcas “Europa” direktors Sanktpēterburgā, kurš<br />

bija precējies ar Hertu Emīliju Adeli Baumani (Herta<br />

Emilie Adele Baumann, *5.8.1893. [*17.8.1893.] Karula<br />

Estonia †). Citos avotos viņš ir norādīts arī kā tirgotājs.<br />

Boriss Roberts Ernsts Bergs Tartu universitātē studēja<br />

matemātiku, bija korporācijas “Fraternitas Academia”<br />

loceklis (studijas netika pabeigtas naudas trūkuma<br />

dēļ), bet II Pasaules kara laikā bija tulks vācu armijā –<br />

vispirms Krievijā, bet pēc tam Francijā. Pēc II Pasaules<br />

kara Boris Roberts Ernsts Bergs strādāja kā tirgotājs<br />

Frankfurtē pie Mainas, Hamburgā un Hannoverē, kas<br />

arī bija ģimenes pēdējā mājvieta. Ir zināms, ka Borisa<br />

brālis Freds Ēriks Valters Bergs (Fred Erich Walter Berg,<br />

*8.8.1924. Ances pagasts Ventspils) II Pasaules kara laikā<br />

bija kara kuģa fregates kapteinis (Fregattenkapitan).<br />

Pirms izceļošanas no Latvijas Arigarda dzīvoja Lažas<br />

pagasta “Jaunlažās”, no kurienes 1939. gada 14. novembrī<br />

izceļoja uz Vāciju (Nr. 37<strong>30</strong>2 346 ), bet vēlāk viņa dzīvoja Bad<br />

Pyrmont pilsētā. Bērnībā Elgina pie sava onkuļa Alfona<br />

Kārļa Paula Šēna mācījās klavierspēli un mācījās Liepājas<br />

vācu ģimnāzijā (skolas laikā viņa dzīvoja Liepājā, pansijā,<br />

ģimnāziju pabeidza 1938. gadā). Par savu izceļošanu<br />

no Latvijas Elgina Melānija Šēna stāstīja: “Dienas vidū<br />

pie mums ieradās delegācija un lika steidzami sakravāt<br />

mantas - vispirms mums deva atļauju paņemt tikai tik<br />

Attēls 405.<br />

Boriss Roberts Ernsts Bergs Tartu universitātes laikā korporācijā “Fraternitas Academia” un Liepājas vācu<br />

ģimnāzijas skolnieki, kuru vidū ir arī Elgina Melānija Šēna.<br />

• Elgina Melānija Šēna (Berga) (Elgin Melanie<br />

von Schoen (Berg), *1.9.1919. Liepāja †2.7.<strong>2019</strong>.<br />

Hannover).<br />

• Arigarda Margarēte Šēna (Fromane) (Arigard<br />

Margarete von Schoen (Fromann), *2.8.1921.<br />

Liepāja †10.2006. Hamburg).<br />

290 291

Attēls 404.<br />

Edgars Rūdolfs Valters Gerhards Šēns un Edeltraute<br />

Bodenšteinere kāzu dienā 1967. gadā.<br />

daudz mantu, cik varam panest un steidzmai doties prom,<br />

taču vēlāk atļāva paņemt vairāk mantu. Mums solīja, ka<br />

pārceļoties uz Vāciju saņemsim kompensācijas par mūsu<br />

īpašumiem, taču tas reāli nenotika. Ar kuģi no Liepājas mūs<br />

nogādāja Mēmelē (Klaipēdā), bet tālāk – ar vilcienu līdz<br />

Eihenbrukai (Eichenbruck), kur mēs dzīvojām divus gadus,<br />

līdz es dabūju darbu Pozenā. Kad tuvojās Sarkanā armija,<br />

mēs devāmies bēgļu gaitās – mēs gājām ar kājām līdz<br />

Rosveinai (Roswein), kas ir aptuveni 60 km no Drēzdenes.<br />

Mēs cerējām tur sagaidīt amerikāņus, taču viņi nenāca.<br />

Visbeidzot mēs ar māti atkal devāmies tālāk – sešas nedēļas<br />

mēs bijām zem klajas debess, līdz sasniedzām Luneburgu<br />

(Luneburg).” Pēc kara Elgina un Boriss Bergi dabūja tulka<br />

darbu pie amerikāņiem un nostrādāja tur 10 gadus. Pēc<br />

tam ģimene pārcēlās uz Hamburgu, kur nodzīvoja divus<br />

gadus, līdz visbeidzot pārcēlās uz Hanoveri, kur Boriss<br />

saņēma labu darba piedāvājumu. Bērnu šajā ģimenē<br />

nebija, bet pati Elgina Melānija fon Šēna (Berga) mira<br />

veco ļaužu pansionātā Hannoverē, kur viņa dzīvoja sava<br />

mūža pēdējos gadus.<br />

Savukārt XIII paaudzes pārstāve Arigarda Margarēte Šēna<br />

(Fromane) (Arigard Margarete von Schoen (Fromann),<br />

*2.8.1921. Liepāja †10.2006. Hamburg) 1948. gada oktobrī<br />

apprecējās ar atvaļināto virsnieku un uzņēmēju Hansu<br />

Joahimu Fromani (Hans Joachim Frommann, *13.2.1917.<br />

Breslau †1976. Hamburg), taču šī laulība tika šķirta 1957.<br />

gada februārī Hamburgā. Pirms izceļošanas Arigarda<br />

dzīvoja Lažas pagasta “Jaunlažās”, no kurienes 1939.<br />

gada 14. novembrī izceļoja uz Vāciju (Nr. 37298 347 ), bet<br />

Vācijā strādāja par sekretāri kādā degvielas tirdzniecības<br />

uzņēmumā Hamburgā. Abu laulībā piedzima (XIV<br />

paaudze):<br />

• Gunters Dīters Burkhards Fromanis (Gunter<br />

Dieter Burchardt Frommann, *22.6.1952. Luneburg).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Gunters Dīters Burkhards<br />

Fromanis (Gunter Dieter Burchardt Frommann,<br />

*22.6.1952. Luneburg) studēja inženierzinātnes Hamburgā,<br />

dzīvo Itceho (Itzehoe) pilsētā un apprecējās ar Kornēliju<br />

Litflīnu (Cornelia Litflien) un abu laulībā piedzima (XV<br />

paaudze):<br />

• Berte Fromane (Berte Frommann, *9.9.1985.<br />

Pinneberg).<br />

• Hauke Fromanis (Hauke Frommann, *28.5.1987.<br />

Pinneberg).<br />

• Rieke Fromane (Rieke Frommann, *3.11.1989.<br />

Pinneberg).<br />

Par XIII paaudzes pārstāvi, Hildas Idas fon Panceres<br />

un Ādolfa Viktora Šēna dēlu Edgaru Rūdolfu Valteru<br />

Gerhardu Šēnu (Edgar Rudolf Walter Gerhard von Schoen,<br />

*3.2.1937. Potsdam (Glindow) †22.5.<strong>2019</strong>. Bad Kissingen)<br />

ir zināms, ka viņš dienēja darba dienestā (Berufssoldat)<br />

un kopā ar māti pēc II Pasaules kara dzīvoja Veidenā<br />

(Weiden/Opf.), bet 1967. gada 10. jūnijā Šonzē (Schonsee)<br />

apprecējās ar policijas priekšnieka Hansa Bodenšteinera<br />

(Hanss Bodensteiner, *26.4.1916. Edeldorf bei Weiden †)<br />

un Lauras Luckes (Laura Lutzke, *10.2.1922. Reinerz/<br />

Schlesien †) meitu, katolieti Edeltraudi Bodenšteineri<br />

(Edeltrautd Bodensteiner, *4.10.1948. Waldmunchen<br />

†22.11.2003. Mellrichstadt), bet pēc viņas nāves – ar Petru<br />

Indrāni (Petra Indran, *). Viņa pirmajā laulībā piedzima<br />

(XIV paaudze):<br />

• Andrea Hilde Ella von Šēna (Beka) (Andrea<br />

Hilde Ella von Schoen (Beck), *2.5.1968. Neustadt/<br />

Waldnaab).<br />

• Haidruna Hannelore fon Šēna (Boma) (Haidrun<br />

Hannelore von Schoen (Bohm), *26.4.1971. Weiden/<br />

Opf.).<br />

• Patriks Edgars fon Šēns (Patrick Edgar von<br />

Schoen, *5.6.1975. Mellrichstadt), kurš strādā<br />

Nīrenbergā par IT speciālistu, studēja psiholoģiju<br />

Vurtcenburgas universitātē.<br />

• Elvīra Feldheima (Birka) (*7.1.1902. Rīgā).<br />

• Valija Feldheima (Treidene) (*9.5.1905. Rīgā).<br />

• Herta Līna Aleksandra Feldheima (Lagzdiņa)<br />

(*5.12.1906. Rīgā).<br />

• Irēna Elizabete Johanna Feldheima (fon Šēna)<br />

(Irene Elisabeth Johanna Feldheim (von Schoen),<br />

*24.10.1910. Rīga †).<br />

• Kurts Teodors Feldheims (Kurt Theodor<br />

Feldheim *26.10.1920. Rīga).<br />

XII paaudzes pārstāve Elvīra Feldheima (Birka)<br />

(*7.1.1902. Rīgā), 1927. gada 13. augustā salaulājusies ar<br />

Kārli Birku (), pārcēlās uz Švarcmuižas (Melnsila) ielu 14<br />

dz. 13 un šajā ģimenē, kas 1939. gadā repatriējās uz Vāciju,<br />

piedzima (XIII paaudze):<br />

• Ingrīda Elvīra Birka (*23.2.1932. Rīgā).<br />

XII paaudzes pārstāve Valija Feldheima (Treidene)<br />

(*9.5.1905. Rīgā) 19<strong>30</strong>. gada 26. decembrī salaulājās ar<br />

Ginteru Treideni () un pārcēlās uz Muitas ielu 2 dz. 15,<br />

bet vēlāk - Šarlotes ielu 9 dz. 5.<br />

XII paaudzes pārstāve Herta Līna Aleksandra Feldheima<br />

(Lagzdiņa) (*5.12.1906. Rīgā) 1936. gada 17. oktobrī Rīgas<br />

Sv. Pētera baznīcā salaulājās ar Eiženu Kārli Lagzdiņu (*)<br />

Tāpat ir zināms, ka Valters Rūdolfs Alberts Šēns ieguva<br />

XIV paaudzes pārstāve Andrea Hilde Ella von Šēna<br />

piecu klašu izglītību Liepājas Nikolaja ģimnāzijā un pēc<br />

(Beka) (Andrea Hilde Ella von Schoen (Beck), *2.5.1968.<br />

tās pabeigšanas 1907. gada 8. septembrī uzsāka mācības<br />

Neustadt/Waldnaab) apprecējās ar Matiasu Beku (Mathias<br />

jūras korpusā, ko 1911. gada 10. aprīlī absolvēja flotes<br />

Beck) un šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

gardemarīna pakāpē. Laikā no 1911. gada 11. maija līdz 1.<br />

novembrim dienēja uz kreisera “Pallāda”, bet 1911. gada<br />

• Felicija Beka (Felicia Beck, *),<br />

6. decembrī tika paaugstināts par mičmani un nosūtīts<br />

• Henriks Beks (Hendrik Beck, *).<br />

uz Melnās jūras floti. Sevastopolē viņš ieradās 1912. gada<br />

10. janvārī, kur līdz 16. augustam pildīja maiņas virsnieka<br />

XIV paaudzes pārstāve Haidruna Hannelore fon<br />

pienākumus uz līnijkuģa “Ioann Zlatoust”, bet no 25.<br />

Šēna (Boma) (Haidrun Hannelore von Schoen (Bohm),<br />

augusta līdz 1913. gada 14. aprīlim bija maiņas virsnieks<br />

*26.4.1971. Weiden/Opf.) dzīvo Bad Kissingen, apprecējās<br />

uz kreisera “Oleg”. 6. maijā viņš tika iecelts par līnijkuģa<br />

ar Franku Bomu (Frank Bohm) un šajā laulībā piedzima<br />

“Ioann Zlatoust” maiņas priekšnieku un šos pienākumus<br />

(XV paaudze):<br />

pildīja līdz 16. augustam. Laikā no 1913. gada 16. augusta<br />

līdz 1914. gada 24. martam bija piekomandēts Melnās jūras<br />

• Morics Boms (Morics Bohm,*).<br />

flotes štābam. No 1914. gada 24. marta līdz 1916. gada <strong>30</strong>.<br />

• Filips Boms (Philipp Bohm,*).<br />

septembrim bija Melnās jūras flotes komandiera štāba<br />

• Alise Boma (Alicia Bohm,*).<br />

rīkotājnodaļas karogvirsnieks. Par izcilību dienestā 1914.<br />

gada 25. augustā paaugstināts par leitnantu, bet 1916. gada<br />

XII paaudzes pārstāvis Valters Rūdolfs Alberts Šēns<br />

<strong>30</strong>. septembrī nozīmēts Melnās jūras zemūdeņu brigādē,<br />

(Walter Rudolf Albert von Schoen, *13.10.1889. Liepāja<br />

kur ieradās 2. oktobrī. 6. oktobrī viņš tika ieskaitīts 4.<br />

†16.3.1954. Heilsberg, Bad Viebeln, Hessen) tika kristīts<br />

Zemūdeņu divīzijas zemūdens virsnieku kursos un pēc<br />

Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcā. Kā krustvecāki norādīti<br />

to noklausīšanās 1917. gada 1. septembrī tika pielaists<br />

medicīnas doktors Alberts Hufs, meita Alise Attelmeijere,<br />

pie patstāvīgas pienākumu izpildes zemūdenēs. Laikā no<br />

meita Anna Rozenberga, mācītājs Ernsts Klīge un viņa<br />

1917. gada 6. jūnija līdz 3. jūlijam dienēja uz zemūdenes<br />

sieva Ida (dzim. Palte). Bijis jūras virsnieks, bet vēlāk –<br />

“Nerpa”, bet no 3. jūlija līdz 26. septembrim – uz zemūdenes<br />

Berlīnes izdevniecības “Ullstein-Verlag” ārzemju nodaļas<br />

“Tjulenj”. Laikā no 1917. gada 26. septembra līdz 1918.<br />

vadītājs un aktīvs rakstnieks (sarakstījis vairākas grāmatas<br />

gada 31. janvārim bija mīnu virsnieks uz zemūdenes<br />

par karu, piem. “Auf Kaperkurs” (1934.), “Auf Vorposten fur<br />

“Kit”, iecelts zemūdens virsnieka pakāpē 1917. gada 10.<br />

Deutschland” (1935.), “Kreuzerkrieg fuhren” (1936.), “Die<br />

novembrī, saņēmis vairākus apbalvojumus – 1915. gadā<br />

Holle von Gallipoli” (1937.) “Deutschlands Kolonialweg”<br />

Sv.Annas 4.šķiras ordeni ar uzrakstu “Par drošsirdību” un<br />

(1939.)). 1934. gada 6. oktobrī Berlīnē viņš apprecējās ar<br />

Sv.Staņislava 3.šķiras ordeni ar zobeniem un banti, kā arī<br />

Rīgā dzimušo Irēnu Elizabeti Johannu Feldheimu (Irene<br />

1916. gadā – Sv.Annas 3.šķiras ordeni ar zobeniem un<br />

Elisabeth Johanna Feldheim, *24.10.1910. Rīga †), kas bija<br />

banti un angļu ordeni. Lai arī saskaņā ar dzimtas locekļu<br />

prokūrista un grāmatveža Teodora Aleksandra Feldheima<br />

sniegto mutvārdu informāciju, I Pasaules kara laikā Šēns<br />

(Theodor Alexander Feldheim, *8.5.1875. Dobele<br />

bija kapteiņleitnants un zinātnieka, admirāļa, Krievijas<br />

[Zveikuršu pagasts] †23.2.1945. Neu Ruppin) un viņa<br />

Pilsoņu kara baltgvardu armijas vadītāja Aleksandra<br />

sievas Katrīnas Karolīnes Frederikes Vormas (Katharina<br />

Kolčaka (Alexander Kolchak, *16.11.1874. †7.2.1920.)<br />

Karoline Friederike Worm, *29.9.1876. St.Petersburg †)<br />

adjutants, jāsecina, ka Kolčaka un Šēna dienesta gaitas<br />

meita. Feldheimu ģimene Rīgā dzīvoja Stabu ielā 62 dz. 7,<br />

krustojās vien īsu brīdi 1916. gada vasarā, kad Kolčaks tika<br />

kā arī Mellužos, Jaunā ielā 10 un 11. Kopumā Feldheimu<br />

iecelts par Melnās jūras flotes komandieri A.Ebergarda<br />

ģimenē piedzima (XII paaudze):<br />

vietā, bet Šēns šajā laikā pildīja karogvirsnieka (faktiski<br />

292 293<br />

– adjutanta) pienākumus, drīz vien pārceļoties dienēt uz<br />

zemūdenēm. Pēc I Pasaules kara Šēns emigrēja uz Vāciju,<br />

kur apmetās Berlīnē un II Pasaules kara laikā atkal tika<br />

iesaukts dienestā un dienēja Mariopolē. Pēc kara viņš<br />

dzīvoja Badfībelē (Bad Viebel), kur arī mira, neatst’’ājot aiz<br />

sevis nevienu pēcnācēju.<br />

XII paaudzes pārstāve Margarita Vilhelmīne Otīlija<br />

Marija Šēna (Kiršnere) (Margarethe Wilhelmine<br />

Ottilie Marie von Schoen (Kirschner), *10.11.1893.<br />

Liepāja †21.4.1972. Ratzeburg, Schleswig-Holstein) bija<br />

operdziedātāja un pēc II Pasaules kara līdz pat saviem<br />

pensijas gadiem viņa dzīvoja Leipcigā. Pensionējoties<br />

viņa pārcēlās uz Federatīvo Vāciju, kur dzīvoja pie sava<br />

brāļa Edgara Ratceburgā., kur arī mira un pēc nave<br />

stika apglabāta Berkentinas (Berkenthin) kapsētā pie<br />

Ratceburgas. Ir zināms, ka 1920. gada 17. decembrī Berlīnē<br />

viņa apprecējās ar diplomētu inženieri Hermani Teobaltu<br />

Heinrihu Gustavu Kiršneru (Hermann Theobald Heinrich<br />

Gustav Kurschner (*ap 1891. Thal, Thuringen, †līdz 1963.),<br />

dzimšanas dati precīzi nav zināmi, dzimis Tālē (Thale,<br />

Saxony), miris Vācijā. Šī laulība tika šķirta 1934. gada 8.<br />

decembrī, un pēcnācēju tajā nebija.<br />

Par XI paaudzes pārstāvi Alfrēdu Eduardu Paulu Šēnu<br />

(Alfred Eduard Paul Schoen, *17.8.1849. Saka (Sakas<br />

pagasts) †5.5.1939. Liepāja) ir zināms, ka viņš nodzīvoja<br />

mūžu neprecējies, mācījies Liepājas Nikolaja ģimnāzijā un<br />

1867. gadā kļuva par privātskolotāju Vārmē. 1868. gadā<br />

Tērbatā uzsāka filozofijas studijas, bet laikā no 1868. līdz<br />

1872. gadam turpināja vēstures studijas. Bija korporācijas<br />

“Curonia” biedrs. Viktora Haupta pētījumā norādīts, ka<br />

laikā no 1872. līdz 1915. gadam bija Liepājas Nikolaja<br />

ģimnāzijas virsskolotājs (Oberlehrer). 333 Ģimnāzija<br />

darbojās laikā no 1885. gada, bet 1915. gadā to evakuēja uz<br />

Petrogradu. 334 Mareka Gluško (Marek Głuszko) pētījumā<br />

ir norādīts, ka ģimnāzijai laikā no 1865. līdz 1905. gadam<br />

bija trīs direktori: Kārlis Lessevs (Carl Lessew, direktors<br />

1865. – 1869.), Nikolajs Lenstrēms (Nicolai Lenström,<br />

direktors 1870. – 1883.) un Alberts Volgemuts (Albert<br />

Wohlgemuth, direktors 1883. – 1905.) 335 . 1885. gada<br />

14. decembra laikrakstā “Libausche Zeitung” Nr. 293. ir<br />

norādīts, ka vēstures zinātņu skolotājs (Oberlehrer) Alfrēds<br />

Šēns no 1886. gada 1. janvāra ir iecelts par šīs ģimnāzijas<br />

inspektoru. Savukārt 1939. gada 6. maija laikrakstā<br />

“Libausche Zeitung” nr. 102 ir norādīts, ka 89 gadu vecumā<br />

ir miris virsskolotājs (Oberlehrer) un inspektors Alfrēds<br />

Šēns. 1891. gadā viņš publicēja grāmatu “Der Libauschen<br />

Museengesellschaft zu Feier des funfzigsten Jahrestages<br />

Attēls 393.<br />

Liepājas Nikolaja ģimnāzijas ēka ap 1909. gadu.

ihres Bestehens 20. Januar 1891 gewidmet vom Verfasser”<br />

(“Liepājas muzeja 50 gadu svinībām 1891. gada 20.<br />

janvārī”), 1902. gadā - Liepājas vēstures grāmatu “Studien<br />

zur Geschichte Libaus” (“Liepājas vēstures studijas”), bet<br />

1909. gadā publicēja pilsētas arhitektūras un būvniecības<br />

vēsturei veltītu rakstu “Hausertypen in Libau” (“Liepājas<br />

ēku tipi”). 336 Šajā publikācijā A.Šēns izveidoja Liepājas<br />

ēku klasifikāciju pēc būvveida un iedalīja to raksturīgos<br />

tipos. Savukārt grāmata “Studien zur Geschichte Libaus” ir<br />

bagātīgi ilustrēta ar pilsētas attīstībai veltītu kartogrāfisko<br />

materiālu – tajā iekļautas 1637., 1701. un 1875. gadu<br />

pilsētas plāni ar paskaidrojošo tekstu. Šī grāmata bija<br />

kā papildinājums Liepājas komercskolas vācu valodas<br />

virsskolotāja, pilsētas muzeja (dib.1910.) direktora<br />

Aleksandra Vēgnera 337 grāmatai “Geschichte der Stadt<br />

Libau”, kas Liepājā tika izdota 1898. gadā. Dz.Ozoliņa<br />

norāda, ka A.Šēns vadīja Liepājas amatniecības biedrības<br />

vakarskolu un mācīja vēsturi Vācu savienības Liepājas<br />

nodaļas meiteņu skolā. 338 Šāda, no no V.Haupta pētījumā<br />

sniegtajiem faktiem atšķirīga informācija ir publicēta<br />

grāmatā “Liepājnieku biogrāfiskā vārdnīca”, kurā kļūdaini<br />

norādīts Šēna nāves mēnesis. 339 Kā nāves iemesls ir norādīts<br />

sirds kaite, viņa pēdējā dzīvesvieta Liepājā bija Republikas<br />

iela 1. Miršanas faktu pieteica radinieks Alfons Šēns.<br />

Par XI paaudzes pārstāvi Luīzi Mariju Adeli Magdalēnu<br />

Šēnu (Hufu) (Louise Marie Adele Magdalene Schoen<br />

(Huff), *23.4.1863. Liepāja (Saka) †8.1.1945. Eberswalde,<br />

Branderburg) ir zināms, ka viņa mira bēgļu gaitās,<br />

dodoties no Pozenas (Poznaņas) uz Berlīni, bet dzīves<br />

laikā, 1886. gada 8. janvārī Liepājā salaulājās ar tirgotāja<br />

Johana Frīdriha Teodora Hufa (Johann Friedrich Theodor<br />

Huff) un viņa sievas Annas Elizabetes Razevskas (Anna<br />

Elisabeth Rasewski) dēlu Dr.Med. Eiženu Gothardu<br />

Albertu Hufu (Eugen Gotthard Albert Huff, *1861.<br />

Liepāja †11.2.1931. Rīga), kurš strādāja kā ārsts Rīgā un<br />

bija mācījies Tērbatas universitātē, kur 1884. gadā saņēma<br />

ārsta diplomu. Eižena Gotharda Alberta Hufa nāves<br />

cēlonis ir norādīts Peritonitis puruleta. Interesanti, ka šis<br />

laulību ieraksts ir veikts Rīgas Mārtiņa draudzes baznīcas<br />

grāmatā, ar norādi, ka kāzas notikušas Liepājā. Ir zināms,<br />

ka Eiženam Gothardam Albertam Hufam bija māsas Ina<br />

Auguste Vilhelmīne Hufa (Ina Auguste Wilhelmine Huff,<br />

*16.7.1864. Liepāja †), Johanna Luitgarde Hufa (Johanna<br />

Luitgard Huff, *22.3.1866. Liepāja †) un brāļi Roberts<br />

Eduards Hufs (Robert Eduard Huff, *9.7.1867. Liepāja<br />

†) un Oskars Rūdolfs Hufs (Oscar Rudolf Huff, *Liepāja<br />

†), kurš bija precējies ar Frideriki Margarēti Jubelti<br />

(Friderike Margarethe Jubelt *†). Savukārt paša Eižena<br />

Gotharda Alberta Hufa laulībā ar Luīzi Mariju Adeli<br />

Magdalēnu Šēnu piedzima (XII paaudze):<br />

• Vilma Luīze Hufa (Heidenreiha) (Wilma<br />

Louise Huff (Heidenreich), *4.12.1886. Rīga<br />

†?), kristīta Rīgas Mārtiņa draudzē, 1907. gada<br />

5. oktobrī Mūlheimā salaulājās ar diplomētu<br />

inženieri Hansu Eduardu Heidenreihu (Hans<br />

Attēls 398.<br />

Paziņojums par Eižena Gotharda Alberta Hufa<br />

Attēls 395.<br />

Rīgas Mārtiņa draudzes baznīcas grāmatas ieraksts<br />

par Luīzes Marijas Adeles Magdalēnas Šēnas un Eižena<br />

Gotharda Alberta Hufa laulībām Liepājā.<br />

Eduard Heidenreich, *18.10.1875. Mullheim/Baden<br />

†10.5.1951. Bad Cannstadt) un pēc kara dzīvoja<br />

Kanštadtē (Cannstadt bei Stuttgart, mūsdienās -<br />

Bad Cannstadt).<br />

LĪTU DZIMTA (LUTH)<br />

Lītu dzimtas vēsture Rīgā aizsākās pēc 1860. gadā, kad<br />

Vulfsdorfas (Wulfsdorf) zemnieka Johima Kristofa<br />

Karstena Līta (Jochim Christoph Carsten Lüth *18.11.1791.<br />

Wulfsdorf †26.3.1881. Gronau) un viņa otrās sievas<br />

Kristīnes Margarētes Elizabetes Dērlinas (Christina<br />

Margerethe Elisabeth Derlin *20.7.1806. Wulfsdorf<br />

†3.12.1880. Gronau) jaunākais dēls Johans Kristofs<br />

Fridrihs Līts (Johann Christoph Friedrich Lüth *<strong>30</strong>.9.1843.<br />

St.Jürgen, Lübeck †13.4.1924. Riga) no Lībekas pārcēlās uz<br />

Rīgu un te 1872. gada 2. janvārī dibināja savu trikotāžas<br />

un zeķu fabriku, kas no neliela ģimenes uzņēmuma kļuva<br />

par plaši zināmu zīmolu cariskajā Krievijā un ārpus tās.<br />

Jāpiezīmē, ka Līti kā zemnieki Vulfsdorfā dzīvoja jau<br />

pirms Trīsdesmitgadu kara, t.i. - pirms 1618. gada. Līta<br />

došanās uz Rīgu 1860. gadu nogalē “laimes meklējumos”<br />

Attēls 396.<br />

Rīgas Mārtiņa draudzes baznīcas grāmatas ieraksts par<br />

Vilmas Luīzes Huffas kristībām 1887. gada janvārī.<br />

kristībām 1861. gadā. 343<br />

Attēls 401.<br />

Johans Kristofs Fridrihs Līts un viņa sieva Elfrīde<br />

Karolīne Marija Šindlere savā zelta kāzu gadadienā<br />

1920. gada 20. oktobrī.<br />

bija likumsakarīga, jo saimniecību mantoja viņa vecākais<br />

pusbrālis. Ir zināms, ka Johims Kristofs Karstens Līts bija<br />

precējies divas reizes - 1825. gada 3. oktobrī ar Katrīnu<br />

Margrēti Elizabeti Šārbau (Catharina Margarethe Elisabeth<br />

Scharbau, *23.5.1797. Wulfsdorf 31.12.1831. Wulfsdorf),<br />

kura mira no tuberkulozes. Zemnieku saimniecību Līts<br />

mantoja no sievastēva.<br />

Savu pirmo kapitālu Rīgā Frīdrihs Līts ieguva, uzpērkot un<br />

pārdodot biljarda galdus, šujmašīnas un naudas seifus. Jau<br />

gadu pēc laulībām, pateicoties sievas pūram, Līts ieguva<br />

līdzekļus ražošanas iekārtu iegādei, lai varētu izgatavot<br />

kungu trikotāžu. Kopš 1876. gada uzņēmuma ražotne un<br />

veikals atradās Vecrīgā, Smilšu ielā 6, ēkā, kur mūsdienās<br />

atrodas Centrālais vēlēšanu birojs - bet 1886. gadā Līts<br />

iegādājās īpašumu savai ražotnei Šarlotes ielā.<br />

1905. un 1906. gada revolūcijas laikā fabrikai tika radīti<br />

milzīgi zaudējumi, bet tās dibinātājs 1911. gadā devās<br />

pensijā, nododot fabrikas vadību saviem dēliem. Līdz<br />

I Pasaules karam fabrikā strādāja 200 strādnieku un<br />

viens no lielākajiem sadarbības partneriem bija rūpnīca<br />

“Prowodnik” - tā ražotās gumijas galošas iekšpusē tika<br />

apstrādātas ar Līta fabrikā ražoto audumu.<br />

Attēls 401.<br />

Lītu ģimenes nama Smilšu ielā 6 renovācijas projekts<br />

(1912. gads) un veikala ēka 1939. gadā.<br />

Attēls 401.<br />

Lītu ģimenes nams Smilšu ielā 6 ap 1900. gadu un Līta<br />

tekstilfabrikas dibinātājs Johans Kristofs Fridrihs Līts<br />

1920. gadā.<br />

I Pasaules kara laikā uzņēmums turpināja ražošanu,<br />

saglabājot savu augsto kvalitāti, taču 1915. gadā bija spiests<br />

evakuēt uzņēmumu, pārceļot ražošanu uz Maskavu. Lai<br />

arī ģimene apmeklēja Rīgas Veco Sv.Ģertrūdes draudzi,<br />

daudzi dzimtas ieraksti ir atrodami arī Doma draudzes<br />

dokumentos. Pēc atgriešanās Rīgā, rūpes par fabrikas<br />

atjaunošanu turpināja brāļi Augusts un Eižens Līti.<br />

Fabrikas mājvieta bija gruntsgabals Krišjāņa Valdemāra<br />

ielā 114 (agrāk Šarlotes 60, paralēli nr. Kareivju 2/4),<br />

kas līdz 20. gadsimta <strong>30</strong>. gadu beigām bija ādu rūpnieka<br />

Hirša Levina īpašums. Šajā gruntsgabalā 20. gadsimta<br />

sākumā darbojās F.Līta (Lüth) trikotāžas fabrika. 20., <strong>30</strong>.<br />

gados tur izvietojās ādu apstrādāšanas fabrika (sākotnēji<br />

hromādu ģērētava) “Viktorija” (dibināta 1920. gadā<br />

īpašnieki H.Levins un S.Prusaks). 1940. gadā, uzņēmumu<br />

nacionalizējot, to pārdēvēja par ādu fabriku “Komunārs”,<br />

kas vēlāk iekļauta ādu apstrādes un ražošanas apvienībā<br />

“Kosmoss”. Vecie fabriku korpusi un kantora ēka nojaukti<br />

ap 2002. gadu un to vietā tika uzbūvēts tirdzniecības<br />

centrs “Rimi”. Lūtu dzimtai piederēja arī gultas veļas<br />

veikals Smilšu ielā 4 (ēkā, kurā mūsdienās ir Centrālā<br />

vēlēšanu komisija, agrāk - Smilšu iela 6). Presē ir norāde,<br />

ka uzņēmums 1937. gadā pārcēlies uz Jaunavu ielu 1<br />

(tagadējo Krāmu un Tirgoņu ielu stūri līdzās rātsnamam),<br />

jo ēku Smilšu ielā faktiski nacionalizēja K.Ulmaņa<br />

Vecrīgas pārbuves projekta ietvaros. Veikals tika atvērts<br />

pēc pamatīgiem ēkas rekonstrukcijas darbiem 1938. gadā,<br />

taču tas saviem pircējiem bija atvērts vien līdz 1939. gada<br />

rudenim, kad notika baltvāciešu izceļošana. Firmas jaunā<br />

294 295

Attēls 404.<br />

Lītu dzimtas kaps Rīgas Lielajos kapos 1968. gadā (līdz<br />

mūsdienām nav saglabājies).<br />

mājvieta bija Pozena, kur Alter Markt ielā 76 tika atvērts<br />

veikals “Gebr. Lüth” un te tas pastāvēja līdz par 1945. gada<br />

janvārim, kad tās saimnieki devās bēgļu gaitās.<br />

Savukārt firmas dibinātājs Johans Kristofs Fridrihs<br />

Līts 1870. gada 8. oktobrī Rīgā salaulājās ar Rīgas<br />

drēbniekmeistara Johana Heinriha Nussa (zināms kā<br />

Jēkabsons) (Johann Heinrich Nuss (genannt Jacobson)<br />

*27.3.1825. Rīga †26.2.1911. Rīga) un viņa sievas Annas<br />

Elizabetes Kuplustes (Anna Elisabeth Kuplust *31.5.1829.<br />

Biķernieki †21.12.1908. Rīga) meitu Katrīnu Helēni<br />

Jēkabsoni (Katharina Helene Jacobson, *20.12.1850.<br />

[*1.1.1851.] Rīga †5.1.1921. Lübeck, apglabāta Rīgā,<br />

Lielajos kapos), kas bija piederīga Vecās Sv.Ģertrūdes<br />

baznīcas draudzei. Ir zināms, ka Johans Heinrihs Nuss<br />

(Jēkabsons) bija katoļticīgs, taču 1847. gada 2. septembrī<br />

mainīja ticību un jau 1848. gada 11. janvārī tika iesvētīts<br />

kā luterānis. Viņš bija ādminis un zeķu meistars, kurš<br />

vēlāk strādāja Līta fabrikā. Ar Annu Elizabeti Kuplusti<br />

viņš salaulājās 1850. gada 1. oktobrī.<br />

Saskaņā ar pieejamo informāciju, Annas Elizabetes<br />

Kuplustes tēvs IX paaudzes pārstāvis, bija Biķernieku<br />

muižas (Bickern) strādnieks un dārznieks Juris Kuplusts<br />

(*11.1.1802. Biķernieki †?), kurš 1825. gada 8. februārī<br />

salaulājās ar Strazdu muižas (Strazdenhof) iedzīvotāju Jūli<br />

Ozoliņu (*? †27.10.1875. Rīga), bet Jura Kuplusta vecāki -<br />

VIII paaudzes pārstāvis Jānis Kuplusts un viņa sieva Dārta<br />

bija kalpi Biķerniekos. Savukārt Johana Heinriha Nussa<br />

tēvs nav zināms, bet viņa māte bija IX paaudzes pārstāve<br />

Anna Jēkabsone, kas bija dzīva 1854. gadā un esot otrreiz<br />

Attēls 404.<br />

Augusts Oskars Emīls Līts un viņa sieva Emīlija<br />

Karolīne Marija Šindlere.<br />

precējusies ar kādu Gāriku (Garrick).<br />

Savukārt Johana Kristofa Fridriha Līta un Katrīnas<br />

Helēnas Jēkabsones laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Augusts Oskars Emīls Līts (August Oscar Emil<br />

Lüth *3.7.1872. Rīga †2.4.1947. Neustadt, Germany)<br />

• Ida Katrīne Alvīne Līta (fon Vitte) (Ida<br />

Catharine Alvine Lüth (von Witte), *1.1.1874. Riga<br />

†8.6.1954. Celle, Germany),<br />

• Fridrihs Līts (Friedrich Lüth, *14.1.1875. Rīga<br />

†11.2.1928. Berlin),<br />

• Jūlija Elizabete Līta (fon Pantcere) (Julie Elisabeth<br />

Lüth (von Pantzer), *4.5.1876. [*22.4.1876.] Rīga<br />

†5.10.1954. Hammergmund), pēcteči ir aprakstīti<br />

iepriekš. Kristīta Sv.Ģertrūdes draudzē, krustvecāki<br />

Jūlija Millere (Julie Muller, geb. Jaunin) no franču<br />

Šveices, tirgotājs Teodorgs Gorge (Theodor Gorges)<br />

un Filips Lēmanis (Philipp Lehmann).<br />

• Luīze Līta (Louise Lüth, *1880. Rīga †1883. Rīga),<br />

• Eižens Vilhelms Līts (Eugen Wilhelm Lüth,<br />

*3.4.1883. Rīga †29.3.1960. München, Germany)<br />

• Katje [Katrīna] Emma Agnese Līts (Fronere)<br />

(Kathe [Katharina] Emma Agnes Lüth (Frohner),<br />

*20.9.1889. Rīga †14.4.1963. Germany).<br />

Attēls 404.<br />

Līta tekstilfabrikas ēkas Kr. Valdemāra ielā 114 pirms to nojaukšanas. 20. gadsimta vidus un Lītu fabrikas<br />

novietojums 20. gs sākuma Rīgas kartē.<br />

Attēls 404.<br />

No kreisās: Eižens Vilhelms Līts, Katje [Katrīna]<br />

Emma Agnese Līts (Fronere) un Fridrihs Līts 1915.<br />

gada Ziemassvētkos.<br />

Ir zināms, ka XI paaudzes pārstāvis Augusts Oskars Emīls<br />

Līts (August Oscar Emil Lüth *3.7.1872. Riga †2.4.1947.<br />

Neustadt, Holstein) strādāja sava tēva izveidotajā<br />

uzņēmumā un bija pazīstams šaha spēlētājs, tostarp<br />

ilggadējs 1890. gadā dibinātās “Rīgas 1. Šaha biedrības”<br />

prezidents (šajā amatā viņš tika ievēlēts pēc biedrības<br />

darbības atjaunošanas 1922. gadā un šos pienākumus<br />

pildīja līdz 1938. gadam, bet pati biedrība tika slēgta 1939.<br />

gada 4. novembrī, kad vairums tās biedru - baltvācieši<br />

izceļoja uz Vāciju). Līts piedalījas korespondencšaha<br />

sacensībās, laikā no 1908. gada augusta līdz 1909. gada<br />

decembrim bija laikraksta “Rigasche Zeitung” šaha nodaļas<br />

redaktors. Piedalījies 3., 4. un 5. Baltijas Šaha savienības<br />

kongresu šaha turnīros, bet 6. Baltijas Šaha savienības<br />

kongresā ievēlēts par Baltijas Šaha savienības priekšsētāju.<br />

Tāpat viņš bija ilggadējs “Reiha vāciešu biedrības”<br />

(“Reichsdeutsche vereins”) priekšsēdētājs. Viņa vārds<br />

vārākkārt atrodams preses slejās, tā piemēram, plašu<br />

rezonansi sabiedrībā izsauca 1907. gada 22. jūnijā notikusī<br />

tiesas prāva, kurā tika tiesāti divi laupītāji, kas Šarlotes<br />

ielā, netālu no Līta fabrikas, tā paša gada 10. marta rītā<br />

mēģināja aplaupīt Augustu Lītu un izšāva viņa virzienā<br />

divas lodes. Abi vainīgie tika notiesāti ar spaidu darbiem<br />

(Juris Tonišs - uz mūžu, bet Artūrs Rudzītis uz 8 gadiem).<br />

Viena no lodēm skāra Augusta Līta kaklu, taču viņš tika<br />

izārstēts. Šo uzbrukumu ģimene saistīja ar 1905.-1906.<br />

gada revolūcijas asiņaino notikumu atskaņām - arī brīdī,<br />

Attēls 404.<br />

Augusts Oskars Emīls Līts ar sievu Emīliju Karolīni<br />

Mariju Šindleri savā Rīgas dzīvoklī ap 1937. gadu.<br />

kad viens no uzbrucējiem tika aizturēts savā dzīvoklī, viņš<br />

nogalināja vienu no policistiem. Līta sieva savās atmiņās<br />

rakstīja: “1905. gada Ziemassvētkos mēs pirmo reizi<br />

uzzinājām, kas ir latviešu revolūcija, kas sacēla pamatīgu<br />

troksni. 1906. gada februāra beigās es ar bērniem devos uz<br />

Breslavu, bet mans vīrs drīz atgriezās Rīgā, kur joprojām<br />

bija nemierīga gaisotne. 1907. gada martā viņš atlaida no<br />

darba kādu strādnieci, kura bija pārliecināta komuniste,<br />

tādēļ komunistu izpidkomiteja jeb “soda komiteja” nolēma<br />

nogalināt Lītu. Viņa atlabšana bija patiess brīnums un pēc<br />

uzbrukuma viņš uzlaboja veselību.”<br />

Pēdējo pirmskara vasaru (tobrīd Lītu fabrikā strādāja 200<br />

darbinieki) ģimene pavadīja Bulduros, Lielupes krastā,<br />

bet 1914. gada 1. augusts sagrāva ģimenes idilli - vasaras<br />

brīvdienas tika pārtrauktas un ģimene steigšus atgriezās<br />

savā dzīvoklī Basteja bulvārī 6, kurp tā pārcēlās, pirms<br />

jaunākā dēla Volfganga dzimšanas. Mazuļu vecmāmiņa,<br />

kas tolaik ciemojās pie savas meitas, caur Pēterburgu un<br />

Stokholmu atgriezās Breslavā.<br />

Savukārt 1915. gada 31. janvārī Līts, kopā ar vēl vairākiem<br />

vāciešiem atsvabināts no cietuma, kurā nokļuva pēc t.s.<br />

“flotes lietas” prāvas (tā tika uzsākta par to, ka Līts ar<br />

citiem, galvenokārt Vācijas pilsoņiem vāca naudu vācu<br />

flotes vajadzībām), kurā viņam 19. janvārī piespriests<br />

viens gads cietumsoda. Šīs prāvas atspoguļojumā presē ir<br />

norādes, ka 1893. gadā Līts gadu nokalpojis karaklausību<br />

Vācijā. Ir zināms, ka I Pasaules kara laikā Augusts Līts<br />

nokļuva Sibīrijā, bet viņa ģimene uzturējās Breslavā.<br />

1939. gada 22. februārī Līts atkal nokļuva preses slejās,<br />

jo ārējās tirdzniecības departaments nosūtījis tiesu<br />

iestādēm 14 personu lietas (tostarp - Līta lietu) saukšanai<br />

pie atbildības dēļ tā, ka viņi ar melnās biržas spekulantu<br />

palīdzību ir izveduši uz Vāciju 8<strong>30</strong>0 RM, no kurām Līts<br />

- 1000 RM. Ir zināms, ka 1931. gada <strong>30</strong>. oktobrī gan<br />

viņš, gan viņa brālis Eižens ar savām sievām ir noslēguši<br />

laulības līgumus, atceļot laulāto mantas kopību.<br />

1939. gadā ģimene repatriējās un sešus gadus dzīvoja<br />

Pozenā, kur ģimene atjaunoja sava uzņēmuma darbību,<br />

taču tas vairs nebija tik plašs - tajā strādāja ap 60 poļu<br />

un 10 vāciešu. Kopumā Lītu firmas mūžs bija 72 gadi -<br />

1944. gadā tā beidza pastāvēt, jo tad, kad Pozenai tuvojās<br />

Sarkanā armija, visi devās bēgļu gaitās un nokļuva<br />

Neuštatē Holšteinā.<br />

Attēls 404.<br />

Rīgas Šaha biedrības spēles komiteja - stāv (no kreisās)<br />

Roberts Bētiņš, Kārlis Bētiņš, Augusts Oskars Emīls<br />

Līts. Sēž - profesors Pīrs Bols un Pauls Kerkovius.<br />

296 297

Augusts Oskars Emīls Līts 1899. gada 29. aprīlī Breslavā<br />

salaulājās ar Breslavas tirgotāja Frīdriha Šindlera<br />

(Friedrich Schindler) un viņa sievas Emmas Ērbekas<br />

(Emma Ehrbeck) vidējo no trīs meitām Elfrīdu Karolīni<br />

Mariju Šindleri (Elfride Caroline Marie Schindler,<br />

*14.2.1876. Breslau †4.7.1957. Hannover). Abu iepazīšanās<br />

notika Rīgā, kurp Elfrīda Karolīne Marija Šindlere bija<br />

atsūtīta uz vairākiem mēnešiem, pie savas tantes (mātes<br />

māses) Agneses Ērbekas (Agnes Ehrbeck), lai uzlabotu<br />

veselību pēc kuņģa saslimšanas. Šīs vizītes bija vairākas<br />

un to laikā viņa iepazinās ar savu nākamo vīru un viņa<br />

ģimeni. Pēc kāzām jaunās ģimenes pirmā adrese Rīgā bija<br />

Dorfreiterstrase 18, taču pēc pirmo divu dēlu dzimšanas<br />

te kļuva par šauru un Līti pārcēlās uz Strēlnieku ielu 2,<br />

kur piedzima Vera. Pēc laulībām ģimene Doma draudzē<br />

kristīja bērnus (XII paaudze):<br />

• Frīdrihs Augusts Karls Līts (Friedrich August<br />

Karl Lüth *25.1.1900. [*6.2.1900.] Riga †8.7.1978.<br />

Vācija), krustvecāki tirgotājs Frīdrihs Lūts, Emma<br />

Šindlere un Luīze Šindlere no Breslavas. Kristības<br />

notika mājās.<br />

• Hanss Ulrihs Frīdrihs Līts (Hanss Ulrich<br />

Friedrich Lüth *23.4.1901. Riga), krustvecāki<br />

tirgotājs Frīdrihs Šindlers Breslavā (viņa vietā<br />

jaundzimušā tēvs), Agnese Šrēdere, Jūlija Līta.<br />

Kristīts mājās.<br />

• Vera Margarēte Emma Līta (Vera Margarethe<br />

Emma Lüth *4.9.1902. Riga), krustvecāki Emma<br />

Freiganga, tirgonis Teodors Nāgels, Margarita<br />

Bettingere (Breslavā), ko pārstāv Emma Šindlere.<br />

Kristīta mājās. Cik zināms, strādāja tirdzniecībā,<br />

dzīvoja Vupertālē un nebija precējusies. Laikā no<br />

1940. līdz 1945. gadam bija uzņēmuma “Gebruder<br />

Luth” prokūriste Pozenā.<br />

• Joahims Frīdrihs Edgars Līts (Joachim Friedrich<br />

Edgar Lüth *13.5.1907. Riga), krustvecāki tirgotājs<br />

Fridrihs Līts, Elza Stendere, Ida fon Vitte (dzim.<br />

Līta). Kristīts mājās.<br />

• Volfgangs Līts (Wolfgang Lüth, *15.10.1913. Riga<br />

†14.5.1945. Flensburg).<br />

XII paaudzes pārstāvis Frīdrihs Augusts Karls Līts<br />

(Friedrich August Karl Lüth *25.1.1900. [*6.2.1900.] Riga<br />

†8.7.1978. Vācija) dzīvoja Diseldorfā, ieguva Dr.Ing. grādu<br />

metalurģijā un 1950. gadā sāka strādāt Āhenas Tehniskajā<br />

augstskolā par kalnu rūpniecības un enerģētikas docentu.<br />

Frīdrihs Augusts Karls Līts 1925. gada 6. janvārī Glogavā<br />

(Glogau) salaulājās ar Ēriku Gambki (Erika Gambke<br />

*19.5.1902. Glogau †23.11.1974.) un šajā laulībā, kas tika<br />

šķirta 1950. gadā, piedzima divi pēcnācēji (XIII paaudze):<br />

• Augusts Konrāds Frīdrihs Līts (August Konrad<br />

Friedrich Lüth *<strong>30</strong>.11.1928. Siegen),<br />

• Ēriks Ulrihs Fridrihs Līts (Erich Ulrich Friedrich<br />

Lüth *2.10.19<strong>30</strong>. Siegen).<br />

Savukārt pēc šķiršanās no pirmās sievas, 1950. gada 20.<br />

aprīlī Frīdrihs Augusts Karls Līts salaulājās ar medicīnas<br />

doktora Teodora van Burka (Theodor van Bürck *)<br />

un Annas Kortenhauzas (Anna Kortenhaus *) meitu<br />

Margarēti van Burku (Margarete van Bürck *26.12.1906.<br />

Bochum) un šajā laulībā piedzima meita (XIII paaudze):<br />

• Antje Līta (Antje Lüth *29.5.1952. Dusseldorf).<br />

gada 4. augustā Veidenavā (Zīgenā) (Weidenau/Siegen))<br />

salaulājās ar Veidenavas miertiesneša (Oberamtsrichters)<br />

Adama Kreica (Adam Kreutz *16.11.1905. Hof Hau/<br />

Eifel †6.5.1976. Kirchen/Sieg) un viņa sievas Ģertrūdes<br />

Veinandas (Gertrude Weinand *21.1.1909. Saarbrücken †)<br />

meitu, katolieti Elizabeti Angelu Kreici (Elisabeth Angela<br />

Kreutz *8.1.1933. Trier) un šajā laulībā piedzima (XIV<br />

paaudze):<br />

• Katja Elizabete Līta (Katja Elisabeth Lüth<br />

*22.2.1961. Neuwied),<br />

• Betina Ulrike Līta (Bettina Ulrike Lüth *9.6.1963.<br />

Neuwied).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Ēriks Ulrihs Fridrihs Līts<br />

(Erich Ulrich Friedrich Lüth *2.10.19<strong>30</strong>. Siegen) kļuva<br />

par diplomētu psihiatru, dzīvoja Wuppertal-Elberfeld,<br />

Roonstr. 22. un 1959. gadā 21. augustā Berlīnē salaulājās ar<br />

mācītāja Vilhelma Ludviga Vernera Behtholda (Wilhelm<br />

Ludwig Werner Becthold, *17.1.1896. Essen †31.1.1976.<br />

Baiersbronn) un Rozmarijas Karolīnes Agneses Karovas<br />

(Rosmarie Karoline Agnes Karow, *10.6.1902. Weggun,<br />

Krs. Templin †) meitu, sociālo darbinieci Kristrozi<br />

Margareti Elizabeti Behtholdi (Christrose Margareth<br />

Elisabeth Becthold, *21.12.19<strong>30</strong>. Marburg). Ir zināms, ka<br />

Rozmarijas Karolīnes Agneses Karovas tēvs Emīls Alberts<br />

Osvalds Karovs (Emil Albert Oswald Karow, *22.8.1871.<br />

†10.7.1954.) bija sava laika pazīstamais teologs,<br />

Berlīnes-Brandenburgas bīskaps, bet māte - Marga<br />

Līzegange (Marga Lisegange, *1871. †). Savukārt Ērika<br />

Ulriha Fridriha Līta un Kristrozes Margaretas Elizabetes<br />

Behtholdes laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Karolīne Birgitta Līta (Carolina Birgitta Lüth<br />

*21.3.1966. Dusseldorf).<br />

Savukārt XIII paaudzes pārstāve Antje Līta (Antje Lüth<br />

*29.5.1952. Dusseldorf) 1972. gadā studēja bioloģiju un<br />

dzīvoja Dusseldorf, Luegplatz. 3.<br />

XII paaudzes pārstāvis Hanss Ulrihs Frīdrihs Līts (Hanss<br />

Ulrich Friedrich Lüth *23.4.1901. Riga †26.4.1967.), dzīvoja<br />

Kaizerlauternā (Kaiser-lautern), bija Dr.phil. un diplomēts<br />

lauksaimnieks. Kopš 1950. gada bija Kaiserlauternas<br />

lauksaimniecības kameras referents biznesa vadības un<br />

kontroles jomā, kā arī Lauksaimniecības bibliotēkas<br />

vadītājs. Viņš sarakstīja disertācuju “Latvijas (īpaši -<br />

Kurzemes un Vidzemes) lauksaimniecība pirms un pēc<br />

Pasaules kara”, ko 1929. gadā aizstāvēja Strēlenē (Strehlen).<br />

Hanss Ulrihs Frīdrihs Līts 19<strong>30</strong>. gada 15. martā Štrīgavā<br />

(Striegau) salaulājās ar tirgotāja Hermaņa Vinklera<br />

(Hermann Winkler *) un Elizabetes Hoppes (Elisabeth<br />

Hoppe *) meitu Doroteju Vinkleri (Dorothea Winkler<br />

*28.10.1906. Striegau †4.11.1973.). Šajā laulībā ir dzimuši<br />

(XIII paaudze):<br />

• Kristofs Ulrihs Līts (Christoph Ulrich Lüth<br />

*3.8.1933. Breslau),<br />

• Karls Heinrihs Līts (Carl Heinrich Lüth<br />

*18.6.1936.),<br />

• Erdmanis Līts (Erdmann Lüth *2.3.1939.<br />

Friedland/Oberschlesien),<br />

• Karstens Volframs Līts (Carsten Wolfram Lüth<br />

*26.12.1943. Grossbaudiso, Krs. Liegnitz).<br />

un Maincā, kā arī vadīja Vīzbādenes būvnieku sociālās<br />

palīdzības kasi. Kā dzīvesvieta norādīta Mainz-Mombach,<br />

Westring 257. 1961. gada 28. decemrbī Maincā (Maiz)<br />

salaulājās ar muitas darbinieka Friča Rota (Fritz Roth,<br />

*9.1.1908. Gossnitz/Saschsen) un Šarlotes Timmeles<br />

(Charlotte Tümmel *18.6.1916. Crimmitschau/Sa.) meitu<br />

Helgu Elizabeti Rotu (Helga Elisabeth Roth *12.9.1939.<br />

Crimmitschau/Sa.). Šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Andreas Ulrihs Līts (Andreas Ulrich Lüth<br />

*4.7.1964. Mainz)<br />

• Volfgangs Fridrihs Līts (Wolfgang Friedrich Lüth<br />

*2.9.1969. Mainz)<br />

XIII paaudzes pārstāvis Karls Heinrihs Līts (Carl<br />

Heinrich Lüth *18.6.1936. Neisse/Oberschles.) kļuva par<br />

zeltkali un kopš 1969. gada - juvelierizstrādājumu firmas<br />

“Carl-Heinrich Lüth GmbH” īpašnieku. Kā dzīvesvieta<br />

norādīta Pforzheim, Rudolf-Pohler-Allee 6. 1961. gada<br />

8. aprīlī Freiburgā (Freiburg) salaulājās ar dzelzceļa<br />

darbinieka (Bundesbahnbeamter) Alberta Hoflina (Albert<br />

Hofflin) un Paulas Braunageles (Paula Braunnagel) meitu<br />

Renāti Hoflinu (Renate Hofflin, *16.2.1937. Singen/B.).<br />

Ģimenē tika audzināti divi audžudēli (XIV paaudze):<br />

• Henrihs Līts (Henrik Lüth *4.6.1964. Reutlingen),<br />

• Kristofs Līts (Cristoph Lüth *11.6.1972.<br />

Pforzheim).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Erdmanis Līts (Erdmann Lüth<br />

*2.3.1939. Friedland/Oberschlesien) bija inženieris un<br />

arhiteksts, dzīvoja Grobenzell bei Munchen, Eichenweg<br />

6. 1964. gada 2. maijā Denkendorfā pie Eslingenas viņš<br />

salaulājās ar Ķelnes inženiera Hansa Gintera Littiga<br />

(Hans Günther Littig) un viņa sievas Luīzes (Luise) meitu,<br />

katoļticīgo Karīnu Littigu (Karin Littig, *24.1.1945.<br />

Schwetzingen). Šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Karstens Līts (Carsten Lüth *2.12.1965.<br />

Kaiserlautern)<br />

• Kristians Līts (Christian Lüth *1.12.1966.<br />

XIII paaudzes pārstāvis Kristofs Ulrihs Līts (Christoph<br />

XIII paaudzes pārstāvis Augusts Konrāds Frīdrihs Ulrich Lüth *3.8.1933. Breslau) bija ateists, kļuva<br />

Līts (August Konrad Friedrich Lüth *<strong>30</strong>.11.1928. Siegen) par diplomētu tirgotāju, kā arī strādāja par ārzemju<br />

kļuva par dr.ing. un strādāja par darbu vadītāju, bet 1958. korespondentu Spānijas un Francijas preses izdevumiem.<br />

gada 4. augustā Kiršenā (Zīgenā) (citos avotos - 1959. Vēlāk strādāja korporācijā “IBM” Berlīnē, Hamburgā<br />

298 299<br />

Grafelfing bei Munchen)<br />

• Bettina Līta (Bettina Lüth *2.3.1969. Starnberg).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Karstens Volframs Līts (Carsten<br />

Wolfram Lüth *26.12.1943. Grossbaudiso, Krs. Liegnitz)<br />

dzīvoja Koln 80, Leuschterstr. 60, strādāja par vācu<br />

valodas un sporta skolotāju un 1972. gada 7. oktobrī<br />

Ķelnē salaulājās ar jurista Karla Heinca Šneida (Karl<br />

Heinz Schneidt, *11.6.1921. †4.9.1954., miris no karā gūta<br />

ievainojuma) meitu, pamatskolu un vidusskolu mācību<br />

inspektori Moniku Doroteju Elizabeti Šneidu (Monika<br />

Dorothea Elisabeth Schneidt, *28.12.1951. Koln-Mülheim).<br />

Šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Kristians Līts (Christian Lüth *4.12.1976. Koln)<br />

XII paaudzes pārstāvis Joahims Frīdrihs Edgars Līts<br />

(Joachim Friedrich Edgar Lüth *13.5.1907. Riga) bija valsts<br />

dienesta darbinieks (vecākais padomnieks) Hannoverē<br />

un bija precējies ar tirgotāja Eduarda Šolla (Eduard<br />

Scholl, *) un Idas Georgijas Bankas (Ida Georgie Banck,<br />

*) meitu Georgiju Margoti Šolli (Georgie Margot Scholl,<br />

*24.7.1913. Bremen †), kura laulību brīdī bija atraitne<br />

(viņas pirmais vīrs bija Šmits (Schmidt). Šajā laulībā, kas<br />

tika šķirta 1948. gadā piedzima meita (XIII paaudze):<br />

• Vera Irma Georgija Līta (Vera Irma Georgie Lüth<br />

*15.12.1943. Kaunas, Lietuva).<br />

XII paaudzes pārstāve Vera Irma Georgija Līta (Vera<br />

Irma Georgie Lüth *15.12.1943. Kaunas, Lietuva),<br />

pabeidza ģimnāziju Brēmenē, studēja Heidelbergas<br />

universitātē, kur 1973. gada decembrī ieguva Dr.rer.nat.<br />

grādu psiholoģijā un kopš 1974. gada marta strādā ASV,<br />

Stanfordas universitātē. 1977. gada oktobrī Kupertīno<br />

(Cupertino) ASV viņa salaulājās ar Karlu Braunu (Karl<br />

Brown), kuram bija divi dēli.<br />

XII paaudzes pārstāvis Volfgangs Līts (Wolfgang Lüth,<br />

*15.10.1913. Riga †14.5.1945. Flensburg) ir pasaulē<br />

slavenākais Lītu dzimtas pārstāvis. Viņš tiek uzskatīts<br />

Attēls 404.<br />

No kreisās: Kapteinis Volfgangs Līts, Volfgangs Līta un Ilzes Johannas Lerhas kāzas 1940. gadā un 1944. gada 16.<br />

februārī Lītam pasniegtais Rīgas goda pilsoņa goda raksts.

par II Pasaules kara otro veiksmīgāko vācu zemūdeņu<br />

flotes kapteini, kura vadībā zemūdenes nogremdēja 46<br />

tirdzniecības kuģus un vienu franču zemūdeni ar kopēju<br />

tonnāžu 2<strong>30</strong> 781 reģistra tonnas. Vairāk spējis tikai Oto<br />

Krečmers. Volfgangs Līts ir viens no diviem zemūdens<br />

kapteiņiem, kuri saņēmuši Dzelzs krusta Bruņinieka<br />

krustu ar ozollapām, zobeniem un briljantiem (Ritterkreuz<br />

des Eisernen Kreuzes mit Eichenlaub, Schwertern und<br />

Brillanten) - šo apbalvojumu personīgi pasniedza Ādolfs<br />

Hitlers.<br />

Pēc Rīgas vācu ģimnāzijas beigšanas 1931. gadā, Līts<br />

trīs semetrus (1932.-1933. gadā) studēja jurisprudenci<br />

Herdera institūtā Rīgā. 1933. gadā pameta Latviju, devās<br />

uz Vāciju, kur 1933. gada 1. aprīlī iestājas kara flotē. Pēc<br />

apmācībām dienēja kara flotē un 1936. gadā piedalījās<br />

karadarbībā Spānijā. 1937. gada februārī tika norīkots<br />

uz zemūdens dienestu. Spānijas pilsoņu kara laikā, veica<br />

uzdevumus Spānijas piekrastē. Otrā pasaules kara sākuma<br />

momentā Volfgands Līts patrulēja zemūdenē “U-38” pie<br />

Portugāles krastiem.<br />

1939. gada <strong>30</strong>. decembrī Volfgangam Lītam tika uzticēta<br />

zemūdens U-9 vadība. Ar šo zemūdeni Līts devās<br />

sešās patrulēšanās un nogremdēja 7 kuģus un franču<br />

zemūdeni. 1940. gada 27. jūnijā Lūts tika norīkots<br />

par zemūdenes U-138 komandieri, bet 1940. gada 21.<br />

oktobrī par zemūdenes U-43 komandieri. Ar U-43 piecās<br />

patrulēšanās tika nogremdēti 12 kuģi. 1942. gada 9. maijā<br />

Līts kļuva par zemūdenes U-181 komandieri. 1942. gada<br />

septembrī zemūdene devās no Ķīles un patrulēja Indijas<br />

okeānā un pie Dienvidāfrikas. Līdz atgriešanās Bordo tika<br />

nogremdēti 12 kuģi. 1943. gada martā Līts devās vēl vienā<br />

patrulēšanā, sevišķi bieži izturoties Maurīcijas tuvumā.<br />

Patrulēšana turpinājās 205 dienas — tā bija otrā ilgākā II<br />

Pasaules kara laikā. Tika nogremdēti 10 kuģi.<br />

1944. gada janvārī pēc 15 patrulēšanām un 600 dienām<br />

jūrā, sāka dienēt krastā — viņš tika norīkots par zemūdens<br />

flotiles komandieri Gotenhāfenē. Vēlāk viņš tika pārcelts<br />

uz jūras kara skolu Flensburgā, bet 1944. gada septembrī<br />

kļuva par skolas komandieri.<br />

Kad 1945. gada Flensburgā ienāca britu karaspēks, Līts<br />

turpināja ieņemt kara skolas vadītāja amatu. Naktī uz 1945.<br />

gada 14. maiju Lītu nošāva vācu sardzes kareivis, jo Līts<br />

neatbildēja uz sardzes brīdinājumu. Vēlēkā izmeklēšana<br />

atzina, ka sardzes kareivis rīkojies pēc reglamenta.<br />

Attēls 404.<br />

Kapteinis Volfgangs Līts, viņa sieva Ilze Johanna Lerha<br />

(Līta) (centrā) un vecāki - Elfrīda Karolīne Marija<br />

Šindlere un Augusts Oskars Emīls Līts Pozenā, 1943.<br />

gadā.<br />

Attēls 404.<br />

Volfganga Līta bērni (no kreisās) Ilzke Urzula Līta<br />

(Kārtere), Volfs Dīters Līts un Gesa Līta (Frēriha) 1948.<br />

gadā.<br />

Saskaņojot ar britu iestādēm, Volfgangs Līts tika apglabāts<br />

Valsts bērēs. Goda sardzē pie zārka stāvēja seši zemūdens<br />

komandieri — visi bija Dzelzs krusta Bruņinieka krusta<br />

saņēmēji. Tās bija pēdējās Trešā reiha Valsts bēres.<br />

Volfgangs Līts 1939. gada 25. septembrī Zasnicā (Sassnitz)<br />

salaulājās ar tirdzniecības flotes kapteiņa Otto Lerha (Otto<br />

Lerch *1886. †1958.) un Hedvigas Banzēmeres (Hedwig<br />

Bansemer) meitu Ilzi Gerdu Johannu Lerhu (Ilse Gerda<br />

Johanna Lerch, *7.6.1915. Stralsund †), kura pēc sava vīra<br />

nāves salaulājās otrreiz ar medicīnas doktoru Johannesu<br />

Reiferu (Johannes Reifer *). Laulībā ar Volfgangu Lītu ir<br />

dzimuši četri pēcnācēji (XIII paaudze):<br />

• Gesa Līta (Frēriha) (Gesa Lüth (Frerich),<br />

*23.8.1940. Kiel),<br />

• Ilzke Urzula Līta (Kārtere) (Ilske Ursula Lüth<br />

(Carter), *<strong>30</strong>.9.1941. Neustadt/Holstein),<br />

• Volfs Dīters Līts (Wolf Dieter Lüth, *18.5.1943.<br />

Neustadt/Holstein),<br />

• Jans Līts (Jan Lüth, *7.11.1944. Neustadt/<br />

Holstein).<br />

XIII paaudzes pārstāve Gesa Līta (Frēriha) (Gesa Lüth<br />

(Frerich), *23.8.1940. Kiel), studēja medicīnu Freiburgā<br />

un kopš 1968. gada strādā par ārsti Jūlihā (Jülich) un<br />

dzīvoja Jülich, Schlehdornweg 6. 1965. gada 22. decembrī<br />

Ķīlē, Pauluskirche baznīcā viņa salaulājās ar virsmežnieka<br />

Ferdinanda Frēriha (Ferdinand Frerich, *15.4.1907.<br />

Attēls 404.<br />

Kapteinis Volfgangs Līts 1943. gadā - no reihskanclera<br />

Ādolfa Hitlera saņem valsts apbalvojumu - Dzelzs<br />

krusta Bruņinieka krustu ar ozollapām, zobeniem un<br />

briljantiem.<br />

Münster †1.6.1976. Jülich) un viņa sievas Margarētes<br />

Klemensas (Margarethe Clemens *6.10.1913. Rastatt †)<br />

dēlu Dr.Med., ginekologu Valteru Ferdinandu Jozefu<br />

Frērihu (Walter Ferdinand Josef Frerich, *22.7.1938.<br />

Magdeburg). Šajā laulībā ir dzimuši (XIV paaudze):<br />

• Markus Ferdinands Johannes Frērihs (Marcus<br />

Ferdinand Johannes Frerich, *2.7.1966. Freiburg/<br />

Breisgau),<br />

• Anja Margarethe Frēriha (Anja Margarethe<br />

Frerich, *12.5.1970. Jülich).<br />

XIII paaudzes pārstāve Ilzke Urzula Līta (Kārtere) (Ilske<br />

Ursula Lüth (Carter), *<strong>30</strong>.9.1941. Neustadt/Holstein) 1963.<br />

gadā pabeidza ģimnāziju Ķelnē un 1977. gadā dzīvoja<br />

Edinburgā. 1967. gada 24. septembrī Ķīlē viņa salaulājās<br />

ar “Luftwaffe” virsnieka un autobraukšanas instrunktora<br />

dēlu, Dr.med. Dāvidu Kreigu Kārteru (David Craig<br />

Carter, *1.9.1940. Great Braughton/Cumberland). Šajā<br />

laulībā ir dzimuši (XIV paaudze):<br />

• Adrians Kārters (Adrian Carter, *5.1.1969.<br />

Edinburgh, Scotland)<br />

• Bens Julians Kārters (Ben Julian Carter,<br />

*3.11.1971. Edinburgh, Scotland).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Volfs Dīters Līts (Wolf Dieter<br />

Lüth, *18.5.1943. Neustadt/Holstein) dzīvoja Freiburgā,<br />

Belfortstr. 19. Pēc skolas pabeigšanas Ķīlē viņš studēja<br />

grafisko dizainu Hamburgā un strādāja par pārdevēju.<br />

1974. gada 12. oktobrī Freiburgā viņš salaulājās ar<br />

inženiera Karla Eberharda Augusta Riela (Carl Eberhard<br />

Ernst August Riel, *? †10.9.1968. Freiburg) un Annelīzes<br />

Baurles (Annelise Baurle *? †1955. Dusseldorf) meitu,<br />

sociālo darbinieci Johannu Stefāniju Rīlu (Johanna<br />

Stephanie Riel, *21.3.1949. Frankfurt a.Main). Šajā laulībā<br />

ir dzimusi (XIV paaudze):<br />

• Annekatrīna Līta (Annecatharina Lüth,<br />

*9.1.1975. Freiburg).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Jans Līts (Jan Lüth, *7.11.1944.<br />

Neustadt/Holstein) studēja jurisprudenci un strādāja<br />

par advokāta palīgu Freiburgā. Kā dzīvesvieta norādīta<br />

Staufen, Rehberg 13. 1971. gada 12. novembrī Freiburgā<br />

viņš salaulājās ar Dr.Med. Heinera Martini (Heiner<br />

Martini, *5.1.1915.) un Gudrunas Hellemanes (Gudrun<br />

Hellemann, *9.10.1921.) meitu, sporta ārsti Francisku<br />

Martini (Franziska Martini, *16.11.1947. Bonn). Šajā<br />

laulībā ir dzimuši (XIV paaudze):<br />

• Filips Līts (Philipp Lüth, *10.9.1974. Freiburg).<br />

• Maike Līta (Maike Lüth, *12.5.1977. Mülheim).<br />

XI paaudzes pārstāve Ida Katrīne Alvīne Līta (fon Vitte)<br />

(Ida Catharine Alvine Lüth (von Witte) *1.1.1874. Riga<br />

†8.6.1954. Celle, Germany) tika kristīta Sv. Ģertrūdes<br />

baznīcā un 1897. gada 18. aprīlī Doma baznīcā salaulājās<br />

ar Vidzemes zemju nomnieka Ādolfa Voldemāra Johanna<br />

fon Vittes (Adolf Woldemar Johann von Witte, *12.7.1825.<br />

Gut Sarum [Sārumu muiža Umurgas draudze] †6.8.1898.<br />

Rīga) un viņa sievas Marijas Luīzes Šteinvenderes (Marie<br />

Luise Steinwender, *13.5.1834 Rīga †7.10.1880.) dēlu,<br />

tirgotāju un firmas “Lorch & Co” prokūristu Teodoru<br />

Robertu Edgaru fon Vitti (Theodor Robert Edgar von<br />

Witte *31.3.1870. Rīga †9.2.1944. Gnesen).<br />

FON VITTES DZIMTA (VON WITTE)<br />

Fon Vittes dzimta ir interesanta ne vien Latvijas, bet<br />

arī globālā mērogā - tās atpazīstamākais pārstāvis ir<br />

cariskās Krievijas ministrs un ministru prezidents<br />

Sergejs Vitte, bet Latvijas kultūras dzīvē nozīmīga loma<br />

ir Marijai Karolīnai Vittei, kura kļuva par Latvijas valsts<br />

himnas autora – Baumaņu Kārļa dzīvesbiedri. Vittes<br />

dzimtas vēstures apzināšanā nozīmīgu ieguldījumu<br />

ir sniedzis baltvācu vēsturnieks Oskars Štāfenhāgens<br />

(Oskar Stavenhagen, *26.11.1860. †8.7.19<strong>30</strong>.), kurš 1911.<br />

gadā, būdams Kurzemes guberņas arhīva direktors, pēc<br />

Georga fon Vittes pasūtījuma veica ģeneoloģisko izpēti,<br />

strādājot Jelgavas arhīvos ar dokumentu oriģināliem,<br />

kuri neatgriezeniski gāja bojā I Pasaules kara laikā. Šis<br />

izdevums “Род фон Витте (Клеин Камби)” (Fon Vittes<br />

dzimta, Klein Kambi muiža) nelielā tirāžā tika izdots<br />

1911. gadā Sanktpēterburgā un viens no tā eksemplāriem<br />

Attēls 404.<br />

Pēdējās Trešā reiha Valsts bēres - Kapteiņa Volfgangs Līta bēres 1945. gada 16. maijā Flensburgas Jūras kara skolā.<br />

Aiz zārka soļo lieladmirālis Karls Dēnics, kurš ved atraitni Ilzi Johannu Lītu. Aiz viņiem (no kreisās) brālis Hans<br />

Ulrihs Frīdrihs Līts, Georgija Marhota Līta (dzimusi Šolla) un viņas vīrs Joahims Frīdrihs Edgars Līts. Blakus<br />

-Volfganga Līta kaps.<br />

<strong>30</strong>0 <strong>30</strong>1

mūsdenās glabājas Helsinkos, Bruņniecības namā. Lai<br />

arī Štāfenhāgena pētījums ir apjomīgs un no vēsturiskā<br />

viedokļa – unikāls (viņam bija pieejami vairāki baznīcas<br />

grāmatu oriģināli, no kuriem līdz mūsdienām nav<br />

saglabājušies), viņš savā pētījumā nav iekļāvis atsevišķus<br />

faktus, ko izdevās atrast līdz mūsdienām saglabāto Jelgavas<br />

Sv.Trīsvienības pilsētas vācu draudzes baznīcas grāmatu<br />

norakstos – jaunatrastie fakti ir iekļauti šajā pētījumā.<br />

Štāfenhāgens izvirza pieņēmumu, ka Vittes dzimta<br />

Kurzemē ir ieradusies no Ziemeļvācijas reģiona vai<br />

Austrumprūsijas. Pirmais pieņēmums tiek pamatots ar to,<br />

ka “witte” lejasvācu valodā nozīmē “balts”, kas norāda, ka<br />

dzimtas izcelsme meklējama teritorijās, kurās tika lietota<br />

šī valoda. Vācijā, Dānijā un Zviedrijā savulaik apgrozībā<br />

bija monēta “witte” jeb “witten”, bet Hamburgā, Lībekā<br />

un Lineburgā – “wittenpfenning”. Tē jāpiebilst, ka vairumā<br />

Krievijas premjerministra Sergeja Vittes biogrāfijās ir<br />

norāde, ka viņš cēlies no baltvāciešiem, kas ieceļojuši no<br />

Holandes, taču te, iespējams ir kļūda. Ar augstu varbūtības<br />

pakāpi var apgalvot, ka dzimtas saknes ir meklējamas nevis<br />

Holandē, bet gan Austrumprūsijas pilsētā “Preussisch<br />

Holland”, kas mūsdienās ir Pasłęk pilsēta Polijā. Par labu<br />

šai hipotēzei liecina arī fakts, ka brīdī, kad fon Vitte tika<br />

uzņemts Somijas bruņņiecībā (aristokrātijā) un viņam bija<br />

jāizvēlas sev jauns dzimtas vārds, godinot dzimtas vēsturi,<br />

viņš izvēlējās “von Weissenberg”, kas savukārt ir senais<br />

nosaukums Austrumprūsijas pilsētai, kas mūsdienās ir<br />

Biela Gora pilsēta Polijā. Attālums starp šīm pilsētām ir<br />

aptuveni 60 km, kas ļauj izteikt pieņēmumu par dzimtas<br />

faktisko sākotnes punktu.<br />

Saskaņā ar Štāfenhāgena veiktā pētījuma secinājumiem,<br />

nav iespējams precīzi noteikt laiku, kad Vittes dzimtas<br />

senči ieradās Kurzemē, taču domājams, tas noticis 16.<br />

gadsimtā, kad ir atrasts Kurzemē senākais dokumentos<br />

minētais Vitte. Te runa ir par 1554. gada 9. janvārī<br />

maģistra Heinriha Hālena (Heinrich Halen) Fridriham<br />

Vittem (Friedrich Witte) novēlēto zemi (2 hakenu jeb<br />

divu arklu platībā, kas atbilst aptuveni 216 ha) un krogu<br />

pie tilta pār Abavu Sabiles tuvumā. Vēlāk – 1616. gadā<br />

Sabilē dzīvo Roberts Vitte un Klauss Vitte, bet 1641. gadā<br />

– Otto Vitte, Gothards Vitte un Hanss Vitte. Liepājā Vitte<br />

ir sastopams 1654. gadā, bet vēlāk uzvārds ir atrodams<br />

Kurzemes hercoga kalpotāju vidū. Kopš 15. gadsimta<br />

Vittes ir atrodami arī Rīgā, Lielās un Mazās ģildes locekļu<br />

vidū (piemēram, 1617., 1645., 1655. gados), bet Tallinā jeb<br />

toreizējā Rēvelē Vittes ir sastopami jau 14. gadsimtā.<br />

Štāfenhāgens uzskata, ka šo Vites dzimtas atzaru<br />

savstarpējā radniecība ir visai ticama, taču par to ir jārunā<br />

hipotētiski – dokumentālu pierādījumu trīkuma dēļ.<br />

Savukārt par dokumentāli pierādāmu Vittes radniecības<br />

līniju Štāfenhāgens uzskata 17. gadsimta Jelgavā, kura jau<br />

kopš 16. gadsimta vidus kļuva par Kurzemes hercogistes<br />

nozīmīgāko pilsētu. Par vienu no tās pilsoņiem kļuva<br />

drēbnieks un pilsētas vecākais Mārtins Vitte (Martin<br />

Witte *1612. †1659. Jelgava) [dažos kristību ierakstos<br />

norādīts kā Martens] un viņa sieva Bloma (Blom), kuri<br />

atbilst Melleru dzimtas V paaudzei. Agrīnajos gados<br />

uzvārda interpretācija bija “Witt”, “Witte” un “Witten”, bet<br />

sanākie ar dzimtu saistītie ieraksti ir meklējami Jelgavas<br />

Sv.Trīsvienības Vācu (pilsētas) draudzes grāmatās. Ir<br />

zināms, ka Martins Vitte mira 1659. gadā no mēra, kas<br />

Kurzemē plosījās 1656.-1660. gados un laupīja arī vairāku<br />

Martina bērnu dzīvības. Pēc Martina Vittes nāves viņa<br />

atraitne 1662. gada trešajā svētdienā pēc Trīsvienības<br />

svētkiem salaulājās ar Jēkabu Zīveriku (Jackop Sieweriek),<br />

taču par šajā laulībā dzimušiem bērniem ziņas nav atrastas.<br />

Savukārt Martina Vittes un Blomas ģimenē piedzima (VI<br />

paaudze):<br />

• Paul Vitte (Paul Witte, *pirms 1642. †1659.<br />

Jelgava), miris mēra laikā, precīzs datums un gads<br />

nav zināms,<br />

• Martins Vitte (Martin Witten, *pirms 29.3.1644.<br />

Jelgava †1659. Jelgava), kristīts otrdienā pēc<br />

Lieldienām, kas bija 29. martā, miris mēra laikā,<br />

precīzs datums un gads nav zināms,<br />

• Doroteja Vitte (Dorothea Witten, *1646. Jelgava<br />

†), kristīta gavēņa trešajā svētdienā (Oculi Sontag),<br />

• Margarēta Vitte (Margaretha Witten *1648.<br />

Jelgava †), kristīta 22. nedēļas otrdienā pēc<br />

Trīsvienības svētkiem<br />

• Johans Vitte (Johann Witten, *9.8.1650. Jelgava<br />

†9.11.1694. Jelgava), kristīts 8. nedēļas otrdienā pēc<br />

Trīsvienības svētkiem<br />

• Marija Vitte (*1656. Jelgava †1657. Jelgava),<br />

kristīta 27. decembrī, ir piezīme – mirusi, kas<br />

ļauj izteikt pieņēmumu, ka mirusi kā zīdainis,<br />

visticamāk – arī mēra laikā, precīzs nāves datums<br />

nav zināms.<br />

VI paaudzes pārstāvis Johans Vitte (Johann Witten,<br />

*9.8.1650. Jelgava †9.11.1694. Jelgava), turpinot sava tēva<br />

arodu, kļuva par drēbnieku, 1679. gada viņš kļuva par<br />

Jelgavas pilsoni, bet 1692. gadā – par Jelgavas pilsētas<br />

vecāko. 1678. gada 10. martā Sv.Trīsvienības baznīcā viņš<br />

salaulājās ar pilsētas karognesēja Pētera Vēgnera (Peter<br />

Wegner) meitu Elizabeti Magdalēnu Vegneri (Elisabeth<br />

Magdalena Wegner). Šajā laulībā piedzima (VII paaudze):<br />

• Johans Martens Vitte (Johan Marten Witte<br />

*20.9.1680. Jelgava †ap 1680. Jelgava), krustvecāki<br />

Jo. Harderus, Joh.Hilbrandt, Joh.Vorkampf,<br />

Joachim Simonis, Regina Knickenberg, Joh. Zurlage<br />

Elbst, Diakon Ehlbst, Joh.Julius Moller Ehlsbst.<br />

Štāfenhāgena pētījumā norāde – miris drīz pēc<br />

dzimšanas, nenorādot precīzu gadu.<br />

• Pēteris Vitte (Peter Witte *11.9.1681. Jelgava<br />

†2.5.1735. Bauska), krustvecāki Peter Wegner,<br />

Herm.Hoffmann, Jost.Wilh.Muller, Joh.George<br />

Dorper, Fr. Detmer Timsohe, Fr. Joh.Vorkampsche,<br />

Semon Heidecher Ehlsbst Ana Koster.<br />

• Johans Vilhelms Vitte (Johann Wilhelm Witten,<br />

*1684. †), kristīts Fr.p.Laetare.<br />

• Jēkabs Vitte (Jakob Witten, *1686. †), kristīts<br />

pirmajās Lieldienās, krustvecāki H.Diac.Sebast.<br />

Christoff Stieler, H.Detmer v Thim, Joh. Spiecker,<br />

Hans Heinrich Betke (Mahlergesell), fr. Anna<br />

Vorkaphs, Welmnitzsche Elisab., Maria Zurlag<br />

Wittenburg.<br />

• Georgs Fridrihs Vitte (Friedrik Witten,<br />

*<strong>30</strong>.1.1688. Jelgava †11.4.1760. Valka), [kristību<br />

ierakstā norādīts tikai vārds Fridrihs] kā Georga<br />

Frīdriha krustvecāki Friedrich Wach, Herm.<br />

Schutz, Georg Richter, Fr. Hans Heinrichs, Wemer<br />

Deckersche, Fr. Borchertsche.<br />

VII paaudzes pārstāvis Pēteris Vitte (Peter Witte<br />

*11.9.1681. Jelgava †2.5.1735. Bauska) pārcēlās uz Bausku.<br />

Ir zināms, ka viņa laulībā ar Ģertrūdi Kalkhorstu (Gertrud<br />

Kalckhorst, *†) piedzima un Bauskas vācu draudzē tika<br />

kristīti (VIII paaudze):<br />

Eheliebste, Johann Wilhelm Witt, Johann Valentin<br />

Wolff Eheliebste, Jacob Dräger, Hr. Oberstl.Freundr<br />

Eheliebste, Hr. Heinrich Hoffmann.<br />

• Meita (*27.11.1720. Bauska †18.5.1722. Bauska)<br />

• Adams Kristofers Vitte (Adam Christoffer Witt,<br />

*1.11.1724. Bauska †)<br />

• Elizabete Helēna Witte (Zotgena) (Elisabeth<br />

Helend Witten (Sottgen), *13.12.1726. Bauska †)<br />

[dzimšanas ierakstā - Eva Elizabete],<br />

• Frīdrihs Vilhelms Vitte (Friedrich Wilhelm<br />

Witte, *17<strong>30</strong>. †26.2.1800.) – nav gūts dokumentāls<br />

apstiprinājums, bet ir augsta ticamība.<br />

VIII paaudzes pārstāvis Adams Kristofers Vitte<br />

(Adam Christoffer Witt, *1.11.1724. Bauska †) vēstures<br />

dokumentos ir norādīts kā Dr., kas ļauj secināt, ka viņš<br />

bija mediķis. Viņš salaulājās ar Rozīni Henrieti Mihaeli<br />

(Rosine Henriette Michaelis, *ap 1717.) un šajā ģimenē<br />

piedzima (IX paaudze):<br />

• Kristofs Humberts Frīdrihs Vilhelms Vitte<br />

(Christoph Humpert Friedrich Wilchelm Witte,<br />

*12.1782. Neugut, Vecumnieki)<br />

VIII paaudzes pārstāve Elizabete Helēna Witte<br />

(Elisabeth Helend Witten, *†), 1741. gada 2. maijā Jelgavas<br />

Sv.Trīsvienības baznīcā salaulājās ar birģeri un tirgotāju<br />

Vilhelmu Zotgenu (Wilhelm Sottgen, *†). (Burger Kauf<br />

und handelsm. Allhie mit Jfr. Elisabeth Helend Witten<br />

seel Peter Witt aus Bausk eheleibl. Tochter). Šajā laulībā<br />

piedzima vismaz viens dēls (IX paaudze):<br />

• Vilhelms Kristofers Zotgens (Wilhelm<br />

Christopher Sottgen, *<strong>30</strong>.1.1742. Jelgava †)<br />

Lai arī nav gūts dokumentāls apstiprinājums faktam, ka<br />

viens no Pētera Vittes pēctečiem ir Frīdrihs Vilhelms<br />

Vitte (Friedrich Wilhelm Witte, *17<strong>30</strong>. †1800.), veicot<br />

faktu salīdzināšanu (tostarp, zināmo faktu par Frīdriha<br />

Vilhelma Vittes brāļa - Dr. Kristofera Vittes esamību),<br />

ar augstu varbūtības pakāpi var apgalvot, ka Pēteris<br />

Vitte ir uzskatāms par tiešo priekšteci vēlākajam<br />

Krievijas premjerministram Sergejam Vittem. Saskaņā<br />

ar Vecmuižas draudzes grāmatā norādīto, Vecmuižas<br />

(Neugut) mežzinis VIII paaudzes pārstāvis Fridrihs<br />

Wilhelms Vitte (Friedrich Wilhelm Witte, *17<strong>30</strong>.<br />

†26.2.1880.) un Katrīnas Margarētes Babstas (Catarina<br />

Margaretha Babst, *1741. Rīga †1815. Tautkalne), kuri<br />

salaulājās 1777. gadā, ģimenē piedzima (IX paaudze):<br />

• Luīze Berta Vitte (Loysa Berta Witte,<br />

*24.11.1779. Vecmuiža †), krustvecāki ekonome<br />

Luīze Butlere (Loyse Buttler), mežzinis Millers<br />

no Baldones (Forster Muller aus Baldohn), Veide<br />

(Amtsm. Weyde), Dem.Fried.Preiss (dem.Fried.<br />

Preiss), Stefans Janis Stortss (Stephen Janos Stortss),<br />

mācītāja Preisa sieva (Frau Pastorin Preiss), Luīze<br />

Alb. Preiss (Loysa Alb. Preiss), Strauss jaunkundze<br />

no Droaken (Jgf. Strauss aus Droaken).<br />

• Dītrihs Karls fon Vitte (Dietrich Carl von Witte,<br />

*1780. †) [dzimšanas ieraksts nav atrasts]<br />

• Johans Frīdrihs fon Vitte (Johann Friedrich<br />

von Witte, *24.7.1782. Vecmuiža †13.9.1846.<br />

Vecumnieki), krustvecāki nomnieks Adams<br />

fon Koškuls (Adam von Kohchskull), doktors<br />

Kristofests Vilemsens (Christopher Willemsen),<br />

students Vilemsens (Willemsen), mežzinis Millers<br />

no Baldones (Forster Muller aus Baldohn), Strauss<br />

no Droaken (Strauss aus Droaken), Franča kundze<br />

• Bernhards Vitte (Bernhard Witt*23.5.1712.<br />

Bauska †), kristīts Bauskas baznīcā krustvecāki<br />

Johann Bernhard Mencke aus Mitau, Christopher<br />

Muhs aus Mitau, Engbert Petersen, Hrn. Falck<br />

<strong>30</strong>2 <strong>30</strong>3<br />

(Franz) no Rīgas, Millere (Mullerin) no Rīgas, Joh.<br />

Alb. Preiss (Joh.Alb. Preiss) Elizabete Luīze Preisa<br />

(Elisabeth Loysa Preiss).<br />

IX paaudzes pārstāvis Johans Frīdrihs fon Vitte (Johann<br />

Friedrich von Witte, *24.7.1782. Vecmuiža †13.9.1846.<br />

Vecumnieki) savu bērnu kristību ierakstos tiek norādīts<br />

kā revidents, bet publiski pieejamajos dzimtas vēstures<br />

materiālos tiek norādīts arī kā muižas nomnieks un kroņa<br />

mežniecības mežzinis Veczvārdē (Alt Schwarden), titulēts<br />

rātskungs un bruņinieks. 1808. gadā viņš salaulājās ar<br />

Aizputes revidenta un advokāta (Landgerichtsadvokat)<br />

Johana Heinriha fon Krāmera (Johann Heinrich von<br />

Cramer, *1757. Arensburg (Kuresare, Igaunija) †1833.)<br />

un Terēzes Lūcijas Bukovas (Therese Lucie von Buckow,<br />

*1758. †1812.) meitu Mariju fon Krāmeri (Maria fon<br />

Cramer, *1791. Arensburg (Kuresare, Igaunija) †1849.<br />

Alt Schwarden). Jāpiezīmē, ka Marijas Krāmeres māsa<br />

Anna Henriete Krāmere (Anna Henriette Cramer, *†.)<br />

salaulājās ar Reinholdu Teodoru Krāpišu (Reinhold<br />

Theodor Kräppisch, * †14.11.1824. Peterhof (Pēternieki)) –<br />

šīs dzimtas pārstāvji vairākkārt parādās nākamo paaudžu<br />

kristību ierakstos un likteņos. Savukārt Johans Frīdrihs<br />

fon Vitte un viņa sieva Marija fon Krāmere kļuva par<br />

vecākiem (X paaudze):<br />

• Alberts Jūlijs Vitte (Albert Julius Witte, *1808.<br />

Aizpute †5.10.1869.)<br />

• Katrīna Filipīne Elīze Vitte (Catharina Philippine<br />

Elise Witte, *29.8.1810. Taurkalne)<br />

• Aleksandrs Georgs Jūlijs Vitte (Alexander Georg<br />

Julius Witte, *21.12.1812. Taurkalne)<br />

• Jūlijs Kristofs Heinrihs Vitte (Julius Christoph<br />

Heinrich Witte, *21.10.1814. †31.5.1868. Tbilisi)<br />

• Eižens Teofils Jūlijs Vitte (Eugen Theophil Julius<br />

Witte, *10.5.1816. Neugut †19.12.1879. St.Peterburg)<br />

• Anette Matilde Adelaide Vitte (Anette Mathilde<br />

Adelaide Witte, *1818. †), kristīta Baldones draudzē<br />

1818. gada <strong>30</strong>. jūnijā, krustvecāki – Harfas kundze<br />

no Drāķiem (Harff aus Draken), Harfas kundze<br />

no Vecmuižas mežniecības (Madam Harff aus der<br />

Neugutschen Forstey) mežziņa Krappiša atraitne<br />

(Witwe Forsterin Kroppisch), mācītāja sieva,<br />

nomnieks Frejs (Amtsverwalter Frey), Šmita kungs<br />

(Herr Schmidt).<br />

• Teodors Vitte (Theodor Witte, *†10.1820.), 1 gadu<br />

vecs, no krampjiem Mercendorfas (Merzendorf)<br />

revidenta Vittes dēls miris 1820. gada oktobrī,<br />

pierakstīts Baldones baznīcā.<br />

• Frīdrihs Karls Georgs Jūlijs Vitte (*20.2.1822.<br />

Baldone †18.6.1879. Warschau),<br />

• Ēvalds Nikolaus Vilhelms Jūlijs Vitte (Evald<br />

Nikalaus Wilhelm Julius Witte, *1827. Zvārde<br />

(Striķi) †7.3.1893.),<br />

• Vilhelms Vitte (Wilhelm Witte, *10.1829. †1.1879.<br />

St.Peterburg),<br />

• Matilde Vitte (Vēbere) (Mathilda Witte (Wäber)).<br />

X paaudzes pārstāvis Alberts Jūlijs Vitte (Albert Julius<br />

Witte, *1808. Aizpute †5.10.1869.) salaulājās ar Mariju<br />

Melāniju Aleksandru Krepšu (Maria Melanie Alexandra<br />

Kroepisch, *) un šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Eduards Heinrihs Georgs fon Vitte (Eduard<br />

Heinrich Georg von Witte, *11.10.1836. Aizpute<br />

†1886.),<br />

• Ernsts Teodors fon Vitte (Ernst Theodor von<br />

Witte, *2.1843. †1903.),<br />

• Alberts Jūlijs Bruno fon Vitte (Albert Julius

Attēls 404.<br />

Jūlijs Kristofs Heinrihs Vitte, viņa dēls Sergejs Vitte un Sergeja Vittes otrā sieva Matilde fon Nuroka 1905. gadā.<br />

Bruno von Witte, *1.5.1846. †),<br />

• Franciska fon Vitte (Gērike) (Franziska von Witte<br />

(Guericke), *12.9.1948. Essern †10.19<strong>30</strong>.),<br />

• Ludmila fon Vitte (Gareize) (Ludmila von Witte<br />

(Gareise) *1853. †1928./29.),<br />

• Adolfs fon Vitte (*†),<br />

• Aleksandrs fon Vitte (*†),<br />

• Marija fon Vitte (Langevica) (Marie von Witte<br />

(Langewitz), *†).<br />

XI paaudzes pārstāvis Ludmila fon Vitte (Gareize)<br />

(Ludmila von Witte (Gareise) *1853. †1928./29.)salaulājās<br />

ar Oskara Gareizes (Oskar Gareise,*†) dēlu Frīdrihu<br />

Gareizi (Friedrich Gareise, *†) un šajā laulībā piedzima<br />

(XII paaudze):<br />

• Artūrs Gareize (Arthur Gareise, *9.1.1888.<br />

Moskva).<br />

• Margarita Gareize (Luksa) (Margaretha Gareise<br />

(Lux) *9.1893. Surazh, Bransk).<br />

XII paaudzes pārstāve Margarita Gareize (Luksa)<br />

(Margaretha Gareise (Lux) *9.1893. Surazh, Bransk)<br />

salaulājās ar Grigorija Luksa (*4.1843 †pēc 1916.) un<br />

Fridrihas Korfas (Fridrika Korff, *1860. †12.1934.<br />

Attēls 404.<br />

Maurice Erzi un Raimondo Erzi.<br />

Smolensk) dēlu Mihailu Luksu (Mihail Lux, *12.1893.<br />

Surazh, Bransk †) un šajā laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Irina Kvasņikova – Luksa (Irina Kwasnikow-Lux,<br />

*3.1925. Paris, France †).<br />

XIII paaudzes pārstāve Irina Kvasņikova – Luksa (Irina<br />

Kwasnikow-Lux, *3.1925. Paris, France †) salaulājās ar<br />

Maurīcija Erci (Maurice Erzi, *25.12.1880. Cairo, Egypt<br />

†pēc 1951. Rio de Janeiro, Brasil) un Marijas Fialas (Maria<br />

Fiala, *ap 1896. Schwarbach, Austria †) dēlu Raimondo<br />

Erci (Raimondo Erzi, *16.8.1922. Hale, Austria †), kurš<br />

1946. gadā pārcēlās uz Brazīliju un apmetās Riodežaneiro.<br />

Ziņu par šajā laulībā dzimušiem bērniem pagaidām nav.<br />

X paaudzes pārstāvis Jūlijs Kristofs Heinrihs Vitte (Julius<br />

Christoph Heinrich Witte, *21.10.1814. †31.5.1868. Tbilisi)<br />

studēja lauksaimniecību un kalnrūpniecību Prūsijā,<br />

bet pēc 1840. gada tika nosūtīts uz Saratovas guberņu,<br />

kur vadīja saimniecību 80 verstu attālumā no Saratovas.<br />

Te Jūlijs Kristofs Heinrihs Vitte iepazinās un salaulājās<br />

ar Saratovas gubernātora Andreja Fadejeva (Andrey<br />

Fadejev, *31.12.1789. †28.8.1867. Tbilisi) un kņazienes<br />

Elenas Dolgorukovas (Elena Dolgorukova, *11.4.1788.<br />

†12.8.1860.) meitu Jekaterinu Fadejevu (Jekaterina<br />

Attēls 404.<br />

Sergeja Vittes pēdējā mājvieta Sanktpēterburgā.<br />

Fadejeva, *1821. Odesa, Ukraine †1897. Odesa, Ukraine)<br />

un šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Olga Vitte (Olga Witte, *. †),<br />

• Boris Vitte (Boris Witte, *17.7.1843. Pjatigorsk<br />

†12.1.1902. Odesa),<br />

• Aleksandrs Vitte (Alexander Witte, *12.6.1846.<br />

[*22.5.1846.] Saratow †1884. Tbilisi),<br />

• Sofija Vitte (Sofia Witte, *1849. †1917.),<br />

• Sergejs Vitte (Sergey Witte, *29.7.1849. Tbilisi,<br />

Georgia †13.3.1915. Pēterburga).<br />

XI paaudzes pārstāvis Boris Vitte (Boris Witte,<br />

*17.7.1843. Pjatigorsk †12.1.1902. Odesa) 1897. gada<br />

tautas skaitīšanas laikā dzīvoja Odesā, Voroncova ielā<br />

Nr. 4/3 dz. 4, bija precējies, muižnieku kārtas pārstāvis,<br />

pareizticīgais. Norādīts, ka 48 gadus vecs, kas nesakrīt<br />

ar citos avotos minēto vecumu. Mācījies Novorosijskas<br />

universitātē Odesā, Juridiskajā fakultātē, strādāja par<br />

prokuroru. Bija precējies ar muižnieku kārtas pārstāvja<br />

Ksavera meitu Jekaterinu (Jekaterina, *1860. †), kura pēc<br />

mācībām Vitebskas ģimnāzijā kļuva par mājsaimnieci.<br />

XI paaudzes pārstāvis Aleksandrs Vitte (Alexander Witte,<br />

*12.6.1846. [*22.5.1846.] Saratow †1884. Tbilisi) bija<br />

karavīrs pulka komandieris, miris no 1877.-1878. gada<br />

krievu-turku karā gūtajiem ievainojumiem.<br />

XI paaudzes pārstāvis Sergejs Vitte (Sergey Witte,<br />

*29.7.1849. Tbilisi, Georgia †13.3.1915. Pēterburga)<br />

savas dzīves pirmos 16 gadus pavadīja Tbilisi, kur bija<br />

brīvklausītājs pilsētas ģimnāzijā, bet vēlāk kopā ar brāli<br />

Borisu Vitti pārcēlās uz Kišiņevu, kur iestājās ģmnāzijas<br />

matemātikas skolotāja Belousova pansijā un ja pēc pus<br />

gada abi nokārtoja gala eksāmenus un saņēma ģimnāzijas<br />

atestātus. Tas abiem brāļiem deva iespēju turpināt studijas<br />

nesen atvērtajā Novorosijskas universitātē Odesā. Pēc tēva<br />

nāves arī pārējā ģimene pārcēlās uz Odesu. 1870. gadā<br />

Sergejs Vitte absolvēja augstskolu ar kandidāta grādu,<br />

kas viņam deva iespēju palikt ausgtskolā un ar laiku kļūt<br />

par profesoru, taču viņa māte un onkulis bija pret šādu<br />

karjeru, tād’ēl tika atrasts kompromiss – nesaraujot saites<br />

ar augstskolu, Vitte tika pieņemts darbā Novorosijskas-Besarābijas<br />

ģenerālbubernātora, grāfa Kocebu kancelejā.<br />

Drīz vien Vitte atstāja datbu kancelejā, lai pievērstos daudz<br />

interesantākai un finansiāli izdevīgākai nodarbei – 1870.<br />

gada 1. maijā viņš sāka strādāt Odesas dzelzceļa pārvaldē,<br />

saņemot atalgojumu 2400 rubļus gadā. Uzsākot darbu,<br />

Vitte apguva visus dzelzceļnieku arodus un jau pēc dažiem<br />

gadiem bija Odesas dzelzceļa ekspluatācijas daļas vadītājs.<br />

dzelzceļa katastrofa pie Tiliguļskas, kurā gāja bojā daudzi<br />

pasazieži. Vitte un vēl viens stacijas priekšnieks tika tiesāti<br />

– Vitte saņēma četru mēnešu cietumsodu, taču visas<br />

tiesvedības gaitā Vitte saglabāja savu amatu un izcēlās,<br />

sekmējot armijas transportēšanu krievu-turku kara laikā.<br />

Te viņu ievēroja kņazs Nikolajs Nikolajevičs, pēc kura<br />

pavēles cietumsods tika aizstāts ar divu nedēļu arestu,<br />

kura laikā Vittem tika radīti darbam labvēlīgi apstākļi.<br />

1879. gadā Vitte pārcēlās uz Sanktpēterburgu, kur kļuva<br />

par Dienvidrietumu dzelzeļu ekspluatācijas daļas vadītāju.<br />

1880. gada februārī viņš tika pārcelts darbā uz Kijevu.<br />

Pēc 1881. gada 1. martā pret caru Aleksandru II vērstā<br />

atentāta, Vitte ierosināja izveidot slepeno cara apsardzes<br />

dienestu – šī ideja guva valdības atsaucību un Vitte<br />

saņēma uzdevumu organizēt atentāta dalībnieku, taču<br />

viņam izdevās atrisināt problēmu diplomātiskā ceļā. 1883.<br />

gadā Vitte publicēja grāmatu “Dzelzceļa pārvadājumu<br />

tarifu veidošanas principi”, kas viņam deva plašu<br />

atpazīstamību speciālistu vidū un vēlāk tika papaildināta<br />

un atkārtoti izdota vēl divas reizes. 1886. gadā Vitte kļuva<br />

par Dienvidrietumu dzelzeļu priekšsēdētāju un iepazinās<br />

ar imperatoru Aleksandru III. Cara labvēlību viņš ieguva<br />

pēc tam, kad Vitte brīdināja Aleksandru III, ka nedrīkst<br />

izmantot divas dažāda ražojuma tvaika lokomotīves, lai<br />

palielinātu imperatora personīgā vilciena sastāva ātrumu.<br />

1888. gadā Vittes brīdinājums piepildījās – 17. oktobrī,<br />

atceļā no Krimas uz Sanktpēterburgu, cara ģimenes<br />

vilciens avarēja.<br />

1889. gada 10. martā pēc imperatora personiskā lūguma<br />

Vitte atstāja darbu pivātajā uzņēmumā “Dienvidrietumu<br />

dzelzeļa biedrībā”, kur saņēma 40000 rubļu atalgojumu<br />

gadā un kļuva par jaunizveidotā Finanšu ministrijas<br />

Dzelzceļu lietu departamenta direktoru. Tiesa gamn, te<br />

atalgojums bija krietni zemāks – vien 8000 rubļu gadā,<br />

tādēļ Vitte saņēma piemaksu no valdnieka personiskajiem<br />

līdzekļiem – vēl 8000 rubļus gadā. Būdams šajā amatā,<br />

Vitte uzsāka privāto dzelzceļa kompāniju atpirkšanu,<br />

izveidojot vienotu valsts dzelzceļa sistēmu. Laikabiedri<br />

atcerās, ka Vitte bija demokrātisks ar saviem padotajiem,<br />

vērtēja viņu pašiniciatīvu. 1889. gadā publicēja rakstu<br />

“Nacionālā ekonomija un Frīdrihs Lists”, kurā pamatoja<br />

spēcīgas nacionālās rūpniecības nepieciešamību, lai<br />

aizsargātu iekšējo tirgu no ārvalstu ražojumiem. Laikā no<br />

1892. gada februāra līdz augustam Vitte bija ceļu satiksmes<br />

ministrs – šajā laikā viņš spēja likvidēt kravu pārvadājumu<br />

kavēšanos un ieviest dzelzceļa tarifu reformu. Viens<br />

no Vittes jaunievedumiem, kas joprojām ir saglabājies<br />

Krievijas dzelzceļā – metāla glāžu turētāji tējas dzeršanai.<br />

1892. gada <strong>30</strong>. augustā Vitte tika iecelts par Krievijas<br />

Punktu karjerai varēja pielikt 1875. gada nogalē notikusī Attēls 404.<br />

Sergeja Vittes bēres 1915. gadā.<br />

<strong>30</strong>4 <strong>30</strong>5

finanšu ministru un strādāja šajā amatā 11 gadus. Viens<br />

no pirmajiem darbiem bija Transsibīrijas dzelzceļa<br />

maģistrāles celtniecības tempu paātrināšana. 1895. gadā<br />

sāka ieviest vīna monopolu, kas attiecās kā uz alkoholisko<br />

dzērienu ražošanu, tā to tirdzniecību. Gadu vēlāk kļuva<br />

par valsts skretāru, bet 1897. gadā veica naudas reformu,<br />

kas nodrošināja Krievijas rubļa stabilitāti līdz pat I<br />

Pasaules karam, kā arī izstrādāja darba likumdošanu un<br />

atcēla miesassodu piemērošanu zemniekiem. Pats Vitte<br />

vēlāk norādīja, ka P.Stolipins “aizņēmās” vairākas Vittes<br />

idejas reform jautājumos. 1899. gadā saņēma īstenā<br />

slepenpadomnieka pakāpi.<br />

1903. gadā Vitte kļuva par Ministru komitejas priekšsēdētāju<br />

un Valsts domes locekli, bet 1905. gadā, novērtējot viņa<br />

ieguldījumu miera sarunās ar Japānu Sahalīnas jautājumā,<br />

viņam tika dāvāts grāfa tituls. Laikabiedri viņu mēdz<br />

ķircināt par grāfu “Pussahalīnu”, jo Japāna saņēma pusi<br />

no Sahalīnas teritorijas. Laikā no 1905. gada oktobra līdz<br />

1906. gada aprīlim viņš bija reformētās Ministru padomes<br />

priekšsēdētājs, taču pēc paša lūguma tika atvaļināts 22.<br />

Aprīlī. 1907. gadā pret viņu tika veikts atentāts, bet mūža<br />

nogali (kopš 1898. gada) Vitte aizvadīja Sanktpēterburgā,<br />

K.Štemberga rezidence Kamenoostrovkij prospektā 5. Par<br />

Sergeja Vittes nāves iemeslu kļuva meningīts.<br />

Pēc pārcelšanās uz Sanktpēterburgu, 1879. gada 29.<br />

jūnijā Sergejs Vitte salaulājās ar atvaļinātā štābs-rotmistra<br />

Andreja Ivaņenko (Andrey Ivanenko) meitu Naģeždu<br />

Ivaņenko (Spiridonovu) (Nadezda Ivanenko (Spiridonow),<br />

* †10.1890.), ar kuru viņš iepazinās vēl Odesā. Iepazīšanās<br />

brīdī viņa bija precējusies ar Spiridonovu (Spiridonow),<br />

tādēļ Vitte personīgi kārtoja šķiršanās atļauju. bija<br />

precējies trīs reizes. Vittes sieve bieži slimoja un ilglaicīgi<br />

dzīvoja kūrortos, bet mira no sirds asinsvadu plīsuma.<br />

Sergeja Vittes otrā laulība gadu pēc pirmās sievas<br />

nāves bija ar Izāka Nuroka meitu Matildi fon Nuroku<br />

(Mathilda von Nurok, *1862. *†), kura pēc pāriešanas<br />

pareizticībā kļuva par Mariju Ivanovnu Lisaneviču.<br />

Šīs laulības bija apvītas ar skandālu – ar savu izredzēto<br />

Vitte sāka satikties vēl laikā, kad viņa bija precēta sieva,<br />

kas izraisīja konfliktu ar viņas iepriekšējo vīru Dmitriju<br />

Lisaneviču. Skandāls varēja atstāt negatīvu ietekmi arī<br />

uz paša Vittes karjeru, jo tolaik laulības ar šķirtu žīdieti<br />

(lai arī – pārgājušu pareizticbā) netika atbalstīta. Šīs<br />

Vittes attiecības atvēsināja tā laika augstākās sabiedrības<br />

attieksmi pret pašu Vitti. Laikabiedru atmiņās Matilde<br />

tiek aprakstīta kā gudra, izskatīga karjeriste, kura mācēja<br />

izmantot citus vīriešus. Būdama Vittes sieva, viņa spēja<br />

manipulēt ar savu vīru, viņas ietekmē Vitte iemācījās<br />

vācu un franču valodas, taču pat ministra sievas statuss<br />

viņai nedeva iespēju tapt pilnvērtīgi uzņemtai galmā un<br />

augstākajā sabiedrībā. Tā kā pašam Vittem savu bērnu<br />

nebija, viņš audzināja savu abu sievu pirmajās laulībās<br />

dzimušās meitas (XII paaudze):<br />

• Sofija Spiridonova (Meringa) (Sofia Spiridonova<br />

(Mering), *†),<br />

• Vera Lisaneviča (Nariškina) (Vera Lisanewich<br />

(Narishkin), *1883. †1963.).<br />

Lai arī oficiālajās biogrāfijās tiek norādīts, ka pašam<br />

Sergejam Vittem bērnu nebija, saskaņā ar neoficiālo<br />

versiju, attiecībās ar baronesi Albīnu Kaulbars (Albina<br />

Kaulbars, *†1905.), kura mira dzemdību laikā, piedzima<br />

ārlaulības meita (XII paaudze):<br />

• Irina Vitte (Somova) (Irina Witte (Somova),<br />

*1905. †).<br />

XII paaudzes pārstāve Irina Vitte (Somova) (Irina Witte<br />

(Somova), *1905. †) tika audzināta savas nelaiķa mates<br />

draudzenes Albīnas Ivanovnas Celmas ģimenē [citos<br />

avotos – Grečko] Vitebskā. 1917. gadā viņa zaudēja visus<br />

īpašumus un 1918. gadā kļuva par aktrisi. 1923. gadā<br />

tika saņemta gūstā kā ķīlniece, taču drīz vien abrīvota.<br />

1924. gadā noklausījās kinoaktrišu kursu Maskavā, uz<br />

skatuves pienēma pseidonīmu “Voļskaja” (Вольская).<br />

Precējusies ar Pāvela Somova (Pawel Somow) dēlu,<br />

inženieri Vladimiru Somovu (Wladymir Somow,<br />

*†3.10.1924. Soloveckas nometne), kurš strādāja Vitebskā.<br />

1924. gada 2. maijā tika arestēta kopā ar vīru un notiesāta<br />

uz trīs gadiem Soloveckas lāģerī. 1927. gada 22. jūlijā<br />

notiesāta uz trīs gadiem izsūtījumā Sibīrijā, 1928. gada<br />

janvārī nosūtīta uz Krasnojarsku, 19<strong>30</strong>. gada septembrī<br />

– uz Jeņiseisku, bet novembrī jau bija Novosibirskā, kur<br />

parakstīja lūgumu viņai izbraukt no PSRS pie radiem,<br />

taču šis lūgums tika noraidīts (tajā viņa piemin arī savu<br />

brāli Viktoru Sergejeviču Vitti, kurš it kā strādājot Berlīnē<br />

Attēls 404.<br />

No kreisās: ģenerālis Aleksandrs Vilhelms Andrejs fon Kaulbars, Vera Lisaneviča (Nariškina), Kirils Nariškins.<br />

un vectēvu, ģenerāli Kaulbaru, kurš dzīvo Parīzē [te runa<br />

ir par brīvkungu (baronu), ģenerāli Aleksandru Vilhelmu<br />

Andreju fon Kaulbaru (Alexander Wilhelm Andreas von<br />

Kaulbars, *23.5.1844. Modriku, Estonia †25.1.1925. Paris,<br />

France), taču domājams, Irina nav precīzi norādījusi savas<br />

mates tēvavārdu]). Pēc atbrīvošanas no Krasnojarskas<br />

cietuma bija ievietota psihiatriskajā klīnikā. Lūgumrakstā<br />

Irina norāda, ka cieš trūkmu un badu, viņai nav ziemas<br />

apģērba, pajumti viņai devuši bijušie cietumnieki un<br />

savas dzīvesvietas viņai nav. Nepiemērotu apavu dēļ<br />

viņai apsaldētas abas kājas. Neskatoties uz trūkumu,<br />

dzīvojot Sibīrijā Irina Vitte rakstīja romānu un vēsturiskās<br />

kinofilmas “1917” scenāriju. Pati norādīja, ka prot vācu,<br />

franču un angļu valodas. Arhīva materiālos pēdējais Irīnas<br />

Vittes parakstītais dokuments bija 1931. gada 12. augustā.<br />

XII paaudzes pārstāve Sofija Spiridonova (Meringa) (Sofia<br />

Spiridonova (Mering), *†) mācījās Nikolajeva sieviešu<br />

institūtā, pēc mācību beigām oficiāli pasludināta par<br />

Sergeja Vittes audžumeitu, ilgstoši dzīvoja Rietumeiropā.<br />

Salaulājās ar savu brālēnu, Kijevas bagātnieka Fjodora<br />

Meninga dēlu, titulēto padomnieku Mihailu Merinu<br />

(*1863. †) un šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Mihails Merings (*1900. Kiev †), inženieris,<br />

represēts 1934. gadā.<br />

XII paaudzes pārstāve Vera Lisaneviča (Nariškina)<br />

(Vera Lisanewich (Narishkin), *1883. †1963.) 1904. gadā<br />

salaulājās ar Pēterburgas bagātnieka Vasīlija Nariškina<br />

dēlu, diplomātu Kirilu Nariškinu (Kirill Naryshkin,<br />

*15.2.1877. †25.10.1950.), kuru mājā 2012. gadā tika<br />

atrastas t.s. “Nariškinu zelts”. 1922. gadā Briselē Vera<br />

Lisaneviča publicēja publicēja “Meitenes piezīmes”<br />

(pirmizdevums Krievijā ar mazmeitas priekšvārdu tika<br />

izdots 2005. gadā), iespēju robežās palīdzēja emigrācijā<br />

dzīvojošiem krievu mūziķiem-trūkumcietējiem. Abu<br />

laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Ļevs Nariškins (Lev Naryshkin, *15.2.1904.<br />

†15.3.1963.),<br />

• Irene Nariškina (Irene Naryskina, *6.12.1912.<br />

Biarritz †).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Ļevs Nariškins (Lev Naryshkin,<br />

*15.2.1904. †15.3.1963.) bija precējies divas reizes – ar<br />

Jaunezu (Jaunez) un Halleri (Haller). Kļuvis par divu<br />

meitu tēvu (XIV paaudze):<br />

• Natālija Nariškina (Nataly Naryshkin, *4.2.1928.<br />

†<strong>30</strong>.10.2012.),<br />

• Nariškina (Naryshkin, *†).<br />

XIII paaudzes pārstāve Irene Nariškina (Irene Naryskina,<br />

*6.12.1912. Biarritz †) bija precējusies trīs reizes – ar Žanu<br />

Žaku Frederiku Duvernī (Jean Jacques Frederic Duvernoy),<br />

ar donu Luidži Dusmetu de Smoru (Don Luigi Dusmet de<br />

Smours, *14.7.1853. Napoli, Italy †8.1.1941. Rome, Italy)<br />

un Holandes vēstnieku Dānijā, baronu Florisu Karsīliju<br />

Annu van Palandtu (Floris Carsilius Anna van Pallandt,<br />

*8.3.1903. Imperia, Liguria, Italy †7.5.1977. Meppel,<br />

Netherlands). Šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Barons Sergejs Adolfs van Pallandts (Serge<br />

Adolphe van Pallandt, *4.12.1931. Coppenhagen,<br />

Danemark †4.3.1943. Washington DC, USA)<br />

X paaudzes pārstāvis Frīdrihs Karls Georgs Jūlijs Vitte<br />

(*20.2.1822. Baldone †18.6.1879. Warschau) kļuva par<br />

slepenpadomnieku, Dr.iur. un salaulājās ar Aizputes<br />

<strong>30</strong>6 <strong>30</strong>7<br />

advokāta Georga Heinriha fon Krāmera (Georg Heinrich<br />

von Cramer, *†.) un Žanetes fon Heikingas (Jeannette<br />

von Heyking, *†.) meitu Elizabeti Benignu Mariju fon<br />

Krāmeri (Elisabeth Benigna Marie von Cramer, *3.3.1828.<br />

Aizpute †) un šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Olga Marija Žanete fon Vitte (fon<br />

Baggenhufvuda) (Olga Marie Jeanette von Witte<br />

(von Baggenhufwudt, *†).<br />

XI paaudzes pārstāve Olga Marija Žanete fon Vitte<br />

(fon Baggenhufvuda) (Olga Marie Jeanette von Witte<br />

(von Baggenhufwudt, *†) salaulājās ar Karla Frīdriha<br />

Teodora fon Baggenhufwudt (Karl Friedrich Theodor<br />

von Baggenhufwudt, *31.3.1819. Estonia †17.12.1878.<br />

Sankpeterburg) un Katrīnas fon Lovenšternas (Katharina<br />

von Lowenstern, *6.8.1819. Tallin, Estonia †11.10.1859.<br />

Korps, Estonia) dēlu Karlu Ludvigu Aleksandru<br />

fon Baggenhufvudtu (Karl Ludwig Alexander von<br />

Baggenhufwudt, *13.6.1847. Estonia †25.9.1919. Kalisz,<br />

Poland). Šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Pauls Karls Otto fon Baggenhufvudts (Paul Karl<br />

Otto von Baggenhufwudt, *9.3.1882. Estonia †),<br />

• Teodors Karls Ludvigs fon Baggenhufvudts<br />

(Theodor Karl Ludwig von Baggenhufwudt,<br />

*18.1.1884. Tallinn, Estonia †),<br />

• Renē Rūdolfs Karls fon Baggenhufvudts (Renee<br />

Rudolf Karl von Baggenhufwudt, *4.12.1866.<br />

Raplamaa, Estland †21.4.1909. Berlin).<br />

XII paaudzes pārstāvis Pauls Karls Otto fon<br />

Baggenhufvudts (Paul Karl Otto von Baggenhufwudt,<br />

*9.3.1882. Estonia †) salaulājās ar Jūliju Ladušenski (Julia<br />

Ladyshenski, *1.3.1885. †) un šajā laulībā piedzima (XIII<br />

paaudze):<br />

• Pauls fon Baggenhufvudts (Paul von<br />

Baggenhufwudt, *29.11.1908. †)<br />

• Natālija fon Baggenhufvudta (Natalie von<br />

Baggenhufwudt, *12.9.1910. †)<br />

XII paaudzes pārstāvis Teodors Karls Ludvigs<br />

fon Baggenhufvudts (Theodor Karl Ludwig von<br />

Baggenhufwudt, *18.1.1884. Tallinn, Estonia †) bija<br />

muižnieks, salaulājās barona, Krievijas tirdzniecības un<br />

rūpniecības ministra Sergeja Hāna (Sergey Hahn, *1860.<br />

Sanktpēterburga †1914. Sanktpēterburga) un Elēnas fon<br />

Šteinas (Elena von Stein, *†1909.) meitu Lidiju Hānu<br />

(Lydia Hahn, *21.6.1884. †) un šajā laulībā piedzima (XIII<br />

paaudze):<br />

• Georgs fon Baggenhufvudts (Georg von<br />

Baggenhufwudt, *. †)<br />

X paaudzes pārstāvis Ēvalds Nikolaus Vilhelms Jūlijs<br />

fon Vitte (Evald Nikalaus Wilhelm Julius von Witte, *1827.<br />

Zvārde (Striķi) †7.3.1893.) bija precējies divas reizes – ar<br />

Helmīni Jūliju Šarloti Šēferi (Helmine Julia Charlota<br />

Schäfer) un [domājams, viņas māsu], Karla Johana<br />

Vilhelma Šāfera (Carl Johann Wilhelm Schäfer, *1811.<br />

Kursīši, Kursīšu pagasts †28.5.1901. Saldus) un Karolīnes<br />

Luīzes Karlsones (Caroline Louise Carlson, *26.2.1815.<br />

†22.2.1868. Saldus) meitu Vilhelmīni Rozāliju Emmu<br />

Šāferi (Wilhelmine Rosalia Emma Schäfer, *27.8.1837.<br />

Bārta, Latvia †16.3.1917. Rīga). Ir zināms, ka Vilhelmīne<br />

Rozālija Emma Šāfere bija laulājusies arī ar Ādolfu<br />

Vāgneru (Adolph Wagner, †pirms 1858.), bet viņas laulībā<br />

ar Ēvaldu Nikolausu Vilhelmu Jūliju fon Vitti piedzima<br />

(XI paaudze):

• Rūdolfs Emīls Ēvalds fon Vitte (Rudolf Emil<br />

Ewald von Witte, *16.8.1863. Zvārde, Striķi<br />

†15.11.1920. [jeb 1921.]).<br />

• Gabriella Vitte (Otto) (Gabriella Witte (Ottho),<br />

*6.12.1870. Vadakstes pag. †), precējusies ar<br />

Otto (Ottho, *), repatriējās no Vadakstes pagatsa<br />

“Burkāniem”.<br />

• Alise Marija Anna fon Vitte (Krāmere) (Alice<br />

Marie Anna von Witte (Cramer), *1876. Bankaushof<br />

muiža, Vadakstes pagasts †1968.).<br />

XI paaudzes pārstāve Alise Marija Anna fon Vitte<br />

(Krāmere) (Alice Marie Anna von Witte (Cramer), *1876.<br />

Bankaushof muiža, Vadakstes pagasts †1968.) salaulājās<br />

ar Ernsta Frīdriha fon Krāmera (Ernst Friedrich von<br />

Cramer, *25.5.1825. Aizpute †5.6.1878. Varšava) un<br />

Ottīlijas Paulīnes fon Heikingas (Ottilie Pauline von<br />

Heyking, *17.5.1836. Aizpute †27.3.1901. Lielcēcere) dēlu,<br />

grāmttirgotāju Georgu Ēvaldu fon Krāmeru (Georg<br />

Ewald von Cramer, *21.7.1875. Rīga †23.8.1917. Rīga).<br />

1939. gadā ģimene dzīvoja Vadakstes pagasta “Burkānos”<br />

un repatriējās uz Vāciju. Šajā laulībā piedzima (XII<br />

paaudze):<br />

• Geralds Nikolajs fon Krāmers (Gerald Nikolai<br />

von Cramer, *7.10.1904. †),<br />

• Helga Gerda fon Krāmere (Šilinga) (Helga Gerda<br />

von Cramer (Schilling), *21.3.1907. Rīga †17.7.1997.<br />

Koln, Germany).<br />

XII paaudzes pārstāvis Geralds Nikolajs fon Krāmers<br />

(Gerald Nikolai von Cramer, *7.10.1904. †) bija precējies<br />

ar Ruti Dīterihu (Rute Dieterich, *28.3.1912. Krievijā †)<br />

un šajā laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Horsts Georgs fon Krāmers (Horst Georg von<br />

Cramer, *7.10.1934. Rīgā),<br />

• Brita Elizabete fon Krāmere (Brita Elisabeth von<br />

Cramer, *16.4.1938. Rīga).<br />

XII paaudzes pārstāvis Helga Gerda fon Krāmere<br />

(Šilinga) (Helga Gerda von Cramer (Schilling), *21.3.1907.<br />

Rīga †17.7.1997. Koln, Germany) 1938. gada 16. oktobrī<br />

Vadakstē salaulājās ar leitnanta Oskara Georga Artūra<br />

Šilinga (Oskar Georg Arthur Schilling, *19.4.1885. Rīga<br />

†<strong>30</strong>.6.1919. Hamburg) un baroneses Marijas Mērijas<br />

Jūlijas fon Buholcas (Marie Mary Julie von Bucholtz,<br />

*23.4.1879. Ventspils †2.2.1923. Rīga) dēlu Kurtu Karlu<br />

Verneru Šilingu (Kurt Karl Werner Schilling, *26.5.1911.<br />

Grobiņa †5.7.1998. Bergheim) un šajā laulībā piedzima<br />

(XIII paaudze):<br />

• Hans Pēteris Kurts Šillings (Hans Peter Kurt<br />

Schilling, *12.2.1941. Posen †6.3.1992. Koln).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Hans Pēteris Kurts Šillings (Hans<br />

Peter Kurt Schilling, *12.2.1941. Posen †6.3.1992. Koln)<br />

bija precējies ar Nasu (Nass) un šajā laulībā piedzima<br />

(XIV paaudze):<br />

(Rudolf Emil Ewald von Witte, *16.8.1863. Zvārde, Striķi<br />

†15.11.1920. Rīga [jeb 1921.]) salaulājās ar savas māsas<br />

vīra māsu Alisi Emīliju von Krāmeri (Alice Emilie von<br />

Cramer) un šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Leo Ernsts Ēvalds fon Vitte (Leo Ernst Ewald von<br />

Witte, *28.7.1887. Wladikaukasus †Wladikausasus),<br />

• Teodors Werners Ēvalds fon Vitte (Theodor<br />

Werner Ewald von Witte, *11.4.1892. Ventspils<br />

†24.2.1919.),<br />

• Karīna fon Vitte (Karin von Witte, *18.10.1896.<br />

Ciecere (Lemsen) †).<br />

XII paaudzes pārstāvis Leo Ernsts Ēvalds fon Vitte<br />

(Leo Ernst Ewald von Witte, *28.7.1887. Wladikaukasus<br />

†Wladikausasus) salaulājās ar Irmu Otīliju Lindi (Irma<br />

Ottilie Linde, *23.12.1887. Jelgava †25.2.1942. Posen).<br />

X paaudzes pārstāvis Vilhelms Vitte (Wilhelm Witte,<br />

*10.1829. †1.1879. St.Peterburg) salaulājās ar Aleksandrīni<br />

Luīzi Šūnemani (Alexandrine Luise Schünemann, *1843.<br />

†) un šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Alfons Frīdrihs Teodors fon Vitte (Alfons<br />

Friedrich Theodor von Witte, *6.3.1863. †)<br />

X paaudzes pārstāve Matilde Vitte (Vēbere) (Mathilda<br />

Witte (Wäber)) salaulājās ar Gothardu Vēberu (Gotthard<br />

Wäber) un šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Aleksandrs Karls Frīdrihs Gothards Vēbers<br />

(Alexander Carl Friedrich Gotthard Wäber,<br />

*6.11.1848. Rucava †3.4.1910. Etville, Darmstadt),<br />

laulājies ar Karolīni Dambergu (Caroline Damberg,<br />

*†), citu ziņu nav.<br />

• Teofīle Šarlote Henriete Marija Vēbere<br />

(Theophile Charlotte Henriette Maria Wäber,<br />

*12.1849. Rucava †)<br />

• Johans Gothards Vilhelms Ernsts Vēbers<br />

(Johann Gotthard Wilhelm Ernst Wäber, *24.6.1853.<br />

Rucava †)<br />

Atgriežoties pie Vittes dzimtas atzara saknēm, kā<br />

nākamais ir jāizceļ VII paaudzes pārstāvis Jēkabs Vitte<br />

(Jakob Witten, *1686. †), kurš bija Jelgavas pilsētas birģeris<br />

un maiznieks (Bäckenschläger). Viņa laulībā ar Elizabeti<br />

Bonnu (Elisabeth Bonn) piedzima (VIII paaudze):<br />

• Johans Vitte (Johann Witten, *3.9.1697. Jelgava),<br />

krustvecāki Joh. Gronwaldt, Simon Meisner,<br />

Attēls 404.<br />

Kurts Karls Verners Šilings.<br />

Friedrich Trompeter, Albr. Spechtman.<br />

• Dēls Vitte (Witt, *17.10.1700. Jelgava), vārds nav<br />

salasāms.<br />

• Mihaels Vitte (Miehael Witte, *4.7.1702. Jelgava).<br />

VII paaudzes pārstāvis Johans Vilhelms Vitte (Johann<br />

Wilhelm Witten, *1684. †) no Jelgavas pārcēlās uz dzīvi<br />

Bauskā, kur bija Bauskas aptiekārs un pilsētas vecākais.<br />

Viņš bija precējies divas reizes. Pirmajā laulībā ar<br />

Emerentīni Freundi (Emerentia Freund, * †1.5.1735.<br />

Bauska) piedzima (VIII paaudze):<br />

• Bērns (* †3.11.1715. Bauska), kristību ieraksts<br />

nav atrasts<br />

• Bērns (* †6.3.1716. Bauska), kristību ieraksts nav<br />

atrasts<br />

• Dēls (*†2.10.1717. Bauska), kristību ieraksts nav<br />

atrasts<br />

• Anna Elizabete Vitte (Hildebrante) (Anna<br />

Elisabeth Witt (Hildebrant), *21.11.1717. Bauska<br />

†1.8.1759. Bauska [Vecmuiža]),<br />

• Katrīna Ģertrūde Vitte (Katharina Gertrud<br />

Witte, *<strong>30</strong>.12.1737. Bauska †) krusttēvs RV Carsten<br />

Rauert no Jelgavas.<br />

1736. gada 7. novembrī Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā<br />

Johans Vilhelms Vitte salaulājās otrreiz - ar [domājams –<br />

Bauskas] pilsētas aptiekāra un Mihaela Mitcela (Michael<br />

Mitzell) atraitni Katrīnu Raeurti (Catharina Rauert). Šajā<br />

laulībā piedzima (VIII paaudze):<br />

• meita (* †16.7.1739. Bauska), norādīts, ka mirusī<br />

ir pilsētas vecākā meita.<br />

• Johans Jēkabs Vitte (Johann Jacob Witt, *1.2.1739.<br />

Bauska †), miršanas ieraksts Bauskas draudzē.<br />

• Marija Elizabete Vitte (Maria Elisabeth Witte,<br />

*13.6.1740. Bauska), kristīta Jelgavas Sv.Trīsvienības<br />

vācu pilsētas draudzē.<br />

VIII paaudzes pārstāve Anna Elizabete Vitte ((Anna<br />

Elisabeth Witt (Hildebrant), *21.11.1717. Bauska †1.8.1759.<br />

Bauska [Vecmuiža]) 1735. gada 7. oktobrī Bauskā salaulājās<br />

ar Kurzemes Neugut [Vecmuižas] mācītāju Johannu<br />

Hildebrandu (Johann Hildebrand, *29.8.1704. Bauska<br />

†11.11.1768. Bauska [Neugut])”, kura tēvs bija Bauskas<br />

rektors un diakons Bertrams Hildebrands (Bertram<br />

Hildebrand, *†), bet māte - Vilhelma Dolmaņa (Wilhelm<br />

Dollmann, *†) atraitne Ģertrūde Vilde (Gertrude Wilde,<br />

*†). Liecība par šo laulību, korelācijā ar Štāfenhāgena<br />

pētījumā iekļauto norādi, ir īpaši svarīga, jo ņemot vērā<br />

tā laikmeta dzimtu migrācijas tradīcijas, dod netiešu<br />

pierādījumu pieņēmumam, ka Sergeja Vittes vec-vectēvs<br />

(kurš bija šīs muižas mežzinis) ir saistīts šo dzimtu un<br />

domājams, bija Hildebranda sievas brālis. Ir zināms, ka<br />

Johans Hildebrands bija precējies divas reizes - viņa otrā<br />

sieva bija Agate Katrīna Elderfelde (Agathe Kathrine<br />

Elderfeld, *†), kura kā atraitne 1770. gada 28. jūnijā Bauskā<br />

salaulājās ar Bauskas pilsētas vecāko Mihailu Klacovu<br />

(Mihael Klatzo). Johana Hildebranta un Annas Elisabetes<br />

Vittes laulībā piedzima (IX paaudze):<br />

• Šillings (Schilling, *).<br />

• Ģertrūde Elisabete Hildebrante (Gertrud<br />

Elisabeth Hildebrant, *13.11.1737. Neuguht †),<br />

XIV paaudzes pārstāvis Šillings (Schilling) salaulājās ar<br />

krustvecāki RV Rauert no Jelgavas.<br />

Vīlandi (Wieland, geb. Ritter) un šajā laulībā piedzima<br />

• Johans Jēkabs Hildebrants (Johann Jacob<br />

(XV paaudze):<br />

Hildebrant, *1.4.1742. Neuguht †), krustvecāki RV<br />

Wilde vor der Herr pastor Jacob Andreas Zimmerman<br />

• Šillings (Schilling, *).<br />

aus Paistel un “Liefland”, die Frau Magister, Frau<br />

Schültzen vor der Frau Pastorin Reckin aus Cabillen.<br />

XI paaudzes pārstāvis Rūdolfs Emīls Ēvalds fon Vitte<br />

<strong>30</strong>8 <strong>30</strong>9<br />

VII paaudzes pārstāvis Georgs Fridrihs Vitte (Friedrik<br />

Witten, *<strong>30</strong>.1.1688. Jelgava †11.4.1760. Valka) bija tirgotājs<br />

un Jelgavas birģeris, kopš 1714. gada – Jelgavas pilsonis,<br />

laikā no 1731. līdz 1741. gadam bija Jelgavas pilsētas<br />

vecākais (viņa brāļi Pēteris Vitte un Johans Vilhelms<br />

Vitte dzīvoja Bauskā, kur pēdējais bija pilsētas vecākais).<br />

Štāfenhāgens norāda, ka šajā laikā Jelgavā dzīvoja vēl viens<br />

Georgs Frīdrihs Vitte (*1702. †1791.), kas atsevišķiem<br />

pētniekiem var dot iespēju sajaukt abas personas. Tāpat<br />

Štāfenhāgens norāda, ka nav zināma precīza Georga<br />

Frīdriha Vittes nāves vieta, taču domājams, tā esot bijusi<br />

Jelgava (citi par viņa nāves vietu uzskata Valku). Ir zināms,<br />

ka 1711. gada 5. maijā Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā<br />

viņš salaulājās ar tirgotāja Heninga Zēzemaņa (Henning<br />

Seseman) meitu Margarēti Zēzemani (Margarethe<br />

Sesseman, * †1724.). Šajā ģimenē piedzima (VIII paaudze):<br />

• Anna Elizabete Vitte (Šillere) (Anna Elisabeth<br />

Witte (Schiller) *26.1.1712. Jelgava †)<br />

• Ernsts Bernhards Vitte (Ernst Bernhard Witte,<br />

*9.11.1713. Jelgava †1781. Valka), krustvecāki<br />

sekretārs Erns Štange, Zamuels Šmits, monsinjors<br />

Fridrihs Simonis, monsinjors Andreas Vitte,<br />

diakona Mihaila Langes sieva, Ģertrūde Distongše<br />

(dzim. Krīgere) un Inkēnas jaunkundze.<br />

• Johans Frīdrihs Vitte (*14.1.1716. Jelgava †)<br />

• Kristians Daniels Vitte (*22.5.1718. Jelgava †),<br />

[Štāfenhāgena pētījumā Kristians Dāvids]<br />

VIII paaudzes pārstāve Anna Elizabete Vitte (Šillere)<br />

(Anna Elisabeth Witte (Schiller) *26.1.1712. Jelgava †)<br />

1736. gadā salaulājās ar Kurzemes un Zemgales baznīcu<br />

norāru Kasparu Kristianu Šilleru (Casper Christian<br />

Schiller, *†). Pie šīs norādes Štāfenhāgens piebilst, ka<br />

“viņas māsīca Anna Elizabete Vitte (Anna Elisabeth Witte,<br />

*†1.8.1759.) salaulājās ar Kurzemes Neugut [Vecmuižas]<br />

mācītāju Johannu Hildebrandu (Johann Hildebrand,<br />

*1704. †11.11.1768.)”. Savukārt Annas Elizabetes Vittes<br />

(Šilleres) un Kaspara Kristianu Šillera laulībā piedzima<br />

(IX paaudze):<br />

• Johans Fridrihs Šillers (Johann Friederich<br />

Schiller, *23.9.1737. Jelgava †)<br />

• Katrīna Elizabete Šillere (Catharina Elisabeth<br />

Schiller, *27.3.1739. Jelgava †)<br />

• Ernsts Bernhards Šillers (Ernst Bernhard Schiller,<br />

*5.7.1740. Jelgava †)<br />

• Kristofers Nikolauss Šillers (Christopher<br />

Nicolaus Schiller, *25.7.1742. Jelgava †)<br />

• Anna Doroteja Šillere (Anna Dorothea Schiller,<br />

*26.1.1745. Jelgava †)<br />

VIII paaudzes pārstāvis Ernsts Bernhards Vitte (Ernst<br />

Bernhard Witte, *9.11.1713. Jelgava †1781. Valka) bija<br />

turīgs birģeris un saskaņā ar pieejamo informāciju, bija<br />

precējies divas reizes. Pirmā laulība, kas tika noslēgta 1747.<br />

gada 23. aprīlī ar Katrīnu Elizabeti Rikmani (Catharina<br />

Elisabeth Rieckmann, * †16.10.1755. Valka) neesot<br />

bijusi svētīta ar pēcnācējiem [šo laulību Štāfenhāgens<br />

vispār nepiemin], tādēļ pēc pirmās sievas nāves Ernsts<br />

Bernhards Vitte apprecējās otrreiz – 1756. gada 24.<br />

maijā par viņa dzīvesbiedri kļuva Valkas birģermeistara<br />

Hermaņa Johanna Vihmaņa (Hermann Johann<br />

Wichmann, *6.10.1682. †) un viņa sievas Margarētas<br />

Elizabetes Dauas (Margaretha Elisabeth Dau, *7.1693.<br />

†) jaunākā meita Johanna Šarlotte Vihmane (Johanna<br />

Charlotta Wichmann, *16.6.1731. Valka †27.1.1773.<br />

Valka). Līgavas vectēvs bija Mihales Daus (Michael Daus,<br />

*ap 1653. Marienburg †8.1710. Pärnu), kurš bija pazīstams<br />

kā teorētiskās filozofijas, retorikas un dzejas, kā arī

vēstures pasniedzējs un profesors. Viņš bija arī Tērbatas<br />

universitātes profesors un rektors, kurš mira no buboņu<br />

mēra. Arī pats Ernsts Bernhards Vitte, pēc 1756. gadā<br />

notikušās pārcelšanās no Jelgavas uz Valku (ar īsu dzīves<br />

posmu arī Rīgā), kļuva par Valkas pilsētas birģermeistaru,<br />

pildot šos pienākumus 25 gadus, paralēli nodarbojoties<br />

ar vairumtirdzniecību. Viņa laulībā ar Johannu Šarlotti<br />

Vihmani piedzima (IX paaudze):<br />

• Fridrihs Ebergards Vitte (Fridrich Eberhard<br />

Witte, *†),<br />

• Anna Justīne Kristīne Vitte (Benke) (Anna<br />

Justine Christine Witte (Benke), *†),<br />

• Anna Katrīna Vitte (Anna Katharina Witte, *†),<br />

• Ernsts Andrejs von Vitte (Ernst Andreas von<br />

Witte, *18.4.1759. Valka †21.12.1829. Tartu)<br />

[Štāfenhāgens norāda †1841.],<br />

• Šarlote Amālija Vitte (Charlotte Amalie Witte,<br />

*†).<br />

IX paaudzes pārstāve Anna Justīne Kristīne Vitte (Benke)<br />

(Anna Justine Christine Witte (Benke), *†) salaulājās ar<br />

Paulu Martinu Benki (Paul Martin Benke, *†) un šajā<br />

laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Ernsts Johans Benke (Ernst Johann Benke, *†)<br />

X paaudzes pārstāvis Ernsts Johans Benke (Ernst Johann<br />

Benke, *†) 1839. gadā dibināja ģimenes fondu (legātu),<br />

kura mērķis bija sniegt palīdzību mazturīgajiem sava tēva<br />

un mates dzimtu pārstāvjiem. Fonda kapitālu veido gan<br />

naudas ieguldījums, gan nams Kaļķu un Kungu ielu stūrī<br />

Rīgā (šī krustojuma apbūve tika iznīcināta II Pasaules kara<br />

laikā).<br />

IX paaudzes pārstāvis Ernsts Andrejs von Vitte (Ernst<br />

Andreas von Witte, *18.4.1759. Valka †21.12.1829. Tartu)<br />

ir pirmais Vittes dzimtas pārstāvis, kura uzvārdā oficiāli<br />

tiek norādīts sufikss “fon”, jo ar Austrijas imperatora<br />

Josifa pavēli 1786. gada 20. decembrī Ernsts Andrejs<br />

Vitte tika iecelts muižnieku kārtā, piešķirot šo titulu<br />

arī četrām iepriekšējām paaudzēm. Lai arī muižnieka<br />

tituls tik aiegādāts no Austrijas imperatora, tā netika<br />

iekļauta Krievijas muižnieku matrikulā. Pēc Klein Kamby<br />

bruņniecības muižas iegādes dzimta tika pie sava ģerboņa<br />

(muiža tika iegādāta gan par paša fon Vittes, gan viņa sievas<br />

naudu un aizdevumu). Ernsts Andrejs von Vitte 1786. gadā<br />

salaulājās ar ekonomikas sekretāra Ludviga Štēgemaņa<br />

(Ludwig Stegemann) un Sofijas Elversas (Sophie Elvers)<br />

meitu Ludoviku Sofiju Štēgemani (Ludovika Sophia<br />

Stegemann, *29.11.1768. Tartu †7.3.1865. Tartu). Par<br />

Ludvigu Štēgemani ir zināms, ka 18. gadsimta 70. gados<br />

viņam piederēja Ullenormas (Ullenorm) muiža Tērbatas<br />

apriņķi, kas pēc viņa nāves palika atraitnei Sofijai, kura<br />

1791. gadā muižu pārdeva baronam Šulcam par 11500<br />

rubļiem. Arī pats Ernsts Andrejs von Vitte bija turīgs –<br />

Tērbatā, Peplerstrasse ielā viņam piederēja nams, bet 1785.<br />

gada 24. maijā viņš no Marijas Johannas Rennenkampfas<br />

(dzim. Štakelberga) iegādājās 5 ½ hākenus lielo (aptuveni<br />

594 ha) lielo “Klein Kambi” muižu, kas atradās 16 verstis<br />

no Tērbatas, dienvidu virzienā. Šī muiža 18. gadsimtā tika<br />

atšķirta no “Gros Kambi” muižas un 1911. gadā tās vērtība<br />

esot bijusi 200000 rubļu. Muižas ēkas atradās ezera krastā,<br />

iepretim Kambi pastorātam. Vittes dzimtas īpašumā<br />

muiža bija līdz 83 gadus – līdz 1868. gadam, kad pēc Sofijas<br />

Vittes (dzim. Štēgemanes) nāves, mantojuma dalīšanas<br />

ceļā tā tika pārdota par nieka 47000 rubļu ekonomam<br />

Henriham Gernhardam (1867. gada 25. oktobra Liflandes<br />

Hofgerihta lēmums Nr. 2511.). Ernsta Andreja von Vittes<br />

un Ludovikas Sofijas Štēgemanes laulībā piedzima (X<br />

paaudze):<br />

• Ernests Bernhards fon Vitte - fon Veisenbergs<br />

(Ernst Bernhard von Witte - von Weissenberg,<br />

*18.5.1787. Tartu †14.8.1842. Tartu),<br />

• Henriete fon Vitte (Henriette von Witte, *1788.)<br />

• Karls Magnus fon Vitte (Karl Magnus von Witte,<br />

*15.2.1789. Ullenurme pie Tartu †11.11.1860.<br />

Tartu),<br />

• Eduards fon Vitte (Edward von Witte, *1.7.1791.<br />

Gut Kambi bei Dorpat †13.7.1836. Sārumu muiža),<br />

• Otto Johanns fon Vitte (Otto Johann von Witte,<br />

*1792. †22.2.1836. Tallinn),<br />

• Karolīna fon Vitte (Caroline von Witte, *1793.<br />

Attēli 404. un 404.<br />

Valkas pilsētas birģermeistara Ernsta Bernharda Vittes kapa piemineklis Valgā (pie Valgas baznīcas), kas tika<br />

iznīcināts Padomju okupācijas laikā.<br />

†1869.), dzīvoja Tērbatā un Klein Kambi muižā.<br />

• Filips fon Vitte (Philipp von Witte, *1794. †?),<br />

dienēja karadienestā kā junkers un domājams,<br />

miris agrā jaunībā.<br />

• Bērns fon Vitte (nav ziņu),<br />

• Bērns fon Vitte (nav ziņu),<br />

• Bērns fon Vitte (nav ziņu).<br />

X paaudzes pārstāvis Ernests Bernhards fon Vitte - fon<br />

Veisenbergs (Ernst Bernhard von Witte - von Weissenberg,<br />

*18.5.1787. Tartu †14.8.1842. Tartu) bija pirmais dzimtas<br />

pārstāvis, kurš transformēja dzimtas uzvārdu no “fon<br />

Vitte” uz “fon Veisenberg” (von Weissenberg). Bērnību<br />

viņš pavadīja tēva muižā Klein Kambi, bet 1804. gadā<br />

iestājās Tērbatas universitātē, kur divus gadus studēja<br />

jurisprudenci. 1806. gadā viņš pārcēlās uz Krievijas<br />

galvaspilsētu, bet jau 1807. gadā – uz Viborgu, kur 18.<br />

oktobrī sāka strādāt par sekretātu un tulku pilsētas pārvaldē.<br />

1815. gadā viņš sāka strādāt Somijas ģenerālbubernātora<br />

birojā par reģistrātoru, bet jau 1819. gadā viņš ar biroju<br />

pārcēlās uz Helsinkiem un bija tā direktors un īstenais<br />

slepenpadomnieks. 1835. gadā viņš kļuva par Somijas<br />

pilsoni un 1836. gadā [Štāfenhāgens norāda – 1839.<br />

gadā] tika uzņemts Somijas bruņinieku namā (ģimenes<br />

kārtas Nr. 200), vienlaikus saņemot jaunu uzvārdu “fon<br />

Veisenbergs” un jaunu dzimtas ģerboni. 1840. gadā viņš<br />

tika iecelts Valsts padomē, bet 1842. gadā devas sava mūža<br />

pēdējā ceļojumā uz Tērbatu, kur arī mira 14. augustā.<br />

Godinot Ernesta Bernharda fon Vittes fon Veisenberga<br />

piemiņu, viņa vārdā tika nosaukta iela – Berhardsgatan.<br />

Viņš bija laulājies divas reizes – ar Tulli Almkvisti (Tulli<br />

Almquist) [ziņu par šajā laulībā dzimušiem pēcnācējiem<br />

nav] un ar militārista Johana Georga fon Grunta (Johann<br />

Georg von Grundt) un Johannas Bobrikas (Johanna<br />

Bobrick) meitu Elizabeti Juliānu fon Grunti (Elisabeth<br />

Juliana von Grundt, *1804. †18<strong>30</strong>.). Šajā laulībā piedzima<br />

(XI paaudze):<br />

• Fabians Ernsts fon Veisenbergs (Fabian Ernst von<br />

Weissenberg, *31.6.1821. †7.12.1837. Helsingfors,<br />

Finland), bija kadets, miris neprecēts.<br />

• Aleksandrs Bernhards fon Veisenbergs<br />

(Alexander Bernhard von Weissenberg, *1.12.1822.<br />

Helsingfors, Finland †28.9.1902. Viborg, Finland).<br />

• Eduards Fabians fon Veisenbergs (Edward<br />

Fabian von Weissenberg, *9.12.1823. †25.3.1846.<br />

Helsingfors, Finland), miris neprecēts.<br />

• Arsēnijs Pēteris fon Veisenbergs (Arseny Peter<br />

von Weissenberg, *4.8.1825. †25.8.1846. Hamburg),<br />

bija students Hamburgā, miris neprecēts.<br />

• Karls Birgers fon Veisenbergs (Karl Birger von<br />

Weissenberg, *10.2.1827. Helsingfors †1882. Kiev),<br />

• Helēna Sofija fon Veisenberga (Pešta/Simberga)<br />

(Helena Sofia von Weissenberg (Petsch/Simberg),<br />

*27.8.1828. Helsingfors, Finland †4.6.1886. Hamina,<br />

Finland).<br />

• Tullija Ernstīna fon Veisenberga (Tulli Ernstine<br />

von Weisenberg, *<strong>30</strong>.4.1833. †).<br />

• Adelaide fon Veisenberga (Adelaide von<br />

Weisenberg, *19.12.1834. †4.5.1835.).<br />

kas atradās netālu no Lavola Sluss. Vēlāk pārcēlās uz<br />

Helsinkiem, kur 1885. gadā kļuva par senatoru (ministru)<br />

un prokuroru (1886. gadā). 1851. gadā viņš salaulājās ar<br />

kapteiņa Kristiana Vilhelma Akermaņa (Kristian Wilhelm<br />

Åkerman, *6.3.1796. Turku, Finland †1.6.1834. Helsinki,<br />

Finland) un viņa sievas Konstances fon Kolas (Constantia<br />

von Kohl, *9.12.1809. Viborg, Finland †10.11.1881. Viborg,<br />

Finland) meitu Konstanci Mariju Akermani (Constance<br />

Maria Åkerman, *22.11.1831. Helsingfors, Finland<br />

†12.1.1899.). Šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Ernsts Vilhelms fon Veisenbergs (Ernst Wilhelm<br />

von Weissenberg, *21.6.1852. Viipuri, Finland<br />

†13.7.1853. Viipuri, Finland), miris kā zīdainis.<br />

• Karls Aleksandrs fon Veisenbergs (Karl<br />

Alexander von Weissenberg, *8.3.1854. Viipuri,<br />

Finland †8.3.1916.) bija inženieris-mehāniķis,<br />

dzīvoja Vīborgā, ģimenes lokā saukts par Peppi,<br />

neprecēts, plašāku ziņu nav.<br />

• Helēna Konstance fon Veisenberga (Helene<br />

Constance von Weissenberg, *7.2.1856. Viipuri,<br />

Finland †22.2.1933.) bija skolotāja, mūžu nodzīvoja<br />

neprecējusies.<br />

• Alfrēds Edvards fon Veisenbergs (Alfred Edward<br />

von Weissenberg, *2.10.1857. Viipuri, Finland<br />

†26.11.1859.),<br />

• Fanija Aleksandrīne fon Veisenberga (Homena)<br />

(Fanny Alexandrine von Weissenberg (Homen),<br />

*6.9.1859. Viipuri, Finland †7.6.1907. Viborg,<br />

Finland).<br />

• Artūrs Emīls fon Veisenbergs (Arthur Emil<br />

von Weissenberg, *25.1.1863. Viipuri, Finland<br />

†15.2.1945.).<br />

• Alise fon Veisenberga (Alice von Weissenberg,<br />

*24.7.1865. Viipuri, Finland †15.2.1935. Helsingfors,<br />

Finland), mirusi neprecēta.<br />

• Aksels Leonards fon Veisenbergs (Axel Leonard<br />

von Weissenberg, *1.2.1868. Viborg, Finland<br />

†22.4.1958. Helsingfors, Finland).<br />

• Eiženija fon Veisenberga (Eugenia von<br />

Weissenberg, *1868. Viipuri, Finland †.),<br />

• Aleksandra fon Veisenberga (Alexandra von<br />

Weissenberg, *1869. Viipuri, Finland †.),<br />

• Elēna Marija fon Veisenberga (Segercranca)<br />

(Ellen Maria von Weissenberg (Segercrantz),<br />

*4.3.1871. Viborg, Finland †11.11.1939. Helsingfors,<br />

Finland).<br />

• Jūlija fon Veisenberga (Julie von Weissenberg,<br />

*1871. Viipuri, Finland †1872.),<br />

• Klaudija fon Veisenberga (Claudia von<br />

Weissenberg, *1872. Viipuri, Finland †1873.).<br />

Attēls 404.<br />

Klein Kamby muižas ēka Igaunijā.<br />

XI paaudzes pārstāvis Aleksandrs Bernhards fon<br />

Veisenbergs (Alexander Bernhard von Weissenberg,<br />

*1.12.1822. Helsingfors, Finland †28.9.1902. Viborg,<br />

Finland) mācījās Helsinku licejā un studēja Helsinku<br />

universitātē jurisprudenci. Pēc universitātes<br />

absolvēšanas 1839. gadā dienēja Somijā, strādāja par par<br />

ģenerālgubernātora tulku, 1847. gadā kļuva par Viborgas<br />

pilsētas domes padomnieku, bet 1868. gadā – par Viborgas<br />

apgabala valsts sekretāru. Uzcēla vasaras māju “Rajala”,<br />

310 311

XII paaudzes pārstāve Fanija Aleksandrīne fon<br />

Veisenberga (Homena) (Fanny Alexandrine von<br />

Weissenberg (Homen), *6.9.1859. Viipuri, Finland<br />

†7.6.1907. Viborg, Finland) apprecējās ar Pieksämäen<br />

draudzes vikāra Johana Fredrika Homēna (Johan<br />

Fredrik Homen, *16.11.1797. Hartola, Finland †7.1.1862.<br />

Pieksämäen, Finland) un viņa sievas Gustavas Elizabetes<br />

Perenderes (Gustava Elisabeth Perender, *†) dēlu,<br />

Apelācijas tiesas priekšsēdētāju Gustavu Viljamu<br />

Homēnu (Gustaf William Homen, *19.2.1849. Pieksämäen,<br />

Finland †12.11.1929. Helsinki). Šajā laulībā piedzima (XIII<br />

paaudze):<br />

• Lars Arne Aleksandrs Homēns (Lars Arne<br />

Alexander Homen, *7.9.1884. Viborg, Finland<br />

†18.1.1948.)<br />

XII paaudzes pārstāvis Artūrs Emīls fon Veisenbergs<br />

(Arthur Emil von Weissenberg, *25.1.1863. Viipuri, Finland<br />

†15.2.1945.) 1881. gadā uzsāka tiesību zinātņu studijas un<br />

1886. gadā ieguva grādu tiesību zinātnē. 1889. gadā viņš<br />

kļuva par kancleru, bet 1895. gadā – par Viborgas Apelācija<br />

stiesa skancleru. Laikā no 1920. gada līdz savai pensijai<br />

1933. gadā vinš bija Augstākās tiesas priekšsēdētājs.<br />

Artūrs Emīls fon Veisenbergs bija precējies divas reizes.<br />

Otrajā laulībā ar Daniela Fredrika Valles (Daniel Fredrik<br />

Walle, *21.1.1802. †7.1.1867.) un Zelmas Augustas<br />

Allēnas (Selma Augusta Aleen, *18.7.1814. Turku, Finland<br />

†29.6.1874. Leppävirta, Northern Savonia, Finland)<br />

meitu, Aleksandra Augusta Kumlina (Alexander August<br />

Kumlin, *4.10.1844. Lojo (Lohja), Finland †27.3.1912.<br />

Helsingfors, Finland) atraitni Almu Klementīni Valli<br />

(Alma Klementine Walle, *6.9.1854. Helsingfors, Finland<br />

†12.4.1929. Helsingfors, Finland), kas bija viņa pirmās<br />

sievas mirušā tēva otrā dzīvesbiedre. Artūra Emīla fon<br />

Veisenberga otrajā laulībā bērnu nebija, bet viņa pirmajā<br />

laulībā, kas 1896. gada 26. augustrā tika noslēgta ar<br />

Aleksandra Augusta Kumlina (Alexander August Kumlin<br />

*4.10.1844. Lojo (Lohja), Finland †27.3.1912. Helsingfors,<br />

Finland) un Zelmas Rikbergas (Selma Rikberg *1847.<br />

†1900.) meitu Esteri Irēni Kumlinu (Ester Irene Kumlin,<br />

*5.7.1873. Ilomantsi, Finland †22.8.1956.) piedzima (XIII<br />

paaudze):<br />

• Esterita Marija fon Veisenberga (Māsalo)<br />

(Esterita Maria von Weissenberg (Maasalo),<br />

*2.8.1898. Karisalmi Vinpurin, Finland †25.1.1981.).<br />

• Meri Auguste fon Veisenberga (Multatnena/<br />

Ollonkvista) (Meri Auguste von Weissenberg<br />

(Multanen/Olloqvist), *15.3.1900. Viipuri, Finland<br />

†31.10.1980.).<br />

• Rainers Aleksandrs Veisters fon Veisenbergs<br />

(Rainer Aleksander Veisterä von Weissenberg<br />

(Māsalo), *29.9.1903. Viipuri, Finland †21.2.1985.<br />

Helsinki, Finland)<br />

• Katri Arturita fon Veisenberga (Hellstena)<br />

(Katri Arturita von Weissenberg (Hellsten),<br />

*23.6.1909. Joensuu, Finland †16.6.1978.)),<br />

XIII paaudzes pārstāve Esterita Marija fon Veisenberga<br />

(Māsalo) (Esterita Maria von Weissenberg (Maasalo),<br />

*2.8.1898. Karisalmi Vinpurin, Finland †25.1.1981.)<br />

kļuva par mākslinieci un skolotāju un salaulājās ar<br />

ērģelnieka Izraēļa Māsalu (Israel Maasalo, *15.7.1859.<br />

†22.1.1927. Patamäki, Finland) un Idas Helstromas<br />

(Iida Hellström *25.5.1865. Ilmolahti Lepistö, Finland<br />

†12.2.1921. Patamäki, Finland) dēlu, profesoru Armas<br />

Māsalo (Armas Maasalo, *28.8.1885. Kanttorila, Finland<br />

†9.9.1960. Helsinki, Finland), kurš bija komponists un<br />

ērģelnieks. Šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Kajs Māsalo (Kai Maasalo, *4.11.1922. Helsinki,<br />

Finland †17.8.2000. Helsinki, Finland),<br />

• Marjata Māsalo (Almkvista) (Marjatta<br />

Maasalo (Almquist), *26.4.1926. Helsinki, Finland<br />

†20.9.2014.).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Kajs Māsalo (Kai Maasalo,<br />

*4.11.1922. Helsinki, Finland †17.8.2000. Helsinki,<br />

Finland) bija somu mūzikas zinātnieks un redaktors. Viņš<br />

pabeidza Helsinku Universitāti 1946. gadā kā filozofijas<br />

maģistrs. Māsalo publicēja vairākus ar mūziku saistītus<br />

darbus, tostarp: “Lielā simfoniskā mūzika” (1956.), “Somu<br />

kompozīcijas I-II” (1965. un 1969.), “Radio simfoniskā<br />

orķestra 50 gadi 1927.-1977.” (1980.) un “Mocarts<br />

un viņa klavieru koncerts” (1985.). Viņš salaulājās ar<br />

departamenta sekretāri Helvi Hāpio (Helvi Haapio,<br />

*3.10.1913. †12.3.2006.), kura pirms tam bija precējusies<br />

ar gleznotāju Kalli Jormu Vānannenu (Kalle Jorma<br />

Väänänen, *21.12.1912. Helsinki, Finland †1988.) (viņas<br />

pirmajā laulībā ir dzimuši vairāki pēcnācēji). Savukārt<br />

šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Anja Māsalo (Frozena) (Anja Maasalo (Frosen),<br />

*1943.).<br />

XIV paaudzes pārstāve Marjata Māsalo (Almkvista)<br />

(Marjatta Maasalo (Almquist), *26.4.1926. Helsinki,<br />

Attēls 404.<br />

Klein Kamby muižas dārzā 1912. gadā. No kreisās<br />

(stāv) Karls Aleksandrs von Veisenbergs, viņa māsa<br />

Alise Matilde, rātskungs . Sēž - Georga Otto dēls<br />

Ippolīts fon Veisenbergs.<br />

Finland †20.9.2014.) salaulājās ar apdrošināšanas<br />

darbinieka un Somijas Brīvība skara dalībnieka Džona<br />

Almkvista (John Almquist, *1868. †1931.) un Annas<br />

Marijas Albakas (Anna Maria Ahlbäck, *1888. †1958.)<br />

dēlu Torstenu Almkvistu (Torsten Almquist, *1.4.1924.<br />

†6.2.2017.) un šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Robins Almkvists (Robin Almquist),<br />

• Rauls Armas Gustavs Almkvists (Raoul Armas<br />

Gustav Almquist, *21.3.1960. †8.10.1998. Helsinki).<br />

XV paaudzes pārstāvis Robins Almkvists (Robin<br />

Almquist) ir laulājies ar Solonenu (Solonen) un abu<br />

laulībā piedzima (XVI paaudze):<br />

• Almkvists (Almquist).<br />

XV paaudzes pārstāvis Rauls Armas Gustavs Almkvists<br />

(Raoul Armas Gustav Almquist, *21.3.1960. †8.10.1998.<br />

Helsinki) salaulājās ar Sirpu (Sirpa) un abu laulībā<br />

piedzima(XVI paaudze):<br />

• Almkvists (Almquist),<br />

• Almkvists (Almquist).<br />

XIII paaudzes pārstāve Meri Auguste fon Veisenberga<br />

(Multatnena/Ollonkvista) (Meri Auguste von<br />

Weissenberg (Multanen/Olloqvist), *15.3.1900. Viipuri,<br />

Finland †31.10.1980.) bija precējusies divas reizes –<br />

pirmajā laulībā ar Karla Gustava Olonkvista (Karl Gustaf<br />

Ollonqvist, *27.11.1844. Pori, Finland †18.10.1920.) un<br />

Hildas Nordgrenas (Hilda Nordgren (*6.5.1852. Pori,<br />

Finland †1931.) dēlu Vilhelmu Frederiku Olonkvistu<br />

(Wilhelm Frederik Ollonqvist, *13.3.1891. Ahlainen,<br />

Finland †1929.) piedzima dēls (XIV paaudze):<br />

• Mikko Olki Ollonkvists (Mikko Olki Ollonqvist,<br />

*29.9.1920. Helsinki †13.3.1993. Lahti).<br />

Savukārt Meri Augustes fon Veisenbergas otrajā laulībā<br />

ar Samuļa Heikinpoikas Multanena (Samuli Heikinpoika<br />

Multanen, *13.1.1862. Akkala, Finland †1931.) dēlu Lauri<br />

Aleksandru Multatnenu (Lauri Aleksanteri Multanen,<br />

*11.9.1891. Sippola, Finland †11.5.1951.) piedzima<br />

pēcnācējs (XIV paaudze):<br />

• Multanen (Multanen).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Mikko Olki Ollonkvists (Mikko<br />

Olki Ollonqvist, *29.9.1920. Helsinki †13.3.1993. Lahti)<br />

salaulājās ar Hilku Līzi Olki Martonenu (Hilkka Liisa<br />

Olki Martonen, *10.5.1920. †16.4.2004.) un šajā laulībā<br />

piedzima (XV paaudze):<br />

• Ollonkvista (Roiha),<br />

• Olki (Olki *†),<br />

• Hilkka Olki (Hilkka Olki *†).<br />

XV paaudzes pārstāve Ollonkvista (Roiha) salaulājās ar<br />

Roihu (Roiha) un šajā laulībā piedzima (XVI paaudze):<br />

• Roihs (Roiha),<br />

• Roihs (Roiha),<br />

• Roiha (Versvuo) (Roiha Veresvuo),<br />

• Roiha (Erola) (Roiha Eerola).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Rainers Aleksandrs Veisters fon<br />

Veisenbergs (Rainer Aleksander Veisterä von Weissenberg<br />

(Māsalo), *29.9.1903. Viipuri, Finland †21.2.1985.<br />

Helsinki, Finland) savu dzimtas uzvārdu lokalizēja uz<br />

312 313<br />

“Veisterä”. 1922. gadā uzsāka studijas un ieguva grādu<br />

1929. gadā, kļustot par kanclera vietnieku. 1933. gadā<br />

sāka strādāt “Kansallis-Osake-Pankki” bankā, kur 1946.<br />

gadā viņš kļuva par hipotēku nodaļas vadītāju, bet 1952.<br />

gadā – par valdes locekli. un Rainers Aleksandrs Veisters<br />

fon Veisenbergs bija precējies divas reizes. Pirmā laulība<br />

bija ar Aino Kempi (Aino Kempe), taču tā tika šķirta 1927.<br />

gadā. Savukārt 19<strong>30</strong>. gada 20. decembrī viņš salaulājās ar<br />

agronoma, profesora Ivo ArtūraHalakorpi-Šrēdera (Ivo<br />

Artur Hallakorpi-Schroeder, *3.9.1873. Libelits, Finland<br />

†5.10.1951.) un Elīnas Ašanas (Elin Aschan, *6.11.1868.<br />

Nilsiä, Finland †1940.) meitu Šrēderi/Hallakorpi<br />

(Schroeder/Hallakorpi). Šajā laulībā piedzima (XIV<br />

paaudze):<br />

• Erkki Juhans Artūrs fon Wisenbergs - Veisters<br />

(Erkki-Juhani Arthur Veisterä), *10.5.1935.)<br />

• Eila-Marjatta Veistera (Hoppanija)<br />

(Eila-Marjatta Veisterä (Hoppania), *2.7.1937.)<br />

• Virve Līza Veisters (Virve Liisa Veisterä,<br />

*19.12.1943.)<br />

• Kari Raineri Veisters (Kari Raineri Veisterä,<br />

*23.3.1946.), studēja jurisprudenci Helsinkos.<br />

XIV paaudzes pārstāvis Erkki Juhans Artūrs fon<br />

Wisenbergs - Veisters (Erkki-Juhani Arthur Veisterä),<br />

*10.5.1935.) 1958. gada 20. decembrī salaulājās ar<br />

tirgotāja Gadolīna (Gadolin) meitu Tūvi Johannu Kristīni<br />

Gadolīni (Tove Johanna Christina Gadolin, *25.10.1935.)<br />

un šajā laulībā piedzima trīs pēcnācēji (XV paaudze):<br />

• Merja Rita Veistere (Merja Riitta Veisterä,<br />

*27.4.1960.),<br />

• Ronja fon Wisenbergs (Renja von Weissenberg,<br />

*24.9.1961.),<br />

• Fon Wisenbergs (von Weissenberg).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Veistera (Hoppanija) (Veisterä<br />

(Hoppania)) salaulājās ar Hopaniju (Hoppania) šajā<br />

laulībā piedzima divi pēcnācēji (XV paaudze):<br />

• Hopanija (Hoppania),<br />

• Hopanija (Hoppania).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Veisters (Veisterä ) salaulājās ar X<br />

un šajā laulībā dzima četri pēcnācēji (XV paaudze):<br />

• Henrijs Vilhelms Veisters (Henri Vilhelm<br />

Veisterä),<br />

• Veisters (Veisterä),<br />

• Veisters (Veisterä),<br />

• Veisters (Veisterä).<br />

XV paaudzes pārstāvis Henrijs Vilhelms Veisters (Henri<br />

Vilhelm Veisterä) salaulājās ar Kristu Hanneli Lagus un<br />

šajā laulībā dzima trīs pēcnācēji (XVI paaudze):<br />

• Veisters (Veisterä),<br />

• Veisters (Veisterä),<br />

• Veisters (Veisterä).<br />

XV paaudzes pārstāvis Veisters (Veisterä) salaulājās ar X<br />

un šajā laulībā dzima divi pēcnācēji (XVI paaudze):<br />

• Veisters (Veisterä),<br />

• Veisters (Veisterä).<br />

XV paaudzes pārstāvis Veisters (Veisterä) salaulājās<br />

(laulība vēlāk šķirta) ar X un šajā laulībā piedzima viens<br />

pēcnācējs (XVI paaudze):

• Veisters (Veisterä).<br />

XIII paaudzes pārstāve Katri Arturita fon Veisenberga<br />

(Hellstena) (Katri Arturita von Weissenberg (Hellsten),<br />

*23.6.1909. Joensuu, Finland †16.6.1978.) ir precējusies ar<br />

Karla Fabiāna Hellstena (Karl Fabian Hellsten, *22.1.1873.<br />

†1950.) un Marijas Elizabetes Vikanderes (Maria Elisabeth<br />

Wikander, *†) dēlu Pēru Rubenu Hellstenu (Per Ruben<br />

Hellsten, *26.10.1906. Turku, Finland †15.10.1987. Turku,<br />

Finland). Ziņu par šajā laulībā dzimušiem pēcnācējiem<br />

pagaidām nav.<br />

XII paaudzes pārstāvis Aksels Leonards fon Veisenbergs<br />

(Axel Leonard von Weissenberg, *1.2.1868. Viborg, Finland<br />

†22.4.1958. Helsingfors, Finland) 1892. gadā absolvēja<br />

Helsinku Politehnisko augstskolu kā tehniķis un strādāja<br />

Somijas dzelzceļa kompānijā. Vairākkārt bija devise uz<br />

ASV, lai uzraudzītu lokomotīvju piegādi Somijai. Vēlāk<br />

tika iecelts pat Valsts dzelzceļa 1. Klases mehānisko<br />

inženieri. 1899. gada 26. novembrī viņš salaulājās ar<br />

dzelzceļu būves inženiera Karla Frederika Sebastjana fon<br />

Šulca (Carl Fredrik Sebastian von Schoultz, *5.1.1834.<br />

Helsinki, Finland †5.8.1892. Turkmenistan) un Marijas<br />

Henrietes Florences fon Šulcas (Mary Henriette Florence<br />

von Schoultz, *9.1.1835. Karlskrona, Sweden †6.8.1892.<br />

Turkmenistan) meitu Karīnu Alberti Silviju fon Šulci<br />

(Carin Alberta Sulvia von Schoultz, *16.5.1872. †4.1.1944.)<br />

Šajā laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Gabriels Karls Bernhards fon Veisenbergs<br />

(Gabriel Karl Bernhard von Weissenberg, *28.2.1901.<br />

†1999.).<br />

• Benjamins Aksels Kembels fon Veisenbergs<br />

(Benjamin Axel Campbell von Weissenberg,<br />

*6.5.1902. Helsinki, Finland †11.12.1987.).<br />

• Daniels Runo Aleksandrs fon Veisenbergs<br />

(Daniel Runo Alexander von Weissenberg,<br />

*13.6.1907. Grankulla, Finland †21.3.1999. Kimito<br />

Stromma, Finnland).<br />

• Elizabete Florence Konstance fon Veisenberga<br />

(Nuorivarra) (Elisabeth Florence Constance von<br />

Weissenberg (Nuorivaara), *20.12.1908. Helsinki †.).<br />

• Stefans Arne Konstantīns fon Veisenbergs<br />

(Steffan Aarne Constantin von Weissenberg,<br />

*4.2.1912. Helsinki †3.3.1963.).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Gabriels Karls Bernhards fon<br />

Veisenbergs (Gabriel Karl Bernhard von Weissenberg,<br />

*28.2.1901. †1999.) 1931. gadā ieguva filoloģija smaģistra<br />

grādu, strādājis „Yhteiskunnallinen Korkeakoulu”, bija<br />

Tamerforas universitātes asociētais profesors, pensinējās<br />

1969. gadā. 1931. gada 29. jūnijā salaulājās ar Johana Akseļa<br />

Tamelandera (Johann Axel Tammelander, *29.6.1865.<br />

Teisko, Finland †13.3.1926. Tammerfors, Finland) un<br />

Florences Armias Kembelas fon Šultcas (Florence Armias<br />

Campbell von Schoultz, *31.7.1876. Kramatjina †13.1.1959.)<br />

meitu Moniku Hildrunu Zigrīodu Tamelanderi (Monica<br />

Hildur Sigrid Tammelander, *21.4.1909. †31.8.2008.). Šajā<br />

laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Kristīne Juliana fon Veisenberga (Kristiersone)<br />

(Christina Juliana von Weissenberg (Christierson),<br />

*4.5.1932.).<br />

• Stella Gerda Alice fon Veisenberga (Rīdmane)<br />

(Stella Gerda Alice von Weissenberg (Rydman),<br />

*2.8.1934. Helsinki, Finland †12.2.2002. Floda,<br />

Sweden).<br />

• Axel Bernhard Gabriel fon Veisenbergs (Axel<br />

Bernhard Gabriel von Weissenberg, *5.6.1939.).<br />

• Kims Johans Aleksandrs fon Veisenbergs (Kim<br />

Johan Alexander von Weissenberg, *25.5.1941.),<br />

mežzinis un asistents Helsinku universitātē.<br />

• Florence Elizabete fon Veisenberga (Florence<br />

Elisabeth von Weissenberg, *7.12.1943.).<br />

XIV paaudzes pārstāve Kristīne Juliana fon Veisenberga<br />

(Kristiersone) (Christina Juliana von Weissenberg<br />

(Christierson), *4.5.1932.) salaulājās ar Karla Johana Tones<br />

fon Kristiersona (Carl Johan Tonne von Christierson,<br />

*19.6.1897. Helsingfors, Finland †1968.) un Karīnas<br />

Ingeborgas Idmanes (Karin Ingeborg Idman, *20.11.1904.<br />

Messukylä †11.9.1987.) dēlu Čarliju fon Kristiersonu<br />

(Charlie von Christierson, *1927. †2016.). Šajā laulībā<br />

piedzima (XV paaudze):<br />

• Karls Tomas fon Kristiersons (Carl Thomas von<br />

Christierson*).<br />

XIV paaudzes pārstāve Stella Gerda Alice fon Veisenberga<br />

(Rīdmane) (Stella Gerda Alice von Weissenberg (Rydman),<br />

*2.8.1934. Helsinki, Finland †12.2.2002. Floda, Sweden)<br />

salaulājās ar Bengta Ivana Akseļa Rīdmaņa (Bengt Ivan<br />

Axel Rydman, *10.6.1907. Ulvila, Finland †24.10.1988.<br />

Ascona, Schweitz) un Anitas Rēringas (Anita Roering,<br />

*23.1.1907. Tammisaari, Finland †11.12.1986. Floda,<br />

Sweden) dēlu Finnu Olafu Rīdmani (Finn Olof Rydman,<br />

*19.9.1936. Helsinki, Finland †10.1.2004. Floda, Sweden).<br />

Šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Rīdmans (Rydman, *)<br />

• Rīdmans (Rydman, *)<br />

XV paaudzes pārstāvis Rīdmans (Rydman, *) ir precējies<br />

ar Fasoni (Fasson, *) un šajā laulībā piedzima (XVI<br />

paaudze):<br />

• Fasons-Rīdmans (Fasson-Rydman, *).<br />

• Rīdmans (Rydman, *).<br />

XV paaudzes pārstāvis Rīdmans (Rydman, *) ir precējies<br />

ar fon Veisenbergu (von Weissenberg) un ziņu par šajā<br />

laulībā dzimušiem vēl nav.<br />

XIV paaudzes pārstāvis Axel Bernhard Gabriel fon<br />

Veisenbergs (Axel Bernhard Gabriel von Weissenberg,<br />

*5.6.1939.) bija tehnologs, Åbo Akadēmijas asistents. 1966.<br />

gada 2. janvārī apprecējās ar diplomēta inženiera Georga<br />

Forseļa (Georg Forsell) un Sirkas (Sirkka) meitu Sirku<br />

Kristīni Forseli (Sirkka Kristina Forsell, *<strong>30</strong>.3.1944.). Šajā<br />

laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Karīna Šarlote fon Veisenberga (Carin Charlotte<br />

von Weissenberg, *6.3.1968.).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Benjamins Aksels Kembels fon<br />

Veisenbergs (Benjamin Axel Campbell von Weissenberg,<br />

*6.5.1902. Helsinki, Finland †11.12.1987.) kļuva par<br />

diplomētu inženieri ķīmijas nozarē. Studiju gados devies<br />

mācību braucienos uz Igauniju, Latviju, Zviedriju,<br />

Dāniju un ASV. Strādājis papīrrūpniecības un ķīmijas<br />

uzņēmumos. 19<strong>30</strong>. gada 27. decembrī Precējies ar Johana<br />

Hedbaka (Johann Hedbäck, *1875. †) un Hiljas Žozefīnas<br />

Nurmi (Hilja Josefina Nurmi, *1879. †1957.) meitu Grētu<br />

Ingeborgu Hedbaki (Greta Ingeborg Hedbäck, *3.2.1900.<br />

†). Šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

(Mowatt-Larsen).<br />

• Ēriks Aksels Kempbels fon Veisenbergs (Erik<br />

Axel Campbell von Weissenberg, *22.4.1935.).<br />

• Johans Aksels Kempbels fon Veisenbergs (Johan<br />

Axel Campbell von Weissenberg, *18.4.1941.).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Ēriks Aksels Kempbels fon<br />

Veisenbergs (Erik Axel Campbell von Weissenberg,<br />

*22.4.1935.) bija inženieris un mārketinga vadītājs ”Schell”<br />

koncernā. 1962. gada 7.jūlijā viņš salaulājās ar Eiru Irēnu<br />

Kajanderi (Eira Irene Kajander, *15.1.1938.) un šajā<br />

laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Anita Kristīne fon Veisenberga (Anita Kristina<br />

von Weissenberg, *31.8.1963.),<br />

• Karita Helēna fon Veisenberga (Carita Helena<br />

von Weissenberg, *12.12.1964.).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Johans Aksels Kempbels fon<br />

Veisenbergs (Johan Axel Campbell von Weissenberg,<br />

*18.4.1941.) kļuva par ekonomikas zinātņu doktoru un<br />

1964. gada 11. aprīlī salaulājās ar Evu Birgittu Ālbaku<br />

(Eva Birgitta Ahlbäck, *20.9.1941.) un šajā laulībā<br />

piedzima (XV paaudze):<br />

• Marina Johansdottere fon Veisenberga (Marina<br />

Johansdotter von Weissenberg *8.10.1964.)<br />

• Joahims Birgers Aksels fon Veisenbergs<br />

(Joachim Birger Axel von Weissenberg *5.12.1966.)<br />

XIII paaudzes pārstāvis Daniels Runo Aleksandrs fon<br />

Veisenbergs (Daniel Runo Alexander von Weissenberg,<br />

*13.6.1907. Grankulla, Finland †21.3.1999. Kimito<br />

Stromma, Finnland) kļuva par lauksaimnieku un finanšu<br />

konsultantu, kā arī apprecējās ar Ragnara Vaino Joahima<br />

Reiniusa (Ragnar Väino Joakim Reinius, *1870. †1960.) un<br />

Esteres Pelkonenas (Ester Pelkonen, *<strong>30</strong>.12.1879. Impilax<br />

†19.5.1960. Kimito Wijk) meitu, grafiķi un mākslinieci<br />

Evu Cecīliju Reiniusu (Eva Cecilia Reinius, *13.6.1911.<br />

Tammerfors, Finland †4.8.2010. Kimito, Finland). Šajā<br />

laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Mikko fon Veisenbergs (Mikko von Weissenberg,<br />

*28.4.1935.)<br />

• Dans Kristians fon Veisenbergs (Dan Kristian<br />

von Weissenberg, *13.4.1936.)<br />

• Vivika Cecīlija fon Veisenberga (Greve) (Wivica<br />

Cecilia von Weissenberg (Greve), *14.8.1937.)<br />

Holandē laulājusies ar Grēvi (Greve).<br />

• Markus Runo Regnars fon Veisenbergs (Markus<br />

Runo Ragnar von Weissenberg, *6.12.1938.).<br />

• Timotejs Aksels fon Veisenbergs (Timoteus Axel<br />

von Weissenberg, *19.11.1939.).<br />

• Toms Bernhards fon Veisenbergs (Tom Bernhard<br />

von Weissenberg, *20.9.1945.).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Mikko fon Veisenbergs (Mikko<br />

von Weissenberg, *28.4.1935.) kļuva par agrologu un 1959.<br />

gada 31. decembrī salaulājās ar Terttu Irēnu Kajanderi<br />

(Terttu Irene Cajander, *2.5.1936.) un šajā laulībā piedzima<br />

(XV paaudze):<br />

• Kimmo Mihaels Kampbels fon Veisenbergs<br />

(Kimmo Mikael Campbell von Weissenberg,<br />

*24.7.1960.).<br />

• Kajs Tapio Johans fon Veisenbergs (Kaj Tapio<br />

Johannes von Weissenberg, *22.11.1961.).<br />

• Kenets Runo Kampbels fon Veisenbergs<br />

(Kenneth Runo Campbell von Weissenberg,<br />

• Ulla Birgita fon Veisenberga (Movate-Larsena)<br />

(Ulla-Birgitta von Weissenberg (Mowatt-Larsen),<br />

*24.3.1932.), ASV salaulājusies ar Movatu-Larsenu<br />

*11.6.1966.).<br />

314 315<br />

XV paaudzes pārstāvis Kimmo Mihaels Kampbels fon<br />

Veisenbergs (Kimmo Mikael Campbell von Weissenberg,<br />

*24.7.1960.) salaulājās ar Nordbaku (Nordback) un šajā<br />

laulībā piedzima (XVI paaudze):<br />

• Nordbak (Nordback, *).<br />

• Nordbak (Nordback, *).<br />

XV paaudzes pārstāvis Kajs Tapio Johans fon Veisenbergs<br />

(Kaj Tapio Johannes von Weissenberg, *22.11.1961.)<br />

salaulājās ar Pekkas Sāri (Pekka Saari) un Raili Martas<br />

Esters Sāri (Raili Martta Esteri Saari) meitu Minnu Sāri<br />

(Minna Saari) un šajā laulībā piedzima (XVI paaudze):<br />

• Milla Emīlija fon Veisenberga (Milla Emilia von<br />

Weissenberg).<br />

• ? fon Veisenbergs (? von Weissenberg, *).<br />

• Elmo Oskars fon Veisenbergs (Elmo Oskari von<br />

Weissenberg).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Dans Kristians fon Veisenbergs<br />

(Dan Kristian von Weissenberg, *13.4.1936.) strādāja par<br />

žurnālistu Gēteborgā un bija precējies divas reizes. 1963.<br />

gada 16. jūnijā viņš salaulājās ar Ēna (Ehn) un Batleres<br />

(Butler) meitu Marianni Ēnu (Marianne Ehn, * 1.8.1936.)<br />

piedzima (XV paaudze):<br />

• Maria Cecīlija fon Veisenberga (Maria Cecilia<br />

von Weissenberg, *25.10.1964.)<br />

• Ērika fon Veisenberga (Erika von Weissenberg,<br />

*19.9.1966.).<br />

• ? fon Veisenbergs (? von Weissenberg, *).<br />

XV paaudzes pārstāvis Kenets Runo Kampbels fon<br />

Veisenbergs (Kenneth Runo Campbell von Weissenberg,<br />

*11.6.1966.) salaulājās ar Gustavsoni (Gustavsson) un šajā<br />

laulībā piedzima (XVI paaudze):<br />

• Ella fon Veisenberga (Ella von Weissenberg).<br />

• ? fon Veisenbergs (? von Weissenberg).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Markus Runo Regnars fon<br />

Veisenbergs (Markus Runo Ragnar von Weissenberg,<br />

*6.12.1938.) strādāja par konsultantu nacionālās<br />

dārzkopības tirdzniecības asociācijas konsultantu un<br />

1965. gada 2. janvārī salaulājās ar Mariju Klāru Kristīni<br />

Nordbergu (Maria Klara Kristina Nordberg, *12.6.1943.)<br />

Šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Eva Kamilla fon Veisenberga (Eva Kamilla von<br />

Weissenberg, *24.5.1966.).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Timotejs Aksels fon Veisenbergs<br />

(Timoteus Axel von Weissenberg, *19.11.1939.) kļuva par<br />

diplomētu ekonomistu un 1962. gada 13. maijā salaulājās<br />

ar Ritu Maiju Suontilu (Riitta-Maija Suontila, *3.2.1941.).<br />

Šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Pēteris Ilmārs fon Veisenbergs (Peter Ilmari von<br />

Weissenberg, *1.12.1966.).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Toms Bernhards fon Veisenbergs<br />

(Tom Bernhard von Weissenberg, *20.9.1945.) apprecējās<br />

ar Krokbijas (Krokby) un Tronsbēles (Tronsböle)<br />

Lauksaimniecības inspektora Paula Riharda Gotberga<br />

(Paul Richard Gottberg, *6.2.1910. Tenala, Finland<br />

†9.1.1994. Tenala, Finland) un Astas Leontīnes Ekholmas<br />

(Asta Leontine Ekholm, *27.8.1913. Åbo, Finland

†18.1.2003. Ekenäs, Finland) meitu Gotbergu (Gottberg)<br />

un šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• ? fon Veisenbergs (? von Weissenberg, *)<br />

• ? fon Veisenbergs (? von Weissenberg, *)<br />

XIII paaudzes pārstāve Elizabete Florence Konstance fon<br />

Veisenberga (Nuorivarra) (Elisabeth Florence Constance<br />

von Weissenberg (Nuorivaara), *20.12.1908. Helsinki †.)<br />

salaulājās ar Berna Mihaela Nīberga (Berndt Mikael Nyberg,<br />

*1871. †1940.) un Esteres Irēnes Leinbergas (Ester Irene<br />

Leinberg, *23.2.1878. Jyväsylä, Finland †28.10.1943.) dēlu,<br />

diplomētu inženieri Zahri Encio Mihaelu Nuorivarru<br />

(Zachris Enzio Mikael Nuorivaara, *20.1.1904. Sortavala,<br />

Finland †24.11.1990. Porvoo, Finland), kurš bija piedalījies<br />

arī Somijas -PSRS Ziemas karā. Šajā laulībā piedzima<br />

(XIV paaudze):<br />

• Ralfs Mikaels Nuorivarra (Ralf Mikael<br />

Nuorivaara, *19<strong>30</strong>. †1940.).<br />

• Nita Elizabete Nuorivarra (Nita Elisabeth<br />

Nuorivaara, *1934.).<br />

• Klās Mihaels Nuorivarra (Clas Mikael<br />

Nuorivaara, *1942. †1963.).<br />

• Stīna Elizabete Nuorivarra (Stina Elisabeth<br />

Nuorivaara, *1944.).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Stefans Arne Konstantīns fon<br />

Veisenbergs (Steffan Aarne Constantin von Weissenberg,<br />

*4.2.1912. Helsinki †3.3.1963.) 1939. gada 23. novembrī<br />

salaulājās ar diplomēta inženiera Karla Bengta Vekmaņa<br />

(Karl Bengt Weckman, *26.4.1883. †17.7.1926. Finland) un<br />

Terēzes Lofhjelmas (Therese Lofhjelm, *1891. †1950.) meitu<br />

Beāti Mariju Vekmani (Beate Marie Weckman, *6.2.1915.<br />

†4.5.1985.). Šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Roberts Arne Bernhards fon Veisenbergs<br />

(Robert Arne Bernhard von Weissenberg,<br />

*23.12.1940. †15.12.2006.).<br />

• Karola Karīna Konstance fon Veisenberga<br />

(Hedmane) (Carola Carin Constance von<br />

Weissenberg (Hedman), *28.7.1953.).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Roberts Arne Bernhards fon<br />

Veisenbergs (Robert Arne Bernhard von Weissenberg,<br />

*23.12.1940. †15.12.2006.) salaulājās ar Esko Kakko (Esko<br />

Kakko) un Tīnes Ristsepas (Tyyne Ristseppä) meitu Līzu<br />

Karīnu Kakko (Liisa Kaarina Kakko) un šajā laulībā<br />

piedzima (XV paaudze):<br />

• Marija Elizabete fon Veisenberga (Lindkvista)<br />

(Maria Elisabeth von Weissenberg (Lindqvist)).<br />

• Kamilla Selena fon Veisenberga (Camilla Selena<br />

von Weissenberg).<br />

XV paaudzes pārstāve Marija Elizabete fon Veisenberga<br />

(Lindkvista) (Maria Elisabeth von Weissenberg<br />

(Lindqvist)) ir salaulājusies ar Tomu Stefanu Patriku<br />

Lindkvistu (Tom Stefan Patrik Lindqvist) un šajā laulībā<br />

ir dzimuši divi pēcnācēji (XVI paaudze):<br />

• Lindkvists (Lindqvist, *).<br />

• Lindkvists (Lindqvist, *).<br />

XIV paaudzes pārstāve Karola Karīna Konstance fon<br />

Veisenbergs (Hedmane) (Carola Carin Constance von<br />

Weissenberg (Hedman) *28.7.1953.) salaulājās ar Larsa<br />

Vilhelma Hedmaņa (Lars Vilhelm Hedman, *1.3.1932.<br />

†2011.) un Sinoves Maritas Hedmanes (Synnove Marita<br />

Hedman, *ap 19<strong>30</strong>. †20.10.1997. Espoo, Finland) dēlu<br />

Kurtu Vilhelmu Hedmani (Curt Vilhelm Hedman) un<br />

šajā laulībā dzimuši (XV paaudze):<br />

• Mihaels Hedmanis (Mikael Hedman, *).<br />

• ? Hedmanis (Hedman, *).<br />

• ? Hedmanis (Hedman, *).<br />

XV paaudzes pārstāvos Hedmanis (Hedman, *) ir laulājies<br />

ar Malka (Malk) un Hāpalahtes (Haapalahti) meitu<br />

Sirpu Malku (Sirpa Malk) un šajā laulībā dzimuši (XVI<br />

paaudze):<br />

• ? Hedmanis (Hedman, *)<br />

• ? Hedmanis (Hedman, *)<br />

XII paaudzes pārstāve Elēna Marija fon Veisenberga<br />

(Segercranca) (Ellen Maria von Weissenberg (Segercrantz),<br />

*4.3.1871. Viborg, Finland †11.11.1939. Helsingfors,<br />

Finland) salaulājās ar majora Johana Gustava Emīla<br />

Segerkranca (Johann Gustaf Emil Segercrantz, *3.7.1826.<br />

Kalvola †1.9.1901. Fredrikshamn) un Marjas Melečinas<br />

(Marja Melechin, *<strong>30</strong>.8.1832. St.Petersburg †29.11.1912.<br />

St.Andreae, Silvana) dēlu Otto Vilhelmu Segerkrancu<br />

(Otto Wilhelm Segercrantz, *2.1.1869. Lovisa, Finland<br />

†11.7.1931. Ekenäs, Finland). Šajā laulībā piedzima (XIII<br />

paaudze):<br />

• Svens Emīls Bernhards Segerkrancs (Sven Emil<br />

Bernhard Segercrantz, *26.6.1895. Baku, Azerbaijan<br />

†20.6.1931. Helsinki), strādāja par tehniķi Nobela<br />

uzņēmumā.<br />

• Rolfs Otto Segerkrancs (Rolf Otto Segercrantz,<br />

*11.8.1897. Helsinki, Finland †2.9.1898. Russia),<br />

miris kā zīdainis.<br />

• Maija Līze Elēna Segerkranca (Maj-Lis Ellen<br />

Segercrantz, *7.8.1901. Nurmis, Finland †.), strādāja<br />

par fizoterapeiti<br />

XI paaudzes pārstāvis Karls Birgers fon Veisenbergs (Karl<br />

Birger von Weissenberg, *10.2.1827. Helsingfors †1882.<br />

Kiev), tika skolots jūras korpusā (jūrskolā), piedalījies<br />

1853.-1856. gada karadarbībā, saņēmis Sv.Vladimira<br />

4. šķiras ordeni ar zobeniem un banti. Kapteiņleitnanta<br />

pakāpē atstāja floti, pārcēlās uz Kijevu un strādāja<br />

civildienestā – akcīzes pārvaldē. precējies ar Jēkaba<br />

Streļecka (Jakov Streletcky) un Eksodijas (Euxodia) meitu<br />

Aleksandru Strelecku (Alexandra Streletcky, *31.3.1842.<br />

†). Šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Aleksandrs fon Veisenbergs (Alexander von<br />

Weissenberg, *14.5.1864. Kamenetz Podolsk<br />

†15.5.1865.).<br />

• Emanuels fon Veisenbergs (Emanuel von<br />

Weissenberg, *28.8.1865. Kiev †23.12.1868.).<br />

• Eiženija fon Veisenbergsa (Serarevska) (Eugenie<br />

von Weissenberg (Serarewsky), *7.2.1868. Kiev †),<br />

laulājusies ar Serarevksi (Serarewsky).<br />

• Aleksandra fon Veisenberga (Alexandra von<br />

Weissenberg, *1.3.1869. Kiev †).<br />

• Jūlija fon Veisenberga (Julia von Weissenberg,<br />

*25.1.1871. Kiev †10.2.1872.).<br />

• Nikolajs fon Veisenbergs (Nicolay von<br />

Weissenberg, *6.5.1875. †).<br />

Otto Petsch). Ottreiz viņa salaulājās ar Pētera Ādama<br />

Pētersona Simberga (Peter Adam Petersson Simberg,<br />

*10.3.1782. Sortavala, Finland †7.9.1833. Viborg, Finland)<br />

un Katrīnas Elizabetes Tavastes (Catharina Elisabeth<br />

Tawast, *19.9.1782. Kerimäki, Finland †25.3.1854. Viipuri,<br />

Finland) dēlu, Viborgas pastmeistaru Nikolaju Edvardu<br />

Simbergu (Nikolai Edvard Simberg, *18.12.1822. Viborga,<br />

Finland †1915.), kurš pirms tam bija laulājies ar Annu<br />

Amāliju Simbergu (Anna Amalia Simberg, *9.5.1825.<br />

Viipuri, Finland †9.6.1846. Viipuri, Finland). Ziņu par<br />

pirmajā laulībā dzimušiem bērniem nav, bet laulībā ar<br />

Helēnu Sofiju fon Veisenbergu piedzima (XII paaudze):<br />

• Karls Aleksandrs Nikolajs Simbergs (Carl<br />

Alexander Nikolai Simberg, *4.11.1851. Viipuri,<br />

Finland †2.4.1917.).<br />

• Otto Georgs Simbergs (Otto Georg Simberg,<br />

*10.4.1856. Hamina Finland †11.9.1894.<br />

Helsingfors, Finland).<br />

• Jūlija Elizabete Simberga (Julie Elisabeth<br />

Simberg, *10.1.1853. †1857.).<br />

• Augusts Nikolajs Simbergs (August Nikolai<br />

Simberg, *16.9.1854. Viipuri, Finland †31.3.1861.<br />

Hamina, Finland).<br />

• Emīlija Žozefīne Simberga (Emilia Josefina<br />

Simberg, *25.9.1859. Hamina, Finland †26.9.1937.<br />

Kuopio, Finland).<br />

• Olga Elizabete Simberga (Olga Elisabeth Simberg,<br />

*23.7.1861. Hamina, Finland †5.9.1861.).<br />

• Aksels Simbergs (Axel Simberg, *27.12.1862.<br />

Hamina, Finland †14.7.1863. Hamina, Finland).<br />

• Alfrēds Simbergs (Alfred Simberg, *27.12.1862.<br />

Hamina, Finland †15.7.1863. Hamina, Finland).<br />

• Jūlijs Vilhelms Simbergs (Julius Wilhelm<br />

Simberg, *1.4.1865. Hamina, Finland †5.12.1909.<br />

Viborg, Finland).<br />

Pēc Helēnas Sofijsa fon Veisenbergas nāves viņas atraitnis<br />

Nikolajs Edvards Simbergs salaulājās ar Karla Frederika<br />

Henriksona Videniusa (Karl Frederik Henrikson Widenius,<br />

*13.1.1800. Nautela, Finland †18.3.1841. Turku, Finland)<br />

un Šarlotes Gustavas Hartinas (Charlotta Gustava Harthin,<br />

*29.6.1818. Päätilla, Finland †24.6.1894.) meitu Ebbu<br />

Videniusu (Ebba Widenius, *21.11.1840. Åbo, Finland<br />

†15.2.1897. Viborg, Finland). Šajā laulībā piedzima (XII<br />

paaudze):<br />

• Matilde Helēna Simberga (Andersin) (Mathilde<br />

Helena Simberg (Andersin), *1871. Finland †1953.)<br />

• Hugo Simbergs (Hugo Simberg *24.6.1873.<br />

Hamina, Finland †24.7.1917. Ähtäri, Finland)<br />

• Pauls Heinrihs Simbergs (Paul Heinrik Simberg<br />

*24.6.1873. Hamina, Finland †28.2.19<strong>30</strong>.).<br />

• Blenda Šarlote Marija Simberga (Blenda<br />

Charlotta Maria Simberg *24.3.1875. Hamina,<br />

Finland †28.12.1941. Helsinki, Finland).<br />

• Valters Nikolajs Simbergs (Walter Nikolai<br />

Simberg *9.10.1876. Hamina, Finland †).<br />

• Gvido Pēteris Maksimiljāns Simbergs (Guido<br />

Peter Maximilian Simberg *11.2.1887. Viipuri,<br />

Finland †23.2.1971. Helsinki, Finland).<br />

XII paaudzes pārstāvis Karls Aleksandrs Nikolajs<br />

Simbergs (Carl Alexander Nikolai Simberg, *4.11.1851.<br />

Viipuri, Finland †2.4.1917.) bija precējies divas reizes – ar<br />

Nikolaja Gavrilova meitu Viktoriju Gavrilovu (Viktoria<br />

Gavrilova, *1862. †) un Somijas armijas ģenerālmajora,<br />

kartogrāfa, vēlākā Somijas pasta direktora Frederika<br />

Aleksandra Andersina (Fredrik Alexander Andersin,<br />

XI paaudzes pārstāve Helēna Sofija fon Veisenberga<br />

(Simberga) (Helena Sofia von Weissenberg (Simberg),<br />

*27.8.1828. Helsingfors, Finland †4.6.1886. Hamina,<br />

Finland) bija precējusies divas reizes – ar Daugavpils<br />

cietokšņa militāro ārstu Pēteri Otto Petšu (Petter<br />

*1.10.1824. Taipalsaari, Finland †4.9.1889. Säkkijärvi,<br />

316 317<br />

Njemenlauta, Finland) un Sofijas Johannas Hartinas (Sofie<br />

Johanna Harthin, *1.12.1829. Säkkijärvi, Njemenlauta,<br />

Finland †14.10.1905. Helsinki, Finland) meitu Karolīni<br />

Helēnu Sofiju (Caroline Helene Sofia Andersin, *1853.<br />

†1893.). Šajā laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Maigo Aleksandra Simberga (Vallendorfa)<br />

(Maigo Alexandra Simberg (Wallendorf) *1.11.1887.<br />

Tsippa, Finland †9.6.1966. Esno, Finland).<br />

• Einārs Nikolajs Aleksandrs Simbergs (Einar<br />

Nikolai Alexander Simberg *14.2.1878. Moscow<br />

†27.4.1949. Helsingfors, Finland).<br />

• Inge Simberga (Hūbere) (Inge Simberg (Huber)<br />

*17.7.1892. Finland †27.5.1963. Finland).<br />

XIII paaudzes pārstāve Maigo Aleksandra Simberga<br />

(Vallendorfa) (Maigo Alexandra Simberg (Wallendorf)<br />

*1.11.1887. Tsippa, Finland †9.6.1966. Esno, Finland)<br />

salaulājās ar Pēru Filipu Vallendorfu (Per Filip<br />

Wallendorff, *<strong>30</strong>.4.1879. Orserum, Sweden †16.3.1943.<br />

Helsingfors, Finland) Šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Lilija Margarēta Vallendorfa (Rotkirha) (Lilly<br />

Margaretha Wallendorf (Rotkirch) *11.11.1912.<br />

†8.7.2000.).<br />

• Karls Filips Kristers Vallendorfs (Karl Filip<br />

Christer Wallendorf *<strong>30</strong>.7.1914. †23.6.1986.).<br />

• Pērs Vallendorfs (Per Wallendorf *22.12.1916.<br />

Dragsfjärd, Finland †13.11.1995. Finland).<br />

XIV paaudzes pārstāve Lilija Margarēta Vallendorfa<br />

(Rotkirha) (Lilly Margaretha Wallendorf (Rotkirch)<br />

*11.11.1912. †8.7.2000.) salaulājās ar Aleksandra Rotkirha<br />

(Alexander Rotkirch, *19.6.1865. Helsingfors, Finland<br />

†18.12.1940. Artsjo, Finland) un Martas Emīlijas Marijas<br />

Prokopes (Märta Emilia Maria Procope, *19.3.1882.<br />

Kajaani, Finland †23.1.1949.) dēlu Hansu Venceli<br />

Rotkirhu (Hans Wentzel Rotkirch, *8.5.1914. †11.3.1981.<br />

Kivijärvi, Finland) un šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Hans Gustavs Rotkirhs (Hans Gustav Rotkirch,<br />

*†2005.).<br />

• Rotkirhs (Rotkirch, *.).<br />

• Rotkirhs (Rotkirch, *.).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Karls Filips Kristers Vallendorfs<br />

(Karl Filip Christer Wallendorf *<strong>30</strong>.7.1914. †23.6.1986.)<br />

1942. gada 26. aprīlī salaulājās ar Paula Johanesa Bjorka<br />

(Paul Johannes Bjork, *20.6.1888. †14.6.1950.) un Doras<br />

Matildes Grūmeres (Dora Mathilda Grummer, *1.2.1891.<br />

†28.1.1951.) meitu Karīnu Matildi Bjorku (Karin<br />

Matilda Bjork, *8.8.1916. Helsingfors, Finland †15.3.1990.<br />

Kyrkslätt, Finland) un šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Karīna Margarēte Vallendrofa (Kūlefelte)<br />

(Karin Margaretha Wallendorf (Kuhlefelt),<br />

*6.9.1949. Helsingfors, Finland †27.5.1991.).<br />

• Dora Kristīne Vallendorfa (Gillinga) (Dora<br />

Kristina Wallendorf (Gylling), *<strong>30</strong>.4.1956.<br />

Helsingfors, Finland †13.6.2016. Esbo, Finland).<br />

XV paaudzes pārstāve Karīna Margarēte Vallendrofa<br />

(Kūlefelte) (Karin Margaretha Wallendorf (Kuhlefelt),<br />

*6.9.1949. Helsingfors, Finland †27.5.1991.) salaulājās ar<br />

Kūlefeltu (Kuhlefelt), ziņu par šajā laulībā dzimušiem<br />

bērniem nav.<br />

XV paaudzes pārstāve Dora Kristīne Vallendorfa<br />

(Gillinga) (Dora Kristina Wallendorf (Gylling), *<strong>30</strong>.4.1956.<br />

Helsingfors, Finland †13.6.2016. Esbo, Finland) 2000. gada

25. oktobrī salaulājās ar Artūru Gabriēlu Kristoferu<br />

Gillingu (Artur Gabriel Kristofer Gylling, *11.7.1943.<br />

Helsingfors, Finland †22.5.2016. Kyrkslätt). Ziņu par šajā<br />

laulībā dzimušiem bērniem nav, abi miruši no vēža.<br />

XIV paaudzes pārstāvis Pērs Vallendorfs (Per Wallendorf<br />

*22.12.1916. Dragsfjärd, Finland †13.11.1995. Finland) bija<br />

precējies divas reizes – ar Jutu Lonkvisti (Jutta Lonnqvist,<br />

*†1969.) un Friski (Frisk), plašāku ziņu nav.<br />

XIII paaudzes pārstāvis Einārs Nikolajs Aleksandrs<br />

Simbergs (Einar Nikolai Alexander Simberg *14.2.1878.<br />

Moscow †27.4.1949. Helsingfors, Finland) bija precējies<br />

divas reizes – ar stacijas inspektora Henrika Gustava Flinka<br />

(Henrik Gustaf Flinck, *28.12.1859. Helsingfors, Finland †)<br />

un Elīnas Sjostedas (Elina Sjostedt, *29.11.1862. Helsingfors,<br />

Finland †) meitu Elīnu Mariju Klementīni Flinku (Elin<br />

Maria Clementine Flinck, *1.8.1893. †27.7.1976.). Ziņu par<br />

šajā laulībā dzimušiem pēcnācējiem nav. Otrreiz Einārs<br />

Nikolajs Aleksandrs Simbergs salaulājās ar Lempi Mariju<br />

Ēriksoni (Lempi Maria Erikson) un šajā laulībā piedzima<br />

(XIV paaudze):<br />

• Eilīda Maja Simberga (Fišmane) (Eilid Maj<br />

Simberg (Fischmann)).<br />

XIV paaudzes pārstāve Eilīda Maja Simberga (Fišmane)<br />

(Eilid Maj Simberg (Fischmann)) salaulājās ar Franku<br />

Bernhardu Jernstromu (Fišmani) (Frank Bernhard<br />

Jernstrom (Fischmann), *4.8.1914. †29.4.2007. Ekenäs,<br />

Finland) un šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Jernstroms (Jerstrom), precējies ar Helšteini<br />

(Holstein), citu ziņu nav.<br />

XIII paaudzes pārstāve Inge Simberga (Hūbere) (Inge<br />

Simberg (Huber) *17.7.1892. Finland †27.5.1963. Finland)<br />

salaulājās ar inženiera Roberta Jēkaba Hūbera (Robert<br />

Jakob Huber, *23.1.1844. Basel, Schweitz †22.12.1905.<br />

Helsingfors, Finlnd) un Emmas Marijas Ulrikas Arvīdsones<br />

(Emma Maria Ulrika Arvidsson, *7.12.1853. †4.7.1937.)<br />

dēlu, inženieri Konrādu Valentīnu Hūberu (Konrad<br />

Walentin Huber, *4.11.1892. Helsinki, Finland †4.12.1960.<br />

Kauniainen) un šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Frančeska Hūbere (Bjorknoma) (Franceska<br />

Huber (Bjorkbom), *1.1.1917. Helsingfors<br />

†10.7.2001.).<br />

• Martins Hūbers (Martin Huber, *1919. †).<br />

XIV paaudzes pārstāve Frančeska Hūbere (Bjorknoma)<br />

(Franceska Huber (Bjorkbom), *1.1.1917. Helsingfors<br />

†10.7.2001.) salaulājās ar Bjorkbomu (Bjorkbom) un šajā<br />

laulībā ir dzimis viens pēcnācējs (XV paaudze):<br />

• Bjorkboms (Bjorkbom).<br />

XII paaudzes pārstāvis Otto Georgs Simbergs (Otto<br />

Georg Simberg, *10.4.1856. Hamina Finland †11.9.1894.<br />

Helsingfors, Finland) salaulājās ar Gabriēla Johana Masalīna<br />

(Gabriel Johan Masalin, *20.8.1823. Männynmäki, Finland<br />

†1.3.1868. Oulu, Finland) un Emīlijas Masalīnas (Emilia<br />

Masalin *29.12.1839. Velikij Novgorod, Russia †19.6.1912.<br />

Helsinki, Finland) meitu Elīnu Katrīnu Masalīnu (Elin<br />

Katarina Masalin, *26.9.1865. Mikkeli, Finland †19.2.1919.<br />

Oulu, Finland) Šajā laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Jingve Simbergs (Yngve Simberg, *28.7.1890.<br />

Oulu, Finland †13.11.1890. Oulu, Finland).<br />

XII paaudzes pārstāve Matilde Helēna Simberga<br />

(Andersin) (Mathilde Helena Simberg (Andersin), *1871.<br />

Finland †1953.) salaulājās ar Frederika Aleksandra<br />

Andersina (Fredrik Alexander Andersin, *1.10.1824.<br />

Taipalsaari, Finland †4.9.1889. Säkkijärvi, Finland)<br />

un Sofijas Johanas Hathinas (Sofie Johanna Harthin,<br />

*1.12.1829. Säkkijärvi, Finland †14.10.1905. Helsinki,<br />

Finland) dēlu, agronomu Emīlu Aleksandru Andersinu<br />

(Emil Alexander Andersin, *2.8.1859. Jaakkima, Finland<br />

†25.2.1900. Helsinki, Finland). Šajā laulībā piedzima (XIII<br />

paaudze):<br />

• Karīna Andersina (Stenberga) (Karin Andersin<br />

(Stenberg), *28.10.1891. Hanko, Finland †11.1.1932.<br />

Helsingfors, Finland).<br />

• Leo Andersins (Leo Andersin, *31.12.1898.<br />

Säkkijärvi, Finland †14.2.1975.).<br />

• Līza Andersina (Lisa Andersin, *26.4.1894.<br />

Hanko, Finland †).<br />

• Tīla Andersina (Tilla Andersin, *12.12.1896.<br />

Hanko, Finland †12.2.1898. Säkkijärvi, Finland).<br />

XIII paaudzes pārstāve Karīna Andersina (Stenberga)<br />

(Karin Andersin (Stenberg), *28.10.1891. Hanko, Finland<br />

†11.1.1932. Helsingfors, Finland) 1922. gada 8. augustā<br />

salaulājās ar Ansi Edvardu Stenbergu (Ansio Edvard<br />

Stenberg, *26.6.1891. Helsinghors, Finland †11.1.1968.<br />

Helsinghors, Finland). Šajā laulībā piedzima (XIV<br />

paaudze):<br />

• Bjarne Emīls Stenbergs (Bjarne Emil Stenberg,<br />

*4.3.1925. Helsinghors, Finland Helsinghors, Finland<br />

11.1.1968. †Helsinghors, Finland).<br />

• Kajs Edvards Stenbergs (Kaj Edvard Stenberg,<br />

*19.10.1926. †12.6.1996. Kaleby).<br />

• Sternberga (Gummerusa) (Stenberg<br />

(Gummerus)).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Kajs Edvards Stenbergs (Kaj<br />

Edvard Stenberg, *19.10.1926. †12.6.1996. Kaleby) strādāja<br />

par lektoru augstskolā un 1955. gada 5. maijā Helsingforsā<br />

salaulājās ar virssulaiņa Franča Eināra Grēna (Frans<br />

Einar Grén, *16.9.1898. Helsingfors, Finland †16.4.1944.<br />

Helsingfors, Finland) un Elzas Karolīnas Āmanes<br />

(Elsa Karolina Åhman, *13.2.1900. Helsingfors, Finland<br />

†<strong>30</strong>.1.1960. Ekenäs, Finland) meitu, pagasta sekretāri<br />

Elzu Britu Grēnu (Elsa Brita Gren, *5.8.1929. Helsingfors,<br />

Finland †6.9.2011. Karleby, Finland). Šajā laulībā piedzima<br />

(XV paaudze):<br />

• Stenbergs (Stenberg).<br />

• Stenbergs (Stenberg).<br />

• Stenberga (Eklunde) (Stenberg (Eklunde)).<br />

XIV paaudzes pārstāve Sternberga (Gummerusa)<br />

(Stenberg (Gummerus)) ir precējusies ar Gummerusu<br />

(Gummerus), plašāku ziņu nav.<br />

XIII paaudzes pārstāvis Leo Andersins (Leo Andersin,<br />

*31.12.1898. Säkkijärvi, Finland †14.2.1975.) ir precējies<br />

ar Uno Petera Hedmaņa (Uno Petter Hedman) un Evas<br />

Magdalēnas Hovingas (Eva Magdalena Hoving) meitu<br />

Astrīdu Sofiju Ingeborgu Vallinu (Astrid Sofia Ingeborg<br />

Wallin, *6.8.1906. Viipuri, Finland †31.12.1997. Helsinki).<br />

Šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Andersin (Stolpe).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Hans Andersins (Hans Andersin,<br />

*9.8.19<strong>30</strong>. Säkkijärvi, Finland †24.10.2010. Helsinki,<br />

Finland) bija Helsinku Tehnoloģiju universitātes<br />

Datorzinātņu profesors un 1955. gada 15. oktobrī<br />

Helsingforsā viņš salaulājās ar Brommeli (Brommel). Šajā<br />

laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Andersin (Andersin, *)<br />

• Andersina (Latvanena) (Andersin (Latvanen)),<br />

precējusies ar Latvanenu (Latvanen), citu ziņu nav.<br />

XV paaudzes pārstāvis Andersin (Andersin, *) salaulājās<br />

ar Maksimovu (Maksinow, *) un šajā laulībā piedzima<br />

(XVI paaudze):<br />

• Andersina (Halminena) (Andersin (Halminen)),<br />

laulājusies ar Halminenu (Halminen),<br />

• Andersina (Mballo) (Andersin (Mballo)),<br />

laulājusies ar Mballo (Mballo).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Andersin (Andersin) ir laulājies<br />

ar Hugo Ērika Gustava Enehjelma (Hugo Erik Gustav<br />

af Enehjelm, *23.8.1902. †1987.) un Helēnas Margrietas<br />

Melleres (Helen Margaret Moller, *9.4.1909. Bakersfield,<br />

CA, USA †1991.) meitu Enehjelmu (af Enehhelm) un šajā<br />

laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Andersin (Andersin, *)<br />

• Andersin (Andersin, *)<br />

• Andersin (Andersin, *)<br />

XV paaudzes pārstāvis Andersin (Andersin) ir laulājies<br />

divas reizes. Laulībā ar Lindālu (Lindahl) ir dzimuši divi<br />

pēcnācēji (XVI paaudze), bet otrā laulībā (dzīvesbiedres<br />

vārds nav zināms) – viens pēcnācējs.<br />

XIV paaudzes pārstāvis Andersin (Andersin, *) ir laulājies<br />

ar diplomēta ekonomista Regnara Soderstorma (Ragnar<br />

Soderstorm, *17.6.1900. Porvoo, Finland †31.8.1972.<br />

Helsinki, Finland) un Helēnas Teklas Bertas Buhas (Helena<br />

Thekla Bertha Buch, *15.5.1899. Hamburg †7.3.1981.<br />

Helsingfors, Finland) meitu Soderstormu (Soderstorm).<br />

Šajā laulībā piedzima četri pēcnācēji (XV paaudze):<br />

• Andersin (Andersin, *)<br />

• Andersin (Andersin, *)<br />

• Andersin (Andersin, *)<br />

• Andersin (Andersin, *)<br />

XIV paaudzes pārstāve Andersin (Stolpe) ir laulājusies<br />

ar majora Nilsa Torfina Stolpes (Nils Thorfinn<br />

Stolpe, *26.3.1903. Kangasniemi, Finland †21.9.1985.<br />

Esbo, Finland) un Lisas Mēters-Borgstromas (Lisa<br />

Mether-Borgstrom, *9.10.1900. Verho, Finland †) dēlu<br />

Stolpi (Stolpe, *?). Par šajā laulībā dzimušiem pēcnācējiem<br />

ziņu nav.<br />

XII paaudzes pārstāvis Hugo Simbergs (Hugo Simberg<br />

*24.6.1873. Hamina, Finland †24.7.1917. Ähtäri, Finland)<br />

salaulājās ar inženiera Hildinga Alberta Ferdinanda<br />

Brēmera (Hilding Albert Ferdinand Bremer, *<strong>30</strong>.9.1854.<br />

Kirjakkala, Finland †27.2.1921. Vaasa, Finland) un Olgas<br />

Teklas Emīlijas Bergstromas (Olga Tekla Emilia Bergstrom,<br />

*23.9.1856. Impilahti, Finland †9.7.1912. Vaasa, Finland)<br />

meitu Anni Fredriku Brēmeri (Anni Fredrika Bremer,<br />

*4.1.1883. Pihlajavesi, Finland †16.3.1968. Helsinki,<br />

Finland). Šajā laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Hans Andersins (Hans Andersin, *9.8.19<strong>30</strong>.<br />

Säkkijärvi, Finland †24.10.2010. Helsinki, Finland).<br />

• Andersin (Andersin, *).<br />

• Andersin (Andersin, *).<br />

318 319<br />

• Toms Ēriks Simbergs (Tom Erik Smberg,<br />

*15.11.1911. Helsingfors, Finland †9.2.2006.<br />

Helsingfors, Finland).<br />

• Ūra Beāte Simberga (Erstroma) (Uhra Beata<br />

Simberg (Ehrstrom), *2.12.1914. Helsinki, Finland<br />

†27.2.1979. Helsinki, Finland).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Toms Ēriks Simbergs (Tom<br />

Erik Smberg, *15.11.1911. Helsingfors, Finland †9.2.2006.<br />

Helsingfors, Finland) 1941. gada 9. oktobrī Helsingforsā<br />

salaulājās ar Oskara Edvarda Sandsunda Jākobsona<br />

(Oskar Edvard Sandsund Jakobsson, *17.5.1878. Birkala,<br />

Finland †29.3.1954. Tammerfors, Finland) un Annas<br />

Katrīnas Lehtonenas (Anna Katrina Lehtonen, *9.10.1892.<br />

Tammerfors, Finland †16.11.1968. Tammerfors, Finland)<br />

meitu Evu Katrīnu Jansoni (Eva Katarina Jansson,<br />

*24.6.1916. Tammerfors, Finland †<strong>30</strong>.12.2003. Helsingfors,<br />

Finland). Šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Simbergs (Simber, *).<br />

XIII paaudzes pārstāve Ūra Beāte Simberga (Erstroma)<br />

(Uhra Beata Simberg (Ehrstrom), *2.12.1914. Helsinki,<br />

Finland †27.2.1979. Helsinki, Finland) 1941. gada 25. martā<br />

Helsingforsā salaulājās ar medicīnas profesora Roberta<br />

Otto Fredrika Erstroma (Robert Otto Fredrik Ehrström,<br />

*29.3.1874. Helsingfors, Finland †<strong>30</strong>.5.1956. Helsingfors,<br />

Finland) un Lilijas Eiženijas Auroras Frassetti (Lilly<br />

Eugenie Aurora Frassetti, *9.10.1875. Helsingfors, Finland<br />

†12.10.1934. Helsingfors, Finland) dēlu Andersu Robertu<br />

Joahimu Erstromu (Anders Robert Joachim Ehrstrom,<br />

*13.2.1909. Helsingfors, Finland †31.3.1996. Helsingfors,<br />

Finland). Šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Martina Ura Erstroma (Martina Uhra Ehsrstrom,<br />

*29.1.1943. †4.7.2007.).<br />

• Tomas Anders Joahims Erstroms (Thomas<br />

Anders Joakim Ehrstrom, *27.2.1946. †17.12.2007.).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Tomas Anders Joahims<br />

Erstroms (Thomas Anders Joakim Ehrstrom, *27.2.1946.<br />

†17.12.2007.) salaulājās ar Margarēti (Margaretha) un<br />

Šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Jolanda Marija Erstroma (Jolanda Maria<br />

Ehstrom).<br />

• Anderea Beāte Erstroma (Landers) (Andrea<br />

Beata Ehstrom (Landers)).<br />

• Aleksandrs Roberts Erstroms (Alexander Robert<br />

Ehstrom).<br />

XV paaudzes pārstāve Jolanda Marija Erstroma (Jolanda<br />

Maria Ehstrom) bija precējusies ar Jukku (Jukka) un abu<br />

laulībā piedzima (XVI paaudze):<br />

• Kangas (Kangas, *).<br />

XV paaudzes pārstāve Anderea Beāte Erstroma<br />

(Landers) (Andrea Beata Ehstrom (Landers)) salaulājās ar<br />

Tomasu Hansu Landeru (Thomas Hans Landers), plašāku<br />

ziņu pagaidām nav.<br />

XII paaudzes pārstāvis Pauls Heinrihs Simbergs (Paul<br />

Heinrik Simberg *24.6.1873. Hamina, Finland †28.2.19<strong>30</strong>.)<br />

salaulājās ar Gustava Ādolfa Folgera (Gustav Adolph Volger,<br />

*1833. †1899.) un Bertas Amālijas Johannas Šēnas (Bertha<br />

Amalia Johanna Schoon, *10.5.1840. Altona, Hamburg<br />

†19.2.1897. Altona, Hamburg) meitu Elzu Teklu Folgeri<br />

(Elsa Tekla Volger, *2.10.1882. Altona, Hamburg †1.4.1969.<br />

Altona, Hamburg), kurai bija arī otra laulība ar dentistu

Alvaru Knutu Ābrahamu Lindi (Alwar Knut Abraham<br />

Lind, *28.1.1875. Asikkala, Finland †1936.), kura vecāki<br />

bija Andres Knuts Linde (Anders Knut Linde, *7.11.1822.<br />

Helsingfors, Finland †23.5.1881. Asikkala, Finland) un<br />

Ebba Fredrika Gustava Sevena (Ebba Fredrika Gustava<br />

Secen, *20.2.1837. Marienfors bruk, Finland †17.4.1918.<br />

Helsingfors, Finland). Paula Heinriha Simberga un Elzas<br />

Teklas Folgeres laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Leifs Gustavs Simbergs (Leif Gustav Simberg,<br />

*1910. †).<br />

• Kurts Eduards Simbergs (Kurt Eduard Simberg,<br />

*<strong>30</strong>.1.1913. †17.5.1984.).<br />

• Rolfs Valters Simbergs (Rolf Walter Simberg,<br />

*15.7.1917. †8.11.1963. Helsinki, Finland).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Leifs Gustavs Simbergs (Leif<br />

Gustav Simberg, *1910. †) salaulājās ae Antona Līzera<br />

(Anton Leser) un Elzas Marijas Līzeres (Elsa Marie Leser)<br />

meitu Annelīzi Līzeri (Annelise Leser, *1912. †), citu ziņu<br />

nav.<br />

XIII paaudzes pārstāvis Kurts Eduards Simbergs (Kurt<br />

Eduard Simberg, *<strong>30</strong>.1.1913. †17.5.1984.) bija arhitekts<br />

un salaulājās ar diplomēta inženiera Gabriēla Geitlina<br />

(Gabriel Geitlin, *28.11.1879. Helsinki, Finland †20.7.1962.<br />

Sipoo, Finland) un Bertas Fredrikas Rūnebergas (Bertha<br />

Fredrika Runeberg, *1887. †1987. Sipoo, Finland) meitu<br />

Birgitu Gabriellu Geitlinu (Birgitta Gabriella Geitlin,<br />

*24.4.1914. St.Peterburg †10.6.1989. Helsinki, Finland),<br />

citu ziņu nav.<br />

XIII paaudzes pārstāvis Rolfs Valters Simbergs (Rolf<br />

Walter Simberg, *15.7.1917. †8.11.1963. Helsinki, Finland)<br />

salaulājās ar Tuiri Orri (Tuire Orri, *<strong>30</strong>.10.1918. Helsinki,<br />

Finland †26.8.2007. Helsinki, Finland). Šajā laulībā<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Simberga (Bjorklunde) (Simberg (Björklund)).<br />

XIV paaudzes pārstāve Simberga (Bjorklunde) (Simberg<br />

(Björklund)) salaulājās ar šajā laulībā piedzima (XV<br />

paaudze):<br />

• Irīna Bjorklunde (Irina Björklund, *7.2.1973.<br />

Danderyd, Stockholm).<br />

XV paaudzes pārstāve Irīna Bjorklunde (Irina Björklund,<br />

*7.2.1973. Danderyd, Stockholm), ir somu aktrise un<br />

dziedātāja. Studējusi Somijas teātra akadēmijā no 1993.<br />

līdz 1996. gadam. Viņa aizgāja no skolas, kad “Svenska<br />

Teatern” (zviedru teātris Helsinkos) viņai izteica darba<br />

piedāvājumu. Piedalījusies vairākās filmās un televīzijas<br />

seriālos. Saņēmusi vairākas profesionālās godalgas<br />

– Jussi balvu un 2004. gada Berlīnes kino festivāla<br />

godalgu. Nozīmīgs karjeras pagrieziens notika 2010.<br />

gada septembrī, kad viņa nospēlēja nelielu lomu kopā<br />

ar Džordžu Klūniju, atveidojot viņa mīļāko Ingrīdu.<br />

Irīna Bjorklunde ir ieskaņojusi arī vairākus albumus kā<br />

dziedātāja. Laikā no 1999. līdz 2007. gadam ar savu vīru,<br />

somu aktieri Pēteru Franzēnu (Peter Franzen *14.8.1971.<br />

Kemin, Finland) dzīvoja Losandželosā, bet 2013. gadā<br />

viņi pārcēlās uz Franciju. Abu laulībā ir dzimis dēls (XVI<br />

paaudze):<br />

• Francens (Franzen, *9. 2007.).<br />

XII paaudzes pārstāvis Gvido Pēteris Maksimiljāns<br />

Simbergs (Guido Peter Maximilian Simberg *11.2.1887.<br />

Viipuri, Finland †23.2.1971. Helsinki, Finland) salaulājās<br />

Attēls 404.<br />

Irīna Bjorklunde.<br />

ar Valdemāra Stenberga (Waldemar Stenberg, *3.1.1847.<br />

Åbo, Finland †1911.) un Agneses Elizabetes Gronfeldes<br />

(Agnes Elisabeth Gronfeldt, *26.8.1856. Pori, Finland<br />

†25.7.1934.) meitu Reju Regīnu Stenbergu (Rhea Regina<br />

Stenberg, *1887. †1969.). Šajā laulībā piedzima (XIII<br />

paaudze):<br />

• Gunārs Guido Simbergs (Gunnar Guido Simberg,<br />

*1921. †1942.).<br />

• Simbergs (Simberg), precējies ar Doneri<br />

(Donner), plašāku ziņu nav.<br />

X paaudzes pārstāvis Otto Johanns fon Vitte (Otto<br />

Johann von Witte, *1792. †22.2.1836. Tallinn) Krievijā tika<br />

dēvēts par Osipu Vitti. 1812. gadā viņš dienēja Vidzemes<br />

kavalērijas pulkā, bet jau gadu vēlāk tika pārcelts uz Viņa<br />

Augstības Kirasieru pulka leibgvardi korneta pakāpē. Te<br />

Otto Johanns fon Vitte dienēja līdz 18<strong>30</strong>. gadam, kad bija<br />

ieguvis apakšpulkveža dienesta pakāpi. Ar savu pulku<br />

piedalījies 1813.-1814. gada krievu-franču karagājienā un<br />

piedalījās kaujās pie Kulmas, Leipcigas, Feršampenuāzas<br />

(Fère- Champenoise), Parīzes. u.c. Apbalvots ar Sv.Annas<br />

4. šķiras ordeni (par kauju pie Kulmas), Sv.Vladimira<br />

4. šķiras ordeni (par kauju pie Feršampenuāzas), kā arī<br />

1812. gada medaļu un medaļu Par Parīzes ieņemšanu,<br />

kā arī Prūsijas Dzelzs krustu. Otto Johanns fon Vitte<br />

salaulājās ar zviedru izcelsmes fon Melleru dzimtas<br />

pārstāvi Luīzi Natāliju fon Melleri (Luise Natalie von<br />

Moeller, * †5.1.1828.), kuras tēvs krievu valodā norādīts kā<br />

Jegors fon Mellers, ar ko, visticamāk, domāts Eduards fon<br />

Mellers (Eduard von Moeller). Šajā laulībā piedzima un<br />

Sanktpēterburgas guberņas aristokrātijai tika pieskaitīti<br />

(XI paaudze):<br />

• Emīlija fon Vitte (Ivanovska) (Emilie von Witte<br />

(Ивановская), *1820. †9.3.1854.).<br />

• Sofija fon Vitte (Žeļihovska) (Sophie von Witte<br />

(Zhelihowsky), *1824. †1843.).<br />

• Georgs fon Vitte (Georg von Witte, *19.11.1827.<br />

†1895. Warshau).<br />

XI paaudzes pārstāve Emīlija fon Vitte (Ivanovska)<br />

(Emilie von Witte (Ивановская), *1820. †9.3.1854.)<br />

salaulājās ar slepenpadomnieku Ivanovski (Ивановский)<br />

[citviet atveidots kā Swanowsky] un šajā laulībā piedzima<br />

un Sanktpēterburgā dzīvoja (XII paaudze):<br />

Ивановская (Станиславская), *†), precējusies ar<br />

Staņislavski (Станиславский)<br />

XI paaudzes pārstāve Sofija fon Vitte (Žeļihovska)<br />

(Sophie von Witte (Zhelihowsky), *1824. †1843.)<br />

salaulājās ar Ivana Žeļihovska (Ivan Zhelihowsky) dēlu,<br />

vēlāko slepenpadomnieku Antonu Žeļihovski (Anton<br />

Zhelihowsky, *1802. †1884.) un šajā laulībā piedzima (XII<br />

paaudze):<br />

• Vladislavs Žeļihovskis (Vladislav Zhelihowsky,<br />

*19.12.1843. †pēc 1917.)<br />

XII paaudzes pārstāvis Vladislavs Žeļihovskis (Vladislav<br />

Zhelihowsky, *19.12.1843. †pēc 1917.) bija īstenais<br />

slepenpadomnieks, senators Krimināllietu Kasācijas<br />

departamentā. Viņš salaulājās ar Ivana meitu Mariju<br />

(Marija) un šajā laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Lidija Žeļihovska (Lydia Zhelihowsky, *. †.)<br />

XI paaudzes pārstāvis Georgs fon Vitte (Georg von Witte,<br />

*19.11.1827. †1895. Warshau) Krievijā tika dēvēts par<br />

Jegoru Vitti. Viņš skolojās Sanktpēterburgas 2. Kadetu<br />

korpusā. 1847. gadā kļuva par Kamčatkas Jēgeru pulka<br />

virsnieku. Piedalījies 1849. gada karadarbībā Ungārijā,<br />

1854. gada karadarbībā ar Turciju, 1854. – 1856. gados<br />

dienēja Sevastopolē. Par drošsirdību karalaukā apbalvots<br />

ar Sv. Annas 3. šķiras ordeni ar banti, Sv. Annas 2. šķiras<br />

ordeni ar zobeniem, Sv.Staņislava 2. Šķiras ordeni ar<br />

zobeniem, 1849. gada Ungārijas kampaņas medaļu,<br />

1853.-1856. Kara medaļu, Sevastopoles aizsardzības<br />

medaļu. 1857. gadā iecelts par kalnu inženieru korpusa<br />

rotas virsnieku institūtā. 1861. gadā, būdams kapteiņa<br />

pakāpē, pārgāja civildienestā muitā (strādāja muitā<br />

Maskavā, Skuļanā, Varšavā un Vincentā). 1869. gadā<br />

pensionējās kolēģijas padomnieka pakāpē un apmetās<br />

Varšavā, kur arī mira. 1864. gada 10. jūnijā viņš apprecējās<br />

ar Ludviga Perškes (Ludwig Perschke) meitu Emīliju<br />

Perški (Emilie Perschke, *†) un šajā laulībā piedzima (XII<br />

paaudze):<br />

• Marija Luīze Sofija fon Vitte (Pavlova) (Maria<br />

Louise Sophie (Pawlow), *19.7.1856. †).<br />

• Georgs Otto Ludvigs fon Vitte (Georg Otto<br />

Ludwig von Witte, *19.4.1867. [*7.4.1867.] †).<br />

• Sergejs Konstantīns fon Vitte (Sergej Konstantin<br />

von Witte, *20.12.1868. †).<br />

• Emīlija Adelaide fon Vitte (Emilia Adelaide von<br />

Witte, *22.5.1871. †1897.) dzīvoja Varšavā.<br />

• Natālija fon Vitte (Natalie von Witte, *28.12.1882.<br />

†), dzīvoja St. Peterburgā.<br />

XII paaudzes pārstāve Marija Luīze Sofija fon Vitte<br />

(Pavlova) (Maria Louise Sophie (Pawlow), *19.7.1856. †),<br />

precējusies ar Ivana Pavlova (Ivan Pawlow) dēlu Nikolaju<br />

Pavlovu (Nikolay Pawlow, *1871. †), kurš bija Garīgo lietu<br />

departamenta vicedirektors Sanktpēterburgā.<br />

XII paaudzes pārstāvis Georgs Otto Ludvigs fon Vitte<br />

(Georg Otto Ludwig von Witte, *19.4.1867. [*7.4.1867.]<br />

†) studēja jurisprudenci Sanktpēterburgas universitātē,<br />

strādāja par tiesas izmeklētāju Toropcā un ventspilī, bija<br />

Rīgas apgabaltiesas prokurora biedrs (viceprokurors),<br />

apbalvots ar Sv.Vladimira 4. šķiras ordeni. 1899. gadā<br />

kļuva par iekšlietu ministrijas saimnieciskā departamenta<br />

direktoru, bet 1904. gadā vienu gadu strādāja tirdzniecības<br />

kuģniecības un ostu pārvaldē. Darba jautājumos<br />

apmeklējis ASV un vairākas Rietumeiropas valstis. Viņš<br />

• Romāns Ivanovskis (Роман Ивановский, *†),<br />

ārsts.<br />

• Valeriāns Ivanovskis (Валериан Ивановский,<br />

*†), inženieris.<br />

• Marija Ivanovska (Staņislavska) (Мария<br />

salaulājās arkādreizējā Ufas gubernātora (1873.-1876.)<br />

320 321<br />

Ipolita Ščerbatska (Ипполит Шербацкий, *1827. †1889.)<br />

un Jekaterinas (Jekaterina) meitu Natāliju Ščerbatskaju<br />

(Nataly Scherbatsky, *1867. †pēc 1912.). Šajā laulībā<br />

piedzima (XIII paaudze):<br />

• Ippolīts fon Vitte (Ippolyte von Witte, *29.5.1897.<br />

Rīga †14.1.1954. Ņujorka).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Ippolīts fon Vitte (Ippolyte von<br />

Witte, *29.5.1897. Rīga †14.1.1954. Ņujorka) absolvēja<br />

Sanktpēterburgas universitātes juridisko fakultāti, bija<br />

advokāts un jurists. Pēc emigrēšanas no Krievijas dzīvoja<br />

Parīzē, bija Krievijas domes deputāta un sabiedriskā<br />

darbinieka Nikolaja Teslenko palīgs (Teslenko emigrēja<br />

1920. gadā). Kopš 1946. gada strādāja ANO sekretariārā<br />

Ņujorkā, piedalījās virknē starptautisko konferenču. Pēc<br />

nāves apglabāts kapsētā Parīzes tuvumā.<br />

XII paaudzes pārstāvis Sergejs Konstantīns fon Vitte<br />

(Sergej Konstantin von Witte, *20.12.1868. †), studēja<br />

matemātiku Sanktpēterburgas universitātē, bet vēlāk<br />

studēja Ceļu būves institūtā, kur ieguva inženiera izglītību.<br />

1900. gadā strādāja Sanktpēterburgā, ūdens un šoseju<br />

ceļu pārvaldē. Visticamāk, neprecējies.<br />

X paaudzes pārstāvis Karls Magnus fon Vitte (Karl Magnus<br />

von Witte, *15.2.1789. Ullenurme pie Tartu †11.11.1860.<br />

Tartu) pēc kursiem Tērbatas universitātē vispirms strādāja<br />

par augstskolas tiesas piesēdētāju (sindiku), bet vēlāk<br />

bija notārs un kolēģijas asesors, Tērbatas apriņķa kroņa<br />

mācību iestāžu inspektors. 36 dienesta gadu laikā viņš<br />

tikai vienu reizi devas īsā atvaļinājumā. Saņēmis Sv. Annas<br />

3. šķiras un Sv.Vladimira 4.šķiras ordeņus, pensionējoties<br />

1847. gadā saņēma slepenpadomnieka pakāpi un dzīvoja<br />

Tērbatā un Klein Kambi muižā, kuru vadīja savas mātes<br />

pilnvarojuma ietvaros. Karls Magnus fon Vitte apprecējies<br />

ar Doroteju Amāliju Rihteri (Dorothea Amalie Richter).<br />

Šajā laulībā piedzima un Sanktpēterburgas aristokrātijā<br />

pierakstīti (XI paaudze):<br />

• Matilde fon Vitte (Mathilde von Witte, *1812.<br />

†1816.).<br />

• Karls Viktors fon Vitte (Karl Viktor von Witte,<br />

*28.12.1814. Tartu †19.1.1891. Tartu).<br />

• Emīls fon Vitte (Emil von Witte, *1816. †1863.).<br />

• Ferdinands Augusts fon Vitte (Ferdinand<br />

August von Witte, *1818. †1878.).<br />

• Antonija fon Vitte (Bonke) (Antonia von Witte<br />

(Böhnke), *13.5.1820. †.), laulājusies ar Bonku<br />

(Böhnke), dzīvoja Harkovā, plašāku ziņu nav.<br />

• Marija fon Vitte (Frankela) (Maria von Witte<br />

(Fränkell), *22.5.1822. †17.5.1885.), laulājusies ar<br />

slepenpadomnieku Frenkelu (Fränkell), plašāku<br />

ziņu nav.<br />

• Ženija fon Vitte (Jennie von Witte, *1824. †.).<br />

• Leokadija fon Vitte (Leocadie von Witte, *1826.<br />

†.).<br />

• Jūlija Virdžīnija fon Vitte (Tūna) (Juliana<br />

Virginia von Witte (Thun), *26.3.1827. †13.9.1863.).<br />

• Aleksandrīne Doroteja fon Vitte (Alexandrine<br />

Dorothea von Witte, *11.6.1829. †.).<br />

• Karls Magnuss Gustavs fon Vitte (Karl Magnuss<br />

Gustav von Witte, *22.5.18<strong>30</strong>. †1901.).<br />

• Eduards Frīdrihs Jūlijs fon Vitte (Eduard<br />

Friedrich Julius von Witte, *23.12.1831. Tartu<br />

†27.12.1884. Kaunas).<br />

• Augusts Konstantīns Mārtiņš fon Vitte (August<br />

Konstantin Martin von Witte, *1833. †1886.),<br />

• Eižens Magnuss fon Vitte (Eugen Magnus von<br />

Witte, *7.8.1835. †1900.).

XI paaudzes pārstāvis Karls Viktors fon Vitte (Karl<br />

Victor von Witte, *28.12.1814. Tartu †19.1.1891. Tartu)<br />

tika skolots muižnieku pulkā, dienēja Kozlovska kājnieku<br />

pulkā, ieguva pulkveža pakāpi. Karls Viktors fon Vitte<br />

apprecējās ar Ivana Krappa (Ivan Krapp, visticamāk<br />

– Johann Krapp) meitu Adelaidi Sofiju fon Krappu<br />

(Adelaide Sophie von Krapp) un šajā laulībā piedzima (XII<br />

paaudze):<br />

• Karls Johans fon Vitte (Karl Johann von Witte,<br />

*16.10.1869. †), farmaceits un aptiekārs Kozlovā.<br />

• Terēze fon Vitte (Therese von Witte, *15.6.1871.<br />

†1884.)<br />

• Marija fon Vitte (Rēdere) (Maria von Witte<br />

(Raeder), *28.6.1876. [*15.6.1876.] Tartu † pēc<br />

1939.),<br />

• Vilhelms fon Vitte (Wilhelm von Witte, *1877.<br />

†1878.)<br />

• Elza fon Vitte (Groseta) (Elsa von Witte (Grosset),<br />

*4.11.1881. † pēc 1939.).<br />

XII paaudzes pārstāve Marija fon Vitte (Rēdere) (Maria<br />

von Witte (Raeder), *28.6.1876. [*15.6.1876.] Tartu † pēc<br />

1939.), 1920. gadā dzīvoja Rīgā, Miera ielā 41 dz. 3, vasarā<br />

bija pierakstīta Asaros, Kāpu ielā 17/19 un Meža prospektā<br />

10. Vēlāk dzīvoja Rīgā, Skolas ielā 20 dz. 11, no kurienes<br />

1939. gadā repatriējās uz Vāciju. Viņa bija precējusies ar<br />

Haraldu Rēderu (Harald Raeder, * † 11.3.1928. Rīga).<br />

XII paaudzes pārstāve Elza fon Vitte (Groseta) (Elsa<br />

von Witte (Grosset), *4.11.1881. † pēc 1939.) 1903. gada<br />

10. augustā Rīgas Doma draudzē salaulājās ar aptiekāra<br />

Oskara Groseta (Oscar Grosset, *1847. †22.4.1910. Rīga)<br />

un Augustes Babanovskas (Auguste Babanowsky) 25<br />

gadus veco dēlu, Bolderājas aptiekas aptiekāru Ādolfu<br />

Fridrihu Oskaru Grosetu (Adolf Friedrich Oscar Grosset,<br />

*1878. †). Savu Latvijas pasi viņa saņēma 1928. gadā,<br />

pamatojoties uz 1925. gadā Latvijas sūtniecībā Vācijā<br />

saņemto Latvijas ārzemju pasi, kas liecina, ka līdz tam<br />

laikam viņa dzīvoja Vācijā. Kā liecina zīmogs pasē,<br />

Tūringenas pavalsts Jēnas pilsētas direktors 1926. gada<br />

8. maijā deva atļauju viņai izceļot no Vācijas. Latvijā viņa<br />

ieradās caur Meitenes staciju 15. maijā un jau pēc mēneša<br />

kā vasarniece tika reģistrēta Ādažu pagasta valdē. Vēlāk<br />

viņa atgriezās Vācijā un atkal devās uz Latviju 1927. gadā.<br />

1928. gadā viņa dzīvoja Miera ielā 41 dz. 3 (savas māsas<br />

Marijas fon Vittes (Rēderes) dzīvoklī), Slokas ielā 12b dz.<br />

2, Kr. Barona ielā 88 dz. 1, L.Bezdelīgu ielā 2 dz. 1, Skolas<br />

ielā 20 dz. 11, bet kopš 1934. gada 13. decembra viņa<br />

dzīvoja Rīgā, Brīvības ielā 34/36 dz. 6, no kurienes 1939.<br />

gadā repatriējās uz Vāciju. No šī paša dzīvokļa uz Vāciju<br />

izbrauca Franciska Henriete Frišmūte (dzim. Šolkovskis)<br />

(Franziska Henriette Frischmuth, *22.7.1858. Ventspils<br />

†pēc 1939.), kā arī Cecīlija Meškēris (dzim. Frišmuts)<br />

(Cecilie Meschkeris, *12.7.1887. Jaroslava, Krievija †pēc<br />

1939.) un Irēne Meškēris (Irene Meschkeris, *15.7.1914.<br />

Nītaurē †pēc 1939.).<br />

XI paaudzes pārstāvis Emīls fon Vitte (Emil von<br />

Witte, *1816. †1863.) bija muižnieks un dienesta laikā<br />

armijā ieguva pulkveža pakāpi. Precējies ar Astafjevu<br />

(Астафэва), plašāku ziņu nav.<br />

XI paaudzes pārstāvis Ferdinands Augusts fon Vitte<br />

(Ferdinand August von Witte, *27.7.1818. †1878.) bija<br />

cariskās Krievijas armijas štāba virsnieks, ģenerālmajors.<br />

Piedalījies 1854.-1855. gada karā, apbavots ar Sv.Staņislava<br />

2. šķiras un Sv.Annas 1. šķiras ordeņiem. 1878. gadā bija<br />

divīzijas ģenerālis Simferopolē. Viņš salaulājās ar Apolona<br />

Gamaleja (Appolon Gamaley, *1.9.1803. †1854.) un<br />

Marijas Laikevičas (Marija Laikevič, *10.10.1808. †1880.<br />

Borshchiv, Zhytomyrska oblast, Ukraine) meitu Annu<br />

Gamaleju (Anna Gamaleja, *†) un šajā laulībā piedzima<br />

(XII paaudze):<br />

• Vladimirs fon Vitte (Vladimir von Witte,<br />

*13.8.1857. †.),<br />

• Marija fon Vitte (Šeretņeva) (Maria von<br />

Witte (Scheretneff), *18.6.1858. †), laulājusies ar<br />

Šeretņevu (Scheretneff).<br />

• Sergejs fon Vitte (Sergey von Witte, *1859. †.),<br />

• Aleksandra fon Vitte (Šažina) (Aleksandra<br />

von Witte (Shashin) *28.2.1861. †), precējusies ar<br />

Sanktpēterburgas ārstu Dr. Šažinu (Shashin), citu<br />

ziņu nav.<br />

• Georgs fon Vitte (Georgy von Witte, *<strong>30</strong>.12.1862.<br />

†.)<br />

• Katrīna fon Vitte (Šapčenko) (Catharine von<br />

Witte (Schapchenko), *22.1.1864. †), precējusies ar<br />

Mītavas (Jelgavas) reālskolas inspektoru Šapčenko<br />

(Schapchenko),<br />

• Apolons fon Vitte (Appolon von Witte,<br />

*26.12.1865. †.), cietokšņa artilērijas pulkvedis<br />

Sevastopolē.<br />

• Varvara fon Vitte (Gradovska) (Warwara von<br />

Witte (Gradowsky), *28.1.1870. †.)<br />

• Vera fon Vitte (Wera von Witte, *9.1.1872. †.),<br />

strādāja par skolotāju Pēterburgā.<br />

• Konstantīns fon Vitte (Konstantin von Witte,<br />

*14.4.1875. †.).<br />

XII paaudzes pārstāvis Vladimirs fon Vitte (Vladimir<br />

von Witte, *13.8.1857. †.) bija kapteinis Odesas 48. Pulkā,<br />

Attēls 404.<br />

No kreisās: Marija fon Vitte (Rēdere) 1920. un 1927. gadā un viņas māsa Elza fon Vitte (Groseta) 1935. un 1928.<br />

gadā.<br />

bet vēlāk - pulkvedis Kijevā. Laulībā ar Sviridenko<br />

(Swiridenko) piedzima (XIII paaudze):<br />

• Viktors fon Vitte (Victor von Witte, * †), virsnieks,<br />

plašāku ziņu nav<br />

• Sergejs fon Vitte (Sergey von Witte, * †), virsnieks,<br />

plašāku ziņu nav.<br />

XII paaudzes pārstāvis Sergejs fon Vitte (Sergey von Witte,<br />

*1859. †.), artilērijas pulkvedis Nikolajevskā un Amūrā.<br />

Laulībā ar Mihaila Taraševiča (Michail Tarachewitsch)<br />

meitu Annu Tarašēviču (Anna Tarachewitsch) piedzima<br />

(XIII paaudze):<br />

• Eiženija fon Vitte (Ginejko) (Eugenie von Witte<br />

(Ginejko), *3.1.1884. †), precējusies ar Ginejko<br />

(Ginejko), plašāku ziņu nav.<br />

• Aleksandrs fon Vitte (Sergey von Witte,<br />

*28.3.1886. †), dragūns Vladivostokā, plašāku ziņu<br />

nav.<br />

XII paaudzes pārstāvis Georgs fon Vitte (Georgy von Witte,<br />

*<strong>30</strong>.12.1862. †.) bija pulkvedis Vladivastokā, salaulājās ar<br />

inženiera Šebaļina (Schebalin) meitu Šebaļinu (Schebalin).<br />

Šajā laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Konstantīns fon Vitte (Konstantin von Witte<br />

*1899. Wladivostok, Russia †), plašāku ziņu nav.<br />

• Irina fon Vitte (Irina von Witte, *1905.<br />

Wladivostok, Russia †), plašāku ziņu nav<br />

• Helēna fon Vitte (Helena von Witte *1911.<br />

Wladivostok, Russia †), plašāku ziņu nav.<br />

XII paaudzes pārstāvis Varvara fon Vitte (Gradovska)<br />

(Warwara von Witte (Gradowsky), *28.1.1870. †.) salaulājās<br />

ar Sanktpēterburgas profesora Aleksandra Dmitrijeviča<br />

Gradovska (Александр Градовский, *13.12.1841. Woronez<br />

†6.11.1889. Sanktpeterburg) dēlu, Krievijas Izglītības<br />

ministrijas lietvedi Aleksandru Gradovski (Александр<br />

Градовский).<br />

XII paaudzes pārstāvis Konstantīns fon Vitte (Konstantin<br />

von Witte, *14.4.1875. †.) bija kapteinis un Kazaņas huzāru<br />

pulka rotmistrs Žitomirā. Laulībā ar Olgu Kozinetu (Olga<br />

Kozinets, *†) piedzima (XIII paaudze):<br />

• Olga fon Vitte (Olga von Witte *Zhytomir,<br />

Ukraine, †), plašāku ziņu nav.<br />

• Jurijs fon Vitte (Jury von Witte, *Zhytomir,<br />

Ukraine, †), plašāku ziņu nav.<br />

XI paaudzes pārstāve Jūlija Virdžīnija fon Vitte<br />

(Tūna) (Juliana Virginia von Witte (Thun), *26.3.1827.<br />

†13.9.1863.) bija “Neu Wore” muižas īpašniece Tērbatas<br />

apkaimē un salaulājās ar rātskungu Maksi Tūnu (Max<br />

Tune) Šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Dēls Tūns (Thun), zinātnieks, profesors<br />

Freiburgas universitātē.<br />

• Helēna Tune (Krafta) (Helene Thun (Kraft)),<br />

salaulājās ar Kraftu (Kraft) un dzīvoja<br />

Sanktpēterburgā.<br />

XI paaudzes pārstāvis Karls Magnuss Gustavs fon Vitte<br />

(Karl Magnuss Gustav von Witte, *22.5.18<strong>30</strong>. †1901.)<br />

dienēja armijā, ieguva kapteiņa pakāpi. Dzīvoja sev<br />

piederošā muižā “Sīmaņa Kalns” (“Симонова Гора”)<br />

Pskovas guberņas Novorževskas apriņķi, 1859. gada 17.<br />

aprīlī salaulājās ar muižnieka Jekimova (Екимов) meitu<br />

Veru Jekimovu (Вера Екимова, *23.9.1840. †). Šajā<br />

322 323<br />

laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Aleksandrs fon Vitte (Alexander von Witte,<br />

*13.12.1859. †14.5.1905. Tsushima, Japan).<br />

• Volfians fon Vitte (Wolfian von Witte,<br />

*20.11.1860. †28.11.1860.).<br />

• Katrīna fon Vitte (Krugļikova) (Catharina von<br />

Witte (Kruglikow), *25.2.1863. †), precējusies ar<br />

Krugļikovu (Kruglikow).<br />

• Johans fon Vitte (Johann von Witte, *26.6.1864<br />

†2.8.1864.).<br />

• Mihails fon Vitte (Michael von Witte, *29.9.1865.<br />

†).<br />

• Eiženija fon Vitte (Eugenie von Witte, *14.8.1867.<br />

†4.9.1867.).<br />

• Nikolajs fon Vitte (Nicolai von Witte, *14.8.1868.<br />

†5.9.1868.).<br />

• Vera fon Vitte (Vera von Witte, *3.1.1870.<br />

†31.8.1870.).<br />

XII paaudzes pārstāvis Aleksandrs fon Vitte (Alexander<br />

von Witte, *13.12.1859. †14.5.1905. Tsushima, Japan)<br />

absolvēja Jūras akadēmiju, bija jūras virsnieks. Sarakstījis<br />

grāmatu par jūras admiralitātes pamatprincipiem. 1881.<br />

gadā kļuva par mičmanu, 1899. gadā – par 2. ranga<br />

kapteini.Laikā no 1897. līdz 1900. gadam bija 2. Ranga<br />

kreisera “Džigits” vecākais virsnieks. 1900.-1902. gados<br />

strādāja par IV klases vecāko lietvedi Jūra slietu ministrijā,<br />

bet 1902. gadā iecelts par kuģa “Kreiseris” komandieri.<br />

1904. gadā iecelts par Klusā okeāna flotes 2. Eskadras<br />

komandiera, admirāla Rožģestvenska štāba intendantu.<br />

Kritis Krievijas-Japānas kara laikā uz kuģa ”Borodino”<br />

Cusimas kaujas laikā 1905. gada 14. maijā. Dzīves laikā<br />

apbalvots ar Sv. Annas 3. un 2. šķiras, Sv.Staņislava 2.<br />

šķiras ordeņiem un Svētās kronēšanas piemiņas sudraba<br />

medaļu. Viņa vārds ir iegravēts piemiņas plāksnē, kas<br />

atrodas baznīcā, ka stika uzcelta Pēterburgā šajā karā<br />

kritušo karavīru piemiņai. Aleksandrs fon Vitte bija<br />

precējies ar ģenerālleitnata Mihaila Boreskova (Mihail<br />

Boreskov) meitu Olgu Boreskovu (Olga Boreskova).<br />

XII paaudzes pārstāvis Mihails fon Vitte (Michael von<br />

Witte, *29.9.1865. †) bija kapteinis Polijā, precējies, bija<br />

divi bērni (XIII paaudze), kuru vārdi nav zināmi.<br />

XI paaudzes pārstāvis Eduards Frīdrihs Jūlijs fon Vitte<br />

(Eduard Friedrich Julius von Witte, *23.12.1831. Tartu<br />

†27.12.1884. Kaunas) tiko skolots 1. Kadetu korpusā,<br />

dienēja Rēveles kājnieku pulkā, dienesta laikā ieguva<br />

pulkveža pakāpi. Bija precējies ar Ivana meitu Helēnu<br />

(Helene). Šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Eižens fon Vitte (Eugen von Witte, *8.1869. †.).<br />

XI paaudzes pārstāvis Augusts Konstantīns Mārtiņš fon<br />

Vitte (August Konstantin Martin von Witte, *1833. †1886.)<br />

dienēja armijā, bija pulkvedis. Kā iespējamā dienesta<br />

vieta Štāfenhāgena pētījumā minēta Kauņa. Norādīts, ka<br />

bija precējies, taču nav zināms sievas vārds. Šajā laulībā<br />

piedzima (XII paaudze):<br />

• Eiženija fon Vitte (Kaļikovska) (Eugenia<br />

von Witte (Kalikowsky), *1868. †), laulājusies ar<br />

Kaļikovski (Kalikowsky) Voroņežā.<br />

• Aleksandra fon Vitte (Hodoleja) (Alexandra von<br />

Witte (Holodey), *1869. †) laulājusies ar Hodoleju<br />

(Holodey).<br />

• Vera fon Vitte (Wera von Witte, *1870. †).

XII paaudzes pārstāve Aleksandra fon Vitte (Hodoleja)<br />

(Alexandra von Witte (Holodey), *1869. †) bija precējusies<br />

ar Afrikāna Hodoleja (Afrikan Hodolei) un Marijas<br />

Primo (Maria Primo) jaunāko dēlu, rotmistru Grigoriju<br />

Hodoleju (Grigory Hodolei, *27.1.1862. Kharkivci,<br />

Ukraine †) un šajā laulībā piedzima seši pēcnācēji (XIII<br />

paaudze):<br />

• Jekaterina Hodoleja (Jekaterina Hodoley,<br />

*25.10.1887. †).<br />

• Natālija Hodoleja (Nataly Hodoley, *14.10.1889.<br />

†).<br />

• Leonīds Hodolejs (Leonid Hodoley, *14.1.1893.<br />

†).<br />

• Ksenija Hodoleja (Xenia Hodoley, *12.2.1896. †).<br />

• Tatjana Hodoleja (Tatyana Hodoley, *13.10.1897.<br />

†).<br />

• Boris Hodolejs (Boris Hodoley, *1.7.1906. †).<br />

XI paaudzes pārstāvis Eižens Magnuss fon Vitte (Eugen<br />

Magnus von Witte, *7.8.1835. †1900.) dzīvoja Tērbatā,<br />

bija tiesību kandidāts un precējies ar Emmu Bernghofu<br />

(Emma Bernghof). Šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Volfgangs Vilhelms fon Vitte (Wolfgang Wilhelm<br />

von Witte, *28.5.1865. †) bija lauksaimnieks,<br />

neprecēts.<br />

• Oskars Roberts Eižens fon Vitte (Oscar Robert<br />

Eugen von Witte, *1867. †).<br />

• Alma Marija fon Vitte (Baijere) (Alma Maria<br />

von Witte (Bayer), *13.12.1868. (jeb 1869.) †),<br />

laulājusies ar Baijeru (Bayer), plašāku ziņu nav.<br />

• Karls Gerhards fon Vitte (Carl Gerhard von<br />

Witte, *27.7.1870. †) bija aptiekārs Pēterburgā.<br />

• Artūrs fon Vitte (Arthur von Witte, *31.1.1872.<br />

†).<br />

XII paaudzes pārstāvis Oskars Roberts Eižens fon<br />

Vitte (Oscar Robert Eugen von Witte, *1867. †) bija<br />

lazaretes vadītājs Čitā un aptiekārs Tallinā. Precējies ar<br />

Krīgeri-Skottu (Krüger-Scott) un šajā laulībā piedzima<br />

(XII paaudze):<br />

• Alfrēds fon Vitte (Alfred von Witte, *1903. Чита<br />

†).<br />

XII paaudzes pārstāvis Artūrs fon Vitte (Arthur von<br />

Witte, *31.1.1872. †) bija precējies un laulībā piedzima<br />

vairāki bērni, taču par viņiem nav pieejama informācija.<br />

Latvijas kultūrvēstures diskursā visinteresantākais ir X<br />

paaudzes jaunākais pārstāvis Eduards fon Vitte (Eduard<br />

von Witte, *1.7.1791. Gut Kambi bei Dorpat †13.7.1836.<br />

Sārumu muiža) un viņa dzimtas atzars. Viņš no Tartu<br />

apkaimes (sava tēva muižas “Klein Kamby”) pārcēlās uz<br />

Limbažu apkaimi, kļūstot par Sārumu muižas nomnieku,<br />

pagasta tiesas tiesnesi un Umurgas baznīcas vecāko<br />

(Kirchenvorsteher). Viņš mira kā atraitnis 45 gadu un<br />

13 dienu vecumā no triekas, bet viņa sieva, apriņķa<br />

komisāra Kristiāna Frīdriha fon Eberharda (Christian<br />

Friedrich von Eberhard) un Sigundes (Siggund) meita -<br />

Barbara Elizabate fon Eberharde (Barbara Elisabeth von<br />

Eberhard *19.11.1792. †<strong>30</strong>.5.1831. Sārumu muiža) mira<br />

īsi pēc meitas dzemdībām 38 gadu 7 mēnešu un 11 dienu<br />

vecumā. Visticamāk, abi apprecējās 1815. gadā (šī gada<br />

laulību ieraksti Umurgas draudzē nav saglabājušies), bet<br />

ir zināms, ka abu laulībā piedzima un Umurgas draudzē<br />

tika kristīti (XI paaudze):<br />

• Šarlote Sofija Paulīne fon Vitte (Fromma)<br />

(Charlotte Sophie Pauline von Witte (Fromm)<br />

*10.1.1816. Sārumu muiža †),<br />

• Frīdrihs Ernsts Jūlijs fon Vitte (Friedrich Ernst<br />

Julius von Witte *16.2.1818. Sārumu muiža †1850.),<br />

dienējis militārajā dienestā.<br />

• Eduards Roberts Boriss fon Vitte (Eduard<br />

Robert Boriss von Witte *1819. †1886.),<br />

• Emīls fon Vitte (Emil von Witte *ap 1820. Sārumu<br />

muiža †ap 1828.), norādīts Štāfenhāgena pētījumā<br />

(kristību ieraksts nav atrasts). Esot miris 8 gadu<br />

vecumā.<br />

• Ferdinands Aleksandrs Eižens fon Vitte<br />

(Ferdinand Alexander Eugen von Witte, *8.1.1822.<br />

Sārumu muiža †16.10.1854. Limbaži), kristību<br />

ieraksts nav atrasts.<br />

• Edmunds fon Vitte (Edmund von Witte *1824.<br />

†1859.), norādīts Štāfenhāgena pētījumā (kristību<br />

ieraksts nav atrasts), strādājis par revidentu,<br />

visticamāk, miris neprecēts.<br />

• Ādolfs Voldemārs Johans fon Vitte (Adolf<br />

Woldemar Johann von Witte, *12.7.1825. Sārumu<br />

muiža †6.8.1898. Rīga).<br />

• Magnus Vilhelms Gustavs fon Vitte (Magnus<br />

Wilhelm Gustav von Witte *6.9.1827. Sārumu muiža<br />

†1857.), 1846. gadā studēja Tērbatas universitātē,<br />

visticamāk, miris neprecēts. Citu ziņu nav.<br />

• Karls Leopolds Eduards fon Vitte (Carl Leopold<br />

Eduard von Witte *3.10.1828. Sārumu muiža<br />

†1886.).<br />

• Jūlija Johanna Leokādija Elizabete fon Vitte<br />

(Eka/Palmcveiga) (Julie Johanna Leocadie Elisabeth<br />

von Witte (Eck/Palmzweig) *19.5.1831. Sārumu<br />

muiža †11.4.1885.).<br />

XI paaudzes pārstāve Šarlote Sofija Paulīne fon Vitte<br />

(Fromma) (Charlotte Sophie Pauline von Witte (Fromm)<br />

*10.1.1816. Sārumu muiža †), 1840. gada 21. augustā Rīgā<br />

Attēli 404.<br />

1873. gadā Limbažos - pirmajā rindā no kreisās<br />

Marija Baumane, blakus viņas māte Karoline Vitte.<br />

Klēpī Baumaņu Kārļa vecākā meita Lilija Elizabete<br />

Baumane.<br />

salaulājās ar Vilhelmu L.Frommu (Wilchelm L. Fromm),<br />

un šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Anna Elizabete Aleksandra Fromma (Anna<br />

Elisabeth Alexandra Fromm * †).<br />

XI aaudzes pārstāvis Eduards Roberts Boriss fon Vitte<br />

(Eduard Robert Boriss von Witte *1819. †1886.), norādīts<br />

Štāfenhāgena pētījumā (kristību ieraksts nav atrasts),<br />

dienējis militārajā dienestā, pulkvedis. dzīvojis Maskavā,<br />

precējies ar baronesi Leoniju Rozi Delinghauzenu<br />

(Leonia Rose Dellingshausen *. †.). Šajā laulībā piedzima<br />

(XII paaudze):<br />

• Viktors fon Vitte (Viktor von Witte, *1870. †),<br />

militārpersona.<br />

• Vilhelms fon Vitte (Wilhelm von Witte, *1872. †),<br />

militārpersona.<br />

Savukārt 1849. gadā kristību ierakstos kā muižas nomnieks<br />

ir norādīts XI paaudzes pārstāvis Ferdinands Aleksandrs<br />

Eižens fon Vitte (Ferdinand Alexander Eugen von Witte,<br />

*8.1.1822. Sārumu muiža †16.10.1854. Limbaži) un viņa<br />

sieva, birģermeistara Benjamina Vitkovska (Benjamin<br />

Witkowsky) un Karlīnes Šmites (Carline Schmidt) meita<br />

Karolīne Vondelīne Vitkovska (Caroline Wondeline<br />

Witkowsky, *24.3.1825. Limbaži †7.1.1901. Limbaži) (abi<br />

salaulājās 1848. gadā), kuri vēlāk tiek minēti kā Juratas<br />

privātmuižas (Rujen-Radenhof) nomnieki. Miršanas<br />

ierakstā Ferdinands Aleksandrs Eižens Vitte norādīts kā<br />

31 gadu vecs. Šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Karls Eižens Boriss fon Vitte (Carl Eugen Boriss<br />

von Witte *4.9.1849. Sārumu muiža †11.9.1849.<br />

Sārumu muiža), krustvecāki Dr.med. Mans<br />

Lemzals, Eberhard, Karolīna Vitkovska, Emma<br />

Vitkovskas jaunkundze, Lamsteres kundze.<br />

• Marija Karolīne Elizabete fon Vitte (Baumane)<br />

(Maria Caroline Elisabeth von Witte (Baumann)<br />

*21.11.1850. Sārumu muiža †16.2.1907.),<br />

krustvecāki J.fon Zeks, Boris fon Vitte, Marija<br />

Vitkovska, Vendelīne Šmita. Precējusies ar<br />

komponistu Kārli Baumani (Baumaņu Kārli).<br />

• Eižens Boriss Eduards fon Vitte (Eugen Boriss<br />

Eduard von Witte *10.7.1854. †2.4.1876.). Miris 21<br />

gada un 2/3 vecumā, neprecēts.<br />

FON VITTES-BAUMAŅI<br />

XII paaudzes pārstāve Marija Karolīne Elizabete fon<br />

Vitte (Baumane) (Maria Caroline Elisabeth von Witte<br />

(Baumann) *21.11.1850. Sārumu muiža †16.2.1907.)<br />

tika iesvētīta 1868. gada 23. jūnijā salaulājās ar tagadējā<br />

Limbažu novada Viļķenes pagasta Indriķu pusmuižas<br />

nomnieka, skrodera Jēkoba Baumaņa (*1797. †1870.)<br />

un viņa sievas Annes Feldmanes (*1804. †1871.) dēlu,<br />

komponistu un aktīvu pirmās latviešu nacionālās atmodas<br />

laika sabiedrisko darbinieku, Kārli Baumani (*11.5.1835.<br />

Viļķene †27.12.1904. [†10.1.1905.] Limbaži), kurš ir<br />

pazīstams kā Latvijas valsts himnas “Dievs, svētī Latviju!”<br />

autors Baumaņu Kārlis.<br />

Ir zināms, ka Baumaņu Kārļa vecāki Jēkobs Baumanis<br />

un Annas Feldmane ir vidzemnieki. Jēkabs Baumanis ir<br />

cēlies no Matīšu draudzes Pučurgas muižas (Galandfeld,<br />

Valmieras apriņķī), bet viņa sieva Anna Feldmane no<br />

kaimiņos esošās Burtnieku draudzes. Pēc 1819. gadā<br />

notikušajām laulībām abi pārcēlās uz dzīvi Pučurgas<br />

muižā, no kurienes Baumaņi 1834. gadā pārcēlās uz<br />

Indriķu pusmuižu Limbažu Katrīnas draudzē, bet jau drīz<br />

vien – 1836. gadā visa kuplā Baumaņu ģimene pārcēlās<br />

uz “Lemšukalnu” mājām, kas atradās aptuveni 1,5 km<br />

atālumā no Limbažiem, Rīgas lielceļa malā. Saskaņā ar<br />

dažādos avotos minētajām ziņām, šajā laulībā kopumā<br />

piedzima (12 bērni 8 dēli un 4 meitas), taču pagaidām<br />

ziņas ir atrastas par 11 no viņiem (XII paaudze):<br />

• Marija Baumanis (*ap 1820. †ap 1820.), mirusi<br />

kā zīdainis<br />

• Jānis Baumanis (*1821. †1852. Rīgā) izmācījies<br />

par skroderi Valmierā, bijis rekrutēts cara armijā. Ir<br />

ziņas, ka dienējis Jelgavā, Rīgā, Sanktpēterburgā un<br />

Attēls 404.<br />

Karolīne Vitkovska (Vitte) mūža nogalē, Marija Karolīne Elizabete fon Vitte ar meitām Elizabeti un Martu 1877.<br />

gadā un bērnībā mirusī Anna Karolīne Elmīra Baumane 1872. gadā.<br />

324 325

fakts, ka viņu izpircis tirgotājs Millers.<br />

• Antons (Tenis) Baumanis (*25.1.1823. Mazskūpa<br />

†), Limbažos apguvis kurpnieka amatu un 1847.<br />

gadā rekrutēts cara armijā. Rīgā viņu izpirka<br />

pirtnieks Pimenovs. Laulājies ar Alīdu Junkeri un<br />

kopš 1858. gada dzīvoja Sanktpēterburgā – vispirms<br />

pie ģenerāļa Skalona, tad – pie Baumaņiem. Kādu<br />

laiku bijis māceklis pie gleznotāja Lihingera.<br />

• Anna Baumanis (Reniņš) (*16.7.1825. †),<br />

iesvētīta 1841. gadā Limbažos. Precējusies ar Frici<br />

Reniņu un dzīvoja Limbažos.<br />

• Pēteris Baumanis (*1826. †1849.), iesvētīts 1845.<br />

gadā Limbažos, bijis galdnieks, kādu laiku dzīvojis<br />

Rīgā.<br />

• Ilze (Elizabete) Baumanis (*ap 1827. †ap 1827.),<br />

mirusi kā zīdainis<br />

• Mārtiņš Baumanis (*3.2.18<strong>30</strong>. Mazskūpa †),<br />

iesvētīts 1845. gadā Limbažos. Cietis nelaimes<br />

gadījumā Limbažu pilī, īsu laiku bijis gleznotāja<br />

māceklis. Vēlāk dzīvojis Sanktpēterburgā, kur<br />

apprecējies ar kādu krievieti un bija kurpnieks.<br />

• Jēkabs Baumanis (*10.4.1832. Mazskūpa †), bija<br />

drēbnieku amata zellis, strādājis Valmierā, Rīgā,<br />

Sanktpēterburgā un Somijā. Sanktpēterburgā<br />

nokārtoja mājskolotāja eksāmenu un ieguva<br />

skolotāja vietu Sv. Annas bāreņu patversmē.<br />

• Kārlis Baumanis (*11.5.1835. Viļķenē, “Indriķos”<br />

†27.12.1904. [10.1.1905.] Limbažos), kristīts<br />

Limbažu Sv. Katrīnas baznīcā, krustvecāki Ansis<br />

Frīdvalds, Jānis Baumanis, Līze.<br />

• Eduards Baumanis (*9.10.1837. †), krustvecāki<br />

Jānis Prauliņš, Jānis Stūre, Anna Prauliņa.<br />

• Ernests Baumanis (*6.10.1839. †), krustvecāki<br />

Jānis Krastiņš, Stroše Jāns Stūre, Anna Freimann.<br />

Apguva maiznieka arodu un strādāja Limbažos.<br />

Nenoliedzami, slavenākais šī dzimtas atzara pārstāvis<br />

ir Baumaņu Kārlis, kurš par savu pirmo izglītību pats<br />

rakstīja: “Savā sestajā mūža gadā es jau pazinu dažus<br />

burtus un līdz astotajam biju nezinot iemācījies jau diezgan<br />

tekoši lasīt. Līdz ar to arī jau sāku dažus burtus vilkt ar<br />

krītu uz sienas un tāfeles, pie kam man piepalīdzēja vecākie<br />

brāļi.” Arī ganos ejot Baumaņu Kārlis vienmēr ņēmis līdzi<br />

grāmatas. 1847. gadā viņš sāka apmeklēt skolotāja Šmita<br />

dziedāšanas stundas, ko Baumaņu Kārlis aprakstīja šādi:<br />

“Ilgodamies es gaidīju nākošo piektdienu, un kad tā bija<br />

atnākusi, tad jau laikus devos uz skolu, uz dziedāšanas<br />

stundu.” Tieši skolotājs Šmits mazajā zēnā saskatīja<br />

talanta pazīmes un ieteica vecākiem sūtīt viņu vācu skolā,<br />

tādēļ laikā no 1848. līdz 1850. gadam mācās Limbažu<br />

elementārskolā, bet no 1850. līdz 1852. gadam - Limbažu<br />

apriņķa skolā, kuru beidzis ar izcilām sekmēm zīmēšanā<br />

un mūzikā. Pēc draudzes skolas beigšanas mācās Cimzes<br />

skolotāju seminārā Valkā, kur apgūst vispārizglītojošos<br />

priekšmetus, speciālo pedagoģiju, svešvalodas, kora<br />

dziedāšanu, ērģeļu un vijoles spēli (1853. - 1856.). 1856.<br />

gada vasarā Baumaņu Kārlis pabeidz semināru. 1858.<br />

gadā Baumaņu Kārlis dodas uz Pēterburgu un sāk strādāt<br />

par audzinātāju un kaligrāfijas skolotāju Annas baznīcas<br />

skolā. Baumaņu Kārļa intereses attīstījās divos virzienos<br />

- gan kā radošais darbs, gan arī pedagoģija. No 1858.<br />

gada strādā par skolotāju Pēterburgā, no 1860. gada līdz<br />

1881. gadam par vācu valodas pasniedzēju Reformātu<br />

skolā. 1865. gadā pasniedz klavierspēles privātstundas<br />

pie Pēterburgas konservatorijas profesora F.Černija.<br />

1871. gadā apgūst kompozīcijas mācības pie čehu mūziķa<br />

Voiceha Hlavača. Pēterburgā idejiski tuvi ir Krišjānis<br />

Valdemārs un Auseklis. 1862. gadā Pēterburgā izveidojās<br />

Latviešu lasāmā biedrība, kuras biedru vidū bija arī<br />

Baumaņu Kārlis.<br />

1860. gadu beigās un 1870. gadu sākumā radās Baumaņu<br />

Kārļa pirmās tautasdziesmu apdares. Jāņa Cimzes seminārā<br />

viņš bija iemācījies vācu mūzikas garā harmonizēt<br />

tautasdziesmas, savukārt Pēterburgā bija iespēja pētīt<br />

krievu komponistu darbu šajā nozarē. Baumaņu Kārlis<br />

sāk domāt par oriģināldziesmu sacerēšanu. Jau Pirmajos<br />

vispārīgajos latviešu dziesmu svētkos tiek izpildītas trīs<br />

viņa komponētās dziesmas “Tēvijas dziesma”, “Daugavas<br />

zvejnieku dziesma”, “Dievs, svētī Latviju”.<br />

1874. gadā Pēterburgā tiek publicēts dziesmu krājums<br />

“Austra” un izdots dziesmu krājums “Līgo”, kuru konfiscē<br />

un Daugavmalā sadedzina. Kopā ar Ausekli Baumaņu<br />

Kārlis sakārtoja dziesmu krājumus “Dziesmu vītols” (1875<br />

– 1877), kuros bija viņa komponētās dziesmas ar Ausekļa<br />

tekstiem (“Uz skolu”, “Gaismas pils”, “Trimpula”, tautas<br />

dziesmu harmonizējumi u.c.). Otro Dziesmu svētku<br />

repertuārā skan “Trimpula”, “Latviski lai atskan dziesmas”<br />

un “Mūsu Tēvs debesīs”. Baumaņu Kārlis komponējis ar<br />

Attēls 404.<br />

Baumaņu Kārlis un viņa vecāki - Jēkobs Baumanis un Anna Feldmane.<br />

Ausekļa, Andreja Pumpura, Friča Brīvzemnieka un Jāņa<br />

Ruģēna tekstiem, kā arī izmantojis savus tekstus.<br />

1881. gadā viņu atbrīvo no skolotāja darba Reformātu<br />

skolā. 1882. gadā Baumaņu Kārlis apmetas Limbažos,<br />

aktīvi darbojas Limbažu kultūras dzīvē. Viņa redakcijā<br />

izdots “Īstais Baltijas kalendārs”, kur Baumaņu Kārlis<br />

publicējis arī savus sacerējumus. 1888. gadā Trešajos<br />

Dziesmu svētkos simfoniskais orķestris atskaņo “Dievs,<br />

svētī Latviju!”, bet 1895. gadā Ceturtajos Dziesmu svētkos<br />

dziesmai “Dievs, svētī Latviju!” atvēlēts latviešu nacionālās<br />

himnas statuss.<br />

Ērika Amburgera institūta pētījumos ir atrasta norāde uz<br />

kādu līdz šim publiski nezināmu faktu - Kārļa Baumaņa<br />

laulībām ar Šarloti Luīzi Valci (Charlotte Luise Walz,<br />

[?] †pirms 1869. Санкт-Петербург), kas esot notikušas<br />

Sanktpēterburgā 1866. gada 21. oktobrī. Baumaņu Kārļa<br />

oficiālajās biogrāfijās šī laulība agrāk nav pieminēta, tādēļ,<br />

ja tā tiešām ir bijusi, var uzskatīt, ka viņa pirmā sieva ir<br />

mirusi drīz vien pēc kāzām, visticamāk, pirms 1869.<br />

gada 19. jūnija, kad Baumaņu Kārlis Limbažos iepazinās<br />

ar savu nākamo sievu - Mariju Karolīni Elizabeti fon<br />

Vitti Baumaņu Kārlis. Tas notika viņa vecāku zelta kāzu<br />

svinībās, kas noritēja Baimaņu Kārļa vecākās māsas Annas<br />

Baumanes un viņas vīra Friča Reiniņa dzīvoklī Limbažos.<br />

Uz svinībām bija uzaicināta arī Sārumu muižas rentnieka<br />

atraitne Karolīne fon Vitte ar savu meitu Mariju Karolīni<br />

Elizabeti fon Vitti, kura izrādījās veikla dejotāja. Ieraudzījis<br />

jauno meiteni, Baumaņu Kārlis zaudējis sirdsmieru, atstāja<br />

vīru kompāniju pie kāršu galda un turpmāko vakaru<br />

pavadīja ar Mariju. Drīz vien abi saderinājās un kāzu<br />

diena tika nolikta 1870. gada 19. jūnijā. Taču kāzas nācās<br />

atlikt līdz 3. jūlijam, jo līgava pēkšņi saslima ar masalām.<br />

Pēc kāzām jaunlaulātie devās kāzu ceļojumā uz Vidzemes<br />

Šveici, kur pavadīja trīs nedēļas. Pēc šī ceļojuma abi devas<br />

uz Sanktpēterburgu.<br />

Savukārt Marija Karolīne Elizabete fon Vitte raksturā<br />

bijusi klusa, tādēļ, kad vairs nav varējusi paciest mūžīgo<br />

ļaužu burzmu un skaļumu vīra dzīvoklī Pēterburgā, 1881.<br />

gada maijā pametusi vīru toreizējās Krievijas galvaspilsētā<br />

un ar meitām atgriezās Limbažos pie mātes - meitas tolaik<br />

bijušas 8, un 6 gadus vecas. Marija ar meitām apmetās savas<br />

mates namā Limbažos, toreizējā Kungu ielā. Tas ļauj izteikt<br />

pieņēmumu, ka komponista meitu audzināšanā nozīmīga<br />

loma bijusi arī viņu vecmāmiņai un vāciskajai videi.<br />

Baumaņu Kārļa mūža nogale nebija komponista cienīga<br />

– zaudējis sociālo stāvokli un darbu Sanktpēterburgā,<br />

viņš 1882. gadā atgriezās Limbažos, likvidējis lielāko<br />

daļu savas iedzīves un iesniedzis pensijas pieprasījumu.<br />

Pirmo gadu viņš dzīvoja savas māsas – Reiniņu ģimenes<br />

namā (Reiniķiem tolaik bija koloniālpreču veikals Kungu<br />

ielā un pie tā neliels dzīvoklis), taču pēc gada, kad no<br />

Krievijas galvaspilsētas beidzot atceļoja astoņās kastēs<br />

sapakotā Baumaņu Kārļa bibliotēka, te kļuva par šauru un<br />

viņš noīrēja sev atsevišķu dzīvokli, iepretim – Kreišmaņa<br />

namā (jāpiezīmē, ka viņa ģimene turpināja dzīvot Vittes<br />

namā). Baumaņu Kārļa veselība pasliktinājās – joprojām<br />

par sevi atgādināja arterioskleroze un acu slimība.<br />

Neskatoties uz to, Baumaņu Kārlis daudz rakstīja (viņa<br />

piezīmes, ievietotas vairākās kastēs, vēl I Pasaules kara<br />

laikā glabājušās Vittes nama šķūnī, kad krievu karavīri tās<br />

iznīcināja).<br />

Limbažos Baumaņu Kārli siesaistījās arī sabiedriskajā<br />

dzīvē – 1884. gadā tika dibināta “Limbažu saviesīgā<br />

biedrība”, kuras biedrs viņš bija. Pēc diviem gadiem –<br />

1886. gadā viņš dāvāja 170 grāmatas no savas personiskās<br />

bibliotēkas Limbažu saviesīgās biedrības bibliotēkai.<br />

1888. gadā Baumaņu Kārlis no dzīvokļa Kreišmaņa namā<br />

pārcēlās uz savu priekšpēdējo mājvietu – istabu Dubina<br />

nama trešajā stāvā. Pa abiem istabas logiem bijis labs<br />

skats uz Limbažu ezeriem un latviešu kapsētu. 1902. gada<br />

februārī, pavēlāk atgriezies no latviešu teātra izrādes,<br />

Baumaņu Kārlis pakrita un lauza kāju. Divus mēnešus<br />

nogulējis gultā, viņš pārcēlās uz VIttes namu, kur arī<br />

nodzīvoja sava mūža pēdējos divus gadus. Šajā laikā<br />

progresējošās slimības dēļ viņam sāka pamirt kājas un<br />

viņu apmeklējušais ārsts Millers ieteicis kāju amputāciju,<br />

no kuras Baumaņu Kārlis kategoriski atteicies. Līdz mūža<br />

pēdējai dienai viņš, gulēdams gultā, rakstīja piezīmes un<br />

interesējās par sabiedrībā notiekošo – viņam lasīja priekšā<br />

jaunākos laikrakstus.<br />

Savukārt Marijas Karolīnes Elizabetes fon Vittes un Kārļa<br />

Baumaņa laulībā, kas tika noslēgta 1870. gada 3. jūlijā<br />

Limbažu vācu luterāņu draudzē, piedzima četras meitas,<br />

no kurām izdzīvoja vien divas (XIII paaudze):<br />

• Anna Karolīne Elmira Baumane (*25.4.1871.<br />

Санкт-Петербург †1876. Санкт-Петербург),<br />

mirusi no tuberkulozes piecu gadu vecumā.<br />

Krustvecāki Anna Baumane, jaundzimušās<br />

vecmāmiņa, Anna Henning (dzim.Baumane), viņas<br />

vīrs, tirgotājs Frīdrihs Henings. Kristīta Limbažu<br />

Attēls 404.<br />

Baumaņu Kārļa brāļi - drēbniekzellis Jēkabs Baumanis un maiznieks Ernests Baumanis ar sievu un Vittes nams<br />

Limbažos, Kungu ielā (līdz mūsdienām nav saglabājies).<br />

326 327

aznīcā.<br />

• Elizabete Lilija Baumane (*14.11.1872.<br />

Санкт-Петербург †17.4.1939. Limbaži),<br />

• Elizabete Baumane (*187X. Санкт-Петербург<br />

†187X. Санкт-Петербург), mirusi kā zīdainis īsi<br />

pēc dzemdībām<br />

• Marta Matilde Baumane (Pivovaruna)<br />

(*25.4.1875. Санкт-Петербург †1965. Bērze).<br />

XIII paaudzes pārstāve Elizabete Lilija Baumane<br />

(*14.11.1872. Санкт-Петербург †17.4.1939. Limbaži),<br />

strādāja par skolotāju Limbažos. Pēc dzimtas pārstāvju<br />

atmiņām, bijusi skarbāka par savu māsu, kas visticamāk<br />

bija rūgtuma pilnās vientulībā pavadītās dzīves dēļ. 1938.<br />

gadā kopā ar savu māsu saņēma vienreizējo valdības<br />

500 latu apmērā. Tobrīd 66 gadus vecā Elizabete dzīvoja<br />

Limbažos, Cēsu ielā 10, kur arī mira. Miršanas faktam<br />

veltītajās ziņās ir minēts, ka Elizabete Baumane savā laikā<br />

strādājusi par privātskolotāju un audzinātāju vairākās<br />

aristokrātu un rūpnieku ģimenēs, jo pati baudījusi labu<br />

izglītību, pārvaldījusi vairākas svešvalodas un savā laikā<br />

apceļojusi Vakareiropu, strādājusi arī Ļubļinā, bet pēc<br />

I Pasaules kara - Limbažu vidusskolā. Elizabete Lilija<br />

Baumane slimoja ar tuberkulozi, pēc nāves tika apglabāta<br />

Limbažu kapos, līdzās tēvam. Viņas dzīvoklī tika atrasti<br />

daudzi nozīmīgi kultūrvēsturiski dokumenti - viņas tēva<br />

arhīvs, kas tika pārvests uz Rīgu.<br />

XIII paaudzes pārstāve Marta Matilde Baumane<br />

(Pivovaruna) (*25.4.1875. Санкт-Петербург †1965.<br />

Bērze), jaunībā bijusi ļoti dzīva rakstura, gribējusi spēlēt<br />

teātri, taču tas viņai liegts, jo meitene audzināta visai<br />

puritāniski - uz vīrieti acis augstāk par vestes trešo pogu<br />

celt nedrīkstējusi. Bijusi muzikāla, spēlējusi klavieres<br />

(mīļākais skaņdarbs bija Bēthovena “Mēnesnīcas sonāte”.<br />

Labi zinājusi valodas - brīvi runāja latviski, vāciski,<br />

franciski, krieviski, poliski un angliski. Līdz mūža galam<br />

bijusi principiāla un enerģiska. Pēc vecāku nāves abas<br />

ar māsu Rīgā nokārtoja skolotāju eksāmenus - Elizabete<br />

palika Limbažos, bet Marta izceļoja uz Krieviju, kur<br />

strādāja par mājskolotāju muižnieka Šablovska ģimenē.<br />

Lai arī Šablovskis pret saviem zemniekiem un kalpotājiem<br />

izturējies ar cieņu, revolūcijas notikumos viņa ģimene<br />

tika iznīcināta, tādēļ savu mazdēlu Marta vēlāk nosauca<br />

par Rolfu - godinot viena no Šablovsku dēliem piemiņu.<br />

Vēlāk Marta pārcēlās uz Maskavu, kur pasniedza vācu<br />

Attēls 404.<br />

Venceslavs Pivovaruns un viņa māsa Ģertrūde Aniela<br />

Marija Pivovarūna 1915. gadā.<br />

valodas privātsundas un strādāja Mamontova tipogrāfijā<br />

par korektori. Apmeklējot privātstundas, te viņā ieskatījās<br />

provizors Vacslavs Pivovarūns (*ap 1868. Lietuva †2.1935.<br />

Rīgā), kurš bija lietuvietis. Drīz vien abi apprecējās, dzīvoja<br />

četristabu dzīvoklī Nr. 31 Seminkoviča mājā Boļšaja<br />

Ņikitskaja ielā/Kļinovskij tupik. Šajā laulībā ar piedzima<br />

(XIV paaudze):<br />

• Venceslavs Pivovarūns (*1906. Maskava †1928.<br />

Rīga).<br />

• Ģertrūde Aniela Marija Pivovarūna (Vitāls)<br />

[saukta par Anneli] (*1911. Maskava †19XX.<br />

Kuldīgā).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Venceslavs Pivovarūns (*1906.<br />

Maskava †1982. Rīga) mūžu nodzīvoja neprecējies,<br />

strādāja par kartogrāfu un litogrāfu. 19<strong>30</strong>. gadā presē<br />

atrodama publikācija, ka viņš ir dienējis Bauskas pulkā un<br />

kļuvis par instruktoru (publikācijā viņa vārds norādīts kā<br />

Vacslavs).<br />

XIV paaudzes pārstāve Ģertrūde Aniela Marija<br />

Pivovarūna (*1911. Maskava †19XX. Kuldīga) atceras,<br />

ka pirmie bērnības gadi Maskavā viņai asociējās ar<br />

mūžīgo badu, tādēļ tiklīdz bija iespēja pamest Padomju<br />

Krieviju, 1922. gada jūnijā Pivovarūnu ģimene devās uz<br />

Latviju. Tiesa gan, tobrīd jau 54 gadus vecais ģimenes<br />

galva Vacslavs Pivovarūns nesaņēma izbraukšanas atļauju<br />

- Latvijā viņš ieradās vien pēc diviem gadiem, ar krietni<br />

sabojātu veselību. Šajā laikā Marta Pivovaruna apmetās<br />

pie paziņām, bet Venceslavs sāka mācīties ģimnāzijā, bet<br />

viņa māsa - pamatskolā. Diemžēl, kad Martas vīrs ieradās<br />

Latvijā, viņam neļāva strādāt ne Rīgā, ne kādā citā lielākā<br />

pilsētā, jo uzskatīja par neuzticamu – kā no Padomju<br />

Krievijas atbraukušu. Šī iemesla dēļ viņš apmetās šķirti no<br />

ģimenes un strādāja aptiekā Preiļos. 1935. gadā Vacslavs<br />

Pivovarūns mira no plaušu embolijas piecus mēnešus<br />

pirms sava mazdēla Rolfa dzimšanas, pārcietis smagu<br />

kuņģa operāciju.<br />

Pēc ierašanās Latvijā, 1923. gada 9. novembrī laikrakstā<br />

“Mūzikas nedēļa” ir publicēts Martas Pivovarunes lūgums:<br />

“Es lūdzu latvju tautu, nākt man palīgā manās ciešanās -<br />

dot maniem bērniem, mūsu tautas lūgšanas komponista<br />

bērnu bērniem, to brīvo, gaišo dzimteni, to svētīto tēviju,<br />

kuru es tiem solīju šurp braukdama. Pa maizes daļu es to<br />

esmu pa nākusi, bet mani spēki ir par vājiem, lai raditu tos<br />

normālos apstākļus, kuros tikai iespējama pilnīga fiziska<br />

un garīga attīstīšanās. “Latvju tauta jūs neatstās,” sacija<br />

mans tēvs un šinīs grūtās dienās es atnācu pie viņas un<br />

lūdzu, palīdzēt man uzaudzināt Baumaņu Kārļa bērna<br />

bērnus viņa garā. Tie latvju tautai parādā nepaliks”.<br />

Turpat norādīts, ka noskaidrojot lietu tuvāk, izrādījies, ka<br />

Marta Pivovaruna apprecējusies ar lietuvieti. Pivovaruna<br />

iebraukusi pag. gada jūnija mēnesī no Krievijas. Viņai ir 11<br />

g. veca meita, kura iet vēl skolā un 15 g. vecs dēls, kurš strādā<br />

valsts papiru spiestuvē un izrādot lielas mākslinieka spējas,<br />

kuru attistīšanai mātei trūkst līdzekļu. Tēvs Maskavā<br />

miris. Dzīvo viņa Kuldigas ielā 11, dz. 17. Lūgumraksts<br />

nosūtīts izglītības ministrijai. Dabūt valsts pabalstu<br />

Pivovarunai maz cerību, jo nav likuma, kas tādu paredz<br />

bērnu izglītošanai, tā ka Baumaņu Kārļa bērna bērnu<br />

pabalsts jāmeklē sabiedrībā un mācibas iestādēs, kurās tie<br />

gribētu iestāties, atsvabinot tos no mācības maksas.” Tiesa<br />

gan, vēršanās pie sabiedrības deva rezultātu - Kultūras<br />

fonds tā paša gada decembrī viņai piešķīra 25000 rubļu<br />

pabalstu bērnu audzināšanai.<br />

Marta Pivovarūna sāka strādāt par korektori laikrakstā<br />

“Brīvā zeme”, un līdz 1940. gadam strādāja arī tipogrāfijā.<br />

Kādu brīdi viņa bija arī skolotāja Latgalē, kur īsā laikā<br />

iemācījās latgaliešu valodu. Pret saviem skolēniem viņa<br />

vienmēr bija prasīga, bet – bērnus cienoša. Tiklīdz viņi<br />

sasniedza 12 gadu vecumu, Marta tos uzrunāja uz “jūs”<br />

un izturējās pret viņiem kā pret pieaugušiem cilvēkiem.<br />

Lasītprasmi viņa mācīja, rosinot iztēli un burtus ilustrējot.<br />

Mūža nogalē Marta uzrakstīja sau pedagoģiskā darba<br />

metodiku, taču manuskripta liktenis šobrīd nav zināms.<br />

Vienlaikus Marta nodarbojās arī ar tulkošanu – vāciski<br />

tika iztulkots Plūdoņa “Atraitnes dēls” un “Rekviems”,<br />

viņa bija arī personīgi pazīstama ar dzejnieku, kurš viņai<br />

dāvāja savus kopotos rakstus (Kultūras fonds 1939. gadā<br />

par šo veikumu viņai piešķīra <strong>30</strong>0 Ls balvu). Savukārt<br />

Kārlis Ulmanis, kļuvis par Prezidentu, piešķīra Martai<br />

50 latu ikmēneša pabalstu – par viņas tēva nopelniem.<br />

Protams, viņa saņēma arī autorhonorārus par sava tēva<br />

darbu izmantošanu.<br />

Rīgā Pivovarūnu ģimene dzīvoja Mežaparkā – Stokholmas<br />

Attēls 404.<br />

Ģertrūde Aniela Marija Pivovarūna (Vitāla), Rolfs Vitāls, Brigita Vitāla un Marta Pivovarūna ap 1939. gadu<br />

Jūrmalā.<br />

Attēls 404.<br />

No kreisās: Elizabete Lilija Baumane Limbažos, Marta Matilde Baumane un viņas vīrs Vacslavs Pivovaruns.<br />

328 329

Attēls 404.<br />

No kreisās (sēž) Ģertrūde Aniela Marija Pivovarūna<br />

(Vitāla), viņas vedekla Irma, (stāv) Rolfs Vitāls un<br />

Armands Vitāls Kuldīgā, 1990. gadā.<br />

ielā 45, kur dzima Ģertrūdes Anielas Marijas Vitālas<br />

bērni, bet vēlāk ģimene pārcēlās uz Pārdaugavu, kur<br />

Marta kādu laiku dzīvoja pie dēla Venceslava, bet Vitālu<br />

ģimene apmetās Slokas ielā 10. Venceslavs Pivovarūns<br />

apguva kartogrāfa profesiju un tajā nostrādāja visu mūžu.<br />

Īsi pirms kara un kara gados visa ģimene mājoja Mārtiņa<br />

ielā 8 (Rolfs un Brigita šajā laikā dzīvoja arī Limbažos, pie<br />

vecmāmiņas), līdz sākās bēgļu gaitas, kas noveda Vācijā.<br />

Dzīvojot Mārtiņa ielā, ģimene sarunājās tikai vācu valodā,<br />

bet – lai labāk apgūtu latviešu valodu, Rolfs un Brigita<br />

apmeklēja latviešu bērnudārzu. Kad bija jādodas bēgļu<br />

gaitās, Mārtiņa ielas dzīvoklī palika visa ģimenes iedzīve –<br />

mēbeles, apģērbi, klavieres un ļoti bagātā bibliotēka. Bēgļu<br />

ceļš katram sākās citādi – frontei tuvojoties, Ģertrūde<br />

Aniela Marija Vitāls tika evakuēta ar hospitāli, kurā viņa<br />

strādāja. Brigita Vitāla aizbrauca ar skolu, kurā mācījās,<br />

bet tēvs Kārlis Vitāls – ar rūpnīcu, kurā strādāja. Savukārt<br />

Marta, ar sev raksturīgo neatlaidību, izdabūva sev un<br />

Rolfam izbraukšanas atļauju. Lai arī pēc kara visis satikās<br />

Berlīnē un ģimenei bija iespējas palikt Rietumeiropā, viņi<br />

nolēma atgriezties Latvijā. Atpakaļceļš bija smags un grūts<br />

– gan soļojot kājām pa izpostītās Vācijas ceļiem, gan caur<br />

bēgļu savākšanas punktiem, uz vilciena platformām un<br />

lopu vāģos. Visbeidzot, 1945. gada ziemā viņi atkal bija<br />

mājās. No 1949. gada represijām ģimeni paglāba fakts, ka<br />

viņi tobrīd dzīvoja Bērzē.<br />

Ir zināms, ka 19<strong>30</strong>. gadā Ģertrūde Aniela Marija<br />

Pivovarūna salaulājās ar grāmatvedi, vācieti Kārli Vitālu<br />

(* †Bērze) un šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Brigita Vitāls (Romāne) (*10.1933. Rīga †ap<br />

1990.), dzīvoja Stopiņos, bija precējusies ar Gunāru<br />

Romānu (* †ap 1991.), ģimenē pēcteču nebija,<br />

mirusi no vēža.<br />

• Rolfs Vitāls (*25.7.1935. Rīgā), dzīvo Kuldīgā<br />

XV paaudzes pārstāvis Rolfs Vitāls (*25.7.1935. Rīgā)<br />

strādāja par mākslinieku noformētāju kādreizējā sadzīves<br />

pakalpojumu kombinātā. Armijas gados dienējis Urālos,<br />

laimējies kļūt par rakstvedi, un tas jau dienestā bija<br />

zelta amats. Kad viņam uzticēts iekārtot proletariāta<br />

vadoņa Ļeņina istabu, veidojis to rokoko stilā. Viņa<br />

hobijs ir glezniecība un heraldika, kopš 1980. gada veido<br />

personālizstādes. Viņš salaulājās ar Jāņa Šmita (*1890.<br />

†pēc 1955.) un Emīlijas Šmites (*1901.) meitu Irmu Šmiti<br />

(*1936. Kuldīga †10.5.2017. Kuldīga), bija represēta 1949.<br />

gadā (represiju brīdī ģimene dzīvoja Kuldīgā, Vienības ielā<br />

45). Šajā laulībā piedzima (XVI) paaudze:<br />

neprecējies, pēcnācēju nav, strādā galdniecībā un<br />

celtniecības darbos.<br />

XI paaudzes pārstāvis Ādolfs Voldemārs Johans fon<br />

Vitte (Adolf Woldemar Johann von Witte, *12.7.1825.<br />

Sārumu muiža †6.8.1898. Rīga) bija lauksaimnieks, viņam<br />

piederēja Rustužu muiža (Rüssel), bet vēlāk ģimene<br />

pārcēlās uz Rīgu. 1852. gada 12. augustā viņš salaulājās<br />

ar Rustužu muižas saimnieka Šteinvendera (Steinwender,<br />

*†) un Fridrikes Homanes (Friderike Homann, *†) meitu<br />

Mariju Luīzi Šteinvenderi (Marie Luise Steinwender,<br />

*13.5.1834. Rīga †7.10.1880.) un šajā laulībā piedzima<br />

(XII paaudze):<br />

• nedzīvs bērns (von Witte *1853. Limbaži †1853.)<br />

• Voldemārs fon Vitte (Woldemar von Witte<br />

*10.10.1854. [*22.10.1854.] Limbaži †8.8.1937.<br />

Rīga).<br />

• Hugo fon Vitte (Hugo von Witte *1.5.1856.<br />

Limbaži †) bija komersants Harkovā un viņš<br />

salaulājās ar Stefāniju Hesi (Stefania Hesse).<br />

• Alise fon Vitte (Šrēdere) (Alice von Witte<br />

(Schroder) *21.3.1858. Limbaži †) salaulājās ar<br />

Rīgas inženieri Šrēderu (Schroeder).<br />

• Johanna Lillija Virdžīnija fon Vitte (Johanna<br />

Lilli Virginie von Witte *6.1.1860. Limbaži †1866.),<br />

kristīta Limbažu Sv.Katrīnas baznīcā. Krustvecāki<br />

Johanna Eberharde (dzim. Palmcveiga), Leontīne<br />

fon Očarnocka (dzim. fon Eberharde), Tekla<br />

Očarnovska, Amālija fon Radecka, Teodors fon<br />

Očarnockis [Ozarnocki].<br />

• Paulīne Ludmila Luīze fon Vitte (fon Kiparska)<br />

(Pauline Ludmilla Louise von Witte (von Kiparsky)<br />

*23.5.1862. Limbaži †27.10.1914. “Kondrowo”<br />

Kaluga, Russia), kristīta Limbažu Sv.Katrīnas<br />

baznīcā. Krustvecāki Šarlote Sofija Paulīne<br />

Fromma (dzim. Vitte), viņas meita Anna Elizabete<br />

Aleksandra Fromma no Rīgas, Eižens Karls<br />

Erasmus.<br />

• Erna fon Vitte (Jasunska) (Erna von Witte<br />

(Jasunsky) *5.7.1867. Limbaži †) laulājusies ar<br />

Jasunski (Jasunsky) no Rostovas pie Donas.<br />

• Teodors Roberts Edgars fon Vitte (Theodor<br />

Robert Edgar von Witte *31.3.1870. [*19.3.1870.]<br />

Rīga †9.2.1944. Gnesen). Iespējams, kristīts Rīgas<br />

Sv. Jēkaba draudzē.<br />

• Viktors fon Vitte (Viktor von Witte *12.1.1872.<br />

Limbaži †).<br />

• Lilli fon Vitte (Lilli von Witte *12.5.1875. Limbaži<br />

†4.7.1879.)<br />

• nezināma/-s fon Vitte (? von Witte *. Limbaži †)<br />

Attēls 404.<br />

Voldemārs fon Vitte 1919. un 1927. gadā.<br />

• nezināma/-s fon Vitte (? von Witte *. Limbaži †)<br />

XII paaudzes pārstāvis Voldemārs fon Vitte (Woldemar<br />

von Witte *10.10.1854. [*22.10.1854.] Limbaži †8.8.1937.<br />

Rīga) strādāja Ventspils muitā,bija kolēģijas padomnieks,<br />

precējies ar Alīnu Adamoviču (Aline Adamowich). 1919.<br />

gada pasē norādīts, ka strādāja Valsts papīru drukātavā<br />

par kasieri. Šajā laikā viņš bija pierakstīts Rīgā, Elizabetes<br />

ielā 10 dz. 2 (vēlāk - Antonijas ielā 16. a dz. 26). Turpat<br />

norādīta arī viņa adrese Ventspilī - Talsu ielā 13. Pasē kā<br />

dzimšanas vieta ir norādīta Burtnieku pagasts.<br />

XII paaudzes pārstāve Paulīne Ludmila Luīze fon Vitte<br />

(fon Kiparska) (Pauline Ludmilla Louise von Witte (von<br />

Kiparsky) *23.5.1862. Limbaži †27.10.1914. “Kondrowo”<br />

Kaluga, Russia) 1888. gada 18. augustā Rīgā salaulājās ar<br />

Bruno Gustavu fon Kiparski (Bruno Gustav von Kiparsky<br />

*11.8.1862. Ecks [Aiks] Igaunija †25.6.1932. Vilnius).<br />

Ir zināms, ka Bruno Gustava fon Kiparska tēvs Gustavs<br />

Jūlijs Voldemārs Kiparskis (Gustav Julius Woldemar von<br />

Kiparsky *27.6.1822. Lieljumpravmuižā (Grossjungfernhof)<br />

†22.1.1884. Umurga) un viņa sieva Katrīna Henriete<br />

Kvesta (Catharina Henrietta Quaest) 1865. gadā iegādājās<br />

Roperbeķu muižu (Roperbeck) ar Maikendorfas īpašumu<br />

Umurgas tuvumā. Šajā laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Ērika Alise Marija fon Kiparska (Šmite) (Erika<br />

Alice Marie von Kiparsky (Schmidt) *14.6.1891.<br />

Aizpute (Bassen) †22.11.1978. Hechingen,<br />

Tübingen),<br />

• Herberts Bruno Pauls fon Kiparskis (Herbert<br />

Bruno Paul von Kiparsky *6.9.1895. Aizpute (Basseu)<br />

†6.9.1895. Aizpute).<br />

• Kuno Voldemārs Georgs Herberts fon Kiparskis<br />

(Kuno Woldemar Herbert von Kiparsky *11.5.1896.<br />

Roperbeķu muiža pie Umurgas †18.12.1969.<br />

Neustadt am Rübenberge).<br />

• Irmgarde fon Kiparska (Rozenbauma) (Irmgard<br />

von Kiparsky (Rosenbaum) *16.4.1901. Roperbeķu<br />

muiža pie Umurgas †1941. Vilnius).<br />

XIII paaudzes pārstāve Ērika Alise Marija fon Kiparska<br />

(Šmite) (Erika Alice Marie von Kiparsky (Schmidt)<br />

*14.6.1891. Aizpute (Bassen) †22.11.1978. Hechingen,<br />

Tübingen), 1915. gada 21. jūnijā apprecējās ar Karla<br />

Jūlija Šmita (Carl Julius Schmidt, *18.8.1851. Parnu<br />

†13.10.1903. Neu Werpel) un Marijas Elizabetes Nāgeles<br />

(Marie Elisabeth Nagel, *13.9.1857. Parnu †26.8.1942.<br />

Neustadt) dēlu, studiju pārzini Karlu Dītrihu Ernstu<br />

Šmitu (Karl Dietrch Ernst Schmidt *10.12.1880. Neu<br />

Werpel, Parnu †14.12.1945. Boizenburg, Elbe). Ir zināms,<br />

ka Karls Dītrihs Ernsts Šmits mācījās Pērnavas ģimnāzijā,<br />

bet 1899. gada martā iestājās Tērbatas universitātē, kur<br />

studēja filoloģiju un ko absolvēja 1903. gadā. Pēc studiju<br />

beigšanas viņš strādāja kā mājskolotājs Arhangeļskā, bet<br />

1905. gadā turpināja studijas Leipcigā un Berlīnē. No<br />

1907. gada februāra līdz 1918. gadam strādāja par seno<br />

valodu pasniedzēju Elcas un Tīdebola ģimnāzijā Rīgā<br />

(privatgymn. von Eltz und Tiedeböhl in Riga). Laikā no<br />

1919. līdz 1939. gadam dzīvoja un strādāja Pērnavā, kur<br />

bija ģimnāzijas virsskolotājs. 1939. gadā repatriējās un<br />

līdz 1944. gadam strādāja neuštadtes Realģimnāzijā. un<br />

šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Gizela Ērika Elizabete Šmite (fon Sikarda)<br />

(Gisela Erika Elisabeth Schmidt)(von Sicard)<br />

*5.6.1916. Rīga †11.11.1960. Rotweil, Freiburg).<br />

XIV paaudzes pārstāve Gizela Ērika Elizabete Šmite (fon<br />

Sikarda) (Gisela Erika Elisabeth Schmidt)(von Sicard)<br />

*5.6.1916. Rīga †11.11.1960. Rotweil, Freiburg) kļuva par<br />

grāmatvedi un 1940. gada <strong>30</strong>. martā Pozenā salaulājās ar<br />

Heinriha Teodora Emīla fon Sikarda (Heinrich Theodor<br />

Emil von Sicard, *17.7.1883. Riga) un Ernestīnes Strauss<br />

(Ernestine Strauss, *17.2.1884. Rīga) dēlu, fotogrāfu Ēriku<br />

Kurtu Jozefu fon Sikardu (Erik Kurt Josef von Sicard<br />

*12.4.1915. Parnu †11.9.1944. Metz, France). Šajā laulībā<br />

piedzima (XV paaudze):<br />

• Helga fon Sikards (Helga von Sicard *1.2.1941.<br />

Neustadt †23.12.2013. Muhlendorf).<br />

• Franks fon Sikards (Frank von Sicard *.194X.).<br />

• Britta fon Sikards (Britta von Sicard *.1945.<br />

Neustadt †1945 Boizenburg).<br />

XV paaudzes pārstāvis Franks fon Sikards (Frank von<br />

Sicard, *.194X. ) ir precējies ar Šmici (Schmitz) un šajā<br />

laulībā piedzima (XVI paaudze):<br />

• fon Sikarde (von Sicard *.)<br />

• fon Sikarde (von Sicard *.)<br />

XIII paaudzes pārstāvis Kuno Voldemārs Georgs Herberts<br />

fon Kiparskis (Kuno Woldemar Herbert von Kiparsky<br />

*11.5.1896. Roperbeķu muiža pie Umurgas †18.12.1969.<br />

Neustadt am Rübenberge) 1923. gada 20. jūlijā precējiesies<br />

Attēls 404.<br />

Teodors Roberts Edgars fon Vitte, Ida un Persijs Edgars fon Vitte 1927. gadā.<br />

• Armands Vitāls (*20.12.1961. Kuldīga),<br />

3<strong>30</strong> 331

ar Šarloti Margarēti Helēnu Hākelbergu (Charlotte<br />

Margarethe Helene Hackelberg *† Vācija). Ziņas par šajā<br />

laulībā dzimušiem bērniem pagaidām nav atrastas.<br />

XIII paaudzes pārstāve Irmgarde fon Kiparska<br />

(Rozenbauma) (Irmgard von Kiparsky (Rosenbaum)<br />

*16.4.1901. Roperbeķu muiža pie Umurgas †1941. Vilnius),<br />

precējusies ar Bernhardu Rozenbaumu (Bernhardt<br />

Rosenbaum *ap 1896. Vilnius †Vilnius), un šajā laulībā<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Ruta Rozenbauma (Ruth Rosenbaum *1922.<br />

Vilnius).<br />

• Gotfrīds Rozenbauma (Gottfried Rosenbaum<br />

*1928. Vilnius).<br />

XII paaudzes pārstāvi Viktors fon Vitte (Viktor von Witte<br />

*12.1.1872. Limbaži †) bija tirgotājs Rostovā un viņš<br />

salaulājās ar Magdalēnu Bergu (Magdalena Berg *.†). Šajā<br />

laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Margo fon Vitte (Margeau von Witte *†),<br />

• Hardijs fon Vitte (Hardy von Witte *†),<br />

Savukārt Ādolfa Voldemāra Johanna Vittes un Marijas<br />

Luīzes Šteinvenderes dēls, XII paaudzes pārstāvis Teodors<br />

Roberts Edgars fon Vitte (Theodor Robert Edgar von<br />

Witte *31.3.1870. [*19.3.1870.] Rīga †9.2.1944. Gnesen)<br />

bija prokūrists, 1922. gadā dzīvoja Rīgā, Nikolaja ielā 4<br />

dz. 6 (mūsdienās - Valdemāra iela), kā arī Kalnciema ielā<br />

25 b dz. 1. Vasarās pierakstīts Bulduros, Vidus prospektā<br />

70. Viņa laulībā ar Johanna Kristofa Frīdriha Līta un<br />

Katrīnas Helēnas Jēkabsones meitu Idu Katrīni Alvīni<br />

Lītu (Ida Catharine Alvine Lüth (von Witte), *1.1.1874.<br />

Riga †8.6.1954. Celle, Germany) piedzima divi pēcnācēji<br />

(XIII paaudze):<br />

• Dagmāra Katrīne Alise fon Vitte (Dagmara Alice<br />

Catarina von Witte *21.9.1899. Rīga †26.4.1902.<br />

Rīga), mirusi kā bērns no šarlakas. Kristīta Doma<br />

draudzē, mājas kristībās, krustvecāki Katrīne Līta<br />

(Catharina Luth), Alise fon Štrēdere (Alice von<br />

Schroder), tirgotājs Augusts Līts (August Luth)<br />

• Persijs Edgars fon Vitte (Persy Edgar von Witte<br />

*9.3.1902. [*24.2.1902.] Rīga †1945. Krievija).<br />

Attēls 404.<br />

No kreisās: Zigrīda fon Vitte un Dīters fon Vitte ap<br />

1935. gadu.<br />

Kristības steigā veiktas mājās, krustvecāki tirgotājs<br />

Fridrihs Līts (Friedrich Luth), Katrīne Līta<br />

(Catharina Luth), jaundzimušā tēvs.<br />

XIII paaudzes pārstāvis Persijs Edgars fon Vitte (Persy<br />

Edgar von Witte *9.3.1902. [*24.2.1902.] Rīga †1.1945.<br />

Krievija), kurš II Pasaules kara izskaņā - 1945. gada<br />

janvārī bez vēsts pazuda Krievijā (visticamāk, Austrumu<br />

frontē, kur tika nosūtīts pēc iesaukuma Vērmahtā 1943.<br />

gada aprīlī). Skolas un ģimnāzijas izglītību ieguva Rīgā,<br />

bet kā pēdējā dzīvesvieta pirms 1939. gada repatriācijas ir<br />

norādīta Kalnciema iela 21 dzīv. 3. Viņš bija tirgotājs Rīgā<br />

(pēc repatriācijas - Gnesenē) un 1927. gada 23. septembrī<br />

Rīgā salaulājās ar Rīgas tirgotāja Ludviga Volmera (Ludwig<br />

Woellmer *) un Ženijas Glēdes (Jenny Gloede *) meitu<br />

Margu Vīni Velmeri (Marga Wiena Woellmer *26.4.1908.<br />

Rīga) un šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Zigrīda Kate fon Vitte (Gerca/Zīmere) (Siegrid<br />

Kathe von Witte (Gehrtz/Siemer) *21.7.19<strong>30</strong>. Rīga).<br />

• Dīters Eižens fon Vitte (Dieter Eugen von Witte<br />

*27.10.1932. Rīga).<br />

• Jurgens Helmuts fon Vitte (Jurgen Helmut von<br />

Attēls 404.<br />

No kreisās: Teodors Roberts Edgars fon Vitte, Augusts Oskars Emīls Līts, Luīze Krepša (Līta), Eižens Vilhelms Līts,<br />

Judlera kungs un Judleres kundze 1933. gadā.<br />

Witte *16.5.1941. Gnesen).<br />

XIV paaudzes pārstāve Zigrīda Kate fon Vitte (Siegrid<br />

Kathe von Witte *21.7.19<strong>30</strong>. Rīga) līdz 1954. gadam<br />

strādāja par pārdevēju firmā “Valvo” Hamburgā un<br />

bija precējusies divas reizes. 1951. gada 9. martā<br />

Hamburgā salaulājās ar Hamburgas uzņēmuma vadītāja<br />

(Verwaltungsangesteller) Rūdolfa Gerca (Rudolf Gehrtz,<br />

*) un Adas Klauzenas (Ada Klausen ,* †10.1965.) dēlu,<br />

tehnikas tirgotāju uzņēmumā “Valvo” Hamburgā Harro<br />

Gercu (Harro Gehrtz *14.5.1920. Flensburg), kurš jaunībā<br />

gūtas traumas dēļ bija invalīds. Šī laulība tika šķirta 1972.<br />

gadā Hamburgā un Zigrīda Kate fon Vitte 1972. gadā<br />

salaulājās ar inženieri Kordu Zīmeru (Cord Siemers). Kā<br />

dzīvesvieta norādīta Hamburg, Bindfeldweg 7a.<br />

XIV paaudzes pārstāvis Dīters Eižens fon Vitte (Dieter<br />

Eugen von Witte *27.10.1932. Rīga) bija viesnīcnieks<br />

Harburgā (Harburg), bet vēlāk - mājskolotājs bērniem<br />

ar īpašajām vajadzībām Linaburgas Heidē (Lünaburger<br />

Heide). 1957. gada 25. decembrī Dolē (Dohle) [Bispingenā]<br />

viņš salaulājās ar kravas automašīnas šofera Hermaņa<br />

Hartiga (Hermann Hartig *) un Helēnas meitu, pasta<br />

darbinieci Valtrauti Hartigu (Waltraut Hartig *18.3.1937.<br />

Bispingen, Krs. Soltau). Kā dzīvesvieta norādīta 2111<br />

Egestorf (Dohle). Šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Heidruna fon Vitte (Heidrun von Witte<br />

*12.3.1961. Soltau).<br />

• Karstens fon Vitte (Carsten von Witte *23.12.1964.<br />

Soltau).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Jurgens Helmuts fon Vitte<br />

(Jurgen Helmut von Witte *16.5.1941. Gnesen), strādāja par<br />

instrumentu izgatavotāju uzņēmumā “Valvo” Hamburgā,<br />

bet vēlāk kļuva par tirgotāju. Ir zināms, ka Jurgens Helmuts<br />

fon Vitte bija precējies divas reizes - pirmā laulībā (kas<br />

šķirta Hamburgā 1972. gadā), tika noslēgta Hamburgā,<br />

1967. gada 10. martā ar tirgotāja Kurta Movinkeļa (Curt<br />

Mohwinkel) meitu, aviokompānijas “Lufthansa” darbinieci<br />

Rutu Barbaru Movinkeli (Ruth Barbara Mohwinkel,<br />

*1.6.1941. Hamburg). Savukārt otrreiz Jurgens Helmuts<br />

fon Vitte salaulājās 1974. gada 6. decembrī Zalchauzenā<br />

(Salzhausen bei Lüneburg) ar Hamburgas medmāsu<br />

Kristelu Helmsu (Christel Helms). Šajā laulībā piedzima<br />

(XV paaudze):<br />

• Inese fon Vitte (Ines von Witte *<strong>30</strong>.12.1975.<br />

Hamburg).<br />

XI paaudzes pārstāvis Karls Leopolds Eduards fon Vitte<br />

(Carl Leopold Eduard von Witte *3.10.1828. Sārumu muiža<br />

†1886.) strādāja par skolotāju, 1855. gada <strong>30</strong>. oktobrī<br />

precējies ar Doroteju Augusti Feldmani (Dorothea<br />

Auguste Feldmann, *24.8.1819. †). Šajā laulībā piedzima<br />

(XII paaudze):<br />

• Cecīlija Marija Auguste fon Vitte (Gonzenbaha)<br />

(Cecilia Maria Auguste von Witte (Gonsenbach)<br />

*28.12.1856. †), precējusies ar Gonzenbahu<br />

(Gonsenbach).<br />

• Heinrihs Oskars Edvards fon Vitte (Heinrich<br />

Oscar Edward von Witte *5.8.1859 †) .<br />

• Augusta Aleksandra Eduartīne fon Vitte<br />

(Augusta Alexandra Eduartina von Witte *6.5.1862.<br />

Санктпетербург †).<br />

XII paaudzes pārstāvis Heinrihs Oskars Edvards fon<br />

Vitte (Heinrich Oscar Edward von Witte *5.8.1859 †) bija<br />

tirgotājs Sanktpēterburgā, precējies, ziņu par sievu un<br />

332 333<br />

bērniem nav.<br />

XI paaudzes pārstāve Jūlija Johanna Leokādija Elizabete<br />

fon Vitte (Eka/Palmcveiga) (Julie Johanna Leocadie<br />

Elisabeth von Witte (Eck/Palmzweig) *19.5.1831. Sārumu<br />

muiža †11.4.1885.) esot precējusies divas reizes - ar Eku<br />

(Eck) - par šo laulību plašāku ziņu nav. Savukārt 1850. gadā<br />

viņa salaulājās ar muižnieku un Limbažu birģermeistaru<br />

Ferdinandu Antonu Palmcveigu (Ferdinand Anton<br />

Palmzweig, *†) un šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Amālija Auguste Palmcveiga (Amalie Auguste<br />

Palmzweig, *24.3.1851. Eck †).<br />

• Teodors Otto Palmcveigs (Theodor Otto<br />

Palmzweig, *8.3.1855. †), dvīnis.<br />

• Ferdinands Eduards Palmcveigs (Ferdinand<br />

Eduard Palmzweig, *8.3.1855. †), dvīnis.<br />

XI paaudzes pārstāvis Fridrihs Līts (Friedrich Lüth,<br />

*14.1.1875. [*2.1.1875.] Rīga †11.2.1928. Berlin) mūžu<br />

nodzīvoja neprecējies un ziņu par pēcnēcājiem nav. Ir<br />

zināms, ka viņš mācījās Rīgas pilsētas ģimnāzijā, bet<br />

laikā no 1894. līdz 1897. gadam studēja ķīmiju Rīgas<br />

Politehnikumā, bija korporācijas “Fraternitas Baltica”<br />

biedrs. Pēc Rīgas Politehnikuma absolvēšanas, laikā<br />

no 1898. līdz 1903. gadam viņš turpināja dabaszinību<br />

studijas Tūbingenā un Strazbūrā. Strādājis par ķīmiķi<br />

Krievijā, Vācijā un Rīgā (specializējies katūna apdrukas,<br />

gumijas un fermentācijas jomās), kur 1909. gada decembrī<br />

kļuva par Teodora Frīdriha Burharda (Theodor Friedrich<br />

Buchardt *1839. †1906.) aptiekas ķīmiskās un farmācijas<br />

laboratorijas līdzīpašnieku. Šī aptieka līdz 1892. gadam<br />

tautā bija pazīstama kā Kaļķu ielas aptieka un tā bija<br />

trešā senākā Rīgā dibinātā aptieka, kas pirmo reizi savas<br />

durvis vēra 1655. gadā. Brīdī, kad Līts kļuva par aptiekas<br />

laboratorijas partneri, aptieka piederēja farmācijas<br />

maģistram Gustavam Eduardam Aleksandram Veisam<br />

II (Gustav Eduard Alexander Weiss, *1874. †1945.),<br />

kurš jau 1904. gadā Audēju ielā izveidoja ķīmijas un<br />

bakterioloģijas laboratoriju, bet 1908. gadā Jāņa sētā viņš<br />

uz sava vārda atvēra farmaceitisko preparātu laboratoriju<br />

Laikā, kad aptiekā strādāja Līts, tā atradās Kaļķu ielā 26<br />

un farmaceitu aprindās tā tika uzskatīta par vienu no<br />

labākajām un ievērojamākajām aptiekām Rīgā. Frīdriha<br />

Līta adrese šajā laikā ir norādīta Mārstaļu iela 20 dz. 7. I<br />

Pasaules kara gados (1914.-1918.) dienēja vācu militārajā<br />

dienestā, bet pēc I Pasaules kara emigrēja uz Vāciju un<br />

kļuva par namīpašnieku un savas ķīmiskās laboratorijas<br />

īpašnieku Berlīnē. Lai arī Frīdrihs Līts mira Berlīnē, viņš<br />

tika apglabāts dzimtas kapos Rīgā (Lielajos kapos).<br />

XI paaudzes pārstāvis Eižens Vilhelms Līts (Eugen<br />

Wilhelm Lüth, *3.4.1883. Rīga †29.3.1960. München,<br />

Germany) kopā ar vecāko brāli saimniekoja sava tēva<br />

dibinātajā trikotāžas fabrikā un I Pasaules kara laikā<br />

dienēja Vācijas armijā, bet pēc II Pasaules kara dzīvoja<br />

Minhenē. Viņš bija precējies ar Rīgas un Berlīnes tirgotāja<br />

Gustava Alberta Riharda Krepša (Gustav Albert Richard<br />

Kroepsch, *4.8.1860. Berlin †12.7.1906. Berlin) un Johannas<br />

Marijas Mauas (Johanna Maria Mau, *21.2.1868. Berlin<br />

†20.8.1919. Rīga) meitu Luīzi Krepšu (Louise Kroepsch,<br />

*19.7.1892. Rīga †1994. Munchen).<br />

Iespējams, Luīze Krepša un Eižens Vihelms Līts iepazinās<br />

līgavas vectēva Vilhelma Alberta Krepša (Wilhelm Albert<br />

Kroepsch, *29.8.1827. Mittenwalde †19.1.1904. Rīga)<br />

restorānā “Kroepsch”, kas atradās netālu no Lītu nama –<br />

tagadējā Doma laukuma vietā un tam bija adrese Šķūņu<br />

ielā <strong>30</strong>/32 (līdz 1913. gadam) un L.Pils iela 25 (pēc I

Pasaules kara).<br />

KREPŠU DZIMTA (KROEPSCH)<br />

Krepšu dzimtas vēsture ir interesanta ne vien ar to, ka tās<br />

pārstāvji atstāja vēsturiskas iezīmes Rīgas gastronomiskajā<br />

(bet – caur laulībām ar Rīgas galveno dārznieku Georgu<br />

Kūfaldu – arī pilsētvides) kultūrā un vēsturē, bet arī ar<br />

faktu, ka tās pārstāvji ir divkārt saradojušos ar Melleru<br />

dzimtu – caur Luīzes Krepšas laulībām ar Eiženu Lītu<br />

un viņas brāļa Kurta Krepša laulībām ar Līviju Elizabeti<br />

Henzeli, kas ir gleznotāja Johana Lēberehta Eginka<br />

sievas dzimtas pēctece. Ziņas par Krepšu dzimtu šobrīd<br />

sniedzas līdz VII paaudzei, kuras pārstāvis, skolmeistars<br />

Fridrihs Ādolfs Krepšs (Friedrich Adolf Kroepsch,<br />

*11.10.1770. Lockwitz bei Dresden †15.10.1850. zu Axien<br />

bei Prettien) bija precējies ar Johanu Magdalēnu Lammeli<br />

(Johanna Magdalena Lämmel, *1768. Annabürg †1841.<br />

Welsickendorf) un šajā laulībā piedzima (VIII paaudze):<br />

• Frīdrihs Vilhelms Krepšs (Friedrich Wilhelm<br />

Kroepsch, *26.7.1802. Welsickendorf †24.5.1869.<br />

Mittenwande).<br />

VIII paaudzes pārstāvis Frīdrihs Vilhelms Krepšs<br />

(Friedrich Wilhelm Kroepsch, *26.7.1802. Welsickendorf<br />

†24.5.1869. Mittenwande) bija tirgotājs un rātskungs,<br />

precējies ar Emīliju Dikmani (Emilie Dickmann,<br />

*2.11.1800. Berlin †29.1.1869. Mittenwalde) Šajā laulībā<br />

piedzima (IX paaudze):<br />

• Marija Krepša (Braune) (Marie Kroepsch<br />

(Braune)), laulājusies ar Braunu (Braune), dzīvoja<br />

Mittenvaldē.<br />

• Anna Krepša (Eihelmane) (Marie Kroepsch<br />

(Eichelmann)), laulājusies ar Eihelmani<br />

(Eichelmann), dzīvoja Mittenvaldē.<br />

• Fricis Krepšs (Fritz Kroepsch) mūziķis un<br />

tirgotājs, miris neprecējies, dzīvoja Berlīnē.<br />

• Karls Krepšs (Karl Kroepsch), tirgotājs Berlīnē.<br />

• Vilhelms Alberts Krepšs (Wilhelm Albert<br />

Kroepsch, *29.8.1827. Mittenwalde †19.1.1904.<br />

Rīga).<br />

• Vilhelms Krepšs (Wilhelm Kroepsch), tirgotājs<br />

Mittenvaldē.<br />

IX paaudzes pārstāvis Vilhelms Alberts Krepšs (Wilhelm<br />

Albert Kroepsch, *29.8.1827. Mittenwalde †19.1.1904.<br />

Rīga) dzīvoja Berlīnē, kur bija tirgotājs, konditors,<br />

mūziķis, komponists un vēstures entuziasts (kopš 1879.<br />

gada viņš bija “Vēstures un senatnes pētītāju biedrības”<br />

(“Gesellschaft für Geschichte und Altertumskunde der<br />

Ostseeprovinzen Russlands”) biedrs). Līdz 1864. gadam<br />

viņš bija Berlīnes šokolādes fabrikas “Gebrüder Miethe”<br />

direktors. 1864. gadā pārcēlās uz Rīgu, kur kļuva par<br />

namīpašnieku un iegādājās no šveiciešu vīna tirgotāja<br />

J.R.Kaviciela (J.R.Caviezel) veikalu un kafejnīcu un to<br />

telpās atvēra vēlāk slaveno restorānu “Kroepsch” un vīnu<br />

veikalu.<br />

Iestāde, ko Krepšs iegādājās, bija ar senu vēsturi – daži<br />

vēsturnieki to uzskata par pirmo Rīgas kafejnīcu un<br />

konditoreju, kas tika atvērta 1796. gadā Lielās Pils un<br />

Šķūņu ielu krustojumā. Brāļi Kaviceli ātri saprata, ka<br />

Baltijas reģionā viņi ir pionieri savā nozarē un drīz vien<br />

Kavicelu konditoriju filiāles tika atvērtas arī citās pilsētās.<br />

Vien no tām – 1806. gadā tika atvērta toreizējā Rēvelē<br />

un tā mūsdienās tiek uzskatīja par Igaunijas saldumu<br />

fabrikas “Kalev” pirmssākumu. Savukārt Rīgā brāļi<br />

Kaviceli 1802. gadā saviem apmeklētājiem piedāvāja<br />

izsmalcināgus liķierus, punšu, limonādi, mandeļu pienu,<br />

šokolādi, labākās franču konfektes, svaigi ceptas tortes (ar<br />

iespēju individuāli pasūtīt to noformējumu), sacukurotus<br />

augļus un citu produkciju. Rīgas veikalu vadīja brālis<br />

Johans Kavicels (* †1834.), kura biznesu (ieskaitot nelielo<br />

alkoholisko dzērienu rūpnīcu “Schaar und Caviezel”) pēc<br />

viņa nāves mantoja viņa vienīgais dēls Johans Rūdolfs<br />

Kavicels. Tieši dzērienu ražošana kļuva par prioritāru<br />

Johanam Rūdolfam Kavicelam, kura vadītais uzņēmums,<br />

starp citu, kopš 1836. gada piegādāja minerālūdeņus<br />

Vērmanes dārza minerālūdeņu iestādei – savlaicīgi<br />

pasūtot, bija pieejami ūdeņi no jebkura Eiropas un<br />

Kaukāza minerālūdeņu avota. 1845. gadā Kavicels nolēma<br />

atgriezties savā dzimtenē – Kūras pilsētā, taču viņa dēi<br />

Rūdolfs Henrihs Kavicels un Karls Johans Kavicels, kuri<br />

mira agrāk par savu tēvu, pēc sevis neatstājot mantiniekus,<br />

strādāja Rīgā kā Šveices konsuli. Alkohola rūpnīcu, kas ar<br />

oriģinālo zīmolu turpināja strādāt līdz 1940. gadam, brāļi<br />

pārdeva 1908. gadā, bet konditoreja tika pārdota jau 1863.<br />

gadā uzņēmējam A.Rambergam, kurš, īsti nesapratis, ko<br />

ar jauniegūto biznesu darīt, to pēc gada – 1864. gadā<br />

pārdeva Vilhelmam Albertam Krepšam, kurš drīz vien<br />

līdzās šiem veikaliem – toreizējā Šķūņu ielā <strong>30</strong>/32 atvēra<br />

arī galantērijas veikalu.<br />

Attēls 404.<br />

Vilhelms Alberts Krepšs ap 1900. gadu un Krepša restorāna un vīnu veikala ēkas 1902. gadā.<br />

Kā liecina laikabiedru atmiņas un prese, Vilhelms Alberts<br />

Krepšs te izveidoja teicamu konditoreju, restorānu un<br />

vīnu veikalu, pilnībā pārbūvējot nopirktās telpas – viņš<br />

tās būtiski paplašīnāja un sadalīja, otrajā stāvā iekārtojot<br />

plašas zāles dāmu sabiedrībai – tolaik sievietēm nebija<br />

pieņemts apmeklēt publiskas vietas bez kavaliera, tādēļ<br />

šis jaunievedums ātri vien guva rīdzinieču atzinību. Tiesa<br />

gan, par citu Krepša jaunievedumu – nepieciešamību<br />

telpās noņemt cepuri, esot sūdzējušies latviešu zemnieki<br />

– viņu ierastajos krogos tāda prasība nekad neesot bijusi.<br />

Krepšs arī pakāpeniski mainīja saldumu sortimentu –<br />

franču saldumus nu aizstāja vācu tradicionālie deseri – ar<br />

ievārījumu pildīti “berlīneri”, Lībekas un Kēnigsbergas<br />

marcipāns, bet delikatešu nodaļā bija pieejamas svaigas<br />

austeres. Biznesu sekmēja arī 1855. gadā iepretim<br />

konditorejai atvērtā birža – tās darbinieki bieži iegriezās<br />

pie Krepša. Vienīgā Krepša problēma bija tā, ka pilsētas<br />

varas iestāžu attieksmes dēļ viņam netika dota atļauja<br />

nojaukt vecās mājas, lai to vietā uzbūvētu jaunu celtni, ar<br />

daudz plašākām un restorānam piemērotākām telpām.<br />

1867. gadā Krepšs tika uzaicināts audience pie Krievijas<br />

Imperatora Aleksandra, kuru bija patikami pārsteidzis<br />

Krepša izdomātais svinību galda noformējums, kura<br />

galvenais elements bija ledus skulptūra – trauks, ko<br />

balstīja sieviešu figūras un no kura plūda ūdens. Baseinā<br />

bija no saldējuma veidoti delfīni, bet atsevišķi bija veidota<br />

Uzvaras kolonna ar valdnieku skulptūrām – tās vēl ilgi<br />

rotāja Krepša konditorejas skatlogu.<br />

Saskaņā ar presē vairākkārt publicētajiem sludinājumiem,<br />

Krepša konditorejā bija iespējams iegādāties biļetes uz<br />

dažādiem Rīgā notiekošiem koncertiem un sarīkojumiem.<br />

Pēc Krepša un viņa dēla nāves restorānu līdz I Pasaules<br />

karam pārvaldīja viņa radinieki, taču tad tas tika slēgts, uz<br />

ko norāda 1914. gada 8. decembra ziņa laikrakstā “Rīgas<br />

ziņas”: “Daļa Vecrīgas gājuse bojā ar Rīgas vācu birģeļu<br />

kroga, Kroepša firmas restorācijas izbeigšanos, žēlojas<br />

“Rig.Tgblt”, atstāstīdama veselā ievadrakstā vācu birģeļu<br />

uzdzīvi vai gadu simteņiem”. Sākoties karam, Krepšu<br />

ģimene, būdami Vācijas pilsoņi, pameta Rīgu, dodoties<br />

uz Vāciju (diemžēl, Krepša meita Marta, Georga Kūfalda<br />

sieva, tika izsūtīta uz Vologdu Krievijā un Vācija viņa<br />

nokļuva vēlāk). Restorāns Šķūņu ielā tika slēgts, bet pati<br />

ēka jau 1915. gadā nojaukta, lai tās vietā uzceltu plašāku<br />

un veikalam piemērotāku celtni. Lai arī avrētu teikt, ka<br />

1914. gadā Krepša restorāna vesture noslēdzās, 1918. gadā<br />

tas atzima līdzās esošajā Doma baznīcai piederošajā namā.<br />

Restorāns ātri ieguva slavu, jo sabiedrības atmiņās vēl<br />

bija dzīva leģenda par agrāko Krepša restorānu. Diemžēl,<br />

jaunie saimnieki nebija tik veiksmīgi uzņēmēji - restorāns<br />

vairākkārt bankrotēja un mainīja savus īpašniekus, tas<br />

tika apzagts un pat kļuva par sava laika kriminālo vadoņu<br />

savstarpējo rēķinu kārtošanas vietu. Nav izslēgts, ka<br />

“rēķinu kārtošanā” bija iesaistīti arī karavīri, jo 1932. gadā<br />

Rīgas apgabala garnizona priekšnieks stingri noliedzis<br />

karavīriem formastērpos apmeklēt “Krepša” restorānu.<br />

Tiesa gan, te kā adrese jau norādīta Aspazijas bulvāris 13.<br />

Visbeidzot, 1933. gadā tas tika pilnībā slēgts.<br />

Attēls 404.<br />

Vilhelma Alberta Krepša miršanas sludinājums.<br />

laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Karls Makss Ādolfs Krepšs (Carl Max Adolf<br />

Kroepsch, *14.9.1854. Berlin †19.5.1862. Berlin).<br />

• Emīlija Karolīna Anna Krepšs (Lībreiha) (Emilie<br />

Caroline Anna Kroepsch (Liebreich), *22.1.1856.<br />

Berlin †5.8.1933. Berlin).<br />

• Marija Agnese Krepšs (Krāmere) (Marie Agnes<br />

Kroepsch (Kraemer), *12.6.1857. Berlin †29.11.1945.<br />

Berlin).<br />

• Klāra Auguste Berta Krepšs (Švarca) (Clara<br />

Auguste Bertha Kroepsch (Schwartz), *23.6.1859.<br />

Berlin †26.6.1944. Bromberg).<br />

• Gustavs Alberts Rihards Krepšs (Gustav Albert<br />

Richard Kroepsch, *4.8.1860. Berlin †12.6.1906.<br />

Berlin), kristīts Berlīnes Sv.Pētera baznīcā,<br />

krustvecāki Ingenieur Becker Kreiskassen-Rendant<br />

Neumann, Fräulein Kröpsch, Fräulein Becke.<br />

• Marta Krepšs (Kūfalde) (Martha Kroepsch<br />

(Kuphaldt), *26.7.1862. Berlin †31.3.1932. Berlin).<br />

• Roberts Verners Krepšs (Robert Werner<br />

Kroepsch, *1.10.1863. Berlin †Chemnitz).<br />

• Alberts Kornelijs Krepšs (Albert Cornelius<br />

Kroepsch, *18.10.1864. Rīga †1.10.1911. Rīga),<br />

kristīts Doma draudzē. Krustvecāki Albert<br />

Cornelius Kamberg, August Bergwitz, Caviezel.<br />

Miris neprecējies, no plaušu karsoņa. Izvadīts no<br />

Doma baznīcas.<br />

• Vilhelms Krepšs (Wilhelm Kroepsch, *†) – nav<br />

atrasti dzimšanas ieraksti.<br />

• Frīdrihs Karls Krepšs (Friedrich Karl Kroepsch,<br />

*4.3.1868. Rīga †), kristīts Doma draudzē.<br />

Krustvecāki Frau Kantin Kneisel aus Potsdam,<br />

Wilihel, Heyfelderaus Bromberg.<br />

X paaudzes pārstāve Emīlija Karolīna Anna Krepšs<br />

(Lībreiha) (Emilie Caroline Anna Kroepsch (Liebreich),<br />

Attēls 404.<br />

Krepša restorāna galvenā zāle 19<strong>30</strong>. gadā.<br />

Pats Vilhelms Alberts Krepšs 1853. gada 12. oktobrī savas<br />

tantes Kneizeles (Kneisel) mājā Potsdamā salaulājās ar<br />

Karla Gustava Frīdriha Neimaņa (Carl Gustav Friedrich<br />

Neumann, *19.1.1796. Kolberg †7.2.1862. Szprotawa) un<br />

Friderikes Vilhelmīnes Bekeres (Friedericke Wilhelmine<br />

Becker, *5.1.1796. Potsdam †22.3.1862. Berlin) meitu<br />

Karolīni Frederiki Luīzi Neimani (Caroline Friederike<br />

Louise Neumann, *26.1.1826. Potsdam †8.9.1904. Rīga).<br />

Abu zelta kāzās, kas tika svinētas 1903. gada 6. oktobrī,<br />

Vācijas ķeizars nosūtīja jubilejas medaļu. Savukārt abu<br />

334 335

Attēls 404.<br />

Attēls tapis pēc Gustava Alberta Riharda Krepša bērēm<br />

1906. gadā. No kreisās: Rihards Krepšs, Johanna<br />

Marija Krepša (dzim. Mau), Artūrs Vilhelms Krepšs,<br />

Kurts Krepšs un Luīze Krepša.<br />

*22.1.1856. Berlin †5.8.1933. Berlin) 1876. gada 18. jūlijā<br />

Rīgā, Doma baznīcā salaulājās ar inženieri, Rīgas-Tukuma<br />

dzelzceļa izbūves uzņēmuma darbinieku Vihelmu<br />

Teodoru Liebreihu (Wilhelm Theodor Liebreich, *1844.<br />

†21.1.1899. Rīga) un šajā laulībā piedzima 5 bērni, no<br />

kuriem ziņas ir par četriem (XI paaudze):<br />

• Elisabete Luīze Agnese Katrīna Lībreihs<br />

(Elisabeth Luise Agnes Catharina Liebreich,<br />

*25.12.1878. Riga †), mirusi kā bērns. Krustvecāki<br />

Luise Kropsch, geb. Neumann, Agnes Hormes in<br />

Potsdam, Catharina Straprani, Friedrich Straprani.<br />

• Alberts Verners Lībreihs (Albert Werner<br />

Liebreich, *29.9.1880. Riga †Krievijā), krustvecāki<br />

tirgotājs Alberts Kropšs, Paul Wiechab, Elise Werner.<br />

• Rihards Teodors Lībreihs (Richard Theodor<br />

Liebreich, *16.2.1883. Riga †), krustvecāki Richard<br />

Kroepsch, Theodor Liebreich, Mare Amtsberg, Albert<br />

Kroepsch.<br />

• Aleksandrs Lībreihs (Alexander Liebreich, *Riga<br />

†), miris kā bērns.<br />

X paaudzes pārstāve Marija Agnese Krepšs (Krāmere)<br />

(Marie Agnes Kroepsch (Kraemer), *12.6.1857. Berlin<br />

†29.11.1945. Berlin) 1878. gada 20. oktobrī Doma baznīcā<br />

Rīgā salaulājās ar bankas darbinieku Karlu Augustu<br />

Krāmeru (Karl August Kraemer, *24.4.1850. Rīga<br />

†27.3.1891. Rīga). Šajā laulībā piedzima un Doma baznīcā<br />

tika kristīti (XI paaudze):<br />

Attēls 404.<br />

Gintera Krepša un Margotes Milleres kāzas.<br />

• Edgars Alberts Krāmers (Edgar Albert Kraemer,<br />

*12.1.1880. Riga †), krustvecāki tirgotājs Albert<br />

Kroepsch, Wilhelm Liebreich, Alexandra Cramer,<br />

geb. Blodsfeld.<br />

• Luīse Margarēte Agnese Krāmers (Luise<br />

Margarethe Agnes Kraemer, *<strong>30</strong>.7.1881. Riga †),<br />

krustvecāki Luise Kropsch, geb. Neumann, Agnes<br />

Hosmes geb. Becker in Potsdam, Clara Kropsch.<br />

• Vilhelms Zigismunds Krāmers (Wilhelm<br />

Siegismund Kraemer, *19.9.1882. Riga †), krustvecāki<br />

Wilhelm Liebreich, Sigismund Baumann, Elisabeth<br />

Sahmann, kaufmann Gustav Schwartz.<br />

• Agnese Lilija Krāmers (Agnes Lily Kraemer,<br />

*20.2.1884. Riga †), krustvecāki Agnes Hormers,<br />

geb. Becker, Albert Kroepsch, Gustav Schwartz,<br />

Martha Kropsch.<br />

• Karls Augusts Roberts Pauls Krāmers (Karl<br />

August Robert Paul Kraemer, *17.11.1890. Riga<br />

†), krustvecāki August Robert Kraemer in Suhl<br />

(Thüringen), Cornelius Albert Kropsch, ingeneur<br />

Wilhelm Liebreich, Anna Liebreich, Anna Pleske.<br />

X paaudzes pārstāve Klāra Auguste Berta Krepšs (Švarca)<br />

(Clara Auguste Bertha Kroepsch (Schwartz), *23.6.1859.<br />

Berlin †26.6.1944. Bromberg) 1886. gada 8. augustā Rīgā,<br />

Doma baznīcā salaulājās ar I Ģildes tirgotāju Gustavu<br />

Albertu Švarcu (Gustav Albert Schwartz, *2.10.1854.<br />

Braunsberg †19.10.1933. Rīga). Ģimene uzturēja<br />

draudzīgas attiecības ar slaveno Rīgas galveno dārznieku<br />

Georgu Kūfaldu (Klāras Augustes Bertas Krepšas māsas<br />

Martas Krepšas vīru), kurš pat kļuva par pirmo divu<br />

bērnu krusttēvu. Šajā laulībā piedzima un Doma baznīcā<br />

tika kristīti (XI paaudze):<br />

Attēls 404.<br />

No kreisās: Anna Krepša (Lībreiha), viņas vīrs Vilhelms Teodors Lībreihs, viņu dēls Alberts Verners Lībreihs,<br />

Rihards Teodors Lībreihs ap 1905. gadu un Marija Krepša (Krēmere) 1913. gadā.<br />

Attēls 404.<br />

Artūrs Vilhelms Krepšs 1951. gadā.<br />

• Alberts Valters Švarcs (Albert Walter Schwartz,<br />

*16.6.1887. Riga †), krustvecāki kaufmann Albert<br />

Kroepsch, Stadgartner Georg Kuphaldt, Paul Wichel,<br />

Lilly Muller.<br />

• Marija Elizabete Švarcs (Marie Elisabeth<br />

Schwartz, *3.10.1888. Riga †), krustvecāki<br />

Clara Schwartz, Marie Kraemer, Carl Kraemer,<br />

Stadtgartner Georg Kuphald.<br />

• Gustavs Karls Ēriks Švarcs (Gustav Karl Eric<br />

Schwartz, *8.6.1890. Riga †), krustvecāki tirgotājs<br />

Albert Kroepsch, tirgotājs Carl Heinniendahl, Frau<br />

Louise Caroline Kroepsch.<br />

X paaudzes pārstāvis Gustavs Alberts Rihards Krepšs<br />

(Gustav Albert Richard Kroepsch, *4.8.1860. Berlin<br />

†12.6.1906. Berlin) 1891. gada 15. septembrī Rīgas Doma<br />

baznīcā salaulājās ar Johannu Mariju Mau (Johanna<br />

Maria Mau, *21.2.1868. Rīga †20.8.1919. Rīga) un šajā<br />

Attēls 404.<br />

No kreisās: Monika fon Helberga (Duglasa), Gunters<br />

Krepšs un Kristīne fon Helberga (Mercenbaha-Fusa).<br />

Attēls 404.<br />

Olafs Krepšs un Astrīda Krepša 1965. gadā.<br />

laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Luīze Krepša (Līta) (Luise Kroepsch (Luth),<br />

*19.7.1892. Rīga †1994. Munchen), krustvecāki<br />

Luīze Krepša, meita Emma Mau, virsinženieris<br />

Vilhelms Lībreihs. Kristīta mājās.<br />

• Rihards Nikolajs Alberts Krepšs (Richard<br />

Nikolaus Albert Kroepsch, *21.10.1894. [*9.10.1894.]<br />

Rīga †2.10.1960.), krustvecāki tirgotājs Nikolajs<br />

Mau, tirgotājs Vilhelms Alberts Krepšs, Emma<br />

Rēmere (Roemer, dzim. Mau). Kristīts mājās.<br />

• Kurts Roberts Krepšs (Kurt Robert Kroepsch,<br />

*19.1.1896. Rīga †10.8.1948.), krustvecāki aktieris<br />

Roberts Mau (viņa vietā Alberts Krepšs), tirgotājs<br />

Karls Heimendāls, meita Emma Mau. Kristīts<br />

mājās.<br />

• Artūrs Vilhelms Krepšs (Artur Wilhelm Kroepsch,<br />

*20.9.1901. Rīga †16.10.1953. Bremen), krustvecāki<br />

tirgotājs Alberts Krepšs, pilsētas dārznieks Georgs<br />

Kūfalts, Anna Lībreiha. Kristīts mājās.<br />

XI paaudzes pārstāve Luīze Krepša (Līta) (Luise Kroepsch<br />

(Luth), *19.7.1892. Rīga †1994. Munchen) salaulājās ar<br />

Eiženu Vilhelmu Lītu (skat. tālāk).<br />

XI paaudzes pārstāvis Rihards Nikolajs Alberts Krepšs<br />

(Richard Nikolay Albert Kroepsch, *21.10.1894. Rīga<br />

†2.10.1960.) līdz 1939. gadam dzīvoja Rīgā, Miera ielā<br />

91 dz. 15, no kurienes ģimene repatriējās uz Vāciju. Viņš<br />

salaulājās ar Zigrīdu Muliusu (Siegried Mylius, *5.8.1896.<br />

Rīga †pēc 1939.) un šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Gunters Krepšs (Gunter Kroepsh *25.11.1925.<br />

Rīga).<br />

XII paaudzes pārstāvis Gunters Krepšs (Gunter Kroepsh<br />

*25.11.1925. Rīga) salaulājās ar Margoti Milleri (Margote<br />

Muller) un šajā laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Olafs Krepšs (Olaf Kroepsch*29.4.1962.)<br />

• Astrīda Krepšs (Astrid Kroepsch, *4.6.1964.)<br />

XIII paaudzes pārstāvis Olafs Krepšs (Olaf<br />

Kroepsch*29.4.1962.) ir laulājies ar Astrīdu (Astrid),<br />

atzara pēcteči dzīvo Minsterē, kur Olafs Krepšs vada<br />

stomatoloģisko klīniku.<br />

XI paaudzes pārstāvis Kurts Roberts Krepšs (Kurt Robert<br />

Kroepsch, *19.1.1896. Rīga †10.8.1948.) salaulājās ar jau<br />

iepriekš (gleznotājam Johanam Lēberehtam Eginkam<br />

veltītajā nodaļā) aprakstītās Henzeļu dzimtas atvasi –<br />

336 337

Peter Kroepsch, *13.9.1962. Trebur) ir precējies ar Sibillu<br />

Friču (Sybilla Fritsch, * ) un šajā laulībā ir dzimuši (XIV<br />

paaudze):<br />

• Fēlikss Krepšs (Felix Kroepsch, *19.10.1999.).<br />

• Tabea Krepša (Tabea Kroepsch, *7.10.2003.).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Jurgens Krepšs (Jurgen Kroepsch,<br />

*1967. Trebur) 1995. gada 25. augustā salaulājies ar Silki<br />

Šveigeri (Silke Schweiger, *20.3.1966.).<br />

Attēls 404.<br />

No kreisās: Margote Krepša (dz. Millere) [?], Olafs Krepšs, Burkhards (Astrīdas draugs), Anita (Olafa draudzene),<br />

Gunters Krepšs, Astrīda Krepša 1993. gada augustā.<br />

Ludviga Kristiāna Henzeļa (Ludwig Christian Haensel,<br />

*31.1.1870. Bauska †) un Vilhelmīnes Līvijas Ozoliņas<br />

(Wilhelmine Livia Ozoliņa, *†) meitu Līviju Elizabeti<br />

Henzeli (Livia Elisabeth Haensell, *10.2.1902. Rīga<br />

†1982.). Līdz 1939. gada repatriācijai ģimene dzīvoja<br />

Rīgā, L.Zvejnieku ielā 12 dz. 4 (netālu no tagadējās<br />

Ķīpsalas halles) un šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Kurts Krepšs (Kurt Kroepsch, *20.11.1925. Rīga<br />

†1945.), pazudis bez vēsts II Pasaules kara laikā.<br />

• Eva Marija Krepšs (Deja) (Eva Maria Kroepsch<br />

(Dey), *3.10.1928. Rīga †)<br />

• Dīters Krepšs (Dieter Kroepsch, *17.8.1933.<br />

Rīga).<br />

XII paaudzes pārstāve Eva Marija Krepšs (Deja) (Eva<br />

Maria Kroepsch (Dey), *3.10.1928. Rīga †) salaulājās ar<br />

Bruno Deju (Bruno Dey, *†) un šajā laulībā piedzima<br />

(XIII paaudze):<br />

• Mihaels Dejs (Michael Dey, *).<br />

• Rozmarija Deja (Rosemarie Dey, *).<br />

• Monika Deja (Monika Dey, *).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Mihaels Dejs (Michael Dey, *)<br />

ir precējies ar X un šajā laulībā ir dzimis pēcnācējs (XIV<br />

paaudze):<br />

• ? Dejs (? Dey, *).<br />

XII paaudzes pārstāvis Dīters Krepšs (Dieter Kroepsch,<br />

*17.8.1933. Rīga) salaulājās ar Hansa Kindingera (Hanss<br />

Kindinger, *4.5.1913. Trebur †5.1945.) un Annas Bonnas<br />

(Anna Bonn, *4.9.1915. Trebur †16.5.1990. Trebur) meitu<br />

Hannelori Kindingeri (Hannelore Kindinger, *1942.) un<br />

šajā laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Hans Pēteris Krepšs (Hans Peter Kroepsch,<br />

*13.9.1962. Trebur).<br />

• Jurgens Krepšs (Jurgen Kroepsch, *1967. Trebur)<br />

XIII paaudzes pārstāvis Hans Pēteris Krepšs (Hans<br />

Attēls 404.<br />

Krievicas cara Nikolaja II Rīgas vizītes laikā viņa kariete ceļā no Doma baznīcas brauc gar Krepša restorānu 1910.<br />

gada 3. jūlijā. Otrā stāva vidējā logā - Krepšu ģimene, kā arī Marta Krepša ar savu vīru Georgu Kūfaltu.<br />

XI paaudzes pārstāvis Artūrs Vilhelms Krepšs (Artur<br />

Wilhelm Kroepsch, *20.9.1901. Rīga †16.10.1953. Bremen)<br />

bija precējies divas reizes – ar Annemariju Neimani<br />

(Annemarie Neumann) un Ninu Glāneri (Nina Glaner).<br />

Otrajā laulībā ir dzimuši (XII paaudze):<br />

• Rudigers Krepšs (Rudiger Kroepsch, *29.5.1942.<br />

Posen), precējies ar Birgitu Hanetaumu (Birgit<br />

Hanetaum).<br />

• Rainers Krepšs (Rainer Kroepsch, *5.1.1945.<br />

Posen).<br />

• Rozmarija Krepšs (Graxi) (Rosemarie Kroepsch<br />

(Graxi), *.).<br />

XII paaudzes pārstāve Rozmarija Krepšs (Graxi)<br />

(Rosemarie Kroepsch (Graxi), *.) salaulājās ar Graksi<br />

(Graxi) un šajā laulībā ir dzimuši (XIII paaudze):<br />

• Annemarija Graksie (Annemarie Graxie, *).<br />

• Dagmāra Graksie (Dagmar Graxie, *).<br />

• Hartmute Graksie (Hartmutt Graxie, *).<br />

• Andrejs Graksie (Andreas Graxie, *).<br />

• Klausija Graksie (Claudia Graxie, *).<br />

KŪFALTU DZIMTA (KUPHALDT)<br />

X paaudzes pārstāve Marta Krepšs (Kūfalde) (Martha<br />

Kroepsch (Kuphaldt), *26.7.1862. Berlin †31.3.1932. Berlin)<br />

1884. gada 17. novembrī Rīgā salaulājās ar Hansa Heinriha<br />

Kūfalda (Hans Hinrich Kuphaldt, *8.3.1821. Schonkirchen<br />

†12.7.1865. Plon) un Dorotejas Amālijas Sofijas Bolvittes<br />

(Dorothea Amalie Sophie Bolwitte, *26.1.1823. Krems<br />

†3.11.1899. Hamburg) dēlu, Rīgas galveno dārznieku<br />

Georgu Frīdrihu Ferdinandu Kūfaldu (Georg Friedrich<br />

Ferdinand Kuphaldt, *6.8.1827. Plön †14.4.1938. Berlin).<br />

Viņa pirmais darbs bija Bastejkalna pārbūve, ko varam vērot<br />

vēl šodien. Arī Kanālmalas, Esplanādes, Arkādijas parka<br />

un Mežaparka apstādījumus projektējis un labiekārtojis G.<br />

Kūfalts. To 35 gadu laikā, kad arhitekts strādāja Rīgā, viņš<br />

Attēls 404.<br />

Georgs Kūfalts.<br />

projektēja un vadīja darbus arī daudzos citos vēl šodien<br />

ievērojamos apstādījumu projektos. Viņa darbs redzams<br />

Cīravas un Kazdangas parkos Kurzemē, Elejas muižā<br />

Zemgalē. Igaunijā pilsētas centrālo parku plānojumu viņš<br />

pārveidojis Tallinā un Pērnavā. Daudz darba ieguldījis<br />

apstādījumu veidošanā Pēterpilī, Krimā, Dagomisā Sočos,<br />

Somijā un citur. 1927. gadā iznāca G. Kūfalta mūža atziņu<br />

apkopojums “Pielietojamās dendroloģijas prakse parkos un<br />

dārzos” (“Die Praxis der angewandten Dendrologie in Park<br />

und Garten”) — liela apjoma monogrāfija, kuras atziņas<br />

vēl mūsdienās izmanto Eiropas un Amerikas mērenā<br />

klimata apgabalos. G. Kūfalts miris 1938. gada 14. aprīlī<br />

un ir apglabāts Berlīnē.<br />

Kad Georgs Fridrihs Ferdinands Kūfalts rudeņos pats<br />

savām rokām ieziemoja vārīgākos svešzemju kociņus, ko<br />

bija iestādījis kanāla malā, neviens nebrīnījās, jo zināja,<br />

Attēli 404. un 400.<br />

Kūfaltu ģimenes nams Viesturdārzā, Katrīnas ielā 12, 1931. gadā, kādu to iemūžināja nama bijušais saimnieks.<br />

338 339

ka dzimst pasaules skaistākajām pilsētām līdzvērtīgs<br />

daiļums. Kad Rīgas Dārzu direktors Kūfalts projektēja<br />

Krievijas caram karaliskus parkus Pēterburgā, Piemaskavā<br />

un Krimā, visi to uztvēra kā pašsaprotamu lietu, jo “Rīgas<br />

galvenais dārznieks to spēj”.<br />

Kūfalts mācījās Plēnes ģimnāzijā, bet 1871. gada pavasarī<br />

kļuva par mācekli Oitinas Lielhercoga pils dārzniecībā,<br />

bet 1873. gadā viņš nolēma turpināt mācības Reitlingenas<br />

Pomotoloijas institūtā Virtembergā, Dienvidvācijā. 1873.<br />

gadā viņš kļuva par Ķelnes Zooloģiskā dārza galvenā<br />

dārznieka vietas izpildītāju, bet no 1876. līdz 1878. gadam<br />

mācījās Potsdamas Karaliskajā dārznieku mācību iestādē.<br />

1878. gada 1. aprīlī Georgs Kūfalts stājās savā pirmajā<br />

darbā - viņš kļuva par Ostprignicas virsdārznieku, bet<br />

1879. gada beigās viņu uzaicināja kļūt par Rīgas pilsētas<br />

dārznieku. Ir zināms, ka kopš bērnības Kūfalts slimoja ar<br />

kakla un rīkles kataru - šī slimība īpaši aktivizējās 1889.<br />

gada jūlijā un tās ārstešanai Kūfalts devās uz Vāciju.<br />

Pēc laulībām jaunais pāris apmetās pilsētas dārznieka<br />

dienesta dzīvoklī - Katrīnas ielā 12, Ķeizardārzā, ezera<br />

krastā. Te bija dienesta māja, saimniecības ēka, dārzs un<br />

ēkas mājdzīvnieku turēšanai. Visi ienākumi no dārza un<br />

ganāmpulka palika ģimenes rīcībā, kas bija labs ģimenes<br />

Attēli 404. un 404.<br />

Georga Kūfalta un Martas Krepšas kāzas 1884. gadā un<br />

sudrabkāzas 1904. gadā.<br />

Attēls 404.<br />

Georga Kūfalta un Martas Krepšas ģimene 1893. un 1908.<br />

gadā.<br />

budžeta papildinājums, jo Rīgas galvenā dārznieka alga<br />

bija 1500 rubļu gadā (vēlāk to palielinot līdz 2000 rubļiem<br />

gadā). Ir zināms, ka jaunā māja tika uzcelta 1883. gadā un<br />

tā izmaksāja 2414 rubļus. Vēlāk bērnu vajadzībām dārzā<br />

tika ierīkots rotaļu laukums. Paša Kūfalta atalgojums tika<br />

paaugstināts līdz 4000 rubļiem gadā pēc cara Nikolaja II<br />

vizītes Rīgā, kuras laikā imperators Kūfaltam uzdāvinaja<br />

zelta pulksteni.<br />

Katrīnas ielas namā bija 8 istabas un tās bija mēbelētas ar<br />

Martas Krepšas pūru – ozolkoka skapis, divas kumodes,<br />

liela divguļamā gulta, no Karēlijas bērza darināta bufete<br />

ar traukiem. Starp citu, Kūfaltu ģimenes īpašumā bija arī<br />

viens no gruntsgabaliem topošajā Mežaparkā - Hamburgas<br />

ielā, kas robežojās ar arhitekta H.Emkes (H.Ehmke) un<br />

direktora G.Kovarska (G.Kowarsky) gruntsgabaliem.<br />

Netālu gruntsgabals bija arī arhitektam Augustam<br />

Vittem (August Witte, *23.1.1876. Rīga †19.11.1969.<br />

Badenbaden), uz kuram piederošo, 1904. gadā celto īres<br />

namu 1905. gada revolūcijas laikā, ģimenes drošības<br />

nolūkos, Kūfalti pārcēlās. Tā adrese tolaik bija Aleksandra<br />

iela 97 dz. 9 (pēdējā stāvā), kas mūsdienās ir Brīvības iela<br />

105. Dzīvokļa telefona nr. bija 1351, bet īre - 800 rubļi<br />

gadā. Kūfalts vienā no istabām ierīkoja biroju un lūdza<br />

pilsētas valdi apmaksāt mājokli. Savā agrākajā mājvietā<br />

Katrīnas ielā 12 Kūfaldi atgriezās 1907. gadā - šī mājokļa<br />

uzturēšana pilsētai izmaksāja vien 400 rubļus gadā.<br />

Savās atmiņās G.Kūfalts emocionāli apraksta I Pasaules<br />

kara laiku. Neskatoties uz to, ka vēl pirms kara sākuma<br />

pilsētas valde lūdza ģenerālgubernātoram atļaut Kūfaltam<br />

turpināt dārznieka darbu, viņu uzskatīja par spiegu:<br />

“Sava amata dēļ es kontaktējos ar visiem Krievijas valsts<br />

sabiedrības slāņiem un dārzkopības cilvēkiem vispār,<br />

mans amats uzlika man par pienākumu visiem spēkiem<br />

līdzdarboties krievu dārzkopības attīstības veicināšanā<br />

un kā dabiskas savas adrbības sekas es izjutu ar to saistītā<br />

goda burvību. Tā gadu desmitiem gāju es savu dzīves ceļu<br />

Krievijā un nākotne man šķita nodrošināta. Tad nāca<br />

karš, un reizē ar to liktenis: “Bīstieties, dievi, no cilvēku<br />

dzimtas!” Pirms kara visaugstāko Krievijas aprindu<br />

man uzdotie dārzu mākslas uzdevumi agrāk bija mana<br />

priekšrocība, pēc kara sākuma tie nāca man par sliktu.<br />

Mani uzskatīja par spiegu, es esot atklājis vāciešiem valsts<br />

noslēpumus un ar 4 collu tālskata palīdzību saviem vācu<br />

armijā dienošajiem dēliem raidījis optiskus signālus. Kopš<br />

Attēls 404.<br />

Dora Luīze Kūfalts 1902. gadā, Ērika Agnese Kūfalts ap 1918. gadu un Cara Nikolaja II Georgam Kūfaltam<br />

dāvātais zelta kabatas pulkstenis.<br />

kara sākuma es atrados slepenpolicijas uzraudzībā, un<br />

mani apsūdzēja valsts nodevībā tādēļ, ka manā ābeļu<br />

sortimentā bija minēts nosaukums “Ķeizars Vilhelms”.<br />

Tādēļ, ka es biju Vācu kuģniecības biedrības biedrs un<br />

ieņēmu vadošu stāvokli Rīgas vāciešu kolonijā, mani<br />

apsūdzēja valsts nodevībā, ieslodzīja cietumā un Rīgas<br />

Apriņķa tiesa piesprieda pusotru gadu ieslodzījumā.<br />

Man ir nācies pārciest vieninieka kamerā ieslodzītā bailes,<br />

esmu vests cauru Rīgai kopā ar noziedzniekiem un ielikts<br />

bēdīgi slavenās “Ohrankas” noziedznieku albumā. Senais<br />

sakāmvārds “Tīra sirdsapziņa ir vismīkstākais spilvens”,<br />

bija spēkā arī tolaik, kad kara psihozei pakļautajiem un<br />

tiesu spriedošajiem tiesnešiem viņu priekšnieki diktēja<br />

priekšā, kas ir taisnība un kas nav. Neģēlīgo izmeklētāju<br />

naidīgā izturēšanās, ko izjutu es un mani cietuma biedri,<br />

kam visu laiku draudēja ar nāvi nošaujot un izsūtīšanu uz<br />

Sibīriju, palēnām sagrāva arī visstiprākā cilvēka spēkus.<br />

Sākumā mana sieva drīkstēja mani divas reizes<br />

apcietinājuma laikā apmeklēt, un mēs satikāmies, šķirti<br />

ar režģi, līdz šī priekšrocība izpalika, jo viņa tika izsūtīta<br />

uz Vologdu. Apcietinājums ilga četrus ar pusi mēnešu,<br />

sākumā Citadelē, kur bija neticami sanitārie apstākļi, un<br />

vēlāk Rīgas centrālcietumā, kura apstādījumus es, savulaik<br />

būdams cietuma palīgdirektors, biju ierīkojis. 1915. gada<br />

marta vidū es saņēmu atļauju izbraukšanai uz Berlīni caur<br />

Sanktpēterburgu, Hāpanrantu un Stokholmu, bet mana<br />

sieva un jaunākās meitas tur nokļuva tikai jūnijā. No amata<br />

Rīgā es biju atlaists, mans zemes īpašums Ņižņijnovgorodā<br />

“atbrīvots no iedzīvotājiem”, un tā es paliku bez nekā, un<br />

man nācās, neraugoties uz manu vecumu, meklēt, kā sākt<br />

jaunu dzīvi.” Pēc veselības uzlabošanas Kūfalds atsāka<br />

strādāt savā profesijā – vispirms Kēnigsbergas apkaimē, bet<br />

vēlāk Berlīnē. Kūfalds pensionējās 70 gadu vecumā, 1923.<br />

gada 1. aprīlī. Pēdējo reizi Rīgā G.Kūfalds ar savu sievu<br />

Martu viesojās 1931. gada jūlijā un augustā, apmeklējot<br />

kādreiz paša rokām veidotos Rīgas dārzus un parkus, kā<br />

arī Meža kapus. Pēc sešām Latvijā pavadītām nedēļām<br />

Kūfalti aizbrauca ar pasažieru kuģi “Regīna”, pabraucot<br />

garām savām kādreizējām mājām Ķeizardārzā. Marta un<br />

Georgs mira Berlīnē, kur arī tika apglabāti. Dzīves laikā<br />

Kūfalts tika apbalvots ar Sv. Annas trešās šķiras ordeni.<br />

Martas Krepšas un Georga Frīdriha Ferdinanda Kūfalda<br />

laulībā piedzima un Doma baznīcā tika kristīti (XI<br />

paaudze):<br />

Attēls 404.<br />

Hermanis Vilhelms Kūfalts un Margarēta Šmite 1915. gadā un Hans Georgs Alberts Kūfalts 1918. gadā, dienesta<br />

laikā vācu armijā.<br />

340 341

Attēli 404.<br />

Georga Kūfalta dzīvoklis Brīvības ielā Rīgā1907. gadā.<br />

†24.11.1981. Aachen).<br />

• Ingeborga Sofija Kūfalds (Bummersteda)<br />

(Ingeborg Sopie Kuphaldt (Bummersted),<br />

*9.11.1891. Rīga †1.1.1970. Aachen), krustvecāki<br />

abām dvīnēm - Sophie Kroepsch (Mittenwalde),<br />

Clara Schwartz, kaufmann Richard Kroepsch, Agnes<br />

Hormest (Berlin), Fr. Marie Kraemer, Kaufmann<br />

Carl Heimendahl.<br />

Attēls 404.<br />

Krievijas cars Nikolajs II 1910. gada jūlijā toreizējā<br />

Ķeizardārzā (tag. Viesturdārzā), pirms koku stādīšanas.<br />

No cara pa labi - Rīgas mērs Džordžs Armitsteds un<br />

Georgs Kūfalts.<br />

• Dora Luīze Kūfalds (Dora Luise Kuphaldt,<br />

*29.9.1885. Rīga †3.3.1962. Berlin), krustvecāki<br />

Dorothea Kuphaldt in Altona, Frau Luise Kroepsch,<br />

Wilchelm Liebreich, Carl Craemer. Mūžu nodzīvoja<br />

neprecēta, kļuva par mākslas vingrotāju.<br />

• Hermanis Vilhelms Kūfalds (Hermann Wilhelm<br />

Kuphaldt, *26.8.1887. Rīga †<strong>30</strong>.3.1918. Buryn,<br />

Ukraine), krustvecāki Wilhelm Liebreich, Richard<br />

Kroepsch, Gustaw Schwartz, Fr. Luise Kroepsch.<br />

• Hans Georgs Alberts Kūfalds (Hans Georg Albert<br />

Attēls 404.<br />

No kreisās: Anja (Kristiana Hansa Georga draudzene),<br />

Kristians Hanss Georgs Fīdlers,Klemens Lotārs<br />

Marija Fīdlers, Fēliks Fīdlers, Kristīne Elvīra Ģertrūde<br />

Fīdlere, Annegrēte Fīdlere, Karīna Fīdlere, Helga<br />

Fīdlere (dzim. Kūfalds).<br />

Attēls 404.<br />

Katrīna Helēna Līta un Johans Eižens Frīdrihs Līts ar<br />

savu mazmeitu Luīzi Krepšu 1916. gadā.<br />

Kuphaldt, *5.4.1890. Rīga †9.2.1986. Bamberg),<br />

krustvecāki kaufmann Albert Kroepsch, kaufmann<br />

Gustav Schwartz, kaufmann Richard Kroepsch, Frl.<br />

Clara Germann.<br />

• Ērika Agnese Kūfalds (Mennikena) (Erika<br />

Agnes Kuphaldt (Mennicken), *9.11.1891. Rīga<br />

Attēls 404.<br />

Katrīna Helēna Līta un viņas dēls Eižens Vilhelms Līts<br />

1884. gadā.<br />

XI paaudzes pārstāvis Hermanis Vilhelms Kūfalds<br />

(Hermann Wilhelm Kuphaldt, *26.8.1887. Rīga †<strong>30</strong>.3.1918.<br />

Buryn, Ukraine) kļuva par diplomētu mašīnbūves<br />

inženieri un 1916. gada 3. februārī Hannoverē salaulājās ar<br />

Margarētu Šmiti (Margareth Schmidt, *19.3.1889. Kothen<br />

†1980.). Kritis kaujās, vadot bruņuvilcienu Ukrainā pie<br />

Buryn pilsētas (Vorožba), apglabāts Moroškā. Ziņu par<br />

šajā laulībā dzimušiem bērniem nav.<br />

XI paaudzes pārstāvis Hans Georgs Alberts Kūfalds<br />

(Hans Georg Albert Kuphaldt, *5.4.1890. Rīga †9.2.1986.<br />

Bamberg) kļuva par celtniecības inženieri un 1933. gada<br />

7. jūnijā Bambergā salaulājās ar Barbaru Hummeri<br />

(Barbara Hümmer, *5.5.1903. Bamberg †1993. Bamberg).<br />

Šajā laulībā piedzima divas meitas (XII paaudze):<br />

• Valtraute Kūfalds (Waltraud Kuphald,<br />

*22.1.1937. Bamberg).<br />

• Helga Kūfalds (Fīdlere) (Helga Kuphald (Fiedler),<br />

*23.9.1939. Bamberg).<br />

XII paaudzes pārstāve Helga Kūfalds (Fīdlere)<br />

(Helga Kuphald (Fiedler), *23.9.1939. Bamberg) kļuva<br />

par zobārsti un 1961. gada 23. novembrī Bambergā<br />

apprecējās ar Bertoldu Hansu Fīdleru (Berthold Hans<br />

Fiedler, *21.3.1934. Teuschnitz, Kreis Kronach †31.2.2004.<br />

Bamberg) un šajā laulībā dzimuši trīs pēcnācēji (XIII<br />

paaudze):<br />

• Klemens Lotārs Marija Fīdlers (Clemens Lothar<br />

Maria Fiedler, *22.12.1963. Regensburg).<br />

• Kristīne Elvīra Ģertrūde Fīdlere (Christine<br />

Elvira Gertrud Fiedler, *14.9.1965. Regensburg).<br />

• Kristians Hans Georgs Fīdlers (Christian Hans<br />

Georg Fiedler, *11.1.1970. Regensburg).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Klemens Lotārs Marija Fīdlers<br />

(Clemens Lothar Maria Fiedler, *22.12.1963. Regensburg)<br />

strādā Vācijas policijā un 1989. gada 1. jūlijā apprecējās<br />

ar uzņēmuma “Siemens” sekretāri Annegrēti Vostacku<br />

(Annegrete Wostratzky, *2.12.1961. Kalteneggolsfeld) un<br />

šajā laulībā dzimuši dvīņi (XIV paaudze):<br />

Attēls 404.<br />

Eižens Vilhelms Līts, viņa meita Helga Līta (fon<br />

Hellberga) un sieva Luīze Krepša ap 1916. gadu.<br />

342 343

• Karīna Fīdlers (Carina Fiedler, *23.8.1994.<br />

Nurenberg).<br />

• Fēliks Fīdlers (Felix Fiedler, *23.8.1994.<br />

Nurenberg).<br />

XI paaudzes pārstāve Ērika Agnese Kūfalds (Mennikena)<br />

(Erika Agnes Kuphaldt (Mennicken), *9.11.1891. Rīga<br />

†24.11.1981. Aachen) kļuva par fotogrāfi un laikā no<br />

1932. līdz 1942. gadam viņas fotodarbnīca bija Āhenā,<br />

Theaterplatz 1. Ir zināms, ka 1933. gadā viņa fotografēja<br />

Annu Franku un viņas ģimeni. 1948. gada 29. oktobrī<br />

Āhenā Ērika Agnese Kūfalds salaulājās ar senas Āhenas<br />

fabrikantu dinastijas pēcteci, augstskolas profesoru,<br />

filozofu Pēteri Mennikenu (Peter Mennicken, *10.4.1894.<br />

Aahen †15.10.1960. Aahen), taču šajā laulībā pēcnācēju<br />

nebija. Pēteris Menniks laikā no 1913. līdz 1921. gadam<br />

filozofiju Bonnas, Minhenes un Ķelnes universitātēs. 1921.<br />

gadā viņš saņēma doktora grādu Ķelnes Universitātē pie<br />

Makša Šēlera (Max Scheler), aizstāvot disertāciju “Henrija<br />

Bergsona filozofija un mūsdienu mākslas gars”.<br />

XI paaudzes pārstāve Ingeborga Sofija Kūfalds<br />

(Bummersteda) (Ingeborg Sopie Kuphaldt (Bummersted),<br />

*9.11.1891. Rīga †1.1.1970. Aachen) līdzīgi savai<br />

dvīņumāsai strādāja par fotogrāfi un 1929. gada 9.<br />

februārī salaulājās ar Hermani Bummerstedu (Hermann<br />

Bummerstedt, *29.6.1889. Bremen †29.1.1970. Hellweg,<br />

Rottenburg). Šajā laulībā, kas vēlāk tika šķirta, piedzima<br />

(XII paaudze):<br />

• Ingrīda Bummersteda (Šūmahere) (Ingrid<br />

Bummerstedt (Schumacher), *5.8.1933.).<br />

XII paaudzes pārstāve Ingrīda Bummersteda (Šūmahere)<br />

(Ingrid Bummerstedt (Schumacher), *5.8.1933.) salaulājās<br />

ar Alfrēdu Šūmaheru (Alfred Schumacher, *19.8.1935.)<br />

un šajā laulībā piedzima divi pēcnācēji (XIII paaudze):<br />

• Daniels Šūmahers (Daniel Schumacher,<br />

*15.7.1968.).<br />

• Ērika Šūmahere (Erika Schumacher, *28.4.1971.).<br />

Atgriežoties pie Eižena Vilhelma Līta un Luīzes Krepšas<br />

laulības, tajā piedzima (XII paaudze):<br />

• Helga Līts (fon Hellberga) (Helga Lüth (von<br />

Hellberg) *26.6.1913. Rīga †21.11.1995. München).<br />

XII paaudzes pārstāve Helga Līta (fon Hellberga)<br />

(Helga Lüth (von Hellberg) *26.6.1913. Rīga †21.11.1995.<br />

München) 1937. gada 21. martā Eppanā pie Bocenes<br />

(Eppan bei Bozen) apprecējās ar aristokrātu dzimtas<br />

atvasi, Hohenlohas-Šilingfirstas (Hohenlohe-Schillingsfurst)<br />

firsta, Ratiboras un Korvejas prinča Filipa Ernsta<br />

fon Hellberga (Phillip Ernst von Hellberg *5.6.1853.<br />

Schillingfurst †20.12.1915. Bad Reichenhall) otrajā laulībā<br />

- ar aktrisi Henrieti Gindru (Henriette Gindra *7.4.1884.<br />

Vienna, Austria †15.5.1952. Innsbruck, Austria) dzimušo<br />

dēlu Aleksandru Mariju Jāzepu Filipu Ernstu fon<br />

Hellbergu (Alexander Maria Joseph Philipp Ernst von<br />

Hellberg *19.3.1914. Munchen †24.8.1944. Givors, France),<br />

kurš dzīves laikā bija asesors, bet mira kaujā Francijā pie<br />

Givoras, netālu no Lionas. Ir zināms, ka pēc vīra nāves<br />

Henriete Gindra 1921. gada 19. martā Berlīnē salaulājās<br />

otrreiz - ar ģenerāli Mario Keardu (Mario Ceard, *†1944.).<br />

Savukārt Helgas Lītas (fon Hellbergas) un Aleksandra<br />

Marijas Jāzepa Filipa Ernsta fon Hellberga laulībā<br />

piedzima (XIII paaudze):<br />

Attēls 404.<br />

Eižena Vilhelma Līta un Luīzes Krepšas dzīvoklis Rīgā,<br />

Elizabetes ielā 1937. gadā.<br />

Attēls 404.<br />

Aleksandrs Marija Jāzeps Filips Ernsts fon Hellbergs<br />

un Eižens Vilhelms Līts ar mazdēlu Pēteri Aleksandru<br />

Mariju Filipu fon Hellbergu 1941. gadā.<br />

• Pēteris Aleksandrs Marija Filips fon Hellbergs<br />

(Peter Alexander Maria Philipp von Hellberg<br />

*14.9.1937. Bad Reichenhall ),<br />

• Monika Olimpija Gerda fon Hellberga (Monika<br />

Olympia Gerda von Hellberg *20.4.1940. Munchen).<br />

• Aleksandrs Mihaels fon Hellbergs (Alexander<br />

Michael von Hellberg *8.1.1943. Posen).<br />

• Helga Kristīne Elizabete fon Hellberga<br />

(Mencebaha-Fūsa) (Helga Christine Elisabeth<br />

von Hellberg (Menzebach-Füss) *10.9.1944. Bad<br />

Reichenhall).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Pēteris Aleksandrs Marija<br />

Filips fon Hellbergs (Peter Alexander Maria Philipp<br />

von Hellberg *14.9.1937. Bad Reichenhall), studēja<br />

jurisprudenci Vurcburgā, “Julius-Maximilians-Universitatat”,<br />

strādāja par juristu un 1967. gada 2. septembrī<br />

Brikslegā, Itālijā salaulājās ar Maltas ordeņa bruņinieka,<br />

Dr.jur. Hansa Inama-Šternega (Hanss Inama-Sternegg<br />

*7.8.1907. Wien †) un viņa sievas Immakulatas Rikabonas<br />

fon Reihenfelas (Immaculata Riccabona von Reichenfels<br />

*28.7.1906. Natters/Tirol †4.1945. Volders/Tirol) meitu<br />

Annužiatu Inamu-Šternegu (Annuziata Inama-Sternegg<br />

*<strong>30</strong>.11.1938. Innsbruck). Šajā laulībā piedzima (XIV<br />

paaudze):<br />

Attēls 404.<br />

No kreisās: Konstantīns Filips Ernsts fon Hellbergs,<br />

Aleksandra Monika Andrea Elizabete fon Hellberga<br />

un Jūlija Katrīna Mencebaha (Fridolina) 1975. gadā.<br />

• Aleksandra Monika Andrea Elizabete fon<br />

Hellberga (Alexandra Monika Andrea Elisabeth<br />

von Hellberg *19.7.1968. Bolzano, Italy ), strādā par<br />

fotogrāfi un dzīvo Lielbritānijā un Itālijā.<br />

• Konstantīns Filips Ernsts fon Hellbergs<br />

(Konstantin Philipp Ernst von Hellberg *21.1.1971.<br />

Bolzano, Italy †2.7.2010. Bolzano, Italy).<br />

• Filips Ernsts Otto fon Hellbergs (Philipp Ernst<br />

Otto von Hellberg *25.3.1976. Bolzano, Italy).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Filips Ernsts Otto fon Hellbergs<br />

(Philipp Ernst Otto von Hellberg *25.3.1976. Bolzano, Italy)<br />

salaulājās ar Ninu Hanišu (Nina Hanish, *26.12.1979.<br />

Koln) un šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Marlēne fon Hellberga (Marilene von Hellberg<br />

*26.6.2008. Dornbirn, Austria),<br />

• Jonatans fon Hellbergs (Jonathan von Hellberg<br />

*3.6.2010. Dornbirn, Austria).<br />

• Artūrs fon Hellbergs (Arthur von Hellberg<br />

*24.2.2013. Bolzano, Italy).<br />

Attēls 404.<br />

Pēteris Aleksandrs Marija Filips fon Hellbergs un Monika Olimpija Gerda fon Hellberga 1944. gada aprīlī Pozenā.<br />

(Centrā) Stāv: Helga Kristīne Elizabete fon Hellberga (Mencebaha-Fūsa un Aleksandrs Mihaels fon Hellbergs, sēž<br />

Monika Olimpija Gerda fon Hellberga 1963. gadā un (pa labi) Pētera Aleksandra Marijas Filipa fon Hellberga un<br />

Annužiatas Inamas-Šternegas kāzas.<br />

344 345

XIII paaudzes pārstāve Monika Olimpija Gerda<br />

fon Hellberga (Monika Olympia Gerda von Hellberg<br />

*20.4.1940. Munchen) bija precējusies divas reizes. Pirmā<br />

laulība tika noslēgta 1967. gada <strong>30</strong>. jūlijā Londonā ar<br />

diplomētu inženieri, arhitektu Gerhardu H. Hofmani<br />

(Gerhard H. Hofmann, *), taču tā tika šķirta 1970. gadā.<br />

Drīz vien - 1971. gadā Anglijā Monika Olimpija Gerda<br />

fon Hellberga salaulājās otrreiz - ar diplomētu inženieri<br />

Hamišu Duglasu (Hamish Douglass *1940. England),<br />

kura tēvs bija bez vēsts pazudis II Pasaules kara laikā, kad<br />

viņš bija zemūdenes kapteinis. 1975. gadā ģimene pārcēlās<br />

uz Teherānu un šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Tomass Duglass (Thomas Douglass *29.10.1972.).<br />

• Martins Duglass (Martin Douglass *23.6.1975.).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Martins Duglass (Martin<br />

Douglass *23.6.1975.) salaulājās ar Lauru (Laura, *) un<br />

šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Leo Duglass (Leo Douglass *.).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Aleksandrs Mihaels fon<br />

Hellbergs (Alexander Michael von Hellberg *8.1.1943.<br />

Posen), strādāja par elektriķi un inženieri un 1976. gadā<br />

dzīvoja Minhenē, Heinrich-Vogl.Str. 14. 1973. gada 6.<br />

aprīlī Vasserburgā pie Innas viņš salaulājās ar seifu<br />

fabrikanta Roberta Augusta Hindereggera (Robert August<br />

Hinderegger *6.1.1900. †27.9.1957. Weissenburg/Bayern)<br />

un Helēnes Lambertes (Helene Lamberts, *8.3.1915.<br />

Mainz †25.1.1971. Wasserburg/Inn) meitu, sporta ārsti<br />

Barbaru Hinderegeri (Barbara Hinderegger *25.9.1947.<br />

Wassenburg/Inn) un šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Katrīna Marija fon Hellberga (Šāringere)<br />

(Katharina Maria von Hellberg (Scharringer)<br />

*1.10.1975. Munchen).<br />

• Johans fon Hellbergs (Johannes von Hellberg<br />

*25.9.19XX. Munchen).<br />

XIV paaudzes pārstāve Katrīna Marija fon Hellberga<br />

(Šāringere) (Katharina Maria von Hellberg (Scharringer)<br />

*1.10.1975. Munchen) salaulājās ar Tomasu Šārringeru<br />

(Thomas Scharringer, *) un šajā laulībā piedzima (XV<br />

paaudze):<br />

• Augusts fon Hellbergs (August von Hellberg<br />

*25.9.2016. Munchen).<br />

• Šarlote fon Hellberga (Charlotta von Hellberg *.<br />

Attēls 404.<br />

No kreisās: Tomass Duglass un Martins Duglass ap<br />

1982. gadu.<br />

Attēls 404.<br />

No kreisās: Katje [Katrīna] Emma Agnese Līts<br />

(Fronere) un Helga Līta 1917. gadā un māsīcas<br />

Helga Līta (fon Hellberga) un Gerda Fronere<br />

(Orlovska-Bastaniere) 1925. gadā.<br />

Munchen).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Johans fon Hellbergs (Johannes<br />

von Hellberg *25.9.19XX. Munchen) strādā par grafiķi un ir<br />

salaulājies ar Annu Giandomeniku (Anna Giandomenico,<br />

*8.8.19XX.). Šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Johanna fon Hellberga (Johanna von Hellberg<br />

*26.6.. Munchen).<br />

XIII paaudzes pārstāve Helga Kristīne Elizabete<br />

fon Hellberga (Mencebaha-Fūsa) (Helga Christine<br />

Elisabeth von Hellberg (Menzebach-Füss) *10.9.1944.<br />

Bad Reichenhall) kļuva par diplomētu ainavu arhitekti<br />

bija precējusies divas reizes. Pirmajā laulībā ar Benno<br />

Mencenbaha (Benno Menzebach *31.10.1907. Olpe<br />

i.Westf. †) un Ernas Hāgas (Erna Haag, *7.3.1907.<br />

Munchen †28.3.1968. Munchen) dēlu, diplomētu inženieri<br />

un arhitektu Bruno Mencebahu (Bruno Menzebach<br />

*20.9.1939. Munchen) piedzima (XIV paaudze):<br />

• Jūlija Katrīna Mencebaha (Fridolina) (Julia<br />

Katharina Menzebach (Fridolin) *3.4.1971.<br />

Munchen).<br />

Savukārt Helgas Kristīnes fon Hellbergas laulībā ar<br />

juristu Stefanu Fūsu (Stefan Füss *24.10.1943. †2.4.2002.<br />

Attēls 404.<br />

Fon Hellbergu ģimenes muiža Kronhofa (Kronhof).<br />

Munchen) piedzima (XIV paaudze):<br />

• Fabians Fūss (Fabian Füss *1978.).<br />

XIV paaudzes pārstāve Jūlija Katrīna Mencebaha<br />

(Fridolina) (Julia Katharina Menzebach (Fridolin)<br />

*3.4.1971. Munchen) salaulājās ar Fridolinu (Fridolin, *)<br />

un šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Miranda Fridolin (Miranda Fridolin *.),<br />

• Jorinde Fridolin (Jorinde Fridolin *.),<br />

XIV paaudzes pārstāvis Fabians Fūss (Fabian Füss<br />

*1978.) salaulājās ar Jūliju Šengalaju (Julia Schengalaja,<br />

*7.7.1977.) un šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Nelli Šengalaja (Nelli Schengalaja *.).<br />

• Karls Fuss (Karl Füss *.).<br />

XI paaudzes pārstāve Katje [Katrīna] Emma Agnese<br />

Līts (Fronere) (Kathe [Katharina] Emma Agnes Lüth<br />

(Frohner), *20.9.1889. Rīga †14.4.1963. Germany) 1918.<br />

gada 10. maijā Berlīnē Šonebergā salaulājās ar Dr.med.<br />

vet., profesora Eižena Fronera (Eugen Froner, *11.3.1858.<br />

†21.6.1940. Berlin) un Bertas Paretas (Bertha Paret,<br />

*7.10.1858. Mack †28.4.1903. Berlin) dēlu, atvaļināto<br />

oberleitntu, Senāta prezidentu, Berlīnes universitātes<br />

profesoru, Dr.jur. Gerhardu Froneru (Gerhard Frohner<br />

*25.9.1886. †6.5.1945.), kurš pazuda bez vēsts kara izskaņā<br />

un oficiāli tika pasludināts par mirušu 1945. gada rudenī.<br />

Šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Gerda Fronere (Orlovska-Bastaniere) (Gerda<br />

Frohner (Orlowski Bastanier) *6.6.1919. Berlin<br />

Charlottenburg).<br />

• Eberhards Froners (Eberhard Frohner<br />

*15.12.1925. Berlin †3.4.1949. Berlin).<br />

Attēls 404.<br />

Gerda Fronere (Orlovska-Bastaniere), Pēteris<br />

Aleksandrs Marija Filips fon Hellbergs un Kristians<br />

Klauss Bastaniers.<br />

XII paaudzes pārstāve Gerda Fronere<br />

(Orlovska-Bastaniere) (Gerda Frohner (Orlowski<br />

Bastanier) *6.6.1920. Berlin Charlottenburg) kļuva par<br />

bērnu ārsti Berlīnē un bija precējusies divas reizes. Pirmajā<br />

laulībā, kas 1942. gada 21. martā tika noslēgta Berlīnē ar<br />

Dr.med., profesora Ernesta Bastaniera (Ernst Bastanier,<br />

*<strong>30</strong>.8.1870. Berlin †4.1953. Berlin) un Lauras Rūreres<br />

(Laura Ruhrer, *26.3.1894. Weissenburg/Bay. †<strong>30</strong>.8.1968.<br />

Grafelfing) dēlu, medicīnas studentu un vēlāko āsrta<br />

palīgu Ludvigu Bastanieru (Ludwig Bastanier *24.9.1917.<br />

Weisenburg/Bayern †2.1945.), kurš pazuda Austrumu<br />

frontē 1945. gada februārī, piedzima (XIII paaudze):<br />

• Kristians Klauss Bastaniers (Christian Klaus<br />

Bastanier) *27.8.1943. Wittstock a.d. Dosse).<br />

Savukārt pēc pirmā vīra nāves Gerda Fronere 1956. gada<br />

24. augustā Berlīnē salaulājās ar katoļticīgo Dr.med.<br />

Attēls 404.<br />

No labās: Jurgens Vitte, Gerhards, Barbara, Luise Līta (dz. Krepša), Johens, Izi, Kristela fon Helberga, Karina,<br />

Bernds, viņa sieva. Priekšā - Pēteris fon Helbergs, Molnika fon Helberga, Georgs Pantcers1962. gadā.<br />

346 347

Ulrihu Orlovski (Ulrich Orlowski *25.7.1917. Berlin<br />

†17.10.1963.), kura vecāki bija Dr.med. Pauls Orlovskis<br />

(Paul Orlowski, *Ostpreussen †Berlin) un Albertīne<br />

Kunce (Albertine Kunz, *Berlin †Berlin).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Kristians Klauss Bastaniers<br />

(Christian Klaus Bastanier) *27.8.1943. Wittstock a.d.<br />

Dosse) kļuva par Dr.med. un dzīvoja Grafelfing bei<br />

Munchen, Langewiesche Str. 7. 1969. gada 29. augustā viņš<br />

Minhenē salaulājās ar bankas darbinieka Ernsta Aksnika<br />

(Ernst Axnick, *10.4.1906. Heilsberg/ostpr. †1945. [pazudis<br />

bez vēsts]) un Annas Peters (Anna Peters, *23.5.1908.<br />

Neuteich bei Marienburg in Westpr. †) meitu Urzulu<br />

Katrīnu Aksniku (Ursula Katharina Axnick, *10.4.1941.<br />

Gotenhafen). Šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Ruta Karolīne Bastaniers (Ruth Caroline<br />

Bastanier, *27.3.1970. Munchen).<br />

XII paaudzes pārstāvis Eberhards Froners (Eberhard<br />

Frohner, *15.12.1925. Berlin †3.4.1949. Berlin) studēja<br />

medicīnu un strādāja par ārsta palīgu. Plašāku ziņu nav.<br />

ATSAUCES:<br />

1. Skat. https://de.wikipedia.org/wiki/Allgemeine_Encyclopädie_der_Wissenschaften_und_Künste<br />

2. “Album fratrum Rigensium”. Ein Beitrag zur Baltischen Personenkunde. 1910., Ieraksts Nr. 224.<br />

3. Šeit un tālāk ziņas un fakti no Viktor Haupt, “Von Petersburg bis Panama. Die Genealogie der Familie Kant”, 2015., avots: http://<br />

www.freunde-kants.com/attachments/article/38/Bohnenrede%202015%20(de).pdf ,<br />

4. Skat. https://lv.wikipedia.org/wiki/Liepājas_Nikolaja_ģimnāzija<br />

5. Skat. https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/liepajnieki/nikolaja-gimnazija-atskatoties-uz-dibinasanas-150-jubileju/<br />

6. Schoen A., “Hausertypen in Libau”, “Libauscher Kalender 1909”, S.108.-111.<br />

7. Ozoliņa Dz. “Liepājas pilsētas pašvaldība 1877.-1913.”, Rīga, Zināte, 1990, ISBN 5-7966-0411-2<br />

8. Ozoliņa Dz. “Liepājas pilsētas pašvaldība 1877.-1913.”, Rīga, Zināte, 1990, ISBN 5-7966-0411-2<br />

9. Tooms Viljards, “Liepājnieku biogrāfiskā vārdnīca”, Liepāja 2012., <strong>30</strong>2. lpp.<br />

10. Laikraksts “Liepājas pastnieks” Nr. 3, 1877. gada 11. maijs<br />

11. Laikraksts “Libausche Zeitung”, Nr. 58, 1882. gada 12. marts<br />

12. Laikraksts “Liepājas pastnieks” nr. 11., 1877. gada 6. jūlijs<br />

13. “Libausche Zeitung” Nr. 57., 1861. gada 18. maijs<br />

14. Gailīte Zane, “Laika sijātās skaņas. Liepāja”, Rīga, 2012., 107. lpp ISBN 978-9934-8141-2-9<br />

15. Gailīte Zane, “Laika sijātās skaņas. Liepāja”, Rīga, 2012., 129. lpp ISBN 978-9934-8141-2-9<br />

16. Izceļojušo vācu tautības pilsoņu saraksts, 1320. lpp., 1940., Rīga<br />

17. Izceļojušo vācu tautības pilsoņu saraksts, 1320. lpp., 1940., Rīga<br />

348 349

MELLERU RADNIECĪBA AR FON PANTCERU DZIMTU<br />

Aplūkojot Melleru-Šēnu dzimtas kokus var redzēt,<br />

ka šo dzimtu pārstāvji ir vairākkārt saradojušies ar<br />

fon Pantceru (von Pantzer) [atsevišķos latviešu avotos<br />

atveidota arī kā “Pancers”] dzimtas pārstāvjiem, tādēļ<br />

pilnīgākam dzimtas vēstures kontekstam ir nepieciešams<br />

sniegt ieskatu arī šīs dzimtas vēsturē. Visplašākos šīs<br />

dzimtas pētījumus līdz šim ir veikuši un izdevumos<br />

“Baltische Ahnen- und Stammtafeln” (BAST) publicējuši<br />

Gerhards Augusts von Pantcers un viņa brāļa dēls Bernds<br />

Rūdolfs fon Pantcers. Šie iepriekš veiktie pētījumi ir<br />

izmantoti šajā nodaļā un citviet (piem., fon Šēnu dzimtai<br />

un fon Lītu dzimtai veltītajās nodaļās, apzīmējot tos ar<br />

atsauci “Vācu pētījumi”). Šīs nodaļas ietvaros ir papildināta<br />

un precizēta informācija ar precīziem dzimšanas datiem,<br />

krustvecākiem, kā arī iepriekšējos pētījumos neminētiem<br />

dzimtas piederīgajiem.<br />

Pirmā dzimtu saradošanās notika XI paaudzē, kad Karls<br />

Rūdolfs Alberts fon Šēns salauljās ar Emmu Šarloti<br />

Vilhelmīni fon Pantceri (Emma Charlotte Wilhelmine<br />

von Patntzer), taču von Pantceru dzimtas vēsture ir<br />

apzināta līdz aptuveni 1585. gadam un pielīdzinot šīs<br />

dzimtas paaudzes Melleru dzimtas paaudžu sistēmai –<br />

līdz III paaudzei. Pat vissenāko šīs dzimtas pārstāvi (III<br />

paaudze) Mihaelu Šrēderu (Michael Schroder, *ap 1585.<br />

Elbing, †1665. Kuldīga) ir zināms, ka viņš bija drēbnieks,<br />

kurš 1613. gadā no Prūsijas pārcēlās uz Kuldīgu un kļuva<br />

par tās pilsoni, vienlaikus saglabājot attiecības ar Prūsiju –<br />

līdz pat savai nāvei viņš ik ceturksni esot izmaksājis kādu<br />

ķīlu, no kuras atbrīvojās tikai caur savu nāvi. Ir zināms, ka<br />

viņam bija vismaz divi bērni (IV paaudze):<br />

• Frīdrihs Šrēders (Friedrich Schroder, *ap 1614.<br />

Kuldīga).<br />

• Regīna Šrēdere (Fārnere) (Regina Schroder<br />

(Fahrner), * ap 1620.).<br />

IV paaudzes pārstāvis Frīdrihs Šrēders (Friedrich<br />

Schroder, *ap 1614. Kuldīga) bija tirgotājs. Viņa sievas<br />

vārds nav zināms, taču viņa ģimenē bija dēls (V paaudze):<br />

• Mihaels Šrēders (Michael Schroder, *ap 1645.)<br />

kurš bija tirgotājs un vispirms Kuldīgas, bet kopš<br />

1671. gada – Ventspils pilsonis. Citu ziņu par šī<br />

dzimtas atzara turpinājumu nav.<br />

Par IV paaudzes pārstāvi Regīnu Šrēderi (Fārneri)<br />

(Regina Schroder (Fahrner), * ap 1620.) ir zināms, ka viņa<br />

bija precējusies ar drēbnieku Matiasu Fārneru (Matthias<br />

Fahrnen (Pahrner), *ap 1610. Tubingen †1677. Kuldīga).<br />

Ir zināms, ka 1638. gadā viņš kļuva par Kuldīgas pilsoni,<br />

bet 1661. gadā sāka strādāt par pilsētas rātes padomnieku,<br />

bet vēlāk - tiesnesi (Gerichtsvogt). Šajā laulībā piedzima<br />

(V paaudze):<br />

• Matias Frīdrihs Fārners (Matthias Friedrich<br />

Fahrner, *ap 1640. Kuldīga †1.1694. Tukums),<br />

bija Tukuma draudzes mācītājs. 1676. gadā viņš<br />

salaulājās ar Tukuma draudzes mācītāja, maģistra<br />

Johana Hespes (Mag. Johann Hespe, *ap 1624. †ap<br />

1674. Tukums) atraitni Annu Elizabeti Meinecki<br />

(Anna Elisabeth Meinecke). Plašāku ziņu par<br />

pēcnācējiem nav.<br />

• Marija Elizabete Fārnere (Pantcere/Štālbrinka)<br />

(Maria Elisabeth Fahrner (Pantzer/Stahlbrink), *ap<br />

1650. †)<br />

V paaudzes pārstāve Marija Elizabete Fārnere (Pantcere/<br />

Štālbrinka) (Maria Elisabeth Fahrner (Pantzer/<br />

Stahlbrink), *ap 1650. †) 1675. gadā Kuldīgā salaulājās ar<br />

miesnieku Dītrihu Pantceru (Dietrich Pantzer, *ap 1635<br />

Kandavā †1694. Kuldīga). Pēc pirmā vīra nāves atraitne<br />

1695. gadā Kuldīgā salaulājās ar Heinrihu Stālbrinku<br />

(Heinrich Stahlbrink). Tieši Dītrihs Pantcers ir šobrīd<br />

senākais zināmais šī uzvārda pārstāvis šajā dzimtā. Viņa<br />

laulībā piedzima (VI paaudze):<br />

• Matias Frīdrihs Pantcers (Matthias Friedrich<br />

Pantzer, *9.1667. Kuldīga †).<br />

• Regīna Pantcere (Regina Pantzer, *6.1669.<br />

Kuldīga †).<br />

• Zamuels Pantcers (Samuel Pantzer, *2.1671.<br />

Kuldīga †).<br />

• Dītrihs Pantcers (Dietrich Pantzer, *6.1674.<br />

Kuldīga †).<br />

• Johans Kristofers Pantcers (Johann Christopher<br />

Pantzer, *starp 1678. un 1686. Kuldīga †).<br />

No VI paaaudzes Pantceru dzimtas pārstāvjiem plašākas<br />

ziņas ir tikai par Johanu Kristoferu Pantceru (Johann<br />

Christopher Pantzer, *starp 1678. un 1686. Kuldīga †), kurš<br />

1710. gadā bija tirgotājs Kuldīgā un laikā no 1724. līdz<br />

1727. gadam - pilsētas vecākais. 1711. gadā viņš salaulājās<br />

ar Katrīnu Šmiti (Catharina Schmidt). Šajā laulībā<br />

piedzima (VII paaudze):<br />

• Marija Elizabete Pantcere (Maria Elisabeth<br />

Patzer, *9.1712. Kuldīga †).<br />

• Johans Kristofers Pantcers (II) (Johan<br />

Christopher Pantzer (II), *5.2.1715. †16.5.1787.<br />

Rīga).<br />

• Lovisa Kristiana Pantcere (Lovisa Christiana<br />

Pantzer, *4.1717. Kuldīga †).<br />

• Martins Ernsts Pantcers (Martin Ernst Pantzer,<br />

*6.1720. Kuldīga †18.7.1785. Rīga).<br />

• Anna Apallonija Pantcere (Anna Apollonia<br />

Pantzer, *5.1723. Kuldīga †).<br />

Viena no VII paaudzes meitām bija precējusies ar<br />

drēbniekmeistaru Hummelu (Hummel, *), taču plašākas<br />

ziņas pagaidām nav atrastas.<br />

(Reimersa) pirms laulībām ar Martinu Ernstu Pantceru<br />

bija precējusies ar Tomasu Reimersu (Thomas Reimers, *<br />

†) un šajā laulībā piedzima meita (VIII paaudze):<br />

• Marija Reimersa (Pandere) (Maria Reimers<br />

(Panders), *3.8.1742. †23.10.1797.), kas bija<br />

precējusies ar Pēteri Panderu (Peter Panders, * †).<br />

No VII paaudzes pārstāvjiem plašākas ziņas ir tikai par<br />

Johanu Kristoferu Pantceru (II) (Johan Christopher<br />

Pantzer (II), *5.2.1715. †16.5.1787. Rīga), kurš agrā<br />

jaunībā no savas dzimtās Kuldīgas pārcēlās uz Rīgu,<br />

kļuva par tās pilsoni un 1740. gada 29. jūnijā salaulājās<br />

ar Jakobīni Ģertrūdi Merkli (Jacobine Gertrutha Merckly,<br />

*1716. Kuldīga †1758. Rīga) un viņu bērnu paaudzē<br />

uzvārdam “Pantzer” pirmo reizi tiek pievienotots “von”.<br />

Vācu pētījumos ir norāde, ka Jakobīne Ģertrūde Merkle<br />

[te viņas vārds atveidots kā Gerdrutha) ir Siguldas<br />

draudzes mācītāja Merklija (Mercly) meita un iespējams,<br />

saistīta ar dzimtas atzaru, kura saknes meklējamas Šveices<br />

pilsētā Bāzelē. Ir zināms, ka Johans Kristofers Pantcers<br />

(II) 1759. gada 26. augustā salaulājās otrreiz - ar Kristīni<br />

Margarēti Švābenu (Christiana Margretha Schwaben,<br />

*†), par kuru nav nekādu plašāku ziņu, izņemot faktu,<br />

ka šajā laulībā bērnu nebija. Tāpat ir zināms, ka Johans<br />

Kristofs Pantcers bija pudeļu meistars un tirgotājs, bet<br />

viņa pēcteči mantoja nelielu sarkankoka ovālu lādīti ar<br />

uzrakstu “Johan Christopher Pantzer”, kas gāja bojā 1945.<br />

gadā. Viņu ģimenē piedzima (VIII paaudze):<br />

• Katrīna Ģertrūde fon Pantcere (Catarina<br />

Gertrutha von Pantzer, *1741. Rīga †).<br />

• Johans Kristofs (III) fon Pantcers (Johann<br />

Christoph (III) von Pantzer, *12.9.1742. Rīga<br />

†6.4.1810. Gut Kussen)<br />

• Marija Helēna fon Pantcere (Maria Helena von<br />

Pantzer, *1747. Rīga †).<br />

• Jēkabs Ernsts fon Pantcers (Jakob Ernst von<br />

Pantzer, *1747. Rīga †).<br />

• Ādolfs fon Pantcers (Adolf von Pantzer, *1750.<br />

Rīga †).<br />

No VIII paaudzes pārstāvjiem plašākas ziņas ir tikai par<br />

Johanu Kristofu (III) fon Pantceru (Johann Christoph<br />

(III) von Pantzer, *12.9.1742. Rīga †6.4.1810. Gut Kussen),<br />

kurš 1772. gada 13. jūlijā Bērzaunē salaulājās ar Tērbatas<br />

tirgoņa Frīdriha Ludviga Forstera (Friedrich Ludwig<br />

Foerster, *Rēvelē (Tallinā) †) un viņa sievas Annas Marijas<br />

Krolles (Anna Maria Kroll, *†) [abi salaulājās 1751.<br />

gada 17. oktobrī Dorpatā] 20 gadus veco meitu Annu<br />

Doroteju Forsteri (Anna Dorothea Foerster, *9.9.1752.<br />

Dorpat (Tartu) †<strong>30</strong>.11.1810. Gut Kussen), kas bija kristīta<br />

Dorpatas Sv.Johanna baznīcā. Savas skolas gaitas viņš<br />

uzsāka Rīgas Doma skolā, bet laikā no 1763. līdz 1768.<br />

gadam viņš studēja teoloģiju Jēnā (imatrikulēts 1763.<br />

gada 23. septembrī) un Gottingenā (imatrikulēts 1765.<br />

gada 8. aprīlī). Pēc studijām viņš atgriezās Rīgā, kur 1768.<br />

gada 25. aprīlī kļuva par Kandidātu Rīgā, bet 1769. gada<br />

8. aprīlī - par Vidzemes Kandidātu. 1769. gada 16. jūlijā<br />

viņš kļuva par Lazdonas draudzes mācītāju un 1786.<br />

gadā par 10000 Reihstāleriem no Landrāta un tiesneša<br />

(Justizrat), grāfa Ludviga Vilhelma Manteifeļa (Ludwig<br />

Wilhelm Manteuffel) iegādājās Kusas muižu (Gut Kussen),<br />

kas turpmāko gadsimtu bija Pantceru dzimtas īpašumā.<br />

Johans Kristofs (III) fon Pantcers 1788. gada <strong>30</strong>. martā<br />

Austrijā ar ķeizara Jozefa II pavēli nobilitēts un saņēma<br />

dzimtas ģerboni. 1805. gadā viņš beidza savu kalpošanu<br />

baznīcā un pārcēlās uz savu muižu, kr dzīvoja atlikušo<br />

mūžu. Šajā laulībā piedzima (IX paaudze):<br />

VII paaudzes pārstāvis Martins Ernsts Pantcers (Martin<br />

Ernst Pantzer, *6.1720. Kuldīga †18.7.1785. Rīga) 1740.<br />

gadā kļuva par Rīgas pilsoni, bija Rīgas sardzes kaprālis<br />

(Corporal der Grunen Compagnie der Rigaschen Stadtgarde)<br />

bija vīna tirgotājs (viņam piederēja nams ar vīna veikalu<br />

Krāmu ielā) un saskaņā ar dzimtas leģendu, darbojās kuģu<br />

rēderejā, kā arī turēja plašu dārzniecību Ārrīgā. 1752.<br />

gadā viņš apprecējās ar Mariju Heningu (Reimersu)<br />

(Maria Henning (Reimers), *23.1.1718. †18.5.1787.), taču<br />

šajā laulībā bērnu nebija. Ir zināms, ka Marija Heninga<br />

350 351<br />

• Johans Pēteris Ludvigs fon Pantcers (Johann<br />

Peter Ludwig von Pantzer, *26.5.1773. Lazdona<br />

†22.12.1809. Rīga). Krustvecāki vectēvs Johans<br />

Kristofs Pantcers, kuru pārstāv Kusas muižas<br />

nomnieks Girgensons (Girgensohn), novada<br />

komisārs (Kreiskomissair) fon Rikmans (von<br />

Rickmann) no Siguldas, novada komisārs<br />

(Kreiskomissair) fon Vāgners (von Wagner) no<br />

Kaijenas (Kuyen) [tā savulaik tika apzīmēta<br />

Jaunlazdona], majors Hermanis Burhards fon<br />

Klēbeks (Hermann Burchard von Klebeck) no<br />

Georgenhofas (Georgenshof), majora Zilberārma<br />

kundze, dzim. Brokhauzena (Silberarm, geb.<br />

Brockhausen) no Jaunlazdonas. Mademoiselle<br />

Helēna Bādenhāgena (Helena Badenhagen),<br />

Heinrihs Johans fon Vitens (Heinrich Johann von<br />

Witten) [iespējams - fon Vittes dzimtas pārstāvis].<br />

• Martins Ernsts fon Pantcers (Martin Ernst<br />

von Pantzer, *12.5.1777. Lazdona †2.3.1834. Gut<br />

Kussen).<br />

• Doroteja Margarēta fon Patcere (fon Kāpele)<br />

(Dorothea Marharetha von Pantzer (von Cappel),<br />

*16.8.1779. Lazdona †1807. Vecsēlpils). Krustvecāki<br />

kārtībnieka sieva Anna fon Klēbeka, dzim. Šulsena<br />

(Ordnungsricherin Frau Anna von Klebeck, geb.<br />

von Schulsen), Eleonora Hedviga fon Klēbekas<br />

jaunkundze (Frl. Eleonora Hedwich von Klebeck),<br />

notārs Frīdrihs Vilhelms Kastels (Friedrich Wilhelm<br />

Castel).<br />

• Anna Kristīna Frīderiha fon Pantcere (Šūberte)<br />

(Anna Christina Friederica von Pantzer (Schubert),<br />

*1785. Lazdona), tika iesvētīta Lazdonā 1802.<br />

gada 11. jūnijā un pirms 1812. gada apprecējās<br />

ar bruņniecības revidentu (Rittersschaftsrevisor)<br />

Frīdrihu K.Šūbertu (Friedrich C. Schubert, *1785.<br />

Lazdona), citu ziņu nav.<br />

IX paaudzes pārstāvis Johans Pēteris Ludvigs fon<br />

Attēls.<br />

Fon Pantceru dzimtas ģerbonis.

Pantcers (Johann Peter Ludwig von Pantzer, *26.5.1773.<br />

Lazdona †22.12.1809. Rīga) studēja tiesību zinātnes<br />

Leipcigā (imatrikulēts 1795. gada 21. oktobrī kā “Petrus<br />

Joh. Ludovicus de Panzer, Kuisensis Livonus, depositus<br />

Gottingen”) un vēlāk pārcēlās uz Rīgu, kur strādāja par<br />

advokātu (Hofgerichtsadvokat) Rīgas advokatu kolēģijā<br />

(Rigaschen Konsistorialgericht). Rīgā viņš salaulājās ar<br />

Jūliju Mariju Enkelmani (Julia Marie Enkelmann, *ap<br />

1792. Rīga †9.1831. Rīga), taču šajā laulībā pēcnācēju<br />

nebija. Johana Pētera Ludviga fon Pantcera nāves<br />

fakts ir fiksēts Rīgas Sv. Jēkaba draudzē. Pēc viņa nāves<br />

atraitne 1816 gada decembrī Rīgā salaulājās ar leitnantu,<br />

bruņinieku Kristofu fon Stielavu (Christoph von Stielau,<br />

*1783. †1837. Rīga), kurš mira 54 gadu vecumā.<br />

Vācu pētījumos tiek uzskatīts, ka IX paaudzes pārstāve<br />

Doroteja Margarēta fon Patcere (fon Kāpele) (Dorothea<br />

Marharetha von Pantzer (von Cappel), *16.8.1779.<br />

Lazdona †1807. Vecsēlpils) bija precējusies ar kapteini<br />

(Ritmeisteru) fon Kāpeli (von Cappel, *ap 1777. Rīga) un<br />

šajā laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Šarlote Fanija fon Kāpele (Charlotte Fanny<br />

von Cappel, *1805. Sēlpils [Vec-Sēlpils]), kristīta<br />

Vecsēlpils draudzē, krustvecāki abi vecvecāki fon<br />

Pantceri, vecvecāki Kāpeļi (Cappel), kandidāts<br />

Meišels (Meischel), Pantceres jaunkundze,<br />

Hānfeldes (Hahnfeldt) jaunkundze. citu ziņu nav.<br />

Pantceru dzimtas turpinājumu Melleru dzimtas virzienā<br />

veido IX paaudzes pārstāvja, Cesvaines draudzes<br />

priekšnieka (Kirchschpielsrichter-Substitut) Martina<br />

Ernsta fon Pantcera (Martin Ernst von Pantzer,<br />

*12.5.1777. Lazdona †2.3.1834. Gut Kussen) ģimene. 1803.<br />

gada 28. jūlijā Muhlenhof (Camby) viņš apprecējās ar<br />

Šarloti Jūliju Natāliju von Hānenfeldi (Charlotte Juliana<br />

Natalie von Hanenfeldt, *2.12.1782. Parnu †20.7.1853. Gut<br />

Kussen), kuras tēvs, VIII paaudzes pārstāvis, Zelgauskas<br />

muižas nomnieks un leitnants Aleksandrs Kristofs<br />

fon Hanenfelds (Alexander Christoph von Hanenfeldt,<br />

*9.9.1790. Zelgauskas muiža †?) bija precējies divas reizes<br />

- pirmā viņa laulība tika noslēgta ar Annu Sofiju fon<br />

Gerstencveigu (Anna Sophia von Gerstenzweig, *7.6.1744.<br />

Kildiszek, Lietuva † 27.10.1768. Mētriena (Odzen)). Pēc<br />

pirmās sievas nāves, pirms 1788. gada Aleksandrs Kristofs<br />

fon Hanenfelds salaulājās ar Katrīnu Eleonoru fon Zasu<br />

(Catharina Eleonore von Sass, * †).<br />

Ir zināms, ka Martins Ernsts fon Pantcers 1813. gadā<br />

izpirka no tēva mantoto muižu, izmaksājot pārējiem<br />

mantiniekiem 13333, 3 sudraba rubļus, kļūdams par<br />

vienīgo Kusas muižas īpašnieku. Savukārt pēc Martina<br />

nāves 1834. gadā muižas saimniecību pārņēma viņa<br />

atraitne.<br />

Savukārt Martina Ernsta fon Pantcera un Šarlotes Jūlijas<br />

Natālijas von Hānenfeldes laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Johans Aleksandrs fon Pantcers (Johann<br />

Alexander von Pantzer, *1804. †1885. Biksēres<br />

muiža (Libbien)).<br />

• Anna Elise fon Pantcere (France) (Anna Elise von<br />

Pantzer (Frantz), *1807. Vecsēlpils †1880. Festen).<br />

• Vilhelmīne Auguste fon Pantcers (Wilhelmine<br />

Auguste von Pantzer, *17.5.1809. Cēsis †?), mirusi<br />

kā bērns vai arī mirusi neprecēta.<br />

• Karls Reinholds fon Pantcers (Carl Reinhold<br />

von Pantzer, *29.3.1811. Gut Kussen †), domājams,<br />

miris kā bērns.<br />

• Amālija fon Pantcere (Amalie von Pantzer,<br />

*9.7.1812. Gut Kussen †pēc 1866.), mirusi neprecēta,<br />

1865. gadā minēta kā krustmāte sava brāļa bērna<br />

kristību ierakstā.<br />

• Vilhelms Otto fon Pantcers (Wilhelm Otto von<br />

Pantzer, *21.12.1814. Cēsis †?).<br />

• Rūdolfs Pauls Gregors Ernsts fon Pantcers<br />

(Rudolph Paul Gregor Ernst von Pantzer, *19.3.1816.<br />

Gut Kussen, Cesvaine †31.3.1861. Gut Kussen,<br />

Cesvaine, apbedīts Bērzaunē). Krustvecāki kolēģijas<br />

asesors Rūdolfs fon Noiendāls (Rudolph von<br />

Neuendahl), zemes mērnieks Vilhelms fon Nimrots<br />

(Kronslandmesser Wilhelm von Nimroth), ģenerāļa<br />

sieva Vilhelmīne fon Freimane (Wilhelmine von<br />

Freyman).<br />

• Frīdrihs Jūlijs fon Pantcers (Friedrich Julius von<br />

Pantzer, *14.3.1817. Gut Kussen †24.6.1817. Gut<br />

Kussen), miris kā zīdainis. Krustvecāki Ļaudonas<br />

barons, leitnants Frīdrihs (Friedrich), Ļaudonas<br />

barons, kapteinis Otto (Otto), viņa sieva dz.<br />

fon Meinere (von Meiners), kolēģijas rātskungs<br />

fon Neuendāls (von Neuendahl), viņa sieva dz.<br />

Štengere (Stenger), Fr. B. fon Cimmermane (B. von<br />

Zimmermann), Frl. [nesalasāms], ģenerāļa sieva,<br />

ekselence fon Freimane dz. Coge fon Manteifele<br />

(Von Freyman, Excellenz, geb. Zoge von Manteufell),<br />

demois. Amālija Klausa (Amalie Claus) [?],<br />

Doktors Ritters (Ritter) [?], Doktors Unferdorbens<br />

(Unverdorben), Revizors Nimrots (Nimroth).<br />

• Pauls Roberts fon Pantcers (Paul Robert von<br />

Pantzer, *20.11.1819. Kusas muiža Cēsis †1878.<br />

Gut Annenhof/Daugavpils), krustvecāki majors<br />

un bruņinieks fon Hanenfelds (von Hahnenfeld),<br />

kolēģijas asesors Rūdolfs fon Neuendāls (Rudolph<br />

von Neuendahl), Eberhards fon fon Neuendāls<br />

Attēls.<br />

Kusas muižas stallis un klēts ap 1910. gadu.<br />

(Eberhard von Neuendahl), Ļaudonas barons,<br />

kapteinis Otto (Otto), Ļaudonas barons, leitnats<br />

Frīdrihs (Friedrich), fon Nimrots (von Nimroth),<br />

ģenerāļa sieva, ekselence fon Freimane dz. Coge fon<br />

Manteifele (Von Freyman, geb. Zoge von Manteufell),<br />

kolēģijas asesora fon Neuendāla kundze, dzim.<br />

Stengere (von Neuendahl, geb. Stenger), un trīs citi.<br />

• Agnese Šarlote Henriete fon Pantcere (Agnese<br />

Charlotte Heriette von Pantzer, *22.8.1821. Cēsis †?),<br />

krustvecāki Ļaudonas barona sieva dz. fon Meinere<br />

(von Meiners), ritmeistara sieva fon Bērena, dz. fon<br />

Meinere (von Berens, geb. von Meiners), ģenerāļa<br />

sieva fon Freimane dz. Coge fon Manteifele (Von<br />

Freyman, geb. Zoge von Manteufell), draudzes<br />

priekšnieks, Ļaudonas barons un divas nesalasāmas<br />

dāmas. Par viņas likteni nekas plašāk nav zināms -<br />

iespējams, mirusi kā bērns vai dzīvojusi neprecēta.<br />

• Emelīne Johanna fon Pantcere (fon der Zēdeka)<br />

(Emeline Johanna von Pantzer (von der Seedeck),<br />

*11.9.1824. Jēkabpils †25.8.1880.).<br />

• Kristofs Eduards fon Pantcers (Christoph Eduard<br />

von Pantzer, * †) - norādīts atsevišķos pētījumos,<br />

plašāku ziņu nav.<br />

X paaudzes pārstāvis Johans Aleksandrs fon Pantcers<br />

(Johann Alexander von Pantzer, *1804. †1885. Biksēres<br />

muiža (Libbien)) vācu pētījumos tiek norādīts kā vecākais<br />

dēls, kuram nav precīzi zināms dzimšanas datums. Ir<br />

zināms, ka viņš labprātīgi atteicās no Kusas muižas<br />

mantošanas par labu savam brālim Rūdolfam Paulam<br />

Gregoram fon Pantceram. Pats Johans Aleksandrs fon<br />

Pantcers mūžu nodzīvoja neprecēts, vecumdienas pavadot<br />

sava drauga, Biksēres muižas īpašnieka fon Magnusa (von<br />

Magnus) īpašumā t.s. “mūža rentē” (Leibrente). Vēl ilgi<br />

pēc viņa nāves viena no muižas istabām esot dēvēta par<br />

“Pantcera istabu” (“Pantzerzimmer”).<br />

Biksēres muiža (Lybei Hoff, Lybienhoff; latviešu — Biksēris,<br />

Libes muiža) bija bruņniecības muiža, kas atradās<br />

Madonas rajona Sarkaņu pagastā un 1912. gadā bija 731 ha<br />

plaša. Biksēres muiža senāk piederēja Teodoram Patcam.<br />

1583. gadā viņš zaudēja muižu ritmeistaram Henrikam<br />

Ramelam (Heinrich Ramel), kuram šo muižu izlēņoja<br />

Polijas karalis Stefans Batorijs. Šajā gadā Libes muiža pirmo<br />

reizi minēta rakstos. H.Ramels 1594. gadā 19.augustā par<br />

10500 markām pārdeva muižu Kasperam Plāteram. 1596.<br />

gadā Bērzaunes barons Johans Tīsenhausens pārdeva šo<br />

pusmuižu Johannam Vīgantam, kurš to savā īpašumā<br />

ieguva tikai 1615. gadā. Domājams, ka leitnants Vilhelms<br />

Burhovdens (Wilhelm von Buxhoeveden) bijis Vīganta<br />

znots, kam 1625. gada 29. augustā Gustavs Ādolfs piešķīris<br />

Biksēri kopā ar Vilkenpāli, un 1631.gadā 7.jūlijā zem<br />

Norkepinga lēmējtiesas šis īpašums ticis apstiprināts. Pēc<br />

V.Burhovena nāves pusmuižu mantoja viņa dēls Valters<br />

Burhovdens, kuram tā piederēja redukcijas laikā. Viņš<br />

atstāja mantojumā savam dēlam tiesas priekšsēdētājam<br />

Kristofam Reinholdam Burhovdenam, kurš šo muižu<br />

pēc 1738. gada nodeva majora Vitena jaunlaulātajai<br />

meitai Katarinai Elizabetei. 1764. gada 21. maijā par labu<br />

savam znotam majoram Henriham Johannam Rukštelim.<br />

Katarina Elizabete par 700 tāleriem atteicās no savām<br />

tiesībām uz šo muižu.<br />

Rūdolfam Nojendālam, kuram šo ēku pierakstīja 1821.<br />

gada 10. novembrī.<br />

1824. gada 20. janvārī (kor. 1824. gada 3. februārī) Lesteri<br />

ieķīlāja to par 32470 sudraba rubļiem. Viņu znots Johanns<br />

Eduards Magnuss 1837. gada 29. aprīlī par 42970 sudraba<br />

rubļiem atpirka šo pusmuižu savai mātei, kura to pierakstīja<br />

1837. gada 3. maijā. Šī pati Biksēres pusmuiža sakarā ar<br />

mantošanas tiesībām nonāca viņas dēla, draudzes tiesneša<br />

Johanna Eduarda Magnusa īpašumā, kuru 1846. gada 26.<br />

aprīlī (ar Nr. 1014), 1847. gada 14. februārī (ar Nr. 2023,<br />

kor. 1847. gada 18.maijā) Līvzemes tiesa apstiprināja.<br />

Biksēres pusmuižā bija pašiem savs krogs, tagad tur<br />

atrodas dzīvokļi, kā arī no muižas galvenās ēkas uz leju<br />

atradās tenisa kortu laukums, kura vietā tagad ir uzcelta<br />

Biksēres estrāde. Pusmuižas dzīvojamai ēkai bija smieklīga<br />

izmēra tornis, kurā atradās skatu laukums.<br />

Kā norādīts muižas aprakstā portālā “zudusilatvija.lv”,<br />

ilgākie Biksēres pusmuižas īpašnieki ir bijuši Magnusu<br />

dzimtas pārstāvji jeb Magnūži, kurus piemin vienīgi ar<br />

ļaunu. Toties lielmāti piemin ar labu, jo viņa esot bijusi<br />

ne vien izpalīdzīga, bet arī skaista un draudzīga ar<br />

iedzīvotājiem. Vecā Magnūža laikā pārvaldnieks bijis Jānis<br />

Stalbovs, kas pēc cilvēku atmiņām ir bijis liels dzērājs. Pēc<br />

nāves Magnūzis tika apbedīts Biksēres pils parkā, arī vēl<br />

tagad ir saglabājusies šī kapu vieta. Netālu atrodama ir arī<br />

medību suņu kapu vieta.<br />

X paaudzes pārstāve Anna Elise fon Pantcere (France)<br />

(Anna Elise von Pantzer (Frantz), *1807. Vecsēlpils †1880.<br />

Festen) bija precējusies ar Johanu Pēteri Franci (Johann<br />

Peter Frantz, *10.5.1798. Vilnius †1861. Sanktpetersburg).<br />

Ir zināms, ka Johans Pēteris Francis laikā no 1822. līdz<br />

1825. gadam Tērbatā studēja teoloģiju un strādāja par<br />

mājskolotāju Kusas muižā, Kauņā, Pēterburgā, Telšos un<br />

Paņevežā. Abu laulībā piedzima dēls (XI paaudze):<br />

• Pauls fon Francis (Paul fon Frantz, *ap 1829.<br />

Kusas muiža vai Kaunas †).<br />

XI paaudzes pārstāvis Pauls fon Francis (Paul fon Frantz,<br />

*ap 1829. Kusas muiža vai Kaunas †) bija muitas ierēdnis<br />

Palangā un 1825. gada 4. novembrī Apriķos bija precējies<br />

ar Kandavas ārsta Gotharda Georga Hilarija fon Grota<br />

(Gotthard Georg Hilarius von Grott, *8.8.1796. Saka [jeb<br />

1791.] †16.4.1838. Kandava) un baroneses Beātes fon<br />

Stempeles (Beate von Stempel, *1801. Kuldīga †18.3.1854.<br />

Kandava) meitu Emīliju fon Grotu (Emilie von Grot,<br />

*1834. Kandava †ap 1914. Liepāja). Ir zināms, ka Beātes<br />

fon Stempeles tēvs bija Padones muižas saimnieks (Durbes<br />

novadā), barons Johans fon Stempels (Johann von Stempel,<br />

*Medicken, Preussen †), kurš bija ieceļojis Kurzemē no<br />

Prūsijas.<br />

Attēls.<br />

Biksēres muiža (Libbien) 20. gs. sākumā.<br />

1804. gada 2. jūlijā pēc zemnieku likumu izdošanas par<br />

25100 tāleriem pusmuižu pārņēma viņa dēls leitnants<br />

Johanns Georgs Ruktšilers, kurš to 1816.gada 23.februārī<br />

par 35082 sudraba rubļiem un 52 kapeikām to ieķīlāja<br />

atraitnei Elizabetei Magnusai, dzimušai Štengerei.<br />

Viņa to 1820. gada 26. oktobrī likumīgā ceļā piešķīra<br />

savam otrajam vīram, priekšsēdētāja kolēģim Hofrātam<br />

352 353

X paaudzes pārstāvis Vilhelms Otto fon Pantcers<br />

(Wilhelm Otto von Pantzer, *21.12.1814. Cēsis †?) pārcēlās<br />

uz Krieviju, bija precējies (sievas vārds nav zināms) un<br />

viņam bija dēls (XI paaudze):<br />

• Valeriāns fon Pantcers (Valerian von Pantzer,<br />

*1846. Jekaterinoslav, Russia †1851. Gut Kussen),<br />

kurš mira kā mazs zēns. Precīzi dzīves dati nav<br />

zināmi.<br />

FON PANTCERU KURZEMES-LIEPĀJAS LĪNIJA<br />

Pantceru dzimtas X paaudzes pārstāvis Pauls Roberts fon<br />

Pantcers (Paul Robert von Pantzer, *20.11.1819. Kusas<br />

muiža (Cēsis) †1878. Gut Annenhof/Daugavpils) tiek<br />

uzskatīts par fon Pantceru dzimtas t.s. “Kurzemes-Liepājas”<br />

atzara aizsācēju. Viņš savu dzīvi saistīja ar militāro karjeru<br />

robežaasardzes dienestā (Viļņas robežapsardzes brigādē).<br />

Būdams leitnants, 1853. gada 13. septembrī Lutriņu<br />

draudzē viņš apprecējās ar Otīliju Šarloti Doroteju Jūliju<br />

Rozenbergeri (Ottilie Charlotte Dorothea Julie Rosenberger,<br />

*24.11.1833. Lutriņi †21.11.1892. Liepāja), kuras tēvs<br />

bija mācītājs Otto Heinrihs Gideons Rozenbergers<br />

(Otto Heinrich Gideon Rosenberger, *20.9.1790. Lutriņi<br />

†24.11.1865. Lutriņi), bet māte – Emma Adelinde fon<br />

Lutere (Emma Adelinde von Luther, *8.10.1811. Jelgava<br />

†3.12.1880. Aizpute) [abi salaulājās Liepāja1833. gada<br />

13. februārī]. Savukārt Emmas Adelindes Luteres tēvs<br />

Gotfrīds Benjamins Luters (Gottfried Benjamin Luther,<br />

*14.8.1768. Swidnica †2.3.1818. Liepāja) bija guberņas<br />

skolas direktors (Gouv. Schuldirektor).<br />

Ir zināms, ka Pauls Roberts fon Pantcers apmeklēja skolu<br />

Liepājā, kur 1850. gada 20. jūnijā nokārtoja privātskolā<br />

eksāmenu, bet 1857. gadā ju norādīts kā štāba kapteinis<br />

un robežsardzes virsnieks Georgenburgā, vēlāk majors<br />

un visbeidzot - ģenerālmajors Lietuvas robežsardzē.<br />

Vēlāk - muižnieks Annenhofas muižā, kur arī mira no<br />

pneimonijas. Vācu pētījumos ir norāde, ka 1878. gada<br />

13. novembrī viņš tika izvadīts no Annenieku kapellas<br />

Kurzemē un 1879. gada 21. martā apglabāts, par ko ir<br />

norāde Daugavpils draudzes grāmatā [šādu ierakstu<br />

neizdevās atrast].<br />

Paula Roberta fon Pantcera un Otīlijas Šarlotes Dorotejas<br />

Rozenbergeres laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Emma Šarlote Elizabete fon Pantcere (Emma<br />

Charlotte Elisabeth von Pantzer, *5.6.1854. Lutriņi<br />

†12.3.1857. Lutriņi), mirusi kā bērns.<br />

• Georgs Heinrihs Martins Pauls fon Pantcers<br />

(George Heinrich Martin Paul von Pantzer,<br />

*11.1.1856. Lutriņi †17.2.1856. Lutriņi), miris kā<br />

zīdainis.<br />

• Heinrihs Martins Georgs von Pantcers<br />

(Heinrich Martin George von Pantzer, *2.3.1857.<br />

Lutriņi †Saratow). Kristīts Lutriņu draudzē,<br />

krustvecāki - Lutriņu mācītājs H.Rozenbergers,<br />

ģenerālleitnats, barons fon Zass (von Sass), Šķēdes<br />

pilskungs (Erbherr), kandidāts Eduards Baumbahs<br />

(Eduard Baumbach), fon Klimaševskis (Herr von<br />

Klimaszewski), mācītāja sieva Emma Rozenbergere,<br />

Frl. Adele Rozenbergere, Frl. Grabbe.<br />

• Emma Šarlote Vilhelmīne fon Pantcere (fon<br />

Šēna) (Emma Charlotte Wilhelmine von Pantzer<br />

(von Schoen), *5.4.1859. Skrudzini †26.7.19<strong>30</strong>.<br />

Liepāja).<br />

• Pauls Aleksandrs Otto fon Pantcers (Paul<br />

Alexander Otto von Pantzer, *25.8.1860. Memel<br />

(Klaipēda) †<strong>30</strong>.8.1912. Seisk, Ukraine) miris pie<br />

Azovas jūras.<br />

• Šarlote fon Pantcere (fon Zossberga) (Charlotte<br />

von Pantzer (von Sossberg), *1862. Kontowzi,<br />

Schoden, Lietuva †ap 1900. Krievijā), agrā jaunībā<br />

precējusies ar Paulu fon Zossbergu (Paul von<br />

Sossberg), plašāku ziņu nav.<br />

• Alfons Otto fon Pantcers (Alphons Otto von<br />

Pantzer, *28.3.1864. Mikolaiziken, Lietuva †ap<br />

1914.), kristīts Krētingas draudzē, krustvecāki<br />

Dr.med. Alfons Atelmaijers (Alphons Attelmayer),<br />

Daniels Hrinevičs (Titularrath Daniel Hrinewitsch),<br />

muižnieks Johans Tomašēvičs (Johann<br />

Tomaschewitsch). Kritis (nošauts) I Pasaules kara<br />

laikā, citu ziņu nav.<br />

• Aleksandrs Karls fon Pantcers (Alexander<br />

Karl von Pantzer, *28.7.1865. Kontowzi, Schoden,<br />

Lietuva †20.5.19<strong>30</strong>. Liepāja). Kristīts Šodas<br />

draudzē (Schoden) Lietuvā 1866. gada 9. maijā.<br />

Krustvecāki Amālija fon Pantcere (Frl. Amalie von<br />

Pantzer), garīdznieks Aleksandrs Vodkevics (Probst<br />

Alexander Wodkewitz).<br />

• Magdalēna Kristīne Elizabete fon Pantcere<br />

(fon Atelmeijere) (Magdalene Christine Elisabeth<br />

von Pantzer (von Attelmayer, *24.2.1867. Kontowzi,<br />

Schoden, Lietuva †8.1.1915. Vjazma, Russia),<br />

precējusies ar Otto fon Attelmaieru (Otto von<br />

Attelmayer).<br />

• Leo fon Pantcers (Leo von Pantzer, *ap 1876.<br />

Kontowzi, Schoden, Lietuva †1918.), pazudis I<br />

Pasaules kara laikā.<br />

XI paaudzes pārstāvis Heinrihs Martins Georgs von<br />

Pantcers (Heinrich Martin George von Pantzer, *2.3.1857.<br />

Lutriņi †Saratow) bija muižas pārvaldnieks Krievijā,<br />

Saratovas vai Samaras apkaimē un reiz zirgu pajūgā<br />

atbrauca līdz Liepājai. Viņš bija precējies ar krievu un<br />

vācu valodas skolotāju, krievieti Jūliju Klādi (Julie Klady,<br />

*ap 1859. Russia) un šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Helēna fon Pantcere (Helene von Pantzer, *ap<br />

1895. Saratow †ap 1906. Saratow)).<br />

• Voldemārs fon Pantcers (Woldemar von Pantzer,<br />

*ap 1900. Saratow †).<br />

XI paaudzes pārstāves Emmas Šarlotes Vilhelmīnes fon<br />

Pantceres (fon Šēnas) (Emma Charlotte Wilhelmine von<br />

Pantzer (von Schoen), *5.4.1859. Skrudzini †26.7.19<strong>30</strong>.<br />

Liepāja) dzimšanā palīdzēja grāfa Tiškevica galma ārsts<br />

Dr. Atelmaijers (Dr. Attelmayer), kura dzimtas pārstāvis<br />

Otto fon Attelmeijers (Otto von Attelmeyer) vēlāk kļuva<br />

par Emmas Šarlotes Vilhelmīnes fon Pantceres švāģeri.<br />

Ģimenē viņa tika dēvēta par “Emmiju”. 1880. gada 2. martā<br />

Krētingas Sv. Annas baznīcā viņa salaulājās ar Liepājas<br />

Sv.Annas draudzes mācītāju Karlu Rūdolfu Albertu fon<br />

Šēnu, tādēļ šīs ģimenes pēcteči aprakstīti Šēnu dzimtai<br />

veltītajā nodaļā<br />

(Cacilia Fiebig, *20.8.1858. Berlin †18.4.1897.) meita. Šajā<br />

laulībā piedzima trīs bērni (XII paaudze):<br />

• Arnolds fon Pantcers (Arnold von Pantzer *1901.<br />

Ufa †ap 1945 Latvija).<br />

• Marija fon Pantcere (Marie von Pantzer,<br />

*15.6.1903. [jeb 15.7.1903.] †).<br />

• Ija Magda fon Pantcere (Minca) (Ija Magda von<br />

Pantzer (Muntz),*14.11.1907. Ufa †).<br />

• Iespējams, bija ceturtais bērns *1912., taču šīs<br />

ziņas pagaidām nav apstiprinātas.<br />

XII paaudzes pārstāvis Arnolds fon Pantcers (Arnold<br />

von Pantzer *1901. Ufa †ap 1945 Latvija) izglītojās pie<br />

sava radinieka fon Atelmeijera (von Attelmayer), strādāja<br />

kā dārznieks Latvijā un atteicās repatriēties uz Vāciju.<br />

Kā norādīts vācu pētījumos, kara laikā vai īsi pēc tā bija<br />

noslepkavots. Iespējams, bija precējies.<br />

XII paaudzes pārstāve Marija fon Pantcere (Marie von<br />

Pantzer, *15.6.1903. [jeb 15.7.1903.] †) dzīvoja pie saviem<br />

radiniekiem fon Šēniem Lašu muižā, kur palīdzēja mājas<br />

darbos. Vēlāk dzīvoja pie Helēnas Kupferes (Helene<br />

Kupffer) Puškavā (Puschkau/Wartheland) un visbeidzot<br />

apmetās Berlīnē, kur dzīvoja pie savas radinieces Elzbetes<br />

Kupferes (Elsbeth Kupffer). Par viņas likteni pēc 1945.<br />

gada trūkst ziņas.<br />

XII paaudzes pārstāve Ija Magda fon Pantcere (Minca)<br />

(Ija Magda von Pantzer (Muntz),*14.11.1907. Ufa †)<br />

mācījās skolā Liepājā un šajā laikā dzīvoja pie saviem<br />

radiniekiem fon Attelmeijeriem un fon Šēniem. Viņa<br />

kļuva par skolotāju un 1935. gada 18. maijā Frankfurtē pie<br />

Oderas salaulājās ar sporta skolotāju Gerhardu Gustavu<br />

Bernhardu Mincu (Gerhard Gustav Bernhard Muntz,<br />

*20.5.1899. Hirschberg/Riesengebirge †), kurš bija tirgotāja<br />

Bernharda Mihaela Minca (Bernhard Michael Muntz,<br />

*1.8.1873. Allegheny, USA †7.7.1924. Frankfurt a.O.) un<br />

viņa sievas Elizabetes Margarētes Ģertrūdes Hedvigas<br />

Koesteres (Elisabeth Margarethe Gertrud Hedwig Koester,<br />

*16.7.1873. Hirschberg/Riesengeb †). Mincu ģimenē<br />

piedzima (XIII paaudze):<br />

• Pēteris Valters Gustavs Mincs (Peter Walter<br />

Gustav Muntz, *8.1.1938. Frankfurt a.O. †16.2.1938.<br />

Frankfurt a.O.).<br />

• Dīters Mincs (Dieter Muntz, *12.4.1940.<br />

Berkenbruck).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Dīters Mincs (Dieter<br />

Muntz,*12.4.1940. Berkenbruck) kļuva par skolotāju, bija<br />

precējies ar Gudrunu (Gudrun), un šajā laulībā piedzima<br />

četri pēcnācēji (XIV paaudze):<br />

• Ralfs Mincs (Ralf Muntz, *1962. Berkenbruck).<br />

• Pēteris Mincs (Peter Muntz, *1964. Berkenbruck).<br />

• Mihaels Mincs (Michael Muntz, *1.1968.<br />

Berkenbruck).<br />

• Andrejs Mincs (Andrea Muntz, *<strong>30</strong>.7.1970.<br />

Berkenbruck).<br />

XI paaudzes pārstāvis Pauls Aleksandrs Otto fon Pantcers<br />

(Paul Alexander Otto von Pantzer, *25.8.1860. Memel<br />

(Klaipēda) †<strong>30</strong>.8.1912. Seisk, Ukraine) laikā no 1883. līdz<br />

1884. gadam studēja farmāciju Tērbatas universitātē, vēlāk<br />

strādāja par aptiekāru vienā no stacijām Romni-Liepājas<br />

dzelzceļa līnijā Lietuvā. Vēlāk pārcēlies uz Ufu Krievijā,<br />

XI paaudzes pārstāvis Aleksandrs Karls fon Pantcers<br />

kur viņa saimnieciskā darbība neveicās tik labi, kā bija<br />

(Alexander Karl von Pantzer, *28.7.1865. Kontowzi,<br />

cerēts. Bija precējies ar katolieti Valēriju Mariju Cecīliju<br />

Schoden, Lietuva †20.5.19<strong>30</strong>. Liepāja) astoņu gadu vecumā<br />

fon Kiedrovsku (Valerie Marie Cäcilie von Kiedrowsky,<br />

pārcēlās uz Liepāju, kur vēlāk strādāja Liepājas drāšu<br />

*21.11.1880. Landsberg, Warthe †15.11.1912. Schuscha,<br />

fabrikā par svaru meistaru. Miris no pneimonijas un/<br />

Caucasus), kas bija lokomotīves kurinātāja Fēliksa<br />

vai reimatoīdā artrīta. 1897. gada 16. janvārī Liep’ājas Sv.<br />

Johana Botvida fon Kidrovska (Felix Johann Botwid von<br />

Trīsvienības baznīcā apprecējās ar Vilhelmīni Leopoldīni<br />

Kiedrowski, *10.7.1850. Bromberg †) un Cecīlijas Fībigas<br />

Henrieti Dreijeri (Wilhelmine Leontine Henriette Dreyer,<br />

354 355<br />

*7.12.1870. Liepāja †1.6.1946. Fahrdorf), kuras vecāki bija<br />

namdarmeistars Mihales Dreijers (Michael Dreyer, *1833.<br />

Liepāja †6.1890.) un Katrīna Urbāne (Katharina Urban,<br />

*17.12.1831. Liepāja †14.2.1911. Liepāja). Atraitne 1939.<br />

gadā repatriējās uz Vāciju (kā pēdējā dzīvesvieta Latvijā ir<br />

norādīta Liepāja, Roņu iela 4), kur apmetās Gotenhāfenā.<br />

Pēc bēgļu gaitām viņa apmetās Fārdorfā (Fahrdorf)<br />

Šlēsvigā, kur arī mira no sirds vājuma un tika apglabāta<br />

Haddebijas (Haddeby) kapsētā. Šajā laulībā piedzima (XII<br />

paaudze):<br />

• Antips fon Pantcers (Antipi von Pantzer,<br />

*6.3.1899. Liepāja †<strong>30</strong>.8.1972. Essen).<br />

• Pauls fon Pantcers (Paul von Pantzer, *1.12.1901.<br />

Liepāja †1978. Liepāja).<br />

• Teodors fon Pantcers (Theodor von Pantzer,<br />

*15.1.1904. Liepāja †11.3.1933. Liepāja), bija<br />

mehāniķis Liepājā, miris neprecēts no cukura<br />

slimības.<br />

• Otīlija Vilhelmīne fon Pantcere (Ottilie<br />

Wilhelmine von Pantzer, *20.5.1906. Liepāja<br />

†18.8.1906. Liepāja), mirusi kā zīdainis. Laikraksta<br />

paziņojumā par miršanu norādīta kā “Ottilie<br />

Charlotte Sally von Pantzer”.<br />

• Magda Helāna fon Pantcere (Magda Helene von<br />

Pantzer, *21.12.1907. Liepāja †).<br />

• Alise Vilhelmīne fon Pantcere (Kurpniece)<br />

(Alice Wilhelmine von Pantzer (Kurpneek),<br />

*17.8.1911. Liepāja †22.8.1974. Schleswig).<br />

XII paaudzes pārstāvis Antips fon Pantcers (Antipi von<br />

Pantzer, *6.3.1899. Liepāja †<strong>30</strong>.8.1972. Essen) Liepājā<br />

bija frizieris. II Pasaules kara laikā iesaistīts kaujās<br />

Gotenhāfenā, bet pēc kara 1948.-1949. gados trādāja<br />

kā elektromeistars angļu armijas bāzē Neiminsterē<br />

(Neumunster). Līdz 1952. gada martam nestrādāja kādas<br />

traumas dēļ, kas liedza viņam darba spējas, bet vēlāk<br />

pārcēlās uz Eseni, kur strādāja par atslēdznieku un<br />

metāllūžņu uzpircēju. Apglabāts Esenes Terassenfriedhof<br />

kapsētā. 1939. gadā repatriējies uz Vāciju, kā pēdējā<br />

dzīvesvieta ir norādīta Liepāja, Brīvības iela 67. No šīs<br />

adreses ir repatriējusies arī viņa sieva, friziere Aleksandra<br />

Žukova (Alexandra Zhukow, *<strong>30</strong>.5.1901. Liepāja, †1979.<br />

Esssen), ar kuru viņš salaulājās 1926. gada 24. decembrī<br />

Liepājā un kas bija krievu aristokrāta, Liepājas Karostas<br />

inženiera Vasīlija Žukova (Wassilij Schukow, *1.1.1865.<br />

St.Petersburg †21.5.1926. Liepāja) un viņa sievas Martas<br />

Gotlības Rodovicas (Martha Gottlieb Rodowitz, *1861.<br />

†20.2.1928. Liepāja) meita. Antipa fon Pantcera un<br />

Aleksandras Žukovas laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Aleksandrs Vilhelms fon Pantcers (Alexander<br />

Wilhelm von Pantzer, *10.6.1926. Liepāja<br />

†29.6.1926. Liepāja), miris kā zīdainis.<br />

• Udo Harijs Teodors fon Pantcers (Udo Harry<br />

Theodor von Pantzer, *17.9.1927. Liepāja †1977.<br />

Essen).<br />

• Ija Magda fon Pantcere (Blata) (Ija Magda von<br />

Pantzer (Blatz), *12.8.1931. Liepāja †2005. Essen).<br />

• Persijs Pauls fon Pantcers (Persy Paul von<br />

Pantzer, *22.2.1935. Liepāja †23.1.1984 Essen).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Udo Harijs Teodors fon Pantcers<br />

(Udo Harry Theodor von Pantzer, *17.9.1927. Liepāja †1977.<br />

Essen) II Pasaules kara izskaņā bija karavīrs, bet vēlāk<br />

strādāja kā automehāniķis, bet kopš 1953. gada strādāja<br />

autobūves nozarē. 1955. gadā uzsāka darbu celtniecībā.<br />

1955. gada <strong>30</strong>. aprīlī Esenē (Christuskirche baznīcā)<br />

apprecējās ar katolieti Francisku Vāgneri (Franziska<br />

Wagner, *14.12.1929. Essen-Borbeck), kas strādāja par

pārdevēju un bija kalnu industrijā strādājošā Frīdriha<br />

Karla Vāgnera (Friedrich Karl Wagner, *27.3.1901. Essen<br />

†) un Vladislavas Loduškovskas (Wladislawa Lodyskowski,<br />

*11.10.1907. Essen-Borbeck †) meita. Šajā ģimenē bērnu<br />

nebija.<br />

XIII paaudzes pārstāve Ija Magda fon Pantcere (Blata)<br />

(Ija Magda von Pantzer (Blatz), *12.8.1931. Liepāja<br />

†2005. Essen) mācījās Badbranšteddtas (Bad Brandstedt)<br />

vidusskolā un 1953. gadā bija šuvēja, bet vēlāk strādāja<br />

par mašīnrakstītāju Esenē. 1957. gada augustā Esenē viņa<br />

apprecējās ar Karlu Valteru Blatu (Karl Walter Blatz, *)<br />

un šajā laulībā piedzima seši bērni (XIV paaudze):<br />

• Gerds Blats (Gerd Blatz, *).<br />

• Lotārs Blats (Lothar Blatz, *).<br />

• Uve Blats (Uve Blatz, *).<br />

• Klaus Blats (Klaus Blatz, *).<br />

• Olafs Blats (Olaf Blatz, *).<br />

• [meita] Blata ([Tochter] Blatz, *).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Persijs Pauls fon Pantcers (Persy<br />

Paul von Pantzer, *22.2.1935. Liepāja †23.1.1984 Essen)<br />

apmeklēja lauku tautskolu Neiminsteres (Neumunster)<br />

tuvumā, bet 1952. gadā ar vecākiem pārcēlās uz Eseni,<br />

kur apguva miesnieka arodu. Iespējams, bija veikala un/<br />

vai kafejnīcas īpašnieks. 1959. gada 1. augustā Esenē viņš<br />

apprecējās ar Elēnu Šilingu (Ellen Schilling *9.9.1936.<br />

Essen), taču laulībā bērnu nebija.<br />

XII paaudzes pārstāvis Pauls fon Pantcers (Paul<br />

von Pantzer, *1.12.1901. Liepāja †14.9.1978. Liepāja)<br />

[dokumentos minēts kā Pāvels] strādāja par virpotāju<br />

Liepājā un 1923. gada 23. jūnijā Liepājā salaulājies ar<br />

katolieti Jadvigu Elizabeti Strakši (Jadwig Elisabeth<br />

Straksche, *26.6.1900. †28.6.1987 Liepāja.). Ģimene 1939.<br />

gadā atteicās repatriēties uz Vāciju un palika Liepājā,<br />

kur dzīvoja pēc II Pasaules kara. 1981. gadā fon Panceru<br />

ģimenes dienā tika vākti līdzekļi atraitnes atbalstam, jo<br />

bija zināms, ka viņa dzīvoja dziļā trūkumā. Ziņas par<br />

pēcnācējiem nav atrastas.<br />

XII paaudzes pārstāve Magda Helāna fon Pantcere<br />

(Magda Helene von Pantzer, *21.12.1907. Liepāja †)<br />

līdz 1945. gadam turēja savu veikalu Gotenhāfenā, bet<br />

pēc došanās bēgļu gaitās 1945. gada janvārī strādāja<br />

dārzniecībā. Ziņu par laulībām vai pēcnācējiem nav,<br />

pēdējā zināmā dzīvevieta - Šlēsviga.<br />

XII paaudzes pārstāve Alise Vilhelmīne fon Pantcere<br />

(Kurpniece) (Alice Wilhelmine von Pantzer (Kurpneek),<br />

*17.8.1911. Liepāja †22.8.1974. Schleswig) 1938. gada 28.<br />

augustā Liepājā precējusies ar Vladislavu Kurpnieku<br />

(Wladislaw Kurpneek, *1.5.1910. Bauska †2.10.1943.<br />

Kiev), kurš bija policijas virsnieka Teodora Kurpnieka<br />

(*28.5.1881. Tukums, †pēc 1920. Krievijā) un Karolīnes<br />

Eleonoras Helēnas Šulcas (Karoline Eleonore Helene<br />

Schultz, *11.3.1889. Liepāja †Krievijā I Pasaules kara laikā)<br />

dēls. Vladislavs Kurpnieks bija ilggadējs Liepājas jauniešu<br />

organizācijas “Wandervogels” vadītājs (organizācijas<br />

darbība līdzīga skautu kustībai, pastāvēja kopš 1901.<br />

gada Vācijā). Ģimene dzīvoja Liepājā, Roņu ielā 4, no<br />

kurienes tā 1939. gadā repatriējās uz Vāciju. Ģimene<br />

apmetās Gotenhāfenā. 1942. gadā Vladislavs tika iesaukts<br />

vācu armijā un būdams kaprālis, krita kaujās pie Kijevas<br />

(Kiev-Russaki). Alise Vilhelmīne fon Pantcere (Kurpniece)<br />

kopā ar māti un māsu Magdu Helēnu fon Pantceri 1945.<br />

gada <strong>30</strong>. janvārī ar kuģi no Gotenhāfenas devās bēgļu<br />

gaitās un nonāca Ķīlē, un apmetās Fārdorfā (Fahrdorf).<br />

No 1946. līdz 1948. gadam viņa strādāja par modisti,<br />

kopš 1948. gada jūnija - pie angļu karaspēka pārvaldes,<br />

bet kopš 1951. gada - par mašīnrakstītāju Šlēsvigas zemes<br />

Administratīvajā apgabaltiesā (Landesverwaltungsgericht),<br />

bet kopš 1953. gada strādāja tiesā Esenē. Viņa mira no<br />

kuņģa vēža. Ģimenē pēcnācēju nebija.<br />

XI paaudzes pārstāve Magdalēna Kristīne Elizabete<br />

fon Pantcere (fon Atelmeijere) (Magdalene Christine<br />

Elisabeth von Pantzer (von Attelmayer, *24.2.1867.<br />

Kontowzi, Schoden, Lietuva †8.1.1915. Vjazma, Russia),<br />

ģimenē tika dēvēta par Magdu un viņa mira no plaušu<br />

slimības. Magdalēna Kristīne Elizabete fon Pantcere (fon<br />

Atelmeijere) 1905. gada 25. augustā Kuldīgā apprecējās ar<br />

Otto fon Attelmeijeru (Otto von Attelmayer, *5.8.1871.<br />

Cīrava †7.4.1946. Erfurt), kura vecāki bija Cīravas mācītājs<br />

Heinrihs Karls fon Attelmeijers (Heinrich Carl von<br />

Attelmayer, *10.6.1821. Sesile [Saldus novads] †25.1.1895.<br />

Cīrava) un Berta Elīza Karolīna Rozenbergere (Bertha<br />

Elise Caroline Rosenberger, *6.9.1834. Saldus †9.2.1899.<br />

Rīga). Pats Otto fon Attelmeijers bija Magdalēnas otrās<br />

pakāpes brālēns. Kopš 1889. gada viņš studēja teoloģiju<br />

Tērbatas universitātē, vēlāk ilgus gadus strādāja par<br />

vaču valodas skolotāju Krievijā (iespējams, bija Vjazmas<br />

ģimnāzijas virsskolotājs). Pēc pensionēšanās dzīvoja<br />

Liepājā, no kurienes 1939. gadā repatriējās uz Pozenu,<br />

kur dzīvoja līdz 1945. gadam, kad bēgļu gaitās bija spiests<br />

pārcelties uz Erfurti, kur arī mira no plaušu slimības.<br />

Ģimenē pēcnācēju nebija.<br />

XI paaudzes pārstāvis Leo fon Pantcers (Leo von Pantzer,<br />

*ap 1876. Kontowzi, Schoden, Lietuva †1918.), pēc tēva<br />

nāves tika pieņemts Dundagas mācītāja Riharda Krauzes<br />

(Richard Krause) ģimenē kā audžudēls. Pie ģimenes viņš<br />

dzīvoja četrus gadus - līdz 1890. gadam, kad Krauzes<br />

devās uz Vāciju. 1899. gadā viņš saviem audžuvecākiem<br />

rakstīja vēstuli no Jekaterinburgas, bet 1900. gadā - no<br />

Samaras. Leo fon Pantcers bija aptiekārs un tiek uzskatīts<br />

par pazudušu I Pasaules kara laikā.<br />

X paaudzes pārstāve Emelīne Johanna fon Pantcere<br />

(fon der Zēdeka) (Emeline Johanna von Pantzer (von der<br />

Seedeck), *11.9.1824. Jēkabpils †25.8.1880.) tiek uzskatīta<br />

par “Lietuvas līnijas” aizsācēju. 1846. gada 8. februārī viņa<br />

salaulājās ar Karlu Johanu Andreju Gustavu Aleksandru<br />

fon der Zēdeku [zināms arī kā Kverfelds] (Carl Johann<br />

Andreas Gustav Alexander von der Seedeck [gen. Querfeldt],<br />

*29.8.1824. Barisavas muiža [Borrishof] †1.4.1874.<br />

Daugavpils). Par von der Zēdeku dzimtu ir zināms, ka<br />

Karla Johana Andreja Gustava Aleksandra fon der Zēdeka<br />

vecāki bija Gustavs Gotfrīds fon der Zēdeks [zināms<br />

arī kā Kverfelds] (Gustav Gottfried von der Seedeck [gen.<br />

Querfeldt], *20.2.1793. Lielstraupe †1827.) un Natālija<br />

Doroteja Anna fon Vittorfa (Natalie Dorothea Anna von<br />

Wittorf, *1803. †1852.), kuri 1826. gadā apmetās Barisavas<br />

muižā (Borishof). Vācu pētījumos muižas atrašanās vieta<br />

ir minēta “pie Valkas”, taču faktiski tā atrodas 6,5 km<br />

attālumā no Viļakas. Emelīnes Johannas fon Pantceres un<br />

Karla Johana Andreja Gustava Aleksandra fon der Zēdeka<br />

laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Leonhards Gustavs Martins Karls Kvarfelds<br />

fon der Zēdeks (Leonhard Gustav Martin Carl<br />

Quarfeldt von der Seedeck, *21.7.1847. Gut Kussen<br />

†).<br />

Gorodinski, *24.3.1850. †). Šajā laulībā piedzima diva<br />

smeitas (XII paaudze):<br />

• Larisa Kvarfelde fon der Zēdeka (Larissa<br />

Quarfeldt von der Seedeck, *ap 1875. Gasaharowska<br />

†), plašāku ziņu nav.<br />

• Astafja Kvarfelde fon der Zēdeka (Astafja<br />

Quarfeldt von der Seedeck, *ap 1877. Vitebskā †).<br />

XII paaudzes pārstāve Astafja Kvarfelde fon der Zēdeks<br />

(Astafja Quarfeldt von der Seedeck, *ap 1877. Vitebskā †)<br />

bija precējusies (vīra vārds nav zināms) un šajā laulībā<br />

piedzima divi pēcnācēji, kuru vārdi nav zināmi (XIII<br />

paaudze):<br />

• dēls (*ap 1900. †ap 1901.), miris kā zīdainis,<br />

plašāku ziņu nav.<br />

• meita (*ap 1903. †), esot dzīvojusi Ļeņingradā,<br />

kur bija precējusies. Plašāku ziņu nav.<br />

FON PANTCERU VIDZEMES-RĪGAS LĪNIJA<br />

Pantceru dzimtas X paaudzes pārstāvis un dzimtas<br />

turpinātājs Šēnu dzimtas virzienā ir Rūdolfs Pauls<br />

Gregors Ernsts fon Pantcers (Rudolph Paul Gregor Ernst<br />

von Pantzer, *19.3.1816. Gut Kussen, Cesvaine †31.3.1861.<br />

Cesvaine, Zelgauskas muiža, apbedīts Bērzaunē), kurš<br />

vācu pētījumos tiek dēvēts par fon Pantceru dzimtas<br />

Vidzemes-Rīgas atzara aizsācēju. Rūdolfs Pauls Gregors<br />

Ernsts fon Pantcers 18 gadu vecumā zaudēja tēvu un<br />

būdams 19 gadus vecs, 1835. gada 29. janvārī Kauņā<br />

(dzīvodams pie savas vecākās māsas Annas Elises fon<br />

Pantceres (Frances)) pie vietējā mācītāja Dr. Georga<br />

Jēkaba Hilles (George Jacob Hille) nokārtoja eksāmenus<br />

un kā vēsta 1835. gada ieraksts Kauņas baznīcas grāmatā<br />

- pēc eksāmena izpelnījies plašus aplausus, spīdēdams ar<br />

savām zināšanām.<br />

Pēc mātes nāves 1853. gadā viņš uzņēmās Kusas muižas<br />

saimniecības vadību, būdams kopīpašnieks ar pārējiem<br />

mantiniekiem, bet 1856. gadā viņš kļuva par vienīgo<br />

muižas īpašnieku, izmaksādams <strong>30</strong>000 sudraba rubļu.<br />

Būdams 40 gadus vecs, 1856. gada 10. februārī Medershofā<br />

(Cēsu apkaimē) viņš apprecējās ar Olgu Emīliju fon<br />

Rikmani (Olga Emilie von Rickmann, *12.5.1834. Cēsis<br />

[Vestiena] †19.1.1910. Rīga). Ir zināms, ka pēc 1870.<br />

gada viņš pārdeva Kusas muižu (Gut Kussen), bet pirms<br />

1870. gada iegādājās 4,5 km attālumā esošo Zelgauskas<br />

muižu (Gut Selgowsky). Rūdolfs Pauls Gregors Ernsts<br />

fon Pantcers mira no angīnas (Angina prectoris), bet viņa<br />

sieva - no pneimonijas.<br />

Par Rikmaņu dzimtu ir zināms, ka Olgas Emīlijas fon<br />

Rikmanes vecāki bija IX paaudzes pārstāvji Heinrihs<br />

Eberhards fon Rikmans (Heinrich Eberhard von Rickmann,<br />

*16.11.1805. Rīga †19.7.1862. Gut Kussen), bet māte -<br />

Luīze Šarlote Amālija Barnikela (Louise Charlotte Amalie<br />

von Barnickel, *29.4.1802. Dorpat †24.3.1866.). Heinrihs<br />

Eberhards fon Rikmanis bija Vestienas (Fehsen) nomnieks,<br />

bet laikā no 1840. līdz 1849. gadam - lauksaimnieks<br />

(Pfandbesitzer). Abi salaulājās 1827. gada 15. oktobrī<br />

Vestienā (Festen). Ir zināms, ka Luīzei Šarlotei Amālijai<br />

Barnikelai šīs bija otrās laulības - pirms tam viņa bija<br />

precējusies ar kādu Vībergu (Wiberg), taču par šo laulību<br />

plašāku ziņu nav. Luīzes Šarlotes Amālijas fon Barnikelas<br />

vecāki bija VIII paaudzes pārstāvji Kristians Frīdrihs<br />

Vilhelms Barnikels (Christian Friedrich Wilhelm Barnickel,<br />

*9.3.1774. Wolfenbuttel †28.6.1835. Rīga) un Katrīna<br />

Marija Vilkena (Catharina Maria Wilcken, *11.1.1770.<br />

Hamburg †3.8.1852. Lazdona). Kristians Frīdrihs Vilhelms<br />

XI paaudzes pārstāvis Leonhards Gustavs Martins Karls<br />

Kvarfelds fon der Zēdeks (Leonhard Gustav Martin Carl<br />

Quarfeldt von der Seedeck, *21.7.1847. Gut Kussen †) bija<br />

fotogrāfs Daugavpilī un bija precējies ar grieķu-pareizticīgo<br />

draudzei piederīgo Annu fon Gorodinsku (Anna von<br />

Barnikels bija tirgotājs, studēja mākslas zinātni un kādu<br />

356 357<br />

laiku strādāja par privātskolotāju Hamburgā. 1796.<br />

gadā viņš pārcēlās uz Kurzemi, kur sāka strādāt Jelgavā,<br />

Apgabaltiesas (Oberlandsgerichts) 2. departamenta<br />

kancelejā, līdz brīdim, kad ar Krievijas valdības lēmumu<br />

Apgabaltiesa tika reformēta. Pēc reformas viņš devā suz<br />

Pēterburgu, kur sāka strādāt Justīcijas kolēģijās Vidzemes,<br />

Igaunijas un Somijas guberņu nodaļā. Vēlāk pārcēlās uz<br />

Dorpatu (Tartu), kur bija tirgotājs un 1811. gadā kļuva par<br />

rātskungu. Liakā no 1820. līdz 1835. gadam saimniekoja<br />

Vestienas muižā (Gut Fehsen). Sarakstījis četru cēlienu<br />

lugu “Ortenbergas ģimenes ciešanas” (“Die Leiden der<br />

Ortenbergischen Familie”), kas iestudēta Dorpatā (1801.<br />

gadā) un Kāselē (1803. gadā).<br />

Savukārt Heinriha Eberharda fon Rikmaņa vecāki bija<br />

VIII paaudzes pārstāvji Karls Kristofs fon Rikmans (Carl<br />

Christoph von Rickmann, *12.5.1752. dzimis brauciena laikā<br />

uz Rīgu †17.3.1818. Rīga) un Marija Sofija Grīzenberga<br />

(Maria Sophia Griesenberg, *18.10.1767. Rīga †1.4.1831.).<br />

Karls Kristofs fon Rikmans bija lauksaimniecības preču<br />

tirgotājs Rīgā, kurš 1778. gadā atvēra personīgo veikalu.<br />

1780. gadā kļuva par Rīgas pilsoni, laikā no 1788. līdz<br />

1795. gadam bija Valteru muižas (pie Slokas) īpašnieks.<br />

1797. gada 11. maijā kļuva par Lielās Ģildes vecāko, bija<br />

ilggadējs tās kasieris. Karls Kristofs fon Rikmans un Marija<br />

Sofija Grīzenberga apprecējās 1785. gada 20. martā Rīgā.<br />

Vācu pētījumos ir norāde, ka gadu pēc Rūdolfa Paula<br />

Gregora Ernsta fon Pantcera nāves viņa atraitne pārdeva<br />

Zelgavas muižu un 1884. gadā ar jaunākajiem bērniem<br />

(17 gadus veco Rūdolfu un 8 gadus veco Helēnu) pārcēlās<br />

uz Rīgu, bet vēlāk - pie sava dēla Aleksandra Rūdolfa fon<br />

Pantcera, kurš dzīvoja Krievijā. Tur viņa saimniekoja<br />

dēlam piederošajā muižā. Turpat ir minēts, ka pats Rūdolfs<br />

Pauls Gregors Ernsts fon Pantcers esot labprātāk baudījis<br />

zirgu sabiedrību izklaides izjādēs, nekā vadījis savas<br />

muižas saimniecību - tās vadība gūlās uz jaunās sievas<br />

pleciem, kura jau rīta agrumā esot bijusi redzama zirga<br />

mugurā, izrīkojot strādniekus. Sava mūža pēdējo gadu<br />

Olga pavadīja Rīgā, pie savas meitas Helēnas, kur arī mira<br />

(miršanas fakts reģistrēts Rīgas Doma draudzē). Olga bija<br />

pēdējā no savas dzimtas pārstāvēm, kura tika apglabāta<br />

senajā fon Rikmaņu dzimtas kapā Rīgā [domājams,<br />

Lielajos kapos].<br />

Rūdolfa Paula Gregora Ernsta fon Pantcera un Olgas<br />

Emīlijas fon Rikmanes ģimenē piedzima (XI paaudze):<br />

• Alfrēds Heinrihs Martins Rūdolfs fon Pantcers<br />

(Alfred Heinrich Martin Rudolf von Pantzer,<br />

*5.4.1857. Sesava †2.6.1919. Pļaviņas).<br />

Attēls.<br />

Zelgauskas muiža ap 2015. gadu.

• Emma Luīze Šarlote fon Pantcere (Emma<br />

Louise Charlotte von Pantzer, *1858. Gut Kussen<br />

†2.11.1871. Rīga), mirusi kā 13 gadus vecs bērns no<br />

šarlakas vai tīfa.<br />

• Emma Šarlote Vilhelmīne fon Pantcere (fon<br />

Šēna) (Emma Charlotte Wilhelmine von Patntzer<br />

(von Schoen), *5.4.1859. Skrudzini, Lietuva<br />

†26.7.19<strong>30</strong>. Liepāja), dzimtas pēcteči ir aprakstīti<br />

Šēnu dzimtai veltītajā nodaļā.<br />

• Aleksandrs Rūdolfs fon Pantcers (Alexander<br />

Rudolf von Pantzer, *27.5.1862. Gut Kussen,<br />

Cesvaine †5.1916. Moscow).<br />

• Rūdolfs Vilhelms fon Pantcers (Rudolf Wilhelm<br />

von Pantzer, *11.8.1867. Cēsis (Kuses muiža, pēc<br />

vecā stila - *<strong>30</strong>.7.1867.) †10.2.1919. Rīga).<br />

• Karls Rūdolfs fon Pantcers (Karl Rudolf von<br />

Pantzer, *8.3.1870. Sesava †2.10.1871. Rīga), miris<br />

kā zīdainis no šarlakas vai tuberkulozes.<br />

• Helēna Marija fon Pantcere (Osvalda) (Helene<br />

Marie von Pantzer (Oswald), *4.3.1876 Sesava<br />

(Zelgauskas muižā) †24.3.1967. Bad Schwartau).<br />

Ir zināms, ka XI paaudzes pārstāvis Alfrēds Heinrihs<br />

Martins Rūdolfs fon Pantcers (Alfred Heinrich Martin<br />

Rudolf von Pantzer, *5.4.1857. Sesava †2.6.1919. Pļaviņas)<br />

sākotnēji vēlējās veidot ierēdņa karjeru, taču liktenis<br />

viņam vēlēja kļūt par muižnieku - 1878. gada 12. oktobrī<br />

par 27000 sudraba rubļu viņš iegādājās Lodes muižu<br />

Cesvaines tuvumā. Pēc dažiem gadiem viņš to pārdeva un<br />

iegādājās Mazozolmuižu (Kl.Ohselshof), kas viņa īpašumā<br />

bija 1910. gadā. Divus gadus viņš saimniekoja arī Lubejas<br />

muižā (Gut Lubei) un visbeidzot iegādājās Devēnas muižu<br />

(Gut Dewen) tagadējā Vestienas pagastā. 1919. gadā viņu<br />

nogalināja pie Pļaviņām, Neskatoties uz Alfreda Heinriha<br />

Martina Rūdolfa fon Pantcera nāves vietu Pļaviņās, viņš<br />

tik apglabāts Rīgā, Lielajos kapos, Doma-Miera draudzes<br />

kapu sektorā. Miršanas izziņā ir norādīts, ka viņš bija<br />

precējies, un nāves faktu ir pieteicis kāds Dr.Peters<br />

[domājams - dermotologs Aleksandrs Hermanis Ričards<br />

fon Peters, kas bija viens no Alfrēda Heinriha fon Pantcera<br />

znotiem]. bet 1920. gadā agrārreformas laikā muižas zemes<br />

tika atņemtas, atstājot vien 50 ha. 1926. gadā fon Pantcera<br />

atraitne Marija Magdalēna Ernsta šo muižu pārdeva. Ir<br />

zināms, ka dzīves laikā Alfrēds Heinrihs Martins Rūdolfs<br />

fon Pantcers bija precējies divas reizes. Pirmā laulība tika<br />

noslēgta 1879. gada 7. augustā Bērzaunes mācītāja Matīsa<br />

Augusta Andersa (Matthias August Anders, *31.1.1814.<br />

Konigsberg †26.3.1886. Bērzaune) un Rozālijas Vilhelmīnes<br />

Heines (Rosalie Wilhelmine Heine, *18.1.1837. Smiltene<br />

†5.10.1901. Rīga) meitu Elīzu Katrīnu Andersu (Elise<br />

Katharina Anders, *19.8.1857. Bērzaune †16.11.1896.<br />

Lodes muiža). Ir zināms, ka Rozālijas Vilhelmīnes<br />

Heines vecāki bija muižnieks Aleksandrs Teodors Heine<br />

Attēls.<br />

Mazozolu muiža ap 2015. gadu.<br />

(Alexander Theodor Heine) un Luīze Emīlija fon Proisa<br />

(Luise Emilie von Preuss), bet brālis Aleksandrs Teodors<br />

Heine (Alexander Theodor Heine, *18.10.1843. Banus<br />

†9.9.1897. Parnu) bija advokāts, kurš 1873. gada 10.<br />

jūnijā salaulājās ar Alīdi Matildi Annu Kreišmani (Alide<br />

Mathilde Anna Kreischmann, *†23.5.1922.).<br />

Ir zināms, ka Alfrēds Heinrihs Martins Rūdolfs fon<br />

Pantcers 1881. gadā apsaimniekoja Lodes un Zelgauskas<br />

muižas kā kopīgu saimniecību, bet 1885. gadā viņš<br />

Zelgauskas muižu pārdeva, izmaksājot saviem brāļiem<br />

un māsai viņiem piekrītošo līdzīpašuma mantojuma daļu.<br />

Alfrēda Heinriha fon Pantcera pirmajā laulībā piedzima<br />

(XII paaudze):<br />

• Rihards Rūdolfs Valters fon Pantcers (Richard<br />

Rudolf Walter von Pantzer, *29.6.1880. Lodenhof,<br />

†17.12.1937. Artymovsk, Krasnoyarsk, Russia) .<br />

• Ērika Olga Elizabete fon Pantcere (fon Frīdriha/<br />

fon Šēna) (Erika Olga Elisabeth von Pantzer (von<br />

Friedrichs/von Schoen), *20.6.1882. Lode (Lodes<br />

pagasts) †22.1.1954. Varna, Bulgaria), skat. Šēnu<br />

dzimtai veltīto nodaļu.<br />

• Irmgarde Helēne Auguste fon Pantcere<br />

(Sokolova) (Irmgard Helene Auguste von Pantzer<br />

(Sokolow), *3.11.1885. [*15.11.1885.] Lodenhof)<br />

bija medmāsa un 1925. gadā Berlīnē apprecējās<br />

ar civilas būvniecības inženieri Grigoru<br />

Sokolovu (Grigori Sokolow, *), kurš bija padomju<br />

diplomātiskās pārstāvniecības darbinieks. Pēdējas<br />

ziņas no ģimenes pienāca no Maskavas, pēcnācēju<br />

nebija.<br />

• Elēna Melānija fon Pantcere (fon Petersa)<br />

(Ellen Melanie von Pantzer (von Peters), *14.3.1890.<br />

[*26.3.1890.] Lodenhof, Cesvaine †26.8.1947.<br />

Hamburg)).<br />

Savukārt XI paaudzes pārstāvja Alfrēda Heinriha fon<br />

Pantcera otrajā laulībā ar Dāvida Vilhelma Ernsta (David<br />

Wilhelm Ernst) un Juliānas Šarlotes Augustes Meisneres<br />

(Juliane Charlotte Auguste Meissner) meitu Mariju<br />

Magdalēnu Ernstu (Maria Magdalena Ernst, *22.12.1869.<br />

Tallina †24.11.1948. Hettstedt), kas ģimenē tika saukta par<br />

Magdu, piedzima (XII paaudze):<br />

• Alise Jūlija fon Pantcere (Helbinga) (Alise<br />

Julie von Pantzer (Helbing) *13.10.1898. Selgowsky<br />

(Cesvaine) †25.7.1955. Hettstedt).<br />

XII paaudzes pārstāvis Rihards Rūdolfs Valters fon<br />

Pantcers (Richard Rudolf Walter von Pantzer, *29.6.1880.<br />

Lodenhof †17.12.1937. Artymovsk, Krasnoyarsk, Russia)<br />

līdz I Pasaules kara sākumam absolvēja militāro skolu un<br />

bija cariskās Krievijas armijas virsnieks. Revolūcijas laikā<br />

viņš dienēja krievu-latviešu karavīru lazaretē [iespējams,<br />

domāta Rēzeknes slimnīca] kā galvenā ārsta adjutants<br />

saimniecības jautājumos un te viņš iepazinās ar savu<br />

otro sievu Mariju Misinu (Maria Misin, *1.12.1894.<br />

Rīga †22.9.1952. Waiblingen, Stutgart), kura tolaik<br />

strādāja Rēzeknē. Līdz 1924. gadam viņš turpināja darbu<br />

slimnīcā kā grāmatvedis. Vēlāk viņš bija kāda kooperatīva<br />

Slavjanskā galvenais grāmatvedis. 1937. gada 17. decembrī<br />

viņu arastēja un pēc trīs mēnešu apcietinājuma (vispirms<br />

Bahmutā, vēlāk - Artjomovskā) nošāva.<br />

pulkveža atraitne ar trīs meitām, kuras kā savas audzināja<br />

Rihards Rūdolfs Valters fon Pantcers. 1917. vai 1918.<br />

gadā Klaudija pameta savu otro vīru un ar abu laulībā<br />

dzimušajiem dēliem pārcēlās uz Orlu, kur strādāja par<br />

skolotāju. Abu laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Aleksandrs fon Pantcers (Eugen fon Pantzer, *ap<br />

1910. Slavyansk na Kubani †).<br />

• Eižens fon Pantcers (Eugen fon Pantzer, *ap 1912.<br />

Slavyansk na Kubani †.).<br />

Riharda Rūdolfa Valtera fon Pantcera otrā laulība tika<br />

noslēgta 1923. gada 18. maijā Slavjanskā ar Mariju Misinu<br />

(Maria Misin, *1.12.1894. Rīga †22.9.1952. Waiblingen,<br />

Stutgart), kura tolaik strādāja Rēzeknē un bija gleznotāja<br />

Vicenta Dubicka (Wizenti Dubitzki, * †1941.) atraitne. No<br />

pirmās laulības, kas tika noslēgta 1914. gadā, Marijai bija<br />

meita Regīna Dubicka (Regina Dubitzki, *2.8.1917. Terioki,<br />

Finnland †2.1943.), kas gāja bojā traģiskā negadījumā kara<br />

laikā un bija precējusies ar kādu Bumbuli. Par Marijas<br />

Misinas vecākiem ir zināms, ka viņas tēvs bija atslēdznieks<br />

Adams Mesāns [Misiņš] (*24.12.1865. Dorf Schwideli<br />

[iespējams, tagadējie Zvīdriņi Viļānu novadā] †), bet māte<br />

- katoliete Margarēta Kifere (Margarete Kiffer, *1875.<br />

Dorfe Tomaschow, Gouv. Petrogowskoi/Polen †). Pēc vīra<br />

apcietināšanas Marija strādāja (tostarp, bija asinsdonore)<br />

un 1943. gada 1. februārī pārcēlās uz Vāciju, kur 1944.<br />

gada maijā apmetās Vaiblingenā. Viņas laulībā ar Rihardu<br />

Rūdolfu Valteru fon Pantceru piedzima (XIII paaudze):<br />

• Rihards fon Pantcers (Richard fon Pantzer, *ap<br />

1922. Slavyansk na Kubani †).<br />

• Rūdolfs Frīdrihs Aleksandrs fon Pantcers<br />

(Rudolph Friedrich Alexander von Pantzer, *6.6.1926.<br />

Slavyansk na Kubani †14.1.1945. Ostpreussen), kurš<br />

krita kaujās Austrumprūsijā.<br />

XIII paaudzes pārstāvis Aleksandrs fon Pantcers<br />

(Eugen fon Pantzer, *ap 1910. Slavyansk na Kubani †)<br />

tāpat kā viņa māte, bija pareizticīgais un izglītību ieguva<br />

Orlas apgabalā, kur viņa māte strādāja par skolotāju.<br />

Pēc skolas mācījās tehnikumā Slavjanskā un trīs gadus<br />

dzīvoja pie sava tēva un viņa otrās sievas. Pēc tehnikuma<br />

absolvēšanas viņš 1929. gadā pārcēlās uz Zlatoustu, kur<br />

strādāja Ordženekidzes vārdā nosauktajā elektroiekārtu<br />

rūpnīcā. Bija precējies (sievas vārds nav zināms) un šajā<br />

laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Tamāra fon Pantcere (Tamara fon Pantzer, *ap<br />

1935.), plašāku ziņu nav.<br />

XIII paaudzes pārstāvis Eižens fon Pantcers (Eugen<br />

fon Pantzer, *ap 1912. Slavyansk na Kubani †.) līdzīgi<br />

savam vecākajam brālim, mācījās tehnikumā Slavjanskā<br />

un pēc tā pabeigšanas ārcēlās uz Zlatoustu, kur strādāja<br />

Ordženekidzes vārdā nosauktajā elektroiekārtu rūpnīcā.<br />

Saskaņā ar Irmgardes Sokolovas (dz. fon Pantcere) stāstīto<br />

19<strong>30</strong>. gadā, “Eižens esot iecerējis drīzumā precēties”, taču<br />

par šo ģimeni nekādu plašāku ziņu nav.<br />

XIII paaudzes pārstāvis Rihards fon Pantcers (Richard<br />

fon Pantzer, *ap 1922. Slavyansk na Kubani †) pēc vācu<br />

armijas ienākšanas Ukrainē, 1942. gada 29. jūnijā pārcēlās<br />

uz Vāciju un kļuva par Vācijas pavalstnieku. Drīz pēc<br />

tam viņš tika iesaukts Vērmahtā un 1945. gadā nonāca<br />

Kā jau norādīts iepriekš, Rihards Rūdolfs Valters fon<br />

amarikāņu gūstā, no kura tika atbrīvots 1945. gada<br />

Pantcers bija precējies divas reizes – pirmā laulība tika<br />

14. jūnijā. Pēc atbrīvošanas viņš devās uz Vaiblingenu<br />

noslēgta ar krievieti Klaudiju fon Pantceri (meitas<br />

(Waiblingen) pie savas mātes, kur strādāja par dārznieku.<br />

uzvārds nav zināms) (Klaudia von Pantzer, *ap 1882.<br />

Vēlāk apguva elektriķa arodu un strādāja uzņēmumā<br />

Slavyansk na Kubani †pēc 1920. Kursk), kura bija kāda<br />

“GEA-Gesellschaft”. 1952. gada 19. janvārī Vaiblingenā<br />

358 359<br />

viņš salaulājās ar Hildegardi Kārgeri (Hildegarde<br />

Karger, *9.9.1923. Dorfl), kas tobrīd bija atraitne - viņas<br />

pirmais vīrs stiklinieks Francis Gošlers (Franz Goschler,<br />

*14.2.1914. Azuga, Rumania †26.11.1950. Stuttgart) gāja<br />

bojā nokrītot no sastatnēm. Pati Hildegarde bija katoliete,<br />

kuras vecāki bija mašīnmeistars (mehāniķis) Jūlijs Kargers<br />

(Julius Karger, *13.5.1889. Dorfl. †23.12.1969. Waiblingen)<br />

un Franciska Minaša (Franciska Minasch, *14.3.1891.<br />

Mahrisch-Aussee †26.3.1962. Waiblingen), kura iepriekš<br />

bija precējusies ar Lenašu (Lenasch). Riharda fon Pantcera<br />

un Hildegardes Kārgeres laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Gudruna Marija fon Pantcere (Gudrun Maria<br />

von Pantzer, *1.8.1952. Waiblingen), kristīta<br />

katoļu draudzē, strādāja par ārsta palīgu, tirgotāju<br />

un visbeidzot - kopš 1973. gada par sporta un<br />

vingrošanas skolotāju. Dzīvoja vecāku namā<br />

Veiblingenā.<br />

XIII paaudzes pārstāvis Rūdolfs Frīdrihs Aleksandrs<br />

fon Pantcers (Rudolph Friedrich Alexander von Pantzer,<br />

*6.6.1926. Slavyansk na Kubani †14.1.1945. Ostpreussen)<br />

pēc vācu armijas ienākšanas Ukrainā 1943. gada 1.<br />

februārī pārcēlās uz Vāciju un 1944. gada maijā apmetās<br />

Vaiblingenā. 1944. gada 23. oktobrī viņu iesauca Vērmahtā<br />

un nosūtīja uz Waffen-SS prettanku vienību Rastenburgā<br />

(Austrumprūsijā). Savu pēdējo vēstuli viņš nosūtīja<br />

no Grosgartenas (Grossgarten) pie Rastenburgas, tiek<br />

uzskatīts par kritušu kaujās Austrumprūsijā.<br />

XII paaudzes pārstāve Elēna Melānija fon Pantcere<br />

(fon Petersa) (Ellen Melanie von Pantzer (von<br />

Peters), *14.3.1890. [*26.3.1890.] Lodenhof, Cesvaine<br />

†26.8.1947. Hamburg) bija audēja un 1916. gada 4.<br />

septembrī Pēterburgāsalaulājās ar dermatologu, Dr.med.<br />

Aleksandru Hermani Rihardu fon Petersu (Alexander<br />

Hermann Richard von Peters, *6.7.1890. Sanktpetersburg,<br />

†25.9.1943. Altona Hamburg), kura tēvs bija ķeizariskās<br />

bibliotēkas direktors Aleksandrs fon Peters (Alexander<br />

von Peters, *†Peterburg) un Ida Jakobīne Henrietta Nappa<br />

(Ida Jakobine Henriette Napp, *4.8.1859. Chrombach, Krs.<br />

Siegen †1.2.1938. Hamburg). Ir zināms, ka Aleksandrs<br />

Hermanis Rihards fon Peters atvēra savu ārsta praksi<br />

Hamburgā, Rēperbānī 40/41 un pēc nāves tika apglabāts<br />

Hamburgā, līdzās savai mātei. Ģimenes pēdējā mājvieta<br />

bija Hamburg-Blankenese, Wulfsdal 8. Šajā laulībā<br />

piedzima divi pēcnācēji (XIII paaudze):<br />

• Jurgens Aleksandrs fon Peters (Jurgen Alexander<br />

von Peters, *16.9.1922.), atsevišķos vācu pētījumos<br />

minēts kā jaunākais dēls, konfrontējot ar Ģirta<br />

Alfrēda dzimšanas datiem. Bija žurnālists, 1957.<br />

Attēls.<br />

Lodes muiža 1911. gadā.

Attēli.<br />

Alise Jūlija fon Pantcere (Helbinga)<br />

un viņas vīrs Hans Otto Agatons Helbings.<br />

gadā dzīvoja Hamburgā, plašāku ziņu nav.<br />

• Ģirts Alfrēds fon Peters (Gert Alfred von Peters,<br />

*10.10.1924. Hamburg, †29.1.1945. Heilsberg),<br />

kurš krita II Pasaules kara laikā. Bija karavīrs<br />

(Berufssoldat) un Vērmahta leitnants.<br />

XII paaudzes pārstāve Alise Jūlija fon Pantcere (Helbinga)<br />

(Alise Julie von Pantzer (Helbing) *13.10.1898. Selgowsky<br />

(Cesvaine) †25.7.1955. Hettstedt) 1923. gada 4. aprīlī<br />

Berlīnes Šarlottenburgā apprecējās ar zemes īpašnieka un<br />

Berlīnes ministrijas ierēdņa Otto Ernsta Helbinga (Otto<br />

Ernst Helbing *24.4.1865. Berlin †11.8.1943. Berlin) un viņa<br />

sievas Vilhelmīnes Olgas Elizabetes Kohas (Wilhelmine<br />

Olga Elisabeth Koch, *ap 1872. Cosel, Dresden) dēlu, zemes<br />

īpašnieku Hansu Otto Agatonu Helbingu (Hans Otto<br />

Agathon Helbing, *29.7.1896. Cosel, Dresden †11.9.1945.<br />

Vetschau), kurš bija atbildīgs par metāla piegādēm<br />

Berlīnei un mira nelaimes gadījumā (vai tika nogalināts).<br />

Šajā laulībā piedzima divi bērni (XIII paaudze):<br />

• Volfgangs Otto Helbings (Wolfgang Otto Helbing,<br />

*29.8.1924. Berlin, †21.8.2012. Nienburg Weser).<br />

• Hartmuds Alfrēds Otto Helbings (Hartmuth<br />

Alfred Otto Helbing, *25.2.1931. Berlin-Steglitz).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Volfgangs Otto Helbings<br />

(Wolfgang Otto Helbing, *29.8.1924. Berlin †21.8.2012.<br />

Nienburg Weser) bija lauksaimnieks, kurš 1954. gada<br />

24. jūlijā Vendišā (Wendisch-Evern) apprecējās ar<br />

Helēnu Šilkinu (Helene Schilkin, *2.7.1925. Eschede,<br />

Krs. Celle †31.3.1998. Nienburg), kas bija laukstrādnieka<br />

Aleksandra Šilkina (Alexander Schilkin, * †6.9.1941.<br />

Hagen b. Luneburg) un Agneses Hansilkas (Agnes Hansilk,<br />

*†14.1.1953.) meita. Ir zināms, ka Helēna Šilkina iepriekš<br />

bija precējusies ar Stefanu Grabarecu (Stephan Grabarec).<br />

Volfganga Otto Helbinga un Helēns Šilkinas ģimenē auga<br />

(XIV paaudze):<br />

• Pēteris Helbings (Peter Helbing, *3.1.1946.<br />

Wendish-Evern), dzimis Helēnas Šilkinas pirmajā<br />

laulībā, adoptēts no Helbinga.<br />

• Mihaels Helbings (Michael Helbing, *3.4.1946.<br />

Birkenfeld), adoptēts bērns.<br />

• Veronika Helbinga (Maibusa) (Veronika Helbing<br />

(Maibus), *14.1.1949.) dzimusi Helēnas Šilkinas<br />

pirmajā laulībā, adoptēta no Helbinga.<br />

• Ute Helbinga (Bostoka) (Ute Helbing (Bostock),<br />

*15.5.1959. Nienburg/Wesser), dzimusi Volfganga<br />

Otto Helbinga un Helēnas Šilkinas laulībā.<br />

*3.1.1946. Wendish-Evern) precējies ar Rodiku Kozeli<br />

(Rodica Kossel), dz’īvo Lērē pie Braunšveigas (Lehre b.<br />

Braunschweig). Abu laulībā ir dzimuši (XV paaudze):<br />

• Stefens Helbings (Steffen Helbing, *. ).<br />

• Gerits Helbings (Gerrit Helbing, *. ).<br />

XIV paaudzes pārstāve Veronika Helbinga (Maibusa)<br />

(Veronika Helbing (Maibus), *14.1.1949.) ir precējusies ar<br />

Dīteru Maibusu (Dieter Maibus, *), dzīvo Oistrihvinkelā<br />

(Oestrich-Winkel, Rheinga) un šajā laulībā ir dzimuši<br />

(XV paaudze):<br />

• Karmena Maibusa (Carmen Maibus, *. ).<br />

• Holgers Maibuss (Holger Maibus, *. ).<br />

XIV paaudzes pārstāve Ute Helbinga (Bostoka) (Ute<br />

Helbing (Bostock), *15.5.1959. Nienburg/Wesser) ir<br />

precējusies ar Antoniju Bostoku (Anthony Bostock, *) un<br />

šajā laulībā ir dzimuši (XV paaudze):<br />

• Stīvens Bostoks (Steven Bostock, *. ).<br />

• Dāvids Bostoks (David Bostock, *. ).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Hartmuds Alfrēds Otto<br />

Helbings (Hartmuth Alfred Otto Helbing, *25.2.1931.<br />

Berlin-Steglitz) bija skārdnieks un cauruļu meistars,<br />

bet vēlāk - arodskolas skolotājs Leipcigā. 1953. gada<br />

25. decembrī Obervīderštedā (Oberwiederstedt) viņš<br />

salaulājās ar Margoti Gauteri (Margot Gauter). Ģimene<br />

dzīvoja Leipcigā un tajā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Gabrielle Helbinga (Gabrielle Helbing,<br />

*17.5.1955. Leipzig).<br />

XI paaudzes pārstāve Helēna Marija fon Pancere<br />

(Helene Marie von Pantzer, *4.3.1876 Sesava †24.3.1967.<br />

Bad Schwartau) bija precējusies divas reizes un katrā no<br />

laulībām ir dzimuši pēcnācēji. Pirmajā laulībā ar Akselu<br />

Osvaldu (Axel Oswald, *29.1.1871. Riga †16.1.1901. Riga)<br />

piedzima (XII paaudze):<br />

• Edgars Osvalds (Edgar Oswald, *3.10.1900.<br />

Rīga †3.7.1919. Jelgava), kritis kā Landesvēra<br />

brīvprātīgais kara laikā.<br />

Pēc pirmā vīra nāves Helēna Marija fon Pantcere salaulājās<br />

ar Heinriha Gotfrīda Eduarda Liras (Heinrich Gottfried<br />

Eduard Lyra, *27.4.1848. Rīga †1.11.1890. Rīga) un viņa<br />

sievas Šarlotes Johanas Emelīnas Borhadtes (Charlotte<br />

Johanna Emmeline Borchardt, *18.5.1851. Rīga †20.7.1934.<br />

Rīga) dēlu Robertu Liru (Robert Lyra, *13.10.1875. Rīga<br />

Attēls.<br />

Helēna Šilkina un Stefans Grabaneks 1950. gadā.<br />

†20.11.1918. Strenči). Šajā laulībā piedzima divas meitas<br />

(XII paaudze):<br />

• Zigrīda Emelīna Olga Lira (Reiznere) (Sigrid<br />

Emmeline Olga Lyra (Reusner), *13.4.1905. Rīga<br />

†3.7.1954. Bad Schwartau).<br />

• Irēna Lira (Irene Lyra, *25.11.1910. Rīga<br />

†24.5.1914. Rīga), mirusi kā bērns no šarlakas.<br />

XII paaudzes pārstāve Zigrīda Emelīna Olga Lira<br />

(Reiznere) (Sigrid Emmeline Olga Lyra (Reusner),<br />

*13.4.1905. Rīga †3.7.1954. Bad Schwartau), mācījās<br />

tirdzniecības skolā Elbingā un bija sekretāre izdevniecībā<br />

“Heimeran Verlag” Minhenē. Arī pati publicējusi stāstus,<br />

piem. - “Māja piestātnē” (“Das Haus auf dem Kuckel”).<br />

1928. gada 5. septembrī Lībekā viņa apprecējās ar Limbažu<br />

un kopš 1899. gada - Rīgas ārsta Dr. med. Georga Johana<br />

Karla fon Reiznera (Georg Johann Karl von Reusner,<br />

*18.4.1866. Iļķene (Hilchensfähr) †31.12.1918. Riga)<br />

un viņa sievas Elizabetes Ģertrūdes Išreitas (Elisabeth<br />

Gertrud Ischreyt, *10.10.1870. Poljany, Cherkassy, Kiev †)<br />

dēlu, diplomētu celtniecības inženieri Ludvigu Gothardu<br />

Mihaēlu fon Reizneru (Ludwig Gotthard Michael von<br />

Reusner, *4.10.1902. Rīga †6.4.1945. Ittenbach, Koln). Šajā<br />

laulībā piedzima dēls (XIII paaudze):<br />

• Ernsts Artūrs Georgs fon Reizners (Ernst Artur<br />

Georg von Reusner, *21.7.1929. Lubeck).<br />

• Edgars Ričards fon Reizners (Edgar Richard von<br />

Reusner, *16.1.1931. Cleverbruck).<br />

• Irēne fon Reiznere (Mulerte) (Irene von Reusner<br />

(Mulert), *9.8.1935. Bad Schwartau).<br />

• Erhards fon Reizners (Erhard von Reusner,<br />

*8.5.1939. Cleverbruck †pēc 1970.).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Ernsts Artūrs Georgs fon<br />

Reizners (Ernst Artur Georg von Reusner, *21.7.1929.<br />

Lubeck) studēja ģermānistiku un mākslas vēsturi<br />

Ķīlē un Minhenē, bija lektors Štutgartes uzņēmumā<br />

“Reclam-Verlag”, kā arī zinātnieka asistents ģermānistikā<br />

un restaurātors Regensburgas universitātē. 1957. gada 29.<br />

jūlijā Insbrukā viņš salaulājās ar Ingeborgu Roru (Ingeborg<br />

Rohr, *29.7.1928. Innsbruck) Šajā laulībā piedzima (XIV<br />

paaudze):<br />

• Elizabete Uta fon Reiznere (Elisabeth Uta von<br />

Reusner, *4.5.1959. Munchen).<br />

• Johans Bernhards fon Reizners (Johannes<br />

Bernhard von Reusner, *9.9.1961. Backnang).<br />

• Izolde Anna Brigita fon Reiznere (Isolde Anna<br />

Brigitte von Reusner, *8.4.1964. Nurtingen).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Edgars Ričards fon Reizners<br />

(Edgar Richard von Reusner, *16.1.1931. Cleverbruck)<br />

strādāja avokompānijas “Lufthansa” Diseldorfas nodaļā<br />

par pārdevēju. Dzīvoja Diseldorfā, Ackerstr. 17 un 1952.<br />

gada 28. septembrī Badšvārtavā salaulājās ar tirgotāja<br />

Hermaņa Beica (Hermann Beitz) un Olgas Rušas (Olga<br />

Rusch) meitu Ilzi Lulu Elfrīdi Beicu (Ilse Lulu Elfriede<br />

Beitz, *14.9.1929. Cleverbruck). Šī laulība tika šķirta 1974.<br />

gadā un Ilze ar bērniem pārcēlās uz Ratingenu, kur dzīvoja<br />

Wettangente 69. Otrreiz Edgars salaulājās ar Matildi<br />

Ermerti (Mathilde Ermert). Pirmajā laulībā piedzima<br />

(XIV paaudze):<br />

• Renāte fon Reiznere (Gode) (Renate von Reusner<br />

(Godde), *2.10.1953. Porz bei Koln).<br />

• Ebergards fon Reizners (Eberhard von Reusner,<br />

*22.9.1959. Lubeck).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Pēteris Helbings (Peter Helbing,<br />

360 361<br />

XIV paaudzes pārstāve Renāte fon Reiznere (Gode)<br />

(Renate von Reusner (Godde), *2.10.1953. Porz bei Koln),<br />

ir iesvētīta 1967. gadā Porcā (Porz). Precējusies ar Karlu<br />

Zigurdu Godi (Karl Sigurd Godde), dzīvo Ķelnē.<br />

XIII paaudzes pārstāve Irēne fon Reiznere (Mulerte)<br />

(Irene von Reusner (Mulert), *9.8.1935. Bad Schwartau)<br />

bija bērnudārza audzinātāja un 1963. gada 4. oktobrī<br />

Vinendenā (Winnenden) (ar baznīcas ceremoniju 5.<br />

oktobrī) salaulājās ar diplomētu tirgotāju, uzņēmuma<br />

“Siemens” darbinieku Karlu Kristofu Klemensu Mulertu<br />

(Carl Christoph Clemens Mulert, *23.4.1933. Dresden) un<br />

dzīvoja Markt Švābenā (Markt Schwaben). Viņa vecāki bija<br />

mežu vērtētājs (Oberforstrate) Karls Mulerts (Karl Mulert,<br />

*19.4.1900. Freiberg/Sachsen †) un Luīze Bēle (Luise Behle,<br />

*8.4.1902. †1969.). Šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Kristiāne Zigrīda Luīze Mulerte (Christiane<br />

Sigrid Luise Mulert, *16.12.1964. Frankfurt a.M.<br />

†16.5.1968. Hanau), mirusi kā bērns, apglabāta<br />

Donigheimā pie Hanavas (Dorinigheim bei Hanau).<br />

• Doroteja Irēne Beāte Mulerte (Dorothea Irene<br />

Beate Mulert, *14.12.1965. Frankfurt a.M.).<br />

• Mateas Karls Kristofs Ludvigs Mulerts (Matthias<br />

Karl Christoph Mulert, *31.7.1967. Frankfurt a.M.).<br />

• Kristofs Hermanis Teodors Mulerts (Christoph<br />

Herman Theodor Mulert, *9.6.1971. Frankfurt<br />

a.M.).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Erhards fon Reizners (Erhard<br />

von Reusner, *8.5.1939. Cleverbruck †pēc 1970.) strādāja<br />

Vācijas pastā un 1970. gadā bija pasta inspektors. 1961.<br />

gada 23. februārī Hāgenā (Hagen, Westfalen) viņš<br />

salaulājās ar aviācijas mehāniķa Artūra Labuddes (Arthur<br />

Labudde) un viņa sievas Ernas Cikores (Erna Zickohr)<br />

meitu Edīti Martu Johannu Labuddi (Edith Martha<br />

Johanna Labudde, *22.11.1936. Strelitz/Pommern). Šajā<br />

laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Detlefs fon Reizners (Detlef von Reusner,<br />

*16.12.1961. Hagen).<br />

• Zigrīda fon Reiznere (Siegried von Reusner,<br />

*15.7.1963. Hagen).<br />

• Irisa fon Reiznere (Iris von Reusner, *7.10.1966.<br />

Hagen).<br />

XI paaudzes pārstāvis Aleksandrs Rūdolfs fon Pantcers<br />

(Alexander Rudolf von Pantzer, *27.5.1862. Gut Kussen,<br />

Cesvaine †5.1916. Moscow) 1885. gadā kļuva par<br />

muižnieku Krievijā (Wazslawowo), iegādājoties muižu<br />

Vitebskas guberņā (uz šo muižu pārcēlās Rūdolfs<br />

Vilhelms, viņa māte un Olga Emīlija fon Rikmane).<br />

Vēlāk viņš iegādājās netālu esošo “Sjabki” muižu, kuras<br />

saimniecību uzticēja savam brālim un mātei. Gadu vēlāk<br />

“Wazlawowo” muiža tika pārdota un Aleksandrs Rūdolfs<br />

pārcēlās uz muižu, “Sjabki”. Pēc dažiem gadiem viņš<br />

iegādājās muižu “Gr. Dolze” Minskas tuvumā (tā bija<br />

muiža ar divām pusmuižām, no kurām viena - “Kassari”).<br />

Šīs muižas saimniekošana tika uzticēta mātei un brālim,<br />

bet drīz vien viņiem pievienojās arī pats Aleksandrs<br />

Rūdolfs , kurš pārdeva savu iepriekšējo muižu “Sjabki”.<br />

Ap 1900. gadu Aleksandrs Rūdolfs pārdeva arī šo muižu<br />

un izmaksāja savam brālim Rūdolfam Vilhelmam iepriekš<br />

ņemto aizdevumu iepriekš aprakstītajiem darījumiem ar<br />

nekustamo īpašumu. Drīz vien viņš iegādājās jaunu muižu<br />

- Veselavu (Wesselowo an der Beresina), kas pēc īpašnieka<br />

nāves un padomju varas nodibināšanas tika nacionalizēta.<br />

Aleksandrs Rūdolfs fon Pantcers salaulājās ar Rīgas<br />

tabakas fabrikanta Hansa Kristiana Leo Visora (Hans

Attēls.<br />

No kreisās: Rūdolfs Vilhelms fon Pantcers, viņa sieva Jūlija Elizabete Līta (ap 1905. gadu), viņu meita Karīna<br />

Katrīna Olga fon Pantcere un dēls Rūdolfs Frīdrihs Aleksandrs fon Pantcers (ap 1910. gadu).<br />

Christian Leo Wissor, *6.10.1829. Parnu †ap 1878.) un viņa<br />

sievas Olgas Katrīnas Zilfestas (Olga Catharine Silfest, *ap<br />

1840. †7.2.1880. Rīga) meitu Melāniju Doroteju Vizori<br />

(Melanie Dorothea Wissor, *1.4.1865. Rīga †1940. Berlin),<br />

kura 1931. gadā dzīvoja Rīgā un pārvietojās ratiņkrēslā.<br />

Šajā ģimenē pēcnācēju nebija. Vācu pētījumos līdz šim<br />

kļūdaini minēti Melānijas Vizores vecāku vārdi, norādot<br />

mātes uzvārdu Bujanova (Bujanhoff). Ir zināms, ka Hansa<br />

Kristiana Leo Visora tabakas fabrika savulaik atradās<br />

Ģertrūdes ielā 20 un tai bija vairāki veikali Rīgā.<br />

Ir zināms, ka XI paaudzes pārstāvis Rūdolfs Vilhelms fon<br />

Pantcers (Rudolf Wilhelm von Pantzer, *11.8.1867. Cēsis<br />

(Kuses muiža, pēc vecā stila - *<strong>30</strong>.7.1867.) †10.2.1919.<br />

Rīga) bija kristīts Cesvainē, bija zemes īpašnieks un<br />

paralēli saimniekošanai savā Mēdzulas muižā bija arī<br />

Cēsu miertiesnesis. Pats Rūdolfs Vilhelms fon Pantcers<br />

tika nogalināts Biķernieku mežā t.s. sarkanā terora<br />

valdīšanas laikā 1919. gadā. Ziņas par viņa nāvi divus<br />

mēnešus vēlāk paziņoja sieviešu cietuma priekšnieks<br />

– ir zināms, ka sarkanā terora laikā Rīgas cietumi bija<br />

pārpildīti, ar ko izskaidrojama Rūdolfa Vilhelma fon<br />

Pantcera ieslodzīšana sieviešu cietumā. Ir zināms, ka<br />

Rūdolfs Vilhelms fon Pantcers saimniekoja savam brālim<br />

Aleksandram piederošajā pusmuižā Kasari (Kassari)<br />

Krievijā (Vitebskas un Minskas apkaimē Baltkrievijā),<br />

kas bija daļa no Lieldolces (Gr. Dolze) muižas. 1902.<br />

gadā viņš atgriezās Vidzemē, iegādājās Mēdzulas muižu<br />

un 1902. gada 27. septembrī [10.oktobrī] salaulājās ar<br />

tekstiltilrūpnieka Līta dzimtas atvasi - Jūliju Elizabeti<br />

Lītu (Julie Elisabeth Luth, *22.4.1876. [4.5.1876.] Rīga<br />

†5.10.1954. Hammergmund bei Weiden), kas 1939. gadā<br />

repatriējās uz Vāciju (kā viņas pēdējā dzīvesvieta ir<br />

norādīta Rīga, Andreja Pumpura iela 3). Jūlija Elizabete<br />

Līta bija kristīta Sv.Ģertrūdes baznīcā, bet pēc 1902. gada<br />

27. septembrī [10. oktobrī] Rīgā notikušajām kāzām,<br />

laikā no 1902. līdz 1905. gadam dzīvoja Mēdzulas muižā.<br />

Sākoties revolūcijai, ģimene bēga uz Rīgu un savā muižā<br />

atgriezās vien pēc tam, kad revolucinārās kaislības bija<br />

rimušas. 1918. gadā ģimene atkal pameta muižu un devās<br />

uz Rīgu, bet 1919. gadā devās trimdā uz Badvorishofenu<br />

(Bad Worishofen/Bayern). 1921. gadā ģimene caur Lībeku<br />

atgriezās Rīgā, lai arī ģimenes mājvietas - Mēdzulas<br />

muižas zemes jau 1920. gadā tika ekspropriētas (Mēdzulas<br />

muiža līdz 1920. gada agrārreformai bija 600 ha plaša),<br />

atstājot vien 50 hektārus, kas to padarīja par atpūtas vietu,<br />

liedzot ekonomiski pamatotu saimniekošanu. 1939. gadā<br />

ģimene izceļoja uz Pozenu, bet 1945. gadā devās bēgļu<br />

gaitās vispirms uz Jēvenstedti (Jevenstedt bei Rendsburg),<br />

tad uz Veideni (Weiden/Oberpfalz), visbeidzot nonākot<br />

patversmē (pansionātā) Hammergmindē (Hammergmund<br />

bei Weiden/Opf.) Šajā ģimenē piedzima (XII paaudze):<br />

• Karīna Katrīna Olga fon Pantcere (Karin<br />

Katharina Olga von Pantzer, *2.10.1903. Gut<br />

Meselau (Mēdzūlas muiža) †1.6.1917. [†19.5.1917.]<br />

Rīga), mirusi no epidēmijas uzliesmojuma, plašāku<br />

ziņu nav.<br />

• Rūdolfs Frīdrihs Aleksandrs fon Pantcers<br />

(Rudolf Friedrich Alexander von Pantzer, *27.1.1906.<br />

Attēls.<br />

Pa kreisi - Helga Līta 19<strong>30</strong>. gadā lauku darbos fon Pantceru Mēdzulas muižā. Pa labi (no kreisās): Gerhards<br />

Augusts fon Pantcers, Volfgangs Līts un Helga Līta 1927. gadā lauku darbos fon Pantceru Mēdzulas muižā.<br />

Riga †15.5.1972. Hamburg), kristīts Doma baznīcā,<br />

krustvecāki jaundzimušā onkulis Aleksandrs von<br />

Pantcers, ko pārstāv jaundzimušā vectēvs, tirgotājs<br />

Frīdrihs Līts, Irmgarde von Pantceres jaunkundze<br />

un tirgotājs Teodors fon Vitte.<br />

• Hilda Ida fon Pantcere (fon Šēna) (Hilde Ida<br />

von Pantzer (von Schoen), *26.4.1910. [*13.4.1910.]<br />

Meselau †16.5.1966. Weiden, Upper Palatinate,<br />

Bavaria), dzimtas pēcteči ir aprakstīti Šēnu dzimtai<br />

veltītajā nodaļā.<br />

• Gerhards Augusts fon Pantcers (Gerhard August<br />

von Pantzer, *3.1.1914. [*21.12.1913.] Gut Meselau<br />

(Mēdzūlas pagasts) †14.2.1966. Koln), krustvecāki<br />

fabrikants Augusts Līts, Magdalēna fon Pantcere,<br />

tirgotājs Fridrihs Līts.<br />

XII paaudzes pārstāvis Rūdolfs Frīdrihs Aleksandrs<br />

fon Pantcers (Rudolf Friedrich Alexander von Pantzer,<br />

*27.1.1906. Riga †15.5.1972. Hamburg) bērnību pavadīja<br />

sava tēva Mēdzulas muižā, kur pirmo izglītību ieguva<br />

pie privātskolotāja, bet laikā no 1915. līdz 1919. gadam<br />

mācījās Rīgā. 13 gadu vecumā zaudējis tēvu, ar māti<br />

devās uz Vāciju, Badvorishofenu (Bad Worishofen/<br />

Bayern), kur 1923. gadā Rostokā pabeidza mācības<br />

Laiku pēc I Pasaules kara Rūdolfs Frīdrihs Aleksandrs<br />

fon Pantcers pavadīja barona Šulca fon Ašerādena<br />

(Schoultz von Ascheraden)ģimenē Varnemindē un Jessu<br />

(Jess) ģimenē Maztesinā (Klein Tessin) pie Rostokas..<br />

Pēc atgriešanās Latvijā 1927.-1928. gadā dienēja Latvijas<br />

armijā un bija pašnodarbināts tekstiltirgotājs, sadarbojās<br />

ar uzņēmumiem “AG Mercatura”, “AG Jagel-Manufaktur”,<br />

“AG Lenta”, trikotāžas fabriku “Gebr. Swetlanow” u.c.<br />

uzņēmumiem, kā arī turēja divus apģērbu komisijas<br />

veikalus Rīgā. Pēc repatriācijas dzīvoja Posenā, kur<br />

1940. gada 26. janvārī kļuva par pilsētas domnieku, bet<br />

1940. gada 4. aprīlī dibināja uzņēmumu “Rudolf von<br />

Pantzer, Wasche- Galanterie und Kurzwaren”, kas atradās<br />

Gr.Gerberstras. 40.<br />

1941. gada jūnijā, dažas dienas pirms uzbrukuma PSRS,<br />

tika iesaukts Vērmahtā, kur nokļuva Guderiāna armijas<br />

4. Pancerdivīzijas 34. bataljona Štābā. Vēlāk paaugstināts<br />

par feldfēbeli un “Z” sonderfīreru Kuldīgas komandatūrā,<br />

kas atbilst virsleitnanta pakāpei (viņš atbildēja par<br />

jaunkareivju rekrutēšanu). II Pasaules kara laikā<br />

Rūdolfs Frīdrihs Aleksandrs fon Pantcers saņēma divus<br />

apbalvojumus - 1941. gada 18. oktobrī - II Klases Dzelzs<br />

krustu, bet tā paša gada 18. novembrī - bronzas Tankista<br />

nozīmi (Panzerkampfabzeichen).<br />

Attēls.<br />

No kreisās: Rūdolfs Frīdrihs Aleksandrs fon Pantcers, Hilda Ida fon Pantcere (fon Šēna), Gerhards Augusts fon<br />

Pantcers 1927. gadā un Jūlija Elizabete Līta (fon Pantcere).<br />

Attēls.<br />

Mēdzūlas muiža (Gut Meselau) Liezēres pagastā. Līdz mūsdienām nav saglabājusies.<br />

362 363

Pēc Vācijas kapitulācijas 1945. gada 9. maijā Kuldīgā<br />

nokļuva Sarkanās armijas gūstā, no kura tika atbrīvots<br />

vien 1955. gadā. Pirmais gads tika pavadīts nometnēs<br />

Tambovā, Zaporožjē, Moržanskā, Veļikije Lukos un<br />

Maskavā. 1949. gada 19. oktobrī viņam tika piespriests<br />

sods - 25 gadi katorgas darbos Urālos (nometnēs Boroviči,<br />

Revda un Dečjerka Sverdlovskas tuvumā). Pēc diplomātu<br />

iejaukšanās, par godu bundeskanclera Dr. Konrāda<br />

Adenauera vizītei PSRS, 1955. gada 16. oktobrī tika<br />

“amnestēts”. Pēc atbrīvošanas pārcēlās uz Hamburgu un<br />

pēc gadu ilgas ārstēšanās, strādāja tirdzniecībā - “Hertie”<br />

tirdzniecības namā Nīrenbergā, bet vēlāk - tās filiālē<br />

Hamburgā.<br />

1931. gada 18. oktobrī Rīgā, Sv.Pētera baznīcā aprecējās<br />

ar Zviedrijas pavalstnieci Karīnu Ingeborgu Hāgneli<br />

(Karin Ingeborg Hagnell, *<strong>30</strong>.5.1909. Riga †pēc 1962.<br />

Hamburg), kuras vecāki bija industriālo iekārtu tirgotājs,<br />

Zviedrijas pilsonis, X paaudzes pārstāvis Gosta Maurics<br />

Hāgnels (Gösta Mauritz Hagnell, *22.7.1877. Jönköping,<br />

Sweden †23.12.1914. Jelgava) un Alise Ella Emīlija Radava<br />

(Alice Ella Emilie Radau, *29.11.1879. Rīga †4.2.1961.<br />

Nurnberg), kuri salaulājās Rīgā, 1905. gada 17. novembrī<br />

[29. novembrī]. Gostas Maurica Hāgneļa sēru sludinājumā<br />

norādīts, ka viņš bija piederīgs Rīgas Sv.Pētera draudzei,<br />

bet Latvijas teritorijā viņš ieceļoja 1900. gadā. Par Hāgneļu<br />

dzimtu vēl ir zināms, ka Gostas Maurica Hāgneļa tēvs bija<br />

Johans Jonasons (Johannes Jonasson, *9.1.1835. Ryssby,<br />

Smaland †1.1.1916. Jönköping), kurš bija mašīnists<br />

Jonkopingā un tikai 1885. gadā mainīja dzimtas uzvārdu<br />

uz “Hāgnels”. 1858. gada 8. aprīlī Risbijā (Ryssby) viņš<br />

salaulājās ar Annu Sofiju Andersdoteri Lonu (Anna<br />

Sofia Andersdotter Lonn, *20.11.1834. Ryssby †28.7.1916.<br />

Enebyberg bei Stockholm). Savukārt Gostas Maurica<br />

Hāgneļa vectēvs no tēva puses bija VIII paaudzes pārstāvis,<br />

Rusbijas zemnieks Jonas Izaksons (Jonas Isaksson,<br />

*18.5.1799. Ryssby †14.5.1871. Ryssby) un Lisa Maja<br />

Andersdottere (Lisa Maja Andersdotter, *23.2.1799. Ryssby<br />

†17.2.1877. Ryssby), kuri salaulājās 1833. gadā Rusbijā.<br />

Gostas Maurica Hāgneļa vectēvs no mātes puses bija VIII<br />

paaudzes pārstāvis, zviedru armijas kaprālis Anders Lons<br />

(Anders Lonn, *6.3.1794. Agunnaryd, Smaland †13.4.1865.<br />

Ryssby) un Anna Stina Jonsdottere (Anna Stina Jonsdotter,<br />

*28.2.1795. Ryssby †8.2.1877. Ryssby), kuri salaulājās 1820.<br />

gadā Rusbijā.<br />

Savukārt par Alises Ellas Radavas dzimtu ir zināms, ka<br />

viņas vecāki bija IX paaudzes pārstāvji Teodors Ludvigs<br />

Bernhards Radavs (Theodor Ludwig Bernhard Radau,<br />

*29.10.1850. Lyck, Ostprussen †15.2.1923. Rīga), kurš<br />

bija grāmatvedis un uzņēmuma “C.Ch.Schmidt” vadītājs<br />

Rīgā, kā arī cukura meistara (Jēkaba Branderburga<br />

cukurfabrikā Bišumuižā, vēlāk - cukurfabrikas Bukaišos<br />

(Fockenhof) Bertolda Eduarda Heinriha (Berthold Eduard<br />

Heinrich *17.7.1813. Hamburg, †7.5.1879. Blasenleiden,<br />

apglabāts Katlakalnā) un Alīdes Katrīnas Terēzes Jarres<br />

(Alide Catharina Therese Jarre, *17.6.1826. Bišumuiža<br />

†25.1.1895. Rīga, mirusi no cukura slimības, apglabāta<br />

katlakalnā) meita Alīde Katrīna Heinriha (Alide Katharina<br />

Heinrich, *2.3.1849. Bišumuiža †8.8.1927. Rīga). Abi<br />

salaulājās 1874. gada 24. jūlijā Katlakalnā. Ir zināms, ka<br />

Alīde Katrīna Heinriha mira no triekas, bet viņas vīrs - no<br />

pneimonijas.<br />

Attēls.<br />

Rūdolfs Frīdrihs Aleksandrs fon Pantcers 1941. gadā<br />

un viņa sieva Karīna Ingeborga Hāgnele 1931. gadā.<br />

No Alīdes Katrīnas Radavas pases (tā saglabājusies bez<br />

fotogrāfijas) var uzzināt, ka 1920. gada 9. februārī ģimene<br />

pierakstīta Rīgā, Elizabetes ielā 23 dz. 7, 8. jūnijā - V[ecā]<br />

Jelgavas ielā 62 dz 1, 1925. gada 2. septembrī Kapseļu ielā<br />

6 dz. 3 (te viņa pierakstīta vairākkārt), kā arī Rūpniecības<br />

ielā 1a dz. 3 un Kronvalda bulv. 10 dz. 6. Teodora<br />

Ludviga Bernharda Radava vecāki bija VIII paaudzes<br />

pārstāvji Gustavs Alberts Radavs (Gustav Albert Radau,<br />

*10.12.1820. Konigsberg †20.1.1898. Liepāja), kurš 1846.<br />

gada 2. novembrī Kēnigsbergā salaulājās ar Vilhelmīni<br />

Georgīni Judīti Emīliju Brošeiti (Wilhelmine Georgine<br />

Judith Emilie Broscheit, *8.12.1824. Konigsberg †17.5.1909.<br />

Liepāja). Gustavs Alberts Radavs bija viesnīcnieks<br />

Kēnigsbergas apkaimē, vēlāk - Luckā un Mēmelē, bet<br />

viņa pēdējā nodarbošanās bija Liepājas dzelzceļa stacijas<br />

restorāna uzturēšana.<br />

Spriežot pēc pases lietā esošajiem dokumentiem, Karīna<br />

Ingeborga Hāgnele līdz 1928. gadam dzīvoja Zviedrijā, jo<br />

līdz Latvijas pases saņemšanai un laulībām viņa Latvijā<br />

uzturējās ar Zviedrijas vēstniecības izdoto apliecību<br />

1939. gadā Rūdolfa Frīdriha Aleksandra fon Pantcera<br />

un Karīnas Ingeborgas Hāgneles ģimene repatriējās uz<br />

Vāciju, kā pēdējā dzīvesvieta ir norādīta Rīga, Kalpaka<br />

bulv. 11 dz. 5 un Slokas iela 111a-1 (pirms tam ģimene<br />

dzīvoja arī Bruņinieku ielā 28 dz. 45, Dārtas ielā 32 dz. 1),<br />

bet abu laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

Attēls.<br />

No kreisās: Georgs Boris Rūdolfs fon Pantcers, Sofija<br />

Izabella fon Pantcere (dz. Borisogļebska), Gerhards<br />

Augusts fon Pantcers un Barbara Irēne fon Pantcere<br />

(Stieda) 1962. gadā Ķelnē.<br />

Attēls.<br />

Bernts Rūdolfs fon Pantcers, un Šrošs . gadā.<br />

• Bernts Rūdolfs fon Pantcers (Bernd Rudolf von<br />

Pantzer, *19.5.1935. Rīga †28.6.2003. Hamburg),<br />

krustvecāki Zigurds Hāgnels un Hilda fon Šēna<br />

(dzim. fon Pantcere), kristīts Sv.Pētera baznīcā.<br />

• Klauss Jurgens fon Pantcers (Klauss Jurgen von<br />

Pantzer, *9.11.1939. Rīga), krustvecāki Gerhards<br />

fon Pantcers, Inge Torno (dzim. Reichert), kristīts<br />

Pozenā.<br />

XIII paaudzes pārstāvis Bernts Rūdolfs fon Pantcers<br />

(Bernd Rudolf von Pantzer, *19.5.1935. Rīga †28.6.2003.<br />

Hamburg) izglītību ieguva Pozenā un Veidenā, kur arī<br />

tika iesvētīts 1949. gada 3. aprīlī St.Michael baznīcā.<br />

Veidenā viņš nokļuva 1945. gadā, kad janvārī devā sbēgļu<br />

gaitās no Pozenas. Kopš 1956. gada septembra dzīvoja<br />

Hamburgā, kur 1961. gada 24. martā salaulājās [25.<br />

martā laulību apstiprinot Heiligengeistkirche baznīcā]<br />

ar mūrniekmeistara Karla Štrādera (Karl Schrader,<br />

*<strong>30</strong>.11.1908. Hamburg †28.8.1944. Apiņi, pie Madonas)<br />

[kritis kaujā, apglabāts karavīru brāļu kapos Laimaņos]<br />

un Hertas Julianas Adolfīnes Imelmanes (Hertha Juliane<br />

Adolphine Imelmann, *20.10.1901. Hamburg †) meitu<br />

Kristeli Hertu Ernu Šrāderi (Christel Hertha Erna<br />

Attēls.<br />

Klauss Jurgens fon Pantcers, viņa sieva Viktorija<br />

Vasilisa (Florina) Aleksandra, dēls Svens Rūdolfs un<br />

meita Katrīna Aleksandra fon Pantcers 1980. gadā.<br />

Schrader, *27.1.1938. Hamburg), kura strādāja “Heinrich<br />

Schutt GmbH” uzņēmumā Hamburgā. Pēc pirmā vīra nāves<br />

Austrumu frontē, Herta Johanna Adolfīne Immelmane<br />

salaulājās ar Vilhelmu Heinrihu Švarcu (Wilhelm Heinrich<br />

Schwartz, *3.11.1913. Friedrichstadt/Eider †31.10.1973.<br />

Friedrichstadt/Eider), bet Štrāderu dzimtas saknes ir<br />

meklējamas Hamburgā, kā arī Harburgā, Hildesheimā,<br />

Šlēsvigā-Holšteinā, Lībekā, Ekernfordē, Eiderstedā un<br />

Badzēgebergas. Ir zināms, ka Bernts Rūdolfs fon Pantcers<br />

veltīja daudz laika savas un radniecīgo dzimtu vēstures<br />

apkopošanai, sistematizēšanai un dzimtas vēsturei<br />

veltīto grāmatu publicēšanai, kā arī aizrāvā sar filiatēliju<br />

un numizmātiku. Viņš mācījās Veidenas vidusskolā<br />

(Oberrealschule) un pēc tās pabeigšanas -Diplomētā<br />

tirgotāja Franča Ruperta (Franz Ruppert) izveidotajā<br />

Tirdzniecības komercskolā. Laikā no 1953. līdz 1956.<br />

gadam viņš praktizējās tekstiluzņēmumā “Hans Sebald<br />

oHG” Veidenā, bet vēlāk pārcēlās uz Hamburgu, kur<br />

strādāja uzņēmumā “Neumann GmbH”, 1964. gadā kļūstot<br />

par tā prokūristu.<br />

Bernta Rūdolfa fon Pantcera un Kristelas Hertas Ernas<br />

Šrāderes laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

Attēls.<br />

No kreisās (stāv): Klauss Jurgens fon Pantcers, Bernts Rūdolfs fon Pantcers, Karīna fon Pantcere (Hāgnela), Edgars<br />

Rūdolfs Valters Gerhards fon Šēns, Sofija Izabella fon Pantcere (dz. Borisogļebska), Barbara Irēna fon Pantcere.<br />

Pirmajā rindā sēž (no kreisās): Rūdolfs fon Pantcers, Hilde fon Šēna (dz. fon Pantcere), Georgs Boriss Rūdolfs fon<br />

Pantcers, Gerhards Augusts fon Pantcers 1956. gadā Veidenā.<br />

Pa labi - vienīgais Borisa Borisogļebska attēls, kas saglabājies līdz mūsdienām.<br />

Par Bertolda Eduarda Heinriha profesionālo dzīvi ir<br />

zināms, ka 1870. gadā viņš pārņēma kādu bankrotējušu<br />

cukurfabriku Brandenburgā, kas jau 1874. gadā strādāja<br />

ar <strong>30</strong>000 rubļu apgrozījumu un nodarbināja četrus<br />

strādniekus. Pēc nāves fabriku mantoja Bertolda dēls<br />

Emīls, kurš to pārveidoja par saldumu fabriku.<br />

364 365

Attēls 412.<br />

No kreisās: Anna Auguste Borisoglebska (dz.<br />

Gūtmane) un viņas meita Sofija Izabella fon Pantcere<br />

(dz. Borisoglebska).<br />

• Kornēlija fon Pantcers (Cornelia von Pantzer,<br />

*29.3.1967. Hamburg), kristīta St.Stephan baznīcā.<br />

Krustvecāki Irēna Hāgnele (Irene Hagnell),<br />

Vilhelms Švarcs (Wilhelm Schwarz), kas bija mātes<br />

līnijas vecmāmiņas otrais vīrs, Klaus Jurgens fon<br />

Pantcers. Iesvētīta 1982. gada 15. maijā Hamburgā<br />

(St.Stephan Kirche).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Klauss Jurgens fon Pantcers<br />

(Klauss Jurgen von Pantzer, *9.11.1939. Rīga), izglītību<br />

ieguva Veidenā, bet strādāja kā tirgotājs Nirenbergā (sulu<br />

un Pepsikolas dzērienu segmentā), vēlāk darbojās dzērienu<br />

eksporta kompānijās Brēmenē (alus darītavā “Beck”) un<br />

“Jagermeister” ražotnē Volfensbuttelē. Klausa Jurgena fon<br />

Pantcera hobijs ir alus glāžu un paliktņu kolekcionēšana.<br />

Kopš 1969. gada dzīvoja Regensburg, Michael -Burgau<br />

str. 11. Ir zināms, ka 1968. gada 4. janvārī (apstiprinot<br />

laulību Nīrenbergas Lorenckirche baznīcā tā paša gada 12.<br />

oktobrī) viņš salaulājās ar Viktoriju Vasilisu (Florinu)<br />

Aleksandru (Victoria Vasilica (Florina) Alexandru,<br />

*21.9.1946. Valea Voevozilor, Romania), kuras vecāki<br />

bija uzņēmējs, pēc II Pasaules kara - meistars-mehāniķis,<br />

pareizticīgais Toma Aleksandru (Toma Alexandru, *1895.<br />

Valea Voevozilor, Romania †6.6.1957. Tirgoviste, Romania)<br />

un adventistu draudzei piederīgā Aurika Gugoi (Aurica<br />

Gugoi, *7.2.1917. Dragomiresti, Romania †). Ir zināms,<br />

ka Klausa Jurgena fon Pantcera un Viktorijas Vasilisas<br />

(Florinas) Aleksandru laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Svens Rūdolfs fon Pantcers (Sven Rudolf<br />

von Pantzer, *26.3.1970. Regensburg), kristīts<br />

St.Johannes baznīcā Hamburgā. Krustvecāki<br />

Edgars fon Šēns un Kristela fon Pantcere.<br />

• Katrīna Aleksandra fon Pantcers (Katrin<br />

Alexandra von Pantzer, *25.10.1976. Regensburg),<br />

kristīta Rēgensburgā.<br />

XII paaudzes pārstāvis Gerhards Augusts fon Pantcers<br />

(Gerhard August von Pantzer, *3.1.1914. [pēc vecā stila -<br />

*21.12.1913.] Gut Meselau (Mēdzūlas pagasts) †14.2.1966.<br />

Koln) laikā no 1920. līdz 1931. gadam mācījās Lībekā<br />

un Rīgā, kur 1931. gada jūnijā absolvēja Rīgas Vācu<br />

ģimnāziju. Saskaņā ar pasē redzamajiem zīmogiem, 1929.<br />

gada 21. februārī pierakstīts Rīgā, Elizabetes ielā 35 dz.<br />

4, kā arī Mēdzulas muižā, Siguldā, Allažu ielā 10, Rīgā,<br />

A.Pumpura ielā 3 dz. 14. Uzturējies arī Jelgavā, Lielā<br />

ielā 18 dz. 3 un Vadoņa ielā 5 dz. 12 , Kuldīgā, Skrundas<br />

ielā 17, Tukumā, vecmoku ielā 25 dz. 1. Laikā no 1931.<br />

līdz 1939. gadam studēja inženierzinātnes Latvijas<br />

Universitātē un Breslavas tehniskajā augstkolā, bet laikā<br />

no 1935. līdz 1936. gadam 12 mēnešus dienēja armijā.<br />

Laikā no 1937. gada jūnija līdz 1939. gada decembrim<br />

bija ceļu būves inženieris uzņēmumā “E.Anderson &<br />

Co” 1938. gadā kā līdzstrādnieks piedalījies grāmatas<br />

“Verzeichnis lettlandischen Ortsnahmen” sastādīšanā. Par<br />

šo grāmatu Latvijas Vēstures institūta žurnālā ir rakstīts:<br />

“Autori nav pazīstami, netiek minēts arī neviens no šejienes<br />

vācu zinātniekiem, kas būtu stāvējis darbam kūmās, tādēļ<br />

īsti nesaprotam, vai grāmata jāņem kā zinātnes darbs<br />

(palīglīdzeklis) vai kā konjunktūrai piemērots komerciāls<br />

pasākums; jāatzīmē tikai, ka avotos minēts arī Herdera<br />

institūta Volkskundliche Forschungsstelle vietu vārdu<br />

arhīvs, kas nebūs katram pieejams. (..) Izziņām grāmatu<br />

var lietot un lietos, jo tā ērtāka par jebkuru citu mūsu rīcībā<br />

esošo, bet tā varētu būt arī krietni labāka.” 351<br />

Gerharda Augusta fon Pantcera Latvijas pilsoņa pases<br />

lietā ir 1934. gada 21. decembra Valsts arhīva izziņa Nr.<br />

3259, kurā norādīts: “Vidzemes ladrātu kollegijas aktī<br />

(Acta des Livlandischesn Landraths-Collegiums betreffend<br />

die sub Nr. 16 Classe in das Livland Gouvernments-Adelsgeschlechtsbuch<br />

eingetragene Familie von Panzer) vācu<br />

valodā sastopami divējādi Pancera uzvārda rakstības veidi:<br />

“Pantzer” un “Panzer”, bet krievu valodā vienīgi “Pancer”<br />

rakstības veids.”<br />

Pēc repatriācijas Gerhards Augusts fon Pantcers<br />

apmetās Ķelnē, pirms tam 1940. gadā pabeidzot studijas<br />

Breslavas universitātē. No 1940. gada jūnija līdz 1941.<br />

gada augustam strādāja Pozenā, kanālu būvniecībā, bet<br />

1941. gada maijā tika iesaukts “Luftwaffe” dienestā, kur<br />

tika pavadīti visi atlikušie kara gadi. Pēc atbrīvošanas<br />

no amerikāņu kara gūstekņu nometnes 1945. gada<br />

jūlijā, Gerhards Augusts Pantcers strādāja celtniecības<br />

uzņēmumā “L.Kubizek” Veidenē, bet 1947.-1948. gadā<br />

strādāja ASV armijas dienestā. 1957. gadā Pantcers<br />

kļuva par izdevēju un redaktoru “Baltischen Ahnen- und<br />

Stammtafeln” izdevumiem, bet kops 1960. gada bija<br />

redaktors “Baltischen Heften”, kas mūsdienās ir vieni<br />

no nozīmīgākajiem baltvācu ģeneoloģiskajiem uzziņas<br />

dokumentiem.<br />

Gerhards Augusts fon Pantcers 1939. gada 14. oktobrī<br />

Rīgā, Sv.Pētera baznīcā salaulājās ar kādreizējā Krievijas<br />

Valsts kontroles dienesta Maskavā darbinieka Borisa<br />

Borisogļebska (Boris Borissoglebsky, *4.11.1886. Warschau<br />

†7.8.1918. Rēzekne, miris no aklās zarnas iekaisuma) un<br />

medmāsas Annas Augustes Gūtmanes (Anna Auguste<br />

Gutmann, *31.12.1881. Cēsu apr. ([Lubānas apr.]<br />

Moroz mežniecība) †1.9.1958.) meitu Sofiju Izabellu<br />

Borisogļebsku (Sophia Isabella Borisoglebsky, *5.3.1919.<br />

Jaunjelgava †8.5.2007. Koln) [ģimenē dēvēta par Izi],<br />

Attēls.<br />

Gerhards Augusts fon Pantcers un Sofija Izabellu<br />

Borisogļebska pie sava auto.<br />

kuras vecāki salaulājās 1914. gada 14. aprīlī Maskavā.<br />

Annas Augustes Gūtmanes pasē ir redzams, ka viņa ar<br />

meitu dzīvoja Rīgā, Strēlnieku ielā 5 dz. 4, bet vēlāk - tās<br />

pašas mājas dz. 28. Bijusi pierakstīta arī Jūrmalā, Kungu<br />

ielā 8/10 un Jaunjelgavā, M.Daugavas ielā 13. Par viņas<br />

dzimšanas vietu ir pretrunīgas ziņas - tiek minēts Cēsu<br />

apriņķis, Lubānas pagasts un Madonas apriņķis. Vēlāk<br />

dzīvojusi Alberta ielā 8 dz. 7, Reimersa ielā 1 dz. 16,<br />

Strēlnieku ielā 9 dz. 9, Strēlnieku ielā 1a dz. 7, Ezermalas<br />

ielā 25 dz. 7, Strēlnieku ielā 5 dz. 28, Vašingtona laukumā<br />

1 dz. 5. 1937. gada 15. septembrī pierakstīta Pl.Brieža ielā<br />

7 dz. 50, J.Alunāna ielā 8 dz. 7.<br />

Sofija Izabella Borisogļebska 1937. gadā absolvējas Rīgas<br />

Vācu ģimnāziju un 1938. gadā sāka strādāt Rīgas vācu<br />

slimnīcā kā žēlsirdīgā māsa. Pēc repatriācijas Izabella<br />

nestrādāja, bet apkopa savu smagi slimo māti. Pēc vīra<br />

iesaukšanas Vērmahtā, Izabella sāka strādāt Pozenas<br />

Rezerves lazaretē kā lazaretes palīgs (žēlsirdīgā māsa), kā<br />

arī kādam baltvācietim Vasmutam (Wasmuth) piederošā<br />

aptiekā. 1945. gada 20. janvārī, -20C salā viņa kopā ar<br />

savu slimo māti kājām pameta Pozenu un devās bēgļu<br />

gaitās. Brīnumainā kārtā viņām pēc trīs dienām izdevās<br />

sasniegt Berlīni, kur viņas apmetās pie kāda radinieka. Kā<br />

bēgles viņas nokļuva Veidenā, bet pēc kara - jūlijā viņas<br />

atrada Gerhards Augusts fon Pantcers. 1958. gadā ģimene<br />

pārcēlās uz Ķelni, kur Gerhards Augusts fon Pantcers<br />

saņēma darba piedāvājumu.<br />

Sofijas Izabellas Borisogļebskas pases saņemšanai<br />

pievienotajā izziņā norādīts, ka viņas tēvs ir kara<br />

ierēdnis, piederīgs Grieķu pareizticīgo draudzei, bet<br />

māte - evanģēliski-luterticīgā. Krustvecāki bijuši Annas<br />

Gūtmanes māsas Herta Devjatkin kundze (Dewjatkin)<br />

[Herta bija precējusies ar baltgvardu virsnieku Devjatkinu<br />

(Dewjatkin)], Asla Gūtmaņa jaunkundze (Guttmann),<br />

un Izabellas vectēvs, Lubānas virsmežzinis Roberts Filips<br />

Gūtmanis (Robert Philipp Gutmann, *26.7.1848. Skrīveru<br />

muiža †29.11.1925. Rīga jeb Jaunjelgava). 1925. gadā<br />

Sofija Izabella dzīvoja Rīgā, Ezermalas ielā 25 dz. 4, bet<br />

1935. gada 19. oktobrī pārcēlās uz Vašingtona laukumu 1<br />

dz. 5. 1937. gada 15. septembrī pierakstīta Pl.Brieža ielā<br />

7 dz. 50, bet 1938. gada 25. jūlijā - Miera ielā 45. 1939.<br />

gada 5. oktobrī pierakstīta A.Pumpura ielā 3 dz. 14, bet 21.<br />

novembrī - Jelgavā, Vadoņa ielā 5 dz. 12.<br />

Par Borisogļebsku dzimtu ir zināms, ka Borisa<br />

Borisogļebska tēvs, X paaudzes pārstāvis Jegors<br />

Borisogļebskis (Jegor Borisoglebsky, *13.12.1840. †1896.)<br />

bija cariskās Krievijas armijas pulkvedis, 162. Ahaļcihskas<br />

kājnieku pulka (Ахалцыхский полк) komandieris. Viņa<br />

tēvs, IX paaudzes pārstāvis bija Vasīlijs Borisogļebskis,<br />

par kuru nav nekādu plašāku ziņu, bet Jegora otrā sieva<br />

Attēls.<br />

Barbara Irēna fon Pantcere un viņas brālis Georgs<br />

Boris Rūdolfs fon Pantcers 1949. gada rudenī.<br />

366 367<br />

Attēls.<br />

Barbaras Irēnas fon Pantceres un Joahima Vilhelma<br />

Stīdas kāzas.<br />

bija Sofija Hāzenvinkele (Sophie Hasenwinkel, * †1900.),<br />

kuras tēvs bija cariskās Krievijas armijas virsnieks Boris<br />

Hāzenvinkels (Boris Hasenwinkel) [vācu pētījumos<br />

norādīts, ka iespējams, Boris bija Bernhards Hāzenvinkels]<br />

un kāda francūziete, kuras vārds nav zināms. Par Jegora<br />

Borisogļebska pirmo laulību nekādu plašāku ziņu nav.<br />

Kā pēdējā Gerharda Augusta Pantcera un Sofijas Izabellas<br />

Borisogļebskas dzīvesvieta Latvijā pirms 1939. gada<br />

repatriācijas ir norādīta Jelgava, Vadoņa iela 5 dz 12, bet<br />

Ķelnē - Wahrenstr. 2. Savukārt abu laulībā piedzima (XIII<br />

paaudze):<br />

• Izabella fon Pantcere (Isabella von Pantzer,<br />

*21.4.1940. Breslau †21.4.1940. Breslau), mirusi īsi<br />

pēc dzemdībām.<br />

• Barbara Irēne fon Pantcere (Stīda) (Barbara<br />

Irene von Pantzer (Stieda), *20.3.1945. Neustadt).<br />

• Georgs Boris Rūdolfs fon Pantcers (Georg<br />

Boris Rudolf von Pantzer, *12.6.1949. Neustadt<br />

†28.5.2015.).<br />

XIII paaudzes pārstāve Barbara Irēne fon Pantcere<br />

(Stīda)(Barbara Irene von Pantzer (Stied), *20.3.1945.<br />

Neustadt), apguva pedagoģiju Ķelnē un Minhenē. 1967.<br />

gada 28. februārī Minhenē (apstiprinot laulību tā paša<br />

gada 4. martā Ķelnes Antonitekirche baznīcā) viņa<br />

salaulājās ar Joahimu Vilhelmu Rolfu Stīdu (Joachim<br />

Wilchelm Rolf Stieda, *10.1.1941. Posen), kurš 1961. gadā<br />

pabeida vidusskolu (Oberrealschule) Ingolstadtē un pēc<br />

studijām Minhenē ieguva dipl. ing. grādu un strādāja<br />

Minhenes universitātē un IBM korporācijā. Kā dzīvesvieta<br />

norādīta Minhene, Peter-Vischer str. 17. Viņa vecāki<br />

bija diplomēts inženieris Gunārs Zigurds Ernsts Stīda<br />

(Gunnar Sigurd Ernst Stieda, *5.10.1913. Rīga †17.8.1944.<br />

Agram) un Eleonora Ida Vilhelmīne Šarlote Peters<br />

(Eleonora Ida Wilhelmine Charlotte Peters, *15.7.1918.<br />

Osnabruck †1.8.2008. Gunzenhausen), kuri Kēnigsbergā<br />

apprecējās 1940. gada 12. maijā. Savukārt Barbaras Irēnes<br />

fon Pantceres un Joahima Vilhelma Rolfa Stiedas laulībā<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Peteris Stīda (Peter Stieda, *26.12.1967.<br />

Munchen). Nav precējies, pēcnācēju nav. Strādā par<br />

inženeiri IT jomā.<br />

• Ginters Stīda (Gunter Stieda, *2.5.1970.<br />

Munchen).<br />

• Georgs Stīda (Georg Stieda, *6.10.1975.<br />

Munchen).

Attēls.<br />

Georgs Boris Rūdolfs fon Pantcers un viņa sieva<br />

Hannelore Heinriha ap 1975. gadu.<br />

XIV paaudzes pārstāvis Ginters Stīda (Gunter Stieda,<br />

*2.5.1970. Munchen) ir diplomēts ģeogrāfs, strādā<br />

“ADAC” Minhenē un ir precējies ar Evu Cehetmeijeri<br />

(Eva Zehetmaier, *2.5.1974. Munchen). Šajā laulībā ir<br />

dzimusi (XV paaudze):<br />

• Felicita Stīda (Felicitas Stieda, *18.2.2007.).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Georgs Stīda (Georg Stieda,<br />

*6.10.1975. Munchen) ir tirgotājs un laulājies ar Jūliju<br />

Milleri (Julia Muller, *21.12.1976.). Šajā laulībā dzimušas<br />

(XV paaudze):<br />

• Māre Stīda (Marei Stieda, *5.11.2009. Munchen).<br />

• Lotte Stīda (Lotte Stieda, *13.7.2012. Munchen).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Georgs Boris Rūdolfs fon<br />

Pantcers (Georg Boris Rudolf von Pantzer, *12.6.1949.<br />

Neustadt †28.5.2015.) mācījās Veidenas pamastskolā, bet<br />

ģimnāzijas izglītību ieguva Ķelnē, diplomu iegūstot 1969.<br />

gadā. Pēc dienesta Bundesvērā un arhitektūras studijām<br />

Āhenā un Minhenē, 1977. gadā ieguva inženiera diplomu.<br />

1973. gada 19. oktobrī Ķelnē salaulājās ar Ķelnes tirgotāja<br />

Friča Heinriha (Fritz Heinrichs *24.5.1928.) un viņa<br />

sievas Helgas Letitko (Helga Letitko, *24.2.1927.) meitu<br />

Hannelori Heinrihu (Hannelore Heinrichs, *20.8.1950.<br />

Koln), kura strādāja par sociālo pedogoģi. Ģimene dzīvoja<br />

Winterscheid, Am Sudhang 23. Šajā laulībā piedzima (XIV<br />

Attēls.<br />

Georgs Boris Rūdolfs fon Pantcers dienesta laikā<br />

Vācijas Bundesvērā.<br />

paaudze):<br />

• Jūlija Anna Barbara fon Pantcere (Brauna) (Julia<br />

Anna Barbara von Pantzer (Braun), *15.6.1974.<br />

Koln).<br />

• Nikolajs Gerhards Frīdrihs fon Pantcers<br />

(Nikolai Gerhard Friedrich von Pantzer, *6.9.1977.<br />

Koln).<br />

• Gregors Aleksandrs fon Pantcers (Gregor<br />

Alexander von Pantzer, *4.8.1981. Koln).<br />

XIV paaudzes pārstāve Jūlija Anna Barbara fon Pantcere<br />

(Brauna) (Julia Anna Barbara von Pantzer (Braun),<br />

*15.6.1974. Koln) ir precējusies ar Folkeru Braunu (Volker<br />

Braun, *) un šajā laulībā dzimuši (XV paaudze):<br />

• Annika Folkere (Annika Volker, *).<br />

• Fēliks Folkers (Felix Volker, *).<br />

• Ēriks Folkers (Eric Volker, *).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Nikolajs Gerhards Frīdrihs<br />

fon Pantcers (Nikolai Gerhard Friedrich von Pantzer,<br />

*6.9.1977. Koln) bija precējies ar Tamāru (Tamara, *), taču<br />

šī laulība tika šķirta. Tās laikā piedzima (XV paaudze):<br />

• Emma fon Pantcere (Emma von Pantzer, *).<br />

• Maksis fon Pantcers (Max von Pantzer, *).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Gregors Aleksandrs fon<br />

Pantcers (Gregor Alexander von Pantzer, *4.8.1981. Koln)<br />

ir precējies ar X (*) un šajā laulībā dzimuši (XV paaudze):<br />

• Adrians fon Pantcers (Adrian von Pantzer, *).<br />

• Lilija fon Pantcere (Lilly von Pantzer, *).<br />

STĪDAS DZIMTA (STIEDA)<br />

Par Stīdas (Stieda) dzimtu ir zināms, ka tās saknes<br />

ir apkopotas līdz Melleru dzimtas ceturtās paaudzes<br />

gadagājumam atbilstošiem dzimtas pārstāvjiem. Dažādos<br />

Latvijas iestāžu dokumentos uzvārda atveide latviski<br />

tika interpretēta kā “Stieda” , “Stīda”, “Stida” un “Štīda”.<br />

Senākais zināmais šīs dzimtas piederīgais ir IV paaudzes<br />

pārstāvis, Tūringenā dzīvojošais Mihaels Stīde (Michael<br />

Stiede, *ap 1603. †11.1643.), kurš Ellēbenā (Elleben)<br />

netālu no Erfurtas salaulājās ar Katrīnu (Catharina, *ap<br />

1605. †ap 1639.) un abu laulībā piedzima (V paaudze):<br />

• Anna Stīda (Christoph Stiede, *1628. Elleben<br />

†26.10.1645. Elleben).<br />

• Margarēte Stīda (Margarethe Stiede, *ap 1629.<br />

Elleben †).<br />

• Kristofs Stīda (Christoph Stiede, *1631. Elleben<br />

†26.4.1709. Elleben).<br />

V paaudzes pārstāvis Kristofs Stīda (Christoph Stiede,<br />

*1631. †26.4.1709.) salaulājās ar Annu Šīlu (Anna Schiel,<br />

*ap 1633. †1.3.1712. Elleben) un abu laulībā piedzima (VI<br />

paaudze):<br />

• Nikols Stīda (Nicol Stiede, *pirms 1681. †pēc1749.<br />

Elleben).<br />

†3.2.1790. Wipfratal).<br />

VII paaudzes pārstāvis Kristiāns Stīda (Christianus<br />

Stieda, *9.11.1718. †3.2.1790. Wipfratal) bija precējies<br />

divas reizes. Pirmo reizi viņš salaulājās ar Doroteju<br />

Mariju Hofmani (Dorothea Maria Hoffmann, *1720.<br />

Wipfratal †4.6.1754. Elleben) [iespējams, viņa laulību<br />

brīdī bija Reizlanda (Reisland) atraitne) un abu laulībā<br />

piedzima (VIII paaudze):<br />

• Johans Ernsts Stīda (Johann Ernst Stieda<br />

*25.3.1752. †<strong>30</strong>.4.1752.).<br />

Pēc pirmās sievas nāves Kristiāns Stīda apprecējās otro<br />

reizi - ar Frīdriha Nikolaja Dillingera (Friedrich Nicolaus<br />

Dillinger, *ap 1713. † 1760.) un Konkordijas Ernestīnes<br />

Justīnes Bekas (Concordia Ernestina Justina Beck,<br />

*15.11.1713. †1789.) meitu Frīderiki Sofiju Johannu<br />

Dillingeri (Friederike Sophie Johanne Dillinger, *1733.<br />

Achelstadt †) un abu laulībā piedzima (VIII paaudze):<br />

• Ernsts Stīda (Ernst Stieda *13.1.1760.<br />

†12.3.1831.).<br />

• Johanna Stīda (Dirra) (Johanna Stieda (Dyrr)<br />

*1761. †).<br />

• Kristians Stīda (Christian Stieda *19.1.1764.<br />

†3.4.1811.).<br />

• Šarlote Stīda (Holca/Frederkinga) (Charlotte<br />

Stieda (Holtz/Frederking) *1766. †1831.).<br />

• Henriete Stīda (Henriette Stieda *1768. †1850.),<br />

plašāku ziņu nav.<br />

• Auguste Stīda (Probante) (Auguste Stieda<br />

(Probant) *1770. †), precējusies ar Probantu<br />

(Probant), plašāku ziņu nav.<br />

• Katrīne Stīda (Catharine Stieda *1774. †), plašāku<br />

ziņu nav.<br />

• Karls Gotfrīds Ludvigs Stīda (Johann Gottfried<br />

Ludwig Stieda *6.9.1777. Wipfratal †<strong>30</strong>.4.1851.<br />

Rīga).<br />

• Vilhelms Stīda (Wilhelm Stieda *1780. †1802.),<br />

plašāku ziņu nav.<br />

• Friderike Stīda (Friedericke Stieda *1783. †1804.),<br />

plašāku ziņu nav.<br />

VIII paaudzes paaudzes pārstāvis Ernsts Stīda (Ernst<br />

Stieda *13.1.1760. †12.3.1831.) salaulājās ar Magdalēnu<br />

Krūzemani (Magdalena Krusemann, *†) un abu laulībā<br />

piedzima (IX paaudze):<br />

• Vilhelms Stīda (Wilhelm Stieda *1802. †1880.),<br />

plašāku ziņu nav.<br />

• Aleksandrs Stīda (Alexander Stieda *1806.<br />

†1866.), plašāku ziņu nav.<br />

VIII paaudzes paaudzes pārstāve Johanna Stīda (Dirra)<br />

(Johanna Stieda (Dyrr) *1761. †) salaulājās ar E.C.S.Dirru<br />

(E.C.S. Dyrr , *†) un abu laulībā piedzima (IX paaudze):<br />

• Friderike Dirra (Friedericke Dyrr *. †.), plašāku<br />

ziņu nav. Atsevišķos avotos minēts, ka precējusies<br />

Vologdā, norādīta arī ar mātes pirmslaulību<br />

uzvārdu. Plašāku ziņu nav.<br />

VI paaudzes pārstāvis Nikols Stīda (Nicol Stiede, *pirms<br />

VIII paaudzes paaudzes pārstāvis Kristians Stīda<br />

1681. †pēc1749. Elleben) salaulājās ar Magdalēnu<br />

(Christian Stieda *19.1.1764. †3.4.1811.)salaulājās ar<br />

Kirkheimu (Magdalene Kirchheim, *ap 1683. Elleben<br />

Johannu Pretoriju (Johanna Pratorius, * †) un abu laulībā<br />

†23.10.1745. Elleben) un abu laulībā piedzima (VII<br />

piedzima (IX paaudze):<br />

paaudze):<br />

• Friderike Stīda (Prevota) (Friederike Stieda<br />

• Kristiāns Stīda (Christianus Stieda, *9.11.1718.<br />

(Prevot) *1800. †1885.).<br />

368 369<br />

• Karls Stīda (Carl Stieda *1803. †1847.), plašāku<br />

ziņu nav.<br />

IX paaudzes paaudzes pārstāve Friderike Stīda (Prevota)<br />

(Friederike Stieda (Prevot) *1800. †1885.) salaulājās<br />

ar Johanu Prevotu (Johann Prevot , * †) un abu laulībā<br />

piedzima pieci bērni, kuru vārdi nav zināmi (X paaudze):<br />

• x Prevots/-e (x Prevot *. †.).<br />

• x Prevots/-e (x Prevot *. †.).<br />

• x Prevots/-e (x Prevot *. †.).<br />

• x Prevots/-e (x Prevot *. †.).<br />

• x Prevots/-e (x Prevot *. †.).<br />

VIII paaudzes paaudzes pārstāve Šarlote Stīda (Holca/<br />

Frederkinga) (Charlotte Stieda (Holtz/Frederking) *1766.<br />

†1831.) bija precējusies divas reizes - pirmajā laulībā ar<br />

D.J.C. Holcu (D.J.C.Holtz , * †) piedzima (IX paaudze):<br />

• Karls Holcs (Carl Holtz *. †.), plašāku ziņu nav.<br />

• Auguste Holca (Auguste Holtz *1794. †1847.),<br />

plašāku ziņu nav.<br />

• Marija Holca (Maria Holtz *1801. †1869.),<br />

plašāku ziņu nav.<br />

Ottreiz Šarlote Stīda (Holca/Frederkinga) (Charlotte<br />

Stieda (Holtz/Frederking) *1766. †1831. salaulājās ar<br />

J.N.Frederkingu (J.N.Frederking , * †). Šajā laulībā<br />

piedzima (IX paaudze):<br />

• Heinrihs Frederkings (Heinrich Frederking<br />

*1809. †1892.), plašāku ziņu nav.<br />

Ar dzimtas turpinājumu Latvijas virzienā ir saistīts VIII<br />

paaudzes paaudzes pārstāvis Karls Gotfrīds Ludvigs<br />

Stīda (Johann Gottfried Ludwig Stieda *6.9.1777. Wipfratal<br />

†<strong>30</strong>.4.1851. Rīga) kļuva par advokātu un no Vācijas<br />

ieceļoja Rīgā, kur 1804. gada15. jūlijā Sv.Pētera draudzē<br />

salaulājās ar Šarloti Amāliju Pauzeri (Charlotte Amalie<br />

Pauser, *27.11.1784. Rīga †24.3.1854. Rīga) un abu laulībā<br />

piedzima (IX paaudze):<br />

• Karls Vilhelms Eduards Stīda (Karl Wilhelm<br />

Eduard Stieda *26.2.1805. Rīga †19.3.1851.).<br />

• Johanna Šarlote Stīda (fon Vilme) (Johanna<br />

Charlotte Stieda (von Wilm) *2.3.1806. Rīga<br />

†6.10.1888. Berlin).<br />

• Johans Jēkabs Kristiāns Stīda (Johann Jacob<br />

Christian Stieda *26.2.1805. Rīga †15.10.1881.<br />

Rīga).<br />

• Karolīne Henriete Stīda (fon der Zēdeka<br />

[Kverfelde]) (Caroline Henriette Stieda (von der<br />

Seedeck [Querfeldt], *15.4.1812. Rīga †15.6.1871.).<br />

• Gotlībs Ādolfs Stīda (Gottlieb Adolph Stieda<br />

*7.11.1807. Rīga †13.11.1808. Rīga), miris kā<br />

zīdainis.<br />

• Johanna Emīlija Stīda (Johanna Emilie Stieda<br />

*11.7.1810. Rīga †).<br />

IX paaudzes paaudzes pārstāvis Karls Vilhelms<br />

Eduards Stīda (Karl Wilhelm Eduard Stieda *26.2.1805.<br />

Rīga †19.3.1851.) salaulājās ar Emmelīni Breitigamu<br />

(Emmeline Breutigam, *28.6.1817. †28.5.1887.) [atsevišķos<br />

avotos minētas arī otrās laulības, domājams, ar viņas māsu<br />

Elizabeti Breitigamu (Elisabeth Brautigamm), iespējams,<br />

pirmie četri bērni dzimuši tieši šajā laulībā] un abu laulībā<br />

piedzima (X paaudze):<br />

• Karls Stīda (Karl Stieda *1833. †1870), plašāku<br />

ziņu nav.

• Nannija Stīda (Hāberneka) (Nanny Stieda<br />

(Haberneck) *1836. †1908.).<br />

• Rūdolfs Stīda (Rudolf Stieda *1838. †1862),<br />

plašāku ziņu nav.<br />

• Elīza Stīda (Elisa Stieda *1839. †1917.), plašāku<br />

ziņu nav.<br />

• Eduards Heinrihs Stīda (Eduard Heinrich Stieda<br />

*26.5.1842. Rīga †16.4.1899.).<br />

• Oskars Gotfrīds Stīda (Oskar Gottfried Stieda<br />

*22.8.1844. Rīga †15.2.1902.).<br />

• Ādolfs Stīda (Adolf Stieda *15.9.1848. Rīga<br />

†11.12.1873.), plašāku ziņu nav.<br />

• Kristians Hugo Stīda (Christian Hugo Stieda<br />

*4.10.1851. Rīga †11.8.1912. Rīga).<br />

X paaudzes paaudzes pārstāve Nannija Stīda (Hāberneka)<br />

(Nanny Stieda (Haberneck) *1836. †1908.) salaulājās ar<br />

Johannu Hāberneku (Johann Haberneck, *. †). Par šo<br />

ģimeni atsevišķos avotos ir minēts, ka tajā bija 6 bērni un<br />

13 mazbērni, plašāku ziņu nav.<br />

X paaudzes paaudzes pārstāvis Eduards Heinrihs Stīda<br />

(Eduard Heinrich Stieda *26.5.1842. Rīga †16.4.1899.)<br />

salaulājās ar Jāņa Zalkovska (Johann Salkowsky) meitu<br />

Johannu Mariju Zalkovsku (Johanna Marie Salkowsky,<br />

*12.10.1842. [*24.10.1842.] Kuldīga †2.7.1929. Rīga), kura<br />

1920. gadā dzīvoja Rīgā, Romanova ielā 4 dz. 2, bet vēlāk<br />

- Stīdu namā Mārstaļu ielā 24. 1927. gadā viņas veselības<br />

stāvoklis bija tik slikts, ka pamatojoties uz ārsta izziņu,<br />

viņai izsniedza pasi bez personiskas klātbūtnes, jo viņa<br />

nespēja iziet no savas istabas. Abu laulībā piedzima (XI<br />

paaudze):<br />

• Nikolajs Stīda (Nikolai Stieda *1863. †1886.),<br />

plašāku ziņu nav.<br />

• Marija Stīda (Marie Stieda *1868. †1948.),<br />

plašāku ziņu nav.<br />

• Teodors Stīda (Theodor Stieda *1871. †1942.),<br />

precējies ar Annu Grīnbergu (Anna Grunberg, *†),<br />

plašāku ziņu nav.<br />

X paaudzes paaudzes pārstāvis Oskars Gotfrīds Stīda<br />

(Oskar Gottfried Stieda *22.8.1844. Rīga †15.2.1902.)<br />

salaulājās ar Matildi fon Radecku (Mathilde von Radecki,<br />

*4.1852. †18.5.1920.) un abu laulībā piedzima (XI<br />

paaudze):<br />

• Bruno Otokārs Stīda (Bruno Ottokar Stieda<br />

*9.1.1873. Rīga †31.3.1934. Rīgā).<br />

• Hedviga Emelīne Matilde Stīda (Volgemuta)<br />

(Hedwig Emeline Mathilde Stieda (Wohlgemuth)<br />

*7.9.1876. Rīga †).<br />

• Persijs Aleksandrs Stīda (Persy Alexander Stieda<br />

*20.5.1881. Rīga †1947.), precējies ar Mariju Brandi<br />

(Marie Brand), plašāku ziņu nav.<br />

• Kēte Elīza Stīda (Kaethe Elise Stieda *12.12.1889.<br />

Rīga †10.9.1925.).<br />

XI paaudzes paaudzes pārstāvis Bruno Otokārs Stīda<br />

(Bruno Ottokar Stieda *9.1.1873. Rīga †31.3.1934. Rīgā)<br />

kļuva par ārstu un 1920. gada 22. augustā Rīgas Sv. Pētera<br />

baznīcā salaulājās ar Mattiasa Šulca (Matthias Schultz)<br />

meitu un, domājams, savu darba kolēģi, Augusti Luīzi<br />

Šulcu (Auguste Louise Schultz, *7.8.1879. Rīga †3.2.1923.<br />

Rīga) [atsevišķos avotos - Šulpe (Schulp)], kura bija<br />

slimnieku kopēja un kopā ar vīru bija pierakstīta Rīgā,<br />

Nikolaja (Kr. Valdemāra) ielā 23 dz. 11. Plašāku ziņu nav.<br />

XI paaudzes paaudzes pārstāve Hedviga Emelīne<br />

Matilde Stīda (Volgemuta) (Hedwig Emeline Mathilde<br />

Stieda (Wohlgemuth) *7.9.1876. Rīga †), precējusies ar<br />

Frīdrihu Volgemutu (Friedrich Wohlgemuth, * †), dzīvoja<br />

Rīgā, Ezera ielā 2 dz. 1 (Mīlgrāvī), no kurienes 1939. gadā<br />

repatriējusies uz Vāciju. Plašāku ziņu nav.<br />

X paaudzes paaudzes pārstāvis Kristians Hugo Stīda<br />

(Christian Hugo Stieda *4.10.1851. Rīga †11.8.1912.<br />

Rīga) salaulājās ar Johana Augusta fon Knīrima (Johann<br />

August Knieriem, *22.4.1803. Rīga †25.5.1874. Mūrmuiža,<br />

Kauguri) un Olgas Elizabetes fon Dāles (Olga Elisabeth<br />

von Dahl, *12.2.1814. †1.8.1859. Mūrmuiža, Kauguri)<br />

meitu Annu Mariju fon Knīrimu (Anna Marie von<br />

Knieriem, *6.7.1851. Mūrmuiža, Kauguri †6.9.1911. Rīga)<br />

un abu laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Kristians Konrāds Stīda (Christian Conrad<br />

Stieda *12.7.1883. Rīga (Bulduros) †7.8.1947.<br />

Solingen, Dusseldorf).<br />

• Valters Oskars Stīda (Walter Oskar Stieda<br />

*11.10.1884. Rīga †6.9.1931. Ohligs, Dusseldorf).<br />

XI paaudzes paaudzes pārstāvis Kristians Konrāds Stīda<br />

(Christian Conrad Stieda *12.7.1883. Rīga (Bulduros)<br />

†7.8.1947. Solingen, Dusseldorf) [Latvijas dokumentos<br />

norādīts kā Kristjānis] laikā no 1903. līdz 1910. gadam<br />

studēja ķīmiju Tērbatas universitātē. Salaulājās ar Emīla<br />

Jūlija Kupfera (Emil Julius Kupffer, *21.4.1845. Jostana<br />

muiža, Sesava †1891. Rīga (Daugavgrīva)) un Adelīnes<br />

Annas Franciskas Štengeles (Adeline Anna Franziska<br />

Stengel, *1850. Naudītes pagasts, Pētervaldes muiža †1936.<br />

Rīga) meitu Veru Amāliju Vilhelmīni Kupferi (Wera<br />

Amalie Wilhelmine Kupffer, *7.3.1887. Rīga (Daugavgrīva)<br />

†8.5.1970. Hamburg) un 1939. gadā repatriējās no Slokas,<br />

kur kā adrese norādīta Balt. celulozes fabrika - iespējams,<br />

viņa darba vieta. Pirms tam viņa dzīvoja dzīvoja Rīgā,<br />

Ezera ielā 2 dz. 2, Mīlgrāvja ielā <strong>30</strong> dz. 4. Abu laulībā<br />

piedzima (XII paaudze):<br />

• Annemarija Margarēte Stīda (Koske/<br />

Grīnervalde) (Annemarie Margarethe Stieda<br />

(Koske/Grunerwald), *20.6.1912. Rīga †3.6.2005.).<br />

• Ģertrūde Renāte Hedviga Stīda (Gertrud Renate<br />

Attēli.<br />

No kreisās: Valters Oskars Stīda, Johanna Marija Stīda (dz. Zalkovska), Bruno Ottokārs Stīda, Rihards Koske, Elza<br />

Kēlerte un Valteru Koske.<br />

Attēli.<br />

Veras Amālijas Vilhelmīnes Kupferes (Stīdas) 1931. gadā pašrocīgi rakstītais lūgums izsniegt meitai pasi un (no<br />

kreisās) Gustavs Johans Grīnervalds, Elekonīda Bergmane un Vitolds Gustavs Grīnervalds.<br />

Hedwig Stieda *28.1.1914. [*15.1.1914.] Rīga<br />

†13.11.2001.), kristīta Sv.Pētera draudzē.<br />

• Gudruna Emmija Stīda (Leja) (Gudrun Emmy<br />

Stieda (Leu) *18.10.1917. Rīga †7.2008.).<br />

• Ortrūna Antonija Stīda (Štekele) (Ortrun<br />

Antonie Stieda (Stockel) *14.2.1921. Rīga †), kristīta<br />

Sv.Pētera draudzē.<br />

XII paaudzes paaudzes pārstāve Annemarija Margarēte<br />

Stīda (Koske/Grīnervalde) (Annemarie Margarethe<br />

Stieda (Koske/Grunerwald), *20.6.1912. Rīga †3.6.2005.)<br />

bija precējusies divas reizes - ar 1934. gada <strong>30</strong>. decembrī<br />

Sv.Pētera baznīcā Rīgā ar skolotāja Riharda Koskes<br />

(Richard Koske, *10.2.1859. Jelgava †11.1.1935. Rīga)<br />

un Elzas Kēlertes (Elsa Koehlert, *12.2.1876. Rīga †pēc<br />

1939.) dēlu Valteru Koski (Walter Koske, *22.9.1905.<br />

Moscow †27.11.1935. Rīga), bet pēc viņa nāves, 1939.<br />

gada 25. februārī Rīgā viņa salaulājās ar ar grāmatveža<br />

Gustava Johana Grīnervalda (Gustav Johann Grunerwald,<br />

*18.12.1875. St.Petersburg †17.1.1945. Kalisz, PL) un<br />

Elekonīdas Bergmanes (Elekonida Bergmann, *19.6.1876.<br />

St.Petersburg †17.4.1945.) dēlu Vitoldu Gustavu<br />

Grīnervaldu (Withold Gustav Grunerwald, *9.10.1910.<br />

St.Petersburg †10.1.1982. Darmstadt). 1935. gadā viņa<br />

dzīvoja Rīgā, Ludviķa ielā 2a dz. 5, bet vēlāk - Stokholmas<br />

ielā 25 un Brīvības ielā 75 dz. 5.<br />

Elekonīda Bergmane savās atmiņās rakstīja: “Pēc<br />

repatriācijas mēnesi uzturējāmies nometnē Pozenā. 1940.<br />

gada sākumā mūsu dzīvi iezīmēja karš. Georgs uzzināja,<br />

ka viņa brālis Vitja un viņa vecāki bija ieradušies Kališos<br />

(poļu valodā Kalisz). Georgs darīja visu iespējamo, lai<br />

saliedētu ģimenes, un līdz 1940. gada beigām mēs varētu<br />

arī pārcelties uz turieni. Georgs tur bija pieņemts darbā par<br />

parka vadītāju. Mēs negribējām dzīvot dzīvoklī, tāpēc mēs<br />

nomājām māju pilsētas nomalē no kāda vācu dārznieka,<br />

kurš pārcēlās atpakaļ uz Vāciju. Tā bija maza mājīga māja<br />

ar zemiem griestiem un sijām. Kādu dienu bērni spēlējās<br />

pagalmā aiz mājas, kad neliels amerikāņu lidaparāts lidoja<br />

apkārt. Tam bija radio kontakts ar artilēriju. Bombardēšana<br />

nāca arvien tuvāk. Es liku bērniem paslēpās pagrabā. Tad<br />

sekoja sprādziens un visa māja nodrebēja. Tad viss kļuva<br />

kluss. Es aizsūtīju Ullu uz augšu, lai meklētu savu pamāti.<br />

Pēc brīža viņa atgriezās un man teica, ka ir sabojātas<br />

kāpnes un sienā ir liels caurums. Es uzkāpu pa kāpnēm. Kad<br />

parādīju, viss bija salauzts. Sprādziena vilnis bija sabojājis<br />

durvis, un aiz manām durvīm bija mana vīramāte. Viņa<br />

bija mirusi. Tas bija terora akts. Lidaparāts lidoja tik<br />

zemu, ka apkalpe redzēja, kā bērni spēlējas. Nākamajā<br />

dienā ieradās kaimiņš - sirmgalvis ar pajūgu. Viņš aizveda<br />

manu vīramāti uz kapsētu, lai viņu apbedītu. Apkārt<br />

mums kapsētā bija neticami kluss. Uz ielas nebija neviena<br />

cilvēka. Blakus baznīcai izrakām kapu, kurā mēs nolaidām<br />

zārku.” Ir zināms, ka Vitolds Gustavs Grīnervalds bija<br />

precējies otrreiz - ar Irmelu Frīdu Fejerabendi (Irmela<br />

Frieda Feyerabend, *28.4.1909. Ārlava †23.8.1985. Mainz,<br />

Darmstadt). Šajā laulā bija piedzima (XIII paaudze):<br />

• Manfrēds Grīnervalds (Manfred Grunerwald, *).<br />

• Gerhilds Grīnervalds (Gerhild Grunerwald, *).<br />

XII paaudzes paaudzes pārstāve Ģertrūde Renāte<br />

Hedviga Stīda (Gertrud Renate Hedwig Stieda *28.1.1914.<br />

[*15.1.1914.] Rīga †13.11.2001.) bija pierakstīta Rīgā,<br />

Mīlgrāvja ielā <strong>30</strong> dz. 4, Zentenes muizā, Ezera ielā 2 dz. 2,<br />

Skolas ielā 11 dz. 8, kā arī Jūrmalā - Z.Meierovica pr. 43 un<br />

Slokā, Baltijas Celulozes fabrikā. Plašāku ziņu nav.<br />

XII paaudzes paaudzes pārstāve Gudruna Emmija<br />

Stīda (Leja) (Gudrun Emmy Stieda (Leu) *18.10.1917.<br />

Rīga †7.2008.) bija pierakstīta Rīgā, Ezera ielā 7 dz. 19,<br />

Mīlgrāvja ielā <strong>30</strong> dz. 1a un Ezera ielā 2 dz. 2. precējusies ar<br />

Leju (Leu, * †), plašāku ziņu nav.<br />

XII paaudzes paaudzes pārstāve Ortrūna Antonija Stīda<br />

(Štekele) (Ortrun Antonie Stieda (Stockel) *14.2.1921.<br />

Rīga †) dzīvoja Rīgā, Ezera ielā 2 dz. 2, kā arī Slokā, Balt.<br />

celulozes fabrikā. Precējusies ar Karlu Jangvu Štekeli<br />

(Karl Yangve Stockel, *Malmo), plašāku ziņu nav<br />

XI paaudzes paaudzes pārstāvis Valters Oskars Stīda<br />

(Walter Oskar Stieda *11.10.1884. Rīga †6.9.1931. Ohligs,<br />

Attēls.<br />

No kreisās: Kristians Konrāds Stīda, viņa sieva Vera Amālija Vilhelmīne Kupfere (Stīda) un meitas Annemarija<br />

Margarēte Stīda, Ģertrūde Renāte Hedviga Stīda, Gudruna Emmija Stīda (Leja) un Ortūna Antonija Stīda.<br />

370 371

Dusseldorf) laikā no 1903. līdz 1910. gadam studēja<br />

medicīnu Tērbatas universitātē un vēlāk strādāja par ārstu.<br />

Salaulājās ar Veru Annu Dumovu (Wera Anna Dumow,<br />

*23.9.1873. Rīga †6.6.1925.). Ziņu par pēcnācējiem nav.<br />

IX paaudzes paaudzes pārstāve Johanna Šarlote Stīda<br />

(fon Vilme) (Johanna Charlotte Stieda (von Wilm)<br />

*2.3.1806. Rīga †6.10.1888. Berlin) salaulājās ar Dr.phil.<br />

Gotfrīda Heinriha Vilhelma fon Vilma (Gottfried Heinrich<br />

Wilhelm von Wilm, *24.7.1767. Hamburg †25.1.1835.<br />

St.Petersburg) un Kristiānas Johannas Gotlības Grīneres<br />

(Christiana Johanna Gottliebe Gruner, *29.6.1780. Parnu<br />

†8.8.1831. St.Petersburg) dēlu, advokātu Jēkabu Vilhelmu<br />

fon Vilmu (Jacob Heinrich von Wilm , *3.7.1804. Pskov<br />

(Pleskava) †4.12.1878. Weimar) [abu laulība vēlāk tika<br />

šķirta un Jēkabs Vilhelms fon Vilms salaulājās otrreiz<br />

ar pareizticīgo draudzei piederīgo Aleksandru fon<br />

Kamensku (Alexandria von Kamienski, *18.1.18<strong>30</strong>. Siauliai<br />

†14.4.1896. Jena), no šīs laulības ir vairāki pēcnācēji]. Abu<br />

laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Karls Gustavs fon Vilms (Carl Gustav von Wilm,<br />

*12.6.1832. Rīga †24.8.1850.).<br />

• Pēteris Nikolajs fon Vilms (Peter Nicolai von<br />

Wilm, *10.2.1834. Rīga †24.8.1911. Wiesbaden).<br />

• Roberts Albrehts fon Vilms (Robert Albrecht von<br />

Wilm, *9.9.1835. Rīga †26.9.1886. Mālpils).<br />

• Johanna Amālija Matilde fon Vilma (Johanna<br />

Amalie Mathilde von Wilm, *20.2.1837. Rīga †).<br />

• Oskars Nikolajs fon Vilms (Oscar Nikolaus von<br />

Wilm, *6.1.1839. Rīga †).<br />

• Matilde Šarlote Karolīne fon Vilma (Spitta)<br />

(Mathilde Charlotte Caroline von Wilm (Spitta),<br />

*8.4.1844. Rīga †ap 1914. Kassel).<br />

Atsevišķos avotos minēts, ka Šarlotes Stīdas laulībā<br />

piedzima 9 pēcnācēji, taču ziņa spagaidām ir atrastas vien<br />

par sešiem.<br />

X paaudzes paaudzes pārstāvis Pēteris Nikolajs fon<br />

Vilms (Peter Nicolai von Wilm, *10.2.1834. Rīga<br />

†24.8.1911. Wiesbaden) savu pirmo muzikālo izglītību<br />

ieguva mūziku mīlošo vecāku mājās. Laikā no 1851. līdz<br />

1856. gadam viņš mācījās Leipcigas konservatorijā, bet<br />

1857. gadā viņš pieņēma otrā kapellmeistera amatu Rīgas<br />

Pašvaldības teātrī, ko atstāja 1860. gadā, kad viņš devās<br />

uz Sanktpēterburgu. 1860. gadā Vilms kļuva par mūzikas<br />

skolotāju vietējā Nikolaja institūtā. 1873. gadā viņš devās<br />

uz Vāciju, vispirms uz Drēzdeni, bet no 1875. gada dzīvoja<br />

Vīsbādenē, kur nomira 1911. gadā. Viņš uzturēja sakarus<br />

ar savām Baltijas mājām, bija Dziesmu svētkos Rīgā 1880.<br />

gadā un 1883. gadā kļuva par vācu biedrības “Liedertafel”<br />

goda locekli. Kopumā Von Vilms ir sacerējis vairāk nekā<br />

250 skaņdarbus, tostarp - jauniešiem sacerēja lielu skaitu<br />

divu un četrroku klavierdarbu, dziesmas ar klavieru<br />

pavadījumu, sakrālo un laicīgo kora mūziku un dažādiem<br />

kamermūzikas darbiem (stīgu sekstets, stīgu kvartets,<br />

divas vijoles sonātes, čella sonātes, divas svītas klavierēm<br />

un vijolei, duets arfai un vijolei), kā arī koncertdarbs arfai.<br />

Ir zināms, ka viņš salaulājās ar Dr.med. Eduarda Dmitrija<br />

Lessiga (Eduard Dmitrii Lessig, *8.4.1810. St.Petersburg<br />

†20.9.1891. St.Petersburg) un Sofijas Fuksas (Sophie Fuchs,<br />

* †23.9.1901. St.Petersburg) meitu Johannu Karolīni<br />

Lessigu (Johanna Caroline Lessig, *14.7.1848. †). Ziņu par<br />

pēcnācējiem nav.<br />

X paaudzes paaudzes pārstāvis Roberts Albrehts fon<br />

Vilms (Robert Albrecht von Wilm, *9.9.1835. Rīga<br />

†26.9.1886. Mālpils) mācījās Tērbatas universitātē<br />

un kļuva par advokātu. Salaulājies ar Ludviga Pētera<br />

Šnīdevinda (Ludwig Peter Schniedewind) un Annas<br />

Apolonijas Borstelmanes (Anna Apollonie Borstelmann)<br />

meitu Annu Bertu Hermīni Šnīdevindi (Anna Bertha<br />

Hermine Schniedewind, *14.10.1838. Rīga †27.7.1878.<br />

Rīga), citu ziņu nav.<br />

X paaudzes paaudzes pārstāve Matilde Šarlote Karolīne<br />

fon Vilma (Spitta) (Mathilde Charlotte Caroline von<br />

Wilm (Spitta), *8.4.1844. Rīga †ap 1914. Kassel) salaulājās<br />

ar Berlīnes tirgoņa Augusta Frīdriha Vilhelma Spittas<br />

(August Friedrich Wilhelm Spitta, *1780. Berlin †1840.<br />

Berlin) un Vilhelmīnes Karolīnes Spittas (Wilhelmine<br />

Caroline Spitta, *†) dēlu, Naumburgas (Naumburg)<br />

nomnieku Augustu Frīdrihu Vilhelmu Spittu (August<br />

Friedrich Wilhelm Spitta, *1.4.1833. Berlin †), citu ziņu<br />

nav.<br />

IX paaudzes paaudzes pārstāvis Johans Jēkabs Kristiāns<br />

Stīda (Johann Jacob Christian Stieda *6.8.1807. Rīga<br />

†15.10.1881. Rīga) bija tirgotājs, salaulājās ar Ludviga<br />

Paula Frīdriha fon der Zēdeka [Kverfelda] (Ludwig Paul<br />

Friedrich von der Seedeck [Querfeldt], *11.1.1782. Gut<br />

Uppinen, Taurage †4.6.1831. Rīga) un Annas Dorotejas<br />

Rīges (Anna Dorothea Riege, *ap 1782. †1850. Rīga) meitu<br />

Elmīru Elizabeti fon der Zēdeku [Kverfeldi] (Elmire<br />

Elisabeth von der Seedeck [Querfeldt], *1.11.1810. Vidzeme<br />

†20.8.1894. Rīga) un abu laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Kristiāns Hermanis Ludvigs Stīda (Christian<br />

Hermann Ludwig Stieda, *9.11.1837. Rīga<br />

†19.11.1918. Giessen).<br />

• Hermanis Johans Rafaels Stīda (Hermann<br />

Johann Raffael Stieda, *1.1.1839. Rīga †21.4.1914.).<br />

• Emīlija Sofija Doroteja Stīda (Tālberga) (Emilie<br />

Sophie Dorothea Stieda (Thalberg), *5.11.1839. Rīga<br />

†1923.), precējusies ar Karlu fon Tālbergu (Carl<br />

von Thalberg).<br />

• Ernsts Eižens Stīda (Ersnt Eugen Stieda,<br />

Attēls.<br />

No kreisās: komponists Pēteris Nikolajs fon Vilms un anatoms Kristiāns Hermanis Ludvigs Stīda, Amālija Matilde<br />

fon der Zēdeka [Kverfelde], viņas meita Emīlija Vilhelmīne Amālija Stīda un dēls Hermanis Stīda.<br />

*19.6.1841. Rīga †8.2.1888. St.Petersburg).<br />

• Aleksandrs Stīda (Alexander Stieda, *21.8.1849.<br />

Rīga †24.4.1922. Rīga).<br />

• Vilhelms Kristiāns Stīda (Vilhelm Christian<br />

Stieda, *1.4.1852. Rīga †21.10.1933. Leipzig).<br />

X paaudzes paaudzes pārstāvis Kristiāns Hermanis<br />

Ludvigs Stīda (Christian Hermann Ludwig Stieda,<br />

*9.11.1837. Rīga †19.11.1918. Giessen) studēja Tartu<br />

Universitātē, Gīsenā, Erlangenā un Vīnē. 1861. gadā<br />

viņš ieguva doktora grādu Tartu. 1862. gadā habilitējās<br />

un kļuva par Tartu Universitātes pasniedzēju. viņa<br />

anatomijas skolotāji bija Reissners, Bidders un Kufers, un<br />

viņš anatomijā ieguva sudraba medaļu. Pēc kvalifikācijas<br />

iegūšanas 1861. gadā viņš devās uz Giessenu, kur<br />

Leikkarts viņu iedvesmoja ar interesi par tārpu anatomiju,<br />

un vēlāk uz Erlangenu, kur viņš studēja Gerlaha un Herca<br />

vadībā. 1862. gadā viņš pārcēlās uz Vīni, kur apmeklēja<br />

Oppolzera, Škoda, Hebra, Hirtla un Brueke lekcijas, no<br />

kurām pēdējās studēja histoloģiju. No 1864. gada viņš<br />

strādāja par asistentu Anatomijas institūtā un 1875. gadā<br />

kļuva par Tartu Universitātes anatomijas profesoru (viņš<br />

ieņēma šo amatu desmit gadus, no kuriem pēdējos trīs<br />

bija medicīnas fakultātes dekāns.), bet laikā no 1885.<br />

līdz 1912. gadam viņš bija Kēnigsbergas universitātes<br />

anatomijas profesors un anatomijas institūta direktors.<br />

No 1886. gada viņš bija Leopoldinas loceklis un no<br />

1904. gada - Krievijas Zinātņu akadēmijas loceklis<br />

Sanktpēterburgā. Viņa zinātniskais mantojums atrodas<br />

Saksijas-Anhaltes Universitātes un Valsts bibliotēkas<br />

arhīvā. Viņa anatomiskie izmeklējumi ietvēra<br />

mugurkaulnieku centrālās nervu sistēmas salīdzinošos<br />

pētījumus, kaulu veidošanos un plaušu, aizkrūts dziedzera,<br />

vairogdziedzera un miega artēriju attīstību. Par viņa<br />

interesi par medicīnas vēsturi liecina viņa dabaszinātnieku<br />

un medicīnas darbinieku biogrāfijas. Viņš bija arī vairāku<br />

rakstu un pārskatu par arheoloģiskiem, antropoloģiskiem<br />

un etnogrāfiskiem jautājumiem autors.<br />

Kristiāns Hermanis Ludvigs Stīda salaulājās ar Fridriha<br />

Langermaņa (Friedrich Langermann) un Emīlijas Luīzes<br />

Krīgas (Emilie Luise Krug) meitu Matildi Langermani<br />

(Mathilde Langermann , *15.7.1831. †1908.) un abu laulībā<br />

piedzima (XI paaudze):<br />

• Hermanis Stīda (Hermann Stieda, *1867. †1896.)<br />

• Alfrēds Stīda (Alfred Stieda, *1869. †1945.).<br />

• Aleksandrs Stīda (Alexander Stieda, *1875.<br />

†1966.), bija Dr.med., ķirurģijas profesors Hallē,<br />

precējies ar Martu (Martha). Citu ziņu nav.<br />

XI paaudzes paaudzes pārstāvis Alfrēds Stīda (Alfred<br />

Stieda, *1869. †1945.), bija Dr.med., privātdocents,<br />

ķirurģijas profesors Kēnigsbergā. Precējies ar Elzi Gāzneri<br />

(Else Gassner). Abu laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Brigite Stīda (fon Šilinga) (Brigitte Stieda (von<br />

Schilling), *14.2.1920. †1999.).<br />

• Hans Stīda (Hans Stieda, *1922. †1943.).<br />

XII paaudzes paaudzes pārstāve Brigite Stīda (fon<br />

Šilinga) (Brigitte Stieda (von Schilling), *14.2.1920.<br />

†1999.) salaulājās ar fon Šillingu (von Schilling) un abu<br />

laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Barbara Šilinga-Stīda (Veisbekere) (Barbara<br />

Schilling-Stieda (Weissbecker), *25.2.1944.).<br />

• Johans Šilings-Stīda (Johannes Schilling-Stieda,<br />

*4.5.1946.).<br />

372 373<br />

• Klemens Šilings-Stīda (Clemens Schilling-Stieda,<br />

*4.3.1958.)<br />

XIII paaudzes paaudzes pārstāve Barbara Šilinga-Stīda<br />

(Veisbekere) (Barbara Schilling-Stieda (Weissbecker),<br />

*25.2.1944.) salaulājās ar Henriju Veisbekeru (Henry<br />

Weisbecker) un abu laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Mirjama Veisbekere (Mirjam Weissbecker,<br />

*1974.).<br />

• Henrijs Veisbekers (Henry Weissbecker, *1980.).<br />

XIII paaudzes paaudzes pārstāvis Johans Šilings-Stīda<br />

(Johannes Schilling-Stieda, *4.5.1946.) salaulājās ar Kristu<br />

(Christa) un abu laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Matias Šilings-Stīda (Mathias Schilling-Stieda,<br />

*1962.).<br />

• Veronika Šilinga-Stīda (Veronica Schilling-Stieda,<br />

*.).<br />

• Andrejs Šilings-Stīda (Andrea Schilling-Stieda,<br />

*.).<br />

X paaudzes paaudzes pārstāvis Hermanis Johans Rafaels<br />

Stīda (Hermann Johann Raffael Stieda, *1.1.1839. Rīga<br />

†8.4.1914. Wiesbaden) bija Rīgas Lielās ģildes altermanis.<br />

saskaņā ar miršanas izziņu, ko 1925. gadā sagatavoja<br />

Doma baznīcas mācītājs, Hermanis Johans Rafaels Stīda<br />

mira Vīsbādenē 8. aprīlī un tika apglabāts Rīgā 16. aprīlī.<br />

Viņš salaulājās ar savu radinieci (otrās pakāpes māsīcu),<br />

Augusta Konrāda fon der Zēdeka [Kverfelda] (August<br />

Conrad von der Seedeck [Querfeldt], *9.7.1801. Sigulda<br />

†16.7.1860. Franzenbad, Čehija) un Karolīnes Henrietes<br />

Stiedas (Caroline Henriette Stieda, *15.4.1812. Rīga<br />

†15.7.1871. Bulduri, Jūrmala) meitu Amāliju Matildi fon<br />

der Zēdeku [Kverfeldi] (Amalie Mathilde von der Seedeck<br />

[Querfeldt], *28.11.1839. [*10.5.1839.] Gut Spurnal<br />

†8.12.1925.), kura 1919. gadā no Rīgas bēga uz Vāciju, bet<br />

1920. gada 3. septembrī kopā ar meitu reģistrējās Latvijas<br />

ģenerālkonsulātā Berlīnē. Vēlāk mūža nogali aizvadīja<br />

Drēzdenē, Christianstr. 1 un mūža nogalē ik gadus<br />

apmeklēja Latviju. Dažus mēnešus pirms nāves - 1925.<br />

gada 22. janvārī viņa izteica lūgumu saņemt Latvijas pasi<br />

un norādīja, ka pirms kara bija namsaimniece [domājams,<br />

ģimenei piederēja nams Mārstaļu ielā 24]. Tāpat ir zināms,<br />

ka 1895. gadā viņa bija norādīta Rīgas Nodokļu valdes<br />

vestajās cilts grāmatās dzimtu goda pilsoņu sarakstā ar Nr.<br />

606. Abu laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Emīlija Vilhelmīne Amālija Stīda (Emilie<br />

Wilhelmine Amalie Stieda, *26.3.1880. Rīga †1960.).<br />

• Hermanis Stīda (Hermann Stieda, *6.9.1881.<br />

[*18.9.1881.] Rīga †21.1.1938.), neprecēts, tirgotājs.<br />

XI paaudzes paaudzes pārstāve Emīlija Vilhelmīne<br />

Amālija Stīda (Emilie Wilhelmine Amalie Stieda,<br />

*26.3.1880. Rīga †1960.) tāpat kā viņas māte, 1895. gadā<br />

viņa bija norādīta Rīgas Nodokļu valdes vestajās cilts<br />

grāmatās dzimtu goda pilsoņu sarakstā ar Nr. 606. Ir<br />

zināms, ka 1939. gadā viņa repariējās no Rīgas, Mārstaļu<br />

ielas 24 dz. 7, bet vasarās bija pierakstīta Jūrmalā<br />

(Dubultos), 2. līnijā 9/11.<br />

X paaudzes paaudzes pārstāve Emīlija Sofija Doroteja<br />

Stīda (Tālberga) (Emilie Sophie Dorothea Stieda<br />

(Thalberg), *5.11.1839. Rīga †1923.) bija precējusies ar<br />

Karlu Gustavu fon Tālbergu (Carl Gustav von Thalberg)<br />

un abu laulībā piedzima četri pēcnācēji, no kuriem<br />

pagaidām ziņas ir tikai par vienu (XI paaudze):

Attēls.<br />

No kreisās: Matilde Elfrīde Emīlija Tālberga (Dībolda) un viņu bērni Frīdrihs Hermanis Dībolds, Valters Dībolds,<br />

Ellēna Elza Ida Dībola (Helmsa), Helga Dībola (fon Bistrama).<br />

• Matilde Elfrīde Emīlija Tālberga (Dībolda)<br />

(Mathilde Elfride Emilie Thalberg (Diebold),<br />

*2.11.1873. Rīgā †1948.).<br />

• x Tālbergs/-a (x Thalberg, *. †.).<br />

• x Tālbergs/-a (x Thalberg, *. †.).<br />

• x Tālbergs/-a (x Thalberg, *. †.).<br />

XI paaudzes paaudzes pārstāve Matilde Elfrīde Emīlija<br />

Tālberga (Dībolda) (Mathilde Elfride Emilie Thalberg<br />

(Diebold), *2.11.1873. Rīgā †1948.) 1919. gadā dzīvoja<br />

Rīgā, Dancigas ielā 9. Saskaņā ar presē minēto, uzsaukta<br />

1899. gada aprīlī Rīgas Sv. Jēkaba draudzē un bija<br />

precējusies ar Gustava Dībolda (Gustav Diebold) dēlu,<br />

tirgotāju un fabrikas direktoru Frīdrihu Hermani<br />

Dīboldu (Friedrich Herman Diebold, *23.7.1864. Taļnoje,<br />

Kijevas gub. †8.10.1935. Rīga) un abu laulībā piedzima<br />

(XII paaudze):<br />

• Karīna Dībolda (Kentmane) (Karin Diebold<br />

(Kentmann), *22.7.1900. Rīga †1978.).<br />

• Ērika Dībolda (Hoogendijka) (Erika Diebold<br />

(Hoogendijk), *9.9.1902. Rīga †4.8.1977.).<br />

• Valters Dībolds (Walter Diebold, *22.11.1904.<br />

Rīga †1984.).<br />

• Ellēna Elza Ida Dībolda (Helmsa) (Ellen Elsa Ida<br />

Diebold (Helms), *15.7.1906. Rīga †1992.).<br />

• Helga Dībola (fon Bistrama) (Helga Diebold<br />

(von Bistram), *3.3.1908. Rīga †1995.).<br />

XII paaudzes paaudzes pārstāve Karīna Dībolda<br />

(Kentmane) (Karin Diebold (Kentmann), *22.7.1900. Rīga<br />

†1978.) salaulājās ar Vilhelma Eižena Kentmaņa (Wilhelm<br />

Eugen Kentmann) un Kētes (Kathe) dēlu Gerhardu Maksi<br />

Kentmani (Gerhard Max Kentmann, *28.1.1899. †) un<br />

abu laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Dorisa Kentmane (Stefane) (Doris Kentmann<br />

(Steffan), *13.7.1929.).<br />

• Hans Kentmans (Hannes Kentmann, *20.8.1932.).<br />

XIII paaudzes paaudzes pārstāve Dorisa Kentmane<br />

(Stefane) (Doris Kentmann (Steffan), *13.7.1929.)<br />

salaulājās ar Heincu Stefanu (Heinz Steffan) un abu<br />

laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Ina Stefane (Ina Steffan, *28.1.1962.).<br />

• Uve Stefans (Uwe Steffan, *23.10.1965.) precējies<br />

ar Petru (Petra), plašāku ziņu nav.<br />

• Juta Stefane (Šulca) (Jutta Steffan (Schulz),<br />

*14.1.1967.).<br />

XIV paaudzes paaudzes pārstāve Juta Stefane (Šulca)<br />

(Jutta Steffan (Schulz), *14.1.1967.) salaulājās ar Mihu<br />

Šulcu (Micha Schulz) un abu laulībā piedzima (XV<br />

paaudze):<br />

• Pauls Šulcs (Paul Schulz, *1.5.2010.).<br />

XIII paaudzes paaudzes pārstāvis Hans Kentmans<br />

(Hannes Kentmann, *20.8.1932.) salaulājās ar Beatrisi<br />

Bauermeisteri (Beatrice Bauermeister) un abu laulībā<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Jans Kentmans (Jan Kentmann, *8.1.1961.).<br />

• Ģirts Kentmans (Gert Kentmann, *3.8.1966.).<br />

• Malote Kentmane (Malot Kentmann,<br />

*26.2.1963.).<br />

XIV paaudzes paaudzes pārstāvis Jans Kentmans (Jan<br />

Kentmann, *8.1.1961.) salaulājās ar Susannu Gjuru<br />

(Susanne Gjura) un abu laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Viktorija Kentmane (Victoria Kentmann,<br />

*1990.).<br />

• Korinna Kentmane (Corinna Kentmann, *1992.).<br />

XII paaudzes paaudzes pārstāve Ērika Dībola<br />

(Hoogendijka) (Erika Diebol (Hoogendijk), *9.9.1902.<br />

Rīga †4.8.1977.) salaulājās ar Henrihu Hoogendijku<br />

(Hendrick Hoogendijk) un abu laulībā piedzima (XIII<br />

paaudze):<br />

Attēls.<br />

No kreisās: Hajo Hoogendijks, Giljams Hoogendijks, Juris Hoogendijks ar sievu un abu meita.<br />

• Kornēlijs Hoogendijks (Cornelis Hoogendijk,<br />

*14.1.1928.).<br />

XIII paaudzes paaudzes pārstāvis Kornēlijs Hoogendijks<br />

(Cornelis Hoogendijk, *14.1.1928.) bija precējies divas<br />

reizes - ar salaulājās ar Mari fon der Rijsti (Maris von<br />

der Rijst) un Joki (Joke). Viņa laulībās piedzima (XIV<br />

paaudze):<br />

• Ēriks Jans Hoogendijks (Eric Jan Hoogendijk,<br />

*24.6.1955.) precējies ar Mariannu Bērninku<br />

(Marianne Beernink), citu ziņu nav.<br />

• Karīna Hoogendijka (Nīcena) (Karin Hoogendijk<br />

(Niezen), *14.6.1961.).<br />

• Hajo Hoogendijks (Hajo Hoogendijk,<br />

*20.10.1962.).<br />

• Estere Hoogendijka (Vittevēne) (Esther<br />

Hoogendijk (Witteveen), *19.8.1966.).<br />

XIV paaudzes paaudzes pārstāve Karīna Hoogendijka<br />

(Nīcena) (Karin Hoogendijk (Niezen), *14.6.1961.)<br />

salaulājās ar Hansu Nīcenu (Hans Niezen) un abu laulībā<br />

piedzima (XV paaudze):<br />

• Alette Nīcena (Alette Niezen, *1994.).<br />

XIV paaudzes paaudzes pārstāvis Hajo Hoogendijks<br />

(Hajo Hoogendijk, *20.10.1962.) salaulājās ar Karīnu<br />

Leuneni (Karin Leunen) un abu laulībā piedzima (XV<br />

paaudze):<br />

• Juris Hoogendijks (Juri Hoogendijk, *1998.), ir<br />

precējies, audzina meitu (sievas un meitas vārdi nav<br />

zināmi).<br />

• Giljams Hoogendijks (Gilliam Hoogendijk,<br />

*1999.).<br />

XIV paaudzes paaudzes pārstāve Estere Hoogendijka<br />

(Vittevēne) (Esther Hoogendijk (Witteveen), *19.8.1966.<br />

salaulājās ar Marku Vittevēnu (Marco Witteveen) un abu<br />

laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Nina Vittevēne (Nina Witteveen, *.).<br />

XII paaudzes paaudzes pārstāvis Valters Dībolds (Walter<br />

Diebol, *22.11.1904. Rīga †1984.) tika atlaists no Latvijas<br />

pavalstniecības 1934. gadā, kad, domājams, pārcēlās<br />

uz Vāciju, kur salaulājās ar Ģertrūdi Bišofu (Gertrude<br />

Bischoff) un abu laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Benigna Dībolda (Millere) (Benigna Diebold<br />

(Muller), *28.1.1937.).<br />

• Petra Dībolda (Litmane) (Petra Diebold<br />

(Littmann), *6.10.1945.) precējusies ar Volfu<br />

Litmanu (Wolf Littmann), citu ziņu nav.<br />

XIII paaudzes paaudzes pārstāve Benigna Dībolda<br />

(Millere) (Benigna Diebold (Muller), *28.1.1937.)<br />

salaulājās ar Ēriku Milleru (Eric Mueller) un abu laulībā<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Rauls Millers (Raoul Muller, *15.10.1959. †2002.)<br />

bija precējies ar Urzulu Forsteri (Ursula Forster),<br />

citu ziņu nav.<br />

• Zina Millere (Zina Muller, *3.10.1962.).<br />

XIV paaudzes paaudzes pārstāve Zina Millere (Zina<br />

Muller, *3.10.1962.) ir laidusi pasaulē dēlu, kura tēvs nav<br />

zināms (XV paaudze):<br />

374 375<br />

• Dominiks Millers (Dominic Muller, *1996.).<br />

XII paaudzes paaudzes pārstāve Ellēna Elza Ida Dībolda<br />

(Helmsa) (Ellen Elsa Ida Diebold (Helms), *15.7.1906.<br />

Rīga †1992.), precējusies ar Herbertu Johanu Voldemāru<br />

Helmsu (Herbert Johann Woldemar Helms, *16.7.1898.<br />

Vecpils †pēc 1939.) un dzīvoja Ezeres pagasta Zaņas<br />

dzirnavās. Abu laulībā dzimuši un 1939. gadā kopā ar<br />

vecākiem uz Vāciju repatriējušies (XIII paaudze):<br />

• Herberts Vilhelms Bruno Helms (Herbert<br />

Wilhelm Bruno Helmss, *<strong>30</strong>.1.19<strong>30</strong>. Liepāja).<br />

• Ralfs Aleksandrs Helms (Ralf Alexander Helmss,<br />

*10.9.1931. Ezere).<br />

XII paaudzes paaudzes pārstāve Helga Dībolda (fon<br />

Bistrama) (Helga Diebold (von Bistram), *3.3.1908. Rīga<br />

†1995.) 1936. gadā salaulājās ar Persiju B. fon Bistramu<br />

(Persy B. von Bistram) un abu laulībā piedzima (XIII<br />

paaudze):<br />

• Karīna fon Bistrama (Rēgenšeida) (Karin von<br />

Bistram (Regenscheidt), *2.10.1941. †1990.)<br />

• Matias B. fon Bistrams (Matthias B. von Bistram,<br />

*19.12.1943.), citu ziņu nav.<br />

XIII paaudzes paaudzes pārstāve Karīna fon Bistrama<br />

(Rēgenšeida) (Karin von Bistram (Regenscheidt),<br />

*2.10.1941. †1990.) salaulājās ar Volframu Rēgenšeidu<br />

(Wolfram Regenscheidt) un abu laulībā piedzima (XIV<br />

paaudze):<br />

• Kristīne Rēgenšeida (Christine Regenscheidt,<br />

*25.5.1973.).<br />

X paaudzes paaudzes pārstāvis Ernsts Eižens Stīda (Ersnt<br />

Eugen Stieda, *19.6.1841. Rīga †8.2.1888. St.Petersburg)<br />

bija precējies divas reizes. Pirmā laulība tika noslēgta ar<br />

(Friedrich Gerhard Woldemar Lange, *20.10.1816. Rīga<br />

†19.11.1903. Rīga) un Natālijas Marijas fon der Zēdekas<br />

[Kverfeldes] (Natalie Marie von der Seedeck [Querfeldt],<br />

*11.1.1818. Rīga †28.8.1899. Rīga) meitu Elmīru Henrieti<br />

Augustīni Langi (Elmira Henriette Augustine Lange,<br />

*22.3.1851. Rīga †18.2.1888.). Šajā laulībā pēcnācēju<br />

nebija un Ernsts Eižens Stīda otrreiz salaulājās ar Ernsta<br />

Reinholda Marnica (Ernst Reinhold Marnitz, *1797.<br />

†1881.) un Koelestīnes Konstances Helēnes Mollijas fon<br />

Kīteres (Coelestine Constantia Helene Molly von Kieter,<br />

*23.8.1820. †21.7.1855. St.Petersburg) meitu Mariannu<br />

Koeslistīni Johannu Marnicu (Marianne Coeslistine<br />

Johanna Marnitz, *4.6.1844. St.Petersburg †26.12.1882.<br />

Saratow) un abu laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Koelestīne Vilhelmīne Elmīra Stīda (Coelestine<br />

Wilhelmine Elmire Stieda, *12.2.1869. St.Petersburg<br />

†15.8.1883. St.Petersburg), plašāku ziņu nav.<br />

• Elmīra Elīza Katrīna Stīda (Elmire Elise<br />

Katharina Stieda, *18.12.1870. [*<strong>30</strong>.12.1870.]<br />

Tveras gub. Toršok †14.9.19<strong>30</strong>. Rīga), bija skolotāja,<br />

neprecējusies, dzīvoja Mārstaļu ielā 24, plašāku<br />

ziņu nav.<br />

• Marija Stīda (Marie Stieda, *1873. †27.5.1875.).<br />

• Vilhelms Ernsts Stīda (Wilhelm Ernst Stieda,<br />

*31.8.1875. †26.4.1920. Stargard [jeb †19<strong>30</strong>.]).<br />

• Ernests Traugots Maksis Stīda (Ernst Traugott<br />

Max Stieda, *3.8.1877. St.Petersburg †13.11.1952.<br />

Diepholz).<br />

• Voldemārs Jēkabs Hermanis Stīda (Woldemar<br />

Jacob Hermann Stieda, *18.2.1880. †6.1918. [jeb<br />

†1917.]), nogalināts, plašāku ziņu nav.

• Eižens Dāvids Ludvigs Stīda (Eugen David<br />

Ludwig Stieda, *18.2.1880. †ap 5.1945.).<br />

• Frīdrihs fon Stīda (Friedrich von Stieda, *1885.<br />

†1958.), plašāku ziņu nav.<br />

• Eiženija fon Stīda (Eugenie von Stieda, *1887.<br />

†1970.), plašāku ziņu nav.<br />

XI paaudzes paaudzes pārstāvis Vilhelms Ernsts Stīda<br />

(Wilhelm Ernst Stieda, *31.8.1875. †26.4.1920. Stargard<br />

[jeb †19<strong>30</strong>.])) bija ārsts. Viņš salaulājās ar tiesneša Ādolfa<br />

Gustava Alberta Portena (Adolf Gustav Albert von der<br />

Poorten, *26.4.1841. Rīga †14.3.1887. Tartu) un Johannas<br />

Karolīnes Augustes fon Hoppes (Johanna Caroline Auguste<br />

von Hoppe, *8.4.1850. Tartu †11.12.1901. Tartu) meitu<br />

Barbaru fon der Portenu (Barbara von der Poorten,<br />

*24.7.1883. Tartu †pēc 1947.) un abu laulībā piedzima (XII<br />

paaudze):<br />

• Renāte fon Stīda (Renate von Stieda, *16.9.1908.<br />

†1978.), ziņu par pēcnācējiem nav.<br />

• Barbara fon Stīda (Barbara von Stieda,<br />

*22.10.1920. †), ziņu par pēcnācējiem nav.<br />

• Valtraute fon Stīda (Kaltenboka) (Waltraut von<br />

Stieda (Kaltenbock), *3.9.1910. †5.11.2000.).<br />

• Klauss fon Stīda (Claus von Stieda, * †), ziņu par<br />

pēcnācējiem nav.<br />

XII paaudzes paaudzes pārstāvis Valtraute fon Stīda<br />

(Kaltenboka) (Waltraut von Stieda (Kaltenbock),<br />

*3.9.1910. †5.11.2000.) salaulājās ar Hansu Kaltenboku<br />

(Hans Kaltenbock, *†.) un abu laulībā piedzima (XIII<br />

paaudze):<br />

• Gudruna Kaltenboka (Hlavatija) (Gudrun<br />

Kaltenbock (Hlawaty), *12.8.1941.).<br />

• Hansjorgs Kaltenboks (Hansjorg Kaltenbock,<br />

*11.9.1942.).<br />

• Valtraute Kaltenboka (Geblere) (Waltraut<br />

Kaltenbock (Gebler), *26.7.1946.).<br />

• Ulrihs Kaltenboks (Ulrich Kaltenbock, *1947.).<br />

• Ekhards Kaltenboks (Eckhart Kaltenbock,<br />

*1948.).<br />

• Tilmans Kaltenboks (Tilmann Kaltenbock,<br />

*1950.).<br />

• Irmhilde Kaltenboka (Kaleitnere) (Irmhild<br />

Kaltenbock (Kaleitner), *1951.).<br />

• Elmire Kaltenboka (Popingere) (Elmire<br />

Kaltenbock (Poppinger), *1953.).<br />

XIII paaudzes paaudzes pārstāve Gudruna Kaltenboka<br />

(Hlavatija) (Gudrun Kaltenbock (Hlawaty), *12.8.1941.)<br />

salaulājās ar Georgu Hlavatiju (Georg Hlawaty, *) un abu<br />

laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Barbara Hlavatija (Bāra) (Barbara Hlawaty<br />

(Baar), *1968.), precējusies ar Bāru (Baar), plašāku<br />

ziņu nav.<br />

• Gerhilda Hlavatija (Hutmane) (Gerhild Hlawaty<br />

(Hutmann), *1975.), precējusies ar Hutmani<br />

(Hutmann), plašāku ziņu nav.<br />

• Brigite Hlavatija (Brigitte Hlawaty, *1976.),<br />

plašāku ziņu nav.<br />

• Gernots Hlavatijs (Gernot Hlawaty, *1980.),<br />

plašāku ziņu nav.<br />

XIII paaudzes paaudzes pārstāvis Hansjorgs Kaltenboks<br />

(Hansjorg Kaltenbock, *11.9.1942.) bija precējies divas<br />

reizes - ar Reinhilti Mangeldorferi (Reinhilt Mangeldorfer,<br />

*) un Petru Štālmani (Petra Stallmann, *). Hansjorga<br />

Kaltenboka laulībās piedzima (XIV paaudze):<br />

• Hartmute Kaltenboka (Hartmuth Kaltenbock,<br />

*.), plašāku ziņu nav.<br />

• Roberts Kaltenboks (Robert Kaltenbock, *.),<br />

plašāku ziņu nav.<br />

• Kristīne Kaltenboka (Christine Kaltenbock, *.),<br />

plašāku ziņu nav.<br />

XIII paaudzes paaudzes pārstāve Valtraute Kaltenboka<br />

(Geblere) (Waltraut Kaltenbock (Gebler), *26.7.1946.<br />

salaulājās ar Tomasu Gebleru (Thomas Gebler, *) un abu<br />

laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Bernhards Geblers (Bernhard Gebler, *.), plašāku<br />

ziņu nav.<br />

• Armīns Geblers (Armin Gebler, *.), plašāku ziņu<br />

nav.<br />

• Gezīne Geblers (Gesine Gebler, *.), plašāku ziņu<br />

nav.<br />

XIII paaudzes paaudzes pārstāvis Ulrihs Kaltenboks<br />

(Ulrich Kaltenbock, *1947.) salaulājās ar Hertu Baumani<br />

(Herta Baumann, *) un abu laulībā piedzima (XIV<br />

paaudze):<br />

• Astrīda Kaltenboka (Astrid Kaltenbock, *.),<br />

plašāku ziņu nav.<br />

• Bastians Kaltenboks (Bastian Kaltenbock, *.),<br />

plašāku ziņu nav.<br />

XIII paaudzes paaudzes pārstāvis Ekhards Kaltenboks<br />

(Eckhart Kaltenbock, *1948.) salaulājās ar Mariannu<br />

(Marianne, *.) un abu laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Folkers Kaltenboks (Volker Kaltenbock, *.),<br />

plašāku ziņu nav.<br />

• Herviga Kaltenboks (Herwig Kaltenbock, *.),<br />

plašāku ziņu nav.<br />

XIII paaudzes paaudzes pārstāvis Tilmans Kaltenboks<br />

(Tilmann Kaltenbock, *1950.) salaulājās ar Kirstenu<br />

(Kirsten, *.) un abu laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Kjells Kaltenboks (Kjell Kaltenbock, *.), plašāku<br />

ziņu nav.<br />

• Heidruna Kaltenboka (Heidrun Kaltenbock, *.),<br />

plašāku ziņu nav.<br />

XIII paaudzes paaudzes pārstāve Irmhilde Kaltenboka<br />

(Kaleitnere) (Irmhild Kaltenbock (Kaleitner), *1951.)<br />

salaulājās ar Kaleitneru (Kaleitner, *) un abu laulībā<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Sigruna Kaleitnere (Sigrun Kaleitner, *.).<br />

• Romija Kaleitnere (Romy Kaleitner, *.), plašāku<br />

ziņu nav.<br />

XIV paaudzes paaudzes pārstāve Sigruna Kaleitnere<br />

(Sigrun Kaleitner, *.) ir laidusi pasaulē meitu (XV paaudze):<br />

• Lena Kaleitnere (Lena Kaleitner, *.).<br />

XIII paaudzes paaudzes pārstāve Elmire Kaltenboka<br />

(Popingere) (Elmire Kaltenbock (Poppinger), *1953.)<br />

salaulājās ar Ginteru Popingeru (Gunther Poppinger, *)<br />

un abu laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Jēkabs Popingers (Jokob Poppinger, *1982.),<br />

plašāku ziņu nav.<br />

• Ekarts Popingers (Eckart Poppinger, *1984.),<br />

plašāku ziņu nav.<br />

• Lorencs Popingers (Lorenz Poppinger, *1991.),<br />

plašāku ziņu nav.<br />

XI paaudzes paaudzes pārstāvis Ernests Traugots Maksis<br />

Stīda (Ernst Traugott Max Stieda, *3.8.1877. St.Petersburg<br />

†13.11.1952. Diepholz) [Latvijas pasēs norādīts, ka<br />

*2.8.1877.] salaulājās ar ķestera un skolotāja Jūlija Rūdolfa<br />

Meijera (Julius Rudolph Meyer, *1848. Gottingen †5.4.1922.<br />

Gottingen) un Idas Justīnes Bagdānes (Ida Justine Bagdahn,<br />

*13.4.1849. Memel †24.5.1922. Bad Schwartau) meitu Ernu<br />

Frideriki Meijeri (Erna Friederike Meyer, *16.3.1880. [jeb<br />

*4.11.1880.] †) un repatriācijas brīdī ar savu jaunāko dēlu<br />

dzīvoja Rīgā, Vecpilsētas ielā 9 dz. 3 (pirms tam - Jura<br />

Alunāna ielā 9 dz. 6). Dēla kristību apliecība snorakstā<br />

norādīts kā tirgotājs, piederīgs muižniecības kārtai.Abu<br />

laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Rolfs Stīda (Rolf Stieda, *29.11.1901. Rīga<br />

†15.8.1974. Bremen).<br />

• Rolands Eižens Jūlijs Stīda (Roland Julius Eugen<br />

Stieda, *29.11.1903. Rīga †15.8.1978. Bremen).<br />

• Irmgarde Stīda (Irmgard Stieda, *13.6.1904.<br />

Attēli.<br />

Gunārs Zigurds Ernests Stīda 1929. gadā un kara laikā.<br />

[*31.5.1904.] Rīga †8.8.1960.).<br />

• Gunārs Zigurds Ernests Stīda (Gunnar Sigurd<br />

Ernest Stieda, *5.10.1913. Rīga †17.8.1944. Agram).<br />

Kristīts Doma draudzē, krustvecāki - Lielās ģildes<br />

altermanis Hermanis Stieda (Hermann Stieda),<br />

tirgotājs Jūlijs Meijers (Julius Meyer), Eiženija fon<br />

Stīdas jaunkundze (Eugenie von Stieda).<br />

XII paaudzes paaudzes pārstāvis Rolfs Stīda (Rolf Stieda,<br />

*29.11.1901. Rīga †15.8.1974. Bremen) bija tirgotājs.<br />

Ārzemju pasē norādīts, ka 1920.-jos gados dzīvojis arī<br />

Bulgārijā, Sofijā un daudz ceļojis, par ko liecina viņa pasē<br />

esošās vīzas. 1931. gada 7. novembrī pierakstīts Rīgā,<br />

Mārstaļu ielā 24 dz. 7, bet kopš 1937. gada 8. septembra<br />

dzīvoja Rīgā, Vatsona ielā 6 dz. 1, no kurienes 1939. gadā<br />

ar ģimeni repatriējās. Viņš salaulājās ar Elzu Bērenu<br />

(Else Behrens, *4.11.1903. St.Petersburg †) un abu laulībā<br />

piedzima (XIII paaudze):<br />

• Ingeborga Stīda (Rihtere) (Ingeborg Stieda<br />

(Richter), **13.12.1937. †20.10.2000.).<br />

• Dagmāra Stīda (Zommere) (Dagmar Stieda<br />

(Sommer), *15.7.1940.).<br />

• Verners Stīda (Werner Stieda, *1.2.1942.).<br />

XIII paaudzes paaudzes pārstāve Ingeborga Stīda<br />

(Rihtere) (Ingeborg Stieda (Richter), *13.12.1937.<br />

†20.10.2000.) salaulājās ar Pēteri Rihteru (Peter Richter)<br />

un abu laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Ragna Rihtere (Ragna Richter, *9.9.1955.).<br />

Attēls.<br />

No kreisās: Erna Friderike Meijere (Stīda) un Gunārs Zigurds Ernests Stīda 1915. gada Lieldienās un vasarā un ar<br />

tēvu Ernestu Traugotu Maksi Stīdu.<br />

Attēls.<br />

No kreisās: Elmīra Elīza Katrīna Stīda, Ernsts Traugots Maksis Stīda, Fannija Auguste Marija Johansone (Stīda) ,<br />

Irmgarde Stīda, Rolfs Stīda un Elza Bērens.<br />

376 377

• Britta Rihtere (Britt Richter, *19.9.1956.).<br />

XIII paaudzes paaudzes pārstāve Dagmāra Stīda<br />

(Zommere) (Dagmar Stieda (Sommer), *15.7.1940.)<br />

salaulājās ar Rolfu Zommeru (Rolf Sommer) un abu<br />

laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Martins Zommers (Martin Sommer, *16.9.1966.)<br />

salaulājās ar Andru Veiherti (Andrea Weichert),<br />

ziņu par pēcnācējiem nav.<br />

• Olafs Zommers (Olaf Sommer, *24.11.1967.).<br />

• Ute Zommere (Ute Sommer, *26.3.1971.).<br />

• Anete Zommere (Šmolke) (Anette Sommer<br />

(Schmolke), *1976.).<br />

XIV paaudzes paaudzes pārstāve Anete Zommere<br />

(Šmolke) (Anette Sommer (Schmolke), *1976.) salaulājās<br />

ar Rolfu Šmolki (Rolf Schmolke) un abu laulībā piedzima<br />

(XV paaudze):<br />

• Jūle Šmolke (Jule Schmolke, *).<br />

• Grēta Šmolke (Greta Schmolke, *).<br />

XIII paaudzes paaudzes pārstāvis Verners Stīda (Werner<br />

Stieda, *1.2.1942.) salaulājās ar Ulriki Mālo (Ulrike<br />

Mahlo) un abu laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Filips Stīda (Philipp Stieda, *26.5.1983.).<br />

• Šarlote Stīda (Charlotte Stieda, *24.6.1989.).<br />

XII paaudzes paaudzes pārstāvis Rolands Eižens Jūlijs<br />

Stīda (Roland Julius Eugen Stieda, *29.11.1903. Rīga<br />

†15.8.1978. Bremen) bija cilivais inženieris. Viņš salaulājās<br />

ar tabakas fabrikanta Aleksandra Ernsta Johansona<br />

(Alexander Ernst Johannson, *10.3.1867. Jelgava †1945.)<br />

un Marijas Beātes Juliānas Kestneres (Marie Beathe<br />

Juliane Kestner, *18.1.1874. Rīga †21.4.1918. Pogar, Russia)<br />

meitu, bērnu dārza audzinātāju Fanniju Augusti Mariju<br />

Johansoni (Fanny Auguste Marie Johannson, *14.7.1904.<br />

Rīga †28.4.1996. Vancouver, Canada). Par Johansonu<br />

ģimeni ir saglabājusies mutvārdu leģenda, ka Aleksandrs<br />

Ernsts Johansons savu tabakas fabriku vispirms atvēra<br />

piemaskavā, bet vēlāk pārcēla to tuvāk tabakas laukiem<br />

uz Ukrainu. Lielinieku revolūcijas laikā strādnieku labi<br />

ieredzēto fabrikantu komunisti gribēja arestēt, viņa māja<br />

tika izlaupīta (revolūcijas laikā stradnieki vairākkārt slēpa<br />

savas fabrikas īpašnieku, lai viņu neatrod lielinieki). No<br />

pilnīgas iznīcināšanas māju paglābusi Fannija Auguste<br />

Marija Johansēna, kas brīdī, kad lielinieki ielaužas viņas<br />

mājā, esot spēlējusi klavieres, kas esot pilnībā apstulbinājis<br />

lieliniekus. Ir zināms, ka abu laulībā piedzima (XIII<br />

paaudze):<br />

• Kristians Kurts Aleksandrs Stīda (Christian<br />

Kurt Alexander Stieda, *3.1.1929. [jeb 19<strong>30</strong>.] Jena<br />

†2.1.2014. Victoria, Canada).<br />

• Annelīze Mita Irmgarde Stīda (Overtone)<br />

(Annelise Mita Irmgard Stieda (Overton), *14.3.1931.<br />

Jena †9.10.2007. Lower Saxony), precējusies ar<br />

Overtonu (Overtone), ziņu par pēcnācējiem nav.<br />

• Eva Marija Stīda (Bentena/ fon Forkampfa-Laue)<br />

(Eva Maria Stieda (Benten/ von Vorkampff-Laue,<br />

*27.9.1933.).<br />

• Hans Joahims Gunārs Stīda (Hans Joachim<br />

Gunnar Stieda, *10.2.1936. Germany †16.10.1983.<br />

USA).<br />

• Rolands Stīda (Roland Stieda, *9.3.1939.),<br />

precējies ar Lenori Mundeli (Lenore Mundel).<br />

• Zīglinde Stīda (Levasēra) (Siegliende Stieda<br />

(Levasseur), *9.5.1945), precējusies ar Mihaelu<br />

Levasēru (Michael Levasseur), ziņu par pēcnācējiem<br />

nav.<br />

XIII paaudzes paaudzes pārstāvis Kristians Kurts<br />

Aleksandrs Stīda (Christian Kurt Alexander Stieda,<br />

*3.1.1929. [jeb 19<strong>30</strong>.] Jena †2.1.2014. Victoria, Canada)<br />

bija inženieris. Salaulājās ar Vogeļa (Vogel) un Neiseres<br />

(Neisser) meitu Agnesi Vogeli (Agnes Vogel , *†.) un abu<br />

laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Nikolete Stīda (van Līropa) (Nicolette Stieda<br />

(van Lierop), * 16.3.1956.).<br />

• Monika Stīda (Genge) (Monica Stieda (Genge), *<br />

11.2.1958.).<br />

• Viviāna Stīda (Pīrsa) (Viviane Stieda (Pearce),<br />

*27.9.1959.).<br />

• Dafne Stīda (Rememuja) (Daphne Stieda<br />

(Rememyi), * 24.5.1961.).<br />

• Pēteris Stīda (Peter Stieda, *29.9.1963.).<br />

XIV paaudzes paaudzes pārstāve Nikolete Stīda (van<br />

Līropa) (Nicolette Stieda (van Lierop), * 16.3.1956.)<br />

salaulājās ar van Līropu (van Lierop , *) un abu laulībā<br />

piedzima (XV paaudze):<br />

• Dea van Līropa (Dea van Lierop, *28.8.1986.).<br />

• Lukas van Līrops (Lucas van Lierop, *29.10.1988.).<br />

XIV paaudzes paaudzes pārstāve Monika Stīda (Genge)<br />

(Monica Stieda (Genge), * 11.2.1958.) salaulājās ar Gengi<br />

(Genge, *) un abu laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Geofrejs Genge (Geoffrey Genge, *1991.).<br />

• Adrians Genge (Adrian Genge, *1994.).<br />

• Sāra Genge (Sarah Genge, *1997.).<br />

XIV paaudzes paaudzes pārstāve Viviāna Stīda (Pīrsa)<br />

(Viviane Stieda (Pearce), *27.9.1959.) salaulājās ar Pīrsu<br />

(Pearce, *) un abu laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Zoja Pīrsa (Zoe Pearce, *1990.).<br />

• Robins Pīrss (Robin Pearce, * ).<br />

XIV paaudzes paaudzes pārstāve Dafne Stīda (Rememuja)<br />

(Daphne Stieda (Rememyi), * 24.5.1961.) salaulājās ar<br />

Pēteri Rememuju (Peter Rememyi, *) un abu laulībā, kas<br />

vēlāk tika šķirta, piedzima (XV paaudze):<br />

• Gergo Rememujs/-a (Gergo Rememyi, *1997.).<br />

• Daniels Rememujs/-a (Daniel Rememyi, *1999.).<br />

XIV paaudzes paaudzes pārstāvis Pēteris Stīda (Peter<br />

Stieda, *29.9.1963.) salaulājās ar Akiko Hiromoto (Akiko<br />

Hiromoto, *) un abu laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Mija Stīda (Mia Stieda, *2004.).<br />

• Koens Stīda (Cohen Stieda, *2006.).<br />

• Eliots Stīda (Elliott Stieda, *2010.).<br />

XIII paaudzes paaudzes pārstāve Eva Marija Stīda<br />

(Bentena/ fon Forkampfa-Laue) (Eva Maria Stieda<br />

(Benten/ von Vorkampff-Laue, *27.9.1933.) bija precējusies<br />

divas reizes - ar Maksi von Forkampfu-Laui (Max von<br />

Vorkampff-Laue, *) un ar Hovardu Bentonu (Howard<br />

Benton, *). Viņas laulībās piedzima (XIV paaudze):<br />

XIV paaudzes paaudzes pārstāvis Ēriks von<br />

Forkampfs-Laue (Erik von Vorkampff-Laue, *21.4.1956.)<br />

bija precējies divas reizes - ar Keriju (Kerry, *) un ar<br />

Gladicu (Gladiz, *). Ziņu par pēcnācējiem nav.<br />

XIV paaudzes paaudzes pārstāve Tara von<br />

Forkampfa-Laue (fon Harpe) (Tara von Vorkampff-Laue<br />

(von Harpe), *31.5.1958.) salaulājās ar Olafu fon Harpi<br />

(Olaf von Harpe, *) un abu laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Bjorns fon Harpe (Bjoern von Harpe, *1980.).<br />

• Koļa fon Harpe (Kolya von Harpe, *1982.).<br />

• Saša fon Harpe (Sasha von Harpe, *1984.).<br />

XIII paaudzes paaudzes pārstāvis Hans Joahims Gunārs<br />

Stīda (Hans Joachim Gunnar Stieda, *10.2.1936. Germany<br />

†16.10.1983. USA), miris no sirdslēkmes salaulājās ar<br />

Geriju Bakeri (Gerry Baker, *) un abu laulībā piedzima<br />

(XIV paaudze):<br />

• Aleksandrs Stīda (Alexander Stieda, *13.4.1961.).<br />

• Karolīna Stīda (Meisa) (Karolīna Stieda (Mace),<br />

*28.6.1962.).<br />

• Dženifera Stīda (Laidmena) (Jenifer Stieda<br />

(Ladyman), *18.7.1964.).<br />

• Margarēta Stīda (Arčere) (Margaret Stieda<br />

(Archer), *9.6.1969.).<br />

XIV paaudzes paaudzes pārstāvis Aleksandrs Stīda<br />

(Alexander Stieda, *13.4.1961.) salaulājās ar Samantu<br />

(Samantha, *) un abu laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Kalija Stīda (Kalie Stieda, *1991.).<br />

• Aleksandrs J.H. Stīda (Alexander J.H. Stieda,<br />

*1994.).<br />

XIV paaudzes paaudzes pārstāve Karolīna Stīda<br />

(Meisa) (Karolīna Stieda (Mace), *28.6.1962.) salaulājās<br />

ar Gordonu Meisu (Gordon Mace, *) un abu laulībā<br />

piedzima (XV paaudze):<br />

• Andrejs Meiss (Andrew Mace), *1987.)<br />

• Mihaels Meiss (Michael Mace), *1990.)<br />

XIV paaudzes paaudzes pārstāve Dženifera Stīda<br />

(Laidmena) (Jenifer Stieda (Ladyman), *18.7.1964.)<br />

salaulājās ar Džeisonu Laidmenu (Jason Ladyman, *) un<br />

abu laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Eloize Laidmena (Eloise Ladyman, *1999.).<br />

• Hannalija Laidmena (Hannalie Ladyman,<br />

*2002.).<br />

XIV paaudzes paaudzes pārstāve Margarēta Stīda<br />

(Arčere) (Margaret Stieda (Archer), *9.6.1969.) salaulājās<br />

ar Teriju Ārčeru (Terry Archer, *) un abu laulībā piedzima<br />

(XV paaudze):<br />

• Benjamins Arčers (Benjamin Archer, *2002.).<br />

• Luijs Arčers (Louie Archer, *20xx.).<br />

XIII paaudzes paaudzes pārstāvis Rolands Stīda (Roland<br />

Stieda, *9.3.1939.) precējies ar Lenori Mundeli (Lenore<br />

Mundel) un abu laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Ēriks von Forkampfs-Laue (Erik von<br />

• Renē Stīda (Everite) (Renee Stieda (Everitt),<br />

Vorkampff-Laue, *21.4.1956.).<br />

*31.8.1963.).<br />

• Tara von Forkampfa-Laue (fon Harpe) (Tara<br />

• Gizela Stīda (Gisela Stieda, *26.9.1964.), ziņu par<br />

von Vorkampff-Laue (von Harpe), *31.5.1958.).<br />

pēcnācējiem nav.<br />

378 379<br />

• Rolands Stīda (Roland Stieda, *4.2.1967.).<br />

XIV paaudzes paaudzes pārstāve Renē Stīda (Everite)<br />

(Renee Stieda (Everitt), *31.8.1963.) bija precējusies divas<br />

reizes - ar Marku Everitu (Lenore Mundel) un vīru, kura<br />

vārds nav zināms. Viņas laulībās piedzima (XV paaudze):<br />

• Aleksandrija Everite (Alexandria Everitt, *1987.).<br />

• Viktorija Everite (Victoria Everitt, *1989.).<br />

• Antonijs Everits (Anthony Everitt, *1991.).<br />

XIV paaudzes paaudzes pārstāvis Rolands Stīda (Roland<br />

Stieda, *4.2.1967.) precējies ar Henriki Zanni (Henrike<br />

Sanne) un abu laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Antonija Stīda-Zanne (Antnony Stieda-Sanne,<br />

*1992.).<br />

• Luīze Stīda-Zanne (Luise Stieda-Sanne, *1995.).<br />

XII paaudzes paaudzes pārstāve Irmgarde Stīda (Irmgard<br />

Stieda, *13.6.1904. [*31.5.1904.] Rīga †8.8.1960.),<br />

neprecēta, ziņu par pēcnācējiem nav, 1939. gadā dzīvoja<br />

Miera ielā 45 [vācu slimnīcā, tag. Rīgas Dzemdību nams]<br />

(iepriekš - Miera ielā 3, Visbijas pr. 18, J.Alunāna ielā 9<br />

dz. 6). Strādāja par medmāsu, bija Vācbaltiešu žēlsirdīgo<br />

māsu biedrības biedrene.<br />

XII paaudzes paaudzes pārstāvis Gunārs Zigurds Ernests<br />

Stīda (Gunnar Sigurd Ernest Stieda, *5.10.1913. Rīga<br />

†17.8.1944. Agram) dzīvoja Rīgā, Vecpilsētas ielā 9 dz. 3<br />

(pirms tam - J.Alunāna ielā 9 dz. 6) salaulājās ar Eleonoru<br />

Petersu (Eleonore Peters, *1918. †2008.) un abu laulībā<br />

piedzima (XIII paaudze):<br />

• Joamims Stīda (Joachim Stieda, *10.1.1941.),<br />

pēcteči aprakstīti iepriekš, fon Pantceru dzimtai<br />

veltītajā nodaļā.<br />

• Gizela Stīda (Gisela Stieda, *10.1.1941.), ziņu par<br />

pēcnācējiem nav.<br />

XI paaudzes paaudzes pārstāvis Eižens Dāvids Ludvigs<br />

Stīda (Eugen David Ludwig Stieda, *18.2.1880. †ap<br />

5.1945.), bija Reihskomisariāta statistikas pārvaldes<br />

direktors Latvijā. Viņš salaulājās ar Margarēti Kunkeli<br />

(Margarethe Kunkel, *†) un abu laulībā piedzima (XII<br />

paaudze):<br />

• Volfgangs Stīda (Wolfgang Stieda, *23.4.1910.<br />

†16.1.1958.).<br />

• Hanns Stīda (Hanns Stieda, *1914. †1940. [jeb<br />

†1938.]), ziņu par pēcnācējiem nav.<br />

XI paaudzes paaudzes pārstāvis Volfgangs Stīda (Wolfgang<br />

Stieda, *23.4.1910. †16.1.1958.) salaulājās ar Evu Lovneri<br />

(Eva Loewner, *†) un abu laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Volfs Udo Stīda (Wolf Udo Stieda, *25.10.1940.),<br />

bija precējies ar ar Karmenu Cinnovu (Carmen<br />

Zinnow, *), ziņu par pēcnācējiem nav.<br />

X paaudzes paaudzes pārstāvis Aleksandrs Stīda<br />

(Alexander Stieda, *21.8.1849. Rīga †24.4.1922. Rīga)<br />

salaulājās ar Frīdriha Gerharda Voldemāra Langes<br />

(Friedrich Gerhard Woldemar Lange, *20.10.1816. Rīga<br />

†19.11.1903. Rīga) un Natālijas Marijas fon der Zēdekas<br />

[Kverfeldes] (Natalie Marie von der Seedeck [Querfeldt],<br />

*11.1.1818. Rīga †28.8.1899. Rīga) meitu Emelīni Annu<br />

Doroteju Langi (Emmeline Anna Dorothea Lange,<br />

*24.9.1849. †17.12.1916.) un abu laulībā piedzima (XI<br />

paaudze):

• Šarlote Stīda (Charlotte Stieda, *21.10.1878. Rīga<br />

†1945.).<br />

• Elizabete Stīda (Elisabeth Stieda, *1.11.1879. Rīga<br />

†26.9.1932. Rīgā).<br />

• Margarēte Stīda (Henzele) (Margarethe Stieda<br />

(Haensell), *1880. †1964.).<br />

• Marianne Stīda (Tuša) (Marianne Stieda (Tusch),<br />

*1882. †1944).<br />

• Kristela Stīda (Torslefa) (Christel Stieda<br />

(Torsleff), *1889. †1962.), precējusies ar Helgi<br />

Torslefu (Helge Torsleff), citu ziņu nav.<br />

• Ludvigs Stīda (Ludwig Stieda, *1893. †1963.),<br />

citu ziņu nav.<br />

XI paaudzes paaudzes pārstāve Šarlote Stīda (Charlotte<br />

Stieda, *21.10.1878. Rīga †1945.) dzīvoja Rīgā, Romanova<br />

ielā 29 dz. 25, Aleksandra ielā 49 dz. 7, J.Alunāna ielā 9<br />

dz. 6, Elizabetes ielā 45/47 dz. 2, Eksporta ielā 6 dz. 6,<br />

kā arī Aleksandra ceļā 91 dz. 4, Hanzas laukumā 1 dz. 6.<br />

Atpūtusies Cēsu apriņķa Baižkalna pagastā. neprecēta,<br />

pēcnācēju nav. Kā pēdējā pieraksta adrese minēta Svētā<br />

gara konvents L.Kalēju ielā 9/11 māja Nr. 3 dz. 3. 1939.<br />

gadā repatriējusies uz Vāciju.<br />

XI paaudzes paaudzes pārstāve Margarēte Stīda<br />

(Henzele) (Margarethe Stieda (Haensell), *1880. †1964.)<br />

salaulājās ar Hansu Henzeli (Hanss Hensel, *†) un abu<br />

laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Ilze Hensele (Ilse Hensel, *14.2.1908. †11.8.1980.).<br />

• Gabriele Hensele (Gabrielle Hensel, *24.2.1911.<br />

†6.12.1972.).<br />

XI paaudzes paaudzes pārstāve Elizabete Stīda (Elisabeth<br />

Stieda, *1.11.1879. Rīga †26.9.1932. Rīgā) dzīvoja Rīgā,<br />

Romanova ielkā 29 dz. 25, Aleksandra ielā 49 dz. 7, Miera<br />

ielā 47 dz. 3 un Aleksandra ielā 91 dz. 21. 1919. gadā<br />

izsniegtajā pasē norādīta kā neprecēta, bez nodarbošanās.<br />

Kā pēdējā pieraksta vieta kopš 1929. gada 24. maija<br />

norādīta Svētā Gara konvents Kalēju ielā 9/11, mājā Nr.<br />

3 dz. 3.<br />

XI paaudzes pārstāve Marianne Stīda (Tuša) (Marianne<br />

Stieda (Tusch), *1882. †1944) salaulājās ar Raunas<br />

aptiekāru Eduardu Tušu (Eduard Tusch, * †1918. ) 1939.<br />

gada repatriācijas laikā dzīvoja Cēsu apriņķa Baižukalnu<br />

pagasta aptiekas mājā. Abu laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Aksels Tušs (Axel Tusch, *<strong>30</strong>.4.1909. Cēsu apr.<br />

Baižkalnu pag. †31.7.1943.).<br />

• Inge Tuša (Bočere) (Inge Tusch (Bottcher),<br />

*31.5.1910. †28.2.1976.).<br />

• Benita Alise Tuša (Henkele) (Benita Alice Tusch<br />

(Henkel), *27.1.1912. Rauna †17.6.2009. Bad<br />

Sachsa), kristīta Smiltenes draudzē, krustvecāki<br />

virsmežzinis Pauls Tušs (Paul Tusch), Alise Tuša,<br />

dz. fon Hofmane (Alice Tusch, geb. von Hoffmann),<br />

Anna Tuša (Anna Tusch).<br />

• Ivars Tušs (Ivar Tusch, *18.1.1913. †23.2.1991.),<br />

citu ziņu nav.<br />

XII paaudzes pārstāvis Aksels Tušs (Axel Tusch, *<strong>30</strong>.4.1909.<br />

Cēsu apr. Baižkalnu pag. †31.7.1943.) mācījās Rīgā (šajā<br />

laikā dzīvoja Dzirnavu ielā 29 dz. 2 un Slokas ielā 10a dz.<br />

4), vēlāk dzīvoja J.Alunāna ielā 9 dz 6, Vecpilsētas ielā 9<br />

dz. 3, Medus ielā 1, Kolkasraga ielā 17 dz. 2. Ir zināms,<br />

ka 1935. gada 1. septembrī Rīgas Sv. Jēkaba draudzē viņš<br />

apprecējies ar kantorista Eduarda Višņikova (Eduard<br />

Wischnikoff, *17.9.1877. Rīga †pēc 1939.) meitu Irēnu<br />

Edīti Višņikovu (Irene Edith Wischnikoff, *7.12.1911. Rīga<br />

†). Līdz kāzām līgava bija pierakstīta Rīgā, Slokas ielā 29<br />

dz. 16, Kaļķu ielā 7 dz. 3, Volgundes ielā 48 dz. 3, Baložu<br />

ielā 26 dz. 9 un Bīskapu ielā 5 dz. 5. Ir zināms, ka Irēnai<br />

Edītei Višņikovai bija vecākais brālis Eduards Višņikovs<br />

(Eduard Wischnikoff, *18.10.1901. †.), kurš I Pasaules kara<br />

laikā bija nokļuvis Jekaterinoslavskā. Pirms repatriācijas<br />

1939. gadā ģimene dzīvoja Kūdras ielā 2 dz. 3 un abu<br />

laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Heincs Aksels Tušs (Heinz Axel Tusch, *3.1.1937.<br />

Rīga †8.8.1992.).<br />

• Klaus Ēriks Tušs (Klaus Erik Tusch, *1.11.1939.<br />

Rīga)<br />

XIII paaudzes pārstāvis Heincs Aksels Tušs (Heinz Axel<br />

Tusch, *3.1.1937. Rīga †8.8.1992.) precējies ar Ingi Krafti<br />

(Inge Kraft) un abu laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Heike Tuša (Neubere) (Heike Tusch (Neuber),<br />

*4.4.1963.).<br />

• Jorgs Tušs (Jorg Tusch, *9.7.1967.), citu ziņu nav.<br />

XIV paaudzes pārstāvis Heike Tuša (Neubere) (Heike<br />

Tusch (Neuber), *4.4.1963.) bija precējusies (laulība vēlāk<br />

tika šķirta) ar Uvi Neiberu (Uwe Neuber) un abu laulībā<br />

piedzima (XV paaudze):<br />

• Anke Neubere (Cekle) (Anke Neuber (Cekli),<br />

*7.7.1984.).<br />

• Brita Neubere (Brit Neuber, *20.6.1988.).<br />

XV paaudzes pārstāvis Anke Neubere (Cekle) (Anke<br />

Neuber (Cekli), *7.7.1984.) bija precējusies ar Ergunu<br />

Cekli (Ergun Cekli) un abu laulībā piedzima (XVI<br />

paaudze):<br />

• Amira Cekle (Amira Cekli, *22.11.2013.).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Klaus Ēriks Tušs (Klaus Erik<br />

Tusch, *1.11.1939. Rīga) precējies divas reizes - ar Renāti<br />

Kubalti (Renate Kubalth) un Zigrīdu Ladvigu (Siegrid<br />

Attēls.<br />

No kreisās: māsas Šarlote Stīda un Elizabete Stīda, Aksels Tušs, viņa sieva Irēna Edīte Višņikova, sievas tēvs Eduards<br />

Višņikovs un sievas brālis Eduards Višņikovs jr.<br />

Ladwig). Viņa laulībās piedzima (XIV paaudze):<br />

• Jans Tušs (Jan Tusch, *13.12.1963.), citu ziņu nav.<br />

• Maiks Tušs (Maik Tusch, *25.8.1967.).<br />

• Ina Tuša (Šāla/Cimmermane) (Ina Tusch (Schal/<br />

Zimmermann), *2.11.1969.)<br />

XIV paaudzes pārstāvis Maiks Tušs (Maik Tusch,<br />

*25.8.1967.) bija precējies divas reizes - ar Broijeri<br />

Štatermeijeri (Breuer Statermeyer) un Inu Zellungu (Ina<br />

Sellung). Viņa laulībās piedzima (XV paaudze):<br />

• Markus Tušs (Marcus Tusch, *21.12.1990.).<br />

• Josē Tušs (Jose Tusch, *.).<br />

XIV paaudzes pārstāve Ina Tuša (Šāla/Cimmermane)<br />

(Ina Tusch (Schal/Zimmermann), *2.11.1969.) bija<br />

precējusies divas reizes - ar Aleksandru Šālu (Alexander<br />

Schal) un Jenu Cimmermani (Jen Zimmermann). Viņas<br />

laulībās piedzima (XV paaudze):<br />

• Jūlija Šāle (Julia Schal, *22.2.1991.).<br />

• Ēriks Šāls (Eric Schal, *18.2.1994.).<br />

XII paaudzes pārstāve Inge Tuša (Bočere) (Inge Tusch<br />

(Bottcher), *31.5.1910. †28.2.1976.) precējusies ar Tomasu<br />

Bočeru (Thomas Bottcher) un abu laulībā piedzima (XIII<br />

paaudze):<br />

• Angela Bočere (Volfa) (Angela Bottcher (Wolff),<br />

*19.5.1941.).<br />

• Kristiāne Bočere (Hartviga) (Christiane Bottcher<br />

(Hartwig), *<strong>30</strong>.9.1942.).<br />

• Inese Bočere (Ines Bottcher, *3.5.1945. †3.4.1972.),<br />

plašāku ziņu nav.<br />

XIII paaudzes pārstāve Angela Bočere (Volfa) (Angela<br />

Bottcher (Wolff), *19.5.1941.) precējusies ar Alfonu Volfu<br />

(Alfons Wolff) un abu laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Aksels Grīpentrogs (Axel Griepentrog,<br />

*15.3.1966.).<br />

• Elēna Grīpentroga (Fogele) (Elena Griepentrog<br />

(Vogel), *12.2.1968.), precējusies ar Marionu Fogeli<br />

(Marion Vogel).<br />

XIII paaudzes pārstāve Kristiāne Bočere (Hartviga)<br />

(Christiane Bottcher (Hartwig), *<strong>30</strong>.9.1942.) precējusies ar<br />

Horstu Hartvigu (Horst Hartwig) un abu laulībā piedzima<br />

(XIV paaudze):<br />

• Kajs Hartvigs (Kai Hartwig, *25.1.1970.)<br />

XII paaudzes pārstāve Benita Alise Tuša (Henkele) (Benita<br />

Alice Tusch (Henkel), *27.1.1912. Rauna †17.6.2009. Bad<br />

Sachsa), precējusies ar Persiju Henkeli (Persy Henkel) un<br />

abu laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Gizelhera Henkele (Giselher Henkel, *3.7.1940.),<br />

plašāku ziņu nav.<br />

• Tora Henkele (Castrava) (Tora Henkel (Zastrau),<br />

*8.7.1942.)<br />

XIII paaudzes pārstāve Tora Henkele (Castrava) (Tora<br />

Henkel (Zastrau), *8.7.1942.) precējusies ar Hansu Ulrihu<br />

Castravu (Hans Ulrich Zastrau) un abu laulībā piedzima<br />

(XIV paaudze):<br />

• Mirjama Castrava (Stīne) (Mirjam Zastrau<br />

380 381<br />

(Steens), *10.9.1972.).<br />

• Georgs Castravs (Georg Zastrau, *21.6.1974.).<br />

XIV paaudzes pārstāve Mirjama Castrava (Stīne)<br />

(Mirjam Zastrau (Steens), *10.9.1972.) precējusies ar<br />

Karstenu Stīnu (Karsten Steens) un abu laulībā piedzima<br />

(XV paaudze):<br />

• Merita Stīne (Merit Steens, *23.5.2008.).<br />

• Henrijs Stīns (Henri Steens, *20.2.2012.).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Georgs Castravs (Georg Zastrau,<br />

*21.6.1974.) precējies ar Zannu Upmeijeri (Sanna<br />

Upmeier) un abu laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Niks Castravs (Nike Zastrau, *28.11.2012.).<br />

• Lilita Castrava (Lilith Zastrau, *5.2.2015.).<br />

XII paaudzes pārstāvis Ivars Tušs (Ivar Tusch, *18.1.1913.<br />

†23.2.1991.) bija precējies ar Sveju Fērbergu (Svea<br />

Fehrberg, *10.4.1915. Rīgā †), 1939. gada repatriācijas laikā<br />

dzīvoja Rīgā, Vidus ielā 11 dz. 2. Abu laulībā piedzima<br />

(XIII paaudze):<br />

• Pēteris Tušs (Peter Tusch, *. †.), miris īsi pēc<br />

dzemdībām.<br />

X paaudzes pārstāvis Vilhelms Kristiāns Stīda (Vilhelm<br />

Christian Stieda, *1.4.1852. Rīga †21.10.1933. Leipzig)<br />

bija ekonomists un salaulājās ar Augusti Karolīni Kohu<br />

(Auguste Karoline Koch, *. †1931.) un abu laulībā piedzima<br />

(XI paaudze):<br />

• Anna Stīda (Anna Stieda, *1881. †19xx.).<br />

• Kristians Stīda (Christian Stieda, *1883. †1936.).<br />

XI paaudzes pārstāvis Kristians Stīda (Christian Stieda,<br />

*1883. †1936.) bija precējies divas reizes - ar Metu Kozi<br />

(Meta Koose) un C. Grīnvelleri (C.Grunweller). Viņa<br />

laulībās piedzima (XII paaudze):<br />

• Vilhelms Stīda (Wilhelm Stieda, *28.10.1916.<br />

†19xx.).<br />

• Ērika Stīda (Teisa) (Erika Stieda (Theis),<br />

*13.4.1919. †19xx.).<br />

XII paaudzes pārstāvis Vilhelms Stīda (Wilhelm Stieda,<br />

*28.10.1916. †19xx.) bija precējies divas reizes - ar Hildi<br />

H. (Hilde H.) un Emmiju Klausu (Emmy Claus). Viņa<br />

laulībās piedzima (XIII paaudze):<br />

• Irisa Stīda (Iris Stieda, *12.3.1959.).<br />

XII paaudzes pārstāve Ērika Stīda (Teisa) (Erika Stieda<br />

(Theis), *13.4.1919. †19xx.) bija precējusies ar Ernstu<br />

Teisu (Ernst Theis). Abu laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Georgs Teiss (Georg Theis, *25.9.1952.), precējies<br />

ar Cecīliju Breifogeli (Cecilie Breivogel).<br />

IX paaudzes paaudzes pārstāve Karolīne Henriete<br />

Stīda (fon der Zēdeka [Kverfelde]) (Caroline Henriette<br />

Stieda (von der Seedeck [Querfeldt], *15.4.1812. Rīga<br />

†15.6.1871.) salaulājās ar Ernsta Konrāda fon der Zēdeka<br />

[Kverfelda] (Ernst Conrad von der Seedeck [Querfeldt],<br />

*3.8.1785. Gut Upinen, Lietuva †23.4.1854. Gut Spurnal,<br />

Rubene) un Šarlotes Barbaras Holchauzenas (Charlotte<br />

Barbara Holzhausen, *ap 1765. Kurland 14.3.1837. Gut<br />

Spurnal, Rubene) dēlu Augustu Konrādu fon der Zēdeku

[Kverfeldu] (August Conrad von der Seedeck [Querfeldt],<br />

*9.7.1801. Sigulda †16.7.1860. Franzensbad, Čehija) un<br />

abu laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Ernsts Ludvigs Konrāds fon der Zēdeks<br />

[Kverfelds] (Ernst Ludwig Conrad von der Seedeck<br />

[Querfeldt], *15.12.1835. Gut Spurnal, Rubene †).<br />

• Amālija Matilde fon der Zēdeks [Kverfelds]<br />

(Stieda) (Ernst Ludwig Conrad von der Seedeck<br />

[Querfeldt], *28.11.1839. Gut Spurnal, Rubene<br />

†8.12.1925.), laulājusies ar savu otrās pakāpes<br />

brālēnu Hermani Johanu Rafaelu Stīdu (Hermann<br />

Johann Raffael Stieda, *1.1.1839. Rīga †21.4.1914.),<br />

pēcteči aprakstīti iepriekš.<br />

• Aleksandra Vilhelmīne fon der Zēdeka<br />

[Kverfelda] (fon Brēma) (Alexandra Wilhelmine<br />

von der Seedeck [Querfeldt] (von Brehm), *1.9.1844.<br />

Gut Spurnal, Rubene †)<br />

X paaudzes pārstāve Aleksandra Vilhelmīne fon der<br />

Zēdeka [Kverfelda] (fon Brēma) (Alexandra Wilhelmine<br />

von der Seedeck [Querfeldt] (von Brehm), *1.9.1844. Gut<br />

Spurnal, Rubene †) salaulājās ar Dr. Eduarda fon Brēma<br />

(Eduard von Brehm) un Kristiānes Reimersas (Christiane<br />

Reimers) dēlu Robertu Gustavu Heinrihu fon Brēmu<br />

(Robert Gustav Heinrich von Brehm, *27.4.1833. Rīga<br />

†21.4.1879. Berlin), ziņu par pēcnācējiem nav.<br />

GŪTMAŅU DZIMTA (GUTMANN)<br />

Par Gūtmaņu dzimtu ir zināms, ka tās saknes ir meklējamas<br />

Saksijā, no kurienes tās pārstāvji ieceļojuši Augškurzemē<br />

un vēlāk apmetušies Skrīveru apkaimē (Romershof), kā arī<br />

Jaunjelgavā (tolaik - Friedrichstadt). Gandrīz visi dzimtas<br />

pārstāvji 1939. gadā izceļoja uz Rietumprūsiju, kur dzīvoja<br />

Vartegavā (Warthegau) līdz 1945. gada janvārim, kad<br />

bēgļu gaitās nokļuva Hamelnā un Veidenā.<br />

Senākais dokumentos minētais Gūtmaņu dzimtas<br />

pārstāvis ir VIII paaudzes pārstāvis Johans Gustavs<br />

Gūtmanis (Johann Gustav Gutmann, *Augškurzemē), kurš<br />

strādāja par krodzinieku Skrīveru muižas tuvumā esošajā<br />

Zalapu pusmuižas Zalapu krogā (Salubbenkrug), kas<br />

latviski dažkārt tiek dēvēts arī par Salapu krogu. 1818. gadā<br />

viņš ieprecējās šajā krogā, jo pēc iepriekšējā krodzinieka<br />

Šilla (Schill, *1815. †) viņa atraitne un kroga saimniece -<br />

Šarlote Friederika Vainovska (Šilla) (Charlotte Friederica<br />

Wainowsky (Schill)) apprecējās ar Gūtmani. Abu kāzas<br />

tika svinētas Ašerādenā (Aizkrauklē). Līdz mūsdienām<br />

ir saglabājušies arī viņas vecāku vārdi - Frīdrihs Vilhelms<br />

Vainovskis (Friedrich Wilhelm Wainowsky) un Margarēta<br />

(Margaretha), kas 1797. gadā minēti kā krodzinieki<br />

Sēlpils draudzes novada Pēterhofas pusmuižā. Abu laulībā<br />

piedzima (IX paaudze):<br />

• Gustavs Gūtmanis (Gustav Gutmann, *1817.<br />

Salubbenkrug †21.9.1883. Jaunjelgavā).<br />

• Ēvalds Frīdrihs Vilhelms Gūtmanis (Ewald<br />

Friedrich Wilhelm Gutmann, *4.10.1819.<br />

Salubbenkrug †1889. Jaunjelgava).<br />

Katrs no šiem dēliem aizsāk savu dzimtas atzaru, kas vācu<br />

pētījumos apzīmēti kā vecākais un jaunākais. Vecāko<br />

dzimtas atzaru aizsāk IX paaudzes pārstāvis Gustavs<br />

Gūtmanis (Gustav Gutmann, *1817. Salubbenkrug<br />

†21.9.1883. Jaunjelgavā) dzīvoja Jaunjelgavā, kur bija<br />

kurpnieks, laikā no 1864. līdz 1865. gadam - rātskungs, bet<br />

laikā no 1865. līdz 1883. gadam - tiesnesis (Gerichtsvogt).<br />

Ir zināms, ka viņš bija precējies divas reizes. Pirmajā<br />

laulībā ar Amāliju Doroteju Henzeli (Amalie Dorothea<br />

Hensel, *†) piedzima (X paaudze):<br />

• Frīdrihs Gustavs Ādolfs Gūtmanis (Friedrich<br />

Gustav Adolph Gutmann, *7.4.1846. Jaunjelgavā<br />

†5.1905. Jaunjelgavā), kristīts Jaunjelgavas draudzē,<br />

krustvecāki Frīdrihs Gūtmanis, Ādolfs Vinders<br />

(Adolph Winder), Vilhelmīne Vindere, dz. Herbsta<br />

(Wilhelmine Winder, geb. Herbst).<br />

• Jūlija Amālija Gūtmane (Julie Amalie<br />

Gutmann, *16.8.1848. Jaunjelgavā † Jaunjelgavā),<br />

mirusi kā zīdainis, vācu pētījumos norādīta kā<br />

Līna. Krustvecāki Jūlija Gūtmane, dz. Rēdliha<br />

(jaundzimušās tēva brāļa sieva), Frīdrihs Gūtmanis<br />

un Roberts Milkins (Robert Mielken).<br />

• Roberts Ferdinads Gūtmanis (Robert Ferdinand<br />

Gutmann, *9.5.1850. Jaunjelgavā † Jaunjelgavā),<br />

nav pieminēts iepriekš veiktajos pēdījumos.<br />

Krustvecāki kandidāts Karls Klaus (Carl Claus),<br />

zeltkalis Ferdinands Ringels (Ferdinand Ringel),<br />

protokolists Roberts Milkins (Robert Mielken).<br />

Savukārt otrajā laulībā ar Karolīni Mariju Noahu<br />

(Caroline Marie Noah, *†) piedzima (X paaudze):<br />

• Elīze Jūlija Marija Gūtmane (Elise Julie Marie<br />

Gutmann, *15.12.1855. Jaunjelgavā †. Jaunjelgavā),<br />

nav pieminēta iepriekš veiktajos pētījumos.<br />

Krustvecāki birģera sieva Jūlija Gūtmane, dz.<br />

Rēdliha (jaundzimušās tēva brāļa sieva), rātskungs<br />

Vilhelms Vunderlihs (Wilhelm Wunderlich), brālis<br />

Aleksandrs Noahs (Alexander Noach).<br />

• Olga Antonija Gūtmane (Olga Antonie<br />

Gutmann, *24.9.1862. Jaunjelgavā †. Jaunjelgavā),<br />

nav pieminēta iepriekš veiktajos pētījumos.<br />

Krustvecāki Adelheide fon Stempele (Adelheide von<br />

Stempel), adjunkts Hermanis Jozefs [nesalasāms],<br />

Sofija Noāha, dz. Šalla (Saphie Noach, geb. Schall),<br />

Frīdrihs Gūtmanis.<br />

X paaudzes pārstāvis Frīdrihs Gustavs Ādolfs Gūtmanis<br />

(Friedrich Gustav Adolph Gutmann, *7.4.1846. Jaunjelgavā<br />

†5.1905. Jaunjelgavā) bija Jaunjelgavas nodokļu pārvaldes<br />

vecākais, pilsētas domnieks, Celtniecības un Dārzkopības<br />

komisiju dalībnieks, ielu apgaismojuma projekta<br />

izstrādātājs, ugunsdzēsēju priekšnieks, kā arī brīvprātīgais<br />

ugunsdzēsējs. Miris no urīnceļu iekaisuma. 1870. gadā<br />

Jaunjelgavā salaulājās ar Annu Šarloti Otto (Anna<br />

Charlotte Ottho, *1853. Jaunjelgava †12.1898. Jaunjelgava),<br />

kas bija varkaļa Otto (Ottho) meita. Abu laulībā piedzima<br />

(XI paaudze):<br />

Jaunjelgavā †. Jaunjelgavā), miris kā bērns. Kristību<br />

ieraksts nav atrasts.<br />

• Lillija Katrīna Gūtmane (Lilli Katharina<br />

Gutmann, *16.8.1878.. Jaunjelgavā †. Jaunjelgavā),<br />

iespējams, domāta vācu pētījumos bez dzimšanas<br />

datuma norādītā Emīlija Gūtmane. Krustvecāki<br />

Katharine Ottho, Woldemar Gutmann, Friedericke<br />

Mieleken.<br />

• Karls Ludvigs Gūtmanis (Karl Ludwig Gutmann,<br />

*24.8.1880. Jaunjelgavā †. Jaunjelgavā), miris kā<br />

bērns. Krustvecāki [nesalasāmi], Ottho.<br />

• Emīls Gūtmanis (Emil Gutmann, *. Jaunjelgavā<br />

†. Jaunjelgavā), miris kā bērns. Kristību ieraksts nav<br />

atrasts.<br />

• Anna Emīlija Gūtmane (Pankūka) (Anna Emilie<br />

Gutmann (Pfannkuch), *14.1.1889. Jaunjelgavā<br />

†19.3.1957.). Krustvecāki Emīlija Renča dz. Krauze<br />

(Emilie Rentsch, geb. Krause) no Rīgas, Frīderike<br />

Milkena, dz. Tīle (Friederike Mielken, geb. Thiel),<br />

Frīdrihs Otto (Friedrich Ottho).<br />

• Ilona Magda Gūtmane (Ilona Magda Gutmann,<br />

*17.4.1892. Jaunjelgavā †ap 1895. Jaunjelgavā),<br />

mirusi kā bērns 2 vai 3 gadu vecumā. Krustvecāki<br />

sieva Emīlija Šarlote Ulmane, grāmatvedis Georgs<br />

Ulmanis, Jūlija Gūtmane.<br />

• Gotholds Ādolfs Gūtmanis (Gotthold Adolf<br />

Gutmann, *5.12.1893. Jaunjelgavā †1917.), ģimenē<br />

tika dēvēts par Godžu (Godja). Bez vēsts pazudis<br />

I Pasaules kara laikā. Krustvecāki rentjē Ādolfs<br />

Findekle, skursteņslauķis Johans Heinrihs Pankūks,<br />

jaunkundze Ļjubovj Viknovskaja.<br />

• Johans Karls Gūtmanis (Johann Karl Gutmann,<br />

*11.6.1895. Jaunjelgavā †1916.), bija elektriķis<br />

un mūziķis, bez vēsts pazudis I Pasaules kara<br />

laikā. Krustvecāki zemju īpašnieks Johans Plūme,<br />

rakstvedis Kārlis Bikss, mācītāja sieva Lidija<br />

Matilde Miklāva.<br />

X paaudzes pārstāve Marta Šarlote Gūtmane (Benjina)<br />

(Martha Charlotte Gutmann (Benjin), * Jaunjelgavā †)<br />

strādāja par skolotāju Jekaterinoslavā (Kaukāzā). 1902.<br />

gada 5. maijā Jaunjelgavā bija precējusies ar Kārli Benjinu<br />

(Karl Benjin), kuru ģimenē dēvēja par Kuku (Kuka)<br />

un kurš bija Jaunjelgavas nodokļu pārvaldes ierēdnis<br />

(grāmatveža palīgs), grāmatvedis muižas rakstvedis<br />

Bušhofā (Buschhof). 1914. gadā pārcēlās uz Raumu pie<br />

Odesas, kur bija muižas rakstvedis. Abu laulībā piedzima<br />

(XI paaudze):<br />

• Jānis Benjins (Jānis Benjin, *21.6.1902.<br />

Jaunjelgavā †). Krustmāte - Katrīna Henriete Otto.<br />

• Karīna Anna Katrīna Benjina (Karin Anna<br />

• Marta Šarlote Gūtmane (Benjina) (Martha<br />

Charlotte Gutmann (Benjin), * Jaunjelgavā †).<br />

Kristību ieraksts nav atrasts.<br />

• Fedors Aleksandrs Pauls Gūtmanis (Fedor<br />

Alexander Paul Gutmann, *22.1.1876. Jaunjelgavā<br />

†<strong>30</strong>.1.1944. Lautenburg, Westpr.). Krustvecāki<br />

tirgotājs Fedors Gūtmanis (comis Fedor Gutmann),<br />

tigotājs Aleksandrs Šīmans (comis Alexander<br />

Schiemann), Luīze Adele Bruneniek dz. Blaumann<br />

(Louise Adele Bruneneek, geb. Blaumann).<br />

• Marija Anna Gūtmane (Marie Anna Gutmann,<br />

*20.2.1877. Jaunjelgavā †ap 1885. Jaunjelgavā),<br />

mirusi 8 gadu vecumā no difterijas. Krustvecāki<br />

Anna Charlotte Gutmann, Gustav Gutmann, Julia<br />

Gutmann.<br />

• Emīlija Gūtmane (Emilie Gutmann, *. Jaunjelgavā<br />

†. Jaunjelgavā), mirusi kā bērns no difterijas.<br />

Kristību ieraksts nav atrasts.<br />

• Fridrihs Gūtmanis (Friedrich Gutmann, *.<br />

382 383<br />

Attēli 412.<br />

No kreisās: Fedors Aleksandrs Pauls Gūtmanis, viņa dēls Herberts Gustavs<br />

Volfgangs Gūtmanis, vedekla Herta Juliāna Braže. Pa labi -Fedors Aleksandrs<br />

Pauls Gūtmanis, viņa dēls Herberts Gustavs Volfgangs Gūtmanis kādā<br />

sarīkojumā ap 19<strong>30</strong>. gadu.<br />

Katharina Benjin, *20.3.1904. Jaunjelgavā †).<br />

Krustvecāki Vera Otarceva, Pauls Aleksandrs<br />

Gūtmanis, Emma Braunšteina, Jānis Dzilne.<br />

• Aleksandrs Pauls Benjins (Alexander Paul<br />

Benjin, *5.12.1905. Jaunjelgavā †). Krustvecāki<br />

skolotājs Karls Štendorfs, skursteņslauķis Heinrihs<br />

Pankūks un viņa sieva Anna.<br />

• Nikolajs Benjins (Nikolai Benjin, *. Buschhof †).<br />

• Leonīds Benjins (Leonid Benjin, *. Buschhof †).<br />

X paaudzes pārstāvis Pauls Aleksandrs Fedors Gūtmanis<br />

(Paul Alexander Fedor Gutmann, *22.1.1876. Jaunjelgavā<br />

†<strong>30</strong>.1.1944. Lautenburg, Westpr.) bija tirgotājs Rīgā, kur<br />

dzīvoja Bruņinieku ielā 17 dz. 10, Ģertrūdes ielā 18 dz.<br />

3, Mednieku ielā 4 dz. 3, Stabu ielā 8 dz. 16, Aleksandra<br />

ielā 50 dz. 10, Antonijas ielā 16a dz. 20, Daugavpils ielā<br />

14 dz.1, Pl. Brieža ielā 20 dz. 9, u.c. 1939. gadā pārcēlās<br />

uz Vāciju un atvēra Lautenburgā Manufaktūru. Miris<br />

no sirdslēkmes. 1909. gadā viņš salaulājās ar Martu<br />

Elizabeti Glāzenapu (Martha Elisabeth Glasenapp,<br />

*1878. Jaunjelgava †1914. Rīga), kurai šī bija trešā laulība.<br />

Iepriekš viņa bija precējusies ar Maksi Brangortu (Max<br />

Brangort, *†), bet pēc viņa nāves atraitne salaulājās ar viņa<br />

brāli - Pēterburgas mūzikas instrumentu tirgotāju Oskaru<br />

Brangortu (Oskar Brangort, *†), taču šī laulība tika šķirta.<br />

Viņas vecāki bija Glāzenaps (Glasenapp) un Matilde<br />

Feldmane (Mathilde Feldmann). Abu laulībā piedzima (XI<br />

paaudze):<br />

• Herberts Gustavs Volfgangs Gūtmanis (Herbert<br />

Gustav Wolfgang Gutmann, *24.6.1910. Rīga †1942.<br />

Austrumu frontē). Krustvecāki grāmatvedis Gustavs<br />

Dalics, Vilhelmīne Reiznere.<br />

XI paaudzes pārstāvis Herberts Gustavs Volfgangs<br />

Gūtmanis (Herbert Gustav Wolfgang Gutmann,<br />

*24.6.1910. Rīga †1942. Austrumu frontē) bija tirgotājs<br />

Rīgā, dzīvoja Rīgā, Brūža ielā 20 dz. 8 (Bolderājā), bet<br />

vēlāk - Birzes ielā 9 dz. 8 (Daugavgrīvā). Pēc izceļošanas<br />

uz Vāciju strādāja tēva manufaktūrā. Iesaukts armijā, kur<br />

1942. gada vasarā kritis kaujās Austrumu frontē. 1936.<br />

gada 12. aprīlī Rīgā, Bolderājas ev.lut. draudzē salaulājās ar<br />

Hertu Juliānu Braži (Herta Juliane Brasche, *<strong>30</strong>.10.1915.<br />

Rīgā (Bolderājā) †1.1945. Lautenburg), kas līdz kāzām Rīgā<br />

dzīvoja Bolderājas Lielajā ielā 16 dz 1. Kopā ar bērniem<br />

tiek uzskatīta par pazudušiem bez vēsts kopš 1945. gada<br />

janvāra, kad domājams, visi gāja bojā aviouzlidojuma<br />

laikā. Abu laulībā piedzima (XII paaudze):

• Ilona Leontīne Gūtmane (Ilona Leontine<br />

Gutmann, *7.6.1938. Rīga †1.1945. Lautenburg),<br />

mirusi kā bērns karā.<br />

• Biruta Elvīra Gūtmane (Biruta Elvire Gutmann,<br />

*17.10.1939. Rīga †1.1945. Lautenburg), mirusi kā<br />

bērns karā.<br />

• Ērika Gūtmane (Erika Gutmann, *1941.<br />

Lautenburg †1.1945. Lautenburg), mirusi kā bērns<br />

karā.<br />

X paaudzes pārstāve Anna Emīlija Gūtmane (Pankūka)<br />

(Anna Emilie Gutmann (Pfannkuch), *14.1.1889.<br />

Jaunjelgavā †19.3.1957. Jaunjelgavā) ģimenē tika<br />

dēvēta par Anitu. 1905. gada 5. decembrī Jaunjelgavā<br />

salaulājās ar Johana Heinriha Pankūka (Johann Heinrich<br />

Pfannkuch, *Kriegshausen bei Kassel) un Henrietes<br />

Amālijas Alīdes Dresleres (Henriette Amalie Alide<br />

Dressler, Moechel ģimenes audžumeita) dēlu ar Heinrihu<br />

Vilhelmu Pankūku (Heinrich Wilchelm Pfannkuch,<br />

*16.3.1869. Rīga †17.1.1945. Litzmannstadt (Lodz)), kurš<br />

bija skursteņslauķis, bet pēc I Pasaules kara strādāja<br />

arī kā policists. 1939. gadā pārcēlās uz Licmanštadti<br />

(Litzmannstadt), kas mūsdienās pazīstama kā Lodza<br />

tagadējās Polijas teritorijā. Abu laulībā piedzima (XI<br />

paaudze):<br />

• Kurts Vilhelms Pankūka (Kurt Wilhelm<br />

Pfannkuch, *31.8.1906. Jaunjelgava †. ) bija<br />

atslēdznieks, ieroču meistars, bet vēlāk - jūrnieks.<br />

• Arno Volfgangs Pauls Pankūka (Arno Wolfgang<br />

Paul Pfannkuch, *1.4.1908. Jaunjelgava †. ) bija<br />

tirgotājs.<br />

• Zigrīda Elizabete Matilde Pankūka (Sigried<br />

Elisabeth Mathilde Pfannkuch, *4.11.1909.<br />

Jaunjelgava †. ) bija precējusies divas reizes.<br />

• Norika Renāte Pankūka (Norika Renata<br />

Pfannkuch, *14.11.1910. Jaunjelgava †. ) bija<br />

medmāsa.<br />

• Helga Marlēna Pankūka (Helga Marlena<br />

Pfannkuch, *16.5.1913. Jaunjelgava †25.10.1918.<br />

Rīga).<br />

• Heinrihs (Heino) Rolfs Ginters Pankūka<br />

(Heinrich (Heino) Rolf Gunther Pfannkuch,<br />

*18.2.1916. Irši †14.12.1943. Italy) bija tirgotājs,<br />

miris no ievainojumiem.<br />

• Herberts Gustavs Pankūka (Kurt Wilhelm<br />

Pfannkuch, *<strong>30</strong>.4.1921. Jaunjelgava †1945.), kritis II<br />

Pasaules kara laikā kā Vērmahta karavīrs.<br />

• Marga Elizabete Anita Pankūka (Marga<br />

Elisabeth Anita Pfannkuch, *3.10.1931. Jaunjelgava<br />

†. ) bija bērnu dārza audzinātāja<br />

Savukārt Gūtmaņu dzimtas jaunāko atzaru aizsāk IX<br />

paaudzes pārstāvis Ēvalds Frīdrihs Vilhelms Gūtmanis<br />

(Ewald Friedrich Wilhelm Gutmann, *4.10.1819.<br />

Salubbenkrug †1889. Jaunjelgava), kurš mira no<br />

pneimonijas, bet dzīves laikā bija Zalapmuižas kroga<br />

(Sallubenkrug) krodzinieks, kurpnieks un Daugavas<br />

pārceltuves saimnieks, bet vēlāk - kokmateriālu tirgotājs,<br />

“Musses” ekonoms un namsaimnieks Jaunjelgavā, kurš<br />

1843. gada 25. jūlijā Jaunjelgavā salaulājās ar Jūliju Rēdlihu<br />

(Julia Redlich, *1821. Jelgava †ap 1894. Jaunjelgava), kas<br />

mirusi no sirdslēkmes. 1850. gadā ģimene pilnībā pārcēlās<br />

uz dzīvi Jaunjelgavā. Abu laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Fedors Gūtmanis (Fedor Gutmann, *1844.<br />

Salubbenkrug †1908. Rīga) bija firmas “Helmsing &<br />

Grimm” prokūrists Rīgā, miris neprecēts.<br />

• Voldemārs Gūtmanis (Woldemar Gutmann,<br />

*1846. Salubbenkrug †1907. Lizums), bija pudeļu<br />

tirgotājs Jaunjelgavā, miris neprecēts.<br />

• Roberts Filips Gūtmanis (Robert Philipp<br />

Gutmann, *14.7.1848. Salubbenkrug †20.11.1925.<br />

Rīga).<br />

• meita Gūtmane (Tochter Gutmann, *.<br />

Salubbenkrug †. Salubbenkrug), mirusi kā zīdainis<br />

no caurejas.<br />

X paaudzes pārstāvis Roberts Filips Gūtmanis (Robert<br />

Philipp Gutmann, *14.7.1848. Salubbenkrug †20.11.1925.<br />

Rīga) mācījās Bruņniecības Mežsaimniecības skolā<br />

Vijciemā (citos avotos skolas dibināsānas gads ir minēts<br />

1898. gads, ar piebildi, ka tā bija pirmā šāda skola Baltijā),<br />

vēlāk bija Lubānas virsmežzinis (laikā no 1876. līdz 1892.<br />

gadam) un kokmateriālu vērtētājs kādā celulozes fabrikā<br />

Krievijā (norādīts - Waldhof). Kā nāves iemesls norādīta<br />

pneimonija. Atšķirīgas ir norādes par viņa nāves vietu -<br />

vācu pētījumos ir minēta Jaunjelgava, bet pasē norādīta<br />

Rīga. 1878. gada 3. aprīlī Lubānā apprecējies ar Izabellu<br />

Emīliju Rubergu (Isabella Emilie Ruberg, *2.8.1859. Balvi<br />

†14.3.1914. Jaunjelgava), kuras nāves iemesls bija trieka.<br />

Abu laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Vallija Jūlija Marija Gūtmane (Wally Julie<br />

Marie Gutmann, *26.12.1878. [*7.1.1879.] Lubāna,<br />

“Moroz” mežsaimniecība †2.4.1949. Weiden/Opf.).<br />

• Asla Elizabete Ģertrūde Gūtmane (Asla Elisabeth<br />

Gertrud Gutmann, *20.10.1880. [*2.11.1880.]<br />

Lubāna, “Moroz” mežsaimniecība †3.1.1941. Posen,<br />

Krotoschin).<br />

• Anna Auguste Gūtmane (Borisogļebska) (Anna<br />

Auguste Gutmann (Borisoglebsky), *31.12.1881.<br />

Lubāna, “Moroz” mežsaimniecība †1.9.1958.<br />

Weiden) [skat. iepriekš].<br />

• Fedors Georgs Gūtmanis (Fedor Georg<br />

Gutmann, *2.2.1883. [*14.2.1883.] Lubāna, “Moroz”<br />

mežsaimniecība †19.), kristīts Lubānas ev. lut.<br />

krustvecāki Georgs Rubergs, aldaris Hermanis<br />

Attēls 412.<br />

No kreisās: Roberts Filips Gūtmanis, Vallija Jūlija Marija Gūtmane, Asla Elizabete Ģertrūde Gūtmane, Fedors<br />

Georgs Gūtmanis un Herta Irēne Margrieta Gūtmane (Devjatkina).<br />

Attēls 412.<br />

Māsas (no kreisās) Karīna Ikskiule-Gildenbande un<br />

Rita Magdalēna Ikskiule-Gildenbande.<br />

Michaelis, Tekla Michaelis, Olga Daulbergs.<br />

• Margarēte Izabella Gūtmane (Gutmann,<br />

*11.4.1886. Lubāna, “Moroz” mežsaimniecība<br />

†27.2.1887. Lubāna, “Moroz” mežsaimniecība )<br />

mirusi kā bērns no šarlakas. Krustvecāki Tekla<br />

Michaelis, Auguste Baškere, stud. med. Otto<br />

Straume.<br />

• Magdalēna (Magda) Antonija Gūtmane<br />

(Ikskiule-Gildenbande) (Magdalena (Magda)<br />

Antonie Gutmann (Uexkull-Guldenband),<br />

*26.2.1889. [*10.3.1889.] Lubāna, “Moroz”<br />

mežsaimniecība †12.10.1954. Hameln).<br />

• Herta Irēne Margrieta Gūtmane (Devjatkina)<br />

(Herta Irene Margarethe Gutmann (Dewjatkin),<br />

*6.5.1892. Balvi †1.1945. Litzmannstadt (Lodza)).<br />

XI paaudzes pārstāve Vallija Jūlija Marija Gūtmane<br />

(Wally Julie Marie Gutmann, *26.12.1878. [*7.1.1879.]<br />

Lubāna, “Moroz” mežsaimniecība †2.4.1949. Weiden/Opf.)<br />

1919. gadā dzīvoja Rīgā, Nikolaja (Valdemāra) ielā 27/29<br />

dz. 25, bet 1933. gadā pārcēlās uz Strēlnieku ielu 5 dz. 28.<br />

Vēlāk dzīvojusi arī Raiņa bulvārī 2 dz. 22, Ģetrūdes ielā<br />

23/25 dz. 9, Alberta ielā 3 dz. 7, Valdemāra ielā 71 dz. <strong>30</strong>,<br />

no kurienes arī 1939. gadā repatriējās uz Vāciju, mirusi no<br />

vecuma nespēka, neprecēta.<br />

XI paaudzes pārstāve Asla Elizabete Ģertrūde Gūtmane<br />

(Asla Elisabeth Gertrud Gutmann, *20.10.1880.<br />

[*2.11.1880.] Lubāna, “Moroz” mežsaimniecība †3.1.1941.<br />

Posen, Krotoschin) bija pierakstīta Rīgā, Strēlnieku ielā 5<br />

dz. 4 un 28, M.Daugavas ielā 15. 1939. gadā repatriējās uz<br />

Vāciju, kur mirusi no meningīta, neprecēta.<br />

XI paaudzes pārstāvis Fedors Georgs Gūtmanis (Fedor<br />

Georg Gutmann, *2.2.1883. [*14.2.1883.] Lubāna,<br />

“Moroz” mežsaimniecība †19.) 1902. gada 4. jūnijā<br />

absolvēja Rīgas reālskolu (atestāts Nr. 642), studēja<br />

inženierzinātnes Rīgas Politehnikumā (1902.-1905.),<br />

bija vācbaltu korporācijas “Rubonia” biedrs.1905. gadā<br />

turpināja studijas Darmštadtes tehniskajā augstksolā,<br />

ko absolvēja kā inženieris un arhitekts. Vēlāk strādāja<br />

Rīgā un Sanktpēterburgā, 1916. gada 27. maijā iegūstot<br />

arī inženiera diplomu Nr. 10450 Maskavas universitātē.<br />

1916.-1918. gados bija Kolčuginas dzelzceļa (Tomskā)<br />

izbūves jaunākais inženieris. 1918.-1920. gados bija<br />

Tomskas dzelzsceļu būves vadītājs Barnaulā, bet 1921.<br />

gada vasarā atgriezās Latvijā, kur iestājās darbā Kara<br />

ministrijas celtniecības departamentā - laikā no 1921.<br />

līdz 1925. gadam bija inženieris (vēlāk arī galvenais<br />

inženieris). Vēlāk strādāja Rīgas būvvaldē , kurt no 1925.<br />

līdz 1939. gadam bija inspektors un galvenais inspektors<br />

būvinspekcijā (Baupolizei). Rīgā dzīvoja Antonijas ielā<br />

14b dz. 13 (vēlāk - Antonijas ielā 22 dz. 23) un Dubultos,<br />

Slokas ielā 10, bet 1939. gadā repatriējās uz Vāciju, kur<br />

Pozenā kļuva par pilsētas pārvaldes ierēdni. Mūža nogali<br />

pavadīja Hāmelnā (Hameln). 1921. gada 7. jūnijā Barnaulā<br />

salaulājās ar Tatjanu Juhnovu (Tatjana Juchnow, *8.6.1900.<br />

Tomska), kuras tēvs bija Barnaulas valsts pārvaldes<br />

ierēdnis Pauls Juhnovs (Paul Juchnow), bet māte - Sofija<br />

Fļagina (Sophie Fljagin). Fedora Georga Gūtmaņa un<br />

Tatjans Juhnovas laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Pauls Georgs Gūtmanis (Paul Georg Gutmann,<br />

*3.1935. †4.1935.), miris kā zīdainis no bronhīta.<br />

• Viktors Bernhards Gūtmanis (Viktor Bernhard<br />

Gutmann, *24.8.1937.).<br />

XI paaudzes pārstāve Magdalēna (Magda) Antonija<br />

Gūtmane (Ikskiule-Gildenbande) (Magdalena (Magda)<br />

Antonie Gutmann (Uexkull-Guldenband), *26.2.1889.<br />

[*10.3.1889.] Lubāna, “Moroz” mežsaimniecība †12.10.1954.<br />

Hameln), mirusi ceļu satiksmes negadījumā. 1916. gada 5.<br />

septembrī Streļnā (Pēterburgas apkaimē) viņa salaulājās ar<br />

baronu Bruno Johanu Augustu Ikskiulu-Gildenbandu<br />

(Bruno Johannes August Uexkull-Guldenband, *21.4.1889.<br />

[*3.5.1889.] Rīga †), kura vecāki bija Johans Reinholds<br />

Pauls Ukskuls-Guldenbands (Johann Reinhold Paul<br />

Uexkull-Guldenband, *Mariampole †) un Marija Luīze fon<br />

Attēls 412.<br />

Morozu Mežniecība ap 1890. gadu un Anna Borisogļebska (dz. Gūtmanis) ar saviem vecvecākiem - Juri (Georgu)<br />

Rubergu un viņa sievu Morozu mežniecībā ap 1884. gadu.<br />

384 385

Attēls 412.<br />

Karīna Dūve-Dekkere ar savu otro vīru Voutu<br />

Dūvu-Dekkeru un meitu Nelliju.<br />

Vītinghofa (bsse. Marie Luise von Vietinghoff). 1939. gadā<br />

ģimene emigrēja no Latvijas un apmetās Bašinas muižā<br />

(Gut Baschin) Vartegavā (Wartegau, Krs. Krotoschin,<br />

Hoymstal). Abu laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Karīna Ikskiule-Gildenbande (Nievenhuisa/<br />

Dūves-Dekkere) (Karin Uexkull-Guldenband<br />

(Nieuwenhuis/Douwes-Dekker), *11.7.1917. Rīga<br />

†.).<br />

• Kurts Gunārs Ikskiuls-Gildenbands (Kurt<br />

Gunnar Uexkull-Guldenband, *26.2.1920.<br />

Greifswald, Pommern †1945.), bija Vērmahta<br />

karīvs, tiek uzskatīts par bez vēsts pazudušu kopš<br />

1945. gada sākuma.<br />

• Rita Magdalēna Ikskiule-Gildenbande (Rita<br />

Magdalene Uexkull-Guldenband, *<strong>30</strong>.4.1921.<br />

Jannow, Pommern †.), bija medmāsa Sumatrā.<br />

• Helmuts Roberts Ikskiuls-Gildenbands (Helmut<br />

Robert Uexkull-Guldenband), *10.11.1925. [jeb<br />

1926.] Mariampole †).<br />

XII paaudzes pārstāve Karīna Ikskiule-Gildenbande<br />

(Nievenhuisa/Dūve-Dekkere)<br />

(Karin<br />

Uexkull-Guldenband (Nieuwenhuis/Douwes-Dekker),<br />

*11.7.1917. Rīga †.) Rīgā dzīvoja Pl.Brieža ielā 4 dz. 2,<br />

Strēlnieku ielā 5 dz. 28, Brīvības ielā 92-18, kā arī Dagdas<br />

pagasta Mariampolē (“Māras” mājā). bija precējusies<br />

divas reizes. Pirmā laulība tika noslēgta 1939. gada 18.<br />

aprīlī Javas salā, Surabajā ar Dr. med. Antonu Jirgenu<br />

Nīvenhuisu (Anton Jurgen Nieuwenhuis), kurš strādāja par<br />

mediķi Javas salā. Šī laulība tika šķirta un otrreiz Karīna<br />

salaulājās 1949. gada 15. septembrī Hārlemā (Holandē)<br />

ar ķīmijas inženieri, pulkvedi Voutu Dūvu-Dekkeru<br />

(Wout Douwes-Dekker). Ģimene dzīvoja Holandē Hāgā<br />

(Den Haag). Vienā no šīm laulībām (domājams, otrajā)<br />

piedzima meita (XIII paaudze):<br />

• Nellija Dūve-Dekkere (Nelly Douwes-Dekker, *.)<br />

XII paaudzes pārstāve Rita Magdalēna<br />

Ikskiule-Gildenbande (Rita Magdalene<br />

Uexkull-Guldenband, *<strong>30</strong>.4.1921. Jannow, Pommern †.),<br />

dzīvoja Dagdas pagasta Mariampolē, kā arī Rīgā, Miera<br />

ielā 16 un Brīvības ielā 92-18. Pēc repatriācijas bija<br />

medmāsa Sumatrā.<br />

XII paaudzes pārstāvis Helmuts Roberts<br />

Ikskiuls-Gildenbands (Helmut Robert<br />

Uexkull-Guldenband), *10.11.1925. Marienpol †) kļuva<br />

par Dr.agr. Hannoverē un 1955. gada Ziemassvētkos<br />

Berlīnē salaulājās ar Inesi Leizi (Ines Leise, *), kas bija<br />

studiju asistente.<br />

XI paaudzes pārstāve Herta Irēne Margrieta Gūtmane<br />

(Devjatkina) (Herta Irene Margarethe Gutmann<br />

(Dewjatkin), *6.5.1892. Balvi †1.1945. Litzmannstadt<br />

(Lodza)) I Pasaules kara laikā bija devusies bēgļu gaitās (uz<br />

to norāda viņas personas apliecība, kas izdota, pamatojoties<br />

uz Ukrainas politisko emigrantu bēgļu komitejas izniegto<br />

apliecību Nr. 113) 1914. gadā Kauņā salaulājās ar Krievijas<br />

armijas virsnieku Vasīliju Devjatkinu (Wassily Dewjatkin,<br />

*23.1.1889. †1.1945. Litzmannstadt (Lodza)), kurš vēlāk ar<br />

ģimeni dzīvoja Rīgā (kā dzīvesvietas norādītas Strēlnieku<br />

iela 5 dz. 27 un 28, Ausekļa iela 5 dz. 23a, Ausekļa iela 3 dz.<br />

72, Dreiliņu iela 15 dz. 4, Kuldīgas iela 17a dz. 3, Talsu ielā<br />

5 dz. 1, u.c.) un izceļoja uz Vāciju 1939. gadā, kur apmetās<br />

Litcmanštadtē (Lodzā), kur gāja bojā 1945. gada janvārī.<br />

Viens no pases lietā esošiem dokumentiem liecina, ka<br />

1932. gadā tika veikta ģimenes apsekošana mazturības<br />

apliecināšanai - tolaik viņi dzīvoja divu istabu dzīvoklī<br />

Ausekļa ielā 3 dz. 72, par kuru maksāja 60 Ls mēnesī, bet<br />

Vasīlija ienākumi strādājot Rīgas Starptautiskajā bankā<br />

par izpalīgu, bija 196 Ls mēnesī, no kuriem tika uzturēts<br />

cilvēks sievas apkopšanai. Turpat norādīts, ka sieva Herta<br />

jau 10 gadus guļ uz gultas slima. Šajā laulībā piedzima (XII<br />

paaudze):<br />

• Irēne (Kiki) Devjatkina (Irene (Kiki) Dewjatkin,<br />

*24.2.1918. Rēzekne †).<br />

XII paaudzes pārstāve Irēne (Kiki) Devjatkina (Irene (Kiki)<br />

Dewjatkin, *24.2.1918. Rēzekne †) bija privātskolotāja<br />

Buenos Airesā. Ir zināms, ka viņa bija precējusies divas<br />

reizes un abas laulības tika šķirtas. Pirmo reizi viņa<br />

salaulājās ar Jozefu Rinnentāleru (Josef Rinnertaler),<br />

bet otrreiz - Argentīnā ar Ēriku Dannenbergu (Erich<br />

Dannenberg).<br />

RUBUĻU (RUBERGU) DZIMTA<br />

Savukārt Izabellas Emīlijas Rubergas (Isabella Emilie<br />

Ruberg, *2.8.1859. Balvi †14.3.1914. Jaunjelgava) vecāki<br />

bija IX paaudzes pārstāvis Juris Rubulis, kurš vācu<br />

pētījumos jau minēts kā Georg Ruberg (Juris Rubul jeb<br />

Georg Ruberg, *6.7.1819. Degumi, Lubāna †1891. Lubāna,<br />

Moroz mežniecība), kurš mira nelaimes gadījumā. Ir<br />

zināms, ka viņš strādāja Tirzā un Gulbenē pie Dr.med.<br />

K.E.Viherta (K.E.Wichert), kā arī Balvu aptiekā. 1850.<br />

gadā viņš salaulājās ar Elīzu Jurgensoni (Elise Jurgensohn,<br />

*1828. Mālpils (Lemburg) †1905. Balvi, “Salmu” mājās),<br />

kura mira no insulta (triekas).<br />

Attiecībā uz dzimtas uzvārda transformāciju no “Rubbul”<br />

uz “Ruberg”, vācu pētījumos dota atsauce uz 1850.<br />

gada Lubānas dvēseļu revīziju (ģimene nr. 12), dodot<br />

papildus norādi, ka šīs ģimenes latviešu līnijas pēctecis<br />

ir vairākkārtējais Latvijas tautas labklājības ministrs<br />

Vladislavs Rubulis (*24.12.1887. Rēzekne †26.7.1937.<br />

Rīga), kurš bija dzimis muižas pārvaldnieka Antona un<br />

Marijas Rubuļu 10 bērnu ģimenē. Precīza radniecības<br />

pakāpe ar pārējo dzimtu pagaidām nav noskaidrota.<br />

1897. gadā viņš sāka mācīties Rēzeknes pamatskolā, vēlāk<br />

mācījās Rēzeknes pilsētas skolā, kuru pabeidza 1903. gadā.<br />

1905. gada pavasarī iestājās Pēterburgas katoļu garīgajā<br />

seminārā, taču drīz no tā izstājās, lai pievērstos farmaceita<br />

profesijai. Studijas viņš turpināja Maskavā un Harkovā,<br />

kur 1915. gadā ieguva provizora grādu farmācijā.<br />

studentu organizācijā “Gunskurs”. 1912. gadā izdeva un<br />

rediģēja laikrakstu “Jaunos Zinias”. Pirmā pasaules kara<br />

laikā turpināja strādāt Pēterburgā, 1915. gadā dibināja<br />

Latgaliešu biedrību palīgā kara upuriem. Rubulis<br />

bija biedrības vadītājs visu tās pastāvēšanas laiku. Tā<br />

sadarbojās ar Latviešu bēgļu centrālkomiteju. 1917. gadā<br />

iesaistījās Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes darbībā<br />

un strādāja tās prezidijā, par spīti tam, ka sēdes notika<br />

Valkā. Kad LPNP sēdes tika pārceltas uz Pēterburgu, daļu<br />

no tām rīkoja V. Rubuļa dzīvoklī. Bija latviešu studentu<br />

korporācijas “Lacuania” biedrs.<br />

Tālāko darbību Pēterburgā bremzēja lielinieku nākšana<br />

pie varas. 1920. gadā Vladislavs Rubulis kopā sievu un<br />

dēlu atgriezās Latvijā. Ministru kabinets viņu iecēla par<br />

Latgales apgabala darba inspektoru, turklāt, Rubulis bija<br />

laikraksta “Latgalīts” redaktors. 1922. gadā ievēlēts 1.<br />

Saeimā, pārstāvējis Latgales Zemnieku partiju. Darbojies<br />

publisko tiesību un valsts pārvaldes iekārtas komisijā.[3]<br />

1925. gadā ievēlēts 2. Saeimā. Darbojies deputātu lietu<br />

izmeklēšanas, pašvaldības, kā arī publisko tiesību un<br />

valsts pārvaldes iekārtas komisijās.<br />

1925. gada decembrī kļuva par tautas labklājības ministru<br />

Kārļa Ulmaņa vadītajā valdībā. Amatu saglabāja arī Artura<br />

Alberinga kabinetā. 1926. gada decembrī amatu zaudēja,<br />

taču atgriezās 1928. gada janvārī Pētera Juraševska valdībā.<br />

Viņš amatā palika līdz 1934. gada martam, būdams piecās<br />

dažādās valdībās. Šajā laikā ievēlēts un darbojies arī 3. un<br />

4. Saeimā. Pēc Ulmaņa apvērsuma 1934. gada 15. maijā<br />

atgriezies ministra amatā, kur palika līdz savai nāvei.<br />

Dzīves nogalē Vladislavam Rubulim bija sirds problēmas,<br />

kurām sekoja asins saindēšanās ar komplikācijām. 1937.<br />

gada 21. maijā ievietots Rīgas 2. slimnīcā, kur miris 1937.<br />

gada 26. jūnijā pulksten 7.53. Sakarā ar Rubuļa nāvi<br />

pusmastā tika nolaisti Latvijas karogi pie visu ministriju<br />

un tautas labklājības ministrijai padoto iestāžu ēkām,<br />

kā arī Ministru prezidenta standarts pie valdības ēkas.<br />

Apbedīts Rēzeknes Katoļu kapos.<br />

Vladislavs Rubulis bija precējies ar skolotāju Bertu Osi<br />

(*4.12.1894. Bauņu pag. †8.6.1985. Klīvlendā). Abu laulībā<br />

piedzima (paaudze):<br />

• Janina Rubulis (*†)<br />

• Eriks Rubulis (*)<br />

• Raimonds Rubulis (*20.9.1918. 27.9.1995.<br />

Indianapolis, USA) bija inženieris, beidzis<br />

Štutgartes tehnisko augstskolu, pēc metiem ASV<br />

izbūvēti daudzi iepirkšanās centri, Klivlendas<br />

latviesu sabiedriskais centrs.<br />

Par Vladislava Rubuļa brāļiem un māsām vēl ir zināms,<br />

ka brālis Pāvils Rubulis (*†) bija pulkvedis, Omskas<br />

karaskolas priekšnieks, gājis bojā revolūcijas gados.<br />

Brālis Jezups Rubulis (*1879. †14.11.19<strong>30</strong>. Rīga)<br />

(nejaukt ar politiķi Jezupu Rubuli!) miris pēkšņā nāvē<br />

no sirdslēkmes 51. gada vecumā, nekrologs laikrakstā<br />

Zemnīka Ziņas.<br />

Brālis Antons Rubulis (*1876. †1936.) miris 60 gadu<br />

vecuma.<br />

Pusbrālis Sigismunds Rubulis (*†), darbojās parfimērijas<br />

biznesā, dzīvoja emigrācijā.<br />

Māsa Marija Barkāne (*†), pirmā latgaliete ar zobārstes<br />

ATSAUCES:<br />

Darbojies Pēterbugas latviešu muzikālajā biedrībā, no<br />

1. Latvijas Vēstures institūta žurnāls Nr 3, 1938. gada 1. janvāris<br />

1906. līdz 1907. gadam bija tās valdes loceklis. Darbojies<br />

386 387<br />

augstskolas diplomu.<br />

•<br />

1926. gada 3. Jūlijā laikrakstā ir norādīts kāds Aleksandrs<br />

Vilhelms fon Pantcers, kas miris Liepājā. Piederība<br />

dzimtai pagaidām nav konstatēta.<br />

Attēls 412.<br />

Vladislavs Rubulis.

MELLERU RADNIECĪBA AR IMANUELU KANTU<br />

Ir zināms, ka Immanuela Kanta jaunākais brālis Johans<br />

Heinrihs Kants strādāja Kurzemē, tādēļ šīs dzimtas<br />

saradošanās ar Kurzemē dzīvojošajām dzimtām nav<br />

nekas pārsteidzošs, drīzāk pat – likumsakarīgs. Melleru<br />

dzimtas radniecības saiknes ar Immanuela Kanta un<br />

Mihaila Ļermontova dzimtām ir pētījis un aprakstījis vācu<br />

zinātnieks, Dr. Viktors H. Haupts (Viktor H. Haupt) savā<br />

pētījumā “Von Peterburg bis Panama – Die Genealogie<br />

der Familie Kant” (“No Pēterburgas līdz Panamai – Kantu<br />

ģimenes ģeneoloģija”), 352 kas tika prezentēts 2015. gada 22.<br />

aprīlī Kaļiņingradā/Kēnigsbergā notikušajā Kanta draugu<br />

konferencē, kas veltīta Immanuēla Kanta 291. dzimšanas<br />

dienai. Diemžēl, Kantu dzimtas Kurzmes atzars līdz šim<br />

ir salīdzinoši maz pētīts, tādēļ šajā nodaļā iekļaušu arī<br />

faktus, ko šobrīd ir izdevies atklāt par šī atzara pārstāvju<br />

likteņiem.<br />

Melleru dzimtas radniecība ar Imanuela Kanta<br />

(Immanuel Kant, *22.4.1724. Konigsberg †12.2.1804.<br />

Konigsberg) dzimtu veidojas caur filozofa jaunākā brāļa,<br />

VII paaudzes pārstāvja Johana Heinriha Kanta (Johann<br />

Heinrich Kant, *28.11.1735. Kēnigsberga †22.2.1800.<br />

Alt-Rahden (Vecsaule) Kurzemē) ģimeni. Johans Heinrihs<br />

Kants, līdzīgi savam vecākajam brālim Imanuēlam,<br />

mācījās Kēnigsbergas “Friedrichs-Kollegium”, un 1754.<br />

gadā iestājās Alberta universitātē. Pēc teoloģijas studiju<br />

pabeigšanas, laikā no 1758. līdz 1775. gadam viņš strādāja<br />

kā privātskolotājs Kurzemē, bet 1775. gadā kļuva par<br />

Mītavas ģimnāzijas konrektoru un rektoru. 1781. gadā<br />

viņš kļuva par mācītāju Vecsaulē (Alt-Rahden). Kanta<br />

darbībai Kurzemē ir arī vairākas dokumentālas liecības.<br />

Plašāku apceri par Kanta Kurzemes brāli līdz ar viņa<br />

vēstulēm un to komentāru publicējis Jelgavas ģimnāzijas<br />

skolotājs V.Dīderihs 1893. gadā. 353 No šī apraksta varam<br />

gūt ne vien labu priekšstatu par abu brāļu attiecībām,<br />

bet arī par Im. Kanta aicināšanu uz Jelgavu. Ģimeniskais<br />

aspekts tiek atklāts arī brāļu 1776. gada 21. janvāra vēstulē,<br />

kad Johans raksta Imanuelam, kurš attiecies pieņemt<br />

darba piedāvājumu Kurzemes hercogistē: “Visumīļo brāli!<br />

Mēs visi veltīgi priecājāmies, ka Tu piederēsi Kurzemei.<br />

Tu nenākšot, man saka. Tas nav pareizi darīts – Tu te<br />

būtu sastapis mīlošu brāli un svaineni, kas tīko ar Tevi<br />

iepazīties, un kura pelna, lai Tu viņu mīlētu.” 354 Šeit Johans<br />

Heinrihs Kants rakstīja par Liepājas tirgotāja Jurgena<br />

Bērenda Hāvemaņa (Jurgen Berend Havermann, *ap 1711.<br />

†11.1754.) un viņa sievas Dorotejas Elizabetes Grotas<br />

(Dorothea Elisabeth Grot) meitu Mariju Hāvemani (Marie<br />

Havermann, *7.4.1748. Liepāja †27.6.1831. Durbe), ar<br />

kuru viņš salaulājās pirms nepilna gada - 1775. gada 18.<br />

aprīlī. Kāzas esot notikušas Muižciemā, Saldus tuvumā. 355<br />

Šajā laulībā piedzima (VIII paaudze):<br />

• Amālija Šarlote Kanta (Rikmane) (Amalie<br />

Charlotte Kant (Rickmann), *15.1.1776. Jelgava †<br />

pēc 1826. [Vācijā?]).<br />

• Eduards Kants (Eduard Kant, *6.2.1777. Jelgava<br />

†1778.), miris kā zīdainis.<br />

• Minna Šarlote Kanta (Šēna) (Minna Charlotte<br />

Kant (Schoen), *24.8.1779. Jelgava †19.11.1835.<br />

Durbe) – skat. tālāk radniecības saikni Melleru<br />

dzimtas virzienā.<br />

• Frīdrihs Vilhelms Kants (Friedrich Wilhelm<br />

Kant, *27.11.1781. Alt-Rahden (Vecsaule) †3.1.1847.<br />

Rīga).<br />

• Henriete Kanta (Stuarte) (Hanriette Kant<br />

(Stuart), *5.8.1783. Alt-Rahden (Vecsaule)<br />

†10.12.1850. Liepāja) – skat. tālāk radniecības<br />

saikni uz Ļermontovu dzimtu.<br />

Par VIII paaudzes pārstāvi Amāliju Šarloti Kantu<br />

(Rikmani) (Amalie Charlotte Kant (Rickmann),<br />

*15.1.1776. Jelgava †pēc 1826. [Vācijā?]) ir zināms, ka 1797.<br />

gadā viņa apprecējās ar Karlu Vilhelmu Rikmani (Karl<br />

Wilhelm Rickmann, *8.1.1766. Talsi †10.6.18<strong>30</strong>. Bauska [ir<br />

norāde arī par Talsiem]), kurš bija notārs un pilsētas rātes<br />

sekretārs Bauskā, vēlāk – galvenā tiesneša sekretārs, kā arī<br />

muižas nomnieks (Pfandbesitzer von Pommuszow). Viņu<br />

laulībā piedzima (IX paaudze):<br />

• Vilhelms Heinrihs Otto Rikmans (Wilhelm<br />

Heinrich Otto Rieckmann *28.12.1800. Bauska †?).<br />

• Vilhelmīne Šarlote Rikmane (Vaitcenberga)<br />

(Wilhelmine Charlotta Rickmann (Weitzenberg),<br />

*1802. Bauska †?), precējusies ar Jūliju Karlu<br />

Veitcenbergu (Julius Carl Weitzenberg, *19.7.1799.<br />

Liepāja †15.12.1857. Gdow, Sanktpēterburgas<br />

apkaimē) un abu laulībā piedzima dēls Karls Ernsts<br />

Veitcenbergs (Carl Ernst Weitzenberg, *28.5.1825.<br />

Bauska †29.5.1825. Bauska), kurš mira kā zīdainis.<br />

Citu ziņu par šīs ģimenes pēctečiem pagaidām nav.<br />

Ir zināms, ka laikā no 1836. līdz 1842. gadam Jūlijs<br />

Karls Veitcenbergs bija kņaza (Großfürsten) Mihaila<br />

muižu pārvaldnieks, kā arī leitnats 1. Pionieru<br />

bataljonā (Lieutenant im 1. Pionier-Battaillon).<br />

• Auguste Rikmane (Blāze) (Auguste Rickmann<br />

(Blaese), *1806. Bauska †17.4.1874. Jelgava)<br />

1851. gada 12. jūlijā Ugālē salaulājās ar Karlu<br />

Blāzi (Carl Blaese, *13.12.1804. Durbe †4.4.1855.<br />

Ugāle), kurš pirms tam bija laulājies ar savas otrās<br />

sievas Augustes mātes Amālijas Šarlotes Kantas<br />

(Rikmanes) māsas Minnas Šarlotes Kantas (Šēnas)<br />

meitu Augusti Henrieti Šēnu (Auguste Henriette<br />

Schoen, *7.6.1808. Ugāle †3.5.1850. Ugāle).<br />

Augustes Rikmanes un Karla Blāzes laulībā pašiem<br />

savu bērnu nebija.<br />

• Elizabete Marianna Amālija Kanta (Didrihsena)<br />

(Elisabeth Marianna Amalie Kant (Diedrichsen),<br />

*26.3.1819. Jelgava †18.3.1895. Rīga).<br />

• Johans Frīdrihs Kants (Johann Friedrich Kant,<br />

*11.12.1821. Jelgava †26.2.1870. Tartu), strādājis kā<br />

mājskolotājs Kurzemē, Pētervaldes muižā (Forstei<br />

Peterwalde) un Vidzemē, neprecējies. Laikā no<br />

1838. līdz 1844. gadam mācījās Jelgavas ģimnāzijā,<br />

pēc kuras pabeigšanas iestājās Tērbatas universitātē<br />

(mācījās laikā no 1844. līdz 1849. gadam, diplomu<br />

saņēma 1851. gadā) 356 , kur studēja filozofiju.<br />

Vecumdienās kā pārticis cilvēks (privatier) dzīvoja<br />

Tērbatā (Tartu).<br />

• Jūlijs Vilhelms Mārtiņš Kants (Julius Wilhelm<br />

Martin Kant, *28.6.1824. Jelgava †8.4.1881. Rīga).<br />

• Emma Šarlote Benigna Kanta (Emma Charlotte<br />

Benigna Kant, *5.8.1826. Jelgava †10.11.1898.<br />

Jelgava) nodzīvojusi savu mūžu neprecējusies, bet<br />

pēc savas mātes nāves ir pārcēlusies uz veco ļaužu<br />

patversmi Jelgavā, ko finansēja Klokes (Klock)<br />

ģimene.<br />

IX paaudzes pārstāve Elizabete Marianna Amālija<br />

Kanta (Didrihsena) (Elisabeth Marianna Amalie Kant<br />

(Diedrichsen), *26.3.1819. Jelgava †18.3.1895. Rīga) 1844.<br />

gada 16. maijā Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcā salaulājās<br />

ar Jelgavas tirgotāja Kristiana Didrihsena (Christian<br />

Diedrichsen) un viņa sievas Dorotejas Šarlotes Fogleres<br />

(Dorothea Charlotte Fogler) dēlu Karlu Vilhelmu<br />

Didrihsenu (Carl Wilhelm Didrichsen, *28.7.1804. Jelgava<br />

†4.9.1862. Rīga), kurš bija tirgotājs Rīgā. Šajā laulībā<br />

piedzima pieci bērni, par kuru tālākiem likteņiem plašāku<br />

ziņu nav (X paaudze):<br />

• Emma Amālija Didrihsena (Emma Amalia<br />

Diedrichsen *1.5.1845. Rīga †19.1.1849. Rīga).<br />

• Jūlijs Kristians Didrihsens (Julius Christian<br />

Diedrichsen *15.6.1846. Rīga †27.6.1885. Rīga),<br />

tirgotājs.<br />

• Adele Marija Didrihsena (Adele Marie<br />

Diedrichsen *12.4.1848. Rīga †13.2.1849. Rīga).<br />

• Lilija Karolīna Didrihsena (Lily Caroline<br />

Diedrichsen *6.8.1849. Rīga †19.8.1884. Rīga), cik<br />

zināms, mirusi neprecējusies.<br />

• Luijs Augusts Didrihsens (Louis August<br />

Diedrichsen *23.11.1851. Rīga †23.7.1890. Rīga),<br />

tirgotājs, darbojies kā drogu tirgotājs Tiflisā<br />

(Tbilisi).<br />

IX paaudzes pārstāvis Jūlijs Vilhelms Mārtiņš Kants<br />

(Julius Wilhelm Martin Kant, *28.6.1824. Jelgava<br />

†8.4.1881. Rīga) bija tirgotājs Rīgā (1864. gadā), bet vēlāk –<br />

dzelzceļa darbinieks. Ir zināms, ka 1861. gadā viņš dzīvoja<br />

Maskavā, kur 1861. gada 4. jūnijā Maskavas Reformātu<br />

baznīcā viņš salaulājās ar Rēveles (Tallinas) pilsētas tiesas<br />

advokāta Hansa Kristiana Fišera (Hans Christian Fischer,<br />

*<strong>30</strong>.10.1800. Pērnava †23.6.1872. Tallina) un viņa sievas,<br />

Pērnavas policijas sekretāra Johanna Kristiāna Eduarda<br />

Teodora Alberti (Johann Christian Eduard Teodor Alberti)<br />

meitas Marijas Karolīnes Annas Alberti (Maria Caroline<br />

Anna Alberti, *24.4.1805. Pērnava †27.6.1879. Tartu) meitu<br />

Luīzi Fišeri (Luise Fischer *6.5.1840. Tallina †1.2.1882.<br />

Rīga). Šajā laulībā piedzima divi bērni (X paaudze):<br />

VIII paaudzes pārstāvis Frīdrihs Vilhelms Kants<br />

(Friedrich Wilhelm Kant, *27.11.1781. Alt-Rahden<br />

(Vecsaule) †3.1.1847. Rīga) piedzima kā ceturtais bērns<br />

Johana Heinriha Kanta un Marijas Hāvermanes ģimenē.<br />

Ir zināms, ka viņš bija gatavo apģērbu tirgotājs Jelgavā<br />

un bija līdzīpašnieks firmā “Kant und Schlegel”. 1843.<br />

gadā viņš pārdeva savas daļas firmā un pārcēlās uz Rīgu.<br />

1818. gada 15. maijā Jelgavā viņš salaulājās ar Jelgavas<br />

birģermeistara un dzirnavnieka Johana Frīdriha Šteinerta<br />

(Johann Friedrich Steinert *26.6.1766. Danzig †23.4.1825.<br />

Jelgava) un viņa sievas Katrīnas Helēnas Bāras (Catharina<br />

Helene Bahr, *1770. †24.3.1808. Saldus) meitu Amāliju<br />

Šarloti Šteinerti (Amalie Charlotta Steinert, *13.12.1795.<br />

• Karolīne Lidija (Lida) Kanta (Fīdlere) (Caroline<br />

Liepāja †8.11.1882. Jelgava). Ir zināms, ka pēc sava vīra<br />

Lydia (Lida) Kant (Fiedler), *1862. Maskava † pēc<br />

nāves viņa atgriezās Jelgavā, kur aizvadīja vecumdienas,<br />

1922.).<br />

dzīvojot pie savas neprecētās meitas Emmas. Šajā laulībā<br />

• Kristians Eduards Alberts Kants (Christian<br />

pavisam piedzima četri bērn (IX paaudze):<br />

Eduard Albert Kant, *26.1.1864. Tallina †16.6.1927.<br />

Panama).<br />

388 389<br />

Attēls 412.<br />

Immanuēls Kants.<br />

Par šīs ģimenes X paaudzes pārstāvjiem ir zināms, ka<br />

Karolīne Lidija (Lida) Kanta strādājusi kā palīgs Vācijas<br />

vēstniecībā Maskavā unsalaulājās ar mūziķa Johana<br />

Frīdriha Fīdlera (Johann Friedrich Fiedler, *? Liepāja †?)<br />

un Karolīnes Katrīnas Kelleres (Caroline Catharina Keller,<br />

*10.7.18<strong>30</strong>. Parnu †?) dēlu Johanu Frīdrihu Fīdleru<br />

(Johann Friedrich Fiedler, *29.4.1851. Parnu †6.1.1897.<br />

Orenburga Krievijā), kurš Krievijā bija pazīstams arī kā<br />

Fjodors Fjodorovičs Fīdlers. Viņš saimniekoja aptiekā<br />

Orenburgā, un šajā ģimenē piedzima (XI paaudze):<br />

• Voldemārs Reinholds Oskars Fīdlers (Woldemar<br />

Reinhold Oskar Fiedler, *1881. Čuhloma †1932.<br />

Moscow).<br />

• Sergejs Fīdlers (Sergey Fiedler, *1883. †?).<br />

• Zinaīda Fīdlere (Sinaida Fiedler, *1885. †?).<br />

• Irina Fīdlere (Irina Fiedler, *1888. †?).<br />

• Varvara Fīdlere (Varvara Fiedler, *1891. †?).<br />

Attēls 412.<br />

Imanuēla Kanta nams Kēnigsbergā.

Par XI paaudzes pārstāvi Voldemārs Reinholds Oskars<br />

Fīdlers (Woldemar Reinhold Oskar Fiedler, *1881. Čuhloma<br />

†1932. Moscow) 357 ir zināms, ka viņš 1900. gadā absolvēja<br />

Miases reālskolu un iestājās Tomskas Tehnoloģiskajā<br />

institūtā. 1905.-1907. gados praktizējās Zlatoustovas<br />

rūpnīcā, kur 1911. gadā kļuva par tās ceha priekšnieku<br />

bet 1917. gada oktobrī – par rūpnīcas pārvaldnieku. 1918.<br />

gada aprīlī viņš kļuva par rūpnīcas galveno inženieri, bet<br />

jūnijā atkal kļuva par tās vadītāju 1920. gada februārī<br />

viņš kļuva par atbildīgo jautājumos, kas saistīti ar Urālu<br />

apkaimes rūpnīcu atgriešanu no Sibīrijas. 1926. gadā<br />

kļuva par Urālu smagās metalurģijas rūpnīcas (mūsdienās<br />

pazīstama kā “Uralmaš” – “Уралмаш”) celtniecības<br />

galveno inženieri. Miris komandējuma laikā Maskavā.<br />

Urna ar viņa pelniem tika ievietota piemiņas panteonā<br />

– melnā Marmora piemineklī, taču gadu pēc nāves viņš<br />

tika apvainots līdzdalībā “kontrrevolucionārā teroristiskā<br />

organizācijā” un urna ar viņa pelniem tika izmesta no šī<br />

panteona, kura vietā drīz vien tika uzbūvēts piemineklis<br />

S.Ordženekidzem. Fīdlera ģimenes locekļus nosauca<br />

par tautas ienaidniekiem, viņiem atņēma dzīvokli. Urnu<br />

pēc vairākiem gadiem nejauši atrada viens no rūpnīcas<br />

strādniekiem, kurš to nosargāja un noglabāja savas mājas<br />

pagrabā, bet pēc vairākiem gadiem atdeva Fīdlera dēlam.<br />

Pats Fīdlers prokuratūrā tika reabilitēts tikai 1993. gada<br />

maijā. 358<br />

Ir zināms, ka Voldemārs Reinholds Oskars Fīdlers<br />

(Woldemar Reinhold Oskar Fiedler, *1881. Čuhloma<br />

†1932. Moscow) bija precējies ar Kapitoļinu Amanacku<br />

(Kapitolina Amanacka) un šajā laulībā piedzima (XII<br />

paaudze):<br />

• Sergejs Fīdlers (Sergey Fiedler),<br />

• Olga Fīdlere (Olga Fiedler), plašāku ziņu par šī<br />

atzara pēctečiem pagaidām nav.<br />

Savukārt X paaudzes pārstāvis Kristians Eduards Alberts<br />

Kants (Christian Eduard Albert Kant, *26.1.1864. Tallina<br />

†16.6.1927. Panama) salaulājās ar Ellas Seračinas (Ella<br />

Serracin) un Jozefa Bustanino (Josef Bustanino) meitu<br />

Valentīnu Seračinu (Valentina Serracin, *16.12.1875.<br />

Dolega, Panama †?). Viņš apmetās Panamā, kur bija kafijas<br />

plantāciju īpašnieks un sevi dēvēja par donu Emilio Kantu<br />

(Don Emilio Kant). Viņa kafijas plantācijās bija <strong>30</strong>000<br />

kafijas koku un ik gadus saražoja vairāk nekā <strong>30</strong>0 centnerus<br />

(<strong>30</strong> t) kafijas pupiņu un plantācijas adrese bija norādīta<br />

“Boquete, Province of Chiriqui”. Emīlio Kants bija viens no<br />

kafijas industrijas aizsācējiem šajā reģionā. Pēc sadarbības<br />

ar kompānijas “United Fruit Company” dibinātāju Keitu<br />

Mainoru (Keith Minor) Kostarikā, Kants aptuveni 1888.<br />

gadā ieceļoja Panamā un iegādājās īpašumus Alto Lino<br />

apkaimē, kur viņš nodarbojās ar kafijas audzēšanu. Līdz<br />

Attēls 413.<br />

Voldemārs Reinholds Oskars Fīdlers.<br />

mūsdienām ir saglabājusies aptuveni 1910. gadā tapusī<br />

fotogrāfija, kurā ir iemūžināti divi no Emilio bērniem<br />

kafijas plantācijā, kurai bija dots nosaukums “El Progreso”<br />

(progress). Ir saglabājušās ziņas, ka šāds plantācijas<br />

nosaukums ir dots arī citām plantācijām – Sitton, Castillo,<br />

Segundo Diaz, Nemesio Ledesma un Aurelio Rovira.<br />

Tāpat ir ziņas, ka kafija tika eksportēta uz ASV.<br />

Ir zināms, ka 1924. gadā dons Emilio Kants nosūtīja<br />

vēstuli uz Kēnigsbergu sakarā ar sava senča Imanuēla<br />

Kanta 200. dzimšanas dienu. Šajā vēstulē viņš cita starpā<br />

norādīja, ka uzskata sevi par pēdējo dzīvi esošo Kantu<br />

dzimtas pārstāvi. 1924. gadā šī ziņa kā sensācija tika<br />

publicēta Kēnigsbergas laikrakstos. Laulībā ar Valentīnu<br />

Seračinu piedzima deviņi bērni (dažos avotos ir norādīts,<br />

ka ģimenē bija 10 bērni), par kuru turpmāko likteni<br />

pagaidām nav plašāku ziņu, izņemot faktu, ka 2017. gada<br />

maijā profesors V.Haupts saņēma ziņu no Roberto Kanta<br />

pēctečiem, kas dod cerību rekonstruēt šīs dzimtas tālākās<br />

paaudzes. Šobrīd ir zināms, ka šajā ģimenē piedzima (XI<br />

paaudze):<br />

• Emīlio Rikardo Kants (Emilio Rikardo Kant,<br />

*23.9.1898. Boquete, Panam †7.3.1908. Boquette,<br />

Panama).<br />

• Luīze Karolīne Kanta (Luisa Carolina Kant,<br />

*5.11.1900. Boquete, Panama †?).<br />

• Roberto Kants (Roberto Kant, *21.4.1902.<br />

Boquete, Panama †?).<br />

• Dora Karolīna Kanta (Dora Carolina Kant,<br />

*23.4.1904. Boquete, Panama †?).<br />

• Virdžīnija Kanta (Virginia Kant, *21.5.1906.<br />

Boquete, Panama †?).<br />

Attēls 414.<br />

Divi no Kristiana Eduarda Alberta Kanta bērniem tēvam<br />

piederošajā kafijas plantācijā<br />

Panamā ap 1910. gadu.<br />

• Santjago Alberto Kants (Saniago Alberto Kant,<br />

*23.9.1908. Boquete, Panama †?).<br />

• Beatrice Jūlija Kanta (Beatriz Julia Kant,<br />

*29.7.1910. Boquete, Panama †?).<br />

• Lilija Izabella Kanta (Lilia Isabel Kant, *8.7.1912.<br />

Boquete, Panama, †?).<br />

• Rikardo Emilio Kants (Richardo Emilio Kant,<br />

*11.9.1914. Boquete, Panama, †?).<br />

Savukārt, atgriežoties pie Kantu dzimtas radniecības<br />

līnijas Melleru dzimtas virzienā, jāsecina, ka tā ir saistīta<br />

ar VIII paaudzes pārstāvi Minnu Šarloti Kantu (Šēnu)<br />

(Minna Charlotte Kant (Schoen), *24.8.1779. Jelgava<br />

†19.11.1835. Durbe), kura 1779. gada 10. augustā Baldonē<br />

salaulājās ar Dr.phil. Karlu Kristofu Šēnu (Carl Christoph<br />

Schoen, *22.12.1775. Pastende †16.7.1855. Durbe, skat.<br />

Šēnu dzimtai veltīto nodaļu). Kopumā Minnas Šarlotes<br />

Kantas un Karla Kristofa Šēna laulībā piedzima seši bērni<br />

(IX paaudze):<br />

• Minna Šēna (Minna Schoen, *25.5.1804. Durbe,<br />

†18.12.1804. Durbe), mirusi kā zīdainis.<br />

• Karls Heinrihs Šēns (Carl Heinrich Schoen,<br />

*1.11.1805. Durbe †23.4.1867. Liepāja), 1840. gada<br />

1. februārī Kazdangā salaulājās ar Vilhelmīni<br />

Elizabeti Melleri, tādejādi caur Šēnu dzimtu<br />

savienojot Melleru un Kantu dzimtas, skat. Šēnu<br />

dzimtai veltīto nodaļu.<br />

• Auguste Henriete Šēna (Blāze) (Auguste<br />

Henriette Schoen (Blaese), *7.6.1808. Durbe<br />

†3.5.1850. Ugāle)<br />

• Sofija Frederike Eleonora Šēna (Sophie<br />

Friederike Eleonore Schoen, *18.6.1811. Durbe<br />

†8.12.1885. Liepāja), neprecējusies.<br />

• Johanna Luīze Marija Šēna (Henzele) (Johanna<br />

Louise Maria Schoen (Haensell), *18.6.1813. [vai<br />

1816]. Durbe †<strong>30</strong>.1.1866. Liepāja).<br />

• Ādolfs Kristofs Šēns (Adolf Christoph Schoen,<br />

*31.10.1815. Durbe †23.11.1873. Tallina), par kuru<br />

ir zināms, ka viņš 1840. gadā bija inženieris un<br />

leitnats [citviet norādīts – pulkvedis] Kronštadtes<br />

cietoksnī. Zināms, ka viņš bija precējies ar Sofiju<br />

Vanljarljarski (Sophia Vanljarljarski) un šajā<br />

laulībā piedzima meita (X paaudze) Katrīna Šēna<br />

(Katharina Schoen, *1840. Kronstadt, Krievija, †?),<br />

kas Sanktpēterburgā bija precējusies ar gvardes<br />

leitnantu Volkenavu (Wolkenau).<br />

Ir zināms, ka Minnas Šarlotes Kantas un Karla Kristofa<br />

Šēna meita, IX paaudzes pārstāvis Auguste Henriete Šēna<br />

(Blāze) (Auguste Henriette Schoen (Blaese), *7.6.1808.<br />

Durbe †3.5.1850. Ugāle) 1834. gada 2. jūnijā Durbē<br />

salaulājās ar Ugāles mācītāju Karlu Blāzi (Carl Blasse,<br />

*13.12.1804. Durbe †4.4.1855. Ugāle). Pēc savas sievas<br />

nāves mācītājs Karls Blāze 1851. gada 12. jūlijā salaulājās<br />

otrreiz – ar Augusti Rikmani (Auguste Rickmann, *1806.<br />

Bauska †17.4.1874. Jelgava), (skat. iepriekš). Savukārt<br />

Augustes Henrietes Šēnas un Karla Blāzes laulībā piedzima<br />

trīs meitas (X paaudze):<br />

390 391<br />

• Marija Luīze Sofija Blāze (Marie Louise Sophie<br />

Blasse, *15.5.1836. Ugāle †? Bāta (Bathen)),<br />

nodzīvoja mūžu neprecējusies, mirusi no<br />

tuberkulozes (Schwindsucht).<br />

• Adolfīne Karolīne Sofija Blāze (Adolfine Caroline<br />

Sophia Blasse, *17.11.1839. Ugāle †12.6.1858.<br />

Liepāja), nodzīvoja mūžu neprecējusies, mirusi no<br />

tuberkulozes (Schwindsucht).<br />

• Marija Hermīne Luīze Blāze (Nagornova)<br />

(Marie Hermine Louise Blasse (Nagornow),<br />

*28.5.1841. Ugāle †1870.), mirusi no tuberkulozes<br />

(Schwindsucht). Zināms, ka viņa Liepājā salaulājās<br />

ar militāristu Aleksandru Nagornovu (Alexander<br />

Nagornow), kurš vēlāk apprecējās ottreiz ar Johanu<br />

Hakeri (Johanna Hacker).<br />

Savukārt Minnas Šarlotes Kantas un Karla Kristofa Šēna<br />

meita, IX paaudzes pārstāve Johanna Luīze Marija Šēna<br />

(Johanna Louise Maria Schoen (Haensell), *18.6.1813.<br />

[vai 1816]. Durbe †<strong>30</strong>.1.1866. Liepāja) mira no tūskas<br />

(Wassersucht), bet 1839. gada 1. septembrī Durbē<br />

apprecējusies ar gleznotāja Johana Lēberehta Eginka<br />

sievas Jūlijas Ģertrūdes Henzeles brāli, Liepājas ārstu<br />

Dr.med. Gotfrīdu Ludvigu Henzeli (Gottfied Ludwig<br />

Haensell, *11.1.1805. Bauska †23.2.1877. Liepāja). Ir<br />

zināms, ka Gotfrīds Ludvigs Henzelis laikā no 1825.<br />

gada janvāra līdz 1829. gadam studēja medicīnu Tērbatas<br />

universitātē. 1832. gadā viņš kļuva par Aizputes apriņķa<br />

galveno ārstu, kā arī Liepājas muitas ārstu. Norādīts, ka<br />

ieguvis Kolēģijas asesora pakāpi un sarakstījis mūziku<br />

kādam Georga Grindeļa (Georg Grindel, *1810. †1845.)<br />

rakstītajam dzejolim. Šajā laulībā ir dzimuši un Liepājas<br />

sv. Trīsvienības baznīcā kristīti četri bērni (X paaudze):<br />

• Pauls Karls Ādolfs Henzels (Paul Carl Adolf<br />

Haensell, *12.8.1840. Liepāja †16.7.1911. Berlīne),<br />

krustvecāki Herr Probst Dr. Karl Christoph Schoen<br />

aus Durben, Pastor Karl Schoen aus Sackenhausen,<br />

George Rickmann, Auguste Rickmann, Emma<br />

Lankowsky, Luise Elisabeth Schnee, geb. Haensell.<br />

Laikā no 1898. gada līdz 1901. gadam strādāja kā<br />

acu ārsts Liepāja, bija Dr.med.<br />

• Hedviga Sofija Henriete Ernestīne Henzele<br />

(Kastjurina) (Hedwig Sophia Henriette Ernestine<br />

Haensell (Kastjurina), *19.10.1842. Liepāja,<br />

†1916. Krievija), krustvecāki Henriette von<br />

Stuart, Gutsbesitzer, Consul Jens Koch, Dr.med.<br />

Heinrich Runtzler, Polizai-Leutnant J.F.Wirckau,<br />

kaufamnn Schmahl, kaufmann Schnee, Kaufmann<br />

Goebel, kaufmann Lankowsky, pastor Karl Schoen<br />

aus Sackenhausen, pastor Richard Kienitz, Frau<br />

Kaufmann Antonie Tottien. Madame Estrambin,<br />

Frau Ratsherr Wirckau, Frau Lawnin von Franck,<br />

Frau von Rickmann geb. Silway, Frau Tit. Ratsin<br />

Karolina Mayer, fraulain Sophie Schoen aus Durben,<br />

Fraulain Marie Slevogt, Fraulain Ulrike Grass,<br />

Fraulain Adelheid Laurentz. Liepājā apprecējās ar<br />

militāristu Paulu Kastjurinu (Paul Kastjurin).<br />

• Auguste Luitgarde Johanna Henzele (Šmita)<br />

(Auguste Luitgard Johanna Haensell (Schmidt),<br />

*24.6.1846. Liepāja †4.8.1870. Liepāja), krustvecāki<br />

Frau Auguste Blaese, geb. Schoen, Pastor Karl<br />

Blaese aus Uhahlen, Jf. Johanna Haensell aus Riga,<br />

ATSAUCES:<br />

1. Šeit un tālāk ziņas un fakti no Viktor Haupt, “Von Petersburg bis Panama. Die Genealogie der Familie Kant”, 2015., avots: http://<br />

www.freunde-kants.com/attachments/article/38/Bohnenrede%202015%20(de).pdf<br />

fraulain<br />

,<br />

Sophia Schoen, Dwosanitz Springer aus<br />

2. Diederichs V., Johann Heinrich Kant, “Baltische Monatsschift”, 1893. Bd.<br />

Durben.<br />

40., Heft<br />

1864.<br />

9, S.535-562<br />

gada 6. decembrī Liepājā salaulājās<br />

3. Kant I. Briefwechsel, bd.1, S.184<br />

ar Baltijas telegrāfa uzņēmuma galveno mehāniķi<br />

4. Skat. http://lorenz.st/Web/indiI10278.html<br />

Oskaru Ivanu Eduardu Šmitu (Oscar Ivan Eduard<br />

5. Album Academicum, Nr. 4628<br />

Schmidt).<br />

6. Skat. http://www.zlatoust.ru/a/ze/ze.html?2787<br />

• Anna Jūlija Marija Henzele (Anna Julie Marie<br />

7. Skat. https://shkolazhizni.ru/culture/articles/28147/<br />

Haensell, *<strong>30</strong>.3.1851. Liepāja †8.5.1854.Liepāja),

MELLERU RADNIECĪBA AR MIHAILU ĻERMONTOVU<br />

Melleru dzimtas radniecības saites ar krievu<br />

rakstnieka Mihaila Ļermontova ģimeni veidojas<br />

caur Vilhelmīnes Elizabetes Melleres vīra, mācītāja Karla<br />

Heinrika Šēna mātes - Minnas Šarlotes Šēnas (dzim.<br />

Kanta) māsas Henrietes Stuartes (dzim. Kanta) ģimeni.<br />

Frīdrihs fon Stuarts (Friedrich von Stuart, *1761.<br />

Darmstadt, †25.10.1842. Liepāja) bija Kurzemes<br />

augstmanis (barons) un zemes īpašnieks, kurš apprecējās<br />

ar Immanuēla Kanta Kurzemē dzīvojošā jaunākā brāļa<br />

Johana Heinriha Kanta meitu Henrieti Kantu (Henrietta<br />

Kant, *5.8.1783. Vecsaule, †10.12.1850. Liepāja). Ir zināms,<br />

ka Frīdrijs Stuarts bija Liepājas ostas muitas inspektors un<br />

viņam piederēja muiža Gros-Damen (Diždāmas muiža<br />

Liepājas apriņķī). Šajā laulībā piedzima 10 pēcnācēji, no<br />

kuriem radniecības saites uz Ļermontovu dzimtu ved<br />

caur ģimenes piekto atvasi - meitu Emīliju Sofiju Stuarti<br />

(krievu avotos minēta arī kā Emīlija Fjodorovna, Emilie<br />

Sophie Stuart, *21.2.1813. Liepāja †1872. Sanktpetersburg).<br />

Par Emīlijas Sofijas Stuartes dzīvesbiedru kļuva Krievijas<br />

vēlākais Krievijas jūras kara flotes admirālis Mihails<br />

Nikolajevičs Ļermontovs (Михаил Николаевич<br />

Лермонтов *15.1.1792. †29.7.1866. Sanktpetersburg). 359<br />

Būdams gardemarīns, Ļermontovs piedalījās 1808.-1809.<br />

gada Krievijas – Zviedrijas karā un 1809. gadā kļuva par<br />

flotes mičmani. 1812. gada karā piedalījās Smoļenskas<br />

un Borodinas kaujās pret Napoloeona armiju, par ko<br />

apbalvots ar Sv.Annas II šķiras ordeni. Piedalījies arī<br />

Krievijas-Turcijas karā (1828.-1829.). Par admirāli Mihails<br />

Ļermontovs kļuva 1860. gadā un ir apglabāts Volkovas<br />

kapsētā Sanktpēterburgā. Laulībā ar Emīliju Sofiju<br />

piedzima seši bērni (paaudze):<br />

• Elizabete Ļermontova (Vranglere) (Elisabeth<br />

Lermontov (Vrangler) *22.11.1834. Sanktpetersburg<br />

†27.1.1912.), 1854. gadā salaulājās ar baronu<br />

Platonu Vrangleri (Platon Vrangler *<strong>30</strong>.1.1829.<br />

Zhytomir †28.2.1892. Sanktpteresburg).<br />

• Sofija Ļermontova (Millere) (Sofia Lermontov<br />

(Miller) *1836. †1909.), laulībā ar Milleru.<br />

• Aleksandrs Ļermontovs (Alexander Lermontov<br />

*27.2.1838. Liepāja †26.12.1906. Sanktpēterburga),<br />

kavalērijas ģenerālis, skat. tālāk.<br />

• Emīlija Ļermontova (Emilie Lermontov<br />

*23.2.1839. Sanktpēterburga).<br />

• Mihails Ļermontovs (Michail Lermontov *1841.<br />

†ap 1897.) – tika atvaļināts no dienesta par to,<br />

ka izsauca uz divkauju sava radinieka – Mihaila<br />

Ļermondova divkaujas uzvarētāja Martinova<br />

pēcteci.<br />

• Konstantīns Ļermontovs (Konstantin Lermontov<br />

*29.9.1849. †1897.).<br />

Vācu pētnieks V.Haupts norāda, ka visu Krievijā<br />

dzīvojošo Ļermontovu (t.sk., rakstnieka Mihaila<br />

Jurjeviča Ļermontova, *1814. †1841.) izcelsme sākas ar<br />

skotu Adeligenu Georgu Ļermontu (Adeligen George<br />

Learmonth, *1596. Skotija †1634. Smoļenska), kurš<br />

Krievijā bija zināms kā Jurijs Andrejevičs Ļermonts. 360<br />

Savukārt Krievijas virtuālā vidē ir atrodams pilns<br />

Ļemontu/Ļermontovu dzimtas koks 361 , no kura ir<br />

redzams, ka dzimtas aizsācēja Georga Ļermonta dēla<br />

Pētera Ļermontova (Pjotr Jurjevič Ļermontov, *6.8.1653.<br />

†1679.) dēli Pēteris (*? †1704.) un Jevtihijs (*1679.<br />

†1708.) ir krustpunkts Melleru-Ļermontovu dzimtu<br />

radniecībai. Un proti – rakstnieka Mihaila Ļermontova<br />

vec-vec-vec-vectēvs Evtihijs Ļermontovs ir brālis admirāļa<br />

Mihaila Ļermontova vec-vec-vec-vectēvam Pjotram<br />

Ļermontovam. Šo radniecības saikni ir vieglāk aplūkot<br />

rakstnieka Mihaila Jurjeviča Ļermontova un admirāļa<br />

Mihaila Ļermontova tiešo dzimtas koku vizualizācijā (bez<br />

katras paaudzes brāļiem un māsām).<br />

Mihails Ļermontovs (Михаил Юрьевич Лермонтов,<br />

*15.10.1814. Maskavā †27.7.1841. Pjatigorskā) bija krievu<br />

romantisma rakstnieks. Ļermontovs dzimis dižciltīgā<br />

ģimenē Maskavā. 1817. gadā nomira viņa māte; viņu<br />

Attēli 418. un 419.<br />

No kreisās: Krievijas jūras kara flotes admirālis Mihails Ļermontovs un viņa kaps Sanktpēterburgā, Volkovskas<br />

kapsētā, Frīdrihs Stuarts un viņa sieva Henriete Stuarte, dzimusi Kanta.<br />

Attēls 421.<br />

Rakstnieks Mihails Ļermontovs (*1814.†1841.), Kavalērijas ģenerālis Aleksandrs Ļermontovs un Ļermontovu<br />

dzimtas ģerbonis ar devīzi “Sors Mea Iesus” ( “Mans liktenis – Jēzus”) .<br />

uzaudzināja vecāmāte lauku īpašumā Penzas tuvumā. No<br />

18<strong>30</strong>. līdz 1832. gadam Ļermontovs studēja Maskavas<br />

universitātē, pēc tam iestājās karaskolā Pēterburgā,<br />

kuru pabeidza 1834. gadā kā kornets, uzsākot dienestu<br />

leibgvardes huzāru pulkā.<br />

Pēc Aleksandra Puškina nāves pēc divkaujas 1837. gadā<br />

Ļermontovs uzrakstīja emocionāli piesātinātu un visai asu<br />

dzejoli “Dzejnieka nāve”, kas tika uztverts kā uzbrukums<br />

pastāvošajam režīmam un izsauca attiecīgu reakciju:<br />

Ļermontovs kā praporščiks tika pārcelts uz dienestu<br />

Ņižegorodskas dragūnu pulkā Kaukāzā. Tur uz viņu lielu<br />

iespaidu atstāja Kaukāza daba un iedzīvotāji.<br />

Ļermontovs mira 1841. gada 27. jūlijā divkaujā ar savu<br />

dienesta biedru Nikolaju Martinovu (Nikolai Martinoff).<br />

Interesanti, ka 1884. gadā cits šīs dzimta spārstāvis, arī<br />

Mihails Ļermontovs (*1841. †ap 1897.) tika atvaļināts<br />

no huzāru pulka par to, ka uz divkauju izsauca Nikolaja<br />

Martinova pēcteci. Šajā divkaujā Ļermontovs zaudēja aci.<br />

Latvijas vēstures kontekstā interesanta personība ir<br />

arī admirāļa Mihaila Ļermontova Liepājā dzimušais<br />

dēls, paaudzes pārstāvis Aleksandrs Ļermontovs 362<br />

(Александр Михайлович Лермонтов, *27.02.1838.<br />

Liepāja †26.12.1906.), kurš turpināja dzimtas tradīcijas un<br />

izvēlējās militāro karjeru, kļūstot par kavalērijas ģenerāli.<br />

Viņš bija 13. Dragūnu pulka komandieris (laikā no 1872.<br />

gada 23. aprīļa līdz 1878. gada 23. februārim), vēlāk -<br />

Viņas Augstības kirasieru leibgvardes pulka komandieris<br />

(laikā no 1881. gada 6. novembra līdz 1883. gada 14.<br />

jūlijam).<br />

Atbrīvošanas ielu krustojumā, tika uzstādīts piemineklis<br />

kaujās pie Burgasas kritušo krievu kareivju piemiņai.<br />

Savukārt pie ēkas Nr. 15, kurā Ļermontovs dzīvoja no 1878.<br />

gada 6. februāra līdz 29. martam, ir uzstādīta piemiņas<br />

plāksne, savukārt pati iela ir nosaukta Ļermontova vārdā –<br />

par godu Aleksandram Ļermontovam. Uz tās ir uzraksts:<br />

“От тук на 7 II 1870 год преминаха освободителните<br />

руски войски от летяшият бургаски отряд на<br />

генерал-майор Александър Михайлович Лермонтов<br />

които освободиха Созопл от османско рабство”.<br />

Ļermontovam ir piesķirti 14 Krievijas impērijas un 2<br />

Prūsijas valsts apbalvojumi.<br />

Aleksandrs Ļermontovs ir t.s. Ļermontovu “Ostrožnikovas”<br />

(острожниковской) dzimtas atzara pārstāvis. Viņš<br />

apprecējās ar savas mātes Emīlijas Sofijas Stuartes brāļa<br />

Frīdriha Gustava Stuarta (Friedrich Gustav Stuart,<br />

*18.6.1804. Liepāja †28.9.1856. Sanktpetersburg) meitu<br />

Aleksandru Stuarti (Alexandra Stuart, *1835. †1917.<br />

Lauvaime).<br />

Attēls 420.<br />

Ļermontovu dzimtas atzaru vīriešu līnijas vizualizācija.<br />

Evtihijs Ļermontovs (*? †1708.)<br />

Pjotrs Ļermontovs (*1698. †1743.)<br />

Jurijs Ļermontovs (*1722. †1778.)<br />

Pjotrs Ļermontovs (*1767. †1811.)<br />

Georgs Ļermonts (*1596. †1634.)<br />

Pjotrs Ļermontovs (*1653. †1679.)<br />

Pjotrs Ļermontovs (*? †1704.)<br />

Marfa Ļermontova (*? †1729.)<br />

Mihails Ļermontovs (*?. †?)<br />

Nikolajs Ļermontovs (*? †?)<br />

Ģenerāļa pakāpe viņam tika piesķirta par Burgasas<br />

ieņemšanu Krievu-Turku karā 1878. gada 6. februārī. Kā<br />

vēsta leģenda, viņu esot sagaidījuši sajūsminātie Burgasas<br />

iedzīvotāji un vietā, kur notika sagaidīšana – Esperanto un<br />

Jurijs Ļermontovs (*1787. †1831.)<br />

Mihails Ļermontovs (*1814. †1841.)<br />

Mihails Ļermontovs (*? †1769.)<br />

Mihails Ļermontovs (*1792. †1866.)<br />

Aleksandrs Ļermontovs (*1838. †1906.)<br />

ATSAUCES:<br />

1. Skat. https://ru.wikipedia.org/wiki/Лермонтов,_Михаил_Николаевич<br />

2. Šeit un tālāk ziņas un fakti no Viktor Haupt, “Von Petersburg bis Panama. Die Genealogie der Familie Kant”, 2015., avots: http://<br />

www.freunde-kants.com/attachments/article/38/Bohnenrede%202015%20(de).pdf ,<br />

3. Skat. http://ru.rodovid.org/wk/Служебная:Tree/60684<br />

4. Skat. https://ru.wikipedia.org/wiki/Лермонтов,_Александр_Михайлович<br />

392 393

KARLS JOHANS BENJAMINS MELLERS<br />

(MOELLER-STEDING)<br />

Karla Gustava Mellera trešais dēls, X paaudzes pārstāvis<br />

Karls Johans Benjamins Mellers (Carl Johann<br />

Benjamin Moeller, *10.5.1825. Alt Platon †19.5.1880.<br />

Jelgava) kļuva par dzimtas atzara aizsācēju, kura<br />

turpinājums mūsdienās ir meklējams gan Vācijā, gan<br />

Latvijā. Pēc sava tēva Karla Gustava Mellera nāves 1858.<br />

gadā viņš turpināja veikt grāfa Šuvalova uzticības personas<br />

darbu, apsaimniekojot viņa īpašumus. 1868. gadā viņš<br />

mainīja dzīvesvietu un darbu - viņš pārcēlās no Rundāles<br />

uz Jelgavu, kur kļuva par pilsētas pārvaldes ierēdni valsts<br />

zemes īpašuma pārvaldē Mītavā (Magistratsbeamter<br />

an der Domanenverwaltung in Mitau). Vācu pētījumos<br />

ir norādīts, ka līdz tam viņš dzīvoja Rundāles pilī (pils<br />

darbinieku dzīvokļi savulaik atradās pils labā spārna<br />

pirmajā stāvā), taču nav tiešas skaidrības, kad tieši viņa<br />

ģimene pārcēlās (ja tas vispār notika) no Vecplatones<br />

muižas uz Rundāles pili. Līdz pārbraukšanai uz Jelgavu,<br />

ieraksti par pirmo divu bērnu kristībām ir atrodami<br />

Mežotnes draudzes baznīcā, kas ļauj izteikt pieņēmumu,<br />

ka Vecplatones un Rundāles periodā Melleri bija šīs<br />

draudzes locekļi.<br />

Ir zināms, ka viņš salaulājās ar celtniecības materiālu<br />

tirgotāja Karla Leonharda Stedinga (Carl Leonhard<br />

Steding) meitu Beāti Rozīni Karolīni Stedingu (Beate<br />

Rosine Caroline Steding, *4.10.1839. Viru (Igaunija)<br />

†2.11.1928. Jelgava) un šajā laulībā piedzima (XI paaudze)<br />

pieci bērni:<br />

• Jeta Luīze Mellere (Jeta Louise Moeller,<br />

*20.8.1862. Rundāle †<strong>30</strong>.1.1865. Rundāle), mirusi<br />

kā bērns. Vācu pētījumos viņas dzimšanas un<br />

nāves vieta ir norādīta Rundāles pils, bet atzīme par<br />

viņas kristībām ir atrodama Mežotnes draudzes<br />

baznīcas grāmatā. Tur norādīts, ka kristības<br />

notikušas Rundāles pilī, tās veicis Mežotnes<br />

mācītājs Konrāds (Conradi), kā arī norādīta<br />

jaundzimušās tēva – Karla Mellera (šajā ierakstā<br />

viņš norādīts kā Carl Möller) profesija – pagasta<br />

tiesas rakstvedis (Gemeindegerichts Schreibers).<br />

Par Jetas Luīzes krustvecākiem kļuva Luīze fon<br />

Laurentija, (Louise von Laurenty), aptiekāre Karolīne<br />

Grīnberga (Caroline Grünberg), kā arī Jūlijs Mellers<br />

(Julius Möller), kurš, visticamāk, ir Karla Benjamina<br />

jaunākais brālis Johans Jūlijs Mellers (*1837. †1887.).<br />

• Johans Karls Mellers (Johannes Carl Moeller,<br />

*8.9.1864. Rundāles pils †27.12.1914. Rīga).<br />

• Alfons Frīdrihs Huberts Mellers (Alphons<br />

Friedrich Hubert Moeller, *7.5.1866. Rundāles pils<br />

†2.11.1925. Rīga).<br />

• Fedors (Teodors) Ernsts Augusts Mellers (Fedor<br />

(Theodor) Ernst August Moeller, *3.2.1870. Jelgava<br />

†6.11.1927. Rīga).<br />

• Augusts Rūdolfs Mellers (August Rudolf Moeller,<br />

*9.9.1877. Jelgava †10.2.1954. Zwickau).<br />

Ir zināms, ka pēc sava vīra Karla Johana Benjamina Mellera<br />

nāves, atraitne Beāte Rozīne Karolīne Stedinga apprecējās<br />

ar Kurzemes guberņas sekretāru Fedoru fon Henko<br />

(Fedor von Henko), kurš bija arī viņas dēla Alfona Frīdriha<br />

Huberta Mellera krusttēvs. Visticamāk, Fedoram fon<br />

Henko bija divas māsas – Auguste Henko un Vilhelmīne<br />

Henko. Auguste Henko bija precējusies ar Karlu Bolmanu<br />

(Carl Bolmann) un laida pasaulē meitu Annu Luīzi Bolmani<br />

(Anna Luise Bolmann,*2.7.1866. Jelgava †?).<br />

Savukārt Karla Johana Benjamina Mellera un Beātes<br />

Rozīnes Karolīnes Stedingas otrais dēls, XI paaudzes<br />

pārstāvis Johans Karls Mellers (Johannes Carl Moeller,<br />

*8.9.1864. Rundāles pils †27.12.1914. Rīga) bija tirgotājs<br />

un fabrikants, kā arī kopā ar savu brāli Fjodoru (Teodoru)<br />

Ernstu Augustu Melleru bija līdzīpašnieks uzņēmumā<br />

“Gebr. Moeller”, kuras birojs atradās Rīgā, Lielajā Kalēju<br />

ielā 10 un nodarbojās ar tolaik starptautiski plaši pazīstamā<br />

uzņēmuma “Frister & Rossmann” 363 ražoto šujmašīnu,<br />

rakstāmmašīnu un velosipēdu “National” izplatīšanu Rīgā<br />

Attēls 473.<br />

Rundāles pils 2016. gada rudenī. Pils darbinieku dienesta dzīvokļi atradās attēlā redzamā spārna pirmajā stāvā,<br />

kreisajā pusē.<br />

Attēls 424.<br />

Rūpnīcas “Provodnik” ieejas vārti 20. gs sākumā.<br />

(veikals atradās Grose Sandstasse 23 – Lielajā Smilšu ielā).<br />

Vācu pētījumos ir norāde, ka vēlāk viņš bija iecirkņa<br />

vadītājs (Abteilungsleiter) akciju sabiedrībā “Prowodnik”<br />

Rīgā un Maskavā, taču ģimenes turīgums un dzīvesveids<br />

liecina domāt, ka šeit ir runa par augstākā līmeņa vadītāju.<br />

Johana Karla Mellera kristību ierakstā ir norādīts, ka par<br />

viņa krustvecākiem kļuva aptiekārs Johans Grinbergs<br />

(Johann Grunberg), viņa sieva Doroteja (Dorothea) kā<br />

arī Teodors Bergs Forsters (Theodor Berg Förster). Pašas<br />

kristības ir notikušas Rundāles muižā un bērnu ir kristījis<br />

Mežotnes mācītājs Konrāds (Conradi). Šajā kristību<br />

ierakstā ir norādīts arī Johana Karla tēva – Karla Johana<br />

Benjamina Mellera amats – pagasta tiesas rakstvedis<br />

(Gemeindegerichts Schreibers) Ir zināms, ka Johans Karls<br />

Mellers 1897. gada 28. augustā Rīgā apprecējās ar Elzu<br />

Mariju Oši (Elsa Marie Osche (Moeller), *15.7.1876. Rīga<br />

(Majoros) †4.7.1935. Rīga), kas bija beķerejas īpašnieka<br />

Andreja Oša meita. Šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Valters Hanss Augusts Mellers (Walter Hans<br />

August Moeller, *28.8.1901. Rīga †21.7.1982.<br />

Esslingen).<br />

Par Elzas Marijas Ošes ģimeni ir zināms tas, ka viņa<br />

piedzima daudzbērnu ģimenē. Visos V.Mellera norādītajos<br />

avotos viņas dzimšanas gads ir minēts 1867. gads, taču<br />

Doma baznīcas kristību reģistrā viņas dzimšanas gads ir<br />

norādīts 1876., tādēļ turpmāk tiek lietots šis gadskaitlis.<br />

1919. gadā izsniegtajā pasē Elza Mellere ir norādīta kā<br />

tirgotāja, dzīvojoša Strēlnieku ielā 2 dz. 21. 19<strong>30</strong>. gada<br />

vasarā viņa pierakstīta Asaros, Olgas ielā , bet pēdējā<br />

vasaras mājvieta 1935. gadā bija Bulduri, Upes prospekts<br />

1b.<br />

Doma baznīcas kristību reģistros ir atrodamas ziņas par<br />

sekojošiem Andreja Oša (Andreas Osche) un viņas sievas<br />

Emīlijas Amālijas Štromas (Emilie Amalie Strohm)<br />

bērniem (XI paaudze):<br />

• Helēne Amālija Ženija Oše (Helene Amalie<br />

Osche, *9.5.1871. Rīga †?).<br />

• Ernests Andreass Oše (Ernst Andreass Osche,<br />

*14.3.1873. Rīga †9.7.1926. Rīgā).<br />

• Elza Marija Oše (Mellere) (Elsa Marie Osche<br />

Attēls 426.<br />

Uzņēmuma “Gebruder Moeller” reklāma 1897. gadā 364<br />

(Moeller), *15.7.1876. Rīga (Majoros) †4.7.1935.<br />

Rīga).<br />

• Vilhelmīne Oše (Wilhelmine Osche, *1876. (?)<br />

†?).<br />

• Irma Emīlija Oše (Klūzmane) (Irma Emilie<br />

Osche (Klussmann), *19.11.1878. Rīga, †?).<br />

• Pauls Gardiāns Oše (Paul Gardian Osche,<br />

*5.11.1880. Rīga †?).<br />

• Marija Aleksandra Oše (Maria Alexandra Osche,<br />

*20.3.1882. Rīga †15.12.1971. Sulz).<br />

• Olga Robertīne Oše (Markovska) (Olga<br />

Robertine Osche (Markowsky), *9.8.1885. Rīga<br />

†2.2.1977. Sulz).<br />

• Harijs Johanns Oše (Harry Johann Osche,<br />

*15.7.1888. †?).<br />

Savukārt V.Mellera dzimtas hronikā ir norāde, ka Elza<br />

Marijai Ošei pavisam bija 11 brāļi un māsas, kas nozīmē,<br />

ka pagaidām nav izdevies identificēt trīs no šīs paaudzes<br />

pārstāvjiem. Korelācijā ar dzimtas hronikā norādīto,<br />

var apgalvot, ka visi šīs paaudzes pārstāvji ir miruši līdz<br />

1971. gadam, jo pēc Marijas Aleksandras Ošes nāves Olga<br />

Robertīne Oše bija pēdējā dzīvā šīs paaudzes pārstāve.<br />

XI paaudzes pārstāvis Ernests Andreass Oše (Ernst<br />

Andreass Osche, *14.3.1873. Rīga †9.7.1926. Rīgā) savā<br />

1919. gada pasē ir norādīts kā maiznieks (ar dzimšanas<br />

datumu *13/25.3.1873.), dzīvoja Rīgā, Aleksandra ielā 31<br />

dz. 20, Ģertrūdes ielā 23 dz. 5, M.Kalēju ielā 8 dz. 6, u.c.<br />

Norādīts, ka bija precējies, taču sievas vārds nav zināms.<br />

XI paaudzes pārstāve Irma Emīlija Oše (Irma Emilie<br />

Osche (Klussmann), *19.11.1878. Rīga, †?) 1902. gadā<br />

salaulājās ar Ludviga Klismaņa (Ludwig Klussmann)un<br />

Marijas Milleres (Marie Muller) dēlu Hansu Ludvigu<br />

Klūzmani (Hanss Ludwig Klussmann, *<strong>30</strong>.12.1870.<br />

†20.5.1928. Rīga) un dzīvoja savam vīram piederošajā<br />

Attēli 423.<br />

Jetas Luīzes Melleres kristību ieraksts Mežotnes draudzes baznīcā un Johanna Karla Mellera kristību ieraksts<br />

Mežotnes draudzes baznīcā.<br />

394 395

Attēls 427.<br />

No kreisās: Emīlija Amālija Oše (dzim. Štroma) , Elza Marija Oše (no kreisās) ar māsām Vilhelmīni un Irmu<br />

Emīliju 1895. gadā un Stāv: Harijs Oše, Marija Oše, sēž: Elza Oše, Dipl. ing. Tezi Veiss (Tezi Weiss)..<br />

“Pēterpils” viesnīcā Pils (vēlāk - J.Čakstes 365 ) laukumā 4.<br />

Šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Pauls Ludvigs Klūzmanis (Paul Ludwig<br />

Klussmann * 15.4. 1903. Rīga †pēc 1983. Vācijā)<br />

• Ingeborga Emīlija Marija Klūzmane (Bormane)<br />

(Ingeborga Emilie Marija Klussmann (Bormann),<br />

*27.11.1905. Rīga †?)<br />

• Benita Edvīna Klūzmane (Bormane/Baha)<br />

(Benita Edvin Klussmann (Bormann/Bach)<br />

*<strong>30</strong>.12.1908. Rīga †?)<br />

XII paaudzes pārstāvis Pauls Ludvigs Klūzmanis (Paul<br />

Ludwig Klussmann *15.4.1903. Rīga † pēc 1983. Vācijā)<br />

19<strong>30</strong>. gada 10. augustā Rīgā salaulājās ar Noru Dagmāru<br />

Lidiju Buti (*13.7.1905. Melluži †), kura 1920. gadā bija<br />

pierakstīta Rīgā, Dzirnavu ielā 3 dz. 3. Savukārt Pauls<br />

Ludvigs 19<strong>30</strong>. gada 3. jūnijā tika pierakstīts mājvietā<br />

- Pēterpils viesnīcas ēkā. 1933. gada 21. janvārī viņš<br />

pārcēlās uz Doma laukumu 11 dz. 11, bet vēlāk atkal<br />

apmetās Pēterpils viesnīcas ēkā, dz. 38. Pasē esošie zīmogi<br />

liecina, ka Pauls Klīsmans ir daudz ceļojis, galvenokārt -<br />

uz Igauniju. Abu laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Sibilla Nora Klīzmane (Sybilla Nora Klussmann,<br />

*4.11.1936.), kristīta Doma draudzē.<br />

• Barbara Klīzmane (Barbara Klussmann,<br />

*9.6.1938.), kristīta Doma draudzē.<br />

• Elke Klīzmane (Elke Klussmann, *23.6.1940.).<br />

• Ariane Klīzmane (Ēlerte) (Ariane Klussmann<br />

(Ehlert), *17.6.1943.).<br />

XIII paaudzes pārstāve Ariane Klīzmane (Ēlerte) (Ariane<br />

Klussmann (Ehlert), *17.6.1943.) salaulājās ar Klausu<br />

Pēteri Ēlertu (Klaus Peter Ehlert) un abu laulībā piedzima<br />

divi pēcnācēji, kuru vārdi nav zināmi (XIV paaudze):<br />

• Ēlerts (Ehlert, *).<br />

• Ēlerts (Ehlert, *).<br />

XII paaudzes pārstāve Ingeborga Emīlija Marija<br />

Klūzmane (Bormane) (Ingeborga Emilie Marija<br />

Klussmann (Bormann), *27.11.1905. Rīga †?) dzīvoja<br />

vecāku mājā (Pēterpils viesnīcā), bet vasarās atpūtās<br />

Mellužos (Karlsbādē) Upes ielā 40, Edinburgā, Prospektā<br />

Nr. 39, Bulduros, Vidus prospektā 70. Viņa salaulājās<br />

ar Johanu Bormani (Johann Bormann, *27.12.1904.<br />

†15.11.1972. New York, USA). Ir augsta varbūtības pakāpe,<br />

ka Johans Bormans pirms tam bija precējies ar Ingeborgas<br />

māsu Benitu. 1939. gadā repatriējās no dzīvokļa Rīgā,<br />

Strēlnieku ielā 1b dz. 8. Abu laulībā piedzima (XIII<br />

paaudze):<br />

• Nils Bormanis (Nils Bormann, *26.4.1935. Rīga).<br />

XII paaudzes pārstāve Benita Edvīna Klūzmane<br />

(Bormane/Baha) (Benita Edvin Klussmann (Bormann/<br />

Bach) *<strong>30</strong>.12.1908. Rīga †?) bija precējusies divas reizes -<br />

Attēls 427.<br />

No kreisās: māsas Ingeborga Emīlija Marija Klūzmane un Benita Edvīna Klūzmanis, Pauls Ludvigs Klūzmanis<br />

un viņa sieva Nora Dagmāra Lidija Bute.<br />

Attēls 427.<br />

Stāv (no kreisās): Harijs Oše, Marija Oše, Helmi Fogele, Olga Oše. Sēž (no kreisās): Irma Oše, nezināma,<br />

Vilhelmīne Oše, priekšā - Štovasera (Stowasser) kungs. Pa labi - Hanss Klūzmanis un viņa sieva Irma Emīlja Oše<br />

sudrabāzu dienā.<br />

19<strong>30</strong>. gada 4. janvārī ar Jāni Bormani (Jānis Bormann),<br />

bet pēc laulības šķiršanas (tā tika šķirta 1932. gada<br />

25. oktobrī) - 1933. gada 29. jūnjā Sv. Jēkaba draudzē<br />

salaulājās ar Paulu Bahu (Paul Bach, *28.2.1902. Rīga<br />

†), ar ko 1939. gadā dzīvoja “Pēterpils” viesnīcas ēkas 42.<br />

dzīvoklī. Pirmajā laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Renita Ingeborga Bormane (Renita Ingeborg<br />

Bormann, *22.2.1931. Rīga).<br />

XI paaudzes pārstāve Marija Aleksandra Oše (Maria<br />

Alexandra Osche, *20.3.1882. Rīga †15.12.1971. Sulz)<br />

1939. gadā repatriējās uz Vāciju. Kā pēdējā dzīvesvieta<br />

Rīgā ir norādīta Meistaru iela 8 dz. 5.<br />

XI paaudzes pārstāve Olga Robertīne Oše (Markovska)<br />

(Olga Robertine Osche (Markowsky), *9.8.1885. Rīga<br />

†2.2.1977. Sulz) bija precējusies ar Markovski (Markowsky,<br />

* †pirms 1920.) un savā 1920. gadā saņemtajā pasē norādīta<br />

kā atraitne. Šajā laulībā piedzima dēls (XII Paaudze):<br />

• Renē Markovskis (Rene Markowsky, *2.6.1917.<br />

Maskavā †).<br />

XII paaudzes pārstāvis Rene Markovskis (*2.6.1917.<br />

Maskavā †) 1939. gadā repatriējās no Meistaru ielas 8 dz.<br />

5, kur tobrīd dzīvoja arī viņa māte. Salaulājās ar Hellu<br />

Markovsku (Hella Markowsky).<br />

Pateicoties 1939. gada emigrācijas vilnim, kura laikā<br />

daudzi vācieši, atsaucoties Hitlera aicinājumam,<br />

emigrēja uz Reihu, XII paaudzes pārstāvis Valters Hanss<br />

Augusts Mellers (Walter Hans August Moeller, *28.8.1901.<br />

Rīga †21.7.1982. Esslingen) faktiski ir uzskatāms par<br />

Kurzemes Melleru dzimtas emigrācijas jeb Eslingenas<br />

atzara aizsācēju, kurš ir veidojis dzimtas vēstures otro,<br />

papildināto izdevumu 1967. gadā, kā arī sarakstījis plašu<br />

atmiņu stāstu par savas dzimtas atzaru. Viņa pēcteču<br />

ģimenes arhīvā Eslingenā glabājas Valtera Mellera<br />

sarakstītā atmiņu stāsta par savu bērnību un senčiem<br />

oriģināls, kas sniedz Latvijas mērogos unikālu rakstveida<br />

liecību – vācieša skatījumu uz sadzīves, kultūras,<br />

politiskajiem un militārajiem procesiem, kas Rīgā un<br />

Latvijā norisinājās laikā no 1901. līdz 1939. gadam, kad<br />

Attēls 427.<br />

No kreisās: Sibilla Klīzmane, Barbara Klīzmane, Elke Klīzmane un Ariane Klīzmane.<br />

396 397

Attēls 426.<br />

No kreisās: Elza Mellere (dzim. Oše), viņas māte<br />

Emīlija Amālija Oše (dzim. Štroma) , Olga Markovska<br />

(dz. Oše), Lindenbergas kundze, Vilhelmīne Fogele<br />

(dz. Oše).<br />

ģimene emigrēja, tādēļ šajā nodaļā ir iekļauti fakti un<br />

fragmenti no šīm atmiņām.<br />

Savu atmiņu stāstu par Rīgu Valters sāk ar ierašanos pasaulē<br />

- šajā procesā 1901. gada 28. augustā viņam palīdzēja<br />

ģimenes ilggadējā un uzticamā mājkalpotāja Šlahatas<br />

kundze (Frau Schlachat). Puisēns piedzima sava tēva villā,<br />

kas, spriežot pēc hronikā rakstītā, atradās Sarkandaugavas<br />

krastā, netālu no Krievijas impērijas lielākās gumijas<br />

pārstrādes fabrikas “Prowodnik”, kurā zēna tēvs strādāja.<br />

No atmiņu stāsta nav konstatējams viņa amats, taču<br />

visticamāk, runa ir par augstākā līmeņa vadību, uz ko<br />

norāda ģimenes turīgums, kā arī ieraksts Rīgas 1910. gada<br />

adrešu grāmatā, kurā Karla Johanna Mellera nodarbe ir<br />

norādīta “fabrikants”. 366 Turpretīm miršanas sludinājumā,<br />

kas publicēts 1915. gada 3. janvārī laikrakstā “Rigasche<br />

Zeitung”, viņa nodarbe ir norādīta “tirgotājs”. 367 Iespējams,<br />

viņš bija šī uzņēmuma tirdzniecības daļas vadītājs.<br />

Iepazīstoties ar LVVA fondos esošo uzņēmuma<br />

“Prowodnik” dokumentāciju, ir izdevies atrast tikai<br />

vienu dokumentu, kurā ir minēts Mellers – 1903.<br />

Attēls 427.<br />

Renē Markovskis un viņa māte Olga Robertīne Oše<br />

(Markovska).<br />

Attēls 431.<br />

Valters Hanss Augusts Mellers skolas laikā.<br />

gada inventarizācijas pārskatu, kurā kā pirmais no<br />

22 “Inventarizācijas biroja” dalībniekiem ir norādīts<br />

“Moller” kungs 368 , bez vārda iniciāļa. Tādejādi nav<br />

izslēgts, ka Mellers ir bijis viens no uzņēmuma revīzijas<br />

(inventarizācijas) komisijas locekļiem, kā arī, visticamāk,<br />

veicis citus darba pienākumus.<br />

Pirmais rotaļu laukums Valteram bija plašais dārzs, kurā<br />

bija uzbūvēts arī viesu nams, kurā bieži viesojās ģimenes<br />

draugi no Rīgas. Pagaidām nav izdevies konstatēt, kur<br />

tieši atradās Valtera aprakstītā villa, taču iespējams, tā bija<br />

rūpnīcai “Prowodnik” piederoša ēka. Līdz mūsdienām ir<br />

Attēls 428.<br />

Rūpnīcas “Prowodnik” pārvaldnieka māja. Precīza tās<br />

adrese nav zināma.<br />

saglabājies vienas šādas, rūpnīcai piederošas villas attēls –<br />

nav izslēgts, ka tieši tajā līdz 1905. gadam dzīvoja Melleru<br />

ģimene. Iespējams, attēlā ir iemūžināta ēka, kas kādreiz<br />

atradās Sarkandaugavas krastā, iepretīm rūpnīcas ieejai<br />

no Ganību dambja puses (nojaukta ap 2015. gadu). No<br />

mutvārdu informācijas tika noskaidrots, ka villu tipa ēkas<br />

Sarkandaugavas apkaimē tolaik atradās arī gar Ganību<br />

dambi centra virzienā un gar Duntes ielu Traumatoloģijas<br />

slimnīcas virzienā (kādreizējās Ozolmuižas apkaimē), kas<br />

vairāk atbilst Valtera sniegtajam aprakstam. Tāpat villas<br />

tolaik atradās arī Kundziņsalā.<br />

Doma baznīcas kristību reģistrā norādīts, ka par zēna<br />

krustvecākiem kļuva kapitālists Augusts Mullers<br />

(August Muller – šeit domāts jaundzimušā zēna vectēva<br />

māsas Karolīnes Žanetes Melleres (*1839. †1929.)<br />

vīrs), Minna Fogele (Minna Vogel) un grāmatu tirgotājs<br />

Emīls Maurahs (Emil Maurach), bet kristības noritēja<br />

mājās. 369 Jāpiezīmē, ka Mauraha uzvārds ir atrodams arī<br />

uzņēmuma “Prowodnik” 1903.-1905. gadu grāmatvedības<br />

dokumentos “Harz Ocker Calculationen” 370 , tādēļ nevar<br />

izslēgt varbūtību, ka Emīls Maurahs ir bijis arī Valtera tēva<br />

Johanna Karla Mellera darba kolēģis.<br />

Punktu bezbēdīgajai bērnībai pielika 1905. gada revolūcija<br />

– Sarkandaugavas ielas piepildīja klaidoņi un strādnieki,<br />

kas laupīja un slepkavoja, tādēļ Melleru ģimene bija spiesta<br />

pamest savu māju un pārcelties uz Rīgas centru. Melleri<br />

pārcēlās uz tagadējo Rūpniecības ielu 1, kur apmetās<br />

dzīvoklī Nr. 20 (tolaik – Industrijas jeb Industriālā iela<br />

1) un mitinājās tajā vismaz līdz 1910. gadam. 371 Ļaužu<br />

prāti esot nomierinājušies vien 1905. gada decembrī, kad<br />

iestājies relatīvs miers – ne bez kazaku vienību palīdzības.<br />

Attēls 429.<br />

Valtera Hansa Augusta Mellera kristību ieraksts Doma<br />

baznīcas vācu draudzes grāmatā 1901. gadā.<br />

Jāpiebilst, ka 1901. gada Rīgas adresu 371 grāmatā “Joh.<br />

Moller” adrese ir norādīta Kl. Schmiedestrasse 8 (Mazā<br />

Kalēju iela 8, ēka atradās pretējā ielas pusē Ģildes ēkai,<br />

tagadējā Līvu laukuma vietā, iznīcināta II Pasaules kara<br />

laikā).<br />

Dzīve turpinājās un ik vasaru trīs mēnešus Melleri dzīvoja<br />

Attēls 4<strong>30</strong>.<br />

Jūrmalā ap 1907. gadu. pirmajā rindā sēž bērni Ilze Mauraha (Ilse Maurach), Justs Špehts (Justus Specht), Rolfs<br />

Maurahs (Rolf Maurach), Valters Hanss Augusts Mellers (Walter Hanss August Moeller). 2.rindā: Maurahu ģimene<br />

[visticamāk, Valtera krusttēvs Emīls Aleksandrs Eberhards Maurahs un viņa sieva Tekla Juliāne Martinoff],<br />

Elza Špehta (Else Specht), Špehta (Fr.Specht sen.), Martinova (Fr. Martinow), nezināma, Kemleres jaunkundze<br />

(Frl. Kemmler), Elza Mellere, dz. Oše (Elsa Moeller, geb. Oschee). 3.rindā: Junno Šprehts (Junno Sprecht), Teffi<br />

Martinovs (Teffi Martinow), Elfi Mauraha (Elfi Maurach) [domājams - Katrīna Ella Maurach, dzim. Mylius,<br />

Eduarda Viktora Mauraha sieva], nezināma, nezināms, nezināms, Johans Karls Mellers (Johannes Carl Moeller).<br />

398 399

Rīgas Jūrmalā vai kādā no Valtera onkulim Klūzmanim<br />

(Klussmann) piederošajām savrupmājām Ogrē – te<br />

zēnam izveidojās cieša draudzība ar brālēnu Paulu<br />

Ludvigu Klūzmani (Paul Ludwig Klussmann *15.4.1903.<br />

Rīga † pēc 1983. Vācijā) – abu pastrādātie nedarbi esot<br />

spējuši līdzināties vien Maksa un Morica nedarbiem. Kā<br />

jau vecākajam, tieši Valteram bija jāatbild par pastrādāto.<br />

Nākamais lielais dzīves satricinājums bija 1914. gadā – pēc<br />

1. augusta, kad sākās I Pasaules karš, ar Sanktpēterburgas<br />

valdības lēmumu viss vāciskais Krievijas impērijā tika<br />

aizliegts – uz ielas vairs nedrīkstēja sarunāties vāciski, arī<br />

skolās vāciski mācīties vairs nedrīkstēja. No šī aizlieguma<br />

nespēja izvairīties arī “Albert Schule” (Alberta skola, 1913.<br />

gadā atradās tagadējās Zviedru Ekonomikas augstkolas<br />

ēkā), kurā mācījās Valters, tādēļ mācības bija jāturpina<br />

Rīgas Biržas Komercskolā, kas atradās tagadējās Mākslas<br />

akadēmijas telpās un kur mācības notika krievu valodā.<br />

Te skolēniem bija jānēsā uniformas – žaketes ar augsto<br />

pogājumu un stāvkrāgu, garās bikses un cepure ar kokardi.<br />

“Šajos mainīgajos laikos savu tēvu es satiku reti – līdz vēlam<br />

vakaram viņš strādāja ar karti, uz kuras atzīmēja ģenerāļa<br />

fon Hindenburga 8. Vācu armijas pārvietošanos. Kā<br />

daudzi baltieši, mans tēvs bija uzticīgs Krievijas impērijas<br />

un cara patriots,” raksta Valters. 1914. gada decembrī<br />

Johanns Karls Mellers smagi saslima un Ziemassvētku<br />

vakars ģimenē bijis daudz klusāks kā citkārt. Trešajos<br />

Ziemassvētkos – 27. decembrī viņš mira, būdams vien 50<br />

gadus vecs.<br />

Kā nākošo nozīmīgo dzīves mirkli V.Mellers apraksta<br />

Latvijas Neatkarības kara laiku, un it īpaši - 1919. gadu,<br />

kad sarkanarmieši plosījās Vidzemē un Latgalē, bet<br />

Baltijas vācu jaunieši stājās “Baltischen Landeswehr” jeb<br />

Baltijas Landesvēra rindās. “Es biju 18 gadus vecs skolnieks,<br />

kad kā brīvprātīgais pieteicos brīvprātīgo vienībā. Te plecu<br />

pie pleca cīnījās 70 gadīgi vīri ar saviem mazdēliem,<br />

skolotāji ar saviem skolniekiem. Bija grūti atrast kādu vācu<br />

ģimeni, kuras vīri, tēvi vai dēli necīnītos Landesvēra rindās.<br />

Te cīnījās daudzi mani skolas draugi un korparācijas<br />

“Jung-Baltica” korporeļi. Šo kauju laikā es iepazinu<br />

mūsu dzimtenes krāšņumu – tās muižas, laukus, pilsētas,<br />

augļu dārzus un guldīju zemē daudzus savus draugus.”<br />

1919. gada 22. maijā Landesvēra karaspēks ienāca Rīgā,<br />

patriecot sarkanarmiešus un Pētera Stučkas valdību. “Drīz<br />

vien es novilku savus pelēkos karavīra svārkus un devos<br />

atpakaļ skolā, taču mācības nebija vieglas – mēs vairs<br />

nebijām psiholoģiski gatavi pakļauties skolotāju prasībām,<br />

Attēls 434.<br />

Valtera Hansa Augusta Mellera 1920. gada pase.<br />

tādēļ daudzus manus vienaudžus piemeklēja līdzīgs liktenis<br />

– skola tika pabeigta ar lielām grūtībām.<br />

Mans un mana tēva sapnis par manām studijām mežniecībā<br />

palika tikai sapnis, jo man bija jākļūst par tirgotāju. Es devos<br />

pie sava tēva drauga Gastona Krosa (Gaston Kross), kuram<br />

piederēja liels jūras ekspeditoru uzņēmums “Gebruder<br />

Kross” Rīgā, Miesnieku ielā (tolaik – Kuferstrasse).”<br />

Valters tika pieņemts par uzņēmuma kurjeru, taču 1921.<br />

gadā viņu uzaicināja pie sevis ekspeditoru uzņēmums<br />

“A.Petermann & Co”, kas atradās Grēcinieku ielā (tolaik<br />

– Sunderstrasse). “Es pieņēmu šo piedāvājumu un pēc šī<br />

uzņēmuma vadītāja un prokūrista nāves man piedāvāja<br />

uzņemties tā vadību, ko arī veicu nākamos 15 gadus.”<br />

Viens no uzņēmuma galvenajiem darbības veidiem bija<br />

siltzemju augļu imports no Hamburgas ostas. 1929. gada<br />

7. februārī V.Mellers tika uzņemts Lielās ģildes vecāko<br />

padomē (Altestenrat). Kopumā šo laiku V.Mellers raksturo<br />

kā “zelta divdesmitos”, kad viņš, turpinot tēva tradīcijas,<br />

bija aktīvs jahtkluba biedrs, mednieks, “Rīgas dziesmu<br />

vainaga” (“Rigaer Liederkranz”) un korporācijas “Jung<br />

Baltica” biedrs. 373<br />

Tieši korporācijas rīkotajā karnevālā 1921. gada 5.<br />

februārī Valters iepazinās ar savu nākamo dzīvesbiedri<br />

Margu Bauderi. Margas Bauderes tēvs Karls Ferdinands<br />

Augusts Ramins (Karl Ferdinand August Ramin, *1870.<br />

Potsdam †11.5.1910. Rīga) bija laikraksta “Rigasche<br />

Attēls 432.<br />

1917. gada 9. septembris Stockmannshof (Pļaviņās). No kreisās Nik. Valters, Šmidtke, Reinhards Celms un Valters<br />

Hanss Augusts Mellers (augšā) un 1919. gada 24. augusts Pūrē. Pie lielgabala - no kreisās Smilga, Valters Hanss<br />

Augusts Mellers, Grēve.<br />

Attēls 429.<br />

Gadu vecā Margarēte Anna Matilde Ramina (centrā)<br />

ar savu māti Johannu Florentīni Vilhelmīni Raminu<br />

(dz. Menerte) un tanti Frīdu Raminu (pa kreisi) 1905.<br />

gadā.<br />

Rundschau” redaktors, kura senču saknes ir meklējamas<br />

Potsdamā, bet viņa sievas, Ernesta Menerta (Ernest<br />

Mennert) un Florentīnes de Rovēras (Florentine de<br />

Rouvier) meitas Johannas Florentīnes Vilhelmīnes<br />

Menertes (*29.11.1882. Rīga †pēc 1940.) ģimene ir<br />

cēlusies no Kēnigsbergas. Pateicoties savai izcelsmei, šī<br />

ģimene, dzīvojot Krievijas impērijā, joprojām bija Vācijas<br />

valstspiederīgie, lai arī abu laulības tika noslēgtas Rīgas<br />

Reformātu baznīcā 1902. gada martā. 374<br />

Ar savu strādīgumu Karls Ferdinands Augusts Ramins<br />

ātri tika pie turības – viņam piederēja gruntsgabals<br />

Ādmiņu ielā 9 (tolaik – Gerberstrasse), uz kura atradās<br />

neliels vienstāva nams, kas 1893. gadā tika pārbūvēts un<br />

Attēls 436.<br />

Karla Ferdinanda Augusta Ramina nama Ādmiņu ielā<br />

9 fasādes projekts, 1893. gads.<br />

Attēls 435.<br />

Margarita Anna Matilde Ramin-Baudere un Valters<br />

Hanss Augusts Mellers 1923. gada Ziemassvētkos.<br />

paplašināts, ļaujot aizvadīt laimīgu ģimenes dzīvi. Šis nams<br />

1920. gadā tika nojaukts un zemes gabala jaunie saimnieki<br />

tā vietā uzcēla mūsdienās redzamo vienstāva ēku. 375<br />

Būdams kaislīgs mednieks, ik vasaru Ramins ar ģimeni<br />

devās uz tolaik mežiem bagāto Popi (vācu tekstā norādīta<br />

kā Pupe). Diemžēl, viņš mira 1910. gada 11. maijā – savas<br />

meitas sestajā dzimšanas dienā, būdams vien 40 gadus<br />

vecs.<br />

Kļuvusi atraitne ar mazu meitu, Johanna Florentīne<br />

Vilhelmīne Menerte jau 1911. gada oktobrī salaulājās ar<br />

bankas darbinieku, Kārļa Baudera dēlu Kārli Bauderu<br />

(Karl Bauder, *12.5.1885. Rīga †pēc 1939.) 376 [citos<br />

dokumentos - *10.5.1886., pēc jaunā stila - *22.5.1886.],<br />

kurš, kā atceras Valters, esot bijis ļoti dzīvespriecīgs<br />

cilvēks, kurš diemžēl, dzīvoja pāri saviem līdzekļiem un<br />

neprata saturēt naudu. Namu Ādmiņu ielā uz testamenta<br />

pamata mantoja atraitne. Nams un ģimenes lielākās<br />

vērstslietas tika pārdotas un iegūtie līdzekļi tika tērēti<br />

ceļošanai – Margarēte Anna Matilde vēl būdama maza<br />

meitene apceļoja Maskavu, Sanktpēterburgu, Varšavu,<br />

Berlīni un Potsdamu.<br />

Saskaņā ar Johannas Florentīnes Vilhelmīnes Menertes<br />

(Bauderes) pases lietā esošo ierakstu, viņa ir saņēmusi<br />

jaunu pasi 1940. gada 25. aprīlī, ka snorāda uz to,. ka<br />

laulība ar Karlu Bauderu tika šķirta un 1939. gadā<br />

viņa pieņēma lēmumu palikt Latvijā (1940. gadā viņa<br />

dzīvoja Rīgā, Mārstaļu ielā 32 dz. 4a). Savukārt saskaņā<br />

ar Karla Baudera pasē redzamajiem zīmogiem, 1920.<br />

gadā ģimene dzīvoja Troņmantinieka bulvārī 15 dz. 7,<br />

1923. gadā - Aleksandra ielā 186 dz. 9, M.Kalēju ielā 4<br />

Attēls 437.<br />

“Rigasche Rundschau” redaktors Karls Ferdinands<br />

Ramins ar savu suni “Manne” medībās.<br />

400 401

Attēls 429.<br />

No kreisās: Karls Bauders, Johanna Florentīne Vilhelmīne Ramina-Baudere (dz. Menerte), Klāra Veisa, Rūdolfs<br />

Menerts. Pa labi - Margaritas Annas Matildes Ramin-Bauderes vecmāmiņa Florertīne Menerte (dzim. de<br />

Rouvier).<br />

dz. 4, kā arī Brīvības ielā 136/138 dz. 8, Ģertrūdes iela<br />

55 (2. veikals), Raiņa bulv. 15 dz. 7, Aldaru ielā 7 dz. 2,<br />

viesnīcā “Astorija” (Tērbatas ielā 10/12). Ir atzīmes arī<br />

par apmešanos Ķemeros, Nikolaja ielā 20, Bulduros,<br />

Dārza ielā 6, Rēzeknes prospektā 25, Vienības prospekt’ā<br />

35, un Lielajā prospektā 79. 1939. gadā repatriējies no<br />

Dzirnavu ielas 2 dz. 9, kur bija apmeties 1938. gada 4.<br />

novembrī. Karla Baudera pasē ir norāde, ka 1929. gada 14.<br />

decembrī viņš salaulājās ar Helēnu Vilhelmīni Detlovu<br />

(Helene Wilhelmine Goerzen, pasē - Jercens, *17.2.1884.<br />

Rīga †19.5.1938. Rīga), kuras miršanas ieraksts fiksēts<br />

Sv.Pētera draudzē un kura iepriekš bija precējusies ar<br />

Detlovu (Detloff) - šī laulība tika šķirta.<br />

Pēc kara sākuma 1914. gadā, visiem Vācijas<br />

valstpiederīgajiem, atbilstoši jaunajām varas izdotājām<br />

pavēlēm, bija jāpārceļas uz Sibīriju – šis rīkojums skāra arī<br />

Margarēti un viņas mammu, tādēļ viņas audžutēvs Karls<br />

Bauders, kurš bija Krievijas impērijas pilsonis, oficiāli<br />

adoptēja mazo Margarēti – tas ļāva viņai palikt Rīgā. Savās<br />

atmiņās Valters raksta, ka pēc iepazīstināšanas ar savu<br />

māti, Margarēte bija laipni gaidīta viešņa ne tikai Melleru<br />

ģimenes dzīvoklī, bet arī zvejnieku mājiņā Daugavgrīvā,<br />

ko vasaras brīvdienās Melleri īrēja.<br />

Šajā laikā Valtera māte Elza Marija pie Bastejkalna,<br />

Pulvertorņa tuvumā atvēra savu ziedu veikalu un guva<br />

labus ienākumus. Valters piemin arī kādu Neimaņu<br />

ģimeni, kuras mājoklī Melleri bieži viesojušies –<br />

Elga Neimane bija Valtera mātes draudzene un abas<br />

bieži muzicējušas, dejojušas un kopā izklaidējušās.<br />

Visticamāk, Elga bija Valtera korporācijas kolēģa Makša<br />

Neimaņa (Max Neumann) māsa vai māte. Tāpat daudzas<br />

brīnišķīgas stundas bērnībā tika pavadītas viesnīcā “Hotel<br />

St.Petersburg”, kas piederēja jau iepriekš pieminētajam<br />

Valtera onkulim Hansam Ludvigam Klūzmanim.<br />

Attēls 439.<br />

No kreisās: Karls Bauders, viņa pirmā sieva Johanna Florentīne Vilhelmīne Menerte (Ramina) un viņa otrā sieva<br />

Helēna Vilhelmīne Gorzen (Detloff).<br />

“Ziemassvētki un Vecgada vakari Klūzmaņu namā bija<br />

neaizmirstami un neatkārtojami”, raksta Valters. Šī viesnīca<br />

bija viena no lepnākajām un prestižākajām viesnīcām<br />

Rīgā – tā atradās Pils laukumā 4, iepretīm Rīgas pilij, kas<br />

tolaik bija krievu ģenerālgubernatora rezidence. Pati ēka<br />

tika celta laikā no 1783. līdz 1787. gadam, bet 1852. gadā<br />

šī klasicisma stila ēka pārbūvēta, paplašinot jumta izbūves<br />

vidējo daļu.<br />

Pēc skolas absolvēšanas Margarēte sāka strādāt par<br />

grāmatvedi sava audžutēva darba vietā - “Rīgas<br />

Komercbankā”. Visbeidzot, 1924. gada 20. jūlijā<br />

Doma baznīcas mācītājs Stefans (Stephany) salaulāja<br />

Valteru Hansu Augustu Melleru un Margaritu Annu<br />

Matildi Ramin-Bauderi (Margarete Anna Mathilde<br />

Ramin-Bauder, *11.5.1904. Rīga †6.9.1999. Sulz, Freiburg,<br />

Baden-Wurttemberg), kas bija Karla Ferdinanda Ramina<br />

(Carl Ferdinand Ramin) meita un Karla Baudera (Carl<br />

Bauder) audžumeita. Šajā laulībā piedzima divi dēli (XIII<br />

paaudze):<br />

• Hansjurgens Valters Mellers (Hansjurgen Walter<br />

Moeller, *27.8.1928. Rīga †27.10.2013. Stuttgart,<br />

Schwabisch Gmund).<br />

• Bernds Mellers (Bernd Moeller, *20.12.1942.<br />

Bromberg †22.6.2003. Esslingen).<br />

Kāzu mielasts, protams, tika rīkots “Pēterburgas” viesnīcā,<br />

bet kāzu ceļojumā abi devas uz Liepāju, kur dzīvoja<br />

Valtera tante Līna Mullere (Lina Muller, domāta – Caroline<br />

Jeanette Moeller *1839. †1929., kas bija precējusies ar<br />

Valtera krusttēvu Augustu Ferdinandu Mulleru), kas tobrīd<br />

bija 85 gadus veca kundze un dzīvoja mācītāja fon Šēna<br />

(von Schoen) pastorātā [Liepāja, Toma iela <strong>30</strong>]. “Mēs visi<br />

viņu ļoti dziļi cienījām”, piebilst Valters, atklājot, ka savu<br />

nedēļu ilgo “medusmēnesi” jaunais pāris aizvadīja Liepājas<br />

viesnīcā “Hotel de Rome”.<br />

Tajā laikā Rīga bija liels dzīvokļu deficīts – atrast labu<br />

dzīvokli bija turpat neiespējami, tādēļ Melleri pie savas<br />

mājvietas tika, izmantojot pazīšanos ar Voldemāru<br />

Reineru (Woldemar Rheiner), kuram Grēcinieku ielā 4<br />

piederēja sava kafejnīca un konditoreja (pati Reineru<br />

ģimene savām vajadzībām 1913. gadā uzcēla lepnu<br />

privātnamu Āgenskalnā, Kapseļu ielā 23). Tas bija<br />

trīsistabu dzīvoklis Grēcinieku ielas 4. nama mansardā –<br />

kopš 20.gadsimta 90. gadu vidus šajā namā atrodas viens<br />

no pirmajiem un leģendārākajiem Rīgas īru krogiem –<br />

“Paddy Whelan’s”, bet padomju laikos šajās telpās atradās<br />

Attēls 434.<br />

1921. gada 5. janvāris – Valters Hanss Augusts Mellers<br />

korporācijas “Baltica” biedrs.<br />

sieviešu frizētava. Pēckara sadzīves apstākļus raksturo<br />

Valtera atziņa: “Dzīvoklī bija pat vanna, kas mums sniedza<br />

nebeidzamu prieku”, atceras Valters. “Mēs abi strādājām<br />

un labi pelnījām, tādēļ varējām atļauties vairāk, nekā<br />

citi – mēs abi bijām dabas mīļotāji, tādēļ bieži devamies<br />

uz Donnera pansionātu (Pension Donner) pie Kāņu ezera<br />

[visticamāk, domāts Mordangas-Kāņu ezers Talsu novadā].<br />

Visbeidzot, es varēju atļauties iegādāties savu pirmo buru<br />

jahtu.” Vēlākos gados jahtas bija viens no Valtera Mellera<br />

hobijiem – viņš tās mainīja vairākkārt, ikreiz iegādājoties<br />

modernāku un lielāku, dodoties jūras braucienos uz Roņu<br />

salu, Pērnavu, Helsinkiem, Tallinu, visām Rīgas jūras līča<br />

ostām un somu šērām. “Mana sieva nekad necieta no jūras<br />

slimības – viņa vienmēr bija ņipra ceļotāja”.<br />

Caurskatot abas Valteram Hansam Augustam Melleram<br />

izniegtās pases, kas ir saglabājušās līdz mūsdienām, varam<br />

izsekot ģimenes migrācijai pēc 1920. gada. šajā gadā izdotā<br />

pase ir sliktā stāvoklī, tā vairākkārt līmēta, dēļ kā nav<br />

redzami atsevišķi gadskaitļi un burti, taču no nolasāmajām<br />

adresēm ir Strēlnieku iela 2 dz 21 un L.Grēcinieku iela 4<br />

dz. 8, kurā Mellers apmetās 1920. gada 29. martā. Tāpat<br />

redzami vairāki spiedogi par Latvijas-Igaunijas robežas<br />

šķērsošanu 1927., 1928., 19<strong>30</strong>., 1932., 1935. un 1936. gadā.<br />

1931. gada vasarā ģimene dzīvoja Asaros, Olgas ielā 6 un<br />

Amatas ielā 6 dz. 1. Uz mājokli Antonijas ielā 14a dz. 21<br />

ģimene pārcēlās 1933. gada 19. jūlijā, bet 1935. gada 13.<br />

septembrī kā adrese ir minēta Strēlnieku iela 2 dz 21.<br />

Savās atmiņās Valters piemin arī leģendāro gaišreģi un<br />

fotogrāfu Eiženu Finku, kuru bieži apciemoja viņa sieva<br />

– ģimenes albumā ir 1929. gada decembrī Finka veidotais<br />

fotoattēls, kurā iemūžināta Margarēta ar 1928. gada 27.<br />

augustā dzimušo dēlu Hansjurgenu Valteru (Hansjurgen<br />

Walter). Finks sniedza ģimenei vairākus pareģojumus,<br />

no kuriem daudzi piepildījās, tostarp – pareģojums par<br />

apendecīta izgriešanu Hansjurgenam.<br />

Pats Hansjurgens piedzima Dr.Veidenbauma klīnikā, bet<br />

viņa kristību svinības notika vecvecāku namā Mazajā<br />

Kalēju ielā. Šajā laikā Margarēte pārtrauca darbu bankā un<br />

varēja visu savu laiku veltīt mazajam troņmantiniekam.<br />

“Mēs piemeklējām brīnišķīgu dzīvokli ar visām labierīcībām<br />

un plašu dārzu Mežaparkā, netālu no Ķīšezara, tādēļ<br />

Hansjurgens auga starp mežu un ezeru, baudot pludmales<br />

priekus vasarā un slidošanu ziemā.” Ritēja trīsdesmitie<br />

gadi – Valters jau bija kļuvis par ekspeditorfirmas<br />

“Marjanowsky, Petermann und Co” īpašnieku, kā arī<br />

iesaistījās kinobiznesā – no Berlīnes tika piegādāti UFA<br />

kinostudijas veidotie kinožurnāli “Wochenschau”. Darba<br />

dēļ Valteram līdz vēliem vakariem bija jāuzturās pilsētā,<br />

Attēls 438.<br />

Viena no Melleru ģimenes jahtām – “SAGA”.<br />

402 403

tādēļ ģimene pārcēlās uz jaunu mājvietu – dzīvokli<br />

Antonijas ielā.<br />

Pienāca 1934. gada 15. maijs un Kārlis Ulmanis sāka<br />

ieviest jaunu kārtību – vācieši tika pakāpenski izstumti no<br />

saimnieciskās dzīves un viņi bija spiesti savus uzņēmumus<br />

pārdot valstij vai latviešiem. “Manas ekspeditoru firmas<br />

darbība tika apturēta, bet “UFA - Wochenschau” seansi tika<br />

aizliegti”, raksta Valters.<br />

1935. gada vasarā ģimene atpūtās Rīgas Jūrmalas Buļļos,<br />

bet Valters – Lielupē esošajā jahtklubā “Livladischen<br />

Jachtklub”. “Jūnijā smagi saslima mana māte Elza Marija,<br />

tādēļ mēs viņu steidzami nogādājām Dr.Štamšes (Dr.<br />

Stammsche) klīnikā Rīgā, kur viņai izoperēja aklo zarnu.<br />

Drīz pēc šīs operācijas 4. jūlijā viņa mira un 7. jūlijā mēs<br />

viņu apglabājām līdzās manam tēvam Doma baznīcas<br />

draudzes kapsētā” (tā atradās Lielo kapu teritorijā, kas<br />

Padomju okupācijas laikā tika iznīcināti un pārvērsti par<br />

publisko parku, saglabājot vien dažus nozīmīgākos kapu<br />

pieminekļus un kapličas). Veicot vizuālo apsekošanu<br />

2017. gada aprīlī, Melleru ģimenes kapavietu Lielo kapu<br />

teritorijā atrast neizdevās. Miršanas reģistrā nāves cēlonis<br />

norādīts – perityphlitis (apendicīts).<br />

Pa to laiku Valtera Mellera draugi – Hekeru ģimene<br />

(Hecher) piedāvāja iespēju pārcelties uz viņu dzīvokli Rīgā,<br />

Palasta ielā 3, dzīvoklī Nr. 12. (saskaņā ar pases datiem<br />

ģimene te apmetās - 1936. gada 15. septembrī): “Tas bija<br />

karalisks mājoklis – pašā Daugavas krastā, saules pieliets<br />

ikvienā istabā un ar skatu uz Rīgas ostu. Šajā dzīvoklī<br />

mēs dzīvojām līdz pat izceļošanai 1939. gada novembrī.”<br />

Kā raksta Valters, viņa dēls Hansjurgens skolu apmeklēja<br />

“tikpat centīgi, kā tēvs”, tādēļ mājskolotājas nepieciešamība<br />

bija neizbēgama. Valters norāda arī to, ka dzīvodams Rīgā,<br />

piedalījies vācu amatierteātra izrādes, kurās darbojās arī<br />

daudzi viņa draugi.<br />

Pēdējās pozitīvās atmiņas, pirms 1939. gada izceļošanas<br />

apraksta, Mellers velta vasarām Rīgas Jūrmalā. “Mēs<br />

vienmēr apmetāmies Buļļos vai Asaros – uzreiz pēc skolas<br />

mācību gada beigām jūnijā mēs devāmies turp un palikām<br />

līdz pat augustam. Ja man bija kādi darbi Rīgā, to varēju<br />

sasniegt ar vilcienu 45 minūšu laikā.”<br />

Par 1939. gada baltvāciešu izceļošanu V.Mellers raksta:<br />

“Molotovs un Rībentrops ar savu līgumu pielika punktu 800<br />

gadus senajai vācu vēsturei Baltijā. Daudzi steigā kravāja<br />

mantas, bet šeit palika vien daži, kā piemēram Margarētes<br />

Attēls 441.<br />

Vācu emigrantu kuģa atiešana no Rīgas ostas 1939.<br />

gada novembrī.<br />

Attēls 439.<br />

1929. gads – Eižena Finka veidotais<br />

Hansjurgena Valtera Mellera un viņa mammas foto.<br />

māte Johanna, kura, būdama vāciete, vienmer teica: “Vāciju<br />

apceļot – tas ir brīnišķīgi. Vācijā dzīvot – nekad!” Arī mans<br />

onkulis Artūrs Mellers [šeit domāts Artūrs Gotlībs Mellers,<br />

*1860. †1942.] ar savu ģimeni palika Jelgavā un atteicās<br />

izceļot. Viņa liktenis līdz šai dienai ir nezināms”. Te jāpiezīmē,<br />

ka Artūra Gotlība Mellera liktenis šobrīd ir noskaidrots<br />

– viņš mira Jelgavā 1942. gada 7. novembrī, 82 gadu<br />

vecumā. “1939. gada 11. novembrī mēs uzkāpām uz mūsu<br />

izceļošanas kuģa “Gneisenau”. Margarēte stāvēja pie kuģa<br />

reliņiem un ar asarām acīs atvadījās no mūsu brīnišķīgās<br />

Rīgas. Šis luksus klases tvaikonis, kas bija paredzēts 800<br />

pasažieriem, bija pārpildīts – uz klāja bija 2200 pasažieri.<br />

Ar skaļām uzrunām mūs sagaidīja Gotenhāfenas ostā un<br />

mūsu pirmā apmešanās vieta bija Adlershorstā, stap Sopotu<br />

un Gotenhāfenu.” Izceļojošo personu sarakstā Valters ir<br />

norādīts ar Nr. 27539., viņa sieva Margrieta – ar Nr.27536,<br />

bet dēls Hansjurgens - ar Nr.27531. 377<br />

Šo laiku un apmešanos “Dancigas koridora” teritorijā,<br />

ko pēdējās desmitgades bija apdzīvojuši poļi, V.Mellers<br />

apraksta ar citātu no operas “Oņegins”: “Kur, kur<br />

pagaisa manas zelta dienas?” Pārceļošanas gaitas viņa<br />

ģimeni atveda Rietumprūsijā, Brombergā (mūsdienās<br />

- Bydgoszcz Polijā), kur viņiem tika ierādīts trīsistabu<br />

dzīvokli Konrāda ielā (Conradstrasse). Šeit V.Mellers ātri<br />

pievērsās uzņēmējdarbībai un īsā laikā viņam jau bija<br />

savs birojs. “Es strādāju līdz vēlai naktij – nevienam nekas<br />

tāpat netika dāvāts.” 1940. gadā viņam uzrakstīja kāds<br />

sens draugs no Rīgas – inženieris Kurts Skribanovičs<br />

(Kurt Skribanowitz), kurš piedāvāja kopīgiem spēkiem<br />

atvērt kartona izstrādājumu fabriku. Apsverot visus<br />

“par” un “pret”, pavisam drīz tika nopirkts zemes gabals<br />

ar vairākiem fabriku korpusiem, noliktavām un ģimenes<br />

māja fabrikas pārvaldniekam Lorenca ielā (Lorenzstrasse).<br />

Protams, tika iepirktas arī jaunākās iekārtās rūpnīcas<br />

darbam un nodibināta firma “Ing. Kurt Skribanowitz &<br />

Co”. Vairumtirdzniecības birojs toreiz atradās Alberta<br />

Forstera ielā 84 (iepriekš tā bija Bahnhofstrasse) – vienā<br />

ēkā ar rūpnīcas biroju un noliktavu. Uzņēmums plauka<br />

un attīstījās, jo tam bija daudz pasūtījumu. Dažos<br />

avotos uzņēmuma nosaukums norādīts kā “Bromberger<br />

Packmaterialindustrie oHG”.<br />

1941. gada 23. oktobrī Valters Mellers saņēma pavēsti<br />

no Vērmahta, saskaņā ar kuru viņam jau nākamajā<br />

dienā bija jāierodas Berlīnē, lai viņš kā krievu valodas<br />

pārzinātājs stātos tulkošanas dienestā, taču faktiski<br />

nonāca Vērmahta kazarmās. Jau pirmajās dienās viņš<br />

tika pilnībā nodarbināts. Jauniesaukto vidū bija gudri<br />

un inteliģenti ļaudis, ar labām svešvalodu zināšanām –<br />

galvenokārt, vismaz 60 gadīgi vīri. Tomēr, spriežot pēc<br />

atmiņās rakstītā, pat šeit darbiniekiem bija jāstrādā fiziski<br />

darbi – ar urbi un āmuru. Visi Vērmahta “brīvprātīgie”<br />

bija nometināti kazarmās, bet virsnieki laiku pa laikam<br />

deva paveles “Gulties! Celties!”, ko sirmie vīri bez ierunām<br />

bija spiesti izpildīt. Redzot šo skatu, Valters Mellers<br />

telegrāfēja savai sievai uz Brombergu, lai viņa nekavējoties<br />

ierodas Berlīnē. Ja Margarētei nebūtu izdevies pārliecināt<br />

Oberkomandieri, ka viņas vīrs ir militārajam dienestam<br />

nederīgs, Valters Mellers būtu bijis nosūtīts uz Odesu.<br />

“Mana “militārā karjera” ilga tieši 15 dienas un biju<br />

priecīgs, ka tā nebija ilgāka”, atceras Valters.<br />

Dzīve Brombergā turpinājās un pamazām sakārtojās.<br />

Izceļojušie baltvācieši iejutās jaunajās mājvietās un jau<br />

pavisam drīz Mellers ar saviem draugiem – baronu<br />

Volfu (Wolf), Leo Kudebergu (Leo Kudeberg) un<br />

Ungern-Šternbergu (Ungern-Sternberg) atrada jaunus<br />

medību laukus Čerplevā (Čerplewo). Tāpat Mellers ķērās<br />

pie baltiešu jahtkluba dibināšanas Gotenhāfenā: “Ar<br />

draugiem mēs bijām neaizmirstamos jūras ceļojumos, bet<br />

darba dēļ ceļoju uz Kēnigsbergu, Berlīni, Leipcigu, Ķīli,<br />

Vīni, Prāgu un citām pilsētām.”<br />

1942. gada 20. decembrī piedzima Bernds un mājup<br />

no klīnikas jaunā māmiņa ar mazuli devas tieši<br />

Ziemassvētkos. “Tobrīd mēs bijām pārcelušies uz pavisam<br />

nesen uzbūvētu māju “Freiherr von Richhovenstrasse” ielā,<br />

kur mums bija brīnišķīgs dzīvoklis.” Dēla kristības notika<br />

mūsu dzīvoklī un tās noturēja no Pozenas (Poznaņas)<br />

uzaicinātais baltiešu mācītājs Grave, kurš šī iemesla dēļ<br />

speciālie mēroja ceļu uz Brombergu. 1944. gadā Mellera<br />

kompanjons tika iesaukts policijas palīgdienestā, tādēļ<br />

visas rūpnīcas lietas nu bija Mellera rokās.<br />

Hansjurgens mācījās Albrehta Dūrera ģimnāzijā<br />

(Albrecht Durer Gumnasiym), kā visi Vācijas jaunieši,<br />

bija “Hitlerjugend” biedrs – viņš bija jātnieku rotā un<br />

sacensībās Marienburgā ieguva jātnieka diplomu. Īsu<br />

brīdi viņš bija pat savas vienības vadītājs. Tomēr situācija<br />

frontē strauji mainījās un Sarkanā armija tuvojās. Visi<br />

bērni un pusaudži, drošības apsvērumu dēļ tika aizsūtīti<br />

uz laukiem Tornas (Thorn) virzienā, kur viņi dzīvoja teltīs.<br />

Šajā laikā Hansjurgens saslima, tādēļ tēvs nolēma viņu<br />

atvest atpakaļ uz Brombergu.<br />

404 405<br />

Attēls 442.<br />

Hansjurgens Valters Mellers kara laikā kā<br />

“Hitlerjugend” biedrs.<br />

1945. gada 18. janvārī, kad krievi jau plosījās Kēnigsbergā<br />

un tuvojās Rietumprūsijas robežām, Melleram piezvanīja<br />

viņa draugs – policijas priekšnieks fon Zališs (von Salisch)<br />

un sacīja: “Ņem savu ģimeni un brauciet prom, kamēr vēl<br />

var. Krievi te būs kuru katru brīdi – tas ir stundu jautājums”.<br />

Viņš sarūpēja arī braukšanas atļauju Margarētai un abiem<br />

bērniem. Valteram šāda atļauja nebija nepieciešama,<br />

jo viņam darba dēļ jau bija patstāvīgā atļauja dzelzceļa<br />

izmantošanai.<br />

Nākamais telefona zvans pienāca no “Volkssturm” – ar<br />

Attēls 443.<br />

Atļauja vilciena lietošanai 1945. gada janvārī un<br />

februārī, bēgot no Sarkanās armijas.

pavēli Hansjurgenam nekavējoties ierasties iesaukšanas<br />

punktā. Melleram izdevās atrisināt šo situāciju,<br />

“noformējot” savu 17 gadus veco dēlu kā kurjeru un<br />

“nosūtot” viņu ar projekta dokumentāciju uz Dancigu.<br />

Tomēr galveno problēmu – iekļūšanu vilcienā, kas ģimeni<br />

spētu aizvest no Brombergas, Mellers atrisināja tikai ar<br />

labu draugu un konjaka pudeles starpniecību – ģimene<br />

iekļuva pēdējā vilcienā, ar kuru spēja aizbraukt tās<br />

iedzīvotāji. Laikā, kad Mellera ģimene ar diviem koferiem<br />

un vienu mugursomu kā bēgļi ieradās Berlīnē, Himlera<br />

komanda nošāva Brombergas policijas priekšnieku fon<br />

Zališu, tikai par to, ka viņš bija nosūtījis arī savu ģimeni<br />

uz drošāku vietu…<br />

Viens no abiem koferiem bija pilns ar konjaka pudelēm<br />

– tās tolaik bija spēcīgs maksāšanas līdzeklis, tādēļ<br />

ģimene tika pie labas istabas pārpildītajā Berlīnes viesnīcā<br />

“Imperial”. No Berlīnes, kuru jau regulāri bombardēja<br />

sabiedrotie, ģimene drīz devās uz Margarētes senču<br />

dzimto Potsdamu, kur Valters atrada labu trīsistabu<br />

dzīvokli. “Kaimiņi bija draudzīgi un izpalīdzīgi, taču krievi<br />

tuvojās un mēs atkal devāmies ceļā – šoreiz uz Kvedlinburgu<br />

(Qedlinburg am Harz), kur pie kādas vecas kundzes<br />

atradām divas istabas.” Te interesei par 17 gadus veco<br />

Hansjurgenu atkal izrādīja vācu armija, taču pateicoties<br />

Margarētas viltībai, Hansjurgens “saslima” un “noslimoja”<br />

trīs nedēļas. “Tā mūsu mīļā Margrēta otrreiz paglāba savas<br />

ģimenes vīriešus no kara šausmām. Drīz vien pilsētā ienāca<br />

amareikāņu karavīri, taču izplatījās baumas, ka šī vieta<br />

tiks atdota krieviem.” Ilgi negaidot, ģimene atkal pieņēma<br />

lēmumu pārcelties – šoreiz ceļa gaitās pievienojās Mellera<br />

draugs, muižnieks Volfs Kulbahs (Wolf Kulbach). “Viņš<br />

sagādāja divus zirgus, bet es – pajūgu, un drīz vien mēs<br />

devāmies uz dienvidiem, Gottingenas virzienā.” Protams,<br />

pilsētā ierasties ar zirgiem viņi nevarēja, tādēļ pa ceļam<br />

piestāja Imbsenas (Imbsen) muižā, kas piederēja baronam<br />

Furstenbergam (Furstenberg) un kurā saimniekoja<br />

Māgerhānu (Magerhans) ģimene. “Šie ļaudis bija izteikti<br />

skopuļi – par velti mēs varējām dabūt vien ūdeni. Naudas<br />

mums vairs nebija daudz, tādēļ pirmo reizi mēs uzzinājām,<br />

ko nozīmē bads. Drīz vien mēs pārdevām zirgus un<br />

ieradāmies Gottingenā, kur apmetāmies divās istabās mūsu<br />

drauga Artemjeva (Artemjew) mājā.”<br />

Nauda iztikai beidzās, tādēļ Valters sāka pelnīt naudu<br />

celtniecībā, vecākais dēls Hansjurgens uzsāka mācības<br />

Dr.Karla Hunniusa (Carl Hunnius) internātskolā Vukā (Wuk<br />

am Fohr), bet Bernds sāka mācīties Gottingenas ģimnāzijā.<br />

Kā jau senā studentu pilsētā, Gotingenā bija ļoti prasīgi<br />

un stingri skolotāji. Pēc skolas absolvēšanas Hansjurgens<br />

iestājās darbā a/s “Karstadt” (viens no lielākajiem Vācijas<br />

lielveikalu tīkliem), kļūstot par pārdevēju (vēlāk viņš kļuva<br />

par uzņēmuma “Maschinenfabrik Kiener KG” (Aalen/<br />

Wurtt.) pilnvaroto pārstāvi un tirgotāju).<br />

1952. gada 20. jūnijā Botropā (Bottrop) Hansjurgens<br />

salaulājās ar Liepājā dzimušo Rutu (Rutildi) Treimani<br />

(Ruth (Ruthild) Treumann, *21.3.1927. Liepāja)) – kāzas<br />

tika svinētas Rutas onkuļa mājā, taču laulība tika šķirta<br />

1957. gadā Karlsrūē (Karsruhe).<br />

1953. gadā Valtera ģimene pārcēlās uz Eslingenu pie<br />

Nekāras upes, kur Valteram tika piedāvāts prokūrista darbs<br />

uzņēmumā “Julius Zarins”. “Kopš mūsu izceļošanas no Rīgas<br />

Attēls 445.<br />

Hansjurgena Valtera Mellera kāzas ar Rutilde Treimani (1952. gada 20. jūnijā) un Brigitu Veingartneri<br />

(1961. gada 16. jūnijā).<br />

Attēls 454.<br />

Melleru dzimtas salidojums Frankfurtē 1968. gada 20. aprīlī. Attēlā atpazīti: stāv (no kreisās) N, N, Dietrich<br />

Moeller, N, N, Ellen Roth, Gabriella Moeller, N, Brigitte Moeller (Benno meita), Karlheinz Schmiech, N, N, N, N,<br />

Joachim Moeller (Bruno dēls), N, N, N, Ilse Moeller (Grigat), N, N, N, Ingried Moeller (Frīdvalda meita), N, Dr.<br />

Julius Friedrich Moeller, Brigitte Moeller (Krause), Walter August Moeller, Brend Moeller. Sēž: (no kreisās) N, N,<br />

Helene Moeller (Froese), Elisabeth Moeller (Scholl), Olga Moeller (Frīdvalda Mellera sieva), N, N.<br />

šī bija jau 10. mājvieta – mēs jutāmies kā čigāni”, raksta<br />

Valters. Hansjurgena ģimenes dzīve nevedās un drīz vien<br />

viņa laulība tika šķirta – Hansjurgens pārcēlās uz Karlsrūji<br />

(Karlsruhe). 1955. gadā firmas īpašnieks Zariņš nomira<br />

un Valters atkal palika bez darba līdz novembrim, kad<br />

viņu pieņēma darbā “Philips” pārstāvniecība “Deutschen<br />

Philips Gesellschaft HWG”, kas atradās Reihenbahā<br />

(Reichenbach/Fils.).<br />

Uzturoties Itālijā, Hansjurgens iepazinās ar sudraba<br />

izstrādājumu fabrikas īpašnieka Hermaņa Veingartnera<br />

(Hermann Weingartner) meitu Brigitu Veingartneri<br />

(Brigitte Weingartner, *11.3.1934. Stuttgart) un 1961. gada<br />

16. jūnijā abi salaulājās. Šajā otrajā laulībā piedzima (XIV<br />

paaudze):<br />

• Svens Mellers (Sven Moeller, *15.12.1961.<br />

Schwabisch Gmund), nav precējies un pēcnācēju<br />

nav.<br />

• Sabīne Mellere (Vertus) (Sabine Moeller (Vertus),<br />

*17.5.1964. Schwabisch Gmund).<br />

Savukārt XIV paaudzes pārstāve Sabīne Mellere (Vertus)<br />

(Sabine Moeller (Vertus), *17.5.1964. Schwabisch Gmund)<br />

ir precējusies ar Radanu Vertus (Radan Vertus) un šajā<br />

laulībā ir dzimuši dvīņi (XV paaudze):<br />

• Luka Vertus (Luca Vertus, *9.10.1996. Stuttgart),<br />

• Makss Vertus (Max Vertus, *9.10.1996. Stuttgart).<br />

Savukārt Valtera Hansa Augusta Mellera un viņa sievas<br />

Margaritas Annas Matildes Ramin-Bauderes jaunākais<br />

dēls, XIII paaudzes pārstāvis Bernds Mellers (Bernd<br />

Moeller, *20.12.1942. Bromberg †22.6.2003. Esslingen).<br />

absolvēja Eslingenas “Schelztorgymnasium”, bet pēc tam<br />

– Mākslas akadēmiju “Merz” Štutgartē. Viņš kļuva par<br />

grafiķi un dzīvoja Eslingenā, Stuttgarter str. 48. 1967.<br />

gada Lieldienās - 31. martā viņš salaulājās ar aktiera Karla<br />

Langes (Carl Lange, *<strong>30</strong>.10.1905. Flensburg †?) un bijušās<br />

aktrises Hildegardes Langes (Hildegard Lange, geb.,<br />

Kohler) meitu Regīnu Langi (Regina Lange *24.8.1945.<br />

Stuttgart). Šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Katrīna Mellere (Hāgmaijere) (Kathrin Moeller<br />

Attēli 446., 447., 449. un 450.<br />

No kreisās - Sabīne Mellere (Vertus) un viņas dēls Luka Vertus, Katrīna Mellere (Hāgmaijere) un Brita Mellere<br />

(Gounarisa).<br />

406 407

(Hagmayer), *28.9.1967. Stuttgart),<br />

• Brita Mellere (Gounaris) (Britt Moeller<br />

(Gounaris), *21.4.1970. Ruit-Ostfildern).<br />

Ir zināms, ka XIV paaudzes pārstāve Katrīna Mellere<br />

(Hāgmaijere) ((Kathrin Moeller (Hagmayer), *28.9.1967.<br />

Stuttgart) strādā par skolotāju un laulībā ar Gerdu<br />

Hāgmaijeru (Gerd Hagmayer) audzina trīs bērnus (XV<br />

paaudze):<br />

• Nils Hāgmaijers (Nils Hagmayer, *19.4.1997.<br />

Esslingen).<br />

• Ida Hāgmaijere (Ida Hagmayer, *3.12.1998.<br />

Esslingen).<br />

• Matti Hāgmaijers (Matti Hagmayer, *8.1.2001.<br />

Esslingen).<br />

Savukārt XIV paaudzes pārstāve Brita Mellere (Gounaris)<br />

(Britt Moeller (Gounaris), *21.4.1970. Ruit-Ostfildern)<br />

laulībā ar Marku Gounaris (Mark Gounaris) ir laidusi<br />

pasaulē divus bērnus (XV paaudze):<br />

• Lea Gounaris (Lea Gounarris, *28.11.1997.<br />

Esslingen).<br />

• Jānis Gounaris (Janni Gounaris, *29.9.2001.<br />

Esslingen).<br />

1968. gada 20. aprīlī Valters Mellers organizēja pirmo<br />

Melleru dzimtas salidojumu – tas notika Frankfurtē pie<br />

Mainas un to apmeklēja 38 dzimtas locekļi, t.sk. – toreizējā<br />

VDR dzīvojušie Melleri. No šī pasākuma ir saglabājusies<br />

dzimtas kopbilde, taču diemžēl, tai nav dots attēlā redzamo<br />

personu atšifrējums.<br />

Jāpiezīmē, ka nākamā – 1969. gada <strong>30</strong>. augustā Valters<br />

Mellers organizēja savu bijušo korporācijas biedru<br />

atkaltikšanos Gottingenā. Uz to ieradās Dr. Paul Klussmann,<br />

Dr.med. Joh.Zelm [citviet norādīts kā Wanja Zelm], Edgar<br />

Weiss., Ali Gruehn, Reg.Rat Wolf von Boetticher, Dr.Kurt<br />

Ruttewit, Uli Schmidt un citi baltvācieši, kas nu dzīvoja<br />

Vācijā.<br />

Attēls 448.<br />

Bernds Mellers un Regīna Lange kāzu dienā 1967. gada<br />

31. martā.<br />

Īpaši emocionāli Valters apraksta sava brālēna Paula<br />

Klūzmaņa ceļojumu uz savas bērnības pilsētu Rīgu 1978.<br />

gadā. “Man pavērās bēdīgs skats – Melleru vecvecāku nams<br />

ir nolaists, kādreiz tajā dzīvoja sešas ģimenes, bet nu – 16,<br />

ar daudziem bērniem. Līdzīgs skats pavērās arī kādreizējās<br />

viesnīcas ēkā – tur mājvietu atrada vairāki kantori”, savās<br />

atmiņās raksta Valters.<br />

Attēli 446., 447., 449. un 450.<br />

No kreisās - Jānis Gounaris, Lea Gounaris un Matti Hāgmaijers.<br />

ATSAUCES:<br />

1. Skat. https://fiddlebase.jimdo.com/frister-rossmann/<br />

2. Rīgas pilsētas Policijas avīze Nr. 271., 1897. gada 16. decembris<br />

3. “Valdības vēstnesis” Nr. 14., 1935. gada 17. janvāris, 5. lpp<br />

4. Rigasches Adressbuch, 1910., 602. lpp<br />

5. “Rigasche Zeitung”, Nr. 2, 1915. gada 3. janvāris, 3. lpp<br />

6. LVVA 1773. fonds, 2. apraksts, lieta Nr.98, 36.lpp<br />

7. LVVA 1426. fonds, 3. apraksts, lieta Nr.118-Cf-V<br />

8. LVVA 1773. fonds, 2. apraksts, lieta Nr.98<br />

9. Rigasches Adressbuch, 1910., 602. lpp<br />

10. Rigasches Adressbuch, 1901., 403. lpp<br />

11. Skat. https://lv.wikipedia.org/wiki/Fraternitas_Baltica<br />

12. Skat. “Rigasche Stadtblatter” Nr. 13, 1902. gada 28. Marts, 108. lpp<br />

13. Rīgas Būvvaldes arhīvs 2761. fonds, 3. apraksts, lieta Nr. 3847<br />

14. Skat. “Rigasche Zeitung” nr. 242, 1911. gada 21. oktobris, 3.lpp<br />

15. Izceļojušo vācu tautības pilsoņu saraksts, 985. lpp., 1940., Rīga<br />

408 409

ALFONS FRĪDRIHS HUBERTS MELLERS<br />

Salīdzinoši plaša informācija ir pieejama par Karla<br />

Johana Benjamina Mellera un Beātes Rozīnes<br />

Karolīnes Stedingas trešo dēlu, XI paaudzes pārstāvi<br />

Alfonu Frīdrihu Hubertu Melleru (Alphons Friedrich<br />

Hubert Moeller, *7.5.1866. Rundāles pils †2.11.1925. Rīga),<br />

un viņa dzīves gājumu. Ņemot vērā Huberta (tieši šis<br />

vārds visbiežāk parādās dokumentos) tēva nodarbošanos<br />

– Baltijas ģenerālgubernatora (1864.-1866.), vēlāk -<br />

Trešās nodaļas policijas šefa (1866.-1874.) un Krievijas<br />

sūtņa Anglijā (1874.-1879.) grāfa Pētera Šuvalova<br />

(1827.-1889.) 385 īpašumu (Rundāles pils un tai līdzās<br />

esošo muižu – Rundāles (Ruhental), Bērsteles (Kl.<br />

Bersteln), Liepas (Lindenhof), Lielās un Mazās Svirkales<br />

(Gr.u.Kl.Swirgeln) un Virzītes (Wirsitten)) pārraudzīšanu<br />

un apsaimniekošanu, var apgalvot, ka pirmie divi Huberta<br />

bērnības gadi pagāja Rundāles pilī un tās tuvumā (pils<br />

darbinieku dzīvokļi savulaik atradās pils labā spārna<br />

pirmajā stāvā) vai Vecplatones muižā, kas dažādos avotos<br />

ir minēta kā viņa vecāku dzīvesvieta. Kā jau norādīts<br />

iepriekš, 1868. gadā, kad Hubertam ir 2 gadi, viņa tēvs<br />

mainīja dzīvesvietu un pārcēlās no Rundāles uz Jelgavu.<br />

Pēc ģimenes pārcelšanās uz Jelgavu, vēlāk dzimušie<br />

Huberta brāļi Fedors Ernsts Augusts un Augusts Rūdolfs<br />

tika kristīti Jelgavas Sv.Trīsvienības baznīcas pilsētas vācu<br />

draudzē, taču pats Huberts vēl tika kristīts Mežotnes<br />

draudzē.<br />

Alfona Frīdriha Huberta Mellera kristību ierakstā varam<br />

izlasīt, ka viņa kristības Mežotnes mācītāja Konrāda<br />

(Conradi) vadībā notika Rundāles pilī, bet jaundzimušā<br />

krustvecāki bija Mītavas pilsētas vecākais (Stadt-Aeltester)<br />

Frīdrihs Šmits (Friedrich Schmidt), guberņas sekretārs<br />

Fedors fon Henko (Fedor von Henko), Šarlote Berga<br />

(Charlotte Berg), kā arī fon Henko jaunkundze (Fräulein<br />

v. Henko).<br />

Pamatizglītību Huberts apguva Jelgavā, kur Mītavas<br />

ģimnāzijā pabeidza četras klases, 386 bet tad mācījās Rīgas<br />

Aptiekāru skolā, pēc kuras absolvēšanas viņam bija jādodas<br />

uz Tērbatas universitāti eksāmenu kārtošanai. Tur 1886.<br />

gada 20. oktobrī viņš ieguva aptiekāra palīga diplomu. 387<br />

Attēls 475.<br />

Ēka (otrā no labās), kurā Jelgavā, Lielajā ielā 47, kurā<br />

līdz 1944. gadam atradās “Dučkena aptieka”.<br />

Attēls 471.<br />

Alfons Frīdrihs Huberts Mellers (Alphons Friedrich<br />

Hubert Moeller), ap 1900. gadu.<br />

Pirms došanās uz Tērbatu eksāmenu kārtošanai, laikā no<br />

1883. līdz 1886. gadam viņš kā māceklis strādāja Jelgavā,<br />

Helmšinga aptiekā. 388<br />

Profesors Arnis Vīksna par šo mācību procesu raksta: “(..)<br />

vidējam posmam izveidojās sava izglītības iestāde - 1835. g.<br />

dibinātā Rīgas Aptiekāru skola. Skolnieki bija vietējo aptieku<br />

mācekļi. Pēc skolas beigšanas viņi brauca uz Tērbatas (vai<br />

kādu citu Krievijas) universitāti kārtot apt.pal. eksāmenu.<br />

Tātad profesionālā karjera 19.gs. un 20.gs. sākumā norisa<br />

šādās pakāpēs: aptiekas māceklis, Rīgas Aptiekāru skolas<br />

audzēknis, eksāmens aptiekāra palīga diploma iegūšanai<br />

Tērbatā (vai citur), kondituēšanās vairākās aptiekās 3-5<br />

gadus, studijas Tērbatā (vai citur) 4 semestrus, provizora<br />

Attēls 471.<br />

Strazdmuižas V.Foka aptiekas zāļu signatūra 1897.<br />

gadā. No Dr.med. Gunta Belēviča kolekcijas.<br />

diploms, dažiem vēlāk arī disertācija un farmācijas<br />

maģistra grāds. Atkarībā no iegūtās kvalifikācijas, radās<br />

iespēja ieņemt atbilstošu amatu dažādas kategorijas<br />

aptiekās. (..)” 389<br />

Pēc šī studiju posma un aptiekāra palīga diploma<br />

iegūšanas viņš atgriezās Jelgavā un acīmredzot, strādāja<br />

kādā no vietējām aptiekām, uz ko norāda Mītavas policijas<br />

pārvaldes 1889. gada 12. augustā aptiekāra palīgam<br />

Hubertam Melleram izsniegtā izziņa Nr. 439, kurā<br />

norādīts, ka laikā no 1886. gada novembra līdz šim brīdim<br />

[t.i. – 1889. gada augustam] Mellers dzīvoja Mītavā, bija<br />

labs uzvedībā un netika sodīts 390 .<br />

Acīmredzot, šī izziņa Melleram bija nepieciešama, lai atkal<br />

iestātos universitātē, jo laikā no 1889. gada 21. augusta<br />

līdz 1891. gadam viņš studēja farmāciju 391 Dorpatas<br />

(Tērbatas, tag. Tartu) universitātē 392 , kur ieguva provizora<br />

grādu, absolvējot šo augstskolu 1892. gadā. 393 Ņemot vērā<br />

dažādos avotos minēto atšķirīgu studiju beigšanas gadu,<br />

lielāka ticamība piešķirama 1891. gadam, konkrēti – 21.<br />

maijam (diploms Nr. 859), kas minēts Mellera studenta<br />

lietā 394 . Jāpiezīmē, ka 1891. gadā veterināro medicīnu šajā<br />

augstskolā sāka studēt arī viņa brālēns Augusts Voldemārs<br />

Mellers 395 . Pēc studijām Igaunijā Huberts atgriezās Latvijā,<br />

kur uzsāka savu profesionālo karjeru Skrundas aptiekā,<br />

kurā viņš strādāja vismaz 1892. gada 15. augustā, kad no<br />

šīs aptiekas tika nosūtīta vēstule augstskolai. 396<br />

Pēc Skrundas viņš pārcēlās uz Rīgas pievārti un kļuva<br />

par Strazdumuižas (Juglas) aptiekas pārvaldnieku<br />

(1892.-1894.). Vēlāk Mellera profesionālā darbība<br />

Attēli 481.<br />

Lomaņa nams Ikšķilē ar aptiekas izkārtni ap 1913. gadu un2016. gada oktobrī.<br />

turpinājās Bērzē, kur laikā no 1894. līdz 1899. gadam viņš<br />

bija Bērzes aptiekas pārvaldnieks, kam sekoja provizora<br />

darbs Jelgavā, Dučkena aptiekā (1899.-1901.) 397 . Šī aptieka<br />

atradās Lielajā ielā 47, pretī Annas baznīcai un tās īpašnieks<br />

un pārvaldnieks bija Pēteris Dučkens (1895.-1944.).<br />

Interesanti, ka Bērzes aptieka atradās aptuveni 200 metru<br />

attālumā no Mellera radinieka – arhitekta Heinriha<br />

Eduarda Dihta 1821. gadā projektētās Bērzes baznīcas<br />

(ēka atradās līdzās ūdensdzirnavām un pastorātam) un<br />

bija vistuvākā aptieka Līvbērzē esošajai Upesmuižai, kurā<br />

tolaik (19.gs beigās/20.gs sākumā) saimniekoja Jānis<br />

Millers, kas ar lielu varbūtības pakāpi ļauj apgalvot, ka šie<br />

cilvēki ir tikušies, pat nenojaušot par savu dzimtu vēlāko<br />

radniecību. Savukārt Dučkena aptieka Jelgavā atradās<br />

dažu metru attālumā no vietas, kur 20.gs. <strong>30</strong>. gados atradās<br />

Lūcijas Emīlijas Milleres (Kulbares) vadītā frizētava un<br />

piedzima Aina Millere.<br />

Dažos avotos minēts, ka laikā no 1902. līdz 1903. gadam<br />

H.Mellers ir bijis Alojas aptiekas pārvaldnieks, taču šī,<br />

visticamāk, ir neprecīza informācija, jo visticamāk, runa ir<br />

par Herbertu Milleru Kārļa dēlu, nevis Hubertu Melleru.<br />

Vācu pētījumos ir norāde, ka laikā no 1900. un 1904. gadu<br />

viņš ir dzīvojis un strādājis Rīgā un Jelgavā. 1901. gada<br />

Rīgas adresu grāmatā 398 ir adrodami ieraksti, kas liecina,<br />

ka Rīgā, Gr.Sandstrasse <strong>30</strong> (Lielajā Smilšu ielā) ir dzīvojis<br />

kāds Provizors Hub.Moller, savukārt Sandstrasse <strong>30</strong> -<br />

“Technik” Aug.Moller, visticamāk – šeit minēti abi brāļi<br />

Huberts un Augusts Melleri – visticamāk, šeit runa ir par<br />

vienu un to pašu adresi.<br />

Attēls 476.<br />

Skats uz Bērzes aptiekas ēku ao 1915. gadu un 2017. gadā.<br />

410 411

Attēls 489.<br />

Skats uz Rīgas 1. slimnīcu, 2003. gads.<br />

lielpilsētas dunas bēgošajiem pilsētniekiem. Tomēr –<br />

arī atpūtniekiem dažkārt ir nepieciešama medicīniskā<br />

palīdzība, tādēļ arī “Ikšķilei, kas ietilpa Rīgas pilsētas<br />

īpašumos, kopš 1800. gada bija paredzēts ārsts, kas<br />

apkalpoja arī citu Rīgas apkārtējo ciemu iedzīvotājus un<br />

patstāvīgi dzīvoja pilsētā. Pirmais šos pienākumus uzņēmās<br />

Hermanis Kumerovs. Starp turpmākajiem ārstiem noteikti<br />

Huberta Mellera aptieka Ikšķilē. 404 atzīmējams Kārlis Valdhauers (*1821.†1899.), kas Ikšķilē<br />

strādāja 19. gadsimta vidusposmā un bija pirmais<br />

oftalmologs Latvijā. Gadsimta beigās, kad Ikšķilē jau bija<br />

patstāvīgs doktorāts, tajā strādāja ārsts Arturs Dīriķis<br />

(*1855. †1926.), savā laikā pazīstams kultūras darbinieks<br />

un lepidopterologs (tauriņu pētnieks).” 400<br />

Attēls 484.<br />

1911. gada laikrakstā “Rigasche Zeitung” publicētā<br />

reklāma, kurā pieminēta<br />

Atšķirībā no citu studentu personiskajām lietām,<br />

A.F.H.Mellera lietā nav saglabājušies dokumentu oriģināli<br />

vai to noraksti, kas saistīti ar personas biogrāfiju. Šo faktu<br />

izskaidro 1895. gada 9. septembrī Jurjevas universitātes<br />

kancelejai nosūtītais provizora Huberta Karloviča Mellera<br />

lūgums, kurā viņš lūdz augstskolas vadību steidzami nosūtīt<br />

viņam 1891. gadā iesniegto metrikas apliecību un armijas<br />

iesaukuma izziņu, kas viņam esot vajadzīgas “visai svarīgu<br />

iemeslu dēļ”. 399 Nav izslēgts, ka šie “svarīgie iemesli” bija<br />

armijas vadības interese par Mellera iespējamo iesaukšanu<br />

militārajā dienestā. Šis sūtītāja lūgums tika apmierināts<br />

jau 12. septembrī, kad pieprasītie dokumenti tika nosūtīti<br />

uz sūtītāja norādīto adresi – Kurzemes guberņas Doblenas<br />

(Dobeles) pilsētas Bērzhofu (Bērzi).<br />

Kopš 1904. gada Huberta Mellera vārds un dzīve ir saistīta<br />

ar Ikšķili, jo šeit Huberts sāka strādāt kā aptiekas nomnieks<br />

un pārvaldnieks. Salīdzinot ar citām apdzīvotām vietām,<br />

Ikšķili šajā laikā nevarēja dēvēt par lielu ekonomiskās<br />

attīstības centru – tā drīzāk bija “klusuma paradīze” no<br />

Kopumā ir zināmas trīs precīzas adreses, kurās 20. gs.<br />

sākumā Ikšķilē ir bijušas aptiekas. Pirmā aptieka tika<br />

dibināta 1903. gada 5. martā (pēc vecā stila – 20. februārī) 401<br />

kā lauku aptieka un tā tika oficiāli atklāta 1904. gadā<br />

toreizējā Ikšķiles muižā, Labdarības biedrības namā, kas<br />

atradās tagadējā Peldu ielā. Tiesa gan, Ogres Vēstures un<br />

mākslas muzeja fondos esošajā uzziņas kartiņā par Ikšķiles<br />

aptieku ir norādīts, ka atļauja aptiekas ierīkošanai Ikšķilē<br />

pie Švanenzē (Schwanensee) ezera Eiženam Nēlepam<br />

tika piešķirta jau 1902. gadā, un 1903. gadā Labdarības<br />

biedrības ēkā atklātā aptieka ir nevis jaunatklāta, bet gan<br />

pārcelta uz jaunām telpām. 402 Mūsdienās Švanenzē ezers,<br />

kas vēlāk bija zināms arī kā Kaparāmura ezers un atradās<br />

aptuveni kilometru no dzelzceļa stacijas, vairs neeksistē –<br />

tas tika nosusināts padomju laikā.<br />

Attēls 485.<br />

Lomaņa nams pēc I Pasaules kara un 1938. gadā ar tā īpašnieku.<br />

Diemžēl, Labdarības biedrības ēka nodega 1905. gadā<br />

- īsi pēc tam, kad 1904. gadā aptieka pārceļoja uz jauno<br />

mājvietu t.s. Murņikova namā tagadējā Daugavas<br />

prospektā 24 (ēka ir saglabājusies līdz mūsdienām).<br />

Visticamāk, aptiekas pārcelšanās ir saistīta ar īpašnieku<br />

maiņu – 1903.-1904. gadā aptiekas īpašnieks bija jau<br />

pieminētais aptiekāra palīgs Eižens Nēleps, bet 1904. gadā<br />

no viņa aptieku iegādājās skolotāja Katrīna Štemhena (par<br />

pārvaldnieku un nomnieku ieceļot Hubertu Melleru),<br />

no kuras šo aptieku 1908. gadā atpirka Huberta brālis<br />

Augusts Rūdolfs Mellers, kad aptieka jau atradās savā<br />

pēdējā pirmskara mājvietā – Ludolfa Lomaņa namā, tag.<br />

Daugavas prospektā 20.<br />

Ņemot vērā faktu, ka Huberts Mellers Ikšķilē strādāja kopš<br />

1904. gada, visticamāk, viņa karjera sākās vēl Murņikova<br />

namā un turpinājās Lomaņa namā, jo abām aptiekām<br />

H.Mellers ir norādīts kā provizors un pārvaldnieks. Šajā<br />

laikā Lomaņa nams bija Ikšķilē zināma un sabiedriski<br />

nozīmīga vieta – tās īpašnieks J.L.Lomanis jau 1902. gadā<br />

te atvēra “dažādu atspirdzinošu dzērienu iestādi Ikšķilē<br />

paša namā, netālu no dzelzsceļa piestātnes”. 403<br />

1906. gadā Ludolfs Lomanis no Vidzemes gubernatora<br />

saņem atļauju “paša mājā atvērt bibliotēku un grāmatu<br />

pārdotavu ar tiesību pārdot notis, gleznas un vaļēju vēstuļu<br />

blankas”, 405 par ko liecina paziņojums presē. Spriežot pēc<br />

laikrakstā “Balss” 1906. gada 28. decembrī publicētās<br />

reklāmas, Lomaņa grāmatu veikalā bija iespējams arī<br />

apmaksāt vismaz šī (bet iespējams, arī citu) laikraksta<br />

abonementu. 406<br />

Ar gubernatora atļauju pēc mēneša šajā namā tiek atvērta<br />

arī Al. Leifštam piederoša fotogrāfiju darbnīca. 407<br />

Diemžēl, šai aptiekai nebija lemts ilgs mūžs – 1917. gadā,<br />

vācu karaspēka apšaudes laikā ēka tika daļēji sagrauta un<br />

aptieka - iznīcināta. Visticamāk, tas notika 1917. gada 1.<br />

vai 2. septembrī, kad gāja bojā lielākā daļa vēsturiskās<br />

Ikšķiles apbūves.<br />

Uzbrukums Ikšķilei noritēja šādi: 1917. gada 1. septembra<br />

rītā pēc trīs stundu ilgas artilērijas apšaudes vācieši uzsāka<br />

trīs koka pontonu tiltu būvi pāri Daugavai pie Ikšķiles.<br />

Tika izšauti apmēram 560 000 šāviņi no 1159 lielgabaliem<br />

un mīnmetējiem, kas pilnīgi nomāca 66 krievu lielgabalus<br />

un piespieda atkāpties Daugavas labā krastā novietoto<br />

186. divīziju. Krievijas 12. armijas komandieris ģenerālis<br />

Parskis lika XLIII korpusam veikt pretuzbrukumu<br />

pārrāvuma vietā un nodeva korpusa komandiera rīcībā<br />

33., 136., 138. divīzijas, 116. divīzijas vienu brigādi un<br />

Attēls 491.<br />

Izraksts no Jelgavas Sv.Trīsvienības pilsētas vācu<br />

draudzes grāmataspar Amalijas Bertas Marijas<br />

Bergmanes kristībām 1869. gadā. 417<br />

Attēls 490.<br />

Huberts Mellers ap 1920. gadu un Amālija Berta Marija<br />

Bergmane (Mellere) ap 19<strong>30</strong>. gadu.<br />

2. Latviešu strēlnieku brigādi. 1. septembra pēcpusdienā<br />

latviešu strēlnieki saņēma pavēli izvirzīties cīņai pret<br />

Daugavu šķērsojošajiem vāciešiem. 2. Latviešu strēlnieku<br />

brigāde no Ropažiem devās pretī uzbrūkošajām vācu<br />

vienībām un 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka karavīri<br />

ap pulksten četriem pēcpusdienā sasniedza nocietinātās<br />

pozīcijas gar Mazās Juglas upes labo krastu. Pēc artilērijas<br />

apšaudes 2. septembra dienas vidū sākās uzbrukums<br />

latviešu strēlnieku pozīcijām. Aizsardzības cīņas izvērtās<br />

14 km garā frontē gar Mazās Juglas labo krastu. 2. Latviešu<br />

strēlnieku brigādes karavīri ar dažiem lielgabaliem stājās<br />

pretim skaitliski un tehniski stiprākam vācu karaspēka<br />

grupējumam, kas uzbrukumā izmantoja arī aviāciju,<br />

ugunsmetējus un ar indi pildītas lielgabalu granātas.<br />

Strēlniekiem izdevās 26 stundas varonīgi noturēt fronti<br />

līdz 3. septembrim. Izpildījuši savu uzdevumu, dzīvi<br />

palikušie latviešu karavīri pēc 12. armijas vadības pavēles<br />

atkāpās līdz Siguldas un Cēsu pozīcijām. Zaudējumi bija<br />

ļoti smagi – 5. Zemgales un 6. Tukuma latviešu strēlnieku<br />

pulkā no ierindas izsita vairāk nekā pusi cīnītāju, 7.<br />

Bauskas un 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks cieta<br />

mazāk. 410<br />

Pēc I Pasaules kara Lomanis savu namu atjaunoja un<br />

pārbūvēja – tajā tika iznomātas istabas un dzīvokļi<br />

atpūtniekiem, atradās R.Zīvartam piederoša maiznīca un<br />

konditoreja (maiznīca šajā ēkā atradās arī pēc II Pasaules<br />

kara). Spriežot pēc 20. gs 20. gadu sākuma fotoattēla,<br />

ēkā tika iekārtota arī aptieka, taču H.Mellers tajā vairs<br />

nesaimniekoja.<br />

Pēc Ikšķiles atstāšanas H.Mellers apmetās Rīgā, kur līdz<br />

savai nāvei 1925. gada 1. novembrī strādāja par Rīgas I<br />

slimnīcas aptiekas galveno provizoru. Arhīvā ir norādes,<br />

ka 1915. gada 1. oktobrī viņš sāka strādāt Rīgas I Pilsētas<br />

aptiekā, ar ko šeit, visticamāk, ir domāta Rīgas I slimnīcas<br />

aptieka 411 . Saskaņā ar arhīvos atrastajām norādēm, viņa<br />

pēdējā dzīvesvieta ir bijusi Rīgas I Slimnīca (darbinieku<br />

dienesta dzīvokļi atradās kādā no slimnīcas teritorijā<br />

esošajiem korpusiem), bet nāves iemesls – asiņu<br />

pieplūdums galvas kausa apvidū un organiska sirdskaite. 412<br />

Huberts tika apglabāts II Meža kapos (mūsdienās - dažu<br />

metru attālumā no Jāņa Čakstes kapavietas) un bija<br />

Sv.Ģertrūdes baznīcas draudzes loceklis.<br />

412 413<br />

Lai arī līdz šim tika uzskatīts, ka Huberts Mellers Ikšķiles<br />

aptiekā saimniekoja līdz pat tās iznīcināšanai 1917. gadā,<br />

visticamāk, viņš jau 1915. gada 15. oktobrī parcēlās uz Rīgu<br />

un kļuva par Rīgas pilsētas I slimnīcas aptiekas provizora<br />

palīgu – šāda norāde ir atroda ma darbinieku reģistrācijas<br />

lapā 413 (šīs ziņas par 15 dienām atšķiras no citā dokumentā<br />

minētā datuma – 1. oktobra). Turpat minēts, ka viņš ir<br />

vācietis, Latvijas pavalstnieks un pārvalda trīs vietējās

valodas. Spriežot pēc šī dokumenta, 10 darba gadu laikā<br />

slimnīcā, viņš ir tikai trīs reizes devies atvaļinājumā –<br />

1920. gadā no 23. jūnija līdz 8. jūlijam, 1921. gadā no 1.<br />

līdz 18. augustam un 1922. gadā no 15. līdz 29. jūnijam.<br />

Papildus informāciju mums sniedz arī I Rīgas pilsētas<br />

slimnīcas darbinieku 1924. gada janvāra algu saraksts 414 ,<br />

kurā norādīts, ka H.Mellers ir aptiekāra palīgs (kā aptiekas<br />

pārzinis ir norādīts L.Pippa, bet kā aptiekāra palīgi vēl<br />

ir minēti D.Rozenberg, E.Grauekau, E.Birkenbergs un<br />

P.Mednis). Aptiekas priekšnieka pamatalga bija 165 Ls,<br />

bet viņa palīgiem – 146 Ls. Tiesa gan, blakus esošajā<br />

ailē “alga par tekošo laiku” ir norādīta krietni mazāka<br />

summa – Ls 73 no kuras H.Melleram tika veikti divi<br />

ieturējumi – pensijas kasei Ls 2,92 un par dzīvokli Ls<br />

12,50. H.Melleram ir bijusi arī piemaksa pie algas par<br />

vienu ģimenes locekli Ls 6,<strong>30</strong> apmērā. Tādejādi 1924.<br />

gada janvārī Hubertam Melleram tika izmaksāti Ls 63,88,<br />

līdzās norādot šīs summas ekvivalentu rubļos – 3194.<br />

Ir zināms, ka Jelgavā Huberts Mellers apprecēja Amāliju<br />

Bertu Mariju Bergmani (Amalie Marie Bergmann,<br />

*17.1.1869. Jelgavā †pēc 1939.) un šim pārim nebija<br />

pēcteču. Spriežot pēc Dzimtsarakstu departamenta<br />

reģistrā esošā ieraksta, par sava vīra nāvi valsts iestādēm<br />

paziņoja Marija. No viņas pasēs esošajām ziņām, varam<br />

noskaidrot, ka 1920. gadā ģimene dzīvoja Rīgā, Baznīcas<br />

ielā 32 dz. 8, vēlāk - Bruņinieku ielā 5, Stabu ielā 29 dz.<br />

3, Mednieku ielā 4 dz. 5, Valdemāra ielā 73 dz. 13 un<br />

1939. gada 17. augustā viņa tika pierakstīta Ausekļa<br />

ielā 6a dz. 7, no kurienes arī repartiējās uz Vāciju. Citu<br />

ziņu (izņemot viņas 1869. gada 9. februāra kristību<br />

ierakstu Jelgavas Sv.Trīsvienības pilsētas vācu draudzes<br />

grāmatā, kurā norādīti viņas vecāki – Andrejs Bergmans<br />

(Andrear Bergmann, * †) un Karolīne Šnēberga (Caroline<br />

Schneeberg, * †)) par Mariju pagaidām nav atrasti.<br />

ATSAUCES:<br />

1. Avots: http://rundale.net/vesture/grafi-suvalovi/, skatīts 2016. gada 28. oktobrī<br />

2. LVVA 4958. fonds, 1. apraksts, 2772. lieta, farmaceita-provizora reģistrācijas lapa Nr. 245/98<br />

3. ERA, 402. fonds, 2. apraksts, 16932. lieta<br />

4. LVVA 4958. fonds, 1. apraksts, 2772. lieta, farmaceita-provizora reģistrācijas lapa Nr. 245/98<br />

5. Vīksna A. “Farmaceita nominācija Latvijā” // Materia Medica, 1995, 1. nr., <strong>30</strong>.–32. lpp.<br />

6. ERA, 402. fonds, 2. apraksts, 16932. lieta<br />

7. “Album Academicum der Kaiserlichen Universität Dorpat.” Bearbeitet von A. Hasselblatt und Gustav Otto. Dorpat, 1889.<br />

(Nr.14256)<br />

8. Otto Gustav Die Apotheken und Apotheker Kurlands. Bearbeitet von Dr. med. Gustav Otto. Mitau, 1915. S. 97.<br />

9. Latvijas medicīniskā personāla saraksts. R., 1923., 1924., 70.lpp<br />

10. ERA, 402. fonds, 2. apraksts, 16932. lieta<br />

11. Waldmann I., Negotin J., “Aļbom imatrikuļirovannija v Derptskom, niņe Jurjevskom Veterinarnom institute 1848-1898”, 265. lpp.<br />

Jurjev (Tartu), 1898<br />

12. ERA, 402. fonds, 2. apraksts, 16932. lieta<br />

13. Otto Gustav, Die Apotheken und Apotheker Kurlands. Bearbeitet von Dr. med. Gustav Otto. Mitau, 1915. S. 97.<br />

14. Rigasches Adressbuch, 1901., 403. lpp<br />

15. ERA, 402. fonds, 2. apraksts, 16932. lieta<br />

16. Vīksna Arnis, “Ogres rajons”, žurnāls “Veselība” Nr. 9., 1988.<br />

17. Gadskaitļi un fakti - Vīksna Arnis, Šļūka Daira “Latvijas aptiekas 1357.-2002.”, (nepublicētas enciklopēdijas manskripts)<br />

18. Ogres Vēstures un mākslas muzejs, “Ikšķiles aptiekas uzziņas kartiņa” bez Nr.<br />

19. Laikraksts “Baltijas vēstnesis” Nr. 139., 1902. gada 22. jūnijs<br />

20. Laikraksts “Balss” Nr. 123., 1906. gada 2. jūnijs<br />

21. Laikraksts “Balss” Nr. 281., 1906. gada 28. decembris<br />

22. Laikraksts “Balss” Nr. 148., 1906. gada 22. jūlijs<br />

23. Laikraksts “Rigasche Zeitung” Nr. 148., 1911. gada 2. jūlijs<br />

24. Avots: http://www.redzet.lv/code/Da-018-13/view/Kauja-pie-Mazās-Juglas skatīts 2016. gada 28. oktobrī<br />

25. Laikraksts “Ogres Ziņas” Nr. 148., 1937. gada 21. augusts<br />

26. LVVA 4958. fonds, 1. apraksts, 2772. lieta, farmaceita-provizora reģistrācijas lapa Nr. 245/98<br />

27. LR Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta 2016. gada 5. septembra izziņa Nr. 16.3-1/M-293/1192<br />

28. LVVA 2782. fonds, 1. apraksts, 172. lieta<br />

29. Laikraksts “Padomju Latvija” Nr. 25., 1940. gada 7. septembris<br />

<strong>30</strong>. LVVA 2782. fonds, 1. apraksts, 238. lieta<br />

31. LR Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta 2016. gada 5. septembra izziņa Nr. 16.3-1/M-293/1192<br />

32. LVVA 2782. fonds, 1. apraksts, 172. lieta<br />

33. LVVA 235. fonds, 2. apraksts, 965. lieta “Jelgavas Sv.Trīsvienības pilsētas vācu draudze”, 26. lpp<br />

414 415

FEDORS (TEODORS) ERNSTS AUGUSTS MELLERS<br />

Karla Johana Benjamina Mellera un Beātes Rozīnes<br />

Karolīnes Stedingas ceturtais dēls, XI paaudzes<br />

pārstāvis Fedors (Teodors) Ernsts Augusts Mellers<br />

(Fedor (Theodor) Ernst August Moeller, *3.2.1870. Jelgava<br />

†6.11.1927. Rīga) ir dzimis Jelgavā un kristīts Jelgavas<br />

Sv.Trīsvienības pilsētas vācu draudzē. Viņa kristību<br />

ierakstā redzams, ka par jaundzimušā krustvecākiem<br />

ir kļuvuši guberņas sekretārs Fedors fon Henko (Fedor<br />

von Henko), guberņas sekretārs Karls Bolmans (Carl<br />

Bollmann), Doroteja Vāgnere (dzim. Mellere) (Dorothea<br />

Wagner, geb. Moeller, jaundzimušā tēva vecākā māsa<br />

Doroteja Šarlote Karolīna Mellere), Auguste Bolmane<br />

(dzim. Henko) (Auguste Bollmann, geb. Henko).<br />

Jāatgādina, ka Fedors fon Henko pēc zēna tēva nāves 1880.<br />

gadā kļuva par viņa audžutēvu, jo apprecējās ar viņa māti<br />

Beāti Rozīni Karolīni Melleri (dzim. Stedinga).<br />

Ir zināms, ka Fedors (Teodors) Ernsts Augusts Mellers<br />

bija tirgotājs, kopā ar savu brāli Johannu Karlu Melleru<br />

Rīgā atvēra velosipēdu un šujmašīnu veikalu. Ir zināms,<br />

ka viņš kādu laiku dzīvojis Maskavā, kur pārstāvējis sava<br />

veikala intereses. Pēc I Pasaules kara viņš atgriezās Rīgā,<br />

kur dzīvoja kā privātpersona līdz pat savai nāvei. Rīgā<br />

viņš apprecējās ar Mariju Sofiju Cinavu (Marie Sophie<br />

Zinnau, *22.7.1875. [*4.8.1875.] Rīga †12.2.1955. Rīga),<br />

kura 1920. gadā dzīvoja Aleksandra (Brīvības) ielā 100 dz.<br />

40, bet vēlāk - Slokas ielā 12a dz. 20 un , Stabu ielā 25 dz.<br />

12, no kurienes repatriējās uz Vāciju. Tieslietu ministrijas<br />

izziņā viņas dzimšanas datums ir norādīts nevis 22., bet<br />

28. jūlijs. Izceļojošo personu sarakstā Marija Sofija ir<br />

ar Nr.27537. 378 Par Mariju Sofiju ir zināms, ka viņa tika<br />

aplaupīta 1945. gadā Minskā, kad bija ceļā no Pozenas<br />

(Posen, mūsdienās Polijas pilsēta Poznaņa - Poznań) uz<br />

Rīgu – viņai nozaga vienu no četriem koferiem, ar kuriem<br />

viņa atgriezās dzimtenē. Vācu pētījumos līdz šim bija<br />

norādīts, ka viņa tika aplaupīta un nogalināta 1945. gadā,<br />

taču patiesībā viņa dzīvoja Rīgā (Stabu ielas dzīvoklī) līdz<br />

savai nāvei 1955. gadā, kad mira no asins izplūduma galvā.<br />

Šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Herberts Augusts Karls Mellers (Herbert August<br />

Carl Moeller, *16.2.1903. Rīga †15.5.1985. Jūrmala).<br />

Par XII paaudzes pārstāvi Herbertu Augustu Karlu<br />

Mellers (Herbert August Carl Moeller, *16.2.1903. Rīga<br />

†15.5.1985. Jūrmala) vācu pētījumos bija norādīts, ka<br />

viņš bija ikdienas un koloniālpreču tirgotājs, un 1939.<br />

gada izceļošanas laikā pieņēma lēmumu palikt Latvijā.<br />

Profesijas ziņā šī informācija nav precīza, jo viņš strādāja<br />

par elektromontieri. Ir zināms, ka bērnībā viņš ar ģimeni<br />

viesojās Kaukāzā, kur braukājot pa kalniem ar divriteni,<br />

iekrita aizā un sabojāja abus ceļgalus, kļūdams nederīgs<br />

dienestam armijā. Nav izslēgts, ka šis negadījums notika,<br />

viesojoties pie Tbilisi dzīvojušā radinieka Hugo Leonharda<br />

Vilhelma Mellera. 1928. gada 16. septembrī Rīgā viņš<br />

salaulājās ar Olgu Skudru (Olga Skudra, *8.4.1899. Rīga<br />

[Sloka] †9.2.1972.), kuras pasē ir norāde, ka dzīvoja Rīgā,<br />

Brīvības ielā 93 dz. 27, L.Zirgu ielā 3 dz. 4. Šajā laulībā<br />

piedzima (XIII paaudze):<br />

• Brigita Elizabete Mellere (Melgaile) (Brigitte<br />

Elisabeth Moeller (Melgaile), *11.3.1929. Rīga<br />

†9.7.1999. Jūrmala).<br />

• Rūdolfs Karls Mellers (Rudolf Carl Moeller,<br />

*3.9.1937. Rīga).<br />

Attēli 455., 456. un 457.<br />

Fedors (Teodors) Ernsts Augusts Mellers bērnībā - aptuveni trīs, sešu un 10 gadu vecumā.<br />

Attēls 442.<br />

Fedora (Teodora) Ernsta Augusta Mellera sēru<br />

XIII paaudzes pārstāves Brigitas Elizabetes Melleres<br />

(Melgailes) (Brigitte Elisabeth Moeller (Melgaile),<br />

*11.3.1929. Rīga †9.7.1999. Jūrmala) dzimtas zars ir<br />

veidojies pēc laulības ar Ādolfu Melgaili (*†). Ir zināms,<br />

ka Brigita Elizabete Melgaile strādāja a/s “Jūrmala” par<br />

šuvēju un nāves brīdī biju šķīrusies pensionāre, mirusi no<br />

kuņģa vēža. Šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Aivars Melgailis (Aivars Melgailis, *3.5.1956.<br />

†14.3.2010.).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Aivars Melgailis (Aivars Melgailis,<br />

*3.5.1956. †14.3.2010.) bija precējies ar Inesi Berķi (Inese<br />

Berķe *14.11.1957.), kas pēc vīra nāves emigrēja uz Īriju.<br />

Šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

Attēli 460, 461.<br />

Fedors (Teodors) Ernsts Augusts Rīgā 1915. gadā un<br />

viņa sieva Marija Sofija Cinava ap 1935. gadu.<br />

sludinājums 379 • Uldis Melgailis (Uldis Melgailis, *29.4.1979.).<br />

• Iveta Melgaile (Horgan-Melgaile) (Iveta Melgaile<br />

(Horgan-Melgaile), *15.10.1980.).<br />

• Raimonds Melgailis (Raimonds Melgailis,<br />

*17.5.1986.).<br />

XV paaudzes pārstāvis Uldis Melgailis (Uldis Melgailis,<br />

*29.4.1979.) salaulājās ar Ilzi Voiču (Ilze Voiča,<br />

*21.11.1980.) un šajā ģimenē ir dzimuši divi bērni (XVI<br />

paaudze):<br />

• Melānija Melgaile (Melānija Melgaile,<br />

*31.10.2003.).<br />

• Ričards Melgailis (Ričards Melgailis,<br />

Attēli 462, 463.<br />

Herberts Augusts Karls Mellers Maskavā, aptuveni 1913. gadā un 1951. gadā ar sievu Olgu Skudru, meitu Brigitu<br />

Elizabeti un dēlu Rūdolfu Karlu.<br />

416 417

Ginta apkalpojamā teritorija ir arī Babīte un Lapmežciema<br />

novads. dibināja Slokas dzīvnieku patversmi, bet vēlāk<br />

pārcēlies uz Ģibuļu pagastu. Dzīvnieku draugs un glābējs<br />

Gints bijis, kopš sevi atceras. Slokas dzīvnieku patversmes<br />

izveidošanu viņš sauc par veiksmīgu apstākļu sakritību.<br />

Pēc Ginta domām, līdzcilvēku attieksme pret dzīvnieku<br />

patversmēm, īpaši pēdējos gados, nereti ir visai negatīva.<br />

Cilvēkam, kurš šim darbam no sirds ir veltījis lielāko daļu<br />

sava laika, apzināties to ir ļoti nepatīkami.<br />

Gints Mellers ir kļuvis par tēvu diviem bērniem - pirmajā<br />

laulībā ar Ilzi Leitāni (Ilze Leitāne, *13.12.1972.) piedzima<br />

(XV paaudze):<br />

*<strong>30</strong>.11.2011.).<br />

Attēls 442.<br />

Gints Mellers.<br />

XV paaudzes pārstāve Iveta Melgaile (Horgan-Melgaile)<br />

(Iveta Melgaile (Horgan-Melgaile), *15.10.1980.) salaulājās<br />

ar Horganu (Horgan, *) un šajā ģimenē ir dzimuši divi<br />

bērni (XVI paaudze):<br />

• Vanessa Horgan-Melgaile (Vanessa Horgan-<br />

Melgaile, *31.10.2003.).<br />

• Hloja Horgan-Melgaile (Chloe Horgan- Melgaile,<br />

*2.5.2018.).<br />

XV paaudzes pārstāvis Raimonds Melgailis (Raimonds<br />

Melgailis, *17.5.1986.) salaulājās ar X ()un šajā ģimenē ir<br />

dzimusi meitai (XVI paaudze):<br />

• Solvita Melgaile (Solvita Melgaile, *28.9.2006.).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Rūdolfs Karls Mellers (Rudolf<br />

Carl Moeller, *3.9.1937. Rīga) kļuva par sporta skolotāju<br />

un handbola trenneri. Viņš apprecējās ar dakteri Mārīti<br />

Kostrovu (*25.7.1941. Jūrmala). 1944. gadā, bēgot no<br />

Sarkanās armijas, Herberta ģimene ar vienu no pēdējiem<br />

vācu organizētajiem auto devās bēgļu gaitās – viņu<br />

galamērķis un mājvieta turpmākajiem 20 gadiem kļuva<br />

Talsi (ģimene apmetās bijušā leprozorija telpās). “Mēs<br />

devāmies lielā steigā, tādēļ viss ģimenes arhīvs ir gājis bojā”,<br />

teic Kārlis. Tikai 1960. gadā ģimenei izdevās atgriezties no<br />

Talsiem savā mājā Slokā, kur viņi dzīvo vēl šodien. Šajā<br />

laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Oskars Mellers (Oskars Mellers, *<strong>30</strong>.8.1990.).<br />

Savukārt Ginta Mellera otrajā laulībā ar Natāliju (Natālija<br />

*) piedzima (XV paaudze):<br />

• Jānis Mellers (Jānis Mellers, *25.8.2008.).<br />

No šī dzimtas atzara pēcnācēji šobrīd ir tikai XV<br />

paaudzes pārstāvim Oskaram Melleram (Oskars Mellers,<br />

*<strong>30</strong>.8.1990.), kurš no sava tēva ir pārņēmis saimniekošanu<br />

Slokas dzīvnieku patversmē. Viņa laulībā ar Madaru<br />

Cekuliņu (Madara Cekuliņa, *27.8.1988.) ir dzimis (XVI<br />

paaudze):<br />

• Klāvs Mellers (Klāvs Mellers, *13.11.2014.).<br />

• Gusts Mellers (Gusts Mellers, *6.11.2018.)<br />

Savukārt XIV paaudzes pārstāve Evija Mellere (Ozola)<br />

(Evija Mellere (Ozola) *28.2.1979. Rīga) ar ģimeni dzīvo<br />

Jūrmalā, strādā banku sektorā un viņas laulībā ar Edgaru<br />

Ozolu (Edgars Ozols *1.3.1975.) piedzima trīs bērni (XV<br />

paaudze):<br />

• Ričards Emīls Ozols (Ričards Emīls Ozols,<br />

*12.3.2001.).<br />

• Elīza Ozola (Elīza Ozola, *24.5.2008.).<br />

• Grēta Ozola (Grēta Ozola, *4.8.2016.).<br />

Attēls 442.<br />

No kreisās (stāv) Edgars Ozols, Elīza Ozola, Ričards<br />

Emīls Ozols, Grēta Ozola un Evija Ozola (dzim.<br />

Mellere). Sēž - Mārīte un Rūdolfs Karls Melleri.<br />

• Gints Mellers (Gints Mellers, *6.3.1971. Rīga).<br />

• Evija Mellere (Ozola) (Evija Mellere (Ozola)<br />

*28.2.1979. Rīga).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Gints Mellers (Gints Mellers,<br />

*6.3.1971. Rīga) pēc profesijas mežsargs, bijušais Jūrmalas<br />

pašvaldības policists, zemessargs, kādu laiku strādājis<br />

veterinārajā klīnikā, kur dakteris ievērojis, ka Gints labi<br />

saprotas ar dzīvniekiem un ieteicis pašam veidot patversmi.<br />

Gintam no bērnības paticis būt kopā ar dzīvniekiem, un<br />

dzīve piespēlēja izdevību - no vecmāmiņas Gints mantoja<br />

zemi. Tagad uz tās atrodas labiekārtota patversme, gaiši<br />

un ērti voljeri un mājiņas kaķiem. Netālu bijušās garāžas<br />

telpās realizēta Mellera sena iecere - ierīkota maza<br />

veterinārā ambulance patversmes iemītnieku vajadzībām.<br />

Jau septiņus gadus pēc kārtas G.Mellers uzvarējis Jūrmalas<br />

pašvaldības izsludinātajā konkursā, iegūstot tiesības oficiāli<br />

patversmē izvietot Jūrmalas pamestos un klaiņojošos<br />

dzīvniekus. Viņš smej, ka tagad ir gan patversmes<br />

īpašnieks, gan strādnieks, gan suņu ķērājs plašā apkaimē -<br />

ATSAUCES:<br />

1. Laikraksts “Rigasche Rundschau” Nr. 253, 1927. gada 9. novembris<br />

2. Izceļojušo vācu tautības pilsoņu saraksts, 985. lpp., 1940., Rīga<br />

418 419

AUGUSTS RŪDOLFS MELLERS<br />

Karla Johana Benjamina Mellera un Beātes Rozīnes<br />

Karolīnes Stedingas jaunākais (piektais) dēls, XI<br />

paaudzes pārstāvis Augusts Rūdolfs Mellers (August<br />

Rudolf Moeller, *9.9.1877. Jelgava †10.2.1954. Zwickau) ir<br />

dzimis Jelgavā un kristīts Jelgavas Sv.Trīsvienības pilsētas<br />

vācu draudzē. Viņa kristību ierakstā redzams, ka par<br />

jaundzimušā krustvecākiem ir kļuvuši Vilhelmīne Bencas<br />

jaunkundze (Jgf. Wilhelmine Bentz), guberņas sekretārs<br />

Fedors fon Henko (Fedor von Henko), kā arī Augusts<br />

Mullers (August Muller) no Maskavas [jaundzimušā<br />

tēva Karla Johana Benjamina jaunākās māsas Karolīnes<br />

Žanetes Melleres (Caroline Jeanette Moeller, *25.10.1839.<br />

†7.2.1929.) vīrs Augusts Ferdinands Mullers (August<br />

Ferdinand Mueller, *<strong>30</strong>.9.1837. †25.2.1920.)], kurš kristību<br />

ceremonijā klātienē nepiedalījās un kuru pārstāvēja bērna<br />

tēvs.<br />

Dzīves laikā viņš bija ilggadējs mašīnfabrikas “Richard<br />

Pohle” darbinieks, kurš sākoties I Pasaules karam kopā ar<br />

fabrikas iekārtām tika evakuēts uz Krieviju. Mūsdienās no<br />

šīs fabrikas un tērauda lietuves ir saglabājusies tikai tās<br />

kādreizējā administratīvā ēka tagadējā Pulkveža Brieža<br />

ielā 19 (tolaik – Ganību dambis Nr. 17). Fabrika kā akciju<br />

sabiedrība bija dibināta 1897. gadā, tajā strādāja 800<br />

darbinieki un tajā ražoja dzelzceļa signālu aparātus. 380 Pēc<br />

atgriešanās Latvijā viņš esot saimniekojis aptiekā Ikšķilē<br />

un bijis konstruktors firmā “O.J.Keller” (dibināta 1903.<br />

gadā). Šis uzņēmums ražoja lauksaimniecības tehniku,<br />

tās ražotne atradās Rūpniecības ielā 10/12, bet birojs un<br />

veikals – Aspazijas bulv. 6. 381<br />

1905. gada 17. maijā Rīgā viņš apprecējās ar sava brāļa<br />

Fedora (Teodora) Ernsta Augusta sievas Marijas Sofijas<br />

Cinnavas (Marie Sophie Zinnau) jaunāko māsu Emīliju<br />

Luīzi Cinnavu (Emilie Luise Zinnau, *15.9.1881.<br />

[*27.9.1881.] Rīga †4.2.1943. Posen (Wartegau)) un<br />

saskaņā ar 1920. gada 6. septembrī izsniegto pasi, Augusts<br />

Mellers 1920. gada 8. septembrī dzīvoja Asteres ielā 1, bet<br />

<strong>30</strong>. oktobrī tika pierakstīts Ebeļmuižas ielā 8 dz. 3. 1923.<br />

gada 12. maijā viņš atkal tika pierakstīts Asteres ielā 1 dz.<br />

1, 1924. gada 10. aprīlī - Daugavgrīvas ielā 50 dz. 1, 1925.<br />

gada 11. jūlijā Asteres ielā 1 dz. 1, 1926. gada 2. martā<br />

Kalnciema ielā 32a dz. 13 un 1927. gada 4. jūlijā Asteres<br />

Attēls 464.<br />

Augusta Rūdolfa Mellera kristību ieraksts Jelgavas<br />

Sv.Trīsvienības pilsētas vācu draudzes baznīcas grāmatā.<br />

ielā 1 dz. 1. 1928. gada <strong>30</strong>. aprīlī viņš pārcēlās uz Fabrikantu<br />

ielu 1 dz. 4, bet 19. novembrī - uz Kalnciema ielu 12a dz.<br />

4. 1929. gada 23. septembrī viņš atkal atgriezās Asteres<br />

ielā 1 dz. 1, 1934. gada 27. martā pārcēlās uz Tālavas ielu<br />

1, bet 1935. gada 21. novembrī uz Jūrmalu - Edinburgu,<br />

Robežu ielu 25a. Pēdējais pierakstīšanās zīmogs viņa pasē<br />

ir iespiests 1936. gada 28. maijā, kad viņš apmetās Rīgas<br />

Jūrmalā, nelielā privātmājā ar dārzu Turaidas ielā 35, no<br />

kurienes ģimene repatriējās uz Vāciju 1939. gada 23.<br />

novembrī.<br />

Izceļojošo personu sarakstā Emīlija ir norādīta ar<br />

Nr.27534. 384 Šajā laulībā piedzima divas meitas (XII<br />

paaudze):<br />

• Luīze Mellere (Louise (Liesel) Moeller, *20.9.1906.<br />

Rīga †31.1.1970. Frankfurt am Main),<br />

• Marta Mellere (Martha Moeller, *8.10.1908. Rīga<br />

†15.2.1912. Rīga), mirusi kā bērns.<br />

Attiecībā uz XII paaudzes pārstāvi Luīzi Melleri (Louise<br />

(Liesel) Moeller, *20.9.1906. Rīga †31.1.1970. Frankfurt am<br />

Main) ir zināms, ka 1920. gadā viņa dzīvoja Ebelmuižas<br />

ielā 8 dz. 3, Daugavgrīva sielā 50 dz. 1, Fabrikantu ielā 1<br />

Attēls 466.<br />

No kreisās: Augusts Rūdolfs Mellers un viņa sieva Emīlija Luīze Cinnava ap 19<strong>30</strong>. gadu, Luīze Mellere (Pūce). un<br />

Edgars Ludvigs Pūce.<br />

Attēls 470.<br />

Valfrīda Pūces un Amelīzas Ģertrūdes Vitigas kāzas<br />

1959. gada 25. martā Frankfurtē.<br />

dz. 4, Kalnciema ielā 32a-13, viņa 1931. gada 18. jūlijā<br />

Rīgā salaulājās ar Edgaru Ludvigu Pūci (Edgar Ludwig<br />

Puhze, *21.4.1906. Rīga †? Frankfurte), kurš dzīvoja<br />

Rīgā, Nikolaja (Valdemāra) ielā 57/59 dz. 25, bet vēlāk<br />

- Valdemāra ielā 27/29 dz. 2, Antonijas ielā 16a dz. 37,<br />

Kuldīgas ielā 14 dz. 4, Kalnciema ielā 39a dz. 4, Kapseļu<br />

ielā 21. 1939. gada 13. novembrī piereģistrēts Vašingtona<br />

laukumā 1 dz. 8, no kurienes repatriējās uz Vāciju. Edgars<br />

Ludvigs Pūce bija apdrošināšanas aģents Rīgā, firmā<br />

“Wittrock & Schleicher” bet pēc pārcelšanās uz Vāciju, kopš<br />

1955. gada strādāja par kuģniecības vadītāju uzņēmumā<br />

“Kugel-Ficher” Frankfurtē. Ģimene Frankfurtē pie Mainas<br />

dzīvoja Gr.Spillingg. 15, un tajā piedzima divi bērni (XIII<br />

paaudze):<br />

• Annemarija Pūce (Annemarie Puhze, *24.5.1935.<br />

Riga).<br />

• Valfrīds Pūce (Walfried Puhze, *22.1.1938. Rīga).<br />

Ir zināms, ka 1959. gada 25. martā Frankfurtē pie Mainas<br />

XIII paaudzes pārstāvis Valfrīds Pūce (Walfried Puhze,<br />

*22.1.1938. Rīga) salaulājās ar Amelīzu Ģertrūdi Vitigu<br />

(Ameliese Gertrud Wittig, *19.6.1939. Langenheim (tag.<br />

Waltershausen, Krs. Gotha)) un šajā laulībā piedzima<br />

(XIV paaudze):<br />

• Mihails Hermanis Pūce (Michael Hermann<br />

Puhze, *4.3.1965. Frankfurt a.Main).<br />

Attēls 469.<br />

Nams Jūrmalā, Turaidas ielā 35, kurā līdz 1939. gadam<br />

dzīvoja Augusta Mellera ģimene. Ap 2010. gadu notika<br />

ēkas rekonstrukcija, kuras laikā tās ārējais izskats ir<br />

būtiski mainīts. Nams Rīgā, Kapseļu ielā 21., kurā līdz<br />

1939. gadam dzīvoja Luīzes Pūces ģimene. Dzīvoklis<br />

atradās ēkas otrajā stāvā.<br />

Attēls 469.<br />

Augustam Melleram 1920. gadā izsniegtā Latvijas<br />

pilsoņa pase.<br />

ATSAUCES:<br />

1. Laikraksts “Valdības vēstnesis” Nr. 267, 1939. gada 24. novembrī<br />

2. “Riga und seine Bauten”, Riga, 1903., S.407.-408.<br />

3. “Latvijas Republika 10 pastāvēšanas gados”, rakstu krājums, Rīga 1928., 152.lpp<br />

4. Izceļojušo vācu tautības pilsoņu saraksts, 985. lpp., 1940., Rīga<br />

5. Laikraksts “Valdības vēstnesis” Nr. 251, 1939. gada 4. novembrī<br />

420 421

FRĪDRIHS HERMANIS LUDVIGS MELLERS<br />

(MOELLER-NARKEWITZ)<br />

Par tiešā dzimtas atzara turpinātāja, Karla Gustava<br />

Mellera un Jūlijas Sofijas Šnē septītā dēla, X paaudzes<br />

pārstāvja Frīdriha Hermaņa Ludviga Mellera<br />

(*10.7.1829. Alt Platon †22.6.1915. Рязань) dzīves gājumu<br />

ir saglabājušās ļoti skopas ziņas. Ar lielu varbūtības pakāpi<br />

var apgalvot, ka pamatizglītību viņš ieguva dzimtajai<br />

Vecplatonei tuvējā Jelgavā, bet vēlāk kļuva par Salienas<br />

muižas apriņķa tiesas rakstvedi un līdz 1903. gadam<br />

nomāja tur Harunu pusmuižu, kas atradās netālu no<br />

Daugavas lokiem (aptuveni starp Daugavpili un Krāslavu,<br />

Kurzemes pusē, netālu no J.Bornes muižas un Feļtovas<br />

pusmuižas). Šāds Mellera amats ir norādīts viņa bērnu<br />

kristību ierakstos baznīcas grāmatā. Spriežot pēc baznīcas<br />

grāmatas ieraksta, pārcelšanās uz Salienas muižu notika<br />

pirms 1858. gada.<br />

Par Salienas muižu ir zināms, ka 17. gadsimta beigās tā līdz<br />

ar Sīķeles muižu nonāca Ottingenu (Oettingen) dzimtas<br />

īpašumā – viens no šīs dzimtas pārstāvjiem apprecēja<br />

iepriekšējā muižu īpašnieka Finkenaugena (Finkenaugen)<br />

atraitni. 19. gs. vidū Sīķele jau piederēja Vitem (Witte),<br />

kas bija cēlies no Vitenheimas (Wittenheim). Visbeidzot<br />

muiža nonāca Dr. Alekseja Draņicina (Alexey Dranitzin)<br />

īpašumā. Salienas muiža sastāvēja no piecām zemnieku<br />

Attēls 497.<br />

Sīķeles-Bornes (Sickeln) Ev.Lut. baznīca, kurā kristīti<br />

Melleru bērni.<br />

sētām (tās 1912. gadā piederēja Zemnieku agrārbankai) un<br />

sešām pusmuižām, kas bija iznomātas. Sīķeles un Salienas<br />

muižu zemes platība bija 4850 ha, bet zemnieku sētu<br />

platība – 5980 ha. 1912. gadā Salienas muižas platība ir<br />

norādīta 22<strong>30</strong> ha, bet kā īpašnieki – Zemnieku agrārbanka<br />

(1912. gadā) un kāds Nīmanis (Niemann) 1862. gadā. 418<br />

Par galveno šīs ģimenes dzīvē kļuva nelielā Sīķeles-Bornes<br />

ev.lut. baznīcā, kuras draudze esot bijusi tik neliela, ka<br />

pat neesot sadalīta latviešu un vācu draudzēs, 1858. gada<br />

12. maijā (pēc vecā stila) reģistrēta arī Frīdriha Hermaņa<br />

Ludviga Mellera un Angelikas Narkevicas (Angelica<br />

Narkewitz, *1839. Ilsenberg †4.3.1873. Salloney) laulība. 419<br />

Dati par šo laulību atrodami Latvijas Vēstures arhīva 235.<br />

fonda 2. apraksta 2044. lietā. Ortogrāfijas īpatnību dēļ<br />

arhīva izziņās “Moeller” uzvārds minēts gan kā “Millers”,<br />

gan “Mellers” bet Angelikas Narkevicas – “Angelina<br />

Narkievica (Narkievitz)”. Vācu avotos kā laulību vieta<br />

minēta “Salloney”, norādot, ka Frīdrihs Mellers bija<br />

Salloney muižas nomnieks. 420 Salīdzinot šo informāciju<br />

ar arhīvā esošajiem dokumentiem jāsecina, ka F.Mellers<br />

tomēr nomāja nevis pašu Salloney (Salienas) muižu,<br />

kurā viņš strādāja, bet gan tās teritorijā esošu “Harunu”<br />

pusmuižu, uz ko norāda viņu bērnu kristību ierakstos<br />

sniegtā papildinformācija: “Sīķeles-Bornes ev. lut. draudzes<br />

1864.g. dzimušo reģistrā ar Nr. 81 ierakstīts 1864.g. 15.<br />

novembrī (pēc vecā stila) dzimušais Salienas “Harunu”<br />

māju arendatora Fridriha Hermana Mellera un viņa<br />

sievas Angelikas, dzim. Narkievičas dēls Jūliuss Vilhelms<br />

Mellers.” 421 Līdzīgi ieraksti baznīcas grāmatā ir atrodams<br />

arī par citu bērnu dzimšanu.<br />

Kopumā Frīdriha Hermaņa Ludviga Mellera un Angelikas<br />

Narkevicas ģimenē piedzima deviņi bērni (XI paaudze):<br />

• Oskars Reinholds Voldemārs Mellers (Oskar<br />

Reinhold Woldemar Moeller, *7.2.1859. Salloney<br />

Attēls 492.<br />

1926. gada Latvijas karte (88. kvadrāts – Daugavpils),<br />

kurā vēl redzamas “Charuni” mājas (kartes kreisajā<br />

pusē, koordinates 7-40).<br />

Attēls 490.<br />

Ēka, kuru 1997. gadā tās iedzīvotāji (domājams,<br />

kļūdaini) dēvēja par “Harunu” saimniecību.<br />

†20.11.1861. Salloney), miris kā zīdainis. Kristību<br />

ierakstā ir norādīts, ka viņš kristīts 1859. gada 24.<br />

februārī Salienas muižā, nevis baznīcā (im Hofe<br />

Sallonay vollzogen). Zēnu kristīja mācītājs Karls<br />

Klauss, bet par krustvecākiem kļuva atvaļinātais<br />

ģenerālmajors (Generalmajor a. D. [außer Dienste])<br />

Reinholds von Mesters (Reinhold von Mester), Žanis<br />

Bulovskis (Jeannot Bullowsky), kā arī Feltovas<br />

muižas (Dünafeldhof) ķīlas turētāja Emīlija Everta,<br />

dzimusi fon der Roppa (Emilie Ewertz, geb. von der<br />

Ropp).<br />

• Artūrs Gotlībs Mellers (Arthur Gottlieb Moeller,<br />

*7.5.1860. Salloney †7.11.1942. Jelgava).<br />

• Roberts Otto Mellers (Robert Otto Moeller,<br />

*5.11.1861. Salloney †12.12.1872. Salloney), miris<br />

kā pusaudzis no šarlakas (Scharlach).<br />

• Hugo Leonhards Mellers (Hugo Leonhard<br />

Moeller, *1.3.1863. Salloney †25.2.1915. Tbilisi).<br />

• Jūlijs Vilhelms Mellers (Julius Wilhelm Moeller,<br />

*15.11.1864. Salloney †3.11.1865. Salloney), miris<br />

kā zīdainis.<br />

• Ādolfs Georgs Mellers (Adolf George Moeller,<br />

*3.9.1866. Salloney †17.12.1907. Jelgava).<br />

• Augusts Voldemārs Mellers (August Woldemar<br />

Moeller, *1.12.1867. Salloney †29.5.1944.<br />

Krasnojarskā).<br />

• Alma Jūlija Mellere (Spasska) (Alma Julie<br />

Moeller (Spasski), *12.4.1870. Salloney †pēc 1901.<br />

Taškenta).<br />

• Frīdrihs Vilhelms Mellers (Friedrich Wilhelm<br />

Moeller, *19.4.1872. Salloney †5.5.1872. Salloney),<br />

Par viņu vācu pētījumos iepriekš bija izteikts<br />

kļūdains apgalvojums, ka zēns it kā esot miris<br />

Krievijā pusaudža vecumā, lai gan patiesībā viņš<br />

mira dažas dienas pēc dzimšanas. Saskaņā ar<br />

Attēls 498.<br />

Angelikas Narkevicas un četru viņas bērnu kapavieta<br />

pie Sīķeles-Bornes baznīcas 2018. gadā.<br />

baznīcas grāmatas ierakstu, 1872. gada 19. aprīlī<br />

dzimušā Frīdriha Vilhelma Mellera (Friedrich<br />

Wilhelm Moeller) kristības notika 7. maijā Sīķeles<br />

baznīcā un te ir interesants fakts, ka krusttēvs šim<br />

mazulim bija pats draudzes mācītājs Karls Klauss<br />

(Carl Clauss), kā arī atraitne Marija Narkevica<br />

(Marie Narkiewitz), kura, visticamāk, ir kāda no<br />

Angelikas brāļu sievām vai Angelikas māte. Kādēļ<br />

mācītājs pats kļuva par krusttēvu – tas paliek<br />

neatbildēts jautājums.<br />

Sīķeles-Bornes baznīca atrodas Vecsalienas pagastā<br />

priežu meža vidū netālu no Daugavas kreisā krasta.<br />

Jau ļoti sirmā senatnē te bijusi koka baznīciņa, ko kāds<br />

latviešu dzimtcilvēks ar plostu atvedis no Krievzemes.<br />

Baznīca vairākkārt degusi, bet arvien atjaunota. Sākumā<br />

tā piederējusi katoļu draudzei, bet 18. gs. otrajā pusē<br />

katoļi to atdevuši luterāņiem, vietā saņemot Elernes<br />

dievnamu. Tagadējā baznīcas ēka ir celta 1819. gadā.<br />

Līdzās baznīcai atrodas Muravku vecie luterāņu kapi<br />

ar seniem pieminekļiem. 422 Šajā kapsētā joprojām ir<br />

saglabājies Angelikas Melleres un četru viņas dēlu kaps<br />

- ar granīta blokiem ierobežots laukums, kura centrā<br />

ir sena priede un metāla krusts. Virs granīta blokiem<br />

savulaik ir bijusi metāla dekoratīvā sēta, taču tā ir gājusi<br />

bojā. Metāla krusts 2018. gadā tika restaurēts.<br />

Attēls 498.<br />

Sīķeles-Bornes baznīcas grāmatas 1873. gada ieraksts<br />

Nr.9 par Angelikas Narkevicas nāvi.<br />

Attēls 495.<br />

Sīķeles-Bornes baznīcas grāmatas 1858. gada ieraksts<br />

Nr.4 par Fridriha Hermaņa Mellera un Angelikas<br />

Narkevicas laulībām.<br />

422 423

Attēls 499.<br />

Sīķeles-Bornes baznīcas grāmatas 1859. gada ieraksts<br />

Nr.10 par 1859. gada 7.februārī dzimušā Oskara Reinholda<br />

Voldemāra Mellera kristībām un 1861. gada ieraksts Nr.50<br />

viņa nāvi.<br />

Attiecībā uz Angeliku Narkevicu pagaidām nav izdevies<br />

konstatēt, kuras draudzes locekļi bija viņas ģimene –<br />

vācu avotos viņas dzimšanas vieta ir norādīta Skaistkalne<br />

(Schoneberg), bet 1873. gada mirušo reģistrā kā viņas<br />

dzimšanas vieta ir norādīta Ilzenberga (Ilsenbergas<br />

muiža, tagadējā Lietuvas teritorija pie Ilžu ezera). Šis fakts<br />

apgrūtina arī viņas dzimtas koka atzara rekonstrukciju<br />

– ir zināms, ka Angelikas tēvs ir Leonīds Narkevics,<br />

bet balstoties uz Angelikas Narkevicas bērnu kristību<br />

ierakstos minētajām personām, var izteikt pieņēmumu, ka<br />

Angelikai bija brālis Georgs Narkevics, māsa vai brāļasieva<br />

Ernestīne Narkevica, brāļa (?) atraitne Marija Narkevica,<br />

kā arī māsa Amālija Narkevica, kas salaulājās ar Vilhelmu<br />

Koerbelu (Wilhelm Koerbel). Šajā laulībā dzimuši dēli (XI<br />

paaudze):<br />

• Johans Viktors Hugo Koerbels (Johann Victor<br />

Hugo Koerbel, *21.9.1861. †?).<br />

• Karls Eižens Koerbels (Carl Eugen Koerbel,<br />

*17.11.1863. †?).<br />

• Alfrēds Georgs Koerbels (Alfred George Koerbel,<br />

*17.7.1866. †?).<br />

• Frīdrihs Vilhelms Koerbels (Friedrich Wilhelm<br />

Koerbel, *1874. Kalkuhnen †9.11.1875.) miris 16<br />

mēnešu vecumā (miršana reģistrēta Sīķeles baznīcā,<br />

dzimšanas ieraksts nav atrasts).<br />

• Maksimiljāns Ferdinands Koerbels (Maximilian<br />

Ferdinand Koerbel, *1868. †?).<br />

Par šo dzimtas atzaru, tāpat kā pārējiem Narkeviciem,<br />

pagaidām nekādu citu ziņu nav. 1901. gadā kā Augusta<br />

Voldemāra Mellera kāzu liecinieks Viļņā parādās kāds<br />

“muižnieks Vitolds Narkevics”, kas visticamāk ir Augusta<br />

Voldemāra brālēns vai onkulis.<br />

Attēls 658.<br />

Sīķeles-Bornes baznīcas grāmatas 1872. gada 7. maija<br />

ieraksts Nr.36 par 1872. gada 19.aprīlī dzimušā Frīdriha<br />

Vilhelma Mellera (Fridrich Wilhelm Moeller) kristībām.<br />

ATSAUCES:<br />

1. Percy von Schroeders, “Gutersgeshichte Kurlands”, I Teil Semigallen, 1981.<br />

2. Friedwald Moeller, Walter Moeller, “Beitrag zur Geneologie des Geschlechts Moeller aus Konigsber/Pr”, “Altprusische<br />

Geschlechterkunde Familienarhiv” Nr. 21, S.184, 1967<br />

3. Latvijas Republikas Centrālais Valsts Vēstures arhīvs, “Izziņa par dzimšanas reģistrāciju Nr. 3-11/1008a”, izsniegta 1991. gada<br />

8. jūlijā<br />

4. Avots: http://www.visitdaugavpils.lv/lv/turisms/sikeles-luteranu-baznica skat. 2016. gada 4. septembrī<br />

424 425

ARTŪRS GOTLĪBS MELLERS<br />

Dzimis Latvijā, XI paaudzes pārstāvis Artūrs Gotlībs<br />

Mellers (Arthur Gottlieb Moeller, *7.5.1860. Salloney<br />

†7.11.1942. Jelgava) savu dzīvi veltīja ceļu būves attīstībai<br />

un ēku projektēšanai – vispirms Tulas guberņā, bet tad –<br />

dzimtajā Kurzemē, kur kļuva par guberņas arhitektu un<br />

valsts padomnieku, tad Rjazaņā kur arī pildīja guberņas<br />

arhitekta pienākumus, bet mūža nogalē viņš atkal dzīvoja<br />

Jelgavā.<br />

Artūrs Gotlībs Mellers ir dzimis 1860. gada 7. maijā<br />

toreizējās Krievijas impērijas Kurzemes guberņas Salienas<br />

(Salloney) muižā (Ilūkstes apriņķa Salienas pagasts).<br />

Artūrs piedzima kā otrais no kopumā deviņiem bērniem<br />

(četri no viņiem miruši zīdaiņu vai bērnu vecumā), taču<br />

viņa vecākais brālis Oskars Reinholds Voldemārs Mellers<br />

(Oskar Reinhold Woldemar Moeller), kas dzimis 1859.<br />

gada 7. februārī, mira drīz pēc Artūra dzimšanas, līdz ar<br />

to Artūrs faktiski kļuva par ģimenes vecāko brāli.<br />

Spriežot pēc kristību ieraksta, Artūra Gotlība Mellera<br />

kristības notika nevis baznīcā, bet viņa tēva darba vietā<br />

- pagasta tiesas ēkā (im Hofe Johannina vollzogen) 1860.<br />

gada 12. maijā un tās noturēja Sīķeles draudzes mācītājs<br />

Karls Klauss (Carl Clauss). Salīdzinot ar citu bērnu<br />

kristību ierakstiem, var secināt, ka daudzi no viņiem ir<br />

kristīti ārpus baznīcas, piemēram – vecāku mājās. Kādēļ<br />

mācītājs rīkojās šādi – skaidrojuma pagaidām nav. Par zēna<br />

krustvecākiem kļuva Gotlībs Skērsts (Gottlieb Skerst), Olga<br />

Everss (Olga Ewers), administrators (Verwalter) Eduards<br />

Fromans (Eduard Fromann) un Doroteja Neimane, dzim.<br />

Zelmere (Dorothea Neumann, geb. Sellmer). 423<br />

Artūra māte Angelika Narkevica mirst, kad zēnam vēl<br />

nav apritējuši pilni 13 gadi. Jāpiebilst, ka visa viņa ģimene<br />

bija vācieši un luterāņi (kristīti netālu no Melleru mājām<br />

esošajā Sīķeles-Bornes luterāņu baznīcā), taču Artūra<br />

bērniem vēlāk ticība tiek norādīta kā pareizticīgie –<br />

visticamāk, viņa sievas ietekmē.<br />

Plašākās ziņas par Artūra Mellera dzīvesgājumu mēs<br />

varam iegūt no Kurzemes guberņas Ceļu būves rīcības<br />

komitejas vecākā (civilā) inženiera, valsts padomnieka<br />

Artūra Mellera Dienesta gaitas apraksta, kura 1909. gada<br />

11. jūnijā izgatavotais noraksts glabājas LVVA, Artūra<br />

dēla Voldemāra Mellera (krievu avotos vēlāk norādīts kā<br />

Vladimira Mellera) Rīgas Politehnikuma studenta lietā, 424<br />

kā arī dažiem enciklopēdiskiem izdevumiem.<br />

Attēls 501.<br />

Sīķeles-Bornes baznīcas grāmatas 1860. gada ieraksts<br />

Nr.25 par 1860. gada 7.maijā dzimušā Artūra Gottlība<br />

Mellera kristībām.<br />

Attēls 511.<br />

Artūrs Gotlībs Mellers 1906. gadā.<br />

Pirmo izglītību A.Mellers ieguva Daugavpils (tolaik -<br />

Dinaburgas) reālskolā. Dinaburgas reālskola ir dibināta<br />

1831. gadā, kad pilsētā atvērās pirmās divas muižniecības<br />

skolas klases. Tā bija pirmā vidējā valsts mācību iestāde<br />

krievu muižnieku, virsnieku un ierēdņu bērniem. 1840.<br />

gadā pēc arhitekta Šauberta projekta tika uzsākta skolas<br />

ēkas celtniecība, kas tika iesvētīta 1841. gada 1. septembrī.<br />

Pēc <strong>30</strong> gadiem – 1871. gadā ģimnāzija tika pārveidota par<br />

Attēls 502.<br />

Daugavpils (Dinaburgas) Reālskola.<br />

Attēls 503, 504.<br />

Sanktpēterburgas Civilo inžinieru institūta ēka un Artūrs Gotlībs Mellers pēc augstskolas absolvēšanas 1887. gadā.<br />

reālskolu. 425<br />

Pēc mācību pabeigšanas Daugavpils reālskolā, A.Mellers<br />

devās uz Krievijas galvaspilsētu, kur 1881. gadā<br />

iestājās Sanktpēterburgas Civilo inženieru institūtā 426<br />

(mūsdienās - Sanktpēterburgas valsts arhitektūras un<br />

celtniecības institūts), kur 1887. gadā ieguva civilā<br />

inženiera nosaukumu, tādejādi, atbilsoši tolaik Krievijas<br />

impērijā spēkā esošajai civilo ierēdņu rangu (pakāpju)<br />

klasifikātoram, kļūstot par 10. klases ierēdni.<br />

Vēl savu studiju laikā A.Mellers iepazinās un 1886. gada<br />

17. janvārī Sanktpēterburgā salaulājās ar tobrīd 20 gadus<br />

jauno Vasīlija Antonova meitu Elizabeti Antonovu<br />

(Elisabeth Antonow, *5.10.1866. Санкт-Петербург †pēc<br />

1942. Jelgava ?) , taču jau gadu pēc laulībām ģimenei bija<br />

jāpārceļas uz Tulas guberņu, jo 1887. gada 29. jūnijā ar<br />

Iekšlietu ministrijas pavēli Nr. 23 A.Mellers tika nozīmēts<br />

šīs ministrijas dienestā Tulā par jaunāko inženieri Tulas<br />

guberņas pārvaldes celtniecības nodaļā. 427<br />

Līdzās saviem tiešajiem darba pienākumiem guberņas<br />

pārvaldē, A.Mellers uzsāka arī arhitekta privātpraksi. Tā<br />

piemēram, laikā no 1887. līdz 1891. gadam Tulā pēc viņa<br />

projektiem tika uzbūvēti divi ieejas nami (viens mūra<br />

un viens koka) apriņķa cietumam, naudas glabātuve<br />

Valsts bankas Tulas nodaļai, slimnīca vīriešu klosterī,<br />

kas paredzēta 10 slimnieku uzņemšanai, šī paša klostera<br />

slimnīcas viesu nams, kā arī jauna zirgu tramvaja līnija<br />

Tulas pilsētā. 428<br />

1887. gada 21. oktobrī ar valdošā Senāta (imperatoram<br />

tieši pakļautais valsts pārvaldes institūts, kas līdzinās<br />

administratīvajam departamentam) lēmumu Nr. 4206<br />

A.Mellers tika apstiprināts kolēģijas sekretāra amatā<br />

(so staršinstvom - mūsdienu izpratnē šis termins būtu<br />

Attēli 514, 515.<br />

Ēka Konstantīna un Schreiberstrasse ielu stūrī. Aiz tās nedaudz redzama Mellera apdzīvotā māja, kas spriežot pēc<br />

attēla bija vienstāva koka ēka ar jumta izbūvi Skats uz Jēkaba kanālu pie Annas baznīcas ap 1905. gadu. Tilts iezīmē<br />

Konstantīna ielu, Mellera māja bija otrā no krustojuma (attēlā nav redzama).<br />

426 427

traktējams kā nākamās ierēdņa pakāpes kandidāta<br />

pakāpe), kas atbilst 10. klases ierēdņa rangam. Pēc trīs<br />

gadiem - 1890. gada 10. decembrī ar valdošā Senāta<br />

departamenta rīkojumu Nr. 324 sakarā ar izdienu viņš<br />

tika paaugstināts un iecelts par Titulēto padomieku (so<br />

staršinstvom), kas atbilst 9. klases ierēdņu rangam.<br />

Nākamais karjeras kāpums sekoja 1894. gada 26.<br />

februārī, kad ar valdošā Senāta departamenta rīkojumu<br />

Nr. 19 sakarā ar izdienu iecelts par kolēģijas asesoru<br />

(so staršinstvom), kas atbilst 8. klases ierēdņu rangam.<br />

Savukārt jau 1894. gada 11. augustā A.Mellers tika<br />

nozīmēts par jaunāko arhitektu Kurzemes guberņas<br />

pārvaldes celtniecības nodaļā, kas nozīmē, ka šajā laikā<br />

viņš kopā ar ģimeni pārcēlās no Tulas un Jelgavu, kur<br />

apmetās toreizējā Konstantīna ielā 2 (mūsdienās –<br />

Pulkveža Brieža iela Jelgavā. Šobrīd šīs ēkas vietā atrodas<br />

bijušās Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas ražošanas korpusi.).<br />

Par godu imperatora Aleksandra III valdīšanas atcerei,<br />

1897. gada 6. decembrī A.Mellers saņēma Sv.Staņislava 3.<br />

šķiras sudraba ordeni (1897. gada 15. februārī pavēle Nr.<br />

91) ar Aleksandra lenti nēsāšanai pie krūts.<br />

Pēc nepilniem pieciem Kurzemē nostrādātajiem gadiem -<br />

1899. gada 27. martā ar pavēli Nr. 18. Mellers tika iecelts<br />

par galma padomnieku (so staršinstvom), kas atbilst 7.<br />

klases ierēdņu rangam, bet 1900. gada 5. februārī – ar<br />

pavēli Nr. 7 viņš iecelts par Kurzemes Guberņas pārvaldes<br />

rīcības komitejas Ceļu nodaļas ceļu būves vecāko inženieri<br />

– no 1901. gada adresu kalendāra mēs varam uzzināt, ka<br />

A.Mellera komandā tolaik strādāja jaunākā ceļu būves<br />

inženiera p.i. Aleksandrs Aleksandrovičs Kolbs un ceļu<br />

būves lietveža p.i. Ivans Petrovičs Miķelsons 429 , kurš<br />

visticamāk, bija Jānis Miķelsons.<br />

Nākamais paaugstinājums sekoja 1901. gada 29. oktobrī,<br />

kad ar pavēli Nr. 80 viņš tika iecelts par kolēģijas<br />

padomnieku (so starsinštvom), kas atbilst 6. klases<br />

ierēdņu rangam. Pēc gada - 1902. gada 6. decembrī ar<br />

pavēli Nr. 101 viņam tika piešķirts pirmais apbalvojums<br />

- Sv.Annas 3. šķiras ordenis.<br />

Visbeidzot, ar 1905. gada 17. decembra pavēli Nr. 98<br />

A.Mellers tika iecelts par Valsts padomnieku, kas jau<br />

atbilda 5. klases ierēdņa rangam (no šī brīža, saskaņā ar<br />

laikmeta tradīcijām, pret viņu tika lietota uzrunas forma<br />

“Jūsu augstdzimtība” – “Ваше высокородие”). Ziņu par<br />

vēlāk piešķirtām jaunām civildienesta pakāpēm nav.<br />

Šajā laikā A.Mellera atalgojums noteikts 1875 rubļi, bet<br />

Attēls 506.<br />

1917. gada Jelgavas plāna fragments, kurā norādīts<br />

Konstantīna ielas 2. nama izvietojums – toreizējo<br />

Schreiberstrasse un Konstantinstrasse ielu stūrī<br />

(mūsdienās – Kr. Barona un Pulkv.Brieža ielu stūris).<br />

Apbūve tika iznīcināta II Pasaules kara laikā.<br />

piemaksas – 1125 rubļi, kopā veidojot <strong>30</strong>00 rubļu gadā.<br />

Pēdējais ieraksts, kas liecina par A.Mellera darba gaitām<br />

laikā līdz šī dokumenta noraksta izgatavošanai 1909. gadā,<br />

ir 1906. gada 9. decembra rīkojums Nr. 42 par Sv.Staņislava<br />

2. šķiras ordeņa piešķiršanu A.Melleram. Par šo notikumu<br />

tolaik rakstīja arī avīzes.<br />

Dienesta lietā minēti laiki, kad A.Mellers devās<br />

atvaļinājumos – uz 28 dienām 1887. gada 21. secembrī,<br />

uz četrām nedēļām 1901. gada 6. janvārī, 1903. gada<br />

23. februārī uz sešām nedēļām, 1906. gada 1. jūnijā uz<br />

2 mēnešiem līdz 1. augustam. Pēdējais atvaļinājums<br />

norādīts 1907. gadā – no 15. jūnija līdz 15. jūlijam. No<br />

visiem atvaļinājumiem darbā viņš atgriezās laicīgi. Kā<br />

redzams, par A.Mellera 1901. gada atvaļinājums pat tika<br />

atzīmēts laikrakstā “Latviešu avīzes”.<br />

Saskaņā ar Kurzemes 1908. gada adresu kalendāra ziņām,<br />

šajā laikā A.Mellera komandā bija lietvedis, guberņas<br />

sekretārs Ivans Petrovičs Miķelsons, kancelejas darbinieki<br />

Oskars Konstantinovičs Gotšalks, Ludvigs Davidodovičs<br />

Vidiņš, Hugo Janovičs Torims un Indriķis Janovičs<br />

Jankevics. 431 Spriežot pēc uzvārdiem, visticamāk, visi<br />

Ceļu nodaļas kancelejas darbinieki bija latvieši. Turpat<br />

norādīts, ka Mītavas jaunākais ceļu inženieris šajā laikā ir<br />

Josifs [Jāzeps] Karlovičs Lūks.<br />

Jau pēc mūsu rīcībā esošās dienesta lietas norakstā aptvertā<br />

Attēls 505.<br />

A.Mellera projektētā klostera slimnīcas ēka (1891.-1896.), kas saglabājusies līdz mūsdienām un atrodas Tulā, Līzas<br />

Čaikinas ielā. Šobrīd – dzīvojamā māja. No kreisās: A.G.Melleram piešķirtie apbalvojumi - Sv.Staņislava ordenis,<br />

2.šķira, Sv.Staņislava ordenis 3.šķira, un Sv.Annas ordenis, 3.šķira.<br />

Attēls 511.<br />

Kurzemes guberņas 1901. gada uzziņu grāmata.<br />

brālis Jelgavā. Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu arhīvā<br />

ir atrasts ieraksts Nr. 1101 par pensionēta inženiera<br />

Artūra Mellera miršanas faktu Jelgavā 1942. gada 7.<br />

novembrī, 82 gadu vecumā. Šajā dokumentā nav norādīts<br />

viņa otrais vārds “Gotlībs”, bet dzimšanas datums ir<br />

norādīts 1860. gada 19. maijs, t.i. – ievērojot kalendāra<br />

reformas atšķirības starp 7. maiju, kas ir norādīts baznīcas<br />

grāmatā. Kā nāves iemesls ir norādīta plaušu tuberkuloze.<br />

Šajā izziņā norādīts, ka viņš nāves brīdī bija precējies, kas<br />

ļauj izvirzīt pieņēmumu, ka viņa sieva šajā brīdī ir bijusi<br />

dzīva. Visticamāk, Artūrs Gotlībs Mellers tika apglabāts<br />

Jelgavā (visticamāk, ka 20. gs 40. gadu beigās iznīcinātajās<br />

kapsētās stacijas tuvumā, kur, domājams, bija Melleru<br />

dzimtas kapi).<br />

Attēli 513. un 5.<br />

Kā jau minēts iepriekš, 1886. gada 17. janvārī<br />

Laikraksts “Libausche Zeitung” 1906. gads. 4<strong>30</strong> (augšā) un<br />

[Sanktpēterburgā] A.Mellers salaulājās ar Vasīlija<br />

laikraksts “Latviešu avīzes” 1901. gads (lejā) 43 Antonova meitu Elizabeti Antonovu (Elisabeth Antonow,<br />

*5.10.1866. Санкт-Петербург †pēc 1942. Jelgava ?) un<br />

šajā laulībā ir dzimuši četri bērni (XII paaudze):<br />

laika perioda, 1912. gadā laikrakstā “Tēvija” ir neliela ziņa<br />

par to, ka “Par Kurzemes guberņas arhitektu iecelts vecākais<br />

ceļu inženieris, valstspadomnieks Mellers”. Visticamāk, šī<br />

iecelšana notika 1912. gada februārī, taču šajā amatā viņš<br />

pavadīja vien dažus mēnešus, jo saskaņā Krievijas adresu<br />

kalendāros publicētajām ziņām (piemēram, 1913. gada<br />

adresu kalendārs 432 ), 1912. gadā viņš pārcēlās uz Rjazaņu,<br />

kur līdz [aptuveni] 1916. vai 1917. gadam pildīja guberņas<br />

arhitekta pienākumus.<br />

Visticamāk, šis amats un statuss bija iemesls, kādēļ Rjazaņā<br />

parādījās (un 1915. gadā mira) viņa tēvs, dēls Vladimirs<br />

(Voldemārs), kā arī parādās viņa brālis, veterinārārsts<br />

Augusts Voldemārs Mellers, kuri šeit ieradās, domājams,<br />

bēgļu gaitās karadarbības dēļ.<br />

• Elizabete Mellere (Ēdelmane) (Elisabeth Moeller<br />

(Edelmann), *17.9.1887. Санкт-Петербург † pēc<br />

1965. Санкт-Петербург).<br />

• Zinaīda Mellere (Trubeckaja) (Sinaida Moeller<br />

(Trubetzkaja), *1.7.1889. Санкт-Петербург<br />

†1.3.1917. Санкт-Петербург).<br />

• Vladimirs (Voldemārs) Mellers (Vladimir<br />

Moeller, *11.11.1890. Санкт-Петербург †1964.<br />

Москва).<br />

• Leonīds Mellers (Leonid Moeller, *18.5.1893.<br />

Санкт-Петербург †6.1.1938. Москва).<br />

Savukārt par abām Artūra Gotlība meitām, XII paaudzes<br />

pārstāvēm Elizabeti Melleri (Ēdelmani) ((Elisabeth<br />

Moeller (Edelmann), *17.9.1887. Санкт-Петербург<br />

Attēls 522.<br />

Mātera iela ap 1942. gadu - pēdējā šobrīd zināmā Artūra<br />

Gotlība Mellera ģimenes dzīvesvieta Jelgavā.<br />

Zināms, ka pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas Artūrs<br />

Mellers atgriezās Jelgavā, kur aizvadīja savus pensijas<br />

gadus. No dzimtas mutvārdu liecībām zināms, ka viņš,<br />

būdams pensionārs, regulāri sūtīja finansiālu palīdzību<br />

no Jelgavas uz Tbilisi, kur dzīvoja viņa 1915. gadā mirušā<br />

brāļa Hugo Leonharda Mellera bērni - dēls Nikolajs<br />

Mellers (*1902. †1932.), meita Olga Mellere (*1905.<br />

†1990.), kā arī viņu bērni – Dmitrijs Mellers (*1932.) un<br />

Tatjana Gaļina Mellere (Kurbatova) (*1933. †1992.).<br />

Līdz šim pēdējās norādes par viņa dzīvi bija atrodamas<br />

1941. gadā – viņa brāļa Augusta Voldemāra Mellera<br />

nopratināšanas protokolā, kurā ir norādīts, ka viņam ir<br />

428 429

Attēls 517.<br />

Laikraksts “Tēvija” 1912. gads 434<br />

Attēls 519.<br />

Artūrs Gotlībs Mellers Jelgavā 1934. gada 25. septembrī<br />

– pēdējais šobrīd zināmais<br />

A.G.Mellera fotoattēls.<br />

† pēc 1965. Санкт-Петербург) un Zinaīdu Melleri<br />

(Trubeckoju) (*1.7.1889. Санкт-Петербург †1.3.1917.<br />

Санкт-Петербург) ir visnotaļ skopas ziņas. Zinaīda<br />

Mellere 1915. gada 15. jūlijā Sanktpēterburgā apprecējās ar<br />

Georgu Trubeckoju (Георг Трубецкой, nekādu plašāku<br />

ziņu pagaidām nav), savukārt Elizabete Mellere 1912. gada<br />

15. jūlijā Sanktpēterburgā apprecējās ar Krievijas armijas<br />

kapteini Paulu Ēdelmanu (Paul Edelmann, *18.8.1889.<br />

Jelgava [vai Tukums] †?).<br />

Krievijas arhīvos ir atrasts 1911. gadā sastādītais Rūdolfa<br />

Ēdelmaņa dēla Paula Ēdelmaņa dienesta gaitas apraksts.<br />

Saskaņā ar to Ēdelmanis bija Mītavas (Jelgavas) sīkpilsonis<br />

(мещанин), luterānis, pabeidzis Mītavas reālsskolu.<br />

Kopš 1910. gada 22. septembra dienējis 40. Artilērijas<br />

brigādes 3. Baterijā, 1911. gada 31. maijā paaugstināts<br />

par bombardieri (бомбардир) un jaunāko feijerverkeri<br />

(фейерверкер). 1911. gada 29. augustā atvaļināts armijas<br />

rezervē. 438 Arhīvā ir saglabājies arī Ēdelmaņa atestāts<br />

par 1911. gada 25. jūnijā kārtoto artilērijas praporšcika<br />

(zemākā virsnieka pakāpe) eksāmenu. 439<br />

Krievijas arhīvu digitālajā vietnē ir atrodama 4. Somijas<br />

strēlnieku artilērijas brigādes praporščika Pāvela<br />

Ēdelmaņa virsnieku kartotēkas slimības kartiņa, kurā<br />

norādīts, ka 1915. gada 13. oktobrī viņš ir ievainots un<br />

nogādāts Maskavā [domājams, Maskavas upju kuģu<br />

ostā, uz ko norāda saīsinājums krievu valodā “Mosk. r.<br />

p.” – “Московский речной порт”), bet nākamajā dienā<br />

– 14. oktobrī viņš ir evakuēts uz Rjazaņu. 441 Ņemot vērā<br />

faktu, ka krievu valodā Pauls tiek atveidots kā Pāvels, kā<br />

arī to, ka sakrīt militārās pakāpes, šo kartiņu var attiecināt<br />

uz Elizabetes Melleres vīra dzīvesgājumu, izsakot<br />

pieņēmumu, ka viņš ir miris Rjazaņā.<br />

Pēdējās pagaidām atrastās dokumentālās liecības par<br />

Artūra Gotlība Mellera sievu Elizabeti Melleri un meitu<br />

Elizabeti Ēdelmani ir 1941. gada augustā veiktās tautas<br />

skaitīšanas anketa, no kuras varam uzzināt, ka ģimene<br />

dzīvoja Jelgavā, Mātera ielas 19. nama 7. dzīvoklī. Par<br />

Artura Mellera nodarbi norādīts, ka viņš bija pensionēts<br />

mērnieks, viņa sieva – mājsaimniece, bet meita Elizabete<br />

Ēdelmane – darba nespējīga. Spriežot pēc anketā<br />

norādītā uzvārda, visticamāk, viņa bija atraitne un otrreiz<br />

neapprecējās un dzīvoja kopā ar saviem vecākiem. Uz<br />

Mātera ielas 19. namu ģimene pārcēlās 1941. gada 12.<br />

maijā, taču anketā nav norādīta viņu iepriekšējā dzīves<br />

vieta. Visticamāk, Mātera iela 19 bija šīs ģimenes pēdējā<br />

dzīves vieta Jelgavā, no kuras 1942. gadā tika izvadīts<br />

Artūrs Gotlībs Mellers. Par viņa sievas un meitas<br />

turpmāko likteni ziņu nav, taču fakts, ka viņas vācu laikā<br />

ir dzīvojušas Jelgavā, ļauj izteikt pieņēmumu, ka abas ir<br />

mirušas turpat, iespējams, II Pasaules kara laikā.<br />

No 1909. gada jūnijā sagatavotā iesnieguma Rīgas<br />

Politehnikumam varam uzzināt, ka XII paaudzes<br />

pārstāvis Vladimirs (Voldemārs) Mellers (Vladimir<br />

Moeller, *11.11.1890. Санкт-Петербург †1964. Москва)<br />

ir mācījies Mītavas (Jelgavas) reālskolā, kuras 6. klasi viņš<br />

absolvēja 1907. gadā, bet gadu vēlāk – t.s. papildklasi.<br />

Te norādītas arī viņa atzīmes – krievu valodā – 4, “mat.<br />

priekšm.” – 4, 3, 4, 4, bet “fiz.” – 4.<br />

Attēls 518.<br />

Artūra Gotlība Mellera no Jelgavas uz Tbilisi 1931. gadā<br />

sūtītā pastkarte.<br />

Attēli 520, 521.<br />

Vladimirs (Voldemārs) Mellers (pa kreisi) ap 1897. gadu<br />

un Leonīds Mellers 1905. gadā.<br />

Uz studenta lietas ar roku uzrakstīts, ka 1916. gada 18.<br />

augustā viņš “Iesaukts Rjazaņas [nesalasāmi saīsinājumi,<br />

visticamāk – karaspēka daļu apzīmējumi] un ar 1916. gada<br />

3. jūnija rīkojumu Nr. 3137, saņem atbrīvojumu uz vienu<br />

gadu – līdz 1917. gada 15. maijam.” Savukārt 1917. gada<br />

3. jūnijā viņš saņēma apliecību par ierašanos iesaukšanas<br />

komisijā. 435<br />

No šī ieraksta varam secināt, ka visticamāk, vēl pirms I<br />

Pasaules kara Vladimirs (Voldemārs) Mellers parcēlās<br />

uz Rjazaņu, kur līdz savai nāvei 1915. gadā uzturējās<br />

arī viņa vectēvs Frīdrihs Hermanis Ludvigs Mellers un<br />

par guberņas arhitektu strādāja viņa tēvs Artūrs Gotlībs<br />

Mellers. Visticamāk, pārcelšanās no Rīgas uz Rjazaņu<br />

notika 1914. gadā vai vēlāk, jo vēl 1913. gada novembrī<br />

Voldemārs Mellers sūta savam onkulim Hugo paskarti uz<br />

Tbilisi (Tiflisu) no Rīgas.<br />

Nav izslēgts, ka kara laikā te dzīvoja un strādāja arī<br />

Voldemāra (Vladimira) Mellera onkulis – tēvabrālis<br />

Augusts Voldemārs Mellers. Ja var ticēt viņa<br />

nopratināšanas protokola 17. punktā rakstītajam, laikā no<br />

1918. gada jūnija līdz 1920. gada novembrim – V.Mellers<br />

bija Rjazaņas strēlnieku divīzijas veterinārārsts. 436<br />

Ir zināms, ka vēlākos gados Vladimirs Mellers dzīvoja un<br />

strādāja toreizējā Ļeņigradā un Maskavā, kur mira 1964.<br />

gadā. Dzīves laikā viņš bija arhitekts un sarakstīja grāmatu<br />

“Dramatisko teātru projektēšanas pieredze”, kas izdota<br />

1948. gadā. 437<br />

Attiecībā uz Voldemāra Mellera ģimeni, ir zināms, 1920.<br />

gadā V.Mellers apprecējās ar Valentīnu Ivanovu (Valentina<br />

Attēls 522.<br />

Voldemāra (Vladimira) Mellera 1913. gadā no Rīgas<br />

nosūtītā pastkarte.<br />

Ivanova) un abu laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Ņina Mellere (Gromova) (Nina Meller (Gromow),<br />

*1922. Москва †?) .<br />

• Artūrs Mellers (Artur Meller, *1929. Москва,<br />

†1989. Москва).<br />

Par XIII paaudzes pārstāvi Artūru Melleru (Artur<br />

Meller, *1929. Москва, †1989. Москва) ir zināms, ka viņš<br />

salaulājās ar Taisiju (Taisia) un viņu laulībā piedzima<br />

(XIV paaudze) meita:<br />

• Valentīna Mellere (Rjapuhina) (Valentina Meller<br />

(Rjapuhina), *3.12.1958. Moscow).<br />

XIV paaudzes pārstāve Valentīna Mellere (Rjapuhina)<br />

(Valentina Meller (Rjapuhina), *3.12.1958. Moscow) bija<br />

precējusies ar Vladimiru Rjapuhinu (Vladimir Rjapuhin,<br />

*6.12.1958. Москва †2008. Москва). Šajā laulībā piedzima<br />

meitu (XV paaudze):<br />

• Jeļena Rjapuhina (Jelena Rjapuhina, *29.12.1980.<br />

Москва).<br />

XV paaudzes pārstāve Jeļena Rjapuhina (Jelena Rjapuhina,<br />

*29.12.1980. Москва) bija precējusies ar Aleksandru<br />

Čubinski (Alexander Chubinsky, 29.12.1978. Moscow),<br />

taču šobrīd dzīvo šķirti un ir atjaunojusi dzimtas uzvārdu<br />

“Mellers”. Jeļena strādā Maskavas domes kultūras nodaļā.<br />

Abu laulībā piedzima dēls (XVI paaudze):<br />

• Aleksandrs Mellers (Čubinskis) (Alexander<br />

Meller (Chubinsky), *17.3.2006.).<br />

Attēls 521.<br />

1941. gada iedzīvotāju reģistrācijas karte.<br />

Nedaudz atšķirīga informācija ir atrasta 40. Artilērijas<br />

brigades komandiera ziņojumā štāba priekšniekam,<br />

kurā Ēdelmaņa dzimtā pilsēta ir norādīta Tukums (nevis<br />

Jelgava), tautība – latvietis. Uz šī ziņojuma ir arī norāde par<br />

to, ka ar 1912. gada 19. janvāra Augstāko pavēli Ēdelmanis<br />

ir iecelts par rezerves praporščiku. 440<br />

4<strong>30</strong> 431

Savukārt Vladimira (Voldemāra) Mellera meita, XIII<br />

paaudzes pārstāve Ņina Mellere (Gromova) (Nina Meller<br />

(Gromow), *1922. Москва, †?) apprecējās ar Vladimiru<br />

Gromovu (Vladimir Gromov). Šajā laulībā piedzima (XIV<br />

paaudze):<br />

• Aleksandrs Gromovs (Alexander Gromov, *1949.<br />

†1992. Москва),<br />

XIV paaudzes pārstāvis Aleksandrs Gromovs (Alexander<br />

Gromov, *1949. †1992. Москва) bija precējies ar Ļjubov<br />

(Ljubov, *1952.) un šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Irina Gromova (Ирина Громова, *1980.<br />

Москва).<br />

Par Artūra Gotlība jaunāko dēlu, XII paaudzes<br />

pārstāvi Leonīdu Melleru (Leonid Moeller, *18.5.1893.<br />

Санкт-Петербург †6.1.1938. Москва), zināms, ka<br />

viņš pārcēlās uz Krieviju, kur mira Maskavā 1938. gadā,<br />

kas norāda uz iespējamu priekšlaicīgu nāvi t.s. “Staļina<br />

tīrīšanu” laikā. Viņš apprecējās ar Katrīnu Fjodorovu<br />

(Katrina Fjodorova). Šajā laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Vadims Mellers (Vadim Meller, * 1923. Rjazanj<br />

†1981.).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Vadims Mellers (Vadim Meller, *<br />

1923. Rjazanj †1981.) savulaik sarakstīja grāmatu par TV<br />

režijas pamatiem un bija precējies ar XXX un šajā laulībā<br />

piedzima divi bērni (XIV paaudze):<br />

• Tatjana Mellere (Tatjana Meller, *1961. Москва,<br />

pēc mutvārdu informācijas - mirusi).<br />

• Vadims Mellers (Vadim Meller, *1976. Москва).<br />

Pēc mutvārdu informācijas XIV paaudzes pārstāve<br />

Tatjana Mellere (Tatjana Meller, *1961. Москва, pēc<br />

mutvārdu informācijas - mirusi) strādāja par skolotāju<br />

un viņas ģimenē piedzima (XV paaudze) dēls, kura vārds<br />

pagaidām nav zināms.<br />

ATSAUCES:<br />

1. LVVA 235. fonds, 2. apraksts, 2064. lieta, Sīķeles baznīcas grāmata, 146.lpp<br />

2. LVVA 7175. fonds, 1 apraksts, 1186 lieta<br />

3. Avots: http://www.daugrc.edu.lv/gimn_vesture.html skatīts 2016. gada 1. oktobrī<br />

4. Барановский Г. В. “Юбилейный сборник сведений о деятельности бывших воспитанников Института гражданских<br />

инженеров (Строительного училища) 1842—1892.” СПб.: Изд-во Ин-та гражд. инженеров, 1892., c. 216<br />

5. LVVA 7175. Fonds, 1. apraksts, 1186. lieta<br />

6. Барановский Г. В. “Юбилейный сборник сведений о деятельности бывших воспитанников Института гражданских<br />

инженеров (Строительного училища) 1842—1892.” СПб.: Изд-во Ин-та гражд. инженеров, 1892., c. 216<br />

7. “Cправочная книга Курляндckoи губернии 1901”, 1901 Mītava , 14. lpp<br />

8. “Libausche Zeitung” Nr. 284 “Kurland”, 1906. Gada 9. decembris<br />

9. “Latviešu avīzes” Nr. 7 “Kurzemē”, 1901. gada 23. janvāris<br />

10. “Aдрес календарь Курляндckoи губернии 1908”, 1908 Mītava , 97. lpp<br />

11. “Вся Россiя, 1913 год” Kijeva, 1913, 243.-244. lpp<br />

12. “Tēvija” Nr. 20 “Jelgavas notikumi”, 1912. gada 16. februāris<br />

13. LVVA 7175. Fonds, 1 apraksts, 1186 lieta<br />

14. LVA 1968. fonds, 2. apraksts,“V.Mellera krimināllieta Nr. P-8589”, 7. lpp.<br />

15. “Опыт проектирования драматических театров” / Сост. архит. Меллер В. А., инж. Щепетов Б. В.; Ком. по делам<br />

искусств при Совете министров СССР. Трест “Теапроектстроймонтаж” 1948<br />

16. РГВИА. Ф.400. Оп.9. Д.34151. Л.2-3об<br />

17. РГВИА. Ф.400. Оп.9. Д.34151. Л.4.<br />

18. РГВИА. Ф.400. Оп.9. Д.34151. Л.11-11об<br />

19. Skat. http://gwar.mil.ru/cartoteka/yalutorovsk/2270333/<br />

432 433

HUGO LEONHARDS VILHELMS MELLERS<br />

(MOELLER - SHEWCHENKO)<br />

Dzimis Latvijā, Hugo Leonhards Mellers (Hugo<br />

Leonhard Moeller, *1.3.1863. Salloney †25.2.1915.<br />

Tbilisi) savu dzīvi veltīja sabiedrības izglītības<br />

pilnveidošanai un militārajai zinātnei, strādājot par<br />

kartogrāfu. Militārā dienesta saukts, viņš pameta dzimto<br />

Latviju un visu mūžu pavadīja Kaukāzā, kur 1915. gada<br />

februārī mira, aiz sevis atstājot apjomīgu kartogrāfisko<br />

mantojumu.<br />

Hugo Leonhards Vilhelms Mellers (Hugo Leonhard<br />

Wilhelm Moeller) ir dzimis 1863. gada 1. martā toreizējās<br />

Krievijas impērijas Kurzemes guberņas Salienas (Salloney)<br />

muižā (Ilūkstes apriņķa Salienas pagasts). Hugo Leonhards<br />

Vilhelms Mellers piedzimst kā ceturtais no kopumā<br />

deviņiem bērniem (četri no viņiem miruši zīdaiņu vai<br />

bērnu vecumā). Arī Hugo Leonharda Vilhelma Mellera<br />

māte Angelika Narkevica (Angelica Narkewitz *1839.<br />

†1873.) mirst, kad zēnam tik tikko ir apritējuši desmit<br />

gadi.<br />

H.Mellera kristības notika 1863. gada 2. aprīlī un tās<br />

noturēja Sīķeles draudzes mācītājs Karls Klauss (Carl<br />

Clauss). Par zēna krustvecākiem kļuva pagasta tiesas<br />

rakstvedis Leonhards Neumans (Leonhard Neumann),<br />

Marie Koerbela (dz. Narkevics), (Marie Koerbel)<br />

[visticamāk – Hugo mātes Angelikas māsa], Frīdrihs<br />

Vāgners (Friedrich Wagner) [Hugo tēva Frīdriha<br />

vecākās māsas Dorotejas vīrs] un Aleksandra Klemensa<br />

(Alexandra Clemens).<br />

Lai arī H.Mellers ir iekļauts arī grāmatā “Krievijas armijas<br />

kara topogrāfi”, kur publicēta viņa biogrāfija, 442 pilnīgākais<br />

dokuments, kurš sniedz priekšstatu par Hugo Leonharda<br />

Mellera dzīvesgājumu, ir 1915. gada 25. februārī sastādītais<br />

kara topogrāfu korpusa apakšpulkveža Mellera Dienesta<br />

gaitu apraksts. 443 No šī 12 lappuses lielā dokumenta varam<br />

uzzināt, ka Hugo Fjodorovičs Mellers [krievu valodā vācu<br />

Fridrihs bieži tika rusificēts un pārveidots kā Fjodors]<br />

bija Kaukāza kara apgabala Kara – topogrāfiskās nodaļas<br />

uzņēmumu (attēlu) daļas priekšnieks. Dienesta laikā<br />

saņēmis sekojošus apbalvojumus: Sv.Vladimira ordenis<br />

(4. šķira), Sv.Annas un Sv.Staņislava ordeņi (2. un 3.<br />

šķira), Imperatora Aleksandra III valdīšanas laika sudraba<br />

piemiņas medaļa, kā arī gaišo bronzas medaļu par godu<br />

Romanovu nama valdīšanas <strong>30</strong>0. gadadienai.<br />

Dzimis 1863. gada 1. martā Kurzemes saimnieku ģimenē,<br />

luterānis. Mācījies Dinaburgas [Daugavpils] Reālskolā un<br />

Kara-Topogrāfu skolā, kur absolvējis 1. pakāpes kursu.<br />

No dienesta gaitas apraksta varam uzzināt arī<br />

apakšpulkveža ienākumus – alga – 1344 rubļi, piemaksas –<br />

660 rubļi, dienasnaudas (ēdināšanas piemaksa) 480 rubļi,<br />

īres kompensācija – 408 rubļi, piemaksas īres maksai –<br />

150 rubļi, kalpotāja pakalpojumiem – 120 rubļi, kas kopā<br />

veidoja 3162 rubļus. Visticamāk, ar to domāti gada, nevis<br />

mēneša ieņēmumi.<br />

Attēls 523.<br />

Hugo Leonhards Vilhelms Mellers Hugo (Leonhard<br />

Wilhelm Moeller), laikā starp 1908. un 1915.gadu<br />

Jakovļevnu Ševčenko un viņiem ir bērni Nikolajs, dzimis<br />

1902. gada 6. maijā un Olga, dzimusi 1905. gada 8. jūlija.<br />

Sieva un bērni ir pareizticīgie. Tāpat dokumentā norādīts,<br />

ka nedz viņam, nedz viņa vecākiem, nedz sievai nav nedz<br />

iegādātu, nedz dzimtas īpašumu. 450<br />

Saskaņā ar tolaik pieņemto kārtību, apakšpulkveža<br />

atraitnei, kas bija palikusi ar diviem nepilngadīgiem<br />

bērniem, tika piešķirta pensija no Tiflisas guberņas kases<br />

un emeritālās kases, par pensijas izmaksas uzsākšanu<br />

nosakot H.Mellera nāves dienu. Spriežot pēc zīmoga,<br />

emeritūras atlīdzība noteikta 323 rubļu apmērā.<br />

No dienesta gaitas hronoloģikā apskata varam uzzināt, ka<br />

Hugo Mellers: 1896. gada 14. maijs – apbalvots<br />

Anketā norādīts, ka Mellers ir precējies ar Pelageju<br />

434 435

1896. gada 14. maijā<br />

Iestājies dienestā, uzsākot mācības Kara-topogrāfijas<br />

skolā ierindas junkera pakāpē. Tā kā dienesta gaitas<br />

aprakstā nav norādīta pilsēta, visticamāk, šeit domāta<br />

Sanktpēterburgas Kara-topogrāfijas junkeru skola,<br />

kas dibināta 1822. gadā. H.Mellera studiju laiks šajā<br />

mācību iestādē sakrita ar laiku, kad skolas vadību<br />

skāra revolucionārās kustības vēsmas, kā rezultātā<br />

laikā no 1883. līdz 1885. skolā netika uzņemti jauni<br />

audzēkņi, kā arī tika nomainīta skolas vadība. 444<br />

1882. gada 27. septembrī<br />

1887. gada 12. augustā<br />

Paaugstināts leitnanta pakāpē.<br />

Paaugstināts SO STARŠINSTVOM.<br />

1887.gada <strong>30</strong>. augustā<br />

1883. gada 12. augustā<br />

Paaugstināts apakšvirsnieka pakāpē.<br />

Paaugstināts jaunākā leitnanta pakāpē. Sakarā ar<br />

1883. gadā plānoto reorganizāciju, H.Mellers bija<br />

viens no pēdējiem 17 junkeriem, kurš absolvēja<br />

skolu pirms tās pārveides un pārcelšanas uz<br />

jaunajām telpām Boļšaja Spasskaja ielā 17 (līdz<br />

tam mācības notika 1. Telegrāfa parka ēkā tag.<br />

Itaļjanskaja ielā 17). 445<br />

Paaugstināts SO STARŠINSTVOM. Mūsdienu<br />

izpratnē šis termins būtu traktējams kā nākamās<br />

militārās pakāpes kandidāta pakāpe.<br />

1883. gada 24. septembrī<br />

Attēls 524.<br />

Kara topogrāfijas junkeru skolas ēka Sanktpēterburgā,<br />

Bolšaja Spasskaja ielā 17.<br />

1890. gada 6. martā<br />

Izslēgts no uzmērīšanas sarakstiem<br />

Devies uz Habarovku (Habarovsku), jo ar 1889. gada<br />

15. decembra Kara topogrāfu korpusa pavēli Nr. 121<br />

nozīmēts uz Pieamūras Kara topogrāfisko nodaļu.<br />

Saskaņā ar Galvenā štāba Kara-topogrāfiskās nodaļas<br />

priekšnieka 1889. gada 15. decembra priekšrakstu Nr.<br />

4155, nosūtīšana uz jauno dienesta vietu apturēta līdz<br />

planšetes pabeigšanai.<br />

1890. gada 6. martā<br />

1890. gada <strong>30</strong>. jūnijā Ieradies Habarovkā (Habarovskā).<br />

Veic topogrāfiskos darbus Dienvid-Usūrijas apgabalā.<br />

1890. gada 8. jūlijs – 10. oktobris<br />

1890. gada <strong>30</strong>. augusts<br />

Paaugstināts par štāba kapteini<br />

1885. gada 24. oktobrī<br />

Saņem pavēli par katru Kara-Topogrāfijas skolā<br />

mācībās pavadīto gadu pusotru gadu atstrādāt<br />

militārajā dienestā. Piekomandēts Galvenā štāba<br />

Kara - topogrāfiskajā nodaļā rasēšanas darbu<br />

Veic topogrāfiskos darbus Primorskas apgabalā.<br />

1891. gada 4. maijs - 26. oktobris<br />

Nozīmēts Dienvidrietumu pierobežas teritoriju<br />

topogrāfiskajai uzmērīšanai.<br />

1886. gada 20. martā<br />

1886. gada 4. aprīlis Devies ceļā, ieradies dienesta vietā pēc četrām dienām,<br />

1886. gada 8. aprīlī.<br />

1886. gada 8. aprīlis<br />

436 437

1892. gada <strong>30</strong>. augusts<br />

Attēli 525, 526, 527<br />

(no kreisās) Sv.Staņislava ordenis, 3.šķira,. Sv.Annas<br />

ordenis, 3.šķira, Sv.Staņislava ordenis, 2.šķira<br />

Ar kara topogrāfu korpusa pavēli Nr. 34, nosūtīts uz<br />

Grodņas topogrāfisko uzņemšanu.<br />

1893. gada 15. aprīlis<br />

Ieradies jaunajā diensta vietā Kaukāzā, jo<br />

pārcelšanās laikā, ar kara topogrāfu korpusa 1893. gada<br />

1.septembra pavēli nr. 114 uz vienu gadu piekomandēts<br />

Kaukāza Kara-topogrāfiskajai nodaļai.<br />

Apbalvots ar Sv.Staņislava 3. šķiras ordeni. Sv.Staņislava<br />

ordeni 1765. gadā apstiprināja Polijas karalis Augusts<br />

Poņatovskis, godinot Polijas aizbildni Sv.Staņislavu.<br />

Ar Nikolaja I pavēli 1831. gadā pievienots Krievijas<br />

Impērijas un Cara apbalvojumiem. Ordeņa svētki<br />

tika svinēti 7. maijā, ordeņa apstiprināšanas dienā.<br />

Ar šo ordeni varēja tapt apbalvots ikviens Krievijas<br />

Impērijas vai Polijas karalistes pavalstnieks par viņa<br />

sasniegumiem kristīgos darbos, mīlestību pret darbu<br />

militārā jomā kā uz sauszemes, tā jūrās, vai civilā jomā,<br />

sasniedzot personisku izcilību vai veicot varoņdarbu<br />

cilvēces, sabiedrības, sava novada vai visas Krievijas<br />

valsts labā. 3.šķiras ordenis tika nēsāts pie mundiera<br />

vai frakas atloka, 3 cm platā ordeņa lentā. 446<br />

Devies ceļā.<br />

1893. gada 9. martā<br />

1893. gada 10. septembris<br />

1885. gada 24. decembrī Atgriezies ierindā<br />

Ar Sv. Annas 3. šķiras ordeni. Sv. Annas ordeni 1735.<br />

gadā apstiprināja hercogs Karls Fridrihs Golštinskis,<br />

savas sievas, Pētera I meitas Annas Petrovnas piemiņai.<br />

Pēc viņa dēla Karla Pētera Ulrihta, vēlākā imperatora<br />

Pētera III pārcelšanās uz Krieviju, ordenis pārcelts turp.<br />

1797. gadā Pāvels I oficiāli apstiprina Sv.Annas ordeni<br />

kā Krievijas apbalvojumu. Ordeni nēsāja pie mundiera<br />

atloka vai kreisajā pusē, 2,2 cm platā lentā. 447<br />

1901. gada 1. janvārī<br />

Ar kara topogrāfu korpusa pavēli<br />

Nr. 148 nozīmēts par ģeodēzista p.i.<br />

1904. gada 13. martā<br />

Apbalvots ar Sv.Annas 2.šķiras ordeni. Sv.Annas 2. šķiras<br />

ordenis tika nēsāts ap kaklu, 4,5 cm platā ordeņa lentē. 448<br />

1892. gada <strong>30</strong>. augusts<br />

Apbalvots ar Sv.Staņislava 2.šķiras ordeni. Sv.Staņislava<br />

2. šķiras ordenis tika nēsāts ap kaklu, 4,5 cm platā<br />

ordeņa lentā.<br />

1903. gada 11. jūnijā<br />

Ar kara topogrāfu korpusa pavēli Nr. 66<br />

apstiprināts šajā amatā.<br />

1905. gada 16. janvārī<br />

1893. gada <strong>30</strong>. augustā<br />

Sakarā ar slimību atvaļināts uz 1 mēnesi,<br />

kas pagarināts vēl par trīs nedēļām.<br />

Atbrīvojoties vakancei, paaugstināts par kapteini.<br />

1885. gada 3. novembrī sakarā ar slimību atvaļināts uz<br />

1 mēnesi, kas pagarināts vēl par trīs nedēļām.<br />

1885. gada 3. novembrī<br />

Attēli 528, 529.<br />

(No kreisās) Sv.Annas ordenis, 2. šķira un<br />

Sv.Vladimira ordenis, 4. šķira<br />

1905. gada 6. decembrī Paaugstināts apakšpulkveža pakāpē<br />

438 439

Apbalvots ar Sv.Vladimira 4.šķiras ordeni.<br />

Ordenis tika nēsāts pie mundiera atloka vai krūšu<br />

kreisajā pusē 2,2 cm platā lentā. Svētā Līdzapustuļa<br />

Kņaza Vladimira ordenis tika dibināts 1782. gada 22.<br />

septembrī, par godu imperatores Katrīnas II kronēšanas<br />

20. gadadienai un tika paredzēts militārā un civilā<br />

dienesta darbinieku godināšanai. Ordeņa svētku diena<br />

ir 22.septembris. Kopš 1845. gada visu Sv.Staņislava<br />

ordeņa šķiru kavalieri un viņu pēcteči kļūst par<br />

aristokrātiem (дворянами). Jāpiezīmē, ka citu ordeņu<br />

gadījumā aristokrāta tituls tiek piešķirts tikai saņemot<br />

1. šķiras apbalvojumu. Ordenis tika piešķirts virsnieku<br />

pakāpes militārpersonām, kas dienestā pavadījušas 20<br />

vai 25 gadus. 449 Ordeņa piesķiršanas brīdī H.Mellers<br />

dienestā pavadīja 26 gadus.<br />

1908. gada 6. decembrī<br />

1910. gada 24. februārī Kļūst par uzmērīšanas nodaļas priekšnieka kandidātu<br />

Ar kara topogrāfu korpusa pavēli Nr. 119 apstiprināts<br />

uzmērīšanas nodaļas priekšnieka amatā.<br />

1915. gada 25. februārī Miris<br />

1913. gada 5. septembrī<br />

Ja ziņas par Hugo Mellera dienesta gaitām ir atrodamas<br />

Krievijas Valsts kara vēstures arhīvā, tad pavisam cita<br />

rakstura ziņas - par nelielu privātās dzīves epizodi sniedz<br />

rakstnieka Antona Čehova (*1860. †1904.) atmiņas, kas<br />

publicētas krājumā “Ceļojuma piezīmes no Sibīrijas”.<br />

Par šo 1890. gada ceļojumu zirgu pajūgos, vilcienos un<br />

kuģos cauri visai Krievijai līdz Sahalīnai, Čehovs raksta:<br />

“No Tomskas līdz Irkutskai ar mani brauc divi leitnanti un<br />

kara ārsts. Viens leitnants ir no kājniekiem, vilnas papahā<br />

[kazakiem raksturīgā augstā vilnas cepure], otrs – topogrāfs,<br />

ar akselbanti. Katrā stacijā mēs, netīri, slapji, miegaini<br />

un lēnās braukšanas un kratīšanās nomocīti, iekrītam<br />

dīvanos un pukojamies: “Cik slikts, cik šausmīgs ir šis ceļš!”<br />

Bet staciju rakstveži un vecākie mums ateic: “Tas vēl nav<br />

nekas! Pagaidiet tik – redzēsit, kas aiz Kozuļkas būs!”” 451<br />

Šai publikācijai ir paskaidrojošā atsauce un norāde uz<br />

A.Čehova vēstuli ģimenei, kas rakstīta 1890. gada 28.<br />

maijā. Tajā teikts, ka abi leitnanti arī dodas uz Amūru.<br />

Čehovs brauca arī tālāk kopā ar viņiem ar tvaikoni pa<br />

Amūru, par ko viņš ziņoja tuviniekiem 1890. gada 20.<br />

jūnijā.<br />

Viens no abiem Čehova ceļabiedriem bija kājnieku<br />

leitnants J. fon Šmits, kurš no Habarovkas (Habarovskas)<br />

Čehovam uz Sahalīnu 1890. gada 25. septembrī nosūtīja<br />

vēstuli: “Nākamgad ceru iepazīt Krieviju. Visticamāk, būšu<br />

S.Pēterburgā un uzskatīšu par pagodinājumu tikties ar<br />

Jums. Jo tik daudz ko esam kopā piedzīvojuši un par tik<br />

daudz ko esmu Jums parādā. Šī iemesla dēļ mums vajadzētu<br />

vēlreiz pateikties Jums par to sirsnību un laipnību, ko tik<br />

dāsni dāvājāt mums visa ceļa laikā. Man patrāpījās pa<br />

rokai augusta mēneša “novērotāja” grāmata, kur rakstā<br />

par drosmīgo Peškovu minēts Jūsu vārds. Pareizāk – Jūsu<br />

piezīmes un iespaidi par ceļojumu pa Sibīriju. (..) Jūs mums<br />

neatklājāt savu rokrakstu noslēpumus.”<br />

Savukārt “topogrāfs ar akselbanti” bija Hugo Fjodorovičs<br />

Mellers, kurš vēl agrāk – 1890. gada 5. jūlijā nosūtīja<br />

vēstuli Čehovam no Habarovkas uz Sahalīnu: “Tikai<br />

Attēls 534.<br />

H.Mellera ģimenes arhīvā atrastā fotogrāfija<br />

(tapusi 1898.gadā), kurā iespējams, attēlots<br />

A.Čehova aprakstītais “leitnats papahā”- J.Šmits.<br />

Attēls 5<strong>30</strong>.<br />

Antons Čehovs 1898. gadā (gleznotājs - Osips<br />

tagad apzināju kvīšu skaitu kopš savas izbraukšanas no<br />

Irkutskas 11. jūnijā līdz 20. jūnijam. To kopā izrādījās<br />

<strong>30</strong>, kas nozīmē, ka Jūsu daļai pienākas saņemt 1 r. un 75<br />

kap. Intendanti kvītis novērtēja nevis par <strong>30</strong> kap., bet tikai<br />

par 20, paskaidrojot, ka tikai par pavasara dūkšņu [oriģ.<br />

– rasputica, laiks, kad ceļi top neizbraucami ilgstošu<br />

pavasara vai rudens lietavu rezultātā] laiku man bija<br />

jāmaksā prov.nodeva [iespējams – domāta provīzijas<br />

nodeva] <strong>30</strong> kap. Līdzīgam norēķina nosūtu 52 rubļus un<br />

vēlreiz pateicos par to, ka izglābāt mani. Dod Dievs Jums<br />

veiksmi Sahalīnā! Vladivostokā tiksimies?” 1899. gada 3.<br />

septembrī Mellers nosūtīja Čehovam savu vizītkarti, uz<br />

kuras uzrakstīja “Viens no Sibīrijas ceļabiedriem, tas, kurš<br />

akselbantē, nevis papahā.”<br />

Par pašu braucienu Čehovs rakstīja: ““Varbūt mums iedzert<br />

šņabi?” ar šo sakramentālo jautājumu pie manis vērsās<br />

viens no maniem pavadoņiem, viens no diviem mūždien<br />

iereibušajiem virsniekiem, kurus es atšķīru tikai pēc ārējām<br />

pazīmēm. Kājnieku virsnieks (atkal aizmirsu viņa vārdu!)<br />

fon Šmits – pinkainā papahā, bet virsnieks - topogrāfs Hugo<br />

Fjodorovičs Mellers – ar akselbanti. Abi blenza uz mani ar<br />

kāriem skatiem un ziņkāri.<br />

“Ievērojiet pacietību, kungi!”, saku viņiem ar bezgalīgu<br />

laipnību. “Mēs jau tuvojamies Krasnojarskai. Tur, stacijā,<br />

varēs arī…”<br />

“Eh, kāds jūs esat pedants, Anton Pavlovič”, mani maigi<br />

pārtrauca tas virsnieks, kurš pinkainajā papahā.<br />

“Bet svaigā gaisā, uz riteņiem, zem pavasara saules stariem<br />

iedzert ir daudz patīkamāk!” “Zelta vārdi!”, viņu atbalsta<br />

tas, kurš ar akselbanti, no savas ceļasomas vilkdams ārā<br />

apaļu blašķi un baranku saišķi (tas viss pirkts par naudu,<br />

ko aizlienēju viņiem). “Ceru, ka neizliešu!”<br />

“Jūs mani tomer atvainojiet”, atsaku viņiem jau daudz<br />

noteiktāk. “Jūs labāk paverieties, kāds apkārt skaistums…<br />

440 441

Mēs beidzot esam iebraukuši vasarā!”<br />

“Lūk, par to arī iedzersim!”, teic pinkainā papaha,<br />

izvikdams divas sudraba glāzītes. “Par dabas skaistumu!<br />

Un par jūsu veselību, doktor!”<br />

Smaidot piekrītoši māju ar galvu – dzeriet, dzeriet - veselība<br />

man tik tiešām noderētu. Vispār – lai notiek – vienu<br />

papirosu uzpīpēšu, lai gan ar manām plaušām…<br />

Mūsu tarantas izbrauc no meža plašā līdzenumā. Gar<br />

ceļmalu acis priecē jauni bērzi, ar tikko izplaukušām zaļām<br />

lapām (bet vēl tikai pirms trīs stacijām, pavisam nesen,<br />

bērziem pat vēl pumpuru nebija). Saule spīd tik spoži, tik<br />

žilbinoši, tik vasarīgi karsti, ka es novelku cepuri un atpogāju<br />

savu puskažoku, nespēdams slēpt smaidu savā sejā. Mani<br />

iereibušie pavadoņi saskatās, noteikti iesmejot par mani.<br />

Un lai smej – beidzot ir beigusies daudzdienu slīkšņa,<br />

stindzinošais aukstais vējš un nogurdinoši nebeidzamās<br />

lietavas. Bet tagad – esam kā Apsolītajā zemē nokļuvuši.<br />

Lai topi slavēts, Dievs!<br />

Ceļš aizvijās lejup. Lūk, arī kā uz delnas parādījās<br />

Krasnojarska – neliela, bet skaista pilsēta. Saules apspīdēti<br />

mirdz baznīcu kupoli, pa kreisi pakalnā redzama zvanu<br />

torņa zeltītā smaile, bet tur, tālāk – plašā Jeņiseja, salas, bet<br />

vēl tālāk – otrā krastā – mirdz kalni, līdzīgi Kaukāzam vai<br />

pat Šveices Alpiem…” 452<br />

Atsevišķā – 1890. gada 20. jūnija vēstulē tuviniekiem<br />

no Šilkas pilsētas, A.Čehovs apraksta nokļūšanu uz<br />

kuģa “Jermaks” un braucienu tajā, dodot arī personisku<br />

raksturojumu par saviem ceļabiedriem: “(..) Ceturtdien<br />

devos pastaigā gar Baikālu. Redzu – vienam no diviem<br />

tvaikoņiem kūp dūmenis. Jautāju – kurp dosies tvaikonis?<br />

Atbild – “otrpus jūrai” uz Kļujevu – kaut kāds tirgonis esot<br />

to nolīdzis, lai pērceltu uz otru krastu savu preci. Arī mums<br />

jānokļūst “otrpus jūrai” un uz Bojarskas staciju. Vaicāju –<br />

cik verstis no Kļujevas līdz Bojarskai? Atbild – 27. Skrienu<br />

pie saviem ceļabedriem un lūdzu tos riskēt un doties uz<br />

Kļujevu. Saku “riskēt”, jo braucot uz Kļujevu, kur nekā cita,<br />

izņemot piestātni un sarga būdu, nav, mēs riskējām neatrast<br />

zirgus, iesprūst Kļujevā un nokavēt piektdienas tvaikoni,<br />

kas mums būtu bijis vēl ļaunāk par Igora nāvi, jo būtu<br />

jāgaida līdz otrdienai. Ceļabiedri piekrita. Mēs savācām<br />

savas mantas un jautrām kājām devāmies tvaikoņa<br />

virzienā, tūdaļ apmeklējot arī bufeti: dieva dēļ – zupu!<br />

Puskaraļvalsti par zupas šķīvi! Bufetīte baismīga – izveidota<br />

pēc šauru vaterklozetu [tualetes] sistēmas, bet pavārs<br />

Grigorijs Ivaničs, bijušais Voroņežas galminieks, izrādījās<br />

savu pienākumu augstumos. Viņš mūs lieliski pabaroja.<br />

Laiks bija kluss, saulains. Ūdens Baikālā mirdzošs, dzidrāks<br />

nekā Melnajā jūrā. Runā, dziļākajās vietās verstes dibenu<br />

redzot. Arī pats to esmu redzējis, kā kalni ar klintīm šādā<br />

mirdzumā nogrimuši – pat salti no bailēm paliek. Brauciens<br />

pa Baikālu izdevās lielisks, to nekad neaizmirsīšu. Tikai, lūk<br />

kas nebija labi – mēs braucām III klasē, bet viss klājs bija<br />

pilns ar darba zirgiem, kas zviedza kā traki. Tas piešķīra<br />

manam braucienam īpašu kolorītu – likās, ka esmu uz<br />

pirātu kuģa. Kļujevā sargs apņēmās aizvest mūsu bagāžu<br />

līdz stacijai. Viņš brauca, bet mēs soļojām iepakaļus ratiem<br />

pa gleznaino piekrasti. (..)<br />

Nosoļojuši astoņas verstis, nonācām Misanskas stacijā,<br />

kur caurbraucošais kahtiniešu ierēdnis mūs pacienāja ar<br />

lielisku tēju un kur mums piešķīra zirgus līdz Bojarskai.<br />

Tā piektdienas vietā mēs devāmies ceļā jau ceturtdien, tā<br />

par veselu diennakti apsteidzot pastu, kas stacijās paņem<br />

visus zirgus. (..) Veicām dienā 200 verstis – vairāk vasarā<br />

nav iespējams pieveikt. Apstulbām. Karstums, piedevām,<br />

briesmīgs, bet naktīs tads aukstums, ka virs mēteļa jāvelk<br />

vēl viens – ādas, bet reiz naktī pat puskažokā braucu.<br />

Braucām, braucām, līdz šorīt, stundu pirms tvaikoņa<br />

atiešanas ieradāmies Sretenskā, samaksājot divas pēdējās<br />

Attēls 531.<br />

Hugo Leonhards Mellers 1890. gadā.<br />

stacijās kučieriem pa rublim tējai. Un tā mans zirgu<br />

ceļojums beidzās. Tas ilga divus mēnešus (izbraucu 21.<br />

aprīlī). (..) Tvaikonis nakšņos Gorbicā. Naktis te miglainas,<br />

bīstami braukt. Gorbicā nosūtīšu šo vēstuli. Es ceļoju I<br />

klasē, jo mani ceļabiedri brauc II klasē. Aizgāju no viņiem.<br />

Kopā braucām (trijatā vienā tarantasā, kopā gulējām un<br />

apnikām viens otram, it īpaši viņi man. (..)<br />

Pārtraukums. Aizgāju pie saviem leitnantiem dzert tēju.<br />

Abi izgulējušies un labestīgā noskaņojumā. Viens no<br />

viņiem, leitnants Šmits (manai ausij pretīgs uzvārds),<br />

kājnieks, stalts, noēdies, skaļš kurzemnieks, liels lielībnieks<br />

un Hļestakovs, kurš dzied visu operu ārijas, lai gan dzirdes<br />

viņam vēl mazāk kā žāvētai silķei. Nelaimīgs cilvēks, kurš<br />

notriecis visu savu naudu, zin visu Mickēviču no galvas,<br />

neaudzināts, pārmērīgi atklāts un līdz vemšanai runīgs.<br />

Līdzīgi Ivaņenkam, mīl stāstīt par saviem bērniem un<br />

draudzenēm. Otrs leitnatns, Mellers, topogrāfs – kluss,<br />

pieticīgs un visnotaļ inteliģents mazais. Ja nebūtu Šmita,<br />

ar viņu varētu bez bēdu nobraukt kaut miljons verstu, bet<br />

līdzās Šmitam, kurš iejaucās ikvienā sarunā, arī viņš ir<br />

apnicis.” 453<br />

Attēls 532.<br />

Hugo Mellera vizītkarte 1910. gadā.<br />

Par Hugo Mellera ikdienu Tiflisā ir tikai dažas liecības,<br />

ko savās atmiņās par tēvu raksta viņa meita Olga: “Viņš<br />

bija ļoti godīgs, akurāts, visu, kas darāms, pierakstīja –<br />

šo rakstura īpašību pārmantoja arī dēls Nikolajs. Viņš<br />

bija ļoti gudrs, bet noslēgts, daudz strādāja un rakstīja.<br />

Es neatceros viņu smejoties. Viņš deva priekšroku alus<br />

iedzeršanai vīriešu kompānijā, nekad neskūpstīja sievietēm<br />

roku, lai gan tas bija pašsaprotami tolaik. Dēļ tā daudzas<br />

dāmas apvainojās un aizliedza saviem vīriem bučot roku<br />

manai mātei. Mamma par to daudzreiz ar viņu runāja, bet<br />

viņš pieturējās pie sava viedokļa. Viņš bija liels demokrāts<br />

un apgalvoja, ka visi cilvēki ir līdzīgi – pat pret saviem<br />

kalpotājiem un padotajiem viņš attiecās labi. Šī iemesla dēļ<br />

visi, kas uzzināja, ka jāiet strādāt pie Mellera, darīja to ar<br />

prieku. Lūk, kāds bija tēvs – labs pret apkārtējiem, bet vēss<br />

pret sievu.” 454<br />

Hugo sieva Poļina bija pretstats savam vīram – līdz<br />

vīra liktenīgajai saslimšanai viņa bija jauna, dzīva un<br />

karstasinīga, kurai gribējās mīlestību, glāstus un uzmanību,<br />

jo viņa ļoti mīlēja Hugo. Reiz Olga vaicājusi mātei – kā<br />

tu varēji apprecēties ar vācieti? Uz to Poļina atbildējusi –<br />

“Līdz kāzām viņš bija pavisam citāds”. Savukārt pēc vīra<br />

nāves arī pati Poļina strauji mainījās.<br />

Ģimenes pēdējie, 1914. gada Ziemassvētki pirms tēva<br />

nāves, Olgas atmiņā palikuši īpaši – uz tiem tēvs no<br />

Maskavas pasūtījis rotaļlietas un dāvanas saviem bērniem.<br />

Tās piegādātas milzīgā kastē, kurā bijušas arī “hlapuškas”<br />

un citi svētku atribūti. Starp dāvanām esot bijusi arī<br />

lokomotīve, ko loterijā izvilkusi Olga, bet tā kā lelli izvilcis<br />

Hugo Mellera kolēģa, kartogrāfa Nikolaja Širina jaunākais<br />

dēls Sergejs, abi samainījušies ar dāvanām. Interesanti, ka<br />

vēlāk Nikolaja Širina bērni saradosies ar Mellera bērniem.<br />

Drīz pēc šiem Ziemassvētkiem Hugo devās komandējumā<br />

sniegotajos Kaukāza kalnos, kura laikā saaukstējās un<br />

trīs diennaktis nogulēja teltī, kamēr ieradās palīgi. Viņš<br />

saslima ar plaušu karsoni, kas progresēja un pārvērtās<br />

par tuberkulozi, un 25. februārī mira. Olga savās atmiņās<br />

norāda (atsaucoties uz mātes stāstīto), ka tēvam garšojis<br />

auksts alus un māte ne reizi vien teikusi, ka tā dzeršana<br />

beigsies ar tuberkulozi – tā arī beigās esot iznācis. Hugo<br />

Mellers tika apglabāts Tiflisas Evanģēliski-luteriskajos<br />

(vācu) kapos, kuri pēc II Pasaules kara, līdz ar vācu<br />

baznīcu, no kuras viņš tika izvadīts, tika iznīcināti. To vietā<br />

padomju laikā esot uzbūvēta “Zemļetrest” ēka. H.Mellera<br />

miršanas apliecību apstiprina mācītājs R.Maijers. Olga<br />

atceras, ka pēc tēva nāves Poļina ik mēnesi esot saņemusi<br />

100 rubļu pabalstu, bet no armijas daļas katru dienu<br />

viņiem uz mājām nesuši siltu baltmaizi. Nomainoties<br />

varai, pensiju nekavējoties atņēma.<br />

Par H.Mellera ģimeni ir zināms, ka viņš Tbilisi<br />

apprecējās ar Polinu Ševčenko (Polina Shewchenko,<br />

*1876. †21.4.1941. Tbilisi) (kāzu datums nav zināms) un<br />

viņiem bija divi bērni (XII paaudze):<br />

• Nikolajs Mellers (Nikolai Meller, *6.5.1902.<br />

Tbilisi †20.12.1932. Tbilisi).<br />

• Olga Mellere (Kurbatova) (Olga Meller<br />

(Kurbatoff), *8.7.1905. Tbilisi †1990. Tbilisi).<br />

Par Polinas Ševčenko ģimeni šobrīd ir zināms vien tas, ka<br />

viņas tēvs bija Jēkabs (Jakovs) Ševčenko, viņai bija brālis<br />

(vārds nav zināms, bet iespējams – Pimens Ševčenko,<br />

skat. Širinu-Longo dzimtas arzaram veltīto nodaļu),<br />

kuram savukārt bija dēls Nikolajs Ševčenko (Nikolay<br />

Shewchenko, *7.12.1895. †12.11.1971.). Ja šī informācija<br />

442 443<br />

Attēls 533.<br />

Hugo Mellers ar saviem dienesta biedriem.<br />

Foto tapis ap 1890. gadu.<br />

izrādīsies patiesa, tas nozīmē, ka Nikolajam bija vismaz<br />

māsas – Varvara Ševčenko (Varvara Shewchenko) un<br />

Anfīsa Ševčenko (Anfisa Shewchenko). Katrai no viņām<br />

bija divi bērni – Varvarai – divi dēli (dzīvoja Mireti<br />

ciemā Gori rajonā), bet Anfīsai – divas meitas (dzīvoja<br />

Tbilisi). Par pašu Nikolaju Ševčenko ir norāde, ka viņš<br />

dzimis Gombori ciemā Gruzijā, bijis skarbs, valdonīgs un<br />

noslēgts cilvēks, taču šīs rakstura īpašības viņā parādījās<br />

tikai pēc atgriešās no II Pasaules kara (viņš bija armijā<br />

no 1941. līdz 1946. gadam). No kara viņš esot atgriezies<br />

nosirmojis, strādāja izdevniecībā par poligrāfiķi, kur arī<br />

iepazinās ar savu nākamo sievu Irīnu Grabovsku (skat.<br />

Širinu-Longo atzaram veltīto nodaļu). Ņemot vērā, ka<br />

abu kāzu datums nav zināms, iespējams, laulības bija vēl<br />

pirms kara. Par Ševčenko dzimtas atzara tālākām saknēm<br />

sīkāku ziņu pagaidām nav, taču iespējams, dzimtas atzara<br />

sākotnējā izcelšanās ir no Ukrainas.<br />

Laikā, kad Hugo Mellers jau slimoja ar tuberkulozi,<br />

Poļina bija stāvoklī, taču bailēs no tā, ka bērns piedzims<br />

slims ar tuberkulozi, izdarīja abortu. Tas neesot bijis<br />

viegli, un aborts un tīrīšanas esot bijis jāveic vairākos<br />

piegājienos. Pēc pēdējās vizītes pie ārsta, iznākot uz ielas<br />

Poļina esot saļimusi bailēs, tādēļ tēvs (t.i. - Hugo Mellers)<br />

steigā nolīdzis važoni, kas viņus nogādāja mājās. Kopš šīs<br />

reizes Poļina vairs nekad neesot gājusi ciemos un nav arī<br />

uzņēmusi viesus – viņa ļoti noslēdzās sevī. 455<br />

Brīžos, kad viņu nomāca depresijas lēkmes, viņa ieslēdzās<br />

savā istabā, un, kā vēlāk atzinās meitai, viņai pa rokai esot<br />

bijusi indes pudele. No indes iedzeršanas viņu atturējusi<br />

tikai ticība Dievam. Tēvs viņu esot vedis pie ārstiem, viņa<br />

dzēra zāles, taču nekas neesot līdzējis. Olga raksta, ka<br />

viņasprāt, Poļina neesot bijusi laimīga laulībā ar Hugo,<br />

kurš esot bijis vēss un neesot izrādījis maigumu nedz<br />

pret māti, nedz meitu. “Tas tādēļ, ka viņš mūsu dēļ daudz

strādāja”, raksta Olga.<br />

Vēl vīra dzīves laikā Poļina reiz uz ilgāku laiku nokļuvusi<br />

slimnīcā. Atgriežoties mājās, Nikolajs un Olga neesot<br />

spējuši atiet no dīvāna, kurā atlaidās Poļina – apskaujot<br />

un mīļojot viņu. Protams, Poļina atbildēja šai bērnu<br />

mīlestībai, jo esot bijis pilnīgs pretstats savai mātei – ļoti<br />

stingrajai vecmāmiņai, kuras vārdu pagaidām nav izdevies<br />

noskaidrot. Poļina bērniem centās sniegt to, ko pati nebija<br />

baudījusi – mīlestību un dvēseles siltumu.<br />

Cīnoties ar baiļu lēkmēm, laikā, kad Nikolajs nonāca<br />

slimnīcā, Poļina esot spējusi tikai vienu reizi apmeklēt<br />

dēlu slimnīcā, nākošreiz ieraugot viņu bērēs. Neskatoties<br />

uz šīm baiļu lēkmēm, Olga māti raksturo kā ļoti mīlošu un<br />

maigu sievieti, ar melnām acīm, melniem matiem un baltu<br />

ādu. “Viņa mūs audzināja mīlestībā pret Dievu, cilvēkiem,<br />

dzīvniekiem, un vispār visu dzīvo”, raksta Olga, norādot,<br />

ka māte bērniem bieži spēlējusi klavieres, īpaši dziesmu<br />

par Čižiku, pie kuras bērni raudājuši, žēlojot Čižiku.<br />

Pēc vīra nāves Poļina turpināja uzturēt privātmāju,<br />

iznomājot istabas pirmajā stāvā – tajās dzīvoja Tatjana<br />

Stepanova un citi nomnieki. Vairākus gadus pēc Hugo<br />

nāves pie šiem nomniekiem ieradās draugi, starp kuriem<br />

bija viens, kurš iemīlējās Poļinā un vēlējās viņu apprecēt.<br />

Kad šo ziņu Poļina izstāstīja bērniem, Nikolajs priecājās,<br />

bet Olga esot aizgājus uz savu istabu. “Redzi, Olga negrib,<br />

lai es precos”, noteica Poļina un atteica preciniekam.<br />

Neskatoties uz viņa lūgšanām, kāzas nenotika un<br />

precinieks atgriezās savā pilsētā, kur drīz esot nomiris.<br />

Attēls 535.<br />

H.Mellers pēc 1905. gada 16. janvāra, līdz apbalvošanai<br />

ar 5. ordeni 1908. gadā.<br />

Attēli 538, 539.<br />

Hugo Mellera bērni Olga un Nikolajs 1907. gadā un 1911. gadā.<br />

Attēli 536, 537.<br />

Hugo Mellera dzīvesbiedre Poļina 1914. gada 18. augustā un Polinas Ševčenko brāļa [Pimena ?] dēls Nikolajs<br />

Ševčenko.<br />

Mūža nogalē Poļina sirga ar aknu slimību, tādēļ viņas<br />

ēdienkartē bija piens un franču smalkmaizītes – pat<br />

viesībās, kad galdi lūza no pārpilnības, viņa neatļāvās<br />

neko citu. Pēc dēla pašnāvības ļaudis mēļoja, ka nu Poļinai<br />

būšot jāiztiek bez piena un smalkmaizītēm, nezinot, ka tās<br />

viņa bija spiesta ēst, jo neko citu nedrīkstēja.<br />

Savukārt Hugo Leonharda Vilhelma Mellera un Poļinas<br />

Ševčenko pirmdzimtais ir XII paaudzes pārstāvis,<br />

dēls Nikolajs Mellers (Nikolai Meller, *6.5.1902. Tbilisi<br />

†20.12.1932. Tbilisi), kurš kļuva celtniecības uzņēmuma<br />

grāmatvedi. Nikolaja dzīvesgājumu iespējams restaurēt<br />

no viņa māsas vēstulēm, kas nosūtītas Nikolaja dēlam<br />

Dmitrijam, jo pēc traģiska nelaimes gadījuma, nokrītot no<br />

celtniecības stalažām, Nikolajs, uzzinot, ka gangrēnas dēļ<br />

būs jaamputē kājas, nolēma izdarīt pašnāvību, domādams,<br />

ka viņa sieva Lidija nevēlēsies dzīvot ar invalīdu.<br />

Nikolajs piedzima 1902. gada 6. maijā (pēc vecā stila)<br />

toreizējā Tiflisā (Tbilisi), Petrovskaja ielā 17 (tag.<br />

Gogebašvili iela 17) – šajā dienā savu dzimšanas dienu<br />

svinēja arī Krievijas cars Nikolajs II, tādēļ vecāki nolēma<br />

dot dēlam cara vārdu, paši nezinot, tādejādi uzlika dēlam<br />

tikpat smagu likteni, kā Krievijas imperatoram. Nikolaja<br />

dzimšanas brīdī par godu caram Nikolajam II esot<br />

dārdējušas lielgabalu zalves.<br />

Apkašpulkveža ģimene dzīvoja privātmājā ar visam<br />

ērtībām – otrajā stāvā bija 6 istabas, bet pirmajā stāvā<br />

– divas istabas. Hugo Mellers kopis dārzu, kurā auga<br />

444 445<br />

bumbieres, ābeles, ķirši, persiku un aprikožu koki, bet gar<br />

celiņu auga jāņogu krūmi. Tējas namiņš bija paslēpts rozēs,<br />

bet dārzā vidū bija neliels baseins. Tēvs bērnībā Nikolajam<br />

bija uzdāvinājis kasti ar alvas zaldātiņiem – aptuveni 10-12<br />

cm augstām skulptūriņām, ar kurām spēlējās ne tikai<br />

Nikolajs, bet arī viņa māsa Olga. “Mēs šaudījāmies ar zirņu<br />

lodēm”, savās atmiņās par bērnību raksta Olga. 456 Bērnus<br />

uzmanījis viens no tēva “djenšikiem” – piekomandētajiem<br />

karavīriem, kā arī mājkalpotāja. Bērniem tēvs abonējis<br />

žurnālus – “Svetļjačok” (“Jāņtārpiņš”) Olgai un “Vokrug<br />

sveta” (“Apkārt pasaulei”) Nikolajam. Nikolajs esot<br />

krāsojis kartes, apmeklējis teātrus un ļoti mīlējis operu, it<br />

īpaši “Dzīve par caru”, kuras ārijas viņš mājās dungoja, ar<br />

saviem alvas zaldātiņiem “izspēlējot” operas norisi mājās,<br />

bet Olga spēlējās ar lellēm, kurām bija porcelāna acis.<br />

Olgas atmiņās minēts, ka mājās bieži viesojušies virsnieki,<br />

reiz – arī kāds ģenerālis, kurš nobučojis Olgai roku. Brālis<br />

vēlāk ilgi esot apsmējis māsu par kautrīgumu. Nikolajs<br />

esot bijis jokdaris – reiz Olga esot kautrējusies ieiet istabā,<br />

kurā ir viesi, bet Nikolajs, klusi piezadzies Olgai, iegrūda<br />

viņu pie viesiem. Olga toreiz esot ilgi raudājusi.<br />

Pie tēva bieži esot viesojušies arī kazaki, kas ar saviem<br />

zirgiem dažkārt aizņēmuši visu ielu. Viņi labprāt<br />

vizinājuši apakšpulkveža bērnus zirgu mugurā, kamēr tēvs<br />

pārģērbies un gatavojies doties ar viņiem darba darīšanās.<br />

Savu brāli Olga atceras kā nervozu, jo piecu gadu vecumā<br />

Kislovodskā viņš izkrita no trešā stāva loga. Todien

Mellera kalpotājs pastaigājās ar Olgu pa ielu, bet Nikolajs<br />

atvēra logu, uzkāpa uz palodzes un izliecies pa logu<br />

izkrita. No tūlītējas nāves viņu paglāba vien aizķeršanās<br />

aiz krūma, kas mazināja trieciena spēku, ļaujot zēnam<br />

izdzīvot. Tuvumā gadījās kāds no tēva kazakiem, kurš<br />

pieskrēja pie bezsamaņā esošā zēna un pacēla viņu. Tas<br />

notika Lieldienu laikā – ārstu tuvumā nebija, tādēļ Hugo<br />

Mellers esot pats kāpis zirga mugurā un nez no kurienes<br />

atvedis feldšeri, kurš izmeklēja zēnu. Kamēr mediķis bija<br />

pie Nikolaja, viņa māte raudādama lūdzās, nometusies<br />

ceļos svētbildes priekšā. “Priecājieties, jūsu dēls ir glābts”,<br />

atskanēja feldšera balss. Viņš piebilda, ka zēns izvēmies,<br />

spēcīgi sadauzījies un kad pamodīsies, noteikti sāpēs<br />

kliegs. Tā arī esot bijis - tiklīdz Nikolajs pamodies, viņš<br />

saķēris galvu un raudādams kliedza no sāpēm. Mocības<br />

turpinājās divas dienas – tika atvests ārsts, izrakstītas zāles<br />

un ārsts pieteica: “Neko viņam neliedziet, lai ko zēns arī<br />

vēlētos”.<br />

Olga uzskata, ka brālis to esot izmantojis – drīz vien viņam<br />

bija daudz jaunu rotaļlietu un pārpārēm saldumu, līdz<br />

beidzot viņš esot gribējis sev huzāra formu – tādas tolaik<br />

tirgotas veikalos un tēvs, protams, arī to nopirka dēlam.<br />

Vēlāk, kad brālis apbižoja māsu, tēvs iesaucis Nikolaju<br />

savā kabinetā un sabāris viņu ar vienīgo lamuvārdu, ko<br />

bērni jebkad bija dzirdējuši no tēva: “Dubina, (pagale,<br />

baļķis), kāpēc tu apbižo māsu?”<br />

Vecāki nekad nav situši Olgu un Nikolaju – viss<br />

aprobežojies ar dusmīgu tēva skatienu vai mātes frāzi<br />

“Nikolaj, kā tu mani apbēdināji”. Pēc šiem vārdiem<br />

Nikolajs vienmēr izplūdis asarās, meties ap kaklu mammai<br />

un lūdzies piedošanu.<br />

Pirmajā klasē Nikolajs esot pārteicies un sevi nosaucis kā<br />

“Koļa Merils”, par ko viņu vēlāk ķircināja gan skolā, gan<br />

ģimenē. Pirmos lamuvārdus viņš iemācījās ģimnāzijā –<br />

atnākot no tās, viņš staigājis pa balkonu un lamājies, par<br />

ko ģimenes mājkalpotāja steigusies sūdzēties Poļinai. Māte<br />

iesauca dēlu pie sevis, paskaidroja, ko šie vārdi nozīmē un<br />

– ka tos nav pieņemts lietot. Kopš tās reizes Nikolajs vairs<br />

neesot lamājies – ne dēļ bailēm, bet dēļ mīlestības pret<br />

māti – lai viņu nesarūgtinātu.<br />

Lai palīdzētu mātei, jau 16 gadu vecumā Nikolajs sāka<br />

strādāt – viņš iznēsāja ūdens maksājumu kvītis. Tobrīd<br />

jaunā vara atņēma mātei cara laikos piešķirto pensiju,<br />

un naudas pelnīšanas nepieciešamības spiests, Nikolajs<br />

pameta mācības politehnikumā.<br />

Pēc padomju varas nodibināšanas Gruzijā, Melleru mājā<br />

ievācās Sarkanās armijas komisārs ar savu sievu un bērnu,<br />

bet mājas jaunais īpašnieks (naudas trūkuma dēļ Poļina<br />

māju pārdeva, lai arī turpināja tajā dzīvot līdz aptuveni<br />

1921. gadam), izlika ģimeni – viņi parcēlās uz nelielu<br />

dzīvokli tajā pašā Gogibašvili ielā 29 (Olga norāda – 28).<br />

Nikolajs Mellers apprecējās ar Lidiju Dobroserdovu<br />

(Лидия Добросердова, *14.4.1904. †12.8.1942. Tbilisi) un<br />

šajā laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Dmitrijs Mellers (Дмитрий Меллер, *2.2.1932.<br />

Tbilisi).<br />

Olga uzskata, ka arī Nikolaja sieva – Lidija Dobroserdova<br />

neesot spējusi pilnībā novērtēt Nikolaja mīlošo un trauslo<br />

dvēseli. “Viņš bija kā no citas pasaules, tādēļ arī izšķīrās<br />

par pašnāvību”, uzskata māsa, piebilstot, ka pirms došanās<br />

liktenīgajā komandējumā uz Bakuriani, viņš pārdeva<br />

māsas doto vilnu, lai nopelnīto naudu atdotu savai mātei,<br />

Attēls 540.<br />

Polina Mellere ar dēlu Nikolaju un ģimenes draudzeni<br />

Ņinu ap 1929. gadu.<br />

kurai viņš palīdzēja – mātes veselības dēļ viņi bieži devās<br />

ārpus pilsētas, pēdējais ģimenes izbraukums bija uz<br />

Mchetu 1932. gadā.<br />

Olga raksta, ka pirms pašnāvības brālis esot atbraucis<br />

pie viņas – abi sēdējuši Aragvi un Mtkvari upju satekā.<br />

Nikolajs bijis drūms un nomākts. Viņš teicis, ka ar<br />

Lidiju viņš varētu dzīvot, bet viņas māte – Varvara esot<br />

ļoti smaga rakstura cilvēks. Šajā laikā Nikolajs esot bieži<br />

vienatnē gājis uz mežu un raudājis. Viņš esot saslimis ar<br />

tropu malāriju, taču Nikolajs neesot bijis gatavs ziedot<br />

laiku sev: “Bet kā tad ģimene?” vaicājis viņš.<br />

No Nikolaja 1931. gada 18. decembra vēstules māsai, ko<br />

Nikolajs sūtīja no savas darba vietas Melnās jūras krastā,<br />

varam uzzināt faktus par viņa ikdienu – ģimene kopumā<br />

dzīvojusi, izjūtot naudas trūkumu, tādēļ Nikolajs jautā, vai<br />

“onkulis Latvijā ir kaut ko sūtījis” – šeit ir divas iespējas<br />

– viņš raksta par Voldemāru Melleru Ludzā vai Artūru<br />

Melleru Jelgavā. Ir zināms, ka Artūrs Mellers ir sūtījis<br />

savas fotogrāfijas uz Tbilisi, tādēļ ticamākais, te domāts<br />

tieši Artūrs Mellers, kura dēls Voldemārs (Vladimirs)<br />

savulaik ir sūtījis pastkartes tēvocim Hugo.<br />

Kad Nikolajs nogādāts slimnīcā, viņam ārsti paziņoja, ka<br />

jāamputē labā kāja, no kā Nikolajs atteicās, domādams,<br />

ka sieva viņu vairs nemīlēs, ja viņam nebūs abas kājas.<br />

Olga uzskata, ka Lidija viņu neesot mīlējusi arī tāpat – to<br />

esot Lidija pati pateikusi sava vīra māsai. Tiesa gan, citā<br />

vēstulē Olga norāda, ka pēc Nikolaja pašnāvības Lidija<br />

esot sapratusi, cik kārtīgs cilvēks bija Nikolajs un cik ļoti<br />

viņš mīlēja savu sievu.<br />

Kā jau norādīts iepriekš, Hugo Leonharda Vilhelma<br />

Mellera un Poļinas Ševčenko ģimenē kopā ar Nikolaju<br />

Melleru auga arī viņa jaunākā māsa, XII paaudzes<br />

pārstāve Olga Mellere (Kurbatova) (Olga Meller<br />

(Kurbartova), *8.7.1905. Tbilisi †10.2.1985. Tbilisi).<br />

Pateicoties viņas rakstītajai apjomīgajai vēstulei sava<br />

brāļa dēlam Dmitrijam, mums ir izdevies rekonstruēt<br />

daļu viņas bērnības laika notikumu. Neskatoties uz to,<br />

par viņas pašas dzīvi ir pieejama visai skopa informācija.<br />

Ir zināms, ka iztiku viņa pelnīja kā mašīnrakstītāja vīnu<br />

ražošanas uzņēmumā “Samtrest”. Ir saglabājusies arī viņas<br />

asins donores apliecība. Ģimene dzīvoja pieticīgi. Viņa<br />

apprecējās ar Vasīliju Kurbatovu (Василий Курбатов,<br />

*pirms 1903. †ap 1950. Tbilisi) un šajā laulībā piedzima<br />

(XIII paaudze):<br />

• Tatjana Gaļina Kurbatova (Татьяна Галина<br />

Курбатова, *15.7.1933. Tbilisi †15.4.1992. Tbilisi).<br />

Savas dzīves laikā Tatjana Gaļina Kurbatova bija klusa un<br />

noslēgta, jo cieta no garīga rakstura slimības. Neskatoties<br />

uz to, viņa 1957. gada 4. septembrī saņēma Tbilisi II<br />

Mūzikas skolas diplomu, kas apliecina, ka viņa ir apguvusi<br />

vokālās meistarības kursu – viņai tika piešķirta kora un<br />

ansambļa dalībnieka kvalifikācija. Veselības dēļ viņa nebija<br />

precējusies, visu mūžu dzīvoja pie mātes un pēc viņas<br />

nāves 1990. gadā tika ievietota psihiatriskajā slimnīcā<br />

Tbilisi, kur arī mirusi 1992. gadā.<br />

Neliela informācija ir zināma par Vasīlija Kurbatova<br />

ģimeni. Viņa tēvs bija Zemkopības un valsts īpašumu<br />

ministrijas rasēšanas pārvaldes topogrāfs Aleksejs<br />

Kurbatovs (Алексей Курбатов, *1874. †11.1.1950.),<br />

bet māte – Anna Kurbatova (Anna Kurbatov, *1877.<br />

†16.3.1940.), kas ģimenē tika saukta par Ņuru. Nav<br />

izslēgts, ka ģimene kādreiz dzīvoja un strādāja Permā,<br />

kur tapis ģimenes foto. Kurbatovu ģimene vēlāk dzīvoja<br />

446 447<br />

Tbilisi, Baronskaja iela 16. Ir zināms, ka Alekseja tēvs<br />

bija Vladimirs Kurbatovs (Владимир Курбатов,*? †pēc<br />

1903.), arī viņa vectēvu sauca Vladimirs Kurbatovs<br />

(Владимир Курбатов). Iespējams, dzimtas izcelsme ir<br />

saistīta ar Ukrainu, jo ģimenes arhīvā tika atrastas vairākas<br />

fotogrāfijas, kas ap 1908.-1909. gadu tapušas toreizējās<br />

Kijevas guberņas Umānas apriņķa 457 Podobnoje ciemā<br />

(Podibna – ukr. val.).<br />

Olgas Melleres arhīvā tika atrastas arī vairākas fotogrāfijas,<br />

kuru vizuālā analīze ļauj izteikt pieņēmumu, ka tajās ir<br />

redzama Vasīlija Kurbatova ģimene – vienā no attēliem<br />

ir redzama viņa māte (kuras vārds nav zināms). Šajā<br />

fotogrāfijā redzamais vecākais zēns ir Vasīlijs, kuram,<br />

acīmredzot, ir bijušas divas māsas vai brāļi. Domājams, šis<br />

attēls ir tapis ap 1880. gadu. Savukārt otrā attēlā, kas tapis<br />

ap 1902. gadu, ir redzams Vasīlija dēls Aleksandrs, Vasīlija<br />

tēvs Vasīlijs, viņa māte, un – iespējams, māsa. Nekādu<br />

citu ziņu par šo dzimtas atzaru diemžēl, pagaidām nav.<br />

Attēls 541.<br />

Nikolaja Mellera pēcnāves foto bērēs, 1932. gada 19. decembrī.

Attēli 542, 543.<br />

Olga Mellere (Kurbatova) 19<strong>30</strong>. gadā un 1965. gadā.<br />

Attēli 545, 546.<br />

Aleksejs Kurbatovs, Anna Kurbatova un viņu dēls Vasīlijs Kurbatovs ap 1900. gaduu n Vasīlijs Kurbatovs ar māti<br />

1916. gadā.<br />

448 449

Attēls 547.<br />

Vasīlijs Kurbatovs (pirmais no kreisās)<br />

1909. gada 22. jūlijā Pogobnoje ciemā.<br />

Attēls 544.<br />

No kreisās - Vasīlija Kurbatova māte Anna Kurbatova,<br />

viņas vīramāte un vīratēvs Vladimirs Kurbatovs, Vasīlijs<br />

Kurbatovs - ap 1905. gadu.<br />

Attēls 549.<br />

Aleksejs Kurbatovs ar saviem brāļiem vai māsām un<br />

māti ap 1880. gadu.<br />

Attēls 544.<br />

Olga Mellere, Tatjana Gaļina Kurbatova un Vasīlijs Kurbatovs 1934. gadā.<br />

450 451

ATSAUCES:<br />

1. Сергеев С.В., Долгов Е.И. ВОЕННЫЕ ТОПОГРАФЫ РУССКОЙ АРМИИ, 207. Lpp, 2001, SiDiPress, Sanktpēterburga<br />

2. KVKVA 409. fonds, 1. apraksts, 184987. lieta<br />

3. Avots: Центральный архив СА, фонд 325, дело 59 и фонд 404, дело 81<br />

4. Avots: http://vts.mybb.ru/viewtopic.php?id=36 skatīts 2016. gada 1. oktobrī<br />

5. Avots http://medalirus.ru/rus-ordena/orden-svyatoy-anny.php skatīts 2016. gada 1. oktobrī<br />

6. Avots http://medalirus.ru/rus-ordena/orden-svyatoy-anny.php skatīts 2016. gada 1. oktobrī<br />

7. Avots http://medalirus.ru/rus-ordena/orden-svyatoy-anny.php skatīts 2016. gada 1. oktobrī<br />

8. Avots http://medalirus.ru/rus-ordena/orden-svyatoy-anny.php skatīts 2016. gada 1. oktobrī<br />

9. Avots http://medalirus.ru/rus-ordena/orden-svyatoy-anny.php skatīts 2016. gada 1. oktobrī<br />

10. KVKVA 409. fonds, 1. apraksts, 184987. lieta<br />

11. Дата создания: 1890, опубл.: 1890 (Впервые — в газете «Новое время», 1890, № 5142—5147, 24—29 июня, № 5168, 20<br />

июля, № 5172, 24 июля, № 5202, 23 августа с подписью «Антон Чехов»). Источник: ФЭБ со ссылкой на книгу А. П. Чехов<br />

Сочинения в 18 томах // Полное собрание сочинений и писем в <strong>30</strong> томах. — М.: Наука, 1978. — Т. 14/15. Из Сибири. Остров<br />

Сахалин. — С. 5—38., Avots: http://feb-web.ru/feb/chekhov/texts/sp0/pi4/pi4-098-.htm, 98.-99.lpp<br />

12. Дата создания: 1890, опубл.: 1890 (Впервые — в газете «Новое время», 1890, № 5142—5147, 24—29 июня, № 5168, 20<br />

июля, № 5172, 24 июля, № 5202, 23 августа с подписью «Антон Чехов»). Источник: ФЭБ со ссылкой на книгу А. П. Чехов<br />

Сочинения в 18 томах // Полное собрание сочинений и писем в <strong>30</strong> томах. — М.: Наука, 1978. — Т. 14/15. Из Сибири. Остров<br />

Сахалин. — С. 5—38.<br />

13. Дата создания: 1890, опубл.: 1890 (Впервые — в газете «Новое время», 1890, № 5142—5147, 24—29 июня, № 5168, 20<br />

июля, № 5172, 24 июля, № 5202, 23 августа с подписью «Антон Чехов»). Источник: ФЭБ со ссылкой на книгу А. П. Чехов<br />

Сочинения в 18 томах // Полное собрание сочинений и писем в <strong>30</strong> томах. — М.: Наука, 1978. — Т. 14/15. Из Сибири. Остров<br />

Сахалин. — С. 5—38. Avots - http://feb-web.ru/feb/chekhov/texts/sp0/pi4/pi4-116-.htm, 116.-119.lpp<br />

14. Šeit un turpmāk - Olgas Kurbatovas vēstule Dmitrijam Melleram (ap 1960.gadu), privātais arhīvs<br />

15. Šeit un turpmāk - Olgas Kurbatovas vēstule Dmitrijam Melleram (ap 1960.gadu), privātais arhīvs<br />

16. Šeit un turpmāk - Olgas Kurbatovas vēstule Dmitrijam Melleram (ap 1960.gadu), privātais arhīvs<br />

17. Skat. https://ru.wikipedia.org/wiki/Уманский_уезд<br />

452 453

LIDIJA DOBROSERDOVA (MELLERE)<br />

(DOBROSERDOVU-BURIOTU-PALATŅIKOVU ATZARS)<br />

Kā jau norādīts iepriekš, XII paaudzes pārstāvis Nikolajs<br />

Mellers apprecējās ar Lidiju Dobroserdovu (Лидия<br />

Добросердова, *14.4.1904. †12.8.1942. Tbilisi), tādēļ šajā<br />

nodaļā tiks aplūkots viņas dzimtas atzars. To veido divu<br />

dzimtu – Dobroserdovu un Buriotu saplūšana. Vismazāk<br />

ziņu pagaidām ir atrastas par Dobroserdovu dzimtas<br />

atzaru.<br />

Vissenākais zināmais šī atzara pārstāvis ir IX paaudzes<br />

pārstāvis Ivans Pantelejevs (Иван Пантелеев), kura<br />

meita, X paaudzes pārstāve Aleksandra Pantelejeva<br />

(Dobroserdova) (Александра Пантелеевa<br />

(Добросердова), *? [iespējams, ap 1840.] †pēc 1908.)<br />

salaulājās ar Pēteri Dobroserdovu (Pjotr Dobroserdoff).<br />

Līdz mūsdienām ir saglabājusies Aleksandra Pantelejevas<br />

(Dobroserdovas) fotogrāfija, kas tapusi 1908. gadā<br />

Maskavā un kuras otrā pusē ir pašrocīgi rakstīts teksts<br />

“Manām mīļajām un dārgajām mazmeitām Maņečkai<br />

[Marijai] un Ļidočkai [Lidijai] par atmiņu no vecmāmiņas<br />

Aleksandras Ivanovnas Pantelejevas. 1908. gada 1.<br />

decembrī.” Nav izslēgts, ka mūža nogalē viņa dzīvoja<br />

Maskavā. Šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Leonīds Dobroserdovs (Леонид Добросердов, *?<br />

†1935. Baku, Azerbaijan).<br />

• Valērijs Dobroserdovs (Валерий Добросердов).<br />

Par Valēriju Dobroserdovu ir zināms, ka viņš apprecējās<br />

ar Annu (viņas tēvs bija Boriss, citu ziņu nav) un abu<br />

laulībā piedzima trīs bērni:<br />

• Igors Dobroserdovs (Игорь Добросердов).<br />

• Aleksandra Dobroserdova (Александра<br />

Добросердова).<br />

• Jeļena Dobroserdova (Елена Добросердова).<br />

Par Valērija Dobroserdova pēcteču dzīves gājumu<br />

pagaidām nav nekādas informācijas. Savukārt par viņa<br />

brāli Leonīdu Dobroserdovu (Леонид Добросердов, *?<br />

†1935. Baku, Azerbaijan) ir zināms, ka viņš bija topogrāfs,<br />

brīvajā laikā rakstīja dzeju un zīmēja. Kā viņa nāves<br />

vieta tiek minēta Azerbaidžānas galvaspilsēta Baku ap<br />

1935. gadu. Viņš apprecējās ar Varvaru Burioti (Varvara<br />

Buriott, *1880. †9.1942.) un šajā laulībā piedzima dvīnes<br />

(XII paaudze):<br />

• Marija Dobroserdova (Širina) (Maria<br />

Dobroserdov (Shirin), *14.4.1904. †19.7.1992.),<br />

skat. Širinu dzimtai veltīto nodaļu.<br />

• Lidija Dobroserdova (Mellere) (Lydia<br />

Dobroserdov (Moeller), *14.4.1904. †12.8.1942.<br />

Tbilisi).<br />

Par Buriotu dzimtu ir atrodama informācija dažos<br />

enciklopēdiskos izdevumos un Gruzijas arhīvā. Kā<br />

senākais šīs dzimtas pārstāvis tiek norādīts Francijas<br />

pilsonis, poručiks, IX paaudzes pārstāvis Nikolajs Buriots<br />

(Nikolay Buriott, *†1851.), kurš uzturējās un dzīvoja<br />

Rēvelē (tag. Tallina). Ir ziņas ka viņam bija vismaz divi<br />

dēli (X paaudze):<br />

• Viktors Buriots (Victor Buriott *27.05.1851.<br />

Tallinā †?), bijis revolucinārs, kopš 1875. gada<br />

pakļauts slepenai novērošanai, sakarā ar to, ka<br />

Viktors esot izplatījis pretvalstiskas publikācijas.<br />

Plašāku ziņu nav.<br />

• Pāvels Buriots (Pavel Buriott, *27.05.1851.<br />

Tallinā, †pirms 1908. [Tbilisi?]).<br />

Par Pāvelu Buriotu ir zināms, ka viņš skolojās Gatčinas<br />

bāreņu internātskolā (kas norāda uz viņa vecāku<br />

iespējamo nāvi agrā bērnībā). 1875. gada 6. maijā tika<br />

arestēts Sanktpēterburgā par to, ka izrādīja līdzjūtību<br />

notiesātajiem. Tā paša gada 26. maijā izsūtīts uz Vologdas<br />

guberņu. 24. jūnijā stājies policijas uzskaitē Ustj-Sikoļskas<br />

pilsētā. Pēc gada – 1876. gada <strong>30</strong>. jūnijā viņš tika apžēlots<br />

ar tiesībām atgriezties Sanktpēterburgā un iestāties<br />

militārajā dienestā kā brīvprātīgajam. 1876. gadā viņš<br />

piedalījās Hercegovinas sacelšanās organizēšanā, bet pēc<br />

atgriešanās Sanktpēterburgā, 1876. gada 6. decembrī<br />

piedalījās demonstrācijās Kazaņas laukumā. 1877. gada<br />

3. februārī viņš atkal tika izraidīts – šoreiz, ņemot vērā<br />

viņa pretvalstiskos noskaņojumus – uz Permas guberņas<br />

Čerdiņu, policijas uzraudzībā.<br />

1878. gadā par revolucionāro ideju izplatīšanu vietējo<br />

iedzīvotāju vidū ticis izsūtīts un Jakutijas apgabala<br />

Olekminsku, bet 1881. gada jūnijā pārvests uz Minusinsku.<br />

Pēc soda izciešanas 1880. gadu vidū viņš parcēlās uz<br />

Tbilisi.<br />

Arī par Pāvela Buriota sievu Agniju Rubinu (Agnia Rubin<br />

[Gubin] *1857. †8.2.1944. Tbilisi) ir ziņas, ka 1877. gadā<br />

Attēls 560<br />

Aleksandra Pantelejeva 1908. gadā.<br />

viņa tika arestēta un pie viņas veikta kratīšana Čerdiņā,<br />

kur viņa ieradās apmeklēt savu vīru. Kratīšanas laikā<br />

pie viņas tika atrastas aizliegtas grāmatas. Ir zināms, ka<br />

Pāvela Buriota un Agnijas Rubinas ģimenē piedzima (XI<br />

paaudze):<br />

• Olga Buriota (Palatnikoff) (Olga Buriott<br />

(Palatnikoff), *1879. †29.12.1943.).<br />

• Varvara Buriota (Dobroserdova) (Varvara<br />

Buriott (Dobdroserdoff), *1880. †22.9.1942. Tbilisi).<br />

• Viktors Buriots (Viktor Buriott, *21.1.1887. †pēc<br />

1908.).<br />

• Sergejs Buriots (Sergey Buriott),<br />

• Vera Buriota (Gomelauri)(Vera Buriott<br />

(Gomelauri)).<br />

XI paaudzes pārstāve Vera Buriota (Gomelauri)(Vera<br />

Buriott (Gomelauri)) bija precējusies ar Gomelauri<br />

(Gomelauri) un viņu laulībā piedzima meita (XII paaudze):<br />

• Irīna Gomelauri (Irina Gomelauri).<br />

XII paaudzes pārstāve Irīna Gomelauri (Irina Gomelauri)<br />

bija precējusies ar Georgiju Gomeleurgu (Georgy<br />

Gomeleurg). Savukārt šajā ģimenē piedzima dēls (XIII<br />

paaudze):<br />

• Georgijs Gomelaurgs (Georgy Gomeleurg)<br />

Nekādu citu ziņu par šo atzaru vairs nav.<br />

XI paaudzes pārstāve Olga Buriota (Palatnikoff) (Olga<br />

Buriott (Palatnikoff), *1879. †29.12.1943.) salaulājās<br />

ar Teodora Palatņikova dēlu Ivanu Palatņikovu (Ivan<br />

Palatnikoff, *1877. †29.12.1941.). Par viņu ir zināms,<br />

ka viņš bija zinātnieks, bija sava grāmatvežu skola.<br />

Līdz mūsdienām ir saglabājies 1910. gadā izdotais<br />

“Grāmatvedības un komerciālās skaitļošanas privāto<br />

prakstisko kursu nolikums”, ko izstrādāja Ivans Palatņikovs.<br />

Kursi notika Tbilisi, Mihailova prospektā 182 un kursu<br />

maksa bija 60 rubļi. Pēc komunistiskās varas nodibināšanās<br />

Attēls 562.<br />

Leonīda Petroviča Dobroserdova grafika “1812. gads”<br />

Gruzijā, jaunā vara piedāvāja Ivanam Palatņikovam kļūt<br />

par Kaukāza dzelzceļu pārvaldes Gruzijas nodaļas vadītāju,<br />

taču viņš no šī piedāvājuma atteicies. Pēc šī atteikuma<br />

saņemšanas viņš tika pasludināts par “tautas ienaidnieku”<br />

un represēts – par viņa likteni vairs nav atrodamas nekādas<br />

ziņas. Lai paglābtos no represijām, vairums viņa bērnu<br />

oficiāli atteicās no sava tēva (izņemot Oļegu), taču tas<br />

netraucēja viņiem vēlāk sadalīt mantojumu, t.sk. ģimenes<br />

savrupnamu. Ivans Palatņikovs tika reabilitēts pēc nāves,<br />

1953. gadā. Olgas Buriotas un Ivana Palatņikova laulībā<br />

pavisam piedzima 15 bērni, taču informācija ir tikai par<br />

dažiem no viņiem (XII paaudze):<br />

• Georgijs Palatņikovs (Georgij Palatnikoff,<br />

*15.5.1909. †15.8.1991. Tbilisi).<br />

• Aleksandrs Palatņikovs (Alexander Palatnikoff,<br />

*1911. †13.8.1993.).<br />

• Oļegs Palatņikovs (Oleg Palatnikoff, *2.2.1915.<br />

Attēls 561.<br />

Leonīds Petrovičs Dobroserdovs.<br />

454 455

XIV paaudzes pārstāve Jeļena Palatņikova (Ivaščenko)<br />

kļuva par inženieri-ekonomisti un 2005. gada 27. augustā<br />

apprecējās ar Mihailu Ivaščenko (Michail Ivashenko,<br />

*7.5.1984. Saratow). Mihails ir veicis pētījumus par<br />

Palatņikovu dzimtu un izveidojis šī dzimtas atzara dzimtas<br />

koku. Abu laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Anastasija Ivaščenko (Anastasia Ivashenko,<br />

*12.1.2011. Ulyanovsk).<br />

• Romāns Ivaščenko (Roman Ivaschenko,<br />

*28.9.2017. Ulyanovsk).<br />

Par Oļega Palatņikova māsu, XII paaudzes pārstāvi<br />

Ludmilu Palatņikovu (Saatzanovu) (Ludmila Palatnikoff<br />

(Saatzanov)) ir zināms, ka viņa apprecējās ar Saatzanovu<br />

(Saatzanov) un šajā laulībā ir dzimuši (XIII paaudze):<br />

• Vladimirs Saatzanovs (Vladimir Saatzanov),<br />

• Irina Saatzanova (Irina Saatzanov).<br />

Par Oļega Palatņikova brāli, XII paaudzes pārstāvi Juriju<br />

Palatņikovu (Jury Palatnikoff) ir zināms, ka viņš bija<br />

precējies (sievas vārds nav zināms), ģimenē auga meita<br />

(XIII paaudze):<br />

Tbilisi †29.7.1984. Sennoy, Krasnodarskiy kray).<br />

• Jurijs Palatņikovs (Jury Palatnikoff),<br />

• Ludmila Palatņikova (Saatzanova) (Ludmila<br />

Palatnikoff (Saatzanov).<br />

Olgas Buriotas un Ivana Patņikova dēls, XII paaudzes<br />

pārstāvis Oļegs Palatņikovs (Oleg Palatnikoff, *2.2.1915.<br />

Tbilisi †29.7.1984. Sennoy, Krasnodarskiy kray) pēc tēva<br />

pasludināšanas par “tautas ienaidnieku” neatteicās no<br />

viņa, un – lai arī kādu laiku strādāja pat vienā ēkā ar<br />

Beriju, drīz vien tika pasludināts par “tautas ienaidnieka<br />

dēlu” un nosūtīts uz koncentrācijas nometni, bet vēlāk<br />

– uz Kazahstānu. Ir saglabājusies mutvārdu informācija,<br />

ka viņš piedalījies banku aplaupīšanās, taču tam nav<br />

dokumentālu pierādījumu. Ņemot vērā faktu, ka vairums<br />

viņa brāļu un māsu atteicās no sava tēva, arī Oļegs ar<br />

viņiem neuzturēja kontaktus. Viņš apprecējās ar Elizabeti<br />

Lozko (Elisabeth Lozko, *1917. Belarus †1995. Ulyanovsk),<br />

kuru laulībā piedzima dēls (XIII paaudze):<br />

Attēls 564, 565.<br />

Pāvels Nikolājevičs Buriots un viņa sieva Agnija Rubina.<br />

(Nataly Pobedimova, *7.6.1960. Kazahstan), abu laulībā<br />

piedzima divas meitas (XIV paaudze):<br />

• Olga Palatņikova (Olga Platnikoff, *12.7.1982.<br />

Kazahstan †22.1.2007. Ulyanovsk), mirusi kopā ar<br />

savu tēvu autoavārijā.<br />

• Jeļena Palatņikova (Ivaščenko) (Jelena<br />

Palatnikoff (Ivashenko), *27.9.1984. Kazahstan).<br />

Attēls 563.<br />

Dvīņumāsas Marija un Lidija Dobroserdovas 1906. gadā.<br />

• Liāna Palatņikova (Liana Palatnikoff), kas dzīvo<br />

Erevānā (Armēnijā).<br />

Par Oļega Palatņikova brāli, XII paaudzes pārstāvi<br />

Aleksandru Palatņikovu (Alexander Palatnikoff, *1911.<br />

†13.8.1993.) ir zināms, ka viņš bija precējies (sievas vārds<br />

nav zināms), ģimenē auga (XIII paaudze):<br />

• Jurijs Palatņikovs (Jurij Palatnikoff, *†), bija<br />

Attēls 567.<br />

Aleksandrs Palatņikovs ar sievu Olgu Burioti, viņu dēlu<br />

Aleksandru un audžudēlu Anatoliju (stāv).<br />

Attēls 566.<br />

Ivans Palatņikovs viesībās, pie galda labajā pusē piektais.<br />

• Aleksandrs Palatņikovs (Alexander Palatnikoff,<br />

27.10.1955. Karaganda, †22.1.2007. Ulyanovsk).<br />

Ģimenē tika audzināts arī Anatolijs, kas dzimis Elizabetes<br />

laulībā ar Nikolaju (uzvārds nav zināms). Ir ziņas, ka arī<br />

pats Oļegs Palatņikovs bija precējies divas reizes - pirmā<br />

laulība (kas visticamāk, bija noslēgta pirms izsūtīšanas)<br />

viņam bija ar Maiju (uzvārds nav zināms). Ņemot vērā<br />

faktu, ka nav zināmi visu 15 Ivana Palatņikova bērnu<br />

vārdi, nav izslēgts, ka Maija Palatņikova bija nevis Oļega<br />

Palatņikova sieva, bet gan māsa. Gadījumā, ja viņa tomēr<br />

bija sieva, tad laulība, visticmāk, tika noslēgta, pirms<br />

Oļega Palatņikova deportēšanas.<br />

XIII paaudzes pārstāvis Aleksandrs Palatņikovs<br />

(Alexander Palatnikoff, 27.10.1955. Karaganda, †22.1.2007.<br />

Ulyanovsk) bija Uļjanovskas apgabala vecākais ihtiologs<br />

un uzņēmuma “Remstroimost” līdzdibinātājs, gājis bojā<br />

autoavārijā. Viņš bija precējies ar Natāliju Pobedomovu<br />

456 457

precējies, ģimenē aug bērns, vārdi nav zināmi, pats<br />

ir miris.<br />

• Ludmila Palatņikova (Bobkova) (Ludmila<br />

Palatnikoff (Bobkov)).<br />

Savukārt XIII paaudzes pārstāve Ludmila Palatņikova<br />

(Bobkova) (Ludmila Palatnikoff (Bobkov)). salaulājās ar<br />

Bobkovu (Bobkov) ģimenē ir dzimušas divas meitas (XIV<br />

paaudze):<br />

• Jeļena Bobkova (Jelena Bobkova),<br />

• Irina Bobkova (Irina Bobkova), plašāku ziņu nav.<br />

Gruzijas Nacionālajā arhīvā tika atrasti dokumenti, kas<br />

saistīti ar XI paaudzes pārstāvi Viktors Buriots (Viktor<br />

Buriott, *21.1.1887. †pēc 1908.). Tā ir Tiflisas guberņas<br />

žandarmērijas 1908. gada 22. novembrī aizpildītā uzskaites<br />

kartīte, kurā ir Vairākas Viktora Buriota fotogrāfijas,<br />

viņa pirkstu nospiedumi, kā arī detalizēts fizioloģisko<br />

parametru uzskaitījums. Tāpat tur norādīts, ka viņš<br />

cēlies no dižciltīgas ģimenes, ir neprecējies. Mācījies<br />

Tiflisas ģimnāzijā, ir pareizticīgais. Dzīvojis Pavlova namā<br />

Mihailova ielā Tiflisā. Šajā dokumentā ir norādīts, ka<br />

viņa māte ir dzīva, bet tēvs jau ir miris. Diemžēl, trūkst<br />

informācijas, kādēļ žandarmērijā tika veikta Viktora<br />

Buriota fotografēšana – nav izslēgts, ka līdzīgi savam<br />

tēvam, arī Viktors iesaistījās revolucionārajā kustībā un<br />

tādejādi nonāca policijas redzes lokā. Tāpat nav nekādu<br />

ziņu par viņa turpmāko likteni.<br />

Attēls.<br />

Viktora Buriota 1908. gada uzskaites kartīte Tiflisas žandarmērijā.<br />

Attēli 568, 569, 570.<br />

Aleksandrs Palatņikovs un viņa meitas Olga Palatņikova un Jeļena Palatņikova.<br />

458 459

ŠIRINU – LONGO ATZARS<br />

Pēc Dmitrija Mellera mātes Lidijas Melleres<br />

(Dobroserdovas) nāves 1942. gadā, Dmitrijs Mellers 10<br />

gadu vecumā kļuva par bāreni. Vispirms bija paredzēts,<br />

ka viņu adoptēs Nikolaja Mellera māsas – Olgas Melleres<br />

(Kurbatovas) ģimene, taču viņas materiālie un sadzīves<br />

apstākļi nebija atbilstoši tam, lai ģimenē uzņemtu vēl<br />

vienu bērnu, tādēļ tika nolemts, ka Dmitriju adoptēs<br />

viņa mātes Lidijas dvīņumāsas Marijas Dobroserdovas<br />

un viņas vīra Nikolaja Širina ģimene. Ņemot vērā šīs<br />

ģimenes nozīmīgo lomu Dmitrija Mellera izaudzināšanā,<br />

šis pētījums nebūtu pilnīgs, ja tajā netiktu atspoguļota<br />

arī Širinu dzimtas atzara vēsture, kas ir cieši savijusies ar<br />

Longo dzimtas vēsturi. Vēl jo vairāk – līdz pat 1996. gada<br />

augustam Dmitrija un viņa ģimenes uzvārds bija “Širins”,<br />

kas tika iegūts adopcijas ceļā.<br />

Radniecība ar Širinu dzimtu izveidojās, kad XII paaudzes<br />

pārstāve Marija Dobroserdova (Širina) (Maria<br />

Dobroserdov (Shirin), *14.4.1904. Tbilisi †19.7.1992.<br />

Tbilisi) salaulājās ar inženieri Nikolaju Širinu (Nikolay<br />

Shirin, *19.12.1901. Tbilisi †25.7.1981. Tbilisi). Šajā laulībā<br />

piedzima divi bērni (XIII paaudze):<br />

• Igors Širins (Igor Shirin, *4.5.1927. Tbilisi,<br />

†2.5.1998. Tbilisi).<br />

• Tatjana Širina (Tatyana Shirin, *17.11.1928.<br />

†21.8.1991. Tbilisi).<br />

Savukārt Nikolaja Širina otrajā laulībā ar aristokrāta<br />

Konstantīna Kazeli (Konstantin Kazeli, *ap 1867. Dusheti,<br />

Georgia †ap 1942. Tbilisi) un viņa sievas Olgas Kazeli<br />

(Olga Kazeli, *Tioneti, Georgia) meitu Kiru Kazeli (Kira<br />

Kazeli, *26.8.1919. Tbilisi †22.11.2010. Moscow) piedzima<br />

dēls (XIII paaudze):<br />

• Aleksandrs Širins (Alexander Shirin, *29.6.1957.<br />

Tbilisi).<br />

Par XIII paaudzes pārstāvi Tatjana Širina (Tatyana Shirin,<br />

*17.11.1928. †21.8.1991. Tbilisi) ir zināms, ka viņa kļuva<br />

par tiltu būves inženieri (viņa studēja “SojuzDorProjekt”<br />

institūtā Tbilisi) un 1952. gadā apprecējās ar Sergeja<br />

Vinogradova dēlu, savu studiju biedru Aleksandru<br />

Vinogradovu (Alexander Winogradoff, *25.9.1925.<br />

Tbilisi †23.1.1980. Tbilisi), kurš vēlāk strādāja uzņēmumā<br />

“KavGiProTrans”. Abu laulībā piedzima meita (XIV<br />

paaudze):<br />

• Natālija Vinogradova (Taliašvili) (Nataly<br />

Winogradoff (Thaliashwili), *<strong>30</strong>.4.1953. Tbilisi).<br />

XIV paaudzes pārstāve Natālija Vinogradova (Taliašvili)<br />

Attēls 572.<br />

Nikolajs Sergejevičs Širins, Marija Dobroserdova, Lidija Dobroserdova un Nikolajs Mellers 19<strong>30</strong>. gadā.<br />

(Nataly Winogradoff (Thaliashwili), *<strong>30</strong>.4.1953. Tbilisi)<br />

kļuva par rūpnieciski-civilās projektēšanas un celtniecības<br />

inženieri un 1976. gadā Tbilisi apprecējās ar tiltu<br />

būvniecības inženieri Tāliju Taliašvili (Taly Thaliashwili,<br />

*29.11.1941. Tbilisi). Šajā laulībā piedzima dēls (XV<br />

paaudze):<br />

• Dāvids Taliašvili (David Taliashwili, *4.5.1977.),<br />

kļuvis par tiltu un tuneļu būvniecības inženieri,<br />

pēcnācēju nav.<br />

Par XIII paaudzes pārstāvi Aleksandrs Širins (Alexander<br />

Shirin, *29.6.1957. Tbilisi) ir zināms, ka viņš dzīvo un<br />

strādā Maskavā, ir metro būves inženieris. Precējies ar<br />

Vartanovu (vārds nav zināms) un viņa laulībā piedzima<br />

meita (XIV paaudze):<br />

• Diāna Kazeli (Diana Kazeli, *7.6.1983. Tbilisi).<br />

Par XIII paaudzes pārsāvi Igoru Širinu (Igor Shirin,<br />

*4.5.1927. Tbilisi †2.5.1998. Tbilisi) ir zināms, ka viņš<br />

bija precējies trīs reizes un katrā no šīm laulībām viņam<br />

ir viens pēcnācējs. Igora Širina pirmajā laulībā ar Gaļinu<br />

Bounūri (Galina Bounur, * Ukrainā) piedzima meita<br />

(XIV paaudze):<br />

Attēls 573.<br />

Nikolajs Sergejevičs Širins un viņa meita Tatjana Širina (Vinogradova).<br />

*26.11.1957. Tolyatti).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Dmitrijs Karžavins (Dmitry<br />

Karzavin, *26.11.1957. Tolyatti) kļuva par ugunsdzēsības<br />

mašīnas šoferi un bija precējies ar Tamāru (Tamara,<br />

*11.8.1956.). Šajā laulībā ir piedzimis dēls (XV paaudze):<br />

• Iļja Karžavins (Ilya Karzavin).<br />

XIII paaudzes pārstāvja Igora Širina trešajā laulībā ar Irinu<br />

Dobrovoļsku (Irina Dobrowolsk, *<strong>30</strong>.5.1936. Moscow<br />

†11.8.2018. Saratow) piedzima dēls (XIV paaudze):<br />

• Vjačeslavs Širins (Vycheslav Shirin, *17.5.1969.<br />

Grozny).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Vjačeslavs Širins (Vycheslav<br />

Shirin, *17.5.1969. Grozny) dzīvo Kaļiņingradā un<br />

patstāvīgi ir veicis plašus pētījumus par savas dzimtas<br />

atzaru vēsturi. Vjačeslavs Širins apprecējās ar Natāliju<br />

Medvedjevu (Nataly Medvedyeva, *14.12.1971. Balashow,<br />

Saratow) un abu laulībā ir dzimusi meita (XV paaudze):<br />

• Jekaterina Širina (Jekaterina Shirin, *<strong>30</strong>.1.1993.<br />

Balashow, Saratow).<br />

• Irina Širina (Panculaja) (Irina Shirin (Panculay)).<br />

XIV paaudzes pārstāve kas bija precējusies ar Panculaju<br />

(Panculay) un šajā laulībā piedzima meita (XV paaudze):<br />

• Dina Panculaja (Dina Panculay), kas šobrīd<br />

dzīvo ar Vinogradovas uzvārdu.<br />

XIII paaudzes pārstāvja Igora Širina otrajā laulībā ar<br />

Jekaterinu Karžavinu (Jekaterina Karzhavin) piedzima<br />

dēls (XIV paaudze):<br />

• Dmitrijs Karžavins (Dmitry Karzavin,<br />

460 461<br />

Paša Nikolaja Sergejeviča Širina biogrāfijā interesants<br />

ir fakts, ka 1927. gadā viņš kā inženieris un brigādes<br />

vadītājs piedalījās Zemo-Avčaļskas hirdroelektrostacijas<br />

celtniecībā Gruzijā (hidroelektrostacija tika celta uz<br />

Kūras upes Mchetas tuvumā), kas bija pirmā šāda<br />

rakstura celtne Gruzijas teritorijā. 1927. gadā celtniecību<br />

apmeklēja toreizējais PSRS līderis Josifs Staļins, kura vizīte<br />

un tikšanās ar celtniekiem ir iemūžināta fotogrāfijā.<br />

Ir jāatzīmē arī Nikolaja Širina jaunākais brālis Sergejs<br />

Širins 458 (Sergey Shirin, *23.6.1910. Tbilisi, †26.6.1974.<br />

Ufa), kurš bija zinātnieks, strādāja naftas ieguves izpētes<br />

jomā un bija Baškīrijas naftas instititūta “Bašņefteprojekt”

Attēli 582. un 583.<br />

Natālija Medvedjeva (Širina) un viņas meita Jekaterina Širina.<br />

Attēli 574. un 575.<br />

Aleksandrs Vinogradovs, viņa meita Natālija Vinogradona (Taliašvili) un mazdēls Dāvids Taliašvili.<br />

izveides inciators un tā direktors kopš 1957. gada. Līdz<br />

tam viņš mācījās Maskavas Naftas institūtā, pēc kura<br />

absolvēšanas 1948. gadā kļuva par Išimbajas naftas<br />

pārstrādes rūpnīcas galveno inženieri, bet 1953. gadā<br />

viņš kļuva par “Ļengidrogaz” uzņēmuma filiāles galveno<br />

inženieri. Viņš bija Baškīrijas APSR Nopelniem bagātaias<br />

zinātnes darbinieks, goda naftinieks, Krievijas nopelniem<br />

bagātais celtnieks, apbalvots ar vairākām medaļām,<br />

tostarp Darba Sarkanā karoga ordeni. Viņš bija precējies<br />

ar Ņinu Jasonovnu (Nina Jasonovna, *1908.) un abu<br />

laulībā piedzima meita Aurora Širina (Aurora Shirin).<br />

Interesantu radniecības līniju veido Nikolaja un Sergeja<br />

Širinu vecāku – Sergeja Širina (Sergey Shirin *1871. Pskov<br />

†1939. Tbilisi) un Marijas Longo (Maria Longo) laulības.<br />

Sergejs Širins bija Hugo Leonharda Vilhelma Mellera<br />

darba kolēģis – kara topogrāfs, kurš laikā no 1891. līdz<br />

1893. gadam mācījās Kara topogrāfu skolā. 1893.-1894.<br />

gados dienēja Jēgeru leibgvardes pulkā, bet 1894.-1897.<br />

gados strādāja Sanktpēterburgas guberņas un Somijas<br />

karšu izstrādē. 1897. gada 25. janvārī tika nosūtīts uz<br />

Kaukāza kara apgabalu, kur strādāja līdz pat 1917. gadam,<br />

pēc kura par viņa likteni vairs nav plašāku ziņu. Ir zināms,<br />

ka 1916. gada 8. martā viņš kļuva par skaitļošanas darbu<br />

veicēju, 10. aprīlī tika paaugstināts par apakšpulkvedi un<br />

1917. gadā kļuva par topogrāfijas nodaļas vadītāju.<br />

Domājams, drīz pēc ierašanās Tbilisi 1897. gada janvārī,<br />

Sergejs Širins iepazinās ar Tbilisi operā tobrīd strādājošā<br />

itāļu mūziķa un diriģenta Gaetano Longo meitu Mariju<br />

Attēli 576. un 577.<br />

No kreisās: Aleksandrs Širins, viņa meita Diāna Kazeli un Dmitrijs Koržavins.<br />

Longo.<br />

Longo dzimtas saikne ar Tbilisi ir cieši saistīta ar 1851.<br />

gadā atklāto Operas teātri. Lai arī tas tika izbūvēts kā<br />

sava laika greznākais teātris, to atklājot, teātrim nebija<br />

savas trupas, tādēļ sākotnēji to izmantoja masku ballēm<br />

un dažādiem saviesīgiem pasākumiem. Šajā pašā laikā pa<br />

Krievijas impērijas dienvidu rajoniem koncertēja neliela<br />

itāļu operas trupa diriģenta F.Barbieri vadībā. Aizvadot<br />

viesizrādes Kijevā, Harkovā, Taganrogā un citās pilsētās,<br />

tika pieņemts lēmums aicināt viņus uz Tbilisi. Pats Barbieri<br />

bija unikālas atmiņas īpašnieks – viņš diriģēja Rossinī,<br />

Donicetti, Bellīnī un Verdi operas bez nošu partitūrām.<br />

Nolīgtā trupa devās ceļā no Novočerkaskas ar pajūgiem tā<br />

nokļuva Stavropolē, kur trupas primadonnas un mūziķi<br />

atteicās turpināt ceļu, jo bija nomocījušās grūtajā ceļā. Lai<br />

atvieglotu pārvietošanos, tika nopirkta vēl viena ekipāža,<br />

un ar daudzām atpūtas pieturām visi devās tālāk. Ceļā<br />

daudzi saslima, taču t.s. gruzīnu kara ceļa majestātiskums<br />

atstāja labvēlīgu iespaidu uz ceļotājiem. Ceļā no Kazbegas<br />

līdz Pasanauri pajūgos tika jūgti nevis zirgi, bet vērši.<br />

Visbeidzot, 1851. gada 9. oktobrī visi ieradās Tbilisi un jau<br />

pēc mēneša – 9. novembrī tika iestudēta Donicetti opera<br />

“Lučia de Lammermūra”, ar kuru arī tika oficiāli atklāta<br />

Tbilisi opera. Pirmās sezona slaikā notika <strong>30</strong> izrādes, kas<br />

saviļņoja vietējo publiku – biļetes kļuva par lielu deficītu.<br />

1874. gada 11. oktobrī, stundu pirms operas “Norma”<br />

sākuma ēkā izcēlās ugunsgrēks un kamēr notika ēkas<br />

atjaunošanana, kolektīvs strādāja pagaidu mājvietā.<br />

Visnotaļ simboliska bija pagaidu mītnes atklāšana 1874.<br />

gada 27. decembrī – kā pirmā tika izrādīta “Norma”.<br />

Diemžēl, paša opernama atjunošana nesekmējās - tā ilga<br />

22 gadus un noslēdzās tikai 1896. gada 3. novembrī, kad<br />

jaunajā zālē tika izrādīta Gļinkas opera “Ivans Susaņins”<br />

(diemžēl, arī šo ēku pēc 100 gadiem nesaudzēja uguns –<br />

tā pilnībā izdega). 459<br />

Tieši ar šo F.Barbieri trupu Tbilisi ieradās vijolnieks, X<br />

paaudzes pārstāvis Gaetāno Longo (Gaetano Longo, *?<br />

Napoli †pēc 1902. Tbilisi), bet vēlāk viņam pievienojās arī<br />

sieva Matilde (Marija) Goldšteina (Mathilda (Maria)<br />

Goldschtein). Ap 1854. gadu Longo kļuva par orķestra<br />

vadītāju – viņa portrets ar īsu biogrāfiju līdz pēdējam<br />

ugunsgrēkam atradās Tbilisi operas foajē. Kopā ar<br />

ģimeni Tbilisi ieradās arī viņu tobrīd aptuveni četrus<br />

Attēli 578. un 579.<br />

No kreisās: Tamāra Koržavina, Irina Dobrovoļska un viņas dēls Vjačeslavs Širins.<br />

462 463

gadus vecā meita Amālija Vitalīna Longo (Amalie Vitaline<br />

Longo, *1850.). Par Gaetāno Longo ģimenes mutvārdu<br />

atmiņās ir saglabājies viņa apraksts – stalts, gara auguma,<br />

spēlēja vijoli un slikti runāja krieviski. Ar bērniem ģimenē<br />

sarunājās itāliešu valodā. Ar ļoti augstu varbūtības pakāpi<br />

var apgalvot, ka Gaetāno Longo bija itāļu komponista<br />

Alessandro Longo 460 (Alessandro Longo, *1864. †1945.)<br />

radinieks – iespējams, vecākais brālis vai onkulis, jo arī šīs<br />

ģimenes saknes ir Neapolē.<br />

Gaetano Longo un viņa sievas, vācietes Matildes (Marijas)<br />

Goldšteinas ģimenē auga pieci bērni (XI paaudze):<br />

• Olga Longo (Nikoļska) (Olga Longo (Nikolsky)).<br />

• Emīlija [Ermīnija] Longo (Kilosanidze) (Emilia<br />

[Erminia] Longo (Kilosanidze)).<br />

• Amālija Vitalīna Longo (Grabovska) (Amalie<br />

Vitalina Longo (Grabowsky), ap *1850. †19<strong>30</strong>.<br />

Tbilisi) .<br />

• Rikardo Longo (Ricardo Longo, *1876. Tbilisi,<br />

†29.12.1950. Tbilisi).<br />

• Marija Longo (Širina) (Maria Longo (Shirina)).<br />

Par katru no šiem dzimtas atzariem un viņu pēctečiem ir<br />

pieejamas nelielas ziņas, ko apkopojusi viena no dzimtas<br />

pārstāvēm Tatjana Gorodecka.<br />

XI paaudzes pārstāve Emīlija [Ermīnija] Longo<br />

(Kilosanidze) (Emilia [Erminia] Longo (Kilosanidze))<br />

bija precējusies ar Vasīliju Kilosanidzi (Василий<br />

Килосанидзе) un šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Ivans Kilosanidze (Ivan Kilosanidze), plašāku<br />

ziņu nav.<br />

• Vasīlijs Kilosanidze (Vasily Kilosanidze), plašāku<br />

Attēls 585.<br />

Sergejs Sergejevičs Širins.<br />

Attēls 584.<br />

Nikolajs Širins (stāv trešais no kreisās, melnā žaketē un cepurē) un Josifs Staļins (centrā) 1927. gadā.<br />

ziņu nav.<br />

• Dmitrijs Kilosanidze (Dmitry Kilosanidze),<br />

• Konstantīns Kilosanidze (Konstantin<br />

Kilosanidze).<br />

• Vladimirs Kilosanidze (Владимир Килосанидзе,<br />

*1906. †5.1944. Sevastopol).<br />

• Varvara Kilosanidze (Varvara Kilosanidze,<br />

*1911. vai 1912. †pēc 1980.).<br />

XII paaudzes pārstāvis Dmitrijs Kilosanidze (Dmitry<br />

Kilosanidze), bija precējies vairākkārt. Ir zināms, ka<br />

pirmajā laulībā ar Lidiju (Lydia) piedzima dēls (XIII<br />

paaudze):<br />

• Dmitrijs Kilosanidze (Dmitry Kilosanidze).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Dmitrijs Kilosanidze (Dmitry<br />

Kilosanidze) salaulājās ar X un šajā lauībā piedzima meita<br />

(XIII paaudze):<br />

• Marija Kilosanidze (Maria Kilosanidze *1946.),<br />

kura dzīvo Maskavā.<br />

XII paaudzes pārstāvis Konstantīns Kilosanidze<br />

(Konstantin Kilosanidze) bija precējies ar Aleksandru<br />

(Alexandra) un šajā laulībā piedzima dēls (XIII paaudze):<br />

• Tengizs Kilosanidze (Tengiz Kilosanidze, *1937.).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Tengizs Kilosanidze (Tengiz<br />

Kilosanidze, *1937.) apprecējās ar Nelliju Saginašvili-Luis<br />

(Nelly Saginaschwilli-Luis) un šajā laulībā piedzima (XIV<br />

paaudze):<br />

• Konstantīns Kilosanidze (Konstantin<br />

Kilosanidze).<br />

• Angelīna Kilosanidze (Angelina Kilosanidze),<br />

kura ar māti dzīvo Maskavā.<br />

XII paaudzes pārstāvis Vladimirs Kilosanidze<br />

(Владимир Килосанидзе, *1906. †5.1944. Sevastopol), bija<br />

kinooperators, kritis Sevastopoles kauju laikā 1944. gada<br />

maijā un viņa vārds ir iegravēts pilsētā esošajā piemineklī.<br />

Pirmajā laulībā ar Kapitolinu (Kapitolina) piedzima dēls<br />

(XIII paaudze):<br />

• Igors Kilosanidze (Igor Kilosanidze, *pirms 1937.<br />

†2015.), kurš Tbilisi mācījās Nahimova jūras kara<br />

skolā.<br />

Savukārt Vladimira Kilosanidzes otrajā laulībā ar sievu<br />

Maiju (Maia) piedzima meitas (XIII paaudze):<br />

• Vitalīna Kilosanidze (Vitalina Kilosanidze,<br />

*1937.) .<br />

• Ermīnija Kilosanidze (Ermynija Kilosanidze<br />

*1944. Tbilisi).<br />

Ir zināms, ka XIII paaudzes pārstāvei Vitalīnai<br />

Kilosanidze (Vitalina Kilosanidze, *1937.) ir dēls (XIV<br />

paaudze):<br />

• Vladimirs Kilosanidze (Vladymir Kilosanidze,<br />

*ap 1980. gadu)<br />

XII paaudzes pārstāve Varvara Kilosanidze (Varvara<br />

Kilosanidze, *1911. vai 1912. †pēc 1980.) bija precējusies<br />

ar X un šajā laulībā piedzima divas meitas (XIII paaudze):<br />

• Inese (Inessa, *1936.),<br />

• Doloresa (Dolores *1946.)<br />

XI paaudzes pārstāve Olga Longo (Nikoļska) (Olga Longo<br />

(Nikolsky)) bija precējusies ar Ņikoļski (Nikolsky) un šajā<br />

laulībā piedzima divi bērni (XII paaudze):<br />

Attēli 586. un 587.<br />

Topogrāfs Sergejs Nikolajevičs Širins.<br />

464 465

• Sergejs Ņikoļskis (Sergey Nikolsky, *1909.<br />

Simferopol).<br />

• Vera Ņikoļska (Vera Nikolsky, *1911.<br />

†Stavropole). Šajā ģimenē piedzima meita (XIII<br />

paaudze) Olga (Olga, *1935.), kurai 20. gs. 60-jos<br />

gados piedzima dēls (XIV paaudze), kura vārds nav<br />

zināms. Pēc 1990. gada ģimene dzīvoja Stavropoles<br />

novadā, Georgevskā, kur Vera arī nomira.<br />

Attēls 587.<br />

Matilde (Marija) Goldšteina (Longo) un viņas meita Olga Longo (Nikolskaja).<br />

XI paaudzes pārstāve Amālija Vitalīna Longo (Amalie<br />

Vitalina Longo (Grabowsky), ap *1850. †19<strong>30</strong>. Tbilisi) bija<br />

pabeigusi ģimnāziju un bija labi izglītota, apprecējās ar<br />

Vladimira Grabovska dēlu, Kaukāza dzelzceļa pārvaldes<br />

darbinieku Vladimiru Grabovski (Vladimir Grabovsky,<br />

*1858. †2.1.1905. Tbilisi), kurš pirms nāves bija sarakstījis<br />

stāstu grāmatu. Šajā ģimenē bija dzimuši (XII paaudze):<br />

• Konstantīns Grabovskis (Konstantin Grabovsky,<br />

Attēli 588. un 589.<br />

Longo ģimenes nams Tbilisi, Nikolaja (vēlāk – Kaļiņina) ielā.<br />

* †ap 1921. Azerbaijan).<br />

• Varvara Grabovska (Varvara Grabovsky, *†),<br />

nebija precējusies, strādāja Kaukāza dzelzceļa<br />

pārvaldē, pēc ģimenes mājas pārdošanas pārcēlās<br />

pie savas māsas Irinas Grabovskas (Ševčenko)<br />

un dzīvoja viņu ģimenes dzīvoklī Tbilisi, Klāras<br />

Cetkinas ielā.<br />

• Vera Grabovska (Smoļenova-Totvena) (Vera<br />

Grabovsky (Smolenova-Totwen, * †1956.).<br />

• Lidija Grabovska (Glušaka) (Lidya Grabovsky<br />

(Glushak), *†) ,<br />

• Zinaīda Grabovska (Stouka) (Sinaida Grabovsky<br />

(Stokes), * †1968. UK).<br />

• Irīna Grabovska (Ševčenko) (Irina Grabovsky<br />

(Shewchenko), *1898. †1981.).<br />

• Vladimirs Grabovskis (Vladymir Grabovsky,<br />

*1899. †1946.).<br />

Attēli 588. un 589.<br />

Ermīnija Vitalīna Longo (Grabovska) un Rikardo<br />

Longo.<br />

• Vladimirs Grabovskis (Vladymir Grabovsky,<br />

*1909. †).<br />

• Konkordija Grabovska (Borisova) (Concordia<br />

Grabovsky (Borisova), *1910. †).<br />

Par XIII paaudzes pārstāvi Vladimiru Grabovski<br />

(Vladymir Grabovsky, *1909. †) ir tikai zināms, ka viņam<br />

it kā esot bijis dēls, ģimene nav dzīvojusi Tbilisi.<br />

Savukārt par XIII paaudzes pārstāvi Konkordija<br />

Grabovska (Borisova) (Concordia Grabovsky (Borisova),<br />

*1910.) ir zināms, ka viņa apprecējās ar Nikolaja Borisova<br />

dēlu Jevgēņiju Borisovu (Eugeny Borisow) un viņu laulībā<br />

piedzima meita (XIV paaudze):<br />

• Valērija Borisova (Valerya Borisow, *1935.).<br />

XII paaudzes pārstāvis Konstantīns Grabovskis<br />

(Konstantin Grabovsky, * †ap 1921. Azerbaijan) I Pasaules<br />

kara laikā pārcēlās uz Baku, kur apprecējās, bet vēlāk<br />

pazuda bez vēsts – viņš esot ticis nošauts pie Bailovas ezera<br />

pēc lielinieku varas nostiprināšanās Azerbaidžānā. Pēc<br />

Konstantīna nāves viņa māte Amālija pieņēma pie sevis<br />

gan dēla atraitni ar mazbērniem, gan atraitnes māti – visi<br />

dzīvoja Longo ģimenes namā Nikolaja (vēlāk – Kaļiņina)<br />

ielā. Reiz tramvajā pie Vladimira Longo esot vērsies kāds<br />

svešinieks un pateicis, ka viņa tēvs ir dzīvs. Uzreiz pēc<br />

tam viņš izleca no tramvaja un pazuda. Vēlāk Konstantīns<br />

Grabovskis it kā esot atpazīts trofeju ceļā iegūtajā kinofilmā<br />

“Mana meita” (ar šādu nosaukumu PSRS esot izrādītas<br />

divas filmas – 1956. gada Odesas kinostudijas filma un<br />

trofeju filma ar slavenu itāļu dziedātāju Bendžaminu<br />

Džigli 461 (Beniamino Gigli, *20.3.1890. †<strong>30</strong>.11.1957.)<br />

galvenajā lomā (visticamāk, domāta filma “Ave Maria”,<br />

1936. gads), kurš šajā filmā vizuāli esot bijis līdzīgs<br />

Konstantīnam Grabovskim. Konstantīns Grabovskis bija<br />

precējies ar Jeļenu (Elena, *†) un abu laulībā piedzima<br />

divi bērni (XIII paaudze):<br />

466 467<br />

XIV paaudzes pārstāvei Valērijai Borisovai (Valerya<br />

Borisow, *1935.) savukārt ir divas meitas (XV paaudze):<br />

• Gaļina (Galina, *1955.)<br />

• Vera (Vera, *1958.), ir divi bērni, kuru vārdi nav<br />

zināmi<br />

XV paaudzes pārstāve Gaļina (Galina, *1955.) ir<br />

precējusies un viņas laulībā ir dzimis dēls (XVI paaudze):<br />

• Iraklijs (Iracly, *).<br />

XII paaudzes pārstāve Vera Grabovska<br />

(Smoļenova-Totvena) (Vera Grabovsky<br />

(Smolenova-Totwen, * †1956.). Bija precējusies trīs reizes,<br />

taču bērnu nebija nevienā no laulībām. Jaunībā Vera<br />

Grabovska dzīvoja Sanktēpeterburgā, mācījās Bezstuževa<br />

kursos, atgriezās Tbilisi 1920.-jos. Viņas vīrs Dobrovoļskis<br />

(Dobrowolsky) bija imperātora Nikolaja II sievas freilenes<br />

Dobrovoļskas (Dobrowolsky) dēls. Otrais vīrs Smoļenovs<br />

(Smolenow) bija pasniedzējs [dzelzceļa?] institūtā Tbilisi.

Savukārt Veras Grabovskas trešais vīrs Totvens (Totwen)<br />

bija stomatologs. Pašai Verai esot piemitis neaprakstāms<br />

skaistums un ironija.<br />

XII paaudzes pārstāve Lidija Grabovska (Glušaka) (Lidya<br />

Grabovsky (Glushak), *†) apprecējās ar Ivanu Glušaku<br />

Pētera dēlu (Ivan Glushak, *†1910.), kura ģimene bija no<br />

Odesas. Ivans Glušaks bija poručkiks, piedalījās Persijas<br />

karagājienā. Lidija Grabovska kļuva par atraitni, kad viņas<br />

meitai Valentīnai bija 1,5 gadi. Ir zināms, ka viņa strādāja<br />

Kaukāza dzelzceļa pārvaldē. 1914. gadā viņa noklausījās<br />

žēlsirdīgo māsu kursus un pārcēlās pie savas māsas Veras<br />

Longo (Smoļenovas –Totvenas) uz Sanktpēterburgu, kur<br />

strādāja II Jūras hospitālī (ir ziņas, ka šeit strādāja arī Irina<br />

Longo). Ģimenē piedzima meita (XIII paaudze):<br />

• Valentīna Glušaka (Valentina Glushak, *1909.<br />

†1979.),<br />

Ir zināms, ka XIII paaudzes pārstāve Valentīna Glušaka<br />

(Valentina Glushak, *1909. †1979.) apprecējās un viņas<br />

laulībā piedzima meita (XIV paaudze):<br />

• Tatjana (Gorodecka) (Tatjana (Gorodecky)<br />

*1945.).<br />

XIV paaudzes pārstāve Tatjana (Gorodecka) (Tatjana<br />

(Gorodecky) *1945.) apprecējās Borisu Gorodecki (Boris<br />

Gorodecky) un kļuva par māti meitai (XV paaudze):<br />

• Anna Gorodecka (Anna Gorodecky, *1967.).<br />

XV paaudzes pārstāve Anna Gorodecka (Anna Gorodecky,<br />

*1967.) apprecējās un viņas laulībā piedzima meita (XVI<br />

paaudze):<br />

• Marianna (Marianna, *1991.).<br />

XII paaudzes pārstāve Zinaīda Grabovska (Stouka)<br />

(Sinaida Grabovsky (Stokes), * †1968. UK), precējusies<br />

ar militāro padomnieku [atašeju?] Ēriku Stouku (Eric<br />

Stokes), pēc padomju okupācijas no Gruzijas emigrēja uz<br />

Rīgu, vēlāk Tallinu, bet visbeidzot pārcēlās uz Kembridžu,<br />

Montague Road 14. Abi vēlāk izšķīrās, Zinaīdai bija savs<br />

cepuru salons. Ģimenē piedzima (XIII paaudze):<br />

• Rozmunda Stouka (Rosmund Stokes, *1920. Riga<br />

Attēls 591.<br />

Vienīgā fotogrāfija, kurā iemūžināta Širinu, Longo, Kilosanidzes un Grabovsku dzimtas 1901. gada septembrī<br />

Tbilisi. No kreisās – stāv: Sergejs Nikolajevičs Širins, Vladimirs Grabovskis, Konstantīns Vladimirovičs Grabovskis,<br />

Rikardo Londo, Vasīlijs Kilosanidze. Sēž krēslos: Marija Longo (Širina), Amālija Longo (Grabovska) ar savu dēlu<br />

Pāvelu, Gaetano (citviet norādīts – Džovanni) Longo ar mazdēlu Nikolaju Širinu, Matilde Longo, Emīlija Longo<br />

(Kilosanidze) ar dēlu Nikolaju Kilosanidzi, Olga Longo, Varvara Grabovska. Sēž uz paklāja: Lidija Grabovska, Vera<br />

Grabovska, Irina (Zuzja) Grabovska, Dmitrijs Kilosanidze, Ivans Kilosanidze, Vasīlijs Kilosanidze un Zinaīda (Ļaļa)<br />

Grabovska.<br />

†2001. UK),<br />

• Sonja Stouka (Sonja Stokes, *ap 1923)<br />

• Entonijs Stouks (Anthony Stokes, *7.5.1927. Riga<br />

†28.9.2001.).<br />

Katram no šiem pēcnācējiem ir pa bērnam, Entonijam –<br />

trīs. Par XIII paaudzes pārstāvi Entoniju Stouku (Anthony<br />

Stokes, *7.5.1927. Riga †28.9.2001.) ir zināms, ka 1965.<br />

gadā, būdams PhD, viņš strādāja Londonas universitātē<br />

(University of London, School of Slavonic and East European<br />

studies), kur pasniedza krievu valodu un literatūru. Vēlāk<br />

Entonijs Stouks esot pārcēlies uz Oksfordas universitāti. Ir<br />

zināms, ka viņš bija precējies divas reizes. Pirmajā laulībā<br />

ar X () piedzima divas meitas (XIV paaudze):<br />

• Stouka (Stokes, *),<br />

• Stouka (Stokes, *),<br />

Savukārt Entonija Stouka otrajā laulībā ar Marinu<br />

(Marina, *) piedzima (XIV paaudze):<br />

• Lara Stouka (Lara Stokes, *),<br />

XVI paaudzes pārstāve Lara Stouka (Lara Stokes, *)<br />

audzina dēlu (XV paaudze):<br />

• Stouks (Stokes, *).<br />

XII paaudzes pārstāve Irīna Grabovska (Ševčenko) (Irina<br />

Grabovsky (Shewchenko), *1898. †1981.) bija precējusies<br />

ar Nikolaju Ševčenko (Nicolay Shewchenko). Ar lielu<br />

varbūtības pakāpi var apgalvot, ka šis Pimena Ševčenko<br />

dēls Nikolajs Ševčenko ir neviens cits kā Hugo Leonharda<br />

Vilhelma Mellera sievas Poļinas Ševčenko brāļa dēls. Līdz<br />

šim nebija zināms Poļinas brāļa vārds, taču šī sakritība<br />

ļauj pieņēmuma veidā to noteikt kā Pimenu Ševčenko<br />

(Pimen Shewchenko). Par pašu Irīnu Longo ir zināms, ka<br />

viņa absolvēja Tbilisi Mākslas akadēmiju, kā arī mācījās<br />

Lanserē. Miniatūriste, strādāja par mākslinieci Tropu<br />

malārijas institūtā, kur zīmēja mikroskopā redzamo<br />

baktēriju akvareļplakātus. Pirms šīs laulības Irīnai<br />

esot bijusi vēl viena laulība. Ir zināms, ka viņa uzturēja<br />

draudzīgas attiecības ar daudziem sava laika mākslas<br />

un kultūras pasaules pārstāvjiem, tostarp – dzejnieku<br />

Majakovski, dzejnieku Vasīliju Kamenski, kurš viņai pat<br />

veltīja dzejas grāmatu.<br />

XII paaudzes pārstāvis Vladimirs Grabovskis (Vladymir<br />

Grabovsky, *1899. †1946.), bija precējies trīs reizes. Pirmā<br />

sieva bija Jevgēņija (Eugeny), otrā – Irina Bulindina<br />

(Irina Bulindina), bet trešo reizi viņš atkal precējās ar<br />

Jevgēņiju (Eugeny). Vienā no laulībām (domājams -<br />

trešajā) ir dzimis dēls (XIII paaudze):<br />

• Vladimirs Grabovskis (Vladymir Grabowsky,<br />

*1935. Moscow).<br />

Attēls 590.<br />

Komponists Ačils Longo (Achille Longo), viņa dēls<br />

Aleksandrs Longo un mazmeita Mirjama Longo.<br />

Attēls 590.<br />

Komponists Aleksandrs Longo.<br />

468 469

XIII paaudzes pārstāvis Vladimirs Grabovskis (Vladymir<br />

Grabowsky, *1935. Moscow) pēc tēva nāves 1946. gadā<br />

kopā ar māti pārcēlās uz Ukrainu, Sokalas (Sokal) pilsētu,<br />

strādāja par ogļraci un apprecējās ar Ludmilu (Ludmyla).<br />

Šajā laulībā pēc 1965. gada piedzima divi bērni (XIV<br />

paaudze):<br />

viņš tika iecelts par Neapoles konservatorijas pagaidu<br />

direktoru. Viņa nomira nākamajā gadā.<br />

• Tatjana Grabovska (Tatyana Grabowsky).<br />

• Vladimirs Grabovskis (Vladymir Grabowsky).<br />

Vladimira ģimene vēlāk pārcēlās uz Nikolajevas pilsētu<br />

Ukrainā, kur pēc ģimenes sniegtās informācijas Vladimirs<br />

cīnījās ar alkoholismu.<br />

XI paaudzes pārstāvis Rikardo Longo bija precējies ar<br />

Mariju Ivlianovnu (Maria Ivlianovna), kura iepriekš bija<br />

precējusies ar citu vīrieti. Rikardo ļoti mīlēja Mariju, tādēļ<br />

gaidīja viņas šķiršans un dēļ šī iemesla vēlu apprecējās.<br />

Kopīgu bērnu viņiem nebija, vecumdienās viņš dzīvoja<br />

pie savas māsas Veras Longo (Ņikoļskas).<br />

XI paaudzes pārstāve Marija Longo (Širina) (Maria Longo<br />

(Shirina) salaulājās ar Sergeju Širinu (Sergey Shirin) un<br />

šajā ģimenē piedzima (XII paaudze):<br />

• Nikolajs Širins (Nikolay Shirin, *19.12.1901.<br />

Tbilisi †25.7.1981. Tbilisi).<br />

• Sergejs Širins (Sergey Shirin, *23.6.1910. Tbilisi<br />

†26.6.1974. Ufa).<br />

Nikolaja Širina un Sergeja Širina pēcteči ir aprakstīti šīs<br />

nodaļas sākumā.<br />

Viens no šīs Longo dzimtas pārstāvjiem ir arī gleznotājs<br />

Luidži Longo 462 (Luigi Longo, *1831. †1914. Tbilisi), kurš<br />

bija animālists un pasniedzējs Glezniecības un tēlniecības<br />

skolā (1889.-1899.), ko Tbilisi dibināja Daiļo mākslu<br />

biedrība (Общества поощрения изящных искусств).<br />

Zināms, ka viņš piedalījās daudzās šīs biedrības rīkotajās<br />

izstādēs, gleznojis Sv.Trīsvienības baznīcas altāri un<br />

līdzdarbojies Aleksandra Ņevska kara katedrāles interjēra<br />

darbos Tbilisi. Padomju laikos šī katedrāle tika iznīcināta<br />

un tās vietā tika uzcelta tagadējā Gruzijas parlamenta<br />

ēka. Kā pasniedzējs strādājis arī Tiflisas Sieviešu institūtā.<br />

Dzīves laikā nav strādājis ārpus Gruzijas, viņa darbi netika<br />

publicēti mākslas žurnālos. Vairāki viņa darbi ir Televi<br />

muzejā, vismaz divi - Gruzijas Valsts muzeja kolekcijā,<br />

viens – privātkolekcijā Maskavā. 1992. gadā viņa glezna<br />

“Kurds ar zosi” bija pārdota privātam kolekcionāram<br />

ASV, par citu gleznu likteni nav informācijas. Gleznotāja<br />

dzimšanas vieta precīzi nav zināma.<br />

Kā jau minēts iepriekš, domājams, Gruzijā strādājošajiem<br />

gleznotājam Luidži Longo (*1831.) un diriģentam Gaetano<br />

Longo (*pirms 18<strong>30</strong>.), domājams, bija Itālijā dzīvojošs<br />

brālis – klavieru skolotājs, ērģelnieks un komponists Ačils<br />

Longo (Achille Longo, *27.2.1832. Mellicucca, Calabria,<br />

Italy †11.5.1919.), kurš kļuva par tēvu komponistam<br />

Aleksandram Longo (Alessandro Longo, *31.12.1864.<br />

Amantea, Italy, †3.11.1945. Napoli, Italy).<br />

Tieši Arčils Longo kļuva par sava dēla pirmo skolotāju.<br />

Vēlāk Aleksandrs Longo studēja Neapoles konservatorijā.<br />

Laikā no 1897. līdz 1934. gadam, kad viņš aiziet<br />

pensijā, Aleksandro Longo māca klavierspēli Neapoles<br />

konservatorijā, kur citu skolēnu vidū pie viņa mācās arī<br />

paša bērni Ahils Longo (Achille Longo, *28.3.1990. Napoli,<br />

†28.5.1954. Napoli) un Mirjama Longo (Myriam Longo).<br />

1944. gadā, desmit gadus pēc viņa aiziešanas pensijā,<br />

Attēls 590.<br />

Gleznotāja Luidži Longo (Luigi Longo) glezna “Vīrieša<br />

portrets”.<br />

ATSAUCES:<br />

1. Skat. https://ru.wikipedia.org/wiki/Ширин,_Сергей_Сергеевич<br />

2. Skat. https://tbilisi.media/cultures/5<strong>30</strong>58-tbilisskaya-opera-istoriya-sozdaniya/<br />

3. Skat. http://digilander.libero.it/amanteaninelmondo/music/longo2.htm un http://www.webiamo.it/italia/2-articoli/4002-miriam-longo-scomparsa-napoli.html<br />

4. Skat. https://en.wikipedia.org/wiki/Beniamino_Gigli<br />

5. Skat. http://artru.info/ar/19834/<br />

470 471

DMITRIJS MELLERS<br />

(MOELLER – KULBĀRI)<br />

Lai arī dzimis tālās un saulainās Gruzijas galvaspilsētā<br />

Tbilisi, XIII paaudzes pārstāvis Dmitrijs Mellers<br />

(*2.2.1932. Tbilisi) 1957. gadā, būdams armijas dienestā,<br />

atgriezās savu senču vēsturiskajā dzimtenē, kur arī nolēma<br />

palikt.<br />

Dmitrija bērnība nebija viegla – savu tēvu viņš faktiski<br />

neatcerējās, jo 1932. gada decembrī viņš mira, bet<br />

Dmitrija māte mira 1942. gadā. Tas bija II Pasaules kara<br />

laiks un būt par vācieti ar šai tautībai raksturīgu uzvārdu<br />

PSRS teritorijā kļuva bīstami, tādēļ 10 gadus veco zēnu<br />

savā ģimenē pieņēma Dmitrija mirušās mātes Lidijas<br />

dvīņumāsa Marija Dobroserdova (Maria Dobroserdov<br />

*14.4.1904. †19.7.1992.), kas bija precējusies ar Nikolaju<br />

Širinu (*19.12.1901. Tbilisi † 25.7.1981. Tbilisi). Tieši<br />

šīs adopcijas rezultātā Dmitrijs ieguva sava audžutēva<br />

uzvārdu “Širins” un lietoja to līdz pat sava dzimtas uzvārda<br />

atgūšanai 1996. gada 24. janvārī.<br />

Dmitrija pirmā mājvieta atradās tipiskā Tbilisi nama<br />

iekšpagalma otrajā stāvā – tas bija vienistabas dzīvoklis<br />

Gogebašvili ielā 29, kas atradās netālu no viņa vectēva<br />

kādreizējās mājvietas. Šī iela atrodas Vera kalnā, kura<br />

augšdaļā ir kapsēta (tajā atdusas Dmitrija vecāki<br />

Nikolajs un Lidija, kā arī vecmāmiņa no mātes puses<br />

Varvara Dobroserdova). Šī ēka tika tika nojaukta 2007.<br />

gadā. Ieeja otrā stāva vienistabas dzīvokļos bija no gara,<br />

koplietošanas balkona, pagalms bija šaurs, taču tajā auga<br />

kupls vīnogulājs. Ēkas sienas jau bija saplaisājušas un tās<br />

nojaukšana bija likumsakarīga. 1942. gadā viņš pārcēlās<br />

uz dzīvokli Pļehanova ielā 113, kur vienistabas dzīvoklī<br />

mita Širina ģimene. Pēc kara ģimenei piesķīra dzīvokli<br />

Ordženekidzes ielā 80.<br />

Skolas gaitas Dmitrijs pavadīja Tbilisi 42. vidusskolā (no<br />

1. līdz 4. klasei), tam sekoja 13. vidusskola (no 5. līdz 8.<br />

klasei), bet pēc tās absolvēšanas iestājās Tbilisi Aviācijas<br />

tehnikumā, ko absolvēja 1951. gadā. Pēc mācībām šajā<br />

skolā, 1951. gada 12. oktobrī viņš tika iesaukts Padomju<br />

armijā.<br />

Dienesta gaitas Dmitrijs uzsāka, uzreiz kļūdams par<br />

virsnieku jaunākā leitnanta pakāpē, pildot aviācijas<br />

tehniķa pienākumus armijas aviācijas bāzē Hāpsalā<br />

(Igaunija), tad – Ļeņingradas rajonā, Raplā (kopš 1952.<br />

gada) un visbeidzot 1957. gada augustā viņš tika nosūtīts<br />

uz Tukuma aviācijas bāzi, dienesta pēdējos gadus pavadot<br />

Jelgavā. Te Tukuma kultūras nama deju vakarā 1957.<br />

gada 17. augustā viņš iepazinās ar šūšanas ateljē vasaras<br />

darbinieci Ainu Kulbari (dzim. Millere, *6.7.1937.<br />

Jelgava, skat vairāk Milleru dzimtai veltītajā nodaļā). Drīz<br />

pēc iepazīšanās sekoja kāzas – 1958. gada 1. februārī abi<br />

apprecējas Tukumā un dzīvoja vienstāvu mājā K.Marksa<br />

ielā.<br />

1960. gadā Dmitrijs demobilizējās vecākā leitnanta<br />

pakāpē (pēc demobilizācijas viņš tika paaugstināts<br />

kapteiņa pakāpē), jo ģimene 1958. gada pavasarī jau<br />

bija pārcēlusies uz Jelgavu - pirmā mājvieta ģimenei bija<br />

karavīru pilsētiņā, ko jelgavnieki dēvēja par “Žukovku”<br />

(Dobeles šoseja). Vēlāk abi pārcēlās uz Tērvetes ielu 23<br />

un Sarkanarmijas ielu 9 (Dambja iela). Jelgavā Dmitrijs<br />

sāka strādāt Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas konstruktoru<br />

birojā, bet 1961. gada pavasarī – Lauksaimniecības<br />

mašīnbūves rūpnīcas konstruktoru birojā, kur vēlāk sāka<br />

strādāt arī Aina. Paralēli darbam viņš iestājās Jelgavas<br />

Lauksaimniecības akadēmijas Mehānikas fakultātē, taču<br />

studijas tur neuzsāka, jo pārgāja uz Rīgas Politehniskā<br />

institūta Jelgavas filiāles Mašīnbūves un mehānikas<br />

fakultāti, ko arī absolvēja.<br />

1964. gadā vasarā ģimene pārcēlās uz Rīgu (pirmā<br />

mājvieta bija Ūnijas ielā), kur Dmitrijs turpināja mācības<br />

līdz 1967. gadam (aspirantūra tika pabeigta Ļeņingradas<br />

Palmira Toljatti vārdā nosauktajā Inženieru ekonomikas<br />

institūtā 1974. gadā). 1967. gada septembrī viņš sāka<br />

strādāt Rīgas Politehniskajā institūtā par pasniedzēju<br />

Attēls 598.<br />

Dmitrija Mellera (Širina) un Ainas Kulbāres (Milleres) kāzas 1958. gads.<br />

Inženierekonomikas fakultātē, kur nostrādāja līdz savai<br />

aiziešanai pensijā 1994. gadā, kad pievērsās dzejas<br />

rakstīšanai, kas apkoptas un izdotas vairākās grāmatās.<br />

Kopš 1983. gada ģimene dzīvoja Marijas ielā 20-24., Rīgā<br />

(iepriekš – Slokas ielā 112-38, K.Marksa ielā 101 (tag. -<br />

Ģertrūdes ielā), pirms tam – vairāki komunālie dzīvokļi).<br />

Attēls 595.<br />

Dmitrija Mellera klase 1942. gadā. Dmitrijs – otrajā rindā pirmais no labās.<br />

Attēli 593.<br />

Dmitrija Mellera pirmā fotogrāfija 1932. gadā un dzimtais nams Tbilisi, Gogebašvili ielā 29, neilgi pirms tā<br />

nojaukšanas.<br />

472 473

(katrs no cita tēva, XV paaudze):<br />

• Eva Mellere (*8.3.2001. Moscow).<br />

• Ivans Mellers (*6.3.2015. Moscow).<br />

Pusaudzes gados Eva ļoti aizrāvās ar fotografēšanu.<br />

Attēls 596.<br />

Dmitrija Mellera (Širina) klases 1951. gada izlaidums Tbilisi Aviācijas tehnikumā.<br />

Attēls 600.<br />

Anželika Mellere, Eva Mellere, Juris Millers un Dmitrijs Mellers Rīgā, 2014. gada pavasarī.<br />

1974. gada vasarā Jūrmalā Dmitrijs iepazinās ar mūzikas<br />

skolotāju no Maskavas Natāliju Ļubomirovu (*<strong>30</strong>.7.1952.<br />

Moscow †28.7.2015. Moscow) un šajās attiecībās piedzima<br />

(XIV paaudze):<br />

• Anželika Mellere (*4.5.1975. Moscow).<br />

Lai Anželika piedzimtu laulībā, Dmitrijs formāli šķīra<br />

laulību ar Ainu Milleri, kas atkal tika noslēgta 1978. gada<br />

1. februārī un šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Juris Millers (*19.6.1978. Rīga).<br />

XIV paaudzes pārstāve Anželika Mellere (*4.5.1975.<br />

Moscow dzīvo un strādā Maskavā, kur ir tetovēšanas<br />

meistare un kosmetoloģe. Viņa audzina divus bērnus<br />

Attēli 5 un 594.<br />

Par priekšzīmīgu uzvedību Dmitrijam Melleram 1940. gadā pasniegtais goda raksts un armijas iesaukuma<br />

pavēste.<br />

474 475

JURIS MILLERS<br />

XIV paaudzes pārstāvis, Dr.philol. Juris Millers<br />

(*19.6.1978. Rīga) vairāk nekā piecus savas dzīves<br />

gadus ir veltījis iepriekš veikto Melleru dzimtas vēstures<br />

pētījumu analīzei, pārbaudei un papildināšanai, pasaulē<br />

izkliedēto Melleru un ar to saistīto dzimtas pēcteču<br />

uzmeklēšanai un šī dzimtas vēstures pētījuma izdevuma<br />

sarakstīšanai un publicēšanai.<br />

Juris ir dzimis Rīgā, kur jau piecu gadu vecumā pievērsās<br />

žurnālistikai – sākot piedalīties Latvijas radio bērnu<br />

raidījumā “Kāpēcīši” (1983.), kam sekoja vairāki Latvijas<br />

Radio raidījumi – “Oktobrēnu dienasgrāmata”, “Zvaigznīšu<br />

brīdis”, “Dzirkstele”, u.c. Darbs Latvijas radio ēterā bija<br />

jāpārtrauc pēc tam, kad raidījumā “Zvaigznīšu brīdis”<br />

1989. gadā tika atskaņota Jura ierakstītā intervija ar<br />

toreizējo Rīgas Tautas deputātu padomes priekšsēdētāju<br />

Alfrēdu Rubiku. Žurnālista gaitas Juris turpināja laikrakstā<br />

“Pionieris” un Latvijas TV raidījumā “Pēkšņi…”, kas bija<br />

Attēls 602.<br />

1988. gada 7. oktobris Mežaparkā,<br />

intervējot LKP CK 1. sekretāru Jāni Vagri.<br />

viens no populārākajiem pusaudžu auditorijai domātajiem<br />

TV raidījumiem 1989.-1992. gados Latvijā. Būdams jaunais<br />

korespondents, Juris intervēja nozīmīgākās sava laika<br />

personības un pat gatavojās 1989. gada decembrī doties<br />

uz Maskavu, lai intervētu toreizējo PSRS līderi - PSKP CK<br />

ģenerālsekretāru Mihailu Gorbačovu, taču šis brauciens<br />

nenotika. Viena no atpazīstamākajām fotogrāfijām, kurā<br />

fiksētas Jura Millera agrīnās gaitas žurnālistikā, ir 1988.<br />

gada 7. oktobrī Mežaparka estrādē tapusī fotogrāfija,<br />

kurā iemūžināta Jura Millera intervija ar toreizējo LKP<br />

CK pirmo sekretāru Jāni Vagri. Kā žurnālists un ētera<br />

personība Juris septiņus gadus strādāja “Radio SWH”<br />

(2005.-2012.), kur veidoja raidījumus “Kinokoncerts”,<br />

“Advokātu šovs”, “Ziedu klēpis”, kā arī vadīja brīvdienu rīta<br />

radio šovus “Saulainās svētdienas sarunas”.<br />

2000. gadā Juris sāka darbu kā žurnālists žurnālā “Privātā<br />

dzīve”, bet 2005. gada janvārī kļuva vispirms par laikraksta,<br />

bet vēlāk – žurnāla “Vakara ziņas” redaktoru. Par šī<br />

žurnāla izveidi viņš saņēma balvu par labāko debiju preses<br />

tirgū 2005. gadā, bet pēc aiziešanas no dzeltenās preses,<br />

2007. gadā izdeva grāmatu “Paparaci dienasgrāmata”,<br />

kurā bija apkopotas skandalozākās publikācijas, ko Juris<br />

bija veidojis laikā no 2000. līdz 2007. gadam un kas kļuva<br />

par vienu no pirktākajām grāmatām Latvijā 2007. gadā.<br />

1988. gada rudenī, pēc Latvijas Tautas frontes<br />

nodibināšanas, Juris aktīvi iesaistījās tās darbībā, kļūstot<br />

par pirmo avīžzēnu, kurš laikrakstu “Atmoda” sāka tirgot<br />

ārpus kioskiem – viņa pārinieki visbiežāk bija klasesbiedrs<br />

Renārs Ritums vai vēlākais politiķis Edgars Jaunups. 1991.<br />

gada Barikāžu laikā Juris darbojās kā kurjers, nogādājot<br />

dažādus dokumentus starp LTF mītni Vecpilsētas ielā<br />

13/15 un Augstākās padomes ēku. Par šo pilsonisko<br />

aktivitāti 2006. gadā viņš tika apbalvots ar Barikāžu<br />

Piemiņas zīmi.<br />

1991. gada augustā Juris debitēja kā producents, paša<br />

spēkiem noorganizējot pirmo TV šovu “Mis Peksne”,<br />

kas bija iecerēts kā parodija par tolaik populārajiem<br />

skaistumkonkursiem, bet nākamajos gados kļuva par<br />

Attēls 601.<br />

Juris Millers 2013. gadā.<br />

starptautiski zināmu un populāru TV konkursu “Mini<br />

Miss”, kas tika rīkots līdz 2004. gadam.<br />

Laikā no 1985. līdz 1993. gadam Juris darbojās Rīgas<br />

Attēls 605.<br />

Izrāde “Vārnu ielas republika” Jaunatnes teātrī 1990. gadā. No kreisās: Juris Millers,<br />

Arnis Ļaudanskis, Jānis Kalnups, Ainārs Ančevskis, Dīvs Reiznieks.<br />

Attēls 603.<br />

1989. gada oktobis, LTF II Kongress – pirmo reizi<br />

laikraksts “Atmoda” tiek tirgots ārpus kioskiem. Tālumā<br />

– Edgars Jaunups.<br />

476 477

Pionieru pils tautas teātrī (mūsdienās – teātris “Zīļuks”),<br />

bet laikā no 1988. līdz 1992. gadam – spēlēja Latvijas<br />

Jaunatnes teātrī, izrādē “Vārnu ielas republika”. Mīlestība<br />

pret 1992. gadā likvidēto Jaunatnes teātri izpaudās, 2015.<br />

gada janvārī atjaunojot šo teātri un producējot izrādes<br />

bērniem un pusaudžiem – “Un atkal Pifs”, “Žanna d’Arka”,<br />

“Mazais princis”, “Eslingena”, “Facebook PS”, “Kraukšķītis”,<br />

“Cukurs. Herberts Cukurs.”, u.c. Juris ir arī sarakstījis divas<br />

no šīm lugām - “Žanna d’Arka” (ar Zigmara Liepiņa un<br />

Jāņa Jurkāna dziesmām) un “Cukurs. Herberts Cukurs.” (ar<br />

Jāņa Ķirša un Pētera Dragūna dziesmām).<br />

Kopš 1997. gada Juris strādā arī kā mūziķu, koncertu<br />

un kinofilmu producents – viņš ir sadarbojies ar<br />

populārākajiem Latvijas mūziķiem, dziedātājiem un<br />

komponistiem – Zigmaru Liepiņu, Borisu Rezņiku,<br />

“Eoliku”, “Turaidas rozi”, “Credo”, Margaritu Vilcāni,<br />

Ojāru Grinbergu, Žoržu Siksnu, Niku Matvejevu, Gunāru<br />

Kalniņu, Juri Vizbuli, Gintu Krievkalni, Donu, Samantu<br />

Tīnu, Intaru Busuli un grupu “Caffe”, Ivo Grīsniņu<br />

Grīsli un grupu “Prego”, grupu “Latte”, u.c. Latvijas<br />

māksliniekiem. Vairākkārt veidojis Latvijas Radio 2 un<br />

LNT Līgo vakara dižkoncertus, kā arī producējis Ulda<br />

Stabulnieka un Imanta Ziedoņa piemiņas koncertus,<br />

rokoperas “Lāčplēsis” 25 gadu jubilejas turneju un<br />

divus no galvenajiem Latvijas simtgades muzikālajiem<br />

notikumiem - rokoperas “Lāčplēsis” iestudējumu ar<br />

simfonisko orķestri un dižkoncertus “Latvijas gadsimts”,<br />

kas notika “Arēna Rīga” un Liepājas Olimpiskajā centrā.<br />

2014. gadā, bez jebkāda valsts vai pašvaldību finansējuma,<br />

piesaistot privātus sponsorus un atbalstītājus, atjaunoja<br />

vēsturisko Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo zāli,<br />

izveidojot tajā koncertzāli “Rīga”, kuras atkārtotu slēgšanu<br />

izmantojot reiderisma metodes, centās panākt padomju<br />

zinātnes funkcionāri ar LZA prezidentu Ojāru Spārīti<br />

priekšgalā.<br />

Kopš 2012. gada kā lektors lasa lekcijas studentiem<br />

augstkolā “Turība”, Ekonomikas un kultūras augstkolā,<br />

Liepājas universitātē, Latvijas Kultūras koledžā u.c.<br />

Attiecībās ar hokejisti un sabiedrisko attiecību speciālisti<br />

Māru Trēziņu (*16.7.1980. Rīga) piedzima (XV paaudze):<br />

• Rūdolfs Juris Millers (*20.8.2016. Rīga).<br />

Brīdī, kad Rīgā dzima Rūdolfs, Liepāja notika grupas<br />

“Prāta vētra” koncerts un viņa dzimšanas brīdī - pl.<br />

21.33 koncertā skanēja dziesma “Vēl viena klusā daba”.<br />

Rūdolfs piedzima 50 cm garš, 3355 gramus smags un<br />

pasaulē viņam nākt palīdzēja vecmāte Ilze Veismane,<br />

ārsti Armands Pūris un Jurģis Vītols. Turpinot dzimtas<br />

tradīciju, kā viens no vārdiem pirmdzimtajam tika dots<br />

viņa tēva vārds.<br />

Attēls 603.<br />

Konkursa “Mini Miss ’93” rīkotāji, dalībnieces un žūrija.<br />

Attēls 604.<br />

Rīgas Pionieru un Skolēnu pils Tautas teātris Rīgas pils Baltajā zālē 1986. gadā. Juris – centrā, rūķa kostīmā ar balto<br />

bārdu.<br />

Attēls 606.<br />

Rūdolfs Juris Millers<br />

2016. gada 21. augustā, nākošajā dienā pēc<br />

piedzimšanas.<br />

478 479

Dzimis Latvijā, XI paaudzes pārstāvis Ādolfs Georgs<br />

Mellers (Adolph George Moeller, *3.9.1866. Salloney<br />

†17.12.1907. Jelgava) savu dzīvi veltīja mežsaimniecības<br />

attīstīšanai. Dienesta saukts, viņš pameta dzimto Latviju<br />

un visu mūžu pavadīja Krievijā un Sibīrijā, no kuras<br />

Jelgavā atgriezās tikai gadu pirms savas nāves 1907. gadā.<br />

Ādolfs Georgs Mellers ir dzimis 1866. gada 3. septembrī<br />

toreizējās Krievijas impērijas Kurzemes guberņas<br />

Salienas (Salloney) muižā (Ilūkstes apriņķa Salienas<br />

pagasts). Ādolfs Georgs piedzimst kā sestais no kopumā<br />

deviņiem bērniem (četri no viņiem miruši zīdaiņu vai<br />

bērnu vecumā). Arī Ādolfa māte Angelika (Angelica<br />

Narkewitz, *1839. †1873.) mirst, kad zēnam tik tikko ir<br />

apritējuši pieci gadi. Jāpiebilst, ka visa viņa ģimene bija<br />

vācieši un luterāņi (kristīti netālu no Melleru mājām<br />

esošajā Sīķeles-Bornes luterāņu baznīcā).<br />

Ā.Mellera kristības notika Harunu pusmuižā 1866. gada<br />

23. oktobrī un tās noturēja Sīķeles draudzes mācītājs<br />

Karls Klauss (Carl Clauss). Par zēna krustvecākiem kļuva<br />

Georgs Narkevics (George Narkiewicz) un Ernestīne<br />

Narkevicas jaunkundze (Ernestine Narkiewicz), kā arī<br />

pagasttiesas rakstvedis Jozefs Dubinskis (Joseph Dubinsky)<br />

un Vilhelms Koerbels (Wilhelm Koerbel). 463 Visticamāk,<br />

Attēls 607.<br />

Vienīgais līdz mūsdienām saglabājies Ādolfa Georga<br />

Mellera (Adolph George Moeller) attēls, kas tapis 1904.<br />

gada 22. janvārī.<br />

ĀDOLFS GEORGS MELLERS<br />

(MOELLER – DANIEL)<br />

Georgs un Ernestīne Narkevici bija jaundzimušā mātes<br />

Angelikas brālis un māsa, savukārt Vilhelms Koerbels –<br />

Angelikas māsas Amālijas vīrs.<br />

Vienīgas ziņas par Ādolfa Mellera dzīvesgājumu mēs<br />

varam iegūt no Dienesta gaitas apraksta, kura oriģināls<br />

glabājas Krievijā, Kara vēstures arhīvā. Kā liecina ieraksts<br />

tajā, dienesta gaitas apraksta sastādīšana ir uzsākta<br />

1892. gada 14. janvārī. Tālāk teikts: “Ar 1892. gada 7.<br />

janvāra augstāko pavēli, no 99. Ivanogorodas kājnieku<br />

pulka armijas rezervē atvaļinātais unteroficieris Mellers,<br />

pamatojoties uz kara resora 1866. gada pavēli Nr. 55, iecelts<br />

par Mītavas apriņķa Kājnieku rezerves leitnantu.” 464<br />

Visticamāk, šis ieraksts ir veikts 1906. gada 3. septembrī,<br />

tādejādi apmierinot 1906. gada 28. martā Altaja novada<br />

Zvinogorskas apriņķa Kara priekšniekam iesniegto<br />

Zvinogorskas apriņķa [mežu] īpašumu pagaidu<br />

pārvaldnieka, galma padomnieka, kājnieku armijas<br />

rezerves leitnanta Ādolfa Georga Mellera 1906. gada 12.<br />

marta lūgumu par atvaļināšanu no armijas rezerves, kas<br />

bija sagatavots Barnaulas pilsētā. Zminogorska ir neliela<br />

pilsēta Altaja apriņķi, Krievijas-Kazahstānas pierobežā,<br />

salīdzinoši netālu no Ķīnas.<br />

Interesanta norāde atrodama sadaļās “izcelšanās” un<br />

“izglītība”– lai arī Ādolfs, tāpat kā pārējie brāļi un māsas ir<br />

dzimis un kristīts Sīķeles draudzē, lietā norādīts, ka viņa<br />

izcelšanās ir no saimnieku kārtas Kurzemes guberņas<br />

Doblenas (Dobeles) pilsētā. Savukārt mācījies viņš ir<br />

Mītavas guberņas ģimnāzijā. Dienesta laikā apbalvojumus<br />

un piemaksas nav saņēmis, nav bijis arī sodīts. Tāpat, kā<br />

brāļa Hugo dienesta gaitas aprakstā, arī Ādolfa dienesta<br />

gaitas aprakstā norādīts, ka nedz viņam, nedz viņa<br />

vecākiem īpašumi nav piederējuši.<br />

• Tatjana Mellere (Tatjana Moeller, *1895. †?).<br />

Šis ieraksts ļauj izteikt pieņēmumu, ka šī dienesta gaitas<br />

apraksta sagatavošanas brīdī viņa sieva bija mirusi, tādēļ<br />

viņš nolēma atvaļināties no dienesta, lai kopā ar bērniem<br />

atgrieztos Jelgavā. Tomēr, šis pieņēmums var būt arī<br />

maldīgs, ja ņem vērā 1907. gadā baznīcas grāmatā veikto<br />

ierakstu miršanas reģistrā, kur norādīts, ka nelaiķis ir bijis<br />

precējies. Tādejādi nevar izslēgt varbūtību, ka pēc vīra<br />

naves atraitne ir apprecējusies otrreiz, pārejot nākamā<br />

vīra uzvārdā, kas savukārt, izskaidrotu faktu, kādēļ par<br />

šo dzimtas zaru un tā pēctečiem Aleksandru, Ņinu un<br />

Tatjanu nav atrodamas nekādas ziņas.<br />

Visticamāk, tieši pēc leitnanta pakāpes saņemšanas<br />

Ā.Mellers ir devies pildīt mežziņa dienesta pienākumus<br />

Sibīrijā, un iespējams, ceļā uz savu darba vietu Kalugā<br />

apprecējies ar Iju Daniel.<br />

Ziņojuma noslēgumā norādīts, ka šī virsnieka darbībā nav<br />

konstatētas darbības, kuru dēļ viņš nevarētu pretendet uz<br />

goda zīmi par nevainojamu dienestu vai kādas darbības,<br />

kas attālinātu viņam šādas zīmes piešķiršanu.<br />

Ā.G.Mellera pāragro nāvi 41 gada vecumā izraisīja<br />

neveiksmīgs kritiens (visticamāk, ņemot vērā ziemas laika<br />

apstākļus – uz slidenas ietves), kura rezultātā 1907. gada<br />

17. decembrī pl. 3.15 no rīta viņš mira un jau divas dienas<br />

vēlāk – 19. decembrī tika apglabāts. Domājams - kapsētā<br />

līdzās Jelgavas stacijai, ko Padomju vara iznīcinaja.<br />

Attēls 608.<br />

A. Ādolfa Georga Mellera dēls Aleksandrs<br />

1895. gada oktobrī.<br />

Norāde par dzīvesvietu ir visnotaļ nozīmīga, jo iespējams,<br />

pēc sievas nāves 1873. gadā, Ādolfa tēvs Frīdrihs pieņēma<br />

lēmumu (iespējams – darba dēļ) pārcelties uz Mītavu<br />

vai tās apkārtni (iespējams, arī uz Rīgu), bet vēlāk – uz<br />

Tulu, kur tolaik dzīvoja citi viņa radi. Šāda pārcelšanās<br />

izskaidrotu arī vēlāko Ādolfa un viņa brāļa Artūra<br />

atgriešanos vecumdienās Jelgavā. Jāpiezīmē, ka vācu avotos<br />

ir norāde, ka “Harunos” Frīdrihs Mellers saimniekoja līdz<br />

1903. gadam, bet Krievijas arhīvā atrastajā dokumentā ir<br />

norādīts, ka viņš bija 2. Ģildes loceklis Bauskā.<br />

Attēls 608.<br />

Sīķeles-Bornes baznīcas grāmatas 1866. gada 23. oktobra ieraksts Nr.59 par 1866. gada 3.septembrī dzimušā Ādolfa<br />

Georga Mellera kristībām.<br />

Tāpat Dienesta gaitas aprakstā norādīts, ka viņš nav<br />

piedalījies karagājienos un nav veicis īpašus, ārpus<br />

tiešajiem darba pienākumiem paredzētus darbus, un<br />

nekādas augstākas priekšniecības atzinības par savu darbu<br />

arī nav saņēmis.<br />

Dienesta gaitas ziņojumā norādīts, ka viņš ir šķīries. Ir<br />

zināms, ka Kalugā viņš bija precējies ar Iju Daniel (Ija<br />

Daniel) un šajā laulībā viņiem dzimuši trīs bērni (XII<br />

paaudze):<br />

• Aleksandrs Mellers (Alexandr Moeller ,*? †?).<br />

• Ņina Mellere (Nina Moeller, *? †?),<br />

480 481

1890. gada 18. decembris<br />

Ar 1891. gada 31. janvāra 25. kājnieku divīzijas pavēli<br />

nr. 20, sakarā ar tuvredzību, atļauts nēsāt brilles,<br />

kas paziņots 1891. gada 3. februāra pulka pavelē<br />

Nr 34. Ivanogorod ir tagadējās Igaunijas-Krievijas<br />

robežpilsēta, kas atrodas otrpus Narvai.<br />

Kļuvis par 99. Ivanogorodskas pulka ierindnieku, ar<br />

tiesībām brīvi pārvietoties un 1. pakāpes izglītību.<br />

1891. gada 3. maijs<br />

1891. gada 15. jūlijs<br />

Nosūtīts uz Vitebskas pilsētu, 16. armijas štābu,<br />

lai kārtotu armijas rezerves unterleitnanta eksāmenu<br />

1891. gada 11. septembris<br />

1892. gada 7. janvāris<br />

Iekļauts armijas rezervē.<br />

Sakarā ar sekmīgu eksāmenu nokārtošanu tiek<br />

paaugstināts par jaunāko unteroficieri.<br />

1891. gada 4. septembris<br />

Pēc eksāmena nokārtošanas ieradies atpakaļ pulkā.<br />

1891. gada 20. septembris<br />

Ar visaugstāko pavēli iecelts armijas rezerves<br />

leitnanta pakāpē.<br />

Attēli 609. un 610.<br />

Jelgavas Sv.Trīsvienības pilsētas vācu draudzes baznīcas grāmatas 1907. gada 20. decembra ieraksts Nr.79 par Adolfa<br />

Georga Mellera nāvi, kas iestājās galvaskausa lūzuma rezultātā nelaimīgā kritienā.<br />

ATSAUCES:<br />

1. LVVA 235. fonds, 2. apraksts, 2064. lieta, Sīķeles baznīcas grāmata, 146.lpp<br />

2. KVKVA 409. Fonds, 2 apraksts, 40460 II lieta, lit. 8<strong>30</strong><br />

482 483

AUGUSTS VOLDEMĀRS MELLERS<br />

(MOELLER – GORBAZEWICH - SEMNDJAJEV)<br />

dzīvojošiem radiem, bieži vienā istabā ar visu ģimeni.<br />

Par oglēm un ēdienu viņiem maksā ar produktiem, kurus<br />

atved no laukiem, no trīs līdz astoņiem rubļiem mēnesī.<br />

Dzīvokļu uzturētāji turpretī vēlas no skolēniem ieturēt<br />

20-25 rubļus, neredzot iespēju uzturēt viņus par mazāku<br />

naudu. 468<br />

Latvijas vēsturē Melleru dzimtas XI paaudzes pārstāvis<br />

Augusts Voldemārs Mellers (August Woldemar Moeller<br />

*1.12.1867. Salloney †29.5.1944. Sibiria) ir palicis kā viens<br />

no ilggadējiem Latvijas brīvvalsts laika veterinārārstiem<br />

un viens no nežēlīgo PSRS politisko represiju upuriem,<br />

kura dzīve beidzās Sibīrijas darba nometnē.<br />

Augusts Voldemārs Mellers ir dzimis 1867. gada 1.<br />

decembrī toreizējās Krievijas impērijas Kurzemes<br />

guberņas Salienas (Salloney) muižā (Ilūkstes apriņķa<br />

Salienas pagasts). Augusts Voldemārs (turpmāk dzīvē<br />

pamatā saukts par Voldemāru, atsevišķos gadījumos –<br />

Vladimiru) piedzimst kā septītais no kopumā deviņiem<br />

bērniem (četri no viņiem miruši zīdaiņu vai bērnu<br />

vecumā). Arī Voldemāra māte Angelika (Angelica<br />

Narkewitz *1839. †1873.) mirst, kad zēnam tik tikko ir<br />

apritējuši pieci gadi.<br />

Augusta Voldemāra kristību ierakstā ir teikts, ka 1867.<br />

gada 1. decembrī dzimušais Augusts Voldemārs kristīts<br />

1868. gada 18. februārī Harunu pusmuižā, kristības<br />

noturējis mācītājs Karls Klauss (Carl Claus), bet par<br />

krustvecākiem kļuvuši Sīķeles muižas nomnieks Augusts<br />

Klatco (August Klatzo), jaunkundze Marija Vāgnere<br />

(Marie Wagner), muižnieks Vilhelms Koerbels (Wilhelm<br />

Koerbel) un pagasta tiesas rakstvedis Jozefs Dubinskis<br />

(Joseph Dubinsky). 465<br />

Spriežot pēc šī ieraksta, par vienu no krustvecākiem ir<br />

kļuvis Fridriha Mellera darba kolēģis – pagasta tiesas<br />

rakstvedis Jozefs Dubinskis, bet Marija Vāgnere, , ir<br />

Frīdriha vecākās māsas Dorotejas Šarlotes Karolīnes<br />

Melleres (Dorothea Charlotte Charoline Moeller) un viņas<br />

vīra, Elejas muižas grāmatveža Frīdriha Heinriha Vāgnera<br />

(Friedrich Heinrich Wagner) laulībā dzimusī meita Marija<br />

Žanete Vāgnere (Marie Jeanette Wagner, *11.4.1850.<br />

Vircava), kas vēlāk salaulājās ar Karli Florentīnu Holvēgu<br />

(Carl Florentin Holweig, *1841. Tsargrad).<br />

Spriežot pēc šobrīd zināmās informācijas, Voldemārs ir<br />

vienīgais no šī dzimtas zara, kurš izvēlējās mediķa karjeru,<br />

kļūdams par veterinārārstu, taču ceļš līdz veterinārārsta<br />

diplomam nebija viegls.<br />

Pirmās skolas gaitas 1884. gadā Augusts Voldemārs<br />

uzsāka no dzimtajām mājām netālajā Dinaburgas<br />

reālskolā, kurā mācījās arī viņa brāļi. Savukārt pēc trešās<br />

klases pabeigšanas, būdams nepilnus 10 gadus vecs, viņš<br />

Attēls 612.<br />

Sīķeles-Bornes baznīcas grāmatas 1868. gada janvāra<br />

ieraksts Nr.7 par 1867. gada 1.decembrī dzimušā<br />

Augusta Voldemāra Mellera kristībām.<br />

Attēls 611.<br />

Augusts Voldemārs Mellers, 20. gs <strong>30</strong>. gadi.<br />

uzsāka savu patstāvīgo dzīvi prom no vecāku mājām, jo<br />

1887. gadā viņš turpināja mācības Rīgā – tobrīd tikko<br />

dibinātajā Rīgas krievu reālskolā, kas 1890. gadā tika<br />

pārdēvēta par Imperatora Pētera I reālskolu. Mellers tās<br />

papildklasi absolvēja 1891. gada 7. jūnijā. Reālskolas<br />

direktora Vasilija Popova 1891. gada 20. septembra vēstulē<br />

Tērbatas universitātes rektoram norādīts, ka A.Mellera<br />

uzvedība mācību laikā esot bijusi priekšzīmīga, viņš bijis<br />

kluss un pret pasniedzējiem izturējies ar cieņu. 466<br />

Attēls 614.<br />

Augusts Voldemārs Mellers 1891. gadā, uzsākot studijas<br />

Veterinārārstu Institūtā<br />

(Tērbata, Dorpata, Tartu).<br />

līdz ar A.V.Melleru (grāmatā viņš norādīts kā Vladimirs<br />

Mellers) 1890./91. mācību gada papildklasi absolvēja vēl<br />

10 skolnieki - Rūdolfs Balodis, Aleksandrs Baltijskis, Kārlis<br />

Jēkabsons, Eduards Kalniņš, Pēteris Korviņš-Krukovskis,<br />

Konstantīns Larionovs, Vacslavs Molls, Iļja Novikovs,<br />

Aleksandrs Russels un Jānis Jurjāns. Savukārt no visiem<br />

64 skolēniem, kuri absolvēja papildklasi laikā no 1889./90.<br />

līdz 1895./96. mācību gadam, tikai Mellers izvēlējās<br />

mācības turpināt Veterinārajā institūtā - pārējie deva<br />

priekšroku Rīgas Politehnikumam (23), Mežu institūtam<br />

(9), Sanktpēterburgas Tehnoloģiskajam institūtam (7),<br />

Ceļu būves inženieru institūtam (6), Kalnu institūtam<br />

(5), Lauksaimniecības institūtam (3), Elektrotehniskajam<br />

institūtam (1), Maskavas Tehniskajai skolai (2). Seši<br />

absolventi izvēlējās militāro dienestu, bet viens – praktisko<br />

dienestu. 467<br />

Šī grāmata sniedz arī priekšstatu par to, kāda varēja būt<br />

A.V.Mellera sadzīve skolas laikā. Tā piemēram, skola<br />

No skolas vēsturei veltītās grāmatas varam uzzināt, ka<br />

rūpējās, lai visi skolnieki, kam pilsētā nedzīvo vecāki vai<br />

tuvi radinieki, būtu nodrošināti ar skolēnu dzīvokļiem,<br />

Attēls 613.<br />

un tikai ar īpašu atļauju un attaisnojošiem iemesliem<br />

Imperatora Pētera I Reālskola ap 1895. gadu.<br />

tika atļauts dzīvot pie vecāku paziņām. Atvērt un uzturēt<br />

skolēnu dzīvokļus bija atļauts tikai visos aspektos<br />

uzticamām un drošām personām, ievērojot stingras<br />

prasības dzīvokļu piemērotībā kā telpu ziņā, tā mācību<br />

apstākļiem. Skolēnu dzīvokļu skaits un tajos dzīvojošo<br />

skolēnu daudzums desmitgades laikā pakāpeniski<br />

samazinājās. 1887./88. mācību gada pirmajā puse bija<br />

11 skolēnu dzīvokļi ar 47 tajos dzīvojošajiem skolēniem,<br />

pēdējā laikā [domāts – 1896. gads] to skaits samazinājies<br />

līdz trīs dzīvokļiem un 12 tajos dzīvojošajiem skolēniem.<br />

Tāda parādība izskaidrojama ar turīgu ārpilsētas skolēnu<br />

skaita kritumu, kas bija pirmajos skolas pastāvēšanas<br />

gados, un vietējās apkaimes ārpilsētas skolēnu nabadzības<br />

dēļ. Vietējo zemnieku skolēni tiek izmitināti pie pilsētā<br />

484 485<br />

Tēbatas universitātes Veterinārā institūta studenta lietā<br />

ir atrodama vēstule, ko 1892. gada 11. janvārī skolas<br />

direktors nosūta institūta vadībai 469 , kurā ir norādīts,<br />

ka savas nabadzības dēļ A.V.Mellers tika atbrīvots no<br />

mācību maksas šajā skolā. Šī ir visnotaļ svarīga norāde,<br />

jo acīmredzot, šajā laikā ģimenes finansiālais stāvoklis<br />

būtiski pasliktinājās, taču tas vēlāk ļāva studentam<br />

Melleram saņemt atbrīvojumu no mācību maksas (un<br />

iespējams – arī stipendiju) arī studiju laikā augstskolā.<br />

Ņemot vērā dokumentos atrasto norādi, ka A.V.Mellers<br />

ir saņēmis stipendiju kā maznodošinātais, ir interesanti<br />

aplūkot studiju maksas segšanai paredzēto stipendiju<br />

dinamiku. Zināms, ka 1887./88. gadā no fonda trūcīgo<br />

skolēnu atbalstam (studiju maksas segšanai) tika tērēti<br />

315 rubļi, 1888./89. gadā - 175 rubļi, 1889./90. – 443, bet<br />

1890./91. gadā – 445 rubļi. 470<br />

1886. gadā Rīgas 2. apriņķa skolas vietā un tās telpās tika<br />

atklāta jauna mācību iestāde. Tā tika izveidota pēc vietējās<br />

krievu sabiedrības lūguma un bija pirmā reālskola ar<br />

krievu mācību valodu Rīgā. To nosauca par Imperatora<br />

Pētera I reālskolu un tā bija pakļauta Krievijas Izglītības<br />

ministrijai. 471 Reālskola sākumā izvietojās Pētera I pils<br />

ēkā, Palasta ielā 9, bet tās popularitātes un līdz ar to lielā,<br />

pieaugošā audzēkņu skaita dēļ nācās domāt par plašākām<br />

telpām, 472 tādēļ 1890. gadā tika atklāta jaunā reālskolas ēka<br />

tagadējā Kronvalda bulvārī 1. Lai arī ir priekšstats, ka šī ir<br />

krievu skola, skolēnu nacionālā sastāva dinamika liecina<br />

par ļoti mutikulturālu skolēnu skaitu. Tā piemēram, 1887.<br />

gadā te mācījās 86 krievi, 35 vācieši, 46 poļi, 60 latvieši, <strong>30</strong><br />

žīdi, kā arī 9 citu tautību (zviedri, čehi, lietuvieši) pārstāvji.<br />

Brīdī, kad skolu absolvēja A.V.Mellers, t.i. 1890./91.<br />

mācību gadā skolēnu nacionālais sastāvs jau bija mainījies<br />

– te mācījās 100 krievi, 53 vācieši, 34 poļi, 136 latvieši, 18<br />

žīdi, kā arī pa vienam zviedram un čeham. 473<br />

Interesantu ieskatu sniedz arī grāmatā publicētās<br />

eksāmenu uzdevumu tēmas. Tā piemēram, absolvējot<br />

skolu 1890. gadā krievu valodā bija jāraksta domraksts<br />

“Nauda – labs kalps, bet slikts cilvēka kungs”, bet 1891.<br />

gadā absolvējot papildklasi – “Zinātne mums samazina<br />

ātri ritošās dzīves pieredzi”. Tāpat šajā grāmatā ir<br />

Attēls 615.<br />

A. V. Mellera Tērbatas Veterinārārstu Institūtā<br />

izsniegtais Veterinārārsta diploms 1895. gadā.

Attēls 616.<br />

1895. gadā, kad Jurjevas pilsētā (Tērbata, Dorpata,<br />

Tartu) ir tapis šis attēls, A.V.Mellers ieguva<br />

Veterinārārsta diplomu. Attēla oriģināls zudis,<br />

saglabājusies tikai tā melnbaltā kopija. Katrīna Mellere<br />

(Jekaterina Gorbazēviča) 1907. gadā, uzsākot studijas<br />

Tartu.<br />

norādīti uzdevumi, kas bija jārisina matemātikā, algebrā,<br />

ģeometrijā, trigonometrijā. 474<br />

Atestāta noraksts liecina, ka īpaši viegli ar mācībām<br />

viņam neveicās – augstāko atzīme (tolaik izcili bija “5”)<br />

viņš saņēma tikai divos priekšmetos – dievvārdos (ticības<br />

mācībā) un ģeogrāfijā. Trīs priekšmetos - vēsturē, zīmēšanā<br />

un pat viņa dzimtajā vācu valodā – atestātā rotājās “4”, bet<br />

visos pārējos priekšmetos viņš saņēma tikai “3”.<br />

Vēl mācoties skolā Rīgā, 1888. gadā viņu izsauc kara<br />

komisija Jelgavā, un kā norādīts vēlākajos dienesta<br />

uzsākšanas atbrīvojumu izrakstos, viņš izvilcis iesaukuma<br />

biļeti Nr. 11. Atbrīvojumi no dienesta tika veikti laikā, kad<br />

viņš vēl mācījās Rīgā un vēlāk arī Tartu. 475<br />

Spriežot pēc A.Mellera studenta lietā atrodamā<br />

dokumenta noraksta, 1891. gada augustā viņš ir centies<br />

vienlaikus iestāties divas augstskolās – Sanktpēterburgas<br />

Mežu institūtā (kas norādīts 1891. gada 8. augusta Mītavas<br />

pārvaldes vēstulē Nr. 1075), 476 kā arī Tērbatas Veterinārajā<br />

institutā, kurā viņš tika imatrikulēts 1891. gada 16.<br />

septembrī. Šāda izvēle skaidrojama ar to, ka pirmkārt,<br />

reālskolas papildklases absolventiem bija iespēja bez<br />

maksas iestāties Rīgas Politehnikumā un Mežu institūtā<br />

Pēterburgā, bet otrkārt - kā savdabīga “apdrošināšana”<br />

pret nepieciešamību uzsākt militārā dienesta gaitas.<br />

Interesants dokuments studenta lietā ir A.V.Mellera<br />

apliecinājums, ka viņš nav nevienas aizliegtas biedrības<br />

biedrs, bet atļautajās biedrībās stāsies tikai ar institūta<br />

direktora atļauju. Uz šī, faktiski obligātā un pēc savas<br />

būtības formālā dokumeta, ailītē “vecāku adrese” ir<br />

norādīts: “Tula, Guberņas pārvalde, inženieris A.Mellers”. 477<br />

No šī ieraksta varam secināt, ka iespējams, šajā laikā<br />

Augusta Voldemāra tēvs Fridrihs jau bija pārcēlies pie<br />

sava dēla Artūra Gotlība, kurš strādāja Tulas guberņā par<br />

inženieri un sniedza arhitekta pakalpojumus. Arī vēlākos<br />

gados Fridrihs par savu dzīvesvietu izvēlējās vecākā dēla<br />

Artūra mājvietu (atgādinu, ka vācu pētījumos “Haruni”<br />

kā mājvieta tiek norādīa līdz 1903. gadam).<br />

Faktiski, visu studiju laiku Mellers savas nabadzības dēļ bija<br />

atbrīvots no mācību maksas – uz to norāda studenta lietā<br />

esošie vairākkārtējie lūgumraksti institūta direktoram:<br />

1892. gada 27. janvārī Mellers lūdz Veterinārā institūta<br />

direktoru nabadzības dēļ atbrīvot viņu no mācību maksas<br />

par otro pusgadu 1891./92. mācību gadā. Līdzīgu lūgumu<br />

viņš iesniedz arī 1892. gada 9. septembrī attiecībā uz<br />

studiju maksu par otro kursu, kā arī lūdz piešķirt viņam<br />

stipendiju vai pabalstu. Identiski iesniegumi tiek iesniegti<br />

1893. gada 1. februārī un 9. septembrī. 1894. gada 31.<br />

janvārī viņš atkal raksta šādu iesniegumu, papildus norādot<br />

- ja nav iespējams atbrīvot viņu no mācību maksas, lūdz<br />

to vismaz atlikt līdz 20. februārim. Atbrīvojums no studiju<br />

maksas un pabalsts tiek lūgts arī 1894. gada 21. maijā un<br />

15. decembrī. 478 No lietā esošās sarakstes var secināt, ka<br />

pēc pirmā kursa pabeigšanas Mellers gribēja iestāties citā<br />

augstskolā – 1892. gadā viņš rakstīja vēstuli Harkovas<br />

Veterinārā institūta direktoram, ar lūgumu pieņemt viņu<br />

2. kursā, taču šī augstskolu maiņa nenotika.<br />

Mellera dzīves un studiju laiku Tērbatā ir aprakstījis<br />

Oļģerts Parčinskis, norādot, ka “ap 1890. gadu Tērbatas<br />

universitātē un veterinārinstitūtā studēja ap 60 latviešu<br />

jaunekļu. Tie bija veczemnieku, melderu, muižu rentnieku<br />

un junkuru, krodzinieku, brūveru, skrīveru, kaufmaņu<br />

dēli. Daļa centās sekot poļu un vācu studentu ieražām un<br />

ģeķībām. Korporeļiem nebija laika darbam priekš tautas,<br />

lai rakstītu un runātu par zinātnes sasniegumiem un to<br />

ieviešanu dzīvē. Progresīvi noskaņoti studenti nodibināja<br />

Tērbatas latviešu studentu literāro biedrību, kas izdeva<br />

krājumu “Pūrs”. 90-to gadu vidū biedrība pārtapa Jaunajā<br />

strāvā” 479<br />

Savukārt veterinārārsts K.Ātrens par studiju laiku<br />

Tērbatā savās atmiņās raksta: “Lai veicinātu zinātniskās<br />

veterinārzinātnes attīstību Baltijas apgabalos, to skaitā<br />

Latvijas guberņās, tiek nodibināta Tērbatā 1773.g.<br />

veterinārā skola, kura 1848. gadā pārvērsta Jurjevas<br />

veterinārinstitūtā un tam izdalīti līdzekļi materiālās bāzes<br />

uzlabošanai. Institūtā bij fiziskais un ķīmiskais kabineti,<br />

farmokoloģiskā kolekcija, mineraloģiskais, fuzioloģiskais,<br />

patalogoanatomiskais, lauksaimnieciskais kabineti, kalēju<br />

smēde ar modeļiem, zobu preparatu kolekcija, klīnikas<br />

(ķirurģiskās, terapeitiska un lipīgu slimību), ķirurģisko<br />

instrumentu kolekcija un aptieka. Pasniedzēju un<br />

apkalpotāju skaits bij apstiprināts uz 20 personām, tanī<br />

skaitā 3 ordinarie profesori, viens ekstraordinarais un četri<br />

docenti. Vēlākā laikā štats nedaudz palielināts.” 480<br />

Spriežot pēc dokumentiem, viens no Mellera<br />

diplomdarbiem, kas tika veikts profesora Gūtmaņa<br />

vadībā, bija kādam Vulfam piederējušā zirga ārstēšana, kas<br />

norisinājās laikā no 1895. gada 1. līdz 10. martam (slimības<br />

vēstures izklāsts sasniedz 10 lapas) un docenta Tannika<br />

vadībā veiktā Lūziņam piederošā zirga ārstēšana, kas sākta<br />

1895. gada 7. februārī (slimības vēstures izklāsts sasniedz<br />

8 lapas). 1895. gadā viņš sekmīgi absolvē Tērbatas (Tartu)<br />

Veterināro institūtu, 481 13. oktobrī iegūstot veterinārārsta<br />

diplomu.<br />

Uzreiz pec studiju pabeigšanas A.V.Mellers dodas<br />

pildīt darba pienākumus - 1898. gadā publicētā<br />

grāmatā atrodama informācija, ka 1896. gada 29. februārī<br />

A.V.Mellers kļuva par Astrahaņas guberņas Černojarskas<br />

novada Kiseļevas iecirkņa virsštata (sverhštanij)<br />

veterinārārstu un šo pašu amatu pildīja arī Tiflisas (tag.<br />

Tbilisi) guberņā no 1897. gada 31. marta 482 vismaz līdz šīs<br />

grāmatas izdošanai 1898. gadā. Jāpiezīmē, ka laikā, kad<br />

Gruzijā strādāja A.V.Mellers, tur, līdzīgi kā citās Krievijas<br />

impērijā 19. gadsimta otrajā pusē iekļautajās Vidusāzijas<br />

un Aizkaukāza zemēs sanitāri higiēniskais stāvoklis bija<br />

neapmierinošs, plosījās slimības, to vidū liellopu mēris,<br />

kas ir bīstamākā govju infekcijas slimība. 483<br />

Kārlis Ātrens uzsāka darbu Tiflisas guberņā, kur tolaik<br />

strādāja V.Mellers. K.Ātrens laikā līdz 1918. gadam pildīja<br />

Kaukāza Galvenās civilās veterinārās pārvaldes darbveža<br />

pienākumus, bet laikā no 1901. līdz 1921. gadam viņš<br />

bija Kaukāza lopu aizsardzības slimnīcas veterinārārsts.<br />

1909. gadā K.Ātrens dibināja Tiflisas latviešu biedrību,<br />

bet 1918.-1921. gadā – organizēja Gruzijas veterināro<br />

sanitāro pārvaldi. 484 Pēc V.Mellera un viņa meitas ģimenes<br />

izsūtīšanas uz Sibīriju, būdams pensionārs un trūcīgs<br />

savās finansēs, K.Ātrens tomēr atrada iespēju finansiāli<br />

palīdzēt V.Mellera represētajai meitai Ņinai, nosūtot viņai<br />

150 rubļu palīdzību.<br />

Pagaidām nav izdevies noskaidrot, vai K.Ātrens ieradās,<br />

lai nomainītu Melleru, jeb kādu laiku viņi strādāja kopā,<br />

taču visticamāk, drīz pēc K.Ātrena ierašanās Gruzijā,<br />

Mellers varēja atgriezties Latvijā – visticamāk, viņš<br />

apmetās Kārsavā, kuras rakstība krievu valodā bija “Kars”.<br />

Saskaņā ar arhīvu materiāliem redzams, ka 1901. gada<br />

10. janvārī Augusts Voldemārs Mellers Viļņā salaulājās<br />

ar Katrīnu Gorbazēviču (Jekaterina Gorbazewitsch,<br />

*24.11.1879. Vilnius †1944. Krasnoyarskyi kray). Vācu<br />

pētījumos norādīts, ka līgava bija akcīzes preču ierēdņa<br />

(Akzisebeamter) Ivana Gorbazēviča meita 485 , taču veicot<br />

papildpētījumus, tika konstatēts, ka Katrīnas tēva<br />

profesija, pārpratuma pēc ir norādīta kļūdaini, jo viņš<br />

bija Viļņas sieviešu garīgās skolas vecākais skolotājs<br />

(Старший учитель Виленского Островоротного<br />

Приходского училища (женское духовное училище ул.<br />

Островоротная)), kas 1879. gadā ir norādīts Katrīnas<br />

Gorbazēvičas kristību ierakstā. 486 Savukārt kļūdaino<br />

norādi par akcīzes preču ierēdni ir izsaukusi Katrīnas<br />

krustvecāku ailē ierakstītā Apriņķa akcīzes uzrauga vecākā<br />

palīga, kolēģijas reģistratora Ivana Viktoroviča Švedkova<br />

amats. 487<br />

Visplašāko priekšstatu par Augusta Voldemāra Mellera<br />

dzīvesbiedres Jekaterinas (Katrīnas) Gorbazēvičas<br />

(Melleres) dzīvesgājumu sniedz Tartu arhīvā esošā<br />

Katrīnas Melleres studentes lieta, 546 kurā atrodamie<br />

dokumenti sniedz informāciju arī par viņas vecākiem.<br />

Katrīna Gorbazēviča (Jekaterina Gorbazewitsch) ir<br />

dzimusi 1879. gada 24. novembrī Viļņā Viļņas sieviešu<br />

garīgās skolas vecākā skolotāja (Старший учитель<br />

Виленского Островоротного Приходского училища<br />

(женское духовное училище ул. Островоротная)),<br />

kolēģijas reģistratora Ivana Gorbazēviča un viņa sievas<br />

Marijas Mihailovnas Zedeļmeijeres 547 (Marija Zedelmeijer,<br />

*15.3.1853. †21.9.1933. Ludza) ģimenē. Ņemot vērā<br />

faktu, ka vecāki bija pareizticīgie, meita tika kristīta<br />

Viļņas bāreņu nama “Jēzus zīdainis” Pokrovas baznīcā<br />

(Покровская церковь приюта для подкидышей “Иисус<br />

Младенец”), kas faktiski bija lūgšanu nams un atradās<br />

Bokšto un Bāreņu (tag. Subaciaus) ielu stūrī.<br />

1889. gadā Katrīna iestājās Viļņas Marijas sieviešu skolā,<br />

kuras septīto klasi viņa absolvēja 1896. gada 7. jūnijā<br />

(atestāta Nr. 519). Saskaņā ar šīs skolas 1876. gada 24. maija<br />

rīkojumiem Nr. 97. un 98., pēc šīs skolas absolvēšanas<br />

viņa drīkst veikt mājskolotājas darbu un mācīt visus<br />

priekšmetus, izņemot dievvārdus.<br />

1901. gada 10. janvārī Katrīna Gorbazēviča Viļņā<br />

salaulājās ar Augustu Voldemāru Melleru – laulības<br />

notika Pričistinskajas katedrālē. Laulību reģistrā minēts,<br />

kā liecinieki no līgavaiņa puses bija Viļņas garīgā semināra<br />

1899. gadā, pateicoties Tērbatas veterinārā institūta<br />

skolotājs, kolēģijas asesors Afanāsijs Jarušēvičs un<br />

stipendijai, viens no V.Mellera studiju laika biedriem –<br />

muižnieks Vitolds Narkevics. 548 Šeit jāatzīmē, ka Vitolds<br />

486 487<br />

Attēls 625.<br />

Jekaterina Gorbazēviča (pa kreisi) ar savu draudzeni ap<br />

1910. gadu.<br />

Narkevics, visticamāk, bija Mellera mātes Angelikas<br />

Narkevicas brālis vai arī paša Mellera brālēns no mātes<br />

puses. Nav izslēgts, ka šī persona ir Polijas sabiedriskais<br />

darbinieks un vēlākais Polijas vēstnieks Latvijā Vitolds<br />

Narkevičs-Jodko 549 , taču šim faktam pagaidām nav gūti<br />

dokumentāli pierādījumi. Citu norāžu par šo personu<br />

Attēls 628.<br />

Katrīnas Melleres diploms par I kategorijas vecmātes<br />

profesijas apguvi Jurjevas (Tartu) universitātē 1908.<br />

gadā.

pagaidām nav. No līgavas puses liecinieki bija kolēģijas<br />

asesors Josifs Matvejevičs Kļimontovičs un 2.ģimnāzijas<br />

audzēknis Aleksandrs Ivanovičs Švedkovs. 550 Interesanti,<br />

ka Aleksandra tēvs Ivans bija Katrīnas krusttēvs, kas<br />

norāda uz šo ģimeņu ciešo draudzību.<br />

1902. gada 25.septembrī, dzīvojot Kārsavā, abu ģimenē<br />

piedzimt Ņina, taču spriežot pēc Katrīnas pasē norādītajām<br />

pieraksta adresēm, laikā no 1902. līdz 1905. gadam ģimene<br />

dzīvo Viļņā, bet pēc tam pārceļas uz Krasnostavu.<br />

Jau dzīvojot Ļubļinas guberņas Krasnostavas pilsētā,<br />

Katrīna pieņēma lēmumu turpināt izglītošanos un 1907.<br />

gada 23. jūnijā nosūtīja Jurjevas (Tartu) universitātes<br />

Akušieru-ginekologu klīnikas direktoram lūgumu par<br />

uzņemšanu Vecmāšu skolā. Šim lūgumam bija pievienota<br />

virkne dokumentu – dzimšanas un kristību apliecība<br />

Nr. 9642, laulību apliecība Nr. <strong>30</strong>, vīra iesniegums, kurā<br />

viņš apliecina, ka neiebilst pret sievas mācībām, Ļubļinas<br />

gubernatora izsniegtais raksturojums par uzvedību<br />

Nr. 1724/2, ārsta zīme par veselības stāvokli, izziņa par<br />

potēšanos pret bakām, Viļņas Marijas augstskolas atestāts<br />

Nr. 519, divas fotogrāfijas, naudas pārvedums 250 rubļu<br />

apmērā, kā arī pases grāmatiņa nr. 1340. 551<br />

Jau 1908. gada 21. aprīlī K.Mellere raksta iesniegumu<br />

Jurjevas (Tartu) universitātes Vecmāšu skolas direktoram<br />

ar lūgumu pielaist viņu pie gala pārbaudījumu kārtošanas<br />

I kategorijas vecmātes diploma saņemšanai. 28. aprīļa<br />

sēdē ir pieņemts viņai labvēlīgs lēmums. 552 Eksāmens tiek<br />

kārtots <strong>30</strong>. aprīlī, savukārt diploms tiek izsniegts 1908.<br />

gada 16. augustā – pēc visu formalitāšu nokārtošanas.<br />

Visticamāk, pēc diploma saņemšanas viņa atgriezās<br />

Krasnostavā, bet 1921. gadā parcēlās uz Latviju.<br />

Acīmredzot, pēc Katrīnas tēva nāves pie savas meitas uz<br />

Ludzu parcēlās Marija Gorbazēviča, dzim. Zedeļmeijer,<br />

par kuru Ludzas Dzimtsarakstu biroja arhīvā ir atrodams<br />

ieraksts, ka miršanas brīdī viņa bija atraitne, bijusī<br />

Krievijas pavalstniece, pareizticīga, dzīvojusi pie meitas,<br />

Attēls 617.<br />

V.Mellera 1921. gada Latvijas pilsoņa pase ar<br />

parakstu un pirksta nospiedumu. Pases oriģināls<br />

pievienots V.Mellera krimināllietai P-8589 un<br />

Anatolijs Mellers – Voldemāra Mellera adoptētais<br />

audžudēls, kuram bija smagas veselības problēmas<br />

un kurš pazuda bez vests. Foto tapis 1929. vai 19<strong>30</strong>.<br />

gada Ziemassvētkos.<br />

Attēli 626. un 627.<br />

Jekaterinas Melleres (Gorbazēvičas) pases foto, pirms<br />

1940. gada un viņas kaps Avdejevkas ciemata kapsētā<br />

Krasnojarskas rajonā.<br />

kas arī pieteica viņas miršanas faktu.<br />

Trūkst ziņu par to, ko K.Mellere darīja līdz 1941. gada<br />

14. jūnijam, kad viņa kopā ar vīru un meitas ģimeni un<br />

mazbērniem tika deportēta uz Sibīriju, kur 1944. gadā<br />

mira un tika apglabāta Avdejevkas ciemata kapsētā.<br />

Mūsdienās ciemats vairs neeksistē – tā vietā plešas taiga.<br />

Dzimtas mutvārdu vēsturē saglabājies stāsts, ka<br />

dzīvojot Ludzā, 20.gs. 20. gadu beigās vai <strong>30</strong> gadu<br />

sākumā Voldemārs Mellers un viņa sieva Katrīna adoptēja<br />

zēnu Anatoliju, kuram bija smagas veselības problēmas.<br />

Zēns reiz esot izgājis no mājas un nav atgriezies. Anatoljs<br />

esot bijis no citas pilsētas un vecāki no viņa atteikušies dēļ<br />

zēna smagās saslimšanas (acīmredzot, runa ir par garīga<br />

rakstura slimību), taču zēna fotogrāfija ir saglabājusies līdz<br />

mūsdienām. Pārbaudot LVVA adopcijas lietu dokumentus,<br />

pierādījuši šādam adopcijas faktam netika konstatēti, tādēļ<br />

šī mutvārdu informācija vēl ir papildus pārbaudāma, jo<br />

iespējams, adopciju ir veikuši Semendjajevi, nevis Melleri.<br />

Turpretīm dokumentāli pierādīts ir fakts, ka Augusta<br />

Voldemāra Mellera un Katrīnonas Gorbazēvičas laulībā<br />

piedzima meita (XII paaudze):<br />

• Ņina Mellere (Semendjajeva) (Nina Moeller<br />

(Semendjajev), *25.9.1902. Kārsava †12.6.1949.<br />

Krasnoyarskyi kray).<br />

pieņēmumu, ka dažādos dokumentos norādītās pilsētas<br />

“Kars” un “Kārsava” ir viena un tā paša nosaukuma<br />

variācija, ar to domājot Kārsavu.<br />

Pēc dzīves Kārsavā Melleru ģimene pārcēlās uz Viļņu -<br />

Jekaterinas Melleres pases izrakstā norādīts, ka 1904. gada<br />

5. jūlijā kā pieraksta vieta viņai ir norādīta Popova iela 25,<br />

bet gadu vēlāk – 1905. gada 22. augustā – Polockas iela 1.<br />

Visticamāk, Viļņu Melleri atstāja 1905. gada 2. oktobrī 493 ,<br />

un devās uz Ļubļinas guberņu, kur Krasnostavas pilsētā<br />

(pilsētas ar identisku nosaukumu atrodas gan tagadējās<br />

Ukrainas teritorijā, gad dažu desmitu km attālumā no<br />

Ļubļinas) Mellers strādāja par veterinārārstu vismaz līdz<br />

1907. gada jūlijam 494 , taču nav izslēgts, ka vēl ilgāk – citu<br />

ziņu par V.Mellera darbību līdz 1918. gada jūnijam nav.<br />

Nākamās ziņas par Mellera profesionālo darbību līdz 1921.<br />

gadam, kad viņš atgriezās Latvijā, sniedz 1941. gada 12.<br />

septembrī sastādītais V.Mellera nopratināšanas protokols,<br />

kas atrodas lietā Nr. P-8589. Tajā norādīta informācija<br />

par V.Mellera darbību laikā no 1918. gada jūnija līdz<br />

1920. gada novembrim – laiku, kad bijušo Krievijas<br />

impēriju plosīja pilsoņu karš. Ja var ticēt nopratināšanas<br />

protokola 17. punktā rakstītajam, šajā laikā V.Mellers bija<br />

Rjazaņas strēlnieku divīzijas veterinārārsts. Turpat, 18.<br />

punktā norādīts, ka citās armijās (t.s. – Baltgvardu) viņš<br />

nav dienējis. 495 Šis ieraksts ir pretrunā ar represētā lietā<br />

Nr. 16519 Melleram uzrādīto “apsūdzību” un vienu no<br />

deportācijas iemesliem - par sadarbošanos ar Baltgvardu<br />

armiju.<br />

Šī norāde par dienestu Rjazaņas strēlnieku divīzijā,<br />

Latvijas Kara muzeja I Pasaules kara vēstures nodaļas<br />

vēsturniekam Klāvam Zariņam ļāva izteikt minējumu, ka<br />

laikā līdz I Pasaules karam V.Mellers ir dzīvojis Daugavpils<br />

tuvumā, jo 2. Rjazaņas strēlnieku divīziju, kas karoja<br />

Sarkanās armijas sastāvā, 1918. gadā formēja Rjazaņas<br />

apkārtnē, uz izformētās bijušās Krievijas impērijas<br />

armijas 35. kājnieku divīzijas bāzes. Ši divīzija I Pasaules<br />

kara laikā atradās Krievijas 5. armijas 17. korpusa sastāvā,<br />

kurš bija dislocēts Daugavpils - Mogiļevas rajonā. Varbūt<br />

V. Mellers I Pasaules kara gados dienēja 35. divīzijā<br />

Daugavpils apkārtnē un 1918. gadā, kad Krievijas armija<br />

atkāpās, nonāca Rjazaņas rajonā un attiecīgi tika iekļauts<br />

2. Rjazaņas strēlnieku divīzijā?<br />

Tajā pašā laikā ir jāņem vērā vēl kāds fakts – Voldemāra tēvs<br />

Fridrihs Mellers 1915. gadā ir miris Rjazaņā, uzturoties pie<br />

dēla Artūra, kurš 1912. gadā kļuva par Rjazaņas guberņas<br />

arhitektu – šis apstāklis neizslēdz iespēju, ka arī V.Mellers,<br />

sākoties I Pasaules karam, varēja doties bēgļu vai darba<br />

gaitās un strādāt Rjazaņā.<br />

Līdz šim par viņas dzimšanas vietu bija diskusijas - Karsa<br />

pie Kaukāza, vai Karsa kā pilsētas saīsinājums Latvijā.<br />

Attēls 618.<br />

Salīdzinot šīs ziņas ar Tartu arhīvā atrasto Jekaterinas<br />

Laikraksts “Valdības Vēstnesis” 1936. gadā<br />

Melleres studentes lietu 488 , jāsecina, ka pēc laulībām ar<br />

A.V.Melleru abi devās nevis uz Karsu Kaukāzā (šeit ir runa<br />

par tagadējās Turcijas teritorijā esošo Karsas pilsētu, kas<br />

laikā no 1877. līdz 1918. gadam bija Krievijas impērijas<br />

teritorija), kas kā meitas dzimšanas vieta minēta F.Mellera<br />

pētījumā, 489 bet gan uz Kārsavu Latvijā, kur 1902. gada<br />

5. martā Kārsavas policijas pārvaldē Jekaterinai Mellerei<br />

tika izsniegta pase. 490 Viņas meitas Ņinas Semendjajevas<br />

represētās lietas materiālos ir atrodama anketa, kurā kā<br />

dzimšanas vieta ir norādīta Latvijas PSR, Kārsava, tautība<br />

– latviete, bet profesija – skolotāja. 491 Tas nozīmē, ka pēc<br />

kāzām Melleri ir dzīvojuši Latgalē. Vēl vienā izziņā kā<br />

Ņinas Semendjajevas (Melleres) dzimšanas vieta ir minēta<br />

“pilsēta Karsa, PSRS”. 492 Šo dokumentu kopums ļauj izteikt<br />

488 489

Beidzoties I Pasaules karam, V.Mellers ar ģimeni<br />

izmantoja iespēju un atgriezās Latvijā – dzīvesvietas<br />

reģistrācijas ieraksts Latvijas pasē MN Nr. 004354<br />

liecina, ka 1921.gada 5. aprīlī viņš pierakstīts (deklarēts)<br />

Ludzā, Latgales ielā 19, kur strādāja par pretmēra joslas<br />

pārzini un veterinārārstu 496 , bet viņa meita Ņina 1925.<br />

gada <strong>30</strong>. novembrī apprecējās ar vienu no turīgākajiem<br />

Ludzas iedzīvotājiem – Miķeli (Mihailu) Semendjajevu.<br />

Interesantu informāciju sniedz arī Ņinas pase Nr.<br />

153580, kas izsniegta 1921. gada 4. janvārī un jau 12.<br />

janvārī viņa pierakstīta Rīgā, Raitu [? nesalasāms] ielā 1.<br />

5. aprīli (gads nav norādīts, bet visticamāk, runa ir par<br />

1921. gadu) pierakstīta [Ludzā?], Vakzāles ielā 26 [ar to,<br />

visticamāk, domāta Stacijas iela]. 1924. gada 27. oktobrī<br />

Ņina tiek pierakstīta sava tēva mājvietā Ludzā, bet divus<br />

mēnešus pirms laulībām - 1925. gada 23. septembrī -<br />

Rīgā, Kalnciema ielā 46 dzīv. 21. Spriežot pēc zīmoga<br />

pasē, laulība ar Mihailu Semendjajevu reģistrēta Rīgā<br />

1925. gada 25. novembrī. No zīmoga secināms, ka viņa<br />

apmetusies arī viesnīcā “Bellevue”, taču zīmogs ir izbalējis<br />

un datums nav salasāms. 497<br />

Līdz mūsdienām ir saglabājušās tikai četras V.Mellera<br />

fotogrāfijas – 1891. gadā pirms studijām tapušais un<br />

studenta lietā esošais attēls, 1895. gadā Jurjevā jeb<br />

Dorpatā (tag. Tartu) tapušais attēls, kas sakrīt ar laiku,<br />

kad V.Mellers tur absolvēja augstskolu, 1921. gada pases<br />

foto un attēls, kurā viņš redzams mūža nogalē, kas<br />

arī izmantota kā ilustrācija abos Dr.Med.vet. Gunāra<br />

Preinberga sastādītajos enciklopēdiskajos izdevumos par<br />

Latvijas veterinārārstiem.<br />

No 1921. gada dokumentiem un preses varam uzzināt,<br />

ka Latgali ir skāris liellopu mēris, kura apkarošanā<br />

aktīvi piedalījās arī V.Mellers un viņa toreizējais palīgs,<br />

veterinārārsts Kārlis Ātrens. Latvijas Lauksaimniecības<br />

akadēmijas Veterinārās medicīnas muzeja fondos ir<br />

saglabājušās vēstules, kas palīdz rekonstruēt 1921. gada<br />

mēra apkarošanas darbības. Tā piemēram, Iekšlietu<br />

ministrijas Veterinārā valde 1921.gada 22. augusta<br />

vēstulē Nr. 97912 raksta: “Pretmēra komisijas pārziņa<br />

palīgam veterinārārstam K.Ātrenam. Veterinārvalde<br />

uzdod Jums nekavējoši ierasties Pridruiskas pagastā,<br />

Daugavpils apriņķi, Lupandu sādžā un spert vajadzīgos<br />

soļus liellopu mēra lokalizēšanai un apkarošanai. Ja mēris<br />

būtu apstājies, tad veterinārvalde dod Jums tiesību, kopā<br />

ar veterinārārstu Melleri pēc ekspedīcijas lopu apskatīšanas<br />

10 verstu apkārtnē, izsludināt pēc zināmā inkubācijas laika<br />

notecēšanas mēra punktu un mēra rajonu par brīviem<br />

no liellopu mēra. Par visu ziņojiet veterinārvaldei. Jums<br />

jābrauc pa dzelzceļu līdz stacijai Balbinovai, kur ar šķūti<br />

notiksiet uz Lupandiem, 12 verstes no stacijas.” 498<br />

Pēc 10 dienām – 31. augustā Veterinārvalde raksta: “(..)<br />

Bez tam ir izdoti 31 maijā 10 termometri veterinārārstam<br />

Melleram, no kuriem dažus varētu nodot mēra punktā.<br />

Veterinārārstam Mellerim ir uzdots no pie viņa esošām<br />

avansa summām nodot vienu daļu Jums priekš izdevumu<br />

segšanas, saistītiem ar mēra apkarošanu Lupandos. Par šo<br />

summu izdošanu ir Jums norēķins nododams Mellerim (..)”<br />

499<br />

10. septembrī Ātrenam tiek nosūtīta precizējošā vēstule<br />

jautājumā par izdevumu segšanu: “Uz rakstu no 8/IX š.g.<br />

ar Nr. 11, veterinārvalde paziņo, ka reizē ar šo dots rīkojums<br />

pa telegrāfu pretmēra joslas pārzinim veterinārārstam<br />

Melleram Ludsē [Ludzā] steidzīgi izsūtīt Jums 5000 rbl. No<br />

atrodošā viņa rīcībā avansa priekš dažādu sīku izdevumu<br />

segšanas, saistītu ar liellopu mēra apkarošanu Lupandos.<br />

Minētos Jūsu rakstā 267 rbl. arī sedziet no augšminētās<br />

summas. Rēķini un kvītes par 5000 rbl izlietošanu Jums<br />

jāpiesūta veterinārārstam Melleram.” 500<br />

Attēls 619.<br />

Veterinārārstu biedrības 1937. gada 15. martā izsūtītais<br />

ielūgums uz biedrības pilnsapulci.<br />

Par tālāko mēra apkarošanu liecina 4. septembra K.Ātrena<br />

vēstule (Nr.5) V.Melleram: “Veterinārārstam V.Melleram.<br />

Mērim Lupandos ir kaprīzs raksturs. 12. dienā – 3.IX atrasta<br />

govs ar temperatūru 40,5, kas tajā pašā dienā iznīcināta.<br />

Slimība kaut kur slēpjas – mēs to apkarojam, bet tā atkal<br />

parādās. Šodien vet.ārsts Cīrulis aizbrauc, bet Mešans līdz<br />

šim nav ieradies! Būtu vēlams pasteidzināt viņa ierašanos.<br />

Mēra punktā tagad palikuši tikai vet.feldšeris Pastalnieks<br />

un Vorobjovs. Feldšedi Galviņu uz dažām dienām atlaidu<br />

uz Dvinsku. No Rīgas atsūtīja pavadzīmi hlora pulverim,<br />

kas paredzēts dezinfekcijai, taču vakar pulveris stacijā<br />

nebija atrodams.” 501<br />

Cīnoties ar mēri, veterinārārstiem nācās cīnīties arī<br />

ar kolēģu slinkumu un naudas trūkumu, ko apraksta<br />

K.Ātrens vēstulē V.Melleram (Nr. 15): “Laikā no 3. līdz<br />

15. septembrim mēra punktā Lupandos jaunu saslimšanu<br />

nebija. Ja tā turpināsies, karantīnas laiks beigsies 24.<br />

septembrī, kad lūdzu jūs noteikti ierasties. Veterinārārsts<br />

Mešans ieradās mēra punktā 4.IX un sabija te līdz 9.IX, kad<br />

aizbrauca, paskaidrojot man, ka neesot obligāti sēdēt mēra<br />

punktā. Runāju ar viņu par sapulci Dvinskā. Viņš lūdz Jūs<br />

savlaicīgi viņam uzrakstīt un viņš centīsies apriņka valdē<br />

saņemt atļauju gan karantīnai, gan ārstu atbraukšanai.<br />

Saņemot hlora pulveri, nācās samaksāt par vešanu 267 rbļ.<br />

Esiet tik laipns un izsūtiet man avansu, jo savas naudas<br />

man nav, bet sakarā ar mēri ir biežas izdošanas. Neatsakiet<br />

piesūtīt dažus konvertus un rakstāmpapīru ar tinti.” 502<br />

norādot, ka “Veterinārārstam Melleram. Šodien ir jau 15.<br />

diena, kopš nav novēroti aizdomīgi saslimšanas gadījumi,<br />

kas ļauj cerēt, ka lieta beigsies 24.IX. Lūdzu jūs šajā dienā<br />

obligāti ierasties un uzaicināt Veterinārās pārvaldes,<br />

policijas, apriņķa, kā arī Dvinskas [Daugavpils] rajona<br />

vet.ārsta pārstāvjus. Gadījumā, ja notiks Latgales vet.<br />

ārstu sapulce, lūdzu Dvinskas ārstus uzaicināt uz 26.IX, jo<br />

diez vai 25.IX mums būs iespēja laicīgi ierasties Dvinskā.<br />

Bez tam ir arī personīga rakstura lieta: ņemot vērā vet.<br />

feldšera Vorobjova sievas saslimšanu, biju spiests veikt<br />

viņa pienākumus mēra punktā, kamdēļ Dagdas apriņka<br />

vet.feldšerim Ivanovam piedāvāju obligāti ierasties punktā<br />

14. septembrī. Šodien jau ir 18. IX, bet viņš joprojām nav<br />

ieradies, kamdēļ punktā ir tikai viens feldšeris Galviņš, kas<br />

ir ļoti apgrūtinoši. Lūdzu jūs pieņemt stingrus mērus, lai<br />

līdzīga rīcība nākotnē vairs neatkārtotos.” 503<br />

Bet jau nākošajā dienā - 19. septembrī K.Ātrens<br />

V.Melleram raksta (Nr. 20): “Lūdzu ierasties 24. septembrī<br />

Lupandos karantīnas noteikšanai” Savukārt 1921. gada<br />

29. oktobrī K.Ātrens V.Melleram sūta telegrammu (nr. 29):<br />

“Ludsa. Veterinarārstam Mellerim. Izbraukšu Korsovku<br />

pusdesmitos. Vet. ārsts Ātrens”<br />

1921. gada 18. novembrī K.Ārens raksta (telegramma nr.<br />

48): “Ludsas rajona vetārstam Mellerim nodot Ludsas apr.<br />

pr.kam. [priekšniekam] Lūgums piesūtīt pieteikuma lil.<br />

A. nobraukšanai līdz Rīgai”. 504 Nākošajā dienā tiek sūtīta<br />

vēl viena telegramma (Nr. 49): “Ludsas rajona vet. ārstam<br />

Mellerim. Apliecība, ka viņš strādāja komisijā pie liellopu<br />

plaušu sērgas apkarošanas Novoselki ciemā no 16.-19.<br />

novembrim”. 505<br />

Savukārt prese par šo dienu notikumiem rakstīja:<br />

“Daugavpils apriņka valdē 25. septembrī, pēc liellopu mēra<br />

izbeigšanās Pridruiskas pagasta Lupandu sādžā, notika<br />

apspriede par jautājumiem, kādi soļi būtu sperami, lai<br />

varētu nākotnē labāki organizet spēkus pret liellopu mēra<br />

ievazāšanu pierobežas joslā un minetās sērgas sekmīgu<br />

apkarošanu.<br />

Apspriedē ņēma dalību Pretmēra joslas pārzinis vet. ārsts<br />

Mellers, viņa palīgs vet. Ātrens, Daugavpils rajona vet. ārsts<br />

Mežals, Rēzeknes rajona vet. ārsts U.Cīruls, Vartaļu rajona<br />

vet. ārsts Tichomirovs, Ilūkstes rajona vet. ārsts Filatovs un<br />

Daugavpils apriņķa valdes priekšsēdētājs.<br />

Atklājot sapulci Mellers norādīja uz tām grūtībām,<br />

kādas bijušas vet. ārstiem un feldšeriem pie liellopu<br />

mēra apkarošanas Lupandu sādžā, pieminēdams, ka<br />

no pašvaldības iestādēm un policijas nav pieredzēts<br />

pilnā apmērā morālais pabalsts un tā veterināram<br />

personālam nācies piedzīvot daudz nesaskaņu ar mēra<br />

punkta un apkārtnes iedzīvotājiem. Uz to apriņķa valdes<br />

priekšsēdētājs norādīja, ka apriņķa valde, cik zinājuse un<br />

varējuse, piepalīdzējuse pie liellopu mēra apkarošanas,<br />

iepazīstinādama iedzīvotājus ar liellopu mēra bīstamību<br />

un palīdzēdama ar dezinfekcijas līdzekļiem, tos vairākas<br />

reizes nosūtot uz mēra punktu. (..)” 508 Publikācijā izteikta<br />

netiekša norāde, ka mēris ievazāts no Padomju Krievijas,<br />

kā arī pausts sašutums par nepietiekamo darbinieku<br />

skaitu, zemo atalgojumu un transporta problēmām.<br />

Pēc dažām dienām “Valdības vēstnesī” jau lasāms plašāks<br />

apraksts par liellopu mēra patiesajiem apmēriem,<br />

iespējamiem cēloņiem un V.Mellera profesionālo darbību<br />

šī mēra laikā: “Liellopu mēris bija jau izplatījies 1920. gadā,<br />

tuvu Latgales robežām Krievijā, Polijā un Lietavas-Polijas<br />

un aizliegumiem, mēris parādījās jūnija beigās Pridruiskas<br />

pagastā, Lupandu sādžā. Minētā sādža atrodas uz<br />

Daugavas krasta; uz upes otra krasta, Lietavā, Braslavas<br />

apriņķī mēris jau ilgāku laiku plosījās. Kādā veidā mēris<br />

ievazāts, nav galīgi noskaidrojams, jo vietējie sādžas<br />

iedzīvotāji noliedz, ka lopi būtu ievesti pār Daugavu; varbūt,<br />

ka ļaudis slepeni apmeklējuši otrā krastā iedzīvotājus un<br />

tādā sērgu ievazājuši. Bez tam ir pieņemams, ka slimība<br />

varēja izcelties, dzirdinot govis Daugavā, jo upē uzpeldējis<br />

kritušas govs kadavers. Lopi Lupandas sādžā sākuši slimot<br />

no 24. līdz 28. jūnijam un nobeigušies 2. jūlijā, bet vietējais<br />

zemstes feldšers, vietējie slimo lopu īpašnieki un Pridruiskas<br />

pagasta valde nav ievērojuši obligatoriskos noteikumus<br />

un nav laikā ziņojuši nedz apriņķa policijai, nedz rajona<br />

veterinārārstam, caur ko sērga izplatījās plašumā, jo slimie<br />

lopi netika tūlīt atdalīti no veseliem, bet laisti kopā ganos.<br />

Pridruiskas pagasta valde ziņojuse tikai 28. jūnijā vietējai<br />

policijai, tas ir pēc 4 dienām, kad lopi sākuši slimot. Pirmās<br />

ziņas policija saņēmuse no vietējā ksendza, kuram kāds<br />

tumšs zemnieks lūdzis aizlūgt Dievu pret slimību.<br />

Apriņķu policijai uzdots saukt vainīgos pie atbildības uz<br />

obligatorisko noteikumu pamata par sērgu apkarošanu.<br />

Rajona veterinārārsts, saņemdams 5. jūlijā ziņojumu par<br />

sērgas parādīšanos, 6. jūlijā izbrauca uz vietas un atrada<br />

jau 10 kritušus lopus un 19 saslimušus. Veterinārārsts<br />

kopīgi ar policiju nostiprina karantinu un atdala slimos no<br />

veseliem. 8. jūlijā izbrauca uz turieni komisija, sastāvoša iz<br />

apriņķu policijas priekšnieka, veterinarvaldes priekšnieka<br />

palīga, mēra apkarošanas joslas pārziņa un citiem<br />

vietējiem veterinārārstiem, nostiprināja galīgi karantinu un<br />

noskaidroja, ka no 74 saimniecībām 43 saimniecībās lopi<br />

saslimuši ar sērgu.<br />

Sādža stiepjas garumā ap 2 verstes un viņā atrodas 224<br />

liellopi - govis. Komisija iepazīstina apkārtējos sādžas<br />

vecākos un pagasta priekšniekus ar sērgas briesmām un<br />

viņas apkarošanu, cieši izpildot iekšlietu ministra rīkojumus<br />

un noteikumus.<br />

Pavisam saslimuši 117 govslopi; no tiem krituši 29 un 88<br />

nogalināti. Sērga tagad izbeigusēs, izvesta pamatīga galīga<br />

dezinfekcija un karantinu atcēla 24. septembrī. (..)” 509<br />

Šajā laikā par V.Mellera līdzgaitnieku atkal kļūst viņa<br />

kādreizējais studiju biedrs K.Ātrens, kurš 1921. gada<br />

10. augustā kļūst par Jaunjelgavas rajona veterinārārstu<br />

un pretmēra komisijas pārziņa palīgu Latgalē, bet<br />

<strong>30</strong>.novembrī – par Latvijas veterinārās pārvaldes sevišķo<br />

uzdevumu virsnieku. Drīz vien – 1922. gada 11. janvārī<br />

K.Ātrens kļuva par Veterinārās pārvaldes priekšnieka<br />

palīgu. 510<br />

Par mēra punktā pastāvošajām problēmām 18. septembrī<br />

K.Ātrens raksta V.Melleram vēstuli krievu valodā (Nr. 19),<br />

neitrālā kara joslā. (..) Neskatoties uz ciešiem noteikumiem 1921. gada 5. novembrī Novoselki sādžā K.Ātrens sastādīja<br />

490 491

Aktu Nr. 1, kurā teikts: “(..) Uz veterinārvaldes priekšrakstu<br />

no 22/X nr. 98887 es izbraucu <strong>30</strong> oktobrī no Daugavpils<br />

uz Ludzas pagasta Kārsavas pagasta Novoselki sādžu, tur<br />

sastādīju komisiju no veterinārārstiem – Ludzas rajona<br />

veterinārārsta Mellera un Bolvu rajona veterinārārsta<br />

Trofimova un stājāmies pie visu liellopu izmeklēšanas un<br />

reģistrācijas, pie kam konstatējām, ka minētā sādžā pēc<br />

iedzīvotāju isteiciena no jūlija mēneša 1920 g. slimo lopi ar<br />

liellopu plaušu sērgu (..)” 511<br />

K.Ātrens savās piezīmēs, kurās uzskaitījis visus Latvijas<br />

veterinārārstus, 1934. gadā gadā Mellera dzīvesvietu<br />

norādījis Kārsavu, nevis Ludzu. 512<br />

Attiecībā uz V.Mellera profesionālo darbību Brīvvalsts<br />

laika presē vēl atrodama šāda publikācija: “Rezolūcija.<br />

1936. gada 19. martā. Maksimālā vecuma sasniegšanas<br />

dēļ atbrīvot no dienesta Ludzas rajona veterinārārstu<br />

Voldemāru Melleri. Viņa atlaišana skaitāma no 1936.<br />

gada 15. maija, piešķirot viņam pirms atlaišanas 42 dienas<br />

kārtējo atvaļinājumu. Zemkopības ministrs J.Birznieks.<br />

Veterinārpārvaldes priekšnieks Dr.Ed.Cīrulis.” 513<br />

Neskatoties uz atvaļināšanu no dienesta, par V.Mellera<br />

statusu un autoritāti profesionāļu aprindās liecina<br />

sekojoša publikācija: “Pārskata gadā sasaukta pilna<br />

gada sapulce 1936. gada 18. aprīlī (..) sekretārs nolasa<br />

Klāva Alkšņa rakstveida sveicienu un Voldemāra Mellera<br />

telegrāfisku apsveikumu no Ludzas (..)” 514 Savukārt sakarā<br />

ar savu 40 darbības gadu jubileju arī 1937. gada 3. aprīlī<br />

LU veterinārmedicīnas fakultātes dekanātā Kronvalda<br />

bulv. 9 notikušajā Latvijas veterinārārstu biedrības pilna<br />

gada sapulcē tiek godināts V.Mellers: “(..) Biedrības<br />

priekšnieks doc. V.Brencēns atklāj sapulci pl. 16.40, apsveic<br />

jubilārus Eduardu Zāmeli, Voldemāru Melleri, Eduardu<br />

Fichtenbergu, Jāni Škuti, Haraldu Šubertu un Jāni Žīguru,<br />

pasniedzot tiem piemiņas žetonus. Jubilārus sveicina arī<br />

Veterinārpārvaldes priekšnieks Dr.Ed.Cīrulis un Kara<br />

veterinārinspektors pulkvedis K.Soste. (..) Kopmielasts ar<br />

saviesīgo dzīvi notiek “Ressource” telpās pl. 21, kurā piedalās<br />

83 personas (..)” 515 Biedrības “Ressource” (“Atpūta”) telpas<br />

atradās Rātslaukumā 1 un biedrība pastāvēja no 1797. līdz<br />

1941. gadam. Pašas biedrības ēka tika nojaukta 1938. gadā,<br />

atbrīvojot vietu jaunās pilsētas valdes ēkas būvlaukumam.<br />

1935. gadā veterinārārsta punkts Ludzā atradās Latgales<br />

ielā 19 un to sazvanīt varēja pa tālr. 33, 516 savukārt V.Mellera<br />

veterinārārsta alga, piemēram, 1933. gada augustā bija<br />

<strong>30</strong>4,77 Ls, bet piemaksas, kas nosauktas par “braukšanas<br />

naudu par 1934. gada janvāri” – 64,28 Ls. 517<br />

1939. gada 4.septembrī vairākiem Latvijas veterinārārstu<br />

biedrības biedriem, arī V.Melleram tika izsūtīts<br />

atgādinājums par kavējumu iemaksu veikšanā apbedīšanas<br />

pabalsta fondā. No dokumenta otrā pusē redzamā saraksta,<br />

V.Mellers kā pirmais veica šo maksājumu 9.septembrī,<br />

iemaksājot Ls 7,50, bet kā nākamais maksājumu veica<br />

prof. Augusts Kirhenšteins, samaksājot Ls 7,45. 518<br />

Interesantas ziņas par V.Mellera braucieniem pa Latviju<br />

un dzīvesvietām sniedz viņa pase. Atbilstoši tolaik<br />

pieņemtajai kārtībai, apmetoties viesnīcā, viesa pase<br />

tika reģistrēta policijas prefektūrā, iespiežot attiecīgu<br />

zīmogu un ielīmējot 40 santīmus vērtu zīmogmarku. No<br />

zīmogiem redzams, ka Rīgā V.Mellers vienmēr apmetās<br />

viesnīcā “Bellevue” Raiņa bulvārī 33 (šobrīd tur joprojām<br />

ir viesnīca – Raiņa bulvāra un Marijas ielu stūrī, pretī<br />

Rīgas Centrālajai stacijai). Zīmogi liecina, ka viņš te bijis<br />

1928. gada 10. augustā un 14. septembrī, 1929. gada 31.<br />

augustā, 1932. gada 14. janvārī, 1934. gada 9. martā, 1935.<br />

gada 6. oktobrī, 1937. gada 12. martā, 3. aprīlī un 17.<br />

jūlijā. 519 Par šo viesnīcu atrodamas šādas ziņas: “Īres nams<br />

Raiņa bulvārī 33 celts 1884.–1885. gadā pēc arhitekta J. F.<br />

Baumaņa projekta, vēlāk pārbūvēts viesnīcas vajadzībām.<br />

Līdz 1940. gadam tur darbojās viesnīca un 1. šķiras restorāns<br />

“Bellevue” (īpašnieks Mārtiņš Robežnieks, vēlāk Alfrēds<br />

Gailis). Kā vēstī 1939. gadā publicēta reklāma, tur “lētas,<br />

patīkamas istabas ar tālruni katrā istabā, numuri ar vannu,<br />

tekošs silts un auksts ūdens. Restorānā [pagrabstāvā] –<br />

koncerti, deja publikā”. 20. gados šī viesnīca bijusi Padomju<br />

Krievijas diplomātu un kurjeru iecienīta apmešanās vieta.<br />

1920. gada maijā viesnīcas telpās notika sarunas par miera<br />

līgumu starp Padomju Krieviju un Poliju (no Krievijas puses<br />

sarunas vadīja S. Kirovs). No 1950. gada namā darbojās<br />

viesnīca “Staļingrada”, no 1961. gada – viesnīca “Baltija”.<br />

2008. gadā pēc nama rekonstrukcijas atvērta četrzvaigžņu<br />

viesnīca “Nordic Hotel Bellevue”.” 520<br />

Pases zīmogi liecina, ka laikā no 1921. gada 5. aprīļa līdz<br />

1939. gada 24. februārim V.Mellers dzīvoja Ludzā, Latgales<br />

ielā 19, tad pārcēlās uz Kr.Barona ielu 95a, bet 1940. gada<br />

29. novembrī pierakstījās Talavijas ielā 104, 521 no kurienes<br />

arī 1941. gada 14. jūnijā tika deportēts. Vāciskā izcelsme<br />

un dzīve ārpus Latvijas neļāva V.Melleram savlaicīgi<br />

pilnvērtīgi apgūt latviešu valodu un šis “trūkums” tika<br />

izskatīts pat Ministru kabinetā: “Ministru kabineta sēdē<br />

1924. gada 9. decembrī (..) 3. Atļauj iekšlietu ministram<br />

atstāt valsts dienestā līdz 1925. gada 31. decembrim sekošus<br />

veterinārārstus, kuri nepārvalda valsts valodu: Voldemaru<br />

Melleri, Vladimiru Trofimovu, Nikolaju Tichomirovu,<br />

Aleksandru Erastovu un Miķeli Filatovu.” 522<br />

Arī pēc pusotra gada situācija nebija īpaši uzlabojusies -<br />

1926. gada 9. jūlijā prese raksta “Atstāt valsts dienestā līdz<br />

1. sept. nolēmis vakar ministru kabinets valsts valodas<br />

nepratējus, veterinārārstus V.Melleri, V.Trofimovu un<br />

R.Tihomirovu.” 523 Un tikai 1927. gada 5. aprīlī “Valdībās<br />

vēstnesī” varam lasīt šādas rīcības iemeslu: “Iecelšanas.<br />

Rezolūcija. 1927. gada 31. martā. Veterinārārstu<br />

trūkuma dēļ pieņemu veterinārvaldes dienestā uz brīva<br />

līguma pamata uz 6 mēnešiem, skaitot no š.g. 1.aprīļa,<br />

veterinārārstu Voldemaru Melleri, ar algu pēc VIII amatu<br />

kategorijas 3. pakāpes, uzdodot viņam izpildīt Ludzas 1.<br />

rajona veterinārārsta dienesta pienākumus. Zemkopības<br />

ministra biedrs A.Fridbergs. Veterinarvaldes priekšnieks,<br />

veterinarārsts Cīrulis.” 524 No šīs ziņas secināms, ka<br />

vairākus gadus pēc kara beigām un Latgales atbrīvošanas,<br />

kvalificētu speciālistu trūkums joprojām bija aktuāla<br />

problēma.<br />

Attēls 621.<br />

Ēka Ludzā, Kr. Barona ielā 95, kurā V.Mellers dzīvoja<br />

1939.-1940. gadā.<br />

Jāpiebilst, ka latviešu valodas nezināšana tolaik nebija<br />

ārkārtējs notikums - Latvijas Universitātes pētnieki Ilze<br />

Boldāne un Jānis Ķeruss atzīmē, ka nodibinoties Latvijas<br />

valstij, “(..) sākotnēji daudzās pašvaldībās bija pieļauts arī<br />

krievu un vācu valodas lietojums (piebilstams, ka situācija,<br />

kad saskarsmē ar minoritātēm piederīgām personām<br />

pašvaldībās varēja lietot viņu dzimto valodu, pastāvēja<br />

līdz 1932. gada 18. februārim, kad M. Skujenieka vadītais<br />

ministru kabinets, šo priekšrocību atcēla), un minētās<br />

valodas skanēja arī no Saeimas tribīnes. (..) 1920. gadu<br />

sākumā Valdības pieņemtie noteikumi par ierēdņu latviešu<br />

valodas zināšanu pārbaudi, kas noteica, ka valsts pārvaldē<br />

varēs strādāt vien latviešu valodu labi zinošas personas.<br />

Minēto valdības rīkojumu rezultātā notika daļēja ierēdņu<br />

nomaiņa ar latviešu valodas pratējiem, kā rezultātā darbu<br />

zaudēja daudzi mazākumtautību pārstāvji. Vācbaltiešu<br />

un ebreju politiskās partijas un organizācijas asi protestēja<br />

pret šiem noteikumiem (..).” 525 Spriežot pēc tā, ka V.Mellers<br />

veterinārārsta amatā nostrādāja līdz pat aiziešanai pensijā<br />

1936. gadā, viņš latviešu valodu apguva pietiekamā līmenī,<br />

lai varētu pildīt savus darba pienākumus.<br />

Paralēli savai profesionālajai darbībai V.Mellers aktīvi<br />

iesaistījās arī sabiedriskajā dzīvē un kandidēja Ludzas<br />

pilsētas valdes vēlēšanās. Tiesa gan, 1928. gada 4. un<br />

5. augustā notikušajās vēlēšanās no 12. saraksta, kura<br />

kandidātu listē ar sesto numuru kandidēja V.Mellers,<br />

par vienu no 20 domniekiem tika ievēlēts tikai Miķelis<br />

Kaļiņins. 526<br />

Neveiksme 1928. gada vēlēšanās neatturēja V.Melleru no<br />

turpmākas cīņas par domnieka krēslu, taču arī 1931. gadā<br />

notikušajās Ludzas pilsētas valdes vēlēšanās V.Mellera<br />

pārstāvētais saraksts Nr. 12 (šeit norādīts ne tikai tā Nr.,<br />

bet arī nosaukums – “Krievu saraksts”) neguva tik plašu<br />

vēlētāju atbalstu, lai V.Mellers kļūtu par domnieku, lai<br />

arī pats saraksts dubultoja savu pārstāvību pilsētas valdē.<br />

Presē varam lasīt, ka “Ludzas pilsētas valde, pamatojoties<br />

uz pilsētu pašvaldības likuma 106.pantu, paziņo, ka 1931.g.<br />

28. un 29. martā notikušās Ludzas pilsētas domnieku<br />

vēlēšanās par Ludzas pils. domniekiem un viņu kandidātiem<br />

uz likumā paredzēto laiku ir ievēlēti: (..) No Nr. 12. Krievu<br />

saraksta: 1. Kaļiņins Miķelis (Michails). 2. Čiļipenoks<br />

Aleksandrs. Kandidātos no šī saraksta paliek: (..) 6. Mellers<br />

Voldemārs. (..) 11. Semendjajevs Miķelis. (..)” 527 Sarakstā ar<br />

11. numuru minētais Miķelis (Mihails) Semendjajevs ir<br />

V.Mellera meitas Ņinas vīrs, kas liecina par to, ka pilsētas<br />

sabiedriskajā dzīvē ir iesaistījusies visa ģimene.<br />

Attēls 621.<br />

Ēka Ludzā, Tālavijas ielā 104 (mūsdienās Nr. 82), no<br />

kuras 1941. gadā tika deportēta Mellera ģimene.<br />

492 493<br />

Attēls 621.<br />

Laikraksts “Valdības vēstnesis” 1927. gadā<br />

1941. gada 14. jūnija deportācijas skar ne tikai V.Mellera<br />

ģimeni, bet arī viņa meitas ģimeni – uz Sibīriju tiek<br />

deportētas trīs ģimenes paaudzes – V.Mellers ar sievu<br />

Katrīnu, viņa meita Ņina ar vīru Miķeli Semendjajevu un<br />

bērniem Oļegu, Gaļinu un Jevgēņiju.<br />

Vācu pētījumā ir minēts, ka V.Mellers ir miris Ludzā<br />

(nenorādot gadskaitļus) 528 , taču te velti meklēt viņa (un arī<br />

viņa ģimenes) atdusas vietas, jo šīs “bezvēsts prombūtnes”<br />

laikā V.Mellers ar tuviniekiem atradās izsūtījumā - no<br />

lietas Nr. 16519, P-8589 uzzinām, ka V.Mellera dzīve<br />

ir aprāvusies 76 gadu vecumā – 1944. gada 29. maijā<br />

PSRS IeTK Vjatkas LDN “Vjatlag”. Šo faktu apliecina<br />

Reabilitācijas un specdienestu lietu prokuratūras 2008.<br />

gada 20. marta paziņojums lietā Nr. 3R/901-1992. 529<br />

Vjatlagā aprāvās arī Voldemāra sievas Katrīnas (pēc 1944),<br />

meitas Ņinas (pēc 1949. gada 12. jūnija) un znota Mihaila<br />

(1943. gada 14. septembrī, Reabilitācijas un specdienestu<br />

lietu prokuratūras 27.12.2007. paziņojums Nr. 3752<br />

lietā Nr. 3R/347-92 5<strong>30</strong> ). Ir informācija tikai par faktu, ka<br />

Semendjajevu jaunākā paaudze – Oļegs (*20.9.1928.),<br />

Gaļina (*22.6.19<strong>30</strong>.) un Jevgēņijs (*12.2.1941.) no<br />

ieslodzījuma oficiāli ir atbrīvoti 1958. gada 29. aprīlī.<br />

Neviens no šiem bērniem nav atgriezies Latvijā, liekot<br />

pamatu jaunam Melleru-Semendjajevu dzimtas zara<br />

turpinājumam pavisam jaunā vietā - Krasnojarskā.<br />

Latvijas arhīvā esošajā Voldemāra Mellera represētā lietā<br />

Nr. 16519 ir atrodami dokumenti, kas sniedz priekšstatu<br />

par to, kā PSRS NKVD konstruēja “pamatu” personu<br />

arestam. Dokumenti lietā ir krievu valodā, tos sagatavoja<br />

LPSR Iekšlietu Tautas komisariāta izmeklēšanas ierēdnis<br />

Andžāns, bet apstiprināja Ludzas NKVD iecirkņa<br />

priekšnieks Tutiņš. Apcietināšanas lēmumā norādīts, ka<br />

“(..) saskaņā ar arestētā Kušpello Nikolaja liecībām, Mellers<br />

V. aģentūras materiālos minēts kā bij.baltgvardietis un<br />

monarhists Millers. [uzvārda rakstība tieši šāda] Mellers<br />

veic pretpadomju aģitāciju, stāstot, ka “tas nolādētais<br />

sociālisms iznīcinās visu pasauli, ja cilvēki nebūs enerģiski.<br />

Un lai dievs glābj no šiem bendēm. Vai tad viņiem tur ir<br />

dzīve? Tur ir asiņains terors”. Tāpat viņš izplata baumas<br />

par karu starp Vāciju un PSRS tuvākajā laikā un to, ka šajā<br />

karā uzvarēs Vācija. Mellers sarakstās ar vāciešiem, kas<br />

repatriējušies uz Vāciju. Apliecina aģentu “Asā” (Ostraja),<br />

“Miloļubskis” (Miloljubskij) un Zars ziņojumi (..)”. 531<br />

Jau pēc 1941. gada represijām viens no to izpildītājiem<br />

P.Petrovs savā atskaitē ziņo: “Pēc jūsu norādījuma

operatīvā grupa, kuras sastāvā ir b. B.Sotčenko, izpildīja<br />

rīkojumu, 1941. gada 14. jūnijā veicot Mellera Vladimira<br />

izlikšanu Ludzas pilsētā. Kopumā tika izlikti 2 cilvēki<br />

– Mellera Vladimira ģimene. Mellera sieva bija izlikta<br />

septiņas stundas iepriekš. Ģimenes personīgās mantas<br />

nogādātas Ludzas stacijā. P.Petrovs”. 532 Šīs septiņas stundas<br />

varēja izrādīties liktenīgas V.Melleram un iespējams,<br />

paglābt viņu no represijām. Kā redzam no lietā esošā<br />

Ludzas apriņķa pilnvarotā I.Svarinska 1941. gada 14.<br />

jūnijā sagatavotā un parakstītā akta, “izlikšanai (arestam)<br />

paredzētais pils. Mellers Vladimirs nav aizturēts, sakarā ar<br />

to, ka pēc sievas teiktā, darba sakarā izbraucis uz apriņķi<br />

pa dzelzsceļu līdz stacijai Ozolkalni un sakarā ar augstāk<br />

minēto izlikšanai nav iekļauts. (..)” 533<br />

Lai arī no šiem, represiju naktī ar roku rakstītajiem aktiem,<br />

skaidri redzams, kāda bija arestu patiesā hronoloģija, lietas<br />

materiālos esošais iepriekš sagatavotais lēmums, kuram bija<br />

atstāta tukša datuma ailīte, liecina, ka represiju izpildītāji<br />

gatavojās pavisam citam scenārijam: “(..) ES, LUDZAS KA<br />

LATVIJAS PSR NKVD OPERPILNVAROTAIS VALSTS<br />

DROŠĪBAS SERŽANTS GONČARENKO, izskatot arestētā<br />

Millera Vladimira Fridriha d. ģimenes locekļa – Milleres<br />

– Gorbosevič Jekaterinas, dz. 1879. gadā Ludzā, latviete,<br />

PSRS pils., mājsaimnieces, dzīv. Ludzā, Talavijas ielā<br />

104, lietas materiālus, ATKLĀJU, ka Milleres-Gorbacevič<br />

[uzvārds labots ar roku, ar rakstāmmašīnu norādīts<br />

uzvārds Gorbunova] – Millers Vladimirs Fridriha d. 1941.<br />

gada “ “ jūnijā arestēts par kontrrevolucionāro darbību –<br />

iepriekš balt-bandīts-monarhists, ko apliecina izmeklēšanas<br />

lietas Nr. 2517 materiāli, NOLĒMU – Milleri – Gorbuževič<br />

Ekaterinu, kā sociāli bīstamu elementu, izsūtīt ārpus<br />

Latv. PSR. (..)” 534 Dokumentu parakstījuši Gončarenko<br />

un Tutins. Šis dokuments ne tikai atklāj iecerēto arestu<br />

secību, bet arī liecina par steigu, kādā tie tika gatavoti –<br />

drukas kļūdas uzvārdos, dzimšanas vietās un tautībās –<br />

šādiem “sīkumiem” uzmanība īpaši netika pievērsta. Pie<br />

šādām drukas kļūdām, visticamāk, jāpieskaita arī pēkšņi<br />

Attēls 620.<br />

Viesnīca “Bellevue” Rīgā, Raiņa bulv. 33, kurā vienmēr<br />

apmetās V.Mellers, uzturoties Rīgā.<br />

dokumentos norādītais Katrīnas tēva vārds – Kristapa<br />

meita. 535<br />

Lietas materiāli sniedz priekšstatu par to, kādi “deportējamo<br />

personu vainu pierādošie lietiskie pierādījumi” tika atrasti<br />

un konfiscēti kratīšanas laikā: “(..) 1) grāmata “Ludzas<br />

apriņķis senāk un tagad”, 2) pilns dienesta gaitas apraksts,<br />

kam pievienots uzticības zvērests dienēt imperātoram, 3)<br />

pianīno, 4) šujmašīna (..)”. 536 Jāpiebilst, ka grāmata “Ludzas<br />

apriņķis senāk un tagad” tika izdota 1935. gadā un bija<br />

brīvi pieejama ikvienam interesentam – tajā bija bagāts<br />

uzziņu materiāls ne tikai par Ludzas, bet arī Latgales<br />

vēsturi, sadzīvi un attīstību no pirmo cilvēku ienākšanas<br />

šajā teritorijā līdz grāmatas izdošanas brīdim.<br />

Priekšstatu par notikumiem Golgātas ceļā un ģimenes<br />

turpmāko likteni sniedz Oļega Semendjajeva meitas<br />

Olgas 1996. gadā Latvijas Iekšlietu ministrijai sūtītais<br />

iesniegums: “(..) 1941. gada 14. jūnijā manus tuviniekus<br />

vardarbīgi izsūtīja uz Krasnojarskas rajonu lopu vagonos.<br />

Mihailu Ivanoviču un Voldemāru Fjodoroviču veda<br />

atsevišķi no sievietēm un bērniem. Kirovas pilsētā vagonus<br />

ar vīriešiem atkabināja un kopš tā brīža neviens viņsu<br />

vairs neredzēja. Vēlāk vecmāmiņai paziņoja, ka vīrieši<br />

atrodas “darba kolonnā” mežniecībā. Mani tuvinieku<br />

tur gāja bojā (ir Mihaila Ivanoviča miršanas apliecība).<br />

Manas vecmāmiņas, bet vēlāk tēvs un Gaļinas tante bija<br />

Aleksejevkas ciema (Kuraiskas padomes Dzeržinskas<br />

rajona Krasnojarskas novadā) komendatūras uzskaitē, kur<br />

katru mēnesi atzīmējās līdz 1962. gadam.<br />

Ņina Voldemarovna nomira 1949. gada 12. jūnijā un<br />

apglabāta Aleksejevkas ciemā, tur pat apglabāta arī<br />

Jekaterina Ivanovna. Mans tēvs miris 1990. gada 26.<br />

februārī , apglabāts Krasnojarskā. Semendjajeva Gaļina<br />

Mihailovna dzimusi Ludzā 19<strong>30</strong>. gada 23. jūnijā (šobrīd –<br />

Antonova Gaļina), dzīv. Krasnojarskā, Telmaņa ielā 17-37<br />

(..)” 537<br />

Paša V.Mellera represētā lieta nesniedz pilnu priekšstatu<br />

par Sibīrijā pārdzīvoto, tādēļ šīm viņa mazmeitas atmiņām<br />

ir īpaša nozīme vēsturiskās realitātes rekonstruēšanā.<br />

Pēdējās ziņas Latvijas presē, kurās viņa dzīves laikā ir<br />

atrodams V.Mellera vārds, ir 1941. gads: “Daugavpils<br />

apgabaltiesas 1. Civilnodaļa paziņo, ka š.g. 7. novembrī,<br />

starp citu, nolemts: nodibināt aizgādnību bezvēsts<br />

prombūtnē esošā Voldemāra Mellera mantas apsargāšanai<br />

un tiesību aizstāvēšanai. Minētā Mellera pēdējā zināmā<br />

dzīvesvieta bija Ludzā, Talavijas ielā Nr. 104. Daugavpilī,<br />

1941. g. 10. nov. L. Nr 55a/41.” 538<br />

No krimināllietā esošās arestētā anketas uzzinām, ka tikai<br />

dažas dienas pirms deportācijām – 1941. gada 2. jūnijā<br />

V.Mellers ir saņēmis PSRS pilsoņa pasi I-уЮ Nr. 665519,<br />

ir bijis bezpartejiskais, sociālais stāvoklis – kalpotājs,<br />

nav tiesāts. Anketā norādīts arī Jelgavā dzīvojošais brālis<br />

Artūrs Mellers. 539<br />

Anketas noslēguma daļa sniedz aptuvenu priekšstatu<br />

par Mellera miesasbūvi – vidējs augums (166-170 cm),<br />

kalsnēja figūra, piepacelti pleci, iesirmi mati, nav norādīta<br />

acu krāsa, minēts, ka sejai ir taisnstūra forma, augsta piere,<br />

lokveida uzacis, liels deguns, plānas lūpas, taisns zods un<br />

mazas ausis. 540<br />

1941. gada 12. septembra nopratināšanas protokolā 541<br />

norādīts, ka līdz [1917. gada] revolūcijai V.Mellers<br />

bija veterinārārsts un viņam nepiederēja īpašumi, pēc<br />

revolūcijas – tas pats. Protokolā ir norāde par V.Mellera<br />

tēva Fridriha Mellera nodarbošanos – apriņķa rakstvedis.<br />

Pagaidām šī ir vienīgā dokumentos atrodamā norāde par<br />

viņa darbu, ja neskaita bērnu kristību ierakstus baznīcu<br />

grāmatās un norādi par dalību Bauskas 2. ģildē.<br />

jebkad būtu runājis ar kādu.<br />

Jautājums: Kādi jums bija sakari ar Vāciju?<br />

Atbilde: Ar Vāciju man nekad nav bijuši nekādi sakari,<br />

Vācijā nevienu nepazīstu.<br />

Jautājums: Turpiniet stāstīt par savu petpadomju aģitāciju.<br />

Atbilde: Es nenoliedzu, ka esmu teicis dažus faktus, bet<br />

kad un kādos apstākļos, to nevaru atcerēties. Protokols<br />

pierakstīts no maniem vārdiem precīzi un esmu to izlasījis<br />

/paraksts/.”<br />

Tajā pašā 12. septembrī ar roku tika uzrakstīts lēmums<br />

par apsūdzības uzrādīšanu V.Melleram saskaņā ar<br />

KPFSR KK 58.-10. panta 2.daļu, par ko pēdējais tūdaļ<br />

arī tika informēts. Šī lēmuma otrā pusē ir redzams vēl<br />

viens “nopratināšanas protokols”, kas tapis pēc lēmuma<br />

paziņošanas apsūdzētajam:<br />

“Jautājums: Vai jūs atzīstat sevi par vainīgu jums<br />

uzrādītajās apsūdzībās?<br />

Atbilde: Jā. Uzrādītajās man apsūdzībās savu vainu pilnībā<br />

atzīstu. Protokols pierakstīts no maniem vārdiem un<br />

nolasīts man priekšā. /paraksts/<br />

Nopratināšana beigusies pl. 19.00”<br />

Lietā atrodama arī 1941. gada 5. novembra Vjatlag ārstu<br />

komisijas izziņa, kas apliecina, ka V.Mellers tiek atzīts par<br />

II grupas invalīdu ar diagnozi – vecuma [izraisīts] artrīts,<br />

cirkšņa trūce. 542<br />

1941. gada 29. decembrī LPSR Valsts Drošības komitejas<br />

kapteinis Vēvers, atrodoties Kirova rajona ciematā<br />

“Ļesnoi”, pieņēma lēmumu par Melleram piemērojamo<br />

drošības līdzekli, nosakot to kā apcietinājumu Vjatlagā. 543<br />

1942. gada 7. februārī LPSR NKVD specgrupas izmeklētājs<br />

Vasiļjevs parakstīja Apsūdzības slēdzienu, ar kuru nolēmis<br />

“nosūtīt Mellera Voldemāra Fridriha d. izmeklēšanas lietu<br />

Nr. 2517 izskatīšanai PSRS NKVD Īpašajā padomē, lūdzot<br />

piemērot apsūdzētajam Melleram augstāko soda mēru –<br />

NOŠAUŠANA. Īpašumu konfiscēt.” 544 Mellera lieta 1942.<br />

gada 2. decembrī tika izskatīta PSRS NKVD Īpašajā<br />

padomē, kas nolēmusi “Melleru Voldemāru Fridriha d. par<br />

pretpadomju aģitāciju nosūtīt uz labošanas darbu nometni<br />

uz 10 gadiem, skaitot apcietinājumu no 1941. gada 14.<br />

jūnija”. 545 Piezīme uz šī izraksta liecina, ka Kirovā šis<br />

paziņojums nonāca 1942. gada 27. decembrī, bet Mellers<br />

par to uzzināja 1943.gada 26.janvārī. Turpat ir piezīme ar<br />

roku “Miris 29.maijā 44.g”.<br />

Tālāk protokolā minēts, ka līdz revolūcijai Mellers<br />

netika represēts, arī pēc revolūcijas netika tiesāts, nav<br />

apbalvots. Vecuma dēļ no armijas uzskaites izslēgts.<br />

Sadaļā “dienests Sarkanajā armijā” norādīts, ka no 1918.<br />

gada jūnija līdz 1920. gada novembrim viņš strādāja par<br />

Rjazaņas strēlnieku pulka veterinārārstu, citās armijās,<br />

t.sk. baltgvardu, kā arī bandās nav dienējis un piedalījies.<br />

Tālāk protokolā, kurš iesākts pl. 15.00, seko ļoti “apjomīga”<br />

jautājumu un atbilžu daļa:<br />

“Jautājums: Izstāstiet par savu pretpadomju darbību pēc<br />

Padomju varas atjaunošanas Latvijā?<br />

Atbilde: Ar pretpadomju darbību es nekad neesmu<br />

nodarbojies, taču nenoliedzu, ka savu paziņu lokā esmu Voldemārs Mellers mirst 1944. gada 29. maijā Vjatlagā,<br />

izteicis pret padomju iekārtu vērstu viedokli.<br />

izturot nepilnus trīs no viņam piespriestajiem 10<br />

Jautājums: Izstāstiet, ko tieši jūs teicāt savu paziņu lokā? nometinājuma gadiem. 45 gadus pēc savas nāves -1989.<br />

Atbilde: Kad tieši tas bija, nevaru atcerēties, bet pēc gada 20. septembrī ar LPSR prokuratūras lēmumu viņš<br />

Sarkanās armijas daļu ierašanās Latvijā teicu, ka Padomju tika reabilitēts.<br />

savienībā nav saimnieciskās kārtības, un šāda kārtība<br />

vispār nevar būt vietās, kur saimnieko kolektīvi. Paskatoties XII paaudzes pārstāve Ņina Mellere (Nina Moeller,<br />

uz Sarkanās armijas kavalērijas daļām, es pārliecinājos, ka *25.9.1902. Kārsava †12.6.1949. Krasnoyarskyi kray)<br />

Sarkanajā armijā ir ieviesta neekonomiska saimniekošana. 1925. gada <strong>30</strong>. novembrī Ludzā salaulājās ar Mihailu<br />

Tā piemēram, zirgi nav apkalti, iejūgi nav piemēroti, un kur Semendjajevu (Mihails Semendjajevs, *12.12.1899. Ludza<br />

vien nepaskatīsies, trūkst saimnieka rokas. Tāpēc es šo un †14.9.1943. Vjatlag, Krasnoyarskyi kray), savas dzīves laikā<br />

citus gadījumus pārrunāju ar paziņām.<br />

strādāja “Šoseju pārvaldes Rēzeknes apriņķa Ceļu daļā par<br />

Jautājums: Kas jums ir zināms par nelegālo pagrīdes ceļu tehniķi” 553 jeb inženieri. Turpat arī atrodama norāde<br />

organizāciju?<br />

par to, ka “Semendjajevs Miķelis dzīv. Ludzā, Latgales ielā<br />

Atbilde: Par nelegālo pagrīdes organizāciju man nekas nav Nr. 19. Pase Nr. 016414 izdota no Ludzas apr. priekšnieka<br />

zināms un par to es nekad neesmu runājis.<br />

palīga 1. iec. 1928. g. 25. maijā ar reģ. Nr. 2180.” 554 Tieši<br />

Jautājums: No kurienes jums tapa zināms, ka Vācija no šis adreses arī 1941. gada 14. jūnijā viņa ģimene tika<br />

iesniegusi Padomju savienībai notu ar prasību atvilkt deportēta.<br />

armiju no Vācijas robežām un kam jūs par to stāstījāt?<br />

Atbilde: Vienu brīdi tanki brauca pa Ludzu. Kur viņi Paralēli saviem tiešajiem darba pienākumiem Mihails<br />

brauca, es nezinu un nevaru arī atcerēties, ka par to būtu<br />

494 495

Attēls 622.<br />

Voldemāra Mellera represētā lieta Nr. 16519.<br />

Semendjajevs bija arī aizsargs un brīvprātīgais<br />

ugunsdzēsējs. Tā piemēram, varam lasīt, ka 1936. gada 21.<br />

maijā Ludzas brīvprātīgo ugunsdzēsēju “(..) automašīna<br />

ar motoršļirci un apkalpi tūliņ pēc paziņojuma saņemšanas<br />

devas uz ugunsgrēka vietu 8. klm. no pilsētas, Pušmucas<br />

rajonā, aiz vēl nenoskaidrotiem apstākļiem ugunsdzēsēju<br />

automašīna apgāzās un 2 ugunsdzēsēji no apkalpes 14 vīriem<br />

dabūja galu. Tie ir šoferis Ivanovs un viņam blakus sēdošais<br />

1. nod. pr-ks Beļakovs, Ludzas arodskolas mechan. klases<br />

vadītājs. Smagi ievainoti arī 2 ugunsdzēsēji, komandanta<br />

pirmais palīgs Gurevičs un vec. ug. dz. Semendjajevs, kuri<br />

bezsamaņas stāvoklī ievietoti pilsētas slimnīcā. (..)” 555 Pēc<br />

šīs avārijas Mihails vairākus mēnešus esot gulējis mājās un<br />

par viņa kopšanu esot rūpējusies Katrīna Mellere.<br />

Mihaila Semendjajeva dzimšanas un kristību ierakstā<br />

Ludzas pareizticīgo baznīcā ir norādīts, ka par zēna<br />

krustvecākiem kļuva Rīgas goda pilsonis Ludvigs<br />

Josifovičs Fohts un Rēzeknes miertiesneša sekretāra palīga<br />

Aleksandra Čerņecka sieva Iozefīna (Žozefīne) Josifovna<br />

Čerņecka.<br />

Semendjajevu nams ir divas reizes minēts presē Ludzas<br />

atbrīvošanas cīņu kontekstā 1920. gadā: “(..) Jau 23. janvārī<br />

pilsētā ieauļoja Atsevišķā eskadrona jātnieki virsleitn.<br />

Akermaņa vadībā, kurus ludzenieši jūsmīgi apsveica un<br />

bij. Caunīša tējnīcā (tag. Semendjajeva namā) pacienāja ar<br />

pusdienām. (..)” 556 Saturiski gandīz identisks teksts presē<br />

minēts arī gadu vēlāk laikrakstā “Daugavas vēstnesis” 557<br />

Latvijas arhīvos (izņemot deportēto lietu) pagaidām nav<br />

izdevies atrast materiālus par Semendjajevu ģimeni, tādēļ<br />

ņemot vērā šo apstākli, tikai pēc publikācijām brīvvalsts<br />

presē un tiesu materiālos, ir iespējams rekonstruēt<br />

atsevišķus faktus un ziņas par Semendjajevu ģimeni<br />

Ludzā.<br />

Spriežot pēc ludzēniešu atmiņām un dokumentiem,<br />

Semendjajevu dzimta ir bijusi viena no turīgākajām<br />

tirgotāju un namsaimnieku dzimtām Ludzā. Pagaidām,<br />

diemžēl, ir izdevies rekonstruēt tikai nelielu šīs<br />

dzimtas koka fragmentu. No mutvārdu liecībām, Ivans<br />

Semendjajevs ir bijis tirgotājs (izskanējusi versija, ka<br />

Pirmās ģildes tirgonis).<br />

Plašāku informāciju par Semendjajevu dzimtu<br />

sniedz 1927. gadā publicētie “Senata Civilā Kasacijas<br />

Departamenta spriedumi” - no šīs publikācijas varam<br />

secināt, ka ir notikusi tiesāšanās mantojuma jautājumā<br />

starp Ivana Semendajeva atraitni Nadeždu Tihomirovu<br />

un Ivana bērniem – Mihailu un Lidiju: “Prasītāji Lidija un<br />

Michails Semendjajevi lūdz atzīt viņiem īpašuma tiesības<br />

uz 1/7 daļu nekustamas mantas, kura palikusi pēc viņu<br />

brāļa Borisa, un izņemt to no atbildētājas valdīšanas.” 558<br />

No tālākā teksta varam iegūt ziņas arī par citiem ģimenes<br />

locekļiem: “Savu prasību prasītāji pamato ar to, 1) ka<br />

ar Apgabaltiesas 1923. g. 14. februāra spriedumu viņu<br />

prasības lietā pret to pašu atbildētāju prasītājiem tikušas<br />

atzītas mantošanas tiesības kopā uz 6/7 daļām no atstātās<br />

pēc viņu 1908. g. mirušā tēva Ivana Semendjajeva, tagadējā<br />

prasībā aprādītās nekustamās mantas; 2) ka 1923. g. rudenī<br />

prasītājem ticis zināms, ka viņu tēvs, Ivans Semendjajevs,<br />

taisījis testamentu, kas 1909. g. ticis apstiprināts krievu<br />

Vitebskas apgabaltiesā, un kurā testators par saviem<br />

vienīgiem mantiniekiem iecēlis savus 4 bērnus, t.i. 2<br />

prasītājus, māsu Aleksandru un minēto brāli Borisu; 3)<br />

ka māsa Aleksandra nomirusi jau 1904. g., t.i. pirms<br />

prasītāju tēva nāves, bet brālis Boriss miris 1919. g., t.i. jau<br />

pēc tēva nāves”. 559 Jāpiezīmē, ka pagaidām šie ir vienīgie<br />

dokumentāri pierādāmie dzimtas locekļi, taču netieši<br />

fakti norāda, ka Ludzā dzīvoja vēl citas personas, kurām<br />

bija tiešas radniecības saites ar Miķeli Semendjajevu.<br />

Arī Ludzas Uspenska pareizticīgo katedrāles draudzes<br />

grāmatās var atrast dokumentālās liecības par<br />

Semendjajeviem Ludzā. Baznīcas grāmatā ir norādīts<br />

IX paaudzes pārstāvis Jakovs Semendjajevs (*ap 1810.<br />

†1877. Ludza), kurš saskaņā ar baznīcas hronikā norādīto<br />

informāciju bija kupcis (tirgotājs) un kopš 1863. gada<br />

- draudzes priekšnieks - tā savā Ludzas pareizticīgo<br />

draudzes hronikā raksta Aleksandrs Gavrilins. Baznīcas<br />

hronikās Jakovs Semendjajevs norādīts kā “Jakovs Ņikitins<br />

Semendjajevs”, nedodt precīzu atbildi, vai “Ņikitins” ir<br />

viņa tēvavārds, vai arī otrais, baznīcas dotais vārds. Pēc<br />

viņa nāves 1877. gadā par jauno draudzes priekšnieku tika<br />

izvēlēts Ludzas tirgotājs Ivans Andrianovs Semendjajevs.<br />

Visticamāk, te domāts Jakova mazdēls Ivans Semendjajevs,<br />

taču pagaidām nav noskaidrots, ko nozīmē hronikā<br />

norādītais vārds “Andrianovs”. 1875. gada maijā Ludzu<br />

apmeklēja Polockas un Vitebskas bīskaps Viktorins<br />

[Ļjubimovs], kurš pēc baznīcas apmekl’ējuma pusdienoja<br />

draudzes priekšnieka, II ģildes tirgoņa J.N.Semendjajeva<br />

mājās. Pusdienu noslēgumā, bīskapa pavadonis, diakons<br />

Pēteris Orlovs apliecināja, pusdienās piedalījās arī Ludzas<br />

katoļu baznīcas ksendzs, pret kuru bīskaps attiecies ar<br />

īpašu laipnību. Ar bīskapa atļauju, šo pusdienu noslēgumā<br />

Orlovs pasludināja “ilggadēju draudzību starp kristiešiem,<br />

kas priekā pulcējušies šajā godīgajā namā.”<br />

(horugvej - krievu val.) 85 sudraba rubļu vērtībā.<br />

Savukārt Jakova Semendjajeva dēls, X paaudzes pārstāvis,<br />

kupcis (tirgotājs) Pjotrs [Pēteris] Semendajevs (*ap<br />

1840.), kurš bija laulājies ar Ivana meitu Olgu (Olga, *ap<br />

1840.). saskaņā ar Ludzas vēsturnieces un bijušās muzeja<br />

zinātniskās līdzstrādnieces Innas Jegorovas sniegto<br />

informāciju, Semendjajevi nodarbojās ar linu tirdzniecību<br />

un to eksportu uz ārzemēm, īpašumu uzpirkšanu un to<br />

izīrēšanu Ludzā un tās apkaimē. Ģimenes īpašumā esot<br />

bijis kvartāls starp pareizticīgo katedrāli un tirgus laukumu,<br />

kur atradās arī ģimenes nams. 1928. gadā Ludzas dome<br />

no Semendjajeviem esot atpirkusi zemes gabalu, uz kura<br />

uzcelts Ludzas tautas nams. Viens no Semendjajeviem<br />

esot bijis arī pareizticīgo draudzes priekšnieks, mecenāts,<br />

atbalstījis baznīcas uzturēšanu. Pētera Semendjajeva un<br />

Olgas laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Ivans Semendjajevs (Иван Семендаев<br />

*16.8.1866. Ludza †1.12.1908. Ludza), kā<br />

krustvecāki norādīti II ģildes tirgotājs Semjons<br />

Ivanovičs Stolbošinskis un kupča (tirgoņa) sieva<br />

Katrīna Ivanovna Semendjajeva, kura, visticamāk,<br />

bija jaundzimušā bērna tēva brāļa sieva vai māsa, ja<br />

“Jakovs” vēlēk atspoguļots kā “Ivans”.<br />

• Sofija Semendjajeva (*?), pēc mutvārdu<br />

informācijas mūžu nodzīvojusi neprecēta.<br />

Nav izslēgts, ka ģimenē bija vēl citi pēcnācēji, taču ziņas<br />

par viņiem pagaidām nav atrastas. Ir zināms, ka II Ģildes<br />

tirgotājs, XI paaudzes pārstāvis Ivans Semendjajevs<br />

(Иван Семендаев *16.8.1866. Ludza †1.12.1908. Ludza),<br />

visticamāk – 1894. gadā salaulājās ar Aleksandra meitu<br />

Nadeždu (*1874. †18.12.1953. Rēzekne). 1894. gada<br />

laulību reģistrs nav saglabājies, taču šis gads ir uzskatāms<br />

par reālāko abu laulībām, ņemot vērā Ivana Semendjajeva<br />

un Nadeždas laulībā dzimušo bērnu dzimšanas gadus.<br />

Pagaidām nav konstatēts dēla Borisa dzimšanas gads, jo<br />

nav atrodamas 1894. un 1897. gadu baznīcas grāmatas –<br />

viens no šiem gadiem [domājams – 1897.], visticamāk,<br />

ir Borisa dzimšanas gads. Abu laulībā piedzima (XII<br />

paaudze):<br />

• Pēteris Semendjajevs (*1894. †pēc 1896.)<br />

[norādīts tautas skaitīšanas anketā, kristību ieraksts<br />

nav saglabājies].<br />

• Lidija Semendjajeva (Apsīte) (*10.4.1896. Ludza<br />

†pēc 1944.), pēc mutvārdu informācijas precējusies<br />

ar kādu Apsīti (*†) un kopā ar viņu emigrējusi uz<br />

Vāciju.<br />

• Boriss Semendjajevs (*1897. Ludza †1919.),<br />

miršanas gads konstatēts no tiesas materiālos<br />

norādītās informācijas.<br />

• Mihails (Miķelis) Semendjajevs (*12.12.1899.<br />

Ludza †14.9.1943. Sibīrija).<br />

• Aleksandra Semendjajeva (*14.4.1902.<br />

†15.10.1904. Ludza), mirusi kā bērns no smadzeņu<br />

satricinājuma.<br />

Viskrievijas tautas skaitīšanas laikā 1895. gadā Ivana<br />

Semendjajeva ģimene dzīvoja Sebežas ielā 19 dz. 1 un<br />

šajā dokumentā ir norādīts iepriekš nezināmais 2 gadus<br />

vecais dēls Pēteris Semendjajevs, kā arī 10 mēnešus vecā<br />

Lidija Semendjajeva. Ja var ticēt šai norādei, tad vismaz<br />

Semendjajevu ģimenes gadījumā tautas skaitīšana ir<br />

notikusi nevis 1895., bet 1897. gada februārī – uz to<br />

norāda arī nama saimnieka un viņa sievas vecumi. Tāpat<br />

kopā ar ģimeni dzīvoja arī 60 gadus vecā atraitne, tante<br />

Anna Ivanovna Semendjajeva (*1836.), kura, visticamāk,<br />

Turpat, 1877. gada hronikā ir arī norādīts, ka vietējais<br />

pilsētas galva, kupcis Aleksejs Jakovļevs Semendjajevs<br />

Ludzas baznīcai dāvāja divus metāla priekšmetus<br />

ir bijusi Ivana Semendjajeva tēva Pētera Semendjajeva<br />

496 497<br />

brāļa sieva. Tāpat mājā dzīvoja arī četri citi cilvēki – divas<br />

kalpotājas (17 gadus vecā virtuves strādniece Marija<br />

Jakovļevna Šumskaja un 55 gadus vecā atraitne, aukle<br />

Ksavertija Aleksandrovna Šumskaja) un divi iedzīvotāji –<br />

29 gadus vecie akcīzes uzraugi Artūrs Pavlovičs Normans<br />

un Sergejs Aposlomovičs Kirilovs.<br />

Par Semendjajeva ģimeni vēl ir zināms fakts, ka Mihaila<br />

tante – tēva māsa Sofija Semendjajeva bija bez bērniem<br />

un dzīvoja kopā ar sava brāļa meitu Lidiju Semendjajevu.<br />

Lidija esot apprecējusies ar Apsīti un kara laikā devusies<br />

bēgļu gaitās uz Vāciju. Savukārt Lidijas un Mihaila māte<br />

Nadežda Semendjajeva (*1874. †18.12.1953. Rēzekne),<br />

pēc sava pirmā vīra Ivana Semendjajeva nāves 1908.<br />

gadā, apprecējās otrreiz ar Vladimira Tohomirova dēlu<br />

Alekseju Tihomirovu (*12.5.1881. Daugavpils †?).<br />

1922. gadā abi dzīvoja Ludzā, Sebežas ielā 53. Saskaņā<br />

ar represēto lietas materiāliem, vēlāk Nadežda dzīvoja<br />

Rēzeknes rajona Kaunatas pagastā, bet mira Rēzeknē.<br />

Pasu reģistrā Nadeždas vecums ir norādīts 51 gads,<br />

kas par 2 gadiem atšķiras no miršanas reģistra ziņām.<br />

Nav izslēgts, ka šis Tihomirovs ir radinieks iepriekš<br />

norādītajam veterinārārstam Tihomirovam, kurš bija<br />

Augusta Voldemāra Mellera kolēģis jau 1921. gadā.<br />

Līdz 1941. gadam Ņina Mellere (Semendjajeva) strādāja<br />

par skolotāju Ludzas krievu sākumskolā, kurā līdz trešajai<br />

klasei mācījās arī viņas meita Gaļina. 560<br />

Arhīvos ir atrodamas trīs Miķeļa Semendjajeva un Ņinas<br />

bērnu dzimšanas apliecības: Oļegs Semendjajevs, dzimis<br />

1928. gada 20. septembrī 561 , Gaļina Semendjajeva, dzimusi<br />

19<strong>30</strong>. gada 22. jūnijā 562 un Evgeņijs Semendjajevs, dzimis<br />

1941. gada 12. februārī 563 . Jāpiezīmē, ka Oļega dzimšanas<br />

apliecība ir pirmais dokuments, kurā norādīts, ka Ņina ir<br />

mājsaimniece, “pareizticīgā”, bet tautības ierakstā norādīts<br />

- “krievu” 564 , tāpāt, kā viņas vīram, kura nodarbošanās<br />

šeit norādīta - tehniķis. Visticamāk, Ņinas tautības<br />

(no vācietes uz krievu) un reliģijas (no luterānes uz<br />

pareizticīgo) maiņa notika laulību ceremonijas laikā, kas<br />

ir tam laikam ierasta parādība. Tajā pašā laikā represēto<br />

lietā viņas tautība anketās ir norādīta “latviete”. 565<br />

1941. gada 14. jūnijā Semendjajevu ģimene (lieta Nr.<br />

17759, P-7240), un Melleru ģimene (lieta Nr. 16519) tika<br />

deportētas uz Sibīriju, kur visi deportētie, izņemot trīs<br />

Semendjajevu bērnus, miruši. Pēdējie pēc atbrīvošanas<br />

palikuši Krasnojarskā un nav atgriezušies Latvijā.<br />

Informāciju par Sibīrijas gaitām sniedz Semendjajevu<br />

ģimenes represēto lieta Nr. 17759 (lietā apvienoti visi<br />

ģimenes locekļi). No tās secinām, ka Mihails Semendjajevs<br />

tika nošķirts no ģimenes un nosūtīts uz Vjatlagu, bet Ņina<br />

ar bērniem – uz Krasnojarskas novadu, kur pēc pieciem<br />

izsūtījumā pavadītiem gadiem viņa 1946. gada 22. jūnija<br />

iesniegumā raksta: “Mans vīrs un es ar bērniem tikām<br />

izsūtīti no Latvijas 1941. gada jūnijā. Vīru aizveda uz<br />

Vjatskas lēģeri, bet mani ar bērniem – uz Krasnojarskas<br />

Attēls 623.<br />

Katrīnas Melleres paraksts uz 1941. gada 13. jūnija<br />

kratīšanas protokola.

Attēls 641.<br />

Semendjajevu dzimtas kapi Ludzas pareizticīgo kapos <strong>2019</strong>. gadā. Te esot bijis liels piemineklis, kas nozagts ap 2000.<br />

gadu. Pa labi - Ņinas Semendjajevas (Melleres) PSRS pases foto, 1941. gads.<br />

novadu. Mans vīrs lēģerī nebija ilgi, viņš nomira 1943.<br />

gada 21. septembrī. Būdams krievs, mans vīrs dienēja<br />

valsts darbā. Viņam bija tehniķa izglītība, bet strādāja<br />

par ceļu meistaru Šoseju un grants ceļu kancelejā. Viņa<br />

uzraudzībā bija Ludzas apriņķa ceļi, bet kanceleja atradās<br />

Rēzeknē. Būdams krievs un baidītamies zaudēt savu<br />

darbu, viņš iestājās aizsargos un bija ierindas aizsargs.<br />

Vai tagad, būdama atraitne, es ar bērniem varu atgriezties<br />

Latvijā? Es dzīvoju smagos materiālos apstākļos – man nav<br />

saimniecības, nav govs un bērni aug pusbadā. Aģērbu nav<br />

nekādu. Apavu arī nav. Ziemā neeju kolhoza darbos, jo<br />

nav ne apģērba, ne apavu. Strādāju kolhozā tikai vasarā,<br />

tādēļ ienākumi mazi. Latvijā dzīvo vīramāte, kurai ir<br />

neliela saimniecība, viena govs. Māja viņai ir Rēzeknes<br />

apriņķī, Kaunatas pagastā. Citu radinieku man vairs nav.<br />

Lūdzu palīdziet man – nosūtiet mani ar bērniem atpakaļ<br />

uz dzimteni. Ir apritējuši pieci gadi, kopš esmu izsūtītā.<br />

Dzīve mana ir smaga. Veselība ir pasliktinājusies. Bērni<br />

mocās – viņi ir kaili, bez apģērba un viņiem nav nekādas<br />

pārtikas. Palīdziet man, lai varu apģērbt sevi un bērnus.<br />

Nosūtiet atpakaļ uz Latviju. Pieņemiet manu iesniegumu<br />

un neatsakiet manā lūgumā. Ņina Semendjajeva.” 566 Ņinas<br />

Melleres pieminētā vīramāte Nadežda Semendjajeva<br />

(Tihomirova) nodzīvoja līdz 1953. gada. 18. decembrim,<br />

kad mira Rēzeknē, spriežot pēc pieejamās informācijas –<br />

veco ļaužu patversmē 79 gadu vecumā.<br />

Attēls 634.<br />

Ludza, Tālavijas iela 1920. gada pavasarī. Šīs ielas 3. nams piederēja Semendjajevu ģimenei.<br />

No lietas materiāliem var secināt, ka šis iesniegums<br />

palika bez atbildes, jo 1946. gada 29. novembrī [uz otra<br />

dokumenta norādīts 29. augusts] līdzīgs Ņ.Semendjajevas<br />

iesniegums, kas sagatavots 9. augustā, jau atradās LPSR<br />

AP prezidija priekšsēdētāja Augusta Kirhenšteina<br />

lietvedībā, jo A.Kirhenšteins bija pazīstams ar Ņinas tēvu –<br />

veterinārārstu V.Melleru. Tajā rakstīts: “Augsti godājamais<br />

profesor Kirhenštein! Vēršos pie Jums ar lielu lūgumu.<br />

Esmu vērsusies daudz kur, bet neesmu saņēmusi atbildes.<br />

Es gribu zināt – uz cik gadiem esmu izsūtīta uz Sibīriju.<br />

(..) Varbūt būdama atraitne varu atgriezties dzimtenē?<br />

Jeb atraitnes statuss neko nemaina? Lūdzu uzrakstiet, cik<br />

ilgi man te vēl jādzīvo. Mani vecākie bērni palikuši bez<br />

izglītības. Atgriežoties dzimtenē es viņiem varētu palīdzēt.<br />

Te esmu nonākusi līdz robežai - man nav pat svārku.<br />

Ziemas apģērba nav. Tuvojas ziema, un es ar šausmām<br />

par to domāju. Mana tēva draugs un kolēģis, veterinārārsts<br />

Karls Ātrens atsūtīja man 150 rubļus. Vairāk viņš nevar,<br />

jo ir pensionārs. Mans tēvs, veterinārārsts, tika aizvests<br />

uz Vjatkas lāģeri un tur nomira. Ātrens un mans tēvs<br />

pabeidza Pētera I Reālskolu. Ikgadus oktobrī Pētera I skolas<br />

absolventi pulcējās kopā. Vienā no šiem banketiem bijāt<br />

arī Jūs, tādēļ vēršos pie Jums, augsti godājamais profesor<br />

Kirhenštein, lūdzu uzrakstiet un paziņojiet man, cik ilgi<br />

man šeit jādzīvo. Mana dzīve ir smaga visos aspektos. Man<br />

nav naudas, lai kolhozā izpirktu man pienākošos sāli, tādēļ<br />

esmu spiesta dzīvot bez sāls. Latvijā dzīvo vīra māte. Viņai<br />

ir neliela māja. Atgriežoties dzimtenē, es varētu dzīvot pie<br />

viņas, bet maniem bērniem būtu vismaz kaut kāda iztika.<br />

Mans 5 gadus vecais dēls nekad nav redzējis pienu. Viņš<br />

ir vārgs un slikti staigā. Nepietiekamā uztura dēļ viņam<br />

ir krūšu kurvja izliekums. Dzīve laukos maniem bērniem<br />

patiktu. Sūtīt naudu uz šejieni vecmāmiņa nevar, jo viņas<br />

ienākumi ir niecīgi. Tādēļ esmu spiesta sēdēt un lūgt<br />

palīdzību un atbalstu, jo ciešu smagas mokas. Vēlreiz lūdzu<br />

Jūs, augsti godātais profesor Kirhenštein, kad būs iespēja,<br />

atļaut atgriezties dzimtenē. Atvainojiet par traucēšanu. Jūs<br />

cienošā Ņiņa Semendjajeva. (..) PS Šeit runā, ka mūs ir<br />

izsūtījuši uz mūžu. Vai tiešām tā ir taisnība?” 567<br />

Acīmredzot, pats Augusts Kirhenšteins šo vēstuli, kuras<br />

ar tinti rakstīto tekstu ir pabojājušas tā rakstītājas asaras,<br />

ir atstājis bez ievērības un atbildes, bet Latvijas PSR Valsts<br />

drošības ministrija 1947. gada 14. novembrī atteica atļauju<br />

atgriezties Latvijā, jo Ņinas vīrs Mihails ir bijis Aizsargu<br />

organizācijas biedrs. Tas pats norādīts arī lēmumā<br />

par Ņinas Semendjajevas izsūtīšanu – “ATRADU: ka<br />

Attēls 640.<br />

Semendjajevu ģimenes foto, domājams, 1929. gada<br />

Ziemassvētkos. Attēlā redzamais mazākais zēns ir dēls<br />

Oļegs, bet vecākais zēns – Augusta Voldemāra Mellera<br />

audžudējs Anatolijs.<br />

Semendjajevas-Milleres Ņ.V. vīrs Semendjajevs M.I. 1941.<br />

gada “ “ jūnijā arestēts par kontrrevolucionāro darbību –<br />

bijušais aizsargs, ko apliecina izmeklēšanas lietas Nr. 2579<br />

materiāli. NOLĒMU: Milleri Ņinu Vladimira m., kā sociāli<br />

bīstamu elementu, izsūtīt ārpus Latvijas PSR kopā ar viņas<br />

bērniem: dēlu Semendjajevu Oļegu, dz. 1928.g., meitu<br />

Semendjajevu Gaļinu, dz. 19<strong>30</strong>.g. un dēlu Semendjajevu<br />

Attēls 633.<br />

Ieraksts Ludzas pareizticīgo draudzes grāmatā par<br />

1899. gada 12. decembrī dzimušā Mihaila Semendjajeva<br />

kristībām 18. decembrī.<br />

498 499

Attēls 635.<br />

Latgales iela Ludzā ap 19<strong>30</strong>. gadu un <strong>2019</strong>. gadā. Šīs ielas 19. namā (ēkās ar uzrakstiem “Selina” un “G”) dzīvoja<br />

Semendjajevu ģimene un no šīs adreses viņi tika deportēti uz Sibīriju 1941. gada 14. jūnijā.<br />

Attēls 635.<br />

Semendjajevu ģimene nams ap 1960. gadu.<br />

Attēls 640.<br />

Nadežda Tihomirova (Semendjajeva) un viņas vīrs<br />

Aleksandrs Tihomirovs.<br />

Jevjeņiju, dz. 1941.g.” 568<br />

Dažus mēnešus pirms savas nāves – 1949. gada 25.<br />

februārī Ņ.Semendjajeva saņēma paziņojumu, kurā<br />

noteikts, ka viņai aizliegts pamest nometinājuma vietu<br />

un atgriezties Latvijā, kā arī pienākumu turpmāk regulāri<br />

atzīmēties un reģistrēties Dzeržinskas rajona Iekšlietu<br />

pārvaldē, jo Dzeržinskas rajona Aleksejevkas ciems bija<br />

Ņ.Semendjajevas dzīvesvieta, bet kolhozs “Proletāriešu<br />

cīņa” (“Borba proļetarii”) – darba vieta. 569<br />

No 1952. gada 19. septembra anketas varam uzzināt,<br />

ka Ņinas meita Gaļina strādā par ierindas kolhoznieci<br />

(noliktavas pārzini), dzīvo Aļeksejevkas ciemā, viņai<br />

ir 4 klašu izglītība, nav precējusies, dzīvo viena pati,<br />

bet atsevišķi no viņas dzīvo brālis Oļegs (Krasnojarskā,<br />

Gorkija ielā 87-3) un Jevgēņijs (Sahabuzimskas raj.) 570<br />

Jevgeņijs 1949. gada 20. jūnijā pārcēlās pie vecākā brāļa. 571<br />

1954. gada martā Gaļinai tika atļauts satikties ar brāli, taču<br />

šis brauciens beidzās ar paskaidrojuma rakstīšanu sakarā<br />

ar to, ka savā kolhozā viņa atgriezās atpakaļ vienu dienu<br />

vēlāk, nekā bija atļauts. 572 Pēc šīs tikšanās ar brāli Gaļina<br />

vērsās pie varas iestādēm ar lūgumu atļaut viņai pārcelties<br />

pie brāļa, kas arī tika atļauts – 1954. gada 19. oktobrī viņa<br />

tika noņemta no uzskaites, bet 16. oktobrī – atbrīvota<br />

no darba kolhozā. 573 1955. gada jūnijā Gaļinai tika dota<br />

atļauja pārcelties uz Krasnojarsku. 574<br />

500 501

Ņinas Melleres un Mihaila Semendjajeva laulībā piedzima<br />

(XII paaudze):<br />

• Oļegs Semendjajevs (Oleg Semendjajev,<br />

*10.9.1928. Ludza †26.2.1990. Krasnoyarsk).<br />

• Gaļina Semendjajeva (Antonova) (Galina<br />

Semendjajeva (Antonova), *22.6.19<strong>30</strong>. Ludza<br />

†14.5.<strong>2019</strong>. Krasnoyarsk).<br />

• Jevgēņijs Semendjajevs (Evgeny Semendjajev,<br />

*12.2.1941. Ludza).<br />

Kā jau norādīts iepriekš, neviens no XIII paaudzes<br />

Semendjajeviem pēc atbrīvošanas no izsūtījuma<br />

nometnes neatgriezās Latvijā, tādejādi aizsākot<br />

Melleru-Semendjajevu dzimtas atzaru Sibīrijā.<br />

XIII paaudzes pārstāvis Oļegs Semendjajevs (Oleg<br />

Semendjajev, *20.9.1928. Ludza †26.2.1990. Krasnoyarsk)<br />

ir zināms, ka viņš 1954. gadā sešus mēnešus dienēja<br />

Padomju armijas Jūras kara flotē Russkij salā (остров<br />

Русский). Visu mūžu nostrādāja par autovadītāju rajona<br />

apgādes uzņēmumā “Крайпотребсоюз”. Oļegs ļoti<br />

aizrāvās ar automašīnām un kā stažieris sāka strādāt jau<br />

17 gadu vecumā 1945. gadā – šajā darbā viņam palīdzēja<br />

iekārtoties Andrejs Zērs.<br />

Laikā, kad viņš dzīvoja Aleksējevkas ciemā (Алексеевкa),<br />

viņu nosūtīja mācīties uz ФЗУ (Fabrično Zavadskoje<br />

učilišče – fabriku-rūpnīcu skola), no kuras Oļegs aizbēga,<br />

par ko tika iesēdināts cietumā uz gadu. Pēc atbrīvošanas<br />

no cietuma viņš palika Krasnojarskā, kur mira no slimības<br />

1990. gadā. Dzīves laikā viņš apprecējās ar Galaktiona<br />

Puzireva (Galaktion Puzirev *1895. †) un Marinas<br />

Rusaļevas (*†) meitu Annu Puzirevu (Anna Puzireva,<br />

*14.6.1927. Minderlas ciems, Krasnojarskas raj. †14.6.2015.<br />

Krasnojarska) un šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

Krasnoyarsk).<br />

XIV paaudzes pārstāve Olga Semendjajeva (Artjuhova)<br />

(Olga Semendjajeva (Atjuhova), *29.12.1955. Krasnoyarsk)<br />

absolveja M.Kaļiņina Krāsaino metālu institūtu, pēc kura<br />

absolvesanas strādāja par ekonomisti Krasnojarskas<br />

alumīnija rūpnīcā, bet pēc tam – vairāk nekā 25 gadus<br />

par vadošo speciālisti Krievijas Upju kuģniecības reģistra<br />

Jeņisejas nodaļā. Olga Semendjajeva bija precējusies<br />

divas reizes – ar Nikolaja Hodova dēlu Batrazu Hodovu<br />

(Batraz Hodov, *5.1.1950. Beslana †Krasnojarskā), kurš<br />

pēc laulības šķiršanas gāja bojā, noslīkstot Jeņisejas<br />

upē zem kuģa. Otrreiz Olga salaulājās ar Vladimiru<br />

Artjuhovu (Vladimir Artjuhov, *10.12.1950. Ņižņij<br />

Ingaž, Krasnojarskas raj.). Šajā laulībā piedzima dēl (XV<br />

paaudze):<br />

• Aleksandrs Artjuhovs (Aleksandr Arjuhov,<br />

*29.5.1982. Krasnojarska †<strong>30</strong>.12.2018.<br />

Krasnojarska). Neprecējies, bērnu nav, strādāja par<br />

elektrotehniķi.<br />

• Jevgēņijs Artjuhovs (Evgeny Arjuhov, *12.2.1988.<br />

Krasnojarska).<br />

XV paaudzes pārstāvis Jevgēņijs Artjuhovs (Evgeny<br />

Arjuhov, *12.2.1988. Krasnojarska) ieguva celtnieka<br />

izglītību, strādā par celtņa šoferi. Ir precējies ar<br />

azerbaidžānieti Elvīru (Elvira, *28.2.1989. Krasnoyarsk).<br />

Šajā laulībā dzimis dēls (XVI paaudze):<br />

• Daņils Artjuhovs (Danil Arjuhov, *3.9..2014.<br />

Krasnojarska).<br />

XIII paaudzes pārstāve Gaļina Semendjajeva (Antonova)<br />

Attēls 632.<br />

19<strong>30</strong>. gadā celtā Ludzas slimnīca, kas sagrauta<br />

1944. gadā. Pēc avārijas te ievietots ugunsdzēsējs<br />

Semendjajevs.<br />

(Galina Semendjajeva (Antonova), *22.6.19<strong>30</strong>. Ludza<br />

†14.5.<strong>2019</strong>. Krasnoyarsk), bija precējusies divas reizes un<br />

katrā no laulībām ir dzimis pēcnācējs. Pirmajā laulībā ar<br />

Vladimiru Vaitusinu (Vladymir Vaitusin, *†) piedzima<br />

(XIV paaudze):<br />

• Leonīds Antonovs (Leonid Antonov, *9.7.1960.<br />

Krasnoyarsk).<br />

Attēls 636.<br />

Marija Gorbazēviča (Jekaterīnas māte) ar Oļegu<br />

Semendjajevu, ap 1929. gadu.<br />

• Olga Semendjajeva (Artjuhova) (Olga<br />

Semendjajeva (Atjuhova), *29.12.1955.<br />

Attēli 631.<br />

Ludzas ugunsdzēsēji darbā ap 19<strong>30</strong> gadu.<br />

502 503

Attēls 638.<br />

Miķeļa Semendjajeva paraksts 1941. gadā dēla Jevgeņija<br />

dzimšanas reģistrā.<br />

Pirmā Gaļinas Semendjajevas laulība tika šķirta un<br />

otrreiz viņa apprecējās ar Nikolaja Antonova dēlu Ļevu<br />

Antonovu (Lev Antonow, *17.7.19<strong>30</strong>. Krasnoyarsky krai<br />

†31.10.2004. Krasnoyarsk), kurš faktiski uzaudzināja gan<br />

savu meitu, gan iepriekšējā laulībā dzimušo Gaļinas dēlu,<br />

kurš kā tēvavārdu izmantoja Ļeva vārdu. Šajā laulībā<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Aļjona Antonova (Ševčuka) (Aljona Antonova<br />

(Shewchuk), *6.4.1967. Krasnoyarsk).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Leonīds Antonovs (Leonid<br />

Antonov, *9.7.1960. Krasnoyarsk) strādāja automobīļu<br />

rūpnīcā “KrAZ” (šobrīd ir priekšlaicīgi pensionējies)<br />

un bija precējies divas reizes. Pirmā sieva - Marina (*<br />

†Krasnoyarsk) gāja bojā autoavārijā Krasnojarskā pēc<br />

laulības šķiršanas un šajā laulībā bērnu nebija. 19XX. gadā<br />

Leonīds Antonovs apprecējās otrreiz - ar Krasnojarskas<br />

mūzikas skolas klavierskolotāju Marinu (Marina<br />

*23.2.1961. Krasnoyarsk). Abu hobijs ir dārzkopība, kas<br />

ir kļuvis arī par nelielu ģimenes biznesu. Šajā laulībā<br />

piedzima četras meitas (XV paaudze):<br />

• Olga Antonova (Agajana) (Olga Antonova<br />

(Agajan), *6.5.1986. Krasnojarska).<br />

• Tatjana Antonova (Tatjana Antonova, *24.5.1988.<br />

Krasnojarska).<br />

• Marina Antonova (Marina Antonova, *23.1.2002.<br />

Krasnojarska).<br />

• Jeļena Antonova (Jelena Antonova, *23.1.2002.<br />

Krasnojarska).<br />

XV paaudzes pārstāve Olga Antonova (Olga Antonova,<br />

*6.5.1986. Krasnojarska) ir precējusies Rubika Agajana<br />

(Rubik Agayan) dēlu Sosiku Agajanu (Sosik Agayan,<br />

*12.1.1963. Kadjaran, Armania), bet ģimenē pēcnācēju<br />

nav. Olga nodarbojas ar puķkopību, bet viņas vīrs -<br />

uzņēmējs ceļu būves jomā.<br />

XIV paaudzes pārstāve Aļjona Antonova (Ševčuka)<br />

(Aljona Antonova (Shewchuk), *6.4.1967. Krasnoyarsk)<br />

apprecējās ar mūziķi (bundzinieku)Albertu Ševčuku<br />

(Albert Shewchuk, *) un šajā laulībā piedzima dēls (XV<br />

paaudze):<br />

• Arsēnijs Ševčuks (Arsenij Shewchuk, *12.10.1991.<br />

Krasnojarska).<br />

Ir zināms, ka XV paaudzes pārstāvis Arsēnijs Ševčuks<br />

(Arsenij Shewchuk, *12.10.1991. Krasnojarska) strādā<br />

alumīnija rūpnīcā “KrAZ” par elektrolīzes procesa<br />

speciālistu (iegustamā alumīnija bagātinātāju).<br />

Ģimenes jaunākais dēls, XIII paaudzes pārstāvis Jevgēņijs<br />

Semendjajevs (Evgeny Semendjajev, *12.2.1941. Ludza)<br />

tika represēts zīdaiņa vecumā un agrā bērnībā viņš zaudēja<br />

pieaugušos asinsradiniekus tādēļ viņu faktiski uzaudzināja<br />

kolhoza šoferis Andrejs Zērs (Андрей Данилович Зеер,<br />

*†) un viņa sieva, mājsaimniece Emma Zēra (Эмма Зеер,<br />

*†). Emma esot vēlējusies Jevgēņiju adoptēt, taču viņas<br />

vīrs uzskatīja, ka zēnam ir jāzin savs dzimtas uzvārds.<br />

Zēru ģimene uz Krasnojarsku bija izsūtīti no Pievolgas<br />

apgabala (Povolžje) un Andrejs strādāja vietējā kolhozā.<br />

Pēc dienesta armijā Jevgēņijs studēja tehnoloģiskajā<br />

institūtā, taču naudas trūkuma dēļ bija spiests to pamest<br />

pēc trešā kursa un doties strādāt celtniecībā par būvdarbu<br />

vadītāju. Šobrīd viņš ir pensijā. Viņš apprecējās ar Pāvela<br />

Puzirova (Pavel Puzirev) un Veras Puzirovas (Vera<br />

Attēls 639.<br />

Lidija Semendjajeva (pirmā no kreisās). Pārējie attēlā redzamie - nezināmi.<br />

Puzireva, *) meitu Ļjubovj Puzirova (Ljubov Puzirova,<br />

*†2015. Krasnoyarsk) un šajā ģimenē tika adoptēta<br />

audžumeita (XIV paaudze):<br />

• Anžela Semendjajeva (Anzela Semendjajeva,<br />

*23.6.1977. Krasnojarska).<br />

XIV paaudzes pārstāve Anžela Semendjajeva (Anzela<br />

Attēls 639.<br />

Semendjajevu dzimtas Ludzas pareizticīgo baznīcai dāvinātā ikona “Svētās Dievmātes aizmigšana”, kas novietota pa<br />

labi no altāra.<br />

Attēls 639.<br />

Mihails Semendjajevs ar dēlu Oļegu pie mājas Ludzā<br />

1932. gada jūlijā.<br />

504 505

Semendjajeva, *23.6.1977. Krasnojarska) salaulājās ar X<br />

(*) un šajā laulībā, kas vēlāk tika šķirta, piedzima dēls<br />

(XV paaudze):<br />

• Aleksejs (Alexey, *. Krasnojarska).<br />

Attēls 642.<br />

Vieta, kurā kādreiz atradās Avdejevkas ciems<br />

Krasnojarskas rajonā.<br />

Attēls 650.<br />

Olga Semendjajeva (Artjuhova).<br />

Attēls 643.<br />

Gaļina Semendjajeva (Antonova) pie savas mātes Ņinas Semendjajevas (Melleres) kapa Avdejevkas ciema kapsētā<br />

Krasnojarskas rajonā.<br />

Attēli 648. un 649.<br />

Oļegs Semendjajevs darbā 1949. gadā un dienesta laikā Sarkanās armijs jūras kara flotē.<br />

506 507

Attēls 654.<br />

Stāv (no kreisās): Jevgēņijs Semendjajevs, viņa sieva<br />

Ļjuba, Andrejs Zērs, sēž Emma Zēra,<br />

audžumeita Anžela un Ļjubas māte Vera.<br />

Attēls 651. un 652.<br />

Aļjona Antonova ar dēlu Arsēniju Ševčuku un savu pirmo vīru Albertu Ševčuku 1992. gadā un Arsēnijs ar vecmāmiņu<br />

Gaļinu Semendjajevu (Antonovu).<br />

Attēls 644.<br />

Gaļina Semendjajeva 1949. gadā Krasnojarskā.<br />

Attēls 653.<br />

Marina un Leonīds Antonovi ar savām vecākajām meitām Olgu un Tatjanu ap 1991. gadu un ar abām jaunākajām<br />

meitām - dvēnēm Marinu un Jeļenu 2015. gadā.<br />

Attēls 647.<br />

Oļegs Semendjajevs ar sievu Annu.<br />

508 509

LVVA fondos ir atrodama arī Jaunlatgales apriņķa Kacēnu<br />

pagasta (mūsdienās – Krievijas Pleskavas rajonā) valdē<br />

izsniegtā pase, kuras īpašniece ir bijusi Sergeja Semendjajeva<br />

un Eudokijas (Jevdokjas) meita Katrīna Semendjajeva<br />

(Leimane) (*1912.), kuras saikni ar ģimeni pagaidām nav<br />

izdevies konstatēt. Nav izslēgts, ka Sergejs Semendjajevs<br />

bija Ivana Semendjajeva un Sofijas Semendjajevas brālis.<br />

Ir zināms, ka 1933. gada 11. februārī Rīgas Sv. Franciska<br />

baznīcā viņa (būdama katoliete) salaulājās ar Jāņa Leimaņa<br />

un Martas Trupas dēlu, namdari Dominiku Leimani<br />

(*25.9.1903. Maltas Trupus Vidsmuižas pag. Rēzeknes apr.).<br />

1925. gadā Katrīna Semendjajeva dzīvoja Kocēnu pagasta<br />

“Grabuļos”, bet 1929. gadā pārcēlās uz Rīgu un apmetās<br />

Marijas ielā 5 dz. 7a. Vēlāk pierakstīta arī Bulduros, Lielajā<br />

prospektā <strong>30</strong> un Rīgā, Kungu ielā 28 dz. 7, Marijas ielā 10<br />

dz. 19, kā arī atkārtoti pierakstīta Marijas ielā 5 dz. 7a un<br />

L. Lubānas ielā 22 dz. 15.<br />

Pirmskara presē atrodamas publikācijas, kurās minēts<br />

Semendjajevs, kura tiešās radniecības pakāpi ar<br />

Melleru-Semendjajevu dzimtu pagaidām nav izdevies<br />

konstatēt, taču norādes presē liek izteikt pieņēmumu, ka<br />

aprakstītā persona ir asinsradinieks (visticamāk – Ivana<br />

Semendjajeva iespējamā brāļa bērns, kuram nav bijuši<br />

citi mantinieki, kā vien Mihails Semendjajevs). Presē tiek<br />

pieminēts Jānis Semendjajevs, par kuru 1938. gadā ir<br />

atrodama publikācija, kas vēsta, ka viņš Upmales pagastā<br />

“(..) kopā ar citiem ieradies pie Alekša Golubova iedzert alu.<br />

G. nelūgtos viesus izraidījis laukā, bet kad pēc laiciņa pats<br />

izgājis pagalmā, tur to sagaidījis Semendjajevs un ar mietu<br />

uzbrucis (..)” 575<br />

Par šī agresīvā Semendjajeva radniecību ar<br />

Melleru-Semendjajevu dzimtu pagaidām nav izdevies<br />

atrast jebkādus dokumentārus pierādījumus, taču uzvārda<br />

salīdzinošais retums un Upmales pagasta attālums no<br />

Ludzas, ļauj izteikt pieņēmumu, ka J.Semendjajevs ir attāls<br />

radinieks, un – visticamāk – 1939. gadā “Valdības vēstnesī”<br />

minētais un šajā laikā mirušais Jānis Semendjajevs.<br />

Likumdošanas izmaiņu dēļ (1938. gadā tika atcelts Likums<br />

par dalītām īpašuma tiesībām), 1939. gada 9. februārī<br />

Ludzas pilsētas valde paziņo, ka Jānim Semendjajevam<br />

ir jāmaksā izpirkšanas maksa 585,60 Ls 576 , kas ļauj izteikt<br />

pieņēmumu, ka šajā brīdī J.Semendjajevs bija dzīvs, jo<br />

spriežot pēc dažus mēnešus vēlāk publicētā paziņojuma<br />

1939. gada 24. maija “Valdības vēstnesī”, Jānis Semendjajevs<br />

jau ir miris un viņa mantojuma masas aizgādnis ir Miķelis<br />

Semendjajevs, kuram par 814 m 2 lielo mantojumu Latgales<br />

ielā 19 un Vienības ielā 3, “(..) par viņu aizgādnībā esošajiem<br />

še norādītajiem pilsētas gruntsgabaliem, mantojumu masu<br />

īpašumtiesīgiem lietotājiem ir jāmaksā šāda izpirkuma<br />

maksa: (..) 585,60 Ls (..)” 577 Ludzas pilsētas valdei. Šie abi<br />

īpašumi 1940. gadā tika nacionalizēti un nodoti Ludzas<br />

pilsētas pašvaldības uzraudzībā. 578 Vienības iela šeit jau ir<br />

minēta kā Padomju iela, kas liecina par Ludzā notikušo ielu<br />

pārdēvēšanas akciju.<br />

Pagaidām nav izdevies iegūt ziņas vai un cik lielā mērā<br />

Melleru vai Semendjajevu īpašumi cieta 1938. gadā<br />

11.jūnijā notikušajā Ludzas ugunsgrēkā, kura laikā nodega<br />

seši pilsētas kvartāli - 371 ēka, tai skaitā 194 dzīvojamās<br />

mājas, 119 veikali un 126 saimniecības ēkas. Bez pajumtes<br />

palika turpat trešdaļa no 5600 apriņķa centra iedzīvotājiem.<br />

Attēls 646.<br />

Ludza pēc ugunsgrēka 1938. gadā.<br />

Attēls 645.<br />

Katrīnas Semendjajevas pase.<br />

ATSAUCES:<br />

1. LVVA. 235. f., 2. apr., 2064. l. Sīķeles baznīcas grāmata, 163.lpp<br />

2. ERA, 404. fonds, 1.apraksts, 2494. lieta<br />

3. I десятилѣтіе, 1886-1896, жизни и дѣятельности перваго по времени въ Прибалтійской окраинѣ, Русскаго реальнаго<br />

училища императора Петра I въ г. Ригѣ : историческій очеркъ / состав. В.С. Шафрановъ. Izdota 1896. g. Rīgā, 66.-67.lpp<br />

4. “I десятилѣтіе, 1886-1896, жизни и дѣятельности перваго по времени въ Прибалтійской окраинѣ, Русскаго реальнаго<br />

училища императора Петра I въ г. Ригѣ : историческій очеркъ”, состав. В.С. Шафрановъ. Rīgā 1896. g., 63.lpp<br />

5. “I десятилѣтіе, 1886-1896, жизни и дѣятельности перваго по времени въ Прибалтійской окраинѣ, Русскаго реальнаго<br />

училища императора Петра I въ г. Ригѣ : историческій очеркъ”, состав. В.С. Шафрановъ. Rīgā 1896. g., 71-85.lpp<br />

6. ERA, 404. fonds, 1.apraksts, 2494. lieta<br />

7. ERA, 404. fonds, 1.apraksts, 2494. lieta<br />

8. ERA, 404. fonds, 1.apraksts, 2494. lieta<br />

9. ERA, 404. fonds, 1.apraksts, 2494. lieta<br />

10. Parčinskis Oļģerts “Nopelniem bagātais veterinārārsts Kārlis Ātrens – praktiķis, ierēdnis, skolotājs un vēsturnieks”, Veterinārais<br />

žurnāls Nr.1/2013 (99)<br />

11. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Veterinārās medicīnas muzejs, K.Ātrena fonds<br />

12. Preinbergs Gunārs, “Latvijas veterinārārstu biogrāfiskā enciklopēdija”, 32. lpp. Rīga, 2004, ISBN 9984-19-539-1<br />

13. Waldmann I., Negotin J., “Aļbom imatrikuļirovannija v Derptskom, niņe Jurjevskom Veterinarnom institute 1848-1898”, 265. lpp.<br />

Jurjev (Tartu), 1898<br />

14. Parčinskis Oļģerts “Nopelniem bagātais veterinārārsts Kārlis Ātrens – praktiķis, ierēdnis, skolotājs un vēsturnieks”, Veterinārais<br />

žurnāls Nr.1/2013 (99)<br />

15. LVVA 1<strong>30</strong>3. fonds, 2. apraksts, 76. lieta, 8.lpp<br />

16. Friedwald Moeller, Walter Moeller, “Beitrag zur Geneologie des Geschlechts Moeller aus Konigsber/Pr”, “Altprusische<br />

Geschlechterkunde Familienarhiv” Nr. 21, S.185, 1967<br />

17. ERA, 404. fonds, 1.apraksts, 2494. lieta<br />

18. ERA, 404. fonds, 1.apraksts, 2494. lieta<br />

19. ERA, 402. fonds, 1.apraksts, 17372. lieta<br />

20. Friedwald Moeller, Walter Moeller, “Beitrag zur Geneologie des Geschlechts Moeller aus Konigsber/Pr”, “Altprusische<br />

Geschlechterkunde Familienarhiv” Nr. 21, S.185, 1967<br />

21. ERA, 402. fonds, 1.apraksts, 17372. lieta<br />

22. LVA 1987. fonds, 1. apraksts “Represētās personas lieta Nr. 17759” 17. lpp.<br />

23. LVA 1987. fonds, 1. apraksts “Represētās personas lieta Nr. 17759” 35. lpp.<br />

24. ERA, 402. fonds, 1.apraksts, 17372. lieta<br />

25. ERA, 402. fonds, 1.apraksts, 17372. lieta<br />

26. LVA 1968. fonds, 2. apraksts,“V.Mellera krimināllieta Nr. P-8589”, 7. lpp.<br />

27. Preinbergs Gunārs, “Latvijas veterinārārsti politisko represiju dzirnās (1905-1975)”, 26. lpp. Rīga, 2007, ISBN 987-9984-792-56-9<br />

28. LVVA 2996. fonds, 17. apraksts, lieta Nr. 10088.<br />

29. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Veterinārās medicīnas muzejs, K.Ātrena fonds<br />

<strong>30</strong>. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Veterinārās medicīnas muzejs, K.Ātrena fonds<br />

31. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Veterinārās medicīnas muzejs, K.Ātrena fonds<br />

32. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Veterinārās medicīnas muzejs, K.Ātrena fonds<br />

33. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Veterinārās medicīnas muzejs, K.Ātrena fonds<br />

34. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Veterinārās medicīnas muzejs, K.Ātrena fonds<br />

35. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Veterinārās medicīnas muzejs, K.Ātrena fonds<br />

36. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Veterinārās medicīnas muzejs, K.Ātrena fonds<br />

37. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Veterinārās medicīnas muzejs, K.Ātrena fonds<br />

38. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Veterinārās medicīnas muzejs, K.Ātrena fonds<br />

39. Laikraksts “Valdības vēstnesis” Nr. 2<strong>30</strong>, “Ziņas par liellopu mēra gaitu Daugavpils apriņķī, Pridruiskas pagastā, Lupandas sādžā”,<br />

1921. gada 11. oktobris<br />

40. LVVA 1<strong>30</strong>3. fonds, 2. apraksts, 76. Lieta, 8.lpp<br />

41. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Veterinārās medicīnas muzejs, K.Ātrena fonds<br />

42. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Veterinārās medicīnas muzejs, K.Ātrena fonds<br />

43. Laikraksts “Valdības vēstnesis” Nr. 111, “Iecelšanas un atvaļinājumi”, 1936. gada 18. maijs<br />

44. Žurnāls “Latvijas veterinārārstu žurnāls” Nr. 02-03, “Latvijas veterinārārstu biedrības 1936. gada pārskats”, 1937. gada 1. janvāris<br />

45. Žurnāls “Latvijas veterinārārstu žurnāls” Nr. 1, “Latvijas veterinārārstu biedrības pilna gada sapulce 1937. gada 3.aprīlī”, 1938. gada<br />

1. februāris<br />

46. Mauriņš E., Svenne O., Frišmanis “Ludzas apriņķis senāk un tagad” Ludzas apriņķa Brīvības pieminekļa komitejas izdevums,<br />

1935, 37. lpp<br />

47. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Veterinārās medicīnas muzejs, K.Ātrena fonds<br />

48. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Veterinārās medicīnas muzejs, K.Ātrena fonds<br />

49. LVA, 1968. fonds, 2. apraksts,“V.Mellera krimināllieta Nr. P-8589”, 22.-23. lpp.<br />

50. Avots: http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/23626/ skatīts 2016. gada 9. septembrī<br />

51. LVA 1968. fonds, 2. apraksts,“V.Mellera krimināllieta Nr. P-8589”, 22.-23. lpp.<br />

52. Laikraksts “Valdības vēstnesis” Nr. 281, “Rīgā”, 1924. gada 10. decembris<br />

53. Laikraksts “Latvis” Nr. 1423, “Rīgā”, 6. lpp. 1926. gada 9. jūlijs<br />

54. Laikraksts “Valdības vēstnesis” Nr. 76, “Iecelšanas”, 1927. gada 31. marts<br />

55. Boldāne Ilze, Ķeruss Jānis “Krievu un vācu minoritātes politiskais un tiesiskais stāvoklis Rīgā 1918-1940”, Rīga, avots: http://www.<br />

russkije.lv/lv/pub/read/contact-linguistics/ skat. 2016. gada 4. septembrī<br />

56. Laikraksts “Valdības vēstnesis” Nr. 192, “Ludzas pilsētas valde”, 1928. gada 27. augusts<br />

57. Laikraksts “Valdības vēstnesis” Nr. 81, “Ludzas pilsētas valde”, 1931. gada 14. aprīlis<br />

510 511

58. Friedwald Moeller, Walter Moeller, “Beitrag zur Geneologie des Geschlechts Moeller aus Konigsber/Pr”. “Altprusische<br />

Geschlechterkunde Familienarhiv” Nr. 21, S.185, 1967<br />

59. Dokuments “Ludzas novada Dzimtsarakstu nodaļa. Miršanas reģistrs Nr. 2a 1”, 2008. gada 9. aprīlī<br />

60. Dokuments “Ludzas novada Dzimtsarakstu nodaļa. Miršanas reģistrs Nr. 1a 1”, 2008. gada 8.janvārī<br />

61. LVA 1987. fonds, 1. apraksts “Represētās personas lieta Nr. 16519” 1-2 lpp<br />

62. LVA 1987. fonds, 1. apraksts “Represētās personas lieta Nr. 16519” 3 lpp<br />

63. LVA 1987. fonds, 1. apraksts “Represētās personas lieta Nr. 16519” 4 lpp<br />

64. LVA 1987. fonds, 1. apraksts “Represētās personas lieta Nr. 16519”, 6. lpp<br />

65. LVA 1987. fonds, 1. apraksts “Represētās personas lieta Nr. 16519”, 13. lpp<br />

66. LVA 1987. fonds, 1. apraksts “Represētās personas lieta Nr. 16519”, 8. lpp<br />

67. LVA 1987. fonds, 1. apraksts “Represētās personas lieta Nr. 16519” , 8. lpp<br />

68. Laikraksts “Tēvija” Nr. 120, “Daugavpils apgabaltiesas 1. civilnodaļa”, 1941. gada 18. novembrī<br />

69. LVA, 1968. fonds, 2. apraksts,“V.Mellera krimināllieta Nr. P-8589”, 3.-5. lpp.<br />

70. LVA, 1968. fonds, 2. apraksts,“V.Mellera krimināllieta Nr. P-8589”, 5. lpp.<br />

71. LVA, 1968. fonds, 2. apraksts,“V.Mellera krimināllieta Nr. P-8589”, 5. lpp.<br />

72. LVA, 1968. fonds, 2. apraksts,“V.Mellera krimināllieta Nr. P-85899”, 11 lpp.<br />

73. LVA, 1968. fonds, 2. apraksts,“V.Mellera krimināllieta Nr. P-8589”, 2. lpp.<br />

74. LVA, 1968.f onds, 2. apraksts,“V.Mellera krimināllieta Nr. P-8589”, 12. lpp.<br />

75. LVA, 1968. fonds, 2. apraksts,“V.Mellera krimināllieta Nr. P-8589”, 13. lpp.<br />

76. ERA, 402. fonds, 1.apraksts, 17372. lieta<br />

77. ERA, 402. fonds, 1.apraksts, 17372. lieta<br />

78. ERA, 402. fonds, 1.apraksts, 17372. lieta<br />

79. Skat. https://ru.wikipedia.org/wiki/Йодко-Наркевич,_Витольд<br />

80. ERA, 402. fonds, 1.apraksts, 17372. lieta<br />

81. ERA, 402. fonds, 1.apraksts, 17372. lieta<br />

82. ERA, 402. fonds, 1.apraksts, 17372. lieta<br />

83. Dokuments “PSRS Iekšlietu Tautas Komisariāts Civilstāvokļa aktu daļa. Dzimšanas akta ieraksts Nr. 20” 1941. gada 7. martā<br />

84. Dokuments “PSRS Iekšlietu Tautas Komisariāts Civilstāvokļa aktu daļa. Dzimšanas akta ieraksts Nr. 20” 1941. gada 7. martā<br />

85. Laikraksts “Jaunākās ziņas” Nr. 114, “Smaga katastrofa ar ugunsdzēsēju automašīnu Ludzā”, 1936. gada 22. maijā<br />

86. Laikraksts “Latvijas kareivis” Nr. 21, “Ludzas atbrīvošanas atcerē”, 1939. gada 26. janvārī<br />

87. Laikraksts “Daugavas vēstnesis” Nr. 21, “Ludzas atbrīvošanas 20. gada diena”, 1940. gada 26. janvārī<br />

88. Krājums “Senata Civila Kasacijas Departamenta spriedumi. 1927.”, Tieslietu ministrija, 1928, 17.-20. lpp<br />

89. Krājums “Senata Civila Kasacijas Departamenta spriedumi. 1927.”, Tieslietu ministrija, 1928, 17.-20. lpp<br />

90. LVA 1987. fonds, 1. apraksts “Represētās personas lieta Nr. 17759” 45.-46. lpp.<br />

91. Dokuments “Ludzas dzimtsarakstu nodaļa. Dzimšanas reģistrs 1928. gadam, ieraksts Nr. 366” 1928. gada 24. decembrī<br />

92. Dokuments “Ludzas pilsētas dzimtsarakstu nodaļa. Dzimšanas reģistrs 19<strong>30</strong>. gadam, ieraksts Nr. 74” 19<strong>30</strong>. gada 16. jūlijā<br />

93. Dokuments “PSRS Iekšlietu Tautas Komisariāts Civilstāvokļa aktu daļa. Dzimšanas akta ieraksts Nr. 20” 1941. gada 7. martā<br />

94. Dokuments “Ludzas dzimtsarakstu nodaļa. Dzimšanas reģistrs 1928. gadam, ieraksts Nr. 366” 1928. gada 24. decembrī<br />

95. LVA 1987. fonds, 1. apraksts “Represētās personas lieta Nr. 17759” 19. lpp.<br />

96. LVA 1987. fonds, 1. apraksts “Represētās personas lieta Nr. 17759” 5. lpp.<br />

97. LVA 1987. fonds, 1. apraksts “Represētās personas lieta Nr. 17759” 7. lpp.<br />

98. LVA 1987. fonds, 1. apraksts “Represētās personas lieta Nr. 177599” 14. lpp.<br />

99. LVA 1987. fonds, 1. apraksts “Represētās personas lieta Nr. 17759” 16. lpp.<br />

100. LVA 1987. fonds, 1. apraksts “Represētās personas lieta Nr. 17759” 28.-29. lpp.<br />

101. LVA 1987. fonds, 1. apraksts “Represētās personas lieta Nr. 17759” 32. lpp.<br />

102. LVA 1987. fonds, 1. apraksts “Represētās personas lieta Nr. 17759” 48.-49. lpp.<br />

103. LVA 1987. fonds, 1. apraksts “Represētās personas lieta Nr. 17759” 54.-55. lpp.<br />

104. LVA 1987. fonds, 1. apraksts “Represētās personas lieta Nr. 17759” 62. lpp.<br />

105. Laikraksts “Brīvā zeme” Nr. 251, “Sadursmes ar nelūgtiem alus dzērājiem”, 1938. gada 4. novembrī<br />

106. Laikraksts “Valdības vēstnesis” Nr. 33, “Ludzas pilsētas valdes paziņojums”, 1939. gada 9. februārī<br />

107. Laikraksts “Valdības vēstnesis” Nr. 115, “Ludzas pilsētas valde”, 1939. gada 24. maijā<br />

108. Laikraksts “Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Ziņotājs” Nr. 41, “Ludzas pilsētas pašvaldības uzraudzībai pakļauto<br />

nekustamo īpašumu saraksts”, 1940. gada 17. oktobrī<br />

109.<br />

512 513

Par Frīdriha Hermaņa Ludviga Mellera jaunāko meitu,<br />

XI paaudzes pārstāvi Almu Jūliju Melleri (Alma Julie<br />

Moeller, *12.4.1870. Salloney †pēc 1901.) ir saglabājušās<br />

ļoti skopas ziņas. No Sīķeles-Bornes baznīcas 1870.<br />

gada grāmatas ieraksta Nr. 27 579 varam uzzināt, ka 1870.<br />

gada 12. aprīlī dzimusī pagasta tiesas rakstveža Frīdriha<br />

Mellera un Angelikas Narkevicas meita Alma Jūlija ir<br />

kristīta Bornes baznīcā 7. jūnijā un kristību ceremoniju<br />

veicis mācītājs Karls Klauss.<br />

Par krustvecākiem kļuva muižas rakstvedis Jūlijs<br />

Šveneberks (Julius Schweneberk) un Ernestīne Narkevicas<br />

jaunkundze (Ernestine Narkiewitz), kura visticamāk,<br />

ir Almas Jūlijas mātes Angelikas māsa – šīs radniecības<br />

iespējamība ir ļoti augsta, taču ņemot vērā apstākli, ka<br />

pagaidām nav izdevies konstatēt, kurā draudzē bija kristīta<br />

pati Angelika Narkevica, šīs radniecības dokumentāls<br />

apstiprinājums nav iespējams.<br />

Nākamās ziņas par viņas dzīves gājumu ir fakts, ka 1896.<br />

gadā Tulā viņa apprecējās ar Nikolaju Spasski (Николай<br />

Спасский, *1869. †1919.[?]), kurš savas karjeras laikā<br />

uzdienējās līdz cariskās armijas apakšpulkveža pakāpei.<br />

Kopš 1887. gada Tulā dzīvoja un strādāja Almas Jūlijas<br />

vecākais brālis Artūrs Gotlībs Mellers, kurš šajā pilsētā<br />

strādāja līdz 1894. gada vasaras beigām, kad tika pārcelts<br />

darbā uz Kurzemes guberņu. Laikā starp 1887. un 1891.<br />

gadu uz Tulu pārcēlās arī Almas tēvs Frīdrihs ar meitu<br />

Almu Jūliju, uz ko norāda gan Almas Jūlijas Tulā tapusī<br />

fotogrāfija un kāzas, gan Artūra Mellera nosūtītā vēstule<br />

Tērbatas universitātei, kurā kā viņā brāļa, veterinārās<br />

medicīnas studenta Augusta Voldemāra Mellera vecāku 580<br />

(tātad – tēva Fridriha) dzīvesvieta ir norādīta tieši Tula.<br />

Arī vēlākos gados Fridrihs ir uzturējies sava vecākā dēla<br />

darba vietās – Mītavā (Jelgavā) un Rjazaņā, kur viņš 1915.<br />

gadā mira.<br />

Ja par atskaites punktu pieņemam 1887. gadu, kad Artūrs<br />

Gottlībs Mellers pēc studiju beigšanas Sanktpēterburgā<br />

tika nosūtīts uz Tulu, kurp pārcēlās ar savu sievu, tad<br />

varam konstatēt, ka šajā brīdī ģimenes galva Fridrihs<br />

Hermanis Ludvigs Mellers jau bija atraitnis (Angelika<br />

mira 1873. gadā). Vecākais dēls Artūrs Gotlībs – pabeidzis<br />

studijas Sanktpēterburgā un nozīmēts darbā Tulā,<br />

dēls Hugo Leonhards Vilhelms tobrīd jau ir absolvējis<br />

Kara topogrāfijas skolu Sanktpēterburgā un leitnanta<br />

pakāpē dienē Dienvidrietumu pierobežas teritorijās,<br />

veicot to uzmērīšanu. Dēls Artūrs Georgs, visticamāk,<br />

studē Sanktpēterburgas Mežu institutā (šīs ziņas vēl nav<br />

Attēls 657.<br />

Sīķeles-Bornes baznīcas grāmatas 1870. gada 7. jūnija<br />

ieraksts Nr.27 par 1870. gada 12.septembrī dzimušās<br />

Almas Jūlijas Melleres kristībām.<br />

ALMA JŪLIJA MELLERE (SPASSKA)<br />

pārbaudītas, jo pagaidām nav zināms, kur Artūrs mācījās<br />

vai dienēja līdz 1892. gada janvārim, kad “Ar 1892. gada<br />

7. janvāra augstāko pavēli, no 99. Ivanogorodas kājnieku<br />

pulka armijas rezervē atvaļinātais unteroficieris Mellers,<br />

pamatojoties uz kara resora 1866. gada pavēli Nr. 55, iecelts<br />

par Mītavas apriņķa Kājnieku rezerves leitnantu.”, 581<br />

bet dēls Augusts Voldemārs šajā laikā mācās Rīgā –<br />

Imperatora Pētera I Rīgas reālskolā, ko absolvēja 1891.<br />

gadā. Četri pārējie dēli – Oskars Reinhods Voldemārs<br />

Mellers (*7.2.1859. †20.11.1861.), Roberts Otto Mellers<br />

(*5.11.1861. †12.12.1879.), Jūlijs Vilhelms Mellers<br />

(*15.11.1864. †3.11.1865.) un Fridrihs Vilhelms Mellers<br />

(*19.4.1872. †15.5.1872.) jau bija miruši bērnībā.<br />

Tātad faktiski, 1887. gadā Frīdriha aprūpē bija palikusi<br />

tikai ģimenes pastarīte - meita Alma Jūlija.<br />

Acīmredzot, dzīvojot Tulā, Alma Jūlija iepazīstas ar savu<br />

nākamo vīru Nikolaju Spasski, par kuru pagaidām izdevies<br />

Attēli 655. un 656.<br />

Alma Jūlija Mellere (Alma Julie Moeller), ap 1895.<br />

gadu Tulā. Attēla otrā pusē ir viņas pašrocīgi rakstītais<br />

novēlējums “Mīlošajam un dārgajam Hugo no mīlošās<br />

māsas Almas” .<br />

atrast tikai trīs norādes dažādos dokumentos – pirmā ir<br />

1909. gadā izdotais Imperatora armijas virsnieku saraksts,<br />

kurā norādīts, ka Kara – cietumu iestāžu Orenburgas<br />

disciplinārās komandas priekšnieks ir kapteinis Nikolajs<br />

Nikolaja dēls Spasskis. 583 Otrā norāde, attiecas uz 1915.<br />

gadu kad viņš, būdams “Taškentas disciplinārās rotas<br />

priekšnieks, sakarā ar izcili - uzticamu dienestu un īpašiem<br />

nopelniem, kas saistīti ar pastāvošā kara apstākļiem no<br />

1.1.1915. tika paaugstināts apakšpulkveža pakāpē.” 584<br />

Šim tekstam seko norāde “А 2 ВП 6.06.1915. г”, kas<br />

visticamāk, nozīmē “Augstākā pavēle” un tās izdošanas<br />

datums. Visbeidzot, pēdējā norāde ir saistīta ar Almas<br />

Jūlijas miršanas vietu (tā norādīta Taškentā, nenorādot<br />

gadskaitļus), bet pulkveža Nikolaja Spasska gadījumā tikai<br />

nāves laiku – tas norādīts 1919. gads 585 , nenorādot precīzu<br />

miršanas vietu.<br />

Plašāku skaidrību sniedz Kievijas arhīvos atrastie<br />

dokumenti, no kuriem ir izdevies noskaidrot, ka Almas<br />

Jūlijas Melleres un Nikolaja Spasska ģimenē ir dzimuši trīs<br />

bērni (XII paaudze):<br />

• Vladimirs Spasskis (Владимир Спасский,<br />

*6.6.1897. †?),<br />

• Ludmila Spasska (Людмила Спасская,<br />

*25.12.1898. †?),<br />

• Konstantīns Spasskis (Константин Спасский,<br />

*<strong>30</strong>.10.1901. †?).<br />

Plašākas ziņas par šiem pēctečiem pagaidām nav atrastas,<br />

taču Nikolaja Spasska dienesta gaitas aprakstā ir divas<br />

visnotaļ interesantas norādes – sievas vārds ir norādīts<br />

divos veidos – Alma (1900. gada dokumentos) un kā<br />

Aleksandra (1908. gada dokumentos). Pirmajā no tiem<br />

ir arī kāda līdz šim nezināma norāde par Almas tēva<br />

Frīdriha Mellera darbu – viņš esot bijis Bauskas 2. Ģildes<br />

tirgonis. 586<br />

Par pašu Nikolaju Spasski ir norādīts, ka viņš dzimis<br />

Jaroslavļas guberņas goda pilsoņu ģimenē, bijis<br />

Jaroslavļas guberņas mācītāja dēls. Mācījies Ugļičas<br />

garīgajā (Угличское духовное) un Kazaņas kājnieku<br />

junkeru skolās. Laikā no 1886. līdz 1891. gadam<br />

dienējis Ņezinkas 137. Kājnieku pulkā (Нежинском),<br />

bet laikā no 1891. līdz 1902. gadam – Veļikoluckas 12.<br />

Kājnieku pulkā (Великолуцком). 1893. gadā saņēmis<br />

pirmo paaugstinājumu leitnanta (подпоручик) pakāpē.<br />

Kopš 1902. gada – Orenburgas disciplinārās komandas<br />

priekšnieks. 1907. gada 18. oktobrī iecelts par kapteini, ar<br />

kandidāta pakāpi (со старшинством) kopš 1905. gada<br />

23. oktobra.<br />

ATSAUCES:<br />

1. LVVA 235. fonds, 2. aprakts, 2064. lieta Sīķeles baznīcas grāmata, 185. lpp<br />

2. ERA, 404. fonds, 1.apraksts, 2494. lieta<br />

3. KVKVA 409. Fonds, 2 apraksts, 40460 II lieta, lit. 8<strong>30</strong><br />

4. Friedwald Moeller, Walter Moeller, “Beitrag zur Geneologie des Geschlechts Moeller aus Konigsberg/Pr”, 158. lpp. “Altprusische<br />

Geschlechterkunde Familienarhiv” Nr. 21, S.185, 1967<br />

5. “Общий список офицерских чинов Русской Императорской Армии.” Составлен на 1 января 1909 года. (Военная<br />

типография в здании Генерального штаба) , 1909.<br />

6. http://ria1914.info/index.php?title=Высочайшие_приказы%2C_конвойные_и_жандармские<br />

7. Friedwald Moeller, Walter Moeller, “Beitrag zur Geneologie des Geschlechts Moeller aus Konigsberg/Pr”, 158. lpp. “Altprusische<br />

Geschlechterkunde Familienarhiv” Nr. 21, S.185, 1967<br />

8. РГВИА. Ф.409. Оп.1. Д.131533. П/с 80-112/46. Л.229-232 (послужной список 1900 г.)<br />

514 515

XII NODAĻA<br />

MILLERU DZIMTA<br />

MILLERI<br />

516 517

Salīdzinot ar Melleru dzimtas vēsturi, kas ir apzināta<br />

līdz 1490. gadam, Milleru un ar to saistīto dzimtu<br />

vēsturi (kuru saknes galvenokārt ir meklējamas tikai<br />

un vienīgi Latvijas teritorijā) ir iespējams dokumentāli<br />

apzināt tikai līdz 16./17. gadsimta mijai, kad atrodamas<br />

senākās reģistrētās liecības par Bērzmuižas iedzīvotājiem<br />

(un citām muižām, kurās dzīvoja ar pētījumu saistītās<br />

dzimtas) un 19. gadsimtu, kad tika veiktas tautas<br />

skaitīšanas jeb t.s. “Dvēseļu revīzijas”. Lai harmonizētu<br />

šajā pētījuma daļā ietvertās personas ar Melleru dzimtas<br />

pētījumu, par paaudžu atskaites punktu tiek pieņemta šī<br />

pētījuma autora Jura Millera atbilstība Melleru dzimtas<br />

XIV paaudzei. Attiecīgi Jura Millera māte Aina Millere<br />

atbilst Melleru dzimtas XIII paaudzei, u.t.t. Pilnvērtīgākai<br />

izpratnei par Bērzmuižas vēsturisko areālu (mūsdienās<br />

– Bērzes pagasts un Līvbērzes pagasti) jāpaskaidro, ka<br />

Līvbērze ir no vēsturiskās Bērzmuižas atdalīta muiža,<br />

savukārt dažādos laikos Bērzmuižas pagasta teritorija<br />

ir vairākkārt mainījusi robežas – tā ir senās Dobeles<br />

valsts sastāvdaļa, kuras lejasgalu aizņēma trīs novadi<br />

– Pienavas, Sīpeles un Bērzmuižas. Līdzās šo novadu<br />

centriem pakāpeniski radās vairākas mazākas muižas, ko<br />

hercogi parasti dāvāja saviem ierēdņiem algas vai pensijas<br />

vietā. Tā, piemēram, ir radusies Mazā Mežamuiža, kas<br />

sākotnēji bijusi hercoga medību muiža. Pirmās rakstiskās<br />

liecības par Bērzmuižu ir 1442. gadā, kad šeit apstājas<br />

prūšu vizitatori, kas ceļoja no Marienburgas uz Narvu<br />

– šajos dokumentos viņu apstāšanās vieta ir dēvēta par<br />

“Barzendorp”. Zināmu neskaidrību mēdz raisīt ģeogrāfiski<br />

līdzās esošās Bērzmuiža un Līvbērze – pēdējās nosaukums<br />

ir saistīts ar tās īpašnieka Līvena uzvārda un Bērzes<br />

nosaukumu salikumu – “Līvena Bērze”. Abas muižas<br />

sākotnēji ir saistītas ar tagadējo Līvbērzes katoļu baznīcu,<br />

kas līdz 1734. gadam bija luterāņu Bērzes-Sāmektes<br />

baznīca. Pats vārds “Līvbērze” rodas vēlāk – kā Līvenu<br />

Bērze, kas nav nekas cits kā no vecā Bērzmuižas (Bērzes)<br />

novada atdalīta daļa. Savukārt visā 19. gadsimta laikā<br />

pastāv apvienotais Bērzes-Sīpeles pagasts, kura valde<br />

atradās Sīpelē. Par robežu nosacītību liecina arī fakts, ka<br />

piemēram, Bērzes krogs savulaik atradās Udzes pagasta<br />

teritorijā. 1891. gadā kroņa Bērzmuižas pagastā apvienojas<br />

trīs pagasti – Bērzmuižas, Udzes un Mazās Mežamuižas.<br />

Par pirmo apvienotā pagasta vecāko kļūst “Latviešu” māju<br />

Kārlis Millers. Attiecībā par vietvārdiem vēl jāpiezīmē,<br />

ka dokumentos norādītā Lielbērze (Groß Bersen) ir<br />

mūsdienu Jaunbērze.<br />

Lai rekonstruētu Milleru dzimtas koku Bērzmuižā,<br />

nepieciešams apskatīt ziņas par visiem šajā pagastā<br />

atrodamajiem Milleriem. Šo uzziņas materiālu sniedz<br />

Bērzmuižas un Līvbērzes muižas Dvēseļu revīzijas,<br />

Dobeles draudzes baznīcas grāmatas, kurā līdz 1924.<br />

gadam tika reģistrēti Bērzmuižas pagasta draudzes<br />

locekļi, Zaļenieku draudzes baznīcas grāmatas, Līvbērzes<br />

Romas-katoļu draudzes grāmatas, 1939. gadā izdotā J.<br />

un K. Straubergu grāmata “Bērzmuiža un viņas vēsture”,<br />

kā arī 1939. gada vasarā Līvbērzē, Bērzmuižā un Sīpelē<br />

veiktā zinātniskā (antropoloģiskā) ekspedīcija, kuras laikā<br />

notika visu pagastos dzīvojošo iedzīvotāju anketēšana,<br />

uzmērīšana un fotografēšana, pierakstot ziņas arī par<br />

vecākiem un vecvecākiem. Lai arī šis informācijas apjoms<br />

dod norādes uz dzimtu savstarpējām radniecības saitēm,<br />

daļa ziņu tika pierakstīta kā mutvārdu atmiņas, tādēļ<br />

daudzos gadījumos ir konstatējama dzimšanas gadu<br />

nobīde divu-trīs gadu robežās, bet par otrās un trešās<br />

paaudzes senčiem, iztaujātie bieži ir snieguši aptuvenus<br />

dzīves ilguma datus, nenorādot precīzus viņu dzimšanas<br />

un miršanas datus. Atsevišķos gadījumos ir norādīti arī<br />

nāves iemesli. Šīs ziņas ir plašas, taču tās ir izmantojamas<br />

tikai korelācijā ar baznīcu grāmatu ierakstiem, 1941.<br />

gada tautas skaitīšanas datiem, represēto lietām un<br />

dzimtsarakstu departamenta arhīva materiāliem. Arī<br />

viens no ekspedīcijas dalībniekiem - Kārlis Arājs savās<br />

atmiņās norāda, ka pierakstīts esot viss, lai gan šaubas par<br />

stāstīto dažkārt esot bijušas.<br />

1939. gada pētījumu Anatomijas un Tautas dzīvā spēka<br />

pētīšanas institūta vajadzībām veica vairākas pētnieku<br />

grupas - pirmā strādāja Bērzmuižā un daļā Līvbērzes (to<br />

vadīja Kārlis Arājs, bet piedalījās LU Vēstures fakultātes<br />

studente Nanija Lūkina un bioloģijas fakultātes studente<br />

Maija Tālberga). Otrā grupa strādāja Sīpelē un daļā<br />

Attēls 1.<br />

1928. gada kartes fragments, kurā redzamas senākās ar Milleru dzimtu saistītās mājas Bērzmuižā – “Zariņi”,<br />

“Latvieši”, “Vilciņi” un “Līči”.<br />

Līvbērzes un tās vadītāja bija Tamāra Akimova. Kopumā<br />

tika uzmērīti 3915 cilvēki.<br />

Milleru dzimtas pārstāvji ir bijuši aktīvi sava novada<br />

sabiedriskās dzīves veidotāji, par ko liecina viņu darbība<br />

sabiedriskās organizācijās un pagasta pārvaldē. Jāpiezīmē,<br />

ka Milleru dzimtas kontekstā ir jāskata visu trīs pagastu<br />

dokumentācija. Par Milleru dzimtai nepiederošiem tika<br />

uzskatīti Jaunsesavā (Neu Sessau), Naudītē (Nauditen),<br />

Dobeles “Nareikā” (Narik) un Rumbas muižā (Rumbenhof)<br />

konstatētie Milleri. Kā lielākā grūtība ir jātzīst Milleru<br />

ģimenēs dzimušo meitu laulības, jo līdzīgu vārdu dēļ un<br />

nepilnīgu laulību reģistru dēļ nav iespējams identificēt<br />

līgavu piederību konkrētai mājai vai muižai. Tāpat līdz<br />

laikam, kad visiem reģistros minētajiem ir norādīti uzvārdi<br />

(līdz aptuveni 1845. gadam), atsevišķos gadījumos ir grūti<br />

identificēt piederību ģimenei vai kalpu saimei, jo norādīts<br />

tikai vārds un mājas vai muižas nosaukums. Atsevišķos<br />

gadījumos baznīcas grāmatu reģistros ir atrodama ar<br />

Dvēseļu revīzijām konfrontējoša informācija.<br />

Bērzmuižas vēsturiskajā teritorijā (t.i. – Līvbērze, Bērze<br />

(Bērzmuiža) un tās areālā (Zaļenieki) Milleru uzvārds<br />

dažādos laikos parādās vairākkārt, saistībā ar dažādām<br />

mājām – “Vilkavēji”, “Upesmuiža”, “Līči”, “Vilciņi”, “Zariņi<br />

(vēlāk - “Maz-Zariņi” un “Liel-Zariņi”), “Latvieši”, kā arī<br />

Līvbērzes krogu, kas pēc ekspertu atzinuma, visticamāk,<br />

ir Līvbērzes katoļu baznīcas un kapsētas tuvumā esošais<br />

krogs, nevis Bērzes baznīckrogs, kura piebūvē bija skola.<br />

Ar augstu varbūtības pakāpi var apgalvot, ka šāda izkliede<br />

ir saistīta nevis ar vairākām, savstarpēji nesaistītām Milleru<br />

dzimtām, bet gan ar faktu, ka no dzimtas “pamatstumbra”,<br />

kura saknes ir meklējamas “Dēliņu” mājās, kuru pārstāvji<br />

pēc 1710. gada mēra, kura laikā gāja bojā liela daļa<br />

pagasta iedzīvotāju un daudzas mājas palika tukšas, tika<br />

nosūtīti aizpildītas tās, atstājot vienu brāli saimniekot<br />

vienā saimniecībā, bet otru ar ģimeni pārceļot uz kādām<br />

tukšajām mājām.<br />

Šobrīd veikie pētījumi ļauj izteikt pieņēmumu, ka ap<br />

1680.-1690. gadu “Dēliņu” mājās bija dzimuši brāļi<br />

Ansis, Matīss, Jānis un vēl viens neidentificēts brālis,<br />

kuri kļuva par Milleru dzimtas atzaru aizsācējiem Bērzē<br />

un Līvbērzē. Tas izskaidro faktu, kādēļ vēlāk Milleru<br />

uzvārds vienas muižas ietvaros tiek piešķirts vairākām<br />

it kā savstarpēji nesaistītām dzimtām, kas patiesībā ir<br />

uzskatāmas par sākotnēji vienas dzimtas dažādos laikos<br />

“atšķeltajiem” atzariem. Tāpat uzvārda migrācija muižas<br />

ietvaros notika, dodoties kalpu gaitās pie citu māju<br />

saimniekiem vai precību ceļā. Vēl viena iespēja, kādēļ pie<br />

viena māju nosaukuma parādās dažādas dzimtas, ir fakts,<br />

ka saimniecību ēkas tika būvētas nelielos “ciematos”, un<br />

ne katras ģimenes saimniecībai varēja būt piešķirti savi<br />

māju nosaukumi. Galvenokārt tie ir t.s. “saimnieku ciemi”<br />

vai “pusarklinieku ciemi”, kas pamatā sastāvēja no divām,<br />

savstarpēju radu ģimenēm, ko pierāda šo pušelnieku<br />

mājvārdi.<br />

Tomēr jāatzīmē, ka “Dvēseļu revīzijās” Bērzmuižā Milleru<br />

kā saimnieku vai iedzīvotāju uzvārds parādās abās “Zariņu”<br />

saimniecības mājās - “Lielzariņos” (skolas dibinātāja,<br />

ķestera Millera ģimenes kontekstā), “Mazzariņos” (pirmā<br />

akadēmiski izglītotā bērzmuižnieka, pirmās atmodas<br />

darbinieka Kārļa Millera ģimenes kontekstā), kā arī “Līču”,<br />

“Latviešu”, “Celmu”, “Vilciņu” un “Jaunzemu” mājās.<br />

Savukārt Līvbērzē Milleru uzvārds ir atrodams “Lāču”,<br />

t.s. Jāņa “Vilkavēju”, “Ozoliņu”, “Bistrumu”, “Pankes” un<br />

“Kliģu” mājās, kā arī vairākos krogos – Bērzes, Baznīcas,<br />

Jurģu, Līvbērzes un Zariņu (nav izslēgts, ka Bērzes,<br />

Līvbērzes un Baznīcas krogs ir viens un tas pats, tikai<br />

uzrādīts ar vairākiem nosaukumiem dažādos avotos). Vēl<br />

divas ar dzimtas vēsturi saistītās vietas ir “Upesmuiža”<br />

un Līvbērzes “Pakalnu” mājas (Līvbērzes “Jaunās<br />

muižas” teritorijā). “Pakalni” ar dzimtas vēsturi ir saistīti<br />

kopš aptuveni 1920. gada, kad agrārreformas rezultātā<br />

Jānis Millers ieguva zemi jaunsaimniecības izveidei<br />

un pašrocīgi uzbūvēja koka māju, dodot tai “Pakalnu”<br />

nosaukumu. Izrādot cieņu savas dzimtas vēsturei, jau<br />

agrā bērnībā uzsākot žurnālista gaitas, šī pētījuma<br />

autors Juris Millers bieži publicējās ar pseidonīmu “Juris<br />

Pakalns”. Tāpat jāpiemin arī kādreizējās Mežamuižas<br />

teritorijā esošās “Dreimaņu” mājas, kurās piedzima šī<br />

pētījuma autora vecvectēvs Jānis Millers un viņa nākamā<br />

dzīvesbiedre, šo māju saimnieka meita Emelīna Magrieta<br />

Bāliņa. 1931. gadā izdotajā “Lauksaimnieku un citu zemes<br />

īpašnieku adresu grāmatā” Bērzmuižā ir norādīti 5 Milleri<br />

– Andrejs Millers “Mazmājā”, Kārlis Millers Bērzmuižas<br />

1. Pamatskolā, Kārlis Millers “Jaunzemjos”, Kārlis Millers<br />

“Latviešos” un Kārlis Millers “Līčos”.<br />

Atbilstoši laikmeta likumdošanai, visiem vienas dzimtas<br />

radiniekiem, kuri saņēma brīvlaišanu, bija jāpieņem<br />

tas pats uzvārds, kāds jau bija piešķirts kādam no<br />

brīvlaistajiem zemniekiem. Jāpiezīmē, ka Kurzemē un<br />

Vidzemē latviešiem senatnē nedaudzi uzvārdi bija doti uz<br />

“ieradumu tiesību” pamata, tos varēja mainīt pats, uzvārdu<br />

aizstāt ar iesauku, tie mainījās arī mainot dzīvesvietu. Uz<br />

“likuma tiesību” pamata zemniekiem uzvārdus sāka dot<br />

tikai pēc brīvlaišanas: Vidzemē 1822.-1826. gadā, Kurzemē<br />

1834.-1835. gadā un Latgalē 1866. gada beigās. Uzvārdus<br />

deva pēc instrukciju (patentes) ievešanas. Uzvārdus<br />

prakstiski piešķīra pagasta tiesa ar muižnieka piedalīšanos<br />

un viņa iespaidā. Savukārt par senāko “Milleru” uzvārda<br />

piešķiršanas faktu ir jārunā vēl pirms oficiālās zemnieku<br />

brīvlaišanas - kontekstā ar “Latviešu” mājām un 1804.<br />

gadu, kad to saimnieks saņem brīvlaišanu. Šajā laikā arī<br />

notiek laulības starp “Zariņu” māju Jāni un “Latviešu”<br />

māju saimnieka vecāko meitu Annu, pierādot radniecību<br />

starp šo māju dzimtām.<br />

Kopumā Dobeles latviešu draudzes baznīcu grāmatās<br />

laikā no 1834. līdz 1909. gadam, ir atrodami 583 kristību<br />

ieraksti, kuros norādīts “Milleru” uzvārds. Daļa no tiem<br />

dublē “Dvēseļu revīzijās” redzamos ierakstus (atšķirību<br />

gadījumā dota priekšroka baznīcu grāmatu ierastiem,<br />

kas uzskatāmi par precīzāku informācijas avotu). No<br />

šiem ierakstiem aptuveni 20% ir tieši saistīti ar dzimtu<br />

(Līvbērze, Bērze), daži ir nenosakāmi, bet pārējie attiecas<br />

uz citās muižās dzīvojošām Milleru ģimenēm.<br />

ATSAUCES:<br />

1. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 317. lpp<br />

2. LVVA 6<strong>30</strong>. Fonds 1. Apraksts 86. Lieta “Bērzu muiža”<br />

3. LVVA 6<strong>30</strong>. Fonds 1. Apraksts 407/1. Lieta “Līvbērze, Auces piemuiža”<br />

4. Lastovecka Ina, “Labo ļaužu pusē. Līvbērzes pagasta vēsture”, Rīga 2000., ISBN 9984-9397-1-5, 36. lpp.<br />

5. Lauksaimnieku un citu zemes īpašnieku adresu grāmata, Rīga, 1931. 413. Lpp.<br />

6. Dobelis Arvīds, “Gramzdas zēns”, Rīga, 2012. 10. lpp.<br />

518 519

Spriežot pēc šobrīd pieejamiem dokumentiem un<br />

publikācijām, Bērzmuižas “Latviešu” mājas ir pirmā<br />

ģeogrāfiskā vieta šajā apkaimē, kurā jau 1804. gadā (t.i. –<br />

iegūstot brīvību no dzimtbūšanas) ir konstatēts Milleru<br />

uzvārds, tādēļ visi vēlāk muižas ļaudīm dotie Milleru<br />

uzvārdi, atbilstoši laika tradīcijai un likumam, ir vairāk vai<br />

mazāk saistīti ar šajās mājās dzīvojušo dzimtu. Tādejādi,<br />

kopš 1804. gada mēs varam runāt nevis par saimes<br />

ļaudīm, kurus atpazīst tikai pēc māju piederības, bet par<br />

dokumentāli apstiprinātu dzimtu ar savu uzvārdu. Kamēr<br />

zemnieku kārtas ļaudīm vēl nebija piešķirti uzvārdi (tie<br />

kā obligāti Zemgalē tika ieviesti 1819. gadā), šajās mājās<br />

dzīvojošie tiek saukti pēc māju nosaukuma, bet vēlāk –<br />

par Milleriem.<br />

Senākās dokumentālās liecības, kurās ir pieminētas<br />

“Latviešu” mājas un “Vēju krogs”, ir 1723. gads, kad<br />

“Latviešu” mājas saimnieko Jānis (saimniecība ir ¼ arkla).<br />

Turpat saraksta sadaļā “pirtnieki” ir norādīts “Latvietis<br />

vai Vēja krodzinieks” kā arī “Vilku” Juris. Šis ieraksts<br />

ļauj secināt, ka “Latviešu” mājas un “Vēja” krogs uzturēja<br />

arī pirti. Jāpievērš uzmanība arī ģeogrāfiskai niansei –<br />

“Vēja” krogs atradās gandrīz līdzās “Zariņu” mājām (un<br />

“Zariņu” krogam), kuras arī apdzīvoja Milleru dzimta<br />

– pie vēsturiskā Jelgavas-Līvbērzes-Tukuma ceļa, kurš<br />

tikai pēc jaunās šosejas izbūves 20. gadsimtā kļuva par<br />

maznozīmīgu ceļu. Milleru dzimtas saikne ar “Latviešu”<br />

mājām beidzās 1941. gada 14. jūnijā, kad to iedzīvotāji tika<br />

represēti. Drīz vien – kara laikā arī pati ēka tika iznīcināta<br />

aviācijas uzlidojumu laikā – mūsdienās par tās vēsturisko<br />

vietu liecina tikai liepu aleja un liels laukakmens.<br />

Nākamās dokumentālās liecības, kas dod priekštatu par<br />

“Latviešu” māju iemītniekiem, ir 1728. gada Bērzmuižas<br />

iedzīvotāju saraksts, kurā norādīti “Latviešu” mājas<br />

saimnieks (V paaudze): Jānis (*ap 1685.) ar sievu (*ap<br />

1685. †pirms 1728.) un šādiem pēcnācējiem (VI paaudze):<br />

• Jānis (*1704., 22 gadi).<br />

MILLERU DZIMTA “LATVIEŠU” MĀJĀS<br />

MILLERI-<br />

• Krists (*1709., 17 gadi).<br />

• Trīna (*1714., pameita 14 gadi).<br />

• Ansis (*1716., padēls 12 gadi).<br />

Spriežot pēc šī ieraksta, Trīna un Ansis ir “Latviešu”<br />

saimnieka Jāņa otrās sievas bērni, kas savukārt nozīmē to,<br />

ka Jāņa sieva un abu vecāko dēlu māte (kuras vārds nav<br />

zināms), ir mirusi pirms 1728. gada. Šajā pašā Bērzmuižas<br />

iedzīvotāju sarakstā 1728. gadā ir norādīts “Latvietis” vai<br />

“Vēja” krodznieks (V paaudze): Jānis (*ap 1690.) ar sievu<br />

(*ap 1690.) un pēcnācējiem (VI paaudze):<br />

• Babe (*1711., 17 gadi).<br />

• Ansis (*1719., 9 gadi).<br />

• Kristaps (*1722., 6 gadi).<br />

Tāpat šajā saimniecībā ir norādīts kalps Jānis ar sievu,<br />

dēlu Jēkabu (1/4 gads), meita Līze (15 gadi), kā arī kalps<br />

Kristaps sm. d. [saimnieka dēls?] ar sievu. Visticamāk, no<br />

šī brīža ir jārunā par diviem autonomiem atzariem – pašu<br />

“Latviešu” māju saimnieka, vēlākā Millera līniju un “Vēja”<br />

kroga saimnieka līniju, neizslēdzot varbūtību, ka minētais<br />

“Vēja” kroga saimnieks ir radinieks.<br />

Nākamās ziņas par “Latviešu” mājām ir 1772.-1785. gada<br />

Bērzmuižas saimnieku vakas saraksti, kuros ir norādīts,<br />

ka Kristaps un Jānis (†pirms 1795.) “Latviešu” vai “Vēja<br />

krogus” saimniecībā ir mežsargi, respektīvi, šeit ir atkārtoti<br />

dota norāde uz to, ka “Latviešu” un “Vēju” mājas ir bijusi<br />

vienota saimniecība.<br />

Savukārt 1775. gada sarakstā kā “Vēja” krogā dzīvojošs<br />

amatnieks ir norādīts kalējs Bērtulis, kurš varēja būt kā<br />

ienācējs no citām mājām, tā dzimtas pēctecis.<br />

1795. gada Bērzmuižas māju saraksts, kas sastādīts pēc<br />

zemju pārdales liecina, ka “Latviešu” saimniecībā ar ¼<br />

arkla zemes saimnieko Kristaps, bet “Latviešos” vai “Vēju”<br />

krogā ar 1/8 arkla zemes saimnieko Ansis. Domājams,<br />

Attēli 1001.<br />

“Latviešu” dzīvojamā māja 1939. gadā un liepas, kas stādītas gar kādreizējo “Latviešu” māju piebraucamo ceļu 2018.<br />

gadā.<br />

šeit minētais Kristaps ir jau 1772. gada sarakstā norādītais<br />

mežsargs, bet Ansis ir “Vēja” krogā dzīvojošā mežsarga<br />

Jāņa dēls, kas ļauj izteikt pieļāvumu, ka Jānis ir miris pirms<br />

1795. gada.<br />

Nākamais dokuments, kurā ir atrodamas ziņas par<br />

“Latviešu” mājām ir 1797. gadā Mežamuižas brīvo cilvēku<br />

saraksts, kurā ir norādīts, ka “Latviešu” mājās dzīvo audējs<br />

Kārlis (*1724., 73 gadus vecs), “Latviešu” brīvā meita<br />

Lavīze (*1778., 19 gadus veca), dēls Kārlis (*1797., ½ gadu<br />

vecs). Diemžēl, nav norādīts, vai pusgadu vecais zēns ir<br />

Lavīzes un Kārļa dēls, kā arī nav zināms, vai viņi bija tiešie<br />

dzimtas parstāvji vai ienācēji, jo gadījumā, ja Kārlis būtu<br />

senākā zināma “Latviešu” saimnieka dēls, viņam būtu<br />

jābūt norādītam 1728. gada sarakstā, taču tajā viņš nav<br />

atrodams, kas ļauj izteikt pieņēmumu, ka audējs Kārlis,<br />

būdams amatnieks, ir ienācējs “Latviešu” mājā.<br />

“Latviešu” mājās dzīvojošais Milleru dzimtas atzars<br />

Bērzmužā bija ceturtā ģimene, kas 1804. gadā (vēl krietni<br />

pirms oficiālās dzimtbūšanas atcelšanas) atbrīvojās<br />

no dzimtbūšanas, kļūstot par brīvajiem ļaudīm – kā<br />

saimnieks šajās mājās tiek norādīts jau 1797. gada sarakstā<br />

norādītais “Latviešu” Kristaps (VII paaudze, *1761. †pēc<br />

1811., visticamāk, VI paaudzes Jāņa vai Krista dēls vai<br />

mazdēls), kurš brīvību ieguva 1804. gadā un ap 1811.<br />

gadu savas mājas atdod savam znotam, Zariņu dēlam,<br />

bet pats pāriet dzīvot uz Jelgavu. Šis znots ir Jānis Millers<br />

(VII paaudze), kurš brīvību no dzimtbūšanas ieguva pēc<br />

1825. gada kā desmitais no Bērzmuižais saimniekiem un<br />

1811. gada dvēseļu revīzijā ir minēts kā pārceļotājs no<br />

“Mazzariņu” mājām uz “Latviešiem”, tādejādi pierādot<br />

dzimtas radniecības starp “Zariņu” un “Latviešu” māju<br />

Milleriem.<br />

Tieši Kristaps Millers un viņa pēcnācēji ir norādīti 1811.<br />

gada Dvēseļu revīzijā, no kuras uzzinām, ka Kristapam<br />

Milleram bija vismaz seši dēli un viena meita (VIII<br />

paaudze):<br />

• Anna Millere (*1786.),<br />

• Ansis Millers (*1787.),<br />

• Ģerts Millers (*1789.),<br />

• Jānis Millers (*1792.),<br />

• Kristaps Millers (*1793.), revīzijas laikā bijis 2½<br />

gadus vecs.<br />

• Kaspars Millers (pēc *1797.),<br />

• Fricis Millers (pēc *1797.).<br />

Kā jau minēts iepriekš, saistībā ar “Latviešu” mājām<br />

tiek norādīts arī VIII paaudzes pārstāvis Jānis Millers<br />

(*1792.), kurš bija precējies ar Annu (*1790.) un ir<br />

ienācējs no “Zariņu” mājām - tieši viņš ir Kristapa znots,<br />

kurš kļūst par saimnieku “Latviešos”. Tādā gadījumā ir<br />

jāuzskata, ka Anna ir Kristapa vecākā meita. Par šo laiku<br />

ir atrastas ziņas, kurās ir minētas “Latviešu” mājas ir 1813.<br />

gada 11. jūlijs, kad saistībā ar nodevu paaugstināšanu<br />

kamerālvaldē ierodas vairāku māju saimnieki, kuri te<br />

vēl ir dēvēti pēc māju nosaukumiem, nevis uzvārdiem -<br />

Rente, Stoķis un Latvietis un ziņo, ka viņu un dažu citu<br />

saimnieku siena rieža paaugstināta no 35 kv. kārtīm, kā tas<br />

atzīmēts inventārā, uz 40 kv. kārtīm. Pārvaldnieks Heņķis<br />

ziņo, ka šiem saimniekiem pēc inventāra nākoties 45 kv.<br />

kārtis siena ražas un tie uzdevuši nepatiesas ziņas. Tāpat<br />

ir zināms, ka Jāņa Millera un Annas laulībā piedzima dēli<br />

(IX paaudze):<br />

• Karls Millers norādīts Anša Millera meitas un<br />

dēla kristību ierakstā.<br />

• Ansis Millers (*1814. Bērzmuižas “Latvieši”,<br />

†19.1.1892. Bērzmuižas “Latvieši”).<br />

IX paaudzes pārstāvis Ansis Millers (*1814. Bērzmuižas<br />

“Latvieši”, †19.1.1892. Bērzmuižas “Latvieši”) bija precējies<br />

ar Katrīni (*1820. †11.1.1892. Bērzmuižas “Latvieši”).<br />

Interesanti, ka abi laulātie mira 1892. gada janvārī ar<br />

nedēļas intervālu – vispirms 72 gadu vecumā - Katrīne,<br />

bet pēc nedēļas, 78 gadu vecumā - arī viņas vīrs. Šajā<br />

ģimenē piedzima (X paaudze):<br />

• Juliane Millere (*13.1.1844. Bērzmuižas<br />

“Latvieši”), krustvecāki jaundzimušās tēva māsa<br />

Anna Millere, brālis Karls Millers, saimnieka dēls<br />

Ansis Līkājis.<br />

• Emīlija Millere (*23.8.1848. Bērzmuižas<br />

“Latvieši” †27.8.1848. Bērzmuižas “Latvieši”),<br />

mirusi kā zīdainis četru dienu vecumā. Krustvecāki<br />

saimnieka sieva Anna Millere, saimnieks Jānis<br />

Millers, dēls Kārlis no “Latviešiem”.<br />

• nedzīva meita (*14.5.1851. Bērzmuižas “Latvieši”<br />

†14.5.1851. Bērzmuižas “Latvieši”), dzimusi<br />

nedzīva.<br />

• Kārlis Millers (*13.3.1854. Bērzmuižas “Latvieši”<br />

pēc †1927.), krustvecāki saimnieka brālis Kārlis<br />

Millers, Kaspars Zilberts, saimnieks, Grieta<br />

Zilberts, saimniece.<br />

Par X paaudzes jaunāko dēlu Kārli Milleru (*13.3.1854.<br />

Bērzmuižas “Latvieši” pēc †1927.) ir zināms, ka viņš kļuva<br />

par saimnieku “Latviešu” mājās un 1879. gada 4. novembrī<br />

bija precējies ar Olgu Vilhelmīni Magrietu Jaunsniķeri<br />

(*21.12.1857. [vai 29.12.1856.] Vilhelmīnenhofa<br />

†27.6.1925. Bērze), kas apglabāta Bērzes kapos. Interesanti,<br />

ka baznīcas grāmatā norādītais Olgas dzimšanas datums<br />

būtiski atšķiras no datuma, kas norādīts kapakmenī –<br />

baznīcas grāmatā viņas dzimšanas diena ir norādīta<br />

29.12.1856., t.i. – gandrīz gadu senāk.<br />

Viņas vecāki ir Vilhelmīnenhofas “Jaunsniķeru” māju<br />

saimnieks Jānis Jaunsniķers (*Sīpele), kurš 78 gadu<br />

vecumā mira no tīfa un viņa sieva Jūle Lavīze (*Krimūnas,<br />

iespējams, Jete), kuru ģimenē kopumā bija septiņi bērni (X<br />

paaudze):<br />

• Olga Vilhelmīne Magrieta Jaunsniķere<br />

(*21.12.1857. [vai 29.12.1856.] †27.6.1925.).<br />

• Amālija Jūle Lavīze Jaunsniķere (*29.1.1859.).<br />

• Karls Gotfrīds Jaunsniķers (*1861. †12.11.1925.).<br />

• Roberts Jaunsniķers (*9.3.1864.).<br />

• Ludvigs Jaunsniķers sr. (*29.5.1867.).<br />

• Jānis Alberts Jaunsniķers (*<strong>30</strong>.6.1875.<br />

†5.2.1878.).<br />

• Alma Karolīne Jaunsniķere (*18.8.1877.).<br />

No šīs paaudzes (izņemot Milleru dzimtā ieprecējušos<br />

Olgu) plašākas ziņas ir par divu brāļu pēctečiem. Ir<br />

zināms, ka Ludvigs Jaunsniķers sr. (*29.5.1867.) kļuva<br />

par saimnieku un apprecējās ar 80 gadus ilgu mūžu<br />

nodzīvojušā Džūkstes “Karšes” saimnieka Kristofa<br />

Grundmaņa un Karolīnas Vilhelmīnes meitu Emīliju<br />

Lizeti Grundmani (*13.10.1858. Džūkstes “Karše”<br />

†1931.), kura nodzīvoja 73 gadus, un šajā lualībā piedzima<br />

(paaudze):<br />

• Kaspars Millers<br />

• Anna Millere norādīta Anša Millera meitas<br />

kristību ierakstā.<br />

520 521<br />

• Jūlijs Kristaps Jaunsniķeris (*21.12.1894.<br />

[*2.1.1895.] Sīpeles pagasts †7.1.1965. Lenckirhe,<br />

Švarcvalde).

• Otīlija Alīde Jaunsniķere (*24.6.1896.).<br />

• Ludvigs Kārlis Jaunsniķeris jr. (*23.4.1897.<br />

†4.4.1942. VJATLAG).<br />

• Līna Malvīne Jaunsniķere (*7.2.1899.).<br />

• Dāvids Augusts Jaunsniķeris (*31.8.1902.).<br />

paaudzes pārstāvis Jūlijs Kristaps Jaunsniķeris<br />

(*21.12.1894. [*2.1.1895.] Sīpeles pagasts †7.1.1965.<br />

Lenckirhe, Švarcvalde) savā dzīvē izvēlējās militāro karjeru.<br />

Pēc pagasta skolas un Jelgavas ģimnāzijas pabeigšanas,<br />

1915. gada oktobrī viņš iestājās Aleksandra karaskolā<br />

Maskavā, un to beidzis 1916. gada februārī uzsāka<br />

dienestu 232. Kājnieku rezerves bataljonā un kļuva par<br />

vienu no latviešu strēlniekiem. 1917. gada 1. oktobrī viņu<br />

paaugstināja par podporučiku, bet 1918. gada 24. februārī<br />

Tartu viņš krita vācu gūstā, no kura atgriezās tā paša gada<br />

20. augustā. Gūsta laikā viņš nokļuva Vācijā - vispirms<br />

Strālzundā, bet vēlāk Austrumprūsijā, Pr.Holland pilsētā.<br />

1919. gada 3. janvārī viņš brīvprātīgi iestājās Latvijas<br />

armijā, kur tika ieskaitīts virsleitnanta pakāpē. Viņa<br />

pirmā dienesta vieta šeit bija Latvijas atsevišķā rota, pēc<br />

tam – 3. Jelgavas kājnieku pulks, kur 3. oktobrī vioņš tika<br />

paaugstināts kapteiņa pakāpē. Tas bija visnotaļ loģisks<br />

paaugstinājums, jo šajā dienā kaujās par Līvāniem,<br />

kad pulks pie “Kalnišānu” mājām forsēja Daugavu,<br />

Jaunsniķeris, redzēdams, ka mūsu spēkiem stiprā<br />

ienaidnieka ugunī draud briesmas, pēc savas iniciatīvas<br />

uzņēmās bataljona komandēšanu un ar enerģisku<br />

rīcību likvidēja kritisko stāvokli, tā sekmēdams Līvānu<br />

atbrīvošanu. Par šo rīcību 1922. gadā viņam piešķirs III<br />

šķiras Lāčplēša kara ordenis (Nr. 1448).<br />

Tāpat Jaunsniķeris piedalījās pozīciju apsargāšanā pret<br />

lieliniekiem Ventas krastos pie Lenas muižas laikā no<br />

1919. gada 15. februāra līdz 3. martam. 1919. gadā<br />

piedalījies visās Kurzemes un Rīgas atbrīvošanas kaujās<br />

(pie Jaunās muižas 3. martā, Airītēm 6. martā, Saldus,<br />

Jaunpils un Sarmām 22. martā, Kalnciema 24. martā).<br />

Laikā no 1919. gada 24. marta līdz 22. maijam piedalījās<br />

pozīciju apsargāšanā pie Kalnciema un Kauguriem, bet<br />

22. maijā piedalījās Rīgas atbrīvošanā no lieliniekiem.<br />

1919. gada oktobrī un novembrī ņēmis dalību kaujās pret<br />

bermontiešiem pie Daudzevas, Bauskas un Meitenes.<br />

1920. gadā viņš kļuva par pulka adjutantu, bet 1924. gadā<br />

- par rotas komandieri. 1929. gadā Jaunsniķeris beidza<br />

artilērijas virsnieku kursus un 1933. gada 17. novembrī<br />

tika paaugstināts par pulkvedi-leitnantu un iecelts par<br />

bataljona komandieri 8. Daugavpils kājnieku pulkā.<br />

Kopumā apbalvots ar Lāčplēša kara ordeņa III šķiru,<br />

Viestura ordeņa III šķiru (ar šķēpiem), Triju Zvaigžņu<br />

ordeņa V šķiru, Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi,<br />

Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas<br />

piemiņas medaļu, Lietuvas neatkarības 10 gadu jubilejas<br />

medaļu, kā arī Aizsargu Nopelnu krustu.<br />

Līdz mūsdienām ir saglabājies 8. Daugavpils kājnieku<br />

pulka komandiera, pulkveža Šepko 1939. gada <strong>30</strong>. oktobrī<br />

gatavotais pulkvežleitnanta Jaunsniķera atestējums, kurā<br />

norādīts, ka viņš ir “(..) fiziski ļoti labi attīstīts, spējīgs panest<br />

kara diensta grūtības kā miera, tā kara laika apstākļos.<br />

Garīgā attīstība ļoti laba. Morāliskās īpašības un ētiskās<br />

arī labas. Pēc sava rakstura pietiekoši stingrs un noteikts.<br />

Alkoholiskos dzērienus lieto retos gadījienos un tas nekādu<br />

iespaidu neatstāj uz dienesta pienākumu izpildīšanu ne<br />

arī vietējo sabierību. Ārpus dienesta citas nodarbošanās<br />

nav. savus dienesta pienākumus kā bataljona komandieris<br />

ar atsevišķo novietojumu Kauguros pārzin ļoti labi un<br />

izpilda ar lielu centību un enerģiski. Visus saimnieciskos un<br />

citus jautājumus atrisina ļoti labi un patstāvīgi. Vienmēr<br />

un visur izturās ļoti disciplinēti un korekti, kā dienestā,<br />

tā arī privātā sabiedrībā. Ar padotiem karavīriem ļoti<br />

saticīgs, gādīgs un taisnīgs savās prasībās. Ar Valmieras<br />

pašvaldības priekšstāvjiem, kā arī sabiedrību sadzīvo un<br />

saprotās labi. Karavīru dzīvi pazīst labi un nežēlo pūles<br />

to vajadzību un labklājību sarīkošanai. Stingri ievēro<br />

valsts intereses un arvien cenšās pēc likumības. Dzīvo sava<br />

budžeta robežās. Taktiski sagatavots labi. Uzdotus darbus<br />

apvidū un karaspēles ir atrisinājis sekmīgi. Ir pašierosme<br />

Attēli 1001.<br />

Jūlijs Kristaps Jaunsniķeris. dienesta laikā Latvijas armijā un vienīgā līdz mūsdienām saglabātā fotogrāfija, kurā<br />

redzama “Latviešu” māju Milleru ģimene. Centrā – Kārlis Aleksandrs Millers, no viņa pa labi – Franciska Braško<br />

ar dēlu Kārli Milleru. Jānis Millers ir redzams attēla kreisajā stūrī. Pārējie attēlē redzamie cilvēki – nezināmi.<br />

Iespējams, ka pirmais no kreisās, ar zīdaini klēpī ir viens no Franciskas brāļiem ar savu sievu un bērnu.<br />

un savā rīcībā ļoti patstāvīgs, nekad netrūkst drosmes<br />

spert attiecīgus soļus, nebaidoties no atbildības par sekām.<br />

sagatavots apmācīt, audzināt un vadīt patstāvīgi atsevišķu<br />

karaspēka daļu. Ļoti labs bataljona komandieris, izbīdams<br />

uz pulka komandiera amatu. (..)”. Tiesa gan - dažas<br />

nedēļas pēc šī vērtējuma sagatavošanas, 1939. gada 28.<br />

novembrī ir atrodama šāda Latgales divīzijas komandiera,<br />

ģenerāļa Krustiņa piezīme: “(..) Š.g. 12. oktobrī noliku btl.<br />

taktiskās mācības Valmierā, par kurām iepriekšējā dienā<br />

ar telegrammu norādīju, ka ieradīšos pārbaudīt. Neskatotie<br />

suz to pulkv-ltn. Jaunsniķeris uz mācībām neieradās, jo bija<br />

lietojis alkoholiskos dzērienus. Labs. atstājams ieņemamā<br />

amatā (..)”.<br />

Padomju okupācijas laikā 1940. gadā dienējis 24.<br />

teritoriālajā strēlnieku korpusā, no kura kā neuzticams<br />

atvaļināts. Pēc tam slēpies, izvairījies no apcietināšanas.<br />

II Pasaules kara sākumā saimniekojis deportētā brāļa<br />

Ludviga Jaunsniķera jr. mājās Bērzmuižā.<br />

1942. gadā viņš tika iecelts par Valmieras apriņķa<br />

priekšnieku, taču, nespēdams saprasties ar vācu<br />

okupācijas iestādēm, atstājis šo amatu. 1944. gadā iesaukts<br />

latviešu leģionā (iecelts par 1. Būvpulka komandieri),<br />

kur dienestu atstājis 1945. gada martā slimības dēļ. Pēc<br />

kapitulācijas nonācis amerikāņu gūstā kā civilinternētais,<br />

vēlāk atbrīvots un darbojies saimnieciskā darbā Vācijā,<br />

bet slimības dēļ darbu atstājis un vēlāk pārticis no sociālā<br />

pabalsta. Miris 1965. gada 29. jūnijā Vācijā, Lenckirhē,<br />

kur arī apbedīts.<br />

Par Ludvigu Kārli Jaunsniķeri (*23.4.1897. †4.4.1942.<br />

VJATLAG) junioru ir zināms, ka viņš 1919. gada 4. martā<br />

iestājās Latvijas armijā un tika iedalīts 3. Jelgavas kājnieku<br />

pulkā, kurā jau dienēja viņa brālis. 1922. gada 28. februārī<br />

viņš iestājās Jelgavas 16. Aizsargu pulkā. No 1941. gada 14.<br />

jūnija represiju dokumentiem (lieta Nr. 15467) uzzinām,<br />

ka “Jaunsniķeru” saimniecība bija 77,6 ha, tajā strādāja 6<br />

līgumstrādnieki, bija 21 govs, 6 zirgi, 8 aitas un 35 cūkas.<br />

L.Jaunsniķeris bija Zemnieku savienības biedrs. Kā viena<br />

no apsūdzībām represiju “pamatošanai” bija 1941. gada<br />

21. februārī informatora “A” sniegtais ziņojums, kurā<br />

liecināts, ka L.Jaunsniķeris nicīgi izteicies par komunistu<br />

varu: “Ilgi tas tā nubūs, tikai mazliet jāpaciešas – komunisti<br />

ilgi nevaldīs!”, teicis viņš.<br />

Ludvigs Jaunsniķeris salaulājās ar Olgu Aneti Bērziņu<br />

(*1901. Džūkste), par kuras vecākiem ir zināms, ka tēvs<br />

Indriķis (Heinrihs) ir nodzīvojis 76 gadus, bet Indriķa<br />

māte Gotlība Bērziņa - 70 gadus. Savukārt Olgas Anetes<br />

Bērziņas māte Matilde Blūmentāle nodzīvoja 60 gadus,<br />

Matildes tēvs Jānis Blūmentāls esot miris 35 gadu vecumā<br />

no tīfa, bet māte Līze Strautmane (Blūmentāle) esot<br />

nodzīvojusi 76 gadus. Savukārt Ludviga Jaunsniķera<br />

laulībā ar Olgu Aneti Bērziņu piedzima:<br />

• Viesturs Raimonds Jaunsniķeris (*1927. †1943.<br />

VJATLAG).<br />

• Ludis Augusts Jaunsniķeris (*1928. †1943.<br />

VJATLAG).<br />

• Velta Jaunsniķere (Blūmentāle) (*1931.).<br />

Ir zināms, ka kopā ar saviem dēliem un no Jaunsniķeru<br />

mājām tika deportēti 1941. gada 14. jūnijā uz Krasnojarskas<br />

novada Sajānu rajonu (šeit viņa strādāja kolhozā “Karlik”,<br />

bet 1942. gadā – uz Ustj- Jeņiseju, kur viņa strādāja<br />

konservu rūpnīcā. Olga Anete Jaunsniķere tika nosūtīta<br />

uz Ustj-Jeņiseju, kur 1947. gadā tika informēta par sava<br />

vīra nāvi VJATLAG nometnē, lai gan viņš bija miris jau<br />

1942. gadā.<br />

522 523<br />

Par dzīvi Sibīrijā Velta Jaunsniķere 1955. gadā rakstīja,<br />

ka mātes slimības dēļ (trešās stadijas hipertonija,<br />

arterioskleroze, nierakmeņi) viņa nevarēja pabeigt mācības<br />

8km attālumā esošajā skolā un bija spiesta iestāties darbā<br />

šūšanas ateljē. Pēc atbrīvošanas no izsūtījuma 1956. gada<br />

<strong>30</strong>. jūnijā kā savu izvēlēto dzīvesvietu viņa norādīja Talsus<br />

(1990. gadā viņas adrese bija Talsi, Revolūcijas iela 10-42).<br />

Protokolā kā viņas tante ir norādīta mātes māsa Emma<br />

Jaunsniķere, kas norāda uz to, ka Olgas Anetes Bērziņas<br />

māsa bija precējusies ar kādu no Jaunsniķeru brāļiem.<br />

Savukārt Ludviga Jaunsniķera (seniora) brālis Karls<br />

Gotfrīds Jaunsniķers (*1861. †12.11.1925.) kļuva par<br />

inženieri - tehnologu, vēlāk sadarbojās ar laikrakstu<br />

“Zemkopis”, rediģējot tās pielikumu par dārzkopību un<br />

biškopību. Pats K.Jaunsniķeris bija dzimis “Balderu”<br />

mājās (m.Mežamuiža), pabeidzis Jelgavas reālskolu un<br />

laikā no 1886. līdz 1892. gadam Rīgas politehnikumā<br />

studēja ķīmiju un ieguva inženiera tehnologa grādu, bija<br />

studentu korporācijas “Selonija” biedrs. Studiju laika<br />

beigās strādāja profesora Bišofa laboratorijā, kur pildīja<br />

asistenta pienākumus, bet 1892. gadā sāka strādāt Viļāta<br />

parfimērijas fabrikā Varšavā, kur no 1897. līdz 1905.<br />

gadam bija direktors. Nemieru laikos atgriezās Bērzmuižā,<br />

kur apmetās sievas vecāku mājās “Zīvarti” un pievērsās<br />

dārzkopībai. Laulībā ar Annu piedzima (paaudze):<br />

• Kārlis Augusts Kristaps Jaunsniķeris<br />

(*6.4.1908.).<br />

• Anna Margarēta Alma Jaunsniķere<br />

(*24.10.1909.).<br />

Spriežot pēc dažādiem Dobeles latviešu draudzes<br />

baznīcas grāmatā esošajiem ierakstiem, par senāko<br />

zināmo Jaunsniķeru dzimtas pārstāvi ir jāuzskata Jānis<br />

Jaunsniķers, kura laulībā ar Annu piedzima (paaudze):<br />

• Jānis Jaunsniķers<br />

• Kārlis Jaunsniķeris,<br />

• Lavīze Jaunsniķere (Blūmfelde),<br />

• Jūle Jaunsniķere (Millere) (*1816. †13.12.1857.),<br />

kas apprecējās ar “Līču” saimnieku Kasparu<br />

Milleru (skat. “Līču” mājai veltīto nodaļu).<br />

Ir zināms, ka Lavīze Jaunsniķere (Blūmfelde),1849.<br />

gada 6. novembrī salaulājusies ar Dobeles muižas [?]<br />

“Strautiņu” māju saimnieku Indriķi Blūmfeldu un šajā<br />

laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Emīlija Blūmfelds (*22.10.1858. “Strautiņi” †),<br />

krustvecāki saimniece Lavīze Belman, saimnieks<br />

Jānis Belman.<br />

• Johans Karls Blūmfelds (*6.11.1859. “Strautiņi”<br />

†), krustvecāki saimnieks Johans Strauts, puisis<br />

Kristaps Brigge, saimniece Grieta Grīnfelda.<br />

Attiecīgi “Balderu” māju saimnieka Kaspara Jaunsniķera<br />

laulībā (tā notika 1837. gada 12. februārī) ar saimnieka<br />

Anša Neilanda un Grietas meitu Lavīzi Neilandi piedzima:<br />

• Kārlis Jaunsniķeris<br />

• Jūle Anette Jaunsniķere (*1849. †13.4.1850.<br />

“Balderu” mājās), mirusi 1 gada un 10 nedēļu<br />

vecumā.<br />

• Kristaps Ludvigs Jaunsniķeris (*12.12.1850.).<br />

Savukārt paaudzes pārstāvis Kārlis Jaunsniķeris<br />

nodzīvoja 67 gadus un mira no plaušu karsoņa laulībā<br />

ar Lizeti Šteinbergu, kura nodzīvoja 73 gadus (viņas

māte, kuras vārds nav zināms, esot nodzīvojusi 99 gadus),<br />

piedzima (paaudze):<br />

• Karls Roberts Aleksandrs Jaunsniķeris<br />

(*14.7.1864.).<br />

• Augusts Jaunsniķeris (*12.9.1867.).<br />

• Johans Jaunsniķeris (*21.7.1873.).<br />

• Emīlija Olga Jaunsniķere (Šica) (*4.2.1880.).<br />

Paaudzes pārstāve Emīlija Olga Jaunsniķere (Šica)<br />

(*4.2.1880.) bija precējusies ar Gustavu Šicu (*Ile).<br />

No 1941. gada tautas skaitīšanas anketas varam uzzināt,<br />

ka “Latviešu” mājās 1941. gadā dzīvoja Elvīne Matilde<br />

Milda Jaunsniķere (*20.4.1912. Džūkstes pagasts †pēc<br />

1941.), kas uz šejieni pārcēlās dzīvot jau 1937. gada 12.<br />

jūnijā. Citu ziņu par Jaunsniķeru dzimtas pēctečiem nav,<br />

izņemot ziņas par pēcnācējiem Milleru dzimtā, kur Kārļa<br />

Millera un Olgas Vilhelmīnes Magrētas Jaunsniķeres<br />

laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Kārlis Aleksandrs Millers (*15.11.1880.<br />

Bērzmuižas “Latvieši” †19.11.1941. Vjatlag<br />

nometnē) [atsevišķos avotos viņa dzimšanas datums<br />

ir norādīts *14.12.1880.). Krustvecāki dzirnavnieks<br />

Ludvigs Heniņš, Kristofs Cinne, saimnieka meita<br />

Amālija Sniķķere.<br />

No dzimtas mutvārdu informācijas zināms, ka Kārlis<br />

Aleksandrs Millers ir studējis Rīgā arhitektūru, taču<br />

nolēma atgriezties savu vecāku mājās, kurās, kā stāstīja<br />

vietējie iedzīvotāji, vienmēr esot bijusi viesmīlīga<br />

atmosfēra.<br />

1941. gada 14. jūnijā Milleru ģimene tika deportēta<br />

no “Latviešu” mājām un nometināta Krasnojarskas<br />

novada Manas rajonā. Iepazīstoties ar LVA fondos<br />

esošo šīs ģimenes represēto lietu Nr. 13141 jāsecina, ka<br />

līdzās informācijai par “Latviešu” mājās dzīvojušo Kārli<br />

Aleksandru Milleru, represiju “apsūdzību” daļā ir norādīti<br />

fakti, kas atbilst tobrīd “Līču” mājās dzīvojušajam Kārlim<br />

Zigfrīdam Milleram, proti – fakti, ka K.Millers bija<br />

skolotājs, Bērzes “Mežinieku” skolas pārzinis, aizsargs un<br />

mazpulku nodaļas vadītājs, Zemnieku savienības biedrs<br />

(1934. gada biedru sarakstā norādīts ar Nr. 6). Domājams,<br />

šī kļuda NKVD darbinieku sagatavotajos dokumentos<br />

ieviesās abu saimniecību īpašnieku vārdu līdzības dēļ<br />

“Kārlis”, kas norāda uz faktu, ka iespējams, bija paredzēts<br />

deportēt abus Kārļus Millerus – gan no “Latviešu”, gan<br />

“Līču” mājām, taču deportēta tika vien “Latviešu” mājā<br />

dzīvojušā Milleru ģimene.<br />

Pašā deportēto lietā ir atrodami arī vairāki citu savstarpēji<br />

pretrunīgi fakti – tiek norādīts, ka Kārlis bija zemnieks,<br />

apsaimniekoja vairāk nekā 50 ha zemes, tādēļ uzskatīts<br />

par “kulaku”, viņa sievai bija 56 ha zemes un saimniecībā<br />

izmantoja algotu darbaspēku. Citā vietā tiek norādīts,<br />

ka ģimenes saimniecība “Latvieši” bija 64,1 ha liela. Ir<br />

zināms, ka Kārlis Aleksandrs Millers 1937. gada 4. jūnijā<br />

apprecējās ar Pētera Breško meitu Francisku Breško<br />

(*19.3.1902. Preiļos †11.1969.). Franciskas ģimenē vēl<br />

bija brāļi Paulis Breško (*1898.), Jānis Breško (*1900.)<br />

[1949. gadā dzīvoja Ļeņingradā] un māsa Matilde Breško<br />

(*1908.).<br />

Franciska Breško ir dzimusi strādnieku ģimenē Preiļu<br />

pagastā, bet uzaugusi Rīgā, Čiekurkalnā, jo viņas tēvs<br />

Pēteris šeit strādāja fabrikā. Ieguvusi 4 klašu izglītību.<br />

Pēc vecāku nāves sākusi strādāt un 17 gadu vecumā<br />

strādāja Kūdras purvā pie Priedaines. Tāpat viņa vasarās<br />

strādāja pie dažādiem lauksaimniekiem, kur ganot lopus<br />

iemācījusies lauku darbus. 1927. gadā viņa salīga par<br />

kalponi pie “Latviešu” māju saimnieka Kārļa Millera<br />

(Anša dēla) un nodzīvoja tur 10 gadus, apprecoties ar sava<br />

saimnieka Kārļa Millera dēlu Kārli Aleksandru Milleru,<br />

kurš bija krietni vecāks par savu līgavu.<br />

Ģimene tika izšķirta 1941. gada jūnijā Jelgavas stacijā.<br />

1947. gadā 9. jūlijā viņa un vēl 9 represēto sievas parakstīja<br />

lūgumu atgriezties Latvijā. Drīz pēc tam 1947. gada jūlijā<br />

viņa bēga no nometinājuma vietas un atgriezās Jelgavas<br />

novadā (domājams – Līvbērzē, “Jauneniņu” mājās), kur<br />

slēpās, taču tika nodota, notverta, ievietota Jelgavas 6.<br />

cietumā un 1950. gada aprīlī ar etapa vilcienu atkārtoti<br />

izsūtīta.<br />

1950. gada protokolā ir norādīts, ka Franciska Millere<br />

ir vidēja auguma (165-170 cm), vidējas miesasbūves,<br />

ar īsu kaklu un tumši brūniem matiem, pelēkām acīm,<br />

apaļi-ovālu seju, zemu un taisnu pieri, šaurām arkveidīgām<br />

uzacīm, nelielu plānu degunu, mazu muti ar plānām<br />

lūpām, taisnu zodu un nelielām ovālām ausīm.<br />

1957. gada 21. jūlijā viņa raksta lūgumu ar atļauju<br />

atgriezties Latvijā, un 1957. gada 26. oktobrī viņa tika<br />

atbrīvota (abi dēli tika atbrīvoti jau 1946. gada 20.<br />

Attēls 1001.<br />

Attēls. No kreisās: Kārlis Millers, Jānis Millers, Edvīns Ļuļļa un Ilga Ļuļļa ap 1950. gadu. Pa labi - Kārlis Millers ar<br />

savu māti Francisku 1939. gadā un ap 1960. gadu.<br />

novembrī). Tajā brīdī viņa slimo ar bronhiālo astmu, bija<br />

II grupas invalīde (vēl 1950. gadā viņai tika konstatēta<br />

mugurkaula deformācija). 23. augustā viņai tiek dota<br />

atļauja pamest savu nometinājuma vietu Krasnojarskas<br />

apgabalā un atgriezties Latvijā. Pēc atgriešanās no Sibīrijas<br />

Franciska apmetās Lubezerē, kur dzīvoja arī viņas dēls<br />

Jānis.<br />

No iztaujas protokola uzzinām, ka Kārlis Aleksandrs<br />

Millers nav dienējis nevienā armijā, nav saņēmis<br />

apbalvojumus un arī nav bijis partijas biedrs. Līdz 1940.<br />

gadam Kārļa Aleksandra Millera saimniecība bija 110 ha<br />

liela, tajā ir 5 zirgi, 32 govis un 6 strādnieki. Pēc Padomju<br />

varas nodibināšanās saimniecības lielums tika samazināts<br />

līdz <strong>30</strong> ha, atstājot 4 zirgus, 14 govis un 1 strādnieku.<br />

Kopumā “Latviešu” saimniecībā 1940. gadā bija 14 ēkas.<br />

Kārļa Aleksandra Millera un Franciskas Breško ģimenē<br />

piedzima divi dēli (XII paaudze):<br />

• Kārlis Millers (*22.1.1938. Jelgava (Bērze)<br />

†4.10.2012.), bijis alpīnists, apglabāts Bērzes kapos.<br />

Jāpiezīmē, ka “Latviešu” māju Milleru dzimtas kapi<br />

ir dažu metru attālumā no šī pētījuma autora Jura<br />

Millera priekšteču apbedījuma vietas.<br />

• Jānis Millers (*24.08.1939. Jelgava (Bērze)<br />

†27.5.2009. Talsi), precējies ar Mildu Lindbergu<br />

(*? iespējams, † 9.12.2013.).<br />

2012. gada 16. aprīlī XII paaudzes pārstāvis Kārlis<br />

Millers (*22.1.1938. Jelgava (Bērze) †4.10.2012.) sniedza<br />

videointerviju Latvijas Okupācijas muzejam. No tās<br />

uzzinām, ka ģimenes deportāciju diena viņam palikusi<br />

atmiņā ar to, ka mājas pagalmā stāvēja kravas mašīna ar<br />

nolaistu bortu. Smidzināja viegls lietus un visi ar mantu<br />

saiņiem kāpa mašīnā, kas viņus aizveda līdz stacijai.<br />

Diemžēl, no pirmsdeportāciju laika praktiski neviena<br />

dzimtas fotogrāfija nav saglabājusies. Tēvs tika nosūtīts<br />

uz Kirovas rajona VJATLAG, bet māte ar bērniem – uz<br />

Krasnojarskas apgabala Manas (vēlākais nosaukums -<br />

Suhobuzima) rajonu. Pirmo ziemu Milleri nodzīvoja<br />

kādas krievietes mājā, bet nākošajā gadā viņi tika pārcelti<br />

uz baraku. Šajā laikā Franciska strādāja fermā par slaucēju.<br />

Fermas vadītājs dažreiz ļāva Franciskai paņemt nedaudz<br />

piena saviem dēliem. Pēc gada Milleri tika pārcelti uz<br />

nelielu guļbūves māju, kurā dzīvoja astoņi cilvēki. Redzot<br />

šo šaurību, Franciska ar vēl vienu sievieti nolēma izrakt<br />

zemnīcu, kurā bija divas gultas – viena Franciskai ar<br />

dēliem, bet otra – kaimiņienei ar meitu.<br />

Sibīrijā Kārlis Millers saslima ar diftēriju, bet 1945./46.<br />

gada ziemā – ar malāriju, kuras dēļ visu ziemu bija jāizlaiž<br />

mācības skolā. Viņa brālis Jānis saslima ar diftēriju un<br />

plaušu karsoni, kas bijis tik smags, ka Jānis gandrīz nomira.<br />

1946. gadā abus brāļu vienus pašus nosūtīja uz Latviju.<br />

Pirms došanās ceļā visiem bērniem ar asu nazi tika pilnībā<br />

noskūtas galvas. Atpakaļceļā vagonos valdīja pusbads,<br />

daudzi, tostarp Kārlis saslima ar masalām. Ierodoties Rīgā<br />

abus ievietoja Rīgas 2. bērnu namā Kuldīgas ielā, kur visi<br />

tika atutoti un mazgāti. Ņemot vērā to, ka Kārlim bija<br />

masalas, viņš tika ielikts slimnieku palātā, bet brālis –<br />

citā istabā. Arī vēlāk, pieaugušo dzīvē abi brāļi Kārlis un<br />

Jānis neuzturēja ciešas radniecīgas saiknes un savā starpā<br />

komunicēja ļoti reti.<br />

tika izņemti no bērnunama un apmetās Līvbērzes pagasta<br />

“Jauneniņu” mājās pie saimnieka Bratkusa. Par šo istabu<br />

tika noteikta “samaksa” – 10 dienas mēnesī vajadzēja<br />

strādāt māju saimnieku dārzā. Lai izdzīvotu, Franciska<br />

centās piepelnīties, dodoties izplīgu darbos Līvbērzē un<br />

Bērzē – lielākoties pie saimniekiem, kuri labi atcerējās<br />

“Latviešu” saimniekus un viņu strādīgumu, tādēļ labprāt<br />

deva darbu Franciskai. 1949. gada martā bruņoti vīri no<br />

klases aizveda vienu no klasesbiedriem, bet gada beigās<br />

– 22. decembrī Franciska tika atkārtoti deportēta un<br />

zēni atkal palika vieni. Viņu bērnības rotaļas bija metāla<br />

čaulīšu un patronu meklēšana mežos, kā arī “šūpošanās”<br />

uz tanku stobriem, kuri pēc kara vēl stāvēja pie Līvbērzes<br />

katoļu baznīcas.<br />

Par zēnu audžutēvu kļuva atvaļinātais karavīrs Jānis Ļuļļa<br />

un viņa sieva Velta, kuri dzīvoja “Anšītes” mājās, kurās jau<br />

auga divi bērni – Ilga Ļuļļa un Edvīns Ļuļļa. Vēlāk Edvīns<br />

dienēja PSRS kara flotē un bija viens no tiem jūrniekiem,<br />

kuri ar kuģi “Oba” 1962. gadā nogādāja raķetes Kubā. Pēc<br />

pārcelšanās uz “Anšītem” abi adoptētie zēni sāka mācīties<br />

Bērzes skolā. Pēc gada zēni pārcēlās uz “Ģēķišu” mājām,<br />

kurās līdz deportācijai dzīvoja saimnieks Bullis, kurš esot<br />

bijis visnotaļ skops un sirdzis ar tuvredzību. “Ģēķīšu” mājas<br />

tika iznīcinātas meliorācijas laikā, kad tika iznīcinātas arī<br />

“Latviešu” māju drupas, kuru nosaukums vēl ilgus gadus<br />

bija iemūžināts autobusa pieturas nosaukumā. Jānis Ļuļļa<br />

bija arī draudzes priekšnieks. Reiz viņš zēnus pamatīgi<br />

nopēris par to, ka abi staigājuši pa mežu. Perot Jāni, Ļuļļa<br />

trāpīja ar siksnas sprādzi viņam pa galvu, no kā Jānim līdz<br />

mūža galam palika rēta.<br />

Apkārtējie sāka ievērot, ka Ļuļļa pret zēniem izturējies kā<br />

kalpiem, tādēļ jaunākais – Jānis tika atdots citās mājās,<br />

pie vientuļas saimnieces Lūsenas, kura pret zēnu esot<br />

izturējusies vēl sliktāk. Jānis no viņas vairākkārt muka,<br />

slēpjoties pie klasesbiedriem. Risinājums tika atrasts,<br />

Jāni ievietojot Durbes bērnu namā, kur viņš apguva<br />

atslēdznieka-metinātāja profesiju, vēlāk strādājot ar<br />

elektromontieriem pie elektrības stabu iezemēšanas.<br />

Savukārt Kārlis kā teicamnieks 1953. gadā pabeidza<br />

Bērzes pamatskolu un iestājās Ogres Mežrūpniecības<br />

tehnikumā, kur viņam tika maksāta stipendija 14 rubļi,<br />

kas bija vienīgā iztika. Lai paglābtos no iespējamām<br />

atkārtotām represijām, K.Millers iestājās komjaunatnē<br />

un tehnikumu pabeidza kā teicamnieks. Pēc tehnikuma<br />

pabeigšanas viņš sāka strādāt veikalā par ekspeditoru ar<br />

42 rubļu lielu mēnešalgu, papildus mācījās matemātiku,<br />

kas bija jākārto kā iestājeksāmens Lauksaimniecības<br />

Attēls 1001.<br />

Franciskas Breško bēres 1969. gadā. Ar kruķiem<br />

redzamais vīrietis ir redzams arī 1940. gada ģimenes<br />

fotogrāfijā.<br />

K.Millers atcerējās, ka dažreiz viņi gāja pie bērnu nama<br />

direktora Dēliņa un lūdza viņam naudu kino biļetēm, kurš<br />

to saviem audēkņiem arī neliedza. K.Millers arī atcerās,<br />

ka 1947. gadā bērnu namā pēkšņi atbrauca viņu māte, kas<br />

bija nelegāli ieradusies Latvijā. Nākošā gada vasarā viņi<br />

524 525

Attēli 1001.<br />

(no kreisās) Brāļi Kārlis un Jānis Milleri 2007. gadā, Līva Millere (Al Hosni), Arta Millere (Blumberga).<br />

akadēmijas Mežrūpniecības fakultātē Jelgavā, kurā viņš<br />

iestājās 1957. gadā. Te “sabiedriskā kārtā” Kārlis piedalījās<br />

Jelgavas drupu novākšanā un kopmītņu ēku celtniecībā.<br />

Būdams students viņš piestrādāja arī studentu kopgalda<br />

ēdnīcā, bet vasarās strādāja kolhozos un privāti piedalījās<br />

mājas celtniecībā, kur pāris nedēļas strādādams, pelnīja<br />

50 rubļus dienā – padomju laikiem neticami lielu algu.<br />

(*24.08.1939. Jelgava (Bērze) †27.5.2009. Talsi),<br />

strādādams savā profesijā, kļuva par II grupas invalīdu,<br />

viņam bija problēmas ar muguru. 1990. gada 17. aprīlī<br />

Talsos viņš salaulājās ar Mildu Lindbergu (*? iespējams,<br />

† 9.12.2013.), kuras pēdējā dzīvesvieta bija Lībagu pagasta<br />

“Mazdruviņas”.<br />

1962. gadā K.Millers absolvēja Lauksaimniecības<br />

akadēmiju, bet – nesagaidot izlaidumu viņš devās uz<br />

Kazahstānu, kur sāka nodarboties ar alpīnismu. Septembrī<br />

atgriežoties Latvijā, viņš uzzināja, ka ir nozīmēts darbā<br />

Valmieras cietuma mēbeļu cehā, taču turp nedevās. Pēc<br />

dažiem mēnešiem tika piedāvāts meistara palīga amats<br />

laivu eksperimentālajā rūpnīcā Majoros, taču arī šis darbs<br />

viņu nevilināja, tādēļ K.Millers nolēma doties uz Tartu<br />

universitāti, kur nesen bija nodibināta sporta medicīnas<br />

fakultē. Uzzinājis, kādi būs iestājeksāmeni, viņš sāka<br />

tiem gatavoties. Iestājies augstskolā, K.Millers bija aktīvs<br />

sportists un kļuva par sesto labāko Igaunijas maratonistu.<br />

Pēc augstskolas pabeigšanas, laikā no 1972. līdz 1976.<br />

gadam K.Millers bija Latvijas republikāniskā ārstnieciskā<br />

fizkultūras dispansera galvenais ārsts. Brīvvalsts laikā<br />

K.Millers darbojās Latvijas Olimpiskajā komitejā. Savas<br />

alpīnista iemaņas un pieredzi viņš izmantoja arī praktiski,<br />

veicot dažādus darbus – jumtu attīrīšanu no lāstekām,<br />

reklāmu izvietošanu u.tml.<br />

XII paaudzes pārstāvja Kārļa Millera laulībā Guntu<br />

Klēšmiti (*<strong>30</strong>.10.1951. Liepāja) ar piedzima trīs pēcnācēji<br />

(XIII paaudze):<br />

• Kārlis Millers (*26.09.1977. Liepāja).<br />

• Līva Millere (Al Hosni) (*5.10.1979. Rīga) 2016.<br />

gadā apprecās ar Abdullah Abdul Aziz Ali Al<br />

Hosni (*24.8.1983.), dzīvo Omānā, bērnu nav.<br />

• Arta Millere (Blumberga) (*5.10.1979. Rīga)<br />

2007. gadā apprecējās ar Jurģi Blumbergu<br />

(*6.4.1969. Augšlīgatne), dzīvo Katarā, bērnu nav.<br />

XIII paaudzes pārstāvis Kārlis Millers (*26.09.1977.<br />

Liepāja) ir ornitologs, Latvijas Putnu fonda valdes loceklis.<br />

Viņa laulībā (tā tika šķirta 2014. gadā) ar Baibu Milleri<br />

(*29.07.1979.) ir dzimušas divas meitas (XIV paaudze):<br />

• Elizabete Millere (*9.2.2007. Liepāja).<br />

• Magdalēna Millere (*11.10.2010. Liepāja).<br />

ATSAUCES:<br />

1. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 57-59. lpp<br />

2. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 86. lpp<br />

3. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 92. lpp<br />

4. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 83. lpp<br />

5. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 66. lpp<br />

6. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 141. lpp<br />

7. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 137. lpp<br />

8. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 110. lpp<br />

9. Avots: “Latvijas armijas augstākie virsnieki. 1918-1940: biogrāfiskā vārdnīca”, Latvijas Valsts vēstures arhīvs, Rīga, 1998.,<br />

ISBN9984510-17-4<br />

Savukārt XII paaudzes pārstāvis Jānis Millers<br />

526 527

MILLERU DZIMTA “ZARIŅOS” (“LIELZARIŅI”)<br />

MILLERI-<br />

Laikā no 1723. gada, kad ir senākās dokumentālās liecības<br />

par “Zariņu” saimniecību, līdz 1811. gadam, kad šī<br />

saimniecība līdz ar brīvības iegūšanu no dzimtbūšanas<br />

sadalās “Lielzariņos” (Nr. 5) un “Mazzariņos” (Nr.6.), mēs<br />

varam runāt par vienotu “Zariņu” saimniecību. Pirmais<br />

brīvību iegūst “Lielzariņu” saimnieks Kaspars Millers<br />

1811. gadā, bet viņa brālis Evarts Millers, kurš saimnieko<br />

“Mazzariņos”, brīvību ieguva vien 1824. gadā. Savukārt<br />

sākotnējās “Zariņu” radniecības saiknes ir meklējamas<br />

ar tuvākajās, aptuveni 200 metru attālumā esošošajās<br />

“Vēju” mājās dzīvojošo saimi, jo 1723. gadā abu šo māju<br />

saimnieki – Ansis (“Zariņos”) un Jānis (“Vējos”) tiek<br />

dēvēti par “Dēliņu Ansi” un “Dēliņu Jāni”. Dēliņu Anša<br />

saimniecība “Zariņos” ir divu pusarklu lielumā, bet Dēliņu<br />

Jāņa saimniecība “Vējos” ir četras reizes mazāka - tikai ¼<br />

arkla.<br />

“Dēliņu” saimes pavārds acīmredzami norāda uz to, ka šeit<br />

ir runa par diviem brāļiem, no kuriem viens, visticamāk,<br />

pēc 1710. gada mēra tiek pārcelts uz mēra iztukšotām<br />

mājām. Diemžēl, mūsu rīcībā nav dokumentālu liecību par<br />

to, no kurām mājām ir notikusi pārcelšana – no “Vējiem”<br />

uz “Zariņiem” vai otrādi. 1764. gada vaku grāmata sniedz<br />

salīdzinājumu pret 1728. gadu. Te norādīts, ka abos –<br />

1728. un 1764. gadā “Zariņu” mājās saimnieko Dēliņu<br />

Jānis ar 1 arklu zemes.<br />

1728. gada Bērzmuižas iedzīvotāju sarakstā norādīti<br />

“Zariņu” Dēliņu Ansis ar sievu, dēls Jānis (9 gadi), Indriķis<br />

(8 gadi), meitas Trīna (11 gadi), Anna (10 gadi), kā arī<br />

saimniecības ļaudis: kalps Jānis ar sievu, dēlu Indriķi (4<br />

gadi) un meitu Līzi (3 gadi), kalps Matīss ar sievu un<br />

dēliem Ansi (15 gadi), Indriķi (13 gadi), Matīsu (1 gads)<br />

un meitām Trīni (9 gadi), Dārtu (7 gadi) un Līzi (3 gadi).<br />

Ir pamats uzskatīt, ka šeit norādītais kalps Matīss ir Dēliņu<br />

Anša brālis, jo vēlāk viņš tiek norādīts kā “Dēliņu Matīss”<br />

un ir viens no klaušu maksātājiem “Zariņos”.<br />

1732. gada apstrādājamo zemju sarakstā Bērzmuižā ir<br />

nākuši klāt divi Zariņi – kalpa Matīsa dēli – Ansis ar ¼<br />

arkla un Indriķis ar ¼ arkla, kas abi jaunielikti un nodevas<br />

maksā sākot ar Jēkabiem. Vecajam “Zariņu” Dēliņu Ansim<br />

[tēvam] paliek ½ arkla.<br />

Attēls1001.<br />

Bērzes skola 2018. gadā, kuras celtniecībā savulaik tika<br />

izmantoti kādreizējā “Zariņu” kroga būvmateriāli).<br />

Visticamāk, abi Dēliņu Anša brāļa Matīsa dēli vēlējās<br />

uzsākt patstāvīgu saimniekošanu, tādēļ tika pārdalīta<br />

“Zariņu”, zeme - pusi no tās nododot abiem jauniešiem.<br />

1772. gadā sarakstos ir norādīti trīs “Zariņu” māju<br />

saimes: Dēliņu Jānis [pirmā saimnieka Dēliņu Anša dēls]<br />

ar ½ arkla, Dēliņu Kaspars ar ¼ arkla un Dēliņu Matīss<br />

[sākotnēji norādītais kalps] ar ¼ arkla, klaušas gan abi<br />

pēdējie pilda kopēji. 1775. gadā jau ir tikai divi Zariņi –<br />

Dēliņu Jānis ar ½ arkla un Dēliņu Ansis ar ¼ arkla un tur<br />

saimnieko Matīsa dēls Ansis. Visticamāk, tas skaidrojams<br />

ar to, ka Dēliņu Matīss ir miris laikā starp 1772. un 1775.<br />

gadu un viņa vietā nu saimnieko viņa dēls Ansis.<br />

1785. gads nāk ar vispārēju nodevu samazināšanu, kas<br />

tomēr neķer visus. Riežas tagad ir sešas, piecas pūravietas.<br />

Sešas pūravietas jāapstrādā pusarkliniekiem: abiem<br />

Zariņiem un Vilka Vējam.<br />

Atsevišķi aplūkojams ir “Zariņu” krogs, kas atradās līdzās<br />

“Zariņu” mājām un pastāvēja līdz 1855. gadam, kad tas<br />

tika noārdīts, jo tā kā “Zariņu” krogs paredzēto 50 rubļu<br />

vietā pārdod dzērienus tikai par 25 rubļiem un kroga ēku<br />

uzturēšana kārtībā neatmaksājas, tad šī kroga zemi nodod<br />

“Liel Zariņem” un vēl lietojamos būvmateriālus pēc kroga<br />

noplēšanas nodod skolas būvei. Jāatzīmē, ka šajā laikā<br />

krogs kā institūcija pēc savas būtības pildīja vairākas<br />

funkcijas – tas vienlaikus bija viesnīca ceļiniekiem, vieta,<br />

kur paēst un iedzert, kā arī sava veida “servisa centrs”,<br />

kurā apkārtējie iedzīvotāji varēja saņemt ne tikai kalēja,<br />

bet arī citu amatnieku pakalpojumus. Visticamāk, pārāk<br />

lielu konkurenci veidoja arī citi tuvumā esošie krogi,<br />

tostarp “Vēju” krogs, kas arī bija saistīts ar Milleru dzimtu<br />

(“Latviešu” mājas).<br />

1728. gadā “Zariņu” krogs jau pastāvēja un tajā strādāja<br />

krodzinieks Mārtiņš, kurš kroģēja par desmito tiesu.<br />

1764. gadā kā amatnieks šeit ir norādīts kalējs Jānis, bet<br />

1772. gadā viņa vietā jau strādā kalējs Miķelis. Vēl pēc<br />

trīs gadiem - 1775. gadā “Zariņu” krogā dzīvo drēbnieks<br />

Miķelis. Par “Zariņu” kroga lielumu liecina 1795. gada<br />

Bērzmuižas māju saraksts (pēc zemju pārdales) – tajā ir<br />

norādīts, ka “Zariņu” krogs, pie kura ir dārzs un katrā<br />

laukā 1½ pūravietas zemes, maksā 50 rubļus rentes.<br />

Tādejādi “Zariņu” vienotās saimniecības laika<br />

(1723.-1811.) ģeneoloģija ir šāda: kā pirmais tiek norādīts<br />

V paaudzes pārstāvis, saimnieks Dēliņu Ansis (*ap<br />

1690. †pirms 1728.) ar sievu, kuru ģimenē piedzima (VI<br />

paaudze):<br />

• Dēliņu Trīna (*1717. Zariņi).<br />

• Dēliņu Anna (*1718. Zariņi).<br />

• Dēliņu Jānis (*1719. Zariņi, †pēc 1775.),<br />

saimniekojis vismaz līdz 1775. gadam.<br />

• Dēliņu Indriķis (*1720. Zariņi).<br />

†pēc 1811. “Mazzariņi”).<br />

Kurš savukārt kļuva par tēvu vismaz pieciem pēcnācējiem,<br />

no kuriem trīs norādīti saistībā ar “Mazzariņiem”, bet divi<br />

– ar “Lielzariņiem” (VIII paaudze):<br />

• Kaspars Millers (*1776. turpmāk – “Lielzariņi”).<br />

• Evarts Millers (*1777. †16.5.1837., turpmāk –<br />

“Mazzariņi”).<br />

• Jēkabs Millers (*1781. turpmāk – “Lielzariņi” un<br />

Bērzes krogs).<br />

• Kristaps Millers (*1786. turpmāk – “Mazzariņi”).<br />

• Jānis Millers (*1786. “Zariņi” †23.1.1855.<br />

“Latvieši”), kļuvis par “Latviešu” māju saimnieku,<br />

apprecoties ar šo māju saimnieka vecāko meitu.<br />

Atbilstoši “Dvēseļu revīzijai” par viņa dzimšanas<br />

gadu būtu jāuzskata 1792., bet atbilstoši baznīcas<br />

grāmatas miršanas reģistrā norādītajam vecumam<br />

(69) nāves brīdī – 1786. gads.<br />

Savukārt 1728. gadā norādītais kalps, Dēliņu Anša brālis,<br />

V paaudzes pārstāvis Dēliņu Matīss ar savu sievu laida<br />

pasaulē pēcnācējus (VI paaudze):<br />

• Ansis (*1713.), 1732. gadā norādīts kā klaušu<br />

maksātājs.<br />

• Indriķis (*1715.), 1732. gadā norādīts kā klaušu<br />

maksātājs.<br />

• Matīss (*1727.).<br />

• Trīne (*1719.).<br />

• Dārta (*1720.).<br />

• Līze (*1725.).<br />

No šī dzimtas atzara zināms, ka Matīsam ir dēls (VII<br />

paaudze) Ansis, citu ziņu par šo atzaru nav. Tādēļ<br />

turpmāk šo Milleru dzimtas atzaru ir jāpēta “Lielzariņu”,<br />

“Mazzariņu” un Bērzes kroga kontekstā.<br />

Bērzmuižas “Zariņu” saimniecību, kurā kādreiz ietilpa<br />

“Lielzariņi”, “Mazzariņi” un “Zariņu” krogs, līdzās<br />

“Latviešu” saimniecībai, var uzskatīt par vienu no<br />

turīgākajām saimniecībām apkaimē, patr ko liecina vēl<br />

līdz mūsdienām saglabājusies lepnā saimnieku māja un<br />

saimniecības ēku drupas. Mūsdienās ir saglabākjusies<br />

tikai “Lielzariņu” saimniecības daļa, par kuru varam atrast<br />

sekojošas vēsturiskas ziņas. 1764. gada vaku grāmata ar<br />

salīdzinājumu pret 1728. gadu ir norādīts, ka “Zariņu”<br />

mājās saimnieko Dēliņš Jānis ar 1 arklu zemes (1728. gadā<br />

- tas pats). Savukārt līdzās esošo “Vēja” māju Dēliņš Ansis<br />

apsaimnieko ¼ arklu zemes (1728. gadā - tas pats), bet<br />

“Latviešu” Ansis ½ arkls zemes, ar papildus norādi – 1728.<br />

gadā muižas audējs, nodevas maksā tās pašas, bet klaušās<br />

nesūta. “Vilkavēju” Kristaps apsaimnieko ½ arklu zemes,<br />

ar norādi, ka 1728. Gadā “v.p.”. savukārt par krogiem<br />

ir atrodama norāde, ka Latvietis vai vēja krodzinieks<br />

Kristaps (domājams – “Vēja” krogā”, bet Baznīcas krogā<br />

ķesteris Ansis kroģē par deputatu.<br />

1728. gada Bērzmuižas iedzīvotāju sarakstā norādīti<br />

“Vēja” Dēliņu Jānis ar sievu, dēliem Kasparu (12 gadi),<br />

Indriķi (3 gadi), meitu Annu (5 gadi). Tāpat šajās mājās<br />

norādīti kalps Ģērts ar sievu un piedzīvotājs Ansis ar<br />

sievu. Savukārt 1739. gadā tolaik Udzes pagasta teritorijā<br />

esošajā Bērzes krogā dzīvoja saimnieks Ģērts ar sievu, dēls<br />

Jānis (11 gadi), meitas Līze (16 gadi), Anna (6 gadi), puisis<br />

(8 gadi), meitas Trīna (12 gadi), Dārta (8 gadi). Saimn<br />

[-ieka?]. pabērni.<br />

VI paaudzes vecākajam dēlam Dēliņu Jānim (*1719.<br />

Zariņi †pēc 1775.) ir bijis vismaz viens dēls (par citiem<br />

pēcnācējiem nav atrasti pierādījumi) (VII paaudze):<br />

1723. gadā sarakstā ir norādīts arī, kā arī “Vilka vēju”<br />

• Dēliņu Ansis, vēlāk Ansis Millers (*1744. “Zariņi”<br />

Miķelis (saimniecība ir divu pusarklu lielumā), “Latviešu”<br />

528 529<br />

mājas, kurās saimnieko Jānis (saimniecība ir ¼ arkla).<br />

Turpat saraksta sadaļā “pirtnieki” ir norādīts “Latvietis vai<br />

Vēja krodzinieks” kā arī “Vilku” Juris.<br />

1785. gads nāk ar vispārēju nodevu samazināšanu, kas<br />

tomēr neķer visus. Riežas tagad ir sešas, piecas pūravietas.<br />

Sešas pūravietas jāapstrādā pusarkliniekiem: abiem<br />

Zariņiem un Vilka Vējam.<br />

1795. gada Bērzmuižas māju saraksts (pēc zemju pārdales)<br />

liecina, ka Dēliņu Kaspars (*1776.) un Dēliņu Ansis<br />

(*1744.) kopā saimnieko “Zariņos”, abiem ir viens arkls<br />

zemes. Tāpat šajā sarakstā ir minets arī “Vēja” Dēliņu<br />

Jēkabs (*1764.) ar ¼ arkla un atsevišķi pieminēti baznīcas<br />

un “Zariņu” krogi. Šajā laikā baznīcas krogs, pie kura<br />

ir vienu pūravietu liels dārzs, maksā 120 rubļu rentes<br />

maksu un Zariņu krogs, pie kura ir dārzs un katrā laukā<br />

1½ pūravietas zemes, maksā 50 rubļus. “Dēliņu” Kaspars<br />

pēc uzvārdu piešķiršanas ir ķestera Jēkaba Millera brālis<br />

Kaspars Millers, bet Dēliņu Ansis – “Mazzariņu” māju<br />

saimnieks Ansis Millers.<br />

1836. gadā Bērzmuižā ir tikai koka ēkas. Istaba parasti ir<br />

12 asis gara un 4 asis plata, bet “Maz Zariņos” un “Līčos”<br />

tā ir 13 asis, bet “Liel Zariņos” – 16 asis garas. Ja parasti<br />

istabu augstums ir 6 pēdas, tad “Lielzariņos” augstums ir 9<br />

pēdas. Rijas parasti ir 15-18 asis garumā un 4 asis platumā<br />

un tikai “Liel Zariņam” ir 20 asu gara rija. Šajā saimniecībā<br />

atšķirībā no citām mājām bija arī savs vāgūzis.<br />

Pēc 1855. gada kadastra sekojošu māju ienākumi pārsniedz<br />

10350 mārciņas vai 90 pūrus rudzu: “Lielie Zariņi” ar 7050<br />

mārciņām, obroks 139 rubļi 7 kapeikas, “Mazie Zariņi” ar<br />

3843 mārciņām, obroks 108 rubļi 7 kapeikas.<br />

Kā liecina laikabiedru atmiņas un literatūrā publicētā<br />

informācija, laba daļa Bērzmuižas un Sīpeles veco<br />

saimnieku tikusi pie turības ar labības tirdzniecību.<br />

Bērzmuižniekiem no lielajiem “andelmaņiem” ir vēl<br />

palicis piemiņā Lielais Zariņš, un šī labības tirgošanās<br />

Bērzmuižas un Sīpeles saimniekos vēl pastiprinājās, kad<br />

1864. gadā uzcēla Bērzmuižas dzirnavas. Daudzi ar to tika<br />

pie turības, bet daudzus šī tiredzniecība iegāza tik dziļi, ka<br />

tie no saviem parādiem ilgi netika ārā.<br />

Milleru dzimtas mājas ir bijušas arī pagasta sabiedriskās<br />

dzīves norises centri. Tā piemēram 1891. gada 6. decembrī<br />

Bērzmuižnieki sarīkoja saviesīgu vakaru Bērzmuižas<br />

“Maz Zariņos”, bet 1889. gada 31. decembrī “viesīgs vakars<br />

ar deju pie labas mūzikas” tika rīkots “Līču” mājās. Turpat<br />

1892. gada 16. februārī bērzmuižas dziedātāji rīkoja<br />

Attēls 1001.<br />

“Lielzariņu” dzīvojamā māja 2017. gadā.

“viesīgu sadzīvi”. Kopš 1895. gada svinības jau tiek rīkotas<br />

biedrības “Druva” mājā.<br />

1895. gada 8. janvārī lauksaimniecības biedrība “Druva”<br />

savā gada sapulcē par kasiera biedru tika ievēlēts J.Millers<br />

(šajā amatā viņš atkārtoti tika ievēlēts arī nākošajā gadā),<br />

bet revīzijas komisijā – K.Millers. 1897. gada aprīlī šī<br />

biedrība “Druva” atvēra savu pienotavu un siernīcu,<br />

izbūvējot tās vajadzībām pagraba telpas, bet jumta stāvā<br />

izbūvēja telpu sarīkojumiem. Jaunierīkotajā pienotavā<br />

pienu nodeva tikai četras saimniecības – “Aņģi”, “Lielie<br />

Zariņi”, “Latvieši” un “Rentes”. Par pienu maksāja 1½<br />

kapeikas stopā. Pienotavā izgatavoja tikai sviestu, ko<br />

biedri paši veda uz Jūrmalu pārdot. Sviesta cena toreiz bija<br />

18-20 kapeikas mārciņā. Pie šādiem apstākļiem pienotava<br />

nevarēja pastāvēt, un pēc trīs gadiem, t.i. 1899. gadā to<br />

slēdza.<br />

1882. gadā tika nodibināta “Bērzmuižas-Sīpeles<br />

savstarpējās ugunsapdrošināšanas biedrība”, kuras kasieris<br />

1916. gadā bija K.Millers no “Latviešu” mājām, kurš<br />

laikā no 1906. līdz 1911. gadam bija arī šīs biedrības<br />

valdes loceklis-taksators un biedrības piesēdētājs laikā<br />

no 1885. līdz 1889. gadam. Savukārt laikā no 1891. līdz<br />

1893. gadam par biedrības priekšsēdētāja biedru strādāja<br />

J.Millers no “Mazzariņiem” , kurš laikā no 1890. līdz 1892.<br />

gadam bija arī biedrības piesēdētājs.<br />

1887. gada 25. jūlijā savu darbību uzsāka Bērzmuižas<br />

krājaizdevumu sabiedrība. Līdz 1922. gadam tās<br />

priekšsēdētājs bija J.Birznieks, bet vēlāk viņa vietā stājās<br />

K.Millers.<br />

Ar “Lielzariņu” māju saimnieka pārtapšanu no dzimtcilvēka<br />

par brīvo cilvēku grāmatā “Džūkste” 1939. gadā apraksta<br />

J.un K.Straubergi: “Cilvēkiem dokumentu, kas apliecinātu<br />

viņu brīvību, nebija, un tāpēc varēja tie savus brīvos senčus<br />

pierādīt ar ticamiem lieciniekiem. Un šis pierādījuma veids<br />

deva plašas iespējas tikt pie brīvības daudziem cilvēkiem,<br />

kam patiesībā nekādu brīvu senču nebija. Divus lieciniekus,<br />

kas apliecinātu, ka kāds sencis bijis brīvs cilvēks, vai arī<br />

ienācis no svešienes, nebija grūti atrast, sevišķi vēl tādēļ,<br />

ka tiešā pēc lielā mēra [domāts 1711. gada mēris] svešu<br />

ļaužu ieplūdums bija ļoti liels un katram bija iespēja<br />

atrats svešā pagastā kādu brīvu māju un tur apmesties par<br />

saimnieku. (..) Bet vēl nepieciešamāki bija iegūt tiesnešu un<br />

ierēdņu labvēlību, lai tie skatītos uz lietu “caur pirkstiem”.<br />

Kā citādi var izskaidrot kaut arī Bērzmuižas “Liel-zariņu”<br />

saimnieka Kaspara Millera dzimšanas apliecību, kur 1812.<br />

gada 4. jūnijā Dobeles pilstiesa apliecina, ka ar ticamiem<br />

lieciniekiem pierādīts, ka ne tikai šī Kaspara tēva tēvs ienācis<br />

Attēls 1001.<br />

“Lielkunga Ķiķu” mājas 2017. gadā – te laikā no 1852.<br />

līdz 1862. gadam atradās Bērzes skola. Ēka daļēji<br />

saglabājusi oriģinālās detaļas, tostarp manteļskursteni.<br />

kā brīvs vīrs no Baltkrievijas, bet arī tas, ka Kaspara māte<br />

un tēvs ir brīvi cilvēki un viņš pats dzimis kā brīvs cilvēks.<br />

Bērzmuizas inventāri no 1723. -1795. rāda, ka ne tikai pats<br />

Kaspars, bet arī viņa tēvs un māte ir dzimuši dzimtcilvēki,<br />

un arī pie vectēva Anša mēs inventāros neatrodam atzīmi<br />

“fr.” [fremde – vācu val.], kas nozīmē, ka tas ienācis no<br />

svešurienes un ir brīvs. Nav izslēgta iespējamība, ka<br />

tas ienācis no svešurienes, bet viņa dzimtene droši vien<br />

meklējama tepat Latvijā, nevis Baltkrievijā. Un tās nav<br />

vienīgās šādas apliecības. Bagātākiem latviešiem nebija no<br />

svara, kādā veidā nokārtojas formalitātes, ja tik tie tiek vaļā<br />

no dzimtbūšanas; advokātiem un ierēdņiem bija no svara<br />

nauda un tas, lai formalitātes būtu nokārtotas. Tikpat<br />

formāli rīkojās arī citi novecojušo privilēģiju sargi, piem.<br />

Rīgas rāte, izdodot 1838. gada 10. decembrī augšminētā<br />

Zariņu Kaspara dēlam dzimšanas apliecību pie iestāšanās<br />

Rīgas Lielā ģildē, kur tā apliecina, ka šis Johans Millers ir<br />

dzimis kā īsts vācietis un brīvs cilvēks, lai gan tas dzimis<br />

“Zariņos” vēl kā dzimtcilvēks, un vai viņa māte Lavīze dz.<br />

Bētiņ, toreiz kādu vārdu prata vāciski, ir liels jautājums.”<br />

No 1811. gada “Dvēseļu revīzijas” “Lielzariņu” mājās ir<br />

norādīti divi brāļi (pārējie šīs paaudzes pārstāvji turpmāk<br />

dzīvo “Mazzariņos”) VIII paaudzes pārstāvji:<br />

• Kaspars Millers (*1776.), revīzijas laikā 35 gadus<br />

vecs māju saimnieks, visticamāk, 1795. gadā kā<br />

māju saimnieks un nodokļu maksātājs minētais<br />

Dēliņu Kaspars, kas līdz ar brīvlaišanu ieguva<br />

Millera uzvārdu. Precējies ar Lavīzi Bētiņu.<br />

• Jēkabs Millers (*1781. †4.5.1849.), revīzijas laikā<br />

<strong>30</strong> gadus vecs, vēlākais draudzes ķesteris (kopš 1823.<br />

gada), krodzinieks un Bērzmuižas skolas cēlājs.<br />

Precējies ar Lavīzi [Lovisu] (*1777. †20.12.1847.)<br />

Baznīcas grāmatas miršanas reģistrā 1849. gada 4. maijā<br />

ir reģistrēts Bērzes kroga krodzinieka, 80 gadus veca<br />

Jēkaba Millera fakts. Šobrīd šī ir būtiskākā gadskaitļu<br />

atšķirība starp “Dvēseļu revīziju” un baznīcas grāmatas<br />

datiem – aptuveni 12 gadi (kas par vidēji 10 gadiem<br />

pārsniedz parasti konstatētās atšķirības), taču šeit noteikti<br />

ir runa par vienu un to pašu cilvēku. Faktiski, pirmās<br />

Bērzmuižas skolas cēlājs ir miris trīs gadus pirms 1852.<br />

gada ugunsgrēka, kas to nopostīja.<br />

Tāpat šajā revīzijā (un laikabiedru atmiņās) ir norādīts,<br />

ka Kasparam Milleram un viņa sievai Lavīzei Bētiņai ir<br />

pēcteči (IX paaudze):<br />

• Jānis Ansis Millers (*1805.), strādāja skolā, tēva<br />

vietā kļuva par ķesteri un pagasta skrīveri, ieprecējās<br />

“Lielzariņos”, vēlāk (1838. gadā) pārcēlās uz Rīgu<br />

un turpmāk sevi dēvēja par Johanu Milleru.<br />

• Heinrihs Millers – (no Jāņa Švāna atmiņām, nav<br />

atrasts baznīcas grāmatās), visticamāk - Indriķis<br />

Millers. Norādīts 1838. gadā Ludviga Heinriha<br />

Jūlija Millera kristību ierakstā kā krusttēvs.<br />

• Kārlis Millers (*1809.) esot palicis Jāņa Anša<br />

Millera vietā “Lielzariņos” par saimnieku (no Jāņa<br />

Švāna atmiņām). Nevar izslēgt, ka šeit par Kaspara<br />

Millera dēlu uzdotais Kārlis Millers patiesībā ir<br />

Kaspara brāļa Evarta Millera jaunākais dēls Kārlis<br />

Millers (*1815.).<br />

Millera dzimtbūšanas izpirkuma stāsts.<br />

1834. gadā Dobeles latviešu draudzes laulību reģistrā ir<br />

ziņas par 5. novembrī Bērzmuižā notikušajām 29 gadus<br />

vecā Līvbērzes “Zariņu” Jāņa Anša Millera (*1805.)<br />

laulībām ar 33 gadus veco Kaspara un Ances meitu Trīni<br />

(*1801.) no Bērzmuižas, kura jau piecus gadus ir bijusi<br />

atraitne. Visticamāk, šeit ir domāts Jānis Ansis Millers,<br />

kurš 1838. gadā pārceļas uz Rīgu un turpmāk sevi dēvē par<br />

Johanu Milleru, bet Trīne ir Katrīne, par kuru norādīts, ka<br />

viņa ir dzimusi Millere, kas ļauj izvirzīt pieņēmumu, ka<br />

viņa bija radiniece. Bērnu kristību ierakstos tēvs atveidots<br />

arī kā “Hanss”. Jāņa Anša Millera un Katrīnes laulībā<br />

piedzima (X paaudze):<br />

• Lizete Millere (Neilande) (*ap 1835.) kas bija<br />

precējusies ar Kārli Neilandu.<br />

• Karls Vilhelms Millers (*17.4.1836. Bērzhofa),<br />

krustvecāki ķesteris Jēkabs Millers, dzirnavnieks<br />

Karls Frīdrihs Vegerts, Pleppenhofas dzirnavu<br />

virsuzraugs Bergmann.<br />

• Ludvigs Heinrihs Jūlijs Millers (*12.10.1838.<br />

Bērzhofas “Zariņi”), krustvecāki pagasttiesas<br />

rakstvedis Heinrihs Millers, Hans Bertings,<br />

saimniece Jūle Evald no Peterhoff.<br />

• Vilhelmīne Katrīna Millere (Wilhelmine<br />

Catharina Muller, *21.12.1841. Rīga), kristīta Doma<br />

baznīcā Rīgā, krustvecāki Julie Hermann, geb. Weiss,<br />

Joh. tatarin, Dr.med. A.E.Pohl, kaufmann Wilhelm<br />

Nollendorf, Karl Blaav, Anette Karsel.<br />

Abu dēlu kristību ierakstos vecāki norādīti kā Bērhofas<br />

pagasstiesas rakstvedis un “Zariņu” māju saimnieks Hanss<br />

Millers un Katrīna Millere (dzimusi Millere). Ar augstu<br />

ticamības pakāpi var apgalvot, ka pēc pārcelšanās uz<br />

Rīgu šī Milleru ģimene “pārvācojās” un kļuva par Doma<br />

baznīcas draudzes locekļiem, bet Hanss Johans Millers<br />

Rīgā kļuva par tirgotāju.<br />

Miršanas reģistrā ir norādīta kāda Marija Neilande (*1831.<br />

†22.12.1897. “Lielzariņi”), kas mirusi 66 gadu vecumā no<br />

muguras nervu iekaisuma un ir “Lielzariņu” saimniece.<br />

Domājams, šeit ir runa par vienu un to pašu personu, taču<br />

viņa būtu dzimusi pirms kāzām vai pirmajā laulībā.<br />

Bērzmuižas “Lielzariņu” māju saimnieks Kaspars Millers<br />

tiek uzskatīts par piekto Bērzmuižas brīvo saimnieku<br />

– brīvību no dzimtbūšanas viņš ieguva 1811. gadā, tiek<br />

pierakstīts Jelgavas tirgotāju trešajā ģildē [tolaik – sava<br />

veida nodokļu makstāju reģistrs, atbilstošu kuram bija<br />

jāveic noteikta apjoma nodokļu maksājumi], taču turpina<br />

dzīvot “Zariņos”. Jādomā, ka tieši līdz ar “brīvlaišanu”<br />

Dēliņu Kaspars iegūst uzvārdu Millers.<br />

Tieši ar “Lielzariņu” mājām ir saistīta Bērzmuižas<br />

skolas celtniecības vēsture, jo skolas dibinātājs, VIII<br />

paaudzes pārstāvis Jēkabs Millers (*1781.) ir “Lielzariņu”<br />

saimnieka dēls, (un 1811. gada revīzijā norādītā māju<br />

saimnieka Kaspara Millera brālis) kurš vienā personā bija<br />

gan krodzinieks Bērzes krogā, gan draudzes ķesteris (kopš<br />

1823. gada), gan skolotājs paša izveidotajā skolā (kopš<br />

1824. gada ). Pēc Jēkaba Millera amata turpinātājs skolā<br />

bija Jānis Ansis Millers, kurš vēlāk kļuva arī par pagasta<br />

rakstvedi (par skolotāju strādāja vismaz 1838. gadā).<br />

Savukārt Bērzes krogs ir pastāvējis vēl pirms 1697. gada,<br />

kad tas ir pieminēts Udzes vaku grāmatā un kā krodzinieks<br />

ir norādīts Everts, kurš 1703. gadā ir palicis parādā divus<br />

pūrus rudzu klaušās, bet 1739. gadā krogā jau saimnieko<br />

Miķelis .<br />

Lai arī analizējot dažos avotos (skat. tālāk publicētās<br />

Jāņa Švāna atmiņas) varētu secināt, ka ķesterim Jēkabam<br />

Milleram bija vismaz trīs pēcnācēji, detalizētākas analīzes<br />

rezultātā jāsecina, ka J.Švāna par Jēkaba Millera dēliem<br />

uzdotie patiesībā ir viņa vecākā brāļa Kaspara Millera<br />

dēli, ko apstiprina grāmatā “Džūkste” iekļautais Kaspara<br />

5<strong>30</strong> 531<br />

1828. gada <strong>30</strong>. augustā pie Bērzes baznīckroga uzceltajā<br />

piebūvē ķesters Jēkabs Millers bija iekārtojis pagastskolu<br />

un bija pirmais tās skolotājs. Tomēr kā piebūves celšanas<br />

laiks tiek minēts arī 1825. gads – tas ir skolas nams no<br />

koka un ar salmu jumtu, 3½ asis garš un 4 asis un 1 aršinu<br />

plats, 1 asi un 1 aršinu augsts. Skolas namā ir tikai viena<br />

istaba un to ķesteris Jēkabs Millers uzbūvējis pats par savu<br />

naudu (140 sudraba rubļiem). Latvijas vēsturē tā ir pirmā<br />

pagasta skola, kas uzbūvēta ar paša pagasta iniciatīvu un<br />

ko cēluši latvieši paši saviem spēkiem.<br />

Par šo skolu ir saglabājušās Jāņa Švāna atmiņas (publicētas<br />

Jelgavas Latviešu biedrības IV rakstu krājumā 72.-79.).<br />

Viņš raksta: “Bētiņa saimnieks gan dažādi par mani gādāja,<br />

bet klaušu dēļ nedrīkstēja mani ilgāki paturēt. Man bija<br />

jāiet 1835. gadā uz “Kūrām” par zirgu ganu, ar nolīgumu,<br />

ka saimnieks mani skolā laidīs. Tā tad pa vasaru 2 dienas<br />

ganos, 3 dienas skolā gāju pie Milleriem [tekstā uzvārds<br />

atveidots kā Müllers]. Ziemu man bija pie kulšanas uguns<br />

jārāda. “Zariņu” Jēkabs Millers bija 1823. gadā par ķesteri<br />

iecelts. Viņa dēlu Ansi, kas Jelgavā izmācījies un Bēržu<br />

Baznīcas krogā iedzīvojies, ievēlēja ne vien tēva vietā par<br />

ķesteri, bet arī par skrīveri un skolotāju. [šeit acīmredzami<br />

ir sajaukti tēvi – visticamāk, šis Ansis ir nevis Jēkaba,<br />

bet viņa brāļa Kaspara dēls, uz ko norāda Straubergu<br />

pētījums]. Pie kam Anša brālis Heinrihs tam nāca palīgā<br />

pie skolas, Ansis ieprecējās “Zariņos” par saimnieku, vēlāk<br />

nogāja uz Rīgu, kur tad viņa brālis Kārlis palika viņa vietā.<br />

Skola bija baznīcas krogā [krogs līdz atradās tagadējās<br />

Bērzes bibliotēkas vietā, pretī baznīcai un kapiem]. Kad<br />

Millers aizgāja citur dzīvot, tad Rihters ievēlēja viņa vietā<br />

Līves skolotāju Pētersonu par ērģelnieku un mani tam par<br />

dziedātāju, kura amatu es 14 gadus izpildīju. Pētersons<br />

sadzīvoja 3 gadus savā amatā, pēc viņa iecēla Ķiķa dēlu,<br />

Kārli Neilandu [tekstā uzvārds atveidots kā Neulands]<br />

par ērģelnieku un skolotāju, kurš, kad baznīcas krogs<br />

1853. gadā nodega, pie savām mājām istabu piebūvēja un<br />

tur skolu turēja. Draudze cēla vēlāk pie “Renģēm” skolu.<br />

Milleriem man daudz jāpateicas. (..) 1848. gadā mūsu<br />

baznīcai Būtners [Büttner] Liepājā jaunas ērģeles būvēja,<br />

kuras Jelgavas ērģelnieks Postels izmēģināja, Kārlis Millers<br />

spēlēja un Rihters iesvētīja.”<br />

1852. gadā šī krogam līdzās uzceltā piebūve kopā ar<br />

pašu krogu nodega – to vēlāk uzcēla no mūra, bet 1926.<br />

gadā uz tā pamatiem uzbūvēja pagasta namu [tagad<br />

tajā ir bibliotēka]. Pēc kroga nodegšanas pagastam nav<br />

bijis telpu, kur skolu ievietot, tamdēļ skolotājs Kārlis<br />

Neilands mācības pārcēlis uz sava brāļa mājām – Neilanda<br />

[Lielkunga] “Ķiķiem” (aptuveni 1 km no tagadējās [1939.<br />

gada] skolas, māja celta ap 1820. gadu) un turējis tur skolu<br />

līdz 1862. gada rudenim. No šī ieraksta varam secināt, ka<br />

visticamāk, 1852. gadā Millers vairs šajā skolā nestrādā, jo<br />

K.Neilanda darbības laiks ir norādīts no 1852. gada līdz<br />

1869. gada 21. oktobrim). Visticamāk, tas saistīts ar Jēkaba<br />

Millera nāvi un faktu, ka pēc viņa par ķesteri kļuva Jānis<br />

Ansis Millers, kurš uz Rīgu pārcēlās 1838. gadā.<br />

Jāpiezīmē, ka arī Milleru dzimtai piederīgais X paaudzes<br />

pārstāvis Kārlis Neilands (*18<strong>30</strong>.) ir norādīts 1835. gada<br />

“Dvēseļu revīzijā” kā “Zariņu” kroga saimnieka Ģirta<br />

Neilanda (*ap 1800.) un viņa sievas Līzes (*1805.) dēls.<br />

Ģirta un Līzes ģimenē bez Kārļa bija vēl vismaz divi bērni,<br />

kas norādīti 1835. gada “Dvēseļu revīzijā” – dēls Indriķis<br />

Neilands (*1833. †1855.), kurš revīzijas laikā bija 2½ gadus<br />

vecs un meita Jūle Neilande (*1834.). ņemot vērā faktu par<br />

ģimenes saikni ar “Zariņu” krogu, ir ļoti augsta varbūtības<br />

pakāpe, ka šeit norādītais Ģirts Neilands ir uzskatāms<br />

par 1806. gadā “Zariņu” Kristapa un Grietas Milleru<br />

ģimenē dzimušo IX paaudzes pārtāvi Ģirtu Milleru, kurš

ieprecoties ir mainījis uzvārdu, taču šim apgalvojumam<br />

pagaidām nav gūti dokumentāli pierādījumi.<br />

Par Kārli Neilandu ir zināms, ka viņš ir dzimis Lielkunga<br />

“Ķīķos” (Nr.49.), kur viņa brālis Kristaps Neilands (*1823.)<br />

vēlāk par saimnieku kļuva. Mācījies Irlavas skolotāju<br />

seminārā un pirmos gadus pēc Millera nāves strādājis<br />

Baznīcas krogā, tad sava brāļa mājās, līdz 1863. gada<br />

janvārī varējis pāriet uz jauno skolu. Šajā laikā mācībām<br />

un sarunām skolā bija jānotiek vācu valodā. Bērni<br />

uzmanīja viens otru šī likuma pildīšanā. Ja pieķer skolotājs<br />

vai naidnieks nosūdz ienaidnieku – vainīgais latvietis ar<br />

negodu saņem kaklā pakārtu kauna zīmi – koka kluci. Tas<br />

jānēsā tik ilgi, līdz iekrīt cits šai pašā nelaimē.<br />

Pats K.Neilands atdusas Bērzes kapos, blakus meitai<br />

Emīlijai. Viņam ir uzcelts piemineklis kopā ar citiem<br />

piederīgajiem, bet Kārļa Neilanda laulībā ar Lizeti Milleri<br />

piedzima divas meitas (XI paaudze):<br />

• Emīlija Paulīne Neilande (Heņķe) (*27.4.1857.),<br />

kura palika par saimnieci “Lielzariņu” mājās,<br />

apprecoties ar Bērzes dzirnavu melderi Heņķi.<br />

• Jūlija Katrīna Neilande (Bramberga)<br />

(*23.1.1860.) 1894. gada 11. decembrī apprecējās ar<br />

“Degaiņu” māju saimnieku Kristapu Brambergu.<br />

Vēlāk atrodams ieraksts presē – Kristīne Neilande precas<br />

ar Kristapu Teodoru Anšliku (1937. gada maijs)<br />

1856. pieprasa domeņu valdei zemi dzirnavu būvei<br />

melderis Hermanis, vēlāk ir Hencis (Heņķis)<br />

iespējams, 1865. gadā dzimusī Jūle, kas vēlāk pārcēlās<br />

uz Jelgavu un norādīta kā Dimza (no Pankām).<br />

“Kaipšas” māju meita, paaudzes pārstāve Jūlija Millere<br />

(*pirms †1908.) laida pasaulē ārlaulības dēlu, kuram nav<br />

norādīts tēvs (*pirms †1908.):<br />

• Jēkabs Millers (*8.9.1882. Bērzbeķe, Oebelgarde<br />

“Kaipšas” †.), krustvecāki puisis Ansis Millers,<br />

kalps Ansis Ozols, Trīne Millere<br />

• visticamāk, Kristaps Voldemārs Millers<br />

(*21.4.1916. Sīpele †pēc 1941.) un Emīlija Millers<br />

(*31.3.1912. Bērzes pagastā) ir Jēkaba brālis un<br />

māsa. PĀRBAUDĪT!!!!!!!!<br />

Attēls 1001.<br />

Bērzmuižas-Sīpeles savstarpējās ugunsapdrošināšanas<br />

biedrības valde, padome un revīzijas komisija 50 gadu<br />

svētkos 1932. gadā. Pirmajā rindā 3. No kreisās –<br />

J.Birznieks.<br />

Paaudzes pārstāvis Jēkabs Millers (*8.9.1882. Bērzbeķe,<br />

Oebelgarde “Kaipšas” †.), būdams Sīpeles “Ušu” puisis,<br />

1908. gada 1. novembrī Bērzes baznīcā salaulājās ar<br />

Sīpeles “Ušu” meitu, Jāņa Indriksona (*pēc †1908.) un<br />

Grietas (*pirms †1908.) Paulīni Indriksoni (*28.2.1886.<br />

Sīpeles “Uši” †.) un šajā laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Fricis Eduards Millers (*27.2.1909. [*14.4.1909.]<br />

Sīpeles “Uši”[?] †pēc 1941.), krustvecāki Fricis Buro<br />

[?], Ernests un Jūlija Puna. Bija kalējs, 1941. gadā<br />

bija apcietinājumā, pirms tam dzīvoja Lielkungu<br />

“Ķīķos” .<br />

1941. gada 24. maijā no Lielkungu Ķīķiem uz Bērzes<br />

“LielAnšeiku” mājām pārcēlās Emīlija Millers (*31.3.1912.<br />

Bērzes pagastā), bet Lielkungu “Ķīķos” joprojām dzīvoja<br />

Jēkaba Millera un Paulīnes dēls, kalējs Fricis Eduards<br />

Millers (*27.2.1909. [*14.4.1909.]Sīpeles “Uši”[?] †pēc<br />

1941.), kurš reģistrācijas brīdī bija apcietinājumā, kā arī<br />

kalējs Kristaps Voldemārs Millers (*21.4.1916. Sīpele<br />

†pēc 1941.), kurš uz “Lielkunga Ķīķiem” pārcēlās 1941.<br />

gada 10. februārī no Jaunpils pagasta.<br />

Bērzes dzirnavās strādāja melderis Žanis Roberts Millers<br />

(*10.4.1910. [5.4.] Sīpele †13.5.1974.), kas bija precejies ar<br />

Katrīnu Paulīni Milleri (*25.2.1914. Sīpele †3.11.2001.),<br />

un kopš 1939. gada 23. aprīļa dzīvoja līdzās dzirnavām,<br />

bijušajā aptiekas mājā. Šajā laulībā piedzima (paaudze):<br />

ATSAUCES:<br />

• Maiga Millere (*3.11.1933. Bērze).<br />

1. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 57. lpp<br />

• Inta Millere (*23.7.1936. Līvbērze).<br />

2. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 86. lpp<br />

• Ilga Millere (*11.2.1939. Līvbērze).<br />

3. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 59. lpp<br />

• Valdis Millers (*5.12.1941. †<strong>30</strong>.8.2011.), kuram ir<br />

4. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 64. lpp<br />

sieva Daila Millere, Bērzes skolas direktore.<br />

5. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 77. lpp<br />

6. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 154. lpp<br />

7. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 52.-54. lpp<br />

8. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 83. lpp<br />

9. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 83. lpp<br />

10. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 83. lpp<br />

11. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 144. lpp<br />

12. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 52.-54. lpp<br />

13. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 88. lpp<br />

14. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 86. lpp<br />

15. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 57-59. lpp<br />

16. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 77. lpp<br />

17. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 66. lpp<br />

18. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 66. lpp<br />

Attēls 1001.<br />

19. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 144. lpp<br />

Bērzmuižas Krājaizdevumu sabiedrības valde, padome<br />

20. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 172. lpp<br />

un revīzijas komisija. Centrā – J.Birznieks.<br />

21. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 159. lpp<br />

22. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 128. lpp<br />

23. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 240. lpp<br />

24. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 259. lpp<br />

25. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture, Rīga 1939., 263. lpp<br />

26. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 290.-291. lpp<br />

27. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 276. lpp<br />

28. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 275. lpp<br />

29. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 276. lpp<br />

<strong>30</strong>. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 292. lpp<br />

31. J. un K. Straubergs, “Džūkste”, Džūkste 1939., 502.-503. lpp<br />

32. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 137. lpp<br />

33. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 336. lpp<br />

34. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 336. lpp<br />

35. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 21. lpp<br />

36. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 47. lpp<br />

37. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 147. lpp<br />

38. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 324. lpp<br />

39. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 233. Un 235 lpp<br />

40. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 336. lpp<br />

532 533

MILLERU DZIMTA “ZARIŅOS” (“MAZZARIŅI”)<br />

MILLERI-<br />

Bērzmuižas “Mazzariņu” saimniecība līdz mūsdienām<br />

praktiski nav saglabājusies – no tās ir palikusi vien<br />

koku aleja, kas no ceļa veda uz pagalmu, kā arī 1863. gadā<br />

celtā un vēlākos gados vairākkārt pārbūvētā saimniecības<br />

ēka (domājams – kūts). “Mazzariņu” saimniecība<br />

atradās aptuveni 50 metru attālumā no “Lielzariņu”<br />

saimniecības, kas to ļauj pilnībā uzskatīt par vienas<br />

ģimenes saimniecību, kas paplašinājusies, visticamāk,<br />

brālim uzbūvējot savu māju. “Mazzariņu” dzīvojamā<br />

ēka, koka celtnes ap to un “Lielzariņu” staļļa koka detaļas<br />

padomju laikos tika izmantotas kā malka “Lielzariņu”<br />

mājas iedzīvotāju vajadzībām – līdz 20.gs 80. gadiem te<br />

dzīvoja no Baltkrievijas un Krievijas iebraukušas ģimenes,<br />

bet tagadējie mājas saimnieki – Anitas Pūpolas ģimene šo<br />

saimniecību, jau tukšu un brūkošu, saņēma 1989. gadā<br />

un saimnieko tajā līdz mūsdienām, apstrādājot ne tikai<br />

kādreizējās abu “Zariņu”, bet arī citu apkārtējoi māju<br />

zemes.<br />

“Mazzariņu” māju ģeneoloģiju visnotaļ precīzi uzrāda<br />

“Dvēseļu revīzijas”, kurās 1857. gadā šo māju saistībā<br />

pirmo reizi tiek uzrādīts uzvārds “Millers”, taču no<br />

“Dvēseļu revīziju” ierakstiem ir restaurējama vēl aptuveni<br />

gadsimtu senāka šo māju un tās iedzīvotāju vēsture.<br />

Kā jau norādīts iepriekš, 1811. gada “Dvēseļu revīzijā”<br />

Anša Millera dēli tiek sadalīti divās “Zariņu” saimniecībās.<br />

Pie vēlākajiem “Mazzariņiem” tiek pieskaitīts pats Dēliņu<br />

Ansis (vēlākais Ansis Millers) un trīs viņa dēli – Evarts,<br />

Kristaps un Jānis.<br />

Ir zināms, ka šīs, VIII paaudzes pārstāvis Kristaps Millers<br />

bija precējies ar Grietu (*1780.) un šajā laulībā piedzima<br />

(IX paaudze):<br />

• Anna Millere (*1804.).<br />

• Ģirts Millers (*1806.) 1826. gadā norādīts kā<br />

pārgājējs par puisi uz “Ģeķīšu” (Nr. 32) mājām<br />

(iespējams, vēlakais Zariņu kroga saimnieks Ģirts<br />

Neilands).<br />

• Jēkabs Millers (*1810.), 1826. gadā dzīvoja<br />

“Mazzariņu” mājās.<br />

Citu ziņu par Kristapa un Grietas pēcnācējiem nav.<br />

Savukārt “Mazzariņu” Evarts Millers tiek uzskatīts<br />

par astoto Bērzmuižas brīvo saimnieku – brīvību no<br />

dzimtbūšanas viņš ieguva 1824. gadā un viņš bija precējies<br />

ar Annu (*1780. Bērzmuiža, †5.11.1856. Bērzmuižas<br />

“Mazzariņi”). Par Annas dzimšanas gadu, salīdzinot<br />

“Dvēseļu revīzijas” (1785.) un baznīcas grāmatā norādīto<br />

vecumu nāves brīdī (76 gadi) ir uzskatāms 1780. gads.<br />

Saskaņā ar “Dvēseļu revīzijās” esošo informāciju, šajā<br />

ģimenē piedzima (IX paaudze):<br />

• Jānis Millers (*1805. †1860.), pusmūžā zaudējis<br />

redzi.<br />

• Anna Millere (*1807. †).<br />

• Grieta Millere (*1809. †) bijusi akla.<br />

• Lavīze Millere (*1811. †).<br />

• Kārlis Millers (*1815. †).<br />

• Kristofs Ludvigs Millers (*1817. Bērzes “Zariņi”<br />

†22.8.1843. Jelgava) norādīts brāļa dēla kristību<br />

ierakstā, kā arī pieminēts miršanas ierakstā. Miris<br />

26 gadu vecumā, neprecējies, apglabāts Baložu<br />

kapos pie Jelgavas.<br />

Plašākas ziņas no šīs paaudzes pārstāvjiem pagaidām ir<br />

tikai par Jāni Milleru, kura vārdam 1857. gada “Dvēseļu<br />

revīzijā” pirmo reizi šo māju kontekstā ir uzvārds “Millers”.<br />

Ir zināms, ka spēka gados viņš zaudēja redzi, kļudams<br />

pavisam akls un tādejādi visa saimniecības vadība gūlās<br />

uz viņa sievas un vecākā dēla pleciem. Lai arī ziņas par<br />

IX paaudzes pārstāvja Jāņa Millera (*1805. †1860.) kāzām<br />

Dobeles baznīcas grāmatā nav izdevies atrast, domājams,<br />

Attēli 1001.<br />

“Mazzariņu” saimniecības ēka, tās pamatos iemūrētais gadskaitlis un kādreizējais piebraucamais ceļš pie ēkām 2017.<br />

gadā.<br />

ap 1833. gadu viņš apprecējās precējies ar Gotlībi (*1816.<br />

Pienavā †13.11.1881. Bērzmuižā). Golībes Milleres<br />

miršanas reģistrā ir norādīts, ka viņa ir mirusi 65 un 2/3<br />

gadu vecumā, tātad par viņas dzimšanas gadu var uzskatīt<br />

1816. gadu. Šajā ģimenē piedzima (X paaudze):<br />

• Anete Millere (*2.1835. Bērzmuiža †13.4.1836.<br />

Bērzmuiža), mirusi kā zīdainis 1 gada un 1 mēneša<br />

vecumā, kristību ieraksts nav atrasts.<br />

• Jānis [Johans] Millers (*24.1.1837. Bērzmuiža<br />

†<strong>30</strong>.9.1897. Bērzmuiža), krustvecāki rakstvedis<br />

Millers, “Zariņu” krodzinieks Kārlis Neilands,<br />

“Zariņu” Grieta Millere.<br />

• Kristofs Ludvigs Millers (*16.3.1840. Bērzmuižas<br />

“Zariņi”, †19.8.1840. Bērzmuiža), krustvecāki<br />

saimnieka brālis Kristofs Ludvigs Millers, pagasta<br />

rakstvedis H.Millers, kalpa sieva Anna Muntiņ.<br />

• Kārlis Ludvigs Millers (*15.12.1844. Bērzmuiža<br />

†10.12.1911. Cēsis), krustvecāki “Lielzariņu”<br />

saimnieks Ludvigs Ēvalds, “Rente” saimniece Līze,<br />

kalps Ansis Ozoliņš.<br />

K.Millers savās atmiņās par bērnību norāda uz<br />

daudzskaitīgu bērnu pulku “Zariņu” mājās, ar to domājot<br />

citus “Lielzariņu” saimes bērnus. Jāpiezīmē, ka neskatoties<br />

uz formālo sadalīšanos, abas “Zariņu” mājas ilgstoši<br />

turpināja izmantot identisku nosaukumu - 1836. gada<br />

kristību ierakstā Jānim Milleram kā dzimšanas vieta ir<br />

norādīta “Zariņu” mājas Bērzmuižā.<br />

Ieskatu “Mazzariņu” sadzīvē sniedz K.Millera publicētās<br />

atmiņas. No tām uzzinām, ka ap 1849.-1850. gadu ģimenē<br />

bija spilgts notikums – zemes mērniecības un ierādīšanas<br />

laikā “Mazzariņu” saimnieci – tolaik staltu un brangu<br />

sievu esot gribējuši precēt trīs dažādi precinieki – zemes<br />

mērnieks L., kroņa Bērzmuižas arendators Kl. un resnais<br />

kaimiņš E. Šo skatu spilgti atceras tolaik 5-6 gadus vecais<br />

zēns, taču trūkst sīkāku paskaidrojumu, kādēļ šāda aina<br />

varēja notikt, ja Gotlībe tobrīd bija precēta. Tieši šajā<br />

reizē nabadzīgo “Mazzariņu” zemes esot ierādītas līdzās<br />

bagātajam “Lielzariņu” māju zemes īpašumam. Netālu no<br />

šīm mājām esot arī bijis Zariņu krogs, kas, spriežot pēc<br />

Millera atmiņām, zemes ierādīšanas laikā tika atdots jau<br />

iepriekš minētajam “E”. Līdzās tam bija arī smēde, kurai<br />

garām vedis ceļš uz “Mazzariņu” mājām. Tieši šo smēdi<br />

Kārlis Ludvigs Millers sauca par savu pirmo skolu – viņš<br />

bieži gājis pie tās kalēja Šmita runāties par dzīvi. Un ne<br />

velti, jo sākotnēji vecāki cerēja, ka viņu jaunākais dēls<br />

apgūs kalēja arodu.<br />

Par X paaudzes vecāko dēlu Jāni [Johanu] Milleru<br />

(*24.1.1836. Bērzmuiža †<strong>30</strong>.9.1897. Bērzmuiža) ir zināms,<br />

ka viņš mira 61 gada vecumā no krūšu slimības (astmas),<br />

pēc ilgas ciešanas, viegli iemigdams mūža miegā septembra<br />

mēneša pēdējās dienas vakarā pl. 23.00. Atvadu vārdos<br />

savam brālim Kārlis Ludvigs Millers raksta: “Tu biji stingrs<br />

pret sevi pašu, taisns pret katru citu un darbs tevim piederēja<br />

pie dienišķās maizes. Tādēļ arī tie 6 pie Bērzmuižas kroņa<br />

tiesas piederošie pagasti tevi ievēlēja par pagasta tiesas<br />

priekšsēdētāju un vēlēja pa 4 lāgam no jauna, kamēr tu tikai<br />

caur ārsta apliecību, ka veselība tev neatļauj tavu vēlētāju<br />

prātu ilgāk pildīt, no šā sava amata tiki atvaļināts – nevīstošā<br />

piemiņā palikdams līdz sava mūža galam pie ikviena,<br />

kam ar tevim toreiz kāda darīšana bijusi. (..) Pilngadību<br />

sasniedzis tu tu ar nenogurstošu vīra stingrību karoji pret<br />

tām netaisnībām, kas bija nodarītas mūsu labajai mātei,<br />

kad tā vēl bija bez nekāda aizsargātāja. (..) Neviens nav<br />

redzējis tevi krogu vietās dārgo laiku tērējam, bet Jelgavas<br />

Latviešu biedrības izrīkojumos u.c. tu gan biji bieži vien<br />

redzams un tu biji viens no tiem, kurš visus 4 savas tautas<br />

vispārīgos dziedāšanas svētkus Rīgā un Jelgavā svinēji līdzi.<br />

Pašu biedrība “Druva” tu vienmēr brīvs līdzdarbinieks biji<br />

un kroņa Bērzmuižas dziedātāji ir dažu reizi rīkojušies<br />

tavu dzimtsmāju “Mazzariņu” plašajās telpās.” Pēc tēva<br />

nāves Jānis Millers palika “Mazzariņos” un palīdzēja<br />

savai mātei saimniecības darbos, vēlāk kļūstot par māju<br />

saimnieku. Laikā no 1891. līdz 1893. gadam viņš strādāja<br />

par “Bērzmuižas-Sīpeles savstarpējās ugunsapdrošināšanas<br />

biedrības” priekšsēdētāja biedru, bet laikā no 1890. līdz<br />

1892. gadam – par biedrības piesēdētāju.<br />

Ir zināms, ka Jānis Millers bija precējies ar Jūli (*Džūkste<br />

†pēc 1908.), kura nodzīvoja 95 gadus. Abu laulībā<br />

piedzima (XI paaudze):<br />

• Milda Gotlība Millere (Grundmanis)<br />

(*14.10.1875. Bērzmuižas “Mazzariņi”), krustvecāki<br />

Marija Friderike Valtere, Anna Šteinberga,<br />

filoloģijas kandidārs Ludvigs Millers [domāts Jāņa<br />

Millera brālis].<br />

• Jūlija Klāra Millere (*2.8.1882. Bērzmuižas<br />

“Zariņi”), krustvecāki Anna Šteinberga,<br />

[nesalasāms].<br />

• Dvīņumāsa (*2.8.1882. Bērzmuiža †2.8.1882.<br />

Bērzmuiža), mirusi dzemdībās.<br />

• Laura Emīlija Millere (Birzniece) (*19.10.1887.<br />

Bērzmuižas “Zariņi”), krustvecāki tautskolotāja<br />

sieva Klāra Millere, saimnieks Kristaps Rutenbergs,<br />

Jūle Ulp.<br />

XI paaudzes pārstāve Milda Gotlība Millere<br />

(Grundmanis) (*14.10.1875. Bērzmuižas “Mazzariņi”)<br />

bija precējusies ar 87 gadus nodzīvojušā Jāņa Grundmaņa<br />

un 89 gadus nodzīvojušās Lizetes dēlu, saimnieku<br />

Attēli 1001.<br />

“Mazzariņu” saimniecības ēka 1988. un 2017. gadā.<br />

534 535

Kristapu Vilhelmu Grundmani (*1871. Bērzmuiža),<br />

kura kristību ierakstu nav izdevies atrast. Ir zināms,<br />

ka Jāņa Grundmaņa vecāki bija Kaspars Grundmanis<br />

(nodzīvoja 85 gadus) un Katrīne Scille (nodzīvoja 76<br />

gadus), bet Lizetes vecāki bija Kārlis (*Bērzmuiža,<br />

nodzīvoja 68 gadus, miris no nieru kaites) un Jūle Scille<br />

(* Bērzmuiža, nodzīvoja 90 gadus), domājams, Katrīnas<br />

māsa. Mildas Gotlības Milleres un Kristapa Vilhelma<br />

Grundmaņa laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Nikolajs Grundmanis (*25.1.1896. Bērzmuižas<br />

Silindriķu “Grundmaņos” †), krustvecāki skolotājs<br />

Kārlis Millers, sieva Klāra, rīkotājs Augusts<br />

Neilands. Pie kristību ieraksta pievilts krusts, kas<br />

liecina, ka zēns miris bērnībā.<br />

• Aleksandrs Grundmanis (*27.3.1897.<br />

Bērzmuižas Silindriķu “Grundmaņos” †),<br />

krustvecāki saimnieks Kārlis Millers, sieva Jūle,<br />

saimnieks Johans Millers.<br />

• Anastasija Grundmanis (*24.4.1898.<br />

Bērzmuižas Silindriķu “Grundmaņos” †),<br />

krustvecāki saimniece Anna Neilande, saimnieks<br />

Johans Birznieks, saimniece Alīde Birznieks.<br />

Ir zināms, ka XI paaudzes pārstāve Laura Emīlija Millere<br />

(Birzniece) (*19.10.1887. Bērzmuižas “Zariņi”) 1908. gada<br />

7. septembrī Bērzes baznīcā salaulājās ar Jāņa Birznieka<br />

un Almas dēlu, veterinārārstu Žanno Artūru Birznieku<br />

(*10.5.1885. [Tukums?] †pēc 1939.), kura vecāki bija Jānis<br />

Birznieks (†pēc 1908.) un Alma Birzniece (†pēc 1908.).<br />

Žanis Birznieks studēja Tērbatas Veterinārajā institūrā,<br />

kuru pabeidza 1908. gadā. Pēc Latvijas atbrīvošanas<br />

cīņām laikā no 1919. līdz 1920. gadam bija Latvijas<br />

armijas centrālās veterinārās laboratorijas jaunākais<br />

veterinārārsts. Laikā no 1920. līdz 1921. gadam strādāja<br />

par Jelgavas dzelzceļa stacijas satiksmes veterinārārstu,<br />

bija veterinārārsts Jelagavas 1. rajonā (1922.), Jelgavas<br />

apriņķī (1923.-1931.), Valkas apriņķa Strenčos. 1932. gadā<br />

Birznieks īslaicīgi atgriezās Jelgavas apriņķa veterinārārsta<br />

amatā, taču laikā no 1933. līdz 1936. gadam viņš darbu<br />

turpināja Valkas rajona Stenčos. Laikā no 1937. līdz 1939.<br />

gadam bija Rīgas satiksmes un ostas veterinārārsts, bet<br />

1939. gadā identiskā amatā strādāja arī Liepājā. Pēc šī<br />

darba 1939. gadā viņš pensionējās. Ir zināms, ka viņam<br />

tika piešķirs 3. šķiras Sv.Staņislava ordenis. Abu laulībā ir<br />

dzimis vismaz viens pēcnācējs (XII paaudze):<br />

• Kārlis Birznieks (*20.7.1909. Bērzmuižas<br />

“Zariņi”). Krustvecāki Ādolfs Birznieks, Kārlis<br />

Millers [visticamāk te ir domāts Zariņu Kārlis],<br />

Milda Grundmane.<br />

Attēli 1001.<br />

Stāv (no kreisās) Atis Grīnbergs, Šmidtens, Kārlis Millers, mācītājs, literāts, sabiedrisks darbinieks Kārlis<br />

Kundziņš (tēvs), vēlākais Jaunpiebalgas ārsts Kārlis Lībietis, Jānis Grīnbergs. Sēž (no kreisās): farmācijas students<br />

Grietēns, laikraksta “Baltijas vēstnesis” redaktora Bernharda Dīriķa brālis, skolotājs Jānis Dīriķis, Kronvaldu Atis,<br />

veterinārārsts, mikrobiologs Eižens Zemmers, Kārkliņš. 1871. gada janvārī Tērbatā.<br />

Attēls 1001.<br />

Žanis Artūrs Birznieks.<br />

Savukārt X paaudzes jaunākais dēls Kārlis Ludvigs Millers<br />

(*15.12.1844. Bērzmuižas “Mazzariņi” †10.12.1911.<br />

Cēsis) ir pazīstamākais “Mazzariņu” Milleru dzimtas<br />

atzara pārstāvis, kurš bija skolotājs, žurnālists, literāts un<br />

tautas pirmās atmodas laika sabiedriskais darbinieks. Ar<br />

pseidonīmiem “Zariņu Kārlis”, “Zarītis”, “Vilks”, “Pilinieks”<br />

un “Pilsētnieks” viņš daudz publicējās laikrakstos “Baltijas<br />

vēstnesis”, “Baltijas Zemkopis”, “Rīgas avīze” un citos<br />

izdevumos. Viņa galvenie temati bija sadzīve, skolu<br />

lietas, latviešu valodas attīstība un ortogrāfija, mitoloģija,<br />

kā arī biogrāfiskas publikācijas par latviešu kultūras<br />

kopējiem Kronvaldu Ati un Kaudzītes Matīsu. Daļa<br />

Millera apcerējumu ir apkopota 1898. gadā “Dēla un brāļa<br />

piemiņai” veltītajā grāmatā “Rakstu krājums”, kurā līdzās<br />

plašai publikai domātajām publikācijām Millers ir ietvēris<br />

arī ļoti personiskas un biogrāfiskas atmiņas.<br />

Biogrāfiska rakstura informācija par Kārli Ludvigu Milleru<br />

līdz šim ir publicēta reti un nepilnīga – 1926. gadā tā iekļauta<br />

Alberta Prandes sastādītā izdevuma “Latvju rakstniecība<br />

portrejās” nodaļā “Tautiski romantiskais laikmets”, kā arī<br />

enciklopēdijā “Latviešu rakstniecība biogrāfijās”. Plašāku<br />

pētījumu par K.L.Millera dzīvi “Gadsimta tautskolotājs”<br />

līdz šim ir apkopojis un publicējis Jānis Polis izdevumā<br />

“Pie tēvu zemes dārgās” - šie materiāli, papildinot tos<br />

ar paša Kārļa Millera atmiņām, ir izmantoti turpmākajā<br />

nodaļā.<br />

Bērzmuižas “Mazzariņu” saimnieka Jāņa Millera un<br />

viņa sievas Gotlībes dēls būdams, Kārlis Millers jau agrā<br />

bērnībā iepazīst šauras rocības “garšu”. Tēvs vēl jaunībā<br />

zaudē redzi, un mātei nākas vienai celt un nest atbildības<br />

nastu par laukiem un lopiem, par mājām un ļaudīm,<br />

par aklo vīru un abiem mazajiem dēliem. Pieticīgie<br />

apstākļi tikai saasina “Mazzariņu” pastarīša zināšanu<br />

kāri. Pabeidzos Bērzmuižas pagastskolu, Kārlis Millers no<br />

1858. līdz 1860. gadam mācās Dobeles latviešu draudzes<br />

ķestera Leberehta Bergmaņa skolā, bet 1861. gadā<br />

iestājās Jelgavas ģimnāzijā. Tur pedagogi ātri pamana<br />

apdāvinātā zēna vēlēšanos mācīties un, uzzinājuši par<br />

ģimenes materiālajām grūtībām, otrajā mācību gadā<br />

atbrīvo zēnu no skolasnaudas maksāšanas un piešķir pat<br />

naudas pabalstu. Šajā laikā K.Millers arī sāka piepelnīties,<br />

strādājot par privātskolotāju kādā bagātā poļu ģimenē.<br />

Pēc Jelgavas ģimnāzijas pabeigšanas, 1866. gadā K.Millers<br />

dodas uz Tērbatu, kur no 1866. g. II semestra studējis<br />

filoloģiju Tērbatas universitātes Vēstures un filoloģijas<br />

fakultātē (1872. g. II sem. beidzis; stud.grad.). 1860.-ajos<br />

gados īsu laiku bijis korporācijā “Curonia”. Studiju laikā<br />

brīvprātīgi bijis skolotājs virsmācītāja V. Švarca ierīkotā<br />

Nabagu bērnu skolā, kur mācības notika vācu valodā.<br />

1870 gadā, dažiem draugiem (īpaši E. Balodim (T.L.R.V.<br />

6)) piepalīdzot, ierīkojis skolu nabadzīgiem latviešu<br />

bērniem, kas 1873. gadā pēc viņa aiziešanas no Tērbatas<br />

beidza pastāvēt (brīdī kad Millers to atst;āja, tajā mācījās<br />

13 bērni, Millers pie viņiem strādāja katru nedēļu, divas<br />

reizes pa divām stundām). Laikā no 1868. gada 25. maija<br />

līdz 1871. gada skolas pusgada beigām, vasaras un ziemas<br />

brīvlaikos mājskolotājs krievu muižnieka ģimenē, kopā ar<br />

to uzturējies Pēterburgā, Maskavā un Tambovas guberņā.<br />

Savās atmiņās Millers apraksta došanos no dzimtās<br />

Bērzmuižas uz Tērbatu: “Vēl tanī pašā dienā nonācām<br />

Rīgā, Pēterburgas viesnīcā, jo no šejienes otrā rītā diližanss<br />

izgāja uz Jurjevu [toreizējais Tartu nosaukums], augusta<br />

mēneša 2. dienā. 2 ½ dienas gan aizgāja, kamēr mērķis tika<br />

sasniegts, bet cik omulīga bija toreiz tā braukšana, īpaši,<br />

kad laiks bija jauks. (..) Cēsīs, Valmierā un Valkā iebraucot<br />

un izbraucot atskanēja pastiljona [pastnieka] jautrā pūšana<br />

ragā.”<br />

Attēls 1001.<br />

Ēka Cēsīs, kurā 1892.-1894. gados atradās Kārļa Millera privātskola 19. gs nogalē un 2017. gadā.<br />

536 537

K.Millers kļūst par vienu no Tērbatas latviešu<br />

inteliģences sanāksmju atjaunotājiem, kuri pulcējas<br />

pie skolotāju semināra pedagoka Kronvaldu Ata, lai<br />

sagatavotos Rīgas Latviešu biedrības apsveikšanai tās<br />

nama iesvētīšanas svētkos 1870. gada 19. februārī. No<br />

šiem Kronvaldu Ata pajumtē atdzimušajiem “Latviešu<br />

vakariem” izveidojās korporācija “Lettonia” un<br />

Kārlis Millers 1897. gada 14. maijā tika iecelts par tās<br />

Konventa godfilistru. Tērbatas laikā sākās arī Millera<br />

literārā darbība – no 1871. gada 13. oktobra līdz 10.<br />

novembrim avīze “Baltijas vēstnesis” publicē viņa<br />

aprakstu “Staburadze”.<br />

1872. gadā K.Millers ar kandidāta grādu vainago studijas<br />

Tērbatas augstskolā, taču jaunlatvisko uzskatu un<br />

sabiedriskās rosības dēļ tolaik vāciskā skolu vide viņam<br />

nesteidz piedāvāt darbu Latvijas skolās, tādēļ pēc studiju<br />

beigām dzīvojis tēva mājās (“1873. gada 5. februārī<br />

pārbraucu atkal “Zariņos” [“Mazzariņos”] pie tevis, mīļā<br />

māmuliņ, augstskolas kursu nobeidzis, kā pirmais tāds<br />

visā Kr.Bērzmuižas apgabalā” , raksta Millers) līdz 1.<br />

Vispārīgajiem latviešu dziesmu svētkiem 1873. gadā,<br />

bijis arī šo svētku kārtībnieks, lai gan uz svētkiem bija<br />

devies kā Bērzmuižas kora karognesējs. Tieši pēc šiem<br />

Dziesmu svētkiem pirmo reizi pasliktinās Millera redze<br />

– ģimenē uzskatīja, ka tas ir mantots no aklumu guvušā<br />

tēva un viņa neredzīgās māsas Grietas. Šo slimību tolaik<br />

Millers ārstēja Rīgā, klīnikā, kurā viņš pavadīja piecas<br />

nedēļas. Pats Millers šo laiku salīdzināja ar cietumu, jo<br />

palātā esot bijusi pilnīga tumsa. Šajā laikā klīnikā viņu<br />

apmeklēja Rīgas Latviešu biedrības nozīmīgākie vadītāji<br />

– Tomsons, Baumanis, Dīriķis, arī Kronvaldu Atis.<br />

No 1873. gada 7. oktobra līdz 1875. gadam viņš srādā par<br />

mājkolotāju turīgās Jaunpils vācu un krievu ģimenēs,<br />

kā arī mācītāja Bernevica pansijā. Šajā laikā Millers<br />

turpina arī sabiedriskās aktivitātes – 1874. un 1874.<br />

gados viņš ir Kronvalda organizēto pirmo vispārējo<br />

latviešu skolotāju konferenču rakstvedis un 1875. gadā<br />

vecpiebaldzēni aicina tieši viņu stāties februārī mirušā<br />

draudzes skolas augstākās klases skolotāja Kronvaldu<br />

Ata vietā, ko 26. februārī Millers arī izpildīja.<br />

Strādājot skolā un rosīgi darbojoties Labdarības<br />

biedrībā, K.Millers Vecpiebalgā aizvada vairāk nekā 16<br />

gadus. Viņš viens pats pasniedz visus draudzes skolas<br />

augstākās klases mācību priekšmetus, bet grieķu un<br />

latīņu bvalodu iemāca tik pamatīgi, ka skolēni viena vai<br />

pāris gadu laikā apgūst vairāku ģimnāzijas klašu kursu.<br />

Millera klasē vienlaikus mēdz būt ap 40 skolnieku, kuru<br />

vidū ir arī vēlākie literāti Ebeļu Reinis, Andrievs Niedra,<br />

pedagogs un filozofs Voldemārs Maldonis, teologs<br />

Rucelis. Andrievs Niedra savās atmiņās ir norādījis,<br />

ka K.Millers bija atsaucīgs, viesmīlīgs un mīkstas<br />

dabas cilvēks, kalpojis skolēniem un uzupurējies viņu<br />

labā. Savukārt Antons Austriņš uzskata, ka par labu<br />

skolotāju un audzinātāju izslavētajam Milleram tomēr<br />

trūcis stingrības. Kārlis Egle savā biogrāfiskajā skicē<br />

“Kārlis Skalbe” atstāsta Austriņa teikto: “Tur skolnieki<br />

stipri piekopuši dažādas nerātnības, kurām ar ētiku maz<br />

sakara (piem., ieslodzīt skolotāju zirgu pagrabā, noņemt<br />

slepeni skolotājam svinībām sagatavotu kreņģeli un vīnu<br />

un tos izlietot savā labā, aiziet barā uz veikalu un tur,<br />

veikli rīkojoties, bez atlīdzības sabāzt kabatās vajadzīgās<br />

preces, u.t.t.). Millers bijis “Lettonia” filistrs un jau pie<br />

laika radinājis savus audzēkņus uz letoņu nerātnībām.<br />

Sliedes audzināšana, turpretī, bijusi pavisam pretēja,<br />

stingri ētiska rakstura.”<br />

Starp abiem pedagogiem nenovēršami savelkas negaisa<br />

Attēls 1001.<br />

Kārlis Millers (Zariņu Kārlis).<br />

tūces. “Sāpīgi bija tas, ka Sliedem iznāca nostāties pret<br />

Milleru. Viņi abi bija teicami cilvēki katrs savā vietā un pie<br />

sava darba. Viņiem bija jāšķiras un Millers, varbūt, aizgāja<br />

no Piebalgas sarūgtināts,” raksta Andrievs Niedra.<br />

Jāpiezīmē, ka 1884. gadā, strādādams Vecpiebalgā, Millers<br />

kļuva par RLB Zinību komisijas locekli.<br />

Atstājis Vecpiebalgu, K.Millers vēl tā paša 1892. gada<br />

septembrī Cēsīs atver privātu sešklasīgu pirmās šķiras zēnu<br />

skolu ar pilnu reālskolas kursu un krievu mācību valodu.<br />

Millera reālskolā savulaik mācījušies daudzi pazīstami<br />

rakstnieki – Apsesdēls, Aleksandrs Grīns, Andrejs Iksens,<br />

Kārlis Jēkabsons, Jānis Kārstenis, Jānis Lapiņš, Jūlijs<br />

Pētersons, Arveds Smilga un Arveds Švābe. Pirmos divus<br />

gadus skola atradās ēkā Gaujas ielā 6, bet vēlāk Līvu ielā<br />

1, kļūstot par vienu no senākajām latviešu privātskolām.<br />

1907. gadā tika saņemta atļauja kolu pārveidot par privātu<br />

reālskolu ar kroņa skolas tiesībām, bet 1912. gadā tai<br />

piešķīra pilnas kroņa skolas tiesības. Faktiski, šī skola savu<br />

darbību turpina joprojām, jo to par savas vēstures daļu<br />

uzskata tagadējā Cēsu Valsts ģimnāzija.<br />

Un tieši šeit, Cēsīs, Milleram paveras iespēja “atdot” senu,<br />

vēl Jelgavas laikos ietaisītu “parādu”. 1904. gadā, kājām<br />

nosoļojis 80 verstes no Odzienas līdz Cēsīm, Millera<br />

tēvu sameklē kalpazēns ar vieglu galvu un tukšu kabatu.<br />

Andrejs Iksens raudādams lūdzas uzņemt viņu skolā bez<br />

maksas, jo viņam nav to vajadzīgo 60 rubļu gadā. Lai<br />

gan skolas naudas direktoram ir vienīgais ienākums un<br />

skolēnu nav daudz, K.Millers uzņem zēnu ar noteikumu,<br />

ka Andrejs katrā klasē un katrā semestrī būs pirmais<br />

skolnieks un palīdzēs vājākajiem skolēniem krievu<br />

valodā. Arī Jānim Lapiņam, kurš skolā mācījies nedaudz<br />

agrāk – 1902. un 1903. gados, vecais skolotājs piešķīris<br />

brīvskolu. Arveds Švābe atceras, ka tieši Lapiņš ienesis<br />

skolā laikmetīgo jaunstrāvnieku garu, iepazīstinājis<br />

klasesbiedrus ar Kārļa Skalbes jaunākajiem dzejoļiem un<br />

jaunāko latviešu literatūru vispār. Skolā tolaik rokrakstā<br />

nelegāli apgrozījušies arī Apsesdēla dzejoļi. “Nāca Piektais<br />

gads un viss, kas tam līdzi. Skolēnu vide bija auglīgākā<br />

vieta jaunām idejām,” atceras Andrejs Iksens. Millers pret to<br />

visu pievēris acis. Jānis Lapiņš stāsta, ka reālskolas zēni vēl<br />

pirms revolūcijas nodibinājuši nelegālu biedrību, lai cīnītos<br />

par nacionāliem ideāliem.” Septiņpadsmitgadīgais Jānis<br />

tos naivā atklātībā izklāstījis domrakstā, kuru vēstures<br />

un krievu valodas skolotājs Skribko (no kāda Krievijas<br />

skolotāju institūta izsviests vecis ar izdrupušiem zobiem<br />

un izplūkātu āža bārdu) naski nogādājis direktoram.<br />

Visādu laiku skolots un rūdīts, Millers klases priekšā<br />

jauno “tautībnieku” krietni izsunījis, bet pēc “teijātera”<br />

iesaucis savā kabinetā un sirsnīgi sabučojis. Atklātai<br />

cīņai viņš jau ir par vecu un pieredzējušu. Arveds Švābe<br />

raksta: “Bez Skribko atceros vēl matemātikas un zīmēšanas<br />

skolotāju Vankinu, ko mēs mīlējām, bet it sevišķi veco<br />

Millera tēvu, kas bij izcils pedagogs un patriots, lai gan bij<br />

apprtecējis vācieti.Tomēr manā laikā viņš jau bij apracis<br />

kaujas cirvi un slīdēja pa straumi. Parasti ticības mācības<br />

stundas iekrita pēcpusdienās, kad pēc iebaudītas maltītes<br />

vecais kungs, uzkāpis katedrā, laidās atmiegos, nolika liekos<br />

zobus un bībelstāstu grāmatas un uzdeva klases vecākam<br />

atprasīt Vecās derības stāstus. Šais stundās uzvedāmies<br />

ļoti rātni, bet neko neiemācījāmies. Toties viņš mūs drusku<br />

valdzināja ar vācu klasiķu darbu lasīšanu, kas bij jātulko<br />

un jāatstāsta. Diemžēl, nolūks bij iemācīt tikai valodu, bet<br />

ne saprast rakstnieku. Tāpēc, beidzot šo skolu, nepratām<br />

ne runāt, ne rakstīt vāciski bez kļūdām. Vēl vājāk gāja ar<br />

franču valodu, ko mācīja Skribko meita.”<br />

1910. gadā rudenī Millera privātskolā sāk strādāt 25<br />

gadus vecais Longrīns Ausējs – nākošais Cēsu pilsētas<br />

galva, Rīgas pilsētas domnieks, Saeimas deputāts, Skolu<br />

valdes loceklis, Izglītības ministrijas Skolu departamenta<br />

direktors,Latvijas universitātes Tautsaimniecības<br />

fakultātes docents, daudzu matemātikas mācību grāmatu<br />

un grāmatas “Ceļā uz laimi” autors, mēnešraksta<br />

“Burtnieks” redaktors. 1911. gadā Ausējs pārņēma Millera<br />

privātskolas vadību un tā paša gada 10. decembrī Millers<br />

mira.<br />

1901. gadā, piedalīdamies “Pēterburgas avīžu” polemikā<br />

par latviešu sabiedrisko darbinieku nekonsekvenci latviešu<br />

valodas lietošanā, Kārlis Millers rakstīja, ka jau 10 gadus<br />

piederot pie vācu draudzes, un tomēr Dieviņš viņam<br />

vienmēr esot palīdzējis. Arī apbedīts viņš ir Cēsu vācu<br />

draudzes kapos. “Millera lielākais nopelns ir viņa jaunības<br />

audzināšanas darbs. No latviešu skolotājiem neviens cits<br />

nav tik daudz jaunekļu sagatavojis vidējām skolām un<br />

tālākām studijām, kā Millers. Viņš pratis jaunekļus vadīt<br />

ar sirsnību un izpalīdzību viņu mācību gaitā,” rezumēts<br />

Rīgas Latviešu biedrības Derīgu grāmatu nodaļas izdotajā<br />

Konversācijas vārdnīcā.<br />

Starp citu, Millera skolnieku vidū Cēsīs bija arī vēlākie<br />

pirmās latviešu nacionālās operas “Baņuta” autori -<br />

538 539<br />

komponists Alfrēds Kalniņš un libretists Artūrs Krūmiņš.<br />

Attiecībā par Kārļa Ludviga ģimeni ir zināms, ka viņš<br />

1879. gada 26. decembrī Dobelē apprecējās ar Klāru<br />

Bēkmani (Clara Baeckmann jeb Bokmann) no Talsiem un<br />

šajā laulībā piedzima vismaz divi mums zināmi pēcnācēji<br />

(XI paaudze):<br />

• Klāra Elizabete Mērija [Marija] Millere<br />

(*28.10.1880. Vecpiebalga), krustvecāki Lūcija<br />

Bekmane, Marija Guleke, mācītāja sieva Luīze<br />

Guleke, Elizabete Šteinfogele, oberverwalter<br />

K.Stabulniek, Georgs Moors.<br />

• Edgars Johans [Jānis] Kārlis Millers (*19.11.1881.<br />

Vecpiebalga †14.2.1897. Cēsis), krustvecāki<br />

saimnieks no Kurzemes Johans Millers, Rīgas<br />

seminārists Johans Rūtensbergs, Smiltenes mācītājs<br />

Kārlis Kundziņš, Lida Vēriha no Kurzemes, mācītaja<br />

sieva L.Guleke.<br />

• Vēl 4 jaunākas māsas (domājams, *un † starp<br />

1882. un 1892. gadu), kuras savos pierakstos<br />

piemin pats K.Millers, nenorādot viņu vārdus un<br />

likteni. Arī Vecpiebalgas baznīcu grāmatas pilnībā<br />

nav saglabājušās, tādēļ šo bērnu vārdus, kuri esot<br />

apglabāti Vecpiebalgas Jaunajos kapos, visticamāk,<br />

restaurēt neizdosies.<br />

Savos atvadu vārdos dēlam, XI paaudzes pārstāvim<br />

Edgaram Johanam [Jānim] Kārlim Milleram<br />

(*19.11.1881. Vecpiebalga †14.2.1897. Cēsis), viņa tēvs<br />

raksta, ka mīļais aizgājējs piedzima Vecpiebalgas draudzes<br />

skolas namā, tajā viņš arī savu pirmo mācību baudīja –<br />

vispirms no savas mātes un ģimenes draugiem skolotājiem,<br />

bet tad vienu gadu pašā draudzes skolā līdz 1892. gada 6.<br />

jūnijam, kad līdz ar savām četrām jaunākajām masām<br />

pārcēlās uz Cēsīm un 3. septembrī turpināja mācības sava<br />

tēva dibinātajā skolā, kurā mācījās vēl 27 puiši. Zēns esot<br />

miris pēc īsas, bet smagas slimības, 14. februāra vakarā pl.<br />

22.45. Zēns esot bijis muzikāli apdāvināts, zinājis daudzas<br />

tautasdziesmas, prata spēlēt klavieres un pūst ragu.<br />

Aizgājējs bija gatavojies turpināt mācības Rīgā un gribēja<br />

iestāties Rīgas pilsētas ģimnāzijas 5. klasē. Tēvs raksta:<br />

“Dievs viņam bija piešķīris tādu brangumu, ka viņš sava<br />

vecuma puišu starpā kā milzis bija uzskatāms”.<br />

Pagaidām nav izdevies atrast ziņas par Kārļa Ludviga<br />

Millera meitas Klāras Elizabetes Marijas Milleres laulībām,<br />

pēcnācējiem un likteni.<br />

ATSAUCES:<br />

1. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 137. lpp<br />

2. Millers Kārlis (Zariņu Kārlis), Rakstu krājums, Cēsis, 1898. 24. lpp<br />

3. Millers Kārlis (Zariņu Kārlis), Rakstu krājums, Cēsis, 1898. 20.-22. lpp<br />

4. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 276. lpp<br />

5. Prande Alberts, “Latvju rakstniecība portrejās”, Rīga, 1926., 155.-156. lpp<br />

6. Polis Jānis, “Pie tēvu zemes dārgās”, Rīga, 2000., 65.-71. Lpp ISBN 9984-9106-4-4<br />

7. Biogrāfisko ziņu avots: “Latviešu rakstniecība biogrāfijās”, Rīga, Zinātne, 2003., 409.-410.lpp, ISBN 9984-698-48-3<br />

8. Millers Kārlis (Zariņu Kārlis), Rakstu krājums, Cēsis, 1898. 25. lpp<br />

9. Millers Kārlis (Zariņu Kārlis), Rakstu krājums, Cēsis, 1898. 27. lpp<br />

10. Millers Kārlis (Zariņu Kārlis), Rakstu krājums, Cēsis, 1898. 18.-19. lpp

MILLERU DZIMTA “LĪČU” MĀJĀS<br />

Senākās norādes par “Līču” mājām, kurās vēlāk ir<br />

atrodams Milleru dzimtas atzars, ir 1764. gads, kad<br />

“Līču” māju tukšās zemes piešķir Kārlim Dišleram,<br />

atbrīvojot viņu no nodevu maksāšanas līdz 1767.<br />

gada Jēkabiem. Tomēr visticamāk, Dišlers tajās nav<br />

saimniekojis pārāk ilgi, jo 1772. gada 14. augustā notiek<br />

sākotnējo “Līču” māju iedzīvotāju pārcelšana uz jaunu<br />

mājvietu, par ko liecina fakts ka “Labrenča” vai “Līča”<br />

Miķelis tiek pārcelts uz pilnīgi sakritušajām “Torpunu”<br />

vai “Purtiķu” mājām, kas iemainītas no Lipstu muižas,<br />

un turpmāk tiek apzīmētas ar nosaukumu “Līči”. Tātad,<br />

1772. gadā Kārlis Dišlers vairs nav “Līču” saimnieks, jo<br />

tajās saimnieko VII paaudzes pārstāvis Miķelis, kurš<br />

ir senākais šobrīd zināmais ar Milleru dzimtas atzara<br />

saistītais pārstāvis jau jaunajā “Līču” (Nr. 19) atrašanās<br />

vietā – pie vecā Bērzmuižas-Līvbērzes ceļa, virzienā no<br />

baznīcas uz ūdensdzirnavām (mājas ir saglabājušās līdz<br />

mūsdienām). Analizējot iedzīvotāju migrāciju, ir pamats<br />

izvirzīt apgalvojumu, ka 1720. gadā “Zariņu” mājās<br />

dzimušais VI paaudzes Dēliņu Indriķis ir ieprecējies<br />

“Līču” mājās, kļūstot par tēvu jau pieminētajam Miķelim.<br />

Savukārt Miķelis (†pirms 1795.) kļuva par tēvu vismaz<br />

četriem dēliem, par kuriem ziņas jau ir atrodamas<br />

“Dvēseļu revīzijās” (IX paaudze):<br />

• Ģirts (*1758. †pēc 1811.)<br />

• Juris (*1768. †1803.), - 1795. un 1797. gadā<br />

norādīts kā saimnieks “Līču” mājās<br />

• Kristaps Millers (*1771. †1827.),<br />

• Miķelis (*1777. †1808.)<br />

Ir zināms, ka IX paaudzes vecākais dēls Ģirts (*1758.<br />

†pēc 1811.) bija precējies ar Annu (*1767.) un šajā laulībā<br />

piedzima divi dēli (X paaudze):<br />

• Kristaps (*1792. †pirms 1835.), skat tālāk.<br />

• Kaspars (*1796.), kurš dvēseļu revīzijas brīdī<br />

1811. gadā bija 14½ gadus vecs.<br />

Ģirta brālis, IX paaudzes Juris – kā “Līču” jeb “Purtiķu”<br />

Juris 1795. gada Bērzmuižas māju sarakstā (pēc zemju<br />

pārdales) ir norādīts kā “Līču” saimnieks, ar piebildi,<br />

ka saimniecībai ir nenoteikta zemes platība. Kā jau<br />

norādīts iepriekš, 18. un 19. gadsimta mijā Bērzmuižā<br />

notika būtiska zemnieku lauku paplašināšana. To, ka šis<br />

darbs iet lielā steigā, rāda “Līču” lieta 1800. gadā. Citiem<br />

saimniekiem atrast vietas, ko varēja pārveidot laukos,<br />

nebija sevišķi grūti. Pie katras mājas atradās ganības un<br />

krūmi, ko varēja uzplēst un pārveidot laukos. “Līčiem”<br />

lieta bija savādāka. “Līči” savus lopus ganīja kopējās<br />

ganībās, ko bez “Rentēm” un Bērzmuižas izmantoja vēl<br />

Līvbērzes saimnieki. Tā kā “Līcim” nevienā citā vietā nav<br />

bijis iespējas jaunus laukus ierīkot, tad tas 1797. gadā<br />

uzaris trīs pūravietas kopējo ganību un tur trīs gadus sējis<br />

labību. 1800. gadā Līvbērzes “Tīmaļas” un “Admiņi” sāk<br />

ganīt nost “Līča” iesētos rudzus, tas noķīlājis 14 govis un<br />

22 aitas un pieprasa par katru govi florinu ķīlu naudas.<br />

Lieta nonāk kamerālvaldē. Tā noskaidro, ka ganības ir gan<br />

kopējas, bet “Līcim” nav citas zemes ko uzart, un bez lauku<br />

paplašināšanas “Līči” pastāvēt nevar. Nākamās ziņas ir<br />

no 1887. gada 10. oktobra, kad Bērzmuižas “Līču” māju<br />

saimniekam nodega dzīvojamā māja, taču jau nākamajā –<br />

1888. gadā ir likts pamatakmens jaunajām “Līču” mājām,<br />

kuras ir saglabājušās līdz mūsdienām. Akmens ar iegravēto<br />

ēkas celšanas gadu joprojām redzams mājas pamatos. Ēka<br />

ir nedaudz vizuāli pārveidota, tai zudusi koka veranda.<br />

Par IX paaudzes pārstāvi Miķeli ir atrodama norāde 1836.<br />

gada laulību reģistrā, kurā norādīts, ka tobrīd jau mirušā<br />

“Līču” saimnieka Miķeļa un Annas laulībā dzimušais dēls<br />

(X paaudze):<br />

• Kaspars Millers (*1805. †1.10.1869. “Līču”<br />

mājās).<br />

X paaudzes pārstāvis Kaspars Millers (*1805. †1.10.1869.<br />

“Līču” mājās) 1836. gada 13. septembrī apprecējies ar<br />

Sīpeles “Sniķeru” māju saimnieka Jāņa Jaunsniķera un<br />

Annas Jaunsniķeres meitu Jūli Jaunsniķeri (*1816.<br />

Sīpelē †13.12.1857. Bērzmuižas “Līčos”), kas ir pirmā<br />

(bet ne pēdējā) dokumentāli fiksētā reize, kad saradojās<br />

Jaunsniķeru un Milleru dzimtas (skat. “Latviešu” mājām<br />

veltīto nodaļu). Šeit Kaspars ir norādīts kā “Līču”<br />

saimnieks”. Lai arī laulību reģistrā viņš ir norādīts kā<br />

saimnieka dēls, jāņem vērā, ka Kaspara Millera tēvs mira,<br />

kad zēnam bija vien četri gadi, jo citos dokumentos kā<br />

“Līču” saimnieks jau tiek norādīts Kristaps Millers, kurš<br />

apprecējās ar “Līču” saimnieka atraitni Annu Milleri,<br />

tādejādi tikdams pie Milleru uzvārda. Šis Kristaps Millers,<br />

kurš 1811. gada dvēseļu revīzijā norādīs kā jaunais “Līču”,<br />

saimnieks, ir “Jaunzemju” māju (Nr.7) saimnieka Kristapa<br />

(*1747. †pēc 1811.) dēls Kristaps (*1785.), Jāpiezīmē, ka<br />

Kristaps Millers 1835. gada revīzijā (t.i. – jau pēc savas<br />

nāves) ir norādīts kā “Līču” saimnieka Kaspara Millera<br />

tēvs, lai gan Kaspara Millera laulību ierakstā norādīts,<br />

ka viņa tēvs ir Miķelis. Domājams, revīzijā ir norādīts<br />

zēna faktiskais audžutēvs, bet baznīcas grāmatas laulību<br />

reģistrā – bioloģiskais tēvs. Kopumā Kristapa Millera<br />

un Annas Milleres (*1786. †pēc 1857.) laulībā piedzima<br />

vismaz septiņi pēcnācēji (X paaudze):<br />

• Karls Millers (*1809. †1822.),<br />

• Ansis Millers (*1812.),<br />

• Lavīze Millere (*1815. vai 1817.),<br />

• Kristaps Millers (*1818.), vēlākais Līvbērzes<br />

kroga krodzinieks.<br />

• Anna Millere (Hartmane) (*1819.),<br />

• Grieta Millere (*1823. vai 1825.),<br />

• Jānis [Johans] Millers (*1826. †15.9.1874.),<br />

vēlākais “Upesmuižas” nomnieks.<br />

XI paaudzes pārstāvis Kristaps Millers (*1818.), ap 1852.<br />

gadu apprecējās ar Luīzi Krūmiņu (*1832. †5.10.1893.<br />

Līvbērzes krogs) un spriežot pēc “Dvēseļu revīzijām”, no<br />

Bērzmuižas pārcēlās uz Līvbērzi, kur kļuva par Līvbērzes<br />

kroga krodzinieku. Par Līvbērzes krogu ir jāuzskata krogs,<br />

kas atradās iepretim tagadējai Līvbērzes katoļu baznīcai<br />

un kapiem, jo eksperti uzskata, ka Bērzes un Līvbērzes<br />

krogi ir bijuši divi dažādi objekti. Viņa ģimenē piedzima<br />

vismaz trīs pēcnācēji (XII paaudze):<br />

krustvecāki dzirnavnieka sieva Emīlija Šmite,<br />

Jojans Mārtiņš Jēkabsons, Alberts Ginters. Mātes<br />

vārds atveidots kā Lavīze.<br />

• Jānis [Johans] Kristaps Millers (*13.5.1856.<br />

Līvbērzes krogs †21.6.1893. Līvbērzes krogs),<br />

krustvecāki [domājams - Upesmuižas] arendators<br />

Johans Millers, dzirnavnieks Ādolfs Jēkabsons,<br />

dzirnavnieka sieva Elīze Šulca.<br />

• Alīne Magrēta Millere (*1.3.1859. Līvbērzes<br />

krogs), krustvecāki kalpa sieva Margrieta Holšteina,<br />

dzirnavnieks Edvards Šulcs, arendators Johans<br />

Millers.<br />

XI paaudzes pārstāve Anna Millere (Hartmane) (*1819.),<br />

1836. gada 20. jūnijā, būdama 17 gadus veca, apprecējās ar<br />

Līvbērzes saimnieka Anša Hartmaņa un viņa sievas Edes<br />

dēlu Pēteri Hartmani (*1817.), kurš laulību brīdī bija 19<br />

gadus vecs. Šobrīd ir atrastas ziņas par diviem šajā laulībā<br />

Līvbērzē dzimušiem bērniem (XI paaudze):<br />

• nedzīvi dzimis dēls (*1.3.1839. †1.3.1839.)<br />

• Grieta Lizete Hartmane (*2.5.1849. Līvbērze),<br />

krustvecāki saimniece Grieta Mežgall, saimniece<br />

Līze Renste, saimnieks Juris Mežgall.<br />

Senākas ziņas par Milleru dzimtu Upesmuižā (Bächof)<br />

ir saistāmas ar “Līču” māju X paaudzes pārstāvi<br />

Jāni Milleru (*1826. †15.9.1874.), kurš turpmākajos<br />

baznīcu grāmatas reģistros ir minēts kā Johans Millers.<br />

Domājams, vispirms viņš no “Līčiem” pārcēlās uz dažu<br />

simtu metru attālumā esošo Upesmuižu, bet vēlāk kļuva<br />

par krodzinieku, palīdzot savam brālim saimniekot<br />

Līvbērzes krogā. Kā Upesmuižas iedzīvotājs viņš norādīts<br />

jau 1845. gadā sava dēla kristību ierakstā un 1859. gadā.<br />

1844. gada 26. novembrī viņš salaulājās ar Ilzi [Elizabeti]<br />

• Emīlija Millere (*13.5.1854. Līvbērzes krogs),<br />

540 541<br />

Meijeri (*1823. †13.6.1874. Upesmuiža). Nav izslēgts, ka<br />

Ilze Meijere bija iepriekšējā Upesmuižas nomnieka meita,<br />

kuru apprecot, Jānis Millers kļuva par jauno muižas<br />

nomnieku. Korelējot šīs ziņas ar vēlāk atrodamajiem<br />

faktiem un personvārdu atveidi, ir pamats uzskatīt ka<br />

Ilze Meijere ir vēlāk kā Līze vai Elizabete atveidotā, kuras<br />

laulībā ar Jāni Milleru piedzima (XI paaudze):<br />

• Johans Kristofs Millers (*15.10.1845. Upesmuiža),<br />

krustvecāki mūrnieks Kristaps Millers, vagara sieva<br />

Lībe Rādere, Gotlībe Rādere [jeb Bādere]. Mātes<br />

vārds kristību ierakstā ir saīsināts līdz Ilze, bet<br />

dēls kristību ierakstā minēts kā Johans Kristaps<br />

Millers. Johans Kristofs Millers ir uzskatāms par<br />

šī pētījuma autora tiešo priekšteci.<br />

• Lizete Millere (*24.12.1847. Upesmuiža),<br />

krustvecāki vagars Jānis no Būdu muižas, viņa<br />

sieva Līze, saimniece Līze. Tēvs jau ir norādīts kā<br />

Līvbērzes krodzinieks, mātes vārds atveidots Ilze.<br />

• Emīlija Friderike Millere (*20.6.1850. Līvbērzes<br />

krogs †12.5.1851. Līvbērzē), mirusi kā zīdainis.<br />

Krustvecāki vagars Johans Bāders, saimnieka meita<br />

Emīlija Friederike, Johans Pēteris Hartmanis no<br />

Līvbērzes.<br />

• Gotlībe Millere (*1.11.1852. Līvbērzes krogs),<br />

krustvecāki vagara meita Gotlībe Šteinberga, puisis<br />

Kristofs Millers, dzirnavnieka sieva Emīlija Šmite.<br />

• Karls Johans Millers (*17.1.1855. Upesmuiža),<br />

krustvecāki Pēteris Hartmanis, Johans Bāders,<br />

saimniece Grieta Mežgall.<br />

• Berta Vilhelmīne Millere (*20.4.1859.<br />

Upesmuiža), krustvecāki kalpa sieva Berta<br />

Vilhelmīne Millere, Filips Pētersons, nomnieks<br />

Johans Bāders.<br />

Visticamāk, tieši Karls Johans Millers ir vēlāk presē<br />

Attēls 1001.<br />

“Līču” mājas 2017. gadā.

pieminētais “K.Millers”, kas bijis labs saimnieks un<br />

saimniekoja Upesmuižā līdz I Pasaules karam.<br />

Visplašākās ziņas ir par 1857. gada revīzijā norādītā<br />

“Līču” māju saimnieka, X paaudzes pārstāvja Kaspara<br />

Millera un Jūles Jaunsniķeres pēcnācējiem. Viņu ģimenē<br />

piedzima (XI paaudze):<br />

• Anete Emīlija Millere (*7.7.1848. Bērzmuižas<br />

“Līči”), krustvecāki meita Lavīze Sniķere, Kristaps<br />

Millers, “Ķiņķe” saimnieks Kārlis Spriņģis.<br />

• Kārlis Millers (*19.7.1837. Bērzmuižas “Līčos”<br />

†22.4.1921. “Līčos”), krustvecāki saimnieka<br />

brālis Kristaps Millers, saimnieks Jānis Dimza,<br />

saimniece Lavīze.<br />

• Kaspars Millers (*16.2.1838. Bērzmuižas<br />

“Līčos”), krustvecāki saimnieka dēls Kaspars<br />

Rence, “Līču” saimnieka brālis Kristaps Millers,<br />

puisis Ansis Ramings. Precējies ar Trīni, pārcēlies<br />

uz “Upesmuižu”.<br />

• Jānis [Johans] Millers (*15.12.1841. Bērzmuižas<br />

“Līčos” †26.3.1884.), krustvecāki saimnieka dēls<br />

Jonas Jaunsniķķer, saimnieks Kaspars Rente,<br />

Kristaps Millers.<br />

• Ansis Millers (*10.6.1843. Bērzmuižas “Līčos”<br />

†16.6.1843. Bērzmuižas “Līčos”), miris kā zīdainis.<br />

Krustvecāki Jēkabs Millers, “Līču” puisis Ansis,<br />

kalpa sieva Lavīze, puisis Ansis.<br />

• Jūllavīze Millere (*6.4.1845. Bērzmuižas<br />

“Līčos”), krustvecāki [nesalasāmi] Jānis Millers,<br />

puisis Kristaps Millers.<br />

• Lizette Millere (*7.3.1852. Bērzmuižas “Līčos”),<br />

krustvecāki Līze Brante, Kaspars Sniķeris, Jānis<br />

Sniķeris.<br />

• Kristaps Millers (*25.4.1854. Bērzmuižas “Līčos”<br />

†15.3.1855. Bērzmuižas “Līčos”), miris kā zīdainis.<br />

Krustvecāki saimnieks Kaspars Sniķers, saimnieks<br />

Kaspars Brante, saimnieka sieva Līze Brante.<br />

Savukārt XI paaudzes vecākais dēls Kārlis Millers<br />

(*19.7.1837. Bērzmuižas “Līčos” †22.4.1921. “Līčos”) bija<br />

precējies ar Indriķa Grīnhofa un Luīzes Reitiņas meitu<br />

Amāliju Grīnhofu (*19.10.1852. Kl.Friedrihshof [Šķibe]<br />

†1928.), kas nodzīvojusi 76 gadus. Viņas mātes brālis<br />

Reitiņš 1857. vai 1858. gadā pēc paša izstrādāta plāna<br />

uzbūvēja jauno Bērzmuižas skolu. Reitiņš pats dzīvoja<br />

Apšupes (Džūkstes) pagastā, kur uz senču zemes uzcēla<br />

sev māju. Kārlis Millers esot miris 83 gadu vecumā.<br />

Savukārt Kārļa Millera un Amālijas Grīnhofas šajā laulībā<br />

piedzima (XII paaudze):<br />

• Elvīne Amālija [Alvīne] Luīze Millere (Štolcers)<br />

(*5.11.1872. [*17.9.1872.] Bērzmuižas “Līčos”<br />

†pēc 1950. ASV). Krustvecāki saimniece Lavīze<br />

Grīnhofa, saimnieks Kristofs Grīnhofs, saimnieka<br />

brālis Kaspars Millers.<br />

• Cecīlija Anete Millere (*19.1.1876. Bērzmuižas<br />

“Līčos” †11.1.1885. Bērzmuižas “Līčos”), mirusi kā<br />

bērns no plaušu karsoņa. Krustvecāki saimnieka<br />

meita Anlīze Berga, saimnieks Kārlis Štelmahers,<br />

saimnieks Kārlis Jaunsniķeris.<br />

• Kristaps Karls Millers (*5.5.1879. Bērzmuižas<br />

“Līčos” †16.5.1880. Bērzmuižas “Līčos”), dvīnis,<br />

miris kā zīdainis. Krustvecāki saimnieks Kristaps<br />

Grīnhofs, saimnieka dēls Indriķis Grīnhofs, meita<br />

Helēne Buša.<br />

• Emīlija Lizette Millere (*5.5.1879. Bērzmuižas<br />

“Līčos”) dvīne. Krustvecāki saimnieka māsa Lizete<br />

Millere, puisis Krists Holanders, saimnieks Kristaps<br />

Reiting,<br />

• Alīne Tekla Auguste Millere (*16.8.1881.<br />

Bērzmuižas “Līčos” †1.5.1882.) krustvecāki<br />

saimsnieks Kristaps Darecky, Alīne Berga,<br />

saimnieks Kristaps Bergs.<br />

• Kārlis Zigfrīds Millers (*15.2.1884. [*28.2.1884.]<br />

Bērzmuiža †pēc 1964.), krustvecāki saimnieks<br />

Kristaps Grīns, saimnieka sieva Jūle Štelmahere,<br />

saimnieks Indriķis Grīnpēters.<br />

Par XII paaudzes pārstāvi Elvīni Amāliju [Alvīni] Luīzi<br />

Milleri (Štolcers) (*5.11.1872. [*17.9.1872.] Bērzmuižas<br />

“Līčos” †pēc 1950. ASV) ziņas ir atrodamas 1941. gada<br />

tautas skaitīšanas datos. Lai arī te viņas dzimšanas datums<br />

ir norādīts 17. septembris, domājams, te ir notikusi<br />

pārrakstīšanās kļuda un bija domāts 17. novembris, kas<br />

atbilst kalendāra reformas datumam (mēneša rakstībā<br />

notikusi pārrakstīšanās, norādot “IX”, lai gan jābūt “XI”).<br />

1941. gada 23. aprīlī viņas ģimene pārcēlās no Bērzes<br />

pagasta “Lielstrazdiem” uz Bērzes pagasta “Upmaļiem”,<br />

kas piederēja Tusneldai Rūtiņai (dz. Štolcers). No anketas<br />

nav konstatējams Elvīnes Amālijas Milleres vīra vārds,<br />

taču salīdzinot datus ar Dobeles draudzes grāmatu ir<br />

konstatēts, ka tas bija tautskolotājs Kārlis Heinrihs<br />

Štolcers (*28.2.1862. Bērzmuižas “Lielstrazdi” †1938.),<br />

kura vecāki bija “Lielstrazdu” saimnieks Johans Štolcers<br />

un Paulīne. Johana Štolcera un Paulīnes ģimenē piedzima<br />

(XII paaudze):<br />

• Vilhelmīne Doroteja Štolcers (*12.8.1859.<br />

Bērzmuižas “Lielstrazdi” †.).<br />

• Kārlis Heinrihs Štolcers (*28.2.1862. Bērzmuižas<br />

“Lielstrazdi” †8.12.1938. Bērzmuiža).<br />

• Johans Kristofs Štolcers (*23.4.1867. Bērzmuižas<br />

“Lielstrazdi” †.), precējies ar Natāliju, strādāja kopā<br />

ar brāli kā skolotājs.<br />

XII paaudzes pārstāvis Kārlis Heinrihs Štolcers<br />

(*28.2.1862. Bērzmuižas “Lielstrazdi” †8.12.1938.<br />

Bērzmuiža) bija pirmais Bērzmuižas Meženieku<br />

pamatskolas pārzinis - šos pienākumus viņš sāka pildīt<br />

jau dienu pēc skolas jaunās ēkas iesvētīšanas 1893. gada<br />

16. oktobrī, taču līdz tam - kopš 1880. gada strādāja<br />

Bērzmuižas skolā (te viņa galvenie mācību priekšmeti<br />

bija ģeogrāfija, rēķināšana un krievu valoda). Jaunā<br />

Meženieku skolas ēka tika uzbūvēta gada laikā par<br />

Bērzmuižas pagasta līzdekļiem un izmaksāja ap 6000<br />

zelta rubļu. Pats Štolcers laikā no 1871. līdz 1875. gadam<br />

mācījās Bērzmuižas skolā pie Kr. Cīruļa, bet 1879.<br />

gadā beidzis Jelgavas reālskolu un kā eksterns izturējis<br />

pārbaudījumus Irlavas seminārā. Skolas pārziņa alga<br />

bija noteikta 3<strong>30</strong> rubļi gadā, kam klāt nāca dzīvoklis ar<br />

apkurināšanu un vēl 5 rubļi gadā no katra vasaras skolēna.<br />

1913. gadā Štolcers pārgāja uz Bērzmuižas skolu, bet viņa<br />

vietā “Meženiekos” par pārzini tika ievēlēts Kārlis Millers.<br />

Ņemot vērā telpu šaurību, 1922. gada 28. augustā trešās<br />

un ceturtās klases stundas tika pārceltas uz K.Štolcera<br />

mājām “Lielstrazdi” (2 km no skolas) un te visus<br />

priekšmetus, līdz pat savai aiziešanai pensijā 19<strong>30</strong>. gada<br />

16. oktobrī, māca tikai pats K.Štolcers. Saviem skolēniem<br />

viņš deva arī pamatzināšanas dārzkopībā, biškopībā un<br />

vīnrūpniecībā, kas esot bijusi paša Štolcera aizraušanās.<br />

Pēc vācu iebrukuma, I Pasaules kara bēgļu gaitās Štolcers<br />

nonāca Apē, kur darbojās bēgļu bērnu patversmē. Jau<br />

1918. gada 15. oktobrī vācieši viņam atļāva atjaunot<br />

skolas darbību. Gandrīz visi skolēni savulaik ir spēlējuši<br />

Štolcera 1925. gadā dibinātajā un vadītajā mandolīnu<br />

orķestrī, bet ārpus skolas Štolcers vadīja Dziedāšanas<br />

biedrības kori, ar kuru piedalījās daudzās zaļumballēs<br />

un IV Dziesmu svētkos Jelgavā 1895. gadā. Štolcers bija<br />

arī draudzes ērģelnieks un lauksaimniecības biedrības<br />

“Druva” vadītājs. Savā saimniecībā, kuru Štolcers no tēva<br />

mantoja 1907. gadā, siltās lecektīs audzējis Latvijā vēl<br />

maz audzētās melones. Saskaņā ar Bērzmuižas vēstures<br />

grāmatā norādīto, tās iznākšanas brīdī no 7 Štolcera<br />

Attēls 1001.<br />

1934. gads Mežinieku skolā. Skolas pārzinis Kārlis Zigfrīds Millers ar saviem audzēkņiem.<br />

Attēls 1001.<br />

1936. gads Mežinieku skolas personāls ar audzēkņiem. Centrā – skolas pārzinis Kārlis Zigfrīds Millers.<br />

542 543

ērniem 5 (2 dēli un 3 meitas) ir dzīvi, un visi esot<br />

muzikāli apdāvināti. K.Štolcers bija arī viens no v’ēlākā<br />

Valsts prezidenta K.Ulmaņa skolotājiem, tādēļ sava<br />

skolotāja godināšanai Prezidents viņa bēru dienā, 1938.<br />

gada 13. decembrī atsūtīja kapu vainagu, ko K.Ulmaņa<br />

vārdā nolika Rīgas pils komandants, pulkvedis R.Bebris.<br />

Savukārt Elvīnes Amālijas [Alvīnes] Luīzes Milleres un<br />

Kārļa Heinriha Štolcera laulībā, kas tika noslēgta 1896.<br />

gada 28. janvārī, piedzima (XIII paaudze):<br />

• Pāvils Sergejs Štolcers (*12.4.1897. Bērzes<br />

pagasta skola), kā krustvecāki norādīti kalējs Kārlis<br />

Cinonovičs saimnieks Kārlis Millers, saimniece<br />

Emīlija Millere.<br />

• Tusnelda Benigna Štolcers (Rūtiņš) (*5.5.1899.<br />

Bērzes pagasta skola †pēc 1941.), domājams,<br />

precējusies ar Rūtiņu, kurš nav norādīts 1941. gada<br />

tautas skaitīšanā. Kā krustvecāki norādīti skolotājs<br />

Johans Štolcers, saimnieka meita Emīlija Millere<br />

(jaundzimušās mātes māsa), saimnieks Krišjānis<br />

Grundmanis.<br />

• Paulīne Margrieta Štolcers (*21.7.1900.<br />

[*8.7.1900.] Bērzes skola †17.6.1989. USA,<br />

Wisconsin), krustvecāki skolotājs Johans Štolcers<br />

un viņa sieva Natālija, kalēja sieva Jūlija Cinoviča.<br />

• Aleksandrs Ilārs Štolcers (*20.3.1902. Bērzes<br />

skola † ASV?), krustvecāki skolotājs Johans<br />

Štolcers, saimnieka dēls Kārlis Millers, saimniece<br />

Milda Grundmane. 1947. gadā ieceļojis ASV.<br />

• Anna Irīna Štolcers (*10.4.1904. Bērzes skola<br />

† pirms 1939.), krustvecāki saimniece Milda<br />

Grundmane, saimnieks Kristaps Grundmanis,<br />

skolotājs Johans Štolcers.<br />

• Kārlis Oļgerts Štolcers (*27.6.1906. Bērzes<br />

pagasts †23.4.2002. ASV), krustvecāki skolotājs<br />

Kārlis Millers, skolotājs Johans Štolcers, skolotāja<br />

Natālija Štolcere. Pie baznīcas grāmatas kristību<br />

ieraksta ir 1998. gadā veikts labojums.<br />

• Ina Štolcers (*20.2.1910. Bērzes pagasts †pēc<br />

1941.), skolotāja, 1941. gada 19. maijā pārcēlusies<br />

no Liepājas.<br />

Saskaņā ar ASV ieceļojušo personu sarakstā atrodamo<br />

informāciju, 44 gadus vecais Kārlis Štolcers, 50 gadus<br />

vecā Paulīne Štolcers un 78 gadus vecā Alvīne 1950.<br />

gadā ieceļoja ASV. Kā Paulīne Margrietas Štolceres pēdējā<br />

dzīvesvieta ir norādīta Loves park, Illinois, 61111, USA.<br />

Iespējams, ka nodzīvojusi mūžu neprecējusies.<br />

Par XIII paaudzes pārstāvi Kārli Oļgertu Štolceru<br />

(*27.6.1906. Bērzes pagasts †23.4.2002. ASV), ir zināms,<br />

ka vijoļspēli viņš sāka apgūt jau 6 gadu vecumā, vēlāk<br />

pilnveidojot savu meistarību Jelgavas Konservatorijā.<br />

Par neaizmirstamāko pats Štolcers uzskatīja te notikušo<br />

J.Vītola mūzikas vakaru, kur Štolcera vijoļspēli pie<br />

klavierēm pavadīja pats profesors Jāzeps Vītols. Vēlāk<br />

Štolcers mācījās Valsts konservatorijā pie Arnīša un<br />

Norīša. No 1933. līdz 1944. gadam bija Nacionālās<br />

operas orķestra vijolnieks. Bēgļu gaitās nonācis Vācijā,<br />

kur daudz koncertējis. Pēc ieceļošanas ASVstrādāja<br />

par mūzikas skolotāju Klintonvilles (Viskonsīnā) skolā<br />

un dzīvoja Rokfordā, kur deva privātstundas. Pirms<br />

aiziešanas mūžībā lūdzis ziedem paredzēto naudu ziedot<br />

Latvijas Nacionālajai operai. Šo ziedojumu 4100 USD<br />

apmērā Operas ģildei pasniedza aizgājēja atraitne Millija<br />

Štolcere (*1923.). Kārļa Oļģerta Štolcera un Millijas<br />

laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Anita Štolcers (Hartshorne)<br />

XII paaudzes pārstāvis Kārlis Zigfrīds Millers<br />

(*15.2.1884. [*28.2.1884.] Bērzmuiža †pēc 1964.), kurš bija<br />

dzimis Bērzmuižas “Līčos”, beidzis Jelgavas Aleksandra<br />

skolu un pedagoģijas kursus pie tās. Viņš vēlāk strādāja<br />

par skolotāju Bērzmuižas Meženieku [Mežamuižas] 1.<br />

Pakāpes pamatskolā, kas tika atvērta 1893. gadā. 1915.<br />

gadā skola savu darbu pārtrauca kara dēļ, jo Zemgali<br />

okupēja vāci un skolotāji aizklīda svešumā. Pēc skolas<br />

darbības atjaunošanas 1919. gadā skolotājs Millers<br />

vairs neesot vēlējies tajā atgriezties, tomēr viņa vārds<br />

ir atrodams skolas pārziņu sarakstā no 1923. līdz 1949.<br />

gadam (pirmo reizi Millers par skolotāju un skolas pārzini<br />

šeit kļuva 1913. gadā, kad iepriekšējais skolotājs un skolas<br />

pārzinis Kārlis Štolcers pāriet uz Bērzmuižas skolu,<br />

nostrādājot šajā amatā līdz 1915. gadam). Dzīves nogalē<br />

Kārlis Zigfrīds Millers pārvietojās ar grūtībām, kuras<br />

radīja daļēja kājas amputācija. Attiecībā uz Kārļa Zigfrīda<br />

Millera ģimeni ir zināms, ka viņš bija precējies ar Mariju<br />

Bankevicu (*22.8.1892. Bēne [Ciroles pag.] †ap 1978.). Savu<br />

pēcnācēju ģimenē nebija, taču ir zināms, ka pēc vīra nāves<br />

Marija savā mājā pieņēma kādu īrnieku, kurš pakāpeniski<br />

iemantoja saimnieces uzticību un apmaiņā pret solījumu<br />

apkopt Mariju saņēma mājas mantošanas tiesības. Tomēr<br />

solījums netika izpildīts labā ticībā – drīz vien Marija tika<br />

ievietota veco ļaužu pansionātā (domājams, Ozolniekos),<br />

kur drīz vien mira, bet “mantinieks” savu iegūto īpašumu<br />

drīz vien pārdeva.<br />

XI paaudzes pārstāvis Kaspars Millers (*16.2.1838.<br />

Bērzmuižas “Līčos”), būdams otrais dēls ģimenē, kurš<br />

atbilstoši laikmeta tradīcijām nevarēja mantot tēva mājas,<br />

1873. gadā pārcēlās no “Līču” mājām uz “Upesmuižu”, kurā<br />

tolaik jau saimniekoja viņa onkulis Jānis [Johans] Millers<br />

(*1826. †15.9.1874.). Kaspars savu bērnu kristību ierakstos<br />

tiek norādīts kā piensaimnieks, bet viņa laulībā ar Trīni<br />

Milleri [domājams *21.5.1852. Kalnciema pagasts, †pēc<br />

1941., 1941. gadā dzīvoja Bērzes pagasta “Luģu” mājās]<br />

piedzima (XII paaudze):<br />

• Jūlija Paulīne Millere (*4.7.1872. “Līčos<br />

“†21.8.1873. Upesmuiža), krustvecāki saimniece<br />

Jūlija Rente, saimnieks Karls Štelmahers, kalps<br />

Kaspars Zēlacs.<br />

• Karls Augusts Millers (*10.8.1875. Līvbērzes<br />

Upesmuiža), krustvecāki arendators Karls Millers,<br />

kalps Kristofs Zilberts, kalpa sieva Elizabete<br />

Zilberte, dzim. Millere [iespējams, Kaspara māsa<br />

Lizette Millers, *7.3.1852.]<br />

• Aleksandrs Johans Ludvigs Millers (*8.11.1877.<br />

Upesmuiža), krustvecāki Johans Millers, Berta<br />

Milleres jaunkundze, Karls Millers arendators.<br />

• Ansis Ludvigs Millers (*14.7.1880. Līvbērzes<br />

Upesmuiža), krustvecāki Ansis Bāders, saimnieks<br />

Kārlis Millers, viņa sieva Amālija.<br />

XII paaudzes pārstāvis Aleksandrs Johans Ludvigs<br />

Millers (*8.11.1877. Upesmuiža) pāsē tika norādīts kā<br />

Jānis Millers, kurš I Pasaules kara laikā bija devies bēgļu<br />

gaitās. 1920. gadā izdotajā pasē norādīts kā neprecējies<br />

strādnieks. 1926. gada <strong>30</strong>. aprīlī pierakstīts Slokā, Smilšu<br />

ielā 21, bet 26. maijā pārcēlies uz Zaķusalu, Krasta ielu<br />

10 dz. 2, 1927. gada 26. februārī pierakstījies Zaķusalas<br />

Krasta ielā 11 dz 6, 9. jūnijā pārcēlies uz L.Salas ielu 9a dz<br />

5, bet 29. augustā pārcēlies uz Veco Jelgavas ielu 120 dz 6.<br />

sava tēva darbu Bērzes krogā, tad uz viņu ir attiecināms<br />

Zaļenieku (Grünhof) draudzes grāmatā atrodamais<br />

ieraksts par to, ka Bērzmuižas krodzinieka Johana Millera<br />

(*ap 1815.) un viņa sievas Katrīnas laulībā ir dzimuši<br />

(paaudze):<br />

• Karls Vilhelms Jakobs Millers (*20.4.1836.)<br />

• Teodors Millers (*11.12.1852.)<br />

Pagaidām nenoskaidrots izceļotājs no Upesmuižas uz<br />

Jaunsesavu miris 40 gadu vecumā Jānis Millers (*1847.<br />

Upesmuižā, †<strong>30</strong>.4.1887. Neu Sessau Müllers Ogan),<br />

NENOSKAIDRORTS:<br />

Ja mēs pieņemam, ka viens no šiem dēliem turpināja arī<br />

544 545<br />

Attēls 1001.<br />

Skolotājs Kārlis Heinrihs Štolcers.

Attēls 1001.<br />

Aleksandrs Johans Ludvigs Millers.<br />

Attēli 1001.<br />

1964. gada folkloras ekspedīcija – Marija Millere un Kārlis Zigfrīds Millers “Līčos”.<br />

Attēls 1001.<br />

1964. gada Folkloras ekspedīcijas dalībnieki “Līču” mājās uzklausa stāstnieci Mariju Milleri.<br />

ATSAUCES:<br />

1. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 66. lpp<br />

2. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 126-127. lpp<br />

3. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 332. lpp<br />

4. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 279. lpp<br />

546 547

MILLERU DZIMTA “JAUNZEMU” MĀJĀS<br />

Bērzmuižas revīzijas sarakstos tiek norādītas divas<br />

Jaunzemu saimniecības – vēlākie “Jaunzemi” (Nr.<br />

7.) un “Jaunzem-Dišleri” (Nr. 39.)<br />

1811. gadā “Jaunzemu” māju (Nr. 7) saimnieks ir<br />

Kristaps Jaunzems (*1747. †1825.) [šāds uzvārds<br />

norādīts 1835. gada revīzijā], kuram ir divi dēli un<br />

divas meitas (paaudze):<br />

• Kristaps Millers (*1786. †1827.), kurš ir<br />

pārcēlies uz “Līču” mājām, kur apprecējies ar<br />

Annu (skat. “Līču” atzaram veltīto nodaļu).<br />

• Lavīze (*1787.)<br />

• Karls Jaunzems (*1789.), kurš saimnieko<br />

“Jaunzemu” mājās, precējies ar Grietu (*1798.).<br />

• Anlīze (*1797.)<br />

Karla Jaunzema (*1789.) un Grietas (*1798.) ģimenē<br />

piedzima (paaudze):<br />

• Kristaps (*1816. †1822.)<br />

• Ansis (*1817.)<br />

• Jānis (*1820.)<br />

• Karls Jaunzems (*1823.), 1857. gadā norādīts<br />

kā māju saimnieks, precējies ar Annu (*1820.)<br />

• Anne (*1826.)<br />

• Līza (*18<strong>30</strong>.)<br />

• Jūle (*1833.)<br />

Karla Jaunzema un Annas ģimenē piedzima:<br />

(paaudze):<br />

• Jānis Dišlers (*1791.), 1835. gadā norādīts kā<br />

māju saimnieks, precējies ar Trīni (*1809.)<br />

• Anna (*1794.) – vairs netiek norādīta 1826.<br />

gada revīzijā.<br />

• Līze (*1802.) – vairs netiek norādīta 1826.<br />

gada revīzijā.<br />

• Anlīze (*1804.)<br />

• Trīne (*1808.)<br />

• Anzappe (*1812.)<br />

Bet Pēterim ir dēls<br />

• Pēteris (*1795.)<br />

Jāņa Dišlera un Trīnes ģimenē piedzima:<br />

• Līze (*1833.)<br />

Par Milleriem šajā laikā ir norādes arī tuvumā<br />

esošajās muižās – Līvbērzei kaimiņos esošajās<br />

Udzes muižas “Jaunzemju” [“Dišler-Jaunzem”] māju<br />

saimnieks [visticamāk - Indriķa Millera dēls] Indriķis<br />

Millers 1854. gadā puisim alga izmaksāja 25 sudraba<br />

rubļus, deva vadmalas bikses un kamzoli, vienas linu<br />

un vienas pakulu bikses, vienu linu kreklu un divus<br />

pakulu kreklus, pastalas, pa 3 pāriem zeķu un cimdus.<br />

Ir zināms, ka Indriķis Millers bija precējies ar Trīni<br />

(†pirms 1855.) un šajā laulībā piedzima (paaudze):<br />

Savukārt Indriķa Millera laulībā ar Lizeti piedzima<br />

(paaudze):<br />

• Johans Teodors Millers (*18.11.1855.),<br />

krustvecāki saimnieks Miķelis Ābols, saimnieks<br />

Jānis Šulcs, saimniece Lovisa Zilbert.<br />

• Lizete Millere (*7.11.1857. Udzes “Jaunzemi”<br />

†20.3.1866. Udzes “Jaunzemos”), dvīne, mirusi<br />

kā bērns 8 gadu vecumā. Krustvecāki Trīne<br />

Dišlere, puisis Jānis Šulcs, [nesalasāms] Bock.<br />

• Heinrihs Millers (*7.11.1857. Udzes<br />

“Jaunzemi” †), dvīnis. Krustvecāki saimnieks<br />

Heinrihs Peise, saimniece Trīne Canne.<br />

• Emīlija Luīze Millere (*23.1.1867. Udzes<br />

“Jaunzemi” †), krustvecāki saimniece Luīze<br />

Zilberte, saimnieks Karls Zilberts, puisis Ansis<br />

Cīrulis.<br />

Indriķis Indriķa dēls Millers – 1857. gadā izslēgts no<br />

Bērzmuižas ļaužu saraksta<br />

Domājams, ka “Jaunzemu” (“Laukeš Jaunzemi”)<br />

mājas mantoja vecākais dēls, paaudzes pārstāvis<br />

Jānis Millers (*1.9.1844. “Jaunzemi”), kurš vēlāk tiek<br />

norādīts kā mājas saimnieks. Viņa laulībā ar Karlīni<br />

piedzima (paaudze):<br />

• Johans Ludvigs Millers (*20.6.1886.<br />

“Jaunzemi” †14.2.1897. “Jaunzemi”),<br />

krustvecāki saimnieka dēls Ludvigs Ulmanis,<br />

meita Jūle Līkum un Zane Preiting, kas strādā<br />

par kalponi Dobelē.<br />

• Ansis Alfrēds Millers (*2.9.1898. Dobeles<br />

pastorāta Laukenden Jaunzemji), krustvecāki<br />

Gotthards Vazdiks, Ansis Hofrāts, Lužie<br />

Freimane.<br />

• Jānis Jaunzems (*1845.)<br />

• Kristaps Jaunzems (*1847.)<br />

• Ansis Jaunzems (*1849.)<br />

• Karls Jaunzems (*1851.)<br />

• Kaspars Jaunzems (*1854.)<br />

Savukārt 1811. gadā , vēlāko Dišlera “Jaunzemu”<br />

māju (Nr. 39) saimnieki ir Ansis (*1721. † 1798.) un<br />

Anna (1747.), kuram ir divi dēli (paaudze):<br />

• Jānis Dišlers (*1763. †1819.)<br />

• Pēteris (*1764. †1808.)<br />

Šīs paaudzes Jānis Dišlers bija precējies ar Annu<br />

(*1767. †pēc 1826.) un šajā laulībā piedzima<br />

• Jānis Millers (*1.9.1844. “Jaunzemi”),<br />

krustvecāki saimnieks Jānis no Prekkes<br />

[visticamāk, domāti Brēķi], saimniece Trīne<br />

Auza no Jaunzemm, saimnieks Ansis Grante<br />

• Anlīze Millere (*27.12.1847. “Jaunzemi”),<br />

krustvecāki Anne Millere, “Laukaš Jannit”<br />

saimniece Anlīze Krūze, “Puķķes” saimnieks<br />

Jānis Birģelis.<br />

• Ansis Millers (*13.12.1850. “Jaunzemi”),<br />

krustvecāki Ansis Neimanis, Trīne no “Grantes”,<br />

Ansis Šerolmann.<br />

• Matilde Jūle Millers (*<strong>30</strong>.12.1854.<br />

“Jaunzemi”), krustvecāki Matilde Boka,<br />

saimniece Trīne Grante, puisis Ansis Neimanis.<br />

Kristapa Millera un Annas laulībā ir dzimuši:<br />

• Jūle Marija Millere (*15.2.1884. “Jaunzemji”),<br />

dvīne, krustvecāki meita Jūle Šulca, meita Jette<br />

Rozīte, saimnieks Jānis Jaunzems.<br />

• Ansis Roberts Millers (*15.2.1884.<br />

“Jaunzemji”), dvīnis, krustvecāki kalps Ansis<br />

Štolmanis, saimnieka brālis Roberts Jaunzems,<br />

meita Jūle Šulca.<br />

• Karls Ludvigs Millers (*1879. “Jaunzemji”<br />

†4.2.1884.), miris 4 gadu un 3/4 vecumā<br />

548 549

MILLERU DZIMTA “CELMU” MĀJĀS<br />

“<br />

Celmu” mājas (Nr. 28) ir vēl viena saimniecība, kurā<br />

ilgstoši parādās Milleru dzimtas pārstāvji. 1811. gada<br />

revīzijā tās saimnieki ir norādīts Kristaps (*1747. †1805.)<br />

un Lavīze (*1752.), kuriem ir četri pēcnācēji (paaudze):<br />

• Ansis (*1772. †1811.)<br />

• Kristaps (*1783. †1855.), kurš minēts kā “Celmu”<br />

jaunais māju saimnieks un ir precējies ar Anlīzi<br />

(*1786. †12.12.1872.). 1836. gada revīzijā viņa<br />

uzvārds ir norādīts kā “Ceļmillers”<br />

• Lavīze (*1785.)<br />

• Kaspars (*1793.)<br />

1892. gada mirušo reģistrā ir norādīts kāds 100 gadu<br />

vecumā Līvbērzes “Siliņu” mājās miris atraitnis Kristaps<br />

Ceļmillers (*1792. †23.5.1892.), kurš, iespējams, ir<br />

Kristapa sievas Anlīzes brālis. Gadu iepriekš “Siliņu” mājās<br />

87 gadu vecumā ir mirusi arī Anzappe Ceļmillere (*1804.<br />

†23.1.1891.), kas visticamāk bija simts gadus nodzīvojušā<br />

Kristapa sieva.<br />

Ansim ir norādīti divi pēcnācēji:<br />

• Jānis (*1795.), domājams, precējies ar Latti<br />

(*1790.†11.9.1835.), kuras miršanas reģistrā<br />

norādīts, ka viņa ir “Celmu” kalpa Anša atraitne.<br />

• Ansis (*1797.), 1811. gada revīzijas laikā pārcēlies<br />

uz “Daujartu” mājām (Nr. 40.), kur salīdzis par<br />

puisi.<br />

Savukārt “Celmu” māju jaunajam saimniekam Kristapam<br />

Ceļmilleram un Anlīzei ir norādīti šādi pēcnācēji<br />

(paaudze):<br />

• Ansis (*1805. †24.8.1871.), 1834. gada 8. oktobrī<br />

precējies ar Jāņa un Annas meitu Lavīzi (*1813.<br />

Pēternieki, †21.6.1883.)<br />

• Kristaps Ceļmillers (*1807. †1855.),<br />

• Jānis Ceļmillers (*1806.) 1838. gada 4. decembrī<br />

apprecējies ar Kārļa Strazdiņa un Līzes Strazdiņas<br />

meitu Annu Strazdiņu (*1819.)<br />

• Grieta (*1813.)<br />

• Kaspars (*1816.)<br />

• Indriķis (*1820.), pārcēlies uz “Auziņu” mājām,<br />

1850. gada 5. novembrī precējies ar Jūli Mēteri<br />

(Mehter) (*1821. †1.9.1891. Līvbērzes “Mežsargos”)<br />

• Karls (*1822.)<br />

• Anne (*1824.)<br />

• Kārlis Ceļmillers (*ap 1864. †9.2.1866.), miris 1<br />

un ¾ gada vecumā.<br />

Vēl viens ieraksts liecina, ka Annai Ceļmillerei 1849. gada<br />

7. janvārī ir dzimusi nedzīva meita “Celmu” mājās, kurai<br />

arī nav norādīts tēvs.<br />

Savukārt Jāņa Ceļmillera un Annas laulībā piedzima:<br />

• Ansis Ceļmillers (*1841.)<br />

• Jānis Ceļmillers (*1845.)<br />

• Kaspars Ceļmillers (*1847. †18.9.1847.), miris kā<br />

zīdainis 8 mēnešu vecumā.<br />

• Nedzīva meita (*26.6.1850. †26.6.1850.)<br />

Indriķa Ceļmillera un Jūles laulībā piedzima:<br />

• Trīne Ceļmillere (*1852.),<br />

• Jānis Ceļmillers (*1854.)<br />

• Anna Ceļmillere (*1856.)<br />

Miruši<br />

Anna Ceļamillere (†13.4.1879.)<br />

Ansis Ceļmillers (*1859.†8.4.1883.), drēbnieks, 24 g<br />

Laulājušies:<br />

1838. gada 4. decembrī<br />

1886. gada 1. aprīlī Anete Ceļmillere un Juris Zemzars<br />

1875. gada 26. janvārī Jūle Ceļmillere un Indriķis Gothards<br />

1877. gada 16. maijā Mīne Ceļmillere un Jānis Rubeics<br />

1877. gada <strong>30</strong>. oktobrī Jānis Ceļmillers un Karlīna Jansone<br />

1941. gadā Jelgavā, Tērvetes ielā 44 sev piederošā namā<br />

dzīvoja Anna Ceļmillers (dz. Jekševics) (*19.3.1877. Svētes<br />

pagasts), kas te dzīvoja kopš 1920. gada 21. maija.<br />

1840. gadā saimnieks ir Jānis Ceļmillers!!!!<br />

Māju saimnieka jaunākajam brālim Kasparam, kurš 1826.<br />

gada revīzijas laikā arī dzīvo “Celmu” mājās, ir norādīta<br />

sieva Lavīze (*1796.) un bērni:<br />

• Kristaps (*1816.)<br />

• Anne (*1824.)<br />

Viena no šīm Annām Ceļmillerēm bija pārcēlusies uz<br />

“Auziņu” mājām, kur visticamāk, bija kalpone. Baznīcas<br />

grāmatas mirušo reģistrā ir atrodams ieraksts, ka viņai<br />

piedzima dēls, kuram nav norādīts tēvs:<br />

550 551

MILLERU DZIMTA “VILCIŅU” MĀJĀS<br />

No dvēseļu revīzijām uzzinām, ka 1811. gadā “Vilciņu”<br />

mājās (Nr. 36) saimnieko Jēkabs Mežiņš (*1758.<br />

†1821.) un viņa sieva Līze (*1765. †pēc 1826.), kas<br />

pārņēma saimniekošanu no Indriķa (*1747. †1803.).<br />

Visticamāk, Indriķis un Jēkabs bija brāļi. Mežiņu uzvārds<br />

pirmo reizi parādās 1835. gada revīzijā.<br />

Jēkaba Mežiņa un Līzes laulībā dzimuši:<br />

• Trīne Mežiņa (*1777. †12.11.1867. “Vilciņu”<br />

mājās) saskaņā ar “Dvēseļu revīzujā norādīto<br />

vecumu, par dzimšanas gadu būtu jāuzskata<br />

1792., bet saskaņā ar baznīcas grāmatas miršanas<br />

reģistrā jorādīto vecumu nāves brīdī – 90 gadi, par<br />

dzimšanas gadu būtu jāuzskata 1777. gads. Tāpat<br />

norādīts, ka viņa bija neprecējusies.<br />

• Jānis Mežiņš (*1796.), 1835. gadā norādīts kā<br />

saimnieks.<br />

• Ansis Millers (*1798.), vēlāk pārcēlies uz “Auziņu”<br />

mājām un 1857. gadā izslēgts no Bērzmuižas ļaužu<br />

saraksta, kļūstot par Sīpeles pagasta iedzīvotāju.<br />

• Kaspars (*1803.).<br />

• Kristaps Millers (*1813.) ar šādu uzvārdu ir<br />

norādīts 1857. gada revīzijā.<br />

No šīs paaudzes pārstāvjiem ir zināms, ka Jānis Mežiņš<br />

bija precējies ar Trīni (*1797.), kuras uzvārds 1857. gadā<br />

ir norādīts kā Millere. Šajā laulībā piedzima:<br />

• Jānis Millers (*1817. Bērze †13.11.1902. Bērzes<br />

“Vilciņos”.). Mūžu nodzīvoja neprecēts. Saskaņā<br />

ar dvēseļu revžijām būtu dzimis 1823. gadā, bet<br />

saskaņā ar miršanas reģistrā norādīto, vecumu<br />

nāves brīdī - 85 gadi, par dzimšanas gadu uzskatāms<br />

1817. gads.<br />

• Kaspars Mežiņš [Millers] (*1822.), kurš 1857.<br />

gada revīzijā uzvārdu ir norādījis “Mežiņš, alias<br />

Millers”,<br />

• Kārlis Millers (*1827. †8.4.1906.), precējies ar<br />

Anetti (*1836. †29.1.1881.).<br />

• Grieta (*1838.).<br />

Nav izslēgts, ka Trīnes vīrs mira un viņa apprecējās otrreiz<br />

ar Kārli Reņģi, jo vēlāk, Kārļa Millera dēla kristību ierakstā<br />

tiek norādīts vispirms “vecais saimnieks”, bet vēlāk -<br />

saimnieka patēvs (stiefvater) Kārlis Reņģe.<br />

Lai arī ģimenei parādās uzvārds “Mežiņš” (87. saime)<br />

un 1835. gadā te nav redzami Milleru uzvārdi, “Vilciņu”<br />

mājās 1857. gada revīzijā tie ir atrodami.<br />

Par nākamo “Vilciņu” saimnieku kļuva paaudzes pārstāvis<br />

Kārlis Millers (*1827. †8.4.1906.), kurš bija precējies ar<br />

Anetti (*1836. †29.1.1881.), kura bērnu kristību ierakstos<br />

arveidota arī kā Anna. Miršanas reģistrā Kārlis ir norādīts<br />

kā 80 gadus vecs “Vilciņu” saimnieks, atraitnis, kas par<br />

10 gadiem nesakrīt ar Dvēseļu revīzijā norādīto vecumu.<br />

Kārļa Millera un Anettes laulībā ir dzimuši (paaudze):<br />

• Karls Jūliuss Millers (*13.6.1861. Bērzmuižas<br />

“Vilciņi”), krustvecāki saimnieks Karls Štolcers,<br />

saimnieka dēls Kaspars Tīmanis, saimniece Jūle<br />

Jukše. Karls Jūlijs Millers bija precējies ar Līni<br />

Gotlībi Brancis (*11.12.1863. Līvbērzes “Ģibeiki”<br />

†).<br />

• Kristaps Teodors Millers (*17.8.1862. Bērzmuižas<br />

“Vilciņi” †29.9.1862. Bērzmuižas “Vilciņi”), miris<br />

kā zīdainis. Krustvaceāki saimnieka brālis [?]<br />

Kārlis Renga, kalpa sieva Trīne, saimniece Anna<br />

Mazjukša.<br />

• Johans [Jānis] Millers (*7.9.1863 Bērzmuižas<br />

“Vilciņi” †), krustvecāki saimnieka brālis Kārlis<br />

Renga, saimniece Anna Bitte.<br />

• Mīle Millere (*26.8.1864. Bērzmuižas “Vilciņi”),<br />

krustvecāki Jūle Tīmane, saimnieka brāļa meita<br />

[?], saimnieks Kristaps Mazjukšs, saimnieks Jānis<br />

Biezbārdis.<br />

• Kārlis [Roberts] Millers (*20.2.1866. Bērzmuižas<br />

“Vilciņi” †1.4.1866. Bērzmuižas “Vilciņi”) miris<br />

kā zīdainis 3 nedēļu vecumā. Kristību ierakstā<br />

ir norādīts kā Kārlis, bet miršanas ierakstā – kā<br />

Roberts. Krustvecāki vecais saimnieks Kārlis<br />

Reņģe, saimniece Grieta Valtere, Kārlis Kronbergs,<br />

drēbnieks.<br />

• Ludis Millers (*17.4.1868. Bērzmuižas “Vilciņi”),<br />

krustvecāki saimnieka patēvs Kārlis Reņģe, atraitne<br />

Anna Bite.<br />

• Jūlija Amālija Millers (*5.8.1869. Bērzmuižas<br />

“Vilciņi” †14.2.1879. Bērzmuižas “Vilciņi”), mirusi<br />

kā bērns. Krustvecāki saimniece Jūle Beikmane,<br />

saimnieks Johans Bude, saimnieks Johans Štolcers.<br />

• Ansis Teodors Millers (*5.12.1870. Bērzmuižas<br />

“Vilciņi”), krustvecāki saimnieks Ansis Beikamnis,<br />

puisis Kārlis Ērmanis, saimniece Gotlībe Bude.<br />

Ansis Teodors Millers bija precējies Luīzi Otīliju<br />

Elizabeti Zariņu (*17.1.1876. Dobele †).<br />

• Indriķis Millers (*5.1.1872. Bērzmuižas “Vilciņi”<br />

†9.1.1872 Bērzmuižas “Vilciņi”), miris kā zīdainis.<br />

Krustvecāki vecais saimnieks Kārlis Renga, kalps<br />

Ansis Zover [?], saimniece Anna Bitte.<br />

• Matilde Doroteja Millere (*14.1.1873 Bērzmuižas<br />

“Vilciņi”), krustvecāki saimniece Gotlībe Rūde,<br />

saimnieks Kaspars Rīmanis, Teodors Rūde.<br />

• Pauls Millers (*12.4.1875. Bērzmuižas “Vilciņi”<br />

†9.3.1876. Bērzmuižas “Vilciņi”), miris kā zīdainis.<br />

Krustvecāki zvaniķis Karls Straubergs, kalps Karls<br />

Kozlovskis, saimniece Anna Bitte.<br />

• Anete Otīlija Millere (*27.7.1877. Bērzmuižas<br />

“Vilciņi” †15.8.1878.), mirusi kā zīdainis.<br />

Krustvecāki saimniece Jūlija Beikmane, saimniece<br />

Jūlija Tīmane, saimnieka dēls Kristaps Jukše.<br />

• Vilhelms Millers (*3.1.1880. Bērzmuižas<br />

“Vilciņi”), krustvecāki drēbnieks Jānis Treimanis,<br />

saimniece Jūlija Beikmane, kalpa sieva Lavīze<br />

Goldberga.<br />

ir dzimuši (paaudze):<br />

• Olga Paulīne Millere (*7.10.1888. Bērzmuižas<br />

“Vilciņi” †7.5.1891. Bērzmuižas “Vilciņi”), mirusi kā<br />

bērns. Krustvecāki saimnieka meita Olga Millere,<br />

vecais saimnieks Kārlis Millers, audējs Roberts<br />

Krancs, Jūle Vulfa.<br />

• Jūle Milda Millere (*1.11.1890. Bērzmuižas<br />

“Vilciņi” †19.5.1891. Bērzmuižas “Vilciņi”),<br />

mirusi kā zīdainis. Krustvecāki saimnieka meita<br />

Jūle Nettelburga, saimnieks Kārlis Nettelburgs,<br />

saimniece Lavīze Brance.<br />

• Emīlija Leontīna Millere (*5.5.1892. Bērzmuižas<br />

“Vilciņi” †14.10.1904. Bērzmuižas “Vilciņi”), kā<br />

nāves iemesls norādīts smadzeņu iekaisums.<br />

Krustvecāki saimniece Emīlija Anšics, saimnieks<br />

Kārlis Anšics, amatnieks Indriķis Neilands.<br />

• Kārlis Millers (*23.7.1899. [4.8.1899.] Bērzmuižas<br />

“Vilciņi” †pēc 1941.), krustvecāki meita Annuža<br />

Prīverte, meita Jūlija Brance, saimnieks Jānis Brancs<br />

[domājams, jaundzimušā mātes ģimenes radi].<br />

Ziņas par paaudzes pārstāvi Kārli Milleru (*23.7.1899.<br />

[4.8.1899.] Bērzmuižas “Vilciņi” †pēc 1941.) ir atrodamas<br />

1941. gada tautas skaitīšanas anketā. No tās uzzinām,<br />

ka 1937. gada 28. maijā viņš ar sievu Katrīnu Mildu<br />

Milleri (*9.1.1903. Bērzes pagasts †pēc 1941.) ir pārcēlies<br />

uz “Leijeru” mājām Bērzes pagastā un te kopā ar viņiem<br />

dzīvoja bērni (paaudze):<br />

• Edgars Millers (*23.4.1934. Bērzes pagasts).<br />

• Zinta Millere (*13.2.1938. Bērzes pagasts).<br />

• Egons Millers (*14.10.1939. Bērzes pagasts).<br />

Šajā tautas skaitīšanā kā mājas iedzīvotāja ir norādīta arī<br />

Grieta Kārkliņš (*1864. Bērzes pagasts †pēc 1941.), kas ir<br />

bijusi mājas patstāvīgā iedzīvotāja. Nav izslēgts, ka tā ir<br />

Katrīnas Mildas māte.<br />

paaudzes pārstāvis Ansis Teodors Millers (*5.12.1870.<br />

Bērzmuižas “Vilciņi”) 1901. gada 23. decembrī precējies<br />

ar Dobeles “Spīgu” saimes kalpa Jāņa Zariņa un Marlīzes<br />

meitu Luīzi Otīliju Elizabeti Zariņu (*17.1.1876. Dobele<br />

†). Šajā laulībā piedzima:<br />

• Alberts Teodors Millers (*23.6.1902. Sīpeles<br />

“Maln Rukša”), krustvecāki puisis Jānis Zaļums,<br />

zemnieks Dāvids Millers un viņa sieva Jūle, meita<br />

Milda Zariņa.<br />

Vilciņu mājās 1905. gada 2. Janvārī ir mirusi saimnieka<br />

atraitne Jūle Ozoliņa<br />

Attiecībā uz Branču ģimeni ir zināms, ka Vīlups Brancis<br />

un Mariķe laida pasaulē (paaudze):<br />

• nedzīva meita Brancis (*21.1.1863. Līvbērzes<br />

“Ģibeiki” †21.1.1863.).<br />

• Līni Gotlībi Brancis (Millere) (*11.12.1863.<br />

Līvbērzes “Ģibeiki” †).<br />

No sava tēva Kārļa Millera “Vilciņu” mājas mantoja<br />

paaudzes pārstāvis Karls Jūliuss Millers (*13.6.1861.<br />

Bērzmuižas “Vilciņi”), kurš 1888. gada 10. aprīlī salaulājās<br />

ar Vīlupa Branča meitu Līni Gotlībi Brancis (*11.12.1863.<br />

Līvbērzes “Ģibeiki” †) un savas pirmās meitas kristību<br />

ierakstā jau ir norādīts kā “Vilciņu” saimnieks. Šajā laulībā<br />

552 553

MILLERU DZIMTA “LĀČU” MĀJĀS<br />

vecāko Jura Millera un Annas dēlu ir uzskatāms vēlākais<br />

Balbārdu māju saimnieks Adams Millers, (*1836. [jeb<br />

pirms 1834.] †20.7.1885.), kurš mira 49 gadu vecumā<br />

1885. gada 20. jūlijā no plaušu karsoņa. Viņš bija precējies<br />

ar Luīzi Grandovsku [?] (*) un šajā laulībā piedzima (XI<br />

paaudze):<br />

Līvbērzes muižā jau 1811. gada “Dvēseļu revīzijā” ir<br />

norādītas “Lāču” mājas, taču Milleru dzimtas pārstāvji<br />

tajās ir norādīti tikai 1826. gada revīzijas laikā. Savukārt<br />

1835. gadā no šīs saimniecības uz vairākām citām mājām<br />

ir devušies Milleru dzimtas pārstāvji. No 1835. gada<br />

dokumentiem uzzinām, ka senākais zināmais Millers<br />

“Lāču” mājās bija VIII paaudzes pārstāvis Jēkabs Millers.<br />

Visticamāk, viņš ir ienācējs no Bērzmuižas un piederīgs<br />

vienam no dzimtas atzariem. Jēkaba Millera IX paaudzes<br />

dēls Juris Millers (*1778. †18<strong>30</strong>.) bija precējies ar Annu<br />

(*1772. †16.3.1875. Līvbērzes “Vilkavēji”). Par Annas nāvi<br />

Līvbērzes katoļu draudzes grāmatā ir norādīts, ka viņa ir<br />

mirusi kā atraitne 103 gadu vecumā, kas par 10 gadiem<br />

atšķiras no dvēseļu revīzijā norādītā vecuma. Abu ģimenē<br />

piedzima (X paaudze):<br />

• Jānis Millers (*1807. †12.10.1882. “Vilkavēji”),<br />

precējies ar Līzi Ginteri (*1811.), vēlākais Jāņa<br />

“Vilkavēju” saimnieks.<br />

• Ansis Millers (*1809.), precējies ar Annu<br />

(*1810.), strādāja “Ozoliņu”, bet vēlāk - “Bistrumu”<br />

mājās.<br />

• Kaspars Millers (*1811. †28.12.1878. “Pārupos”),<br />

precējies ar Annu (*1825.) un Ilzi, pārcēlies uz<br />

“Kliģu” mājām, bet vēlāk dzīvojis “Pārupos”.<br />

• Juris Millers (*1816.), precējies ar Annu un<br />

pārcēlies uz “Balbārdu” mājām.<br />

• Trīne Millere (*1821.)<br />

• Pēteris Millers (*1822.)<br />

• Indriķis Millers (*1824.), precējies ar Grietu<br />

Veilandi (*1834.) un saimniekoja “Pankes” mājās.<br />

“Bistrumu” mājās strādājošā X paaudzes pārstāvja Anša<br />

Millera (*1809.) un viņa sievas Annas ģimenē piedzima<br />

(XI paaudze):<br />

• Lavīze Millere (*1833.)<br />

• Jānis Millers (*16.9.1835.), krustvecāki Jānis<br />

Millers un Anna Gintere, Anša Gintera sieva<br />

Katrīna. Kristīts Līvbērzes katoļu draudzē. Precējies<br />

ar Grietu Brakmani (*1835.), pārceļas uz “Pankes”<br />

mājām (skat. “Pankas” mājām veltīto nodaļu).<br />

• Juris Millers (*29.10.1838. “Pankas”? †2.2.1856.<br />

“Ozoliņi”), krustvecāki Jānis Millers un Katarīna<br />

Saldacka. Kristīts Līvbērzes katoļu draudzē. Miris<br />

nejaušā nelaimes gadījumā<br />

• Marija Gotlībe Millere (*7.6.1844.)<br />

Visticamāk, uzreiz pēc 1835. gada revīzijas “Lāču” mājās<br />

atgriežas Jēkabam Milleram bija vēl viens dēls – Jānis<br />

Millers, kurš bija precējies divas reizes - ar Karlīni (†pirms<br />

1843.) un ar Anlīzi, [domājams, abas bija māsas] jo<br />

Dobeles baznīcas grāmatu reģistri (atšķirībā no “Dvēseļu<br />

revīzijām) uzrāda, ka “Lāču” mājās Līvbērzē pēc 1835.<br />

gada revīzijas ir dzīvojusi Jāņa Millera un Anlīzes ģimene<br />

[atsevišķos ierakstos figurē norāde “Dobeles Lāči”, tādēļ<br />

nav izslēgts, ka runa ir par divām dažādām mājām], kas<br />

visticamāk, ir pagaidām neidentificēta IX paaudzes Jura<br />

Millera brāļa dēla ģimene. Tajā ir dzimuši (X paaudze):<br />

• Anlīze Millere (*13.11.1836. “Lāči” †), [māte -<br />

Karlīne], krustvecāki jaundzimušās mātes māsa<br />

Anlīze, “Lāču” kalps Jānis, “Bružu” saimniece<br />

Anzappe.<br />

• Jānis Millers (*27.6.1838. “Lāči” †19.7.1892.),<br />

[māte - Karlīne], krustvecāki saimnieks Bruže<br />

Jānis, puisis Kristaps, “Lāču” saimniece Anna<br />

(jaundzimušā miršanas ierakstā norādīts kā bijušais<br />

saimnieks “Lāčos”, miris 55 gadu vecumā no astmas,<br />

precēts.<br />

• Kārlis Millers (*23.2.1840. Dobeles “Lāči”<br />

†19.7.1892.), [māte - Karlīne], krustvecāki kalps<br />

Ģirts, puisis Kristaps, saimniece Anna no “Lāčiem”<br />

• Anna Millere (*1.9.1841. “Lāči” †) [māte -<br />

Anlīze], krustvecāki meita Anna, saimnieks Bruže<br />

Jānis, “Beķer” kalps Grīns.<br />

• Lavīze Millere (*9.10.1843. “Lāči” †) [māte -<br />

Anlīze], krustvecāki saimniece Lavīze Millere,<br />

saimniece Dreisku Anzappe, saimnieks Dreisku<br />

Jānis [?].<br />

• Kristaps Millers (*29.6.1850. “Lāči” †13.11.1857.<br />

Bērzmuižas “Lāčos”), miris kā bērns. Krustvecāki<br />

saimnieks Jānis Ozoliņš, saimnieks Ansis Bušs,<br />

kalps Ansis Spriņģis.<br />

• Lizete Millere (*15.6.1853.“Lāči” †), krustvecāki<br />

puisis Krišs Freilišs, Anne Freideralt [?], meita<br />

Anna.<br />

• Ansis Millers (*22.5.1856.“Lāči” †), krustvecāki<br />

Indriķis Jansons, Dārte Gobiņa [saimnieka<br />

atraitne?].,<br />

• Lizete Emīlija Millere (*26.12.1865.“Lāči” †)<br />

[māte norādīta kā Anna], krustvecāki saimnieka<br />

sieva Līze Erdmane, saimnieks Juris Lībau, puisis<br />

Jānis Ansons.<br />

Par šo meitu turpmākajiem likteņiem nekādas ziņas atrast<br />

pagaidām nav izdevies. Tāpat visai skopas ziņas ir par<br />

“Balbārdu” māju kalpa, bet 1842. gadā - jau saimnieka<br />

Jura Millera (*1816.) un Annas laulībā dzimušajiem<br />

bērniem (X paaudze):<br />

• Adams Millers, (*1836. [jeb pirms 1834.]<br />

†20.7.1885.), kristību ieraksts nav atrasts.<br />

• Anne Millere (*5.8.1837. “Balbārd”), krustvecāki<br />

saimniece Trīne Bērzaine, kalpi Jānis un Juris no<br />

“Balbārdu” mājām.<br />

• Kārlis Millers (*14.1.1840. “Balbārd”),<br />

krustvecāki saimnieks Kārlis Pūce, kalps Jānis,<br />

saimniece Bērzaiņu Trīne. Precējies ar Emīliju<br />

Fiņķi<br />

• Jānis Millers (*2.4.1842. “Balbārd”), krustvecāki<br />

meita Bērziņu Trīne, meita Dārte Raģe [?], kalps<br />

Balbārd Juris.<br />

• Kristaps Millers (*8.11.1844. “Balbārd”),<br />

krustvecāki puisis Krišs, puisis Ansis no<br />

“Balbārdiem”, saimniece Pūču Anna.<br />

• Līze Millere (*28.3.1847. “Balbārd”), krustvecāki<br />

meita Karlīne, saimniece Darmak Anzappe, puisis<br />

Kārlis.<br />

• Kristaps Augusts Millers (*11.7.1867. “Balbārd”),<br />

krustvecāki saimnieks Kristaps Vulfs, saimnieka<br />

brālis Kristaps Millers, saimniece Anne Vulfa.<br />

• Emīlija Millers (*9.3.1870. “Balbārd”),<br />

krustvecāki meita Luīze Zimmerreich, kalps<br />

Karls Grandovskis, saimnieces švāģeriene Jūle<br />

Grandovska.<br />

• Elīze Marija Millers (*29.3.1879. “Balbārd”),<br />

krustvecāki saimnieces švāģeriene Jūle Grandovska<br />

un [nesalasāms] Grandovskis. Māte norādīta kā<br />

Lavīze.<br />

XI paaudzes pārstāvis Kristaps Augusts Millers<br />

(*11.7.1867. “Balbārd”) kļuva par galdnieku un 1906.<br />

gada 18. jūlijā salaulājās ar kalēja Jāņa Brēdena un viņa<br />

sievas Karlīnes 24 gadus un 9 mēnešus veco meitu Emīliju<br />

Natāliju Brēdenfeldi (*1881.). Abu laulībā piedzima (XII<br />

paaudze):<br />

• Kārlis Alfrēds Millers (*19.4.1907. Jaunsesavas<br />

Straupi), krustvecāki Kārlis Millers, Jānis Jansons,<br />

Emīlija Millere<br />

• Emīlija Auguste Millere (*13.1.1909. Lielbērzes<br />

Balbārdi), krustvecāki Emīlija Millere, Kārlis<br />

Millers, karlīne Brēdenfelde.<br />

X paaudzes pārstāvis Kārlis Millers (*14.1.1840.<br />

“Balbārd”) (laulību ierakstā līgavaiņa vārds ir norādīts<br />

kā Kārlis Roberts Millers) 1898. gada 31. maijā Dobeles<br />

latviešu draudzē apprecējās ar Lielbērzes Adamshofas<br />

vagara Indriķa Fiņķa un Lavīzes un meitu Emīliju Fiņķi<br />

(*22.7.1865. Adamshof). Abu laulībā dzimusi meita (XI<br />

paaudze):<br />

• Marija Millere (*25.5.1899. Bērzes “Balbārdi”),<br />

kā krustvecāki norādīti meita Līze Marija Millere,<br />

meita Paulīne Fiņķe (jaundzimušās mātes māsa),<br />

puisis Augusts Millers.<br />

Balbārdu mājās ir mirusi Emīlija Jansone (*1904.<br />

†12.8.1904.) , Jāņa un Līnas meita, 15 nedēļas veca<br />

Spriežot pēc kristību un mirušo reģistra ziņām, par<br />

554 555<br />

:<br />

•

MILLERU DZIMTA “VILKAVĒJU” MĀJĀS<br />

Saskaņā ar lieteratūrā pieejamiem avotiem un Līvbērzes<br />

muižas Dvēseļu revīzijām, kopš 1835. gada Milleru<br />

dzimtas atzars ir meklējamas arī vienās no Līvbērzes<br />

“Vilkavēju” mājām (tās atradās pusceļā no Upesmuižas uz<br />

Līvbērzes muižu, ceļa labajā pusē). 18. gadsimtā “Vilkavēju”<br />

saimniecība tika pieskaitīta pie t.s. “arkliniekiem”. Saskaņā<br />

ar vēsturnieka A.Švābes izvirzīto pieņēmumu, viens arkls<br />

16. gadsimta beigās bija 295,5 pūrvietas zemes (109,335<br />

ha). Tomēr apgalvojums par dzimtas saknēm tieši šajās<br />

mājās nav absolūts – dzimtas locekļu saikne ar šīm mājām<br />

ir konstatēta, bet nevar izslēgt varbūtību, ka pirms uzvārdu<br />

došanas varēja notikt saimnieku maiņa.<br />

Senākās norādes par “Vilkavēju” māju saimniekiem ir<br />

atrodama 1728. gada Bērzmuižas iedzīvotāju sarakstā. Tajā<br />

norādīts, ka “Vilkavēju” mājās saimnieko Miķelis ar sievu,<br />

dēls Everts 8 gadi, meita Anna 5½ gadi, Grieta ½ gadu<br />

veca. Mājā bijuši arī sv. kalps Ansis ar sievu, viņu dēls Juris<br />

8 gadi, Jānis 1 gads, meita Anna 3 gadus veca. Kā vēl viens<br />

kalps ir norādīts Klāvs, viņa patēvs ar sievu, dēls Ansis 15<br />

gadus vecs, kā arī sv. Kalps Sīmanis ar sievu, dēlu Indriķi<br />

7 gadus vecu. Kā pēdējā ir norādīta kalpone Barba. Šis<br />

ieraksts liecina, ka “Vilkavēju” mājās 1728. gadā kopumā<br />

dzīvoja 18 cilvēki, no kuriem 8 ir jaunāki par 15 gadiem.<br />

Turpat norādīts, ka 1723. gadā Bērzmuižā dzīvoja 546<br />

iedzīvotāji. Diemžēl, grāmatā nav norādes uz šī materiāla<br />

pirmavotu, kas liedz iespēju iepazīties ar tā oriģinālu –<br />

grāmatas priekšvārdā ir tikai norāde, ka “vēstures materiali<br />

no Valsts Vēsturiskā Archiva un Zemkopības ministrijas<br />

mērniecības archiva”. Pastarpināta norāde par ziņu avotu<br />

ir atrodama tālāk: “Diezgan sīkas ziņas par Bērzmuižas<br />

zemnieku dzīvi ir uzglabājušās sākot ar 1723. gadu. Ir<br />

uzglabājušies visi 18.gs inventari, kas dod labu pārskatu<br />

ne tikai par Bērzmuižas saimnieku klaušām, bet arī viņas<br />

iedzīvotāju sastāvu, to nodarbošanos.”<br />

Tomēr no šī iedzīvotāju saraksta mēs varam konstatēt,<br />

ka senākajam zināmajam “Vilkavēju” māju saimniekam<br />

Miķelim (viņš kā šo māju saimnieks ir norādīts jau<br />

1723. gadā ), (* ap 1695.) ar sievu piedzima vismaz četri<br />

pēcnācēji - Everts (*1720. †pēc 1728.), Anna (*1722. †?),<br />

Grieta (*1728. †?) un Kristaps (*pēc 1728. †pēc 1775.).<br />

1728. gada klaušu sarakstā “Vilkavējos” jau ir norādīts<br />

Kristaps, kurš varētu būt Miķeļa tēvs vai brālis. Klaušas<br />

un vakas “Vilku vēji” maksāja 5 florīnu un 4 gr. apmērā.<br />

Savukārt Bērzmuižas saimnieku vaku [klaušu] sarakstā<br />

laikam no 1772. līdz 1795. gadam “Vilkavēju” mājās jau ir<br />

norādīti divi klaušu maksātāji – Kristaps (1772. un 1775.<br />

gadā) un Jānis (1795. gadā), no kuriem katrs ir apstrādājis<br />

½ arklu (aptuveni 54,6 ha) zemes. Šī norāde ļauj izteikt<br />

pieņēmumu, ka Kristaps ir vēl viens Miķeļa dēls, kurš<br />

ir dzimis pēc 1728. gada. Savukārt, fakts, ka Kristaps,<br />

nevis vecākais dēls Everts saimnieko “Vilkavējos”, ļauj<br />

izteikt pieņēmumu, ka Everts ir miris bērnībā. Pats,<br />

Kristaps, visticamāk, ir miris pēc 1775. gada, jo 1795.<br />

gadā kā “Vilka vēju” saimnieks un klaušu maksātājs jau<br />

ir norādīts Jānis. Šī norāde konfrontē ar norādi, ka pirms<br />

1795. gada no Bērzmuižas pagasta nodala nost Kreijas<br />

pagastu, Bērzmuižas pagastā saglabājot 44 mājas, tostarp<br />

– “Vilka vēju” mājas, kurās tobrīd saimnieko Juris un viņa<br />

saimniecībā ir ½ arkla apstrādājamas un ½ arkla tukšas<br />

zemes, kurš varētu būt arī otro vai trešo “Vilkavēju”<br />

saimes pārstāvis. Tāpat tur saimniekoja arī Kristaps un<br />

Jānis, kas ir norādīti kā klaušu maksātāji.<br />

1811. gada “Dvēseļu revīzija” jau norāda uz trīs<br />

autonomām “Vilkavēju” saimniecībām. Pirmajos kā māju<br />

saimnieks ir norādīts Indriķis (*1779.) ar sievu Trīni<br />

(*1777.) un meitām Anlīzi (*1808.), Annu (*1810.) un<br />

audžumeitu Annu (*1803.). Arī otrām “Vilkavēju” mājām<br />

saimnieks ir norādīts vēl viens Indriķis (*1767.) ar sievu<br />

Grietu (*1786.) un meitu Annu (*1806.). Tāpat norādīta<br />

Indriķa māte Līze (*1751.) un Grietas māte Trīne (*1771.).<br />

Trešajās “Vilkavēju” mājās 1811. gadā saimnieko Evarts<br />

(*1777.) ar sievu Dārtu (*1781.) un dēlu Pēteri (*1811.).<br />

Saimnieka Evarta māte ir Anna (*1751.) Savukārt 1835.<br />

gada Līvbērzes muižas Dvēseļu revīzijā šīs trīs “Vilkavēju”<br />

saimniecības ir nosauktas kā “Andreja Vilkavēji” (ar Nr.<br />

X), “Anša Vilkavēji” (ar Nr. XI), un “Jāņa Vilkavēji” (ar Nr.<br />

XII), turpretīm 1858. gada “Dvēseļu revīzijās” ir minētas<br />

“Kristapa Vilkavēju” mājas, kurās bija pierakstīti mazāk<br />

nekā 20 cilvēku. Mūsdienās no šīm trim “Vilkavēju”<br />

mājām ir saglabājusies tikai viena – “Daujata Vilkavēji”.<br />

Diemžēl, Milleru dzimtas saimniecība ir gājusi bojā.<br />

Māju saimnieks Millers iemaksāja 216,87 rubļus, bet māju<br />

koraborēja 1894. gada 20. septembrī.<br />

Šajā pašā revīzijā ir norādīts, ka Jāņa Millera brālis Ansis<br />

Millers no “Lāču” mājām kopā ar sievu Annu, meitu<br />

Lavīzi, māti Annu un vienu no brāļiem – Indriķi Milleru<br />

ir pārcēlušies uz “Ozoliņu” mājām. Vēlāk Ansis Millers ar<br />

ģimeni pārcelsies uz “Bistrumu” mājām.<br />

Savukārt “Jāņa Vilkavēju” Milleru dzimtas ģeneoloģija<br />

ir šāda. X paaudzes pārstāvis Jānis Millers (*1807.<br />

†12.10.1882. “Vilkavēji”) nodzīvoja 75 gadus un saskaņā<br />

ar katoļu draudzes mirušo reģistru, apglabāts Līvbērzes<br />

kapos. Turpat norādīts, ka dzīvi palikuši trīs viņa bērni -<br />

dēls Pēteris, meitas Gotlībe un Anna, bet nav norādes, ka<br />

šajā brīdī būtu dzīva viņa sieva, kas ļauj izteikt pieņēmumu,<br />

ka viņa mirusi pirms 1882. gada. Kopumā Jāņa Millera un<br />

viņa sievas Līzes [Elizabetes] Ginteres (*1811.) ģimenē<br />

piedzima (XI paaudze):<br />

• Lība Millere (*1832.) [iespējams - Gotlība].<br />

• Trīne Millere (*1833. †9.3.1836.), mirusi trīs<br />

gadu vecumā.<br />

• Pēteris Millers (*1834. †4.11.1894. Līvbērze).<br />

• Ansis Millers (*<strong>30</strong>.3.1835. “Vilkavēji” †11.2.1846.<br />

“Vilkavēji”), krustvecāki Ansis Ginters no<br />

Vilkavējiem, Jadviga, Kristīts Līvbērzes katoļu<br />

draudzē. Norādīts, ka miris 13 gadu vecumā.<br />

• Juris Millers (*18.4.1837. “Vilkavēji”), krustvecāki<br />

Kārlis Avots un Katrīna, kalpone Anna, Ansis<br />

Ginters. Kristīts Līvbērzes katoļu draudzē.<br />

• Janis Millers (*25.4.1839. “Vilkavēji”), krustvecāki<br />

Ansis Ginters un Anna Bergmann, meita Elzbete<br />

Kekiva [?] no Vilkavējiem. Kristīts Līvbērzes katoļu<br />

draudzē.<br />

• Anna Millere (*24.7.1840. “Vilkavēji”), tēvs kalps<br />

, māte Lībe, krustvecāki “Vilkavēju” saimniece<br />

Anna, kalpa māte [?] Anna, “Dēļiņu” saimnieks<br />

Pēteris.<br />

• Anna Millere (*1843.).<br />

Milleru dzimtas saikne ar “Vilkavēju” mājām ir aprakstīta<br />

1835. gada Līvbērzes muižas Dvēseļu revīzijā, un to<br />

aizsāk “Lāču” mājās dzīvojušais Jānis Millers (*1807.<br />

†12.10.1882. “Vilkavēji”), kurš 1839. gada 20. aprīlī<br />

Līvbērzes katoļu baznīcā salaulājās ar “Anša Vilkavēju”<br />

(saimniecība Nr. XI) saimnieka Anša Gintera (*1788.)<br />

un viņa sievas Trīnes (*1793.) vecāko meitu Līzi Ginteri<br />

(*1811.) [vēlāk norādīta arī kā Elizabete], tādā veidā<br />

kļūstot par saimnieku šajā “Vilkavēju” saimniecībā, kura<br />

Ir zināms, ka XI paaudzes Pēteris Millers (*1834.<br />

jau nākamajā revīzijā tiek norādīta kā “Jāņa Vilkavēji”<br />

†4.11.1894. Līvbērze)) apprecējās ar Pētera Gintera un<br />

(nejaukt ar 1835. gada revīzijā par “Jāņa Vilkavējiem”<br />

viņa sievas Irēnas (*1793.) meitu Lību Ginteri (Günter)<br />

nosaukto saimniecību Nr. XII). Jāpiezīmē, ka “Vilkavēju”<br />

(*1832.) [atsevišķos kristību ierakstos Lība ir nodēvēta<br />

mājas ir uzskatāmas par lielu saimniecību, kurā līdzās<br />

par Grosberg, taču domājams, tā ir rokraksta specifika<br />

dzīvoja vairākas saimes, kuru dzimtas saknes, visticamāk,<br />

vai pārrakstīšanās kļūda] un atsevišķu bērnu kristību<br />

ir vienotas, bet pakāpeniski dzimtas atzari ir distancējušies<br />

ierakstos ir norādīts kā “Vilkavēju” kalps. Miršanas<br />

no sava celma. Visprecīzāk tas redzams 1858. gada dvēseļu<br />

ierakstā noradīts, ka Pēteris Millers miris 60 gadu vecumā<br />

revīzijā, kur tiek uzrādīti Andreja “Vilkavēji” ar saimnieka<br />

un aiz sevis atstājis sievu Gotlībi, meitas Gotlībi un Jūliju,<br />

uzvārdu Daujats, Kristapa “Vilkavēji” ar saimnieku uzvārdu<br />

kā arī dēlu Ansi. Šī norāde ļauj izteikt pieņēmumu, ka<br />

Zommers [Summers] un Jāņa “Vilkavēji” ar saimnieku<br />

pārējie bērni ir miruši agrāk. Šajā laulībā piedzima (XII<br />

uzvārdu Millers. Tomēr 19. gadsimta izskaņā ir notikusi<br />

paaudze):<br />

šo saimniecību apvienošana - ņemot vērā to, ka pastāvēja<br />

Zommera [Summera] “Vilkavēji”, Daujāta “Vilkavēji”<br />

• Janis Millers (*10.4.1855. “Milleru Vilkavēji”<br />

un Millera “Vilkavēji” , kas katrs apsaimniekoja līdz <strong>30</strong><br />

†26.4.1855. “Vilkavēji”), krustvecāki zemnieks Jānis<br />

desetīnām (32,8 ha) katrs, ir pamats uzskatīt, ka 1894. gadā<br />

Millers un Anna Štrausa. Kristīts Līvbērzes katoļu<br />

šīs dažādās dzimtas ir saimniecību atstājušas tikai Milleru<br />

draudzē. Miris no krūts slimības.<br />

īpašumā, jo summa, par kādu saimniecība tiek izpirkta,<br />

• Gotlībe Millere (*5.6.1857. “Vilkavēji” †pēc<br />

atbilst 81,76 desetīnu kopplatībai. Laikā starp 1851. un<br />

1894.), krustvecāki saimniece Gotlībe Millere,<br />

1858. gadu, kad Līvbērzes pagastā sākās “mērnieku laiki”,<br />

saimnieks Indriķis Millers, jaunkundze Grieta.<br />

jo Līvbērzes un Auces muižu īpašniece grāfiene Adele<br />

• Anna Millere (*27.1.1860. “Vilkavēji”),<br />

fon Kēnigsfelss, dzimusi grāfiene fon Līvena, uzsāka<br />

krustvecāki meita Anna Millere, kalpa sieva Anna<br />

māju un zemju pārdošanu zemniekiem. Vidējā zemnieku<br />

Daujāte, kalps Ansis Veilands.<br />

māju izpirkšanas maksa Līvbērzē bija 2063 sudraba rubļi,<br />

• Anna Karolīne Millere (*1.6.1861. “Vilkavēji”),<br />

apmēram 55,3 rubļi par destīnu. “Vilkavēju” Milleru<br />

krustvecāki meita Anna Millere, kalps Ansis<br />

zemes vērtība par destīnu tika noteikta turpat divas reizes<br />

Veilands, kalpa sieva Gotlībe Veilande.<br />

augstāka par vidējo – 91,25 rubļi. Zināms, ka “Vilkavēju”<br />

• Jānis Pēteris Millers (*18.12.1863. Lielbērze<br />

Milleru māju izpirkšanas summa bija noteikta 2555 rubļi.<br />

“Vilkavēji” †24.12.1863. “Vilkavēji”), krustvecāki<br />

Jānis Millers un Anna Millere. Kristīts Līvbērzes<br />

556 557<br />

katoļu draudzē.<br />

• Ansis Millers (*6.12.1864. Lielbērze, “Vilkavēji”<br />

†pēc 1894.), krustvecāki zemnieks Ansis Veilands<br />

un Gotlībe Veilands. Kristīts Līvbērzes katoļu<br />

draudzē.<br />

• Nedzīva meita (*26.5.1868. “Vilkavēji”<br />

†26.5.1868. “Vilkavēji”)<br />

• Jūle Millere (*25.7.1869. “Vilkavēji” †pēc 1898.),<br />

krustvecāki kalpa sieva Gotlībe Veilande, kalps<br />

Ansis Veilands. Kristību ierakstā norādīts, ka tēvs ir<br />

katolis, bet māte - luterāne.<br />

Atsevišķos kristību ierakstos šo bērnu tēvs Pēteris Millers<br />

ir norādīts kā kalps, taču viņš ir tas, kurš izpērk šo<br />

saimniecību un 1894. gadā to pilnībā izmaksā. Līvbērzes<br />

katoļu draudzes grāmatā ir ziņas, ka XII paaudzes pārstāve,<br />

Pētera Millera meita, zemniece Jūlija Millere (*25.7.1869.<br />

“Vilkavēji”) kļuva par māti dēlam, kuram kristību ierakstā<br />

nav norādīts tēvs (XIII paaudze):<br />

• Jānis Millers (*13.10.1895. Līvbērze †11.4.1898.<br />

Līvbērze), krustvecāki Jūlijs Jankovskis un Anna.<br />

Kristīts Līvbērzes katoļu draudzē. Arī miršanas<br />

ierakstā norādīts, ka dzimis kā ārlaulības bērns.<br />

Apglabāts Līvbērzes katoļu draudzes kapos.<br />

Spriežot pēc baznīcas grāmatu un dvēseļu revīziju<br />

ierakstiem, X paaudzes pārstāvis, kalps Kaspars Millers<br />

(*1811. †28.12.1878. “Pārupos”) bija precējies divas reizes<br />

– ar Ilzi un Annu Riepu [?]. Jāpiezīmē, ka saskaņā ar<br />

1858. gada dvēseļu revīzijā minēto vecumu par Kaspara<br />

dzimšanas gadu būtu uzskatāms 1820. gads, taču<br />

Līvbērzes katoļu draudzes mirušo reģistrā ir norādīts, ka<br />

viņš miris no audzēja 67 gadu vecumā, tādejādi par viņa<br />

dzimšanas gadu jāuzskata 1811. gads. Turpat norādīts, ka<br />

aiz sevis aizgājējs atstājis sievu Annu, dēlus Jāni, Pēteri,<br />

meitas Katrīnu un Annu. Pirmajā laulībā ar Ilzi piedzima<br />

(XI paaudze)::<br />

• Jānis Millers (*26.8.1843. †ap 1911.), krustvecāki<br />

Jānis Millers un Līze [nesalasāms]. Kristīts<br />

Līvbērzes katoļu draudzē. TIEŠAIS PRIEKŠTECIS<br />

[salīdzināt ar Līču mājām, konastatēt, kurš ir<br />

pareizais!],<br />

Savukārt kalpa Kaspara Millera (*1811. †28.12.1878.<br />

“Pārupos”) otrajā laulībā ar Annu Riepu [?] piedzima (XI<br />

paaudze):<br />

• Gotlībe Millere (*14.1.1850. “Vilkavēji”),<br />

krustvecāki “Vilkavēju” saimnieka meita Gotlībe<br />

[Millere], kalps Kaspars Jēkabsons, puisis Ansis<br />

Hoijers. Kristīta luterāņu draudzē.<br />

• Trīne Millere (*6.11.1852. “Mežgalnieki”),<br />

krustvecāki Trīne Meijere, meita Lība Millere<br />

[Gotlībe], Juris Valdmanis.<br />

• Anna Gotlībe Millere (*21.9.1855. “Gaigali”),<br />

krustvecāki meita Anna Millere, kalps Ansis<br />

Meijers, saimniece Ilze Millere.<br />

• Pēteris Millers (*1.1.1861. “Vanagi”), krustvecāki<br />

Pēteris Reke un Līza Millere. Kristīts Līvbērzes<br />

katoļu draudzē.

ATSAUCES:<br />

1. LVVA 6<strong>30</strong>. fonds 1. Apraksts, 407/2 lieta<br />

2. Lastovecka Ina, “Labo ļaužu pusē. Līvbērzes pagasta vēsture”, Rīga 2000., ISBN 9984-9397-1-5, 36. lpp<br />

3. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 89. lpp<br />

4. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 6. lpp<br />

5. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 8. lpp<br />

6. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 58. lpp<br />

7. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 52. lpp<br />

8. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 56. lpp<br />

9. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 73. lpp<br />

10. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 66. lpp<br />

11. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 73. lpp<br />

12. Lastovecka Ina, “Labo ļaužu pusē. Līvbērzes pagasta vēsture”, Rīga 2000., ISBN 9984-9397-1-5, 63. lpp<br />

13. Lastovecka Ina, “Labo ļaužu pusē. Līvbērzes pagasta vēsture, Rīga 2000., ISBN 9984-9397-1-5, 72. lpp<br />

14. Lastovecka Ina, “Labo ļaužu pusē. Līvbērzes pagasta vēsture”, Rīga 2000., ISBN 9984-9397-1-5, 148. lpp<br />

558 559

MILLERU DZIMTA “PANKAS” MĀJĀS<br />

MILLERS-VEILANDS-DIMZA-DIDRIHSONS-ULMANIS<br />

Milleru dzimtas saikne ar “Pankas” mājām, sākas ar<br />

“Lāču” mājās dzimušā X paaudzes pārstāvja Indriķa<br />

Millera (*1824. “Lāči” †ap 1906.) laulībām ar Grietu<br />

Veilandi (*1834. †ap 1916.), kas bija “Pankas” māju<br />

saimnieka Jura Veilanda (*1784.) un viņa sievas Trīnes<br />

(*1792.) jaunākā meita (Grietas vecākā māsa bija Anna<br />

Veilande (*1808.)). Šī saimniecība atradās pārsimt metru<br />

attālumā no “Pakalnu” mājām un līdz mūsdienām nav<br />

saglabājusies. Gan Indriķis Millers, gan Grieta Veilande<br />

esot miruši 80 vai 82 gadu vecumā [Indriķis miris ar rozi<br />

galvā], bet jaunā “Pankas” māju saimnieka Indriķa Millera<br />

un Grietas Veilandes laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Ilze Millere (*1841.) - nevar būt šajā laulībā<br />

dzimusi!!! - visticamāk, šī ir saimniece<br />

• Jānis Millers (*7.10.1853. “Pārupes” †7.11.1853.<br />

“Pankas”), krustvecāki zemnieks Jānis Veilands<br />

un Dārte Engelmane. Kristīts Līvbērzes katoļu<br />

draudzē. Kristību ierakstā mātes vārds atveidots kā<br />

Jūle Veilande, taču tā, domājams, ir kļūda. Miris no<br />

krūts slimības.<br />

• Gotlībe Līna Millere (*7.7.1855. “Pankas”),<br />

krustvecāki Lībe Millere un Jānis Millers<br />

[iespējams, domāts Līze un Jānis - Indriķa vecākais<br />

brālis]. Kristīta Dobeles luterāņu draudzē.<br />

• Mīne Karlīna Millere (*1.2.1859. “Pankas”),<br />

krustvecāki kalpa sieva Gotlībe Veilande, kalpa<br />

sieva Dārte Engelmane, kalps Kaspars Engelmans.<br />

• Grieta Marija Anna Millere (Didrihsone)<br />

(*8.10.1862. †pēc 1941.), krustvecāki vecā<br />

saimniece GRieta Ratniek, kalpa sieva Grieta<br />

Grīniņa, Ferdinands Linde.<br />

• Jūlija Lizete Millere (Dimza) (*3.8.1865.<br />

[*15.8.1865. Līvbērzes pagasts] †pēc 1941.),<br />

krustvecāki meita Jūlija Lielau, krodzinieks Jānis<br />

Lielau, atraitne Anna Eglīt. 1941. gada tautas<br />

skaitīšanas datos norādīts, ka dzīvo Jelgavā, Pasta<br />

ielā 46/48 dz 3, ir šuvēja, luterāne un Jelgavā dzīvo<br />

<strong>30</strong> gadus, tātad – kopš 1911. gada. Dzīvoklī ir<br />

pierakstīta viena, kas ļauj izteikt pieņēmumu, ka<br />

vīrs ir miris pirms 1941. gada.<br />

• Emīlija Paulīne Millere (*24.4.1871. “Pankas”),<br />

krustvecāki saimnieka māsa Emīlija Šonfelde,<br />

kalpa sieva Grieta Rateniek, Kristaps Jēgermans.<br />

1895. gada Viskrievijas tautas skaitīšanas laikā<br />

strādāja Jelgavā par kalponi dārznieka Jēkaba<br />

Branta-Brankševica ģimenē un dzīvoja Ganu ceļā<br />

159.<br />

• Katrīne Auguste Millere (Ulmane) (*9.1.1874.<br />

[*19.1.1874.] “Pankas” †15.8.1948. Dobelē),<br />

krustvecāki saimniece Grieta Rateniek,<br />

jaundzimušās tēvs.<br />

XI paaudzes pārstāve Grieta Marija Anna Millere<br />

(Didrihsone) (*8.10.1862. †pēc 1941.) 1941. gada<br />

tautas skaitīšanas anketā ir norādīta kā Marijanna, bet<br />

dzimšanas datums – 12. oktobris. Ir zināms, ka 1882.<br />

gada 24. janvārī apprecējās ar Otto Didrihsonu (*ap<br />

1860. Lestene †ap 1920.) un mantoja “Pankas” mājas,<br />

kas, iespējams, norāda uz to, ka viņas vecākās māsas bija<br />

mirušas vai arī apprecējušās ar saimnieku dēliem citās<br />

mājās. Lai arī nav izdevies atrast Otto Didrihsona kristību<br />

ierakstu, salīdzinot 1939. gada uzmērīšanas ekspedīcijas<br />

apkopojumā dotās norādes, ka Otto Didrihsona dzimšanas<br />

vieta ir Lestene, viņa tēva dzimšanas vieta - Strutele, bet<br />

mātes vārds ir Grieta, ar augstu varbūtības pakāpi var<br />

apgalvot, ka Otto Didrihsona vecāki ir Lestenes draudzē<br />

norādītie kalps, X paaudzes pārstāvis Miķelis Didrihsons<br />

(*ap 1825. †?) un Grieta Didrihsone (*ap 1825. †?), kuru<br />

laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Anne Didrihsone (*6.1.1846. “Kārkli”),<br />

krustvecāki “Dzirnieku” saimnieka meita Anne<br />

Prince, “Kārklu” saimnieks Jānis Upmanis.<br />

• Atis Didrihsons (*26.2.1850. “Liel Bitte”),<br />

krustvecāki kalpa sieva Grieta Didrihsone, Fridrihs<br />

Rensons.<br />

• Fricis Didrihsons (*1.8.1853. “Liel Bitte”),<br />

krustvecāki saimnieks Fricis Spriņģis un saimnieka<br />

sieva Babbe Spriņģis.<br />

• Jānis Didrihsons (*7.12.1858. “Kārkli”),<br />

krustvecāki puisis Jānis Grintāls, kalpa sieva Lībe<br />

Diģelis.<br />

• Otto Didrihsons (*ap 1860. Lestene †ap 1920.)<br />

• Francis Didrihsons (*?), ziņas par dzimšanu nav<br />

atrastas, radniecība uzskatāma par augsti ticamu,<br />

balstoties uz Dobeles draudzes baznīcu grāmatu<br />

ierakstiem.<br />

• Ansis Didrihsons (*?), ziņas par dzimšanu nav<br />

atrastas, radniecība uzskatāma par augsti ticamu,<br />

balstoties uz Dobeles draudzes baznīcu grāmatu<br />

ierakstiem.<br />

Nav izslēgts, ka pēc šo bērnu dzimšanas Didrihsonu<br />

ģimene pārcēlās uz citu draudzi.<br />

XI paaudzes pārstāvis Francis Didrihsons (*?) 1879.<br />

gada 5. aprīlī Dobeles draudzē salaulājās ar Trīni Maži<br />

(Masjehz,*?) un šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• nedzīvs dēls (*11.2.1880. †11.2.1880. Bērzbeķes<br />

“Bālē”).<br />

• Jānis Didrihsons (*20.6.1881. Bērzbeķes “Oši”),<br />

krustvecāki Jānis Grandavs, Jānis Mašcis, Katrīne<br />

Dambe.<br />

XI paaudzes pārstāvis Ansis Didrihsons (*?) bija dzelzceļa<br />

sargs un dzīvoja būdā Nr. 66 (vēlāk norādīta arī Nr. 74.).<br />

Viņš bija precējies ar Lizeti un abu laulībā piedzima (XII<br />

paaudze):<br />

• Anna Didrihsons (*14.5.1898. Kl.Friedrihlust †),<br />

krustvecāki meita Anna Cinis, Lavīze Urinsone,<br />

puisis Eižens Felds.<br />

XI paaudzes pārstāvis Fricis Didrihsons (*1.8.1853. “Liel<br />

Bitte”) bija kalps Haidenā, bet vēlāk - Dobelē un Bērzē.<br />

Viņa laulībā ar Lizeti piedzima (XII paaudze):<br />

• Lizete Didrihsons (*<strong>30</strong>.8.1885. Heyden),<br />

krustvecāki kalps Indriķis Kurmis, viņa sieva<br />

Karlīne, Gotlībe Sīlis.<br />

• Karls Roberts Didrihsons (*7.11.1887. Dobele),<br />

krustvecāki kalpa sieva Lavīze Ezeriņ, kalps<br />

Kārlis Birznieks, nomnieks (arendator) Francis<br />

Didrihsons.<br />

• Jānis Teodors Didrihsons (*20.4.1890. Dobele),<br />

krustvecāki Juris Šūle, Žanno Dišman, meita Līze<br />

Fitcer.<br />

• Emīlija Didrihsons (Lācis) (*17.6.1892. Gros<br />

Bersen “Celmi”)<br />

• Kārlis Eduards Didrihsons (*1.10.1896. Dobeles<br />

“Brūveri”).<br />

• Johans Kristaps Didrihsons (*31.10.1898.<br />

Bershof “Pāle”).<br />

1941. gada tautas skaitīšanā ir ziņas par XII paaudzes<br />

pārstāvi Kārli Didrihsonu (*20.11.1882. Dobeles pagasts<br />

†pēc 1941.), kurš strādāja par dzelzceļnieku un 1941. gadā<br />

dzīvoja Bērzes pagasta dzelzsceļa mājā Nr. 148, kur dzīvoja<br />

arī viņa sieva Emīlija Didrihsone (*11.6.1883. Dobeles<br />

pagasts †pēc 1941.). Salīdzinot ziņas ar citiem avotiem<br />

(dēlam Albertam izdoto pasi), var secināt, ka te ir runa<br />

par Kārli Robertu Didrihsonu (*7.11.1887. Dobele), kura<br />

dzimšanas datums tautas skaitīšanas anketā ir norādīts<br />

pēc jaunā stila (+13 dienas), bet gadskaitļa “1887” vietā<br />

ir kļūdaini ierakstīts “1882”, jo 1882. gadā nav reģistrēta<br />

neviena Kārļa Didrihsona dzimšana. Abu laulībā bija<br />

dzimuši divi dēli (XIII paaudze):<br />

• Osvalds Didrihsons (*ap 1918.).<br />

• Alberts Didrihsons (Sūna) (*<strong>30</strong>.7.1921. Bērzes<br />

pagasts †).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Alberts Didrihsons (Sūna)<br />

(*<strong>30</strong>.7.1921. Bērzes pagasts †) saskaņā ar pasē redzamajiem<br />

zīmogiem, dzīvoja savu vecāku mājās - dzelzceļa būdā 148.<br />

km (īsu brīdi 1934. gadā dzīvojis arī Rīgā, Ģertrūdes ielā<br />

121 dz. 4 pie sava tēva māsas Emīlijas Didrihsones (Lācis)).<br />

1940. gada 29. aprīlī mainījis uzvārdu no “Didrihsons”<br />

uz “Sūna”, taču pēc dažiem gadiem atkal veica uzvārda<br />

maiņu, atgūstot dzimtas uzvārdu “Didrihsons”. Bija<br />

laulājās ar Ingu un šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Alvis Didrihsons (*1948.).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Alvis Didrihsons (*1948.) kļuva<br />

par arhitektu, salaulājās ar X un šajā laulībā piedzima (XV<br />

paaudze):<br />

• Margrēte Lūcija Hildegarde Didrihsons<br />

(*3.1.1890.), krustvecāki saimnieks Karls<br />

• Gatis Didrihsons (*31.3.1974. Ventspils).<br />

Kleinbergs, meita Margarieta Grandsbetga, meita<br />

Lavīze Didrihsone.<br />

XV paaudzes pārstāvis Gatis Didrihsons (*31.3.1974.<br />

• nedzīvs dēls (*17.6.1892. Bērze †17.6.1892.<br />

Ventspils) turpināja tēva arodu - viņš kļuva par arhitektu,<br />

Bērze).<br />

bet plašu atpazīstamību sabiedrībā ieguva 1996. gadā,<br />

• Jānis Vilhelms Didrihsons (*20.4.1893.),<br />

iegūstot pirmo vietu konkursā “Misters Latvija ‘96”. Gatis<br />

dvīnis, krustvecāki abiem brāļiem saimnieks Jānis<br />

Didrihsons salaulājās ar mākslinieci Ilvitu Didrihsoni<br />

Eihenbergs, saimnieks Dāvis Ciniņš, sieva Lavīze.<br />

(*16.5.19XX.) un šajā laulībā piedzima (XVI paaudze):<br />

• Kristaps Arnolds Didrihsons (*20.4.1893.),<br />

dvīnis.<br />

• Didrihsons (*).<br />

560 561<br />

XI paaudzes pārstāve Emīlija Didrihsons (Lācis)<br />

(*17.6.1892. Gros Bersen “Celmi”) 1927. gadā izdotajā pasē<br />

ir norādīta ar kļūdainu dzimšanas gadu - *17.7.1894., taču<br />

dokumentu salīdzināšana (ieraksts pasē par dzīvesvietu<br />

Rīgā, Ģertrūdes ielā 121 dz. 34 un identisks zīmogs brāļa<br />

dēla pasē) ļauj izteikt apgalvojumu, ka te runa ir par vienu<br />

un to pašu personu. Bija precējusies ar Lāci (*†), bet pēc<br />

viņa nāves - ar Liepiņu (*†).<br />

Savukārt XI paaudzes pārstāvja Otto Didrihsona (*ap<br />

1860. Lestene †ap 1920.), kurš esot nodzīvojis 60 gadus<br />

un miris no saaukstēšanās, un Grietas Marijas Milleres<br />

(Didrihsones) (*8.10.1862. †pēc 1941.) laulībā piedzima<br />

(XII paaudze):<br />

• Jūle Marija Didrihsone (Ramma) (*26.10.1882.<br />

“Pankas” †pēc 1939.), krustvecāki saimnieks<br />

Indriķis Millers, saimniece Grieta Millere.<br />

• Otīlija Paulīne Didrihsone (*25.7.1884.<br />

“Pankas” †7.8.1885. “Pankas”), mirusi 1 gada un<br />

2 nedēļu vecumā. Krustvecāki saimniece Marija<br />

Valdmane, saimnieks Kristaps Valdmanis, Ansis<br />

Belters. Miršanas ierakstā mirušās vārds ir norādīts<br />

kā Otīlija Olga Marija, bet aizgājējas mātes vārds no<br />

“Marianna” ir saīsināts līdz “Anna”.<br />

• Juris Didrihsons (*12.10.1886. “Pankas”),<br />

krustvecāki krodzinieks Jānis Alberts, saimnieks<br />

Indriķis Millers, saimniece Jūle Blansfelde. 1941.<br />

gada tautas skaitīšanā viņš norādīts kā Jānis<br />

Didrihsons (*24.10.1886. †pēc 1941.), precējies ar<br />

Albertīni Namsalu (*9.5.1911. Vecmuižas pagasts).<br />

• Kārlis Alberts Didrihsons (*13.11.1888.<br />

[*26.11.1888.] “Pankas” †1969.), krustvecāki<br />

krodzinieks Jānis Alberts, saimnieces vecmāte<br />

[domāts – jaundzimušās vecmāte] Grieta Millere,<br />

krodzinieka sieva Jūle Alberte.<br />

• Alvīne Lizete Didrihsone (Ābula) (*15.2.1891.<br />

“Pankas”), krustvecāki krodzinieka sieva Jūle<br />

Alberte, krodzinieks Jānis Alberts, saimnieces māte<br />

Grieta Millere.<br />

• Auguste Alma Didrihsone (*4.9.1893. “Pankas”),<br />

krustvecāki zemniece Auguste Millere, krodzinieks<br />

Jānis Alsbergs, Grieta Millere, saimnieces māte.<br />

• Otto Teodors Didrihsons (*24.12.1896. “Pankas”<br />

†18.12.1904.), miris no šarlakas. Krustvecāki<br />

saimnieks Teodors Millers, puisis Ansis Ercbergs,<br />

Attēli 1001.<br />

Alberts Didrihsons 1934. gadā.

saimniece Grieta Millere.<br />

• Anete Milda Didrihsone (*<strong>30</strong>.3.1899. “Pankas”<br />

†24.12.1904.), krustvecāki saimniece Anette Zariņa,<br />

saimnieks Zariņš, saimnieces māte Grieta Millere.<br />

Pēc mutvārdu informācijas XII paaudzē bija vēl viens<br />

dēls Žanis Didrihsons kurš bija precējies ar Augusti, abu<br />

laulībā bija 6 bērni (paaudze):<br />

• Ilga Didrihsone<br />

• Vija Didrihsone<br />

• Regīna Didrihsone<br />

• Jānis Didrihsons – iespējams, ap 1970. gadu<br />

strādāja par izmeklētāju Jelgavā.<br />

• ? Didrihsons<br />

• Alberts Didrihsons, precējies ar Ināru, dzīvoja<br />

Bērzes pagasta “Austrumu” mājās.<br />

XII paaudzes pārstāve Jūle Marija Didrihsone<br />

(Ramma) (*26.10.1882. “Pankas” †pēc 1939.), 1939. gada<br />

ekspedīcijas dokumentos ir norādīta kā Jāņa Rammas<br />

(*1885. Blankenfelde) sieva. Tiesa gan, šajos datos ir<br />

kļūdaini norādīts Jūlijas dzimšanas gads, kas ļauj izteikt<br />

pieņēmumu, ka arī viņas vīra dzimšanas gads nav precīzs.<br />

Turpat norādīts, ka Jāņa Rammas tēvs ir Mārtiņš Ramma<br />

(*Ukri), kurš nodzīvoja 70 gadus, bet viņa mātes vārds nav<br />

norādīts, minot vien viņas nodzīvotos gadus - 70 un faktu,<br />

ka viņa bija no Zemgales.<br />

XII paaudzes pārstāvis Juris Didrihsons (*12.10.1886.<br />

“Pankas”) 1941. gada tautas skaitīšanā norādīts kā Jānis<br />

Didrihsons (*24.10.1886. †pēc 1941.), kurš ir precējies ar<br />

Attēli 1001.<br />

Emīlija Didrihsons (Lācis) 1927. gadā.<br />

Albertīni Namsalu (*9.5.1911. Vecmuižas pagasts †pēc<br />

1941.). Šajā laulībā piedzima un 1941. gadā “Pankas”<br />

mājās dzīvoja (XIII paaudze):<br />

• Dzidra Didrihsone (*29.10.1931. Līvbērze).<br />

Attēls1001.<br />

Jāņa Didrihsona un Albertīnes Namsalas kāzas Pankas mājās ap 19<strong>30</strong>. gadu. Pirmā rindā (bērni) no kreisās) - Paulis<br />

Imants Didrihsons, Alfrēds, Zenta, Kārlis (?) x, x Mirdza, x<br />

2. rinda sēž Grieta Marija Millere (Didrihsone), Elvīra Novogredska, Kārlis Alberts Didrihsons, Līgavas māte ?, X,<br />

X. Pārējie nav zināmi.<br />

Attēli 1001.<br />

Kārlis Alberts Didrihsons un Elvīra Novogredska<br />

un (no kreisās) Kārlis Alberts Didrihsons un<br />

Elvīra Novogredska Alfrēds Didrihsons, Teodors<br />

Rašenbaums, viņa sieva Mirdza Didrihsone un Kārlis<br />

Alberts Didrihsons pie “Pankas” māju drupām.<br />

• Jānis Didrihsons (*12.1.1933. Līvbērze).<br />

• Alberts Didrihsons (*<strong>30</strong>.4.1934. Līvbērze),<br />

dvīnis.<br />

• Edvards Didrihsons (*<strong>30</strong>.4.1934. Līvbērze),<br />

dvīnis.<br />

• Visvaldis Didrihsons (*18.6.1936. Līvbērze).<br />

• Gunārs Didrihsons (*19.10.1937. Līvbērze).<br />

• Ilga Didrihsone (*8.3.1939. Līvbērze).<br />

• Maija Didrihsone (*12.12.1940. Līvbērze).<br />

XII paaudzes pārstāvis Kārlis Alberts Didrihsons<br />

(*25.11.1888. Līvbērze †1969. apglabāts Bērzes kapos),<br />

bijis audējs un aizsargs, dzīvoja “Pankās”, bet 1941. gada<br />

23. aprīlī no šīm mājām pārcēlies uz “Pluņķu” mājām.<br />

Viņš bija precējies ar mājsaimnieci Elvīru Novogredsku<br />

(*16.12.1903. Rīga †1989.), kuras vecāki bija Urzula<br />

Novogrecka (*5.9.1890. Paņevēžas apr. †pēc 1941.) un<br />

Aleksandrs Novogreckis (*1.12.1878. Sniķeres pag. †pēc<br />

1941.), kas 1934. gada 27. novembrī no Līvbērzes pagasta<br />

pārcēlās uz Jelgavu un 1941. gadā dzīvoja Bāra ceļā Nr. 5.<br />

Šajā adresē ir norādīts arī Alfrēds Novogreckis (*2.8.1925.<br />

Līvbērzes pagasts), kurš padomju gados strādāja par<br />

pasniedzēju Jelgavā, Lauksaimniecības universitātē. Pēc<br />

mutvārdu informācijas viņš bija Elvīras Novogredskas<br />

pusbrālis, bet pēc tautas skaitīšanas datiem drīzāk<br />

ir uzskatāmas par brāli. Elvīra pirms I Pasaules kara<br />

bija Maskavā, kur viesojās pie savas mātes māsas. Pēc<br />

atgriešanās Rīgā viņa vairs neatrada savus vecākus un<br />

devās uz laukiem, kur nokļuva “Pankās” kā meita un vēlāk<br />

apprecējās ar Kārli Albertu Didrihsonu. Pēc II Pasaules<br />

kara neatgriezās “Pankās” un “Pluņķos”, bet apmetās<br />

“Dimziņās”, kādreizējā kalēja mājā, kurā bija arī smēde.<br />

Kārļa Alberta Didrihsona un Elvīras Novogredskas laulībā<br />

piedzima (XIII paaudze):<br />

• Alfreds Didrihsons (*3.12.1922. Līvbērze<br />

†11.2.2006.).<br />

• Mirdza Auguste Didrihsone (Rašenbauma)<br />

(*31.10.1923. Līvbērze †19.2.2009. Dobelē).<br />

• Valdis Didrihsons (*4.11.1924. Līvbērze †ap<br />

1965. apglabāts Jelgavā Svētes kapos) strādāja par<br />

dzelzceļnieku Jelgavā, dienēja leģionā, Volhovā,<br />

kur saslima ar plaušu karsoni un tuberkulozi. Bija<br />

precējies ar Margrietu (* †pēc 1965., apglabāta<br />

blakus), laulībā bērnu nebija.<br />

• Zenta Didrihsone (Zandava) (*14.3.1926.<br />

Līvbērze †14.6.2013.).<br />

• Kārlis Didrihsons (*29.4.1927. Līvbērze<br />

†13.3.2001. apglabāts Virkus kapos).<br />

• Pauls Imants Didrihsons (*12.3.1931. Līvbērze<br />

†11.4.2002. Dobele).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Alfreds Didrihsons (*3.12.1922.<br />

Līvbērze †11.2.2006. Dobelē, apglabāts pie Tērvetes) bija<br />

veikalvedis un pārdevējs, vadīja veikalus Jelgavā un Dobelē,<br />

vēlāk strādāja kolhozā “Zelta Druva” par sagādnieku<br />

un noliktavas pārzini uzņēmumā “Lauktehnika”. Kā<br />

dāvinājumu saņēma mājas “Dimziņas” (netālu no Dobeles,<br />

Miltiņos), kuras vēlāk pārdeva. Bija precējies divas reizes.<br />

Laulībā ar tirdzniecības darbinieci Ausmu Bisenieci<br />

pēcnācēju nebija, savukārt otrajā laulībā ar kolhoznieci<br />

Annu Žideļūnu (kurai jau bija meita Līga Žideļūne no<br />

iepriekšējās laulības), piedzima (XIV paaudze):<br />

• Gunta Didrihsone (Karlsone) (*10.1.1964.).<br />

• Guntis Didrihsons (*31.3.1971.) .<br />

XIV paaudzes pārstāve Gunta Didrihsone (Karlsone)<br />

(*10.1.1964.) strādā par bērnudārza audzinātāju Dobelē<br />

562 563

piedzima (XV paaudze):<br />

• Edgars Didrihsons (*), mācījies Zaļenieku<br />

arodviduskolā.<br />

• Elīna Didrihsone (*).<br />

Attēli 1001.<br />

Uz “Pankas” māju trepēm - no kreisās (1. rindā) Pauls,<br />

Mirdza (2. rindā) Kārlis vai Valdis, Alfrēds, Zenta.<br />

un apprecējās ar tālbraucējšoferi Uldi Karlsonu. Abu<br />

laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Ginta Karlsone (*28.6.1985.), dzīvo Juglā.<br />

XIV paaudzes pārstāvis Guntis Didrihsons (*31.3.1971.)<br />

apprecējās ar Aelitu (*) (laubība tika vēlāk šķirta), kura<br />

strādā Kroņaucē, Annas Brigaderes pamatskolā. Šobrīd<br />

Guntis Didrihsons dzīvo Lielbritānijā, bet abu laulībā<br />

XIII paaudzes pārstāve Mirdza Auguste Didrihsone<br />

(Rašenbauma) (*31.10.1923. Līvbērze †19.2.2009.<br />

Dobelē) strādāja Dobelē kā pārdevēja, slimnīcā un<br />

Dobeles starpkolhozu celtniecības organizācijā (SCO)<br />

un bija precējusies ar šīs pašas organizācijas darbinieku,<br />

Hugo Teodora Rašenbauma (sr.) (*23.2.1885. Bērzmuiža<br />

†?) un Annas Dārdedzes dēlu Teodoru Rašenbaumu<br />

(*11.4.1929. Dobeles rajons “Rašenbaumu” mājās). Par<br />

Hugo Teodoru Rašenbaumu senioru ir zināms, ka viņš<br />

bija dienējis cariskās Krievijas armijā un ieskaitīts Latvijas<br />

zemessargos un tas, ka viņam bija vecākais brālis Jānis<br />

Žanis Rašenbaums (*25.11.1881. Bērzmuiža †?), bet abu<br />

brāļu tēvs bija Jānis Rašenbaums (*9.6.1855. Kauņas<br />

guberņa, Šauļu apriņķis, Žagares pag. Ukru ciems †?),<br />

kurš bija piederīgs katoļu draudzei. Savukārt Teodoram<br />

Rašenbaumam junioram bija māsa Anniņa Rašenbauma<br />

(*1.11.1931. Dobele), kura bija precējusies ar Alfrēda<br />

Krauzes dēlu, šoferi Imantu Krauzi (Annas un Imanta<br />

Laulībā piedzima dēls Armands Krauze). Savukārt<br />

Mirdzas Didrihsones un Reodora Rašenbauma laulībā,<br />

kas vēlāk tika šķirta, piedzima (XIV paaudze):<br />

• Māris Rašenbaums (*20.2.1958. Dobele).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Māris Rašenbaums (*20.2.1958.)<br />

Attēli 1001.<br />

Elvīra Novogrecka un viņas vīrs Kārlis Alberts Didrihsons dienesta laikā armijā.<br />

Attēli 1001.<br />

Attēli. Alfreds Didrihsons jaunībā un vecumdienās un Mirdza Auguste Didrihsone (Rašenbauma).<br />

strādāja Dobeles SCO un par šoferi Rīgā un ir precējies<br />

ar kinorežisori Dainu Muižu (*17.3.1961. Rīgā). Šajā<br />

laulībā ir dzimušas (XV paaudze):<br />

• Ilze Rašenbauma (Rašenbauma-Līce)<br />

(*29.3.1982. Rīgā).<br />

• Linda Rašenbauma (Stabiņa) (*25.1.1986.<br />

Rīga).<br />

XV paaudzes pārstāve Ilze Rašenbauma-Līce<br />

(*29.3.1982. Rīgā) bija precējusies Renāru Līci (*) un šajā<br />

laulībā, kas vēlāk tika šķirta, ir dzimuši (XVI paaudze):<br />

• Rasa Klinta Stabiņa (*16.9.2016. Rīga).<br />

• Jete Flēra Stabiņa (*16.2.2018. Rīga).<br />

XIII paaudzes pārstāve Zenta Didrihsone (Zandava)<br />

(*14.3.1926. Līvbērze †14.6.2013. Rīga) bija precējusies ar<br />

Edvīnu Zandavu (*7.5.1926. Dobeles rajons, Auru ciems<br />

†31.3.2005. Liepāja), kurš bija pasta sistēmas darbinieks<br />

(priekšnieks), Bauskā, Aizputē un Rūjienā, bet Liepājā<br />

bija preses apvienības vadītājs. Abu laulībā piedzima (XIV<br />

paaudze):<br />

• Aīda Zandava (*29.6.1957.).<br />

• Gustavs Līcis (*5.7.2007. Rīgā).<br />

• Gerda Līce (*21.10.2009. Valmiera).<br />

XIV paaudzes pārstāve Aīda Zandava (*29.6.1957.)<br />

attiecībās ar Vili (*) kļuva par māti dēlam (XV paaudze):<br />

XV paaudzes pārstāve Linda Rašenbauma (*25.1.1986.<br />

Rīga) ir precējusies Kasparu Stabiņu (*) un šajā laulībā<br />

ir dzimušas (XVI paaudze):<br />

• Sandis Zandavs (*1.4.1986. Rīgā), kurš ir Bruņoto<br />

spēku karavīrs.<br />

XIII paaudzes pārstāvis Kārlis Didrihsons (*29.4.1927.<br />

Attēli 1001.<br />

Attēli. (no kreisās) Aelita Didrihsone, Edgars Didrihsons, Elīna Didrihsone.<br />

564 565

Līvbērze †13.3.2001.) bija precējies ar Pētera Dzelzaiņa<br />

(*25.2.1906. Vecpiebalga †9.9.1992. ASV, Indianapolis,<br />

Marion Country) un Adīnas Skrābānes (*26.10.1898.<br />

Vecpiebalga †21.10.1985.) meitu Birutu Skrābāni<br />

(*11.4.1929. Vecpiebalga). Par Pēteri Dzelzaini ir zināms,<br />

ka viņš bija leģionārs un pēc II Pasaules kara emigrēja<br />

uz ASV, saikni ar savu Latvijā palikušo ģimeni padomju<br />

gados neuzturēja. Savukārt Kārļa Didrihsona un Birutas<br />

Skrabānes laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Vilnis Didrihsons (*3.3.1960. Dobele).<br />

• Mudīte Didrihsone (*28.10.1961. Dobele) dzīvo<br />

civillaulībā ar Anatoliju Uljaņonoku (*11.9.1955.),<br />

bērnu nav.<br />

• Jurģis Didrihsons (*1.9.1967. Dobele).<br />

• Jānis Didrihsons (*28.2.1975. Dobele).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Vilnis Didrihsons (*3.3.1960.<br />

Dobele) studēja Latvijas Mākslas akadēmijā interjēra<br />

dizainu, kur iepazinās un salaulājās ar savu studiju biedri<br />

Neldu Krūmiņu (*16.10.1962.) un šajā laulībā piedzima<br />

(XV paaudze):<br />

• Madara Didrihsone (*1.6.1987. Rīga), mācījusies<br />

Latvijas Kultūras akadēmijā, ir kinorežisore.<br />

• Anete Didrihsone (*17.8.1990. Rīga), studē<br />

modes mākslu.<br />

XIV paaudzes pārstāvis Jurģis Didrihsons (*1.9.1967.<br />

Dobele) salaulājās ar Andu Grūbi (*28.3.1962.) un šajā<br />

laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Sabīne Didrihsone (*3.11.1989.).<br />

• Elīna Didrihsone (*12.6.1992.).<br />

• Līga Didrihsone (*1.9.2000.).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Jānis Didrihsons (*28.2.1975.<br />

Dobele) bija precējies divas reizes. Pirmajā laulībā ar<br />

Solveigu Bercu (*11.10.1981.) piedzima (XV paaudze):<br />

• Artūrs Didrihsons (*2.5.2000.).<br />

• Evelīna Didrihsone (*1.1.2007.).<br />

Laulība ar Solveigu tika šķirta un 2018. gada 11. jūlijā<br />

Jānis Didrihsons apprecējās otrreiz – ar Guntu Biruli<br />

(*11.2.1979.).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Paulis Imants Didrihsons<br />

(*12.3.1931. Līvbērze †11.4.2002.) spēlēja akordeonu un<br />

ģitāru, bija humora cienītājs, strādāja Dobeles partijas<br />

komitejas kultūras sektora instruktors, mācījās Lietuvā,<br />

partijas skolā, vēlāk strādāja – “Dobeles dzirnavniekā”. Bija<br />

precējies ar Dobeles slimnīcas medmāsu Olgu Streļcovu<br />

(*20.9.1934. Jelgava †1.8.2007. Dobele). Šajā laulībā<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Andris Didrihsons (*10.2.1959. Dobele<br />

†20.7.2012. Dobele)<br />

• Ilze Didrihsone (Vāce) (*27.6.1961. Dobele).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Andris Didrihsons (*10.2.1959.<br />

Dobele †20.7.2012. Dobele) apprecējās ar gaļas pārstrādes<br />

uzņēmuma “Nākotne” darbinieci Solveigu Cerbuli<br />

(*19.8.1958. Dobele) un šajā laulībā piedzima (XV<br />

paaudze):<br />

• Liene Didrihsone (*15.6.1984. Dobele).<br />

• Alise Didrihsone (*14.12.1988. Dobele).<br />

XIV paaudzes pārstāve Ilze Didrihsone (*27.6.1961.<br />

Dobele) bija precējusies divas reizes un katrā no laulībām<br />

ir divi pēcnācēji. Pirmajā laulībā ar Imantu Krauzi<br />

(*28.6.1961. Dobele †ap 2014.) ir dzimuši (XV paaudze):<br />

• Oskars Didrihsons (*27.10.1981. Dobele).<br />

• Jānis Didrihsons (*16.2.1983. Dobele).<br />

XV paaudzes pārstāvis Jānis Didrihsons (*16.2.1983.<br />

Dobele) strādā gaļas pārstādes uzņēmumā “Nākotne”<br />

un civillaulībā ar Sanitu Valukevicu (*) piedzima (XV<br />

paaudze):<br />

• Nellija Didrihsone (*3.11.2008. Dobele).<br />

Savukārt 2017. gada 15. jūlijā Jānis Didrihsons apprecējies<br />

ar Saulkrastu domes ainavu arhitekti Lauru Vilcāni (*) un<br />

šajā laulībā piedzima meita (XV paaudze):<br />

• Didrihsone (*10.2018.)<br />

XIV paaudzes pārstāves Ilzes Didrihsones civillaulībā<br />

ar Aivaru Vāci (*22.5.1960. Dobele †1.10.2016. Rīga) ir<br />

dzimuši (XV paaudze):<br />

• Rihards Vācis (*16.10.1996. Dobele) studē<br />

Latvijas Lauksaimniecības universitātē.<br />

• Anna Ieva Vāce (*26.11.1998. Dobele), studēja<br />

Banku augstskolas Uzņēmējdarbības koledžā.<br />

Attēli 1001.<br />

(No kreisās) Valdis Didrihsons, Zenta Didrihsone un<br />

Kārlis Didrihsons iesvētību dienā.<br />

Attēli 1001.<br />

(No kreisās) Zenta Didrihsone (Zandava), Mirdza<br />

Didrihsone (Rašenbauma), Alfrēds Didrihsons un<br />

Pauļa Didrihsona dēls Andris Didrihsons.<br />

XII paaudzes pārstāve Alvīne Lizete Didrihsone (Ābula)<br />

(*15.2.1891. “Pankas” † ?) bija precējusies ar Ābulu (* †)<br />

un šajā laulībā piedzima divi pēcnācēji (XIII paaudze):<br />

• Vilma Ābula (Čiekura) (* †)<br />

• Arvīds Ābuls (*†ap 1970.)<br />

Saskaņā ar mutvārdu informāciju, XIII paaudzes pārstāve<br />

Vilma Ābula bija precējusies ar Čiekuru, abu laulībā<br />

piedzima meita (XIV paaudze) XX Čiekura (*†), taču<br />

Vilmas vīrs noslepkavoja gan savu sievu, gan meitu.<br />

Savukārt XIII paaudzes pārstāvis Arvīds Ābuls (*†ap<br />

1970.) gāja bojā autoavārijā – viņu notrieca automašīna.<br />

Dzīves laikā bija precējies ar Zelmu (*†) un abu laulībā<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Andris Ābuls (*)<br />

• Linards Ābuls (*)<br />

Laulības rezultātā no Līvbērzes “Pankas” mājām uz Sīpeli<br />

pārcēlās XI paaudzes pārstāve Katrīne Auguste Millere<br />

(Ulmanis) (*9.1.1874. [*19.1.1874.] “Pankas” †15.8.1948.<br />

Dobelē), liekot pamatu Milleru-Ulmaņu dzimtu<br />

radniecībai. 1941. gada tautas skaitīšanas laikā Katrīne<br />

Auguste Millere, jau būdama atraitne, strādāja kā aukle<br />

Sīpeles pagasta “Sauliešos”, uz kuriem pārcēlusies 1941.<br />

gada <strong>30</strong>. jūlijā no Sīpeles “Dravniekiem”. Bērzes draudzes<br />

mācītāja Teodora Vesmaņa personīgajos pierakstos ir<br />

atrodamas šādas ziņas: “Vecai mātei mūža pirmais cēliens<br />

bija gaišs, bet nobeigums grūts. Labi un pārtikusi dzīvojusi<br />

ar vīru, kas bijis dravnieks. Dēls ar vedeklu nav bijuši<br />

pietiekoši uzmanīgi pret māti un bijis jāpiedzīvo grūti un<br />

pat vientuļi brīži. tagad visam miers. Paliek dēls, vedekla,<br />

4 mazbērni.”. Katrīne Auguste Ulmane mūža nogalē<br />

dzīvoja dēla apgādībā, mira Dobeles slimnīcā no sirds<br />

vājuma, un tika apglabāta Bērzes kapos. Ir zināms, ka<br />

1896. gada 21. janvārī viņa apprecējusies ar Kārļa Ulmaņa<br />

un Grietas dēlu, vēlāko “Dravnieku” saimnieku Ēvaldu<br />

Teodoru Ulmani (*26.2.1871. Jelgava †3.4.1925. Bērze),<br />

kurš bija audējs, bitenieks un rūpīgs dārznieks. Ēvalds<br />

Teodors Ulmanis ir kristīts Jelgavas Sv.Annas baznīcā.<br />

Attēli 1001.<br />

(No kreisās) Gunta Didrihsone (Karlsone), Daina Rašenbauma (dz. Muiža), Aīda Zandava un viņas dēls Sandis<br />

Zandavs.<br />

566 567

Par šo Ulmaņu dzimtas atzaru no mutvārdu liecībām<br />

ir zināms, ka Ēvalda Teodora Ulmaņa tēvs, X paaudzes<br />

pārstāvis Kārlis Žanno Ulmanis (*1824. Wilhelminenhof<br />

[Sprigauļu muiža, tag. Jaunbērzes pagasts] †1884.?), kura<br />

vecāki bija IX paaudzes pārstāvji Jānis Ulmanis (*? †pirms<br />

1866.) un Grieta (*? †pirms 1866.) 25 gadus pavadīja<br />

cariskās Krievijas armijā un pēc atvaļināšanās no militārā<br />

dienesta viņam tikušas piešķirtas trīs pūrvietas zemes -<br />

vēlākās “Dravnieku” mājas. Laulību ierakstā Kārlis Žanno<br />

Ulmanis norādīts kā atraitnis (ziņas par pirmo laulību<br />

nav atrastas) un “biļetnieks” (ar ko domāts no armijas<br />

atvaļināts), bet viņa līgava, Kaspara Maisiņa (*? †pirms<br />

1866.) un Grietas (*? †pirms 1866.) meita Grieta Maisiņa<br />

(*1834. Peterhof [iespējams, Pēternieki pie Olaines]<br />

†1899.?) - grāfa Račinska kalpone. Visticamāk, te domāts<br />

krievu kamerkungs, grāfs Vincents Račinskis (*1771.<br />

†1857.), kurš 1800. gadā iegādājās Cenu muižu (Zennhof)<br />

un tajā uzcēla par vienu no greznākajām Zemgales kungu<br />

mājām - ap 1823. gadu tapa vienstāva garenbūve ar augstu<br />

cokolstāvu un četrslīpju jumtu, ko izdaiļoja Palladio orderī<br />

kārtots sešu jonisko kolonnu portiks ar lēzenu trīsstūra<br />

frontonu. Muižas apbūve iznīcināta 1906. gadā. Pēc nāves<br />

Kārlis Žanno Ulmanis tika apglabāts Brenču kapos - viņš<br />

esot miris 60 gadu vecumā, bet viņa sieva nodzīvojusi 64<br />

gadus. Savukārt Kārļa Žanno Ulmaņa un Grietas Maisiņas<br />

laulībā, kas tika noslēgta 1866. gada 7. jūlijā, ir dzimuši,<br />

Jelgavas Šteinharta namā dzīvojuši un Jelgavas Sv.Annas<br />

pilsētas latviešu draudzē kristīti (XI paaudze):<br />

• Johans Filips Ulmanis (*6.1.1867. Jelgava †.)<br />

• Ēvalds Teodors Ulmanis (*26.2.1871. Jelgava †ap<br />

1927.)<br />

• Ansis Ulmanis (*26.3.1873. Jelgava †.)<br />

Saskaņā ar 1934. gada 21. decembra “Valdības vēstnesī”’<br />

publicēto informāciju, 1935. gada 22. janvārī Sīpeles<br />

pagasta valdes telpās notika atklāta vairāksolīšana<br />

tiesībām uz saimniecību ar ēkām, meliorācijām un citiem<br />

zemes piederumiem, kas atrodas Jelgavas apr. Sīpeles<br />

pagastā, Lustes muižas jaunsaimniecība 12F un ir piešķirta<br />

Teodora Ulmaņa mantiniekiem Augustei-Katrīnei un<br />

Paulam-Teodoram Ulmaņiem un kas sastāv no 16,10 ha<br />

zemes kopplatībā, no kuriem 12,2 ha aramzemes, 1,5ha<br />

pļavu, 1,<strong>30</strong> ha ganību un 1,10 ha nederīgas zemes un 3<br />

ēkām - dzīvojamās ēkas, kūts un labības šķūņa. Solīšana<br />

sākās no 1200 Ls. Spriežot pēc tā, ka ģimene te dzīvoja<br />

arī 1941. gadā, domājams mantinieki paši arī izpirka šo<br />

saimniecību. Katrīnes Augustes Milleres un Teodora<br />

Ulmaņa laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Pauls Teodors Ulmanis (*17.3.1901. [*<strong>30</strong>.3.1901.]<br />

Ulmaņa sēta Sīpelē †19.7.1969.), krustvecāki<br />

saimnieks Ottons Didrihsons, viņa sieva Jūle, puisis<br />

Ansis Štolcermanis.<br />

Par XII paaudzes pārstāvi Paulu Teodoru Ulmani<br />

(*17.3.1901. [*<strong>30</strong>.3.1901.] Ulmaņa sēta Sīpelē †19.7.1969.)<br />

ir zināms, ka II Pasaules kara laikā par atteikšanos doties<br />

sargāt tiltu viņš tika arestēts no vācu varas iestādēm, bet<br />

1952. gadā, par atteikšanos sadarboties ar NKVD, Pauls<br />

Teodors Ulmanis tika deportēts uz Sibīriju, nometinot<br />

viņu Komsomoļskā pie Amūras. 1941. gada tautas<br />

skaitīšanas laikā viņš ar ģimeni dzīvoja Sīpeles pagasta<br />

“Dravniekos”, kur pats sāka dzīvot 1920. gada 13. jūlijā.<br />

Kopš 1929. gada 10. maija te dzīvoja arī viņa sieva Emīlija<br />

Elza Bērziņa (*1.10.1907. Īles pagasts †19.10.1993.), kas<br />

iepriekš bija kalpone Sīpeles “Brančos” (ziņa par abu<br />

laulībām tika publicēta “Dobeles vēstnesī” 1929. gada 15.<br />

augsutā).<br />

Par Emīlijas Elzas Ķipertes dzimtu ir zināms, ka viņas tēvs<br />

Augusts Ķiperts (*1886. Annenieki †1914.) tika mobilizēts<br />

un 28 gadu vecumā krita kaujās dažus mēnešus pēc I<br />

Pasaules kara sākuma. Augusta Ķiperta tēvs bija Kristaps<br />

Ķiperts (nodzīvojis 82 gadus), bet māte Katrīna. savukārt<br />

Emīlijas Elzas Ķipertes māte bija Matilde Bērziņa, kuras<br />

vecāki bija Jānis Bērziņš (*Penkule), kurš nodzīvoja 80<br />

gadus un Katrīna Aufjēgers (*Penkule), ka snodzīvoja 67<br />

gadus.<br />

Augusta Ķiperta un Emīlijas Elzas Bērziņas ģimene<br />

dzīvoja pie Zebrus ezera, taču 1921. gadā atraitne Matilde<br />

Ķiperts (dzim. Bērziņa) ar bērniem pārcēlās uz Rīgu, lai<br />

dotu iespēju viņiem izglītoties. Te uzauga Olga Ķiperts<br />

(*†), kura vēlāk pārcēlās uz Valdemārpili, Kārlis Ķiperts<br />

(*†), kurš brīvvalsts laikā strādāja Latvijas policijā un<br />

kara izskaņā atteicās doties trimdā un ticis nošauts, kā<br />

arī Arvīds Ķiperts un Līne Berta Ķiperts (Ozols). Līdzīgi<br />

brālim, arī Arvīds Ķiperts esot strādājis policijā, taču<br />

atšķirībā no Kārļa, Arvīds nolēma doties bēgļu gaitās -<br />

kopā ar viņu devās arī māsa Līne Berta Ķiperts. Pēc kara<br />

Arvīds un Līne Berta no Rietumvācijas izceļoja uz ASV.<br />

Savukārt Paula Teodora Ulmaņa un Emīlijas Elzas Ķiperts<br />

laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Zeltīte Ulmanis (Ritenieks) (*27.8.19<strong>30</strong>. Sīpele).<br />

Attēli 1001.<br />

(No kreisās) Kārlis Didrihsons, Liene Didrihsone un Alise Didrihsone,<br />

• Jānis Ulmanis (*10.12.1931. Sīpele).<br />

• Kārlis Ulmanis (*19.7.1937. Sīpele), dzīvo<br />

“Šņores” mājās.<br />

• Laima Ulmanis (*10.2.1943. Sīpele).<br />

XIII paaudzes pārstāve Zeltīte Ulmanis (Ritenieks)<br />

(*27.8.19<strong>30</strong>. Sīpele) strādāja par grāmatvedi kādreizējā<br />

Liepājas piena kombināta Aizputes pienotavā un salaulājās<br />

ar Bērzes kolhoza pirmā priekšsēdētāja Indriķa Ritenieka<br />

(*1863. †1949.) un Anetes (*1870. †1951.) dēlu Modriņu<br />

Ritenieku (*). Šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Guntis Ritenieks (*2.1955. )<br />

• Vaira Ritenieks (ap *1957. )<br />

XIV paaudzes pārstāvis Guntis Ritenieks (*2.1955.)<br />

salaulājās ar Zuleihu Mamedovu (* Azerbaidžāna) un<br />

šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Gatis Ritenieks (* )<br />

• Ģirts Ritenieks (* )<br />

• Guntis Ritenieks (* )<br />

Visi trīs XV paaudzes Ritenieki šobrīd dzīvo un strādā<br />

Zviedrijā, kur nodarbojas ar celtniecības darbiem. Ir<br />

zināms, ka Gatis Ritenieks (*) bija precējies ar X, taču<br />

šī laulība tika šķirta. Viņa brālis Ģirts Ritenieks (*) ir<br />

precējies ar (*) un šajā laulībā ir dzimusi meita (XVI<br />

paaudze):<br />

• Riteniece (*)<br />

Savukārt XV paaudzes pārstāvis Guntis Ritenieks (*) ir<br />

precējies ar X un šajā laulībā ir dzimis dēls (XVI paaudze):<br />

• Ritenieks (*)<br />

XIV paaudzes pārstāve Vaira Ritenieks (ap *1957.) bija<br />

precējusies divas reizes. Pirmajā laulībā ar Andri Juzupu<br />

(*) piedzima meita (XV paaudze):<br />

• Juta Juzupa (*) , dzīvo Vācijā<br />

Savukārt Vairas Ritenieces otrajā laulībā ar Pēteri (* †) ir<br />

dzimuši divi bērni (XV paaudze):<br />

• Maija (*) , dzīvo Ānē pie Ozolniekiem<br />

• Oskars (*) , dzīvo Brocēnos<br />

XIII paaudzes pārstāvis Jānis Ulmanis (*10.12.1931.<br />

Sīpele) strādāja par šoferi meliorācijās darbos. PSRS<br />

armijas dienesta laiks tika aizvadīts Ukrainā, kur Jānis<br />

Ulmanis iepazinās ar savu pirmo sievu Nadeždu. Šajā<br />

laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Airisa Ulmanis (* ),<br />

XIV paaudzes pārstāve Airisa Ulmanis (* ) pēc vecāku<br />

laulības šķiršanas palika dzīvot pie mātes Nikolajevas<br />

pilsētā Ukrainā un turpat salaulājās ar Pečeņuku (*). šajā<br />

laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Elvīra Pečeņuks (* ),<br />

Savu otro laulību Jānis Ulmanis noslēdza ar Drosmu<br />

Pavāri (* Saldus) un šajā laulībā piedzima divas meitas<br />

(XIV paaudze):<br />

• Signe Ulmane (* ),<br />

• Irita Ulmane (* ),<br />

XIV paaudzes pārstāve Signe Ulmane (* ) dzīvo Rīgā,<br />

ir precējusies ar X un šajā laulībā ir dzimusi meita (XV<br />

paaudze):<br />

• meita (* ), dzīvo un strādā Anglijā<br />

XIV paaudzes pārstāve Irita Ulmane (* ) kļuva par vācu<br />

valodas skolotāju un strādā Ozolnieku skolā. Laulībā ar X<br />

ir dzimis dēls (XV paaudze):<br />

• Mareks (ap *2005.),<br />

XIII paaudzes pārstāvis Kārlis Ulmanis (*19.7.1937.<br />

Sīpele) salaulājās ar Aleksandra Rubeņa un Lidas Valfišas<br />

Attēli 1001.<br />

Jānis Didrihsons un Laura Didrihsone (dz.Vilcāne), Rihards Vācis un Anna Ieva Vāce.<br />

568 569

meitu Inesi Rubeni (*16.4.1945. Jelgava). Ir zināms,<br />

ka Ineses Rubenes ģimene 1944. gadā tika deportēta uz<br />

Omsku, no kurienes Latvijā visi atgriezās 1957. gadā. Šajā<br />

laulībā ir dzimuši divi pēcnācēji (XIV paaudze):<br />

• Gārijs Ulmanis (*<strong>30</strong>.12.1967.).<br />

• Silvija Ulmane (Ulmane-Fridrihsone)<br />

(*16.1.1970.).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Gārijs Ulmanis (*<strong>30</strong>.12.1967.)<br />

savu vārdu ieguva par godu Kanādas hokeja izlases<br />

spēlētājam Gāriham. Ir tālbraucējšoferis, dzīvo Ozolniekos<br />

un ir precējies ar Mārīti Veinbergu (* ). Šajā laulībā ir<br />

dzimuši trīs dēli (XV paaudze):<br />

• Roberts Ulmanis (*4.8.1994. Ozolnieki), mācījās<br />

Jelgavas Amatu vidusskolā, strādā par šefpavāru.<br />

• Edvards Ulmanis (*1996. Ozolnieki), strādā<br />

metālapstrādes uzņēmumā Zviedrijā, ir attiecībās<br />

ar Janu Verbiču (*1.2.1999.).<br />

• Henrijs Ulmanis (*2004. Ozolnieki).<br />

XIV paaudzes pārstāve Silvija Ulmane<br />

(Ulmane-Fridrihsone) (*16.1.1970.) ir precējusies ar<br />

tālbraucēju šoferi Ivaru Fridrihsonu (* ). Šajā laulībā<br />

pēcnācēju nav, taču ir zināms, ka no pirmās laulības ar X<br />

Ivaram Fridrihsonam ir dēls (XV paaudze).<br />

XIII paaudzes pārstāve Laima Ulmanis (*10.2.1943.<br />

Sīpele) salaulājās ar Edgaru Zupu (*Gaujiena †), kurš pēc<br />

laulībām pieņēma sievas uzvārdu. Šajā ģimenē piedzima<br />

divi pēcnācēji (XIV paaudze):<br />

(XI paaudze):<br />

• Lavīze Katrīna Millere (*13.9.1857. “Pankas”<br />

†22.2.1858. “Pankas”), krustvecāki zemnieks Pēteris<br />

Ratnieks un Lavīze Millere. Kristīta Līvbērzes<br />

katoļu draudzē. Mirusi no krūts slimības.<br />

• Kaspars Millers (*26.2.1859. “Pankas” †11.7.1859.<br />

“Brēķi”), krustvecāki zemnieks Kaspars Engelmans<br />

un Dorote Engelmane. Kristīts Līvbērzes katoļu<br />

draudzē.<br />

• Jūle Marike Millere (*8.10.1860. Līvbērzes<br />

“Žagari”), krustvecāki zemnieks Kristaps Cep[fs?]<br />

un Marija Šperlinga. Kristīta Līvbērzes katoļu<br />

draudzē.<br />

• Minna Gotlība Millere (*<strong>30</strong>.8.1863. Līvbērzes<br />

“Žagari”), krustvecāki Jānis Kleinbergs un Minna<br />

Kleinberga. Kristīta Līvbērzes katoļu draudzē.<br />

• Jānis Millers (*6.8.1866. “Mežgalnieki” †31.1.1868.<br />

“Mežgalnieki”), krustvecāki Jānis Millers un Līza<br />

Millere. Kristīts Līvbērzes katoļu draudzē.<br />

• Juris Millers (*7.4.1872. “Žagari”), krustvecāki<br />

Kaspars Brakmanis un viņa sieva Gotlībe. Kristīts<br />

Līvbērzes katoļu draudzē.<br />

Nav izslēgts, ka laikā starp 1872. un 1876. gadu Grieta<br />

Brakmane mirst un Jānis Millers salaulājas ar viņas<br />

jaunāko māsu Gotlībi Brakmani. Šajā laulībā piedzima<br />

(XI paaudze):<br />

• Jānis Benedikts Millers (*13.4.1877.<br />

“Mežgalnieki”), krustvecāki Georgs Cinne un viņa<br />

sieva Emīlija. Kristīts Līvbērzes katoļu draudzē.<br />

• Mārcis Ulmanis (*.),<br />

• Ilze Ulmanis (*.),<br />

XIV paaudzes pārstāvis Mārcis Ulmanis (*.) ir<br />

Zemkopības ministrijas Pārtikas un veterinārā dienesta<br />

Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs, dzīvo un strādā<br />

Valmierā. Ir precējies ar Gitu (*.) un šajā laulībā dzimuši<br />

divi dēli (XV paaudze):<br />

• Klāvs Ulmanis (*ap 1995. Vaidava), pabeidzis<br />

Jūrskolu , strādā par kuģu stūrmani.<br />

• Jēkabs Ulmanis (* 14.5. ap 2000. Vaidava)<br />

NENOSKAIDROTI:<br />

Velta Didrihsone (*15.10.1922. Sīpele), 1941. gadā dzīvoja<br />

Līvbērzes Lejniekos, kur 1941. gada 20. jūnijā ieradās no<br />

Saulaines mājturības skolas.<br />

XIV paaudzes pārstāve Ilze Ulmanis (*.) dzīvo ASV,<br />

Sietlā, kur ir precējusies ar ukraiņu izcelsmes ASV Jūras<br />

kara flotes kuģa stūrmani Vladimiru (* ). Šajā laulībā ir<br />

dzimusi meita (XV paaudze):<br />

• Jekaterina (*ASV.),<br />

Kā jau norādīts iepriekš, uz “Pankas” mājām, kurās<br />

saimniekoja viņa onkulis – tēva brālis Indriķis Millers<br />

ar savu sievu Grietu, pārcēlās arī X paaudzes pārstāvis<br />

Jānis Millers (*16.9.1835. †) ar sievu Magrietu Brakmani<br />

(*1835. †), kura atsevišķos avotos norādīta kā Grieta.<br />

Saskaņā ar Līvbērzes katoļu draudzes baznīcas grāmatas<br />

ziņām, 1856. gada 25. novembrī te laulājās 21 gadu vecais<br />

puisis, Anša Millera un Annas likumīgā laulībā dzimušais<br />

dēls, zemnieks Jānis Millers un Magrieta Brakmane, 20<br />

gadus vecā zemnieku Anša Brakmaņa un Annas likumīgā<br />

laulībā dzimusī meita. Ir zināms, ka līdz ar Jāni Milleru un<br />

uz šīm mājām pārcēlās arī Grietas jaunākā māsa Gotlībe<br />

Brakmane (*1850.). Saskaņā ar Līvbērzes katoļu draudzes<br />

grāmatas ziņām, Jāņa Millera un Magrietas Brakmanes<br />

laulībā piedzima un Līvbērzes katoļu draudzē tika kristīti<br />

570 571

MILLERU DZIMTAS ATZARS “UPESMUIŽĀ” - JĀNIS MILLERS<br />

MILLERI-BĀLIŅI<br />

Lai arī gandrīz visi ar Milleru dzimtu saistītie ieraksti<br />

ir meklējami Dobeles latviešu draudzes grāmatā,<br />

vismaz trīs ieraksti ir meklējami Zaļenieku (Grünhof)<br />

draudzes grāmatā (viens no tiem attiecas uz Bērzes kroga<br />

Milleriem). Tie attiecas uz laiku, kad X paaudzes pārstāvis<br />

Johans Kristofs Millers (*15.10.1845. Upesmuiža) jeb<br />

Jānis Millers (*26.8.1843. †ap 1911.) no Bērzmuižas<br />

ir pārcēlies uz līdzās esošo Mežmuižu, kur salīdzis<br />

par puisi vai kalpu “Dreimaņu Bāliņu” mājās, kas arī<br />

izskaidro 1899. gadā notikušās viņa dēla Jāņa Millera un<br />

Dreimaņu saimnieka meitas Emelīnas Magrietas Bāliņas<br />

kāzas. Saskaņā ar Zaļenieku (Grünhof) draudzes baznīcas<br />

grāmatas ierakstiem (izņemot 1859.-1861. gadus, kuru<br />

ieraksti nav saglabājušies), “Dreimaņos” X paaudzes<br />

Jāņa Millera laulībā ar Lavīzi (†ap 1912.) piedzima (XI<br />

paaudze):<br />

• Jānis Millers (*23.4.1871. “Dreimaņi” Mežamuižā<br />

†16.9.1942. “Pakalni” Līvbērzē), krustvecāki Jānis<br />

Zāle, Lavīzi Diedrāts.<br />

• Zāmelis Millers (*7.8.1874. “Dreimaņi”<br />

Mežamuižā †?), krustvecāki kalps Zāmelis<br />

Neimanis, puisis Dāvis Bormanis, kalpa sieva<br />

Lavīze Zelle.<br />

No mutvārdu informācijas – iespējams, ir bijusi arī māsa,<br />

par kuru nav atrodama nekāda informācija. IX paaudzes<br />

pārstāvis, šo abu zēnu tēvs Jānis Millers mira 65 gadu<br />

vecumā, bet viņa sieva Lavīze, kas Bērzmuižā bija ienācēja<br />

no Kurzemes, nodzīvoja līdz 75 gadu vecumam.<br />

Pilnvērtīgas ziņas par Milleru dzimtas šī atzara vēsturi ir<br />

atrodamas vien 19./20. gadsimtu mijā, laikā kad jaunais,<br />

bet ļoti apņēmīgais lauksaimnieks Jānis Millers ar savu<br />

ģimeni nomāja Līvbērzes muižai piekrītošo pusmuižu<br />

“Upesmuiža” (Bachhof). Nav izslēgts, ka par šīs pusmuižas<br />

nomnieku jau agrāk kļuva viņa tēvs. Savukārt par pašu<br />

Upesmuižu ir atrodamas sekojošas ziņas.<br />

Upesmuižā vienlaikus ir dzīvojušas vairākas Milleru<br />

dzimtas ģimenes, kas uz Upesmuižu pārcēlās no “Līčiem”<br />

un kuru pamatnodarbe bija pienkopība.<br />

Laikraksta “Tēvija” 1892. gada 36. numurs liecina, ka ar<br />

priekšlasījumiem Bērzmuižā “Par lopkopību un siena<br />

izlietošanu” uzstājies Upes muižas rentnieks līvbērzietis<br />

Millers.<br />

Starp 1728. un 1732. gadu Bērzes upe, kas līdz tam<br />

tecēja gar “Rentēm”, ir izlauzusi jaunu gultni uz Upes<br />

muižu, ko tautā mēdza dēvēt arī par Melno muižu. Upes<br />

muižas nomnieka dzīvojamo māju 1866. gadā zīmējis<br />

V.Z.Stafenhāgens. Upes pusmuižas apbūvi veidoja 7 ēkas<br />

– dzīvojamā māja, labības klēts, viena saimniecības ēka<br />

un 4 lopu kūtis. 1837. gadā uzcēla vēl vienu labības klēti.<br />

Upes pusmuižas dzīvojamā ēka nebija liela muižnieka<br />

pils. Tā bija vidēja, atbilstoši pusmuižai celta dzīvojamā<br />

māja, kurā I pasaules kada gados uzturējās vācu<br />

ložmetējkomanda un māju krietni vien izpostījusi. Līdzās<br />

Attēls 100X. Upesmuižas ēka - gravīrā un 2017. gadā.<br />

atradās 1838. gadā celtā klēts. Pārējās četras saimniecības<br />

ēkas [I Pasaules] kara un bēgļu gados bija cietušas.<br />

Saimniecības ēku koka daļas vācu un krievu karavīri bija<br />

noplēsuši un sakaurinājuši. Dažas no tām tikko turējās<br />

kopā.<br />

Visticamāk, saimniekošana Bērzmuižā tika pārtraukta<br />

1915. gadā, kad ģimene devas bēgļu gaitās, ar lielu<br />

varbūtības pakāpi – uz Rīgu, kur 1917. gada februārī<br />

piedzima jaunākā meita Velta Elfrīda Millere.<br />

Šobrīd nav zināms, kur tieši pēc atgriešanās no I Pasaules<br />

kara bēgļu gaitām apmetās Milleru ģimene, taču ar lielu<br />

varbūtību var teikt, ka tas bija aptuveni 2 km attālumā no<br />

Upesmuižas kādreiz eksistējušais Jurģu krogs (tas atradās<br />

pie pagrieziena uz “Pikšām”, iepretim Jurģu mājām).<br />

Pagaidām ir atrasta tikai viena dokumentāla saikne, kas<br />

apliecina dzimtas saistību ar šo krogu – Lūcijas Milleres<br />

laulību reģistrā (laulājoties ar Robertu Ansi Vītolu) ir<br />

norādīts, ka viņa bija “Jurģu kroga nomnieka meita”. Par<br />

Jurģu kroga ēku zināms, ka tā smagi cietusi II Pasaules<br />

kara laikā un tās drupas esot nojautas 20. gadsimta 90.<br />

gados. Krogs šajā vietā ir pastāvējis vismaz 1820. gadā,<br />

kad tas ir attēlots G.J.Blosfelda kartē – tas sastāvēja no<br />

garas kroga ēkas un divām saimniecības ēkām. “Jurģu”<br />

krogs kā mājvieta ir pieminēts ari 1941. gadā.<br />

Vēlāk Jānim Milleram tika piesķirta zeme Līvbērzes<br />

pagastā jaunsaimniecības izveidei un viņš uzbūvēja<br />

“Pakalnu” mājas, kurās saimniekoja līdz savai nāvei. Ir<br />

atrastas ziņas, ka Millers ir bijis viens no iniciatoriem<br />

Aizupes pamatskolas celtniecībai – skolas vēsture aizsākās<br />

1928. gadā, kad apkārtējo māju saimnieki Millers, Bārs un<br />

Pētersons Svētes pagasta valdei ierosināja celt skolu pie<br />

Tušķiem.<br />

Lai arī Milleru dzimtas saknes ir meklējamas Lībvērzes<br />

“Vilkavējos” un pārējās ar dzimtu saistītajās Bērzmuižas<br />

mājās, pats Jānis Millers 1871. gadā ir kristīts Zaļenieku<br />

draudzē. Turpat ir kristīts viņa brālis Zāmelis, taču citu<br />

ar Milleru dzimtu saistīto ierakstu šīs draudzes grāmatās<br />

vairs nav. Pēc pārcelšanās uz Līvbērzes Upesmuižu, Jānis<br />

Millers kļūst par Dobeles (Bērzes) draudzes locekli un<br />

pat viņa ģimeni, ir zināms, ka 1899. gada 12. decembrī<br />

Dobeles baznīcā viņš salaulājās ar Emelīnu Magrietu<br />

Bāliņu (*28.4.1879. Bērzmuiža †9.3.1952. Jelgava) un šajā<br />

laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Lūcija Emīlija Millere (Kulbare) (*26.6.1900.<br />

[*13.6.1900.] Bērzes pagasts Bāliņu saimē †5.8.1987.<br />

Rīga), krustvecāki meita Emīlija Bāliņa, puisis<br />

Ansis Millers, viņa sieva Anete.<br />

• Eduards Jānis Millers (*15.10.1903. Bērzes “Baķu”<br />

saimē †Līvbērze), krustvecāki pusgraudnieks Ansis<br />

Millers, zemnieka sieva Emīlija Piķieris, meita<br />

Anete Bāliņa.<br />

• Kristaps Alberts Millers (*16.3.1906. Līvbērzes<br />

“Tišmaņos” [?] †pēc 1945. Karēlija), krustvecāki<br />

strādnieks Kristaps Piķieris, strādnieks Kārlis<br />

Vīmacs [?], kalpone Natālija Roze, meita OLga<br />

Bāliņa.<br />

• Alise Lida [Zelma] Millere (*8.8.1910. Karlshof<br />

†pēc 1912. Līvbērze).<br />

• Velta Elfrīda Millere (Freiberga/Pūcīte)<br />

(*18.2.1917. Rīga †17.2.1996. Jelgava).<br />

Katrs no šīs paaudzes pārstāvjiem (izņemot zīdaiņa<br />

vecumā mirušo Alisi Lidu [Zelmu]) ir sava Milleru<br />

dzimtas atzara aizsācējs – katram no viņiem ir veltīta<br />

atsevišķa šī pētījuma nodaļa. Attiecībā uz XI paaudzes<br />

pārstāvi Alisi Lidu Milleri (*8.8.1910. Karlshof †pēc 1912.<br />

Līvbērze) – nav skaidrs viņas precīzs nāves datums, taču ir<br />

zināms, ka viņa ir mirusi kā bērns, visticamāk – pēc 1912.<br />

gada un ir apglabāta Bērzes kapos, līdzās savam tēvam<br />

un mātei. Dzimšanas reģistrā kā krustvecāki ir norādīti<br />

Jānis Millers, Meinhards un Anna Krenpermane (?).<br />

Neskaidrības rada fakts, ka uz ģimenes kapakmens viņa<br />

ir norādīta kā Zelma, nevis kā Alise Lida un arī dzimtas<br />

mutvārdos vienmēr tika dēvēta par Zelmu. Par viņu ir<br />

saglabājies tikai viens mutvārdu nostāsts – pēc viņas nāves<br />

vecākā māsa Lūcija Emīlija Millere bija tik noskumusi, ka<br />

mierinājumam vecāki viņai sagādāja mazu baltu kucēnu.<br />

572 573

1915. gada 19. jūlijā pastiprinātais 28. Landesvēra pulks<br />

caur Lesteni iebruka Līvbērzes stacijas rajonā un ar<br />

priekšējām vienībām ieņema Bērzmuižu un Upesmuižu.<br />

Kādu laiku Upesmuižā dzīvoja vācu ložmetējkomanda.<br />

Pēc I Pasaules kara Jānis Millers vairs neatgriezās<br />

“Upesmuižā” – tā bija daļēji iznīcināta karā. Kā zināms,<br />

Latvijas Republikas Satversmes sapulce ar 1921. gada<br />

20. aprīļa lēmumu ģenerālim J.Balodim piešķīra zemi<br />

Līvbērzes pagasta Upes muižā jaunsaimniecības<br />

izveidei. Zemes kopplatība pēc lauksaimniecības<br />

skaitīšanas ziņām sastādīja 321,68 pūrvietas (119,022<br />

ha), tai skaitā 223,08 pūrvietas (82,54 ha) – aramzeme,<br />

48 pūrvietas (17,76 ha) – meža zeme, 40 pūrvietas (14,8<br />

ha) – neizmantojama zeme, 10 pūrvietas (3,7 ha) – zeme<br />

zem ēkām, ceļiem. Baloža jaunsaimniecības zeme<br />

ilgus gadus bijusi atmatā, grāvji piesērējuši, bet tīrumi<br />

atradušies zemē Bērzes upes līdzenumā, kas pavasaros<br />

applūdusi. Vietējie iedzīvotāji tolaik stāstīja, ka pēc<br />

rentnieka Millera bijušajā Upes pusmuižā nebija neviena<br />

kārtīga zemes apsaimniekotāja.1940. gadā šo muižu<br />

nacionalizēja, bet pašu ģenerāli Jāni Balodi – deportēja<br />

uz Sibīriju. Pēc II pasaules kara ēkā tika izvietots<br />

Līvbērzes sovhoza kantoris un piebūvēta administratīvā<br />

piebūve, bet 20. gadsimta 90. gados šī ēka tika pamesta<br />

un pakāpensiki iet bojā. Pie ēkas ir redzama piemiņas<br />

plāksnes vieta – 1988. gada 11. novembrī sadarbībā<br />

ar agrofirmu “Jelgava” un ģenerāļa Baloža krustmeitu<br />

Maiju Riekstiņu te tika uzstādīta plāksne ar tekstu<br />

“Šī māja 1921. gadā piesķirta I Pakāpes Lāčplēša kara<br />

ordeņa kavalierim ģenerālim Jānim Balodim par izciliem<br />

nopelniem cīņās par neatkarīgu un brīvu Latviju”. Nav<br />

zināms, kurš un kad šo plāksni demontēja.<br />

Kā jau minēts iepriekš, pirmos gadus pēc I Pasaules kara<br />

un Neatkarības kaujām Jānis Millers ar ģimeni pavadīja<br />

netālajā Jurģu krogā, bet sākoties agrārreformai, saņēma<br />

nepilnus 15ha zemes toreizējās Jaunās muižas (Neuhof,<br />

netālu no Līvbērzes muižas) teritorijā, kur izveidoja savu<br />

saimniecību “Pakalni”, kurā sāka dzīvot 1926. gada 4.<br />

septembrī. Pēdējā rakstveida liecība, kas saistīta ar Jāni<br />

Milleru, ir Bērzes draudzes mācītāja Alfona Vecmaņa<br />

ģimenes arhīvā saglabātās “mirušo hroniku” klades, kurās<br />

mācītājs pierakstīja atvadu runu tekstus un informāciju par<br />

aizgājēju. Izvadot Jāni Milleru viņš rakstīja: “Jānis Millers,<br />

Līvbērzes pag. “Pakalnos”. Dzimis 1871. gada 23. aprīlī,<br />

miris 1942. gada 16. septembrī, apglabāts Bērzes kapos 20.<br />

septembrī no kapličas. Apstāvēja mācītājs A.Vecmanis. Bijis<br />

kārtīgs draudzes loceklis un izpildījis savus pienākumus<br />

pret baznīcu. Dievbijīgs un godīgs, mīlējis savus bērnus<br />

un mazbērnus. Arī bērni mīlējuši viņu, labi satikuši.<br />

Pirms aiziešanas vēl atvadījies no bērniem, sevišķi no<br />

dēla, pie kura dzīvojis un kura ģimenes apgādībā atradies,<br />

un novēlējis, lai visi dzīvo veseli. Tēvs sasniedzis bībeles<br />

vecumu (70 gadi) un aizgājis agrā rītā. Aizgājis mūžības<br />

vārtu priekšā, visi iepriekš aizgājušie senči dod liecību pie<br />

Dieva: “Šis arīdzan bija ar Jēzu to Nācarieti”. Šādu liecību<br />

dod arī palicēji. Paliek: 2 dēli, vedekla, 2 meitas, 6 mazbērni<br />

un sieva.” Izvadīšanas runa ir atzīmēta ar kārtas Nr. 171<br />

Attēls 100X. Šobrīd senākā zināmā Milleru dzimtas fotogrāfija, kas tapusi ap 1910. gadu Līvbērzē. Otrajā<br />

rindā – Jānis Millers, Lūcija Emīlija Millere, Emelīna Magrieta Bāliņa un domājams, un Lavīze Bāliņa<br />

(Laukmane). Priekšplānā – dēli Kristaps Alberts un Eduards Jānis, kā arī papildus piestiprinātas Veltas<br />

Elfrīdas un Kristapa Alberta brieduma gadu fotogrāfijas<br />

(7), kur 171 atbilst izvadīšanas kārtas skaitlim, bet skaitļa<br />

7 nozīme pagaidām nav noskaidrota.<br />

1939. gada vasarā Līvbērzes pagastā viesojās t.s. “cilvēku<br />

uzmērīšanas ekspedīcija” – Latvijas universitātes<br />

Medicīnas fakultātes anatomijas institūta pētnieku<br />

grupa frofesora J.Prīmaņa vadībā, kuras mērķis bija<br />

ievākt antropoloģiskas ziņas par dažādu Latvijas novadu<br />

iedzīvotājiem, lai izveidotu zinātniski pamatotu latviešu<br />

Attēls 100X. Upesmuižas drupas 1916. gadā.<br />

nācijas ģenētisko aprakstu. Ar dažādiem instrumentiem<br />

mērīja gan pieres augstumu, gan deguna platumu, gan<br />

visa galvaskausa izmērus. Izstiepa rokas kā spārnus uz<br />

abām pusēm un izmērīja no viena pirksta gala līdz otram.<br />

Viņi ievāca ziņas arī par ģimenes sastāvu, nodarbošanos<br />

un dažādiem dzīves apstākļiem. Šī pētījuma ietvaros tika<br />

uzmērīta arī Milleru ģimene Līvbērzes “Pakalnos”, kā arī<br />

veikta tās fotofiksācija, no kuras ir saglabājusies viena<br />

dzimtas kopfotogrāfija (citās mājās tika veikta arī atsevišķu<br />

Attēls 100X. Emelīna Magrieta Bāliņa (Millere) un viņas bēres 1952. gadā. Pie zārka stāv: (no kreisās)<br />

Anete Marija Vesmane [aizgājējas māsa], Kārlis Žanis Vesmanis [aizgājējas māsasdēls], Velta Millere<br />

(Pūcīte), X, Rihards Pūcītis, Edīte Millere un Anna Millere (dzim. Laucis).<br />

574 575

Attēls 100X. Milleru dzimta 1939. gada vasarā – pirmajā rindā Eduards Jānis Millers, Jānis Millers,<br />

Leonhards Freibergs, Emelīna Magrieta Millere (Bāliņa), Lūcija Millere (Kulbare) un Aina Kulbare<br />

(Millere). Aiz viņiem stāv – Biruta Millere, Alma Millere (Štālberga), Mersida Millere, Raimonds Millers,<br />

Kristaps Kulbars.<br />

to iedzīvotāju fotoportretēšana). Vasaras laikā mērnieku<br />

grupa apstaigājusi 387 saimniecības un nomērījusi 2124<br />

cilvēkus.<br />

Attēls 100X. Līvbērzes “Pakalnu” māju 1941. gada tautas skaitīšanas kartīte.<br />

ATSAUCES:<br />

1. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 82. lpp<br />

2. Lastovecka Ina, “Labo ļaužu pusē. Līvbērzes pagasta vēsture”, Rīga 2000., ISBN 9984-9397-1-5, 55. lpp<br />

3. Lastovecka Ina, “Labo ļaužu pusē. Līvbērzes pagasta vēsture”, Rīga 2000., ISBN 9984-9397-1-5, 147. lpp<br />

4. Lastovecka Ina, “Labo ļaužu pusē. Līvbērzes pagasta vēsture”, Rīga 2000., ISBN 9984-9397-1-5, 148. lpp<br />

5. Lastovecka Ina, “Labo ļaužu pusē. Līvbērzes pagasta vēsture”, Rīga 2000., ISBN 9984-9397-1-5, 62. lpp<br />

6. Lastovecka Ina, “Labo ļaužu pusē. Līvbērzes pagasta vēsture”, Rīga 2000., ISBN 9984-9397-1-5, 79. lpp<br />

7. A<br />

8. Lastovecka Ina, “Labo ļaužu pusē. Līvbērzes pagasta vēsture”, Rīga 2000., ISBN 9984-9397-1-5, 53. lpp<br />

9. Lastovecka Ina, “Labo ļaužu pusē. Līvbērzes pagasta vēsture”, Rīga 2000., ISBN 9984-9397-1-5, 124. lpp<br />

10. Mācītāja Alfona Vecmaņa ģimenes arhīvs, “Mirušo hronika”, 2. klade<br />

11. “Ciemos pie cilvēku mērītājiem”, “Brīvā zeme” Nr. 178, 1939. gada 10. augusts<br />

576 577

BĀLIŅU DZIMTA<br />

BĀLIŅI-LAUKMAŅI-VESMAŅI-PIĶIERI-MILLERI- -LUKŠE-VALDOSVKIS-JELSMAN-<br />

IS-ANSONS-KALNIŅŠ-FIŅĶIS-KAKTIŅŠ-ZVAUNIS<br />

Bāliņu dzimtas saknes ir meklējamas līdzās Bērzmuižai<br />

esošajā kroņa Mežamuižā (Klein Buschhof), kuras<br />

teritorijā atrodas “Dreimaņu” mājas. Saskaņā ar Dvēseļu<br />

revīzijās norādīto informāciju, šajā muižā ir bijušas<br />

trīs “Dreimaņu” saimes – “Bāliņu Dreimaņi” (Nr. 16),<br />

“Dreimaņi” (Nr. 17), kas vēlāk iemanto uzvārdu Brūms<br />

(Bruhm), kā arī “Ozoliņu Dreimaņi” (nr. 21), kur jau ap<br />

1826. gadu notiek saimnieku maiņa un domājams, šīs<br />

mājas vairs neapdzīvo sākotnējo Bāliņu dzimtas radinieki<br />

– tās vēlāk kļūst pat patstāvīgu saimniecību “Ozoliņi” un<br />

ar šīm mājām turpmāk saistās Valteru (Walter) uzvārds.<br />

“Dreimaņu” mājas atradās tagadējās Jelgavas-Tukuma<br />

šosejas tuvumā, Slampes upes pietekas krastā. Šobrīd<br />

ēkas dabā vairs nav saglabājušās – tās tika iznīcinātas<br />

20.gs 60.gados. No kaimiņu nostāstiem – tā bija liela<br />

saimniecība ar koka māju, kas būvēta uz mūra pamatiem.<br />

Mūsdienās no visa ēku kompleksa ir saglabājies tikai<br />

pagrabs. Domājams, Bāliņu dzimta šīs mājas pārdeva<br />

1937. gada 15. maijā, kad par to saimnieci kļuva Anna<br />

Reinholde (*19.6.1871. Sarkanmuiža †pēc 1941.) un,<br />

domājams, viņas dēls Krists Reinholds (*7.6.1897. Zūru<br />

pagasts †pēc 1941.), kurš uz šo saimniecību pārcēlās 1939.<br />

gada 10. oktobrī. Abi pārceļojuši uz Bērzes pagastu no<br />

Užavas pagasta.<br />

Senākās ziņas par tolaik Mežamuižas teritorijā esošajām<br />

“Dreimaņu” mājām ir no 19. gadsimta sākuma, kad kā<br />

saimnieki ir norādīti Dreimaņu Kristaps (*1771. †1854.<br />

“Bāliņu Dreimaņos”) un Dreimaņu Jānis (*1778. †?,<br />

vēlākais Jānis Brūms “Upes Dreimaņos”), katram no viņiem<br />

bija 1/8 arklu zemes. 1843. gadā Meža muižā ir norādītas<br />

divas “Dreimaņu” saimniecības, no kurām 1877. gadā –<br />

trešā mazākā saimniecība pagastā ir “Upes Dreimaņi”<br />

(34,85 desetīnas un obroka 52 rubļi 80 kapeikas), bet<br />

piektā mazākā pagasta saimniecība ir “Dreimaņu Bāliņi”<br />

(37,51 desetīnas un obroka 63 rubļi un 60 kapeikas). No<br />

baznīcas grāmatu ierakstiem nav arī iespējams precīzi<br />

konstatēt, vai Bāliņi bija “Dreimaņu” māju saimnieki,<br />

vai kalpi, jo kristību ierakstos tiek minēti gan kalpi, gan<br />

saimnieki, taču Bērzmuižas vēstures grāmatā un “Dvēseļu<br />

revīzijās” viņi norādīti kā saimnieki. Lai arī turpmākajā<br />

pētījumā padziļināti ir pētīts tikai “Dreimaņu” māju Bāliņu<br />

dzimtas atzars, gribētos izcelt vienu no pazīstamākajām<br />

“Dreimaņu” Brūmu līnijas atzara pēcteci – dzejnieci Māru<br />

Zālīti.<br />

Runājot par tiešajiem priekšgājējiem Milleru –Bāliņu<br />

dzimtai, jākonstatē, ka senākās ziņas ir atrodamas<br />

1811. gada Dvēseļu revīzijā, kurā “Dreimaņu Bāliņos”<br />

ir norādīti bijušais saimnieks, VII paaudzes pārstāvis<br />

Ansis (*1752.) ar savu dēlu, VIII paaudzes pārstāvi Juri<br />

(*1772.) un trīs gadus veco mazdēlu, IX paaudzes pārstāvi<br />

Kristapu (*1808.), kurš savukārt 1837. gadā vairs nedzīvo<br />

“Dreimaņos” – viņš ir dzirnavu saimnieks, precējies ar<br />

Lavīzi un kļuvis par tēvu dēlam, X paaudzes pārstāvim<br />

Ansim Bāliņam (*20.11.1837.). Savukārt par Jura Bāliņa<br />

dzīvesbiedri ir izdevies atrast ziņas, ka tā bija Anlīze<br />

Bāliņa (*1787. †10.11.1859. “Dreimaņu” mājās), kas<br />

mirusi 72 gadu vecumā.<br />

Par jauno “Bāliņu Dreimaņu” saimnieku kļūst no<br />

kaimiņos esošās Apšupes kroņa muižas atceļojušais<br />

Matīsa dēls Kristaps (*1784. †6.4.1855.), kurš bija laulājies<br />

ar VIII paaudzes pārstāvi, “Dreimaņu” saimnieka Anša<br />

meitu Lavīzi (*1785. †27.9.1848.). Lavīzes gadījumā<br />

Dvēseļu revīzijās fiksētais vecums atbilstu 1789. gadam,<br />

bet miršanas reģistrā viņa norādīta kā 63 gadus veca, kas<br />

nozīmē, ka par dzimšanas gadu būtu jāuzskata 1785. gads.<br />

Savukārt Kristapam Dvēseļu revīzijās norādītais vecums<br />

atbilstu 1771. kā dzimšanas gadam, savukārt 1855. gada<br />

miršanas reģistrā viņš ir norādīts kā 71 gadu vecs, tādēļ<br />

par dzimšanas gadu uzskatāms 1784. gads. Ir zināms, ka<br />

Kristapa un Lavīzes Bāliņu laulībā piedzima (IX paaudze):<br />

• Kārlis Bāliņš (*1807. †1.2.1869. “Dreimaņos”).<br />

• Indriķis Bāliņš (*1809. †?) .<br />

• Jānis Bāliņš (*1813. †26.2.1836.), miris 23 gadu<br />

vecumā, neprecējies.<br />

• Trīne Bāliņa (*1818.), plašākas informācijas nav.<br />

• Ansis Bāliņš (*1820.), tiešais dzimtas turpinātājs<br />

Milleru dzimtas virzienā.<br />

• Kaspars Bāliņš (*1823. †4.4.1885.), kurš vēlāk<br />

ir norādīts 1854. gada rekrūšu sarakstā, pirms<br />

1864. gada laulājies ar Lavīzi (*1827. †7.2.1907.).<br />

Miršanas reģistrā norādīts kā pusgraudnieka tēvs,<br />

ar ģimeni strādājis par kalpiem “Silvēju” mājās.<br />

• Kristaps Bāliņš (*1831. †14.12.1905.), 1873. gada<br />

2. janvārī laulājies ar Lavīzi Oši.<br />

IX paaudzes vecākais pārstāvis Kārlis Bāliņš visticamāk,<br />

bija precējies divas reizes. Informācija par pirmo<br />

dzīvesbiedri Lavīzi (*1820.) ir atrodama Dvēseļu revīzijās.<br />

Visticamāk, viņa ir mirusi pirms 1858. gada, jo par laulībā<br />

ar savu sievu Mariku dzimušiem bērniem vēsta baznīcas<br />

grāmata. Šajā laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Kaspars Bāliņš (*<strong>30</strong>.7.1859.).<br />

• Grieta Bāliņš (*2.3.1861.).<br />

Par šo bērnu likteni nekādu plašāku ziņu nav.<br />

Salīdzinot 1835. gada “Dvēseļu revīzijā” un Dobeles<br />

baznīcas grāmatā esošo informāciju, varētu izvirzīt<br />

apgalvojumu, ka arī IX paaudzes pārstāvis Indriķis<br />

Bāliņš (*1809. †?) bija precējies divas reizes – vispirms<br />

ar “Dvēseļu revīzijā” norādīto Anlīzi Bāliņu (*1805. pirms<br />

†1839.), laulībā ar kuru piedzima meita (X paaudze):<br />

• Jūle Bāliņa (*1833.).<br />

miršanas ierakstā 1897. gadā viņas vecums ir norādīts 73<br />

gadi, radot 4-5 gadu atšķirību dzimšanas datos. Indriķa<br />

Bāliņa un Marijas Tiltmanes laulībā piedzima trīs bērni<br />

(X paaudze):<br />

• Kristaps Bāliņš (*12.2.1840. Līvbērze †6.12.1911.),<br />

krustvecāki – Otto Vīnbergs (Otto Wihnberg),<br />

Marija Tamsāne (Marie Tamsan) no Kandavas,<br />

Trīne Bāliņa no “Dreimaņiem” (visticamāk, šī ir<br />

Indriķa Bāliņa māsa). Ir zināms, ka 1857. gadā viņš<br />

bija nolīgts par puisi “Ziediņu” mājās.<br />

• Trīne Bāliņš (*19.2.1843.), krustvecāki Indriķis<br />

(nesalasāms).<br />

• Kārlis Bāliņš (*31.07.1848. Kr.Bersenhof),<br />

krustvecāki – Karls Pliķķe, Jūle, Lavīze Pliķķe). Ir<br />

zināms, ka 1857. gadā viņš salīga par puisi “Ozoliņu<br />

Dreimaņos”, uz kurieni pārcēlās arī viņa māte<br />

Marija un māsa Trīne, kas ļauj izteikt pieņēmumu,<br />

ka bērnu tēvs Indriķis tajā brīdī jau ir miris, lai gan<br />

šī fakta apstiprinājums nav atrodams.<br />

Par X paaudzes pārstāvi Kristapu Bāliņu (*12.2.1840.<br />

Līvbērze †6.12.1911.) ir zināms, ka viņš, būdams kalps,<br />

1864. gada 10. maijā (t.i. – pusotru mēnesi pirms<br />

pirmdzimtās nākšanas pasaulē) salaulājās ar Lavīzi Ozolu<br />

(*) un šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Jūle Katrīna Bāliņa (*26.6.1864.).<br />

• Johans Vilhelms Bāliņš (*20.1.1867. †20.7.1867.)<br />

miris kā zīdainis “Zviedru” mājās.<br />

• Kristofs Heinrihs Bāliņš (*23.12.1868. “Krieviņu”<br />

mājās).<br />

XI paaudzes pārstāvis Kristofs Heinrihs Bāliņš<br />

(*23.12.1868. “Krieviņu” mājās) bija precējies ar Lizeti<br />

Freimani (*23.5.1870. †10.10.1925.) un abu laulībā<br />

piedzima (XII paaudze):<br />

• Grieta Olga Bāliņa (*1.4.1898 †4.1898.), mirusi<br />

kā zīdainis.<br />

Visticamāk, Anlīze drīz pēc 1835. gada mirst, jo Dobeles<br />

baznīcas grāmatā turpmāk ir atrodami ieraksti par<br />

“Dreimaņu” mājās dzīvojošā Indriķa Bāliņa un no<br />

Līvbērzes “Pliķķes” mājām nākušās viņa sievas Mares<br />

[Marijas] Tiltmanes (*1819. †17.3.1897.) ģimeni – abu<br />

kāzas notiek 1837. gada 29. septembrī un reģistrēto<br />

kāzu ierakstā tobrīd 27 gadus vecais līgavainis un 18<br />

gadus vecā līgava ir norādīti kā neprecēti, kas apšauba<br />

iepriekš izvirzīto apbalvojumu, jo šeit Indriķim būtu jābūt<br />

norādītam kā atraitnim. Savukārt atraitnes Marijas Bāliņas<br />

578 579<br />

• Anete Paulīne Bāliņa (*21.11.1899.).<br />

Pagaidām ar dzimtu tiešā radniecībā neidentificētais XI<br />

paaudzes pārstāvis Vilis Bāliņš bija precējies ar Anlīzi<br />

(Alisi) un šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Emīlija Cecīlija Olga Bāliņa (*5.8.1888.),<br />

krustvecāki Lizete Bulle, Minna Grosermane, Fricis<br />

Saule.<br />

Ņemot vērā faktu, ka 1907. gadā Fridrihlustē (Lustes<br />

muiža Jaunbērzes pagastā) kāda Olga Bāliņa ir kļuvusi par<br />

māti meitai Augustei Bāliņai (*20.10.1907.), var izvirzīt<br />

pieņēmumu, ka šeit ir runa par Emīlijas Cecīlijas Olgas<br />

Bāliņas ārlaulībā dzimušu meitu, par kuras krustvecākiem<br />

kļuva šuvējs Augusts Freimanis un Karīna Lūmane.<br />

Savukārt 1911. gada 13. Februārī Emīlija Cecīlija Olga<br />

Bāliņa salaulājās ar Karlu Augustu Vīlmani (*1889.),<br />

kura vecāki bija Ansis un Lavīze Vīlmaņi. Abu jaunlaulāto<br />

vecāki laulību brīdī bija dzīvi.<br />

Savukārt IX paaudzes pārstāvja Kaspara Bāliņa un Lavīzes<br />

ģimenē piedzima divas meitas (X paaudze):<br />

• Anete Katarīne Bāliņa (*21.9.1864.), krustvecāki<br />

Trīne Vīlmane, Lība Zilberte, “Segliņu” kalps.<br />

• Jūle Magriete Bāliņa (*24.3.1867. †22.3.1885.),<br />

krustmāte Grieta Bāliņa. Strādājusi par meitu<br />

“Silvēju” mājās.<br />

Par šo pēcnācēju turpmāko likteni nekādu ziņu nav.<br />

Tieši dzimtas turpinātāji Milleru dzimtas virzienā ir IX<br />

paaudzes pārstāvis “Dreimaņu” saimnieka brālis Ansis<br />

Bāliņš (*1820.), un viņa sieva Jūle Valtere (*1824. Apšupe<br />

†13.2.1888. Bērze), kuri salaulājās 1843. gada 13. aprīlī un<br />

kuru laulībā ir dzimuši septiņi bērni (X paaudze):<br />

• Kārlis Bāliņš (*12.2.1847. Bērzmuiža †16.12.1907.<br />

Bērzmuiža), par krustvecākiem kļuva kalpone<br />

Lavīze Bāliņa, puisis (kalps) Jānis, Kārlis Bude,<br />

Attēls 100X. 1928. gada kartē redzamas “Dreimaņu” mājas, kas atradās netālu no Mežamuižas, pusceļā<br />

starp Līvbērzes un Džūkstes stacijām.

• Indriķis Bāliņš (*22.7.1849. Bērzmuiža<br />

†10.10.1849.), par krustvecākiem kļuva Indriķis<br />

Valters [no “Dreimaņu Ozoliņiem”, no Sprūde<br />

Apšupes muižas], “Dreimaņu” [domāts – Upes<br />

Dreimaņi] saimnieks Jānis Brūms, un “Dreimaņu”<br />

saimniece Lavīze. Šis krustvecāku saraksts ir savā<br />

ziņā unikāls, jo tajā ir pārstāvēti visu ar Bāliņu<br />

dzimtu saistīto māju pārstāvji. Miris kā zīdainis.<br />

• Jānis Bāliņš (*19.8.1852. Mazā Bērzmuiža<br />

(Kl.Bersenhof) †1912. [jeb pēc 1914.]), tiešais<br />

dzimtas turpinātājs Milleru dzimtas virzienā. Par<br />

viņa krustvecākiem kļuva “Liel [nesalasāms]”<br />

saimnieks, Jānis Brūms, Lavīze Bāliņa, saimniece.<br />

• Jūle Bāliņš (Ģipnere) (*9.6.1854. Bērzmuiža †?),<br />

par krustvecākiem kļuva Jūle Vīzmane, Kaspars<br />

Gailītis un Trīne Vīlmane.<br />

• Kaspars Bāliņš (*15.5.1858. Bērzmuiža †?),<br />

par krustvecākiem kļuva Kaspars Bāliņš, Trīne<br />

Vīlmane, Lavīze Jākobsone.<br />

• Grieta Bāliņš (*1.4.1862. Bērzmuiža †?), par<br />

krustvecākiem kļuva Grieta Modre, Kristaps<br />

Jēkabsons, Jānis Modre.<br />

• Kristaps Bāliņš (*24.2.1865. Bērzmuiža<br />

†7.5.1866. “Dreimaņos”), par krustvecākiem kļuva<br />

Kristaps Bāliņš, Trīne Bāliņa. Miris kā bērns.<br />

X paaudzes pārstāve Jūle Bāliņa (Ģipnere) (*9.6.1854.<br />

Bērzmuiža †?) 1874. gada 3. novembrī apprecējās ar kalpu<br />

Jāni Ģipneru un šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Anete Paulīne Ģipnere (*14.9.1876. “Maz<br />

Degaiņu” mājās)<br />

• Jūle Auguste Ģipnere (*1.4.1883. “Balderu”<br />

mājās)<br />

• Jānis Ģipners (*9.12.1884. “Maz Grīņu” mājās).<br />

X paaudzes vecākajam dēlam Kārlim Bāliņam<br />

(*12.2.1847. Bērzmuiža †16.12.1907. Bērzmuiža), kurš,<br />

spriežot pēc baznīcas grāmatas ieraksta dzīvo sava tēva<br />

“Dreimaņu” mājās, laulībā ar Lizeti (*1852. †3.8.1908.<br />

mirusi no kuņģa kaites) dzimst četri dēli (XI paaudze):<br />

• Karls Bāliņš (*7.1.1871. †24.2.1871.),<br />

krustvecāki – Jānis Bāliņš (puisis), Kaspars Gailītis<br />

(saimnieks), Jūle Bāliņa (saimnieka māte), miris<br />

kā zīdainis.<br />

• Frīdrihs Karls Bāliņš (*2.2.1872. [17.2.1872.]<br />

Bērzes pag. †23.10.1941.), krustvecāki Karls<br />

Valters, Karls Brūms (saimnieks), Jūle Bāliņa<br />

(saimnieka māte).<br />

• Jānis Aleksandrs Bāliņš (*19.8.1873. Līvbērze †<br />

pēc 1921.), krustvecāki saimnieks Kaspars Bāliņš,<br />

puisis Jānis Bāliņš, saimnieka māte Jūle Bāliņa.<br />

• Johans Vilhelms Bāliņš (*7.11.1876.<br />

†17.5.1877.), krustvecāki saimnieks Kaspars Bušs,<br />

Grieta Bāliņa, Grieta Baumane.<br />

XI paaudzes pārstāvis Jānis Aleksandrs Bāliņš<br />

(*19.8.1873. Līvbērze † pēc 1921.) [pasē norādīts kā Jānis<br />

Bāliņš] kļuva par atslēdznieku un spriežot pēc 1920.<br />

gada 13. septembrī Rīgā izsniegtās pases, bija atgriezies<br />

no bēgļu gaitām. Pirms tam viņš bija laulājās ar Aneti<br />

(† pirms 1920.) un abu laulībā piedzima meita (XII<br />

paaudze), kuras dzimšanas fakts nav atrodams Dobeles<br />

latviešu draudzes reģistros, kur minēts tikai viņas nāves<br />

fakts:<br />

• Emīlija Lavīze Bāliņa (*4.1894. †21.12.1894.),<br />

mirusi astoņu mēnešu vecumā.<br />

Jāņa Aleksandra Bāliņa pirmā sieva mira bēgļu gaitās vai<br />

pirms tam (1920. gadā viņš norādīts kā atraitnis), un 1921.<br />

gada 15. maijā Rīgas dzimtsarakstu nodaļā ir reģistrēta<br />

viņa nākamā laulība - ar Jāņa Gabrāna meitu, polieti<br />

Annu Gabrāni (*25.6.1885. Ilūkstes apr. † pēc 1921.). Kā<br />

liecina uz pases esošais zīmogs, šī pati laulība reģistrēta arī<br />

Rīgas Sv.Franciska Romas katoļu baznīcā, tiesa gan - divas<br />

dienas vēlāk - 17. maijā. Visticamāk, Bāliņš neatgriezās<br />

Bērzmuižā, bet gan pārcēlās uz Rīgu, kur dzīvoja vismaz<br />

1921. gadā. Par šajā laulībā dzimušiem pēcnācējiem ziņu<br />

nav.<br />

XI paaudzes pārstāvis, “Dreimaņu” saimnieka dēls<br />

Frīdrihs Karls Bāliņš (*2.2.1872. [17.2.1872.] Bērzes<br />

pag. †23.10.1941.) bija laukstrādnieks Bērzmuižas<br />

“Torpu Mīmjos”, salaulājās ar šo māju saimnieka Indriķa<br />

Priedcēlāja un Lavīzes Tīmanes meitu Mariju Priedcēlāju<br />

(*17.1.1878. †16.12.1936. apglabāta Bērzes kapos, mirusi<br />

no sirds un aknu slimības). Vēlāk ģimene dzīvoja Bērzes<br />

“Celma Bāliņos”. Šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Paulīne Valija Bāliņa (Macpāne) (*7.1.1904.),<br />

kuras krustvecāki bija Paulīne Beikmane, kalējs<br />

Roberts Kamfe, Karls Meimanis un sieva Otīlija<br />

Meimane.<br />

• Teodors Aleksandrs Bāliņš (*21.8.1909.<br />

[3.9.1909.] Līvbērze †<strong>30</strong>.7.1939.). Par viņa<br />

krustvecākiem kļuva Aleksandrs Bāliņš, kā arī<br />

Teodors un Gotlībe Balkmaņi (?). Uz Bērzes<br />

kapsētā esošā kapa pieminekļa redzams uzraksts,<br />

ka to uzstādījuši Jelgavas cietuma darbinieki, kas<br />

varētu norādīt uz to, ka Teodors Aleksandrs Bāliņš<br />

strādāja Jelgavas cietumā.<br />

Interesanti, ka Bāliņu “Dreimaņos” ir dzimis Kārlis<br />

Indriķis Priedcēlājs (*2.10.1887.), kura vecāki ir Marijas<br />

Priedcēlājas vecākais brālis Kaspars Priedcēlājs un viņa<br />

sieva Katrīne, kas norāda uz ģimeņu migrāciju, kas balstīta<br />

uz radniecības saitēm.<br />

XII paaudzes pārstāve Paulīne Valija Bāliņa (*7.1.1904.)<br />

1929. gada 14. decembrī salaulājās ar Miķeļa Macpāna un<br />

Annas Krenģeles dēlu, “Gruntmaņu” māju laukstrādnieku<br />

Jāni Macpānu (*28.3.1900. Alšvangā (Alsungā)) un šajā<br />

laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Jānis Dafnis Macpāns (*21.1.19<strong>30</strong>. Džūkstes<br />

“Celma Bāļās”), krustvecāki Teodors Bāliņš,<br />

Emeline Reinvalde,<br />

• Jēkabs Tālivaldis Macpāns (*6.8.1931. Džūkstes<br />

“Bērzkalnos”).<br />

Abu dēlu dzimšanas laikā vecāki dzīvoja Džūkstes pagasta<br />

“Bērzkalnos”, bet Jāņa dzimšanas laikā strādāja “Danckos”.<br />

1941. gada tautas skaitīšanas laikā Macpānu ģimene jau<br />

dzīvoja Bērzes pagasta “Mīmju” mājās, kur kopā ar viņiem<br />

kopš 1938. gada 13. maija (tas ir – no brīža, kad Macpāni<br />

pārcēlās uz “Mīmjiem”) dzīvoja arī Paulīnes Valijas Bāliņas<br />

tēvs Frīdrihs Karls Bāliņš (*2.2.1872. [17.2.1872.] Bērzes<br />

pag. †23.10.1941.), bet kā māju īpašniece ir norādīta<br />

Klotilde Brūma (*23.10.1899. Bērzes pagastā). Domājams,<br />

viņa ir no otra Bāliņu dzimtas atzara – Brūmu dzimtas<br />

pēctece.<br />

Savukārt par Macpāniem Alšvangā (Alsungā) ir atrastas<br />

sekojošas ziņas: 1944. gadā Alšvangas apkārtnē darbojas<br />

Andreja Macpana Ādama dēla sarkano partizānu vienība,<br />

Tiešais dzimtas turpinātājs Milleru dzimtas virzienā ir<br />

kas bija viena no aktīvākajām Kurzemē. Visu savu<br />

X paaudzes trešais dēls Jānis Bāliņš (*19.8.1852. Mazā<br />

pastāvēšanas laiku tā nekad nebija vienota kompakta<br />

Bērzmuiža (Kl.Bersenhof) †1912. [jeb pēc 1914.]) strādāja<br />

580 581<br />

Attēli 100X. Jānis Aleksandrs Bāliņš un viņa otrā sieva Anna Gabrāne 1920. gadā izdotajās pasēs.<br />

vienība. Tā bija sadalīta vairākās apakšvienībās, kas,<br />

savukārt, tālāk sadalītas 6-10 vīru grupiņās. Tā beidza<br />

pastāvēt 1945. gada 26. februārī, kad bojā gāja tās vadītājs<br />

Andrejs Macpans. 1944. gada rudenī un 1945. gada sākumā<br />

vienības darbības pārbaudei tika desantētas atsevišķas<br />

„Centra” uzticības personas. Domājams, šeit norādītais<br />

Andrejs Macpans (*6.9.1910. †27.2.1945.) ir Jāņa Macpana<br />

radinieks. Attiecībā uz partizānu komandiera Andreja<br />

Macpāna nāvi ir atrastas ziņas, ka vāciešu lode nāvējoši<br />

ievainojusi Macpānu cirksnī pašā kara izskaņā (1945.<br />

gada 27. februārī). Lai nebūtu par apgrūtinājumu saviem<br />

cīņu biedriem, viņš palūdzis revolveri pielādētu ar vienu<br />

lodi un padarījis sev galu. Bet ir arī neoficiālā versija.<br />

Andrejs esot bijis brunču mednieks, kurš uzsācis romānu<br />

ar vietējā mežsarga sievu. Tas īsti pašam meža uzraugam<br />

nav paticies un uzmācīgais kavalieris saņēmis liktenīgu<br />

šāvienu kājstarpē... A. Macpana nāves vietā netālu no<br />

Tebras upes krasta ir uzstādīts piemineklis.<br />

Tāpat ir ziņas, ka Miķelim Macpānam ir bijis dēls<br />

Pēteris Macpāns, kas bija latviešu strēlnieks un dienēja<br />

8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljona (pulka) 5. rotā.<br />

1916. gada 23. decembrī viņs tika ievainots kaujā un<br />

nogādāts hospitālī Rīgā, kur viņu apbalvoja ar Sv. Jura 4.<br />

Šķiras medaļu nr.1059683.<br />

Preses virsrakstos Macpāna uzvārds parādījās arī saistībā<br />

ar Aivaru Lembergu – Tālivaldis Macpans ir bijis ilggadējs<br />

Aivara Lemberga miesassargs un šoferis, kas mira dīvainā<br />

nāvē 2012. gadā.<br />

par kalpu Mīnes muižā (Wilhelminenhof) Lielauces<br />

pagastā, kur 1878. gada 25. jūnijā apprecējās ar Lavīzi<br />

Laukmani (*28.3.1853. Vecpienava (Friedrichlust) †1916.).<br />

Kā nāves iemesls 1939. Gadā sastādītajā anketā gan Jānim,<br />

gan Lavīzei ir norādīta dizentērija. Jāpiezīmē, ka šajā<br />

anketā ir konstatētas arī neprecizitātes Līnas dzimšanas<br />

datu atspoguļojumā, kā arī kā vecmāte ir norādīta Marija<br />

Bāliņš, lai gan baznīcas grāmatas kā viņas vecmāte (tēva<br />

māte) ir norādīta Jūle.<br />

Par Lavīzes Laukmanis ģimeni ir zināmi tikai viņas vecāku<br />

vārdi – IX paaudzes pārstāvji Giert (Ģirts) Laukmanis un<br />

Lavīze Laukmanis, kā arī fakts, ka viņai bija vecākā māsa<br />

Grieta Laukmanis (*4.9.1842. Vecpienava (Friedrichlust)<br />

†?) un brālis Jānis Laukmanis (*20.10.1850. Vecpienava<br />

(Friedrichlust) †?). “Friedrichlust” ir tagadējā Lustes<br />

muiža Jaunbērzes pagastā. 1941. gada tautas skaitīšanā<br />

Bērzes pagasta “Mazjukšos” saimniekoja Jānis Laukmanis<br />

(*22.12.1882. Dobeles pag. †pēc 1941.), viņa sieva<br />

Doroteja Laukmane (*2.1.1886. Bērzes pag. †pēc 1941.)<br />

un dēls (paaudze) Zigfrīds Laukmanis (*9.11.1926.), kuri,<br />

visticamāk, ir saistīti ar Laukmaņu dzimtu. Citu ziņu par<br />

šo ģimeni nav.<br />

Jānis Bāliņš un Lavīze Laukmanis salaulājās 1878. gada<br />

25. jūnijā Dobeles baznīcā un šajā laulībā piedzima (XI<br />

paaudze):<br />

• Emelīna Magrieta Bāliņa (Millere) (*28.4.1879.<br />

†9.3.1952. Jelgava), par krustvecākiem kļuva<br />

Magrieta Bāliņas jaunkundze, Jānis Ozoliņš<br />

un Lizete Ozoliņa. Kā pēdējā dzīvesvieta viņai<br />

ir norādītas “Pakalnu” mājas Līvbērzē, bet<br />

pēdējā darba vieta bija Līvbērzes ciema kolhozs<br />

“Komunārs”.

• Anete Marija Bāliņš (Vesmane) (*19.8.1881.<br />

†4.4.1981. Jelgavā), zemniece. Par viņas<br />

krustvecākiem kļuva Grieta Ozoliņas jaunkundze,<br />

Anna Ozoliņa no Jelgavas un Jānis Zandavs.<br />

Apglabāta Jelgavā, Baložu kapos..<br />

• Jūle Emīlija Bāliņa (Piķiere) (*24.4.1883.<br />

†20.7.1962. Jelgava), par krustvecākiem kļuva Jūle<br />

Bāliņa (jaunkundze), Vilis Bāliņš (jaunkungs) un<br />

kalpa sieva Zīverte.<br />

• Jānis Vilhelms Bāliņš (*26.4.1893. Bērzmuižas<br />

“Vidukļos” †pēc 1941.). Krustvecāki – kalpone<br />

Jūle Bāliņa, kalps Vilis Bāliņš, kalpa sieva Lavīze<br />

Zīverte.<br />

Par XI paaudzes pārstāvi Aneti Mariju Bāliņu<br />

(*19.8.1881. †4.4.1981. Jelgavā), ir zināms, ka viņa<br />

salaulājās ar mašīnistu Kārli Vesmani (*10.9.1871.<br />

Zaļeniekos †1942.). Anetes Marijas Bāliņas miršanas<br />

reģistrā ir norādīts, ka viņa ir dzimusi 1885. gada 27.<br />

oktobrī, kas veido četru gadu atšķirību pret baznīcas<br />

grāmatā norādīto dzimšanas datumu – šis datums ir<br />

norādīts arī 1941. gada tauta skaitīšanas datos, kad viņa<br />

ar vīru un dēlu dzīvoja Jelgavā, Raiņa ielā 39 dz 7 un<br />

šajā laikā strādāja par sētnieci. Tāpat ir konstatējams, ka<br />

mūža nogalē viņa bija pārcēlusies uz sava dēla ģimenes<br />

mājvietu Jelgavā, Pumpura ielā 74-1. Abu laulībā<br />

piedzima (XII paaudze):<br />

• Emlīne Anete Klāra Vesmane (*15.5.1906.<br />

Zaļeniekos), krustvecāki – Olga Bāliņa, Etlīna<br />

Millere [visticamāk, domāta Emelīna Millere, dz.<br />

Bāliņa], Kristaps Piķieris.<br />

• Kārlis Žanis Vesmanis (*14.4.1912. Līvbērzē<br />

†21.1.1981. Jelgava), kā krustvecāki ir norādīti Jānis<br />

Bāliņš, Karls Kokle, Lizete Silēviča.<br />

• Emīlija Zelma Vesmane (*21.9.1914. Sīpele),<br />

kā krustvecāki ir norādīti Emīlija Piķiere, Emīlija<br />

Zīberga, Alberts Ligers.<br />

• Elza Vesmane (*2.4.1919. Bērzmuižā), kā<br />

krustvecāki norādīti Angelika un Jānis Bāliņi.<br />

Iespējams, bijusi kurlmēma.<br />

• Raimonds Vesmanis (*22.2.1921. Bērzē), kā<br />

krustvecāki ir norādīti Raimonds un Marta [vai<br />

Mirta] Vītiņi.<br />

• Egons Vesmanis (*4.12.1924. Bērzmuiža),<br />

1941. gadā dzīvoja ar vecākiem Jelgavā, citu ziņu<br />

pagaidām nav.<br />

Par XII paaudzes pārstāvi Emlīni Aneti Klāru Vesmani<br />

(*15.5.1906. Zaļeniekos) pagaidām ir jārunā tikai<br />

varbūtības formā, analizējot kādu ap 1939. gadu tapušu<br />

fotogrāfiju, kurā līdzās Kārlim ir redzama nedaudz vecāka<br />

sieviete, kuras sejas vaibsti ļoti līdzinās Anetei Marijai<br />

Bāliņai. Visticamāk, tā ir Emlīne Anete Klāra Vesmane,<br />

kurai, visticamāk, bija divi dēli un viena meita, kas dzimuši<br />

laikā starp 1925. un 1938. gadiem (XIII paaudze). Ņemot<br />

vērā attēla tapšanas laiku (ap 1939. gadu), var izvirzīt<br />

pieņēmumu, ka viņa ir atraitne.<br />

Tāpat varbūtības formā ar dzimtu varētu saistīt 1940. gada<br />

Attēls 100X.Anete Marija Bāliņa (Vesmane) 1914. gada sākumā ar bērniem Kārli Žanno Vesmani un<br />

Emelīni Aneti Klāru Vesmani un mūža nogalē.<br />

prese publikācijā pieminētās Zelmu un Mariju Vesmanes:<br />

“(..) Sv.Vienības baznīcā iesvētīja Jelgavas Kurlmēmo<br />

skolas jaunatni. Savu audzinātāju pavadībā jaunieši<br />

sapulcējās baznīcas iesvētāmo zālē, kur tiem pasniedza<br />

arhibīskapa dāvanu, katram dziesmu grāmatu, bet Jelgavas<br />

Kurlmēmo skolas biedrība – Jauno derību. Dievnams bija<br />

rotāts plaukstošajiem bērzu zariem. Iesvētīšanu izdarīja<br />

Latvijas kurlmēmo māc. J.Vilands, bet svētrunu teica māc.<br />

O.Kraulis. Dievkalpojumu ar dziesmām kuplināja Jelgavas<br />

aizsardžu ansamblis Ald.Pavlovskas vadībā. Iesvētīja:<br />

Elzu Vesmani, Mariju Vesmani, Vilmu Vainovsku, Aneti<br />

Stenclavu, Voldemāru Indriksonu, Voldemāru Kapenieku,<br />

Voldemāru Rukutu un Ilmāru Veidemani. (..)” . Visticamāk,<br />

šeit pieminētā Elza Vesmane ir 1919. gadā dzimusī XII<br />

paaudzes pārstāve, savukārt Marijas Vesmanes identitāte<br />

pagaidām ir neskaidra. Kurlmēmo skola Jelgavā atradās<br />

Filozofu ielā.<br />

Līdz šim bija zināms, ka XII paaudzes pārstāvis Kārlis<br />

Žanis Vesmanis (*14.4.1912. Līvbērzē †21.1.1981. Jelgava),<br />

bija precējies ar Mariju Šmiti (*26.10.1911. Jelgava<br />

†17.10.2003. Rīga), vēlāk – Antoniju (* †2005.), taču no<br />

1941. gada tautas skaitīšanas datiem var secināt, ka Kārlis<br />

Žanis Vesmanis bija precējies arī ar Laimu Vesmani<br />

(*13.2.1918. †pēc 1941.). Šajā laikā Kārlis Žanis Vesmanis<br />

bija komijs, bet viņa sieva Laima – pārdevēja. Abi dzīvoja<br />

Jelgavā, Mātera ielā 56, kurp Kārlis pārcēlās 1940. gada<br />

17. septembrī (iepriekš viņš dzīvoja Jelgavā, Raiņa ielā 39<br />

dz. 7). Visticamāk, šis bija viņa sievas dzīvoklis, jo Laima<br />

Vesmane te dzīvoja jau kopš 1934. gada 26. februāra.<br />

Savukārt Marija Vesmane (dz. Šmite) (*26.10.1911. Jelgava<br />

†17.10.2003. Rīga) 1941. gadā kopā ar saviem vecākiem<br />

un meitu Dairu Vesmani dzīvoja Jelgavā, Pulkv.Brieža<br />

ielā 20 dz 3 un strādāja Hoffa linu fabrikā par strādnieci.<br />

Šajā laikā viņu dzīvoklī bija pierakstīts arī kāds Bruno<br />

Šteinbergs (*19.12.1921. Lietuvā), kurš arī bija Hoffa linu<br />

fabrikas strādnieks un uz šo dzīvokli pārcēlās 1941. gada<br />

19. jūnijā no Ausekļa ielas nr. 62. Iespējams, viņš bija<br />

Marijas Vesmanes tā brīža civilpartneris, bet iespējams –<br />

tikai darba kolēģis, kurš īrēja istabu.<br />

Kārlis Žanis Vesmanis mūža nogalē slimoja ar epilepsiju<br />

un sirga ar nervu kaiti, kā dēļ bija pilnībā atteicies no<br />

alkohola lietošanas. Apglabāts Baložu kapos Jelgavā. Līdzās<br />

ir apglabāta arī Kārļa otrā sieva Antoņina, kā arī pagaidām<br />

nenoskaidroti Paulīne Briede un vēl viens Kārlis Vesmanis<br />

(†1942.) [domājams - (*10.9.1871. Zaļeniekos †1942.)],<br />

kas, visticamāk ir viņa tēvs, jo NKVD pratināšanas<br />

protokolā norādītais Kārļa Vesmaņa tēvavārds “Žanovičs”<br />

ir uzskatāms par kļudaini interpretētu paša Kārļa otro<br />

vārdu. Mūža nogalē Kārļa Žaņa Vesmaņa ģimene dzīvoja<br />

Jelgavā, Pumpura ielā 74-1.<br />

Par Marijas Šmites vecākiem – sētnieku Pēteri Šmitu<br />

(*8.12.1869. Sesavas pagasts †pēc 1946.) un Jelgavas<br />

Hoffa Linu fabrikas strādnieci Bertu Šmiti (*2.12.1870.<br />

Ikšķile †pēc 1946.) ir zināms, ka viņi bija no Ozolnieku<br />

puses. Tautas skaitīšanas kartītēs abu dzimšanas vietas<br />

ir norādītas citas, tādēļ domājams, pirms dzīves Jelgavā<br />

abi ir strādājuši vai iepazinušies Ozolniekos. Savukārt<br />

Kārļa Vesmaņa un Marijas Šmits (Vesmane/Grigorjeva)<br />

(*26.10.1911. Jelgava †17.10.2003. Rīga) laulībā piedzima<br />

(XIII paaudze):<br />

• Gunārs Vesmanis (*15.1.1932. Jelgava<br />

†24.12.1991. Rīga).<br />

• Daira Vesmane (Folkheima) (*17.2.1937.<br />

Attēls 100X. Vesmaņtantes – Anetes Marijas Bāliņas (Vesmanes) 90 (?) gadu jubileja Jelgavā.<br />

582 583

Jelgava).<br />

Ir zināms, ka dzīves laikā Gunārs un Daira savā starpā<br />

reti komunicēja, savukārt viņu vecmāmiņa Anete Marija<br />

Vesmane (dzim. Bāliņa) vecumdienās dzīvoja Jelgavā,<br />

Raiņa un Skolas ielu stūrī, divstāvu koka nama otrājā<br />

stāvā, kurā līdz savas mājas uzbūvēšanai dzīvoja arī Velta<br />

Elfrīda Millere ar savu otro vīru Rihardu Frici Modriņu<br />

Pūcīti (te piedzima arī viņu pirmā meita Mārīte). No<br />

dzimtas mutvārdu informācijas zināms, ka Anete Marija<br />

tika dēvēta par “Vesmaņtanti”, jo mūža nogalē esot<br />

dzīvojusi viena pati un bieži pieminējusi Sibīrijā un karā<br />

zudušos tuviniekus. Nav izslēgts, ka šeit ir domāta Kārļa<br />

Vesmaņa māsas ģimene, par kuru nav atrastas nekādas<br />

ziņas. Diemžēl, Jelgavas Dzimtsarakstu arhīvā netika<br />

atrastas ziņas par viņas miršanu. Drīz pēc Vesmaņtantes<br />

nāves arī māja, kurā viņa dzīvoja, nodega.<br />

Ieskatu šī dzimtas atzara dzīvesgājumā sniedz represēto<br />

lieta Nr. 20732, kas sastādīta 1946. gadā. Šīs lietas<br />

centrālā persona bija Marijas Vesmanes tā brīža<br />

civilvīrs – Ernests Jurševics (*1913. Cēsu raj. Paltmane,<br />

“Papīrfabrika” †februāris -marts 1946.). Šī ģimene tobrīd<br />

dzīvoja Ernesta Jurševica audžutēva – Friča Jurševica<br />

(*1882. Jelgava †.) un viņa sievas Emīlijas Šalkovskas<br />

(*1884. Ozolnieki) dzīvoklī Jelgavā, Jaunatnes ielā 20 dz.<br />

3. Ernesta īstais tēvs bija Aleksandrs Lapiņš (* †1918.),<br />

bet Ernestam bija arī brālis Pēteris Šalkovskis (* †1937.).<br />

Abi brāļi pēc mātes otrajām laulībām pārgāja Jurševicu<br />

Attēls 100X. Ap 1939. gadu Jelgavā – stāv Marija<br />

Vesmane (Šmite) un Kārlis Žanis Vesmanis, sēž –<br />

Berta Šmite, Daira Vesmane un Pēteris Šmits.<br />

uzvārdā. Ernesta Jurševica aresta adrese tiek norādīta<br />

Jelgava, Raiņa iela 23, kas bija jau iepriekš minētā ēka<br />

Raiņa un Skolas ielu stūrī.<br />

1946. gada 21. februārī NKVD Kara tribunāls Ernestam<br />

Jurševicam pasludināja spriedumu – nāvessodu nošaujot<br />

par “dzimtenes nodevību”. Viņam tika inkriminēta dalība<br />

313. SS Policijas bataljonā, kurā viņš dienēja no 1943.<br />

gada marta līdz 1944. gadam. Vispirms E.Jurševics divas<br />

nedēļas pavadīja sagatavošanas kursos Daugavgrīvā<br />

(Bolderājā), tad ar savu bataljonu aptuveni mēnesi dienēja<br />

Vecaucē, bet pēc tam tika pārcelts uz Jelgavu.<br />

Kā norādīts spriedumā – bijis aktīvs policijas bataljona<br />

dalībnieks. Kā piemērs tiek minēta partizānu arestēšana<br />

Gulbenes apkaimē 1943. gada aprīlī, kad vairāki partizāni<br />

esot nošauti, 16 – arestēti, no kuriem 13 bija ievainoti.<br />

1944. gada janvārī, cīnoties pret Sarkano armiju viņš<br />

tika ievainots Nēveles pilsētas apkaimē un līdz martam<br />

bija hospitālī. 1944. gada martā viņš brīvprātīgi iestājās<br />

Jelgavas policijas “C” grupā, kurā dienēja līdz 1944. gada<br />

jūlijam. Kā norādīts spriedumā – piedalījies militāro<br />

objektu un karagūstekņu nometnes apsardzē Jelgavā,<br />

pašrocīgi nošāvis piecus partizānus. Tāpat tiek norādīts,<br />

ka laikā laikā no 1944. gada maija līdz jūlijam viņš nošāvis<br />

4 karagūstekņus par to, ka viņi pēc pl. 21 ir piegājuši<br />

pie nometnes dzeloņdrāšu žoga. Turpat norādīts, ka<br />

1944. gada jūnijā šajā nometnē noticis ugunsgrēks, kura<br />

laikā Jurševics ar citiem uzraugiem esot nošavis piecus<br />

Attēls 100X. [ap 1955. gadu] Marija Vesmane ar<br />

bērniem Gunāru un Dairu.<br />

karagūstekņus, kas centās paglābties no ugunsgrēka.<br />

1946. gada 3. maijā protokolā M.Vesmane norāda, ka 1944.<br />

gada jūlija sākumā viņi ar civilvīru pavadījuši atvaļinājumu<br />

Zaļeniekos un atpakaļcelā uz Jelgavu vīru esot aizturējuši<br />

vācu varas iestāžu pārstāvji, viņš tika nogādāts Rīgā un<br />

kopš tā brīža par viņu vairs nekādas ziņas nav. Jāpiezīmē,<br />

ka citā protokolā – kaimiņienes liecībā tiek norādīts, ka šī<br />

aizturēšana jau notikusi pēc vācu armijas atkāpšanās no<br />

Jelgavas.<br />

Savukārt spriedumā rakstīts, ka pēc Jelgavas atstāšanas<br />

viņš atkāpās Kurzemē, kur turpināja dienestu policijā,<br />

piedaloties cīņās pret partizāniem un dezertieriem. 1945.<br />

gada janvārī viņš iestājās SS leģionā, no kura tika nosūtīts<br />

uz Vāciju, uz “teroristisko diversiju skolu”, pēc kuras<br />

pabeigšanas viņš tika nosūtīts uz SS 15. Divīziju. 1945.<br />

gada 9. februārī viņš saņēma uzdevumu doties ienaidnieka<br />

aizmugurē diversiju sarīkošanai – tam bija saņemtas<br />

sprāgstvielas, inde, paroles un instrukcijas. 12. februārī<br />

viņu arestēja Sarkanā armija. Pasludinātais spriedums bija<br />

nepārsūdzams.<br />

No 1946. gada 25. marta nopratināšanas protokoliem<br />

uzzinām, ka Marija Vesmane 1925. bija ieguvusi<br />

pamatskolas 6 klašu izglītību un līdz 1927. gadam<br />

strādāja Jelgavas dārzniecībā, bet pēc tam – linu fabrikā<br />

par strādnieci. Kā viņas nodarbe laikā no 1941. gada<br />

rudens līdz 1944. gadam ir norādīts oficiantes darbs<br />

ēdnīcā Jelgavā. No 1944. gada novembra līdz protokola<br />

sastādīšanas brīdim strādāja par pārdevēju veikalā<br />

Meitenes šosejā 83 un bija atraitne, kas nozīmē, ka viņas<br />

civilvīrs Ernests Jurševics bija nošauts starp 1946. gada 9.<br />

februāri un 25. martu, taču vēl 3. maija nopratināšanas<br />

protokolā M.Vesmane norāda, ka viņai nav zināma viņas<br />

civilvīra atrašanās vieta.<br />

Viņa norāda, ka 1931. gadā apprecējās ar Kārli Vesmani,<br />

taču šī laulība tika šķirta 1940. gada 22. augustā.<br />

K.Vesmanis 1945. gadā tika iesaukts Sarkanajā armijā<br />

un nekāda sarakste ar viņu neesot notikusi. 1943. gada<br />

februārī Marija Vesmane sāka nereģistrētu kopdzīvi ar<br />

Ernestu Jurševicu, kurš līdz darbam policijā esot bijis<br />

kurpnieks vai velosipēdu meistars darbnīcā Kr.Barona<br />

ielā Jelgavā. M.Vesmane arī norāda, ka viņas civilvīra tēvs<br />

pirms dažiem gadiem ir miris, bet māte pēc viņa nāves<br />

apprecējusies otrreiz un dzīvo Vircavā “Grīņu” mājās.<br />

Pēc šī protokola parakstīšanas viņa arī parakstījās par<br />

dzīvesvietas nemainīšanu.<br />

Nākošajā dienā – 4. maijā tika pratināts arī kaimiņš<br />

Andrejs Kaners, kurš savās liecībās norāda, ka pēc<br />

šķiršanās no vīra Marija turpināja uzturēt attiecības ar<br />

Kārļa Vesmaņa vecākiem – māti (aptuveni 60 gadus veca)<br />

un tēvu (aptuveni 65 gadus vecs).<br />

1946. gada 21. jūlijā prokurore Tkačova savā slēdzienā<br />

Attēls 100X. Ap 1939. gadu Jelgavā - no kreisās (stāv): X, Marija Šmite (Vesmane), Kārlis Bāliņš, x, X<br />

[visticamāk, Kārļa māsa, iespējams – Emlīne Anete Klāra], Gunārs Vesmanis [?] sēž: Daira Vesmane,<br />

Kārlis [Žanis?] Vesmanis, Anete Marija Bāliņa (Vesmane), x.<br />

584 585

Attēls 100X. Kārlis Žanis Vesmanis ar savu pēdējo<br />

sievu Antoniju.<br />

norāda, ka neredz pamatu Marijas Vesmanes un viņas<br />

bērnu deportēšanai, kā arī norāda uz faktu, ka pats<br />

Ernests Jurševičs savos nopratināšanas protokolos esot<br />

norādījis uz citu ģimeni, jo civilsievu Mariju Vesmani<br />

par savu ģimeni viņš neesot uzskatījis.<br />

Neskatoties uz to, ka prokuratūra uzskatīja, ka Marija<br />

Vesmane, kā sarkanarmieša bērnu māte nav jādeportē,<br />

1946. gada 18. decembrī tika pieņemts VDK ministra<br />

īpašās sapulces lēmums – deportēt Mariju Vesmani uz<br />

Tomskas apgabala Kalpaševas rajonu uz pieciem gadiem,<br />

konsfiscējot viņas mantu. Pēc 10 dienām – 28. decembrī<br />

viņa tika izsūtīta un no apcietinājuma viņa tika atbrīvota<br />

1952. gada 12. aprīlī. 1992. gada 14. aprīļa reabilitācijas<br />

izziņā Nr. 3/7-1362 ir norādīts, ka Marija dzīvoja Rīgā,<br />

L.Laicena ielā 48-2 (Nometņu iela, pirms tam ģimene<br />

dzīvoja arī Zeļļu ielā), bet viņas uzvārds ir Grigorjeva,<br />

kas norāda uz viņas atkārtotu laulību ar Leonīdu<br />

Grigorjevu († pirms 2003., apglabāts Bolderājas vecajos<br />

kapos), ar kuru viņa iepazinās senioru deju kolektīvā<br />

Ziemeļblāzmas kultūras namā. Šajā izziņā norādīts, ka<br />

bija paredzēts izsūtīt arī viņas bērnus Gunāru un Dairu,<br />

taču viņi netika deportēti un palika Jelgavā – formāli<br />

– pie tēva, bet faktiski, pie savas vecmāmiņas. Marijas<br />

Vesmanes (Grigorjevas) pēdējā dzīvesvieta bija Rīga,<br />

Malienas iela 3a – sociālās aprūpes centrs “Mežciems”, uz<br />

kuru viņa pārcēlās 1995. gada augustā. Marija Vesmane<br />

ir apglabāta Sarkandaugavas kapos Rīgā.<br />

Par XIII paaudzes pārstāvja Gunāra Vesmaņa<br />

(*15.1.1932. Jelgava †24.12.1991. Rīga) ģimeni ir zināms,<br />

ka Gunārs Vesmanis strādāja par kravas autoceltņa šoferi<br />

un pēc nāves tika apglabāts Sarkandaugavas kapos.<br />

Viņa laulībā ar bērnudārza auklīti Lūciju Trepnovsku<br />

(*6.12.1938. Ludza) piedzima (XIV paaudze):<br />

• Ilona Vesmane (Ērgle) (*29.8.1958. Rīga).<br />

• Aivars Vesmanis (*15.12.1960. Rīga).<br />

XIV paaudzes pārstāve Ilona Vesmane (Ērgle)<br />

(*29.8.1958. Rīga) bija precējusies ar Robertu Ērgli<br />

(*14.3.1958. Rīga). Šajā laulībā, kas šobrīd ir šķirta,<br />

piedzima (XV paaudze):<br />

• Kārlis Ērglis (*1.7.1980. Rīga).<br />

• Kaspars Ērglis (*21.12.1983. Rīga).<br />

• Kristaps Ērglis (*4.6.1990. Rīga) ir mūziķis<br />

grupā “Triānas parks”.<br />

No šīs ģimenes XV paaudzes pārstāvjiem šobrīd precējies<br />

ir tikai Kārlis Ērglis (*1.7.1980. Rīga). Viņa laulībā ar<br />

Anitu (*6.3.1980.) ir dzimuši (XVI paaudze):<br />

• Artūrs Ērglis (*6.6.2008. Rīga).<br />

• Matīss Ērglis (*25.5.2010. Rīga).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Aivars Vesmanis (*15.12.1960.<br />

Rīga) ir precējies divas reizes – ar Intu (*20.3.1961.<br />

†13.9.2006.) un Initu (*6.3.1965.). Pirmajā laulībā ir<br />

dzimuši (XV paaudze):<br />

• Edmunds Vesmanis (*2.10.1980. Rīga).<br />

• Elīna Vesmane (Baumane) (*20.8.1983. Rīga).<br />

Ir zināms, ka XV paaudzes pārstāve Elīna Vesmane<br />

(*20.8.1983. Rīga) salaulājās ar Jāni Baumani (*22.3.1982.<br />

Rīga) un šajā laulībā ir dzimuši (XVI paaudze):<br />

• Georgs Baumanis (*16.10.2010. Rīga).<br />

• Elza Melānija Baumane (*24.6.2017. Rīga).<br />

Attiecībā uz XIII paaudzes pārstāvi Dairu Vesmani<br />

(*17.2.1937. Jelgava) ir zināms tikai fakts, ka viņa bija<br />

precējusies ar Kārli Folkheimu (*29.11.1936. Liepāja),<br />

dzīvoja Rīgā, Matīsa ielā. Abi strādāja rūpnīcās – Kārlis<br />

strādāja Popova radiorūpnīcā, bet Daira – dažādās<br />

fabrikās. Sakarā ar dzimšanas dokumentu pazušanu<br />

kara gados, atsevišķos dokumentos Daira Vesmane savu<br />

dzimšanu norādīja gadu agrāk, nekā tas bija patiesībā.<br />

Tāpat zināms, ka Kārļa Folkheima ģimene neatbalstīja<br />

sava dēla laulības ar Dairu – visticamāk, tādēļ, ka viņa<br />

bija represētās meita. Abu laulībā piedzima meita (XIV<br />

paaudze):<br />

• Daiga Folkheima (*20.4.1960. Rīga), strādājusi<br />

par kartogrāfi-rasētāju “Rūpnīcprojektā”, bet vēlāk<br />

– bērnudārzā. Daiga nav precējusies, bērnu nav.<br />

Savukārt XI paaudzes pārstāvis Jānis Vilhelms Bāliņš<br />

(*26.4.1893. Bērzmuižas “Vidukļos” †pēc 1941.) 1914.<br />

gada 15. maijā Līvbērzes “Ķērpjos” salaulājās ar Angeliku<br />

Legzdiņu (*19.8.1890. Rumbenhof). Līgavainis laulību<br />

brīdī bija puisis Līvbērzes “Ķērpjos”, bet līgava - kalpone<br />

Līvbērzes “Sniķeru” mājās. Abu laulību ierakstā ir<br />

norādīts, ka līgavaiņa vecāki kāzu brīdī ir dzīvi, bet līgavas<br />

vecāki – miruši. 1941. gada tautas skaitīšanā ir norādīts,<br />

ka ģimene dzīvoja Bakšķu stacijas “Birstaliņu” mājās, uz<br />

kurām viņi pārcēlās 1934. gada 31. maijā. Interesanti, ka<br />

Angelikas Legzdiņas vectēvs Pēteris Bačka no Olaines bija<br />

nodzīvojis 107 gadus. Jānis Vilhelms Bāliņš un Angelika<br />

Legzdiņa kļuva par vecākiem (XII paaudze):<br />

• Alberts Bāliņš (*20.11.1917. Bērzmuižā<br />

†26.7.1989. Lincoln, Nebraska, USA), krustvecāki –<br />

Karls un Anete Vesmaņi, Lūcija Millere.<br />

• Nezināms/-a Bāliņš (*starp 1918. un 1925.)<br />

• Arvīds Bāliņš (*23.9.1926. Līvbērzes “Puisēnu”<br />

mājās), krustvecāki Kārlis Legzdiņš un Elizabete<br />

Lazdiņa [visticamāk, domāta Legzdiņa].<br />

Dzimtsarakstu departamenta reģistros XII paaudzes<br />

pārstāvis Arvīds Bāliņš (*23.9.1926. Līvbērzes “Puisēnu”<br />

mājās) ir norādīts kā trešais bērns ģimenē, taču ziņas par<br />

otro bērnu, kas vātu būt dzimis laikā starp 1918. un 1925.<br />

gadiem, šobrīd nav atrastas.<br />

XII paaudzes pārstāvis Alberts Bāliņš (*20.11.1917.<br />

Bērzmuižā, †26.7.1989. Lincoln, Nebraska, USA) bija<br />

leģionārs, dzīvoja emigrācijā ASV un bija “Daugavas<br />

Vanagu” biedrs. Līdz 1943. gada 1. jūnijam Alberts<br />

strādāja Jelgavas apriņķa policijā, laikā no 1. jūnija līdz 15.<br />

jūlijam dienēja 279. Latviešu kārtības dienesta (policijas)<br />

bataljonā, bet no 15. jūlija bija pārcelts dienestā uz 278-F<br />

kārtības dienesta (policijas) bataljonu kareivja pakāpē.<br />

Viņš bija precējies ar pulksteņmeistara Aleksandra<br />

Bergmaņa (*1915.) atraitni Ilgu Bergmani (*22.10.1925.<br />

Rīga †25.6.2008. Lincoln, Nebraska, USA), kuras vecāki<br />

bija Romāns un Malvīna Pētermaņi. Ilga Bāliņa strādāja<br />

Linkolnas telefona un telegrāfa centrālē par grāmatvedi.<br />

Ir zināms, ka Ilga un Aleksandrs Bergmaņi ASV, Bostonā<br />

ieradās 1950. gada 22. jūlijā no Bremerhāfenas ar ASV<br />

karakuģi “General M.L.Hersey”. Imigrantu sarakstā ir<br />

norādīts arī Ilgas pusbrālis Valdis Dadzītis (*23.5.1943.<br />

†19.4.2012.), kurš dzīvoja Dallasā. Sēru sludinājumā<br />

ir norādīta arī audžumeita Daina Vivita Džonsone<br />

(Johnson) (*1957.) ar ģimeni – dēlu Toniju Džonsonu<br />

(Tony Johnson). No laikabiedru atmiņām zināms, ka<br />

Alberts Bāliņš bija sabiedriski aktīvs, piedalījās “Daugavas<br />

vanagu” sabiedriskajā dzīvē. Pārvietojies klibodams, kas<br />

bija karā gūtā ievainojuma (vai amputētās kājas) dēļ.<br />

Apprecējies vēlu, savu bērnu nebija. Daina ir Ilgas meita<br />

no pirmās laulības. Bēru ceremonijā skanēja dziesmas gan<br />

angļu, gan latviešu valodās.<br />

Attiecībā uz XII paaudzes pārstāvi Raimondu Vesmani ir<br />

atrasts sludinājums, kas publicēts 1943. gada 23. februārī:<br />

“Kar.[avīram] Raimondam Vesmanim: Mīļi sveicinu<br />

Tevi, Raimīti, Tavā dzimšanas dienā. Līgava”. Līdzīgs, ar<br />

laikraksta starpniecību publicēts vēstījums bija arī 1942.<br />

gadā: “Mīļi sveicinu Ziemassvētkos un gaidu Jaungadā<br />

mājās. Tavs “Bēbis”” .<br />

586 587<br />

Šajā paaudzē neskaidrības rada dzimtas mutvārdos<br />

norādītais Emelīnas Magrietas Bāliņas it kā brālis, XI<br />

paaudzes pārstāvis Kārlis Bāliņš, kurš visticamāk, ir<br />

sajaukts ar viņas brālēnu, 1872. gadā dzimušo Frīdrihu<br />

Karlu Bāliņu (*2.2.1872. †23.10.1941.) vai kādu citu<br />

radinieku. No dzimtas mutvārdu informācijas ir secināms,<br />

ka “brālis” Kārlis Bāliņš kļuva par tēvu divām meitām (XII<br />

paaudze):<br />

• Mīce Bāliņa (* †).<br />

• Amālija Bāliņa (*†pēc 1965.).<br />

Ir zināms, ka abas māsas mūžu nodzīvoja neprecētas,<br />

pēc II Pasaules kara dzīvoja vienā dzīvoklī Rīgā, toreizējā<br />

Ļeņina (Brīvības) ielā starp Cēsu un Tallinas ielām, kur<br />

Amālija strādāja vienā no tuvumā esošajām rūpnīcām.<br />

Amālija bija sociālistisku uzskatu piekritēja, jaunībā it kā<br />

uzturējusies Ļeņingradā, kur zaudējusi meitu, kas mirusi<br />

Ļeņingradā, bet mūža nogalē viņa pārcēlās uz veco ļaužu<br />

pansionātu Juglas ezera krastā. Savukārt viņas māsa Mīce<br />

bija pretēju politisko uzskatu piekritēja, kas starp abām<br />

māsām raisīja biežas domstarpības.<br />

Milleru-Bāliņu-Piķieru dzimtas radniecība veidojas<br />

caur XI paaudzes pārstāves Jūles Emīlijas Bāliņas<br />

(Piķieres) (*24.4.1883. †20.7.1962. Jelgava) 1902. gada 15.<br />

decembrī Dobeles latviešu draudzē reģistrētajām laulībām<br />

ar Kristapu Teodoru Piķieri (*19.12.1878. †?).<br />

Senākais zināmais Piķieru dzimtas pārstāvis ir VIII<br />

paaudzes pārstāvis Kristaps Piķieris (*ap 1785.) un<br />

viņa sieva Anna, kuru ģimenē bija vismaz divi dēli (IX<br />

Attēls 100X. Marijas Vesmanes un Leonīda Grigorjeva kāzas. Stāv (no kreisās) 3. Rindā: Gunārs<br />

Vesmanis, X, X, Kārlis Folkheims, X, X. 2. rindā: Lūcija Vesmane, Aivars, Ilona, Daiga Folkheima, Daira<br />

Folkheima, X, X. Vedēji – Erna un Mārtiņš

paaudze):<br />

• Kristaps (Krišs) Piķieris (*†), precējies ar<br />

Grietu (*†).<br />

• Kārlis Piķieris (*1815. †6.1.1886.).<br />

IX paaudzes pārstāvis Kristaps (Krišs) Piķieris (*†)<br />

bija precējies ar Grietu (*†) un šajā laulībā piedzima (X<br />

paaudze):<br />

• Anne Piķiere (*15.9.1838.).<br />

• Anlīze Piķiere (*15.9.1838.).<br />

• Kristaps Piķieris (*7.4.1842.), 1875. gada <strong>30</strong>.<br />

jūlijā apprecējies ar Trīni Grīnvaldi (*†).<br />

• Lavīze Piķiere (*4.1.1845. Naudītes “Maz<br />

Buļļrag” mājās).<br />

• Grieta Piķiere (*20.4.1850. †2.5.1850.), mirusi<br />

2 nedēļu vecumā kā zīdainis, nav atrasts kritību<br />

ieraksts, tādēļ dzimšanas datums noteikts aptuvens.<br />

IX paaudzes pārstāvis Kārlis Piķieris (*1815. †6.1.1886.),<br />

bija mucenieks Dobelē, kā arī kalps vairākās mājās,<br />

precējies Jura un Anlīzes meitu ar Annu (*1807.<br />

†1.2.1851.) laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Kārlis Piķieris (*5.9.1835.), 1872. gada 7. aprīlī<br />

precējies ar Marlīzi Lukši, citu ziņu nav.<br />

• Jānis Piķieris (*9.3.1837. †9.5.1837.), miris kā<br />

zīdainis.<br />

• Juris Piķieris (*26.3.1838.),<br />

• Karlīne Piķieris (Jelsmane) (*7.7.1840.), 1865.<br />

gada 5. aprīlī salaulājusies ar Ansi Jelsmani (*†).<br />

• Kristaps Piķieris (*12.3.1843. “Bļodnieku” mājās<br />

†10.3.1879.),<br />

• Anne Piķiere (*21.8.1847. Dobeles “Pokaiņos”),<br />

• Jānis Piķieris (*22.1.1853.),<br />

• Ansis Piķieris (*27.4.1854. Naudītes pagasts),<br />

• Lavīze Piķiere (*16.2.1857. †26.10.1880.),<br />

• Allīze Piķiere (*7.12.1860. Pēternieku<br />

“Škaparos”). Baznīcas grāmatā ir norādīts, ka viņai<br />

dzimusi meita (XI paaudze) Emīlija Anlīze Piķiere<br />

(*18.8.1880. Neu Friedrichof “Brikšķos”), kurai nav<br />

norādīts tēvs.<br />

XI paaudzes pārstāvis Ansis Piķieris (*27.4.1854. Naudītes<br />

pagasts) 1895. gada Viskrievijas tautas skaitīšanas laikā<br />

dzīvoja Jelgavā, Ganu ceļā Nr 158. No tautas skaitīšanas<br />

anketas varam uzzināt, ka viņš bija atvaļināts karavīrs un<br />

strādāja par menlnstrādnieku, bija laulājās ar Jāņa meitu<br />

Līzi (*1862. Naudītes pagasts) un šajā laulībā piedzima<br />

(XII paaudze):<br />

• Ernests Piķieris (*1879. Naudītes pagasts),<br />

mācījies Jelgavas pilsētas skolā un strādāja par<br />

fabrikas mācekli.<br />

• Kristaps Piķieris (*1883. Naudītes pagasts).<br />

• Anna Piķieris (*1886. Naudītes pagasts).<br />

• Jānis [Ivans] Piķieris (*1889. Naudītes pagasts).<br />

Attēls 100X. Dairas Vesmanes kāzas ar Kārli Folkheimu. Pa kreisi no līgavas – Marija Vesmane, 2. No<br />

labās – Lūcija Vesmane, stāv (2. no labās ) Gunārs Vesmanis. Pārēji – nezināmi. Ar brillēm aizmugurē –<br />

Berta Šmite, blakus līgavainim – māte Elza Folkheima un Kārlis Girgensons (bijušais strēlnieks).<br />

• Kārlis Piķieris (*1893. Naudītes pagasts).<br />

X paaudzes pārstāvis Juris Piķieris (*26.3.1838.) salaulājās<br />

ar Lavīzi un šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Allīze Piķiere (*5.1.1864.).<br />

• Jūle Anete Piķiere (*24.9.1866. †10.10.1866.).<br />

• Indriķis Ludvigs Piķieris (*6.4.1868.).<br />

• Kristofs Ludvigs Piķieris (*1.11.1872.).<br />

• Mīle Lizete Piķiere (*13.4.1875.).<br />

• Roberts Piķieris (*16.5.1877.).<br />

• Nedzīvs Piķieris (*6.11.1878. †6.11.1878.).<br />

• Indriķis Augusts Piķieris (*23.1.1880.<br />

Jaunsesavas “Sīķos”).<br />

XI paaudzes pārstāvis Indriķis Ludvigs Piķieris<br />

(*6.4.1868.) 1894. gada 4. decembrī precējies ar Trīni<br />

Jansoni . Šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Jānis Alfrēds Piķieris (*8.9.1902.<br />

Kl.Friedrichshof).<br />

X paaudzes pārstāvis Kristaps Piķieris (*12.3.1843.<br />

“Bļodnieku” mājās †10.3.1879.) 1874. gada 1. aprīlī<br />

apprecējās ar Annu Valdovsku (*) un šajā laulībā piedzima<br />

(XI paaudze):<br />

• Jānis Ludvigs Piķieris (*6.5.1875.).<br />

• Kristaps Teodors Piķieris (*29.12.1877.).<br />

XI paaudzes pārstāvja Kristapa Teodora Piķiera<br />

(*29.12.1877.) un Jūles Emīlijas Bāliņas laulībā piedzima<br />

divi dēli (XII paaudze):<br />

• Jānis Kristaps Piķieris (*26.12.1904. Bāliņu<br />

mājās †ap 1977. Jelgavā), kā dzimšanas vieta ir<br />

domāta “Dreimaņu” mājas, kurās dzīvoja Bāliņu<br />

dzimta.<br />

• Žanis Teodors Piķieris (*2.7.1909. Līvbērzes<br />

“Vilkavējos” †ap 1978. Jelgavā). “Vilkavēju” mājās<br />

18.-19. gadsimtā dzīvoja arī Milleru dzimtas<br />

pārstāvji.<br />

Abi XII paaudzes pārstāvji – brāļi Piķieri apprecējās ar<br />

divām Kalniņu ģimenes māsām. Zemkopja Jāņa Kristapa<br />

Piķiera (*26.12.1904. Bāliņu mājās, †ap 1977. Jelgavā)<br />

laulībā ar slimnieku kopēju Katrīnu Kalniņu (*18.7.1897.<br />

[*3.7.1897.] Drukas muiža, †ap 1977.) pēcnācēju nebija,<br />

bet abi bija krustvecāki Žaņa Teodora Piķiera un<br />

Almas Dorotejas Kalniņas meitai Gunai Piķierei atstāja<br />

mantojumā savu māju. 1962. gadā, kad 79 gadu vecumā<br />

mira Jūle Emīlija Piķiere, visi trīs dzīvoja Jelgavā, Bāra ceļā<br />

10. Šajā adresē līdz 2005. gadam bija reģistrēta arī Gunas<br />

Piķieres (Fiņķes) zemnieku saimniecība. Visticamāk, ēka<br />

ir uzbūvēta 1939. gada <strong>30</strong>. novembrī, kad tajā pierakstījās<br />

gan mājas īpašnieki, gan viņu īrnieki.<br />

Ir zināms, ka Katrīnas Kalniņas vecāki bija pusgraudnieks<br />

Pēteris Kalniņš un Trīne Drukas muižā, kuriem pavisam<br />

bija četras dzīvas meitas – vecākā bija Emīlija Kalniņa<br />

(*pirms 1896. †ap 1966.), kas nodzīvoja mūžu neprecēta,<br />

bet jaunākā māsa bija Milda Elvīne Kalniņa (*17.10.1903.<br />

Naudītes pagasta “Maz Braņķi” †), kurai bija nedzīvi<br />

dzimusi dvīņumāsa. Ir zināms, ka visas māsas strādāja<br />

Jelgavā, Ģintermuižas psihiatriskajā slimnīcā. Mūža<br />

nogalē Alma Doroteja Kalniņa zaudēja redzi un dzīves<br />

pēdējos 15 gadus bija akla. Savukārt XII paaudzes<br />

pārstāvja Žaņa Teodora Piķiera laulībā ar Almu Doroteju<br />

Kalniņu (*15.6.1900. Drukas muiža †ap 1988.) piedzima<br />

(XIII paaudze):<br />

• Guna Piķiere (Fiņķe) (*19.8.1942. Jelgava,<br />

†3.4.2009.).<br />

XIII paaudzes pārstāve Guna Piķiere (Fiņķe) (*19.8.1942.<br />

Jelgava, †3.4.2009.) bija precējusies ar Imantu Fiņķi<br />

(*13.5.1942.). Abu laulībā piedzima divi pēcnācēji (XIV<br />

paaudze):<br />

• Aivis Fiņķis (*6.2.1969.).<br />

• Dace Fiņķe (Kaktiņa) (*5.4.1975.).<br />

Attēls 100X. Aivara Vesmaņa un Intas kāzas. Līdzās jaunajam pārim – Kārlis Žanis Vesmanis.<br />

588 589

• Ilze Fiņķe (Zvaune) (*4.5.19XX.)<br />

XIV paaudzes pārtāvis Normunds Fiņķis (*8.12.1975.)<br />

salaulājās ar Daivuti (*) un abu laulībā ir dzimuši divi<br />

pēcnācēji (XV paaudze):<br />

• Henrijs Fiņķis (*)<br />

• Domeniks Fiņķis (*)<br />

XIV paaudzes pārtāve Ilze Fiņķe (*4.5.19XX.) salaulājās<br />

ar Normundu Zvauni (*) un abu laulībā ir dzimušas trīs<br />

meitas (XV paaudze):<br />

• Ketlina Zvaune (*).<br />

• Loreta Zvaune (*).<br />

• Zvaune (*).<br />

Ņemot vērā uzvārda “Piķieris” retumu, var izvirzīt<br />

apgalvojumu, ka šeit aprakstītās Piķieru dzimtas pārstāvji<br />

un tuvi radinieki ir vēlāko baletdejotāju Piķieru dinastija.<br />

gadu vecumā ir mirusi Anna Piķiere (*1832. †24.1.1872.).<br />

Šo personu tiešā radniecība ar dzimtu pagaidām nav<br />

konstatēta.<br />

N ENOSKAIDROTS:<br />

Žanis Bāliņš (*11.3.1884. Annenieku pagasts †pēc<br />

1941.), 1941. gada 4. aprīlī no Bērzes Lauksaimniecības<br />

biedrības pārcēlies uz Bērzes pagasta “Maisiņiem”.<br />

Laulāti:<br />

1886. gada 23. decembrī Vilis Bāliņš un Anlīze Skranda.<br />

1875. gada 6. janvārī Lavīze Bāliņa un Kristaps Bože.<br />

1878. gada 22. oktobrī Jānis Bāliņš un Anna Vāgnere<br />

Miruši:<br />

Jānis Bāliņš (*1781. †1.5.1872.), vecais siamnieks<br />

Tīlenhofas “Bālē”.<br />

Jānis Bāliņš (*1815.†24.12.1874.), atraitnis.<br />

Karls Bāliņš (*1825 †6.8.1882.).<br />

Attēls 100X. Grupa “Triānas parks” “Eirovīzijas” dziesmu konkursā Kijevā 2017. gadā. Pirmais no labās -<br />

Kristaps Ērglis.<br />

XIV paaudzes pārstāvis Aivis Fiņķis (*6.2.1969.) bija<br />

precējies divas reizes –un katrā no laulībām viņam ir<br />

dzimis viens dēls. Pirmajā laulībā ar Ingu Ruslēvicu<br />

(*1.4.1969.) ir dzimis (XV paaudze):<br />

• Helvijs Fiņķis (*15.8.1993. Dobele).<br />

Attēls 100X. Jānis Vilhelms Bāliņš ar sievu<br />

Angeliku, vecāko dēlu Albertu un jaunāko dēlu<br />

Arvīdu ap 1929. gadu.<br />

Tāpat ir atrasti daži ieraksti, kuru piederība dzimtai ir ar<br />

ļoti lielu varbūtības pakāpi, taču nav izdevies konstatēt<br />

ierakstos minēto personu precīzu radniecību. Tā<br />

piemēram, Dobeles latviešu draudzes dzimuši reģistrā<br />

ir atrodams ieraksts par Udzes pagasta “Plukšes” mājās<br />

Trīnei Piķierei dzimušo meitu Mīli Aneti Luīzi Klāru<br />

Piķieri (*22.8.1879.), kurai nav norādīts tēvs.<br />

No laulību reģistra uzzinam, ka 1893. gada 4. aprīlī<br />

salaulājās Grieta Lavīze Piķiere un Jānis Krauze, bet<br />

mirušo reģistrā ir norādīts, ka 1872. gada 24. janvārī 40<br />

Attēls 100X. Alberta Bāliņa iesvētības (ap 1927. gadu). Pirmajā rindā no kreisās - X [iespējams, Angelikas<br />

māte Līze Legzdiņa (dz. Bačka)], Angelika Bāliņa (dz.Legzdiņa), Alberts Bāliņš, Jānis Vilhelms Bāliņš.<br />

Priekšplānā - Jānis Eduards Millers. Pārējie attēlā redzamie pagaidām nav identificēti.<br />

Savukārt otrajā laulībā ar Ievu Ozolu (*1973.) ir dzimis<br />

(XV paaudze):<br />

• Teodors Fiņķis (*17.2.2007. Madona).<br />

XIV paaudzes pārstāve Dace Fiņķe (Kaktiņa)<br />

(*5.4.1975.) ir precējusies ar Kaktiņu (*) un abu laulībā<br />

dzimuši (XV paaudze):<br />

• Matīss Kaktiņš (*).<br />

• Kaktiņa (*).<br />

Attiecībā uz Fiņķu dzimtu senākās ziņas ir par Gunas<br />

Piķieres līgavaiņa – Imanta Fiņķa tēvu, XII paaudzes<br />

pārstāvi Robertu Fiņķi, kurš salaulājās ar Jāņa<br />

Strausmaņa un Natālijas Strausmanes meitu Johannu<br />

Strausmani. No Johannas Strausmanes māsu laulībām<br />

šajā paaudzē veidojas tālāki dzimtas radniecības zari ar<br />

Grīnšteinu, Vanhanenu un Feldmaņu dzimtām. Roberta<br />

Fiņķa un Johannas Strausmanes laulībā piedzima trīs<br />

bērni (XIII paaudze):<br />

• Imants Fiņķis (*).<br />

• Mārtiņš Fiņķis (*).<br />

• ???? Fiņķis (*) [vai nav tas pats Mārtiņš???????],<br />

precējies, ir divi bērni.<br />

XIII paaudzes pārstāvis Mārtiņš Fiņķis salaulājās ar<br />

Irēnu (*) un abu laulībā piedzima divi pēcnācēji (XIV<br />

paaudze):<br />

• Normunds Fiņķis (*8.12.1975.)<br />

590 591

ATSAUCES:<br />

1. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 173. lpp<br />

2. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 175. un 178. lpp<br />

3. Skat. https://www.suitunovads.lv/lv/vesture/<br />

4. “Zemgales Balss” Nr. 110, 1940. Gada 20. maijs<br />

5. Ziņu avots – LVVA 2395. fonds (Hūvera institūta fonds)<br />

6. Laikraksts “Tukuma ziņas” Nr. 15, 1943. gada 23. februāris<br />

7. Laikraksts “Tukuma ziņas” Nr. 98, 1942. gada 15. decembris<br />

8.<br />

Attēls 100X. Domājams - māsas Anete Marija<br />

Bāliņa (Vesmane) un Jūle Emīlija Bāliņa (Piķiere)<br />

ap 1916. gadu. Fotogrāfijas otrā pusē uzraksts<br />

“Mīļajai Lūcijai par atmiņu no Mīces. 1916. gada<br />

29. marts, Petrograda.”<br />

Attēls 100X. Alberta Bāliņa un viņa sievas Ilgas<br />

kaps ASV.<br />

592 593

Senākās ziņas par XII paaudzes pārstāves Lūcijas<br />

Emīlijas Milleres (*26.6.1900. Bērzes Bāliņu saimē<br />

†5.8.1987. Rīga) bērnību (neskaitot kristību ierakstu) ir<br />

saglabājušās no dzimtas mutvārdu nostāstiem – par to,<br />

kā 1905. gadā balles laikā viņa bučojusi baronam roku.<br />

Nākamās mutvārdu ziņas ir par to, ka 1917. gada vasarā<br />

viņa auklējusi savu jaunāko māsu Veltu, un ar ratiem<br />

pastaigājusies pa “kreposti” (cietoksni) Rīgā, kas ļauj<br />

izteikt pagaidām dokumentāli neapstiprinātu pieņēmumu,<br />

ka bēgļu gaitās viņi bija Daugavgrīvas cietokšņa apkaimē.”<br />

Ir ziņas, ka pēc īslaicīgās (aptuveni trīs gadus ilgās) pirmās<br />

laulības ar Robertu Ansi Vītolu (*6.1.1894. Annenieku<br />

pagastā †23.2.1963. Zaļenieku pagastā), kas tika noslēgta<br />

Dobeles baznīcā 1922. gada 26. februārī, Lūcija Emīlija<br />

Millere strādāja Bērzes pienotavā, bet vēlāk – esot kļuvusi<br />

par guvernanti kādā vācu ģimenē Rīgā. <strong>30</strong>. gadu vidū viņa<br />

pārcēlās uz Jelgavu, kur par tēva lauku mājas mantojuma<br />

daļu brāļi viņai nopirka frizētavu Lielajā ielā 55, pie Annas<br />

baznīcas (vienā no avotiem frizētavas adrese ir norādīta<br />

arī Jelgavā, Uzvaras ielā 34, taču šī visticamāk ir vēl viena<br />

frizētava, kurā strādāja Kristaps Kulbars).<br />

Par laiku, kad Jelgavā dzīvoja Lūcija Emīlija Millere, savas<br />

līdz šim neizdotās atmiņas ir sarakstījis Floridā 2015. gadā<br />

mirušais Rihards Rollis, kurš ir dzimis Jelgavā, 1922. gada<br />

22. janvārī. Viņš piedzima un bērnību pavadīja Kanāla ielā,<br />

otrajā namā no Lielās ielas stūra – šīs ēkas apakšējā stāvā<br />

bija kungu frizētava, kura piederēja igaunim Aleksandram<br />

Jerva. Atmiņas ir rakstītas, kad to autoram jau bija 90 gadi,<br />

tādēļ viņš pats atzīst, ka ne visas detaļas viņš spēj precīzi<br />

atcerēties, tāpat – nav norādīts precīzs gads, par kuru viņš<br />

raksta, tādēļ šeit aprakstītā situācija varēja būt gan pirms<br />

Lūcijas Emīlijas Milleres apmešanās Lielajā ielā, gan viņas<br />

dzīves un darbības laikā, taču visticamāk, šis apraksts ir<br />

attiecināms uz aptuveni 1928. gadu, t.i. laiku, kad R.Rollis<br />

uzsāka skolas gaitas. Šīs atmiņas sniedz priekšstatu par<br />

ikdienas sadzīvi, kas valdīja Lielās ielas kvartālos ap<br />

Sv.Annas baznīcu.<br />

LŪCIJA EMĪLIJA MILLERE<br />

MILLERI-VĪTOLI-KULBARI<br />

Ietvei malās bija ūdens notekas grāvītis, kuru sauca par<br />

rensteli, kurā ziemā sasala ūdens un mēs, puikas, varējām<br />

slidināties. Ejot pa Lielo ielu uz rietumu pusi, kreisajā<br />

pusē, tūlīt aiz delikatešu veikala bija konfekšu bode, tad<br />

mazs pārtikas veikaliņš, tad žīda Šakinovska drēbju un<br />

šūšanas piederumu veikals. Aiz tā vairākas divstāvu<br />

dzīvokļu mājas un tām pieslējās vācu pamatskola. Tālāk<br />

– uz Lielās un Pētera ielas stūra bija skārnis un gaļas<br />

preču veikals. Neatceros vairs miesnieka meistara vārdu,<br />

bet bieži tiku sūtīts pēc desām. Uz otra stūra, kas iznāca<br />

tieši pretī Sv.Annas baznīcas parkam, bija maiznīca un<br />

kūku veikals, kas piederēja manu pamatskolas biedru<br />

Bernovsku vecākiem. Te Pētera iela izbeidzās, bet tālāk,<br />

šķērsojot Lielo ielu, tā saucās Pulkv.Frīdriha Brieža iela.<br />

Tālāk Rollis apraksta kvartālu Sv.Annas baznīcas ielas pusē,<br />

posmā no Pētera līdz Pulkv.Brieža ielai. Ejot pa labo pusi,<br />

sākot no izejas pa vārtiem, bija vairākas divstāvu dzīvokļu<br />

mājas. Tad Gūtmaņa ūdensvadu un krānu labošanas<br />

darbnīca. Tālāk šķērsoju Pulkv.Brieža ielu un gar Annas<br />

baznīcas parku turpinu savu atmiņu gājienu uz rietumiem.<br />

Kreisajā pusē aiz maiznīcas veikala bija skārdnieku<br />

darbnīca, kas piederēja žīdam, tad Ķiņča kurpnieku<br />

Attēls 100X. . Lūcija Emīlija Millere (pirmā no<br />

labās) Bērzes pienotavā ap 1925. gadu.<br />

darbnīca. Tālāk – Dučkena aptieka, vēl tālāk – skārnis un<br />

drogu veikals. Te bija zirdzenieku iebraucamā vieta un<br />

ekspedīcijas kantoris, kas piederēja Artūram Purmalim ar<br />

smago auto. Tūliņ bija ielas stūris, jo te izbeidzās Pulkv.<br />

Kalpaka iela. Ielas labajā pusē, iepretīm Kalpaka ielai,<br />

bija restorāns. Kreisajā ielas pusē bija kungu frizētava<br />

[ir ļoti augsta varbūtība, ka šeit pieminētā frizētava ir tā,<br />

kuru vēlāk iegādājās Lūcija Emīlija Millere un kas atradās<br />

Lielās ielas 55. namā], iebraucamā vieta, dzīvokļu nami un<br />

pienākot pie ielas krustojuma, kur pienāca Kr.Barona iela,<br />

uz stūra bija vīnu un degvīna tirgotava. Te bija arī Jēkaba<br />

kanāla (zem Lielās ielas) turpinājums. Pārejot Kr.Barona<br />

ielu, labajā pusē uz stūra bija krodziņš un iebraucamā<br />

vieta.<br />

Tālāk, pa Lielās ielas labo pusi ejot, pagāju garām<br />

rindai dzīvokļu mājām, un atceros, ka kāda no šīm<br />

mājām piederēja Jelgavas ugunsdzēsēju priekšniekam<br />

Strekāvinam. Ielas kreisajā pusē aiz pārtikas preču<br />

veikala bija nams, kurā dzīvoja mācītājs Jēkabs Ķullītis.<br />

Tad atceros maiznīcu un beķereju, kurā garšīgu Jelgavas<br />

rupjmaizi. Vēl namu rinda, un tad uz Lielās ielas iznāca<br />

Vaļņu iela. Pie Vaļņu ielas stūra bija Jelgavas pilsētas<br />

autobusa satiksmes gala punkts. Autobuss kursēja pa<br />

Lielo ielu austrumu [Rīgas] virzienā līdz Driksas tiltam,<br />

tad pa Akadēmijas ielu līdz Jelgavas dzelzceļa stacijai un<br />

atpakaļ. Vēl gabaliņu, un Lielā iela izbeidzās. Tās galā<br />

bija Zīverta kokapstrādāšanas rūpnīca. No labās puses uz<br />

Lielo ielu uznāca Dobeles iela. Tā šķērsoja Lielo ielu un un<br />

turpinājās uz vakariem un tagad saucas Dobeles šoseja.”<br />

Tikpat krāšņi R.Rollis apraksta arī Lielo ielu austrumu<br />

jeb Rīgas virzienā no savas dzimtās Kanāla ielas. Lai arī<br />

šis posms tieši neskar Lūcijas Emīlijas Milleres frizētavu,<br />

uzkatu, ka tas ir vērtīgs vēstures konteksta dokuments.<br />

Rollis raksta: “Uz Kanāla un Lielās ielas stūra namā, labajā<br />

ielas pusē bija žīda Levinsona veikals, bet uz pretējā stūra<br />

– žīda Ģintera veikals. Pāri ielau, labajā pusē bija žīda<br />

Klaštornija kungu frizētava, tad tālāk uz Māter aielas<br />

stūra – trauku un apavu veikali. Atceros, ak tur tika pirkti<br />

mani pirmie šņorzābaki. Aiz Ģintera bodes bija fotogrāfa<br />

Tāļa fotostudija, bet aiz tās žīda Zveina dažādu preču bode.<br />

Nākošais aiz tās bija grāmatu un skolas piederumu veikals,<br />

kurā tiku pircis sava spirmās skolas grāmatas. Tad - slavenā<br />

Jelgavas konditoreja “Puķudārzs” [tās īpašnieks bija dzimtas<br />

radinieks, skat. Pūcīšu dzimtai veltīto nodaļu]. Tālāk bija<br />

Dārtas 2. Meiteņu pamatskola, bet starp “Puķudārzu” un<br />

Dārtas skolu bija ļoti šaura sprauga, kurā bija iekārtojies<br />

laikrakstu un žurnālu kiosks.Tūliņ aiz Dārtas skolas bija<br />

bija kino teātris “Kazino”. Labā ielas pusē, sākot no Mātera<br />

ielas stūra, bija dzīvokļu mājas, bet pretī Dārte sskolai bija<br />

augļu un saldumu veikals, bet tam līdzās - puķu veikals<br />

ar lielu ziedu izvēli.Tālāk Alunāna grāmatu veikals, aiz<br />

tā Mihališoka elektrisko piederumu darbnīca un veikals.<br />

Līdzās tai delikatešu veikals, kuram garāmejot varēja<br />

sasmaržot tikko grauzdētas kafijas smaržu.<br />

Atgriežoties atpakaļ ielas labajā pusē, pēc smaržīgās kafijas<br />

delikatešu veikala un vairākām dzīvokļu mājām bija<br />

Kronberga konfekšu veikals. Aiz tā bija aleja, kas veda uz<br />

dzīvokļu namiem. Aiz alejas – Ķuzes šokolādes un saldumu<br />

veikals. Aiz tā sekoja dāmu modes veikals un Jokoi japāņu<br />

importpreču veikals. Te nu mans atmiņu gājiens pa Lielo<br />

ielu austrumu virzienā bija sasniedzis labajā ielas pusē<br />

Pasta ielu, kura izbeidzās pie Lielās ielas.<br />

Atsākot gājienu ielas kreisajā pusē no kino “Kazino”<br />

austrumu [Rīgas] virzienā, tūliņ aiz kino bija bērnu<br />

rotaļlietu veikals, tad vairāki divstāvu dzīvokļu nami, līdz<br />

Attēls 100X. . Jelgavas Lielā iela ap 19<strong>30</strong>. gadu. Attēlā redzamie koki ir Sv.Annas baznīcas dārzs. Attēla<br />

labajā pusē redzama Dučkena aptiekas ēka.<br />

Viņš raksta: Kanāla ieliņa bija īsa iela, kura savienoja<br />

Lielo ielu (vēlāk – Vadoņa ielu) ar Krišjāņa Barona ielu.<br />

Namu korpuss, kas sākās Kanāla ielā, turpinājās lenķī ap<br />

stūri uz Lielās ielas rietumu [t.i. – Dobeles] virzienā. Šajā<br />

stūrī, ar ieeju no Lielās ielas, bija žīda Levinsona pārtikas<br />

veikals preču veikals, kuram pieslējās kurpnieku darbnīca,<br />

tālāk – veļas mazgāšanas un gludināšanas apkalpošana un<br />

tai blakām, šai namā kā pēdējā, bija tējnīca. Starp šo un<br />

nākamo namu bija vārti uz sētu ar noslēdzamām durvīm,<br />

un arī – pēc vajadzības, plaši atverami, lai sētā varētu<br />

iebraukt pajūgi. Šis namiņš arī vēl piederēja pie tā paša<br />

korpusa un tā bija dzīvokļa mājiņa, kuru īrēja frau Štelf<br />

ar savu dēlu, kuram bija pulksteņu labošanas darbnīca.<br />

Sēta, kas veidoja četrstūri, bija ieslēgta no ēkām, kurās bija<br />

ieejas no sētas puses. Mūsu dzīvoklī pa aizmugures durvīm<br />

varēja iekļūt, uzejot pa trepēm otrā stāvā. Šis dzīvoklis un<br />

pagalms ir pildīts ar manas bērnības atmiņām līdz 6 gadu<br />

vecumam, kad iesāku pirmskolas gaitas.<br />

Izejot pa vārtiem uz Lielo ielu, tieši pretī bija delikatešu<br />

veikals. Iela bija bruģēta ar gludiem akmeņiem, Malās bija<br />

ietves, pa kurām tiku stūmies ar vienas kājas divriteni.<br />

594 595

Attēls 100X. . Lūcijas Emīlijas Milleres un Kristapa<br />

Voldemāra Kulbara kāzu foto, ap 1941. gadu.<br />

tieši pretī Kronberga konfekšu veikalam bija konditorija<br />

un kafejnīca “AT”, kas sākumā piederēja Rešam, kas bija<br />

baltvācietis, bet vēlāk to nopircis Vannags. Šajā konditorijā<br />

es tiku strādājis un atceros, ka to ģenerāļa Baloža kundze<br />

bija izslavējusi par garšīgām ābolkūkām. Nama otrajā<br />

stāvā bija restorāns “Atvars”. Tālāk konditorijai blakām<br />

bija drogu un parfimēriju, kā arī citi veikali ar lieliem<br />

skatlogiem. Tad liels, trīs stāvu nams, un aiz tā Kvieša<br />

muzikālij veikals, ka sbija tieši pretī Pasta ielai. Atceros, ak<br />

tālāk bija kungu frizētava, kurā jauka friziere apkalpoja un<br />

tur tiku bieži iegriezies savus matus apgriezt. Aiz frizētava<br />

sbija kinoteātris “Imperial Biox”. Aiz kino bija fotogrāfa<br />

Kalncenava foto studija. Viņa darbnīca vitrīnā bija izliktas<br />

vairākas fotogrāfijas, starp tām atceros Jelgavas teātra<br />

aktrises Ērikas Prindules portretu. Tad atkal parfimēriju<br />

un drogu veikals, kurā es pirmo reizi nopirku paciņu ar<br />

kožamgumiju un vēl veikali, līdz Uzvaras ielai, kas bija<br />

Lielās ielas krustojumā uz kreiso, t.i. – ziemeļu pusi. Labā<br />

pusē uz Lielās ielas izbeidzās Katoļu iela.<br />

Ielas labajā pusē, uz Lielās un Pasta ielas stūra bija aptieka<br />

“Gulbis” un vēl vesela rinda veikalu, to starpā Atkašūna<br />

kafejnīca un konditoreja, kurā jaunekļa dienās biju ēdis<br />

garšīgas štopkūkas. Aiz tās bija liels kungu un dāmu modes<br />

drēbju veikals, kas piederēja Disencikam. Uz Uzvaras<br />

un Lielās ielas stūra, kreisajā pusē pie liela trauku un<br />

mājturības veikala bija pieliktas vitrīnas ar bilžu reklāmām<br />

par patreizējām filmu izrādēm Jelgavas kino teatros. Uz<br />

pretējā, t.i. – Katoļu ielas stūra namā bija Blosfelda gaļas un<br />

desu veikals. Šajā strūrī atradās noīrējami ratiņu stūmēji<br />

dažādu mantu pārvadāšanai, kurus tajā laikā lepni saukāja<br />

par eksprešiem. Ielas labajā pusē, uz uzvaras ielas austrumu<br />

strūra bija dzelzslietu un darbarīku veikals. Lielā iela<br />

turpinājās uz austrumiem, bet tad tā saucās Pils iela. Gar<br />

ielas malu bija vieglo ormaņu stāvvieta. No šejienes varēja<br />

nolīgt ormani, vai kā toreiz tos sauca – fūrmani, kādam<br />

braucienam. Ielas malā, pie nama sienas bija skapītis ar<br />

telefonu ormaņu izsaukšanai, kurš bieži iestrinkšķējās. Šajā<br />

Attēls 100X. . Jelgavas Lielā iela pie Annas baznīcas 1945. gadā.<br />

ielu krustojumu vidū policija skārtībnieks kārtoja satiksmi.<br />

Labajā iela spusē no Katoļu ielas stūra bija liels kungu un<br />

dāmu modes veikals. Aiz tā atceros, bija cepuru veikals, no<br />

kura man tika pamatskolas cepure un vēlāk – arodskolas<br />

samta deķelis. Tad vēl dzīvokļu mājas, līdz biju sasniedzis<br />

Akadēmijas ielu, kas uz Pils ielas izbeidzās.<br />

Kreisajā pusē Pils ielā, paajot garām ormaņu stāvvietai,<br />

turpinājumā uz austrumiem atkal ir konfekšu un šokolādes<br />

veikals. Tad starp šo un nākošo namu ir saldējuma veikals,<br />

kurš izskatās kā vējdzirnavu namiņš. Tad Pils ielas<br />

pārtraukums ar lielu laukumu, kurā jau sākās (kreisajā<br />

pusē) Jelgavas tirgus laukums un labajā pusē – laukums<br />

vēsturiskās Trīsvienības baznīcas priekšā. Abās pusēs ielai ir<br />

auto taksometru stāvvietas, bet kreisajā pusē aiz “taksīšiem”<br />

– “Shell” benzīna pildītava. Pārejot šiem laukumiem Pils<br />

iela turpinājās. Kreisajā pusē bija kāds pilsētas valdības<br />

nams. Aiz tā bija kinoteātris “Gaisma” un tad – Tērvetes<br />

viesnīca un klāt bija Ūdens iela un Driksas tilts. Atpakaļ,<br />

ielas labajā pusē pēc Trīsvienības baznīcas bija dzīvokļu<br />

nami. Aiz tiem – Lindes viesnīca, kura bija uz stūra Čakstes<br />

bulvārim, kas no labās puses uznāca uz Pils ielas iepretim<br />

Driksas tiltam. Kad šķērsoju Driksas tiltu, kreisajā ielas<br />

pusē bija Jelgavas pils dārzs, bet labajā – kinoteatris “Pils<br />

kino”.”<br />

Tomēr atgriezīsimies pie dzimtas vēstures. Ir zināms,<br />

ka Lūcija Emīlija Millere bija precējusies divas reizes –<br />

1922. gada 26. februārī ar I Pasaules kara dalībnieku Ansi<br />

Robertu Vītolu, bet otrreiz – ar frizieri Kristapu Voldemāru<br />

Kulbaru. Kara gados zudušie Jelgavas dzimtsarakstu un<br />

baznīcu arhīvi liedz precīzi noteikt Lūcijas un Kristapa<br />

laulību datumu – pēc vienām ziņām, viņi bija aprecējušies<br />

pirms 1937. gada, bet pēc citām ziņām – vien II Pasaules<br />

kara laikā, laulājoties Jelgavas Sv.Annas baznīcā. Ir arī<br />

neapstiprināta informācija, ka šīs otrās kāzas esot bijušas<br />

vien formālas – tās tika izmantotas kā iegansts, lai varētu<br />

tikt pie papildus pārtikas kartītēm un citiem labumiem, kas<br />

kara gados tika piešķirti jaunlaulātajiem. Saskaņā ar 1941.<br />

gada tautas skaitīšanas datiem, šajā laikā Lūcijas Milleres<br />

ģimene vairs nedzīvoja Lielajā ielā 55 – frizētavu viņa<br />

pārdeva īsi pirms II Pasaules kara, bet līdzšinējo dzīvokli<br />

iegādājās viņas jaunākais brālis, tādēļ ģimene pārcēlās<br />

uz Šķūņu ielu 3 dz. 19 (domājams, ēka līdz mūsdienām<br />

nav saglabājusies vai arī ielai ir mainīta numerācija). Šajā<br />

anketā gan Lūcija, gan viņas vīrs ir norādīti ar uzvārdu<br />

Kulbars, kas ļauj izteikt pieņēmumu, ka abu kāzas tomēr<br />

ir notikušas pirms kara un stāsts par kāzām “vācu laikā”<br />

ir uzskatāms par dzimtas folkloru. Pēc kara Lūcija vairs<br />

nestrādāja algotus darbus. Šajā ģimenē piedzima (XIII<br />

paaudze):<br />

• Aina Kubare (Millere) (*6.7.1937. Jelgava).<br />

XII paaudzes pārstāve Aina Kulbare (Millere) (*6.7.1937.<br />

Jelgava) bērnību pavadīja Jelgavā un Līvbērzē, mācījās<br />

vispirms Džūkstes, bet pēc tam – Tukuma skolā, kur<br />

viņa 1957. gada 17. augustā iepazinās ar savu nākamo<br />

dzīvesbiedru Dmitriju Melleru, kurš tobrīd bija savā<br />

audžuvecāku – Širinu dzimtas uzvārdā. Laulības laikā<br />

Aina Millere bija vīra uzvārdā - Širina, bet pēc Latvijas<br />

neatkarības atjaunošanas tika pieņemts lēmums katram no<br />

laulātajiem atjaunot savus vēsturiskos dzimtas uzvārdus,<br />

tādejādi Aina ieguva Milleres, bet viņas vīrs Dmitrijs -<br />

Mellera uzvārdus.<br />

Tukumā Aina Millere mācījās šūšanas kursos, bet drīz<br />

pēc laulībām pārcēlās uz Jelgavu, bet vēlāk – uz Rīgu,<br />

kur vispirms strādāja rūpnīcā VEF, bet vēlāk - dažādos<br />

konstruktoru birojos, veicot rasējumu kopētājas darbu.<br />

Šī ir mūsdienās vairs neeksistējoša profesija, kuras<br />

pārstāvji pie rūpnīcas atsūtītā dažādu detaļu rasējumiem<br />

piestiprināja t.s. kaļkas papīru un uz tā ar tinti precīzi<br />

pārzīmēja visas rasējuma detaļas. Visilgāko mūža daļu<br />

viņa pavadīja rūpnīcā “RER” (kādreizējā akciju sabiedrība<br />

“Prowodnik”). Pensijas gados par viņas aizraušanos<br />

Attēli100X. Lūcija Millere, Kristaps Kulbars un Aina Millere 1938. gadā Jelgavā un pie Lielupes.<br />

596 597

Attēls 100X.1941. gada tautas skaitīšanas kartīte, kurā norādīti Lūcija Kulbāre (dz.Millere), Kristjāns<br />

Voldemārs Kulbars un viņu meita Aina Kulbare.<br />

kļuva lopkopība – viņa ikdienā mēroja ceļu no Rīgas līdz<br />

Līvbērzei, lai tur īrētā kūtiņā (kādreizējās Upesmuižas<br />

saimniecības kompleksā) rūpētos par vairākām govīm.<br />

1958. gada 1. februārī Aina Kulbare Tukumā salaulājās ar<br />

Dmitriju Melleru (tobrīd – Širinu) (*2.2.1932. Tbilisi) un<br />

šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Juris Millers (*19.6.1978. Rīga), skat. aprakstu<br />

Melleru dzimtas Kurzemes atzaram veltītajā nodaļā.<br />

Attēli100X. Attēli. Aina Millere un Dmitrijs Mellers savā dzīvoklī Jelgavā ap 1960. gadu.<br />

ATSAUCES:<br />

1. Manuskripta oriģināls ir pētnieka Andra Tomašūna kolekcijā.<br />

598 599

ANSIS ROBERTS VĪTOLS<br />

MILLERS-VĪTOLS-JANSONS-GVOZDEVS-RAZŽIVINS-BUKŠS-LIPŠĀNS<br />

Dzīves laikā XII paaudzes pārstāvis Roberts Ansis<br />

Vītols (*6.1.1894. Annenieku pagastā †23.2.1963.<br />

Zaļenieku pagastā), bija precējies divas reizes - vispirms,<br />

ar Lūciju Emīliju Milleri (*26.6.1900. Līvbērze †5.8.1987.<br />

Rīga), bet vēlāk – ar Mildu Struņķi (*11.4.1904. †pēc<br />

1941.), taču nevienā no šīm laulībām pēcnācēju nebija.<br />

Dzimtas mutvārdu leģendā vēsta, ka Lūcija Millere neesot<br />

varējusi samierināties ar grūtajiem dzīves apstākļiem<br />

jaunsaimniecībā, kuru Robertam Ansim Vītolam<br />

kā Latvijas Neatkarības kara dalībniekam piešķīra<br />

agrārreformas laikā, tādēļ pēc dažiem (pēc nostāstiem -<br />

aptuveni trīs) kopdzīves gadiem šķīrās un pārcēlās uz Rīgu,<br />

kur kādā vācu ģimenē Pārdaugavā strādāja par guvernanti,<br />

līdz pārcēlās uz Jelgavu un par tēva mājas mantojuma<br />

daļas izmaksu izveidoja savu frizētavu. Līdz mūsdienām<br />

nav saglabājusies neviena fotogrāfija no abu kāzām vai<br />

kopdzīves laika. Saskaņā ar 1941. gada tautas skaitīšanas<br />

datiem, “Vizbuļos” Roberts Ansis Vītols sāka dzīvot 1922.<br />

gada 11. maijā, bet viņa vecāki turp pārcēlās 1923. gada 10.<br />

decembrī (abi, tāpat kā pats Roberts Ansis Vītols, iepriekš<br />

dzīvoja Jelgavas Miezītes pagastā). Savukārt Milda Struņķis<br />

uz “Vizbuļiem” pārcēlās 1931. gada 23. decembrī no Teteles<br />

pagasta “Ķeņķu” mājām. Visticamāk, abu lauības notika<br />

1931. gadā.<br />

Ir zināms, ka Roberts Ansis Vītols piedzima zemkopja XI<br />

paaudzes pārstāvja Jāņa Vītola (*8.11.1868. †pēc 1941.)<br />

un Dores Jansones (*12.10.1869. †10.10.1945.) ģimenē<br />

(Tieslietu ministrijas izziņā kā R.A.Vītola dzimšanas<br />

pagasts ir norādīts Svētes pagasts). Dores Jansones tēvs<br />

bija X paaudzes pārstāvis Kristaps Jansons, bet pašam<br />

Robertam Ansim Vītolam bija vismaz viens jaunākais<br />

brālis (XII paaudze) – Alfrēds Vītols (*4.3.1896. Jelgava<br />

†21.9.1974.), kurš arī ir Vītolu dzimtas turpinātājs – laulībā<br />

ar Alvīni Šiffs (*28.3.1896. Naudītes pagasts †24.8.1985.)<br />

viņam piedzima dēls (XIII paaudze):<br />

• Jānis Vītols (*11.5.1939. †1.2.2012.).<br />

1941. gada tautas skaitīšanas laikā šī ģimene dzīvoja<br />

Zaļenieku pagasta “Lejniekos”. Interesanti, ka šajā<br />

dokumentā nav norādīts abu dēls Jānis, bet ir minēts<br />

kāds Kārlis Vītols (*3.1.1935. Tomes pagasts). Ir zināms,<br />

ka XIII paaudzes pārstāvis Jānis Vītols (*11.5.1939.<br />

†1.2.2012.), bija precējies ar ar Zinaīdas Gvozdevas meitu<br />

Valiju Gvozdevu (*27.4.1939. †3.12.2013.) un abu laulībā<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Ligita Vītola (*31.5.1958.).<br />

Savukārt XIV paaudzes pārstāve Ligita Vītola<br />

(*31.5.1958.) apprecējās ar Vasilija Razživina (*2.2.1933.<br />

Sanktpēterburga, Krievija †3.8.2001. Zaļenieki) un Raisas<br />

Pavlovas (*20.3.1937. Novij Donbas, Ukraina) dēlu<br />

Aleksandru Razživinu (*29.1.1956.). Ir zināms, ka Raisas<br />

Pavlovas vecāki bija Anna Pavlova un Fjodors Pavlovs, bet<br />

Vasīlija Razživina vecāki – Nadežda Razživina (*1908. †)<br />

un Mihails Razživins (*1907. †). Pašam Aleksandram ir<br />

arī māsa Svetlana Šidlova. Ligitas Vītolas un Aleksandra<br />

Razživina laulībā ir dzimuši divi dēli (XV paaudze):<br />

Attēls 100X. Roberts Ansis Vītols.<br />

• Mareks Razživins (*3.12.1979. Jelgava).<br />

• Juris Razživins (*16.12.1983. Jelgava).<br />

XV paaudzes pārstāvis Mareks Razživins (*3.12.1979.<br />

Jelgava) ir laulājies ar Ēriku Bukšu (*3.7.1983.) un abu<br />

laulībā ir dzimuši (XVI paaudze):<br />

• Mārtiņš Razživins (*11.5.2008.).<br />

• Madara Razživina (*21.5.2012.).<br />

XV paaudzes pārstāvis Juris Razživins (*16.12.1983.<br />

Jelgava) 2011. gada 28. maijā Jelgavā salaulājās ar Aigara<br />

Lipšāna (*) un Ilgas Lipšānes (*) meitu Egitu Lipšāni<br />

(*23.10.1984.) un abu laulībā ir dzimuši dēli (XVI<br />

paaudze):<br />

• Emīls Razživins (*3.7.2008. Dobele).<br />

• Ernests Razživins (*3.2.2014. Jelgava).<br />

• Jānis Razživins (*9.8.2017. Jelgava).<br />

Šis Vītolu dzimtas atzars joprojām dzīvo Zaļenieku<br />

pagastā un nodarbojas ar lauksaimniecību. Savukārt<br />

plašākās ziņas par Robertu Ansi Vītolu sniedz LVVA<br />

fondos atrodamā lieta “Lāčplēša Kara ordeņa domes akts<br />

par ordeņa kavalieri seržantu Ansi Robertu Vītolu Nr. 1422”,<br />

no kuras uzzinām, ka Roberts Vītols kā brīvprātīgais 1918.<br />

gada 6. decembrī Jelgavā iestājies Latvijas nacionālajā<br />

armijā – Latviešu atsevišķajā bataljonā (t.s. Kalpaka<br />

bataljons) un kas bija pirmā Latvijas bruņotā vienība<br />

Brīvības cīņu laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas<br />

landesvēra sastāvā. 1919. gada 21. martā Latvijas Pagaidu<br />

valdība izdeva pavēli par Latviešu atsevišķais bataljona<br />

pārformēšanu par “Latvijas armijas dienvidu grupu” jeb<br />

Dienvidlatvijas brigādi.<br />

Iestājoties Latvijas armijā, R.A.Vītolam jau bija militārā<br />

pieredze - viņš kopš 1915. gada 15. oktobra dienēja<br />

Leibgvardes Semjonovas pulkā. Šis pulks ar dažādiem<br />

nosaukumiem pastāvēja laikā no 1683. līdz 1918. gadam<br />

un bija Sanktpēterburgas kara apgabala pakļautībā.<br />

Savukārt laikā no 1916. gada 24. jūnija līdz 1918. gada<br />

20. februārim Vītols bija latviešu strēlnieks 7. Bauskas<br />

Latviešu strēlnieku pulka ložmetēju komandā. 7. Bauskas<br />

latviešu strēlnieku pulks bija Latviešu strēlnieku bruņots<br />

formējums 2. Latviešu strēlnieku brigādes sastāvā, kas<br />

piedalījās I Pasaules kara kaujās no 1916. līdz 1918. gadam.<br />

Pulku izveidoja no 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljona<br />

1916. gada 3. novembrī.<br />

7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljonu kā papildus<br />

bataljonu brīvprātīgajiem Rīgas aizstāvjiem sāka veidot<br />

1915. gada novembrī, bet pabeidza 1916. gada 7. februārī.<br />

To formēja no jau agrāk citās Krievijas karaspēka daļās<br />

iesauktajiem latviešiem. Bataljona karogā bija attēlota<br />

aiz ozola zariem apvīta zobena uzlecoša saule un devīze<br />

“Naidniekam zvēroša liesma, tēvijai saules stars”. Sākotnēji<br />

katrā bataljonā bija četras rotas un piecas komandas<br />

- izlūku, ložmetēju, jātnieku-spridzinātāju, sakaru un<br />

saimniecības. Bataljona personālsastāvs - 26 virsnieki, 7<br />

ārsti un ierēdņi, 1246 instruktori un kareivji. Tajā bija arī<br />

164 zirgi, 4 ložmetēji un 47 rati. Katrā bataljonā izveidojās<br />

savs kara orķestris. 1916. gada vasarā bataljonā izveidoja<br />

papildus divas rotas.<br />

Pēc boļševiku apvērsuma (t.s. “Oktobra revolūcijas”) 1917.<br />

gada <strong>30</strong>. decembrī 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks tika<br />

iekļauts jaunizveidotajā Latviešu strēlnieku korpusā, kuru<br />

komandēja pulkvedis Jukums Vācietis. Korpuss sastāvēja<br />

no divām divīzijām, kuras komandēja Gustavs Mangulis<br />

un Pēteris Avens. Pēc Brestļitovskas miera līguma<br />

nosacījumiem 1918. gada 6. aprīlī Krievijas Padomju<br />

valdība izdeva rīkojumu par Latviešu strēlnieku pulku<br />

demobilizāciju un Latviešu strēlnieku divīzijas izveidi<br />

Sarkanās armijas sastāvā.<br />

No Latvijas armijas Vītols demobilizējās 1921. gada 25.<br />

janvārī seržanta pakāpē. Šīs anketas aizpildīšanas brīdī –<br />

1922. gada 27. novembrī Roberts jau bija precējies (anketā<br />

ir norādīta viņa sieva Lūcija [šeit domāta – Lūcija Emīlija<br />

Millere], 21 gadu veca, tēvs Jānis 52 gadus vecs un māte<br />

Dore 51 gadu veca), kā arī sniegtas ziņas par viņa izglītību<br />

– norādīts, ka viņam ir “vispārējā” izglītība, bet militārajā<br />

izglītībā viņš bija instruktors.<br />

Līdz I Pasaules karam Roberts Ansis Vītols bija zemkopis<br />

Jelgavas apriņķī (kā darbības uzsākšanas laiks norādīts<br />

1913. gads) ar dzīvesvietu Meimuižas ceļā Nr. 6, savukārt<br />

1922. gadā viņš atkal nodarbojās ar zemkopību Jelgavas<br />

apriņķa Zaļenieku pagasta Zaļajā muižā. Šī kara laikā<br />

nopostītā jaunsaimniecība 39,35 pūrvietu lielumā viņam<br />

tika ierādīta kā Latvijas armijas kareivim. Anketas 24.<br />

punktā, atbildot uz jautājumu “Kādas būtu specielas<br />

vēlešanās attiecībā uz ordeņa kavalieru stāvokli, kuras<br />

šeit izteikt”, Vītols raksta: “Zemi no valsts zemes fonda<br />

vajadzētu par brīvu un pabalstu saimniecību ierīkošanai”.<br />

Šo domu viņš turpina anketas otrā pusē: “Atbildot uz 24.<br />

jautājumu varu sacīt, ka vēlams būtu ļoti, lai valdība<br />

izsniegtu pabalstus un atvieglinātu aizdevumu dabūšanu<br />

bez galveniekiem, jo pats kā no dienesta esmu pārnācis,<br />

nespēju iegādāties vajadzīgo dzīvo un nedzīvo inventāru.<br />

Tad vēl lai slimības gadījumos ārsti būtu vai nu par brīvu<br />

jeb par puscenas – arī ordeņu kavalieru vecākiem un<br />

bērniem un sievām, jo pašiem ordeņa kavalieriem dažreiz<br />

palīdzība nav tik vajadzīga, kā viņu piederīgiem.” Sarakstes<br />

atvieglošanai Vītols norāda, ka korespondenci lūdz sūtīt<br />

uz Gotharda kunga veikalu Jelgavā, Lielajā ielā Nr. 73.<br />

Attēli 100X, 100X, 100X (no kreisās): Alfrēds Vītols, Alvīne Vītola un viņu dēls Jānis Vītols.<br />

600 601

Attiecībā uz Lāčplēša kara ordeņa piešķiršanas<br />

pamatojumu, lietā ir atrodamas divas viņa cīņu biedru<br />

liecības, pamatojoties uz kurām tika piešķirts augstais<br />

valsts apbalvojums. 1921. gada 15. augustā savu<br />

apliecinājumu raksta kapteinis Pūķis, bet 17. augustā –<br />

leitnants Kasparovičs.<br />

Leitnants Kasparovičs savā apliecinājumā raksta: “Es,<br />

bijušais Kalpaka bataljona Atsevišķās Jātnieku nodaļas<br />

seržants, tagad Jātnieku pulka leitnants Kasparovičs<br />

apliecinu, ka uzbrukumā uz Sloku 22. martā 1919. gadā<br />

seržants Vītols Roberts kā priekšējais izlūks slepeni pielīda<br />

pie lielinieku ierakumiem un no tuva attāluma atklāja labi<br />

mērķētu uguni uz lielinieku ložmetējiem tos apklusinādams<br />

un līdz ar to palīdzēdams atraut nostiprinātās lielinieku<br />

pozīcijas un Sloku, kur tika pārkrauti ieroči un kara<br />

materials, būdams par vīrišķības un varonības piemēru<br />

visiem kareivjiem.”<br />

Savukārt kapteinis Pūķis savā apliecinājumā raksta:<br />

“Es, bijušais Kalpaka bataljona Atsevišķās Jātnieku<br />

nodaļas leitnants, tagad Jātnieku pulka kapitans Pūķis<br />

apliecinu, ka 22. martā 1919. gadā pie Slokas aplenkšanas<br />

piedalījās seržants Vītols Roberts. Kad uzbrukumā ejošās<br />

daļas apstājās 3 verstes no Slokas sakārtoties, tajā pat<br />

laikā seržants Vītols pats no savas iniciatīvas priekšējā<br />

patruļā slepeni tuvojās Slokai un no ložmetēja atklāja labi<br />

mērķētu uguni pa ienaidnieka ložmetējiem un priekšējām<br />

pozīcijām, piespiesdams klusēt ienaidnieka ložmetējus un<br />

atvieglodams Slokas atkaušanu bez zaudējumiem mūsu<br />

pusē, izrādīdams apbrīnojamu apķērību un varonību.”<br />

Tāpat LVVA fondā esošajā lietā ir atrodami 1939. gada<br />

dokumenti, no kuriem uzzinām, ka 27. augustā Roberts<br />

Ansis Vītols, kā Zaļenieku pagasta “Vizbuļu” māju<br />

īpašnieks ir vērsies pie Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa ar<br />

sekojošu lūgumu: “(..) Š.g. 17. jūlijā viesuļvētras negaisā<br />

man nopostīja labības šķūni. No dabas katastrofās cietušo<br />

palīdzības fonda saņēmu atlīdzību Ls 402,50 sant., par ko<br />

tomēr jaunu nevaru uzcelt, jo jauno labības šķūni man jāceļ<br />

pēc Zemkopības ministrijas normālprojekta Nr.47, kuram<br />

gribu jumta segumu likt šifera. To jau pasūtīju fabrikā par<br />

Ls 653,80 sant. Tā kā būvmateriālu bijušam šķūnim biju<br />

reiz saņēmis uz atvieglotiem noteikumiem, tad pagasta<br />

valde man paskaidroja, ka es būvkokus jaunā šķūņa<br />

celšanai uz atvieglotiem noteikumiem nevarot saņemt,<br />

tādēļ griezos ar lūgumu š.g. 13. augustā pie Zemkopības<br />

ministra kunga, lai ar viņa laipnu atļauju man izsniegtu<br />

kokus jaunā šķūņa celšanai par pazeminātu maksu, jo<br />

par pilnu cenu nespēju vajadzīgos kokus nopirkt. Bet ar<br />

Mežu Departamenta Mežsaimniecības daļas rakstu no 24.<br />

augusta zem Nr. 16998 mans lūgums noraidīts. Griežos<br />

pie Jums, Augsti godāts Prezidenta kungs ar sirsnīgu<br />

lūgumu palīdzēt man tikt šoruden pie jauna šķūņa. Esmu<br />

Latvijas atbrīvošanas cīņu dalībnieks, Lāčplēša kara<br />

ordeņa kavaliers, Kalpakiets. Atbrīvošanas cīņās sabojātās<br />

veselības dēļ nevaru strādāt vairs tik labi kā vesels cilvēks,<br />

kādēļ pie smagākiem lauku darbiem jāņem algots cilvēks,<br />

pie tam vēl jāuztura man tēvu, māti un sievu. Manu<br />

lūgumu Valsts Zemes bankai dēļ aizdevuma nopostītā<br />

šķūņa atjaunošanai Ls 500 apmērā banka līdzekļu<br />

trūkuma dēļ noraidījuse, kādēļ atrodos bezizejas stāvoklī,<br />

jo lauksaimniecības mašīnas – rati un parejais inventārs,<br />

kā arī labība un lopbarība stāv zem klajas debess un<br />

pamazām bojājas. Laipni lūdzu Jūs, Augsti godāts Valsts<br />

Prezidenta kungs, neliedziet man savu palīdzību būvkoku<br />

lietā, jo ļoti gribētu šo rudeni sagrautā šķūņa vietā uzcelt<br />

jaunu, lai varētu āboliņu un pelava sar salmiem novietot<br />

zem jumta. Bet ar savas saimniecības līdzekļiem nespēju<br />

būvkokus par pilnu samaksu nopirkt. Tādēļ sirsnīgi lūdzu<br />

Augsti godāts Valsts Prezidenta kungs, neliedziet man savu<br />

palīdzību! Pēc Zemkopības ministrijas būvniecības nodaļas<br />

aprēķina būvkokus vajagot 82 kubikmetri un šifera plākšņu<br />

40x40 centim. 4180 gabalu no kurām 80 enkurgabali.<br />

Būvkokus vēlētos saņemt no Vircavas virsmežniecības<br />

ceturtā iecirkņa mežziņa. Ansis Roberts Vītols, Zaļeniekos,<br />

1939. gada 27. augustā.”<br />

1939. gada 31. augustā Valsts prezidenta sekretārs uzdod<br />

Jelgavas apriņķa policijas IV iecirkņa priekšniekam<br />

Elejā “(..) ievākt un sniegt ziņas par lūdzēja materiālo<br />

stāvokli, nodarbošanos, ģimenes sastāvu un vispāri<br />

eksistences līdzekļiem. (..)” Uz šo iesniegumu 13. oktobrī<br />

tika sagatavota Zaļenieku pagasta policijas kārtībnieka<br />

I.Dzeņa atbilde, kurā viņš norāda, ka “(..) Ansis Vītols<br />

pēc sava sabiedriskā stāvokļa lauksaimnieks-jaunsaimnieks<br />

“Vizbuļu” mājas īpašnieks, dzīvo taupīgi, ir rūpīgs,<br />

bet pie turības nav ticis, strādā un darbus padara ar sievu,<br />

tikai pie svarīgākiem darbiem tiek paņemti algoti dienas<br />

strādnieki. Vītols pieskaitāms pie centīgiem pilsoņiem.<br />

Viņa saimniecībā vēl nav uzbūvēta saimniecības ēka-kūts,<br />

kuru bija nodomājis tuvāka laikā uzbūvēt, bet ar šķūņa<br />

bojā aiziešanu tas jābūvē nepieciešami pirmais. Apskatot<br />

uz vietas sagrautā šķūņa materialus jāsaka, ka no tiem<br />

nākošai būvei maz kas derīgs. Noskaidroju, ka Vītolam<br />

bez Zemes bankas parādiem ir aizņēmums Zaļenieku<br />

krāj-aizdevu sabiedrībā Ls 1<strong>30</strong>0 liels aizņēmums, kurš<br />

iztaisīts 1935. gadā zirgam nobeidzoties. Pārrunās ar Vītolu<br />

par jauna šķūņa būvi un šī gada ieņēmumiem, izrādījās, ka<br />

aptrūkst Ls 500,- Vītols ir Latvijas atbrīvošanas cīņu aktīvs<br />

dalībnieks, par ko apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni, ir<br />

kluss un priekšzīmīgs pilsonis, kaut ko lūgt viņam nenācās<br />

viegli, bet grūtību spiests, kas cēlušās ar dabas katastrofu,<br />

ir griezies pie dažām iestādēm, ar lūgumu, bet bezizejas<br />

gadījumā pie Valsts Prezidenta, kur lūgumu dēļ pabalsta<br />

būtu vēlams atbalstīt. (..)”<br />

Arī Lāčplēša kara ordeņa dome savā vēstulē norāda, ka<br />

Vītols ir “(..) saņēmis gan no dabas katastrofas cietušo<br />

fonda Ls 402,50, bet ar šo naudu nevarot jaunu uzcelt, jo<br />

jāceļ pēc ministrijas normālprojekta un Mežu departaments<br />

būvkokus par pazeminātu maksu nedod. (..) Šķūņa<br />

atjaunošanai aptrūcis Ls 500,-, ko lūdz izsniegt kā pabalstu<br />

un vietējās iestādes to atbalsta. (..)”<br />

Prezidenta kungs par man sniegto palīdzību un solos sekot<br />

visiem Jūsu norādījumiem mūsu valsts labā cik tas manos<br />

spēkos būs iespējams. Sirsnīgā pateicībā savam Vadonim,<br />

Ansis Roberts Vītols, Zaļenieku pagasta “Vizbuļos”. (..)”<br />

Liktenis saudzēja Robertu Andri Vītolu baisajos gados<br />

– viņš netika represēts, bet līdz mūža nogalei dzīvoja<br />

Zaļenieku pagastā. R.A.Vītols mira 1963. gada 23. februārī<br />

un ir apbedīts Zaļenieku kapos.<br />

1940. gada 4. martā Valsts prezidenta sekretārs un<br />

vecākais grāmatvedis nosūta Vītolam īsu vēstuli: “(..)<br />

Ievērojot Jūsu jau pērn iesniegto lūgumu pēc pabalsta<br />

sakarā ar zaudējumiem vētrai ēku sagažot, kungs VALSTS<br />

PREZIDENTS atļāva nosūtīt Jums kā vienreizīgu pabalstu<br />

šajā gadījumuma divi simti latus, ko arī nosūtam šodien<br />

pa pastu. (..)” Pēdējais dokuments, kas ir atrodams<br />

Roberta Anša Vītola lietā LVVA fondā, ir viņa atbilde<br />

Valsts prezidentam, kas nosūtīta 1940. gada 10. martā.<br />

Tajā Vītols raksta: “(..) Augsti godāts Valsts Prezidenta<br />

kungs! Sirsnīgi pateicos Jums par man sniegto atbalstu<br />

pagājušā gada 17. jūlijā viesuļvētrā sagrautā labības šķūņa<br />

atjaunošanai Jūsu man atvēlēto atbalstu Divi simti latu (Ls<br />

200) saņēmu š.g. 7. martā, par ko ļoti, ļoti pateicos Jūsu<br />

laipnai gādībai, Augsti godāts Valsts Prezidenta kungs,<br />

varu nokārtot darba atlīdzību jaunā šķūņa cēlājiem –<br />

amatniekiem. Savas saimniecības līdzekļiem tas šogad man<br />

nebij iespējams, jo tie izgāja šķūņa materiālus sagādājot.<br />

Jauno šķūni bij nepieciešmas dabūt gatavu pagājušo rudeni,<br />

lai tā jau mazais lopbarības krājums – salmi, pelavas un<br />

āboliņš neietu bojā uz klaja lauka. Jūsu atbalstam, Augsti<br />

godāts Valsts Prezidenta kungs, priekš manis kā Latvijas<br />

atbrīvotāja bij ļoti liela vērtība, jo savas bojātās veselības<br />

dēļ nevaru visus darbus tik labi veikt, kā vesels cilvēks.<br />

Tādēļ vēl reiz sirsnīgi pateicos Jums Augsti godāts Valsts<br />

602 603<br />

ATSAUCES:<br />

1. Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamneta 2016. gada 4. jūlija izziņa Nr. 16.3.-1/L-392/925<br />

2. LVVA 1<strong>30</strong>4. fonda 1. apraksts, lieta Nr. 1702<br />

3. Skat. https://lv.wikipedia.org/wiki/1._latviešu_atsevišķais_bataljons<br />

4. Skat. https://ru.wikipedia.org/wiki/Семёновский_лейб-гвардии_полк<br />

5. Skat. https://lv.wikipedia.org/wiki/7._Bauskas_latviešu_strēlnieku_pulks<br />

6. LVVA 1<strong>30</strong>4. fonda 1. apraksts, lieta Nr. 1702<br />

7. LVVA 1<strong>30</strong>4. fonda 1. apraksts, lieta Nr. 1702<br />

8. LVVA 1<strong>30</strong>4. fonda 1. apraksts, lieta Nr. 1702<br />

9. LVVA 1<strong>30</strong>4. fonda 1. apraksts, lieta Nr. 1702<br />

10. LVVA 1<strong>30</strong>4. fonda 1. apraksts, lieta Nr. 1702<br />

11. LVVA 1<strong>30</strong>4. fonda 1. apraksts, lieta Nr. 1702<br />

12. LVVA 1<strong>30</strong>4. fonda 1. apraksts, lieta Nr. 1702

Milleru un Kulbaru dzimtas radniecība izveidojās<br />

XII paaudzes pārstāvju Lūcijas Emīlijas Milleres<br />

un Kristapa Voldemāra Kulbara laulību rezultātā (pēc<br />

mutvārdu leģendas laulības Jelgavā tika reģistrētas divas<br />

reizes - 1936. un 1942. gados). Lūcijas un Kristapa<br />

iepazīšanās notika <strong>30</strong>. gadu otrajā pusē, kad Lūcijas<br />

jaunākās māsas – Veltas Elfrīdas Milleres vīra Kārļa<br />

Ādolfa Freiberga armijas dienesta biedrs, frizieris<br />

Kristaps Voldemārs Kulbars ieradās darba meklējumos<br />

Jelgavā un kļuva par frizieri savai nākamajai sievai<br />

Lūcijai piederošajā frizētavā. Savukārt Kulbaru dzimtas<br />

saknes ir meklējamas divās dzimtās – Kulbaru dzimtā<br />

Kuldīgas-Skrundas-Vārmes apkaimē (galvenokārt –<br />

Snēpelē) un Dobeļu dzimtā, kuras pārstāvis te ieprecējās<br />

no Mazgramzdas muižas Priekules apkaimē, migrējot uz<br />

Laidu-Snēpeles apkaimi caur Bunkas muižu.<br />

Jāpiezīmē, ka uzvārda “Kulbars” atveide baznīcu grāmatās<br />

ir bijusi gan “Kulber” gan “Kulbar”, kas ļauj izteikt<br />

varbūtību, ka šis salīdzinoši retais uzvārds (tā ģeogrāfiskā<br />

koncentrācija ir konstatēta Kuldīgas – Aizputes - Skrundas<br />

apkaimē, ar Snēpeli kā centrālo punktu) saista vienas<br />

dzimtas dažādu atzaru pārstāvjus. Atsevišķos gadījumos<br />

uzvārds ir ticis atveidots kā “Kulbārs”, taču šī uzskatāma<br />

par atveides interpretāciju. Ir atrasti arī dokumentāki<br />

pierādījumi, ka dažkārt “Kulbars” ir transformēts par<br />

“Kulberg”.<br />

Kulbaru dzimta XI paaudzē ir saradojusies ar Dobeļu<br />

dzimtu, tādēļ šajā pētījumā ir iekļautas arī šīm abām<br />

dzimtām veltītas nodaļas. Abu dzimtu radniecība<br />

izveidojās apprecoties Jēkabam Kulbaram un Līzei<br />

Dobelei, tomēr senākās ziņas šajā dzimtas atzarā Dobeļu<br />

dzimtas virzienā ir atrastas līdz VII paaudzei. Dobeļu<br />

dzimtas saknes, kas kopumā aptver visu Mazgramzdas<br />

muižu, ir likušas pamatu vairākiem Dobeļu dzimtas<br />

atzariem, no kuriem Kulbaru-Milleru dzimtas virziena<br />

atzara saknes ir meklējamas Mazgramzdas muižas ļaužu<br />

saimē.<br />

Par senāko šobrīd zināmo Dobeļu dzimtas pārstāvi mēs<br />

uzskatām V paaudzes Jāni Dobeli (*ap 1685. †14.3.1765.<br />

Mazgramzda), kura ģimenes pirmā mājvieta bija<br />

“Gobzemu” mājas. Šajā ģimenē piedzima (VI paaudze):<br />

• Makke Dobelis (*ap 1705. † pirms 1765.), pēcteči<br />

ir norādīti “Gobzemu” mājas saimei veltītajā<br />

nodaļā.<br />

• Ģirts Dobelis (*ap 1715. †pirms 1765.).<br />

• Jēkabs Dobelis (*1716. †1801.), precējies<br />

ar Barbi (*17<strong>30</strong>. †1800.), pēcteči ir norādīti<br />

“Birzes-Ezerveitu” mājas saimei veltītajā nodaļā.<br />

• Kristaps Dobelis (*ap 17<strong>30</strong>. † pirms 1765.).<br />

• Attis Dobelis (*1739. †1789.), piederīgs Aizvīķu<br />

saimei.<br />

• Jānis Dobelis (*17<strong>30</strong>. †1780.), piederīgs<br />

Mazgramzdas muižas ļaužu saimei.<br />

Savukārt pie Mazgramzdes muižas saimes ir norādīts VI<br />

paaudzes pārstāvis Jānis Dobelis (*17<strong>30</strong>. †1780.), kurš<br />

1773. gada 10. oktobrī salaulājās ar Ernsta Gaļķīša meitu<br />

Annu Gaļķīti (†pirms 1816.). Domājams, ka šīs bija<br />

KULBARU DZIMTA<br />

MILLERS-KULBARS-DOBELIS<br />

otrā Jāņa Dobeļa laulības, jo 1772. gada mirušo reģistrā<br />

ir norādīta aizgājēja Dobeļa Jāņa sieva Anna (†1772.).<br />

ņemot vērā faktu, ka Jānis Dobelis ir norādīts kā muižai<br />

piederīgās saimes loceklis, bet smēdes vēsturiski bija<br />

muižas pārziņā, visticamāk, par Jāņa Dobeļa dēlu būtu<br />

jāuzskata arī kalējs Viļums Dobelis, kurš ir dzimtas<br />

turpinātājs Kulbaru – Milleru dzimtas virzienā. Abās Jāņa<br />

Dobeļa laulībās piedzima (VII paaudze):<br />

• Viļums Dobelis (*1757. Mazgramzdas muiža<br />

†1812., nāves ieraksts nav atrasts), dzimis Jāņa<br />

Dobeļa pirmajā laulībā ar 1772. gadā mirušo Annu.<br />

• Lapiņš Dobelis (*2.10.1775. †1779.).<br />

• Pēteris Dobelis (*15.6.1776.).<br />

• Sīmanis Dobelis (*20.6.1777. Mazgramzde).<br />

• Margrieta [Māruž?] Dobele (*26.2.1780.).<br />

VII paaudzes pārstāvis, kalējs Viļums Dobelis (*1757.<br />

Mazgramzdas muiža †1812., nāves ieraksts nav atrasts),<br />

kurš bija iesvētīts 1778. gadā un precējies ar Maddi un,<br />

visticamāk, ir muižas pavāra Sīmaņa Dobeļa vecākais<br />

brālis. Viļuma un Maddes laulībā piedzima (VIII paaudze):<br />

• Jēkabs Dobelis (*26.5.1782. Mazgramzdas muiža<br />

†21.1.1810. Mazgramzdas muiža), miris 27 gadu un<br />

6 mēnešu vecumā<br />

• Jānis Dobelis (*1790. Mazgramzdas muiža<br />

†3.8.1831. Mazgramzdas muiža), miris 42 gadu<br />

vecumā, turpināja tēva arodu.<br />

• Ģede Dobele (*ap 1792.?, nav atrodama baznīcas<br />

grāmatā), iesvētīta 1810. gadā.<br />

• Katrīna Dobele (*1803. Mazgramzdas muiža),<br />

iesvētīta 1817. gada februārī.<br />

• Līze Dobele (Ģībiete) (*1807. Mazgramzdas<br />

muiža), iesvētīta 16 gadu vecumā 1823. gadā.<br />

18<strong>30</strong>. gada 2. novembrī salaulājās ar atraitni Pēteri<br />

Ģībieti.<br />

• Viļums Dobelis (*4.1813. Mazgramzdas muiža,<br />

†9.10.1815. Mazgramzdas muiža), miris 2 gadu un<br />

6 mēnešu vecumā.<br />

Lai arī nav precīzi konstatēta kalēja Viļuma Dobeļa nāves<br />

diena un viņa jaunākā dēla Viļuma dzimšanas diena,<br />

domājams, zēns piedzimis īsi pirms vai pēc sava tēva<br />

nāves, tādēļ viņa piemiņai nosaukts par Viļumu, taču zēna<br />

mūžs nebija ilgs.<br />

†14.10.1815. Mazgramzdas muiža), miris kā<br />

zīdainis 1 gada un 8 dienu vecumā<br />

• Margrieta Dobele (Prūše) (*3.4.1816.<br />

Mazgramzdas muiža).<br />

• Katrīna Dobele (Veita) (*ap 1818., nav atrasts<br />

ieraksts) iesvētīta 15 gadu vecumā 1833. gadā.<br />

• Made Dobele (*24.1.1822. Mazgramzdas muiža).<br />

• Jēkabs Dobelis (*7.11.1827. Mazgramzdas<br />

muiža).<br />

Iespējams, ģimenē bija vēl citi bērni, taču, visticamāk,<br />

viņi ir attiecināmi uz cita Jāņa un Annas laulībām, jo šīs<br />

ģimenes kontekstā pie jaundzimušā bērna tēva vienmēr ir<br />

bijusi norāde “kalējs”.<br />

IX paaudzes pārstāve Margrieta Dobele 1837. gada 20.<br />

jūnijā salaulājās ar Briģi Prūši [iespējams, domāts Braže],<br />

bet viņas māsa Katrīna Dobele 1839. gada 29. oktobrī<br />

salaulājās ar Pēteri Veitu.<br />

Savukārt Jēkabs Dobelis (*7.11.1827. Mazgramzdas<br />

muiža), acīmredzami, nevēledamies turpināt kalēja arodu<br />

(kas viņam, kā ģimenes faktiski vienīgajam mantiniekam,<br />

bija gandrīz neizbēgami), izmantojot zemnieku brīvlaišanas<br />

dotās priekšrocības, pēc pilngadības sasniegšanas pārcēlās<br />

uz Priekules novada Bunkas muižu (Funkenhof). Tieši<br />

kā šīs muižas iedzīvotājs, 31 gadu vecais Jēkabs Dobelis<br />

1858. gada 13. novembrī Mežmuižas draudzē (tag.<br />

Augstkalnes baznīca) salaulājās ar Skrundas muižas<br />

iedzīvotāju (domājams, “Augstupju” mājās dzīvojošo),<br />

VIII paaudzes pārstāvju Anša Bārzdas un Līzes meitu, IX<br />

paaudzes pārstāvi, 22 gadus veco Līzi Bārzdu (*1835.).<br />

Nav izslēgts, ka pašas laulības ir notikušas citā baznīcā, bet<br />

to fakts ir piereģistrēts šajā draudzē – uz to norāda vēlāk<br />

veiktie kristību ieraksti. Tādejādi ir notikusi migrācija<br />

no Gramzdas-Priekules apkaimes uz Bunkas apkaimi,<br />

taču neskaidrs ir jautājums, kādēļ divu Kurzemes muižu<br />

jaunieši savām laulībām izraudzījās Tērvetes novadā<br />

esošo Mežmuižas (Grenzhof, mūsdienās - Augstkalnes)<br />

draudzes baznīcu. Pie tam, Mežmuižas draudzes mācītājs,<br />

norādot līgavaiņa dzīves vietu, ir uzrakstījis “Fokkenhof”,<br />

lai gan gramatiski pareizi šis vietvārds vāciski jāatveido<br />

kā “Funkenhof”. Baznīcas grāmatā šis vietvārds parādās<br />

vairākkārt, tādēl nav izslēgts, ka tā ir nevis pārrakstīšanās<br />

kļūda, bet apzināts šāds vietvārda atveidojums.<br />

Spriežot pēc bērnu kristību ierakstiem, Jēkabs Dobelis un<br />

Līze Bārda pēc laulībām dzīvoja Bunkas muižā, kur bija<br />

kalpi “Karkelhof” pusmuižā, kas atradās 5,7 ziemeļrietumu<br />

virzienā no Bunkas muižas. Abu laulībā piedzima un<br />

Mežmuižas baznīcas grāmatā tika iereģistrēti Sniķeres<br />

(Schnikkerschen) baznīcā veikto jaundzimušo kristību<br />

ieraksti (X paaudze):<br />

• Fricis Dobelis (*29.2.1860. Fokkenhof (Bunka)<br />

VIII paaudzes vecākais dēls - Jēkabs Dobelis laikā starp<br />

†pēc 1908.) krustvecāki saimnieks Mārtiņš<br />

1801. un 1809. gadu (par šo laiku nav saglabājušies laulību<br />

Birzmanis, kalpa sieva Trīne Upīte.<br />

reģistri) 1813. gadā apprecējās ar Magrētu, kas jau dažus<br />

• Jānis Dobelis (*16.3.1861. Fokkenhof (Bunka)<br />

mēnešus pēc sava vīra nāves apprecējās otrreiz – 1810.<br />

†pirms 1864.), krustvecāki Jānis Budmanis, puisis<br />

gadā ir reģistrēta Jēkaba Dobeļa atraitnes Magrētas laulība<br />

Krišjānis Feldmanis, Margrieta Helmane no<br />

ar Lielgramzdas atraitni Jāni Leimaku.<br />

“Kārklenhofas”. Ņemot vērā faktu, ka 1864. identisks<br />

vārds ir dots vēl vienam šajā ģimenē dzimušajam,<br />

Ģimenes vecākā dēla Jēkaba nāve 1810. gadā un ģimenes<br />

varētu izvirzīt pieņēmumu, ka 1861. gadā dzimušais<br />

tēva, kalēja Viļuma nāve 1812. gadā bija acīmredzamais<br />

Jānis ir miris pirms 1864. gada septembra, taču<br />

iemesls, kādēļ kalēja nodarbi mantoja VIII paaudzes<br />

fakts par viņa miršanu 1861.-1864. gadu baznīcas<br />

pārstāvis Jānis Dobelis, kurš 1813. gadā apprecējās ar<br />

grāmatās nav atrodams.<br />

Miķeļa Siksnas meitu Annu Siksni (*1796.). Abi kļuva par<br />

• Jānis Dobelis (*9.9.1864. Fokkenhof (Bunka)),<br />

vecākiem (IX paaudze):<br />

krustvecāki puisis Jānis Burķis, kalps Jānis<br />

Martinons, kalpa sieva Lavīze Oše.<br />

• Ģirts Dobelis (*6.10.1814. Mazgramzdas muiža<br />

• Anlīze Dobele (*19.11.1866. Fokkenhof (Bunka)),<br />

604 605<br />

krustvecāku vārdi ir grūti salasāmi, visticamāk<br />

– puisis Fricis Bengels, kalpa sieva Trīne Ozola,<br />

Anlīze Batrēvica (?) no Saulīteniem (?)<br />

• Vilis Dobelis (*22.6.1871. Fokkenhof (Bunka))<br />

krustvecāki muižas (….) Vilis Hartmanis, Indriķis<br />

Pļaviņš un Līze Jaunzeme.<br />

• Antrīne Dobele (*7.12.1873. Fokkenhof (Bunka))<br />

krustvecāki Antrīne Henko, saimniece Trīne<br />

Šteigele, puisis Kristaps Henko.<br />

Ģeogrāfisko attālumu no Bunkas muižas līdz Ukru<br />

pagastā esošajai Sniķeres baznīcai un pašu kristību<br />

reģistrēšanu Mežmuižas baznīcas grāmatā var izskaidrot<br />

ar faktu, ka abās baznīcās un draudzēs visticamāk, ir bijis<br />

viens mācītājs un Līze Bārda ir bijusi šīs draudzes locekle,<br />

kas arī mudināja vecākus kristīt bērnus te, nevis daudz<br />

tuvākajās baznīcās, piemēram, pašā Bunkā, Priekulē vai<br />

Gramzdā. Ir zināms, ka pirmā Sniķeres baznīca bija celta<br />

1669. gadā. Ap 1740. gadu tai līdzās tika uzcelta jauna<br />

koka baznīca, kas 18<strong>30</strong>. gadā sagruva. Jaunā mūra baznīca<br />

tās vietā tikusi uzcelta laikā no 1839. līdz 1841. gadam, bet<br />

baznīca tika sagrauta II Pasaules kara laikā. Ēkas drupas<br />

līdz mūsdienām nav saglabājušās.<br />

No šīs paaudzes plašākas ziņas šobrīd ir atrastas tikai<br />

par Kulbaru-Milleru dzimtas atzara turpinātāju Frici<br />

Dobeli (*29.2.1860. Fokkenhof (Bunka) † pēc 1908.),<br />

kurš ap 1878.-1882. gadu apprecējās ar Annu (*1846.<br />

Skrunda †29.11.1909. Skrunda). Friča Dobeļa sieva<br />

Anna ir dzimusi Skrundas “Augstupju” mājās, bijusi<br />

zemniece “Mežagaiķu” saimniecībā. Miršana reģistrēta<br />

Skrundas baznīcas grāmatā, kā nāves iemesls norādīta<br />

sirdskaite. Pēc laulībām ģimene dzīvoja Kuldīgas apriņķa<br />

Skrundas pagasta “Augstupju” mājās, kas mūsdienās nav<br />

saglabājušās, jo tika iznīcinātas kolhozu meliorācijas<br />

darbu laikā. Tādejādi ir konstatējams, ka pēc laulībām<br />

Fricis Dobelis no Bunkas muižas ir pārcēlies uz Skrundas<br />

apkaimi. Šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Līze Dobele (Kulbare) (*4.3.1883. Skrunda,<br />

“Augstupju” mājas †29.2.1948.)<br />

• Aina Dobele (Vucēna)<br />

XI paaudzes pārstāve Līze Dobele (Kulbare) (*4.3.1883.<br />

Skrunda, “Augstupju” mājas †29.2.1948.) salaulājās ar<br />

Jēkabu Kulbaru (*29.1.1889. Laidu pagasts †2.5.1942.<br />

Fergāna, Uzbekistāna) un šīs ģimenes turpmākie pēcnācēji<br />

ir aprakstīti Kulbaru dzimtai veltītajā nodaļā. Par Līzas<br />

māsu Ainu Dobeli ir saglabājušās vien mutvārdu ziņas, ka<br />

viņa bija precējusies ar Vucēnu, taču par šo dzimtas atzaru<br />

nekādu plašāku ziņu nav. Tāpat ir saglabājušās mutvārdu<br />

ziņas, ka šajā paaudzē ir bijis pusbrālis Kroņkalns, kas<br />

varētu norādīt uz faktu, ka iespējams, Fricis Dobelis bija<br />

Annas otrais vīrs un pēc laulībām viņš kļuva par Annas<br />

pirmajā laulībā dzimušā dēla audžutēvu. Nekādu plāšaku<br />

ziņu par šo atzaru nav.<br />

Līdzās Jēkaba Kulbara un Līzes Bārzdas pēctečiem,<br />

Mežmuižas baznīcā ir atrasti ieraksti par vēl vairākiem<br />

Dobeļiem, kuru izcelsme ir saistīta ar Gramzdas apkaimi<br />

un kuru radniecību ar dzimtu apliecina arī krustvecāku<br />

sakritības bērnu kristību reģistros. Ziņas par viņiem ir<br />

sniegtas pārējai Dobeļu dzimtai veltītajā nodaļā, savukārt<br />

šīs nodaļas turpinājumā tiks sniegtas ziņas par Kulbaru<br />

dzimtu un tās pārstāvjiem.<br />

Veicot pētījumu par Kulbaru [ar ortogrāfiskajām<br />

interpretācijām “Kulber”, “Kulbar”, “Kulbarš” un “Kulberg”]<br />

dzimtas izplatību, jāsecina, ka par tās pirmssākuma vietu

ir jāuzskata Snēpeles muižas apkaime, no kuras šī dzimta<br />

pakāpeniski izpletās – galvenokārt Kuldīgas, Skrundas,<br />

Vārmes un Aizputes virzienā, tādejādi veidojot nosacītu<br />

ģeogrāfisko trīsstūri, kas ir šī uzvārda izplatības centra<br />

areāls. Snēpele – senāk saukta Pajulden – kā senās kuršu<br />

ķēniņvalsts Bandavas sastāvdaļa pirmoreiz minēta 1253.<br />

gada zemes dalīšanas līgumā, pēc tam to ieguvis Livonijas<br />

ordenis. 1428. gadā Pajuldi lēnī no vācu ordeņa Kuldīgas<br />

komturejas saņēmis kāds Louwe Snepel un ierīkojis šeit<br />

savu muižu – Schnepeln. No tās tad arī pagasta tagadējais<br />

– Snēpeles nosaukums. Šī dzimtas atzara pētījuma gaitā<br />

visbiežāk ir sastopami vietvārdi:<br />

• Klein Sahlingen, kas mūsdienās ir neliels ciems<br />

Mazsalijas, kas izveidojies ap kādreizējo muižu un<br />

dzirnavām, kas 1847. gadā celtas pēc barona fon<br />

Hāna (von Hahn) rīkojuma.<br />

• Princenhof – Sprinči, Prinču muiža.<br />

• Alt Goldingen – Veckuldīgas muiža.<br />

Vairums Kulbaru dzimtas senāko paaudžu pārstāvji bija<br />

mežsargi, bet otra daļa – zemnieki (vairums – kalpi), starp<br />

kuriem parādās norādes arī par dažiem saimniekiem un<br />

t.s. “būdiniekiem”. Nav izslēgts, ka dzimtai varēja būt<br />

lībiešu saknes, jo Kuldīgas senā nosaukuma “Goldingen”<br />

radniecīgais vārds – “Kuld” lībiešu valodā nozīmē “zelts”.<br />

Senākās ziņas par šo dzimtu ir meklējamas Snēpeles<br />

draudzes baznīcā, kuras ieraksti bieži vien tika dublēti<br />

Kuldīgas latviešu draudzes baznīcā. Par Milleru dzimtas<br />

virziena tiešajiem senčiem šobrīd ir atrastas sekojošas<br />

ziņas.<br />

No 1936. gadā publicēta sludinājuma varam gūt<br />

priekšstatu par to, ka Kulbaru dzimtas senākie pārstāvji<br />

ir izdevuši obligācijas. “(..) Jelgavas apgabaltiesa,<br />

pamatodamās uz savu 1936. gada 24. septembra<br />

nolēmumu, uzaicina tās personas, kuru rokās atrodas šādi<br />

Jelgavas-Bauskas zemesgrāmatu nodaļā Mildai Zvirbulis<br />

(dzim. Bonikāts) piederošas nekustamas mantas Jelgaas<br />

pilsētas 2. Hip. Iec. Zemesgrāmatu reģistra 255. Folijā<br />

ierakstīti prasījuma dokumenti:<br />

1) obligācija par 66 2/3 Krievijas cara rubļiem, ko izdevuši<br />

1815. gada 12. jūnijā Jēkabs Kulbaršs un Anna Margareta<br />

Kulbaršs (dzim. Kalning) uz Annas Sofijas Dorotejas<br />

Kalnings vārdu un koroborēta 1834. gada 8. martā ar 25<br />

num., un<br />

2) obligācija par 150 Krievijas cara rubļiem, ko izdevuši<br />

1842. gada 25. jūlijā Jēkabs Kulbaršs un Anna Marija<br />

Kulbarš (dz. Karnovskij) un Annas Elizabetes Kulbaršs<br />

vārdu un kolaborēta 1842. gada 10. septembrī ar<br />

118. numuru, ierasties šai tiesā 1 mēneša laikā pēc šī<br />

sludinājuma ievietošanas “Valdības vēstnesī” un iesniegt<br />

minētos aktus. Ja noteiktā laikā aktus neiesniegs, tiesa atzīs<br />

parādus par samaksātiem un lūdzējai Mildai Zvirbulis<br />

atvēlēs prasīt hipotēku dzēšanu zemesgrāmatās. Jelgavā,<br />

1936. gada <strong>30</strong>. septembrī. (..)” Par kuru Jēkabu Kulbaru<br />

te ir runa, pagaidām nav izdevies nosaidrot.<br />

No Snēpeles baznīcas mirušo reģistra ir iespējams<br />

identificēt divas Kulbaru dzimtā ieprecējušās personas,<br />

kuras atbilst VI paaudzei - Katrīna Kulbers (*1756.<br />

Kl.Sahlingen †3.4.1846.), mirusi 90 gadu vecumā kā<br />

atraitne un Lotte Kulbarš (*1758. Gros Sahlingen<br />

†5.12.1848.), mirusi kā atraitne 90 gadu vecumā, Ģirta<br />

meita [jeb Ģirta atraitne]. Ņemot vērā, ka nav saglabājušās<br />

ziņas par Bērtuļa Kulbara vecākiem, pieņēmuma formā<br />

var uzskatīt, ka, visticamāk, Katrīna Kulbers ir Bērtuļa<br />

Kulbara māte, bet Lotte – Bērtuļa tēva brāļa sieva.<br />

Nākamās dokumentos fiksētās ziņas par Kulbaru-Milleru<br />

dzimtas atzara pārstāvjiem ir atrodamas par “Lulles”<br />

saimē dzīvojošajiem VII paaudzes pārstāvjiem Bērtuli<br />

Kulbaru (*ap 1770.) un Margrieti (*ap 1773. †pēc 1813.),<br />

kuriem baznīcas grāmatā vēl nav norādīti uzvārdi, taču<br />

viņi identificējami kā dzimtas senči, balstoties uz bērniem<br />

piešķirto uzvārdu pētījumu. Šajā ģimenē piedzima (VIII<br />

paaudze):<br />

• Jānis Kulbars (*4.9.1791. “Lulle” saimē).<br />

• Pēteris Kulbars (*4.1.1794. “Lulle” saimē<br />

†26.2.1848.).<br />

• Līze Kulbars (*16.12.1796. “Lulles” saimē).<br />

• Krišs Kulbars (*9.5.1799. Kunden, “Lulle” saimē<br />

†pēc 1847.), dzimtas turpinātājs Kulbaru-Milleru<br />

dzimtas atzara virzienā.<br />

• Ilze Kulbars (*10.4.1800. “Lulle” saimē).<br />

• Indriķis Kulbars (*31.3.1804. “Lulle” saimē) ir<br />

pirmais, pie kura dzimšanas ieraksta ir norādīts<br />

mātes Margrietas vārds, tādēļ var uzskatīt, ka arī<br />

iepriekš dzimušajiem Bērtuļa bērniem māte ir<br />

Margriete.<br />

• Anne Kulbars (*16.7.1807. “Mežindrik” saimē).<br />

• Madde Kulbars (*28.1.1808. “Šķepel” saimē).<br />

• Ieva Kulbars (*18.7.1813. Lulle saimē) kā māte<br />

ir norādīta Grieta [iespējams, saīsinājums no<br />

Margrieta].<br />

• Ģirts Kulbars (*<strong>30</strong>.8.1816. “Laucenieku” mājas).<br />

Dzimšanas ierakstā mātes vārds ir norādīts Marija,<br />

taču to var uzskatīt par vārda “Margriete” versiju.<br />

Ņemot vērā, ka līdz 1834. gadam kristīto bērnu vecāku<br />

vārdiem nav norādīti uzvārdi, bet tikai dzimšanas mājas<br />

un vecāku vārdi, pie Kulbaru dzimtai piederīgiem tiek<br />

uzskatīti Bērtuļa bērni, kas dzimuši “Lulles” mājās. Nav<br />

izslēgts, ka šajā ģimenē bija arī pirms 1790. gada dzimuši<br />

bērni, kā arī nevar izslēgt varbūtību, ka pēc 1813. gada<br />

Bērtulis ir apprecējies otrreiz. Pagaidām plašākas ziņas ir<br />

atrastas par trīs VIII paaudzes pārstāvjiem – Jāni Kulbaru,<br />

Pēteri Kulbaru un Krišu Kulbaru. Katram no viņiem<br />

ir veltīts atsevišķs atzars, savukārt saskaņā ar baznīcas<br />

grāmatā atrodamajām norādēm, VIII paaudzes jaunākais<br />

pārstāvis Ģirts Kulbars (*<strong>30</strong>.8.1816. “Laucenieku” mājas)<br />

bija akls un dzīves laikā bija precējies ar Dārti. Abu<br />

laulībā piedzima dēls (IX paaudze):<br />

• Krišs Kulberg (*26.2.1836. “Pavār” mājās) aklā<br />

Ģirta Kulbara un Dārtes dēls, krustvecāki mežsargs<br />

Krišs Kulbars no Klein Salingen, viņa sieva Līze.<br />

Kristību ierakstā krustvecāki norādīti kā “Kulberg”<br />

Snēpeles baznīcā 1854. gada 13. maijā tika iesvētīts Ģirta<br />

dēls Kristaps Kulbers, kuram norādīts dzimšanas gads<br />

1839., taču ņemot vērā šajā baznīcas grāmatā ierasto<br />

atšķirību dzimšanas un iesvētību reģistros, te, visticamāk,<br />

ir runa par vienu un to pašu cilvēku – Krišu. Tā kā šī ir<br />

pirmā reize, kad dokumentāli attiecībā uz vienu un to<br />

pašu cilvēku tiek lietots uzvārds “Kulbar” un “Kulberg”,<br />

ir pamats uzskatīt, ka arī turpmākajos gados norādītie<br />

“Kulbergi” ir attiecināmi uz Kulbaru dzimtu.<br />

606 607<br />

Attēls 763.<br />

Sniķeres baznīcas drupas pēc II Pasaules kara.

Attēls 763.<br />

Latvijas armijas karte (1928. gads, 18. kvadrāts). No Saldus-Kuldīgas šosejas pa kreisi, pie apdzīvotās<br />

vietas Dūras ir redzamas mājas “Augstupji”.<br />

XII NODAĻAS “MILLERU DZIMTA (KULBARU DZIMTA)” ATSAUCES:<br />

1. “Valdības vēstnesis” Nr. 227, 1936. gada 6. oktobris<br />

2.<br />

608 609

Šobrīd zināmais Bērtuļa Kulbara vecākais dēls,<br />

VIII paaudzes pārstāvis Jānis Kulbars (*4.9.1791.)<br />

apprecējās salīdzinoši agrā jaunībā - tik tikko sasniedzis<br />

15 gadu vecumu, viņš jau kļuva par sava pirmā dēla tēvu.<br />

Mazuļa kristību ierakstā ir norādīts, ka jaundzimušā māte<br />

ir Lībe, bet abi vecāki dzīvo “Lejas Rogas” saimē. Abu<br />

laulībā piedzima (IX paaudze):<br />

JĀŅA KULBARA DZIMTAS ZARS<br />

KULBARI<br />

• Kristaps Kulbars (*<strong>30</strong>.9.1806. Kl.Sahlingen,<br />

“Lejas Rogas” †20.12.1858.),<br />

IX paaudzes pārstāvis Kristaps Kulbars (*<strong>30</strong>.9.1806.<br />

Kl.Sahlingen †20.12.1858.), miris kā 51 gadu vecs Segles<br />

māju kalps, bija precējies ar Līzi (*1810. Vārme †3.7.1880.<br />

Kl.Sahlingen “Segle”), kura mirusi “Segle” mājās 70 gadu<br />

vecumā. Visticamāk, dzīves laikā ir bijis arī “Sprīstiķu”<br />

māju saimnieks, taču nezināmu iemeslu dēļ mūža nogalē<br />

atkal kļuvis par kalpu. Baznīcu reģistros bērni norādīti ar<br />

atšķirīgu uzvārdu ortogrāfiju, tostrap – “Kulberg”. Abu<br />

laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Bierends Kulbarš (*1833 Klein Sahlingen),<br />

saimnieka Kriša Kulbarš un Līzes dēls [uzvārds<br />

rakstīts ar “Š”], iesvētīts 1849. gadā. Kristību<br />

ieraksts Snēpeles draudzē nav atrasts.<br />

• Fricis Kulbars (*15.2.1834. Kl.Sahlingen<br />

†14.3.1900. Paddern Elisenhof), dzimšanas ierakstā<br />

ir norādīts kā “Spikstiķ” saimnieka dēls, krustvecāki<br />

kalpa sieva Babbe no “Kalne Pussik”, kalpa sieva<br />

Babbe no “Sprihstik”, kalps Fricis no Inges saimes.<br />

• Krišs Kulbars (*17.5.1842. [*16.5.1842.]<br />

Kl.Sahlingen †25.10.1894. Princenhof), kalpa<br />

Kristapa Kulbara un Līzes dēls, kurš vēlāk atseviškās<br />

vietās norādīts kā Kristaps Kulbars. Krustvecāki<br />

Ilze Piķis, mežsargs Krišs Kulbars. kristīts Kuldīgas<br />

latviešu draudzē, iesvētīts 1858. gada 17. maijā.<br />

• Lība Kulbars (*6.1.1840. Kl.Sahlingen),<br />

krustvecāki mežsarga sieva Līze Kulbars un kalps<br />

Jēkabs Jēgers. Kristīta Kuldīgas latviešu draudzē.<br />

• Ernests Kulbars (*<strong>30</strong>.4.1845. Kl.Sahlingen),<br />

krustvecāki saimniece Ieva Millere (Muller), puisis<br />

Indriķis Snikkers.<br />

• Anna Kulbergs (*15.11.1847. Kl.Sahlingen) tēvs<br />

norādīts kā saimnieks. Krustvecāki meita Anna<br />

Jēkabsone, mežsarga sieva [?] Bille Dobele.<br />

Snēpeles baznīcā 1850. gadā tika iesvētīts, bet 1854. gada<br />

17. oktobrī salaulājās Kriša Kulbara un Līzes dēls, 21 gadu<br />

vecais “Dadsing” māju kalps, X paaudzes pārstāvis Fricis<br />

Kulbars (*15.2.1834. Kl.Sahlingen †14.3.1900. Paddern<br />

Elisenhof), un mirušā kalpa Jura Magoņa († pirms 1850.)<br />

un Ievas 23 gadus vecā meita Līze Magone (*1831. Snēpele<br />

†20.4.1907. Paddern Elisenhof). Ja ģimenes pirmie bērni ir<br />

kristīti Snēpeles baznīcā, tad pēdējie – Īvandes draudzē, no<br />

kā secināms, ka Fricis Kulbars salīga kalpa darbu Īvandes<br />

apkaimē. Miršanas reģistrā Kuldīgas latviešu draudzē<br />

Fricis ir norādīts kā 65 gadu vecumā miris kalps Paddern<br />

Elisenhof, kas ir Padures pagastā esošā Līzes pusmuiža.<br />

Savukārt Līze ir mirusi 80 gadu vecumā kā atraitne, kas<br />

nesakrīt ar kāzu reģistrā norādīto vecumu. Abu laulībā<br />

piedzima (XI paaudze):<br />

• Jēkabs Kulbars (*25.2.1855. Snēpele †3.4.1909.<br />

Paddern Elisenhof), krustvecāki kalps Jēkabs<br />

Kulbars un viņa sieva Magrieta.<br />

• Anna Kulbars (*14.2.1857. Snēpele †13.3.1859.<br />

“Dadsing” saimē) [dzimšanas ierakstā norādīta<br />

kā Kulber, bet miršanas - Kulbar] krustvecāki<br />

saimnieks Pēteris Ķesters un viņa sieva Grieta.<br />

Mirusi 2 gadu vecumā.<br />

• Ieva Kulbars (*14.12.1858. Snēpele †5.7.1859.),<br />

krustvecāki meita Ieva Lampers, meita Anna<br />

Magone, puisis Jēkabs Ruike. Mirusi 6 mēnešu<br />

vecumā.<br />

• Indriķis Kulbars (*12.4.1860. Snēpele), [Rohge]<br />

krustvecāki puisis Indriķis Lampe, kalpa sieva Līze<br />

Pūris,<br />

• Ortija Kulbars (*<strong>30</strong>.1.1862. Birsenhof †), kristīta<br />

Īvandes baznīcā. Krustvecāki saimnieks Jēkabs<br />

Kaddiķis, meita Līze Kalniņa, puisis Jānis Kulbars<br />

• Grieta Kulbars (Pūris) (*4.12.1863. Birsenhof<br />

“Wezzwaggar”†), kristīta Īvandes baznīcā.<br />

Krustvecāki vaļenieks Jānis Dūmiņš, meita Grieta<br />

Dūmiņa, sieva Tije Krauls.<br />

• Marija Kulbars (Pole) (*16.2.1867. Birsen<br />

Mausche †), kristīta Īvandes baznīcā. Krustvecāki<br />

Fricis Rieksts, Marija Ķesters.<br />

• Jānis Kulbars (*20.12.1872. “Poļu” saimē †),<br />

kristīts Īvandes baznīcā. Krustvecāki kalps Jānis<br />

Siliņš, saimnieks Jēkabs Ašnerovics, sieva Grieta<br />

Kalniņa.<br />

Kuldīgas latviešu draudzē 1892. gada 14. jūnijā ir laulāti<br />

strādnieka Friča Kulbara un Līzes 36 gadus vecais dēls,<br />

Paddern-Elizenhofas zemnieks, XI paaudzes pārstāvis<br />

Jēkabs Kulbers (*25.2.1855. Snēpele †3.4.1909. Paddern<br />

Elisenhof) un zemnieka Kriša Gulbja un Lības 24 gadus<br />

vecā Lotte Gulbis (*1868. Birzene pēc †1921.). Jēkabs<br />

Kulbers mira 54 gadu vecumā. Kuldīgas latviešu draudzes<br />

baznīcā daži no viņu bērniem tika kristīti ar uzvārdu<br />

“Kulbergs”. Abu laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

vecumā no karsoņa. Iespējams, domātas nevis<br />

nedēļas, bet stundas.<br />

• Ieva Emīlija Kulber (Zandmane) (*9.12.1899.<br />

Padure), kristību ierakstā tēvs ir norādīts kā<br />

Padures vagars. Krustvecāki meita Ieva Ķezbere,<br />

Jānis Gūtmanis un viņa sieva Kate. 1933. gada<br />

<strong>30</strong>. aprīlī Kuldīgas latviešu draudzē salaulājās ar<br />

Kriša Zandmaņa un Annas dēlu Ansi Zandmani<br />

(*5.9.1899. Vec-Kuldīga).<br />

• Marija Kulberg (*23.12.1902. Paddern Elisenhof),<br />

krustvecāki meita Marija Ķūķe, zemnieka sieva<br />

Grieta Gulbis.<br />

• Kate Guste Kulberg (*15.6.1905. Paddern<br />

Elisenhof), krustvecāki meita kate Gulbis, zemnieks<br />

Andža Ķūķis un viņa sieva Līze. [Līze ir dzimusi<br />

Kulbare]<br />

XII paaudzes pārstāvja Kārļa Teodors Kulberga<br />

(*24.1.1895. Paddern Elisenhof †pirms 1958., apglabāts<br />

Vadžu kapos) pēcteči izmantoja uzvārdu “Kulbars”. Ar šo<br />

dzimtas atzaru ir saistītas Snēpeles pagasta “Briežu” mājas<br />

(briežu brasls, vēsturiski seklākā vieta upes šķēršošanai,<br />

kur bija lielas mājas) un “Zeļģu” mājas. Tālākā informācija<br />

100% apstiprināsies brīdī, kad būs noskaidrots Kārļa<br />

Kulbara dzimšanas gads vai viņa vecums laulību brīdī.<br />

Ir zināms, ka XII paaudzes pārstāvis Kārlis Kulbars<br />

(*pirms 1910. † pirms 1958., apglabāts Vadžu kapos)<br />

dzīvoja “Verbu” saimniecības kalpu mājā. Iespējams, šo<br />

māju saimnieks bija mežzinis, pie kura strādāja Kārlis<br />

Kulbars. Saskaņā ar dzimtas mutvārdu leģendu, kad 1931.<br />

gadā notika traģiskais negadījums ar Pēteri Kulbaru, tieši<br />

mežzinis bija tas, kurš jūdza zirgu, lai uz Kuldīgu atvestu<br />

apdegušo zēnu. Kārlis Kulbars salaulājās ar Ievu († ap<br />

1960. Kuldīgā, apglabāta Kuldīgas Kalna kapos) un abu<br />

laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Elza Kate Kulbare (Nikase) (*18.12.1925. Raņķu<br />

pagasts (Skrunda) †22.12.2003.)<br />

• Jānis Kulbars (*13.5.1927. Kuldīgas raj.<br />

†21.6.2004. Kuldīgā).<br />

• Pēteris Alfrēds Kulbars (*25.3.1929. †19.3.1931.<br />

Kuldīga), kurš mira no apdegumiem nepilnu 2 gadu<br />

vecumā. Avīzē par šo traģēdiju rakstīja: “(..) Vārmes<br />

pagasta “Verbu” mājās dzīvoklī bez uzraudzības<br />

atstātais Pēters Kulbars 1 g. 11 mēn. vecs, piegājis<br />

pie aizkurtas plīts. Bērnam aizdegušās drēbes. Uguns<br />

gan drīzumā nodzēsta, bet Kulbars no dabūtiem<br />

apdegumiem otrā dienā Kuldīgas slimnīcā miris.<br />

(..) 1941. gada tautas skaitīšanas laikā šajās mājās<br />

Kulbari nedzīvo, te mīt Cimmermaņu ģimene,<br />

savukārt Pēteris Alfrēds Kulbars ir apglabāts Vadžu<br />

kapos. Miršanas apliecībā kā kirušā dzīvesvieta ir<br />

norādītas “Laucenieku” mājas Vārmes pagastā.<br />

• Marija Kulbars (*† Vadžu kapos) mirusi 18 gadu<br />

vecumā no karsoņa, neprecēta, bez bērniem.<br />

• Ilze Marija Matilde Kulbergs (Radehena)<br />

(*17.9.1892. Paddern Elisenhof), krustvecāki meita<br />

Ilze Gulbis, zemnieka sieva Edda Lazdiņa. zināms,<br />

ka viņa strādāja par meitu Griķu “Ķempjos” un<br />

Kuldīgas latviešu draudzē 1921. gada 17. aprīlī<br />

salaulājās ar Rendas “Plotnieku” māju saimnieka<br />

Georga Radehena un Marijas dēlu Ernestu<br />

Radehenu (*9.11.1885. Renda). Laulību ierakstā ir<br />

XII paaudzes pārstāve Elza Kate Kulbare (Nikase)<br />

norādīts, ka līgavas māte kāzu brīdī bija dzīva.<br />

(*18.12.1925. Raņķu pagasts (Skrunda) †22.12.2003.)<br />

• Kārlis Teodors Kulbergs (*24.1.1895. Paddern<br />

precējusies ar Jāni Nikazi (*1910. Skrunda †8.10.1964.<br />

Elisenhof † pirms 1958., apglabāts Vadžu kapos),<br />

Kuldīgas raj.), kurš gāja bojā autoavāijā. Interesanti, ka<br />

krustvecāki puisis Kārlis Teodors Gulbe, zemnieks<br />

laika gaitā uzvārds “Nikazis” dažādos dokumentos ir<br />

Andže Lāms un viņa sieva Eva.<br />

transformējies par “Nikass” un “Nikazis”. Abu laulībā<br />

• Ieva Kulbergs (*14.3.1897. Paddern Elisenhof<br />

piedzima trīs pēcnācēji (XIV paaudze):<br />

†16.5.1897.), krustvecāki meita Eva Ķezber,<br />

strādnieks Krišs Pole un viņa sieva Marija [Jēkaba<br />

• Ansis Nikass (*11.2.1948. Skrundas pagasts<br />

Kulbara jaunākā māsa].<br />

†27.3.2000. Kuldīgā).<br />

• Nekristīts dēls Kulbergs (*21.5.1898.<br />

• Jānis Nikazis (*18.8.1949. Skrunda).<br />

†21.5.1898.). Dzimšanas un miršanas reģistros ir<br />

• Liesma Nikazis (Gercāne) (*13.2.1956. Skrundā).<br />

norādīts datums 21. maijs, ar piezīmi, ka dzimis<br />

nedzīvs, bet miršanas reģistrā – ka miris 3 ½ nedēļu<br />

XIV aaudzes pārstāvis Ansis Nikass (*11.2.1948. Skrundas<br />

610 611<br />

pagasts †27.3.2000.) tika nogalināts Kuldīgā neprecēts, bet<br />

laulībā ar Astru Stangu (*15.4.1952.) izaudzināja divus<br />

dēlus (XV paaudze):<br />

• Arnis Nikass (*18.10.1970. Talsi).<br />

• Aivis Nikass (*5.7.1972.)<br />

XV paaudzes pārstāvis Arnis Nikass (*18.10.1970.<br />

Talsi) civillaulībā ar X kļuva par tēvu trīs bērniem (XVI<br />

paaudze):<br />

• Ieva Kalniņa (*14.5.1995.).<br />

• Inga Kalniņa (*20.3.1997. Tukums).<br />

• Markus Kristians Kalniņš (*1.5.2001. Tukums).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Jānis Nikazis (*18.8.1949.<br />

Skrunda) apprecējās ar Ritu (*27.3.1951.), ģimene dzīvo<br />

Kaltiķos un abu laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Santa Nikazis (Zēberga) (*14.1.1970.).<br />

• Sandis Nikazs (*24.8.1973.).<br />

• Jānis Adamanis (*23.6.1985.).<br />

• Uldis Adamanis (*29.6.1990.).<br />

XV paaudzes pārstāvis Sandis Nikazs (*24.8.1973.)<br />

2013. gada 9. februārī Alsungā salaulājās ar Inetu Osi<br />

(*28.1.1970.) un abu laulībā piedzima (XVI paaudze):<br />

• Mārcis Nikazs (*7.9.1999. Kuldīga).<br />

Savukārt otrajā laulībā ar Santu Nikazi (*5.11.1980.)<br />

piedzima (XVI paaudze):<br />

• Nika Nikaze (*12.12.2008.).<br />

• Rudolfs Nikazs (*18.7.2012. Kuldīga).<br />

XIV aaudzes pārstāve Liesma Nikazis (*13.2.1956.<br />

Skrundā), apprecējās ar Arni Gercānu (*4.7.1952. Ugāle)<br />

dzīvo Alsungā un abu laulībā ir dzimis dēls (XV paaudze):<br />

• Edgars Gercāns (*7.1.1986. Kuldīga),<br />

XV paaudzes pārstāvis Edgars Gercāns (*7.1.1986.<br />

Kuldīga) dzīvo ar Kristīni Reini (*), un abu attiecībās ir<br />

dzimis dēls (XVI paaudze):<br />

• Mariuss Gercāns (*21.8.2018. Liepāja)<br />

XIII paaudzes pārstāvis Jānis Kulbars (*13.5.1927.<br />

Kuldīgas raj. †21.6.2004. Kuldīgā, apglabāts Kuldīgas<br />

Kalna kapos, līdzās mammai) sākumā dzīvoja “Poriņos”,<br />

ap 1957. gadu sāka dzīvot “Briežos” un apprecējās ar<br />

Lības Vēzes un Kārļa Vēža meitu Valiju Vēzi (*3.10.1931.<br />

Skrundā). Šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Arvīds Kulbars (*7.9.1955. Skrundā),<br />

• Ruta Kulbars (Intepa) (*13.2.1958. Skrundā)<br />

XIV paaudzes pārstāvja Arvīda Kulbara (*7.9.1955.<br />

Skrundā) un Jāņa Elmera meitas Antras Elmeres<br />

(*9.7.1956. Madonas rajons) ģimenē piedzima (XV<br />

paaudze):<br />

• Kalvis Kulbars (*1.11.1988. Kuldīga), strādā SEB<br />

bankā<br />

XIV paaudzes pārstāves Rutas Kulbares (*13.2.1958.<br />

Skrundā) un Gunta Intepa (*28.5.1953. Renda) laulībā<br />

piedzima (XV paaudze):

Attēls 763.<br />

Liesma Nikazis un Arnis Gercāns.<br />

• Aivis Inteps (*1.9.1981. Kuldīgā).<br />

XV paaudzes pārstāvis Aivis Inteps (*1.9.1981. Kuldīgā)<br />

dzīvo civillaulībā ar Lieni Ernsoni (*3.12.1981. Kuldīga)<br />

un abu attiecībās ir dzimuši (XVI paaudze):<br />

Attēls 763.<br />

Valija Vēze un Jānis Kulbars.<br />

• Jānis Kulbergs (*17.11.1902. Planezen Ragaset<br />

[Ragasēta?])<br />

• Vilis Kulbers (*8.12.1905. Plancen Sileniek),<br />

krustvecāki puisis Vilis Grūbe, zemnieks Fricis<br />

Grūbe.<br />

piedzima (XII paaudze):<br />

• Grieta Līna Pole (*29.12.1890.), krustvecāki kalps<br />

Brediķis Pūris un Grieta, puisis Jēkabs Kulbars<br />

• Vilis Pole (*25.7.1902. Bergfeld) krustvecāki<br />

zemnieks Roma Rumsons un viņa sieva Marieta.<br />

Kuldīgas latviešu draudzē 1869. gada 27. aprīlī ir laulāti<br />

X paaudzes pārstāvis Krišs Kulbars (*17.5.1842. Klein<br />

Sahlingen †25.10.1894. Princenhof) [Kristaps, miris 52<br />

gadu vecumā] un Dārta Ādzels (*1835. Kl.Sahlingen<br />

†28.8.1921. Kuldīga) [mirusi 86 gadu vecumā]. Spriežot<br />

pēc bērnu kristību ierakstiem, Kristaps [Krišs] Kulbars<br />

1858. gada 17. maijā tika iesvētīts Snēpeles baznīcā, Pats<br />

Krišs bija kalps Princenhofā, bet vēlāk (vismaz kopš<br />

1870. gada) kļuva par “Segle” māju saimnieku. Tiesa gan,<br />

vēlākos bērnu kristību ierakstos viņš atkal ir minēts kā šo<br />

māju kalps. Abu laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Jānis Kulbars (*18.3.1870. Kl.Sahlingen<br />

†21.4.1879. “Segle” saimē), krustvecāki Jānis Adsel,<br />

Margriet Kulber. miris 8 gadu vecumā, tēvs ir Segle<br />

kalps<br />

• Jēkabs Kulbers (*26.11.1871. Kl.Sahlingen<br />

†23.4.1920. Kalnciems), krustvecāki saimniece Līze<br />

Zāģe [Sahge], kalps Jēkabs Kulbars.<br />

• Līze Kulbers (Krieviņa) (*27.9.1873. Kl.Sahlingen<br />

“Segle” †27.10.1894. Kuldīga), krustvecāki meita<br />

Līze Adsel, puisis Jānis Zāģis [Sahge].<br />

• Andrejs Kulbers (*31.3.1876. Kl.Sahlingen “Segle”<br />

†21.1.1907.), krustvecāki meita Marija Zinberga,<br />

saimnieks Bredik Libert un Lotte. Andrejs kļuva<br />

par drēbnieku un mira 29 ¾ gadu vecumā, būdams<br />

neprecēts.<br />

• Jānis Kulber (*1.8.1878. Kl.Sahlingen “Segle”),<br />

krustvecāki puisi Jānis Bergs, kalps Andrejs<br />

Dārznieks un Lība.<br />

• Kristaps Kulbars (*22.10.1880. Kaltiken †.)<br />

Krustvecāki saimnieks Jānis Adzels un Anna, puisis<br />

Kristaps Lagzdiņš. Domājams, miris kā zīdainis<br />

pirms 1882. gada.<br />

• Kristaps Kulbars (*14.9.1882. Kaltiken<br />

“Krebitzen” †22.9.1882.) tēvs ir kalps Krebizzen,<br />

norādīts, ka miris 1 mēneša vecumā. Krustvecāki<br />

Anna Štelmaher un [nesalasāms]<br />

• Indriķis Kulbars (*13.10.1883. Sillagalls [?])<br />

• Adams Kulbars (*14.2.1885. Planecā Ohlarraj<br />

†17.12.1928. Kuldīga)<br />

• Ernests Kulbars [Ernsts Kulbars] (*11.4.1888.<br />

[24.4.1888.] Platnetzen Planece Olarāj †17.8.1962.<br />

Kuldīga)<br />

• Juris Kulbars (*1892. †20.11.1892. Princenhof),<br />

miris 1 nedēļas vecumā<br />

XI Paaudzes pārstāvis zemnieks Jēkabs Kulbars<br />

(*26.11.1871. Kl.Sahlingen †23.2.1924. Kalnciems) bija<br />

Padures pagasta “Beltes” māju kalps un 1897. gada 4.<br />

maijā Kuldīgas latviešu draudzē salaulājās ar Jūli Gailis<br />

(*25.6.1878. Kurmāles pagasts †ap 1965.). Kopš 1926. gada<br />

1. aprīļa ģimene dzīvoja Snēpeles pagasta “Lagzdiņās”,<br />

kuros Jūle ar abām jaunākajām meitām un viņu bērniem<br />

dzīvoja 1941. gada tautas skaitīšanas laikā. Atsevišķos<br />

avotos šīs mājas, kuras uzbūvēja Jūle Gailis (iegūstot zemi<br />

Agrārreformas laikā), tike dēvētas arī par “Kulbaru māju”.<br />

Interesanti, ka laulību ierakstās Jēkaba uzvārds ir atveidots<br />

kā “Kulburs”. Jēkabs Kulbars pēc nāves tika apglabāts<br />

Snēpeles kapos, bet viņa sieva Jūle Gailis – Viļenieku<br />

kapos. Miršanas ierakstā Jēkabs Kulbars ir norādīts kā<br />

mazgruntnieks Kalnciemā, bet nāves iemesls – dilonis.<br />

Abu laulībā piedzima piecas meitas (XII paaudze):<br />

• Lote Kulbers (arī pēc laulībām - Kulbare)<br />

(*15.3.1898. [*14.3.1897.] Prinzenhof), krustvecāki<br />

Attēls 763.<br />

Antra Elmere, Kalvis Kulbars un Arvīds Kulbars 1989. gadā.<br />

• Daniels Inteps (*7.6.2007. Kuldīga).<br />

• Tīna Intepa (*4.1.2017. Kuldīga).<br />

XI paaudzes pārstāvis, zemnieks Indriķis Kulbars<br />

(*12.4.1860. Snēpele) bija precējies ar Edi (*). Atsevišķiem<br />

šajā laulībā dzimušajiem Kuldīgas latviešu draudzes<br />

baznīcas grāmatas dzimušo un mirušo reģistros uzvārdi<br />

ir norādīti “Kulberg”. Šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Jēkabs Kulbergs (*28.2.1888. Alt Goldingen<br />

†20.4.1908.), krustvecāki saimnieks Krists<br />

Folkheims un viņa sieva Hedviga, puisis Jēkabs<br />

Kulbergs [Indriķa Kulbara vecākais brālis]. Miris<br />

20 gadu vecumā, neprecēts, strādāja par puisi<br />

Paulinenhofā (Paulinenhof).<br />

• Andže Kulbergs (*20.8.1893. Straidzene<br />

[Krauzen] †11.6.1895. Kantikken), krustvecāki<br />

būdenieks Juris Lodiņš un viņa sieva Eva, būdenieks<br />

Krišs Grundmanis.<br />

• Jānis Kulbars (*21.1.1896. Kantiken Mežniecībā),<br />

krustvecāki mežsargs Jānis Jurjaks un viņa sieva<br />

Made.<br />

• Krišs Kulbergs (*26.10.1898. Dexten Rinže<br />

[Paddern] †13.2.1900. Paddern “Jorge” [?] mājās),<br />

miris no plaušu karsoņa. Krustvecāki puisis Krišs<br />

Taube, sieva Grieta Pūre.<br />

Kuldīgas latviešu draudzē 1888. gada 7. februārī ir laulāti<br />

XI paaudzes pārstāve Grieta Kulber (*4.12.1863. Birsenhof<br />

“Wezzwaggar”†), un Alt Goldingenas “Plotnieku” saimes<br />

kalps Brēdiķis Pūris. Abu laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Edda Pūris (*10.8.1888. Alt Goldingen<br />

“Plotnieki”), krustvecāki saimniece Edda Flosener,<br />

meita Hedviga Freiberga.<br />

• Jēkabs Pūris (*1.4.1890. Krahnzenschnn),<br />

krustvecāki kalpa sieva Trīne Lācis, saimn ieca Eda<br />

Džere (Dsehre).<br />

• Indriķis Pūris (*11.12.1892. Kracene),<br />

krustvecāki zemnieks Indriķis Kulbers un viņa<br />

sieva Edda, meita Līze Meņģis.<br />

• Jānis Pūris (*2.5.1897. Deksten Rinže), krustvecāki<br />

puisis Jānis Puķe, zemnieks Indriķis Kulbars.<br />

• Grieta Pūris (*12.7.1900. Deksten Rinže),<br />

krustvecāki Jānis Markševics un viņa sieva Līza.<br />

• Andža Pūris (*1.5.1903. Ķimāle), krustvecāki<br />

zemnieks Andža Ķūķis un viņa sieva Līze.<br />

• Krišs Pūris (*18.8.1907. Deksten Karmai),<br />

krustvecāki zemnieks Krišs Polis un viņa sieva<br />

Marija, puisis Jēkabs Pūris.<br />

Kuldīgas latviešu draudzē 1888. gada 13. martā ir laulāti<br />

XI paaudzes pārstāve Marija Kulber (*16.2.1867. Birsen<br />

Mausche †) un kalps Krišs Polis (*ap 1870.). Abu laulībā<br />

612 613

zemnieka sieve Lotte Megnis, zemnieks Kristaps<br />

Kaudze un viņa sieve Anna. Lote apprecējās ar<br />

sava tēva brāli.<br />

• Ieva Kulbers (Berģe) (*12.11.1902. Varkalne,<br />

vēlākais Kurmāles pagasts †1987.), krustvecāki<br />

Anna Laucis, zemnieks Adams Laucis un viņa<br />

sieva Trīne. Tēvs norādīts kā “būdenieks”, ar<br />

visticamāk domāts, ka Jēkabs Kulbars dzīvo uz<br />

citam saimniekam piederošas zemes. Apglabāta<br />

Viļenieku kapos Vilgālē.<br />

• Līze Kulbers (Ķepale) (*15.8.1907. [*23.8.1907.]<br />

Ekhofas Rumbenieki (Kurmāles pagasts)<br />

†13.8.1986.), krustvecāki zemnieks Jānis Kulbers<br />

un viņa sieva Līze, puisis Ādams Kulbers.<br />

• Emīlija Baba Kulbārs (Rimeika) (*14.2.1915.<br />

Padures pagasta “Beltes” māja †18.10.1976.<br />

Kurmāles pagasts), krustvecāki saimniece Baba<br />

Ķestere un viņas vīrs Jēkabs.<br />

• Anna Kulbārs (Štenbergs) (*23.3.1917.<br />

[*10.3.1917.] Padures pagasta “Beltes” māja),<br />

krustvecāki meita Anna Megne, strādnieks Krišs<br />

Megne un viņa sieva Lote.<br />

XI paaudzes pārstāvis Adams Kulbars (*14.2.1885.<br />

Planecā †17.12.1928. Kuldīga) pārcēlās uz Kuldīgu,<br />

kur kļuva par strādnieku un 1920. gada 12. decembrī<br />

Kuldīgas latviešu draudzē salaulājās ar sava vecākā<br />

brāļa, X paaudzes pārstāvja Jēkaba Kulbara (*26.11.1871.<br />

Kl.Sahlingen †23.4.1920. Kalnciems) un Jūles Gailes<br />

(*25.6.1878. Kurmāles pagasts †ap 1965.) meitu Loti<br />

Kulbars (*15.3.1898. [*14.3.1897.] Prinzenhof pēc<br />

†1974. [PROVIZORISKI – 1997.), kura bija dienestmeita<br />

Kuldīgā un esot nodzīvojusi 99 gadus. Dažādos avotos<br />

ir norādīts atšķirīgs Lotes dzimšanas gads, taču skatot<br />

to kopsakarībā ar viņas vecāku kāzu laiku 1897. gadā,<br />

par ticamāku būtu uzskatāms 1898. gads. Adams mira<br />

no tuberkulozes Kuldīgas slimnīcā un tika apglabāts<br />

Kuldīgas vecajos kapos, bet kā viņa pēdējā dzīves vieta<br />

ir norādīta Kuldīga, Ēdoles iela 5. Šajā laulībā piedzima<br />

(XII paaudze):<br />

• Indriķis Kulbars (*2.10.1921. [*3.11.1921.]<br />

Kuldīga †ap 1955.), krustvecāki saimnieks<br />

Indriķis Ķesters, viņa sieva Minna un meita Grieta<br />

Jankovski.<br />

• Alfreds Valters Kulbars (*17.12.1923. Kuldīga<br />

†4.12.1977. Lielbērze), krustvecāki namsaimnieka<br />

dēls Alfreds Poriņš, zemnieks Otis Poriņš un viņa<br />

sieva Ieva. Pašam Alfredam Valteram Kulbaram<br />

bērnu nebija, bet bija precējies, kā pēdējā dzīvesvieta<br />

norādīta Kuldīga, Ventspils iela 20 dz 5, bet kā<br />

nāves vieta – Lielbērze. Nāves iemesls – plaušu<br />

asiņošana, fibrozi kavernoza plaušu tuberkuloze.<br />

Par nāves faktu paziņoja Eda Pelcaus-Felšaus, Viļa<br />

meita, kas dzīvoja Sarkanarmijas (Jelgavas) ielā<br />

34-7. Pēc nāves apglabāts Kuldīgas Annas kapos.<br />

Saskaņā ar brāļa Indriķa filtrācijas lietā norādīto,<br />

1944. gadā tika nosūtīts darbos uz Vāciju.<br />

• Helga Mirdza Kulbars (Gaiķe/Krūmiņa)<br />

(*5.11.1933. Kuldīga †20.1.2009.), krustvecāki Ilze<br />

Saulgrieze, neprecēta, Grieta Saulgrieze, atraitne,<br />

mērnieks Ādams Kleinbergs. Kristību ierakstā<br />

māte norādīta kā atraitne. [Dzimusi no cita tēva.]<br />

Pagaidām neskaidrības rada Helgas Mirdzas Kulbars<br />

(Gaiķes/Krūmiņas) dzimšanas ieraksts, jo oficiālajos<br />

dokumentos kā tēvs ir norādīts Ādams Kulbars, bet<br />

saskaņā ar agrāk atrastajiem dokumentiem, viņš mira<br />

1928. gadā. Iespējams, miršanas fakts ir attiecināms uz<br />

citu Ādamu Kulbāru.<br />

XII paaudzes pārstāvja Indriķa Kulbara (*2.10.1921.<br />

[*3.11.1921.] Kuldīga †ap 1955.) liktenis nebija viegls,<br />

bet dzīves noslēgums – traģisks. Ģimenē viņš tika dēvēts<br />

par Eini, dzīves laikā strādāja Padomju milicijā, bet pēc<br />

nāves tika apglabāts Kuldīgā, Annas kapos. Par viņa<br />

dzīvesgājumu ziņas varam iegūt no laikrakstiem un<br />

saskaņā ar tajos publicēto informāciju Indriķis Kulbars<br />

jau pusaudža gados konfliktēja ar likumu. 1937. gadā<br />

presē ir atrodama publikācija “Kuldīgas pusaudži slidenos<br />

ceļos”, no kuras uzzinām, ka “(..) Četri jauni kuldīdznieki<br />

14 gadus vecais Jānis Feldmanis, 14 gadus vecais Indriķis<br />

Kulbars, 22 gadus vecais Kārlis Krontāls un 20 gadus vecais<br />

Fridrihs Druķis nodevušies ielaušanās zādzībām Kuldīgā.<br />

Policijas ielā Nr. 1 tie ielauzušies Jāņa Pumpura dzīvoklī,<br />

kur nozaguši vairākus palagus, spilvenu pārvelkamos,<br />

kreklus, u.c. veļas gabalus. Dzīvoklī iekļuvuši, ar dzelzs<br />

stieni atbīdot durvju atslēgas bultu. Dažus veļas gabalus tie<br />

piegādājuši 64 gadus vecajam Andrējam Ragam. Baznīcas<br />

ielā apzaguši Heinricha Zavicka atslēdznieku darbnīcu,<br />

kur nozaguši vīles un dzelzs zāģus. Darbnīcā ielīduši caur<br />

logu, atliecot logam priekšā aiznagloto skārdu. Turpat<br />

Baznīcas ielā 22 Feldmanis, Kulbars, Krontāls un Druķis<br />

uzlauzuši Kuldīgas kooperatīva “Darbs” konditorejas<br />

preču veikalu un paņēmši no kases 100 latu kooperatīvas<br />

naudas. Feldmanis un Kulbars uz savu roku vieni paši<br />

Pētera Altberga grāmatu tirgotavā, Liepājas ielā nozaguši<br />

20 grāmatas. Kalna ielā 27 garnadži ar pielaikotu slēdzeni<br />

iekļuvuši Ievas Kleinbergas dzīvoklī, kur nozaguši 111 Ls<br />

naudas. Apsūdzētajiem bija ierosinātas pavisam 5 prāvas,<br />

kuras iztiesāja Liepājas apgabaltiesa Kuldīgas sesijā. Kā<br />

augstāko sodu piesprieda Jānim Feldmanim un Indriķim<br />

Kulbaram – 2 gadus pārmācības namā katram, atvietojot<br />

sodu ar ievietošanu mazgadīgo audzināšanas un labošanas<br />

iestādē uz 2 gadiem un 6 mēnešiem katru, Kārli Krontālu<br />

– ar 1 gadu un 6 mēnešiem pārmācības namā un Fridrihu<br />

Druķi – ar 1 gadu pārmācības namā. Andrēju Ragu, kurš<br />

bija apsūdzēts par zagtu mantu pieņemšanu, sodīja ar 3<br />

mēnešiem cietumā. (..)”<br />

Informāciju par Indriķa Kulbara dzīves posmu II Pasaules<br />

kara laikā sniedz viņa filtrācijas lieta Nr. 65521 , no kuras<br />

varam uzzināt, ka Indriķis ieguva 6 klašu izglītību un<br />

bez dzimtās latviešu valodas arī vāji pārzināja krievu<br />

valodu. 1939. gadā viņš sāka strādāt Kuldīgas mēbeļu<br />

fabrikā par galdnieku. Nopratināšanas protokolos viņš<br />

norāda, ka neesot paspējis evakuēties uz PSRS, jo vācu<br />

armija Kuldīgā esot ieradusies jau 27. jūnijā. “Kādas divas<br />

nedēļas es nestrādāju, bet tad atsāku strādāt Kuldīgas<br />

rūpnīcā “Vulkāns” par galdnieku. 1943. gada 13. maijā tiku<br />

mobilizēts latviešu leģionā un tiku nosūtīts uz savākšanas<br />

punktu Jelgavā, kur biju līdz 1943. gada oktobrim, kad<br />

līdz ar strādnieku bataljonu [vēlāk norādīts – SS 15.<br />

Divīziju] tiku nosūtīts uz fronts līniju pie Daugavpils, kur<br />

raku ierakumus”, liecināja Kulbars. 1943. gada novembrī,<br />

Sarkanās armijas aviācijas uzlidojuma laikā Daugavpilij,<br />

guvis ievainojumu kreisajā rokā un pārvietots uz Krustpili,<br />

kur ārstējās kara hospitālī līdz 1944. gada janvārim. Pēc<br />

slimnīcas Indriķim vajadzēja ierasties karavīru savākšanas<br />

punktā Rīgā, taču viņš nolēma dezertēt un devas uz<br />

Kuldīgu, kur slēpās līdz 1944. gada augustam, kad tika<br />

notverts un par izvairīšanos no dienesta tika ievietots<br />

Liepājas cietumā. No cietuma 1944. gada 20. novembrī<br />

viņš tika pārsūtīts uz Vāciju, kur dienēja Gotenhāfenā.<br />

Līdz brīdīm, kad 1945. gada 3. maijā Indriķis krita<br />

Sarkanās armijas gūstā, viņš dienēja latviešu bataljonā.<br />

Pēc kara viņš tika nosūtīts uz NKVD filtrācija snometni<br />

Ne. 258, kas atradās harkovā, bet 1946. gada <strong>30</strong>. jūnijā tika<br />

pieņemts lēmums Indriķi Kulbaru atbrīvot no filtrācijas<br />

nometnes.<br />

Vēlāk presē ir aprakstīta arī Indriķa Kulbara traģiskā<br />

nāve. 1957. gadā trimdas avīze “Laiks”, atsaucoties uz<br />

publikāciju laikrakstā “Cīņa” rakstīja: “(..) Kādu dienu –<br />

ziņo Cīņas līdzstrādnieks Sams – pie kuldīdznieka Indriķa<br />

Kulbara ieradās milicijas darbinieks Čerkašins. “Milicijai<br />

vajadzīga jūsu palīdzība”, viņš teica. “Tūlīt izstumiet<br />

pagalmā savu motociklu. Brauksim uz Liepāju.” Kulbars<br />

mēģināja iebilst, ka viņš slims, bet tas nelīdzēja. “Jūs sēdēsiet<br />

man aizmugurē. Motociklu vadīšu es pats.” “Bet jums taču<br />

nav tiesību?” “nerunājiet niekus!”, Čerkašins izteiksmīgi<br />

norādīja ar pirkstu uz savu formas cepuri. Čerkašinam<br />

nav klaiskās izglītības un viņš varbūt nekad nav dzirdējis<br />

parunu par Jupiteru, kam atļauts tas, kas nav ļauts vērsim.<br />

Taču brauciens noritēja tieši saskaņā ar šo senlaiku gudrību.<br />

Motocikls drāzās ar 80 kilometru ātrumu stundā. Nekādas<br />

ceļa zīmes netika ievērotas. Kādā asā līkumā netālu no<br />

Liepājas notika nelaime: motocikls apmeta kūleni un abi<br />

braucēji palika guļam. Čerkašins drīz atžirga, bet Kulbaru<br />

iznāca nosūtīt uz slimnīcu. Tur viņš no ievainojumiem mira.<br />

“Vai tu saproti, ko tu nodarīji?”, stingri uzbrēca Čerkašinam<br />

viņa priekšniecība. “Būtu tu vienkāršais mirstīgais, noteikti<br />

sēdētu cietumā.” Vainīgais klusēja. No pieredzes viņš zināja,<br />

ka šādās reizēs vislabāk nodurt galvu un mēģināt ar katru<br />

sejas pantu izteikt dziļu nožēlu. Tas līdzēja arī šoreiz.<br />

Priekšnieka sirds atmiekšķējās. “Nu, nu, nebēdā, Kaut kā<br />

jau iztiksim.”<br />

Tā varbūt arī paliktu, ja nebūtu vēl vienas interesētas personas<br />

– Kulbara sievas, kas palika ar mazgadīgu dēlu uz rokas.<br />

Viņa uzrakstīja sūdzību republikas prokuroram un lūdza,<br />

lai cilvēku, kura vainas dēļ gājis bojā viņas vīrs, neatstāj bez<br />

soda. Tā radās lieta Nr.026. Nav zināms, uz kurām pogām<br />

uzspieda Čerkašins un viņa draugi, bet fakts ir tas, ka<br />

kādu dienu Liepājas rajona prokuratūrā atskanēja telefona<br />

zvans. Runāja partijas Kuldīgas rajona komitejas sekretārs<br />

b. Kļaviņš. “ko jūs mūsējos tur pa Liepāju tramdāt?”, viņš<br />

noprasīja stingrā balsī. “neko nevar darīt, biedri sekretār”,<br />

sāka pieklājīgi skaidrot prokurore Kokina un mēģināja<br />

izstāstīt lieta sbūtību. Bet Kļaviņš jurisprudences sīkumos<br />

neielaidās. Klankš! – un otrā vada gala klausule jau bija<br />

nomesta. Pagāja dažas stunda sun Kokinas kabinetā ienesa<br />

telegrammu. Lakoniskā valodā, kā jau pienākas, telegrammā<br />

bija rakstīts: “Liepājas rajona prokuratūrai. Noraksts rajona<br />

tautas tiesai. Piekrišanu Čerkašina lietas izskatīšanai tiesā<br />

nedodam. Partijas Kuldīgas rajona komitejas sekretārs<br />

Blūms.” Apsvēruši incident no visām pusēm, prokuratūras<br />

darbinieki nosprieda: notikumiem jāļauj virzīties saskaņā<br />

ar visām procesuālā kodeksa normām. Tā arī izdarīja.<br />

Čerkašinu drīz aicināja uz Liepāju un, par cik apstākļi bija<br />

pavisam skaidri, bez liekas runāšanas piesprieda saskaņā<br />

ar 142. panta otro daļu trīs gadus brīvības atņemšanas.<br />

“Taisnība uzvarēja!”, ar atvieglojumu uzelpos dažs lasītājs,<br />

ticis līdz šai vietai mūsu strāstījumā. Bet, lai cik sāpīgi tas<br />

arī būtu, viņu gaida vilšanās. Nesen Liepājas prokuratūrā<br />

atskanēja vēl viens telefona zvans, šoreiz no Rīgas. Runāja<br />

b. Martinelli – republikas prokurora vietnieks. “Ko jūs tur<br />

strīdaties ar kuldīdzniekiem?” “Izpildām jūsu norādījumus”,<br />

atbildēja Kokina. “izmeklējām Čerkašina lietu un nodevām<br />

viņu tiesai.” “Kāpēc neievērojāt partijas Kuldīgas rajona<br />

komitejas viedokli?” “Tāpēc, ka tas ir nepareizs. Cilvēku,<br />

kas pārkāpis likumu, neviens nedrīkst glābt no viņa vainai<br />

atbilstošā soda.” Kokina vēl gribēja atgādināt, ka ne vienu<br />

reizi vien dzirdējusi dažādās sanāksmēs biedru Martinelli<br />

pašu runājam par prokuratūras darbinieku uzdevumiem<br />

sociālistiskās likumības stiprināšanā, bet nepaspēja.<br />

“rakstiet paskaidrojumu!”, bārās priekšnieks. “Sūtiet visus<br />

materiālus mums!” Tā lieta Nr. 026 nokļuva republikas<br />

prokuratūrā. Tur to laikam vēlreiz liks uz taisnības svariem.<br />

(..)”<br />

Savukārt par XII paaudzes pārstāvja Indriķa Kulbara<br />

(*2.10.1921. [*3.11.1921.] Kuldīga †ap 1955.), ģimeni<br />

ir zināms, ka viņš, būdams Kuldīgas latviešu draudzes<br />

loceklis, 1940. gada 13. maijā Kuldīgā salaulājās ar<br />

Polijas pavalstnieci Olgu Gerasimčiks (*11.6.1911.<br />

Attēls 763.<br />

Jūles Gailis (Kulbars) bēres Viļenieku kapos.<br />

614 615

Attēls 763.<br />

Lote Kulbars ar savu meitu Helgu Mirdzu Kulbars<br />

ap 1939. gadu.<br />

Hranicā, Polija †8.7.1995. Kuldīga), kura bija pareizticīgā<br />

baltkrieviete (oficiālajos dokumentos dzimšanas vieta<br />

minēta Molodečenskas apgabala Rodeņikovičas rajons<br />

Baltkrievijā). Laulību brīdī ģimene dzīvoja Kuldīgas<br />

pagasta “Geru Austru” mājās. Pirmā dēla dzimšanas brīdī<br />

Indriķis ir norādīts kā karadienestā esošs, bet ģimenes<br />

dzīvesvieta ir norādīta Kuldīgā, M.Annas ielā 8, kur<br />

Padomju laikos dzīvoja Indriķa Kulbara māte un brālis.<br />

Abu laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Nedzīvi dzimis dēls (*7.5.1945. Kuldīga<br />

†7.5.1945. Kuldīga).<br />

• Ivars Kulbars (*13.9.1947. Kuldīga).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Ivars Kulbars (*13.9.1947.<br />

Kuldīga) bija precējies trīs reizes. Pirmā laulība bija<br />

ar Kirjana Martinova meitu Tatjanu Martinovu<br />

(*26.8.1951.), kas bija dzimusi Latgalē, bet jau agrā<br />

bērnībā ar ģimeni pārcēlās uz Skrundu, kur pēc skolas<br />

pabeigšanas strādāja par grāmatvedi un pensijas gados<br />

kā brīvprātīgā darbojas Kuldīgas Sarkanā krusta nodaļā,<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Igors Kulbars (*4.4.1973.)<br />

• Lilija Kulbare (Jankūne) (*28.10.1979.), strādā<br />

dzemdību namā Rīgā<br />

XIV paaudzes pārstāvis Igors Kulbars (*4.4.1973.)<br />

salaulājās ar Jolantu Preisu (*23.12.1991.), kura pēc<br />

laulībām pieņēma dubultuzvārdu “Preisa-Kulbare”. Igors<br />

ir tēvs vismaz diviem dēliem [kuri, visticamāk, ir dzimuši<br />

citās attiecībās] (XV paaudze):<br />

• Inguss Bušmanis (*26.4.1997.).<br />

• Māris Ūdriņš (*9.2.2004.).<br />

XIV paaudzes pārstāve Lilija Kulbare (*28.10.1979.)<br />

strādā Rīgas Dzemdību namā par vecmāti un apprecējās<br />

ar Armandu Jankūnu (*26.6.1978.). Šajā laulībā piedzima<br />

(XV paaudze):<br />

• Miķelis Jankūns (*6.6.2011.).<br />

• Laima Jankūne (*4.12.2013.).<br />

XIII paaudzes pārstāvja Ivara Kulbara otraujā laulībā ar<br />

Ilzi Gricinsku (*23.2.1974.) piedzima (XIV paaudze):<br />

• Gerda Kristiāna Pētersone (*7.4.1995.) strādā<br />

Vides Aizsardzības un rģionālās attīstības ministrijā.<br />

• Mikus Pētersons (*15.8.2001. Kuldīga) mācās<br />

Rīgas Angļu koledžā.<br />

XIII paaudzes pārstāvis Ivars Kulbars apprecējās trešo<br />

reizi – ar Kristīni (*17.2.1973.), taču šajā laulībā pēcnācēju<br />

nav.<br />

Savukārt XII paaudzes pārstāve Helga Mirdza Kulbars<br />

(Gaiķe/Krūmiņa) (*5.11.1933. Kuldīga †20.1.2009.)<br />

salaulājās ar Leonu Gaiķi (*) un abu laulībā piedzima<br />

(XIII paaudze):<br />

• Gunārs Gaiķis (*) dzīvo Kuldīga.<br />

Saskaņā ar oficiālajām ziņām, Helga Mirdza Krūmiņa ir<br />

norādīta kā māte vienai meitai, kuras tēvs ir minēts Uldis<br />

Krūmiņš (XIII paaudze):<br />

• Ligita Krūmiņa (Pavlovska) (*1.8.1969.).<br />

XIII paaudzes pārstāve Ligita Krūmiņa (Pavlovska)<br />

(*1.8.1969.) bija precējusies ar Aivi Pavlovski un šajā<br />

laulībā, kas šobrīd ir šķirta, piedzima (XIV paaudze):<br />

• Ketija Ozoliņa (*22.7.1987.).<br />

• Andis Pavlovskis (*18.8.1990.).<br />

meitas dēls XIV paaudze strādā Nīcas zivju kombinātā<br />

par Gaiķiem – 14. okt sazvanīt Helēnu Kokorēviču, kura<br />

nopirka “Gaiķu” mājas Slampē - 26264672<br />

Ir zināms, ka XIV paaudzes pārstāvis Andis Pavlovskis<br />

(*18.8.1990.) civillaulībā ar X ir kļuvis par tēvu divām<br />

meitām (XV paaudze):<br />

• Kellija Pavlovska (*).<br />

• Ksenija Pavlovska (*26.8.2014.).<br />

XI paaudzes pārstāvis Ernests Kulbars (*24.4.1888.<br />

[*11.4.1888.] Snēpeles pagasts, Planece †17.8.1962.<br />

Kuldīga) 1941. gada tautas skaitīšanas laikā (kopš 1940.<br />

gada 6. maija) dzīvoja Kuldīgā, Kalna ielā 3 dz 3 un<br />

bija rūpkombināta melderis. Tiesa gan, 1940. gada 27.<br />

novembrī laikrakstā “Brīvais zemnieks” publicētajā rakstā<br />

“Saruna ar 4 darba ļaudīm”, kas mūsdienās tiktu traktēts<br />

kā priekšvēlēšanu aģitācijas materiāls LPSR Augstākās<br />

padomes vēlēšanām, E.Kulbars ir nodēvēts par šoseju<br />

remonta strādnieku. “(..) Netālu no Kuldīgas šoseju labo<br />

strādnieks Ernests Kulbars. “Kā veicas darbs?” jautāju,<br />

un Kulbars sparīgi atsaka: “Kas vainas? Es darba nekad<br />

neesmu baidījies un darbs no mansi arī nav bēdzis. Un<br />

jo vairāk strādāju, jo vairāk nopelnu, jo labāka dzīve.<br />

Ikvienam strādniekam tagad jājūt lielāks gandarījums par<br />

savu darbu, jo valdība darba ļaudis tagad viscaur izceļ un<br />

liek pirmā vietā. Par to jau ik dienas lasām avīzēs, par to<br />

dzirdam arī sapulcēs un mītiņa runās: strādnieks un darba<br />

zemnieks ir visa pamatā.” Kulbars pats ir īsts darba cilvēks.<br />

Viņš dzimis Snēpeles pagastā, kur vecāki strādājuši kā kalpi.<br />

Beidzis pagasta skolu un izmācījies par melderi, Kulbars<br />

dažus gadus nostrādājis šai amatā, bet nu jau 9 gadi, kopš<br />

viņš strādā kā šosejas labotājs. Arī Kulbara sieva strādniece<br />

Kuldīgā, “Vulkana” fabrikā. Dēls mācoties par pārdevēju<br />

kādā veikalā. “Ar darbu esam visu dzīvi piepildījuši, un<br />

darbam to veltīsim arī turpmāk”, saka Kulbars šķiroties.<br />

(..)” Ernests mira no plaušu, smadzeņu, sirds, nieru,<br />

arteriju sklerozes, par nāves faktu paziņoja viņa sieva, bet<br />

pēdējā dzīves vieta bija Kuldīga, Rīgas iela 3 dz. 4. Ernests<br />

Kulbars 1920. gada 28. augustā apprecējās ar Andreja<br />

Paipala (*†pirms 1920.) un Marijas Paipalas (*†pēc 1920.)<br />

meitu, fabrikas strādnieci Jūli Paipals (*11.4.1900. Padures<br />

pagasts, Skolaskalns †pēc 1962.). Laulību brīdī Ernests<br />

bija melderzellis Šķēdes sudmalās, bet Jūle – dienasmeita<br />

Padures ķieģeļu ceplī [laulību reģistrā Jūles dzimšanas<br />

datums norādīts *6.4.1900.]. Abu laulībā piedzima (XII<br />

paaudze):<br />

• Herberts Kulbars (*22.5.1922. Vārmes pagasts<br />

†Australija?).<br />

XII paaudzes pārstāvis Herberts Kulbars (*22.5.1922.<br />

Vārmes pagasts †Australija?) 1941. gadā bija kooperatīva<br />

pārdevējs, bet vēlāk pārcēlies uz Liepāju. Saskaņā ar<br />

Latvijas Kara muzeja arhīva materiāliem 1944. gada 21.<br />

februārī viņš tika mobilizēts leģionā – par viņa pirmo<br />

dienesta vietu kļuva 3. apmācības pulks. Viņa pēdējā<br />

dzīvesvieta pirms iesaukuma bija Liepāja, Indriķa iela 2 dz.<br />

3. Jāpiezīmē, ka Kara muzeja arhīvā viņa dzimšanas gads<br />

ir norādīts nevis 1922., bet 1921. gads, kas, visticamāk, ir<br />

pārrakstīšanās kļūda.<br />

Savukārt 1949. gada 28. maijā uz Austrāliju no Lībekas<br />

baltiešu DP nometnes (artilēristu kazarmām) izceļoja<br />

kāds Herberts Kulbars (*22.5.1916. †.), kurš līdz II<br />

Pasaules karam strādāja par noliktavas pārzini Liepājā,<br />

centrālajā savienībā “Turība”. Lai arī DP nometnes kartītē<br />

ir norādīts, ka izceļotājs dzimis 1916. gada 22. maijā,<br />

domājams, te notikusi pārrakstīšanās, un patiesībā runa ir<br />

par 1922. gada 22. maijā dzimušo Herbertu Kulbaru.<br />

XII paaudzes pārstāve Ieva Kulbers (*12.11.1902.<br />

Varkalne, vēlākais Kurmāles pagasts †1987.), 1929.<br />

gada 4. oktobrī salaulājās ar Jāņa Berģa un Emmas (†pirms<br />

1929.) dēlu Kristu Berģi (*6.2.1903. Raņķu pagastā<br />

†6.5.1964. miris no vēža). Laulību ierakstā norādīts, ka<br />

abi ir zemkopji, Krists ir laukstrādnieks Snēpeles pagasta<br />

Vārdupes Kalnciemā Kulbaru mājās [“Lazdiņās”], bet<br />

viņa līgava ir šo māju īpašnieces meita. 1941. gada tautas<br />

skaitīšanas laikā (kopš 1940. gada 23. aprīļa) ģimene<br />

dzīvoja Planīcas pagasta “Muceniekos” un abu laulībā<br />

piedzima (XIII paaudze):<br />

• Fricis Berģis (Gruntmanis) (*26.6.1929. Snēpele<br />

†2016.).<br />

• Līze Līvija Berģis (Kukanovska) (*12.3.1932.<br />

Snēpele).<br />

• Emīlija Berģis (Martinsone/Kudiņa)<br />

(*17.8.1934.) dzīvo Kuldīgā, Dzirnavu ielā.<br />

616 617<br />

• Anna Berģis (Zemture) (*21.6.1938. Kuldīga<br />

†<strong>30</strong>.3.2005. apglabāta Miera kapos Ventavā).<br />

• Ansis Leopolds Berģis (Birze) (*26.8.1936.<br />

Sn’ēpele †), miris no vēža .<br />

• Kārlis Ernests Berģis (Spuļģītis) (*20.12.1939.<br />

Snēpele †) miris no kakla vēža<br />

• Alberts Berģis (* Snēpele †).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Fricis Berģis (Gruntmanis)<br />

(*26.6.1929. Snēpele †2016.) bija precējies ar Irmu<br />

Gruntmani (*), pārgāja sievas uzvārdā, taču laulība tika<br />

šķirta. Šajā laulībā ir dzimusi meita (XIV paaudze):<br />

• Daiga Gruntmane (*).<br />

XIV paaudzes pārstāve Daiga Gruntmane (*) strādā par<br />

skolotāju un ir šķīrusies, taču laulībā ar X (*) ir dzimuši<br />

divi pēcnācēji (XV paaudze):<br />

• Meita<br />

• dēls<br />

XIII paaudzes pārstāve Līze Līvija Berģis (Kukanovska)<br />

(*12.3.1932. Snēpele) dzīvo Zūrās, un laulībā ar Ignātu<br />

Kukanovski (*29.7.1914. †1970.) piedzima (XIV paaudze):<br />

• Miervaldis Kukanovskis (*29.12.1948.).<br />

• Anita Kukanovska (Veckaktiņš) (*13.4.1951.).<br />

• Vitauts Kukanovskis (*29.7.1953.), neprecējies,<br />

bērnu nav.<br />

• Aigars Kukanovskis (*5.8.1955.).<br />

• Ludviga Kukanovska (Jakubovska) (*18.1.1966.)<br />

Savukārt XIII paaudzes pārstāves Līzes Līvijas Berģis<br />

(Kukanovskas) civillaulībā ar Jāni Miķelsonu (*1932.<br />

†8.1985.) piedzima (XIV paaudze):<br />

• Guntars Miķelsons (*15.8.1967.), neprecējies.<br />

• Armanda Miķelsone (Birziņa/Čurkina)<br />

(*20.4.1964.).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Miervaldis Kukanovskis<br />

(*29.12.1948.) bija precējies divas reizes – ar Liliju (*)<br />

un Dairu Krūmiņu (*), kurai ir divi dēli no iepriekšējās<br />

laulības. Pirmajā laulībā ar Liliju (*) piedzima (XV<br />

paaudze):<br />

• Solvita Kukanovska (*).<br />

Miervalda Kukanovska otrajā laulībā ar Dairu Krūmiņu<br />

(*) piedzima (XV paaudze):<br />

• Inese Kukanovska (*).<br />

• Iveta Kukanovska (*) .<br />

XV paaudzes pārstāve Solvita Kukanovska (*) salaulājās<br />

ar X (*) un šajā laulībā piedzima (XVI paaudze):<br />

• Anete (*).<br />

XV paaudzes pārstāve Inese Kukanovska (*) salaulājās ar<br />

X (*) un šajā laulībā piedzima (XVI paaudze):<br />

• Renārs (*) .<br />

• Līza (*).<br />

XV paaudzes pārstāve Iveta Kukanovska (*) salaulājās ar<br />

X (*) un šajā laulībā piedzima (XVI paaudze):<br />

• Elīna (*).

XIV paaudzes pārstāve Anita Kukanovska (Veckaktiņš)<br />

(*13.4.1951.) salaulājās ar Kārli Veckaktiņu (*) un šajā<br />

laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Arnis Veckaktiņš (*)<br />

XV paaudzes pārstāvis Arnis Veckaktiņš (*) salaulājās<br />

ar Zani Blažēvicu (*), taču laulība tika šķirta. Tajā<br />

piedzima (XVI paaudze):<br />

• Megija Veckaktiņš (*).<br />

• Pēteris Veckaktiņš (*).<br />

• Mārtiņš Veckaktiņš (*).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Aigars Kukanovskis (*5.8.1955.)<br />

salaulājās ar X (*), taču laulība tika šķirta. Tajā piedzima<br />

(XV paaudze):<br />

• Mikus Kukanovskis (*).<br />

XIV paaudzes pārstāve Ludviga Kukanovska<br />

(Jakubovska) (*18.1.1966.) salaulājās ar Kostas<br />

Jakubovskas (*) un šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Linda Jakubovska (*).<br />

• Aija Jakubovska (Rozenkopfa) (*).<br />

XV paaudzes pārstāve Linda Jakubovska (*) salaulājās ar<br />

X (*) un šajā laulībā piedzima (XVI paaudze):<br />

• Kristers (*).<br />

• Ieva (*).<br />

XV paaudzes pārstāve Aija Jakubovska (Rozenkopfa)<br />

(*) salaulājās ar Oskaru Rozenkopfu (*) un šajā laulībā<br />

piedzima (XVI paaudze):<br />

• Ance Rozenkopfa (*).<br />

• Elza Rozenkopfa (*).<br />

• Maija Rozenkopfa (*).<br />

XIV paaudzes pārstāve Armanda Miķelsone (Birziņa/<br />

Čurkina) (*20.4.1964.) bija precējusies divas reizes.<br />

Laulībā ar Raivo Birziņu (*) piedzima (XV paaudze):<br />

• Danis Birziņš (*23.10.1988.).<br />

• Andis Birziņš (*12.12.1991.).<br />

Savukārt Armandas Miķelsones laulībā ar Valēriju<br />

Čurkinu (*) piedzima (XV paaudze):<br />

• Viktorija Čurkina (*6.4.2002.).<br />

XIII Paaudzes pārstāve Emīlija Berģis bija precējusies<br />

vairākkārt. Dzīvo Kuldīgā, Dzirnavu ielā. Pirmajā<br />

laulībā ar Mārtiņu Martinsonu (†ap 1970.) piedzima<br />

(XIV paaudze):<br />

• Ilga Martinsone (Cigane) (*1.5.1956. Kazahijā)<br />

• Silvija Martinsone (Širmante/Bobrovska)<br />

(*1961. Kuldīgā)<br />

XIV paaudzes pārstāve Ilga Martinsone (*1.5.1956.<br />

Kazahijā) ir precējusies ar Vasīliju Ciganu (*), dzīvo<br />

Zūru pagastā, un viņas laulībā ir dzimuši trīs bērni (XV<br />

paaudze):<br />

• Deniss Cigans (*).<br />

• Romāns Cigans (*).<br />

• Dana Cigane (*).<br />

XIV Paaudzes pārstāve Silvija Martinsone (Širmante/<br />

Bobrovska) (*1961. Kuldīgā) bija precējusies divas reizes<br />

un katrā no laulībām ir dzimis viens pēcnācējs. Pirmajā<br />

laulībā ar Edgaru Širmanu (*) piedzima meita (XV<br />

paaudze):<br />

• Sindija Širmante (*), precējusies ar Ģirtu, laulība<br />

šķirta, ir 2 dēli<br />

Savukārt Silvijas Martinsones otrajā laulībā ar Ēriku<br />

Bobrovski (*) piedzima dēls (XV paaudze):<br />

• Kārlis Bobrovskis (*) dzīvo Vācijā, strādā aptiekā.<br />

Sirgst ar ādas vēzi, nav precējies un nav pēcnācēju.<br />

Otrreiz Emīlija Berģis apprecējās ar Valdi Kudiņu (kāzas<br />

reģistrētas pēc bērnu piedzimšanas) un šajā ģimenē<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Laila Kudiņa (*),<br />

• Dace Kudiņa,<br />

XIV paaudzes pārstāve Laila Kudiņa (*) strādā Kuldīgas<br />

policijā bija precējusies, taču laulībā nepieņēma vīra<br />

uzvārdu. Laulība šobrīd ir šķirta, bet tajā piedzima (XV<br />

paaudze):<br />

• Baiba Kudiņa<br />

• Raivis Kudiņš (*2005.)<br />

XV paaudzes pārstāve Baiba Kudiņa dzīvo Vācijā, ir<br />

precējusies ar Oskaru (*), un šajā laulībā ir dzimis dēls<br />

(XVI paaudze):<br />

• Roberts (*)<br />

Savukārt Lailas Kudiņas māsa, XIV paaudzes pārstāve<br />

Dace Kudiņa ir precējusies ar Muižnieku, dzīvo Vācijā, un<br />

šajā laulībā ir dzimuši (XV paaudze):<br />

• Lauris Muižnieks (*ap 1993.).<br />

• Nika Muižniece (*ap 2005.).<br />

XIII paaudzes pārstāve Anna Berģis (*21.6.1938. Kuldīga<br />

†<strong>30</strong>.3.2005.) apprecējās Jāni Zemturi (*20.8.1927. †2003.),<br />

un šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Velga Zemture (*27.3.1959. Kuldīga).<br />

• Mairita Zemture (Brandte) (*3.6.1970.).<br />

XIV paaudzes pārstāve Velga Zemture (*27.3.1959.<br />

Kuldīga). dzīvoja civillaulībā ar ar Andri Sapiegu<br />

(*21.10.1948.) un šajās attiecībās piedzima (XV paaudze):<br />

• Oskars Sapiegs (*13.11.1986. Talsos).<br />

XV paaudzes pārstāvis Oskars Sapiegs (*13.11.1986.<br />

Talsos), šobrīd dzīvo civillaulībā ar Agnesi Megni (*1985.<br />

Ventspils) un šajās attiecībās ir dzimis dēls (XVI paaudze):<br />

• Valters Sapiegs (*11.1.2013.).<br />

XIV paaudzes pārstāve Velga Zemture (*27.3.1959.<br />

Kuldīga) 1988. gada 23. decembrī apprecējās Igoru Ļuļīku<br />

(*13.6.1961.) un šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Agnese Ļuļika (*15.6.1993.).<br />

Savukārt XV paaudzes pārstāves Agneses Ļuļikas<br />

(*15.6.1993.) civillaulībā ar Ediju Rolovu (*3.1989.) ir<br />

dzimuši trīs bērni (XVI paaudze):<br />

• Gabriels Rolovs (*19.5.2011. Kuldīgā).<br />

• Gustavs Rolovs (*19.8.2012. Kuldīgā).<br />

• Alise Rolova (*29.7.2013. Kuldīgā).<br />

XIV paaudzes pārstāve Mairita Zemture (*3.6.1970.)<br />

apprecējās ar Agri Brandtu (*†) un šajā laulībā piedzima<br />

(XV paaudze):<br />

• Renāra Brandte (*17.3.1992.).<br />

• Madara Brandte (*29.12.1993.).<br />

Pēc laulības šķiršanas un bijušā vīra nāves, Mairitas<br />

Zemtures attiecībās ar Gunāru Bēricu (*†) piedzima (XV<br />

paaudze):<br />

• Gundega Bērica (*2002.) dzīvo Anglijā.<br />

Šobrīd Mairita Zemture dzīvo un strādā Anglijā, kur ir<br />

apprecējusies ar turku tautības pārstāvi Ramazanu Alagoz<br />

(*). Šajā laulībā ir piedzimusi meita (XV paaudze):<br />

• Marija Dženifera Alagoz (*2013.) dzīvo Šefildā.<br />

XIII paaudzes pārstāve Anna Berģis izšķīrās ar Jāni<br />

Zemturi un attiecībās ar Vilni Volkoviču (*) piedzima<br />

meita (XIV paaudze):<br />

• Agrita Volkoviča (Bessere/Priedoliņa)<br />

(*22.4.1981.).<br />

XIV paaudzes pārstāve Agrita Volkoviča (Bessere/<br />

Priedoliņa) (*22.4.1981.), apprecējās ar Guntaru Besseri,<br />

šajās laulības piedzima (XV paaudze):<br />

• Rinalds Besseris (*ap 2000.).<br />

• Rēzija Bessere (* ap 2004.).<br />

XIV paaudzes pārstāve Agrita Volkoviča otreiz apprecējās<br />

2018. gada 1. septembrī – ar Dzintaru Priedoliņu (*). Vēl<br />

pirms abu laulībām šajās attiecībās piedzima (XV paaudze):<br />

• Dilans Priedoliņš (*8.2013.).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Ansis Leopolds Berģis (Birze)<br />

(*26.8.1936. Snēpele † no vēža) apprecējās ar Austru Birzi<br />

(*) un pēc laulībām pārgāja sievas uzvārdā. Abu laulībā<br />

piedzima trīs pēcnācēji (XIV paaudze):<br />

• Dēls Birze (*), dzīvo Smiltniekos.<br />

• Dēls Birze (*), dzīvo Smiltniekos.<br />

• Meita Birze (*)<br />

XIII paaudzes pārstāvis Kārlis Ernests Berģis (Spuļģītis)<br />

(*20.12.1939. Snēpele †) bija precējies divas reizes – ar Ritu<br />

Spuļģīti (*) un Almu (*†). Pats Kārlis pēc laulībām pārgāja<br />

sievas uzvārdā, miris no kakla vēža, bet pirmajā laulībā<br />

kļuva par tēvu vienam pēcnācējam (XIV paaudze):<br />

• Gunārs Spuļģītis (*)<br />

618 619<br />

Attēls 763.<br />

Ernests Kulbars laikrakstā “Brīvais Zemnieks”<br />

1940. gadā.<br />

XIII paaudzes pārstāvis Alberts Berģis (*†) apprecējās ar<br />

Almu (*), kurai bija meita no pirmās laulības. Abu laulībā<br />

piedzima divi pēcnācēji (XIV paaudze):<br />

• Lāsma Berģe (*), dzīvo Vācijā.<br />

• Māris Berģis (*).<br />

XIII Paaudzes pārstāve Emīlija Berģis bija precējusies<br />

vairākkārt. Dzīvo Kuldīgā, Dzirnavu ielā. Pirmajā laulībā<br />

ar Mārtiņu Martinsonu (†ap 1970.) piedzima (XIV<br />

paaudze):<br />

• Ilga Martinsone (Cigane) (*1.5.1956. Kazahijā).<br />

• Silvija Martinsone (Širmante/Bobrovska)<br />

(*1961. Kuldīgā).<br />

XIV paaudzes pārstāve Ilga Martinsone (Cigane)<br />

(*1.5.1956. Kazahijā) ir precējusies ar Vasīliju Ciganu (*),<br />

dzīvo Zūru pagastā, un viņas laulībā ir dzimuši trīs bērni<br />

(XV paaudze):<br />

• Deniss Cigans (*).<br />

• Romāns Cigans (*).<br />

• Dana Cigane (*).<br />

XIV Paaudzes pārstāve Silvija Martinsone (Širmante/<br />

Bobrovska) (*1961. Kuldīgā bija precējusies divas reizes<br />

un katrā no laulībām ir dzimis viens pēcnācējs. Pirmajā<br />

laulībā ar Edgaru Širmanu (*) piedzima meita (XV<br />

paaudze):<br />

• Sindija Širmante (*), precējusies ar Ģirtu, laulība<br />

šķirta, ir 2 dēli

Savukārt Silvijas Martinsones otrajā laulībā ar Ēriku<br />

Bobrovski (*) piedzima dēls (XV paaudze):<br />

• Kārlis Bobrovskis (*) dzīvo Vācijā, strādā aptiekā.<br />

Sirgst ar ādas vēzi, nav precējies un nav pēcnācēju.<br />

Otrreiz Emīlija Berģis apprecējās ar Valdi Kudiņu (kāzas<br />

reģistrētas pēc bērnu piedzimšanas) un šajā ģimenē<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Laila Kudiņa (*).<br />

• Dace Kudiņa (*).<br />

• Oskars Sapiegs (*13.11.1986. Talsos)<br />

XV paaudzes pārstāvis Oskars Sapiegs (*13.11.1986.<br />

Talsos), šobrīd dzīvo civillaulībā ar Agnesi Megni (*1985.<br />

Ventspils) un šajās attiecībās ir dzimis dēls (XVI paaudze):<br />

• Valters Sapiegs (*11.1.2013.)<br />

XIV paaudzes pārstāve Velga Zemture 1988. gada 23.<br />

decembrī apprecējās Igoru Ļuļīku (*13.6.1961.) un šajā<br />

laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Agnese Ļuļika (*15.6.1993.).<br />

• Visvaldis Juris Ķepals (*4.10.1934. †25.7.1996.<br />

Zūras).<br />

• Āris Ķepals (*7.4.1940. Raņķos).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Visvaldis Ķepals (*4.10.1934.<br />

†25.7.1996.) bija precējies ar Indriķa Vīķa (*1903. †1976.)<br />

un Grietas Auns (*1902. †1974. Snēpeles “Žagatas”) meitu<br />

Līzi Natāliju Vīķi (*29.10.19<strong>30</strong>. Turlava) un šajā laulībā<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Vēsma Ķepals (Lesiņa) (*2.2.1959. Zūras).<br />

• Dainis Ķepals (*16.5.1960. Zūras).<br />

XIV paaudzes pārstāve Laila Kudiņa (*) strādā Kuldīgas<br />

policijā bija precējusies, taču laulībā nepieņēma vīra<br />

uzvārdu. Laulība šobrīd ir šķirta, bet tajā piedzima (XV<br />

paaudze):<br />

• Baiba Kudiņa (*).<br />

• Raivis Kudiņš (*2005.).<br />

Savukārt XV paaudzes pārstāves Agneses Ļuļikas<br />

(*15.6.1993.) civillaulībā ar Ediju Rolovu (*3.1989.) ir<br />

dzimuši trīs bērni (XVI paaudze):<br />

• Gabriels Rolovs (*19.5.2011. Kuldīgā).<br />

• Gustavs Rolovs (*19.8.2012. Kuldīgā).<br />

• Alise Rolova (*29.7.2013. Kuldīgā).<br />

XIV paaudzes pārstāve Vēsma Ķepals (Lesiņa) (*2.2.1959.<br />

Zūras) 1982. gadā salaulājās ar Andri Lesiņu (*6.6.1961.)<br />

un šajā laulībā (kas šobrīd ir šķirta) piedzima divi<br />

pēcnācēji (XV paaudze):<br />

• Kristiāna Lesiņa (*13.10.1982. Zūras).<br />

• Aivars Lesiņš (*5.2.19xx).<br />

XV paaudzes pārstāve Baiba Kudiņa dzīvo Vācijā, ir<br />

precējusies ar Oskaru (*), un šajā laulībā ir dzimis dēls<br />

(XVI paaudze):<br />

XIV paaudzes pārstāve Mairita Zemture (Brandte)<br />

(*3.6.1970.) apprecējās ar Agri Brandtu (*†) un šajā<br />

laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

XV paaudzes pārstāve Kristiāna Lesiņa (*13.10.19xx.)<br />

bija precējusies ar Andri Veigulu (*) (laulība ir šķirta) un<br />

šajā laulībā piedzima (XVI paaudze):<br />

Attēli 763.<br />

No kreisās – Anna Berģis, Līze Berģis.<br />

Attēli 763.<br />

No kreisās – Alberts Berģis, Ansis Berģis, Fricis<br />

Berģis.<br />

• Roberts (*).<br />

Savukārt Lailas Kudiņas māsa, XIV paaudzes pārstāve<br />

Dace Kudiņa ir precējusies ar Muižnieku, dzīvo Vācijā,<br />

un šajā laulībā ir dzimuši (XV paaudze):<br />

• Lauris Muižnieks (*ap 1993.).<br />

• Nika Muižniece (*ap 2005.).<br />

XIII paaudzes pārstāve Anna Berģis (*21.6.1938. Kuldīga<br />

†<strong>30</strong>.3.2005.) apprecējās Jāni Zemturi (*20.8.1927. †2003.),<br />

un šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Velga Zemture (*27.3.1959. Kuldīga).<br />

• Mairita Zemture (Brandte) (*3.6.1970.).<br />

XIV paaudzes pārstāve Velga Zemture (*27.3.1959.<br />

Kuldīga) dzīvoja civillaulībā ar ar Andri Sapiegu<br />

(*21.10.1948.) un šajās attiecībās piedzima (XV paaudze):<br />

• Renāra Brandte (*17.3.1992.).<br />

• Madara Brandte (*29.12.1993.).<br />

Pēc laulības šķiršanas un bijušā vīra nāves, Mairitas<br />

Zemtures attiecībās ar Gunāru Bēricu (*†) piedzima (XV<br />

paaudze):<br />

• Gundega Bērica (*2002.) dzīvo Anglijā<br />

Šobrīd Mairita Zemture dzīvo un strādā Anglijā, kur<br />

ir apprecējusies ar turku tautības pārstāvi Ramazanu<br />

Alagoz (*). Šajā laulībā ir piedzimusi meita (XV paaudze):<br />

• Marija Dženifera Alagoz (*2013.) dzīvo Šefildā.<br />

XIII paaudzes pārstāve Anna Berģis izšķīrās ar Jāni<br />

Zemturi un attiecībās ar Vilni Volkoviču (*) piedzima<br />

meita (XIV paaudze):<br />

• Agrita Volkoviča (Bessere/Priedoliņa)<br />

(*22.4.1981.).<br />

XIV paaudzes pārstāve Agrita Volkoviča (Bessere/<br />

Priedoliņa) (*22.4.1981.) apprecējās ar Guntaru Besseri,<br />

šajās laulības piedzima (XV paaudze):<br />

• Andijs Veiguls (*13.12.2005.).<br />

XV paaudzes pārstāvis Aivars Lesiņš (*5.2.19xx) dzīvo<br />

civillaulībā ar Sintiju Augusti (*28.3.1988. Ventspils) un<br />

šajā laulībā ir dzimis dēls (XVI paaudze):<br />

• Niks Lesiņš (*13.4.2017.).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Dainis Ķepals (*16.5.1960. Zūras)<br />

ir precējies ar Irutu (*) un šajā laulībā ir dzimusi meita<br />

(XV paaudze):<br />

• Agija Ķepale (*).<br />

XV paaudzes pārstāve Agija Ķepale (*) ir precējusies ar X<br />

(*) un šajā laulībā ir dzimuši trīs pēcnācēji (XVI paaudze):<br />

• Janeks (*11.2005.).<br />

• Anete (*).<br />

• Dēls (*).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Āris Ķepals (*7.4.1940. Raņķos)<br />

dzīvo Zūrās, dzīves laikā zaudēja kāju. Ir precējies ar<br />

Birutu (*20.7.1943. Rucava, “Peses” mājas). Šajā laulībā<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Rinalds Besseris (*ap 2000.).<br />

• Rēzija Bessere (* ap 2004.).<br />

• Inguna Ķepals (*17.3.1965.).<br />

• Artis Ķepals (*29.1.1970.).<br />

XIV paaudzes pārstāve Agrita Volkoviča otreiz apprecējās<br />

2018. gada 1. septembrī – ar Dzintaru Priedoliņu (*).<br />

Vēl pirms abu laulībām šajās attiecībās piedzima (XV<br />

paaudze):<br />

• Dilans Priedoliņš (*8.2013.).<br />

XIV paaudzes pārstāve Inguna Ķepals (*17.3.1965.) bija<br />

precējusies ar Ojāra Bloka un Lidijas Blokas dēlu Ivaru<br />

Bloku (*†) un šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Edgars Bloks (*15.3.1987.).<br />

• Nauris Bloks (*16.4.1988.).<br />

• Līva Bloks (Joffe) (*26.11.1992.).<br />

XII paaudzes pārstāve Līze Kulbers (Ķepale) (*15.8.1907. XV paaudzes pārstāvis Edgars Bloks (*15.3.1987.)<br />

Ekhofas Rumbenieki †13.8.1986.) tika iesvētīta Kuldīgas salaulājās ar Santu Trešutinu (*29.7.1987.) un šajā laulībā<br />

latviešu baznīcā 1923. gada 29. aprīlī. Savukārt 1934. gada piedzima (XVI paaudze):<br />

16. jūnijā viņa salaulājās ar Jēkaba Ķepala dēlu Jēkabu<br />

Ķepalu (*27.4.1912. Snēpeles pagasts †3.7.1961. Kuldīgā),<br />

• Emīlija Bloka (*1.11.2015.).<br />

kurš mira no hipertoniskās slimības. Šajā laulībā piedzima<br />

(XIII paaudze):<br />

620 621

XV paaudzes pārstāvis Nauris Bloks (*16.4.1988.)<br />

salaulājās ar Ievu Arāju (*9.9.1988.) un šajā laulībā<br />

piedzima (XVI paaudze):<br />

• Elza Bloka (*24.12.2014.)<br />

XV paaudzes pārstāve Līva Bloks (Joffe) (*26.11.1992.)<br />

salaulājās ar Arturu Joffi (*29.7.1992.) un šajā laulībā<br />

pēcnācēju pagaidām nav.<br />

XIV paaudzes pārstāvis Artis Ķepals (*29.1.1970.) ir<br />

precējies divas reizes. Pirmā laulība ar X (*) tika šķirta<br />

un tajā pēcnācēju nav, savukārt otrajā laulībā ar Irinu<br />

Ličkeviču (*<strong>30</strong>.3.1972.) ir dzimis dēls (XV paaudze):<br />

• Toms Ķepals (*<strong>30</strong>.5.2016.).<br />

Ir zināms, ka paaudzes XII pārstāve Emīlija Baba<br />

Kulbārs (*14.2.1915. Padures pagasta “Beltes”<br />

†18.10.1976. Kurmāles pagasts) tika iesvētīta Kuldīgā<br />

19<strong>30</strong>. gada 11. maijā un uz “Lagzdiņiem” pārcēlās<br />

1939. gada 21. septembrī, bet 1943. gada 12. septembrī<br />

Snēpeles baznīcā salaulājās ar Jāņa Rimeika un Līzes<br />

Rimeikas dēlu, atraitni Jāni Vili Rimeiku (*5.10.1910.<br />

Piltenes pagasta “Jaun Duliki” †20.10.1976. Skrundas<br />

pagasts), kurš bija kristīts Piltenes baznīcā un iesvētīts<br />

1928. gada 28. oktobrī Kuldīgā. Abi jaunlaulātie tika<br />

uzsaukti Snēpeles un Lipaiķu baznīcās un pēc laulībām<br />

dzīvoja Snēpeles pagasta “Lagzdiņās”, kur abi norādīti kā<br />

saimnieki. Jānis Vilis Rimeiks bija izsūtīts uz filtrācijas<br />

nometni, no kuras atgriezās vien 1949. gadā. Gan<br />

Jānis, gan Emīlija mira no vēža ar dažu dienu starpību,<br />

tādēļ abu bēres notika vienlaicīgi. Jāpiezīmē, ka pirms<br />

laulībām ar Jāni Vili Rīmeiku, Emilija Baba Kulbare laida<br />

pasaulē bērnu, kuram nebija norādīts tēvs – viņš, pēc<br />

mutvārdu leģendas, esot pazudis kara gados. Neoficiāla<br />

informācija liecina, ka dēla tēvs ir bijis saimnieka dēls<br />

Mārtiņš Ozoliņš, kas kļuva arī par Emīlijas māsas Annas<br />

Kulbares meitas tēvu. Emīlijas Babas Kulbares un Jāņa<br />

Ozoliņa attiecībās piedzima dēls (XIII paaudze):<br />

• Andris Ķezberis (*18.2.1968. Kuldīga), nav<br />

precējies, bērnu nav. 1986. gadā, dienesta laikā PSRS<br />

armijā, piedalījās Černobiļas atomelektrostacijas<br />

katastrofas seku novēršanā.<br />

Pēc Romāna Ķezbera nāves (viņš mira traģiskā<br />

negadījumā ar elektrību), viņa atraitne Austra Elza<br />

Rimeika apprecējās otrreiz – ar Pētera Lipšena dēlu<br />

Pēteri Lipšenu (*22.4.1942. [*25.5.1942.] Sibīrija). Pētera<br />

dzimšanas datiem ir konstatēti divi pieraksti – par reālo<br />

uzskatītais 22. aprīlis un Latvijas varas iestāžu izsniegtajos<br />

dokumentos norādītais 25. maijs. Šajā laulībā piedzima<br />

(XIV paaudze):<br />

• Dace Lipšane (*3.5.1981. Kuldīga).<br />

XIV paaudzes pārstāve Dace Lipšane (*3.5.1981.<br />

Kuldīga) nav precējusies, bet attiecībās ar Uģi Būdenieku<br />

(*16.11.1968.) ir dzimis dēls (XV paaudze):<br />

• Aleksis Kristians Lipšens (*13.1.2007. Kuldīga)<br />

Tautas skaitīšanas laikā “Lagzdiņos” dzīvoja arī XII<br />

paaudzes pārstāve Anna Kulbārs (*23.3.1917. Padures<br />

pagasts) kas te apmetās 1940. gada 12. martā un viņas<br />

meita, kurai dzimšanas reģistrā nav norādīts tēvs.<br />

Dzimtas leģenda vēsta, ka Mudras Valijas Kulbares tēvs<br />

esot bijis kāds saimnieks, pie kura Anna Kulbars strādāja<br />

par kalponi. Annas Kulbares un saimnieka dēla Mārtiņa<br />

Ozoliņa attiecībās piedzima (XIII paaudze):<br />

• Mudra Valija Kulbārs (*29.7.1941. Snēpeles<br />

pagasts), krustvecāki Līze Ķepals un Jēkabs Ķepals.<br />

Meitas dzimšanas brīdī Anna Kulbars ir norādīta<br />

kā izpalīdzētāja savas mātes saimniecībā.<br />

Pats Mārtiņš Ozoliņš vēlāk apprecējās un viņa ģimenē<br />

piedzima trīs dēli. Savukārt Anna Kulbārs ap 1948. gadu<br />

salaulājās ar Juri Štenbergu un šajā laulībā piedzima pieci<br />

bērni (XIII paaudze):<br />

Kl.Sahlingen “Segle” †27.10.1894. Kuldīga), būdama 19<br />

gadus veca “Lauceniek” saimes iedzīvotāja, 1892. gada<br />

26. janvārī Snēpeles baznīcā salaulājās ar “Mežinieku”<br />

[Mežindrik] saimes puisi, 19 gadus veco atvaļinātā<br />

karavīra Jāņa Krieviņa un Annas 18 ¾ gadus veco dēlu<br />

Pēteri Krieviņu (*10.5.1873. Kuldīga). Šīs pašas laulības<br />

ir norādītas arī Kuldīgas latviešu draudzes reģistrā. Šajā<br />

laulībā nav dzimuši pēcnācēji, jo drīz pēc kāzām Līze<br />

mirst no holēras. Nepilnus divus mēnešus pēc sievas<br />

nāves, 1894. gada 25. decembrī Pēteris Krieviņš salaulājās<br />

ar Jāņa Mūrnieka un Annas 20 gadus veco meitu, Kuldīgas<br />

kalponi Tiju Mūrnieks (*1874.). Abu laulībā piedzima<br />

(XII paaudze):<br />

• Līna Auguste Krieviņa (*11.10.1895. Kuldīga)<br />

krustvecāki sieva Lavīze Mūrnieks un meita Līna<br />

Krieviņa.<br />

• Juris Krieviņš (*1.6.1898. Kuldīga) krustvecāki<br />

puisis Juris Mūrnieks, strādnieks Jēkabs Vilmanis<br />

un viņa sieva Tija.<br />

• Fricis Krieviņš (*23.12.1900. Kuldīga †27.11.1904.<br />

Kuldīga) krustvecāki strādnieks Fricis Bergs un viņa<br />

sieva Marija. Miris no baku vīrusa.<br />

• Līze Otīlija Krieviņa (*24.8.1903. Kuldīga)<br />

krustvecāki meita Līze Mūrnieks, strādnieks Niklāvs<br />

Mūrnieks un viņa sieva Marija.<br />

• Marija Emīlija Krieviņa (*3.5.1906. Kuldīga),<br />

krustvecāki strādnieks Adams Mūrnieks un viņa<br />

sieva Marija.<br />

• Anna Elvina Krieviņa (*28.9.1908. Kuldīga),<br />

krustvecāki strādnieks Juris Mūrnieks un viņa sieva<br />

Anna, strādnieks Kārlis Mūrnieks.<br />

• Zelma Matilde Krieviņa (*25.11.1914.).<br />

Attēli 763.<br />

Kārļa Berģa un Ritas Spuļģītes dēls Gunārs Spuļģītis.<br />

• Roberts Kulbārs (*15.10.1939. Snēpeles pagasts<br />

†1953.), krustvecāki Ādams Bērics un Anna<br />

Kulbars. Dēla dzimšanas brīdī viņa māte ir norādīta<br />

kā lauksaimniece. Pēc mutvārdu informācijas<br />

miris no plaušu karsoņa 17 gadu vecumā, lai gan<br />

uz kapakmens kā miršanas gads ir norādīts 1953.<br />

Arī Emīlijas Babas Kulbares vīram Jānim Vilim<br />

Rimeikam bija dēls no pirmās laulības - Žanis Rimeiks<br />

(*†), kurš kļuva par pastnieku Snēpelē un bija precējies<br />

ar Ievu, (šajā laulībā piedzima divi bērni). Žaņa Rimeika<br />

iesvētības notika “Vecvagaru” mājās un dažas šajā dienā<br />

tapušās fotogrāfijas mums sniedz vizuālu priekšstatu par<br />

to, kādas izskatījās “Vecvagaru” mājas 20. gadsimta vidū.<br />

Savukārt Emīlijai Babai Kulbarei un Jānim Vilim<br />

Rimeikam bija kopīgs bērns (XIII paaudze):<br />

• Austra Elza Rimeika (*17.5.1944. “Vecvagaros”).<br />

XIII paaudzes pārstāve Austra Elza Rimeika<br />

(*17.5.1944. Snēpeles “Vecvagaros” [Kurmāles<br />

pagasts]) 1965. gada 19. jūnijā Ēdoles pagastā apprecējās<br />

ar Romānu Ķezberi (*25.2.1941. Kuldīga †6.1988.),<br />

kuram bija divas māsas. Šajā laulībā piedzima (XIV<br />

paaudze):<br />

• Štenbergs (*)<br />

• Štenbergs (*)<br />

• Štenbergs (*)<br />

• Štenbergs (*)<br />

• Štenbergs (*)<br />

XIII paaudzes pārstāve Mudra Valija Kulbare (*29.7.1941.<br />

Snēpeles pagasts) dzīvo Ropažos, salaulājās ar X un šajā<br />

laulībā piedzima dēls (XIV paaudze):<br />

• Aivars Kulbars (*3.6.1961.).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Aivars Kulbars (*3.6.1961.)<br />

apprecējās ar Zentu (*28.7.1964.) un šajā laulībā piedzima<br />

divi dēli (XV paaudze):<br />

• Gints Kulbars (*2.8.1985.).<br />

• Jānis Kulbars (*5.2.1989. Ropaži).<br />

XV paaudzes pārstāvis Gints Kulbars (*2.8.1985.) ir<br />

precējies ar Ilzi (*16.1.1985.).<br />

XV paaudzes pārstāvis Jānis Kulbars (*5.2.1989. Ropaži)<br />

2018. gadā apprecējās ar Lieni (*5.10.1989.).<br />

Mudras Kulbares pēctece ir Kristīne Kalēja<br />

XI paaudzes pārstāve Līze Kulbars (*27.9.1873.<br />

622 623

Attēls 763.<br />

Mairita Zemture un Agris Brandts.<br />

Attēls 763.<br />

Lauris Muižnieks.<br />

624 625

Attēli 763.<br />

Aivars Lesiņš un Kristiāna Lesiņa (Veigule).<br />

Attēli 763.<br />

Līze Kulbars ar Jāni Ķepalu ar 19<strong>30</strong>. gadu un viņu dēli Visvaldis Ķepals 1954. gadā un Āris Ķepals, armijas<br />

Attēli 763.<br />

No kreisās: Visvaldis Juris Ķepals, Līze Natālija Vīķe.<br />

Attēli 763.<br />

Vēsmas Ķepals un Andra Lesiņa kāzas.<br />

Attēli 763.<br />

Dainis Ķepals un Iruta kāzu dienā.<br />

626 627

Attēli 763.<br />

No kreisās: Agija Ķepale, Inguna Ķepale (Bloka), un viņas dēls Edgars Bloks.<br />

Attēli 763.<br />

Emīlija Baba Kulbārs, Jūle Kulbārs (dz.Gailis) un<br />

Roberts Kulbārs 1940. gadā.<br />

Attēli 763.<br />

Nauris Bloks un Līga Bloka (Joffe).<br />

628 629

Attēli 763.<br />

Emīlijas Babas Kulbares un Jāņa Rimeika bēres 1976. gadā.<br />

Attēli 763.<br />

Attēli. Žaņa Rimeika iesvētības “Vecvagaru” mājās. Tuvplāna grupas attēlā sēž (no kreisās Jānis Rimeiks,<br />

Austra Elza Rimeika, Žanis Rimeiks, Emīlija Baba Kulbare. Kājās stāvošie – nezināmi.<br />

Attēli 763.<br />

Emīlijas Babas Kulbares un Jāņa Rimeika bēres 1976. gadā. Pie kapa – viņu meita Austra Elza Rimeika un<br />

mazdēls Andris Ķezberis.<br />

6<strong>30</strong> 631

Attēli 763.<br />

Austra Elza Rimeika.<br />

Attēli 763.<br />

“Vecvagaru” mājas pagalms.<br />

Attēli 763.<br />

Jānis Kulbars ar Lieni Kulbari 2017. gadā.<br />

Attēli 763.<br />

Austras Elzas Rimeikas kāzas ar Romānu Ķezberu, pa kreisi no līgavas sēž viņas vecāki - Jānis Vilis<br />

Rimeiks un Emīlija Baba Kulbare.<br />

632 633

Attēli 763.<br />

Austra Elza Rimeika ar Romānu Ķezberu un Pēteris Lipšāns.<br />

Attēli 763.<br />

Aleksis Kristians Lipšens.<br />

ATSAUCES:<br />

1. “No apdegumiem miris bērns” laikraksts “Latvijas kareivis” Nr. 70, 1931. gada 27. marts<br />

2. “Kuldīgas pusaudži slidenos ceļos” laikraksts “Saldus avīze” Nr. 45252 1937. gada 27. aprīlis<br />

3. LVA 1821. Fonds, 1. Apraksts, lieta nr. 65521<br />

4. “Komūnistiskās “taisnības” izjūta” laikraksts “Laiks” Nr. 60 1957. gada 27. jūlijs<br />

5. “Saruna ar 4 darba ļaudīm”, laikraksts “Brīvais zemnieks” Nr. 93, 1940. gada 27. novembris<br />

634 635

PĒTERA KULBARA DZIMTAS ZARS<br />

KULBARI-KRŪMIŅI-ROBEŽNIEKI-MARTINSONI-BUTTERVĀRE [POTIVĀRI] - BULAVS<br />

VIII paaudzes pārstāvis Pēteris Kulbars (*4.1.1794.<br />

Kunden †26.2.1848. “Čubulti”) 1835. gada<br />

dievgaldnieku reģistrā ir norādīts kā puisis, kurš 1836. ar<br />

sievu dzīvoja “Čubultu” saimē, bet 1837. – “Gaiļu” saimē.<br />

Ņemot vērā Snēpeles draudzes grāmatai raksturīgās +/-<br />

gadu nobīdes, ar augstu varbūtības pakāpi var apgalvot, ka<br />

te norādītais puisis (un atsevišķās vietās arī kā mežsargs)<br />

norādītais Pēteris Kulbars kurš ir miris 58 gadu vecumā, ir<br />

uzskatāms par Bērtuļa Kulbara un Margrietes 1794. gadā<br />

dzimušo dēlu. Pētera Kulbara un Lienes († pirms 1839.)<br />

ģimenē piedzima vismaz četras meitas (IX paaudze):<br />

• Marija Kulbare (Krūmiņa) (*3.3.1824. Gros<br />

Sahlingen), vecāki Pēteris un Liene, “Kluntes” saimē<br />

• Līze Kulbars (Robežnieks) (*14.12.1826. Dadsing<br />

saimē Snēpele), iesvētīta 1843. gadā<br />

• Ieva Kulbars (Martinsena [Buttervāre])<br />

(*20.11.1828. Gros Sahlingen), iesvētīta 1846. gadā,<br />

māte Liene, tēvs Pēteris “Pustich”[?] saimē<br />

• Babbe Kulbars (Bulavs) (*14.5.1832. Snēpele,<br />

“Čubult” †12.1.1881. “Laucenieki”) tēvs norādīts kā<br />

“Zamieše piedzīvotājs”<br />

Visticamāk, pēc Lienes nāves Pēteris Kulbars (*4.1.1794.<br />

Kunden †26.2.1848. “Čubulti”) apprecējās otrreiz – par<br />

viņa sievu kļuva Ilze un abu laulībā piedzima meita,<br />

kuras kristību ierakstā Pēteris ir minēts kā saimnieks (IX<br />

paaudze):<br />

• Anna Sappie Kulbars (*10.1.1842. Kl.Sahlingen),<br />

krustvecāki Anna Sappie Freimann, Griete Egle.<br />

IX paaudzes pārstāve Marija Kulbare (Krūmiņa)<br />

(*3.3.1824. Gros Sahlingen), tika iesvētīta 1839. gadā<br />

Snēpeles baznīcā un turpat 1844. gada 19. novembrī<br />

salaulājās ar kalpa Anša Krūmiņa un Ievas († pirms 1839.)<br />

<strong>30</strong> gadus veco dēlu, kalpu Pēteri Krūmiņu (*<strong>30</strong>.9.1814.<br />

Snēpele). Laulību brīdī Marijas vecums ir norādīts 20<br />

gadi, bet iesvētību dokumentos viņas dzimšanas gads ir<br />

norādīts 1823. Spriežot pēc kāzu ieraksta, abu jaunlaulāto<br />

mātes to brīdī jau bija mirušas. Pēterim Krūmiņam bija<br />

brālis Adams Krūmiņš (*1820. Snēpele), kurš 1846. gada<br />

10. novembrī, būdams 26 gadus vecs “Kalna Rogas” saimes<br />

puisis, salaulājās ar 26 ½ gadus veco saimnieka Pētera<br />

Zommera meitu Annu Zommeri (*1819.). Līdz 1850.<br />

gadam savu bērnu kristību ierakstos Pēteris Krūmiņš ir<br />

norādīts kā kalps, 1852. gadā – kā “Kalnakroga” māju<br />

saimnieks, bet kopš 1854. gada – strādnieks “Vēverkalnu”<br />

un citās saimēs. Marijas Kulbares un Pētera Krūmiņa<br />

ģimenē piedzima (X paaudze):<br />

• Anna Krūmiņa (*27.4.1847. Skuje saimē),<br />

krustvecāki kalpa sieva Anne Muceniek, puisis<br />

Jēkabs Robežnieks, puisis Adams Robežnieks.<br />

• Ilze Krūmiņa (*21.1.1849. Barutzen “Vidukle”<br />

saimē †9.10.1849. “Vidukle” saimē), mirusi 10<br />

mēnešu vecumā. Krustvecāki meita Lize Kulbars,<br />

meita Ieva Kulbars, saimnieks Fricis Segliņš.<br />

• Fricis Krūmiņš (*13.7.1850.) krustvecāki<br />

saimnieks Fricis Segliņš no “Aploku” saimes,<br />

saimniece Tija Rožuleja, meita Ieva Kulbars.<br />

• Ieva Krūmiņš (*16.2.1852. “Kalnakrogs”)<br />

krustvecāki strādnieks (Arbeitsmann) Otto Jansons<br />

un viņa sieva Ženija (Jenny) Jēkabsone.<br />

• Jēkabs Krūmiņš (*26.8.1854. “Vēverkalni”)<br />

krustvecāki “Spristik” māju saimnieks Jēkabs<br />

Bieritcs un viņa sieva Lotte.<br />

• Babe Krūmiņš (*3.3.1856. “Vēverkalni”)<br />

krustvecāki kalpa sieva Babbe Bulavs, saimniece<br />

Ieva Appine, kalps Jānis Bullavs.<br />

• Grieta Krūmiņš (*3.3.1856. Barutz “Lulle”),<br />

krustvecāki saimniece Grieta Grīna, meita Ieva<br />

Rožuleja, puiis Jēkabs Robežs.<br />

• Jānis Krūmiņš (*<strong>30</strong>.4.1863. “Lauceniek”),<br />

krustvecāki saimnieks Jānis Bulavs un viņa sieva<br />

Babbe.<br />

• Marija Krūmiņš (*<strong>30</strong>.10.1865. “Dadsin”),<br />

krustvecāki meita Margriete Rožukalns, kalpa sieva<br />

Grieta Mētra, saimnieks Pēteris Ķesters.<br />

• Jānis Krūmiņš (*26.5.1867. “Jaunzeme”),<br />

krustvecāki saimniece Griete Ozols un Jānis<br />

[nesalasāms]<br />

IX paaudzes pārstāve Līze Kulbars (*14.12.1826. Dadsing<br />

saimē Snēpele) tika iesvētīta Snēpeles baznīcā 1843. gada<br />

aprīlī kā kalpa Pētera Kulbara meita. Iesvētību ierakstā kā<br />

viņas dzimšanas gads ir norādīts 1827., lai gan kristību<br />

ierakstā zem 1827. gada virsraksta ir norādīts, ka viņa<br />

dzimusi 1826. gada decembrī. Līzes vecums ir nepareizi<br />

norādīts arī laulību ierakstā, kur rakstīts, ka mirušā Pētera<br />

Kulbara un Lienes 20 gadus vecā meita Līze Kulbars 1850.<br />

gada 22. oktobrī Snēpeles baznīcā salaulājās ar mirušā<br />

“Vagaru” māju saimnieka Anša Robežnieka († pirms<br />

1850.) un Ievas dēlu, “Vidukle” mājas puisi, 28 gadus<br />

veco Jēkabu Robežnieku (*3.8.1820. “Vagaru” mājas,<br />

Berutzen).<br />

IX Paaudzes pārstāve Ieva Kulbars (Martinsene<br />

[Buttervāre]) (*20.11.1828. Gros Sahlingen) tika iesvētīta<br />

Snēpeles baznīcā 1846. gadā un būdama 32 gadus veca,<br />

1860. gada 26. jūnijā turpat salaulājās ar mirušā kalpa<br />

Toma Potivara (Martinsona) (*1796. †20.6.1847.) un<br />

Katrīnes 24 gadus veco dēlu Jāni Potivaru (Martinsonu)<br />

(*28.2.1837. Ernsthof [Firkshof] †?), kuram laulību<br />

ierakstā ir norādīts “pazīstams arī kā Buttervāre”<br />

(Butterware). Salīdzinot ar miršanas ierakstā norādīto<br />

vecumu, ir konstatējama 4 gadu kļūda laulību reģistrā<br />

norādītajā līgavaiņa vecumā. Ņemot vērā laikmeta<br />

pieeju juridiskām niansēm, visticamāk, mācītāja ieskatā<br />

iesauka “Butterware” jeb “Potivars” ir šķitis spēcīgāka un<br />

nozīmīgāka par īsto uzvārdu. Tā izcelsme, visticamāk,<br />

ir saistītā ar dzimtas piederību sviesta darītāju nodarbei<br />

muižā, uz ko norāda vācu valodas vārds “Butter” (sviests)<br />

un latviešu “vārītājs”. Pagaidām nav izdevies konstatēt<br />

citu iemeslu, kāda iemesla dēļ ir notikusi uzvārdu<br />

transformācija. Plašāk par Potivaru dzimtas pārējiem<br />

atzariem - šīs nodaļas noslēgumā. Ievas Kulbares un Jāņa<br />

Potivara laulībā piedzima (X paaudze):<br />

Robežs. Spriežot pēc kristību ieraksta, jaundzimušā<br />

tēvs Jānis Martinsons ir topošais mežsargs vai<br />

tā palīgs. Savukārt Līze miršanas ierakstā jau ir<br />

norādīta kā Jāņa Buttervāra meita, kas mirusi 1<br />

gada ¼ vecumā.<br />

• Jānis Martinsons (*5.6.1862. “Jaunarājos”<br />

†22.9.1862. “Jaunarājos”), krustvecāki saimnieks<br />

Jānis Bulavs un viņa sieva Babbe. Zēna miršanas<br />

ierakstā viņš jau ir norādīts nevis kā Martinsons,<br />

bet Butterwahre<br />

• Babbe Potivāre (*1865. “Ārniekos” †7.2.1869.<br />

“Laucenieku” saimē), mirusi 3 ½ gadu vecumā<br />

• Marija Potivāre (*11.1867. †9.3.1868.<br />

“Laucenieku” saimē), mirusi 5 mēnešu vecumā<br />

• Fricis Potivars (*2.4.1869. “Laucenieku” mājās),<br />

puiša Jāņa Potivara un Ievas dēls, krustvecāki<br />

Andris Dzenis un viņa sieva Margriete, puisis Fricis<br />

Krūmiņš.<br />

• Ādams Potivars (*5.4.1872. “Laucenieku” mājās),<br />

puiša Jāņa Potivara un Ievas dēls, krustvecāki puisis<br />

Ādams Robežs, meita Līze Robežs.<br />

X paaudzes pārstāvis Fricis Potivars (*2.4.1869.<br />

“Laucenieku” mājās), būdams 26 gadus vecs Snēpeles<br />

“Rogu” strādnieks, 1895. gada 12. februārī salaulājās ar<br />

Friča Bērica un Annas 28 gadus veco meitu Ieva Bērics<br />

(*24.2.1867. Snēpeles “Vecvagaros”) [par Bēricu dzimtu<br />

plāšak – Bēricu dzimtas atzaram veltītajā nodaļā] un abu<br />

laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Ādams Potivars (*5.11.1895. Snēpeles “Kluntes”<br />

mājās), krustvecāki saimnieks Ādams Bērics un<br />

viņa sieva Līze, zemniece Minna Šarlote Treimane.<br />

• Kristaps Potivars (Rožkalns) (*15.8.1897.<br />

Kuldīga), krustvecāki zemnieks Kristaps Segliņš,<br />

sieva Ieva Grinberga. Pie Kristapa Potivara kristību<br />

ieraksta Kuldīgas latviešu draudzes baznīcas<br />

grāmatā ir norāde: “Ar iekšlietu ministra 1932. gada<br />

• Līze Martinsons [Buttervāre] (*19.1.1861.<br />

“Laucinieku” mājās †1.2.1862. Sprīstiķos),<br />

krustvecāki – kalpa sieva Līze Robeža, puisis Jēkabs<br />

636 637<br />

18. marta lēmumu atļauts Kristapam Martinsonam,<br />

arī Butervaris, arī Potivars, arī Potifars, turpmāk<br />

saukties uzvārdā “Rožkalns”. Ieraksts izdarīts<br />

pēc Garīgo lietu pārvaldes 1932. gada 26. aprīļa<br />

priekšlikuma Nr. 111149.”<br />

• Jānis Potivars (*7.2.1901. Kuldīga †19.2.1919.<br />

Kuldīga), krutsvecāki strādnieks Jānis Potivars,<br />

zemnieka sieva Anna Bērica. Miršanas reģistrā<br />

norādīts kā 18 gadus vecs strādnieks.<br />

• Fricis Potivars [Martinsens] (*18.5.1903.<br />

[*31.5.1903.] Kuldīga †pēc 1941.), krustvecāki<br />

puisis Fricis Bērics, zemnieks Ādams Potivars un<br />

viņa sieva Lote.<br />

• Ilze Potivars (Fārenhorste) (*1.9.1906. Snēpeles<br />

“Pavāru” mājās), krustvecāki Ilze Bērics, puisi Jānis<br />

Robežs, atraitne Margrieta Robežs.<br />

XI paaudzes pārstāvis Fricis Potivars (turpmāk –<br />

Martinsens) (*18.5.1903. [*31.5.1903.] Kuldīga †pēc 1941.)<br />

salaulājās ar Plēpju dzirnavu īpašnieka Kristapa Reimaņa<br />

un vācietes Ženijas Johannas Reihmanes (Jenny Johanna<br />

Reichmann, *2.5.1879. †) meitu Margaritu Reimani<br />

(*2.6.1905. Dobele †pēc 1941.). Par Ženijas Johanas<br />

Reihmanes ģimeni ir zināms, ka viņas tēvs bija Bērzsīpeles<br />

muižas rakstvedis Kristians Reihmans, bet māte - Paulīne<br />

Karpovica (Pauline Karpowitz). Abu ģimenē bija arī<br />

jaunākais dēls Pauls Artūrs Maksis Reihmanis (Paul Artur<br />

Max Reichmann, *26.12.1881.).<br />

Kopš 1940. gada 26. aprīļa Friča Potivara (tobrīd jau -<br />

Martinsena) ģimene saimniekoja Planīcas pagasta “Liepās”.<br />

1941. gada tautas skaitīšanas laikā kopā ar Martinsenu<br />

ģimeni dzīvoja arī strādniece, Margrietas Reimanes māsa,<br />

Johanna Alise Reimanis (*14.4.1903. Dobele †pēc 1941.),<br />

kura līdz 1941. gada 15. augustam dzīvoja Rīgā, Aizsargu<br />

ielā 47 (mūsdienās - Bruņinieku iela) un lopkopības<br />

pārraudze Hermīne Rušķis (*16.3.1924.), kura, visticamāk,<br />

nebija piederīga ģimenei. Friča Martinsena un Margaritas<br />

Attēls 763.<br />

Friča Potivara un Ievas Bēricas kāzas 1895. gadā.

Reimanes laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Ernests Paulis Martinsens (*6.10.1932. Kuldīga<br />

†13.12.1992. Kapsēde, Grobiņas pag.).<br />

• Monija Martinsens (Rozentāle/Reinsone)<br />

(*25.11.1933. Elejas pag. †7.2.<strong>2019</strong>. Cēsis).<br />

• Alise Martinsens (Grabovska) (*22.12.1938.<br />

Jelgava †26.3.2002. Kuldīga).<br />

• Jānis Martinsens (*26.7.1940. Kuldīga<br />

†16.1.1944. Kuldīga). Miršanas reģistrā norādīts -<br />

saukts arī Butervaris, arī Potivars].<br />

• Adams Martinsens (*..).<br />

• Fricis Martinsens (*..).<br />

• Mārtiņš Martinsens (*..).<br />

XII paaudzes pārstāvis Ernests Paulis Martinsens<br />

(*6.10.1932. Kuldīga †13.12.1992. Kapsēde, Grobiņas<br />

pag.) bija laulājies ar X (*) un šajā laulībā piedzima meita<br />

(XIII paaudze):<br />

• Ineta Martinsena (*11.4.1967. Liepāja).<br />

XIII paaudzes pārstāve Ineta Martinsena (*11.4.1967.<br />

Liepāja) nav precējusies, taču viņas attiecībās ar X (*) ir<br />

dzimis dēls (XIV paaudze):<br />

• Endijs Martinsens (*4.8.1986. Liepāja).<br />

XVI paaudzes pārstāvis Endijs Martinsens (*4.8.1986.<br />

Liepāja) 2016. gada 1. oktobrī apprecējās ar Evitu<br />

(*8.12.1990.) un abu laulībā ir dzimusi meita (XV<br />

paaudze):<br />

• Ketlīna Martinsena (*3.1.2015. Liepāja).<br />

XII paaudzes pārstāve Monija Martinsens (Rozentāle/<br />

Reinsone) (*25.11.1933. Elejas pag. †7.2.<strong>2019</strong>. Cēsis), bija<br />

precējusies divas reizes - ar Rozentālu (*) un ar Reinsonu<br />

(*†2006.). Pirmajā laulībā ir dzimuši divi dēli (XIII<br />

paaudze):<br />

• Andris Rozentāls (*..).<br />

• Dainis Rozentāls (*..).<br />

XII paaudzes pārstāve Alise Martinsens (Grabovska)<br />

(*22.12.1938. Jelgava †26.3.2002. Kuldīga) bija precējusies<br />

ar Gunāru Grabovski (*) un šajā laulībā piedzima divi<br />

pēcnācēji (XIII paaudze):<br />

• Aleksandra Grabovska (Kauliņa) (*26.2.1962.)<br />

• Jānis Grabovskis (*17.8.1965.), neprecējies,<br />

pēcnācēju nav, dzīvo Rīgā.<br />

XIII paaudzes pārstāve Aleksandra Grabovska (Kauliņa)<br />

(*26.2.1962.) ir precējusies ar Induli Kauliņu (*), dzīvo<br />

Ģibuļu pagasta “Jaunšķēlēs” un šajā laulībā ir dzimuši<br />

četri pēcnācēji (XIV paaudze):<br />

• Mikus Kauliņš (*27.9.1984.).<br />

• Kristiāna Kauliņa (*1.3.1986.).<br />

• Roberts Kauliņš (*19.5.1990.), mācījies RTU, ir<br />

ugunsdzēsējs Rīgā.<br />

• Rūdolfs Kauliņš (*8.5.1998.), mācījies Ventspils<br />

mūzikas koledžā, šobrīd strādā Zemessardzē.<br />

XII paaudzes pārstāvis Adams Martinsens (*..)<br />

XII paaudzes pārstāvis Fricis Martinsens (*..)<br />

XII paaudzes pārstāvis Mārtiņš Martinsens (*..)<br />

XI paaudzes pārstāvis Kristaps Potivars (turpmāk –<br />

Rožkalns) (*15.8.1897. Kuldīga) salaulājās ar Andreja<br />

Priednieka un Annas meitu Līzi Priednieci (*1.1895.).<br />

Ir zināms, ka Līzes Priednieces ģimenē vēl auga brāļi<br />

un māsas Līna Priednieks (*3.1891.), Lote Priednieks<br />

(*1893.), Jānis Priednieks (*18.2.1898.) Ženija Priednieks<br />

(*1.9.1900. †9.1900.), Pēteris Priednieks (*27.10.1902.),<br />

Ernests Priednieks (*1.12.1906.), un vēl viena māsa<br />

Priednieks (*). Kristapa Potivara (Rožkalna) un Līzes<br />

Priednieces laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Valija Rožkalne (Hildebrante) (*20.3.1923.<br />

†20.9.2011.).<br />

• Elza Rožkalne (Zīlīte) (*).<br />

• Anna Rožkalne (Fārenhorsta) (*).<br />

• Emīlija Rožkalns (*).<br />

XIII paaudzes pārstāve Valija Rožkalne (Hildebrante)<br />

(*20.3.1923. †20.9.2011.) salaulājās ar Ernesta Hildebranta<br />

(*23.6.1889. †26.5.1945.) un Matildes Elzas Grīnbergas<br />

(*29.5.1903. †?) dēlu Frici Hildebrandu (*5.4.1921.<br />

†9.6.1992.) un šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Guntis Hildebrands (*).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Guntis Hildebrands (*) ir<br />

precējies divas reizes. Pirmajā laulībā ar Andu Opelti (*)<br />

piedzima dēls (XV paaudze):<br />

• Austris Hildebrands (*1990.)<br />

Savukārt otrajā laulībā ar Viļņa Heidemaņa (*15.4.1941.<br />

†<strong>30</strong>.5.2006.Kuldīga) un Irinas Korņējevas (*4.5.1943.<br />

Kuldīga) meitu Sintru Heidemani (*7.7.1968. Alsunga).<br />

Šajā laulībā pēcnācēju nav, bet Sintras Heidemanes<br />

attiecībās ar X ir dzimis dēls (XV paaudze):<br />

• Mārtiņš Heidemanis (*<strong>30</strong>.10.1990.).<br />

XIII paaudzes pārstāve Elza Rožkalne (Zīlīte) (*)<br />

salaulājās ar Daini Zīlīti (*) un šajā laulībā ir piedzima<br />

(XIV paaudze):<br />

• Dzintra Zīlīte (*).<br />

• Mārīs Zīlīte (*).<br />

XIII paaudzes pārstāve Anna Rožkalne (Fārenhorsta)<br />

(*) salaulājās ar savu brālēnu Alfrēdu Fārenhorstu (skat.<br />

tālāk).<br />

XIII paaudzes pārstāve Emīlija Rožkalns (*) salaulājās ar<br />

X (*) un šajā laulībā ir dzimusi (XIV paaudze):<br />

• Maira (*).<br />

XIV paaudzes pārstāve Maira (*) salaulājās ar X (*) un<br />

šajā laulībā ir dzimusi (XV paaudze):<br />

• Inese (*).<br />

Attēli 763.<br />

Friča Potivara sieva Ieva Bērica (Potivare).<br />

Attēli 763.<br />

Kristaps Potivars (Rožkalns) .<br />

Attēli 763.<br />

Fricis Martinsens (dz.Potivars) un Margarita Reimane kāzu dienā (domājams - 1932. gadā) un dienestā<br />

Latvijas armijā.<br />

638 639

Attēli 763.<br />

Endijs Martinsens ar sievu Evitu un meitu Ketlīnu.<br />

XI paaudzes pārstāve Ilze Potivars (Fārenhorste)<br />

(*1.9.1906. Snēpeles “Pavāru” mājās) salaulājās ar<br />

zemnieka Kriša Fārenhorsa un Ilzes Valkovskas dēlu<br />

Indriķi Fārenhorstu (*6.12.1907. Krācene) un šajā laulībā<br />

piedzima (XII paaudze):<br />

• Alfrēds Rožkalns (Fārenhorsts) (*).<br />

XII paaudzes pārstāvis Alfrēds Rožkalns (Fārenhorsts)<br />

(*) salaulājās ar savu māsīcu (mātes Ilzes Potivares brāļa<br />

Kristapa Rožkalna meitu) Annu Rožkalni (*) un šajā<br />

laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Arnis Rožkalns (*).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Arnis Rožkalns (*) salaulājās ar<br />

Ritvara Albiņa (*) un X (*) meitu Sarmīti Albiņu ().<br />

X paaudzes pārstāvis Ādams Potivars (*5.4.1872.<br />

“Laucenieku” mājās) 1897. gada 20. aprīlī Kuldīgas latviešu<br />

draudzē salaulājās ar Adama Kaipes un Marijas 19 gadus<br />

veco meitu, Krauzenes kalponi Latti Kaipi (*1878. Tirole)<br />

un abu laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Fricis Potivars (*13.5.1898. “Rogas” mājās †),<br />

krustvecāki saimnieks Fricis Grīns un viņa sieva<br />

Līze, zemnieks Fricis Kaipa.<br />

• Ieva Potivars (*21.1.1901. “Rogas” mājās †),<br />

krustvecāki zemnieks Fricis Šulcs un viņa sieva<br />

Ilze, zemniece Ieva Kaipa.<br />

• Ilze Potivars (*20.2.1904. Kurmāles “Menge” †),<br />

krustvecāki zemnieka sieva Ilze Šulca, zemnieks<br />

Fricis Potivars un viņa sieva Ieva.<br />

• Jānis Potivars (*26.10.1907. Kurmāles “Menge”<br />

†), dvīnis, krustvecāki puisis Jānis Robežs, atraitne<br />

Margrieta Robežs<br />

• Fricis Potivars (*26.10.1907. Kurmāles “Menge”<br />

†), dvīnis, krustvecāki Fricis Kaipe, zemnieks Jānis<br />

Krūms un viņa sieva Līze.<br />

• Ernests Potivars (*1914. Vārme †28.10.1914.)<br />

Attēli 763.<br />

Mikus Kauliņš ar ģimeni.<br />

miris 7 mēnešu vecumā no karsoņa. Miršanas<br />

ierakstā norādīts, ka tēvs Ādams ir gans “Griķos”,<br />

bet mātes vārds ir norādīts Lote.<br />

Attiecībā uz citiem Potivaru (Butterware) dzimtas<br />

atzariem Kuldīgas latviešu draudzes grāmatās ir<br />

atrastas sekojošas ziņas. Par dzimtas izcelsmes vietu<br />

varam uzskatīt tagadējo Virkas muižu (Firkshof), kas līdz<br />

ar Kuldīgas pilsētas rajonu mūsdienās savu nosaukumu<br />

ieguva, latviskojot vācu baronu Firksu dzimtas īpašuma<br />

nosaukumu – Friehof, Firchshof, (latviski- Werkes, Wirkes<br />

muiža), kas pēc būtības nozīmē Firksiem piederoša zeme<br />

un muiža. Pirmais īpašnieks Jirgens fon Firkss 1494 .gadā<br />

saņēma lēnī zemi no Livonijas Ordeņa Kuldīgas komturejas<br />

un uzcēla pirmo namu 1,5 km uz ziemeļrietumiem no<br />

tagadējā vecā Ventas tilta, upes kreisajā krastā. Virkas<br />

muižai, tautā sauktai arī Althof (Vecmuiža), piederēja 372<br />

ha zemes, divas pusmuižas - Jaunmuiža (Neuhof ) un<br />

Dzilnas, Briģa mājas un sešas zemnieku sētas. Domājams,<br />

ka Virkas muižā valdījušas trīs baronu Firksu paaudzes,<br />

taču pēc Jirgena fon Firksa mazdēla nāves, 1600. gadā šis<br />

īpašums tika iznomāts. Laikā no 1677. līdz 1698. gadam<br />

muižas namā dzīvojis prāvests Gerhards Hartmans, tad<br />

mācītājs Bernhards Johans Nereziuss. Šajā laikā muižā<br />

darbojusies draudzes skola.<br />

iespējams, ka tad ir tapušas torņveida mūra piebūves abos<br />

muižas spārnos. Muižas arhitekta vārds nav zināms un<br />

varam vienīgi minēt, vai celtnieki ir iedvesmojušies no<br />

19. gadsimtā tik aktuālās Šveices koka arhitektūras stila,<br />

vai vēlējušies radīt romantisku, kokgriezumiem rotātu<br />

namu mīļotajai līgavai. Savukārt par senākajiem Potivaru<br />

dzimtas pārstāvjiem, kuri dzīvoja un strādāja šajā muižā,<br />

mēs varam uzskatīt VII paaudzes pārstāvi Ansi Potivaru<br />

(*1775. Firskhof †22.9.1835.), kurš strādāja par vagaru,<br />

mira 60 gadu vecumā būdams precēts. Iespējams, viens<br />

no viņa pienākumiem bija sviesta gatavošanas uzraudzība<br />

vai vadība, ar ko izskaidrojams uzvārds “Butterware” jo,<br />

visticamāk, Ansis Potivars bija pirmais savā dzimtā, kurš<br />

saņēma uzvārdu. Tāpat jāņem vērā, ka 1940. gadā vairāki<br />

1705. gadā muiža nonāca Kurzemes bruņniecības un<br />

hercogistes pārvaldē, bet 1753. gadā tā kļuva par hercoga<br />

Pētera Bīrona privātmuižu. Frīdrihs Ernests Brinkenss<br />

ir Tukuma virspilskungs, sirdsapziņas tiesas prezidents<br />

un nākamais muižas īpašnieks. Ap 1803. gadu muiža<br />

kļuva par barona Didriha Johana Vernera Bēra īpašums<br />

640 641<br />

Attēli 763.<br />

No kreisās: Indulis Kauliņš, Kristiāna Kauliņa.<br />

Potivaru dzimtas pārstāvji savus vāciskos uzvārdus steidza<br />

latviskot, tādejādi ienesot dzimtā jaunus uzvārdus. Kā<br />

nākamos var minēt Anša Potivara dēlus (VIII paaudze):<br />

• Andžs Potivars (*1795. Firskshof †7.5.1863.<br />

Kuldīga).<br />

• Toms Potivars (*1796. †20.6.1847.) - dzimtas<br />

atzars Kulbaru-Milleru dzimtas virzienā.<br />

VIII paaudzes pārstāvis Andžs Potivars (*1795. Firskshof<br />

†7.5.1863. Kuldīga) miršanas ierakstā ir norādīts kā 67<br />

gadus vecs strādnieks Kuldīgā, bet viņa laulībā ar Līzi<br />

(*1804. Firkshof †1852. Firkshof ) piedzima (IX paaudze):<br />

Attēli 763.<br />

No kreisās: Roberts Kauliņš un Rūdolfs Kauliņš.

• Jānis Potivars (*1831. †21.3.1887. Ekhof) nav<br />

atrasts kristību reģistros, taču uzskatāms par Andža<br />

dēlu, jo otrs Jānis Potivars, kurš bija laulājies ar<br />

Ievu Kulbari, laida pasaulē bērnus vienlaicīgi ar vēl<br />

vienu Jāni.<br />

• Toms Potivars (*8.8.1836. Firskhof †8.4.1846.<br />

Firskhof), krustvecāki kalpa sieva Grieta<br />

Rozenberga, kalps Toms Potivars [jaundzimušā<br />

tēva brālis], kalps Didže Adamsons.<br />

• Sappie Potivars (*23.9.1839. Firskhof †17.12.1839.<br />

Firskshof), mirusi 12 nedēļu vecumā. Krustvecāki<br />

puisis Jukums Leinieks, puisis Didže Adamson,<br />

saimniece Sappija Leinieka. Tēvs norādīts kā<br />

Firkshofas puisis.<br />

• Marija Potivars (*2.9.1841. Firskshof †10.7.1842.<br />

Firskshof), mirusi gada vecumā. Krustvecāki puisis<br />

Jukums Leinieks, meita Marija Leinieks.<br />

• Jūle Potivars (*26.11.1843. Firskshof †9.2.1845.<br />

Firskshof), mirusi gada vecumā. Krustvecāki kalpa<br />

sieva Marija Leiniek, kalpa sieva Jūle Potivar.<br />

• Andrejs Potivars (*27.12.1845. Firskshof),<br />

krustvecāki puisis Andrejs Adamsons, zemnieka<br />

sieva Dārte Irbe.<br />

• Babbe Potivars (*28.12.1849. Firskshof<br />

†13.1.1850. Firskhof), mirusi 3 nedēļu vecumā.<br />

Krustvecāki meita Babbe Adamsone, puisis Indriķis<br />

Leinieks.<br />

Pēc pirmās sievas nāves Andžs Potivars salaulājās ar Annu<br />

(*1821. Tigwen †3.5.1891. Kuldīga), kura mira kā 70 gadus<br />

veca Kuldīgas strādnieka atraitne. Bērnu kristību ierakstos<br />

Andžs ir norādīts kā Firkshofas zemnieks (iespējams -<br />

“Krieva” mājās, kuru nosaukums parādās Trīnes kristību<br />

ierakstā). Šajā laulībā piedzima un agri mira (IX paaudze):<br />

• Liene Potivars (*28.2.1853. Firskhof †11.11.1855.<br />

Firskhof), krustvecāki meita Liene Zaķis, saimniece<br />

Soppie Leiniek.<br />

• Trīne Potivars (*11.4.1856. Firskhof †1.1.1858.<br />

Firskhof), krustvecāki meita Trīne Lass, puisis<br />

Krists Kaugers.<br />

• Trīne Potivars (*<strong>30</strong>.12.1858. Firskhof †3.2.1862.),<br />

krustvecāki Vilis Feldmanis, meita Trīne Zaķis.<br />

Miršanas ierakstā Andžs Potivars jau norādīts kā<br />

Kuldīgas strādnieks, bet pašas Trīnes dzimšanas<br />

vieta arī minēta Kuldīga.<br />

Kristību reģistros pagaidām neatrastais IX paaudzes<br />

pārstāvis Jānis Potivars (*1831. †21.3.1887. Ekhof) bija<br />

kalps Ernsthofā un miršanas ierakstā norādīts kā 56 gadus<br />

vecs Ekhofas strādnieks, precēts. un bija precējies divas<br />

reizes. Pirmajā laulībā ar un Jūli (* †pirms 1861.) piedzima<br />

(X paaudze):<br />

• Andrejs Potivars (*13.3.1859. Ernsthof),<br />

krustvecāki puisis Ansis Priednieks, puisis Andrejs<br />

Erbs.<br />

Savukārt Jāņa Potivara (*) otrajā laulībā ar Dārti (*)<br />

piedzima (X paaudze):<br />

• Jūle Potivars (*11.12.1861. Ernsthof †22.12.1861.<br />

Ernsthof), mirusi 10 dienu vecumā. Krustvecāki<br />

puisis Mārtiņš Potivars, zemnieka sieva Lībe Tārps,<br />

zemnieka sieva Jūle Raupa.<br />

• Mārtiņš Potivars (*25.2.1863. Altgoldingen<br />

†22.12.1868.), krustvecāki puisis Mārtiņš Potivars,<br />

meita Griete Pujāts. Tēvs norādīts kā Kurmāles<br />

puisis.<br />

X paaudzes pārstāvis, Firkshofas kalps Andrejs Potivars<br />

(*13.3.1859. Ernsthof) un Trīne (*) kļuva par vecākiem<br />

(XI paaudze):<br />

• Mārtiņš Potivars (*29.1.1876. Firkshof),<br />

krustvecāki puisis Mārtiņš Tēvainis, kalpa sieva<br />

Trīne Irbe, puisis Ansis Nudien.<br />

VIII paaudzes pārstāvis Toms Potivars (*1796.<br />

†20.6.1847.) bija Ernstu muižas (Ernsthof) “Kaupu” māju<br />

kalps, miris 51 gada vecumā. Analizējot bērnu kristību,<br />

miršanas un laulību ierakstos norādītos mātes vārdus,<br />

domājams, Toms Potivars bija precējies vismaz divas<br />

reizes. Pirmajā laulībā ar Grietu (*1804. Kl.Sahlingen<br />

†19.11.1838. Ernshof), kura mira 34 gadu vecumā pēc<br />

dzemdībām, piedzima (IX paaudze):<br />

• Jūle Potivars (*1835. Ernshof †8.1.1838. Ernshof),<br />

mirusi 3 gadu vecumā no pampumiem.<br />

• Jānis Potivars (*28.2.1837. Ernshof †?),<br />

krustvecāki kalpa sieva Līze Butervāre [Potivāre],<br />

vagars Jānis Kristapsons. [domājams, precējies ar<br />

Ievu Kulbari un tika dēvēts par Martinsonu, vēlāk<br />

- Buttervāri jeb Potivaru]. Mulsinošs ir fakts, ka<br />

laulību ierakstā viņš norādīts kā Katrīnas dēls.<br />

• Līze Potivars (*16.11.1838. Ernshof †17.11.1838.<br />

Ernshof), mirusi 1 dienas vecumā, Krustvecāki<br />

kalpone Anna Koha, zemniece Līze.<br />

Savukārt Toma Potivara otrajā laulībā ar Jūli (*? †pēc<br />

1844.) piedzima (IX paaudze):<br />

• Pēteris Potivars (*22.9.1839. Ernshof),<br />

krustvecāki kalps Pēteris Pētersons un viņa sieva,<br />

kalps Anže Potivars<br />

• Mārtiņš Potivars (*9.3.1842. Ernshofa †24.3.1913.<br />

Ekhof), krustvecāki kalps Mārtiņš [nesalasāms],<br />

kalps Mārtiņš Buttervāre [Potivars].<br />

• Miķelis Potivars (*5.3.1844. Ernshof †7.12.1848.),<br />

krustvecāki kalps Jānis Jēkabsons, kalps Pēteris<br />

Tomužs.<br />

1867. gada 10. oktobrī Kuldīgas Latviešu draudzē salaulājās<br />

IX paaudzes pārstāvis Mārtiņš Potivars (*9.3.1842.<br />

Ernshofa †24.3.1913. Ekhof) un Grieta Hartmane (*†pēc<br />

1913). Miršanas reģistrā Mārtiņš Potivars ir norādīts<br />

Ekhofas staļmeistars, kurš mira 71 gada vecumā no<br />

zirga spēriena, būdams precēts. Savukārt bērnu kristību<br />

ierakstos viņš norādīts kā kalps. Šajā laulībā piedzima (X<br />

paaudze):<br />

• Indriķis Potivars (*1869. Vārme †22.12.1877.<br />

Ekhof), miris 8 un 3/4 gadu vecumā<br />

• Krišs Potivars (*23.9.1870. Ekhof “Salmgrieži”<br />

†12.3.1872. Ekhof “Salmgrieži”), krustvecāki Krišs<br />

Jēkabsons un Edda, puisis Indriķis Kaupers.<br />

• Jānis Potivars (*19.7.1873. Ekhofas “Silagaiķi” †),<br />

krustvecāki Katte Āboliņa, Jānis Potivars.<br />

• Līze Potivars (*26.4.1879. Ekhofas “Silagaiķi”<br />

†21.12.1879. Ekhofas “Silagaiķi”), krustvecāki meita<br />

Līze Hartmane, saimnieki Krišs Jēkabsons un Edda.<br />

• Anna Potivars (*25.4.1881. Ekhofas “Silagaiķi”<br />

†11.12.1882. Ekhofas “Silagaiķi”), krustvecāki<br />

saimnieks Krišs Jēkabsons, Anna Herman, Katte<br />

Ābola.<br />

• Ansis Potivars (*1.9.1884. Ekhofas “Silagaiķi”<br />

†19.12.1911. Kuldīga), krustvecāki saimnieks Krišs<br />

Jēkabsons un Edda, kalps Ansis Ābols. Miršanas<br />

ierakstā viņš ir norādīts kā 27 gadus vecs neprecēts<br />

Kuldīgas hidrotehniķis, bet kā nāves iemesls<br />

norādīta plaušu tuberkuloze.<br />

• Anna Potivars (Gomze) (*16.8.1889. Ekhofas<br />

“Silagaiķi” †), krustvecāki saimnieks Krišs Jēkabsons<br />

un Edda, meita Līze Hartmane.<br />

X paaudzes pārstāvis Jānis Potivars (*19.7.1873. Ekhofas<br />

“Silagaiķi” †), būdams 22 gadus vecs strādnieks Kuldīgā,<br />

1895. gada 29. janvārī Kuldīgas latviešu draudzē salaulājās<br />

ar zemnieka Krista Oļas un viņa sievas Annas 29 gadus<br />

veco meitu Ķērstu Oļu (*5.7.1866. †), kura strādāja par<br />

kalponi Kuldīgā. Vēlāk Jāņa Potivara profesija norādīta<br />

“važonis”. Abu laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Anna Potivars (*28.1.1896. Kuldīga), krustvecāki<br />

meita Anna Grīnvalde, zemnieks Mārtiņš Potivars<br />

un viņa sieva Grieta.<br />

• Marija Potivars (*28.12.1898. Kuldīga),<br />

krustvecāki strādnieks Krišs Prūsis un viņa sieva<br />

Marija.<br />

• nedzīvi dzimusi meita (*20.11.1900. Kuldīga<br />

†20.11.1900. Kuldīga)<br />

• Ansis Potivars (Klints) (*3.4.1906. Kuldīga),<br />

krustvecāki puisis Ansis Potivars, puisis Juris Oļa,<br />

zemnieka sieva Grieta Oļa.<br />

No internetā atrodamajām ziņām var secināt, ka XI<br />

paaudzes pārstāvis Ansis Potivars (*3.4.1906. Kuldīga)<br />

bija precējies ar Olgu Rozāliju Grinbergu (*<strong>30</strong>.7.1909.<br />

Rīga † Saldus) , kuras vecāki bija Grīnbergs un Karlīne<br />

Prišenfelds. Vietnē “geni.com” norādīts, ka Ansis Potivars<br />

1940. gadā ir mainījis uzvārdu no vāciskā “Potivars” uz<br />

latvisko “Klints”. Šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Valdis Edgars Klints (*10.12.1929. Saldus),<br />

• Velta Gaida Klints (Meiris) (*9.5.1931. Saldus),<br />

• ? Klints (*?. Saldus),<br />

XII paaudzes pārstāve Velta Gaida Klints (Meiris)<br />

(*9.5.1931. Saldus) bija precējusies ar Vilmāru Meiri<br />

(*9.5.1931. Saldus) un šajā laulībā piedzima divi pēcnācēji<br />

(XIII paaudze):<br />

• Daina Meiris (Done) (*4.3.1951. Kuldīga †2016.),<br />

• Guntis Meiris (*3.7.1951. Kuldīga †2009.).<br />

1909. gada <strong>30</strong>. augustā Kuldīgas latviešu draudzē laulājās<br />

X paaudzes pārstāve Anna Potivars (*16.8.1889. Ekhofas<br />

“Silagaiķi” †) un Andžes Gomzes (*1842.) dēls, atraitnis,<br />

Kristaps Gomze (*1876.), kurš iepriekš, 1898. gada 11.<br />

novembrī bija precējies ar Altgoldingenas “Lāčplēšu”<br />

māju bijušā saimnieka Anša Jansona (†pēc 1898.) un<br />

Ievas (†pēc 1898.) meitu Lieni Jansoni (*1874. Alt<br />

Goldingena †13.8.1903.). Pirmās laulības reģistrēšanas<br />

laikā Kristaps Gomze bija strādnieks Planīcas “Lagzdiņos”,<br />

bet pirmās sievas miršanas ierakstā jau norādīts kā<br />

Kuldīgas namsaimnieks. Savukārt viņa tēvs ir drēbnieks<br />

Anže Gomze (*6.8.1842. Gerrendorf †20.11.1878. Alt<br />

Goldingen “Līķe”), bet māte - Anna (†pēc 1898.). Pirmajā<br />

laulībā ar Lieni Jansoni piedzima (XI paaudze):<br />

• Juris Gomze (*23.10.1901. Kuldīga †20.11.1909.<br />

Kuldīga), miris no tuberkulozes. Krustvecāki sieva<br />

Lība Dineberga un strādnieks Kristaps Gomze.<br />

Pagaidām neidentificēta X paaudzes pārstāve Grieta<br />

Potivars (*pirms 1885. †), laida pasaulē ārlaulības dēlu,<br />

kuram kristību ierakstā nav norādīts tēvs (XI paaudze):<br />

642 643<br />

• Fricis Potivars (*21.1.1905. Kuldīga), krustvecāki<br />

strādnieka sieva Trīne Silvazieds, sieva Ķērsta<br />

Mauriņš.<br />

Attēls 763.<br />

No kreisās: X, Elizabete Lapsīte (Olgas Rozālijas<br />

vecākā māsa), Ansis Potivars (Klints), Velta Gaida<br />

Klints, Olga Rozālija Potivars (Klints), Valdis<br />

Edgars Klints.

KULBARU-BULAVU DZIMTAS ZARS<br />

KULBARS- BULAVS<br />

Kalpa, VIII paaudzes pārstāvja Adama Bulava (*1804.)<br />

un Grietas 22 gadus vecais dēls, “Sprīstiķu” saimes<br />

kalps, IX paaudzes pārstāvis Jānis Bulavs (*26.7.1833.<br />

Snēpele, “Jaunzem” mājā †23.12.1882. “Laucenieku”<br />

mājās) 1854. gada 17. oktobrī Snēpeles baznīcā salaulājās<br />

ar Pētera Kulbara un Lienes 22 gadus veco “Sprīstiķu”<br />

saimes meitu, IX paaudzes pārstāvi Babbi Kulbars<br />

(*14.5.1832. Snēpele, “Čubult” †12.1.1881. “Laucenieki”),<br />

kura tika iesvētīta 1848. gadā. Jānis Bulavs un Babbe 1862.<br />

gadā ir norādīti kā saimnieki (Jāņa Martinsona kristību<br />

ierakstā). Ir zināms, ka Jānis Bullavs bija precējies divas<br />

reizes. Jāņa Bullava otrās laulības notika 1882. gada<br />

11. aprīlī Snēpeles baznīcā, kad viņš, būdams atraitnis,<br />

salaulājās ar Ernsta Freimaņa un Eddes 40 gadus veco<br />

meitu, “Sepju” saimnieci, atraitni Annu Nesin (*1842.<br />

Princenhof). Diemžēl, šī laulība nebija ilga, jo astoņus<br />

mēnešus pēc kāzām Jānis Bullavs mira (abu vienīgā meita<br />

Līze piedzima pēc tēva nāves). Savukārt Jāņa Bullava un<br />

Babbes Kulbares laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Jānis Bulavs (*21.3.1855. “Sprīstiķu” saimē<br />

†14.12.1907.), krustvecāki puisis Bulavs, puisis<br />

Kristaps Bērics, kalpa sieva Marija Kramiņa<br />

(Krahming).<br />

• Ieva Bulavs (*10.3.1857. “Sprīstiķu” saimē<br />

†10.2.1858.), krustvecāki saimniece Lotte Bērica,<br />

puisis Jānis Bullavs.<br />

• Līze Bulau (*6.2.1859. “Laucinieki” †2.5.1863.),<br />

krustvecāki kalpa sieva Līze Robež, puisis Jēkabs<br />

Robežs, meita Anne Lange.<br />

• Marija Bulavs (*23.7.1860. “Laucinieki”),<br />

krustvecāki Jēkabs Robežs, Marija Kronberga,<br />

meita Ilze Robeža.<br />

• Margrieta Bulavs (*16.4.1862. “Laucenieki”),<br />

krustvecāki meita Marija Rožukalns, saimnieks<br />

Jānis Bulavs, saimniece Ieva Bulavs.<br />

• Ieva Bulavs (*22.4.1862. “Laucinieki” †13.7.1888.<br />

“Allaž” saimē), krustvecāki Līze Robežs, Ieva Ozols,<br />

saimnieks Jānis Bērics. Miršanas ierakstā norādītā<br />

23 gadus veca, neprecēta “Allaž” saimes meita.<br />

• Grieta Bulavs (Jēgers/ Grieze) (*1866. Lauceniek<br />

20) Snēpeles baznīcā nav atrasts kristību ieraksts,<br />

iespējams, domāta 1862. gadā dzimusī Margrieta.<br />

• Indriķis Bulavs (*<strong>30</strong>.3.1868. “Laucinieki”<br />

†<strong>30</strong>.6.1868.), krustvecāki puisis Indriķis Gulbis,<br />

puisis Jānis Potivars, saimniece Līze Robežs.<br />

• Fricis Bulavs (*10.1869. “Laucinieki”) [dzimšanas<br />

datuma vietā ir noplēsts lapas stūris], krustvecāki<br />

saimnieks Pricis Bulavs, saimniece Līze Robežs,<br />

meita Latte Lāce.<br />

• Ādams Bulavs (*6.3.1872. “Laucinieki”),<br />

krustvecāki Ādams Robežs, saimniece Līze Robežs.<br />

• Līze Bulavs (*29.8.1883. “Laucenieki”), dzimusi<br />

pēc sava tēva Jāņa nāves, viņa otrajā laulībā ar Annu<br />

Nesinu. Krustvecāki saimnieks Jānis Bulavs un viņa<br />

sieva Līze, meita Marija Bulavs.<br />

X paaudzes pārstāvis “Laucenieku” saimnieks, saimnieka<br />

Jāņa un Babbas 28 gadus vecais dēls Jānis Bulavs<br />

(*21.3.1855. “Sprīstiķu” saimē †14.12.1907.), 1883. gada<br />

14. februārī Snēpelē salaulājās ar Laidu “Dagges” māju<br />

saimnieci, saimnieka Anša Štelmahera [Annus] un<br />

Grietas 24 gadus veco meitu Trīni Štelmaher (*1859.<br />

Dagge). Miršanas ierakstā norādīts, ka Jānis Bulavs miris<br />

kā precēts vīrs 50 gadu vecumā no sirds slimības. Abu<br />

laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Marija Bulavs (*3.7.1885. “Laucenieki”),<br />

krustvecāki zemnieks Indriķis Gulbis, viņa sieva<br />

Marija, meita Marija Bulavs.<br />

X paaudzes pārstāve Marija Bulavs (*23.7.1860.<br />

“Laucinieki”) strādāja par meitu Kuldīgā un kļuva par<br />

māti vismaz vienam pēcnācējam, kuram nav norādīts tēvs<br />

(XI paaudze):<br />

• Mārgrieta Bulavs (*1886. †21.5.1887. Kuldīgā),<br />

krustvecāki Jānis Butervārs un viņa sieva Ieva.<br />

X paaudzes pārstāve, “Kluntes” meita, saimnieka Jāņa<br />

un Babas 20 gadus vecā meita, Grieta Bulavs (Jēgere/<br />

Attēli 763.<br />

Snēpeles pagasta “Laucenieku” dzīvojamās mājas vizualizācija un to plāns20. gs. <strong>30</strong>. gados.<br />

Grieze) (*1866. “Lauceniek”) [iespējams, domāta 1862.<br />

gadā dzimusī Margrieta]1886. gada 26. oktobrī Snēpeles<br />

baznīcā salaulājās ar “Kluntes” saimnieku, saimnieka<br />

Anša Jēgera un Annas 36 gadus veco dēlu Indriķi Jēgeru<br />

(*19.8.1850. Klunte †pirms 1895.), bet pēc vīra nāves, 1895.<br />

gadā novembrī 29 gadus vecā atraitne Grieta Jēgere, dzim.<br />

Bulavs (*1866.) salaulājās ar “Allažu” puisi, saimnieka<br />

Miķeļa Griezes un Trīnes 23 gadus veco dēlu Jāni Griezi<br />

(*1872.). Grietas Bulavas pirmajā laulībā ar Indriķi Jēgeru<br />

piedzima (XI paaudze):<br />

• Anna Jēgers (*27.7.1887. Snēpeles “Kluntes”),<br />

krustvecāki saimnieks Ernsts Zaļaiskalns, kalpone<br />

Marija Čakša, meita Anna Kronberga.<br />

• Jānis Jēgers (*1.3.1890. Snēpeles “Kluntes”),<br />

krustvecāki puisis Fricis Zaļaiskalns, viņa sieva<br />

Ieva, puisis Jānis Bulavs.<br />

• Kristaps Jēgers (*21.5.1892. Snēpeles “Kluntes”),<br />

krustvecāki saimnieks Jēkabs Zēbergs, viņa sieva<br />

Marija, strādnieks Vilis Elbers.<br />

Savukārt Grietas Bulavas otrajā laulībā ar Jāni Griezi,<br />

kurš kļuva par “Kluntes” jauno saimnieku, piedzima (XI<br />

paaudze):<br />

• Trīne Grieze (*<strong>30</strong>.8.1896. Snēpeles “Kluntes”),<br />

krustvecāki saimnieks Ernsts Zaļaiskalns, viņa<br />

sieva Marija, zemnieks Kārlis [nesalasāms].<br />

• Ieva Grieze (*13.2.1898. Snēpeles “Kluntes”),<br />

krustvecāki zemnieks Fricis Jēgers, meita Ieva<br />

Jēgere.<br />

Meitas Līzes Bulavs kristību ierakstā Jānis Bulavs un Babbe<br />

pirmo reizi ir norādīti kā “Laucinieku” māju īpašnieki, kas<br />

ļauj izteikt pieņēmumu, ka laikā no 1857. gada marta līdz<br />

1859. gada februārim viņi ir izpirkuši šīs, tobrīd aptuveni<br />

90 gadus vecās mājas no muižas, padarot tās par vienām<br />

no Kulbaru dzimtas atzara dzimtas mājām. Ļoti detalizēts<br />

un bagātīgi ilustrēts “Laucinieku” mājas apraksts ir<br />

iekļauts 1936. gadā izdotajā grāmatā “Kurzemes sēta”. Te<br />

norādīts, ka ēka ir celta 1770-os gados no izmeklētiem, labi<br />

noaugušiem priedes baļķiem, kas sabūvēti ar Kurzemei<br />

raksturīgo gropēto statņu palīdzību garās sienās.<br />

Lauka ekspedīcijas laikā apsekojot “Laucenieku” mājvietu<br />

2018. gada oktobrī tika konstatēts, ka šobrīd te atrodamas<br />

vien māju drupas, kas liecina par to, ka “Laucenieku”<br />

mājas (visticamāk, īsi pirms II Pasaules kara vai uzreiz pēc<br />

tā) tika pilnībā pārbūvētas.<br />

Nesaliktie Bullavi<br />

Saimnieka Jāņa Bulava un Jūles 22 ½ gadus vecā meita<br />

Ieva Bulavs (*1874. Snēpele) 1896. gada 22. decembrī<br />

Snēpelē salaulājās ar Snēpeles “Kušķu” saimes puisi, kalpa<br />

Kristapa Liepas un Marijas 28 gadus veco dēlu Juri Liepu<br />

(*23.8.1868. Snēpeles “Pussiek”). Sava dēla Jāņa kristību<br />

ierakstā Juris Liepa jau ir norādīts kā “Allažu” māju<br />

saimnieks. Šajā laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Līze Liepa (*22.9.1897. Snēpeles “Kušķe”),<br />

krustvecāki saimnieks Jānis Lamberts un viņa sieva<br />

Anete, meita Līze Lamberte.<br />

• Jānis Liepa (*6.9.1900. Snēpeles “Allaži”),<br />

krustvecāki saimnieks Jānis Lamberts un viņa sieva<br />

Anete, zemnieks Ernests Reits.<br />

• Heinrihs Liepa (*7.1.1903. Snēpeles “Allaži”),<br />

krustvecāki zemnieks Jānis Robežs, zemniece<br />

Margrieta Robeža, meita Ieva Lūķis.<br />

• Anna Liepa (*18.6.1905. Irgenas “Eijūtas” saimē),<br />

krustvecāki zemnieks Ernests Reits, viņa sieva<br />

Anna, puisis Jānis Robežs.<br />

Jānis Bullavs un Ieva:<br />

• Ieva Bulavs (Mieze [Miezītis]) (*1835. Gros<br />

Sahlingen)<br />

Mirušā laukstrādnieka Jēkaba Miezīša un Līzes 27<br />

gadus vecais dēls, “Rogas” saimes kalps Andrejs Miezis<br />

[Miezītis] (*1828. Snēpele) 1855. gada <strong>30</strong>. oktobrī Snēpelē<br />

salaulājās ar mirušā kalpa Jāņa Bullava un Ievas 20 gadus<br />

veco meitu, “Kvanķes” saimes meita Ieva Bulavs (*1835.<br />

Gros Sahlingen). Abu laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Anna Miezis (*18.12.1856. “Rogas”), krustvecāki<br />

kalps Jānis Bulavs, kalpa sieva Anne Robeža.<br />

• Marija Miezis (*15.11.1859. “Vilki”), krustvecāki<br />

saimniece Marija Allaža, saimnieks Ansis Strauts<br />

un viņa sieva Emīlija.<br />

• Kristaps Miezis (*29.11.1860. “Vilki”),<br />

krustvecāki kalps Kristaps Bulavs, lauksaimniece<br />

Lotte Jansone, meita Margrieta Miezis.<br />

cits Jānis Bullavs un Baba:<br />

644 645

• Jānis Bulavs (23, 1874) nav Snēpeles baznīcā<br />

Snēpeles “Rogas” puisis, saimnieka Jāņa Bulava un Babas<br />

23 gadus vecais dēls Jānis Bulavs (23, *1874) un saimnieka<br />

Indriķa un Annas meita, Snēpeles Barutzen par meitu<br />

strādājošā Katte Zaļaiskalns (*26 ½ 1870.), Snēpele 1897.<br />

gada 4. maijā<br />

* *****<br />

Ilze Bulavs (*1795. Kunden †25.12.1865), 70 gadi,<br />

Aplok saimniece<br />

Trīne Bulavs (*1851. Laidi †6.8.1911.) Aploku saimniece,<br />

60, atraitne<br />

Ieva Bulavs (*1802. Sprīstiķi †2.3.1870)., agrākā Ķesteru<br />

siamniece, 68<br />

Ieva Bulavs (*1827. Snēpele †9.8.1897.) atraitne, 70, no<br />

krūts slimības<br />

Līze Bulavs (*18<strong>30</strong>. Snēpele †17.9.1853.), 23 gadi, meita<br />

Kvaņķes saimē, neprecēta<br />

Adams Bulauvs (*1883. Ventspils †9.11.1883.), ķesteru<br />

meitas Ievas dēls 9 mēneši<br />

Lotte Bullava (*1825. Mundikken †16.8.1850. “Zāmeši”)<br />

mirusi 25 gadu vecumā, kalpa sieva Zāmešu saimē<br />

Līza Bulavs (*1847 Birzen †1.7.1915.) Kristapa Bullava<br />

atraitne Kuldīgā, 68 , paralyze<br />

Jānis Bulavs (*1837 Snēpele †19.3.1911), strādnieks<br />

Kuldīgā, 74, precēts<br />

Jānis Bulavs (*1911. †3.5.1912), Jēkaba Bullava un Ievas<br />

dēls, Segle mājās, 9 mēneši<br />

ATSAUCES:<br />

1. J.Jaunzems, “Kurzemes sēta”, Rīga, 1943., 34. lpp<br />

646 647

Kā redzams no iepriekš izklāstītā, Kulbaru-Bullavu<br />

dzimtas radniecība veidojas caur Babbes Kulbars<br />

līgavaiņa ģimeni, kurā šobrīd senākās ziņas ir par VII<br />

paaudzes pārstāvjiem, ar augstu varbūtības pakāpi<br />

par brāļiem uzskatāmajiem Bulavu dzimtas atzaru<br />

veidotājiem, par kuriem ziņas atrodamas vien no bērnu<br />

kristību ierakstiem (VII paaudze):<br />

• Toms Bulavs (*ap 1770.).<br />

• Juris Bulavs (*ap 1775.).<br />

• Jānis Bulavs (* ap 1780. †pirms 1844.).<br />

VII paaudzes pārstāvis Jānis Bulavs (*ap 1780. †pirms<br />

1844.) visticamāk, bija laulājies divreiz ar Grietu (*) un<br />

Ilzi (*). Pirmajā laulībā ar Grietu piedzima (VIII paaudze):<br />

• Adams Bulavs (*26.10.1804. Snēpele “Rogas”<br />

†11.10.1879. “Ķesteros”, miris kā atraitnis 75 gadu<br />

vecumā, būdams strādnieks “Ķesteru” saimē).<br />

• Bērtulis Bulavs (*28.12.1806. “Šķēpeļos”) [māte ir<br />

norādīta kā Margrieta].<br />

Savukārt pēc sievas Grietas nāves kalps, VII paaudzes<br />

pārstāvis Jānis Bullavs (* ap 1780. †pirms 1844.)<br />

visticamāk, bija laulājies divreiz - viņa laulībā ar Ilzi<br />

(†pirms 1849.) (VIII paaudze):<br />

• Marija Bullava (Raķis/Allaž) (*29.8.1818.<br />

Gr.sahlingen “Jaunzeme”).<br />

• Kristaps Bulavs (*1821. Snēpele “Rogas”<br />

†24.4.1885 “Zvejas”).<br />

• Margrieta Bulava (Sargs) (*1828. Gr.Sahlingen) .<br />

• Adams Bulavs (*28.3.18<strong>30</strong>. Gr.sahlingen<br />

“Jaunzeme” †23.2.1856. “Dobeļu” saimē).<br />

• Jānis Bullavs (*2.7.1832. Gros Sahlingen<br />

Jaunzeme †27.3.1881.).<br />

VIII paaudzes pārstāvja kalpa Adama Bulava (*26.10.1804.<br />

JĀŅA BULAVA ATZARS<br />

BULAVS<br />

Snēpele “Rogas” †11.10.1879. “Ķesteros”, miris kā atraitnis<br />

75 gadu vecumā, būdams strādnieks “Ķesteru” saimē)<br />

laulībā ar Grietu (*1805. “Vēverkalnos” †22.1.1868.<br />

“Ķesteros”) piedzima (IX paaudze):<br />

• Jānis Bullavs (*26.7.1833. Snēpele, “Jaunzem”<br />

mājā †23.12.1882. “Laucenieku” mājās).<br />

• Ernests Bullavs (*3.8.1838. Snēpele), krustvecāki<br />

kalps Ernests Ozoliņš, saimniece Līze Pūre, meita<br />

Ilze Zieber.<br />

• Līze Bullavs (*10.4.1842. Snēpele †3.1.1843.),<br />

krustvecāki kalpa sieva Līze Gulbis, meita Margrieta<br />

Ozoliņa, puisis Pēteris Rožkalns.<br />

• Fricis Bullavs (*26.7.1844. Snēpele †7.7.1855.<br />

Snēpele), krustvecāki kalps Fricis Rožkalns,<br />

saimniece Ieva Zaļaiskalns. miris kā saimnieka<br />

Ādama un Grietes dēls 11 gadu vecumā.<br />

VIII paaudzes pārstāvis Bērtulis Bullavs (*28.12.1806.<br />

“Šķēpeļos”) salaulājās ar Ilzi un šajā laulībā piedzima (IX<br />

paaudze):<br />

• Adams Bulavs (*2.1.1826. Snēpele “Vecvagari”<br />

†14.2.1871. “Skujas”).<br />

• Bērtulis Bulavs (*29.1.1843. “Spires”), krustvecāki<br />

atvaļinātais karavīrs Bērtulis Jansons, meita Marija<br />

Bulavs.<br />

Puiša Bērtuļa Bullava un Ilzes <strong>30</strong> gadus vecais dēls,<br />

Aploku puisis, IX paaudzes pārstāvis Adams Bulavs<br />

(*2.1.1826. Snēpele †14.2.1871. “Skujas”) 1857. gada 20.<br />

oktobrī Snēpelē salaulājās ar saimnieka Friča Segliņa un<br />

Ievas 24 gadus veco meita, “Aploku” saimes meitu Ievu<br />

Segliņu (*1833. Barutzen †). Adams Bulavs mira 46 gadu<br />

vecumā kā atraitnis, būdams “Skujas” māju kalps. Šajā<br />

laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Grieta Bulavs (*<strong>30</strong>.11.1859. “Allaž” Gr.Sahlingen<br />

†10.1.1860.), krustvecāki saimniece Grieta Grīna,<br />

Attēli 763.<br />

Snēpeles pagasta “Laucenieku” māju saimniecības ēkas vizualizācija un tās šķērsgriezums 20. gs. <strong>30</strong>.<br />

gados.<br />

saimnieks Fricis Grīns. Mirusi 7 nedēļu vecumā.<br />

• Līze Bulavs (Zieds) (*25.2.1861. Snēpele),<br />

krustvecāki meita Līze Fogele, laukstrādniece<br />

Marija Veinerte, saimnieks Ansis Jansons.<br />

• Marija Bulavs (*24.5.1865. “Aplok”), krustvecāki<br />

Marija Bulavs, Ieva Bulavs, Andrejs Bulavs.<br />

• Grieta Bulavs (*1866. Aplok †5.3.1866.) Aplok<br />

kalpa Adama un ievas m, ¾ gada. Dzimšanas<br />

ieraksts Snēpeles baznīcā nav atrasts.<br />

• Latte Bulavs (*9.11.1867. “Skujas” †1.4.1869.<br />

“Skujas”), krustvecāki saimniece Līze (Eglīt)<br />

Segliņa, puisis Jēkabs Segliņš, meita Lotte Segliņa.<br />

• Anna Bulavs (*12.6.1870. “Skujas” †<strong>30</strong>.6.1871.<br />

“Aploku” saimē), krustvecāki meita Anna Segliņa,<br />

saimnieks Ansis Segliņš, saimniece Ieva Appens.<br />

Kalpa Ādama un Ievas 25 gadus vecā meita, “Aploku” meita,<br />

X paaudzes pārstāve Līze Bulavs (Zieds) (*25.2.1861.<br />

Snēpele), 1885. gada 10. novembrī Snēpelē salaulājās ar<br />

Barutzen dzirnavu puisi, kalpa Friča un Annas 22 gadus<br />

veco dēlu Frici Zieds (*1863. Ķesteros). Par šajā laiulībā<br />

dzimušiem pēcnācējiem ziņas pagaidām nav atrastas.<br />

Mirušā kalpa Jāņa Bullava 23 gadus vecā meita,<br />

VIII paaudzes pārstāve Marija Bullava (*29.8.1818.<br />

Gr.Sahlingen “Jaunzeme”) 1844. gada 19. novembrī<br />

Snēpelē salaulājās ar mirušā saimnieka Jāņa Raķķa 46<br />

gadus veco dēlu, saimnieku, atraitni Ansi Rakke (*1798.<br />

Gros Sahlingen †pirms 1849.). Ziņas par šajā laulībā<br />

dzimušiem pēcnācējiem nav atrastas, bet ir zināms, ka<br />

pēc sava pirmā vīra nāves, tobrīd jau mirušā kalpa Jāņa<br />

Bullava un mirušās Ilzes <strong>30</strong> gadus vecā meita, paaudzes<br />

pārstāve, atraitne Marija Raķis (dz.Bullava) (*29.18.1818.<br />

Gr.sahlingen), 1849. gada 29. oktobrī Snēpelē salaulājās<br />

ar mirušā saimnieka Ģirta Allaža un mirušās Marijas<br />

26 gadus veco dēlu, “Kvaņķes” saimes puisi Ansi Allažu<br />

(*1823. Gr.Sahlingen). Šajā laulībā piedzima (IX paaudze):<br />

• Ieva Allažs (*25.8.1852. “Kvaņķes”), krustvecāki<br />

meita Ieva Allaž, saimniece Marija Ķestere, puisis<br />

Andrejs Vilks.<br />

• Līze Allažs (*29.6.1855. “Kvaņķes”), krustvecāki<br />

saimnece Līze Zommere, kalpone Anne Sommere,<br />

saimnieks Ansis Zommers.<br />

Mirušā kalpa Jāņa Bullava un Ilzes 25 gadus vecais dēls,<br />

“Kvaņķes” saimes puisis, VIII paaudzes pārstāvis Kristaps<br />

Bulavs (*1821. Snēpele “Rogas” †24.4.1885 “Zvejas”),<br />

1847. gada 23. novembrī Snēpeles baznīcā salaulājās ar<br />

Jāņa Saulgrieža un Margrietas 20 gadus veco meitu Ilzi<br />

Saulgriež (*1827. Snēpele). Ir zināms, ka Kristaps Bulavs<br />

mira 65 gadu vecumā, bet abu laulībā piedzima (IX<br />

paaudze):<br />

• Ādams Bulavs (*16.11.1848. “Kvaņķes” saimē),<br />

krustvecāki puisis Adams Bulavs, puisis Adams<br />

Sargs, saimniece Līze Kaddik.<br />

• Anna Bulavs (*16.8.1851. “Rogas” †1.11.1851.),<br />

krustvecāki saimniece Anna Lampe, meita Līze<br />

Bulavs, puisis Andrejs Vilks.<br />

• Līze Bulavs (Lūķis) (*<strong>30</strong>.8.1853. Snēpele,<br />

“Rogas”), krustvecāki saimniece Līze Kaipš, meita<br />

Ieva Bulavs, puisis Andrejs Vilks.<br />

• Juris Bulavs (*16.12.1856. “Rogas” †1.1.1857.<br />

“Rogas”), krustvecāki saimnieks Juris Lamps un<br />

viņa sieva Anna. Miris kā zīdainis 14 dienu vecumā.<br />

• Lotte Bulavs (*6.5.1858. “Sprīstiķos”), krustvecāki<br />

saimniece Lotte Bērica, puisis Fricis Bērics.<br />

• Babe Bulavs (*7.9.1861. “Vidukle”), krustvecāki<br />

meita Babbe saulgriež, kalps Ādams Sargs un viņa<br />

sieva Margrieta.<br />

• Andrejs Bulavs (*17.1.1865. “Vidukle”),<br />

krustvecāki kalps Andrejs Miezis un viņa sieva<br />

Ieva, meita Ieva Kaddik.<br />

• Indriķis Bulavs (*17.1.1865. “Vidukle” †23.4.1865.<br />

“Vidukle”), miris 14 nedēļu vecumā, no kā izdarāms<br />

secinājums, ka Indriķis ir dzimis kā Andreja Bulava<br />

dvīņubrālis, taču Indriķa dzimšanas ieraksts nav<br />

648 649

atrasts.<br />

• Ieva Bulavs (*20.8.1867. “Vidukle” †31.8.1867.),<br />

krustvecāki “Vidukle” saimnieks Kristaps Kadikk,<br />

meita Ieva Bulavs. Tēvs – “Vidukle” saimes puisis.<br />

• Jānis Bulavs (*9.11.1869. “Ķester” †22.1.1870.)<br />

Ķesteru puiša Kristapa un Ilzes dēls, 4/12,<br />

krustvecāki saimnieks Jānis Bulavs un viņa sieva<br />

Jūle, meita Grieta Zommere.<br />

• Grieta Bulavs (*25.2.1871. “Ķesteri”), krustvecāki<br />

meita Grieta Zommere, kalps Fricis Zieds,<br />

saimniece Marija Ozols.<br />

Kalpu Kristapa un Ilzes meita, Raņķu “Kūmiņu” <strong>30</strong> gadus<br />

vecā meita, IX paaudzes pārstāve Līze Bulavs (Lūķis)<br />

(*<strong>30</strong>.8.1853. Snēpeles “Rogas”) 1886. gada 9. februārī<br />

Snēpelē salaulājās ar kalpa Jāņa Lūķa un Ievas 27 gadus<br />

veco dēlu, “Kluntu” strādnieku Jēkabu Lūķi (*26.2.1858.<br />

Sudmaļos). Abu laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Fricis Lūķis (*1.5.1888. “Rogas”), krustvecāki<br />

Jānis Lūķis, viņa sieva Ieva Lūķis, puisis Fricis Lūķis<br />

• Jānis Lūķis (*19.1.1891. “Vilki”), krustvecāki<br />

puisis Jānis Brūvers, kalpa sieva Ieva Lūķis, kalps<br />

Jānis Lūķis.<br />

Mirušā kalpa Jāņa Bullava un Ilzes 20 gadus vecā meita,<br />

VIII paaudzes pārstāve Margrieta Bullava (Sargs) (*1828.<br />

Gr.Sahlingen) 1848. gada 27. jūnijā Snēpelē salaulājās ar<br />

kalpa Bērtuļa Sarga (*1781. †5.11.1851. “Tšašes saimē) un<br />

Babbes 23 gadus veco dēlu, “Kvanķes” saimes puisi Adamu<br />

Sargu (*1825. Gr.Sahlingen). Šajā laulībā piedzima (IX<br />

paaudze):<br />

• Jānis Sargs (*19.3.1849. “Kvaņķes”), krustvecāki<br />

puisis Jānis Lansman, kalpa sieva Ieva Saulgriež.<br />

• Ansis Sargs (*5.7.1851. *Skujas”), krustvecāki<br />

saimnieks Ansis Allažs, saimniece Anna Vilks,<br />

meita Līza Bulava.<br />

• Andrejs Sargs (*28.2.1863. “Skujas”), krustvecāki<br />

kalps Andrejs Miezis, viņa sieva Ieva, saimniece<br />

Marija Allaža.<br />

Kalpa Jāņa Bullava un Ilzes 24 gadus vecais dēls,<br />

VIII paaudzes pārstāvis Adams Bullavs (*28.3.18<strong>30</strong>.<br />

Gr.Sahlingen “Jaunzeme” †23.2.1856. “Dobeļu” saimē) no<br />

Dobeļu saimes, 1852. gada 9. novembrī Snēpeles baznīcā<br />

salaulājās ar Barutzen “Lulle” saimes meitu, kalpa Friča<br />

Kaipša un Ievas 21 gadu veco meitu Ievu Kaipš (*1831.<br />

Snēpele). Adams mira 26 gadu vecumā, bet šajā laulībā<br />

piedzima (IX paaudze):<br />

• Ieva Bulavs (*9.9.1854. “Dobeļos” †24.7.1855.),<br />

krustvecāki meita Ieva Bulavs, saimnieks Ernests<br />

Piķķis, puisis Adams Piķķis.<br />

• Līze Bulavs (Grīns) (*15.8.1856. “Dobeļos”),<br />

krustvecāki meita Līze Grīna, saimnieks Ādams<br />

Grīns, saimniece Ieva Grīna.<br />

Pēc sava vīra Adama Bulavs nāves, 24 gadus vecā atraitne<br />

Ieva Bulavs (dzim.Kaipš) Snēpelē, 1856. gada 1. aprīlī<br />

salaulājās ar mirušā saimnieka Kerapst Zaļaiskalns un<br />

Ievas 23 gadus veco dēlu, “Dobeļu” saimes kalpu Ansi<br />

Zaļaiskalns (*1833. Snēpele). Šajā laulībā piedzima (IX<br />

paaudze):<br />

• Fricis Zaļaiskalns (*27.5.1859. “Dobeļu” saimē),<br />

krustvecāki Fricis Hofmanis, puisis Indriķis<br />

Zaļaiskalns, meita Marija Zaļaiskalns, saimnieks<br />

Ansis Jēgers.<br />

• Mārgrieta Zaļaiskalns (*1.9.1861. “Zāmešu”<br />

saimē), krustvecāki meita Margrieta Zaļaiskalns,<br />

saimniece Grieta Grīna, Saimnieks Fricis Grīns.<br />

• Kristaps Zaļaiskalns (*29.7.1864. “Zāmešu”<br />

saimē), krustvecāki nav norādīti.<br />

• Ilze Zaļaiskalns (*19.3.1866. “Zāmešu” saimē),<br />

krustvecāki saimnieks Ernests Jēgers, viņa sieva<br />

Anna, meita Ilze Kaipe.<br />

• Anna Zaļaiskalns (Bulavs) (*9.5.1871. “Zāmešu”<br />

saimē †10.6.1919.), krustvecāki saimniece Anne<br />

Zaļaiskalns, saimnieks Indriķis Zaļaiskalns.<br />

Laulājusies ar Ansi Bulavu (*3.11.1873.), dzimtas<br />

atzara turpinājumu skatīt pie Anša Bulava.<br />

• Jānis Zaļaiskalns (*11.12.1874. “Zāmešu” saimē),<br />

krustvecāki saimnieks Indriķis zaļaiskalns un viņa<br />

sieva Anna, puisis Jānsi Rožulejs.<br />

• Nedzīvs dēls (*17.12.1876. “Zāmešu” saimē),<br />

dvīnis.<br />

• Jānis Zaļaiskalns (*17.12.1876. [*24.12.1876.]<br />

“Zāmešu” saimē), dvīnis. krustvecāki kalps Andrejs<br />

Miezis, puisis Fricis Rožukalns, kalpa sieva Grieta<br />

Veinere. Lai arī abi 1876. gadā dzimušie bērni<br />

dzimušo reģistrā norādīti secīgi, Jāņa dzimšanas<br />

datums norādīts kā 24., nevis 17., kas, visticamāk,<br />

ir domāts kristību datums.<br />

IX paaudzes pārstāvis Fricis Zaļaiskalns (*27.5.1859.<br />

“Dobeļu” saimē) kļuva par puisi “Vilku” saimē un laulībā<br />

ar Ievu (*) piedzima (X paaudze):<br />

• Līze Zaļaiskalns (*2.7.1887. “Vilki”), krustvecāki<br />

saimnieks Fricis Grīns un viņa sieva Līze, meita<br />

Līze Freimane.<br />

• Fricis Zaļaiskalns (*1.10.1893. “Āzeri”),<br />

krustvecāki zemnieks Andrejs Sargs un viņa sieva<br />

Ilze, galdnieks Fricis Baumanis.<br />

IX paaudzes pārstāve Mārgrieta Zaļaiskalns (*1.9.1861.<br />

“Zāmešu” saimē) kļuva par māti vismaz vienai meitai,<br />

kurai Snēpeles baznīcas grāmatā nav norādīts tēvs (X<br />

paaudze):<br />

• Līze Zaļaiskalns (*2.8.1893. “Lejas”), krustvecāki<br />

zemnieks Ādams Kārkliņš un viņa sieva Līze,<br />

zemniece Anna Puķe.<br />

Savukārt Ievas pirmajā laulībā ar Ādamu Bullavu dzimusī<br />

24 gadus vecā meita, Barutzen meita, IX paaudzes pārstāve<br />

Līze Bulavs (*15.8.1856. “Dobeļos”) 1880. gada 19.<br />

novembrī Snēpeles baznīcā salaulājās ar savu krustvecāku<br />

Adama Grīna un Ievas 32 gadus veco dēlu, “Jaunarāju”<br />

saimnieku, Frici Grīnu (*28.2.1848. “Jaunarājos”), kura<br />

brālis Kristaps Grīns veido radniecības līniju ar leģendārā<br />

latviešu aktiera Ēvalda Valtera dzimtu. Šajā laulībā<br />

piedzima (X paaudze):<br />

• Marija Johanna Doroteja Grīna (*23.9.1890.<br />

“Jaunarāji”), krustvecāki saimnieks Kristaps Grīns<br />

un viņa sieva Marija, meita Ieva Grīna.<br />

X paaudzes pārstāve Grieta Grīna (Jansons) (*4.10.1881.<br />

“Jaunarāji”) salaulājās ar Viļuma Jansona un Līzes<br />

Benfeldes dēlu Turlavas “Tepšu” māju saimnieku Ādamu<br />

Jansonu (*12.11.1888. Turlavas “Dižtepšās”). Šajā laulībā<br />

piedzima (XI paaudze):<br />

• Ieva Jansone (*1913. †12.2001.), dzīves laikā<br />

strādāja par medmāsu.<br />

• Ilze Jansone (*1919.).<br />

• Kristaps Jansons (*1922 †1993.).<br />

• Fricis Jansons (*).<br />

• Jānis Jansons (*).<br />

• Anna Jansone (Dubinska) (*).<br />

XI paaudzes pārstāvis Kristaps Jansons (*1922 †1993.)<br />

salaulājās ar Rutu (*) un abu laulībā piedzima viens<br />

pēcnācējs (XII paaudze):<br />

• Jansons (*).<br />

XI paaudzes pārstāvis Fricis Jansons (*) salaulājās ar X<br />

(*) un šajā laulībā piedzima divi pēcnācēji (XII paaudze):<br />

• Uldis Jansons (*).<br />

• Jansons (*).<br />

XI paaudzes pārstāvis Jānis Jansons (*) salaulājās ar Līviju<br />

(*) un šajā laulībā piedzima trīs pēcnācēji (XII paaudze):<br />

• Jansons (*).<br />

• Jansone (*).<br />

• Jansons (*).<br />

XI paaudzes pārstāve Anna Jansone (Dubinska) (*)<br />

salaulājās ar Dubinski (*) un šajā laulībā piedzima seši<br />

pēcnācēji (XII paaudze):<br />

• Dubinska [1] (*).<br />

• Dubinska [2] (*).<br />

• Dubinskis (*).<br />

• Silvija Dubinska (*).<br />

• Ruta Dubinska (*).<br />

• Tālis Dubinskis (*).<br />

XII paaudzes pārstāve Dubinska [1] (*) salaulājās ar X un<br />

šajā laulībā ir dzimis viens pēcnācējs (XIII paaudze):<br />

• nezināms (*).<br />

XII paaudzes pārstāve Dubinska [2] (*) salaulājās ar X (*)<br />

un šajā laulībā ir dzimis viens pēcnācējs (XIII paaudze):<br />

• Grieta Grīna (Jansons) (*4.10.1881. “Jaunarāji”),<br />

krustvecāki Fricis Kursinskis un viņa sieva Ilze,<br />

meita Grieta Grīna.<br />

• nezināms (*).<br />

• Ilze Grīna (Roze) (*14.5.1883. “Jaunarāji”),<br />

krustvecāki saimnieks Ansis Grīns un viņa sieva<br />

X paaudzes pārstāve Ilze Grīna (Roze) (*14.5.1883.<br />

ieva, meita Ilze Zaļaiskalns.<br />

“Jaunarāji” †) salaulājās ar Ansi Rozi (*) un abu laulībā<br />

• Anna Grīna (*<strong>30</strong>.10.1884. “Jaunarāji”),<br />

piedzima trīs pēcnācēji – domājams, divas meitas un dēls<br />

krustvecāki puisis Ādams Veigners, viņa sieva Ieva,<br />

(XI paaudze):<br />

meita Anna Veignere.<br />

• Ieva Grīna (Klabis) (*27.5.1887. “Jaunarāji”),<br />

• Dēls Roze (*).<br />

krustvecāki saimnieks Ansis Grīns, viņa sieva Ieva,<br />

• Meita Roze (*).<br />

meita Grieta Grīna. Laulājusies ar Kristapu Klabi,<br />

• Grieta Roze (Kleinberga)(*).<br />

plašāku ziņu pagaidām nav.<br />

• Līze Grīna (*19.11.1888. “Jaunarāji”), krustvecāki<br />

Mirušā kalpa Jāņa Bullava un mirušās Ilzes 21 gadu vecais<br />

Ansis Bulavs, viņa sieva Līze, meita Grieta Grīna.<br />

dēls, Kluntes saimes kalps, VIII paaudzes pārstāvis Jānis<br />

650 651<br />

Bullavs (*2.7.1832. Gros Sahlingen “Jaunzem” †27.3.1881.),<br />

1854. gada 28. februārī Snēpelē salaulājās ar mirušā kalpa<br />

Ģirta Oša (†pirms 1854.) un Līzes 24 gadus veco meitu,<br />

“Kluntes” saimē dzīvojošo atraitni Ievu Šulcs (dz. Oše)<br />

(*18<strong>30</strong>. Snēpele). Šajā laulībā piedzima (IX paaudze):<br />

• Ansis Bulavs (*5.9.1858. Kurmāles “Stoķi”),<br />

krustvecāki kalpa sieva Babbe Vēgnere, puisis Ansis<br />

Elbers.<br />

• Marija Bulavs (*5.3.1865. “Allaž” †15.4.1865.<br />

“Allaž”), krustvecāki atraitne [jeb saimniece] Marija<br />

Bulavs, meita Ieva Magone, puisis Indriķis Ozols.<br />

• Jānis Bulavs (*1.1868. “Ārniekos” †22.4.1868.<br />

“Ārnieki”), dzimšanas datums nav salasāms [bojāta<br />

lapa]. Krustvecāki saimnieks Jānis Vilks un viņa<br />

sieva Anna, meita Līze Oše. Miris kā zīdainis trīs<br />

mēnešu vecumā.<br />

• Andrejs Bulavs (*9.4.1869. “Mūrniekos”),<br />

krustvecāki puisis Andrejs Miezis, kalpa sieva<br />

Marija Rožuleja, meita Līze Oše.<br />

Alt Goldingenas puisis, strādnieka Jāņa un Ievas 21<br />

gadu vecais dēls, IX paaudzes pārestāvis Ansis Bulavs<br />

(*5.9.1858. Kurmāles “Stroķi”) 1879. gada 9. decembrī<br />

Snēpelē salaulājās ar “Jaunaraju” saimes meitu, strādnieka<br />

Adama Grīna un Ievas 24 gadus veco meito Līzi Grīnu<br />

(*9.12.1855. Jaunarāji †pēc 1941. “Vistiņas”). Abu laulībā<br />

piedzima (X paaudze):<br />

• Ansis Bulavs (*21.9.1881. Turlavas pagasts<br />

†3.10.1973. Snēpeles “Vistiņās”)<br />

X paaudzes pārstāvis Ansis Bulavs (*21.9.1881. Turlavas<br />

pagasts †3.10.1973. Snēpeles “Vistiņās”) mira 92 gadu<br />

vecumā no sirds asinsvadu nepietiekamības un sirds<br />

asinsvadu sklerozes, bet par nāves faktu paziņoja viņa<br />

dēls Arnolds. Jau 1941. gada tautas skaitīšanas laikā Ansis<br />

Bulavs ir norādīts kā Snēpeles “Vistiņu” saimnieks, ar kur<br />

dzīvoja arī divi dēli (XI paaudze):<br />

• Kristaps Rūdolfs Bulavs (*11.9.1922. Snēpele).<br />

• Jānis Arnolds Bulavs (*1.3.1927. Snēpele).<br />

Kā jau norādīts iepriekš, Kulbaru-Bullavu-Grīnu<br />

dzimtas līnijā veidojas radniecība ar aktiera Ēvalda<br />

Valtera dzimtu. To veido Ādama Grīna un Ievas Grīnas<br />

dēls, IX paaudzes pārstāvis Kristaps Grīns (*27.10.1859.<br />

†1938. Liepāja), kurš bija strādnieks Vikandera korķu<br />

rūpnīcā un kurš bija precējies ar Friča Miškas meitu<br />

Jūli Mariju Miški (*28.6.1876. †8.10.1954.). Šajā laulībā<br />

pedzima (X paaudze):<br />

• Alma Grīns (*15.7.1896. †12.2.1985. Jumprava)<br />

• Anna Grīns (*ap 1897. †ap 1897.)<br />

• Haralds Grīns (*5.6.1898. †3.1985. Massapequa,<br />

Nassau Country, NY, USA)<br />

• Voldemārs Grīns (*19.4.1900. †29.7.1979.<br />

Montreal, Canada),<br />

• Alīda Ieva Grīns (Valtere) (*20.6.1904. Liepāja<br />

†20.12.1983. Jumprava)<br />

Par abām vecākajām X paaudzes māsām Almu un Annu<br />

plašāku ziņu nav, savukārt ir zināms, ka viņu brālis Haralds<br />

Grīns (*5.6.1898. †3.1985. Massapequa, Nassau Country,<br />

NY, USA) salaulājās ar Krišjāņa Dzilnas (*26.9.1865.<br />

Naglene, Beļavas pagasts) un Annas Antonijas Mednis<br />

(*18.4.1878. Drustu pagasts) meitu Mildu Dzilnu (*1898.<br />

†8.12.1982. Rīga) un vēlāk emigrēja uz ASV. Šajā laulībā<br />

piedzima (XI paaudze):

• Imants Grīns (*<strong>30</strong>.5.1933. Rīga †12.2.1996.<br />

Smiltene).<br />

XI paaudzes pārstāvis Imants Grīns (*<strong>30</strong>.5.1933. Rīga<br />

†12.2.1996. Smiltene) salaulājās ar Brigitu Prikašu (*) un<br />

abu laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Grīns (*).<br />

• Grīna (*).<br />

XII paaudzes dēls Grīns (*) salaulājās ar šofera un<br />

mehāniķa Leona Piebalga (*26.6.1927. Rīga †23.8.1998.<br />

Baldone) un Popovas (*) meitu Intu Piebalgu (*) un abu<br />

laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Grīns (*).<br />

X paaudzes pārstāvis Voldemārs Grīns (*19.4.1900.<br />

Snēpele †29.7.1979. Montreal, Canada), mācījās Liepājas<br />

tirdzniecības skolā. 1915. gadā strādājis par rakstvedi<br />

Ziemeļu dzelzceļa kantorī Novgorodas guberņā, bet<br />

laikā no 1916. gada marta līdz 1917. gada februārim<br />

dienējis 7. Aizkaukāza inženieru sapieru družīnā. Pēc<br />

lielinieku apvērsuma, pulkveža Brieža vadībā darbojies B.<br />

Savinkova organizācijā, nosūtīts uz Ukrainu pretestības<br />

organizēšanai. 1919. gadā atgriezies Latvijā, kara izlūks<br />

Ārlietu ministrijas Informācijas departamenta Sevišķu<br />

ziņu nodaļā. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919.<br />

gada 17. oktobrī piedalījies kaujās pret bermontiešiem<br />

- bija 5. Cēsu kājnieku pulka dižkareivis un par 1919.<br />

gada 13./14. novembra cīņām ienaidnieka aizmugurē<br />

pie Iecavas Voldemārs Grīns 1922. gadā tika apbalvots<br />

ar Lāčplēša kara ordeni. 1919. gada 14. novembrī, kad<br />

pulka velosipēdistu rota uzbruka Iecavas muižai, Grīns<br />

kopā ar diviem kareivjiem devas ienaidnieka aizmugurē<br />

un apšaudīja pretinieku. Pirmais ielauzās muižā un durkļu<br />

cīņā saņēma 4 gūstekņus. Ar savu varonību veicināja 16<br />

gūstekņu, 3 ložmetēju u.c. trofeju iegūšanu. Kaujaslaukā<br />

palika 54 krituši ienaidnieki. Voldemārs Grīns dienestu<br />

turpinājis arī pēc Brīvības cīņām, būdams rakstvedis, vēlāk<br />

vecākais rakstvedis 4. Zemgales divīzijas štābā. 1923. gadā<br />

atvaļināts, bet pēc 1934. gada iestājies dienestā Iekšlietu<br />

ministrijā kā vecākais sevišķu uzdevumu ierēdnis.<br />

Agrārreformas laikā piešķirta jaunsaimniecība Kurcuma<br />

pag. Dervanišku muižā. 1945. g. 8. maijā aizbraucis uz<br />

Zviedriju, bet no turienes emigrējis uz Kanādu. Miris<br />

Monreālā 1979. gada 29. jūlijā un apbedīts brāļu kapos<br />

“Rota” Monreālā. Voldemārs Grīns Salaulājās ar Lidiju<br />

Štormani (*21.10.1910. †10.11.2000. Canada). Ziņas par<br />

pēcnācējiem pagaidām nav atrastas.<br />

Savukārt X paaudzes pārstāve Alīda Ieva Grīns (Valtere)<br />

(*20.6.1904. Liepāja †20.12.1983. Jumprava) kļuva<br />

par leģendārā latviešu teātra un kino aktiera, latviešu<br />

strēlnieka Ēvalda Valtera (*2.4.1894. Planīcas pagasta<br />

“Eglenieki” †26.9.1994. Rīga) pirmo dzīvesbiedri. Abu<br />

laulībā piedzima divas meitas (XI paaudze):<br />

• Valtere (Nesaule).<br />

• Valtere<br />

XI paaudzes pārstāve Valtere (*) salaulājās ar Nesauli un<br />

abu laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Nelda Nesaule (*).<br />

Attēli 763.<br />

(no kreisās) Haralds Grīns, Voldemārs Grīns, Alīda Ieva Grīns (Valtere).<br />

Attēli 763.<br />

No kreisās: Grieta Grīna (Jansons), viņas vīrs Ādams Jansons un viņu meita Ieva Jansons.<br />

Attēli 763.<br />

(no kreisās) Kristaps Grīns, Jūle Marija Miške (Grīna), Alma Grīns.<br />

652 653

VII paaudzes pārstāvis kalps Toms Bullavs (*ap 1770. ?<br />

†pirms 1842) bija laulājies ar Ievu († pirms 1842.) un<br />

abu laulībā piedzima (VIII paaudze):<br />

• Miķelis Bulavs (*6.10.1794. “Mežindrik”)<br />

• Ansis Bulavs (*<strong>30</strong>.11.1797. “Zāmeš”)<br />

• Madlēne Bulavs (*19.5.1799. Zāmeš)<br />

• Līze Bulavs (*5.1.1802. “Šķēpeļi)<br />

• Grieta Bulavs (*26.7.1804. Kušķe [Jaunzeme]<br />

†15.12.1866.), Iesalniek meita, mirusi 55 gadu<br />

vecumā (kas nesakrīt ar dzimšanas gadu),<br />

• Adams Karls Bulavs (*17.3.1807. “Kušķe”)<br />

• Andrejs Bulavs (*5.7.1809. Snēpele “Jaunzeme”<br />

†12.2.1866.)<br />

• Ieva Bulavs (*28.4.1812. Snēpele “Jaunzem”)<br />

• Marija Bulavs (*4.8.1815. “Jaunzem”)<br />

Spriežot pēc baznīcas grāmatu ierakstiem, VIII paaudzes<br />

pārstāvis Andrejs Bulavs (*5.7.1809. Snēpele “Jaunzeme”<br />

†12.2.1866.) ir precējies vismaz trīs reizes. Par viņa pirmo<br />

sievu 1831. gada 15. oktobrī kļuva Katte (*1796. Snēpele<br />

†22.1.1842. “Jaunzem”), kura mira 45 gadu vecumā kā<br />

kalpa sieva. Abu laulības ierakstā norādīts ka Andrejs ir<br />

no Šķēpeles (Skehpel), bet Katte ir “šķirta zaldāta sieva”.<br />

Šajā laulībā piedzima (IX paaudze):<br />

• Ilze Bulava (Brūvere) (*4.7.1833. Snēpele)<br />

• Marija Bulavs (*1.12.1836. “Vecvagari”),<br />

krustvecāki [nesalasāms] Marija, saimniece Ieva<br />

Zommere, puisis Ansis Zommers.<br />

• Fricis Bulavs (*4.8.1839. “Jaunzeme” †25.1.1882.),<br />

krustvecāki Adams Bulllau, kalpa sieva Ieva Mētra<br />

(Mehter)<br />

Pēc pirmās sievas Kattes nāves kalps, 32 gadus vecais<br />

atraitnis, VIII paaudzes pārstāvis Andrejs Bullavs<br />

(*5.7.1809. Snēpele “Jaunzeme” †12.2.1866.) ir 1842.<br />

gada 31. maijā Snēpelē salauljās ar mirušā kalpa Jāņa<br />

Krīgera (†pirms 1842.) un viņa dzīvās sievas 28 gadus<br />

veco meitu Margrieti Krīgeri (*1813. Snēpele †21.9.1857.<br />

“Arāji”). Līdz 1847. gadam Andrejs tiek norādīts kā Arāju<br />

māju kalps, bet kopš 1848. gada – kā šo māju saimnieks.<br />

Andreja Bullava un Margrietas Krīgeres laulībā piedzima<br />

(IX paaudze):<br />

• Jānis Bulavs (*16.12.1842. “Jaunzeme”),<br />

krustvecāki puisis Jānis Pūris, kalpa sieva Marija<br />

Sietiņš.<br />

• Adams Bulavs (*23.11.1843. “Jaunzeme”),<br />

krustvecāki kalps Adams Bulavss, kalpone<br />

Margrieta Miezis.<br />

• Kristaps Bulavs (*16.12.1844. “Jaunzeme”<br />

†18.2.1846.), krustvecāki puisis Kristaps Bulavs,<br />

saimniece Līze Pūris.<br />

• Jānis Bulavs (*1.2.1847. “Arāj” †29.5.1847.<br />

“Arāji”), krustvecāki kalps Jānis Bērics un viņa sieva<br />

Marija no “Lejas” saimes.<br />

• Marija Bulavs (Ozols) (*26.6.1848. “Arāj”),<br />

krustvecāki kalpa sieva Marija Bērica, meita Grieta<br />

Kriģis, puisis Adams Bulavs.<br />

• Ādams Bulavs (*15.9.1851. “Arāji” †24.2.1869.),<br />

TOMA BULAVA ATZARS<br />

BULAVS<br />

krustvecāki puisis Adams Bulavs, saimniece Līze<br />

Pūris, saimnieks Jānis Rožulejs. Miris neprecēts 18<br />

gadu vecumā, nāves brīdī strādāja par puisi “Zvejas”<br />

saimē.<br />

• Ieva Bulavs (*22.7.1854. “Arāji”), krustvecāki<br />

kalpa sieva Ieva Puķe, puisis Jēkabs Brūvers.<br />

• Juris Bullavs (*23.6.1857. Gr.sahlingen “Arāji”<br />

†<strong>30</strong>.7.1857. “Arāji”), krustvecāki kalps Juris Ķepals,<br />

kalpa sieva Ieva Puķe, meita Margrieta Miezis.<br />

Miris kā zīdainis trīs nedēļu vecumā.<br />

Pēc sievas Margrietas nāves 1857. gada 20. oktobrī Snēpeles<br />

baznīcā salaulājās mirušā kalpa Toma Bullava un Ievas<br />

dēls, “Arāju” saimes saimnieks, VIII paaudzes pārstāvis, 45<br />

gadus vecais atraitnis Andrejs Bullavs (*5.7.1809. Snēpele<br />

“Jaunzeme” †12.2.1866.) un mirušā “Sprīstiķu” saimnieka<br />

Brēdiķa 45 gadus veco meitu, Allažu “Kakkelei” saimes<br />

atraitni Ievu Pūring [Puhring] (*1812. Klein Sahlingen),<br />

Andrejs ir miris kā vecais saimnieks, 58 gadu vecumā,<br />

būdams atraitnis.<br />

Runājot par Andreja Bulavs trijās laulībās dzimušajiem<br />

pēctečiem, ir zināms, ka kalpa Andreja Bullava un<br />

mirušās Kattes 21 gadu vecā meita, IX paaudzes pārstāve<br />

Ilze Bullava (Brūvere) (*4.7.1833. Snēpele) 1854. gada<br />

17. oktobrī Snēpelē salaulājās ar kalpa Adama Brūvera<br />

un mirušās Marijas 27 gadus veco dēlu, puisi Jēkabu<br />

Brūveri (*1827. Gros Sahlingen). Abu laulībā piedzima (X<br />

paaudze):<br />

• Jānis Brūvers (*16.5.1855. “Asar”), krustvecāki<br />

puisis Jānis Brūvers, saimniece Margrieta Bulava.<br />

• Anna Brūvers (*18.1.1857 “Vecvagari”),<br />

krustvecāki frau Anna Braunfeld, kalps Jānis Lūķis,<br />

puisis Fricis Bulavs<br />

“Azer” saimnieka Andreja un Kattes 27 gadus vecais dēls,<br />

saimnieks, IX paaudzes pārstāvis Fricis Bulavs (*4.8.1839.<br />

“Jaunzeme” †25.1.1882.) 1866. gada 19. jūnijā Snēpeles<br />

baznīcā salaulājās ar saimnieka Brēdiķa Pūra un Līzes<br />

meitu, “Azer” saimes 25 gadus veco meitu Katti Pūris<br />

(*1841. Snēpele †29.12.1905.). Fricis mira kā “Azeru”<br />

māju saimnieks 42 gadu vecumā, bet Kattes miršanas<br />

ierakstā norādīts, ka mirusi kā atraitne 67 gadu vecumā,<br />

kas atšķiras no kāzu reģistrā norādītā vecuma. Abu laulībā<br />

piedzima (X paaudze):<br />

Bille, meita Ieva Bulavs.<br />

• Ernests Bulavs (*15.12.1878. [*27.12.1878.]<br />

“Azer”), krustvecāki saimnieks Indriķis Zaļaiskalns,<br />

viņa sieva Anna, puisis Ernests Zaļaiskalns.<br />

“Asaru” saimnieks, saimnieka Friča un Kates 21 ½ gadus<br />

vecais dēls, X paaudzes pārstāvis Jānis Bulavs (*15.4.1867.<br />

Azer), 1888. gada 7. decembrī Snēpelē salaulājās ar “Azeru”<br />

saimes meitu, saimnieka Friča Meldera un Kates 24 gadus<br />

veco meitu Trīni Melderi (*23.9.1864. Adzel] †17.4.1909.).<br />

Kāzu ieraksts ir dublēts 1888. gada 22. decembrī Kuldīgas<br />

latviešu draudzes baznīcā. Trīne mira 46 gadu vecumā no<br />

vēža, bet abu laulībā piedzima (IX paaudze):<br />

• Anna Bulavs (*29.9.1889. “Asari”), krustvecāki<br />

saimnieks Juris Melderis un viņa sieva Anna, meita<br />

Anna Bulavs.<br />

• Ieva Bulavs (*29.3.1891. Asari †19.10.1891.),<br />

krustvecāki puisis Vilis Melders, saimniece Anna<br />

Melders. Miris kā zīdainis ½ gada vecumā.<br />

• Ieva Bulava (Segliņa) (*4.6.1892. [*16.6.1892.]<br />

“Asari”), krustvecāki saimnieks Juris Melderis un<br />

viņa sieva Anna, meita Ieva Bulavs.<br />

• Vilis Bulavs (*7.7.1893. Asari †5.3.1894.),<br />

krustvecāki saimnieks Juris Melderis un viņa sieva<br />

Anna, zemnieks Vilis Melders.<br />

• Ernests Bulavs (*1.7.1895. [*13.7.1895.] “Asari”),<br />

krustvecāki saimnieks Juris Melderis un viņa sieva<br />

Anna, zemnieks Ernests Bulavs.<br />

• Fricis Bulavs (*10.5.1900. “Asari” †12.6.1906.),<br />

krustvecāki Vilis Mederis, saimniece Anna<br />

Meldere, zemnieks Fricis Melderis. Miris kā<br />

zīdainis krūts slimības.<br />

IX paaudzes pārstāve Ieva Bulava (Segliņa) (*4.6.1892.<br />

[*16.6.1892.] “Asari”) bija precējusies ar Indriķi Segliņu<br />

(*7.1.1879. Snēpele) un 1941. gada tautas skaitīšanas laikā<br />

saimniekoja Snēpeles “Remešu” mājās. Par abu laulībā<br />

dzimušiem pēcnācējiem pagaidām ziņas nav atastas.<br />

IX paaudzes pārstāvis Ernests Bulavs (*1.7.1895.<br />

[*13.7.1895.] “Asari”) 1941. gada tautas skaitīšanas laikā<br />

dzīvoja “Kaln Azeros”, kur bija apmeties 1922. gada 23.<br />

aprīlī. Viņš bija precējies ar Līzi (*20.12.1889. Kuldīgas<br />

pagasts) un abu laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Žanis Valdemārs Bullavs (*20.3.1924. Snēpele),<br />

mācījies Liepājas Valsts tehnikumā.<br />

• Krišs Bullavs (*5.6.1926. Snēpele)<br />

• Indriķis Oskars Bullavs (*22.8.1927. Snēpele)<br />

• Arnolds Kārlis Bullavs (*27.1.19<strong>30</strong>. Snēpele)<br />

• Ilmārs Bullavs (*4.5.1937. Snēpele)<br />

X paaudzes pārstāvis Ernests Bulavs (*15.12.1878.<br />

[*27.12.1878.] “Azer”), laulību brīdī strādāja par mašīnistu<br />

Vārmē un 1902. gada 26. maijā, būdams 26 ½ gadus vecs,<br />

Kuldīgas latviešu draudzes baznīcā salaulājās ar kalēja<br />

Friča Millera (†pēc 1902.) un Kates (†pēc 1902.) 24 gadus<br />

veco meitu Katti Millers (*1878. Kl.Sahlingen). 1941.<br />

gada tautas skaitīšanas laikā dzīvoja Snēpeles “Ventleju”<br />

mājās. Šajā laikā viņš norādīts ar dubultuzvārdu<br />

“Bulavs-Fridrihsbergs”, Abu laulībā piedzima un Kuldīgas<br />

latviešu draudzē tika kristīti (XI paaudze):<br />

• Jānis Bulavs (*15.4.1867. Azer), krustvecāki<br />

saimnieks Jānis Bulavs, viņa sieva Babbe, meita<br />

Marija Bulavs.<br />

• Marie Bulavs (*15.12.1868. Arāj †6.5.1869.),<br />

krustvecāki saimnieks Fricis Zaļaiskalns, viņa sieva<br />

Anna, puisis Jānis Luķis. Mirusi kā zīdainis.<br />

• Anna Bulavs (*29.7.1871. “Azer”) krustvecāki<br />

saimnieks Indriķis Zaļaiskalns, viņa sieva Anna,<br />

puisis Jānis Rožulejs.<br />

• Jānis Bulavs (*20.3.1903. Kl.Sahlingen “Adzel”),<br />

• Ansis Bulavs (*3.11.1873. “Azer”), krustvecāki<br />

krustvecāki saimnieks Jānis Bulavs un viņa sieva<br />

kalps Brēdiķis Eglinieks un viņa sieva Bille, puisis<br />

Trīne.<br />

Ansis Rožulejs.<br />

• Ernests Bulavs (*2.5.1906. Kl.Sahlingen “Plāči”<br />

• Ieva Bulavs (Bendrāte) (*7.9.1876. “Azer”),<br />

†13.6.1906.), krustvecāki saimniece Anna Meldere,<br />

krustvecāki kalps Brēdiķis Eglinieks un viņa sieva<br />

zemniece Anna Bulavs. Miris kā zīdainis 6 nedēļu<br />

654 655<br />

vecumā.<br />

• Žanis Osvalds Bulavs [Žanis<br />

Bulavs-Fridrihsbergs] (*26.7.1907. [*8.8.1907.]<br />

Kl.Sahlingen), krustvecāki krodzinieks Žanno<br />

Frīdbergs, strādnieks Jānis Bulavs un viņa sieva<br />

Trīne.<br />

1941. gada tautas skaitīšanas laikā Snēpeles “Ventleju”<br />

mājās dzīvoja Grieta [iespējams - Fridrihsberga]<br />

(*25.7.1900.), kura te apmetās jau 1926. gada 23. aprīlī.<br />

Domājams, Grieta bija XI paaudzes pārstāvja Jāņa<br />

Bulava (*20.3.1903. Kl.Sahlingen “Adzel”) sieva, taču šis<br />

pagaidām ir dokumentāli neapstiprināts pieņēmums.<br />

Jebkurā gadījumā, viņa ir norādīta kā ģimenes piederīgā<br />

ar dubultuzvārdu “Bulava-Fridrihsberga”, kas ļauj izvirzīt<br />

teoriju, ak viņas dzimtais uzvārds bija Fridrihsberga.<br />

Tomēr tādejādi nav skaidrs, kādēļ visiem Bulaviem 1941.<br />

gadā ir norādīts dubultuzvārds.<br />

Ir zināms, ka XI paaudzes pārstāvis Žanis Osvalds Bulavs<br />

[Žanis Bulavs-Fridrihsbergs] “Ventleju” mājās atgriezās<br />

1941. gada 18. jūlijā, jo līdz tam dienēja 39. artilērijas pulkā<br />

(bij. Kurzemes artilērijas pulks). Ar dubultuzvārdu viņš ir<br />

norādīts 1941. gada tautas skaitīšanā, bet deportāciju lietā<br />

jau norādīts tikai ar dzimtas uzvārdu. 1949. gada 25. martā<br />

no Snēpeles pagasta “Ventlejām” tika deportēta Bulavu<br />

ģimene – Ernesta Bulava dēls, paaudzes pārstāvis Žanis<br />

Osvalds Bulavs (*26.7.1907. Kl.Sahlingen) Omskas apg.<br />

Uļjanovskas rajons, atbrīvots 1957. gadā, lieta Nr. 8322,<br />

viņa sieva Līna Bulavs (*18.1.1915., Jāņa meita), kā arī abu<br />

bērni (XII paaudze):<br />

• Aija Bulavs (*1941.).<br />

• Vija Bulavs (*1947.).<br />

X paaudzes pārstāvis Ansis Bulavs (*3.11.1873.) strādāja<br />

par kalpu “Lejas” saimē un 1901. gada 9. septembrī<br />

Snēpeles baznīcā salaulājās ar Annu Zaļaiskalns (*1874.<br />

Lejas †10.6.1919.). Abu laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Ansis Bulavs (*21.9.1901. Snēpele, “Lejas”<br />

†25.9.1974. Renda), krustvecāki uzraugs Ansis<br />

Piķis, viņa sieva Ieva, mežzinis Fricis Bērziņš. Miris<br />

no vēža intoksikācijas, kuņģa vēža un metastāzēm<br />

aknās. Dzīvoja Rumbas “Vecbirzniekos”, pārtika no<br />

gadījuma rakstura darbiem un 15 rubļu ikmēneša<br />

pabalsta.<br />

• Ernests Bulavs (*9.2.1902. [*22.8.1902.] Snēpele,<br />

“Lejas” †6.12.1974. Snēpele), krustvecāki zemnieks<br />

Jānis Bulau un viņa sieva Trīne, zemnieks Ernests<br />

Bulavs. Miršanas ierakstā dzimšanas datums<br />

norādīts *22.8.1902., bet dzimšanas vieta –<br />

Sudrabkalnu ciems.<br />

• Jānis Bulavs (*12.8.1903. Snēpele, “Lejas”<br />

†2.7.1904.), krustvecāki zemneiks Ernests Bulavss,<br />

sieva Kata, saimniece Jūle Zaļaiskalns. Miris kā<br />

zīdainis.<br />

• Kristaps Bulavs (*18.2.1905. Snēpeles “Lejas”),<br />

krustvecāki zemneiks Ansis Piķis un viņa sieva<br />

Ieva, zemnieks Kristaps Piķis.<br />

• Jānis Bulavs (*17.4.1906. Snēpeles “Lejas”),<br />

krustvecāki zemnieks Jānis Bulavs un viņa sieva<br />

Trīne, zemnieks Ansis Pīķis.<br />

• Jānis Bulavs (*29.6.1907. [*28.7.1907.] Snēpeles<br />

“Lejas” †31.5.1979. Snēpele), krustvecāki mežsargs<br />

Fricis Bērziņš un viņa sieva Marija, puisis Jānis<br />

Zaļaiskalns.<br />

XI Paaudzes pārstāvis Ernests Bulavs (*9.2.1902. Snēpele,<br />

“Lejas” †6.12.1974. Snēpele) 1941. gada tautas skaitīšanas

laikā dzīvoja Snēpeles “Alkšņos”, kur ar ģimeni ievācās<br />

1939. gada 29. aprīlī. Dzīves laikā bija kolhoznieks kolhozā<br />

“Snēpele”, bet nāves brīdī dzīvoja Snēplees “Upītes” mājās.<br />

Ernests Bulavs bija precējies ar Ernesta meitu Mariju<br />

(*10.9.1900. Snēpele †8.2.1969. Snēpele), kura strādāja<br />

par kolhoznieci un mira 68 gadu vecumā no 3. pakāpes<br />

sirds asinsvadu nepietiekamības un sirds asinsvadu<br />

sklerozes. Salīdzinot ar Snēpeles baznīcas kristību reģistru<br />

par ticāmāko ir uzskatāms Jēkaba Sieta (nevis Ernesta)<br />

un Ievas laulībā dzimusī Marija (*28.8.1900. Snēpeles<br />

“Vecvagaros”) Par viņas nāves faktu paziņoja meita Līze.<br />

Abu laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Zelma Emīlija Bulavs (*16.3.19<strong>30</strong>. Snēpele).<br />

• Jānis Valdemārs Bulavs (*29.9.1931. Snēpele).<br />

• Imants Alfrēds Bulavs (*18.11.1933. Snēpele)<br />

1976. gadā dzīvoja Skrundā, Sporta ielā 13.<br />

• Fricis Arvīds Bulavs (*20.5.1935. Snēpele).<br />

• Kristaps Artūrs Bulavs (*20.5.1935 Snēpele<br />

†29.4.1976. Kuldīga), dzīves laikā strādāja kolhozā<br />

“Venta” par ganu, miris no galvas smadzeņu<br />

sasituma, asins izplūduma galvā un abpusēja plaušu<br />

karsoņa. Par nāves faktu paziņoja brālis Imants.<br />

Dzīvoja Rumbas ciema “Brūveru” mājās.<br />

• Līze Alvīna Bulavs (*17.8.1937. Snēpele), dzīvoja<br />

Snēpeles “Upītēs”.<br />

• Lote Aina Bulavs (*<strong>30</strong>.11.1940. Snēpele).<br />

saimniece Marija Veignere.<br />

• Margriete Ozols (*31.3.1879. “Allaž”), krustvecāki<br />

saimnieks Fricis Bulavs un viņa sieva Kate, meita<br />

Margriete Ozols.<br />

• Kristaps Ozols (*25.4.1882. “Ķesteri”),<br />

krustvecāki saimnieks Jānis Bulavs, viņa sieva Līze,<br />

puisis Kristaps Miezis.<br />

• Anna Ozols (*3.7.1884. “Āzeri”), krustvecāki<br />

saimnieks Jānis Bulavs, saimniece Katte Bulavs,<br />

meita Ieva Bulavs.<br />

• Andrejs Ozols (*3.3.1887. “Āzeri”), krustvecāki<br />

saimnieks Jānis Bulavs, saimniece Katte Bulava,<br />

puisis Jānis Sargs.<br />

XI paaudzes pārstāvis Jānis Bulavs (*29.6.1907.<br />

[*28.7.1907.] Snēpeles “Lejas” †31.5.1979. Snēpele) 1941.<br />

gada tautas skaitīšanas laikā saimniekoja savās dzimtajās<br />

Snēpeles “Lejas” mājās, kas viņa miršanas izziņā,<br />

visticamāk, kļūdaini nosauktas par “Lējējiem” Jāpiezīmē,<br />

ka te viņa dzimšanas datums arī norādīts atšķirīgs -<br />

*11.8.1907., kas atšķiras no tautas skaitīšanas anketā un<br />

kristību sarakstā norādītajiem datumiem. Kā Jāņa Bulava<br />

nāves iemesls ir minēta sirds asinsvadu nepieteikamība<br />

un sirds asinsvadu skleroze. Jānis Bulavs bija precējies ar<br />

Betiju Ulriņš (*20.1.1901. Saliena) un abu laulībā dzimuši<br />

(XII paaudze):<br />

• Imants Bulavs (*20.1.1933. Snēpele).<br />

• Kārlis Bulavs (*27.1.1935. Snēpele).<br />

• Roberts Bulavs (*9.1.1939. Snēpele), dzīvoja<br />

Kuldīgā, Gagarina ielā 16a-31.<br />

• Mirdza Bulavs (*22.7.1941. Snēpele).<br />

X paaudzes pārstāve Ieva Bulavs (Bendrāte) (*7.9.1876.<br />

“Azer”), 27 gadu vecumā 1905. gada 15. maijā Kuldīgas<br />

latviešu draudzes baznīcā salaulājās ar salaulājās ar<br />

saimnieka Anša Bendrāta (*19.7.1846. †) un Annas<br />

Rozentāles (*23.8.1842. †) 26 gadus veco dēlu, Kuldīgas<br />

strādnieku Ansi Bendrātu (*1879. Ošenieki †). Par<br />

pēcnācējiem ziņas pagaidām nav atrastas. Ir zināms, ka<br />

Ansim Bendrātam bija brāļi Jānis Bendrāts (*1873. †1940.)<br />

un Krists Bendrāts (*1876. †).<br />

• ŠEIT VAR VEIDOT ATSEVIŠĶU NODAĻU<br />

PAR BENDRĀTU DZIMTAS ATZARU<br />

“Arāju” meita, saimnieka Andreja un Margrietas 27 gadus<br />

vecā meita, IX paaudzes pārstāve Marija Bulavs (Ozols)<br />

(*26.6.1848. “Arāj” †), 1876. gada 15. maijā Snēpelē<br />

salaulājās ar “Leju” puisi, strādnieka Jāņa Ozola un Ievas<br />

34 gadus veco dēlu, atraitni Adamu Ozolu (*1842. “Roga”<br />

†). Abu laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Ieva Ozols (*12.3.1877. “Allaž”), krustvecāki<br />

kalps Jānis Šteinbergs, saimniece Marija Vizbule,<br />

656 657

VII paaudzes pārstāvis Juris Bulavs (*ap 1775.) bija<br />

laulājies ar Ievu un abu laulībā piedzima (VIII<br />

paaudze):<br />

• Pēteris Bullavs (*18.5.1799. Dobeļu saimē †pirms<br />

1858.).<br />

• Adams Bullavs (*<strong>30</strong>.1.1807. Snēpeles “Klunte”<br />

saimē).<br />

“Jaunzemes” mājās dzīvojošais Jura dēls, VIII paaudzes<br />

pārstāvis Pēteris Bullavs (*18.5.1799. Dobeļu saimē<br />

†pirms 1858.) 1821. gada 9. oktobrī Snēpeles baznīcā<br />

salaulājās ar Šķēpeles (Skehpel) Eddi (*1773. Gr.Sahlingen<br />

†14.11.1858. “Zāmeši”), kura mira 85 gadu vecumā kā<br />

atraitne. Abu laulībā piedzima (IX paaudze):<br />

• Ieva Bulavs (*<strong>30</strong>.4.1822. “Kalne Pusik”).<br />

• Jānis Bullavs (*21.1.1825. Gr.Sahlingen<br />

“Dadsing”).<br />

• Fricis Bulavs (*29.9.1828. “Jaunzeme”).<br />

• Bērtulis Bulavs (*22.9.1832. “Lejas”).<br />

Puiša Pētera Bullava un Eddes 25 gadus vecais dēls,<br />

“Zāmešu” saimes puisis, IX paaudzes pārstāvis Jānis<br />

Bullavs (21.1.1825. Gr.Sahlingen “Dadsing”) 1850. gada<br />

22. oktobrī Snēpeles baznīcā salaulājās ar vaļenieka<br />

Kristapa Elbura un Ilzes 26 gadus veco meitu Ievu Elburs<br />

(*1824. Gr.Sahlingen). Šajā laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Marija Bulavs (*12.6.1851. “Vecvagaros”<br />

†1.1.1852.), krustvecāki meita Marija Elber, kalpa<br />

sieva Katte Pūķis, saimnieks Ansis Zommers.<br />

• Babe Bulavs (*16.2.1854. “Vecvagaros”),<br />

krustvecāki meita Babbe Elbers, kalpa sieva Ieva<br />

Lūķis, saimnieks Ansis Zommers.<br />

• Ādams Bulavs (*3.11.1855. “Klunte”), krustvecāki<br />

kalps Adams Bullavs un viņa sieva ieva, meita Līze<br />

Oše.<br />

• Pēteris Bulavs (*11.2.1858. “Klunte” †27.5.1858.<br />

“Klunte”), krustvecāki puisis Pēteris Oše, meita<br />

Marija Lielmann, kalpa sieva Marija Allaž. Miris 3<br />

mēnešu vecumā.<br />

• Jēkabs Bulavs (*16.3.1859. “Klunte”), krustvecāki<br />

puisi Jēkabs Aploks, saimniece Ieva Bullava.<br />

• Līze Bulavs (*14.11.1861. “Rogas” Snēpele<br />

†<strong>30</strong>.1.1862. “Rogas”), krustvecāki meita Līze Oše,<br />

kalps Ādams Sargs un viņa sieva Margrieta. Mirusi<br />

2 mēnešu vecumā.<br />

• Kristaps Bulavs (*5.1.1863. “Rogas” Snēpelē),<br />

krustvecāki puisis Kristaps Oše, atraitne Margriete<br />

Rēdiņa (Redihn).<br />

“Azeru” puisis, strādnieka Jāņa un Ievas 28 gadus vecais<br />

dēls, X paaudzes pārstāvis Ādams Bulavs (*3.11.1855.<br />

“Klunte”) 1883. gada 24. jūlijā Snēpeles baznīcā salaulājās<br />

ar “Leijas” meitu, kalpa Pētera Eides un Margrietes 20<br />

gadus veco meitu Annu Eidi (*1863. Zveja). Abu laulībā<br />

piedzima (XI paaudze):<br />

• Jānis Bulavs (*24.12.1883. “Azer” †28.12.1883.),<br />

krustvecāki puisis Jānis Lūķis un viņa sieva Ieva,<br />

JURA BULAVA ATZARS<br />

BULAVS<br />

meita Karlīne Strauts. Miris 4 dienu vecumā.<br />

• Jānis Bulavs (*18.10.1891. “Pavāru” mājās),<br />

krustvecāki kalps Jānis Luķis un viņa sieva Ieva,<br />

meita Līze Ķibis.<br />

Strādnieka Jāņa un Ievas 28 gadus vecais dēls, “Kušķu”<br />

strādnieks, X paaudzes pārstāvis Jēkabs Bulavs<br />

(*16.3.1859. “Klunte”) 1886. gada 7. septembrī Snēpeles<br />

baznīcā salaulājās ar “Pikuļu” meita, Jāzepa Semēvica<br />

un Annas 21 gadu veco meitu Babu Semēvicu (*1864.<br />

Princenhof †16.10.1911.) [Sinevičs], kura mira 47 gadu<br />

vecumā kā Princenhofas kalpa sieva. Abu laulībā piedzima<br />

(XI paaudze):<br />

• Marija Bulavs (*26.12.1886. “Kušķe”), krustvecāki<br />

saimnieks Jēkabs Zēbergs, viņa sieva Marija, kalpa<br />

sieva Marija Meņģe.<br />

• Ieva Bulavs (Kārkliņa) (*9.1.1888. “Iesalnieki”),<br />

krustvecāki kalps Jēkabs Kadiķis un viņa sieva Ieva,<br />

meita Marija Bērica.<br />

• Adams Bulavs (*19.12.1889. “Inga” †29.10.1891.<br />

“Jaunarāji”), krustvecāki Ādams Bulavs un Anna,<br />

puisis Fricis Bērziņš. Miris kā bērns 1 ¾ gada<br />

vecumā, kad viņa tēvs norādīts kā “Jaunarāju”<br />

saimes kalps.<br />

• Līze Bulavs (*20.6.1892. Klunte †5.7.1892.),<br />

krustvecāki saimnieks Fricis Grīns un viņa sieva<br />

Līze, meita Līze Eida. Mirusi kā zīdainis 2 nedēļu<br />

vecumā.<br />

• Adams Bulavs (*2.5.1898. [*28.5.1898.] Snēpeles<br />

“Pavāri” †29.10.1977. Kuldīga), krustvecāki<br />

zemnieks Kristaps Šulcs, zemneiks Pēteris Eide un<br />

viņa sieva Jūle.<br />

• Anna Bulavs (*18.11.1902. Snēpele “Pavāri”<br />

†22.11.1902.). Kristvecāki zemnieks Kristaps<br />

“Kepals, atraitneAnna Bergmane, zemneiks Fricis<br />

Ķepals. Mirusi kā zīdainis.<br />

XI Paaudzes pārstāve Ieva Bulavs (Kārkliņa) (*9.1.1888.<br />

“Iesalnieki”), domājams, salaulājās ar Kristapu Kārkliņu<br />

(*20.7.1882. Snēpele) un 1941. gada tautas skaitīšanas<br />

laikā dzīvoja “Dobeļu” mājās. Tautas skaitīšanā Ievas<br />

dzimšanas datums ir norādīts *3.3.1888, kas atšķiras no<br />

kristību reģistra datiem. Kā saimei piederīgas ir norādītas<br />

arī divas nespējnieces – Ieva Kārkliņš (dzim. Alksnis)<br />

(*31.10.1868. Ēdole) un Marija Kārkliņš (*21.7.1875.<br />

Snēpele). Ievas Bulavs un Kristapa Kārkliņa laulībā<br />

piedzima (XII paaudze):<br />

• Kristaps Kārkliņš (*25.3.1923. Snēpele).<br />

• Anna Kārkliņš (*13.7.1926. Snēpele).<br />

– 1. Domājams, ka Adams Bullavs bija precējies un viņa<br />

laulība piedzima dēls (XII paaudze):<br />

• Raimonds Bulavs (*) kurš dzīvoja Kuldīgā, 9.<br />

janvāra ielā 1-4.<br />

Snēpeles un Tukuma baznīcu grāmatās ir ieraksts, ka 1884.<br />

gada 24. maijā salaulājās Jāņa un Ievas 21 gadu vecais<br />

dēls, Tukumā “Gaiļos” strādājošais X paaudzes pārstāvis<br />

Kristaps Bulavss (*5.1.1863. “Rogas” Snēpelē), un kalpa<br />

Jura un Ievas meita, Tukuma “Gaiļos” strādājošā 19 gadus<br />

vecā meita Līze Blumberga (*1865. “Gaile”).<br />

“Čubbult” saimes puisis, “Čubbultu” saimnieka Jura un<br />

Ievas 27 gadus vecais dēls VIII paaudzes pārstāvis Adams<br />

Bullavs (*<strong>30</strong>.1.1807. Snēpeles “Klunte” saimē) 1833. gada<br />

17. decembrī Snēpeles baznīcā salaulājās ar “Laucenieku”<br />

kalpa Indriķa 21 gadu veco Grietu (*1812. “Laucenieki”),<br />

kuras dzimšanas ierakstu nav izdevies atrast. Abu laulībā<br />

piedzima (IX paaudze):<br />

• Jānis Bullavs (*26.7.1833. Jaunzeme [Āzeri]<br />

Gr.sahlingen).<br />

Puiša Adama Bullava un Grietas 28 gadus vecais dēls,<br />

“Egleniek” saimnieks, IX paaudzes pārstāvis Jānis Bullavs<br />

(*26.7.1833. Jaunzeme Gr.sahlingen) bija precējies divas<br />

reizes. Pirmās laulības tika noslēgtas 1863. gada 12. maijā<br />

Snēpelē ar laukstrādnieka Jēkaba Kleinberga un Lizetes<br />

Pētersones 21 gadu veco meitu Jūli Kleinbergu (*1842.<br />

Zūras †3.3.1875). Šajā laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Līze Bulavs (Roževics) (*16.12.1863. “Egleniek”),<br />

krustvecāki meita Līze Upīt, kalpa sieva Margrieta<br />

Rožukalns, saimnieks Jānis Bulavss.<br />

• Marija Bulavs (*20.9.1866. “Ķester”), krustvecāki<br />

saimnieks Fricis Kronbergs un viņa sieva Edde,<br />

meita Marija Bulavs.<br />

• Anna Bulavs (*24.4.1869. “Ķester”), krustvecāki<br />

saimniece Edda Kronberg, puisis Indriķis Rožulejs,<br />

meita Anna Kronberga.<br />

• Jānis Bulavs (*16.10.1871. “Ķester” †19.2.1874.<br />

“Ķester”), krustvecāki saimnieks Jānis Bulavs un<br />

saimniece Lībe Bērica.<br />

Pagaidām nav zināms, vai “Eglenieku” mājas laikā starp<br />

1863. un 1866. gadu tika pārdēvētas par “Ķesteriem”, vai<br />

Jāņa Bullava ģimene pārcēlās uz tām. Savukārt ir zināms,<br />

ka dažus mēnešus pēc Jūles nāves, 1875. gada 19. oktobrī<br />

Snēpeles baznīcā salaulājās “Ķesteru” saimnieka Ādama<br />

Bullava un Grietes 39 gadus vecais dēls, atraitnis, IX<br />

paaudzes pārstāvis Jānis Bulavs (*26.7.1833. Jaunzeme<br />

[Āzeri] Gr.sahlingen) un “Gaiļu” meita, saimnieka Kristapa<br />

Treimaņa un Ilzes 18 gadus vecā meita Līze Treimann<br />

(*1857. “Gaiļi”). Šajā laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Jānis Bulavs (*3.9.1876.), krustvecāki saimnieks<br />

Jānis Bērics un viņa sieva Ieva, meita Anna<br />

Treimane.<br />

• Karlīne Bulavs (*18.2.1878.), krustvecāki<br />

saimnieks Jānis Bērics, viņa sieva Ieva, jaunkundze<br />

Karolīne Braunfelde.<br />

• Vilhelms Bulavs (*29.7.1880. “Ķesteri”),<br />

krustvecāki Vilhelms Braunfelds un viņa sieva<br />

Margarete, meita Babba Treimann.<br />

• Jūle Bulavs (*12.2.1882. “Ķesteri”), krustvecāki<br />

saimnieks Jānis Bulavs, meita Babba Treimann,<br />

meita Margriete Gulbe.<br />

• Baba Otilija Bulavs (*1884. †3.1.1885.)<br />

XI Paaudzes pārstāvis Adams Bulavs (*2.5.1898.<br />

[*28.5.1898.] Snēpeles “Pavāri” †29.10.1977. Kuldīga) savā<br />

miršanas apliecībā ir norādīts ar tēvavārdu “Jānis”, lai gan<br />

kristību reģistrā kā tēvs ir minēts Jēkabs. Arī dzimšanas<br />

datums atšķiras par dažām dienām, taču tas skaidrojams<br />

ar kalendāra reformu. Kā nāves iemesls ir norādīts vēža<br />

intoksikācija un taisnās zarnas vēzis ar metastāzēm, bet<br />

par nāves faktu paziņoja Raimonds Bulavs Ādama dēls.<br />

Kā pēdējā dzīvesvieta norādīta Kuldīga, Gvardes iela 35<br />

• Johanna Amalija Bulavs (*1884. †3.1.1885.) –<br />

658 659<br />

dvīnes, vecāki - “Allaž” saimnieks Jānis Bulavs un<br />

Līze, 1 ¾ mēneši<br />

• Otīlija Sofija Bulavs (*19.12.1885. “Allaž”),<br />

krustvecāki puisis Fricis Režkevics, kalpa sieva<br />

Anna Liepiņa, meita Ieva Bulavs<br />

• Anna Bulavs (*29.8.1887. “Allaž”), krustvecāki<br />

puisis Fricis Roževics, meita Anna Treimann, meita<br />

Baba Treimann.<br />

• Līze Bulavs (*10.2.1890. Allaž †14.3.1890.),<br />

krustvecāki zemnieks Kristaps Treimanis, meita<br />

Līze Treimane, meita Anna Bulavs.Mirusi kā<br />

zīdainis 6 nedeļu vecumā.<br />

• Jeannot Bulavs (*3.4.1891. Allaž †5.12.1891.),<br />

krustvecāki nomnieks Mārtiņš Gulbis un viņa sieva<br />

Liene, puisis Jānis Jakobsons. Mirusi kā zīdainis 8<br />

mēnešu vecumā.<br />

• Evelīne Bulavs (*27.4.1893. “Allaž”), krustvecāki<br />

zemnieks Jānis Treimanis, dienasmeita Baba<br />

Kronsteda, saimniece Evelīne Jēkabsone.<br />

• Jānis Bulavs (*15.10.1894. “Allaž”), krustvecāki<br />

zemnieks Jānis Bulavs, zemniece Anna Brūvere,<br />

saimniece Karlīne Bulavs.<br />

X paaudzes pārstāve Līze Bulavs (Roževics) (*16.12.1863.<br />

“Egleniek”) 1885. gada 22. decembrī Kuldīgas latviešu<br />

draudzē salaulājās ar Frici Roževicu (*), kurš strādāja par<br />

kalpu “Āzeru” saimē. Abu laulībā piedzima un Snēpeles<br />

baznīcā tika kristīti (XI paaudze):<br />

• Jānis Roževics (*9.2.1888. “Āzeri”), krustvecāki<br />

saimnieks Jānis Bulavs, saimniece Kate Bulava,<br />

meita Marija Bulava.<br />

• Kārlis Roževics (*20.10.1891. “Āzeri”),<br />

krustvecāki puisis Kārlis Jurjenovskis, meita Ieva<br />

Bulava, meita Anna Jurjenovska.<br />

• Marija Roževics (*28.5.1901 “Ārnieki”),<br />

krustvecāki saimnieks Fricis Kronbergs, viān sieva<br />

Anna, zemniece Marija Skrūze.<br />

“Allaž” saimnieks, Jāņa un Līzes 19 gadus vecais dēls, X<br />

paaudzes pārstāvis Jānis Bulavs (*3.8.1876. Snēpele) bija<br />

precējies divas reizes. Pirmās laulības tika noslēgtas 1895.<br />

gada septembrī [datums nav norādīts, mēnesis nosvītrots]<br />

Snēpeles baznīcā ar “Ķīkuru” Karla Ozola un Ortijas 20<br />

gadus veco meitu Līzi Ozolu (*1875, Sesava). Abu laulībā<br />

piedzima (XI paaudze):<br />

• Kārlis Bulavs (*20.4.1900. “Allaž”), krustvecāki<br />

zemnieks Juris Liepa, zemniene Lota Treimane,<br />

zemnieks Jānis Bulavs.<br />

Saskaņā ar baznīcas grāmatu reģistriem, X paaudzes<br />

pārstāvis, Jānis Bulavs (*3.9.1876.) bija precējies otrreiz<br />

– jau būdams Kuldīgas kučieris 1904. gada 26. septembrī<br />

Kuldīgas latviešu draudzē viņš salaulājās ar zemnieka Jāņa<br />

Feldmaņa (†pirms 1904.) un Māras (†pēc 1904.) 33 5/6<br />

gadus veco kalponi Kuldīgā Edi Feldmani [arī Feldhau]<br />

(*1871. Cerende). Drīz pēc kāzām Jānis Bulavs kļuva par<br />

skolas sargu – kā tāds viņš ir norādīts meitas dzimšanas<br />

ierakstā. Abu laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Anna Matilde Bulavs (*18.4.1905. Kuldīga),<br />

krustvecāki meita Anna Bulavs, puisis Vilis Bulavss,<br />

zemnieka sieva Līze Bulavs.<br />

• Vilis Bullavs (*27.11.1906. Kuldīga), krustvecāki<br />

zemnieks Vilis Bulavss un viņa sieva Berta.<br />

• Žanno Bulavs (*28.7.1908. Kuldīga), krustvecāki<br />

strādnieks Mārtiņš Lazdiņš, viņa sieva Anna.<br />

Strādnieka sieva Līze Bulavs.

X paaudzes pārstāvis Vilhelms Bulavs (*29.7.1880.<br />

“Ķesteri”) kļuva par strādnieku Kuldīgā un 1903. gada 21.<br />

decembrī Snēpelē salaulājās ar Beti Ozolu. Nav izslēgts, ka<br />

Bete Ozols bija līgavaiņa vecākā brāļa Jāņa Bulava sievas<br />

Līzes Ozols māsa. Abu laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Johans Vilhelms Bulavs (*4.1.1906. Kuldīga),<br />

kristīts Kuldīgas latviešu draudzē. Krustvecāki<br />

zemnieka sieva Anna Upe, zemnieks Krišs Mediņš.<br />

• Kārlis Mārtiņš Bulavs (*1.5.1907. Snēpeles<br />

“Bunka”) krustvecāki saimnieks Mārtiņš Ozoliņš<br />

un viņa sieva Ortija, puisi Kārlis Mārtiņš Ozols.<br />

• Otīlija Sofija Bulavs (*6.9.1908. Alt Goldingen<br />

“Valkoši” †20.10.1908.), kristīta Snēpeles baznīcā.<br />

Krustvecāki saimnieks Indriķis Grosmans un<br />

viņa sieva Eda, puisis Ansis Grosmans. Mirusi kā<br />

zīdainis no karsoņa.<br />

• Līna Bulavs (*20.10.1909. Snēpeles “Bunka”),<br />

krustvecāki saimnieks Mārtiņš Ozoliņš un viņa<br />

sieva Ortija, zemniece Līna Saulīte.<br />

Kopš 1926. gada “Laucenieku” mājās dzīvoja Olga Emīlija<br />

Treimanis (*31.3.1866. Biržu pagasts), bet kopš 1934. gada<br />

23. maija - Eduards Treimanis (*5.6.1898. Snēpele), viņa<br />

sieva Maija Emīlija Treimanis (*7.5.1905. Grobiņa), un<br />

abu bērni:<br />

• Erna Natālija Treimanis (*10.2.1936. Snēpele).<br />

• Anna Alvīne Treimanis (*28.12.1936. Snēpele).<br />

Vai Treimaņi ir Kulbaru-Bullavu dzimtas turpinātāji,<br />

pagaidām nav noskaidrots.<br />

660 661

KRIŠA KULBARA DZIMTAS ZARS<br />

KULBARI-<br />

VIII paaudzes pārstāvis Krišs Kulbars (*9.5.1799.<br />

Kunden “Lulle” saimē †pēc 1847.) ir pirmais savā<br />

dzimtas atzarā, kuram ir norādīts uzvārds un kurš ir<br />

dzimtas turpinātājs Milleru dzimtas virzienā. Viņš<br />

bija kalps “Vecvagaru” saimē, bet vēlāk – mežsargs.<br />

“Vecvagaru” mājas arī turpmākā gadsimta laikā ir vienas<br />

no nozīmīgākajām Kulbaru dzimtas mājvietām. Saskaņā<br />

ar atrastajiem laulību ierakstiem, viņš bija precējies vismaz<br />

divas reizes, taču analizējot kristību ierakstus, ir pamats<br />

apgalvot, ka viņa dzīvē ir bijušas vismaz trīs laulības.<br />

Kriša Kulbara pirmā laulībā ar Ilzi (*1.1.1802. †1829.),<br />

tika noslēgta 1819. gada 21. septembrī un šajā laulību<br />

ierakstā Krišs ir norādīts kā “Vagaru” māju iedzīvotājs,<br />

kurš apprecējies ar “Vecvagaru” māju Jura meitu Ilzi.<br />

Domājams, ka Ilze ir mirusi 1829. gadā, pēc dēla Jura<br />

dzimšanas. Diemžēl, 1829. gada mirušo reģists nav<br />

saglabājies, bet pēc 1829. gada ieraksts par Ilzes Kulbares<br />

nāvi nav atrodams. Šajā laulībā piedzima (IX paaudze):<br />

• Jānis Kulbars (*1.9.1820. “Vagari” †).<br />

• Ieva Kulbars (*21.7.1822. “Vecvagari” †).<br />

• Kristaps Kulbars (*1.6.1825. “Vecvagari”<br />

†pirms 1903.). Viņa dzimšanas dati un iesvētīto<br />

sarakstā norādītais vecums nedaudz atšķiras, taču<br />

šīs atšķirības +/- dažu gadu robežās ir raksturīgas<br />

Snēpeles draudzes grāmatās.<br />

• Juris Kulbars (*28.4.1829. “Segles” mājās †),<br />

kristību ierakstā norādīts, ka iepriekš vecāki dzīvoja<br />

Mazsālijas “Vecvagaru” mājās.<br />

VIII paaudzes pārstāvis, Krišs Kulbars (*9.5.1799.<br />

Kunden “Lulle” saimē †pēc 1847.) 1847. gada 4. maijā,<br />

būdams 48 gadus vecs atraitnis un Mazsālijas mežsargs,<br />

salaulājās ar “Lejas” māju saimnieka Ernsta Dobeļa (†pēc<br />

1838.) un Babbes (*1774. †11.3.1838. mirusi 64 gadu<br />

vecumā, precēta.) 32 gadus veco meitu, VIII paaudzes<br />

pārstāvi Billi Dobeli (*21.3.1815. Snēpele “Leijes”). Abu<br />

jaunlaulāto mātes kāzu brīdī bija mirušas. Par šajā laulībā<br />

dzimušiem bērniem ziņas nav atrastas, taču kristību<br />

reģistros drīzumā parādās norādes, ka mežsargs Krišs<br />

Kulbars ir precējies ar Līzi (†pirms 1847.), kas bija Kriša<br />

Kulbara otrā laulība. Pētījumos grūtības rada fakts, ka<br />

līdzās mežsarga Kriša Kulbara laulībām ar Līzi, paralēli<br />

parādās ziņas par vēl vienu ģimeni, kas ir kalps, vēlākais<br />

“Sprīstiķu” māju saimnieks Kristaps Kulbars un Līze.<br />

Abas ģimenes bija savstarpēji tuvās attiecībās, jo mežsargs<br />

ir kļuvis par saimnieka bērnu krusttēvu.<br />

Salīdzinot šos ierakstus, var izteikt pieņēmumu, ka<br />

mežsarga Kriša pirmā laulība ar Ilzi tikta noslēgta 1819.<br />

gada 21. septembrī un ilga līdz 1829. gadam. Otrā laulība<br />

ar Līzi varēja tikt noslēgta pēc 1829. (bet pirms 1833.)<br />

gada un ilgt līdz aptuveni 1844. vai 1846. gadam, bet<br />

trešā laulība – ar Billi Dobeli tika noslēgta 1847. gada 4.<br />

maijā. Saskaņā ar kristību ierakstos norādīto informāciju,<br />

VIII paaudzes pārstāvis Krišs Kulbars (*9.5.1799. Kunden<br />

“Lulle” saimē †pēc 1847.) un Līze kļuva par vecākiem (IX<br />

paaudze):<br />

• Marija Kulbars (Ketcberga) (*1836.<br />

Kl.Sahlingen), iesvētīta 1852. gadā. Kristību ieraksts<br />

Snēpeles draudzē nav atrasts.<br />

• Lībe Kulbars (*1837. Kl.Sahlingen) kalpa Kristapa<br />

Kulbara un Līzes meita ievētīta 1853. gada 29. aprīlī<br />

• Jēkabs Kulbars (*1838. Bierant).<br />

• Miķelis Kulbars (*11.9.1840. Kl.Sahlingen<br />

†14.7.1841.), neprecēts, miršanas ierakstā vecums<br />

nesalasāms, Krustvecāki kalps Miķelis Mucenieks,<br />

puisis Ansis Freimanis, saimniece Anna Kampar<br />

[?], kristīts Kuldīgas latviešu draudzē.<br />

• Ernests Kulbars (*22.6.1842. Kl.Sahlingen),<br />

krustvecāki puisis Mārtiņš Zīle [?], meita Līze<br />

Kurpniek, Ernsts Ludrs [?]. kristīts Kuldīgas<br />

latviešu draudzē.<br />

• Lote Kulbars (*1844. †12.12.1848.), mirusi 4<br />

gadu vecumā.<br />

IX paaudzes pārstāvis, Kriša Kulbara un Ilzes vecākais dēls<br />

Jānis Kulbars (*1.9.1820. “Vagari” †) strādāja par puisi un<br />

apprecējās ar Līzi. Šajā laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Indriķis Kulbars (*10.12.1841. Kl.Sahlingen),<br />

krustvecāki Ieva Steviški (Stewischky), kalps Jēkabs<br />

Ķesters, saimnieks Indriķis Melder.<br />

• Marija Kulbars (*1854.).<br />

Snēpeles baznīcā 1852. gadā tika iesvētīta, bet 1858. gada<br />

26. oktobrī salaulājās “Vindenieku” saimē dzīvojošā 22<br />

gadus vecā IX paaudzes pārstāve Marija Kulbare (*1836.<br />

Kl.Sahlingen), un “Vidukle” saimes puisis (kalps), mirušā<br />

laukstrādnieka Pētera Ketcberga un Annas 21 gadu<br />

vecais dēls Indriķis Ketcbergs (*1837. Kl.Sahlingen). Abu<br />

laulības ieraksts ir dublēts arī Kuldīgas latviešu draudzē,<br />

kur norādīts, ka abi laulāti 1858. gada 2. novembrī. Abu<br />

laulībā ir dzimuši vismaz divi pēcnācēji, kas kristīti<br />

Snēpeles baznīcā (X paaudze):<br />

• Anna Ketcberga (*29.3.1860. “Vidukle” mājās),<br />

krustvecāki kalpa sieva Anna Buiķe, kalps Jēkabs<br />

Kulbars.<br />

• Krists Ketcbergs (*19.8.1861. “Sprīstiķu” saimē),<br />

krustvecāki puisis Krists Kulbars, karavīra sieva<br />

Trīne Muceniece, puisis Bērtuls Piķis [Pikkis].<br />

Iespējams “Segle” māju saimnieku maiņa ir izskaidrojama<br />

ar Jēkaba prombūtni armijas dienestā.<br />

Vispirms “Windeniek”, bet vēlāk “Segle” māju kalpa [bet<br />

vismaz 1866. un pēc tam atkal – 1872. gadā – šo māju<br />

saimnieka], IX paaudzes pārstāvja Jēkaba Kulbara (*1838.<br />

Bierant) un Magrietes (*1820. Snēpele †8.11.1882. “Segle”<br />

mājās) (X paaudze):<br />

• Marija Kulberg (*2.9.1854. Kl.Sahlingen<br />

“Windeniek”), krustvecāki kalpa sieva Ilze Vilks,<br />

meita Marija Kulberg.<br />

• Jēkabs Kulbars (*1856. Kl.Sahlingen †1.6.1866.),<br />

dēls, miris 9 ½ gadu vecumā<br />

• Ieva Kulbars (Jankovska) (*23.1.1859.<br />

Kl.Sahlingen), krustvecāki Jānis Brīv [Brihw], meita<br />

Ieva Lampars<br />

• Jānis Kulbars (*<strong>30</strong>.6.1861. Kl.Sahlingen<br />

“Windeniek” †pēc 1907.) krustvecāki meita Līze<br />

Grunberg, mežsargs [?] Janis Modals [?] un viņa<br />

sieva Ieva.<br />

• Līze Kulbars (Ķūķe) (*24.9.1863. “Windeniek”),<br />

krustvecāki kalpa sieva Līze Sorge, puisis Jānis<br />

Zorge.<br />

• Lote Kulbars (*18.4.1866. Kl.Sahlingen “Segle”),<br />

krustvecāki Līze Dundur, meita Anna Frey.<br />

• Krišs Kulbars (*24.10.1867. Kl.Sahlingen “Segle”<br />

†10.5.1869.), norādīts, ka miris 7 mēnešu vecumā.<br />

Krustvecāki Anna Čakše [Tschahse] un Krišs<br />

Brillko [?]<br />

• Anna Kulber (*7.7.1876. Kl.Sahlingen),<br />

krustvecāki Indriķis Ķirsis un Marija, meita Anna<br />

Ķirsis.<br />

• Jēkabs Kulbars (*22.7.1872. Kl.Sahlingen<br />

†), krustvecāki puisis Jānis Vilks, Jēkabs Vilks,<br />

saimniece Jete Vilks.<br />

Dažus mēnešus pēc savas sievas Magrietes nāves, būdams<br />

45 gadus vecs “Wilku” mājās dzīvojošs atraitnis, Paaudzes<br />

pārstāvis, Jēkabs Kulbars (*1838. Bierant) 1883. gada 7.<br />

augustā Snēpeles baznīcā salaulājās ar Ādama Freiberga<br />

un Margrietas Freibergas 36 gadus veco meitu “Rogu”<br />

saimes meitu Līzi Freibergu (*1847. “Allatschen” saimē).<br />

Kuldīgas latviešu draudzē 1887. gada 26. aprīlī ir<br />

laulāti paaudzes X pārstāve Ieva Kulbers (*23.1.1859.<br />

Kl.Sahlingen) un Kuldīgas strādnieks Juris Jankovskis<br />

(*1845. Alt Goldingen †24.11.1900. Alt Goldingena).<br />

Visticamāk, Juris Jankovskis ir miris no paralīzes 1900.<br />

gadā, būdams 55 gadus vecs zemnieks Veckuldīgā. Abu<br />

laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Emma Luīze Jankovskis (*16.11.1887. Kuldīga),<br />

krustvecāki Marija Siliņa, meita Lavīze Jankovski,<br />

puisis Mārtiņs Jankovskis.<br />

Kuldīgas latviešu draudzē 1885. gada 31. martā ir laulāti X<br />

paaudzes pārstāvis Jānis Kulber (*<strong>30</strong>.6.1861. Kl.Sahlingen<br />

“Windeniek” †pēc 1907.) un Līze Vecvagar (*1857. Irgene<br />

†5.11.1907. Kuldīga). Dēla Jēkaba miršanas ierakstā Jānis<br />

Kulbars ir norādīts kā Kuldīgas strādnieks, bet Līzes<br />

miršanas ierakstā norādīts, ka viņa mirusi 50 gadu vecumā<br />

no ūdensslimības. Abu laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Ieva Kulbars (*12.8.1886. Kl.Sahlingen<br />

“Windeniek”).<br />

• Marija Kulbars (*28.11.1888. Kaltiken Krebizzen<br />

†28.6.1889.), mirusi 8 mēnešu vecumā. Tēvs –<br />

Krebzen kalps.<br />

• Anna Kulbars (*16.7.1890. Dexten Karamahj<br />

†16.2.1894. Kaltikken), mirusi 4 gadu vecumā.<br />

Krustvecāki Andrejs Jurjaks un Marija, meita<br />

Marija Siliņa.<br />

• Nedzīvi dzimis dēls (*18.3.1893.Krebitzen<br />

†18.3.1893. Kaltikken).<br />

• Juris Kulbars (*5.11.1895. [*18.11.1895.]<br />

Kurmāles pagasts, Krebzen), krustvecāki puisis Juris<br />

Jankovskis, sieva Marija Jurjāne.<br />

• Jēkabs Kulbars (*17.6.1898. Kuldīga †17.9.1898.<br />

Kuldīga), miris 3 mēnešu vecumā. Krustvecāki<br />

strādnieks Jēkabs Kulbars, strādnieks Adams<br />

Vecvagars un viņa sieva Ķērsta.<br />

• Ķērsta Kulbars (*5.11.1899. Kuldīga), krustvecāki<br />

meita Ķērsta Jurjak, saimnieks Jānis Leinats un viņa<br />

sieva Ķērsta.<br />

• Līze Kulbars (*15.4.1903. Kuldīga), krustvecāki<br />

662 663<br />

meita Līze Kulbare, strādnieka sieva Marija Jurjaka.<br />

Par XI paaudzes pārstāvi Juri Kulbaru Kuldīgas latviešu<br />

draudzes laulāto reģistrā ir atrodams ieraksts, ka 1922.<br />

gada 23. jūnijā ir laulājies Gaiķu Subru muižas “Saliķu”<br />

māju laukstrādnieks Juris Kulbergs (Kulbers) (*5.11.1895.<br />

[*18.11.1895.] Krebzen) un Gaiķu pagasta fonda zemes<br />

Nr. 135 laukstrādniece Eva Ola (*<strong>30</strong>.6.1900. [13.7.1900.]<br />

Griķu pagasts), kuras vecāki bija Juris Ola un Eva. Šis<br />

ieraksts ir vēl viens dokumentāls pierādījums faktam, ka<br />

Kulbaru uzvārds oficiālajos dokumentos tika atspoguļots<br />

ne tikai kā “Kulber” un “Kulbar”, bet arī “Kulberg”.<br />

Kuldīgas latviešu draudzē 1885. gada 22. decembrī ir<br />

laulāti X paaudzes pārstāve Līze Kulbar (*24.9.1863.<br />

“Windeniek”) un Jāņa Ķūķa un Lienas dēls, Veckuldīgā<br />

(Alt Goldingen) par kalpu strādājošais Andža Ķūķis<br />

(*22.3.1865. Padure). Abu laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Marija Ķūķis (*24.5.1886. Veckuldīga),<br />

krustvecāki meita Marija Kulbars, kalps Indriķis<br />

Ūķis (Uhke) un Liene.<br />

• Ilze Ķūķis (*2.7.1890. Veckuldīga †8.7.1890.<br />

Veckuldīga), mirusi 6 dienu vecumā, kristību dienā.<br />

Kā krustvecāki norādīti kalpa sieva Trīne Lāce,<br />

kalps Indriķis Ķūķis, meita Ilze Fridrihsone.<br />

• Ieva Ķūķis (*29.1.1894. Veckuldīga †4.12.1904.<br />

Padures “Lilau”), kā krustvecāki norādīti zemnieks<br />

Fricis Mīlbergs un viņa sieva Ieva, zemnieka sieva<br />

Trīne Kursīte. Mirusi 11 gadu vecumā no ūdens<br />

slimības.<br />

• Andrejs Ķūķis (*22.12.1896. Ozeln Strēle),<br />

krustvecāki zemnieks Indriķis Kulbergs, puisis<br />

Andrejs Ķūķis.<br />

• Jēkabs Ķūķis (*28.9.1898. [*10.10.1898.]<br />

Veckuldīga †13.9.1943. Kuldīga), krustvecāki puisis<br />

Jēkabs Ķūķis, zemnieka sieva Līze Ķūķe. Nāves brīdī<br />

dzīvoja Kuldīgas pagasta “Ošos”, kur bija rentnieks<br />

un nodarbojās ar zemkopību. Par nāvi paziņoja<br />

sieva Emīlija Anna Ķūķis (*).<br />

Ķūķu dzimtas atzars aprakstīts atsevišķā nodaļā<br />

“Kulbari-Ķūķi”<br />

Grieta Ķūķis (*Griķu (Vārmes) pagastā †3.3.1924.)<br />

strādnieka Jāņa sieve Kuldīgā, 72 g, krūšu slimība, precēta<br />

Krišs Ķūķis (*Wahgi †12.12.1920.) kalnciema būdenieks,<br />

71 g, prec<br />

Jānis Ķūķis (*Alt Goldingen †4.2.1919, saimikes Staķos,<br />

45, precēts<br />

Andža Ķūķis (*Padure †10.12.1917), 52 gadi, kalps Tiner<br />

Lemseri, paziņoja dēls Jēkabs, precēts<br />

Līze Ķūķis (*Griķos †25.3.1917) atraitne Firkshofas<br />

Vindoļos, dzim Jesik, 60 gadi<br />

Kuldīgas latviešu draudzē 1892. gada 3. maijā ir laulāti<br />

zemnieka Jēkaba Kulbara un Mārītes [ar to domāta<br />

Margrieta] 20 gadus vecais dēls, Altgoldingenas “Plavsar”<br />

puisis, X paaudzes pārstāvis Jēkabs Kulber (*22.7.1872.<br />

†pēc 1913) un zemnieka, “Kalpjan” [?] māju saimnieka<br />

Jura Ulpes un Eddas 23 gadus vecā meita Katte Ulpe<br />

(*1.1.1869. Alt Goldingen † pēc 1913). Abu laulībā<br />

piedzima (XI paudze):<br />

• Jānis Kulbers (*21.7.1892. Griķu krogs<br />

[Grikkenskaja Korčma] †), krustvecāki zemnieks<br />

Jānis Kulbergs un sieva Līze, zemnieks Krišs Ulps.<br />

• Krišs Kulbers [Kulbars] (*14.8.1898.<br />

[*26.8.1898.] Firkenhof †), krustvecāki zemnieks

Krišs Kulbars un viņa sieva Made.<br />

• Jānis Kulbers (*4.4.1901. [*17.4.1901.] Firkenhof<br />

†), krustvecāki sieva Marija Krūmiņa, strādnieki<br />

Andrejs Freimanis un Krišs Ulps.<br />

tika pratināts “Pauru” māju iedzīvotājs Žanis Dišlers, kurš<br />

liecināja, ka Kulbars vācu okupācijas laikā bija aizsargs.<br />

Līdzīgu liecību sniedza arī Ēvalds Vanadziņš.<br />

Pagaidām nav saprotams, kādēļ vienā ģimenē diviem<br />

dēliem tika dots vārds Jānis, jo vēlāk ir atrodamas ziņas<br />

par abiem, tādejādi izslēdzot varbūtību, ka otrreiz<br />

jaundzimušajama ir dots iepriekš mirušā bērna vārds.<br />

XI paaudzes pārstāvis Jānis Kulbers (*21.7.1892. Griķu<br />

krogs [Grikkenskaja Korčma] †), kļuva par strādnieku<br />

Kabiles ķieģeļu fabrikā un 1913. gada 29. septembrī<br />

Kabiles baznīcā salaulājās ar Andreja Pettena un Annas<br />

meitu Annu Petten (*9.1.1894. Kabilē †), kura laulību<br />

brīdī bija meita Kabiles “Kresle-Lauce” saimē. Laulību<br />

ierakstā līgavaiņa dzimšanas datums ir norādīts 22. jūlijs,<br />

nevis 21. jūlijs, kā kristību reģistrā.<br />

XI paaudzes pārstāvis Krišs Kulbers [Kulbars]<br />

(*14.8.1898. [*26.8.1898.] Firkenhof †pēc 1941.) 1938. gadā<br />

dzīvoja Gaiķu pagasta “Satikānu” (vēlāk – “Rūjas”) mājās<br />

un iekūlās pamatīgās nepatikšanās – viņš paņēma Anša<br />

Riekstiņa “svaru zīmi” par Saldus stacijā nodoto labību un<br />

kopā ar savas sievas Lavīzes Kulbaras (*25.3.1896. Lutriņu<br />

pagasts) labības grāmatiņu nodeva to labības biroja kasē,<br />

kur saņēma 234,65 Ls. Par šo rīcību tiesa K.Kulbaru sodīja<br />

ar 3 mēnešu cietumsoda, piedzenot par labu labības<br />

birojam arī nodarītos zaudējumus – 234,65 Ls. Attiecīgais<br />

ieraksts ir atrodams arī “Tieslietu ministrijas Soda ziņu<br />

krājumā”, kurā ar Nr. 4581 ir norādīts, ka Kulbas-Kulbers,<br />

Krišs, dz. 1898. gada 26. augustā Kuldīgas pagastā,; noz.<br />

izd. 1937. gada 21. augustā, Liepājas apgabaltiesā 1938.<br />

gada 15. martā, 542. panta I daļa, 2 mēneši cietumā.<br />

Uzdevums izpildīts 1938. gada 3. maijā. Saskaņā ar arhīvā<br />

esošo filtrācijas lietu Nr. 15076 un 1941. gada tautas<br />

skaitīšanas anketu varam konstatēt, ka Kriša Kulbara un<br />

Lavīzes ģimenē piedzima (XII paaudze):<br />

• Jānis Kulbars (*28.5.1923. Gaiķu pagasts “Rūjas”)<br />

• Krišus Kulbars (*17.5.1924. Gaiķu pagasts<br />

“Rūjas”)<br />

Jāpiezīmē, ka 1941. gada tautas skaitīšanas anketā visu četru<br />

šīs ģimenes locekļu uzvārdi ir norādīti “Kulbars-Kulbers”,<br />

bet Jēkaba un Kates – “Kulbars”. Uz Gaiķu pagasta “Rūjas”<br />

mājām viņi pārcēlās 1939. gada 15. jūnijā, bet gadu<br />

vēlāk – 1940. gada 7. maijā uz šejieni pārcēlās arī Jēkas<br />

un Kate Kulbari. Savukārt filtrācijas lietā ir norādīts, ka<br />

XII paaudzes pārstāvis Jānis Kulbars (*28.5.1923. Gaiķu<br />

pagasts) bija aizsargs. 1945. gada 31. maijā tika pieņemts<br />

lēmums par Jāņa Kulbara nosūtīšanu uz NKVD speciālo<br />

nometni, jo 1944. gadā, “kļūdams par fašistiskās aizsargu<br />

organizācijas biedru, saņēma ieroci – šauteni, lai apsargātu<br />

dzelzeļa tiltu”. Vēlāk protokolos ir minēts, ka 1939. gadā<br />

Jānis Kulbars ir slimojis ar plaušu tuberkulozi. Ņemot<br />

vērā Kulbara sūdzības, komisija konstatēja, ka viņš slimo<br />

ar distrofiju un viņam ir nepieciešama vairāku mēnešu<br />

rehabilitācija, tādēļ 1945. gada 25. septembrī tika pieņemts<br />

lēmums viņu atbrīvot no nometnes, kas atradās Pečoros.<br />

Nopratināšanas protokolā Jānis Kulbars liecina, ka līdz<br />

karam strādāja sava tēva saimniecībā, kas bija 20 ha plaša<br />

un kurā tika turēti 2 zirgi, 4 govis un citi sīklopi. “1944.<br />

gada augustā es kļuvu par aizsargu un saņēmu latviešu<br />

leģiona armijas formu, kā arī franču šauteni, kuru nodevu<br />

1945. gada aprīlī. Manos pienākumos ietilpa dzelzceļa<br />

apsardzība.” Tāpat Kulbars atzina, ka sākotnēji devis<br />

izmeklētājiem nepatiesas liecības, lai viņus maldinātu.<br />

Filtrācijas lietā esosie materiāli ļauj secināt, ka Kulbars tika<br />

pratināts 1945. gada 29. maijā, bet dienu ātrāk – 28. maijā<br />

ATSAUCES:<br />

1. “Gribējis nopelnīt ar cita svaru zīmi” laikraksts “Jaunākās ziņas” Nr. 45, 1938. gada 24. februāris<br />

2. “Tieslietu ministrijas Soda ziņu krājums”, Tieslietu ministrija, Rīga, 1939.<br />

3. LVA 1821. fonds, 2. apraksts, lieta Nr. 15076<br />

4.<br />

664 665

KULBARU - KALVIŅU DZIMTAS ATZARS<br />

KULBARI-KALVIŅI-DRAVNIEKI<br />

XI paaudzes pārstāvis Jānis Kulbers (*4.4.1901.<br />

[*17.4.1901.] Firkenhof †) 1923. gada 1. oktobrī<br />

saņēma pasi Nr. 841 (tā tika anulēta 1928. gada 28. aprīlī),<br />

kurā norādīts, ka viņš bija dzimis Kalnmuižas pagastā,<br />

nodarbojās ar zemkopību, dzīvoja Talsu apriņķa Vānes<br />

pagasta “Skuķu” mājās. 1924. gadā viņš pārcēlās uz dzīvi<br />

“Andžu” mājās. 1925. gada 11. janvārī Gaiķu-Satiķu pagasta<br />

dzimtsarakstu nodaļā viņš salaulājās (laulāja Gaiķu-Rentes<br />

draudzes mācītājs, liecinieki Juris Malkcirtis no Lutriņu<br />

pagasta, Ieva Rozenberga (Lutriņu pagasta “Ķesteru”<br />

mājās)) ar rentnieka Jēkaba Kalviņa meitu, luterāni Luīzi<br />

Almu Mariju Kalviņu (*5.3.1900. [18.3.1900.] Brocēni †).<br />

Drīz pēc laulībām – 17. februārī ģimene pārcēlās uz Rīgu,<br />

kur tika pierakstīti Frīdriha ielā 5, taču jau pēc dažiem<br />

mēnešiem – 17. aprīlī viņi pārcēlās uz Jūrmalu, Mellužu ielu<br />

Nr. 31. Savukārt 1926. gada nogalē – 6. decembrī ģimene<br />

pārcēlās uz Rīgu, Kojusalas ielu 25 dz 15. Jāņa Kulbera un<br />

Luīzes Almas Marijas Kalviņas laulībā ir dzimis vismaz<br />

viens pēcnācējs (XII paaudze):<br />

• Fricis Arvīds Kulbers (*20.3.1926.), kura dzimšana<br />

ir reģistrēta Kandavas pagasta dzimtsarakstu nodaļā.<br />

XII paaudzes pārstāvis Fricis Arvīds Kulbers (*20.3.1926.)<br />

un viņa sieva Gundega Zālīte (*1.6.1924. Rīgā †25.11.1985.<br />

Montreal, Canada) pēc II Pasaules kara dzīvoja DP<br />

nometnē Lingen “Essex”, no kurienes 1950. gada 24.<br />

oktobrī abi emigrēja uz Kanādu (kā galamērķis ir minēts<br />

Fellingbortel). Friča Arvīda Kulbera un Gundegas Zālītes<br />

laulībā ir dzimis dēls (XIII paaudze):<br />

• Roberts Neils Kulbers (*1966. Montreal, Canada),<br />

kurš tika kristīts Montreālā, 1966. gada 26. jūnijā.<br />

• Māra Kulbers (*. Montreal, Canada), precējusies<br />

ar Terry. Iesvētīta 1971. gadā, piedalījusies meiteņu<br />

koklētāju ansambī “Dainuvīte”. iespējams, ir Māra<br />

Leimanis, strādā Bērnu slimnīcā Helen DeVos<br />

Childrens’s Hospital.<br />

• Lilita Kulbers (*. Montreal, Canada), precējusies<br />

ar Michael. [Camache ?], spēlēja volejbolu<br />

Ģimene 1971. gadā iestājās Montreālas Sv.Trīsvienības<br />

latviešu draudzē. 1985. gadā publicētajā sēru sludinājumā<br />

norādīti trīs mazbērni - Māras un Lilitas bērni, taču nav<br />

precīzi norādīts, kurš bērns ir dzimis kurā ģimenē (XIV<br />

paadze) - Marc, Lesly un Eric.<br />

Ieva, bet pati līgava strādāja par meitu “Namiķu” saimē.<br />

Šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Fricis Žanno (Jeannot) Kalviņš (*6.4.1894.<br />

Ulpen “Namiķ” saimē), krustvecāki kalps Hermanis<br />

Dravnieks, strādnieks Jānis Dravnieks, kalpa sieva<br />

Lība Gintere.<br />

• Miķelis Kalviņš (*6.4.1896. Saldus, “Oisen”<br />

mājās), krustvecāki saimnieks Miķelis Šteins, puisis<br />

Marts Bušmanis, saimniece Lavīze Šteina.<br />

• Anna Kalviņa (*12.7.1897. Saldus), tēvs norādīts<br />

kā Saldus kalps, krustvecāki meita Anna Zvirbuls,<br />

Ieva Dravnieks, un [nesalasāms].<br />

• Luīze Alma Marija Kalviņa (*5.3.1900.<br />

[18.3.1900.] Kalešu muiža †), krustvecāki zemnieks<br />

Fricis Dravnieks, strādnieka sieva Lavīze Deze,<br />

strādnieka sieva Trīne Zaķis.<br />

• Lība Emīlija Kalviņa (*12.1.1903. Saldus<br />

(Frauenburgas) muiža)), krustvecāki strādnieks<br />

Fricis Dravnieks, strādnieka sieva Lavīze, Lība<br />

Gintere.<br />

Šis ir cits Jēkabs Kalviņš, bet visticamāk, radinieks!<br />

Jēkabs Kalviņš bija precējies ar Maddi un šajā laulībā<br />

piedzima (XI paaudze):<br />

• Anna Kalviņa (*5.12.1878. Brotzen “Leibiņ”),<br />

krustvecāki meita Anna Goldmann, kalpa sieva<br />

Edda Beier, kalpa sieva Lība Ronis.<br />

Attēls 396.<br />

Luīze Alma Marija Kalviņa (Kulbare).<br />

• Fricis Kalviņš (*11.11.1881. Brotzen “Leibiņ”),<br />

krustvecaki kalps Marts Bušs, kalpa sieva Naser<br />

[nesalasāma] Buša.<br />

Atgriežoties pie Kulbaru-Milleru dzimtas tiešās līnijas,<br />

ir konstatēts, ka Snēpeles baznīcas iesvētīto sarakstā ir<br />

norāde, ka 1844. gadā tika iesvētīts kalpa Kriša Kulbara dēls<br />

Krišs. Jāsecina, ka šī ieraksta kontekstā arī ir konstatējama<br />

+/- gadu nobīde – iesvētāmā dzimšana ir norādīta 1828.<br />

gadā, lai gan faktiski viņš bija dzimis 1825. gadā. Šajā<br />

pašā draudzē ir kristīti IX paaudzes pārstāvja, Snēpeles<br />

“Vecvagaru” māju kalpa Kristapa Kulbara (*1.6.1825.<br />

“Vecvagari” †pirms 1903.) [dažviet norādīts arī kā Krišs]<br />

un Katrīnas (†pirms 1903.) bērni (X paaudze):<br />

• Latte Kulbars ([Lotte] Freimane/Freiberga)<br />

(*7.7.1849. Bierant, Snēpeles pagasta “Vecvagaros”<br />

†17.4.19<strong>30</strong>. Kurmāles pagatsa “Kalnarājos”),<br />

krustvecāki Lotte Girgensone, kalpa sieva Bille<br />

Brēķis.<br />

• Anna Kulbars (Zommere) (*14.5.1851.<br />

“Vecvagari”), krustvecāki Pēteris Freibergs, meita<br />

Anne Bajar.<br />

• Jēkabs Kulbars (*22.10.1853. Snēpele<br />

“Vecvagari”), krustvecāki kalps Jānis Mucenieks un<br />

viņa sieva Līze.<br />

• Līze Kulbars (*20.12.1856. Gros Sahlingen,<br />

Snēpeles “Vecvagari” †19.1.1858. “Vecvagari”),<br />

krustvecāki Līze Soģis un kalps Ernsts Bajārs.<br />

Mirusi 1 ½ gada vecumā.<br />

• Grieta Kulbars (*27.10.1858. Snēpeles “Vecvagari”<br />

†20.2.1869. “Vecvagari”), krustvecāki kalps Pēteris<br />

Freibergs un viņa sieva Grieta Freiberga. Mirusi 11<br />

gadu vecumā.<br />

• Pēteris Kulbars (*7.6.1862. Snēpeles “Vecvagari”<br />

†18.1.1933. Kuldīga), krustvecāki kalps Pēteris<br />

Priednieks, meita Ķērste Priednieks. Pēteris Kulbars<br />

ir dzimtas turpinātājs Milleru dzimtas virzienā.<br />

K ULBARI-FREIMAŅI-FREIBERGI-HĪBNERI<br />

Būdama 21 gadu veca, X paaudzes pārstāve Latte<br />

Kulbars ([Lotte] Freimane/Freiberga) (*7.7.1849.<br />

Bierant, Snēpeles pagasta “Vecvagaros” †17.4.19<strong>30</strong>.<br />

Kurmāles pagasta “Kalnarājos”) tika iesvētīta 1866. gadā<br />

(iesvētību ierakstā norādīta kā 1848. gadā dzimusi).<br />

1872. gada <strong>30</strong>. janvārī Snēpeles baznīcā viņa salaulājās<br />

ar saimnieka Kristapa Freimaņa (*1800. †19.1.1892.) un<br />

Ilzes <strong>30</strong> gadus veco dēlu, “Vecvagaru” saimes puisi Pēteri<br />

Freimani (*23.7.1841. Sveije saimē †pirms 1900.), kurš<br />

meitas laulību ierakstā jau minēts kā dārznieks. Pēc pirmā<br />

vīra nāves Latte [miršanas reģistrā norādīta kā Lote]<br />

(pirms 1902. gada) salaulājās ar Andžu Freibergu. Latte<br />

mira 80 gadu vecumā Kurmāles pagasta “Kalnarājos” un<br />

par viņas nāvi ziņoja znots Miķelis Hībners. Apglabāta<br />

Pelču kapos. Lattas Kulbares un Pētera Freimaņa laulībā<br />

Attēls 396.<br />

Jāņa Kulbera pase.<br />

Attiecībā uz Luīzes Almas Marijas Kalviņas ģimeni ir<br />

zināms, ka viņas vecāki – kalps Jēkabs Kalviņš (*13.2.1866.<br />

Satikken “Sniķķer”) un Anna Dravnieks (*3.1.1872.<br />

Lutriņos) bija zemkopji Kalešu (Kališu, Kalitzen) muižā<br />

(tagadējais Pastendes pagasts) un dažādās Saldus apkaimes<br />

saimniecībās (uz ko norāda bērnu kristību ierakstos minētās<br />

dažādās mājas), kuru bērni bija kristīti Saldus baznīcā.<br />

Abi laulājās Saldus baznīcā 1893. gada 5. decembrī, kad<br />

līgavainis bija 27 ¾ gadus vecs, bet līgava – 22 gadus veca.<br />

Laulību ierakstā norādīts, ka Jēkabs Kalviņš ir puisis Ulpes<br />

“Namiķu” saimē, viņa vecāki ir zemkopji Andrejs un Trīna.<br />

Savukārt līgavas vacāki ir strādnieks Pēteris Dravnieks un<br />

666 667

piedzima (XI paaudze):<br />

• Grieta Freimane (*18.9.1872. “Vecvagaru”<br />

mājās), krustvecāki meita Grieta Freimane, kalpone<br />

Anna Vilks, puisis Ansis Freimanis.<br />

• Jānis Freimanis (*21.1.1877. Kurmāle),<br />

krustvecāki Krišs Langman, vagara sieva Cinnis.<br />

• Marija Freimane (Hibnere) (*10.12.1878.<br />

Planecen), krustvecāki vagars Jānis Bulle un Līze,<br />

saimniece Marija Freimane.<br />

• Anna Freimane (*16.12.1880. Planetzen),<br />

krustvecāki staļmeistars Mārtiņš Līnis un Katrīna,<br />

meita Anna Freiman.<br />

Par XI paaudzes pārstāvi Mariju Freimani (Hibnere)<br />

(*10.12.1878. Planecen), ir zināms, ka 1900. gada 19.<br />

novembrī Kuldīgas latviešu draudzē, būdama 22 gadus<br />

veca, viņa salaulājās ar atvaļinātā kareivja un vēlākā<br />

Kuldīgas strādnieka Jāņa Hibnera (*1844. Īvande<br />

†19.3.1914. Kuldīga) un Čapas Bērziņas (*13.10.1857.<br />

†15.4.1940. Kuldīga) dēlu, Miķeli Hībneru (*29.1.1877.<br />

Pelcen Kalneniek †). Nāves brīdī Čapa Bērziņa (Hibnere)<br />

bija atraitne, dzīvoja Kuldīgā, Planīcas ielā 11 [jeb 13 –<br />

miršanas un dzīves vietu ierakstos atšķiras skaitļi]. Čapas<br />

vecāki bija Juris Bērziņš un Ilze. Ir zināms, ka Miķeļa<br />

Hībnera krustvecāki bija saimnieks Miķelis Hībners<br />

un Čappe. Visticamāk, drīz pēc Miķeļa dzimšanas viņa<br />

vecāki pārcēlās uz Īvandi, kur kļuva par “Dzērves” māju<br />

saimniekiem – šādā statusā viņi ir norādīti sava nākamā<br />

dēla Pētera Hībnera (*25.6.1880. Īvande “Dzērves”)<br />

kristību ierakstā. Šajā ģimenē vēl piedzima Anna Hībnere<br />

(*14.10.1886. Gros Iwande “Dzērves”), par kuru ir<br />

atrodama norāde, ka viņa, būdama 19 gadus veca 1905.<br />

gada 18. decembrī salaulājās ar 38 gadus veco atraitni,<br />

Jāņa Bēnfelda († pirms 1905.) un Līzes († pirms 1905.)<br />

dēlu zemnieku Frici Bēnfedu (*1867. Vilgāle). Tāpat<br />

Īvandes draudzē ir kristīts jaunākais dēls Jēkabs Hībners<br />

(*29.10.1891. Gros Iwande “Dzērves”). Laulību brīdī līgava<br />

Marija Freimane bija veļas mazgātāja Dekstenes muižā, bet<br />

līgavainis Miķelis Hībners – kučieris Venzavas, bet vēlāk -<br />

Ekhofas muižā. Pirmdzimto dvīņu kristību ierakstā tēvs ir<br />

norādīts kā strādnieks, bet trešā dēla kristību ierakstā – kā<br />

būdenieks. Abu laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Pēteris Hībners (*15.4.1902. Kuldīga †24.1.1951.<br />

Kuldīga), krustvecāki Pēteris Bērziņš un Čapa<br />

Hībnere<br />

• Jānis Hībners (*15.4.1902. Kuldīga †21.1.1903.<br />

Ekhofa), krustvecāki Jānis Freimanis, Late Freiberg.<br />

Miris kā zīdainis no plaušu karsoņa.<br />

• Jānis Hībners (*13.10.1903. Pelcen †24.5.1904.<br />

Pelcen), krustvecāki puisis Jānis Freimanis, sieva<br />

Čapa Hībnere. Miris kā zīdainis no skarlotīnas.<br />

Ir zināms, ka XII paaudzes pārstāvis Pēteris Hībners<br />

(*15.4.1902. Kuldīga †24.1.1951. Kuldīga), 1927. gadā kā<br />

jaunākais kārtībnieks absolvēja Rīgas policijas skolu (52.<br />

izlaidums) un vēlāk strādāja policijā. 1940. gadā Liepājas<br />

prefekts ir izteicis pateicību Pēterim Hībneram par apķērīgu<br />

rīcību, pienākot 6 gadījumos nelikumīgu tirgošanos ar<br />

reibinošiem dzērieniem. Kā pēdējā Pētera darba vieta ir<br />

norādīta Kuldīgas ciema septiņgadīgā pamatskola. Nāves<br />

brīdī ģimene dzīvoja Kuldīgā, Mednieku ielā 3, bet kā<br />

nāves imesls ir minēta tuberkuloze. Pēteris Hībners bija<br />

precējies Jāņa meitu Valiju (*) un šajā laulībā piedzima<br />

dēls (XIII paaudze):<br />

• Ēriks Hibners (*11.3.19<strong>30</strong>. Kuldīga)<br />

XIII paaudzes pārstāvis Ēriks Hibners (*11.3.19<strong>30</strong>.<br />

Kuldīga) 1947. gadā kļuva par strādnieku-normētāju<br />

rūpnīcā “Vulkāns”. 1965. Kā rūpnīcas “Vulkāns”<br />

Attēls 396.<br />

Ventspils III Pamatskolas pirmā klase 1926. gadā. Ceturtajā rindā trešais no labās - Kalviņš.<br />

arodorganizācijas pārstāvis, viņš kļuva par Darbaļaužu<br />

deputātu padomes vēlēšanu 10. Apgabala komisijas<br />

priekšsēdētājas vietnieku. Savukārt 1978. gada 1.<br />

septembrī viņš tika paaugstināts par inženieri-normētāju<br />

un nostrādāja šajā amatā līdz pat savai pensijai, kurā devās<br />

1982. gada 20. maijā. Ēriks Hībners bija precējies un viņa<br />

laulībā piedzima meita (XIV paaudze), kuras identitāte<br />

pagaidām nav noskaidrota. Hībneru ģimene savulaik<br />

dzīvoja Kuldīgā, Sarkanarmijas ielā 18 dz 2.<br />

K ULBARI-ZOMMERI<br />

Būdama 22 gadus veca, paaudzes X pārstāve Anna<br />

Kulbars (Zommere) (*14.5.1851. “Vecvagari”), tika<br />

iesvētīta 1866. gadā (iesvētību ierakstā norādīta kā 1850.<br />

gadā dzimusi). 1873. gada 17. jūnijā Snēpeles baznīcā viņa<br />

salaulājās ar “Mežuļu” mājās dzīvojošo <strong>30</strong> gadus veco Jura<br />

Zommera un Lienes dēlu Jāni Zommeru (*1842. Snēpele<br />

“Vecvagaru” mājās †25.11.1888. Raņķu muiža). Miršanas<br />

ierakstā Jānis Zommers norādīts kā Raņķu muižas “Zāvu”<br />

(Sawen) māju kalps, kurš miris 46 gadu vecumā. Abu<br />

laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Lavīze Zommere (*7.6.1886. Snēpele “Ķeverkaln”<br />

[?]), krustvecāki Andže Dobel, viņa sieva Lavīze,<br />

meita Līze Dobel.<br />

Būdams 20 gadus vecs, X paaudzes pārstāvis, tobrīd<br />

“Segles” māju puisis Jēkabs Kulbars (*22.10.1853. Snēpele<br />

“Vecvagari”) 1873. gada 11. novembrī Snēpeles baznīcā<br />

salaulājās ar Kristapa Meijera un Annas 23 gadus veco<br />

meitu Latti Meijeri (*1850. “Rogas” mājas). Visticamāk,<br />

ģimene dzīvoja arī Valtaiķu apkaimē, jo šajā baznīcā ir<br />

kristīti daži no abu bērniem. un Snēpeles baznīcā kristīja<br />

bērnus (XI paaudze):<br />

• Nedzīva meita (*9.1.1875. Kl.Sahlingen “Ķikkur”<br />

†9.1.1875.), tēvs norādīts kā Ķikkur jeb Kikkan<br />

kalps<br />

• Marija Kulbars (Zemeskalns) (*19.5.1876.<br />

Snēpeles “Jaunarāju” mājās), krustvecāki Līna<br />

Grīna, saimnieks Fricis Grīns, meita Griete Grīna<br />

• Anna Kulbars (Saulītis) (*22.6.1878. Snēpeles<br />

“Vecvagari”), krustvecāki kalps Jānis Zomers, viņa<br />

sieva Anna, puisis Pēteris Kulbars.<br />

• Ieva Kulbars (*23.11.1880. Snēpeles “Vecvagari”),<br />

krustvecāki kalps Jānis Siliņš, puisis Pēteris Kulbars,<br />

meita Ieva Kulbars.<br />

• Pēteris Kulbars (*25.3.1883. Snēpeles<br />

“Vecvagari”), krustvecāki puisis Pēteris Kulbars,<br />

atraitne Latte Freimanne, meita Marija Saulgriez.<br />

• Jānis Kulbars (*16.1.1886. Snēpeles “Barutzen<br />

[?]”), krustvecāki kalps Jānis Zomers un viņa sieva<br />

Anna, kalps Jānis Kulbars<br />

• Andže Kulbars (*13.7.1888. Snēpeles “Barutzen<br />

[?]”), krustvecāki kalps Andže Freibergs un viņa<br />

sieva Late, kalpa sieva Anna Zommer.<br />

• Līze Kulbars (*10.8.1891. Snēpeles “Barutzen<br />

[?]”), krustvecāki kalps Pēteris Kulbars, atraitne<br />

Anna Zommer, meita Līze Zommer.<br />

XI paaudzes pārstāve Marija Kulbare (*19.5.1876.<br />

Snēpeles “Jaunarāju” mājās) Jēkaba meita 1908. gadā<br />

Skrundas baznīcā ir kristīja meitu, kurai dzimšanas brīdī<br />

nebija norādīts tēvs (XII paaudze):<br />

• Lilija Kulbare [Zemeskalns] (Lilija Kulbar,<br />

*18.3.1908. Raņķu muiža, “Rozas” mājās †),<br />

krustvecāki – zemnieki Pēteris Kulbars un Lilija<br />

Kulbare.<br />

668 669<br />

Pie Lilijas Kulbares dzimšanas ieraksta ir norāde, ka<br />

1909. gada 21. novembrī Skrundas baznīcā ir salaulāti<br />

Ansis Zemeskalns (*1869 jeb 1872. gadā, Jāņa dēls) un<br />

Marija Kulbare, kuras uzvārds krievu valodā atveidots<br />

kā “Kulbur”, tādēļ ir pamats uzskatīt, ka turpmāk Lilija<br />

Kulbare kļuva par Liliju Zemeskalnu.<br />

Skrundas baznīcā 1897. gada 4. maijā salaulājās XI<br />

paaudzes pārstāve Anna Kulbars (*22.6.1878. Snēpeles<br />

“Vecvagari”) un Jēkabs Saulītis.<br />

XI paaudzes pārstāvis Pēteris Kulbars (*25.3.1883.) un<br />

viņa sieva Anna Skrundas baznīcā kristīja meitu (XII<br />

paaudze):<br />

• Marija Kulbare (*23.7.1907. Raņķu muiža “Plūči”<br />

†?), krustvecāki Marija Kulbare, saimnieks Jānis<br />

Blumtāls un viņa sieva Ieva.<br />

Ar pusgada intervālu Skrundas baznīcā ir notikušas<br />

divas laulības, kurās līgavaiņi ir norādīti “Jānis Kulbars”,<br />

nenorādot dzimšanas gadu. Viens no šiem Jāņiem<br />

Kulbariem ir Jēkaba Kulbara un Lattes Meijeres dēls - XI<br />

paaudzes pārstāvis, visticamāk – tas, kurš apprecējās ar<br />

Annu, taču to precīzi pagaidām nav iespējams noteikt.<br />

1907. gada 7. oktobrī salaulājās paaudzes pārstāvis Jānis<br />

Kulbars [*16.1.1886] un Lilija Bergmann.<br />

Skrundas baznīcā 1908. gada 17. februārī salaulājās<br />

zemnieks Jānis Kulbars (*16.1.1886. †) un Anna Labais.<br />

Šajā ģimenē piedzima un Skrundas baznīcā tika kristīti<br />

(XII paaudze):<br />

• Ernests Kulbars (*6.9.1908. Skrunda,<br />

“Mežagaiķi”), krustvecāki puisis Ernests Kulbars,<br />

zemnieks Jānis Jēkabsons un viņa sieva Marija<br />

• Ansis Kulbars (*11.10.1909. Irgen-Grunberg Iguļi<br />

[Irgenas muiža?]), krustvecāki Mārtiņš Beiningens<br />

un jaundzimušā vecāki. Uzvārds krievu valodā<br />

atveidots kā “Kulbur”<br />

Acīmredzot, I Pasaules kara laikā ģimene bija devusies<br />

bēgļu gaitās un bērni tika šķirti no vecākiem, jo 1915.<br />

gada laikrakstā “Līdums” ir publicēts sludinājums, kurā<br />

norādīts, ka “(..) Kulbers Ernests un Ansis no Snēpeles meklē<br />

savus vecākus. (..)” Valtaiķu pagasta “Vecsikutu” mājās<br />

1941. gada tautas skaitīšanas laikā dzīvoja laukstrādnieks<br />

Ansis Kulbars (*24.8.1909. Skrundas pagasts), kurš te<br />

apmetās 1940. gada 23. aprīlī un bija līgumstrādnieks.<br />

Visticamāk, te domāts viens un tas pats cilvēks, neskatoties<br />

uz atšķirībām dzimšanas datumu pierakstos.<br />

Dzimtas turpinātājs Milleru dzimtas virzienā ir X paaudzes<br />

jaunākais pārstāvis Pēteris Kulbars (*7.6.1862. Snēpeles<br />

“Vecvagari” †18.1.1933. Kuldīga), kurš 1882. gada 14.<br />

augustā, būdams 20 gadus vecs, Snēpeles baznīcā salaulājās<br />

ar “Kvaņķes” māju saimnieka Kristapa Rozes un Ievas<br />

23 gadus veco meitu Annu Rozi (*17.11.1856. “Kvanķe”<br />

saime †16.9.1902.). Dzīves laikā viņš bija laukstrādnieks,<br />

bet nāves brīdī dzīvoja Kuldīgā, Jelgavas ielā 22. Kā nāves<br />

iemesls ir norādīts māgas vēzis, apglabāšanas vieta –<br />

Kuldīgas Annas kapi, bet par nāves faktu paziņoja viņa<br />

meita Anna Štorhs, kura dzīvoja Kuldīgā, M.Dzirnavu ielā<br />

5 (citā miršanas dokumentā kā paziņotāja minēta Pētera<br />

Kulbara ostrā sieva Ilze). Annas Rozes nāves iemesls ir<br />

norādīts krūts slimība un nāves brīdī viņa zemniece. Pētera<br />

Kulbara un Annas Rozes laulībā piedzima bērni, kas tika<br />

kristīti Valtaiķu (Neuhausen) draudzē (XI paaudze):

• Marija Kulbars (Šēna/Talapila) (*12.11.1882.<br />

Snēpeles “Vilki”), krustvecāki saimnieks Jēkabs<br />

Zēbergs, viņa sieva Marija un meita Ilze Roze. No<br />

dzimtas mutvārdu leģendām par Mariju Kulbari ir<br />

zināms, ka viņai tiek norādīts uzvārds “Šeniņa”, kas,<br />

domājams, ir kļūdains uzvārda “Šēna” lietojums, jo<br />

pārbaudot arhīvu materiālus, ir konstatēts, ka 1904.<br />

gada 18. jūlijā kāds Juris Šēns Aizputes baznīcā<br />

salaulājās ar Mariju Kulbāri [Kulber]. Par Mariju<br />

ir saglabājusies arī vēl viena dzimtas mutvārdu<br />

leģenda, ka viņa salaulājās ar kādu Luku Talapilu<br />

(Luka Talapila), kura tēvs bija Ivans Talapila<br />

(Ivan Talapila) un visticamāk, aizceļojusi uz<br />

Poliju. Nekādu plāšaku ziņu par šo dzimtas atzaru<br />

(izņemot vienu Lukas Talapilas fotogrāfiju) nav.<br />

• Margriete Kulbars (*7.5.1885. Snēpele [Kl.<br />

Sahlingen Ļuļļa]) krustvecāki Ans Saulgriez un viņa<br />

sieva Margriete, meita Ilze Roze<br />

• Ernsts Kulbars (*20.6.1887. Snēpele †20.2.1888.<br />

“Alaš”) [Alasih] krustvecāki saimnieks Jēkabs<br />

Zēbergs, viņa sieva Marija, puisis Ernsts Roze.<br />

Miris 10 mēnešu vecumā<br />

• Jēkabs Kulbars (*29.1.1889. Laidu pagasts<br />

“Svirķes” mājas †2.5.1942. Fergan, Uzbekistan), kā<br />

krustvecāki norādīti Anna Kulbare, Ansis Freibergs<br />

un Marija (?) Rozentāle. Dzimtas turpinātāks<br />

Kulbaru-Milleru dzimtas virzienā.<br />

• Jānis Kulbars (*18.12.1891. Snēpeles “Barutzen”<br />

†24.3.1892.), krustvecāki kalps Jēkabs Kulbars un<br />

viņa sieva Latte, puisis Jānis Saulgriezis. Miris trīs<br />

mēnešu vecumā no plaušu karsoņa.<br />

• Ilze Evelīne Kulbare (Amatniece) (*4.7.1897.<br />

Laidu pagasta “Laukudreju” (?) mājās), kā<br />

krustvecāki norādīti Jēkabs Kulbars, Anna Roze un<br />

Marija Zaulare (?). Par Ilzi Evelīni Kulbari ir tikai<br />

zināms, ka viņa bija laulājusies ar Amatnieku un<br />

šajā laulībā bija dzimis dēls. Nekādu plašāku ziņu<br />

par šo dzimtas atzaru nav.<br />

Spriežot pēc Kuldīgas latviešu draudzē 1903. gada 20.<br />

aprīlī veiktā laulību ieraksta, Pēteris Kulbars bija precējies<br />

divas reizes – šajā dienā ir laulāti zemnieka Kriša Kulbera<br />

(†pirms 1903.) un Kates (†pirms 1903.) 40 gadus vecais<br />

dēls “Allažsen Mužarāj” zemnieks, atraitnis Pēteris Kulbers<br />

un Otana Janševska un Jūlijas <strong>30</strong> gadus vecā meita, par<br />

meitu Dūrenē strādājošā Ilze Janševski (*1873. Skrunda<br />

†23.7.1948. Kuldīga). Kā Ilzes pēdējā darba vieta norādīta<br />

komunālā daļa, mirusi 78 gadu vecumā no sirds muskuļu<br />

vājuma un pirms nāves dzīvojusi znota apgādībā. Pēdējā<br />

dzīvesvieta – Ventspils iela 24. Šajā laulībā piedzima (XI<br />

paaudze):<br />

• Anna Kulbers (Štorhs) (*22.1.1904. Kurmāles<br />

Eihenbuša [?]), krustvecāki zemnieks Jānis<br />

Fridrihsons un viņa sieva Anna.<br />

• Juris Kulbars (*5.2.1907. Ekhof “Rumbeniek”<br />

†31.3.1907. Ekhof), miris 6 nedēļu vecumā,<br />

miršanas ierakstā tēvs norādīts kā zemnieks<br />

Ekhofas “Rumbeniekos”. Krustvecāki strādnieka<br />

sieva Elza Baumerte, strādnieks Jēkabs Šteinbergs<br />

un viņa sieva Marija.<br />

• Juris Kulbars (*16.9.1909. Ekhofas Silaiķe),<br />

krustvecāki bezzemnieks Juris Šeniņš, kalps Andža<br />

Freibergs un viņa sieva Lote.<br />

XI paaudzes pārstāve Anna Kulbers (*22.1.1904. Kurmāles<br />

Eihenbuša [?]), 1924. gada 16. novembrī Kuldīgas latviešu<br />

draudzē salaulājās ar Kuldīgas strādnieku Ansi Eduardu<br />

Štorhu (*15.9.1906. Kuldīgā), kuram laulību ierakstā ir<br />

norādīta tikai māte – Lizete. Domājams, Anna Štorhs<br />

1931. gadā nokļuva preses slejās: “(..) Vakar pulksten<br />

2.<strong>30</strong> no rīta no Aizputes izgājušas Anna Štorhs un Marija<br />

Kulbars pēc lopiem, kurus uzpircēji sapirkuši uz laukiem.<br />

4 kilometri no Aizputes uz Kuldīgas ceļa no krūmiem<br />

izlēcis laupītājs ar rungu rokās un uzbrucis sievietēm, lai<br />

atdod naudu. Bet sievietes nav bijušas no bailīgām. Tās<br />

uzbrukušas laupītājam, atņēmušas tam rungu un sākušas<br />

viņu pašu apstrādāt. Ar pūlēm laupītājam izdevies aizbēgt.<br />

Sievietes aizgājušas uz Ropažu muižu, no kurienes par<br />

notikumu ziņojušas policijai. Policija uzsākusi laupītāja<br />

vajāšanu, bet pagaidām bez panākumiem. (..)”<br />

Iespējams, Ansis Štorhs ir šis: 1945. gada maijā dibināts<br />

Kuldīgas komunālais kantoris (vēlāk komunālo<br />

uzņēmumu kantoris). Pirmās ražošanas nozares tai<br />

laikā bija pirts un dārzniecība. Ar 1945. gada 19. maiju<br />

par pirmo pārvaldnieku sācis strādāt Ansis Štorhs, kurš<br />

veidoja un paplašināja saimniecību. Vēl pārvaldes aparātā<br />

ietilpa plānotājs, grāmatvedis, kurjers un aģents.<br />

Annas Kulbares un Anša Eduarda Štorha laulībā piedzima<br />

(XII paaudze):<br />

• Arvīds Štorhs (*1.12.1924. Kuldīga †14.5.19<strong>30</strong>.<br />

Kuldīga), miris no masalu izraisītām komplikācijām.<br />

Nāves brīdī ģimene dzīvoja Kuldīgā, Kaļķu ielā 3.<br />

Savas mātes Ilzes Kulbares nāves brīdī (1948. gadā) Anna<br />

Štorhs dzīvoja Kuldīgā, Fridriha Meri ielā.<br />

Attēls 396.<br />

Luka Talapila.<br />

Citi Štorhi:<br />

Ilze Štorhs (*1882. Vārmes pagasts †23.7.1926.),<br />

strādniece, 44 gadi, neprecēta, māgas vēzis<br />

Miķelis Štorhs (*1852. Ivande †26.12.1924.) jaunsaimnieka<br />

Jura tēvs Kalnmuižā, 72 g, māgas krampji, precēts<br />

Marija Štorha (*1857. Skrundas pag. †23.2.1924.), atraitne<br />

Kuldīga, 67, dzim Nādler, māgas slimība<br />

Ilze Štorha (*1844. Ivande †6.8.1920.) dz Grundman<br />

Strazdu Peku vecsaimniece, 76 g, precēta<br />

Trīne Štorh (*1845. Laidi †18.1.1920), Jāņa atraitne<br />

Kuldīgā, 75 g<br />

Juris Štorhs (*1853. Dexten †28.5.1919.) strādnieks<br />

Kuldīgā, sieve Marija, reimatisms, 66 g<br />

Juris Štorhs (*1883. Kurmāle †13.2.1919.), laukstrādnieks,<br />

36, neprecēts, māsīca Marija<br />

Pēteris Štorhs (*1860. Dexten †20.3.1915) bijušais<br />

namsaimnieks Kuldīgā, miris Altgoldingenas “Štorhos”,<br />

55 gadi<br />

Trīne Štorhs (*Tirgen †18.2.1914.), 73 g, precēta, paralīze<br />

Adolfs Štorhs (*4.6.1919. †<strong>30</strong>.10.1939. Kuldīga), dzīvoja<br />

Kuldīgas pagasta “Dižakmeņu” mājās, zemkopis,<br />

neprecējies, vēdera plēves iekaisums<br />

Pēteris Štorhs un Ilze:<br />

• Līze Štorhs (Lavendeile) (*20.3.1888. Kurmālē),<br />

būdama 18 ¾ gadus veca, Pētera Štorha un Ilzes<br />

meita, 1907. gada 11. februārī Kudīgas vācu draudzē<br />

salaulājās ar 31 gadu veco Kuldīgas gorodovoju<br />

(policistu) Albertu Johanu Lavendeili [Lawendel]<br />

(*12.8.1875. Saldus), kura vecāki bija Hermanis<br />

Lavendeils un Luīze Hīla.<br />

Roberts Štorhs un Elza:<br />

• Gustavs Ervīns Štorhs (*29.4.1931. †16.9.1939.<br />

Kuldīga), Roberta un Elzas dēls, Kuldīga, Mucenieku<br />

iela 12, sirds vājums<br />

Kārlis Štorhs:<br />

• Jānis Štorhs (*1895. †27.10.1945. Kuldīga), 50<br />

gadi, strādnieks, dzīvoja Kuldīgā, Vadoņa ielā 23,<br />

paziņoja Līna Zeltiņš<br />

Atbilstoši presē publicētajām ziņām, 1928. gadā Anna<br />

Štorhs, Babas meita (*2.2.1899. Valtaiķu pagasts) saņēma<br />

nosacītu sodu 3 mēneši cietumā, pamatojoties uz Kuldīgas<br />

iecirkņa miertiesneša 1927. gada 20. decembra Aktu Nr.<br />

718/27 g. Drīz pēc tam viņa atkal nonāca konfliktā ar<br />

likumu - presē aprakstīts gadījums, kad Anna Štorhs tika<br />

sodīta ar “(..) 2 nedēļām cietuma sodu, par izdarītiem<br />

viltojumiem viņas pagaidu strādnieču apdrošināšanas<br />

grāmatiņā, lai saņemtu no Aizputes slimo kases likumīgi<br />

pienākošo pabalstu. (..)” Arī 1928. gadā viņas vārds<br />

nonāca kriminālhrinikā: “(..) Aizputē 17. martā Annai<br />

Upenieks iedzīv. Skrundas muižā, Klāvs Rumpis un Anna<br />

Štorhs nozaguši vienu pudeli ar valsts spirtu un Ls <strong>30</strong><br />

naudu. Vainīgiem draud sods. (..)”<br />

Valtaiķu draudzē:<br />

• Karlīne Štorhs (*24.1.1872. Laidu “Ezerpiņķi”)<br />

vecāki saimnieks Jānis Štorhs un Katte, krustvecāki<br />

Karlīne Rumberg, meita Līze Anbersman, Fricis<br />

Skudre.<br />

Viens no nozīmīgiem punktiem Kulbaru dzimtas pārstāvju<br />

dzīvē bija Vārmes muiža, kurā (pēc dzimtas mutvārdu<br />

leģendas) par barona kučieri (jeb zirgu puisi) strādāja<br />

670 671<br />

Jēkabs Kulbars (*29.1.1889. Laidu pagasts “Svirķes”<br />

mājas †2.5.1942. Fergan, Uzbekistan). Šīs muižas vēsture<br />

ir bijusi visai trauksmaina. Lai arī 1710. gada mēra laikā<br />

izmira aptuveni puse no visiem iedzīvotājiem, pēc mēra<br />

Vārmes draudzē notika ievērojams straujš saimnieciskais<br />

uzplaukums un draudzes locekļu pieaugums: 18. gs.<br />

beigās ne tikai ir aizdzijušas mēra sistās rētas draudzes<br />

sastāvā, bet saskatāms pat liels kāpinājums. 1810. gadā par<br />

Vārmes muižas īapšnieku kļuva krievu armijas pulkvedis<br />

Ostenzakens. Smags ciešanu laiks Vārmes draudzei bija<br />

1848. gads, kad visā novadā plosījās holēras sērga. Mirstība,<br />

kaut gan daudz mazāka kā mēra laikā, tomēr stipri liela.<br />

1850. gadā klaušas pamazām tika aizstātas ar naudas<br />

izteiksmē maksājamu nomu, taču drīz vein Ostenzakens,<br />

sekojot citu muižnieku priekšzīmei, paplašināja savas<br />

muižas laukus uz zemnieku zemes rēķina. Klaušas galīgi<br />

izbeidzās tikai 1868. gadā, t.i. – vienu gadu pēc pagastu<br />

pašvaldību nodibināšanas. Vislielākais saimnieciskās<br />

stabilitātes ieguvums draudzē bija zemnieku māju<br />

iepirkšana 1880. gadā.<br />

Pārkrievošanās centieni 19. gs. 80. un 90. gados Vārmes<br />

novadu maz skāra, bet 1905. gada revolūcija skustībā šeit<br />

bija liela rosība, kas bija reakcija pret seno muižnieku<br />

nežēlību. Revolūcijai sekojošā soda ekspedīcija nošāva<br />

vairākus vārmiešus. 1910. gadā Vārmes draudze bija<br />

sasniegusi savu augstāko skaitlisko pakāpi, jo tad draudzē<br />

skaitījās 2800 locekļu (salīdzinājumam – 17.gs. beigās to<br />

bija ap 2000, bet 1710. gada mēra laikā izmira ap 60%).<br />

1915. gadā, pēc vācu karaspēka ienākšanas Kurzemē, liela<br />

daļa vārmiešu aizgāja bēgļu gaitās uz Vidzemi un tālāk uz<br />

Krieviju – to vidū arī Kulbaru ģimene.<br />

Mācītājs Kangars norāda, ka ziņas par mācītāja amata<br />

darbiem līdz pat 19.gs sākumam trūkst, jo līdz tam<br />

laikam, tikai atsevišķos gadījumos mācītāji “baznīcas<br />

ruļļos” atzīmēja notikumus muižnieku ģimenēs. Par<br />

visiem vāciešiem baznīcas grāmatās izdarīti ieraksti sākot<br />

ar 1827. gadu, bet par latviešiem – tikai no 1835. gada<br />

(izpildot 1832. gada likumu). Līdz 1850. gadam ziņas<br />

par vāciešiem rakstītas atsevišķos nodalījumos (vācu<br />

draudze), bet jau 1918. gadā tika iznīcinātas Vārmes<br />

baznīcas grāmatas par 1912.-1917. gadiem. Interesanti,<br />

ka 1937. gadā Vārmes pagasts bija vislatviskākais pagasts<br />

– no visiem te dzīvojošajiem iedzīvotājiem 98,12% bija<br />

latvieši.<br />

Savukārt par XI paaudzes pārstāvi Jēkabu Kulbaru<br />

(*29.1.1889. Laidu pagasts “Svirķes” mājas †2.5.1942.<br />

Fergan, Uzbekistan), ir zināms, ka viņš jau zēna gados<br />

sāka strādāt Vārmes muižā par muižas īpašnieka kučieri<br />

un zirgkopi un pēc dzimtas mutvārdu nostāstiem pēc<br />

1905. gada revolūcijas notikumiem saņēma pērienu par<br />

piesliešanos revolucionāriem. Pārskatot par 1905. gada<br />

revolūcijas notikumiem Vārmē pieejamās publikācijas,<br />

nav izdevies atrast liecības par Jēkaba Kulbara aktīvu<br />

dalību šajos notikumos, tomēr pieejamā informācija<br />

sniedz priekšstatu, kas īsti norisinājās 1905. gada nemieros.<br />

Revolucionārās darbības centrs bija Vārmes ķieģeļu ceplis.<br />

Šeit jau 1903. gadā nodibinājās partijas pulciņš, kura<br />

organizētājs un vadītājs bija ceplinieks H.Golubovskis.<br />

Viņa darbību rezultātā vietējie laukstrādnieki stājās aktīvo<br />

cīnītāju rindās. Nav konkrētu ziņu, taču iespējams, viņu<br />

vidū bija arī Jēkabs Kulbars. 1905. gada 25. decembra<br />

rītā Vārmes muižas un tuvāko māju iedzīvotājus<br />

uzmodināja neparasts troksnis. Drīz noskaidrojās, ka<br />

muižā ieradušies dragūni, kuri pirms tam bijuši ķieģeļu<br />

ceplī un nošāvuši 4 revolucionārus. Dragūnu nodaļa<br />

sastāvēja no vairākiem desmitiem cilvēku. Sākumā tā<br />

neuzdrošinājās tuvoties ķieģeļu cepļa dzīvojamai ēkai,

kas atradās netālu no muižas un kurā mierīgi gulēja<br />

revolucionāri. Starp tiem bija arī H. Golubovskis ar savu<br />

ģimeni. Dabūjuši pavēli nošaut visus pieaugušos vīriešus,<br />

kuri atradās mājās, dragūni sāka uzbrukumu pēc visiem<br />

kara likumiem. Mājas apšaudīšanu iesāka no dažu simtu<br />

soļu attāluma. Ielauzušies mājā, dragūni atrada vairs<br />

tikai vienu lodes neskartu revolucionāru. Viegli ievainots<br />

galvā bija arī 7-8 gadus vecais H.Golubovska dēls. Kāds<br />

dragūns šāva uz smagi ievainoto Golubovski viņa sievas<br />

un bērnu klātbūtnē. Zaldāti laida darbā arī zobenus.<br />

Pēc revolucionāru apšaušanas sākās parastā laupīšana.<br />

Dragūni pievāca pulksteņus, naudu, apģērbu pārtiku.<br />

Laukstrādnieki savu biedru bēru dienu atzīmēja ar<br />

nepieredzēti lielu skaitu pavadītāju.<br />

Līdzīgi dragūniem iepriekš bija rīkojusies arī 1905. gada<br />

rudenī Kuldīgā izveidotā kaujinieku grupa, kuru vadīja<br />

Bezvārdis. Ieroču un naudas ekspropriācijas nolūkā<br />

Kuldīgas kaujinieku grupa 1905. gada novembra beigās<br />

un decembrī organizēja uzbrukumus šādām muižām:<br />

Kurmāles, Graudupes, Veckuldīgas, Stūru, Kundu,<br />

Vārmes, Aizupes muižai un Ozolmuižai. Uzbrukumā<br />

Briņķu-Pedvāles, Kabiles, Šķēdes un Vārmes muižai<br />

iznīcināja sprirta brūžus un baronu vīna pagrabus.<br />

1905. gada decembrī apbruņoti revolucionāri iebruka<br />

Stūra un Vārmes muižā nolūkā atņemt ieročus, pie kam<br />

iebrucēji uzlauza ugunsdrošos skapjus un vīna pagrabu.<br />

Starp uzbrucējiem bija arī Bezvārža grupas kaujinieki<br />

Indriķis Kārkliņš un Fricis Blūmanis. Izmeklēšanas laikā<br />

F.Blūmanis nav izcietis spīdzināšanu un miris.<br />

Lai arī dzimtas vēsturē ir mutvārdu nostāsts, ka pēc 1905.<br />

gada notikumiem Jēkabs Kulbars ir pārcēlies (bēdzis)<br />

uz Ventspili, domājams, šī pārcelšanās bija īslaicīga un<br />

viņš tomēr palika Kuldīgā vai tās apkaimē. Uz to norāda<br />

fakts, ka Jēkabs Kulbars agri apprecējās – 1908. gada 20.<br />

aprīlī Kuldīgas Sv.Annas baznīcā viņš salaulājās ar Friča<br />

Dobeļa (*29.2.1860. †) un Annas (*1846. †29.11.1909.)<br />

meitu, Kuldīgas šuvēju Lību [Līzi] Dobeli (*3.4.1883.<br />

†29.2.1948.), bet jau gada nogalē turpat viņi kristīja savus<br />

pirmos bērnus. Laulību brīdī Jēkabs Kulbars bija zemnieks<br />

Tīrgartenā. Citos dzimtas dokumentos Lība Dobele ir<br />

norādīta kā Līze Dobele.<br />

Jāpiezīmē, ka viņu dēls Kristaps Voldemārs Kulbars vēlāk<br />

daudzkārt atcerējās, ka bērnībā ir gājis ganos – visticamāk,<br />

tas notika netālu no Kuldīgas esošajās “Augstupju” mājās,<br />

kas atradās pie Dūrām.<br />

Sākoties I Pasaules karam ģimene devās bēgļu gaitās un<br />

nokļuva Baškīrijā kā arī Semipalatinskā, no kurienes vēlāk<br />

atgriezās Latvijā. Par šajos bēgļos pavadītajiem gadiem<br />

Kristaps Voldemārs Kulbars vēlāk atcerējās, ka braucot<br />

kamanās pa meža ceļu viņiem pakaļ esot skrējuši vilki.<br />

Turpmākā Jēkaba Kulbara dzīve ir saistīta ar Ventspili, kur<br />

viņš strādāja ostā par krāvēju. Pēdējās ziņas par viņa dzīvi<br />

ir fakts, ka sākoties II Pasaules karam viņš tika nosūtīts<br />

(evakuēts) uz Fergānu, kur arī ir miris 1942. gada 2.<br />

maijā. Interesanti, ka uz Vidusāziju viņš devās viens, bez<br />

ģimenes, tikai ar meitu, kura kā NKVD mašīnrakstītāja<br />

arī tika evakuēta uz Krieviju. Arī viņa dēls Jānis Edvards,<br />

kurš bija kopjams un nebija atstājams bez uzraudzības,<br />

tika evakuēts piespiedu kārtā (pēc atgriešanās viņu līdz<br />

savai nāvei aprūpēja māte Lība. Jēkaba Kulbara un Lības<br />

Dobeles laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Kristaps Voldemārs Kulbars (*9.12.1908.<br />

Kuldīga †17.1.1988. Tukums).<br />

• Jānis Eduards Kulbars (*9.12.1908. Kuldīga<br />

†1978. Jūrmala).<br />

• Marija Frīda Kulbare (Luksts-Lukstiņa)<br />

(*2.1.1910. Kuldīgā vai Ventspilī †23.3.1997.<br />

Jūrmala).<br />

Kuldīgas Sv. Annas baznīcas latviešu draudzes grāmatas<br />

kristību ierakstā ir norādīts abu dvīņu dzimšanas datums<br />

26. novembris (t.i. – pēc vecā stila), kā arī norādīts<br />

dzimšanas laiks – 7 vakarā. Abi zēni baznīcā tika kristīti<br />

jau trīs dienas pēc dzemdībām. Kā krustvecāki ir norādīti<br />

strādnieks Kristaps Rugājs, viņa sieva Līza, kā arī<br />

gorodovojs (policists) Jānis Freibergs un viņa sieva Anna.<br />

Diemžēl, 1910. gada baznīcas grāmata nav saglabājusies,<br />

līdz ar to nav iespējams konstatēt Marijas Frīdas Kulbares<br />

krustvecāku vārdus un kristību datumu (tās, visticamāk,<br />

ir notikušas 1910. gada janvārī, jo 1909. gada decembrī<br />

šādu kristību ieraksts nav konstatēts).<br />

Pēc atgriešanās no bēgļu gaitām, Kulbaru ģimene apmetās<br />

Ventspilī, kur Jēkabs Kulbars strādāja ostā. Sākoties<br />

II Pasaules karam viņš atkal devās bēgļu gaitās – viņš<br />

nokļuva Uzbekijā esošajā Fergānas ielejā, kur arī mira<br />

1942. gada 2. maijā. No arhīvā atrodamās evakuēto<br />

personu uzskaites kartītes varam uzzināt , ka Fergānā viņš<br />

strādāja “Glavmjaso” trestā (gaļas pārstrādes trestā) un<br />

dzīvoja Fergānā, Jarmazaras ielā 673.<br />

Ņemot vērā to, ka viens no dvīņubrāļiem, XII paaudzes<br />

pārstāvis Jānis Eduards Kulbars (*9.12.1908. Kuldīga<br />

†1978. Jūrmala) bija rūpju bērns un savu mūžu nodzīvoja<br />

neprecējies, savas māsas Marijas apgādībā, turpmāk mēs<br />

varam runāt tikai par diviem Jēkaba Kulbara dzimtas<br />

atzariem – Marijas Kulbares (Lukstiņas) atzaru un<br />

Kristapa Voldemara Kulbara atzaru. Par Jāni Eduardu<br />

Kulbaru vēl ir zināms, ka pusaudža gados, kad tēvs<br />

nodeva abus brāļus amata mācībā, Kristaps Voldemārs<br />

tika nodots mācīties friziera amatu, bet viņa brālis Jānis<br />

Edvards – skrodera amatu. Drīz pēc mācību pabeigšanas<br />

viņu skāra nervu saslimšana – tās dēļ viņš tika atzīts<br />

par nederīgu dienestam Latvijas armijā. Ir zināms,<br />

ka 1941. gadā, tuvojoties vācu armijai, sarkanarmieši<br />

viņu evakuēja uz Krieviju – šī iemesla dēļ ģimene ilgus<br />

gadus uzskatīja viņu par mirušu, taču ap 1946. gadu viņš<br />

atgriezās Ventspilī un uzmeklēja savu ģimeni. Par kara<br />

laiku Jāņa Edvarda dzīvē ir saglabājušies divi stāsti – kā<br />

bada nomocītais bēglis Krievijā vārīja zupu, kurā tika<br />

iemests nokauts, bet nenoplūkāts gailis un stāsts par to, ka<br />

bēgļu gaitās viņam pazudusi pase, kas Krievijā atjaunota,<br />

bet vēlāk atkal nozaudēta. Tāpat ir zināms fakts, ka no<br />

bēgļu gaitām viņš atgriezies saplēstā kreklā, utains. Jānis<br />

Eduards, tāpat kā viņa brālis, spēlēja vijoli pēc dzirdes, bet<br />

savas nervu slimības dēļ viņam tika piešķirta invaliditātes<br />

pensija. Neskatoties uz slimību, viņš arī padomju varas<br />

laikā periodiski nodarbojās ar šūšanu. Pēc nāves tika<br />

apglabāts Lielupes kapos Jūrmalā.<br />

Par XII paaudzes pārstāvja Kristapa Voldemāra Kulbara<br />

(*9.12.1908. Kuldīga †17.1.1988. Tukums) bērnību,<br />

skolas gaitām un dzīvi līdz militārajam dienestam Latvija<br />

armijā šobrīd nav nekādu ziņu, izņemot viņa paša jau<br />

iepriekš pieminētās atmiņas par ganu zēna gaitām Latvijā<br />

un I Pasaules kara bēgļu gaitās Baškīrijā piedzīvoto. No<br />

tām Latvijā viņš atgriezās, domājams, ap 1920.-21. gadu.<br />

19<strong>30</strong>. gadā sekoja dienests Latvijas armijā (viņu ieskaitīja<br />

12. Bauskas Kājnieku pulka sakarnieku komandā), kur<br />

viņš dienēja kopā ar jelgavnieku Kārli Ādolfu Freibergu<br />

- savu vēlāko švāģeri. Pēc atgriešanās no armijas<br />

K.Ā.Freibergs apprecēja Jelgavas Skolotāju institūta<br />

studenti Veltu Elfrīdu Milleri, Kristaps Voldemārs<br />

Kulbars - viņas vecāko māsu Lūciju Emīliju Milleri<br />

(*13.6.1900. [*26.6.1900.] Līvbērze †5.8.1987. Rīga),<br />

kurai piederošajā frizētavā Jelgavā viņš strādāja. Tiesa<br />

gan, pirms kāzām Kristaps Voldemārs Kulbars paspēja<br />

iekulties nepatikšanās – saskaņā ar Tieslietu ministrijas<br />

Attēls 396.<br />

Varmes muižas saimniecības ēka 2017. gadā.<br />

Attēls 396.<br />

Jēkabs Kulbars Ventspils ostā, ap 19<strong>30</strong>. gadu.<br />

672 673

Sodu ziņu krājumā norādīto informāciju Nr. 5367,<br />

Kulbars, Kristjānis-Voldemārs Jēkaba dēls, dzimis 1908.<br />

gada 9. decembrī Kuldīgā, noziegumu izdarījis 1934.<br />

gada 21. septembrī, Ventspils I iecirkņa miertiesnesis<br />

1934. gada 5. oktobrī pamatojotie suz 546. Panta III.<br />

Daļu piesprieda 3 diennaktis aresta. Uzdevums izpildīts<br />

1934. gada 1. novembrī (Akts Nr. 638/34 g). Uz vienas<br />

no ģimenes arhīvā esošajām fotogrāfijām ir Līzes Dobeles<br />

rakstīta piezīme: “Dēls mans ir Jelgavā. Strādā frizētavā<br />

Uzvaras ielā 34, L.Kulbars”. Tiesa gan, kāzas tika svinētas<br />

gadus piecus pēc kopīgās meitas Ainas dzimšanas - vācu<br />

laikā, (domājams - 1941. gada jūlijā) - to prasīja jaunā<br />

vara un iespēja tikt pie papildus pārtikas kartītēm. Šajā<br />

laikā viņš strādāja arī vairākās citās frizētavās – tostarp<br />

– Jelgavas stacijā, kur, kā pats stāstīja “vācu oficieriem<br />

bārdas pucējis”.<br />

Jelgavai liktenīgajās 1944. gada jūlija dienās Kristaps<br />

Voldemārs, kopā ar sievu Lūciju Emīliju un tobrīd<br />

septiņus gadus veco meitiņu Ainu devās Ventspils<br />

virzienā, cerot tikt uz kāda no kuģiem, lai dotos trimdā,<br />

taču sarkanarmiešu raidītais lādiņš, kas viņu acu priekšā<br />

nogremdēja citu kuģi ar bēgļiem, mainīja domas - viņi<br />

palika Popē, kur pārlaida pēdējos kara mēnešus. Ģimene<br />

atgriezās Jelgavā, taču te bija tikai krāsmatas, tādēļ kādu<br />

laiku bija jādzīvo Lūcijas vecāku lauku saimniecībā<br />

Līvbērzē. Saskaņā ar dzimtas mutvārdu informāciju, šajā<br />

laikā Kristaps Voldemārs Kulbars nokļuva PSRS filtrācijas<br />

nometnē (viņš esot aizturēts Džūkstē).<br />

Visu turpmāko mūžu viņš strādāja kā frizieris un par<br />

Attēls 396.<br />

No kreisās – Kristaps Voldemārs Kulbars, Jēkabs<br />

Kulbars, Eduards Jānis Kulbars, Marija Kulbare<br />

un Līze Kulbare (dz. Dobele), 1911. gads.<br />

Attēli 396.<br />

Jēkabs Kulbars.<br />

priekšzīmīgu darbu viņam 1975. gadā pat piešķīra ordeni,<br />

bet pēc trīs gadiem - palaida pensijā. Ģimenes “virtuves<br />

sarunās”, kas padomju laikā bija vienīgā brīvdomības<br />

diskusiju platforma, Kristaps Voldemārs bieži atcerējies<br />

brīvvalsts laiku un cerēja, ka amarikāņi ieradīsies atbrīvot<br />

Latviju. “Tad varēšu nopirkt licenci un atvērt savu<br />

frizētavu”, bieži teicis viņš, rūpīgi glabājot vēl pirmskara<br />

laikā ieprirktos friziera darbarīkus.<br />

Kādreiz viņš spēlēja arī vijoli, tača tā, diemžēl, nav<br />

saglabājusies. 1983. gadā viņš kopā ar savu dzīvesbiedri<br />

pārcēlās no Tukuma (te viņa mājvieta bija neliels, ar malku<br />

apkurināms dzīvoklītis Rīgas ielas 10. nama pirmajā<br />

stāvā) uz Rīgu, bet pēc Lūcijas Emīlijas nāves 1987. gadā,<br />

bieži devas izstaigāt atmiņu ceļus jaunības vietās. Viens no<br />

šādiem braucieniem viņam izrādījās liktenīgs - saltā 1988.<br />

gada 17. janvāra dienā, uz Tukuma stacijas perona viņš<br />

izsmēķēja savu pēdējo papirosu un un mūžīgiem laikiem<br />

devās satikt savu Lūciju, no kuras atvadījās pusgadu<br />

iepriekš.<br />

Kristapa Voldemāra Kulbara un Lūcijas Emīlijas Milleres<br />

laulībā piedzima meita (XIII paaudze) Aina Millere<br />

(*6.7.1937. Jelgava), kuras dzīvesgājums ir aprakstīts<br />

iepriekš.<br />

Kulbaru dzimtas XII paaudzes pārstāve Marija Frīda<br />

Kulbare (*2.1.1910. Kuldīgā vai Ventspilī †23.3.1997.<br />

Jūrmala) daļu sava mūža aizvadīja Ventspilī, kur strādāja<br />

par bibliotekāri pilsētas bibliotēkā, bet vēlāk – par<br />

Ventspils domes sekretāri-mašīnrakstītāju. Pēc padomju<br />

okupācijas viņa no domes tika pārcelta uz Ventspils<br />

NKVD nodaļu, kur pildīja šos pašus pienākumus.<br />

Sākoties II Pasaules karam, līdz ar pārējo NKVD nodaļu<br />

kā tehniskais darbinieks viņa tika evakuēta uz toreizējo<br />

Kuibiševas rajonu, kur dzīvoja Timaševas ciemā, Koop.<br />

ielā 15. 1942. gadā viņas adrese jau ir Revolūcijas ielā<br />

47, bet darba vieta – artelis “Zvaigzne”. 1943. gadā viņa<br />

dzīvoja Kuibiševā, Venceka ielā 53 un strādāja “Vojentorg”<br />

kantorī. No mutvārdu informācijas zināms, ka vēlāk viņa<br />

pārcēlās Gorkijas pilsētu (Ņižņijnovgorodu), kur dzīvoja<br />

līdz kara beigām, kad atgriezās Latvijā un sākumā dzīvoja<br />

pie vīra radiem Jēkabpils rajonā, tad pārcēlās uz Jūrmalu,<br />

kur viņas vīram, kā II Pasaules kara dalībniekam piešķīra<br />

lietošanā savrupmāju. Tajā viņa savu ģimeni dzīvoja līdz<br />

pat savai nāvei 1997. gadā.<br />

Vēl pirms II Pasaules kara Marija Frīda Kulbare<br />

salaulājās ar Jāni Lukstu Lukstiņu (Jānis Luksts-Lukstiņš,<br />

*16.3.1910. Kūkas (Krustpils apr.) †1979. Talsi) un šajā<br />

laulībā piedzima divi pēcnācēji (XIII paaudze):<br />

• Ausma Luksts-Lukstiņa (*19.2.1947. Jūrmala<br />

†15.5.<strong>2019</strong>. Jūrmala).<br />

• Juris Luksts-Lukstiņš (*13.4.1949. Jūrmala).<br />

No Marijai Kulbarei sūtītajām pastkartēm, kuras ir<br />

saglabājušās līdz mūsdienām, mēs varam konstatēt, kur<br />

Ventspilī dzīvoja Kulbaru ģimene. Tā piemēram, 1932. gadā<br />

viņas adrese ir Dzirnavu ielā 39, 1935. gadā – Vasarnīcu<br />

iela 22, 1938. gadā - Mežu iela 45, 1939. gadā – Mežu iela<br />

54). Savukārt no viņas vīram Jānim Lukstam-Lukstiņam<br />

1940. gada 27. martā izsniegtās Latvijas Darba kameras<br />

Ventspils strādnieku arodbiedrības apliecības Nr. 804 var<br />

secināt, ka šajā laikā ģimene jau dzīvoja Kuldīgas ielā 53.<br />

XIII paaudzes pārstāve Ausma Luksts-Lukstiņa<br />

(19.2.1947. Jūrmala †15.5.<strong>2019</strong>. Jūrmala) mācījās<br />

Jūrmalas A.Pumpura vidusskolā un savas pirmās darba<br />

gaitas uzsāka Jūrmalas telefonu centrālē, kur strādāja par<br />

sakaru operatori. Nākamā un ilggadīgākā darba vieta bija<br />

manufaktūras kultūras nams Zasulaukā, kura vadītāja<br />

viņa bija. Mūža nogalē Ausma Lukstiņa strādāja Jūrmalas<br />

sociālajā dienestā par asistenti un aktīvi piedalījās kultūras<br />

dzīvē, dziedot senioru korī. Viņas mūžs noslēdzās pēc<br />

kritiena rezultātā lauztā pleca un gūžas operācijām, pēc<br />

kurām atlabšana nevedās tā, kā gribētos. Attiecībās ar<br />

Māri Ozolu (*) piedzima dēls (XIV paaudze):<br />

• Māris Luksts-Lukstiņš (*21.8.1988. Jūrmala).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Māris Luksts-Lukstiņš<br />

(*21.8.1988. Jūrmala) savu dzīves aicinājumu ir atradis<br />

militārajā dienestā un zemessardzē, kā arī veicot<br />

elektromontāžas darbus. Attiecībās ar Paulu Zviedri<br />

(*5.2.1992. Sigulda), kura mācījās Bulduru Dārzkopības<br />

skolā, piedzima (XV paaudze):<br />

• Enija Luksts-Lukstiņa (*20.1.<strong>2019</strong>. Jūrmala).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Juris Luksts-Lukstiņš (*13.4.1949.<br />

Jūrmala) strādāja par... un bija precējies četras reizes.<br />

Par viņa sievām kļuva Leontīne Svence (*19.2.1939.<br />

†1979.), Natālija Nemiro (*17.7.1963.), Aīda Trause<br />

(*14.3.1952.), kā arī Mārīte Kalugina (*1956.). Laulībā ar<br />

Mārīti Kaluginu piedzima meita (XIV paaudze):<br />

• Laura Luksts-Lukstiņa (*27.8.1985. Jūrmala).<br />

XIV paaudzes pārstāve Laura Luksts-Lukstiņa<br />

(*27.8.1985. Jūrmala) dzīvo Vācijā un strādā...<br />

674 675

Attēls 396.<br />

Kristaps Voldemārs Kulbars Jelgavā ap 1936. gadu.<br />

Attēli 396.<br />

Jānis Edvards Kulbars.<br />

Attēls 396.<br />

Kristapa Voldemāra Kulbara un Jāņa Eduarda Kulbara kristību ieraksts Kuldīgas Sv.Annas latviešu<br />

draudzes baznīcas grāmatā.<br />

676 677

Attēli 396.<br />

Marija Frīda Kulbare savā darba vietā Ventspils<br />

bibliotēkā ar darba kolēģi Annu Kupši 1931. gadā.<br />

Attēls 396.<br />

Kristaps Voldemārs Kulbars ap 1980. gadu ābeļdārzā Tukumā.<br />

Attēli 396.<br />

Juris Luksts-Lukstiņš ar sievu Aīdu Trausi.<br />

Attēli 396.<br />

Marija Frīda Kulbare 1937. un 1978. gadā.<br />

Attēls 396.<br />

Kristaps Voldemārs Kulbars savas sievas frizētavā ap 1936. gadu un savā darba vietā (pirmais no labās) ap<br />

1940. gadu. Pa labi sēž frizētavas īpašniece.<br />

678 679

Attēli 396.<br />

No kreisās: Jānis Luksts-Lukstiņš, Ausma Luksts-Lukstiņa, Juris Luksts-Lukstiņš.<br />

ATSAUCES:<br />

1. Iekšlietu ministrijas vēstnesis Nr.79, 1927. gada 21. janvāris<br />

2. Policija Nr. 5, 1940. gada 1. maijs<br />

3. Padomju dzimtene (Kuldīga) Nr., 1965. gada 6. februāris<br />

4. “Sekoši bērni meklē savus vecākus” laikraksts “Līdums” Nr. 186, 1915. gada 13. jūlijs<br />

5. “Strādnieku avīze” Nr. 199 “Dūšīgas sieviets piekāvušas laupītāju”, 1931. gada 6. septembris<br />

6. http://www.kkp.lv/par-mums/vesture/ skatīts 2018. gada 13. oktobrī<br />

7. “Valdības vēstnesis” Nr. 71 “Nosacīti notiesāto saraksts Nr.76”, 1928. gada 27. marts<br />

8. “Strādnieku avīze” Nr. 209 “Dūšīgas sieviets piekāvušas laupītāju”, 1927. gada 17. septembris<br />

9. “Aizputes vēstnesis” Nr. 11 “Aizpute un apkārtne”, 1928. gada <strong>30</strong>. marts<br />

10. Šeit un turpmāk ziņas no – Kangars Jānis, “Vārmes draudzes vēsture”, Lutriņi, 1940.<br />

11. “Kuldīgas apriņķis. Dzīve un darbs”, Latvijas Lauksaimniecības kamera, 1937., 5.lpp<br />

12. Skat: “Latvijas revolucionāro cīnītāju piemiņas grāmata 1905.-1907. gada revolūcija”, I sējums 2. daļa. Rīga, 235. u.c. lpp<br />

13. LVVA 270. Fonds, 5-p lieta, 79. apraksts<br />

14. “Tieslietu ministrijas Sodu ziņu krājums”, Rīga, 1935.<br />

15. LVVA 270. Fonds. 5-p apraksts, 115. lieta<br />

16. LVVA 270. Fonds, 5-p lieta, 79. apraksts<br />

Attēli 396.<br />

Marija Frīda Kulbare (trešā no kreisās centrā) ar klasesbiedrenēm Ventspilī 1928. gadā un savā darba<br />

vietā Ventspils bibliotēkā ar darba kolēģi Annu Kupši 1931. gadā.<br />

Attēli 396.<br />

No kreisās: Laura Luksts-Lukstiņa, Paula Zviedre un Māris Luksts-Lukstiņš.<br />

680 681

VENTSPILS KULBARDU DZIMTAS ZARS<br />

KULBARI-KULBARDI<br />

Ventspils Latviešu draudzes grāmatās ir atrastas<br />

liecības par trīs ģimenēm, kas te norādītas ar uzvārdu<br />

“Kulbard”, taču ir augsta varbītības pakāpe, ka tā ir uzvārda<br />

“Kulbar” interpretācija, uz ko norāda Mārtiņa Kulbarda<br />

un Minnas pirmā bērna kristības Kuldīgā. Šo trīs ģimenu<br />

pārstāvji savstarpēji arī kļuva par krustvecākiem, kas<br />

ļauj apgalvot, ka šie trīs Kulbardi ir brāļi, no kuriem,<br />

domājams, Mārtiņš Kulbards bija pirmais, kurš no<br />

Kuldīgas pārcēlās uz Ventspili. Gāliņciems ir mūsdienu<br />

Ventspils daļa, bet Strīķciems ir Talsu rajonā, būtiskā<br />

attālumā no Ventspils.<br />

Paaudzes pārstāvis, strādnieks Mārtiņš Kulbards (*pirms<br />

1875.) un Minna (*) kļuva par vecākiem (paaudze):<br />

• Kristaps Kulbards (*7.3.1894. Kuldīga),<br />

krustvecāki ir jaundzimušā vecāki. Kristīts<br />

Kuldīgas latviešu draudzē.<br />

• Ieva Kulbard (*27.4.1896. Ventspils), krustvecāki<br />

Jānis Blekte un Marija Blekte. Kristīta Ventspils<br />

latviešu draudzē.<br />

• Elza Katrīna Kulbard (*20.12.1898.<br />

Dakstiņciems [?]), krustvecāki Trīne Kulbard,<br />

Marija Blekte, Jānis Blekte. Kristīta Ventspils<br />

latviešu draudzē.<br />

• Jānis Kulbard (*14.6.1901. Strīkeņciems [?]),<br />

krustvecāki Jānis Blekte, Marija Krūkle, Trīne<br />

Raudap. Kristīts Ventspils latviešu draudzē.<br />

• Lūcija Kulbard (*28.2.1904. Strīkeņciems),<br />

dvīne, krustvecāki Marija Blekte, Marija Krūkle,<br />

jaundzimušās māte. Kristīta Ventspils latviešu<br />

draudzē.<br />

• Mārtiņš Kulbard (*28.2.1904. Strīkeņciems),<br />

dvīnis, krustvecāki Marija Blekte, Marija Krūkle,<br />

jaundzimušā tēvs. Kristīts Ventspils latviešu<br />

draudzē.<br />

• Mārtiņš Kulbard (*27.12.1905. Strīkeņciems),<br />

krustvecāki ir jaundzimušā vecāki. Kristīts<br />

Ventspils latviešu draudzē.<br />

Paaudzes pārstāvis, Jūrniecības departamenta inženieris<br />

un dienas strādnieks, Anša Kūlbārda un Trīnes dēls,<br />

Kristaps Kulbard (*25.7.1866. Ēdole †8.9.1940.<br />

Ventspils) salaulājās ar Jāņa Zvejnieka un Tijas meitu<br />

Annu Zvejnieci (*1877. †17.3.1922. Ventspils) dzīvoja<br />

Ventspilī, Nikolaja ielā 11. Anna Kulbard mira 45 gadu<br />

vecumā no sirds kaites. Drīz pēc pirmās sievas nāves,<br />

1924. gada 29.maijā Kristaps Kulbards salaulājās otrreiz<br />

ar Annu Šulcu (*16.8.1877. Piltenes pagastā †12.4.1941.<br />

Ventspils), kura mira 63 gadu vecumā un bija katoliete,<br />

bet līdz laulībām dzīvoja Ventspilī, Kustes ielā 8. 1924.<br />

gadā Kristaps Kūlbārds bija gadījuma darbu strādnieks.<br />

Kristaps Kulbards pirmajā laulībā ar Annu Zvejnieci<br />

kļuva par vecākiem (paaudze)::<br />

• Līna Lilli Kulbard (Jansone) (*18.2.1897.<br />

[*2.3.1897.] Ventspils), krustvecāki Līna Zvejniek,<br />

Jūle Cielau, Mārtiņš Blekte. Kristīta Ventspils<br />

latviešu draudzē.<br />

• Hedviga Otīlija Kulbard (Bernharte) (*1.7.1902.<br />

[*14.7.1902.]Ventspils), krustvecāki Līza Zvejnieks,<br />

Jānis Šternbergs, Hedvils Krauls. Kristīts Ventspils<br />

latviešu draudzē.<br />

• Alma Kūlbārde (*13.4.1912. Piltene †5.12.1976.<br />

Ventspils)<br />

Paaudzes pārstāve Līna Lilli Kulbard (Janson)<br />

(*18.2.1897. [*2.3.1897.] Ventspils) savā 1920. gada pasē<br />

ir norādīta kā strādniece (amats ir pārsvītrs, tā vietā<br />

uzrakstīts MS, ar ko domāta mājsaimniece), 1923. gada<br />

23. martā Rīgā laulājusies ar Jāni Jansonu (*†). saskaņā ar<br />

pasē redzamajiem zīmogiem, bijusi pierakstīta Ventspilī,<br />

Nikolaja ielā 11, Rīgā, Pils laukumā 4 (domājams -<br />

Pēterpils viesnīcā), Ģertrūdes ielā 109 dz. 32 (un dz. 28),<br />

Dzirnavu ielā 66 dz. 59, Suvorova ielā 37 dz. 25.<br />

Paaudzes pārstāve Hedviga Otīlija Kulbard (Bernharte)<br />

(*1.7.1902. [*14.7.1902.]Ventspils) vismaz 1924. gada<br />

2. jūlijā dzīvoja Rīgā, kur saskaņā ar personas apliecībā<br />

norādīto, dzīvoja Elizabetes ielā 67 dz. 6 un strādāja<br />

Attēli 396.<br />

Helga Otīlija Kulbarde (Bernharte) 1924. gadā.<br />

par modisti (dāmu veļas šuvēju, iespējams, arī cepuru<br />

meistari). Visticamāk, precējusies ar Bernhartu (*†).<br />

Ventspilī, Krasta ielā 6 dz 7 dzīvoja Krista meita Alma<br />

Kūlbārde (*13.4.1912. Piltene †5.12.1976. Ventspils), kas<br />

bija strādniece un mira no hroniskas sirds-asinsvadu<br />

plaušu nepietiekamības. Nāves faktu pieteica turpat<br />

dzīvojošais Antons Pētersons.<br />

Paaudzes pārstāvis, strādnieks Anša dēls Pēteris Kulbardis<br />

(*1864. †29.1.1949. Ventpils, miris 85 gadu vecumā)<br />

salaulājās ar Matīsa meitu Ķērsti (*1862. †22.5.1950.<br />

Ventspils), kura mira 88 gadu vecumā no sirds muskuļu<br />

deģenerācijas. Pētera nāves brīdī ģimene dzīvoja Pāvila<br />

ielā 29, bet pēc viņa nāves Ķērsta, visticamāk, pārcēlās pie<br />

saviem bērniem un dzīvoja Vārves ielā 3, Ventspilī. Par<br />

Pētera nāves faktu paziņoja Vārves ielā 3 dzīvojošā Alma<br />

Kulbārdis (Friča sieva). kļuva par vecākiem (paaudze)::<br />

• Ansis Kulbārdis (*21.8.1891. †21.10.1964.<br />

Ventspils).<br />

• Elza Kristīne Emīlija Kulbard (*24.11.1897.<br />

Ventspils), krustvecāki Elza Kļavniek, Kristīne<br />

Upmann, Krists Kulbard. Kristīta Ventspils latviešu<br />

draudzē.<br />

• Anna Kulbard (*21.1.1901. Ventspils), krustvecāki<br />

Anna Cimmermane, Marija Blumberga, Mārtiņš<br />

Kulbards. Kristīta Ventspils latviešu draudzē.<br />

• Fricis Kulbard (*7.10.1905. Gāliņciems),<br />

krustvecāki Mārtiņš Kaniņš, jaundzimušā vecāki.<br />

Kristīts Ventspils latviešu draudzē.<br />

Paaudzes pārstāvis Ansis Kulbārdis (*21.8.1891.<br />

†21.10.1964. Ventspils) bija tirgonis un pavārs, kurš 1924.<br />

gada 11. martā Ventspilī salaulājās ar Jēkaba Gūtmaņa<br />

un Tijas Grīnvaldes meitu, Meijera atraitni Emīliju-Līnu<br />

Gūtmani (*28.6.1891. [citviet - *28.7.1891.] Zūru pagastā<br />

†2.8.1943. Ventspils), kurai bija māsa Lūcija Blokmanis.<br />

Kā liecinieki abi kāzās bija Jēkabs Gūtmanis un Anna<br />

Mīlberga (Gūtmane), kuri dzīvoja Targales ielā 11.1925.<br />

gadā ģimene dzīvoja Ventspilī, Dzirnavu ielā 28, bet<br />

1928. gadā ģimene jau pārcēlās uz Talsu ielu 8. Ansis<br />

mira 73 gadu vecumā no Bronhokarcinomas, sirds plaušu<br />

nepietiekmaības, un kā pēdējā dzīvoja Ventspilī, bija Tiltu<br />

ielā 13. Miršanas faktu paziņoja Mirdza Pīpiķis, kas dzīvoja<br />

Ventspilī, Staldzenē. Šajā laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Mirdza Kūlbardis (*8.1.1925. Ventspils).<br />

• Velta Kūlbārdis (*28.1.1928. Ventspils).<br />

• Imants Kūlbārdis (*11.11.1932. Ventspils<br />

†24.7.2014. Ventspils), kurš līdz nāvei dzīvoja<br />

Attēli 396.<br />

Līna Lilli Kulbard (Jansone) 1923. gadā.<br />

Pērkoņu ielā 21, bija precējies ar Alvīni Kūlbārdi.<br />

Paaudzes pārstāvis Imants Kūlbārdis (*11.11.1932.<br />

Ventspils †24.7.2014. Ventspils) bija atslēdznieks un<br />

strādāja k/z “Ventspils koks”. 1962. gada 18. augustā viņš<br />

apprecējās ar čigānieti Alvīni Putraševicu (*18.3.1927.<br />

Ventspils raj. Ventas c/p [Tārgale] †12.12.1992. Ventspils),<br />

kurai nav norādīts tēvs. Laulību brīdī ģimene dzīvoja<br />

Ventspilī, Dzelzceļnieku ielā 24, bet vēlāk - Annas ielā<br />

4 dz 2, bet Imanta Kūlbārda pēdējā dzīvesvieta pirms<br />

nāves bija dzīvoja Pērkoņu ielā 21. Alvīne nāves brīdī bija<br />

precējusies, pensionāre-strādniece. Mirusi no išemiska<br />

insulta galvas smadzenēs, smadzeņu asinsvadu sklerozes.<br />

Miršanas faktu pieteica Maiga Rutkovska, Alberta meita<br />

(dzīv. Lielais prospekts 29-34).<br />

Paaudzes pārstāvis Fricis Kulbardis (*7.10.1905.<br />

Gāliņciems †26.10.1953.) bija kurinātājs Ventspils<br />

spēkstacijā un precējies ar Krista meitu Almu (*1912.),<br />

kura abu meitas dzimšanas brīdī dzīvoja vecāku apgādībā<br />

un nodarbojās ar zemkopību Zūru pagasta “Šķiliņos”.<br />

Rasmas Kulbārdes dzimšanas aktā ir norādīts, ka<br />

dzimšanas reģistrācija ir nokavēta par 17 dienām sakarā<br />

ar mātes smagu saslimšanu pēc radībām. Dzimšanas faktu<br />

pieteica “Šķiliņos” dzīvojošā Eda Bergtāls (iespējams -<br />

Almas māte). Abu dzīvesvieta norādīta Ventspils, Kuldīgas<br />

iela 56, bet šajā laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Rasma Kulbārde (*17.6.1945. Ventspils<br />

†1.10.1995. Ventspils).<br />

Paaudzes pārstāve Rasma Kulbārde (*17.6.1945. Ventspils<br />

†1.10.1995.) 1976. gada 27. novembrī Ventspilī salaulājās<br />

ar Antona Pētersona dēlu Antonu Pētersonu (*1953.),<br />

kurš bija p/s “Ventspils” traktorists. Abu dzīvesvieta<br />

norādīta Ventspilī, Krastu ielā 6-7.<br />

Domājams, viņa bija precējusies divas reizes, jo miršanas<br />

ierakstā norādīts, ka Rasma bija 3. Grupas invalīde un<br />

mirusi no galvas smadzeņu tūskas, masīva spontāna<br />

ainsizplūduma. Pēdējā dzīvesvieta – Embūtes iela 51-18.<br />

Viņas laulībā ar Armīnu Sproģi () ir dzimusi meita<br />

(paaudze):<br />

• Liene Ļeņina, kas strādāja restorānā “Štrālzunde”<br />

par oficianti.<br />

Kā Rasmas Kulbārdes dēls ir norādīts Anrijs Kūlbārdis<br />

(*2.1.1967. †12.1.2013.), kurš mira no peritonīta,<br />

neprecizēta audu defekta un akūtas nieru mazspējas.<br />

Nāves brīdī bija šķīries, dzīvoja Ventspilī, Ugāles ielā<br />

32, k2-15, nāves faktu pieteica laulātā Anda Kūlbārde<br />

(*28.3.1970.).<br />

Jēkabs Kulbārdis:<br />

• Pēteris Kulbārdis (*29.4.1891. †27.1.1969.<br />

ventspils), kolhoznieks, dzīvoja Ventspilī, Kapteiņu<br />

ielā 7-6. Miris no sirds-plaušu un asinsvadu<br />

nepietiekamības, labās plaušas vēzis. Par nāves<br />

faktu paziņoja Aivars Kulbārdis, kurš dzīvoja Līvu<br />

ielā 5-2.<br />

Pāvila meita Līze Kūlbārdis (*10.2.1895. Zūru pagasts<br />

†6.4.1978. Ventspils) dzīvoja Ventspilī, Līvu ielā 5 dz 1,<br />

bija kolhozniece, mirusi no hroniskas sirds-astumalu<br />

nepietiekamības. Nāves faktu pieteicis (domājams, viņas<br />

dēls) Arvīds Kūlbārdis (*22.1.1916. Ventspils apriņķis<br />

†27.11.2002. Ventspils), kurš dzīvoja Līvu ielā 5-1. Pats<br />

682 683

Arvīds mira no hroniskas sirds mazspējas, vispārējas<br />

aterosklerozes, kardiosklerozes.<br />

NENOSKAIDROTI:<br />

•<br />

Krišs:<br />

• Lote Kūlbergs (*1868. †25.10.1953. Kuldīga),<br />

mirusi 85 gadu vecumā, dzīvoja Kuldīgā,<br />

Sarkanarmijas ielā 25 (Jelgavas ielā)<br />

Jēkabs Kulbars:<br />

• Līze Kulbars (*1871. †10.10.1922. Kuldīga),<br />

neprecēta, mirusi no dizentērijas, dzīvoja Kuldīgas<br />

pagastā<br />

Skrunda:<br />

Jāskatās viss līdz 1875, izskatīti laulātie no 1875<br />

Kuldīgas latviešu draudzē 1857. gada 17. februārī ir laulāti<br />

Krists Zeberiņš un Kate Kulbers. [*ap 1840]. Abu laulībā<br />

piedzima (paaudze):<br />

• Līze Zeberiņa (*21.4.1858. Alt Goldingen),<br />

tēvs norādīts kā kalps Veckuldīgas “Birzniekos”.<br />

Krustvecāki saimniece Līze Bērziņa, saimnieks<br />

Ansis Bērziņš.<br />

M irušie:<br />

Mirusi Liene Kulbergs (*1803. †11.11.1855.) Ķeires<br />

saimē, precēta, 52 gadus veca<br />

Mirusi Liene Kulbars (*1788. Snēpele †17.2.1860.), 72<br />

gadi, atraitne<br />

Jānis Kulbers (*1787. Alt Goldingen †11.4.1847.), precēts,<br />

miris 60 gadu vecumā<br />

Visticamāk, šis ir tas jānis<br />

Jānis Kulbars:<br />

• Grieta Kulbars (*4.2.1802. Kl.Sahlingen<br />

“Mežsarga” mājās †4.3.1858.), mirusi kā 55 gadu<br />

veca Uppat saimes meita, neprecēta<br />

• Jānis (*24.7.1805., “mežsarga” mājās), māte<br />

norādīta Liebe (pirms tam – svītrots “Edde”)<br />

• Ilze (*21.8.1806. Mežsarga) māte ir Edde<br />

Visticamāk, tieši šīs ģimenes Grieta Vārmes baznīcā<br />

kristīja meitu, kurai nav norādīts tēvs (paaudze):<br />

• Šarlotte Kulbard (*8.3.1843.) māte ir norādīta<br />

kā Rankenhofas [?] “Plūšos” strādājoša meita.<br />

Krustvecāki “Plūšu” saimniece Līze Knaup,<br />

“Stukku” saimnieks Cintis Grīnbergs.<br />

20.9.1905. Alt Goldingen)<br />

• Nedzīvs dēls (*29.9.1909. Fegen Dreimaņi<br />

†29.9.1909.)<br />

Visticamaāk, Kriša māsa ir Marija Kulbards (*pirms<br />

1890.), kurai Kuldīgas baznīcā ir norādīts dēls bez tēva:<br />

• Krišs Kulbards (*13.1.1907. Kuldīga †),<br />

krustvecāki strādnieks Krišs Kulbards un viņa sieva<br />

Trīne<br />

Snēpeles baznīcā laulāti:<br />

1875. gada 11. maijā Snēpeles baznīcā salaulājās<br />

Indriķis Ozolnieks un Marija Dobele<br />

Visticamāk, šis ir Friča Ozolnieka dēls (*1842. †)<br />

1921. gadā no Maskavas ar Latvijas Sarkanā krusta gādību<br />

ir atsūtīti sekošie bērni: (..) Kulbar Mirina 18 g (..).<br />

(*1903.). savukārt jau 1927. gadā Rīgas prese vēstīja, ka<br />

Minadora Kulbar un Rūdolfs Strebeiko ir salaulāti Rīgas<br />

Dzimtsarakstu nodaļā 1927. gada 19. maijā. Ar augstu<br />

varbūtības pakāpi var uzskatīt, ka te ir runa par vienu un<br />

to pašu personu.<br />

1950. gadā Latvijas PSR Ministru Padomes garāžas šoferis<br />

Jānis Kulbars Antona dēls tiek apbalvots ar ar medaļu<br />

“Par teicamu darbu”<br />

****<br />

Baltische Post, Nr.186 (13.08.1908)<br />

Die Rückkehr in die Ostseeprovinzen ist, nach der ~Livl.<br />

Gouv.-Ztg.«, vom Herrn Generalgouverneur folgenden<br />

ausgewiesenen Personen gestattet worden: dem Arbeiter<br />

des ~Prowodnik« Reinhold Alder, der Arbeiterin der Fabrik<br />

~Textil« Elisabeth Bersin (a. Ziepelhof)- den Arbeitern der<br />

Brauerei ~Waldschlößchen« Jahn Bersin (a. Freudenberg)<br />

und der Dampfmühle von Fr. Stein Martin Rudse (a.<br />

Krons-M.ißhof) und dem Peter Kulbars (a. Ollustfer).<br />

Aizputē, Boju ielā 22 dz 7 kopš 1941. gada 9. maija dzīvoja<br />

strādnieks Juris Kulbars (*7.9.1881. †pēc 1941.), kurš līdz<br />

tam dzīvoja Boju ielā 36 un mājsaimniece Ortija Kulbars<br />

(*14.12.1867. †pēc 1941.) Domājams, šis Juris Kulbars bija<br />

krusttēvs uz Austrāliju emigrējušajam Jērkaba Kulbaram,<br />

kurš bija dzimis ārlaulībā (Māte – Marija Kulbare).<br />

Iespējams tie ir šie: 1902.gada 17. Novembrī Valtaiķu<br />

draudzē kāzas svinēja Juris Kulbars un Karlīne Ortje<br />

19<strong>30</strong>. gadā kāds Kulbars ir uzņemts Brīvprātīgo<br />

ugunsdzēsēju biedrībā.<br />

Jūle Kulbars 1931. Gadā dzīvo Kareivju zemē Snēpeles<br />

pagastā<br />

un 1922. gada 13. janvārī tika pierakstīta Rīgā, Nikolaja<br />

ielā 57/59 dz 20. Turpat ir norādīts, ka viņa ir piederīga<br />

Snēpeles pagastam, ir skolniece un pieder pareizticīgo<br />

saimei. Apliecība ir izdota uz mutvārdu nopratināšanas<br />

protokola Nr 880 pamata, jo nekādi dokumenti nav<br />

saglabājušies. Papildus norādīts, ka viņa ir izrakstīta no<br />

tēva nama grāmatas Rumpmuižas ielā 19 (mūsdienās –<br />

Augusta Deglava iela).<br />

Ašvangā:<br />

Pēteris Kulbergs un Margrieta:<br />

• Anna Emīlija Kulbergs (*2.7.1940. †6.7.1940.<br />

Kuldīga), dzīvoja Alšvangas pagasta “Riekstiņu”<br />

mājās, katoliete.<br />

Andrejs Kulberģis (*1.6.1907. Alšvangas pagasts) bija<br />

precējies ar Mariju Mozis (*15.4.1915. Alšvanga) un 1943.<br />

gadā dzīvoja Liepājā, Toma ielā 47. Abu laulībā dzimuši:<br />

• Jānis Vilnis Kulberģis (*<strong>30</strong>.4.1934. Alšvangas<br />

pagasts).<br />

• Rozālija Dzidra Kulberģis (*3.9.1936. Alšvangas<br />

pagasts).<br />

Attēli 396.<br />

Minnas Kulbares 1922. gada personas apliecība.<br />

Attēli 396.<br />

Andrejs Kulberģis un Marija Kulberģis (dz. Mozis) Alšvangā.<br />

Marija Kulbare (*1835. Alt Goldingen †16.12.1881.)<br />

mirusi 46 gadu vecumā, neprecēta<br />

Mirusi atraitne Līza Kulbars (*1840. Allažu “Zvejas”?<br />

†28.1.1915. Snēpele), mirusi 75 gadu vecumā<br />

Ernsthofas zemnieks Kristaps Kulbards un Līze:<br />

• Anna Kulbard (*1904. Edvālen †8.1.1908.) mirusi<br />

no apdegumiem 4 gadu vecumā<br />

Zemnieks Krišs Kulbers (* pirms 1888.) un Trīne<br />

• Nedzīva meita (*20.9.1905. Alt Goldingen<br />

Maija Elza Kulbars (*31.1.1922. Raņķu pagasts), kas<br />

dzīvoja Vārmes pagasta “Dreijās”, 1941. gada 2. novembrī<br />

Vārmes baznīcā salaulājās ar Arvīdu Eduardu Vanagu<br />

(*19.6.1912. Kuldīgas pagasts), kurš bija XII rajona<br />

strādnieks- inženieris Šoseju un zemes ceļu departamentā,<br />

kurš dzīvoja Raņķu pagasta “Vanagos”.<br />

Minna Kulbare (*24.7.1908. dzimusi Rīgā, piederīga<br />

Snēpeles pagasts) Friča Kulbara meita, kas būdama I<br />

ATSAUCES:<br />

Pasaules kara bēgle atgriezās Rīgā no Maskavas. Latvijas<br />

1. LVA 1821. fonds, 2. apraksts, lieta Nr. 37927<br />

iekšlietu ministrijas Karagūstekņu un bēgļu nodaļas<br />

Apliecībā Nr. 41702 ir norādīts, ka viņa ir pareizticīgā<br />

684 685

JĀNIS HERBERTS KULBARS (LEĢIONĀRS)<br />

KULBARI-<br />

Barona Firksa kalps Jānis Kulbars († pēc 1925.) domājams,<br />

bija precējies ar Anna Kulbars (*9.10.1879. Skrundas<br />

pagasts †pēc 1941.) un abu laulībā piedzima (paaudze)<br />

• Jānis Herberts Kulbars (*12.5.1925. Valtaiķu<br />

pagasts †1996.).<br />

Valtaiķu pagasta “Norvillas” mājās 1941. gada tautas<br />

skaitīšanas laikā dzīvoja gadījuma darbu strādniece Anna<br />

Kulbars (*9.10.1879. Skrundas pagasts †starp 1941. un<br />

1945.) un, domājams, viņas dēls, laukstrādnieks Jānis<br />

Herberts Kulbars (*12.5.1925. Valtaiķu pagasts †1996.). Abi<br />

līdz 1941. gada 23. aprīlim dzīvoja Valtaiķu pagasta “Luksta”<br />

mājās. Jānis Herberts Kulbars ieguva 7 klašu izglītību un<br />

pēc II Pasaules kara strādāja par šoferi Liepājā. Visticamāk,<br />

sekmīgu karjeru Jānim Herbertam Kulbaram neizdevās<br />

izveidot, jo kara laikā viņš bija leģionārs – viņa vārds (ar<br />

kļūdainu norādi par nezināmu nāves datumu) ir iegravēts<br />

arī Lestenes leģionāru kapsētas piemiņas sienā. Ieskatu<br />

Jāņa Herberta Kulbara dzīvesgājumā sniedz arī intervija,<br />

ko viņš 1989. gadā sniedza laikrakstam “Komunists”. Jānis<br />

Herberts Kulbars dzimis kalpu ģimenē – viņa vecāki ilgus<br />

gadus kalpoja Sieksātes muižas baronam Firksam. Agri zēns<br />

zaudēja tēvu, un iztiku sāka pelnīt ganu gaitās, bet sasniedzis<br />

pusaudža gadus, jau strādāja pie saimnieka par puisi. Jau<br />

pirmajos pēckara gados jaunietī brieda doma turpmāko<br />

dzīvi saistīt ar pilsētu. Uz dažiem gadiem par pieturas<br />

punktu kļuva Kurzemes mazpilsēta Aizpute, bet piecdesmito<br />

gadu sākumā Jānis Kulbars jau dzīvoja pilsētā starp ezeru<br />

un jūru. “Iekārtoties darbā uzņēmumā “Liepājas koks” toreiz<br />

nebija viegli. Septiņus gadus nostrādāju par krāvēju, tikai tad<br />

izmācījos un kļuvu par autoceltņa vadītāju”, intervija stāsta<br />

pats Jānis, kurš paralēli darbam aktīvi spēlēja futbolu.<br />

Līdz mūsdienām ir saglabājusies arī Jāņa Herberta Kulbara<br />

filtrācijas lieta Nr. 37927 , no kuras varam uzzināt, ka viņa<br />

pēdējā dzīvesvieta bija Valtaiķu pagasta “Adzeru” mājas,<br />

kurās viņš strādāja kopš 1939. gada. Mācījies Valtaiķu<br />

skolā, kur ieguvis 6 klašu izglītību. 1944. gada 21. augustā<br />

tika mobilizēts un līdz 1945. gada 11. aprīlim dienēja<br />

15. Latviešu divīzijā. No gūsta atbrīvots 1945. gada 11.<br />

augustā. Sadaļā “ģimene” viņš nav norādījis nevienu<br />

piederīgo, no kā varam secināt, ka viņa māte, iespējams, ir<br />

mirusi starp 1941. un 1945. gadu. Savā 1992. gadā Latvijas<br />

arhīvam rakstītajā vēstulē Jānis Herberts Kulbars norāda,<br />

ka 1945. gada 3. aprīlī pie Remtes tika ievainots kreisajā<br />

rokā, tādēļ kapitulāciju viņš sagaidīja slimnīcā “Laidi”.<br />

Pēc kapitulācijas viņu pārveda uz Vaiņodi, taču tā kā roka<br />

sāka pampt, Kulbaru pārveda uz netālu esošo pagaidu<br />

ambulanci, bet vēlāk nosūtīja ārstēties uz Šauļiem Lietuvā,<br />

bet no turienes – uz Daugavpils cietoksni. Savukārt<br />

rudenī viņš tika pārvests uz lēģeri pie Tallinas. Tā kā roka<br />

joprojām nebija izārstēta, medicīnsikā komisja viņu atzina<br />

par darbam nederīgu un 1945. gada 18. novembrī viņš<br />

atgriezās savā dzimtajā pagastā. Kā pēdējā dzīvesvieta ir<br />

norādīta Liepāja, Dārzu iela 5/7-44.<br />

1958. gadā Jānis Herberts Kulbars apprecējās ar Reiņa<br />

meitu Ausmu (*1.7.1928. Liepājā †20.9.1992. Liepāja),<br />

kura pirms tam bija laulāta ar Andreju Lagzdiņu (*†) –<br />

šīs kāzas notika 1946. gadā. Šajā laulībā piedzima meita<br />

(paaudze):<br />

• Zaiga Lagzdiņa (*11.1947.), kurai pēc mutvārdu<br />

informācijas ir sava meita.<br />

Par Ausmu ir zināms, ka 1935. gadā viņa uzsāka skolas<br />

gaitas un 1942. gadā pēc pamatskolas pabeigšanas iestājās<br />

Liepājas valsts komercskolā, kur mācījās divus gadus. Skola<br />

netika pabeigta, jo Ausma devās bēgļu gaitās uz Dunalkas<br />

pagastu un Liepājā atgriezās tikai 1945. gada maijā, kad<br />

sāka strādāt Liepājas mucu fabrikā par kasieri-rēķinvedi.<br />

Meitas piedzimšanas dēļ Ausma laikā no 1948. gada maijam<br />

līdz 1950. gada martam nestrādāja, bet pēc atgriešanās<br />

darbā vispirms bija strādniece mucu fabrikā, bet vēlāk<br />

kļuva par brigadieri uzņēmumā “Liepājas koks”. Vēlāk<br />

Ausma strādāja arī Liepājas dzemdību namā par sanitāri,<br />

Liepājas zivju kombinātā par pakotāju, tirdzniecības namā<br />

“Kurzeme” par pārdevēju un visbeidzot – kokapstrādes<br />

kombinātā “Baltija” par sērkociņu šķirotāju un meistari.<br />

Attēli 396.<br />

Jānis Herberts Kulbars un Ausma Kulbare.<br />

686 687

VĀCU KULBARI<br />

KULBARI-<br />

AUSTRĀLIJAS KULBARI<br />

KULBARI-<br />

Pētot arhīvu dokumentus, tika atklāta informācija par<br />

vienu Kulbaru ģimeni, kuras saknes ir meklējamas<br />

Krievijā, bet pēc Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanas,<br />

dzimtas turpinājums ir meklējams Vācijā. Teorētiski<br />

var uzskatīt, ka šeit aprakstītais Johans Kulbars un viņa<br />

ģimene ir pēcteči kādam no Kulbariem, kas 19. gadsimtā<br />

pārcēlās uz Krieviju. No arhīvu un preses materiāliem<br />

uzzinām, ka 1925. gada 14. janvārī Johanam Kulbaram<br />

(*18.1.1889. Jekaterinoslavā) ir piešķirts apbūves gabals<br />

0,98 ha Aizputes pilsētā. Saskaņā ar presē norādīto,<br />

1938. gada 4. martā Liepājas apgabaltiesas Aizputes<br />

iecirknī notika publiska izsole, kurā tika pārdots Johana<br />

Kulbara un Matildes Kulbares nekustamais īpašums -<br />

Aizputes apriņķa Kalvenes pagasta “Skujas”, kura cena<br />

bija noteikta 800 Ls, bet īpašumam bija hipotekārie<br />

parādi 2000 Ls. Prasības cēlāji pret Kulbariem bija Valsts<br />

Zemes banka un Hirss Azarovs. No šī ieraksta secināms,<br />

ka Johans Kulbars bija laulājies ar Matildi Kulbars (Dz.<br />

Kunkels) (*18.5.1890. Volīnijas gub., Krievija) un abu<br />

laulībā piedzima<br />

• Lidija Kulbars (*18.11.1918. Jekaterinoslavā,<br />

Krievijā).<br />

Visi šīs ģimenes pārstāvji 1939. gada novembrī<br />

repatriējās uz Vāciju - Johans Kulbars repatriējās 21.<br />

novembrī un iepriekš dzīvoja Kuldīgā, Kelšu ielā 1,<br />

Matilde Kulbars (Dz.Kunkels) repatriējās 16. novembrī<br />

un iepriekš dzīvoja Aizputē, Katoļu ielā 1 (tas ļauj izteikt<br />

pieņēmumu, ka ģimene dzīvoja šķirti vai arī tai piederēja<br />

vairāki īpašumi. Savukārt Lidija Kulbars repatriējās<br />

1939. gada 13. novembrī un iepriekš dzīvoja Dunalkas<br />

pagastas “Kalngrantos”. Nav izslēgts, ka šīs ģimenes<br />

pārstāvju pēcteči joprojām dzīvo Vācijā, kur saskaņā ar<br />

telefongrāmtā pieejamo informāciju, šobrīd dzīvo divas<br />

Kulbaru ģimenes – Šnēferdingenā (Schneverdingen)<br />

dzīvo Vācijas Bundesvēra karavīrs Thorben Locke<br />

Kulbars ar savu ģimeni, bet Hamburgā – viņa masīca,<br />

advokāte un mediatore Susanne Kulbars. Telefonsarunā<br />

Torbens Kulbars norādīja, ka viņa priekšteči esot<br />

no Austrumprūsijas, kas varētu atbilst 1939. gada<br />

repatriantu apmešanās vietai, taču sīkāku ziņu viņa<br />

rīcībā nav.<br />

Viens no Kulbaru dzimtas atzariem mūsdienās dzīvo<br />

Austrālijā. Tā aizsācējs ir Marijas Kulbares [domājams,<br />

Kriša Kulbara meita (*5.3.1891. Kuldīgas apr. [Snēpele] †<br />

26.9.1973. Aizpute)] ārlaulībā dzimušais Jēkabs Kulbars<br />

(*26.3.1912. Kazdangas pagasts, “Gungaru”[Gundagu]<br />

mājas †10.10.1978. Austrālija, Benalla) un viņa sieva<br />

Ženija Teofīle Rāta (*28.2.1914. Liepāja †18.8.2015.<br />

Austrālija), kuri kopš 1938. gada 28. novembra dzīvoja<br />

Aizputē, Boju ielā 21 dz 4 un abi strādāja par pārdevējiem.<br />

Ir zināms, ka Jēkaba Kulbara krustvecāki bija Juris Kulbars,<br />

Jēkabs Neimanis, Jans Gēgers, bet jaundzimušais ir kristīts<br />

Valtaiķu baznīcā.<br />

Austrālijā 1974. gadā tika publicēts sēru sludinājums<br />

par Marijas Kulbares (sludinājumā norādīts, ka dzimusi<br />

Ģenģeris) (*5.3.1891. Kuldīgas apr. Snēpele †26.9.1973.<br />

Aizputē), kas palika Latvijā, aiziešanu mūžībā. Par<br />

aizgājēju Austrālijā sēroja dēls, vedekla un mazbērni. Šajā<br />

sludinājumā tika kļūdaini norādīts Marijas dzimšanas<br />

gads – viņa dzimusi nevis 1871., bet 1891. gadā, tādejādi<br />

visticāmak, te norādītā Marija ir tā pati, kas 1941. gada<br />

tautas skaitīšanā norādīta kā kopš 1940. gada 3. jūnija<br />

Aizputē, Avotu ielā 10 dzīvojoša strādniece Marija<br />

Kulbars (*5.3.1891. Kuldīgas apr. [Snēpele] † 26.9.1973.<br />

Attēls 396.<br />

Ženija Teofīle Rāta un Jēkabs Kulbars ap 1935.<br />

gadu.<br />

Attēls 396.<br />

Iesvētības Melnburnas latviešu draudzē 1954. gadā. Pirmajā rindā (pirmā no labās) – Irēna Kulbars,<br />

otrajā rindā (treišais no kreisās) Zigfrīds Kulbars<br />

688 689

Attēli 396.<br />

Jēkaba Kulbara un Marijas Kulbares sēru<br />

sludinājumi.<br />

Aizpute). Par Marijas Kulbares nāvi paziņoja kāda Olga<br />

Balode, bet Marijas Kulbares pēdējā dzīvesvieta Aizputē<br />

bija toreizējā Komjaunatnes (mūsdienās – Kalvenes) iela.<br />

Diemžēl, ar uzvārdu “Ģeņģeris” Snēpeles un Kuldīgas<br />

draudzes grāmatās ieraksti neparādās, tādēļ nav izslēgts,<br />

ka arī šis uzvārds sludinājumā (līdīgi dzimšanas gadam) ir<br />

norādīts kļūdaini. Ģeņģeru uzvārds ir atrodams Aizputes<br />

draudzē. Visticamāk, šeit ir domāta Marija Kulbare, kas<br />

bija uz Austrāliju emigrējušā Jēkaba Kulbara māte.<br />

Saskaņā ar deportēto personu nometnes kartītē norādīto<br />

informāciju, Jēkabs Kulbars bija ieguvis maiznieka<br />

profesiju, 1939. gadā strādāja par veikalvedi Aizputē,<br />

bet no 1940. līdz 1944. gadam bija meistars Limbažos,<br />

savukārt viņa sieva ar bērniem dzīvoja Aizputē, kur<br />

strādāja par pārdevēju. Jēkabs Kulbars no Limbažiem tika<br />

evakuēts uz Vāciju 1944. gada 13. oktobrī, kur ieradās<br />

Attēli 396.<br />

Kuģis “Skagum”, ar kuru Kulbaru ģimene ieradās<br />

Austrālijā.<br />

16. oktobrī, nodzīvojot te līdz 1949. gada maijam (pēdējā<br />

dzīvesvieta Vācijā bija DP nometne “Antwerp” Flensburgā<br />

(Frensburg), kur Jēkabs Kulbars strādāja meža darbos.<br />

Saskaņā ar Latvijas Kara muzeja arhīva ziņām, Jēkabs<br />

Kulbars tika mobilizēts 1944. gada 26. oktobrī un ieskaitīts<br />

gren.pulkā “Rīga”, bet pēc kara beigām bija ieslodzīts<br />

Zedelgemas nometnē. No Vācijas ģimene caur Austriju<br />

un Šveici ar vilcienu nokļuva Itālijā, kur dzīvoja divus<br />

mēnešus, līdz beidzot 1949. gada 10. jūlijā no Neapoles<br />

ar kuģi “Skagum” uzsāka jūras ceļojumu uz savu jauno<br />

mītnes zemi Austrāliju, ko sasniedza pēc 10 diennaktīm,<br />

ierodoties Melnburnā. Jēkabs Kulbars nodzīvoja 66 gadus,<br />

bet viņa sieva mira 101 gada vecumā.<br />

Ir zināms, ka abi mācījās Aizputes vidusskolā. Jēkaba<br />

Kulbara tēvs pagaidām nav identificēts, bet Ženijas<br />

Teofīles Rātas vecāki bija Alfrēds Rāts (*1882. †1944.?)<br />

un Anna Liepkalns (*1889. †1944.?). Saskaņā ar dzimtas<br />

mutvārdu informāciju, Alfrēds un Anna Rāti tika nošauti,<br />

kad viņu mājās ienāca sarkanarmieši, kuru Ženijai Teofīlei<br />

ieteica ātri savākt bērnus un pazust, ja vien nevēlas tapt<br />

Attēls 396.<br />

Melnburnas latviešu nama MLNK Dāmu kopa 1989. gada 7. oktobrī. 2. rindā trešā no kreisās – Ženija<br />

Kulbare.<br />

Attēli 396.<br />

Ženija Teofīle Rāta (Kulbare) un Džojas Klārkas<br />

kāzas 1965. gadā .<br />

nošauta – šī iemesla dēļ bēgļu gaitās viņa devās bez vīra,<br />

kuru atkal satika Vācijā. Jēkabs Kulbars un Ženija Teofīle<br />

Rāta salaulājās Liepājā, Sv.Annas baznīcā 1934. gada 9.<br />

jūnijā un laulību brīdī Jēkabs Kulbars dzīvoja Liepājā, II<br />

Ventspils pulkā (Liepājas Karostas teritorijā), bet viņa<br />

līgava – Aizputē, Boju ielā 22. Šajā laulībā piedzima<br />

(paaudze):<br />

• Zigfrīds Verners Kulbars (*14.6.1934. Liepāja).<br />

• Irēna Ārija Kulbars (Roderika) (*9.12.1935.<br />

Aizpute).<br />

• Ivars Jānis Kulbars (*6.10.1942. Aizpute).<br />

Paaudzes pārstāvji Zigfrīds Verners Kulbars (*14.6.1934.<br />

Liepāja) un viņa māsa Irēna Ārija Kulbars tika iesvētīts<br />

1954. gadā.<br />

Paaudzes pārstāve Irēna Ārija Kulbars (Roderika)<br />

(*9.12.1935. Aizpute) pēc emigrēšanas uz Austrāliju<br />

studēja medicīnu un Melnburnas latviešu draudzē<br />

1960. gada 17. februārī salaulājās ar jūras kapteini<br />

Timoteju Edvardu Roderiku (Timoth Edward Roderick,<br />

*23.2.1934.). Abu laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Džons Roderiks (John Roderick, *26.11.1960.<br />

Australia).<br />

• Entonijs Roderiks (Anthony (Tony) Roderick<br />

*24.5.1962. Australia).<br />

Paaudzes pārstāvis Entonijs Roderiks (Anthony (Tony)<br />

Roderick *24.5.1962. Australia) ģimenē tiek dēvēts par<br />

Toniju. Viņš salaulājās ar Dženetu (Janet, *) un šajā<br />

laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Kalans Roderiks (Callan Roderick 21.12.1995.<br />

690 691<br />

Attēli 396.<br />

Ivara Jāņa Kulbara un Džojas Klārkas kāzas 1965.<br />

gadā .<br />

Australia).<br />

• Laurens Roderiks (Lauren Roderick 08.09.1997.<br />

Australia).<br />

Paaudzes pārstāvis Ivars Jānis Kulbars (*6.10.1942.<br />

Aizpute) 1965. gada 13. jūlijā salaulājās ar Džoju Klārku<br />

(Joe Clarke, * †2013. Australia) un šajā laulībā piedzima<br />

(paaudze):<br />

• Darrens Džons Kulbars (Darren John Kulbar,<br />

*25.12.1965. Austrālija, Benalla)<br />

• Treisija Anna Kulbars (Millere) (Tracy Anne<br />

Kulbars (Miller), *27.2.1966. Austrālija, Benalla).<br />

• Nikola Marija Kulbars (Nicole Maree Kulbars,<br />

*2.12.1970. Austrālija, Benalla).<br />

paaudzes pārstāvis Darrens Džons Kulbars (Darren<br />

John Kulbar, *25.12.1965. Austrālija, Benalla) 1975. gada<br />

decembrī ar ģimeni pārcēlās uz Benalu (Benalla) un 19xx.<br />

gada 23. maijā salaulājās ar Vikiju (Vicki, *). Abu laulībā ir<br />

dzimušas divas meitas (paaudze):<br />

• Karli Kulbare (Karli Kulbars, *28.10.1998.<br />

Australia).<br />

• Džemma Kulbare (Jemma Kulbars *13.10.2000.<br />

Australia).<br />

paaudzes pārstāve Treisija Anna Kulbars (Millere) (Tracy<br />

Anne Kulbars (Miller), *27.2.1966. Austrālija, Benalla)<br />

1995. gada 14. februārī Bendigo, Victorijā salaulājās ar<br />

Džonu Albertu Milleru (John Albert Miller, *). Abu<br />

laulībā ir dzimuši (paaudze):<br />

• Īzaks Samuels Millers (Isaac Samuel Miller,<br />

*10.4.1997. Bendigo, Australia).

Attēls 396.<br />

No kreisās: Zigfrīds Verners Kulbars, Irēna Ārija<br />

Kulbars (Roderika) Ženija Teofīle Kulbare un<br />

Ivars Jānis Kulbars neilgi pēc ierašanās Austrālijā<br />

(ap 1950. gadu) un Ženijas Teofīles Kulbares 100.<br />

dzimšanas dienas svinībās 2014. gadā.<br />

• Džordžija Greisa Millere (Georgia Grace Miller,<br />

*21.2.1999. Bendigo, Australia).<br />

*17.3.2008. Gosford, New South Wales Austrālija).<br />

paaudzes pārstāve Nikola Marija Kulbars (Nicole Maree<br />

Kulbars, *2.12.1970. Austrālija, Benalla) (ikdienā saukta<br />

par Nikiju) 2004. gada 12. martā Terrigalā (Terrigal, New<br />

South Wales, Australia) salaulājās ar Alanu Fardonu (Alan<br />

Fardon, *) un šajā laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Lillija Ava Fardone (Lily Ava Fardon, *11.3.2006.<br />

Sydney, Australia).<br />

• Kūpers Patriks Fardons (Cooper Patrick Fardon,<br />

Attēls 396.<br />

Ženijas Teofīles Kulbares 100. dzimšanas dienas svinībās 2014. gadā - jubilāres maz-mazbērni Īzaks<br />

Samuels Millers un Džordžija Greisa Millere un mazmeita Nikola Marija Kulbars.<br />

Attēls 396.<br />

Ženijas Teofīles Kulbares 101. dzimšanas dienas svinībās 2015. gadā - jubilāres maz-mazbērni Lillija Ava<br />

Fardone un Kūpers Patriks Kulbars.<br />

692 693

Slavenākais Ķūķu dzimtas pārstāvis ir Latvijas<br />

armijas pulkvedis, Saeimas deputāts Krišs Ķūķis<br />

(*28.1.1874. Padure †pēc 18.2.1945.), kurš piedzima<br />

kalpu ģimenē un mācījās Padures pagastskolā, kuru<br />

beidza kā labākais skolnieks, taču līdzekļu trūkuma<br />

dēļ tālāku izglītošanos neturpināja, zināšanas<br />

apgūstot pašmācības ceļā. 1895. gadā iesaukts<br />

armijā pēc tā sauktās ložu vilkšanas sistēmas. Palicis<br />

virsdienestā un piecos gados iepazinis visas karavīra<br />

grūtības, nodienot no ierindnieka līdz seržantam.<br />

1900. gadā Ķūķis iestājās Odesas junkuru skolā, kuru<br />

beidza vecākā junkura pakāpē. Skolu beidzis 1902. gadā<br />

un sācis dienēt kādā no Sibīrijas pulkiem. Krievu—japāņu<br />

karā piedalījies jau kā rotas komandieris. Pēc kara — pulka<br />

ložmetēju rotas komandieris un ieroču pārzinis.<br />

I Pasaules karā Ķūķis parādīja izcilu varonību jau neilgi<br />

pēc kara sākuma 1914. gada 15. augusta kaujā Satšovas.<br />

Par spīti smagam ievainojumam, Ķūķis turpina vadīt<br />

uzbrukumu, saņemot ievērojamu skaitu gūstekņu, 20<br />

ienaidnieka ložmetējus un iegūstot divus trofeju karogus.<br />

Par izrādīto drosmi viņš tiek apbalvots ar Svētā Jura<br />

oficiera krustu (IV šķiras), Svētā Vladimira krustu (III<br />

šķiras) un tiek paaugstināts pulkveža pakāpē. 1916. gadā<br />

Ķūķis trešo reizi tiek smagi ievainots un nonāk vācu gūstā.<br />

No vācu gūsta Ķūķim izdodas nokļūt Anglijā, un 1919.<br />

gadā viņš atgriežas Latvijā, tā paša gada nogalē viņš jau<br />

piedalās Bauskas kājnieku pulka formēšanā, ar kuru kopā<br />

Zemgales divīzijas sastāvā piedalās Latgales atbrīvošanas<br />

cīņās pret lieliniekiem. No 1920. gada aprīļa līdz 28.<br />

maijam izpilda 1. Kurzemes kājnieku divīzijas komandiera<br />

pienākumus, no 28. maija tiek iecelts par Zemgales<br />

divīzijas pagaidu komandiera pienākumu izpildītāju, vēlāk<br />

1920. gadā tiek iecelts par Kurzemes kājnieku divīzijas<br />

komandieri, piedalās arī īslaicīgajā robežkonfliktā ar<br />

Lietuvas armiju. Ar saviem principiālajiem uzskatiem<br />

pulkvedis drīz vien kļuva augstākai vadībai nevēlams un<br />

viņam piedāvāja inspektora vietu Rīgā, kas materiālajā<br />

ziņā būtu ļoti izdevīga, bet Ķūķis atteicās no šīs vietas, kas,<br />

pēc viņa uzskatiem, pienācās ģenerālim Jānim Balodim.<br />

1924. gada februārī pulkvedis Ķūķis tiek demobilizēts, kā<br />

piemiņu viņš saņem trīs <strong>30</strong>0 mm lielgabala šāviņus. 19<strong>30</strong>.<br />

gada 8. maijā, 12. Bauskas kājnieku pulka 10 gadu jubilejā<br />

viņš tiek apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.<br />

K. Ķūķis bija nacionāli domājošs virsnieks, kurš ar sirdi<br />

un dvēseli ticēja 1918. gada 18. novembra Latvijai. Viņa<br />

devīze bija: «Visu par Latviju!» Viņš sekoja savai devīzei ne<br />

tikai vārdos, bet arī darbos. Liepājas garnizonā viņš centās<br />

ieviest nacionālo garu. Ar šo rīcību K. Ķūķis iemantoja<br />

daudz pretinieku un savai darbībai — pretdarbību<br />

demokrātijas vārdā, kas beidzās ar viņa atcelšanu no amata.<br />

Tajos gados Liepāju dēvēja par «sarkano Liepāju», jo jau<br />

no gadsimta sākuma tur notika demonstrācijas, streiki,<br />

kas mudināja uz pastāvošās iekārtas gāšanu, ekonomikas<br />

graušanu. Arī 1921. gadā valsts varas pretspēki, izmantojot<br />

ĶŪĶU DZIMTAS ATZARS<br />

KULBARI-ĶŪĶI<br />

Attēls 396.<br />

Pulkvedis Krišs Ķūķis fotosalonā un viņa<br />

pavadīšana no Liepājas.<br />

bet pulkvedim bija tikai viena doma — jebkādos apstākļos<br />

jāglābj Latvijas ekonomika. Streiki tika rīkoti ostā, uz<br />

dzelzceļa, pastā un citur, un vienmēr pulkvedis atrisināja<br />

streiku jautājumu valstiski, pretēji citādi domājošo<br />

iecerēm. Tas radīja nelabvēlīgu attieksmi pret pulkvedi,<br />

jo citādi domājošie gan cīnījās par demokrātiju, bet tajā<br />

pašā laikā tik grūtajā valsts situācijā grāva tās ekonomiku.<br />

Pulkvedis Ķūķis pats «Brīvās Zemes» 1924. gada 8. marta<br />

numurā rakstīja: «Karavīri ir savas Tēvijas sargi, un, ja nu<br />

Tēvijai draud briesmas no ekonomijas puses, tad karavīru<br />

pienākums ir šīs briesmas novērst. Liepājas garnizona<br />

karavīri to ir izpildījuši, par to izpelnījušies pilsoņu<br />

atzinību. Liepājas garnizona devīze arvien ir bijusi «Visu<br />

par Latviju!», un es ticu, ka viņa paliks arī uz priekšu.»<br />

Tāda bija reālā situācija Liepājā un Liepājas garnizonā no<br />

1921. līdz 1924. gadam. Kā jau tādos gadījumos, arī šajā<br />

tika meklētas un atrastas vājās puses. Pulkvedim pārmeta<br />

jaukšanos politikā, viena politiskā virziena aizstāvēšanu.<br />

Vai viņš toreiz domāja valstiski? Varbūt vajadzēja ļaut<br />

tukšot jau tā tukšo valsts kasi, graut prestižu citu valstu<br />

tirgotāju acīs, dzīvot bez elektrības? Kas to šobrīd spēs<br />

pareizi novērtēt? Tika panākta K. Ķūķa atstādināšana,<br />

un 1924. gada 29. februārī viņš rakstīja savu pēdējo<br />

pavēli Liepājas garnizonam sakarā ar pārcelšanos uz Rīgu<br />

(kara padomi, dienesta labā). Toreizējais kara ministrs<br />

pulkvežleitnants Birkenšteins pārmeta K. Ķūķim pavēļu<br />

nepildīšanu, iejaukšanos partiju politiskajā dzīvē, tāpēc<br />

dienesta labā viņš tika pārcelts uz Rīgu. Tāda bija oficiālā<br />

versija. Bet patiesībā? Laiks ir pagājis. Vienu gan var teikt<br />

— pulkvedis bija vīrs ar skaidriem uzskatiem, par kuriem<br />

nekad nav kaunējies, ar kuriem dzīvojis un strādājis. Viņš<br />

atteicās no piedāvātā amata Rīgā un aizgāja dzīvot uz savu<br />

saimniecību Padures «Vindolās». Pulkveža Ķūķa laikā<br />

Liepājas garnizons bija izglītības centrs, kurā karavīri<br />

demokrātiskās tiesības, Liepājas elektrostacijā organizēja<br />

streiku. Apstājās visas Liepājas rūpnīcas, jo to mašīnu<br />

dzinējs bija elektroenerģija. Liepāja tolaik bija otra lielākā<br />

rūpnīcu pilsēta. Netika ražota produkcija, valsts kasē<br />

neienāca nauda. Bija 1921. gads, kaut gan tikai 1920. gadā<br />

bija iestājies ilgi gaidītais miers. Bija jau uzņemti pirmie<br />

sakari ar ārzemēm, uz kurieni sūtīja Latvijas ražojumus.<br />

Un pēkšņi Liepāja pārtraukusi ražošanu, satricināti visas<br />

valsts ekonomiskie pamati. Ko darīt? Streikotāji, savu<br />

vadoņu mudināti, bija nepielūdzami. Pulkvedis Ķūķis<br />

nosūtīja darbā uz elektrostaciju kareivjus virsnieku vadībā<br />

no Liepājas garnizona. Elektrostacija atsāka ražot strāvu,<br />

un rūpnīcas varēja turpināt darbu. Pēc laika atgriezās darbā<br />

elektrostacijas personāls. Izmantodami iegūto pieredzi,<br />

streiku vadoņi uzsāka jaunu, nu jau plašāku streiku —<br />

šoreiz ostā. Atkal K. Ķūķis sūtīja savu garnizonu palīgā<br />

ostai, jo saprata, ka par neizkrautiem vai neiekrautiem<br />

kuģiem jāmaksā soda nauda, bet valsts nav tik bagāta, lai<br />

naudu sētu vējā. Turklāt strādnieki streika laikā nepelnīja<br />

un viņiem bija jādzīvo no vadoņu runām un dāsnajiem<br />

solījumiem. Streiki turpinājās no 1921. līdz 1924. gadam,<br />

694 695<br />

varēja iegūt pamatizglītību, tur tika lasītas lekcijas par<br />

Latvijas vēsturi, politiku, rādīts kino. Augstā līmenī bija<br />

karavīru militārās zināšanas un iemaņas. To apliecināja<br />

teicamie novērtējumi armijas manevros un sacīkstēs kara<br />

mākslas profesijā.<br />

Trīsdesmitajos gados Karostā jo bieži vēl varēja dzirdēt<br />

nostāstus par pulkveža Ķūķa neparastajām izdarībām.<br />

Viens no tiem stāstīja, ka reiz vēlā rudens vakarā<br />

Karostas tramvaja galapunktā pie Kalpaka tilta izkāpis<br />

jaunkareivis. Viņam ceļā pāri tiltam piebiedrojies kāds<br />

apnēsātā puskažociņā ģērbies pavecs lauku vīrs, kurš<br />

teicis, ka atbraucis apciemot savu dēlu, kurš dien Karostā.<br />

Izraisījusies saruna par dienesta apstākļiem un kārtību, arī<br />

par to, kāds tad galu galā ir tas pulkvedis Ķūķis. Atbildes<br />

nav bijušas visai glaimojošas. Vēlāk jaunkareivis gan<br />

sapratis, ka viņa sarunu biedrs bijis pats pulkvedis Ķūķis,<br />

taču nekādu sodu par atklātību jaunkareivis nav saņēmis,<br />

bet virsniekiem un saimniecības daļai gan ticis…<br />

Ķūķa norīkotā karavīru patruļa rūpējusies par kārtību<br />

pilsētā. Ķūķim nav patikuši tā saucamie zvaniņpuikas,<br />

kuri bieži kaitinājuši patruļas un izraisījuši vēl citas<br />

nekārtības. Zvaniņpuiku mode bijusi valkāt bikses ar<br />

izteikti paplašinātām starām. Kroņu ielas zālītē, kur tie<br />

mīlējuši pulcēties, nosūtīta Ķūķa norīkota patruļa – rokās<br />

pamatīgas šķēres. Tiem jaunekļiem, kuri nav paklausījuši<br />

uzaicinājumam zāli atstāt, turpat zālē bikses līdz ceļgaliem<br />

saīsinātas…<br />

Pulkvedis bija sabiedrisks un vēlējās arī armijas puišus<br />

iesaistīt sabiedriskajā dzīvē. Cieša sadarbība karavīriem<br />

veidojās ar tādu cēlu biedrību kā Dāmu korpusu.<br />

Liepājas prestižās dāmas apguva sanitārās iemaņas un,<br />

protams, ar virsniekiem rīkoja kopīgus atpūtas vakarus.<br />

Attēls 396.<br />

Pulkvedis Krišs Ķūķis atvadās no Liepājas.

Lielāko vērību viņas veltīja jau iesirmot sākušam, bet<br />

neprecētajam pulkvedim, kuram šī uzmanība jau kļuva<br />

apgrūtinoša un apnicīga. Tad pēkšņi tikai palaistas runas,<br />

ka pulkvedis ir stingri noteicis, ka viņa draudzību iegūs<br />

tikai tā sieviete, kas prot klavieres spēlēt un govis slaukt.<br />

Izlutinātajām pilsētniecēm šīs prasmes bija pārāk grūti<br />

apvienot, un tā pulkvedis Liepāju atstāja neprecējies.<br />

Kā pulkvedis Ķūķis vērtēja savu darbu? Lūk, atmiņas:<br />

“Kurzemes divīzija stāv sava uzdevuma augstumā. Mana<br />

skola tur ir dzīva. Kareivji piekopj sportu, un augstākā<br />

kara inspekcija devusi arvien labākas atsauksmes par<br />

padarīto darbu.” Taču pulkvedi Ķūķi bez jebkādiem<br />

paskaidrojumiem 1924. gada februārī demobilizēja. Par<br />

saviem “grēkiem” viņš paudis īpatnējā vēstulē “Latvijas<br />

valstiski domājošiem pilsoņiem un pilsonēm.” “Grēki”,<br />

viņaprāt, varētu būt “labu attiecību nodibināšana starp<br />

Liepājas garnizonu un pilsoņiem, aizliegums sociālistiem<br />

veikt savu valsti graujošo propagandu Kurzemes divīzijā”.<br />

Šo savu nostādni pulkvedis pamato: “Mūsu armija ir<br />

tautas armija. No tautas tā saņem it visu materiālā un<br />

morāliskā ziņā, tautai tā kalpo kā miera, tā kara laikā.<br />

Tā ir kauls no tautas kaula un miesa no tautas miesas,<br />

un tāpēc attiecībām starp armiju un tautu vajag būt<br />

vislabākām. Mēs uzbrukšanas karu nevedīsim, pirmie<br />

nevienam neuzbruksim, bet mums jābūt gataviem savu<br />

Latviju sargāt no ienaidnieku uzbrukumiem uz dzīvību<br />

un nāvi, un to darīs tikai nacionālā garā audzināti karavīri<br />

un pilsoņi, bet nevis internacionālisti. Maza valstiņa,<br />

kāda ir mūsu Dievzemīte, var pastāvēt tikai tad, ja viņa<br />

būs noteikti nacionāla un viņā valdīs likums un taisnība.”<br />

Pulkvedi Ķūķi no Liepājas aizvadīja liels pulks cilvēku<br />

ar ziediem. Tautas mīlestību apliecināja arī apsveicēji<br />

Aizputē.<br />

Zvaigžņu ordenis (III šķira).<br />

Interesants dokuments glābājas Kuldīgas dzimtsarakstu<br />

nodaļas arhīvā – tā ir Kuldīgas latviešu draudzes mācītāja<br />

E.Freiberga 1934. gada 6. februārī rakstītā liecība: “1928.<br />

gada 26. martā Kuldīgas ārsts Dr.med. Fedors Kupffers tika<br />

izvests Padures pag. “Vinduļos” pie viena slima bērna, ko<br />

kalpone Kalniņš ārlaulībā bija dzemdējusi. Ievērojot bērna<br />

lielo vājību, viņš arī uz bērna mātes lūgšanu šo bērnu<br />

kristīja, dodot vārdu Emma Mirdza Laima; bērns bij dzimis<br />

14. martā 1928. gadā. Kad minētais ārsts nākamā dienā<br />

man par to paziņoja, tad es bērna māti atsaucu un viņai<br />

liku priekšā, bērnu atvest pie kristības apstiprināšanas, bet<br />

viņa bērnu neatveda. Arī atgādinājumi “vinduļu” māju<br />

īpašniekam, bij. pulkvedim Ķūķim, kas bērnu esot atzinis<br />

par savu un adoptējis, bija velti. Nevaru bērnu ierakstīt<br />

kristīto sarakstā.”<br />

Anna Ķūķis (*8.5.1899. Zlēku pagasts †13.3.1943.), tēvs<br />

Krišs Ramanis, dzīv Kuldīgā, Putnu ielā 3<br />

Pēc demobilizācijas Ķūķis nodarbojas ar zirgkopību<br />

lauku saimniecībā Padures pagasta “Vindulās”, pie<br />

mājas viņš iedēsta ozolu aleju. Ķūķis arī nodarbojas ar<br />

politisko darbību, darbojas Nacionālajā apvienībā, kā arī<br />

ir Nacionālā kluba prezidents. No Nacionālās apvienības<br />

tiek ievēlēts 2. Saeimā, taču pēc pusgada Saeimu pamet<br />

partejisko konfliktu dēļ.<br />

1941. gadā pēc valsts varas maiņas Ķūķis atgriezās<br />

«Vindolās». 1945. gada 18. februāra vakars 70 gadus<br />

vecajam virsniekam kļuva liktenīgs. Mājās ienāca ļaudis,<br />

kuri teicās esam «Sarkanās bultas» (padomju partizānu<br />

vienība) pārstāvji, un paņēma pulkvedi līdzi. Vecais vīrs,<br />

ļaunu paredzēdams, esot teicis ienācējiem: «Šaujiet mani<br />

tepat sētā, zem maniem svētozoliem!» Tomēr grupas<br />

vadītājs noraidījis varbūtību, ka ar pulkvedi varētu notikt<br />

kas ļauns, un mierinājis, ka saimnieks drīz atgriezīsies,<br />

jo viņiem neesot vajadzīga viņa dzīvība. Tā pulkvedis<br />

aizgājis uz neatgriešanos. Tikai 13. aprīlī tika atrastas<br />

viņa mirstīgās atliekas, kas liecināja, ka vecais karavīrs<br />

nav miris dabiskā nāvē. Nav miris arī tādā nāvē, kā mirst<br />

karavīri (Atmodas gados tur uzstādīts piemiņas akmens).<br />

Par notikušo oficiālā padomju prese klusēja. Pēc kara<br />

klīda nostāsti par kaut kādu tribunālu, kas tiesājis sev<br />

nevēlamās personas. Vai tā bija, un kas tādu tribunālu<br />

pilnvaroja? Krišam Ķūķim bija iespēja aizbraukt no<br />

Latvijas, kad tuvojās spēks, pret kuru viņš kādreiz<br />

bija karojis. Bet viņš palika, jo uzskatīja, ka tas ir viņa,<br />

karavīra, pienākums.<br />

Kopumā Krišs Ķūķis ir saņemis šādus apbalvojumus:<br />

Sv. Jura ordenis (IV šķira), Sv. Annas ordenis (IV šķira),<br />

Sv. Staņislava ordenis (III šķira ar šķēpiem), Sv. Annas<br />

ordenis (III šķira ar šķēpiem), Sv. Staņislava ordenis (II<br />

šķira ar šķēpiem), Sv. Annas ordenis (II šķira ar šķēpiem),<br />

Sv. Vladislava ordenis (IV šķira ar šķēpiem), Triju<br />

696 697

EDUARDS JĀNIS MILLERS<br />

(MILLERI – ŠTĀLBERGI - BORTIŅI - ZELTIŅI – BRUŅINIEKI – RUBEŅI – RENČI - MAZ-<br />

PĀNI – KUZŅICI)<br />

XII paaudzes pārstāvis Eduards Jānis Millers<br />

(*15.10.1903. Līvbērze † Līvbērze) lika pamatus Milleru<br />

un Štālbergu dzimtu radniecībai. Būdams vecākais<br />

dēls ģimenē, viņš turpināja saimniekot sava tēva Jāņa<br />

Millera celtajās “Pakalnu” mājās Līvbērzē, un saskaņā ar<br />

savstarpējo ģimenes vienošanos izmaksāja savam brālim<br />

un māsām viņiem pienākošos saimniecības mantojuma<br />

daļu, lai kļūtu par vienīgo saimniecības mantinieku.<br />

Eduards Jānis Millers apprecējās ar Almu Štālbergu<br />

(*5.11.1904. Sīpele †Jelgava) un šajā laulībā piedzima (XIII<br />

paaudze):<br />

• Raimonds Millers (*2.10.1927. Līvbērze<br />

†9.12.2012. Jelgava).<br />

• Biruta Millere (Bruņiniece) (*14.5.1929.<br />

Līvbērze †10.04.2015. Jelgava).<br />

• Mersida Millere (*17.1.1931. Līvbērze †9.9.2013.<br />

Jelgava).<br />

• Gunārs Millers (*18.11.1940. Līvbērze<br />

†18.12.1999. Jelgava).<br />

Par ģimenes vecāko dēlu, XIII paaudzes pārstāvi<br />

Raimondu Milleru (*2.10.1927. Līvbērze †9.12.2012.<br />

Jelgava) ir zināms, ka viņš mācījās Līvbērzes pamatskolā,<br />

kuru absolvēja 1942. gada 16. maijā. Viņam izsniegtā<br />

apliecība par pamatskolas pilna kursa beigšanu vēsta,<br />

ka pamatskolā viņa uzvedība bija ļoti laba, bet sekmes<br />

– mainīgas. Augstāko vērtējumu – 5 (ļoti labi) viņš<br />

aņēma ticības mācībā, dziedāšanā un rokdarbos, 4 (labi)<br />

– matemātikā, dabas mācībā, zīmēšanā un fiziskajā<br />

audzināšanā, bet 3 (pietiekami) – latviešu valodā, vācu<br />

valodā, vēsturē, ģeogrāfijā un glītrakstīšanā. Raimonda<br />

Millera iesvētības notika Bērzes baznīcā 1944. gada 24.<br />

jūnijā.<br />

Pēc II pasaules kara Raimonds Millers tika iesaukts PSRS<br />

bruņotajos spēkos, kur viņš pabeidza pavāru kursus, par<br />

ko 1949. gada 27. jūnijā saņēma apliecību.<br />

Pēc dienesta gaitu noslēguma viņš atgriezās Jelgavā,<br />

kur sava onkuļa – Veltas Elfrīdas Milleres otrā vīra<br />

Riharda Pūcīša uzraudzībā kļuva par Jelgavas pilsētas<br />

rūpkombināta 1. Mehāniskās darbnīcas mācekli un apguva<br />

gan teorētiskās zināšanas, gan elektro motoru pārtinēja<br />

arodu. Kā liecina 1951. gada 3. septembra akts, “Mācekļa<br />

apmācītājs Pūcītis Rihards Pētera d. par mācekļa aroda<br />

spējām deva teicamas atsauksmes.” Viņam tika noteikts<br />

12 dienu pārbaudes termiņš V kategorijas kvalificēta<br />

strādnieka spēju pierādīšanai.<br />

Raimonds Millers 1951. gada 10. novembrī Jelgavā<br />

salaulājās ar lietuvieti Janīnu Amru Daščeri (*29.7.1924.<br />

Rīga †). Raimonda Millera līgavas vecāki bija Kazimirs<br />

Attēls 659.<br />

Eduards Jānis Millers ar savu māti un dēlu Raimondu 1928. gadā.<br />

Daščers un Karlīne Daščere, abi lietuvieši. Janīnai bija<br />

arī māsa Vanda Daščere (pēc laulībām – Meškone), kurai<br />

bija divas meitas – Silva Meškone un Ingrīda Meškone,<br />

kā arī dēls Egils Meškonis. Egilam ir divi dēli – Helmuts<br />

Meškonis un Kristians Meškonis. Savukārt Raimonda un<br />

Janīnas laulībā piedzima meita (XIV paaudze):<br />

• Inese Millere (Rubene) (*11.6.1953. Jelgava).<br />

XIV paaudzes pārstāve Inese Millere (Rubene)<br />

(*11.6.1953. Jelgava) strādā uzņēmējdarbības jomā, vada<br />

Latvijas-Vācijas kopuzņēmumu “Berling”, kas izgatavo<br />

apģērbus un mīkstās rotaļlietas. Viņa apprecējās ar Aivaru<br />

Rubeni (*7.8.1953. Gulbene) un šajā laulībā, kas šobrīd ir<br />

šķirta, piedzima meita (XV paaudze):<br />

• Dace Rubene (Rence) (*12.7.1980. Jelgava).<br />

XV paaudzes pārstāve Dace Rubene (Rence) (*12.7.1980.<br />

Attēli 660. un 661.<br />

1903. gada Jāņa Eduarda Millera kristību ieraksts Dobeles baznīcā.<br />

Jelgava) ir zirgu trennere, dzīvojusi un strādājusi ASV.<br />

Viņa ir precējusies ar Raivi Renci (*11.5.1973.).<br />

XIII paaudzes pārstāve Biruta Millere (*14.5.1929.<br />

Līvbērze †10.04.2015. Jelgava) strādāja par grāmatvedi<br />

un 1954. gada 29. decembrī Olainē apprecējās ar Uldi<br />

Bruņinieku (*14.11.1924.). Pašu bērnu šajā ģimenē nebija,<br />

bet Biruta piedalījās sava vīra brāļa Ilmāra Bruņinieka<br />

meitas, vēlāk plaši pazīstamās Latvijas TV žurnālistes<br />

Dainas Bruņinieces (*22.7.1955.) audzināšanā. Ir zināms,<br />

ka Daina Bruņiniece apprecējās ar TV žurnālistu Jāni<br />

Gavaru.<br />

XIII paaudzes pārstāve Mersida Millere (*17.1.1931.<br />

Līvbērze †9.9.2013. Jelgava) mūžu nodzīvoja neprecējusies,<br />

bērnu nav.<br />

XIII paaudzes pārstāvis Gunārs Millers (*18.11.1940.<br />

Līvbērze †18.12.1999. Jelgava) 1964. gada 12. septembrī<br />

Attēls 662.<br />

Milleru dzimta “Pakalnos” 1941. gadā. No kreisās: Alma Millere (Štalberga), Biruta Millere, Eduards Jānis<br />

Millers, Gunārs Millers, Raimonds Millers, Emelīna Magrieta Millere (Bāliņa), Leonhards Freibergs,<br />

Kristaps Alberts Millers, Alberts Millers, Merseda Millere, Anna Millere (Laucis), Eduards Millers.<br />

698 699

Jelgavā apprecējās ar Rasmu Kuzņicu (*2.10.1943.<br />

Kandava) un šajā laulībā (tā tika šķirta 1978. gada 7.<br />

aprīlī) piedzima meita (XIV paaudze):<br />

• Alija Millere (Maspāne) (*13.5.1965. Līvbērze).<br />

XIV paaudzes pārstāve Alija Millere (*13.5.1965.<br />

Līvbērze) savas dzīves pirmos septiņus gadus pavadīja<br />

vecāku mājās Līvbērzē, bet vēlāk salaulājās ar Armandu<br />

Maspānu (*14.4.1965.) un viņu laulībā (tā vēlāk tika<br />

šķirta) piedzima (XV paaudze):<br />

• Santa Maspāne (*27.9.1987. Jelgava).<br />

• Rihards Maspāns (*18.2.1990. Jelgava).<br />

Vissenākais dokumentos atrastais Štālbergu dzimtas<br />

pārstāvis ir IX paaudzes pārstāvis Ansis Štālbergs<br />

(*1815. †16.10.1880.), bet Štālbergu un Milleru dzimtu<br />

satuvināšanās notika, apprecoties X paaudzes pārstāvim,<br />

sīpelniekam Ansim Štālbergam (*1848. †<strong>30</strong>.8.1877.)<br />

un līvbērzniecei Trīnei Zeltiņai (*1852. †1932.). Kāzas<br />

notika 1873. gada 15. martā un šajā laulībā piedzima (XI<br />

paaudze):<br />

• Jūle Emīlija Gotlībe Štālberga (*24.4.1874. †).<br />

• Kārlis Teodors Štālbergs (*1.3.1876. [*2.4.1876.]<br />

†pēc 1941.), veido radniecības līniju Milleru<br />

dzimtas virzienā.<br />

• Paulīne Olga Štālberga (*1879. †29.5.1880.),<br />

atrodams tikai miršanas reģistra ieraksts par to, ka<br />

ka 1880. gada 29. maijā ½ gada vecumā ir mirusi<br />

Anša un Trīnes Štālbergu meita taču viņas kristību<br />

ieraksts nav atrodams.<br />

• Kristaps Roberts Štālbergs (*1.9.1882. †).<br />

• Gotlībe Elvīne Štālberga (*5.6.1886. †).<br />

XI paaudzes pārstāvis Kārlis Teodors Štālbergs<br />

(*1.3.1876. [*2.4.1876.] †pēc 1941.) dzīvoja Sīpelē,<br />

“Pētersonu” mājās un 1941. gada tautas skaitīšanā ir<br />

norādīts kā valsts mežsargs. šajās mājās viņš dzīvoja kopš<br />

1920. gada 4. aprīļa. Kārlis Teodors Štālbergs salaulājās<br />

ar līvbērznieci, XI paaudzes pārstāvi Paulīni Bortiņu<br />

(*25.7.1876.) un šajā laulībā piedzima divas meitas (XII<br />

Attēli 663., 664. un 665.<br />

Raimonds Millers dienesta laikā un savā kāzu dienā ar Janīnu.<br />

paaudze):<br />

• Alma Štālberga (*5.11.1904. Sīpele †).<br />

• Alvīne Štālberga (*8.9.1906. †).<br />

Par Alvīnes Štālbergas dzīvesgājumu nav atrastas nekādas<br />

ziņas, savukārt viņas vecākā māsa Alma salaulājās ar<br />

Eduardu Jāni Milleru un saimniekoja “Pakalnu” mājās.<br />

Senākās par Bortiņu dzimtu atrastas ziņas no Dobeles<br />

latviešu draudzes grāmatas ir sekojošas: IX paaudzes<br />

pārstāvja Evarta Bortiņa (*1799. †16.4.1837.) 34 gadus<br />

vecā atraitne, Jura un Trīnes meita Līze Bortiņa (*1803.)<br />

1837. gada 24. jūlijā (t.i. – dažus mēnešus pēc pirmā vīra<br />

nāves), salaulājās ar līvbērznieku, Jura un Grietas 43 gadus<br />

veco dēlu Frici Juri Maklenbergu (*1794.). Ir zināms, ka<br />

1893. gadā mirst kāds Ansis Bortiņš (*1816. †26.2.1893.),<br />

kura radniecība ar dzimtu pagaidām nav noskaidrota, taču<br />

visticamāk, viņš ir Evarta Bortiņa brālis. Savukārt Līzes<br />

Bortiņas laulībā ar Evartu Bortiņu piedzima (X paaudze):<br />

• Juris Bortiņš (*).<br />

• Miķelis Bortiņš (*1837. †31.12.1906.).<br />

X paaudzes pārstāvija Jura Bortiņa (*) un viņa sievas<br />

Mariķes (*), kas dzīvoja “Ģipteru” mājās, laulībā piedzima<br />

(XI paaudze):<br />

• Gotlībe Katrīne Bortiņa (*12.11.1858.<br />

†22.11.1858. “Ģipteros”), krustvecāki kalpa sieva<br />

Trīne Randvalde, saimnieks Pēteris Eik.<br />

X paaudzes pārstāvis Miķelis Bortiņš (*1837.<br />

†31.12.1906.) strādāja par mežsargu, bija precējies ar Ilzi<br />

Stenders (*1839. †pēc 1907.) un gan Miķelis, gan viņa<br />

sieva nodzīvoja 70 gadus ilgu mūžu. Šajā laulībā piedzima<br />

(XI paaudze):<br />

• Anna Sofija Bortiņš (Zemzare) (*7.1.1857. Auces<br />

“Puisēni” †pēc 1939.), precējusies ar Jāni Zemzari<br />

(*). Tēvs norādīts kā kalps Auces (Auzenburg)<br />

“Puisēnu” mājās. Krustvecāki saimniece Sapija Bušs,<br />

saimnieks Jānis Artmanis, puisis Ansis Artmanis.<br />

• Jānis Bortiņš (*12.3.1860. Auces “Puisēni”),<br />

krustvecāki saimnieka dēls Jānis Artmanis, puisis<br />

Kristaps Skanmanis, saimniece Ilze Artmane.<br />

• Ansis Bortiņš (*1867. †31.12.1908.), nav atrasts<br />

kristību ieraksts.<br />

• Mīne [Emīlija] Bortiņš (Damberga) (*7.1.1871.<br />

Līvbērzes “Gaigali” †1936.), mirusi no tūskas. 1900.<br />

gada 10. septembrī viņa apprecējās ar Jāni Teodoru<br />

Dambergu, kurš nodzīvoja 67 gadus un mira<br />

no triekas. Krustvecāki kalpa sieva Trīne Ozola,<br />

saimnieka [meita?] Lība Stendere, kalps Jānis Ozols.<br />

• Paulīne Bortiņa (Štālberga) (*25.7.1876.).<br />

XI paaudzes pārstāvis Jānis Bortiņš (*12.3.1860. Auces<br />

“Puisēni”) kļuva par mežsargu (otrā dēla dzimšanas laikā<br />

- saimnieku), dzīvoja Upesmuižā un laulībā ar Otīliju (*)<br />

tēvu diviem dēliem (XII paaudze):<br />

• Kristaps Alberts Bortiņš (*27.6.1897. Līvbērzes<br />

Upesmuiža) krustvecāki akušiere (medmāsa) Anna<br />

Meimane, saimnieks Fricis Meimanis, saimnieks<br />

Jānis Bergmanis.<br />

• Žanis Roberts Bortiņš (*<strong>30</strong>.9.1898. Līvbērzes<br />

Upesmuiža), krustvecāki akušiere (medmāsa) Anna<br />

Meimane, saimnieks Fricis Meimanis, saimnieks<br />

Jānis Bergmanis.<br />

Par šī Bortiņu dzimtas atzara turpmākajiem likteņiem nav<br />

nekādas informācijas.<br />

700 701<br />

Attēls 667.<br />

Biruta Millere ar savu tēvu Eduardu Milleru 1956.<br />

gadā.<br />

XI paaudzes pārstāvis Ansis Bortiņš (*1867. †31.12.1908.)<br />

strādāja par vagaru un dzīvoja Upesmuižā. Viņš mira no<br />

aknu vai nieru slimības 42 gadu [citviet - 56] vecumā, bet<br />

viņa laulībā ar Annu Ansoni (*Jēkabnieki) kura mira 68<br />

[citviet - 50] gadu vecumā no tīfa, piedzima (XII paaudze):<br />

• Johans Augusts Bortiņš (*23.1.1891. Līvbērzes<br />

Upesmuiža †pēc 1956.) , krustvecāki saimnieka<br />

sieva Mīle Bortiņa, Jānis Bortiņš, Miķelis Bortiņš.<br />

Attēls 666.<br />

Birutas Milleres iesvētības. Pa labi no Birutas – Alma Štālberga, aiz viņas – stāv Merseda Millere un<br />

kaimiņiene Milda Kokle. Pa kreisi no Birutas – tēvs Eduards Jānis Millers, brālis Raimonds Millers.

Attēls 669.<br />

Kārlis Štālbergs un viņa sieva Paulīne Bortiņa<br />

(Štālberga).<br />

• Elza Bortiņa (*10.4.1894. Līvbērzes Upesmuiža<br />

†), krustvecāki naktssarga sieva Ilze Bortiņa,<br />

saimnieks Dāvis Ansons un viņa sieva Trīne.<br />

• Alvīne Bortiņa (*1899. Jelgava †), norādīta 1939.<br />

gada ekspedīcijas dokumentos.<br />

1949. gada 25. martā no Sīpeles pagasta “Kaijām” tika<br />

deportēti XI paaudzes pārstāvis Augusts Bortiņš Anša<br />

dēls (*23.1.1891. †pēc 1956.) un viņa sieva Lizete Bortiņa<br />

Jāņa meita (*4.7.1895. Tukums? †pēc 1956.). Abi atbrīvoti<br />

no ieslodzījuma Omskas rajonā 1956. gada 28. maijā<br />

(lieta Nr. 8426).<br />

Ir zināms, ka Emīlijas Bortiņas un Jāņa Teodora<br />

Damberga ģimenē piedzima:<br />

• Alfrēds Dambergs (*1902. †1991.), precējies ar<br />

Katrīni Kviesi<br />

• Kārlis Dambergs (*1903. †1960.), precējies ar<br />

Martu (*1901. †1975.)<br />

• Augusts Dambergs (*1907.), kurš bija precējies<br />

ar Helēnu Sloku.<br />

Katram no šiem brāļiem bija pēcnācēji. Tā piemēram,<br />

viskuplākā pēcteču saime ir Alfrēda Damberga (*1902.<br />

†1991.) un Katrīnas Kvieses laulībā - viņi kļuva par<br />

vecākiem trīs bērniem:<br />

• Arvīds Dambergs (*1925. †1991.), precējies ar<br />

Līviju Teni (*1926. †).<br />

• Edvards Dambergs (*1935. †1965.), ziņu par<br />

pēcnācējiem nav.<br />

• Dzintra Damberga (*1942. †1944.), mirusi kā<br />

bērns.<br />

Ir zināms, ka Arvīda Damberga (*1925. †1991.) un<br />

Līvijas Tenes laulībā piedzima pieci bērni, kuru vārdi nav<br />

zināmi. Visticamāk, divi dēli un trīs meitas.<br />

Viens no šiem dēliem ir precējies ar Asju, audzina trīs<br />

bērnus (viena no tiem – Alise Damberga). Divas māsas ir<br />

norādītas ar uzvārdiem Lapkovska un Svātiņa, nenorādot<br />

nekādu papildinformāciju, bet trešā ir norādīta ar uzvārdu<br />

Kronberga. Kronbergu ģimenē ir pieci pēcnācēji:<br />

• Kalvis Kronbergs, precējies ar Lauru;<br />

• Āris Kronbergs, precējies ar Maiju Aleksi;<br />

• Nezināms Kronbergs, precējies ar Tūbeli.<br />

• Uldis Kronbergs, precējies ar Zlobrovsku;<br />

Attēls 668.<br />

Viesības Štālbergu dzimtas mājā. Pie galda no kreisās – Paulīne Štālberga, dzim. Bortiņš, Biruta Millere,<br />

Alma Millere (dzim. Štālberga), Raimonds Millers, Mersida Millere un Eduards Millers. Pārējie viesi,<br />

domājams, ir no Štālbergu dzimtas.<br />

• Rūta Kronberga.<br />

Kārļa Damberga un Martas laulībā piedzima četri<br />

pēcnācēji, kuru vārdi nav zināmi. Viena no meitām ir<br />

precējusies ar Egonu Ansonu, savukārt diviem viņas<br />

brāliem ir attiecīgi divi un viens pēcnācējs.<br />

Augusta Damberga un Helēnas Slokas laulībā piedzima<br />

dēls Voldemārs Dambergs, kurš bija precējies un viņa<br />

ģimenē piedzima divi bērni.<br />

1941. gada tautas skaitīšanas anketās ir atrodamas ziņas,<br />

ka Jelgavā, Filozofu ielā 21 dz. 1 kopš 1940. gada 3.<br />

janvāra dzīvoja telefona līniju strādnieks Roberts Bortiņš<br />

(*11.3.1904. Jelgavā), viņa sieva Irma Lavize Bortiņš<br />

(*28.9.1910. Valgandes pagasts) un viņu bērni:<br />

• Matilde Līvija Bortiņš (*9.11.1933. Jelgava).<br />

• Gunārs Bortiņš (*21.8.1937. Jelgava).<br />

Dārznieka, bet vēlāk - kurpnieka Indriķa Bortiņa<br />

[atsevišķos ierakstos - Heinriha] (*ap 1870.) un Karlīnes<br />

laulībā ir dzimuši un Jelgavas Sv.Annas baznīcā kristīti<br />

(paaudze):<br />

• Anete Olga Bortiņš (*<strong>30</strong>.9.1889. Jelgava),<br />

krustvecāki puisis Jānis Parašs, meita Anete Olga<br />

Reinholde, puisis Kristaps Rudolšs.<br />

• Krišjānis Bernhards Bortiņš (*10.3.1893.<br />

[*26.2.1893.] Jelgava). Tēva vārds sākotnēji krieviski<br />

ierakstīts “Heinrihs”, taču nosvītrots un labots uz<br />

“Indriķis”. Krustvecāki - Ulterferhāgena mašīnu<br />

meistars Janis Pārašs un viņa sieva Auguste.<br />

• Margriete Alma Bortiņš (*3.5.1894. Jelgava,<br />

Mihelsona nams), krustvecāki salicējs (naborščik)<br />

Johanns Parašs, galdnieka sieva Anna Grunvald,<br />

kalpone Margarēta Parašs.<br />

• Johans Artūrs Bortiņš (*26.11.1896. Jelgava<br />

[Kārkliņ mājā]), krustvecāki Jānis Parašs, Anna<br />

Parašs, Grieta Parašs.<br />

• Jeannot Bortiņš (*22.7.1900. Jelgava [Renneboch<br />

māja]), krustvecāki Jeannot Parašs un strādnieka<br />

sieva Anna Wispolski.<br />

• Jūlijs Arvīds Bortiņš (*15.4.1902. Jelgava<br />

[Gedrovicu majā]), krustvecāki kapteinis Ēvalds<br />

Graby un viņa sieva Margriete, strādnieks Vilis<br />

Parašs.<br />

Ir zināms, ka Krišjānis Bernhards Bortiņš (*10.3.1893.<br />

Jelgava) salaulājās ar Paulīni Bortiņš (*2.10.1896.<br />

Līvbērze) un 1941. gadā (kopš 1936. gada 27. marta)<br />

ģimene dzīvoja Jelgavā, Lietuvas ielā 60 dz. 6. Te norādīta<br />

arī abu meita viņu meita (paaudze):<br />

• Mirdza Bortiņš (*27.12.1929. Jelgavā),<br />

Savukārt 1941. gada 1. augustā no šīs adreses uz Ausekļa<br />

ielu 27 dz. 8 Jelgavā pārcēlās Arnolds Bortiņš (*7.3.1915.<br />

Līvbērze), kurš bija atslēdznieks un, visticamāk Krišjāņa<br />

un Paulīnes dēls. Līdz ar viņu te apmetās arī Milda<br />

Burkēvics (*14.6.1917. Maskavā), kas bija šuvēja un<br />

iepriekš dzīvoja Dobeles ielā 56 dz 29. nav izslēgts, ka<br />

Arnolds Bortiņš vēlāk salaulājās ar Mildu, taču pagaidām<br />

tas ir tikai pieņēmums.<br />

Šo ģimeņu tiešo saikni ar Līvbērzes Bortiņu dzimtu<br />

pagaidām nav izdevies konstatēt, taču radniecības<br />

varbūtība ir visnotaļ augsta.<br />

Dažas ziņas ir atrodamas par Anša Štālberga sievas Trīnes<br />

Zeltiņas dzimtu. Trīnes Zeltiņas tēvs ir IX paaudzes<br />

pārstāvis Klāvs Zeltiņš, kuram bija trīs brāļi – Indriķis<br />

Zeltiņš (viņa ģimenē auga trīs meitas (X paaudze) – Trīne<br />

Zeltiņa (*1838.), Anne Zeltiņa (*1844.) un Jūle Zeltiņa<br />

(*1847.)), Kristaps Zeltiņš (viņa ģimenē auga dēls, (X<br />

paaudze) Jānis Zeltiņš (*1860.)), un Jānis Zeltiņš (viņa<br />

ģimenē auga meita (X paaudze) Gotlībe Zeltiņa (*1836.).<br />

Citu ziņu par Zeltiņu dzimtu nav.<br />

702 703

XII paaudzes pārstāvis Kristaps Alberts Millers<br />

(*16.3.1906. Līvbērze †1945. (?) Karēlija) ir viens no<br />

komunistu režīma represiju upuriem Milleru dzimtā, ar<br />

šķiet, vistraģiskāko ģimenes likteni.<br />

No 1906. gada Dobeles latviešu draudzes baznīcas<br />

grāmatas ierakstiem secināms, ka Kristaps Alberts Millers<br />

ir dzimis 16. martā pl. 6 pēcpusdienā, kristīts 2. aprīlī<br />

Bērzes baznīcā, bet par krustvecākiem kļuva strādnieks<br />

Kristians Piķiers, strādnieks Kārlis Vīmans un kalpone<br />

(iespējams – atbildīgā par malku muižas pilī) Roze Olga<br />

Pāleša [iespējams, rakstīts – Bāliņa]. Par Kristapa Alberta<br />

skolas gaitām pagaidām nav plašākas informācijas, tāpat,<br />

kā par viņa dienestu armijā, taču zināms, ka pēc dienesta<br />

armijā viņš apprecējās ar Annu Laucis (Millere/Auziņa)<br />

(*12.6.1907. Jelgava †1981. Jelgava) un dzīvoja Jelgavā, kā<br />

arī strādāja Brankas (Ānes) ķieģeļu ceplī (padomju laikos<br />

tas tika dēvēts par rūpnīcu “Spartaks”), kur 1941. gadā bija<br />

rūpnīcas strādnieks, bet II Pasaules kara beigās, saskaņā<br />

ar dzimtas mutvārdu nostāstiem – šīs fabrikas direktors.<br />

Kopš 1940. gada 7. maija ģimene dzīvoja Jelgavā, Lielajā<br />

ielā 55 dz. 11, kas, visticamāk, bija iepriekš viņa vecākajai<br />

māsai Lūcijai Emīlijai Millerei piederējušās frizētavas<br />

dzīvoklis, ko Kristaps Alberts Millers iegādājās no savas<br />

māsas. Tiesa gan, 1941. gada tautas skaitīšanas anketā ir<br />

konstatēta pārrakstīšanās kļūda – Kristapa Alberta Millera<br />

dzimšanas vieta ir norādīta Lietuva, bet viņa sievas Annas<br />

Laucis dzimšanas vieta - Jelgava.<br />

KRISTAPS ALBERTS MILLERS<br />

(MILLERS- LAUCIS – ZVIRGZDIŅA - ROOTS)<br />

stacijas kādreizējais darbinieks, kuram izdevās atgriezties<br />

dzimtenē no šīs nometnes. Millera filtrācijas lieta Nr.<br />

14354-L tika iznīcināta Uļjanovskas VDK arhīvā 1988.<br />

gadā, par ko liecina iznīcināšāto lietu uzskaites žurnālā<br />

ieraksts Nr. 1735. Latvijas PSR VDK šo dokumentu<br />

iznīcināšanā pārstāvēja 10. nodaļas priekšnieks, pulkvedis<br />

Z.Kārkliņš. Diemžēl, līdz ar šīs lietas iznīcināšanu mēs<br />

tā arī (visticamāk) nekad neuzzināsim precīzu Kristapa<br />

Alberta Millera nāves dienu, kā arī formālo iemeslu, kādēļ<br />

viņš tika apcietināts. No dzimtas mutvārdu nostāstiem<br />

zināms, ka Kristapa apcietināšanas iemesls 1945. gada<br />

februārī vai martā bija atteikšanās izkārt sarkano karogu<br />

pie ķieģeļu cepļa, kurā viņš tolaik strādāja direktoru.<br />

Savukārt 1955. gada 2. aprīlī izsniegtajā miršanas apliecībā<br />

ir norādīts, ka viņš ir miris 1945. gada maijā, bet iemesls –<br />

“bezvēsts prombūtne”.<br />

Pēc kara ģimeni skāra vēl viens trieciens – 1947. gadā<br />

tika pieņemts lēmums likvidēt vairākas Jelgavas kapsētas<br />

Attēls 670.<br />

Kristaps Alberts Millers – ap 19<strong>30</strong>. gadu<br />

un no tām tika dota atļauja pārvest tajās apgabātos<br />

pārapbedīšanai citās kapsētās. Zārku izvilkšana esot<br />

notikusi ar zirgu palīdzību – abu bojāgājušo brāļu zārkus<br />

izdevās izcelt, bet vectēva zārks esot tiktāl sadalījies, ka<br />

to izcelt neesot bijis iespēju. No šī nostāsta secināms, ka<br />

sākotnēji Alberts un Eduards tika apglabāti līdzās 1929.<br />

gadā mirušajam Annas Laucis tēvam Kazimiram Laucim,<br />

bet vēlāk pārapbedīti Jelgavas Miera kapos, līdzās Lauču<br />

dzimtai.<br />

No dažiem līdz mūsdienām saglabātajiem dokumentiem<br />

mēs varam nedaudz rekonstruēt arī Annas Laucis (Milleres/<br />

Auziņas) dzīvesgājumu. Viņa ieguva pamatskolas izglītību<br />

un 19<strong>30</strong>. gada 15. oktobrī viņa parakstīja līgumu ar<br />

uzņēmumu “Brāļi Hiršmaņi”, kas atradās Jelgavā, Katoļu<br />

ielā 3. Šeit viņa bija šuvēja un saņēma 60 latu mēnešalgu.<br />

Līgumā norādīts viņas pases numurs – LK 016025/16669,<br />

kas izdota Jelgavas apriņķī. Darba laiks tika noteikts no<br />

pirmdienas līdz sestdienai, laikā no pl. 8.<strong>30</strong> līdz 18.<strong>30</strong> ar<br />

brokastu laiku no pl. 9.<strong>30</strong> līdz 10.00 un pusdienas laiku<br />

no pl. 12. līdz 13.<strong>30</strong>. Darbs tika uzteikts 1937. gada 31.<br />

decembrī – visticamāk, sakarā ar gatavošanos pirmā<br />

dēla laišanai pasaulē. Kā redzams no algas grāmatiņas<br />

ierakstiem, no ikmēneša 60 latu algas regulāri tika ieturēts<br />

1,80 lati slimokases iemaksai.<br />

Nākamais dokuments ir 1950. gada 25. jūlijā izsniegtā<br />

darba grāmatiņa. Tajā norādīts, ka Anna Millere ir<br />

strādniece. Anna mutvārdos apliecināja, ka viņas darba<br />

stāžs ir 17 gadi un tika pieņemta par viesnīcas istabeni<br />

(apkopēju). Pēc pus gada viņa tika paaugstināta par<br />

viesnīcas dežuranti, bet 1954. gadā – par viesnīcas<br />

administratori un kasieri. Laikā no 1957. līdz 1964. gadam<br />

viņa strādāja par 5. frizētavas administratori - kasieri, bet<br />

tad aizgāja no darba pēc pašas vēlēšanās. Laikā no 1954.<br />

līdz 1956. gadam viņai četras reizes izteikta pateicība par<br />

labu darbu, bet vēlākos gados – trīs reizes izmaksātas<br />

prēmijas. 1964. gadā viņa sāka strādāt rūpnīcā, kur viņas<br />

pienākumos ietilpa izgatavot celofāna iepakojumus<br />

desām. 1977. gadā sakarā ar otrās grupas invaliditātes<br />

saņemšanu viņa pēc pašas vēlēšanas aizgāja no darba.<br />

1955. gada 24. septembrī Anna Laucis (Millere) salaulājās<br />

ar Osvaldu Auziņu (*1894.), par ko tika veikts uzvārda<br />

maiņas ieraksts arī darba grāmatiņā.<br />

Savukārt par XIII paaudzes pārstāvi Edīti Milleri<br />

(Krūmiņu) (*27.9.1945. Jelgava), ir zināms, ka viņa<br />

vada frizētavu Jelgavā, kā arī atjaunoja vienu no senās<br />

Jelgavas koka namiem. Savu pēcnācēju viņai nav, bet viņa<br />

izaudzināja divus audžudēlus - sava brālēna (no mātes<br />

puses) bērnus, kas tika adoptēti 1976. gadā (XIV paaudze):<br />

• Raimonds Krūmiņš (*16.3.1969.).<br />

• Jānis Krūmiņš (*29.5.1971.).<br />

Par XIV paaudzes pārstāvi Raimondu Krūmiņu<br />

(*16.3.1969.) kopš aptuveni 2008. gada plašāku ziņu<br />

nav, jo viņš kontaktus ar ģimeni vairs neuztur, savukārt<br />

Attēli 671. un 672.<br />

Kristaps Millers dienesta laikā Latvijas armijā (grupas bildē – pirmais no labās).<br />

Ģimenes arhīvā ir saglabājusies 1944. gada 7. decembrī<br />

K.Milleram kā rūpnīcas direktoram nosūtītā Ķieģeļu<br />

rūpniecības tresta vadītāja J.Leimaņa vēstule, kurā<br />

Milleram tiek aizliegts izsniegt rūpnīcas teritorijā esošo<br />

sienu bez Ķieģeļu rūpniecības tresta rakstiskas atļaujas. Šī<br />

vestule tapa, jo tresta vadītājs uzzinājis, ka karaspēka daļas<br />

aizved dažādu fabrikas kustamu mantu.<br />

Annas Laucis un Kristapa Alberta Millera laulībā piedzima<br />

trīs bērni (XIII paaudze):<br />

• Alberts Millers (*27.5.1937. Jelgava †13.11.1944.<br />

Āne).<br />

• Eduards Millers (*29.11.1939. Jelgava,<br />

†13.11.1944. Āne).<br />

• Edīte Millere (*27.9.1945. Jelgava), dzimusi<br />

Auziņa, kā tēvs norādīts Osvalds Auziņš.<br />

Ģimenes liktenis bija visai traģisks – 1944. gada novembrī,<br />

rotaļājoties Ānē, netālu no ķieģeļu cepļa, pieci zēni atrada<br />

granātu, kuras eksplozijas rezultātā viens no zēniem kļuva<br />

par invalīdu, bet četri pārējie sprādzienā gāja bojā, tostarp<br />

- arī Alberts un Eduards, kuri tika apglabāti Jelgavā, kapos,<br />

kas kādreiz atradās pie Jelgavas stacijas.<br />

1945. gadā piedzima Edīte, kura savu tēvu nebija redzējusi<br />

nekad, jo 1945. gada februārī viņu apcietināja un deportēja<br />

uz Karēliju, filtrācijas nometni (“Belomorstroj” pārvaldes<br />

darba nometne Nr. 0313) Viški ciemata tuvumā, kur<br />

Kristaps Millers arī mira – Kristapa Millera nāves faktu<br />

ģimenei apliecināja kāds bijušais ģimenes draugs, Jelgavas<br />

704 705

Attēls 674., 675. un 676.<br />

Kristaps Millers un Anna Laucis kāzu dienā,<br />

Alberts Millers (pa kreisi) un Alberts ar savu nupat dzimušo brāli Eduardu 1939. gadā. DUBLĒJAS AR JĀŅA LAUČA BĒRNIEM -<br />

PĀRBAUDĪT!!!<br />

viņa jaunākais brālis Jānis Krūmiņš (*29.5.1971.) strādā<br />

Ozolnieku skolas saimniecības daļā un dzīvo Jelgavā.<br />

Ir zināms, ka Jānis Krūmiņš bija precējies divas reizes -<br />

pirmajā laulībā ar Rudīti (*) piedzima (XV paaudze):<br />

• Zane Krūmiņa (*).<br />

• Žaklīna Krūmiņa (*).<br />

• Emīls Krūmiņš (*).<br />

Attēls 673.<br />

Kristaps Millers un Anna Laucis kāzu dienā ar viesiem. Stāv (no kreisās) Lūcija Emīlija Millere, Paulis<br />

Laucis, Anna Otīlija Laucis (Zvirgzdiņa), X, Staņislavs Laucis, Jānis Laucis, Vera Laucis. Sēž (no kreisās):<br />

X, X, Alma Millere (Štālberga), līgavainis Kristaps Alberts Millers, līgava Anna Laucis, viņas māte Anna<br />

Laucis (Zozo), Jānis Eduards Millers, Kārlis Teodors Štālbergs. Pārējie nezināmi.<br />

Attēli 679. un 680.<br />

Anna Laucis (Millere/Auziņa) 1950. gadā un ar savām darba kolēģēm pie viesnīcas “Jelgava”.<br />

Ņemot vērā Annas Laucis saradošanos ar Milleru<br />

dzimtu, aplūkosim arī interesantākos Lauču dzimtas<br />

pārstāvjus. Senākie zināmie šīs dzimtas pārstāvji ir XI<br />

paaudzes pārstāvji - namdaris Kazimirs Laucis (*18XX.<br />

†1.3.1929. Jelgava) un viņa sieva, šuvēja Anna Zozo<br />

(*1875. Lietuva, Kauņas guberņa †pēc 1941. [ap 1944.]),<br />

kuru laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Paulis (Pāvels) Laucis (*17.2.1904. †6.9.1988.<br />

Jelgavā), piederīgs katoļu draudzei.<br />

• Anna Laucis (Millere/Auziņa) (*12.6.1907.<br />

[*<strong>30</strong>.5.1907.] Jelgava †1981. Jelgava), kristīta<br />

Jelgavas katoļu draudzē, krustvecāki Danils Zoza<br />

un [nesalasāms] Lukšo. Agrāk tika uzskatīts, ka<br />

dzimusi Lietuvā, taču dzimšanas vieta ir norādīta<br />

Jelgava.<br />

• Staņislavs Laucis (*5.9.1909. Jelgava †12.4.1945.)<br />

• Jānis Laucis (*1911. †12.8.1961. Jelgava).<br />

Visticamāk, līdz 1907. gadam ģimene dzīvoja Lietuvā, jo<br />

abu vecāko bērnu dzimšanas vietas ir norādītas “Lietuva”,<br />

tāpat, kā Kazimiram un viņa sievai, taču tad viņi pārcēlās<br />

uz Jelgavu. Vismazāk ziņu ir par Lauču ģimenes ģimenes<br />

XII paaudzes jaunāko pārstāvi Jāni Lauci (*1911.<br />

†12.8.1961. Jelgava), kurš mira 50 gadu vecumā un tika<br />

apglabāts Jelgavas Miera kapos. Par viņu ir zināms vien<br />

tas, ka viņš strādāja par pārdevēju un noliktas pārzini un<br />

bija precējies divas reizes – ar Veru un Mildu.<br />

Visticamāk, Jāņa un Mildas laulībā piedzima vismaz<br />

viens pēcnācējs, jo ģimenes arhīvos ir foto, kurā Jāņa sieva<br />

Milda tur rokās mazuli, bet līdzās Mildai un Jānim ir,<br />

domājams, krustvecāki – Anna Laucis (Millere) un viņas<br />

vīrs Kristaps Alberts Millers. Pēc mutvārdu informācijas,<br />

Attēli 677. un 678.<br />

Alberts Millers (pa kreisi), vecmāmiņa Anna Laucis (Zozo) un Eduards Millers aptuveni 1941. gadā.<br />

Visticamāk, abu zēnu pēdējā fotogrāfija. Un Kristapa Millera nometinājuma vietas plāns, ko zīmējis no<br />

nometnes atbrīvotais.<br />

706 707

piedalījies II Pasaules karā Sarkanarmijā, karā zaudējis<br />

kāju.<br />

Mulsumu raisa fakts, ka 1945. gada 1. janvārī Liepājā,<br />

Bāreņu ielā 24 ir dzīvojis kāds Jānis Laucis (*15.8.1899.<br />

Jelgava), kurš šajā brīdī bija precējies un kuram tika<br />

izsniegta jauna pase. Iespējams, te ir runa par to pašu<br />

Jāni Lauci, kurš šajā laikā bija devies bēgļu gaitās, taču<br />

tādā gadījumā viņš būtu norādījis nepareizu dzimšanas<br />

gadu. Par ļaunu šādai versijai vēsta arī fakts par dienestu<br />

sarkanajā armijā.<br />

Par XII paaudzes vecāko dēlu Pauli (Pāvelu) Lauci<br />

(*17.2.1904. †6.9.1988. Jelgavā) ir zināms, ka viņš esot<br />

dzimis kā ārlaulības bērns pirms Kazimira un Annas<br />

laulībām. Paulis Laucis strādāja maizes ceptuvē un bija<br />

precējies ar Valiju Kontrevicu, kuras radinieki dzīvoja<br />

Baldones pagasta “Drūvniekos”. 1944. gadā laikrakstā<br />

tika publicēts sludinājums, no kura secināms, ka Paulis<br />

Laucis un Valija Lauce dzīvoja Jelgavā, Dobeles ielā 50<br />

dz. 4. Šī adrese kā Lauču ģimenes mājvieta ir norādīta arī<br />

1941. gada tautas skaitīšanā, kad minēts, ka vienā dzīvoklī<br />

kopā ar Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas maiznieku<br />

Pāvilu Lauci dzīvoja viņa māte lietuviete, katole Anna<br />

Laucis un mājas saimniece Anna Žukovska (*11.4.1882.<br />

Panemūnes pagasts). No dzimtas mutvārdu nostāstiem ir<br />

saglabājusies leģenda, ka mājas saimniece esot gribējusi<br />

izprecināt Paulim Laucim savu māsu Līni Žukovsku, bet<br />

pats Pāvils ir strādājis arī Annas Žukovskas beķerejā, kas<br />

atradās šīs mājas pirmajā stāvā. Laikā starp 1941. un 1944.<br />

gadu Paulis apprecējās ar Valiju Kontrevicu un šajā laulībā<br />

piedzima (XIII paaudze):<br />

• Jānis Laucis (bija precējies, ir meita (XIV<br />

paaudze) Laila Laucis).<br />

• Imants Laucis.<br />

Par XIII paaudzes pārstāvi Imantu Lauci ir zināms, ka<br />

viņš bija precējies un viņa ģimenē piedzima divi dēli (XIV<br />

paaudze):<br />

• Raimonds Laucis (*3.1969.).<br />

• Jānis Laucis (*5.1971.).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Jānis Laucis (*5.1971.)apprecējās<br />

ar Aiju Krūmiņu un viņu ģimenē piedzima (XV paaudze):<br />

• Zane Krūmiņa (Videniece).<br />

• Žaklīna Krūmiņa.<br />

• Emīls Krūmiņš.<br />

No XV paaudzes pārstāvjiem šobrīd precējusies ir tikai<br />

Zane Krūmiņa, kuras laulībā ar Videnieku piedzima<br />

meita (XVI paaudze):<br />

• Adriana Videniece.<br />

Slavenākais XII paaudzes Lauču ģimenes pārstāvjiem ir<br />

Staņislavs Laucis (*5.9.1909. Jelgava †12.4.1945.), kura<br />

tautība dažādos dokumentos ir norādīta “lietuvietis”,<br />

bet citviet – “latvietis”. I Pasaules kara laiks un došanās<br />

bēgļu gaitās uz Krieviju liedza Staņislavam Laucim<br />

iegūt labu un pilnvērtīgu izglītību – spriežot pēc<br />

viņa krimināllietā norādītās informācijas, viņam bija<br />

nepabeigta pamatizglītība (dažādās krimināllietas lapās<br />

minēts, ka pabeigtas divas vai piecas klases), kas pēc<br />

atgriešanās Latvijā tomēr netraucēja apgūt galdnieka<br />

arodu. Cik zināms, bēgļu gaitas Lauču ģimene pavadīja<br />

Maskavā. 1929. gadā mirst Staņislava tēvs Kazimirs (viņu<br />

apglabāja kapsētā, kas atradās līdzās Jelgavas stacijai un<br />

tika iznīcināta pēc 1947. gada).<br />

Gadu pēc tēva nāves – 1931. gada 11. februārī Staņislavs<br />

tika iesaukts armijā - Jelgavas – Bauskas kara apgabala<br />

Attēls 682.<br />

Attēls. Kazimira Lauča bēres Jelgavā, 1929. gada 3. martā.<br />

Attēls 681.<br />

Senākā Lauču ģimenes fotogrāfija, kurā redzama māte Anna, kurai klēpī sēž Anna, bet blakus stāv Paulis.<br />

Aiz Annas stāv Kazimirs (pa labi). Pārējie attēlā redzamie pagaidām nav identificēti. Attēls tapis 1908.<br />

gadā.<br />

Smagās artilērijas pulkā, kur kareivja pakāpē viņš pavadīja<br />

visu dienesta laiku līdz pat demobilizācijai 1932. gada 31.<br />

oktobrī.<br />

Atgriežoties Jelgavā, 1934. gadā viņš apprecējās ar Annu<br />

Otīliju Zvirgzdiņu (*3.4.1913. [*3.3.1913.] Lielvircavā<br />

†24.7.1998. Tallinn), kas līdz 1941. gada 14. jūnijam<br />

strādāja dažādās Jelgavas iestādēs kā mašīnrakstītāja. Šajā<br />

ģimenē piedzima (XIII paaudze):<br />

• Lūcija Lauce (*1.3.1935. Jelgava †27.6.1935.<br />

Jelgava).<br />

Diemžēl, viņa mira kā zīdainis nepilnu četru mēnešu<br />

vecumā, bet drīz pēc padomju okupācijas arī abi vecāki<br />

uzsāka savu Golgātas ceļu uz Sibīriju, no kuras Staņislavs<br />

neatgriezās. Citu bērnu abu laulībā vairs nebija. Jāpiezīmē,<br />

ka dzimtas mutvārdu vēsturē saglabājies nostāsts par to,<br />

ka Lūcija Lauce ir dzimusi ātrāk, nekā deviņus mēnešus<br />

pēc vecāku kāzām – tolaik šādam faktam tika pievērsta<br />

uzmanība.<br />

Līdz 1941. gada represijām Staņislavs ikdienā viņš veica<br />

galdnieka pienākumus, bet ziemas sezonā kā strādnieks<br />

strādāja Jelgavas cukurfabrikā pie griezmašīnas, bet vēlāk<br />

– par meistaru Valsts mehāniskajā darbnīcā (traktoru<br />

remonta darbnīcā) Jaunatnes ielā, kas agrāk bija zināma<br />

kā Krāmera fabrika. Tāpat Staņislavs nodarbojās ar boksu,<br />

savukārt krimināllietā norādīts, ka viņam nav kreisās<br />

rokas videjā pirksta, kas acīmredzot, zaudēts galdnieka<br />

darbā. Attiecībā par Staņislava boksēšanos ir saglabājies<br />

dzimtas mutvārdu nostāsts par to, ka reiz, lai “atgrieztos”<br />

cīņai nepieciešamajā – vieglajā svara kategorijā (kopš<br />

1933. gada – pussmagajā), Staņislavs vasaras laikā, uzvilcis<br />

708 709<br />

divus ziemas kažokus, sēdies uz divriteņa un no braucis<br />

no Jelgavas līdz Ozolniekiem un atpakaļ. Šāds skats,<br />

noteikti izraisīja apkārtējo izbrīnu, taču gaidīto efektu tas<br />

esot devis – svars ticis zaudēts. Kā liecina brīvvalsts laika<br />

preses publikācijas, uzmanību izpelnījās ne tikai Lauča<br />

dalība, bet arī viņa nepiedalīšanās kādās sacensībās, kam<br />

1931. gadā savu uzmanību pievērsa laikraksts “Latviešu<br />

balss”.<br />

Pateicoties labajai fiziskajai formai un savam patriotismam,<br />

1939. gada 4. martā viņš kļuva par aizsargu un jau tā paša<br />

gada 11. novembrī viņš tika pārskaitīts uz 2. Riteņbraucēju<br />

rotā. Tieši darbība aizsargos kļuva par formālo ieganstu<br />

Staņislava arestam un deportēšanai 1941. gadā. NKVD<br />

sastādītajos nopratināšanas protokolos, jautāts, kādēļ<br />

iestājes “fašistiskajā organizācijā”, Laucis atbildējis: “Lai<br />

tiktu pie labāka darba”, taču domājams, tā bija tikai atruna<br />

čekistu priekšā, jo krimināllietā redzamie materiāli<br />

nepārprotami liecina par Lauča nacionālpatriotisko<br />

un pret padomju varu vērsto rīcību 1940.-1941. gados,<br />

padomju okupācijas laikā. Pašu Latvijas okupācijas brīdi<br />

1940. gada jūnijā Staņislavs sagaidīja Kurzemē, kur kopš<br />

1940. gada 16.maija atradās mācībās Kurzemes artilēristu<br />

pulkā. Šīs mācības noslēdzās 1940. gada 29. jūnijā.<br />

LVVA arhīvā ir S.Lauča krimināllieta P-7255-L , kurā<br />

saglabājušies vairāku NKVD aģentu ziņojumi par S.Lauča<br />

darbību 1940.-1941. gados. No NKVD ziņotāju “Vilnis”,<br />

“Ansis” un “Jēcis” ziņojumiem, mēs varam aptuveni<br />

rekonstruēt un nojaust S.Lauča darbību 1940.-41. gados. Tā<br />

piemēram, 1940. gada 20. novembrī aģents “Vilnis” raksta,<br />

ka “(..) Š.g. 9.novembrī, strādājot Jelgavas cukurfabrikā,<br />

noklausījos, ka kāds strādnieks, uzvārdā Laucis, nicināja<br />

tagadējo valdību, teikdams, ka drīz būšot karš, tad visus

priekš tam viņiem esot tikai naktis, kad viņi varot droši<br />

strādāt. Par sapulci un pārējo vārdus Blūms viņam teicis<br />

citiem nedzirdot. Laucis prasījis, lai Blūms arī viņu ņem<br />

līdz uz sapulci, bet Blūms atbildējis, ka viņš esot stipri<br />

iedzēris un tamdēļ šoreiz līdzi nevarot ņemt, jo tur vajagot<br />

būt skaidrām galvām; solījies Lauci citu reizi ņemti līdzi uz<br />

slepeno sapulci. Laucis solīja aprunāties ar Blūmu, lai arī<br />

mani varētu tur ņemt līdzi un tas esot tad jātura slepenībā,<br />

pat sievas mājā par to nedrīkstot zināt. (..)”<br />

Visbeidzot, 23. maijā “Jēcis” ziņo: “(..) 22.maijā 1941. g.<br />

prasīju Laucim, vai Blūms ir drošs cilvēks. Laucis atteica,<br />

ka Blūms esot mūsu cilvēks un tagadējās valdības lielākais<br />

ienaidnieks; Blūms pie viņa (Lauča) atnākšot jaunnedēļas<br />

otrdienā, tad viņš (Laucis) pasaukšot arī mani, lai mēs kopīgi<br />

varētu pārrunāt slepenus pagrīdes jautājumus. (..)” Kā<br />

redzams no šiem ziņojumiem, to autori bija labi pazīstami<br />

ar Lauci – bija viņa tuvāko draugu vai darba kolēģu lokā,<br />

tomēr mums šobrīd vairs nenoskaidrojamu iemeslu dēļ<br />

kļuva par savas tautas nodevējiem. Šie ziņojumi kļuva par<br />

formālo pamatu S.Lauča aresta ordera izdošanai 1941.<br />

gada 29. aprīlī, taču pats arests, līdzīgi citiem, notika 14.<br />

jūnijā, Lauču dzīvoklī Jelgavā, Raiņa ielā 29, dz. 4.<br />

lombardā. 1933. gadā viņa kļuva par mašīnrakstītāju<br />

kādā Jelgavas juridiskajā birojā, bet no 1935. līdz 1940.<br />

gadam strādāja par mašīnrakstītāju Latvijas Zemkopības<br />

kooperatīvā. 1940. gadā viņa kļuva par LK(b)P Jelgavas<br />

nodaļas mašīnrakstītāju, tomēr pat darbs komunistiskās<br />

partijas birojā viņu nepasargāja no represijām.<br />

Pirmie divi izsūtījumā pavadītie gadi tika aizvadīti<br />

kolhoza darbos, bet 1942. gadā viņa sāka strādāt zivju<br />

pārstrādes rūpnīcā Noriļskā – vispirms kā strādniece zivju<br />

sagatavošanas cehā, bet vēlāk – kā noliktavas pārzine zivju<br />

sagādes cehā. 1947. gadā viņa strādāja par administratori<br />

un uzskaitvedi atpūtas namā, 1948. gadā – zivju rūpnīcas<br />

grāmatvedībā, bet gadu vēlāk kļuva par zivju sagādes<br />

bāzes grāmatvedi un uzskaitvedi, kur viņa iepazinās ar<br />

savu nākamo vīru un strādāja līdz atbrīvošanai 1955. gadā.<br />

Pēc sava vīra S.Lauča miršanas apliecības saņemšanas<br />

A.O.Zvirgzdiņa 1950. gada 23. decembrī Noriļskā otrreiz<br />

aprecējās – ar savu darba kolēģi, grāmatvedi Haraldu<br />

Roots (*1.8.1905. Harjumā †15.7.1986. Tallinā), kura<br />

tēva vārds dokumentos bija norādīts “Juranesovičs”. Šajā<br />

laulībā bērnu nebija.<br />

Attēls 683., 684. un 685.<br />

Jānis Laucis ar sievu Mildu kāzu dienā un 1950. gadā, Staņislavs Laucis un Paulis (Pāvels) Laucis Jelgavā,<br />

1926. gada 26. novembrī.<br />

komunistus aizdzīšot pie velna un ka tagadējā valdība ilgi<br />

nepastāvēšot. Arī Strādn.-zemnieku milicijā neesot viss<br />

kārtībā un ka Tautas milicija esot tautas “maukas” (..)”.<br />

Līdzīgu ziņojumu dažas dienas vēlāk sniedz arī aģents<br />

“Ansis”, kurš raksta, ka “(..) Staņislavs Laucis, kas strādā<br />

pie griezmašīnas, maiņas laikā esot izrunājies, nosaucot<br />

Tautas miliciju par maukām. (..)”<br />

Savukārt 1941. gada 28. aprīlī aģents “Jēcis” raksta: “(..) Š.g.<br />

28. aprīlī aizs.[-args] Laucis, Raiņa ielā 29, man stāstīja, ka<br />

viņš iesniedzot zīmītes cietumā aizs. virsniekam Neimanim.<br />

Zīmītes viņš esot nodevis vienam cietumsargam, kas esot<br />

noķerts pie kāda pārkāpuma un pag. nedēļā atstādināts,<br />

tāpēc viņš (Laucis) nevarot vairāk Neimanim zīmītes<br />

iesūtīt. Viņam gan esot draugi vēl citi cietuma ierēdņi,<br />

raudzīšot caur tiem zīmītes iesūtīt. Laucis stāsta, ka viņš<br />

zinot, ka daudzi cietumnieki esot nosūtīti uz Krieviju.<br />

Kādā citā reizē Laucis, iedzēries, lādēja šo valdību un<br />

visus komunistus. Lielījās, ka viņam esot sakari ar visiem<br />

cietumā atrodošamies aizsargiem. Viņš man stāstīja arī,<br />

ka viņam esot noglabāta vācu kara šautene un kādreiz tā<br />

noderēšot komunistu tīrīšanai. Viņš saka, ka man varot<br />

uzticēties un droši ar mani runāt un gan es redzēšot, ka reiz<br />

aizsargi atkal būšot lieli vīri. (..)” Rezolūcijas veidā “Jēcim”<br />

ir uzdots turpināt novērošanu, ko viņš arī veicis, maijā<br />

iesniedzot veselus trīs ziņojumus, kas pievienoti S.Lauča<br />

krimināllietai.<br />

NKVD darbinieks Orups 21.maijā pieņēma nākošo<br />

Attēls 686.<br />

1944. gada laikraksta sludinājums<br />

aģenta “Jēcis” ziņojumu, kurā teikts: “(..) Š.g. 21.maijā<br />

Laucis (bij. aizsargs, dzīv. Raiņa ielā) man stāstīja, ka<br />

viņš dabūšot sakarus ar aizsargu pagrīdniekiem un: “ja<br />

tiksim uzņemti par biedriem, mums jānodibina sakari<br />

ar komunistiem, jādabū no viņiem kādas svarīgas ziņas,<br />

jāpaliek par komunistu draugiem. Jārauga tikt valsts<br />

darbos, atbildīgākās vietās, tad mums būs vieglāk tikt<br />

sakaros ar komunistiem. Ja iznāks krieviem karš ar vācieti,<br />

tad mums būs labi, tad mēs pa iekšieni sadosim tiem<br />

komunistiem pa kaklu un aizdzīsim pie visiem velniem. Ar<br />

komunistiem mums tādēļ jāsadraudzējas, lai izzinātu, ko<br />

viņi ar mums, aizsargiem, kara laikā iesāks, vai mūs atstās<br />

uz brīvām kājām, vai tūlīt karam sākoties, iebāzīs cietumā.”<br />

Vēl Laucis stāstīja, ka viņa darba vietā – Valsts mechaniskā<br />

darbnīcā Jaunatnes ielā, strādājot daudz aizsargi un bij.<br />

polīcisti. Viņiem tur esot arī sarkanais stūrītis, bet neviens<br />

pie tā vēl neesot roku pielicis un šī istaba stāvot aizslēgta,<br />

neviens tur kāju nesper. Viena, otra bilde, kas tur stāvot pie<br />

sienas, esot pārklāta ar putekļu kārtu. Sarkano stūrīti esot<br />

aizsituši ar gabalu finiera. Minētā darba vietā strādājot<br />

visi viņu cilvēki. (..)” Pēc šī ziņojuma pieņemšanas Orups<br />

uzrakstīja rezolūciju: “Turpināt novērošanu. Aģentam<br />

nodibināt tuvākas attiecības ar Lauci, lai pilnīgi atklātu<br />

viņa k-r [kontrrevolucionāro] darbību.”<br />

No S.Lauča krimināllietas mēs varam arī aptuveni<br />

rekonstruēt viņa ģimenes turīguma līmeni 1941. gada 14.<br />

jūnijā, jo lietas materiālos ir divi dokumenti, kuros ir fiksēta<br />

visa Lauču kustamā manta – vienā ir teikts, ka S.Laucim<br />

tiek konfiscēts radioaparāts un pudele vīna (60 l), bet<br />

otrajā ir uzskaitīts kustamais īpašums, kuru S.Laucis uz<br />

pilnvaras pamata nodot savam brālim Jānim (dokumentā<br />

krievu valodā viņa vārds ir norādīts arī kā Ivans). Šajā<br />

sarakstā ir minētas dažādas mēbeles: skapis, dīvāns,<br />

gulta ar atsperu matraci, krēsli (10 gb), mīkstie krēsli (2<br />

gb), apaļš galds, galds-skapītis, nakts galdiņš, trīsdaļīgs<br />

spogulis, mazgājamais trauks, plauktiņš, virtuves trauki,<br />

bufete, puķu galdi (2 gb), radio galds, loga puķes (15 gb),<br />

logu aizkari (4 gb), logu karnīzes (4 gb), taburete, neliels<br />

virtuves spogulis, grāmatas (aptuveni 150 gb), galdnieka<br />

instrumenti (aptuveni <strong>30</strong>0 gb), dīvāna spilveni (10 gb),<br />

šujmašīna, rotaļu suns, sēdeklis, dažādas lietotas drēbes,<br />

elektriskās lampas (5 gb), paklāji (5 gb), mazs spogulis,<br />

dvieļu turētājs, maza skulptūra, galda elektriskā lampa un<br />

lietotas cepures.<br />

Jau atrodoties nometnē Sibīrijā, S.Laucis tika vairākkārt<br />

pratināts, bet 1942. gada 2. decembrī viņam tika piespriesti<br />

10 gadi ieslodzījumā, skaitot no aresta brīža 1941. gada<br />

14. jūnijā. Diemžēl, savu atbrīvošanu viņš nepiedzīvoja un<br />

mira 1945. gada 12. aprīlī “SIBLAG” nometnē Kemerovas<br />

rajonā – kā norādīts miršanas apliecībā – no tuberkulozes.<br />

Savukārt Staņislava Lauča dzīvesbiedres Annas Otīlijas<br />

Zvirgzdiņas (*3.4.1913. [*3.3.1913.] Lielvircavā<br />

†24.7.1998. Tallinn) dzīvesgājumu mēs varam rekonstruēt<br />

Šajā pašā dienā “Jēcis” sagatavoja vēl vienu ziņojumu,<br />

tikai no viņas pašrocīgi rakstītās autobiogrāfijas, kas<br />

kurā raksta: “(..) 21.V.41.g. Laucis man stāstīja, ka viņš<br />

pievienota viņas represētās lietai. No tās mēs uzzinām, ka<br />

esot dzīvojis kādas piecas dienas dzerdams. Restoranos<br />

Anna Otīlija Zvirgzdiņa ir dzimusi Lielvircavā, Grīvnieku<br />

iepazinies ar vairākiem komunistiem. Tie no viņa gribējuši<br />

mājās 1913. gada 2. martā (atsevišķās vietās viņas<br />

kaut ko izzināt par aizsargiem, bet viņš neko neesot<br />

dzimšanas gads norādīts arī 1914., bet miršanas reģistrā<br />

stāstījis; tik piedzēries nemaz neesot bijis, kā komunisti<br />

kā dzimšanas datums ir norādīts *3.3.1913.). Viņas tēvs<br />

domājuši. 2.maijā Jaunajā viesnīcā saticis aizsargu Blūmu<br />

– Mārtiņš Zvirgzdiņš (*1869. †19<strong>30</strong>.) bija lauku šuvējs,<br />

(agrāk dzīvojis Līvbērzes pagastā, kur viņa vecākiem<br />

ģimenē bija divi brāļi, kas miruši bērnībā un māsa, kas<br />

bijušas lielas lauku mājas; tagad komunisti Blūma vecākus<br />

mirusi 1937. gadā (vārdi nav norādīti). Māte ir Emīlija<br />

izlikuši no mājām), Jelgavas aizsargu pagrīdes vadītāju,<br />

Zvirgzdiņa (*1878.), Jāņa meita. Savā autobiogrāfijā Anna<br />

kas strādājot tagad agrākā Vinceviča gaļas veikalā kā<br />

Otīlija raksta, ka pirmajās četrās klasēs viņa mācījās<br />

grāmatvedis. Blūmam līdzi bijuši vairāki studenti. Plkst.<br />

Lielvircavas lauku skolā, tad divus gadus Vircavas skolā,<br />

12.00 naktī Blūms ar studentiem no Lauča atvadījušies,<br />

bet līdz 10. klasei mācības turpinātas Jelgavā. Viņa norāda,<br />

teikami, ka viņiem jāejot uz sapulci un jāsākot strādāt;<br />

ka nav bijusi nevienā partijā un savas darba gaitas uzsākusi<br />

1931. gadā kā grāmatvede – mašīnrakstītāja Jelgavas<br />

710 711<br />

Anna Otīlija Zvirgzdiņa no savas nometinājuma vietas<br />

Krasnojarskas novada Ujaras rajonā tika atbrīvota 1955.<br />

gada 3. februārī, un 1955. gada martā viņa kopā ar savu<br />

Attēls 687.<br />

Staņislavs Laucis kāzu dienā – ap 1933. gadu

Attēli 689. un 690.<br />

Laikraksti “Latvijas kareivis” un “Latviešu balss”.<br />

otro vīru atgriezās Jelgavā, kur nodzīvoja līdz 1962. gadam,<br />

kad abi pārcēlās uz Tallinu. Krimināllietā ir pievienota<br />

Annas Otīlijas Martas Roots, dzim. Zvirgzdiņas 1989.<br />

gada 31. janvārī LPSR Iekšlietu ministrijai latviski rakstītā<br />

un sūtītā vēstule, kurā viņa lūdz sevi reabilitēt un izsaka<br />

vēlmi saņemt piemaksu pie 85 rubļus lielās pensijas. Kā<br />

pēdējā Annas Otīlijas dzīvesvieta ir norādīta Tallina, Roo<br />

17, dzīv. 6.<br />

Līdz Igaunijas okupācijai 1940. gadā Haralds Roots veidoja<br />

spožu militāro karjeru. Dzīves izskaņā viņš sarakstīja<br />

savu atmiņu grāmatu “Kad bez cīņas lūza zobens”, kas<br />

pirmo reizi tika publicēta tikai pēc viņa nāves – vispirms<br />

Toronto 1993. gadā, bet 2010. gadā – arī Igaunijā. Haralda<br />

vecāki bija Johannes Roots (*24.7.1872. Roosna-Alliku<br />

†22.6.1948.) un Liisa Roots (dzim. Mardim) (*12.5.1879.<br />

Parasmae, †14.4.1959.), ģimenē auga arī brāļi Ričards<br />

[Riho] Roots (*24.6.1900. Kostivere †1979. Viljandi),<br />

Aleksandrs Roots (*2.12.1902. Tallinn †?), Leo Roots<br />

(*29.12.1909. Joelahtme †12.8.1979. Uppsala, Sweden) un<br />

māsa Aino Roots (Pello) (*<strong>30</strong>.6.1913. Joelahtme †8.2.2009.<br />

Toronto). Ģimenes saimniecība atradās Parasmae ciemā.<br />

Pamatizglītību Haralds ieguva Tallinā, “Jaan Kirsipuu”<br />

privātajā ģimnāzijā un Vestholmas ģimnāzijā, taču viņu<br />

saistīja militārā karjera – 17 gadu vecumā viņš nolēma<br />

pamest ģimnāziju, lai iestātos Karaskolā, kur paralēli<br />

vidējai izglītībai tika nodrošināts arī studējošo uzturs.<br />

Ņemot vērā to, ka Haralds vēl bija nepilngadīgs, lai<br />

iestātos šajā skolā, viņam bija jāseņam vecāku rakstveida<br />

piekrišana, ko viņi arī deva. Laikā no 1922. līdz 1925.<br />

gadam viņš studēja militārās skolas artilērijas klasē, ko<br />

absolvēja kā izcilnieks, saņemot apakšleitnanta pakāpi<br />

Attēls 688.<br />

Staņislava un Annas Otīlijas Lauču meitiņas Lūcijas bēres 1935. gadā. Attēlā – mazuļa vecmāmiņa Anna<br />

Laucis (Zozo).<br />

un vienlaicīgi arī vidējo izglītību. Pēc skolas absolvēšanas<br />

turpmākos trīs gadus viņš dienēja Naisāres (Naissaare)<br />

jūras cietoksnī par sakaru admnistratoru (komandieri).<br />

Trīs ierindas dienestā pavadītie gadi Haraldam ļāva<br />

veiksmīgi sagatavoties iestājeksāmeniem Augstākajā<br />

militārajā skolā, kurus viņš, neskatoties uz spēcīgo<br />

konkurenci, veiksmīgi izturēja. Pēc tam viņš trīs gadus<br />

mācījās Augstākajā Karaskolā, kuru pabeidza 1932. gadā,<br />

uz to brīdi kļūdams par gados jaunāko militārpersonu<br />

Igaunijas armijā ar augstāko militāro izglītību. Tam sekoja<br />

dienests pusgada dienests Jūras Spēku štābā un no 1932.<br />

gada oktobra līdz 1934.gada aprīlim – dienests 3. Divīzijas<br />

štāba 1. iecirkņa vadītāja palīga lomā, bet no 1934. līdz<br />

1940. gadam - Karaspēka Štābā. Laikā no 1934. līdz<br />

1938. gadam viņš dienēja kā oficieris Karaspēka Štāba 1.<br />

(operatīvās) nodaļas ietvaros, savukārt laikā no 1938. līdz<br />

1940. gadam - kā Karaspēka Štāba 1.(operatīvās) nodaļas<br />

vadītāja palīgs.<br />

Pēc Igaunijas okupācijas Haralda Roota jaunā dienesta<br />

vieta tiek noteikta Sarkanās armijas 22.igauņu teritoriālā<br />

strēlnieku korpusa artilērijas pulka štābā, bet 1941.<br />

gada 3. jūnijā viņš tika nosūtīts uz t.s. “kvalifikācijas<br />

celšanas kursiem” Sarkanās armijas artilērijas akadēmijā<br />

Ņižņijā Novgorodā, kas bija formāls iemesls Igaunijas<br />

militārpersonu izolēšanai pirms plānotajām civilpersonu<br />

represijām. Haralds Roots tika arestēts 1941. gada 28.<br />

jūnijā, militāro mācību centrā netālu no Maskavas,<br />

dažas dienas pēc Vācijas uzbrukuma Padomu Savienībai.<br />

Viņš tika nosūtīts spaidu darbos uz tālajiem ziemeļiem<br />

aiz polārā loka, apmēram 140 km uz austrumiem no<br />

Noriļskas uz Taimori pussalas GULAGa nometni, no<br />

kuras tika atbrīvots tikai 1949. gada vasarā. Nākamos<br />

sešus gadus viņš strādāja dažādus līgumdarbus netālu no<br />

Noriļskas, kā “brīvs cilvēks bez brīvības”. 1955. gadā viņš<br />

beidzot drīkstēja pamest Noriļsku –nākamie septiņi gadi<br />

tika nodzīvoti Latvijā, savas latviešu sievas Annas Otīlijas<br />

Zvirgzdiņas mājās Jelgavā.<br />

Tikai 1962. gadā viņš saņēma atļauju pārcelties uz Tallinu,<br />

kur māsas vīramātei, pēc apakšīrnieka aiziešanas, parādījās<br />

brīva istaba. Tallinā viņš bieži satikās ar Igaunijas brīvvalsts<br />

laika augstāko smagās artilērijas pulkvedi Georgu Lētsu<br />

(Georg Leets), kas bija atradies apcietinājumā tajā pašā<br />

Attēls 691.<br />

Laikraksts “Nacionālā Zemgale” 1941. gadā.<br />

GULAG nometnē un dzīvs nonācis atpakaļ Igaunijā.<br />

Pilnīgā slepenībā Roots sāka rakstīt savus memuārus,<br />

kurus bija ļauts atklāt tikai pēc viņa un viņa sievas nāves.<br />

Haralds Roots mira 1986. gada 15. jūnijā un ir apglabāts<br />

Tallinas Meža kapos (Tallina Metsakalmistu).<br />

712 713<br />

Attēls 693.<br />

Haralds Roots Igaunijas militārajā dienestā un kā GULAG nometnes ieslodzītais.

Attēls 692.<br />

Staņislavs Laucis ar savu māsu Annu (pa labi) un<br />

sievu Annu Otīliju Zvirgzdiņu.<br />

ATSAUCES:<br />

1. LVVA 807. fonds, 2. apraksts, lieta Nr. 108<br />

2. Laikraksts “Latvijas kareivis” Nr.39, “Jelgavas meistari boksā”, 19<strong>30</strong>. gada 4. aprīlis, 4.lpp<br />

3. Laikraksts “Latviešu balss” Nr.9, “Eksternas boksa sacīkstes Jelgavā”, 1931. gada 26. aprīlis, 8.lpp<br />

4. Laikraksts “Nacionālā Zemgale” Nr.39, “Komūnistu aizvestie jelgavnieki”, 1941. gada 13. augusts, 4.lpp<br />

5. LVVA 1986. fonds, 1. apraksts, 31584. lieta<br />

6. LVVA 1986. fonds, 1 apraksts. 31584. lieta, 20. Lpp.<br />

7. LVVA 1986. fonds, 1 apraksts. 31584. lieta, 21. Lpp.<br />

8. LVVA 1986. fonds, 1 apraksts. 31584. lieta, 22. Lpp.<br />

9. LVVA 1986. fonds, 1 apraksts. 31584. lieta, 23. Lpp.<br />

10. LVVA 1986. fonds, 1 apraksts. 31584. lieta, 23. Lpp.<br />

11. LVVA 1986. fonds, 1 apraksts. 31584. lieta, 24. Lpp.<br />

12. LVVA 1986. fonds, 1 apraksts. 31584. lieta, 25. Lpp.<br />

13. LVVA 1987. fonds, 1 apraksts. 15401. lieta, 7. Lpp.<br />

14. LVVA 1987. fonds, 1 apraksts. 15401. lieta, 6. Lpp.<br />

15. LVVA 1987. fonds, 1 apraksts. 15401. lieta, 51. Lpp.<br />

16. LVVA 1987. fonds, 1 apraksts. 15401. lieta, dažādas lpp.<br />

17. LVVA 1987. fonds, 1 apraksts. 15401. lieta, 20. lpp.<br />

18. LVVA 1987. fonds, 1 apraksts. 15401. lieta, 61. lpp.<br />

714 715

VELTA ELFRĪDA MILLERE (FREIBERGA/PŪCĪTE)<br />

(MILLERI - FREIBERGI – PŪCĪŠI - ŠPRITE – KAROLE – KULMA – ORLOVA – ZAHARČEN-<br />

KO – OZOLA – STŪRNIECE – MALACIS – PETROLĒVICS – VORZA-DĀRGAIS – JURGEĻI -<br />

PESTEREVI - KRASTIŅŠ - POMARŅEVSKIS-MINČENKO)<br />

Milleru dzimtas XII paaudzes jaunākā pārstāve –<br />

Velta Elfrīda Millere (*18.2.1917. Rīga †17.2.1996.<br />

Jelgava), atšķirībā no pārējiem brāļiem un vecākās māsas<br />

Lūcijas Emīlijas Milleres, kuri ir dzimuši Līvbērzē,<br />

ir dzimusi 1917. gada 18. februārī Rīgā, kad ģimene<br />

bija devusies bēgļu gaitās. Dzimtas mutvārdu leģenda<br />

vēsta, ka viņa ir dzimusi “krepostē”, t.i. – cietoksnī, ar<br />

ko visticamāk, domāts Daugavgrīvas cietoksnis, kurā<br />

jaundzimušo auklējusi viņas vecākā māsa Lūcija Emīlija<br />

Millere, radot aizdomas apkārtējos, ka Velta patiesībā ir<br />

viņas meita, nevis māsa. Šī dzimtas mutvārdu leģenda arī<br />

nevieš skaidrību, vai jaundzimušās tēvs Jānis Millers tolaik<br />

bija dienestā, strādāja [iespējams] Daugavgrīvas cietoksnī,<br />

vai vienkārši uzturējās tā tuvumā ar ģimeni, būdams bēgļu<br />

gaitās.<br />

Velta Elfrīda Millere bija precējusies divas reizes un<br />

abās viņas laulībās ir dzimuši pēcnācēji. Laulībā ar Kārli<br />

Ādolfu Freibergu (*22.11.1908. Penkules pagasts †27.<br />

(?)7.1944. Jelgava (?)) ir dzimis dēls (XIII paaudze):<br />

Attēli 699. un 700.<br />

Velta Elfrīda Millere ar savu māti ap 19<strong>30</strong>. gadu<br />

Jelgavā.<br />

• Leonhards Freibergs (*11.7.1937. Jelgava<br />

†16.8.1978. Jelgava).<br />

Savukārt laulībā ar Rihardu Frici Modriņu Pūcīti<br />

(*1.1.1921. Ozolnieki †8.11.1987. Jelgava) piedzima divas<br />

meitas (XIII paaudze):<br />

• Mārīte Pūcīte (Pomarņevska/Krastiņa)<br />

(*19.1.1951. Jelgava).<br />

• Daina Pūcīte (*2.4.1955. Jelgava).<br />

Ir zināms, ka Veltu Elfrīdu Milleri cerēja savu dzīvi<br />

saistīt ar skolotājas darbu, par ko liecina viņas iestāšanās<br />

Jelgavas Skolotāju institūtā. Tiesa gan, spriežot pēc<br />

arhīvos pieejamās informācijas, studijas viņa, visticamāk,<br />

nepabeidza, jo viņas vārds institūta absolventu sarakstos<br />

nav atrodams. Ir ziņas, ka viņa strādāja arī par frizieri.<br />

Domājams, 1933. vai 1934. gadā Velta iepazinās ar tikko no<br />

dienesta atvaļināto Kārli Ādolfu Freibergu, un iespējams,<br />

abu laulība bija viens no iemesliem studiju pārtraukšanai.<br />

Izskatīgais un iznesīgais Freibergs, kurš tolaik jau esot<br />

strādājis par frizieri, ātri vien iekaroja Veltas sirdi un<br />

1934. gada 16. decembrī Jelgavas Sv.Annas baznīcā 26<br />

gadus vecais Kārlis Ādolfs Freibergs apprecēja tobrīd vēl<br />

nepilnus 18 gadus veco Veltu Elfrīdu Milleri, kura bija tik<br />

tikko pārcēlusies no sava tēva mājām Līvbērzē uz Jelgavu.<br />

Pēc laulībām abi dzīvoja pašā Jelgavas centrā – vietā, kur<br />

šobrīd atrodas Jelgavas pilsētas kultūras nams, savulaik<br />

bija tirgus laukums, kura viena no robežām bija Dzirnavu<br />

ielā, kuras 3. nama dz. Nr.3 dzīvoja jaunlaulātie Kārlis un<br />

Velta. Kā varam uzzināt no 1935. gada tautas skaitīšanas<br />

anketas, dzīvoklis atradies 1. stāvā, tajā bija virtuve un<br />

viena istaba, krāsns apkure, elektriskais apgaismojums.<br />

Ūdensvads un kopējā tualete atradās pagalmā. Dzīvokļa<br />

īres maksa bija 15 Ls mēnesī.<br />

Tobrīd ēkā vēl dzīvoja Riekstu ģimene, Klopmaņa ģimene<br />

un Lapiņu ģimene, kā arī atradās traktieris “Jātnieks”. Lai<br />

Attēls 697.<br />

Jelgavas Skolotāju institūta ēka ap 1937. gadu.<br />

Attēli 695. un 696.<br />

Kārlis Freibergs un viņa sieva Velta Jelgavā ap 1936. gadu un 1934. gada 4. decembra laikrakstā<br />

“Zemgalietis” publicētais saraksts ar dievkalpojumā uzsaukto vārdiem.<br />

arī saskaņā ar dzimtas nostāstiem Freibergs dzīvojis ēkā,<br />

kurā viņa māte uzturēja iebraucamo sētu (viesnīcu) un<br />

traktieri (krogu), arhīvos atrodamie dokumenti liecina, ka<br />

šajā ēkā esošais krogs ir piederējis pavisam citai ģimenei,<br />

bet vienīgais šāda rakstura iestādījums Jelgavā 1937. gadā,<br />

kura sakarā atrodams Freibergu uzvārds, ir “Cīruļa 2.<br />

šķiras traktieris” Katoļu ielā nr. 58, kas piederējis Raiņa<br />

ielā Nr. 20a dzīvojošajai Olgai Freibergai - šī adrese atbilst<br />

arī dzimtas pārstāvju atmiņām par kādreizējo kroga<br />

vietu, uz kuru Marija Freiberga norādīja vecumdienās.<br />

Jāpiezīmē, ka turpat atrodams arī Olgas Freibergas 1931.<br />

gada 8. decembrī rakstītais iesniegums, kurā norādīts,<br />

ka viņa ir precējusies un mainījusi uzvārdu, kas ļauj<br />

izteikt pieņēmumu, ka minetā Olga Freiberga ir Kārļa<br />

Ādolfa Freiberga māsa Anete Olga Freiberga, bet dzimtas<br />

mutvārdu leģendā ir saplūduši vairāki fakti.<br />

Savukārt jau 1941. gada 11. martā Freibergu ģimene<br />

no Dzirnavu ielas pārcēlās uz Poruka ielu 3. Šajā mājā<br />

viņu dzīvokļa numurs ir norādīts ¾, kas ļauj izteikt<br />

pieņēmumu, ka viņi dzīvoja komunālajā dzīvoklī. Šajā<br />

brīdī abu nodarbošanās ir norādīta “strādnieks”.<br />

Lai arī Veltas un Kārļa laulībā 1936. gada 11. jūlijā<br />

piedzima dēls Leonhards Freibergs, pašām laulībām<br />

nebija lemts ilgs mūžs – 1942. gada 1. oktobrī Jelgavas<br />

apgabaltiesa oficiāli šķīra abu laulību. Par pamatu tam<br />

bija 1942. gada 8. septembrī tiesā celtā Kārļa prasība pret<br />

Attēls 698.<br />

Jelgavas tirgus laukums un Dzirnavu iela (laukuma dziļumā) ap 1910. gadu.<br />

716 717

Attēli 699. un 700.<br />

Kārļa Freiberga un Veltas Milleres dēls Leonhards Freibergs ap 1950. gadu un ar savu māti Veltu Elfrīdu<br />

Pūcīti, vidusskolas izlaidumā.<br />

Veltu, jo “partu laulības dzīve sievas vainas dēļ esot tiktāļ<br />

izārdīta, ka nevarot prasīt laulību kopdzīves turpināšanu”.<br />

Laulātā šo apsūdzību neatzina, ceļot savu pretprasību<br />

1942. gada 1. oktobrī, jo “prasītājs esot pārkāpis laulību,<br />

kāpēc viņa varētu piekrist laulības šķiršanai, bet vienīgi<br />

paša prasītāja vainas dēļ.” Uz pašu tiesas sēdi Velta nav<br />

ieradusies – viņu pārstāvēja pilnvarnieks, kas paskaidroja,<br />

ka “atbildētāja esot ar mieru piekrist laulības šķiršanai uz<br />

Civill.76.p. pamata vīra vainas dēļ, lai nebūtu jāiztirzā<br />

intīmi jautājumi”. Tiesa nolēma šķirt šo laulību, piedzenot<br />

no Kārļa Freiberga par labu Veltai tiesas izdevumus <strong>30</strong>,20<br />

Reihsmarku apmērā un 100 Reihsmarkas par lietas vešanu.<br />

1943. gada 16. martā Jelgavas apriņķa policijas 1. Iecirkņa<br />

priekšnieka vietnieks Lazdiņš nosūtīja vēstuli Rīgas<br />

prefektūrai “Paziņoju, ka 1928. g. 2.11. Kārlim Freibergam<br />

izd .pasē AP Nr.012316/286066 ievesta atzīme – šķīries.<br />

Klāt: laulības šķiršanas apliecība” 1943. gada <strong>30</strong>. decembrī<br />

Rīgas prefektūra pārsūtīja šo vēstuli Valsts arhīvam.<br />

Šāds tiesas spriedums nebūt nav pārsteidzošs, jo savas<br />

izskatīgās ārienes dēļ Kārlis esot bijis liels bohēmas<br />

cienītājs un baudījis īpašu popularitāti sieviešu vidū.<br />

Pēc II Pasaules kara Velta Elfrīda apprecējās ar Rihardu<br />

Frici Modriņu Pūcīti un abi kopīgiem spēkiem uzbūvēja<br />

nelielo ģimenes māju Skolas ielā.<br />

Turpinot Freibergu dzimtas likteņstāstu, ir jāpiemin XIII<br />

paaudzes pārstāvis Leonhards Freibergs (*11.7.1937.<br />

Jelgava †16.8.1978. Jelgava), kurš strādāja komunālajā<br />

ūdenspagādes dienestā par elektromehāniķi un 1957.<br />

gada <strong>30</strong>. maijā Jelgavā salaulājās ar strādnieka Johana<br />

Šprites (*28.5.1905. Jelgavā †pēc 1941.) un mājsaimnieces<br />

Almas Anetes Stankes (*20.12.1903. Mežamuižas pagasts<br />

†pēc 1941.) meitu, zobārstniecības kabineta medmāsu<br />

(apvienotās slimnīcas sanitāri) Astrīdu Rasmu Špriti<br />

(*29.5.1939. Jelgava). Ģimene dzīvoja Jelgavā, Sudrabu<br />

Edžus ielā 22-6 un šajā laulībā piedzima divi dēli (XIV<br />

paaudze):<br />

• Aivars Freibergs (*19.2.1959. Jelgava).<br />

• Edvīns Freibergs (*21.3.1960. Jelgava).<br />

Ir zināms, ka XI paaudzes pārstāvji Johans Šprite<br />

(*28.5.1905. Jelgavā †pēc 1941.) un Alma Anete Stanke<br />

(*20.12.1903. Mežamuižas pagasts †pēc 1941.) 1941. gadā<br />

dzīvoja Jelgavā, Elektrības ielā 7 dz. 4 un abu ģimenē auga<br />

(XIII paaudze):<br />

• Harijs Šprite (*1.10.1925. Jelgava).<br />

• Lonija Šprite (Ceriņa) (*6.9.1929. Jelgava).<br />

• Astrīda Rasma Šprite (Freiberga) (*29.5.1939.<br />

Jelgava).<br />

Ir zināms, ka XIII paaudzes pārstāvis Harijs Šprite<br />

(*1.10.1925. Jelgava) bija precējies un ģimenē piedzima<br />

dēls (XIV paaudze):<br />

• Ēriks Šprite (*) .<br />

Savukārt XIII paaudzes pārstāve Lonija Šprite (*6.9.1929.<br />

Jelgava) apprecējās ar Verneru Ceriņu (*). Šajā ģimenē<br />

piedzima divas meitas (XIV paaudze):<br />

• Ilga Ceriņa (*) .<br />

• Mārīte Ceriņa (*) .<br />

Ir zināms, ka XIV paaudzes pārstāve Ilga Ceriņa<br />

apprecējās un viņas laulībā piedzima dēls (XV paaudze):<br />

• Jānis Jurgens (*) .<br />

Savukārt Almas Anetes Stankes vecāki bija XI paaudzes<br />

pārstāvji Jūlijs Stanke (*) un Alma (*) , un viņu ģimenē<br />

kopumā piedzima (XII paaudze):<br />

• Alma Anete Stanke (*20.12.1903. Mežamuižas<br />

pagasts †pēc 1941.).<br />

• Kārlis Stanke (*).<br />

• Jānis Stanke (*).<br />

• Olga Stanke (*).<br />

• Anna Lūcija Stanke (Matušēvica) (*).<br />

Ir zināms, ka XII paaudzes pārstāvis Kārlis Stanke (*) bija<br />

precējies ar Ēriku (*) un laulībā piedzima divas meitas<br />

(XII paaudze):<br />

• Stanke (*).<br />

• Stanke (*).<br />

Savukārt XII paaudzes pārstāvis Jānis Stanke (*) bija<br />

precējies un laulībā piedzima meita (XII paaudze):<br />

• Mirdza Stanke (*)<br />

Ir zināms, ka XII paaudzes pārstāve Olga Stanke bija<br />

precējusies un laulībā piedzima divi dēli (XII paaudze):<br />

• Laimonis Stanke (*).<br />

• Zigfrīds Stanke (*).<br />

Ir zināms, ka XII paaudzes pārstāve Anna Lūcija Stanke<br />

(Matušēvica) (*) bija precējusies ar Kārli Matušēviču (*),<br />

un abu laulībā piedzima divi dēli (XIII paaudze):<br />

718 719<br />

• Haris Matušēvics (*).<br />

• Eduards (Aidulis) Matušēvics (*).<br />

Savukārt XIII paaudzes pārstāvis Eduards (Aidulis)<br />

Matušēvics (*), apprecējās ar ar Skaidrīti Moniku (*) un<br />

šajā piedzima divi dēli (XIV paaudze):<br />

• Andris Matušēvics (*).<br />

• Ivars Matušēvics (*).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Aivars Freibergs (*19.2.1959.<br />

Jelgava) strādāja Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcā, 1983.<br />

gadā kļuva par Jelgavas pilsētas izpildkomitejas deputātu<br />

(ievēlēts divas reizes). Dienesta laikā PSRS bruņotajos<br />

spēkos viņš bija Lietuvā, kur dienēja gaisa spēku desantā.<br />

bet vēlāk turpināja darba gaitas milicijā, tad Jelgavas<br />

municipālajā policijā un visbeidzot - Valsts policijā. 1980.<br />

gada 16. augustā viņš apprecējās ar Irēnu Karoli (*8.5.1960.<br />

Jelgava), kas kļuva par mājsaimnieci un saņēma trīs<br />

apbalvojumus kā daudzbērnu māte - varone. Jāpiezīmē,<br />

ka Aivars un Irēna Freibergi ir šī pētījuma autora Jura<br />

Millera krustvecāki. Savukārt Aivara Freiberga krustmāte<br />

ir Jura Millera māte Aina Millere. Aivara Freiberga un<br />

Irēnas Karoles laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Raimonds Freibergs (*8.11.1979. Jelgava).<br />

• Artūrs Freibergs (*10.12.1980. Jelgava).<br />

• Ivars Freibergs (*7.2.1983. Jelgava).<br />

• Gundars Freibergs (*25.9.1984. Jelgava).<br />

• Kaspars Freibergs (*6.10.1986. Jelgava).<br />

• Dace Freiberga (Freiberga-Petrolēvica)<br />

(*10.6.1987. Jelgava).<br />

• Ilze Freiberga (Vorza-Dārgā) (*24.2.1989.<br />

Jelgava).<br />

Attēls 710.<br />

Astrīda Šprite un Leonhards Freibergs.

precējusies divas reizes. Pirmajā laulībā ar meža izstrādes<br />

darbinieku Alfrēdu Malaci (*13.12.1982. Jelgava), kurš<br />

laulības laikā pieņēma sievas uzvārdu un šajā laulībā<br />

piedzima (XVI paaudze):<br />

• Samanta Freiberga (*3.4.2009. Jelgava).<br />

• Sindija Freiberga (*29.12.2011. Jelgava).<br />

Ottreiz Dace Freiberga precējās ar celtniecības speciālistu<br />

Normundu Petrolevicu (*3.9.1992. Jelgava), taču šajā<br />

laulībā bērnu nav.<br />

XV paaudzes pārstāve Ilze Freiberga (*24.2.1989. Jelgava)<br />

strādā par grāmatvedi un apprecējās ar “Rīgas siltums”<br />

darbinieku Hariju Vorzu-Dārgo (*21.5.1987. Gulbene)<br />

un šajā laulībā piedzima (XVI paaudze):<br />

• Haralds Vorza-Dārgais (*18.7.2011. Valmiera).<br />

Savukārt XIV paaudzes pārstāvis Edvīns Freibergs<br />

(*21.3.1960. Jelgava) strādāja Valsts policijā (pirms tam<br />

– milicijā) un privātā apsardzes dienestā. Viņš apprecējās<br />

ar Ludmilu Jurgeli (*14.10.1958.) un abu laulībā piedzima<br />

dēls (XV paaudze):<br />

• Edmunds Freibergs (*20.6.1982. Jelgava).<br />

Attēls 709.<br />

Leonharda Freiberga un Astrīdas Šprites kāzas 1957. gada <strong>30</strong>. maijā. Vedēji – Velta un Huberts Štekeļi.<br />

Attēls 719.<br />

Brāļi Aivars un Edvīns Freibergi Jūrmalā ap 1969.<br />

gadu.<br />

XV paaudzes pārstāvis Edmunds Freibergs (*20.6.1982.<br />

Jelgava) strādāja dzelceļa sistēmā, bet šobrīd –<br />

privātuzņēmumā, kas saistīts lietotu riepu utilizāciju. Viņš<br />

apprecējās ar bērnudārza skolotāju Marinu Pesterevu<br />

(*25.8.1985. Moldova) un šajā laulībā piedzima divas<br />

meitas (XVI paaudze):<br />

• Laura Freiberga (*27.10.2009. Jelgava),<br />

Attēls 711.<br />

Aivars Freibergs, Astrīda Šprite un Edvīns Freibergs pie Leonharda Freiberga kapa 1978. gadā.<br />

XV paaudzes pārstāvis Raimonds Freibergs (*8.11.1979.<br />

Jelgava) ir dzimis pirms Irēnas Karoles un Aivara<br />

Freiberga laulībām, jo viņa bioloģiskais tēvs ir Sergejs<br />

Vrubļevskis (*), taču faktiski viņš auga kopā ar visiem<br />

pusbrāļiem un pusmāsām Aivara Freiberga ģimenē kā<br />

pašu bērns. Raimonds Freibergs strādā celtniecībā un<br />

bija attiecībās ar aprošināšanas aģentūras darbinieci<br />

Kristīni Dozi (*12.4.1983.). Šajās attiecībās piedzima<br />

(XVI paaudze):<br />

• Ērika Freiberga (*15.11.2011. Jelgava).<br />

• Kārlis Freibergs (*12.5.<strong>2019</strong>. Jelgava).<br />

XV paaudzes pārstāvis Artūrs Freibergs (*10.12.1980.<br />

Jelgava) ir auto mehāniķis bija precējies divas reizes un<br />

katrā no laulībām viņam ir divi pēcnācēji. Laulībā ar<br />

mērniecības studenti Daci Kulmu (*) piedzima (XVI<br />

paaudze):<br />

• Nils Freibergs (*17.1.2005. Jelgava).<br />

• Elza Freiberga (*6.11.2009. Rīga).<br />

Savukārt Artūra Freiberga un bērnudārza audzinātājas<br />

Agneses Orlovas (*27.12.1981.) laulībā piedzima (XVI<br />

paaudze):<br />

• Allens Freibergs (*11.2011. Jelgava).<br />

• Heinriks Freibergs (*4.9.2016. Jelgava).<br />

• Martins Sebastians Freibergs (*7.6.<strong>2019</strong>.<br />

Jelgava).<br />

XV paaudzes pārstāvis Ivars Freibergs (*7.2.1983.<br />

Jelgava) 1983. gadā kļuva par simbolisko 70000. Jelgavas<br />

iedzīvotāju, un sakarā ar šo notikumu viņam tika<br />

uzdāvināta no māla izgatavota medaļa. Vēlāk viņš strādāja<br />

par eksperimentālo automašīnu dizaineri un ražotāju un<br />

apprecējās ar Natāliju Zaharčenko (*16.2.1984. Jelgava)<br />

un šajā laulībā piedzima (XVI paaudze):<br />

• Markos Freibergs (*24.8.2011. Skotija, Aberdeen).<br />

XV paaudzes pārstāvis Gundars Freibergs (*25.9.1984.<br />

Jelgava) strādā SIA “Flora” kokzāģētavā Jelgavā un<br />

apprecējās ar informātikas un mājturības skolotāju Lieni<br />

Ozolu (*1.3.1992. Uzvara) un šajā laulībā piedzima (XVI<br />

paaudze):<br />

• Elza Freiberga (*26.3.2015. Jelgava).<br />

• Reinis Freibergs (*6.6.2018. Jelgava).<br />

XV paaudzes pārstāvis Kaspars Freibergs (*6.10.1986.<br />

Jelgava) strādā kopā ar brāli Gundaru kokzāģētavā “Flora”<br />

Jelgavā un apprecējās ar Aiju Stūrnieci (*14.4.1991.<br />

Jelgava). Šajā laulībā piedzima (XVI paaudze):<br />

• Ralfs Freibergs (*2.12.2011. Jelgava).<br />

• Gvido Freibergs (*10.11.2013. Jelgava).<br />

XV paaudzes pārstāve Dace Freiberga (*10.6.1987.<br />

Jelgava) strādā par auklīti bērnudārzā un viņa bija<br />

720 721

Attēli 712. un 713.<br />

Aivars Freibergs PSRS Bruņotajos spēkos 1978. gadā un Latvijas policijā.<br />

Attēls 714.<br />

Aivara Freiberga un Irēnas Jurgeles kāzas.<br />

• Arīna Freiberga (*22.4.2013. Jelgava).<br />

Atgriežoties pie Veltas Elfrīdas Milleres un Riharda Friča<br />

Modriņa Pūcīša bērniem, ir zināms, ka XIII paaudzes<br />

pārstāve Mārīte Pūcīte (Pomarņevska/Krastiņa)<br />

(*19.1.1951. Jelgava) strādāja Jelgavas rajona kultūras namā<br />

un bija tā direktore, bet pensijas gados kļuva mājsaimnieci<br />

un dzīvoja sava dēla Raivja lauku saimniecībā. Ir zināms,<br />

ka viņas vecāki salaulājās pēc Mārītes piedzimšanas un līdz<br />

savas privātmājas uzbūvēšanai Skolas ielā jaunā ģimene<br />

dzīvoja Skolas un Raiņa ielu krustojumā – pie Veltas tantes<br />

- mātes māsas Jūles Emīlijas Bāliņas, kas bija precējusies<br />

ar Jāni Vesmani un tādēļ tika saukta par Vesmaņtanti (šī<br />

ēka tika nojaukta 20.gs. 80. gados). Pati Mārīte Pūcīte<br />

bija precējusies divas reizes – ar Krapes, vēlāk Zaļenieku,<br />

Aizupes un Mazirbes skolu sporta skolotāju Mārtiņu<br />

Krastiņu (*16.5.1945. Ogres raj. Krape †2017. Talsi), bet<br />

pēc šīs laulības šķiršanas – ar inženieri-elektromehāniķi<br />

un fizikas skolotāju Viktoru Pomarņevski (*6.7.1949.<br />

Rīga). Laulībā ar Mārtiņu Krastiņu viņai piedzima (XIV<br />

paaudze) dēls:<br />

• Raivis Krastiņš (*3.8.1972. Jelgava).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Raivis Krastiņš (*3.8.1972.<br />

Jelgava) pusaudža gados aizrāvās ar motosportu un vēl<br />

šobrīd piedalās sacensībās, kā arī strādā par automehāniķi<br />

un šoferi. Viņš apprecējās ar sociālo darbinieci Elīnu<br />

Mūrnieci (*15.1.1975. Saldus) un šajā laulībā piedzima<br />

(XV paaudze):<br />

• Agris Krastiņš (*4.1.1993. Saldus).<br />

XV paaudzes pārstāvis Agris Krastiņš (*4.1.1993.<br />

Saldus) mācījās Ozolnieku vidusskolā, apguva<br />

ugunsdzēsēja-glābēja profesiju, strādāja uzņēmumā<br />

“Latvijas piens” un šobrīd dzīvo Saldū, kur civillaulībā<br />

ar mazumtirdzniecības komercdarbinieci Inetu Mickāni<br />

(*20.7.1986. Saldus) audzina meitu (XVI paaudze):<br />

Attēli 715. un 717.<br />

Un Ziemassvētku eglīte (no kreisās): Raimonds<br />

Freibergs, Irēna Freiberga, Ivars Freibergs,<br />

Dace Freiberga, Ziemassvētku vecītis, Kaspars<br />

Freibergs, Gundars Freibergs, Aivars Freibergs,<br />

Ilze Freiberga.<br />

Attēli 715. un 7. Ivars Freibergs ar goda jelgavnieka<br />

medaļu.<br />

• Paula Krastiņa (*26.4.2016. Jelgava).<br />

Savukārt XIII paaudzes pārstāve Daina Pūcīte (*2.4.1955.<br />

Jelgava)strādāja Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībā, vēlāk<br />

– kultūras namā, Latvijas muitā un uzņēmumā “Astarte<br />

nafta”. 1975. gada 21. jūnijā viņa apprecējās ar Ilgoni<br />

Minčenko (*19.12.1952. Krasnouraļska †25.3.1995.<br />

Jelgava), kurš pēc kāzām pieņēma sievas uzvārdu. Latvijas<br />

sabiedrības attīstībai lielu ieguldījumu savulaik deva arī<br />

Ilgoņa Minčenko vectēvs, XI paaudzes pārstāvis Arnolds<br />

Augusts Laksbergs (*4.10.1901. Rīgā †11.3.1983.),<br />

kurš bija ārsts. Par Arnolda Augusta Laksberga ģimeni<br />

ir zināms, ka viņa tēvs bija Fricis Laksbergs, bet pats<br />

Arnolds 1926. gada 23. decembrī Rīgā salaulājās ar Jēkaba<br />

Brūvera meitu Annu Brūveri (*15.6.1894. Snēpeles pag.<br />

†), kura 1926. gada pasē ir norādīta kā ierēdne. Ģimene<br />

dzīvoja Rīgā, Tērbatas ielā 20 dz. 39. Ir zināms, ka Arnolds<br />

722 723

Augusts Laksbergs vēlāk apprecējās otrreiz. Bijis ilggadējs<br />

Jelgavas psihoneiroloģiskās slimnīcas “Ģintermuiža” ārsts,<br />

viens no bērnu psihiatrijas attīstītājiem Latvijā. Medicīnas<br />

vēsturnieku aprindās A. Laksbergs pazīstams arī kā<br />

aizrautīgs kolekcionārs, medicīnas vēstures pētnieks un<br />

Latvijas psihiatrijas vēstures muzeja izveidotājs Jelgavā.<br />

Arnolds Augusts Laksbergs 1931. gadā absolvēja Latvijas<br />

Universitāti, specializējoties nervu slimībās Vairākkārt<br />

mainot darba vietas, A. Laksbergs par psihiatru strādājis<br />

teju visās Latvijas psihiatriskajās klīnikās. Psihiatra darba<br />

gaitas viņš iesāka LU klīniskajā bāzē Sarkankalna slimnīcā<br />

sākotnēji (no 1925. gada) kā voluntieris klīnikā, vēlāk<br />

kā voluntārasistents Psihiatrijas katedrā. No 1933. līdz<br />

1938. gadam A. Laksbergs bija galvenais ārsts Daugavpils<br />

psihiatriskajā slimnīcā, bet no 1938. līdz 1940. gadam viņš<br />

vadīja Strenču psihiatrisko slimnīcu, kā arī bija Strenču<br />

tautas nama savienības priekšnieks un Latvijas Sarkanā<br />

Krusta Strenču nodaļas priekšnieks. Tolaik Silajāņu<br />

pagastā ģimenei piederēja “Čerstogu” mājas. Laikā no<br />

1935. līdz 1940. gadam bija Aizsargu organizācijā (1935.<br />

gada 29. augustā kļuva par Valkas VII aizsargu pulka<br />

Rotas (II) ārstu) Kara laikā īslaicīgi par psihiatru strādājis<br />

Ģintermuižā (1941.–1942.) un Aleksandra Augstumu<br />

iestādē (1940. un 1944.–1946.). Pēc II pasaules kara 1946.<br />

gadā A. Laksbergs atkal ieradās Ģintermuižā – šoreiz,<br />

lai tur aizvadītu visu savu garo darba mūžu, kas arī bija<br />

ģimenes mājvieta.<br />

Akadēmisko publikāciju par Arnolda Augusta Laksberga<br />

profesionālo darbību “Latvijas pirmā psihiatriskā kolonija<br />

ārsta Arnolda Laksberga atmiņās” ir publicējusi Ieva<br />

Lībiete 5 . No A. Laksberga autobiogrāfijas zināms, ka<br />

1940. gadā, pēc Padomju Latvijas izveidošanas, viņš bija<br />

norīkots par nodaļas vadītāju Aleksandra Augstumu<br />

iestādē. 1940. gada vēlā rudenī viņš kā ārsts speciālists<br />

tika iesaistīts Rīgas centrālajā Darba ekspertīzes ārstu<br />

komisijā (DEĀK), kas nodarbojās ar darbspēju zuduma<br />

novērtēšanu un invaliditātes grupu piešķiršanu. Šajā<br />

sakarā tika apzinā- tas tās Rīgas iestādes, kurās mēdza<br />

uzturēties hroniskie slimnieki – psihiatriskās slimnīcas,<br />

tuberkulozes stacionāri, defektīvo nami, invalīdu nami un<br />

sanatorijas. Piedaloties šajos izbraukumos, A. Laksbergs<br />

pārliecinājās, ka vāji, senili hroniskie slimnieki bieži<br />

atradās specializētos psihiatriskos stacionāros, bet akūti<br />

garīgi slimie nereti pavisam nepiemērotās iestādēs.<br />

Savās atmiņās A. Laksbergs par pirmās psihiatriskās<br />

kolonijas izveidi izgaismo samilzušo problēmu Latvijas<br />

psihiatriskajā aprūpē padomju okupācijas laikā. 1940.<br />

gadā jautājums par hroniski garīgi slimo pacientu<br />

izvietošanu bija kļuvis tik aktuāls kā vēl nekad. Slimnieku<br />

kustība Latvijas psihiatriskajās slimnīcās, īpaši Aleksandra<br />

Augstumu iestādē, bija neliela. Turklāt tobrīd bija pārtraukts<br />

ģimenes aprūpes finansiālais atbalsts un daudzi slimnieki,<br />

kas līdz tam bija izmitināti lauksaimnieku ģimenēs,<br />

atgriezās atpakaļ. Līdz ar to slimnīcas atkal pārpildījās<br />

ar hroniski slimajiem pacientiem. Šajā laikā pārkārtojās<br />

valsts pārval- des aparāts, un Veselības aizsardzības Tautas<br />

Komisariāts sāka īstenot Padomju Savienībā pieņemtos<br />

Attēli 720. un 721.<br />

Edvīna Freiberga un Ludmilas Jurgeles kāzas un (no kreisās) Ludmila Freiberga (Jurgele) ar Edmundu<br />

Freibergu, Ervīns Freibergs, Raimonds Freibergs, Artūrs Freibergs, Aivars Freibergs, Irēna Freiberga<br />

(Karole) un Ivars Freibergs 1984. gadā.<br />

Attēls 719.<br />

Edvīns Freibergs.<br />

veselības aprūpes principus. Hronisko psihiatrisko<br />

slimnieku problēmas risināšanai bija nepieciešams jauns<br />

aprūpes modelis – psihiatriskās ko- lonijas izveidošana.<br />

Tā kā A. Laksbergs, darbojoties DEĀK, bija apzinājis daļu<br />

psihiatrisko slimnieku, kuri būtu piemēroti dzīvei šāda<br />

tipa iestādē, tad kolonijas organizēšanai un vadīšanai<br />

1941. gada sākumā tika norīkots tieši viņš.<br />

Kā atceras A. Laksbergs, kolonijas izveidi steidzināja<br />

kritiskais vietu trūkums psihiatriskajās slimnīcās,<br />

tāpēc organizatoriskie darbi tika uzsākti ar lielu skubu.<br />

Jaunveidojamā iestādē jau no pašiem pirmsākumiem bija<br />

paredzēts liels gultu skaits – 400–500 gultas. Steigas dēļ<br />

nebija ne runas par jaunbūvi, bet tikai par kādas jau esošas<br />

ēkas piemērošanu kolonijas vajadzībām. Atbilstošu telpu<br />

atrašana grūtības neradīja, jo, nodibinoties padomju varai,<br />

visas iestādes un slimnīcas no Rīgas pilsētas īpašuma bija<br />

pārgājušas valsts īpašumā. Izvēle krita uz nespējnieku<br />

namu Ģimnastikas ielā 1 (tagad Rīgas 2. slimnīca).<br />

Kolonijai piešķirtajā namā tobrīd uzturējās vairāk nekā<br />

<strong>30</strong>0 nespējnieku. Tur- klāt iestāde jau sākotnēji daļēji bija<br />

kalpojusi arī garīgi slimo invalīdu uzraudzībai, jo ēku<br />

augšējo stāvu logos bija iebūvēti kuģu stikli, bija ierīkoti<br />

arī speciāli izolatori. Lai kolonija varētu uzsākt darbību,<br />

bija vajadzīgi tikai atsevišķu telpu remonti un esošo ēkas<br />

iemītnieku izmitināšana citās viņiem piemērotās iestādēs.<br />

Šēnfelde-Goldberga, A. Šēnfelds, vecākā māsa Karlīna<br />

Kulmanis, medicīnas māsas Anna Šamils, Helēna Perlbaha<br />

u. c. Ārstu mēneša atalgojums bijis 550–950 rubļu atkarībā<br />

no darba stāža, bet māsu atalgojums – 175–315 rubļu<br />

mēnesī. Bez administrācijas, apkalpojošā personāla un<br />

saimnieciskiem darbiniekiem kolonijā tika pieņemti arī<br />

kvalificēti profesionāļi meistardarbnīcu vadīšanai – šuvēji,<br />

kurpnieki, adītāji, dārznieki, krāsotāji un galdnieki. Tā kā<br />

ēkai bija lieli pagrabi ar augstiem griestiem, tajos varēja<br />

izveidot plašas un gaišas darbnīcas kolonijas iemītnieku<br />

apmācīšanai un nodarbināšanai.<br />

Kā piemēru veiksmīgi risinātai pacientu sociālajai<br />

rehabilitācijai var minēt faktu, ka daļu personāla<br />

veidoja paši slimnieki, piemēram, žurnālists un bijušais<br />

Sarkankalna slimnīcas pacients Roberts Deisons darbojās<br />

kā psihiatriskās kolonijas kurjers, citi pacienti pildīja sargu,<br />

kalpoņu un virtuves strādnieku pienākumus. Šie slimnieki<br />

dzīvoja kolonijā, saņēma nepieciešamos uzturlīdzekļus un<br />

apģērbu bez maksas, kā arī samaksu par savu darbu.<br />

Kolonijas iemītnieku vidū bija gan tur jau sākumā<br />

dzīvojušie invalīdi, gan vairāk vai mazāk atlabušie<br />

Sarkankalna slimnīcas un Aleksandra Augstumu iestādes<br />

slimnieki, kuriem nebija ne radinieku, ne aizbildņu. Īsā<br />

laikā psihiatriskās kolonijas iemītnieku skaits sasniedza<br />

teju ieplānoto maksimumu – tajā mita jau 470 cilvēki.<br />

Kolonijas iemītnieki strādāja šūšanas darbnīcā, kur tika<br />

šūti apģērbi un veļa kolonijas vajadzībām. Adīšanas<br />

darbnīcā tika adītas zeķbikses. Galdniecībā tika veikti<br />

remontdarbi un pārbūves darbi, gatavotas koka kastes,<br />

žogi u.tml. Apavu darbnīcā pašu rokām tika izgatavoti<br />

jauni apavi, kā arī laboti vecie. Apguvuši amatu, kolonijas<br />

iemītnieki šuva veļu un laboja apavus arī citiem invalīdu<br />

Attēls 769.<br />

Aivars Freibergs, Mārīte Pūcīte un Daina Pūcīte.<br />

Pielāgojot ēku, tika aprēķināts, lai kolonijā varētu<br />

izvietot 560 gultasvietu un personāla skaits – kopā 96<br />

štata vietas. Par galveno ārstu, kā jau sākotnēji bija<br />

iece- rēts, tika norīkots A. Laksbergs. Spriežot pēc A.<br />

Laksberga atmiņām, kopumā tika pieņemti 14 ārsti<br />

un māsas. To vidū ārsti H. Saltups, K. Kuzminskis, E. I.<br />

724 725

Attēls 763.<br />

Kristaps Kulbārs, Lūcija Emīlija Millere (Kulbāre), Daina Pūcīte, Aina Millere, Mārīte Pūcīte un Dmitrijs<br />

Mellers Jelgavā 1960. gadā.<br />

namiem.<br />

Tāpat kā visās pārējās iestādēs, kurās par vadītāju<br />

kaut īsu brīdi darbojās A. Laksbergs, arī psihiatriskajā<br />

kolonijā tika izveidots koris, deju kolektīvs, teātra trupa,<br />

izdota sienasavīze. A. Laksbergs aprakstījis kādu kopīgu<br />

saviesīgu pasākumu ar viesiem no Aleksandra Augstumu<br />

iestādes. Saiešanā esot dzerta tēja, baudīts kolonijas<br />

pašdarbnieku koncerts, kolonijas iemītnieki sastapuši<br />

savus ārstus, ārsti – savus bijušos slimniekus, bijusi īsti<br />

sirsnīga un mājīga noskaņa.<br />

Gadījumā, ja kādam psihiatriskās kolonijas iemītniekam<br />

slimība recidivēja un psihotiskie simptomi atjaunojās,<br />

viņu parasti nesūtīja atpakaļ uz slimnīcu, bet gan ārstēja<br />

turpat kolonijā. Ņemot vērā piemērotos slimnīcas<br />

apstākļus un plašo medicīnisko personālu, kolonijā<br />

veikta ne tikai simptomātiskā ārstēšana, bet arī lietotas<br />

tam laikam progresīvas somatiskās ārstēšanas metodes<br />

– medikamentozi konvulsīvā un insulīna šoka terapija.<br />

Katram kolonijas iemītniekam bija sava slimības vēsture,<br />

kolonijas dienas kārtībā bija arī regulāras ārstu vizītes. A.<br />

Laksbergs atceras, ka reizēm vietu trūkuma dēļ pārsteidzīgi<br />

ātri no klīnikām tika atvesti pacienti ar īslaicīgām slimības<br />

remisijām, dažreiz pat akūti murgojoši, psihomotori<br />

uzbudināti pacienti. Šos pacientus vajadzības gadījumā<br />

neesot bijušas grūtības pārvest atpakaļ uz stacionāru, jo<br />

kolonijā strādājošie ārsti vienlaikus praktizēja arī klīnikās.<br />

Drīz vien kolonijas telpas kļuva par šaurām, bet esošajā ēkā<br />

nebija iespēju tās paplašināt. Darbnīcās varēja nodarbināt<br />

tikai apmēram 150 iemītnieku, pārējiem tajā laikā<br />

Attēli 765. un 766.<br />

Raivis Krastiņš un Elīna Mūrniece (Krastiņa).<br />

vajadzēja nīkt bezdarbībā. Ar Veselības aprūpes Tautas<br />

Komisariāta pavēli kolonijai tika pievienota tuvumā esošā<br />

Šēnfelda nervu klīnika ar daudzām ēkām, skaistu parku<br />

un dārzu. Bija plānots daļu slimnieku un administratīvo<br />

aparātu no Ģimnastikas ielas pārvest uz Šēnfelda klīniku,<br />

bet atbrīvotās telpas pārvērst par papildu darbnīcām.<br />

Šēnfelda nervu klīnikas telpās A. Laksbergs bija iecerējis<br />

izvietot 150 slimnieku, kuriem vajadzētu uzturēt kārtībā<br />

parku, darboties ar kārtējiem remontdarbiem un<br />

piedalīties dārza darbos.<br />

Līdz ar to kolonijā varētu izmitināt 600 pacientu, taču<br />

atkal paliktu kādi 150, kuriem nevarētu atrast piemērotu<br />

nodarbošanos. A. Laksbergs ar lielu organizatorisku<br />

aizrautību turpināja meklēt variantus psihiatriskās<br />

kolonijas optimālai darbībai. Saņēmis Veselības aprūpes<br />

Tautas Komisariāta atbalstu, viņš nolēma koloniju<br />

paplašināt vēl vairāk. Lai radītu iespēju nodarbināt<br />

maksimālu skaitu garīgi slimo pacientu, radās ideja<br />

kolonijai pievienot arī kādu lauku saimniecību. Tas ļautu<br />

slimniekiem strādāt arī lauksaimniecībā un lopkopībā.<br />

Izvēle krita uz netālu esošo Tīriņmuižu ar plašu<br />

apsaimniekojamu lauku teritoriju, kas atradās aptuveni<br />

2 km attālu no Šēnfelda klīnikas Jelgavas virzienā. Pēc<br />

A. Laksberga domām, ja būtu izdevušās visas šīs labās<br />

ieceres, būtu sasniegts ideāls kolonijas stāvoklis, kurā<br />

varētu izmitināt 700 iemītnieku, turklāt ikviens pacients<br />

būtu nodarbināts kādā sev piemērotā darbā.<br />

Visām iecerēm svītru pārvilka karadarbības sākums 1941.<br />

gada 22. jūnijā. A. Laksbergs saņēma pavēli pārveidot<br />

Ģimnastikas ielas koloniju par kara hospi- tāli. 48 stundu<br />

laikā tika iznīcināts viss, kas tika organizēts pusgada<br />

laikā, lielākā daļa slimnieku tika aizvesta uz stacionāriem<br />

un invalīdu namiem, darbnīcas un slimnieku istabas<br />

pārvērstas par palātām, operāciju zālēm un pārsienamām<br />

ista- bām. Pie slimnīcas plīvoja Sarkanā Krusta karogs,<br />

sāka ierasties bēgļi un ievainotie karavīri. Pirmo nedēļu<br />

Laksbergs pavadīja kolonijā kā kara ķirurgs, sniedzot<br />

palīdzību cietušajiem. Karadarbībai turpinoties, Rīgu pēc<br />

nedēļas okupēja vācu karaspēks. Kolonijā ieradās vācu<br />

mediķi un pārņēma to savā rīcībā. Laksbergs ar nožēlu<br />

atzīst, ka viņš stāvējis gan pie kolonijas šūpuļa, gan pie tās<br />

“kapa”. Viņam nācās to celt un veidot, un pašam drīz arī<br />

izjaukt.<br />

Vācu okupācijas vara A. Laksberga centienus psihiatriskās<br />

kolonijas izveidē uzskatīja par sadarbošanos ar padomju<br />

varu un viņš kā “aizbēgt nepaspējušais slimnīcas sarkanais<br />

direktors” tika ieslodzīts Rīgas centrālcietumā, no kurienes,<br />

pateicoties apstākļu sakritībai, četrus mēnešus vēlāk tika<br />

atbrīvots. Savu atmiņu pierakstu beigās A. Laksbergs ar<br />

rūgtumu atzīst, ka šis bija stāsts par kaut ko vienreizēju,<br />

bijušu un pagājušu Latvijas psihiatrijas vēsturē.<br />

Arnolda Augusta Laksberga un viņa otrās sievas X laulībā<br />

piedzima (XII paaudze):<br />

• Aelita Brūvere (Minčenko)(*†)<br />

XII paaudzes pārstāve Aelita Brūvere (Minčenko)(*†)<br />

salaulājās ar Vitoldu Minčenko (*†), kurš bija celtnieks<br />

un pēc mācību pabeigšanas ar ģimeni tika nosūtīts strādāt<br />

uz Krasnouraļsku Krievijā, kur abu laulībā piedzima (XIII<br />

paaudze):<br />

• Ilgonis Minčenko (*19.12.1952. Krasnouraļska<br />

†25.3.1995. Jelgava).<br />

• Gunvaldis Minčenko (*pēc 1952. †).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Ilgonis Minčenko (*19.12.1952.<br />

Krasnouraļska †25.3.1995. Jelgava) salaulājās ar Dainu<br />

Pūcīti un šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Iveta Pūcīte (Daubure/Zahnika) (*13.4.1977.<br />

Jelgava)<br />

• Evija Pūcīte (Pūcīte-Bērziņa) (*22.6.1979.<br />

Jelgava)<br />

XIV paaudzes pārstāve Iveta Pūcīte (*13.4.1977.<br />

Jelgava) ieguva grāmatvedes - finansistes izglītību, ir<br />

mājsaimniece un strādā uzņēmumā “Astarte nafta”. 1996.<br />

gada 21. decembrī viņa apprecējās ar uzņēmuma “Scania”<br />

darbinieku Gintu Dauburu (*10.4.1976. Jelgava). Šī<br />

laulība tika šķirta, taču tajā piedzima divas meitas (XV<br />

paaudze):<br />

• Linda Daubure (*24.1.1997. Jelgava), ir<br />

attiecībās ar futbolistu Emīlu Dobrāju (*19.8.1995.<br />

Ozolnieki).<br />

• Madara Daubure (*13.2.2000. Jelgava)<br />

Attēli 767. un 768.<br />

Agris Krastiņš ar meitu Paulu un viņa dzīvesbiedre Inese Mickāne.<br />

726 727

Ottreiz Iveta Pūcīte 2016. gada 14. oktobrī apprecējās<br />

ar mežu nozares darbinieku Māri Zahniku (*4.4.1988.<br />

Jelgava) un šajā laulībā piedzima dēls (XV paaudze):<br />

• Semirs Zahniks (*29.12.2014. Jelgava).<br />

XIV paaudzes pārstāve Evija Pūcīte (Pūcīte-Bērziņa)<br />

(*22.6.1979. Jelgava) bērnībā piedalījās sarīkojumu deju<br />

konkursos un mācījās mūzikas skolā, bet vēlāk kļuva par<br />

mūzikas (klavierspēles) pasniedzēju. Šobrīd ar ģimeni<br />

dzīvo Briselē, bet 2004. gada 16. jūlijā Jelgavas Sv. Annas<br />

baznīcā apprecējās ar Juri Bērziņu (*1.9.1975. Ērgļi). Šajā<br />

laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Lotārs Bērziņš (*12.4.2006. Brisele)<br />

• Elīza Bērziņa (*15.12.2011. Jūrmala).<br />

Attēli 767. un 768.<br />

Anna Brūvere un Anolds Augusts Laksbergs.<br />

728 729

Attēli 770. un 771.<br />

Emīls Dobrājs ar Lindu Dauburi un viņas māsa Madara Daubure .<br />

Attēli 767. un 768.<br />

No kreisās: Mārīte Pūcīte un Daina Pūcīte ap 1970. gadu Jelgavā.<br />

Attēli 772. un 773.<br />

Māris Zahniks, Iveta Pūcīte (Zahnika) un Semirs Zahniks. Pa labi - Evija Pūcīte-Bērziņa, Juris Bērziņs un<br />

viņu bērni Lotārs un Elīza Elīzas kristību dienā.<br />

ATSAUCES:<br />

1. LVVA 2996. fonds, 6. apraksts, lieta Nr. 8067<br />

2. LVVA 2996. fonds, 6. apraksts, lieta Nr. 8067<br />

3. LVVA 2996. fonds, 6. apraksts, lieta Nr. 8067<br />

4. LVVA 2996. fonds, 6. apraksts, lieta Nr. 8067<br />

5. Acta medico-historica Rigensia (2010) IX:368-375 DOI: 10.25143/amhr.2010.IX.24<br />

7<strong>30</strong> 731

Attēli 701. un 702.<br />

Dāvids Freibergs 1919. un 1927. gada pases<br />

fotogrāfijās.<br />

ŠIS DĀVIDS FREIBERGS NAV TĒVS, BET IESPĒJAMS,<br />

IR CITS, ATTĀLS RADINIEKS.<br />

Par Kristapa Freiberga (*ap.1820. †?) dēlu, XI paaudzes<br />

pārstāvi Dāvidu Freibergu (*2.1.1850. Vecplatone<br />

†<strong>30</strong>.7.1932. Rīga) ir zināms, ka 1919. gada 18. oktobrī<br />

viņam Dobeles apriņķa Elejas pagastā tika izsniegta pase<br />

Nr. 2446 (kas izsniegta pamatojoties uz pasi Nr. 26377).<br />

Tajā kā savu patstāvīgo dzīvesvietu viņš ir norādījis Rīgu,<br />

nodarbošanos – naktsvaktnieks, ģimenes stāvokli –<br />

precējies, bet ticību – ev.lut.<br />

Pamatojoties uz šo pasi, 1927. gada 5. septembrī<br />

D.Freibergam tika izsniegta jauna pase ar Nr AA 014878,<br />

no kurā esošajiem zīmogiem varam uzzināt, ka 1927.<br />

gada 11. oktobrī viņš pierakstīts vienā no greznākajiem<br />

arhitekta Eizenšteina projektētajiem namiem Alberta<br />

ielā 2, dzīv. 9., kurā viņš dzīvoja jau kopš 1919. gada<br />

<strong>30</strong>. oktobra, bet 1929. gada 18. februārī viņš pārcēlās uz<br />

Pārdaugavu, privātmāju L.Kuldīgas ielā 37 (numurs pasē<br />

nosvītrots un labots uz Nr.45).<br />

1919. gada pases otrā pusē ir zīmogs par to, ka D.Freibergs<br />

1929. gada 6. aprīli ir uzņemts Rīgas 1. slimnīcā ar Nr.<br />

2419, bet izrakstīts – 19. aprīlī. Dāvids Freibergs miris<br />

Rīgā, 1932. gada <strong>30</strong>. jūlijā.<br />

732 733

MILLERU- FREIBERGU ATZARS<br />

Kā jau norādīts iepriekš, Milleru – Freibergu dzimtas<br />

radniecība veidojās XII paaudzes pārstāvju Kārļa<br />

Ādolfa Freiberga un Veltas Elfrīdas Milleres laulību<br />

rezultātā. Senākās, šobrīd atrastās dokumentālās ziņas<br />

par Freibergu dzimtu pagaidām sniedzas līdz Kārļa<br />

Ādolfa Freiberga vectēvam, X paaudzes pārstāvim<br />

Mārtiņam Freibergam (*ap 1850. †?). Savukārt saskaņā<br />

ar mutvārdu informāciju, Freibergu dzimtas priekštecis<br />

Kurzemē esot ieceļojis no Vācijas un strādājis par vagaru,<br />

dzīvojis mājā Lielupes krastā. Pagaidām ir zināms, ka<br />

X paaudzes pārstāvis Mārtiņa Freiberga (*ap 1850. †?)<br />

ģimenē piedzima vismaz viens dēls (XI) paaudze:<br />

• Dāvids Freibergs (*1876. †29.11.1959. Cenu<br />

pagasts).<br />

XI paaudzes pārstāvis Dāvids Freibergs (*1876.<br />

†29.11.1959. Cenu pagasts) mira 83 gadu vecumā un<br />

viņa nāves faktu pieteica Marija Freiberga. Par viņa<br />

sievu, Miķeļa Libarta un Annas meitu Mariju Libarti<br />

(*15.4.1879. [*2.4.1879.] Tukuma rajons “Grenči”<br />

†26.5.1972. Jelgava) ir zināms, ka lai arī dzimšanas<br />

vieta ir norādīta Grenči, kristības notika netālajā Sātu<br />

draudzē. Par krustvecākiem kļuva meita Marija Libarte,<br />

Anne Gudran, kalps Mārtiņš Bumbieris. Ziņas par<br />

citiem Miķeļa Libarta bērniem nav atrastas, taču Libartu<br />

dzimtas uzvārds ir atrodams arī netālās Zemītes draudzes<br />

baznīcas grāmatās.<br />

Marija Freiberga nodzīvoja līdz 93 gadu vecumam, bet<br />

mūža nogalē zaudēja redzi un bija akla. Par iepazīšanos<br />

ar savu nākamo vīru Dāvidu Freibergu, ir saglabājusies<br />

mutvārdu leģenda, ka Dāvids, būdams dūšīgas<br />

miesasbūves vīrs, bija iegriezies krogā (tas atradās<br />

Jelgavā, katoļu baznīcas tuvumā, iespējams - Katoļu<br />

ielā 58), kurā saimniekoja Marija. Ieskatījies daiļajā un<br />

raksturā stingrajā kroga saimniecē, Dāvids Freibergs viņu<br />

bildinājis visai īpatnējā veidā - pacēlis rokās lielu galdu<br />

ar traukiem un ēdieniem un piedraudējis to triekt pret<br />

zemi, ja Marija atteikšoties kļūt par viņa līgavu. Līgava<br />

piekritusi un vēlāk viena no ģimenes mājvietām esot<br />

bijusi “Liepiņu” mājas Cenu pagastā (Raubēnos) [te mira<br />

Dāvids], bet Marijas Lizetes Freibergas pēdējā dzīvesvieta<br />

bija Jelgavā, Rubeņu ceļā 18. Iespējams, ka līdzās krogam<br />

(iebraucamajai sētai), atradās arī frizētava, kurā vēlāk<br />

strādāja Kārlis Ādolfs Freibergs. Attiecībā par Libartu<br />

dzimtu, ir saglabājusies mutvārdu informācija, ka Marijas<br />

Libartes jaunākais dēls Žanis Freibergs dzīves laikā bieži<br />

devies uz Bausku, kur viesojies pie Kārļa Liberta (*1916.<br />

Ukrainā, bēgļu gaitās †pēc 2000. Bauskā) un viņa sievas<br />

Mirdzas, dēvējot Kārli par savu brālēnu. Tas nozīmē, ka<br />

Kārļa Liberta tēvam Augustam Libertam, kurš mira Rīgā<br />

īsi pēc atgriešanās no bēgļu gaitām, būtu jābūt Marijas<br />

Libertes brālim. Šis fakts nav dokumentāli apstiprināts.<br />

bez tam, sarunā ar Kārļa Liberta dēlu Jāni Libertu kā<br />

Augusta Liberta dzimtā puse tika nosaukta Sigulda.<br />

Savukārt ir zināms, ka Dāvida Freiberga laulībā ar Mariju<br />

Liberti, kas tika noslēgtas Dobeles latviešu draudzē 1900.<br />

gada 5. novembrī, piedzima (XII paaudze):<br />

• Jānis Freibergs (*9.7.1901. Bērzmuižas pagasta<br />

“Šillera” mājas †), krustvecāki puisis Jānis Libersons,<br />

saimnieks Kārlis Šillers un viņa sieva Gotlība.<br />

Visticamāk, miris kā bērns, jo vēlāk nav pieminēts<br />

radinieku vidū.<br />

• Ansis Oskars Freibergs (*7.12.1902. Bērzmuižas<br />

“Binderi” †pirms 1980.), krustvecāki puisis Ansis<br />

Vazdiks, galdnieks Ansis Strazdiņš un viņa sieva<br />

Aneta. Vecāki norādīti zemnieks Dāvids un<br />

Marija. Kristīts Dobeles latviešu draudzē. Ģimenes<br />

mutvārdos Ansis Oskars tika dēvēts kā Ansis.<br />

• Zelma Paulīne Freiberga (Lange) (*25.9.1904.<br />

[*8.10.1904.] Bērzmuižas pagasta “Līduma ceplī”<br />

†Vācijā), tēvs norādīts kā līgumstrādnieks.<br />

Krustvecāki dzirnavnieks Augusts Blumfelds un<br />

viņa sieva Līna.<br />

• Anete Olga Freiberga (*15.9.1905. Jaunsesavas<br />

muiža †), krustvecāki strādnieks Miķelis Liberts,<br />

Anete Golumsfelde, Katte Bērziņa.<br />

• Kārlis Ādolfs Freibergs (*22.11.1908. Penkule<br />

†1944. Jelgava), nav atrasts kristību ieraksts.<br />

• Žanis Freibergs (*6.9.1918. Annenieki †1977.)<br />

Līdz šim dzimtas mutvārdos bija ziņas tikai par Ansi<br />

Oskaru Freibergu, Zelmu Paulīni Freibergu, Kārli Ādolfu<br />

Freibergu un Žani Freibergu, savukārt Jānis Freibergs<br />

un Anete Olga Freiberga nebija zināmi. iespējams, Jānis<br />

Freibergs ir miris bērnībā.<br />

Attiecībā uz XII paaudzes pārstāvi Ansi Oskaru Freibergu<br />

(*7.12.1902. Bērzmuižas “Binderi” †pirms 1980.) ir zināms,<br />

ka 1923. gada 23. jūlijā viņš atradās obligātajā militārajā<br />

dienestā Rīgā, bet pēc nāves tika apglabāts Teteles kapos.<br />

Saskaņā ar mutvārdu informāciju ir zināms, ka viņš bija<br />

precējies divas reizes un pirmajā laulībā ar Mildu (*†)<br />

piedzima pieci bērni (XIII paaudze).<br />

• Teodors Freibergs (*? ap 1928. † ap 1970.),<br />

dzīvojis Bauskā.<br />

• Edīte Freiberga (Beitāne) (*? ap 1931.), vēlāk<br />

dzīvoja Saldū, Skrundas iela 9-9, iespējams,<br />

precējusies ar Beitānu. IR DZĪVA, ir meita Gunta<br />

Cāzere, kas dzīvoja Pampāļos, tagad Liepaja, bija<br />

vīrs, miris, ir precejusies otrreiz<br />

• Skaidrīte Freiberga (*? ap 19<strong>30</strong>.), dzīvoja<br />

Liepājā, Noliktavas ielā 18a, iespējams, precējusies<br />

ar Zilbertu. , dēls Māris<br />

• Andris Freibergs (*? ap 1932.).<br />

• Arnis Freibergs (*? ap 1933.).<br />

Nav izslēgts, ka mutvārdos sniegtā informācija ir kļūdaina,<br />

jo 1941. gada tautas skaitīšanā ir konstatēts, ka Jelgavas<br />

apriņķa Zaļenieku pagasta “Smilgaiņu” mājās dzīvo Milda<br />

Freibergs (*3.12.1891. Svitanes pag.) [iespējams, Johanna<br />

Alvīne Milda Rozentāle, *26.11.1891., kristīta Mežotnes<br />

draudzē, Jāņa Rozentāla un Grietas meita] un viņas bērni:<br />

• Spodra Freibergs (*27.1.1921. Jelgava).<br />

• Aina Freibergs (*14.10.1925. Elejas pagasts).<br />

• Velta Freibergs (*15.8?.1927. Jelgava).<br />

• Ausma Freibergs (*8.3.19<strong>30</strong>. Piedrujas pagasts).<br />

• Imants Freibergs (*11.1.1932. Piedrujas pagats).<br />

• Valdis Freibergs (*9.4.1934. Daugavpils).<br />

Kopā ar šo ģimeni dzīvoja arī Līze Freibergs (*22.1.1872.<br />

Dobeles pag.). šajā ģimenē esot bijis Ģederts Freibergs,<br />

kuram bija dēls Visvaldis Freibergs, tādēļ, iespējams, šie<br />

ir kļūdaini.<br />

Savukārt Anša Oskara Freiberga otrajā laulībā ar lietuvieti<br />

Vladislavu Baranovsku (* †pirms 1980.) piedzima (XIII<br />

paaudze):<br />

• Osvalds Freibergs (*16.9.1944. Tērvetes novada<br />

Augstkalnu pagastā †10.7.1994. Rīga).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Osvalds Freibergs (*16.9.1944.<br />

Tērvetes novada Augstkalnu pagastā †10.7.1994. Rīga)<br />

ieguva vidējo izglītību un dzīves laikā strādāja Latvijas<br />

Medicīnas akadēmijas saimniecības daļā. Bija precējies<br />

divas reizes - pirmajā laulībā ar Branku ambulances<br />

feldšeri Zigrīdu (*) piedzima (XIV paaudze):<br />

• Ēvalds Freibergs (*13.6.1970.).<br />

• Ainārs Freibergs (*24.12.1973.).<br />

Pirmās laulības atzara pēcteči dzīvo Ozolnieku novada<br />

Ānē, Jaunatnes ielā 5 dz 6 un Ozolniekos, bet otrās laulības<br />

pēcteči - Katlakalnā, Daugavas krastā, “Miķeļu” mājās.<br />

Osvalda Freiberga otrajā laulībā ar Rutu (*21.10.1951.)<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Zanda Freiberga (*3.11.1985.).<br />

• Indra Freibergs (Auziņa) (*6.12.1989.).<br />

734 735<br />

Attēls 701.<br />

Ansis Oskars Freibergs skolas gados (ap 1914. gadu), armijā ap 1920. gadu un pēc tās ap 1923. gadu.<br />

XIV paaudzes pārstāve Zanda Freiberga (*3.11.1985.)<br />

civillaulībā ar Juri Purkalīti (*23.5.1982.) laida pasaulē<br />

meitu (XV paaudze):<br />

• Estere Freiberga (*22.11.2006.).<br />

Savukārt civillaulībā ar Uģi Karamzeju (*9.3.1976.)<br />

piedzima dēls XV paaudze):<br />

• Kerims Freibergs (*20.11.2015.).<br />

XIV paaudzes pārstāve Indra Freibergs (Auziņa)<br />

(*6.12.1989.) ir precējusies ar Tomu Auziņu (*7.5.1990.)<br />

un šajā laulībā ir dzimuši (XV paaudze):<br />

• Žizele Auziņa (*2.11.2012.).<br />

• Karlīna Auziņa (*11.6.2018.).<br />

XII paaudzes pārstāve Zelma Paulīne Freiberga (Lange)<br />

(*25.9.1904. [*8.10.1904.] Bērzmuižas pagasta “Līduma<br />

ceplī” †Vācijā) pases izdošanas brīdī - 1920. gada 11.<br />

septembrī viņa dzīvoja Annenieku pagasta “Lonībrekšu”<br />

mājās un nodarbojās ar zemkopību. Vēlāk viņas<br />

dzīvesvietas bija Annenieku, Auru un Naudītes pagastos,<br />

kas ļauj izteikt pieņēmumu, ka viņa strādāja līgumdarbus<br />

kā kalpone. Zelma Paulīne Freiberga tika iesvētīta 1923.<br />

gadā Kalnamuižas-Penkules draudzē, kad kā viņas<br />

dzīvesvieta ir norādīta Auru pagasta “Dzērves”, bet vecāki<br />

norādīti Dāvids un Marija. Lai arī iesvētāmo sarakstā kā<br />

dzimšanas dati norādīti “*15.10.1905. Bērzmuižas pagastā,<br />

pēc vecā stila”, te ir notikusi pārrakstīšanās kļūda, jo jau<br />

1920. gadā izdotajā pasē ir redzami labojumi dzimšanas<br />

datos - sākotnēji norādītais 1905. gads ir nosvītrots un tā<br />

vietā norādīts pareizais datums - 1904. gada 8. oktobris

XIII paaudzes pārstāve Rasa Freiberga (Paurāne)<br />

(*28.4.1943. Valgundes pagasts) ir precējusies ar Jura<br />

Paurāna (*6.6.1912. Kuldīga †1988.) un Jūles (*27.1.1923.<br />

†1980.) dēlu Edgaru Paurānu (*12.1.1951.), dzīvo Jelgavā,<br />

Smilšu ielā 37. Šajā laulībā pēcnācēju nav.<br />

Savukārt XII paaudzes pārstāvis Kārlis Ādolfs Freibergs<br />

(*22.11.1908. Penkule †1944. Jelgava) vēl nesasniedzot<br />

18 gadu vecumu, 1926. gada 1. martā Jelgavas apriņķa<br />

Ozolnieku pagastā saņēma pasi Nr. 1278, kurā kā<br />

nodarbošanās norādīta zemkopība. Pasē norādīts, ka tā<br />

izsniegta pamatojoties uz vecuma zīmi Nr. 467, kas izdota<br />

no Kalnamuižas PaXXXXXmās [nesalasāms, iespējams<br />

- pagastskolā] 1925. gada 29. oktobrī, un 1926. gada<br />

12. februāra Annenieku pagasta vecākā rakstu par tēva<br />

Dāvida Freiberga pilsonību.<br />

Attēls 701.<br />

Domājams, Anša Oskara Freiberga un Mildas kāzas. Aiz jaunlaulātajiem stāv Kārlis Ādolfs Freibergs un<br />

Zelma Paulīne Freiberga ap 1922. gadu [kāzas, iespējams, bija 1920. gadā].<br />

(pēc jaunā stila). 1926. gadā viņa pārcēlās uz Jelgavu, kur<br />

1926. gada 17. februārī apprecējās ar Miķeļa Langes dēlu<br />

Ādolfu Langi (* †1940. [?] Rīgā), kurš esot miris aklās<br />

zarnas operācijas laikā, jo slimnīcas personāls, uzzinot,<br />

ka Rīgā ienāk Sarkanā armija, esot panikā pametis darba<br />

vietas. Kopš 1926. gada 16. augusta viņa bija pierakstīta<br />

Jelgavā, Pulkveža Brieža ielā 31 dz. 4. II Pasaules kara<br />

izskaņā ģimene devās bēgļu gaitās un ar kuģi nokļuva<br />

Vācijā, kur apmetās Barnštedtā un dzīvoja Sohrenkamp 7,<br />

21406 Barnstedt. Šajā laulībā ir dzimis dēls (XIII paaudze):<br />

Attēls 706.<br />

Zelma Paulīne Freiberga (Lange) 1920. gada pasē.<br />

esot izdevies tikt pie vilciena vagona, kurā sēdējis dēls<br />

un nodot paciņu ar zeķēm un ziepēm. Dzīves laikā bijsi<br />

pilnīgs atturībnieks, apprecējās ar Rasmu Zaneripu<br />

(*2.8.1914. †2006.) un šajā laulībā piedzima meita (XIII<br />

paaudze):<br />

• Rasa Freiberga (Paurāne) (*28.4.1943. Valgundes<br />

pagasts).<br />

Pēc pases saņemšanas 1926. gada 26. martā viņš reģistrēts<br />

Naudītes pagasta valdē, kur arī ievests Naudītes pagasta<br />

III d. rezervistu sarakstā par 1908. gadu zem Nr.6. Tam<br />

seko nesalasāms, izbalējis zīmogs [iespējams – Dobeles<br />

pagasta], kurā ar roku ierakstīts “1927. gada <strong>30</strong>. aprīlis,<br />

Nr. 258” un norādīts “vācu māc.v.” Visbeidzot, 1927. gada<br />

12. oktobrī K.Freibergs ir pierakstīts divstāvu koka namā<br />

Rīgā, Matīsa ielā 54 dz. Nr.4, kas apstiprināts ar 40 santīmu<br />

Rīgas pilsētas valdes zīmogmarku.<br />

Tomēr dzīve Rīgā jauneklim nebija pārāk ilga - 1929.<br />

gada 29. martā K.Freibergs tiek iesaukts Latvijas armijā<br />

– 12.Bauskas kājnieku pulkā, kur līdz 19<strong>30</strong>. gada vasaras<br />

beigām dienē sakarnieku rotā (precīzs demobilizēšanas<br />

datums pagaidām nav konstatēts). Šeit par viņa dienesta<br />

biedru kļūst Kristaps (arī Kristjānis, Krišjānis) Voldemārs<br />

Kulbars, ar kuru velāk Freibergam ne tikai veidojas<br />

draudzīgas attiecības, bet izveidojas radniecība – Freibergs<br />

apprecējās ar Veltu Elfrīdu Milleri, bet Kulbars – ar viņas<br />

vecāko māsu Lūciju Emīliju Milleri.<br />

Attēls 706.<br />

Anša Oskara Freiberga otrajā laulībā dzimušais dēls Osvalds Freibergs un sieva Vladislava Baranovska.<br />

• Arnolds Lange (*16.5.1926. Jelgava †6.8.2017.<br />

Barnstedt).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Arnolds Lange (*16.5.1926.<br />

Jelgava †6.8.2017. Barnstedt) ir precējies ar Hildegardi<br />

(*19<strong>30</strong>.) un šajā laulībā ir dzimuši (XIV paaudze)<br />

• Almuta Lange (Almutha Lange *3.5.1950.<br />

Barnstedt).<br />

• Arnolds Lange (*23.3.1959. Barnstedt).<br />

• Daira Lange (*8.2.1966. Barnstedt).<br />

XII paaudzes jaunākais pārstāvis Žanis Freibergs<br />

(*6.9.1918. Annenieki †1977.) strādāja par Kalnciema<br />

kūdras fabrikas direktoru un pēc sarkanarmiešu<br />

ienākšanas Jelgavā, 1944. vai 1945. gadā tika represēts uz<br />

Sibīriju. Saskaņā ar dzimtas mutvārdu leģendu, pateicoties<br />

savai drosmei un raksturam, Žaņa Freiberga mātei Marijai<br />

Attēls 706.<br />

Anša Oskara Freiberga pirmajā laulībā ar Mildu<br />

dzimušie bērni1933. gada 7. maijā.<br />

736 737

Iespējams, šī iepazīšanās notika tieši Veltas un Kārļa kāzās,<br />

jo būdams Kārļa draugs, Kristaps, visticamāk, tajās bija<br />

ielūgts, līdzīgi, kā Veltas māsa Lūcija. Bez tam, Kristaps<br />

Kulbars bija darba meklējumos un pavisam drīz uzsāka<br />

darbu Lūcijai Millerei piederošajā frizētavā Jelgavā, Lielajā<br />

ielā 55, pie Sv.Annas baznīcas (Velta šajā laikā strādāja<br />

kopā ar Kārli Freibergu frizētavā, kas atradās līdzās viņa<br />

ģimenes krogam (tā iespējamā adrese - Katoļu ielā 58)) .<br />

19<strong>30</strong>. gada <strong>30</strong>. jūlijā ir atrodams pēdējais ieraksts sodu<br />

žurnālā, kas liecina par to, ka par vēlmi Līgo nakti pavadīt<br />

ārpus armijas daļas Freibergam ir piespriestas septiņas<br />

dienas stingra aresta, kas atrodoties nometnē aizvietotas<br />

pret lauku arestu “par to, ka š.g. 23 VI naktī patvaļīgi<br />

atstājis nometnes rajonu, pēc kam tika aizturēts pilsētā no<br />

komandanta patruļas. Sods izciests laikā no 5.VII-11VII<br />

<strong>30</strong>”.<br />

Armijas laikā Freibergs neizcēlās ar priekšzīmīgu dienestu<br />

– ieraksti pulka sodu žurnālā liecina, ka daudz labāk par<br />

dzīvošanu kazarmās, Freibergam patika uzdzīve ārpus<br />

tām – Freiberga sodi ir aprakstīti piecās žurnāla lapās. Tā<br />

piemēram, 1929. gada 1. jūlijā Freibergs sodīts ar divam<br />

dienām aresta “par to, ka š.g. 29. jūnijā pl. 23.00 patvaļīgi<br />

atstājis nometnes rajonu un sabijis prombūtnē līdz <strong>30</strong>/VI<br />

pl. 3.00. Sods izpildīts laikā no 1.-2. jūlijam” Drīz pēc šī<br />

soda izciešanas Freibergs saņēma jaunu sodu – 4. jūlijā<br />

viņam tika piespriestas piecas dienas aresta “par to, ka<br />

pa šaušanas laiku šaujamo laukumā salasījis 12 kaujas<br />

patronas un uzglabājis pie sevis svārku kabatā ar nolūku<br />

kādreiz izšaut. Patronas atņemtas š.g. 4/VII. Sods izpildīts<br />

laikā no 5.-10. jūlijam”. Vēl bargāku sodu – piecas dienas<br />

stingrā aresta Freibergs saņēma 29. jūlijā “par to, ka š.g.<br />

27. jūlijā pl. 22 aizgājis patvaļīgā prombūtnē un atgriezies<br />

š.g. 28. jūlijā plkst. 04.<strong>30</strong>. Sods izpildīts laikā no <strong>30</strong>.jūlija<br />

līdz 4. augustam.” 9. novembrī viņam tika piespriests<br />

sods - aizliegums divas dienas atstāt vienības novietojuma<br />

rajonu “par to, ka š.g. 9.novembrī uz rīta apskati nebija<br />

nolīrējuši [vārds ir nesalasāms] šņorzābaku un novietojuši<br />

kā tas norādīts. Sods izpildīts laikā no 9.XI līdz 11.XI”<br />

1929. gada <strong>30</strong>. decembrī Freibergam piespriestas septiņas<br />

dienas stingrā aresta “par to, ka bez atļaujas atstājis<br />

novietojuma rajonu un patvaļīgi aizgājis uz pilsētu. Sods<br />

izciests laikā no 16-18 I 19<strong>30</strong>.g.”<br />

Vēlreiz septiņu dienu stingro arestu Freibergs saņēma 7.<br />

aprīlī par to, ka “sastāvēdams instruktoru rotā jaunkareivju<br />

apmācītāju kursos pēc taktiskām mācībām nav nodevis<br />

neizlietotas zalut patronas un tādā kārtā sakrājis 28<br />

patronas, kuras glabāja savā kastē. Sods izciests laikā no<br />

8.-15. aprīlim. 23. aprīlī ir atrodams vēl viens ieraksts<br />

sodu žurnālā, saskaņā ar kuru Freibergam ir “aizliegts<br />

atstāt noteikto vienības novietojuma rajonu uz 7 (septiņām)<br />

dienām [jo viņš] š.g. 22. aprīlī būdams atvaļināts uz pilsētu<br />

līdz pl. 24, atgriezies k-da 23 IV pl.3.40, tādā kārtā sabijis<br />

patvaļīgā prombūtnē 3 stundas un 40 minūtes. Sods izciests<br />

laikā no 23.IV – <strong>30</strong> IV <strong>30</strong>.g.”<br />

Attēls 706.<br />

Rasma Zaneripa un Žanis Freibergs.<br />

No šiem ierakstiem secināms, ka no visa dienesta laika<br />

turpat pusotru mēnesi jeb 43 dienas Kārlis Freibergs<br />

pavadīja, izciešot dažādus sodus.<br />

Atvaļinoties no armijas par kareivja pakāpē esošo<br />

telefonistu Kārli Freibergu Sakaru rotas izejošo rakstu<br />

žurnālā ir šāda atsauksme: “Uzvešanās slikta, dienesta<br />

pienākumus izpilda apmierinoši. Sakaru komandas pr-ks<br />

kapteinis Freimanis”.<br />

Neskatoties uz šādu raksturojumu, vienā no armijas<br />

dienesta laika fotogrāfijām Freibergs ir redzams ar<br />

apbalvojumu, par kura piešķiršanu pagaidām nav izdevies<br />

atrast nekādu informāciju.<br />

Lai arī šie ieraksti neliecina par to, ka Freibergs būtu bijis<br />

priekšzīmīgs kareivis, pēc dienesta armijā, jau strādādams<br />

par frizieri Jelgavā, Freibergs iestājās aizargos, kļūdams<br />

par Jelgavas 16. Aizsargu pulka 3. Kājnieku rotas, rotas<br />

komandiera grupas dižkareivi, pildot tajā sanitāra<br />

pienākumus. Pulka dokumentos ir atrodams ieraksts, ka<br />

1940. gadā Freibergam bija izsneigta šautene un velosipēds<br />

“Omega”. Citi dokumenti par darbību Aizsargos pagaidām<br />

nav atrasti.<br />

No dzimtas nostāstiem secināms, ka pēdējo reizi Kārlis<br />

Freibergs dzīvs bija redzēts ap 1944. gada 26.-27. jūliju<br />

– dienām, kad notika intensīva Jelgavas apšaude un<br />

bombardēšana, kuru laikā viņš esot pazudis bēz vēsts.<br />

Cita dzimtas mutvārdu leģenda liecina, ka Kārlis ir gājis<br />

bojā, aizstāvot Kalnciema tiltu. Viņa kapa vieta un precīzs<br />

nāves datums nav zināmi. Tomēr, ņemot vērā apstākli,<br />

ka Freiberga pases lieta tika nosūtīta Rīgas prefektūrai,<br />

iespējams, viņa patiesā nāves vieta un laiks ir pavisam<br />

cita, uz ko netieši norāda Latvijas Kara muzeja fondos<br />

esošie dokumenti, saskaņā ar kuriem vismaz 1943. gadā<br />

K.Freiberga dienests noritēja Rīgā.<br />

Atrodoties Gotenshāfenā, Vācijā, 1945. gada janvārī<br />

Jelgavas apriņka policijas priekšnieks J.Kamaldnieks<br />

sastādīja sarakstu par pie dienesta pienākumu pildīšanas<br />

kritušiem un ievainotiem Jelgavas apriņķa policijas<br />

darbiniekiem, kurā minēti 10 ievainotie, bojāgājušie un<br />

bēz vēsts pazudušie laikā no 1943. gada līdz 1944. gada<br />

septembrim, taču Kārļa Ādolfa Freiberga vārds šajā<br />

atskaitē nav minēts.<br />

No 1943. gada 26. janvāra Bolderājas bataljona komandiera<br />

kapteiņa Uļuka parakstītās pavēles Nr. 3 secināms, ka<br />

bataljona papildināšanai ieradusies kārtības sargu vienība<br />

no Jelgavas apriņka – 6 virsnieki un 148 instr. un kareivju<br />

sastāvā. Kā uzskata Kara muzeja speciālisti, šie papildspēki<br />

varēja tikt veidoti no bijušajiem aizsargiem un policijas<br />

darbiniekiem, kas izskaidro arī K.Freiberga dalību.<br />

tiešām paspēja otrreiz apprecēties, taču visticamāk, šāda<br />

norāde ir saistīta tikai ar piemaksām, kas pienācās dienestā<br />

esošajiem laulātajiem. Saskaņā ar mutvārdu informāciju,<br />

pēc šķiršanās no Veltas Elfrīdas Milleres, domājams, 1944.<br />

gadā, Kārlis Ādolfs Freibergs esot precējies otrreiz - ar<br />

Austru, taču šis fakts vēl nav dokumentāli apstirpināts.<br />

Atbilstoši pavēlei 1943. gada 14. septembra Nr. 5<br />

pievienotajam sarakstam, ir norādīts arī Kārlis Freibergs<br />

(ar šo pavēli atkal tiek mainīts bataljona nosaukums –<br />

turpmāk tas ir 313. policijas bataljons). Kārlis Freibergs<br />

sarakstā norādīts ar 223. kārtas numuru, 294. algas<br />

grāmatiņas numuru un dižkareivja pakāpi.<br />

Pēdējā šobrīd atrastā pavēle Nr. 12, kurā ir minēts Kārlis<br />

Freibergs, ir izdota 1943. gada 12. decembrī. Šīs pavēles<br />

15. paragrāfā teikts: “Man pakļautā btl [bataljona] zemāk<br />

minētos karavīrus, kas patvaļīgi atstājuši vienību, izsludinu<br />

kā dezertierus, uzsāku to meklēšanu, izslēdzu no algas<br />

uztura kā norādīts: (..) 2.rt dkr [2. rotas dižkareivi] Freibergs<br />

Kārli ar š. g. 9. XI.” Šādas pavēles esamība nozīmē, ka<br />

K.Freibergs 1943. gada 9. novembrī ir patvaļīgi atstājis<br />

policijas bataljona dislokācijas vietu un mēneša laikā nav<br />

tajā atgriezies.<br />

Ir saglabājies J.Kamaldnieka 1944. gada augustā Jaunaucē<br />

rakstītais “Stāvokļa pārskats par Jelgavas apriņķa policijas<br />

darbību laikā no 1944.g. 20. jūlija līdz 20. augustam”,<br />

kurā norādīts, ka “(..) Naktī uz š.g. 27. jūliju no kaujas<br />

komandanta Jelgavā tika dota pavēle steidzīgi saformēt<br />

vienu rotu no kara iestāžu karavīriem un policijas iestāžu<br />

darbiniekiem, kuru komandēja SS.-u.pol.Gebietsfuhrer<br />

Mitau kapt. Sprangers. Rotā tika iedalīts trauksmes vads un<br />

brīvie policijas darbinieki. Rotas uzdevums bija, izveidojot<br />

Jau 2. augustā šis bataljons tiek pārdēvēts par 282-a latviešu<br />

policijas bataljonu (pavēle Nr. 1), kura sastāvā joprojām ir<br />

arī Kārlis Freibergs, kura ģimenes stāvoklis šeit norādīts<br />

“precējies”, lai gan K.Freiberga laulība ar V.Milleri bija<br />

šķirta jau pirms gada. Iespējams, K.Freibergs šajā laikā<br />

mīnu laukus pie Jelgavā vedošajiem ceļiem, aizsargāt<br />

738 739<br />

Attēli 703. un 704.<br />

Kārlis Ādolfs Freibergs 17 gadu vecumā – 1926. gadā izsniegtās pases fotogrāfijā un ap 1929. gadu.<br />

Jelgavu pret varbūtēji izlauzušos tanku iebrukumu. Rota<br />

norādītās pozīcijas ieņēma līdz 27. jūlija pl. 01.00. (..) 28.<br />

jūlijā plkst. 2.00 trauksme tika atsaukta. (..) Sakarā ar to<br />

komandants norādīja, ka 27. jūlijā saformētās rotas izliktā<br />

apsardzība noņemama, doties no šiem norādījumiem,<br />

apsardzība tika noņemta, bet tā kā izliktie mīnu lauki,<br />

paliekot bez apsardzības, varētu apdraudēt iedzīvotājus, pie<br />

tiem uz savu iniciatīvu atstāju policijas sardzes. (..)”<br />

Situācija Jelgavā strauji mainījās 28. jūlija rītā, kad pl.<br />

4.00 pilsētā sāka skanēt lielgabalu šāvieni. “(..) Pēc kaujas<br />

trokšņa nepārprotami bija vērtējams, ka cīņa notiek ar<br />

lieliem spēkiem, jo atsevišķas granatas krita jau pilsētas<br />

ielās, arī policijas pārvaldes rajonā. Tanī laikā pilsētā valdīja<br />

vislielākā panika. Bez civiliedzīvotājiem vislielākā steigā<br />

un nekārtībā plūda Dobeles šosejas virzienā gan dažādi<br />

spēkrati un daudzi pusapģērbti karavīri bez ieročiem. (..)<br />

Līdz ar bēgošiem karavīriem bija redzami arī līdzplūstoši<br />

policijas darbinieki, no kuriem dažus vīrus tomēr aizturēju<br />

un noliku sardzē pie policijas ēkas. Nolūkā paniku kaut cik<br />

ierobežot. Automobīlī devos uz Grīvas tiltu Dobeles virzienā<br />

(apm. 6 klm. no Jelgavas pār Svētes upi), pie kura apturēju<br />

daļu policijas darbinieku un liku ieņemt pozīcijas Svētes<br />

upes kreisajā krastā, kur atradās arī karavīru tilta sardze,<br />

apm. 10 vīru stiprumā. (..) Ap plkst. 9.00 devos atpakaļ<br />

uz Grīvu tiltu, lai tur savāktos policijas spēkus atgrieztu<br />

pilsētā. Nonākot pie tilta redzēju, ka no manis sapulcinātie<br />

vācu karavīri un virsleitnants, kas pārņēma viņu vadību,<br />

bija nozuduši un, pēc ievāktām ziņām, aizgājuši Dobeles<br />

virzienā. Viena leģiona rota devas Tukuma virzienā. Kad<br />

es rotas komandieri uzaicināju ieņemt pie tilta pozīcijas,<br />

tad pēdējais man paskaidroja, ka rotai neesot nevienas<br />

patronas. Kāds vācu instruktors man paziņoja, ka viņam<br />

patronas esot automobilī, es savukārt paziņoju rotas<br />

komandierim. Pēdējais rotu tūlīt pagrieza atpakaļ un

novietoja pie tilta pozīcijā. (..) Grīvas tiltam uzlidoja arī<br />

ienaidnieka lidmašīnas. Novērtējot stāvokli, saskaņā ar<br />

man doto pavēli, savāktos policijas darbiniekus atvilku<br />

Tukuma virzienā un devu rīkojumu pirmajai salases vietai<br />

Līvbērzes pagasta “Upesmuižā” (..).” Jāpiezīmē, ka šeit<br />

pieminētā “Upesmuiža” ir ēka, kurā līdz I Pasaules karam<br />

saimniekoja Veltas Elfrīdas Milleres tēvs Jānis Millers, un<br />

kura pēc I Pasaules kara tika uzdāvināta ģenerālim Jānim<br />

Balodim.<br />

Iespējams, ka K.Freiberga pazušanas un nāves mīkla ir<br />

paslēpta J.Kamaldnieka tālākajā ziņojumā par uzbrukumu<br />

Dobelei: “(..) 31. jūlijā plkst. 6.00 krievi iebruka Dobeles<br />

pilsētā ar 8 tankiem un 80-100 strēlniekiem. (..) kauja ilgusi<br />

6 stundas un to vadījis Standartenfuhrer’s Hirtess. Kaujā<br />

ienaidnieks zaudējis 4 tankus un daudz kritušos. Pazuduši<br />

2 policijas darbinieki (..)” . No abiem pazudušajiem<br />

policijas darbiniekiem minēts ir tikai virsseržanst Pēteris<br />

Ileitis, tādēļ nav izslēgts, ka otrs pazudušais ir K.Freibergs.<br />

Lieli zaudējumi ir bijuši arī Auces kaujā 9. augustā – no<br />

tās neatgriezās 21 vīrs , kuru vārdi nav dokumentēti, tādēļ<br />

arī šo kauju nevar izslēgt kā iespējamo K.Freiberga nāves<br />

vietu.<br />

Ņemot vērā to, ka 1943. gada 12. decembra pavēle ir<br />

pēdējais pagaidām konstatētais dokuments, kurā ir<br />

pieminēts K.Freibergs, korelējot to ar dzimtas mutvārdu<br />

leģendām, var izvirzīt sekojošas versijas un apgalvojumus:<br />

• Ja K.Freibergs tomēr ir atgriezies policijas<br />

bataljonā un tā sastāvā piedalījies Jelgavas kaujās, kā<br />

liecina dzimtas mutvārdu leģendas, viņš iespējams,<br />

ir gājis bojā 1944. gada jūlijā-augustā Jelgavā,<br />

Dobelē vai Aucē jo kaujai pie pie Kalnciema tilta<br />

pār Lielupi, pagaidām nav rasts dokumentāls<br />

apstiprinājums;<br />

Nevar pilnībā izslēgt versiju, ka K.Freibergs pēc Jelgavas<br />

kaujām ir izdzīvojis un kopā ar bataljonu pārcēlies uz<br />

Vāciju, taču šai versijai pagaidām nav rasts dokumentāls<br />

apstiprinājums – arī pēc kara veiktie mēģinājumi atrast<br />

par viņu ziņas ar Sarkanā krusta palīdzību bija nesekmīgi.<br />

Attēli 705.<br />

Kārlis Ādolfs Freibergs dienesta laikā Latvijas<br />

armijā un viņa paraksts Pulka Armatūras žurnālā<br />

par viņam izsniegtā ekipējuma saņemšanu.<br />

• K.Freibergs ir gājis bojā pēc 1943. gada 9.<br />

novembra;<br />

Attēls 706.<br />

Kārļa Freiberga un Veltas Milleres kāzas Jelgavā. No kreisās (stāv) Žanis Freibergs, X, Zelma Paulīne<br />

Freiberga (Lange), Milda Freiberga, viņas vīrs Ansis Oskars Freibergs, X, Jānis Eduards Millers, X, Alma<br />

Millere (dzim. Štālberga), X, X, (sēž) Kārlis Štālbergs, Dāvids Freibergs, Kārlis Ādolfs Freibergs, Velta<br />

Elfrīda Millere, Marija Freiberga (dzim. Liberte), Jānis Millers.<br />

ATSAUCES:<br />

1. LVVA 2996. fonds, 6. apraksts, lieta Nr. 8067<br />

2. LVVA 1500. fonds, 1. apraksts, lieta Nr. 1388<br />

3. LVVA 1500. fonds, 1. apraksts, lieta Nr. 1388<br />

4. LVVA 1500. fonds, 1. apraksts, lieta Nr. 1388<br />

5. LVVA 1500. fonds, 1. apraksts, lieta Nr. 1388<br />

6. LVVA 1500. fonds, 1. apraksts, lieta Nr. 1388<br />

7. LVVA 1500. fonds, 1. apraksts, lieta Nr. 1388<br />

8. LVVA 1500. fonds, 1. apraksts, lieta Nr. 1388<br />

9. LVVA 1500. fonds, 1. apraksts, lieta Nr. 1388<br />

10. LVVA 1500. fonds, 1. apraksts, lieta Nr. 1388<br />

11. LVVA 1500. fonds, 1. apraksts, lieta Nr. 1404<br />

12. Latvijas Kara muzejs, Inv. Nr. 5-17947, 1193-DK<br />

13. Latvijas Kara muzejs, Inv. Nr. 5-691-DK/p “Pavēles, 280. Bolderājas bataljonam (1943.g. 23.I-8.III)”<br />

14. Latvijas Kara muzejs, Inv. Nr. 5-692-DK/p “Pavēles, 282.a latviešu policijas bataljonam un 313. Latviešu policijas bataljonam<br />

1943.g. 2.augusts - 1.septembris”<br />

15. Latvijas Kara muzejs, Inv. Nr. 5-692-DK/p “Pavēles, 282.a latviešu policijas bataljonam un 313. Latviešu policijas bataljonam<br />

1943.g. 2.augusts - 1.septembris”<br />

16. Latvijas Kara muzejs, Inv. Nr. 5-692-DK/p “Pavēles, 282.a latviešu policijas bataljonam un 313. Latviešu policijas bataljonam<br />

1943.g. 2.augusts - 1.septembri”<br />

17. Latvijas Kara muzejs, Inv. Nr. 5-17943, 1189-DK “Stāvokļa pārskats par Jelgavas apr. policijas darbību 1944.g. 20. Jūl-20. Aug.<br />

Sastādījis J.Kamaldnieks”<br />

18. Latvijas Kara muzejs, Inv. Nr. 5-17943, 1189-DK “Stāvokļa pārskats par Jelgavas apr. policijas darbību 1944.g. 20. Jūl-20. Aug.<br />

Sastādījis J.Kamaldnieks”<br />

19. Latvijas Kara muzejs, Inv. Nr. 5-17943, 1189-DK “Stāvokļa pārskats par Jelgavas apr. policijas darbību 1944.g. 20. Jūl-20. Aug.<br />

Sastādījis J.Kamaldnieks”<br />

20. Latvijas Kara muzejs, Inv. Nr. 5-17947, 1193-DK<br />

740 741

MILLERU – PŪCĪŠU ATZARS<br />

(PŪCĪŠI – BAUMAŅI – ŠTEKEĻI – OZOLI – DREISKI – PUĶUDĀRZS – TOMAŠS – PURIŅŠ -<br />

BRUNTĀLE)<br />

Runājot par XII paaudzes pārstāves Veltas Elfrīdas<br />

Milleres otro laulību ar Rihardu Frici Modriņu Pūcīti,<br />

ir jārunā par Pūcīšu dzimtas saskarsmi ar Milleru dzimtu.<br />

Ir zināms, ka Rihards Fricis Modriņš Pūcītis (*1.1.1921.<br />

Ozolnieki †8.11.1987. Jelgava) bija elektromehāniķis, kurš<br />

par padomju laikos aizliegto individuālo komercdarbību<br />

– privāto pakalpojumu izpildi savulaik pat tika tiesāts.<br />

Rihards Pūcītis izvairījās no dienesta gan vācu, gan<br />

Sarkanajā armijā (viņš bēguļoja Lietuvā), par ko viņu<br />

izsūtīja uz Sverdlovsku, kur viņš vairākus gadus pavadīja<br />

darba (filtrācijas) nometnē. Pēc atgriešanās Latvijā<br />

strādāja rūpnīcā Jelgavā par meistaru - elektromotoru<br />

tinēju. Kā nāves iemesls ir norādīts infarkts.<br />

Ir zināms, ka 1975. gada 12. septembrī Rihards kopā ar<br />

Leonhardu Freibergu, ģimenes draugu Pēteri Cimdiņu un<br />

Ilgoni Pūcīti (jaunāko) “(..) iegāza pirmo akmeni Štekeles<br />

Veltas automobiļu stallim (..)”, kam par godu no visiem<br />

iesaistītajiem tika parakstīts “svinīgs dokuments”. Kā goda<br />

viesis šajā ceremonijā piedalījās Pūcīšu dzimtas tobrīd<br />

vecākā pārstāve Katrīne Paulīne Pūcīte.<br />

Ir zināms, ka Riharda Friča Modriņa Pūcīša krustvecāki<br />

bija Friča Krišjansona (*3.10.1861. Jelgava †pēc 1941.) un<br />

Lavīzes Zusteres (*1868. Lielsesava †1944. Jelgava) dēls<br />

Jānis (Johans Fridrihs) Krišjānsons (*4.2.1895. Jelgava<br />

†14.12.1982. California USA) un viņa sieva Alma Vīksna<br />

(*22.6.1904. Vecauce †7.11.1993. Colorado Springs, USA).<br />

Jāpiezīmē, ka Fricis Krišjānsons bija precējies ar Pētera<br />

Baumaņa-Baura sievas Lizetes māsu Lavīzi, kura gāja bojā<br />

Jelgavas uzlidojumu laikā 1944. gadā – viņa tika nogalināta<br />

ar aviācijas bumbu šķembām stacijas laukumā. Ir zināms,<br />

ka Jānis (Johans Fridrihs) Krišjānsons ar Almu Zusteri<br />

kopš 1932. gada decembra dzīvoja pašu mājā “Zemgaļi”<br />

Jelgavas tuvumā (Ozolnieku pagastā), kā arī fakts, ka viņi<br />

ar pēdējo iespējamo vilcienu [domājams – 1944. gadā]<br />

emigrēja uz Vāciju, bet vēlāk nokļuva ASV. Emigrācija<br />

bija neizbēgama, jo Alma strādāja par tulci pie vācu<br />

armijas vadības (darba vieta bija “Villa Medem” ēkā). Ir<br />

zināms, ka viņu saimniecībā tika turētas 100 sudrablapsas,<br />

kuras pirms došanās emigrācijā tika palaistas brīvībā.<br />

Krišjānsonu dzimtas saknes ir meklējas Zaļajā muižā<br />

(Grunhof), bet ziņas – Jelgavas Sv.Annas latviešu lauku<br />

draudzes grāmatās. Pūcīšu ģimenē auga māsa Velta Aina<br />

Pūcīte (Štekele) (*6.10.1924. Ozolnieki), par kuru plašāk ir<br />

Štekeļu dzimtai veltītajā nodaļā. Pūcīšu dzimtas Zemgales<br />

atzara dzimtas mājas bija “Ratenieki” Ozolnieku pagastā.<br />

Riharda Pūcīša vecāki bija XI paaudzes pārstāvji –<br />

lauksaimnieks un mūrniekmeistars Pēteris Pūce [Pūcītis]<br />

(*<strong>30</strong>.10.1887. Vaives pagasts [*20.10.1887. Veselavas<br />

pagasts] †21.5.1946. Ozolnieki) un “Ratenieku” māju<br />

saimniece (vēlāk - kolhoza darbiniece) Katrīne Paulīne<br />

Baumane (*25.10.1891. Svētes pagasts [Ozolnieku pagasts]<br />

†25.11.1975. Jelgava). 1940. gada 5. janvārī Pēterim<br />

Pūcītim tika izsniegta medību apliecība 1940. gadam Nr.<br />

32-A2-P7, kas liecina, ka viņš bija mednieks.<br />

Šobrīd ir izdevies apzināt Pūcīšu dzimtas vēsturi sākot ar<br />

VIII paaudzi - senākās ziņas par Pūcīšu (Pūču) dzimtas<br />

priekštečiem ir meklējamas Raunas un Dzērbenes baznīcu<br />

grāmatās (vēlāk – arī Cēsu draudzē), taču uzreiz jāpiezīmē,<br />

ka vēl 19. gadsimtā un pat 20. gadsimta sākumā dzimtas<br />

uzvārds te tiek norādīts gan kā “Pūce”, gan kā “Pūcītis”,<br />

un tikai 20. gadsimtā (visticamāk – I Pasaules kara laikā)<br />

tas transformējies no “Pūce” uz “Pūcītis”. Pūču dzimtas<br />

saknes ir meklējamas Dzērbenē, bet vēlāk - Veselauskas<br />

muižā (Wesselhof) “Mežapaulu” mājās, kurās 19. gadsimtā<br />

(domājams – kopš aptuveni 1834. gada) dzīvoja Pūču<br />

dzimtas VIII paaudzes pārstāvju ģimene - saimnieks<br />

Attēli 722. un 723.<br />

Rihards Fricis Modriņš Pūcītis ar savu mammu 1922. un iesvētībās 1939. gadā.<br />

Attēls 724.<br />

Rihards Fricis Modriņš Pūcītis un viņa māsa Velta Aina Pūcīte ar saviem vecākiem pie “Ratenieku” mājas,<br />

kurai vēl nebija atjaunots otrais stāvs.<br />

Viļums Pūcītis (*1780. †1853.) un Edde (*1784. Dzērbene<br />

†21.9.1861. Wesselhof “Mežapauļi”), kura mira 77 gadu<br />

vecumā. Šajā jaulībā piedzima (IX paaudze):<br />

• Pēteris Pūce (*1808. Dzērbene †11.3.1872.<br />

Wesselhof “Mežapauļi”).<br />

• Jānis Pūce (*ap 1810.).<br />

• Līze Pūce (Kaissala) (*ap 1815.) 1834. gada<br />

18. novembrī Raunas baznīcā salaulājās ar Pēteri<br />

Kaissalu (*).<br />

• Kače Pūce (Puriņa) (*1821.).<br />

• Jānis Pūce (*ap 1825.).<br />

• Lotte Pūce (*pirms 1834.), dzīvoja Wesselhofas<br />

“Stirnes” mājās un 1857. gada 28. aprīlī Raunas<br />

baznīcā salaulājās ar Neuhofas “Jerit” mājās<br />

dzīvojošo Jāni Krastiņu.<br />

• Ansis Pūce (*1.2.18<strong>30</strong>. Dzērbene †11.12.1834.<br />

Wesselhof), kristīts Dzērbenes draudzē, miris 5<br />

gadu vecumā, miršanas ierakstā tēvs norādīts kā<br />

“Mežapauļu” saimnieks.<br />

• Marija Pūce (*1832. †1870.), norādīta 1858. gada<br />

revīzijā kā 25 ½ gadus veca, dzīvoja Mežapauļos.<br />

• Ansis Pūce (*pirms/vai 1834.).<br />

Interesanti, ka 1858. gada dvēseļu revīzijā Viļums ir<br />

norādīts ar uzvārdu “Pūcītis”. Kā nākamais “Mežapaulu”<br />

saimnieks 1858. gada revīzijā ir norādīts 48½ gadus vecais<br />

IX paaudzes pārstāvis Pēteris Pūce (*1808. Dzērbene<br />

†11.3.1872. Wesselhof “Mežapauļi”), kurš mira 64 gadu<br />

742 743<br />

vecumā. Viņš salaulājās ar Līzi (*1810. Dzērbene †5.3.1863.<br />

Wesselhof “Mežapauļi”), kura mira 52 gadu vecumā. Šajā<br />

laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Jānis Pūce (*11.1832. Dzērbene †7.10.1900.<br />

Veseleva), 1858. gada revīzijā norādīts kā 24 ½<br />

gadus vecs.<br />

• Dāvis Pūce (*20.8.1835. Wesselhof “Mežapauļi”<br />

†22.11.1896. Veselavas “Kauzuļi”), krustvecāki<br />

“Ķērpes” kalps Jānis Pūce, “Zvirbuļu” kalps Jēkabs<br />

Žīgurs, “Muggur” meita Madde Žīgure.<br />

• Pēteris Pūce (*12.6.1838. Wesselhof “Mežapauļi”),<br />

krustvecāki “Aula Muhre” kalps Jānis Žīgurs, muižas<br />

puisis Pēteris Ronis, muižas meita Kače Pūce.<br />

• Jēkabs Pūce (*15.11.1840. Wesselhof “Mežapauļi”),<br />

krustvecāki saimnieks Pēteris Johzis, “Aula Pļuhke”<br />

kalps Jānis Šihgun, meita Kače Pūce.<br />

• Marija Pūce (*28.3.1843. Wesselhof “Mežapauļi”),<br />

krustvecāki “Stirne” saimnieka dēls Jānis Puriņš,<br />

“Serben Melle” saimniece Truhte Švihgun, meita<br />

Latte Pūce.<br />

• Anna Pūce (*27.5.1845. Wesselhof “Mežapauļi”),<br />

krustvecāki kalps Pēteris Imše, kalpa sieve Latte<br />

Pūce, “Circeņ” meita Liene Čunde.<br />

• Viļums Pūce (*3.1.1848. Wesselhof “Mežapauļi”<br />

†23.7.1908. Veselavas “Mežapauļi”), krustvecāki<br />

muižas puisis Viļums Priede, “Aula Roge” saimnieks<br />

Jānis Pergis, muižas meita Lotte Pūce.<br />

• Liene Pūce (*3.4.1850. Wesselhof “Mežapauļi”

Attēli 725., 726. un 727.<br />

Riharda Friča Modriņa Pūcīša krusttēvs Fricis Krišjānsons, viņa sieva Alma un viņa vecāki –<br />

Ansis Roberts un Līna Krišjānsoni.<br />

†16.7.1850. Wesselhof “Mežapauļi”), krustvecāki<br />

“Stirne” kalps Jānis Puriņš, muižas meita Lotte Pūce,<br />

“Circen” meita Liene Čunde. Mirusi kā zīdainis.<br />

• Kārlis Pūce (*19.10.1851. Wesselhof “Mežapauļi”),<br />

krustvecāki “Mežpaulu” puisis Viļums Priedītis,<br />

kalps Jānis Tsohnde, meita Lotte Pūce<br />

• Līze Pūce (*29.4.1854. Wesselhof “Mežapauļi”),<br />

krustvecāki “Stirnu” saimnieks Jānis Puriņš, viņa<br />

sieva Katrina Puriņa, meita Lotte Pūce.<br />

Wesselhofas “Mežpaulu” saimnieks, X paaudzes pārstāvis<br />

Jānis Pūce (*11.1832. Dzērbene †7.10.1900. Veseleva)<br />

1857 gada 6. oktobrī Raunas baznīcā salaulājās ar<br />

Wesselhofas “Wegger” saimes meitu Mariju Rausis<br />

(*1832. Tihr. Stalluhnas †<strong>30</strong>.5.1871. Wesselhof, mirusi<br />

39 ½ gadu vecumā, neatguvusies no dzemdībām):<br />

[iespējams, Marijas vecāki Pēteris un Marija no Ronneb.<br />

Grot Lohrenz] (XI paaudze):<br />

• Kristīne Pūce (Lapiņa) (*18.2.1859. Wesselhof<br />

“Mežapauļi”), krustvecāki “Mežapauļu” kalps Dāvis<br />

Pūce, puisis Pēters Pūce, “Wegger” meita Zanne<br />

Attēls 728.<br />

Rihards Pūcītis (pirmais no kreisās) Ozolnieku skolā ar skolotājiem Medņiem.<br />

Ozola. Ir zināms, ka Kristīne Pūce 1884. gada 5.<br />

februārī Raunas baznīcā salaulājās ar Jāni Lapiņu.<br />

• Pēteris Pūce (*18.5.1860. Wesselhof “Mežapauļi”<br />

†25.5.1860. Wesselhof “Mežapauļi”), krustvecāki<br />

“Kabbak” kalpa sieva Šķērste Strauts, “Mežapauļu”<br />

puisis Pēteris Kabbuls, “Kabbak” kalpa sieve Madde<br />

Strauts.<br />

• Dāvis Pūce (*21.4.1861. Wesselhof “Mežapauļi”),<br />

krustvecāki “Mežapauļu” kalpa sieva Šķērste Strauts,<br />

“Mežapauļu” kalps Pēteris Pūce, “Mežapauļu” meita<br />

Marija Pūce.<br />

• Jānis Pūce (*21.9.1863. Wesselhof “Mežapauļi”<br />

†16.10.1868. Wesselhof “Mežapauļi”), krustvecāki<br />

“Mežapauļu” puisis Jēkabs Pūce, “Stirnes” kalps<br />

Pēteris Puriņš, “Mežapauļu” meita Marija Pūce.<br />

• Marija Pūce (*10.11.1865. Wesselhof “Mežapauļi”),<br />

krustvecāki “Mežapauļu” Marija Pūce, “Stirne”<br />

Anna Purriņ, “Mežapauļu” Dāvis Pūce.<br />

• Kārlis Pūce (*13.10.1868. Wesselhof “Mežapauļi”),<br />

dvīnis, krustvecāki “Mežapauļu” puisis Jēkabs<br />

Pūce, meita Marija Pūce.<br />

• Anna Pūce (*13.10.1868. Wesselhof “Mežapauļi”),<br />

dvīne, krustvecāki “Mežapauļu” meita Anna Pūce,<br />

“Skaidas” kalps Jānis Skaids. Ir zināms, ka Anna<br />

Pūce strādāja par meitu un 1890. gadā 8. aprīlī<br />

Raunas baznīcā salaulājās ar Kārli Rempi.<br />

• Kristjānis Pūce (*17.5.1871. Wesselhof<br />

“Mežapauļi” †23.5.1871. Wesselhof), krustvecāki<br />

kalps Jēkabs Pūce, puisis Jānis Vecgailis, Marija<br />

Kalniņa. Norādīts, ka miris 15 dienu vecumā, taču<br />

domnājams, tā ir pārrakstīšanās kļūda.<br />

Jau dažus mēnešus pēc savas pirmās sievas Marijas nāves,<br />

Jānis Pūce 1871 gada 4. jūlijā Raunas baznīcā salaulājās<br />

ar Kristīni Krēsliņš (†pēc 1900.). Jāņa Pūces miršanas<br />

ierakstā norādīts, ka nāves brīdī viņš bija 67 gadus un 11<br />

Attēls 731.<br />

Viļums Pūce ar savu sievu Mariju Ķiberi kāzu<br />

dienā 1879. gada 8. aprīlī.<br />

Attēls 729.<br />

Pēteris Pūcītis ar zirgu “Maņa” ved pienu uz Cenu staciju.<br />

744 745

Attēls 7<strong>30</strong>. Augusts Pūce un Marija Pūce<br />

(Andersone), sēž Alma Pūce (Grandovska) un<br />

Pēteris Pūce ap 1916. gadu.<br />

mēnešus vecs, nāves brīdī bija precējies un miris no plaušu<br />

tuberkulozes. Savukārt viņa otrajā laulībā piedzima (XI<br />

paaudze):<br />

• Eduards Pūce (*25.11.1872. Wesselhof<br />

“Mežapauļi” †26.9.1873. Wesselhof “Mežapauļi”),<br />

miris 11 mēnešu vecumā. Krustvecāki puisis<br />

Eduards Krēsliņš, puisis Kārlis Pūce, meita Anna<br />

Skrastiņa.<br />

• Karline Pūce (*23.2.1874. Wesselhof “Mežapauļi”<br />

†8.1.1875. Wesselhof “Mežapauļi”), krustvecāki<br />

meita Anna Pūce, mieta Līze Pūce, puisis Eduards<br />

Krēsliņš.<br />

• Augusts Pūce (*22.12.1875. Wesselhof<br />

“Mežapauļi”), krustvecāki kalps Viļums Pūce,<br />

puisis Kārlis Pūce, meita Anna Skrastiņa.<br />

• Jūlijs Pūce (*20.1.1879. Wesselhof “Mežapauļi”<br />

†29.4.1879. Wesselhof “Mežapauļi”), krustvecāki<br />

puisis Viļums Pūce , kalps Krišjānis Skrastiņš, un<br />

viņa sieva Anna.<br />

• Emīlija Pūce (*19.4.1880. Wesselhof “Mežapauļi”<br />

†8.4.1885. Wesselhof “Mežgaiļi”), krustvecāki<br />

saimniekce Šķērsta Strautiņa, meita Līze Pūce, sieve<br />

Ilze Skrastiņa.<br />

• Alvīne Paulīne Pūce (*3.9.1888. Wesselhof<br />

“Gurska”), krustvecāki saimnieks Dāvis Zihedriks<br />

un viņa sieve Marija, kalpone Anna Pūce.<br />

X paaudzes pārstāvis Dāvis Pūce (*20.8.1835. Wesselhof<br />

“Mežapauļi” †22.11.1896. Veselavas “Kauzuļi”) 1855. gadā<br />

tika rekrutēts cara armijā, bet 1870. gada 5. jūlijā Raunas<br />

baznīcā salaulājās ar Annu Sofiju Lorbergu () un šajā<br />

laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Jānis Pūce (*13.5.1871. Wesselshof “Saveļas”<br />

†8.6.1873. Wesselhof “Saveļas”), tēvs ir kalps.<br />

Krustvecāki puisis Pēteris strauts, puisis Krišs<br />

Galviņš, meita Anna Pūce<br />

• Dāvis Pūce (*1.8.1873. Wesselshof “Saveļas”<br />

†5.10.1878. Wesselhof “K.Banta”), krustvecāki<br />

saimnieks Jānis Pūce, saimnieks Jānis Liepiņš,<br />

saimniece Kristīne Pūce<br />

• Emīlija Pūce (*27.3.1875. Wesselshof “Lejas<br />

Pintuļi” †23.4.1878. Wesselhof “Brant”), krustvecāki<br />

meita Kristīne Kārkliņa, kalpa sieva Liene Lorberga,<br />

puisis Kārlis Pūce<br />

• Eduards Pūce (*21.3.1877. Wesselhof “Mežagaiļi”),<br />

krustvecāki puisis Krišjānis Puriņš, kalps Jēkabs<br />

Pūce, kalpa sieve Zanne Puriņa.<br />

• Kristīne Natālija Pūce (*27.5.1881. Wesselhof<br />

“Skuja”), krustvecāki meita Kristīne Pūce, kalps<br />

Jēkabs Pūce un viņa sieve Līze.<br />

• Pēteris Pūce (*16.11.1887. Wesselshof “Skuja”),<br />

krustvecāki puisis Jānis Pūce, Jāņis Kibbers un biņa<br />

sieve Anna.<br />

X paaudzes pārstāvis Pēteris Pūce (*12.6.1838. Wesselhof<br />

“Mežapauļi”), 1890. gada 11. novembrī Raunas baznīcā<br />

salaulājās ar Annu Ķerpi un šajā laulībā piedzima (XI<br />

paaudze):<br />

• Karlīne Pūce (*11.1.1892. Wesselhof “Mežgail”),<br />

krustvecāki puisis Krišjānis Skrastiņš, meita Liene<br />

Ķerpis, meita Karlīne Ķerpis.<br />

X paaudzes pārstāvis Jēkabs Pūce (*15.11.1840. Wesselhof<br />

“Mežapauļi”) strādāja par kalpu un 1870. gada 25. oktobrī<br />

Raunas baznīcā salaulājās ar Kristīni Apsīti (*1844.<br />

Baišen †10.9.1874. Wesselhof “Skujas”), kura mira <strong>30</strong> 2/3<br />

gadu vecumā. Šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Jānis Pūce (*27.2.1870. Dzērbene †),<br />

• Dāvis Pūce (*27.2.1872. Wesselhof “Mežapauļi”<br />

†5.2.1873. Wesselhof “Mežapauļi”), krustvecāki<br />

puisis Kārlis Pūce, Dāvis Apsītis, meita Grieta<br />

Strauts,<br />

• Kārlis Pūce (*28.10.1873. Wesselhof “Kalna<br />

Buļļi”), krustvecāki puisis Krišjānis Puriņš, kalps<br />

Dāvis Apsītis, saimniece Līze Vecgaile.<br />

Jau dažas nedēļas pēc sievas Kristīnes nāves, 1874. gada<br />

27. oktobrī Raunas baznīcā Jēkabs Pūce salaulājās ar<br />

Līzi Lindrāts (*), taču ziņas par šajā laulībā dzimušiem<br />

pēcnācējiem nav atrastas.<br />

XI paaudzes pārstāvis Jānis Pūce (*27.2.1870. Dzērbene<br />

†), tika kristīts Dzērbenes draudzē, māte norādīta kā<br />

“Trīne”. 1919. gadā saņēmis atļauju pārcelties uz Rīgu, kur<br />

dzīvoja Čiekurkalnā, 3. Šķērslīnijā 18a dz. 9. Norādīts kā<br />

strādnieks. Kopā ar viņu bija sieva Anna (*24.8.1877.),<br />

Jēkaba meita.<br />

X paaudzes pārstāve Marija Pūce (*28.3.1843. Wesselhof<br />

“Mežapauļi”) deva dzīvību ārlaulībā dzimušam dēlam (XI<br />

paaudze):<br />

• Jānis Pūce (*21.4.1868. Wesselhof “Mežapauļi”),<br />

krustvecāki “Mežapauļu” saimnieks Viļums Pūce,<br />

“Zrizen” kalps Pēteris Pūce, meita Anna Jegods [?].<br />

Bērnam ir norādīta tikai māte - Marija Pūce.<br />

baznīcā salaulājās ar Pētera Sīpola († pirms 1906.) meitu<br />

Mariju Sīpols (*). Šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Kārlis Pūce (*28.12.1908. Veselavas “Skujas”),<br />

krustvecāki Dāvis Pūcītis, Jūlija Pūcīte un Jānis<br />

Jansons<br />

Ir zināms, ka tiešais dzimtas turpinātājs Milleru dzimtas<br />

virzienā - X paaudzes pārstāvis ir Viļums Pūce (*3.1.1848.<br />

Wesselhof “Mežapauļi” †23.7.1908. Veselavas “Mežapauļi”),<br />

kurš 1879. gada 8. aprīlī Raunas baznīcā salaulājās<br />

ar Mariju Ķiberi (*ap 1860. †ap 1919. Krievija) bija<br />

kalps, uz ko norāda viņa laulībā dzimušo bērnu dažādās<br />

dzimšanas vietas. Interesanti, ka visi X paaudzes pārstāvji<br />

ir kristīti kā “Pūces”, bet 20. gadsimtā ir notikusi uzvārdu<br />

transformācija uz “Pūcītis” visos ģimenes atzaros - kā<br />

liecina Rūdolfa Pūcīša 1937. gadā rakstītais iesniegums, tas<br />

noticis laikā pirms 1914. gada, kad ģimene tika ierakstīta<br />

pagasta grāmatās un daudzu Pūcīši paši pat neesot zinājusi,<br />

ka baznīcas grāmatā ir kristīti ar uzvārdu Pūce. Viļuma<br />

Pūces sieva ir mirusi I Pasaules kara laikā Krievijā (Melnās<br />

jūras apkaimē, iespējams Tihoreckas pilsētā), kad ģimene<br />

tur uzturējās bēgļu gaitās. Pēc atgriešanās no bēgļu gaitām<br />

ģimene vispirms dzīvoja Jelgavā, Vaļņu ielā, jo “Ratenieku”<br />

mājas bija kara laikā cietušas. Pēc to atjaunošanas, 1921.<br />

gada 9. jūlijā ģimene pārcēlās uz “Rateniekiem”. Pēc nāves<br />

Pēteris Pūcītis tika apglabāts Jaunzemju kapos Ozolniekos.<br />

Viļuma Pūces un Marijas Ķiberes laulībā piedzima (XI<br />

paaudze):<br />

• Kārlis Pūce (*7.12.1879. [*26.12.1879.]Wesselhof<br />

Ir zināms, ka XI paaudzes pārstāvis Jānis Pūce (*21.4.1868.<br />

Wesselhof “Mežapauļi”) 1906. gada 16. aprīlī Raunas<br />

746 747<br />

“Rabbak” †19.5.1932. Rīga), krustvecāki puisis<br />

Pēteris Plūme, kalps Jānis Ķibbers un viņa sieve<br />

Anna.<br />

• Rūdolfs Pūce (*10.6.1881. Wesselhof “Mežpaul”,<br />

krustvecāki puisis Dāvis Pūce, kalps Jēkabs Pūce un<br />

viņa sieve Līze.<br />

• Jānis Pūce (*25.5.1883. Wesselhof “Paulenhof”),<br />

krustvecāki puisis Jānis Eglītis, kalps Pēteris<br />

Mednis, meita Trīne Odziņa.<br />

• Emīlija Pūce (*8.8.1885. Wesselhof “Lielkāja”),<br />

krustvecāki meita Mīle Kauliņa, saimniece Marija<br />

Ķibbere, kalps Jānis Ķibbers.<br />

• Pēteris Pūce (*31.8.1887. Wesselhof “Lielkāja”<br />

†21.5.1946. Ozolnieki), krustvecāki meita Mīle<br />

Kauliņa, saimniece Marija Ķibbere, kalps Jānis<br />

Ķibbers.<br />

• Mārcis Pūce (*27.3.1890. Wesselhof “Lielkāja”),<br />

krustvecāki puisis Jānis Pūce, kalps Pēteris Puriņš<br />

un viņa sieve Marija.<br />

• Alberts Pūce (*19.4.1892. Wesselhof “Lielkāja”<br />

†3.8.1897. Wesselhof “Lielkāja”), krustvecāki puisis<br />

Pēteris Ķibber, kalps Dāvis Pūce, meita Kristīne<br />

Ķibbere. Miris no asiņainas caurejas.<br />

• Marija Pūce (Andersons) (*10.9.1894. Wesselhof<br />

† ap 1975.)<br />

• Alma Pūce (Grandovska/Zirne) (*17.2.1898.<br />

Rauna †28.2.1987. Suntažu pagasts), krustvecāki<br />

puisis Marts Ķibers, meita Kristīne Ķibere, sieve<br />

Jūle Pūce.<br />

• Augusts Pūce (*1.8.1899. [*13.8.1899.] Wesselhof),<br />

krustvecāki puisis Rūdolfs Ķibers, puisis Dāvsis<br />

Attēls 732.<br />

No kreisās – Lūcija Liperte, Andersons, Ausma Biseniece, Marija Pūcīte (Andersone), Vilma Andersone,<br />

Alma Pūcīte (Grandovska), Alfrēds Grandovskis, Kārlis Grandovskis visticamāk, 1933. gada<br />

Ziemassvētkos.

Mangulis, meita Paulīne Ķibere<br />

Dzimtas mutvārdu leģenda, kas vēl nav dokumentāli<br />

apstiprināta, liecina, ka caur vienu no šīs paaudzes Pūcēm<br />

(Pūcīšiem) ir meklējama dzimtas radniecība ar leģendāro<br />

aktieri Uldi Pūcīti un viņa mazdēlu, pasaulē slaveno<br />

tenisistu Ernestu Gulbi.<br />

XI paaudzes pārstāvis Kārlis Pūce (*7.12.1879.<br />

[*26.12.1879.]Wesselhof “Rabbak” †19.5.1932. Rīga)<br />

Abās līdz mūsdienām saglabātajās pasēs ir norādīts<br />

kā neprecējies, bet viņa nodarbošanās - būvuzņēmējs.<br />

Attiecībā uz uzvārda atveidi rakstīts: “Pūcitis ar Pūce”.<br />

1927. gadā dzīvoja Rīgā, Bruņinieku ielā 121 dz. 34.<br />

Visticmāk, miris neprecēts, bez pēcnācējiem.<br />

XI paaudzes pārstāvis Rūdolfs Pūce (*10.6.1881.<br />

[*22.6.1881.] Wesselhof “Mežpaul” †), savā 1920. gadā<br />

izsniegtajā pasē ir norādīts trīs gadus vecāks - *10.6.1878.<br />

(iespējams, šis bija kļūdains, bet iepsējāms - apzināts<br />

ieraksts, kas labots nākošajā pasē) un ar uzvārdu “Pūcīt”.<br />

Pase ir sliktā stāvoklī un reģistrācijas zīmogi ir grūti<br />

salasāmi, taču redzams, ka dzīvojis Trikātas “Raibā”<br />

mājā, Rīgā, Bruņinieku ielā 77 dz. 28, Stabu ielā 92 dz. 28,<br />

Daugavpils ielā 47 dz. 16 (vēlak - dz. 17) , Jaunlaicenes<br />

pagasa “Kozuļos”, Rīgā, Stabu ielā 52 dz. 22, Tērbatas ielā<br />

36. dz. 11, Biķernieku ielā 8 dz. 4 un citur. 1927. gadā<br />

ceļojis uz Igauniju. Ir ziņas, ka 1934. gadā no Valkas<br />

apriņķa 4. iecirkņa miertiesneša pēc Sodu likuma 546.<br />

panta 1. daļas sodīts ar 2 mēnešu cietumsodu, kas nosacīti<br />

atlikts. Bija precējies ar Mātiņa Pieta meitu, strādnieci<br />

Emmu Piets (*27.3.1877. Smiltene †4.6.1936. Opekalns),<br />

kuras miršanas faktu reģistrēja Opekalna ev.lut. draudzes<br />

baznīcas mācītājs. Ir ziņas, ka viņai bija māsa Kristīne<br />

Piets, kas esot dzīvojusi Apē) un viņa ģimenē auga divas<br />

meitas (XII paaudze):<br />

• Irma Kristīne Pūce (Ārsts) (*20.1.1910. Rīga<br />

†20.8.1970. Rīga)<br />

• Austra Zelma Pūce (Puriņa) (*11.7.1911. Ape<br />

[Rīga] †8.9.2003. Vaive).<br />

XII paaudzes pārstāve Irma Kristīne Pūce (Ārsts)<br />

(*20.1.1910. Rīga †20.8.1970. Rīga) 1934. gada 20. janvārī<br />

Rīgas Ev. lut. Misiones draudzes namā Avotu ielā 29 viņa<br />

apprecējās ar Jāņa Ārsta dēlu, elektriķi Jāni Voldemāru<br />

Ārstu (*<strong>30</strong>.8.1909. Rīga vai Baldones pagasts †), kurš<br />

1926. gadā bija pierakstīts Kojsalas ielā 10 dz.1, bet vēlāk<br />

dzīvoja Ludzas ielā 56 dz. 64, bet 1927. gadā pārcēlās uz<br />

Rēveles (Tallinas) ielu 87 dz. 4. Pēc kara Ārstu ģimene<br />

dzīvoja Rīgā, Tallinas ielā 90-31 [jeb Tallinas ielā 87 dz.<br />

13, kas norādīta 1928. un 1935. gados kā adrese Jānim],<br />

kur pirmajos pēckara gados turēja arī govi. Līdz kāzām<br />

Irma Kristīne Pūce dzīvoja Rīgā, daugavpils ielā 47 dz. 17<br />

un Daugavpils ielā 49 dz. 18.Miršanas apliecībā norādīts,<br />

ka strādājusi dārzniecībā un mirusi no vēža. Pēc nāves<br />

apglabāta I Meža kapos Rīgā (25. augustā), netālu no<br />

rakstnieka Viļa Lāča kapavietas. Irmas Kristīnes Pūcītes<br />

un Jāņa Voldemāra Ārsta ģimenē piedzima (XIII paaudze):<br />

• Jānis Ārsts (*4.10.1940. Rīga †22.9.1995. Rīga),<br />

• Juris Ārsts (*16.12.1945. † 2.1.1947. Rīga), miris<br />

kā zīdainis, apglabāts 6. janvārī.<br />

XIII paaudzes pārstāvis Jānis Ārsts (*4.10.1940. Rīga<br />

†22.9.1995. Rīga) strādāja par pastnieku, bija precējies ar<br />

Jutu, abu laulībā piedzima meita (XIV paaudze):<br />

• Inese Ārsts (Lehejeva) (*9.8.1968. Rīga),<br />

XIV paaudzes pārstāve Inese Ārsts (Lehejeva) (*9.8.1968.<br />

Rīga) bija precējusies ar kādu Lehejevu, taču laulība tikusi<br />

šķirta. Pēcnācēju nav.<br />

XII paaudzes pārstāve Austra Zelma Pūcīte (*11.7.1911.<br />

Ape [Rīga] †8.9.2003. Vaive) strādāja par šuvēju Rīgā<br />

un kopš 1936. gada 21. jūlija dzīvoja Vaives pagasta<br />

“Smīdēs” - visticamāk, šis ir datums, kad viņa apprecējās<br />

ar ar Voldemāru Kārli Puriņu (*22.10.1906. Cēsu raj.<br />

Priekuļu pag. †7.5.1981.). 1941. gada tautas skaitīšanas<br />

Attēls 733.<br />

Augusts Pūcītis un Lūcija savā kāzu dienā 1935. gadā.<br />

laikā te dzīvoja arī Voldemāra Kārļa Puriņa vecāki, XI<br />

paaudzes pārstāvji - zemkopji Eduards Puriņš (*5.2.1878.<br />

†1961.) un Emīlija Miezīte (*16.1.1884. Veismaņu pagasts<br />

†1963.), kā arī Voldemāra Kārļa Puriņa jaunākais brālis,<br />

XII paaudzes pārstāvis Jānis Puriņš (*27.3.1915. Vaive),<br />

kurš bija namdaris. Jāpiezīmē, ka Voldemāra Puriņa māsa<br />

Hermīne Puriņa salaulājās ar Austras Pūcītes brāli Robertu<br />

Pūcīti, tādejādi veidojot divas šo dzimtu savstarpējās<br />

radniecības līnijas. Visticamāk, Puriņu dzimta “Smīdēs”<br />

dzīvoja kopš 1929. gada 8. maija. Savukārt Austras Zelmas<br />

Pūcītes un Voldemāra Kārļa Puriņa ģimenē piedzima<br />

astoņi pēcnācēji, no kuriem divi miruši kā zīdaiņi (XIII<br />

paaudze):<br />

• Aina Puriņa (Birzkalna) (*7.3.1938. Vaive).<br />

• Ieva Puriņa (Linīte) (*8.5.1939. Vaive). dzīvoja<br />

Vaives pagasta “Smīdes” mājās.<br />

• Mudīte Puriņa (*24.6.1942. Vaive †15.10.1942.<br />

Vaive), mirusi kā zīdainis.<br />

• Kārlis Puriņš (*1.2.1943. Vaive), dzīvo<br />

Augšlīgatnē.<br />

• Arvīds Puriņš (*10.3.1945. Vaive †23.9.1989.)<br />

• Jānis Puriņš (*8.1.1947. Vaive †1947.), miris kā<br />

zīdainis.<br />

• Māris Puriņš (*15.4.1948. Vaive).<br />

• Valdis Puriņš (*18.11.1952. Vaive †1999. pazudis<br />

bez vēsts).<br />

XIII paaudzes pārstāve Aina Puriņa (*7.3.1938. Vaive)<br />

absolvējusi Liepājas Pegadoģisko institūtu, strādājusi par<br />

latviešu valodas un literatūras skolotāju. Viņa salaulājās ar<br />

Valdi Birzkalnu (*5.10.1933.) un šajā ģimenē piedzima<br />

meita (XIV paaudze):<br />

• Raita Birzkalna (Saldava) (*16.7.1972.).<br />

XIV paaudzes pārstāve Raita Birzkalna (Saldava)<br />

(*16.7.1972.) ir precējusies ar Ervīnu Saldavu (*22.5.1969.)<br />

un šajā ģimenē aug dēls (XV paaudze):<br />

• Renalds Allens Saldavs (*25.10.2003.)<br />

XIII paaudzes pārstāvju Ievas Puriņas (*8.5.1939. Vaive)<br />

un Arņa Linīša (*1939.) ģimenē piedzima (XIV paaudze):<br />

• Agris Linītis (*19.2.1973.), neprecējies.<br />

• Andris Linītis (*3.3.1976. †25.8.1994.) gājis bojā<br />

dienesta laikā Latvijas armijā, apglabāts II Meža<br />

kapos Rīgā.<br />

XIII paaudzes pārstāvis Kārlis Puriņš (*1.2.1943. Vaive)<br />

bija precējies trīs reizes un katrā no laulībām viņam<br />

ir pēcnācējs. Pirmajā laulībā ar Ritu Āriju Leimani<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Uģis Puriņš (ap *1965.).<br />

• Māra Puriņa (ap *1968.).<br />

• Vents Puriņš (*1969.).<br />

Otrajā Kārļa Puriņa laulībā ar Skaidrīti piedzima:<br />

• Kristīne Puriņa (Treifelde) (*1983.).<br />

• Baiba Puriņa (Dreika) (*1988.).<br />

Trešajā Kārļa Puriņa laulībā ar Vinetu piedzima:<br />

• Kārlis Edvards Puriņš (*2004.).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Vents Puriņš (*1969.), ir precējies<br />

ar Jekaterinu (*1986.) un šajā laulībā piedzima (XV<br />

paaudze):<br />

• Artūrs Puriņš (*2003.).<br />

• Mareks Puriņš (*2006.).<br />

• Kristofers Puriņš (*2007.).<br />

• visticamāk, ir vēl viens dēls.<br />

XIII paaudzes pārstāvis Arvīds Puriņš (*10.3.1945. Vaive<br />

†1989.) bija precējies ar Dzidru Plešu (*7.7.1944.). Pēc<br />

nāves apglabāts Rīgā, Matīsa kapos. Ģimenē piedzima<br />

Attēls 736.<br />

No kreisās: Raita Saldava, Aina Birzkalna, Renalds Saldavs, Valdis Birzkalns,<br />

Arnita Puriņa, Māris Puriņš un Rūdolfs Puriņš.<br />

748 749

divas meitas (XIV paaudze):<br />

• Arnita Puriņa (*17.2.1970.), neprecējusies,<br />

strādā par ekonomisti.<br />

• Dzintra Puriņa (*20.1.1974.).<br />

XIV paaudzes pārstāve Dzintra Puriņa (*20.1.1974.),<br />

neprecējusies, strādā par mediķi Rīgas Austrumu<br />

slimnīcas Sepses un toksikoloģijas nodaļā, kā arī Rīgas<br />

Stradiņa universitātē, ir vairāku publikāciju un vismaz<br />

vienas grāmatas autore, pabeigusi trīs augstskolas, iegūstot<br />

bakalaura un divus maģistra grādus.<br />

Par XIII paaudzes pārstāvi Māri Puriņu (*15.4.1948.<br />

Vaive) ir zināms, ka viņš strādāja PMK-8 un vēlāk<br />

saimniekoja un uzturēja dzimtas mājas “Veckalnsmīdes”.<br />

Viņš apprecējās ar Margu Lindi (*6.12.1949. Stende) un<br />

šajā ģimenē piedzima (XIV paaudze):<br />

• Ilze Puriņa (*7.2.1973. Cēsis).<br />

• Gunārs Puriņš (*25.11.1971.).<br />

• Laima Puriņa (*11.4.1978. Rīga †<strong>30</strong>.5.2015.<br />

Valmiera).<br />

XIV paaudzes pārstāve Ilze Puriņa (*7.2.1973. Cēsis) ir<br />

precējusies ar Arvīda Rācēņa (*1936.) un Skaidrītes dēlu<br />

Armandu Rāceni (*25.2.1973.). Pēc kāzām Ilze saglabāja<br />

pirmslaulību uzvārdu. Šajā ģimenē aug divas meitas (XV<br />

paaudze):<br />

• Betija Rācene (*8.6.2001.).<br />

• Rūta Rācene (*<strong>30</strong>.11.2005.).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Gunārs Puriņš (*25.11.1971.)<br />

strādā Robežapsardzes pārvaldē Rīgā, ir kapteinis,<br />

darbojos gan Latvijā, gan pārstāv robežsardzi vairākos<br />

starptautiskos pasākumos un operācijās ārzemēs, ir<br />

saņēmis 5 krūšu zīmes un precējies ar operdziedātājas<br />

Kristīneas Opolais [neskatoties uz burta rakstības<br />

atšķirību, abas ir radinieces] radinieci Elīnu Opalais<br />

(*16.10.1979.). Šajā ģimenē aug trīs bērni (XV paaudze):<br />

• Anete Puriņa (*1.12.2000.).<br />

• Rūdolfs Puriņš (*6.10.2003.).<br />

• Madara Puriņa (*2.5.2017.).<br />

Attēls 735.<br />

Kārlis Pūcītis (Pūce) 1927. gada pasē.<br />

XIII paaudzes pārstāvju Valda Puriņa (*11.1952. Vaive<br />

†1999. pazudis bez vēsts) un Skaidrītes Straumes (*1946.)<br />

ģimenē piedzima trīs bērni (XIV paaudze):<br />

• Inese Puriņa (*1978. †2000.), apglabāta<br />

Jaunciema kapos Rīgā.<br />

• Zigmārs Puriņš (*1980.).<br />

• Sanita Puriņa (Maklovska) (*1981.).<br />

XIV paaudzes pārstāve Sanita Puriņa (Maklovska)<br />

(*1981.) ir precējusies ar Viktoru Maklovski (*1969.) un<br />

abu laulībā piedzima dēls (XV paaudze):<br />

• Daniels Maklovskis (*2002.).<br />

Attēls 735.<br />

Irmas Pūcītes un Jāņa Ārsta kāzu diena 1934.<br />

gadā.<br />

Attiecībā uz XI paaudzes pārstāves Marijas Pūces<br />

(*10.9.1894. Wesselhof † ap 1975.) laulībām ar Jēkabu<br />

Andersonu (* † ap 1932. Ozolnieki), ir zināms, ka šajā<br />

ģimenē piedzima trīs meitas (XII paaudze):<br />

• Lūcija Andersone (Liparte) (*13.9.1924.<br />

Ozolnieki †<strong>30</strong>.6.1993. Ozolnieki).<br />

• Vilma Andersone (Bīnemane) (*10.5.1926.<br />

Ozolnieki †19.11.2009. Ozolnieki).<br />

• Ausma Andersone (Biseniece) (*17.1.1928.<br />

Ozolnieki †28.9.1994. Ozolnieki), bija šuvēja, strādāja<br />

siltumnīcās par dārznieci, dzīvoja Ozolniekos un<br />

bija precējusies ar Jāni Bisenieku (*1913. †1972.).<br />

Šajā ģimenē savu bērnu nebija, Ausma slimoja ar<br />

kaulu tuberkulozi un bieži ārstējās Krimuldā.<br />

XII paaudzes pārstāves Lūcijas Andersones (Lipartes)<br />

(*13.9.1924. Ozolnieki †<strong>30</strong>.6.1993. Ozolnieki) un Augusta<br />

Liparta (*) laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Ilga Liparte (Anškina) (*9.4.1946. Ozolnieki)<br />

• Agrita Liparte (Golere).<br />

XIII paaudzes pārstāve Agrita Liparte apprecējās ar Jāni<br />

Goleru un šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Ivo Golers (*1.5.1969.).<br />

• Ilze Golere (Bīleskalna) (*3.4.1972.).<br />

• Ieva Golere (Grundmane) (*7.11.1977.).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Ivo Golers (*1.5.1969.) apprecējās<br />

ar Inesi Frišmani un šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Nauris Golers (*1993.)<br />

• Elvis Golers (*1999.)<br />

XIV paaudzes pārstāve Ilze Golere apprecējās ar Gunti<br />

Bīleskalnu un šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Reinis Bīleskalns (*1994.),<br />

• Līva Bīleskalna (*1997.).<br />

XIV paaudzes pārstāve Ieva Golere apprecējās ar Aināru<br />

Grundmani un šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Eduards Grundmanis (*1.10.2002.),<br />

• Megija Grundmane (*26.5.2004.).<br />

XIII paaudzes pārstāve Ilga Liparte apprecējās ar Gunti<br />

Anškinu (*29.4.1936. Bramberģe) un šajā laulībā piedzima<br />

(XIV paaudze):<br />

• Dzintars Anškins (*23.12.1969.),<br />

• Normunds Anškins (*7.11.1973.).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Dzintars Anškins (*23.12.1969.)<br />

apprecējās un šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Haralds Anškins (*.),<br />

• Karīne Anškina (*26.9.).<br />

• Raivis Anškins (*.).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Normunds Anškins (*7.11.1973.)<br />

bija precējies, taču laulība vēlāk tika šķirta. Tajā piedzima<br />

(XV paaudze):<br />

• Artis Anškins (*6.11.1999.).<br />

XII paaudzes pārstāve Vilma Andersone (*10.5.1926.<br />

Ozolnieki †19.11.2009. Ozolnieki) salaulājās ar Augustu<br />

Bīnemani (*22.8.1918. Cenu pagasts †12.11.2003.<br />

Ozolnieki), kurš 1941. gada tautas skaitīšanas laikā dzīvoja<br />

Ozolnieku pagasta “Dzērvēs”, kur tobrīd dzīvoja arī viņa<br />

māte Grieta Auguste Bīnemane (*10.11.1892. Jēkabnieku<br />

pag. †pēc 1941.) un brālis Jānis Eduards Bīnemanis<br />

(*1915. Cēsis †pēc 1941.), kā arī Anna Goldbergs (*1863.<br />

Vecplatone †pēc 1941.), kura, visticamāk, bija Grietas<br />

Augustes Bīnemanes māte. “Dzērvēs” visi uzrādītie dzīvoja<br />

kopš 1920. gada 24. aprīļa. Savukārt Vilmas Andersones<br />

un Augusta Bīnemaņa laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

XIV paaudzes pārstāve Laima Puriņa (*11.4.1978. Rīga<br />

†<strong>30</strong>.5.2015. Valmiera). Par viņu zināms, ka viņa pabeidza<br />

Mālpils tehnikumu, iestājās LU, bet mācības pameta dēļ<br />

darba ārzemēs, pabeidza koledžu Īrijā, mācījusies un<br />

strādājusi ārzemēs (ASV, Lielbritānijā, Īrijā), centusies<br />

iekārtoties darbā lidostā “Rīga”, kur saņēma atteikumu<br />

nepietiekamo krievu valodas zināšanu dēļ. Pēc mācībām<br />

Īrijā atgriezās Latvijā, kur mira no vēža.<br />

Attēls 735.<br />

Rūdolfs Pūcītis (Pūce) un viņa sieva Emma Piets.<br />

750 751<br />

• Jānis Bīnemanis (*14.1.1949. †27.3.2011.),<br />

• Inta Bīnemane (Keiša) (*13.2.1951.),<br />

• Imants Bīnemanis (*11.2.1954.).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Jānis Bīnemanis (*14.1.1949.<br />

†27.3.2011.) bija precējies Māru Pūpolu (*21.1.1949.<br />

Staļģene) un šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Ineta Bīnemane (Znotiņa) (*26.1.1973.)<br />

• Gunita Bīnemane (Portnaja) (*<strong>30</strong>.4.1975.)<br />

XIV paaudzes pārstāve Ineta Bīnemane (Znotiņa)<br />

(*26.1.1973.) apprecējies ar Dzintaru Znotiņu<br />

(*24.3.1973.) un šajā piedzima (XV paaudze):<br />

Attēls 734.<br />

Pūcīšu ģimene Līgatnē 1938. gadā. No kreisās –<br />

Roberts Pūcītis, Pēteris Pūcītis, Hermīne, Astra,<br />

X, Austra Pūcīte ar savu meitu Ainu, X, Rihards<br />

Fricis Modriņš Pūcītis, Voldemārs Puriņš, Velta<br />

Aina Pūcīte (Šteleke), X, X. Stāv (no kreisās): X, X,<br />

Kārlis Puriņš, Jānis Puriņš.

• Kristers Znotiņš (*1.3.2001.),<br />

• Rolands Znotiņš (*14.6.2006.).<br />

XIV paaudzes pārstāve Gunita Bīnemane (Portnaja)<br />

(*<strong>30</strong>.4.1975.) apprecējies ar Ingusu Portnaju un šajā<br />

piedzima (XV paaudze):<br />

• Madara Portnaja (*9.5.2001.),<br />

• Toms Portnajs (*8.6.2006.),<br />

• Elza Portnaja (*4.5.2014.).<br />

XIII paaudzes pārstāve Inta Bīnemane (*13.2.1951.) bija<br />

precējusies ar Juri Keišu un šajā laulībā piedzima (XIV<br />

paaudze):<br />

• Anita Keiša (Gaile) (*26.7.1974.),<br />

• Evita Keiša (Lūkina) (*6.5.1977.),<br />

• Jānis Keišs (*28.12.1983.).<br />

XIV paaudzes pārstāve Anita Keiša (Gaile) (*26.7.1974.)<br />

apprecējies ar Māri Gaili (*) un šajā piedzima (XV<br />

paaudze):<br />

• Alise Gaile (*8.12.2005.),<br />

• Madara Gaile (*20.12.2007.),<br />

• Alberts Gailis (*12.7.2012.).<br />

XIV paaudzes pārstāve Evita Keiša (Lūkina) (*6.5.1977.)<br />

apprecējies ar Mārtiņu Lūkinu (*) un šajā piedzima (XV<br />

paaudze):<br />

• Miks Lūkins (*25.7.2003.),<br />

• Lote Lūkina (*21.10.2008.).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Jānis Keišs (*28.12.1983.)<br />

apprecējies ar Aivu Dūrīti (*17.4.1985. Druviena) un šajā<br />

piedzima (XV paaudze):<br />

• Dārta Keiša (*26.5.2011.),<br />

• Jurģis Keišs (*25.9.2014.).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Imants Bīnemanis (*11.2.1954.)<br />

1977. gadā apprecējās ar Līgu Ūku (*31.3.1956.) un šajā<br />

laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Kristīne Bīnemane (Kalneta) (*24.2.1978.),<br />

• Inese Bīnemane (*28.9.1979.).<br />

XIV paaudzes pārstāve Kristīne Bīnemane (*24.2.1978.)<br />

ir precējusies ar Laimoni Kalnetu un abu laulībā dzimuši<br />

(XV paaudze):<br />

• Monta Kalneta (*15.5.1999.),<br />

• Gints Kalnets (*14.10.2001. Jelgava).<br />

XIV paaudzes pārstāve Inese Bīnemane (*28.9.1979.)<br />

dzīvo civillaulībā ar Andreju Dovguško un abu attiecības<br />

ir dzimuši (XV paaudze):<br />

• Elizabete Dovguško (*1.7.2008.),<br />

• Dagnija Dovguško (*4.2.2010.),<br />

• Alise Dovguško (*12.9.2014.).<br />

XI paaudzes pārstāve Alma Pūce (*17.2.1898. Rauna<br />

†28.2.1987. Suntažu pagasts) [pasē norādīta kā Friča<br />

meita, kas nesakrīt ar iepriekš uzskatīto piederību]<br />

strādāja “Juglas Manufaktūrā” un salaulājās ar galdnieku<br />

un mēbeļu meistaru, Jāņa Grandovska dēlu Kārli<br />

Grandovski (*9.12.1901. Rīga †), kurš izgatavoja bufeti,<br />

kas atradās “Ratenieku” mājā. Interesanti, ka abās Almai<br />

Pūcītei izdotajās pasēs kā tēvs ir norādīts Fricis, lai gan<br />

saskaņā ar dzimtas mutvārdu leģendu, viņa tika uzskatīta<br />

par Viļuma Pūces un Marijas Ķibers meitu. Diemžēl,<br />

ziņas pārbaudīt Raunas draudzes grāmatā nav iespējams,<br />

jo 1898. gada pirmās puses ierakstu lapas nav atrodamas.<br />

Pēc Kārļa Grandovska nāves 1942. gadā Alma Pūcīte<br />

pārcēlās uz Suntažiem, kur viņa piedzīvoja uzbrukumu,<br />

pēc kura, psiholoģiska trieciena rezultātā, viņa zaudēja<br />

spēju runāt latviski. Īsu brīdi viņa dzīvoja pie savas māsas<br />

Marijas Pūcītes Ozolniekos (“Jaunbalpēteru” mājās), bet<br />

vēlāk atgriezās Suntažos, kur dzīvoja “Rūķīšu” mājās un<br />

arī mira.<br />

Ir zināms, ka Alma Pūcīte apprecējās otrreiz - ar Jāņa Zirņa<br />

dēlu Jāni Zirni (*18.11.1890. †28.11.1973. Suntaži), taču<br />

šajā laulībā pēcnācēju nebija. Savukārt Almas Pūcītes un<br />

Kārļa Grandovska laulībā piedzima dēls, (XII paaudze):<br />

• Alfrēds Grandovskis (*26.12.1921. Rīga<br />

†10.27.1994. Ropaži)<br />

XII paaudzes pārstāvis Alfrēds Grandovskis (*26.12.1921.<br />

Rīga †10.27.1994. Ropaži) kādreiz dzīvoja Rīgā, Stabu ielā<br />

(pēc citām ziņām - Daugavpils ielā). Dzīves laikā nebija<br />

precējies, taču civillaulībā ar atraitni Broņislavu Boldovu<br />

(dzim. Ontužāne) (*14.10.1919. Sakstesgals †3.9.1970.)<br />

piedzima meita (XIII paaudze):<br />

• Biruta Grandovska (*12.11.1954. Jaunpiebalga).<br />

Jāpiezīmē, ka XII paaudzes pārstāvei Broņislavai Boldovai<br />

(*14.10.1919. Sakstesgals †3.9.1970.) no pirmās laulības<br />

ar Boldovu (*1910. †1951.), kurš mira no II Pasaules<br />

kara laikā iegūtiem ievainojumiem, bija divi bērni (XIII<br />

paaudze):<br />

• Pēteris Boldovs (*2.6.1942. †8.1957.), miris 16<br />

gadu vecumā<br />

• Antonija Boldova (Pudāne)(*20.6.1946.).<br />

Attēls 735.<br />

Gunārs Puriņš ar sievu Elīnu Opalais, meitām<br />

Aneti un Madaru un dēlu Rūdolfu.<br />

XIII paaudzes pārstāve Antonija Boldova (Pudāne)<br />

(*19XX) bija precējusies ar gleznotāju Juri Pudānu<br />

(*12.7.1941. †28.7.2017. Rīga), kurš laikā no 1952. līdz 1959.<br />

gadam mācījās Rīgas Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā,<br />

bet 1959. gadā iestājās Mākslas akadēmijas glezniecības<br />

nodaļā. Viņa gleznieciskā metode laikabiedru un arī paša<br />

mākslinieka atmiņās tiek raksturota kā ļoti patstāvīga ceļa<br />

meklējumi. Tas bija iemesls tam, līdzīgi kā Maijai Tabakai,<br />

ka radās nesaskaņas ar Mākslas akadēmijas pasniedzējiem:<br />

netika ieskaitīti prakses darbi, kurus mākslinieks gleznoja,<br />

abstrahējoties no citu ietekmēm, pats savā stilā.<br />

Rezultātā, aizbildinoties ar disciplīnas graušanu, Juris<br />

Pudāns 5. kursā tika izslēgts no Mākslas akadēmijas. Pēc<br />

aiziešanas no akadēmijas mākslinieks no glezniecības<br />

pilnībā novērsās. Impulss, lai atsāktu gleznot Jurim<br />

Pudānam bija izstāde “Franču grupa. 1960. gadi.”, ko<br />

2007. gadā organizēja Latvijas Mākslas akadēmijas<br />

mākslas zinātnes nodaļas studenti. Franču grupā, šajā Jura<br />

Pudāna jaunības dienu draugu pulkā bija Maija Tabaka,<br />

Ieva Šmite, Imants Lancmanis, Bruno Vasiļevskis, Jānis<br />

Krievs. Pudāns mira traģiskā nelaimes gadījumā, krītot no<br />

kāpnēm Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, mecenātu<br />

Jāņa un Dinas Zuzānu izstādes “TOP no top” atklāšanas<br />

laikā. Savukārt Antonijas Boldovas un Jura Pudāna laulībā<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Filips Pudāns (*Rīga)<br />

• Matīss Pudāns (*Rīga), strādā par direktoru<br />

franču izveidotajā veco ļaužu apkopes rezidencē<br />

“Dzintara melodija” Rīgā, kā arī ārstu-psihiatru<br />

slimnīcā “Ģintermuiža”.<br />

XI paaudzes pārstāvis Augusts Pūce (*1.8.1899.<br />

[*13.8.1899.] Wesselhof †) 1926. gada 17. oktobrī Rīgā,<br />

Jāņa draudzē salaulājās ar Miķeļa Dubova meitu Antoniju<br />

Dubovu (*18.8.1900. Cēsis †). 1922. gadā izdotajā pasē<br />

redzams, ka Augusts Pūce (ar norādi - dzimis Pūce, pasē<br />

- Pūcīt), ir dzīvojis Daugavpils ielā 9 dz. 3, Turgeņeva iela<br />

12 dz. 3. Pasē ir vēl virkne zīmogu , taču pase ir sliktā<br />

stāvoklī un daudzi ieraksti nav salasāmi. Ir redzams, ka<br />

dzīvojis arī Salaspilī un Cēsīs. Savukār saskaņā ar 1926.<br />

gada pasē redzamajiem zīmogiem, Augusts Pūce 1926.<br />

gada 13. decembrī tika pierakstīts Rīgā, Gumijas ielā 2 dz.<br />

3, 1927. gadā bija pierakstīts Slokā, Dzirnavu ielā 2, bet<br />

martā ārstējies Rīgas 1. slimnīcā. 1927. gadā pierakstīts<br />

arī Rīgā, Kaļķu ielā 1 dz. 2 un Trikātas pagastā, “Raibā”<br />

mājās, kur viņš strādāja. Pasē norādīts, ka bijis namdaris.<br />

Abu laulība, nalstotie suz tiesas spriedumu, tika šķirta<br />

1931. gada 13. janvārī. Antonijas pasē ir norādīts, ka<br />

1928. gada 15. jūnijā viņa tika pierakstīta Vaļņu ielā 23<br />

(kā dzīvoklis norādīts “Dubas noliktava”), 1929. gada 16.<br />

decembrī - Bāriņu ielā 7 dz. 53, 19<strong>30</strong>. gada 1. augustā - 13.<br />

janvāra ielā 7 dz. 4 un 5. novembrī - Ormaņu ielā 26 dz.<br />

6. Pēc šķiršanās viņa atjaunoja savu pirmslaulību uzvārdu.<br />

Bērnu abu laulībā nebija.<br />

Otrreiz Augusts Pūce apprecējās 1935. gadā, kad<br />

Anglikāņu baznīcā Rīgā viņš salaulājās ar Lūciju. Arī<br />

šajā ģimenē savu bērnu nebija, citu ziņu pagaidām nav.<br />

Pēc mutvārdu informācijas abi vēlāk izšķīrās un Augusts<br />

Pūcītis pārcēlās uz Ķekavu (?), kur dzīvoja mājā Daugavas<br />

krastā un iespējams, vēlreiz apprecējās, taču ziņu par šo<br />

laulību šobrīd nav.<br />

X paaudzes pārstāvis Jānis Pūce (*ap 1810.) bija precējies<br />

ar Elzu un šajā laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Dāvis Pūce (*21.3.1835. Neuhof Ķerpe),<br />

752 753<br />

krustvecāki “Ķerpe” kalpa sieva Trīne Bērziņa,<br />

muižas puisis Marts Bērziņš, muižas meita Anne<br />

Karcen.<br />

• Marija Pūce (*12.4.1838. Neuhof Tirzīt [Rabbaki]<br />

†21.3.1872. Wesselhof “Rabbak”), krustvecāki Tirzīt<br />

kalps Jēkabs Zīlīt, viņa sieva Marija, “Mežapaulu”<br />

meita Kače Pūce. Strādāja par meitu “Rabbaku”<br />

mājās, kur arī mira, neprecēta.<br />

Wesselhofas “Mežpaulu” meita, IX paaudzes pārstāve<br />

Kače Pūce (*1821.) 1842. gada 23. augustā Raunas<br />

baznīcā salaulājās ar Wesselhofas “Lejas stirnu” saimnieka<br />

Kriša Puriņa (*1794. †1852.) dēlu Jāni Puriņu (*1819.) un<br />

1858. gada revīzijas laikā ģimene dzīvoja “Stirnas” saimē.<br />

Abu laulībā piedzima un Raunas draudzē tika kristīti (X<br />

paaudze):<br />

• Marija Puriņš (*29.6.1843. Wesselhof “Stirne”),<br />

krustvecāki “Pohde” saimnieks Marts Kallahz,<br />

“Mežapaul” meita Latte Pūce, “Bante” meita Maše<br />

Ozoliņ.<br />

• Pēteris Puriņš (*17.11.1844. Wesselhof “Lejas<br />

Stirne”), krustvecāki kalps Griš Purriņ, puisis<br />

Pēteris Purriņ, meita Latte Pūce.<br />

• Anne Puriņš (*1.6.1847. Wesselhof “Stirne”),<br />

krustvecāki “Mežapaulu” meita Latte Pūce, meita<br />

Zane Puriņ, saimnieks Griš Purriņ.<br />

• Jānis Puriņš (*11.2.1849. Wesselhof “Stirne”),<br />

dvīnis, Nav norādīts 1858. gada revīzijā.<br />

• Marts Puriņš (*11.2.1849. Wesselhof “Stirne”),<br />

dvīnis, krustvecāki abiem dvīņiem muižas<br />

kalps Jānis Žīgurs, muižas puisis Pēteris Puriņš,<br />

“Mežpaulu” meita Lotte Pūce. Nav norādīts 1858.<br />

gada revīzijā.<br />

• Dāvis Puriņš (*<strong>30</strong>.1.1850. Wesselhof “Stirne”),<br />

krustvecāki muižas kalps Griš Puriņš, muižas meita<br />

Marija Puriņa [ierakstīta divas reizes]. Nav norādīts<br />

1858. gada revīzijā.<br />

• Liene Puriņa (*1851.).<br />

• Kristjānis Puriņš (*14.2.1853. Wesselhof “Lejas<br />

stirnes” †?).<br />

• Kārlis Puriņš (*21.8.1856. Wesselhof “Lejas<br />

stirnes” †?).<br />

• Eduards Puriņš (*1866. Veselava †26.9.1883.<br />

Veselava), miris 17 gadu 6 mēnešu vecumā.<br />

X paaudzes pārstāvis Pēteris Puriņš (*17.11.1844.<br />

Wesselhof “Lejas stirnes” †?) bija precējies ar Mariju Upīti<br />

(*9.10.1850. †?.). Spriežot pēc bērnu miršanas datiem, var<br />

secināt, ka 1885. gadā ģimeni skāra nāvējoša slimība, jo<br />

aptuveni divu nedēļu laikā mira trīs bērni. Ir zināms, ka<br />

abu laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Karlīne Puriņa (Melngaile) (*7.9.1871. †19.)<br />

• Jānis Puriņš (*23.4.1874. †26.4.1885.), miris kā<br />

bērns.<br />

• Eduards Puriņš (*5.2.1878. †1961.) [jeb<br />

*23.1.1879.]<br />

• Alvīne Puriņa (*29.7.1881. †14.5.1885.), mirusi<br />

kā bērns.<br />

• Emīlija Puriņa (*1.8.1884. †4.5.1885.), mirusi kā<br />

zīdainis.<br />

• Kārlis Puriņš (*13.4.1886. †19.).<br />

• Emma Puriņš (*26.5.1889. †19.).<br />

• Jūlijs Puriņš (*18.12.1891. [*31.12.1891.] †ap<br />

1966.).<br />

• Marija Puriņa (Apine) (*23.9.1894. †1963.).<br />

XI paaudzes pārstāve Karlīne Puriņa (Melngaile)<br />

(*7.9.1871. †19.) salaulājās ar komponista Emīļa Melngaiļa

[domājams] brāli Melngaili (*) un šajā laulībā piedzima<br />

(XII paaudze):<br />

• Antonija Melngaile (*), neprecējusies, apglabāta<br />

Priekuļu kapos.<br />

• Mārtiņš Melngailis (*), apglabāts Talsu kapos<br />

• Jānis Melngailis (*)<br />

XII paaudzes pārstāvis Mārtiņš Melngailis (*) bija<br />

precējies ar Ilgu (*).<br />

XII paaudzes pārstāvis Jānis Melngailis (*) bija precējies<br />

ar Zelmu (*) un dzīvoja “Ķiršlauku” mājās.<br />

XI paaudzes pārstāvis Kārlis Puriņš (*13.4.1886. †19.)<br />

salaulājās ar Martu Eicēnu (*) un šajā laulībā piedzima<br />

(XII paaudze):<br />

XI paaudzes pārstāvis Eduards Puriņš (*5.2.1878.<br />

†1961.) [jeb *23.1.1879.] bij aprecējies ar Emīliju Miezīti<br />

(*16.1.1884. Vaives pag. †1963.) un abu laulībā piedzima<br />

(XII paaudze):<br />

• Voldemārs Kārlis Puriņš (*22.10.1906. Priekuļi<br />

†7.5.1981.), pēcteči ir aprakstīti iepriekš, Austrai<br />

Zelmai Pūcītei (*11.7.1911. Ape [Rīga] †8.9.2003.<br />

Vaive) veltītajā nodaļā.<br />

• Hermīne Emma Puriņa (Pūcīte) (*22.6.1909.<br />

Priekuļu pag. †Līgatne), pēcteči aprakstīti tālāk,<br />

Robertam Pūcītim (*25.11.1897. Vaive †25.6.1966.<br />

Līgatne) veltītajā sadaļā.<br />

• Jānis Puriņš (*1915. †1944.).<br />

• Mārtiņš Puriņš (*1919. †1990.).<br />

• Velta Puriņa (*1923. †1934.), mirusi kā bērns,<br />

apglabāta Priekuļu kapos.<br />

XII paaudzes pārstāvis Jānis Puriņš (*1915. †1944.) krrita<br />

II Pasaules kara laikā [iespējams, pie Daugavpils]. Dzīve<br />

slaikā bija precējies ar Elzu Zariņu (*1921. †2011.), kura<br />

ir apglabāta Mārsnēnu kapos. Abu laulībā piedzima (XIII<br />

paaudze):<br />

• Jānis Puriņš (*1944.).<br />

Attēls 737.<br />

No kreisās - Austra Pūcīte (Puriņa), Lūcija<br />

Andersone (Liparte) un Alma Pūcīte<br />

(Grandovska).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Jānis Puriņš (*1944.) salaulājās<br />

ar Āriju Tomsoni (*1947.) un abu laulībā piedzima (XIV<br />

paaudze):<br />

• Vilnis Puriņš (*1969.).<br />

• Arnis Puriņš (Puriņš-Salavejs) (*1972.).<br />

• Ilona Puriņa (Priedīte) (*1974.).<br />

• Jānis Puriņš (*1980.).<br />

• Mārtiņš Puriņš (*1985.).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Vilnis Puriņš (*1969.) salaulājās<br />

ar Innu Nazārovu (*1970.) un abu laulībā piedzima (XV<br />

paaudze):<br />

• Kristīne Puriņa (Vanaga) (*1991.).<br />

• Artūrs Puriņš (*).<br />

XV paaudzes pārstāve Kristīne Puriņa (Vanaga) (*1991.)<br />

salaulājās ar Ģirtu Vanagu (*) un abu laulībā piedzima<br />

(XVI paaudze):<br />

• Samanta Vanaga (*4.3.2013.).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Arnis Puriņš (Puriņš-Salavejs)<br />

(*1972.) bija precējies divas reizes - ar Ivitu Puju (*)<br />

un Gitu Saloveju (*1972.). Pirmajā laulīā ar Ivitu Puju<br />

piedzima (XV paaudze):<br />

• Pārsla Puriņa (*1995.†), apglabāta Mārsnenu<br />

kapos.<br />

• Arnis Puriņš (*1996.).<br />

Savukārt Arņa Puriņa otrajā laulībā ar Gitu Saloveju<br />

piedzima (XV paaudze):<br />

• Aldis Salovejs (*1999.).<br />

• Rainers Puriņš-Salovejs (*2002.).<br />

XIV paaudzes pārstāve Ilona Puriņa (Priedīte) (*1974.)<br />

bija precējusies divas reizes - ar Uldi Priedīti (*1964.) un<br />

Valteru Apelu (*). Laulībā ar Uldi Priedīti piedzima (XV<br />

paaudze):<br />

• Linda Priedīte (*1993.).<br />

• Amanda Priedīte (*1998.).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Jānis Puriņš (*1980.) salaulājās ar<br />

Zandu Bāci (*1982.). Šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Laura Puriņa (*2003.).<br />

• Jānis Puriņš (*2005.).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Mārtiņš Puriņš (*1985.) salaulājās<br />

ar Jāņa Jansona un Dagmāras Pūcītes (*15.4.1958. Ludza)<br />

meitu Līgu Jansoni (*1985.) un abu laulībā piedzima (XV<br />

paaudze):<br />

• Matīss Puriņš (*2013.).<br />

XI paaudzes pārstāve Marija Puriņa (Apine) (*23.9.1894.<br />

†1963.) salaulājās ar Jāni Apini (*1877. †1964.), kurš<br />

dzīves laikā bija precējies divas reizes. Jāņa Apiņa pirmajā<br />

laulībā ar Emīliju Puriņu (*1882. †1925.) piedzima (XII<br />

paaudze):<br />

Savukārt Jāņa Apiņa otrajā laulībā ar Mariju Puriņu<br />

(Apini) (*23.9.1894. †1963.) piedzima (XI paaudze):<br />

• Ausma Apine (Boruks) (*1928. †1972.).<br />

• Ārija Apine (Mārtinsone) (*19<strong>30</strong>.).<br />

• Ainis Apinis (*1932.).<br />

XI paaudzes pārstāve Daina Apine (Nukse) (*1917.<br />

†1970.) salaulājās ar Valentīnu Nuksi (*1920. †1980.) un<br />

abu laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Daiga Nukse (Ivanova) (*1962.)<br />

XII paaudzes pārstāve Daiga Nukse (Ivanova) (*1962.)<br />

salaulājās ar Imantu Ivanovu (*1954. ) un abu laulībā<br />

piedzima (XIII paaudze):<br />

• Jānis Ivanovs (*1984. †2012.).<br />

• Ilze Ivanova (*1986.).<br />

Caur Jāņa Apiņa un Emīlijas Puriņas laulībā dzimušo<br />

dēlu, XI paaudzes pārstāvi Jāni Apini (*1921.) ved dzimtas<br />

radniecības saikne ar Latvijas valsts Prezidentu Egilu<br />

Levitu. Ir zināms, ka Jānis Apinis Vācijā bija precējies ar<br />

Joannu Ļaksu (*1923. †2016.) un šajā laulībā piedzima<br />

(XII paaudze):<br />

• Paulis Apinis (*1960.).<br />

• Andra Apine (Levita) (*1962.).<br />

XII paaudzes pārstāvis Paulis Apinis (*1960. ) ir precējies<br />

ar Annu (*) un šajā laulībā ir dzimuši (XIII paaudze):<br />

• Artūrs Apinis (*).<br />

• Roberts Apinis (*)<br />

XII paaudzes pārstāve Andra Apine (Levita) (*1962.),<br />

kļuva par ginekoloģi un apprecējās ar ebreju disidenta<br />

Jonasa Levita (*) un vācietes Ingeborgas Bargās (*) dēlu<br />

Egilu Levitu (*<strong>30</strong>.6.1955. Rīgā), kurš <strong>2019</strong>. gada 29. maijā<br />

tika ievēlēts par Latvijas valsts Prezidentu. Egils Levits<br />

medijiem stāstījis, ka ar Andru iepazinies Līgo vakarā -<br />

Annabergā pie Bonnas. Savu etnisko piederību Levits<br />

definē kā „latvietis”. Viņš ir mācījies Rīgas 2. vidusskolā<br />

līdz 1972. gadam, kad emigrēja uz Vāciju, jo PSRS daļai<br />

ebreju ģimeņu atļāva izceļot uz Rietumiem. “Tā kā mums<br />

Vācijā bija radi, vecāki mēģināja ģimeņu apvienošanas<br />

kārtā dabūt izceļošanas atļauju, taču viņu iesniegumi<br />

arvien tika noraidīti. Un tad nāca 1972. gads ar tā saukto<br />

“saspīlējuma atslābuma politiku”. Pirms ASV prezidenta<br />

Niksona vizītes Maskavā vairākiem tūkstošiem cilvēku, kas<br />

skaitījās padomju disidenti vai tiem tuvu stāvoši, paziņoja:<br />

jūs varat braukt! Šāda iespēja tika piedāvāta arī manam<br />

tēvam. Viņš nekavējoties teica: jā, labprāt! Tā mēs nonācām<br />

Vācijā, ar ko, kā jau teicu, mums vairākās paaudzēs<br />

pastāvēja ģimenes saites.<br />

Man toreiz bija 17 gadu. Mani vecāki prata vācu valodu,<br />

bet es – ne. Biju absolvējis Rīgas 2. vidusskolu, taču ar tās<br />

atestātu nepietika, lai es varētu studēt augstskolā Vācijā.<br />

Tāpēc es vispirms aizgāju uz Latviešu ģimnāziju Minsterē,<br />

kur pabeidzu 12. klasi. Pēc tam sāku studēt ķīmiju<br />

Hamburgas universitātē, jo Rīgas 2. vidusskola bija ar ķīmijas<br />

novirzienu, man pat bija ķīmijas laboranta diploms. Un vēl<br />

arī māmiņa teica: ķīmija vienmēr un visur būs noderīga”,<br />

intervijā žurnālistei Vijai Beinertei žurnālā “Mājas viesis”<br />

un laikrakstā “Latvijas avīzei” saka Levits. “Jau Minsteres<br />

ģimnāzijas laikā biju aktīvi iesaistījies latviešu trimdas<br />

sabiedrības dzīvē. Tur bibliotēkā aizgūtnēm izlasīju visu<br />

• Daina Apine (Nukse) (*1917. †1970.).<br />

• Jānis Apinis (*1920. †1995.).<br />

• Viesturs Apinis (*1924. †Vācija), apglabāts<br />

Vācijā, Svinamindes kapos.<br />

trimdas literatūru par Latvijas vēsturi. Redzēju, ka vairums<br />

754 755<br />

latviešu trimdinieku ir inženieri, ķīmiķi, nodarbojas ar<br />

dažādām tehniskām lietām, taču starp viņiem maz ir tādu,<br />

kas profesionāli nodarbojas tieši ar valsti un sabiedrību. Bet<br />

Latvija taču bija valsts, lai gan pasaules politiskajā kartē<br />

tolaik neredzama!<br />

Tā pēc diviem ķīmijas studiju gadiem sapratu, ka mans<br />

īstais aicinājums ir tiesības un politika. Tās ir zinātnes, kas<br />

politiskam latvietim piešķir profesionālus instrumentus,<br />

kuri efektīvāk palīdz ceļā uz brīvību. Spriedu: ja jau esmu<br />

brīnumaini izkļuvis no padomju cietuma, man jādomā<br />

par to, kā palīdzēt citiem, kas tur palikuši. Mana studiju<br />

izvēle bija mērķtiecīgi politiski motivēta. Arī savas vēlākās<br />

darbavietas līdz pat pašreizējai Eiropas Savienības tiesā<br />

vienmēr esmu izvēlējies aiz politiskiem motīviem – lai varētu<br />

ar savu profesionālo darbību veicināt tādu sabiedrības<br />

attīstību, ko uzskatu par saturiski pareizu un morāliski<br />

labu.” Pēc tam Levits studēja Hamburgas Universitātes<br />

Tiesību fakultātē un Filozofijas un sabiedrisko zinātņu<br />

fakultātes Politikas zinātnes nodaļā.<br />

Laikā no 1976. līdz 1981. gadam Levits bija Hamburgas<br />

universitātes Austrumeiropas tiesību nodaļas<br />

līdzstrādnieks. “Jau kā students, izmantojot krievu<br />

valodas prasmi, sāku nodarboties ar Padomju Savienības<br />

un Austrumeiropas pētniecību. Tolaik tā bija ļoti svarīga<br />

politiskās zinātnes nozare, ko vienkāršoti mēdza dēvēt<br />

arī par sovjetoloģiju. Ātri iegāju šajā zinātniskajā apritē.<br />

Iepazinos ar profesoru Lēberu un profesoru Meisneru, kas<br />

kļuva par maniem akadēmiskajiem skolotājiem. Viņi abi<br />

bija baltvācieši, Lēbers no Latvijas, Meisners no Igaunijas.<br />

Lēbera vārds Latvijas juristu un vēsturnieku aprindās ir<br />

vispār pazīstams, bet Meisners ir plaši zināms Igaunijā –<br />

viņš savulaik zinātniski pamatoja Baltijas valstu okupācijas<br />

neatzīšanas politiku, kanclera Adenauera laikā viņš bija<br />

PSRS nodaļas vadītājs Vācijas Ārlietu ministrijā.<br />

Neilgi pirms studiju beigām profesors Lēbers man vaicāja:<br />

vai negribi nākt strādāt uz Ķīles universitāti par zinātnisko<br />

referentu? Tā sākās mans darbs pie viņa Juridiskajā<br />

fakultātē. Mēs rīkojām konferences, izdevām grāmatas,<br />

sniedzām komentārus radio un televīzijā, rakstījām<br />

atzinumus valdībai. Tajā laikā bija liels pieprasījums<br />

pēc speciālistiem, kas varēja kompetenti analizēt norises<br />

Padomju Savienībā, jo Rietumiem vajadzēja noorientēties<br />

jaunajos apstākļos.” Ķīles universitātes Juridiskajā<br />

fakultātē kā zinātniskais līdzstrādnieks Levits strādāja<br />

no 1984. līdz 1986. gadam, bet pirms tam - 1983. gadā<br />

viņš atgriezās Minsteres Latviešu ģimnāzijā, kur līdz<br />

1984. gadam bija vēstures un politikas skolotājs. Laikā<br />

no 1986. līdz 1989. gadam viņš bija Šlēzvigas - Holšteinas<br />

Apgabaltiesas dienesta darbinieks. No 1989. līdz 1992.<br />

gadam - Austrumeiropas pētniecības institūta Getingenā<br />

zinātniskais referents, vienlaicīgi advokāts. 1991. gadā<br />

kļuva par Latvijas Augstākās Padomes padomnieku un<br />

pildīja šos pienākumus līdz kļūšanai par Latvijas vēstnieku<br />

Vācijā 1992. gadā. Gadu vēlāk - 1993. gadā viņš kļuva par<br />

Latvijas vēstnieku Šveicē. 1993. gadā tika ievēlēts 5. saeimā<br />

no saraksta “Latvijas ceļš” un bija tieslietu ministrs. 1994.<br />

un 1995. gados bija Latvijas vēstnieks Austrijā, Šveicē un<br />

Ungārijā, bet laikā no 1995. līdz 2004. gadam - Eiropas<br />

Cilvēktiesību tiesas tiesnesis. 2004. gadā kļuva par Eiropas<br />

Savienības tiesas tiesnesi un pildīja šos pienākumus līdz<br />

ievēlēšanai par Latvijas valsts Prezidentu.<br />

E.Levits ir piedalījies Latvijas trešajā Atmodā, bija Latvijas<br />

Tautas frontes domes loceklis un Pilsoņu kongresa loceklis,<br />

1990. gada 4. maija Deklarācijas par Latvijas Republikas<br />

Neatkarības atjaunošanu autors.

Attēls 738.<br />

Augusts Pūcītis 1922. un 1927. gada pasēs un viņa sieva Antonija Dubova 1920. un 1926. gada pasēs.<br />

2007. gadā Egilam Levitam piedāvāja kandidēt uz<br />

Latvijas Valsts prezidenta amatu, bet viņš atteicās no<br />

savas kandidatūras virzīšanas, neredzot tai pietiekamu<br />

atbalstu. 2013. gadā kā Valsts prezidenta Konstitucionālo<br />

tiesību komisijas priekšsēdētājs Levits izveidoja Latvijas<br />

Satversmes preambulu uzsverot, ka Latvija ir mērķtiecīgi<br />

radīta valsts un latviešu identitātei ir divas saknes —<br />

latviešu tautas dzīvesziņa un kristīgās vērtības. 2015. gadā<br />

Nacionālā apvienība viņa atkal izvirzīja kā kandidātu<br />

Valsts prezidenta vēlēšanās, kurās Levits sasniedza fināla<br />

balsojumu, zaudējot Raimondam Vējonim.<br />

Kādā no intervijām Levits šādi aprakstījis senākās bērnības<br />

atmiņas par vecvecākiem: “Savu pirmo apzināto un spilgto<br />

atmiņu varu pat datēt, jo droši zinu, ka tobrīd man bija<br />

trīs gadi: mēs ar māmiņu ejam uz Rīgas staciju sagaidīt<br />

vecomāti un vecotēvu. Vilcienam priekšā lokomotīve ar<br />

dūmiem un svilpi. No tā izkāpj veca tante un vecs onkulis,<br />

abi vateņos, gumijas zābakos, apkrāvušies ar kaut kādām<br />

pauniņām. Es skatos un domāju: vai patiešām tie ir mani<br />

vecvecāki? Šī pirmā atmiņa man ir no 1958. gada, kad<br />

manas mātes vecāki un māsas atgriezās no izsūtījuma.<br />

Kopā ar četrdesmit tūkstošiem citu latviešu 1949. gada 25.<br />

martā viņi bija deportēti uz Sibīriju. Taču ir arī saulainas<br />

atmiņas. Piemēram, vasaras laukos pie tiem pašiem<br />

vecvecākiem. Šad un tad pie mums atbrauca arī tētis un<br />

māmiņa paciemoties. Reiz tēvs gribēja mani mācīt lasīt,<br />

man bija nepilni četri gadi un prāts uz lasīšanu tobrīd nu<br />

nemaz nenesās. Bet vecmāmiņa mani paglāba, teica, man<br />

noteikti esot jānāk viņai līdzi kaut ko darīt dārzā. Tomēr<br />

lasīt es iemācījos, turklāt agri. Jau pirms skolas lasīju avīzes,<br />

un tad vecāki izdomāja, ka man pirmajā klasē nav ko darīt.<br />

Aizveda uz Rīgas 2. vidusskolu, kur toreizējā direktore<br />

Gulbe mani eksaminēja – deva lasīt dažādus tekstus,<br />

aprunājās ar mani un beigās pateica: jā, tev jāiet uzreiz<br />

uz otro klasi. Mani vecāki droši vien domāja: aha, labi!<br />

Bet man tas nozīmēja būt savā klasē jaunākajam. Tas ne<br />

vienmēr bija patīkami. Lai gan nebiju teicamnieks, dažādos<br />

priekšmetos palīdzēju klasesbiedriem. Tā nu iznāk, ka ar<br />

padomu došanu nodarbojos jau kopš skolas sola un turpinu<br />

to joprojām.” Ir zināms, ka 1949. gada 25. martā uz Sibīriju<br />

tika deportēta Jura Bargā meita Karlīne Bargs (*4.2.1872.<br />

†pēc 1958.), kura tika izsūtīta no Rīgas apriņķa Lēdurgas<br />

pagasta “Jaunbullīšu” mājām un nometināta Tomskas<br />

apgabala Kargosokas rajonā. Atbrīvota 1956. gada 9.<br />

oktobrī.<br />

Par savu ģimeni Levits saka: “Mans tēvs bija konsekvents<br />

padomju režīma pretinieks. Viņš man īsti nestāstīja, ko<br />

dara, bet atceros, ka reiz māte bija ļoti satraukusies, jo<br />

viņš bija izsaukts uz čeku. Pats viņš teica, ka man par to<br />

nekas neesot jāzina. Tas man toreiz šķita normāli. Tēvs bija<br />

inženieris, taču par sevi stāstīja maz. Zinu, ka visi viņa<br />

piederīgie ir tikuši nogalināti holokaustā. Par savu ģimeni<br />

tēvs nekad nerunāja, šo vardarbīgi iznīcināto pasauli viņš<br />

bija noslēdzis un atslēgu aizmetis. Tāpēc no tēva puses<br />

man nav ģimenes. Arī tas man toreiz šķita normāli, ka<br />

ģimene man ir tikai no mātes puses. Toties tēvs ar mani<br />

daudz runāja par politiku. Viņš bija saglabājis skaidru<br />

rietumnieciski demokrātisku spriešanas spēju. Katru<br />

vakaru mēs ar tēvu klausījāmies “Amerikas balsi”, BBC un<br />

“Deutsche Welle”, tas mums bija tāds rituāls pēc vakariņām.<br />

Tādēļ jau no agras bērnības man bija skaidrs, ka Latvija<br />

ir okupēta zeme. Tēvs mēdza teikt: Padomju Savienība ir<br />

cietums, mēs dzīvojam cietumā. Tēvs bija vairāk racionāls,<br />

politisks, bet māte – ļoti emocionāla, saulaina, sirsnīga.<br />

Un, tā kā visi radi mums bija no mātes puses, par tiem<br />

bija daudz stāstu. Mātes vectētiņš Jānis Bargs, tāpat kā<br />

viņa divi brāļi, bija aktīvs 1905. gada revolucionārs. Viņa<br />

dzīvoklī Rīgā, Tēriņu ielā, kādu laiku atradās nelegālā<br />

latviešu sociāldemokrātu izdevuma “Cīņa” tipogrāfija. To<br />

atklāja, un manu vecvectēvu kopā ar abiem viņa brāļiem<br />

apcietināja. Laimīgā kārtā viņiem izdevās izbēgt un Rīgas<br />

ostā paslēpties uz kāda kuģa, kas devās uz ārzemēm. Šīs<br />

odisejas beigās mans vecvectēvs nonāca Vācijā, Hamburgā,<br />

bet viņa brāļi – viens Francijā, otrs ASV. Vēlāk viņam<br />

pievienojās arī viņa sieva ar trim mazām meitenēm –<br />

jaunākā no viņām bija mana vecmāmiņa. Viņa uzauga un<br />

gāja skolā Vācijā, viņas galvenā valoda bija vācu, lai gan<br />

viņa bija latviete. Jaunībā kādu laiku viņa bija dzīvojusi<br />

arī pie tēvoča Parīzē, kur gribēja kļūt par pianisti. Tomēr<br />

20. gadu vidū atgriezās Latvijā, apprecējās, nopirka lauku<br />

mājas un viņi abi ar manu vectētiņu kļuva diezgan turīgi<br />

jaunsaimnieki. Par to krievi viņus 1949. gadā izsūtīja uz<br />

Sibīriju. Maziņš būdams, aizrautīgi klausījos vecmāmiņas<br />

stāstos par Hamburgu, Parīzi… Tas man šķita tik tālu un<br />

tik neaizsniedzami.<br />

Mana māmiņa 1944. gadā kā daudzi latvieši devās bēgļu<br />

gaitās uz Vāciju. Jau Rīgā viņa bija izmācījusies par vecmāti,<br />

strādāja Berlīnes tuvumā. 1945. gadā, kad notika lielā<br />

Berlīnes bumbošana, viņa iesaistījās glābšanas dienestā, lai<br />

palīdzētu cilvēkiem, kas bija palikuši namu pagrabos zem<br />

drupām. Tie gan bija šausmu stāsti: no gruvešiem spraucas<br />

roka, bet atrokot izrādās, ka vairāk tur nekā nav…<br />

Es brīnījos, kā tādā apokaliptiskā laikā vispār varēja tikt<br />

radīti un dzimt bērni. Bet viņa teica: kad pasaule iet bojā,<br />

alkas dzīvot ir spēcīgākas par visu.<br />

un nobļāvās: vācies prom, te tev nekas vairs nepieder! Pa<br />

pavērto durvju spraugu viņa redzēja savas mēbeles.<br />

Arī mana māte bija 1949. gadā izsūtāmo latviešu zemnieku<br />

(komunisti viņus dēvēja par budžiem) sarakstā. Viņas<br />

vecmāmiņu, vecākus un jaunākās māsas apcietināja viņu<br />

zemnieku saimniecībā, bet māmiņa dzīvoja Rīgā. Kad 25.<br />

martā, nākdama mājās no darba, viņa ieraudzīja, ka pie<br />

nama durvīm stāv milicijas mašīna, iekšā negāja. Pēc tam<br />

diezgan ilgi slēpās. Tad draugi pateica, ka ir cilvēks, kas<br />

varētu viņai izgādāt kādus pagaidu dokumentus. Tā viņa<br />

sapazinās ar manu tēvu. Dokumenti nebija īsti, visu laiku<br />

bija jābaidās, ka tas var nākt gaismā. Tādēļ es piedzimu<br />

mājās, jo slimnīcā, reģistrējot manu dzimšanu, māte<br />

tiktu atklāta. Tā sanāk, ka es piedzimu nelegāli, pagrīdē.<br />

Tikai kādu laiciņu pēc Hruščova izsludinātās vispārējās<br />

amnestijas, 1959. gadā, māte uzdrošinājās aiziet uz<br />

miliciju, lai piereģistrētu manu eksistenci. Taču viņa bija<br />

gatava arī uz to, ka par ilgo izvairīšanos no izsūtījuma var<br />

tikt apcietināta.”<br />

Par Egila Levita priekštečiem ir zināms, ka VIII paaudzes<br />

pārstāvja Jura (*†) meita Karlīne (*2.4.1872. Jelgavas apr.<br />

†pēc 1958.) salaulājās ar Jāni Bargu (*†) un šajā laulībā<br />

piedzima (X paaudze):<br />

• Auguste Bargs (Ermansone) (*17.8.1904. Rīga<br />

†pēc 1958.).<br />

X paaudzes pārstāve Auguste Bargs (Ermansone)<br />

(*17.8.1904. †pēc 1958.) salaulājās ar pareizticīgā kalpa<br />

Jāņa Ermansona (*27.5.1866. Rembates pagasts †pēc<br />

1919.) dēlu Jāni Ermansonu (*27.12.1893. [*8.1.1894.]<br />

Rembates pagastā †), kurš (tāpat, kā viņa sieva un abas<br />

jaunākās meitas) 1941. gada tautas skaitīšanā norādīts kā<br />

preizticīgais. Par Jāni Ermansonu senioru ir zināms, ka<br />

1919. gada 15. decembrī viņš tika pierakstīts Rīgā, Muižas<br />

ielā 22 dz. 1, bet 1920. gada 14. jūnijā - L.Buļļu ielā 48. 1925.<br />

gada 1. novembrī Jānis Ērmansons (seniors) salaulājās ar<br />

Indriķa Šteinberga meitu, šuvēju Aneti Olgu Natāliju<br />

Šteinbergu (*2.4.1885. Valgundes pagasts). Šī, visticamāk,<br />

bija viņa otrā laulība. Savukārt Jāņa Ermansona juniora<br />

un Augustes Bargs laulībā piedzima:<br />

• Ingeborga Bargs (*31.3.1926. Tukums).<br />

• Astrīda Ermansons (*15.3.1934. Rīga).<br />

• Rasma Ermansons (*15.3.1934. Rīga ).<br />

Ģimene tika represēta 1949. gada 25. martā no Rīgas<br />

apriņķa Lēdurgas pagasta “Jaunbullīšiem” un deportēta<br />

uz Tomskas apgabala Kargasoksas rajona Staļina vārdā<br />

nosaukto kolhozu. Ingeborga Bargs represiju brīdī dzīvoja<br />

Rīgā un tādejādi paglābās no represijām. Par “Jaunbullīšu”<br />

saimniecību ir zināms, ka sākotnēji tā bija 68 ha plaša, tajā<br />

bija 1 zirgs, 7 govis, 10 cūkas, tika algots viens strādnieks.<br />

1938. gadā tā tika sadalīta un 11 ha apsaimniekošanu<br />

uzņēmās Jānis Ermansons. Kādā no apžēlošanas lūgumiem<br />

J.Ermansons norāda, ka saimniecībā netika izmantota<br />

lauksaimniecības tehnika un algots darbaspēks. Līdz<br />

1938. gadam Ermansons bija transporta strādnieks Rīgā.<br />

Citos avotos norādīts, ka “Jaunbullīšu” saimniecība bija <strong>30</strong><br />

ha plaša, no kuriem lauksaimniecībā izmantojamā zeme -<br />

22,2 ha. II Pasaules kara laikā saimniecībā tika nodarbināts<br />

krievu kara gūsteknis. Līdz II Pasaules kara sākumam<br />

saimniecībā tika algots gans, bet sākoties karam uz to<br />

pārcēlās Karlīne Bargs. Pr savu izcelsmi Jānis Ermansons<br />

norāda, ka cēlies no nabadzīgas ģimenes, līdz 1915. gadam<br />

strādājis Rīgā dažādās rūpnīcās, un kā laukstrādnieks pie<br />

saimniekiem. Laikā no 1915. līdz 1918. gadam dienēja<br />

Pēc kara māte bija palikusi Austrumberlīnē. 1946. gadā<br />

krievi viņu saņēma ciet un nosūtīja uz Latviju. Rīgā, Talsu<br />

ielā, bija dzīvoklis, kur viņa agrāk bija dzīvojusi. Māte<br />

vispirms devās turp. Durvis atvēra kāds krievu virsnieks<br />

Krievijas armijā. Līdz 1921. gadam strādāja Omskas 1.<br />

756 757<br />

Mehāniskajā rūpnīcā Pionieru ielā 1 kā strādnieks. Pēc<br />

atgriešanās dzimtenē (bēgļu apliecība Nr. 70160-4<strong>30</strong>-51<br />

tika izsniegta Rēzeknē, 1921 gada 15. jūlijā) Ermansons<br />

pirmos divus gadus strādāja gadījuma darbus, bet no<br />

1923. līdz 1938. gadam strādāja par krāvēju ostā. 1921.<br />

gada 1. augustā viņš tika pierakstīts Rīgā, Buļļmužas ielā<br />

48. Savā represēto lietas apžēlošanas lūgumā viņš norāda,<br />

ka bija nelegālās arodbiedrības biedrs (kreisā transporta<br />

strādnieku arodbiedrība) līdz tās slēgšanai, bet 1933.<br />

gadā tika ievēlēts par arodbiedrību pagrīdes sanāksmes<br />

delegātu Hamburgā (grupas vadītājs - jūrnieks Petroļāvičs<br />

un Gailītis). Sakarā ar veselības pasliktināšanos 1938. gadā<br />

bija spiests atstāt darbu Rīgā un pārcelties uz laukiem, pie<br />

sava tobrīd vecā tēva, kurš saimniekoja nepilnu 70 ha<br />

lielā saimniecībā. Šī saimniecība tika sadalīta divās daļās<br />

- Jānim Ermansonam tika “Jaunbullīši” (ar aptuveni 10<br />

ha aramzemes un plašu purvu) bet viņa māsai Emmīlijai<br />

Ermansonei (Sokolovskis) (* †) tika tēva mājas “Bullīši”.<br />

Šīs mājas Jāņa Ermansona tēvs Jānis Ermansons bija<br />

iegādājie suz nomaksu, ņemot kredītu Valsts Zemes<br />

bankā. Lielo kredītsaistību dēļ Jānis Ermansons ar savu<br />

ģimeni nepaspēja uzbūvēt savu māju un dzīvoja pie māsas<br />

ģimenes “Bullēnos”.<br />

Vienā no 1956. gada 3. jūlijā VDK rakstītajam apžēlošanas<br />

lūgumam J.Ermansons norādīja uz vairākiem apriņķa<br />

iedzīvotājiem un māju saimniekiem, kuri kara gados<br />

esot izrādījuši simpātijas vācu varai, izrādot neizpratni,<br />

kādēļ šādi cilvēki varot joprojām dzīvot Latvijā, bet viņš ir<br />

represēts. Iespējams, ka šis nodevības ziņojums bija saistīts<br />

ar varas iestāžu solījumu atļaut atgriezties Latvijā - šī<br />

atļauja tika dota 1956. gada 10. septembrī.Pēc atgriešanās<br />

Latvijā Astrīda un Rasma Ermansones dzīvoja Tukuma<br />

rajona Irlavā, “Lāčplēšu” mājās.<br />

Savukārt Egila Levita un Andras Apines laulībā ir dzimuši<br />

(XIII paaudze):<br />

• Linards Levits (*1992.).<br />

• Indra Levita (*1993.).<br />

XI paaudzes pārstāve Ausma Apine (Boruks) (*1928.<br />

†1972.) dzīvoja civillaulībā ar Boruku (*) [iespējams -<br />

Artūrs Boruks, *23.11.1918. Krievijā, Veļikije Luki] un abu<br />

attiecībās piedzima dēls, kuru tēvs adoptēja pēc Ausmas<br />

nāves (XII paaudze):<br />

• Agris Boruks (*1966.).<br />

XII paaudzes pārstāvis Agris Boruks (*) salaulājās ar<br />

Sandru Eiduku (*1964.) un šajā laulībā piedzima (XIII<br />

paaudze):<br />

• Ivo Boruks (*1988.).<br />

• Agris Boruks (*1990.) (dvīnis).<br />

• Agnese Boruka (*1990.) (dvīne).<br />

• Alise Boruka (*2005.).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Agris Boruks (*1990.) salaulājās<br />

ar Lieni Seci (*1988.) un laulībā piedzima dēls (XIV<br />

paaudze):<br />

• Artūrs Boruks (*2014.)<br />

XI paaudzes pārstāve Ārija Apine (Mārtinsone) (*19<strong>30</strong>.)<br />

salaulājās ar Visvadi Mārtinsonu (*1927.) un šajā laulībā<br />

piedzima (XII paaudze):<br />

• Uldis Mārtinsons (*1958.).<br />

• Guna Mārtinsone (*1963. †), apglabāta Skultes

kapos.<br />

• Varis Mārtinsons (*1967.).<br />

XI paaudzes pārstāvis Ainis Apinis (*1932.) salaulājās<br />

ar Pētera Eduarda Pērkona (*13.8.1891. “Pieti” Lizums<br />

†1945.) un Otīlijas Vasils (*13.2.1899. “Smoni”, Sinole,<br />

Lejciems, Gulbenes apr. †1989.) meitu Maigu Valiju<br />

Pērkoni (*16.11.1932. †<strong>2019</strong>.). Abu laulībā piedzima (XII<br />

paaudze):<br />

• Madars Apinis (*1971. †2003.).<br />

• Vaida Pērkone (*) (Maigas Valijas Pērkones<br />

meita no nereģistrētas laulības).<br />

XII paaudzes pārstāvis Madars Apinis (*1971. †2003.)<br />

salaulājās ar Janu Okroško (*8.9.1968.) un šajā laulībā<br />

piedzima (XIII paaudze):<br />

• Asnāte Sabīne Apine (*2003.).<br />

X paaudzes pārstāvis Krišjānis Puriņš (*14.2.1853.<br />

Wesselhof “Lejas stirnes” †?) [dažviet norādīts arī kā<br />

Kristjānis] 1879. gada 28. oktobrī salaulājās ar Mariju<br />

Lubūzi (*2.5.1858.) un šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Anna Puriņš (*26.7.1880. Wesselhof †16.12.1880.),<br />

krustvecāki<br />

• Pēteris Puriņš (*11.1.1882. Wesselhof †?),<br />

krustvecāki<br />

• Kārlis Puriņš (*27.1.1885. Wesselhof †?),<br />

krustvecāki<br />

• Jānis Puriņš (*6.3.1892. Wesselhof †?), krustvecāki<br />

X paaudzes pārstāvis Kārlis Puriņš (*21.8.1856. Wesselhof<br />

“Lejas stirnes” †?) 1877. gadā tika iesaukts militārajā<br />

dienestā. Ir zināms, ka viņš Cēsīs salaulājās ar Mariju<br />

Eicēnu (*18XX.) un šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Jānis Puriņš (*21.8.1887. Wesselhof †?),<br />

krustvecāki<br />

• Alvīne Puriņš (*6.8.1890. Wesselhof †28.3.1891.),<br />

krustvecāki<br />

• Almīne Puriņš (*26.2.1893. Wesselhof †.),<br />

krustvecāki.<br />

IX paaudzes pārstāvis Ansis Pūce (*pirms 1834.) salaulājās<br />

ar Eddi un šajā laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Kristīne Pūce (*13.12.1866. Wess. Hof),<br />

krustvecāki Veselavas muižas puiss Dāvis Vītols,<br />

muižas meita Liene Mellgail, muižas meita Kristine<br />

Lazdiņ.<br />

šeit domāti Binderi tagadējā Vaives pagastā) un kļuva par<br />

tēvu sešiem bērniem, kuri Cēsu lauku draudzes grāmatā<br />

joprojām ir norādīti ar uzvārdu “Pūce”, nevis “Pūcītis” (XI<br />

paaudze):<br />

• Karlīne (Pūce) Pūcīte (Siliņa) (*21.8.1885.<br />

Vaive), 1905. gada 24. aprīlī Āraišu baznīcā<br />

apprecējās ar Mārci Siliņu (viņa tēvs šeit norādīts<br />

Jānis) un ģimenē auga pieci bērni (XIV paaudze) –<br />

četri dēli un viena meita Emma Siliņa. Plašāku ziņu<br />

pagaidām nav, taču kāzu reģistrā Karlīnes uzvārds<br />

joprojām ir norādīts “Pūce”, nevis “Pūcīte”.<br />

• Mārtiņš (Pūce) Pūcītis (*22.11.1889. Vaive), kā<br />

dzimšanas vieta ir norādīta “K.Pinder”.<br />

• Jānis (Pūce) Pūcītis (*5.6.1893. Vaive), kā<br />

dzimšanas vieta ir norādīta “K.Pinder”.<br />

• Kārlis (Pūce) Pūcītis (*14.4.1895. Vaive), miris<br />

kā zīdainis vai bērns.<br />

• Roberts (Pūce) Pūcītis (*25.11.1897. Vaive,<br />

†25.6.1966. Līgatne),<br />

• Zelma Paulīne (Pūce) Pūcīte (Puriņa)<br />

(*7.8.1900. †12.7.1988.).<br />

Diemžēl, pagaidām nav izdevies noskaidrot, kurā brīdī un<br />

kāda iemesla dēļ visiem dzimtas locekļiem notika uzvārdu<br />

transformācija no “Pūce” uz “Pūcītis”, jo atšķirībā no<br />

baznīcas grāmatas, visi vēlākie oficiālo iestāžu dokumenti<br />

šīs paaudzes pārstāvjiem ir izsniegti ar uzvārdu “Pūcītis”.<br />

XI paaudzes pārstāvis Roberts Pūcītis (*25.11.1897.<br />

Vaive †25.6.1966. Līgatne) bija kurpnieks un Līgatnes<br />

papīrfabrikas sedlenieks (rūpnīcas iekārtu siksnu šuvējs),<br />

kurš ne tikai rūpējās ar papīrfabrikas zirgiem, bet arī<br />

izgatavoja zirglietas “Ratenieku” mājām. Viņa dzīvesvieta<br />

bija Līgatne, Kalna iela 2 un kā viņa nāves iemesls ir<br />

norādīts kuņģa un aizkuņga vēzis. Dzīves laikā bijis kluss,<br />

bet muzikāls cilvēks – viņš spēlēja vijoli un mandolīnu.<br />

Attēls 737.<br />

Egils Levits ar savu māti Ingeborbu Bargo.<br />

No Līgatnes papīrfabrikas kadru daļas dokumentiem<br />

varam uzzināt, ka laikā no 1907. līdz 1913. gadam viņš<br />

strādājis kā ganuzēns pie saimniekiem Priekuļos, viņam<br />

ir četru klašu izglītība, bet pēc skolas pabeigšanas tēvs<br />

viņu nodeva amatā pie kurpnieka laikā no 1913. līdz<br />

1920. gadam bija kurpnieka māceklis (Ziediņa apavu<br />

un sedlenieku darbnīcā Cēsīs), 1920. gadā kļuva par<br />

kurpnieku un bija sedlenieka zellis, bet 1934. gadā iestājās<br />

darbā Līgatnes papīrfabrikā par sedlenieku. Nav dienējis<br />

nevienā armijā, pārzinājis arī krievu valodu. No darba<br />

aizgājis 1956. gada 20. februārī (kā oficiālais iemesls ir<br />

minēts štatu samazināšana).<br />

Viņš bija precējies ar Eduarda Puriņa un Emīlijas meitu,<br />

mājsaimnieci Hermīni Emmu Puriņu (*24.3.1909.<br />

Priekuļi †Līgatne), kas bija kristīta Cēsu lauku draudzē.<br />

Šajā ģimenē piedzima divi bērni (XII paaudze):<br />

• Astra Skaidrīte Pūcīte (Rags), (*11.6.1935.<br />

Līgatne †20.12.2015. Piebalga (?), pansionāts).<br />

• Juris Mārtiņš Pūcītis (*12.5.1942. Līgatne<br />

†25.12.2001. Nītaurē).<br />

XII paaudzes pārstāve Astra Skaidrīte Pūcīte (Rags),<br />

(*11.6.1935. Līgatne †20.12.2015. Piebalga (?), pansionāts)<br />

dzīvojusi Līgatnē, privātmājā Gaujas krastā. Astra<br />

Skaidrīte Pūcīte bija precējusies ar Imantu Ragu, bet<br />

pēc viņa nāves dzīvoja civillaulībā ar Imantu Jakobiju.<br />

Laulības laikā viņai piedzima meita (XIII paaudze):<br />

• Iveta Rags (Amoliņa) (*1965. Līgatne).<br />

XIII paaudzes pārstāve Iveta Rags (Amoliņa) (*1965.<br />

Līgatne) kļuva par medmāsu, apprecējās ar Aivaru<br />

Amoliņu (*1955.) un pārcēlās uz Rīgu. Ar pārējiem radiem<br />

Iveta Rags nekontaktējas, bet abu laulībā ir dzimuši divi<br />

dēli (XIV paaudze):<br />

• Jānis Amoliņš (*1990.).<br />

• Raimonds Amoliņš (*2008.).<br />

XII paaudzes pārstāvis Juris Mārtiņš Pūcītis (*12.5.1942.<br />

Līgatne †25.12.2001. Nītaurē) bija virpotājs – atslēdznieks<br />

un šoferis. 1972. gadā viņš apprecējās ar Rutu Paulušenko<br />

(*26.4.1949. Svētes pagasts). Ģimene dzīvoja Līgatnē, taču<br />

Attēls 737.<br />

No kreisās: Egila Levita vecvecmāmiņa Karlīne Bargs,<br />

vecmāmiņa Auguste Ermansone, māmiņa Ingeborga,<br />

kam rokās māsa Egitu. Priekšplānā - Egils Levits Pūres<br />

pagasta “Kalniņos” pēc vecvecāku atgriešanās no<br />

Sibīrijas.<br />

laulība tika šķirta un pēc nāves Juris Mārtiņš Pūcītis tika<br />

apglabāts Līgatnes Spriņģu kapos. Viņa laulībā ar Rutu<br />

Paulušenko piedzima (XIII paaudze):<br />

• Rudīte Pūcīte (*4.8.1974. Līgatne).<br />

• Raivis Pūcītis (*3.1.1980. Līgatnē).<br />

XIII paaudzes pārstāve Rudīte Pūcīte (*4.8.1974. Līgatne)<br />

tūrisma konsultatnte Līgatnes dabas takās un ir precējusies<br />

ar Siguldas boulinga zāles administratoru Aleksandrs<br />

Molotoks (*8.2.1972. Līgatne), kurš pēc kāzām pieņēma<br />

sievas uzvārdu. Šajā ģimenē ir bērni (XIV paaudze):<br />

• Armands Pūcītis (*23.12.1992. Līgatne).<br />

• Oskars Pūcītis (*5.11.1994. Līgatne).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Raivis Pūcītis (*3.1.1980.<br />

Līgatnē) ir būvnieks, precējies ar Raganas novada domes<br />

grāmatvedi Anitu Liniņu (*1978. Krimuldas novada<br />

Ragana), ģimene dzīvo Raganā un Norvēģijā, kur Raivis<br />

Pūcītis strādā būvniecībā. Šajā ģimenē ir divi bērni (XIV<br />

paaudze):<br />

• Elizabete Pūcīte (*2002.).<br />

• Roberts Pūcītis (*2006.).<br />

XI paaudzes jaunākā pārstāve Zelma Paulīne Pūcīte<br />

(*7.8.1900. Cēsis †12.7.1988.) sākotnēji strādāja pie<br />

dažādiem saimniekiem par kalponi, pēc laulībām kļuva<br />

par mājsaimnieci, bet sākoties padomju kolektivizācijas<br />

politikai kļuva par kolhoznieci. Viņas un skrodera Jūlija<br />

Puriņa (*31.12.1891. †ap 1966.) [kurš bija Hermīnes<br />

Puriņas tēva brālis] laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Dzidra Ārija Puriņa (Sermuliņa) (*13.10.1926.<br />

†ap 1981. Cēsis).<br />

• Maiga Marija Puriņa (Pučure) (*14.4.1933.<br />

Priekuļi).<br />

XII paaudzes pārstāve Dzidra Ārija Puriņa ((*13.10.1926.<br />

†ap 1981. Cēsis) apprecējās ar Jāni Sermuliņu (*25.6.1923.<br />

Cēsu rajons †2004. Cēsis) un šajā laulībā piedzima (XIII<br />

paaudze):<br />

• Gunta Sermuliņa (Umaņecs) (*1952.).<br />

• Baiba Sermuliņa (*1954.).<br />

XIII paaudzes pārstāve Gunta Sermuliņa (*1952.)<br />

apprecējās ar Anatoliju Umaņecu un šajā laulībā piedzima<br />

Attēls 737.<br />

Egils Levits (pirmajā rindā, 4. no kreisās) Minsteres<br />

Latviešu ģimnāzijas izlaidumā.<br />

Wesselhofas “Mežpaulu” saimē ir norādīts arī Kriša Puriņa<br />

dēls, IX paaudzes pārstāvis Kristjānis Puriņš (*1827.),<br />

kuram revīzijas laikā ir <strong>30</strong> ½ gadi, viņa 27 ½ gadus vecā<br />

sieva Līze (*1831.) un 4 ½ gadus vecā meita, (X paaudze):<br />

• Māriņa Puriņš (*1853.)<br />

Savukārt par X paaudzes Viļuma Pūcīša brāli Kārli<br />

(Pūci) Pūcīti (*19.10.1851. Wesselhof “Mežapauļi”,<br />

†14.1.1921.) ir zināms, ka viņš bija rokpelnis galdnieks,<br />

t.i. – pašnodarbināts amatnieks, kurš vasarās strādāja<br />

arī būvniecības darbos. 1884. gada 1. novembrī Cēsu<br />

baznīcā (lauku draudze) viņš salaulājās ar Mariju Māleri<br />

(*5.8.1862. Cēsu pagasts †pēc 1921.) (no K.Pinden, ar ko<br />

758 759

(XIV paaudze):<br />

• Ilva Umaņecs ir precējusies un audzina meitu<br />

(XV paaudze), kuras vārds nav zināms.<br />

• Edijs Umaņecs, dzīvo Rīgā.<br />

XIII paaudzes pārstāve Baiba Sermuliņa (*1954.)<br />

apprecējās ar Viktoru Sermuliņu (vīrs pēc laulībām<br />

pieņēma sievas uzvārdu) un šajā laulībā piedzima (XIV<br />

paaudze):<br />

• Jānis Sermuliņš, ir precējies un audzina meitu<br />

(XV paaudze), kuras vārds nav zināms. Iespējams,<br />

ģimene dzīvo ASV.<br />

• Andris Sermuliņš<br />

XII paaudzes pārstāve Maiga Marija Puriņa (*14.4.1933.<br />

Priekuļi) apprecējās ar Jāni Pučuru (*19<strong>30</strong>. Veselava, †?).<br />

Jānis Pučurs pēc nāves tika apglabāts Smiltenes kapos.<br />

Laulība bija šķirta, taču tajā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Anita Pučure (Aļļēna) (*14.9.1955. Cēsis),<br />

• Aivars Pučurs (*1956. Cēsis).<br />

XIII paaudzes pārstāve Anita Pučure (Aļļēna) (*14.9.1955.<br />

Cēsis) apprecējās ar Zigfrīdu Aļļēnu (*14.11.1950. Blome<br />

†14.11.2017.) un šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Zane Aļļēna (*20.8.1984. Rīga).<br />

• Māra Aļļēna (*15.12.1987. Rīga).<br />

XIV paaudzes pārstāve Zane Aļļēna (*20.8.1984. Rīga)<br />

ir Latvijas Nacionālā teātra aktrise, filmējusies dažādos<br />

TV un kino projektos un mediju uzmanību savulaik<br />

izpelnījās, būdama attiecībās ar Ventspils ilggadēja<br />

mēra Aivara Lemberga dēlu Anriju Lembergu. Savukārt<br />

attiecībās ar kinooperatoru Jurģi Kminu (*) piedzima<br />

dēls (XV paaudze):<br />

• Ernests Aļļēns (*15.3.2014. Rīga).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Aivars Pučurs (*1956. Cēsis)<br />

apprecējās ar Laumu Rozentāli (*27.5.1956.) (laulība ir<br />

šķirta) un šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Intars Pučurs (*18.11.1977.).<br />

• Ilgvars Pučurs (*25.1.1980.).<br />

• Jānis Pučurs (*25.3.1983.).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Intars Pučurs (*18.11.1977.)<br />

apprecējās ar X (*) un šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Ritvars Pučurs (*).<br />

• Madara Pučure (*).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Ilgvars Pučurs (*25.1.1980.)<br />

apprecējās ar X () un šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Dēls Pučurs (*).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Jānis Pučurs (*25.3.1983.) ir<br />

attiecībās ar Elīnu Skromu (*22.8.1984.) un šajā laulībā<br />

piedzima (XV paaudze):<br />

• Reinis Pučurs (*).<br />

IX paaudzes pārstāve Kače Pūce (Puriņa) (*1821.)<br />

NEPIESKAITĪTIE:<br />

Horstenhofas “Paltniek” meita Līze Pūcīte (*1774.<br />

Paltnieki †9.4.1843. Paltnieki), neprecēta, mirusi 69 gadu<br />

vecumā<br />

Jēkabs Pūcītis un Trīne:<br />

• Karlīne Pūcīte (*8.6.1872. Friedrichshof),<br />

krustvecāki meita Liene Ķikkur, saimniece Līze<br />

Pūcīte, puisis Pēteris Pūcītis.<br />

• Alvīne Pūcīte (*12.12.1874. Friedrichshof),<br />

krustvecāki meita Anna Jaunzeme, kalpa sievaLiene<br />

Ozola, puisis Marts Riekstiņš.<br />

Attēls 737.<br />

Egils Levits pēc ievēlēšanas par Valsts Prezidentu <strong>2019</strong>.<br />

gada 29. jūnijā ar sievu Andru un meitu Indru noliek<br />

ziedus pie Brīvības pieminekļa.<br />

760 761

Attēls 739.<br />

Roberts Pūcītis un Hermīne Puriņa kāzu dienā. Attēli 737.<br />

No kreisās: Jānis Ermansons (juniors) 1921. gada pasē, Jānis Ermansons (seniors) 1919. gada pasē un viņa<br />

sieva Anete Olga Natālija Šteinberga 1925. gada pasē.<br />

Attēls 738.<br />

Zane un Ernests Aļļēni.<br />

ATSAUCES:<br />

1. Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļas 2017. gada 27. septembra izziņa par miršanas reģistrāciju Nr. 32.2-19/265<br />

2.<br />

762 763

Senākās ziņas par Baumaņu dzimtu ir atrodamas<br />

Hercogu muižas dvēseļu revīzijās, no kurām uzzinām,<br />

ka Baumaņu uzvārds parādās divās šīs muižas mājās<br />

– “Gubedancas” (“Gubbedanz”) un “Mislavas enģeļu”<br />

(“Misslau Engel”). “Mislavas enģeļu” mājās šajā laikā tiek<br />

uzrādīti no Paulsgnades (Ozolnieku) muižas 1850. gadā<br />

uz Hercogu muižu pārnākušais <strong>30</strong>½ gadus vecais Mārtiņa<br />

Baumaņa dēls Pēteris Baumanis (*1827.), viņa sieva, <strong>30</strong>½<br />

gadus vecā Pētera [Ežmaļa?] meita Lavīze (*1827.), kā arī<br />

viņu bērni:<br />

• Mārtiņš Baumanis (*1847.)<br />

• Grieta (*1851. †11.5.1882.), iespējamais miršanas<br />

datums ir pierakstīts bez paskaidrojuma.<br />

• Jānis Baumanis (*1853.), atstājis muižu 1873.<br />

gada 10. novembrī 20 gadu vecumā.<br />

• Anna Baumane (*1855.)<br />

Nekādu turpmāku ziņu par šiem Baumaņiem nav izdevies<br />

atrast, arī viņu tiešā radniecība nav pilnībā apstiprināta.<br />

Ar daudz augstāku varbūtības pakāpi var apgalvot, ka<br />

otrā – “Gubedancas” mājā 1857. gadā norādītie Baumaņi<br />

ir uzskatāmi par tiešajiem dzimtas priekšgājējiem. Te<br />

tiek uzrādīti 20 gadus vecs (IX paaudze) Ansis Baumanis<br />

(*1837.), viņa 25 gadus vecā sieva Trīne Baumane (*1832.),<br />

kā arī viņu 2½ gadus vecais dēls Pēteris Baumanis (*1854.).<br />

Domājams, šis ir X paaudzes pārstāvis, vēlākais Ozolnieku<br />

mežsargs Pēteris Baumanis [-Bauris] (*1854. †5.2.1921.<br />

Jelgava), kura bija precējies ar Lizeti Zusteri (* † ap 1917.<br />

bēgļu gaitās I Pasaules kara laikā Krievijā, iespējams<br />

Tihoreckā (Krasnodaras novads)).<br />

Attiecībā par Pētera Baumaņa [– Baura] dzimšanas un<br />

nāves datiem ir divas pretrunīgas informācijas – 1920.<br />

gada 13. novembrī viņam izdotajā pasē ir norādīts, ka<br />

Ozolniekos dzimušais zemkopis pases izdošanas brīdī ir<br />

bijis 66 gadus vecs, kas nozīmē, ka viņa dzimšanas gads<br />

būtu 1854., turpretim Jelgavas Nikolaja latviešu draudzes<br />

Attēls 740.<br />

Pēteris Baumanis-Bauris, blakus sēž Krievijā mirusī<br />

sieva Lizete Baumanis (dzim. Zusters), Jānis Baumanis<br />

ar dēlu. Stāv (no kreisās): Katrīne Paulīne Baumane,<br />

Lavīze Baumanis, 1917. gadā.<br />

BAUMAŅU DZIMTA<br />

mirušo reģistrā ir norādīts, ka 1921. gada 5. februārī<br />

pl. vienos naktī 70 gadu vecumā no vecuma nespēka<br />

ir miris atraitnis Pēteris Baumanis Pētera dēls, kas arī<br />

dzimis Ozolniekos. No šī ieraksta secināms, ka Pēteris<br />

Baumanis dzimis 1851. gadā. Pagaidām nav zināms, kā<br />

Baumaņu dzimtā ir ieviesies dubultuzvārds “Bauris”, kas<br />

vēlāk dokumentos vairs neparādās. Ņemot vērā faktu, ka<br />

1920. gadā izdotajā pasē Pētera Baumaņa-Baura vecums<br />

ir norādīts tikai pieraksta veidā, nevis norādot dzimšanas<br />

gadu, var izvirzīt pieņēmumu, ka šis ieraksts ir bijis<br />

kļūdains.<br />

Jelgavas Sv.Annas latviešu lauku draudzes baznīcas<br />

kristību reģistros ir redzams, ka Pētera Baumaņa [-Baura]<br />

un Lizetes Baumanes (dzim. Zusteres) ģimenē piedzima<br />

(XI paaudze):<br />

• Johans Hans Augusts Baumanis (*10.7.1884.<br />

Svēte), kā krustvecāki ir norādīti Jānis Kristjansons,<br />

Trīne Kristjansone un Katrīne Kristjansone.<br />

Kristjansoni ir jaundzimušā zēna mātes māsas vīra<br />

dzimtas pārstāvji.<br />

• Johans (Jānis) Pēteris Augusts Baumanis<br />

(*19.8.1890. Ozolniekos - Ercogu jeb Hercogu muiža,<br />

vēlākais nosaukums – Vītoliņi Valgundes pagastā),<br />

• Katrīne Paulīne Baumane (*25.10.1891. Svētes<br />

pagasts †25.11.1975. Jelgava), kā krustvecāki<br />

ir norādīti Katrīne Paulīne Kristjansone, Jānis<br />

Kristjansons un Emīlija Siliņa. Visticamāk,<br />

Katrīnes Paulīnes dzimšanas laikā viņas vecāki<br />

dzīvoja Līvbērzē, kas kā dzimšanas vieta norādīta<br />

līdzās nosaukumam Dumpes muiža, lai gan vēlāk<br />

izsniegtajos dokumentos viņas dzimšanas vieta ir<br />

norādīta Svētes pagasts.<br />

Pretrunīga informācija ir arī par Katrīnes Paulīnes<br />

Baumanes brāli – mūrnieku un būvuzņēmēju Jāni<br />

Baumani. Iespējams, ka Jānis Baumanis kā būvuzņēmējs<br />

Attēls 744.<br />

Jāņa Baumaņa un Lavīzes kāzas. Pa kreisi no līgavaiņa<br />

sēž Pēteris Pūcītis, aiz viņa stāv Katrīne Paulīne<br />

Baumane, pa labi no jaunā pāra sēž līgavas vecāki, kuru<br />

vārdi nav zināmi.<br />

Attēls 743.<br />

Jāņa Baumaņa meita Elza Baumane 1920. gadā un īsi<br />

pirms nāves 1929. gadā.<br />

piedalījās Murmanskas ostas celtniecībā (pirmdzimtās<br />

kristību ierastā tēva nodarbe ir norādīta galdnieks, savukārt<br />

dēla dzimšanas ierakstā – strādnieks). Mūža nogalē daudz<br />

lietoja alkoholu un kļuva par bezpajumtnieku, kurš<br />

pārtika no savas māsas žēlastības, precīza viņa nāves vieta<br />

un laiks nav zināmi.<br />

No dzimtas nostāstiem ir zināms, ka viņam bija divi bērni<br />

– meita un dēls, kā arī sieva Lavīze. Pārbaudot Jelgavas<br />

Nikolaja latviešu draudzes grāmatas, var konstatēt, ka<br />

Jānim Baumanim ir bijuši divi bērni – jaunākais bija<br />

Miervaldis Baumanis (*4.1916. Ozolniekos †9.2.1921.),<br />

kurš mira pēc atgriešanās Latvijā 6 gadu un 10 mēnešu<br />

vecumā un tika apglabāts Jelgavas Nikolaja kapos, kā<br />

arī meita Elza Marija Baumane (Zariņa) (*21.1.1906.<br />

[*2.2.1906.] Jelgava †31.5.1929. Rīgā), kas saskaņā ar<br />

mutvārdu informāciju mira no vēdera tīfa Krievijā laikā,<br />

kad ģimene tur atradās bēgļu gaitās. Baumaņa meitas<br />

bēru fotogrāfija ir visnotaļ unikāla, jo tajā ir fiksēta bēgļu<br />

gaitās esošas latviešu ģimenes bēres, kas saturiski ir ļoti<br />

liels retums. Pēc mutvārdu informācijas citu bērnu šajā<br />

dzimtas atzarā vairs nebija, taču veicot šīs informācijas<br />

papildpārbaudi, var izvirzīt apgalvojumu, ka Krievijā<br />

mirusī ir bijusi vēl viena meita (vai arī - brāļa vai māsas<br />

meita), jo arhīvā ir saglabājusies Jāņa Baumaņa meitas<br />

Elzas Baumanes (*3.2.1906. Jelgavā) 1920. gada 3. martā<br />

izsniegtā pase, kurā norādīts, ka viņa dzīvoja Rīgā,<br />

Ventspils ielā 23b, Kalnciema ielā 104, M.Nometņu ielā<br />

69 dz. 4, Dārtas ielā 29 un citviet. 1928. gada 21. janvārī<br />

viņa salaulājās ar Jāni Jūliju Zariņu, taču šī laulība pēc<br />

abpusējās vienošanās, uz tiesas sprieduma pamata tika<br />

šķirta 1929. gada 15. janvārī. Bērnu šajā laulībā nebija.<br />

1928. gadā dzīvoja Rīgā, Vagonu ielā 8 dz. 2, bet 24. jūnijā -<br />

Krustpils pagasta “Variešās”. 26. jūlijā viņa pārcēlās uz Rīgu,<br />

M.Nometņu ielu 69 dz. 4, kas bija viņas pēdējā dzīvesvieta.<br />

Elzas Marijas Baumanes kristību ierakstā kā viņas krusttēvs<br />

ir norādīts jaundzimušās tēva brālis Augusts Baumanis, kas<br />

visticamāk ir Johans Hans Augusts Baumanis. Par viņu ir<br />

saglabājies mutvārdu nostāsts, ka viņam bija ļoti korpulentu<br />

sieva, viņš esot piedalījies daudzu māju celtniecībā Rīga<br />

un Jelgavā (viena no tām – Jelgavā, Akadēmijas iela 28,<br />

kas piederēja Frišmaņiem), bijis būvuzņēmējs, garš, bet<br />

patukls. Ap 1932. gadu viņš bija viesojies “Rateniekos”.<br />

No dzimtas mutvārdu nostāstiem var izteikt pieņēmumu,<br />

ka ņemot vērā profesionālās darbības sfēru un laiku,<br />

Baumaņu dzimtas slavenāko pārstāvju (attālu radinieku)<br />

vidū ir arī leģendārais arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis<br />

(*4.6.1834. Rīga †31.3.1891. Rīga), taču tam pagaidām nav<br />

gūti dokumentāli apstiprinājumi.<br />

Attēls 741.<br />

Jāņa Baumaņa meitas Lonijas bēres Krievijā, ap 1916. gadu. Aiz zārka priekšplānā stāv (no kreisās) Pēteris<br />

Baumanis-Bauris, Lizete Baumanis, Jānis Baumanis un Lavīze Baumanis, kura tur rokās savu otru bērnu. pa labi -<br />

un Krievijā mirusī Jāņa Baumaņa meita.<br />

764 765

PŪCĪŠU – ŠTEKEĻU ATZARS<br />

Attēli 742. un 743.<br />

No kreisās: Katrīne Paulīne Baumane un Lavīze<br />

Baumanis Rīgā ap 1914. gadu.<br />

Runājot par Pūcīšu dzimtu, ir jāatzīmē arī Riharda Friča<br />

Modriņa Pūcīša māsa Velta Aina Pūcīte (Štekele)<br />

(*10.6.1924. Ozolnieki), kas 1947. gada septembrī Jelgavā<br />

apprecējās ar aviokonstruktoru Hubertu Štekeli (Hubert<br />

Stokkel *31.1.1922. Magdeburg). Abu laulība savulaik tika<br />

šķirta un Huberta Štekeļa otrajā laulībā ar Ritu Bruntāli<br />

(*19.8.1931. Rīga †22.6.2015. Jelgava) piedzima meita<br />

(XIII paaudze):<br />

• Inga Štekele (*8.7.1971. Jelgava), kura nodarbojas<br />

ar zirgkopību.<br />

Pēc Ritas nāves Huberts atgriezās savas pirmās sievas<br />

Veltas mājās. Veltas Ainas Pūcītes bērnība aizritēja<br />

Ozolniekos, turpat Ozolnieku skolā tika iegūta arī<br />

pirmā izglītība (pirmās četras klases - Skuju skolā,<br />

tad – Ozolnieku sešklasīgā skolā). Velta Pūcīte iestājās<br />

vidusskolā, bet nepabeidza mācības, jo nomira viņas<br />

tēvs un vajadzēja saimniekot lauku mājā. Pirms kolhozu<br />

dibināšanas Velta Pūcīte strādāja zirgu fermā Brankās<br />

par saimnieci un gatavoja pusdienas fermas strādniekiem<br />

(šajā laikā viņa dzīvoja mājā līdzās fermai). Vēlāk viņa bija<br />

rūpnīcas noliktavas pārzine Jelgavā, kur viņa iepazinās ar<br />

Hubertu Štekeli. Par nākamo darba vietu (neskatoties uz<br />

profesionālās izglītības trūkumu) kļuva aptieka Jelgavā,<br />

kur Velta gatavoja zāles (viņa pensionējās 1987. gadā).<br />

1949. gadā Velta un Huberts uzbūvēja savu ģimenes māju<br />

Jelgavā. Viņa dziedāja kultūras nama korī un skolotāju korī<br />

“Gaisma”. Laulība ar Hubertu Štekeli tika šķirta 1971. gada<br />

februārī un pēc 10 gadu faktiskās kopdzīves 1981. gadā<br />

Velta salaulājās ar Artūru Borisu Beijeru (*26.4.1919.<br />

Auce, †1998. Jelgava), kurš pirms tam bija precējies ar<br />

Skaidrīti (šajā laulībā bija divas meitas – Gundega Beijere<br />

un Inta Beijere).<br />

Latvijas vēsturē interesanta personība ir arī Veltas<br />

Ainas Pūcītes pirmais vīrs Huberts Štekels (Hubert<br />

Stokkel *31.1.1922. Magdeburg). Lai arī dzimis Vācijā,<br />

visu savu mūžu Huberts Štekels ir pavadījis Latvijā,<br />

cenšoties atrauties no zemes visiem spēkiem – paštaisītos<br />

planieros un lidmašīnās. Garāmbraucēji vienmēr<br />

veltīja ziņkārus skatus Huberta pagalmam, kurā dižojās<br />

Jelgavas savrupmājām netipisks skats – pieklājīga izmēra<br />

lidmašīna. Bailēs no iespējamās bēgšanas, VDK pat<br />

aizliedza Štekelim lidot, tomēr vēl 87 gadu vecumā viņš<br />

droši sēdās pie lidmašīnas stūres, lai paceltos virs Jelgavas.<br />

Šķiet, aviācija ir Huberta gēnos, jo viņa tēvs – XI paaudzes<br />

pārstāvis Francis Ernests Štekels (Franz Ernest Stockell,<br />

*19.8.1891. †9.2.1926. Magdeburg) bija viens no aviācijas<br />

pionieriem Vācijā, kurš mira traģiskā aviokatastrofā 1926.<br />

gadā Magdeburgā, kad dēlam bija tikai četri gadi. Diemžēl,<br />

nav zināms, kādēļ un kad tieši latviete Matilde Zelma<br />

Hermine Ozola (*15.2.1899. Jelgavā, Miezītē †6.12.1943.<br />

Jelgavā) [1941. gada tautas skaitīšanā norādits, ka<br />

*15.5.1899.] apprecējās ar vācu karavīru un devās viņam<br />

līdzi uz Vāciju, taču visticamāk, tas notika I Pasaules kara<br />

laikā Jelgavā. Pēc vīra zaudēšanas Magdeburgā, Zelma<br />

nolēma atgriezties pie savas ģimenes Latvijā – te dzīvoja<br />

viņas māsas un vecāki.<br />

Pēc pārcelšanās no Vācijas uz Latviju, apmetoties Jelgavā,<br />

Hubertam ātri vien bija jāpierod pie jaunās vides un<br />

valodas, kas jauneklim neradīja lielas grūtības – viņš<br />

mācījās Jelgavas skolā, bet 1940. gada 13. oktobrī tika<br />

iesvētīts Jelgavas Sv.Annas baznīcā. Pusaudža gados<br />

Huberta uzmanību piesaistīja aviācija – to, nenoliedzami<br />

veicināja gan tās straujā attīstība, gan medijos pievērstā<br />

uzmanība aviācijai un pilotiem, it īpaši – Herbertam<br />

Cukuram, ar kuru Huberts bija vairākkārt ticies. No<br />

iepriekš žurnālistiem sacītā, var secināt, ka ar planierismu<br />

šis nabadzīgais, taču centīgais un zinātkārais Jelgavas<br />

puika sāka nodarboties 1939. gadā.<br />

Spriežot pēc Jelgavas Dzimtsarakstu arhīvā esošajiem<br />

dokumentiem, Matilde Zelma Hermīne Štekele mira<br />

1943. gada 6. decembrī pl. 17.00, un viņas pēdējā<br />

dzīvesvieta Jelgavā bija Ā.Hitlera iela (tagd. – Lielā ielā)<br />

5 dz. 2. Dokumentos ir arī norāde, ka viņa bija Vācijas<br />

pavalstniece, atraitne, apbedīta Baložu kapos. Mutvārdos<br />

ir izteikts minējums, ka viņa bija precējusies otrreiz, taču<br />

šīs ziņas nav guvušas dokumentālu apstiprinājumu – tām<br />

par ļaunu liecina arī fakts, ka miršanas reģistrā viņa ir<br />

norādīta kā Štekele. 1941. gadā abu Štekeļu mājvieta bija<br />

Attēls 748.<br />

Huberts Štekels ar meitu Ingu Štekeli ap 1976. gadu un Velta Štekele (dzim. Pūcīte), Huberts Štekels un viņa meita<br />

Inga Štekels 2017. gada septembrī Jelgavā.<br />

ATSAUCES:<br />

1. Skat. https://lv.wikipedia.org/wiki/Jānis_Frīdrihs_Baumanis<br />

766 767

Attēli 746. un 747.<br />

Rihards Fricis Modriņš Pūcītis Velta Aina Pūcīte ar<br />

vecākiem Pēteri Pūcīti un Katrīni Paulīni Pūcīti ap<br />

1933. gadu un Velta Aina Pūcīte (Štekele).<br />

Akadēmijas iela 9 dz. 5, kurā Zelma bija pierakstīta kopš<br />

1932. gada 7. jūlija. Savukārt Huberts, kurš 1941. gadā ir<br />

norādīts kā Mašīnu remonta darbinieks Pulkv.Brieža ielā<br />

17, savas mātes dzīvoklī ir pierakstīts vien 1939. gada 20.<br />

decembrī.<br />

Visticamāk, impulsu tam deva 1938. gada septembrī<br />

Jelgavā atklātais lidlauks – šo notikumu toreiz klātienē<br />

vēroja ap desmit tūkstošiem skatītāju. Jelgava jau<br />

trīsdesmito gadu pirmajā pusē bija izveidojusies par<br />

Latvijas sporta aviācijas – planierisma centru, galvenokārt<br />

pateicoties Buru lidotāju skolas darbībai. Jau no 1935. gada<br />

septembra Jelgavā pastāvēja vēl arī trīs buru lidotāju kopas<br />

– 1.,18. un 19., oficiāli apstiprinātas Latvijas Aeroklubā,<br />

kas izvērsa darbību, būvējot planierus (19. kopa skaitījās<br />

pie 16. Aizsargu pulka Aucē). Visas trīs buru lidotāju<br />

kopas bija apvienotas organiozatoriski (to labākai vadībai)<br />

Jelgavas buru lidotāju vadā.<br />

Izmaiņas H.Štekeļa dzīvē nesa 1941. gada 22. jūnijs. Kā<br />

atceras Štekels, jau tās dienas vakarā virs pilsētas parādījās<br />

astoņi vācu bumbvedēji. Tolaik Pils salā divdesmit latviešu<br />

planieristi bija tikko beiguši lidojumus. No Jelgavas<br />

lidlauka pacēlās krievu lidmašīnas un gar krūmu galiem<br />

aizlidoja kur kurā. Neviena neizgāja pretī vāciešiem, kas<br />

gan pilsētu nebombardēja, tikai sēja paniku...<br />

Diemžēl, Padomju laikos okupācijas vara ierobežoja<br />

Attēls 749.<br />

Huberts Šteleks ar saviem vecvecākiem Dāvi Ozolu un<br />

Annu Ozolu, dzim Frendi, kā arī māti Matildi Zelmu<br />

Hermīni Štekeli (dzim. Ozola) Jelgavā ap 1925. gadu.<br />

H.Štekeļa vēlmi lidot. Pie vainas bija Jelgavas ūdensvada<br />

darbnīcās uzbūvētais autožīrs, ko 1973. gadā kinožurnālā<br />

“Padomju Latvija” nejauši, taču ar lielu interesi Jelgavas<br />

lidlaukā nofilmēja un plašai publikai parādīja kinorežisors<br />

Ansis Epners. Tas bija pēdējais piliens, lai impērijas<br />

Valsts drošības komiteja Štekelam aizliegtu lidot. “Labi,<br />

ka lidaparātam bija maza degvielas bāka, un mani tieši<br />

nevarēja vainot mēģinājumā bēgt uz Zviedriju,” atceras<br />

H.Štekels. Priekšpēdējie pilieni šajā kausā bijuši kāda<br />

latviešu lidotāja aizbēgšana uz Zviedriju no Glūdas<br />

lidlauka un divu trimdas latviešu jaunekļu pārlidojums ar<br />

vieglajām lidmašīnām no Zviedrijas uz Rīgu.<br />

Pats Štekels atzīst, ka viņa lidojumos pavadītais laiks nav<br />

īpaši garš – aptuveni septiņi tūkstoši stundu. Taču ja šo<br />

laiku pārrēķina diennaktīs – sanāk aptuveni <strong>30</strong>0 gaisā<br />

pavadītas diennaktis! 1990. gadā, rakstot par H.Štekeli,<br />

presē minēts, ka pavisam ir uzbūvētas sešas lidmašīnas.<br />

1990. gadā sniegtajā intervijā viņš cerīgi raudzījās nākotnē:<br />

“Varbūt pienāks laiks, kad atkal Latvija būs slavena ar<br />

savām lidmašīnām un lidmašīnu konstruktoriem –<br />

sirmais vīrs optimistiski sapņo.” Ir zināms, ka jaunībā<br />

Huberts Štekels aizrāvās arī ar motosportu, ātrslidošanu,<br />

kā arī bieži devās izbraucienos ar ģimenes motorlaivu.<br />

Par Huberta Štekeļa mātes un viņas māsu vecākiem ir<br />

zināms, ka Matildes Zelmas Hermines Ozolas tēvs bija<br />

X paaudzes pārstāvis Dāvis (Dāvus vai Dāvids) Ozols<br />

(*1850. †1934. Jelgava) un Anna Frende (*18.1.1861.<br />

Jaunsvirlaukas pagasts †11.6.1940. Jelgava), kas miršanas<br />

brīdī dzīvoja Jelgavā, Miezītes ceļā 14 un tika apbedīta<br />

Baložu kapos. Attiecīgi Annas Frendes vecāki bija IX<br />

paaudzes pārstāvji Jānis Frende un Grieta Frende<br />

(iespējamā uzvārda atveide ir arī “Frede” vai “Freude”),<br />

bet Dāvja Ozola tēvs bija IX paaudzes pārstāvis Ģederts<br />

Ozols (Gedus Ozols). Jāpiezīmē, ka māja Miezītes ceļā tika<br />

uzcelta pēc Dāvja un Annas laulībām, tā ir saglabājusies<br />

līdz mūsdienām un tai vairākkārt ir mainīta numerācija,<br />

tādēļ dažādos laikos tā norādīta ar dažādiem mājas<br />

numuriem. Savukārt Dāvis Ozols jaunībā strādāja<br />

par kučieri kādā muižā pie barona Tukuma apkaimē<br />

– šī iemesla dēļ Ozolu mājās vienmēr bija atrodamas<br />

zirglietas un ģimenē bija īpaša cieņa un mīlestība pret<br />

zirgiem. Iespējams, tā ir Strazdumuiža (Strasdenhof), kas<br />

kā dzimšanas vieta ir norādīta pirmajiem trīs Annas un<br />

Attēli 755. un 756.<br />

Vienīgā fotogrāfija, kurā Huberts iemūžināts kopā<br />

ar abiem vecākiem Zelmu un Franci 1924. gadā un<br />

Huberta tēva kapavieta Magdeburgā. Kapsēta tika<br />

iznīcināta, pilsētā ienākot Sarkanajai armijai.<br />

Dāvja bērniem. Ir zināms, ka I Pasaules kara laikā Ozolu<br />

ģimene devās bēgļu gaitās un apmetās Igaunijā, Tartu.<br />

Visām māsām bija ģimnāzijas izglītība un labas valodu<br />

zināšana. Kopumā Dāvja Ozola un Annas Frendes ģimenē<br />

piedzima (XI paaudze):<br />

• Jānis Ozols (*17.5.1883. Strazdumuiža †), esot<br />

miris nepilna gada vecumā.<br />

• Anna Paulīna Ozola (*6.7.1885. Strazdumuiža<br />

†) – esot bijusi šuvēja, taču jaunībā piedzīvojusi<br />

uzbrukumu, pēc kura saslimusi ar rozi un mirusi.<br />

• Lizete Ozola (*20.10.1888. Strazdumuiža †ap<br />

1937. Krievijā), vienīgā no māsām, par kuras<br />

likteni nav precīzu ziņu, izņemot faktus, ka viņa<br />

bija precējusies, dzīvoja Krievija un kopā ar vīru<br />

gāja bojā Staļina terora laikā ap 1937.-1938. gadu.<br />

Dzimtas mutvārdos Lizete ir dēvēta arī par Lidiju.<br />

• Klāra Emīlija Olga Ozola (Puķudārzs),<br />

(*2.6.1893. Jelgava †24.6.1963. Jelgava)<br />

• Margarieta Lūcija Ozola (Dreiska) (*19.6.1896.<br />

Jelgava †21.3.1984. Jelgava).<br />

• Elza Cecīlija Ozola (Tamaša) (*26.7.1902.<br />

Jelgava †3.21.1954. Jelgava).<br />

Attiecībā uz Huberta Štekeļa mātes māsu ģimenēm,<br />

šobrīd ir atrastas plašākas ziņas par Puķudārzu, Dreisku<br />

un Tamašu dzimtām. Ir zināms, ka XI paaudzes pārstāve<br />

Klāra Emīlija Olga Ozola (Puķudārzs) (*2.6.1893.<br />

Jelgava †24.6.1963. Jelgava) bija precējusies ar Kārli<br />

Gotfrīdu Puķudārzu (*11.6.1895. Jelgava †19.12.1956.<br />

Jelgava), kurš bija maiznieks un konditors. Puķudārzu<br />

kāzas notika 1919. gada 9. februārī Jelgavas Sv.Nikolaja<br />

latviešu draudzē, laulību brīdī ģimene dzīvoja Jelgavā,<br />

Dambja ielā 56, bet 1941. gadā - Lielajā ielā 51 dz. 10.<br />

Ģimenē savu bērnu nebija. Brīvvalsts laikā abi saimniekoja<br />

ģimenes kafejnīcā, kas atradās Lielajā ielā 7 (kara laikā<br />

nosaukums un numerācija mainīta uz Hermana Gēringa<br />

ielu 31), bet padomju gados strādāja par konditorijas ceha<br />

meistaru. Puķudārzs bija viens no iecienītākajiem Jelgavas<br />

konditoriem, taču viņš nelabprāt dalījās ar savām “firmas”<br />

receptēm – garšīgāko kūku receptes viņš tā arī nenodeva<br />

nevienam māceklim.<br />

Presē ir atrodamas vairākas publikācijas, kurās norādīts, ka<br />

Kārlis Puķudārzs ir ziedojis līdzekļus Uzvaras pieminekļa<br />

izbūvei un aizsargiem (nejaukt ar presē pieminēto<br />

Jēkabnieku pagasta aizsargu nodaļas priekšnieku,<br />

atvaļināto leitnantu Kārli Puķudārzu [Kristapa dēls]), bet<br />

pēc II Pasaules kara turpināja strādāt savā profesijā un,<br />

piemēram, 1947. gadā mēnešu plānus caurmērā veica par<br />

120-1<strong>30</strong> un pat 150%. 1948. gadā viņš, būdams meistars,<br />

uzlaboja kūku kvalitāti un paplašināja arī sortimentu.<br />

Ir zināms, ka konditors Kārlis Puķudārzs Veltas Pūcītes<br />

un Huberta Štekeļa kāzām izgatavoja trīsstāvīgu torti.<br />

Puķudārzu ģimene Padomju laikā dzīvoja Kungu un<br />

Dambja ielu stūrī (otrā ēka no krustojuma) – nelielā<br />

dzīvoklītī, bet pagalmā viņam bija ceptuve. Abi ar sievu<br />

mira šajā dzīvoklī. Kā pēdējā dzīvesvieta miršanas reģistros<br />

ir norādīta Karavīru iela 8-3, kas ir Kungu ielas nosaukums<br />

Padomju varas laikā. Kā Kārļa Gotfrīda Puķudārza nāves<br />

iemesls ir norādīts sirds muskuļu atslābums, bet viņa<br />

dzīvesbiedrei Klārai – sirds muskuļu skleroze un akūts<br />

sirds vājums.<br />

Attēli 750. un 751.<br />

Huberts Štekels ap 1950. gadu Jelgavā un viņa vecāki<br />

- Vācu armijas pilots Francis Štekelis ar sievu Zelmu<br />

1920. gadā Vācijā.<br />

pārstāvis Kārlis Puķudārzs (*10.10.1854. Bērzmuiža) un<br />

viņa sieva, Miķeļa meita Lavīze (*1862. Bērzmuiža), kuri<br />

1895. gadā dzīvoja Jelgavā, Rakstnieku ielā 40 un kuru<br />

laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Paulīne Puķudārzs (*1883. Bērze vai Jelgava).<br />

• Indriķis Rūdolfs Puķudārzs (*14.4.1887.<br />

Bērzsīpele (Bers-Ziepelhof)).<br />

• Johans Kristaps Puķudārzs (*29.5.1891. Jelgava).<br />

• Kārlis Gotfrīds Puķudārzs (*11.6.1895.<br />

[*23.6.1895.] Jelgava †19.12.1956. Jelgava),<br />

• Fridrihs Roberts Puķudārzs (*6.6.1898. Jelgava).<br />

No tautas skaitīšanas anketas mulsinošs ir fakts, ka (it<br />

kā 1895. gada 5. jūnijā, t.i. – vismaz nedēļu pirms Kārļa<br />

Gotfrīda dzimšanas) anketā jau ir norādīts divus gadus<br />

vecs dēls Kārlis Puķudārzs. Papildus tam, visu bērnu<br />

dzimšanas vieta ir norādīta Bērzhofa, resp – Bērze, kas<br />

sevī ietvēra arī Mazmežmuižu. Tādejādi nav izslēgts, ka<br />

pati anketešana fiziski ir notikusi nevis 1895., bet gan<br />

1897. gadā.<br />

Attiecībā uz senākajām ziņām, kas Bērzes baznīcā ir<br />

atrodamas par Puķudārzu ģimeni, kas atsevišķos ierakstos<br />

atveidota arī kā “Puķulauks”, jākonstatē, ka 19. gadsimta<br />

vidū dzimta ir apdzīvojusi Mazās Mežmuižas (Kl.<br />

Buschhof) “Vidukle” mājas, kurās kā senākais zināmais<br />

saimnieks ir norādīts IX paaudzes pārstāvis Kaspars<br />

Puķudārzs, kuram ir bijis arī brālis Jānis Puķudārzs.<br />

Attēls 752.<br />

No kreisās sēž Anna Ozola, Huberts Šteleks, Dāvis<br />

Ozols. Aiz viņiem stāv Ernests Dreiskis un Lūcija Ozola<br />

(Dreiska). Priekšā sēž Elza Ozola (Tamaša) un Arvīds<br />

Tamašs, NEIDENTIFICĒTA un Zelma Ozola (Štekele).<br />

Jelgavas Sv.Annas pilsētas latviešu draudzes un Dobeles<br />

baznīcas reģistros ir minēts, ka Kārļa Gotfrīda Puķudārza<br />

vecāki bija Mazmežmuižas (Kl.Buschhof) “Vidukle” māju<br />

saimnieka Kaspara Puķudārza [Dobeles baznīcas grāmatā<br />

citu bērnu kristību ierakstos norādīts arī kā Puķulauks] un<br />

Grietas dēls, Jelgavā par dārznieku strādājošais X paaudzes<br />

768 769

norādītais Jēkabnieku pagasta aizsargu nodaļas<br />

priekšnieks, atvaļinātais leitnants Kārlis Puķudārzs).<br />

• Lūcija Lizete Puķudārzs (*1.11.1889. “Brūma<br />

Dreimaņi” Mazā Mežmuiža).<br />

• Jūlija Puķudārzs (*20.7.1891. “Brūma Dreimaņi”<br />

Mazā Mežmuiža).<br />

XI paaudzes pārstāvis Teodors Puķudārzs (*17.5.1874.<br />

“Vidukle” Mazā Mežmuiža) salaulājās ar Kaspara Kūles<br />

(*Kalnciems, nodzīvoja 70 gadus) un Katrīnas Bukultas<br />

(*Kalnciems, nodzīvoja 82 gadus) meitu Katrīni Kūli<br />

(*1875. Babīte) un šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

Saskaņā ar Bērzes baznīcas grāmatā norādīto, Kaspara<br />

Puķudārza un Grietas laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Gotlībe Puķulauks (*14.12.1846. “Vidukle” Mazā<br />

Mežmuiža).<br />

• Ansis Puķulauks (*29.5.1848. “Vidukle” Mazā<br />

Mežmuiža).<br />

• Kaspars Puķulauks (*7.6.1850. “Vidukle” Mazā<br />

Mežmuiža).<br />

• Jānis Puķulauks (*10.11.1852. “Vidukle” Mazā<br />

Mežmuiža).<br />

• Kārlis Puķudārzs (*10.10.1854. “Vidukle” Mazā<br />

Mežmuiža).<br />

• Lavīze Puķulauks (*19.11.1856. “Vidukle” Mazā<br />

Mežmuiža).<br />

• Kristaps Puķulauks (*<strong>30</strong>.12.1860. “Vidukle”<br />

Mazā Mežmuiža).<br />

• Indriķis Kaspars Puķulauks (*7.7.1864.<br />

“Vidukle” Bērzmuiža).<br />

X paaudzes pārstāvis Ansis Puķulauks (*29.5.1848.<br />

“Vidukle” Mazā Mežmuiža) mantoja “Vidukle” mājas un<br />

salaulājās ar Julianu Šarloti. Šajā laulībā piedzima (XI<br />

paaudze):<br />

Attēli 759. un 760.<br />

Planiera pacelšanās sagatavošana ap 1955. gadu un tā izgatavošana ap 1960. gadu.<br />

• Līna Malvīne Juliāna Puķudārzs (*16.1.1875.<br />

“Vidukle” Mazā Mežmuiža).<br />

• Marija Aleksandra Puķudārzs (*27.7.1877.<br />

“Vidukle” Mazā Mežmuiža).<br />

• Elīze Puķudārzs (*2.7.1879. “Vidukle” Mazā<br />

Mežmuiža), iespējams, ir presē pieminētā Elza<br />

Puķudārzs, kura 1945. gadā dzīvoja Jelgavā un tika<br />

ievēlēta par ielu komitejas priekšsēdētāju.<br />

X paaudzes pārstāvis Kaspars Puķulauks (*7.6.1850.<br />

“Vidukle” Mazā Mežmuiža), kļuva par mežsargu un<br />

savu bērnu kristību ierakstos jau norādīts ar uzvārdu<br />

“Puķudārzs”. Domājams, viņš bija laulājies divas reizes<br />

- ar Lizeti (šajā laulībā piedzima Teodors) un ar Jūliju.<br />

Kopumā Kaspara Puķudārza laulībās piedzima (XI<br />

paaudze):<br />

• Teodors Puķudārzs (*17.5.1874. “Vidukle” Mazā<br />

Mežmuiža), māte Lizete.<br />

• Vilhelms Puķudārzs (*5.8.1884 “Brūma<br />

Dreimaņi” Mazā Mežmuiža), māte Jūlija.<br />

• Karls Jūliuss Puķudārzs (*3.3.1887. “Brūma<br />

Dreimaņi” Mazā Mežmuiža), iespējams, iepriekš<br />

Attēli 757. un 758.<br />

Huberts ar mammu Jelgavā 1935. gadā un viens no retajiem pirmskara (1939. gada) Jelgavas krāsainajiem<br />

fotoattēliem, kurā iemūžināts nams Akadēmijas ielā 9, kurā dzīvoja Huberts. Koka ēka ielu stūrī pilnībā iznīcināta<br />

kara laikā. Šobrīd netālu no ēkas ir J.Čakstes piemineklis un laukums.<br />

• Gotfrīds Teodors Aleksandrs Puķudārzs<br />

(*15.4.1901. Bērzhofas “Ziediņi”).<br />

• Jānis Teodors Puķudārzs (*6.5.1903.<br />

[*19.5.1903.] Bērzhofas “Ziediņi”).<br />

• Līza Hermīne Puķudārzs (*10.10.1904. Bērzhofas<br />

“Ziediņi”).<br />

• Aleksandrs Pauls Puķudārzs (*7.11.1908.<br />

Bērzhofas “Viduļi”).<br />

XII paaudzes pārstāvis Jānis Teodors Puķudārzs<br />

(*6.5.1903. [*19.5.1903.] Bērzhofas “Ziediņi”) 1934. gadā<br />

dzīvoja Slokā, Dzirnavu ielā 3. 1933. gada 16. decembrī<br />

Jelgavas Sv. Annas baznīcas mācītājs Kalnciema baznīcā<br />

viņu salaulāja ar Valiju Antoniju Kāpu (*10.12.1910.)<br />

no Kalnciema “Kāpu” mājām. Norādīts, ka Jānis Teodors<br />

Puķudārzs bijis velkoņa “Juris” īpašnieks un vadītājs. Abu<br />

laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Jānis Puķudārzs (*6.3.1934.)<br />

X paaudzes pārstāvis Kristaps Puķulauks (*<strong>30</strong>.12.1860.<br />

“Vidukle” Mazā Mežmuiža) strādāja par ķieģeļu meistaru<br />

Līvbērzes “Līdumu” ceplī un bija precējies ar Līnu un abu<br />

laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Kārlis Kristaps Puķudārzs (*25.4.1891.<br />

[*8.5.1891.] Līvbērzes “Līdumi”), dienējis 4.<br />

Zemgales divīzijas inženieri sapieru rotā, saņēmis<br />

Sv.Jura IV pakāpes krustu.<br />

• Jānis Puķudārzs (*2.2.1892. Līvbērzes “Līdumi”).<br />

• Otīlija Marta Puķudārzs (*10.11.1893. Līvbērzes<br />

“Līdumi”).<br />

Attēls 753.<br />

Huberts Štekels, Zelma Štekels, Elza Ozola (Tamaša),<br />

Arvīds Tamašs, Klāra Ozola (Puķudārzs), Anna Ozols<br />

(dzim. Frende) un domājams – Dreisku vai Puķudārzu<br />

māte ap 1935. gadu.<br />

• Pauls Pēteris Puķudārzs (*19.12.1896. Līvbērzes<br />

“Līdumi”).<br />

• Laura Margarēta Puķudārzs (*26.9.1899.<br />

Līvbērze).<br />

• Līna Emīlija Puķudārzs (*5.1905. Jelgava<br />

20.6.1905.), mirusi 4 nedēļu vecumā.<br />

X paaudzes pārstāvis Indriķis Kaspars Puķulauks<br />

(*7.7.1864. “Vidukle” Bērzmuiža) sava pirmā dēla kristību<br />

ierakstā norādīts kā kalps, bet vēlāk – “Līdumu” cepļa<br />

darbinieks. Bija precējies ar Līzi [Lizeti]. Abu laulībā<br />

piedzima XI paaudze):<br />

• Olga Lizete Puķulauks (*25.7.1888.“Mazkrieviņi”<br />

Mazā Mežmuiža).<br />

• Kārlis Puķudārzs (*28.2.1890. “Jaunbalderi”<br />

Mazā Mežmuiža).<br />

• Līna Matilde Elza Puķudārzs (*22.7.1891.<br />

“Līdumu” ceplis) – tēvs norādīts kā Heinrihs, kas ir<br />

vārda “Indriķis” rusificētā versija.<br />

• Aleksandrs Ludvigs Puķudārzs (*5.4.1894.<br />

“Sildedži”).<br />

• Jānis Indriķis Puķudārzs (*5.10.1896. Bērzhofas<br />

mežsarga [?] māja “Valter-Vels” [?]).<br />

Attēli 761. un 762.<br />

Huberts ar saviem audžuvecākiem Ernestu un Lūciju Dreiskiem 1969. gadā un pēdējā H.Štekeļa pašrocīgi<br />

konstruētā un būvētā lidmašīna viņa mājas pagalmā, 1990. gada maijā.<br />

770 771

Attēls 754.<br />

Elza, Arvīds un Alberts Tamaši ap 1933. gadu.<br />

XI paaudzes pārstāve Margarieta Lūcija Ozola<br />

(*19.6.1896. Jelgava †21.3.1984. Jelgava), bija tipogrāfijas<br />

strādniece un bija precējusies ar Baltijas dzelzceļa<br />

darbinieku (konduktoru) Ernestu Dreiski (*1.3.1892.<br />

Sigulda †9.1.1972. Jelgava), ģimene dzīvoja Jelgavā,<br />

Miezītes ceļā 14-2 (vēlāk – Miezītes ceļš 70-1, kas ir mājas<br />

jaunā adrese pēc numerācijas maiņas). Juridisku nianšu<br />

dēļ Zelmas Ozolas pārcelšanās no Vācijas uz Latviju bija<br />

iespējama tikai caur formālu Huberta adopciju, tādēļ<br />

viņu adoptēja Zelmas māsa Lūcija un viņas vīrs Ernests<br />

Dreiska, kuriem pašiem savu bērnu nebija. Huberts vēlāk<br />

mantoja Dreiskiem piederošo pusi mājas Miezītes ceļā,<br />

ko vēlāk pārdeva. No Ligitas Vitovskas atmiņām – pie<br />

Ernesta bieži esot braukusi ciemos viņa radiniece Millija,<br />

kas bija vājredzīga un maza auguma. Savukārt viņas vīrs<br />

bija ļoti liela auguam un pavisam akls. Nav izslēgts, ka šai<br />

ģimenei bija Mežgaiļa uzvārds.<br />

No 1941. gada tautas skaitīšanas datiem var uzzināt, ka<br />

abas māsas Ozolas – Margrieta Lūcija un Elza Cecīlija ar<br />

savām ģimenēm dzīvoja vienā mājā – Miezītes ceļā 14,<br />

kuras mantinieks ir norādīts Ernests Dreiska. 1941. gadā<br />

te dzīvoja arī viņa māte Jūle Dreiska (*20.4.1869. †pēc<br />

1941.), kura no Siguldas pagasta uz Jelgavu pārcēlās 1934.<br />

gada 7. martā (ir mutvārdu ziņas, ka Ernesta tēvs bija Jūlijs,<br />

taču nav izslēgts, ka te notikusi vārdu “sapludināšana”).<br />

Līdzās savas māsas ģimenei dzīvoja XI paudzes pārstāve<br />

Elza Cecīlija Ozola (*26.7.1902. Jelgava †3.21.1954.<br />

Jelgava) kura bija mājsaimniece un jaunībā strādājusi<br />

arī tipogrāfijā. 1928. gada 23. jūnijā Jelgavas Sv.Nikolaja<br />

baznīcā precējusies ar Albertu Tamašu (*26.10.1901.<br />

Kauņas guberņas Budbergas pagasts (mūsdienās -<br />

Brunavas pagasts Bauskas novadā). Poņemunes pagastā<br />

†26.9.1980. Jelgava). Alberts Tamašs tolaik bija 3. Jelgavas<br />

kājnieku pulka virsseržants (laulību laikā viņš dzīvoja<br />

kazarmās, vēlāk bija instruktors, karognesējs 1940. gadā –<br />

virsnieka vietnieks), kurš militārajā dienestā iestājās 1923.<br />

gada 11. jūnijā un demobilizējās 1941. gada 12. maijā.<br />

1929. gada 1. augustā viņš tika apbalvots ar Triju zvaigžņu<br />

ordeņa zelta goda zīmi Nr. 544. Ir zināms, ka Alberta<br />

Tamaša dienesta biedri tika nosūtītu uz “apmācībām”<br />

Litenē, bet 1940. gada 28. septembrī 3. Jelgavas kājnieku<br />

pulks tika izformēts un viņš tika ieskaitīts Sarkanarmijas<br />

195. Strēlnieku pulkā. Pēc demobilizēšanās viņš apguva<br />

grāmatveža arodu, kara laikā strādāja par grāmatvedi, bet<br />

vēlāk – valsts bankas kasieri, taču bailēs no represijām,<br />

ģimene vēl ilgi satraukusies, ik reizi, kad mājai tuvojusies<br />

kravas mašīna. Vēlāk ģimene dzīvoja Miezītes ceļā 70, kur<br />

Alberts audzēja lilijas – gan paša priekam, gan pārdošanai.<br />

Abu laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Arvīds Tamašs (*31.8.1929. Jelgava †17.5.2011.<br />

Ogrē).<br />

• Anita Līvija Tamaša (Vitovska/Lankupa)<br />

(*6.6.1937. Jelgava †15.6.2010. Jelgava).<br />

XII paaudzes pārstāvis Arvīds Tamašs (*31.8.1929.<br />

Jelgava †17.5.2011. Ogrē) 1957. gadā Jelgavā precējies ar<br />

Silviju Strautmani (*16.2.1938. Jelgava), bet pēc nāves<br />

tika apglabāts Jelgavas Baložu kapos. Šajā laulībā piedzima<br />

divas meitas (XIII paaudze):<br />

• Sandra Tamaša (Putniņa) (*2.15.1961. Jelgavā).<br />

• Ilze Tamaša (*17.2.1970. Ogrē), nav precējusies,<br />

pēcnācēju nav.<br />

XIII paaudzes pārstāve Sandra Tamaša (*2.15.1961.<br />

Jelgava) ir precējusies ar Emīlu Putniņu (*21.3.1961.<br />

Jūrmala) un šajā laulībā ir dzimušas divas meitas (XIV<br />

paaudze):<br />

• Baiba Putniņa (Putniņa-Baldone) (*12.1.1986.<br />

Jūrmala).<br />

• Ieva Putniņa (*13.3.1986. Jūrmala).<br />

XIV paaudzes pārstāve Baiba Putniņa (Putniņa-Baldone)<br />

(*12.1.1986. Jūrmala) ir precējusies Armīnu Baldoni<br />

(*14.3.1987.). Šajā laulībā ir dzimušas divas meitas (XV<br />

paaudze):<br />

• Marta Putniņa (*29.9.2007. Jūrmala).<br />

• Helēna Putniņa-Baldone (*12.1.2016. Jūrmala).<br />

XIV paaudzes pārstāve Ieva Putniņa (*13.3.1986. Jūrmala)<br />

ar vīru Romānu Putniņu (*4.1.1981. pēc laulībām pārgājis<br />

sievas uzvārdā) dzīvo Anglijā, ģimenē ir 2 dēli (XIV<br />

paaudze):<br />

• Markus Putniņš (*24.6.2009.).<br />

• Kristers Putniņš (*16.10.2012.).<br />

Savukārt XII paaudzes pārstāve Anita Līvija Tamaša<br />

(Vitovska/Lankupa) (*6.6.1937. Jelgavā †15.6.2010.<br />

Jelgava) bija precējusies divas reizes - 1956. gadā Jelgavā<br />

viņa apprecējās ar Jāni Vitovski (*16.4.1927. Svēte †2009.<br />

Jelgava). Savukārt par otro vīru kļuva Vilnis Lankups<br />

(*31.12.1942. Rīga †7.4.1985. Jelgava). Apbedīta Baložu<br />

kapos. Pirmajā laulībā ir dzimusi meita (XIII paaudze):<br />

• Ligita Vitovska (*15.5.1959. Jelgava).<br />

XIII paaudzes pārstāve Ligita Vitovska (*15.5.1959.<br />

Jelgava), nav precējusies, pēcnācēju nav. Ligita ir<br />

mācījusies Bulduru Dārzkopības tehnikumā, absolvējusi<br />

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Agnonomijas<br />

fakultāti. Ilgus gadus strādāja dārzniecībā un par floristi,<br />

bet šobrīd ir grāmatvede.<br />

BIBLIOGRĀFIJA<br />

1. KCVVA 789. fonds, 1-2. apraksts, lieta Nr. 1435., 188.-189. lpp<br />

2. KCVVA 789. fonds, 1-2. apraksts, lieta Nr. 1435., 188.-189. lpp<br />

3. LVVA 5759. fonds, 2. apraksts, lieta Nr. 1015., 1. Sēj., 171. lpp<br />

4. KCVVA 789. fonds, 1-2. apraksts, lieta Nr. 1435., 188.-189. lpp<br />

5. KCVVA 789. fonds, 20. apraksts, lieta Nr. 2., 4. lpp<br />

ATSAUCES:<br />

1. Grūtups Gaitis, “Pieskāriens leģendai”, Daugavas vanagu mēnešraksts Nr. 3, 2007. gada 1. jūlijā, 49.-51.lpp<br />

2. “Divi 22.jūniji Huberta Štekela dzīvē”, Zemgales ziņas, 2010. gada 26. jūnijā, http://www.zz.lv/citas-zinas/divi-22-juniji-huberta-stekela-dzive-17562<br />

3. Edvīns Brūvelis, “Latvijas Aviācijas vēsture 1919-1940”, 450.lpp, Rīga, 2012, ISBN 978-9934-8295-0-5<br />

4. “Divi 22.jūniji Huberta Štekela dzīvē”, Zemgales ziņas, 2010. gada 26. jūnijā, http://www.zz.lv/citas-zinas/divi-22-juniji-huberta-stekela-dzive-17562<br />

5. “Divi 22.jūniji Huberta Štekela dzīvē”, Zemgales ziņas, 2010. gada 26. jūnijā, http://www.zz.lv/citas-zinas/divi-22-juniji-huberta-stekela-dzive-17562<br />

6. Grūtups Gaitis, “Pieskāriens leģendai”, Daugavas vanagu mēnešraksts Nr. 3, 2007. gada 1. jūlijā, 49.-51.lpp<br />

7. M.Dudareva, “Sapnis par lidošanu”, Jelgavas Ziņotājs Nr. 90, 1990. gada 9. jūnijā, 1.lpp<br />

8. M.Dudareva, “Sapnis par lidošanu”, Jelgavas Ziņotājs Nr. 90, 1990. gada 9. jūnijā, 1.lpp<br />

772 773

BĒRICU DZIMTAS ATZARS<br />

KULBARS - BERICS<br />

VII paaudzes pārstāvis Ernsts Dobelis (*†pēc 1838.)<br />

bija precejies ar Babbi Dobeli (*1774. †11.3.1838.),<br />

kura mira 64 gadu vecumā, precēta. Abu laulībā piedzima<br />

vismaz divas meitas (VIII paaudze):<br />

• Lote Dobele (Bērica) (*1813. Snēpele, “Leijes”<br />

saimē)<br />

• Bille Dobele (*21.3.1815. Snēpele “Leijes”).<br />

Apskatot VIII paaudzes pārstāvja Kriša Kulbara (*9.5.1799.<br />

Kunden “Lulle” saimē †pēc 1847.) pēdējo laulību ar<br />

“Lejas” māju saimnieka Ernsta Dobeļa (†pēc 1838.) un<br />

Babbes (*1774. †11.3.1838.) 32 gadus veco meitu Billi<br />

Dobeli (*21.3.1815. Snēpele “Leijes”), ir jārunā par pirmo<br />

Kulbaru-Dobeļu dzimtu saradošanos, no kuras izriet arī<br />

dzimtu radniecība ar Bēricu dzimtu. Ir zināms, ka Billes<br />

Dobeles māsa, 34 gadus vecā meita Lote Dobele (*1813.<br />

Snēpele, “Leijes” saimē) 1847. gada 3. augustā salaulājās<br />

ar saimnieka Pētera Bērica (*1764. Barutzen †22.2.1850.<br />

“Lulle” saimē) un Ievas (†pirms 1847.) 41 gadu veco dēlu,<br />

atraitni Jēkabu Bēricu (Beeritz) (*17.3.1806. “Čubult”<br />

†12.12.1869. “Sprīstiķi”).<br />

Bēricu dzimtas atzara uzvārda atveidojums dažādos<br />

dokumentos ir variējies no “Beritz” “Bierics”, “Beeeritcs”<br />

un “Berics” līdz “Bērics”, kas ir visbiežāk lietotā uzvārda<br />

atveides formā, kas saglabājusies līdz mūsdienām un<br />

tiek lietota arī šī pētījuma ietvaros. Bēricu dzimtas<br />

pamatsaknes ir meklējamas “Čubbult” saimes mājās (laika<br />

gaitā tās dēvētas arī par “Cubultu” mājām), bet vēlāk,<br />

laulību rezultātā, dzimta ir iesakņojusies arī “Sprīstiķos”,<br />

“Egleniekos” u.c. mājās. Senākais dokumentos fiksētais<br />

notikums, kas ir saistīts ar “Čubultu” māju vēsturi ir<br />

aprakstīts preses publikācijā “Papīra manufaktūras<br />

Kuldīgā” , kur teikts, ka pirmās papīra manufaktūras<br />

Kurzemē uzcēla 17. gadsimta 40. gados Popē, Rendā<br />

Iecavā, Kuldīgā uz Zaļajā muižā pie Vilgāles ezera. Te<br />

hercoga Jēkaba dzimtcilvēki ražoja susināmo, zīda,<br />

iesaiņojamo, iespiežamo un rakstāmpapīru. Hercoga<br />

izveidotās manufaktūras darbu pārtrauca 18. gadsimtā,<br />

savukārt Zaļās muižas papīrdzirnavas Vilgāles ezera<br />

krastā no jauna 1804. gadā atvēra Piltenes landrāts<br />

Augusts fon Firkss. 1812. gadā te ražoja 2060 rīses, 1814.<br />

gadā – 2800, 1815. gadā – 2845 rīses papīra. Atšķirībā no<br />

citām Kurzemes papīrdzirnavām zaļajā muižā 1815. gadā<br />

visvairāk ražoja rakstāmpapīru – 1<strong>30</strong>0 rīšu, makulatūru –<br />

1000 rīšu un iespiežamo papīru – 500 rīšu. Tā ražošanai<br />

izlietoja 800 pudu vilnas, 400 pudu linu lupatu, 500 pudu<br />

pakulu. Līmei izlietoja <strong>30</strong>000 aitu nagu, instrumentu<br />

ieziešanai – 8 pudi tauku un 150 stopu eļļas, papīra<br />

susināšanai – <strong>30</strong>0 aršinu tūbas. Arī Zaļajā muižā bija<br />

tipiska dzimtbūtnieciska manufaktūra, kas balstījās uz<br />

piespiedu darbu. Tā 1811. gadā barons Firks no “Kanatu”<br />

mājām uz papīrdzirnavu piespiedu kārtā pārveda 17<br />

gadus veco kalpu Miķeli, no “Čubultiem” – saimnieka<br />

otro dēlu 13 gadus veco Andžu. Kalps Jānis neizturēja<br />

smago darbu un nomira jau 1815. gadā. Šajā pat gadā no<br />

“Kanatiem” un “Čubultiem” uz manufaktūru aizveda 25<br />

gadus veco kalpu Tomu un 16 gadus veco saimnieka dēlu<br />

Mārtiņu. Papīrdzirnavās bija nodarbināti aptuveni 20%<br />

774 775<br />

šās muižas vīriešu dzimuma zemnieku – te strādāja 4 zeļļi,<br />

4 mācekļi, 8 vienkārši strādnieki, no kuriem 3 sievietes.<br />

Kopā – 16 dzimtcilvēki un 1 bērns māceklis. Zaļās muižas<br />

papīrdzirnavas pārstāja darboties 19. gadsimta vidū.<br />

Ar augstu varbūtības pakāpi var apgalvot, ka te ir minēti<br />

vieni no senākajiem Bēricu dzimtas pārstāvjiem, kas<br />

dzīvojuši “Čubultos” – saimnieka dēli Andžs (*1798.)<br />

un Mārtiņš (*1799.), taču jāatzīmē, ka Snēpeles baznīcas<br />

kristību reģistros ziņas par šiem dēliem nav atrodamas,<br />

arī muižas dvēseļu revīzijas, pēc kurām varētu konstatēt<br />

abu dēlu precīzākus dzimšanas datus un vecāku vārdus,<br />

nav atrodama. Vissenākie dokumentos minētie Bēricu<br />

dzimtas pārstāvji ir brāļi (VII paaudze):<br />

• Kristaps Bērics (*1755. †14.4.18<strong>30</strong>.), kurš<br />

“Čubultu” mājās ir miris 75 gadu vecumā,<br />

visticamāk, Bēricu brālis. Plašāku ziņu par viņa<br />

ģimeni nav.<br />

• Pēteris Bērics (*1760. †10.7.1838.), mežsargs<br />

• Juris Bērics (*1776. Snēpelē †20.3.1846.), Čubultu<br />

saimnieks, miris 70 gadu vecumā.<br />

Dobeļu-Kulbaru dzimtas virzienā ir jāskata mežsarga<br />

Pētera Bērica dzimtas atzars. Saskaņā ar meitu laulību<br />

ierakstos minēto, VII paaudzes pārstāvis Pēteris Bērics<br />

(*1760. †10.7.1838.) bija Barutzen mežsargs, bet savas<br />

miršanas ierakstā viņš ir norādīts kā “vaļenieks”, kas<br />

nozīmē, ka pēc dzimtbūšanas atcelšanas viņš kļuva par<br />

brīvu cilvēku. Visticamāk, cienījamā vecuma dēļ (Pēteris<br />

Bērics mira 78 gadu vecumā) viņš vairs nesaimniekoja<br />

“Čubultos”, jo kā saimnieks te jau ir norādīts viņa dēls<br />

Ādams. Saskaņā ar dzimušo reģistru Snēpeles baznīcas<br />

grāmatā, viņš bija precējies ar Ievu (†pirms 1840.), kas<br />

pirmo reizi ir minēta abu dēla Jura dzimšanas ierakstā<br />

1804. gadā. Kopumā šajā laulībā piedzima (VIII paaudze):<br />

• Marija Bērics (*14.7.1798. “Čubulti”).<br />

• Bille Bērics (*18.2.1800. “Čubulti”).<br />

• Ilze Bērics (*31.3.1802. “Čubulti”).<br />

• Juris Bērics (*11.2.1804. “Čubulti” † pirms 1848.),<br />

kā māte ir norādīta Ieva.<br />

• Jēkabs Bērics (*17.3.1806. “Čubulti” †12.12.1869.<br />

“Sprīstiķi”), vēlākais “Sprīstiķu” saimnieks,<br />

radniecības līnija Dobeļu-Kulbaru dzimtas virzienā.<br />

• Kristaps Bērics (*9.3.1809. “Čubulti”).<br />

• Ieva Bērica (Ķestere) (*28.4.1809. Snēpeles<br />

“Asari”) – jāpārbauda, vai neattiecas uz ko citu<br />

• Adams Bērics (*16.11.1811. Čubbult (Asari)<br />

†2.4.1886 Čubult), vēlākais “Čubultu” saimnieks<br />

• Anna Bērica (Eglīte) (*17.12.1818. Snēpeles<br />

“Roga”) – jāpārbauda, vai neattiecas uz ko citu<br />

Mežsarga Pētera Bērica dēls, VIII paaudzes pārstāvis,<br />

kalps Juris Bērics (*11.2.1804.) bija precējies ar Ievu un<br />

šajā laulībā piedzima (IX paaudze):<br />

• Grieta Bērics (*10.3.1824.)<br />

• Anne Bērics (*20.11.1827. †8.9.18<strong>30</strong>.)<br />

• Līze Bērics (*26.1.1829.)<br />

• Anna Bērics (*20.4.1833. Čubulti”) – puiša dēls

VIII paaudzes pārstāvis Ādams Bērics (*16.11.1811.<br />

Čubbult (Asari) †2.4.1886 Čubult) bija kalps, kurš vēlāk<br />

(ap 1838. gadu) kļuva par saimnieku “Čubult” saimē un<br />

mira 79 gadu vecumā. Dzīves laikā viņš bija precējies<br />

vismaz trīs reizes – pirmā laulība bija ar Grietu (†1834.),<br />

par kuru nav atrastas plašākas ziņas un kura, domājams,<br />

mira pirms 1834. gada. Otrā - ar Annu (*1818. Čubalt<br />

†12.1.1872.), kas mira 57 gadu vecumā. Nepilnu gadu pēc<br />

otrās sievas nāves, 1872. gada 3. decembrī, būdams 60<br />

gadus vecs atraitnis, Adams Bērics salaulājās ar 50 gadus<br />

veco “Jaunzemu” māju saimnieci, atraitni Ievu Zommeri<br />

(*1822. Ļuļļa), kas bija Didža Šulca un Grietas meita.<br />

Ādama pirmajā laulībā ar Grietu piedzima (IX paaudze):<br />

• Marija Bērica (*29.1.1834. Snēpele †26.5.1834.),<br />

krustvecāki “Laucenieku” saimniece Marija,<br />

Čubultu puisis Ansis. Kā māte ir norādīta Grieta.<br />

“Čubultu” saimnieka Ādama Bērica otrajā laulībā ar Annu<br />

piedzima (IX paaudze):<br />

• Marija Bērica (Strauts) (*1.8.1834. “Asari”), kā<br />

tēvs norādīts “Asaru” kalps Adams<br />

• Grieta Bērics (Ozols) (*27.4.1837. Snēpeles<br />

“Asari”), krustvecāki kalpa sieva Grieta Bulavs,<br />

saimniece Marija Sīle, puisis Adams Bulavs. Kā<br />

māte ir norādīta Anna.<br />

• Jēkabs Bērics (*10.8.1839. “Čubult” †9.7.1840.),<br />

dvīnis.<br />

• Margrieta Bērics (*10.8.1839. “Čubult”<br />

†3.7.1841.), dvīne. Krustvecāki abiem dvīņiem<br />

Jēkabs Bērics, saimnieks Andrejs Cīruls, saimniece<br />

Margrieta Aploka, saimniece Bille Bērica.<br />

• Jānis Bērics (*25.12.1842. Snēpele “Čubbult”<br />

†31.7.1909.) krustvecāki kalps Jānis Ābols, puisis<br />

Fricis Rožkalns, Liene Kulbarš.<br />

• Ernsts Bērics (*18.11.1844. Čubbult” †21.1.1846.),<br />

krustvecāki kalps Ernsts Ozoliņš, meita Edde Ābele,<br />

saimniece Grieta Mētra.<br />

• Ādams Bērics (*7.2.1847. Čubbult” †23.8.1931.<br />

“Čubbulti”), krustvecāki saimnieks Ādams Mēters,<br />

kalpa sieva Anna Ozols.<br />

• Fricis Bērics (*4.5.1850. Snēpele †17.8.1855.)<br />

miris 5 ¼ gadu vecumā. Krustvecāki saimnieks<br />

Fricis Ķesters un viņa sieva Marija no “Pussiek”<br />

saimes.<br />

• Latte Bērics (Kaddik) [Lotte Bērics] (*1.9.1856.<br />

Čubult”), krustvecāki saimniece Lotte Bērics no<br />

Sprīstiķiem, puisis Ādams Dobelis.<br />

Saimnieka Adama Bērica un Annas 19 gadus vecā meita,<br />

“Čubbult” saimē dzīvojošā IX paaudzes pārstāve Marija<br />

Bērica (*1.8.1834. “Asari”). 1853. gada 15. novembrī<br />

Snēpelē salaulājās ar Bartutzen “Wilku” saimes puisi,<br />

saimnieka Adama Strauta un Marijas 25 gadus veco dēlu<br />

Jāni Strautu (*1828. Barutzen), kurš sava pirmā dēla<br />

kristību ierakstā 1858. gadā ir norādīts kā “Gailes” māju<br />

saimnieks, bet sava trešā bērna kristību ierakstā 1863.<br />

gadā – kā puisis “Vilku”, bet 1868. gadā – “Čubultu” mājās.<br />

Šajā laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Jānis Strauts (*7.9.1858. “Gailes”), krustvecāki<br />

puisis Jānis Bērics, saimnieks Adams Grīns un viān<br />

sieva Ieva.<br />

• Ieva Strauta (*17.7.1861. “Gailes”), krustvecāki<br />

saimniece Ieva Piķķis, saimnieks Ernests Piķķis,<br />

meita Līze Strauta.<br />

• Grieta Strauta (*25.11.1863. “Vilki”), krustvecāki<br />

saimniece Grieta Ozols, saimnieks Fricis Freimanis<br />

un viņa sieva Margrieta.<br />

• Ādams Strauts (*1.2.1868. “Čubulti”), krustvecāki<br />

saimnieks Adams Bērics, klapa sieva Marija Krauze,<br />

meita Marija More.<br />

• Līze Strauts (*15.7.1873. “Vilki”), krustvecāki<br />

saimnieks Kristaps Zaļaiskalns un viņa sieva Līze,<br />

meita Margrieta Piķis.<br />

• Kristaps Strauts (*17.5.1878. Egleniekos”),<br />

krustvecāki saimnieks Jānis Bērics, puisis Kristaps<br />

Freimanis, meita Marija Krauze.<br />

Saimnieka Adama Bērica un Annas 26 gadus vecā meita,<br />

“Čubbult” saimē dzīvojošā IX paaudzes pārstāve Grieta<br />

Bērics (*27.4.1837. Snēpele) 1862. gada <strong>30</strong>. decembrī<br />

Snēpelē salaulājās ar laukstrādnieka Adama Ozola un<br />

Marijas [Margrietas] 42 gadus veco dēlu, “Jaunzemes”<br />

saimnieku, atraitni Jāni Ozolu (*1820. Gr.Sahlingen),<br />

kļūstot par šo māju saimnieci. Jānim Ozolam bija vismaz<br />

divas māsas (no dažādām mātēm) – Līze (*22.9.1837.)<br />

un Grieta (*7.8.1838. “Kalnakrogs”) [Grietas māte ir<br />

Ilze]. Pirms tam Jānis Ozols bija “Vidukle” saimes kalps<br />

(1845. gadā – saimnieks, bet 1849. gadā atkal puisis) un<br />

domājams, precējies divas reizes. Laulībā ar Ievu piedzima<br />

(X paaudze):<br />

• Jānis Ozols (*12.5.1843. “Vidukle”), krustvecāki<br />

saimnieks Jānis Brīvs, puisis Jānis Meijers, meita<br />

Edde Ozola.<br />

• Fricis Ozols (*12.1.1845. “Vidukle”), krustvecāki<br />

saimnieks Fricis Segliņš, saimniece Trīne Rožuleja,<br />

meita Līze Ruikis.<br />

• Margrieta Ozols (*22.12.1849. “Pussiek”),<br />

krustvecāki saimniece Margrieta Gulbis, meita Ilze<br />

Zommere, kalps Pēteris Liepa.<br />

• Bille Ozols (*22.12.1849. “Pussiek”), krustvecāki<br />

kalpa sieva Babbe Vilks, puisis Jānis Mucenieks.<br />

Abas dvīņumāsas ir kristītas dažādos datumos.<br />

• Jēkabs Ozols (*17.2.1853. “Pussiek”), krustvecāki<br />

“Pussiek” saimnieks Fricis Ķesters, kalpa sieva<br />

Marija Freimane no “Allažiem”.<br />

Jāņa Ozola otrajā laulībā ar Līzi piedzima (X paaudze):<br />

• Grieta Ozols (*27.12.1854. “Rogas”), krustvecāki<br />

kalps Ģirts Rožulejs un viņa sieva Marija.<br />

• Jānis Ozols (*13.2.1856. Ķesteri), krustvecāki<br />

saimnieks Ansis Kauče, viņa sieva Margrieta, meita<br />

Līze Lagzde.<br />

Savukārt Jāņa Ozola un Grietas Bēricas laulībā piedzima<br />

(X paaudze):<br />

Marija Strauta, puisis Pēteris Saulgriež.<br />

• Adams Bērics (*15.8.1869. “Iesalnieki” †5.4.1931.<br />

“Šķēpeļos”), krustvecāki saimnieks Ādams Bērics,<br />

saimniece Griete Ozols, karavīra sieva Margrieta<br />

Piķis.<br />

• Līze Bērics (*3.2.1875. Iesalnieki †13.4.1878.)<br />

mirusi 3 ¼ gadu vecumā. Krustvecāki saimnieks<br />

Fricis Bērics, viņa sieva Anlīze, puisis Pēteris<br />

Dobelis.<br />

• Jānis Bērics (*16.3.1877. “Iesalnieki” †22.3.1931.<br />

Snēpeles “Iesalnieki”) krustvecāki laukstrādnieks<br />

Jānis Strauts un viņa sieva Marija, puisis Ādams<br />

Skroderis.<br />

“Egleniek” saimnieku Jāņa Bērica un Ievas 23 gadus vecā<br />

meita, X paaudzes pārstāve Marija Bērics (*27.11.1867.<br />

Egleniek) 1890. gada 29. janvārī Snēpelē salaulājās ar<br />

strādnieku Friča Baumaņa un Billes 29 gadus veco dēlu,<br />

Allaž “Mežmalēj” dzīvojošo mežsargu Pēteri Baumani<br />

(*3.9.1860. Mežmalēj). Šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Ilze Baumane (*19.11.1890. Allaž “Mežmalēj”),<br />

krustvecāki kalps Jānis Behnchen un viān sieva<br />

Ieva, meita Ilze Baumann.<br />

• Ieva Baumane (*6.11.1893. Allaž “Mežmalēj”),<br />

krusvecāki zemnieks Jānis Bērics, saimniece Ieva<br />

Bērica, zemnieks Jānis Bērics.<br />

• Jānis Baumanis (*16.1.1897. Allaž “Mežmalēj”),<br />

krustvecāki saimnieks Jānis Ozols un sieva Grieta,<br />

saimnieks Jānis Bērics.<br />

• Ādams Baumanis (*1904 5 8 – nav dzimšanas<br />

ieraksta<br />

• Līze Baumane (*25.1.1906. Allaž “Mežmalēj”),<br />

saimnieks Ādams Bērics, sieva Līze, zemnieks Jānis<br />

Bērics.<br />

• Miķelis Baumanis (*9.6.1908. Allaž “Mežmalēj”),<br />

krustvecāki saimnieks Jānis Freimanis un viņa sieva<br />

ieva, puisis Miķelis Freimanis.<br />

Saimnieka Jāņa Bērica un Ievas 24 ½ gadus vecais<br />

dēls, X paaudzes pārstāvis Adams Bērics (*15.8.1869.<br />

“Iesalnieki” †5.4.1931. “Šķēpeļos”) 1894. gada 6. martā<br />

Kuldīgā salaulājās ar Kristapa un Līzes 21 gadu veco<br />

Līzi Allažu (*20.3.1873. Snēpeles Allaž †pēc 1954.), kura<br />

laulību brīdī strādāja par meitu Kuldīgā. Iespējams, Līze<br />

uz “Šķēpeļu” mājām pārcēlās 1893. gada 23. aprīlī – šāds<br />

ieraksts ir 1941. gada tautas skaitīšanas anketā. Adams<br />

Bērics ir miris no ilgstošas tuberkulozes kā Šķēpeļu māju<br />

saimnieks. Par nāves faktu paziņoja dēls Fricis Bērics,<br />

kurš dzīvoja “Šķēpeļu” mājās. Šajā laulībā piedzima (XI<br />

paaudze):<br />

• Jānis Ozols (*5.12.1864. “Jaunzeme”),<br />

• Ādams Bērics (*<strong>30</strong>.3.1897. Snēpeles “Šķēpeļos”),<br />

• Jēkabs Ozols (*5.12.1864. “Jaunzeme”),<br />

krustvecāki galdnieks Fricis Allažs, zemnieks Jānis<br />

krustvecāki abiem dvīņiem ir saimnieks Jānis<br />

Bērics, saimniece Marija Baumane. Domājams,<br />

Bulavs un viņa sieva Babbe, saimnieks Jēkabs<br />

kļuva par “Iesalnieku” saimnieku, jo Snēpeles<br />

Bērics.<br />

“Iesalnieki” 1939. gada 10. oktobrī tika izlikti<br />

publiskā izsolē, jo to saimnieks Ādams Bērics<br />

IX paaudzes pārstāvis “Egleniek” saimnieks, Adama un<br />

nebija nokārtojis parādsaistības 5895,- Ls apmērā<br />

Annas 24 gadus vecais dēls, vēlākais saimnieks Jānis<br />

pret Raņķu krājaizdevu sabiedrību.<br />

Bērics (*25.12.1842. Snēpele “Čubbult” †31.7.1909.) 1865.<br />

• Fricis Bērics (*10.3.1900. [*23.3.1900.] Snēpeles<br />

gada 15. maijā Snēpelē salaulājās ar saimnieka Indriķa<br />

“Šķēpeļos” †25.4.1973. Snēpeles “Šķēpeļos”),<br />

Ozola un Margrietas 20 gadus veco meitu, “Egleniek”<br />

krustvecāki zemnieks Jānis Bērics, saimniece Ieva<br />

saimes meitu Ievu Ozols (*1845. Sprīstiķos †pirms 1909.).<br />

Bērica, mežsargs Pēteris Baumanis un galdnieks<br />

Jānis Bērics miris 68 gadu vecumā, būdams atraitnis, no<br />

Fricis Allažs. Kļuva par “Šķēpeļu” saimnieku.<br />

apoplekses, bet laulībā art Ievu piedzima (X paaudze):<br />

• Jānis Bērics (*24.9.1904. [*7.10.1904.] Snēpeles<br />

“Šķēpeļos”), krustvecāki zemnieks Jānis Bērics un<br />

• Marija Bērics (Baumane) (*27.11.1867.<br />

sieva Anna, saimnieks Jānis Ozols.<br />

“Iesalnieki”), krustvecāki saimnieks Ādams Bērics,<br />

776 777<br />

XI paaudzes pārstāvis Fricis Bērics (*10.3.1900.<br />

[*23.3.1900.] Snēpeles “Šķēpeļos” †25.4.1973. Snēpeles<br />

“Šķēpeļos”), ieguva 3 klašu izglītību, 1924. gadā bija precējies<br />

ar Ādama meitu Annu (*26.4.1898. Laidu pagasts, “Sikuti”<br />

†pēc 1991.), kuras ģimene jau 1899. pārcēlās uz “Šķēpeļu”<br />

mājām. Anna ieguva 3 klašu izglītību un tika deportēta<br />

uz Sibīriju 1949. gadā, kad viņas vīrs jau bija apcietināts.<br />

arhīvā esošās represēto lietas 3908 (uzskaites lieta Nr.<br />

15699) varam uzzināt šīs ģimenes traģiskos likteņus, jo<br />

uz Sibīriju tika izsūtīti gandrīz visi šīs ģimenes piederīgie.<br />

Fricis Bērics tika nometināts Omskas apgabala Molotovas<br />

rajona Molotovā. No paša Bērica 1954. gadā Vilim Lācim<br />

rakstītās vēstules uzzinām, ka 1948. gada 21. oktobrī viņš<br />

tika notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem, ko izcieta<br />

Latvijā un pieciem gadiem darbu labošanas kolonijā. Pie<br />

sievas, kura jau bija Sibīrijā, Fricis ieradās 1950. gadā.<br />

Viņš norāda, ka Latvijā, “Šķēpeļu” mājās joprojām dzīvo<br />

viņa 84 gadus vecā māte [šis vecums nesakrīt ar citos<br />

dokumentos norādītajiem dzimšanas datiem]. Friča<br />

Bērica saimniecība 1948. gada 22. oktobrī tika pieskaitīta<br />

“kulaku” saimniecībām un Fricis tika notiesāts un sodīts<br />

par to, ka 1947. gadā nenodeva valstij 1040 kg graudu,<br />

50 kg gaļas un apzināti nesamaksāja lauksaimniecības<br />

nodokļus 5727 rubļu un 17 kapeiku apmērā. Spriedumā<br />

ir norādīts, ka vācu okupācijas laikā saimniekoja 58 ha<br />

plašā saimniecībā un izmantoja algotu darbaspēku. Ar<br />

tiesas sprieduma palīdzību saimniecība tika konfiscēta,<br />

lai to pārdotu nesamaksāto nodokļu nomaksai. Fricis<br />

Bērics mira no sirds asinsvadu nepietiekamības un sirds<br />

asinsvadu sklerozes, bet par viņa nāvi paziņoja Anša<br />

Bulava meita Vera Bulava, kura dzīvoja “Kalna Āzeros”. Ir<br />

zināms, ka 1991. gadā Anna Bērica dzīvoja Rīgā, Platajā<br />

ielā 1 dz. 3. Friča Bērica un Annas laulībā piedzima (XII<br />

paaudze):<br />

• Līze Bērics (*14.8.1925. Snēpele), mācījās Rīgā,<br />

ķīmijas fakultātē.<br />

• Jānis Bērics (*3.4.1929. Snēpeles “Snēpeļu” mājās).<br />

Saskaņā ar represēto lietā esošajiem materiāliem,<br />

XII paaudzes pārstāvis Jānis Bērics (*1929. Snēpeles<br />

“Snēpeļu” mājās) bija pretpadomiski noskaņots un<br />

būdams vidusskolas audzēknis jau 1947. gada janvārī<br />

brīvbrātīgi iestājās “pretpadomju teroristiskajā grupā”, ko<br />

bija izveidojis Voldemārs Reinhelis (*1931.). Šī grupa par<br />

savu mērķi bija izvirzījusi cīņu pret padomju varu, veicot<br />

bruņotus uzbrukus partijas aktīvistiem un veicot padomju<br />

iestāžu aplaupīšanu. Lai realizētu šos mērķus, 1947. gada<br />

aprīlī Jānis Bērics iegādājās beļģu “Brauning” tipa ieroci,<br />

ko glabāja savā dzīvoklī. 1947. gada 8. maijā viņš tika<br />

arestēts un 1948. gada 27. martā viņam tika pasludināts<br />

spriedums – 5 gadi darbu-labošanas nometnē (sodu<br />

skaitot no 1947. gada 29. aprīļa), Aresta brīdī Jānis Bērics<br />

dzīvoja Kuldīgā, Ēdoles ielā 20.<br />

XI paaudzes pārstāvis Jānis Bērics (*24.9.1904.<br />

[*7.10.1904.] Snēpeles “Šķēpeļos”) kļuva par saimnieku<br />

Rendas pagasta “Avotnieku” mājās un 1932. gada 9. oktobrī<br />

Snēpeles baznīcā salaulājās ar saimnieka Kriša Freiborna<br />

un Lības meitu Mariju Olgu Freiborns (*18.2.1912.<br />

Rīga). Pēc kāzām jaunlaulātie kļuva par Rendas draudzes<br />

locekļiem.<br />

Savukārt Adama un Annas dēls, X paaudzes pārstāvis<br />

Jānis Bērics (*16.3.1877. “Iesalnieki” †22.3.1931. Snēpeles<br />

“Iesalnieki”) bija precējies ar Hermaņa Freiberga un Jūles<br />

meitu Annu Freibergu (*1883. †13.1.1931. Liepāja), Anna<br />

Bērica mira no dzemdes iekaisuma, bet viņas atraitnis –<br />

no sirdstriekas. Abu laulībā piedzima (XI paaudze):

• Adams Bērics (*).<br />

Par “Čubbult” māju mantinieku un jauno saimnieku<br />

kļuva IX paaudzes pārstāvis Ādams Bērics (*7.2.1847.<br />

Čubbult” †23.8.1931. “Čubbulti”), kurš būdams 24 gadus<br />

vecs “Čubultu” saimnieks, 1870. gada 27. jūlijā Snēpelē<br />

salaulājās ar Jēkaba Kleinberga un Līzes 23 gadus veco<br />

meitu Līzi Kleinbergu (*1857. Snēpele †pēc 1903.),<br />

kas vēlāk atsevišķos dokumentos norādīta arī kā Lībe<br />

vai Līzbete. Arī paša Ādama Bērica miršanas apliecībā<br />

ir kļūdaini norādīts viņa mātes vārds (Ieva), kā arī<br />

dzimšanas gads – 1846., nenorādot precīzu datumu. Par<br />

tēva nāvi paziņoja “Čubultu” mājās dzīvojošais dēls Jurs<br />

un Ādama nāves iemesls ir norādīts vecuma nespēks, bet<br />

apglabāšanas vieta – Snēpeles baznīcas kapos. Abu laulībā<br />

piedzima (X paaudze):<br />

• Jānis Bērics (*5.9.1871. “Čubult”), krustvecāki<br />

Latte Bērica, Marija Strauta, puisis Ansis Eida.<br />

• Juris Bērics (*19.4.1877. [*5.4.1877.] “Čubbult”),<br />

krustvecāki saimniece Marija Ķestere, puisis Juris<br />

Magone un viņa sieva Ieva.<br />

• Latte Bērics (*5.4.1879. “Čubult”), krustvecāki<br />

Didzis Kadiķis, viņa sieva Latte, laukstrādniece<br />

Marija Krauze.<br />

• Nekristīts dēls (*3.12.1881. “Čubult” †3.12.1881.<br />

“Čubult”)<br />

• Ādams Bērics (*9.12.1882. “Čubbult” †21.11.1918.<br />

“Plocenieki”), krustvecāki saimnieks Jānis Bērics,<br />

viņa sieva Ieva, puisis Ādams Bērics. Miris 36 gadu<br />

vecumā, precēts.<br />

• Jānis Bērics (*2.5.1886. “Čubult”), krustvecāki<br />

Didzis Kadiķis, viņa sieva Latte, puisis Jānis Ozols.<br />

• Pēteris Bērics (*16.10.1889. [*31.10.1889.]<br />

“Čubbult” †5.8.1977. Kuldīga), krustvecāki<br />

puisis Jānis Bērics, Lībe Bērica, puisis Pēteris<br />

Ķesteris. Visticamāk, precējies ar Friča meitu<br />

Olgu, kura paziņoja par nāves faktu. Pēteris<br />

Bērics miris 88 gadu vecumā no hroniskas sirds<br />

asinsvadu nepietiekamības, smadzeņu asinsvadu<br />

aterosklerozes, plaušu audu emfizēmas. Pēdējā<br />

dzīvesvieta – Kuldīga, Macpāna iela 41 dz. 1. Dzīves<br />

laikā bija kolhoznieks.<br />

“Čubultu” saimnieka Ādama Bērica un Līzbetes dēls, X<br />

paaudzes pārstāvis Juris Bērics (*19.4.1877. [*5.4.1877.]<br />

“Čubbult”) 1903. gada 28. decembrī Snēpelē salaulājās ar<br />

mežziņa Sīmaņa Heniņa (†pēc 1903.) un Annas (†pēc<br />

1903.) 19 ½ gadus veco meitu, baptisti Mariju Henniņu<br />

(*6.7.1884. Pelcen/Kurmāles pagasts †14.4.1956. Snēpele).<br />

Lai arī kāzas ir reģistrētas luterāņu draudzē, 1941. gada<br />

tautas skaitīšanas laikā ģimene dzīvoja “Čubultos” un ir<br />

norādīta kā piederīga baptistiem. Sava dēla Friča kristību<br />

ierakstā Juris Bērics ir norādīts kā mežzinis. Marijas nāves<br />

iemesls ir norādīts sirds vājums, par viņas nāvi paziņoja<br />

“Čubultos dzīvojošais dēls Arvīds., viņa strādāja kolhozā<br />

“Brīvais ceļš”. Šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Lotta Bērica (*17.12.1904. Snēpeles “Čubulti”),<br />

krustvecāki kalējs Fricis Bērics un viņa sieva Trīne,<br />

saimniece Lota Bērica<br />

• Fricis Bērics (*<strong>30</strong>.11.1906. Kazdangas pagasts),<br />

luterānis, kristīts Aizputes baznīcā. Krustvecāki<br />

kalējs Fricis Bērics, meita LOtta Bērica, saimnieka<br />

sieva Trīne Bērica.<br />

• Nikolajs Žanis Bērics (*18.12.1908. Kazdangas<br />

ķieģeļu rūpnīca) kristīts Aizputes baznīcā.<br />

Krustvecāki kalējs Jānis Valkovskis, viņa sieva<br />

Trīne, neprecētais Žanis Bērics.<br />

• Arvīds Bērics (*26.6.1912. Snēpele), baptists.<br />

• Ernsts Voldemārs Bērics (*1910. Kazdangā<br />

†7.8.1911.), miris 1 gada un 2 mēnešu vecumā.<br />

Domājams, tieši Ādama Bērica un Līzes Kleinbergas<br />

laulībā dzimušais X paaudzes pārstāvis Jānis Bērics<br />

(*2.5.1886. Čubult), 1902. gada 12. maijā Snēpelē salaulājās<br />

ar Jāņa Freiberga meitu Annu Freibergu (*. †). Ziņu par<br />

pēcnācējiem pagaidām nav.<br />

X paaudzes pārstāvis Ādams Bērics (*9.12.1882. “Čubbult”<br />

†21.11.1918. Plocenieki), salaulajās ar Jāņa Magoņa<br />

meitu, baptisti Annu Magoni (*10.5.1893. [*11.3.1893.]<br />

“Jaunzvejas” [Ēdole] †27.2.1972. Ēdoles “Pilī”). 1941. gada<br />

tautas skaitīšanas laikā Anna Magone (Bērica) dzīvoja pie<br />

savas meitas Ievas Bēricas (Freimanes) “Jaunzvejas” mājās,<br />

uz kurām bija pārcēlusies 1941. gada 19. martā, kopā ar<br />

Arnoldu Edvīnu Bēricu (*17.4.1935.), kura vecāki vēl<br />

nav identificēti, bet kā miršanas vieta ir norādīta Ēdoles<br />

pils. Anna Bērica mira 78 gadu vecumā no hroniskas<br />

pieaugošas sirds-plaušu darbības nepietiekamības un<br />

totālas ateroslerozes. Par viņas nāvi paziņoja turpat,<br />

Ēdoles “pilī” dzīvojošais Aleksandrs Šlepcivs Ādama dēls.<br />

Ādama Bērica un Annas Magones laulībā piedzima (XI<br />

paaudze):<br />

• Ieva Bērics (Freimanis) (*28.9.1913. “Jaunzvejas”<br />

†),<br />

• Jānis Bērics (*<strong>30</strong>.8.1916. “Ploči” †20.2.1960.)<br />

Par Ādama Bērica un Annas vecāko meitu, paaudzes<br />

pārstāvi Ievu Bērics (Freimanis) (*28.9.1913.<br />

“Jaunzvejas”), ir zināms, viņa bija šuvēja, 1941. gada tautas<br />

skaitīšanas laikā ar ģimeni dzīvoja “Jaunzvejas” mājās, bet<br />

pēc II Pasaules kara viņa dzīvoja Snēpeles “Doktorāta”<br />

mājā un 1940. gada 6. janvārī Snēpeles baznīcā salaulājās<br />

apprecējās ar Kristapa Freimaņa (*3.10.1859. Snēpele) un<br />

Ilzes dēlu, drēbnieku Vilhelmu Jāni Freimani (*17.7.1913.<br />

Snēpeles “Zvejas” †) [kurš, visticamāk, tika dēvēts par Vili<br />

un laulību brīdī dzīvoja “Jaunzvejas” mājās]. Abu laulībā<br />

piedzima (paaudze):<br />

• Vija Anna Freimanis (*11.2.1940. Snēpele)<br />

• Ausma Freimane (*17.4.1941.)<br />

• Aivars Freimanis (*)<br />

• Ivars Freimanis (*)<br />

• Daina Freimane (*)(dzīva)<br />

• Jānis Freimanis (*)<br />

Visa Jāņa Bērica ģimene tika deportēta uz Sibīriju 1949.<br />

gada 25. martā no Snēpeles “Pločiem”, nometinot viņus<br />

Omskas rajona Iļjanovas rajona Ačairskas sovhozu. Savā<br />

lūgumrakstā par atbrīvošanu Jānis Bērics rakstīja, ka viņa<br />

tēvs ir miris agri, ģimene dzīvojusi trūcīgi un jau kopš<br />

mazotnes Bērics ir strādājis pie saimniekiem. Apprecējies<br />

ar zemnieci Mariju viņš esot tādēļ, lai nebūtu jāiet dienestā,<br />

tomēr ticis iesaukts un dienesta gaitas Latvijas armijā<br />

pabeidza 1940. gadā vēl pirms okupācijas. Viņš norāda, ka<br />

līdz 1944. gadam dzīvojis ar ģimeni savā namiņā, līdz ticis<br />

iesaukts vācu armijā. Soda izciešanas laikā Sibīrijā kļuvis<br />

par invalīdu un no darbiem atbrīvots, bet vēlāk nosūtīts<br />

sievas apgādībā.<br />

Par Jāņa Bērica sievu, Markusa meitu Mariju Jajko [Jaško]<br />

(*1.8.1913. [*21.9.1913.] Polija, Tarnobžega †<strong>30</strong>.1.1988.<br />

Jūrmalā), ir zināms, ka viņa ieguva 1 klases izglītību un<br />

izauga kopā ar četriem brāļiem. No Dienvidpolijas Latvijā<br />

Marija ieradās kā viesstrādniece un 1938. gada 24. jūlijā<br />

abi salaulājās Kuldīgas Romas katoļu baznīcā (“Ploču”<br />

mājās viņa ievācās 1938. gada 1. aprīlī). Kā pēdējā Marijas<br />

dzīvesvieta ir norādīta Jūrmala, Skolas iela 44-48. Abu<br />

laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Ieva Ilga Bērics (Kārkliņa) (*7.10.1938. Kuldīgas<br />

raj. Sudrabkalnu ciemā †), atbrīvota 1956. gadā.<br />

• Kārlis Bērics (*8.4.1941. Snēpele †), atbrīvots<br />

1956, dzīvoja Ventspilī, Depo ielā 9-5<br />

• Valentīns Bērics (*29.4.1943. Snēpeles “Pločos”<br />

†5.12.2002.), krustvecāki Jānis Strazds un Marija<br />

Strazds no Snēpeles “Vistiņām”, kuri uz kristību<br />

ceremoniju neieradās, Jēkabs Kaltnieks un<br />

Broņislava kaltnieks no “Jaunzvejas”. No izsūtījuma<br />

atbrīvots 1956. gadā, dzīvoja Lapmežciemā, Ziedu<br />

ielā 1-4. Pēcnācēju nav.<br />

• Zelma Elza Bērics (Čepeļevska) (*11.1.1945. [jeb<br />

*21.9.1945.] “Ploči”), krustvecāki Zelma Magonis,<br />

Ieva Freimanis un Jānis Grīnfelds. atbrīvota 1956.<br />

gadā.<br />

• Ludmila Bērics (Jirgena) (*18.4.1949.) atbrīvota<br />

1956. gadā, dzīvo Jūrmalā, Tērbatas ielā 43-94.<br />

[dzimusi no cita tēva, kura vārds arī bija Jānis].<br />

Jāņa Bērica un Marijas vecākā meita, XII paaudzes<br />

pārstāve Ilga Bērics (Kārkliņa) (*7.10.1938. Kuldīgas<br />

raj. Sudrabkalnu ciemā) dzīvoja Ventspilī, Raiņa ielā<br />

40 dz 15 un 1962. gada 23. jūnijā Ventspilī salaulājās ar<br />

Ivana Veremeja dēlu Genādiju Veremeju (*). Šajā laulībā<br />

piedzima (XIII paaudze):<br />

Savukārt Ādama Bērica un Annas dēls, XI paaudzes<br />

• Oļegs Veremejs (*27.12.1963.), pēcnācēju nav.<br />

pārstāvis Jānis Bērics (*<strong>30</strong>.8.1916. “Ploči” †20.2.1960.)<br />

ieguva 5 klašu izglītību, galdnieka profesiju un brīvvalsts<br />

Savukārt pēc sešiem gadiem - 1969. gada 11. janvārī<br />

laikā bija aktīvs aizsargs, bet II Pasaules kara gados iestājās<br />

Ventspilī Ilga Bērics salaulājās otrreiz - ar Jēkaba Kārkliņa<br />

vācu pašaizsardzības vienībā Snēpelē, bet vēlāk – policijas<br />

dēlu Alfrēdu Kārkliņu (*9.6.1939. Ventspils). Un šajā<br />

“C” grupā. Jānis tika iesvētīts Snēpeles baznīcā 1943. gada<br />

laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

26. decembrī. Laikā no 1944. gada janvāra līdz 1945. gada<br />

janvārim bija 336. Kuldīgas policijas bataljona vahtmistrs,<br />

• Inga Kārkliņa (*11.1970.).<br />

bet vācu armijas kapitulācijas brīdī bija 19. divīzijas<br />

• Santa Kārkliņa (*).<br />

kaprālis. No padomju izmeklētāju apsūdzības, kas<br />

atrodas represēto lietā Nr 3907, secināms, ka 1944. gada<br />

XIII Paaudzes pārstāve Inga Kārkliņa (*11.1970.) ir<br />

6. augustā policijas bataljona sastāvā Bērics piedalījās 12<br />

precējusies ar un šajā laulībā ir dzimuši divi dēli (XIV<br />

PSRS pilsoņu nošaušanā, bet 1944. gada vasarā kopā ar<br />

paaudze):<br />

Aizputes policijas bataljonu piedalījās padomju partizānu<br />

“medībās” Aizputes apkaimē, notverot vismaz 10<br />

• Helmuts (*).<br />

padomju partizānus un arestējot 5 PSRS pilsoņus. 1947.<br />

• ? (*).<br />

gada 27. maijā Bērics tika arestēts un viņam piesprieda<br />

25 gadus darbu labošanas kolonijā. Ģimenes leģenda<br />

XIII Paaudzes pārstāve Santa Kārkliņa (*) ir precējusies<br />

vēsta, ka apšaudes laikā Bēriu ķēra lode, taču tā iesprūda<br />

ar un šajā laulībā ir dzimusi viena meita (XIV paaudze):<br />

krūšu kabatā esošajā Bībelē, kas izglābusi viņa dzīvību.<br />

778 779<br />

• ? (*)<br />

Jāņa Bērica un Marijas dēls, XII paaudzes pārstāvis Kārlis<br />

Bērics (*1941. †) salaulājās ar Mariju (*) un šajā laulībā<br />

piedzima (XIII paaudze):<br />

• Rita Bērics (*†), neprecēta, bez bērniem<br />

• Andris Bērics, precējies, strādāja Ventspilī,<br />

dzelzceļā.<br />

Jāņa Bērica un Marijas meita, XII paaudzes pārstāve<br />

Zelma Elza Bērics (Čepeļevska) (*11.1.1945. “Ploči”)<br />

dzīvo Lapmežciemā, Liepu ielā 11-8. Ir zināms, ka 1967.<br />

gada 21. oktobrī Ventspilī Zelma Bērica salaulājās ar<br />

Alfrēda Čepeļevska dēlu Valdi Čepeļevski (*), taču<br />

šī laulība 1979. gada 24. aprīlī tika šķirta. Šajā laulībā<br />

piedzima (XIII paaudze):<br />

• Vanessa Čepaļevska (Barone) (*25.1.1968.)<br />

• Alens Čepeļevskis (*1972. †25.5.1992.) miris<br />

avārijā.<br />

XIII paaudzes pārstāve Vanessa Čepaļevska (*25.1.1968.)<br />

bija precējusies Māri Baronu (*) (šobrīd šķīrušies), un<br />

abu laulībā piedzima (XIVpaaudze):<br />

• Dāvis Barons (*28.3.1988.).<br />

• Linards Barons (*4.1.1991.).<br />

• Marks Barons (*9.6.2009.).<br />

XIV Paaudzes parstāvis Dāvis Barons (*28.3.1988.) ir<br />

precējies ar X un šajā laulībā ir dzimušas divas meitas (XV<br />

paaudze):<br />

• Danija Barone (*<strong>30</strong>.5.2007.).<br />

• Dominika Barone (*2012.).<br />

Jāņa Bērica un Marijas jaunākā meita, XII paaudzes<br />

pārstāve Ludmila Bērics (Jirgena) (*18.4.1949.), lai arī<br />

tika audzināta kā Jāņa Bērica meita, ir dzimusi no cita<br />

tēva. Darbojās kā Jūrmalas politiski represēto personu<br />

biedrības vadītāja. Laulībā ar Andri Jirgenu (*) ir dzimis<br />

dēls (XIII paaudze):<br />

• Ainars Jirgens (*12.5.1980.), pēcnācēju nav.<br />

X Paaudzes parstāvis Pēteris Bērics (*16.10.1889.<br />

[*31.10.1889.] “Čubbult”) dzīves laikā kļuva par baptistu<br />

un 1941. gada tautas saitīšanas laikā dzīvoja Snēpeles<br />

“Vārpas” mājās. Viņš bija precējies ar Trīni (*14.2.1884.<br />

Turlavas “Jokas”) un šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Alfons Bērics (*25.3.1924. Valmiera).<br />

Strādnieka Ādama Bērica un Annas 21 gadu vecā meita,<br />

“Čubultu” saimes meita, IX paaudzes pārstāve Latte<br />

Bērics (Kaddiķ) [Lotte Bērics] (*1.9.1856. Čubult”), 1878.<br />

gada 4. oktobris Snēpelē salaulājās ar saimnieka Indriķa<br />

Kadiķa un Annas 22 gadus veco dēlu Didzi Kadiķi<br />

(*3.7.1856. “Ķesteros”). Kāzas notika “Čubultos”, bet šajā<br />

laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Līze Kadiķe (*5.5.1880. “Rogas”), krustvecāki<br />

Jānis Strauts un viņa sieva Marija, meita Līze Kadiķ.<br />

• Marija Kadiķe (*22.6.1883. “Iesalnieki”),<br />

krustvecāki puisis Jānis Eglītis, saimnieks Jēkabs<br />

Ziemer, sieva Marija Krūmiņa.<br />

• Grieta Kadiķe (*13.12.1885. “Laucenieki”),<br />

krustvecāki saimnieks Jānis Bērics, viņa sieva ieva,<br />

meita Grieta Strauta.

• Ieva Kadiķe (*16.1.1888. “Čubult”), krustvecāki<br />

saimnieks Ādams Bērics un viņa sieva Lize, meita<br />

Ieva Kadiķe.<br />

Būdama 34 gadus veca Barutzen mežsarga Pētera Bērica<br />

meita, VIII paaudzes pārstāve Ieva Bērica (*28.4.1809.<br />

Snēpeles “Asari”) 1845. gada 9. decembrī Snēpeles baznīcā<br />

salaulājās ar saimnieka Jāņa Ķestera (†pirms 1845.) 49<br />

gadus veco dēlu, kalpu un atraitni Jāni Ķesteru (*1796.<br />

Snēpele). Abu laulībā piedzima (IX paaudze):<br />

• Margrieta Ķestere (*17.12.1845. “Kušķes” saimē),<br />

tēvs – kalps, krustvecāki saimniece Argrieta<br />

Alksnis, puisis Kristpas Šulcs.<br />

Pētera Bērica un viņa mirušās sievas 22 gadus vecā<br />

meita, VIII paaudzes pārstāve Anna Bērica (*17.12.1818.<br />

Snēpeles “Roga”) Snēpelē, 1840. gada 17. novembrī<br />

salaulājās ar “Lulla” saimes Jāņa Eglīša un Kattes 21 gadu<br />

veco dēlu Ansi Eglīti (*9.11.1819. Snēpeles “Kušķe”). Šajā<br />

laulībā piedzima (IX paaudze):<br />

• Mārgrieta Eglīte (*28.11.1841. “Lulle”),<br />

krustvecāki meita Margrieta Eglīte, kalpa sieva Bille<br />

Šteins, kalps Ādams Eglīte.<br />

• Ādams Eglītis (*5.12.1845. “Lulle”), krustvecāki<br />

“Laucenieku” saimnieks Ādams Eglītis, atraitne<br />

Lotte Dobele.<br />

• Pēteris Eglītis (*27.7.1852. “Lulle”), krustvecāki<br />

Pēteris Vizbulis, atraitne Margrieta Alksnis.<br />

• Anna Eglītis (*5.7.1858. “Lulle”), krustvecāki<br />

Anna Braunfeldes kundze, saimniece Margrieta<br />

Ozols, saimnieks Indriķis Eglītis.<br />

Attēls 396.<br />

Jānis Bērics un viņa sieva Marija Jajko [Jaško].<br />

BĒRICU DZIMTAS ATZARS “SPRĪSTIĶOS”<br />

KULBARS - BERICS<br />

“<br />

Čubultu” Pētera un Ievas dēls, VIII paaudzes pārstāvis<br />

Jēkabs Bērics (*17.3.1806. “Čubult” †12.12.1869.<br />

“Sprīstiķi”) dzīves laikā kļuva par “Sprīstiķu” māju<br />

saimnieku, miris 63 gadu vecumā. Dzīves laikā bija<br />

precējies vismaz trīs reizes – ar Ievu († pirms 1837.)<br />

ar Billi (*1812. “Mežgalle” † 28.3.1846. “Sprīstiķos”,<br />

mirusi 34 gadu vecumā) un Lotti Dobeli (*1808. Lejas<br />

†27.10.1876.), kura mira 64 gadu vecumā kā atraitne. Šīs<br />

dzimtas pēctečos ir vērojamas izteiktas pārvāciskošanās<br />

pazīmes, ko sekmēja dzimtas pārstāvja laulības ar vācieti.<br />

Šī pārvācošanās ir izteikta dēla Kristapa Bērica līnijā (ar<br />

vēlāku dzimtas atzara repatriēšanos uz Vāciju 1939. gadā),<br />

kā arī Ulriha Rūdolfa Bērica līnijā, kuru varbūtības līmenī<br />

var uzskatīt par vienu no Kristapa brāļiem, uz ko norāda<br />

savstarpējā radniecība bērnu krustvecāku statusā. Jēkaba<br />

Bērica pirmajā laulībā ar Ievu piedzima (IX paaudze):<br />

• Marija Bērica (Ķestere) (*1831. Gros Sahlingen).<br />

Jēkaba Bērica otrajā laulībā ar Billi († pirms 1847.)<br />

piedzima (IX paaudze):<br />

• Ulrihs Rūdolfs Bērics (*), - dzimšanas fakts<br />

nav atrasts, identificēts pēc baltvācu repatriantu<br />

sarakstiem un varbūtības formā tiek uzskatīts par<br />

Jēkaba Bērica dēlu, kurš dzīves laikā ir pārvācojies.<br />

Skat. plašāk Baltvācu emigrācijas nodaļu.<br />

• Jēkabs Bērics (*4.1836. Sprīstiķi †23.4.1836.<br />

Sprīstiķi), Sprīstiķu saimnieka Jēkaba Bērica un<br />

Billes dēls, 1 nedēļas vecs.<br />

• Kristaps Bērics (*20.8.1837. Snēpeles Sprīsitiķi<br />

†8.12.1898.) rakstvedis, miris 62 gadu vecumā,<br />

precēts apoplekse. Krustvecāki saimnieks Kristaps<br />

Sīlis, meita Līze Bērics, puisis Fricis Strautmanis.<br />

Skat. plašāk Baltvācu emigrācijas nodaļu.<br />

• Fricis Bērics (*9.12.1840. Sprīstiķos †22.6.1915.<br />

Kuldīga), krustvecāki puisis Fricis Straute,<br />

saimniece Anna Bērica, meita Līze Bērica. Fricis<br />

Bērics ir vēlākais “Sprīstiķu” saimnieks.<br />

• Līze Bērics (*17.1.1844. Sprīstiķi †24.5.1848.<br />

“Sprīstiķi”), krustvecāki meita Līze Bērica,<br />

saimniece Ieva Apping, saimnieks Ansis Raķķis.<br />

1847. gada 3. augustā Snēpelē savu trešo laulību noslēdza<br />

mirušā “Čubultu” saimnieka Pētera Bērica dēls, 41 gadu<br />

vecais “Sprīstiķu” saimnieks, atraitnis, VIII paaudzes<br />

pārstāvis Jēkabs Bērics (*17.3.1806. “Čubulti” †12.12.1869.<br />

“Sprīstiķi”) un mirušā “Leijas” saimnieka Ernsta Dobeļa<br />

(†pēc 1838.) un Babbes (*1774. †11.3.1838.) 34 gadus vecā<br />

meita Lotte Dobele (*1808. “Lejas” †27.10.1876.) abu<br />

mātes arī mirušas. Atsevišķos avotos kā Lottes dzimšanas<br />

gads ir norādīts 1813. gads. Kā jau minēts iepriekš, Lottes<br />

divus gadus jaunākā māsa Bille Dobele (*21.3.1815.) tā<br />

paša gada bija precējusies ar Krišu Kulbaru (*9.5.1799.),<br />

izveidojot vienu no dzimtu saiknēm. Starp citu, vēl pirms<br />

laulībām ir kristīts Jēkaba Bērica un Lottes Dobeles<br />

pirmais bērns (IX paaudze):<br />

• Juris Dobelis (*17.6.1847. †22.5.1848. “Sprīstiķi”),<br />

krustvecāki kalps Juris Dobelis, saimniece Anna<br />

Bērica, meita Ieva Pūce, kristīts pirms abu vecāku<br />

780 781<br />

laulībām.<br />

• Karlīne Bērica (Freimann) (*6.5.1849.<br />

“Sprīstiķos”), krustvecāki vecmāmiņa Karolīne<br />

Zalcmane, saimnieks Adams Bērics no Čubult<br />

saimes, jaunava Šarlotte Valtere. Iesvētīta 1864.<br />

gada 9. maijā<br />

• Pēteris Bērics (*22.8.1855. “Sprīstiķi”),<br />

krustvecāki saimnieks Pēteris Ķesters, saimniece<br />

Anna Bērica, meita Grieta Sīle.<br />

Saimnieka Jēkaba Bērica un Ievas 17 ½ gadus vecā meita no<br />

Sprīstiķiem, IX paaudzes pārstāve Marija Bērica (*1831.<br />

Gros Sahlingen), 1848. gada 27. jūnijā Snēpelē salaulājās<br />

ar saimnieka Jāņa Ķestera (†pirms 1848.) un Līzes dēlu,<br />

“Pussik” saimes 23 ½ gadus veco saimnieku Frici Ķesteri<br />

(*1825. Gros Sahlingen †pirms 1854.). Drīz pēc Pēc Friča<br />

Ķestera nāves, 1854. gada 28. februārī Snēpelē sava brāļa<br />

23 gadus veco atraitni apprecēja viņa jaunākais brālis,<br />

jaunais “Pussik” saimes saimnieks, 22 gadus vecais Jēkabs<br />

Ķesters (*1832. Gros Sahlingen). Marijas pirmajā laulībā<br />

ar Frici Ķesteri piedzima (X paaudze):<br />

• Anna Ķesters (*1.5.1849. “Pussiek” saimē),<br />

krustvecāki meita Anna Ķestere, “Ārnieku”<br />

saimnieks Jānis Ķesters un viņa sieva Marija.<br />

• Marija Ķesters (*7.4.1851. “Pussiek” saimē),<br />

krustvecāki meita Marija Bērica, puisis Adams<br />

Dobelis, saimnieks Pēteris Ķesters.<br />

• Ieva Ķesters (*3.2.1853. “Pussiek” saimē),<br />

krustvecāki meita Ieva Sīle, “Dadzing” saimnieks<br />

Pēteris Ķesteris un viņa sieva Grieta.<br />

Savukārt Marijas Bēricas otrajā laulībā ar sava pirmā vīra<br />

brāli Jēkabu Ķesteri piedzima (X paaudze):<br />

• Jānis Ķesters (*4.6.1855. “Pussiek” saimē),<br />

krustvecāki saimnieks Jānis Ozols, meita Marija<br />

Ķestere, sieva Margrieta Zērliņa.<br />

• Kristaps Ķesters (*6.8.1857. “Pussiek” saimē),<br />

krustvecāki dārznieks Kristaps Bērics, saimniece<br />

Anna Bēricsmeita Grieta Ķestere.<br />

• Fricis Ķesters (*17.1.1859. “Pussiek” saimē),<br />

krustvecāki puisi Fricis Bērics, saimnieks Pēteris<br />

Ķesters un viņa sieva Grieta.<br />

• Babe Ķesters (*11.3.1861. “Pussiek” saimē),<br />

krustvecāki kalpa sieva Babbe Treidmann, kalps<br />

Indriķis Treidmann, meita Marija Ķestere. Vai nav<br />

precējusies ar Mārtiņu Jansonu (1885-88?)<br />

• Ādams Ķesters (*12.1.1864. “Pussiek” saimē),<br />

krustvecāki puisis Ādams Krūmis, meita Anna<br />

Grīnberga, saimniece babbe Treimann.<br />

• Jānis Ķesters (*9.2.1866. “Pussiek” saimē),<br />

krustvecāki saimnieks Jānis Bērics, saimniece<br />

Griete Ķestere, meita Līne Bērics.<br />

• Māle Ķesters (*5.7.1868. “Pussiek” saimē),<br />

krustvecāki Amālija Bērica, saimnieks Fricis Bērics,<br />

meita Līna Bērics.<br />

• Juris Ķesters (*9.9.1870. “Pussiek” saimē), dvīnis.<br />

• Indriķis Ķesters (*9.9.1870. “Pussiek” saimē),<br />

dvīnis, krustvecāki abiem dvīņiem – Juris Saulītis,<br />

Indriķis Lampa, Kristaps Lapa un viņa sieva Marija.<br />

• Pēteris Ķesters (*25.5.1872. “Pussiek” saimē),

krustvecāki puisis Pēteris Bērics, saimnieks Jānis<br />

Blank un viņa sieva ieva.<br />

Par nākamo “Pussiek” māju saimnieku kļuva X paaudzes<br />

pārstāvis Fricis Ķesters (*17.1.1859. “Pussiek” saimē),<br />

kurš bija precējies ar Jūliju (*). Šajā laulībā piedzima (XI<br />

paaudze):<br />

• Marija Ķestere (*26.6.1885. “Pussiek” saimē),<br />

krustvecāki puisis Juris Magone un viņa sieva Ieva,<br />

meita Babbe Ķester [jaundzimušās tēva Friča māsa].<br />

• Jānis Ķesters (*25.12.1888. “Pussiek” saimē),<br />

krustvecāki Mārtiņš Jansons un viņa sieva Babe,<br />

Jānis Ķesters.<br />

• Kārlis Ķesters (*29.7.1890. “Pussiek” saimē),<br />

krustvecāki puisis Ādams Ķesters, saimniece Līze<br />

Bērica, puisis Karls Bērics.<br />

• Ādolfs Ķesters (*4.3.1893. “Pussiek” saimē),<br />

krustvecāki strādnieks Karls Bērics, saimniece Līze<br />

Bērica, strādnieks Ādolfs Feldmanis.<br />

• Karolīne Ķestere (*12.4.1894. “Pussiek” saimē),<br />

krustvecāki strādnieks Karls Bērics, saimniece Līze<br />

Bērica, meita Karolīne Bērica.<br />

• Anna Ķesters (*9.10.1895. “Pussiek” saimē),<br />

krustvecāki saimnieks Ansis Feldmanis un viņa<br />

sieva Anna, meita Līna Bērica.<br />

• Fricis Ķesters (*3.7.1897. “Pussiek” saimē),<br />

krustvecāki zemnieks Fricis Bērics, saimniece<br />

Anlīze Bērica, skolotājs Ādolfs Feldmanis.<br />

• Mārtiņš Ķesters (*2.12.1898. “Pussiek” saimē),<br />

krustvecāki saimnieks Mārtiņš Zeidemans un viņa<br />

sieva Lizete, zemnieks Adams Bērics.<br />

• Līna Ķesters (*8.8.1900. “Pussiek” saimē),<br />

krustvecāki zemnieks Fricis Bērics, saimniece Līna<br />

Bērica, saimniece Līza Bērica.<br />

Vienlaikus ir atrodamas divas Jāņa Ķestera ģimenes –<br />

“Dadzing” saimnieks un Pavāru kalps, abiem 1892. gadā<br />

piedzimuši bērni.<br />

X paaudzes pārstāvis Indriķis Ķesters (*9.9.1870.<br />

“Pussiek” saimē), bija puisis “Sprīstiķos” un apprecējās ar<br />

Ilzi. Abu laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Jēkabs Ķesters (*20.4.1890. “Sprīstiķi”),<br />

krustvecāki puisis Kārlis Bērics, kalps Jēkabs<br />

Ķesters un viņa sieva Baba.<br />

• Anna Ķestere (*17.11.1891. Sprīstiķi), krustvecāki<br />

Līze Bērics, puisis Kārlis Bērics, meita Anna<br />

Zīvenberga.<br />

Par “Sprīstiķu” māju jauno saimnieku kļuva Jēkaba<br />

Bērica un Billes dēls, IX paaudzes pārstāvis Fricis Bērics<br />

(*9.12.1840. Sprīstiķos †22.6.1915. Kuldīga), kurš tika<br />

iesvētīts Snēpeles baznīcā 1855. gadā un būdams <strong>30</strong> gadus<br />

vecs, 1870. gada 24. jūnijā Snēpelē salaulājās ar kalpa<br />

Matīsa Kristapsona un Lavīzes 20 gadus veco meitu,<br />

Laidos par meitu strādājošo Līzi Kristapsoni (*1840.<br />

Laidos †13.10.1920.). Fricis Bērics mira 74 gadu vecumā,<br />

bet viņa sieva – 75 gadu vecumā, kas par 5 gadiem atšķiras<br />

no laulību ierakstā norādītā vecuma. Šajā laulībā piedzima<br />

(X paaudze):<br />

• Pēteris Bērics (*6.9.1872. “Sprīstiķi” †9.12.1872.),<br />

kristību ierakstā tēvs norādīts kā “Sprīstiķu”<br />

saimnieks Pricis, bet māte – kā Anlīze. Krustvecāki<br />

kalps Pēteris Dobelis, saimniece Lotte Bērica.<br />

• Karlīne Bērics (*16.10.1875. “Sprīstiķi),<br />

krustvecāki Karlīne Freimane, puisis Fricis ķesters,<br />

meita Biller Kristapsone.<br />

• Fricis Bērics (*5.1.1878. “Sprīstiķi”), krustvecāki<br />

puisis Fricis Ķesters, saimniece Minna Rudzuroga,<br />

puisis Fricis Zēberliņš.<br />

• Ādams Bērics (*10.7.1880. “Sprīstiķi” †6.6.1910.),<br />

krustvecāki saimniece Lībe Bērica, puisis Ādams<br />

ķesters, puisis Jēkabs Ķesters. Strādājis par puisi<br />

“Zehrber saimē, miris <strong>30</strong> gadu vecumā.<br />

• Marija Konstance Bērica (Segliņa) (*12.2.1883.<br />

“Sprīstiķi”), krustvecāki tiesas rakstveža sieva<br />

Amālija Bērica, meita Bille Kristapsone, puisis<br />

Kristaps Ķepals.<br />

• Jūlija Otīlija Bērica (*<strong>30</strong>.12.1886. “Sprīstiķi”),<br />

krustvecāki saimnieks Fricis Ķesters un viņa sieva<br />

Jūle, meita Ieva Bērica.<br />

• Minna Bērica (*12.10.1889. “Sprīstiķi”),<br />

krustvecāki Jānis Zilvermans un viņa sieva Minna,<br />

meita Bille Kristapsone.<br />

• Anna Līna Bērica (*21.2.1894. “Sprīstiķi”<br />

†20.4.1894.), krustvecāki dienestnieks Kārlis<br />

Kristapsons un viņa sieva Anna, meita Bille<br />

Kristapsone.<br />

Domājams, Friča Bērica un Līzes Kristapsones laulībā<br />

dzimušais X paaudzes pārstāvis Fricis Bērics (*5.1.1878.<br />

“Sprīstiķi”) kļuva par kalēju un 1900. gada 25. jūnijā<br />

Snēpelē salaulājās ar Trīni Jokmann (*) un šajā laulībā<br />

piedzima (XI paaudze):<br />

• Jānis Bērics (*1.11.1903. Snēpeles “Čubulti”<br />

†9.3.1909.), miris 5 ¼ gadu vecumā no krūts<br />

slimības. Krustvecāki saimnieks Jānis Jūlijs [?] un<br />

sieva Anna, saimniece Lota Bērica.<br />

Domājāms, X paaudzes pārstāve Marija Konstance<br />

Bērica (Segliņa) (*12.2.1883. “Sprīstiķi”) 1909. gada 12.<br />

aprīlī Kuldīgas latviešu draudzē salaulājās ar Jāni Segliņu<br />

(*). Nav izslēgts, ka ar X paaudzes pārstāvi Jāni Segliņu<br />

(*20.10.1884. “Rogas”),<br />

Saimnieka Jēkaba un Lottes (dzīva) 28 gadus vecā meita, IX<br />

paaudzes pārstāve Karlīne Bērica (Freimann) (*6.5.1849.<br />

“Sprīstiķos”), 1873. gada 14. maijā Snēpelē salaulājās ar<br />

“Pussik” saimes kalpu, Kristapa Freimaņa un Ilzes (dzīva)<br />

24 gadus veco dēlu Ansi Freimani (*1849. Zvejas). Šajā<br />

laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Adams Freimanis (*24.11.1875. “Pussiek” saimē),<br />

krustvecāki Adams Dobelis, Marija Ķestere, meita<br />

Ieva Ķestere.<br />

BĒRICI (“SPRĪSTIĶOS”) UN BALTVĀCU EMIGRĀCIJA<br />

BĒRICS – NEIMANIS – ROZENTĀLS<br />

Vienā no Jēkaba Bērica (*17.3.1806. “Čubulti”<br />

†12.12.1869. “Sprīstiķi”) pirmajām laulībām<br />

[domājams, ar Billi], visticamāk, ir dzimis arī dēls, IX<br />

paaudzes pārstāvis Ulrihs Rūdolfs Bērics (*), kurš kļuva<br />

par arendatoru Allažos un 1888. gada 14. februārī Kuldīgas<br />

latviešu draudzē salaulājās ar Vilhelmīni Magdalēnu<br />

Grīnbergu (*12.4.1867. Padures pagastā) un šajā laulībā<br />

piedzima (X paaudze):<br />

Ir zināms, ka Vilhelmīne Magdalēna Grīnberga<br />

(Bērica) (*12.4.1867. Padures pagastā) [iespējams, jau<br />

būdama atraitne] 1939. gada 11. decembrī repatriējās uz<br />

Vāciju, bet pirms tam dzīvoja Kuldīgā, Kalnu ielā 6. Līdz<br />

ar viņu uz Vāciju pārcēlās arī viņas dēls Nikolajs Kristofs<br />

Bērics. No šīs pašas adreses uz Vāciju repatriējās arī<br />

visticamāk, ir Nikolaja Kristofa Bērica dēls (XI paaudze):<br />

• Reginalds Zigurts Bērics (*22.6.1927. Raņķu<br />

pagasts)<br />

Saimnieka Jēkaba Bērica un Billes dēls, IX paaudzes<br />

pārstāvis Kristaps Bērics (*20.8.1837. Snēpeles Sprīsitiķi<br />

†8.12.1898.) kļuva par dārznieku un 1863. gada 26. maijā<br />

Snēpelē, 26 gadu vecumā salaulājās ar tirgotāja, pilsoņa<br />

(Handeltreibenden bürger) Karla Plogerta (Carl Plogert)<br />

un Dorotejas 18 gadus veco meitu Amāliju Plogerti<br />

(*29.9.1845. Ventspils †16.9.1929. Kuldīga). Miršanas<br />

brīdī Amālija dzīvoja Kuldīgā, Teātra ielā 4 un par viņas<br />

nāves faktu paziņoja dēls Fricis Vilhelms Bērics. [šajā<br />

ģimenē Ventspils baznīcā ir ziņas par vēl vairākiem šīs<br />

paaudzes pārstāvjiem], šajā laulībā piedzima (X paaudze):<br />

Līdz 1882. kristītu bērnu nav (Kuldīgas vācu draudzē<br />

līdz 138 kadram)<br />

• Vilhelms Jūlius Bērics (*1873. Sessilen<br />

†22.9.1894.) neprecēts, noslīcis 21 gada vecumā.<br />

Kristību ieraksts nav atrasts,<br />

• Karolīne Bērica (Neimane) (*18.7.1876.<br />

Snēpele), 1902. gada 28. jūlijā Kuldīgas vācu<br />

draudzē salaulājās ar mūrniekmeistara Fridriha<br />

Neimaņa un Jūlijas Ziemeles dēlu, mašīnbūvētāju<br />

Kuldīgā Rūdolfu Neimani (*14.12.1869. Kuldīga).<br />

1939. gadā ģimene dzīvoja Rīgā, Meistaru ielā<br />

4 dz 3 un repatriējās uz Vāciju. Šajā sarakstā<br />

Karolīnes dzimšanas datums un vieta ir norādīti<br />

1. jūlijs Saldū, bet Rūdolfa dzimšanas datums –<br />

27. decembris. Ir zināms, ka Rūdolfam bija māsa<br />

Emīlija Berta Neimane (*8.10.1876. Kuldīga).<br />

• Šarlote Natālija Cecīlija Bērics (Rozentāle)<br />

(*Snēpelē “Sessilen” 17.10.1879.[28.10. 1879.]),<br />

kristību ieraksts nav atrasts.<br />

• Fricis Vilhelms Bērics (*25.6.1882. Snēpele),<br />

krustvecāki dzirnavnieks Vilhelms Lardong, Anna<br />

Braunfeld, Fricis Ķesters.<br />

• Kārlis Ernests Arnolds Bērics (*14.12.1883.<br />

Snēpele †12.11.1947. Weimar, Thuringen),<br />

krustvecāki dzirnavnieks Karls Ernsts Vedners<br />

un viņa sieva Ottīlija, dzirnavu strādnieks Pēteris<br />

Bērics.<br />

• Johans Emīls Bērics (*7.8.1885. Snēpele<br />

†9.5.1886.) miris kā zīdainis 9 mēnešu vecumā.<br />

Krustvecāki arendators Johans Grīnbergs, fabrikas<br />

strādnieks [?] Emīls Gaiķis, Elfrīde Meijeres<br />

kundze.<br />

• Lūcija Marija Bērica (*16.11.1887. Snēpele),<br />

krustvecāki kontrolieris Jānis Adlers [John Adler],<br />

Lurie Meijeres kundze un Marija Jēkabsones<br />

kundze.<br />

• Lilli Vilhelmīne Bērica (*9.5.1891. Snēpele),<br />

krustvecāki Rūdolfs Bērics, arendators no<br />

Allažiem un viņa sieva Vilhelmīne, Kristaps<br />

Grīnbergs, arendators no Sileniekiem.<br />

• Nikolajs Kristofs Bērics (*29.7.1888. Allaži<br />

[Raņķu pagasts]), krustvecāki Kristaps Bērics<br />

[domājams – jaundzimušā tēva brālis, jo Ulrihs<br />

Rūdolfs Bērics ir fiksēts kā krusttēvs arī Kristapa<br />

Kristapa un Amālijas meita, X paaudzes pārstāve Šarlote<br />

Bērica bērnam] un viņa sieva Amālija, arendators<br />

Natālija Cecīlija Bērics (*Snēpelē “Sessilen” 17 [28.<br />

Kristaps Grīnbergs, Marija Jēkabsone.<br />

IX 1879]) 1896. gada 8. septembrī Snēpelē salaulājās<br />

782 783<br />

ar Raņķu saimnieku (Amtmann), saimnieka Karla un<br />

Amālijas [dzim. Belozirk?] 27 gadus veco dēlu Sergeju<br />

Jakobu Otto Rozentālu (*[1868.]),<br />

X paaudzes pārstāvis Fricis Vilhelms Bērics (*25.6.1882.<br />

Snēpele) 1939. gadā repatriējās uz Vāciju, pirms tam<br />

dzīvoja Kuldigā, Teātra ielā 4. Līdz ar viņu uz Vāciju<br />

pārcēlās arī dzīvesbiedre Valija Bērica (dz. Zemelis)<br />

(*1.8.1885. Kuldīga). Spriežot pēc preses publikācijām,<br />

Fricis Vilhelms Bērics bija grāmatu un rakstāmlietu<br />

tirgotājs, kuram piederēja veikals Kuldīgā, Baznīcas ielā<br />

16. Šo veikalu 1914. gadā viņš iegādājās no J.Zīdenberga<br />

kā F.Besthorna firmas veikalu. Laikā no 1927. līdz 1929.<br />

gadam viņš bija izdevējs laikrakstam “Anzeiger fur<br />

Goldingen und Windau” (ar piebildi nosaukumā – agrāk<br />

“Goldingen Anzeiger”). Četras lappuses biezais laikraksts<br />

iznāca sestdienās, tā redaktors bija Kuldīgas virsskolotājs<br />

H.Bekers, bet izdevējs – vietējais grāmatu tirgotājs<br />

V.Berics.<br />

X paaudzes pārstāvis Kārlis Ernests Arnolds Bērics<br />

(*14.12.1883. Snēpele †12.11.1947. Weimar, Thuringen),<br />

saskaņā ar 1939. gada uz Vāciju izceļojušo repatriantu<br />

sarakstā sniegtajām ziņām, pirms repatriācijas Kārlis<br />

Ernests Arnolds Bērics dzīvoja Rūjienā, Limbažu ielā 19,<br />

kur pēc Tērbatas universitātes absolvēšanas 1909. gadā<br />

strādāja par provizoru un aptiekas īapšnieku. 1914. gada 29.<br />

jūnijā Kuldīgā viņš apprecējies ar Alīdi Amāliju Augusti<br />

Langi (*19.10.1887. †1990.). Atsevišķos avotos kā Kārļa<br />

Ernesta Arnolda Bērica dzimšanas datums tiek norādīts<br />

8. nevis 14. decembris, bet vārda atveide – Karls Ernsts.<br />

Kārlim Bēricam piederošā “vecā aptieka” atradās Rūjienā,<br />

Rīgas ielā 3 un viņš to iegādājās 19<strong>30</strong>. gadā par 23160 Ls<br />

no Helēnas, Klāras un Ernas Tītjenām. Jāpiezīmē, ka šajā<br />

aptiekā viņš strādāja jau kopš 1909. gada, kad kļuva par<br />

tās pārvaldnieku (līdz 1915. gadam, bet pēc tam atkal no<br />

1921. līdz 19<strong>30</strong>. gadam) . Visticamāk, šajā adresē dzīvoja<br />

arī abu meita (XI paaudze):<br />

• Hanelore Bērics (*5.9.1926. Rūjiena), dzīv.<br />

Rūjienā, Rīgas ielā 3<br />

No repatriēto personu saraksta pagaidām nav identificēti<br />

Bēricu dzimtai piederīgie:<br />

Maksimilians Bērics (*24.12.1894. Rīgā) dzīv. Rīgā,<br />

Rūpniecības ielā 14 dz. 17<br />

Auguste Bērics (dz. Gernics) (*15.8.1866. Rīga), dzīv.<br />

Rīgā, Rūpniecības ielā 14 dz. 17<br />

Elena Bērics (dz. Šmits) (*12.3.1902. Rīga), dzīv. Rīgā,<br />

Rūpniecības ielā 14 dz. 17<br />

Ervins Eduards Haralds Bērics (*21.10.1919. Raņķu<br />

pagasts), dzīv. Rīga, Salas iela 12 dz.2<br />

Maksis Bērics (*24.11.1871 Pusenieku pagastā), dzīv.<br />

Talsos, Mīlenbaha ielā 6/8, provizors, piederēja “Vecā<br />

aptieka” Talsos. Absolvējis Tērbatas universitāti 1898.<br />

gadā.<br />

Valentīne Bērics (dz. Brade) (*14.9.1900. Kuldīga) dzīv.<br />

Talsos, Mīlenbaha ielā 6/8<br />

Nikolajs Bērics (*2.8.1888. Raņķu pagasts), dzīv. Kuldīgā,<br />

Kalna ielā 6<br />

Ģertrūde Ida Otīlija Bērics (dz. Tīle) (*5.10.1891.<br />

Vācijā), dzīv. Kuldīgā, Kalna ielā 6<br />

Rute Bērics (*10.3.1918. Astrahaņas gub.), dzīv. Rīgā<br />

Miera ielā 45

PĀRĒJĀ BĒRICU DZIMTA<br />

KULBARS - BERICS<br />

“<br />

ČUBULTU” SAIMNIEKA (VAĻENIEKA) JURA<br />

BĒRICA LĪNIJA<br />

B ĒRICS-LANGE-FREIMANIS<br />

VI paaudzes pārstāvis, mežsarga Pētera Bērica brālis<br />

Juris Bērics (*1776. Snēpelē †20.3.1846.), bija<br />

“Čubultu” saimnieks un kā tāds viņš ieguva ieguva<br />

brīvību jo savas meitas laulību ierakstā viņš ir minēts kā<br />

“vaļenieks”. Savukārt dēla laulību ierakstā viņš ir minēts kā<br />

saimnieks, kas ļauj izteikt pieņēmumu, ka tieši Jura Bērica<br />

dēli tika sūtīti uz papīra dzirnavām. Pagaidām nav zināms,<br />

kādēļ Jura Bērica pēcteči neturpināja saimniekošanu<br />

“Čubultos”, jo par šo māju nākamo saimnieku kļuva<br />

Jura Bērica brāļa, mežsarga Pētera Bērica dēls Adams.<br />

Ispējams, tas izskaidrojams ar to, ka Jura Bērica meitas<br />

un dēli aizprecējās uz citām saimēm, bet Pētera pēcteči<br />

turpināja dzīvot “Čubultos”. Juris Bērics mira 70 gadu<br />

vecumā.<br />

Domājams, Juris Bērics bija precējies divas reizes – ar<br />

Katrīnu (†pirms 1811.) un ar Grietu (*1773. †1.2.1853.<br />

Zvejas saimē), kas mirusi 80 gadu vecumā. Visticamāk,<br />

Juris Bērics, bet nekļuva par mājas saimnieku,. Domājams,<br />

vecumdienās Grieta pārcēlās uz “Zvejas” mājām, kurās<br />

viņas jaunākā meita Ieva ieprecējās un kļuva par saimnieci.<br />

Jura Bērica pirmajā laulībā ar Katrīnu piedzima (VII<br />

paaudze):<br />

un Ievas dēlu, 40 gadus veco atraitni, kalpu Jāni Langi<br />

(*16.9.1805. Snēpeles “Lulle”), kurš savā pirmajā laulībā ar<br />

kļuva par tēvu dēlam (VIII paaudze):<br />

• Jānis Lange (*1836.), kurš visticamāk, mira pirms<br />

1847. gada.<br />

Savukārt Līzes Bēricas un Jāņa Langes laulībā piedzima<br />

laulībā piedzima (VIII paaudze):<br />

• Jānis Lange (*5.5.1847. “Meželulej” saimē),<br />

krustvecāki puisis Jānis Zvejnieks, saimniece Līze<br />

Meželule.<br />

• Ieva Lange (*13.6.1849. “Kluntes” saimē),<br />

krustvecāki meita Ieva Bērica, saimnieks Ansis<br />

Jēgers.<br />

• Ilze Lange (*<strong>30</strong>.6.1854. “Zāmeši”), krustvecāki<br />

meita Ilze Bulavs, saimnieks Kristaps Freimanis un<br />

viņa sieva ieva.<br />

• Kristaps Lange (*20.11.1860. [*2.12.1860.]<br />

Kl.Sahlingen “Vindenieki” †pēc 1941.), kristīts<br />

Kuldīgas latviešu draudzē. Krustvecāki puisis<br />

Kristaps Lācis, Līze Lācis.<br />

1941. gada tautas skaitīšanas laikā Snēpeles “Smiltniekos”<br />

dzīvoja VIII paaudzes pārstāvja Kristapa Langes<br />

(*20.11.1860. [*2.12.1860.] Kl.Sahlingen “Vindenieki” †pēc<br />

1941.) meita, IX paaudzes pārstāve Ieva Lange (Bulavs)<br />

(*26.12.1889.) un, domājams, viņas bērni [vai dēls ar<br />

sievu] (X paaudze):<br />

• Andžs Bērics (*1798.), dzimšanas ieraksts nav<br />

atrasts, identificēts pēc preses publikācijas.<br />

• Mārtiņš Bērics (*1799.), dzimšanas ieraksts nav<br />

atrasts, identificēts pēc preses publikācijas .<br />

• Anne Bērics (*24.8.1808. Snēpeles “Čubult”), kā<br />

māte ir norādīta Katrīna.<br />

Jura Bērica otrajā laulībā ar Grietu piedzima (VII paaudze):<br />

• Marija Bērica (*8.5.1813. Snēpeles “Čubult”).<br />

• Jānis Bērics (*24.10.1814. Snēpeles “Čubult”<br />

†19.1.1847. Snēpeles “Klunte”), miris 34 gadu<br />

vecumā, precēts, “Kluntes” saimes kalps.<br />

• Līze Bērica (Lange) (*16.6.1817. Snēpeles<br />

“Čubult”).<br />

• Jānis Bērics (*4.11.1819. Snēpele “Čubult”).<br />

• Jēkabs Bērics (*1820. †3.8.18<strong>30</strong>. “Čubult”), miris<br />

kā Čubultu saimnieka dēls, kristību ieraksts nav<br />

atrasts.<br />

• Fricis Bērics (*29.8.1822. Snēpeles “Čubult”<br />

†21.6.1875. Vecvagaros), miris 50 gadu vecumā,<br />

precēts.<br />

• Ieva Bērica (Freimane) (*1829. Gr.Sahlingen 21)<br />

– nav kristību ieraksts.<br />

• Jānis Bērics (*14.3.1833.) – saimnieka dēls, kā<br />

māte ir norādīta Ieva.<br />

Vaļenieka Jura Bērica 28 gadus vecā meita, VII paaudzes<br />

pārstāve Līze Bērica (*16.6.1817. Snēpeles “Čubult”) 1845.<br />

gada 9. decembrī Snēpelē salaulājās ar kalpa Didža Langes<br />

784 785<br />

• Jānis Bulavs (*10.4.1919. Snēpele).<br />

• Olga Bulavs (*10.6.1922. Snēpele).<br />

Kalpa Jura Bērica 22 gadus vecais dēls, VII paaudzes<br />

pārstāvis Jānis Bērics (*4.11.1819. Snēpele †pirms 1895.)<br />

strādāja par puisi “Sprīstiķos” un 1841. gada 19. oktobrī<br />

Snēpelē salaulājās ar kalpa Jāņa Sīļa 20 gadus veco meitu<br />

Mariju Sīli (*1821. Gr.Sahlingen Barutzen †19.2.1856.<br />

“Arāju” saimē). Šajā laulībā piedzima (IX paaudze):<br />

• Fricis Bērics (*23.9.1842. Snēpeles “Sprīstiķi”),<br />

krustvecāki puisis Fricis Bērics, puisis Jānis Arājs,<br />

saimniece Bille Bērica.<br />

• Jānis Bērics (*8.8.1845. “Lejas” †10.1.1846.),<br />

krustvecāki puisis Jānis Miezis, kalpa sieva<br />

Margrieta Bulavs.<br />

• Mārgrieta Bērica (*11.7.1847. “Klunte” †8.6.1848.<br />

“Āzeri”), krustvecāki saimnieks Andrejs Bulavs un<br />

viņa sieva Margrieta no “Asaru” saimes. Miršanas<br />

faktā norādīts, ka māte ir atraitne “Āzeru” saimē<br />

Puiša Jāņa Bērica un Marijas 20 gadus vecais dēls,<br />

“Āzeru” saimes kalps, IX paaudzes pārstāvis Fricis Bērics<br />

(*23.9.1842. Snēpeles “Sprīstiķi”), bija precējies divas reizes.<br />

Pirmā laulība notika Snēpelē 1862. gada 20. septembrī, kad<br />

Fricis salaulājās ar Indriķa Zeberliņa un Līzes 24 gadus<br />

veco meitu, “Dobeļu” saimes meitu Mariju Zēberliņu<br />

(*1838. Birzen †18.10.1894.). Marija mira 55 gadu vecumā<br />

no krūts slimības. Savukārt otrā laulība notika Snēpelē,

1895. gada 11. jūnijā – tās laikā Fricis Bērics norādīts kā<br />

50 gadus vecs atraitnis un “Ķesteru” saimes strādnieks.<br />

Par viņa otro sievu kļuva Indriķa Goldmaņa (†pirms<br />

1895.) un Marijas (†pirms 1895.) meita, Princenhofas<br />

“Sipe” dzīvojošā 45 gadus vecā atraitne Trīne Ošmane<br />

(*1850.). Otrās laulības ierakstā Friča Bērica profesija ir<br />

norādīta “mūrnieks Snēpelē”, bet dzīvesvieta – Snēpeles<br />

“Ķesteros”. Pirmajā laulībā ar Mariju Zēberliņu piedzima<br />

(X paaudze):<br />

• Anna Bērics (Eglenieks) (*7.10.1866. “Asari”<br />

†15.6.1888. “Ķīkuri”), krustvecāki saimniece Marija<br />

Kārkliņa, meita Anne Freimane, saimnieks Jānis<br />

Kārkliņš.<br />

• Jānis Bērics (*1870. “Dobeļos” †14.11.1870.),<br />

“Dobeļu” kalpa Friča Bērica un Līzes dēls, kristību<br />

ieraksts nav atrasts. Miris 2 nedēļu vecumā.<br />

• Līze Bērica (*7.6.1873. “Dobeļos”), krustvecāki<br />

saimnieks Jānis Kārkliņš un viņa sieva Mariola,<br />

meita Līze Zēberling.<br />

• Ieva Bērica (Millere) (*1878. Šlēk [Zlēku?]),<br />

kristību ieraksts nav atrasts, identificēta pēc laulību<br />

ieraksta.<br />

X paaudzes pārstāve Anna Bērics (Eglenieks) (*7.10.1866.<br />

“Asari” †15.6.1888. “Ķīkuri”) 1886. gada 8. jūnijā Kuldīgas<br />

latviešu draudzē salaulājās ar Kl.Sahlingen “Ķīkuru”<br />

saimes kalpu (bet vēlāk – šo māju saimnieku) Jēkabu<br />

Eglenieku (*). Šajā laulībā piedzima vien divas meitas,<br />

jo Anna, būdama 22 gadus veca Ķīkuru māju saimniece,<br />

neatguvusies no dzemdībām, mira nedēļu pēc tām (XI<br />

paaudze):<br />

• Marija Eglenieks (*1.8.1886. “Ķīkuri”),<br />

krustvecāki saimnieks Fricis Bērics un viān sieva<br />

Marija, meita Marija Eglenieks.<br />

• Līze Eglenieks (*9.6.1888. “Ķīkuri”), tēvs ir<br />

norādīts kā māju saimnieks, krustvecāki kalpa sieva<br />

Ieva Eglenieks, saimniece Līze Zēbere.<br />

Pēc savas pirmās sievas nāves, 1889. gada 18. jūnijā<br />

Kuldīgas latviešu draudzē Jēkabs Eglenieks salaulājās ar<br />

Līzi Brēdavu (*1859. Snēpele †19.9.1909.) un drīz pēc<br />

abu pirmā dēla piedzimšanas pārcēlās uz Griķu muižas<br />

“Apšenieku” mājām. Ir zināms, ka Līze mira 50 gadu<br />

vecumā. Un viņas ierakstā Jēkabs jau ir norādīts kā<br />

Kuldīgas strādnieks. Šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Ansis Eglenieks (*20.5.1890. †1892.), krustvecāki<br />

Hans Brēdavs, puisis Ansis Brēdavs, meita Marija<br />

Eglenieks.<br />

• nekristīts dēls (*8.12.1891. Griķu muižas<br />

“Apšenieki” †20.12.1891. Griķu muižas “Apšenieki”).<br />

• Lizete Ķērsta Eglenieks (*13.6.1893. Griķu<br />

muižas “Apšenieki”), krustvecāki meita Ķērsta<br />

Brēdava, zemnieks Ansis Brēdavs un viņa sieva<br />

Ķērsta.<br />

• Anna Eglenieks (*8.1.1895. Griķu muižas<br />

“Apšenieki”), krustvecāki saimnieks Jēkabs Brēdavs<br />

un viņa sieva Anna.<br />

• Fricis Eglenieks (*21.9.1902 Griķu muižas<br />

“Apšenieki”.), krustvecāki zemnieks Fricis Eglenieks<br />

un viņa sieva Līze.<br />

• Otto Ludvigs Eglenieks (*18.11.1904. Griķu<br />

muižas “Apšenieki”), krustvecāki puisis Otto Valcs,<br />

meita Līza Valcs.<br />

Saimnieka Friča Bērica un Marijas 28 ½ gadus vecā meita,<br />

IX paaudzes pārstāve Ieva Bērica (Millere) (*1878. Šlēk<br />

[Zlēku?]), kas strādāja Krācenē par meitu, 1906. gada 7.<br />

maijā Kuldīgas latviešu draudzē salaulājās ar Jāņa Millera<br />

(† pēc 1906.) un Katrīnes († pēc 1906.) <strong>30</strong> ½ gadus veco<br />

dēlu, Šlek-Stendes tiesnesi Ēvaldu Milleru (*1875.<br />

Planecen). Ziņas par pēcnācējiem šajā laulībā pagaidām<br />

nav atrastas.<br />

Mirušā saimnieka Jura Bērica (*† pirms 1848.) un<br />

Grietas 25 ½ gadus vecais dēls, “Arāju” saimes kalps, VIII<br />

paaudzes pārstāvis Fricis Bērics (*29.8.1822. Snēpeles<br />

“Čubult” †21.6.1875. Vecvagaros) bija precējies divas<br />

reizes. Viņa pirmā laulība tika reģistrēta Snēpelē, 1848.<br />

gada 27. jūnijā ar <strong>30</strong> gadus veco atraitni Mariju Kriggi<br />

(*1815. Gr.Sahlingen †22.12.1855.), kas bija kalpa Jāņa<br />

Krigges (†pirms 1848.) un Marijas meita. Marijas miršanas<br />

ierakstā norādīts, ka viņa mirusi 40 gadu vecumā kā kalpa<br />

sieva. Savukārt pēc savas pirmās sievas nāves “Arāju”<br />

saimes kalps, 32 gadus vecais atraitnis Fricis Bērics, 1856.<br />

gada 1. aprīlī Snēpelē salaulājās ar puiša Jāņa Ozola un<br />

Ievas (†pirms 1856.) 20 gadus veco meitu Anni Ozolu<br />

(*1836. Snēpele †pēc 1897., pirms 1905.). Pirmajā Friča<br />

Bērica laulībā ar Mariju piedzima (IX paaudze):<br />

• Grieta Bērics (*20.6.1849. “Asari”), krustvecāki<br />

meita Grieta Bērica, saimnieks Andrejs Bulavs un<br />

viņa sieva Margriete.<br />

• Kristaps Bērics (*8.11.1850. “Asari” †7.12.1850.),<br />

krustvecāki saimnieks Kristaps Freimanis, meita<br />

Liene Eglīte.<br />

• Anne Bērics (*5.12.1851. Gr.Sahlingen “Asari”<br />

†28.8.1852.), mirusi 9 mēnešu vecumā. Krustvecāki<br />

saimniece Margrieta Bulavs, saimnieks Andrejs<br />

Bulavs.<br />

• Līze Bērics (Segliņš) (*5.10.1853. Snēpele<br />

“Asari”), krustvecāki kalpa sieva Līze Gulbis, kalps<br />

Ādams Gulbis, meita Anna Lange.<br />

Friča Bērica un Annas Ozolas laulībā piedzima (IX<br />

paaudze):<br />

Pēteris Morics, Babbe Morics.<br />

• Fricis Bērics (*14.12.1874. “Vecvagaros”<br />

†20.6.1951. Kuldīga), krustvecāki Fricis Bērics un<br />

viņa sieva Marija, meita Ilze Ozola.<br />

Kalpu Friča Bērica un Marijas 25 gadus vecā meita, IX<br />

paaudzes pārstāve Līze Bērics (Segliņš) (*5.10.1853.<br />

Snēpele “Asari”), kas strādāja par meitu Feldhofā, 1882.<br />

gada 2. maijā Snēpelē salaulājās ar Jāņa Segliņa un<br />

Marijas 23 ½ gadus veco dēlu Kristapu Segliņu (*1859.<br />

Snēpele), kurš strādāja par puisi “Rogu” saimē. Šajā<br />

laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Fricis Segliņš (*19.8.1883. “Rogas”), krustvecāki<br />

kalps Fricis Ķepals, saimniece Margriete Meija,<br />

meita Baba Segliņ.<br />

• Jānis Segliņš (*20.10.1884. “Rogas”), krustvecāki<br />

puisis Jānis Bērics, saimniece Anna Bērica, meita<br />

Ieva Bērica.<br />

• Marija Segliņa (*14.8.1888. “Rogas”),<br />

krustvecāki puisis Jēkabs Langa, kalpa sieva Anna<br />

Robeža, meita Marija Ķepale.<br />

Domājams, ka Friča Bērica un Annas Ozolas vecākais<br />

izdzīvojušais dēls, “Rogu” saimes kalps, X paaudzes<br />

pārtsāvis Jānis Bērics (*27.5.1862. “Vecvagari”<br />

†4.2.1918.), 1888. gada 2. oktobrī Kuldīgas latviešu<br />

draudzē salaulājās ar Annu Lampu (*). Šajā laulībā<br />

piedzima (XI paaudze):<br />

• Ieva Bērica (*14.11.1890 “Rogas”), krustvecāki<br />

puisis Pēteris Bērics, meita Ieva Bērica, saimniece<br />

Anna Bērica.<br />

• Līze Bērica (*11.12.1891. “Rogas” †2.2.1894.<br />

“Rogas”), krustvecāki Jānis Lamperts, saimniece<br />

Marija Liepa, meita Līze Lamperte.<br />

• Fricis Bērics (*3.5.1894. “Rogas”), krustvecāki<br />

saimnieks Jānis Lamperts un atraitne Anna Bērica,<br />

zemnieks Fricis Bērics.<br />

• Juris Bērics (*27.4.1895. [*9.5.1895.] “Rogas”<br />

†9.1.1972. Snēpeles “Vindeniekos”), krustvecāki<br />

zemnieks Juris Liepa, atraitne Marija Liepa,<br />

zemnieks Fricis Bērics.<br />

• Pēteris Bērics (*15.6.1898. Kl.Sahlingen<br />

“Segle” †31.3.1960.), krustvecāki atraitne Anna<br />

Bērics, zemnieks Pēteris Bērics. Dzīves laikā<br />

bija strādnieks kolhozā “Jaunā gvarde”, dzīvoja<br />

Sudrabkalnu ciema “Dambeniekos” un miris no<br />

akūtas saindēšanās ar alkoholu. P”ar nāves faktu<br />

paziņoja ‘”Sķēpeļos” dzīvojošais Fricis Bērics<br />

Ādama dēls.<br />

• Ādams Bērics (*8.12.1902. [*21.12.1902.]<br />

“Iesalnieki”), krustvecāki saimnieks Ādams Bērics<br />

un viņa sieva Līze, zemnieks Juris Bērics.<br />

• Pēteris Bērics (*8.6.1905. “Iesalnieki”),<br />

krustvecāki Pēteris Baumanis un viņa sieva<br />

Marija, Kristaps Segliņš.<br />

• Ilze Bērics (*22.11.1857. “Asari” †6.10.1925.<br />

Taurkalnes krogs), krustvecāki meita Ilze Gulbis,<br />

saimnieks Kristaps Freimanis un viņa sieva Ievas.<br />

Miršanas ierakstā norādīts, ka Ilze Bērica mira 67<br />

gadu vecumā no nieru slimības, būdama neprecēta,<br />

domājams, kļuva par māti dēlam (X paaudze) Jānim<br />

Bēricam (*9.8.1894. “Rogas”), kura tēvs kristību<br />

ierakstā nav norādīts. Jāņa Bērica krustvecāki ir<br />

zemnieks Jānis Bērics un viņa sieva Anna, meita<br />

Ieva Bērica.<br />

• Kristaps Bērics (*10.8.1859. Vecvagaros<br />

†14.5.1860. Vecvagaros), miris ¾ gada vecumā.<br />

Krustvecāki kalps Kristaps Vilks, viņa sieva Ilze<br />

Vilks, meita Marija Rūse.<br />

• Adams Bērics (*21.4.1861. Gr.Sahlingen<br />

“Vecvagaros” †10.10.1861. Vecvagaros) miris ½<br />

gada vecumā. Krustvecāki puisis Ādams Ozols,<br />

laukstrādniece Margrieta Ozols.<br />

• Jānis Bērics (*27.5.1862. “Vecvagari” †4.2.1918.),<br />

XI paaudzes pārstāvis Juris Bērics (*27.4.1895.<br />

krustvecāki kalps Jānis Liepa, kalpa sieva Ieva<br />

[*9.5.1895.] “Rogas” †9.1.1972. Snēpeles “Vindeniekos”)<br />

Skroders. Nāves brīdī bija kalps “Segļu” mājās,<br />

mira 76 gadu vecumā no sirds asinsvadu nepietiekmaības<br />

precēts.<br />

un arttavsklerotiskās kardiosklerozes- mirdzēšanas<br />

• Indriķis Bērics (*2.1.1865.), krustvecāki puisis<br />

aritmijas. 1941. gada tautas skaitīšanas laikā dzīvoja<br />

Indriķis Ozols, kalps Jānis Skroders.<br />

Snēpeles “Virzniekos”, uz kuriem kā strādnieks ar ģimeni<br />

• Ieva Bērics (Potivars) (*24.2.1867. “Vecvagaros”),<br />

pārcēlās no “Ķirškalnu” mājām 1941. gada 29. aprīlī.<br />

krustvecāki Jānis Meņģis, viņa sieva Babbe, meita<br />

Domājams, I Pasaules kara laikā Juris Bērics bija devies<br />

Ieva Ozola. Skat. Vairāk – Kulbaru-Potivaru<br />

bēgļu gaitās uz Krieviju, kur iepazinās ar savu dzīvesbiedri<br />

atzaram veltītajā nodaļā.<br />

un laida pasaulē pirmo meitu. Līdz ar viņu pārcēlās arī<br />

• Pēteris Bērics (*22.5.1870. [2.6.1870.]<br />

dzīvesbiedre, pareizticīgā Anna Bērics (*1895. Krievija)<br />

“Vecvagaros” †9.11.1939. Kuldīga), krustvecāki<br />

un abu laulībā dzimušie bērni, kas norādīti kā luterāņi<br />

786 787<br />

(XII paaudze):<br />

• Antoņina Bērics (*5.1.1920. Krievija)<br />

• Ženija Bērics (Vilmane) (*27.3.1922. Snēpele)<br />

precējusies ar Vilmani, dzīvoja tēva mājās<br />

“Vindeniekos”<br />

• Ādams Bērics (*26.4.1932. Snēpeles “Jaunzvejas”),<br />

krustvecāki Ilze Brīve, Jānis Lamperts.<br />

XI paaudzes pārstāvis Ādams Bērics (*8.12.1902.<br />

[*21.12.1902.] “Iesalnieki”) 1941. gada tautas skaitīšanas<br />

laikā ar ģimeni dzīvoja Snēpeles “Iesalniekos”. Ādams<br />

Bērics bija precējies ar Mariju Grosmani (*22.10.1900.),<br />

bet abu laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Velta Bērics (*21.2.1927. Snēpele).<br />

• Rasma Bērics (*11.5.1928. Snēpele), dvīņumāsa.<br />

• Ausma Marija Bērics (*11.5.1928. Snēpele),<br />

dvīņumāsa.<br />

• Aina Petra Bērics (*7.6.1932. Snēpeles<br />

“Iesalnieki”), dvīne, krustvecāki Pēteris Bērics un<br />

Anna Bērics.<br />

• Dzidra Ieva Bērics (*7.6.1932. Snēpele<br />

“Iesalnieski”), dvīne, krustvecāki Ieva Bērics, Otīlija<br />

Grosmanis.<br />

IX paaudzes pārstāvis Pēteris Bērics (*22.5.1870.<br />

[2.6.1870.] “Vecvagaros” †9.11.1939. Kuldīga), būdams 27<br />

gadus vecs strādnieks Kuldīgā, 1897. gada 14. decembrī<br />

Kuldīgas latviešu draudzē salaulājās ar 22 gadus veco<br />

“Skudras” saimes kalponi Līzi Grīnbergu (*1875.<br />

†20.2.1956.), kuras vecāku sadaļā ir norādīta tikai māte<br />

– kalpone Ieva Grīnberga (*†pēc 1897.). Arī miršanas<br />

apliecībā nav minēts tēvs. Dzīves laikā Līze bērics strādāja<br />

selekcijas stacijā, bet kā nāves iemesls ir norādīta sirds<br />

skleroze. Par miršanas faktu paziņoja viņas meita Anna<br />

Bērics (Celms) Nāves brīdī Pēteris Bērics dzīvoja Kuldīgā,<br />

Ventspils ielā 18. Šajā laulībā piedzima un Kuldīgas<br />

latviešu draudzē tika kristīti (X paaudze):<br />

• Ieva Bērica (*10.10.1898. Kuldīga †15.4.1909.),<br />

krustvecāki sieva Ieva Potivare, sieva Ieva<br />

Grīnberga. Mirusi no karsoņa.<br />

• Liene Bērica (*3.2.1901. Kuldīga †7.2.1904.<br />

Kuldīga), krustvecāki puisis Andže Mediņš, meita<br />

Liene Seska. Mirusi 3 gadu vecumā no karsoņa.<br />

• Jānis Bērics (*5.7.1903. Kuldīga), krustvecāki<br />

zemnieks Jānis Bērics un viņa sieva Līze.<br />

• Anna Bērics (Celms) (*15.2.1906. Kuldīga),<br />

krustvecāki meita Anna Grīnberga, strādnieks<br />

Fricis Bērics, strādnieka sieva Liene Mediņa.<br />

Precējusies ar Celmu (*), dzīvoja Abavas ciemas<br />

selekcijas stacijā, sīkāku ziņu pagaidām nav.<br />

• Pēteris Bērics (*25.9.1908. Kuldīga †15.11.1974.),<br />

krustvecāki puisis Pēteris Kārkliņš, zemnieks<br />

Andža Mediņš un viņa sieva Liene.<br />

• Māsa Bērics.<br />

• Māsa Bērics.<br />

Par X paaudzes pārstāvi Pēteri Bēricu (*25.9.1908. Kuldīga<br />

†15.11.1974.) ziņas ir atrodamas gan preses publikācijās,<br />

gan arhīva materiālos, starp kuriem ir saglabājusies arī<br />

viņa pašrakstītā biogrāfija. Tajā viņš norāda, ka ir dzimis<br />

nabadzīgā strādnieku ģimenē, kas nespēja apgādāt<br />

visus piecus bērnus, tādēļ, lai nopelnītu sev apģērbu un<br />

pārtiku, Pēteris jau agri uzsāka ganu gaitas. Nabadzības<br />

dēļ viņš ieguva tikai četru klašu izglītību un 17 gadu

vecumā sāka strādāt pie saimniekiem, veicot gadījuma<br />

darbus un palīdzot uzaudzināt savas jaunākās māsas,<br />

kuru vārdi pagaidām nav zināmi. 1932. gadā viņš iestājās<br />

sociāldemokrātu partijā, bet 1935. gadā viņš tika uzņemts<br />

komunistiskajā partijā [LKP biedra pagaidu kartē Nr.<br />

01818 norādīts – kopš 1934. gada oktobra], kur pildīja<br />

dažādus uzdevumus, pārvadājot literatūru un izplatot to<br />

tautas masās.1936. gadā viņam bija nozīmēta tikšanās Rīgā<br />

ar Eduardu Berklavu, taču Bērics tika arestēts un sodīts ar<br />

trīs gadiem pārmācības namā [cietumā]. Pēc atbrīvošanas<br />

no cietuma Pēteris Bērics pārcēlās uz Kuldīgu, kur atsāka<br />

pagrīdes darbību, bet pēc Latvijas okupācijas kļuva par<br />

dzelzceļa milici, bet vēlāk - partorgu. Sava tēva nāves brīdī<br />

1939. gadā viņš dzīvoja Ēdoles ielā 3.1941. gadā viņš Rīgā<br />

mācījās trīs menešus ilgos partijas kursos. Šados partija<br />

skursos viņš mācījās arī 1945. un 1949. gados. Sākoties<br />

II Pasaules karam, Bērics tika sūtīts uz laukiem apkarot<br />

parašūtistus un aizsargus. Brīdī, kad Sarkanā armija<br />

evakuējās, Bērics devās tai līdzi uz Sibīriju (Novo-Sibirskas<br />

apgabalu), kur 1941. gada augustā brīvprātīgi iestājās<br />

Latviešu divīzijā, taču oktobrī veselības stāvokļa un ārstu<br />

komisijas slēdziena dēļ tika atzīts par dienestam nederīgu.<br />

Līdz 1944. gadam viņš strādāja Kazahstānā, Alma-atas<br />

rajona sovhozā Nr.3, kur bija komandants, bet tad<br />

atgriezās Padomju Latvijā, kur turpināja aktīvu partijas<br />

darbību un kļuva par Saldus rajona kolhoza “Ļeņina<br />

ceļš” priekšsēdētāju. No šī amata bviņš tika atbrīvots pēc<br />

paša lūguma veselības stāvokļa dēļ, bet pēc izveseļošanās<br />

kļuva par kolhoza “Darba ceļš” priekšsēdētāju. Pēc tam<br />

strādāja par Kursīšu ciema padomes izpildu komitejas<br />

priekšsēdētāju, bet kopš 1961. gada strādāja Madonas<br />

rajona Kirova padomju saimniecībā. P.Bērics tika<br />

apbalvots ar medaļu “Par teicamu darbu Lielajā Tēvijas<br />

karā 1941.-1945. gados”.<br />

Laikā starp 1947. gadu un 1955. gada 20. aprīli Pēteris<br />

Bērics bija precējies.<br />

No presē publicētā nekrologa uzzinām, ka Pēteris Berics<br />

bija personālais pensionārs, PSKP biedrs kopš 1935. gada,<br />

miris traģiskā nāvē.<br />

Friča Bērica un Annas 31 gadu vecais dēls, Krācenes<br />

puisis (strādnieks), IX paaudzes pārstāvis Fricis Bērics<br />

(*14.12.1874. “Vecvagaros” †20.6.1951. Kuldīga), 1905.<br />

gada 17. aprīlī salaulājās ar zemnieka Jēkaba Priednieka<br />

(†pirms 1905.) un Dores (†pēc 1905.) <strong>30</strong> gadus veco<br />

meitu Lotti Priednieks (*1875. Grīnhofa †13.4.1949.<br />

Kuldīga), kura strādāja par meitu Kuldīgā. Kā Friča Bērica<br />

nāves iemesls ir norādīta astma, bet pēdējā dzīvesvieta<br />

– K.Marksa iela 37 [Mucenieku iela] Kuldīgā. Par nāves<br />

faktu ziņoja Marija Meisāne, kas, visticamāk, bija aizgājēja<br />

meita Marija Olga Bērica (viņas adrese – Puškina iela<br />

4 [Vienības iela]). Savukārt Lote Bērics mira no sirds<br />

muskuļu deģenerācijas 78 gadu vecumā, kas atšķira sno<br />

laulību brīdī uzrādītā vecuma. Šajā laulībā piedzima (X<br />

paaudze):<br />

• Marija Olga Bērica (Meisāne) (*28.2.1906.<br />

[*13.3.1906.] Kuldīga), krustvecāki galdnieks<br />

Jēkabs Lukševics un viņa sieva Līze. Marija Olga<br />

Bērica strādāja par kalponi Taverkalna krogā un<br />

19<strong>30</strong>. gada 18. maijā bija precējusies ar Dominika<br />

Meisāna dēlu, Pelču dzirnavu strādnieku<br />

Apolinariju Meisānu (*18.7.1903. Evermuižas pag.<br />

Ludzas apr.).<br />

• Andrejs Bērics (*20.9.1907. Taurkalnes muiža),<br />

krustvecāki zemnieks Andrejs Priednieks un<br />

jaundzimušā vecāki.<br />

• Līna Šarlote Bērica (*25.9.1909. Taurkalnes<br />

muiža), krustvecāki meita Līna Priednieks,<br />

zemnieks Andrejs Priednieks un viņa sieva Anna.<br />

Mirušā kalpa Jura Bērica un Grietas 21 gadus vecā meita,<br />

VIII paaudzes pārstāve Ieva Bērica (Freimane) (*1829.<br />

Gr.Sahlingen), Snēpelē 1850. gada 22. oktobrī salaulājās<br />

ar saimnieka Pētera Freimaņa (†pirms 1850.) un Marijas<br />

(†pirms 1850.) dēlu, 41 gadus veco “Zvejas” saimnieku,<br />

atraitni Kristapu Freimani (*1809. Gr.Sahlingen).<br />

Kristapa Freimaņa Pirmajā laulībā ar Ilzi (†pirms 1850.)<br />

piedzima (IX paaudze):<br />

• Jānis Freimanis (*26.11.1843. “Zvejas”)<br />

Savukārt Ievas Bēricas (*1829. Gr.Sahlingen) un Kristapa<br />

Freimaņa (*1809. Gr.Sahlingen) laulībā piedzima (IX<br />

paaudze):<br />

• Grieta Freimane (*3.1.1851. “Zvejas”),<br />

krustvecāki saimniece Griete Saulīte, meita Marija<br />

Liepa, kalps Fricis Bērics.<br />

• Margrieta Freimane (*16.5.1852. “Zvejas”),<br />

krustvecāki Adams Freibergs. Un viņa sieva<br />

Margrieta no Allažiem.<br />

• Babbe Freimane (*<strong>30</strong>.11.1853. “Zvejas”),<br />

krustvecāki meita Babbe Robežs, zemnieks Bērtulis<br />

Rozenbergs un viņa sieva Grieta.<br />

• Ieva Freimane (*10.6.1855. “Zvejas”), krustvecāki<br />

meita ieva Lange, kalpa sieva Anne Zommere,<br />

puisis Fricis Zommers.<br />

• Marija Freimane (*6.5.1857. “Zvejas”),<br />

krustvecāki saimniece Marija Kārkliņa, saimnieks<br />

Pēteris Kārkliņš, meita Ieva Jansone.<br />

• Ādams Freimanis (*<strong>30</strong>.4.1862. “Zvejas”),<br />

krustvecāki saimnieks Ādams Freibergs un viņa<br />

sieva Margrieta.<br />

Presē ir atrodamas ziņas, ka Arvīds Bērics (*26.6.1912.),<br />

kurš 1940. gadā dzīvoja Snēpeles “Čubultos”, turpmāk<br />

vēlas saukties uzvārdā “Pumpurs”.<br />

“DOBEĻU” MĀJU SAIMNIEKA LĪNIJA<br />

KULBARS -<br />

Lai arī sākotnēji varētu šķist, ka Snēpeles apkaimē<br />

esošajām “Dobeļu” mājām un tās saimei noteikti būtu<br />

jābūt saistītām ar Mazgramzdas – Bārtas Dobeļu dzimtu<br />

un no Gramzdas uz Skrundas apkaimi izceļojušo dzimtas<br />

pārstāvi Jēkabu Dobeli (*7.11.1827. Mazgramzdas<br />

muiža), pagaidām nav atrasti pierādījumi, kas apstiprinātu<br />

šo pieņēmumu, taču tas nav arī pilnībā noliedzams, jo<br />

ģeogrāfiskais tuvums un uzvārdu salīdzinošais retums<br />

dod iespēju aplūkot arī šo dzimtu. Kā Snēpeles “Dobeļu”<br />

māju senākais dokumentos norādītais saimnieks ir<br />

Andže Dobelis, kura laulībā ar Līzi piedzima (paaudze):<br />

• Juris Dobelis (*1798. †29.4.1859. “Zāmeši”)<br />

Miršanas reģistrā paaudzes pārstāvis Juris Dobelis<br />

(*1798. †29.4.1859. “Zāmeši”) ir norādīts kā 55 gadus<br />

vecs, taču te, visticamāk, ir mutvārdu pierakstu kļūda, jo<br />

par ticamāko viņa dzimšanas gadu būtu uzskatāms nevis<br />

1804., bet 1798. gads. Ir zināms, ka Paaudzes pārstāvis<br />

Juris Dobelis bija precējies divas reizes. Pirmajā laulībā ar<br />

Mariju Dobeli (*1796. Gr.Sahlingen †24.1.1856. “Lejas”<br />

mirusi 60 gadu vecumā) piedzima (paaudze):<br />

• Jānis Dobelis (*15.7.1824. Gr.Sahlingen “Pavār”).<br />

• Pēteris Dobelis (*28.6.1828. Snēpele “Leijei”<br />

†16.12.1890.).<br />

• Ernsts Dobelis (*3.9.1833. Leijes saimē †pirms<br />

1882.)<br />

• Anna Dobele (*12.12.1836. Gros Sahlingen,<br />

“Dobeļu” saimē †24.8.1850. Pussik saimē), mirusi<br />

13 gadu vecumā. Krustvecāki saimniece Marija<br />

Dobele, saimnieks Ernests Piķis [Pikkis], meita<br />

Leijes Bite.<br />

Ir zināms, ka Juris Dobelis (*1798. †29.4.1859. “Zāmeši”)<br />

kļuva par mežsargu, pārcēlās uz “Zāmeš” saimi un<br />

būdams 58 gadus vecais atraitnis, 1856. gada 18. novembrī<br />

Snēpeles baznīcā salaulājās ar saimieka Jāņa Saulīša un<br />

Grietas 26 gadus veco “Zāmešu” saimes meitu Lieni<br />

Saulīti (*18<strong>30</strong>. Gros Sahlingen). Jura Dobeļa un Lienes<br />

Saulītes laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Ieva Dobele (*5.7.1858. Gros Sahlingen “Zāmešu”<br />

saimē †3.2.1860.), mirusi 1 ½ gada vecumā.<br />

Krustvecāki saimniece Ieva Mežule, saimnieks<br />

Indriķis Mežule.<br />

Trīs gadus pēc sava vīra Jura Dobeļa nāves, 36 gadus<br />

vecā atraitne Liene Dobele, (dzim. Saulīt) 1862. gada<br />

18. novembrī Snēpeles baznīcā salaulājās ar 59 [?] gadus<br />

veco “Mežlulle” saimes laukstrādnieku, kalpa Daniela<br />

un Maddes dēlu, atraitni Adamu Gulbi (*), kurš dzīvoja<br />

“Mežuluļu” mājās. Laulību ierakstā līgavaiņa vecums<br />

norādīts neskaidri, iespējams – 57 gadi, bet līgavas vecums<br />

– 36 gadi, kas ir kļūdains, ja salīdzina ar iepriekšējās<br />

laulības reģistrā norādīto vecumu. Ziņas par šajā laulībā<br />

dzimušiem pēcnācējiem nav atrastas, taču ir zināms, ka<br />

savā pirmajā laulībā ar Līzi Ozols, Adams Gulbis kļuva<br />

par tēvu (paaudze):<br />

Attēls 396.<br />

• Indriķis Gulbis (*21.1.1840.), krustvecāki<br />

Pēteris Bērics.<br />

788 789<br />

Indriķis ozols, saimniece Grieta Gulbis, meita<br />

Marija Roze.<br />

• Grieta Gulbis (*29.2.1844. “Allaž” saimē),<br />

krustvecāki saimniece Grieta Gulbis, strādnieks<br />

Jākabs Bērics.<br />

• Fricis Gulbis (*7.2.1845. “Allaž” saimē),<br />

krustvecāki kalps Fricis Rožukalns, viņa sieva Ieva.<br />

• Mārgrieta Gulbis (*31.8.1853. “Ahsar” saimē),<br />

krustvecāki “Jaunzemu” saimniece Margrieta<br />

Ozola, puisis Jānis Bullavs.<br />

Savukārt Paaudzes pārstāvis Jānis Dobelis (*15.7.1824.<br />

Gros Sahlingen) tika iesvētīts 1843. gadā (iesvētību ierakstā<br />

norādīts, ka dzimis 1826. gadā), un būdams 26 gadus vecs<br />

puisis, 1849. gada 29. oktobrī Snēpeles baznīcā salaulājās<br />

ar Pētera Eides (*1785. Snēpele †9.6.1847. “Pawar” saime)<br />

un Kattes (*1789. Snēpele †1.6.1847. “Pawar” saime) 24<br />

gadus veco meitu Līzi Eidi (*1825. Snēpele). Abu laulībā<br />

piedzima (paaudze):<br />

• Ieva Dobele (*16.9.1850. “Lejas”), krustvecāki<br />

saimniece Ieva Piķis, saimnieks Ernsts Piķis, meita<br />

Ieva Sīle. Iesvētīta 1866. gadā.<br />

• Marija Dobele (Ozolnieks) (*22.2.1854. “Leijes”),<br />

krustvecāki kalpa sieva Marija Brūvers, puisis<br />

Kristaps Liepa.<br />

• Fricis Dobelis (*5.9.1856. “Lejas”), krustvecāki<br />

puisis Fricis Bērics, saimniece Lotte Bērica.<br />

• Jēkabs Dobelis (*23.12.1860. Gr.Sahlingen “Lejas”<br />

†23.11.1862.) krustvecāki saimnieks Jēkabs Vilks,<br />

saimnieks Pēteris Kārkliņš un viņa sieva Anna.<br />

Miris divu gadu vecumā.<br />

• Bille Dobele (*7.11.1863. “Lejas”), krustvecāki<br />

karavīra sieva Bille Adamow, kalps Pēteris Dobelis.<br />

Snēpeles baznīcā 1875. gada 11. maijā salaulājās “Ķesteru”<br />

saimes meita, Jāņa Dobeļa un Līzes 21 gadu vecā meita,<br />

paaudzes pārstāve Marija Dobele (*22.2.1854. “Lejas”)<br />

un <strong>30</strong> gadus vecais kalpa Jāņa Ozolnieka un Ievas dēls<br />

Indriķis Ozolnieks (*11.7.1846. “Ķesteros”). Šajā laulībā<br />

piedzima trīs pēcnācēji (paaudze):<br />

• Ādams Ozolnieks (*9.8.1875. “Ķesteros”),<br />

krustvecāki saimniece Latte Bērica, Adams Strauts<br />

un meita Ieva Dobele.<br />

• Jēkabs Ozolnieks (*17.5.1878. “Jaunarājos”),<br />

krustvecāki puisis Jēkabs Ozolnieks, saimniece Ieva<br />

Grīna, meita Līze Grīna.<br />

• Kristaps Ozolnieks (*7.6.1885. “Pavāru” mājas),<br />

krustvecāki Kristaps Vīķis, viņa sieva Babba, meita<br />

Līze Ķester.<br />

Paaudzes pārstāvis, “Trappes” saimē dzīvojošais kalps<br />

Pēteris Dobelis (*1828. “Leijei” †16.12.1890.), tika<br />

iesvētīts 1845. gadā, bet būdams 25 gadus vecs, 1853. gada<br />

15. novembrī salaulājās ar “Spristiķu” saimē dzīvojošo 23<br />

gadus veco Kristapa Sīļa un Marijas meitu Ievu Sīli (*18<strong>30</strong>.<br />

“Arniek” Snēpele †28.10.1880.), kuras miršanas ierakstā<br />

norādīts, ka mirusi 55 gadu vecumā, radot atšķirību ar<br />

laulību ierakstā norādīto vecumu. Abu laulībā piedzima<br />

(paaudze):

• Jānis Dobelis (*10.10.1854. “Trappa” saimē<br />

†11.7.1865.), miris 10 ¾ gadu vecumā. Krustvecāki<br />

kalps Jānis Dobelis, puisis Juris Dobelis, meita<br />

Grieta Bērica.<br />

• Ādams Dobelis (*5.2.1857. “Trappe” saimē),<br />

krustvecāki saimnieks Adams Bērics, viņa sieva<br />

Anne, meiota Ieva Robežs.<br />

• Jēkabs Dobelis (*22.6.1859. Gros Sahlingen<br />

“Jaunzeme” saimē †13.11.1860.), miris 1 ½ gada<br />

vecumā. Krustvecāki saimnieks Jēkabs Ķesters,<br />

meita Marija Grāve.<br />

• Kristaps Dobelis (*19.1.1863. “Jaunzeme” saimē),<br />

krustvecāki saimnieks Jānis Ozols, meita Ieva ozols,<br />

saimniece Marija Ķestere.<br />

• Juris Dobelis (*11.9.1865. “Jaunzeme” saimē),<br />

krustvecāki saimnieks Jēkabs Ķesters, saimniece<br />

Griete Ozols, puisis Jēkabs Strautmanis.<br />

• Jānis Dobelis (*3.7.1868. “Gaile” mājas<br />

†20.4.1869.), miris ½ gada vecumā. Krustvecāki<br />

saimnieks Jānis Bērics, viņa sieva Ieva, puisis<br />

Adams Bērics.<br />

• Ernsts Dobelis (*9.11.1870. “Pussiek” saimē),<br />

krustvecāki puisis Ernsts Dobelis, saimnieks Jēkabs<br />

Ķesteris un viņa sieva Marija.<br />

Savukārt gadu pēc sievas nāves, būdams 53 gadus vecs<br />

“Pussiek” saimes atraitnis, Pēteris Dobelis 1881. gada<br />

4. janvārī Snēpeles baznīcā salaulājās ar Ģirta Rožlejas<br />

un Marijas 32 gadus veco meitu, “Krug” saimē [krogā?]<br />

dzīvojošo atraitni Ievu Arājs (dz.Rožleja) (*1849. Rogas<br />

mājās [Rohga]). Šajā laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Kristaps Dobelis (*18.3.1882. [*<strong>30</strong>.3.1882.]<br />

“Inges” saimē), krustvecāki saimnieks Kristaps<br />

Kārkliņš, viņa sieva Marija, puisis Adams Kārkliņš.<br />

paaudzes pārstāvis Kristaps Dobelis (*18.3.1882.<br />

[*<strong>30</strong>.3.1882.] “Inges” saimē) 1941. gada tautas skaitīšanas<br />

laikā saimniekoja Snēpeles “Priednieku” mājās. Kristaps<br />

Dobelis bija precējies ar Līzi Ķepalu (*2.3.1884. Snēpele)<br />

un abu laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Anna Dobelis (Kleins) (*28.8.1908. Kazdangas<br />

pagastā)<br />

• Osvalds Leons Dobelis (*3.5.1918. Igaunijā)<br />

Paaudzes pārstāve Anna Dobelis (Kleins) (*28.8.1908.<br />

Kazdangas pagastā) tika iesvētīta 1925. gada 26. aprīlī<br />

Lipaiķu baznīcā un būdama Snēpeles “Priednieku” māju<br />

iedzīvotāja 1933. gada 8. oktobrī Snēpeles baznīcā viņa<br />

salaulājās ar Friča Kleina un Marijas dēlu Žani Kleinu<br />

(*15.1.1905. Aizupes pagasts), kurš bija šķirtenis un laulību<br />

brīdī dzīvoja Vārmes pagasta “Vecvagaru” mājās.<br />

Paaudzes pārstāvis Osvalds Leons Dobelis (*3.5.1918.<br />

Igaunijā) salaulājās ar Ženiju Ulmanis (*1928.) un abu<br />

laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Voldemārs Žanis Dobelis (*4.1.1944. Snēpeles<br />

“Priednieki”), krustvecāki Žanis Vītoliņš, Jūle<br />

Vītoliņš (no Snēpeles “Mežindriķiem”.<br />

paaudzes pārstāvis Ernsts Dobelis (*3.9.1833. Leijes<br />

saimē †pirms 1882.) tika iesvētīts 1850. gadā un 1870.<br />

gada 26. aprīlī Snēpeles baznīcā viņš salaulājās ar 31 gadu<br />

veco atraitni, Anša Robeža un Ilzes (*1795. Barutzen<br />

†13.3.1855.) meitu Ilzi Šulcu (*1839. Skuja). Meitas līzes<br />

kristību ierakstā norādīts kā kalps. Abu laulībā piedzima<br />

(paaudze):<br />

• Pēteris Dobelis (*20.2.1871.), krustvecāki Pēteris<br />

Dobelis, saimniece Līze Rožkalne, meita Līze<br />

Bērica.<br />

• Līze Dobele (*22.2.1876. “Jaunarāji” †22.3.1876.<br />

“Jaunarāji”), krustvecāki meita Līze Grīna,<br />

saimniece Ieva Grīna, puisis Adams Robežs. Mirusi<br />

4 nedēļu vecumā.<br />

Pēc Ernsta Dobeļa nāves tobrīd jau 42 gadus vecā atraitne<br />

Ilze Dobele 1882. gada 11. aprīlī Snēpeles baznīcā<br />

salaulājās Jāņa Apškalna un Grietas <strong>30</strong> gadus veco dēlu<br />

Jāni Apškalnu (*1852. “Pawar”).<br />

* ***<br />

Šie vēl nav pieskaitīti:<br />

Ieva Dobele (*1858 Snēpele †9.8.1920.) Rogas saimniece,<br />

62, atr<br />

Fricis Dobelis (*1800 Lejas †22.4.1885.), Sprīstiķu<br />

strādnieks, 55, precēts<br />

DIEVGALDNIEKS Lotte Dobele [nr. 483], 1835 g<br />

1845 iesvētīts Juris Dobelis (*18<strong>30</strong>. Snēpele), kalpa Anša<br />

Dobeļa dēls<br />

Miris puisis Jānis Dobelis (*1792. †3.2.1844. Snēpele), 52<br />

gadi, precēts<br />

Miris Ādams Dobelis, 79 gadus vecs (*1813. Snēpele<br />

†1.5.1892.) Pinkaten Hofsmuttersmann – iespējams,<br />

Pinkatenas muižas kalps jeb staļļu puisis. Reģistrēts<br />

Kuldīgas draudže. Visticamāk, šīm Ādamam bija sieva<br />

Ieva (†pēc 1895.), kā arī meita:<br />

• Anna Dobele (Muceniece) (*1861. Turlava).<br />

Ir zināms, ka Anna Dobele, būdama 34 gadus veca<br />

meita Princenhofā, 1895. gada 7. maijā Kuldīgas baznīcā<br />

salaulājās ar savu vienaudzi, Princenhofas “Lauksaru”<br />

māju puisi, zemnieka Anša Mucenieka (†pēc 1895.) un<br />

Lienes (†pēc 1895.) dēlu Indriķi Mucenieku (*1861.<br />

Snēpele). Šajā laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Ieva Muceniece (*25.9.1897. Princenhof<br />

†21.4.1898. Princenhof), krustvecāki meita Ieva<br />

Ilmidt [?] un atraitne Ieva Punga.<br />

• Anna Muceniece (*14.4.1899. Kupše), krustvecāki<br />

saimnieks Fricis Krauklis un viņa sieva Trīne.<br />

• Līna Muceniece (*6.3.1902. Ķeire †17.4.1903.<br />

Ķeire), krustvecāki meita Līza Dzene un saimnieks<br />

Juris Dzenis. Mirusi no plaušu karsoņa.<br />

• Līze Muceniece (*20.10.1907. Kuldīga),<br />

krustvecāki meita Līza Lameite, galdnieka sieva<br />

Made Šmite.<br />

Krists [Krišs] Dobelis (†14.3.1880.), nav norādīts vecums,<br />

miris no plaušu slimības , reģistrēts Kuldīgas draudzē<br />

Kalpa Pētera Dobeļa (*ap 1810. †pirms 1857.) un Lattes<br />

ģimenē piedzima (paaudze):<br />

• Fricis Dobelis (*18<strong>30</strong>. Snēpele “Leijei”<br />

†22.4.1885. “Sprikstik”), iesvētīts 1848. gadā,<br />

nāves brīdī neprecēts. Ziņas par pēcnācējiem nav<br />

atrastas.<br />

• Adams Dobelis (*20.9.1833 Snēpele “Leije”<br />

†1.5.1892.) iesvētīts 1848. gadā reizē ar vecāko<br />

brāli Frici.<br />

• Jānis Dobelis (*1835. Gros Sahlingen †20.11.1900.<br />

Kurmāles “Ķīšos”)<br />

Būdams 25 gadus vecs “Iesalnieku” saimes puisis,<br />

paaudzes pārstāvis Adams Dobelis (*20.9.1833 Snēpele<br />

“Leije” †1.5.1892.) 1858. gada 25. septembrī Snēpeles<br />

baznīcā salaulājās ar mežsarga Jura Zommera un Lienas<br />

23 gadus veco, “Jaunzemes” saimē dzīvojošo meitu<br />

Mariju Zommeri (*1835. Gr.Sahlingen †22.3.1898.<br />

Straidzenē). Adams Dobelis tika iesvētīts 1848. gadā un<br />

strādāja par drēbnieku. Viņš mira 59 gadu vecumā no<br />

apoplektiskā dūriena, savukārt viņa atraitne – no krūts<br />

slimības (astmas) 63 gadu vecumā. Marijas miršanas<br />

ierakstā norādīts, ka viņa dzīvoja Straidzenē. Abu laulībā<br />

piedzima (paaudze):<br />

• Lavīze Dobele (*<strong>30</strong>.10.1859. “Iesalniek” saimē),<br />

krustvecāki meita Lavīze Zēberlinga, puisis<br />

Indriķis Zēberlings, saimniece Griete Bullava.<br />

• Ieva Dobele (*1861. Arniek †27.5.1878.),<br />

krustvecāki miršanas ierakstā norādīta kā Ķīkuru<br />

kalpa Adama un Marušas 17 gadus vecā meita.<br />

Snēpeles baznīcā kristību ieraksts nav atrasts.<br />

• Līze Dobele (Mastbrāķere) (*2.10.1863.<br />

“Ķesteru” saimē), krustvecāki meita Līze Zommere,<br />

saimniece babbe Kaučs [Kautsch], saimnieks<br />

Indriķis Kadiķis.<br />

• Karlīne Dobele (*12.6.1866. “Dadzin” saimē<br />

[miršanas ierakstā norādīts – Wilku saimē]<br />

†25.4.1869. Rogu saimē) mirusi 2 ¾ gadu vecumā.<br />

Krustvecāki Līze Šulca, meita Karolīne Bērica,<br />

puisis Jēkabs Strauts.<br />

• Jānis Dobelis (*9.9.1869. “Rogu” saimē),<br />

krustvecāki Jānis Zommers, saimnieks Kristaps<br />

Kārkliņš, viņa sieva Marija.<br />

• Ansis Dobelis (*27.7.1874. “Dadzin” saimē),<br />

krustvecāki saimnieks Fricis Appens, viņa sieva<br />

Līze, Ansis Freimanis.<br />

Visticamāk, šis ir Marijas Zommeres radinieks Jēkabs<br />

Zommers (*1877. Snēpelē †4.12.1906.), miris 28 ½ gadu<br />

vecumā, precēts, no krūts slimības<br />

Adama Dobeļa un Marijas meita, paaudzes pārstāve Līze<br />

Dobele (Mastbrāķere) (*2.10.1863. “Ķesteru” saimē),<br />

būdama 29 gadus veca kalpone Vārkalnē, 1893. gada<br />

2. maijā Kuldīgas baznīcā salaulājās ar Pelzen “Leje”<br />

saimnieka Ērmaņa Mastbrāķera un Margrietas 25 ½<br />

gadus veco dēlu, Būdeņu zemnieku Jāni Mastbrāķeru<br />

(*16.12.1867. Pelzen). Abu laulībā piedzima (paaudze):<br />

KALPA PĒTERA DOBEĻA ZARS<br />

DOBELIS-ZOMMERS-MASTBRĀĶERS-PIGGIS<br />

790 791<br />

• Fricis Mastbrāķers (*9.5.1893. Budeniek<br />

†21.9.1894. Budeniek), krustvecāki Ansis<br />

Gruntmans, viņa sieva Trīne, abu dēls Fricis. Miris<br />

1 1/3 gada vecumā.<br />

• Albertīne Līne Mastbrāķere (*20.7.1900.<br />

Budeniek †25.11.1900. Budeniek), krustvecāki<br />

strādnieks Jēkabs Hofmans, viņa sieva Lība, sieva<br />

Lavīza Dabra. Mirusi 4 ½ mēnešu vecumā no<br />

karsoņa.<br />

Ziņas par citiem šajā laulībā dzimušiem pēcnācējiem nav<br />

atrastas. Savukārt 1895. gada tautas skaitīšanā Kuldīgā ir<br />

fiksētas Ērmaņa Mastbrāķera meitas - 13 gadus vecā Anna<br />

Mastbrāķere (*1882.) un 11 gadus vecā Līna Mastbrāķere<br />

(*1884.), kuras strādāja par kalponēm.<br />

1885. gada 14. aprīlī Kuldīgas Latviešu draudzē laulajās<br />

Jānis Dobelis (*9.9.1869. “Rogu” saimē) un Jete Piggis.<br />

Saskaņā ar bērnu kristību ierakstu, Jānis Dobelis kļuva<br />

par krēslu meistaru (krievu valodā – stuļņik) – kristību<br />

ierakstā viņš jau ir norādīts kā Johans Dobelis un viņa<br />

sieva Ette, kuri Kuldīgas baznīcā kristīja savus bērnus<br />

(paaudze):<br />

• Jūlija Dobele (*28.1.1886. Kuldīga), krustvecāki<br />

Jūlija Langman, puisis Adams Dobelis, meita Ieva<br />

Dobele.<br />

• Vilhelms Jakobs Dobelis (*4.10.1894. Kuldīga),<br />

krustvecāki mežsargs Jēkabs Langmans un viņa<br />

sieva Jūle, krēslu meistars (stuļņik) Fricis Freimanis.<br />

Spriežot pēc Kuldīgas baznīcas grāmtas ierakstiem, Jetei<br />

Piggis, kas tolaik bija meita Kuldīgā, ir bijuši vismaz divi<br />

pirms šīm laulībām dzimuši pēcnācēji – dvīņi, no kuriem<br />

izdzīvoja tikai viens (paaudze):<br />

• Žanete Juliana Pigis (*1.10.1872. Kuldīga<br />

14.10.1872. Kuldīga), visticamāk, mirusi nekristīta,<br />

jo kristību ieraksts ir atrodams tikai par viņas<br />

dvīņubrāli.<br />

• Žanno Jūlijs Pigis (*1.10.1872. Kuldīga),<br />

krustvecāki strādnieka sieva Marija Grīnberga,<br />

strādnieks Krists Zonnbergs.<br />

Pētera Dobeļa un Lattes jaunākais dēls, paaudzes pārstāvis<br />

Jānis Dobelis (*1835. Gros Sahlingen †1900. Kurmāles<br />

“Ķīši”) būdams 22 gadus vecs Rīgā strādājošs, 1857. gada<br />

25. augustā Snēpeles baznīcā salaulājās ar Kalnciema<br />

kalpa Anša Vīksnes un Annas 25 gadus veco meitu Grietu<br />

Vīksni (*1832. Gros Sahlingen †20.11.1893. Kurmāles<br />

“Ķīši”). Grietas miršanas ierakstā norādīts, ka viņa mirusi<br />

63 gadu vecumā no sirds paralīzes un kā zemnieka sieva<br />

dzīvojusi Kurmāles “Ķīšos”. Viņas vīrs Jānis Dobelis<br />

bija iesvētīts Snēpeles baznīcā 1851. gadā un saskaņā ar<br />

laulību ierakstā norādīto, ir pārcēlies uz Rīgu, taču vēlāk,<br />

domājams, ir atgriezies, jo Snēpeles baznīcā ir kristīts<br />

viens šajā laulībā dzimis dēls (paaudze):<br />

• Adams Dobelis (*25.6.1865. “Sprīstiķi”),

krustvecāki Adams Dobelis, viņa sieva Marija,<br />

meita Karlīne Bērica.<br />

• Karlīna Dobele (*10.4.1868. Kratzen †21.8.1868.<br />

Kratzen), mirusi ½ gada vecumā, kristību un<br />

miršanas fakts reģistrēts Kuldīgas draudzes<br />

grāmatā. Kristīta kā Karlīna, miršanas reģistrā<br />

– Līna. Krustvecāki Līze Langmann, meita Līna<br />

Bērica.<br />

• Ieva Dobele (Eglīte) (*27.7.1869. Kratzen),<br />

krustvecāki Ad.Feldberg un Ieva Magone.<br />

• Jānis Dobelis (*15.10.1872. Kratzen †20.20.1872.<br />

Kratzen), kalpa ģimenē dzimis dēls, miris 5 dienu<br />

vecumā. Kristību ieraksts nav atrasts, miršana<br />

reģistrēta Kuldīgas draudzē.<br />

Jāņa Dobeļa un Grietas dēls, Paaudzes pārstāvis Adams<br />

Dobelis (*25.6.1865. “Sprīstiķi”) un Margrieta, kuri<br />

dzīvoja “Ārnieku” saimē, kļuva par vecākiem (paaudze):<br />

• Indriķis Dobelis (*18.5.1887. “Ārnieku” saimē),<br />

krustvecāki zemnieks Indriķsi Bulavs un viņa sieva<br />

Marija, meita Ieva Bulavs.<br />

Visticamāk, Jānis bija precējies divas reizes, jo 1895.<br />

gadā Kuldīgā, Ventspils ielā 23 dzīvoja 32 gadus vecais<br />

zemnieks, Jāņa dēls Adams Dobelis (*1863. Snēpele) un<br />

34 gadus vecā Andra meita Jūle (*1861. Kabile). Bērnu<br />

kristību ierakstos Kuldīgas baznīcā Adams Dobelis jau<br />

norādīts kā kurpnieks. Abu laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Anna Emma Dobele (*11.1.1899. Kuldīga),<br />

krustvecāki sieva Katrīna Zāģere, cietuma uzraugs<br />

Fricis Kaija.<br />

• Jēkabs Ernsts Dobelis (*7.9.1900. Kuldīga),<br />

krustvecāki puisis Jēkabs Kaija, dārznieks Jānis<br />

Kaija, viņa sieva Ieva.<br />

Ņemot vērā, ka tautas skaitīšanā bija iespējamas +/-<br />

neprecizitātes un vienīgais Adams Dobelis ir dzimis 1865.<br />

gadā, visticamāk, te ir runa par vienu un to pašu cilvēku.<br />

Savukārt Jāņa Dobeļa un Grietas meita, Paaudzes pārstāve<br />

Ieva Dobele (*27.7.1869. Kratzen) 1890. gada 7. oktobrī<br />

Kuldīgas latviešu draudzē salaulājās ar Jāņa Eglīša un<br />

Marijas dēlu Jēkabu Eglīti (*15.11.1859.), kurš abu pirmā<br />

bērna miršanas reģistrā ir norādīts kā tirgotājs. Šajā laulībā<br />

piedzima (paaudze):<br />

• Nedzīva meita (*2.4.1892. Kuldīga †2.4.1892.<br />

Kuldīga)<br />

Ziņas par citiem šajā laulībā dzimušiem pēcnācējiem nav<br />

atrastas.<br />

* ***<br />

1848. gada 27. jūlijā Snēpeles baznīcā salaulājās mirušā<br />

dārznieka Kristapa Krauzes (†pirms 1848.) un Līzas<br />

Dobeles <strong>30</strong> gadus vecā meita Grieta Dobele (*1818.<br />

Snēpele) ar kalpa Jura Lagzdas un mirušās Annes (†pirms<br />

1848.) dēlu, “Vīgriežu” saimes <strong>30</strong> gadus veco kalpu Jāni<br />

Lagzdu (*1818. Snēpele).<br />

Iepazīstoties ar Gramzdas (Gramsten) baznīcas<br />

grāmatām, var secināt, ka Mazgramzdas muižā ir<br />

dzīvojusi kupla Dobeļu dzimta – dzimušo reģistrā šis<br />

uzvārds ir atrodams jau 1765. gadā, bet izmantojot mirušo<br />

reģistrā norādītos vecumus – pat 1716. gadā. Savukārt<br />

saskaņā ar 1811. gada 18. novembrī pabeigto Dvēseļu<br />

revīziju, Mazgramzdas muižā dzīvoja 195 cilvēki, kas ir par<br />

8 cilvēkiem vairāk, nekā iepriekšējās revīzijas laikā 1797.<br />

gadā (salīdzinājumam, 1850. gadā te dzīvo 229, 1858. gadā<br />

- 272 cilvēki, bet 1931. gadā Gramzdas pagastā jau ir 1275<br />

iedzīvotāji). Dvēseļu revīzijā ir norādītas 24 mājas, no<br />

kurām 14 mājās dzīvo un strādā Dobeļu dzimtas pārstāvji<br />

(vēlāk šis skaitlis palielienās). Pie tam – 7 no tām Dobeļi ir<br />

norādīti kā saimnieki. Diemžēl, māju nosaukumi sākotnēji<br />

nav norādīti, ēkas ir uzskaitītas ar cipariem. Dokumentos<br />

visbiežāk sastopamie muižas iedzīvotāju uzvārdi ir<br />

“Dobelis”, “Sudmalis”, “Siksna”, “Ģībietis”, “Barons”, “Veits”.<br />

Atsevišķu personvārdu atveide baznīcas grāmatas (piem.,<br />

- “Annuž”, “Māruž”) norāda uz iespējamu lībiešu ietekmi.<br />

Savukārt pēc 1920. gada zemes reformas Mazgramzdas<br />

muižai piederošie 978 ha tika sadalīti 52 vienībās, bet<br />

kungu mājā tika ierīkota Priekules mežniecība. Mūsdienās<br />

muiža ir Priekules pagasta teritorijā.<br />

Gramzdas un Mazgramzdas muižas laikā no 1560. līdz<br />

1799. gadam, līdzās citiem nozīmīgiem īpašumiem<br />

(Virgas muiža laikā no 1575. līdz 1920. gadam un Kalētu<br />

muiža laikā no 1560. līdz 1920. gadam), piederēja Fon<br />

Noldu (dažkārt saukti arī par Nollēm; von Nolde, Nolle)<br />

muižnieku dzimtai, kas cēlusies no Cīgenheinas Vācijā.<br />

15. gs. tās pārstāvji bija Livonijas ordeņa vasaļi Kurzemē.<br />

Dzimta ierakstīta Kurzemes hercogistes bruņniecības<br />

matrikulā 1620. gadā, bet 1862. gadā Krievijas impērijas<br />

Senāts atzina dzimtas tiesības uz barona titulu. Viens<br />

no konflikta iemesliem starp brāļiem Gothardu un<br />

Magnusu fon Noldēm (Gotthard von Nolde, Magnus von<br />

Nolde) un hercogu Vilhelmu bija tas, ka hercogs neatzina<br />

Noldu īpašuma tiesības attiecībā uz Kalētu muižu. Bez<br />

jau pieminētajām muižām, mūsdienu Latvijas teritorijā<br />

dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Vārves<br />

(Warwen, 1505-1672); Aizputes, Jaunauces (1681-1713),<br />

Stukmaņu, (1560–1799) un Virgas (Virginahlen,<br />

1575–1920) muižas.<br />

No zināmākajiem šīs dzimtas pārstāvjiem ir minami:<br />

Kurzemes bruņniecības vadītājs (Ritterschaftshauptmann,<br />

1601.-1610.) Johans fon Nolde (Johann von Nolde, *1568.<br />

†1610.) Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas apceļotājs,<br />

pētnieks barons Eduards fon Nolde (Baron Eduard von<br />

Nolde, *1849. †1895.), jūras virsnieks, polārpētnieks<br />

barons Boriss fon Nolde (Борис Александрович фон<br />

Нольде, *1885. †1936.); diplomāts, jurists un vēsturnieks<br />

barons Boriss fon Nolde (Борис Эммануилович фон<br />

Нольде, *1876. †1948.) un gleznotājs Leonīds fon Nolde<br />

(Leonid von Nolde, *1899. †1962.). Iekškrievijā 1848.<br />

gadā izveidojās dzimtas atzars ar dubultuzvārdu: fon<br />

Noldes-Starčenko.<br />

PĀRĒJĀ DOBEĻU DZIMTA<br />

DOBELIS-<br />

Latviešu Konversācijas vārdnīcā ir norādīts, ka līdzās<br />

“Saulītēnu” mājām atrodas vēsturiskas kapenes (Pils<br />

792 793<br />

purvs), bet pie “Vecvagaru” mājām atrodas 3 metrus augsts<br />

pilskalns. Pati Mazgramzdas muiža savulaik piederēja<br />

fon Korfu dzimtai, bet pēc agrārreformas muižas mājā<br />

apmetās virsmežzinis Klēvers no Kalētu pagasta, kurš<br />

brīvvalsts sākumā bija Mežu departamenta direktors,<br />

vēlāk – Priekules virsmežzinis. Viņš bija precējies ar kādu<br />

vācieti, kurai piederēja pusmuiža (tagadējā saimniecība<br />

“Ozolbunči”) blakus Mazgramzdai ar lielu zemes platību.<br />

Ar veiklām kombinācijām un sakariem Rīgā viņš bija<br />

ieguvis savā īpašumā Mazgramzdas muižas centru. Tas bija<br />

skaistā Apšes upītes krastā. Viņš bija viens no Gramzdas<br />

bagātākajiem cilvēkiem un allaž sabiedrības centrā.<br />

Jāatzīmē, ka salīdzinot Gramzdas baznīcas mirušo un<br />

dzimušo reģistrus, ir konstatēts, ka daudzi mirušo reģistrā<br />

norādītie, atbilstoši miršanas brīdī norādītajam vecumam,<br />

nav atrodami dzimušo reģistros. Tas izskaidrojams ar to,<br />

ka pirmkārt, nav saglabājušās visu gadu baznīcas grāmatas,<br />

bet otrkārt – ar iespējamu neprecizitāti vecuma norādēs.<br />

Jāpiezīmē, ka ziņas par dažu dzimtas pārstāvju laulībām ir<br />

atrodamas arī Grobiņas apriņķa Ciānas baptistu draudzes<br />

baznīcas grāmatā, Priekules baptistu draudzes grāmatā,<br />

kā arī Liepājas baptistu draudzes grāmatā. Ziņas par<br />

Dobeļu dzimtu ir atrodamas arī Priekules, Mežmuižas<br />

(tag. Augstkalnes baznīca), Asītes un Priekules, Embūtes,<br />

Bārtas, Sniķeres, Liepājas Sv.Annas un Jaunliepājas<br />

baznīcas draudzes grāmatās – no tām ir iespēja visnotaļ<br />

precīzi rekonstruēt Dobeļu dzimtas galvenos mirgācijas<br />

virzienus.<br />

Attiecībā uz dzimtas saikni ar baptistiem ir jānorāda,<br />

ka Gramzdas baptistu draudze bija viena no pirmajām<br />

baptistu draudzēm Latvijā, kas izveidojās 1868. gadā<br />

(pirmās draudzes tika dibinātas pēc 1861. gada 22.<br />

septembra Liepājā, kur bija uz dzīvi apmetušies vairāki<br />

Mēmeles vācu baptistu draudzes locekļi. Jau gadu pēc<br />

draudzes izveidošanās Gramzdā, tajā darbojās 92 draudzes<br />

locekļi. Šajā sakarā ir jāatzīmē, ka 1860. gadu vidū, kad<br />

K.Valdemārs iepirka zemi Novgorodas guberņā, lai radītu<br />

labākas dzīves iespēju apmēram 600 latviešu ģimenēm,<br />

turp devās liela pārceļotāju grupa arī no Gramzdas<br />

baptistiem. Nav izslēgts, ka šo izceļotāju vidū bija arī 1862.<br />

gada 7. oktobrī vēl Gramzdas luterāņu draudzē laulātie<br />

Made Dobele un viņas vīrs Bricis Zviedrs [Seveeders], vai<br />

vismaz viņu ģimenes tuvi pārstāvji, uz ko norāda baptistu<br />

mācītāja J.Skujas-Dingšes 1869. gada 22. jūlijā rakstītā<br />

vēstule Mēmeles draudzes mācītājam F.Nīmetcam, kurā<br />

viņš norāda: “No mūsus puses, no Gramzdas staciones<br />

25 draudzes locekļi tai 15. martā šī gada aizgāja uz tālu<br />

Krievzemi Simbirskas gubernijā, Lielberenckas muižā uz<br />

dzīvi par Arentniekiem, viņi ir 250 jūdzes tālu no mums<br />

un viņi lūdz sevim draudzes vadītāju. Kad no mūsu vidus<br />

neviens neatgadījās, kas tur ietu, tad viņi no sava pulciņa<br />

ir izvēlējuši vienu brāli, kas saukts top Jenkus Zvieders<br />

[Zviedrs] par draudzes vadītāju.” Ir saglabājušās arī<br />

rakstiskas liecības par pirmo baptistu pulcēšanās vietu<br />

Gramzdā – tā bija “Grāvenieku” māja un pirmo sapulci<br />

noturēja Lapiņš Ģībietis (*1850. †19<strong>30</strong>.), Griģis Iņķis<br />

un Valts Jaunģelzis. “(..) “Gravenieku” māju saimnieks<br />

esot bijis Ģībietim rada. Ātri vien izplatījusies ziņa, ka

“Graveniekos” atnākuši kaut kādi tur jaunticībnieki, kas<br />

dievvārdus turēšot. Par jauno ticību ļaudis runājuši,<br />

ka tā esot ļoti bīstama; kas reiz bijis uz jaunticībnieku<br />

dievvārdiem, tas vairs citādi nevarot, kā kristīties jaunā<br />

ticībā (..)”, tā, atsaucoties uz grāmatu “Draudžu izcelšanās”<br />

(137. lpp) raksta Tervits.<br />

Lapiņš Ģībietis, kurš tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem<br />

baptisma evanģēlistiem Latvijā, piemēram, laikā no 1879.<br />

gada 1. maija līdz 1880. gada maijam noturēja 101 sapulci<br />

69 vietās, apmeklēja 969 ģimenes, ar kurām sarunājās par<br />

garīgiem jautājumiem. Bez tam izdalīja 367 kristīga satura<br />

rakstus (28 Bībeles un 41 Jaunderību neieskaitot).<br />

“Ģībiešu” mājās (neprecizējot, kurā no saimēm – 8.<br />

jeb 10.) 1870. gadā tika atvērta pirmā zināmā baptistu<br />

skola, kas visticamāk, bija darbojusies vien divus gadus.<br />

Visticamāk, skolas izveides iniciators bija Lapiņš Ģībietis,<br />

kurš bija skolotājs.<br />

Tāpat ievērības cienīgs ir fakts, ka no baptistiem augstāko<br />

stāvokli Aizsargu organizācijā sasniedza Gramzdas<br />

draudzes mācītājs (laikā no 1914. līdz 1917. gadam)<br />

Jānis Ģībietis (*2.3.1869. Gramzda †14.2.1940., apbedīts<br />

Mazgramzdas kapos) – viņš bija Liepājas aizsargu pulka<br />

3.bataljona komandieris. Ģībietis arī aktīvi pievērsās<br />

politiskajai darbībai – no Zemnieku savienības saraksta<br />

viņš tika ievēlēts par 2. Saeimas deputātu un tika apbalvots<br />

ar Triju zvaigžņu ordeni. Gramzdas luterāņuu draudzes<br />

mācītājs H.Biezais savā atmiņu grāmatā “Saki tā, kā tas<br />

ir”, kas tika izdota 1986. gadā, par Ģībieti rakstīja (100.<br />

lpp): “Kad aizsargu sarīkojumos man vajadzēja piedalīties<br />

kā mācītājam, tad parasti mēs vienmēr bijām kopā. Atceros<br />

viņu kā sirsnīgu un jauku cilvēku, taču bez nopietnākas<br />

izglītības.”<br />

Par Dobeļu dzimtas vēsturi Arvīds Dobelis 2012. gadā<br />

publicēja grāmatu “Gramzdas zēns” , bet 2014. gadā –<br />

“Ābeļu ziedos” , kurās aprakstīja sava dzimtas atzara<br />

vēsturi un kas ir citētas šajā nodaļā, sniedzot biogrāfiska<br />

rakstura ziņas par dzimtas locekļiem. Tāpat šajā nodaļā<br />

ir iekļauti fragmenti no Modra Dobeļa iesāktā, bet līdz<br />

šim plašāk nepublicētā pētījuma par dzimtas atzaru. Tieši<br />

A.Dobeļa grāmatā pieminētais fakts par Jēkabu Dobeli,<br />

kurš ir pārcēlies uz Elejas apkaimi un par kuru dzimtai<br />

nav izdevies atrast plašākas ziņas, ļauj izteikt pieņēmumu,<br />

ka šeit grāmatas autors ir norādījis Kulbaru dzimtas<br />

radniecības virziena “ciltstēvu” Jēkabu Dobeli, taču ņemot<br />

vērā faktu, ka savus pētījumus A.Dobelis balstīja uz<br />

salīdzinoši nepilnīgu arhīva izziņu un pieņēmumiem, tie ir<br />

nedaudz neprecīzi, A.Dobelis savā pētījumā “sapludināja”<br />

divus gandrīz vienlaicīgi dzimušus Jēkabus Dobeļus.<br />

Iespēju robežās šajā pētījumā ir veikta iepriekš pieļauto<br />

kļūdu labošana, faktu precizēšana un papildināšana.<br />

Saskaņā ar Mežmuižas draudzes grāmatā norādīto<br />

līgavaiņa Jēkaba Dobeļa vecumu laulību brīdī (1858. gadā)<br />

- 31 gads, par ticamāko dzimšanas dzimšanas gadu būtu<br />

uzskatāms 1827. gada 7. novembris, taču Arvīds Dobelis<br />

savā grāmatā kā “izceļotāju” norādījis 1823. gadā dzimušo<br />

Jēkabu Dobeli, kurš ir miris 2 mēnešu un 14 dienu<br />

vecumā. A.Dobeļa pieņēmums par Jēkabu Dobeli tādejādi<br />

ir kļūdains, taču ņemot vērā faktu, ka dzimtas vēsturē ir<br />

saglabājušās ziņas tikai par vienu Jēkabu Dobeli, kurš pēc<br />

dzimtbūšanas atcelšanas ir pārcēlies no Mazgramzdes uz<br />

Elejas apkaimi, šeit visticamāk, runa ir par vienu un to<br />

pašu personu.<br />

Attēls 396.<br />

Mazgramzdas apkaimes karte, kurā norādītas ar Dobeļu dzimtu saistītās mājas.<br />

8 “Vecģībieši”, Ernsta Ģībiešu saime<br />

9 “Upes Siksna”, Siksnes Jēkaba saime<br />

10 “Jaunģībieši”<br />

11 “Ezerveiti”<br />

12 “Dārznieki” Lapiņa Dobeļa saime<br />

13 “Sīmaņi”, Jāņa Siksnes saime<br />

14 Dobel Jāņa “Ģirt” saime<br />

15 “Vecvagari” Pētera Ģībieša saime<br />

16 “Ģībiešu Pētera saime”<br />

17 “Saulīteni” Balcera Saulitēna saime<br />

18 “Sudmaļi” Ernsta Sudmaļa saime<br />

19 “Grāvnieki” Lapiņš Buivida saime<br />

20 “Runge” Miķeļa Galkinta saime<br />

21 “Buividi” Dobeļa Viļuma saime<br />

22 Birze Dobelis<br />

23 Jāņa Veita saime<br />

Vissarežģītāk ir precīzi rekonstruēt dzimtas<br />

pirmssākumus – ņemot vērā to, ka Gramzdas baznīcu<br />

grāmatas ir saglabājušās tikai kopš 1765. gada, bet dvēseļu<br />

revīzijas ir turpat pusgadsimtu jaunākas, par laiku līdz<br />

18./19. gs mijai galvenokārt ir jārunā pieņēmumu formā<br />

– izmantojot pieejamos datus par personām, modelējot<br />

dzimtas saknes ar lielāko varbūtības pakāpi, ko varam<br />

dēvēt par dzimtas celmu. No dzimtas celma vēlāk veidojas<br />

vairāki lieli dzimtas atzari, kas saistīti ar “Ezerveitu”,<br />

“Sīmaņu” un “Gobzemu” mājām. Milleru dzimtas virzienā<br />

atzars veidojas no muižas ļaužu saimes un tas ir aprakstīts<br />

Kulbaru dzimtai veltītajā nodaļā.<br />

Spriežot pēc “Dvēseļu revīzijām”, Mazgramzdas muižā<br />

bija 23 saimes, kurām 1867. gada revīzijā ir norādīti šādi<br />

nosaukumi:<br />

Attiecībā uz Dobeļu dzimtas izcelsmi (un dzimtai<br />

1 “Silenieki”, Sila Runge saime<br />

netipiski agri – jau vismaz 1765. gadā piešķirto uzvārdu)<br />

2 “Galkint”, Viļuma Veita saime<br />

atļaušos izvirzīt teoriju, ka pirmie Dobeļu dzimtas<br />

3 “Purvenieki” (iepriekš norādīti arī kā “Avoti”), Viļuma<br />

pārstāvji Mazgramzdas muižā nav “iezemieši”, bet gan<br />

Dobeļa saime<br />

ieceļotāji, kas uz dzīvi muižā apmetušies, visticamāk,<br />

4 “Gobzemi”, Jēkaba Sudmaļa saime<br />

pēc 1709./10. gadu Lielā mēra un pirms tā notikušajiem<br />

5 “Kapu Siksne” Klāva Siksnes saime<br />

“juku laikiem”, kas Kurzemē faktiski ilga visu 18. gadsimta<br />

6 “Lapše” (?) Zāmeļa Dobeļa saime<br />

pirmo desmitgadi. Domājams, ka šie ieceļotāji varēja būt<br />

7 “Jenkus” Siksne Jenkus saime<br />

no Dobeles apkaimes, ar ko arī saistāma uzvārda atveide,<br />

norādot pārceļotāja izcelsmes vietu. Savā publikācijā<br />

“Lielais mēris Kurzemē” cand.phil.et.hist. Ž.Karlsons<br />

norāda, ka 18. gadsimta pirmajā desmitgadē Vidzemē un<br />

Kurzemē daudzkārt mainās okupanti, vietējie iedzīvotāji<br />

tiek apgrūtināti ar kontribūcijām. Šos “juku laikus” aizsāk<br />

sakšu karaspēks J.H. fon Fremminnga vadībā, kas caur<br />

Palangu 1700. gadā iesoļoja Kurzemē un kas pilnībā bija<br />

jāuztur vietējiem zemniekiem. Nelaimi papildināja arī fakts,<br />

ka sakši nespēja atturēties no laupīšanas. Nākošajā gadā<br />

Kurzeme smagi cieta no ostu blokādes, ko veica zviedri.<br />

Savukārt pēc tam, kad Kārlis XII pie Rīgas sakāva krievus<br />

un sakšus, zviedri apmetās “pārziemot” Virgas muižā, t.i.<br />

– tiešā Mazgramzdas muižas tuvumā, kura arī piederēja<br />

fon Noldu dzimtai. Zviedri pieprasīja “kara nodokļus”,<br />

sekvestrēja hercoga kasi un domēņu muižas, ka snoveda<br />

pie tā, ka zemnieki sabēga mežos, no kuriem tos izdzina<br />

vien bads un aukstums. 1704. gadā Kurzemes teritorijā<br />

atjaunojās karadarbība – zviedri karoja ar krieviem pie<br />

Sēlpils, bet 1705. gadā Šeremetjevs iebruka Kurzemē<br />

ar krievu karaspēku. Lai arī 16. jūlijā zviedru ģenerālis<br />

Levenhaupts ieguva spīdošu uzvaru pār krieviem pie Mūra<br />

muižas, galu galā zviedriem Kurzeme (izņemot ostas) bija<br />

jāatstāj. Krievu armijas prasības pret zemniekiem bija vēl<br />

lielākas, bet izsturēšanās – mežonīgāka, ko pastiprināja<br />

daudzie laupīšanas gadījumi. 1706. gadā atkal ierodas<br />

zviedri, pieprasot strādniekus Jelgavas nocietinājumu<br />

atjaunošanai, bet gadu vēlāk vietām uzplaiksnīja nika<br />

baku sērga. Ir saglabājušās liecība,s ka zviedru karaspēkā<br />

ir daudz brīvprātīgo latviešu, daudzi pat ar sievām un<br />

bērniem. 1708. gadā situāciju pasliktināja niknais sals, bet<br />

1709. gadā zviedru okupāciju nomainīja krievu okupācija<br />

794 795<br />

un vietumis Kurzemē jau parādījās bads, kuram drīz vien<br />

sekoja tā “lielais brālis” – mēris. Kopējais iedzīvotāju<br />

noskaņojums dramatiski pasliktinā s- muižnieki bankrotē,<br />

zemnieki atkal bēg mežos, pametot savas saimniecības<br />

likteņa varā. Liepāju mēris sasniedza 1710. gada janvārī<br />

un plosījās līdz feburāra beigām. Tiek uzskat’tsl, ka tas tika<br />

ievazāts no Prūsijas. Heinrihs Rombergs savā grāmatā<br />

“geschichte der stadt Libau”, kas izdota 1898. gadā norāda,<br />

ka mēra laikā Liepājas vācu draudzē miruši ap 900 cilvēku,<br />

lai gan baznīcu grāmatās ir minēti vien 792 mirušie, pret<br />

vidēji 40-50 mirušajiem citos gados. No latviešu draudzes<br />

mirušo skaits tiek lēsts daudz lielāks – ap 5000 cilvēku.<br />

Laukos ap Liepāju mēra gadījumi parādās vēl septembrī.<br />

1715.-1719. gados Kurzemes privātajās muižās tika<br />

veikta revīzija, lai kosnattētu darba roku skaitu un pēc tā<br />

noteiktu katras muižas arklu daudzumu, ka sbija vajadzīgs<br />

kara kontribūciju taisnīgai sadalīšanai. Diemžēl, šīs ziņas<br />

līdz mūsdienām nav saglabājušās. Lai arī šajā revīzijā,<br />

visticamāk, notika reālo iedzīvotāju skaita “samazināšana”,<br />

lai tādejādi būtu maksājami zemāki nodokļi, dažas muižas<br />

šajā revīzijā tika norādītas kā tukšas (wüst), bet citas – kā<br />

nespējīgas (unvermogend). Lielāko daļu muižu viņu<br />

īpašnieki centās pēc iespējas ātrāk apļaužot – domājams,<br />

šis process notika arī Mazgramzdas un Gramzdas muižās.<br />

Gandrīz katrā muižā sastopam svešus ienācējus – sevišķi<br />

daudz tādu ir Lietuvas pierobežā. Revīzijas ir veiktas četrus<br />

gadus pēc mēra, kad izmirušās mājas jau ir pēc iespējas<br />

apļaužotas, pāri palikušos muižas novada iedzīvotājus<br />

sadalot pa sētām puslīdz vienādi, lai mājas nesabruktu un<br />

tīrumi neapaugtu ar mežiem.<br />

Ir saglabājušās ziņas, ka Priekulē (t.i. – tiešā Gramzdas<br />

apkaimes tuvumā) mēris sākās jau ap 1709. gada<br />

Ziemassvētkiem un turpinājās līdz 1710. gada novembrim.<br />

Tā laikā izmira lielākā daļa māju – no 216 zemnieku sētām<br />

apdzīvotas palika tikai 60, bet Zūru muižā izmira 82%<br />

iedzīvotāju. Jāpiezīmē, ka 1710. gadā ne viena vien latviešu<br />

ģimene, kurai bija “brīvības grāmatas”, tās zaudēja, kļūstot<br />

par dzimtcilvēkiem.<br />

Tomēr bez ievērības nedrīkst atstāt arī versiju, ko<br />

pētījumā “Bārtas mājvārdi” ir izvirzījusi pētniece Benita<br />

Laumane. Viņa norāda, ka uzvārds “Dobelis” var nozīmēt<br />

“dobe” jeb “dobums, bedre”, velkot paralēles ar lietuviešu<br />

un prūšu valodām. Kā piemēri tiek minēti vietvārds<br />

“Duobe” (upe Tauraģē), “Duobele” Šilutē, kā arī prūšu<br />

vietvārdi “Doben”, “Dobeniken” un personvārdi “Dobeke”,<br />

“Dobine”. Šī faktora dēļ nevar pilnībā izslēgt varbūtību, ka<br />

Dobeļu dzimtas saknes ir meklējamas Lietuvā vai Prūsijā.<br />

Kā mājvietu nosaukums (vai tā daļa) Dobeļu uzvārds ir<br />

fiksēts Gramzdā, Pērkonē, Bārtā, u.c. Jāpiezīmē, ka Bārtā<br />

(Dunikā) ir atrodams māju nosaukums “Diždobeļi”, kuras<br />

atradās t.s. “Dobeļciemā”., ko var uzskatīt par vienu no<br />

Dobeļu dzimtas izcelšanās punktiem.<br />

Pievēršoties Dobeļu dzimtai Mazgramzdē, jāsecina,<br />

ka mūsdienās atrodamie dokumenti mums nesniedz<br />

informāciju par to, kā sauca šīs, domājams, no Dobeles<br />

pilsētas vai tās apkaimes ieceļojušās ģimenes locekļus un<br />

kāds precīzi bija tās sastāvs, taču savietojot Gramzdas<br />

baznīcas grāmatu reģistrus par dzimšanu, iesvētībām,<br />

laulībām un miršanu 18. gadsimtā, var izvirzīt pieņēmumu,<br />

ka V paaudzes pārstāvis, ko mēs nosacīti varam dēvēt<br />

par “Dobeli - Ieceļotāju”, bija Jānis Dobelis (*ap 1685.<br />

†14.3.1765. Mazgramzda), kura ģimenes pirmā mājvieta<br />

bija “Gobzemu” mājas. Vienlaikus nevar pilnībā izslēgt<br />

iepriekš norādīto varbūtību par dzimtas izcelsmi no<br />

Dobeļciema Bārtā. Šajā ģimenē piedzima (VI paaudze):<br />

• Makke Dobelis (*ap 1705. † pirms 1765.), pēcteči

ir norādīti “Gobzemu” mājas saimei veltītajā nodaļā.<br />

• Ģirts Dobelis (*ap 1715. †pirms 1765.).<br />

• Jēkabs Dobelis (*1716. †1801.), precējies<br />

ar Barbi (*17<strong>30</strong>. †1800.), pēcteči ir norādīti<br />

“Birzes-Ezerveitu” mājas saimei veltītajā nodaļā.<br />

• Jānis Dobelis (*17<strong>30</strong>. †1780.), piederīgs<br />

Mazgramzdas muižas ļaužu saimei,.<br />

• Kristaps Dobelis (*ap 1735. † pirms 1765.)<br />

• Attis Dobelis (*1739. †1789.), piederīgs Aizvīķu<br />

saimei.<br />

Par VI paaudzes pārstāvi Ģirtu Dobeli (*ap 1715. †pirms<br />

1765.) ir zināms, ka viņam bija vismaz četri pēcnācēji,<br />

kuru dzimšanas gadi izskaitļoti, par pamatu ņemot<br />

miršanas reģistrus un iesvētību reģistru (VII paaudze):<br />

• Zāmelis Dobelis (*1733. †1803. Mazgramzde),<br />

miris 70 gadu vecumā.<br />

• Pēteris Dobelis (*1735. †1800. Mazgramzde),<br />

miris 65 gadu vecumā.<br />

• Ģede Dobele (*ap 1748. †1773. Mazgramzde),<br />

iesvētīta 1769. gadā.<br />

• Lapiņš Dobelis (*ap 1750.) iesvētīts 1767. gadā<br />

Vienīgās ziņas par VI paaudzes pārstāvja Kristapa Dobeļa<br />

(*ap 17<strong>30</strong>. † pirms 1765.) eksistenci ir atrodamas viņa dēla<br />

miršanas reģistrā. No tā mēs uzzinām, ka Kristaps Dobelis<br />

kļuva par tēvu (VI paaudze):<br />

• Pēteris Dobelis (*1761. †1800.), miris 39 gadu<br />

vecumā, tālāku ziņu par pēctečiem nav.<br />

Viens no dzimtas atzariem, saskaņā ar baznīcu grāmatās<br />

norādīto informāciju, ir dzīvojis Mazgramzdas muižai<br />

tuvējos Aizvīķos. Lai arī Aizvīķu mižas revīzijās uzvārdi<br />

māju iedzīvotājiem ir norādīti vien koppš 1835. gada<br />

revīzijas (un šajā revīzijā starp muižas iedzīvotājiem<br />

nevienam nav konstatēts uzvārds “Dobelis”), saskaņā<br />

ar baznīcas grāmtas dzimušo reģistra ierakstiem ar ļoti<br />

augstu varbūtības pakāpi var apgalvot, ka vēl pirms tam<br />

(un arī pēc tam) šeit dzīvoja tas ir ar dzimtu saistīts atzars.<br />

Visticamāk, tas ir izveidojies precību rezultātā, jo visiem<br />

senākajiem zināmajiem Aizvīķos dzimušajiem Dobeļu<br />

dzimtas bērniem tiek norādīts viens tēvs, V paaudzes<br />

pārstāvis Attis Dobelis (*1739. †1789.), kurš nodzīvoja 50<br />

gadus ilgu mūžu un viņa ģimenē piedzima (VI paaudze):<br />

• Anne Dobele (*19.9.1776. Aizvīķi).<br />

• Andrejs Dobelis (*28.4.1779. Aizvīķi).<br />

• Margeta Dobele (*11.1781. Aizvīķi).<br />

• Ģirts Dobelis (*1784. Aizvīķi).<br />

• Ģirts Dobelis (*1786. Aizvīķi).<br />

• Miķelis Dobelis (*1787. Aizvīķi).<br />

Ņemot vērā faktu, ka diviem jaundzimušajiem pēc<br />

kārtas ir dots vārds Ģirts, ir pamats uzskatīt, ka 1784.<br />

gadā dzimušais zēns ir miris pirms 1786. gadā dzimušā<br />

Ģirta. Par šiem Aizvīķos dzimušajiem bērniem un viņu<br />

turpmākajiem likteņiem nekādas ziņas nav atrastas.<br />

Atšķirībā no Mazgramzdas muižas revīzijām, Aizvīķu<br />

muižā uzvārdi zemniekiem ir reģistrēti (vismaz, spriežot<br />

pēc revīzijām ) tikai pirms 1835. gada. Šajā revīzijā nevienā<br />

no Aizvīķu muižas saimēm nav atrodamas uzvārds<br />

Dobelis, kas var norādīt uz to, ka šī ģimene ir pārcēlusies<br />

uz citu muižu, tās locekļi ir miruši vai arī ziņas par viņiem<br />

vienkārši nav saglabājušās līdz mūsdienām. Nav izslēgts,<br />

ka šī dzimtas atzara pārstāvji pārcēlās uz Bārtas kroņa<br />

muižu (Oberbartau), aizsākot t.s. “Bārtas Dobeļu atzaru”.<br />

Savukārt pie Mazgramzdes muižas saimes ir norādīts VI<br />

paaudzes pārstāvis Jānis Dobelis (*17<strong>30</strong>. †1780.), kurš<br />

1773. gada 10. oktobrī salaulājās ar Ernsta Gaļķīša meitu<br />

Annu Gaļķīti (†pirms 1816.). Domājams, ka šīs bija<br />

otrā Jāņa Dobeļa laulības, jo 1772. gada mirušo reģistrā<br />

ir norādīta aizgājēja Dobeļa Jāņa sieva Anna (†1772.).<br />

ņemot vērā faktu, ka Jānis Dobelis ir norādīts kā muižai<br />

piederīgās saimes loceklis, bet smēdes vēsturiski bija<br />

muižas pārziņā, visticamāk, par Jāņa Dobeļa dēlu būtu<br />

jāuzskata arī kalējs Viļums Dobelis, kurš ir dzimtas<br />

turpinātājs Kulbaru – Milleru dzimtas virzienā. Abās Jāņa<br />

Dobeļa laulībās piedzima (VII paaudze):<br />

• Viļums Dobelis (*1757. Mazgramzdas muiža<br />

†1812., nāves ieraksts nav atrasts), dzimis Jāņa<br />

Dobeļa pirmajā laulībā ar 1772. gadā mirušo Annu.<br />

• Lapiņš Dobelis (*2.10.1775. †1779.)<br />

• Pēteris Dobelis (*15.6.1776.)<br />

• Sīmanis Dobelis (*20.6.1777. Mazgramzde)<br />

• Margrieta [Māruš?] Dobele (*26.2.1780.)<br />

Domājams, pēc Jāņa Dobeļa nāves viņa atraitne Anna<br />

Dobele (dz. Gaļķīte) 1786. gadā salaulājās ar Annas<br />

Gaļķītes (*1744., ir dzīva 1826.) dēlu Pēteri Galķīti<br />

(*1758. †1824.). Viņa sieva Anna netiek pieminēta 1816.<br />

gada revīzijā, kas ļauj izteikt pieņēmumu, ka viņa ir mirusi<br />

pirms 1816. gada.<br />

Ir zināms, ka VII paaudzes pārstāvis Sīmanis Dobelis<br />

tika iesvētīts 1789. gadā, kļuva par muižas pavāru un<br />

apprecējās ar Margrētu (*1782.). Abu laulībā piedzima<br />

(VIII paaudze):<br />

• Lapiņš Leopolds Dobelis (*1805.), iesvētīts 1820.<br />

gadā<br />

• Viļums Dobelis (*1810.), iesvētīts 16 gadu<br />

vecumā 1825. sadā<br />

• Jānis Dobelis (*1813.), iesvētīts 15 gadu vecumā<br />

1828. gadā.<br />

• Jānis Dobelis (*8.4.1816. †1817.)<br />

Salīdzinot baznīcas grāmatu reģistrus, šeit ir konstatējama<br />

loģikas pretruna, jo 1816. gadā dzimušajam bērnam ir<br />

dots identisks vārds, kā iepriekš dzimušajam zēnam.<br />

Ir zināms, ka VIII paaudzes pārstāvis, kalps Lapiņš<br />

Leopolds Dobelis 1828. gada 27. jūnijā salaulājās ar<br />

Galķītes vagara Zāmeļa Janģa meitu Annu Janģi no<br />

Lielgramzdes muižas. Šajā laulībā piedzima dēls (IX<br />

paaudze):<br />

• Jēkabs Dobelis (*1838.), laulājies ar Madi (*1837.)<br />

[vienīgais Jēkabs ir dzimis (*2.9.1837 †23.3.1915.<br />

Liepājā), bet viņa māte ir norādīta Ilze, krustvecāki<br />

- kalps Sudmalis Jēkabs, saimniece Ģibiešu Katrīna,<br />

kalps Ģībiešu Ģirts.<br />

• Magrieta Dobele (Sudmale?) (*1848.),<br />

bija precējusies ar Jēkabu Ludiņu.<br />

VIII paaudzes pārstāvis Jānis Dobelis 1858. gadā no<br />

muižas saimes ir pārcelts uz mājām Nr.1, kuras vēlāk<br />

tiek apzīmētas ar nosaukumu “Sila Runģi” jeb “Silmaļi”.<br />

Savukārt 1867. gadā viņš jau ir norādīts kā no muižas<br />

aizgājušais. Līdz ar viņu prom devies arī dēls (IX<br />

paaudze):<br />

• Hermanis Dobelis (*1852.)<br />

Spriežot pēc Dvēseļu revīzijām, 1867. gadā Jānis Dobelis<br />

ar savu dēlu Hermani aizgāja no Mazgramzdas muižas<br />

uz Diždāmas muižu, kuras 1872. gada “Oklada” sarakstā<br />

ir norādīts, ka Hermanis Dobelis ir kļuvis par Liepājas<br />

pilsoni. Nav izslēgts, ka turpmākie ar Liepāju saistītie<br />

Dobeļu dzimtas pārstāvji ir Hermaņa pēcteči. Hermaņa<br />

tēvs šajā šarakstā vairs netiek norādīts.<br />

Lapiņš Dobelis kļuva par tēvu:<br />

• Krišjānis Dobelis (*1785 †9.12.1833.) NAV BG<br />

– uz kartiņām *1784 †9.12.1832,<br />

iesvētīts 1801. gadā kā Lapiņa Dobeļa d no Mažen<br />

Ernesta saimes, nāves brīdī – 48 gadus vecs. Ir zināms,<br />

ka 1823. gadā Krišjānis Dobelis salaulājās ar Viļuma<br />

Dobeļa meitu Katrīni Dobeli un abi kļuva par vecākiem<br />

(paaudze):<br />

• Jānis Dobelis (*29.6.1828.), Krišjanis Dobelis<br />

un Katrīne<br />

Pie muižas ļaudīm 1816. gada revīzijā ir norādīts Ģirts<br />

Dobelis (*1747. †1812.), par kuru nav plašāku ziņu.<br />

IX paaudzes pārstāve Magrieta Dobele, saskaņā ar<br />

Grobiņas apriņķa Ciānas baptistu draudzes grāmatā<br />

norādīto informāciju, 1871. gada 7. martā Tadaiķos<br />

salaulājās ar Viļuma Sudmaļa un Jūles Sudmales dēlu<br />

Jāni Sudmali no Trekņiem. Kā jaunā pāra dzīvesvieta ir<br />

norādīta Trekņu pagasta “Vērpju” mājas. Nav izslēgts, ka<br />

attiecinot Magrietas laulības uz Jāni Sudmali ir kļūda, jo<br />

no muižas aizgājušo zemnieku sarakstā ir norādīta arī<br />

iepriekšējās (1867. gada) revīzijas laikā 18½ gadus vecā<br />

Lapiņa Dobeļa meita Magrieta Dobele, kas domājams, ir<br />

dzimusi 1848. gadā (bazīcas grāmata nav saglabājusies).<br />

No muižas viņa aizgāja 1872. gada augustā un iespējams,<br />

796 797<br />

.

DOBEĻU DZIMTA “EZERVEITOS”<br />

DOBELIS-<br />

Sadalīt nodaļu apakšnodaļās –<br />

Birzes-Ezerveiti<br />

Ezerveiti-Brazīlija<br />

Liepājas līnija<br />

Šis dzimtas atzars ir interesants ne vien ar to, ka no<br />

tā “celma” ir veidojušies atzari uz vairākām saimes<br />

mājām, bet arī ar faktu, ka šī dzimtas atzara pāsrtāvji<br />

pievērsās baptismam un vairākas ģimenes 20. gadsimtā<br />

izceļoja uz Brazīliju. Pašas “Ezerveitu” mājas dvēseļu<br />

revīzijās ir apzīmētas kā 11. saime, taču senākās ar šo<br />

māju saistītās ziņas par Dobeļu dzimtu sākotnēji ir<br />

jāmeklē 22. saimē, kas tiek apzīmēta kā “Birzes” mājas<br />

(ar vēlākās paaudzēs radušos dzimtas atzaru uz saimi<br />

Nr. 23, kas atzīmēta kā “Birzes Jāņa Veita saime”). Kā<br />

senākais šeit ir norādīts “Birzes” māju saimnieks, Jāņa<br />

Dobeļa dēls, VI paaudzes pārstāvis, Jēkabs Dobelis<br />

(*1716. †1801.). Jāpiezīmē, ka Jēkaba Dobeļa nāves<br />

ierakstā baznīcas grāmatā 1801. gadā viņš ir norādīts kā<br />

85 gadus vecs, bet dvēseļu revīzijās kā viņa nāves gads<br />

ir norādīts 1798. gads (saskaņā ar tām viņa dzīves laiks<br />

būtu jāuzskata *1719. †1798.). Tomēr jādomā, ka šajā<br />

gadījumā ir notikusi pārrakstīšanās kļūda, un te ir runa<br />

par vienu un to pašu Jēkabu Dobeli, kura laulībā ar Barbi<br />

(*17<strong>30</strong>. †1800.) piedzima (VII paaudze):<br />

• Zāmels Dobelis (*1761.), iesvētīts 1780. gadā,<br />

Iespējams, miris pirms 1809<br />

• Krists Dobelis (*1764.)<br />

• Viļums Dobelis (*22.12.1765. †20.11.1824.),<br />

iesvētīts 1784, vēlākais “Birzes” māju (22. saime)<br />

saimnieks<br />

• Ģirts Dobelis (*1775. †22.11.1827.), vēlākais<br />

“Birzes māju/Jāņa Veita” māju saimnieks (23.<br />

saime)<br />

Saskaņā ar “Dvēseļu revīzijā” norādīto, Zāmels Dobelis<br />

(*1761.) tika iesvētīts 1780. gadā un 1788. gadā<br />

apprecējās ar Katrīnu Ģībieti (*1763.). Laulību ierakstā<br />

Zāmeļa nodarbe ir norādīta vagars (šo laulību iepriekš<br />

uz “Sīmaņu” māju dzimtas vēsturi kļūdaini attiecināja<br />

Arvīds Dobelis), bet abu laulībā piedzima (VIII paudze):<br />

• Viļums Dobelis (*1788. †29.8.1839.) nāves brīdī<br />

51 gadu vecs, precēts. (dzimšana nav BG)<br />

Zāmeļa Dobeļa dēls, VIII paaudzes pārstāvis Viļums<br />

Dobelis strādāja par kalpu “Dārznieku” (12. saimes)<br />

mājās un 1814. gadā salaulājas ar Klāva Ziemeļa [rakstīts<br />

Seemen vai Liemak] no Lielgramzdes meitu Maddi<br />

Ziemeli, kuri vismaz 1835. gadā dzīvo “Dārznieku”<br />

mājās. Šajā laulībā piedzima (IX paaudze):<br />

• Ģirts Dobelis (*19.1.1819.) iesvētīts 1835. gadā.<br />

• Māruš Dobele (Veita) (*18.11.1826.), vēlākā<br />

“Avotu” māju saimniece.<br />

• Zāmels Dobelis (*27.3.18<strong>30</strong>.).<br />

Viļuma Dobeļa vecākais dēls, IX paaudzes pārstāvis Ģirts<br />

Dobelis tika iesvētīts 1835. gadā. 1858. gada revīzijas laikā<br />

strādāja par kalpu 14. saimē (Dobeļu Jāņa –Ģirta saimē)<br />

un 1845 gada 24. oktobrī apprecējās ar Magrieti Sudmali<br />

(*1823.). Abu laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Jānis Dobelis (*9.8.1846.), kalps Dobelis Ģirts<br />

un Margrēte, krustvecāki saimniece Anne Dobele,<br />

puisis Jānis Dobelis un kalps Jēkabs Buivids.<br />

DOMĀJAMS, AGRI MIRIS, JO NEPARĀDĀS<br />

1858. GADA DR un 1854. Šis vārds ir atkal dots<br />

jaundzimušajam.<br />

• Madde Dobele (*9.1.1849.) kalps Ģirts Dobelis<br />

un Magrieta, krustvecāki kalpa sieva Madde<br />

Dobele, kalpa sieva Madde Sudmale, kalps Siksne<br />

Jēkabs<br />

• Magrieta Dobele (*1852.).<br />

• Jānis Dobelis (*1854.), domājams – dvīņubrālis<br />

Annai Dobelei, jo dvēseļu revīzijā abiem uzrādīts<br />

vienāds vecums.<br />

• Anne Dobele (*1854.).<br />

• Māruš Dobele (*1858.).<br />

Ir zināms, ka Viļuma Dobeļa meita, IX paaudzes pārstāve<br />

Māruš Dobele 1849. gada 20. novembrī salaulājās ar<br />

Jēkaba Veita un Dārtes Veitas (*1802.) dēlu Lapiņu Veitu<br />

(*1825.), kurš 1858. gadā ir norādīts kā “Avotu” (3. saime)<br />

māju saimnieks.Abu laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Jānis Veits (*1851.)<br />

• Anne Veita (*11.7.1853. Mazgramzde) vecāki<br />

saimnieks Veitu Lapiņš un Maruš Dobele, kr.v.<br />

kalpa sieva Dobeļu Anna, saimniece Dobeļu Līze,<br />

puisis Dobeļu Jānis<br />

• Līze Veita (*1855.)<br />

• Zāmelis Veits (*1857.)<br />

Savukārt Jēkaba Dobeļa dēls, VII paaudzes pārstāvis<br />

Viļums Dobelis bija puisis muižā, bet vēlāk pārcēlās<br />

uz “Birzes” māju 22. saimi, kur 1816. gadā norādīts kā<br />

“Birzes” māju saimnieks Viļums Dobelis, precējies ar<br />

Katrīnu (*1776.). Lai arī Dvēseļu revīzijā ir norādīts,<br />

ka mājas saimnieks ir miris 1823. gadā, domājams, šeit<br />

notikusi pārrakstīšanās kļūda, jo vienīgais Viļuma Dobeļa<br />

miršanas fakts šajā laikā ir reģistrēts 1824. gadā. Tiesa gan<br />

šeit mirušajam ir norādīts vecums nāves brīdī 61 gads, kas<br />

par diviem gadiem atšķiras no dzimšanas reģistrā norādītā,<br />

taču nelielas kļūdas baznīcu grāmatu reģistros nav nekas<br />

pārsteidzošs. Šajā laulībā piedzima (VIII paaudze):<br />

• Anne Dobele (*26.11.1816.), iesvētīta 14 gadu<br />

vecumā. Precējusies ar Ģirta Dobeļa un Magrietas<br />

dēlu Jēkabu Dobeli (*1803.) un 1858. gadā<br />

norādīta kā “Dārznieku” mājas saimniece. (Plašāka<br />

informācija Liepājas Dobeļu līnija (“Dārznieki” –<br />

Liepāja).<br />

798 799<br />

• ???? atrast bērnus!<br />

• Ģirts Dobelis (*ap 1797./98.), precējies ar Māruš<br />

Liemaku (*1801.) no Lielgramzdas<br />

VIII paaudzes pārstāvis Ģirts Dobelis 1820. gadā<br />

salaulājās ar Klāva Liemaka meitu Mārīti (Maruš)<br />

Liemaku (*1801.) un abu laulībā piedzima (IX paaudze):

• Jānis Dobelis (*29.9.1825. Mazgramzdas muiža<br />

†15.10.1825. Mazgramzdas muiža), miris kā<br />

zīdainis 12 dienas vecs<br />

• Jēkabs Dobelis (*25.9.1826. Mazgramzdas muiža,<br />

†24.5.1827.), miris kā zīdainis.<br />

• Zāmelis (Sīmanis) Dobelis (*6.11.1828, Kalēti<br />

†6.12.1889. Kalētos), dzimšanas reģistrā norādīts<br />

kā “Zāmelis”, bet miršanas – kā “Sīmanis”, bijis<br />

vaļenieks Kalētos miris 60 gadu vecumā un nāves<br />

brīdī bijis precējies.<br />

• Jēkabs Dobelis (*23.12.1831. Mazgramzdas<br />

muiža),<br />

IX paaudzes pārstāvis Zāmelis (Sīmanis) Dobelis<br />

(*6.11.1828, Kalēti †6.12.1889. Kalētos) dzīvoja Kalētos un<br />

bija precējies ar Katti (†pēc 1898.). Bērnu kristību ierakstos<br />

viņš tiek norādīts gan kā saimnieks (jeb vaļenieks), gan<br />

kalps. Abu ģimenē piedzima (X paaudze):<br />

• Jānis Dobelis (*25.11.1862. Kalēti), “Wassil”<br />

saimnieka [iespējams – domāts vaļenieka] Dobeļu<br />

Sīmaņa un Kattes dēls. Krustvecāki kalps Klešmaņu<br />

Jānis, kalps Svilpju Pēteris un saimniece Lejas Anne.<br />

• Samelis Dobels (*1.1.1869. †26.04.1929.),<br />

miršanas faktu Gramzdas baznīcā reģistrēja – znots<br />

Arvids Šteins “Teteru” mājas;<br />

• Klāvs Dobelis (*1874. Kalēti †1.9.1879. Kalēti)<br />

miris 5 gadu vecumā.<br />

• Jūle Dobele (Kadig) (*7.2.1875. Kalēti), kalps<br />

Sīmanis Dobelis un Katte, krustvecāki puisis<br />

Sīmanis Grave, saimnieks Jānis Felimann (?) un<br />

Juhle Felimann (?)<br />

• Klāvs Dobelis (*29.7.1879. Kalēti), kalps Sīmanis<br />

Dobelis un Katte. krustvecāki kalps Klāvs Kuplēns,<br />

saimniece Anne Klane, puisis Jānis Grietēns.<br />

Par X paaudzes pārstāvi Jūli Dobeli ir zināms, ka viņa<br />

pārcēlās uz Liepāju, kur strādāja par meitu un 1898. gada<br />

29. martā Liepājas Sv.Annas baznīcā salaulājās ar Miķeļa<br />

Kadiga (†pirms 1898.) un Katrīnes Kadigas dēlu Krišjāni<br />

Kadigu, kurš bija strādnieks. Iespējams, ka ģimenes<br />

uzvārds ir “Kadiķis”, jo “Kadig” ir uzvārda atveide krievu<br />

valodā.<br />

Spriežot pēc baznīcas grāmatu reģistriem, sava tēva mājas<br />

mantoja nevis vecākais dēls Jānis Dobelis, bet gan jaunākais<br />

dēls, X paaudzes pārstāvis Klāvs Dobelis (*29.7.1879.<br />

Kalēti), kurš ir norādīts kā saimnieks. Tiesa gan, nevar<br />

izslēgt varbūtību, ka Klāvs Dobelis no Kalētiem ieprecējās<br />

Klačes jeb Kalvārijas ciemā Lietuvā, kas norādīts kā viņa<br />

bērnu dzimšanas vieta. Viņa laulībā ar Lavīzi piedzima<br />

(XI paaudze):<br />

• Lavīze Dobele (*31.1.1896. Klačes ciems Lietuvā),<br />

saimnieks Klāvs Dobelis un Lavīze, kr.v meita<br />

Lavīze Reinfelde, zemnieks Mikolajs Reinfelds un<br />

viņa sieva Katrīne<br />

• Ženija Anna Līna Dobele (*31.7.1897. Kalvārijas<br />

ciems Lietuvā) saimnieks Klāvs Dobelis un Lavīze,<br />

krustvecāki saimnieks Ernets Dobelis ar sievu<br />

Annu, Karlīne Dobele.<br />

• Katrīne Alvīne Dobele (*8.12.1899. Kalvārijas<br />

ciems Lietuvā), saimnieks Klāvs Dobelis un Lavīze,<br />

krustvecāki saimnieks Viļums Dobelis, viņa sieva<br />

Katrīne, staļmeistars Miķelis Reinfelds.<br />

• Minna Dobele (*25.7.1901. Kalvārijas ciems<br />

Lietuvā), saimnieks Klāvs Dobelis un Lavīze,<br />

krustvecāki saimnieks Viļums Dobelis ar sievu<br />

Katrīnu, Anna Dobele.<br />

Kā jau norādīts iepriekš, Jēkaba Dobeļa jaunākais dēls, VII<br />

paaudzes pārstāvis Ģirts Dobelis (*1775. †22.11.1827.)<br />

kļuva par saimnieku “Birzes” mājā jeb Jāņa Veita saimē<br />

(23. saime). 1811. gadā kā saimnieks tiek norādīts Ģirts<br />

Dobelis, kurš, visticamāk, bija precējies divas reizes.<br />

Spriežot pēc baznīcas grāmatu reģistriem, pirmā laulība<br />

tika noslēgta ar Katrīnu. Kļuvis atraitnis, Ģirts Dobelis<br />

1813. gadā salaulājās ar kalpa Miķeļa Gaļķīša meitu<br />

Maruš Gaļķīti (Dobele/Lūse) (*1793.), kura pēc sava<br />

pirmā vīra nāves, būdama 41 gadu veca atraitne, 1834.<br />

gada 11. februārī salaulājās otrreiz – ar Lielgramzdes<br />

saimnieka Matīsa Lūša dēlu, 50 gadus veco atraitni Ģirtu<br />

Lūsi (*1784.). Ģirta Dobeļa un Marušas Gaļķītes laulībā<br />

tika pieņemti pirmajā laulībā dzimušie Ģirta un Katrīnas<br />

bērni, kā arī piedzima (VIII paaudze):<br />

• Ģirts Dobelis (*1793. Mazgramzde †15.1.1863.<br />

Aizvīķos), miris Aizvīķos “Šilderu” saimē, iesvētīts<br />

1812. gadā, dzimis Ģirta laulībā ar Katrīnu.<br />

• Margrēta Dobele (Sudmale) (*1801. †21.3.1832.),<br />

dzimusi Ģirta laulībā ar Katrīnu.<br />

• Jēkabs Dobelis (*1808. †1863.), nākamais “Birzes/<br />

Veita Jāņa” māju saimnieks, (dzimis Ģirta laulībā ar<br />

Katrīnu).<br />

• Katrīne Dobele (*1811.) (dzimusi Ģirta laulībā ar<br />

Katrīnu).<br />

• Anna Dobele (*10.4.1815. †1823.).<br />

• Šīe bērni ir DR piefiksēti, pārējie – pēc baznīcu<br />

grāmatas (pārbaudīt 1826 gada revīziju!!!!<br />

• Magrieta Dobele (*1813. †1814.) Ģirts Dobelis<br />

[sieva nav norādīta] mirusi 4 mēnešu vecumā.<br />

• Magrieta Dobele (*1814.) Ģirts Dobelis un<br />

Maraš.<br />

• Annuš Dobele (*7.1818.) Ģirts Dobelis un Maruš<br />

• Magrēta Dobele (*1.1820. †1821.), mirusi 32<br />

nedēļu vecumā.<br />

• Margeth Dobel, Ģirta m (*1822.), nav BG, bet<br />

norādīta 1858 gada DR.<br />

• Jānis Dobelis (*12.11.1826. Mazgramzdē<br />

†26.11.1827.).<br />

VIII paaudzes pārstāve Margrēta Dobele (Sudmale)<br />

(*1801. †21.3.1832.), tika iesvētīta 1816. gada februārī,<br />

bet 1825. gada 8. novembrī salaulājās ar Jēkabu Sudmali<br />

(*1803.). Ziņas par šajā laulībā dzimušiem bērniem netika<br />

atrastas, tādēļ, kļuvis atraitnis, Jēkabs Sudmalis jau pēc<br />

dažiem mēnešiem 1832. gadā apprecējās ar Jāņa Dobeļa<br />

meitu Maddi Dobeli (*1801.), kura tika iesvētīta 1818.<br />

gadā. 1858. gada revīzijas laikā ģimene dzīvoja Viļuma<br />

Dobeļa mājās (21. saime). Šajā laulībā piedzima (IX<br />

paaudze):<br />

• Viļums Sudmalis (*1835.).<br />

• Magriete Sudmale (*20.3.1841.), krustvecāki<br />

meita Magrieta Sudmale, puisis Ernests Dobelis,<br />

kalps Ģirts Sudmalis.<br />

mājas saimnieks.<br />

1850. gada revīzijā ir norādīts, ka no Mazgramzdes<br />

uz Aizvīķiem 1839. gadā ir pārcēlies Viļuma Dobeļa<br />

dēls, VIII paaudzes pārstāvis Ģirts Dobelis (*1793<br />

Mazgramzde †15.1.1863. Aizvīķos), kurš pārceļoties<br />

apmetās Aizvīķu “Pludderu” mājās (saime Nr. 6), 1850.<br />

gadā dzīvoja saimē Nr. 24 (“Garudeļu Pūces” mājās), bet<br />

1858. gadā jau ir norādīts kā “Šilderu” māju saimnieks.<br />

Par Ģirtu ir zināms, ka viņš tika iesvētīts 1812. gadā un<br />

viņa laulībā piedzima dēls (IX paaudze):<br />

Iespējams, ka Ģirtam ir bijusi meita Marija Mežniek,<br />

Karla Jauģieša …? 226 slaids<br />

• Jānis Dobelis (*1829. †15.11.1863.).<br />

kurš Aizvīķos apmeties saimē nr. 9 – “Baubel Klabbes”<br />

mājās, bet 1858. gadā – jau ir norādīts kā “Šilderu” māju<br />

(saime Nr. 3) saimnieks. Arī Ģirta sieva netiek norādīta,<br />

kas ļauj izdarīt pieņēmumu, ka viņa ir mirusi pirms<br />

pārcelšanās uz Aizvīķiem 1839. gadā (arī nāves ierakstā<br />

Ģirts ir norādīts kā atraitnis un vaļenieks). Savukārt Jāņa<br />

nāves ierakstā ir norādīts, ka viņš ir miris kā 34 gadus<br />

vecs kalps Mazgramzdas “Vecvagaros”, precēts (kas veido<br />

loģikas pretrunu, jo spriežot pēc dokumentiem, viņš,<br />

būdams kalps Aizvīķu “Šilderu” mājās apprecējās ar šo<br />

māju saimnieka meitu, kļūdams par māju saimnieku). Kā<br />

saimniece “Šilderos” te norādīta Viļuma Korneliusa meita<br />

Māruš Kornelius (Dobele) (*1823. Aizvīķi, †07.03.1908.<br />

Liepāja). Mārušas Dobeles miršanas fakts reģistrēts<br />

Jaunliepājas ev.lut. draudzē, kur norādīts, ka viņa mirusi<br />

85 gadu vecumā. Ar Jāni Dobeli viņa salaulājās 1852.<br />

gada 23. novembrī un abu laulībā piedzima meita (X<br />

paaudze):<br />

• Madde Dobele (*1.10.1853. Aizvīķi), krustvecāki<br />

- saimniece Mašu Barbe, Brasdnieku Madde,<br />

Pludduru Ģirts.<br />

• Ģirts Dobelis (*1861. Aizvīķos).<br />

• Zāmels Dobelis (*19.8.1874. Aizvīķi)<br />

krustvecāki - kalps Zāmels Kidals un Anna, puisis<br />

Jānis Timbers.<br />

No Liepājas Sv.Annas baznīcas laulāto reģistrā esošā<br />

ieraksta uz šo ģimeni mēs varam attiecināt X paaudzes<br />

pārstāvi Ģirtu Dobeli, jo ir zināms, ka 1886. gada<br />

16. novembrī tika uzsaukti un Gramzdas baznīcā 23.<br />

novembrī salaulājās Jāņa Dobeļa un Mārušas Dobeles<br />

dēls Ģirts Dobelis (*1861. Aizvīķos), kurš laulību brīdī<br />

bija 25 gadus vecs strādnieks Liepājā un Friča Švirskta un<br />

Dārtes Švirskste meita Annuš Švirskste (*1868. Aizvīķi),<br />

kas laulību brīdī bija 18 gadus veca. Abu laulībā piedzima<br />

un Jaunliepājas ev.lut.draudzē tika kristīti (XI paaudze):<br />

• Anna Marija Dobele (*1889. Liepāja,<br />

†19.02.1903. Liepāja) mirusi 14.gadu vecumā.<br />

• Emīlija Dobele (Zvagule) (*18.05.1891. Liepāja<br />

†?).<br />

• Adolfs Dobels (*1895. Liepāja, †17.11.1908.<br />

Liepāja), miris 13.gadu vecumā.<br />

• Lilli Erna Dobele (*12.04.1903. Liepāja<br />

†4.9.1914. Liepāja), mirusi 11 gadu vecumā<br />

• Milda Doroteja Dobele (*15.9.1904. Liepāja †?).<br />

Pēc sava tēva nāves 1827. gadā par nākamo nākamais<br />

“Birzes/Veita Jāņa” māju saimnieku, kurš ir norādīts 1858.<br />

gada revīzijā, kļūst VIII paaudzes pārstāvis Jēkabs Dobelis,<br />

kurš 1828. gada 27. jūnijā salaulājās ar Lielgramzdas<br />

iedzīvotāja Jēkaba Endunta meitu Elzbeti Endunti<br />

(*1809. Lielgramzda). Ziņas par abu laulībā dzimušiem<br />

bērniem nav atrastas un ņemot vērā to, ka 1863. gadā<br />

Savukārt XI paaudzes pārstāve Emīlija Dobele (Zvagule)<br />

Jēkabs Dobelis mirst, 1867. gada revīzijā tobrīd 58 gadus<br />

(*18.05.1891. Liepāja †?) 1909. gada 20. septembrī<br />

vecā Elzbete (revīzijās norātīta kā Elzbe) jau ir norādīta<br />

Jaunliepājas evanģēliski luteriskajā baznīcā salaulājās ar<br />

kā par sevi vairāk nekā divas reizes jaunākā Miķeļa Veita<br />

Miķeļa Zvaguļa un Margietas Zvagules dēlu Heinrihu<br />

dēla Ernesta Veita (*1840.) sieva, kas ir pārcēlusies uz<br />

Žanno Zvaguli (*5.3.1884. Kalvene †?) .<br />

“Purvenieku” mājām, kurās Ernsts Veits ir norādīts kā<br />

800 801<br />

Jāņa Dobeļa un Mārušas laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

?<br />

XI paaudzes jaunākais pārstāvis Zāmelis Dobelis kļuva<br />

par mašīnistu un laulībā ar sievu Maiju piedzima (XII<br />

paaudze):<br />

• Jūle Anne Paulīne Dobele (Pikkela) (*2.12.1894.<br />

Kalēti) krustvecāki Karlīne Marjuške, meita Jūle<br />

Dobele, zemnieks Miķelis Šalme<br />

• Līza Emīlija Dobele (*11.9.1898. Aizvīķi)<br />

krustvecāki zemnieks Andrejs Jansons vina sieva<br />

Anna, meita Līze Vecvagare.<br />

• Frīda Katrīne Dobele (Ļaudupa)<br />

(*19.6.[6.7.]1900. Aizvīķi), krustvecāki zemniece<br />

Katrīna Pūce, sieva Anna Lāce, bērna tēvs.<br />

1894. gadā dzimušajai meitai baznīcas grāmatas ierakstā<br />

ir norādīts “mašīnists Trakai”, kas nozīmē, ka šajā laikā<br />

Zāmelis ir strādājis Lietuvā vai Trekņos. Vēlāk dzimušie<br />

bērni nākuši pasaulē Aizvīķos.<br />

XII paaudzes pārstāve Jūle Anne Paulīne Dobele<br />

(Pikkela) (*2.12.1894. Kalēti), būdama 18 gadus veca,<br />

1912. gada 2. decembrī Gramzdas baznīcā salaulājās ar<br />

Miķeļa Pikkela un Baibas Pikkelas 24 gadus veco dēlu<br />

Jēkabu Pikkelu (*1888. Fširedeņi).<br />

XII paaudzes pārstāve Frīda Katrīne Dobele (Ļaudupa)<br />

(*19.6.[6.7.]1900. Aizvīķi) 1924. gada 3. februārī Gramzdas<br />

baznīcā salaulājās ar Jāņa Ļaudupa un Lības Ļaudupas<br />

dēlu Pāvilu Ļaudupu (*2.4.1903. Kalēti).<br />

Ņemot vērā to, ka starp visā 19. gadsimta laikā<br />

dzimušajiem ir konstatēts tikai viens ieraksts, kurā<br />

norādīts vārds “Mārtiņš” – Liepājas Sv.Annas draudzes<br />

mirušo reģistrā fiksētais Mārtiņš Dobelis (*1851. Krūte<br />

(Virga), †14.12.1920. Liepāja), kurš mira 69 gadu vecumā,<br />

ar augstu varbūtības pakāpi var uzskatīt, ka tieši viņš kļuva<br />

par tēvu vismaz vienam dēlam (paaudze):<br />

• Miķelis Dobelis (*28.8.1867. Purmsāti †pēc 19<strong>30</strong>.<br />

Latvijā).<br />

Miķelis Dobelis bija drēbnieks un viņa laulībā ar Jūli<br />

piedzima (paaudze):<br />

• Ernsts Dobelis (*18.1.1895. Aizvīķi), krustvecāki<br />

zemnieks Ernsts Dobelis, saimnieks Pēteris Balcers<br />

un sieva Anne.<br />

• Ģirts Dobelis (*21.4.1896. Aizvīķi †5.9.1976.<br />

Brazīlija, Palma, San Paulo štats) krustvecāki<br />

zemnieks Ģirts Kerruma un sieva Adilke, zemnieks<br />

Jukums Kudal.<br />

• Jūlija Magrieta Dobele (Cukurs) (*9.7.1899.<br />

Aizvīķi †17.3.1972. Rinkona [nekrologā dzimšanas<br />

datums norādīts 22.6.1899.), krustvecāki zemnieks<br />

Ģirts Ķerums, viņa sieva Adlīne, meita Magarita<br />

Per..lk.<br />

• Ženija Dobele (*ap 1895., ieraksts Gramzdas<br />

baznīcas grāmatā nav atrodams), izceļoja uz<br />

Brazīliju kopā ar brāli un māsām.<br />

• Paula (Paulīne?) Dobele (*ap 1904., ieraksts<br />

Gramzdas baznīcas grāmatā nav atrodams).<br />

• Helēna Dobele (*ap 1906. ieraksts Gramzdas<br />

baznīcas grāmatā nav atrodams), pārbaudīt arhīvā,<br />

jo nav digitālās versijās!!!!

Ir ziņas, ka 20. gadsimta <strong>30</strong>. gados Miķelis Dobelis ir<br />

dzīvojis Aizvīķos, 14 ha lielajā jaunsaimniecībā “Noriņi”.<br />

Savukārt viņa dēls, paaudzes pārstāvis Ģirts Dobelis<br />

ieguva 4 klašu izglītību pilsētas (visticamāk – Liepājas)<br />

skolā un 1916. gadā tika kristīts Aizvīķu baptistu draudzē.<br />

Pirms izceļošanas dzīvoja Purmsātos un 1923. gada 27.<br />

janvārī Liepājā saņēma ārzemju pasi Nr. 344. Tā paša<br />

gada 17. martā martā ar kuģi “Espana” iebrauca Santos.<br />

Kopā ar viņu uz Brazīliju izceļoja arī māsas Ženija Dobele,<br />

Jūlija Magrieta Dobele (Cukurs), Paula Dobele un Helēna<br />

Dobele. Pats Ģirts Dobelis piedalījās “Vārpas” kolonijas<br />

apkaimes slāvu evaņģelizācijā. Ir zināms, ka laikā no<br />

1934. gada 22. janvāra līdz 3. februārim slāvu misiones<br />

veicināšanai viņš lasīja lekcijas Bībeles kursā par Mateja<br />

evanģēliju. Tāpat viņš strādāja par žurnāla “Kristīgs<br />

Draugs” redaktoru laikā no 1954. gada līdz pat savai<br />

nāvei 1976. gadā, kā arī bija laikraksta “Družeskoe Slovo”<br />

redaktors. 1936. gadā San Paulo konsulātā Ģirts Dobelis<br />

saņēma jaunu ārzemju pasi, kas tika pagarināta līdz<br />

1939. gada 14. septembrim. Ģirts Dobelis tika ordinēts<br />

1937. gada 29. augustā Palmā, kur bija sludinātājs no 40<br />

gadu vidus, kādu laiku pildot šos pienākumus arī Vārpas<br />

draudzē. Kopš 1935. gada bija slāvu baptistu apvienības<br />

loceklis, ieņemdams tur priekšsēža vietnieka, sekretāra<br />

u.c. amatus. Dzīves laikā Ģirts Dobelis nebija precējies,<br />

ziņu par pēcnācējiem nav, ticis apglabāts savā nāves<br />

dienā – 1976. gada 5. septembra vakarā Vārpas kapsētā,<br />

piedaloties lielam pavadītāju pulkam.<br />

Margrieta Dobele sākumā neesot gribējusi izceļot, taču<br />

devās līdzi brālim – šo izvēli esot ietekmējusi viņa smāte,<br />

kas pati salika nepieciešamākas mantas ceļasomā un<br />

aizveda viņu līdz Možeiķu stacijai. Palmas kopsaimniecībā<br />

viņa strādāja maizes ceptuvē un mazajā virtuvē, bet 1928.<br />

gada 22. decembrī apprecējās ar Jāni Cukuru. 1944. gada<br />

augustā ar vīru un citiem Palmas baptistiem pārcēlās uz<br />

Gaibas ezera apkaimi Brazīlijas – Bolīvijas pierobežā.<br />

Mūža pēdējos trīs gadus vairāk pavadīja istabā, lai gan vēl<br />

cēlās un staigāja. Pēdējās dienas pirms nāves gan vairs nav<br />

cēlusies no gultas un mirusi 17. martā pl. 12., bet apglabāta<br />

jau nākošajā dienā. Zināms, ka viņai bija slima kāja, kas<br />

apgrūtinājusi viņas darbu virtuvē, taču neskatoties uz to<br />

viņa čakli strādāja.<br />

Savukārt Ģirta Dobeļa māsa Jūlija Magrieta Dobele<br />

(Cukurs) (*9.7.1899. Aizvīķi †17.3.1972. Rinkona) savas<br />

darba gaitas uzsāka jau agrā bērnībā, palīdzot vecākiem<br />

viņu saimniecībā. Dzīves laikā bijusi čakla, nopietna –<br />

paklausīga meita un mātes “enģelis”. 1916. gadā tika kristīta<br />

Jūtkaišu baptistu draudzes dievnamā. 1923. gadā kopā ar<br />

brāli Ģirtu no Mažeiķu stacijas izceļoja uz Brazīliju. Viņas<br />

vecāki un viena no māsām palika Latvijā, arī pati Jūlija<br />

Attēls 396.<br />

“Šilderu” māju drupas Aizvīķos 2018. gadā. Saimniecība atradās aptuveni 2 km attālumā no tagadējās<br />

robežas ar Lietuvu, ceļa galā aiz baptistu draudzes nama.<br />

Attēls 396.<br />

Brazīlijas Latviešu Baptistu draudžu apvienības (BLBDA) vadība kongresa laikā 1964.gadā. No kreisās<br />

sēž 1.Kārlis Rūdolfs Andermanis; 2.Osvalds Ronis, 3.Vispasaules Baptistu Savienības (VBS) prezidents<br />

J.Sorens, 4.Andrejs Arājs, 5.Kārlis Štrobergs, 6.Andrejs Ceruks. 2.rindā stāv no kreisās: 1.Jānis Brediks,<br />

2.Hugo Alnis, 3.Žanis Sproģis, 4.Alberts Eihmanis, 5.Augusts Lakševics, 6.Ģirts Dobelis, 7.Verners<br />

V.Krīgers. Fonā Latvijas un Brazīlijas karogi.<br />

802 803

LIEPĀJAS DOBEĻU DZIMTA (“DĀRZNIEKI”)<br />

DOBELIS-VECVAGARS-JANAITIS-BĒRZIŅŠ-STEPKO-ŠALMIS-BURVIS-<br />

Attēls 396.<br />

Jūlija Magrieta Dobele (Cukurs).<br />

Ar “Dārznieku” māju saistītā dzimtas atzara pēcteči, kas<br />

no Gramzdas pārcēlās uz Liepāju, savā dzīvē pilnībā<br />

attaisnoja savas izcelsmes māju nosaukumu, jo izveidoja<br />

Liepājā vairākas dārzniecības.<br />

Ģirta un Magrietas Dobeļu dēls, VIII paaudzes pārstāvis<br />

Jēkabs Dobelis (*1803.) 1858. gadā ir norādīts kā 12.<br />

saimes – “Dārznieku” mājas saimnieks. 1835. gada 12.<br />

novembrī viņš salaulājās ar Viļuma Dobeļa un Mades<br />

meitu Annu Dobeli (*26.11.1816. “Sudmaļu” mājās).<br />

Jēkabs tika iesvētīts 1817. gada februārī, Anne – 1832.<br />

gadā (norādīts – 14 gadu vecumā), bet abi salaulājās 1835.<br />

gadā (laulību ierakstā Jēkaba vecums ir norādīts <strong>30</strong>, bet<br />

Annas – 19 gadi). Acīmredzami, Jēkabs Dobelis ieprecējās<br />

“Dārznieku” mājās, apprecoties ar vecāko meitu un<br />

tādejādi kļūstot par saimnieku. Šajā laulībā piedzima (IX<br />

paaudze):<br />

• Jānis Dobelis (*15.7.1836., Mazgramzde),<br />

krustvecāki kalps Jānis Dobelis, saimniece Katrīne<br />

Ģībiete un kalps Lapiņš Sudmalis.<br />

• Madde Dobele (*7.7.1839. †7.12.1841.)<br />

krustvecāki Buivide Madde, puisis Dobelis Ģirts,<br />

Anna Valter. Mirusi kā bērns nepilnu trīs gadu<br />

vecumā.<br />

• Maruš Dobele (*20.4.1842.), krustvecāki meita<br />

Māruš Dobele, saimniece Gotlībe Dobele, puisis<br />

Ģirts Dobelis.<br />

• Ģirts Dobelis (*26.1.1845.) krustvecāki puisis<br />

Ģirts Dobelis, puisis Jānis Dobelis, kalpa sieva<br />

Katrīne Dobele<br />

• Madde Dobele (Burve) (*1846.) NAV BG, ir<br />

citiem vecākiem dzimusi Madde<br />

• Jēkabs Dobelis (*20.10.1849. †26.12.1931.),<br />

krustvecāki nav salasāmi, bojāta lapa. Vēlāk izceļoja<br />

uz Liepāju un ir uzrādīts kā Liepājas baptistu Pāvila<br />

draudzes loceklis [ar dzimšanas datumu nevis 19.<br />

bet 20. oktobrī].<br />

• Magrieta Dobele (*24.4.1853. Mazgramzde),<br />

Krustvecāki saimniece Sikšņu Maruž, puisis Dobeļu<br />

Ģirts, kalpa sieva Dobeļu Magrieta.<br />

• Anne Dobele (*1858. †14.4.1863. Mazgramzda),<br />

mirusi 7 gadu vecumā, dzimšanas ieraksts nav<br />

atrodams, jo nav saglabājusies baznīcas grāmata.<br />

• Lapiņš Dobelis (*1859. [jeb 1860.] Mazgramzdē<br />

†29.2.1920. Liepāja).<br />

IX paaudzes vecākais dēls Jānis Dobelis (*15.7.1836.,<br />

Mazgramzde) apprecējās ar Magrētu (*1845.) (no 16.<br />

saimes - “Saulītes” jeb “Saulītenu” mājas) un abu laulībā<br />

piedzima dēls (X paaudze):<br />

• Jēkabs Dobelis (*1865.)<br />

IX paaudzes pārstāve Madde Dobele 1866. gada 21.<br />

novembrī Grobiņas apriņķa Ciānas baptistu draudzē<br />

salaulājās ar Priekules pagasta “Burvju” māju saimnieku<br />

Pēteri Burvi (*14.1.1841. “Dārznieku” mājās), kura vecāki<br />

ir norādīti saimnieks Piddriķis Burvis (*24.12.1809.<br />

Priekule †14.8.1868. “Ašmu” mājās) un Priddika Beltēna<br />

804 805<br />

(Burve) (*1805. † 5.10.1869. “Ašmu” mājas). Piddriķa<br />

Burvja un Piddrikas laulība Asītes baznīcā reģistrēta 1834.<br />

gada 7. oktobrī, kā līgavas tēvs ir norādīts Janis Beltēns. Kā<br />

jaunā pāra nākamā dzīvesvieta ir norādīta “Ašma” mājas.<br />

Acīmredzot, ziņas par šīs ģimenes pēcnācējiem būtu<br />

jāmeklē baptistu draudzes grāmatās, taču līdz mūsdienām<br />

ir saglabājusies tikai laulāto reģistra grāmata . Burvju<br />

dzimtas pārstāvji Priekules apkaimē ir atrodami “Burvju”,<br />

“Ašmu”, “Kalnenieku”, “Grāvnieku”, “Jermušu”, u.c. Asītes<br />

un Priekules apkaimes mājās, taču precīzu dzimtas koka<br />

sastādīšanu apgrūtina fakts, ka daļa Burvju dzimtas<br />

locekļu kļuva par baptistiem un ziņas par viņu ģimenēm<br />

līdz mūsdienām nav saglabājušās.<br />

Senākais ar Burvju dzimtas atzaru saistītais pārstāvis ir<br />

Asītes un Priekules draudzes baznīcas grāmatā norādītais<br />

Saistībā ar Burvju mājām ir atrastas šādas ziņas:<br />

Asītes “Kalna Pumpaišos” 1941. gadā dzīvoja Alfreds<br />

Burvis (*3.7.1912. Priekulē) un viņa sieve Rasma Burve<br />

(*8.8.1920. Nigrande). Uz “Kalna Pumpaišu” mājām<br />

abi pārcēlās 1941. Gada 23. Aprīli un pirms tam dzīvoja<br />

Embūtes “Pabērzu” mājās.<br />

Ernests Burvis (*8.5.1901. †28.7.1941. Liepāja), dzīvoja<br />

Asītes pagastā, lauksaimnieks, precēts. – iespējams,<br />

domāts Jermušu mājās<br />

Priekules pagasta “Meža Žibala” mājā dzīvoja Jāņa Burvja<br />

meita Ilze Burve (Treimane) (*24.12.1877. †26.6.1941.<br />

Priekules “Meža Žibali”), kas bija šo māju saimniece.<br />

No 1941. gada 29. augusta tautas skaitīšanas datiem<br />

var konstatēt, ka viņa bija precējusies ar luterāni Frici<br />

Treimani (*22.10.1869. Priekules pag.), bet abu laulībā<br />

piedzima (paaudze):<br />

• Jānis Alberts Treimanis (*19.3.1919. Priekules<br />

pagasts)<br />

• Lilija Zelma Treimane (*15.5.1922. Priekules<br />

pagasts)<br />

Ģimene uz “Meža Žibalu” mājām pārcēlās 1920. gadā.<br />

1941. gadā “Lauka Lībju” mājās ir ierīkota pagasta<br />

nespējnieku patversme un tajā dzīvo Jūlija Burve (dz.<br />

Rubēna) (*8.11.1870. Lietuvā), baptiste. Nespējnieku<br />

namā pierakstīta kopš 1929. gada 29. aprīļa.<br />

Priekules pagasta “Mālkalniņos” 1941. gadā dzīvo Anša<br />

Treibluta (*20.12.1882. Rucavas pagasts) un viņa sievas<br />

Dārtes Zaķis (*29.5.1880. Aizvīķi) meita, lauksaimniece<br />

Paulīna Milda Burve (*9.4.1913. Liepāja, dzim. Treibluts)<br />

un viņas dēls:<br />

• Imants Burvis (*14.3.1940. Priekule), luterānis.<br />

Uz “Mālkalniņiem” Paulīne Milda Burve pārcēlusies kopā<br />

ar vecākiem 1922. Gada 23. Aprīlī no Bārtas pagasta.

Visticamāk, 1941. gadā viņas vīrs jau ir miris vai dzīvo<br />

šķirti, jo viņš nav norādīts kā šajā saimē dzīvojošs.<br />

BURVJU mājas<br />

1941. gadā Burvju māju saimnieks ir Kārlis Jurševskis<br />

(*3.1.1884. Nīgrande), kurš bija precējies ar Gotlību<br />

(*21.9.1889.). Domājams, Gotlības vecāki bija Jānis<br />

Adams (*15.1.1863.) un Ilze Adama (*3.5.1866.), kuri uz<br />

šīm mājām pārcēlās 1907. gada 9. maijā.<br />

Ja par Burvju dzimtas centru mēs uzskatām “Burvju”<br />

mājas, tad saskaņā ar baznīcas grāmatās veiktajiem<br />

ierakstiem šajās majās līdz 1801. gadam saimniekoja<br />

Bricis Burvis (*ap 1770. †pirms 2.1801.) un viņa sieva<br />

Ilze. 1801. gadā par māju jauno saimnieku kļuva Krišjānis<br />

Burvis (*ap 1770.). 1823. gadā kā saimnieks jau ir norādīts<br />

Pridriķis Burvis, savukārt 1846. gadā mirst saimnieks<br />

Pēteris Burvis un viņa sieva. Pēc šīs ģimenes nāves kā<br />

saimnieks ir norādīts Krišjānis Burvis.<br />

Līdz 1801 Bricis Burvis (†pirms 2.1801.) un Ilze:<br />

1801 -1823 Krišjānis Burvis 1801. gada februārī Asītes un<br />

Priekules draudzē salaulājās ar saimnieka Briča Burvja<br />

(†pirms 1801.) atraitni Ilzi Bur<br />

1823 Pidriķis [1823]<br />

Līdz 1846 Pēteris Burvis (*1794. †15.3.1846. “Priekule,<br />

“Burvju” mājas, miris 52 gadu vecumā) un Anne<br />

No 1846 Krišjānis Burvis<br />

Pridiķis Burvis:<br />

• Ernsts Burvis (*†1.2.1814. “Burvju” mājās) Miris<br />

10 [dienu?] vecumā<br />

• Marija Burve (*†8.3.1815. “Burvju” mājas),<br />

mirusi 18 [dienas?]<br />

“Burvju” saimnieks Pridriķis Burvis un Estere:<br />

• Jusis Burvis (*19.4.1823. “Burvjos”)<br />

Saskaņā ar baznīcas grāmatu kristību reģistru, “Burvju”<br />

māju saimnieks Bricis Burvis (†pirms 1801.) un Ilze kļuva<br />

par vecākiem (paudze):<br />

• Ilze Burve (*4.1797.)<br />

• Jūle Burve (*8.1.1800.)<br />

• Pridriķis Burvis (*17.8.1801.) – kristību reģistrā<br />

norādīts kā dzimis Krišjāņa Burvja saimē bez tēva,<br />

domājams, viņa tēvs vēl bija Bricis Burvis.<br />

1801. gada februārī Asītes un Priekules draudzē Krišjānis<br />

Burvis salaulājās ar “Burvju” māju saimnieka Briča Burvja<br />

(†pirms 1801.) atraitni Ilzi Burvi, kuru laulībā piedzima<br />

(VIII paaudze):<br />

• Margrieta Burve (*1808. Priekule, “Burvju”<br />

mājas †1.1.1809. Priekule), mirusi ½ gada vecumā.<br />

• Piddriķis Burvis (*24.12.1809. Priekule, “Burvju”<br />

mājas †14.8.1868. “Ašmu” mājās)<br />

• Ilze Burve (*21.2.1811. Priekule, “Burvju” mājas<br />

†)<br />

No šajā, Krišjāņa Burvja un Ilzes Burves laulībā dzimušā<br />

dēla Pridiķa Burvja ir jāskata dzimtas atzars Dobeļu<br />

dzimtas virzienā. Ir zināms, ka Pridriķis Burvis 1834. gada<br />

7. oktobrī Asītes un Priekules draudzē salaulājās ar Jāņa<br />

Beltēna meitu Pridiki Beltēnu. Abu laulībā piedzima (IX<br />

paaudze):<br />

• Pēteris Burvis (*29.11.1835. “Dārznieku” mājās<br />

†1.4.1838.)<br />

• Ieva Burve (Gūža) (*9.7.1838. “Dārznieku”<br />

mājās), krustvecāki Pauzeru Ieva, saimnieks Pēteris<br />

Burvis. Dzimtas turpinājums aprakstīts “Krieviņu”<br />

mājām veltītajā apakšnodaļā.<br />

• Pēteris Burvis (*14.1.1841. “Dārznieku” mājās),<br />

krustvecāki saimnieks Pēteris Burvis, saimniece<br />

Klabju Ieva un Pauzeru Pridriks.<br />

Lai arī baznīcu grāmatas, kurās būtu dokumentēti Maddes<br />

Dobeles un Pētera Burvja (*14.1.1841. “Dārznieku” mājās)<br />

laulībā dzimušo bērnu dzimšanas fakti, nav atrastas (tas<br />

izskaidrojams ar faktu, ka ģimene bija pielsējusies baptistu<br />

kustībai, bet baptistu draudžu grāmatas līdz mūsdienām<br />

nav saglabājušās) plašas, bet atsevišķos gadījumos<br />

neprecīzas ziņas par šo ģimeni sniedz Burvju dzimtā 20.<br />

gadsimta 90. gados veidotais dzimtas koka attēls, kurā ir<br />

norādīts, ka viņiem bija pieci pēcnācēji (X paaudze):<br />

• Jānis Burvis (*10.12.1874. †1944.) (skat. “Ašmu”<br />

mājas)<br />

• Fricis Burvis (*4.12.1883. Priekule “Ašmu”<br />

mājas †4.4.1955. Omskas raj.) (skat. “Drīviņu”<br />

(“Mazdrīviņu”) mājas)<br />

• Janis Burvis (*16.6.1888. †16.6.1942. Priekulē)<br />

(skat. “Jermušu” mājas)<br />

• Līze Burve (Ķupe) (†1944.)<br />

• Hermanis Burvis (*16.4.1881. Ašmu mājās<br />

†1951.), (skat. “Krieviņu” mājas)<br />

Dzimtas atzara vēsturi pētījušie pārstāvji uzskata, ka<br />

vienā ģimenē ir bijuši divi brāļi ar radniecīgiem vārdiem<br />

– “Janis” un “Jānis”. Ņemot vērā to, ka katram no šiem X<br />

paaudzes pārstāvjiem ir kupls pēcteču pulks, katram no<br />

viņiem ir veltīta atsevišķa apakšnodaļa.<br />

No miršanas reģistros norādītā var secināt, ka 1846. gadā<br />

“Burvju” māju saimnieks bija VIII paaudzes pārstāvis<br />

Pēteris Burvis (*1794. †15.3.1846. “Priekule, “Burvju”<br />

mājas, miris 52 gadu vecumā) un viņa sieva Anne Burve<br />

(*1791. †17.3.1846. “Priekule, “Burvju” mājas, mirusi 55<br />

gadu vecumā). Interesanti, ka abi saimnieki un viņu dēls<br />

ir miruši ar dažu dienu intervālu, domājams – no kādas<br />

saslimšanas. Abu laulībā piedzima (IX paaudze):<br />

• Maiga Burve (*14.4.1825. “Priekule, “Burvju”<br />

mājas †.),<br />

• Bricis Burvis (*2.10.1827. “Priekule, “Burvju”<br />

mājas),<br />

• Pēteris Burvis (*18<strong>30</strong>. †22.3.1846. “Priekule,<br />

“Burvju” mājas), miris 15 ½ gadu vecumā<br />

Pēc saimnieka Pētera Burvja nāves par nākamo “Burvju”<br />

māju saimnieku kļūst Krišjānis Burvis [reģistrā dažkārt<br />

norādīts kā Krišs], kurš 1846. gada 26. oktobrī apprecējās<br />

ar Maigu Gūžu, kuru laulībā ir dzimuši (paaudze):<br />

• Anne Burve (*12.8.1849.”Burvju” mājās<br />

†15.3.1851. “Burvju” mājās), mirusi 1 gada 6<br />

mēnešu vecumā. Krustvecāki Anna Mišekn [?],<br />

Ģirts Ostelis, Maiga Ādama no “Sudmaļiem”<br />

• Līze Burve (*13.11.1850. “Burvju” mājas),<br />

krustvecāki saimniece Līze Janaite, Pēters Pungn,<br />

Annlīze Knieča [?].<br />

• Ilze Burve (*<strong>30</strong>.8.1853. “Gahsila” [?] mājās),<br />

krustvecāki Ilze Gahsila, “Gahsila” kalps Ernests<br />

Auce, “Janaišu” meita Līze Burve.<br />

• Maige Burve (*16.4.1857. “Janaišu” mājās),<br />

krustvecāki Madde Zāne no “Janaišiem”, Pēteris<br />

Remens no “Drunkes”, Līze Remene, viņa sieva.<br />

Pēc mājām no baznīcas grāmatām:<br />

Vecais saimnieks Jukums Burvis (*1715. †23.6.1791.),<br />

miris 76 gadu vecumā, no kuriem 37 gadus nodzīvojis<br />

laulībā (precējies divas reizes) un izaudzinājis 4 bērnus.<br />

Visticamāk, Jukuma otrā sieva bija Katrīne Burve (*1731.<br />

Priekule †12.4.1809.), kas mirusi kā atraitne 78 gadu<br />

vecumā.<br />

1941. gada augustā Jelgavā, Blaumaņa ielā 10 dz. 6 dzīvoja<br />

Jēkabs Burvis (*17.2.1894. Priekulē) un viņa sieve Marta<br />

Marija Burve (*31.1.1900. Popē). Abi bija kurpnieki un uz<br />

Jelgavu pārcēlās 1928. gada 8. augustā.<br />

Kūlup mājas:<br />

Kalps Jānis Burvis un Ilze:<br />

• Jānis Burvis (*7.4.1848. †21.5.1851. “Kuhlup”<br />

mājās), miris 3 gadu vecumā. Krustvecāki Krišs<br />

Krieviņš, Katrīne Baubl.<br />

• Made Burve (*22.8.1850. “Kahlup” mājas),<br />

krustvecāki Anne Burve, Jānis Svarre, Marija<br />

Minke.<br />

Grāvnieku mājas<br />

Grāvnieku mājās miris Pridriķis Burvis (*1761.<br />

†10.3.1837), kurš mira 76 gadu vecumā.<br />

Grāvnieku mājās miris Ērmanis Burvis (*. †19.6.1867.),<br />

kurš mira 100 [jeb 10?] gadu vecumā.<br />

Lāču mājas<br />

Jēkabs Burvis (*1806. †14.4.1873. “Lāču” mājas), miris 67<br />

gadu vecumā, precēts, miris no plaušu slimības<br />

Baznīcas grāmatas mirušo reģistra dati norāda uz faktu,<br />

ka 1837. gadā īsa laika posmā ir miruši vairāki “Lāču”<br />

mājās dzīvojošie Kārļa Burvja ģimenes bērni (paaudze):<br />

• Līze Burvis (*1822. †27.9.1836.), mirusi 14 gadu<br />

vecumā<br />

• Ieva Burvis (*1829. †27.3.1837.), mirusi 8 gadu<br />

vecumā<br />

• Jānis Burvis (*1831. †27.3.1837.), miris 6 gadu<br />

vecumā<br />

• Krišjānis Burvis (*1831 †12.4.1837.), miris 6<br />

gadu vecumā<br />

• Magriete Burvis (*1834. †27.3.1837.), mirusi 3<br />

gadu vecumā<br />

Vistiņi (saime Nr. 2)<br />

• nedzīvi dzimis dēls (*19.3.1847. †19.3.1847.<br />

Priekule, “Burvju” mājas)<br />

Krišjānis Burvis (*1735. †5.5.1810. Priekule, “Vistiņu”<br />

• Jūle Burve (*5.3.1848. “Burvju mājas †7.7.1849.<br />

mājās), miris 75 gadu vecumā<br />

“Burvju” mājās), mirusi 1 gada 5 mēnešu vecumā.<br />

Krustvecāki Katrīna Lībju, Pēteris Panga, Margrēte<br />

Atraitne Anna Burve (*1838. Priekule †16.9.1869.<br />

Lībju.<br />

“Vistiņu” mājās) mirusi 31 gada vecumā<br />

806 807<br />

1855. gadā “Staņu Vistiņos” 63 gadu vecumā no holēras<br />

mira Jānis Burvis (*1792. †13.10.1855. “Staņu Vistiņi”),<br />

bet trīs dienas iepriekš 68 gadu vecumā no holēras mira<br />

arī viņa sieva Baiba Burve (*1787. †10.10.1855. “Staņu<br />

Vistiņi”). Šīs ģimenes laulību ieraksts pagaidām nav<br />

atrasts.<br />

1869. gada mirušo ieraksts Nr. 70 norāda, ka bez<br />

“Strēļu Vistiņiem” pastāvēja arī “Dobeļu Vistiņi”, kuros<br />

saimniekoja Dārte Ādama (*1840. Dinsdurbe †10.9.1869.<br />

“Dobeļu Vistiņos”). Tāpat ir zināms, ka 1887. gada 15.<br />

februārī Asītes un Priekules draudzes baznīcā salaulājās<br />

Jānis Dobelis un Ilze Garoza, kuru mājvieta bija Asītes<br />

“Dobeļu Vistiņos”. Abi kļuva par vecākiem (paaudze):<br />

• Ģirts Dobelis (*5.4.1887 Dobeļu. Vistiņi),<br />

krustvecāki puisis Ģirts Dobelis, saimnieks Lapiņš<br />

Dobelis un Jūle Dobele.<br />

• Made Dobele (*12.10.1891. Asīte) krustvecāki<br />

kalps Jānis Ostels un Madde<br />

• Anna Dobele (*13.3.1893. Asīte) krustvecāki<br />

kalps Jānis Ostels un Anna, saimnieks Lapiņš<br />

Dobelis<br />

Taureņi<br />

Zīberu “Taurēnu” saimē ir dzīvojis arī kāds Kašis Burvis<br />

(*1736. †14.1.1836.), kurš mira 100 gadu vecumā, būdams<br />

akls.<br />

Kalnenieki<br />

Bijušais saimnieks Kārlis Burvis (*1755. †17.3.1847.), kas<br />

mira 92 gadu vecumā<br />

Vai šie abi ir viens pāris?<br />

Kārlis Burvis bija precējies ar Madi (*1774. †10.4.1846.),<br />

kas mira 72 gadu vecumā<br />

Pastnieki<br />

Andrejs Burvis (*1796. †17.5.1847. “Pastnieku” māja),<br />

miris 51 gada vecumā<br />

Klabbji<br />

Jānis Burvis un Margriete:<br />

• Gotlībe Mīne Burve (*19.10.1811. “Klabbju”<br />

mājas †27.12.1812. “Klabbju” mājās), mirusi 1 gada<br />

vecumā<br />

• Marija Burve (†13.10.1815. “Klabbe”), mirusi 2<br />

[gadu?] vecumā<br />

• Katrīne Burve (*29.12.1815. †5.9.1816.), mirusi<br />

[½ gada?] vecumā<br />

Pidriķis Burvis (*1757. †3.5.1829.), miris 72 gadu vecumā<br />

Ērnsts Burvis (†18.1.1815. “klabbe”), miris 9 [dienu?]<br />

vecumā [tēvs norādīts Pridiķis]<br />

Ieva Burve (†1.9.1816. “Klabbe”), mirusi 4? gadu vecumā<br />

Ernsts Burvis (*1844. Priekule †21.2.1868. Klabju mājas),<br />

miris 24 gadu vecumā, neprecēts<br />

****<br />

Kārlis Burvis un Jūle kļuva par vecāiem (paaudze):<br />

• Ernests Burvis (*14.10.1866. “Klabje” †pēc 1941.)<br />

[– 1941. Gada tautas skaitīšanas datos norādīts<br />

*11.11.1866.]<br />

Paaudzes pārstāvis Ernests Burvis salaulājās ar Dārtu Līzi<br />

Annu Mami (*15.1.1874. Aizvīķu pagasts †pēc 1941.).<br />

1941. gadā abi norādīti kā luterāņi, kopš 1922. gada 23.

aprīļa dzīvoja Asītes pagasta “Laugaļos”, kuros saimniekoja<br />

viņu dēls (paaudze):<br />

• Fricis Burvis (*20.2.1908. Bātas pagasts †pēc<br />

1941.)<br />

Paaudzes pārstāvis Fricis Burvis savu vecāku mājās<br />

atgriezās 19<strong>30</strong>. gada 28. maijā, bet kopš 1938. gada 21.<br />

jūlija te dzīvoja arī viņa sieve, baptiste Zelma Matilde<br />

Kupše (*3.9.1914. Asītes pagasts †pēc 1941.), kuru laulībā<br />

piedzima (paaudze):<br />

Kalpa atraitne Ilze Burve (*1812. †<strong>30</strong>.10.1878.<br />

“Sudmaļu” mājās) mirusi 66 gadu vecumā<br />

Visticamāk, ar šo Burvju dzimtu ir saistīts arī Ernasts<br />

Burvis (*10.10.1818. Priekules pagastā †31.3.1894.<br />

Liepājā).<br />

* ***<br />

paaudzes pārstāvis Fricis Burvis (*4.12.1883. “Ašmu”<br />

• Lidija Alma Burve (Trautmane) (*9.6.1925.<br />

• Ārija Biruta Burve (*9.12.1939. Asītes “Laugaļos”)<br />

X mājas †4.4.1955. Omskas raj.) ieguva 3 klašu izglītību Priekule †16.11.2004.)<br />

* **<br />

un kopš 1921. gada <strong>30</strong>. jūnija dzīvoja “Mazdrīviņu”<br />

(represēto lietā Nr. 9833 norādīts – “Mazdrīviņu”) mājās Par “Mazdrīviņu” mājām represēto lietā var atrast ziņas,<br />

un apprecējās ar Annu Leju (*15.9.1886. Kauņas guberņa, ka 1939. gadā tā bija 55 ha plaša saimniecība ar 11<br />

Jānis Burvis (*1809. Priekulē †17.2.1867. “Klabje” mājās)<br />

Kretingas apr. Skodas pag., “Ķīku”? mājās) Jāņa [citviet – zirgiem, 20 govīm, 12 cūkām un saimniecībā tika algoti<br />

miris 58 gadu vecumā<br />

Jēkaba] meitu. Arī Friča ģimene bija baptisti, Fricis daudz trīs sezonas strādnieki. 1949. gada 25. martā no šīm<br />

Magriete Burve (*1799. Priekule †12.6.1879. “Klabje”<br />

ziedoja baptistu draudzes baznīcas celtniecībai. Par Annu mājām tika deportēti uz Omskas apgabala Uļjanovskas<br />

mājas), mirusi 80 gadu vecumā<br />

Leju (Burvi) ir zināms, ka viņa ieguva 3 klašu izglītību un rajonu Fricis Burvis, viņa sieva Anna, dēls Arnolds<br />

atgriezās no Sibīrijas un ar dēlu Arnoldu Burvi dzīvoja un Arnolda sieva Emīlija, bet dēls Ādolfs, kā arī meita<br />

Kessenu mājas<br />

Priekulē, kur Arnolds uzbūvēja māju. Ir apglabāta Lidija deportāciju brīdī nebija mājās (viņi slēpās, jo bija<br />

Ieva Burve kļuva par māti meitai (paaudze):<br />

Priekules kapos. No 1941. gada tautas skaitīšanas datiem brīdināti par represijām). Pēc vecāku teiktā, viņi bija<br />

• Ilze Burve (†14.8.1836.), mirusi 1 gada vecumā<br />

varam uzzināt, ka “Mazdrīviņu” saimniecībā dzīvoja arī devušies uz Liepāju, kur viņus atrast neizdevās. Ģimene<br />

viens II Pasaules kara gūsteknis – Aleksejs Filoņeņko tika nometināta Omskas apgabala Uļjanovskas rajona<br />

Elku Vigeļi<br />

(*1.3.1915. Krievija), kurš 4.jūlijā tika sagūstīts Liepājā kolhozā “Vlastj truda”, kur Arnolds Burvis strādāja par<br />

(saime Nr 3)<br />

un jau nākošajā dienā pārvietors uz “Mazdrīviņiem”. traktoristu vietējā MTS (Mehanizēto traktoru stacija), bet<br />

Saime nr 4 - Jager<br />

Savukārt Friča Burvja un Annas Lejas laulībā piedzima viņa sieva – kolhozā. Pirms deportācijas Arnolds strādāja<br />

(XI paaudze):<br />

kā šoferis Priekules pagasta lauksaimniecības biedrībā un<br />

1949. gadā, dzīvokļu trūkuma dēļ bija apmeties vecāku<br />

Jānis Burvis (*1818. Priekule †2.1.1866 Elkas-Wiggel<br />

Pieauga 3 brāļi un 3 māsas, tā’dēl Ance, visticamāk mājās “Mazdrīviņos”. Burvju ģimene, dzīvojot Sibīrijā,<br />

mājās.), miris 47 gadu vecumā<br />

=Anna Šneidars<br />

piedzīvoja nepatīkamu starpgadījumu ar dzīvesvietu, par<br />

• Ance [vai Rita] Burvis (*1910. †1949.) – nav ko liecina Friča Burvja 1950. gada 23. maija iesniegums.<br />

Krišjānis Burvis un Ieva:<br />

norādīta 1941. gada tautas skaitīšanā, iespējams, ir Tajā minēts, ka Burvis ar kolhoza direktoru Kozlovu<br />

• Maike [Magriete] Burve (*27.3.1808. “Viggel”<br />

domāta Anna Burve (Šneidars).<br />

parakstījuši mājas iegādes līgumu par summu 3500 rubļi.<br />

saimē †1.1.1809. “Burvju” saimē). Miršanas ierakstā<br />

• Jānis Burvis (*11.6.1910. Lietuvā †13.5.1980.) Vienlaikus kolhoza direktors solījis aizdevumu 5000 rubļu<br />

norādīta kā Magriete, dzimšanas – kā Maike. Mirusi<br />

[tautas skaitīšanas anketā norādīts *8.7.1910.] apmērā mājas iegādes un remonta izdevumu segšanai,<br />

½ gada vecumā.<br />

• Ādolfs Burvis - pēc mutvārdu informācijas - taču solījumu neturēja un pieprasīja no Burvjiem<br />

miris kā bērns, tādēļ vēlāk jaundzimušajam atkal naudu nekavējoties. Ņemot vērā, ka naudas ģimenei<br />

nebija, Kozlovs pieprasīja atdot Arnolda pulksteni, ko<br />

S<br />

dots vārds Ādolfs<br />

ahlau mājas<br />

• Arnolds Fricis Burvis (*14.5.1917. Lietuva, pats novērtējis par 500 rubļiem. Diemžēl, māju kolhoza<br />

Kalps Jānis Burvis:<br />

Kretingas apriņķis, Skoda, “Drupju” sādžā, direktors pārdeva otrreiz un Burvjiem bija jāmeklē jauna<br />

• Krišjānis Burvis (*Priekule †2.6.1872.), miris 3<br />

†17.1.2014. Priekule)<br />

mājvieta. No nometinājuma vietas Sibīrijā Burvji tika<br />

gadu vecumā<br />

• Anna Burve (Šneidars) (*7.6.1913. †1.8.1950. atbrīvoti 1957. gada 18. janvārī. Pēdējo mūža gadu pēc<br />

Vaiņodē) ģimenē saukta par Anci<br />

atgriešanās Latvijā Anna Burve jau bija slimības gultā.<br />

Anna Burve (*1804. Priekule †27.12.1874.) mirusi 70g ¼<br />

• Ādolfs Burvis (*<strong>30</strong>.7.1919. Lietuva, Kretingas<br />

vecumā<br />

apriņķis, Skoda, †20.12.2009. Aizpute)<br />

XI paaudzes pārstāve Ance [Rita] Burvis (*1910. †1949.)<br />

• Marija Burve (Kraušs) (*10.7.1921.) - ģimenē nav norādīta 1941. gada tautas skaitīšanas anketā kā<br />

Vecvagaru mājas<br />

saukta par Zelmu<br />

dzīvojoša “Mazdrīviņu” mājās – ziņas par viņu ir tikai<br />

“Vecvagaru” māju kalps Jānis Burvis un viņa sieva Ilze<br />

zīmētajā dzimtas kokā. Viņa kļuva par māti diviem<br />

kļuva par vecākiem (paaudze):<br />

Attēli 396. pēcnācējiem (XII paaudze):<br />

• Krišjānis Burvis (*6.9.1856. “Vecvagaru” mājās),<br />

Fricis Burvis un viņa sieva Anna Burve.<br />

krustvecāki Krišjānis Gūže no “Elkku Vigeļiem”,<br />

• Liene<br />

“Meijeru” saimniece Marija Birzniece, “Vecvagaru”<br />

• Andris<br />

saimniece Anne Kandere.<br />

• Lene Burve (*<strong>30</strong>.12.1858.), krustvecāki Lēne<br />

XII paaudzes pārstāve Liene kļuva par māti trīs<br />

Ķipste “mežeņu” kalps Jēkabs Gariņš, Vecvagaru<br />

pēcnācējiem (XIII paaudze):<br />

Anne, Kander Vistiņš.<br />

• Nekristīta meita (†27.3.1861.)<br />

• Gunta<br />

• Katrīne Burve (Freimane) (*7.7.1863. Vecvagaru<br />

• Sandra<br />

mājās †pēc 1941.) krustvecāki saimniece Anna<br />

• Indra<br />

Kandere, meita Katrīna Burve, puisis Ernsts<br />

Mucenieks<br />

XII paaudzes pārstāvis Andris kļuva par tēvu diviem<br />

Katrīne Burve (ar laulību uzvārdu Freimane un<br />

pēcnācējiem (XIII paaudze):<br />

dzimšanas datumu *19.7.1863.) 1941. gadā ir norādīta<br />

kā Asītes pagasta nespējnieku nama iedzīvotāja, piederīga<br />

• Gatis<br />

luterāņu draudzei.<br />

• Edgars<br />

mājas<br />

S<br />

udmaļu<br />

BURVJU DZIMTA (“MAZDRĪVIŅI”)<br />

BURVIS-ŠNEIDARS-KRAUŠS-ŠEFLERS-ŠINGIREJS-MAKS-MIHELSONS-ĢEDERTS-BROŽE-<br />

VORSLAVS<br />

XI paaudzes pārstāvis Jānis Burvis (*8.7.1910. †1970.)<br />

salaulājās ar sava brāļa Arnolda Burvja sievas Emīlijas<br />

māsu Alvīni Lidiju Vismiņu (*22.2.1923. Rucavas pagastā<br />

808 809

†27.3.2008. “Īvas” mājās Priekules novadā), kuras tēvs<br />

bija Miķelis Vismiņš [nevis Vistiņš, kā kļudaini norādīts<br />

vairākos dzimtas vēstures dokumentos] un māte Anna<br />

Vismiņa. Pēc 25 gadu kopdzīves Jānis Burvis un Alvīne<br />

Lidija Vismiņa pašķīrās un viņa apprecējās ar Kareli,<br />

no kā savā uzvārdā ieguva papildinājumu “Karele”. Jāņa<br />

Burvja un Alvīnes Lidijas Vismiņas laulībā piedzima trīs<br />

pēcnācēji (XII paaudze):<br />

• Ingrīda Burve (Šeflere) (*<strong>30</strong>.11.1947.)<br />

• Rita Burve (Riekstiņa) (*18.4.1949. Virgas<br />

pagasts, Priekule), dzīvo Saldus novada Šķēdes<br />

pagasts Liepu iela 2-18<br />

• Ziedonis Burvis (*24.9.1951. Priekule),<br />

XII paaudzes pārstāve Ingrīda Burve (Šeflere)<br />

(*<strong>30</strong>.11.1947.) salaulājās ar Talivaldi Šefleru (*26.4.1940.<br />

†31.1.2016.) un šajā laulība piedzima (XIII paaudze):<br />

• Andris Šeflers (*22.8.1968. Priekules novads)<br />

• Kristīne Šeflere (Braže) (*<strong>30</strong>.4.1980. Priekules<br />

novads)<br />

XIII paaudzes pārstāvis Andris Šeflers (*22.8.1968.<br />

Priekules novads) 2000. gadā precējās ar Vaidu Andrijausku<br />

(*23.7.1970.), abu laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Ance Šeflere (*16.5.2003. Gramzdas pagasts)<br />

XIII paaudzes pārstāve Kristīne Šeflere (Braže)<br />

(*<strong>30</strong>.4.1980. Priekules novads) bija precējusies ar Andri<br />

Braži (*11.3.1962. Priekule) [dzīvo Liepāja Uliha iela<br />

49-6] , taču laulība tika šķirta. Tās laikā piedzima (XIV<br />

paaudze):<br />

• Andrejs Bražis (*6.5.2005. Liepāja).<br />

• Marta Braže (*26.7.2010. Liepāja).<br />

XII paaudzes pārstāve Rita Burve (Riekstiņa)<br />

(*18.4.1949. Virgas pagasts, Priekule) salaulājās divreiz –<br />

pirmā laulība ar Gunti Kanderu (†) bērnu nebija. Otrreiz<br />

Rita apprecējās ar Valdi Poltavcevu (*) un trešo reizi - ar<br />

Aivaru Riekstiņu (*). Abās pēdējās laulībās piedzima<br />

(XIII paaudze):<br />

• Māris Poltavcevs (*14.2.1975. Saldus).<br />

• Kaspars Riekstiņš (*27.4.1981. Tukums).<br />

• Kristīne Riekstiņa (Jakobica) (*4.9.1984.).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Māris Poltavcevs (*14.2.1975.<br />

Saldus) precējies ar Lāsmu Kalvišu (*18.11.1974. Kuldīga)<br />

un viņu laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Santa Poltavceva (*5.10.1995. Saldus).<br />

• Elīna Poltavceva (*5.2.2001. Saldus).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Kaspars Riekstiņš (*27.4.1981.<br />

Tukums) precējies ar Ilzi Kraševsku (*23.2.1985. Rīga) un<br />

viņu laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Sabīne Riekstiņa (*14.10.2008.)<br />

• Artūrs Riekstiņš (*<strong>30</strong>.7.2013.)<br />

XIII paaudzes pārstāve Kristīne Riekstiņa (Jakobica)<br />

(*4.9.1984.) ir pārcēlusies uz Vāciju, kur dzīvo Lindauer<br />

str.24, Konstaz 78464, un ir precējies ar Krisu Jakobicu<br />

(Chriss Jakobitzch, *17.8.1986. Vācija). Šajā laulībā<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

Vācija)<br />

XII paaudzes pārstāvis Ziedonis Burvis (*24.9.1951.<br />

Priekule) salaulājās divreiz – pirmā laulība tika noslēgta<br />

ar Silviju (*1951.), bet otrā - ar Ainu (*1938.). Ziedonis<br />

Burvis dzīvo “Īvas” mājās Dāmas ciemā Priekules novada<br />

Gramzdas pagastā, ir šķīries, bet pirmajā laulībā piedzima<br />

dēls (XIII paaudze):<br />

• Valdis Burvis (*1969.), kurš ir vairākkārt precējies<br />

un kuram ir bērni.<br />

XI paaudzes pārstāvis Arnolds Fricis Burvis (*14.5.1917.<br />

†17.1.2014. Priekule), miris no sirds mazspējas, kopā ar<br />

savu sievu Emīliju Vismiņu (*10.2.1928. Rucava, “Tiltu”<br />

mājas) 1949. gada 25. martā tika represēti no Priekules<br />

pagasta “Mazdrīviņu” mājām un deportēti uz Omskas<br />

apgabala Uļjanovskas rajonu, no kurienes abi tika atbrīvoti<br />

1957. gada 18. janvārī. No represēto lietas uzzinām, ka<br />

1955. gadā no 12. līdz 25. jūlijam Arnolds Burvis piedalījās<br />

Vissavienības Lauksaimniecības izstādē Maskavā, bet par<br />

teicamu darbu kolhozā ir saņēmis vairākus goda rakstus un<br />

godalgas. 1941. gada tautas skaitīšanas anketā ir norādīts,<br />

ka 1941. gada 5. jūnijā viņš ir atgriezies “Mazdrīviņos”<br />

no kara dienesta. Par Emīliju ir zināms, ka viņa ieguva<br />

9 klašu izglītību un 2 gadus mācījās Pedegoģijas skolā.<br />

Emīlijas tēvs bija Miķelis Vismiņš (*1889.), bet bez<br />

Emīlijas ģimenē bija vēl divi brāļi un viena māsa . Par brāli<br />

Miķeli Vismiņu (*1918. †1944.) ir zināms, ka viņš 1944.<br />

gadā, būdams sarkanarmietis, krita kaujās (pazudis bez<br />

vēsts). Par brāli Jāni Vismiņu (*1921.) ir zināms, ka viņam<br />

bija saimniecība Mažeiķu tuvumā Lietuvā (iespējams,<br />

tās nosaukums bija “Dambji”). Savukārt par māsu Lidiju<br />

Vismiņu (Burvi) (*1923.) ir zināms, ka viņa dzīvoja<br />

saimniecībā “Kupči” (?) Purmsātos, Liepājas tuvumā un<br />

bija precējusies ar Arnolda Friča Burvja brāli Jāni Burvi.<br />

Jau Sibīrijā piedzima Arnolda Burvja un Emīlijas Vistiņas<br />

meitas (XII paaudze):<br />

• Ērika Burve (Šingireja) (*3.7.1950. Omskas<br />

apgabals).<br />

• Lidija Burve (Ģederte) (*2.10.1951. Omskas<br />

apgabals).<br />

Pēc atgriešanās no izsūtījuma Arnolda Burvja dzīvesvieta<br />

bija norādīta Priekulē, K.Marksa ielā 46, bet viņa sievas<br />

Emīlijas Burves – Brocēnos, Padomju ielā 5-5.<br />

XII paaudzes pārstāve Ērika Burve (Šingireja) (*3.7.1950.<br />

Omskas apgabals) bija Liepājas estrādes ansambļa “Santa”<br />

soliste, kas apprecējās ar Nikolaju Šingireju (*21.9.1948.<br />

Baltkrievija †27.2.2008. Brocēni). Šajā laulībā piedzima<br />

pieci pēcnācēji (XIII paaudze):<br />

• Kristīne Šingireja (Maka) (*12.7.1974. Saldus).<br />

• Diāna Šingireja (Jansone) (*4.2.1978.).<br />

• Eduards Šingirejs (*28.1.1982.).<br />

• Arturs Šingirejs (*10.4.1984. Saldus).<br />

• Elizabete Šingireja (*24.9.1990.), neprecējusies,<br />

bērnu nav.<br />

XIII paaudzes pārstāve Kristīne Šingireja (Maka)<br />

(*12.7.1974. Saldus) apprecējās ar Mārtiņu Maku<br />

(*27.3.1974.), abu laulībā ir dzimuši (XIV paaudze):<br />

Attēli 396.<br />

Arnolds Burvis un viņa sieva Emīlija Vismiņa.<br />

XIII paaudzes pārstāvis Diāna Šingireja (Jansone)<br />

(*4.2.1978.) apprecējās ar Arti Jansonu (*25.2.1976.) abu<br />

laulībā ir dzimuši (XIV paaudze):<br />

• Albertīna Marija Jansone (*24.8.2006.).<br />

• Nikolajs Jansons (*9.12.2008.).<br />

• Jānis Jansons (*2.11.2010.).<br />

• Vincents Jansons (*28.6.2015.).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Eduards Šingirejs (*28.1.1982.)<br />

ir bijušais basketbolists, precējies ar Baibu Ziedu<br />

(*29.8.1990.) dzīvo Rīgā, abu laulībā ir dzimuši (XIV<br />

paaudze):<br />

• Nikola Šingireja (*27.10.2013.)<br />

XIII paaudzes pārstāvis Arturs Šingirejs (*10.4.1984.<br />

Saldus) plašākai sabiedrībai ir pazīstams ar savu<br />

skatuves vārdu Dons. Popularitāti Arturs ieguva, 2003.<br />

gadā piedaloties TV šovā “Talantu fabrika”. Dzīvodams<br />

Lielbritānijā, 2003. gadā Arturs Šingirejs apprecējās ar<br />

savu ilggadējo draudzeni un dziedātāju Lindu Kalniņu<br />

(*1.6.1984. Jelgava), taču 2013. gada 16. maijā šī laulība<br />

tika šķirta. Būdams ne tikai dziedātājs, bet arī komponists,<br />

• Ādams Maks (*20.12.2002.).<br />

• Arnolds Maks (*14.4.2008.).<br />

• Arvīds Maks (*4.10.2010.).<br />

• Gregors Janobicu (Gregor Jakobitzch, *2017.<br />

810 811<br />

Arturs Šingirejs ir ierakstījis vairākus albumus – “Viens<br />

otram”, “Lights On”, “Lelle”, “Signāls”, “Varanasi”, “Sibīrija”,<br />

“Tepat” un “Namiņš. Kaste. Vārdi”. Dziesma “Signāls”<br />

divus gadus pēc kārtas bija Latvijas radiostacijās visbiežāk<br />

atskaņotais radio singls.<br />

XII paaudzes pārstāve Lidija Burve (Ģederte) (*2.10.1951.<br />

Omskas apgabals) bija precējusies divas reizes un katrā<br />

no laulībām piedzima divi pēcnācēji. Pirmajā laulībā<br />

ar Emmas Adeles Brožes un Jēkaba Brožes dēlu Andri<br />

Ernestu Broži (*27.6.1941. †27.5.1997. Talsos) piedzima<br />

(XIII paaudze):<br />

• Ilona Brože (Zariņa) (*10.11.1972.).<br />

• Anda Brože (Vorslova) (*28.10.1974.), dzīvo<br />

Vandzenē.<br />

Lidija Burve otrreiz apprecējās ar Edvīnu Gedertu un šajā<br />

laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Mārtiņš Gederts (*25.10.1980. Jelgavā).<br />

• Dace Gederte (*27.3.1982.).<br />

XIII paaudzes pārstāve Ilona Brože (Zariņa)<br />

(*10.11.1972.), neprecējusies, dzīvo Brocēnos, atiecībās<br />

ar Uldi Zariņu (*<strong>30</strong>.10.1972.) piedzima meita (XIV<br />

paaudze):<br />

• Kristiāna Zariņa (*18.11.1999.).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Mārtiņš Gederts (*25.10.1980.<br />

Jelgavā), dzīvo Brocēnos, neprecējies, attiecībās ar Initu<br />

Jekavicku (*6.11.1981.) ir meita (XIV paaudze):<br />

• Ance Gederte (*7.3.2008.).<br />

XIII paaudzes pārstāve Dace Gederte (*27.3.1982.)<br />

dzīvo Brocēnos, ir neprecējusies, attiecībās ar Helmutu<br />

Grasmani (*9.10.1978.) ir dzimuši (XIV paaudze):<br />

• Enija Grasmane (*9.11.2001.).<br />

• Patriks Ralfs Grasmanis (*<strong>30</strong>.7.2003.).<br />

Attēli396.<br />

Artūrs Šingirejs un Linda Kalniņa 2004. gadā un Artūrs Šingirejs 2012. gadā, filmējot videoklipu<br />

dziesmai “Signāls”.

Savukārt Daces Gedertes attiecībās ar Andri Tidenbergu<br />

(*24.8.1966.) ir dzimis (XIV paaudze):<br />

• Rojs Herberts Tidenbergs (*16.5.2014.).<br />

XI paaudzes pārstāve Anna Burve (Šneiders) (*7.6.1913.<br />

†1.8.1950. Vaiņodē) apprecējās ar Andreju Šneideru<br />

(*8.12.1903. Krote †11.1977.) un abu laulībā piedzima<br />

(XII paaudze):<br />

• Rita Šneidere (*15.12.1938. Padonē, Durbes pag.),<br />

neprecējusies, pēcnācēju nav. Ir Liepājas baptistu<br />

Ciānas draudzes locekle.<br />

• Viesturs Šneiders (*8.5.1940. Krotē).<br />

XII paaudzes pārstāvis Viesturs Šneiders (*8.5.1940.<br />

Krotē) ir precējies ar Dzidru Pļavinsku (*19.2.1936.<br />

Liepāja) un abu laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Gunta Šneidere (*19.5.1971.).<br />

XIII paaudzes pārstāve Gunta Šneidere (*19.5.1971.)<br />

ir precējusies ar Edgaru Kloku (*23.8.1965.), kurš pēc<br />

laulībām pārgāja sievas uzvārdā. Abu laulībā piedzima<br />

(XIV paaudze):<br />

• Vilnis Šneiders (*14.3.1999.)<br />

• Amanda Šneidere (*12.5.2005.)<br />

XI paaudzes pārstāvis Ādolfs Burvis (*<strong>30</strong>.7.1919. Lietuva,<br />

Kretingas apriņķis, Skoda, †20.12.2009. Aizpute) kara<br />

laikā izvairījās no leģiona un dienesta Sarkanajā armijā,<br />

par ko tika nosūtīts uz filtrācijas nometni, kur piedalījās<br />

Belomoras kanāla rakšanā. Bija precējies ar Elzu Bahmani<br />

(*1.3.1936. †14.4.1991.) kļuva par tēvu divām meitām (XII<br />

paaudze):<br />

• Irēna Burve (*29.06.1959. Aizputē) dzīvo<br />

Aizputē, neprecējusies, bērnu nav. Mācījusies<br />

Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē.<br />

• Ināra Burve (*8.6.1955. Aizputē) dzīvo Aizputē,<br />

neprecējusies, bērnu nav. Aizpute Avotu iela 10-5<br />

XI paaudzes pārstāve Marija Burve (Kraušs) (*10.7.1921.<br />

Priekule) apprecējās ar Romānu Kraušu, kara laikā devas<br />

trimdā un pārcēlās uz ASV, kur dzīvoja Sanfrancisko. Abu<br />

laulībā piedzima dēls (XII paaudze):<br />

• Rūsiņš Kraušs – šāds nav figurējis vēstulēs.<br />

• Arturs Kraušs (*) vairākkārt precējies, ir bērni.<br />

• Velga [jeb Elga] Kraušs (*), nav precējusies,<br />

pedagogs, latviski nerunā, ir audžudēls, bet neesot<br />

izrādījusi interesi par saziņu ar Latvijā dzīvojošajiem<br />

radiem.<br />

Lidija Burve - 090625 – 11916<br />

XI paaudzes pārstāve Lidija Alma Burve (*9.6.1925.<br />

†16.11.2004.) apprecējās ar Miķeli Trautmani (*6.8.1912.<br />

†). šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Ruta Trautmane (Mihelsone) (*12.3.1951.<br />

Priekule).<br />

• Kārlis Trautmanis (*24.4.1953.).<br />

• Inārs Trautmanis (*1956. †).<br />

• Diāna Trautmane (Samate)<br />

XII paaudzes pārstāve Ruta Trautmane (Mihelsone)<br />

(*12.3.1951. Priekule) salaulājās ar Uldi Mihelsonu<br />

(*8.8.1947. †23.11.1996.) un abu laulībā piedzima (XIII<br />

paaudze):<br />

• Antra Mihelsone (*21.1.1973.).<br />

• Aldis Mihelsons (*1.2.1975.).<br />

• Liena Mihelsone (Ašme) (*3.4.1976.) – Priekule,<br />

Baznīcas iela 18.<br />

• Kristīne Mihelsone (Reņģīte) (*15.2.1979.)<br />

dvīne.<br />

• Edgars Mihelsons (*15.2.1979.) dvīnis.<br />

• Mārtiņš Mihelsons (*14.2.1980.).<br />

XIII paaudzes pārstāve Liena Mihelsone (Ašme)<br />

(*3.4.1976.) precējusies ar Ivaru Ašmu (*26.8.1974.), šajā<br />

laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Klāvs Ašmis (*28.11.2002.)<br />

XIII paaudzes pārstāve Kristīne Mihelsone (Reņģīte)<br />

(*15.2.1979.) ir precējusies ar Reņģīti, šajā laulībā<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Ance Reņģīte<br />

XII paaudzes pārstāvis Inārs Trautmanis bija precējies<br />

ar Guntu un šajā laulībā piedzima divi pēcnācēji (XIII<br />

paaudze):<br />

• Meita Trautmane<br />

• Dēls Trautmanis<br />

XII paaudzes pārstāve Diāna Trautmane ir precējusies<br />

ar Samatu un šajā laulībā piedzima divi pēcnācēji (XIII<br />

paaudze):<br />

• Lāsma Samate (Bēvalde), laulājusies ar Bēvaldu<br />

• Māris Samats<br />

BURVJU DZIMTA (“JERMUŠI”)<br />

BURVIS-ĶERIS-KARZONS-PREISS-GŪŽA-NĀRĶIS-ANERAUDS-EGLENIEKS-KLA-<br />

BIS-SAULĪTIS-ŠAULIS-ATMATS- LUKEVICS-LŪĶIS – BIRZNIEKS – DOBELIS – ELVIŅŠ -<br />

RAUDUMS - LASMANIS – RANCĀNS- SKRANDA<br />

Jānis Burvis bija precējies ar Annu (*1808. †21.4.1846.<br />

Jermušu mājas), kas mira 38 gadu vecumā.<br />

Eduards Žanis Alfreds Gūža (*4.2.1903. †14.2.1942.<br />

Liepāja), konditors, dzīvoja Liepājā, miris no izsitumu<br />

tīfa, neprecēts, luterānis. Tiesa gan, vēl 1941. gada tautas<br />

skaitīšanas laikā Liepājā, Apšu ielā 33 dz 5 kopā ar viņu<br />

ir norādīti Emīlija Gūža (*7.6.1905. Liepāja), kura,<br />

visticamāk, ir bijusi Eduarda Žaņa Alfreda Gūžas sieva un<br />

iespējams, ir mirusi 1941. gada nogalē. Tāpat ir norādīts<br />

dēls (paaudze):<br />

• Ilvars Gūža (*26.1.1927. Liepāja).<br />

Visi trīs uz šo mājvietu pārcēlušies 1937. gada decembrī.<br />

1941. gadā “Jermušos” dzīvoja luterticīgie Ernests<br />

Burvis [???] (*6.3.1901. Liepāja), viņa sieva Līne Burve<br />

(*8.12.1902. Liepāja) un viņu bērni:<br />

• Edgars Burvis (*20.10.1924. Liepāja).<br />

• Zigfrīds Burvis (*4.8.1927. Priekules pagasts).<br />

Šī ģimene uz “Jermušiem” pārcēlās 1941. gada 15. maijā<br />

no Asītes pagasta “Vecarājiem”. Ģimenes galvas vārds<br />

sākotnēji ierakstīts kā Edgars, taču labots ar roku un<br />

domājams, ir jālasa kā Ernests. Ernestam Burvim un viņa<br />

dēlam Edgaram Burvim ir piezīme “izbēdzis 1941. gada<br />

20. jūnijā”.<br />

Ernests Burvis (*8.5.1901. †28.7.1941. Liepāja), dzīvoja<br />

Asītes pagastā, lauksaimnieks, precēts. – iespējams,<br />

domāts Jermušu mājās<br />

Pagaidām nav saprotams, kuru Burvju pēctecis ir Ermans/<br />

Ernests<br />

Senākās šobrīd zināmās ziņas par “Jermušu” mājām<br />

[no zīmētā dzimtas koka, nevis baznīcu grāmatām,<br />

jo visticamāk, šī ģimene bija baptistu draudzē, kuras<br />

grāmatas līdz mūsdienām nav saglabājušās] ir saistītas ar<br />

VIII paaudzes pārstāvjiem Ilzi Priednieci (*1848. †1891.<br />

No tīfa) un Ermani Gūžu (*1842. †1891.), kuru laulībā<br />

piedzima (IX paaudze): mira o<br />

• Jūlija Gūža (Karzona) (*† mirusi II Pasaules kara<br />

laikā), laulājusies ar Matīsu Karzonu (*4.1866.),<br />

• Anna Gūža (Ģibiete) (*1870. “Jermušu” mājas),<br />

precējusies ar Jāni Ģibieti (*1869. †1940.),<br />

pārcēlusies uz “Vecģibiešu” mājām.<br />

• Fricis Gūža (*1872. †1924. [jeb 1921.].), tika<br />

adoptēts no “Vistiņu” māju saimniekiem, kuriem<br />

pašiem nebija savu bērnu. precējies ar Annu Piķieli<br />

(*1874. †1936.), vēlākais saimnieks Elkas “Vistiņos”,<br />

bija 12 bērni<br />

• Krišis Gūža (*1872. †1963.), precējies ar savu<br />

māsīcu, sava tēva Ermaņa Gūžas māsas Marijas<br />

812 813<br />

Gūžas un Hermaņa Burvju meitu Ilzi Burvi (*1894<br />

†1983.) [atsevišķās vietās norādīta arī kā Anna<br />

Gūža].<br />

• Jānis Gūža (*1873. †1891.), miris kā pusaudzis,<br />

plašāku ziņu nav.<br />

• Marija Gūža (Burve) (*9.2.1888. †2.1968.<br />

Priekules pag), precējusies ar Hermani Burvi<br />

• Madliena Gūža (*1891. †1891.), mirusi 3 mēnešu<br />

vecumā no tīfa.<br />

• Emīlija Gūža (Ķere-Karzone), precējusies ar<br />

Ģirtu Ķeri-Karzonu (*12.1852. †domājams, pirms<br />

1937.).<br />

• Līze Gūža.<br />

• Janis Gūža, (domājams, *1891., pēc iepriekšējā<br />

Jāņa nāves).<br />

• Andrejs Gūža, (*ap 1885.).<br />

Aizbildņi<br />

JŪLIJAS GŪŽAS LĪNIJA<br />

Ņemot vērā to, ka pagaidām nav zināms precīzs<br />

IX paaudzes pārstāves Jūlijas Gūžas dzimšanas<br />

datums, var uzskatīt, ka viņa bija vecākā šajā ģimenē<br />

dzimusī meita, kas pūrā saņēma “Jermušu” mājas, jo kā<br />

nākamais pēc Ērmaņa Gūžas kā šo māju saimnieks ir<br />

norādīts Matīss Karzons. Nav izslēgts, ka<br />

KRIŠA GŪŽAS LĪNIJA<br />

IX paaudzes pārstāvis Krišis Gūža (*1872. †1963.),<br />

apprecējās ar Ilzi Burvi (*1894. †1983.) un šajā<br />

laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Pēteris Gūža (*1923. †1991.)<br />

• Valija Gūža (*)<br />

• Anna Gūža (Lapiņa) (*)<br />

• Rolands Gūža (*)<br />

• Rita Gūža (Inne) (*)<br />

• Ilma Gūža (*)<br />

X paaudzes pārstāvis Pēteris Gūža (*1923. †1991.)<br />

apprecējās ar Almu (*5.11.1923. Vaiņode †6.4.2018.) un<br />

šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Rudīte Gūža (Zabariveca) (*), precējusies ar<br />

Nikolaju Zabarivecu (*), plašāku ziņu nav.<br />

• Ilga Gūža (*1.9.1949.)<br />

XI paaudzes pārstāve Ilga Gūža kļuva par māti (XII<br />

paaudze):<br />

• Ilze Gūža (*)<br />

IX paaudzes pārstāve Anna Gūža (*.), apprecējās ar<br />

Laimoni Lapiņu (*) un šajā laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Olafs Lapiņš (*.)<br />

IX paaudzes pārstāvis Rolands Gūža (*.), apprecējās ar

Mirdzu (*) un šajā laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Aija Gūža (*.)<br />

IX paaudzes pārstāes Rita Gūža (Inne) (*.), apprecējās ar<br />

Osvaldu Inni (*) un šajā laulībā piedzima (X paaudze):<br />

ANNAS GŪŽAS LĪNIJA<br />

GŪŽA-<br />

• Ilze Inne (Pauzere) (*.)<br />

• Lauma Inne (*.)<br />

• Velga Inne (Eglīte) (*.), laulājusies ar Edmundu<br />

Eglīti (*), plašāku ziņu nav<br />

X paaudzes pārstāve Ilze Inne (Pauzere) (*.) apprecējās ar<br />

Daini Pauzeru (*) un šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Mārtiņš Pauzers (*.)<br />

X paaudzes pārstāve Lauma Inne (*.) kļuva par māti (XI<br />

paaudze):<br />

• Malva Inne (*.)<br />

IX paaudzes pārstāvis Andrejs Gūža kļuva par tēvu<br />

diviem pēctečiem (X paaudze):<br />

• Gunārs Gūža (*)<br />

• Marta Gūža (*)<br />

IX paaudzes pārstāvis Janis Gūža kļuva par tēvu trīs<br />

pēctečiem (X paaudze):<br />

• Emīlija Gūža (Losberga) (*)<br />

• Berta Gūža<br />

• Alberts Gūža<br />

X paaudzes pārstāve Emīlija Gūža (Losberga) (*)bija<br />

precējusies ar Žani Losbergu (*) un šajā laulībā piedzima<br />

(XI) paaudze):<br />

• Voldemārs Losbergs (*)<br />

IX paaudzes pārstāve Anna Gūža (*1870.) bija precējusies<br />

ar Jēkaba Ģibieša dēlu, dedzīgu baptistu un vēlāk – arī<br />

Saeimas deputātu Jāni Ģibieti (*2.3.1869. Gramzda<br />

“Vecģibieši” †14.2.1940. Gramzda). Jānim Ģibietim<br />

veltītajā, viņa radinieka Ernesta Karzona sarakstītajā<br />

nekrologā varam lasīt, ka “(..) 1940. gada 14. februārī<br />

no šīs zemes dzīves 70 gadu vecumā šķīrās viens no mūsu<br />

bij. baptistu mācītājiem, plaši pazīstamais sabiedriskais<br />

darbinieks, Gramzdas bapt. dr. loceklis, labvēlis un<br />

sludinātājs Jānis Ģibietis. Jānis Ģibietis dzimis 1869. g. 2.<br />

martā Gramzdas “Vecģibiešos” — mājās un ģimenē, kur jau<br />

gadu pirms viņa dzimšanas bija nodibinājusēs un darbojās<br />

diezgan spēcīga baptistu draudze. Gars, kas valdīja mājās,<br />

kur ļaudis nāca no apkārtējiem pagastiem un pat no Lietuvas<br />

klausīties Dieva vārdus, nožēlot grēkus, un likties kristīties,<br />

iespaidoja arī Jāni jau agrā jaunībā nošķirties priekš Kristus<br />

un draudzes. Gramzdas draudzei pārceļoties uz Kalētiem,<br />

Ģibietis pievienojās Priekules draudzei un darbojās tur korī<br />

un citos darbos līdz aiziešanai kara dienestā.<br />

Pārnākot no kara dienesta ar Krievijas armijas kareivja<br />

augstāko uzdienas pakāpi, Ģibietis uzņemas saimnieka<br />

pienākumus tēva mājās un līdz ar to sākās viņa lielais<br />

mūža darbs baptistu draudzē un pārējā sabiedrībā.<br />

Ģibietis pievienojas Gulbenes draudzei, kur tiek ievēlēts<br />

par sludinātāju. Viņa darbība izpaužas katrā draudzes<br />

nozarē. Blakus darbam draudzē Ģibietis rosīgi darbojas arī<br />

sava pagasta pašvaldībā kā pagasta tiesas priekšsēdētājs un<br />

kaimiņu pagastā Priekulē organizējot un vadot dažādas<br />

sabiedriskas organizācijas. Pasaules kara laikā Ģibietis<br />

paliek savā dzimtenē un strādā garīgu darbu kā savā tā<br />

arī apkārtējās baptistu draudzēs; cik tā spēki un okupācijas<br />

vara atļauj. Kādu laiku apkopj arī Gramzdas un Skodas<br />

draudzes, uzņemoties tur atbildīgā mācītāja pienākumus.<br />

Atmodas laikā pret viņu vēršas dažādi gari, tomēr Ģibieša<br />

darbs nav bez augļiem. Gramzdas dr. kristīto reģistri vien<br />

līdz 1922. g. 21. maijam ierakstīti <strong>30</strong> locekļi, kas no Ģibieša<br />

kristīti. Pārējo draudžu grāmatās neesmu ieskatījies, kādēļ<br />

turienes darbs nezināms. Nodibinoties neatkarīgai Latvijas<br />

valstij, Ģibieti ievēl arī Saeimā. Atkal paveras darbs dažādās<br />

organizācijās un iestādēs savas tik ļoti mīļotās tautas un<br />

Latvijas labā. Daudzo sabiedrisko pienākumu dēļ viņš<br />

spiests no lielākiem garīgā darba uzdevumiem atbrīvoties,<br />

tomēr savai Gramzdas draudzei viņš vienmēr dzīvo līdzi<br />

un ņem dzīvu dalību tās priekos un bēdās un darba nastās.<br />

Sludinātājiem viņš ir tēvs un padoma devējs.<br />

Attēli 396.<br />

Jānis Ģibietis.<br />

Gramzdas lauksaimniecības b-bā, Latvijas tirdzniecības<br />

un rūpniecības kamerā un vēl citās organizācijās. Par<br />

nopelniem sabiedriskā darbā Ģibietis apbalvots ar Triju<br />

Zvaigžņu ordeni, Aizsargu nopelnu krustu un daudz citām<br />

atzinības zīmēm.<br />

Katram saprotams, lielais darbu daudzums jau 70 gadus<br />

vecajam darbiniekam prasīja ārkārtīgu piepūli. Tādēļ<br />

ari pēdējā laikā viņš nespēja draudzes darbā tik rosīgi<br />

līdzdarboties. Pēdējo reizi viņš bija draudzes vidū 1939. g.<br />

3. dec, ņemot dalību arī pie sv. vakarēdiena un padomes<br />

sēdē. Teicās esot noguris, bet gars sirsnīgā lūgšanā bija<br />

debesu dzidrumos. Decembra beigās Ģibieti ievieto Liepājas<br />

pils. slimnīcā. Apmeklēju viņu tur 10. janv. Kaut ari miesā<br />

noguris, domas vēl bija veltītas Gramzdas dr. darbam. Starp<br />

citu viņš sacija: „Ja Dievs vēl ļautu strādāt, tad darītu vēl ko<br />

vairāk”. Šķiramies uz redzēšanos, ja ne darbā, tad tēvmājā.<br />

Pirms 20 gadiem Ģibietis savā pagastā nodibina aizsargu<br />

nodaļu un uzņemas tās vadību. Pāris gadu vēlāk viņš jau<br />

komandē aizsargu pulka rotu, bet no 1929. g. iecelts par<br />

bataljona komandieri. Aizsargu darbam Ģibietis nododas<br />

ar lielu dedzību, ziedodams tam daudz no sava laika un<br />

spēkiem. Neskatoties uz garo gadu virkni, Ģibietis savā vietā<br />

paliek līdz pēdējam elpas vilcienam. Bez darba draudzē un<br />

Aizsargu organizācijā, Ģibietis vēl ieņem atbildīgus amatus<br />

biedrībā „Zeme”,<br />

Vispārējā apdrošināšanas sabiedrībā, Latvijas bankā,<br />

Zemnieku kredītbankā, Priekules krāj-aizdevu s-bā,<br />

Priekules patērētāju b-bā, Gramzdas piensaimnieku s-bā,<br />

814 815<br />

24. febr. mīļo aizgājēju guldījām zemes klēpī Mazgramzdas<br />

kapsētā. Izvadīšanas runu mājās un kapsētā sacīja māc.<br />

J. Barbins. Dziedāja Gulbenes un Gramzdas dr. apvienots<br />

koris diriģ. Berķa vadībā. Abu šo draudžu vārdā atvadījās un<br />

nolika vaiņagu šo rindiņu rakstītājs. Izvadīšanā piedalījās<br />

aizsargu pulka vadība, bataljona aizsargi, draudzes,<br />

organizāciju pārstāvji un aizgājēja draugi un cienītāji no<br />

tuvienes un tālienes. Visi sēro par zaudējumu draudzes un<br />

tautas druvā. Dusi saldi pēc lielā darba! Mūžība būs Tavs<br />

ieguvums par Kristus druvā lietiem sviedriem. (..)” Annas<br />

Gūžas un Jāņa Ģibieša laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Alberts Ģibietis (*1907. †23.5.1943. Krievija).

Vien trīs gadus ilgāk par savu tēvu nodzīvoja Jāņa Ģibieša<br />

dēls - X paaudzes pārstāvis Alberts Ģibietis (*1907.<br />

†23.5.1943. Krievija), kurš bija ieguvis 6 klašu izglītību un<br />

dzīvoja Gramzdas “Vecģibiešu” mājās, bet vēlāk “Sālavos”.<br />

1941 gada 14. jūnijā tika deportēts (lieta Nr. 17547). Bija<br />

zemnieks, aizsargs. 1942. gada 25. novembrī PSRS IeTK<br />

Sevišķā apspriede par “piederību kontrrevolucionārai<br />

organizācijai” piesprieda brīvības atņemšanu uz 10<br />

gadiem, nosakot termiņa sākumu 1941. gada 14. jūnijā,<br />

bet termiņa beigas –1951. gada 14. jūnijā. Alberts Ģibietis<br />

Vjatlagā ieradās 1941.gada 9. Jūlijā, PSRS IeTK Juhnovas<br />

LDN, bet miris 1943. gada 23. maijā 3. lagpunktā Malij<br />

Sozima stacijā (personālā lieta arhīvā – Nr. 40360). Alberta<br />

Ģibieša laulībā ar Emīliju Ellu Preisu (*1905.) piedzima<br />

(XI paaudze):<br />

• Ingrīda Gunta Ģibiete (*1936. †Sibīrijā).<br />

• Vizma Ģibiete (*1940. Gramzda †1941. ceļā uz<br />

Sibīriju).<br />

Līdz ar Albertu Ģibieti tika represēta arī viņa sieva un<br />

meitas, kas mira izsūtījumā. Pēc atbrīvošanas Latvijā<br />

atgriezās tikai Emīlija Ella Preisa (Ģibiete), kura apmetās<br />

Jelgavā vai tās apkaimē kur arī mira.<br />

Ir zināms, ka Ellas Emīlijas Preisas vecāki dzīvoja Asītes<br />

“Preikšu” mājās, kas bija 50,5 ha plaša saimniecība ar<br />

gateri un sierotavu. Tāpat ģimenei Liepājā piederēja<br />

viesnīca un restorāns “Olimpija” [“Olimpija” bija<br />

peldvieta, stadions, restorāns un viesnīca Jaunajā ostmalā,<br />

kas gāja bojā 1941. gada jūnijā], taču visi šie īpašumi tika<br />

nacionalizēti. Kad Liepājas viesnīcas vadību uzņēmās<br />

Fricis Preiss, “Preikšu” saimniecību pārņēma viņa dēls<br />

Žanis Arnolds Preiss. Saimniecībā bija 5 zirgi, 13 govis,<br />

6 cūkas, 8 aitas, piederēja sava lauksaimniecības tehnika,<br />

tika algoti divi pilna laika strādnieki, kā arī vasaras sezonā<br />

tika pieņemts darbā gans. Kopumā restorānā, viesnīcā,<br />

gaterī un sierotavā tika nodrošināts darbs 14 cilvēkiem.<br />

Fricis Preiss bija Zemnieku savienības biedrs. Friča Preisa<br />

(*20.12.1878. Asīte †pēc 1941.) un Olgas Preiss [Kārļa<br />

meitas] (*10.9.1887. Asīte †pēc 1941.) laulībā piedzima (X<br />

paaudze):<br />

• Emīlija Ella Preisa (Ģibiete) (*1905.)<br />

• Žanis Arnolds Preiss (*3.8.1909. Asīte<br />

†28.11.1941. Krievija),<br />

• Ženija Auguste Erna Preiss (*14.9.1915.)<br />

X paaudzes pārstāvis Žanis Arnolds Preiss (*3.8.1909.<br />

Asīte †28.11.1941. Krievija) kopš 1924. gada bija skautu<br />

organizācijas biedrs (līdz skolas absolvēšanai 1927. gadā,<br />

kad tika iegūta 8 klašu izglītība), bet 1933. gada 23.<br />

aprīlī, iestājoties Aizsargos norādīja, ka ir ieguvis kara<br />

radiotelegrāfista izglītību, dienējis Latvijas armijā laikā<br />

no 1931. gada 1. augusta līdz 1932. gada 1. novembrim,<br />

ieguvis kaprāļa pakāpi. Aizsargu organizācijā bija vada<br />

komandieris. 1934. gada 15. maijā piedalījās K.Ulmaņa<br />

rīkotajā valsts apvērsumā, trīs dienas Rīgā apsargājot<br />

valdības ēkas, kā arī piedalījās Latvijas Komunistiskās<br />

partijas biedru meklēšanā un arestēšanā. Žanis Arnolds<br />

Preiss 1935. gadā salaulājās ar Ādolfa Cepurnieka<br />

(†19<strong>30</strong>.) un Martas (*1882.) Jāņa meitas (dzīvoja Madonā,<br />

Blaumaņa ielā 3a) meitu Birutu Cepurnieci (*8.12.1911.<br />

Praulienas pagasts), kura bija mājsaimniece un ieguva 5<br />

klašu izglītību. Uz “Preikša” mājām viņa pārcēlās 1935.<br />

gada 31. decembrī. Birutai bija brālis, dārznieks Alfons<br />

Cepurnieks. Žaņa Arnolda Preisa un Birutas Cepurnieces<br />

laulībā piedzima (paaudze XI):<br />

• Gunārs Fricis Preiss (*28.10.1936. Liepāja †1942.<br />

Krievija).<br />

Spriežot pēc 1941. gada tautas skaitīšanas anketām, Fricis<br />

Preiss ar sievu Olgu 1941. gada 4. martā no Liepājas pārcēlās<br />

uz “Preikšu” mājām un pēc dēla ģimenes deportēšanas<br />

uz Sibīriju ir norādīti kā māju saimnieki. Savukārt tā<br />

paša gada 15. jūlijā no Asītes pagasta uz “Preikšām”<br />

pārcēlās Ženija Auguste Erna Preiss, kas ir norādīta kā<br />

kalpone un spriežot pēc dzimšanas datiem, domājams,<br />

ir Friča un Olgas meita. Žaņa Arnolda Preisa un Birutas<br />

Cepurnieces ģimene tika deportēti 1941. gada 14. jūnijā<br />

– ģimenes locekļi tika šķirti Priekules stacijā un nosūtīti<br />

uz Krasnojarskas apgabalu (represēto lieta Nr. 13144.).<br />

Biruta Preisa tika atbrīvota no nometinājuma vietas 1957.<br />

gada 23. maijā, taču palika dzīvot Krasnojarskas apgabala<br />

Termjukas pilsētā (Sovetskaja iela 133), kur dzīvoja vēl<br />

1989. gadā.<br />

Domājams, ar šo dzimtu ir saistīti arī:<br />

Žanis Ādolfs Preiss (*28.1.1880. †14.2.1942. Liepāja),<br />

kurš dzīvoja Asītes pagastā un mira no izsitumu tīfa.<br />

Jānis Preiss (*20.5.1874. Gramzda) atslēdznieks, Baptists,<br />

kopš 1939. gada 1. jūnija dzīvo Liepājā, Aldaru ielā 48 dz<br />

10 kopā ar Ievu Lasmani (*6.5.1889. Turlavas pagasts).<br />

Preisi arī Priekules pag. Pļavas mājās 1941 TS<br />

Friča ģimenē kopumā bija 9 bērni – 3 meitas un 6 dēli,<br />

no kuriem pagaidām ziņas ir atrastas tikai par diviem<br />

– Jānis Gūža (*1897. Liepāja), kurš pēc kara dzīvoja<br />

Priekules rajona “Lankupu” mājās un Jans Gūža (*1901.<br />

Priekule). Citviet norādīts, ka ģimenē bija 10 dēli un 2<br />

meitas).<br />

IX paaudzes pārstāvis Fricis Gūža (*1872. †1924. [jeb<br />

1921.].), bija precējies ar Annu Piķieli (*1874. †1936.),<br />

abu laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Jānis Gūža (*23.12.1893.), laulājies ar Mildu<br />

(*20.6.1906.), dzīvoja Priekulē.<br />

• Līze Gūža (Hūna) (*10.11.1895. Asīte †pēc<br />

1941.), precējusies ar Jāni Hūnu (*13.1.1886. Asīte<br />

†pēc 1941.),<br />

• Janis Gūža (*18.3.1901. Asītes pagasts †), laulājies<br />

ar Annu [?], dzīvoja “Zeltiņu” mājās.<br />

• Žanis Gūža (*1.8.1902. †pēc 1941.), laulājies ar<br />

Almu Didrihsoni (*29.10.1912. †pēc 1941.).<br />

• Krišs Gūža (*25.12.1903. Elku Vistiņi †10.5.1952.<br />

Omskas apg.), precējies ar Annu Martu Burvi<br />

(*1.1.1912. Priekule “Krieviņi” †), skat. plašāk<br />

“Krieviņu” un ”Vistiņu” mājas<br />

• Elizabete Gūža (Jostiņa) (mirusi 20 gadu vecumā<br />

†), precējusies ar Jēkabu Jostiņu.<br />

• Vilis Gūža (Miris negadījumā, sabraukts ar<br />

lokomobīli. †) Pagaidām vienīgās ziņas, kas ir<br />

atrastas par Vili Gūžu, ir fakts, ka 1932. gada 11.<br />

martā Elkas Vistiņu mājās tika rīkota ūtrupe Vilim<br />

Gūžam piederošajam lokomobīlim, kas bija 8<br />

zirgspēkus jaudīgs un tā cena bija noteikta 2000 Ls.<br />

Iespējams, precējies ar Annu (), plašāku ziņu nav.<br />

• Alvīne Gūža (Gertnere) laulājusies ar Edvardu<br />

Gertneru, plašāku ziņu nav.<br />

• Andrejs Gūža († aptuveni 20 gadu vecumā),<br />

saimniekoja Virgas pagastā, plašāku ziņu nav.<br />

Kurās mājās?<br />

Vēl 2 brāļi emigrēja uz ASV, liepājā bija 2 īres nami, viens<br />

bija kurpnieks – iespējams tiek jaukts ar Jani (liepāja bija 2<br />

brāļi) – vai šis ir teikts par šīs paaudzes civēkiem/ stāstītāja<br />

Rūta Judvaite<br />

X paaudzes pārstāve Līze Gūža (Hūna) (*10.11.1895. Asīte<br />

†pēc 1941.) bija precējusies ar precējusies ar Ernestu [jeb<br />

Jāni? Pārbaudīt!] Hūnu (*13.1.1886. Asīte†pēc 1941.), un<br />

kopš 1929. gada 28. maija ģimene dzīvoja Asītes pagasta<br />

“Ievnieku” [“Ievenieku”] mājās. Ģimene bija baptistu<br />

draudzei piederīgi un tajā piedzima (XI paaudze):<br />

• Jānis Hūns (*4.7.1927. Liepāja †pēc 1941.).<br />

Iespējamie radinieki Ernestam Hūnam: 1940. gadā “Staņas<br />

Vigeļos” norādīts Krišjānis Hūns (*28.2.1874.) –<br />

Asītes “Ziemeļos” ir Jānis Hūns ar sievu Paulīni, kas<br />

(*25.1.1902 Lībjos)<br />

Spingas mājās Hūnu ģimene (1941 TS dati)<br />

FRIČA GŪŽAS LĪNIJA<br />

GŪŽA-<br />

Attēli 396.<br />

Žanis Arnolds Preiss.<br />

Saulstaru mājās<br />

816 817<br />

X paaudzes pārstāvis Žanis Gūža (*1.8.1902. †pēc 1941.)<br />

bija baptists un laulājies ar luterāni Almu Didrihsoni<br />

(*29.10.1912. †pēc 1941.). Kopš 1940. gada 26. gada<br />

saimniekoja “Virgas” pagasta “Kup-Maigenu” mājās,<br />

kurp pārcēlās no “Purvišķu” mājām [Herberta atmiņās<br />

kā dzīvesvieta minētas “Ķīru” mājās]. Par abu laulībā<br />

dzimušiem bērniem ziņu nav –Herberta Gūžas atmiņu<br />

stāstā par bēgļu gaitām viņi ir pieminēti tikai divatā, bez<br />

bērniem.<br />

X paaudzes pārstāvis, Janis Gūža (*18.3.1901. Asītes<br />

pagasts) bija baptists, kopš 1926. gada 6. jūlija dzīvoja<br />

Asītes pagasta “Zeltiņu” mājās” (šī iemesla ģimenē<br />

tika saukts par Zeltiņu) un neveiksmīgi apprecējās –<br />

pēc dzimtas nostāstiem Jaņa sieva Anna (*†pēc 1945.)<br />

bija alkoholiķe un palaistuve, tādēļ pēc 12 gadus ilgas<br />

kopdzīves Janis izšķīrās, paturēdams bērnus pie sevis.<br />

Ir zināms, ka kara gados Jaņa Gūžas sieva sadarbojās ar<br />

vāciešiem, tādēļ pēc Sarkanās armijas ienākšanas viņa tika<br />

arestēta, notiesāta un nosūtīta uz Amūru, kur arī mira.<br />

Lai arī sievas un piedzīvotājas Janim esot bijušas daudzas,<br />

bēgļu gaitās viņš bija devies tikai kopā ar dēlu Elmāru.<br />

Savukārt no “Zeltiņu” mājām pēc kara bija palicis tikai<br />

viens staļļa mūra stūris – dzīvojamā māja pilnībā nodega.<br />

Kad pēc vācu kapitulācijas Janis ar Elmāru nolēma<br />

atgriezties savās mājās, ceļā viņus apturēja sarkanarmieši<br />

un par sadarbību ar vāciešiem Jani arestēja, bet tolaik vēl<br />

puišeļa vecuma Elmāram ļāva iet uz visām četrām debess<br />

pusēm. Janis Gūža tika nosūtīts uz [filtrācijas?] nometni<br />

Maskavas tuvumā, no kuras Latvijā atgriezās 1947. gadā<br />

un apmetās “Elkas Vistiņos”. Jaņa un Annas laulībā<br />

piedzima (XI paaudze):<br />

• Žanis Ādolfs Gūža (*26.3.1934. Asīte).<br />

• Alvīne Gūža (*) – nav norādīta 1941. gada tauats<br />

skaitīšanas datos.<br />

• Elmārs Voldemārs Gūža (*3.7.1938. Asīte) pēc<br />

tēva apcietināšanas kļuva par klaidoni un tika<br />

ievietots “Līgutu” bērnu namā.<br />

X paaudzes pārstāvis Jānis Gūža (*23.12.1893.) bija<br />

mehāniķis, piederīgs baptistu draudzei, laulājies ar<br />

Mildu (*20.6.1906.), un kopš 1931. gada 9. decembra<br />

dzīvoja Priekulē, Rūdolfam Hartmanim piederošā namā<br />

Liepājas ielā 11. Herberts Gūža savās atmiņās norāda,<br />

ka Jānis Gūža dzīvoja ēkā, kurā atradās viņam piederošā<br />

mehāniskā darbnīca un kas kara gados bija palikusi bez<br />

jumta un logiem (uzraksts “Mehāniskā darbnīca J.Gūža”<br />

vēl ilgus gadus pēc kara bijis redzams pie ēkas fasādes).<br />

Jānis Gūža ēku atjaunoja un izveidoja tajā darbnīcu<br />

uzreiz pēc kara beigām. 1949. gadā šo ēku nacionalizēja<br />

un ierīkoja rūpkombinātu, tādēļ viņš ar dēlu pārcēlās uz<br />

Liepāju. Pēc nāves tika apglabāts Lībju kapos. Laulībā ar<br />

Mildu piedzima (XI paaudze):

• Vilnis Gūža (*<strong>30</strong>.7.1932. Liepāja).<br />

X paaudzes pārstāve Alvīne Gūža (Gertnere) bija<br />

laulājusies ar Edvardu Gertneru, kurš II Pasauales kara<br />

laikā bija sadarbojies ar vācu armiju, par ko pēc kara<br />

tika arestēts. Pēc atbrīvošanas no aresta viņš kļuva par<br />

mežabrāli – slēpās mežos un sava brāļa Alberta Gernera<br />

saimniecībā “Kūlupi”, cerot sagaidīt angļu un amerikāņu<br />

armiju, kas palīdzētu atbrīvot Latviju no sarkanarmiešiem.<br />

Pēc divu gadu slēpšanās viņš tika notverts un notiesāts uz<br />

25 gadiem. Abu laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Valdis Gertners (*ap 1934.)<br />

• Jānis Gertners (*ap 1937.)<br />

• Alberts Gertners (*ap 1940.)<br />

Ģimene bēgļu gaitas pavadīja Vecpils pagasta “Rasūtu”<br />

mājās.<br />

X paaudzes pārstāve Elizabete Gūža (Jostiņa) (mirusi 20<br />

gadu vecumā †), bija precējusies ar Jēkabu Jostiņu, plašāku<br />

ziņu nav. Abu laulībā piedzima dēls (XI paaudze):<br />

• Alfrēds Jostiņš (ap *1940.), pēc vecāku nāves<br />

aizgāja uz jūrskolu, tālāku ziņu mav.<br />

Spriežot pēc Herberta Gūžas atmiņu stāsta, Jēkabam<br />

Jostiņam bija brālis Žanis Jostiņš, kurš bija precējies ar<br />

Elvīru. Abu laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Alfrēds Jostiņš<br />

• Jānis Jostiņš<br />

Rūta Judvaite Alfrēdu norādīja kā Elizabetes dēlu – vai<br />

abiem brāļiem bija dēli ar vienādiem vārdiem?<br />

IX paaudzes pārstāve<br />

IX paaudzes pārstāve<br />

IX paaudzes pārstāve<br />

IX paaudzes pārstāve Emīlija Gūža bija precējusies<br />

ar Ģirtu Ķeri Karzonu (*12.1852. †pirms 1937.). Par<br />

Ģirtu Ķeri Karzonu ir atrodama norāde 1937. gada 6.<br />

februāra laikrakstā “Valdības vēstenesi” par to, ka Liepājas<br />

apgabaltiesa, saskaņā ar š. g. 18. janvāra lēmumu, uzaicina<br />

1915. gada 2. jūlijā Ģirta Ķeres-Karzona mantiniekus,<br />

kreditorus, legātārus, fideikomisārus un visas citas<br />

personas, kam būtu kādas tiesības vai prasības uz atstāto<br />

mantojumu, pieteikt tādas tie sības un prasības tiesai 3<br />

mēnešu laikā pēc šī sludinājuma ievietošanas “Valdības<br />

Vēstnesī”. Laikā nepieteiktās tiesības un prasības atzīs par<br />

zaudētām uz visiem laikiem. Liepājā, 1937. g. <strong>30</strong>. janvārī.<br />

Nav precīzu ziņu, kad dzimtas uzvārdam “Karzons” ir<br />

pievienojies papilduzvārds “Ķeris”, taču viena no dzimtas<br />

leģendām vēsta, ka “Ķeris” ir pielikums, ko pirms uzvārda<br />

ir pievienojis barons. Abu laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Līne Ķere-Karzone (*†) , nomira jauna,<br />

neprecēta, bērnībā traumas rezultātā ieguva<br />

muguras deformāciju (kupriti),<br />

• Ernests Ķeris-Karzons (*†)<br />

• Žanis Ķeris-Karzons (*12.3.1891. “Klabes” mājās<br />

†15.10.1976.)<br />

X paaudzes pārstāvis Ernests Ķeris-Karzons (*†) bija<br />

precējies, un viņa laulībā piedzima dēls (XI paaudze):<br />

• Ādolfs Ķeris-Karzons (*6.4.1911. Vaiņodes<br />

pagasts †pēc 1941.)<br />

• Malvīne Ķeris-Karzons (*†)<br />

XI paaudzes pārstāvis Ādolfs Ķeris-Karzons (*6.4.1911.<br />

Vaiņodes pagasts †pēc 1941.) bija precējies ar Ernesta Bražes<br />

(*15.8.1891. Priekule †pēc 1941.) un Līzas Bražes (*1875.<br />

†pēc 1941.) meitu Zelmu Braži (*12.8.1916. Vaiņodes<br />

pagasts †pēc 1941.) un tāpat kā līgavas ģimene, piederēja<br />

baptistu draudzei. Bražu ģimene uz “Sālavu” mājām<br />

pārcēlās 1926. gada 23. aprīlī, bet Ādolfs Ķeris-Karzons<br />

– 1937. gada 25. maijā, kas varētu būt viņa kāzu datums.<br />

Šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Leonīds Ķeris-Karzons (*<strong>30</strong>.10.1938. Priekule<br />

†Vaiņodē), sieva (*†) ,<br />

XI paaudzes pārstāve Malvīne Ķeris-Karzons (*†) bija<br />

precējusies un viņas laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Meita<br />

• Meita<br />

• Dēls<br />

EMĪLIJAS GŪŽAS LĪNIJA<br />

GŪŽA-<br />

X paaudzes pārstāvis Žanis Ķeris-Karzons (*12.3.1891.<br />

“Klabes” mājās †15.10.1976.) apguva kurpnieka arodu,<br />

bija precējies ar savu māsīcu, Matīsa Karzona meitu<br />

Olgu Karzoni (*16.7.1898. Asītes pagasts †7.8.1969.),<br />

1940. gadā norādīts kā dzīvojošs Asītes “Jermušos”, no<br />

kurienes arī 1949. gada 25. martā tika deportēts kopā ar<br />

ģimeni (represēto lieta Nr. 8407). “Jermušu” saimniecība<br />

bija 40,5 ha plaša, tajā bija 4 zirgi, 14 govis, 11 cūkas kā<br />

arī tika algoti divi pilna laika strādnieki. Brīvvalsts laika<br />

periodikā ir minēts, ka Žanim Kerzonam 1932. gada<br />

janvārī ir nodegusi pirts. Olga Karzone ieguva 3 klašu<br />

izglītību Asītes skolā. Uz “Jermušu” mājām Olga pārcēlās<br />

1921. gadā, taču vienā no represēto anketas dokumentiem<br />

ir minēts, ka viņa ir dzimusi “Jermušos”. No dokumenta,<br />

ko parakstījusi Olga Ķere, var izdarīt secinājumus, ka<br />

viņa dzimusi 1898. gada 16. jūlijā “Jermušu” mājās, kur<br />

dzīvoja līdz 16 gadu vecumam. Tad Olga pārcēlās uz<br />

Rīgu, kur dzīvoja un strādāja pusotru gadu. Sākoties<br />

I Pasaules karam tikusi pārvietota uz Sibīriju, kur<br />

iepazinusies apprecējās ar savu brālēnu Žani Ķeiri. 1921.<br />

gadā abi atgriezušies Latvijā un kopš 1923. gada 12.<br />

marta saimniekoja “Jermušos”. Pati Olga represēto lietas<br />

dokumentos norādīja, ka viņai ir četri dēli un divas meitas,<br />

kā arī māsa, kas dzīvoja Mazgramzdas “Vecģībiešos”. Visi<br />

bija baptisti, Priekules baptistu draudzes locekļi. Ir zināms,<br />

ka Žanis Ķeris Karzons I Pasaules kara laikā dienēja un<br />

1918. gadā atradās Biļskā Žaņa Ķeres un Olgas Karzones<br />

laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Rūdolfs Ķeris Karzons (*1918. Krievija, Biļska<br />

†1921. Krievija, Biļska)<br />

• Matīss Ķeris (*21.9.1921. [*1.10.1921.] Biļska,<br />

Krievija †1949. Eslingenā Vācijā), baptists, II<br />

Pasaules kara laikā dienējis vācu armijā. Pēc<br />

kara strādāja noliktavā. Vācijā esot precējies ar<br />

jelgavnieci, kurai bija dēls, bet visticamāk tas nav<br />

Matīsa dēls. Iespējams, pēc Matīsa nāves viņa<br />

izceļojusi uz Austrāliju<br />

• Teofils Ķeris (*7.4.1923. [8.4.] †7.2013.) – 1954.<br />

gadā raksta lūgumu atļaut vecākiem un māsai<br />

Annai atgriezties pie viņa ir dēls Tālivaldis Ķeris<br />

precējies ar Ritu un Lilita Gulbe<br />

• Anna Ķere-Karzons (*27.5.1924. “Jermuši”<br />

†<strong>30</strong>.12.2013.) represiju laikā Sibīrijā slimoja ar garīga<br />

rakstura slimību un nespēja pati par sevi rūpēties,<br />

represēta kopā ar vecākiem. Pēc atgriešanās dzīvoja<br />

Vaiņodē, Raiņa ielā 56-9. Neprecēta, bez bērniem.<br />

Krievijā strādāja sovhozā, bet Vaiņodē – Vaiņodes<br />

sanatorijas virtuvē, bet vēlāk – internātskolā.<br />

• Valfrids Ķeris (*12.10.1927. [27.10.] †20XX),<br />

• Monvids Ķeris-Karzons (*3.5.1931. †5.11.2016.),<br />

• Vizma Gunta Ķere-Karzone (Grīnberga)<br />

(*16.9.1938. Asīte, Priekule).<br />

818 819<br />

Jāpiezīmē, ka 1941. gada tautas skaitīšanas kartītēs uzvārds<br />

“Karzons” ir norādīts iekavās, kā pamatuzvārdu norādot<br />

“Ķeris”.

XI paaudzes pārstāvis Valfrids Ķeris (*12.10.1927. †20XX),<br />

kara laikā sadarbojās ar partizāniem, pēc dokumentu<br />

viltošanas pārcēlās uz Cesvaines rajona Lubānu, kur<br />

1955. gadā dzīvoja “Melderbirzes” mājās un strādāja par<br />

ekskavatora vadītāju. Apprecējās ar Vitu Poreiti (dzīva)<br />

un šajā laulībā piedzima dēls (XII paaudze):<br />

• Žanis Ķeris (*1954.).<br />

XII paaudzes pārstāvis Žanis Ķeris (*1954). dzīvo pie<br />

Rīgas, ir precējies, un laulībā dzimuši (XIII paaudze):<br />

• Ruta Ķere,<br />

• Līga Ķere<br />

• Jānis Ķeris (* ārzemēs. Aija Grinbergs<br />

Neidentificēts Ķeris:<br />

1941. gadā Asītes pagasta “Silenieku” māju īpašnieks bija<br />

Fricis Ķeris (*13.12.1885. †pēc 1941.), kurš bija luterticīgs<br />

un šajās mājās saimniekoja kopš 1910. gada. Ar viņu kopā<br />

dzīvoja māte Magrieta Ķeris (*21.3.1847. †pēc 1941.) un<br />

bērni (sieva nav norādīta, visticamāk, mirusi pirms 1941.)<br />

(paaudze):<br />

• Emīlija Ķeris (*25.1.1914.)<br />

• Eduards Ķeris (*26.6.1916.)<br />

• Fricis Emils Ķeris (*1.1.1919.)<br />

• Vera Ķeris (*8.4.1923.)<br />

Vēl viens Fricis Ķeris ir Virgas pagasta mežsargs<br />

• Lonija Preiss (Freiberga) (*11.12.1919. Priekule,<br />

†1994. Anuži, Medzes ciems) bija dzelzceļa<br />

pārmijniece<br />

• Alida Preiss (Korņilova) (*12.2.1922. Priekule,<br />

†10.2001. Liepāja)<br />

• Mirdza Preiss (Bērziņa) (*15.12.1923. Priekule<br />

†7.2012. Priekule), mirusi no Alcheimera slimības,<br />

strādāja par sanitāri slimnīcā.<br />

• Sofija Preiss (Jurkovska) (*15.5.1925. Priekule<br />

†1995. Priekule), mirusi no cukura diabēta, strādāja<br />

par sanitāri slimnīcā.<br />

• Rolands Preiss (*10.1929. †1989.)<br />

• Gaida Preiss (Audere) (*27.11.1931.) – dzīvo<br />

liepājā, 26853471<br />

• Elmars Preiss (*6.3.1933. Asītes pagasts †1994.),<br />

miris no audzēja<br />

(*20.7.1978. Liepāja) salaulājās ar Artūru Kalinauski (*.).<br />

Abu laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Ģirts Kalinauskis (*10.12.2008.)<br />

XIII paaudzes pārstāvis Guntars Auders (*2.1.1981.<br />

Liepāja) salaulājās ar Zani Valdovsku (*.). Abu laulībā<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Gvido Auders (*3.2002.)<br />

• Gustavs Auders (*11.2014.)<br />

XIII paaudzes pārstāve Ilze Audere salaulājās ar Andri<br />

Rinkēviču (*.). Abu laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

XI paaudzes pārstāvis Monvids Ķeris-Karzons (*3.5.1931.<br />

†5.11.2016.), dzīvoja Vaiņodē, “Ķeiru” namā, 1955. gadā<br />

strādāja Vaiņodes garnizonā. Laulībā ar XX piedzima<br />

divas meitas (XII paaudze):<br />

• Ilga Ķere-Karzone (Girgina) (*) – 27700200<br />

• Ruta Ķere-Karzone (Viškupaite) (*) 29180472<br />

XIII paaudzes pārstāves Ilgas Ķeres-Karzones laulībā ir<br />

Girginu ir dzimusi meita (XIII paaudze):<br />

• Girgina<br />

XIII paaudzes pārstāves Rutas Ķeres-Karzones laulībā ar<br />

Viškupaiti (*) piedzima (XIII paaudze):<br />

• Dace Viškupaite (Woolrich) (*19XX)<br />

• Dāvids Viškupaitis, [ir 2 bērni])<br />

• Liene Viškupaite (*23.11. nav prec)<br />

XIII paaudzes pārstāve Dace Viškupaite (Woolrich)<br />

(*19XX)2011. Gadā apprecējās ar Džeimsu Volriču<br />

(James Woolrich, *Bridgnorth), dzīvo Lielbritānijā un šajā<br />

laulībā ir dzimuši trīs bērni (XIV paaudze):<br />

• Volričs<br />

• Volriča<br />

• Volričs<br />

XIII paaudzes pārstāvis Dāvids Viškupaitis ir precējies ar<br />

Sandru un šajā laulībā ir dzimuši divi bērni (XIV paaudze):<br />

• Viškupaitis<br />

• Viškupaitis<br />

XI paaudzes pārstāve Vizma Gunta Ķere-Karzone<br />

(Grīnberga) (*16.9.1938. Asīte, Priekule) pēc atgriešanās<br />

no Sibīrijas dzīvoja Vaiņodē, Padomju ielā 52, bija<br />

precējusies divas reizes – ar Arvīdu Grīnbergu (*†) un<br />

Arvīdu Paupu (*†). Pirmajā laulībā ir dzimis dēls (XII<br />

paaudze):<br />

• Valfrīds Grīnbergs (*12.3.1961.)<br />

XII paaudzes pārstāvis Valfrīds Grīnbergs (*12.3.1961.)<br />

strādā par šoferi, ir precējies ar XX un šajā laulībā ir<br />

dzimuši (XIII paaudze):<br />

• 3 meitas<br />

• Kristīne Grinberga,<br />

• Ilze Grinberga,<br />

• Dēls Grinbergs (*ap 2007.) [11 gadi, nerunā]<br />

Spriežot pēc dzimtas arhīvā esošā dzimtas koka attēla,<br />

“Jermušu” mājās ieprecējās Matīss Karzons, kurš bija<br />

viens no 13 Andreja Karzona un Billes Nārķis bērniem.<br />

Dzimtas koka attēlā ir norādīts, ka Andrejam Karzonam<br />

bija akls tēvs un 5 māsas (viņu vārdi nav norādīti), bet<br />

Andreja Karzona laulībā ar Billi Nārķis piedzima 13<br />

pēcnācēji, par kuru turpmākajām laulībām un pēctečiem<br />

nav plašāku ziņu (IX paaudze):<br />

• Made Karzone (Eglenieks) (*18XX)<br />

• Ģirts Karzons (Klabis) (*12.1852.) – Žaņa<br />

Karzona tēvs Klabju mājās<br />

• Margrieta Karzone (Saulītis) (*7.1855.)<br />

• Kārlis Karzons (*7.1857.)<br />

• Lida Karzone (Šaulis) (*6.1859.)<br />

• Ilze Karzone (Atmats) (*6.1860.)<br />

• Katrīna Karzone (Lukevics-Lūķis) (*12.1863.)<br />

• Ēvalds Karzons (*1865. †1868.)<br />

• Matīss Karzons (*4.1866.), precējies ar Jūliju<br />

Gūžu<br />

• Līze Karzons (Birznieks) (*1.1869.)<br />

• Jānis Karzons (*7.1871.)<br />

• Jēkabs Karzons (*3.1874.)<br />

• Jūlija Karzons (Dobelis) (*1.1877.) – (precējusies<br />

ar kādu no Dobeļiem!!!! Kuru?)<br />

Savukārt Matīsa Karzona (*4.1866. †pirms 1931.) un<br />

Jūlijas Gūžas († kara laikā gājusi bojā aviācijas bumbas<br />

sprādzienā) ģimenē Asītes pagasta “Jermušu” mājās<br />

piedzima vismaz trīs meitas (X paaudze):<br />

• Anna Karzone (Preiss) (*7.8.1896. †19.8.1989.)<br />

7 bērni<br />

• Alise Karzone (Burve) (*27.10.1893. †27.1.1942.)<br />

– 7 bērni, mirusi pakrītot zem ratiem, kad vāca<br />

malku<br />

• Olga Karzone (Ķeris) (*16.7.1898. †7.8.1969.), –<br />

7 bērni<br />

Annas Karzones (*7.8.1896. †19.8.1989., mirusi no<br />

plaušu karsoņa) apprecējās [domājams – Ermaņa Preisa<br />

dēlu, kuram piederēja Priekules-Asītes “Bunke Lībju” un<br />

“Ķezēnu” mājas, un kurš 19<strong>30</strong>. gadā izslēgts no Aizsargu<br />

organizācijas Liepājas pulka Priekules nodaļas kā<br />

dienestam nederīgs) ar kādreizējo Liepājas [jeb Priekules]<br />

bankas direktoru Ēvaldu Preisu (*†1954., miris no<br />

prostatas vēža). Vecāki izšķīrās ap 1936. gadu, jo Ēvalds<br />

esot vedis visai izšķērdīgu dzīvesveidu un “nodzēris” savu<br />

saimniecību, tādēļ Anna Karzone ar bērniem pārcēlās uz<br />

Liepāju. Abu laulībā piedzima 7 pēcnācēji, (XI paaudze):<br />

XI paaudzes pārstāve Alīda Preiss (*12.2.1922. Priekule,<br />

†10.2001. Liepāja) strādāja par apkopēju, mira no vēža,<br />

bet dzīves laikā bija salaulājās ar Alekseju Korņilovu un<br />

šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Preiss<br />

• Korņilova (Prohorova)<br />

XI paaudzes pārstāve Sofija Preiss salaulājās ar Jurkovski<br />

un abu laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Gundega Jurkovska (Paņko), ir Liepājas<br />

vājdzirdīgo biedrības vadītāja, t. 28259504<br />

XI paaudzes pārstāve Gaida Preiss (Audere)<br />

(*27.11.1931.) salaulājās ar Žani Auderu (*16.4.1929.<br />

†24.8.2008.) un abu laulībā piedzima (XII paudze):<br />

• Rita Audere (*31.5.1955.)<br />

• Alda Audere (Korsaka) (*20.1.1965.)<br />

XII paaudzes pārstāve Rita Audere (*31.5.1955.)<br />

salaulājās ar Andri Blusu (*9.1.1956. †8.8.2008.), kurš<br />

pēc kāzām pārgāja sievas uzvārdā. Abu laulībā piedzima<br />

(XIII paaudze):<br />

• Sigita Audere (Kalinauska) (*20.7.1978.<br />

Liepāja)<br />

• Guntars Auders (*2.1.1981. Liepāja)<br />

• Ilze Audere (Rinkēviča) (*14.8.1988. Liepāja)<br />

XIII paaudzes pārstāve Sigita Audere (Kalinauska)<br />

820 821<br />

• Patrīcija Rinkēviča (*28.6.2009.).<br />

• Toms Rinkēvičs (*<strong>30</strong>.11.2014.).<br />

XII paaudzes pārstāve Alda Audere salaulājās ar Uldi<br />

Korsaku (*.). Abu laulība tika šķirta, taču tās laikā<br />

piedzima (XIII paaudze):<br />

• Jānis Korsaks (*5.8.1989.) - pārbaudīt<br />

• Egils Korsaks (*13.5.1993.) =- pārbaudīt<br />

XI paaudzes pārstāvis Elmārs Preiss (*6.3.1933. Asītes<br />

pagasts †1994.), salaulājās ar Guntu Eihmani (Niedrīti)<br />

(*1935 †2005.). Ir zināms, ka Gunta bija precējusies vēl<br />

divas reizes – ar Gunāru Eihmani (*1927. †1984.) un<br />

Beņķi (Laulībā ar Beņķi ir dzimusi meita (XII paaudze),<br />

kas salaulājās ar Rīgas Radio rūppnīcas montieri Jāni<br />

Bonku (*25.12.1954. Obeļeva †2010.) un šajā laulībā ir<br />

dzimis dēls (XIII paaudze)). Elmāra Preisa un Guntas<br />

Eihmanes laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Preisa (Niedra/Dāve)<br />

XII paaudzes pārstāve Preisa (Niedra/Dāve) bija<br />

precējusies divas reizes – ar skolotāju Juri Dāvi<br />

(*22.12.1927. Daugavpils †9.7.2011. Rīga, miris no<br />

insulta) un Niedru. Laulībā ar Niedru piedzima dēls (XIII<br />

paaudze):<br />

• Andris Niedre, kurš apprecējās ar Noru<br />

Attēli 396.<br />

Žanis Ķeris-Karzons, viņa sieva Olga Ķere, Matīsa meita un abu meita Anna represiju laikā Sibīrijā.

Saulespurēnu. Abu laulībā ir dzimuši 2 pēcnācēji<br />

(XIV paaudze)<br />

X paaudzes pārstāvis Janis Burvis (*16.6.1888. †16.6.1942.<br />

Priekulē) salaulājās ar Alisi Karzoni (*27.10.1893.<br />

†27.1.1942. Liepājas slimnīca), kas bija dzimusi Asītes<br />

pagasta “Jermušu” mājās un mirusi no traumām, kas<br />

gūtas apgāžoties ratiem malkas vākšanas laikā. Miršanas<br />

ierakstā ir norādīts, ka viņas nāves cēlonis ir “pankreata<br />

nekroze (traumatiska)”, savukārt Jaņa Burvja miršanas<br />

ierakstā norādīts, ka viņš mira no plaušu un balsenes<br />

tuberkulozes [miršanas ierakstā viņš norādīts kā Jānis ar<br />

dzimšnaas datumu *18.6.1888.]. Ņemot vērā to, ka šo māju<br />

mantinieces bija trīs māsas, var uzskatīt, ka Janis kļuva par<br />

māju jauno saimnieku. Kopš 1929. gada 8. jūlija ģimene<br />

dzīvoja Priekulē, Kanāla ielā 5. Abu laulībā piedzima 9<br />

pēcnācēji (XI paaudze):<br />

• Valdis Burvis (*1914.), ziņu par pēcnācējiem un<br />

laulībām nav.<br />

• Austra Burvis (Elviņš) (*28.2.1919.).<br />

• Edvīns Burvis (*1921.), ziņu par pēcnācējiem un<br />

laulībām nav.<br />

• Anna Alise Burvis (Anerauds) (*18.7.1923.<br />

†1946.).<br />

• Aina Burvis (Raudums) (*5.5.1925.).<br />

• Jānis Burvis (*11.5.1927. †1989.) – kolhoza<br />

priekšsēdētājs.<br />

• Mirdza Burvis (Lasmanis) (*25.10.1929.), dvīne.<br />

• Laimonis Burvis (*25.10.1929.) , dvīnis, –<br />

mākslas skola liepāja<br />

• Valda Marta Burvis (Rancāne) (*4.4.1935. †ap<br />

2017.).<br />

XI paaudzes pārstāve Austra Burvis (Elviņš) (*28.2.1919.)<br />

kļuva par māti diviem dēliem (XII paaudze):<br />

• Dainis Elviņš<br />

• Aivars Elviņš (*6.2.1945.).<br />

XII paaudzes pārstāvis Dainis Elviņš kļuva par tēvu<br />

diviem pēcnācējiem (XIII paaudze):<br />

• Gints Elviņš<br />

• Maija Elviņš<br />

XII paaudzes pārstāvis Aivars Elviņš (*6.2.1945.) kļuva<br />

par tēvu diviem pēcnācējiem (XIII paaudze):<br />

• Ilze Elviņš<br />

• Ieva Elviņš<br />

XI paaudzes pārstāve Anna Alise Burvis (Anerauds)<br />

(*18.7.1923. †1946.) kļuva par māti vienam pēcnācējam<br />

(XII paaudze):<br />

• Andris Anerauds (*29.5.1944.).<br />

XII paaudzes pārstāvis Andris Anerauds (*29.5.1944.)<br />

kļuva par tēvu diviem pēcnācējiem (XIII paaudze):<br />

• Santa Anerauda (*1973.).<br />

• Jānis Anerauds (*19.10.1975.).<br />

XI paaudzes pārstāve Aina Burvis (Raudums) (*5.5.1925.)<br />

kļuva par māti vienam pēcnācējam (XII paaudze):<br />

• Valdis Raudums (*)<br />

XII paaudzes pārstāvis Valdis Raudums (*) kļuva par tēvu<br />

diviem pēcnācējiem (XIII paaudze):<br />

• Jānis Raudums<br />

• Dace Raudums<br />

XI paaudzes pārstāvis Jānis Burvis (*1927. †1989.) kļuva<br />

par tēvu trīs pēcnācējiem (XII paaudze):<br />

• Inese Burve (*11.11.1956.)<br />

• Agrita Burve (*23.2.1958.)<br />

• Uldis Burvis (*24.8.1963.)<br />

XII paaudzes pārstāve Inese Burve (*11.11.1956.) kļuva<br />

par māti 4 pēcnācējiem (XIII paaudze):<br />

• Rolands (*9.2.1978.).<br />

• Jānis (*.x.1980.).<br />

• Maija (*198X.).<br />

• Mārtiņš (*26.1.1990.).<br />

XI paaudzes pārstāve Mirdza Burvis (Lasmanis)<br />

Attēli 396.<br />

Ruta Viškupaite ar meitu Lieni Viškupaiti, Dāvids Viškupaitis ar sievu Sandru un Dace Viškupaite ar savu<br />

vīru Džeimsu Volriču un bērniem –<br />

(*25.10.1929.) kļuva par māti diviem pēcnācējiem (XII<br />

paaudze):<br />

• Guntis Burvis (*7.3.1955.).<br />

• Dzintra Burve (*21.11.1958.) ziņu par<br />

pēcnācējiem un laulībām nav.<br />

XII paaudzes pārstāvis Guntis Burvis (*7.3.1955.) kļuva<br />

par tēvu diviem pēcnācējiem (XIII paaudze):<br />

• Andra Burve (*18.4.1980.).<br />

• Edgars Burvis (*31.3.1981.).<br />

XI paaudzes pārstāvis Laimonis Burvis (*25.10.1929.) bija<br />

skolotājs un apprecējās ar savu skolnieci Mirdzu Skrandu<br />

(*). Abi kļuva par vecākiem diviem dēliem (XII paaudze):<br />

• Ģirts Burvis (*4.3.1962.)<br />

• Kaspars Burvis (*23.1.1965.), ziņu par<br />

pēcnācējiem un laulībām nav.<br />

XII paaudzes pārstāvis Ģirts Burvis (*4.3.1962.) mācījās<br />

Latvijas Mākslas akadēmijā, kļuva par tēvu diviem<br />

pēcnācējiem (XIII paaudze):<br />

• Gaits Burvis (*2.4.1981. Rīga), tēlnieks<br />

• Ilva Burve (*12.7.1984. Rīga)<br />

XI paaudzes pārstāve Marta Burvis (Rancāns???)<br />

(*4.4.1935. †2017.) kļuva par māti 2 pēcnācējiem (XII<br />

paaudze):<br />

• Inta Rancāns, ziņu par pēcnācējiem un laulībām<br />

nav. Vecmāte slimnīcā?<br />

• Jānis Rancāns (*2.6.195X.).<br />

Ir zināms, ka XII paaudzes pārstāvis Jānis Rancāns<br />

(*2.6.195X.) dzīvo Rīgā, ir precējies ar XXX un abu laulībā<br />

dzimušas divas meitas (XIII paaudze):<br />

• Beatrise Rancāne (*6.4.1988.)<br />

• Elizabete Rancāne (*6.4.1988.)<br />

No LVA fondos esošajām represēto lietām un LVVA<br />

baznīcu grāmatām var rekonstruēt atsevišķus dzimtas<br />

atzarus, kas vēl nav pieslēgti pie kopējā dzimtas koka.<br />

1861. gada 21. oktobrī Priekules -Asītes draudzē salaulājās<br />

Marī Gūža un Pridriķis Hūns. Par šajā laulībā dzimušiem<br />

bērniem luterāņu draudzes grāmatās ziņas nav atrastas,<br />

taču domājams, ka pirms tam Pridriķis Hūns bija laulājies<br />

ar Maigu, jo saskaņā ar miršanas reģistru:<br />

• Ieva Hūna (*1859. †<strong>30</strong>.8.1866.), Pridriķa un<br />

Maigas meita mirusi 7 ½ gadu vecumā<br />

Muceniek.<br />

• Ērmanis Dižpidžs (*25.2.1851. “Ašmu” mājās<br />

†18.5.1851. “Ašmu” mājās), dvīnis. Krustvecāki<br />

Ērmanis Pauzers, Anna Germuš.<br />

• Līze Dižpidža (*29.9.1855. “Lejas Gariņi”),<br />

krustvecāki Līze Pauzere no Priekules Meža<br />

Skribaliem [Žibaliem?], Bricis Garozs, puisis<br />

Priekules lejas Gariņos un Bricis Lībju, puisis Lejas<br />

Gariņos<br />

• Katrīne Dižpidža (*2.6.1857. “Krieviņi”).<br />

Krustvecāki Kāarlis Ķibste no Priekules “Jaujenieku<br />

Garriņ”, Jānis Panaušk no Priekules “Sarge” un Līza<br />

Ostele, kalpa sieva Priekules “Sarge”.<br />

1932. gada presē var atrast ziņas, ka Asītes pagasta<br />

“Dižpidžu” mājas īpašniecei Jūlei Sudmalis nodedzis<br />

labības šķūnis. Savukārt 1941. gada tautas skaitīšanas<br />

datos var konstatēt, ka Jūle Sudmalis-Budrutis ir dzimusi<br />

kā Jūle Hūns (*2.1.1872.), piederīga luterticībai un 1940.<br />

gadā viņa no “Dižpidžiem” ir pārcēlusies uz Asītes pagasta<br />

“Vistiņiem”.<br />

* ***<br />

Pagaidām neidentificētu vecāku dēls Jānis Karzons<br />

(*4.3.1897. Vaiņodes pagastā) 1941. gadā ir norādīts kā<br />

Skrundas virsmežniecības mežsargs, kurš dzīvoja Asītes<br />

pagasta “Vilciņu” mājās (tajās pierakstīts 1922. gada 11.<br />

martā). Laulībā ar Madi Erdmani (*31.7.1896. Kalvenes<br />

pagastā) piedzima (paaudze):<br />

• Zigrīds Karzons (*4.11.1931. Asītes pagasts).<br />

• Kārlis Karzons (*31.9.1934. Asītes pagasts).<br />

• Imants Karzons (*3.6.1939. Asītes pagasts).<br />

*<br />

Kalpa Ēvalda Gūžas un Līzes laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Jānis Gūža (*10.8.1833. “Vigeļos”)<br />

• Bricis Gūža (*21.9.1835. Priekulē, “Panaišos”<br />

†4.7.1893. “Rišes”)<br />

• Andrejs Gūža (*15.2.1839. “Ķeru” mājās)<br />

• Ērmanis Gūža (*3.4.1843. “Ķeru” mājās<br />

†10.4.1845. “Ķeru” mājās)<br />

Viens no šīs ģimenes paaudzes pārstāvjiem - Bricis Gūža<br />

(*21.9.1835. Priekulē, “Panaišos” †4.7.1893. “Rišes”) dzīves<br />

laikā izveidoja savu saimniecību un kļuva par “Rišes”<br />

māju saimnieks ir norādīts un viņa sieve Anna. Miršanas<br />

reģistros ir norādīts, ka 1893. gadā 57 gadu vecumā ir miris<br />

saimnieks Bricis Gūža. Ņemot vērā faktu, ka šajā laikā<br />

vienīgais Bricis Gūža, kurš tiek norādīts kā saimnieks, ir<br />

“Rišes” mājās, domājams, te ir runa par viņu. Briča Gūžas<br />

un Annas laulībā piedzima (paaudze):<br />

1843. gada 29. novembrī Priekules -Asītes draudzē<br />

salaulājās Jāņa Gūžas meita Ilze Gūža un “Ašmu”, vēlāk<br />

“Lejas Gariņu” un “Krieviņu” saimes puisis un kalps,<br />

Mades Dižpidžas (*1786. †15.5.1851 “Ašmu mājās)<br />

dēls Ernests Dižpidžs, kura dzimtas uzvārds baznīcas<br />

grāmatās tika atveidots arī kā “Dišpiš”, “Dišpedž”. Šajā<br />

laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Andrejs Dižpidžs (*25.2.1851. “Ašmu” mājās<br />

†3.3.1851. “Ašmu” mājās), dvīnis, miris nedēļas<br />

vecumā. Krustvecāki Andrejs Pauzer, Anna<br />

822 823<br />

• Jānis Gūža (*27.12.1867.)<br />

• Kārlis Gūža (*26.9.1870. “Rišes”)<br />

• Maiga Gūža (*10.1.1873. “Rišes”)<br />

• Ilze Gūža (*20.6.1875. “Rišes”)<br />

• Fricis Gūža (*29.1.1878. “Rišes”) [tēvs kristību<br />

ierakstā norādīts kā Fricis.<br />

• Bīne Gūža (*22.8.1880. “Rišes”).<br />

1941. gadā kā šo māju saimnieki ir norādīti Ēvalds<br />

Grants (*18.10.1865. Priekule) un viņa sieve Ilze Granta<br />

(*2.2.1867. Asīte). Ēvalds “Rišu” mājā dzīvo kopš 1870.<br />

gada aprīļa, bet Ilze – kopš 1899. gada marta.

* *****<br />

1861. gada 2. aprīlī Priekules -Asītes draudzē salaulājās<br />

kalps Bricis Gūža un Late Pole, kuru laulībā piedzima<br />

(paaudze):<br />

• Andrejs Gūža (*6.2.1862. Bauble saimē).<br />

• Ilze Gūža (*17.7.1865. Osteļu saimē).<br />

• Anna Gūža (*20.7.1867. Treides saimē).<br />

• Jānis Gūža (*3.9.1870. Jaujeniek Vigeļi).<br />

• Ernsts Gūža [Ernests Gūža] (*18.2.1873.<br />

[2.3.1873.] Priekule, Jaujeniek Vigeļi †pēc 1941.).<br />

• Kārlis Gūža (*4.4.1875. Jaujeniek Vigeļi), dvīnis.<br />

• Jūle Gūža (*4.4.1875. “Jaujeniek Vigeļi”<br />

†10.4.1875. “Jaujeniek Vigeļi”), dvīne, mirusi kā<br />

zīdainis.<br />

Par paaudzes pārstāvi Ernstu [Ernestu] Gūžu (*18.2.1873.<br />

[2.3.1873.] Priekule, Jaujeniek Vigeļi †pēc 1941.) ir<br />

atrodamas ziņas 1941. gada tautas skaitīšanā. Šajā laikā<br />

viņš ar sievu Jūli Gūžu (*25.3.1877. Apriķi †pēc 1941.)<br />

dzīvoja Liepājā, Brīvzemnieku ielā 33 dz. 10. Jūle Gūža<br />

strādāja par sētnieci, bet Ernests Gūža – par vaktnieku.<br />

Šajā adresē abi dzīvoja kopš 1929. gada, abi norādīti kā<br />

luterāņi.<br />

*<br />

1891. gada 27. oktobrī Priekules - Asītes draudzē salaulājās<br />

kalps [vēlāk- kalējs] Fricis Gūža un Priekules draudzē<br />

kristītā Krišjāņa Vigeļa un Līzes meita Anna Vigele<br />

(*13.5.1867. [*<strong>30</strong>.4.1867.] Priekules pagasts †7.5.1943.<br />

Priekule). No 1941. Gada tautas skaitīšanas datiem<br />

uzzinām, ka Anna Vigele (Gūža) dzīvoja Priekulē, Ganību<br />

iela 3 dz. 12 (uz šejieni viņa pārcēlās 1929. gada 3. jūnijā),<br />

bija luterāne un visticamāk, jau atratne, jo vīrs šajā laikā<br />

vairs nav norādīts. Miršanas reģistrā Anna jau ir norādīta<br />

kā atraitne. Abu laulībā laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Hermanis Gūža (*1.9.1892. “Klabes” mājās)<br />

• Elīze Gūža (*5.1.1894. “Janaišos” 29.7.1895.<br />

“Janaišos”)<br />

• Jānis Rūdolfs Gūža (*18.6.1897. “Janaišos”)<br />

• Ēvalts Gūža (*18.2.1899. “Janaišos”)<br />

• Andrejs Gūža (*8.11.1900. “Janaišos)<br />

• Kārlis Gūža (*24.7.1904. “Stuteņos”)<br />

Paaudzes pārstāvis Ēvalts Gūža (*18.2.1899. “Janaišos”)<br />

[1941. gada tautas skaitīšanas anketā norādīts *3.3.1899.]<br />

apprecējās ar Amāliju Pīrāgu (*24.3.1900. Liepāja †pēc<br />

1941.), dzīvoja Virgas pagasta “Jaunmajoru” mājā, bija<br />

piederīgi luterāņu draudzei. Interesanti, ka saskaņā ar<br />

tautas skaitīšanas anketā norādīto informāciju, Amālija<br />

Gūža uz tām pārcēlās 1940. gada 20. oktobrī, bet viņas<br />

vīrs – 1941. gada 6. martā. Abu laulībā piedzima (paudze):<br />

• Bernhards Verners Gūža (*27.12.1932.)<br />

*<br />

1851. gada 11. septembrī Priekules - Asītes draudzē<br />

salaulājās Katrīne Gūža un “Burvju” māju kalps Jēkabs<br />

Kaģe (*) kuru laulībā piedzima (paudze):<br />

• Gotlībe Kaģe (*21.7.1850. “Burvji” †9.1.1851.<br />

“Elku Kesan”), krustvecāki Gotlībe Liege, Ernests<br />

Ostels,saimniece Magriete Tauren [?]<br />

• Mārgiete Kaģe (*31.8.1851. “Elku Kesan”<br />

†7.2.1852. “Elku Kesan”), krustvecāki Madde<br />

Dzinter, Ustups [nesalāsāms] Elkas Kesan, Anne<br />

Large<br />

• Krišjānis Kaģe (*19.11.1855. “Elkas Kesan”<br />

†3.12.1856.), krustvecāki Krišjānis Burvis no<br />

Priekules “Janaišiem”, puisis Krišjānis Gūža no<br />

Priekules “Janaišiem”, kalpa sieva Margiete Liege no<br />

Priekules “Janaišiem”,<br />

• Līze Kaģe (*21.9.1857. “Elkas Kesan” †29.4.1859.<br />

“Elkas Kesan”), krustvecāki Līze Ostel, meita<br />

Priekules “Krieviņos”, pridriķis Janaiš “Elkas Kesan”,<br />

Madde Dzinter saimniece Elkas Kesan<br />

• Līze Kaģe (*3.4.1860. “Elkas Kesan”), dvīne.<br />

Krustvecāki Līze Burve, meita Priekules “Vasseļ”,<br />

Kārlis Dzintars puisis Elku Kesan, Madde Dzintar<br />

saimniece “Elku Kessan”.<br />

• Ilze Kaģe (*3.4.1860. “Elkas Kesan”), dvīne.<br />

Krustvecāki Ilze Gūža, meita Jogelnā, Pridriķis<br />

Dzintars, puisis Priekules “Elkas Kesan”, Ilze Prūse,<br />

kalpa sieva Priekules “Ķipstos”.<br />

• Ieva Kaģe (*1863. †17.5.1865. “Zālavos”), mirusi<br />

2 gadu vecumā, dzimšanas ierakstas nav atrasts.<br />

• Krišjānis Kaģe (*21.6.1868. “Zālavos”),<br />

krustvecāki kalpa sieva Katrīna Baubele, puisis<br />

Krišjānis Burvis.<br />

Par šīs ģimenes turpmākajiem likteņiem plašākas ziņas<br />

nav atrastas<br />

1897. gada 12. oktobrī Priekules - Asītes draudzē salaulājās<br />

Anna Gūža un zemnieks Pidriķis Minka (*) kuru laulībā<br />

piedzima (paudze):<br />

• Jānis Ādolfs Minka (*4.11.1897. “Osteļi”),<br />

krustvecāki Ernests Minka, viņa sieva Jūle Minka,<br />

zemnieka sieva Ieva Fridrihsone.<br />

• Jānis Minka (*21.2.1899. “Osteļi”), krustvecāki<br />

zemnieks Jānis Pauzers, atraitne Jūle Klīva, atraitne<br />

Ieva Minka.<br />

• Līza Vilhelmīne Bīne Minka (*6.11.1900. Osteļi),<br />

bērna dzimšanas laikā tēvs ir aktīvajā karadienestā.<br />

Krustvecāki meita Bīne Gūža, zemniece Margrieta<br />

Pole.<br />

Visticamāk, Pidriķa Minkas radi:<br />

Ernests Minka (*1869. Gramzdas pagasts †pēc 1941.) bija<br />

precējies ar Ievu Ķepars (*22.7.1863. Bārtas pag. †pēc<br />

1941.) un 1941. gadā dzīvoja Priekules pagasta “Lāčplēša”<br />

mājās (uz tām abi pārcēlās 1924. gada 15. aprīlī). Abu<br />

laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Ermanis Minka (*9.1.1891. Purmsātas pag. †pēc<br />

1941.), 1941. gadā dzīvoja “Lāčplēšos”.<br />

• Jānis Minka (*11.1.1894. †pēc 1941.), 1941. gadā<br />

dzīvoja “Sudmaļos”.<br />

• Ilze Minka (*9.1.1890. Priekules pagasts †pēc<br />

1941.), 1941. gadā dzīvoja “Sudmaļos”.<br />

Paaudzes pārstāvis Ermanis Minka (*9.1.1891. Purmsātas<br />

pag. †pēc 1941.) un viņa sieva Anete Ilze Bārs (*23.11.1890.<br />

Liepājā †pēc 1941.) 1941. gadā dzīvoja Priekules pagasta<br />

“Lāčplēša” mājās (uz tām abi pārcēlās 1931.-1932. gados)<br />

un abu laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Ernests Voldemārs Minka (*19.3.1934. Liepāja)<br />

tika publicēts sludinājums par to, ka 8. aprīlī Priekules<br />

pagasta “Sudmaļu” mājās pl. 10.00 nolikta otrreizēja<br />

ūtrupe, kurā pārdos atklātā vairāksolīšanā Jānim Minkam<br />

piederošo dzīvo inventāru, sastāvošu no 5 govīm un<br />

1 zirga, novērtētu kopēvērtībā par Ls 340,-. tautas<br />

skaitīšanas anketā “Sudmaļos” ir norādīti arī Jāņa Minkas<br />

bērni, nenorādot viņu māti (paaudze):<br />

• Rūdolfs Minka (*22.7.1923. Priekules pagasts)<br />

• Paulīne Līze Minka (*16.8.1925. Priekules<br />

pagasts)<br />

• Emma Auguste Minka (*18.4.1928. Priekules<br />

pagasts)<br />

• Velta Emīlija Minka (*22.6.19<strong>30</strong>. Priekules<br />

pagasts)<br />

• Eduards Minka (*10.12.1931. Priekules pagasts)<br />

• Arnolds Minka (*27.9.1933. Priekules pagasts)<br />

1817. gada 7. oktobrī Priekules - Asītes draudzē salaulājās<br />

Greikša Janaiša atraitne Ilze Janaite (*1759. †21.3.1837.<br />

“Poļu” mājās) un Jānis Gūže (*). Spriežot pēc Ilzes<br />

Janaites miršanas reģistra, viņa mira 78 gadu vecumā un<br />

nāves brīdī jau dzīvoja “Poļu” mājās. Abu laulībā piedzima<br />

(paudze):<br />

• Ilze Gūža (*7.12.1817. “Drīviņu” mājās)<br />

1828. gadā Priekules - Asītes draudzē salaulājās “Apogu”<br />

saimes kalps Jānis Gūža un Ģita Vigeļa meita Ilze Vigele<br />

(*) kuru laulībā piedzima (paudze):<br />

• Liene Gūža (*16.2.18<strong>30</strong>. “Vigeļos”)<br />

• Jānis Gūža (*1.3.1832. “Vigeļos” †15.2.1835.<br />

“Vigeļos”), miris 3 gadu vecumā<br />

• Mārgriete Gūža (*17.10.1834. Vigeļos”)<br />

• Jūle Gūža (*23.1.1836. “Staņu Vigeļos” †9.8.1842.<br />

“Lejas Zariņos”)<br />

• Krišjānis Gūža (*9.9.1838. “Sarge” mājās)<br />

• Ģirts Gūža (*21.10.1843. “Lejas Zariņos”<br />

†8.11.1843.)<br />

1889. gada 1. oktobrī Priekules - Asītes draudzē salaulājās<br />

Ilze Gūža un Jāņa Sūnas un Līzes dēls, puisis Pēteris Sūne<br />

(*12.9.1863. Lejas Gariņi) kuru laulībā piedzima (paudze):<br />

• Anlīze Sūne (*26.1.1890.)<br />

• Jānis Sūne (*5.3.1892. Priekule “Pauzeru” mājās<br />

†25.4.1896.), krustvecāki zemnieks Jānis Sūne un<br />

viņa sieve Baiba. Miris 4 gadu vecumā no difterijas.<br />

• Anna Sūne (*21.4.1897. “Vaitnieku” mājās),<br />

krustvecāki meita Anna Gūža, strādnieks Fricis<br />

Altenbergs [?] un viņa sieva Ilze.<br />

• Fricis Sūne (*4.1.1902. “Vaitnieku” mājās<br />

†15.5.1902.), krustvecāki Fricis Sūne, zemnieks<br />

Atis Zašs un viņa sieva Līza. Miris no klepus lēkmes<br />

(garā klepus).<br />

Pēc savas pirmās sievas Maijas Zašs (*1839. Priekule<br />

†16.6.1883. Bunkā (Funkenhof)) nāves, “Zālavu” kalps<br />

Atis Zašs (*) 1883. gada 25. septembrī Priekules - Asītes<br />

draudzē salaulājās ar Līzi Gūžu un kuru laulībā piedzima<br />

(paudze):<br />

Vēl 1941. gadā “Sudmaļu” mājās dzīvoja Ernesta<br />

Minkas dēls, paaudzes pārstāvis luterānis Jānis Minka<br />

• Ilze Zašs (*1.11.1884. “Zālavu” mājas),<br />

(*11.1.1894. †pēc 1941), ar savu ģimeni. 1933. gadā presē<br />

krustvecāki meita Ilze Gūža, kalpa sieva Magriete<br />

824 825<br />

Absalon [?] un kalps Bricis Gūža.<br />

• Anna Zašs (*24.5.1887. “Zālavu” mājas<br />

†18.9.1896.), krustvecāki meita Ilze Gūža, kalpa<br />

sieva Magriete Absalon [?] un kalps Bricis Gūža.<br />

Mirusi no infekcijas izraisītas caurejas.<br />

• Līze Zašs (*29.9.1889. “Zālavu” mājas),<br />

krustvecāki kalpa sieva Lavīze Ierik, puisis Pēteris<br />

Sūne.<br />

• Ernsts Zašs (*15.12.1894. Priekule), krustvecāki<br />

puisis Ernsts Gūža, zemnieks Pēteris Sūne un viņa<br />

sieva Ilze.<br />

• Ērmanis Rūdolfs Žanno Zašs (*6.1.1898.<br />

Priekule), krustvecāki Pēteris Sūne un viņa sieva<br />

Ilze.<br />

• Anna Zašs (*1.8.1901. Priekule), krustvecāki<br />

meita Anna Zariņa, strādnieks Pēteris Sūne un viņa<br />

sieva Ilze.<br />

1887. gada 25. janvārī Priekules - Asītes draudzē salaulājās<br />

Jānis Gūža (†

1852. gada 23. novembrī Priekules - Asītes draudzē<br />

salaulājās Lēne Gūža un Jānis Vistiņš (*). Ziņas par šajā<br />

laulībā dzimušiem pēcnācējiem nav atrastas.<br />

1852. gada 29. septembrī Priekules - Asītes draudzē<br />

salaulājās saimnieks Kārlis Gūža un Marī Benke (*) kuru<br />

laulībā piedzima (paudze):<br />

• Ērmanis Gūža (*24.8.1863. Elkas [nesalasām]<br />

1862. gada 2. aprīlī Priekules -Asītes draudzē salaulājās<br />

kalps Fricis Gūža un Anne Priekše, kuru laulībā piedzima<br />

(paaudze):<br />

1879. gada 14. decembrī Priekules - Asītes draudzē<br />

salaulājās Jānis Gūža un Līze Siksna (*) kuru laulībā<br />

piedzima (paudze):<br />

1897. gada 12. oktobrī Priekules - Asītes draudzē salaulājās<br />

Jānis Gūža un Līze Siksna (*) kuru laulībā piedzima<br />

(paudze):<br />

Jānis Gūža (paaudze):<br />

• Pridriķis Gūža<br />

Pridriķis Gūža strādāja “Vecvagaru” majās un 1827. gadā<br />

salaulājās ar Jāņa Berka meitu Mārgrieti Berku un šajā<br />

laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Jānis Gūža (*15.10.1831. Anša Gūžas saimē)<br />

Baiba Gūža (*1834. Bunthof, 17.8.1880. Eglien saimē),<br />

mirusi 46 gadu vecumā<br />

Jānis Gūža un Katrīne (*1796. †12.6.1872., “Bražes”,<br />

mirusi 76 gadu vecumā):<br />

• Līze Gūža (*1839. †<strong>30</strong>.6.1869. “Bražes”), mirusi<br />

29 11/12 gadu vecumā, neprecēta<br />

Karlīne Gūža (*1839. †27.12.1892.), meita, mirusi no<br />

krūts slimības 53 ½ gadu vecumā<br />

Bricis Gūža:<br />

• Līze Gūža (*1831 †29.12.1841.), mirusi 10 gadu<br />

vecumā<br />

Bricis Gūža un Madde:<br />

• Ērmanis Gūža (*11.7.1839. †5.5.1846. Leinshof),<br />

miris 7 gadu vecumā<br />

• Līze Gūža (*19.6.1843.)<br />

• Ērmanis Gūža (*16.6.1846. Leinshof),<br />

krustvecāki Hermanis Augusts, Treides saimniece<br />

Līze, puisis Juris Drunke.<br />

Andrejs Gūža un Lavīze:<br />

• Jānis Gūža (*3.11.1841.)<br />

Saimnieka meita Ilze Gūža:<br />

• Ērmanis Gūža (*20.8.1843.)<br />

Jānis Gūža un Ilze: - varbūt Gūžu māju laulības Jānis<br />

Gūža (*19.3.1801. †17.3.1854. Elka “Vigeļos”)<br />

• Jānis Gūža (*8.10.1841. Lejas Gariņi”)<br />

Kalps Bricis Gūža un Līze:<br />

• Katrīne Gūža (*3.11.1863. Sūnu mājās)<br />

Kalps Ērmanis Gūža un Gotlībe:<br />

• Andrejs Gūža (*6.11.1864. Sulten mājās<br />

†13.1.1865.)<br />

kalps Krišjānis Gūža un Maiga:<br />

• Baiba Gūža (*21.1.1869. Lejas Garriņi”)<br />

Kalps Krišs Gūža un Katrīna:<br />

• Jānis Gūža (*4.11.1883. Ordaugen “Ošniek”<br />

[Asīte] †pēc 1941.), krustvecāki kalps Jānis Gūža,<br />

kalpa sieve Marija Sūne, puisis Jānis Agehv [?].<br />

Par Jāni Gūžu (*4.11.1883. Ordaugen “Ošniek” [Asīte] †pēc<br />

1941.), ir zināms, ka 1941. gadā viņš dzīvoja Liepājā, Zirņu<br />

ielā 3 dz. 8, strādāja par ratiņstūmēju un bija precējies ar<br />

Mariju Gūžu (*13.11.1887. Šķēde †pēc 1941.). Šajā adresē<br />

Marija dzīvoja kopš 1921. gada 27. jūlija, bet Jānis Gūža<br />

uz šejieni pārcēlās 1927. gada 4. oktobrī. Abi norādīti kā<br />

luterāņi.<br />

Ēvalts Gūža un Ilze “Rinnes” mājās (varbūt – “Rišes?”):<br />

• Nekristīta meita (*7.5.1902. †7.5.1902.).<br />

1941. gadā Asītes pagasta “Pilskalnos” dzīvoja baptistu<br />

draudzei piederīgie lauksaimnieki Krišs Gūža<br />

(*15.12.1884.), viņa sieve Ilze Gūža (*13.12.1898.) un<br />

bērni (paaudze):<br />

• Valija Gūža (*28.8.1921. Asītes pagasts).<br />

• Pēteris Gūža (*29.8.1923. Asītes pagasts).<br />

• Anna Gūža (*10.4.1926. Asītes pagasts).<br />

• Rita Gūža (*17.7.1932. Asītes pagasts).<br />

• Rolands Gūža (*13.10.1933. Asītes pagasts).<br />

• Ilma Gūža (*22.9.1936. Asītes pagasts).<br />

Krišs Gūža un Ilze Gūža “Pilskalnos” dzīvoja kopš 1920.<br />

gada, bet viņu vecākā meita Valija mājās atgriezās 1941.<br />

gada jūnijā no Liepājas, kur, domājams, dzīvoja un<br />

mācījās.<br />

* ***<br />

Zemnieks Kārlis Gūža un Ieva:<br />

Gūžas atraitne Lēne Gūža (*1726. †10.11.1816.).<br />

1827. gadā 78 gadu vecumā mirst Ustubu “Treides” māju<br />

saimnieks Jānis Gūža (*1749. †<strong>30</strong>.12.1827.).<br />

Gūžu mājas<br />

Par senāko dokumentos minēto “Gūžu” māju<br />

saimnieku ir jāuzskata Jānis Gūža (*1742. †20.10.1817.,<br />

miris 75 gadu vecumā) kura laulībā ar Katrīnu (*1761.<br />

†20.8.1817., mirusi 56 gadu vecumā) piedzima (paaudze):<br />

• Maiga Gūža (*1778. †28.11.1816.)<br />

• Estere Gūža (*1796. †27.3.1826. “Gūžās”) mirusi<br />

<strong>30</strong> gadu vecumā Pētera Gūžas saimē, kur bija meita.<br />

Kā tēvs ir norādīts Jānis.<br />

• Margete Gūža (*1799. †1800.), mirusi ½ gada<br />

vecumā<br />

• Jānis Gūža (*19.3.1801. †17.3.1854. Elka<br />

“Vigeļos”)<br />

• Jānis Gūža (†9.1807.), miris 15 [mēnešu?]<br />

vecumā<br />

Domājams, ka tieši šīs ģimenes Jānis Gūža (*19.3.1801.<br />

†17.3.1854. Elka “Vigeļos”) apprecējās ar Ilzi un kļuva par<br />

vecākiem (paaudze):<br />

• Jānis Gūža (*7.6.1853. Elka Vigeļi).<br />

Domājams, pēc vīra nāves atraitne Ilze Gūža 1858. gada<br />

16. novembrī salaulājās ar Elkas “Kesau” māju kalpu Jāni<br />

Prūši un šajā laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Estere Prūše (*15.1.1860. “Kesau” mājas),<br />

krustvecāki Estere Gūža no Mežniekenhofas,<br />

Jēkabs Kagge no Priekules Elka Kesau, Priekules<br />

“Krieviņu” māju saimniece Ieva Gūža.<br />

Paaudzes pārstāve Maiga Gūža 1802. gadā Priekules-Asītes<br />

baznīcā salaulājās ar Ķipstu Ērmaņa saimē dzīvojošo<br />

Lapiņu, kurš turpmāk ir norādīts kā “Gūžu” māju<br />

saimnieks Lapiņš Gūža (*1774. †23.10.1819. “Gūžas”), un<br />

šajā laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Jānis Žanis Rūdolfs Gūža (*25.1.1904.).<br />

• Magriete Gūža (Lībe) (*1802????), kas divus<br />

mēnešus pēc tēva nāves – 1819. gada 26. decembrī<br />

Saskaņā ar 1941. gada tautas skaitīšanas datiem, luterānis<br />

Priekules-Asītes baznīcā salaulājās ar “Burvju”<br />

Jānis Žanis Rūdolfs Gūža (*25.1.1904.) kļuva par<br />

māju saimnieka Briča Lībja un Annas dēlu Pēteri<br />

fotogrāfu un zemkopi un 1927. gada 17. jūnijā sāka dzīvot<br />

Lību (*<strong>30</strong>.9.1794. “Lībjos” †13.9.1820.). Par abu<br />

“Ventiņu” mājās, kas bija viņa īpašums. Atšķirībā no<br />

laulībā dzimušiem bērniem ziņas pagaidām nav<br />

baznīcas grāmatas datiem, tautas skaitīšanas anketā viņa<br />

atrstas, kas iespējams, izskaidrojamas ar faktu, ka<br />

dzimšanas diena ir norādīta 28. maijā. Jānis Žanis Rūdolfs<br />

mirušo reģistrā ir norāde par 28 [jeb 26 – skaitlis<br />

Gūža bija precējies Mildu Alvīni Gūžu (*10.2.1910.<br />

ir izplūdis] gadu vecumā mirušo Pēterii Lībi. Ar<br />

Vaiņode) un šajā laulībā piedzima (paaudze):<br />

augstu varbūtības pakāpi var uzskatīt, ka šeit ir<br />

domāts viens un tas pats Pēteris Lībs. Citu ziņu par<br />

• Aivars Gūža (*25.6.1933. Priekule).<br />

šī atzara iespējamiem pēcnācējiem nav.<br />

• Irina Agra Gūža (*13.2.1938. Priekule).<br />

• Katrīne Gūža (Kandere) 1828. gadā salaulājās ar<br />

• Māris Gūža (*18.4.1940. Priekule).<br />

“Gūžu” mājās dzīvojošo, domājams, kalpu Indriķa<br />

Kandera dēlu Andreju Kanderu.<br />

“Ventiņu” mājās 1941. gadā dzīvoja arī Lavīze Gūža<br />

• Simons Gūža (*18.8.1809. †13.4.1810.).<br />

(*3.3.1866.), iespējams, Jāņa Žaņa Rūdolfa Gūžas tēva<br />

• Ilze Gūža (Kļave) (*17.9.1813. †12.8.1864.<br />

Kārļa Gūžas māte.<br />

* ***<br />

“Janaiši”, mirusi 50 gadu vecumā) 1862. gada 11.<br />

februārī Priekules - Asītes draudzē salaulājās Ilze<br />

Gūža un “Janaišu” saimes kalps Jānis Kļave (*) par<br />

kuru laulībā dzimušiem bērniem ziņas nav atrastas.<br />

1816. gadā 90 gadu vecumā “Lībju” mājās mirst Jāņa<br />

• Jēkabs Gūža (*2.4.1816. †22.7.1816.).<br />

826 827<br />

Maiga Gūža mira 38 gadu vecumā [miršanas ierakstā<br />

norādīta kā Maike], un nepilnu gadu pēc sievas nāves<br />

Priekules-Asītes baznīcā Lapiņš Gūža apprecējās ottrreiz<br />

- 1817. gada 7. oktobrī viņš laulājās ar Jāņa Drunkes<br />

meitu Annu Drunki un šajā laulībā (jau pēc paša 45 gadu<br />

vecumā mirušā Lapiņa Gūžas nāves) piedzima meita<br />

(paudze):<br />

• Baiba Gūža (*<strong>30</strong>.5.1820. “Gabbaliņu” mājās)<br />

Kā var redzēt no meitas dzimšanas vietas, viņas<br />

māte-atraitne bija pārcēlusies uz “Gabbaliņu” mājām, kur<br />

1820. gada 24. oktobrī salaulājās ar “Gabbaliņu” saimes<br />

Jāņa Treides dēla Pēteri Treidi.<br />

Nav izslēgts, ka Pēteris Treide ir tas pats, kurš vēlāk tiek<br />

norādīts kā Pēteris Gūža<br />

“Zeļļa Lībju” mājās ir dzimis Pēteris Gūža (*1793. “Zeļļa<br />

Lībji” †19.3.1850. “Gūžas”), kurš miršanas ierakstā jau ir<br />

norādīts kā 56 gadu vecumā miris “Gūžu” māju saimnieks.<br />

Viņš bija precējies ar Magrieti (*1794. †25.4.1857.<br />

“Jātnieku” mājās 63 gadu vecumā) un abu laulībā piedzima<br />

(paaudze):<br />

• Andrejs Gūža (*1822. †2.8.1827.), miris 5 gadu<br />

vecumā.<br />

• Katrīne Gūža (*18.11.1825.).<br />

• Līze Gūža (*28.2.1829. †2.3.1834.).<br />

• Anne Gūža (*19.1.1832. †14.3.1832.).<br />

• Anne Gūža (*5.5.1834.).<br />

• Nekristīts dēls (*9.3.1837. “Gūžas” †9.3.1837.<br />

“Gūžas”), mira divas stundas pēc dzimšanas.<br />

• Jānis Gūža (*3.10.1838. “Gūžas” †18.7.1840.<br />

“Gūžas”).<br />

• Bricis Gūža (*16.4.1840. “Gūžas”).<br />

• Līze Gūža (*<strong>30</strong>.12.1842. “Gūžas”).<br />

• Ilze Gūža (*4.4.1846. “Gūžas”).<br />

Dažus mēnešus pēc vīra nāves – 1850. gada 29. jūnijā<br />

atraitne Mārgriete Gūža atkal kļuva par precētu sievu,<br />

salaulājoties ar “Jātnieku” māju kalpu Jāni Viģeli, kuram<br />

gada sākumā meitas dzemdību laikā, 39 gadu vecumā<br />

mira sieva Anna Vigele (*1811. †15.1.1850. “Jātnieki”).<br />

Šajās dzemdībās dzimusī meita neizdzīvoja, taču pēc<br />

laulībām ar Pētera Gūžas atraitni, Jānis Viģelis kļuva par<br />

“Gūžu” māju saimnieku. Dažus mēnešus pēc Magrietas<br />

nāves Jānis Viģelis apprecējās trešo reizi – 1857. gada<br />

22. decembrī par viņa sievu kļuva Magrieta Birzniece<br />

(*1812. †1.9.1862. “Gūžās”), kas savā miršanas ierakstā<br />

jau ir norādīta kā 50 gadu vecumā mirusi “Gūžu” māju<br />

saimniece. Šajās laulībās piedzima (paaudze):<br />

• Maiga Vigele (*31.1.1860. “Gūžas”), kā<br />

krustvecāki ir norādīti<br />

Paaudzes pārstāvis Bricis Gūža (*16.4.1840. “Gūžas”)<br />

1857. gada 20. oktobrī Priekules - Asītes draudzē salaulājās<br />

ar Annu Poli (*) un šajā laulībā piedzima (paudze):<br />

• Nekristīta meita (*<strong>30</strong>.12.1863. † <strong>30</strong>.12.1863.<br />

“Bunku Lībjos”)<br />

• Ēvalts Gūža (*6.10.1865. “Bunkas Lībjos”)<br />

Maigas un Lapiņa Gūžu meita, paaudzes pārstāve Katrīne<br />

Gūža (Kandere) 1828. gadā salaulājās ar “Gūžu” mājās<br />

dzīvojošo, domājams, kalpu Indriķa Kandera dēlu<br />

Andreju Kanderu. Un šajā laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Kristups Otts Kanders (*20.1.1829. “Gūži” ),

pie kristību ieraksta ir norāde †, kas visticamāk,<br />

nozīmē, ka zēns ir miris kā zīdainis.<br />

• Jūle Kanders (*3.8.1831. “Gūži” mājās †17.7.1841.<br />

“Ivanu” mājās), miris 11 gadu vecumā<br />

• Anne Kanders (*11.10.1835. “Zeļļa Lībjos”<br />

†27.7.1841 Ivanu mājās), mirusi 6 gadu vecumā<br />

GŪŽU DZIMTA “ZEĻĻA LĪBJOS”<br />

GŪŽA-<br />

Jāpiezīmē, ka šajā laikā ir konstatētas divas ģimenes, kurās<br />

ir atiecīgi Andrejs Kanders un Trīne un Andrejs Kanders<br />

un Katrīne. Lai arī vienā no ierakstiem (Annes Kanderes<br />

dzimšanas ierakstā) māte ir norādīta kā Trīne, to šajā<br />

gadījumā varētu uzskatīt par saīsinājumu no “Katrīne” un<br />

attiecināt uz dzimtas ģimeni, jo Anne un Jūle 1841. gadā<br />

ir mirušas ar dažu dienu starpību “Ivanu” mājās. Līdz<br />

ar to var uzskatīt, ka šajā dzimtas atzarā nebija neviena<br />

izdzīvojuša pēcnācēja.<br />

1941. gadā “Gūžas”:<br />

Anna Viģele (dzim. Dreija) (*5.4.1872. Durbes pag.), kuras<br />

dēls Jānis Viģelis (*5.5.1900. “Gūžu” mājās) 1941. gadā<br />

“Gūžu” māju saimnieks. Kā viņa sieva ir norādīta Līze<br />

Beņķis (*11.7.1901. Priekule), abi salaulājās 1929. gada 3.<br />

jūlijā. Šajā laulībā ir dzimuši:<br />

• Aina Melita Viģele (*13.8.19<strong>30</strong>. Priekule)<br />

• Dzidra Marta Viģele (*3.9.1938. Priekule)<br />

1871. gada 3. oktobrī Priekules-Asītes draudzē salaulājās<br />

Jānis Gūža un Jūle Lībe (*1835. †22.11.1886. Upenieku<br />

Neuhof). Ir zināms, ka Jānis Gūža bija kalps Upeniekos,<br />

bet viņa siev mira 51 gada vecumā. Šajā laulībā piedzima<br />

(paaudze):<br />

• Ēvalts Gūža (*26.6.1872. Elkzem †12.8.1885.<br />

Upenieku Neuhof)<br />

“Adam” saimes atraitne Ilze Gūža (*1808. †22.1.1872.<br />

“Adam”) mirusi 63 3/12 gadu vecumā. Visticamāk, viņas<br />

meita ir :<br />

• Marija Gūža (alias Adam) (Treide), kas 1893.<br />

gada 18. aprīlī salaulājās ar Jēkabu Treidi<br />

“<br />

Zeļļa Lībjos” 70 ¾ gadu vecumā mirusi atraitne Gotlība<br />

Gūža (*1800. †29.11.1870. “Zeļļa Lībji”)<br />

Saskaņā ar represēto lietā Nr. 8324 norādītajām ziņām,<br />

X paaudzes pārstāvis, “Zeļļu Lībju” saimnieks Ēvalds<br />

[Ēvalts] Gūža [nejaukt ar šajā pašā laikā “Krieviņu” mājās<br />

saimniekojošo Ēvaltu Gūžu un viņa sievu Ievu Burvi] un<br />

viņa sieva Ieva (bērnu kristību ierakstos (sākot ar 1876.<br />

gadu) Priekules luterāņu baznīcas grāmatā minēta kā<br />

baptiste, lai gan pirms tam minēta kā luterāne) kļuva par<br />

vecākiem (IX paaudze):<br />

• Bricis Gūža (*21.2.1868. Priekule “Zeļļa Lībju”<br />

mājās), krustvecāki saimniece Anna Gūža,<br />

saimnieks Briccis Gūža, puisis Jēkabs Vecegars<br />

[Vecvagars?]<br />

• Pridriķis Gūža (*22.11.1870. Priekule “Zeļļa<br />

Lībju” mājās †13.11.1891. “Zeļļa Lībji”), krustvecāki<br />

saimniece Margriete Lieģe, saimnieks Pidriķis<br />

Strautiņš, puisis Ēvalts Siksna. Miršanas ierakstā<br />

norādīts kā neprecējies “Zeļļa Lībju” saimnieks.<br />

• Jūle Gūža (*3.6.1873. Priekule “Zeļļa Lībju”<br />

mājās), krustvecāki Jūle Burve, Magrieta Lieciniek,<br />

saimnieks Fricis Gūža.<br />

• Nekristīts Gūža (*5.12.1876. Priekule, “Zeļļa<br />

Lībju” mājās †17.12.1876. Priekule), miris kā<br />

zīdainis.<br />

• Jānis Gūža (*2.2.1878. Priekule “Zeļļa Lībju” mājās<br />

†3.4.1949. Krievija, ceļā uz Omsku), krustvecāki<br />

saimniece Jūle Burvis, puisis Jānis Birziņš, puisis<br />

Andrejs Ķipsts.<br />

• Ernsts Gūža (*12.11.1880. Priekule “Zeļļa<br />

Lībju” mājās †5.4.1884. Priekule) – šī dēla kristību<br />

ierakstā viņa māte atkal ir norādīta kā luterāne. Kā<br />

krustvecāki ir norādīti saimniece Ilze Treida, puisis<br />

Ernsts Strautiņš, Bricis Purmsāts [uzvārds grūti<br />

Attēli 396.<br />

Lība Gūža izsūtījuma brīdī un 1948. gada pasē.<br />

salasāms].<br />

• Gotlība Gūža (*21.1.1884. “Zeļļa Lībju” mājās),<br />

krustvecāki saimniece Gotlība Strautiņa, kalpa<br />

sieva Anna Gūža, puisis Ēvalts Strautiņš.<br />

Nav izslēgts, ka “Zeļļa Lībju mājas laika gaitā ir mainījušas<br />

nosaukumu uz “Ezeriņi”, jo IX paaudzes pārstāvis Jānis<br />

Gūža (*2.2.1878. Priekule “Zeļļa Lībju” mājās †3.4.1949.<br />

Krievija, ceļā uz Omsku), bija dzimis “Zeļļa Lībju” saimē,<br />

bet pēc laulībām ar Lību (*13.10.1878. Liepājas apr.<br />

Vecpils pagasts †3.3.1953. Omskas apgabals, Uļjanovskas<br />

rajons, Orlovkas ciems) Ernesta meitu [citviet norādīta<br />

– Ieva, taču šis ieraksts vēlākos dokumentos ir labots.]<br />

dzīvoja Priekules pagasta “Ezeriņu” mājās, no kurām arī<br />

tika deportēts 1949. gada 25. martā kopā ar sievu un dēlu<br />

(plašākas ziņas – represēto lieta Nr. 8324). Domājams,<br />

laulības notika 1905. gadā, kas norādīts kā laiks, kad Lība<br />

ir pārcēlusies uz “Ezeriņu” mājām. Ģimene tika deportēta<br />

uz Omskas apgabala Uļjanovskas rajona sovhozu “Luzino”,<br />

taču Jānis Gūža galamērķi nesasniedza – viņš mira ceļā,<br />

un, kā sakarā ar tēva nāvi veiktās nopratināšanas protokolā<br />

liecina viņa dēls, mirušais tika atstāts kādā no dzelzceļa<br />

stacijām (pēc ārsta norādījuma ieceļot mirušo tukšā<br />

vagonā), kuras nosaukumu Žanis neatcerējās. Savukārt<br />

“Ezeriņu” mājas 1939. gadā bija 51 ha plaša saimniecība<br />

ar 7 zirgiem, 12 govīm, 10 cūkām un tajā tika algots<br />

1 sezonas strādnieks. Par Lību ir zināms, ka viņa bija<br />

ieguvusi 4 klašu izglītību un viņai bija māsa Bille Rukere.<br />

Mūža nogalē Lība Gūža kļuva pilnībā akla, kā arī cieta no<br />

sirds asinsvadu kaitēm. Jāņa un Lības laulībā piedzima (X<br />

paaudze):<br />

• Hermanis Žanis Nikolajs Gūža (*29.8.1908.<br />

Priekule).<br />

• Juris Arturs Voldemārs Gūža (*1.9.1922.<br />

Priekule), norādīts, ka apguvis autogēna šveisētāja<br />

arodu.<br />

X paaudzes pārstāvis Hermanis Žanis Nikolajs Gūža<br />

(*29.8.1908. Priekule) ieguva 6 klašu izglītību, bija<br />

19<strong>30</strong>.-1931. gados dienējis Latvijas armijā. Deportācijas<br />

laikā strādāja kā zirgkopis, par priekšzīmīgu darbu saņēmis<br />

vairākas ikgadējās naudas prēmijas, balvas un atzinības<br />

rakstus, slimoja ar reimatismu. No 1953. gadā sastādītā<br />

protokola ir secināms, ka māja (izba), kurā mita Žanis<br />

Gūža, viņa māte un embutnieks Juris Dobelis (*1884.),<br />

bija nepiemērots dzīvošanai ziemas apstākļos. Par 1952.<br />

gadā nostrādātajām dienām (“trudodņi”), decembrī Žanis<br />

Gūža saņēma 85 kg graudu, 28 kg miltu, bet no paša dārza<br />

ieguva 6 maisus kartupeļu. Savukārt Juris Dobelis saņēma<br />

vien 15 kg graudu. Te arī norādīts, ka J.Dobelis sirga ar<br />

hronisku plaušu emfizēmu, hronisku reimatismu, kā arī<br />

ar vispārēju arteriosklerozi. Pēc atgriešanās Latvijā 1957.<br />

gadā Žanis Gūža dzīvoja Durbē, Aizputes ielā 4.<br />

Par Hermaņa Žaņa Nikolaja Gūžas jaunāko brāli,<br />

X paaudzes pārstāvi Juri Arturu Voldemāru Gūžu<br />

(*1.9.1922. Priekule) ir zināms, ka viņš 1949. gadā dienēja<br />

Sarkanajā armijā Tallinā un netika deportēts ar ģimeni.<br />

828 829

Vēlāk Juris Artūrs Voldemārs Gūža dzīvoja Liepājas<br />

rajona Virgas ciema “Priedēs”.<br />

GŪŽU DZIMTA BĀRTAS “SILENIEKOS”<br />

GŪŽA-<br />

Saskaņā ar represēto lietā Nr. 4516 norādītajām ziņām,<br />

XI paaudzes pārstāvja, strādnieka Kārļa Gūžas dēls (XII<br />

paaudze):<br />

• Jānis Gūža (*5.7.1903. Priekule †1975.).<br />

dzīvoja Bārtas pagasta “Silenieku” mājās, ieguva 2 klašu<br />

izglītību pagasta skolā, jo materiālo grūtību dēļ mācības<br />

nevarēja turpināt. Mācību vietā Jānis Gūža uzsāka darba<br />

gaitas kā dārznieks, apprecējās ar Margrietu (*1907.<br />

Bārtā †pēc 1990.) Andreja meitu un abi kā laukstrādnieki<br />

strādāja līdz 1937. gadam, kad par iekrāto naudu iegādājās<br />

“Silenieku” saimniecību, kas 1939. gadā bija 34 ha plaša,<br />

tajā tika turēti 5 zirgi, 9 govis, 13 cūkas un tika algoti 2 pilna<br />

laika strādnieki. Jānis Gūža arī strādāja lauksaimniecības<br />

kooperatīvās savienības dzirnavās par mašīnistu. Par<br />

Margrietu ir zināms, ka viņa ieguva 3 klašu izglītību. Pēc<br />

atgriešanās no izsūtījuma Margrieta dzīvoja “Sileniekos”.<br />

Abu laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Arnolds Gūža (*1929. Bārtā), dzīvo Rucavā.<br />

• Voldemārs Gūža (*1933. Bārtā †1969.).<br />

• Emīlija Gūža (Šalma) (*1941. Bārtā).<br />

10 gadi, abiem konfiscējot mantu. Spriedumā ir norādīts,<br />

ka Arnolds Gūža ir precējies un viņam ir 7 mēnešus vecs<br />

bērns (XIV paaudze):<br />

• Gūža (*1952. Omskas apgabals).<br />

• Andrejs Gūža (*3.4.1956. Krievija).<br />

Pēc atgriešanās Latvijā Arnolds Gūža dzīvoja Rucavas<br />

“Vīnkalnos”.<br />

Savukārt XIII paaudzes pārstāvis Voldemārs Gūža ieguva<br />

2 klašu izglītību.<br />

Savukārt XIII paaudzes pārstāve Emīlija Gūža apprecējās<br />

ar Šalmi un dzīvoja Bārtas “Arājos”<br />

* **<br />

Pagaidām nav plašāku ziņu par IX paaudzes pārstāvju<br />

dzimšanas datiem un turpmākajām laulībām, taču ar<br />

augstu varbūtības pakāpi var apgalvot, ka viens no šīs<br />

dzimtas pēcnācējiem ir Latvijā pazīstamais mūziķis Jānis<br />

Gūža (*1966.), kurš uzstājas ar skatuves vārdu “Johnny<br />

Salamander”.<br />

1949. gadā Latvijā palika un “Silenieku” mājās turpināja<br />

dzīvot Margrietas māte (*1874.) un brālis.<br />

XIII paaudzes pāsrtāvis Arnolds Gūža (*1929. Bārtā)<br />

ieguva 3 klašu izglītību, Latvijā strādāja par Rūpkombināta<br />

kokzāģētavas vadītāju, bet 1953. gadā Omskas apgabalā tika<br />

tiesāts kopā ar savu tēvu Jāni par to, ka naktī no 1953. gada<br />

7. uz 8. janvāri no vietējām dzirnavām nozaga 33 kg kviešu<br />

sēnalas, ko iznesa maisā un noslēpa to sniegā, netālu no<br />

dzirnavām. Pēc izdarītās zādzības Arnolds devās pie tēva,<br />

kuru aicināja paņemt ragavas, vēl 2 maisus un atgriezties<br />

dzirnavās, lai savāktu vēl kviešu sēnalas, ko abi arī izdarīja,<br />

savācot vēl 67 kg sēnalu. Par izdarīto “noziegumu” tēvam<br />

tika piespriesti 8 gadi darba labošanas kolonijā, bet dēlam –<br />

Attēli 396.<br />

Hermanis Žanis Nikolajs Gūža izsūtījuma brīdī un<br />

1948. gada pasē.<br />

Attēli 396.<br />

Jānis Gūža deportāciju sākumā un pēc apcietināšanas par pelavu zādzību un viņa sieva Margrieta.<br />

8<strong>30</strong> 831

BURVJU DZIMTAS “XXX” MĀJU ATZARS<br />

BURVIS-ĶUPE-MATHEUS-ŪSIS<br />

paaudzes pārstāve Līze Burve (Ķupe) – iespējams<br />

X bija neprecēta un “Ķupe” ir nevis vīra uzvārds, bet<br />

māju nosaukums, kurās viņa dzīvoja. Līze kļuva par māti<br />

vienam dēlam (XI paaudze):<br />

• Fricis Burvis (*18.7.1902. †1989. ASV)<br />

Ir zināms, ka XI paaudzes pārstāvis Fricis Burvis<br />

(*18.7.1902. †1989. ASV) ar savu ģimeni 1941. gadā dzīvoja<br />

Priekulē, Ķieģeļu ielā 18, kurp bija pārcēlies 1929. gada 29.<br />

oktobrī. Kā viņa nodarbošanās tika norādīta “Valsts elektr.<br />

uzņ.”, piederēja baptistu draudzei. II Pasaules kara izskaņā<br />

devās trimdā uz Vāciju un 1949. gadā emigrēja uz ASV,<br />

kur ģimenes pirmā adrese ir norādīta 1424 Kimberly Rd.,<br />

Charlotte, NC. Naturalizācijas ceļā 1959. gada 28. augustā<br />

Fricis Burvis ieguva ASV pilsonību un turpmākajos<br />

dokumentos norādīts kā Fred Burvis, kurš dzīvoja<br />

Klīvlendā. Viņš bija precējies ar Priekules 182. līnijas<br />

[meža līnijas?] sarga Jāņa Krūzes (*10.10.1871. Bāta)<br />

un Anlīzes Krūzes (*6.5.1878. Bāta) meitu Annu Krūzi<br />

(*[10.]23.1.1900. †23.7.1965. ASV). Ģimenes mājvietā vēl<br />

ir norādīti Annas Krūzas jaunākais brālis, strādnieks Kārlis<br />

Krūza (*6.1.1906. Priekule), kurš tika deportēts 1941. gada<br />

14. Jūnijā, viņa sieva Anna Krūza (*23.11.1904.) un bērni<br />

Visvaldis Alberts Krūza (*9.2.19<strong>30</strong>. Priekule), Arnolds<br />

Krūza (*21.12.1931. Priekule), Inārs Andrejs Krūza<br />

(*27.11.1934. Priekule) un Laimonis Krūza (*3.12.1939.<br />

Priekule). Savukārt Friča Burvja un Annas Krūzas laulībā<br />

piedzima (XII paaudze):<br />

XII paaudzes pārstāve Gunta Burvis (Ūsis) (*4.1.1942.)<br />

[jeb *1941] salaulājās ar Ūsi un abu laulībā piedzima (XIII<br />

paaudze):<br />

• Ēriks Ūsis (*3.11.1969. ASV).<br />

• Karina Ūsis (*29.5.1973. ASV).<br />

XII paaudzes pārstāvis Janis Burvis (*2.3.1944. Vācija)<br />

kļuva par tēvu četriem pēcnācējiem (XIII paaudze):<br />

• Brian Burvis (*10.1965. ASV), kļuvis par<br />

militārpersonu un dienē ASV bruņotajos spēkos.<br />

• Emily Brigid Burvis (*31.7.1977. ASV)<br />

• Deborah Burvis (*ASV)<br />

• Carey Anne Burvis (*ASV)<br />

• Mintauts Burvis (*7.5.1927. Liepāja).<br />

• Ausma Rute Burvis (*4.1.1929. Liepāja).<br />

• Velta Burvis (Matheus) (*9.5.1931. Priekule).<br />

• Gunta Burvis (Ūsis) (*4.1.1942.) [jeb *1941.].<br />

• Janis Burvis (*2.3.1944. Vācija) – nav norādīts<br />

ASV ieceļotāju sarakstā<br />

• Tālivaldis (*1945.), ieceļošanas brīdī 4 gadus<br />

vecs.<br />

Attēli 396.<br />

Arnolds Gūža deportāciju brīdī un pēc apcietināšanas par pelavu zādzību un viņa brālis Voldemārs Gūža.<br />

XII paaudzes pārstāvis Mintauts Burvis (*7.5.1927.<br />

Liepāja) kļuva par tēvu diviem pēcnācējiem (XIII<br />

paaudze):<br />

• Gunārs Burvis (*14.2.1955. ASV).<br />

• Ēriks Burvis (*12.1960. ASV).<br />

XII paaudzes pārstāvis Ausma Rute Burvis (*4.1.1929.<br />

Liepāja) kļuva par māti diviem pēcnācējiem (XIII<br />

paaudze):<br />

• Linda (*1.12.1962. ASV).<br />

• Rolands (*1.11.1963. ASV).<br />

XII paaudzes pārstāvis Velta Burvis (Matheus) (*9.5.1931.<br />

Priekule) salaulājās ar Matheus un abi kļuva par vecākiem<br />

trīs pēcnācējiem (XIII paaudze):<br />

• Monika Matheus (*15.5.1962. ASV).<br />

• Brian Matheus (*9.1963. ASV).<br />

• Bruce Matheus (*29.4.1964. ASV).<br />

832 833

BURVJU DZIMTAS “KRIEVIŅU” MĀJU ATZARS<br />

BURVIS-GŪŽA<br />

“<br />

Krieviņu” mājās 71 gada vecumā ir miris atraitnis Jānis<br />

Gūža (*1795. †14.3.1866.)<br />

Saskaņā ar baznīcas grāmatās norādīto informāciju, jau<br />

19. gadsimta pirmajā pusē “Krieviņu” mājās saimniekoja<br />

Gūžu ģimene, kurā ieprecējās VIII paaudzes pārstāvju<br />

Pridriķa Burvja un Pridrikas Beltēnas meita, IX paaudzes<br />

pārstāve Ieva Burve (*9.7.1838. “Dārznieku” mājās),<br />

kas 1857. gada 27. oktobrī Asītes un Priekules draudzē<br />

salaulājās ar “Krieviņu” māju saimnieku Ēvaltu Gūžu.<br />

Šajā laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Līze Gūža (*5.9.1858. Krieviņu mājās †20.8.1863.<br />

“Krieviņu” mājas), krustvecāki Priekules Asītes<br />

“Strīķu” saimniece Līze, Priekules “Krieviņu” kalps<br />

Pridriķis Apogs, “Meža Žibbalu” saimnieka sieva<br />

Katrīne Birzniece.<br />

• Magriete Gūža (*15.9.1860. Krieviņu mājās<br />

†23.4.1862. “Krieviņu” mājas), krustvecāki<br />

saimniece Marija Gūža, puisis Pēteris Burvis<br />

[domājams – Ievas Burves jaunākais brālis], meita<br />

Magrēte Gūža.<br />

• Pēteris Gūža (*17.7.1862. “Krieviņu” mājas<br />

†15.5.1863. “Krieviņu” mājas), dvīnis, miris kā<br />

zīdainis.<br />

• Marī [Marija] Gūža (Sudmale) (*17.7.1862.<br />

“Krieviņu” mājas †8.1.1900. Priekulē), dvīne,<br />

krustvecāki abiem dvīņiem saimniece Katte<br />

Bērziņa, puisis Pēteris Burvis, puisis Pridrikis<br />

Pauzers, Marija Gūža, puisis Andrejs Gūža.<br />

• Ērmanis Gūža (*16.12.1865. “Krieviņu”<br />

[*31.12.1865.] mājās †pēc 1941.), krustvecāki kalpa<br />

sieva Anne Gūža, puisis Ērmanis Gūže, puisis<br />

Pridriķis Ķipste.<br />

X paaudzes pārstāve Marī [Marija] Gūža (Sudmale)<br />

(*17.7.1862. “Krieviņu” mājas †8.1.1900. Priekulē) 1886.<br />

gada 2. decembrī (nedēļu pirms savas pirmdzimtās meitas<br />

nākšanas pasaulē) Asītes un Priekules draudzē salaulājās ar<br />

“Zeļļa Lībju” kalpu Frici Sudmali (*11.1.1840 †18.3.1905.<br />

Priekule). Spriežot pēc mirušo reģistra, var uzskatīt, ka<br />

tieši šis 65 gadu vecumā mirušais Fricis – Gotlības un<br />

Miķeļa Sudmaļa dēls, kurš dzimšanas reģistrā ir norādīts<br />

kā Bricis. Šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Jūle Sudmale (*7.12.1886. “Zeļļa Lībjos”),<br />

krustvecāki saimniece Anna Gūža, meita Ilze Gūža,<br />

puisis Fridriks Gūža.<br />

• Ērmanis Sudmalis (*26.5.1888. “Zeļļa Lībjos”<br />

†23.8.1893.) krustvecāki saimnieka dēls Ērmanis<br />

Gūža, Anna Šuivid. Kā nāves iemesls ir norādīta<br />

asiņaina caureja.<br />

• Mārgriete Alvīne Sudmale (*19.7.1890. “Zeļļa<br />

Lībjos” †17.8.1893.), krustvecāki Margriete Ašme,<br />

saimnieks Jēkabs Strauts un viņa sieva Margriete.<br />

Kā nāves iemesls ir norādīta asiņaina caureja.<br />

• Ilze Līna Sudmale (*23.12.1892. “Zeļļa Lībjos”<br />

†16.8.1893.) krustvecāki saimniece Līna Gūža,<br />

saimnieks Ērmanis Gūža, saimniece Margrieta<br />

Štrausa. Kā nāves iemesls ir norādīta asiņaina<br />

caureja.<br />

• Līna Sudmale (*5.10.1894. “Zeļļa Lībjos”)<br />

krustvecāki saimniece Līna Gūža, kalējs Johans<br />

Šmits, viņa sieva Katrīne.<br />

• Ērmanis Sudmalis (*16.1.1897. “Zeļļa Lībjos”)<br />

krustvecāki saimnieks Ērmanis Gūže, saimniece<br />

Margriete Štrausa, saimnieks Ēvalts Gūže<br />

[domājams – Marijas Sudmales tēvs].<br />

• Jānis Sudmalis (*31.7.1899. “Zeļļa Lībjos”)<br />

krustvecāki saimnieka dēls Jānios Gūža, saimnieks<br />

Ēvalts Gūža, atraitne Līza Ķipste.<br />

X paaudzes pārstāvis Ērmanis Gūža (*16.12.1865.<br />

“Krieviņu” [*31.12.1865.] mājās †pēc 1941.) 1888. gada<br />

11. decembrī Asītes un Priekules draudzē salaulājās ar<br />

“Stutteņu” māju saimnieka Andreja Zīvarta un Līzes<br />

meitu Lieni Zīvarti (*19.10.1868. [2.11.] “Stutteņu” mājas<br />

†pēc 1941.) un turpmāk tiek norādīts kā “Stutteņu” māju<br />

saimnieks. Šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Marija Gūža (*20.8.1889. “Stutteņu” mājās),<br />

krustvecāki Marija Sudmale, Fricis Sudmalis,<br />

saimnieka dēls Pridriķis Gūža, saimnieka meita<br />

Jūle Gūža.<br />

• Fricis Gūža (*19.2.1892. “Stutteņu” mājas),<br />

krustvecāki strādnieks Fricis Gūtmanis, saimnieks<br />

Indriķis Knipešs un viņa sieva Liene.<br />

• Jānis Gūža (*15.10.1893. “Stuteņu” mājās †pirms<br />

1899.?), krustvecāki saimnieka dēls Jānis Gūža,<br />

zamnieka sieva Marija Sudmale [Ērmaņa Gūžas<br />

māsa], saimnieks Jēkabs Gūža.<br />

• Anna Gūža (Līmane) (*3.2.1898. [16.2.1898.]<br />

“Stutteņu” mājās), krustvecāki kalējs Fricis Gūža,<br />

viņa sieva Anna, zemnieka sieva Marija Sudmale.<br />

• Jānis Gūža (*6.8.1899. “Stutteņu” mājās †pēc<br />

1941.), krustvecāki saimnieka dēls Jānis Gūža,<br />

kalējs Fricis Gūža, viņa sieva Anna.<br />

• Jūle Gūža (*23.4.1902. “Stutteņu” mājās),<br />

krustvecāki meita Jūle Sudmale, zemnieks Fricis<br />

Pētersons, viņa sieva Lavīze.<br />

Paaudzes pārstāve Anna Gūža (Līmane) (*3.2.1898.<br />

[16.2.1898.] “Stutteņu” mājās) salaulājās ar Paula<br />

Līmaņa dēlu Jāni Līmani (*1.6.1894. Valkā †14.6.1945.<br />

Krievijā), kurš bija mācījies Valkas pilsētas skolā un<br />

ieguvis atslēdznieka izglītību. 1914. gada augustā tika<br />

iesaukts cariskās Krievijas armijā, kur dienesta laiukā tika<br />

apbalvots ar Jura kristu. 1917. gada jūnijā no dienesta tika<br />

atvaļināts, taču 1919. gada 17. jūnijā brīvprātīgi iestājās<br />

Latvijas armijā, kur tika ieskaitīts Instruktoru bataljonā.<br />

Līmanis piedalījās kaujās pret bermontiešiem, tika<br />

apbalvots ar Francijas Kara bronzas medaļu. 1919. gada<br />

14. oktobrī kaujā pie Katlakalna Līmanis, komandējot<br />

vadu rotas kreisajā spārnā, kur vācieši būdami pārspēkā<br />

un izmantojot artilērijas atbalstu, devas pretuzbrukumā<br />

ar nolūku atgriezt rotu no galvenās pārcelšanās bāzes pie<br />

Daugavas, ar personiusku piemēru iedvesa savos kareivjos<br />

cīņas garu un sekmīgi atsita ienaidnieka uzbrukumu, tā<br />

izglābjot rotu no draudošām briesmām. Dienestu Līmanis<br />

turpināja Vidzemes artilērijas piulkā. Pēc atvaļināšanas<br />

bija kārtībnieks Rīgas prefektūras 5.iecirknī, viņam tika<br />

piešķirta jaunsaimniecība Ādažu muižā. Laikā no 1939.<br />

gada janvāra līdz 1940. gada septembrim bija kārtībnieks<br />

Rīgas prefektūras 6. Iecirknī, kad no darba aizgāja.<br />

Padomju okupācijas laikā deportēts uz Krieviju, kur 1945.<br />

gada 14. jūnijā miris. Par 1919. gada 14. oktobra cīņu pie<br />

Katlakalna 1921. gadā apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni<br />

(Nr. 3/1008).<br />

Jau būdama atraitne, Anna Līmanis 1949. gada 13. augustā<br />

kopā ar meitu Ernu Līmani ieceļoja Brazīlijā, Rio de<br />

Žaneiro pilsētā. Ieceļošanas dokumentos viņas dzimšanas<br />

datums ir norādīts 16. februāris, kas atšķiras no baznīcas<br />

grāmatā norādītā, taču vecāku vārdu un dzimšanas vietas<br />

sakritība norāda, ka te runa ir par vienu un to pašu<br />

personu. Annas Gūžas un Jāņa Līmaņa laulībā piedzima<br />

(XII paaudze):<br />

• Erna Līmane (Gūtmane) (*22.9.1925. Rīga),<br />

1967. gada 3. novembrī Brazīlijā precējusies ar Ansi<br />

Gūtmani, citu ziņu pagaidām nav. [Iespējams, Anša<br />

Gūtmaņa māte bija Matilde Gūtmane, kuras vecāki<br />

savukārt bija Jēkabs Eihvalds un Ilze Albrehte.<br />

Matilde Gūtmane 1949. gadā ieceļoja Brazīlijā no<br />

Vācijas, Badzalcuflenas (Bad Salzuflen) un dzīvoja<br />

Villa Buenos Aires -Sao Miguel.]<br />

XI paaudzes pārstāvis Jānis Gūža (*6.8.1899. [19.8.]<br />

“Stutteņu” mājās) 1941. gadā ir norādīts kā “Stuteņu”<br />

māju saimnieks, kurš bija precējies ar Milijas Kalniņas<br />

(dz. Aroniete, *14.1.1881. Grostonas pag. pareizticīgā)<br />

meitu Valiju Kalniņu (*16.3.1908. Grostonas pagasts,<br />

pareizticīgā). Milija Kalniņa uz “Stuteņiem” pārcēlās gadu<br />

pēc meitas kāzām – 1940. gada 18. maijā no Grostonas.<br />

Savukārt pati Valija Kalniņa uz “Stuteņu” mājām pārcēlās<br />

1939. gada 16 maijā, kas uzskatāmas par viņas kāzu<br />

datumu. Laulībā ar Jāni Gūžu piedzima (XII paaudze):<br />

• Māra Gūža (*21.9.1940. Priekulē).<br />

1941. gada veiktajā tautas skaitīšanā ir norādīts, ka<br />

“Stuteņu” mājās kā gans kopš 1941. gada 12. augusta<br />

dzīvoja un strādāja no Priekules policijas saņemtais krievu<br />

834 835<br />

civilgūsteknis Vladimirs Žarnovs (*7.7.1924.), kurš bija<br />

kritis gūstā 9. augustā.<br />

Tālākas ziņas par šo bērnu turpmākajiem likteņiem<br />

pagaidām nav atrastas.<br />

Nākamā informācija par “Krieviņu mājām dzimtas<br />

vēstures kontekstā jau ir saistīta ar 20. gadsimtu, kad šajās<br />

mājās dzīvoja X paaudzes pārstāvis Hermanis Burvis<br />

(*16.4.1881. Ašmu mājās †1951.), kurš 1949. gadā netika<br />

deportēts ar savu dēlu Albertu Jāni Burvi, taču pēc viņa<br />

aresta 1949. gada 13. augustā viņš rakstīja vēstuli J.Staļinam,<br />

kurā norādīja, ka lūdz atbrīvot savu dēlu un viņa ģimeni,<br />

jo pats Hermanis ir vecs boļševiks (lielinieks), kurš vēl<br />

1905. gadā ņēma dalību 3½ mēnešus ilgas boļševiku<br />

varas izveidē Priekulē, taču pēc cara armijas ierašanās<br />

bija spiests bēgt un turpināt savu darbību pagrīdē. 1917.<br />

gadā viņš bija boļševiku armijas rindās Ukrainā, piedalījās<br />

kaujās Rovnas pilsētā, kur bijis liecinieks Sarkanās armijas<br />

uzvarām. 1940. gadā [acīmredzot, domāts 1941.], vācu<br />

okupācijas laikā, viņš esot palīdzējis boļševikiem, cik<br />

vien spējis. “Jau divus gadus esmu slimības gultā”, viņš<br />

raksta, lūdzot Staļinu personīgi pārskatīt Alberta represiju<br />

lietu. Hermanis Burvis 1908. gada februārī bija precējies<br />

ar Ermaņa Gūžas (*1842. †1891.) un Ilzes Priednieces<br />

(*1848. †1891.) meitu Mariju Gūžu (*9.2.1888. Asītes<br />

†1968.) [represēto lietā norādīta kā Vecmare], par kuras<br />

pārcelšanos pie dēla uz Sibīriju 1952. gadā [divus gadus<br />

pēc Hermaņa Burvja nāves] savā iesniegumā lūdza<br />

Alberts Burvis. Interesanti, ka Marija Gūža uz “Krieviņu”<br />

mājām pārcēlās jau 1908. gada februārī, bet Hermanis<br />

Burvis uz tām pārcēlās vien 1920. gada 12. jūlijā. Saskaņā<br />

ar 1895. gada Viskrievijas tautas skaitīšanas datiem, 1895.<br />

gadā Liepājā, Suvorova ielā 57 dz 4 dzīvoja 16 gadus vecais<br />

Pētera Burvja dēls Hermanis Burvis, kurš te norādīts kā<br />

kurpnieka māceklis.<br />

Tomēr vēl 1955. gadā Marija Burve (dz. Gūža, [Vecmare])<br />

strādāja sovhozā un dzīvoja “Krieviņu” mājās, kur<br />

audzināja trīs savas meitas Annas bērnus, kuri nebija<br />

deportēti kopā ar ģimeni. Hermanis Burvis un Marija<br />

Gūža piederēja baptistu draudzei un abu laulībā piedzima<br />

trīs pēcnācēji (XI paaudze):<br />

• Alberts Jānis Burvis (*27.7.1909. Priekule,<br />

“Krieviņi” †1995.).<br />

• Anna Marta Burvis (Gūža) (*1.1.1912. Priekule,

“Krieviņi” †1992.), pēc laulībām dzīvoja “Elku<br />

Vistiņu” mājās.<br />

• Alīse Burve (Ozola/Judvaite) (*24.11.1914.<br />

Priekule †1994. Priekule).<br />

Par XI paaudzes pārstāvi Albertu Jāni Burvi (*27.7.1909.<br />

Priekule, “Krieviņi” †1995.) plašākas ziņas ir atrodamas<br />

represēto lietā Nr. 4442, kurā norādīts, ka 1949. gada 25.<br />

martā viņš ir deportēts no “Krieviņu” mājām uz Omskas<br />

apgabala Ruskaja Poļana rajonu, no kurienes atbrīvots<br />

1956. gada 4. septembrī. Dzīvojot Sibīrijā, 1952. gadā<br />

Alberts Jānis Burvis saņēma sodu – 5 diennakšu arestu<br />

par to, ka bez atļaujas uz diennakti izbraucis ārpus<br />

nometinājuma vietas.<br />

Ir zināms, ka 1939. gadā “Krieviņu” mājas bijas 32 ha plaša<br />

saimniecība ar 5 zirgiem, 10 govīm, 9 cūkām. Saimniecībā<br />

strādāja 1 līgumstrādnieks un šo saimniecību pilnībā<br />

savās rokās kā mantojumu no tēva Alberts pārņēma 1938.<br />

gadā (citviets norādīts 1940. gads). Ņemot vērā, ka pēc II<br />

Pasaules kara abi vecāku kļuva darba nespējīgi, pēc Alberta<br />

lūguma 1945. gadā saimniecības zeme tika samazināta<br />

līdz 15 ha. Deportāciju brīdī – 1949. gada martā Alberts<br />

Burvis bija ievēlēts Priekules ciema padomes deputāts,<br />

Priekules pagasta padomes deputāts (ievēlēts 1948. gada<br />

18. janvārī Priekules pagasta vēlēšanu apgabalā Nr. 1),<br />

kā arī bija izpildu komitejas loceklis. Kopš 1945. gada<br />

Alberts Jānis Burvis darbojās kā 10 māju pilnvarotais, bija<br />

ieguvis 4 klašu izglītību skolā un 1926. gadā absolvēja 2<br />

klases Lauksaimniecības skolā. Strādāja dažādus gadījuma<br />

darbus un 19<strong>30</strong>. gadā kļuva par karavīru, dienēja Kurzemes<br />

artilērijas pulkā Liepājā. Pēc dienesta strādāja sava tēva<br />

saimniecībā.<br />

Kopā ar Albertu Jāni Burvi ir deportēta arī viņa sieva, Jāņa<br />

Valtera meita Anna Emīlija Valtere (*4.12.1909. Priekule<br />

†1996.), kā arī dēls Edgars Burvis. Par Annu Emīliju Burvi<br />

ir zināms, ka viņas vecāki bija kaļpu ļaudis, viņa pati<br />

bija ieguvusi 2 klašu izglītību, strādāja par strādnieci un<br />

1929. gadā salaulājās ar Albertu Burvi un 19<strong>30</strong>. gada 21.<br />

maijā pārcēlās uz “Krieviņu” mājām, piederēja baptistu<br />

draudzei. 1941. gadā “Krieviņu” mājās dzīvoja arī Milda<br />

Burvis (dz. Valtere) (*4.11.1912. Priekule), baptiste, kura<br />

uz “Krieviņu” mājām pārcēlās no “Ašmiem” 1941. gada<br />

9. jūnijā. Domājams – Annnas Emīlijas Valteres māsa.<br />

Kopumā Alberta Jāņa Burvja un Annas Emīlijas Valteres<br />

laulībā piedzima divi bērni (XII paaudze):<br />

• Ārija Burvis (Penava) (*10.10.19<strong>30</strong>. † 2003.).<br />

• Edgars Burvis (*20.9.1931. †pirms 1989.).<br />

XII paaudzes pārstāve Ārija Burvis (Penava)<br />

(*10.10.19<strong>30</strong>. † 2003.) 1949. gadā salaulājās ar Zigi<br />

Penavu (*) un aptuveni mēnesi pirms deportācijām devās<br />

prom no “Krieviņu” mājām. Šī iemesla dēļ viņa netika<br />

represēta kopā ar vecākiem. Viņa dzīvoja Priekulē, Tedeļu<br />

ielā. (Iespējams, Ziga Penava radiniece bija Ilze Penavs<br />

(*2.2.1882. Asītes pagasts †pēc 1941.), kura kopš 1928.<br />

Gada dzīvoja Priekulē, Austruma patversmē un atradās<br />

tur 1941. gadā) Ārijas un Penava laulībā piedzima meita<br />

(XIII paaudze):<br />

• Daina Penava (*1960.)<br />

XIII paaudzes pārstāve Daina Penava salaulājās ar Beļājevu<br />

un abu laulībā piedzima divi bērni (XIV paaudze):<br />

• Liene Beļājeva (*)<br />

• Agra Beļājeva (Mūrniece) (*)<br />

XIV paaudzes pārstāve Liene Beļājeva ir kļuvusi par māti<br />

diviem pēcnācējiem (XV paaudze):<br />

• Tīna Beļājeva (*)<br />

• Janete Beļājeva (*)<br />

XIV paaudzes pārstāve Agra Beļājeva ir precējusies ar<br />

Agri Mūrnieku (*) un šajā laulībā ir dzimis (XV paaudze):<br />

• Rainers Mūrnieks (*)<br />

XII paaudzes pārstāvis Edgars Burvis (*20.9.1931. †pirms<br />

1989.) ieguva 5 klašu izglītību. Kā savā biogrāfijā norāda<br />

Edgars, 1944. gadā vācieši izdzina ģimeni no mājām<br />

uz frontes aizmuguri, bet 1945. gada pavasarī kopā ar<br />

vecākiem Edgars atgriezās pilnībā nopostītajās “Krieviņu”<br />

mājās, kur dzīvoja līdz pat 1949. gada 25. martā, kad tika<br />

deportēts uz Omskas apgabala Russkaja Poļana rajonu, no<br />

kurienes tika atbrīvots 1956. gada 4. septembrī. Represēto<br />

lietā ir atrodams 1954. gada 10. decembrī Edgara Burvja<br />

rakstītais lūgums, kurā viņš norāda: “(..) Lūdzu Augstāko<br />

Ministru padomi dot savu piekrišanu atgriezties Padomju<br />

Latvijā. Esmu dzimis 1931. gadā Liepājas apr. Priekules pag.<br />

Pēc piecu klašu pamatskolas beigšanas strādāju Priekules<br />

rūpkombināta mehāniskajā darbnīcā kā atslēdznieks.<br />

Dzīvoju Priekules pagasta “Krieviņu” mājās. 1949. gadā<br />

tiku pārvietots Omskas apgabalā Russko-Poļjanas rajonā.<br />

Vēlos atgriezties Padomju Latvijas Republikā. Lūdzu<br />

manu lūgumu nenoraidīt un dot savu piekrišanu. (..)”. Pēc<br />

atgriešanās no Sibīrijas Edgars Burvis ar saviem vecākiem<br />

dzīvoja Priekulē, Mazā ielā 4. Bija precējies ar Maiju (*).<br />

XI paaudzes pārstāve, Hermaņa Burvja un Marijas Gūžas<br />

meita Anna Marta Burvis (Gūža) (*1.1.1912. Priekule,<br />

“Krieviņi” †1992.) bērnību pavadīja vecāku saimniecībā<br />

“Krieviņi”, kā arī ieguva 7 [pašas biogrāfijā norādīts –<br />

8] klašu izglītību. Izglītošanos viņa nespēja turpināt<br />

materiālo grūtību dēļ, tādēļ atgriezās pie vecākiem un tikai<br />

pēc gada atkal devās uz pilsētu, kur divu gadu laikā apguva<br />

šuvējas profesiju. Sākumā Anna Burve strādāja šūšanas<br />

uzņēmumā, bet vēlāk kļuva par meistari-piegriezēju un<br />

nostrādāja 5 gadus. Kā norāda pati Anna Marta Burve, pēc<br />

šiem pieciem darba gadiem viņa apmeklēja saimniecības<br />

kursus, kas ilga četrus mēnešus, 1936. gadā salaulājās<br />

ar Asītes pagasta “Elku Vistiņu” māju saimnieka Friča<br />

Gūžas (*1872. †1921.) dēlu, XI paaudzes pārstāvi Krišu<br />

Gūžu (*25.12.1903. Elku Vistiņi †10.5.1952. Omskas<br />

apg.) un pārcēlās uz viņa saimniecību Krišs Gūža ieguva<br />

6 klašu izglītību, strādāja sava tēva saimniecībā un 1923.<br />

gadā uzsāka dienestu Latvijas armijā. Dienesta laikā<br />

mira Kriša tēvs Fricis Gūža, tādēļ pēc dienesta beigām<br />

Krišs kļuva par “Elku Vistiņu” saimnieku, bet saimniece<br />

joprojām bija viņa māte Anna Gūža (dzim. Piķiele)<br />

(*1874. †1936.). 1939. gadā “Elku Vistiņu” saimniecība<br />

bija 57 ha plaša, tajā bija 5 zirgi, 16 govis un 22 cūkas. Tika<br />

algoti 2 pilna laika un divi sezonas strādnieki. Dzīvojamā<br />

mājā bija septiņas istabas un divas virtuves, vēl pirms II<br />

Pasaules kara tika ievilkts telefons, bet 1943. gadā – arī<br />

elektrība. Saimniecība bija turīga, jo tajā bija iegādāts<br />

arī lokomobīlis. Kara izskaņā, atrodoties bēgļu gaitās<br />

“Ķīru” mājās Krišs Gūža pusotru mēnesi slimoja ar tīfu<br />

– šī iemesla dēļ saimniecībai tika noteikta karantīnas<br />

zona. 1944. gadā vācu armija lika ģimenei evakuēties<br />

uz Virgas un Cīravas pagastiem un saimniecībā viņi<br />

atgriezās vien 1945. gadā pēc kapitulācijas, atrodot “Elku<br />

Vistiņu” mājas pilnībā iznīcinātas. 1946. gadā 29. jūnijā ar<br />

LPSR AP Prezidija lēmumu tika apbalvota ar II pakāpes<br />

Mātes-varones medaļu. Abu laulībā piedzima pieci bērni<br />

– trīs dēli un divas meitas (XII paaudze):<br />

• Voldemārs Gūža (*1933. Priekule, “Elku Vistiņi”)<br />

– vai gads nav kļūdains??? – nav arī dzimtas koka<br />

digitālajās versijās kas viņš ir???<br />

• Herberts Gūža (*3.11.1937. Priekule, “Elku<br />

Vistiņi”).<br />

• Silvija Gūža (Zubova) (*2.1.1939. Priekule, “Elku<br />

Vistiņi” †28.2.2005. Maskava).<br />

• Andrejs Gūža (*2.1.1939. Priekule, “Elku Vistiņi”<br />

†1994.), bija precējies ar Ilzi Gobzemi, pēcnācēju<br />

nav.<br />

• Vilma Gūža (Jesiļēviča) (*1940. Priekule, “Elku<br />

Vistiņi” †1990.).<br />

• Alberts Gūža (*28.9.1943. Priekule, “Elku Vistiņi”<br />

†5.12.2007.).<br />

No represēto lietas Nr. 8947 par Krišu Gūžu uzzinām,<br />

ka 1949. gada 25. martā viņš tika deportēts uz Omskas<br />

apgabala Russkaja Poļanas rajonu kopā ar sievu un<br />

bērniem (dēls Andrejs un meita Vilma deportāciju brīdī<br />

nebija mājās, tādēļ viņiem izdevās izvairīties no represijām<br />

un turpmākos gadus viņi pavadīja pie savas vecmammas<br />

Marijas Burves “Krieviņu” mājās). Pats Krišs Sibīrijā miris<br />

traģiskā nāvē, apkalpojot vēja turbīnu (nāves iemesls –<br />

galvaskausa trauma). Anna Gūža (dz.Burve) strādāja<br />

kolhozā “Putj Staļina” (“Staļina ceļš”) vispirms par teļkopi,<br />

bet vēlāk par slaucēju.<br />

XII paaudzes pārstāve, Hermaņa Burvja un Marijas Gūžas<br />

meita Alīse Burve (*24.11.1914. Priekulē †20.10.1994.<br />

Priekulē) bija baptiste, laukstrādniece un 1939. gada 3.<br />

jūnijā ar divām meitām no “Bražes” mājām pārcēlās uz<br />

pašu celto “Bierantu” māju un ir norādīta kā šo māju<br />

pārvaldniece (kara gados šīs mājas tika sagrautas). Bija<br />

precējusies divas reizes. Pirmajā laulībā ar galdnieku,<br />

vēlāko leģionāru un 1949. gadā apcietināto mežabrāli<br />

Frici Judvaiti (*3.11.1909. Tukuma rajons “Sēnītes ciems”<br />

†1995.) piedzima (XIII paaudze):<br />

• Nora Judvaite (*26.7.1937.)<br />

• Rūta Judvaite (Berga) (*24.8.1940.)<br />

Savukārt Alīses Burves laulībā ar Eduardu Ozolu<br />

(*Priekules pagasts “Ozolu” mājas) piedzima (XIII<br />

paaudze):<br />

• Linards Ozols (*1.5.1942.)<br />

• Anita Ozola (Kļava) (*15.8.1943. †ap2008.)<br />

mirusi no insulta<br />

Par XIII paaudzes pārstāvi Noru Judvaiti (*26.7.1937.) ir<br />

zināms, ka attiecībās ar Bruži no Kalētiem viņai piedzima<br />

dēls (XIV paaudze):<br />

Attēli 396.<br />

Alberts Jānis Burvis un viņa sieva Anna Emīlija deportāciju brīdī un pirms atbrīvošanas.<br />

Attēli 396.<br />

Jānis Līmanis, Annas<br />

Līmanis (dzim. Gūža)<br />

ieceļošanas kartīte un viņas<br />

meitas Ernas Gūtmanes<br />

(dzim. Limane) kartīte.<br />

836 837

• Ainars Judvaitis (*7.5.1966.)<br />

XIV paaudzes pārstāvis Ainars Judvaitis (*7.5.1966.)<br />

apprecējās savu studiju biedreni ar Līgu Bruži (*5.1967.<br />

Aknīste) un šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Toms Judvaitis (*) 2018. gada 18. augstā<br />

apprecējās ar Katrīnu Dolbiņu (*Embūtē).<br />

• Jānis Judvaitis (*), precējies ar Unu (*Aizpute), ir<br />

meita Liene Judvaite (*1.4.2017. Rīga).<br />

XIII paaudzes pārstāve Rūta Judvaite (Berga) (*24.8.1940.)<br />

salaulājās ar Kārli Bergu (*3.3.1948. Rudbāržu pagasts<br />

“Poriņi”) un abu laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Mārtiņš Bergs (*17.10.1970. Priekule)<br />

• Dace Berga (Daubere) (*22.2.1973. Priekule)<br />

• Indulis Bergs (*4.6.1976. Priekule)<br />

XIV paaudzes pārstāvis Mārtiņš Bergs (*17.10.1970.<br />

Priekule) salaulājās ar Ievu Hartmani (*21.3.19XX) un<br />

šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Elza Berga (*21.1.2009.)<br />

• Roberts Bergs (*15.4.2013.)<br />

• Eduards Bergs (*12.7.2015.)<br />

XIV paaudzes pārstāve Dace Berga (Daubere) (*22.2.1973.<br />

Priekule) salaulājās ar Daini Dauberu (*19.8.1976.) un<br />

šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Rebeka Daubere (*22.2.2011. Rīga).<br />

• Samuels Daubers (*19.12.2012. Rīga).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Indulis Bergs (*4.6.1976.<br />

Priekule) salaulājās ar Mairitu Blūmu (*18.4.1982) un šajā<br />

laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Kārlis Bergs (*7.8.2012. Priekulē).<br />

• Edgars Bergs (*26.6.2018. Rīgā, dzīvo Poriņos).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Linards Ozols (*1.5.1942.)<br />

salaulājās ar Voldemāra Kazāka (*23.11.1912. †15.9.1990.)<br />

un Jevgēnijas Kazākas (*1.5.1921. †11.12.2003.) meitu<br />

Līviju Kazāku (*19.8.1949. Vaiņodes pagasts “Ceplinieki”)<br />

un abu laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Gatis Ozols (*20.11.1968.).<br />

• Guntis Ozols (*17.3.1972.).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Gatis Ozols (*20.11.1968.)<br />

salaulājās ar Anitu Šulcu (*7.7.1973.) un abu laulībā<br />

piedzima (XV paaudze):<br />

• Līva Ozola (*18.3.2003.), dvīne.<br />

• Jurģis Ozols (*18.3.2003.), dvīnis.<br />

• Madara Ozola (*19.6.2009.).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Guntis Ozols (*17.3.1972.) bija<br />

precējies divas reizes un katrā no laulībām ir dzimis<br />

pēcnācējs. Pirmajā laulībā ar Aigiju Vētru (*25.1.1968.)<br />

piedzima (XV paaudze):<br />

• Aleksis Vētra-Ozols (*22.10.2000.)<br />

Savukārt otrajā laulībā ar Ilzi Loci (*23.10.1973.) piedzima<br />

(XV paaudze):<br />

• Gustavs Ozols (*29.10.2010.)<br />

XIII paaudzes pārstāve Anita Ozola salaulājās ar Jāni<br />

Kļavu (*19xx Liepāja) un abu laulībā piedzima (XIV<br />

paaudze):<br />

• Vilnis Kļava (*1967.).<br />

• Maigonis Kļava (* †pašnāvībā).<br />

• Iveta Kļava (Mamonova) (*1976.).<br />

• Indra Kļava (*) – audžumeita no bērnunama.<br />

XIV paaudzes pārstāvis Maigonis Kļava (* †pašnāvībā)<br />

bija precējies divas reizes reizes un katrā no laulībām un<br />

nereģistrētajās attiecībās ir dzimuši pēcnācēji. Laulībā ar<br />

Annu (* Liepāja) piedzima (XV paaudze):<br />

• Arturs Kļava (*)<br />

Laulībā ar Agnesi (*) piedzima (XV paaudze):<br />

• Monta Kļava (*)<br />

attiecībās ar Ilonu (*) piedzima (XV paaudze):<br />

• Guntis Kļava (*) 3 gadu vecumā mira tēvs<br />

• Marina Kļava (*) 1,5 gada vecumā mira tēvs<br />

Abi bērni tika adoptēti uz Vaiņodi<br />

Attēli 396.<br />

Edgars Burvis deportāciju brīdī un pirms atbrīvošanas, Anna Marta Gūža (dzim. Burvis) un viņas vīrs<br />

Krišs Gūža.<br />

XIV paaudzes pārstāve Iveta Kļava (Mamonova) (*1976.)<br />

bija precējusies ar azerbaižāni Aļiku Mamonovu, (*1954.)<br />

kurš ir 22 gadus vecāks par Ivetu. Ģimene dzīvo Liepājā<br />

un šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Rafiks Mamonovs (*)<br />

XIV paaudzes pārstāvis Vilnis Kļava (*1967.) bija<br />

precējusies ar Anastasiju (*) un šajā laulībā piedzima (XV<br />

paaudze):<br />

• Aleksandra Kļava (Birkmane) (*)<br />

• Sandra Kļava (*)<br />

• Ričards Kļava (*)<br />

XV paaudzes pārstāve Aleksandra Kļava (Birkmane) (*)<br />

bija precējusies ar Kasparu Birkmani (*) un šajā laulībā<br />

piedzima (XVI paaudze):<br />

• Adrians Birkmanis (*)<br />

XII paaudzes pārstāve Silvija Gūža 1956. gadā strādāja<br />

celtniecībā un vēlējās Rīgā iegūt krāsotājas izglītību. Pēc<br />

laulībām pārcēlās uz Ukrainu, kur strādāja Luganskā<br />

par rūpnīcas strādnieci. Viņa salaulājās ar celtniecības<br />

materiālu rūpnīcas strādnieku Ivanu Zubovu (*8.9.1941.<br />

Luhanska, Ukraina †1.1.1991. Luhanska, Ukraina) un abu<br />

laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Anna Zubova (Masasina) (*5.3.1966. Luhanska)<br />

dzīvo Krievijā, Maskavā.<br />

• Miķelis Zubovs (*19.8.1968. Liepāja).<br />

XIII paaudzes pārstāve Anna Zubova (Masasina)<br />

(*5.3.1966. Luhanska) mācījās Maskavas tērauda un<br />

kausējumu institūtā (MISIS) un apprecējās ar kursabiedru,<br />

vēlāko metalurģias inženieri Jevgēņiju Masasinu<br />

(*3.8.1966. Alapajevsk, Sverdlovas apg. Krievija), abu<br />

laulībā dzimuši (XIV paaudze):<br />

• Antons Masasins (*16.11.1989. Maskava).<br />

• Anastasija Masasina (*27.11.2002. Maskava).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Antons Masasins (*16.11.1989.<br />

Maskava) dzīvoja civillaulībā ar Darju Kuzjakovu un tajā<br />

piedzima (XV paaudze):<br />

• Georgijs Masasins (*14.3.2014. Maskava).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Miķelis Zubovs (*19.8.1968.<br />

Liepāja) bija precējies divas reizes (šobrīd – ar Oksanu<br />

Zmejevskaju). Pirmajā laulībā ar Innu dzimuši (XIV<br />

paaudze):<br />

• Ruslans Zubovs (*1991. Harkova), dzīvo Kijevā.<br />

• Elizabete Zubova (*) 2014. gadā, sākoties<br />

Krievijas-Ukrainas karadarbībai, pārcēlās no<br />

Luhanskas uz Stavropoli.<br />

XII paaudzes pārstāvis Herberts Gūža (*3.11.1937.<br />

Priekule, “Elku Vistiņi”) ir sarakstījis vairākus atmiņu<br />

stāstus, kuri pagaidām nav publicēti, bet ar autora atļauju,<br />

tajos sniegtā informācija ir izmantota šajā grāmatā. Sibīrijā<br />

1952. gadā saslima ar brucelozi un noslimoja gadu. Pēc<br />

izveseļošanās, 1953. gada 14. septembrī viņš rakstīja, ka<br />

nezin, vai spēs turpināt mācības skolā, jo ģimenei nav<br />

skolas gaitām piemērota apģērba, apavu un maizes. Pēc<br />

atgriešanās Latvijā dzīvoja Priekulē, Nākotnes ielā 15-1<br />

(šajā adresē norādīta arī viņa māsa Silvija). Pēc atgriešanās<br />

838 839<br />

Latvijā Herberts Gūža salaulājās ar Moniku Stonkūti<br />

(*Lietuva) un abu laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Vilma Gūža (Lukašēvica) (*14.10.1964.)<br />

• Jolanta Gūža (*17.7.19xx.), studēja<br />

uzņēmējdarbību Banku augstskolā, strādā SIA<br />

“Baltkonsults”, neprecējusies.<br />

XIII paaudzes pārstāve Vilma Gūža (Lukašēvica)<br />

(*14.10.1964.) salaulājās ar Raimondu Lukašēvicu<br />

(*2.10.1963.) un abu laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Raitis Lukašēvics (*15.5.1986. Ēdole), nodarbojas<br />

ar videomākslu. 2015. gadā precējies ar Maiju<br />

Rutku (*10.11.1991. Rīga), pēcnācēju nav.<br />

• Monta Lukšavica (Ozoliņa) (*21.11.1988. Ēdole),<br />

XIV paaudzes pārstāve Monta Lukšavica (Ozoliņa)<br />

(*21.11.1988. Ēdole) ir precējusies ar Nilu Ozoliņu (*), un<br />

abu laulībā ir dzimis dēls (XV paaudze):<br />

• Justs Ozoliņš (*2013.)<br />

XII paaudzes pārstāve Vilma Gūža (*1940. Priekule, “Elku<br />

Vistiņi” †1990.) 1949. gada 25. martā netika represēta kopā<br />

ar ģimeni, mācījās Kazdangas lauksaimniecības skolā<br />

un strādāja par zootehniķi. Viņa salaulājās ar Edgaru<br />

Jesiļēviču (*1940. †1992. Kazdanga?) un abu laulībā<br />

piedzima (XIII paaudze):<br />

• Liene Jesiļēviča (Vaska) (*)<br />

• Andris Jesiļēvičs (*1960. Kazdanga †)<br />

XIII paaudzes pārstāve Liene Jesiļēviča (Vaska) (*)<br />

salaulājās ar Gunti Vasku (*) un abu laulībā piedzima<br />

(XIV paaudze):<br />

• Gunta Vaska<br />

• Indra Vaska<br />

• Sandra Vaska<br />

XIII paaudzes pārstāvis Andris Jesiļēvičs (*1960.<br />

Kazdanga †) salaulājās ar X un abu laulībā piedzima (XIV<br />

paaudze):<br />

• Edgars Jesiļēvičs<br />

• Gatis Jesiļēvičs<br />

XIV paaudzes pārstāvis Gatis Jesiļēvičs ir precējies un<br />

kļuvis par tēvu (XV paaudze):<br />

• Jesiļevičs<br />

XII paaudzes pārstāvis Alberts Gūža (*28.09.1943.) pēc<br />

atgriešanās no izsūtījuma dzīvoja Priekulē kopā ar māti,<br />

mācījās Kazdangas sovhoztehnikumā par agronomu. Pēc<br />

laulībām dzīvoja Embūtē, Uzvaras ielā 13-2. Strādāja par<br />

mehanizatoru un agronomu. 1968. gada 28. septembrī<br />

viņš salaulājās ar Olgu Zemturi (*10.7.1940. Embūte),<br />

kura strādāja par medmāsu Priekules slimnīcā un abu<br />

laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Nelima Gūža (Skudrovska) (*8.8.1973. Priekule)<br />

• Atvars Gūža (*22.3.1969. Priekulē)<br />

XIII paaudzes pārstāve Nelima Gūža (Skudrovska)<br />

(*8.8.1973. Priekule) studēja matemātiku Latvijas<br />

Universitātē, ko absolvēja 1995. gadā. Strādā par skolotāju<br />

Liepājas 10. vidusskolā. 2003. gada 29. martā salaulājās<br />

Raimondu Skudrovski (*13.1.1973. Liepājā) un šajā

laulībā ir dzimuši (XIV paaudze):<br />

• Rolands Skudrovskis (*17.8.2003.)<br />

• Reičela Skudrovska (*2.8.2007.)<br />

XIII paaudzes pārstāvis Atvars Gūža (*22.3.1969.<br />

Priekulē) studēja RTU, strādā Liepājas domes būvvaldē.<br />

Dzīvo civillaulībā ar Mariku Novicku. Kļuvis par tēvu<br />

(XIV paaudze):<br />

BURVJU DZIMTAS “AŠMU” MĀJU ATZARS<br />

BURVIS-GOBZEMS-BĒRZIŅŠ-SPILVA<br />

• Amanda Ķude (*21.12.1996.)<br />

• Estere Gūža (*20.1.2001.) (māte - Marika<br />

Novicka)<br />

• Haralds Gūža (*8.12.2005.) (māte - Marika<br />

Novicka)<br />

II Pasaules kara laikā “Ašmu” mājas tika pilnībā iznīcinātas<br />

un pēc kara, kad Ženija Spilva atgriezās dzimtas mājās,<br />

viņa vairākus gadus dzīvoja pagrabā (zemnīcā).<br />

Līdz 1941. gada 9. jūnijam “Ašmos” dzīvoja Milda Burvis<br />

(dzim. Valters) (*4.11.1912. Priekulē), kura pārcēlās uz<br />

“Krieviņu” mājām. KAS VIŅA BIJA? Varbūt Āolfa sieva??<br />

X paaudzes pārstāvis Jānis Burvis (*10.12.1874. †1944.<br />

Apglabāts Durbes kapos) bija precējies ar Minnu<br />

(*14.7.1882. †ap 1953.). “Ašmu” mājās Minna tika<br />

pierakstīta 1920. gada 21. oktobrī. Abi piederēja baptistu<br />

draudzei un šajā ģimenē piedzima (XI paaudze):<br />

• Žanis Burvis (*1907. Priekule, “Ašmu” mājās<br />

†16.9.1949. Omskas rajons)<br />

• Ženija Burve (Spilva) (*29.2.1908. †21.7.1985.)<br />

• Hermanis Burvis (*29.8.1909. “Ašmu” mājās<br />

†1.1.1993. Priekulē),<br />

• Emīlija Burve (*21.3.1913. †22.5.1936.), ziņu par<br />

laulībām un pēcnācējiem nav. Mirusi pēc ilgstošas<br />

slimošanas.<br />

• Ādolfs Burvis – (*4.2.1916.)<br />

XI paaudzes pārstāvis Žanis Burvis (*1907. Priekule,<br />

“Ašmu” mājās †16.9.1949. Omskas rajons) mācījās<br />

Lauksaimniecības skolā, kur ieguva agronoma izglītību un<br />

salaulājās ar Aizvīķu pagasta “Žvaguļu” māju saimnieka<br />

Jāņa Freimaņa meitu Paulīni Freimani (*1907. Aizvīķi<br />

“Žvaguļu” mājās). Žaņa un Paulīnes kāzās iepazinās, un<br />

vēlāk apprecējās arī Žaņa Burvja brālis Hermanis un un<br />

Paulīnes Freimanes māsa Evelīna Natālija Freimane. Pēc<br />

kāzām Žaņa Burvja un Paulīnes ģimene dzīvoja “Žvaguļu”<br />

mājās, no kurām 1949. gada 25. martā tika deportēts Žanis<br />

Burvis (represēto lieta Nr. 9863). “Žvaguļu” saimniecība<br />

1939. gadā bija 37,7 ha plaša, tajā bija 4 zirgi, 17 govis,<br />

9 cūkas, kā arī tika algoti 2 pilna laika strādnieki. Lai arī<br />

sākotnēji bija paredzēts deportēt visu ģimeni, 1949. gada<br />

25. martā mājās bija tikai Žanis Burvis, tādēļ viņa sieva<br />

un meita tonakt netika arestētas. Žanis mira Sibīrijā, bet<br />

laulībā ar Paulīni piedzima viena meita (XII paaudze):<br />

• Valda Burve (Gobzema) (*1936. †)<br />

XII paaudzes pārstāve Valda Burve (Gobzema) (*1936. †)<br />

bija skolotāja, ir mirusi no izraisītās sklerozes, bet dzīves<br />

laikā salaulājās ar Gobzemu un abu laulībā piedzima dēls<br />

(XIII paaudze):<br />

Uldis Cekuls bija mājas pārveidotajs<br />

• Uldis Gobzems, dzīvoja Siguldā, Vainagu ielā 14,<br />

bija precējies un šķīries<br />

Uldim Gobzemam ir meita (XIV paaudze):<br />

• Ilze Gobzema<br />

• ? Gobzems<br />

Attēls 396.<br />

Herberts Gūža.<br />

XI paaudzes pārstāvis Hermanis Burvis (*29.8.1909.<br />

840 841<br />

“Ašmu” mājās †1.1.1993. Priekulē) mācījās<br />

Lauksaimniecības skolā, kuras divgadīgo mācību<br />

kursu absolvēja 1926. gadā. Kopā ar sievu bija baptistu<br />

draudzes locekļi. Kopš 1940. gadā 6. maija dzīvoja<br />

Polenču mežsarga mājā un bija mežsargs. II Pasaules<br />

kara laikā tika mobilizēts un dienēja leģionā, ar kuru<br />

kara izskaņā nokļuva ASV kontrolētajā teritorijā un tika<br />

ievietots filtrācijas nometnē Beļģijā. Neskatoties uz to, ka<br />

Hermanis Burvis te saņēma atļauju izceļot uz Austrāliju,<br />

viņš nolēma atgriezties Latvijā (atgriezies ap 1948. gadu)<br />

un pēc atgriešanās tika ievietots PSRS filtrācijas nometnē.<br />

Pēc atgriešanās no tās bija nerunīgs, ar dzimtas radiem<br />

maz kontaktējās. Padomju laikos bija grūtības ar darba<br />

atrašanu, strādāja par grāmatvedi. 1936. gadā apprecējās<br />

ar sava brāļa sievas māsu – saimnieka Jāņa Freimaņa<br />

meitu Evelīnu Natāliju Freimani (*12.11.1912. Aizvīķi<br />

“Žvaguļi” †18.4.2012. Ogrē), (kurai bija vēl 5 māsas). Abu<br />

laulībā piedzima meita (XII paaudze):<br />

• Indra Burve (*11.12.1942. Priekulē), precējusies<br />

ar Herbertu Tunkūnu (*16.8.1945.), pēcnācēju<br />

ģimenē nav, katrs dzīvoja ar savu uzvārdu.<br />

XI paaudzes pārstāvis Ādolfs Burvis (*4.2.1916.)<br />

iespējams, miris karā vai pēc tam filtrācijas nometnē. 1941.<br />

gadā norādīts kā policijas dienestā strādājošs, kurš 1941.<br />

gada 18. jūlijā no Priekules pagasta pārcēlies uz Priekules<br />

pilsētu un apmeties Ķieģeļu ielā 4. Kļuva par tēvu diviem<br />

dēliem (XII paaudze):<br />

• Visvaldis Burvis (*†), ziņu par laulībām un<br />

pēcnācējiem nav. miris<br />

• Aivars Burvis<br />

XII paaudzes pārstāvis Aivars Burvis kļuva par tēvu trīs<br />

meitām (XIII paaudze):<br />

• Elga Burve (Bērziņa)<br />

• Inta Burve<br />

• Līga Burve<br />

XI paaudzes pārstāve Ženija Burve (Spilva) (*29.2.1908.<br />

†21.7.1985., apglabāta Lībju kapos pie Priekules) bija<br />

baptiste, bet salaulājās ar luterāni Jāni Spilvu (*27.10.1905.<br />

† kara sākumā no šķembas, apglabāts Kazdangas apkaimē)<br />

un abu laulībā piedzima viena pēcnācēja (XII paaudze):<br />

• Nelija Velta Spilva (*1.8.1936. Priekule)<br />

XII paaudzes pārstāve Nelija Velta Spilva (*1.8.1936.<br />

Priekule) bērnībā slimoja ar poliomielītu (bērnu trieka),<br />

vēlāk strādāja par grāmatvedi sovhozā Priekulē. 1971.<br />

gadā Nelija Velta Spilva kā karā cietusī saņēma dzīvokli<br />

Priekulē, Nākotnes ielā 1. Neprecējusies, bērnu nav.<br />

Vecumdienās saskārās ar garīga rakstura traucējumiem<br />

un bija spiesta uzturēties mediķu uzraudzībā.<br />

***

Mūsdienās vēsturiskās “Ašmu” saimniecības vietā eksistē<br />

zemnieku saimniecība “Ašmi”, kurā saimnieko Aivars<br />

Ķeris (29158675) , kura vectēvs bija Fricis Ķeris ().<br />

Atgriežoties pie Dobeļu dzimtas - saskaņā ar šī dzimtas<br />

atzara mutvārdu leģendu, Jāņa Dobeļa brālis, IX paaudzes<br />

pārstāvis Jēkabs Dobelis (*20.10.1849. Gramzda<br />

†26.12.1931. Liepāja) ir bijis kučieris Mazgramzdas muižā,<br />

bet pēc iepazīšanās ar rakstnieku un pedagogu Sudrabu<br />

Edžu (*11.9.1860. †<strong>30</strong>.1.1941., īstajā vārdā Morics Eduards<br />

Zilberts), kurš 1887. gadā kļuva par Gramzdas ministrijas<br />

skolas pārzini un šajā muižā klāstījis savam laikam<br />

brīvdomīgus uzskatus, Jēkabs Dobelis uzteicis darbu muižā<br />

un pārcēlies uz Liepāju. Ja var ticēt šai dzimtas mutvārdu<br />

leģendai, pārcelšanās uz Liepāju varēja notikt pēc 1887.<br />

gada. Pēc pārcelšanās Jēkabs Dobelis strādāja Liepājas ostā<br />

un paralēli nodarbojās ar dārzkopību un sakņkopību uz<br />

īrētas zemes. Nopelnīja naudu, savā īpašumā ieguva divu<br />

stāvu māju Liepajā, Klaipēdas ielā 35, kur kopā ar meitas<br />

ģimeni dzīvoja līdz savai nāvei. Vēlāk savā īpašumā ieguva<br />

zemes gabalus Liepājā - Vaļņu ielā 21, Doņu iela 1/3/5,<br />

Bernātu ielā 42, kas tika apvienota vienotā īpašumā - kā<br />

sākotnēji paša Jēkaba, bet vēlāk – viņa jaunākā dēla Žaņa<br />

Dobeļa vadītā dārzniecība. 1913. gadā palīdzējis iegādāties<br />

vēl vienu īpašumu – Salmu ielā 33, kas bija nepieciešams<br />

dārzniecības vajadzībām. Lai arī Jēkabs Dobelis ir dzimis<br />

un kristīts kā luterānis, 50 gadu vecumā viņš pieņēma<br />

mainīt reliģiju un 1899. gadā tika kristīts Liepājas Baptistu<br />

Pāvila draudzē. 1883. gada 7. maijā salaulājās ar Ģirta<br />

Jekstes meitu Madlēni Jeksti (*1856. †7.2.1927. Liepājā),<br />

un nāves brīdī, bija piederīgi baptistu draudzei (Madlēnas<br />

Jekstes uzvārda atveide dažviet ir “Jesīte”). Jēkabs un<br />

Madlēne ir apglabāti Līvas kapos Liepājā, bet abu laulībā<br />

piedzima trīs bērni (X paaudze):<br />

• Ērmanis (Hermanis) Dobelis (*23.4. [6.5.]1884.<br />

Liepāja †29.9.1966. Liepāja).<br />

• Žanis Dobelis (*25.9.1887. Liepāja †22.3.1946.<br />

Liepāja).<br />

• Marija Dobele (Vecvagare) (*7.8.1890. Liepāja<br />

†13.8.1962.).<br />

Pārbaudīt par virsmežsargu Žani Jekstu (*3.1.1872.<br />

Gramzdā †pēc 1941.) un viņa sievu Karlīni Jeksi<br />

(*20.2.1880. †pēc 1941.), kuri dzīvoja “Jekstos” - vai nav<br />

domāti šie paši?<br />

Attiecībā par Jēkaba Dobeļa sievas Madlēnas Jekstes<br />

ģimeni ir zināms, ka viņai bija brālis Žanis Jekste (†1939.),<br />

kuram piederēja mežs, kuru daudzi esot salīdzinājuši ar<br />

parku. Žanis Jekste mira traģiskā negadījumā, kad tika<br />

izsviests no satrakojušos zirgu pajūga un guva nāvējošas<br />

trumas. Viņš tika apglabāts Mazgramzdas kapos. Žanis<br />

Jekste bija precējies ar Madlienu Ģibieti (†1946.) un abu<br />

laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Erna Jekste (Grietēna) (*2.2.1910. †)<br />

• Vera Jekste (Rimbeniece) (*1910. †ASV)<br />

• Aleksis Jeksts (*1921. †1952.) bija sportisks<br />

jaunekis un pēc II Pasaules kara iestājās Fizkultūras<br />

institūtā, bija precējies ar Valiju Akermani, taču<br />

pēcnācēju ģimenē nav. Miris no apendicīta izraisīta<br />

peritonīta, apglabāts Mazgramzdā.<br />

X paaudzes pārstāve Erna Jekste bija precējusies ar Žani<br />

Grietēnu (*9.2.1905. †12.1948.) un abu laulībā piedzima<br />

(XI paaudze):<br />

• Imants Grietēns (*15.6.1939. †27.4.2018.),<br />

bērnībā cietis no poliomielīta, taču bija apdāvināts<br />

dārzkopis, laulājies ar Rutu Ezīti, pēcnācēju nav,<br />

apglabāts Kuldīgā.<br />

• Līvija Grietēne (Grietēna-Arāja) (*8.11.1940.).<br />

• Aina Grietēna (Jerika) (*4.11.1943.).<br />

XI paaudzes pārstāve Līvija Grietēne (Grietēna-Arāja)<br />

(*8.11.1940.) jau kopš bērnības aizrāvās ar rokdarbiem,<br />

tādēļ savu dzīvi saistīja ar šo nodarbi – viņa ir tautas<br />

daiļamata meistare, rokdarbniece, precējusies ar Aivaru<br />

Arāju (*12.6.1938. †1.6.1994.). Abu laulībā piedzima (XII<br />

paaudze):<br />

• Ivars Arājs (*1.6.1964.).<br />

XII paaudzes pārstāvis Ivars Arājs (*1.6.1964.) ir precējies<br />

ar Dainu Leimani (*12.4.1963.) un abu laulībā piedzima<br />

(XIII paaudze):<br />

• Iveta Arāja (*23.7.1983.).<br />

Ivetas Arājas (*23.7.1983.) civillaulībā ar Egilu Grozu<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Maikls Groza (*8.10.2003.).<br />

• Elīna Groza (*29.6.2013.).<br />

XI paaudzes pārstāve Aina Grietēna (Jerika) (*4.11.1943.)<br />

bija prasmīga lopkope, bet mūžu pavadīja strādājot par<br />

pārdevēju. Laulājās ar Jāni Jeriku (*21.12.1942.) un abu<br />

laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Valdis Jeriks (*19.8.1968.).<br />

• Dace Jerika (Putniņa) (*13.4.1972.).<br />

XII paaudzes pārstāvis Valdis Jeriks (*19.8.1968.)<br />

salaulājās ar Eviju Golubevu (*2.8.1970.) un šajā laulībā<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Jānis Jeriks (*19.6.1991.).<br />

• Kristiāna Jerika (*8.4.2000.).<br />

• Agate Jerika (*24.5.2002.).<br />

XII paaudzes pārstāves Daces Jerikas (Putniņa)<br />

(*13.4.1972.) laulībā ar Egilu Putniņu (*14.05.1971.)<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Elīna Putniņa (*22.5.2002.)<br />

• Mārcis Putniņš (*5.8.2005.)<br />

X paaudzes pārstāve Vera Jekste (Rimbeniece) (*1910.<br />

†ASV) bija precējusies ar Rimbenieku un izceļojusi<br />

uz ASV, strādājusi par piegriezēju šūšanas fabrikā, 20.<br />

gadsimta 50. gados atbalstījusi savas māsas Ernas ģimeni,<br />

sūtot dažādus audumus. Mirusi ASV, kur tika kremēta.<br />

Veras Jekstes un Rimbenieka laulībā piedzima (XI<br />

paaudze):<br />

• Astrīda Rimbeniece (Jansone) (*14.4.1937.).<br />

bet kopš 1994. gada Liepājas Simfoniskā orķestra<br />

galvenais viesdiriģents. Kā viesu diriģents koncertējis ar<br />

Jaunanglijas (New England) kamerorķestri, Lietuvas valsts<br />

simfonisko orķestri, Latvijas nacionālo operu, Latvijas<br />

nacionālo simfonisko orķestri, Maskavas simfoneti,<br />

Milvoku simfonisko orķestri, Philharomonia Hungarica<br />

simfonisko orķestri, Nirnbergas simfonisko orķestri,<br />

Valsts akadēmisko kori “Latvija”, Latvijas Radio kori,<br />

Kori “Sonore”, kamerkori “Ave sol”. Virsdiriģents latviešu<br />

dziesmu svētkos Sanfrancisko, Seatlā, Toronto un Rīgā,<br />

virsdiriģents dziesmu dienās Gotlandē, Gaujienā, Ērgļos,<br />

Preiļos un Aglonā. Jansons ir mākslinieciskais vadītājs<br />

Ņujorkas latviešu korim, Ņujorkas igauņu korim, Bergen<br />

Chorale (amerikāņu koris) un Fordhama universitātes<br />

korim. Astrīdas Rimbenieces un Andreja Jansona laulībā<br />

ir dzimuši (XII paaudze):<br />

• Mārcis Jansons (*1968. ASV)<br />

• Zinta Jansone (*1971. ASV)<br />

Savukārt par Madlienas Ģibietes ģimeni ir zināms, ka<br />

viņai bija neprecēts brālis Fricis Ģibietis, kurš pārcēlās<br />

uz “Jekstu” mājām, kā arī brālis Daniels Ģibietis, kurš<br />

dzīvoja “Dārznieku” mājās Priekulē un kura laulībā ar XX<br />

piedzima meita (X paaudze):<br />

• Alvīne Ģibiete (Braže) (*†).<br />

X paaudzes pārstāve Alvīne Ģibiete (Braže) (*†)<br />

salaulājās ar Frici Braži (*†) un abu laulībā piedzima dēls<br />

(XI paaudze):<br />

• Ojārs Bražis (*†Rīga).<br />

XI paaudzes pārstāvis Ojārs Bražis (*†Rīga) esot agri<br />

miris Rīgā, bet viņa laulībā ar Ņinu Šteinu piedzima (XII<br />

paaudze):<br />

• Baiba Braže (*4.12.1966. Rīga).<br />

Par XII paaudzes pārstāvi Baibu Braži (*4.12.1966.<br />

Rīga) ir zināms, ka viņa studēja Latvijas Universitātē<br />

jurisprudenci, politiskās zinātnes un komunikācijas<br />

zinātni. Kopš 1993. gada strādā Latvijas Ārlietu ministrijā,<br />

laikā no 2003. līdz 2008. gadam bija Latvijas Republikas<br />

ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Nīderlandes karalistē,<br />

kopš 2015. gada ir nerezidējošā ārkārtējā un pilnvarotā<br />

vēstniece Indonēzijas Republikā, bet kopš 2016. gada<br />

- ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Lielbritānijas un<br />

Ziemeļīrijas Apvienotajā karalistē. Apbalvota ar II šķiras<br />

Atzinības krustu un vairākiem ārvalstu apbalvojumiem.<br />

X paaudzes pārstāvis Ērmanis (Hermanis) Dobelis<br />

(*23.4. [6.5.]1884. Liepāja †29.9.1966. Liepāja) ieguva<br />

pamatizglītību un savu vienaudžu vidū izcēlās ar<br />

kaligrāfisku rokrakstu, tādēļ pēc iesaukšanas cariskās<br />

Krievijas armijā, tika iecelts par rakstvedi. Bija precējies<br />

divas reizes – ar mežsarga un vēlākā Karostas apsarga<br />

Pētera Šalmja (*6.4.1860. Grobiņa, “Poļu” mājas †?) un viņa<br />

sievas Annas Kupšes (*ap 1861. †?) meitu Maigu Šalmi<br />

(*11.9.1892. Grobiņa †1915.), kura mira no saaukstēšanās<br />

jeb plaušu karsoņa I Pasaules kara laikā, kad apciemoja<br />

savu vīru viņa dienesta laikā Mogiļevā, Baltkrievijā. Maiga<br />

šalme tika apglabāta Liepājā, Līvas kapsētā. Pēc sievas<br />

nāves Ērmanis Dobelis 1919. gada 21. aprīlī Liepājas<br />

Sv.Annas baznīcā salaulājās otrreiz - ar savas pirmās<br />

sievas māsīcu, Miķeļa Šalmja un Katrīnes meitu Annu<br />

Šalmi (*2.6.1890. Grobiņa, “Poļu” mājas †1986. Liepāja),<br />

kas dzīves laikā bija mājsaimniece un dārzniece (laulību<br />

XI paaudzes pārstāve Astrīda Rimbeniece (Jansone)<br />

(*14.4.1937.) ir precējusies ar kordiriģentu Andreju Jansonu<br />

(*2.10.1938. Rīga). Andrejs Jansons ir mācījies Itālijas<br />

valsts konservatorijā, Venēcijā; ieguvis Bakalaura grādu<br />

obojas spēlē Džuliarda (Julliard) mūzikas skolā (1960.).<br />

Maģistra grādu diriģēšanā Manhetenas mūzikas skolā<br />

(1973.) un Doktora grādu radošās mākslas-kompozīcijā<br />

Rutgers Universitātē (1986.). Andrejs Jansons ir spēlējis<br />

oboju Baltimoras un Pittsbutgas simfoniskos orķestros un<br />

Metropolitēna un Ņujorkas pilsētas operu orķestros. Kopš<br />

1988. gada “Bronx Arts” orķestra galvenais viesdiriģents,<br />

ierakstā norādīts, ka dzimusi nevis jūnijā, bet aprīlī).<br />

842 843<br />

Hermanis Dobelis saimniekoja dārzniecībā Salmu ielā<br />

33, kur pārsvarā tika audzētas saknes, bet gadu gaitā tika<br />

uzceltas divas siltumnīcas gurķu un tomātu audzēšanai.<br />

Te tika gatavotas vārītas skābenes un garšsaknes ziemai,<br />

ko sieva Anna pati tirgoja Liepājas Pētertirgū. No viņas<br />

stāstītā izriet, ka dzīve nav bijusi salda, jo vienmēr<br />

pastāvējušas bažas par stādu attīstību, aukstuma un<br />

siltuma miju un neparedzētiem laika apstākļiem - ja slikti<br />

audzis, tad tā bijis visiem un kaut cenas augstas - maz<br />

ko pārdot. Ja gads bijis ražīgs, tad izaudzētā daudz, bet<br />

cenas slīdējušas uz leju. Hermanis pircis visas pieejamās<br />

grāmatas par dārzeņu audzēšanu, zemes kultivēšanas<br />

jautājumiem, centies pasūtīt sēklas no ārzemēm. Skaidrs<br />

bijis viens, jo pamatīgāk kopta augsne, jo lielākas izredzes<br />

uz ražu bijušas pat klimatiski nelabvēlīgos gados. Hermanis<br />

Dobelis 19<strong>30</strong>.- jos gados piedalījies vairākās dārzkopības<br />

izstādēs un parasti saņēmis arī atzinības balvas.<br />

Ģimenē saglabājies stāsts par kādu pagalam lietainu<br />

vasaru, kad Liepājā nav bijušas cerības uz puķkāpostu ražu<br />

(galviņām vajadzēja būt sniegbaltām). Toreiz Hermanis<br />

Dobelis. pasūtījis kuģa kravu no Dānijas ar puķkāpostiem<br />

un tos veiksmīgi izpārdevis. Kad pārējie dārznieki<br />

atkārtojuši šo gājienu, Liepājas tirgus bijis pārpildīts ar<br />

tiešām skaistiem puķkāpostiem, tikai cena kritusies.<br />

Ikdiena bijusi smaga, taču svētdienās ģimene braukusi<br />

ezerā ar jahtu, vai gājuši pastaigāties apstādījumos, vai<br />

uz kādu koncertu Kūrmājā. Ienākumiem no dārzniecības<br />

vajadzēja nodrošināt izglītību dēlam Valfrīdam un meitai<br />

Valijai.<br />

Sākoties II Pasaules karam zemes darbi nav apstājušies,<br />

un dārzeņi kalpojuši kā maiņas produkts nepieciešamā<br />

iegādei. Hermanis ieguvis Latvijas apstākļiem piemērotas<br />

meloņu sēklas, un saldās melones bijušas labs aizdars<br />

maltītēs.<br />

Varas maiņa un skarbā padomju realitāte darīja savu -<br />

dārzniekiem tika uzlikti nesamērīgi nodokļi, nav bijis<br />

cerību tos nomaksāt, un Dobelis pēdējā brīdī labprātīgi<br />

nodevis savu dārzniecību Labierīcību kantora pārvaldībā.<br />

Sieva Anna kļuvusi par dārznieci, bet Hermanis pārcelts<br />

uz pilsētas dārzniecību Ganību ielā par vadītāju.<br />

Saimniekot pēc padomju metodēm bijušas tīrās šausmas,<br />

raža kritusies un produkcija nodota uz tirgu sasviesta pa<br />

roku galam, sirds stājusies uz to visu skatoties. Redzot<br />

šādu darba kultūru, Dobelis atsacījies būt par dārznieku,<br />

aizbildinoties ar veselību, un līdz sirmam vecumam<br />

nostrādājis par siltumnīcu stiklotāju. Savukārt Anna<br />

Dobele turpinājusi strādāt par dārznieci Salmu ielā līdz<br />

dārzniecības likvidēšanai ap 1965. gadu. No dārzniecības<br />

aizvesta melnzeme, bijušā dārza vietā palikusi dziļa bedre,<br />

kas pildījusies ar ūdeni un drazām. Sapnis par dārzu bijis<br />

izsapņots. Vēlāk tā vietā uzcelts Mašīnbūves rūpnīcai<br />

piederošs bērnu dārzs.<br />

Hermanis Dobelis mira 82 gados no vecuma kaitēm,<br />

apglabāts Līvas kapsētā blakus vecākiem, bet sieva Anna<br />

pārdzīvoja Hermani par 20 gadiem un mirusi 1986. gada<br />

28. martā - Lielajā piektdienā, bet zemē guldīta 2. aprīlī<br />

plkst. 15.00. Katrā no laulībām Ērmanis Dobelis kļuva par<br />

tēvu vienam pēcnācējam (XI paaudze):<br />

• Valfrīds Dobelis (*14.2.[27.2.]1914. Liepāja<br />

†31.8.1949. Krievija), dzimis pirmajā laulībā ar<br />

Maigu Šalmi, bija dārznieks, kara laikā sadarbojās ar<br />

vācu izlūkiem, tika arestēts 1945. gada 12. maijā un<br />

divus gadus turēts cietumā Rīgā, bet vēlāk izsūtīts<br />

uz Sibīriju, kur arī gājis bojā. Strādāja dārzniecībā,

kas piederēja atraitnei Alisei Kālējai, kurai bija dēls<br />

Aivars Kalējs (represēts 1949. gadā). Valfrīdam<br />

izdevās šo dārzniecību padarīt par rentablu. Savu<br />

pēcnācēju Valfrīdam nebija. Dārznieka arodu<br />

Valfrīds apguva Rīgā, kur iemīlēja arī literatūru<br />

un glezniecību – pēc viņa ierosmes tika pasūtīts<br />

grāmatu skapis, kurā glabājās apjomīga grāmatu<br />

kolekcija. Grāmatas bija arī ierastākā dāvana, ko<br />

Valfrīds dāvāja savai pusmāsai Valijai. No sava tēva<br />

Valfrīds bija mantojis kaligrāfisko rokrakstu.<br />

• Valija Dobele (Bērziņa) (*5.3.1923. Liepāja<br />

†28.11.2016. Liepāja), dzimusi otrajā laulībā ar<br />

Annu Šalmi.<br />

Par XI paaudzes pārstāvi Valiju Dobeli (Bērziņu)<br />

(*5.3.1923. Liepāja †28.11.2016. Liepāja) ir zināms, ka<br />

viņa bijusi mīlēta un stingri audzināta, viņai, mazai<br />

esot, jau vēlēts izvārīt zupu, kad tā nākusi gatava, viņa<br />

uzkāpusi uz plīts, lai noņemtu katlu no riņķiem, vēlāk<br />

pieticis pakāpties tikai uz ķebļa. Valija pabeigusi Liepājas<br />

ģimnāziju un tā kā nav gribējusi doties darba dienestā uz<br />

Vāciju (kas būtu nepieciešams lai studētu), sākusi strādāt<br />

Andreja aptiekā. Pēc II Pasaules kara nosūtīta uz Latvijas<br />

Universitāti, kur beigusi apmācības kursu un ieguvusi<br />

Provizora palīga diplomu un visu mūžu nostrādājusi par<br />

receptāru-kontrolieri Liepājas GAP (bijušā Lapas) aptiekā<br />

nr. 4. Darba gaitās Valija iepazinusies ar farmaceitu Žani<br />

Otto Bērziņu (*8.10.1897. †10.4.1959. Liepāja) un 1949.<br />

gada 7. oktobrī abi salaulājās. Pēc kāzam jaunlaulātie<br />

dzīvoja Liepājā, Salmu ielā 33-1. Liesajos pēckara gados<br />

Valija mācījusies šūt, agri kļūstot atraitne, varējusi apģērbt<br />

bērnu. No savas mātes Annas Valija mantojusi spēju<br />

neapjukt trakos apstākļos un prast izkulties sveikā un vēl<br />

palīdzēt citiem.<br />

Valija par visu vairāk mīlēja grāmatas un suņus.<br />

Tikai vecumā, pasliktinoties redzei tīklenes distrofijas<br />

dēļ, labprāt nodarbojās ar zemes darbiem. Valija prata<br />

draudzēties un saglabāja tuvus draugus no skolas un<br />

jaunības dienām, lielākā daļa no viņiem bija aizbraukuši<br />

uz ASV, Kanādu, Austrāliju. Vēstules ceļoja tik bieži,<br />

ka reizēm saikne ar ārzemniekiem bija ciešāka nekā ar<br />

radiem Liepājā. Neaprakstāms bija prieks kad visiem<br />

1993. gadā atkal izdevās satikties Latvijā. Valija pārdzīvoja<br />

savus draugus, nomira pie skaidra prāta 92 gadu vecumā,<br />

jokojot, ka vienīgi esot žēl, ka viņa nebūšot klāt savās bērēs<br />

un nedzirdēšot “visas tās runas”. Valija apglabāta Līvas<br />

kapsētā blakus vīram Žanim un pusbrāļa Valfrīda mātei<br />

Maigai. Valijas Dobeles un Žaņa Otto Bērziņa laulībā<br />

piedzima (XII paaudze):<br />

• Ilze Bērziņa (*7.10.1949. Liepāja).<br />

Valijas Dobeles un Žaņa Otto Bērziņa meita, XII<br />

paaudzes pārstāve Ilze Bērziņa (*7.10.1949. Liepāja)<br />

bērnībā paspējusi izbaudīt brīvību un garas vasaras<br />

dienas dārzniecībā, protams, likta arī pie ravēšanas,<br />

skābeņu kapāšanas, uzglabājamo trauku mazgāšanas,<br />

taču atrodoties vectēva Hermaņa iespaidā, “iedīdīta”<br />

arī dažos meitenei nepierastos darbos piem., krāsošanā<br />

un stikla griešanā. Ilze gan ar vectēvu, gan ar savu tēvu<br />

mīlējusi piedalīties pastaigās pa Liepājas kapsētām. Pēc<br />

Liepājas 6. vidusskolas beigšanas 1968. gadā Ilze Bērziņa<br />

iestājusies RMI un 1974. gadā saņēma ārsta diplomu, pēc<br />

tam mācījusies internatūrā neiroloģijas specialitātē, visu<br />

mūžu strādājusi par neirologu Liepājā (izņemot Klīniskās<br />

ordinatūras gadus 1982.-1984. Rīgas Gaiļezera slimnīcā).<br />

(*19.12.1891. Kauņa †1983.) dēlu Vladimiru Stepko<br />

(*12.5.19<strong>30</strong>. Liepāja), kuru ģimenē vēl piedzima Vera<br />

Stepko (*6.9.1928. Kalvenes pagasts) un Oļģerts Stepko<br />

(*13.2.1932. Liepāja). Nikolajs Stepko ar ģimeni kopš<br />

1900. gada dzīvoja Liepājā, piedalījies Latvijas Brīvības<br />

cīņās un viņam piešķirta zeme Liepājā Zaļajā (Aspazijas)<br />

birzī (Labraga ielā 1). Savukārt Nikolaja tēvs – Jākovs<br />

Daņilovičs (*1857. †1923.) bija ienācējs Liepājā no<br />

Čerņigovas guberņas un būvējis Ziemeļu fortus Liepājā,<br />

vēlāk arī Kauņā. Nikolaja māte Praskovija Konstantinovna<br />

Stepko dzim. Koroļeva (*1869. Mogiļeja †1944.), apglabāta<br />

Ziemeļu kapsētā.<br />

Ilzei Bērziņai pēc laulībām nav mainīts uzvārds, pēcnācēju<br />

nav. Salmu ielas dārzā Ilzei izdevies saglabāt dažus augus<br />

no Hermaņa Dobeļa dārzniecības, t.sk. –rabarberus,<br />

lupstājus, skābenes, dažas narcises, baltas tulpes, dažus<br />

košumkrūmus. Ilzei raksturīga spēja iekulties situācijās,<br />

kurās nepieciešams atbalsts citiem, viņa paspējusi dzīves<br />

laikā izbaudīt dīvainu patiesību – darbs ir alga un alga ir<br />

darbs.<br />

Par Ērmaņa Dobeļa jaunākā brāļa, X paaudzes pārstāvja<br />

Žaņa Dobeļa dzīvi ir zināms, ka viņš saimniekoja sava<br />

tēva izveidotajā dārzniecībā Liepajā un 1920. gada 28.<br />

augustā Liepājas Sv.Annas baznīcā salaulājās ar Marijas<br />

Vecvagares (*25.6.1874. Ezere, “Klingas” mājās †1969.)<br />

Matīsa meitas un Jura Vecvagara (†1933.) meitu Antoniju<br />

Vecvagari (*3.3.1896. Nīgrande †29.8.1955. Omskas<br />

apgabals). Žaņa laulību reģistrā viņa dzimšanas laiks<br />

ir norādīts 12. novembris, bet māte uzrādīta kā Marija<br />

(jābūt – Madlēna)). 1941. gadā Žanis ar sievu Antoniju un<br />

viņas māti Mariju dzīvoja Vaļņu ielā 21, kur laulātie bija<br />

apmetušies 1934. gada 7. aprīlī, bet Marija Vecvagare pie<br />

viņiem pārcēlās divus gadus vēlāk – 1936. gada 22. aprīlī.<br />

Attēli 396.<br />

Ērmanis (Hermanis) Dobelis 1918. gadā Maskavā.<br />

Pats Žanis nomira no tuberkulozes izraisīta sirds muskuļu<br />

vājuma. Par Antonijas māti Mariju Vecvagari ir zināms,<br />

ka viņa 1882. gadā pabeidza trešo klasi Ezeras pagasta<br />

skolā, bija lieliska saimniece un galdu klājēja. Marijas un<br />

Jura Vecvagaru ģimenē kopumā piedzima (X paaudze):<br />

• Antonija Vecvagare (Dobele) (*3.3.1896.<br />

Nīgrande †29.8.1955. Omskas apgabals),<br />

• Alberts Vecvagars (*1900.), 1917. gadā esot<br />

brīvprātīgi iestājies Sarkanajā armijā, pazudis bez<br />

vēsts [iespējams, dzīvojis Rīgā].<br />

• Nikolajs Vecvagars (*21.3.1910. Liepāja †1976.).<br />

Līdz deportācijai X paaudzes pārstāve Antonija Vecvagare<br />

(Dobele) (*3.3.1896. Nīgrande †29.8.1955. Omskas<br />

apgabals)dzīvoja sava vīra dārzniecībā, kas Liepājā atradās<br />

uz trīs gruntsgabaliem - Vaļņu ielā 21, Doņu iela 1/3/5 un<br />

Bernātu ielā 42, bija dārzkope, ieguvusi 6 klašu izglītību<br />

Nīgrandes pamatskolā 1915. gadā. Abas ar māti (kura<br />

nebija deportējamo sarakstā), tika nosūtītas uz Omskas<br />

apgabala Ņižņij-Omnskij rajona Sitņikovskij sovhozu<br />

Nr.246, kur strādāja fermā Nr.1. 1955. gada 12. septembrī<br />

lūgumu atļaut pieņemt savu radinieci Mariju Vecagari<br />

pilnā apgādībā iesniedza vēl viens deportētais – Alberts<br />

Burvis Hermaņa dēls . 1956. gada 28. jūnijā viņai tika dota<br />

atļauja atgriezties Latvijā. Bija precējusies ar Žani Dobeli<br />

(*25.9.1887. †22.3.1946.). Mirusi no kunģa vēža.<br />

X paaudzes pārstāvis Nikolajs Vecvagars (*21.3.1910.<br />

Liepāja †1976.) dzīvoja Liepājā, Vaļņu ielā 32-4, strādāja<br />

celtniecības pārvaldē un apprecējās ar Konstantīna<br />

Maslovska meitu Karlīni Maslovsku (*7.12.1910.<br />

†6.11.1969.) ģimenē piedzima (XI paaudze):<br />

• Edīte Vecvagare (Janaite), dzīvoja Liepājā Kungu<br />

ielā 61-1<br />

XI paaudzes pārstāve Edīte Vecvagare (Janaite) no<br />

laukiem atsūtīta uz Liepāju, lai mācītos skolā. Viņa dzīvoja<br />

pie savas krustmātes Antonijas Dobeles no 1948. gada<br />

līdz pat apcietināšanas brīdim 1949. gada 25. martā. Kā<br />

atceras Edīte, tolaik Antonija Dobele bijusi norūpējusies<br />

par dārzniecību, jo pēc vīra Žaņa nāves viss gūlies uz viņas<br />

pleciem - divas siltumnīcas, pļavas un zirgs. Antonijai<br />

iznācis saķerties ar kādu čekistu – kura uzvārds vai iesauka<br />

bija Pļekāns, kas jādomā bijis noteicošais izsūtīšanā uz<br />

Sibīriju.<br />

Pati Edīte Vecvagare kļuva par grāmatvedi un strādāja<br />

Liepājas Izglītības pārvaldē, pēc tam bija galvenā<br />

grāmatvede un revidente Tirdzniecības pārvaldē, kur<br />

strādāja līdz 2010. gadam. Edīte Vecvagare bija precējusies<br />

divas reizes – ar Janaiti un Jāni Ozoliņu (*24.12.1943.).<br />

Ir zināms, ka Edīte Vecvagare bija adoptējusi Aivaru<br />

(*†), kurš traģiski gājis bojā trīs gadu vecumā. Otrajā<br />

laulībā pēcnācēju nav, bet laulībā ar Janaiti piedzima (XII<br />

paaudze):<br />

• Agris Janaitis (*7.12.1961. †3.8.1983.), miris no<br />

akūta sirdsdarbības vājuma.<br />

X paaudzes pārstāve Marija Dobele (Vecvagare)<br />

(*7.8.1890. †13.8.1962.), kas ģimenē tika saukta kā<br />

“Marule” vai “Rulle”, tik ilgi, ka kristītais vārds ikdienā<br />

nav lietots. Gan Marija, gan viņas brāļi jau ļoti agrā<br />

bērnībā tika likti pie darba, tik ļoti, ka kaimiņienes bērnu<br />

mātei Madlēnai Dobelei lūgušas” “Ļauj tak tai meitenei<br />

izaugt!”. Marija esot labi gatavojusi un interesējusies par<br />

mājsaimniecību, bet dzīves otrajā pusē - par garīgiem<br />

jautājumiem, sevišķi Svedenborgu. Marija Dobele 1910.<br />

gada 18. jūlijā apprecējās ar Kārli Vecvagaru (*7.12.1886.<br />

Dinsdurbē †4.3.1945.). pirms II Pasaules kara pēc zīlnieces<br />

ieteikuma no Liepājas pārcēlās uz Rīgu. Bija divi dēli (XI<br />

paaudze):<br />

• Vilis Vecvagars (*9.3.1914. Liepājā, †5.1.1994.<br />

Jūrmalā).<br />

Attēli 396.<br />

(no kreisās) Hermanis Dobelis, viņa māsa Marija Vecvagare (dz. Dobele), sieva Anna Dobele, meita<br />

Valija Dobele, mazmeita Ilze Stepko (dz. Bērziņa). Priekšplānā – Vecvagaru vedekla Herta.<br />

1999. gadā Ilze Bērziņa apprecējusies ar Bertas Feldmanes<br />

(*7.8.1891. Asītes pagasts †) un Nikolaja Stepko<br />

844 845

Attēli 396.<br />

Valfrīds Dobelis 1940. gada 17. novembrī.<br />

• Nedzīvi dzimis Vecvagars (*†), apglabāts Liepājā,<br />

Līvas kapos, plašāku ziņu nav.<br />

• Nedzīvi dzimis Vecvagars (*†), apglabāts Liepājā,<br />

Līvas kapos, plašāku ziņu nav.<br />

• Rolands Vecvagars (*25.8.1926. Liepāja<br />

†28.7.2016. Jūrmala), kuriem pēcnācēju vairs<br />

nebija. Rolands 2011. gada 22. janvārī bija precējies<br />

Hertu Leilandi (*10.1.1921. †17.4.1999.) un dzīvoja<br />

Jūrmalā, Dāvja ielā 44.<br />

IX paaudzes pārstāvis, “Dārznieku” māju saimnieka<br />

Jēkaba Dobeļa jaunākais dēls Lapiņš Dobelis (*1859.<br />

[jeb 1860.] Mazgramzda †29.2.1920. Liepāja) 1886. gada<br />

5. oktobrī Asītes-Priekules draudzes baznīcā apprecējās ar<br />

Madlēnu Penci (*1867. Asīte †25.8.1920. Liepāja) un, lai arī<br />

laulību ierakstā viņš ir norādīts kā saimnieks [visticamāk,<br />

ar to ir domāts – “saimnieka dēls”), drīz vien pārcēlās uz<br />

Liepāju, kur kļuva par strādnieku – kā tāds viņš ir norādīts<br />

dēla Žaņa kristību ierakstā Liepājas Sv.Annas baznīcas<br />

grāmatā. No 1886. gada 6. septembrī Lapiņam Dobelim<br />

izsniegtās pases varam secināt, ka pases saņemšanas brīdī<br />

viņam ir bijuši 27 gadi, piederējis pie luterāņu draudzes,<br />

viņam bija tumši mati, spics deguns, zilas acis, viņš bija 2<br />

aršinas un 9 veršokus garš (aptuveni 182 cm). 1903. gadā<br />

ģimene uzcēla savu māju Liepājā, Sūnu ielā 5, bet vēlāk<br />

– arī otru māju Sūnu ielā 3, pie kurām bija plašs zemes<br />

gabals uz kura tika izveidotas dārzniecības. Ir zināms, ka<br />

Lapiņš Dobelis strādāja ostā, kur bija dokeris (krāvējs).<br />

Lapiņa Dobeļa un Madlēnas Pences laulībā piedzima (X<br />

paaudze):<br />

• Jānis Dobelis (*16.7.1887. Lielgramzda,<br />

†<strong>30</strong>.12.1887. Lielgramzda), spriežot pēc tēvam<br />

izsniegtās pases, īsi pirms savas nāves - 1887. gada<br />

24. novembrī piereģistrēts Liepājā, kas norāda uz<br />

iespējamo pārcelšanās laiku.<br />

• Žanis (Jeannot) Dobelis (*18.11.1889. Liepāja<br />

†18.12.1962. Liepāja), vecāki strādnieks Lapiņš<br />

Dobelis un Madlēne Pence. Kristīts Sv.Annas<br />

draudzē, krustvecāki strādnieks Jānis Pencs ar sievu<br />

Līzi un strādnieks Andrejs Pencis.<br />

• Fricis Dobelis (*1.1.1892. [*14.1.1892.] Liepāja<br />

†5.6.1952. Liepāja) mūžu nodzīvoja neprecējies,<br />

bērnu nav, bija dārznieks, turēja siltumnīcas Liepājā,<br />

Sūnu ielā 3, kurās audzēja dārzeņus tirgošanai<br />

Liepājas tirgū. Dzīvi beidza, izdarot pašnāvību<br />

pakaroties, jo nespēja nomaksāt padomju valdības<br />

uzliktos nodokļus. Dzīves laikā bija invalīds, bet<br />

pēc tēva nāves uzņēmās rūpes par jaunākā brāļa<br />

Alfreda un māsas Marijas Almas audzināšanu.<br />

1935. gadā izsolē iegādājās 1154 m2 zemes gabalu<br />

Liepājā, Dzintara ielā 77/79.<br />

• Ernests Dobelis (*18.5.1894. Liepāja, †23.3.1968.<br />

Liepāja) mūžu nodzīvoja neprecējies, pēcnācēju<br />

nav. Pēc profesijas bija mūrnieks, bija strādnieks 8.<br />

celtniecības trestā - piedalījies Liepājas universitātes,<br />

kinoteātra “Dzintars” un citu Liepājas sabiedrisko<br />

ēku celtniecībā. 1941. gadā norādīts kā strādnieks<br />

zvejnieku kooperatīvā. Miris no asterosklerotiskās<br />

kardiosklerozes.<br />

• Roberts Dobelis (*12.1.1897. Liepāja †6.7.1981.<br />

Rīga).<br />

• Marija Alma Dobele (Vitte) (*27.9.1907. Liepāja<br />

†6.6.1990. Rīga).<br />

• Alfreds Dobelis (*17.6.1911. [*<strong>30</strong>.6.1911.]<br />

Liepāja †15.9.1945. Lommela, Beļģija).<br />

Attēli 396.<br />

Žanis Dobelis un Antonija Vecvagare.<br />

X paaudzes pārstāvis Žanis (Jeannot) Dobelis<br />

(*18.11.1889. Liepāja †18.12.1962. Liepāja) mācījās<br />

Liepājas Komercskolā, brīvvalsts laikā strādāja muitā un<br />

apprecējās ar Vēru (*1889. Krievija †1966. Liepāja), kura<br />

nepārzināja latviešu valodu. Ir zināms, ka pārcēlās dzīvot<br />

uz pilsētas centru – Republikas ielu 8. Miris no kuņģa<br />

vēža. Šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Vera Dagmāra Dobele (*21.3.19<strong>30</strong>. Liepāja<br />

†<strong>30</strong>.4.2002. Liepāja),<br />

XI paaudzes pārstāve Vera Dagmāra Dobele (*21.3.19<strong>30</strong>.<br />

Liepāja †<strong>30</strong>.4.2002. Liepāja) bija medmāsa, strādāja<br />

Liepājas tuberkulozes slimnīcā par rentgena māsu.<br />

Vēlāk – Liepājas centra aptiekā, kā arī garderobisti<br />

Liepājas restorānos un Atmodas laikā uzņēmās skolotājas<br />

pienākumus, palīdzot Liepājas krieviem apgūt latviešu<br />

valodu. Padomju laikos bija gide Liepājā. Rūpējās par<br />

dzīvniekiem. Mācījās Liepājas meiteņu ģimnāzijā, bet pēc<br />

tās absolvēšanas 1949. gadā iestājās Liepājas medicīnas<br />

māsu skolā, ko absolvēja 1951. gadā. Bija Liepājas Vides<br />

un kultūrvēsturisko vietu kopēju biedrības “Optimistu<br />

pulks” locekle un aktīvi iesaistījās dabas, pilskalnu un<br />

kultūrvēsturisko objektu sakopšanā.. Vera Dagmāra Dobele<br />

bija ne vien teātra, bet arī gleznotājmākslas cienītāja, tādēļ<br />

gleznotājs Jānis Sudmalis (padomju ideoloģijas glorificētā<br />

Imanta Sudmaļa tēvs) ir gleznojis Veras portretu. Dzīvi<br />

nodzīvoja neprecējusies, jo viņas māte neļāva precēties,<br />

neskatoties uz to, ka Verai Dagmārai Dobelei bija daudz<br />

pielūdzēju. Dzīvoja Liepājā, Republikas ielā 8, mirusi no<br />

labās nieres vēža, apglabāta Liepājas Centrālkapos, līdzās<br />

Attēli 396.<br />

Antonija Vecvagare ar brāli Nikolaju un vecākiem.<br />

846 847<br />

mātei un tēvam, skanot dziesmai “Pie jūras dzīve mana”.<br />

X paaudzes pārstāvis Alfreds Dobelis (*17.6.1911.<br />

[*<strong>30</strong>.6.1911.] Liepāja †15.9.1945. Lommela, Beļģija)<br />

bija kristīts Liepājas Sv.Annas luterāņu draudzē, bija<br />

jūrnieks, matrozis, galdnieks un dažādu darbu veicējs<br />

(brīvstrādnieks). 1941. gadā norādīts kā jūras zvejnieks.<br />

Dienēja Latvijas armijā un brīvprātīgi aizgāja leģionā,<br />

jo uzskatīja, ka no iesaukšanas izvairīties tāpat nebūs<br />

iespējams. Bija kaprālis, krita gūstā 1944. gadā un tika<br />

pārvietots uz bēgļu nometni Beļģijā, Lommelā, kur vācot<br />

būvgružus gāja bojā mīnas sprādzienā. Apglabāts Beļģijā,<br />

Lommelas pilsētas brāļu kapos (57. rinda, 417. apbedījums).<br />

Bija precējies ar Jāņa Markevica-Bulviņa meitu, a/s<br />

“Tosmare” strādnieci Otīliju Markevicu-Bulviņu<br />

(*11.12.1911. Liepāja †21.7.2000. Liepāja), kura 1941.<br />

gada 28. martā pārcēlās no ķieģeļu ielas <strong>30</strong> uz sava vīra<br />

mājvietu Liepājā, Sūnu ielā 3. Šajā laulībā piedzima (XI<br />

paaudze):<br />

• Edmunds Dobelis (*20.8.1942. Liepāja).<br />

XI paaudzes pārstāvis Edmunds Dobelis ir beidzis 2.<br />

Liepājas 7 klašu skolu un Liepājas vakara tehnikumu ar<br />

aukstās metālu griešanas tehniķa kvalifikāciju. Strādāja<br />

rūpnīcā “Sarkanais Metalurgs” un Liepājas Mašīnbūves<br />

rūpnīcā, spēlēja basketbolu komandās “Sarkanais<br />

Metalugs”, VEF, Latvijas izlasē, veterānu izlasē, kļuva<br />

par Pasaules čempinu senioriem 1998. gadā, aizraujas ar<br />

fotografēšanu. Laikraksts “Kurzemes vārds” iņu ierindoja<br />

starp 20. gadsimta izcilākajiem Liepājas sportistiem, jo<br />

laikā no 1958. gada līdz 1976. gadam Edmunds Dobelis<br />

bija vadošais spēlētājs Liepājas vīriešu basketbola izlasē,<br />

bija basketbola komandas kapteinis, 1968. gadā izcīnīja<br />

zelta medaļu Latvijas čempionātā. Trīs gadus Dobelis<br />

tika atzīts par Latvijas meistarsacīkšu labāko spēlētāju,<br />

izcīnot Liepājai Latvijas čempiona titulu, piecas bronzas<br />

medaļas republikas sacensībās, un trīs reizes izcīnot<br />

Latvijas kausu. 2,5 gadus pārstāvēja Latviju PSRS<br />

meistarsacīkstēs un republikas izlasē, piedalījies Tautu<br />

spartakiādē, kur izcīnīta 2. vieta PSRS meistarsacīkšu<br />

pirmajā līgā. Spoži ir arī Dobeļa sasniegumi veterānu<br />

sacensībās, kur pasaules meistarsacīkstēs ASV, Somijā,<br />

Kostarikā un Austrālijā iegūtas veina zelta, viena sudraba<br />

un divas bronzas medaļas. Edmunds Dobelis ir precējies<br />

trīs reizes – vispirms 1964. gadā ar Jūles Zēģelnieces<br />

meitu Rutu Leandru Zēģelnieci (*16.10.1943.), bet 1974.<br />

gadā – ar Arņa Rogas meitu Ausmu Rogu (pēc laulībām<br />

– Roga-Dobele, *6.9.1954. Rīga), kura no Rīgas pārcēlās<br />

uz Liepāju un sāka strādāt uzņēmumā “Lauma” par<br />

adītāju. Ar Ausmu Rogu Edmunds Dobelis šķīrās 1988.<br />

gada 14. aprīlī, bet pēc tam apprecējās otrreiz 1995. gada<br />

1. decembrī. Katrā no laulībām piedzima 2 pēcnācēji (XII<br />

paaudze):<br />

• Ainars Dobelis (*20.10.1968. Liepāja).<br />

• Laura Dobele (Jansone) (*31.8.1974. Liepāja).<br />

• Jānis Dobelis (*14.9.1975. Liepāja) precējies<br />

divas reizes, un divas reizes šķīries, bērnu nav. Otrā<br />

sieva – Maija.<br />

• Aija Dobele (Kaģe) (*8.4.1981. Liepāja).<br />

XII paaudzes pārstāvis Ainars Dobelis (*20.10.1968.<br />

Liepāja) ir precējies ar Vasīlija un Gaļinas Kaščuku meitu<br />

un Jeļenu Kaščuku (*3.10.1963. Krievija), dzīvo Skotijā,<br />

strādā biskvītu fabrikā, ir dēls (XIII paaudze):<br />

• Rihards Dobelis (*11.1.1992. Liepāja), 2013.<br />

gada 17. jūlijā ir precējies ar Ainara un Jeļenas Piķu

Attēli 396.<br />

Marija Vecvagare un viņas meita Antonija<br />

Vecvagare.<br />

meitu Ritu Piķi (*7.12.1991.).<br />

XII paaudzes pārstāve Laura Dobele (Jansone)<br />

(*31.8.1974. Liepāja) strādā ātrajā palīdzībā, 1996. gadā<br />

Liepājā precējusies ar Nauri Jansonu (*8.7.1972.), dēls<br />

(XIII paaudze):<br />

• Matīss Jansons (*27.2.1995. Liepāja).<br />

XII paaudzes pārstāve Aija Dobele (Kaģe) (*8.4.1981.<br />

Liepāja) ir precējusies Arta Kaģa (*23.3.1935.) un Ilzes<br />

Kaģes (*12.3.1951.) dēlu Mārtiņu Kaģi (*17.12.1979.<br />

Ventspils), abu laulībā dzimuši bērni (XIII paaudze):<br />

• Roberts Kaģis (*6.10.2010. Baloži).<br />

• Dārta Kaģe (*28.9.2015. Baloži).<br />

X paaudzes pārstāvis Roberts Dobelis (*12.1.1897. Liepāja<br />

†6.7.1981. Rīga) bija precējies ar Karlīni, taču raksturu<br />

nesaderības dēļ šķīries. Ap 1925. gadu pārcēlies uz Rīgu<br />

un vismaz līdz 1955. gadam strādāja dzelzceļā un dzīvoja<br />

Mazajā Kuldīgas ielā 4/6 dz 1. Kā pats Roberts norāda 1955.<br />

gada 10. novembra iesniegumā Iekšlietu ministram, “(..)<br />

Es pats strādāju Baltijas dzelzceļu dienestā, buržuāzijas<br />

laikā nesastāvēju nekādās partijās un organizācijās. (..)”<br />

Ir zināms, ka Roberts Dobelis apprecējās otrreiz – ar<br />

šuvēju Olgu (pēc šīm laulībām Karlīne un Olga bija labās,<br />

draudzīgās attiecībās). Kā Roberta Dobeļa nāves iemesls<br />

ir norādīts abpusēja saplūstoša pneimonija. Pēc nāves<br />

Roberts un Olga tika apbedīti Pleskodāles kapos, savukārt<br />

Roberta Dobeļa pirmajā laulībā piedzima trīs meitas (XI<br />

paaudze):<br />

• Skaidrīte Dobele (Bērziņa) (*192X. †ASV)<br />

• Asja Dobele (Popļanska) (*16.9.1925.<br />

†28.10.1991. Rīgā),<br />

• Melānija Dobele (Bērziņa) (*1926. †2018. ASV)<br />

XI paaudzes vecākā pārstāve Skaidrīte Dobele (Bērziņa)<br />

(*192X. †ASV) bija precējusies ar ASV dzīvojošo latvieti<br />

Jāni Bērziņu. Ir zināms, ka 1944. gadā viņa devās bēgļu<br />

gaitās, no Liepājas izceļojot uz Vāciju ar Sarkanā krusta<br />

kuģi, bet vēlāk nokļuva ASV, kur dzīvoja Kalifornijā,<br />

Santamonikā. Laulībā ar Jāni Bērziņu piedzima meita<br />

(XII paaudze):<br />

• Ilga Bērziņa, nav precējusies<br />

XI paaudzes pārstāve Asja Dobele (Popļanska)<br />

(*16.9.1925. †28.10.1991. Rīgā) 1944. gadā absolvēja<br />

LNO baletskolu, kur mācījās pie pedagogiem A.Grimzes<br />

un H.Plūča. No 1945. līdz 1960. gadam bija LNO baleta<br />

māksliniece. Kā spilgtākās viņas lomas tiek minētas<br />

Feja ubadze S.Prokofjeva baletā “Pelnrušķīte” (1953.)<br />

un Štālbauma kundze P.Čaikovska baletā “Riekstkodis”<br />

(1959.). Laikā no 1984. līdz 1989. gadam strādāja Rīgas<br />

Horeogrāfijas vidusskolā par latviešu dejas pedagoģi,<br />

dzīvoja Rīgā, Avotu ielā 22-12, apglabāta II Meža kapu<br />

Markusa iecirknī (t.s. Brasas kapi). Bija precējusies ar<br />

Ļevu [Leibu] Popļanski (*16.9.1918. †5.6.1986.), abu<br />

laulībā ir bērns (XII paaudze):<br />

• Romāns Popļanskis (*26.11.1956.) .<br />

XII paaudzes pārstāvis Romāns Popļanskis (*26.11.1956.)<br />

ir kļuvis par tēvu diviem pēcnāciejiem – attiecībās ar Dainu<br />

Rodi (*25.6.1959.) piedzima dēls, bet 1985. gadā 25. jūlijā<br />

Romāns Popļanskis apprecējies ar Mariku Ventinieci<br />

(*10.6.1960. Jūrmala). 2002. gadā šī laulība tika šķirta, bet<br />

tajā piedzima meita. Kopumā Romāns Popļanskis kļuva<br />

par tēvu diviem pēcnācējiem (XIII paaudze):<br />

• Roberts Popļanskis (Rode) (*11.9.1976.), nav<br />

precējies, bet mainījis uzvārdu uz mātes dzimtas<br />

uzvārdu.<br />

• Ivonna Popļanska (*23.12.1985. Rīga).<br />

XIII paaudzes pārstāve Ivonna Popļanska (*23.12.1985.<br />

Rīga) ir juvelierdizainere, kuru Lielbritānijas mediji dēvē<br />

par vienu no ietekmīgākajām savas nozares pārstāvēm.<br />

Šādu statusu viņa ieguva pēc tam, kad uzvarēja konkursā<br />

par tiesībam veidot dizainu karalienes Elizabetes II 60<br />

gadu valdīšanas svinību galvenajai dāvanai – piespraudei,<br />

ko karaliene demonstrēja sabiedrībai Ziemassvētku<br />

dievkalpojuma laikā. Piespraude “Eternal Dove” jeb<br />

“Mūžīgā dūja” tika darināta gadu, veidojot to no platīna un<br />

zelta, kas nācis no visām četrām Anglijas karalistēm. Par<br />

pamatu tika izvēlēts dūjas siluets, ka atspoguļo karalienes<br />

garīgumu, bet piespraudi grezno četras nacionālās puķes<br />

– roze simbolizē Angliju, dadzītis – Skotiju, āboliņš –<br />

Īriju, bet narcise – Velsu. Pati Ivonna presei atstāstīja rota<br />

spasniegšanu karalienei: “2012. gada 5. decembrī mēs, rotas<br />

darinātāji, pasniedzām šo piespraudi karalienes ģērbējai,<br />

kura vienlaikus ir arī karalienes galvenā padomdevēja.<br />

Tobrīd karaliene bija aizņemta pieņemšanā, taču dāvana<br />

viņai tika nekavējoties pasniegta. Kaut arī protokols<br />

nenoteic, ka karalienei par katru cenu dāvātās rotas arī<br />

jālieto, biju patīkami pārsteigta, ka 25. decembrī, kopā<br />

ar ģimeni dodoties uz Ziemassvētku dievkalpojumu, tā<br />

rotāja viņas zilo kostīmu.” Ivonna Poplanska ir darinājusi<br />

arī 100 karātu dimanta kaklarotu arābu šeiham.<br />

Savukārt XI paaudzes jaunākā pārstāve Melānija Dobele<br />

(Bērziņa) (*1926. †2018. ASV) pēckara gados Rīgā<br />

strādāja par skolotāju Pārdaugavas internātskolā, bet<br />

1978. gadā, viesojoties pie māsas ASV, pieņēma lēmumu<br />

neatgriezties Latvijā – vienīgā iespēja legāli palikt ASV<br />

bija laulības ar ASV pilsoni, tādēļ viņas māsa Skaidrīte<br />

Dobele šķīra savu laulību ar Jāni Bērziņu un Melānija<br />

apprecējās ar savas māsas bijušo vīru. Dzīvoja 1<strong>30</strong>4 NW<br />

Medicine Lake Dr., Plymouth, MN 55441-4860. Melānijai<br />

Dobelei pēcnācēju nebija.<br />

šūšanas ateljē. Kā viņas dzīvesvietas Rīgā ir norādītas<br />

Abavas iela 12 dz. 2 un Bruņinieku iela 73 dz. 1. 1933.<br />

gadā mainīja savu uzvārdu sakarā ar laulībām – 1932. gada<br />

15. oktobrī Bauskā viņa apprecējās ar Hermaņa Vittes<br />

dēlu Oskaru Frīdrihu Vitti (*18.12.1895. Puzes draudzē<br />

(Ventspilī) †12.7.1942. Kanska, Krasnojarskas novads),<br />

kurš bija ierēdnis šoseju un zemes ceļu departamentā.<br />

Ģimene dzīvoja Bauskā, Salātu ielā 10. 1939. gadā ģimene<br />

dzīvoja Rīgā, Volgundes ielā 3.<br />

No ģimenes represēto lietas uzzinām, ka Oskars Vitte tika<br />

apsūdzēts mēģinājumā ar viltotiem dokumentiem izceļot<br />

uz Vāciju, taču ticis pieķerts un nodots milicijai. Lēmumi<br />

par ģimenes apcietināšanu tika sagatavoti 1941. gada 9.<br />

jūnijā, bet pēc apcietināšanas savā mājvietā Rīgā, Kapseļu<br />

ielā 3a-1, 1941. gada 14. jūnijā ģimene tika nogādāta<br />

Torņakalna stacijā no kurienes sākās tās Golgātas ceļš uz<br />

uz Sibīriju (deportēto lieta Nr. 16934, nometinot viņus<br />

Krasnojarskas novada Kanskas rajonā. Ir zināms, ka<br />

1941. gada oktobrī ģimene tika šķirta, Oskaru Frīdrihu<br />

Vitti pārceļot uz citu nometni, bet Mariju ar dēlu atstājot<br />

Ivandajas ciematā. Savukārt 1955. gadā Marijas Vittes<br />

adrese bija Kanska, Sibirskaja iela 5 dz. 12. 1955. gadā Marija<br />

Vitte rakstīja iesniegumu LPSR iekšlietu ministram, kurā<br />

norādīja, ka cēlusies no strādnieku ģimenes, visu mūžu<br />

strādājusi dažādus algotus darbus. Apcietināšanas brīdī<br />

1941. gadā strādāja par šūšanas meistari Sarkanarmijas<br />

rajona ražošanas kombinātā Rīgā. Savukārt deportācijā<br />

X paaudzes pārstāve Marija Alma Dobele (Vitte)<br />

(*27.9.1907. [*10.10.1907.] Liepāja †6.6.1990. Rīga)<br />

ieguva vidējo izglītību, 1924. gadā dzīvoja Liepājā, Sūnu<br />

ielā 3, bet 1925. (jeb 1927.) gadā pārcēlās no Liepājas uz<br />

Rīgu, apmetās pie sava brāļa Roberta un strādāja dažādos<br />

848 849<br />

viņa strādāja kolhozā, mežsaimniecībā, bet kopš 1945.<br />

gada – savā specialitātē kā šuvēja vispirms rūpnīcā Kanskā,<br />

bet kopš 1953. gada 22. janvāra - artelī “Oktobris”, kur par<br />

labu darbu saņēma vairākkārtējas uzslavas un prēmijas.<br />

Raksturojumā norādīts, ka 1954. gada 8 mēnešos viņa<br />

izpildīja gada plānu – 112,8% apjomā. Marija tika<br />

atbrīvota 1956. gada 23. janvārī, bet viņas dēls Verners –<br />

1946 gada 25. augustā. Oskara Frīdriha Vittes un Marijas<br />

Almas Dobeles laulībā piedzima dēls (XI paaudze):<br />

• Verners Fricis Vitte (*27.3.1932. Rīga †7.8.1997.<br />

Jūrmala).<br />

Pēc atgriešanās no izsūtījuma Marija Alma Dobele<br />

(Vitte) dzīvoja Rīgā, Kalnciema ielā 97a -36. Kā viņas<br />

nāves iemesls ir norādīts blastimatoza intoksikācija,<br />

mieloleikoze. Saskaņā ar 1952. gada 22. maijā sastādīto<br />

anketu, var secināt, ka pēc pirmā vīra nāves Sibīrijā<br />

viņa apprecējās otrreiz – ar Dmitrija Širokožukova dēlu<br />

Ivanu Širokožukovu (*1894.), kurš nebija uzskaitē,<br />

no kā secināms, ka viņš bija vietējais iedzīvotājs, nevis<br />

represētais. 1949. gada 19. janvārī Marija Vitte rakstīja<br />

iesniegumu, kurā norādīja, ka viņas vīrs ilgstoši slimo ar<br />

kuņģa darbības traucējumiem un audzēju. Janvārī Kanskas<br />

mediķi viņu nosūtīja ārstēties uz Krasnojarsku, kur viņam<br />

neesot nedz draugu, nedz radinieku. Iesniegumā Vitte<br />

lūdz atļauju vismaz brīvdienās atstāt nemetinājuma vietu<br />

un apkopt slimo vīru. Acīmredzot, šeit viņa raksta par<br />

Attēli 396.<br />

Lapiņam Dobelim izsniegtā pase. Oriģināls atrodas Liepājas muzejā, kuram to dāvināja Vera Dagmāra<br />

Dobele.

Ivanu Širokožukovu. Visticamāk, viņš miris pirms 1956.<br />

gada janvāra, jo nav ziņu, ka viņš būtu pārcēlies ar savu<br />

sievu uz Latviju. Šajā anketā ir norādīts, ka Marija Vitte ir<br />

gara auguma (171-180 cm), apaļīgu miesasbūvi, melniem<br />

matiem, pelēkām acīm, ovālu seju, augstu un taisnu<br />

pieri, pusapaļām uzacīm, mazu muti, plānām lūpām, uz<br />

priekšu izvirzītu zodu un trīs ieliktiem baltmetāla zobiem<br />

augšžoklī.<br />

Savukārt XI paaudzes pārstāvis Verners Fricis Vitte<br />

(*27.3.1932. Rīga †7.8.1997. Jūrmala) pēc atgriešanās Latvijā<br />

Verners dzīvoja pie sava onkuļa Roberta Dobeļa un viņa<br />

sievas Olgas, mācījās tehnikumā, kļuva par daiļkrāsotāju,<br />

apprecējās ar Zigrīdu Akmeņkalni (*4.2.1937. Rīga) un<br />

pārcēlās uz dzīvi Ķemeros (Nometņu iela 20 dz. 16). Mūža<br />

nogalē Verners Vitte cieta no depresijas un garīga rakstura<br />

traucējumiem, vairākkārt mēģināja izdarīt pašnāvību<br />

līdz beidzot savu nodomu realizēja – pakaroties. Vēl ir<br />

zināms, ka 1954. gadā Verners Vitte tika iesaukts Padomju<br />

armijā un dienēja Ukrainā, Nikolajevas pilsētas kara daļā<br />

Nr. 83323 (iesaukts caur Saldus Kara komisariātu). Savu<br />

pēcnācēju šajā ģimenē nebija, taču pēc kāzām Verners<br />

un Zigrīda no bērnu nama adoptēja audžumeitu (XII<br />

paaudze) Līgu Vitti (*18.4.1967.), kura bija precējusies<br />

ar Sergeju Kaliušu un strādā tirdzniecībā. Šī laulība tika<br />

šķirta, taču tajā piedzima dēls (XIII paaudze):<br />

• Sandris Kaliušs (*11.2.1985. Kauguri), kurš ir<br />

pārcēlies uz dzīvi Lielbritānijā, kur strādā ātrās<br />

ēdināšanas uzņēmumā Bromlejā (Bromley).<br />

Attēli 396.<br />

Žanis Dobelis ar sievu Veru.<br />

Attēli 396.<br />

Vera Dagmāra Dobele 1980. gadā un Jāņa<br />

Sudmaļa gleznā.<br />

Attēli 396.<br />

Žanis Dobelis 1914. gadā, dodoties armijā ar<br />

armijas draugu Žani Freibergu.<br />

850 851

Attēli 396.<br />

Jānis Markevics-Bulviņš ar savu sievu Otīliju, viņu meita Otīlija un Alfreds Dobelis Latvijas armijā.<br />

Attēli 396.<br />

Edmunds Dobelis 1963. gadā ar armijas sporta kluba komandu 1965. gadā.<br />

Attēli 396.<br />

Roberts Dobelis ar sievu Olgu un Verneru Vitti Rīgā 1948. gadā un Roberta Dobeļa meitas (no kreisās)<br />

Melānija, Asja un Skaidrīte ap 1931. gadu.<br />

852 853

Attēli 396.<br />

Marija Alma Dobele (Vitte) 1952. gadā, Līga Vitte (Kaliuša) un viņas dēls Sandris Kaliušs.<br />

DOBEĻU DZIMTAS “BIRZES” MĀJU ATZARS<br />

DOBELIS-<br />

Attēli 396.<br />

Melānija Dobele (Bērziņa) ar savu vīru Jānis<br />

Bērziņu ASV, 1979. gads.<br />

Attēli 396.<br />

Asja Dobele 1943. gadā.<br />

Saime Nr. 23 (Birzes mājas/Veita Jāņa saime)<br />

1816 g ienācējs puisis Pēteris Dobelis (*1803.) no Nr<br />

16, 1826 g aizgājis uz Nr 7 [varbūt domāts staļmeistara<br />

Ernesta Dobeļa dēls, kurš *1801] jeb Pēteris Dobelis<br />

(*1802), Dobeļa Irnesta [Ernesta] Ingr būmeistara dēls<br />

no Siksne Miķeļa saimes<br />

Anne Dobele, Ģirta m (*1834), visticmāk - Anna Dobele<br />

(*24 [jeb 20. – pārbaudīt!!].3.1835.), kalps Ģirts Dobelis un<br />

Katrīna, no Viļuma Dobeļa saimes, kr v kalpa sieva Anna<br />

Dobel, puisis Jēkabs Dobel, saimniece Gotlībe Dobele<br />

Uz šīs saimes mājām attiecas arī 1813. gadā notikušās<br />

Zāmeļa Dobeļa laulības ar Klāva Siksnes meitu Katrīni<br />

Siksni. Abu laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Annuš Dobele (*1814. †1814.), mirusi 1 mēneša<br />

vecumā<br />

• Jēkabs Dobelis (*22.11.1815. †27.10.1816.) miris<br />

kā zīdainis nepilna gada vecuma,<br />

• Ernsts Dobelis (*16.9.1817. †1819.), miris kā<br />

bērns.<br />

• Lapiņš Dobelis (*12.12.1819.) iesvētīts 1835.<br />

gadā kā saimnieka Zāmeļa Dobeļa dēls.<br />

Jāpiezīmē, ka 1816. gada revīzijā vienīgā ģimene, kurā<br />

tobrīd ir laulāti Zāmelis un Katrīna ir 22. saimē – Viļuma<br />

Dobeļa mājā dzīvojošais 54 gadus vecais saimnieka brālis<br />

Zāmelis Dobelis (*1761.) un viņa sieva Katrīne (*1762.),<br />

kas norādīta kā 53 gadus veca, liekot apšaubīt viņas spēju<br />

kļūt par māti 1819. gadā, kad viņai jau ir 56 gadi.<br />

Saskaņā ar Dvēseļu revīzijā atrodamo informāciju, 1867.<br />

gadā te dzīvoja “Ģībiešu Dobeļu” saimes kalps Lapiņš<br />

Dobelis, Lapiņa dēls (*12.12.1819.) kurš (domājams –<br />

1850. jeb 1851. gada sākumā) bija precējies ar Līzi Dobeli<br />

(*1829.). Abu laulībā dzimuši (paaudze):<br />

• Māruš Dobele (*9.12.1851. Mazgramzda), Kā<br />

krustvecāki norādīti saimniece Veitu Māruš,<br />

saimniece Ģībiešu Katrīne, puisis Sikšņu Miķelis.<br />

• Pēteris Dobelis (*2.10.1853. Mazgramzda,<br />

†1865.). Kā krustvecāki norādīti saimnieks Ģībiešu<br />

Pēteris, puisis Dobeļu Jēkabs, saimniece Saulitenu<br />

Ilze.<br />

• Jānis Dobelis (*29.4.1856. Gramzda †pēc 1941.).<br />

• Jēkabs Dobelis (*1862.) 1867. gada revīzijas laikā<br />

norādīts 4 ½ (?) vecs, domājams, ap 1887. gadu<br />

pārcēlies uz Liepāju.<br />

• Pēteris Dobelis [Ģībietis] (*9.1866. Gramzda<br />

†14.9.1950. Brazīlija, San Paulo), vēlāk izceļojis uz<br />

Brazīliju Abi pēdējie brāļi nav atrodami Gramzdas<br />

luterāņu baznīcu grāmatās, neizslēdzot varbūtību,<br />

ka ir kristīti baptistu draudzē.<br />

Paaudzes pārstāvis Jānis Dobelis (*29.4.1856. Gramzda<br />

854 855<br />

†pēc 1941.) 1867. gadā pārcēlās uz “Jaunģībiešu” mājām<br />

(saime Nr. 10), bet vēlāk – izceļoja uz Liepāju. Saskaņā<br />

ar Grobiņas apriņķa Ciānas baptistu draudzes grāmatā<br />

norādīto informāciju, Jānis Dobelis 1885. gada 21.<br />

februārī Liepājā salaulājās ar Priekules apriņķa Asītes<br />

pagastā dzīvojošo Andreja Gobzema un Margrietas<br />

meitu Maddi Gobzemi. Saskaņā ar norādīto informāciju,<br />

jaunais pāris dzīvo Liepājā, tādejādi no šīs ģimenes ir<br />

iespēja meklēt tiešos dzimtas turpinātājus Liepājas pilsētā.<br />

Šis pats laulību ieraksts 1885. gada 2. aprīlī ir nodublēts arī<br />

Liepājas baptistu draudzes grāmatā.<br />

1941. gada tautas skaitīšanā Liepājā, Fridriha ielā 6 dz<br />

3 ir norādīts kāds Jānis Ģibietis-Dobelis (*29.4.1856.<br />

Gramzda †pēc 1941), kurš, visticamāk, ir iepriekš<br />

aprakstītais Jānis Dobelis. Visticamāk, dubultuzvārds<br />

“Ģibietis-Dobelis” ir pieņemts, vai iegūts otrās laulības<br />

rezultātā [ja tāda ir bijusi]. Šajā adresē viņš dzīvoja kopš<br />

1920. gada 21. februāra. Kopā ar viņu ir norādītas vēl<br />

divas personas – pagaidām nensokaidrota Marta Bakšis<br />

(*12.2.1905. Grobiņas pag. †pēc 1941), baptiste, pārdevēja,<br />

kure te dzīvoja kopš 1940. gada 4. oktobra un pirms tam<br />

dzīvoja Brīvības ielā 63 Liepājā, kā arī, domājams, Jāņa<br />

Ģibieša-Dobeļa meita [jeb otrā sieva?] (paaudze):<br />

• Ģibietis Dobelis Milda (*5.8.1902. Liepāja †pēc<br />

1941.), kas bija baptiste, kantoriste, un šajā adresē<br />

dzīvoja kopš 1918. gada <strong>30</strong>. septembra.<br />

Ir zināms, ka 1891. gada 26. septembrī tika reģistrēta<br />

šīs paaudzes jaunākā brāļa - Lapiņa un Līzes dēla Pētera<br />

Dobeļa (Ģībieša) laulība ar Līģietu pagsta iedzīvotāju<br />

Aneti Pinkovsku (*1872. Līģietu pagasts †31.3.1944.<br />

Brazīlijā, San Paulo), kas bija Lavīzes un Atta Pinkovska<br />

meita. Laulību ieraksta esamība Grobiņas apriņķa Ciānas<br />

baptistu draudzes grāmatā, kā arī vecāku vārdu sakritība<br />

norāda uz to, ka šeit ir runa par 1866. gada septembrī<br />

dzimušo Pēteri Dobeli, taču nav saprotams, kādēļ uzvārds<br />

“Dobelis” ir ierakstīts iekavās, kā primāro norādot<br />

“Ģībietis” – iespējams, tādejādi ir norādīta dzimšanas<br />

vieta – “Ģībiešu” mājas. Abu jaunlaulāto ģimenes mājvieta<br />

ir norādīta Liepāja, kurp Pēteris bija pārcēlies jau 16 gadu<br />

vecumā, 1882. gadā apmetoties pie sava vecākā brāļa Jāņa.<br />

Divus gadus vēlāk – 1884. gadā Pēteris tika kristīts Liepājas<br />

Nācaretes baptistu draudzē, kur viņu kristīja sludinātājs<br />

Kūlbergs. Tieši draudzē viņš iepazinās ar savu nākamo<br />

sievu – arī baptisma pionieru meitu Aneti Pinkovsku.<br />

Sākoties I Pasaules karam kopā ar ģimeni un kādu no<br />

Liepājas fabrikām (nekrologā norādīts – “valsts fabrika”,<br />

kurā nostrādāti 33 gadi. Iespējams, ar to domāta Valsts<br />

spirta fabrika Liepājā), tika evakuēts uz Krieviju, bet pēc<br />

atgriešanās Latvijā pievienojās Liepājas Ciānas baptistu<br />

draudzei. Ir zināms, ka līdz I Pasaules kara sākumam bija<br />

kļuvis par sava nama īpašnieku. 1922. gada oktobrī ar kuģi<br />

“Araguaya” iebrauca Santos ostā. Kopā ar viņu uz Brazīliju<br />

pārcēlās arī sieva Anete un abu laulībā dzimušie bērni.<br />

No Pēterim Dobelim veltītā nekrologa uzzinām, ka viņš<br />

miris 84 gadu vecumā un jau agrā bērnībā no apkārtējiem<br />

izpelnījies nicinošu vārdu “pagāns”, jo nebija kristīts<br />

luterāņu draudzē. Būdams kalpu bērns, vasarās gāja ganos,<br />

bet ziemā – skolā. Paaudzies, strādāja lauku darbus līdz 16

gadu vecumam, bet tad, brāļa aicināts, pārcēlās uz dzīvi<br />

Liepājā. Lai arī Pēterim veltītajā nekrologā ir norādītis, ka<br />

viņa ģimenē auga 8 bērni, ziņas šobrīd ir atrastas vien par<br />

7 pēcnācējiem (paaudze):<br />

• Emīlija Dobelis (*ap 1892. †Brazīlija) 20.gs.<br />

<strong>30</strong>.gadu beigās San Paulo pasniedza angļu valodas<br />

stundas. Beigusi Colombia Universitate? (Jaunā<br />

Druva, O Baltico pielikums, 1938/34 – 35; sept. –<br />

okt.)<br />

• Kārlis Dobelis (*8.10.1897. Liepājā, †20.3.1992.<br />

Brazīlija, Macapá, Amapá štats)<br />

• Marta Dobele (*ap 1900. †Brazīlija), apprecējās ar<br />

kādu “Vārpas” kolonijas vientuļnieku (?), aizbrauca<br />

uz Nova Odesu, tur piedzima 2 dēli (paaudze).<br />

Plašāku ziņu pagaidām nav.<br />

• Valija Dobele (*ap 1901. †Brazīlija) 20. gadsimta<br />

40. gados bija viena no Ziedojumu Vācēju Grupas<br />

dalībniecēm San Paulo, kas vāca palīdzību bēgļiem<br />

Eiropā, kuri gatavojās pārcelties uz Brazīliju. Šajā<br />

publikācijā viņa norādīta kā “vecmāte” .<br />

• Alma Dobele (*ap 1908. †Brazīlija) Ipausu fazendā<br />

(San Paulo štats) meiteņu grupas “Vainadziņš”<br />

dalībniece. 1947. gadā ziedoja Brazīlijas Latviešu<br />

Palīdzības Komitejai (Latv. Pal. Komiteja//Latvija<br />

(Arg.), 1947/123 – 124).<br />

• Vilis (Vilhelms) Dobelis (*22.12.1908. Liepājā<br />

†21.2.1989. Brazīlija, San Paulo)<br />

• Anna Dobele (*ap 1912.), pārceļoties no Palmas<br />

uz San Paulo, dzīvoja blakus San Paulo latviešu<br />

baptistu draudzes nespējnieku namam “Betānija”.<br />

Citu ziņu nav.<br />

Jāpiezīmē, ka abi vecākie bērni – Emīlija Dobele un Kārlis<br />

Dobelis Santos ostā ieradās mēnesi vēlāk – 1922. gada 8.<br />

novembrī, atbraucot ar kuģi “Andes”. Ierodoties Brazīlijā,<br />

Pēteris Dobelis kļuva par zemkopi “Vārpas” kolonijā,<br />

bet vēlāk pārcēlās uz San Paulo, kur iepirka lielu zemes<br />

īpašumu – t.s. “Dobeļu ciemu” lai katram bērnam būtu<br />

savs apbūves gabals. Pēteris un Anete 1941. gadā nosvinēja<br />

savas zelta kāzas.<br />

Par paaudzes pārstāvi Kārli Dobeli (*8.10.1897. Liepājā,<br />

†20.3.1992. Brazīlija, Macapá, Amapá štats)ir zināms,<br />

ka viņš bija kurlmēms, taču neskatoties uz savu invaliditāti,<br />

apguva kurpnieka arodu un <strong>30</strong>. gadu sākumā “Vārpas”<br />

kolonijā apprecējās ar Madi Saulīti (Sauli?) (Dobele)<br />

(*19.7.1893. †11.5.1944. Brazīlija, “Vārpas” kolonija) un<br />

abu laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Erna Emīlija Dobele (*21.6.1935. Brazīlija,<br />

“Vārpas” kolonija).<br />

Par paaudzes pārstāvi Ernu Emīliju Dobeli (*21.6.1935.<br />

Brazīlija, “Vārpas” kolonija) plašākas ziņas sniedz<br />

1959. gada publikācija žurnālā “Kristīgs draugs”. No tās<br />

uzzinām, ka viān sāka apmeklēt svētdienas skolu “Vārpas”<br />

kolonijā, bet 1948. gada 29. februārī no mācītāja A.Ceruka<br />

tika bībelīgi kristīta Vārpas Centra draudzē. Pēc mātes<br />

nāves ar tēvu pārcēlās uz san Paulo, kur dzīvoja pie tēva<br />

māsām Emīlijas, Valijas, Almas un Annas Dobelēm Alto<br />

de Boavistas rajonā un mācījās A.Konte (A.Conte) valsts<br />

ģimnāzijā un 1958. gada decembrī beidza Skolotāju<br />

Institūtu. 1967. gada jūlijā viņai tika izsniegta San Paulo<br />

latviešu baptistu draudzes zīme (iespējams, aizceļojot<br />

uz Amazoni). Strādāja par skolotāju amerikāņu skolā<br />

Amazones štatā, ir 4 dēli (paaudze), taču ziņas par viņiem<br />

(tāpat, kā šo dēlu tēvu) pagaidām nav atrastas.<br />

Par paaudzes pārstāvi Vili (Vilhelmu) Dobeli ir zināms,<br />

ka viņš bija San Paulo latviešu baptistu draudzes veco<br />

ļaužu nama “Betānija” būvētājs un ilggadējs uzraugs (viņa<br />

māsas šajā namā darbojās kā slimo kopējas). Bija precējies<br />

ar Jāņa Hartmaņa un Līnas meitu Sofiju Hartmani (*1918.<br />

†? Brazīlija, Ižujas, Rio Grande do Sul štats), kas 1936. gada<br />

26. maijā caur liecību uzņemta Ižuī baptistu draudzē,<br />

bet 1939. gada 28. maijā Sofijas Hartmanes Ižuī baptistu<br />

draudzes zīme sūtīta uz San Paulo, kur viņa strādāja<br />

kopā ar vīru “Betānijas” namā. Abu laulībā piedzima dēls<br />

(paaudze):<br />

• Viktors (Vitor) Dobelis (*Brazīlija), strādāja par<br />

inženieri Salvadorā, precējies ar brazīlieti Falizia<br />

un abu laulībā ir dzimusi meita (paaudze) Natālija<br />

Dobele (*6.3.1985. San Paulo).<br />

Attēli 396.<br />

Liepājas baptistu draudzes grāmata.<br />

Uz Ezerveitu pirmssākumiem jāatiecina:<br />

1867. gada revīzijā atsevišķi ir norādītas vēl divas<br />

muižai piederīgas saimes – kalēja māja un Drunkes<br />

mežsargu māja, kuras pārstāve ir saistīta ar 16. saimi<br />

jeb “Ģībiešu Pētera saime” mājam. Savukārt kalēja mājā<br />

ir norādīts Jāņa Dobeļa dēls, VIII paaudzes pārstāvis<br />

Jēkabs Dobelis (*18<strong>30</strong>. †1851.), viņa sieva Anne Dobele<br />

(*1816/07.), kā arī dēls (IX paaudze):<br />

• Jēkabs Dobelis (*2.1.1849. †24.11.1931.<br />

Gramzda), krustvecāki saimnieks Lapiņš Dobelis,<br />

puisis Jēkabs Dobelis, kalpa sieva Margreta Veita<br />

Spriežot pēc Dvēseļu revīzijās norādītās informācijas, var<br />

izvirzīt pieņēmumu, ka Jēkabs Dobelis (*18<strong>30</strong>. †1851.), ir<br />

cēlies no mājām, kas apzīmētas ar Nr. 14. Uz kalēja māju<br />

viņa tēvs pārcelts 1804. gadā. Savukārt IX paudzes pārstāvis<br />

Jēkabs Dobelis (*2.1.1849. †24.11.1931. Gramzda) ir<br />

norādīts kā nākamais “Ezerveitu” māju saimnieks. Ir<br />

zināms, ka 1881. gada 17. aprīlī viņš Gramzdas luterāņu<br />

baznīcā apprecējās ar Annu Garozu un abu ģimenē<br />

piedzima (X paaudze):<br />

• Lina Vilhelmīne Anna Dobele (*6.4.1882.<br />

Lielgramzde), krustvecāki Jēkabs Sprūde, viņa sieva<br />

Bille, un jaundzimušās māte. Pie ieraksta piezīme:<br />

“11.7.55” [jeb 85].<br />

• Miķelis Dobelis (*1883. Lielgramzda, †7.12.1883.<br />

Lielgramzda), krustvecāki – puisis Miķelis Dobelis,<br />

kalpa sieva Elzbe Luntina<br />

• Jūle Minna Dobele (Kerre) (*12.12.1883.<br />

Mazgramzde), saimnieks Jēkabs Dobelis un Anne.<br />

Kr.v. saimnieks Jēkabs Sprūde un Bille, meita<br />

Katrīne Tituje. 1912. gada 28. aprīlī Gramzdas<br />

luterāņu baznīcā salaulājās ar Ģirta Kerres un<br />

Evelinas Kerres dēlu Frici Kerri (*1890. Elkuzeme),<br />

kurš laulību brīdī bija 22 gadus vecs.<br />

• Ernsts [Ernests] Dobelis (*25.7.[8.8.]1890.<br />

Mazgramsta †27.8.1967. Liepājā) Krustvecāki<br />

abiem dvīņiem ir puisis Viļums Dobelis, Līze<br />

[ieraksts baznīcas grāmatā ir bojāts, nesalasāms],<br />

vēlākais “Ezerveitu” saimnieks.<br />

• Roberts Dobelis (*25.7. [8.8.]1890. Mazgramsta).<br />

Krustvecāki abiem dvīņiem ir puisis Viļums<br />

Dobelis, Līze [ierasts baznīcas grāmatā ir bojāts,<br />

nesalasāms]<br />

• Ida Irēna Dobele (*<strong>30</strong>.3.1896. Mazgramzte,<br />

†1975.), krustvecāki saimnieks Jēkabs Sprūde, abi<br />

vecāki. Visu mužu nodzīvoja neprecējusies, 1958.<br />

gadā pārcēlās dzīvot uz Jelgavu.<br />

• Malvīne Ženija Dobele (*25.4.1899. Mazgramste),<br />

krustvecāki saimnieks Jēkabs Sprūde un sieva Bille,<br />

Elze Garoza.<br />

Ezerveitu nākamais saimnieks Ernsts [Ernests] Dobelis<br />

(*25.7.[8.8.]1890. Mazgramsta †27.8.1967. Liepājā) bija<br />

aktīvs baptistu draudzes darbinieks. Ir zināms, ka 1947.<br />

gadā viņš bija viens no 20 aktīvistiem, kuri parakstīja<br />

lūgumu reģistrēt Priekules Ciānas draudzi (gadu iepriekš<br />

jau bija parakstīts lūgums reģistrēt Priekules I draudzi).<br />

Savukārt 1934. gadā iepazinās ar savu nākamo sievu<br />

- Matildi Strēli (*21.6.1907. Liepāja, †8.4.1991. Rīgā,<br />

apglabāta Liepājā) Jāņa [citos dokumentos – Andreja]<br />

meitu un nākamajā gadā apprecējās. Ernests ir miris no<br />

vēža. Abi kļuva par vecākiem (paaudze):<br />

• Helmars Ādolfs Dobelis (*4.11.1935, Priekule,<br />

†8.1.2009. Liepājā),<br />

• Alfreds Leopolds Dobelis (*31.5.1937. Liepāja<br />

†1.10.2010. Liepāja),<br />

• Ruta Lidija Dobelis (Daiņa) (*8.2.1939.<br />

Priekule),<br />

• Berta Gunta Dobelis (Linkēviča) (*7.11.1941.<br />

Priekule),<br />

• Dēls Dobelis – miris kā zīdainis (skat. Priekules<br />

baptistu baznīcā)<br />

Ziņas par šo dzimtas atzaru ir atrodamas represēto<br />

lietā. Tajā norādīts, ka saskaņā ar 1939. gada datiem,<br />

“Ezerveitu” saimniecība bija 72 ha plaša, tajā bija 6 zirgi,<br />

19 govis, 12 cūkas, kā arī tika nodarbināti 3 sezonas<br />

strādnieki. 1949. gadā kopā ar Ernesta Dobeļa ģimeni<br />

dzīvoja arī viņa māsa Ida Irēna Dobele, kura bija kustību<br />

invalīde un mājsaimniece. Idas Irēnas Dobeles represētās<br />

anketā ir norādīts, ka viņa ir atraitne, lai gan viņas nebija<br />

precējusies. No apcietinājuma viņi tika atbrīvoti 1956.<br />

gada 1. martā.<br />

Līdz ar Ernesta Dobeļa ģimeni bija paredzēts represēt arī<br />

Matildes māti Margrietu Strēli (*1875. †1956. “Ezerveitos”)<br />

Andreja meitu, taču “operācijas” laikā tika konstatēts,<br />

ka viņa ir nav mājās – dokumentos kļūdaini norādot,<br />

ka viņa ir mirusi, lai gan patiesīb;ā bija izbraukusi pie<br />

dēla uz Skrīveriem. Arī pats Ernests izsūtīšanas brīdī<br />

nebija mājās - viņš bija devies meža darbos (dokumentos<br />

norādīts - uz tirgu Liepājā). Visi tika deportēti uz Omskas<br />

apgabala Luzino sovhoza “Ptičkas” nodaļu, bet vēlāk – uz<br />

“Čunajivkas” nodaļu, kur Matilde strādāja par cūkkopi<br />

fermā. Helmars Dobelis strādāja par traktoristu, Alfrēds<br />

Dobelis – par ūdens vedēju, bet meitas mācījās skolā. Par<br />

priekšzīmigu darbu Matilda Dobele saņēma divus goda<br />

rakstus, kuru saņemšana bija paredzēta Maskavā, taču<br />

ņemot vērā, ka viņa bija represētā, diplomi tika nogādāti<br />

856 857<br />

Attēls 396.<br />

Erna Emīlija Dobele.

viņas dzīvesvietā, neļaujot doties uz Maskavu.<br />

Par Ernesta Dobeļa dzīvesbiedres Matildes Strēles ģimeni<br />

mēs uzzinām no viņas brāļa Alfrēda Strēļa (*5.8.1909.<br />

Liepāja) 1954. gada <strong>30</strong>. augusta vēstules Latvijas PSR<br />

Ministru padomes Lietu pārvaldei. A.Strēlis raksta: “Mans<br />

tēvs Jānis Strēlis un māte Margrieta Strēle (*1875. †1956.)<br />

bija visvienkāršākie darba cilvēki. Tēvs strādāja Liepājā,<br />

Hilmaņa koku žāvētavā [par kučieri], bet māte ar 5 bērniem<br />

veda mājsaimniecību.” I Pasaules kara laikā Jānis Strēlis<br />

pazuda bez vēsts un māte palika viena pati ar 5 bērniem,<br />

kuri vasarās gāja ganos un strādāja pie saimniekiem – šī<br />

iemesla dēļ neviens no brāļiem un māsām nav beiguši<br />

pamatskolu. Matilde Strēle bija beigusi vien divas klases<br />

un savu jaunību pavadījusi lauku darbos pie saimniekiem.<br />

Tiesa gan pašas Matildes anketā norādīts, ka viņa<br />

absolvējusi 6 klases. “Strādādama pie Dobeļa Ernesta<br />

bij. Gramzdas pag. “Ezerveitu” mājās tagadējā Priekules<br />

rajonā, viņa nonāca no saimnieka grūtniecības stāvoklī tā,<br />

ka galu galā tas bija spiests viņu apprecēt,” raksta Strēlis,<br />

norādot, ka pats Ernests 1949. gadā neesot ticis deportēts<br />

un turpina strādāt kolhozā par lopu ganu. Kā liecina<br />

uz lūgumraksta norādītā adrese, Alfreds Strēlis 1954.<br />

gadā dzīvoja Skrīveros, Strēļa māja (netālu no Skrīveru<br />

stacijas), kur ieprecējās. Viens no brāļiem bija Ādolfs<br />

Strēlis (*1911. Liepāja), bet Alfreda Strēļa un viņa sievas<br />

Lilijas (*21.7.1920.) laulībā piedzima dēls Egils Strēlis<br />

(*29.7.1941. Jelgava †9.5.2017.), kurš padomju laikos<br />

strādāja 4.pārvaldes slimnīcā, bet vēlāk – Infektoloģijas<br />

slimnīcā. Egilam Strēlim ir divi bērni:<br />

• Ieva Strēle (*4.6.1973.), precējusies ar Gati<br />

Zvirbuli (*19.6.1970.), bērnu nav.<br />

• Kārlis Strēlis (*6.2.1985.), neprecējies, bērnu nav.<br />

1991. gadā Helmars Ādolfs Dobelis dzīvoja Liepājā,<br />

Veidenbauma ielā 12-1 (kādreizējā Liepājas Sv.Annas<br />

baznīcas macītāja mājā), Alfreds Leopolds Dobelis –<br />

Liepājā, Klaipēdas ielā 100-20, Ruta Lidija Dobele (Daiņa)<br />

– Rīgā, Vairoga ielā 24-15, Berta Gunta Dobele (Linkēvica)<br />

– Rīgā, Deglava ielā 122-55.<br />

Helmars Ādolfs Dobelis (*4.11.1935, Priekule, †8.1.2009.<br />

Liepājā) 1964. gada 9. maijā Liepājas Sv.Annas baznīcā<br />

apprecējās ar Annas Pūsenas meitu Astru Ināru Pūsenu,<br />

(*28.3.1940. Liepāja †7.1.2018. Liepāja) un šajā ģimenē<br />

piedzima (paaudze):<br />

(†14.10.2017., UK autoavārijā).<br />

Vigo Dobelis (*23.8.1965. Liepājā) ir precējies divas<br />

reizes. Pirmā laulība tika noslēgta 1986. gada 12. jūlijā ar<br />

Artu Stepko (*19.7.1967. Liepāja), bet šķirta 2010. gada<br />

<strong>30</strong>. maijā. Otrā laulība tika noslēgta 2013. gada 9. februārī<br />

ar Ainu Laumani (*31.7.1967. Aizpute). Pirmajā laulībā ir<br />

dzimuši (paaudze):<br />

• Laura Dobele (Burkacka) (*13.8.1987. Liepāja).<br />

• Pēteris Dobelis (Mandeiks) (*8.1.1991.<br />

Priekule), 2017. gada 29. aprīlī Grobiņas luterāņu<br />

baznīcā salaulājās ar Irisu Mandeiku (*22.3.1988.<br />

Valdemārpils) un pēc kāzām pārgāja sievas uzvārdā.<br />

Laura Dobele (Burkacka) (*13.8.1987. Liepāja) 2012.<br />

gada 5. maijā Daugavgrīvas Baltajā baznīcā Rīga salaulājās<br />

ar Ruslanu Burkacki (*11.9.1977. Rīga). Abu laulībā ir<br />

dzimuši (paaudze):<br />

• Daniels Burkackis (*31.5.2013. Rīga).<br />

• Elizabete Burkacka (*22.7.2016. Rīga).<br />

Jānis Dobelis – 25350507, Solvita 29411054<br />

Jānis Dobelis ir precējies ar Dzidras Sisenes (*31.5.1936.)<br />

un Raimonda Pāvila (*27.9.1940.) meitu Solvitu Pāvilu<br />

(*13.10.1971.). Šajā laulībā ir dzimuši (paaudze):<br />

• Anna Dobele (*10.2.1994.).<br />

• Artūrs Dobelis (*9.6.1996.).<br />

• Alise Katrīna Dobele (*5.8.2002.).<br />

Māris Dobelis 28104770,<br />

Māris Dobelis bija precējies ar Ilzi, kas gāja bojā<br />

autokatastrofā Lielbritānijā (mirusi 14.10.2017.). Abu<br />

laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Ieva Dobele (*2.8.1995.) 24841241<br />

• Marta Dobele (*31.3.1997.) 24833107<br />

• Nedzīvi dzimusi meita (*21.12.2007.<br />

†21.12.2007.).<br />

Alfrēds Leopolds Dobelis (*31.5.1937. Liepāja †1.10.2010.<br />

Liepāja), 1970. gadā Kazaņā precējies ar Raisu (†), un<br />

1971. gadā pārcēlās uz Liepāju. Šajā laulībā ir dzimuši:<br />

Inga Dobele (Sergijenko/Suhanova) (*12.6.1971.Kazaņā,<br />

Krievijā bija precējusies divas reizes. Pirmajā laulībā bija<br />

ar Oļegu Sergijenko (*6.11.1968.), bet otrā - 2014. gada<br />

27. jūnijā ar Aleksandru Suhanovu (*7.12.1970.), Pirmajā<br />

laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Anna Sergijenko (*1.4.1994.), t. 22369744<br />

Ruta Lidija Dobelis (Daiņa) (*8.2.1939. Priekule), bija<br />

precējusies ar Uldi Daiņa (*7.4.1944. †18.12.2004.) un<br />

šajā laulībā ir dzimuši (paaudze):<br />

• Dace Daiņa (Kolosova) (*21.6.1979.) .<br />

• Aivis Daiņa (*20.5.1981.), nav precējies, dziedāja<br />

akadēmiskajā korī “Latvija”, vada Latvijas Zinātņu<br />

akadēmijas kori “Gaismas pils” un Pāvila draudzes<br />

kori Rīgā.<br />

Dace Daiņa (Kolosova) t. 22154342<br />

Dace Daiņa (Kolosova) (*21.6.1979.) ir precējusies ar<br />

Gunāru Kolosovu (*19.11.1982.) un abu laulībā piedzima<br />

(paaudze):<br />

• Kristaps Kolosovs (*29.7.2013.)<br />

• Madara Kolosova (*1.12.2015.)<br />

Berta Gunta Dobele 1983. gadā apprecējās ar Egilu<br />

Linkeviču (*19.6.1950. Jelgava) un ģimenē (vēl pirms<br />

laulībām, jo Egilam nebija šķirta iepriekšējā laulība)<br />

piedzima:<br />

• Zaiga Linkeviča (Siliņa) (*9.2.1982. Rīga)<br />

Zaiga Linkeviča (Siliņa) (*9.2.1982. Rīga) 2005. gada <strong>30</strong>.<br />

jūlijā apprecējās ar Ivaru Siliņu (*27.1.1982. Rīga). Abu<br />

ģimenē ir dzimuši:<br />

• Miks Siliņš (*22.2.2010. Dobele)<br />

• Linda Siliņa (*17.12.2011. Šveicē)<br />

Helmāra dēls – VIGO ir zīmējis ciltskoku 26154567 –<br />

2013. Gada bakalaura darbs – macitajs Karlis goldbergs<br />

un viņa ietekme<br />

Berta – 26487648<br />

Ruta – 26281239<br />

1880. gada 13. aprīlī rentnieks Lapiņš Dobelis (*ap<br />

1860.) Gramzdas baznīcā aprecējās ar Margrietu<br />

Ģībieti (*1851. Mazgramzdā, †26.05.1914.). Margrietas<br />

miršanas fakts ir reģistrēts Gramzdas baznīcā, norādot, ka<br />

nāves brīdī viņa bija 63 gadus veca. Abu laulībā piedzima<br />

(paaudze):<br />

• Nekristīta meita (*28.9.1880. Mazgramzda<br />

†28.9.1880. Mazgramzda) kalps Lapiņš Dobelis un<br />

Magrieta<br />

• Ģirts Dobelis (*20.11.1881. Mazgramzde†) puisis<br />

Lapiņš Dobelis un Magrieta, krustvecāki puisis<br />

Ģirs Dobelis, saimniece Anne Veita, kalps Miķelis<br />

Ģībietis.<br />

• Jēkabs Dobelis (*5.12.1883. Mazgramzde<br />

†17.7.1884. Mazgramzde), kalps Lapiņš Dobelis<br />

un Magrieta, krustvecāki Kalps Jēkabs Dobelis,<br />

saimniece Madde Ukstiņa, kalps Miķelis Ģībietis.<br />

Miris 7 mēnešu vecumā<br />

• Karolīna Šarlote Dobele (*31.5.1885.<br />

Attēls 396.<br />

Matildei Dobelei Sibīrijā pasniegtie goda raksti par priekšzīmīgu darbu.<br />

• Vigo Dobelis (*23.8.1965. Liepājā).<br />

• Jānis Dobelis (*25.6.1969. Liepājā).<br />

• Māris Dobelis (*19.6.1971. Liepājā), sieva Ilze<br />

• Inga Dobele (Sergijenko/Suhanova) (*12.6.1971.<br />

Kazaņā, Krievijā).<br />

Attēls 396.<br />

(no kreisās): Ida Irēna Dobele, Matilde Dobele (dz. Strēle), Helmārs Dobelis, Alfreds Dobelis.<br />

858 859

Mazgramzda †21.8.1889. Mazgramzda), mirusi<br />

4 gadu vecumā (nāves ierakstā norādīta kā Līna).<br />

Vecāki rentnieks Lapiņš Dobelis un Margrieta,<br />

krustvecāki saimniece Marence Ģībiete, rentnieks<br />

Miķelis Ģībietis.<br />

• Jānis Dobelis (*1887. Lielgramzda †<strong>30</strong>.12.1887.<br />

Lielgramzda), 3 mēneši Gr.Gramzden Lapiņš<br />

Dobelis un Magrieta<br />

• Jēkabs Dobelis (*11.12.1888. Lielgramzde,<br />

Galkiteņu mājas †1977.), kalps Lapiņš Dobelis un<br />

Margrieta, krustvecāki strādnieks Jēkabs Dobelis,<br />

Jānis Graikste un Veitu Anna.<br />

Paaudzes pārstāvis Ģirts Dobelis (*20.11.1881.<br />

Mazgramzde†) 1911. gada 27. decembrī Gramzdas<br />

baznīcā salaulājās ar Dāmu muižā dzīvojošā Kristapa<br />

Grīnvalda (†pēc 1925.) un Annas Grīnvaldes 22 gadus<br />

veco meitu Lati Grīnvaldi (*1889. Bāta †21.5.1925.). Abu<br />

laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Paulīne Natālija Dobele (*16.12.1912.<br />

Mazgramzda †24.6.1923. Mazgramzda)<br />

• Zelma Dobele (* †17.4.1927.) miršanas reģistrā<br />

Gramzdas baznīcā norādīts tikai miršanas datums<br />

un norādē, ka dzīvojusi “Vecvagaru” mājās,<br />

nenorādot vecumu un dzimšanas datus.<br />

“Kalnenieku” mājās dzīvoja paaudzes pārstāvis Jēkabs<br />

Dobelis (skaitīšanā kā dzimšanas datums ir norādīts<br />

*21.12.1888.), kurš bija precējies ar Anlīzi Svars<br />

(*8.8.1889. †). Ģimene “Kalneniekos” dzīvoja kopš 1920.<br />

Gada 23. Aprīļa un abu laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Ernests Alfrēds Dobelis (*19.11.1921.)<br />

• Ida Alvīna Dobele (*14.12.1922.)<br />

Ja Jēkaba vecāki ir Miķelis un Anna, tad iepriekš norādītais<br />

Jēkabs, kas dzimis Lapiņa un Magrietas laulībā, nav īstais<br />

un Saeimas Dobeļa atzara vēsture sākas no šīs vietas!<br />

Saskaņā ar Jaunliepājas draudzes baznīcas grāmatu<br />

laulāto reģistriem, Miķeļa Dobeļa un Annas Dobeles<br />

ģimenē Grobiņā ir dzimuši:<br />

• Jēkabs Dobelis (*<strong>30</strong>.9.1889. Grobiņa †ap 1975.)<br />

• Maija Dobele (Kūma) (*24.09.1895. Grobiņa<br />

†), 1913. gada 26. oktobrī laulājusies Jaunliepājas<br />

draudzē ar Kūma Jānis Petera Kūma un Dārtas<br />

Kūmas dēlu Jānu Kūmu (*26.09.1890. Kapsēde<br />

(Medze) †).<br />

1941. gada tautas skaitīšanas laikā Gramzdas pagasta<br />

Attēls 396.<br />

Helmara Ādolfa Dobeļa un Astras Ināras Pusēnas kāzas. Sēž (no kreisās) Imants Jorens Muižnieks, Astra<br />

Ināra Pusēna, Helmars Ādolfs Dobelis, Ruta Muižniece (līgavas māsa). 2. rindā – Valda Šlisere, X, Ruta<br />

Lidija Dobele (Daiņa), Berta Dobele. 3. rindā – Alfrēds Dobelis, Maskavā dzīvojošais brālēns Otto Strēlis,<br />

Edmunds Pirtnieks (Astras brālēns no Bārtas), X.<br />

Attēls 396.<br />

Helmaram Dobelim 1950. gadā izsniegtais goda<br />

raksts.<br />

860 861

SAEIMAS DEPUTĀTA JURA DOBEĻA DZIMTAS ATZARS<br />

DOBELIS-<br />

Par vienu no Dobeļu dzimtas pārstāvjiem ar augstu<br />

radniecības pakāpi var tikt uzskatīts arī bijušais<br />

Saeimas deputāts un politiķis Juris Jānis Dobelis<br />

(*8.7.1940. Rīga)), kura dzimtas saknes ir meklējamas<br />

Liepājā un Grobiņā. Šajā dzimtas atzarā nav veikti plaši<br />

dzimtas vēstures pētījumi, tādēļ ziņas par radurakstiem<br />

ir fragmentāras. Tā piemēram, saskaņā ar Jaunliepājas<br />

ev.lut.draudzes reģistriem, 1910. gada 3. aprīlī šajā<br />

baznīcā salaulājās Miķeļa Dobeļa un Annas Dobeles dēls<br />

Jēkabs Dobelis (*<strong>30</strong>.9.1889. Grobiņa †ap 1975.) un Lavīzas<br />

Vītolas meita Jūle Vītola (*26.09.1887. Durbe †22.4.1962.<br />

Liepāja). Domajams, tieši šīs ģimenes paaudzes pārstāvis<br />

Jēkabs Dobelis ir dzimtas turpinātājs kādreizējā Saeimas<br />

deputāta Jura Dobeļa dzimtas virzienā. Abu laulībā<br />

piedzima (paaudze):<br />

• Jānis Dobelis (*20.12.1910. [*2.1.1911.] Liepāja,<br />

Jaunliepājas baznīca †13.2.1999.).<br />

• Elza Dobele (Spēkaine) (*3.9.1914. †9.8.1995.<br />

Liepāja).<br />

Nav izslēgts, ka Elzai ir bijis dubulvārds, jo 1962. gadā, Jūles<br />

Dobeles miršanas faktu pieteica viņas meita Malvīne, kura<br />

dzīvoja Liepājā, Lāčplēša ielā. Vienlaikus nevar izslēgt<br />

varbūtību, ka pēc šķiršanās no Jēkaba viņa apprecējās<br />

otrreiz un Malvīne ir otrajā laulībā dzimusī meita.<br />

Ir zināms, ka Elzas Dobeles laulībā ar Kārli Albertu<br />

Spēkaini, piedzima dēls (paaudze):<br />

• Andris Māris Spēkainis (*13.05.1942. Liepāja<br />

†14.1.2017.).<br />

Andris Māris Spēkainis (*13.05.1942. Liepāja †14.1.2017.)<br />

precējies ar Gaļinu Bondarenko (*10.9.1947.) un abu<br />

laulībā piedzima dēls (paaudze):<br />

• Ēriks Spēkainis (*14.2.1972. Karsnojarska) dzīvo<br />

Liepāja, Dorupes iela 23-7.<br />

Ēriks Spēkainis (*14.2.1972. Karsnojarska) ir precējies ar<br />

Gaļinu Čikanovu (*21.3.1961.) un šajā laulībā ir dzimusi<br />

meita (paaudze):<br />

• Marija Spēkaine (*11.6.1994.).<br />

Kā jau norādīts iepriekš, drīz pēc bērnu piedzimšanas<br />

laulībā ar Jūli, Jēkabs Dobelis pameta ģimeni un apprecējās<br />

otrreiz – domājams, te jārunā par šo laulību - Jēkabs<br />

Dobelis 1914. gada 18. maijā Gramzdas baznīcā salaulājās<br />

ar Pētera Svarra un Līnas Svarras 25 gadus veco meitu<br />

Anlīzi Svarri (*1889. Šmaizeņos †1962.), kura visticamāk,<br />

dzīves laikā tika dēvēta par Annu apglabāts Mazgramzdas<br />

kapos. Šajā otrajā laulībā ir dzimuši (paaudze):<br />

• Līne Olga Natalija Dobele (Mame) (*6.1.1920.<br />

Kalēti †14.2.1991.), kristīta Gramzdas baznīcā<br />

kā Jēkaba Dobeļa un Annas meita. Domājams,<br />

precējusies ar Mami, apglabāta Mazgramzdas<br />

kapos.<br />

862 863<br />

• Ernests Alfreds Dobelis (*19.11.1921. Kalētos<br />

†2.9.1943. Spasskaja Polist Wolchow). Spriežot<br />

pēc miršanas datuma un vietas – Krievijā,<br />

Volhovas purvu apkaimē, Ernests Alfreds Dobelis<br />

visticamāk, bija leģionārs. Šī versija sasaucas arī<br />

ar faktu, ka Lestenes leģionāru kapsētā ir apbedīts<br />

kareivis Ernests Dobelis, kuram ar šo Dobeli sakrīt<br />

dzimšanas datums un vieta, bet par 5 dienām<br />

atšķiras fiksētais nāves datums – Lestenē ir norādīts<br />

†7.9.1943. , taču ar visaugstāko varbūtības pakāpi<br />

var apgalvot, ka šis ir viens un tas pats cilvēks. Ziņu<br />

par pēcnācējiem nav.<br />

• Ida Alvīne Dobele (*14.12.1925. Gramzda), ziņas<br />

par turpmāko likteni pagaidām nav atrastas.<br />

Ir zināms, ka Jēkaba Dobeļa pirmajā laulībā dzimušais<br />

Jānis Dobelis (*2.1.1911. Liepāja †13.2.1999.) bija<br />

Latvijas futbolists, treneris un tiesnesis. Dobelis aizvadīja<br />

426 reģistrētas futbola spēles. No 1934. gada līdz 1936.<br />

gadam Dobelis spēlēja Liepājas futbola klubā “Olimpija”,<br />

1936. gadā kļūstot par Latvijas futbola čempionu. 1937.<br />

gadā Dobelis pārgāja uz Rīgas Futbola klubu kura sastāvā<br />

1937. gadā izcīnīja pirmo Latvijas kausu. Jānis Dobelis ir<br />

spēlējis Latvijas valstsvienības sastāvā. No 1945. līdz 1949.<br />

gadam Dobelis trenēja Rīgas “Dinamo” futbola un hokeja<br />

klubus. 1949. gadā Jānis Dobelis, viens no pirmajiem<br />

trijiem Latvijas futbolistiem, kļuva par PSRS sporta<br />

meistaru. Dobelis bija Latvijas PSR republikas kategorijas<br />

futbola tiesnesis. Ir zināms, ka Jānis Dobelis 1938. gada 7.<br />

janvārī Rīgas Sv.Alberta Romas katoļu baznīcā apprecējās<br />

ar Aloīza Barkāna (*1871.) un Sofijas Barkānes (*1876.)<br />

meitu Antoniju Teklu Barkāni (*12.[25.]1.1911. Ludzas<br />

apkaimē “Dekšņu” mājās, †15.4.2000. Rīga) un šajā laulībā<br />

piedzima trīs bērni (paaudze):<br />

• Dobelis (*1938 jeb 1939. Rīga †1938 jeb 1939.<br />

Rīgā), miris kā zīdainis, iespējams, nekristīts.<br />

• Juris Jānis Dobelis (*8.7.1940. Rīga).<br />

• Andrejs Kārlis Dobelis (*7.2.1943. Rīgā †2004.<br />

Rīgā), apglabāts Raiņa kapos, bija precēts, bet bērnu<br />

nebija.<br />

Savukārt Juris Jānis Dobelis (*8.7.1940. Rīga) kļuva par<br />

vienu no redzamākajiem Atmodas laika sabiedriskajiem<br />

darbiniekiem, aktīvi darbojās LTF un LNNK, kļuva<br />

par Augstākās padomes deputātu, balsoja par Latvijas<br />

neatkarības atjaunošanu. Vēlāk četras reizes kļuva par<br />

Saeimas deputātu.<br />

1958. gadā ar izcilību absolvējis Rīgas 35. Vidusskolu,<br />

bet 1963. gadā pabeidza RPI Ķīmijas fakultāti, iegūstot<br />

inženiera tehnologa specialitāti. Padomju gados J. Dobelis<br />

darbojās neformālos grupējumos, kas cīnījās par latviešu<br />

nacionālās pašapziņas saglabāšanu, modinot interesi par<br />

Latvijas vēstures un kultūras mantojuma saglabāšanu.<br />

Nodarbojies ar latviešu karavīru piemiņas vietu<br />

apzināšanu un sakopšanu.<br />

Sākoties Atmodai iesaistījies Latvijas Tautas frontē un<br />

LNNK to pirmsākumos 1988. gadā. 1989. gadā piedalījies<br />

PSRS Tautas deputātu padomes vēlēšanās, bet nav ticis

ievēlēts. 1990. gadā kā LTF kandidāts Saulkrastu vēlēšanu<br />

apgabalā tika ievēlēts Augstākajā Padomē. 4. maijā balsojis<br />

par deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības<br />

atjaunošanu”.<br />

Atšķirībā no vairuma AP ievēlēto politiķu, bet tāpat<br />

kā valdības vadītājs Ivars Godmanis, pirms 1993. gadā<br />

5. Saeimas vēlēšanām J. Dobelis nemainīja politisko<br />

piederību un neiesaistījās nevienā no jaunajām<br />

politiskajām partijām. Viņa pārstāvētā Latvijas Tautas<br />

fronte netika ievēlēta Saeimā, taču J. Dobelis kļuva par<br />

LNNK Saeimas deputāta Odiseja Kostandas palīgu.<br />

1994. gadā J. Dobeli ievēlēja Rīgas domē no LNNK/LZP<br />

saraksta, bet 1995. gadā no šīs pašas apvienības arī 6.<br />

Saeimā. Pēc tam bijis arī visu nākamo Saeimu deputāts,<br />

ievēlēts jau no Tēvzemei un Brīvībai/LNNK: 7. Saeimā,<br />

8. Saeimā (gan netika ievēlēts uzreiz, bet ieņēma vietu<br />

parlamentā vispirms Ģirtam Valdim Kristovskim, pēc<br />

tam Guntaram Krastam noliekot mandātus) un 9. Saeimā.<br />

J. Dobelis pazīstams kā aktīvākais un nepiekāpīgākais<br />

orators Latvijas parlamentā, vairākos sasaukumos viņš ir<br />

bijis visvairāk debatējušais parlamentārietis, vienlaikus ir<br />

daudz kritizēts par pārlieku agresīviem un nekorektiem<br />

izteikumiem no Saeimas tribīnes.<br />

Memuāru grāmatā “Iļģuciema pašpuikas stāsti” uzņēmējs<br />

Jūlijs Krūmiņš aprakstīja, ka “tēvzemietis” Juris Dobelis<br />

vairākus gadus saņēmis “algu” <strong>30</strong>0 latu apmērā no J.<br />

Krūmiņa uzņēmuma kā risinājumu pret partijas TB/<br />

LNNK “uzbraucieniem”, kas draudēja slēgt “Man-Tess”<br />

termināli, kas bija viegli, jo tagadējais muitas priekšnieks<br />

bija Vigo Leitholds, aktīvs TB/LNNK biedrs.<br />

J. Dobelis ir apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni<br />

un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. Juris<br />

Dobelis ir precējies ar XXX un šajā laulībā piedzima divi<br />

pēcnācēji (paaudze):<br />

• Vita Dobele (*<strong>30</strong>.4.1971.), 2014. gada 21. jūnijā<br />

laulājusies ar Vasīlija Tofāna un Marijas Tofānes<br />

dēlu Georgu Tofānu (Gheorghe Tofan, *25.12.1959.<br />

Moldova, Kaļeņestu ciems). Pirms laulības ar Vitu<br />

Dobeli, Georgs Tofans kļuva par tēvu diviem<br />

bērniem – Ivanam Tofanam (*16.9.1986.) un<br />

Marinai Muskaļikai (*23.1.1988.).<br />

• Ēriks Dobelis (*22.12.1976.).<br />

Ēriks Dobelis (*22.12.1976.) 2001. gada 7. jūlijā<br />

apprecējās ar Aivara Kreiļa (*7.12.1955.) un Vijas Kreiles<br />

(*25.8.1954.) meitu Maiju Kreili (*17.11.1977.), abu<br />

laulībā ir dzimuši (paaudze):<br />

• Elgars Dobelis (*9.4.2003.).<br />

• Lelde Dobele (*23.3.2005.).<br />

• Madara Dobele (*22.2.2009.).<br />

EMBŪTES DOBEĻU DZIMTAS ATZARS “BALKAS” MĀJĀS<br />

DOBELIS- VĪDNERS<br />

(represētie, lieta Nr.16518 (10345))<br />

Šī dzimtas atzara radniecība ir teorētiski iespējama, taču<br />

nav atrasti precīzi raduraksti, kas šo atzaru saistītu ar<br />

pārējo Dobeļu dzimtu.<br />

Senākās ziņas, kas saistītas ar šo māju ir atrodamas<br />

Embūtes draudzes grāmatās. No tām uzzinām, ka 1843.<br />

gada 10. oktobrī te salaulājās Embūtes kalps Andrejs<br />

Dobelis un Līze. Nav izslēgts, ka Andrejs Dobelis ir<br />

ienācējs no Gramzdas vai Aizvīķiem, taču dokumentālu<br />

pierādījumu šim faktam pagaidām nav. Ņemot vērā<br />

to, ka jau pēc gada savas pirmdzimtās atvases kristību<br />

ierakstā Andrejs ir norādīts kā “Balkes” māju saimnieks,<br />

kas visticamāk norāda uz to, ka Līze varētu būt šo māju<br />

saimnieka [iespējams- vecākā] meita. Andreja Dobeļa un<br />

Līzes laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Anne Dobele (Vīdnere) (*13.9.1845. Embūte),<br />

visticamāk, 1871. gada 17. oktobrī Embūtes baznīcā<br />

salaulaujās ar Juri Vīdneru.<br />

• Marija [Marri] Dobele (*15.5.1850. Embūte),<br />

krustvecāki Dīriķis Strazde, saimniece “Kalne”<br />

Anna Dobele<br />

Par paaudzes pārstāvi Anne Dobele (Vīdnere)<br />

(*13.9.1845. Embūte) ir zināms, ka viņa 1871. gada 17.<br />

oktobrī Embūtes baznīcā salaulaujās ar Juri Vīdneru, kurš<br />

bija kalps Vaiņodes “Strīķu” mājās. Šajā laulībā piedzima<br />

(paaudze):<br />

• Jānis Vīdners (*12.3.1877. Vaiņode), krustvecāki<br />

Jēkabs Dobelis, Līze Bērziņa, Jānis Vīdners<br />

Šeit iztrūkst ziņas Ērmaņa Dobeļa tēvu, kurš visticamāk,<br />

ir Andreja Dobeļa un Līzes dēls.<br />

Embūtes pagasta “Balkas” mājas bija 64ha plaša<br />

saimniecība, kurā tika turēti 7 zirgi, 21 govs, 8 cūkas un<br />

algoti divi pilna laika strādnieki. Šajā saimniecībā dzīvoja<br />

rokpelnis un laukstrādnieks Ērmanis Dobelis (†pirms<br />

1949.) un Maiga Gvastaite (*1873. Vaiņode †4.8.1949.<br />

Omskas rajons) Friča [citviet – Ērmaņa] meita, kura nebija<br />

mācījusies skolā (pēc laulībām - Maiga Dobele-Gvastaite).<br />

Abu ģimenē piedzima (paaudze):<br />

• Fricis Dobelis (*8.1.1896. Embūte †1979.) [nav<br />

Gramzdas GB]<br />

• Otīlija Dobele, dzīvoja Vaiņodē<br />

Paaudzes pārstāvis Fricis Dobelis (*8.1.1896. Embūte<br />

†1979.) ieguvis 3 klašu izglītību, apprecējās ar Ginta meitu<br />

Ženiju (*1.11.1905. Vaiņode †1969.), kas bija ieguvusi 1<br />

klases izglītību. Abu laulībā piedzima:<br />

• Fricis Dobelis (*4.3.1935. Embūte), 3 klašu<br />

izglītība. Aizpute, Jelgavas iela 11-32<br />

864 865<br />

• Visvaldis Dobelis (*13.8.1941. Embūte †1981.)<br />

• Alberts Dobelis (*5.7.1944. Embūte †1980.)<br />

Embūtes Dobeļi:<br />

Pagaidām nenoskaidrotām Dobeļu ģimenēm piederīgas ir<br />

šādas Embūtes baznīcā fiksētās laulības –<br />

1876. gada 6. jūnijā notikušās Līzes Dobeles un Jenkus<br />

Strēļa laulības, ziņas par pēcnācējiem Embūtes baznīcas<br />

grāmatās nav atrastas.<br />

1882. gada 8. aprīlī Embūtes baznīcā notika Ģirta Dobeļa<br />

un Elzbes Siksnas laulības, ziņas par pēcnācējiem<br />

Embūtes baznīcas grāmatās nav atrastas.<br />

1885. gada 5. maijā Embūtes baznīcā notika Līzes Dobeles<br />

un “Embūtes “Lejnieku” māju saimnieka Kriša Upenieka<br />

laulības. Šajā laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Anna Alvīna Upeniece (*19.9.1887. Embūte),<br />

krustvecāki saimnieks Otto Rēdlihs un Agate,<br />

meita Anna Upeniek<br />

1891. gada 26. maijā Embūtes baznīcā notika Magrietas<br />

Dobeles un Friča Krūmiņa laulības. Šajā laulībā piedzima:<br />

• Ērmanis Krūmiņš (*18.8.1896. Embūtes<br />

“Bukke”), krustvecāki saimnieks Ērmanis Dobelis<br />

ar sievu Līzi, jaundzimušā māte.<br />

1901. gada 23. septembrī Embūtes baznīcā notika Ģirta<br />

Dobeļa un Anetes Krūzes laulības, ziņas par pēcnācējiem<br />

Embūtes baznīcas grāmatās nav atrastas.<br />

1905. gada 20. jūnijā Embūtes baznīcā notika Līzas<br />

Dobeles un Didriķa Losberga laulības, ziņas par<br />

pēcnācējiem Embūtes baznīcas grāmatās nav atrastas.<br />

1908. gadā ir reģistrēta ārlaulībā dzimusi meita, kuras<br />

māte ir minēta Johanna Dobele (paaudze):<br />

• Margarieta Alise Zelma Dobele (*24.2.1908.<br />

Embūte), krustvecāki saimniece Līze Saulīte,<br />

kalpone Margrieta Sermole un saimnieka tēvs Juris<br />

Saulītis<br />

Griezes draudzes Dobeļi<br />

Griezes draudzē ir fiksētas divu saimnieka Ģirta<br />

Dobeļa un Lavīzes laulībā dzimušo bērnu kristības.<br />

Abu bērnu dzimšanas vietas ir norādītas neskaidri, vācu<br />

valodā vietvārda atveidojums lasāms kā “Pihwenvors”, ar<br />

ko, visticamāk, ir domāts “Pikehof ” jeb Liepājas apriņķa<br />

Liepkalnes muiža. Te ir kristīti (paaudze):

• Žanis Dobelis (*3.1.1888.), krustvecāki saimnieks<br />

Miķelis Siksne un viņa sieva Katrīne<br />

• Anna Līne Dobele (*14.2.1889.), krustvecāki<br />

saimnieks Krišs Grīnvalds un Līne.<br />

VAIŅODES DOBEĻU DZIMTAS ATZARS “BUCIŅU” MĀJĀS<br />

DOBELIS-<br />

Attēls 396.<br />

Fricis Dobelis.<br />

(represētie, lieta Nr.16423 (9985))<br />

Uz vēlākajām Vaiņodes “Buciņu” mājām ir attiecināms<br />

dzimtas atzars, ko aizsāk saimnieks Miķelis Dobelis<br />

(*1805. †15.9.1843.) un Madde. Kā saimnieks Miķelis ir<br />

norādīts miršanas reģistrā, norādot viņa vecumu nāves<br />

brīdī – 38 gadi. Ziņas par šo ģimeni (un Miķeli Dobeli)<br />

nav atrodamas 1826. gada revīzijā, kā arī 1805. gada<br />

dzimušo reģistrā, kas ļauj izteikt pieņēmumu, ka šis ir<br />

senāk izceļojis atzars, iespējams – Aizvīķu atzara pēcteči.<br />

Miķeļa un Maddes laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Miķelis Dobelis (*12.4.1837. †1906.) saimnieks<br />

Miķelis un Made Dobeļi. krustvecāki puisis Buivid<br />

Miķelis, kalpone Bruže Anne, Veita Maiga<br />

• Madde Dobele (*5.8.1840.), saimnieks Miķelis<br />

Dobelis un Madde, krustvecāki saimniece Anne<br />

Siksne, saimnieks Krujšs Bricis, Madde Dobele<br />

Vēlāk Vaiņodes “Buciņu” mājās dzīvoja Miķelis Dobelis<br />

(*12.4.1837. †1906.) un viņa sieva Bille. Spriežot pēc<br />

baznīcas grāmatu ierakstiem, Miķelis sākotnēji bija kalps<br />

Mazgramzdē, bet vēlāk – Lielgramzdē un Trekņos un tikai<br />

1880. gadā viņš tiek norādīts kā saimnieks. Šajā ģimenē<br />

piedzima (paaudze):<br />

• Anne Dobele (*19.10.1862. Mazgramzde), kalps<br />

Dobeļu Miķelis un Bille. Kr.v. saimniece Maršu (?)<br />

Anne, saimniece Raicēnu Magrieta, puisi Ģibiešu<br />

Jānis.<br />

• Indriķis Dobelis (*11.3.1871. Lielgramzda),<br />

Lielgramstes kalps Miķelis Dobelis un Bille.<br />

Krustvecāki kalps Ernsts Dižgalw, Indriķis<br />

Rutkovskis, saimniece Anne Maše.<br />

• Ēvalds Dobelis (*25.10.1873. Trekken †26.9.1876.<br />

Trekken), Mazgramzdes kalpa Miķeļa Dobeļa un<br />

Billes d. krustvecāki Matīss Runge un Eva (?), puisis<br />

Ēvalds Brazbards (?). Miris 2 ¾ gadu vecumā<br />

• Jēkabs Klāvs Dobelis (*13.7.1876. Gramzdā<br />

[Trekņos] †20.2.1952. Omskas raj.), miris no<br />

sirds vājuma un vecuma nespēka. Ka krustvecāki<br />

norādīti saimnieks (?) Jēkabs Sudmalis, puisis Jānis<br />

Vanke (?) un Frederike Jankeites kundze<br />

• Zāmelis Dobelis (*11.3.1880. Gramzdas pagasts<br />

†pēc 1941.) “Ziemeļu”? saimnieks Miķelis Dobelis<br />

un Bille, krustvecāki puisis Zāmelis Sviede?,<br />

saimniece Magrieta Rupe, rentnieks Mārtiņš<br />

Pavlovskis.<br />

Paaudzes pārstāvis Jēkabs Klāvs Dobelis (*13.7.1876.<br />

Gramzdā [Trekņos] †20.2.1952. Omskas raj.) ieguva 3 klašu<br />

izglītību Aizvīķu skolā un apguva galdnieka profesiju,<br />

palīdzēja tēvam viņa rentētajā saimniecībā. 1898. gadā tika<br />

iesaukts kara dienestā, kur pavadīja 3 gadus un 8 mēnešus.<br />

Pēc armijas strādāja gadījuma darbus. Pēc tēva nāves<br />

no 1906. līdz 1913. gadam apsaimniekoja tēva rentēto<br />

saimniecību. Ir zināms, ka bija precējies divas reizes –<br />

pirmā sieva Made Dobele (†25.11.1921.) mira 1921. gadā<br />

[iespējams, abi apprecējās 1911. gadā vai agrāk]. Eduards<br />

ir dzimis šajā, pirmajā laulībā. Savukārt 1922. gada 12.<br />

aprīlī Jēkabs Klāvs Dobelis, būdams zemkopis “Plepju<br />

Buciņos”, Gramzdas baznīcā salaulājās ar Budanoviča<br />

866 867<br />

(†1915.) atraitni, Jāņa Teņņa un Annas Tennes meitu Linu<br />

Tenni (*11.8.1883. Asītes pagasts (Bage-Asīte) †), kas bija<br />

rentes saimniece Purmsātu “Boliņos” un kas bija ieguva<br />

4 klašu izglītību. Līnai bija dēls no pirmās laulības Valdis<br />

(*†). Dažos dokumentos Lina Tenne kļūdaini norādīta<br />

savas mātes vārdā - kā Anna. Abās laulībās Jēkabs Klāvs<br />

Dobelis kļuva par tēvu pieciem bērniem (paaudze)):<br />

• Eduards Dobelis (*9.1.1905. Lietuvā †pēc 1941.<br />

Sibīrijā), dzimis 1. laulībā ar Madi.<br />

• Alma Dobele (Jēkabsone) (*†ap 1982.), dzimusi<br />

1. laulībā ar Madi.<br />

• Milda Dobele (Ziemele) (*1913. “Buciņos”<br />

†2005.), dzimusi 1. laulībā ar Madi.<br />

• Velta Dobele (Grošus) (*31.5.1925. Vaiņode †),<br />

dzimusi 2. laulībā ar Linu. Ieguva 10 klašu izglītību<br />

un grāmatvedes specialitāti. Strādāja kolhozā<br />

“Līdumnieks” par rēķinvedi. Pēc atgriešanās no<br />

izsūtījuma dzīvoja Embūtē, “Strautmaņos”. Bija<br />

precējusies ar Albertu Grošus (*†), pēcnācēju<br />

nebija.<br />

• Gunārs Dobelis (*10.5.1927. Vaiņode †1987.),<br />

dzimis 2. laulībā ar Linu. ieguva 7 klašu izglītību.<br />

Ir zināms, ka 1939. gadā “Buciņu” mājas bija 47ha liela<br />

saimnecība, kurā tika turēti 5 zirgi, 13 govis un 9 cūkas,<br />

kā arī tika algoti 3 sezonas strādnieki. Pēc kolektivizācijas<br />

Dobeļu ģimene (kopš 1948. gada) strādāja kolhozā<br />

“Līdumnieks”, bet 1949. gada 25. martā tika deportēti<br />

uz Omskas apgabala Rusku Poļankas rajona kolhozu<br />

“13. Oktobris”. No apcietinājuma atbrīvoti 1957. gada 2.<br />

janvārī.<br />

Paaudzes pārstāvis Eduards Dobelis (*9.1.1905. Lietuvā<br />

†pēc 1941. Sibīrijā), bija vecākais Jēkaba Klāva Dobeļa<br />

dēls, kurš bija dzimis pirmajā laulībā. Brīvvalsts laikā bija<br />

Latvijas armijas virsnieks, bet 1941. gada tautas skaitīšanā<br />

ir norādīts kā pašaizsardzības dienesta darbinieks, kurš ar<br />

ģimeni dzīvoja Liepājā, Alejas ielā 46 dz 1 (līdz 1941. gada<br />

14. augustam viņu mājvieta bija Robežu iela 4). Šajā pašā<br />

dzīvoklī tobrīd dzīvoja arī Late Betkevics (*19.1.1875.<br />

†pēc 1941.), kura, visticamāk, bija Eduarda Dobeļa sievas<br />

Lilijas māte, ļaujot izteikt pieņēmumu, ka “Betkevics” ir<br />

Lilijas pirmslaulību uzvārds. PSRS okupācijas laikā tika<br />

notiesāts uz 25 gadiem un izsūtīts uz Sibīriju, kur arī mira.<br />

Saskaņā ar citu infomāciju II Pasaules kara laikā dienēja<br />

vācu armijā, pazudis bez vēsts. Bija precējies ar Liliju<br />

Betkevics (*5.3.1910. Liepāja †pēc 1941.) un abu laulībā<br />

piedzima meita (paaudze):<br />

• Rasma Dobele (*<strong>30</strong>.1.1939. Liepāja †ap 1951.).<br />

No mutvārdos iegūtās dzimtas informācijas,<br />

Rasma ir mirusi 12 gadu vecumā, taču citos avotos<br />

ir norādīts, ka viņa ir mirusi pirms 1941. gada.<br />

Ņemot vērā, ka 1941. gadā viņa ir norādīta kā dzīva,<br />

pieņēmuma formā var uzskatīt, ka viņas miršanas<br />

gads ir ap 1951. gadu. Citu pēcnācēju šajā ģimenē<br />

nebija.<br />

Paaudzes pārstāve Alma Dobele (Jēkabsone) (*†ap 1982.)<br />

dzīvoja Vaiņodē, apprecējās ar Jēkabsonu (*), un šajā<br />

laulībā piedzima meita (paaudze):

• Ruta Jēkabsone (*)<br />

Paaudzes pārstāve Milda Dobele (Ziemele) (*1913.<br />

“Buciņos” †2005.) dzīvoja Embūtē un bija precējusies<br />

ar Frici Ziemeli (*†). Šajā laulībā ir dzimuši 9 bērni<br />

(paaudze):<br />

• Ausma Ziemele (Stegmane) (*). 20088612<br />

• Imants Ziemelis (*).<br />

• Ēriks Ziemelis (*).<br />

• Gunta Ziemele (*).<br />

• Ilga Ziemele (*).<br />

• Aina Ziemele (*).<br />

• Vilnis Ziemelis (*†) – dēls Aldis Ziemelis, prec<br />

Dina Ziemele .<br />

• Jānis Ziemelis (*†) – II Pasaules kara laikā dienēja<br />

Sarkanajā armijā un krita kaujā. Nav pēcnācēju.<br />

• Rasma Ziemele (*†) – gāja bojā nelaimes<br />

gadījumā ar elektrību, nav pēcnācēju.<br />

1941. gada augustā veiktajā tautas skaitīšanā ir norādīts,<br />

ka paaudzes pārstāvis namdaris Zāmelis Dobelis<br />

(*11.3.1880. Gramzdas pagasta †pēc 1941.) [norādīts<br />

kā Zāmuelis] kopš 1920. gada 15.jūlija kopā ar tobrīd<br />

49 gadus veco sievu, mājsaimnieci Annu Ruti (*1892.<br />

Kuldīgā †pēc 1941.) dzīvoja Liepājā, Dārzu ielā 25 dz. 9.<br />

Abu laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Natālija Līna Dobele (*1.5.1921. Liepāja), 1941.<br />

gadā strādāja par uzraudzi centrālcietumā<br />

• Erna Betija Esperancija Dobele (*23.12.1925.<br />

Liepāja)<br />

• Gunārs Arvīds Jānis Dobelis (*5.11.1928.<br />

Liepāja)<br />

Kopā ar šo ģimeni kopš 1939. gada 2. janvāra dzīvoja arī<br />

82 gadus vecā Made Rute (*1859. Skrundas pagasts †pēc<br />

1941.), kas visticamāk, bija Annas māte, tādēļ var izteikt<br />

pieņēmumu, ka Annas pirmslaulības uzvārds bija Rute.<br />

Attēls 396.<br />

Jēkabs Dobelis, Līna Dobele un viņu bērni Velta Dobele un Gunārs Dobelis.<br />

LIEPĀJAS DOBEĻU DZIMTAS ATZARS “CĪRUĻU” MĀJĀS<br />

DOBELIS- HŪNS<br />

represētie, lieta Nr.9885 (16240))<br />

Gramzda - Lietuva – Cīruļi – Mauriņi<br />

Varianti:<br />

Jēkabs Dobelis (*3.10.1880. Mazgramzde) kalps Lapiņš<br />

Dobelis un Anne. Kr.v. kalps Jonas Mišuike, viņa sieva<br />

Magrieta Mišuike, Dāvids Mišuike. TICAMĀKAIS IR<br />

ŠIS, JO KRUSTVECĀKI IR LIETUVIEŠI<br />

Jēkabs Dobelis pratis vairākas valodas un pārvaldījis<br />

saimniecību vai pusmuižu Lietuvā. Sava dēla Alfrēda<br />

Leonharda Dobeļa kristību ierakstā ir norādīts kā zemnieks<br />

Oberbārtavā [Bārtā] un rezerves ierindnieks. I Pasaules<br />

kara laikā Jēkabs Dobelis ar ģimeni devās bēgļu gaitās<br />

uz Krieviju, kur dzimis vismaz viens no viņa bērniem.<br />

Mutvārdos ir saglabājušās ziņas, ka Jēkaba Dobeļa sieva<br />

Adele Zommere (†pēc 1917.) ir mirusi dzemdību laikā.<br />

Šajā laulībā piedzima, iespējams, 10 bērni, no kuriem<br />

ziņas pagaidām ir tikai par dažiem (paaudze):<br />

• Alfrēds Leonhards Dobelis (*4.2.1905. Liepājā<br />

†pēc 1941.), kristīts Liepājas Sv.Annas baznīcā,<br />

krustvecāki – jaundzimušā vecāki un Anna Kautiņa<br />

[?].<br />

• Georgs Dobelis (*1910. Škodes novada Kretingas<br />

pag. Lietuvā), precējies ar Madlienu Hūnu.<br />

• Miķelis Dobelis (*15.2.1916. Penzā), dzimis<br />

bēgļu gaitās, dzīvoja “Mauriņu” mājās apglabāts<br />

Vecpilī.<br />

• Oskars Dobelis, bija precējies ar Madlēnu, abi<br />

esot deportēti uz Sibīriju un pēc atgriešanās dzīvojis<br />

kādās mājās blakus “Mauriņiem” vai nav sajaukts<br />

ar Georgu Dobeli, jo sakrīt deportācijas fakts un<br />

sievas vārds, bet Oskara deportāciju lietas nav.<br />

• Arvīds Dobelis.<br />

• Egons Dobelis, dzīvoja “Praulu”? mājās.<br />

Saskaņā ar 1941. gada tautas skaitīšanas datiem, paaudzes<br />

pārstāvis Alfrēds Leonhards Dobelis (*4.2.1905. Liepājā<br />

†pēc 1941.) dzīvoja Liepājā, Kaļķu ielā <strong>30</strong> dz.7, kur viņš<br />

bija apmeties 1936. gada 4. decembrī. Pēc mutvārdu<br />

nostāstiem, esot bijis muzikants (pūtējs) orķestrī, taču kā<br />

viņa nodarbe anketā ir norādīta strādnieks drāšu fabrikā.<br />

Precējies ar Maigu Dobeli (*7.6.1903. Dunikas pagasts<br />

†pēc 1941.) un abu laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Ligita Dobelis (*16.1.1937. Liepāja).<br />

No 1941. gada tautas skaitīšanas datiem par “Spingas”<br />

mājām var uzzināt, ka Jura Hūna dēla Ēvalda Hūna<br />

(*20.11.1867. Asīte, “Spingas” māja †13.9.1953. Omskas<br />

rajons) un Ēvalda Siksnas meitas Annas Siksnas<br />

(*13.11.1884. Priekule, “Mīmju”? mājās) laulībā piedzima<br />

(paaudze):<br />

• Jānis Hūns (*3.3.1903.).<br />

• Madliena Hūna (Dobele) (*1908. Asīte, “Turkas”<br />

mājās).<br />

Paudzes pārstāvis Jānis Hūns (*3.3.1903.) domājams,<br />

1925. gada 23. aprīlī apprecējās ar Annu (*12.9.1903.) un<br />

abu laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Austra Hūns (*10.7.1927.).<br />

• Lonija Hūns (*25.4.1929.).<br />

• Dzidra Hūns (*25.4.1941.).<br />

Savukārt paudzes pārstāve Madliena Hūna (Dobele)<br />

(*1908. Asīte, “Turkas” mājās) ieguva 3 klašu izglītību<br />

1939. gadā apprecējās ar Georgu Dobeli (*1910. Kretingas<br />

pag. Lietuvā), burš bija ieguvis 4 klašu izglītību un 1923.<br />

gadā pārnācis dzīvot no Lietuvas uz Latviju. Ģimene<br />

dzīvoja Aizputes apriņķa Vecpils pagasta “Buciņu”<br />

mājās, bet 1937. gadā par naudu, ko iekrāja, strādājot pie<br />

saimniekiem viņi iegādājās saimniecību “Cīruļi”, kas tika<br />

iekārtota pašu spēkiem izlaužot celmus, iestrādājot zemi<br />

un uzbūvējot ēkas. Uz šīm mājām 1942. gadā pārcēlās arī<br />

Madlēnas Hūnas vecāki. Saimniecība “Cīruļi” 1939. gadā<br />

bija 17 ha plaša, tajā bija 11 zirgi, 10 govis, 3 cūkas, tika<br />

nodarbināts viens pilna laika strādnieks.. Saimniecība.<br />

Pašrocīgi 1950. gadā rakstītajā biogrāfijā Madliena norāda,<br />

ka viņa ir dzimusi Siksna, norādot savas mātes dzimto<br />

uzvārdu. Viņas tēvs Ēvalds ieguva 3 klašu izglītību un 75<br />

sava mūža gadus – līdz 1942. gadam, nodzīvoja “Spingas”<br />

Attēls 396.<br />

Georgs Dobelis un viņa sieva Madlēna Hūna, viņas vecāki Ēvalds Hūns un Anna Hūna.<br />

868 869

mājā. Arī Anna Hūna ir ieguvusi 3 klašu izglītību.<br />

Tuvojoties frontes līnijai viņš devās pie savas sievas<br />

meitas Vecpils pagastā. Annas Hūnas anketā ir norāde par<br />

Liepājā dzīvojošo brāli Kristapu Siksnu. Domājams, šis<br />

Kristaps Siksna ir 1941. gada tautas skaitīšanā norādītais<br />

Kristaps Siksna (*21.7.1895. Asītes pagasts †pēc 1941.),<br />

kurš bija kurinātājs, kopš 1935. gada 18. maija dzīvoja<br />

Liepājā, Pulkveža Kalpaka ielā 83 dz 3 un bija precējies<br />

ar Alīni Pitkovsku (*10.5.1904. Liepāja †pēc 1941.). 1941.<br />

gada 4. augustā uz viņu dzīvokli no Ģenerāļa Baloža<br />

ielas 16 pārcēlas Anna Pitkovskis (*1872. Liepāja †pēc<br />

1941.), kura, visticamāk, bija Kristapa sievas Alīnas māte,<br />

tādēļ ar augstu varbūtības pakāpi var apgalvot, ka Alīnas<br />

pirmslaulību uzvārds bija Pitkovskis.<br />

Georga Dobeļa un Madlienas Hūnas ģimene tika<br />

deportēti uz Omskas apgabala Alabatas sovhoza nodaļu<br />

Russo-Poļanskas rajonā, no kurienes atbrīvoti 1956. gada<br />

5. jūlijā. Pēc atgriešanās Dobeļu ģimene dzīvoja Liepājā,<br />

Jaunā ielā 46-1.<br />

1.Saime<br />

Pēc revīzijām!!<br />

Dvēseļu revīzijās kā pirmā pēc muižas ļaudīm tiek<br />

aprakstīta “Sila Runģes” jeb “Silmaļu” māja. Kā senākais te<br />

norādīts šo māju saimnieks, VI paaudzes pārstāvis Jēkabs<br />

Dobelis (*1747. †1808.), pēc kura 1811. gadā kā saimnieks<br />

jau tiek norādīts viņa dēls, (VII paaudze)<br />

• Jānis Dobelis (*1764. †1814.), miris 50 gadu<br />

vecumā<br />

Jānis Dobelis (*1764. †1814.) bija precējies ar Līzi, kas<br />

pēc vīra nāves 1815. gadā apprecējās ottreiz – ar Balceru<br />

Rungi, kurš 1816. gada dvēseļu revīzijā ir norādīts kā māju<br />

saimnieks. Vēlāk par saimnieku kļuva Jāņa Dobeļa dēls<br />

Lapiņš Dobelis. Pavisam Jāņa Dobeļa un Līzes ģimenē<br />

piedzima (VIII paaudze):<br />

• Ģede Dobele (*1796. †) ticamāk, 1797, jo 1796<br />

nav atrasta<br />

• Anne [Anneš] Dobele (*1799. †1817.)<br />

• Lapiņš Dobelis (*1801. †),<br />

• Ģirts Dobelis (*1810. †1813.), miris 3 gadu<br />

vecumā.<br />

VIII paaudzes pārstāvis Lapiņš Dobelis (*1801.) strādāja<br />

kā kalps “Ģībiešu” mājās un 1825. gada 8. novembrī<br />

apprecējās ar Jēkaba Ģībieša meitu Ilzi Ģībieti (*1800.),<br />

un 1826. gadā ir norādīts kā māju saimnieks. Spriežot pēc<br />

Šajā ģimenē piedzima (IX paaudze):<br />

• Pēteris Dobelis (*1.5.1827. Mazgramzdas muiža<br />

†),<br />

• Nekristīts Dobelis (*6.6.1831. Mazgramzdas<br />

muiža †16.6.1831. Mazgramzdas muiža), miris 10<br />

dienu vecumā, nekristīts.<br />

• Ernests Dobelis (*14.1.18<strong>30</strong>. Mazgramzdas<br />

muiža †),<br />

• Madde Dobelis (*28.5.1833. Mazgramzdas muiža<br />

†19.4.1885.), mirusi 52 gadu vecumā, neprecējusies,<br />

strādāja par meitu Mazgramzdē. Ņemot vērā, ka<br />

1833. gadā ir dzimusi vēl viena Madde (Viļuma<br />

Dobeļa un Gotlībes ģimenē), nav izslēgts, ka<br />

miršanas dati 1885. gadā attiecas uz otru Maddi.<br />

• Katrīne Dobelis (*22.11.1835. Mazgramzdas<br />

muiža †1.12.1836.), krustvecāki saimniece Ģībiešu<br />

Katrīna, Veisa Katrīne.<br />

• Jēkabs Dobelis (*2.9.1837. †23.3.1915. Liepāja),<br />

krustvecāki kalps Sudmalis Jēkabs, saimniece<br />

Ģībiešu Katrīna, kalps Ģībiešu Ģirts. Miršanas<br />

reģistrā Liepājas Sv.Annas draudzē norādīts kā<br />

“Jakovs Dobels”<br />

• Anne Dobele (*11.10.1841. †), krustvecāki<br />

saimniece Anna Siksne, kalpone Madde Siksne,<br />

puisis Lapiņš Gaļķītis<br />

Par IX paaudzes pārstāvi Ernestu Dobeli (*14.1.18<strong>30</strong>.<br />

Mazgramzdas muiža †), kura vecāki kristību ierakstā<br />

ir norādīti Lapiņš un Ilze, ir atrastas ziņas, ka viņš pēc<br />

dzimtbūšanas atcelšanas ir pārcēlies uz Medden muižu,<br />

kas, visticamāk, ir Mednes muiža, kas atradās pusceļā<br />

starp Bēni un Augstkalni. Pieņēmums ir tādēļ, ka ar šādu<br />

nosaukumu ir atrodamas vairākas muižas. Saskaņā ar<br />

Mežmuižas draudzes grāmatas laulāto reģistru, 1868. gada<br />

16. novembrī šajā muižā salaulājās tobrīd 39 gadus vecais<br />

Lapiņa Dobeļa un Līzes [nevis Ilzes, kā norādīts kristību<br />

ierakstā] dēls Ernests Dobelis (*14.1.18<strong>30</strong>. Mazgramzde),<br />

kurš nebija iepriekš precējies un Friča Baumaņa un<br />

Trīnes Baumanes 23 gadus vecā meita Lavīze Baumane<br />

(*1842. Kruškalnē?), kurai šīs arī bija pirmās laulības. Lai<br />

arī līgavaiņa mātes vārds varētu raisīt šaubas, līgavaiņa<br />

vecums un dzimšanas vieta nepārprotami liecina, ka<br />

šeit ir runa par šo Ernestu Dobeli, kurš laulībā ar Lavīzi<br />

Baumani kļuva par vecākiem četriem bērniem, kuri tika<br />

kristīti Mežmuižas draudzē (X paaudze):<br />

• Zāmels Gotfrīds Dobelis (*29.8.1871. Medden),<br />

krustvecāki Zāmels Hābemans no Medden, puisis<br />

Krišjānis Baumanis, Trīne Oše no Funkenhofas<br />

(Bunkas).<br />

• Doroteja Dobele (*31.7.1873. Medden),<br />

krustvecāki Doroteja fon Berge, kalps Krišjānis<br />

Štrēms, Amālija Štrolma.<br />

• Ernests Augusts Dobelis (*10.8.1875. Medden)<br />

krustvecāki kalps Krišjanis Baumanis, kalps<br />

Krišjānis Štrēms un Anne Timbera.<br />

• Žanis [Jeannot] Roberts Dobelis (*10.5.1878.<br />

Medden), krustvecāki Žanis (Jennot) Jansons,<br />

meita Trīne Ozola, meita Līze Bleķis.<br />

Par X paaudzes pārstāvi Ernestu Augustu Dobeli<br />

(*10.8.1875. Medden) ir zināms, ka viņš piedalījās I<br />

Pasaules karā, dienēja 5. Zemgales latviešu strēlnieku<br />

pulkā. Krievijas arhīvos atrodamajā kartiņā, kas tika<br />

sagatavota sakarā ar gūto ievainojumu ir norādīts, ka<br />

viņš dzīvoja Bunkas muižā, bija precēts un hospitalizēts.<br />

Ievainots viņš bija kaujās pie Rīgas 1917. gada 11. janvārī,<br />

bet hospitālī Vologdā ievietots 1. februārī. Hospitalizācijas<br />

brīdī viņš bija 42 gadus vecs, bet kā profesija ir norādīta –<br />

dārznieks un galdnieks.<br />

IX paaudzes pārstāvis Jēkabs Dobelis (*2.9.1837.<br />

†23.3.1915. Liepāja) 1863. gada 17. novembrī apprecējās<br />

18. saimes – “Buivid Lapiņa Grāvniekiem” (agrāk –<br />

Sudmaļu Ernsta saime) māju saimnieka Jēkaba Ģībieša<br />

(*1796.) un viņa sievas Annes (*1805.) meitu Maddi<br />

Ģībieti (*1836. Mazgramzda †6.8.1913.) un 1867. gada<br />

revīzijas laikā strādāja Birzes mājās Ģirta Dobeļa saimē.<br />

Gramzdas baznīcas mirušo reģistrā 1913. gadā ir norādīta<br />

78 gadu vecumā mirusī Madde Dobele, kas ar augstu<br />

ticamības pakāpi ir Jēkaba Dobeļa sieva. Dzimšanas gads<br />

pagaidām ir nosakāms aptuveni 1835. vai 1836. Revīzijas<br />

laikā šajā ģimenē bērnu nebija, par citiem pēcnācējiem<br />

ziņas nav atrastas.<br />

DOBEĻU DZIMTAS ATZARS “GOBZEMU” MĀJĀS<br />

DOBELIS- SIKSNE-SUDMALIS-DIŽGALVIS-RĒRIHS-BUVIDS-BRAŽE<br />

1867. gadā 4. saimes mājas ir apzīmētas kā Sudmaļa<br />

Jēkaba saime “Gobzemi” dzimtas vēsturē ir interesanta ar<br />

to, ka viena no šī dzimtas atzara pārstāvēm – Jūle Dobele<br />

izveidoja radniecības līniju ar gleznotāja Nikolaja Rēriha<br />

(*1874. †1947.) dzimtu. Ņemot vērā, ka 1888. gada laulību<br />

ierakstā nav iespējams konstatēt precīzu Jūles Dobeles<br />

vecumu, kā arī to, ka otra šajā laikā Mazgramzdā dzīvojošā<br />

Jūle Dobele (no “Vecvagaru” māju saimes) ir divus gadus<br />

vēlāk – 1890. gadā laulājusies ar Jēkabu Ukstiņu, pastāv<br />

neliela varbūtība, ka šī pētījuma ietvaros ir sajauktas šo abu<br />

meiteņu laulības, tādēļ gadījumā, ja nākotnē tiks precizēts<br />

Fridriha Vilhelma Rēriha dzīvesbiedres Jūles Rērihas<br />

(dzim. Dobele) dzimšanas gads, var tikt veiktas korekcijas<br />

laulību attiecināšanā.<br />

“Gobzemu” māju jeb 4. saimes saimniecības vadība ir<br />

mainīga, bet senākais ar šo māju identificējamais dzimtas<br />

V paaudzes pārstāvis, par Mazgramzdē pēc Lielā mēra ir<br />

Makke Dobelis (*ap 1705. † pirms 1765.), kura precīzs<br />

dzimšanas un nāves laiks, kā arī laulību skaits nav atrodams<br />

baznīcu grāmatās, Makkes Dobeļa vārds ir atrodams 1767.<br />

gadā pie meitas Annas iesvētībām, 1769. gadā pie dievu<br />

dēlu iesvētībām, kā arī 1780. gadā, pie viņa dēla laulību<br />

ieraksta. Tādejādi saskaņā ar dokumentiem, Makke<br />

Dobelis kļuva par tēvu vairākiem bērniem (VI paaudze):<br />

• Ģirts Dobelis (*1725. † 1814.), miršanas reģistrā<br />

norādīts kā Makkes dēls, (1811. gada revīzijā<br />

norādīts 84 gadus vecs, bet miršanas ierakstā 1814.<br />

gadā viņa vecums nāves brīdī ir norādīts 89 gadi),<br />

plašāku ziņu nav. Norādīts, ka iesvētīts reizē ar brāli<br />

Miķeli 1769. gadā, lai gan šajā brīdī jau ir 44 gadus<br />

vecs.<br />

• Miķelis Dobelis (*1737. †31.1.1826.)<br />

• Annuš Dobele (Veita) (*ap 1745.) iesvētīta 1767.<br />

gadā, 1769. gada 29. oktobrī apprecējās ar nelaiķa<br />

Makkes Veita (†pirms 1769.) dēlu Pēteri Veitu<br />

• Zāmels Dobelis (*1748. †1808.) iesvētīts 1775.<br />

gadā<br />

1811. gada revīzijā ir norādīts, ka mājā dzīvo saimnieks<br />

Miķelis Dobelis, kurš tika iesvētīts 1769. gadā un 1780.<br />

gada 29. oktobrī salaulājās Jāņa Siksnas meitu Annu Siksni<br />

(*1746.). 1816. gadā viņu vietā kā saimnieks jau norādīts<br />

Miķeļa Dobeļa znots Jēkabs Sudmalis. Kopumā Miķeļa<br />

Dobeļa un Annas laulībā norādīti (VII paaudze):<br />

• Jānis Dobelis (*3.1.1782. †1809.), miris 27 gadu<br />

vecumā.<br />

• Magrieta Dobele (Sudmale) (*1787.)<br />

• Ernsts Dobelis (*1792. †24.6.1816.), miris 22<br />

gadu vecumā. Nav BG<br />

Magrieta Dobele (Sudmale) (*1787.) tika iesvētīta<br />

1802. gadā un 1811. gadā apprecējās ar Jēkabu Sudmali<br />

(*1783.), bet 1826. gada revīzijā jau norādīts, ka Jēkabs<br />

Sudmalis ar sievu un sievasmāti Annu Siksni ir pārcēlušies<br />

uz saimniecību Nr. 6 (“Lapšes” mājas), kur iepriekš<br />

saimniekoja Zāmelis Dobelis. Līdz ar Jēkabu un Magrietu<br />

Sudmaļiem ir pārcēlusies arī viņu meita (VIII paaudze):<br />

870 871<br />

• Magrieta Sudmale (*1822.)<br />

Savukārt no “Upes Siksnas” saimniecības (Nr. 9) uz<br />

“Gobzemu” saimniecību (Nr. 4) 1826. gadā ir pārcēlies VII<br />

paaudzes pārstāvis, Zāmeļa Dobeļa dēls Miķelis Dobelis<br />

(*1789.) un Madde Braže (*1792. †1853.), kuri baznīcas<br />

grāmatā tiek norādīti kā “Gobzemu” saimnieki kopš 1835.<br />

gada (1858. gada revīzijā šīs mājas joprojām apzīmē kā<br />

“Jēkaba Sudmaļa saimi”).<br />

VI paaudzes pārstāvis, kalps Zāmelis Dobelis (*1748.<br />

†1808.) sākotnēji ir norādīts kā “Gaļķīšu” saimei piederīgs,<br />

bet viņa pēcteču dzīve ir saistīta ar “Gobzemu” mājām.<br />

Zāmeļa laulībā piedzima (VII paaudze):<br />

• Miķelis Dobelis (*1789.) – 1811. gadā norādīts<br />

kā 22 gadus vecs, strādāja par puisi “Upes Siksnas”<br />

mājā (saimē Nr 9). Ieraksts par Miķeļa dzimšanu<br />

baznīcas grāmtās nav atrodams, dati no dvēseļu<br />

revīzijas.<br />

• Anneš Dobele (Braže) (*1793.), iesvētīta pēc tēva<br />

nāves 1809. gadā kopā ar brāli Jēkabu. 1816. gadā<br />

Anne Dobele salaulājas ar Ģirtu Bruzīti (Braži).<br />

• Jēkabs Dobelis (*1794.), iesvētīts 1809. gadā kopā<br />

ar māsu Annešu,<br />

• Magrēta Dobele (*ap 1797.), iesvētīta 1813. gadā.<br />

Dzimšanas gads noteikts provizoriski, jo baznīcas<br />

grāmatas par 1797.-98. gadu nav saglabājušās.<br />

Ir zināms, ka VII paaudzes pārstāvis Jēkabs Dobelis<br />

(*1794.) 1810. gadā salaulājās ar Ģirta Dobeļa meitu<br />

Katrīni Dobeli (*1787. Mazgramzde †11.10.1850.<br />

Mazgramzde), un šajā ģimenē piedzima (VIII paaudze):<br />

• Jēkabs Dobelis (*7.1.1823. †9.3.1823.), miris kā<br />

zīdainis 2 mēnešu un 14 dienu vecumā. A.Dobeļa<br />

grāmatā kļūdaini tika uzskatīts par to Jēkabu Dobeli,<br />

kurš – pārcēlies uz Elejas pusi, taču zēna nāve<br />

zīdaiņa vecumā izslēdz šo iespēju, liekot izvirzīt<br />

apgalvojumu, ka uz Tērvetes puisi izceļojušais<br />

Jēkabs ir bijis tuvs radinieks šai ģimenei, jo par viņu<br />

savās atmiņās ir stāstījis dzimtas vēsturnieks Pēteris<br />

Dobelis (Buģis), Jāņa Dobeļa (*16.10.1824. †1874.),<br />

mazdēls.<br />

• Jānis Dobelis (*16.10.1824. †1874.), miris no<br />

sirdstriekas, ejot no Priekules ar kājām uz 6 km<br />

attālajām “Sīmaņu” mājām.<br />

• Anna Dobelis (*14.9.1826. †19.8.1831.), mirusi<br />

kā bērns.<br />

• Katrīna Dobelis (*8.9.1831.), strādājusi par meitu<br />

Birzes mājā Jāņa Veita saimē.<br />

JEB<br />

Savukārt Zāmeļa Dobeļa dēls, VII paaudzes pārstāvis<br />

Jēkabs Dobelis (*1794.) strādāja par puisi “Saulītenu”<br />

mājās (Nr 16) un salaulājās ar Maddi (*1788.). Šajā laulībā<br />

piedzima (VIII paaudze):<br />

• Magrieta Dobele (*11.1809. †20.2.1816.), mirusi

6 gadu un 3 mēnešu vecumā.<br />

• Katrīna Dobele (*1813 †13.6.1816.), mirusi 2<br />

gadu un 6 mēnešu vecumā.<br />

Kā jau norādīts iepriekš, VII paaudzes pārstāvis Miķelis<br />

Dobelis 1816. gada oktobrī apprecējās ar Jura Bražes<br />

meitu Maddi Braži (*†1853.) un abi kļuva par vecākiem<br />

(VIII paaudze):<br />

• Magrēta Dobele (Pruše) (*1819.), domājams,<br />

1837. gada 20. jūnijā salaulajusies ar Briģģi Pruši<br />

[jeb Truši], plašāku ziņu pagaidām nav.<br />

• Katrīne Dobelis (*1821 †7.5.1823.), mirusi 2<br />

gadu vecumā<br />

• Ģirts Dobelis (*24.11.1823. Mazgramzdas<br />

muiža),<br />

• Margrēta Dobelis (*13.12.1825. Mazgramzdas<br />

muiža †5.1.1826.), mirusi kā zīdainis nepilna<br />

mēneša vecumā..<br />

• Anne Dobelis (Buivida) (*16.1.1827.<br />

Mazgramzdas muiža), [vai *16.12.1826 – pārb]<br />

• Lapiņš Dobelis (*6.10.1829. Mazgramzdas muiža<br />

†1865.), nākamais “Gobzemu” saimnieks<br />

• Viļums Dobelis (*27.4.1832. Mazgramzdas<br />

muiža),<br />

• Binne Dobelis (*1.9.1835. Mazgramzdas muiža<br />

†2.5.1836. Mazgramzdas muiža), Miķelis un Madde<br />

Dobeļi, kr.v Amtsfrau Binne Rohrich, kalpa sieva<br />

Leite Līze, puisis Leitis Pēteris [kristību ierakstā<br />

norādīta kā Binne, miršanas – kā Bille]<br />

Ņemot vērā faktu, ka nākamais “Gobzemu” saimnieks<br />

ir nevis VIII paaudzes vecākais dēls Ģirts Dobelis<br />

(*24.11.1823.), bet viņa jaunākais brālis Lapiņš Dobelis,<br />

ar augstu varbūtības pakāpi var apgalvot, ka Ģirts Dobelis<br />

izceļoja uz Embūti, kur, būdams kalps, pirms 1842. gada<br />

Embūtes baznīcā salaulājās ar Annu. Pirmdzimtā kristību<br />

ierakstā Ģirts vēl tiek norādīts kā kalps, bet vēlāk dzimušo<br />

bērnu kristību ierakstos – kā Embūtes “Kalne” jeb vēlāko<br />

“Kalniņu” māju saimnieks. Ģirta un Annas laulībā<br />

piedzima (IX paaudze):<br />

• Magrieta Dobele (*16.4.1842. Embūte)<br />

• Ēvalds Dobelis (*15.7.1848. Embūte)<br />

• Karlīne Dobele (Lāce) (*28.5.1850. Embūte),<br />

• Līze Dobele (Jansone) – dzimšanas dati nav<br />

saglabājušies, taču domājams, piederīga šai ģimenei.<br />

• Andrejs Dobelis (*1861. Bunka †5.4.1919.<br />

Liepāja)<br />

Lai arī laulību ierakstos Embūtes baznīcā nav norādīti,<br />

ar augstu varbūtības pakāpi var apgalvot, ka jaunais<br />

“Kalniņu” māju saimnieks Ēvalds Dobelis ir paaudzes<br />

pārstāvis, kurš salaulājās ar Anlīzi un abu laulībā piedzima<br />

(X paaudze):<br />

• Andrejs Dobelis (*26.10.1874. Embūte)<br />

krustvecāki Ēvalds un Karlīne Lāči, Dorte Valrum.<br />

• Līze Dobele (*25.6.1881. Embūte), krustvecāki<br />

Ēvalds un Karlīne Lāči, Līze Jansone<br />

• Juris Dobelis (*7.10.[23.10.]1884. Embūte),<br />

krustvecāki saimnieks Juris Meijers, saimnieks<br />

Ēvalds Lācis un Katrīne.<br />

X Paaudzes pārstāvis Juris Dobelis (*7.10.[23.10.]1884.<br />

Embūte) ieguva 3 klašu izglītību. Saskaņā ar Žaņa Gūžas<br />

represēto lietā Nr. 8324, norādīto informāciju, Juris<br />

Dobelis 1953. gadā bija Žaņa Gūžas dzīvokļa biedrs. Juris<br />

Dobelis apprecējās ar Annu Dobeli (*20.7.1910. †pēc<br />

1991. Vaiņode) Nikolaja meitu, bet vēlāk dzīvoja šķirtā<br />

laulībā un kļuva par tēvu (XI paaudze):<br />

• Juris Dobelis (*27.3.1937. [citviet – 1938.])<br />

1939. gadā “Kalniņu” [citviet – “Kalaiņi”] saimniecība<br />

bija 56ha plaša, tajā bija 5 zirgi, 17 govis, 8 cūkas, tika<br />

nodarbināti divi pilna laika strādnieki. Spriežot pēc<br />

dokumentiem, represēts tika tikai Juris Dobelis sr.<br />

(represēto lieta Nr. 18407 (16448.), jo viņa dēls un šķirtā<br />

sieva sūtīja palīdzību uz Sibīriju no kolhoza “Vārpa”<br />

Priekules rajonā. Juris Dobelis jr. Mācījās Priekules MTS<br />

par traktoristu, bet Anna Dobele 1991. gadā dzīvoja<br />

Vaiņodē, Elkoņu ielā 5.<br />

IX paaudzes pārstāve Karlīne Dobele (Lāce) (*28.5.1850.<br />

Embūte), 1873. gada 15. aprīlī salaulājās ar Embūtes “Sūnu”<br />

(?) māju saimnieku Ēvaldu Lāci. Abu laulībā piedzima (X<br />

paaudze):<br />

• Jānis Lācis (*19.4.1875. Embūte), krustvecāki<br />

Jānis un Līze Lācis, Līze Lācis.<br />

• Anlīze Lācis (*12.4.1878. Embūte), krustvecāki<br />

Jēkabs un Katrīne Strautmaņi, Ēvalds Dobelis.<br />

• Līze Lācis (*29.5.1882. Embūte) krustvecāki<br />

Līze Jansone, Ēvalds Dobelis un Andrejs Dobelis<br />

[jaundzimušās mātes brāļi un māsa]<br />

• Ženna Marija Līna Maija Lācis (*17.1.1890.<br />

Embūte), krustvecāki saimnieks Kārlis Dobelis un<br />

Anlīze, puisis Fricis Jansons.<br />

IX paaudzes pārstāve Līze Dobele (Jansone) 1878. gada<br />

29. janvārī Embūtē salaulājās ar Purmsātu “Lagerniek” (?)<br />

māju saimnieku Kristapu Jansonu. Abu laulībā piedzima<br />

(X paaudze):<br />

• Karlīna Jansone (*10.2.1879. Purmsāti),<br />

krustvecāki Kārlis un Anne Adamkaviči un Līze<br />

Strazde.<br />

• Ērmanis Jansons (*22.12.1880. Purmsāti),<br />

krustvecāki H.Freimann, Erman Janson, Didrik un<br />

Bille Janson.<br />

1884. gada 28. oktobrī Embūtes baznīcā notika IX<br />

paaudzes pārstāvja Andreja Dobeļa un Karlīnes Briedes<br />

laulības. Andrejs Dobelis strādāja par puisi Purmsātos<br />

(baznīcas grāmatā norādīti kā Wormsohten) “Lagerniek”<br />

mājās, bet vēlāk – Embūtes “Kalniņos” kurās saimniekoja<br />

Ēvalds Dobelis, kas ļauj izteikt varbūtību, ka arī Andrejs<br />

Dobelis ir uzskatāms par Ģirta Dobeļa un Annas dēlu<br />

un Ēvalda Dobeļa brāli, kura dzimšanas ieraksts nav<br />

saglabājies. Ziņas par viņa dzīves laiku ir rekonstruētas<br />

pēc Liepājas Sv.Annas baznīcas mirušo reģistra, kurā<br />

norādīts, ka 1919. gadā (domājams – Liepājā) ir miris<br />

58 gadus vecs Andrejs Dobelis, kurš dzimis Bunkā. Abu<br />

laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Anette Līze Dobele (*19.11.1885. Purmsāti),<br />

krustvecāki saimnieks Ernsts Jurjāns ar sievu Līzi,<br />

meita Marija [Marii] Jurjāne.<br />

• Karlīne Dobele (*31.8.1893. Embūtes “Kalniņi”),<br />

krustvecāki kalpone Karlīne Dobele, puisis Vilis<br />

Brage un kalpone Marta Brage.<br />

• Kārlis Dobelis (*29.9.1895. Purmsāti) krustvecāki<br />

saimnieks Ernsts Jurjāns, kalpone Karlīne Jansone<br />

un jaundzimušā tēvs.<br />

dvēseļu revīzijā ir norādīts, ka šī ģimene no Sudmaļu<br />

Jēkaba mājām (4. saime) ir pārcēlusies uz 3. saimes mājām.<br />

Annas Dobeles un Lapiņa Buivida laulībā piedzima (IX<br />

paaudze):<br />

• Andrejs Buivids (*1846.)<br />

• Anne Buivide (*1848.)<br />

• Madde Buivide (*9.1.1853. Mazgramzde),<br />

krustvecāki Dobeļu Gotlībe, puisis Dobeļu Viļums,<br />

meita Dobeļu Madde<br />

Par nākamo saimnieku “Gobzemu” mājā kļuva VIII<br />

paaudzes pārstāvis Lapiņš Dobelis, kurš kā saimnieks ir<br />

minēts 1858. gada revīzijā un salaulājās ar Līzi (*1828.<br />

†pirms 1859.). Visticamāk, kāzas notika 1848. gadā, kura<br />

baznīcas grāmata nav saglabājusies. Šajā laulībā piedzima<br />

(IX paaudze):<br />

• Magrēta Dobele (*1848.)<br />

• Katrīne Dobele (*22.12.1849.)<br />

• Jānis Dobelis (*9.1850. Mazgramzde †2.10.1850.)<br />

miris kā zīdainis 1 nedēļas vecumā, kristību ieraksts<br />

nav atrasts.<br />

• Jānis Dobelis (*17.7.1851. Mazgramzde<br />

†21.5.1852. Mazgramzde), miris kā zīdainis.<br />

Krustvecāki kalpa sieva Baronu Anne, puisis<br />

Dobeļu Viļums, puisis Indoll Jānis.<br />

• Bille Dobele (Dižgalve) (*15.3.1853.<br />

Mazgramzde) krustvecāki saimniece Truše<br />

Magrieta, puisis Dobelis Viļums, saimnieks Indoll<br />

Billa<br />

• Anne Dobele (*1854.)<br />

Domājams, ka Lapiņa pirmā sieva Līze mirst laikā no<br />

1854. līdz 1859. gadam, jo 1867. gada revīzijā (t.i. – divus<br />

gadus pēc paša Lapiņa Dobeļa nāves), te tiek norādīta<br />

Lapiņa atraitne Margrieta Dobele (*1842.) un ir norādīti<br />

trīs Lapiņa Dobeļa un Margrietas laulībā dzimušie bērni<br />

(X paaudze):<br />

• Jānis Dobelis (*1860.),<br />

• Jūle Dobele (Rēriha) (*1864.),<br />

• Anne Dobele (*1865.)<br />

Kā jau norādīts iepriekš, Gramzdas luterāņu draudzes<br />

grāmatā 1888. gada 28. februārī tika reģistrēta Jūles<br />

Dobeles un Fridriha Vilhelma Rēriha (Friedrich Wilhelm<br />

Rorich) laulība, nenorādot nekādas papildziņas par<br />

jaunlaulātajiem. Salīdzinot šos datus ar publiski pieejamo<br />

informāciju par gleznotāja Nikolaja Rēriha (*1874. †1947.)<br />

dzimtu, ir jāsecina, ka šeit ir runa par Nikolaja Rēriha<br />

brālēnu Frīdrihu Vilhelmu Rērihu. Visticamāk, uzreiz pēc<br />

kāzām, jaunā ģimene pārcēlās uz Liepāju, jo ir zināms,<br />

ka tieši te piedzima vismaz trīs Jūles Dobeles un Fridriha<br />

Rēriha pēcnācēji (XI paaudze):<br />

• Karls Arnolds Rērihs (*15.8.1891. Liepāja)<br />

• Vera Marta Alise Rēriha (*27.8.1893. Liepāja<br />

†28.2.1909. Liepāja)<br />

• Konstantīns Aleksandrs Rērihs (*9.6.1897.<br />

Liepāja)<br />

Šos pēcnācējus savā grāmatā par Rēriha dzimtu ir<br />

norādījusi tās autore Gunta Rudzīte, sniedzot ieskatu arī<br />

Fridriha Rēriha radurakstos. Precizētais un papildinātais<br />

ciltskoks ir publicēts arī internetā . Saskaņā ar to, senākās<br />

ziņas par Frīdriha Vilhelma Rēriha senčiem ir atrodamas<br />

vēl četrās paaudzēs. Senākais zināmais šeit ir VI paaudzes<br />

VIII paaudzes pārstāve Anne Dobele 1845. gadā 24.<br />

pārstāvis Johans Heinrihs Rērihs (Johann Heinrich Rorich,<br />

oktobrī salaulājās ar Lapiņu Buividu (*1821.). 1859. gada<br />

*ap 17<strong>30</strong>.). Domājams, te ir runa par Apriķu-Salienas<br />

872 873<br />

Attēls 396.<br />

Juris Dobelis (sr).<br />

draudzes grāmatā norādīto kurpnieku (Schuster Gesell)<br />

Johanu Heinrihu Rērihu, kurš 1757. gada 25. novembrī<br />

Salienas baznīcā salaulājās ar koktēlnieka (Kunstdrechsler)<br />

Kristofera Gerkes (Christopher Goercke) meitu Annu<br />

Elizabeti Gerki (Anna Elisabeth Goercke). Šajā ģimenē<br />

piedzima vismaz viens dēls (VII paaudze):<br />

• Johans Kristians Rērihs (Johann Christian Rorich,<br />

*11.10.1763. Neuhausen †27.4.1820. Altenburg),<br />

Ir zināms, ka Johans Kristians Rērihs (Johann Christian<br />

Rorich, *11.10.1763. Neuhausen †27.4.1820. Altenburg)<br />

bija precējies ar Jūliju Lovisu Dori Šulcu (Juliana Lovisa<br />

Doris Schultz, *16.4.1769. Bāta †<strong>30</strong>.3.1859. Bewern) un<br />

šajā laulībā piedzima (VIII paaudze):<br />

• Georgs Reinholds Rērihs (George Reinhold<br />

Rorich, *9.12.1792. Grobiņa (Matern) †?),<br />

laulājies ar Henrieti Minūti (Henriette Minuth),<br />

izceļoja uz Mēmeli (Klaipēdu), kur strādāja par<br />

drēbniekmeistaru.<br />

• Karls Rērihs (Karl Rorich, *4.1794. Grobiņa<br />

(Matern) †?), izceļoja uz Kēnigsbergu<br />

• Elizabete Marija Rēriha (Helferte) (Elisabeth<br />

Maria Rorich, *1796. Grobiņa (Matern) †?),<br />

laulājusies ar Johanu Frīdrihu Helfertu (Johann<br />

Friedrich Helfert),<br />

• Johans Karls (Jeannot) Rērihs (Johann Karl<br />

(Jeannot) Rorich, *1797. Durbe †26.2.1870. Bunkas<br />

muiža (Funkenhoff)), tiešais dzimtas turpinātājs<br />

Dobeļu dzimtas virzienā.<br />

• Vilhelms Zigizmunds Rērihs (Wilhelm<br />

Sigismund Rorich, *18.10.1800. Gramzda), kristīts<br />

Gramzdas baznīcā, precējies ar Aneti Tadovsku,<br />

pēc 1837. gada pārcēlās uz dzīvi Bevernā (tag.<br />

Bebrene) netālu no Daugavpils, kur strādāja par fon<br />

der Roppu muižas pārvaldnieku un rakstvedi.<br />

• Jūlija Katrīna Elizabete Rēriha (Neimane)

(Juliana Katharina Elisabeth Rorich, *21.9.1802.<br />

Bassen), precējusies ar Johanu Vilhelmu Neimani<br />

(Johann Wilhelm Friedrich Neumann). Ziņas par<br />

pēcnācējiem pagaidām nav atrastas.<br />

• Heinrihs Rērihs, ārsts, izceļoja uz Arhangeļsku,<br />

plašāku ziņu nav.<br />

• Frīdrihs Aleksandrs (Zigmunds Pauls)<br />

Rērihs (Friedrich Alexander (Siegmund Paul)<br />

Rorich *17.6.1806. Alswangen, †23.7.1905. Riga),<br />

gleznotāja Nikolaja Rēriha vectēvs, strādājis par<br />

barona Johanna fon Roppa muižas pārvaldnieku<br />

Paplakā un bija rakstvedis apgabala tiesā.<br />

Kā jau norādīts iepriekš, tieši VIII paaudzes pārstāvis<br />

Johans Karls (Jeannot) Rērihs (Johann Karl (Jeannot)<br />

Rorich, *1797. Durbe †26.2.1870. Bunkas muiža<br />

(Funkenhoff)) ir tiešais dzimtas turpinātājs Dobeļu<br />

dzimtas virzienā. Ir zināms, ka viņš bija ādu meistars un<br />

dzīvoja Liepājā. Divstāvu koka ēkā Avotu ielā 9 (tolaik<br />

– Ungerstrasse), kurā vēlāk dzīvoja arī viņa dēls Fridrihs<br />

Vilhelms Rērihs. Vēl 20. gadsimta 70. gados šajā ēkā varēja<br />

redzēt “seno laiku godību” – platas, ērtas, zeltaini brūni<br />

krāsotas koka kāpnes, kāpņu telpu griestu zīmējuma zaru<br />

pinumi ar putniek vēl no Rērihu laikiem. Pie durvīm<br />

pirmajā stāvā bija misiņa plāksnīte “Dr. Fr.Roerich”. Pa šīm<br />

kāpnēm kāpis arī Nikolaja Rēriha tēvs Konstantīns (*1837.<br />

†1900.), kad vairākkart viesojies pie saviem radiem.<br />

Krāšņi rotātas podiņu krāsnis. Viesistabā porcelāna<br />

figūriņas, svečturi, virs galda sena, zemu ķēdēs iekārta<br />

petrolejas lampa. Pēdējā Rērihu dzimtas iemītniece šeit<br />

bija Hartviga meiteņu skolas skolotāja Izabella Rēriha<br />

(*9.6.1872. †ap 1966. Liepāja), kas nodzīvoja 94 gadus ilgu<br />

mūžu. Savukārt Johanna Karla (Jeannot) Rēriha laulībā ar<br />

Mariju Branderburgu (Marie Brandenburg, *ap 1797.<br />

†22.3.1892. Liepāja), piedzima (IX paaudze):<br />

• Vilhelms Rērihs (Wilhelm Rorich), tiešais dzimtas<br />

turpinātājs Dobeļu dzimtas virzienā, precējies ar<br />

Jūli Dobeli.<br />

• Aleksandrs Johans Konstantīns Rērihs<br />

(Alexander Johannes Konstantin Rorich, *1839.<br />

Funkenhof †28.12.1872. Funkenhof)<br />

• Frīdrihs Vilhelms Rērihs (Friedrich Wilhelm<br />

Rorich, *ap 18<strong>30</strong>. Aizpute †22.2.1906. Liepāja)<br />

• Teofīle Doroteja Vilhelmīne Rēriha (Theophile<br />

Dorothea Wilhelmine Rorich *2.3.1823, Perbohnen),<br />

dvīņumāsa.<br />

• Jūlija Doroteja Elizabete Rēriha (Julie Dorothea<br />

Elisabeth Rorich, *2.3.1823. Perbohnen), dvīņumāsa.<br />

• Alberts Johans Heinrihs Rērihs (Albert Johannes<br />

Heinrich Rorich, *24.4.1837. Alt Pelzen)<br />

IX paaudzes pārstāvis Aleksandrs Johans Konstantīns<br />

Rērihs (Alexander Johannes Konstantin Rorich, *1839.<br />

Funkenhof †28.12.1872. Funkenhof) bija precējies ar<br />

Katrīnu Luīzi Viteri (Katharina Luise Winter *†) un šajā<br />

laulībā piedzima un Liepājas Sv.Trīsvienības baznīcā tika<br />

kristīti (X paaudze):<br />

• Georgs Didrihs Rērihs (Georg Diedrich Rorich,<br />

*3.12.1866. Funkenhof †)<br />

par māti diviem savā laulībā dzimušajiem bērniem, bet<br />

arī par audžumāti vismaz diviem Ernsta pirmajā laulībā<br />

dzimušaiem. Tādejādi, šajā ģimenē bija (X paaudze):<br />

• Līne Dižgalve (*7.5.1873.) dzimusi Ernsta un<br />

Jūles laulībā,<br />

• Jūle Dižgalve (*3.5.1875.) dzimusi Ernsta un<br />

Jūles laulībā,<br />

• Fricis Dižgalvis (*23.3.1881. Mazgramzde<br />

[iespējams, miris pirms 1939]) dzimis Ernsta un<br />

Billes laulībā,<br />

• Artūrs Dižgalvis (*<strong>30</strong>.6.1884.), dzimis Ernsta<br />

un Billes laulībā (tēvs norādīts kā rentnieks).<br />

Krustvecāki Jēkabs Bauce, Buividu ? Klāvs, pārējie<br />

nesalasāmi.<br />

Par Ernsta Dižgalvja ģimeni, kas dzīvoja Diždāmas muižā,<br />

ir zināms, ka viņa vecāki bija Matīsa Dižgalvja dēls Jānis<br />

Dižgalvis (*1809.) un viņa sieva Līze Dižgalve, kuru<br />

ģimenē bez Ernsta Dižgalvja piedzima vēl vismaz divi dēli<br />

– Fricis Dižgalvis (*1845.) un Mārtiņš Dižgalvis (*1848.).<br />

Šī ģimene dzīvoja Diždāmas muižas saimē Nr. 21, kas<br />

revīzijā atzīmēta kā “Lūķu Kadiķa saime”. Tāpat pie šīs<br />

saimes ir atzīmēta kāda Margrieta Dižgalve Viļuma meita,<br />

kas mirusi 1858. gadā.<br />

Ir zināms, ka 1962. gadā divi Melnburnas universitāti<br />

beiguši jauni latviešu tiesībnieki I.Dižgalvis un<br />

R.R.Baumanis, kas jau pēdējā laikā praktizējuši<br />

Melnburnā, nodibinājuši advokātu firmu “I.Dižgalvis<br />

and Co., Barristers and Solicitors”. Tas ir pirmais latviešu<br />

advokatūras pasākums Austrālijā, kad vienā firmā kopā<br />

darbojas 2 latviešu tiesībnieki.<br />

1941. gadā Dižglavji dzīvoja Ābelītes mājās (1941 TS) un<br />

Gramzdas “Āpšos”<br />

Attēls 396.<br />

Nikolaja Rēriha tēva brālēna Frīdriha Vilhelma (*18<strong>30</strong>. †22.2.1906.) ģimene. Ceturtā no kreisās – Izabella<br />

Rēriha, pie galda sēž Frīdrihs Rērihs, aiz viān stāv dēls (Karls jeb Aleksandrs). No labās – kara ārsts<br />

Benedikts Rērihs un viņa sieva Marta fon Zeic. 20. gadsimta sākums, Liepāja.<br />

Atgriežoties pie Dobeļu dzimtas - par IX paaudzes<br />

pārstāvi Billi Dobeli ir zināms, ka 1880. gada 27. aprīlī<br />

salaulājās ar agrāko Lielgramzdes kalpu, vēlāko rentnieku,<br />

Jāņa Dižgalvja dēlu Ernstu Dižgalvi (*1842. Diždāma).<br />

Šīs kāzas notika divus gadus pēc Ernsta Dižgalvja pirmās<br />

sievas Jūles Dižgalves (*1846. Lielgramzda †2.2.1878.<br />

Lielgramzda) nāves. Tādejādi Bille Dobele ne tikai kļuva<br />

874 875

DOBEĻU DZIMTAS ATZARS “DĀRZNIEKU” MĀJĀS<br />

DOBELIS-<br />

12. saime “Dārznieki”<br />

Pēc māju iepriekšējā saimnieka nāves par “Dārznieku”<br />

māju saimnieku 1802. gadā kļūst paaudzes pārstāvja<br />

Jāņa Dobeļa dēls, paaudzes pārstavis Lapiņš Dobelis<br />

(*1783.) un viņa sieva Katrīne (*1766.). Abu laulībā<br />

piedzima (paaudze):<br />

• Pēteris Dobelis (*1800. †1800.)<br />

• Jānis Dobelis (*1806. †1866.), iesvētīts 17 gadu<br />

vecumā 1826. gadā, strādājis “Birzes” mājās Jāņa<br />

Veita saimē (23. Māja), kur norādīts kā 13 gadus<br />

vecs<br />

Ar “Dārznieku” māju tiek saistīts arī vēl viens Ģirts<br />

Dobelis (†pirms 1802.), kurš 1783. gadā salaulājās ar<br />

Magrētu Sudmali un šajā laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Annuš Dobele (*1784. †21.1.1812.), mirusi<br />

26 gadu vecumā, [miršanas reģistrā norādīta kā<br />

Anna], iesvētīta 1800. gadā kā Ģirta Dobeļa meita<br />

no Runges Indriķa (12.) saimes jeb “Dārzniekiem”.<br />

• Zāmelis Dobelis – nav ieraksts….<br />

• Miķelis Dobelis (*1788.), iesvētīts 1804. gadā<br />

• Andrejs Dobelis (*1788. †8.3.1840.) nāves<br />

brīdī bija 52 gadus vecs, strādāja par puisi Lapiņa<br />

Ģībieša saimē. Iesvētīts 1802. Kopā ar brāli Zāmeli,<br />

iesvētību brīdī abu tēvs Ģirts ir miris, dzīvoja<br />

Andreja Dobeļa mājās Mazgramzdē. Brāļa Zāmeļa<br />

dzimšanas ieraksts nav atrodams.<br />

Domājams, ka Andrejs Dobelis bija precējies divas<br />

reizes – ar Magrietu Dobeli (*1748. †9.12.1815.), bet<br />

1820. gadā kā atraitnis ir otrreiz precējies ar Līzi Kļavu no<br />

Mazgramzdes.<br />

Savukārt 1858. gadā kā šīs mājas saimnieks jau tiek<br />

norādīts ienācējs - Ģirta Dobeļa un Magrietas dēls Jēkabs<br />

Dobelis (*1803.) un viņa sieva, Viļuma Dobeļa un Mades<br />

meita Anne Dobele (*26.11.1816.) (Plašāka informācija<br />

Liepājas Dobeļu līnija (“Dārznieki” – Liepāja).<br />

1886. gadā mirst “Dārznieku” saimnieks Lapiņš Ģībietis,<br />

(*1846. Mazgramzde †7.12.1886.), atstājot atraitni. Nav<br />

izslēgts, ka viņa apprecējās otrreiz – sameklēt Šalingu<br />

laulības!<br />

“Dārznieku” mājas 1890 pieder saimniekam Miķelim<br />

Šalingam, piedzimst meita Anna Vilhelmīne (*22.6.1890.)<br />

* *** “Ģībiešu Pētera saime” , vēlāk – Saulītēni (16)<br />

Kā senākais 16. saimes jeb vēlāko “Ģībiešu Pētera<br />

saimes” (pēc am – “Saulītēnu”) māju saimnieks<br />

1811. gada revīzjā ir norādīts kāds Jānis Kalenieks<br />

(Kalenecke) (*1741. †1799.), pēc kura nāves par<br />

saimnieku te kļuva Viļuma Dobeļa un Annušas (*1744.)<br />

dēls (VII paaudze):<br />

876 877<br />

• Jānis Dobelis (*5.1.1772. †pirms 1815.)<br />

Ir zināms, ka VII paaudzes pārstāvis Jānis Dobelis<br />

(*5.1.1772. †pirms 1815.) domājams, 1796. vai 1797. gadā<br />

salaulājās ar Līzi Kalenieci (*1778.), kura, visticamāk,<br />

bija iepriekšejā mājas saimnieka Jāņa Kalenieka meita –<br />

šo faktu precīzi nav iespējams konstatēt, jo laulību reģistri<br />

par 1794.-1799. gadiem nav saglabājušies. Šajā ģimenē<br />

piedzima (VIII paaudze):<br />

• Jēkabs Dobelis (*1798.), 1811. gada revīzijā<br />

norādīts kā 13 gadus vecs, iesvētīts 1813. gadā.<br />

• Jānis Dobelis (*1801. †29.5.1843.) 1811. gada<br />

revīzijā norādīts kā 8 gadus vecs, taču faktiski –<br />

vecāks. Nāves brīdī bija precēts, saimnieks, 42 ½ gv<br />

• Balcers Dobelis (*1805. †1858.), iesvētīts 1820.<br />

gadā, vēlāk pārcēlies uz 17. saimi.<br />

• Ernsts Dobelis (*1811.)<br />

1815. gada 19. janvārī Gramzdas baznīcā notika nelaiķa<br />

Jāņa Dobeļa atraitnes Līzes Dobeles kāzas ar Pēteri<br />

Ģībieti (*1788.), kurš 1826. gada revīzijas laikā bija<br />

saimnieks 16. saimes mājās, kas tobrīd apzīmētas kā<br />

“Ģībiešu Pētera saime”, bet pirms tam dzīvoja 10. saimē<br />

– Ģībieša Jēkaba mājās. Domājams, abu laulībā ir dzimis<br />

dēls Lapiņš Ģībietis, kurš kā ½ gadu vecs ir norādīts 1816.<br />

gada februāra revīzijā, kurā ir norādīti arī Pētera Ģībieša<br />

iepriekšējā laulībā dzimušie bērni (VIII paaudze):<br />

• Jēkabs Ģībietis (*1799.) dzimšanas dati pēc DR,<br />

pārbaud\it BG.<br />

• Jānis Ģībietis (*1804.).<br />

• Balcers Ģībietis (*1806.).<br />

• Līze Ģībiete (*1807.).<br />

• Anne Ģībiete (*1813.).<br />

• Ernsts Ģībietis (*1811. †pirms 1816.) .<br />

• Lapiņš Ģībietis (*1815.) – dzimis Pētera Ģībieša<br />

laulībā ar Jāņa Dobeļa atraitni Līzi Dobeli.<br />

Par šo Ģībiešu dzimtas atzaru ir zināms, ka Jēkabs Ģībietis<br />

(*1799.) apprecējās ar Magrietu (*1804.) un abu laulībā<br />

piedzima (IX paaudze):<br />

• Jānis Ģībietis (*1824.).<br />

• Jēkabs Ģībietis (*1825.).<br />

VIII paaudzes pārstāvis Jēkabs Dobelis 1810. gadā<br />

apprecējās ar Ģirta Dobeļa meitu un Katrīnu Dobeli<br />

(*1787. Mazgramzde, †11.10.1850. Mazgramzde), kas<br />

nāves brīdī bija 63 gadus veca, precēta un dzīvoja Ģībiešu<br />

saimē. Tādejādi notika laulības divu vienas dzimtas<br />

dažādu atzaru pārstāvju starpā. Šajā ģimenē piedzima (IX<br />

paaudze):<br />

• Ģirts Dobelis (*28.1.1812.).<br />

• Ernsts [Ernests] Dobelis (*29.1.1815. †1858.)<br />

Ir zināms, ka IX paaudzes pārstāvis Ernsts [Ernests]<br />

Dobelis (*29.1.1815. †1858.) tika iesvētīts 1831. gadā<br />

17 gadu vecumā, bija kalps un 1842. gada 22. novembrī

apprecējās ar Annu Veitu (*1816. “Buvidu” mājās (21.<br />

saime). Jāpiezīmē, ka pētot Ernsta Dobeļa izcelmi, pastāv<br />

varbūtība, ka saplūst 1811. un 1815. gados dzimušo Ernstu<br />

ziņas. Ernsta un Annas ģimenē piedzima (X paaudze):<br />

• Annuš Dobele (Veita) (*12.2.1845.) krustvecāki<br />

saimniece Ģībieš Magrieta, kalpa sieva Annuš<br />

Barone, puisis Miķelis Siksne. 1858. gadā strādā<br />

“Birzes” mājā (saime Nr. 22), bet 1867. gada revīzijā<br />

vairs nav norādīta.<br />

• Katrīna Dobele (*9.10.1847. Mazgramzde),<br />

Kā viņas krustvecāki ir norādīti saimnieka māte<br />

Katrīne Dobele, Ģībieš Katrīne un kalps Andrejs<br />

Barons. 1858. gada revīzijā viņa minēta kā 11 ½<br />

gadus veca, bet 1867. gadā ir piederīga Drunkes<br />

mežsargu namam.<br />

• Andrejs Dobelis (*7.1.1850.), krustvecāki<br />

wirtsjung (saimnieka dēls?) Dobel Elspa (?), kalps<br />

Bekone Andrejs, kalps Līkzeme (?) Balcers, 1867.<br />

gadā pārcēlies uz “Avotu”/”Purvenieku” mājām<br />

(saime Nr. 3).<br />

• Jēkabs Dobelis (*1854.) 1867. gadā pārcēlies uz<br />

Dobeļu Jāņa –Ģirta mājām (saime Nr. 14).<br />

• Lapiņš Dobelis (*23.1.1855. Mazgramzda<br />

†7.9.1922. Gramzda) 1867.gadā pārcēlies uz “Kappu<br />

Siksnes” (saime Nr.5).<br />

• Ģirts Dobelis (*1858.) 1867. gadā pārcēlies uz<br />

“Galkintu” mājām (saime Nr. 2), domājams, 1880.<br />

gada 3. februārī salaulājās ar Alīni Svari, plašāku<br />

ziņu nav.<br />

Domājams, tieši Ernesta Dobeļa meita, X paaudzes<br />

pārstāve Annuš Dobele (Veita) (*12.2.1845.) ir tā Anna<br />

Dobele, kas apprecējās ar Miķeļa Veita dēlu Ernstu Veitu<br />

(*1841.), kurš 1867. gadā ir norādīts kā “Purvenieku”<br />

saimnieks. Šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Ženija Alvīne Veita (*29.6.1882. Mazgramzde).<br />

• Fricis Veits (*25.11.1886. Mazgramzde)<br />

krustvecāki puisis Jēkabs Ģībietis, rentnieks Jēkabs<br />

Dobelis un Madde.<br />

• Eduards Veits (*7.12.1888. Mazgramzde),<br />

krustvecāki muižas .... Ferdinands Grundmanis<br />

Lina, Jēkabs Dobelis, rentnieks<br />

Savukārt VIII paaudzes pārstāvis Jānis Dobelis (*1802.<br />

†), kurš tika iesvētīts 1817. gada februārī kā Jāņa Dobeļa<br />

dēls un Ģībiešu Pētera padēls, bija kalps un 1828. gada 28.<br />

oktobrī salaulājās ar Lapiņa Buivida meitu Annu Buividi.<br />

Jāņa Dobeļa un Annas Buivides (bērnu kristību ierakstos<br />

norādīta kā Annuž) ģimenē piedzima (IX paaudze):<br />

• Lapiņš Dobelis (*25.9.1835. †) kalps Jānis Dobelis<br />

un Anne, kr.v. Ģībieš Lapiņš, Bruvera Lapiņa sieva<br />

Madde, puisis Jēkabs Dobelis<br />

• Andrejs Dobelis (*27.7.1839. †) kalps Jānis<br />

Dobelis un Anna, kr.v. puis Pēteris Ģībietis, puisis<br />

Andrejs Buivids, kalpa sieva Madde Buivide.<br />

• Līze Dobele (*1851. †20.5.1852. Mazgramzde) (1<br />

¾) kalps Jānis Dobelis un Annuž.<br />

IX paaudzes pārstāvis Andrejs Dobelis (*27.7.1839. †)<br />

strādāja par kalpu Purmsātos un apprecējās ar Katrīni<br />

(†pirms 1866.) Abu laulībā piedzima (X paaudze):<br />

ieraksta, Andreja Dobeļa pirmā sieve Katrīne ir mirusi<br />

pirms 1866. gada un pats Andrejs Dobelis no Purmsātiem<br />

jau ir pārcēlies uz Medeni. Uz to norāda Mežmuižas<br />

draudzes grāmatā esošais ieraksts par 1866. gada 13.<br />

novembrī notikušajām Gramzdā dzimušā un laulību<br />

brīdī 27 gadus vecā atraitņa Andreja Dobeļa (*27.7.1839.<br />

Gramzda) un 22 gadus vecās Anlīzes Erkmanes (? līgavas<br />

uzvārds grūti salasāms, *1844.). Grūti salasāmajā laulību<br />

ierakstā Nr.58 norādīts – “Andrejs Ģībiets (Dobelis)”, taču<br />

vēlāk baznīcas grāmatā jau tiek norādīts tikai Andrejs<br />

Dobelis, kas ļauj secināt, ka te domāts Andrejs Dobelis no<br />

Ģībiešu saimes. Domājams, Anlīzes tēvs bija kalps Vilis<br />

Erkmanis. Savukārt Namnieku kalpa Andreja Dobeļa un<br />

viņa sievas Anlīzes Erkmanes laulībā Mednes muižā (tā<br />

atradās pusceļā starp Bēni un Augstkalni) piedzima un<br />

Mežmuižas draudzē tika kristīts dēls (X paaudze):<br />

• Vilis Dobelis (*24.8.1867. Medden), krustvecāku<br />

vārdi grūti salasāmi, Jānis Vankiers, Trīne Liepiņa.<br />

Attiecībā uz VIII paaudzes pārstāvi Balceru Dobeli<br />

(*1805. †1858.) ir zināms, ka viņš 1844. gada 12. novembrī<br />

apprecējās ar Annu Dobeli (*1805. Elkzemē †20.5.1851.<br />

Mazgramzda), kura nāves brīdī bija 46 gadus veca un<br />

precējusies. Abu ģimenē bija dēls (paaudze):<br />

• Ēvalds Dobelis (*1835. †1857.), kurš dzīvoja<br />

Veites mājā.<br />

Saime 18 (Sudmaļi)<br />

Jēkabs Dobelis salaulājās ar Barbi un šajā laulībā piedzima<br />

(paaudze):<br />

• Jēkabs Dobelis (*1819.)<br />

Jēkabs Dobelis (*1819. NAV BG) tika iesvētīts 1834. gadā<br />

un bija precējies ar Annu (*1821.). Abu laulībā piedzima<br />

(paaudze):<br />

• Augusts Dobelis (*1852.),<br />

• Karls Dobelis (*1854.),<br />

• Roberts Dobelis (*1858. †1864.)<br />

1858. gada revīzijas laikā ģimene dzīvoja “Sudmaļos”<br />

(18. saime), taču jau nākamās, 1867. gada revīzijas laikā<br />

šī ģimene ir pārcēlusies uz saimi Nr. 19 – “Grāvnieku”<br />

mājām.<br />

20 saime (Runge)<br />

Viļums Dobelis (*1782.) un Katrīna (*1786.) kļuva par<br />

vecākiem: Nr 20 kalpi<br />

• Līze Dobele (*1813.) – nav BG<br />

• Lapiņš Dobelis (*12.12.1819.) – kā vecāki<br />

norādīti Zāmelis Dobelis un Katrīne<br />

• Jēkabs Dobelis (*<strong>30</strong>.7.1825. Mazgramzdas<br />

muiža),<br />

DOBEĻU DZIMTAS ATZARS “SĪMAŅU” MĀJĀS<br />

DOBELIS- SIKSNE-SUDMALIS-DIŽGALVIS-RĒRIHS-BUVIDS-BRAŽE<br />

Ģimene (no DOBEĻU GRāMATAS):<br />

Sīmaņu mājas saistībā ir šāds atzars:<br />

Spriežot pēc baznīcas grāmatās atrodamajiem ierakstiem<br />

un salīdzinot tos ar Arvīda Dobeļa grāmatās publicēto<br />

informāciju, var rekonstruēt ar “Sīmaņu” mājām saistīto<br />

dzimtas atzaru, no kura veidojas arī saikne Kulbaru-Milleru<br />

dzimtas virzienā. A.Dobelis līdz šim uzskatīja, ka senākais<br />

zināmais šī atzara pārstāvis (VI paaudze) Makke Dobelis<br />

(†pirms 1775.), kura sievas vārds nav saglabājies, kļuva par<br />

tēvu bērniem (VII paaudze):<br />

• Ģirts Dobelis (*1725. †1814.)<br />

• Miķelis Dobelis (*1737. †31.1.1826.)<br />

• Annuš Dobelis (Veide), 1769. gadā precējusies<br />

ar kāzu brīdī jau mirušā Makkes Veides (pirms<br />

†1769.) dēlu Pēteri Veidi. Nav izslēgts, ka mācītājs,<br />

veicot laulību ierakstu, ir pierakstījis “Veids”, lai gan<br />

patiesībā uzvārds varētu būt “Veits”, kas ir raksturīgs<br />

Mazgramzdes apkaimei.<br />

• Zāmels Dobelis (*1748. †1808. iesvētīts 1775.<br />

gadā).<br />

Ir zināms, ka VII paaudzes pārstāvis Miķelis Dobelis<br />

(*1737. †31.1.1826.) bija laulājies ar Jāņa Sikšņa meitu<br />

Annu Siksni (*1746.). Spriežot pēc baznīcas grāmatu<br />

ierakstiem, uz šo laulību ir attiecināmi šādi VIII paaudzes<br />

pēcnācēji:<br />

• Jānis Dobelis (*3.1.1782. †1809.).<br />

• Lapiņš Dobelis (*1783.).<br />

• Lapiņš Dobelis (*1784.).<br />

• Pēteris Dobelis (*1785.).<br />

• Lapiņš Dobelis (*1786.).<br />

• Magrieta Dobele (Sudmale) (*1787.), precējusies<br />

ar Jēkabu Sudmali (*1783.).<br />

• Ernsts Dobelis (*1792. †1816.) .<br />

Šajā paaudzē neskaidrības raisa vairākkārtēja “Lapiņš”<br />

vārda došana dēliem – tas būtu iespējams tikai gadījumā,<br />

ja līdz nākamā bērna dzimšanas brīdim mazulis ar šādu<br />

vārdu jau ir miris vai arī ir jāuzskata, ka eksistēja vairākas<br />

“Miķeļa un Annas” laulības un runa ir par dažādās ģimenēs<br />

dzimušiem dēliem. Citu ziņu par šī atzara pēcnācējiem<br />

pagaidām nav.<br />

Saskaņā ar DR datiem, “Sīmaņu” māju dzimtas atzara<br />

vēstures saknes izriet no “Avotu” (vēlāk – “Purvenieku”)<br />

mājām, kas “Dvēseļu revīzijās” tiek norādītas ar Nr. 3:<br />

Kā “Avotu” māju saimnieki ir norādīti VI paaudzes<br />

pārstāvis Jēkabs Dobelis, kura ģimenē piedzima (VII<br />

paaudze):<br />

• Deahle ? Dobele (*1859. Purmsātos †26.10.1862.)<br />

mirusi 3½ gadu vecumā. Kalps Dobelis Andrejs un<br />

• Ģirts Dobelis (*22.7.1770. †1814.).<br />

Katrīna, iespējams, dvīņumāsa!!!<br />

Ir zināms, ka Ģirts Dobelis (*22.7.1770. †1814.) 1793.<br />

Spriežot pēc Mežmuižas draudzes grāmatā atrastā<br />

gadā salaulājās ar Viļuma Dobeļa (*1731. †1787.) atraitni<br />

878 879<br />

ar Margetu Dobeli (*1766.). Visticamāk, Margetas<br />

pirmajā laulībā pēcnācēju nebija, bet otrajā laulībā ģimenē<br />

piedzima (VIII paaudze):<br />

• Ernests Dobelis (*1792.) – nav bazn gr<br />

• Viļums Dobelis (*1796. Mazgramzde †1854.),<br />

iesvētīts 1810. gadā.<br />

• Ģirts Dobelis (*1799. †1860.) – kā tēvs ir norādīts<br />

Ģirts Dobelis, M.Gramstes “Jātnieki” jeb jātnieks,<br />

ar ko iespējams domāta tēva profesija – zirgkopis.<br />

• Anna Dobele (*1801.).<br />

• Jēkabs Dobelis (*1803.), iesvētīts 1817. gada<br />

februārī, vēlāk kļūst par “Dārznieku” māju<br />

saimnieku.<br />

• Maija Dobele (*1805.) .<br />

• Jānis Dobelis (*1807. †9.1.1849.), iesvētīts<br />

1821./22. gadā, bija kalps, nāves brīdī – atraitnis.<br />

VIII paaudzes vecākais dēls Ernests Dobelis (*1792.)<br />

1821. gadā apprecējās ar Indriķa Ģībieša meitu Annu<br />

Ģībieti (*1799. †4.10.1853.). Annas Ģībietes (Dobeles)<br />

miršanas reģistrā norādīts, ka nāves brīdī bijusi 54<br />

gadus veca saimniece “Biržu” Dobeļa saimē. Šajā laulībā<br />

piedzima (IX paaudze):<br />

• Līze Dobele (Bruzīte?) (*1823.) [parādās arī<br />

ieraksts par 1822. – pārbaudīt!). Visticamāk, 1849.<br />

gada 20. novembrī salaulājusies ar Jāni Bruzīti.<br />

• Jēkabs Dobelis (*24.6.1826. Mazgramzdas<br />

muiža).<br />

• Ilze Dobele (Ģībiete) (*9.6.18<strong>30</strong>. Mazgramzdas<br />

muiža †15.3.1906. Liepāja), saskaņā ar Liepājas<br />

Sv.Annas baznīcas mirušo reģistru, būdama<br />

atraitne, mirusi Liepājā 76 gadu vecumā, miršanas<br />

reģistrā norādīta kā “Izolde”.<br />

IX paaudzes pārstāvis<br />

VIII paaudzes pārstāvis Viļums Dobelis (*1796. †1854.)<br />

1814. gadā kļuva par “Avotu” māju saimnieku un 1824.<br />

gada 26. oktobrī viņš salaulājās ar Miķeļa Vilkovica un<br />

Margrietas Vilkovicas (*1766.) meitu Gottlībi Vilkovicu<br />

(*1803./5.) piedzima (IX paaudze):<br />

• Anne Dobelis (*5.1.1826. Mazgramzdas muiža),.<br />

• Katrīne Dobelis (*19.5.1828. Magramzdas<br />

muiža), pārbaudīt ierakstu!!!<br />

• Madde Dobelis (*14.3.1833. Mazgramzdas<br />

muiža).<br />

• Margēta Dobele (*14.2.1842. †2.3.1885. Trekken),<br />

krustvecāki saimniece Anna Dobele, saimnieks<br />

Jēkabs Viznis (?) un saimniece Ģībiešu Margrieta<br />

nāves brīdī bija 43 gadus veca atraitne, saimniece<br />

Trekņos.<br />

No baznīcas grāmatām pagaidām nav izdevies precīzi<br />

secināt Viļuma laulību skaitu, jo ir norādīts, ka VIII<br />

(C) paaudzes pārstāvis Viļums Dobelis, 1814. gadā

apprecējās ar Klāva Ziemeļa meitu Madi Ziemeli (*1793.<br />

Lielgramzda). 1858. gadā ir norādīts, ka Made pārceļojusi<br />

no “Dārznieku “ mājām (Nr. 12) uz saimi Nr 3 bez vīra, kas<br />

liecina, ka viņš, visticamāk, ir miris. Šajā ģimenē piedzima<br />

(IX paaudze):<br />

• Jānis Dobelis (*9.1.1824. Mazgramzdas muiža).<br />

• Zāmels Dobelis (*27.3.18<strong>30</strong>. Mazgramzdas<br />

muiža).<br />

D paaudzes pārstāvis Jānis Dobelis (*9.1.1824.<br />

Mazgramzdas muiža) strādāja saimniecībā Nr 13<br />

(Sīmaņi”), bija precējies ar Anni (*1831.) un abu laulībā<br />

dzimuši (E paaudze): [domājams, precējās Jānis Dobelis<br />

un Annuš Ģībiet 2.10.1849]<br />

• Anna Dobele (*1852.) – uz Nr 3.<br />

• Lapiņš Dobelis (*1854.), aizg 1867 uz nr 13.<br />

• Madde Dobele (*1856.) [nav 1867 ga revizija].<br />

• Jānis Dobelis (*1859.).<br />

• Māra [Mahruš] Dobele (*1860./1.).<br />

• Magrieta Dobele (*1862./3.).<br />

• Ģirts Dobelis (*1866.).<br />

1858. gadā ienāk Madde Dobele, Vi\luma sieva, *1793,<br />

ienāk no 12<br />

D paaudzes pārstāvei Margētai (*14.2.1842. †2.3.1885.<br />

Trekken), nav atrodamas ziņas par vīru, taču ir norādīti trīs<br />

bērni (E paaudze):<br />

• Jānis Dobelis (*1860.).<br />

• Jūle Dobele (*1864.).<br />

• Anne Dobele (*1865.).<br />

VIII paaudzes pārstāvis Ģirts Dobelis bija precējies trīs<br />

reizes. Pirmā laulība 1829. gada 3. Novembrī tika noslēgta<br />

ar Pētera Veita meitu Līzi Veitu un abu laulībā piedzima<br />

(IX paaudze):<br />

• Katrīne Dobelis (*<strong>30</strong>.9.1831. Mazgramzdas<br />

muiža),<br />

Ģirta Dobeļa laulībā ar Margrietu Ģībieti (*19.5.1817.<br />

†24.11.1840.), kas bija meita Miķeļa Dobeļa saimē un mira<br />

23 ½ gadu vecumā, piedzima (IX paaudze):<br />

• Jānis Dobelis (*1837.) nav BG<br />

Savukārt nepilnus trīs gadus pēc savas otrās sievas nāves -<br />

1843. gada 21. oktobrī Ģirts Dobelis salaulājās ar Katrīnu<br />

Siksni (*1819.). Ģimene dzīvoja saimē Nr. 7 un šajā laulībā<br />

ir dzimusi meita (IX paaudze):<br />

• Margrieta Dobele (*20.10.1844.), kā krustvecāki<br />

ir norādīti saimniece Magrieta Siksne, saimniece<br />

Gotlībe Dobele, kalps Jēkabs Ģībietis.<br />

laulībā piedzima (X paaudze):<br />

• Jānis Dobelis (*24.7.1881. Mazgramzde)<br />

Mazgramzdas puisis Jēkabs Dobelis un Doriete<br />

Veita (kāzas 1880) . kr.v. saimnieks Jēkabs Veite,<br />

saimnieks Ernsts Veite un Anna Veite<br />

• Bille Dobele (Šube) (*23.7.1884. Mazgramzde),<br />

kalps Jēkabs Dobelis un Dārte. Krustvecāki kalpone<br />

Bille Lutere, saimniece Lavīze Bruže, puisis Sīmanis<br />

Bruže.<br />

• Sīmanis Dobelis (*5.9.1886. Lielgramzde †pēc<br />

1922.), kalps Jēkabs Dobelis un Dārte. krustvecāki<br />

puisis Sīmanis Bruže, puisis Pēteris Dobelis,<br />

nesalasāmi<br />

• Magrieta Dobele (*7.12.1888. Mazgramzde<br />

†17.12.1888. Mazgramzda) Mirusi 11 dienu vecumā<br />

Jēkabs Dobelis un Dārte (kāzas 1880), krustvecāki<br />

meita Magrieta Veita, kalps Pēteris Siksne<br />

• Madde Dobele (*5.1.1890. Mazgramzde) kalps<br />

Jēkabs Dobelis un Dārte. krustvecāki meita Madde<br />

Veite, puisis Ernsts Veite.<br />

• Pēteris Dobelis (*25.7.1892. Mazgramzde),<br />

Jēkabs Dobelis un Dārte, krustvecāki Zemnieks<br />

Pēteris Dobelis, zemnieks Kārlis Ģībietis un viņa<br />

sieva Lavīze<br />

• Alise Dobele (*19.11.1895. Mazgramste) un<br />

• Līna Dobele (*19.11.1895. Mazgramste) zemnieks<br />

Jēkabs Dobelis un Dārte, krustvecāki abām dvīnēm<br />

ir Alise Šverdupe, meita Līze Veide, staļmeistars<br />

Andrejs Šulics (?)<br />

• Ernsts Dobelis (*23.7.1899. Mazgramste<br />

†9.12.1922. Trekņu muiža), vagars (?) Jēkabs<br />

Dobelis un Dārta, krustvecāki saimnieks Ernsts<br />

Veide, zemnieks Lapiņš Strēle un viņa sieva Katrīna.<br />

Ernsta [Ernesta] miršanas faktu pieteica Trekņu<br />

muižā dzīvojošais brālis Pēteris.<br />

• mirusi meita (*23.7.1899. Mazgramste), vagars<br />

(?) Jēkabs Dobelis un Dārta, kr.v. saimnieks Ernsts<br />

Veide, zemnieks Lapiņš Strēle un viņa sieva Katrīna.<br />

X paaudzes pārstāve Bille Dobele (Šube) (*23.7.1884.<br />

Mazgramzde) 1924. gada 11. maijā Liepājas Sv.Annas<br />

baznīcā salaulājās ar Miķeļa un Margrietas dēlu Miķeli<br />

Šubi (*13.4.1883. Talsu (Tāšu) pagastā), kura uzvārds tiek<br />

atveidots arī kā “Šube” vai “Ķupe”.<br />

X paaudzes pārstāvis Pēteris Dobelis (*25.7.1892.<br />

Mazgramzde) 1920. gada 9. oktobrī Gramzdas baznīcā<br />

salaulājās ar Jēkaba Palapa (*28.10.1869. Nīcas pagasts<br />

†pēc 1941.) un Marģietas Ķesteres (*11.3.1869. Purmsātu<br />

pag. †pēc 1941.) meitu Maigu Palapu (*28.3.1896. Nīca<br />

†1944. jeb 1945. Purmsāti). Jāpiezīmē, ka laulību reģistrā<br />

kā Pētera dzimšanas mēnesis ir norādīts nevis jūlijs,<br />

bet decembris. Saskaņā ar Krievijas arhīvos atrodamo<br />

informāciju , visticamāk, Pēteris Dobelis bija 5. Zemgales<br />

strēlnieku bataljona kareivis, kurš 1916. gada 1. augustā<br />

tika ievietots vispirms lauka hospitālī, bet tad pārvietots<br />

uz Jurjevas (Tartu) hospitāli.<br />

gadiem viņš katru svētdienu sēdēja balkonā pie ērģelēm,<br />

maksāja baznīcas nodokli un viņa sieva kļuva par vienu<br />

no aktīvākajām sieviešu komitejas loceklēm. Tas bija<br />

simpatiski. Kad komūnistu gadā pie viņa bija aizgājis<br />

baznīcas apkalpotājs un sūdzējies, ka mācītājs ēdot ar<br />

sudraba karotēm, tas atbildējis: “Viņš tās nav zadzis!” taču<br />

viņa liktenis bija traģisks, 1940. gadā viņš bija tā sauktais<br />

aktīvists un, vāciešiem ienākot, aizbēga [tautas sklaitīšanas<br />

anketā ir norāde: “nezināmā virzienā aizgājis”]. Viņa<br />

sievu, krieviem atgriežoties, pirmajās bēgšanas stundās<br />

pie Purmsātu stacijas nositusi krievu lidmašīnas nomesta<br />

bumba.” No šī ieraksta mēs varam secināt, ka Pētera<br />

Dobeļa sieva Maiga ir mirusi 1944. vai 1945. gadā, bet<br />

pats Pēteris Dobelis ir bijis dzīvs vēl vismaz 1941. gadā.<br />

No 1941. gada tautas skaitīšanasanketas var secināt,<br />

ka Maigalai Palapai bija māsa Anna Palapa (Stroķis)<br />

(*18.12.1898. Purmsāti †pēc 1941.), kas bija precējusies<br />

ar Jāni Arturu Eduardu Stroķi (*28.4.1903. Liepaja †pēc<br />

1941.). Ir zināms, ka Pētera Dobeļa un Maigas Palapas<br />

laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Ilga Erna Dobele (*31.7.1922. Trekņu muiža<br />

†5.11.1925. Trekņu muiža), mirusi kā bērns 3 gadu<br />

vecumā.<br />

• Edgars Ilmars Dobels (*23.10.1925. Trekņu<br />

muiža), kristīts Liepājas Sv.Annas baznīcā. [tautas<br />

skaitīšanā norādīts, ka *23.10.1924. Gramzdā).<br />

• Inta Velta Dzidra Dobele (*24.2.19<strong>30</strong>. Gramzdā).<br />

VIII paaudzes pārstāvis Jānis Dobelis, kurš 1833. gadā ir<br />

norādīts kā saimnieks, 18<strong>30</strong>. gada 31. augustā apprecējās<br />

ar 7. saimes māju saimnieka Joahima [Jenkusija] Siksnes<br />

(*1786.) un Billes (*1792.) vecāko meitu Annu Siksni<br />

(*1812. †pirms 1849.). 1826. gada revīzijā kā saimei<br />

piederīgi tiek norādīti arī saimnieka [t.i. – Joahima] māte<br />

Anna Siksne (*1732.), kurai revīzijas laikā ir 94 gadi. Ģirta<br />

Dobeļa un Annas Siksnes laulībā ir dzimuši (paaudze):<br />

• Balcars Dobelis (*29.11.1831.), 1851. gada 9.<br />

decembrī salaulājies ar Ilzi Sudmali, citu ziņu<br />

pagaidām nav.<br />

• Jānis Dobelis (*1833. †5.1.1836. jeb 4.2.1836.)<br />

nāves brīdī bija 2½ gadus vecs.<br />

• Madde Dobele (*9.7.1839. †2.1.1840.),<br />

krustvecāki saimniece Grāvniek Madde, Lapiņš<br />

Dobelis, puisis Pēteris Saulīte. Miršanas reģistrā<br />

norādīts, ka mirusi ½ gadu veca.<br />

• Pēteris Dobelis (*11.5.1836. †3.1.1917.<br />

“Vecvagaru” mājās), krustvecāki Pēteris Saulīte,<br />

Valts Dobelis, Ģirts Ģībietis.<br />

Ņemot vērā, ka Ģirta Dobeļa nāves fakta reģistrā 1849.<br />

gadā ir norādīts, ka viņš ir atraitnis un kalps, par mājas<br />

jauno saimnieku kļuva Jenkuša [Johaima] Siksnes un<br />

Billes dēls Lapiņš Siksne (*1814.). kurš ir norādīts kā<br />

“Siksnes Jenkuš” saimes māju saimnieks 1858. gada<br />

revīzijas laikā. Ir zināms, ka Lapiņš Siksne 1841. gada<br />

8. jūnijā salaulājās ar Jāņa Dobeļa meitu Annu Dobeli<br />

(*1811.), kura tika iesvētīta 1826. gadā 16 gadu vecumā.<br />

Ņemot vērā, ka 1858. gada revīzijā kā vecākā šai ģimenei<br />

piederīgā meita – Ilze Siksne tiek norādīta kā 20 gadus<br />

veca, ir pamats uzskatīt, ka viņa ir Lapiņa Siksnes meita<br />

no pirmās laulības vai ārlaulībā dzimusi. Kopumā Lapiņa<br />

Siksnes un Annas Dobeles ģimenei piederīgi ir (paaudze):<br />

• Anne Siksne (*1838.).<br />

• Ilze Siksne (*1841.).<br />

• Lapiņš Siksne (*1844.).<br />

• Margrieta Siksne (*1849.).<br />

• Jēkabs Siksne (*14.4.1853. Mazgramzde<br />

†domājams, pirms 1858.) krustvecāki puisis<br />

Buividu Jēkabs, kalpa sieva Ģībiešu Anna, kalps<br />

Veitu Pēteris. Šis bērns nav norādīts 1858. gada<br />

revīzijā, kas ļauj izteikt pieņēmumu, ka Jēkabs ir<br />

Attēls 396.<br />

Trekņu muižas mājas, kas tika piešķirtas Pētera Dobeļa ģimenei. Ābeļdārzi ir saglabājušies aiz mājas.<br />

Mūsdienās – “Dārziņi”.<br />

Savukārt saskaņā ar 1922. gada 1. maijā “Zemes ierīcības<br />

vēstnesī” Nr. 35 publicēto paziņojumu, Trekņu muižas<br />

Šis Jēkabs Dobelis ir Miķeļa dēls (*5.10.1856. Kalēti smēde kā dzimtas īpašums tiek piešķirta Sīmanim<br />

†24.5.1925. Trekņu muižā) – jālabo kļūda!!!<br />

Dobelim (ieraksts Nr. 613), savukārt Trekņu muižas augļu<br />

IX paaudzes pārstāvis Jēkabs Dobelis (*5.10.1856. dārzs – Pēterim Dobelim (ieraksts Nr. 616). Visticamāk,<br />

†24.5.1925. Trekņu muižā) 1880. gada 20. decembrī šeit ir runa par 1892. gadā dzimušo X paaudzes pārstāvi<br />

salaulājās ar Dārtu [Dorieti] Veitu (*1856. Mazgramzde Pēteri Dobeli, kuram bijušais Gramzdas mācītājs Haralds<br />

†19.9.1920. Trekņu muiža), savukārt Gramzdas baznīcas Biezais, savā atmiņu grāmatā ir veltījis šādas rindas:<br />

mirušo reģistrā ir atzīmes par 64 gadu vecumā Trekņu “Trekņu pusmuižas māja un dārzi bija iedalīti Dobelim,<br />

muižā mirušo Darti Dobeli un par Trekņu muižā 70 gadu par kuru man stāstīja, ka ka viņš bijis savā laikā lielinieks,<br />

vecumā mirušu Jēkabu Dobeli. Jēkaba Dobeļa un Dārtas ka viņš nīst mācītāju un baznīcu neapmeklē. Pēc pāris<br />

880 881

miris pirms 1858. gada.<br />

Saskaņā ar Dvēseļu revīzijās norādīto, par IX paaudzes<br />

Jāņa Dobeļa vecākiem būtu jāuzskata Viļums Dobelis<br />

un Madde (*1793.), nevis Jēkabs, kā norādīts iepriekš<br />

A.Dobeļa grāmatā, jo revīzijās minētajai Jāņa Dobeļa un<br />

Annas ģimenei sakrīt bērni un viņu dzimšanas dati.<br />

IX paaudzes Jānis Dobelis (*16.10.1824. Mazgramzda<br />

†1874. Gramzda) strādāja par kalpu Mazgramzdas<br />

muižā un ap 1860. gadu, kad sākusies māju pārdošana<br />

zemniekiem, Jānim Dobelim kā labākajam muižas<br />

kalpam esot piešķirtas “Sīmaņu” mājas (dvēseļu revīzijās<br />

norādītas ar Nr. 13). Tiesa gan, viņa mazmeita Līna<br />

stāstījusi, ka vectēvs esot strādājis par kalpu “Purvinieku”<br />

mājās (Jāņa Dobeļa mazdēls Jānis vēlāk apprecējās ar šo<br />

māju saimnieka meitu Olgu). Pats Jānis Dobelis, 1852.<br />

gada 9. novembrī salaulājās ar Annu Veitu (*2.1.1831.<br />

†pēc 1895.). Jānis Dobelis nomira, kad jaunākie bērni<br />

vēl bija pavisam mazi, tādēļ tos uzaudzināt palīdzējuši<br />

apkārtējo māju kaimiņi, bet par saimnieku kļuva vecākais<br />

dēls Lapiņš Dobelis. Savukārt Anna Veita ir piedzīvojusi<br />

sirmu vecumu, taču vecumdienās pilnībā zaudējusi redzi,<br />

tādēļ savu mazmeitu fizisko attīstību spēja noteikt vien<br />

ar taustes palīdzību. Jāņa Dobeļa un Annas Veitas laulībā<br />

piedzima (X paaudze):<br />

• Lapiņš Dobelis (*11.4.1853. Mazgramzda †1936.<br />

Mazgramzda), krustvecāki saimnieks Lapiņš Veits,<br />

kalpa sieva Margrēta Sudmale, vaļenieks Lapiņš<br />

Dobelis.<br />

• Madde Dobele (*1856.).<br />

• Jānis Dobelis (*1860. †1924.).<br />

• Māruš Dobele (Ķipsta) (*1857. jeb *1861.),<br />

• Margret Dobele (Vistiņa) (*1864.), precējusies<br />

ar Vistiņu, citu ziņu nav.<br />

• Ģirts Dobelis (*1865. †?).<br />

• Pēteris Dobelis (*1870. Gramzda†?).<br />

• Katrīna Dobele (*5.5.1872. Mazgramzda<br />

†25.6.1872. Mazgramzda), mirusi kā zīdainis 6<br />

nedēļu vecumā. Dzimšanas reģistrā tēvs pirmo reizi<br />

norādīts kā “Sīmaņu” saimnieks.<br />

• Miķelis Dobelis (*15.6.1873. Mazgramzdas<br />

“Sīmaņos” †1949.), krustvecāki kalps Jānis Dobelis<br />

un Margrēta, saimnieks Miķelis Ģībietis.<br />

Līdz šim par Māruš Dobele (Ķipsta) (*1857 jeb *1861.)<br />

dzimšanas gadu Arvīda Dobeļa pētījumos tika norādīts<br />

1861. gads, taču saskaņā ar Liepājas Sv.Annas baznīcas<br />

laulāto reģistrā norādītajām ziņām par viņas dzimšanas<br />

gadu jāuzskata 1857. gads, ar būtisku atrunu – laulāto<br />

reģistrā viņa ir norādīta kā Ģirta un Magrietas Dobeļu<br />

meita, tādēļ pastāv varbūtība, ka Ģirta un Magrietas meita<br />

ir kļūdaini pieskaitīta pie Jāņa Dobeļa un Annas Veitas<br />

laulībā dzimušajiem pēcnācējiem. Šo faktu pārbaudīt<br />

nebūs iespējams, jo nedz 1857., nedz 1861. gada baznīcas<br />

grāmatas nav saglabājušās. No Arvīda Dobeļa pētījuma<br />

izrietēja, ka Māruša Dobele ir precējusies ar Priekules<br />

kurpnieku Ķipstu. Savukārt no Liepājas Sv.Annas<br />

baznīcas laulāto reģistrā norādītajām ziņām secināms, ka<br />

1888. gada 17. aprīlī te salaulājušies Priekules kalpa Ernsta<br />

Ķipsta dēls, par puisi Priekulē strādājošais, <strong>30</strong> gadus<br />

vecais Ēvalds Ķipsts (*1858.) un Mārušu Dobeli (Ķipste)<br />

(*1857. Mazgramzde), kura laulību brīdī bija 31 gadu<br />

veca, strādāja par meitu Liepājā un bija Ģirta Dobeļa un<br />

Magrietas Dobeļu meita. Domājams, te ir runa par vienu<br />

un to pašu Mārušu Dobeli, kas sākotnēji bija kļūdaini<br />

pieskaitīta Jāņa Dobeļa un Annas Veitas saimei.<br />

Pēc Arvīda Dobeļa veiktā pētījuma, šajā paaudzē esot bijusi<br />

vēl viena māsa – Anna, taču dzimšanas reģistros ziņas par<br />

viņu nav atrastas. Lai būtu ērtāk orientēties šī dzimtas<br />

atzara pēctečos, katram no X paaudzes pārstāvjiem ir<br />

veltīta sava apakšnodaļa.<br />

LAPIŅA DOBEĻA DZIMTAS ATZARS<br />

DOBELIS- ĢIBIETIS-GRIGERS-STRAZDE-DAĻĢE-KALNIŅŠ<br />

Jaunais “Sīmaņu” māju saimnieks, X paaudzes<br />

pārstāvis Lapiņš Dobelis (*11.4.1853. Mazgramzda<br />

†1936. Mazgramzda)1883. gada 27. martā Gramzdas<br />

baznīcā salaulājās ar kaimiņos esošo “Jaunģibiešu” māju<br />

saimnieka Miķeļa Ģībieša un Annas Ģībietes meitu Jūli<br />

Ģībieti (*1863. †28.2.1925.). Sīmaņi bija labi nostādīta<br />

saimniecība <strong>30</strong> ha platībā. No savas bērnības atmiņām<br />

šo vietu Arvīds Dobelis aprakata šādi: “Te bija labi kopts<br />

ražīgs dārzs ar ābelēm, bumbierēm, plūmēm un ķiršiem,<br />

arī ogulāji netrūka. To atceros no savas bērnības, kad<br />

mans tēvs Jānis Dobelis (*1884. †1958.), Lapiņa vecākais<br />

dēls, brauca pie sava tēva ciemos un ņēma mūs bērnus<br />

līdzi. Tad varēju ar “Sīmaņu” dārza labumiem cienāties<br />

pēc sirds patikas.” Viņš arī min gadījumu, kad Lapiņa<br />

sieva Jūle nokritusi no kūtsaugšas, divas nedēļas sirgusi<br />

un mirusi. Tas noticis 1920-to gadu vidū. Lapiņš un Jūle<br />

apglabāti Mazgramzdas kapos. Visticamāk, par “Sīmaņu”<br />

saimnieku Lapiņš kļuva starp 1886. un 1888. gadu – dēla<br />

Friča dzimšanas ierakstā viņš vēl ir norādīts kā puisis,<br />

bet meitas Annas ierakstā – jau kā “Sīmaņu” saimnieks.<br />

Lapiņa Dobeļa un Jūles Ģībietes laulībā piedzima (XI<br />

paaudze):<br />

• Jānis Dobelis (*17.1.[29.1.]1884. Mazgramzda<br />

†20.1.1958. Gramzda), krustvecāki saimnieks<br />

Karols Addams un Magrieta, puisis Ģirts Dobelis.<br />

• Magrieta Dobele (Grigere) (*2.3.1885. †1961.),<br />

krustvecāki – meita Magrieta Dobele, saimnieks<br />

Jānis Straupnieks un Anne. Bija precējusies ar<br />

Ermani Grigeri (*? †1945.), dzīvoja Liepājā, kur<br />

bija gaļas paviljona īpašnieki Liepājas tirgū. Ģimenē<br />

bija divi dēli (XII paaudze), taču abi miruši bērnībā.<br />

Ziņu par citiem pēcnācējiem nav.<br />

• Fricis Dobelis (*13.7.[18.8.]1886. Mazgramzde<br />

†1929.), krustvecāki puisis Fricis Strēle, kalpone<br />

Margrieta Kijalte (?), puisis Pēteris Dobelis.<br />

• Anna Dobele (Kalniņa) (*9.7.[21.7.]1888.<br />

Mazgramzde †1940.), krustvecāki saimniece Anne<br />

Straupniek, saimnieks Miķelis Ģībiets un Līze.<br />

• Pēteris Dobelis (*4.9.1890. †1977.), krustvecāki<br />

puisis Pēteris Dobelis, kalps Jēkabs Lībens un sieva<br />

Katrīne.<br />

• Jēkabs Dobelis (*2.11.1893. Mazgramzde<br />

†19.3.[1.4.]1914.), miris no vēža 20 gadu vecumā,<br />

ziņu par pēcnācējiem nav. Kā krustvecāki ir norādīti<br />

zemnieks Miķelis Dobelis, strādnieks Jēkabs Lībeks<br />

ar sievu Katrīnu.<br />

• Miķelis Dobelis (*28.2.1896. Mazgramste<br />

†10.7.1970.), krustvecāki saimnieks Miķelis<br />

Ģībietis, viņa sieva Līze, zemnieks Miķelis Dobelis.<br />

• Līna Dobele (Daļģe) (*1.3.1898. †1986.).<br />

• Eduards Dobelis (*23.4.1900. Mazgramste,<br />

†13.1.1904.), miris nepilnu 4 gadu vecumā no<br />

Attēls 396.<br />

Jūlija un Lapiņš Dobeļi ar saviem 7 bērniem un znotiem ap 1918. gadu Gramzdas pagasta “Sīmaņos”.<br />

Ar cipariem norādīti: 1 – Pēteris Dobelis, 2 – Lapiņš Dobelis, 3- Jūle Dobele, 4 – Jānis Dobelis, 5 – Olga<br />

Dobele, 6 – Žanis Dobelis, 8 – Līna Dobele, 9 – Magrieta Dobele, 10 – Miķelis Dobelis (Lapiņa brālis), 14<br />

– Miķelis Dobelis (“Sīmanis”).<br />

882 883

skarlatīnas. Krustvecāki saimnieks Mikal Ģībiet,<br />

zemiece Margarita Ģībiete, bērna māte.<br />

• Olga Dobelis (*14.4.1903. Mazgramste, †12.1970.)<br />

krustvecāki meita Margita Ģībiet, zemnieks Jēkabs<br />

Ģībiets, sieva Made Lene (?)<br />

• Ģirts Žanis Dobelis (*27.2.1906. Gramzda<br />

†7.5.1953.).<br />

XI paaudzes vecākais dēls Jānis Dobelis<br />

(*17.1.[29.1.]1884. Mazgramzda †20.1.1958.<br />

Gramzda) piedzima, uzauga un strādāja ģimenes<br />

saimniecībā “Sīmaņos”, bet 1905. gadā tika iesaukts armijā<br />

– Krievijas cara Nikolaja II gvardē, kurā viņš dienēja līdz<br />

1909. gadam. Šajā pulkā dienēja speciāli atlasīti, stalti un<br />

iznesīgi jaunekļi. Pēc demobilizācijas viņš dzīvoja Liepājā,<br />

atvēra pārtikas veikalu un apprecējās ar “Purvinieku”<br />

māju saimnieka meitu Olgu Veitu (*? Gramzda †9.8.1919.<br />

Tverā no dizentērijas). Šajā laulībā piedzima dēls (XII<br />

paaudze):<br />

• Herberts Dobelis (*26.05.1911. Liepāja †pirms<br />

1919. Tverā [iespējams, †1915.), kristīts Jaunliepājas<br />

ev.lut. draudzē.<br />

Sākoties I Pasaules karam, Jānis Dobelis tika mobilizēts<br />

un piedalījās pirmajās lielajās krievu un vācu karaspēka<br />

kaujās pie Augustovas, kur tika ievainots, un visticamāk,<br />

kaujās vairs nepiedalījās. Viņa sieva Olga Veita kopā ar<br />

dēlu Herbertu devās bēgļu gaitās, kur abi mira. Līdz savai<br />

nāvei mājsaimniece Olga un viņas dēls Herberts dzīvoja<br />

Tverā, Krestovozdviženskas šķērsielā 12/2 dz. 16. Kā<br />

liecina 1.Tveras komisariāta izraksts Nr. <strong>30</strong>29 no mirušo<br />

reģistru grāmatas, Herberts ir miris pirms savas mātes<br />

(precīzs datums nav zināms), bet viņa tēvs Jānis Dobelis<br />

ir norādīts šajā adresē. No Krievijas Latvijā Jānis Dobelis<br />

atgriezās 1919. gadā, braucot uz vilciena vagona jumta.<br />

Lai arī karš jau bija beidzies, Rēzekni vēl bija okupējuši<br />

sarkanarmieši, kas mobilizēja Jāni Dobeli miliču vienībā.<br />

Nav zināms, kā viņam izdevās no tās izbēgt, taču jau<br />

1920. gada Ziemassvētkos viņš bija savā dzimtajā pusē,<br />

kur 1920. gada 26. decembrī salaulājās ar “Jauģiešu”<br />

mājās dzīvojušo Reiņa Jauģieša un Līzes Jauģietes meitu<br />

Jūliju Jauģieti (*23.6.1881. Mazgramzda †19.5.1958.<br />

Gramzda). Jūlijas vecākā māsa Anna Jauģiete (*6.5.1879.<br />

Mazgramzda †7.1.1921. Gramzda) tobrīd gulēja nāves<br />

gultā, tādēļ pie viņas uz māju uzaicinātais mācītājs pie<br />

reizes Ziemassvētkos salaulāja arī Jāni Dobeli un Jūliju<br />

Jauģieti. Jānis Dobelis strādāja Jankovska desu un gaļas<br />

ražotnē par lopu iepircēju un piegādātāju, bet Jūlija<br />

dzīvoja “Jauģiešu” mājas jumta istabiņā, brāļa Ernesta<br />

vadītajā saimniecībā. 1941. gadā abi ar bērniem dzīvoja<br />

“Kadiķu” mājās. Jānis nomira ar vēzi 1958. gada janvārī,<br />

bet pēc nepilna pusgada 1958. gada 19. maijā ar sirds<br />

vājumu nomira arī Jūlija. Abi apglabāti Gramzdas kapos.<br />

Viņu laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

Attēls 396.<br />

Jūle Ģībiete (Dobele) (vidū) ar meitām (no kreisās) Olga un Margrieta (priekšā) un Līne un Anna<br />

(aizmugurē). Jānis Dobelis dienesta laikā Liepājā.<br />

Attēls 396.<br />

Jānis Dobelis ar sievu Jūliju Jauģieti un bērniem (no kreisās) Herberts Dobelis, Arvīds Dobelis un Vilma<br />

Dobele ap 1928. gadu un Vilma Dobele savā iesvētību dienā 1940. gada 12. maijā.<br />

• Vilma Dobele (*9.12.1921. Mazgramzdē “Kadiķu”<br />

mājās †20.4.1997. Mazgramzdē “Kadiķu” mājās),<br />

apglabāta Gramzdas kapos.<br />

• Herberts Dobelis (*23.11.1922. Mazgramzdē<br />

“Kadiķu” mājās †9.1.2006. Zaļeniekos), apglabāts<br />

Zaļenieku kapos. Gramzdas draudzes grāmatās<br />

dzimšanas datums ir norādīts *27.8.1923.<br />

• Arvīds Dobelis (*21.10.1924. Liepājā,<br />

†25.10.2017. Pāvilosta), sarakstījis grāmatas par<br />

dzimtas vēsturi, apglabāts Durbes kapos.<br />

XII paaudzes vecākā meita Vilma Dobele (*9.12.1921.<br />

Mazgramzdē “Kadiķu” mājās †20.4.1997. Mazgramzdē<br />

“Kadiķu” mājās) dzimusi Gramzdas pagasta “Kadiķu”<br />

mājās, kuras sarunvalodā sauca par “Jauģiešiem”. Tur<br />

nodzīvoja bērnību, jaunību un darba mūžu. Mācījās<br />

Gramzdas pamatskolā (4 klases) un Liepājas Blaumaņa<br />

pamatskolā (6 klašu izglītība). Pēc tam iestājās Liepājas<br />

ģimnāzijā, kuru beidza 1940. gadā ar izcilību. Iestājās<br />

Latvijas Universitātē Fizikas un matemātikas fakultātē,<br />

kurā mācījās ar teicamām sekmēm. Kara pēdējā ziemā<br />

1945. gadā, pēc krievu karaspēka ienākšanas, kopā ar<br />

vecākiem bija spiesta doties bēgļu gaitās uz Lietuvu. Pēc<br />

kapitulācijas 1945. gada maijā, atgriežoties mājās no bēgļu<br />

884 885<br />

gaitām, atrod, ka visas saimniecības ēkas krievi nojaukuši<br />

un nodedzinājuši malkā. Palikusi tikai dzīvojamā māja.<br />

Līdzekļu trūkuma dēļ studijas universitātē vairs neizdodas<br />

atjaunot – Vilmai palika nepabeigts pēdējais kurss. Pēc<br />

kara viņa iestājas darbā Aizvīķu pamatskolā par skolotāju,<br />

bet nodibinoties kolhoziem, 1949. gadā sāka strādāt par<br />

Mazgramzdas kolhoza “Saules stars” grāmatvedi. Pēc<br />

kolhoza pievienošanas Priekules padomju saimniecībai<br />

(sovhozam) 1959. gadā, pārgājat strādāt lauku brigādē<br />

un pensionējās 1977. gadā. Ģimeni nenodibināja un visu<br />

mūžu nodzīvoja kā vientuļniece. Vilma Dobele mira 1997.<br />

gada aprīlī ar asinsrites traucējumiem galvas smadzenēs<br />

un tika apglabāta Gramzdas kapos blakus tēvam un mātei.<br />

XII paaudzes pārstāvis Herberts Dobelis (*23.11.1922.<br />

Mazgramzdē “Kadiķu” mājās †9.1.2006. Zaļeniekos)1950.<br />

gada 28. janvārī apprecējās ar skolotāju Zentu Dārziņu<br />

(*<strong>30</strong>.6.1928. Zaļenieki, †16.8.1994. Zaļenieki). Arī<br />

viņa bērnība aizritēja “Jauģiešos”. 1937. gadā pabeidza<br />

Gramzdas pamatskolas 6. klasi un iestājas Kazdangas<br />

Lauksaimniecības vidusskolā. Vidusskolu pabeidza 1942.<br />

gadā un kopā ar vēl septiņiem zēniem brīvprātīgi pieteicās<br />

Kārtības dienestā – viņš tika ieskaitīts 25. Abavas (policijas<br />

lauku) bataljonā ar Nr. 81 (interesanti, ka šajā sarakstā<br />

figurē ne tikai pārējie skolasbiedri, bet ar Nr. 37 arī Arvīds

Blūmentāls, kurš vēlāk kļuva par leģendāro un pazīstamo<br />

Austrālijas “Krokodilu Dandiju” jeb precīzāk – “Krokodilu<br />

Hariju”). Šādu izvēli nosaka patriotiski motīvi un atmiņa<br />

par nesenajiem Baigā gada notikumiem Latvijā. Karavīra<br />

pienākumus viņš sāka pildīt Žitomiras apgabalā Ukrainā,<br />

kur notika cīņas ar sarkanajiem partizāniem. Šeit Herberts<br />

saslima ar malāriju un slapjo pleverītu, ko ilgstoši ārstēja<br />

Slovākijas slimnīcā. Pēc izārstēšanas tika atzīts par<br />

dienestam nederīgu un 1943. gada ziemā viņš atgriezās<br />

mājās. Gadu vēlāk, kad veselība, dzīvojot “Jauģiešos”<br />

uzlabojās, viņš atkal tika atzīts par dienestam derīgu un<br />

ottreiz mobilizēts un iesaukts leģionā un pēc mācībām<br />

ieguva kaprāļa pakāpi. 1944. gada augustā viņš nokļuva<br />

frontē Dobeles un Tukuma apkaimē. Kurzemes frontē 18.<br />

septembrī viņš guva ievainojumu un tika nozūtīts ārstēties<br />

uz Vāciju. Pašā kara noslēgumā viņš cerēja ar savu vienību<br />

sasniegt rietumos esošo amarikāņu armiju, taču nepaspēja<br />

un nokļuva Sarkanās armijas gūstā. Filtrācijas laiks tika<br />

pavadīts Polijā un Baltkrievijā, bet vēlāk – Rīgā. 1946.<br />

gadā viņš jau tika atbrīvots un atgriezās mājās, sāka strādāt<br />

par agronomu Penkules kolhozā, bet vēlāk pārcēlās darbā<br />

uz Vilces kolhozu par agronomu. Pēc tam uz Zaļenieku<br />

kolhozu par galveno ekonomistu. Darbu pilda apzinīgi un<br />

darbā ir ieredzēts, bet visu laiku savas pagātnes dēļ paliek<br />

t.s. “troikas” uzmanības lokā. Iegādājās personīgo māju,<br />

pie kuras iestādīja un izaudzēja augļu dārzu. Nodarbojas<br />

arī ar biškopību un augļu kociņu audzēšanu un pensionejās<br />

1987. gadā. Šajā laulībā piedzima divi dēli (XIII paaudze):<br />

• Arnis Dobelis (*10.5.1951.).<br />

• Vilnis Dobelis (*10.10.1953.).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Arnis Dobelis (*10.5.1951.) 1966.<br />

gadā pabeidza Vilces 8 gadīgo pamatskolu, bet 1970. gadā<br />

- Priekuļu Lauksaimniecības tehnikumu. Laikā no 1970.<br />

līdz 1972. gadam dienēja Padomju armijā. Pēc atgriešanās<br />

no armijas no 1972. līdz 1978. gadam mācījās Latvijas<br />

Lauksaimniecības akadēmijā un pabeidza to. Apprecējās<br />

Rudīti Dālderi (*8.8.1949.). Pirmā darba vieta bija Talsu<br />

rajona kolhozā “Draudzība”, kur Arnis bija galvenais<br />

inženieris. 1982. gadā Arnis Dobelis apprecējās ar Talsu<br />

2. ģimnāzijas skolotāju Ināru Gailīti (*19.12.1952.). 1988.<br />

gadā pārgāja darbā uz padomju saimniecību “Zaļenieki”<br />

par galveno inženieri. 1989. gadā kļuva par Talsu rajona<br />

padomju saimniecības “Okte” direktoru. Tur nostrādāja<br />

līdz sovhozu likvidēšanai Latvijas brīvvalsts atjaunošanas<br />

sākumā. Strādāja Talsu ATU kokapstrādes cehā, vēlāk bija<br />

bezdarbnieks. Otrajā laulībā ar Ināru Gailīti piedzima<br />

meita (XIV paaudze):<br />

• Ilze Dobele (Lementujeva) (*9.3.1986. Rīga).<br />

XIV paaudzes pārstāve Ilze Dobele (Lementujeva)<br />

(*9.3.1986. Rīga) 2004. gadā pabeidza Talsu 2. vidusskolu,<br />

2008. gadā ieguva vēstures bakalaura grādu Latvijas<br />

Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē kultūras<br />

mantojuma specializācijā un uzsāka darbu Paula Stradiņa<br />

Medicīnas vēstures muzejā Rīgā. 2011.-2013. g. dzīvoja<br />

Liepājā, kur strādāja kā Liepājas muzeja direktores<br />

vietniece krājuma darbā. 2013.-2015. gadā bija vēstures<br />

skolotāja Olaines 1. vidusskolā. 2014. gada 16. augustā<br />

Rīgas Kristus Karaļa Romas katoļu baznīcā salaulājās ar<br />

būvinženieri Antonu Lementujevu (*1.3.1987. Dobele)<br />

un pārcēlās uz dzīvi Olaines novada Stūnīšos. 2018. gadā<br />

Ilze Lementujeva atgriezās Paula Stradiņa Medicīnas<br />

vēstures muzejā. Šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Elza Lementujeva (*18.8.2015. Rīga).<br />

Savukārt XIII paaudzes pārstāvis Vilnis Dobelis<br />

(*10.10.1953.) 1968. gadā pabeidza Vilces 8 gadīgo<br />

pamatskolu, 1972. gadā Priekuļu Lauksaimniecības<br />

tehnikumu, bet 1978. gadā - Latvijas Lauksaimniecības<br />

akadēmiju. Strādāja Ventspils rajona padomju saimniecībā<br />

“Užava” par galveno inženieri. 1978. gadā apprecas ar ar<br />

Intu Ķikauku (*3.9.1954.) un dzīvo Jelgavā. Šajā laulībā<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Ivars Dobelis (*12.7.1979.).<br />

• Anta Dobele (Gulbe) (*6.7.1980.).<br />

Pēc šķiršanās no sievas 1986. gadā, strādāja Zaļenieku<br />

Attēls 396.<br />

Herberts Dobelis 1942. gadā kā vācu Kārtības dienesta brīvprātīgais un ar ģimeni – sievu Zentu Dārziņu<br />

un dēliem Vilni Dobeli un Arni Dobeli ap 1955. gadu.<br />

padomju saimniecībā par iecirkņa mehāniķi. 1987. gadā<br />

apprecējās Andu Daniševsku (*29.5.1951.), kura beigusi<br />

LLA grāmatvedības fakultāti. Kopš 1988. gada strādā<br />

LLT autokāru cehā par atslēdznieku, no 1996. gada<br />

par dīzeļdegvielas sistēmu remontatslēdznieku Jelgavā.<br />

Trešo reizi Vilnis Dobelis apprecējās ar Sarmīti Vendiņu<br />

(*15.1.1957.), bet laulībā ar Andu Daniševsku piedzima<br />

(XIV paaudze):<br />

• Artis Dobelis (*4.6.1987.).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Ivars Dobelis (*12.7.1979.) ir<br />

atslēdznieks remonta rūpnīcā, precējiess ar Baibu un šajā<br />

laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Toms Arvis Dobelis (*2005.).<br />

XIV paaudzes pārstāve Anta Dobele (Gulbe) (*6.7.1980.)<br />

studēja LU Ģeogrāfijas fakultātē, apprecējās ar Edgaru<br />

Gulbi un šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Miks Roberts Gulbis (*2005.).<br />

• Gvido Raitis Gulbis (*2007.).<br />

XII paaudzes pārstāvis Arvīds Dobelis (*21.10.1924.<br />

Liepājā, †25.10.2017. Pāvilosta) bērnību un skolas gadus<br />

pavadīja Gramzdas pagasta “Jauģiešos”. Arvīda onkulis<br />

Ernests Jauģietis (†9.1943.) bija Gramzdas pagasta<br />

priekšnieks brīvvalsts laikā un abiem brāļiem uz iesvētībām<br />

1940. gadā uzdāvināja Šveices kabatas pulksteņus. Par<br />

Ernestu Jauģieti ir zināms, ka viņš bija neprecējies, slimoja<br />

ar sirdi, viņam bija jaunākā māsa Ženija Jauģiete, kura<br />

pēc abu tēva Reiņa Jauģieša (†1919. Krievija) nāves bēgļu<br />

gaitās Krievijā nolēma palikt Krievijā, kur pati dzīvoja jau<br />

kopš 1907. gada.<br />

Savukārt Arvīds 1938. gadā pabeidza Gramzdas<br />

pamatskolas 6. klasi un iestājas Kazdangas<br />

Lauksaimniecības vidusskolā, ko pabeidza 1943. gada<br />

pavasarī. Te viņš aizrāvās ar šaha spēlēšanu. Pēc skolas<br />

strādāja “Jauģiešos” mātes brāļa saimniecībā, bet 1943.<br />

gada decembrī tika iesaukts vācu armijā, kur tika<br />

nozīmēts 321. Policijas bataljonā robežu apsardzībā. Kara<br />

pēdējā pavasarī piedalās kaujās pie Blīdenes, kur saņēma<br />

apbalvojumu - Dzelzkrustu par drošsirdību ievainota<br />

biedra glābšanā. 1944. gada rudenī kaujās pie Bauskas<br />

kādu laiku atradās kaujas pozīcijās rakstnieka V. Plūdoņa<br />

mājās “Lejniekos”. Šajā pašā vienībā Kabilē sagaidīja<br />

kapitulāciju Kurzemē, nonāca filtrācijas nometnē. Sekoja<br />

izsūtījums un smags laiks Tālajos Austrumos dzelzceļa<br />

līnijas izbūves darbos Vaņino netālu no Komsomoļska pie<br />

Amūras. Pēc atbrīvošanas no lāģera 1946. gada beigās tika<br />

nozīmēts darbā Šoseju pārvaldē pie ceļu meistara Durbē.<br />

1948. gadā uz demobilizācijas pamata tika atbrīvots un<br />

1948. gada 3. janvārī Vecpils pagastā apprecējās ar Vecpils<br />

pag. “Gobzemju” māju saimnieces mazmeitu Alvīni<br />

Hartmani (*26.12.1926. Vecpils “Ķaupu” mājās, †9.5.1999.<br />

Rīga). 1948. gada decembrī sāka strādāt Vecpils pag.<br />

kolhozā “Auseklis” par agronomu, 1950. gadā pārcēļās uz<br />

dzīvi Durbē un līdz 1955. gadam strādāja Aisteres MTS<br />

(Mašīnu un Traktoru stacijā) par iecirkņa agronomu.<br />

Tad tika pārcelts darbā uz Ļeņina vārdā nosaukto (pēc<br />

apvienošanas “Durbes”) kolhozu. Šajā kolhozā par<br />

galveno agronomu nostrādāja visu mūžu līdz aiziešanai<br />

pensijā 1985. gadā. Aktīvi piedalījās sabiedriskajā dzīvē,<br />

25 gadus bija Durbes pilsētas padomes deputāts, 15 gadus<br />

vecāku komitejas priekšsēdētājs Durbes vidusskolā, 20<br />

gadus sporta dzīves vadītājs un 6 gadus arodbiedrības<br />

komitejas priekšsēdētājs kolhozā. 1979. gadā sākas gūžas<br />

locītavas deformācija, kļuva par 2. grupas invalīdu. 1991.<br />

gadā tika veikta endoprotezēšanu vienai, bet 1995. gadā –<br />

otrai locītavai. 1992. gadā organizē individuālo zemnieku<br />

saimniecību ar 10 ha zemes, bet tās darbību pārtrauc pēc<br />

sievas nāves 1999. gadā. Bija pēdējais zemnieks vecātēva<br />

Lapiņa dzimtā. Dzīvoja personīgajā mājā Durbē.<br />

Attēls 396.<br />

Attēls. Alvīne un Arvīds Dobeļi ar dēliem Druvi un Modri 1957. gadā Durbē.<br />

886 887

Savukārt Arvīda Dobeļa sieva Alvīne Hartmane ir<br />

dzimusi 6 bērnu ģimenē. Agrā bērnība sāka ganu gaitas<br />

pie saimniekiem, kur ieguva lielu dzīves pieredzi. Pēc tēva<br />

nāves 19<strong>30</strong>. gadā pārcēlās uz Vecpils pagasta “Gobzemjiem”<br />

pie vecās mātes. 1943. gadā pabeidza Vecpils pamatskolas<br />

7. klasi. Kara apstākļu un līdzekļu trūkuma dēļ turpināt<br />

izglītoties nebija iespējams, lai gan vēlēšanās un dotības bija<br />

ļoti lielas. Darba gaitas Alvīne uzsāka Vecpils pasta nodaļā.<br />

Pēc kapitulācijas darbu turpināja Ilmājas pasta nodaļā,<br />

kur arī nodibināja ģimeni. Pēc kursu beigšanas Rīgā 1950.<br />

gadā tika iecelta par Durbes pasta nodaļas priekšnieka<br />

vietnieci. 1951. gada 21. oktobrī vīra dzimšanas dienā<br />

piedzimst dēls Modris. 1953. gadā seko vairogdziedzera<br />

operācija. 1955. gada 25. augustā piedzimst dēls Druvis.<br />

Dēla slimības dēļ 1956. gadā nākas aiziet no darba pastā.<br />

1957. gadā ģimene nopirka māju Durbē, Raiņa ielā 61, kur<br />

nodzīvoja visu mūžu, kopā ar vīru iestādot un izaudzējot<br />

augļu dārzu tolaik atļautajā ½ ha piemājas zemes platībā.<br />

1958. gadā sāka strādāt vietājā kolhozā par noliktavas<br />

pārzini. Pēc darbā iegūtas traumas iestājas paralīze,<br />

kļuva par 1. grupas invalīdi. 60-tajos gados pārcieta trīs<br />

smagas mugurkaula operācijas. Lai arī veselības stāvoklis<br />

nedaudz uzlabojās, tika saglabāta II grupas invaliditāte,<br />

tādēļ Alvīne vairākus gadus strādāja mājražotāju artelī par<br />

adītāju. 1970. gadā sāka strādāt par pensiju lietu kārtotāju<br />

kolhozniekiem un guva atzinību Liepājas rajona mērogā.<br />

1981. gadā pensionējās un turpināja ļoti aktīvi strādāt<br />

savā piemājas saimniecībā, bet pēc Latvijas brīvvalsts<br />

atjaunošanas - savā zemnieku saimniecībā. Visu mūžu<br />

rūpējās par ģimeni, bērniem, mazbērniem, kā arī lopiem<br />

savā saimniecībā, pēdējiem daudzreiz ziedojot vairāk<br />

uzmanības nekā sev pašai. 60-ajos līdz 90-ajos gados dārzā<br />

bija iekopta rajona mērogam ievērojama aveņu plantācija,<br />

kuras produkciju realizēja Liepājas tirgū. Pēdējos mūža<br />

gados Alvīnei pasliktinājās redze - 1998. gada rudenī tika<br />

veikta operācija vienā, bet 1999. gada ziemā – otrā acī, kā<br />

rezultātā redze ievērojami uzlabojas. Tomēr vairāk nekā<br />

40 gadus smagu slimību mocīto un neuzvarēto organismu<br />

viena mēneša laikā pieviec kuņģa un aknu vēzis. Alvīne<br />

mira 1999. gada 9. maijā, kas šajā gadā bija svētdiena –<br />

Mātes diena. Apglabāta Durbes Priediena kapos. Savukārt<br />

Arvīda Dobeļa un Alvīnes Hartmanes laulībā piedzima<br />

divi dēli (XIII paaudze):<br />

• Modris Dobelis (*21.10.1951. Durbe).<br />

• Druvis Dobelis (*25.8.1955. Durbē).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Modris Dobelis (*21.10.1951.<br />

Durbe) savu bērnību un skolas gadus pavadīja Durbē un<br />

jau no agras bērnības vasarās strādājis kolhozā – labības<br />

pļaujas laikā statījis labības kūlišus, ganījis jaunlopus tālajās<br />

ganībās, strādājis būvbrigādē. 1969. gadā beidza Durbes<br />

vidusskolu un iestājas Rīgas Politehniskajā institūtā. 1973.<br />

gadā apprecējās ar Indru Reinfeldi (*25.1.1951. Liepāja),<br />

ar kuru sadraudzējas vēl vidusskolas laikā. 1974. gadā<br />

pabeidza RPI Aparātu būves un automatizācijas fakultāti<br />

iegūstot inženiera-mehāniķa kvalifikāciju. Institūta laikā<br />

obligātā kārtā ieguva arī leitnanta dienesta pakāpi Padomju<br />

armijā ar kvalifikāciju “tanku rotas komandiera palīgs<br />

tehniskajos jautājumos”. Dienējis obligātajā karadienestā<br />

nav, izņemot 1 mēnešu kursus augstskolas laikā Sovetskā<br />

(bij. Tilzīte). Sāka strādāt Latvijas Zinātņu akadēmijas<br />

Polimēru mehānikas institūtā Biomehānikas laboratorijā<br />

kā inženieris, vēlāk - kā zinātniskais darbinieks. 1985. gadā<br />

aizstāvēja tehnisko zinātņu kandidāta grādu ar pētījumu<br />

par cilvēka kaulaudu mehāniskajām īpašībām. Disertācijā<br />

ietverti arī paša veiktie eksperimentālo pētījumu rezultāti,<br />

kas saistīti ar kosmosa izpēti – noteiktas žurku kaulaudu<br />

mehānisko īpašību izmaiņas kosmiskā lidojuma apstākļos<br />

PSRS mākslīgajā Zemes pavadonī “Kosmoss-1129”. 1987.<br />

gadā kopā ar visu Biomehānikas laboratoriju pārcēlās<br />

darbā uz Rīgas Politehnisko institūtu. 1992. gadā ieguva<br />

Latvijas tehnisko zinātņu doktora grādu. Pirmā iespēja<br />

nokļūt Rietumu universitātēs un pētniecības institūtos<br />

radās tikai 1993. gadā, kad lieti noderēja papildus<br />

vācu valodai apgūtās angļu valodas zināšanas. Īslaicīgi<br />

stažējies Anglijas, Itālijas un Zviedrijas universitātēs.<br />

No 1994. jūnija līdz 1996. gadam septembrim rodas<br />

unikāla iespēja stažēties Amerikā Westinghouse Electric<br />

Corporation projektā AP600. Darbs saistīts ar 600 MW<br />

jaudas atomelektrospēkstacijas turbīnu ēkas dažādu<br />

sistēmu datorizēto projektēšanu. Pēc pusgada patstāvīgi<br />

sāk projektēt atsevišķu sistēmu (Auxiliary Steam System),<br />

kas faktiski ir elektrospēkstacijas iedarbināšanas “atslēga”,<br />

kuru izmanto tikai vienu reizi – to palaižot.<br />

Pēc atgriešanās Latvijā 1997. gadā tika ievēlēts par katedras<br />

vadītāju Rīgas Tehniskajā universitātē, 1999. gada martā -<br />

par asociēto profesoru, bet 2002. gadā par pilno profesoru<br />

un vada Tēlotājas ģeometrijas un inženierdatorgrafikas<br />

profesora grupu (bij. katedra). Lasa lekcijas Rīgas<br />

Tehniskajā universitātē, Latvijas Jūras akadēmijā un<br />

Rīgas Aviācijas universitātē datorizētajā rasēšanā un<br />

projektēšanā, tēlotājā ģeometrijā kā latviešu, tā arī angļu<br />

valodā Ārzemju studentu departamenta klausītājiem no<br />

Libānas, Arābu Emirātiem, Šrilankas, Pakistānas, Indijas,<br />

Ķīnas, Turcijas, Venecuēlas un citām valstīm.<br />

Modra Dobeļa dzīvesbiedre Indra Reinfelde mācījusies<br />

Liepājas 5. vidusskolā, Līgutu internātskolā, bet beigusi<br />

Durbes vidusskolu 1969. gadā. Sāka strādāt Rīgā par<br />

audēju un pēc gada iestājas Rīgas Medicīnas institūtā<br />

Farmācijas fakultātē, kur studēja 2 gadus. Pēc tam<br />

atgriezās Liepājā, kur strādāja aptiekā. Vēlāk atgriezās<br />

Rīgā, kur arī apprecējās. Strādāja Latvijas Zinātņu<br />

akadēmijas Polimēru mehānikas institūtā par laboranti,<br />

grāmatvedi. Šīs zināšanas tika papildinātas kursos, kur<br />

tika iegūta speciālā izglītība bilancspējīga grāmatveža<br />

profesijā un diplomus. Strādāja par grāmatvedi Polimēru<br />

mehānikas institūta Speciālajā konstruktoru birojā, alus<br />

fabrikā “Aldaris”. Kopš 1995. gada ir SIA “Vesta” galvenā<br />

grāmatvede. Abu laulībā ir dzimuši (XIV paaudze):<br />

• Gints Dobelis (*10.5.1975. Rīga).<br />

• Inese Dobele (Danēviča) (*18.4.1982. Rīga).<br />

Arī XIV paudzes pārstāve Inese Dobele (Danēviča)<br />

(*18.4.1982. Rīga) bērnības un skolas gadu vasaras<br />

pavadīja Durbē pie vecvecākiem, kur līdzīgi brālim,<br />

iemācījās lauku darbus. Mācījās Rīgas 84. vidusskolā un<br />

Rīgas 1. ģimnāzijā. Līdz ar atmodas sākumu rodas iespēja<br />

ceļot ārpus Latvijas. 1995. gada vasaru kopā ar māti pavada<br />

Amerikā pie tēva, kur iepazīstas pa vairākiem štatiem<br />

Dienvidaustrumos no Floridas līdz Mičigānai. Bijusi<br />

arī vairākās Viduseiropas valstīs – Ungārijā, Austrijā.<br />

2000. gadā pabeidza Rīgas Valsts ģimnāziju, bet 2002.<br />

gadā Banku augstskolā iegūst pirmā līmeņa augstāko<br />

izglītību. Inese Dobele ir precējusies ar Kārli Danēviču<br />

(*<strong>30</strong>.8.1982.), kurš ir SEB bankas valdes loceklis. Kārlis ir<br />

studējis Banku augstskolā, maģistra grādu ieguvis Rīgas<br />

Biznesa skolā, kā arī papildinājis zināšanas Stokholmā,<br />

Frankfurtē un Londonā. Abu laulībā ir dzimuši (XV<br />

paaudze):<br />

• Daniels Danēvičs (*4.3.2007.).<br />

• Kārlis Danēvičs (*2010.).<br />

• Gerda Danēviča<br />

XIII paaudzes pārstāvis Druvis Dobelis (*25.8.1955.<br />

Durbē) savus bērnības un skolas gadus pavadījis Durbē,<br />

vasarās strādājis dažādus darbus kolhozā. 1973. gadā<br />

beidzis Durbes vidusskolu, iestājas Rīgas Politehniskajā<br />

institūta Celtniecības un arhitektūras fakultātē. Studiju<br />

starplaikā tika iesaukts Padomju armijā, tādēļ arhitekta<br />

diplomu ieguva 1980. gadā. 1979. gadā apprecējās ar Anitu<br />

Apsaloni (*29.1.1956. Jēkabpils). Strādājis par arhitektu<br />

“Rūpniecības projektā”, pēc tam “Komunālprojektā”.<br />

Atmodas gados strādāja firmā “Leodars” un izpildīja<br />

projektēšanas un celtniecības uzraudzības darbus<br />

Maskavā. Ir Latvijas Arhitektu savienības biedrs,<br />

sertifikācijas komisijas loceklis. Strādā firmā “Nams”, ir<br />

ievērojamu Latvijas būvju projektu autors – luksusa klases<br />

viesnīca Stabu ielā 99, mēbeļu salona “Kate” tirdzniecības<br />

zāle.Druvja Dobeļa dzīvesbiedre Anita Apsalone, 1974.<br />

gadā ir beigusi Jēkabpils vidusskolu, iestājas Latvijas<br />

Universitātes Filoloģijas fakultātē, kuru pabeidza 1979.<br />

gadā. Strādāja Tehniskajā bibliotēkā par bibliotekāri,<br />

vēlāk grāmatu kolektorā par bibliogrāfu, Rīgas Poligrāfijas<br />

arodvidusskolā par bibliotekāri un skolotāju, Rīgas 1.<br />

ģimnāzijā par bibliotekāri un skolotāju. Šajā laulībā<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

XIV paaudzes pārstāvis Gints Dobelis (*10.5.1975. Rīga)<br />

bērnības un skolas gadu vasaras pavadīja Durbē pie<br />

• Elīna Dobele (Šakauska) (*10.12.1980. Rīgā).<br />

vecvecākiem, kur agri apguva lauksaimniecības darbus.<br />

• Dāvis Dobelis (*1.3.1986. Rīga).<br />

No mazām dienām ir liela interese par tehniskām lietām<br />

un it īpaši automašīnām. 10 gadu vecumā pats pieteicās<br />

XIV paaudzes pārstāve Elīna Dobele (Šakauska)<br />

tautisko deju kolektīvā “Zelta sietiņš”, kur nodejoja 7 gadus.<br />

(*10.12.1980. Rīgā) bērnības un skolas gadu vasaras<br />

Mācījās Rīgas 84. vidusskolā līdz 11. klasei, bet 1992. gadā<br />

pavadīja Durbē pie vecvecākiem. 1998. gadā pabeidza<br />

iestājās Kandavas Lauksaimniecības tehnikumā. 1995.<br />

Rīgas 3. vidusskolu un iestājas Rīgas Tehniskās<br />

gada vasaru pavada Amerikā pie tēva, kur rodas iespēja<br />

universitātes Arhitektūras fakultātē. Brīvajā laikā ceļo un<br />

nedaudz pastrādāt un iepazīties ar vairākiem štatiem<br />

slēpo – bijusi Norvēģijā, Šveicē un Francijā. Ir precējusies<br />

Dienvidaustrumos no Floridas līdz Mičigānai. Amerikā ir<br />

ar Mārci Šakauski (*9.6.1979.). Šajā laulībā piedzima (XV<br />

vadījis privātu lidmašīnu, kuras īpašnieks bija pārsteigts<br />

paaudze):<br />

par viņa iedzimto pilotēšanas talantu bez jebkādas<br />

iepriekšējas sagatavotības. Vasarā iekavētās mācību<br />

• Adele Šakauska (*3.11.2008.).<br />

prakses neizdodas likvidēt un tehnikumu nepabeidz.<br />

Strādā autoservisos. 1998. gadā iegūst sertifikātu riepu<br />

XIV paaudzes pārstāvis Dāvis Dobelis (*1.3.1986.<br />

remonta specialitātē, stažējoties Vācijā. Ļoti daudz ceļo,<br />

Rīga) bērnības un skolas gadu vasaras pavadīja Durbē<br />

izbraukājis ar savu automašīnu daudzas Eiropas valstis<br />

pie vecvecākiem. Mācījās Rīgas 3. viduskolā, 5 gadus<br />

– Lietuvu, Igauniju, Poliju, Vāciju, Nīderlandi, Franciju,<br />

nodarbojies moderno deju studijā. Pēc 7. klases beigšanas<br />

Slovākiju, Čehiju, Ungāriju, Rumāniju, Bulgāriju. No<br />

pārgāja uz Rīgas 1. ģimnāziju. Aizraujas ar datoriem.<br />

2001. gada strādā par tirdzniecības veicināšanas aģentu<br />

2001. gadā pabeidza 9. klasi un turpināja mācīties<br />

publiskajā akciju sabiedrībā “Gutta”, bet no 2002. gada<br />

Starptautiskajā Bakalaurāta klasē Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā,<br />

– AS “Kimmels Rīga”. Gints Dobelis ir precējies ar Initu<br />

vēlāk pabeidza profesionālās arhitektūras studijas Rīgas<br />

Ozoliņu (*25.1.1977.).<br />

Tehniskajā universitātē.<br />

888 889<br />

Saskaņā ar Krievijas arhīvos atrodamo informāciju, XI<br />

paaudzes pārstāvis Fricis Dobelis (*13.7.[18.8.]1886.<br />

Mazgramzde †1929.) piedalījās I Pasaules karā jefreitora<br />

pakāpē un dienēja 17. Sibīrijas strēlnieku pulkā. Kaujās pie<br />

Rīgas 1916. gada 18. jūlijā tika ievainots un 1916. gada 14.<br />

novembrī atradās hospitālī Petrogradā. No ievainotā kartītes<br />

uzzinām, ka viņš piedalījās Varšavas-Ivangorodas operācijā<br />

(15.8.1914.-26.10.1914.), Lodzas operācijā (29.10.1914.-<br />

5.12.1914.), Augustovas operācijā (26.1.1915.-8.2.1915.),<br />

Prasniškas operācijā (17.2.1915.-<strong>30</strong>.3.1915.), Narevskas<br />

operācijā (<strong>30</strong>.6.1915.-20.7.1916.) un Naročkas operācijā<br />

(5.3.1916.-16.3.1916.). Pēc kara Fricis strādāja par slakteri<br />

(lopu kāvēju, miesnieku, bet laulību ierakstā norādīts kā<br />

zemkopis). 1921. gadā Gramzdas baznīcā tika uzsaukta<br />

laulība, bet pati ceremonija norisinājās 1921. gada <strong>30</strong>.<br />

aprīlī Liepājas Sv.Annas baznīcā, kur Fricis Dobelis<br />

salaulājās ar Indriķa Miksona un Līzes Miksones meitu,<br />

laulību brīdī 32 gadus veco pavāri (norādīta – saimniece<br />

Liepājā) Martu Miksoni (*13.2.1888. Durbe (Kalvene)<br />

†1970.) un dzīvoja Liepājā. Agrāk veiktajos pētījumos<br />

Martas dzimšanas gads tika norādīts 1886, taču saskaņā<br />

ar laulību reģistru par pareizo būtu uzskatāms 1888. gads.<br />

Fricis savu dzīvi 1929. gadā beidza pašnāvībā, pakaroties.<br />

Fricis, Marta un Mirdza apglabāti Liepājā, Līvas kapos.<br />

Friča Dobeļa un Mades Miksones laulībā piedzima trīs<br />

meitas (XII paaudze):<br />

• Līna Erna Dobele (Lateka) (*10.10.1921.<br />

Liepāja).<br />

• Olga Mirdza Dobele (*1.5.1923. Liepāja<br />

†22.5.1945. Kuldīgā), ziņu par laulībām un<br />

pēcnācējiem nav. Mirusi pēc difterīta operācijas.<br />

• Aleksandra Dobele (Blūma) (*6.3.1927. Liepāja).<br />

Ziņas par šīm XII paaudzes pārstāvēm ir atrodamas arī<br />

1941. gada tautas skaitīšanā, no kuras uzzinām, ka 1941.<br />

gadā ģimene dzīvoja Liepājā, teodora/Annas ielā 8/10 dz.<br />

4. Abas vecākās meitas te norādītas kā strādnieces, kā arī<br />

ir norādīts fakts, ka līdz 1938. gada 28. jūlijam ģimene<br />

dzīvoja Liepājā, Dzintaru ielā 54. pagaidām būtiskākās<br />

neskaidrības te rada kopā ar meitenēm dzīvojošā<br />

strādniece Made Dobelis (*15.8.1886. Kalvenes pagasts),<br />

kuras dzimšanas gads ļauj izteikt pieņēmumu, ka tieši<br />

tas ir bijis apstāklis Friča Dobeļa sievu dzimšanas datu<br />

sajukumam. Pēc loģikas, šai būtu jābūt visu trīs meitu<br />

mātei, taču, kā redzams no laulību dokumentiem, Fricis<br />

apprecējās ar Martu, nevis Madi.<br />

Attēls 396.<br />

Modris Dobelis un Indra Reinfelde.

XII paaudzes pārstāve Līna Erna Dobele (Lateka)<br />

(*10.10.1921. Liepāja) bērnībā 3 gadus gājusi ganos pie<br />

saimniekiem. Pabeidza Liepājas Blaumaņa pamatskolu,<br />

strādāja par auklīti. No 1940. līdz 1949. gadam strādā<br />

par oficianti tirdzniecības uzņēmumā. 1945. gadā<br />

civillaulībā dzimusi meita Aleksandra. Līna Erna Dobele<br />

7 gadus strādāja Lauksaimniecības mašīnu uzņēmumā<br />

par noliktavas pārzini, bet 1959. gadā sāka strādāt Liepājas<br />

rūpnīcā “Sarkanais Metalurgs” par noliktavas pārzini, kur<br />

nostrādāja 38 gadus līdz pat aiziešanai pensijā 1994. gadā.<br />

Dzīvo Liepājā. Līna Erna Dobele 1963. gadā salaulājās<br />

ar Liepājas Tirdzniecības ostas darbinieku Albīnu<br />

Latekas (*1908. Lietuva †1976. Liepāja), kurš 1968. gadā<br />

pensionējās. Līnas Ernas Dobeles civillaulībā piedzima<br />

meita (XIII paaudze):<br />

• Aleksandra Dobele (Burve) (*12.12.1945.<br />

Liepāja).<br />

XIII paaudzes pārstāve Aleksandra Dobele (Burve)<br />

(*12.12.1945. Liepāja) mācījās Liepājas 5. pamatskolā<br />

un Rēzeknes Pienrūpniecības tehnikumā, pēc<br />

tam - Aizkraukles vidusskolu. Aleksandra strādāja<br />

pienrūpniecībā līdz 1990.-to gadu sākumam, bet tad<br />

strādāja Aizkrauklē metālapstrādes firmā par strādnieci.<br />

Aleksandra apprecējās ar Ilmāru Burvi (*1.9.1948<br />

Paplaka.), kurš mācījās Ludzas celtniecības tehnikumā.<br />

Pēc apprecēšanās abi strādā un dzīvo Aizkrauklē un šajā<br />

laulībā piedzima dēls (XIV paaudze):<br />

• Intars Burvis (*28.4.1980. Aizkraukle),<br />

beidza pamatskolu un sāka strādāt Aizkrauklē<br />

metālapstrādes firmā, turpat kur māte. 2001. gadā<br />

pabeidza vakara vidusskolu.<br />

Savukārt XII paaudzes pārstāve Aleksandra Dobele<br />

(Blūma) (*6.3.1927. Liepāja) bērnību pavadīja Kalvenē<br />

“Vēveru” mājās. Beidza Raiņa pamatskolu Liepājā.<br />

Vācu laikā strādā par izpalīgu “Vēveru” mājās. Pēc<br />

kapitulācijas sāk strādāt algotu darbu, 1946. gadā iestājas<br />

Liepājas Medicīnas māsu skolā. Pēc skolas pabeigšanas<br />

tika nozīmēta darbā Aizputes slimnīcā, kur nostrādāja<br />

visu mūžu par operāciju māsu līdz aiziešanai pensijā<br />

1983. gadā. Aleksandra Dobele 1955. gada 18. jūnijā<br />

apprecējās ar Edgaru Blūmu (*8.8.1929. Aizputē), kurš<br />

bērnībā 5 gadus gājis ganos, beidzis Aizputes pamatskolu.<br />

1946. gadā sāka strādāt Aizputes rūpkombinātā par<br />

kurpnieku, pēc gada sāka strādāt par autoatslēdznieku –<br />

šo darbu veica līdz 1953. gadam, kad tika iegūtas šofera<br />

tiesības. Gadu strādāja Elektrības kantorī, tad 4 gadus<br />

kolhozā “Komunisms”, vēlāk 2,5 gadus ir šoferis Aizputes<br />

būvkantorī, 1 gadu Meliorācija pārvaldē. ATU-16<br />

(Autotransporta uzņēmumā) nostrādā līdz aiziešanai<br />

pensijā 1990. gadā. Abu laulībā piedzima dēls (XII<br />

paaudze):<br />

• Guntars Blūms (*3.3.1958.).<br />

XII paaudzes pārstāvis Guntars Blūms (*3.3.1958.) ir<br />

beidzis Aizputes vidusskolu 1976. gadā. Mācās Rīgas<br />

profesionāli tehniskajā skolā par kinomehāniķi. 1977.<br />

gadā tika iesaukts Padomju armijā un dienēja Maskavā,<br />

Drošības dienesta spēkos, savā profesijā. Pēc armijas 1980.<br />

gadā Rīgā apprecējās ar Silvu Langšteinu (*29.9.1956.<br />

Aizpute). Guntars divus gadus nostrādāja Rīgas Vagonu<br />

rūpnīcā, vēlāk - Remontu celtniecības kantorī par<br />

noliktavas pārzini strādā līdz tā likvidēšanai. Kopš 1993.<br />

gada strādā privātā celtniecības firmā par materiālu<br />

sagādnieku.<br />

Savukārt Silva Langšteina ir beigusi Aizputes vidusskolu,<br />

bet 1981. gadā - Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāti.<br />

Strādāja tirdzniecībā un turpināja mācīties neklātienē<br />

šajā specialitātē. No 1991. gada līdz 1999. gadam strādā<br />

konditorijas fabrikā “Laimā” par tirdzniecības daļas<br />

vadītāju, tad pāriet strādāt firmā “Wesemann” par<br />

izpilddirektori. Abu laulībā piedzima dēls (XIII paaudze):<br />

• Mārtiņš Blūms (*15.6.1983. Rīga), mācījies Rīgas<br />

Humanitārajā ģimnāzijā.<br />

XI paaudzes pārstāve Anna Dobele (Kalniņa)<br />

(*9.7.[21.7.]1888. Mazgramzde †1940.) bija mājsaimniece<br />

un savu dzīvi veltīja bērnu audzināšanai. 1918. gada<br />

23. jūnijā viņa salaulājās ar Pētera Kalniņa un Trīnes<br />

Freimanes dēlu, vēlāko Liepājas labāko desu ražotāja –<br />

Jankovska firmas meistaru Vili Kalniņu (*22.12.1891. [jeb<br />

4.1.1891.] Durbe †25.12.1947.). Abu laulībā piedzima četri<br />

bērni (XII paaudze):<br />

• Ermanis Kalniņš (*6.12.1921. †12.1940. Liepāja).<br />

• Elza Margareta Kalniņa (Putne) (*13.7.1924.<br />

Liepāja †8.3.2003.).<br />

• Austra Kalniņa (Ose) (*27.3.1928. †8.1.2003.).<br />

• Visvaldis Kalniņš (*27.3.1928. †17.4.2018.).<br />

XII paaudzes pārstāvis Ermanis Kalniņš (*6.12.1921.<br />

†12.1940. Liepāja) bērnību un skolas gadus pavada Liepājā,<br />

bet vasaras - Dobeļu dzimtas mājās Gramzdas pagasta<br />

“Sīmaņos” pie vecvecākiem. Beidzis pamatskolu Liepājā<br />

un 1935. gadā iestājas Kazdangas Lauksaimniecības<br />

vidusskolā. 1940. gadā saslimst ar plaušu karsoni un<br />

decembrī mirst. Ziņu par pēcnācējiem nav. Tanī pašā<br />

gadā nomirst arī viņa māte Anna, kas apglabāta Liepājā<br />

Ziemeļu kapos – līdzās vīram un dēlam.<br />

Arī Ermaņa Kalniņa māsa, XII paaudzes pārstāve<br />

Elza Margareta Kalniņa (Putne) (*13.7.1924. Liepāja<br />

†8.3.2003.)bērnību un skolas gadus pavada Liepājā, bet<br />

vasaras pie mātes un tēva radiem laukos Dobeļu dzimtas<br />

mājās Gramzdas pagasta “Sīmaņos”. Vienu vasaru pavadīja<br />

arī ganu gaitās pie tēva māsas Pampāļu pagastā. Pabeidza<br />

Liepājas Raiņa pamatskolu 1937. gadā. Vasaru pavadīja kā<br />

mazā meita pie mātes māsas Olgas Dobeles Mazgramzdas<br />

“Vecvagaros”. Divus gadus mācās Liepājas Komercskolā.<br />

Pēc mātes nāves 1940. gadā sāka strādāt uzņēmumā<br />

“Kurzemes Augļi” par palīgstrādnieci. Īsu laiku strādāja<br />

par pārdevēju konditorejas veikalā pie Viļa Rimkusa.<br />

1943. gadā sāka strādāt Dzelzsceļa darbnīcā par tabeļvedi.<br />

Attēls 396.<br />

Elīna, Adele un Mārcis Šakauski 2014. gadā.<br />

1944. gadā ārlaulībā ar Kārli piedzima dēls Indulis. 1961.<br />

gadā Elza sāka strādāt Liepājas pilsētas slimnīcā par<br />

veļas mazgātāju, pēc tam 1. nodaļā par veļas pārzini un<br />

sanitāri līdz aiziešanai pensijā 1980. gadā. 1950. gadā Elza<br />

Kalniņa apprecējās ar konditoru Andrēju Alfrēdu Putnis<br />

(†1977.). Ģimenē piedzimst dēls Andrējs. Kopumā Elzai<br />

Margaretai Kalniņai bija divi dēli (XIII paaudze):<br />

• Indulis Kalniņš (*13.12.1944. Liepāja †3.7.1998.<br />

Liepāja).<br />

• Andrejs Putnis (*19.10.1951. Liepājā,<br />

†11.9.2001.).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Indulis Kalniņš (*13.12.1944.<br />

Liepāja †3.7.1998. Liepāja) ir miris 1998. gada 3. jūlijā ar<br />

vēzi. Dzīves laikā bija precējies piecas reizes – ar Maiju<br />

(*?), Vijolīti Dārznieci (*5.1939.), nezināma, Margaritu<br />

Marčenko (*7.8.1946.) un Silviju Siksni. Laulībā ar<br />

Vijolīti Dārznieci piedzima (XIV paaudze):<br />

• Uldis Kalniņš (*8.8.1970.), Strādā un studē.<br />

Savukārt laulībā ar Margaritu Marčenko piedzima (XIV<br />

paaudze):<br />

• Eduards Kalniņš (*7.12.1975.).<br />

Savukārt XIII paaudzes pārstāvis Andrejs Putnis<br />

(*19.10.1951. Liepājā, †11.9.2001.) ir krāsotājs, slimoja ar<br />

plaušu vēzi. Precējies – ar Ainu Ribakovu (*26.1.1958.)<br />

un šajā laulībā piedzima meita (XIV paaudze):<br />

• Laura Putna (Girvaite) (*24.10.1989. Liepāja),<br />

precējusies ar Girvaiti, plašāku ziņu pagaidām nav.<br />

XII paaudzes pārstāve, dvīne Austra Kalniņa (Ose)<br />

(*27.3.1928. †8.1.2003.) bērnību un skolas gadus pavadīja<br />

Liepājā. No 1936. gada mācījās Liepājas Raiņa pamatskolā,<br />

tad Liepājas pilsētas Draudzīgā aicinājuma pamatskolā<br />

(vēlākā Liepājas 5. vidusskola), kuru pabeidz 1943. gadā.<br />

Vienu gadu mācījās vakarskolā. Vasaras brīvlaikus pavadīja<br />

Dobeļu dzimtas mājās Mazgramzdas pagasta “Sīmaņos”.<br />

Trīs gadus gāja ganos: “Sīmaņos”, Pumpuru saimniecībā<br />

un Mazgramzdas “Jaunveitos” pie onkuļa Pētera. 1944.<br />

gada vasaru strādāja par mazo meitu Mazgramzdas<br />

”Vecvagaros”. Rudenī, tuvojoties frontei, pārcēlās pie tēva<br />

uz Liepāju. Pēc kara 1945. gada septembrī sāka strādāt<br />

Liepājas Zivju kombinātā par uzskaitītāju-rēķinvedi.<br />

Vēlāk, 1950. gadā kļuva par grāmatvedi, 1960. gadā -<br />

par ekonomisti plānu daļā, bet 1968. gadā - par vecāko<br />

ekonomisti. Papildus strādāšanai mācījusies dažādos<br />

grāmatvedības kursos, Latvijas PSR Tautas saimniecības<br />

speciālistu starpnozaru kvalifikācijas celšanas kursos<br />

Ekonomikas fakultātē. 1974. gadā sāka strādāt Liepājas<br />

ceļu remontu būvniecības pārvaldē par kasieri, kur 1980.<br />

gadā kļuva par algu grāmatvedi. Sasniedzot pensijas<br />

vecuma, pensionējās, tomēr atsāka strādāt 1984. gadā<br />

Energokontroles uzņēmumā, bet no 1987. gada līdz 1991.<br />

gadam Liepājas starprajonu narkoloģiskajā dispanserā<br />

par garderobisti. Precējusies ar Arvīdu Ilmāru Osi<br />

(*15.1.1932. Tāšu pagasts †16.11.1999.), kurš bija dzimis<br />

kalpu ģimenē un ieguva šofera profesiju. Saskārās ar<br />

smagu slimību un 1968. gadā viņam tika izoperēts žokļa<br />

kaula vēzis. 1995. gadā saslima ar tuberkulozi. Abu laulībā<br />

piedzima (XIII paaudze):<br />

• Guntis Ošis (*21.1.1962. Liepāja).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Guntis Ošis (*21.1.1962. Liepāja)<br />

beidzis vidusskolu, bet 1984. gadā - Liepājas Pedagoģiskā<br />

890 891<br />

institūta Matemātikas fakultāti. Strādā Talsu rajona<br />

Jaunpagasta Virbu skolā par direktoru un apprecējās ar šīs<br />

skolas darbinieci Sarmīti Celmu (*16.7.1962. Piltenē), kura<br />

arī studēja Liepājas Pedagoģiskā institūta Matemātikas<br />

fakultātē. Abu laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Didzis Osis (*28.1.1985.).<br />

• Zane Ose (*<strong>30</strong>.8.1988.).<br />

• Gusts Osis (*<strong>30</strong>.5.1991.).<br />

XII paaudzes pārstāvis, dvīnis Visvaldis Kalniņš<br />

(*27.3.1928. †17.4.2018.) bērnību un skolas gadus pavadīja<br />

ģimenē Liepājā. Darba gaitas uzsāk agri – 1939. gada<br />

vasarā kā gans tēva māsas Annas vadītajā saimniecībā<br />

Pampāļu pagasta “Pīpiņos”. Nākošajā gadā strādā Asītē<br />

pie Dinsdurbes muižas saimnieka Rūjas, tad 2 gadus<br />

mātes dzimtajās mājās Mazgramzdas “Sīmaņos”. No<br />

1936. gada mācās Liepājas Raiņa pamatskolā, tad Liepājas<br />

pilsētas 28. janvāra Draudzīgā aicinājuma pamatskolā<br />

(vēlāk Liepājas 5. vidusskola), kuru pabeidz 1943. gadā.<br />

Noliek iestājeksāmenus Liepājas Valsts tehnikumā. Ir kara<br />

laiks un par vasaras brīvdienām vajag iegūt izziņu, ka ir<br />

strādājis lauku saimniecībā. 1943. un 1944. gada vasaras<br />

nostrādā Gramzdas pagastā pie Friča Lukašēviča par<br />

izpalīgu. Tehnikums tajā laikā ir slēgts, jo tajā iekārtots<br />

kara hospitālis.<br />

Kara laikā lauksaimniekiem bez obligātajām graudu,<br />

gaļas, olu, piena, linu, aitu vilnas u.c. nodevām bija jāpilda<br />

arī klaušas armijas vajadzībām, tādēļ Visvaldis Kalniņš<br />

vairākas reizes vasarā zirgu pajūgā brauc uz Aizvīķu grants<br />

karjeru šķūtīs, bet augusta otrajā pusē bija jābrauc rakt<br />

tranšejas Ventas kreisajā krastā Nīgrandē. Laiks ir silts<br />

un saulains, bet frontes līnija nepārtraukti tuvojas. Darbu<br />

uzrauga vācu karavīri ar karabīnēm – arī darba norma ir<br />

noteikta. Tranšejas rokot, iznāk redzēt divas gaisa kaujas.<br />

Tranšeju rajonā Ventas kreisajā krastā, cik tālu skats rāda,<br />

auga simtgadīgi ozoli. Tos visus vācieši nogrieza ar “kaulu<br />

zāģi”, atstājot apmēram 1 m augstumā tanku aizsprosta<br />

veidošanai.<br />

Pēc kara atsāka mācības Liepājas Valsts tehnikumā.<br />

Iesaistās tautas deju kolektīvā, piedalās Dziesmu un deju<br />

svētkos. 1946. gadā kopā ar deju kolektīvu piedalās arī<br />

PSRS labāko deju kolektīvu skatē Maskavā. Tajā laikā<br />

pasažieru vilciens no Rīgas uz Maskavu brauc 32 stundas.<br />

Pa kupejas logiem var vērot vēl nesenā kara pēdas. Pirms<br />

Maskavas Himkos kā aizmigusi redzama visāda veida<br />

tehnika: Automašīnas, tanki, lielgabali. Tie visi sašauti<br />

un pamesti drupu un tranšeju izārdītajā zemē. Divu<br />

mēnešu garumā 3 deju kolektīvi no Latvijas sniedza<br />

koncertus teātros un uzņēmumu klubos, kur uzstājas visu<br />

PSRS republiku nacionālie kolektīvi. Žūrija Latvijas deju<br />

kolektīvu iekļauj 10 labāko skaitā un no šiem kolektīviem<br />

apvienotā <strong>30</strong>0 dejotāju grupa sniedz noslēguma koncertu<br />

Maskavas Lielajā teātrī. Dejotājus brīdina, ka izrādi vērošot<br />

pats Staļins, bet valdības ložā no vairāk pazīstamajiem<br />

redz tikai Molotovu, Kaganoviču, Vorošilovu u.c.<br />

Pēc tēva nāves 1947. gada 25. decembrī mācības<br />

tehnikumā nācās pārtraukt līdzekļu trūkuma dēļ. 1948.<br />

gadā sāka strādāt Liepājas rūpnīcā “Sarkanais metalurgs”<br />

- sākumā kā vienkāršs strādnieks, tad velmētājs, velmju<br />

iestādītājs un beidzot maiņas meistars. Darba laikā<br />

pabeidz tehnikumu. Šajā darbā nostrādā 40 gadus līdz<br />

aiziešanai pensijā. Pēc tam 10 gadus nostrādā sporta skolā<br />

par remontu tehniķi.<br />

1950. gada maijā tika Iesaukts Padomju armijā un dienestu<br />

beidza 1953. gada oktobrī vecākā seržanta dienesta pakāpē<br />

mīnmetēju rotā. 1956. gadā tika atkārtoti iesaukts armijā

un nosūtīts uz Tambovas Artilērijas kara skolu. Kursus<br />

beidzot viņam tika piešķirta artilērijas tehniķa leitnanta<br />

pakāpe. Pēc tam regulāri - ik pa pāris trīs gadiem tika<br />

iesaukts kursos atkārtoti, lai papildinātu kara zināšanas –<br />

dažreiz atbrīvojot no darba, dažreiz no darba brīvajā laikā.<br />

1983. gada martā beidzot noņem no kara uzskaites vecākā<br />

leitnanta pakāpē. Visvaldis Kalniņš apprecējās ar Veltu<br />

Jurjāni (*16.4.1931. †17.5.2014.) un šajā laulībā piedzima<br />

meita (XIII paaudze):<br />

• Daina Kalniņa (Laugale) (*27.3.1958.).<br />

XIII paaudzes pārstāve Daina Kalniņa (Laugale)<br />

(*27.3.1958.) ir beigusi Liepājas Lietišķās Mākslas<br />

vidusskolu 1978. gadā, iegūstot modelētājas diplomu.<br />

1996. gadā ieguvusi Latvijas Amatniecības Kameras<br />

Meistara diplomu dāmu drēbnieka meistara specialitātē.<br />

Papildus šūšanas un modelēšanas specialitātei ieguvusi<br />

trīs sertifikātus Starptautiskajā Krāsu terapijas akadēmijā<br />

Tetfordā Anglijā – vienu 1997. gadā un divus 1998. gadā.<br />

Bez vietējiem pasniedzējiem akadēmijā, zināšanas iegūst<br />

pie mācību spēkiem no Dānijas un Lietuvas. Apguvusi<br />

netradicionālo ārstēšanas veidu ar Reiki. Pilnveido sevi ar<br />

litoezotēriku, astroloģiju un numeroloģiju. Interesējas par<br />

visu, kas saistīts ar un ap Cilvēku. 1984. gadā apprecējās ar<br />

Grobiņas zvērsaimniecības darbinieku Laimoni Laugali<br />

(*10.8.1947.) un šajā laulībā piedzima divi dēli (XIV<br />

paaudze):<br />

• Mārtiņš Laugalis (*7.9.1987.).<br />

• Pēteris Laugalis (*7.9.1992.).<br />

Par XI paaudzes pārstāvi Pēteri Dobeli (*4.9.1890.<br />

†1977.), ir zināms, ka dzīves laikā viņam bija iesauka<br />

“Buģis” un viņš aizrāvās ar dzimtas vēstures pētījumiem,<br />

kuri līdz mūsdienām nav saglabājušies. Šī iesauka<br />

saistīta ar to, ka Pēteris bija rentnieks Vaiņodes pagasta<br />

“Buģu” mājās, vēlāk Gramzdas pagasta “Jaunveitu”<br />

jaunsaimniecības saimnieks. Viņš bija precējies ar<br />

Liepājas [citviet norādīts arī Rīgas] kaļķu cepļa strādnieka<br />

Miķeļa Strazda (†1.7.1947. Bēne) meitu Zelmu Mariju<br />

Strazdu (*14.5.1895. Liepāja †1980.) un pēc laulībām<br />

dzīvoja “Jaunveitu” saimniecībā, kas tika izveidota<br />

pēc 1921. gada agrārreformas. 1939. gadā “Jaunveitu”<br />

saimniecība bija 43ha plaša, tajā bija 4 zirgi, 14 govis, 2<br />

cūkas, kā arī tika algoti 3 sezonas strādnieki (nodibinoties<br />

padomju varai, saimniecība it kā samazinājās līdz 20ha,<br />

taču citos dokumentos tās lielums 1949. gadā joprojām<br />

norādīts 43ha) – ar šo faktu bija gana, lai Dobeļi tiktu<br />

uzskatīti par “kulakiem”. 1949. gada martā no “Jaunveitu”<br />

mājām (represēto lieta Nr. 9810) uz Omskas novadu<br />

tika represēta tikai Zelma, nometinot viņu Uļjanovskas<br />

rajona kolhozā “Luzino”, kur viņa strādāja cūku fermā.<br />

Represiju veikšanas brīdī Pēteris Dobelis netika arestēts,<br />

jo (kā kļūdaini norādīts ziņojumā) iepriekšējā vakarā bija<br />

izbraucis uz kaimiņu pagasta dzirnavām un vēl nebija<br />

atgriezies. Citos dokumentos norādīts, ka represiju brīdī<br />

viņš patiesībā atradies Liepājas slimnīcā, kur viņam veikta<br />

acu operācija. Taču tas neglāba viņu no vēlāka aresta –<br />

Attēls 396.<br />

Vilis Kalniņš un Anna Dobele kāzu dienā un Vilis Kalniņš.<br />

1953. gadā tika sākta papildizmeklēšana, kas, iespējams,<br />

nebūtu uzsākta, ja prokuratūrā nebūtu saņemta Rīgā,<br />

Apguldes ielā 11-2 dzīvojošās Zelmas māsas Annas Zaulas<br />

(*4.12.1896.) 1953. gadā prokuratūrai rakstītā vēstule ar<br />

lūgumu pārskatīt māsas deportēšanas pamatotību, jo<br />

viņas vīrs netika izsūtīts. Pati Anna bija pensionāre, agrāk<br />

- Rīgas pilsētas II poliklīnikas masiere Rīgā, Sliežu ielā 19.<br />

No vēstules uzzinām, ka abu māsu māte strādāja par veļas<br />

mazgātāju pie kungiem (viņas vārds nav norādīts), bet<br />

tēvs 1905. gadā bijis aktīvs revolucionārs. Zelma mācījās<br />

Liepājas pamatskolā un bieži izpalīdzējusi tēvam, skolas<br />

somā piegādājot proklamācijas, kas vēlāk tikušas izkaisītas<br />

pie fabrikām Liepājā. 1905. gadā Miķelis Strazds esot<br />

uzstājies ar runām arī Liepajas domē, par ko vēlāk ticis<br />

vajāts. Bēnes ciema izpildkomiteja savā izziņā norāda,<br />

ka Miķelis Strazdiņš (tiešī šāda uzvārda formā norādīta<br />

izziņā) dzīvoja Bēnē, Līduma ielā 18 kopš 1914. gada<br />

un strādāja kā strādnieks uz dzelzceļa. Pēc darbspēju<br />

zaudēšanas pensionējies. Pamatskolu Zelma Strazda<br />

beidza 14 gadu vecumā un I Pasaules kara laikā strādāja<br />

par mājkalpotāju Petrogradā, pēc revolūcijas atgriezās<br />

Rīgā un laikā no 1927. gada 15. septembra līdz 1931. gada<br />

<strong>30</strong>. aprīlim strādāja par mājkalpotāju pie kāda Garbeļa<br />

kunga, bija mājkalpotāju arodbiedrībā un apdrošināta<br />

mājkalpotāju slimo kasē ar Nr. 13841. 1931. gadā [citviet<br />

norādīts - 19<strong>30</strong>.] Zelma Strazda apprecējās ar Pēteri Dobeli<br />

un bez pūra pārcēlās uz viņa saimniecību, kas II Pasaules<br />

karā tikusi nodedzināta – vācieši esot nodedzinājuši<br />

gan māju, gan kūti, sadedzinot lopus, bet saimniekus<br />

padzinuši. Līdz kara beigām ģimene dzīvojusi Kurzemē,<br />

bet pēc kara atgriezās mājās, kur atrada vien pelnu čupu.<br />

Pēteris un Zelma no skujām un veciem dēļiem uzbūvēja<br />

sev zaru būdu, viņiem bija 1 zirgs un 1 govs. Pēteris<br />

strādāja kolhozā “Saules stars” par zirgu kopēju.<br />

1953. gada decembra beigās tika pieņemts lēmums par<br />

Pētera Lapiņa apcietināšanu - viņš tika arestēts 1954. gada<br />

3. februārī un deportēts uz Omsku, kur nonāca 29. martā.<br />

Aresta brīdī Pētera Dobeļa īpašumā bija veca koka māja<br />

(4x4 metri), 4 gadus veca melna govs, gadu veca ruda<br />

tele, 5 vistas, 500 kg kartupeļu un ½ tonna siena. Lopus<br />

“glabāšanā” pieņēma kolhozs, novērtējot tos 1550 rubļu<br />

vērtībā.<br />

kurās nodzīvojis visu savu mūžu. Pēc sievas Līnes nāves<br />

1985. gadā “Sīmaņu” mājas paliek tukšas. Līdzīgi daudzu<br />

Latvijas lauku māju likteņiem, tās 1991. gadā gandrīz jau<br />

pilnīgi nopostītas. Miķelis un Līne apglabāti Mazgramzdas<br />

kapos. Abu laulībā piedzima trīs dēli (XII paaudze):<br />

• Dobelis (*193X.), miris kā bērns.<br />

• Dobelis (*193X.) , miris kā bērns.<br />

• Žanis Dobelis (*1.12.1933. †15.11.2014.),<br />

Par XII paaudzes pārstāvis Žanis Dobelis (*1.12.1933.<br />

†15.11.2014.) bērnību un skolas gadus pavadīja “Sīmaņu”<br />

mājās. Līdz karam ganīja govis, beidza Priekules vidusskolu,<br />

no 1954. līdz 1957. gadam dienēja Padomju armijā Ļvovā.<br />

Pēc armijas palīdzēja tēvam uzcelt māju. 1957. gadā<br />

sāka strādāt Liepājas Energorajona Priekules iecirknī<br />

kā elektromontāžas kontrolieris, visu laiku paaugstinot<br />

amata kategoriju. No 1962. gada strādā par meistaru, bet<br />

no 1964. gada par iecirkņa priekšnieku. 1968. gadā beidza<br />

Republikānisko Lauksaimniecības tehnikumu. Rietumu<br />

elektriskajos tīklos nostrādā visu mūžu. Pensijā aiziet<br />

no Rietumu Elektrisko tīklu Priekules ETR priekšnieka<br />

vietnieka amata. Pēc īpašumu denacionalizācijās atguva<br />

tikai 3ha no sava dzimtas īpašuma, jo viņa tēvs Miķelis<br />

Dobelis nebija nokārtojis mantojuma dokumentus. 1960.<br />

gadā appprecas ar Maiju Pumpuri (*6.6.1938.), bet pēc<br />

8 gadiem izšķiras. Savukārt 1990. gadā Žanis Dobelis<br />

apprecas ottreiz – ar Stefāniju Kazraģieni (*8.3.1937.<br />

Lietuva), kura uz Latviju pārcēlās ap 1965. gadu. Laulībā<br />

ar Maiju Pumpuri piedzima dēls (XIII paaudze):<br />

• Jānis Dobelis (*5.8.1960. †27.2.1968.), traģiski<br />

gājis bojā kā zēns.<br />

XII paaudzes pārstāve Līna Dobele (Daļģe) (*1.3.1898.<br />

†1986.) dzīvoja un strādāja dažādās vietās Priekulē,<br />

Gramzdā, Grobiņā un Liepājā. Bija precējusies ar<br />

pulksteņmeistaru Ernestu Daļģi, kurš bija alkohola<br />

cienītājs un traču cēlājs ģimenē. Abu laulībā piedzima dēls<br />

(XII paaudze):<br />

• Imants Daļģis (*1929. Liepājā †1959. Liepājā),<br />

traģiski gājis bojā <strong>30</strong> gadu vecumā Liepājā, apblabāts<br />

līdzās mātei Liepājā Centrālkapos.<br />

1956. gada janvārī Pēterim Dobelim tika izsniegta izziņa,<br />

ka viņam ir miokarda distrofija, I-II pakāpes plaušu<br />

emfizēma, hronisks gastroentrīts [gastrīts?], IV stadijas<br />

trahoma un viņš nav darbspējīgs. 1956. gada 1. februāra<br />

izziņā norādīts, ka Zelma ir zaudējusi darbspējas, dzīvo<br />

kopā ar vīru sovhoza dzīvoklī, viņu īpašumā ir 1 cūka un<br />

mājputni. Savukārt jau 9. februārī viņiem tika paziņots<br />

par atbrīvošanu. Ziņu Pēcnācēju šajā ģimenē nav. Pēc<br />

atgriešanās dzimtenē abi apmetās uz dzīvi Bēnē, kur savas<br />

vecumdienas pavadīja personīgajā mājā. Abi apglabāti<br />

Bēnes kapos.<br />

Par XI paaudzes pārstāvis Miķelis Dobelis (*28.2.1896.<br />

Mazgramste †10.7.1970.) apprecējās ar Aizvīķu pagasta<br />

“Silenieku” māju saimnieka meitu Līnu Silenieci (*1902.<br />

†1985.), taču saimniekoja “Sīmaņu” mājās, kuras mantoja<br />

no sava tēva. 1944. gadā ģimene, tuvojoties frontei, bija<br />

spiesta aiziet bēgļu gaitās, bet pēc kapitulācijas atgriezās<br />

dzimtajās mājās. Visas ēkas bija nopostītas kara darbību<br />

rezultātā, jo ilgstošu laiku atradušās uz frontes līnijas<br />

nikno Priekules kauju rajonā. Tādēļ ģimenes pirmā<br />

pēckara mājvieta bija pašbūvēts bunkurs, vēlāk tika<br />

uzbūvēta neliela mājiņa un kūts. Miķelis sāka strādāt<br />

kolhozā par lopu kāvēju. Miķelis Dobelis mirst 1970. gadā<br />

kā pēdējais “Sīmaņu” – Dobeļu dzimtas māju saimnieks,<br />

892 893<br />

“Vecvagaru” (“Gaļķīšu” jeb 15. saimes) māju Dobeļi<br />

“<br />

Sīmaņu” māju XII paaudzes pārstāve Olga Dobele<br />

1926. gada 27. jūnijā Gramzdas baznīcā salaulājās ar<br />

kaimiņu - “Vecvagaru” māju saimnieku Friča Dobeļa un<br />

Olgas Dobeles vecāko dēlu Eduardu Dobeli (*10.3.1895.<br />

Gramzda †1.2.1946. Aizpute), savienojot divus Dobeļu<br />

dzimtas atzarus ar laulību saitēm. Jau laulību ierakstā<br />

Eduards ir norādīts kā māju saimnieks, bet vēlāk abi vadīja<br />

56 ha lielo “Vecvagaru” saimniecību. 1944. gadā ģimene,<br />

tuvojoties frontei, devās bēgļu gaitās uz Aizputi. Pēc<br />

kapitulācijas savās mājas vairs neatgriezās, jo tajās visas<br />

ēkas bija nopostītas un nodegušas. Olga visu atlikušo mūžu<br />

nodzīvoja Aizputē savā mājā pie vecākās meitas Regīnas.<br />

Olga mirusi 1970. gadā ar sirds nepietiekamību, bet viņas<br />

vīrs - ar galvas smadzeņu sastrutojumu pēc operācijas.<br />

Olga un Eduards apglabāti Aizputes Misiņkalna kapos.<br />

Tālāk tiek sniegta šobrīd zināmā informācija par<br />

“Vecvagaru” mājās dzīvojošo Dobeļu saimi. Salīdzinot<br />

dažādos avotos esošās ziņas, ir jāsecina, ka “Vecvagaru”<br />

mājas t.s. 15 saimes mājas, kas agrāk bija apzīmētas kā<br />

“Gaļķīšu” mājas. Kā senākais dokumentos norādītais<br />

“Gaļķīšu” mājas saimnieks 1811. gadā ir norādīts VII

paaudzes pārstāvis Pēteris Gaļķītis (*1759. †1824.), kura<br />

vietā par saimnieku 1816. gadā jau ir kļuvis viņa znots,<br />

“Saulītēnu” māju (16. saime) saimnieka Viļuma Dobeļa un<br />

Annušas Dobeles (*1744.) dēls, VIII paaudzes pārstāvis<br />

Jānis Dobelis (*5.1.1772. †1811-1816) [vecums norādīts<br />

dvēseļu revīzijā, nāve izskaitļota, jo neparādās nākamās<br />

revīzijās)), kurš apprecējās ar Pētera Gaļķīša meitu<br />

Margarēti Gaļķīti (Dobeli) (*1782.).<br />

PRETRUNAS JĀŅA DOBEĻA LAULĪBĀ S- GAĻĶĪŠOS<br />

AR MARGAR;ETI, BET SAULĪTĒNOS AR LĪZI.<br />

PĀRBAUDĪT!!!<br />

Jāņa Dobeļa un Margarētas laulībā piedzima (IX paaudze):<br />

• Annuš Dobele (*1800. †)<br />

• Ģirts Dobelis (*1805. †20.3.1873. “Purvenieku”<br />

mājās), iesvētīts 1820. gadā.<br />

• Jēkabs Dobelis (*1807. †21.10.1878. Lielgramzde),<br />

iesvētīts 16 gadu vecumā 1824. gadā, miris 72 gadu<br />

vecumā kā vaļenieks Lielgramzdas “Smikše” mājās.<br />

• Lapiņš Dobelis (*13.2.1810. †), iesvētīts 15 gadu<br />

vecumā 1824. gadā, nākamais “Vecvagaru” jeb<br />

“Gaļķīšu” māju saimnieks.<br />

IX paaudzes vecākais dēls Ģirts Dobelis (*1805.<br />

†20.3.1873. “Purvenieku” mājās) 1858. gada revīzijā tiek<br />

norādīts kā 14. saimes māju saimnieks, kuras revīzijā tiek<br />

sauktas par “Dobeļu Jāņa saimes mājām”. 1827. gada 6.<br />

novembrī Ģirts Dobelis salaulājās ar Miķeļa Ķiltes meitu<br />

Margarēte Ķilti un šajā laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Jēkabs Dobelis (*1.8.1833. Mazgramzde<br />

†12.12.1906. Liepāja), miršanas reģistrā Liepājas<br />

Sv.Annas baznīcas grāmatā norādīts kā strādnieks<br />

Liepājā, precējies, miris no kaulu sāpēm 73 gadu<br />

vecumā.<br />

• Katrīna Dobele (*14.4.1838.), krustvecāki Jēkabs<br />

Dobelis, saimniece Anna Dobele, meita Katrīne<br />

Saulīte.<br />

IX paaudzes jaunākais dēls Lapiņš Dobelis (*13.2.1810.<br />

†) tiek norādīts kā 15. Saimes – “Vecvagaru” jeb “Gaļķīšu”<br />

māju nākamais saimnieks, kurš, spriežot pēc meitas<br />

Minnas Annas Dobeles kristību ierakstā norādītā, tika<br />

iesauks cara armijas dienestā – līdzās viņa sievas Annas<br />

(*1807. †) vārdam ir norādīts, ka viņa ir karavīra sieva<br />

(Soldatenknieb). Ar Lapiņa dienestu armijā arī varētu būt<br />

izskaidrojama aptuveni 7 gadus ilgā pauze līdz nākamā<br />

bērna dzimšanai. Saskaņā ar baznīcu grāmatās norādīto<br />

informāciju, Lapiņš Dobelis un Anna kļuva par vecākiem<br />

(X paaudze):<br />

• Magrēta Dobele (*18<strong>30</strong>. †10.6.1831.), mirusi 6<br />

mēnešu vecumā<br />

• Viļums Dobelis (*8.8.1831. Mazgramzdas muiža<br />

†16.4.1833.) miris 1 gada un 9 mēnešu vecumā<br />

• Jānis Dobelis (*14.12.1833. Mazgramzdas<br />

muiža), krustvecāki – saimnieks Jānis Dobelis,<br />

• Pēteris Dobelis (*1835. †1917. Iespējams, miris<br />

febr), nākamais “Vecvagaru” māju saimnieks.<br />

• Minna Anna Dobelis (*7.3.1836. Mazgramzdas<br />

muiža).<br />

• Līze Dobele (*29.4.1844. †13.6.1844.),<br />

krustvecāki saimniece Saulīte Katrīne, meita<br />

Saulīte Līze, kalps Jēkabs Dobelis<br />

• Anne Dobele (*12.4.1846.), krustvecāki meita<br />

Anna Buivida, saimniece Madde Ģībiete, puisis<br />

Ernests Pesehe (?)<br />

Ģimenes vecākais izdzīvojušais dēls, X paaudzes pārstāvis<br />

Jānis Dobelis (*14.12.1833. Mazgramzdas muiža)<br />

apprecējās ar Annuš (*1816.) [no 15.saimes, t.i. – no<br />

“Gaļķīšu” jeb vēlākajām “Vecvagaru” mājām] un 1867.<br />

gadā bija pārcēlies uz Veitu mājām (17. saimi). Šajā<br />

ģimenē piedzima (paaudze):<br />

• Lapiņš Dobelis (*1857. Gramzda †29.2.1920.<br />

Liepāja), miršanas fakts reģistrēts Liepājas<br />

Sv.Annas draudzē, miris 62 gadu vecumā.<br />

• Anna Dobele (Šterna) (*1859.), 1883. gada 10.<br />

aprīlī kā 23 gadus veca Liepājas Sv.Annas baznīcā<br />

(ieraksts dublēts Gramzdas draudzē 19. aprīlī)<br />

salaulājās ar 28 gadus veco Zāmeļa Šterna un Ilzes<br />

Šternas dēlu Frici Šternu (*1854. Lielgramzda), kurš<br />

laulību brīdī jau dzīvoja Liepājā. Acīmredzami, arī<br />

Anna pēc laulībām no muižas pārcēlās uz Liepāju.<br />

Attēls 396.<br />

Visvaldis Kalniņš un Visvaldis Kalniņš ar sievu Veltu.<br />

Par šo pēcteču turpmākajiem likteņiem pagaidām nekādas<br />

ziņas nav atrastas.<br />

Tēva mājas mantoja X paaudzes pārstāvis Pēteris Dobelis,<br />

kurš 1858. gada revīzijā tiek norādīts kā “Vecvagaru”<br />

māju saimnieks”. Viņš bija precējies ar Annu (*1836.), kas<br />

dzimusi “Vecģībiešu” mājās (saime Nr. 8), Šajā ģimenē<br />

piedzima (XI paaudze):<br />

• Anna Dobele (*? 1857.? †1857.), mirusi kā<br />

zīdainis, jo nākamajai meitai dots identisks vārds.<br />

• Fricis Dobelis (* precīzi nav zināms, provizoriski<br />

– pirms *1856. †1921.),<br />

• Anna Dobele (*1859.)<br />

• Līna Dobele (Grīnberga) (*27.11.1862.<br />

Mazgramzde), krustvecāki saimnieks Ģībiešu<br />

Miķelis un Madde.<br />

• Jānis Dobelis (*1865.)<br />

• Jūle Dobele (Ukstiņa) (*1867.), domājams,<br />

1890. gada 12. decembrī ir precējusies ar Jēkabu<br />

Ukstiņu (*1855. Diždāmas muiža), plašāku ziņu<br />

par pēcnācējiem pagaidām nav. Par Jēkabu Ukstiņu<br />

ir zināms, ka viņam bija vecākā māsa Līze Ukstiņa<br />

(*1853.), vecāki Jēkabs Ukstiņš (*1829.) un Katrīne<br />

Ukstiņa (*1828.), kā arī vectēvs – Lapiņš Ukstiņš.<br />

• Roberts Dobelis (*15.8.1873. Mazgramzde<br />

†1938.), krustvecāku vārdi ir nesalasāmi, ieraksts<br />

daļēji bojāts.<br />

Par XI paaudzes pārstāvis Līnu Dobeli (Grīnbergu)<br />

(*27.11.1862. Mazgramzde) ir zināms, ka 1887. gada 29.<br />

jūnijā viņa salaulājās ar Liepājas strādnieku, drāšu pinēju<br />

Karlu Grīnbergu un abu laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Nekristīta meita Grīnberga, (*1.3.1888.<br />

Mazgramzda †10.3.1888. Mazgramzda), mirusi 11<br />

dienu vecumā.<br />

Savukārt par XI paaudzes jaunāko dēlu Robertu Dobeli<br />

(*15.8.1873. Mazgramzde †1938.) ir zināms, ka viņš<br />

pārcēlās uz Liepāju, kur strādāja Liepājas dzelzceļa<br />

nodaļas birojā un 1896. gada 17. decembrī Liepājas<br />

Sv.Annas baznīcā salaulājās ar Purmsātu saimnieka<br />

Indriķa Gūtmaņa (†pirms 1896.) un viņa sievas Maddes<br />

Gūtmanes meitu Magrietu Gūtmani (*1871. Purmsāti<br />

†?), kura strādāja par meitu Liepājā.<br />

Par nākamo “Vecvagaru” māju saimnieku kļuva Pētera<br />

Dobeļa un Annas vecākais dēls, XI paaudzes pārstāvis<br />

Fricis Dobelis (* precīzi nav zināms, provizoriski – pirms<br />

*1856. †1921., kurš apprecējās ar Olgu Sakss (*ap 1870.<br />

†28.9.1919.). Saskaņā ar baznīcas grāmatas reģistru,<br />

ģimenē auga vismaz pieci bērni, no kuriem vismaz divi<br />

emigrēja uz Kanādu (XII paaudze):<br />

Brenci Birznieku (*7.11.1902. Ritemne, Lietuva),<br />

ģimenē bērnu nebija, plašāku ziņu nav.<br />

• Lidija Dobele (Kiršpile) (*12.8.1913.<br />

Mazgramzda †4.4.2002. Kandava)<br />

Savukārt “Sīmaņu” XII paaudzes pārstāvju Olgas Dobeles<br />

un “Vecvagaru” māju mantinieka Eduarda Dobeļa laulībā<br />

piedzima četri pēcnācēji (XIII paaudze):<br />

• Regīna Dobele (Zeļģe) (*4.8.1927.)<br />

• Vitauts Dobelis (*2.6.1931. Gramzdas<br />

“Vecvagaros” †1 4.1.2009.)<br />

• Gunārs Dobelis (*26.9.1936. Gramzdas<br />

“Vecvagaros”)<br />

• Andris Dobelis (*6.5.1943. Gramzdas<br />

“Vecvagaros”)<br />

XIII paaudzes pārstāve, Olgas un Eduarda Dobeļu meita<br />

Regīna Dobele (Zeļģe) (*4.8.1927.) beigusi Priekules<br />

pamatskolu, pēc tam divgadīgo Iļģu mājturības skolu. 1944.<br />

gadā iesvētīta Gramzdas baznīcā. Pēc kapitulācijas 3 gadus<br />

nostrādāja par Aizputes dzimsarakstu biroja vadītāju, bet<br />

vēlāk strādāja dažādās vietās par grāmatvedi. 13 gadus ir<br />

Gaļas pārstrādes uzņēmuma rēķinvede. No 1965. gada līdz<br />

aiziešanai pensijā 1981. gadā strādā Aizputes sovhozā par<br />

algu grāmatvedi. 1981. gadā ir operācija (vēzis), piešķir<br />

2. invaliditātes grupu. Vēlāk turpina strādāt iepriekšējā<br />

darba vietā līdz sovhoza likvidēšanai 1992. gadā. 1948.<br />

gadā apprecējās ar Arnoldu Zeļģi (*14.11.1924. Aizpute<br />

†8.2.2003.), kurš ir beidzis Aizputes pamatskolu un 1943.<br />

gadā tika iesaukts leģionā, pēc kapitulācijas pusotru gadus<br />

pavadīja filtrācijas nometnē. Pēc atbrīvošanas strādāja<br />

par šoferi Aizputes Patērētāju biedrībā un šajā laulībā<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Inta Zeļģe (Murāne) (*14.5.1956.)<br />

XIV paaudzes pārstāve Inta Zeļģe (Murāne) (*14.5.1956.)<br />

ir beigusi Aizputes vidusskolu, mācījusies Rīgas<br />

Politehniskajā institūtā Aparātu būves un automatizācijas<br />

fakultātē trikotāžas aušanas specialitātē. Pēc beigšanas<br />

strādāja Jelgavas Linu kombinātā dažādos amatos, bet<br />

pēc rūpnīcas privatizācijas darbu nākas pārtraukt vācu<br />

valodas zināšanu trūkuma dēļ. 1981. gadā apprecējās ar<br />

Jāni Murānu (*2.6.1953.), kurš ir beidzis Celtniecības<br />

tehnikumu un strādā dažādos darbos Jelgavā. Šajā laulībā<br />

piedzima (XV paaudze):<br />

Attēls 396.<br />

Zelma Strazda (Dobele) 1949. gadā Sibīrijā un pēc<br />

atgriešanās Latvijā.<br />

• Eduards Dobelis (*10.3.1895. Mazgramste<br />

†1.2.1946. Aizpute), krustvecākos bija abi vecāki,<br />

kā arī zemnieks Taplion Sak (?). Apglabāts Aizputes<br />

Misiņkalna kapsētā.<br />

• Artūrs Dobelis (*28.1.1897. Mazgramste<br />

†10.8.1920.), krustvecāki - saimnieks Pēteris<br />

Dobelis un abi vecāki. Apglabāts Mazgramzdas<br />

kapos, plašāku ziņu nav.<br />

• Konrāds Dobelis (*14.5.1899. †28.2.1984.<br />

Kalgari, Kanāda),<br />

• Vera Dobele (Birzniece) (*10.10.[23.10.]1902.<br />

Gramzda, †5.8.1968. Kanāda), 1923. gada 17.<br />

septembrī Gramzdas baznīcā salaulājās ar Krista<br />

Birznieka un Margrietas Birznieces dēlu Eduardu<br />

894 895

• Andris Murāns (*10.3.1982. Jelgavā), beidzis<br />

Jelgavas vidusskolu 2000. gadā. Vaļasprieks ir<br />

automašīnas. Iestājas Rīgas Tehniskajā universitātē.<br />

• Dace Murāne (*10.8.1983. Jelgavā), beigusi<br />

Jelgavas vidusskolu 2001. gadā.<br />

XIII paaudzes pārstāvis Vitauts Dobelis (*2.6.1931.<br />

Gramzdas “Vecvagaros” †14.1.2009.) ir mācījās<br />

Kazdangas lauksaimniecības tehnikumā un Jelgavas<br />

Lauksaimniecības akadēmijas Mehanizācijas fakultātē.<br />

Strādājis par pasniedzēju Jelgavas Lauksaimniecības<br />

akadēmijā, Priekuļu Lauksaimniecības tehnikumā, Rīgas<br />

Politehniskajā institūtā. Mācījies aspirantūrā Maskavas<br />

N. Baumaņa Augstākajā Tehniskajā skolā. Kopš 1968.<br />

gada strādā Rīgas Tehniskajā universitātē par lektoru.<br />

Pēc Latvijas brīvvalsts atjaunošanas iestājas Zemessargos.<br />

Lielāko savu mūža daļu strādā Rīgas Tehniskajā<br />

universitātē par ko saņem Goda darbinieka nosaukumu.<br />

Vitauts Dobelis bija precējies četras reizes – pirmajā<br />

laulībā ar Dzidru Kalniņu (*19<strong>30</strong>. †197X.) bērnu nebija.<br />

Mācīdamies Maskavā, Vitauts iepazinās ar savu otro<br />

dzīvesbiedri Ludmilu Kosolapovu (*1931.), kura strādāja<br />

par docenti Fizikas katedrā Rīgas politehniskajā institūtā,<br />

taču ģimene izšķīrās. Trešā laulība tika noslēgta ar Birutu<br />

Rudzīti (*18.8.1932.), bet cerurtā ir civillaulība ar Intu<br />

Puhājevu (*6.11.1940.). Laulībā ar Ludmilu Kosolapovu<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Anna Dobele (*9.12.1970. Rīgā).<br />

Savukārt laulībā ar Birutu Rudzīti piedzima (XIV<br />

paaudze):<br />

• Uldis Dobelis (*16.6.1973. Rīgā), beidzis Latvijas<br />

Policijas akadēmiju.<br />

XIII paaudzes pārstāvis Gunārs Dobelis (*26.9.1936.<br />

Gramzdas “Vecvagaros”) ir beidzis Aizputes pamatskolu,<br />

laikā no 1952. līdz 1956. gadam mācījās Kandavas<br />

tehnikumā, bet 1960. gadā absolveja Fizkultūras institūtu.<br />

Kursos ieguva Padomju armijas virsnieka dienesta pakāpi.<br />

No 1960. gada līdz 1969. gadam strādāja VEF par treneri.<br />

No 1969. gada – 45. vidusskolā par fizkultūras pasniedzēju.<br />

Šajā darbā un amatā nostrādā 31 gadu līdz aiziešanai<br />

pensijā 2000. gadā. Bija precējies divas reizes - ar Gunu<br />

Lapiņu (*29.12.1934.) un 1981. gadā - ar Anemariju<br />

Kālu (*24.6.1937. Rīgā), kura 1956. gadā beigusi<br />

Natālijas Draudziņas vidusskolu. Piecus gadus strādāja<br />

par pārdevēju, bet 17 gadus – rūpnīcā “Straume” par<br />

grāmatvedi. Divus gadus mācījās Pārtikas tirdzniecības<br />

tehnikumā, pēc tam iestājās Latvijas Lauksaimniecības<br />

akadēmijas Pārtikas Tehnoloģijas fakultātē, ko absolvēja<br />

1989. gadā. No 1975. gada līdz 2001. gadam strādāja<br />

sabiedriskās ēdināšanas sektorā par ēdnīcas vadītāju.<br />

Īpašumā atguvusi radinieku lauku saimniecību Zemgalē –<br />

Mežotnes pagastā, Mēmeles upes krastā. Laulībā ar Gunu<br />

Lapiņu piedzima dēls (XIV paaudze):<br />

Attēls 396.<br />

Dobeļu dzimta Miķeļa Dobeļa bērēs Gramzdas “Sīmaņos” 1970. gadā: no kreisās Žanis Dobelis, Austra<br />

Oša, Visvaldis Kalniņš, Regīna Zeļģe, Arvīds Dobelis, Juris Dobelis, Kārlis Dobelis, Elza Putna, sēd<br />

Vitauts Dobelis.<br />

• Normunds Dobelis (*31.3.1964. Rīgā).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Normunds Dobelis (*31.3.1964.<br />

Rīgā) ir pabeidzis vakara vidusskolu. Strādājis dažādās<br />

darba vietās 1987. gada 24. jūnijā apprecējās ar Diānu<br />

Pelēķi (*1965.), kura strādā akciju sabiedrības “Turība”<br />

augstākajā mācību iestādē par komandanti un šajā laulībā<br />

piedzima (XV paaudze):<br />

• Pauls Dobelis (*6.1988 Rīgā), mācījās Rīgas 3.<br />

vidusskolā.<br />

XIII paaudzes pārstāvis Andris Dobelis (*6.5.1943.<br />

Gramzdas “Vecvagaros”) ir beidzis Liepājas 5. vidusskolu.<br />

1968. gadā apprecējās ar Veltu Reinisoni (*10.10.1945.<br />

Smiltene †20.9.1990.), kura savulaik mācījās Liepājas<br />

Pedagoģiskajā institūtā. Abi iepazinās laikā, kad Andris<br />

dienēja PSRS Jūras kara flotē 4 gadus Ģimene pārcēlās uz<br />

Smilteni, kur Andris Dobelis strādāja Patērētāju biedrībā<br />

par šoferi. Pēc Latvijas brīvvalsts atjaunošanas kādu laiku<br />

ir bezdarbnieks. Velta mirst 1986. gadā ar ļaundabīgo<br />

mazasinību – leikēmiju. Apglabāta Smiltenes kapos. Šajā<br />

laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Dace Dobele (Vērdiņa) (*5.4.1969. Smiltenē).<br />

• Didzis Dobelis (*2.2.1973. Smiltenē).<br />

XIV paaudzes pārstāve Dace Dobele (Vērdiņa) (*5.4.1969.<br />

Smiltenē) apprecējās ar celtnieku Daini Vērdiņu<br />

(*31.1.1965.) un šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Baiba Vērdiņa (*5.4.1990.), Mācās Smiltenes<br />

vidusskolā<br />

• Linda Vērdiņa (*18.1.1993.), Mācās Smiltenes<br />

vidusskolā<br />

XIV paaudzes pārstāvis Didzis Dobelis (*2.2.1973.<br />

Smiltenē) pabeidza 8. profesionāli tehnisko vidusskolu.<br />

Strādā meža darbos. Bija precējies divas reizes – ar frizieri<br />

Ināru (*?) un nezināmu. Katrā no laulībām piedzima<br />

viens dēls (XV paaudze):<br />

• Arturs Dobelis (*1996.)<br />

• Roberts Dobelis (*2000. Smiltene)<br />

XII paaudzes pārstāvis Konrāds Dobelis (*14.5.1899.<br />

†28.2.1984. Kalgari, Kanāda) ir dzimis “Vecvagaru” mājās<br />

un mācījies komercskolā un Liepājas reālģimnāzijā. 1919.<br />

gada 7. oktobrī iesaistījies cīņās pret Bermontu, lai atbrīvotu<br />

Liepāju, bet vēlāk cīnījies pret komunistiem Latgales<br />

frontē. 1920. gadā iestājās Liepājas valsts tehnikumā,<br />

bet pēc tā pabeigšanas 1923. gadā sāka studijas Latvijas<br />

universitātes Mehānikas fakultātē, kur kļuva par vienu no<br />

korporācijas “Philyronia” dibinātājiem (to 1924. gada 11.<br />

maijā Liepājā nodibinākja 17 LU studenti-liepājnieki).<br />

No Konrādam Dobelim veltītā nekrologa uzzinām, ka<br />

Kanādā Dobelis nonāca jau 1927. gadā. Lai arī sākotnēji<br />

te viņš ieradās kā žurnālists un uzturēšanās bija paredzēta<br />

īslaicīga, ar Kanādu ir saistīta visa turpmākā Dobeļa dzīve<br />

– te viņa vadītais būvuzņēmums veica iekšējās izdaiļošanas<br />

darbus daudzām celtnēm Albertas provincē. II Pasaules<br />

kara beigu posmā Dobeli kapteiņa pakāpē nosūtīja par<br />

tulku Sabiedroto kontrolkomisijā. Uzturēdamies Anglijā,<br />

viņš tikā sar sūtni K.Zariņu un pārrunāja latviešu bēgļu<br />

izvietošanas iespējas brīvajā pasaulē. Atgriezies Kanādā<br />

1947. gadā, Dobelis uzsāka intensīvu latviešu emigrācijas<br />

veicināšanas akciju gan valdības iestādēs Otavā, gan<br />

Albertas provincē. Šajā laikā arī kļuva par februārī<br />

Edmontā dibinātās latviešu biedrības “Imanta” pirmo<br />

priekšnieku, bet sadarbībā ar žurnālistu A.Kundratu 1948.<br />

896 897<br />

gada jūnijā nodibināja pirmo latviešu laikrakstu Kanādā<br />

“Brīvais Latvietis”. Pieaugot latviešu ieceļotāju skaitam,<br />

K.Dobelis saskatīja nepieciešamību pēc latviešu centrālās<br />

organizācijas, tādēļ 1948. gada septembrī tika nodibināta<br />

Kanādas latviešu nacionālā apvienība, par kura spirmo<br />

priekšsēdētāju ievēlēja Dobeli.<br />

Dobelis apbraukāja visas lielākās latviešu jauno emigrantu<br />

apmetnes un Edmontas stacijā personīgi sagaidīja latviešu<br />

jaunieceļotājus, palīdzot viņiem gan ar padomu, gan<br />

uzmundrinājumu. Ir ziņas, ka K.Dobelis bija vērsies pie<br />

19. pulka komandiera, pulkveža Proktora un nodibināja<br />

īpašo uzdevumu latviešu vadu. Šo vienību sākotnēji<br />

komandēja majors Sauterlands, bet Dobelis panāca, ka uz<br />

Edmontonu tika izsaukts latviešu virsnieks, kapteinis Jānis<br />

Mūzis. Kad ziņa par Dobeļa saformēto latviešu vienību<br />

nonāca līdz Otavai, pulkvedim Proktoram bija jādodas<br />

izskaidrot federālajai valdībai to, kā pēkšņi radies jauno<br />

emeigrantu vads viņa pulkā, kas nav Kanādas pilsoņi.<br />

Līdz aiziešanai pensijā Dobelis strādāja federālās valdības<br />

satiksmes resorā. Lai arī ir mutvārdu norādes, ka Konrāds<br />

Dobelis ir precējies divas reizes, sava mūža nogali viņš<br />

pavadīja vientulībā veco ļaužu mītnē Kalgari un pēc nāves<br />

pēc paša vēlēšanās apglabāts līdzās savai jau iepriekš<br />

mirušajai sievai Irēnai Hamiltonas kapsētā. Šī norāde<br />

liek apšaubīt pieņēmumu par otrās laulības eksistenci.<br />

Mūža nogalē viņa redze pasliktinājās, tādēļ viņš ierosināja<br />

izdot latviešu laikraksta audioversiju, kas domāta vecāka<br />

gadagājuma latviešiem. Konrāds Dobelis bija dziļi<br />

reliģiozs un pašaizliedzīgs kalpotājs Kanādas latviešu<br />

saimei, kurš nešaubīgi ticēja Latvijas brīvībai. Laulībā ar<br />

Irēnu Staņēviču (†pirms 1984. Hamiltona, Canada) ir<br />

dzimuši divi bērni (XIII paaudze):<br />

• Normans Dobelis (*1.5.1931. Edmonta, Canada,<br />

15.11.2010.) .<br />

• Džune Dobele (Fostere) (*1938.).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Normans Dobelis (*1.5.1931.<br />

Edmonta, Canada, 15.11.2010.) kļuva par arhitektu, kurš<br />

1960. gadā saņēma trīs godalgas par dzīvojamo māju<br />

plāniem. Ir zināms, ka gadu Albertas universitātē Normanis<br />

studēja inžinierzinātnes, taču atklāja, ka arhitektūra<br />

viņam ir tuvāka, tādēļ pārgāja uz Manoitobas universitāti<br />

Vinipegā. Pēc studiju pabeigšanas 1955. gadā kļuva par<br />

galveno arhitektu (Head of Arcitectural Staff) arhitektu<br />

kompānijā “Rule and Wynn” Edmontā, kur viņa vadībā<br />

izstrādāti vairāku šīs pilsētas nozīmīgako celtņu plāni – 14<br />

stāvus augstais Milnera nams, savam laikam ļoti modernā<br />

Petrolejas celtne, “Credit Frouncier” nams. “Mutual Life”,<br />

u.c. 1959. gadā pārcēlās uz Hamiltonu, kur strādāja firmā<br />

“Prack and Prack” un bija pievērsies galvenokārt moderno<br />

dzīvojamo māju plāniem, kas īstenoti Hamiltonā, Otavā,<br />

Edmontā, un Londonā (Ontario). Arī Hamiltonas lepnie<br />

“Alma Court Appartments” ir celti pēc Dobeļa plāniem.<br />

Presē ir norādīts, ka arhitekts labprāt apmeklē latviešu<br />

sarīkojumus un interesējas par latviešu glezniecību. Viņa<br />

dzīvoklī ir gleznotāju Nullīša un Reinholda gleznas. Tāpat<br />

tiek norādīts, ka Dobelis aizraujas ar krāsu fotografēšanu.<br />

1979. gadā viņš atgriezās Kanādas rietumkrastā un<br />

apmetās Kalgari. Miris Betānijas slimnīcā pēc septiņus<br />

gadus ilgas cīņas ar Pārkinsona slimību. Nekrologā ir<br />

norādīts, ka viņš bija dzīves baudītājs, daudz ceļoja un<br />

cienīja Brodvejas mūziklus un bija pazīstams ar daudziem<br />

aktieriem. Tāpat nekrologā ir norādītas pusmāsa Leslie<br />

Willis (Ron) un pusbrāļi Rick Farrant un Terry Farrant<br />

(Marion). 1966. gadā Normanis Dobelis apprecējās ar<br />

anglieti Džoannu (Jo-Anne) un abu laulībā piedzima divi<br />

pēcnācēji (XIV paaudze):

• Nils Varens Dobelis (Neil Warren Dobell,<br />

*23.2.1967. Canada)<br />

• Māris Hamiltons Dobelis (Marc Hamilton<br />

Dobell, *23.1.1969. Kanāda) [saukts par Marku],<br />

nav precējies un bērnu nav, strādā par vīriešu<br />

basketbola komandas vecāko trenneri Kalgari,<br />

Albertā, “Mount Royal University” augstskolā.<br />

ir šis - http://mrucougars.com/sports/mbkb/coaches/<br />

Marc_Dobell?view=bio<br />

XIV paaudzes pārstāvis Nils Varens Dobelis (Neil Warren<br />

Dobell, *23.2.1967. Kanāda) 2002. gada 14. februārī<br />

salaulājās ar Aprilu Pārkeri (April Parker, *), dzīvo<br />

Drumheller, Alberta, Kanādā un šajā laulībā piedzima (XV<br />

paaudze):<br />

• Arielle Pārkere Dobele (Arielle Parker Dobell,<br />

*15.4.2002. Alberta, Canada).<br />

• Nātans Valkers Dobelis (Nathan Walker Dobell,<br />

*9.7.2004. Alberta, Canada).<br />

XIII paaudzes pārstāve Džune Dobele (Fostere) (*1938.)<br />

apprecējās ar angli Fosteru (Foster, *.) un abu laulībā<br />

piedzima divi pēcnācēji (XIV paaudze):<br />

• Leslijs Fosters (*1969. Canada).<br />

• Džasons Fosters (*1973. Canada).<br />

XII paaudzes pārstāve Lidija Dobele (Kiršpile)<br />

(*12.8.1913. Mazgramzda †4.4.2002. Kandava) bija<br />

precējusies ar Emīlu Kiršpili (*9.10.1905. †9.5.1990.<br />

Aizpute) un abu laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Zigurds Kiršpils (*28.4.1937. Aizpute †8.6.1945.<br />

Aizpute), miris kā bērns no slimības.<br />

• Agris Kiršpils (*22.10.1938. Aizpute †18.3.2011.<br />

Kandava).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Agris Kiršpils (*22.10.1938.<br />

Aizpute †18.3.2011. Kandava) bija precējies ar Guntu<br />

Tortuzi un abu laulībā piedzima divas meitas (XIV<br />

paaudze):<br />

• Dace Kiršpile (*1974.).<br />

• Ilze Kiršpile (Ceiča) (*1973.).<br />

Ilze Kiršpile salaulājās ar Ceiču un šajā laulībā ir ir trīs<br />

pēcnācēji (XV paaudze):<br />

• Ceiča (*).<br />

• Holikov (*).<br />

• Holikov (*).<br />

Atgriežoties pie “Sīmaņu” mājām:<br />

XII paaudzes pārstāvis Ģirts Žanis Dobelis (*27.2.1906.<br />

Gramzda †7.5.1953.) ir beidzis Liepājas tehnikumu.<br />

Strādājis Liepājas elektrības fabrikā par noliktavas pārzini.<br />

1933. gada 17. jūnijā Gramzdas baznīcā salaulājās ar<br />

Turlavas pagasta “Ozolu” māju saimnieka Anša Priednieka<br />

un Ievas Priednieces meitu, mājsaimnieci Annu Almu<br />

Priednieci (*8.11.1906. Kuldīga, Padures pagasts<br />

†1.6.1985.) [laulību reģistrā dzimšanas datums norādīts<br />

8. novembris]. 1941. gadā ģimene dzīvoja Liepājā, Rīgas<br />

ielā 56/58, kur apmetās 1935. gada 1. jūnijā. 1944. gada<br />

rudenī, kad Liepājai tuvojās fronte, ģimene aizbrauca<br />

un dzīvoja Turlavas pagasta “Priedniekos”, kur Žanis<br />

strādāja meža darbos. Pēc kapitulācijas ģimene atgriezās<br />

Liepājā, bet Žanis drīz saslima ar smagu, neārstējamu<br />

slimību (poliartrīts). Pēdējos septiņus mūža gadus bija<br />

piesaistīts gultai, nomira 1953. gadā. Visas rūpes par<br />

ģimeni, slimo vīru un trīs maziem bērniem uzgūlās uz<br />

Žaņa sievas Annas pleciem. Tas bija divkārši smags slogs<br />

grūtajos pēckara gados. Strādājot par saimnieci, veicot arī<br />

privātos pasūtījumus un mobilizējot visus savus spēkus<br />

un enerģiju, viņa deva iespēju diviem jaunākajiem dēliem<br />

iegūt augstāko izglītību. Arī Anna sava mūža pēdējos<br />

divus gadus bija piesaistīta gultai un nomira 79 gadu<br />

vecumā. Žanis un Anna apglabāti Liepājā Ziemeļu kapos,<br />

bet abu laulībā piedzima trīs dēli (XII paaudze):<br />

• Juris Ivars Dobelis (*10.12.1934. Liepāja<br />

†7.2.2012. Liepāja).<br />

• Kārlis Alnis Dobelis (*26.10.1937. Liepāja).<br />

• Jānis Dobelis (*6.12.1943. Liepāja).<br />

XII paaudzes pārstāvis Juris Ivars Dobelis (*10.12.1934.<br />

Liepāja †7.2.2012. Liepāja) ir beidzis Liepājas 5. pamatskolu<br />

1949. gadā, pēc tam Liepājas Vakara tehnikumu. 1950.<br />

gadā sāka strādāt Elektriskajos tīklos. No 1953. līdz 1957.<br />

gadam pavada Padomju armija dienestā, flotē Kronštatē.<br />

Pēc atgriešanās no armijas nostrādā Elektriskajos tīklos<br />

par montieri, brigadieri-kabeļmontieri līdz aiziešanai<br />

pensijā 1999. gada 31. decembrī. Juris Dobelis 1961.<br />

gada 29. aprīlī apprecējās ar Nenetu Brūni (*4.7.1934.<br />

†20.8.2015. Liepāja), kura pēc pamatskolas pabeigšanas<br />

1951. gadā sāka strādāt par telefonisti tālsatiksmes<br />

telefonu centrālē, kur nostrādāja līdz 1965. gadam, kad<br />

sāka darba gaitas rūpnīcā “Sarkanais Metalurgs”, kur bija<br />

celtņu mašīniste. Pensionējās 1984. gadā. Tad 10 gadus<br />

strādā Liepājas “Daugavas” stadionā par dežuranti. Šajā<br />

laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Guntars Dobelis (*23.8.1962. Liepāja)<br />

XIII paaudzes pārstāvis Guntars Dobelis (*23.8.1962.<br />

Liepāja) ir beidzis Liepājas 1. viduskolas deviņas klases,<br />

tad Liepājas tehnikumu. 1980. gadā tika iesaukts Padomju<br />

armijā un Kazahstānā nodienēja 2 gadus. No 1982.<br />

līdz 1996. gadam gada strādā par virpotāju “Sarkanajā<br />

Metalurgā” 14 gadus. Tad strādā RET par mehāniķi.<br />

1984. gadā apprecējās ar Liepājas bērnu aprūpes centra<br />

medmāsu Marinu Dubiņinu (*2.10.1961. †3.4.2009.<br />

Liepāja) un šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Edgars Dobelis (*2.3.1985. Liepāja).<br />

• Arturs Dobelis (*6.1988. Liepājā).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Edgars Dobelis (*2.3.1985.<br />

Liepāja) apprecējās ar Madaru Medeni (*29.12.1989.) un<br />

šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Markuss Dobelis (*24.6.2009.).<br />

• meita Dobele<br />

Vienlaicīgi studē aspirantūrā Zinātņu akadēmijas Fizikas<br />

institūtā. Aizstāvējis zinātņu kandidāta grādu. Ieguvis<br />

Latvijas zinātņu doktora grādu. No 1977. gada ir mācību<br />

prorektors LPI, bet no 1990. gada līdz 2001. gadam rektors<br />

Liepājas Pedagoģiskajā augstskolā (bijušais Liepājas<br />

Pedagoģiskais institūts). Darba jautājumos piedalījies<br />

semināros un kursos visās Eiropas ziemeļvalstīs, Vācijā,<br />

Francijā, Lielbritānijā un Spānijā, kā arī 10 universitātēs<br />

Ziemeļamerikā. Grieķijā olimpiskās akadēmijas sesijas<br />

laikā bijis Atēnu Olimpiskajā stadionā. 2001. gadā Kārlim<br />

piešķir 3. pakāpes Trīs Zvaigžņu ordeni par pašaizliedzīgu<br />

darbu izglītības laukā. Kārlis Dobelis 1962. gada 14.<br />

jūlijā Liepājā apprecējās ar Latvijas brīvvalsts armijas<br />

virsleitnanta Jāņa Dreimaņa meitu Zentu Dreimani<br />

(*22.7.1938. Liepāja †16.3.2004. Liepāja), kura ir beigusi<br />

Liepājas 1. vidusskolu, tad Liepājas Pedagoģisko institūtu.<br />

Pēc beigšanas 3 gadus nostrādā Talsu rajona Laucienas<br />

pamatskolā par matemātikas skolotāju. Pēc tam strādā<br />

Liepājas 1. vidusskolā par matemātikas skolotāju. Šajā<br />

laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Valdis Dobelis (*7.12.1966. Liepāja).<br />

• Ilze Dobele (*23.8.1972. Liepāja).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Valdis Dobelis (*7.12.1966.<br />

Liepāja) beidzis Liepājas 5. pamatskolu, pēc tam Liepājas<br />

1. vidusskolu. 1985. gadā iestājas Rīgas Medicīnas institūtā<br />

Ārstniecības fakultātē. Studiju laikā tika iesaukts Padomju<br />

armijā, dienēja Brjanskā, Rostovā pie Donas un Abhāzijā.<br />

1993. gadā beidza Latvijas Medicīnas akadēmiju, iegūstot<br />

ārsta profesiju. No 1993. līdz 1995. gadam strādāja<br />

Latvijas armijā par Jūras spēku ārstu. No 1995. gada<br />

strādā zāļu izplatītāju firmā Rīgā. 1998. gadā iestājas<br />

Latvijas Universitātes Starptautisko attiecību institūtā,<br />

kuru pabeidz 2000. gadā, iegūstot ārējo sakaru vadītāja<br />

kvalifikāciju. Apprecējās ar rotaļlietu vairumtirdzniecības<br />

bāzes prečzini Kaivu Bērziņu (*8.7.1964.) un šajā laulībā<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Marta Dobele (*22.6.1991. Rīgā).<br />

• Kristofers Dobelis (*15.7.2008. Rīgā).<br />

XIII paaudzes pārstāve Ilze Dobele (*23.8.1972. Liepāja)<br />

1990. gadā ir beigusi Liepājas 1. Vidusskolu, bet 1996.<br />

gadā - Rīgas Medicīnas akadēmiju, vēl trīs gadus turpinot<br />

mācības Medicīnas akadēmijas rezidentūrā, un iegūstot<br />

otolaringologa sertifikātu. Turpināja studijas doktorantūrā,<br />

to pabeidza iegūstot medicīnas zinātņu doktora grādu un<br />

strādā fakultātē savā specialitātē. Civillaulībā ar bijušo<br />

Latvijas Skeitborda federācijas prezidentu Gintu Gailīti<br />

(*13.7.1967. †9.2.2011. Rīga) piedzima dvīņi, kuriem pēc<br />

tēva nāves tika mainīts uzvārds (XIV paaudze):<br />

• Ansis Dobelis (dzimis Gailītis) (*18.7.2005.).<br />

• Jānis Dobelis (dzimis Gailītis) (*18.7.2005.).<br />

XII paaudzes pārstāvis Jānis Dobelis (*6.12.1943.<br />

Liepāja) 1967. gada 19. augustā apprecējās ar Anitu<br />

Ingi (*23.1.1945. Liepāja), kura savu bērnību pavadīja<br />

laukos Rucavā un Priekulē pie mātes un tēva radiem,<br />

ejot ganos un strādājot lauku darbus. Beidza Liepājas 1.<br />

vidusskolu 1963. gadā. Iestājās Rīgas Medicīnas institūtā<br />

Stomatoloģijas fakultātē, kuru pabeidza 1968. gadā. Visu<br />

mūžu strādā Tuberkulozes un plaušu slimību valsts centrā<br />

par zobārsti. Dzīvo Rīgā. Jāpiezīmē, ka uzvārds Inge<br />

parādās Gramzdas baznīcu grāmatās aju 18.-19. gadsimtā.<br />

Šajā laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

XII paaudzes pārstāvis Kārlis Alnis Dobelis (*26.10.1937.<br />

Liepāja) 1956. gadā beidzis Liepājas 1. vidusskolu,<br />

iestājas Liepājas Pedagoģiskajā institūtā (LPI) Fizikas un<br />

matemātikas fakultātē. Ar teicamām sekmēm pabeidz<br />

1960. gadā. No 1960. līdz 1964. gadam strādā Liepājas 1.<br />

vispārizglītojošajā vakara vidusskolā par fizikas skolotāju,<br />

no 1964. līdz 1966. gadam - 6. vidusskolā par mācību<br />

pārzini. No 1966. gada ir pasniedzējs, bet no 1974. gada<br />

• Jānis Dobelis (*13.2.1969. Rīgā).<br />

vecākais pasniedzējs Liepājas Pedagoģiskajā institūtā.<br />

• Liene Dobele (Vilnīte) (*21.2.1974. Rīgā).<br />

898 899<br />

XIII paaudzes pārstāvis Jānis Dobelis (*13.2.1969. Rīgā)<br />

1987. gadā ir beidzis Rīgas 50. vidusskolu ar zelta medaļu.<br />

Iestājas Rīgas Medicīnas institūtā Ārstniecības fakultātē,<br />

kuru pabeidza ar izcilību pēc 6 gadiem. Ārsta specializāciju<br />

apguvis, ilgstoši strādājot Zviedrijā. Labi pārvalda angļu<br />

un zviedru valodas. Pēc zāļu lieltirgotāja darba apgūšanas<br />

ārsta profesijā vairs nepraktizē. Ir medikamentu<br />

ražotājfirmas “Astra Zeneca” pārstāvniecības Latvijā<br />

vadītājs un 1997. gada 5. jūlijā Doma baznīcā salaulājas<br />

ar TV kompānijas LNT ziņu diktori Ilzi Purviņu<br />

(*20.8.1974. Rīgā). Ilze Purviņa ir dzīvojusi Aplokciemā,<br />

bet pēc vidusskolas beigšanas iestājas Latvijas universitātē<br />

Socioloģijas fakultātē. Ieguva maģistra grādu socioloģijā.<br />

Paralēli studijām strādāja Latvijas Neatkarīgajā televīzijā<br />

par ziņu raidījumu vadītāju. Ir bijusi kronēta par 1992.<br />

gada Latvijas Lūciju. Šī tradīcija pārņemta no Skandināvu<br />

tautām (zviedriem), un šajā gadā Latvijā tā notiek otro<br />

reizi. Šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Krišjānis Dobelis (*18.1.2001. Rīga),<br />

• Anna Līna Dobele (*2.11.2003. Rīga).<br />

XIII paaudzes pārstāve Liene Dobele (Vilnīte) (*21.2.1974.<br />

Rīgā) mācījās Rīgas 50. vidusskolā, un pēc 9. klases<br />

pabeigšanas turpināja mācības Rīgas komercskolā. Pēc<br />

tās beigšanas iestājas Latvijas universitātes Ekonomikas<br />

fakultātes Biznesa vadības nodaļā. Pēc mācību<br />

pabeigšanas 1997. gadā sāk strādāt firmā “Stimorol” par<br />

galveno grāmatvedi, vēlāk par reklāmas daļas vadītāju.<br />

2000. gadā pāriet darbā konditorijas fabrikā “Staburadze”<br />

par marketinga daļas vadītāju. 1992. gada <strong>30</strong>. decembrī Sv.<br />

Jāņa baznīcā Rīgā apprecējās ar arhitektu Aigaru Vilnīti<br />

(*13.7.1974.) un šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Līva Vilnīte (*17.6.1993.) Kristīta Sv. Jāņa baznīcā<br />

Rīgā. Mācās Rīgas pilsētas angļu ģimnāzijā.<br />

• Aleksis Vilnītis (*8.2002.).<br />

• Elza Rasa Vilnīte (*9.9.2009.) .

Attēls 396.<br />

Konrāds Dobelis.<br />

Attēls 396.<br />

Konrāds Dobelis un Korāds Dobelis (centrā) nodod sava arhīva materiālus Kanādas latviešu arhīvam. No<br />

kreisās – Eduards Sproģis, T.Kronbergs, K.Dobelis, arhivārs J.Mežaks un V. Upeslācis. Foto – J.Gailītis.<br />

900 901

Attēls 396.<br />

Ģirts Žanis Dobelis ar sievu Annu Priednieci un dēliem Juri un Kārli ap 1940. gadu Liepājā.<br />

Attēls 396.<br />

Normans Dobelis 1960. gadā.<br />

902 903

Attēls 396.<br />

Juris un Neneta Dobeļi kāzu dienā 1961. gda 29. aprīlī un ar dēlu Guntaru 1965. gadā.<br />

Attēls 396.<br />

Žanis Dobelis 19<strong>30</strong>. gada 10. augustā un Kārlis, Anna un Jānis<br />

Dobeļi.<br />

904 905

Attēls 396.<br />

Kārlis Dobelis un Zenta Dreimane. 1962. gadā.<br />

Attēls 396.<br />

Jānis Dobelis un Anita Inge kāzu dienā 1967. gada<br />

19. augustā.<br />

Attēls 396.<br />

Guntars un Marina Dobeļi kāzu dienā 1984. gada<br />

11. augustā un ar kāzu vedējiem Kārli un Zentu<br />

Dobeļiem.<br />

906 907

MIĶEĻA DOBEĻA DZIMTAS ATZARS<br />

DOBELIS- ERBS<br />

paaudzes pārstāvis Miķelis Dobelis (*15.6.1873.<br />

X †1949.) dzīvoja un strādāja Liepājā, kur pašam bija<br />

divi pārtikas veikali (laulību ierakstā viņš ir norādīts kā<br />

“prikazščik”, kas ir radniecīgs apzīmējums veikalniekam).<br />

1914. gadā Miķelis nopirka Saldus apriņķa Zvārdes<br />

pagasta “Pelēķu” mājas (vecsaimniecība), kurp ģimene<br />

pārcēlās un uzsāka saimniekot. Saimniecība pamazām<br />

sāka atplaukt, tāpat kā visa Latvijas lauksaimniecība. Kad<br />

1915. gadā vācu karaspēks iebruka Kurzemē, Krievijas<br />

cars Nikolajs II izdeva pavēli iznīcināt visus sējumus.<br />

Tā viņu pirmā raža tika iznīcināta, kaut gan rudenī no<br />

izpostītajiem sējumiem bija jānopūlās ievākt vēl kaut ko<br />

pašu iztikai. Otrā traģēdija viņu dzīvē bija II Pasaules karš<br />

– 1945. gadā kara darbību rezultātā aizgāja postā visas<br />

saimniecības ēkas un traģiski gāja bojā meita Zelma. Pēc<br />

kara ģimene savā zemē uztaisīja bunkuru, kur dzīvot, un<br />

turpināja saimniekot. Trešais trieciens nāca 1949. gadā<br />

ar kolektivizāciju, kad viņiem tika atsavināta zeme, lopi<br />

un inventārs. To Miķelis neiztur un mirst tajā pašā 1949.<br />

gadā – viņu apglabāja Zvārdes pagasta Zvirgzdiņu kapos.<br />

Miķelis Dobelis 1898. gada 7. jūnijā Liepājas Sv.Annas<br />

baznīcā salaulājās ar mežsarga Jāņa Erbsa un Dores meitu<br />

Lizeti Karlīni Erbs (*1876. Saldus †27.3.1957.), kuras<br />

vecums laulību brīdī norādīts “21 ¾”, kas nozīmē, ka par<br />

viņas dzimšanas gadu būtu uzskatāms 1876. gads, nevis<br />

iepriekš Arvīda Dobeļa pētījumā minētais 1874. gads. Arī<br />

viņas tēvs šajā pētījumā tika kļūdaini dēvēts par “Kārli”.<br />

Šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Emīlija Dobele (Maldere) (*1900. †1988.).<br />

• Alfrēds Dobelis (*25.1.1908. †15.4.1981.).<br />

• Alma Dobele (Seržante) (*1912. †1996.).<br />

• Zelma Dobele (Zikmane) (*1914. †1945.).<br />

• Alise Dobele (Māla) (*28.6.1915. †20xx.).<br />

XI paaudzes pārstāve Emīlija Dobele (Maldere) (*1900.<br />

†1988.) 1921. gadā apprecējās ar Alfonu Malderi (*1899.<br />

†1945.), kurš pārvaldīja latviešu, vācu, angļu, dāņu,<br />

lietuviešu un krievu valodas un strādāja rēderejā par<br />

ierēdni, kurš kārtoja latviešu izceļošanu uz Ameriku.<br />

Vēlāk ģimene iegādājās nelielu lauku saimniecību (10<br />

ha) Grobiņas pagastā un uzsāka tur saimniekošanu. Ar<br />

saimniekošanu gan neveicās, vai arī tā nedeva vēlamos<br />

rezultātus, tādēļ atvēra Grobiņā savu frizētavu. Emīlija<br />

apguva frizieres profesiju un nostrādāja tur par frizieri<br />

līdz mūža beigām. 1945. gadā frizētavu nacionalizēja.<br />

Alfons mira ar sirdstrieku 1945. gadā. Alfons un Emīlija<br />

apglabāti Grobiņā, Iļģu kapos. Abu laulībā piedzima (XII<br />

paaudze):<br />

• Irēna Maldere (Kozule/Bediķe) (*16.11.1922.<br />

†9.2004.)<br />

XII paaudzes pārstāve Irēna Maldere (Kozule/Bediķe)<br />

(*16.11.1922. †9.2004.) bija precējusies divas reizes -<br />

ar Albertu Kozuli (*1922. †1956.) un Gunāru Bediķi<br />

(*21.6.1934.). Pirmajā laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Inese Kozule (Aivare) (*21.11.1948.).<br />

Savukārt otrajā laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Guntis Bediķis (*1959. †1960.), miris kā zīdainis.<br />

• Guna Bediķe (Everte) (*4.5.1963.).<br />

XIII paaudzes pārstāve Inese Kozule (Aivare)<br />

(*21.11.1948.) bija precējusies ar Ati Aivaru (*22.1.1945.)<br />

un šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Amanda Aivare (Ozoliņa) (*17.7.1972.).<br />

• Agnese Aivare (Ozoliņa) (*28.4.1976.).<br />

XIV paaudzes pārstāve Amanda Aivare (Ozoliņa)<br />

(*17.7.1972.) apprecējās ar Madaru Ozoliņu (*14.9.1973.)<br />

un šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Emīlija Ozoliņa (*11.2003.).<br />

XIV paaudzes pārstāve Agnese Aivare (Ozoliņa)<br />

(*28.4.1976.) apprecējās ar Madaru Ozoliņu (*8.4.1974.),<br />

plašāku ziņu pagaidām nav.<br />

908 909<br />

Attēls 396.<br />

Gaida Rudīte.

XIII paaudzes pārstāve Guna Bediķe (Everte) (*4.5.1963.)<br />

apprecējās ar Andri Evertu (*3.8.1960.) un šajā laulībā<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Elīna Everte (*21.12.1983.).<br />

• Dvīnis Everts (*1985. †1985.), miris kā zīdainis<br />

• Dvīnis Everts (*1985. †1985.), miris kā zīdainis.<br />

• Jānis Everts (*9.6.1988.).<br />

• Paulīne Luīze Everte (*8.9.1995.).<br />

XI paaudzes pārstāvis Alfrēds Dobelis (*25.1.1908.<br />

†15.4.1981.) jaunībā strādājis tēva saimniecībā “Pelēķu”<br />

mājās. Kad ar tēvu radās domstarpības, aizgāja no<br />

mājām un izmācījās par fotogrāfu - viņa skolotājs Rīgā<br />

bija leģendārais fotogrāfs Vilis Rīdzenieks, pie kura<br />

Dobelis strādāja ar pseidonīmu “Alekss Mednis”. Vēlāk<br />

Dobelis strādāja par fotogrāfu Vānē, kur viņam piederēja<br />

fotosalons, pēc tam Saldū, mācējis spēlēt vijoli. 1924.<br />

gadā, kad viņa vecāki svinēja sudrabkāzas, veidoja viņu<br />

prortretus, kā arī daudz iemūžināja Zvārdes pagasta lauku<br />

māju svinības un sadzīvi. Apglabāts Zvārdes pagasta<br />

Zvirgzdiņu kapos. Dzīves laikā bija precējies ar Gaidu<br />

Rudīti (*18.2.1917. Vidzemē †28.12.2004.), kura strādāja<br />

Striķu piena savāktuvē, bet pēc kara - kolhozā “Uzvara”.<br />

Šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Ivars Dobelis (*6.9.1939. Vānē).<br />

• Andris Dobelis (*9.1.1944. Zvārdes pagasta<br />

“Pelēķos”).<br />

• Jānis Dobelis (*3.11.1947. Zvārdes pagasta<br />

“Pelēķos”).<br />

• Agris Dobelis (*21.12.1949. Zvārde) .<br />

XII paaudzes pārstāvis Ivars Dobelis (*6.9.1939. Vānē)<br />

pēc padomju okupācijas 1940. gadā dzīvo vectēva mājās<br />

Zvārdes pagasta “Pelēķos”. Beidzis Striķu pamatskolu,<br />

pēc tam Saldus vidusskolu. Pēc skolas beigšanas iesaukts<br />

Padomju armijā un dienējis Vidusāzijā pie Balhaša ezera.<br />

Pēc atgriešanās strādāja kolhozā par šoferi. 70.-jos gados<br />

uzbūvēja māju Saldū. Strādāja par šoferi līdz kolhozu<br />

likvidēšanai 90-to gadu sākumā. Ivars Dobelis 1966. gadā<br />

apprecas ar Viju Piekusi (*17.2.1944. Jelgavā), kura kopš<br />

1947. gada dzīvo Saldū, kur pabeidza pamatskolu un<br />

vidusskolu. No 1970. gada strādā ēdināšanas uzņēmumā<br />

par kalkulatori. Dēla Jura slimības dēļ darbu jāpārtrauc<br />

- kopjot un aprūpējot vairāk dzīvo pa slimnīcu nekā<br />

mājām. Tas nepalīdz un 1979. gada 8. aprīlī Juris mirst.<br />

Vija atsāk strādāt iepriekšējo darbu, kur nostrādā līdz<br />

90. gadu sākumam, līdz bezdarba dēļ no tā jāaiziet. Šajā<br />

laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Jānis Dobelis (*4.11.1968. Saldus).<br />

• Juris Dobelis (*1972. †8.4.1979.), miris kā bērns.<br />

XIII paaudzes pārstāvis Jānis Dobelis (*4.11.1968. Saldus)<br />

dzīvo Zvārdes pagasta “Kārklalaukos”. Beidzis Striķu<br />

pamatskolu, pēc tam Kazdangas sovhoztehnikumu. Pēc<br />

tehnikuma beigšanas strādāja par kalēju un metinātāju<br />

“Zvejniekos”. Iesaukts Padomju armijā, dienējis<br />

Krasnojarskā apsardzes daļā. Pēc armijas atgriezās Zvārdes<br />

pagastā un līdz kolhozu likvidēšanai strādājis kolhozā par<br />

traktoristu. Mantojumā atguvis daļu no vectēva “Pelēķu”<br />

Attēls 396.<br />

Emīlija Dobele un Alfons Malderis ap 1920. gadu un Emīlija Dobele ar savu māti Karlīni.<br />

saimniecības (20 ha) un izveido zemnieku saimniecību<br />

“Kasteņi” 43 ha platībā. Precējies ar Lieni Dubatovku<br />

(*25.3.1972. Saldus), kas pēc mācībām saldus vidusskolā<br />

absolvēja piegriezēju-modelētāju arodskolu Rīgā un pēc<br />

tam strādāja kopā ar vīru savā zemnieku saimniecībā. Šajā<br />

laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Linda Dobele (*10.2.2004.).<br />

XII paaudzes pārstāvis Andris Dobelis (*9.1.1944.<br />

Zvārdes pagasta “Pelēķos”) ir beidzis Striķu pamatskolu,<br />

pēc tam Saldus vidusskolu. Pēc skolas beigšanas iesaukts<br />

Padomju armijā. Dienējis no 1964. līdz 1967. gadam,<br />

beidzis seržantu skolu Suhumi, dienējis robežsardzē. 1970.<br />

gadā beidzis Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolu un<br />

sāka strādāt Saldus Komunālo uzņēmumu kombinātā par<br />

galdnieku. 1993. gadā pāriet darbā būvfirmā “A-Zinter”, bet<br />

2000. gadā SIA Laine par galdnieku. Apprecējās ar Annu<br />

Kloku (*24.4.1949. Skrunda), kas bija mācījusies Liepājas<br />

Lietišķās mākslas vidusskolā, pēc kuras absolvēšanas sāka<br />

strādāt Saldus bērnudārzā par audzinātāju, bet kopš 1993.<br />

gada – par skolotāju Saldus bērnu mākslas skolā. Šajā<br />

laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Ieva Dobele (Tetere) (*<strong>30</strong>.11.1969. Saldus).<br />

• Baiba Dobele (Sīlīte) (*4.11.1975. Saldus).<br />

• Ansis Dobelis (*7.11.1982.) Beidzis Saldus<br />

vidusskolu.<br />

• Andris Dobelis (*3.11.1986.), Beidzis Saldus<br />

vidusskolu, precējies ar Lieni.<br />

• Arturs Dobelis (*28.5.1992.), Beidzis Saldus<br />

vidusskolu.<br />

XIII paaudzes pārstāve Ieva Dobele (Tetere) (*<strong>30</strong>.11.1969.<br />

Saldus) ir beigusi Saldus pamatskolu un vidusskolu. Pēc<br />

Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultātes beigšanas<br />

strādā firmā “Kupers un Laidren”. Precējusies ar Andri<br />

Teteri (*1968. Rīgā), kurš pēc Rīgas Politehniskā institūta<br />

Radiotehnikas un sakaru fakultātes absolvēšanas strādāja<br />

sakaru dienestā. Šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Rihards Teteris (*2.5.1988.).<br />

• Eduards Teteris (*12.9.2004.).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Baiba Dobele (Sīlīte) (*4.11.1975.<br />

Saldus) mācījās Saldus vidusskolā un absolvēja Latvijas<br />

Mākslas akadēmiju. Precējusies ar Armandu Sīlīti (*.<br />

Rīga), kurš absolvējis Rīgas Tehniskās universitātes<br />

Celtniecības fakultāti. Šajā laulībā piedzima (XIV<br />

paaudze):<br />

• Karolīna Elza Sīlīte (*).<br />

• Kārlis Sīlītis (*).<br />

• Līva Sīlīte (*).<br />

XII paaudzes pārstāvis Jānis Dobelis (*3.11.1947. Zvārdes<br />

pagasta “Pelēķos”) mācījās Striķu pamatskolā un Saldus<br />

vidusskolā. Pēc skolas beigšanas iesaukts Padomju<br />

armijā. Dienējis no 1966. līdz 1969. gadam Aizkarpatos<br />

robežapsardzībā. Pēc armijas trīs gadus strādāja mēbeļu<br />

Attēls 396.<br />

Iespējams, Miķeļa Dobeļa dēla kāzas ap 1931. gadu.<br />

Miķelis Dobelis (15), viņa sieva Karlīne (22), un viņa brāļa Lapiņa bērni Jānis (13), Olga (28) ar savu vīru<br />

Eduardu (29), Pēteris (24) un Miķelis (<strong>30</strong>); Eduards (33) un Marija (31) Dobeļi ar bērniem Gunāru (32) un<br />

Rasmu (34); Emīlija (39), Zelma (44), Alise (20), Valentīns (17), Alma (21), Rūdolfs (19) ap 1931. gadu.<br />

910 911

fabrikā “Vulkāns” Kuldīgā. Līdz 1988. gadam strādāja<br />

Komunālo uzņēmumu kombinātā par galdnieku, bet līdz<br />

1992. gadam - laikrakstā “Saldus Zeme” par fotogrāfu, pēc<br />

tam privātā būvfirmā. Fiksējis daudzus Atmodas laika<br />

notikumus fotogrāfijās, t.sk. - protesta akcijas pie Zvārdes<br />

poligona. Ir māja Saldū. Apprecējās ar Ināru Barānovu<br />

(*16.2.1952. Saldus), kura mācījās Saldus vakara<br />

vidusskolā un strādājusi Naftas bāzē un citās iestādēs.<br />

Kopš 1992. gada viņa strādā bērnudārzā. Šajā laulībā<br />

piedzima (XIII paaudze): Viena no māsām Myheritage<br />

norādīta kā Jambikova, kurai ir meita. Savukārt Zane<br />

Dobele ir norādīta kā Ilze Dobele<br />

• Zane Dobele (*5.10.1973. †14.12.1988.), mirusi<br />

kā pusaudze no nieru slimības.<br />

• Liene Dobele (Apeile) (*8.8.1978. Saldus).<br />

• Dace Dobele (*26.2.1986.).<br />

• Līga Dobele (*11.4.1987.).<br />

Zane Dobele<br />

Jāņa un Ināras Dobeļu meita Zane Dobele dzimusi 1985.<br />

gada 11. aprīlī Saldū. Mācās Saldus vidusskolā.<br />

Dace Dobele<br />

Jāņa un Ināras Dobeļu meita Dace Dobele dzimusi 1987.<br />

gada 26. februārī Saldū. Mācās Saldus vidusskolā.<br />

XIII paaudzes pārstāve Liene Dobele (Apeile) (*8.8.1978.<br />

Saldus) ir beigusi Saldus pamatskolu un Blīdenes<br />

amatniecības skolu. Rīgas amatniecības vidusskolā<br />

ieguvusi šuvējas modelētājas profesiju. Apprecējās ar ģipša<br />

dizaineri, Rīgas amatniecības vidusskolas absolventu<br />

Kristapu Apeili (*19XX. Rīgā) un šajā laulībā piedzima<br />

(XIV paaudze):<br />

• Keita Apele (*11.5.1998.).<br />

• Asne Ketlīna Apele (*23.9.2000.).<br />

XII paaudzes pārstāvis Agris Dobelis (*21.12.1949.<br />

Zvārde) mācījies Striķu un Virgas pamatskolās. Bērnībā<br />

četrus gadus ganījis <strong>30</strong>0 aitu lielu ganāmpulku kolhozā.<br />

1968. gadā iestājās Kazdangas tehnikumā. Pēc 2 gadiem<br />

iesaukts Padomju armijā un dienēja Murmanskas<br />

apgabalā. Pēc armijas 2 gadus mācījās Kandavas<br />

tehnikumā. Strādāja Saldus rajona kolhozā “Draudzība”<br />

par traktoristu un iecirkņa priekšnieka palīgu. Strādā<br />

par traktoristu Aizputes PMK (Pārvietojamā Mehanizētā<br />

kolonna) līdz tās likvidēšanai 1991. gadā, tad Liepājas<br />

MRS (Mežrūpniecības saimniecība) Aizputes iecirknī,<br />

no 1994. gada SIA “Pēteris” Aizputē. 1998. gadā bija<br />

smags asinsizplūdums, kļuva par 2. grupas invalīdu. 1975.<br />

gadā apprecējies ar Viju Āboliņu (*8.8.1953. Kalvene<br />

“Ābolkalnu” mājas) ir beigusi Kalvenes pamatskolu<br />

un Aizputes vidusskolu. 1978. gadā iestājās Valmieras<br />

profesionāli tehniskajā skolā un skaitļošanas nodaļā,<br />

kur ieguva Skaitļošanas operatora profesiju. Strādāja par<br />

sekretāri lietvedi Aizputes Patērētāju biedrībā līdz tās<br />

likvidēšanai 1998. gadā. Pēc kāzām abi pārcēlās uz Aizputi<br />

un šajā laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Uldis Dobelis (*23.7.1978. Aizpute), beidzis<br />

Aizputes vidusskolu. Iestājas un 2001. gadā pabeidz<br />

Liepājas Pedagoģisko universitāti. 1999. gadā<br />

iestājies Zemessardzes 65. atsevišķajā studentu<br />

bataljonā, kuru pabeidz 2000. gadā ar kvalifikāciju<br />

kājnieku vada nodaļas komandieris.<br />

• Ilze Dobele (*6.5.1982. Aizpute), beigusi Aizputes<br />

vidusskolu. Iestājas Rīgas Tehniskās universitātes<br />

Liepājas filiālē ekonomikas specialitātē.<br />

• Mārcis Dobelis (*20.12.1987. Aizpute), mācījās<br />

Aizputes vidusskolā un Liepājas universitātē, kā arī<br />

darbojās moderno deju kolektīvā.<br />

Didzis Dobelis (*1.4.1990) – ir brālis????<br />

Elīna Dobele (Harkova) – māsa Didzim, dzīvo Ventspilī<br />

XIII paaudzes pārstāvis Mārcis Dobelis (*20.12.1987.<br />

Aizpute) dzīvo Tukumā, ir precējies ar Andu Dobeli,<br />

kura strādā Tukuma 2. pamatskolā.<br />

XI paaudzes pārstāve Alma Dobele (Seržante) (*1912.<br />

†1996.) uzauga tēva mājās “Pelēķos”. Apprecējās ar<br />

Zvārdes pagasta t.s. vecsaimniecības “Vimbu” māju<br />

saimnieku Rūdolfu Seržantu (*1906. †1967.). “Vimbas” ir<br />

Seržantu dzimtas māja, saimniecība bija labi nostādīta un<br />

iekopta. Kad tuvojas fronte 1944. gada novembrī, spiesti<br />

aiziet bēgļu gaitās. Sākumā uz Lazdruvās pie Māliem, pēc<br />

tam Lutriņu pagasta “Pusleišos”. Pēc kapitulācijas ģimene<br />

atgriežas “Vimbās”, kur atrod visas ēkas nopostītas.<br />

Uztaisīja bunkuru un sāka saimniekot uz 10 ha zemes.<br />

Bija 2 zirgi un 2 govis. Izveidotā Padomju armijas<br />

poligona dēļ bunkurs bija jāatstāj. Dzīvoja ļoti trūcīgi.<br />

Dzīves iztikas līmenis vēl vairāk pasliktinājās 1949. gadā<br />

pēc kolektivizācijas, kad viņiem atņēma pēdējos lopus,<br />

inventāru un zemi. 1953. gadā ģimene pārceļas uz Striķu<br />

muižu. Visi strādā kolhozā. Abu laulībā piedzima (XII<br />

paaudze):<br />

• Gunārs Seržants (*1.6.1934. Zvārdes pagasta<br />

“Pelēķos”).<br />

• Imants Seržants (*1.7.1935. †1946.), miris kā<br />

bērns.<br />

• Vilnis Seržants (*6.4.1937 Zvārdes pagasta<br />

“Vimbās”.).<br />

• Māris Seržants (*1947. †1949.), miris kā bērns.<br />

• Dainis Seržants (*14.2.1949. †20.6.2000.), ziņu<br />

par pēcnācējiem nav.<br />

XII paaudzes pārstāvis Gunārs Seržants (*1.6.1934.<br />

Zvārdes pagasta “Pelēķos”) ir beidzis Zvārdes pamatskolu<br />

un strādāja par šoferi kolhozā. Pēc pārcelšanās uz Rīgu<br />

strādāja par šoferi, tad Rīgas autobusu parkā par kolonnas<br />

priekšnieku. Pēc aiziešans pensijā vēl strādā. Apprecējās<br />

ar skolotāju Moniku Bernāni (*4.5.1935.) un šajā laulībā<br />

piedzima (XIII paaudze):<br />

• Anita Seržante (Brutāne) (*1.6.1960. Rīgā).<br />

XIII paaudzes pārstāve Anita Seržante (Brutāne)<br />

(*1.6.1960. Rīgā) ir beigusi Latvijas Universitātes<br />

Ekonomikas fakultāti. Anitai pieder individuālais<br />

uzņēmums gateris Alūksnē. Dzīvo Rīgā, Baložos.<br />

Apprecējās ar Aigaru Brutānu (*21.1.1962.), kurš strādā<br />

autoservisā Rīgā. Šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Austris Brutāns (*5.8.1981. Rīga).<br />

• Mārcis Brutāns (*21.8.1986. Rīga).<br />

XII paaudzes pārstāvis Vilnis Seržants (*6.4.1937<br />

Zvārdes pagasta “Vimbās”.) ir beidzis Striķu pamatskolu<br />

un strādāja par šoferi kolhozā līdz tā likvidēšanai. Tad<br />

pieprasa zemi “Vimbās”, kur sāk saimniekot. 1962. gadā<br />

apprecējās ar Loniju Zomerovsku (*6.8.1939. Zvārdē),<br />

kura mācījās Striķu pamatskolā un strādāja kolhozā, bet<br />

pēc tam – ģimenes saimniecībā. Šajā laulībā piedzima<br />

(XIII paaudze):<br />

• Māris Seržants (*22.7.1964.).<br />

• Maira Seržante (Kaire) (*5.5.1970. Striķos).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Māris Seržants (*22.7.1964.)<br />

apprecējās ar Viju Mūrnieci (*4.8.1959.) un šajā laulībā<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Rolands Seržants (*15.4.1983. Kuldīgā), mācījās<br />

Saldus Celtniecības tehnikumā.<br />

• Egita Seržante (*19.8.1987. Saldū), mācījās Striķu<br />

pamatskolā.<br />

• Aivis Seržants (*23.2.1995. Saldū).<br />

XIII paaudzes pārstāve Maira Seržante (Kaire) (*5.5.1970.<br />

Striķos) beidza Striķu pamatskolu, tad Apguldes<br />

profesionāli tehnisko vidusskolu. Strādāja kolhoza<br />

dārzniecībā un savā saimniecībā Striķos. 1994. gadā<br />

apprecējās ar Staņislavu Kairi (*15.10.1969. Zvārde), kurš<br />

bija beidzis Cieceres internātskolu, pēc tam Jelgavas 45.<br />

celtniecības profesionāli tehnisko vidusskolu un strādāja<br />

kolhozā celtniecības brigādē. Zemes reformas laikā ieguva<br />

savā īpašumā 21 ha zemi, kuru pats apstrādā. Šajā laulībā<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Zane Kaire (*31.8.1994.).<br />

• Nauris Kairis (*16.11.1997.).<br />

XI paaudzes pārstāve Zelma Dobele (Zikmane) (*1914.<br />

†1945.), uzauga tēva saimniecībā precējusies ar Ernestu<br />

Zikmani (*1916. †1946.). Zelma gāja bojā kara pēdējā<br />

pavasarī no artilērijas granātas šķembas, bet Ernests gāja<br />

bojā 1946. gadā, saspridzinoties ar kara spridzekļiem.<br />

Zelma un Ernests apglabāti Zvārdes kapos. Ģimenē bērnu<br />

nebija.<br />

XI paaudzes pārstāve Alise Dobele (Māla) (*28.6.1915.<br />

†20xx.) uzauga tēva saimniecībā “Pelēķu” mājās un<br />

apprecējās ar kaimiņu mājās dzīvojošo Valentīnu Mālu<br />

(*14.2.1912. †1969. Saldus). Pēc kāzām ģimene sāka<br />

saimniekot vecsaimniecībā. Kara pēdējā pavasarī 1945.<br />

gadā, ejot pāri frontei, visas saimniecības ēkas tika<br />

nopostītas. Pēc kapitulācijas uzbūvēja bunkuru un ģimene<br />

dzīvoja tajā. Valentīnu 1945. gadā izsūtīja uz 25 gadiem<br />

ieslodzījuma uz Intas akmeņogļu raktuvēm, bet Alise ar<br />

bērniem turpināja dzīvot bunkurā un strādāt kolhozā.<br />

Valentīnu reabilitēja 1956. gadā. Viņš atgriezās mājās,<br />

bet, redzēdams lielo trūkumu un nabadzību, kādā dzīvoja<br />

kolhoznieki, paņēma sievu un bērnus un aizbrauca atpakaļ<br />

uz Intu, kur strādāja uz līguma. Ģimene sapelnīja naudu,<br />

pēc vairākiem gadiem atgriezās dzimtenē un nopirka<br />

sev māju Saldū. Valentīns mūža beigās dzīvoja Saldū un<br />

nomira 1969. gadā, apglabāts Saldus kapos. Abu laulībā<br />

piedzima (XII paaudze):<br />

• Edvīns Māls (*29.1.1938. Kursīšu pagasta “Apiņu”<br />

mājas).<br />

• Ausma Māla (*14.2.1939. Kursīšu pagasta Apiņu”<br />

mājās).<br />

XII paaudzes pārstāvis Edvīns Māls (*29.1.1938. Kursīšu<br />

pagasta “Apiņu” mājas) uzauga tēva mājās Zvārdes<br />

pagasta “Lazdruvās”. Beidza Striķu pamatskolu un 2<br />

gadus mācījās Saldus vidusskolā. No 1957. gada līdz<br />

1960. gadam aizbrauca kopā ar tēvu, māti un māsu uz<br />

Intu strādāt. Pēc tam beidza Vecbebru Lauksaimniecības<br />

skolu 1963. gadā. Strādāja par biškopi Nīkrāces sovhoza<br />

dravā, kur ir ap 60-70 saimes. Vēlāk strādāja Saldus rajona<br />

lauksaimniecības pārvaldē par biškopības agronomu, kur<br />

nostrādā līdz 1992. gadam. Zemes reformas laikā atgūst<br />

senču zemi un izveido 60 ha lielu zemnieku saimniecību,<br />

912 913<br />

kurā turpina nodarboties arī ar biškopību. Precējies ar<br />

Ritu Reimani (*20.9.1942. Sātiņu pagasta “Miltos”.), kura<br />

mācījās Sātiņu 7 gadīgajā pamatskolā, Saldus vidusskolā,<br />

tad Vecbebru lauksaimniecības skolā. Strādāja Dobeles<br />

rajona bērnu dārzā par audzinātāju. Saldus SPK (Sadzīves<br />

pakalpojumu kombinātā) nostrādā par mākslas audēju<br />

10 gadus. Pēc tam strādāja Putnu fabrikā līdz saslimšanai<br />

1991. gadā, kad darbu pārtauca. Slimošanas dēļ īslaicīgi<br />

iegūst 2. invaliditātes grupu. Tad atsāk strādāt savā<br />

saimniecībā Kursīšu pagasta “Ārzemniekos”. Abu laulībā<br />

piedzima (XIII paaudze):<br />

• Aināls Māls (*29.4.1966. Saldus †2000.).<br />

• Agita Māla (Gnēze) (*4.3.1970. Saldus).<br />

• Aiga Māla (*<strong>30</strong>.5.1972. Saldus).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Aināls Māls (*29.4.1966. Saldus<br />

†2000.) ir beidzis Saldus viduskolas deviņas klases un<br />

iestājas Kandavas tehnikumā, bet nepabeidz. Tika iesaukts<br />

Padomju armijā un dienē Ivanovā. Pēc dienesta dzīvo<br />

Saldū. Ainārs mirst ar kuņģa vēzi 2000. gadā un apglabāts<br />

Saldus kapos. Laulībā ar Guntu piedzima (XIV paaudze):<br />

• Jānis Māls (*1999. Saldus)<br />

XIII paaudzes pārstāve Agita Māla (Gnēze) (*4.3.1970.<br />

Saldus) ir beidza Saldus vidusskolu un Rīgā mācījas<br />

par šuvēju. Dzīvo Saldū. Strādāja Saldus SPK (Sadzīves<br />

pakalpojumu kombinātā). Zemes reformas laikā ieguva<br />

savu saimniecību Kursīšu pagasta “Ozolēnus” un brauc<br />

uz turieni strādāt. 1989. gadā apprecas ar Armandu<br />

Attēls 396.<br />

Alma Dobele.

Gnēzi, kurš strādā Saldū celtniecības darbos, vēlāk savā<br />

saimniecībā Kursīšu pagasta “Ozolēnos”. Abu laulībā<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Simona Gnēze (*12.9.1989. Saldus), mācījās<br />

Saldus vidusskolā.<br />

• Jānis Gnēze (*4.7.1997. Saldus), mācījās Saldus<br />

vidusskolā.<br />

XIII paaudzes pārstāve Aiga Māla (*<strong>30</strong>.5.1972. Saldus)<br />

ir beigusi Saldus pamatskolu. Strādājot bērnudārzā,<br />

vienlaicīgi pabeidz Saldus vakara vidusskolu. Tad turpina<br />

mācīties Patērētāju biedrības tirdzniecības skolā, strādā<br />

par pārdevēju Patērētāju biedrības sistēmā, bet vēlāk -<br />

individuālajā sektorā. Dzīvo Saldū savā mājā. Apprecējās ar<br />

Jāni Liepu (*1970.) ir beidzis Saldus 8 gadīgo pamatskolu<br />

un Saldus Celtniecības tehnikumu, strādā celtniecībā.<br />

Vēlāk ģimene šķīrusies, bet abu laulībā piedzima (XIV<br />

paaudze):<br />

• Inese Māls (*1991.).<br />

• Toms Māls (*1994.).<br />

XII paaudzes pārstāve Ausma Māla (*14.2.1939. Kursīšu<br />

pagasta Apiņu” mājās) pabeidza Striķu pamatskolu, pēc<br />

tam Liepājas medicīnas māsu skolu. 1957. gadā kopā ar<br />

māti un brāli aizbrauca uz Intu strādāt. 1960. gadā atgriežas<br />

un sāk strādāt Saldus slimnīcā par operācijas māsu. Šajā<br />

darbā nostrādā visu mūžu līdz aiziešanai pensijā. Ir dēls<br />

(XIII paaudze):<br />

• Uldis Māls (*16.12.1972. Saldus).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Uldis Māls (*16.12.1972. Saldus)<br />

ir beidzis Saldus vidusskolu. Zemes reformas laikā atgūst<br />

vectēva zemi “Apiņos”, kur izveido zemnieku saimniecību<br />

un saimnieko. Apprecas ar Inesi Riekstu (*Kursīšu<br />

pagasts) un abu laulībā ir dzimuši (XIV paaudze):<br />

• Agnese Māls (*).<br />

• Artis Māls (*).<br />

Attēls 396.<br />

Līze Dobele (dzim. Bunce) ap 1941. gadu.<br />

PĒTERA DOBEĻA DZIMTAS ATZARS<br />

DOBELIS- ŠMIKSTE-VERRO-KRONBERGA<br />

paaudzes pārstāvja Pētera Dobeļa dzimšanas un<br />

X miršanas dati līdz šim nebija zināmi, taču vismaz<br />

aptuvenu ieksatu tajās mums sniedz Liepājas Sv.Annas<br />

baznīcas grāmata, no kuras uzzinām, ka 1895. gada<br />

12. martā te laulājušies Gramzdā dzimušais Liepājas<br />

strādnieks, [armijas] orķestra kora rezerves mūziķis<br />

Pēteris Dobelis (*1870. Gramzda †11.3.1918. Liepāja)<br />

un par meitu Liepājā strādājošā Gotlībe Šmikste (*1873.<br />

Illiken, Kauņas guberņa †1955.), kuras vecāki bija Lapiņš<br />

Šmikste († pirms 1895.) un Līze († pēc 1895.). Ir zināms,<br />

ka Pēteris Dobelis dzīvoja Liepājā, viņam bija amputēta<br />

viena kāja un piederēja maizes ceptuve, kurā cepto maizi<br />

viņš pats piegādāja veikaliem.. Iepriekš veiktajā Arvīda<br />

Dobeļa pētījumā par Gotlībes dzimšanas vietu tika<br />

uzskatīta Liepājas apriņķa Vecpils pagasta “Šmikstu”<br />

mājas, taču no laulību ieraksta ir secināms, ka viņa<br />

dzimusi Kauņas guberņā un acīmredzot, tikai pēc meitas<br />

dzimšanas Šmikstu ģimene ir pārcēlusies uz Vecpils<br />

pagastu. Pēteris miris ar asins saindēšanos, bet viņa sieva<br />

Gotlība - no gangrēnas. Liepājas Sv.Annas baznīcas miršo<br />

reģistrā norādīts, ka nāves brīdī Pēteris bijis 49 gadus vecs.<br />

Abi apglabāti Liepājā, Līvas kapos. Abu laulībā piedzima<br />

(XI paaudze):<br />

• Eduards Ģirts Dobelis (*22.1.1896. Liepāja<br />

†1971.).<br />

• Žanis Jēkabs Dobelis (*1907. Liepāja †7.7.1920.),<br />

Sv.Annas draudzes mirušo reģistrā norādīts kā<br />

Jēkabs, 13 gadus vecs. Pēc dzimtas mutvārdu<br />

informācijas, noslīcis 14 gadu vecumā.<br />

• Milda Alise Dobele (Vera) (*18. . †193 .)<br />

• Ādolfs Dobelis -<br />

• Līne Dobele (*1898. †1938.), ziņas par<br />

pēcnācējiem nav atrastas.<br />

Pētera un Gotlības Dobeļu dēls, XI paaudzes pārstāvis<br />

Eduards Ģirts Dobelis Eduards Ģirts Dobelis (*22.1.1896.<br />

Liepāja †1971.) dzīvoja un strādāja par podnieku Liepājā.<br />

Nopirka personīgo māju Arnolda ielā 16 un 1922. gada<br />

19. augustā Liepājas Sv.Annas baznīcā salaulājās ar Friča<br />

Kronberga un Jūles Kronbergas meitu, mājsaimnieci<br />

Mariju Malvīni Kronbergu (*13.5.1900. Liepāja †1970.),<br />

kas mira 70 gadu vecumā no sklerozes. 1941. gadā šajā<br />

mājā (kopš 1925. gada februāra), atsevišķā dzīvoklī<br />

dzīvoja, domājams, Marijas Malvīnes Kronbergas vecākā<br />

māsa, šuvēja Late Adolfi (dz. Kronbergs) (*28.10.1894.<br />

Liepāja), un viņas dēls Raimonds Adolfi (*17.7.1927.<br />

Liepāja). Eduards un Marija apglabāti Liepājā Līvas kapos,<br />

bet šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Rasma Milda Dobele (Zvagule) (*23.1.1923.<br />

Liepāja †1996.).<br />

Attēls 396.<br />

Eduards Ģirts Dobelis un Marija Malvīne Kronberga ar dēlu Gunāru un meitu Rasmu Mildu Liepājā.<br />

X paaudzes pārstāvis Ģirts Dobelis (*1865. †?) bija<br />

precējies ar Līzi Bunci (*†1942.). Dzīvoja Liepājā,<br />

Cenkones ielā 10, personīgajā mājā. Liepājā viņam<br />

piederēja pārtikas veikals. Abu laulībā piedzima trīs dēli,<br />

taču visi trīs mira no baku epidēmijas. Ziņu par citiem<br />

pēcnācējiem nav, visi apglabāti Liepājā Līvas kapos (XI<br />

paaudze):<br />

• Dobelis (*).<br />

• Dobelis (*).<br />

• Dobelis (*).<br />

914 915

• Gunārs Eduards Dobelis (*19.2.1926. Liepāja<br />

†1945.), plašāku ziņu nav, traģiski gājis bojā.<br />

• Mirdza Dobele (Garoza) (*9.3.1936. Liepāja).<br />

XII paaudzes pārstāve Rasma Milda Dobele (Zvagule)<br />

(*23.1.1923. Liepāja †1996.) dzīvoja Liepājā, tēva mājā.<br />

Pēc Liepājas Čakstes pamatskolas beigšanas, 1939. gadā<br />

iestājas Kazdangas lauksaimniecības vidusskolā. To<br />

pabeidz 1944. gadā un paliek strādāt skolas kancelejā<br />

par grāmatvedi. Pēc tam strādāja Liepājā Karostā radio<br />

darbnīcā. Pēc kapitulācijas 1945. gadā strādā Liepājas<br />

Labierīcību kantorī. Tur iepazīstas ar Ernestu Zvaguli<br />

un apprecas 1945. gada decembrī. No 1946. gada līdz<br />

1958. gadam Rasma audzina dēlus, bet 1958. gadā sāk<br />

strādāt Liepājas pilsētas slimnīcā par grāmatvedi. Vēlāk<br />

strādājusi arī Liepājas piena kombinātā un Patērētāju<br />

biedrības savienībā. No 1966. gada līdz aiziešanai pensijā<br />

strādā Liepājas rajona izglītības nodaļā par Sagādes<br />

grupas vadītāju. Ernests Roberts Zvagulis (*11.3.1922.<br />

Gramzdā †20.12.1996.) ir dzimis zemnieku ģimenē. 1937.<br />

gadā beidzis Gramzdas 6 klasīgo pamatskolu un iestājās<br />

Liepājas tehnikumā. Pēc tehnikuma beigšanas mācījā<br />

Rīgas Pedagoģiskajā augstskolā. 1946. gadā sāka strādāt<br />

Liepājas Imanta Sudmaļa pamatskolā par direktoru.<br />

Turpina mācīties neklātienē Rīgas Pedagoģiskajā<br />

augstskolā. Līdz 1970. gadam vēl strādāja par skolotāju<br />

Liepājas 1. vidusskolā, bet no 1970. gada – par pasniedzēju<br />

Liepājas Lietišķās mākslas skolā. Turpināja strādāt arī<br />

pēc aiziešanas pensijā. Pēdējā darba vieta bija Liepājas<br />

Pedagoģiskais institūts, kur nostrādā līdz savai nāves<br />

dienai 1996. gadā. Šajā laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Aivars Zvagulis (*17.11.1946. Liepāja).<br />

• Gunārs Zvagulis (*11.2.1950. Liepāja).<br />

• Dainis Zvagulis (*2.12.1954. Liepāja).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Aivars Zvagulis (*17.11.1946.<br />

Liepāja) ir beidzis Liepājas 1. vidusskolu un 3 gadus<br />

dienējis Padomju armijā. Pēc armijas strādāja Liepājas<br />

Mašīnbūves rūpnīcā par virpotāju, pēc tam rūpnīcā<br />

“Sarkanais metalurgs” par elektriķi. Vēlāk pāriet strādāt<br />

par elektriķi Liepājas Siltumā. 60. gadu beigās apprecējās<br />

ar Vairu Lavrentovu (*21.3.1947. Liepāja), kas strādāja<br />

Namu pārvaldē, vēlāk Vairumtirdzniecības noliktavā.<br />

1990. gadu sākumā strādā pārtikas veikalā, vēlāk Policijas<br />

pārvaldes Pasu daļā. Šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Ilze Zvagule (Špaka) (*14.2.1973. Liepāja).<br />

• Ieva Zvagule (Puka) (*2.7.1975. Liepāja).<br />

XIV paaudzes pārstāve Ilze Zvagule (Špaka) (*14.2.1973.<br />

Liepāja) beigusi Liepājas 1. vidusskolu. Izmācījusies par<br />

frizieri un strādā šajā profesijā. Precējusies ar Igo Špaku<br />

(*21.09.1973.) un šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Luīze Špaka (*28.2.2003.)<br />

XIV paaudzes pārstāve Ieva Zvagule (Puka) (*2.7.1975.<br />

Liepāja) ir beigusi Liepājas 1. vidusskolu, pēc tam Liepājas<br />

Pedagoģiskās augstskolas filoloģijas fakultāti. Vienu gadu<br />

papildinājusi svešvalodu zināšanas Vācijā. Strādā Liepājas<br />

pilsētas domē par preses sekretāri. Precējusies ar Aigaru<br />

Puku (*22.5.1972.) un šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Viktorija Puka (*24.11.2000.).<br />

mācības akadēmijā vairs neatsāk, bet iestājas Kandavas<br />

lauksaimniecības tehnikumā un pēc tās beigšanas sāk<br />

strādāt Liepājas “Sarkanajā Metalurgā”. Pēc tam pāriet<br />

darbā uz Liepājas Centrālo slimnīcu, kā arī strādā par<br />

pasniedzēju autoskolā. 1975. gadā apprecējās ar Danuti<br />

Jonutīti (*22.3.1955.), kura bija beigusi Liepājas vakara<br />

vidusskolu un strādāja šūšanas kombinātā “Lauma”,<br />

bet vēlāk - pārtikas veikalā. Šajā laulībā piedzima (XIV<br />

paaudze):<br />

• Vineta Zvagule (Laiviniece) (*10.5.1975.<br />

Liepāja).<br />

• Irēna Zvagule (Cepliniece) (*22.8.1976. Liepāja).<br />

• Evita Zvagule (*31.8.1977. Priekule).<br />

• Līga Zvagule (*26.10.1983. Liepāja), Beigusi<br />

Liepājas 1. vidusskolu 2001. gadā.<br />

XIV paaudzes pārstāve Vineta Zvagule (Laiviniece)<br />

(*10.5.1975. Liepāja) beigusi Liepājas 6 klašu pamatskolu,<br />

pēc tam Liepājas Medicīnas māsu skolu. Sāka strādāt<br />

Priekules slimnīcā par medicīnas māsu, bet vēlāk pārcēlās<br />

uz Liepāju, kur strādāja “Liepājas Metalurga” slimnīcā.<br />

Paralēli darbam turpināja mācīties Liepājas Pedagoģijas<br />

akadēmijā. Apprecējās ar Egilu Laivenieku (*2.12.1975.<br />

Liepāja jeb 1974?), kurš beidzis Liepājas Profesionāli<br />

tehnisko arodskolu, ieguvis galdnieka specialitāti. Dienējis<br />

armijā. Pēc armijas strādā Liepājas ostā.un šajā laulībā<br />

piedzima (XV paaudze):<br />

• Feliks Laivenieks (*1.7.1994. Liepāja).<br />

• Emīls Roberts Laivenieks (*25.12.1996. Liepāja).<br />

• Ance Beāte Laiveniece (*26.12.2002. Liepāja).<br />

XIV paaudzes pārstāve Irēna Zvagule (Cepliniece)<br />

(*22.8.1976. Liepāja) ir beigusi Liepājas Profesionāli<br />

tehnisko arodskolu, ieguvusi šuvējas profesiju. Iestājās<br />

darbā šūšanas kombinātā “Lauma”. Paralēli darbam<br />

turpina mācīties Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas<br />

filiālē neklātienē. Apprecējās ar Liepājas Profesionāli<br />

tehniskās arodskolas absolventu, galdnieku Ivo Ceplinieku<br />

(*9.4.1974.). Šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Mikola [Nikola?] Cepliniece (*28.2.1999.).<br />

• Niks Ceplinieks (*29.7.2001.).<br />

XIV paaudzes pārstāve Evita Zvagule (*31.8.1977.<br />

Priekule) ir beigusi Liepājas Profesionāli tehnisko<br />

arodskolu, ieguvusi grāmatvedes profesiju. Strādāja<br />

Skolu pārvaldē, pēc tam “Liepājas Metalurga” poliklīnikā.<br />

Paralēli darbam turpina mācīties neklātienē Rīgas<br />

Tehniskās universitātes Liepājas filiālē par ekonomisti.<br />

Apprecējās ar XXX (*19XX.) un šajā laulībā piedzima<br />

(XV paaudze):<br />

• Marks Zvagulis (*28.2.2003. Liepāja).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Dainis Zvagulis (*2.12.1954.<br />

Liepāja) ir beidzis Liepājas Profesionāli tehnisko arodskolu<br />

un ieguvis elektriķa profesiju. Dienējis Padomju armijā.<br />

Pēc dienesta sāka strādāt Liepājas “Sarkanajā Metalurgā”<br />

par elektriķi. No 1996. gada strādā par elektriķi “Liepājas<br />

Siltumā”. Apprecējās ar Ivetu Plingu (*26.2.1959.), kura<br />

ir beigusi Liepājas vakara vidusskolu un strādā par<br />

grāmatvedi Liepājas Psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Šajā<br />

laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

XIV paaudzes pārstāvis Mārtiņš Zvagulis (*31.8.1980.<br />

Liepāja) ir beidzis Liepājas 1. vidusskolu. Strādā Liepājas<br />

Municipālajā policijā. Mācās neklātienē Rīgas Tehniskās<br />

universitātes Liepājas filiālē apprecējās ar Daci Braunu<br />

(*26.2.1985.) un šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Kristers Zvagulis (*6.7.2004. Liepāja).<br />

• Zvagule<br />

XII paaudzes pārstāve Mirdza Dobele (Garoza)<br />

(*9.3.1936. Liepāja) dzīvo Liepājā tēva mājās. Beidza<br />

Liepājas 1. vidusskolu 1956. gadā. Sāk strādāt par<br />

pārdevēju Liepājas grāmatnīcā, kas ir pirmā un vienīgā<br />

darba vieta līdz pat pensijai 1991. gadā. Mācījusies dažādos<br />

kvalifikācijas celšanas kursos, no 1960. gada 4 gadus<br />

mācās Vispārtehniskajā fakultātē. 1962. gadā apprecējās<br />

ar Ojāru Garozu (*25.5.1937. Liepāja †11.5.1994.), kurš<br />

četru gadu vecumā 1941. gadā kopā ar ģimeni izsūtīts<br />

uz Sibīriju Krasnojarskas novadā. Skolojies Sibīrijā, kur<br />

apguva galdnieka arodu. Kopā ar māti un brāli bez tēva<br />

Latvijā atgriezās 1956. gadā. Dzīvoja vectēva mājā un<br />

strādāja dažādus darbus Liepājas uzņēmumos: Karostā,<br />

karaspēka daļā, Mašīnbūves rūpnīcā, Linoleja rūpnīcā.<br />

Apmēram 10 gadus brauca jūrā uz Liepājas Zvejas bāzes<br />

kuģiem. Vēlāk strādā Liepājas “Sarkanajā Metalurgā”,<br />

un Rietumu elektriskajos tīklos. Pensionējās 1992. gadā,<br />

miris 1994. gadā un aplabāts Līvas kapos Liepājā. Šajā<br />

laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Zigurds Garoza (*17.7.1964. Liepāja).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Zigurds Garoza (*17.7.1964.<br />

Liepāja) apprecējās ar ginekoloģi Ivetu Aleksandrovu<br />

(*1965.) un šajā laulībā piedzima (XIV paaudze):<br />

• Gita Garoza (*<strong>30</strong>.12.1984. Rīgā), vēlāk dzīvo<br />

Liepājā un mācās Liepājas 5. vidusskolā.<br />

• Laura Garoza (*1.8.1989.).<br />

XI paaudzes pārstāves Pētera un Gotlības Dobeļu meitas<br />

Mildas Alises Dobeles (Veras) (*18. . †193 .) dzimšanas<br />

un miršanas gadi nav zināmi. Viņas vīrs Jēkabs Teodors<br />

Vera (*25.7.1899. Ventspils †5.1.1938. Ļeņingrada),<br />

saskaņā ar dzimtas mutvārdu leģendu, bija Latvijas<br />

konsulāta Ļeņingradā darbinieks (ar iepriekš norādītu<br />

uzvārdu Verro) un 1936. gadā represēts, bet viņa sieva ar<br />

apmēram 10 gadus veco meitu Olgu aizvestas uz Sibīriju.<br />

Tālāku ziņu trūkst. Pārbaudot “Ļeņingradas martirologā<br />

1937-1938” atrodamās ziņas, jāizvirza pieņēmums, ka<br />

dzimtas mutvārdu leģenda ir neprecīza attiecībā uz Teodora<br />

Vero nodarbi un nāves laiku. Martirologā ir norāde par<br />

to, ka latvietis Fedors Ivanovičs Vero, kas dzimis Ventspilī<br />

1899. gadā, bija Komunistiskās (boļševiku) partijas biedrs<br />

no 1918. līdz 1937. gadam, strādāja par Frunzes rajona<br />

ķīmiskās rūpniecības kombināta direktoru un dzīvoja<br />

Ļeņingradā, Pesteļa ielā 7 dz. 10. Viņš tika arestēts 1937.<br />

gada 7. decembrī (aresta gads arī mutvārdu leģendā pārtapa<br />

par miršanas gadu), bet <strong>30</strong>. decembrī NKVD komisija un<br />

PSRS prokuratūra viņam piesprieda augstāko soda mēru<br />

nošaujot (pamatojot ar KPFSR Kriminālkodeksa 58-6-11<br />

pantu), kas tika izpildīts 1938. gada 5. janvārī Ļeņingradā.<br />

Mildas Alises Dobeles un Teodora Veras laulībā piedzima<br />

meita (XII paaudze):<br />

• Olga Vera (*1925.), plašāku ziņu nav.<br />

• Jēkabs Teodors Vera (*25.7.1899. Ventspils<br />

†5.1.1938. Ļeņingrada), krustvecāki Jēkabs Zīle,<br />

Mīle Villerte un jaundzimušā tēvs.<br />

• Oskars Vera (*20.2.1901. Ventspils †18.1.1938.<br />

Ļeņingrada), krustvecāki Tie Viller, Miķelis Kripovs<br />

un jaundzimušā tēvs.<br />

• Rūdolfs Vera (*17.4.1909. Ventspils †), krustvecāki<br />

Lavīze Šprinberga un jaundzimušā vecāki.<br />

“Ļeņingradas martirologā 1937-1938” ir minēts arī XI<br />

paaudzes pārstāvis Oskars Vera (*20.2.1901. Ventspils<br />

†18.1.1938. Ļeņingrada), kurš bija Komunistiskās<br />

(boļševiku) partijas biedrs no 1925. līdz 1937. gadam,<br />

strādāja par elektromehāniķi Varšavas dzelzceļa sakaru un<br />

signalizācijas 8. distancē un dzīvoja Ļeņingradā, Obvodnoi<br />

kanal krastmalā 118, fl. 65., dz. 38. Viņš tika arestēts 1937.<br />

gada 4. decembrī, bet 11. janvārī NKVD komisija un<br />

PSRS prokuratūra viņam piesprieda augstāko soda mēru<br />

nošaujot (pamatojot ar KPFSR Kriminālkodeksa 17-58-8<br />

un 58-10 pantiem), kas tika izpildīts 1938. gada 18. janvārī.<br />

XI paaudzes pārstāvja, Pētera un Gotlības Dobeļu dēla<br />

Ādolfa Dobeļa dzimšanas un miršanas gadi nav zināmi.<br />

Pēc dienesta Latvijas armijā 1920-to gadu beigās pārcēlies<br />

no Liepājas uz Rīgas apkārtni. 19<strong>30</strong>-tajos gados vēl<br />

ciemojies pie mātes Liepājā. Pēc tam sakari ar Liepājas<br />

radiem pārtrūkuši un turpmākās Ādolfa un viņa ģimenes<br />

gaitas nav zināmas. Bija precējies ar Zelmu, abu laulībā<br />

piedzima meita (XII paaudze):<br />

• Dobele (*19<strong>30</strong>.), plašāku ziņu nav.<br />

XI paaudzes pārstāve Līne Dobele (*1898. †1938.),<br />

ziņas par pēcnācējiem nav atrastas, jo saskaņā ar šobrīd<br />

pieejamo informāciju, līdz sava mūža galam Līne nodzīvoja<br />

neprecējusies. Dzīvojusi pie tēva un mātes Liepājā.<br />

Attēls 396.<br />

Ilze Garoza (Dobele).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Gunārs Zvagulis (*11.2.1950.<br />

Liepāja) ir beidzis Liepājas 1. vidusskolu, iestājas Jelgavas<br />

Lauksaimniecības akadēmijas Mehanizācijas fakultātē. Pēc<br />

diviem gadiem tika iesaukts Padomju armijā. Pēc armijas<br />

• Mārtiņš Zvagulis (*31.8.1980. Liepāja).<br />

• Jānis Zvagulis (*28.11.1984.), Beidzis Liepājas 1.<br />

vidusskolu.<br />

Saskaņā ar Ventspils Luterāņu draudzes baznīcas grāmatas<br />

ierakstiem, uzrauga Jāņa Veras (Jānis Vera) un Eddes<br />

laulībā ir dzimuši (XI paaudze):<br />

916 917

Attēls 396.<br />

Ādolfs un Zelma Dobeļi 19<strong>30</strong>. gada 20. martā.<br />

Attēls 396.<br />

Milda Alise Dobele, Teodors Vera un abu meita Olga. Attēla otrā pusē uzraksts “Māmiņai par mīļu<br />

atmiņu no Mildas, Aļas un Teodora 11/VIII-27.g Ļeņingradā”.<br />

Attēls 396.<br />

Līna Dobele. Fotogrāfs: A.Kussner & Sohn Kaufst.<br />

16, Libau.<br />

918 919

JĀŅA DOBEĻA DZIMTAS ATZARS<br />

DOBELIS- GAROZA-ZOMMERS-GOROŠKOVS-DĪĶIS-LOKENBAHS-KORZONE-MEĻĶIS-<br />

DEĢIS<br />

paaudzes pārstāvis Jānis Dobelis bija rentnieks,<br />

X strādājis par aku racēju. Bija precējies ar Ilzi Garozu<br />

(*1862. †1944.). Abi bija sakrājuši naudu, lai iegādātos<br />

māju, bet nauda gājusi zudumā. Abi apglabāti Liepājā<br />

Līvas kapos. Abu laulībā piedzima (XI paaudze):<br />

• Līze Dobele (*20.7.1888. Mazgramzde<br />

†12.7.1888.) krustvecāki meita Līze Dobele,<br />

rentnieks Pēteris Gaike un Anna. PĀRBAUDĪT<br />

NESAKRĪTBU<br />

• Jūle Dobele (*5.12.1889. †14.12.1889.),<br />

krustvecāki saimnieks Ēvalds Garozs, meita Jūle<br />

Garoza, un māte.<br />

• Dobelis (miris kā zīdainis) – visticamāk – Jānis<br />

vai Miķelis<br />

• Anna Dobele (Zommere) (*1893. Gramzda<br />

†1978. Liepāja).<br />

• Jānis Dobelis (*13.2.1895. Mazgramzda),<br />

krustvecāki staļļmeistars Jānis Kļave, sieva Bille<br />

Kļave (Klaue)<br />

• Miķelis Dobelis (*20.7.1896. Mazgramzda),<br />

krustvecāki zemnieks Miķelis Dobelis, saimnieks<br />

Lapiņš Dobelis un viņa sieva Jūle<br />

• Olga Dobele (Goroškova) (*1896. †1970.) vai<br />

nav kļūdains dzimšanas gads?<br />

• Elizabete (Betija) Alvīne Dobele (Dīķe)<br />

(*20.7.1902. Liepāja †1984. Liepāja).<br />

XI paaudzes pārstāve Anna Dobele (Zommere) (*1893.<br />

Gramzda †1978. Liepāja) 1918. gada 3. augustā Liepājas<br />

Sv.Annas baznīcā salaulājās ar Kristofera Zommera un<br />

Annas Zommeres 23 gadus veco dēlu Kārli Zommeru<br />

(*1895. †1919.), bet viņu kopdzīve nebija ilga, jo Kārli<br />

1919. gada sākumā nošāva bermontiešu karavīri. Iepriekš<br />

veiktajos pētījumos Kārlis Zommes tika apzīmēts kā Fricis<br />

Zommers. Interesanti, ka abu jauniešu laulību ieraksti<br />

parādās gan Liepājs Sv.Annas, gan Jaunliepājas draudzēs.<br />

Līdz šim par Friča dzimšanas gadu tika uzskatīts 1892.<br />

gads, taču saskaņā ar laulību reģistrā norādīto vecumu,<br />

par dzimšanas gadu ir uzskatāms 1895. gads. Pēc tam<br />

maijā Annai piedzima dēls Herberts. Anna visu mūžu<br />

nostrādāja par šuvēju. Abi ar vīru apglabāti Liepājā<br />

Ziemeļu kapos. Šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

Attēls 396.<br />

Fricis un Anna Zommeri 1918. gadā Liepājā un Herberts un Lonija Zommeri ar dēlu Haraldu 1997. gada<br />

Ziemassvētkos Austrālijā.<br />

• Herberts Zommers (*5.1919. Liepāja †7.2.1998.<br />

Austrālijā).<br />

XII paaudzes pārstāvis Herberts Zommers (*5.1919.<br />

Liepāja †7.2.1998. Austrālijā) pēc vidusskolas kļuva<br />

par elektriķi un strādāja Liepājas Elektriskajā fabrikā.<br />

1943. gadā tika iesaukts vācu armijas Latviešu leģionā.<br />

Kapitulāciju sagaidīja Vācijā, Rietumu zonā, no kuras<br />

aizceļoja uz Austrāliju. Arī Austrālijā strādāja par elektriķi<br />

un apprecējās ar latvieti Loniju Korzoni (*? Rīgā. †?). Abu<br />

laulībā piedzima pašu dēls Haralds un tika izaudzināts arī<br />

(adoptēts) arī Lonijas dēls Alfreds, kura ģimenē dēls un<br />

meita dzimuši 1970-os gados. Herberta Zommera laulībā<br />

ar Loniju Korzoni piedzima (XIII paaudze):<br />

• Haralds Zommers (*195X. Austrālija), precējies<br />

ar polieti Irēnu. Herberta un Lonijas Zommeru dēls<br />

Haralds Zommers dzimis 1950-os gados Austrālijā.<br />

Ir precējies, bet ģimenē bērnu nav..<br />

XI paaudzes pārstāve Olga Dobele (Goroškova) (*1896.<br />

†1970.) pēc I Pasaules kara bēgļu gaitām palika Maskavā,<br />

kur apprecējās ar Nikolaju Goroškovu (*?. †? ap 1937.),<br />

kurš gāja bojā Staļina represiju laikā. 1948. gadā Olga ar<br />

dēliem atgriezās dzimtenē, bija strādniece. Olga pēdējos 7<br />

savu mūža gadus gulēja paralizēta, mirusi 1970. gadā. Olga<br />

ar dēlu Nikolaju apglabāti Liepājā Līvas kapos, bet dēls<br />

Ādolfs – Liepājas Centrālkapos. Zīmīgi, ka visi trīs Olgas<br />

dēli miruši 60 gadu vecumā. Kopumā Olgas Dobeles un<br />

Nikolaja Goroškova šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />

• Nikolajs Goroškovs (*1924. †1984.), bija precējies<br />

ar Natāliju, ģimenē bērnu nav. Strādāja Liepājas<br />

Zivju kombinātā, apglabāts Liepājā Centrālkapos.<br />

• Ļova Goroškovs (*1927. †1987. Krievija) bija<br />

precējies ar lietuvieti Alku, ģimenē bērnu nav.<br />

Apglabāts Krievijā.<br />

• Ādolfs Goroškovs (*1929. †1989.).<br />

XII paaudzes pārstāvis Ādolfs Goroškovs (*1929. †1989.)<br />

apprecējās ar Olgu Novikovu (*1937. †1974. Liepāja). Abi<br />

strādāja Liepājas rūpnīcā “Sarkanaais Metalurgs”. Ādolfs ir<br />

apglabāts Liepājā, Centrālkapos, bet abu laulībā piedzima<br />

(XIII paaudze):<br />

• Nikolajs Goroškovs (*1954. Liepāja †2017.<br />

Liepāja).<br />

XIII paaudzes pārstāvis Nikolajs Goroškovs (*1954.<br />

Liepāja,†2017. Liepāja) beidza Liepājas 1. vidusskolu,<br />

strādā tirdzniecībā. Apprecējās ar tirdzniecības darbinieci<br />

Ludmilu (*1958. Liepāja) un šajā laulībā piedzima (XIV<br />

paaudze):<br />

• Pāvels Goroškovs (*1982. Liepāja), beidzis<br />

vidusskolu Liepājā 2001. gadā.<br />

XI paaudzes pārstāve Elizabete (Betija) Alvīne Dobele<br />

(Dīķe) (*20.7.1902. Liepāja †1984. Liepāja) līdz 1941.<br />

gadam strādāja Liepājā, Zivju kombinātā par arodbiedrības<br />

priekšnieci. Pēc vācu armijas ienākšanas tika apcietināta<br />

un pavadīja cietumā divus gadus. Pēc kapitulācijas<br />

pastāvīgā darbā vairs neiesaistījās, bet strādāja dažādus<br />

palīgdarbus. Apglabāta Liepājā Līvas kapos. 1927. gada<br />

15. oktobrī Gramzdas baznīcā salaulājās ar Miķeli Dīķi<br />

(*1900. †1945.), kurš pazuda bez vēsts – iespējams,<br />

gājis bojā, braucot uz Vāciju. Šajā laulībā piedzima (XII<br />

paaudze):<br />

Attēls 396.<br />

Olga Dobele (Goroškova) ar dēliem Ļovu un Nikolaju 1946. gadā.<br />

920 921

• Ausma Dīķis (Deģis/Meļķis) (*29.7.1927.<br />

Liepāja)<br />

XII paaudzes pārstāve Ausma Dīķis (Deģis/Meļķis)<br />

(*29.7.1927. Liepāja) 1946. gadā beidza Liepājas 1.<br />

vidusskolu, apguva grāmatveža profesiju un sāka<br />

strādāt Liepājā “Sarkanajā Metalurgā” par grāmatvedi.<br />

Nostrādāja līdz 65 gadu vecumam un aizgāja pensijā 1993.<br />

gadā. Dzīvo Liepājā un pieder vasarnīca “Mežvidos”. Bija<br />

precējusies divas reizes – 1948. gadā ar veikala vadītāju<br />

Jāni Deģi (*1915. †1958.), kurš mira no epifīzes dziedzera<br />

darbības traucējumiem. Otrreiz Ausma apprecējās ar<br />

Vili Meļķi (*2.6.1925. Rīgā †27.12.1995. Liepājā), kurš<br />

jaunībā bijis bokseris – no 1946. līdz 1949. gadam viņš bija<br />

Latvijas un VACP čempions. Pārcēlās uz dzīvi Liepājā un<br />

visu mūžu līdz aiziešanai pensijā 1980. gadā, nostrādāja<br />

“Sarkanajā Metalurgā” velmētavā. Pēc tam turpina strādāt<br />

“Sarkanajā Metalurgā” dažādos palīgdarbos. Pirmajā<br />

laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />

• Māra Deģis (Lokenbaha) (*20.1.1951. Liepāja)<br />

Jaundubulti). Pēc atgriešanās Latvijā sāka strādāt Rīgā<br />

defektoloģijas poliklīnikā.. Ģimene izšķiras 1984. gadā.<br />

1980. gados Māra pāriet strādāt uz Stradiņa slimnīcu.<br />

Paaugstinājusi savu kvalifikāciju kursos, strādā kakla,<br />

ausu un deguna nodaļā. Valdis Lokenbahs 1975. gadā<br />

beidzis Maskavas N. Baumaņa Augstāko Tehnisko<br />

universitāti un kopā ar sievu atgriežas Rīgā. No 1975.<br />

gada līdz 1991. gadam Valdis Lokenbahs strādāja Valsts<br />

Plānošanas zinātniski pētnieciskajā institūtā, kur bija<br />

vecākais zinātniskais līdzstrādnieks un nodaļas vadītājs.<br />

No 1990. gada līdz 1994. gadam bijar a/s “SWH”<br />

(Software House Riga) viceprezidents, no 1994. gada līdz<br />

1996. gadam - a/s “SWH” prezidents. Kopš 1994. gada<br />

ir a/s “Dati” prezidents. 2001. gadā ir SIA “Lattelekom”<br />

padomes loceklis, a/s “Hansabanka” padomes loceklis,<br />

a/s “Latvijas pasta pakalpojumu tīkls” padomes loceklis,<br />

SIA “Datisens” padomes priekšsēdētājs, pieder SIA<br />

“Informatīvās sistēmas” (91.04%). Valda un Māras laulībā<br />

piedzima (XIV paaudze):<br />

• Madara Lokenbaha (Albuže/Salna) (*21.5.1976.<br />

Rīgā).<br />

• Valters Lokenbahs (*8.5.1979. Rīgā).<br />

XIII paaudzes pārstāve Māra Deģis (Lokenbaha)<br />

(*20.1.1951. Liepāja) pabeidza Liepājas 1. vidusskolu Valda Lokenbaha un Māras Deģes ģimene izšķiras 1984.<br />

1969. gadā. Iestājās Maskavas Pedagoģijas institūtā, gadā un Valdis apprecējās otrreiz – ar Ļenu. Šajā laulībā ir<br />

kuru pabeidza 1975. gadā iegūstot logopēda specialitāti. dzimuši (XIV paaudze):<br />

Studiju laikā iepazīstas un 1973. gadā apprecas ar<br />

Maskavā studējošu latvieti Valdi Lokenbahu (*6.12.1951. Attēls 396.<br />

Attēls 396.<br />

Jānis un Ausma Deģi ģimenes lokā 1951. gada<br />

vasarā (no labās) – Betija Dīķis, Olga Goroškova,<br />

Anna Zommere, vidū Ausma Deģis ar meitu Māru<br />

Deģis (ratiņos) .<br />

Jānis un Ausma Deģi savā kāzu dienā 1948. gada<br />

<strong>30</strong>. decembrī .<br />

Attēls 396.<br />

No Kreisās: Elizabete Dīķis, Māra Deģis un<br />

Anna Zommere 1968. gadā Māras vidusskolas<br />

izlaidumā.<br />

• Natālija Lokenbaha (*.).<br />

• Juris Lokenbahs (*.).<br />

XIV paaudzes pārstāve Madara Lokenbaha (Albuže/<br />

Salna) (*21.5.1976. Rīgā) pabeidza vidusskolu Rīgā, bet<br />

2001. gadā pabeidza Liepājas Pedagoģiskās akadēmijas<br />

Pedagoģijas fakultāti, iegūstot pedagoģijas un psiholoģijas<br />

specialitāti. Strādā Latvijas Jaunatnes Sarkanā krusta<br />

Liepājas nodaļā. Ļoti sabiedriska. Bija precējusies divas<br />

reizes - ar Salnu (*.) un Albuži (*.). Katrā no šīm laulībām<br />

piedzima pa vienam pēcnācējam (XV paaudze):<br />

• Albužis (*.).<br />

• Salna (*.).<br />

XIV paaudzes pārstāvis Valters Lokenbahs (*8.5.1979.<br />

Rīgā) mācījās un beidza Rīgas 99. vidusskolu 1997.<br />

gadā. Studē Rīgas Straptautiskajā ekonomikas un banku<br />

administrācijas augstskolā. 2000. gadā nodibināja savu<br />

privātfirmu TKC celtniecības jomā. Ir precējies ar<br />

Maļinovsku (*.) un šajā laulībā piedzima (XV paaudze):<br />

• Lokenbahs (*.).<br />

• Lokenbahs (*.).<br />

Attēls 396.<br />

No kreisās: Ausma Deģe, Elizabete Dīķis, Māra Lokenbaha un mazā Madara Lokenbaha 1979. gadā un<br />

Māra Lokenbaha ar dēlu Valteru un meitu Madarau 1982. gadā.<br />

922 923

DOBEĻI - LIEPĀJAS BAPTISTI<br />

DOBELIS-<br />

Šobrīd apzinātie, bet konkrētām dzimtām vēl nepiesaistītie<br />

Dobeļi<br />

Elfride Dobele (*23.3.1921 1.3.1945.) pazudusi Kurzemes<br />

cietoksnī, Saldus<br />

BAPTISTI LIEPĀJĀ<br />

1942. gadā Liepājas I baptistu draudzes “Nācarete” locekļu<br />

sarakstā ir norādīti Alfreds Dobelis un Malvine Dobele,<br />

kas atzīmēti ar savienojošo iekavu, norādot, ka ir laulāti.<br />

Šādā salikumā abi ir norādīti arī 1931. gada draudzes<br />

locekļu sarakstā, kurā ir norādīts arī Lapiņš Dobelis un<br />

Jūle Dobele. Savukārt Liepājas Ciānas draudzes vēsturei<br />

veltītajā atmiņu krājumā A.Sauka un H.Čirkše raksta: “(..)<br />

Pamatakmeni lika 1906. gada 16. jūnijā un 1906. gada<br />

17. decembrī pienāca lūgšanas nama atvēršanas diena,<br />

piedaloties pilsētas valdes un domes locekļiem kopā ar<br />

T.Breikšu [toreizējais Liepājas pilsētas galvas vietnieks], kas<br />

novēlēja draudzei mieru un brālību. (..) Cik noskaidrots,<br />

nama celtnieki ir bijuši Mārtiņš Kubelis, Emīlija Mizēna,<br />

Ozoliņš, Lapiņš, Dobelis, Ģibietis, Fr.Vaits, S.Ruiss, Jēkabs<br />

Sīmanis, Jānis Pužis, Andrejs Ķiecis. Šiem Dieva mierā<br />

aizgājušiem pieskaitāmi sekojošie, kas dievnama būves 50<br />

gadu atceres svētkos [tātad – 1956. gadā] bija vēl dzīvi,<br />

no kuriem ir palikusi arī fotogrāfija: Anna Janaitis, Līza<br />

Pastere, Miķelis Dobelis, Ādams Blumbergs, Trīne Jansone,<br />

Anna Patapova. Fotogrāfijā trūkst: Anna Rubele, Emīlija<br />

Mizēna, Jorēns Talsmanis. (..)” No Liepājas Ciānas baptistu<br />

1938. gada draudzes locekļu saraksta varam uzzināt, ka te<br />

darbojušies vismaz vairāki Dobeļi no dažadām ģimenēm<br />

– Jānis Dobelis (dzīvoja Fridriha ielā 6), Lapiņš Dobelis<br />

un Līna Dobele (dzīvoja Lāču ielā 21), kā arī Līze Dobele,<br />

Emīlija Dobele Alma Dobele un Lidija Dobele, kuras<br />

dzīvoja Toma ielā 24. Jāpiezīmē, ka 1926. gada draudzes<br />

locekļu sarakstā līdzās Fridriha ielā 6 dzīvojošajam Jānim<br />

Dobelim viņa ģimenē ir norādītas arī Ludmila Dobele<br />

un Milda Dobele, Meža ielā 16 dzīvojošā Vera Dobele,<br />

Zirņu ielā 11 dzīvojošie Miķelis Dobelis, Emīlija Dobele<br />

un Alma Dobele, kā arī ar šo pašu ģimeni saistītā, bet jau<br />

Rožu ielā 6 dzīvojošā Līze Dobele. Nav izslēgts, ka pēdējās<br />

trīs ir tās pašas, kuras 1938. gadā dzīvoja Toma ielā 24.<br />

Visticamāk, te norādītais Miķelis Dobelis ir arī tas pats,<br />

kurš piedalījās lūgšanu nama celtniecībā.<br />

Kopš 1938. gada 14. maija Liepājā, Lāču ielā 21 dz 3 dzīvoja<br />

baptiste Malaine Dobelis (Dz. Limbits) (*<strong>30</strong>.10.1903.<br />

Liepājā), un viņas meitas (paaudze):<br />

• Biruta Dobelis (*11.12.19<strong>30</strong>. Liepāja).<br />

• Aija Dobelis (*29.12.1935. Liepāja).<br />

1941. gadā šajā dzīvoklī ir dzīvojis arī kāds “Vojentorga”<br />

darbinieks Ivans Sergejevičs Maļutns (*1918. Ukraina),<br />

kurš te apmetās 1941. gada 5. martā, bet iedzīvotāju<br />

pierakstīšanas brīdī bija izbraucis uz lauku darbiem<br />

Aizputes pagastā. Šīs pašas mājas 1. Dzīvoklī dzīvoja<br />

baptisti Lapiņš Dobelis (*10.12.1872. Gramzda) un viņa<br />

sieve Jūle Ķere (*10.1.1877. Aizvīķu pagasts), kas bija šī<br />

nama saimnieki.<br />

924 925<br />

Johans Dobelis (*29.4.1876. Gramzda †2.2.1945.)<br />

apglabāts Gotha/Turingen karavīru kapsētā<br />

Jānis Dobelis Jēkaba d. *1898, nošauts 23.10.1938. Krievijā<br />

Sīmanis Dobelis Jāņa d (*1891 Liepāja, nošauts 18.1.1938.,<br />

apglabāts Ļeņingradā)<br />

Andrejs Dobelis un Katrīne:<br />

• Jānis Dobelis (*3.11.1871. Gramzde) Purmsātu<br />

kalps Andrejs Dobelis un Katrīne, krustvecāki Jānis<br />

Vassar, puisis Ansis Bieznieks, kalpa sieva Anna<br />

Šakkar.<br />

Vai šie nav Miķeļa Dobeļa brāļi?<br />

Žanis Dobelis Dāvida d. (*1896 Rīgā? Nošauts 16.5.1938.<br />

Maskavā)<br />

Fricis Dobelis Dāvida d (*1898. Gramzda, nošauts<br />

2.28.1938. Maskavā)<br />

***<br />

Dāvids Dobelis un Marence<br />

• Miķelis Dobelis (*18.3.1893. Mazgramzde,<br />

†26.2.1938. Maskava), Dāvids Dobelis un Marence,<br />

krustvecāki zemnieks Miķelis Dobelis, muižas<br />

Lapiņš Dobelis un viņa sieva Jūle.<br />

Par Miķeli Dobeli (*18.3.1893. Mazgramzde, †26.2.1938.<br />

Maskava) ir zināms, ka viņš ir viens no komunistiskā<br />

terora upuriem, nošauts Maskavā, Butovas poligonā<br />

1938. gada 26. februārī. Ir zināms, ka aresta brīdī 1938.<br />

gada 10. janvārī viņš dzīvoja Maskavā, Tovariševskas<br />

šķērsielā 23 dz 1, (Товарищеский пер., д. 23, кв. 1) un<br />

viņš tika apsūdzēts par spiegošanu Latvijas labā. 1938.<br />

gada 11. februārī PSRS prokurora un NKVD komisija<br />

viņam pasludināja spriedumu un jau 26. februārī viņš tika<br />

nošauts un apglabāts Butovā. Reabilitēts: 1957. gada 11.<br />

jūnijā (Lietas numurs: том I, стр.146, место хранения<br />

дела - ГА РФ).<br />

***<br />

Ernsts Dobelis<br />

• Iespējams ir šis Jānis Dobelis, (*1829.<br />

†15.11.1863.) miris kā 34 gadus vecs kalps<br />

Mazgramzdas “Vecvagaros”, precēts<br />

***<br />

9<br />

.<br />

saime<br />

1811. gadā Miķeļa Siksnes saimē (9. saime) dzīvoja<br />

Jāņa Dobeļa dēls Ernsts Dobelis (*18.6.1768.), kurš pirms<br />

tam bija puisis “Jaunģībiešu” (10. saime) saimē. Te 1799.

gadā viņš salaulājās ar Indriķa Ģībieša (*1753.) un viņa<br />

sievas Ģedes Ģībietes (*1756.) meitu Annu Ģībieti un abu<br />

ģimenē piedzima (paaudze):<br />

• Ilze Dobele (*1799. †1804.) nāves brīdī bija 4½<br />

gadus veca.<br />

• Pēteris Dobelis (*1802.), dzimšanas reģistrā<br />

norādīts - Dobeļa Irnesta [Ernesta] Ingr būmeistara<br />

dēls no Siksne Miķeļa saimes, bet 1816. gada<br />

februārī iesvētību sarakstā – kā tēva nodarbe<br />

norādīta staļļmeistars.<br />

• Katrīne Dobele (Indriķe) (*1809.), iesvētīta<br />

1824. gadā 15 gadu vecumā, 1831. gada 22.<br />

novembrī salaulājās ar Trekņos dzīvojošā Indriķa<br />

Indriķa dēla [uzvārds norādīts idenstisks vārdam]<br />

dēlu Jēkabu Indriķi. Laulību reģistrā līgavas tēva<br />

profesija norādīta – būmeistars [celtnieks].<br />

****<br />

Ģirts Dobelis:<br />

• Gehde Dobeļa Ģirta meita (*1758. †1773), iesvētīta<br />

1769, [provizoriskais dzimšanas gads]<br />

Ģirts Dobelis (kalps) un Katrīne [iespējams, 1867 gadā –<br />

14 saime]<br />

• Anna Dobele (Samats) (*24 [jeb 20. –<br />

pārbaudīt!!].3.1835. Mazgramzda †19.10.1916.),<br />

kalps Ģirts Dobelis un Katrīna, no Viļuma Dobeļa<br />

saimes, kr v kalpa sieva Anna Dobel, puisis Jēkabs<br />

Dobel, saimniece Gotlībe Dobele. Gramzdas<br />

draudzes mirušo reģistrā norādīta kā 82 gadus<br />

veca, acīmredzami precējusies ar Samatu.<br />

• Madde Dobele (*9.3.1838.), kalps Ģirts dobelis<br />

un Katrīne, kr.v. kalps Jānis Dobelis, saimniece<br />

Gotlībe Dobele, meita Madde Dobele<br />

Ģirts Dobelis un Magriete<br />

• Jānis Dobelis (*29.9.1825. †15.10.1825), 12<br />

dienas vecs Ģirts Dobeļis un Magrieta<br />

• Anne Dobele (*19.2.1828. †8.2.1829.) Ģirts<br />

Dobelis un Margrēta<br />

Ģirts Dobelis (saimnieks) un Anna<br />

• Madde Dobele (*6.2.1846.), saimnieks Ģirts<br />

Dobelis un Anne, kr.v. atraitne (saimniece ?) Madde<br />

Dobele, puisis Jānis Dobelis, puisis Viļums Buivids<br />

Jānis Dobelis kalps un Jūle<br />

• Magrieta Dobele (*24.4.1863. Mazgramzde),<br />

kalps Dobeļu Jānis un Jūle. Kr.v.. saimnieks Dobeļu<br />

Jēkabs, kalpa sieva Dobeļu Margrieta, saimniece<br />

Veita Margreta???<br />

Jānis Dobelis:<br />

• Miķelis Dobelis (†<strong>30</strong>.7.1765.)<br />

Jānis Dobelis un Magrieta<br />

• Lapiņš (*1810.) Jānis Dobelis un Magrieta<br />

[ieraksts pārsvītrots]<br />

Jānis Dobelis kalps un Madde<br />

• Maruš Dobele (*22.9.1849. †7.5.1852.<br />

Mazgramzde) kalps Jānis Dobelis un Madde, kr.v.<br />

kalpa sieva Magreta Dobele, puisis Jēkabs Dobelis<br />

• Anne Dobele (*17.3.1852. Mazgramzde) kalps<br />

Jānis Dobelis un Madde, kr.v. saimniece Ģībiešu<br />

Madde, saimniece Dobeļu Anne, kalps Dobelis<br />

Jānis<br />

1891. gada 5. Septembrī Jānis Dobelis salaulājās ar Madi<br />

Preiju un abu laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Zāmelis Žanis Dobelis (*24.3.1892. Kreicburga),<br />

Jānis Dobelis, Made, kr v zemnieks Zāmelis Dobelis,<br />

atraitne Katte Dobele, mežsargs Jēkabs Preiss<br />

Jānis Dobelis un Ida Bātā<br />

• Fricis Dobelis (*26.6.1891. Gramzda 28.2.1938.<br />

Maskava) Jānis Dobelis un Ida Bātā, [iespējams,<br />

uzvārds drīzāk ir Dahle]<br />

Par Frici Dobeli (*26.6.1891. Gramzda 28.2.1938.<br />

Maskava) ir atrastas ziņas, ka viņš bija viens no<br />

komunistiskā terora upuriem un tika nošauts Maskavā,<br />

Butovas poligonā 1938. gada 28. februārī. Atsevišķos<br />

avotos viņa dzimšanas gads norādīts 1891., bet tēvavārds<br />

- Dāvids<br />

1882. gada 9. maijā kalps Jānis Dobelis salaulājās ar Annu<br />

Kuplēnu un abu laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Fricis Dobelis (*<strong>30</strong>.8.1884.) Ohsenh (?) kalps<br />

Jānis Dobelis un Anne, krustvecāki – puisis Fricis<br />

Dobelis, kalps Sīmanis Dobelis un Katte.<br />

Jēkabs Dobelis un Magrēta:<br />

• Jānis Dobelis (*11.2.1824. †8.1.1842.) (18), Jāņa<br />

Dobeļa saime, neprec, vecāki Jēkabs Dobelis un<br />

Magrēta<br />

Jēkabs Dobelis un Maiga (vai nav domāta Madde???)<br />

• Lapiņš Dobelis Jēkaba un Maigas d (*1816.<br />

†8.5.1817.) 1g NAV BG<br />

Jēkabs Dobelis un Madde<br />

• Magrēta Dobele (*19.5.1817. †24.11.1840.)<br />

Jēkabs Dobelis un Madde, nāves brīdī meita Miķeļa<br />

Dobeļa saimē (23 ½ g) iesvētīta 1832. gadā, 15 gadu<br />

vecumā.<br />

• Minna Anna Dobelis (*2.3.1829. Mazgramzdas<br />

muiža), Jēkabs Dobelis un Madde<br />

SILENIEKU SAIME<br />

Ernsts Dobelis<br />

• Iespējams ir šis Jānis Dobelis, (*1829.†15.11.1863)<br />

miris kā 34 gadus vecs kalps Mazgramzdas<br />

“Vecvagaros”, precēts<br />

Varbūt šis? Jēkabs Dobelis (*24.6.1826.) Ernests Dobelis<br />

un Anne, ir 18<strong>30</strong>. g māsa Ilze<br />

Saimnieks Jēkabs Dobelis 1845. gada 15. decembrī<br />

apprecējās ar un Līzi Ģībieti un abu laulībā piedzima<br />

(paaudze):,<br />

• Lavīze Dobele (*1.6.1847.) saimmnieks Jēkabs<br />

Dobelis Silenieka saimē. Māte (?) Līze, kr.v.<br />

saimniece Ģībiešu katrīne, puisis Ģībiešu Ģirts, un<br />

[nesalasāms] Kārlis Zemnieks (?)<br />

• Līze Dobele (*7.3.1850. Mazgramzde †21.4.1852.<br />

Mazgramzde) saimnieks Jēkabs un Līze, krustvecāki<br />

kalpa sieva Līze Dobele, puisis Barona Klāvs, kalpa<br />

sieva Sīmaņa Līze.<br />

• Jānis Dobelis (*22.5.1875. Mazgramzda)<br />

“Silenieku” saimnieks Lapiņš Dobelis un Ilze.<br />

Kr.v. puisis Jānis Valte, saimniece Ilze Valte, Karls<br />

Ģībietis<br />

• Madlēne Dobele (Limbit) (*14.4.1878. Trekken),<br />

Lapiņš Dobelis un Ilze, kr.v. saimniece Madlēne<br />

Minkus, saimniece Līze Ģībiete, puisis Jānis<br />

Ukstiņš.<br />

Par paaudzes pārstāvi Madlēne Dobele (Limbit)<br />

(*14.4.1878. Trekken) ir zināms, ka viņa pārcēlās uz<br />

Liepāju, kur kļuva par kalponi un 1898. gada 6. aprīlī<br />

Liepājas Sv.Annas baznīcā salaulājās ar strādnieku Krišu<br />

Limbitu, kura vecāki bija Karls Limbits (†pirms 1898.)<br />

un Margrieta Limbita († pēc 1898.).<br />

Jēkabs Dobelis saimnieks Kalwalš (?) un Katrīne.<br />

• Ģirts Dobelis (*27.7.1876. Lietuva †24.5.1877.<br />

Lietuva), saimnieks Kalwalš (?) Jēkabs Dobelis un<br />

Katrīne. Kr.v. Puisis Ģirts Dobelis, saimniece Anne<br />

Inke, saimnieks Jānis Inkis. MIiris 10 mēnešu<br />

vecumā Lietuvā<br />

Šie vairs nav attiecināmi uz kalēja Jāņa Dobeļa un Annas<br />

laulību, meklēt citu saimi!<br />

• Anne<br />

muiža),<br />

Dobelis (*7.10.1829. Mazgramzdas<br />

• Jēkabs Dobelis (*20.9.18<strong>30</strong>. Mazgramzdas<br />

muiža),<br />

• Lapiņš Dobelis (*25.9.1835. Mazgramzdas<br />

muiža), [mātes vārds grūti salasāms, 178 ieraksts<br />

75 slaids]<br />

Krišjānis Dobelis – domājams - Krišjānis Dobelis (*1773.<br />

†11.3.1823.), (50) NAV BG:<br />

• Katrīna Dobele, Krišjāņa m (*1809. †1809),<br />

mirusi 8 dienu vecumā NAV BG<br />

1878. gada 29. maijā kalps Lapiņš Dobelis salaulājās ar<br />

Annu Mišuiki un abu laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Marianna Dobele (*27.4.1879. Lielgramzda<br />

†7.8.1891. Asīte) Miršanas brīdī – 13 ¼ gadus veca,<br />

Asītes kalps Lapiņš Dobelis un Anna. Krustvecāki<br />

meita Marianna Eidinga, kalpone Marence<br />

Mišaike, puisis Matīss Eidings.<br />

• Jēkabs Dobelis (*3.10.1880. Mazgramzde (Kalēti)<br />

†3.9.1902. Liepāja) vecāki kalps Lapiņš Dobelis un<br />

Anne. Krustvecāki kalps Jonas Mišuike, viņa sieva<br />

Magrieta Mišuike, Dāvids Mišuike. Pārcēlies uz<br />

Liepāju, kur bija strādnieks, miris 21 gada vecumā<br />

Liepājas pilsētas slimnīcā no vēdera plīsuma.<br />

Miršanas reģistrā Liepājas Sv.Annas baznīcā<br />

kā dzimšanas vieta norādīta Kalēti. Nāves brīdī<br />

neprecējies.<br />

• Lina Pidrike Dobele (*3.3.1885. Diždāma)<br />

Diždāmas kalps Lapiņš Dobelis un Anna.<br />

Krustvecāki saimniece Marence Mišuike, meita<br />

Līna Nahrke, Saimnieks Davids Mišeike.<br />

Lapiņš Dobelis (kalps) un Līze ,<br />

• Lapiņš Dobelis (*1859. †11.9.1862.), (3)<br />

Mazgramzdes kalps Lapiņš Dobelis un Līze<br />

Lapiņš Dobelis:<br />

• Ilze Dobele (Inge) (*13.12.1776.) 1815. gadā<br />

salaulājās ar Miķelis Inge, kurš bija atraitnis no<br />

Lapiņš Dobelis (*†pēc 1898.) un Ilze (*†pirms 1898.),<br />

Klelben (?),<br />

926 927<br />

* ***<br />

1863. gada 21. novembrī salaulājās kalps Jēkabs Dobelis<br />

(†pēc 1901.) un Māruš Dobele (†pēc 1901.) (acīmredzot<br />

– radniecība) un abu laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Anne Dobele (*1867. Mazgramzda †5.3.1874.<br />

Mazgramzde) mirusi kā bērns 6 ½ gadu vecumā.<br />

• Jānis Dobelis (*29.12.1870. Mazgramzda),<br />

krustvecāki - saimnieks Jānis Dobelis un Anne,<br />

puisis Jēkabs Dobelis.<br />

• Lapiņš Dobelis (*3.12.1874. Mazgramzde<br />

†28.7.1942. Liepāja) krustvecāki - puisis Lapiņš<br />

Dobelis, , saimnieks Jānis Dobelis un Anne<br />

• Katrīne Dobele (*17.6.1878. Mazgramzde),<br />

krustvecāki - Katrīne Buivida, Miķelis Jurke,<br />

saimniece Anna Veita.<br />

Saskaņā ar LVVA izziņu var konstatēt, ka Lapiņš Dobelis<br />

(*3.12.1874. Mazgramzde †28.7.1942. Liepāja) izceļoja<br />

uz Liepāju, kur bija strādnieks un 1901. gada 8. aprīlī<br />

Liepājas Sv.Annas baznīcā salaulājās ar zemnieka Lapiņa<br />

Kadeģa (†pirms 1901.) un viņa sievas Marijamas Kadeģes<br />

(†pirms 1901.) meitu Elsbi (Elizabeti) Kadeģi (*1875. [vai<br />

1874.] Purmsāti †5.12.1908. Liepāja), kas mirusi 34 gadu<br />

vecumā no diloņa (nāves ierakstā viņas dzimšanas vieta<br />

norādīta Kalētos, nevis Purmsātos, bet uzvārds norādīts<br />

“Kadeg”). Ir zināms, ka Lapiņš un Elzbe 1907. gada 24.<br />

martā iegādājās zemes īpašumu 179 kvadrātasu lielumā<br />

Liepājā, Ezera ielā 50. Abu ģimenē piedzima:<br />

• Alberts Dobelis (*7.8.1906. Liepāja †pēc 1941.).<br />

Ziņas par Albertu Dobeli (*7.8.1906. Liepāja †pēc 1941.)<br />

ir atrodamas 1941. gada tautas skaitīšanā, kur ir norādīts,<br />

ka līdz 1938. gada 11. oktobrim viņš dzīvoja savu vecāku<br />

namā Liepājā, Ezera ielā 50, bet tad pārcēlās uz Riekstu<br />

ielu 19 dz. 2, kur dzīvoja ar sievu Ženiju Dobeli (*5.8.1909.<br />

Grobiņa †pēc 1941), kura bija mājsaimniece. Pats Alberts<br />

bija luterānis, kurpnieks un cietuma sargs.<br />

Interesanti, ka savā testamentā kā īpašuma Ezera ielā<br />

50 mantinieci Lapiņš Dobelis ir norādījis Annu Dobeli<br />

(dzim. Grantiņš) (*14.5.1883. Grobiņa), kurai mantojuma<br />

tiesības nostiprinātas 1944. gada 3. februārī. No šī ieraksta<br />

var izdarīt pieņēmumu, ka Alberts Dobelis šajā laikā ir<br />

miris un Lapiņš Dobelis bija palicis pēdējais savā ģimenē,<br />

bet Anna Dobele (dzim.Grantiņš), visticamāk, ir Lapiņa<br />

Dobeļa sieva, kura ir norādīta 1941. gada tautas skaitīšanā<br />

kā dzīvojoša kopā ar Lapiņu Dobeli viņa mājā Ezera ielā<br />

50.<br />

Lapiņš Dobelis un katrīna<br />

• Jēkabs (*1813. †24.2.1815.) (miris2 g 6 m) Lapiņš<br />

Dobelis un Katrīna<br />

Matīss Dobelis:<br />

• Jēkabs Dobelis, Matīsa d, iesvētīts 1792<br />

• Ilze Dobele, Matīsa meita, iesvētīta 1792<br />

Miķelis Dobelis:<br />

• Klāvs Dobelis (*1761 †1790.)<br />

Savukārt Klāvs Dobelis (*1761 †1790.) 1783. gadā<br />

apprecējās ar Jēkaba Lībes meitu Magrētu Lībi (Dobeli/<br />

Braži), taču jau 1788. gadā ir atrodams ieraksts par<br />

Klāva Dobeļa atraitnes Magrētas Dobeles laulībām ar

Bruzīšu Jāni. (Jānis Braže) Vērojot šī uzvārda atveides<br />

izmaiņas turpmākajos ierakstos, var izteikt pieņēmumu,<br />

ka šis uzvārds no “Bruzīte” transformējies līdz “Braže”,<br />

tādēļ turpmākajā pētījumā tiek lietots uzvārds “Braže”.<br />

Jāpiezīmē, ka šis laulību ieraksts atkārtojas arī 1789.<br />

gadā, kas ļauj izteikt pieņēmumu, ka baznīcas grāmatu<br />

pārrakstīšanas gaitā ir nitiskui pārrakstīšanās kļūda,<br />

jo visticamāk, šeit runa ir par vienām un tām pašām<br />

laulībām. Ņemot vērā, ka nav atrodamas ziņas par citiem<br />

šajā laikā dzīvojošajiem Klāviem, ir pamats uzskatīt,<br />

ka miršanas reģistros kā 1790. Gadā mirušais Klāvs ir<br />

domāts šis pats cilvēks. Nav izslēgts, ka Klāvs faktiski ir<br />

miris 1789. Gadā, bet pierakstīts nākošajā. Tāpat 1804.<br />

gadā pie iesvētītajiem ir atrodams ieraksts par nelaiiķa<br />

Klāva meitas Mārušas iesvētībām, no kā varam izdarīt<br />

secinājumu, ka viņa dzimusi laikā starp 1784. Un 1788.<br />

gadu. Tādejādi Klāva Dobeļa un Magrietas Lībes laulībā ir<br />

dzimusi meita (paaudze):<br />

• Māruš Dobele (*1788.) Klāvs Dobelis, iesvētīta<br />

1804. gadā.<br />

Miķelis Dobelis saimnieks un Magriete<br />

• Jūle Dobele (*<strong>30</strong>.4.1863. Mazgramzde)<br />

saimnieks Dobeļu Miķelis un Magriete. Kr.v. kalpa<br />

sieva Dobeļu Bille, Truše Jūle, kalps Ģībiešu Jānis<br />

Mirušo reģistrā vienā gadā ir reģistrēti divi, domājams,<br />

vienas ģimenes locekļu nāves ieraksti – saimnieks (?)<br />

Sīmanis Dobelis (*1758. †28.10.1834.), kurš ir miris 76<br />

gadu vecumā un identiskā vecumā mirusī Sīmaņa atraitne<br />

Luīze Dobele, (76) (*1758. †27.11.1834.).<br />

Sīmanis Dobelis un Jūle.<br />

• Nedzīvs dēls (*19.7.1892 Mazgramzde<br />

†19.7.1892.), Sīmanis Dobelis un Jūle.<br />

Jāņa Dobeļa (*? †14.3.1765.) un vina sievas ģimenei<br />

varētu būt piederīgi (paaudze)<br />

• Viļums Dobelis<br />

• Lapiņš Dobelis, (*ap 1763.) iesvētīts 1779. Gadā<br />

Ir zināms, ka Viļums Dobelis 1769. gada 29. decembrī<br />

salaulājās ar Lapiņa Buivida meitu Annuš Buividi un abu<br />

laulībā piedzima:<br />

• Lapiņš Dobelis (†1777.)<br />

• Ernests Dobelis (*1786. †2.12.1840.) kalps<br />

Sauliten Jāņa saimē (54) NAV DZ BG iesvētīts 1808,<br />

Viļums Dobelis un Katrīne:<br />

• Ernsts (*1810.) Viļums Dobelis un Katrīna<br />

• Lapiņš (*9.1818.) Viļums Dobelis un Katrīne,<br />

iesvētits 1834<br />

• Spriģis Dobelis (*11.1823. †31.12.1824.) (1 gads<br />

un 1 m) NAV BG<br />

• Katrīna Dobele (*9.5.1828.) Viļuls Dobelis un<br />

Katrīne<br />

• Balcars Dobelis (*24.9.18<strong>30</strong>.) (kalps) Viļums<br />

Dobelis un Katrīne no Ģībieš saimes<br />

• Viļums Dobelis (*17.3.1835. Mazgramzdas<br />

muiža †4.4.1836.), miris kā bērns kalps Viļums<br />

Dobelis un Katrīne no Ģībieš saimes, krustvecāki<br />

puisis Viļums Dobelis, kalpa sieva Bruzīšu Annuše<br />

Zāmelis Dobelis:<br />

• Ģede Dobele, Zāmeļa m, iesvētīta 1789,<br />

provizoriski *1777<br />

Zāmels Dobelis, kurš, domājams, 1790. Gadā salaulājās<br />

ar Līzi Ģībieti, kļuva par tēvu (paaudze):<br />

• Klāvs Dobelis (*1802. †28.10.1831.) NAV BG,<br />

iesvētīts 1817.g februārī kā Zāmeļa dēls, domājams,<br />

18<strong>30</strong>. gada 9. novembrī precējies ar Ģirta<br />

Ģībieša meitu Annu Ģībieti. Ziņu par kopīgiem<br />

pēcnācējiem nav, jo Klāvs Dobelis mirst gadu pēc<br />

kāzām, būdams 29 gadus vecs.<br />

Sieviešu laulības:<br />

Kalētu “Bitītes” māju saimnieks Jānis Grietēns 1883. gada<br />

24. aprīlī salaulājās ar Billi [Bīni] Dobeli un abu laulībā<br />

piedzima (paaudze):<br />

• Līna Grietēna (*11.6.1888. Kalēti) krustvecāki<br />

meita Līna Runge, abi vecāki.<br />

Jūle Dobele. meita<br />

• Johanna Gotlībe Dobele (*5.12.1882. Trekken)<br />

Trekken Johannishof meita Jūle Dobele. Krustvecāki<br />

– saimniece Gotlībe Kidala, puisis Zāmelis Bunce,<br />

Līna Mulleres kundze<br />

• Jēkabs Dobelis (*12.2.1888. Lielgramzda<br />

†24.2.1888. Lielgramzda) meita Jūle Dobele.<br />

Krustvecāki kalps Jānis Mamje un Katrīne. Miris<br />

nedēļās vecumā, tēvs nav norādīts.<br />

1858. gadā kā 6. saimes – “Zāmeļa Dobeļa” saimes māju<br />

saimnieks ir norādīts Pētera Ģībieša dēls Lapiņš Ģībietis,<br />

kurš 1840. gada 17. novembrī apprecējās ar Jāņa Dobeļa<br />

un Maddes meitu Katrīnu Dobeli (*5.1822). Abu laulībā<br />

piedzima (paaudze):<br />

• Jēkabs Ģībietis (*1842.) (1867. gadā pārcēlies uz<br />

Bērzes krogu, tālāku ziņu nav)<br />

• Ģirts Ģībietis (*1848.? Mazgramzde †10.3.1850.<br />

Mazgramzde) miris kā zīdainis 1 2/3 gada vecumā<br />

• Pēteris Ģībietis (*1850.? Mazgramzde †9.11.1850.<br />

Mazgramzde) miris kā zīdainis 3 nedēļu vecumā.<br />

• Lapiņš Ģībietis (*1851.) (1867. gadā atstājis<br />

muižu, tālāku ziņu nav)<br />

• Katrīne Ģībiete (*1854.)<br />

Lavīze Dobele<br />

• Nekristīta meita (*24.8.1873. Mazgramzde,<br />

†1873. Mazgramzde), māte – meita Mazgramzdē<br />

Lavīze Dobele<br />

* ***<br />

Margrēte Dobele, būdama saimniece kā māte<br />

(nenorādot tēvu, kurš visticamāk ir †1877. vai 1878.) ir<br />

norādīta sekojošiem paaudzes dēliem:<br />

• Ernsts Dobelis (*12.4.1874. Mazgramzde<br />

†11.11.1878. Trekken), māte Magrieta Dobele, kr.v.<br />

saimnieks Ernsts Inke, puisis Aurli (?) Buivid un<br />

Anna. Nāves ierakstā māte norādīta kā atraitne.<br />

• Fricis Andrejs Dobelis (*1.5.1877. Trekken),<br />

Mazgramzdes saimniece Margrēte Dobele. Kr.v.<br />

saimniece Margrieta Dobele, saimniece Madde<br />

Dobele, saimnieks Andrejs Buivids<br />

PURMSĀTU SAIMNIEKS ERNSTS DOBELIS<br />

DOBELIS-<br />

Paaudzes pārstāvis Ernsts Dobelis, (*ap 1870.) kurš<br />

tiek norādīts kā vispirms Purmsātos, bet vēlāk<br />

Lietuvā dzīvojošs saimnieks, bija precējies ar Annu<br />

(kāzas, visticamāk, notika 1892./93. gadā) un šajā laulībā<br />

piedzima (paaudze):<br />

• Jānis Dobelis (*22.4.1894. [*5.5.1894.] Purmsāti<br />

†5.10.1944. Rīga) krustvecāki saimnieks Pēteris<br />

Langmanis un sieva Māruš, zemnieks Klāvs<br />

Langmanis.<br />

• Lavīze Dobele (*27.11.1897. Miliču [jeb<br />

Malvidkes] ciems Lietuvā), krustvecāki. meita<br />

Lavīze Ģībiete, saimnieks Klāvs Dobelis un viņa<br />

sieva Lavīze.<br />

• Bille Līna Dobele (*11.10.1900. Malvidkes ciems<br />

Lietuvā) krustvecāki kurpnieks Pēteris Garoza un<br />

sieva Bille, Lavīze Dobele.<br />

Par paaudzes pārstāvi Jāni Dobeli (*22.4.1894. [*5.5.1894.]<br />

Purmsāti †5.10.1944. Rīga) ir zināms, ka viņš mācījās<br />

Aizvīķu pamatskolā un Liepājas pilsētas skolā, bet cariskās<br />

Krievijas armijā iesaukts 1915. gada 21. septembrī, iedalīts<br />

gvardes Keksholmas pulkā. 1916. gada 11. novembrī kļuva<br />

par praporščiku skolas junkuru, bet 1917. gada 5. aprīlī –<br />

par jaunāko apakšvirsnieku. 1917. gada 25. martā beidzis<br />

Gatčinas praporščiku skolu, pārcelts uz 5. Zemgales<br />

latviešu strēlnieku pulku, piedalījies kaujās Vidzemē. 1916.<br />

gadā saņēma praporščika (leitnanta) pakāpi, bet 1917.<br />

gada novembrī pārcelts uz Anapas speciālo ložmetēju<br />

skolu, pēc tam transporta komandieris 4. armijas korpusa<br />

štābā. I Pasaules kara laikā tika ievainots, tādēļ no Krievijas<br />

arhīvos atrodamās kartiņas varam uzzināt, ka viņš dzīvoja<br />

Gramzdā, piedalījās kaujā pie Tannenbergas 1914. gada<br />

13.-17. augustā, kam sekoja dalība Varšavas-Ivangorodas<br />

operācijā līdz 26. oktobrim. Laikā no 1915. gada 2. jūlija<br />

līdz 20. augustam bija “Poļu maisā”, bet no 1916. gada 22.<br />

maija līdz 16. jūlijam piedalījās krievu Dienvidrietumu<br />

frontes uzbrukumā. 1916. gada 22. februārī tika ievainots<br />

un nokļuva hospitālī Petrogradā. Jāpiezīmē, ka ievainotā<br />

kartiņā viņš norādīts kā “Ivan Loginovič”.<br />

Atvaļināts no dienesta 1918. gada 16. aprīlī un oktobrī<br />

atgriezies Latvijā un jau 1918. gada 5. decembrī tika<br />

iecelts par Grobiņas mežniecības pagaidu pārziņiu, bet<br />

1919. gada 8. janvārī – par pārziņa palīgu. Latvijas armijā<br />

iesaukts 1919. gada 11. oktobrī, un tika nozīmēts dienestā<br />

uz piektā Latvijas bruņuvilciena “Kalpaks”, kas tika<br />

uzbūvēts Liepajā 1919. gada 28. oktobrī inženiera Sproģa<br />

vadībā. Bruņuvilciens sastāvēja no bruņulokomotīves un<br />

diviem vagoniem ar pretložu bruņām un bija aprīkots<br />

ar 12 collu (<strong>30</strong>5 mm) angļu flotes lielgabalu un diviem<br />

ložmetējiem (platšautenēm). 4. novembrī Liepāja<br />

Attēls 396.<br />

Jānis Dobelis (pirmais no kreisās) un bruņuvilciens “Kalpaks” un tā komanda 1919. gadā.<br />

928 929

piedzīvoja uzbrukumu. Pretinieka artilērija apšaudīja<br />

fortus. Angļu karakuģi uzsāka bermontiešu artilēristu<br />

apšaudi. Ienaidnieka ofensīva pamazām apsīka, vienīgi<br />

kāda viņu kaujas vienība paslēpās netālu no dzelzceļa<br />

krustojuma tagadējās Brīvības ielas galā. Lai to padzītu, no<br />

Liepājas virsleitnanta Alfrēda Klestrova vadībā izbrauca<br />

un kaujā devās arī bruņuvilciens „Kalpaks”, tobrīd vēl<br />

bruņots tikai ar rokas ieročiem, kurus nēsāja karavīri.<br />

No vilciena raidītā uguns nevarēja aizsniegt ienaidnieku,<br />

tāpēc vilciena komandieris kopā ar 20 karavīriem metās<br />

tuvcīņā. Šādas drosmīgas rīcības priekšā pretinieks<br />

kapitulēja. Vilciena komandai uzvara maksāja dārgi,<br />

jo pirmais vilciena komandieris virsleitnants Alfrēds<br />

Kļestrovs (*†4.11.1919. Liepāja), kā arī vairāki kareivji<br />

kaujā krita. Pēc vilciena komandiera Kļestrova nāves,<br />

Dobelis tika iecelts par “Kalpaka” ložmetēju komandas<br />

priekšnieku un piedalījies kaujās pret bermontiešiem pie<br />

Liepājas un Lejaskurzemē. Liepājā šajā laikā uzturējās<br />

Lielbritānijas Kara flotes pārstāvji, kuri pēc smagajiem 4.<br />

novembra zaudējumiem piekrita „Kalpaka” apbruņošanai<br />

aizdot vienu jūras lielgabalu un divus rokas ložmetējus.<br />

Vieglajam bruņu vilcienam tas jau skaitījās pieņemams<br />

aprīkojums. Lielgabals tika aizdots ne tikai ar visu<br />

munīciju, bet arī apkalpi.<br />

14. novembrī sākās pēdējais bermontiešu uzbrukums<br />

Liepājai. To, tāpat kā uzbrukumu novembra sākumā, veica<br />

t.s. Plēves grupa, kā rīcībā bija samērā spēcīga artilērija.<br />

Jau 4.00 rītā sākās artilērijas uzbrukums Liepājas fortiem,<br />

pēc divām stundām tas jau bija sasniedzis savu maksimālo<br />

spēku. Pēc artilērijas apšaudes Plēves grupa pārgāja tiešā<br />

uzbrukumā un ieņēma visu fortu līniju, kā arī Saules muižu<br />

(tagadējā Jaunā pasaule un Cukura iela). Saules muižu<br />

atkaroja pēc tam, kad bruņotais vilciens no sāniem atklāja<br />

uz iebrucējiem artilērijas uguni. Tieši „Kalpaka” līdzdalības<br />

Attēls 396.<br />

Jānis Dobelis 1935. gadā.<br />

dēļ Saules muiža tika ieņemta, un turpmākajā kaujas gaitā<br />

vilciens, kamēr tam pietika granātu, atbalstīja rotas, kas<br />

uzbruka cietokšņa Vidus fortam. Tādejadi Dobelis ar savu<br />

komandu lielā mērā sekmēdams uzvaru visā kaujā un<br />

ienaidnieka galīgu sagrāvi. Vēlāk bruņuvilciens apsargāja<br />

Liepājas-Romnu dzelzeļa līnijas tiltu pār Ventu Mažeiķos.<br />

1919. gada decembrī to demontēja Jelgavas dzelzceļa depo<br />

un izmantoja ceturtā bruņuvilciena būvēšanai.<br />

1919. gada 2. decembrī Jānis Dobelis tika pārcelts<br />

uz 10. Aizputes kājnieku pulku, kur kļuva par rotas<br />

komandieri. Pēc kara (no 1920. gada 20. oktobra līdz<br />

1921. gada 2. maijam) bija bataljona komandiera vietas<br />

izpildītājs.1921. gada 21. februārī iecelts par instruktoru<br />

rotas komandieri, bet 15. maijā – par piulka saimniecība<br />

spriekšnieku. Atvaļināts no dienesta 1921. gada <strong>30</strong>. jūnijā<br />

(citviet norādīts – 19. decembrī) un pēc demobilizācijas<br />

bija Liepājas viršmezniecības iecirkņa mežzinis Nīcā<br />

un Purmsātu pagasta “Pērkoņu” māju saimnieks. Kopš<br />

1929. gada 15. Liepājas aizsargu pulka rotas komandieris,<br />

bet 1935. gadā kļuva par Rīgas V aizsargu pulka Sakaru<br />

bataljona rotas komandieri. 1935. gada 1. augustā tika<br />

iecelts par Zemkopības ministrijas vecāko sevišķo<br />

uzdevumu ierēdni, bet no 1. decembra bija Mežu<br />

departamenta Administratīvās daļas vadītājs un darba dēļ<br />

pārcēlies uz dzīvi Rīgā (viņš dzīvoja Dzirnavu ielā 35-49).<br />

II Pasaules kara laikā strādājis turpat, vecākais referents.<br />

1920. gada 6. oktobrī apbalvots Lācplēša Kara ordeņa<br />

III šķiru (Nr. <strong>30</strong>5),1923. gadā – ar Latvijas brīvības kara<br />

piemiņas zīmi, 1928. gada 14. novembrī - ar Trīs Zvaigžņu<br />

ordeņa V šķiru (Nr. 1160) un Latvijas atbrīvošanas cīņu 10<br />

gadu jubilejas medaļu, kā arī Aizsargu nopelnu krustu. Ir<br />

zināms, ka Jānis Dobelis bija precējies ar Mildu Vanagu,<br />

taču par pēcnācējiem pagaidām nav izdevies atrast ziņas.<br />

Pārskatīt LVVA 1640-1522-66, 5601-1-1367.;<br />

Augusts Dobelis bija 19 divīzijas feldšeris 1945<br />

6000 latviešu virsnieku likteņi 213 lpp<br />

Dzimšanas ieraksts nav atarsts, bet miršanas reģistrā<br />

norādīts, ka miris kā bērns divu gadu vecumā.<br />

• Vilis Kiel (*2.3.1889. Mazgramzde) dzimis<br />

Jeannot Kiel un Annes Dobeles laulībā. Krustvecāki<br />

kalps Vilis Stregmans un viņa sieva Madde.<br />

1922. gadā piešķirtas zemes:<br />

Ģirts Dobelis Aizputes apr. Aizvīķu pagastā 11765<br />

Leopolds Kiel (*1805 Mazgramzdē †9.7.1862.) (57),<br />

neprecēts – IESPĒJAMS, BRĀLIS JEANNOT VAI CITS<br />

TUVS RADS (tēvs?)<br />

Ar Dobeļu dzimtu ir arī saistāms uzvārds Kīls (Kiel), kas<br />

dzimtā ienācis pateicoties Mazgramzdas kalpa Jāņa jeb<br />

Žaņa Kīla (Jeannot Kiel) 1885. gada 5. maijā notikušajām<br />

laulībām ar Annu Dobeli. Tiesa gan, Kīlam šīs bija otrās<br />

laulības - pirms tam viņš bija precējies ar Jūli Kīli, (*1849.<br />

Pleppen, †14.3.1885. Mazgramzde), kur nomira piecas<br />

dienas pēc trešā bērna dzemdībām. Tādejādi Anna<br />

Dobele ne tikai kļuva par māti vismaz trīs kopīgajā laulībā<br />

dzimušajiem pēcnācējiem, bet arī par audžumāti sava vīra<br />

pirmajā laulībā dzimušajiem. Tādejādi šajā ģimenē auga<br />

(paaudze):<br />

• Katrīne Kiel (*<strong>30</strong>.10.1879.) dzimusi Jeannot Kiel<br />

un Jūles laulībā. Ierakstā tēvs norādīts kā Jānis Kiel.<br />

• Jēkabs Kiel (*20.7.1883. Mazgramzde), dzimis<br />

Jeannot Kiel un Jūles laulībā.<br />

• Francis Fricis Kiel (*9.3.1885. Mazgramzde),<br />

dzimis Jeannot Kiel un Jūles laulībā.<br />

• Lapiņš Kiel (*19.1.1887. Mazgramzde) dzimis<br />

Jeannot Kiel un Annes Dobeles laulībā. Krustvecāki<br />

kalps Lapiņš Dobelis, kalpone Anlīze Bērziņa,<br />

puisis Balcers Siksne<br />

• Fritz Kiel (*1888. Mazgramzda, †11.2.1891.)<br />

dzimis Jeannot Kiel un Annes Dobeles laulībā.<br />

9<strong>30</strong> 931

ŽURNĀLISTS ĀDOLFS DOBELIS<br />

DOBELIS-<br />

Presē un enciklopēdiskos izdevumos ir norādīts<br />

sabiedriskais darbinieks un žurnālists, paaudzes<br />

pārstāvis Ādolfs [Jeanno] Dobelis (*1889. Liepāja<br />

†15.10.1918. Rīga), kurš bija mācījies Alfonsa Šaņavska<br />

universitātē Maskavā, 1917.-1918. gados bija Latvijas<br />

Nacionālās padomes ārlietu nodaļas sekretārs Pēterburgā.<br />

Lai arī Ādolfa dzimšanas vieta ir norādīta Liepāja, ziņas<br />

par viņa kristībām nav atrodamas nedz Sv.Annnas, nedz<br />

Sv.Trīsvienības baznīcās, taču nevar izslēgt varbūtību, ka<br />

viņš bija baptists, līdzīgi daudziem citiem Dobeļu dzimtas<br />

pārstāvjiem, vai arī kristīts kādā citā baznīcā.<br />

Saskaņā ar Rīgas II Meža kapu grāmatu, var izteikt<br />

pieņēmumu, ka Ādolfam Dobelim bija divi vārdi -<br />

Ādolfs, kas līdz šim norādīts publiskajos avotos un<br />

enciklopēdiskajos izdevumos, kā arī Žanno [Jeanno],<br />

kas kā vienīgais vārds ir minēts 1918. gada 22. oktobra<br />

apbedīšanas ierakstā nr. 1139. Saskaņā ar šo ierakstu<br />

par aizgājēja tēvu ir jāuzskata Jānis Dobelis, bet Ādolfs<br />

Žanno Dobelis tika apglabāts tagadējo Rīgas II Meža<br />

kapu Markusa kapu daļas 24. sektora 10. rindas 20. vietā<br />

(tolaik dēvēti arī par Brasas kapiem). Šī kapavieta līdz<br />

mūsdienām nav saglabājusies. Bez tam, apbedīšanas<br />

ierakstā ir norādīts, ka aizgājējs bijis <strong>30</strong> gadus vecs, kas<br />

[ja vien šis ieraksts nav kļūdains] ļauj izteikt pieņēmumu,<br />

ka viņš dzimis nevis 1889., bet 1888. gadā Liepājā. Turpat<br />

norādīts, ka mirušais bija neprecēts.<br />

Kopš 1908. gada strādāja presē – viņš publicējās<br />

izdevumos “Liepājas dzīve”, “Dzimtenes vēstnesis”,<br />

“Baltija” un “Līdums”, kur kopš 1913. gada iespieda<br />

dzejoļus, kritika sun tulkojumus. 1917. gadā izdeva<br />

dzejoļu krājumu “Maiņās un maldos”, ko sava laika kritika<br />

novērtēja atzinīgi – par to liecina arī fakts, ka Ādolfa<br />

Dobeļa aiziešanas mūžībā atcere tika atzīmēta brīvvalsts<br />

presē arī vēlākos gados. Pēc darba gaitu uzsākšanas<br />

Liepājā viņš pārcēlās uz Rīgu, kur darbojās izdevumos<br />

“Jaunais ceļš” un “Rīgas ziņas”. Bēgļu gaitas viņu aizveda<br />

līdz Pēterburgai, kur viņš sāka darboties latviešu bēgļu<br />

apgādāšanas centrālajā komitejā. Nekrologā ir teikts, ka<br />

viņš ir miris Rīgā viens, bez tuviniekiem, pilsētas slimnīcā<br />

un no pilsētas apglabāts Brasas kapos. Tāpat tur norādīts,<br />

ka sadzīves lietās nelaiķis bija nepraktisks – par sevi pašu<br />

un savām vajadzībām viņš arvien domāja vismazāk. Viņš<br />

upurēja sevi tēvzemes lietām. Nāvi izraisījusī saslimšana<br />

Ādolfu pārsteidza ceļā no Pēterpils uz Rīgu, kur viņš mira<br />

drīz vien pēc ievietošanas slimnīcā.<br />

aģentura šādu savu solījumu nav izpildījusi. Telegramas un<br />

rezolucijas nododot, mēs runājām ar aģenturas direktoru,<br />

kā vēlāk aizrādīja, K.Kachenu; viņš solīja paziņojumu<br />

izsūtīt pa visu Krieviju, bet dažādi politiski vēji laikam viņu<br />

no tam vēlāk atturējuši. Cik noprotams no jaunā kursa,<br />

tad uz kādu laiku pat pilnīgi jāatturās no kaut jebkādas<br />

pakalpības šajā iestādē. Krievu avīžu redakcijās, kur es biju<br />

personīgi, man solīja nākt pretīm, cik telpas atļaušot, bet<br />

paziņojumi pēdējo dienu notikumu (avīžu konfiskācijas)<br />

dēļ nav varējuši tālāk izplatīties. Pilnīgā veidā, kaut ari<br />

ar dažām kļūdām, paziņojums ar visām rezolucijām<br />

nodrukāts vienīgi “Novojā žizņā” zem kopēja virsraksta<br />

“Avtanomija Latviji”, bet izvilkumā - “Narodnoje Slovā”<br />

(tautas zocialistu centralorganā), “Petrogradski Golosā”,<br />

Maskavas “Utro Rossiji” u.c. - Telegramas somu seimam<br />

franču valodā un ukrainiešiem resp. tautu padomei nosūtīju<br />

tūliņ, kad ieradāmies Pētērpilī.<br />

Ārlietu nodaļa un viņas Informacijas birojs jau iesākuši<br />

strādāt. Noturētas vairākas sēdes, reorganizēts Informacijas<br />

birojs, viņā tagad patstāvīgi darbojas Seskis un es, šinīs<br />

dienās nosūtīsim Nacionalai Padomei protokolus.<br />

Pēterpils latviešu vairākums stāv diezgan tālu no tiem<br />

Attēls 396.<br />

Žurnālists Ādolfs Dobelis.<br />

Līdz mūsdienām ir saglabājusies Ādolfa Dobeļa vēstule<br />

Kārlim Skalbem par Latviešu Pagaidu Nacionālās Padomes<br />

Ārlietu nodaļas darbības uzsākšanu. Tajā viņš raksta:<br />

“Mīļais Skalbe! Par telegramām nebīsties: tās beigu beigās,<br />

sadabūtas rokās no valstdomnieka J.Zālīša. Tūliņ otrā<br />

dienā, kad ienācām Pēterpilī, nodevām radiotelegrafam uz<br />

ārzemēm paziņojumu par Latviešu Nacionalās Padomes<br />

nodibināšanos un rezolucijas, tāpat ari Pēterpils telegrafa<br />

aģenturai un visām galvas pilsētu laikrakstu redakcijām.<br />

Uz ārzemēm paziņojums aizgājis pa radiotelegrafu,<br />

paziņojums nodrukāts ari “Le Journal de Russie” un<br />

citos vietējos franču laikrakstos, bet Pēterpils telegrafa<br />

932 933

notikumiem, kas iet pār Latviju viņas nacionalā dzīvē.<br />

Tādēļ ari Nacionalās Padomes nodibināšanai tie, ar<br />

nelieliem izņēmumiem, pagājuši gaŗām bez sevišķas<br />

uzmanības. Tā kā Pēterpilī ir apm. 10 Nacionalās Padomes<br />

locekļi, tad gribam rīkot lielākus priekšlasījumu vakarus,<br />

apskatīt jautājumus par Latvijas valsts ideju un viņas<br />

realizēšanu, Latviju un Latvijas satversmes sapulci u.t.t.<br />

Esmu jau runājis ar Goldmani, Kreicberģi, u.c. Kā lektori<br />

paredzēti prof. Rancans, Kreicberģis, Zālīts, Seskis, es un citi<br />

pēterpilieši. Palūdz Akurateri, lai viņš bez kavēšanās man<br />

atsūta savas piezīmes pie protokola, kuŗas gribētu izlietot,<br />

nobeidzot 1.sesijas sēžu protokolu. Tāpat neizgaisiniet,<br />

lūdzami, Dr. Zālīša referatu, kuŗu no manim paņēma<br />

Vītoliņš.”<br />

Savās atmiņās, kas izdotas grāmatā “Latvijas valsts<br />

izcelšanās” Ā.Dobeli ir pieminējis arī Jānis Seskis, kurš<br />

raksta: “1917. gada 17. novembrī Valkā nodibinājās<br />

Latviešu Pagaidu Nacionālā padome, kuras Ārlietu nodaļā<br />

tagad automātiski pārgāja arī Latviešu Informācijas birojs<br />

Pēterpilī. Par Ārlietu nodaļas priekšsēdētāju ievēlēja J.<br />

Goldmani, par locekļiem prof. Rancānu, O. Nonācu, A.<br />

Bergu un A. Dobeli, par sekretāriem A. Dobeli un mani.<br />

Ārlietu nodaļai bija tiesības kooptēt vēl dažus locekļus.<br />

Ārlietu nodaļas locekļu izvēle jāatzīst par izdevīgu vismaz<br />

tanī ziņa, ka tas bija personas, no kurām neviena nebija<br />

uz sabiedroto valstu “melnās listes”. Šo principu klusībā<br />

ievēroja stingri arī vēlāk jauno biedru kooptēšanā. Tas bija<br />

pirmais noteikums, lai iegūtu ārvalstu, sevišķi Antantes<br />

pārstāvju, uzticību.<br />

Kā darbabiedru tagad dabūju A . Dobe1i. Tas bija jauns,<br />

nesavtīgs ideālists, kas darbā par Latvijas neatkarību ielika<br />

savu sirdi un dvēseli. Pēc izglītības viņš bija jurists, pēc<br />

dabas liriķis un ne bez panākumiem darbojās arī dzejas<br />

laukā. Tanīs laikos latvie¬šiem bija daudz krietnu juristu,<br />

kas gan bija labi tautieši, bet kam ar latviešu literāro<br />

valodu un sevišķi rakstību gāja tā pavāji. Par Dobeli tad<br />

nu daži darbabiedri mēdza pazoboties, ka viņš laikam<br />

būšot “latviešu juristu biedrības” nākamais sekretārs, jo, kā<br />

zobgaļi apgalvoja, latviešu juristu biedrībai sekretārs būšot<br />

jasameklē ar sludinājumiem laikrakstos... - Ar Nacionālās<br />

padomes Ārlietu nodaļas nodibināšanu Informācijas biroja<br />

darbība dabūja morālu un juridisku pamatu - runāt latviešu<br />

tautas vārdā. - Ārlietu nodaļas darbības programma<br />

bija loti plaša: jāinformē Antantes valstu pārstāvji par<br />

latviešu tautas kultūru, saimniecisko stāvokli, politiskajiem<br />

mērķiem; jāatspēko un jāreaģē uz tiem latviešu tautas<br />

politiskās gribas sakropļojumiem un viltojumiem, ko laida<br />

klajā latviešu lielinieki un vācu okupācijas vara; jāmformē<br />

Antantes valstu pārstāvji un ārzemju prese par latviešu<br />

tautas stāvokli zem okupācijas varas, kā arī par to latviešu<br />

stāvokli, kas smaka zem lielinieku sloga; jānoskaidro<br />

ārvalstu pārstāvjiem lieliniecisko latviešu strēlnieku<br />

stāvoklis pret latviešu tautu un krievu lieliniekiem; jāizdod<br />

propagandas brošūras un ziņojumi par Latviju; jāsagatavo<br />

Sabiedroto doma Latvijas valsts neatkarības atzīšanai;<br />

jāglābj un jākopo latviešu tautas dzīvie spēki eventuālai<br />

vēlākai cīņai par Latvijas brīvību; jāuztur dzīvi sakari ar<br />

Nacionālās Pagaidu padomes prezidiju utt.<br />

Ārlietu nodaļas, kā Latviešu Nacionālās padomes orgāna,<br />

vispirmais pienākums bija pārtulkot Nacionālās padomes<br />

izstrādātās un pieņemtās deklarācijas, uzsaukumus un<br />

protestus franču valodā, piegādāt ārvalstu pārstāvjiem un<br />

ārvalstu presei.<br />

Tagad Informācijas biroja personāls palielinājās. Nu jau<br />

bija iespējama darba sadalīšana. A. Dobelim uzdeva<br />

nodibināt sakarus ar krievu sabiedrību un presi un informēt<br />

to par Latvijas centieniem. Man bija jāievada un jāuztur<br />

sakari ar ārvalstu Pārstāvjiem un jāpiegādā propagandas<br />

materiāli ārzemju presei.<br />

Vēlāk birojs pieņēma savā dienestā ari Dr. O. Grosvaldu,<br />

tagadējo sūtni Parīzē, J. Līgotni—Rozi un vēl dažus citus<br />

darbiniekus.”<br />

Voldemārs Dobelis Ģirta dēls (*10.5.1900. Liepāja<br />

†3.10.1919. Jadvigova Latgalē)<br />

Kareivis 3. atsevišķā (studentu) bataljonā.<br />

Dzimis 1900. gada 10. maijā Liepājā.<br />

Kritis 1919. gada 3. oktobrī pie Jadvigovas Latgalē.<br />

Apbalvots par 1919. gada 18. maija cīņu pie Kauguriem.<br />

Paaugstināts par dižkareivi.<br />

3. atsevišķās (Studentu) rotas kareivis.<br />

Lāčplēša kara ordenis piešķirts 1920. gadā.<br />

Dzimis 1900. gada 10. maijā Liepājā. Izglītojies Liepājas<br />

tirdzniecības skolā. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi<br />

1919. gada 5. februārī, piedalījies daudzās kaujās pret<br />

lieliniekiem.<br />

1919. gada 18. maijā pie Kauguriem ienaidnieka<br />

uzbrukuma laikā Voldemārs Dobelis pēc savas iniciatīvas<br />

uzņēmās nodaļas vadību un ar patšauteni atsita visus<br />

uzbrukumus, tā glābdams rotu no ielenkšanas, kas deva<br />

iespēju izsist ienaidnieku no tā ieņemtajiem ierakumiem.<br />

Par nopelniem kaujās paaugstināts dižkareivja pakāpē.<br />

Kritis kaujā Latgalē pie Jadvigovas 1919. gada 3. oktobrī.<br />

Andrejs Inge<br />

Seržants 10. Aizputes kājnieku pulkā.<br />

Dzimis 1887. gada 1. decembrī Liepājā.<br />

Nošauts 1941. gada 28. jūnijā.<br />

Apbalvots par cīņām 1919. gada 14. novembrī pie Liepājas<br />

Ziemeļu un Redana fortiem.<br />

Paaugstināts par virsseržantu.<br />

10. Aizputes kājnieku pulka seržants.<br />

Ordenis piešķirts 1924. gadā.<br />

Dzimis 1887. gada 1. decembrī Liepājā. Pamatskolas<br />

izglītība. Jūrnieks.<br />

Krievu armijā iesaukts 1914. gadā, piedalījies kaujās,<br />

apbalvots ar Jura krusta IV šķiru. 1917. gadā kritis vācu<br />

gūstā.<br />

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 5. oktobrī,<br />

piedalījies Liepājas aizstāvēšanā, kā arī citās 10. Aizputes<br />

kājnieku pulka kaujās.<br />

1919. gada 14. novembrī Liepājā pie Ziemeļu un Redāna<br />

fortiem Andrejs Inge ar savu vadu devās pretuzbrukumā<br />

un apturēja ienaidnieka pārspēka triecienu, tā dodams<br />

iespēju citām mūsu daļām sakārtoties kaujai. Turpmākā<br />

uzbrukumā sagūstīja bermontiešu virsnieku, vairākus<br />

kareivjus, ieguva smago, 2 vieglos ložmetējus u.c. trofejas.<br />

Dienestu turpinājis līdz 1934. gadam, virsseržants<br />

mīnmetēju rotā. Pēc atvaļināšanas dzīvojis Liepājā,<br />

kalpotājs Liepājas pasta kantorī.<br />

Nošauts 1941. gada 28. jūnijā.<br />

Fricis Urstiņš<br />

K aprālis 12. Bauskas kājnieku pulkā.<br />

Dzimis 1888. gada 15. aprīlī Liepājā.<br />

Miris 1922. gada 2. jūnijā Liepājā.<br />

Apbedīts Liepājā, Ziemeļu kapsētā.<br />

Apbalvots par sakaru atjaunošanu 1920. gada 28. maijā<br />

pie Bašku-Amjeļinas ciemiem Latgalē.<br />

12. Bauskas kājnieku pulka kaprālis.<br />

Ordenis piešķirts 1920. gadā.<br />

Dzimis 1888. gada 15. aprīlī Liepājā. Zemkopis Dzērves<br />

pagastā. 1. pasaules karam sākoties, aizbraucis uz Maskavu.<br />

Krievu armijā mobilizēts 1915. gadā, 1916. gadā pārnācis<br />

uz 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulku, kura rindās<br />

piedalījies strēlnieku cīņās, par Ziemassvētku kaujām<br />

saņēmis Jura krustu.<br />

Latvijas armijā iesaukts 1920. gada 1. janvārī, piedalījies<br />

pēdējās Latgales atbrīvošanas operācijās.<br />

934 935<br />

Kad 1920. gada 28. maijā Latgalē ienaidnieks uzbruka<br />

Bašku un Ameļinas sādžām un artilērijas apšaudes laikā<br />

tika pārtraukti telefona sakari ar bataljona štābu, Fricis<br />

Urstiņš zem spēcīgas ienaidnieka uguns atjaunoja telefona<br />

tīklu, tā dodams iespēju laikus nosūtīt uz frontes līniju<br />

rezerves un noturēt pozīcijas.<br />

Atvaļināts 1921. gada septembrī. Jaunsaimnieks Dzērves<br />

pagasta Vecajā ceplī. Miris ar tuberkulozi 1922. gada 2.<br />

jūnijā Liepājas kara slimnīcā. Apbedīts Liepājā, Ziemeļu<br />

kapos.<br />

Andrejs Vecvagars<br />

K areivis 7. Siguldas kājnieku pulkā.<br />

Dzimis 1896. gada 12. februārī Grobiņas pagastā.<br />

Miris 1961. gada 18. aprīlī.<br />

Apbalvots par darbību 1919. gada 5. novembrī pie Liepājas<br />

Krusta stacijas.<br />

7. Siguldas kājnieku pulka kareivis.<br />

Ordenis piešķirts 1920. gadā.<br />

Dzimis 1896. gada 12. februārī Grobiņas pagastā.<br />

Strādnieks.<br />

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 10. jūnijā<br />

Zemessargu rotā, pēc tam 7. Siguldas kājnieku pulkā,<br />

piedalījies Liepājas aizstāvēšanā, kā arī tālākajās pulka<br />

cīņās.<br />

1919. gada 5. novembrī pie Liepājas Krusta stacijas Andrejs<br />

Vecvagars neskatoties uz ienaidnieka ložmetēju uguni,<br />

brīvprātīgi iznesa no kaujaslauka kritušā bruņuvilciena<br />

komandiera leitnanta Alfrēda Klestrova līķi.<br />

Atvaļināts 1921. gada 1. maijā. Vairākus gadus dienējis<br />

Liepājas apriņķa policijā un robežsardzē, pēc tam strādājis<br />

kuģniecības kantorī, dzīvojis Liepājā. Pēc 2. pasaules kara<br />

dzīvojis Vērgales pagasta Rīdziņās. strādājis kolhozā<br />

“Ļeņina ceļš”. Miris 1961. gada 18. aprīlī<br />

p apildus:<br />

Jēkabs Dobelis un Ieva:<br />

• Katrīne Dobele (Ķibure) (*3.5.1870.<br />

[*20.4.1870.] Bārtas pagasts †12.12.1943. Bārtas<br />

pagasta “Priedieni”), nāves brīdī bija saimniece,<br />

atraitne. Kā krustvecāki norādīti saimniece Birzes<br />

Maiga, saimnieks Birzes Klāvs, kalps Dobeļu Klāvs.<br />

1941. gadā Jelgavā, Plūdoņa ielā 20 dz.1 dzīvoja Milda<br />

Dobele (*26.12.1898. Majoros †pēc 1941.) un viņas<br />

meita Marta Dobelis (*16.2.1925. Bārtes pagasts). Abas<br />

uz Jelgavu pārcēlās 1940. gada 1. novembrī un līdz tam<br />

dzīvoja Rīgā, Dzirnavu ielā 31 dz 49, kur bija apmetušās<br />

1939. gada 22. septembrī.<br />

Bernātu ielā 37 dz 3 1941. gadā dzīvoja<br />

Jēkabs Dobelis (*23.2.1870.)

BĀRTAS DOBEĻI - LIEPĀJAS BAPTISTI<br />

DOBELIS-<br />

Ievērojams Dobeļu dzimtas atzars tiešā Mazgramzdas<br />

tuvumā ir dzīvojis Bārtas muižā (Oberbartau) un<br />

tai līdzās esošajā Nīcā (Niederbartau), kā arī Dunikas<br />

pagastā (tajā agrārreformas laikā apvienoja Rucavas,<br />

Nīcas un Bārtas pagastus), ko kopumā var apzīmēt kā<br />

Dobeļu dzimtas Bārtas atzaru. Ziņas par šo dzimtas<br />

atzaru sniedz Bārtas kroņa muižas dvēseļu revīzijas un<br />

Bārtas baznīcas grāmatas. 1858. gada 3. maijā pabeigtajā<br />

revīzijā Dobeļu ģimenes te atrodamas vismaz 14 dažādās<br />

saimēs, kā arī mājām ir konstatēts nosaukumi “Laudobell”<br />

ar norādīto otro – “Silenieku” nosaukumu (6. saime)<br />

un “Diž Dobel” (18.saime). Nosaukums “Ļaudobeļi”<br />

ir uzskatāms par salikteni, kas cēlies no “Ļaudis” un<br />

“Dobeļi”, norādot uz cilvēku izcelsmes vietu no Dobeļu<br />

saimes. 19. gadsimtā Bārtā ir bijušas divas saimniecības<br />

“Ļaudobeļi” – “Silleneek” un “Galla Suddik”. Tāpat eksistē<br />

mājvārds “Mazdobeļi”, ko vietējie mēdza dēvēt arī par<br />

“Maģduobeļiem”.<br />

1935. gadā Jēkabs Dobelis ir norādīts kā vecsaimniecības<br />

“Rāti” īpašnieks<br />

1935. gadā Klāvs Dobelis ir norādīts kā drēbnieku<br />

darbnīcas “Sedola 3. namelis” ‘īpašnieks<br />

1935. gadā Dobelis ir norādīts kā jaunsaimniecības<br />

“Strautiņi” īpašnieks<br />

1939. gadā Annas Dobeles saimniecība “Sukauške”<br />

pārdēvēta par “Tīrumi”<br />

1935 – Dobeļiem pieder “Tastuma namelis” sīksaimniecība<br />

Vispilnīgākā revīzija, pēc kuras ir iespējams izsekot<br />

Dobeļu dzimtai Bārtā, ir 1858. gada revīzija, kurā ir<br />

norādīti ne tikai saimēs dzīvojošo vārdi, bet arī uzvārdi.<br />

Šobrīd norādītie dzimšanas gadi var tikt koriģēti +/- 1<br />

gada intervālā, jo tie norādīti, par pamatu ņemot 1858.<br />

gada dvēseļu revīzijā norādīto vecumu.<br />

Šobrīd var izteikt pieņēmumu, ka Dobeļu dzimtas atzara<br />

aizsācējs Bārtā ir viens Dobelis, kurš, iespējams, ir saistīts<br />

ar Mazgramzdas muižas Dobeļu dzimtu – nav izslēgts, ka<br />

tas ir Aizvīķu atzara ciltstēvs Attis Dobelis. Domājams, Šī<br />

Bārtas Dobeļu dzimtas atzara aizsācēja ģimenē piedzima<br />

vismaz pieci pēcnācēji, kas vēlāk ir identificējami kā piecu<br />

Bārtas muižas Dobeļu dzimtu aizsācēji (paaudze):<br />

• Andrejs Dobelis († pirms 1834.) (1. līnija)<br />

• Klāvs Dobelis (2. līnija)<br />

• Miķelis Dobelis (*1777. Bārta †11.8.1845. Bārta)<br />

(3. līnija)<br />

• Jēkabs Dobelis (4. līnija)<br />

• Jānis Dobelis (5. līnija)<br />

Turpinājumā – par katru no šiem pieciem atzariem plašāk.<br />

Kā atsevišķs ir uzskatāms Pērkones Dobeļu atzars, kas,<br />

visticamāk, ir atdalījies no Bārtas Dobeļu dzimtas.<br />

Jāņem vērā, ka par visvecāko Bārtā atrasto apbedījumu<br />

tiek uzskatīts Plostnieku kapos apglabātais Klāvs Dobelis<br />

(*†4.4.1814.), par kuru pagaidām nav atrastas plašākas<br />

ziņas. Nav izslēgts, ka te domāts 2. līnijas aizsācējs, pie<br />

nosacījuma, ka šobrīd no dvēseļu revīzijām izskaitļotajos<br />

vecumos ir gadu nobīde.<br />

Nav izslēgts, ka Dobeļu dzimtas (t.sk. – uz Gramzdas<br />

apkaimes dzimtas atzara) saknes ir meklējamas tieši<br />

Bārtas apkaimē, kur atrodas “Diždobeļu” mājas,<br />

kas daļēji saglabājušās līdz mūsdienām. Tās bija<br />

kādreizējā “Dobeļciema” centrā un līdzās tām atrodas<br />

Ķīburu-Diždobeļu avots.<br />

936 937

PĒRKONES DOBEĻI<br />

DOBELIS-<br />

BĀRTAS DOBEĻI - 1. LĪNIJA<br />

DOBELIS-<br />

Pērkones Dobeļi<br />

Saimnieks Ansis Dobelis (*1773. Pērkone †8.11.1834.<br />

Pērkone), miris 61 gada vecumā un viņa sieva<br />

Katrīna Dobele (*1768. Pērkonē †24.6.1842.), mirusi 74<br />

gadu vecumā kā atraitne<br />

Kalps Andrejs Dobelis un Maija:<br />

• Ilze Dobele (*1834 Pērkone †22.10.1834. Pērkone),<br />

Pērkones kalpa Andreja Dobeļa un viņa sievas<br />

Maijas meita, mirusi 1 gads jeb diena vecumā?<br />

• Maija Dobele (*1838. †17.1.1840. Pērkone),<br />

Pērkones Andreja Dobeļa un Maijas meita, 13<br />

mēneši<br />

Spriežot pēc baznīcas grāmatās atrodamās informācijas,<br />

Pērkones saimnieks Jānis Dobelis bija precējies divas<br />

reizes – viņa pirmā laulība bija ar Ģedi Dobeli (*1808.<br />

Pērkone †27.7.1838 Pērkone), pēc kuras nāves Jānis Dobelis<br />

salaulājās ar Maddi un šajā laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Andrejs Dobelis (*1839. †8.11.1839. Pērkone,<br />

Pērkones saimnieka Jāņa Dobeļa un Maddes d, 1<br />

mēnesis<br />

• Jānis Dobelis (*1840. Pērkone †29.12.1843.)<br />

Pērkones saimnieka Jāņa Dobeļa un Maddes dēls,<br />

3 gadi<br />

• Jānis Dobelis (*1846 †20.7.1846., Pērkones<br />

saimnieka Jāna Dobeļa un Maddes d, ¼ gads<br />

• Katrīna Dobele (*9.12.1851 Pērkone) saimnieka<br />

Jāņa Dobeļa un Maddes meita. Krustvecāki<br />

saimnieks Dobeļu Jānis, saimniece Smiltnieku<br />

Maija, saimnieka meita Pahtaru Katrīne<br />

Andrejs Dobelis (1. līnija)<br />

[nav izslēgts, ka no Aizvīķu līnijas Andrejs Dobelis<br />

*28.4.1779.]<br />

Par Bārtas Dobeļu atzara pirmo līniju ziņas ir atrodamas<br />

gan Bārtas baznīcas grāmatās, gan muižas dvēseļu<br />

revīzijās, gan 1949. gada represēto lietās. Šīs līnijas<br />

pārstāvji vēlāk dzīvo “Silenieku” mājās un “Jaunzemu”<br />

mājās, bet atzara aizsācējs ir saimnieks Andrejs Dobelis<br />

(† pirms 1834.), kurš bija precējies ar Bārtas “Aišu” saimē<br />

dzimušo Ilzi (*1751. Bārta †21.2.1834. Bārta). No Bārtas<br />

baznīcas grāmatas mirušo reģistra uzzinām, ka Ilze mira<br />

83 gadu vecumā kā atraitne. Abi kļuva par vecākiem<br />

vismaz diviem dēliem (paaudze):<br />

• Jēkabs Dobelis (*1797.)<br />

• Ķaups Dobelis (*1805.)<br />

Andreja Dobeļa dēls, paaudzes pārstāvis Jēkabs Dobelis<br />

(*1797.) sava dēla Jēkaba laulību ierakstā ir norādīts kā<br />

saimnieks, bija precējies ar Ilzi Dobeli (*1807.) un abu<br />

laulībā piedzima vismaz trīs pēcnācēji (paaudze):<br />

• Klāvs Dobelis (*1840.)<br />

• Jēkabs Dobelis (*1843.)<br />

• Ģede Dobele (*1845.)<br />

Bārtas saimnieka Jēkaba Dobeļa 22 gadus vecais dēls,<br />

paaudzes pārstāvis Jēkabs Dobelis (*1843.) Bārtas baznīcā<br />

1865. gada 20. jūnijā salaulājās un Bārtas saimnieka<br />

Andreja Antiņa 22 gadus veco meitu Ievu Antiņu (*1843.)<br />

Domājams, ka tieši šīs ģimenes pārstāvis Jēkabs Dobelis<br />

ir tas, kurš būdams 35 gadus vecs atraitnis 1880. gada<br />

10. februārī Bārtas draudzē salaulājās Lietuvas saimnieks<br />

Jēkabs [Dipko??? Dēls?] Dobelis, atraitnis (35) (*1844/45)<br />

un [Gohtar???] saimnieka Pētera Klēvnieka meita Maiga<br />

Klēvniece (23) (*1856/57)<br />

Latvijas teritorijā praktiski nekur citur, kā vien Bārtas<br />

apkaimē ir sastopams personvārds “Ķaups”, kas vairākkārt<br />

dažādās paaudzēs parādās arī Dobeļu dzimtā un Bārtā šis<br />

priekšvārds bija populārs līdz pat 19./20.gadsimtu mijai.<br />

Iespējams, ka vārds radies kā atvasinājums jeb saīsinājums<br />

no vārda “Jēkaupiņš” jeb “Jēkabs”. Pirmo reizi Dobeļu<br />

dzimtas kontekstā “Ķaups” sastopams Bārtas muižas<br />

“Kurkuš” jeb “Jaunzemu” mājās (2. saime), kurās 1858.<br />

gadā dzīvo Andreja Dobeļa dēls, paaudzes pārstāvis Ķaups<br />

Dobelis (*1805.) un viņa sieva Ieva Dobele (*1804.).<br />

1870. gadā Ķaups Dobelis ir norādīts kā “Jaunzemu” māju<br />

saimnieks. Ķaupa un Ievas laulībā ir dzimuši (paaudze):<br />

• Jēkabs Dobelis (*1831. †pēc 1899..)<br />

• Jānis Dobelis (*1840.), 1858. gadā strādāja par<br />

kalpu saimē Nr. 22. iespējams, ir *13.12.1838. un<br />

1891. gada 25. februārī no “Rūķīšu” jeb “Jaunzema”<br />

mājām norādīts kā muižu pametušais.<br />

• Katrīna Dobele (Vecvagare/Bāliņa) (*1846.).<br />

Par paaudzes pārstāvi Katrīnu Dobeli (Vecvagari/<br />

Bāliņu) (*1846.). ir zināms, ka viņa bija precējusies<br />

divas reizes. Pirmā laulība 1870. gada 25. oktobrī tika<br />

noslēgta Bārtas baznīcā ar Bārtas kalpa Jēkaba Vecvagara<br />

dēlu, Bārtas “Trinišu” māju saimnieku, 32 gadus veco<br />

Jāni Vecvagaru (*1838. †pirms 1900.). Šo laulību brīdī<br />

Katrīne Dobele bija 24 gadus un 2 mēnešus veca. Savukārt<br />

Liepājas Sv.Annas baznīcas laulāto reģistrā ir atrasts<br />

ieraksts, kas liecina, ka 1900. gada 14. maijā 54 gadus vecā<br />

atraitne Katrīna Vecvagare (dzim. Dobele) salaulājās ar 60<br />

gadus veco Nīcas saimnieku, atraitni Jāni Bāliņu (*1840.<br />

Niederbartava), kura vecāki bija Andrejs Bāliņš († pirms<br />

1900.) un Anna Bāliņa († pirms 1900.). Jāpiezīmē, ka 1935.<br />

gadā “Trinīšu” saimnieks bija Jēkabs Plācenis. Saimniecība<br />

Attēli 396.<br />

Jānis Dobelis, viņa sieva Margrieta un dēls Klāvs Dobelis.<br />

938 939

atradās Plostgalā, bet nosaukuma izcelsme ir saistāma ar<br />

aušanas terminu “trinitis”, kas ir audekls, ko veido ar trim<br />

nīšu kārtām un kam raksturīgs diagonāls raksts.<br />

Paaudzes vecākais dēls Jēkabs Dobelis (*1831. †pēc 1899.)<br />

kļuva par “Jaunzemu” māju saimnieku un apprecējās ar<br />

Ievu Dobeli (*1834. Bārta †20.11.1899.). Ieva nomira<br />

64 gadu un 8 mēnešu vecumā, bet abu laulībā piedzima<br />

(paaudze):<br />

• Jānis Dobelis (*1856. †ap 1950.) – iespējams,<br />

ir domāts šis, vai kāds cits brālis, Miķeļa brālis (ja<br />

bija vēl brāļi) Dobelis dzīvoja Lanģerī, “Smiltnieku<br />

mājās”,<br />

• Miķelis Dobelis (*1858. †pirms 1937.)<br />

• Ieva Dobele (Šalme) (*3.1869.)<br />

Ir zināms, ka 1889. gada 3. decembrī Bārtas draudzē<br />

salaulājās Bārtas saimnieka Miķeļa Šalmja dēls Pēteris<br />

Šalme (*8.1863.) kurš laulību brīdī bija 26 gadus un 4<br />

mēnešus vecs, un Bārtas “Jaunzemu” saimnieka Jēkaba<br />

Dobeļa meita Ieva Dobele (Šalme) (*3.1869.), kura<br />

laulību brīdī bija 20 gadus un 8 mēnešus veca.<br />

Savukārt Ievas Dobeles brālis Miķelis Dobelis (*1858.<br />

†pirms 1937.) 1895. gada 19. novembrī Bārtas baznīcā<br />

bija precējies ar Jāņa Russan meitu Katrīnu Russan<br />

(*1872. Rucava †pēc 1945.) [iespējams, uzvārda izruna<br />

bija “Rūsiņš”, kas ir vēsturiski un fonētiski raksturīgāka šai<br />

apkaimei], kas esot bijusi jautra un dzīvespriecīga sieviete.<br />

Miķelis un Katrīna ir apglabāti Bārtas “Plostnieku”<br />

kapos. Ziņas par šī dzimtas atzara ģimenes pārstāvjiem<br />

ir atrodamas arī represēto lietā Nr. 9995 (16440) un ir<br />

saistīta ar “Silenieku” mājām. Miķeļa Dobeļa un Katrīnas<br />

ģimenē piedzima (paaudze):<br />

• Jānis Dobelis (*1896. Bārta, “Jaunzemu” mājas †<br />

dzīvoja Bārtā)<br />

• Dobelis (*pēc 1902 ????. †) noslīka Bārtas upē,<br />

tīņa gados, [vidējais? Jeb jaunākais?]<br />

• Klāvs Dobelis (*14.10.1901. Bārta, “Jaunzemu”<br />

mājas †4.11.1981. Durbe).<br />

Par paaudzes vecāko dēlu Jāni Dobeli (*1896. Bārta,<br />

Attēli 396.<br />

Klāvs Dobelis un viņa sieva Made Dobele (dzimusi Metējs).<br />

“Jaunzemu” mājas †) pagaidām ir visai skopas ziņas – ir<br />

zināms, ka viņš saimniekoja “Jaunzemju” mājās, Bārtas<br />

baznīcā precējies ar Margrietu. Šajā ģimenē bija dēls<br />

(paaudze):<br />

• Klāvs Dobelis, kuram bija ģimene, (sieva<br />

skolotāja, vismaz divi bērni (paaudze) - 1 meita, 1<br />

dēls). Dzīvoja Liepājā. Plašāku ziņu pagaidām nav.<br />

Savukārt paaudzes pārstāvis, Miķeļa dēls Klāvs Dobelis<br />

(*14.10.1901. Bārta, “Jaunzemu” mājas †4.11.1981. Durbe)<br />

1915. gadā ieguva 4 klašu izglītību, strādāja savā zemnieku<br />

saimniecībā. Klāvs Dobelis bija precējies ar Jēkaba Metēja<br />

(*21.3.1862. †27.10.1943. Dunikas pagasta “Sileniekos”)<br />

meitu Madi Metējs (*<strong>30</strong>.4.1896. Nīca, “Silenieku” mājas<br />

†8.8.1970. Dunikas pagasta “Sileniekos”), kas 1905. gadā<br />

ieguva 3 klašu izglītību. Jēkaba Metēja miršanas aktā<br />

norādīts, ka viņš nodarbojās ar zemkopību, saņēma<br />

alimentus un bija luterānis. Ir zināms, ka kara laikā ģimene<br />

tika izlikta no “Silenieku” mājām, taču Jēkaba sieva nolēma<br />

tajā palikt. Kad Jēkabs ar pārējiem ģimenes locekļiem<br />

atgriezās savās mājās, sieva tika atrasta mirusi. Savukārt<br />

saimniecība “Silenieki” (citviet norādīta - “Silnieki-Vamži”,<br />

kas ir šo māju senākais nosaukums, jo “Silenieki” atradās<br />

līdzās “Vamžiem” un laika gaitā atdalījās no tiem, kļūstot<br />

par patstāvīgu saimniecību) 1939. gadā bija 29 ha liela (no<br />

tās tikai puse bija aramzeme), tajā bija 2 zirgi, 8 govis, 10<br />

cūkas, un tika algots viens pilna laika strādnieks. Kara<br />

laikā visa iedzīve tika izpostīta un pēckara gados Dobeļu<br />

ģimene dzīvoja nelielā pašu celtā namiņā, kam bija dots<br />

iepriekšējās saimniecības nosaukums.<br />

Savukārt Mades brālis Metējs piedalījās I Pasaules karā,<br />

kritis kaujās pret Bermontu. Madei ir norādīts vēl viens<br />

brālis – Miķelis Metējs (*27.12.1892. Dunikas pagasts),<br />

kurš ir minēts Mades represēto anketā kā dzimtenē<br />

palikušais radinieks, kurš dzīvo Liepājā. Miķelis Metējs<br />

strādāja bankā, taču PSRS laikā viņu apcietināja (īsi pēc<br />

kapitulācijas, atbrīvots pirms 1956.). 1941. gada tautas<br />

skaitīšanas datos ir norādīts, ka Miķelis Metējs kopš<br />

1940. gada 27. septembra dzīvoja Bernātu/Strautu ielā<br />

20/10 dz 13 (pirms tam – Bernātu ielā 3), bija strādnieks<br />

un vienā dzīvoklī ar viņu dzīvoja arī kāda Emma Lizums<br />

(*19.1.1898. Jumurkā), kura uz Miķeļa Metēja dzīvokli<br />

pārcēlās 1940. gada 15. novembrī un pirms tam dzīvoja<br />

Bārtas ielā 11. Miķelim Metējam pēcnācēju nebija,<br />

apbedīts Līvas kapos. Ir zināms, ka Metēju dzimtas kapi<br />

bija Ģedertu kapsētā Dunikā, kas padomju laikā tika<br />

iznīcināta. Pati Made Dobele sava mūža pēdējos 10 gadus<br />

bija slima un kopjama, gulēja gultā. Lai arī represēto<br />

lietā viņa sievas dzimtas uzvārds ir norādīts “Mēmā”, pēc<br />

Austras Annas Dobeles teiktā, šī informācija ir kļūdaina,<br />

jo dzimtas uzvārds ir bijis “Metējs”. Abu ģimenē piedzima:<br />

• Ilmārs Dobelis (*pirms 1936., †1936. ?), mira kā<br />

zīdainis gada vecumā.<br />

• Austra Anna Dobele (*7.4.1937. Dunika,<br />

“Silenieki”), neprecējusies, bērnu nav, represēto<br />

dokumentos kļūdaini dēvēta par Ausmu.<br />

• Dobelis (*1938. †1938.), miris dzemdībās.<br />

Austra Anna Dobele (*7.4.1937. Dunika, “Silenieki”)<br />

kopā ar vecākiem 1949. gada 25. martā tika deportēta uz<br />

Omskas novada Ņižņe-Omskas rajona Novo-Ivanovskas<br />

sovhozu. No nometinājuma vietas ģimene tika atbrīvota<br />

1956. gada 8. septembrī un pēc atgriešanās Latvijā dzīvoja<br />

Durbē, Raiņa iela 65a-19. Izsūtīšanas brīdi savās atmiņās<br />

ir aprakstījusi Austra Anna Dobele: “Manas atmiņas sākās<br />

ar to, ka pie galda viesistabā sēdēja un ēda krievu virsnieks.<br />

Otrs, arī krievu formā tērptais, šaudījās pa malu malām.<br />

Izrādījās, ka nabaga virsnieciņš bija galīgi badā un mamma<br />

viņam uzcepusi speķīti un olas. To viņai lūdzis zaldātiņš, lai<br />

iedod virsniekam brokastis. Pa to laiku, kamēr virsnieciņš<br />

stūķēja vēderā speķīti ar olām, zaldātiņam vajadzēja<br />

sapakot visu iedzīvi līdzi ņemšanai. Man vēl šodien tas<br />

skats stāv acu priekšā un ja es mācētu gleznot, es varētu<br />

pat viņa seju precīzi atveidot. Tad tēvam vajadzējis iejūgt<br />

zirgu, mantas un mūs pašus sakrāva vezumā un konvoja<br />

pavadībā aizveda līdz pagastmājai. Tur, pagastmājas sētā<br />

mēs bijām līdz vakaram. Visu dienu brauca klāt cilvēki<br />

ar mašīnām un pajūgiem. Apsargāja ļoti stingri, neļāva<br />

nemaz ieiet veikalā, kas atradās turpat, pagasta ēkā. Vēlā<br />

vakarā mūs kopā ar mantām iesēdināja mašīnā un kaut kur<br />

veda. Izrādījās, uz Tores staciju [kādreizējais nosaukums –<br />

Iļģi, atrodas aptuveni 2km uz dienvidiem no Grobiņas ].<br />

Tur ar visām mantiņām bija jāpārsēžas vilciena vagonos.<br />

Kā tas tur notikās, es neatminos. No ceļojuma vilcienā<br />

man palikušas atmiņā tās šausmas, ka nebija kur kārtot<br />

dabiskās vajadzības. Cilvēki to darīja trauciņos un lēja<br />

grīdas caurumā. Es domāju, ka caurumu grīdā izcirta paši<br />

braucēji. Kaut kādās stacijās vīrieši gāja ar spaiņiem pēc<br />

zupas. To dalīja pa karotei katram šķīvī. Tā mēs braucām,<br />

braucām – laikam, kādas divas nedēļas. Palika auksts. Ārā<br />

varēja redzēt lielus sniega kalnus. Kā mēs gulējām un vai<br />

vispār gulējām, es neatminos. Vienīgi manas atmiņas ļoti<br />

saistās ar to, ka es ļoti vaktēju tēti un mammu. Pati visu<br />

laiku raudāju. Gala stacija mums bija Kalačinska, netālu<br />

no Omskas. Mūsu vagonā ienāca kaut kādi cilvēki, civilā<br />

tērpti. Savā starpā runāja mums nesaprotamā valodā. Tie<br />

esot bijuši kolhozu un sovhozu direktori. Katrs no viņiem<br />

gribējis izvēlēties labu darba spēku. Vecīši un bērni viņus<br />

neinteresēja. Tālāk mūs ar mammu veda kaut kādā smagā<br />

mašīnā, tētim ar mantām vajadzējis braukt ar traktoru<br />

mums pakaļ. Te man bija vislielākie kreņķi, vai tikai tētis<br />

nepazudīs.<br />

Nezinu, cik ilgi mēs braucām un kā mēs nokļuvām<br />

zemnīcas tipa istabā. Tur dzīvoja kāda ukraiņu ģimene,<br />

kura arī bija izsūtīta no Ukrainas, tikai jau agrāk. Pirmais,<br />

ko ar mums darīja, bija atutošanas procedūra. Nezinu, vai<br />

mēs tik utaini bijām, bet visas mūsu mantiņas piebēra ar<br />

baltu pulveri, laikam dustu. Tā procedūra man vēl tagad<br />

rādās acu priekšā.<br />

Nokļuvuši mēs bijām Omskas apgabala Ņižņe Omskas<br />

rajona Novo Ivanovskas sovhoza pirmajā nodaļā (Ferma nr.<br />

1). Mums, kā specpārsūtītajiem (specpereseļenci – krievu<br />

val) bija atļauts dzīvot tikai šajā sētā, pēc minētās adreses.<br />

Uzraudzība bija stingra. Katru vakaru nāca pārbaudīt, vai<br />

visis esam mājās. Dokumentu nebija nekādu. Vienīgi bija<br />

izdota tāda izziņa (spravka – krievu val.), ka bija atļauts<br />

dzīvot pastāvīgi Omskas apgabala Ņižņe Omskas rajona<br />

Novo Ivanovskas sovhoza pirmajā nodaļā.”<br />

Austra Anna Dobele pēc atgriešanās no Sibīrijas mācījās<br />

Liepājas 5. vidusskolā – latviešu valodas nezināšanas dēļ<br />

mācības tika pabeigtas krievu plūsmā. Pēc tam strādāja<br />

kolhozā “Nākotne” un neklātienē studēja Latvijas<br />

lauksaimniecības akadēmijas ekonomikas fakultātē.<br />

Neprecējusies, pēcnācēju nav.<br />

Attēli 396.<br />

Jēkabs Metējs, viņa sieva un dēls Miķelis Metējs (stāv) pie I Pasaules kara piemiņas akmens Šķēdē.<br />

940 941

Attēli 396.<br />

Ilmāra Dobeļa bēres 1936. (?) gadā. Sēž (no kreisās) Jēkabs Metējs, Klāvs Dobelis, Made Dobele, Jēkaba<br />

Metēja sieva, X, Katrīna Dobele (dz.Russan), X. Stāv pirmais no labās (ar krustu)- Jānis Dobelis (Klāva<br />

Dobeļa brālis).<br />

Attēli 396.<br />

Klāvs Dobelis un viņa sieva Made Dobele.<br />

Attēli 396.<br />

Made Dobele, Austra Anna Dobele un Klāvs<br />

Dobelis 1955. gada Lieldienās Sibīrijā un 1967.<br />

gada 18. augustā – pēc iesvētībām Bārtas baznīcas<br />

drupās.<br />

942 943

BĀRTAS DOBEĻI - 2. LĪNIJA<br />

DOBELIS-<br />

Klāvs Dobelis (2. līnija)<br />

Par visvecāko Bārtā atrasto apbedījumu tiek uzskatīts<br />

Plostnieku kapos apglabātais saimnieks Klāvs Dobelis<br />

(*†4.4.1814.), par kuru pagaidām nav atrastas plašākas<br />

ziņas. Nav izslēgts, ka te domāts 2. līnijas aizsācējs, pie<br />

nosacījuma, ka šobrīd no dvēseļu revīzijām izskaitļotajos<br />

vecumos ir dažu gadu nobīde, kas pārbaudot atsevišķus<br />

ierakstus jau ir konstatēta vismaz +/- 2 gadu intervālā.<br />

Tādejādi varētu izvirzīt pieņēmumu, ka 1814. gadā mirušā<br />

Klāva Dobeļa jaunākais dēls Klāvs ir dzimis pēc sava tēva<br />

nāves un ir nosaukts par godu savam mirušajam tēvam.<br />

Tādejādi var uzskatīt, ka 2. līnijas aizsācējs Klāvs Dobelis<br />

kļuva par tēvu (paaudze):<br />

• Miķelis Dobelis (*1803.) – vēlāk dzīvoja<br />

“Mazžāžu” mājās<br />

• Jānis Dobelis (*1805. †1853.), pieminēts dvēseļu<br />

revīzijā, kā izpirkts no rekrūšiem.<br />

• Ieva Dobele (Sukanša) (*1812.) [pagaidām tikai<br />

pēc laulības ieraksta]<br />

• Jēkabs Dobelis (*1814.) – vēlāk dzīvoja<br />

“Diždobeļu” mājās<br />

• Klāvs Dobelis (*1818. [jeb 1814./1815.) vēlāk<br />

dzīvoja “Dižžāžu” mājās<br />

Par Ievu Dobeli (Sukanšu) (*1812.) ir atrodamas ziņas,<br />

ka viņa, būdama 28 gadus veca saimnieka Klāva Dobeļa<br />

meita, 1840. gada 20. oktobrī Bārtas baznīcā salaulājās<br />

ar Sukanšu Jēkaba 24 gadus veco dēlu Pēteri Sukanšu<br />

(*1816.)<br />

Lai atvieglotu tālāko šīs līnijas ģimeņu vēsturi, tā tiek<br />

sadalīta atbilstoši mājām, kurās dzīvoja paaudzes brāļi –<br />

“Mazžāžu”, “Diždobeļu” un “Dižžāžu” mājās.<br />

MAZŽĀŽU MĀJAS ATZARS<br />

DOBELIS-BEIJAR-ROLIS<br />

Paaudzes vecākais pārstāvis, Klāva Dobeļa dēls Miķelis<br />

Dobelis (*1803.) 1858. gadā dzīvoja “Upenieku”<br />

jeb “Mazšaržes” [Mazžāžu] mājās (viņa brālis Klāvs<br />

dzīvoja “Dižsaržes” [“Dižžāži”] mājās, kuras atradās<br />

līdzās viena otrai) un bija precējies ar Katrīnu Dobeli<br />

(*1813.) [pārbaudīt vecumu!]. Jāpiezīmē, ka dvēseļu<br />

revīzijās norādītais “Masschasche” nosaukums faktiski<br />

ir “Mazžāži”, kas atradās Žāžu ciemā. Miķeļa Dobeļa un<br />

Katrīnas laulībā ir dzimuši (paaudze):<br />

• Jānis Dobelis (*1826.)<br />

• Margrieta Dobele (Beijark) (*1836.), 1857. gada<br />

5. maijā Bārtas draudzē salaulājās ar Klāvs Beijark.<br />

• Madde Dobele (*1839.)<br />

Šīs paaudzes vecākais dēls, paaudzes pārstāvis Jānis<br />

Dobelis (*1826.) bija precējies ar Emīliju Dobeli (*1817.)<br />

un abu laulībā dzimuši (paaudze):<br />

• Lina Dobele (*1841.)<br />

• Ottīlija Dobele (*1849.)<br />

• Jēkabs Dobelis (*1866.),<br />

Acīmredzot, Emīlija Dobele ir mirusi pēc 1866. gada,<br />

un Jānis Dobelis ir precējies otrreiz – ar Ievu (*1843. jeb<br />

1844.), kura ir norādīta kā 31 1/12 gadus veca “Mazo Žažu”<br />

saimnieka Jāņa Dobeļa atraitne. 1875. gada 2. martā viņa<br />

Bārtas baznīcā salaulājās ar saimnieka Pētera Ziemeļa 28<br />

Attēli 396.<br />

No kreisās Katrīna Dobele (dz.Ķude), Velga Zemīte, Alvīne Zemīte, Jēkabs Zemītis. Priekšplānā – Jānis<br />

Dobelis. Otrs attēls - Katrīnas Ķudes (Dobeles) bēres.<br />

944 945

1/12 gadus veco dēlu Miķeli Ziemeli (*1847.).<br />

Paaudzes pārstāvis Jēkabs Dobelis (*1866.), būdams 21<br />

gadu un 11 mēnešus vecs “Mazžāžu” māju saimnieks,<br />

1888. gada 15. oktobrī Bārtas draudzē salaulājās ar<br />

saimnieka Jēkaba Balcera 24 gadus veco meitu Ievu<br />

Balceri (*1864.). Jēkabs Dobelis esot bijis ciema vecākais,<br />

audzējis vaislas ērzeļus un bijis visai turīgs cilvēks. Abu<br />

laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Jānis Dobelis<br />

• Margieta Dobele (Role) (*13.7.1896. Bārta)<br />

1926. gada 27. februārī Liepājas Sv.Annas baznīcā<br />

salaulājās ar Klāva Rolis un Ievas Rolis dēlu Klāvu<br />

Roli (*9.5.1902. Bārta).<br />

• Klāvs Dobelis (*1.1.1902. Bārta †11.1.1902.<br />

Bārta), krustvecāki puisis Klāvs Ziemelis, bijušais<br />

saimnieks Miķelis Ziemelis, meita Katrīna Reine,<br />

• Made Dobele (*13.4.1904. Bārta) krustvecāki<br />

zemnieks Miķelis Laivinieks un viņa sieva Made<br />

Laiveniece.<br />

• Dobele, ir meita Līvija Kundziņa (†Liepājā),<br />

Līvija bija latviešu valodas skolotāja Liepājas 6.<br />

vidusskolā. Ir dēls<br />

• Kate Dobele (Bromulte), precējusies ar<br />

Bromultu, kurš strādāja Liepājas eļļu fabrikā,<br />

bērnu nebija. Kate Dobele esot bijusi skaistuma<br />

karaliene Bārtā pirms II Pasaules kara. – iespējams,<br />

bija Katrīnas Ķudes māsas meita, nevis Jāņa un<br />

Katrīnas meita. Internetā ir atrodams Bromults<br />

gleznotājs<br />

• Dobele (Šubstika) – meita Dzintra Šubstika<br />

(Matisone) Šubstiki dzīvoja Dižžāžos, Jānis<br />

Šubstiks un Milda Šubstika<br />

Par vienu no brāļiem ir sniegta mutvārdu informācija, ka<br />

viņš, iespējams, emigrējis uz ASV vai Kanādu. Tas bija<br />

attiecināts uz Klāvu, taču klāvs ir miris 10 dienu vecumā.<br />

Savukārt Klāvs Dobelis no Dunikas pagasta Uldriķa<br />

mājām gribējis izjokot sava pagasta drēbnieku Miķeli<br />

Mago. Kad M. naktī gulējis, Dobelis izsitis Mago mājas<br />

verandas logu. “Joku pēc” izdauzījis logu arī kūtij. Dobeli<br />

sodīja ar <strong>30</strong> Ls vai 10 dien. arestā.<br />

Paaudzes pārstāvis Jānis Dobelis Liepājas pilsētas<br />

Sv.Annas baznīcā salaulājās ar Jāņa Ķudes (*1851. †1940.)<br />

un Margrietas Drulles meitu Katrīni Ķudi (*19.7.1894. †)<br />

(Katrīnai bija vairākas māsas un brālis) un kristīja bērnus<br />

(paaudze):<br />

• Alvīne Dobele (Zemītis) (*<strong>30</strong>.7.1917. Bārtā<br />

†9.9.2002.)<br />

• Alfreds Klāvs Dobelis (*28.03.1922. Liepāja<br />

†23.5.1999.)<br />

• Miķelis Voldemārs Dobelis (*2.2.1924. Bārtā<br />

†25.7.2000.)<br />

Paaudzes pārstāve Alvīne Dobele (Zemītis) (*<strong>30</strong>.7.1917.<br />

Bārtā †9.9.2002.) bija darbvede skolā, dzīves laikā pati<br />

sevi dēvēja par Elfrīdu (saukta par Frīdas tanti), bija<br />

precējusies ar pirmo Liepājas 5. skolas direktoru Jēkabu<br />

Zemīti (*25.2.1903. Bārtā †9.5.1975.), kurš vēlāk bija<br />

Liepājas izglītības nodaļas vadītājs. Interesanti, ka uz<br />

kāzām Alvīne ieradās nevis līgavai raksturīgā baltā, bet<br />

melnā kleitā. Līgava tā esot rīkojusies tādēļ, ka topošais<br />

vīrs īsi pirms kāzām esot piekrāpis savu izredzēto. 1941.<br />

gadā ģimene dzīvoja Liepājā, Kaktu ielā 4/6 dz 4a un<br />

pie savas māsas ģimenes kā skolnieks tobrīd dzīvoja<br />

Voldemārs Dobelis (*2.2.1924. Bārtā †25.7.2000.). Uz<br />

šo adresi viņš un Zemīšu ģimene pārcēlās 1940. gada<br />

24. septembrī no Rīgas ielas 50 dz 3. Alvīne Dobele un<br />

Jēkabs Zemītis ir apglabāti Bārtas kapos, bet abu laulībā ir<br />

dzimuši (paaudze):<br />

• Guntis Zemītis (*6.12.1938. Liepāja),<br />

• Velga Zemīte (Tetere) (*6.4.1940. Liepāja)<br />

Paaudzes pārstāvis Guntis Zemītis (*6.12.1938. Liepāja)<br />

ir precējies ar Mirdzu Zudavu (*13.11.1943.) un šajā<br />

laulībā ir dzimuši divi dēli (paaudze):<br />

• Viesturs Zemītis (*6.10.1970. Liepāja)<br />

• Mārtiņš Zemītis (*14.5.1975.), neprecējies, bērnu<br />

nav.<br />

Paaudzes pārstāvis Viesturs Zemītis (*6.10.1970. Liepāja)<br />

ir precējies ar Daci Palapu (*13.5.1969.), un šajā laulībā<br />

ir dzimusi meita (paaudze):<br />

• Gabriela Zemīte (*28.8.2000.)<br />

Paaudzes pārstāvis Alfreds Klāvs Dobelis (*28.03.1922.<br />

Liepāja †23.5.1999.) dzīvoja Bārtā, “Caunas” mājās un<br />

apprecējās ar Zentu Janševsku (*1925. Nīgrande †2015.<br />

Liepāja, apglabāta Bārtā). Šajā laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Ilga Dobele (Auza) (*26.06.1948. Liepāja),<br />

• Maruta Dobele (*16.4.1955. Liepāja),<br />

Ilga Dobele (Auza) (*26.06.1948. Liepāja) 1972. gadā<br />

absolvēja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju,<br />

dramatisko kolektīvu un tautas teātru režijas nodaļā.<br />

Strādāja Liepājas teātrī un darbojas Liepājas Vācu-latviešu<br />

tikšanās centrā, kā arī ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas<br />

Atbalsta biedrības biedre. Bija precējusies ar Zigfrīdu<br />

Auzu (*4.8.1948. Liepāja), bet laulība tika šķirta un<br />

Zigfrīds ar savu otro sievu pārcēlās uz Vāciju. Abu laulībā<br />

Attēli 396.<br />

Alfrēds Klāvs Dobelis un Zenta Janševska II<br />

Pasaules kara laikā un Alfrēds Klāvs Dobelis<br />

(mežsarga? Aizsarga?) formā.<br />

Attēli 396.<br />

Zentas Janševskas ģimene 1949. gadā– no kreisās<br />

Zenta Janševska, Elizabete Janševska (dz. Rence)<br />

Ilga Dobele un Alfrēds Klāvs Dobelis.<br />

Attēli 396.<br />

Jēkabs Zemītis ar savu dēlu Gunti Zemīti un Alvīne Dobele (Zemīte) ar meitu Velgu Zemīti (Teteri) un<br />

dēlu Gunti Zemīti.<br />

946 947

piedzima meita (paaudze):<br />

• Marika Auza (*15.6.1973. Liepāja), ir precējusies,<br />

audzina trīs meitas, dzīvo ārzemēs.<br />

Savukārt Ilgas Auzas jaunākā māsa Maruta Dobele<br />

(*16.4.1955. Liepāja) pēc vidusskolas pabeigšanas strādāja<br />

skaitļošanas centrā, bet vēlāk - pašvaldības komunālajā<br />

dienestā. Civillaulībā ar XXXX ir piedzimusi meita<br />

(paaudze):<br />

• Sigita Dobele (*1974. Liepājā).<br />

Arī paaudzes pārstāve Sigita Dobele (*1974. Liepājā) nav<br />

precējusies, taču civillaulībā ar Gundaru Bernatoviču (*)<br />

ir dzimušas divas meitas (paaudze):<br />

• Māris Dobelis (*25.2.1953. Liepāja).<br />

• Ilze Dobele (Eniņa) (*28.1.1956. Liepāja).<br />

• Armands Dobelis (*12.2.1961. Liepāja).<br />

Paaudzes pārstāvis Māris Dobelis (*25.2.1953. Liepāja) ir<br />

precējies ar Viju Staņēvicu (*) un šajā laulībā ir dzimuši<br />

divi dēli (paaudze):<br />

• Mārtiņš Dobelis (*) .<br />

• Raimonds Dobelis (*).<br />

Paaudzes pārstāvis Mārtiņš Dobelis (*) ir precējies ar Ilzi<br />

(*) un šajā laulībā ir dzimuši divi bērni (paaudze):<br />

• Gustavs Dobelis (*).<br />

• Elizabete Dobele (*).<br />

• Karlīna Bernatoviča (*).<br />

• Evelīna Bernatoviča (*).<br />

Paaudzes pārstāvis Miķelis Voldemārs Dobelis (*2.2.1924.<br />

Bārtā †25.7.2000.) bija skolotājs Bārtā un Raunā, precējies<br />

ar vidzemnieci Vilmu Zīraku (*11.6.1925.), apglabāts<br />

Liepājas Centrālkapos. Miķeļa Dobeļa un Vilmas Zīrakas<br />

laulībā ir dzimuši (paaudze):<br />

• Zintis Dobelis (*24.2.1952. Liepāja), vecpuisis,<br />

bērnu nav.<br />

Paaudzes pārstāvis Raimonds Dobelis (*) ir precējies ar<br />

Kristīni Šmiti (*), dzīvo Lielbritānijā un šajā laulībā ir<br />

dzimis dēls (paaudze):<br />

• Ralfs Dobelis (*31.12.2016. Londona).<br />

Paaudzes pārstāve Ilze Dobele (Eniņa) (*28.1.1956.<br />

Liepāja) bija precējusies ar Dzintaru Eniņu (*14.10.1959.<br />

†7.8.1986.), kurš noslīka peldoties jūrā. Abi kļuva par<br />

vecākiem vienai meitai (paaudze):<br />

• Marta Eniņa (Mannenbaha) (*29.4.1984.<br />

Attēli 396.<br />

Zentas Janševskas ģimene – no kreisās – nezināma [Kriša māte?], mežsargs Krišs Janševskis un Elizabete<br />

Janševska (dz. Rence) ar meitu Zentu Janševsku 1926. gadā .<br />

Liepāja).<br />

Attēli 396.<br />

Ilga Dobele (Auza) un Maruta Dobele.<br />

Marta Eniņa (Mannenbaha) (*29.4.1984. Liepāja)<br />

darbojas kino jomā, bija kinofilmas “Ručs un Nora”<br />

producente, piedalījusies kinofilmu “Bille” un “Mona”<br />

veidošanā. precējusies ar Kristiānu A. Mannenbahu<br />

(Christian A. Mannenbach *1985. ASV, Oregona), šobrīd<br />

dzīvo Sanfrancisko, bērnu nav.<br />

Paaudzes pārstāvis Armands Dobelis (*12.2.1961.) ir<br />

precējies ar Agitu (*), un šajā laulībā ir dzimuši divi bērni:<br />

(paaudze):<br />

• Rūdolfs Dobelis (*ap1989.), dzīvo Dānijā, nav<br />

precējies, arhitekts.<br />

• Patrīcija Dobele (*ap 28.4.2009.).<br />

Attēli 396.<br />

Rūdolfs Dobelis.<br />

Attēli 396.<br />

Karlīna Bernatoviča un Miķelis Voldemārs<br />

Dobelis<br />

948 949

Attēli 396.<br />

Marta Eniņa (Mannenbaha) un viņas vīrs Kristiāns Mannenbahs.<br />

Attēli 396.<br />

Māra Dobeļa un Vijas Staņēvicas kāzas. No labās: Alfrēds Klāvs Dobelis, Zenta Dobele (Janševska), Jānis<br />

Dobelis, X. Stāv – Guntis Zemītis.<br />

DIŽDOBEĻU MĀJAS ATZARS<br />

D OBELIS-GUDĒNS-REINIS-KAIRIS-GOLDMANN<br />

1858. gadā Klāva Dobeļa dēls, paaudzes pārstāvis Jēkabs<br />

Dobelis (*1819.) dzīvoja 18. saimes mājās, kas apzīmētas<br />

kā “Luhle Dobel” jeb “Diž-Dobel”. Dzīves laikā viņš bija<br />

precējies vismaz divas reizes - 1841. gada 15. jūnijā,<br />

būdams 22 gadus vecs, Bārtas baznīcā viņš salaulājās ar<br />

Bārtas saimnieka Miķeļa Rūsiņa 17 gadus veco meitu<br />

Annu Rūsiņu (*1824. †pirms 1876.), un spriežot pēc<br />

Bārtas baznīcas grāmatas ierakstiem, 1876. gada 16.<br />

maijā (vienā dienā ar savas meitas Katrīnes un Ķaupa<br />

Guddēna kāzām), saimnieks Jēkabs Dobelis, būdams 57<br />

gadus un 5 mēnešus vecs atraitnis, salaulājās ar 54 gadus<br />

un 7 mēnešus veco “Ķīburu” Jēkaba Reiņa atraitni Ilzi<br />

Reini (*1822.). Jēkaba Dobeļa un Annas Rūsiņas laulībā<br />

piedzima (paaudze):<br />

• Jēkabs Dobelis (*1845.).<br />

• Miķelis Dobelis (*1847.).<br />

• Katrīne Dobele (Gudēna) (*1853.) 1876. gada<br />

16. maijā, būdama 22 gadus un 10 mēnešus veca,<br />

salaulājās ar Andra Gudēna [Gudden] 29 gadus un<br />

10 mēnešus veco dēlu Ķaupu Gudēnu (*1846.).<br />

• Pēteris Dobelis (*1856.), vēlākais “Diždobeļu”<br />

saimnieks.<br />

• Maiga Dobele (*1857.).<br />

Nē!!! Jāskatās citur, kur Jēkabs ir kalps, nevis saimnieks!<br />

Visticamāk, uz Diždobeļu māju attiecas: 1866. gada 4.<br />

decembrī Bārtas baznīcā salaulājās kalpa Jēkaba Dobeļa<br />

29 gadus vecais dēls Jēkabs Dobelis (*1837.) un Bārtas<br />

kalpa Jāņa Kaira 23 gadus vecā meita Anne Kaire (*1843.)<br />

(53 ieraksts)<br />

“Diždobeļu” mājas (ar dažādām šī nosaukuma<br />

interpretācijām) atradās t.s. “Dobeļciemā” un to saimniece<br />

1935. gadā bija Anna Dobele (dzimusi Goldman)<br />

(*1873.). 1935. gada 27. jūlijā, balstoties uz Liepājas<br />

Apgabaltiesas spriedumu, no “Diždobeļiem” tika atdalīts<br />

īpašums, ko vietējie dēvēja par “Diždobeļu nameli” un<br />

kas ieguva nosaukumu “Ziemeļi”. Ir zināms, ka 1897.<br />

gada 15. jūnijā Bārtas draudzē salaulājās Pēteris Dobelis<br />

(*† iespējams, pirms 1935. vai pirms 1926) un Anna<br />

Goldmann (*1873. †ap 1947. Bārtā “Stūros”), kuru laulībā<br />

kopumā piedzima 8 bērni (agrāk teica - 13 vai 14 bērni<br />

[iespējams – pusbrāļi un pusmāsas, jo iespējams, Pēterim<br />

Dobelim ir bijušas vairākas laulības – 3 sievas], no kuriem<br />

zināmi šobrīd (paaudze):<br />

• Miķelis Dobelis (*), 1935. gadā kļuva par<br />

“Diždobeļu” māju mantinieku<br />

• Anna Antonija Dobele (*)<br />

• Līze Dobele (*) nomira kā vecmeita, dzīvoja Liepājā,<br />

pie māsas.<br />

• Katrīna Dobele (Šmiukše) (*).<br />

• Natālija Vilhelmīne Dobele (Vilmane) (*) bērnu<br />

nav, precējusies ar Vilmani (*), kurš nositās, braucot<br />

ar divriteni.<br />

• Minna Alīne Dobele (†Liepāja), dzīvoja “Stūros”,<br />

nomira kā vecmeita Liepājā.<br />

• Alvīne Margrieta Dobele (Klievēna) (*).<br />

JĒKABA DOBEĻA LĪNIJA<br />

Savukārt paaudzes pārstāvis Jēkabs Dobelis (*21.12.1902.<br />

[*13.1.1903.] Bārta †8.7.1958. Bārtā), 1935. gadā kļuva<br />

par “Ziemeļu” māju mantinieku, bet padomju laikā strādāja<br />

kolhozā “Brīvais vilnis” un salaulājās ar Jāņa Lācīša un<br />

Margrietas Lācītes meitu Margrietu Lācīti (*10.8.1904.<br />

Kalēti †8.6.1997. Bārtā). Ir zināms ka Jēkabs Dobelis mira<br />

no aizkuņģa dziedzera vēža, bet dzīves laikā viņa laulībā<br />

piedzima (paaudze):<br />

• Elvīra Katrīna Dobele (Plāciņa) (*10.11.1926.<br />

Bārtā “Kauliņu namelī”) dzīvo “Mazdobeļu” mājās<br />

Bārtā, 28619813<br />

• Konrāds Miķelis Dobelis (*3.10.1928. Bārtā †201x.<br />

Aizkrauklē)<br />

• Ilmārs Dobelis (*6.7.1931. Bārtā) - 26449203<br />

• Imants Dobelis (*6.7.1931. Bārtā † Bārtā)<br />

• Edgars Dobelis (*29.6.1934. Bārtā †Liepājā) dzīvoja<br />

Liepāja, Talsu iela 43-4<br />

• Aina Silvija Dobele (Kāpiņa) (*24.2.1939. Bārtā)<br />

• Gunārs Jānis Dobelis (*12.8.1940. Bārtā)<br />

paaudzes pārstāve Elvīra Katrīna Dobele (Plāciņa)<br />

(*10.11.1926. Bārtā “Kauliņu namelī”) 1943. gada 20. martā<br />

apprecējās ar “Maz-Tīru” māju saimnieka Klāva Plāciņa<br />

(*1881. †1975.) un Annas Krekaukšķes (*28.3.1891. †) dēlu,<br />

karavīru Jāni Plāciņu (*4.5.1912. Virgas pagasts †23.6.1981.<br />

Liepāja, vēzis). Jānis strādāja par puisi Cīravā. Jānim Plāciņam<br />

bija māsa Emma Lībeka (*15.8.1928. †) un brāļi Žanis Plāciņš<br />

(*27.7.1918. †2001.) un Eduards Plāciņš (*20.9.1914. Bārtas<br />

pagasta “Maztīros” †6.5.1943. Valka). Eduards esot bijis ļoti<br />

gudrs un gribējis mācīties, taču tēvs to neesot ļāvis, tādēļ 16<br />

• Jēkabs Dobelis (*21.12.1902. [*13.1.1903.] Bārta<br />

†8.7.1958. Bārtā), krustvecāki Jēkabs Dobelis un<br />

viņa sieva Ieva. 1935. gadā atdalīja no “Diždobeļiem”<br />

saimniecību, kas kļuva par “Ziemeļiem”.<br />

950 951

gadu vecumā Eduards aizbēga no mājām un sāka strādāt<br />

uz kuģiem. Lutinot savu māsu, viņš Emmai veda skaistas<br />

kleitas no Anglijas. Pēc atgriešanās Latvijā, dzīvojis<br />

Bauskā un gribēja precēties, taču kāzas izjuka kara dēļ.<br />

Kara laikā Eduards nokļuva Krievijā, bet no turienes tika<br />

atsūtīts uz Latviju pie partizāniem, kur 1943. gadā tika<br />

nošauts. Interesanti, ka Eduarda Plāciņa miršanas aktā<br />

māte ir norādīta Anna Bērziņa, nodarbošanās – matrozis,<br />

bet nāves faktu paziņoja tēva māsa Margrieta Reķis, kas<br />

tobrīd dzīvoja Rīgā, Bišu ielā 16-2.<br />

Savukārt pats Jānis Plāciņš Dienesta laikā bija goda sardzē<br />

pie K.Ulmaņa prezidenta pils. Šajā laulībā piedzima<br />

(paaudze):<br />

• Edmunds Plāciņš (*22.10.1942. Bārtā<br />

†21.11.1960.), neprecējies, gāja bojā autokatastrofā<br />

Attēli 396.<br />

“Diždobeļu” mājas 2018. gada maijā.<br />

18 gadu vecumā, kad viņu notrieca piedzēries<br />

autovadītājs.<br />

• Gunārs Plāciņš (*18.4.1944. Bārtā).<br />

• Ojārs Plāciņš (*4.6.1946. Bārtā).<br />

Gunārs Plāciņš (*18.4.1944. Bārtā) ir precējies divreiz -<br />

ar Birutu un otrreiz precējies ar Lūciju. Ņemot vērā to,<br />

ka Gunāram un Birutai bija problēmas ar alkoholu, viņu<br />

Attēli 396.<br />

Elvīra Katrīna Dobele un Jānis Plāciņš.<br />

bērni tika nodoti bērnu namā. Pirmajā laulībā piedzima<br />

(paaudze):<br />

• Edgars Plāciņš (*†) izdarīja pašnāvību pakaroties,<br />

jo sastrīdējās ar draudzeni .<br />

• Sanita Plāciņa (Kreināte) (*1.8.1972.).<br />

• Vilmārs Plāciņš (*1977.), pazudis bez vēsts<br />

no bērnu nama, kurā nogādāja kā zīdaini. It kā<br />

adoptēts uz Krieviju.<br />

• Kristīne Plāciņa, nav precējusies (*1977.).<br />

• Jana Plāciņa (Varna) (*1978.).<br />

Paaudzes pārstāve Sanita Plāciņa (Kreināte) (*1.8.1972.)<br />

precējusies ar skursteņslauķi Daini Kreinātu (*5.10.1971.)<br />

un šajā laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Gatis Kreināts (*1992.).<br />

• Laura Kreināte (*1995.), studēja kultūras<br />

menedžmentu Liepājas universitātē, ir attiecībās ar<br />

Robertu Vītoliņu.<br />

• Reinis Kreināts (*1998.).<br />

• Beāte Kreināte (*2003.).<br />

Paaudzes pārstāve Jana Plāciņa (Varna) (*1978.) ir<br />

precējusies ar Varnu (*) un šajā laulībā ir dzimusi meita<br />

(paaudze):<br />

• Amanda Varna (*2003.).<br />

Paaudzes pārstāvis Ojārs Plāciņš (*4.6.1946. Bārtā) ir<br />

(vairākkārt – 4?) precējies. Pirmo reizi – ar X un otrreiz<br />

– ar Gaļinu (*1948. Viņņica, Ukraina). Šajās laulībās<br />

piedzima:<br />

• Agija Plāciņa (Baranovska) (*13.6.1965.),<br />

dzimusi 1. laulībā<br />

• Haralds Plāciņš (*1973.), dzimis 2. laulībā<br />

• Jānis Plāciņš (*1978.), dzimis 2. laulībā<br />

• Raivis Plāciņš (*1982.), dzimis 4. laulībā<br />

• Evita Plāciņa (*1985.) , dzimusi 4. laulībā<br />

Paaudzes pārstāve Agija Plāciņa (Baranovska)<br />

(*13.6.1965.) salaulājās ar Baranovski (*), dzīvo<br />

Kopenhāgenā un šajā laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Gundars Baranovskis (*1987.).<br />

• Una Baranovska (*6.2.1992. Rīga), dzīvo Dublinā<br />

un strādā “Eddie Rockets Ireland”.<br />

• Pegija Baranovska [Geidāne] (*27.6.1995.), ir<br />

horeogrāfe deju studijā “Pro/X”<br />

• Alberts Baranovskis (*1996.), saderinājies ar<br />

Lindu Lauri un dzīvo Birmingemā.<br />

• ? Jānis Grīnbergs? – norādīts kā brālis Gundara<br />

FB profilā.<br />

Paaudzes pārstāvis Haralds Plāciņš (*1973.)apprecējās ar<br />

Daci Kraukli (*1973.) un šajā laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Artis Plāciņš (*1999.).<br />

• Rebeka Plāciņa (*2003.).<br />

Paaudzes pārstāvis Konrāds Miķelis Dobelis (*3.10.1928.<br />

Bārtā †201x. Aizkrauklē) bija precējies ar skolotāju Veltu<br />

Vilsoni un otrreiz - ar Viju. Otrajā laulībā piedzima dēls:<br />

• Guntars Dobelis (*).<br />

Paaudzes pārstāvis Guntars Dobelis (*) dzīvo Ikšķilē, ir<br />

divreiz precējies, ir meita:<br />

• Linda Dobele (*).<br />

Paaudzes pārstāvis Ilmārs Dobelis (*6.7.1931. Bārtā)<br />

apprecējās ar Dzidru Janeku (*10.9.1933. Dunika) un<br />

viņa laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Jānis Dobelis (*16.7.1957.).<br />

• Agris Dobelis (*18.3.1959.). 29416551<br />

Jānis Dobelis (*16.7.1957.) ir precējies ar Inesi (*), ir<br />

bērni:<br />

• Anna Dobele (*) precējusies.<br />

Attēli 396.<br />

Gunārs, Edmunds un Ojārs Plāciņi 1949. gadā.<br />

• Nauris Dobelis (*).<br />

Imants Dobelis (*6.7.1931. Bārtā † Bārtā) bija precējies<br />

ar X, dēls:<br />

• Mareks Dobelis (* Liepāja).<br />

Attēli 396.<br />

Jana Plāciņa (Varna) un Amanda Varna.<br />

952 953

Edgars Dobelis (*29.6.1934. Bārtā †Liepājā) ir precējies<br />

ar X, ir 3 meitas:<br />

• Dobele (*).<br />

• Dobele (*).<br />

• Dobele (*).<br />

Aina Silvija Dobele (Kāpiņa) (*24.2.1939. Bārtā)<br />

precējusies divas reizes - ar Arnoldu Metēju (*) bet pēc<br />

tam – ar Arvīdu Kāpiņu (*). Katrā no laulībām ir dzimis<br />

viens pēcnācējs (paaudze):<br />

• Jānis Metējs (* dzīvo Nīcā), dzimis 1. laulībā<br />

• Inga Kāpiņa (Šēna) (*), dzimusi 2. laulībā<br />

Inga Kāpiņa (Šēna) (*) ir precējusies divas reizes - ar Šēnu<br />

un X. Katrā no laulībām ir dzimuši pēcnācēji (paaudze):<br />

• Rihards Šēns (*), dzimis 1. laulībā, ir precējies,<br />

ir bērni<br />

• Ernests Šēns (*), dzimis 1. laulībā, nav precējies<br />

• Aurora (*20 Liepāja). dzimusi 2. laulībā,<br />

Attēli 396.<br />

Sanita Plāciņa un Dainis Kreināts.<br />

Paaudzes pārstāvis Gunārs Jānis Dobelis (*12.8.1940.<br />

Bārtā) ir precējies trīs reizes – par viņa dzīvesbiedrēm<br />

kļuva Valda Zvirbule (*16.1.1947. Liepāja), Larisa<br />

Rižkova (*1949. Jalta) un Zeltīte Ozoliņa (*6.11.1947.<br />

Liepāja). Pirmajā laulībā ir dzimusi meita (paaudze):<br />

• Antra Dobele (Alksne) (*10.1.1967. Liepāja),<br />

Paaudzes pārstāve Antra Dobele (Alksne) (*10.1.1967.<br />

Liepāja) bija precējusies ar Armandu Alksni, taču laulība<br />

ir šķirta. Abu kopdzīvē piedzima dēls (paaudze):<br />

• Mārtiņš Alksnis (*Grobiņa).<br />

Brālēns - Klāvs Dobelis, dzimis “Diždobeļos”, vēlāk dzīvoja<br />

Dunikas “Meiru” mājās – brālēns??? Jeb miķelis-klāvs vai<br />

arī no Vizbuļiem, Miķeļa brālis [Ģēde] Dobele (Tolka),<br />

māsa Meiru māju Klāvam Dobelim dzīvoja Kalētos<br />

precējusies vēlu<br />

Attēli 396.<br />

Lejā (no kreisās): Laura Kreināte, Reinis Kreināts un Beāte Kreināte.<br />

Paaudzes pārstāvis Klāvs Dobelis dzīvoja Dunikas<br />

pagasta “Meiru” mājās un par vienu viņa dzīves epizodi<br />

ir atrodama publikācija presē: “(..) Dunikas pag. Meiru<br />

māju īpašniekam Klāvam Dobelim nodega lopu kūts. Uguns<br />

izcēlās pl. 9 rītā, kad mājas pagalmā ar lokomobīli zāģēja<br />

kokmateriālu. No lokomobīles skursteņa lopu kūts jumtā<br />

bija iemetušās dzirkstis. Stiprais vējš uguni drīz vien uzpūta<br />

par lielu ugunsgrēku un visi mēģinājumi uguni nodzēst<br />

palika bez panākumiem. Pietrūka ūdens, jo aku drīz izsmēla<br />

sausu. Ar lielām pūlēm izdevās no uguns izsargāt pārējās<br />

ēkas. Visus lopus izdevās izglābt. Kūtī sadega siens un salmi<br />

400 Ls vērtībā. Nodegušās ēkas vērtība Ls 2500, ēka bija<br />

apdrošināta savstarpējā ugunsapdrošināšanas biedrībā par<br />

Ls 1500. (..)” Klāvs Dobelis apprecējās ar Annu un šajā<br />

laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Vilnis Dobelis (*1942.).<br />

• Valdis Dobelis (bērnu nebija) (*).<br />

• Mirdza Dobele (Pumpure) (*).<br />

Paaudzes pārstāvis Vilnis Dobelis (*1942.) apprecējās ar<br />

Vilmu Pīlēnu (Dobeli) un šajā laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Inta Dobele (Skudriņa) (*1962.).<br />

• Gunta Dobele (Kļava) (*1965.).<br />

• Agita Dobele (Ģirne) (*1966.).<br />

Paaudzes pārstāve Inta Dobele (Skudriņa) (*1962.)<br />

apprecējās ar Skudriņu un šajā laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Kristīne Skudriņa (*).<br />

Paaudzes pārstāve Kristīne Skudriņa (*) apprecējās ar X<br />

un šajā laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Meita 1 (*).<br />

• Meita 2 (*).<br />

Paaudzes pārstāve Gunta Dobele (Kļava) (*1965.)<br />

apprecējās ar Kļavu un šajā laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Dēls Kļava 1 (*).<br />

• Dēls Kļava 2 (*).<br />

• Dēls Kļava 3 (*).<br />

Šiem dēliem ir 5 bērni<br />

Paaudzes pārstāve Agita Dobele (Ģirne) (*1966.)<br />

apprecējās ar Ģirni (*) un šajā laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Meita Ģirne 1 (*).<br />

• Meita Ģirne 2 (*).<br />

• Meita Ģirne 3 (*).<br />

Paaudzes pārstāve Mirdza Dobele (Pumpure)(*)<br />

apprecējās ar Pumpuru un šajā laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Velta Pumpure (*).<br />

Paaudzes pārstāve Velta Pumpure (*) apprecējās ar X (*)<br />

un šajā laulībā piedzima (paaudze):<br />

• X (*).<br />

ir mazbērni un mazmazbērni<br />

MIĶEĻA DOBEĻA LĪNIJA<br />

Atgriežoties pie paaudzes - Pētera Dobeļa un Annas<br />

Goldmanes dēls, paaudzes pārstāvis Miķelis Dobelis<br />

(*), saimniekoja “Diždobeļos”, taču gāja bojā meža darbos<br />

kolhoza šķūtīs. Bija precējies ar Maigu (*) un abu laulībā<br />

piedzima (paaudze):<br />

• Ausma Dobele (Putra) (*) .<br />

• Roberts Dobelis (neprecējies, bērnu nav, traģiski<br />

miris, krītot pa trepēm no 2. stāva).<br />

• Visvaldis Dobelis (*†1946./47.) traģiski miris,<br />

sprādzienā pēc kara).<br />

Miķeļa Dobeļa un Maigas meita Ausma Dobele (Putra)<br />

(*) apprecējās ar Miķeli Putru (*†) un abu laulībā<br />

piedzima dēls (paaudze):<br />

• Jānis Putra (*), dzīvo Grobiņā.<br />

ANNAS ANTONIJAS DOBELES LĪNIJA<br />

Pētera Dobeļa un Annas Goldmanes meita, paaudzes<br />

pārstāve Anna Antonija Dobele (*) ap 1941. gadu<br />

apprecējās ar [cits!!!!!] Miķeli Dobeli no “Vizbuļiem”<br />

Bārtā. Šajā laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Ingrīda Dobele (Ševčenko) (*), dzīvo Ezera ielā<br />

Liepājā.<br />

Attēli 396.<br />

(no kreisās): Agija Plāciņa (Baranovska), Gundars Baranovskis, Una Baranovska, Pegija Baranovska<br />

(Geidāne) un Alberts Baranovskis.<br />

954 955

• Asja Dobele (*†), dvīne.<br />

• Gita Dobele (Etingere) (*), dvīne.<br />

• Rihards Dobelis (*† miris kā zīdainis).<br />

Gita Dobele (Etingere) (*) ir precējusies ar Etingeru (*)<br />

un šajā laulībā ir dzimuši divi dēli (paaudze):<br />

• Etingers (*).<br />

• Etingers (*).<br />

saimniece Diždobeļu Anna, saimnieka meita<br />

Birznieku Margrieta. Nav norādīta 1858. DR,<br />

visticamāk mirusi pirms 1858.<br />

• Maiga Dobele (*7.10.1853. Bārta) saimnieks<br />

Klāvs Dobelis un Katrīne, krustvecāki vagars<br />

Ģedartu Pēteris, saimniece Seddolu Anna,<br />

[nesalasāms] Kalnišķu Maiga Nav norādīta 1858.<br />

DR, visticamāk mirusi pirms 1858.<br />

• Ilze Dobele (*1855.).<br />

BĀRTAS DOBEĻI - 3. LĪNIJA<br />

DOBELIS-TARTUMS-ŠAGATS<br />

Mārtiņš Etingers (*10.6.1977.) - FB<br />

KATRĪNAS DOBELES LĪNIJA<br />

Pētera Dobeļa un Annas Goldmanes meita, paaudzes<br />

pārstāve Katrīna Dobele (Šmiukše) (*), bija precējusies<br />

ar [iespējāms] Jēkabu Šmiukši (*), dzīvoja “Diždobeļos”<br />

un palīdzēja saimniekot. Abu laulībā piedzima divi bērni<br />

(paaudze):<br />

Ir zināms, ka paaudzes pārstāvis Klāvs Dobelis (*1847.),<br />

būdams 33 gadus un 7 mēnešus vecs kalpa Klāva Dobeļa<br />

dēls, 1881. gada 11. janvārī Bārtas draudzē salaulājās ar<br />

kalpa Anša Eistera meitu Maigu Eisteri (*1846.), kas<br />

laulību brīdī bija 26 gadus un 5 mēnešus veca.<br />

Miķelis Dobelis (3. līnija) “Mazdobeļu” mājas<br />

[nav izslēgts, ka no Aizvīķu līnijas *1787.]<br />

Bārtas Dobeļu dzimtas 3. līnijas aizsācējs ir paaudzes<br />

pārstāvis 3. līnijas aizsācējs Miķelis Dobelis (*1777.<br />

Bārta †11.8.1845. Bārta) mira 68 gadu vecumā kā<br />

atraitnis, bet dzīves laikā kļuva par tēvu (paaudze):<br />

• Madde Dobele (Tartuma) (*1813.).<br />

• Klāvs Dobelis (*1814.).<br />

saimnieka Klāva Dobeļa 23 gadus vecais dēls Jānis Dobelis<br />

(*1843.) salaulājās ar Bārtas saimnieka Jēkaba Šagata 23<br />

gadus veco meitu Maigu Šagati (*1843.)<br />

1876. gada 31. oktobrī Bārtas baznīcā salaulājās saimnieka<br />

Jāņa Ķībura 25 10/12 gadus vecais dēls Jānis Ķīburs (*1850.<br />

vai 1851.) un saimnieka Klāva Dobeļa 23 gadus vecā meita<br />

Maiga Dobele (*1853.).<br />

• Astrīda Šmiukše (*), ir precējusies, ir dēls.<br />

• Imants Šmiukše (*).<br />

ALVĪNES MARGRIETAS DOBELES LĪNIJA<br />

Pētera Dobeļa un Annas Goldmanes meita, paaudzes<br />

pārstāve Alvīne Margrieta Dobele (Klievēna) (*)<br />

precējusies ar mežsargu Jāni Klievēnu (*), dzīvoja<br />

“Siliņos”, un abu laulībā piedzima divi bērni (paaudze):<br />

• Viesturs Klievēns (*), dzīvo Liepājā, ir bērni.<br />

• Velga Klievēna (*), dzīvo Liepājā, bērnu nav.<br />

DIŽŽĀŽU MĀJAS ATZARS<br />

Klāva Dobeļa dēls, paaudzes jaunākais šobrīd zināmais<br />

parstāvis Klāvs Dobelis (*1818. [jeb 1814/1815) pirms<br />

1858. gadā dzīvoja “Upenieka” jeb “Diž-Šarže” [Dižžāžu]<br />

mājās (21. saime), bet revīzijas laikā jau norādīts kā<br />

piederīgs 47. Saimei “Girgen – Puhsen”. 1850. gadā meitas<br />

Margrietas un 1853. gadā Maigas kristību ierakstos viņš<br />

ir norādīts kā saimnieks, bija precējies Katrīnu Dobeli<br />

(*1819.) un abu laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Katrīne Dobele (*1835.).<br />

• Klāvs Dobelis (*1847.).<br />

• Margrieta Dobele (*8.4.1850. Bārta),<br />

Oberbārtavas saimnieks Klāvs Dobelis un sieva<br />

Katrīna. Krustvecāki – kalps Dobeļu Ķaups,<br />

Par paaudzes pārstāvi Maddi Dobeli (Tartumu) (*1813.)<br />

ir zināms, ka 1834. gada 4. novembrī Bārtas baznīcā,<br />

būdama 21 gadu veca saimnieka meita, viņa salaulājās ar<br />

27 gadus veco Grobiņas puisi Andreju Tartumu (*1807.),<br />

kura tēvs Jānis Tartums strādāja Liepājā. [slaids 68 – izlasit<br />

ligavaiņa datus]<br />

Ir zināms, ka 1858. gadā Miķeļa Dobeļa dēls Klāvs Dobelis<br />

(*1814.) dzīvoja 17. saimes mājās, kas apzīmētas kā “Luhle<br />

Dobel” jeb Magge “Dobel”, bet dēla Jāņa laulību ierakstā<br />

viņš jau ir norādīts kā “Mazdobeļu” māju saimnieks. Klāvs<br />

Dobelis aprecējas 21 gada vecumā – 1835. gada 20. oktobrī<br />

Bārtas baznīcā, salaulājoties ar saimnieka un vagara Spriča<br />

[Friča] Birznieka 19 gadus veco meitu, Katrīnu Birznieci<br />

(*1816.). Abu laulībā bija dzimuši (paaudze):<br />

• Jēkabs Dobelis (*1836.).<br />

• Miķelis Dobelis (*1841.) .<br />

• Jānis Dobelis (*1843.).<br />

• Anne Dobele (*1846.).<br />

• Margrieta Dobele (*1850.) [iespējams *1849.],<br />

1870. gada 25. oktobrī Bārtas baznīcā salaulājās ar<br />

Bārtas saimnieka Jēkaba Dobeļa dēlu, 25 ¾ gadus<br />

veco saimnieku Jēkabu Dobeli (*1845.). [kuras<br />

mājas???] Laulību reģistra pārskatā “Mazdobeļu”<br />

māju nosaukums ir transformēts par līgavas uzvārdu<br />

“Mazdobele”, kas uzskatāms par pārrakstīšanās<br />

kļūdu.<br />

• Maiga Dobele (Ķībure) (*1853.).<br />

• Eva Dobele (*1857.).<br />

Šajā saimē ir norādīts arī Jēkaba Dobeļa dēls Miķelis<br />

Dobelis 42 (*1816.) (skat. 4. Līniju).<br />

Teorētiski atbilst, bet konfrontē ar 4. līnijā norādīto –<br />

pārbaudīt! -<br />

šis Miķelis strādāja par kalpu un bija precējies ar Ievu<br />

Abu laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Katrīna Dobele (*1844 †9.3.1845. Bārta) Mazo<br />

Dobeļu kalpa Miķeļa un Ievas meita, mirusi ½ gads.<br />

1862. gada 7. oktobrī paaudzes pārstāvis Miķelis Dobelis<br />

Bārtas baznīcā salaulājās ar Katrīni Kirbali<br />

1866. gada 20. novembrī Bārtas baznīcā “Mazdobeļu”<br />

956 957

BĀRTAS DOBEĻI - 4. LĪNIJA<br />

DOBELIS-<br />

BĀRTAS DOBEĻI - 5. LĪNIJA<br />

DOBELIS-<br />

Bārtas Dobeļu dzimtas 4. līnijas aizsācējs ir paaudzes<br />

pārstāvis Jēkabs Dobelis kļuva par tēvu (paaudze):<br />

• Jēkabs Dobelis (*1803.).<br />

• Miķelis Dobelis (*1816.).<br />

• Pēteris Dobelis (*1829.).<br />

Jēkaba Dobeļa vecākais dēls, paaudzes pārstāvis Jēkabs<br />

Dobelis (*1803.) 1858. gada revīzijas laikā tiek norādīts<br />

bez sievas, kas norāda uz to, ka viņa varētu būt mirusi<br />

pirms revīzijas veikšanas. No dvēseļu revīzijām nav precīzi<br />

konstatējams, vai 1851. gadā dzimušais Ķaups ir viens no<br />

Jēkaba dēliem vai nav – viņš reizē ar Pēteri 1858. gadā<br />

norādīti citā saimē, kur acīmredzot, strādāja par ganiem<br />

vai puišiem. Kopumā Jēkaba Dobeļa ģimenē piedzima<br />

(paaudze):<br />

• Klāvs Dobelis [Ļaudobel] (*18<strong>30</strong>. jeb 1829) –<br />

dzīvoja Ļaudobeļos,<br />

• Anna Dobele 23 (*1835.).<br />

• Katrīne Dobele 14 (*1843.).<br />

• Pēteris Dobelis 11 (*1847.).<br />

• Viņa brālis? Ķaups (*1851.), abi ar Pēteri ienācēji<br />

no 64.<br />

1872. gada 10. decembrī jau būdams atraitnis, paaudzes<br />

pārstāvis, 43 gadus vecais “Ļaudobeļu” Klāvs Dobelis<br />

[Ļaudobel] (*18<strong>30</strong>. jeb 1829) salaulājās kalpa Jēkaba<br />

Sundviķa <strong>30</strong> gadus veco meitu Anna Sundik (*1842.).<br />

Klāva Ļaudobeļa pirmajā laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Katrīne Ļaudobele (Rukute) (*1859.), 1879.<br />

gada 17 junijā būdama 20 gadus veca, salaulājās<br />

ar 42 gadus veco Ķeiru saimnieku Pēteri Rukutu<br />

(*1837.).<br />

Jēkaba Dobeļa dēls, paaudzes pārstāvis Miķelis Dobelis<br />

(*1816.) bija precējies ar Annu Dobeli (*1818. Bārta<br />

†6.1.1914.), kuras miršanas fakts 96 gadu vecumā ir<br />

atzīmēts Liepājas Sv.Annas baznīcā. Abu laulībā piedzima<br />

(paaudze):<br />

• Katrīne Dobele (*1850.) [jeb 1849]<br />

• Ģede Dobele (*1854.)<br />

Jēkaba Dobeļa jaunākais dēls, paaudzes pārstāvis Pēteris<br />

Dobelis (*1829.) vismaz laikā no 1854. līdz 1857. gadam<br />

bija muižas kalps (hofsknecht) Bārtas muižā (1854. gadā<br />

viņš norādīts kā dzīvojošs “Meļķu” saimē) un 1846. gada<br />

24. novembrī viņš Bārtas baznīcā salaulājās ar Katrīni<br />

Kušķi (*1831.), kura 1858. gada revīzijas laikā ir norādīta<br />

kā 27 gadus veca. Abu laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Miķelis Dobelis (*27.1.1854. Bārta) Krustvecāki<br />

saimnieks Šaggatu Jēkabs, Dubkāju-Priednieku<br />

Miķelis, saimniece Meļķu Margrieta.<br />

• Margrieta Dobele (*21.2.1857. †29.2.1857.<br />

Bārtas muiža), mirusi 8 dienas veca.<br />

Bārtas Dobeļu dzimtas 5. līnijas aizsācējs ir paaudzes<br />

pārstāvis Jānis Dobelis († pēc 1836.) bija precējies ar<br />

“Trinīšu” saimē dzimušo Maddi (*1767. Bārta †15.1.1836.<br />

Bārta), kas mira 69 gadu vecumā. Abu laulībā piedzima<br />

(paaudze):<br />

• Pēteris Dobelis (*1809.).<br />

Ir zināms, ka pirms 1858. gada Jāņa Dobeļa dēls, paaudzes<br />

pārstāvis Pēteris Dobelis (*1809.) dzīvoja “Laudobel<br />

– Ludirk” mājās (19. saime) un bija precējies ar Maigu<br />

Dobeli 45 (*1813.), taču revīzijas laikā jau norādīts kā<br />

“Baumaister” jeb 59. saimes māju iedzīvotājs. Viņa ģimenē<br />

piedzima (paaudze):<br />

• Jēkabs Dobelis (*1832.), precējies ar Eve [Ieva?]<br />

(*1832.).<br />

• Margrieta Dobele (*1836. Bārta †20.3.1836.<br />

Bārta), mirusi 2 mēnešu vecumā.<br />

• Klāvs Dobelis (*1838.).<br />

• Andrejs Dobelis (*1846.).<br />

• Anna Dobele (*1847. Bārta).<br />

• Katrīne Dobele (*1855.).<br />

Vismaz 1857. gadā paaudzes pārstāvis Jēkabs Dobelis<br />

(*1832.) strādāja par kalpu Bārtas muižā un viņa laulībā<br />

ar Ievu (*1832.) piedzima (paaudze):<br />

• Maiga Dobele (*1857. Bārta †22.11.1857. Bārta)<br />

mirusi 14 nedēļas veca.<br />

Domājams, tieši šīs ģimenes Jēkaba un Evas dēls ir Jēkabs<br />

Dobelis:<br />

1894. gada 12. jūnijā Liepājas Sv. Annas baznīcā salaulājās<br />

saimnieka Jēkaba Dobeļa († pirms 1894.) un Evas († pirms<br />

1894.) dēls, 39. Pulka rezerves ierindnieks un Liepājas<br />

strādnieks Jēkabs Dobelis (*1867. Niederbartava) un<br />

saimnieka Dāvida Raņķa (†pirms 1894.) un Annas (†pēc<br />

1894.) meita Eva (Ieva) Raņķe (*1867. Neiderbarten),<br />

kas strādāja par meitu Liepājā. Abu laulībā piedzima un<br />

Jaunliepājas evanģēliski luteriskajā draudzē tika kristīts<br />

dēls (paaudze):<br />

• Jānis Ādolfs Dobelis (*8.10.1903. Liepāja).<br />

*Laulības:<br />

Liepājas Sv.Annas baznīcā 1897. gada 11. maijā salaulājās<br />

saimnieka Jāņa Dobeļa (†pēc 1897.) un Maigas<br />

Dobeles (†pēc 1897.) meita Anna Dobele (Vecvagare)<br />

(*1879. Oberbartava) un saimnieka Klāva Vecvagara<br />

(†pirms 1897.) un Maddes Vecvagares (†pirms 1897.<br />

(?)) dēls, Liepājas strādnieks Klāvs Vecvagars (*1861.<br />

958 959<br />

Oberbartava). Savukārt Klāva Vecvagara jaunākā māsa<br />

Katrīna Vecvagare (*1882. Oberbarten) 1900. gada 5.<br />

martā, būdama 17 ½ gadus veca meita Liepājā, salaulājās<br />

ar zemes nomnieka Miķela Dobeļa († pirms 1900.) un<br />

Māras Dobeles († pirms 1900.) dēlu, 35 ¾ gadus veco<br />

nomnieku Tadaiķos Jēkabu Dobeli (*1864. Tadaiķos).<br />

Jāpiezīmē, ka atšķirībā no 1897. gada laulību ieraksta, šeit<br />

Madde Vecvagare ir norādīta dzīva vēl 1900. gadā.<br />

* **<br />

1862. gada 7. janvārī Bārtas baznīcā Klāvs Dobelis<br />

salaulājās ar Maigu Dīķi (Dobeli) un viņu ģimenē<br />

piedzima (paaudze):<br />

• Kaups Dobelis (*1867. Niederbartava).<br />

Zemnieka Klāva Dobeļa († pēc 1896.) un Maigas Dobeles<br />

(† pēc 1896.) dēls Kaups Dobelis (*1867. Niederbartava),<br />

kurš bija strādnieks Liepājā, 1895. gada 5. novembrī<br />

Liepājas Sv. Annas baznīcā salaulajās ar saimnieka Karla<br />

Gērica († pēc 1896.) un Maddes Gēricas (†pēc 1896.) meitu<br />

Maigu Gēricu (*1874. Niederbārtava), kura laulību brīdī<br />

bija meita Oberbārtavā. Abu laulība tika uzsaukta Bārtas<br />

baznīcā 19. oktobrī. Savus bērnus viņi kristīja Jaunliepājas<br />

evanģēliski luteriskajā draudzē, kur bērnu mātes vārds<br />

turpmāk tika norādīts kā Maija, bet tēva - Ķaups. Abu<br />

laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Anna Emilija Dobele (*1896. Liepāja †18.09.1902.<br />

Liepāja), mirusi 6 gadu vecumā.<br />

• Lina Natalija Dobele (*1900. Liepāja †15.09.1902.<br />

Liepāja), mirusi 2 gadu vecumā .<br />

• Jēkabs Eduards Dobels (*18.11.1903. Liepāja).<br />

• Ida Marija Dobele (*18.11.1903. Liepāja).<br />

• Arnolds Voldemars Dobels (*24.11.1905.<br />

Liepāja).<br />

• Augusts Filipps Dobels (*27.02.1910. Liepāja).<br />

• Žanno Alfreds Dobels (*20.02.1913. Liepāja).

DUNIKAS DOBEĻI<br />

DOBELIS-STRUNGE-PALAPS<br />

Dunikas Dobeļi “Strungu” mājās (represētie, lieta<br />

Nr.10051 (16575))<br />

“Strungu” mājas atradās pie pašas Lietuvas robežas. 1939.<br />

gadā “Strungu” saimniecība bija 40ha liela, tajā bija 4<br />

zirgi, 11 govis, 11 cūkas, kā arī tika nodarbināti divi pilna<br />

laika un divi sezonas strādnieki. Senākās ar šīs mājas<br />

iedzīvotājiem saistītās ziņas ir par faktu, 1889. gada 16.<br />

aprīlī Bārtas draudzē salaulājās Nīcas saimnieka Jāņa<br />

Strunges dēls Miķelis Strunge (*1.1864.), kurš laulību<br />

brīdī bija 25 gadus un 3 mēnešu vecs un Anna Dobele<br />

(Strunge) (*3.1865. †1948.), kura laulību brīdī bija 24<br />

gadus un 1 mēnesi veca “Šlagat” māju saimnieka Jēkaba<br />

Dobeļa meita. Šajā laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Katrīna Strunga (Dobele) (*1890. [citviet – 1887.<br />

vai 1896.] Sedviņu ciems. “Strungu” mājas, Dunika).<br />

• Made Strunga (Mākulis)<br />

• Maiga Strunga (Maše vai Matīsa)<br />

Viena no māsām [domājams, Maiga] apprecējās ar Jāni<br />

Maši [vai Matīsu] un dzīvoja “Mašes” [Matīšu?] mājā<br />

Dunikas ciemā. Abiem bija meita (paaudze):<br />

• Katrīna (Grudule), pēc II Pasaules kara strādāja<br />

Priekules rajona Dunikas ciema kolhozā “Cerība”.<br />

Savukārt Katrīna Strunga (Dobele) (*1890. [citviet –<br />

1887. vai 1896.] Sedviņu ciems. “Strungu” mājas, Dunika)<br />

1909. gadā ieguva 3 klašu izglītību un apprecējās ar Miķeli<br />

Dobeli († ap 1918.), kurš bija galdnieks, un agri mira<br />

meža darbos Bermontiādes laikā. Abu laulībā piedzima<br />

(paaudze):<br />

• Eduards Dobelis (*11.4.1915. Dunika “Strungu”<br />

mājas †19.4.1977. Vaverlija, Aiova, ASV).<br />

paaudzes pārstāvis Eduards Dobelis (*11.4.1915. Dunika<br />

Attēli 396.<br />

Katrīna Dobele (dz. Strunge).<br />

“Strungu” mājas †19.4.1977. Vaverlija, Aiova, ASV)<br />

Latvijā bija aizsargs un lauksaimnieks, bet trimdā kļuva<br />

par grāmatizdevēju. Pats knapi paglābies no 1941. gada<br />

deportācijām, bet 1949. gada represēto lietā Nr.10051<br />

(16575) ir norādīts, ka Katrīnas un Miķeļa Dobeļu dēls<br />

Eduards Dobelis dienēja vācu armijā un ir pazudis bez<br />

vēsts. Šī norāde liecina par to, ka Eduards Dobelis devās<br />

bēgļu gaitās vai arī līdz ar armiju bija nokļuvis Vācijā,<br />

no kurienes 1949. gadā ieradās ASV Vaverlī pilsētā, kur<br />

vairākus gadus strādāja par apkalpotāju, saņemot 125<br />

dolārus lielu mēnešalgu. Deviņus gadus bijis Luterāņu<br />

savstarpējās dzīvības apdrošināšanas biedrības aģents un<br />

Sv.Paula luterāņu draudzes baznīcas padomes loceklis.<br />

1951. gadā nodibināja apgādu “Latvju Grāmata”, kas<br />

sākumā laida klajā lielu skaitu vērtīgu izdevumu un<br />

klasiķu kopotus rakstus. Pirmā grāmata, ko izdeva<br />

jaundibinātā izdevniecība, bija Jāņa Klīdzēja darbs “Grēks<br />

uz pusēm”, kas tika iespiesta Lībekā, jo pašam savas<br />

spiestuves Dobelim vēl nebija. Vēlākos gados Dobelis sāka<br />

laist klajā pārstrādātus padomju izdevumus, kā arī dzīvu<br />

un jau mirušu latviešu rakstnieku darbus bez autoru<br />

atļaujas (un bieži tos sabojājot ar saviem iespraudumiem).<br />

Sakarā ar šīm izdarībām latviešu grāmatniecībā Dobelis<br />

zaudēja uzticību un prestižu un savu agrāk iegūto labo<br />

slavu. Tomēr domājams, ka šo slavu vairāk ietekmēja<br />

viņa publiskā saķeršanās ar avīzes “Laiks” izdevēju<br />

Helmāru Rudzīti, par ko Dobelis bija spiests publicēt<br />

publisku atvainošanos un atsaukumu. Rudzītis brīvvalsts<br />

laikos bija žurnāla “Aizkulises” izdevējs. Jāpiezīmē, ka<br />

Čikāgas latviešu prese 1963. gadā rakstīja: “(..) Agrāko<br />

gadu tradīcijai sekojot, Preses pīles žūrijas komisija<br />

turpinājusi piešķirt apbalvojumus par izciliem veikumiem<br />

preses u.c. rakstos arī 1962. gadā. Žurnālistikā balva<br />

piešķirta literātam, romānistam un izdevējam Eduaradm<br />

Dobelim par viņa slavenajām skrejlapām, kas pag. gadā<br />

izpelnījās ievērību arī tiesā un prāvā ar izdevēju H.Rudzīti<br />

iemūžinātas 450 lappušu garā protokolā. Tas ir sava veida<br />

rekords mūsdienu preses vēsturē. Tāpat ņemti vērā Dobeļa<br />

nopelni izdodamo T.Zeltiņa un Sandras Lazdiņas romānu<br />

papildināšanā un pārveidošanā. (..)”<br />

Jau no pirmajām dienām Amerikā sācis domāt par<br />

latviešu grāmatu izdošanu. „Grāmatas vajadzēja man<br />

pašam, un es zināju, ka tās tāpat vajadzīgas arī citiem.<br />

Paredzēju, ka latviešu grāmatas vēl ilgi būs vajadzīgas,”<br />

teica Dobelis. Nodibinājis apgādu „Latvju Grāmata”, viņš<br />

izdod Antona Rupaiņa vēsturisko triloģiju Māra Mostas,<br />

kuras 3 sējumos attēloti Latgales dzimtniecības laiki ar<br />

tautas brīvības cīnītāju Pēteri Miglinieku priekšgalā.<br />

960 961<br />

Lielu risku Dobelis uzņēmies, izdodot Rūdolfa Blaumaņa<br />

kopotos rakstus 12 sējumos. Pats viņš atceras tos<br />

Ziemsvētkus, kad par šiem kopotiem rakstiem saņēmis<br />

rēķinu $12,000.− apmērā, ko nedrīkstējis teikt savai<br />

sievai vairākus gadus... Sengrieķis P. Siruss ir teicis, ka<br />

cilvēka raksturs nosaka viņa likteni. Katrs ir savas laimes<br />

kalējs! Pat visgudrākie cilvēki dažreiz rīkojas vāji, un<br />

visvājākie cilvēki dažreiz rīkojas gudri. Šos vārdus pilnā<br />

mērā varētu attiecināt uz šo sīksto un neatlaidīgo vīru,

kurš latviešu trimdas grāmatniecībā izkarojis ievērojamu<br />

vietu ar savām 25 gadu laikā izdotām vairāk nekā 200<br />

grāmatām, kuru kopīgais metiens pārsniedz pusmiljonu.<br />

No viņa lielākiem un vērtīgākiem izdevumiem pirmā<br />

vietā būtu minamas Latviešu tautas teikas un pasakas, kas<br />

profesora P. Šmita sakopotas un rediģētas un kuŗas šajā<br />

otrā izdevumā analizējis Dr. H. Biezais Zviedrijā. Visās<br />

šajās un daudz citās grāmatās ieguldītais darbs un līdzekļi<br />

runā paši par sevi. Smagi strādādams un atraudamies no<br />

ērtas dzīves, Eduards Dobelis arvien priekšroku ir devis<br />

labai grāmatai. Miris ar sirds trieku 61 gada vecumā, pēc 2<br />

nedēļu ilgas slimošanas Vaterlo slimnīcā un 1977. gada 21.<br />

aprīlī apbedīts Vaverlī pilsētas Sv.Paula draudzes luterāņu<br />

kapsētā.<br />

Ir zināms, ka 1940. gada <strong>30</strong>. novembrī Liepājas Sv.Annas<br />

draudzes mācītājs V.Sanders salaulāja Eduardu Dobeli ar<br />

Metu Palapu un abu laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Silvija Dobele (Sila) (*16.9.1943. “Strungu” mājas,<br />

Dunika †13.12.2012.), dzīvoja Rīgā Maiznīcas ielā<br />

12-2. Apglabāta Rīgas Miķeļa kapos.<br />

• Gundega Dobele (*Vācijā), strādāja skaistuma<br />

kopšanas uzņēmumā Milvokos ASV<br />

• Edmunds Dobelis (*ASV), strādāja par skolotāju<br />

amerikāņu koledžās.<br />

Spriežot pēc dokumentiem un Eduardam Dobelim<br />

veltītajiem nekrologiem, Eduards un Meta kara laikā tika<br />

šķirti no savas vecākās meitas - 1944. gadā, kad Jelgava<br />

krita padomju okupantu rokās, tobrīd gadu vecā Silvija<br />

palika aiz frontes līnijas, jo atradās pie savas vecmāmiņas<br />

Katrīnas, ar kuru kopā 1949. gadā tika deportētas uz<br />

Sibīriju, Omskas novada Ņižņe-Omskas rajona sovhozu<br />

Novo Ivanovā. No apcietinājuma abas atbrīvotas 1956.<br />

gada 28. jūnijā. Ir zināms, ka Silvija Dobele apprecējās ar<br />

Silu un abu laulībā piedzima dēls (paaudze), kura vārds<br />

pagaidām nav zināms.<br />

Attēli 396.<br />

Eduarda Dobeļa 1962. gadā publicētā atvainošanās.<br />

Attēli 396.<br />

Eduards Dobelis īsi pirms nāves savā darbistabā.<br />

962 963

No muižas aizgājušie:<br />

1865 ir norādīts kā no muižas aizgājis Jānis Jēkabs<br />

[Jēkabs=tēvavvards?] Dobelis, aizgājis 2/1865, iepriekšējā<br />

revīzijā – 26 gv<br />

1891. g Miķelis Jēkabs [tēvvavrds?] Dobelis, 1891. gadā<br />

norādīts kā 53 ½ gadus vecs, kurš atstāj muižu, iespējams<br />

“Tiltu” mājās (saime nr 9)<br />

No muižas aizgājušie:<br />

1891. g no “Garo Klāvu” mājām Klāvs Jēkabs Dobelis<br />

60 ½, viņa sieve Eva [Ieva] 58 ½ un meita Ģede (36).<br />

Visticamāk, ir šīs: 1881. gada 22. februārī Bārtas draudzē<br />

salaulājās “Ķihtur Garreja”? kalpa Klāva Dobeļa meita<br />

Ģede Dobelis (26 4/12) (*1855.), ar “Cepļakalnu” māju<br />

saimieka? Jāņa Gluškes dēlu Jēkabu Gluški (22) (*1859.).<br />

Vēl nav sadalīti no 1858. gada revīzijas:<br />

4. saime – Kurku Strunges mājas<br />

Pēteris Dobelis 28 (*18<strong>30</strong>.) 1852. gada 19. oktobrī Bārtas<br />

baznīcā salaulājās ar Ievu Saulīti 26 (*1832.), abu laulībā<br />

dzimuši:<br />

• Miķelis Dobelis 3 (*1855.).<br />

11 saime Gudden Waite<br />

Ķaups Dobelis (38) (*1820.), Miķeļa d, 1839. gada 27.<br />

decembrī Bārtas baznīcā apprecējās ar Maigu Birznieci<br />

(36) (*1822.) un abu laulībā dzimuši:<br />

• Ķaups Dobelis (14 (*1844.).<br />

• Katrīne Dobele 11 (*1847.).<br />

• Anne Dobele 6 (*1852.) – nav BG , ari 1851/53.<br />

Šīs paaudzes dēls Ķaups Dobelis (14 (*1844. jeb 1845.)<br />

1875. gada 19. oktobrī, būdams 29 10/12 gadus vecs,<br />

salaulājās ar dzirnavu īpašnieka Pētera Ķeira 26 3/12<br />

gadus veco meitu Maddi Ķeiri (*1848.).<br />

Jēkaba Dobeļa dēls Jēkabs 20 (*1838.).<br />

8 saime<br />

Miķelis Dobelis (*1838.) Jēkaba d 20, uz saiminr 14 – nav<br />

2 līn, drīzāk 1 līn<br />

23<br />

Jēkaba Dobeļa dēls Jēkabs Dobelis 18 (*1840.) uz 57<br />

3. saime<br />

Jēkabs Dobelis (25 (*1833.) Jēkaba d, aizgājis uz saimi Nr<br />

9<br />

40<br />

Jēkaba Dobeļa dēls Jānis Dobelis 14 (*1844.).<br />

24 no 21<br />

Klāva Dobeļa dēls Klāvs Dobelis (*1838.) –<br />

28<br />

Miķeļa Dobeļa dēls Pēteris Dobelis 22 (*1836.), uz 43<br />

Bārtas dvēseļu revžiijas:<br />

Jānis Dobelis, Klāva dēls (*1805.) miris 1853?? Izpircies<br />

no rekrūšiem?<br />

1858. gada 3. Maijs<br />

2 saime “Kurkuš” jeb Jaunzem Oj….<br />

Andreja Dobeļa dēls Ķaups Dobelis (*1805.) un viņa sieve<br />

Eva Dobele (54) (*1804.). Abu laulībā dzimuši:<br />

• Jēkabs Dobelis 26 ½ (*1831.)<br />

• Jānis Dobelis (*1840.) kalps saimē Nr. 22<br />

• Katrīna Dobele 12 (*1846.).<br />

Vecākais dēls Jēkabs Dobelis (*1831.) ir precējies ar Evu<br />

Dobeli 25, (*1833.), abu laulībā dzimuši:<br />

• Jānis Dobelis 2 (*1856.)<br />

3. saime<br />

Jēkabs Dobelis (25 (*1833) Jēkaba d, aizgājis uz saimi Nr<br />

9<br />

4. saime – Kurku Strunges mājas<br />

Pēteris Dobelis 28 (*18<strong>30</strong>.), precējies ar Evu Dobeli 26<br />

(*1832.), abu lauilībā dzimuši:<br />

Miķelis Dobelis 3 (*1855)<br />

6 saime – Laudobel - Sillenieki<br />

8 saime<br />

Miķelis Dobelis (*1838.) Jēkaba d 20, uz saiminr 14<br />

11 saime Gudden Waite<br />

Ķaups Dobelis (38) (*1820.), Miķeļa d, precējies ar Maigu<br />

Dobeli 36 (*1822.) un abu laulībā dzimuši:<br />

• Ķaups Dobelis (14 (*1844.)<br />

• Katrīne Dobele 11 (*1847.)<br />

• Anne Dobele 6 (*1852.)<br />

17 Luhle Dobel un Magge Dobel<br />

Miķeļa Dobeļa dēls Klāvs Dobelis, 43 ½ (*1814.), precējies<br />

ar Katrīnu Dobeli 42 (*1816.), abu laulībā dzimuši:<br />

• Jēkabs Dobelis 22 (*1836.)<br />

• Miķelis Dobelis 17 (*1841.)<br />

• Jānis Dobelis 14 (*1844.)<br />

• Anne Dobele 12 (*1846.)<br />

• Margrieta Dobele 8 ½ (*1850.)<br />

• Maiga Dobele 4 (*1854.)<br />

• Eva Dobele ½ (*1857.)<br />

Jēkaba Dobeļa dēls Miķelis Dobelis 42 (*1816.) bija<br />

precējies ar Annu Dobeli 39 (*1819.) un abu laulībā<br />

piedzima:<br />

• Katrīne Dobele 8 ½ (*1850.)<br />

• Ģede Dobele 4 (*1854.)<br />

18 Luhle Dobel – Diž-Dobel<br />

Klāva Dobeļa dēls Jēkabs Dobelis 44 (*1814.), precējies ar<br />

Annu Dobeli 37 (*1821.) un abu lkaulībā ir dzimuši:<br />

• Jēkabs Dobelis 13 (*1845.)<br />

• Miķelis Dobelis 11 (*1847.)<br />

• Katrīne Dobele 5 (*1853.)<br />

• Pēteris Dobelis 2 (*1856.)<br />

• Maiga Dobele ½ (*1857.)<br />

Jēkaba Dobeļa dēls Pēteris Dobelis 29 (*1829.), precējies<br />

ar Katrīni Dobeli 27 (*1831.), abu laulībā piedzima:<br />

• Miķelis Dobelis 4 (*1854.)<br />

Jēkaba Dobeļa dēls Jēkabs 20 (*1838.)<br />

• Jēkabs Dobelis 25 ½ (*1832.), precējies ar Eve 26<br />

(*1832.).<br />

• Klāvs Dobelis 19 ½ (*1838.).<br />

• Andrejs Dobelis 12 ½ (*1846.).<br />

• Anna Dobele 11 (*1847.).<br />

• Katrīne Dobele 3 (*1855.).<br />

21 šaržse Upenieka jeb Diž-šarže<br />

Klāva Dobeļa dēls Klāvs Dobelis 40 (*1818.) un viņa sievas<br />

Katrīnas Dobeles 39 (*1819.)– uz 47 (Girgen – Puhsen):<br />

• Katrīne Dobele 23 (*1835.)<br />

• Klāvs Dobelis 10 ½ (*1847.)<br />

• Ilze Dobele 3 (*1855.)<br />

1881. gada 11. janvārī Bārtas draudzē salaulājās kalpa<br />

Klāva Dobeļa dēls Klāvs Dobelis (33 7/12) (*1847.), ar<br />

kalpa Anša Eistera meitu Maigu Eisteri (26 5/12) (*1846.)<br />

24 no 21<br />

Klāva Dobeļa dēls Klāvs Dobelis (*1838) –<br />

23<br />

Jēkaba Dobeļa dēls Jēkabs Dobelis 18 (*1840) uz 57<br />

24 Schosche Uppeneek jeb MazSchashe - Mazšarže<br />

Klāva Dobeļa dēls Miķelis Dobelis, 55 (*1803.) precējies<br />

ar Katrīnu Dobeli 45 (*1813.), abu laulībā dzimuši:<br />

• Jānis Dobelis 32 (*1826.)<br />

• Margrieta Dobele 22 (*1836.)<br />

• Madde Dobele 19 (*1839.)<br />

Jānis Dobelis (*1826.) precējies ar Emīliju Dobeli 41<br />

(*1817.) un abu laulībā dzimuši:<br />

• Lina Dobele 17 (*1841.)<br />

• Ottīlija Dobele 9 ½ (*1849.)<br />

28<br />

Miķeļa Dobeļa dēls Pēteris Dobelis 22 (*1836.), uz 43<br />

40<br />

Jēkaba Dobeļa dēls Jānis Dobelis 14 (*1844.)<br />

47 no 64<br />

Jēkaba Dobeļa dēls Jēkabs Dobelis 55 (*1803.), viņa bērni:<br />

• Klāvs Dobelis (*18<strong>30</strong>.) – 1855 miris?<br />

• Anna Dobele 23 (*1835.)<br />

• Katrīne Dobele 14 (*1843.)<br />

• Pēteris Dobelis 11 (*1847.)<br />

• Viņa brālis? Ķaups 7 (*1851.), abi ar Pēteri<br />

ienācēji no 64<br />

54 uz 3 un 59<br />

Andreja Dobeļa dēls Jēkabs Dobelis (*1797.), un viņa<br />

sieve Ilze Dobele 51 (*1807.) viņa deli: – uz 59<br />

• Klāvs Dobelis 18 (*1840.) uz 59<br />

• Jēkabs Dobelis (15 (*1843.) Jēkaba d, aizgājis uz<br />

saimi Nr 3<br />

• Ģede Dobele 13 (*1845.)<br />

Ģimenes, kas ir jāsaliek pa dzimtām:<br />

Rūdolfs Dobelis Andreja dēls (*25.8.1896. Rucava,<br />

†), strādnieks no Liepājas, 1915. gada 5. septembrī kā<br />

brīvprātīgais devās karā, dienējis 1.Daugavgrīvas latviešu<br />

strēlnieku bataljonā (pulka) 4. rotā, 1915. gada decembrī<br />

1902. gada 26. maijā Bārtas draudzē salaulājās Anna<br />

Dobele un Jānis Staltakāja un abu laulībā piedzima<br />

(paaudze):<br />

• Miķelis Staltakāja (*7.8.1903. Bārta) Jānis<br />

Staltakāja un Anna, krustvecāki puisis Miķelis<br />

Staltakāja, mežsarga sieva Māruš Bumbul<br />

1894. gada 13. februārī Bārtas draudzē salaulājās zemes<br />

nomnieks Jānis Dobelis un Anne Ķibur. Abu laulībā<br />

piedzima:<br />

• Hermīne Marija Dobele (*4.8.1905. Niderbartau,<br />

†29.9.1905.), mirusi 2 mēnešu vecumā no caurejas,<br />

arendatora Jāņa un Annas meita<br />

Ieva Dobele (*1867. Oberbartau) 32, meita Liepājā,<br />

zemnieka Jēkaba Dobeļa (*†pēc 1899.) un Annas (*†pirms<br />

1899.) meita, un Sīmanis Ozoliņš (viņš arī Ozolnieks)<br />

(*1862. Marienburg) 27 g, rezerves ierindnieks, strādnieks<br />

Liepājā, vecāki saimnieks Pēteris Ozoliņš (*†pēc 1899.) un<br />

Trīne (*†pirms 1899.). Kāzas 21.6.1899<br />

**<br />

Liepājas Sv.Annas baznīcā 1897. gada 26. janvārī salaulājās<br />

Jēkaba Dobeļa (*†pirms 1897.) un Annas (*†pēc 1897.) dēls,<br />

Liepājas strādnieks Miķelis Dobelis (*5.11.1870. Bārta/<br />

Tāšu pagasts †pēc 1941.) un Liepājas strādniece Karlīna<br />

Cīrule (*2.6.1873. Medzen †pēc 1941.) [1941. gada tautas<br />

skaitīšanā norādīts *2.6.1875.], kas bija saimnieka Karla<br />

Cīruļa (*†pirms 1897.) un Maijas (*†pirms 1897.) meita.<br />

1941. gada tautas skaitīšanas laikā ģimene dzīvoja Liepājā,<br />

Lāču ielā 33 dz. 9. Interesanti, ka Karlīne te dzīvoja kopš<br />

1916. gada 9. jūnija, bet Miķelis - kopš 1931. gada 29.<br />

maija. Šajā ģimenē piedzima (paaudze):<br />

• Kārlis Dobelis (*13.2.1899. Liepāja †pēc 1941.)<br />

Paaudzes pārstāvis Kārlis Dobelis (*13.2.1899. Liepāja<br />

†pēc 1941.) bija kantorists, personāla pārzinis un<br />

apprecējies ar Trīni Dobeli (*1.7.1897. Liepāja †pēc<br />

1941.), kura kā šeit dzīvojoša norādīta kopš 1932. gada 2.<br />

aprīļa. Abu laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Modris Dobelis (*5.10.1931. Liepāja)<br />

• Astrīde Dobelis (*12.6.1936. Liepāja)<br />

Visi šīs ģimenes piederīgie bija luterāņi.<br />

**<br />

Liepājas Sv.Annas baznīcā salaulājās Maiga Dobele<br />

(Konrade) Jāņa un Annas m., (*17.6.1906., Bārta) un<br />

Konrads Jānis Kristapa un Annas d., (*14.2.1902.<br />

Liepāja) – laulība noslēgta 10.02.1923.g.;<br />

**<br />

Jāņem vērā, ka ir 2 miķeļi dobeļi, kas dzimuši 1914 -1987,<br />

abirem tēvi ir jēkabi, abi strādāja par mežsargiem.<br />

Miķelim<br />

bija rentnieki “Deģu” mājā (paaudze):<br />

Jēkabs Dobelis (*ap 1889. †7.1949.),<br />

Brālis Dobelis (*†?), nebija bērnu, iesaukts par vienaci<br />

Dobeli, jo bija redzes invalīds.<br />

Jēkabs Dobelis (*ap 1889. †7.1949.), nāves brīdī bija ap<br />

60 g vecs Ilze Rīšmite (* †ap 1953.), dzīvoja pašu celtā<br />

“Deģu” mājā. Abu laulībā piedzima (paaudze):<br />

19 saime Laudobel – Ludirk<br />

Jāņa Dobeļa dēls Pēteris Dobelis 49 (*1809.) precējies<br />

ar Maigu Dobeli 45 (*1813.) iar ģimeni zceļojis uz 59<br />

(Baumaister). Ģimenē piedzima:<br />

apbalvots ar Svētā Jura 4. šķiras krustu (Nr. 526882). Miķelis Dobelis (*1914. Dunika †1987.)<br />

964 965

Lauma Putniņa – adoptēta no bērnu nama<br />

Uz Dunikas Vecā mežsarga māju pārcēlās Miķelis<br />

Dobelis (*4.9.1914. Dunika †26.6.1987. Dunika), kurš<br />

bija mežsargs un bija precējies ar Alvīne Katrīne Ziemele<br />

(*1.1920. †). Šajā ģimenē piedzima (paaudze):<br />

• Anna Dobele (Boka) (*1942.)<br />

• Tālis Dobelis (*1949.)<br />

• Kārlis Dobelis (*1955.)<br />

Anna Dobele (Boka) (*1942.) ir precējusies ar Aivaru<br />

Boku (*1937.) un šajā laulībā ir dzimuši divi dēli<br />

(paaudze):<br />

• Aivils Boks (*1968.)<br />

• Aldis Boks (*21.4.1973.)<br />

Aivils Boks (*1968.) bija precējies ar Viju, taču laulība<br />

tika šķirta. Šobrīd dzīvo attiecībās ar Sandru. Aivils Boks<br />

ir kļuvis par tēvu (paaudze):<br />

***<br />

• Agris Dobelis (*†) .<br />

Uldis Dobelis – rekurzeme – fotogrāfs un žurnālists<br />

Jānis Dižgalvis<br />

Visticamāk, viens no šīs dzimtas pēctečiem ir Lāčplēša<br />

kara ordeņa kavalieris Jānis Dižgalvis (*8.3.1898. Dunikas<br />

pagasts †8.7.1981.) Jāņa dēls, kurš bija dzimis zemkopja<br />

ģimenē un kļuva par dižkareivi 7.Siguldas kājnieku<br />

pilkā. Latvijas armijā Jānis Dižgalvis iestājās brīvprātīgi<br />

1919. gada 8.oktobrī, iedalījas kaujās Latgalē. 1920. gada<br />

20.-21. jūnijā Latgalē izlūkgājienā ienaidnieka aizmugurē<br />

Dižgalvis nokļuva ielenkumā un laužoties cauri lielinieku<br />

ķēdei nošāva vairākus pretiniekus, tā dodams mūsējiem<br />

iespēju nokļūt līdz Lipnas upei. Peldot tai pāri, izglāba<br />

no nāves slīkstošo rotas komandieri. Par šo izlūkgājienu<br />

• Krista Boka (*1991.) dzimusi laulībā ar Viju.<br />

• Kristers Boks (*2006.) – dzimis attiecībās ar<br />

Sandru .<br />

Aldis Boks (*21.4.1973.) precējies ar Lieni un šajā laulībā<br />

ir dzimusi (paaudze):<br />

• Marta Boka (*6.5.2005.).<br />

Paaudzes pārstāvis Tālis Dobelis ir precējies ar Dainu<br />

Dūcmani un šajā laulībā ir dzimusi meita (paaudze):<br />

• Vineta Dobele (Jurkevica) (*1971.).<br />

Vineta Dobele ir precējusies ar Uldi Jurkevicu (*1973.)<br />

un viņu laulībā<br />

• Rihards Dobelis (*1996.).<br />

• Roberts Dobelis (*2000.).<br />

Paaudzes jaunākais pārstāvis Kārlis Dobelis, tāpat kā<br />

viņa tēvs, bija mežsargs un dzīvoja turpināja dzīvot tēva<br />

mājā. Kārlis Dobelis ir precējies divas reizes - vispirms ar<br />

Zentu, bet otrreiz – ar Ramonu Rūzi (*1962.). Katrā no<br />

šīm laulībām ir dzimis viens pēcnācējs (paaudze):<br />

• Jānis Dobelis (*1976.) dzimis laulībā ar Zentu,<br />

• Monta Dobele (*1982.) dzimusi laulībā ar Montu,<br />

Paaudzes pārstāvis Jānis Dobelis (*1976.) bija precējies<br />

ar Ingu (*), taču laulība vēlāk tika šķirta. Šajā laulībā<br />

piedzima (paaudze):<br />

• Harijs Dobelis (*)<br />

• Anna Dobelis (*)<br />

Savukārt Monta Dobele (*1982.), kļuva par māti trīs<br />

bērniem (paaudze):<br />

• Kārlis Antonio Dobelis (*2005.).<br />

• Vladislavs Mickēvičs (*2007.).<br />

• Jaroslavs Mickēvičs (*2010.).<br />

***<br />

Laimonis Dobelis – mežsargs, dzīvoja Bārtas ciema<br />

“Vilkos”, sieva Ausma Dobele, 2 bērni (paaudze):<br />

• Daina Dobele (*).<br />

966 967

MILLERU DZIMTAS BĒRZES DRAUDZĒ<br />

Bērzes un Zaļenieku draudzēs ir vairākas Milleru<br />

dzimtas, kuras pagaidām netiek uzskatītas par<br />

piedērīgām Milleru pamatdzimtai, taču to radniecību<br />

nevar pilnībā izslēgt, tādēļ ziņas par tām ir apkopotas<br />

šajā nodaļā.<br />

Zaļenieku draudzē:<br />

Johans Kristians Millers un Emma Konstance Etalinde<br />

fon Baldusz:<br />

• Elizabete Antuanete Emma Millers (*27.6.1836.<br />

Zaļenieki), krustvecāki Elizabete Ditmere no<br />

Grīnhofas, Johans Frīdrihs rataike, Agnese Heistere.<br />

• Marija Luīze Millers (*1.12.1838. Zaļenieki),<br />

krustvecāki Marija Luīze Millere Elizabete Dittmere<br />

no Grīnhofas, Inženieris-kapteinis Jūlijs Ditmers,<br />

ekonoms Johans Frīdrihs Maljuke no Grīnhofas.<br />

• Ernsts Johams Adolfs Millers (*8.1841. Zaļenieki)<br />

[precīzs dzimšanas datums nav saglabājies],<br />

krustvecāki Dr. Ernsts Millers, Augusts Millers<br />

no Pērkones, Johans FRiedrihs Radeike, madame<br />

Friederike Paulumm no Usingen<br />

Indriķis Millers un Dārte:<br />

• Kārlis Millers (*16.12.1839. Neu Friedrihshof),<br />

krustvecāki Jānis Rozentāls, Indriķis Millers, Anne<br />

Dikant.<br />

Lielbērzes krodzinieks Johans Millers un Katrīne:<br />

• Teodors Millers (*11.12.1852. ), krustvecāki<br />

Heinrihs Teodors Birkenhāns, saimnieks Jānis<br />

Markdangs, jaunkundze Emma Neimane.<br />

Ansis Millers un Anna:<br />

• Līze Millers (*9.9.1842. Zaļenieki Pūces),<br />

krustvecāki kalps Jānis Rappelis, kalpa sieve Līze.<br />

kalps Kristaps Millers un Trīne:<br />

• Lavīze Millers (*1.6.1849. Neu Friedrichshof Briša<br />

Krimūnu), krustvecāki saimniece lavīze Kleinberga,<br />

puisis Ansis Zilberts.<br />

• Ansis Millers (*28.1.1852. Neu Friedrichshof),<br />

krustvecāki saimnieks Zāmels Spure, puisis<br />

Kristaps Didrihsons.<br />

Grīnhofas krodzinieks Aleksandrs Millers un Šarlotte<br />

Zalovska [Zublovska?]:<br />

• Karolīne Elizabete Millers (*2.6.1842. Zaļenieki),<br />

krustvecāki Elizabete Berga no Jelgavas, Eliz.<br />

Paškevics, Johans Millers un Kristaps Veidemanis.<br />

• Pauls Johans Millers (*20.2.1847. Zaļenieki),<br />

krustvecāki saimnieks (Amtsmann) Pauls<br />

Balmbachs, (Amtsmann) Julius Dubunsky,<br />

jaunkundze Karlīne Šrēdere, jaunkundze Minna<br />

Gorke.<br />

• Viktors Reinholds Millers (*31.3.1849. zaļenieki),<br />

krustvecāki jaunkundze Karolīne Šrādere, Rittum<br />

fon Krum.<br />

• Anete Karolīne Millers (*5.4.1851.), krustvecāki<br />

Anette Karolīne Ašminski Gusull Jurevics.<br />

• Katrīna Millers (*10.11.1852.), krustvecāki<br />

Katrīna Klarsone, dzim. Fon Drubinsky,<br />

dzirnavnieks Teodors Frejs, jaunkundze Anete<br />

Hybpermane.<br />

Jēkabshofas Lejas Melderu saimnieks Jānis Millers un<br />

Trīne:<br />

• Trīne Millers (*6.8.1837. Jakobshof Lejas Melder),<br />

krustvecāki Jānis Mucenieks, Krišs Indriksons,<br />

Trīne Indriksone.<br />

• Anna Millers (*1.10.1845. Jakobshof Melder),<br />

krustvecāki Dārte Freiberga, meita Anna Liekmann,<br />

kalps Dāvis Grosmanis.<br />

Jēkabshofas Melderu saimnieks Dāvis Millers un Trīne:<br />

• Jānis Millers (*2.7.1843. Jakobshof Melder),<br />

krustvecāki puisis Dāvis Grinvalds, puisis Jānis<br />

Grinvalds.<br />

Ansis Millers un Dore [Dārte]:<br />

• Kristaps Millers (*18.1.1848. Jakobshof Melder),<br />

krustvecāki kalps Kristaps Pētersons, sieve Anna<br />

Kajak.<br />

• Dāvis Millers (*24.1.1850. Jakobshof Melder),<br />

krustvecāki meita Anlīze Grīnberga, kalps Dāvis<br />

Viekepurre.<br />

• Līze Millers (*18.2.1855. Widdin Melder),<br />

krustvecāki saimniece Līze Virtiņa, Dāvis Kusakks,<br />

Jānis Dīriks.<br />

• Zāmelis Millers (*1.8.1863. Melder Widduš),<br />

krustvecāki saimniece Jēkabs Spuris, Līze Vecvagar,<br />

Zāmelis Kaznieks.<br />

• Jānis Millers (*13.12.1866. Melder Widduš),<br />

krustvecāki Jānis Vilsons, Jānis Kazāks, Anne.<br />

Jānis Millers un Grieta:<br />

• Zāmelis Millers (*16.3.1865.) Krustvecāki<br />

Zāmelis Biteņķis, Ansis Butters, Mārtiņš Prussad,<br />

Dārte Ballod.<br />

krustvecāki Lībe Jēkabsone, Ernsts Jēkabsons, Jānis<br />

Grosstakle.<br />

• Jūle Millers (*25.2.1869. Neu Friedrichshof<br />

“Kalniņi”), krustvecāki saimniece Anna Kleinberga,<br />

saimnieks Indriķis Krūmiņs, meita Līze Vīzmane.<br />

Kalps Indriķis Millers un Anna:<br />

• Indriķis Millers (*15.1.1856. Sittin Galliņ),<br />

krustvecāki Jānis Šteinhards, saimnieks Indriķis<br />

Brakmanis, Anlīze.<br />

Kalps Indriķis Millers un Lavīze:<br />

• Mīle Lavīze Millers (*5.3.1868. Deggenhof ),<br />

krustvecāki Grieta Šmidt, kalps Jānis Hellmann, un<br />

viņa sieve Lavize.,<br />

• Jānis Augusts Millers (*9.8.1877. Zaļenieku<br />

“Kublain”), krustvecāki puisis Jānis Pūle, puisis<br />

Zāmelis Šivais, meita Anne Freimann.<br />

Kalps Jānis Millers un Lavīze:<br />

• Jānis Millers (*7.3.1856. Maz Spurģe), krustvecāki<br />

Ansis Šēvics, saimnieks Zāmelis Alksnis, Grieta<br />

Timmermann.<br />

• Dārte Millers (*24.6.1858. Gros Feldhof)<br />

krustvecākisaimniece Dārte Lapiņa, meita Dārte<br />

Tīzinga, kalps Ansis Zvirgzdiņš.<br />

• Lavīze Millers (*24.3.1868. Zaļenieku<br />

“Pattersberg”), krustvecāki Lavīze Dunce, Kristaps<br />

Zālītis, Lavīze Zālīte.<br />

• Kristaps Millers (*29.11.1870. Zaļenieku<br />

“Kamraiš”), krustvecāki puisis Jānis Rektors, Lavīze<br />

Pasilis, meita Lavīze Pasilis.<br />

Kalps Kārlis Millers un Anna:<br />

• Jānis Millers (*20.10.1864.), krustvecāki Jānis<br />

Feldmanis, Kristaps Markevics, Trīne Francs.<br />

• Kārlis Millers (*19.6.1866. Neu Friedrichshof),<br />

krustvecāki Indriķis Millers un Lavīze, Jānis<br />

Mūrnieks.<br />

• Kristaps Millers (*6.6.1869. Deggenhof),<br />

krustvecāki Kristaps Grīnbergs, Kristaps Spaģis,<br />

Lavīze Spraģis.<br />

• Dāvids Millers (*14.12.1872. Deggenhof),<br />

krustvecāki Dāvids un Trīne Francs, saimnieks<br />

Kristaps Višbergs no Glūdas.<br />

• Anna Lizete Millers (*7.9.1874. Deggenhof),<br />

krustvecāki Lavīze Cīrule un Dārte Tīlinga.<br />

1865. gada 26. decembrī Zaļenieku draudzē laulāti<br />

Edward Muller un Anna Mauring<br />

1866. gada 28. augustā Zaļenieku draudzē laulāti Karl<br />

Muller un Trine Laukdave<br />

Dāvids Millers Zemnieks, un Jūle Blandīne (paaudze): -<br />

Zaļeniekos dzimušais?<br />

Zaļenieku “Kalniņu” māju saimnieks Dāvis Millers un<br />

• Paulīne Doroteja Millere (*29.1.1900. Bērzes<br />

Jūle:<br />

Lielzariņi), krustvecāki puisi Ansis Teodors Millers,<br />

• Lizete Millers (*19.3.1856. “Kalniņi”), krustvecāki<br />

Kristaps Šēnbergs, meita Jūlija Šēnberga.<br />

Līze Brakmann, Jānis Brakmann, Ernsts Jēkabsons.<br />

• Kristaps Millers (*14.2.1902. Fridrihshauzenas<br />

• Dāvis Millers (*12.1.1858. “Audze Kalniņi”<br />

“Rauši”), krustvecāki zemnieks Kristaps Šenbergs,<br />

†24.1.1858. “Audze Kalniņi”), krustvecāki Dāvis<br />

saimniece Lizete Bergmane, meita Jūle Millere.<br />

Jēkabsons, Anna Gross, Ernsts Jēkabsons.<br />

• Milda Lizete Millers (*17.12.1903. Kreishof<br />

• Māle Millers (*31.5.1862. “Audze Kalniņi”),<br />

muiža), krustvecāki zemnieks Kristaps Šenbergs,<br />

968 969<br />

saimnieks Žanis Ozols, meita Zepa Zangau.<br />

• Emīlija Lizeta Olga Millers (*13.8.1905. Bērzes<br />

muiža), krustvecāki meita Lizeta Mariķe Zandau,<br />

strādnieks Kristaps Štenbergs, strādnieks Kārlis<br />

Millers.<br />

• Anete Millers (*13.5.1907. Bērze), krustvecāki<br />

Anete Grēviņa, Kārlis Millers, Krišjānis Šēnbergs<br />

• Kārlis Alfrēds Millers (*2.10.1909. Bērzes Ķīķi),<br />

krustvecāki Juris Riecs [?], Lizeta Riecs [?] Jūle<br />

Neilande<br />

Pārējā Milleru dzimta Bērzes/Dobeles draudzē:<br />

Gr. Bersen “Balbārdu” kalps Kristaps Millers un Anna:<br />

• Karlīne Millers (*29.9.1870. Gr.Bersen “Balbārd”),<br />

krustvecāki saimniece Luīze Millere, saimnieks<br />

Adams Millers, meita Jūlija Grandovska.<br />

Grieta Millere, meita Kl.Bersen krogā:<br />

• Jēkabs Roberts Millers (*5.1.1849.), krustvecāki<br />

krodzinieks Jēkabs Dombrowsky, krodziniece<br />

Anna, “Jaunzem” saimnieks Ansis Štāls.<br />

kalps Ansis Millers un Anne: [iespējams, mirusi 1856.<br />

Gada 10. Okt 48 gv, Pētervaldes Skraijās)<br />

• Marija Gotlībe Millers (*13.6.1843. Lielbērzes<br />

Žagari), tēvs Līvbērzes “žagaru” staļmeistars<br />

krustvecāki Marija Gotlībe Rēdere no Lielbērzes,<br />

saimnieks “Ceļa…”[?] Jānis Kleinbergs un<br />

saimniece Marija.<br />

• Kristaps Millers (*22.9.1844. Naudītes miestā),<br />

tēvs Pētervaldes kalps. Krustvecāki mātes brālis<br />

Kristaps un Kārlis (puisis), mātes māsa (meita).<br />

• Kārlis Millers (*16.7.1847. Pētervaldes Škappari),<br />

krustvecāki Škaparu saimnieks Kristaps Šnēmans,<br />

puisis Jānis Baumanis, meita Trīne.<br />

• Jānis Millers (*16.3.1854. Pētervaldes Škappari),<br />

krustvecāki kalps Kārlis Veinbergs, saimniece<br />

Allīze Šnēmane, saimnieka meita Anne Baumane.<br />

Pēc pirmās sievas nāves kalps Ansis Millers apprecējās<br />

otrreiz - 1857. gada 10. februārī viņš salaulājās ar Grietu<br />

Matisoni un šajā laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Grieta Millers (*2.12.1857. Pētervaldes Škappari),<br />

krustvecāki saimniece Trīne Tomsone, saimnieks<br />

Ansis Šteinbergs, saimnieka dēls Jānis Šteinbergs.<br />

• Anna Millers (*26.6.1859. Pētervaldes Tīmeri),<br />

krustvecāki meita Anna Valkmann, saimniece<br />

Grieta Hellmann, puisis Kārlis Valkmanis.<br />

• Indriķis Millers (*19.7.1862. Pētervaldes<br />

Jaunzemi), krustvecāki kalps Indriķis Matvejs,<br />

saimnieks Jānis Strautmanis, saimniece Līze Ozola.<br />

• Indriķis Millers (*15.2.1863. Dobeles Mūrnieki)<br />

†21.5.1935. Rīga, krustvecāki puisis Indrikis<br />

Ebels, kalps Ansis Valdovskis, kalpa sieve Allīze<br />

Burnewitz.<br />

• Kristaps Augusts Millers (*15.9.1866.<br />

Dorottenhof), krustvecāki saimnieka dēls Kristaps<br />

Grosmann, vagars Zāmels Grosmanis, viņa sieve<br />

Lavīze.<br />

• Anette Luīze Millers (*19.11.1866. Dorottenhof),<br />

krustvecāki kalpa sieve lamze bekmane, vagars<br />

Kaspars Pēterstroķiskalpa sieve Liba Bergšteina.

• Līze Millers (*4.9.1868. Pētervaldes “Skraijas”),<br />

krustvecāki saimniece Anna Eihvalde, puisis<br />

Zāmels Jēkabsons.<br />

Paaudzes pārstāvis Indriķis Millers (*19.7.1862.<br />

Pētervaldes Jaunzemi †21.5.1935. Rīga) kļuva par<br />

galdnieku, bija precējies un pārcēlās uz Rīgu, kur 1919.<br />

gada 11. decembrī pierakstīts Aleksandra ielā 188 dz.<br />

182. 1922. gadā pārcēlies uz Aleksandra ielu 126 dz. 15.<br />

savukārt 1927. gada 5. augustā pierakstīts Bruņinieku<br />

ielā 69 dz. 5, bet 1929. gada 2. maijā - Duntes ielā 16/22.<br />

Miršanas fakts fiksēts Rīgas Sv. Jāņa baznīcas grāmatā.<br />

***<br />

Kalps Kristaps Millers un Trīne:<br />

****<br />

• Jānis Millers (*<strong>30</strong>.10.1845. Neu Friedrichshof<br />

“Krimūn”), krustvecāki saimnieks Jānis Kleists,<br />

kalps Jānis Zilberts, kalpa sieve Līze.<br />

• Kristaps Millers (*27.4.1848. Neu Friedrichshof<br />

“Krimūn-Brizle”), krustvecāki “Krimūn Birze”<br />

saimnieks Zāmelis Kleinbergs, “Krimūnu Kleistu”<br />

saimniece Lavīze, kalps Jānis Šteinerts.<br />

• Anna Millere (*7.11.1853. Kl. Friedrichshof)<br />

krustvecāki kalpa sieve Anna Zilbert, Konrāds<br />

Priede, puisis Indriķis Millers.<br />

• Kristaps Millers (*6.7.1856. Jaunsesavas “Strīķe”)<br />

krustvecāki kalps Jānis Reinvalds, saimniece Anlīze<br />

Šmecmann [?], Kārlis Bušāns.<br />

• Nedzīvs dēls (*5.9.1857. Neu Friedrichshof<br />

“Krimūn Kliest”),<br />

Kalps Krišjānis Millers un Annlīze:<br />

• Frīdrihs Gothards Kristians Millers (*26.7.1863.<br />

Pētervaldes Dišleri), krustvecāki saimieks Frīdrihs<br />

Bols, viņa sieve Katrīna, Anna Millere.<br />

Dobeles kalps Ansis Millers un Jūle:<br />

• Trīne Millere (*29.2.1866. Dobele), krustvecāki<br />

meita TRīne Mazjuks, kalps Kārlis Rozenbergs, [..]<br />

māte Anlīze Ozoliņa.<br />

• Ansis Didiriks Millers (*15.2.1869. Dobele),<br />

dvīnis, krustvecāki staļmeistars Didriķis Grable,<br />

meita Annuža Balode, kalps Ansis Emsis.<br />

• Trīne Emīlija Millere (*15.2.1869. Dobele),<br />

dvīne, krustvecāki saimes māte (Hofsmutter) Trīne<br />

Dumpe, vagars Jēkabs Dumpis, meita Lība Šulca.<br />

kalps Indriķis Millers un Dārta:<br />

• Anne Millere (*2.10.1842. Friedrichshof “Ziņģe”),<br />

krustvecāki Ziņģes saimniece Anna, saimnieks no<br />

Ziģēm.<br />

Kalps Fricis Millers un Anna: [Fiņķe???]<br />

• Anlīze Millers (*12.1.1859. Dobeles “Purmaļi”),<br />

krustvecāki saimniece Lavīze Kalēja, saimnieces<br />

māsa[?] Anna Funk [Fiņķe?], puissi Fricis Zaurs.<br />

Aucenburgas “Čakštes” saimnieks Kristaps Millers un<br />

Grieta:<br />

• Nedzīvs dēls (*<strong>30</strong>.12.1841. Auces “Čakstes”<br />

†<strong>30</strong>.12.1841. Auces “Čakstes”)<br />

• Indriķis Millers (*<strong>30</strong>.12.1841. Auces “Čakstes”),<br />

krustvecāki puiis Indriķis, meita Jūle, meita Anna<br />

no “čakstēm”.<br />

• Trīne Millers (*1.12.1843. Auces “Čakstes”),<br />

krustvecāki “Spriķu” saimnieka māte Trīne,<br />

“Spriķu” saimniece GRieta, “Čakstes” kalps Jānis<br />

Būdams 28 gadus vecs kalps Lielbērzes “Lejas Miekal”<br />

mājās, “Vilciņu” saimnieka Jāņa Millera un Anzappes<br />

dēls Jānis Millers (*1809. †16.11.1849.) 1838. gada 20.<br />

novembrī salaulajās ar “Lejas Miekal” māju Kārļa un<br />

Annas 25 gadus veco meitu Anzappi (*1813. †). Miršanas<br />

ierakstā Jānis Millers minēts kā 52 gadus vecs “Koču”<br />

māju strādnieks, kas nedaudz konfliktē ar kāzu ierakstā<br />

norādīto vecumu. Šajā laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Jānis Millers (*1839. Gros Berzen “Koči”),<br />

krustvecāki kalps Jānis Bērziņš, Jēkabs Jēkabsons,<br />

saimniece Koče Lība.<br />

• Anne Millers (*13.5.1843. Gros Berzen “Koči”),<br />

krustvecāki “Koču” saimniece L”ize, meita Mīne,<br />

kalps Kārlis<br />

• Annlīze Millers (*27.2.1847. Gros Berzen “Koči”),<br />

krustvecāki kalpa sieve Lībe, meita Karlīne, “Viršu”<br />

puisis Juris.<br />

Kristaps Millers kalps un Anna:<br />

• Kārlis Millers (*1.7.1840. Pētervaldes Tihomeiier<br />

†23.11.1842.), krustvecāki saimnieks Baldot Kārlis,<br />

saimniece Timmel Lavīze, meita Amale no Dobeles.<br />

• Anna Millers (*<strong>30</strong>.12.1843. Pētervaldes Striķi<br />

†), krustvecāki puisis Jānsi Siliņš, meita Grieta<br />

Waldausky.<br />

• Anna Millers (*17.5.1846. Pētervaldes Zammurš<br />

†), krustvecāki kalps Jānis Šnēmans, puisis Krišjānis<br />

Gunters.<br />

Gros Abguld “Vecjenke” kalps Indriķis Millers un Trīne:<br />

• Jānis Millers (*31.3.1839. Gros Abguld<br />

“Vecjenke”), krustvecāki māte Lovise Indriķ,<br />

saimniece Anzappe, puisis Ansis “Vecjenke”.<br />

Dobeles “Rence” saimnieks Kārlis Millers un Lavīze<br />

(paaudze):<br />

• Anlīze Millers (*4.6.1837. Dobeles “Rence’),<br />

krustvecāki Rence kalpa sieve Anna, Kalnreik<br />

meitra Līze, waggar J.Jurge,<br />

Gros Berzen “Lejas Celmu” kalps Indriķis Millers un<br />

Attēli 396.<br />

Indriķis Millers 1919. gadā un 1928. gadā.<br />

Trīne:<br />

• Kristaps Millers (*29.5.1852. Gr.Berzen “Lejas<br />

Celmi”), krustvecāki puisis jānis Raģģis, meita<br />

Trīne Cābniek, kalpa sieve Anne Kuģģis.<br />

• Jānis Millers (*17.11.1854. Berzen “Celmi”),<br />

krustvecāki kalps Indriķis Veikest, kalps Kristaps<br />

Millers, meita Lavīze Vulfa.<br />

Berzen “Celmu” kalps Indriķis Millers un Jūle:<br />

• Anne Jūle Millers (*20.9.1856. Berzen “Celmi”),<br />

krustvecāki kalpa sieve Anna Pētersila, kalps Jānis<br />

Šadre, saimniece Jūle Zetadše [?]..<br />

• Ansis Millers (*12.2.1859. Berzen “Ausie [?]”),<br />

krustvecāki saimnieks Ansis Ozoliņš, kalps Ansis<br />

Vītiņš, saimniece Lavīze Rūten.<br />

vai šie nav vecāki tiem, kas vē’lāk parādās kā Ceļmilleri?<br />

Bērzhofas “Celmu” kalps Jānis Millers un Anna (*1801.<br />

†6.4.1841. “Celmos”), kas mira drīz pēc dzemdībām 40<br />

gadu vecumā (miršamnas ierakstā minēta kā Anlīze):<br />

• Ansis Millers (*8.3.1840. Bērzes “Celmos”<br />

†31.7.1889.), krustvecāki “Celmu” saimnieks Ansis<br />

Ceļmillers, puisis Karls Bušs, meita Anna. Miršanas<br />

ierakstā norādīts kā atslēdznieks Dobelē, miris 50<br />

gadu vecumā.<br />

• Anna Millers (*19.3.1841. Bērzes “Celmos”),<br />

krustvecāki meita Anna, meita Bekmann, puisis<br />

Indriķis no “Celmiem”<br />

Bērzhofas “celmu” kalps Kristaps Millers un Anna:<br />

• Jānis Millers (*9.7.1867. Bērzes “Celmos”),<br />

krustvecāki “Celmu” puisis Jānis Millers, saimniece<br />

Anna Bailtais, kalps Krišs Nics.<br />

Gros Bērzen “Ehrzel” kalps Jānis Millers un Anna:<br />

• Kristaps Millers (*28.3.1840. Bērzes “Ehrsel”),<br />

krustvecāki saimnieks Katče Kristappssaimnieks<br />

Ehrsel Kaspars, meita Lībe.<br />

kalps Ansis Millers un Lavīze:<br />

• Lavīze Millere (*3.6.1866. Dobeles “Pavāriņi”),<br />

krustvecāki meita Lavīze Strautiņa, kalpa sieve<br />

Allīze Hellmann, kalps Ansis Beimann<br />

• Indriķis Millers (*18.1.1868. Auermunde “Jaun<br />

Smēdali”), krustvecāki<br />

Lielbērzes “Celmērzeļi” kalps Ansis Millers un Lavīze:<br />

• Jānis Millers (*12.1.1865. Lielbērzes “Celmērzeļi”),<br />

krustvecāki saimnieks Fricis Baķis, saimniece Anna<br />

Baltais, saimnieks Kārlis Baltais.<br />

• Kārlis Millers (*<strong>30</strong>.12.1866. Lielbērze),<br />

krustvecāki kalps Jānis Baķis, kalpa sieve Anna<br />

Pumpur, saimniece Līne Baķķis.<br />

• Allīze Millers (*20.12.1868. Lielbērze),<br />

krustvecāki kalpa sieve Allīze Tellmann, kalps Jānis<br />

Grobiņš, puisis Krišs Millers.<br />

Lielbērzes “Celmērzeļi” kalps Indriķis Millers un Trīne:<br />

• Trīne Millere (*26.3.1846. Lielbērzes<br />

“Celmērzeļi”), krustvecāki kalpa sieve Anzappe,<br />

970 971<br />

“Celmceļu” saimniec Anna un “Celmērzeļi” kalps<br />

Adams.<br />

Lielbērzes “Celmērzeļi” kalps Indriķis Millers un Jūle:<br />

• Jūle Millere (*9.11.1848. Lielbērzes “Celmērzeļi”),<br />

krustvecāki kalpa “Jostes” meita Anna Ritteniek,<br />

s Celmērzeļu saimniece Lavīze Felcer, kalps Juris<br />

Millers.<br />

Iespējams, Indriķis un Juris ir brāļi!!!<br />

Lielbērzes “Celmērzeļi” kalps Juris Millers un Anne:<br />

• Jānis Millers (*15.10.1847. Lielbērzes<br />

“Celmērzeļi”), krustvecāki saimnieks Jānis Fretcers,<br />

puiis Indriķis Millers, viņa sieve TRīne<br />

• Anne Millers (*15.9.1849. Lielbērzes<br />

“Celmērzeļi”), krustvecāki kalpa sieve Līze, meita<br />

Lībe, Celmērzeļu saimnieks Jānis Fetcers.<br />

• Karlīne Millers (*26.2.1853. Lielbērzes “Pūces”),<br />

krustvecāki meita Anna Mattisone, saimnieks Jānis<br />

Princis, kalps Jānis Eihs.<br />

• Lavīze Millers (*6.4.1857. Lielbērzes “Maz<br />

senči”), krustvecāki saimnieka meita Lavīze Švarca,<br />

saimnieka dēls Kārlis Baltiņš, saimniece Lavīze<br />

Švarca.<br />

CĪRUĻI<br />

“Cīruļu” saimnieks Ansis Millers (*1772. †12.11.1838.),<br />

kurš mira 66 gadu vecumā, bija precējies ar Lavīzi un šajā<br />

laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Indriķis Millers (*1806.)<br />

• Kārlis Millers<br />

• Anlīze Millere (*1816.), būdama 20 gadus jauna,<br />

vienā dienā ar savu brāli, 1836. gada 7. novembrī<br />

salaulājās ar saimnieka Kristapa Freiberga un Līzes<br />

28 gadus veco dēlu Jāni Freibergu (*1808.)<br />

Dobeles “Cīruļu” saimnieks Indriķis Millers (*1806.)<br />

būdams <strong>30</strong> gadus vecs, 1836. gada 7. novembrī salaulājās<br />

ar Pētervaldes saimnieka Kristapa Jansona un Annas 18<br />

gadus veco meitu Trīni Jansoni (*1818.). šajā laulībā<br />

Piedzima (paaudze):<br />

****<br />

• Anna Millers (*7.9.1837. Dobeles “Cīruļi”<br />

20.9.1842.), krustvecāki frau Kostovics, L.fon<br />

Richter, saimnieka brālis Kārlis Millers, mates<br />

brālis Jānis fon Villik.<br />

• Kārlis Millers (*2.2.1840. †6.2.1840.), miris 5<br />

dienu vecumā, visticamāk, nekristīts<br />

• Indriķis Millers (*10.4.1841. Dobeles “Cīruļi”),<br />

krustvecāki saimnieks Karls Millers, kalps Jānis<br />

Rutenbergs, “Kruth” saimnieks.<br />

• Lavīze Millers (*27.5.1842. Dobeles “Cīruļi”<br />

†6.10.1842.), krustvecāki meita Anne Millere, kalps<br />

Jānis Ducbergs, Kārlis Millers.<br />

• Trīne Millers (*16.8.1843. Dobeles “Cīruļi”),<br />

krustvecāki saimnieka māte Anne Miller no<br />

Cīruļiem, kalps Jānis Grosbergs, Luhle saimniece<br />

Anlīze.<br />

Kārlis Millers kalps un Jūle:<br />

• Kārlis Millers (*31.1.1837. Bērzbeķes “Stragge”),<br />

krustvecāki “Stagge” saimniek Grindar Jānis,

saimmnieka brālis Jēkabs, meita Anlīze.<br />

• Jānis Millers (*3.3.1840. Bērzbeķes “Lehpoit”),<br />

krustvecāki puisis Jānis, saimnieks Kārlis, viņa<br />

māte Lavīze no “Lehpoit”.<br />

Kārlis Millers kalps un Anlīze:<br />

• Krišs Millers (*<strong>30</strong>.5.1849. Bērzbeķes “Šķērstain”),<br />

krustvecāki puisis Bāliņ Jānis, , Šķērstaiņu saimnieks<br />

Kārlis, Gobu saimniece Trīne.<br />

• Lavīze Millers (*1.3.1852. Bērzbeķe), krustvecāki<br />

meita Lavīze Fetcer, puisis Krišs Freimanis,<br />

muižnieka sieva (amtsmann frau) Jūlija Anna<br />

Doroteja Šteinberga.<br />

• Jēkabs Millers (*17.7.1855. Bērzbeķe), krustvecāki<br />

puisis Ansis Balodis, kalpa sieve Grieta Šneltipa,<br />

kalps Jānis Rozenbergs.<br />

Kārlis Millers kalps un Līze:<br />

• Indriķis Millers (*3.1.1843. Sīpeles “Vecvagari”),<br />

krustvecāki Kristaps Vellarme [?] no Dobeles<br />

latviešu pastorāta, kalpa sievaLavžie no Bērzes<br />

“Auge” saimens.<br />

• Nedzīvs dēls (*3.1.1843. Sīpeles “Vecvagari”<br />

†3.1.1843. Sīpeles “Vecvagari”),<br />

Anna Millere:<br />

• Emīlija Margrieta Millere (*15.2.1882. Bērzes<br />

“Daujati”), krustvecāki Grieta Krone, Kristaps<br />

Zīmīt, puisis Jānis Millers.<br />

Andrejs Millers saimnieks un Trīne,<br />

• Jānis Millers (*10.8.1888. Bērze), tēvs vēl ir kalps.<br />

Krustvecāki kalps Jānis Beikmanis, kalps Pēteris<br />

Krauze, Anna Beikmane.<br />

• Lavīze Emīlija Millere (*21.3.1893. Udzes<br />

Milleros), krustvecāki meita Lavīza Štefan, puisis<br />

Jānis Kaufman, zemnieks Indriķis Elcers.<br />

• Paulīne Millere (*20.6.1901. Millera sētā Bērzē),<br />

krustvecāki meita Paulīne Kaufmane, puisis Jānis<br />

Kaufmanis, zemnieks Dāvids Liunieks.<br />

kalps Ansis Millers 1858. gada 12. maijā salaulājās ar<br />

Lavīzi Bukšu un šajā laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Lavīze Millere (*18.4.1860. Kl.Bersen),<br />

krustvecāki kalpa sieve Anna Ķestere, Kārlis Šulcs.<br />

• Anzappe Millere (*9.1.1863. Gr.Bersen “Vec<br />

Joste”), krustvecāki saimniece Anzappe Baķķis,<br />

saimnieks Juris Šlieps, saimnieks Fricis Baķķis.<br />

• Anna Millere (*3.9.1871. Alt-Abgulden),<br />

krustvecāki saimnieka sieva Anna Jansone, puisis<br />

Jānis Rumpis, sieve Līze Rupmis.<br />

Ansis Millers kalps un Līze:<br />

• Jūlija Anete Millere (*4.6.1871. Bankarshof<br />

“Zīlīte”), krutsvecāki Zanders Antons, Grieta<br />

Antons, Jūle Kursiet.<br />

• Kārlis Vilhelms Millers (*5.9.1874. Pētervalde),<br />

krutsvecāki kalps Kārlis Grīnbergs, kalps Ansis<br />

Ozols, kalpa sieve lavīze Ozola.<br />

kalps Ansis Millers un Jūle:<br />

• Jūle Millere (*6.10.1857. Bērzbeķe), krutsvecāki<br />

madame Emīlija Bergmann, vecmāte Trīne Dambe,<br />

puisis Jānis Millers.<br />

• Jānis Millers (*17.9.1860. Bērzbeķe), krutsvecāki<br />

puisis Jānis Millers, kalpa sieve Anna Weinberga,<br />

kalps Jānis Rozenbergs.<br />

• Kārlis Millers (*11.6.1863. Bērzbeķes “Krikše”),<br />

krutsvecāki puisis Jānis Millers, kalps Jānis<br />

Rozenbergs, puisis Jāniz Zobinin.<br />

Ansis Teodors Millers zemnieks un Luīze (paaudze):<br />

[radinieks Dāvidam Milleram?]<br />

• Milda Paulīne Millers (*22.3.1906. Bērzes<br />

Dodze), krustvecāki Lizeta Avots, Jānis Avots,<br />

Jēkabs Lēkniņš?<br />

Ansis Millers kalps un Grieta:<br />

• Matilde Lizete Millere (Rozentāle) (*1.2.1872.<br />

Dobele), krustvecāki saimniece Anna Graf, puisis<br />

Ansis Bagge, puisis Gast Geidelis. 1901. gada 5.<br />

jūnijā salaulajās ar Indriķi Rozentālu.<br />

• Auguste Paulīne Millere (*16.3.1880. Dobele<br />

†23.2.1881.), krustvecāki meita Auguste Melberga,<br />

puisis Karls Janson, Karlīne Janson.<br />

• Jūlija Anna Millere (*10.4.1882. Dobele),<br />

krustvecāki meita Jūle Klester, kalpa sieva Karolīne<br />

Jansone, kalps Kārlis Jansons.<br />

• Natālija Elvīne Millere (*25.2.1887. Pleppenhof<br />

Janson), krustvecāki meita Anete Rozīte, saimnieka<br />

meita Emīlija Krāms, puisis Ansis Heirs.<br />

Ansis Millers 1888. gada 5. novembrī salaulājās ar Anetti<br />

Golcs un abu laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Emīlija Lizete Millere (*25.10.1889. Pletenhof<br />

Vācpēteri), krustvecāki Grieta Rudāl, Zane Golst,<br />

kalps Karls Reinfelds.<br />

• Luīze Natāllija Millere (*20.5.1893. Pletenhof<br />

Vīganti), krustvecāki zemnieks Jānis Paņķis,<br />

zemnieks Kārlis Reinfelds, meita Minna Reinfelde.<br />

• Jānis Millers (*15.1.1895. Bērzes muiža),<br />

krustvecāki puisis Zāmuels Millers, zemnieks Jānis<br />

Baķis, Dore Millere meita.<br />

DOBELES NAREIKA:<br />

Dobeles “Nareikā” 75 gadu vecumā ir miris Ansis Millers<br />

(*1768. †16.9.1843. “Nahreik”), kuru var uzskatīt par tēvu<br />

vismaz diviem pēcnācējiem (paaudze):<br />

• Kārlis Millers<br />

• Fricis Millers<br />

Dobeles “Nareikas” saimnieks Kārlis Millers un Lavīze:<br />

• Jānis Millers (*24.1.1845. Dobeles “Nareika”),<br />

krustvecāki saimnieka dēls Jānis Zaurs, Anzappe<br />

Zaurs no Nareikas, tēva brālis Fricos Millers<br />

• Krišs Millers (*26.2.1849. †4.3.1849. Dobeles<br />

“Nareika”), miris 6 dienu vecumā.<br />

• Lavīze Millers (*26.2.1849 †9.3.1849. Dobeles<br />

“Nareika”), mirusi 11 dienu vecumā.<br />

• Ansis Millers (*9.10.1851. Dobeles “Nareika”<br />

†17.3.1909.), krustvecāki kalps Fricis Vessers,<br />

saimnieka dēls Jānis Zaurs, Gauniek saimniece<br />

972 973<br />

marija.<br />

Nareikas saimnieka dēls Kārlis Millers 1858. gada 10.<br />

novembrī salaulājās ar Karlīni Štūbi un šajā laulībā<br />

piedzima (paaudze):<br />

• Kristaps Millers (*26.10.1860. Dobeles “Nareika”<br />

†14.9.1894. Dobeles “Milleros”), krustvecāki<br />

saimnieka dēls Fricis Millers, kalpa sieve Anna<br />

Stubbe, saimnieks Jānis Zaurs. Miris 33 gadu un 10<br />

mēnešu vecumā.<br />

• Karlīne Millers (*13.8.1862. Dobeles “Nareika”),<br />

krustvecāki saimniece Margrieta zaura, saimnieces<br />

māsa Anlīze Zaura, saimnieka dēls Jānis Millers.<br />

• Jānis Teodors Millers (*27.8.1865. Dobeles<br />

“Nareika”), krustvecāki saimnieka dēls Jānis Millers,<br />

saimniece Anlīze Zaurs, kalps FRicis Rozentāls.<br />

• Anna Millers (*18.7.1868. Dobeles “Nareika”),<br />

krustvecāki meita Anna Beikmane, Līze Štubbe,<br />

saimnieks Jānis Millers.<br />

saimnieks Dobeles “Nareikā” Ansis Millers (*9.10.1851.<br />

Dobeles “Nareika” †17.3.1909.), miris 60 gadu vecumā un<br />

Lotte:<br />

• Karls Kristaps Alberts Millers (*3.9.1876.<br />

[*16.9.1876.] Dobeles “Nareikā” †), krustvecāki<br />

saimnieks Kristaps Barans, saimniece Anna<br />

Putting, saimnieka dēls Kārlis Pēpuls.<br />

• Augusts Roberts Millers (*10.1.1882. Dobeles<br />

“Nareikā” †13.11.1952. Omskas apgabals),<br />

krustvecāki saimnieks Kārlis Pergals, saimnieka<br />

brālis Krišs Pērgals, saimniece Mille Pergale.<br />

paaudzes pārstāvis Karls Kristaps Alberts Millers<br />

(*3.9.1876. Dobeles “Nareikā” [*16.9.1876.] †) 1920. gadā<br />

izdotajā pasē ir norādīts kā zemkopis Alberts Millers. Kā<br />

viena no dzīvesvietām ir norādīta Rīga, Ādmiņu iela 8 dz<br />

16.<br />

paaudzes pārstāvis Augusts Roberts Millers (*10.1.1882.<br />

Dobeles “Nareikā” †13.11.1952. Omskas apgabals) ievuva 5<br />

vai 7 klašu izglītību, un pēc skolas pabeigšanas pārcēlā suz<br />

Rīgu, kur apguva metinātāja (metālapstrādātāja) arodu,<br />

profesijā nostrādājot 12 gadus. Pēc tēva nāves uzņēmās<br />

“Nareikas” saimniecības vadību. Sākoties I Pasaules karam<br />

devās bēgļu gaitās uz Krieviju, strādāja par metinātāju<br />

vagonbūves rūpnīcā Kaļiņinas pilsētā. Pēc kara beigām<br />

atgriezies Latvijā, kur saimniekojā “nareikās” līdz viņu no<br />

tām padzina vācu armija II Pasaules kara sākumā. Millers<br />

apmetās Tukumā un mājās atgriezās vien pēc Vācijas<br />

kapitulācijas. 1949. gada 25. martā tika deportēts uz<br />

Sibīriju 1941. gadā (lieta Nr. 8619.) un nometināts Omskas<br />

apgabala Russkaja Poļana rajonā. “Nareikas” saimniecība<br />

1949. gadā bija 57 ha plaša, tajā bija 6 zirgi, 16 govis, 11<br />

cūkas, 2 pilna laika strādnieki, 1 līgumstrādnieks. Augusts<br />

Roberts Millers 1913. gadā salaulājās ar mūrnieka un Īles<br />

kroga rentnieka Jāņa meitu Olgu Milleri (*15.2.1880. Īles<br />

krogā †26.3.1956. Omskas apgabals), kura bija ieguvusi 4<br />

klašu izglītību. Abu laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Alfrēds Millers (*1914. †), kā brīvprātīgais<br />

dienējis vācu armijā, arestēts pēc kara un nosūtīts<br />

uz Karagandu.<br />

• Lidija Millers (*1922. †2.11.1949. Omskas<br />

apgabals), 1949. gadā represiju brīdī slimības dēļ<br />

norādīta kā bezdarbniece.<br />

Fricim, visticamāk, ir brālis Jānis<br />

Saimnieka dēls Dobeles Nareikā Fricis Millers un Lavīze:<br />

• Anette Millers (*17.7.1864. Dobeles Nareika †),<br />

krustvecāki meita Anlīze Rozentāle, Kārlis Pelcs,<br />

saimnieka dēls Jānis Millers<br />

• Ansis Augusts Millers (*7.3.1870. [*23.3.1870.]<br />

Dobeles Nareika †), krustvecāki puisis Ansis Millers,<br />

saimniece Margrieta Zaura, saimnieks Jānis Zaurs.<br />

paaudzes pārstāvis Ansis Augusts Millers (*7.3.1870.<br />

[*23.3.1870.] Dobeles Nareika †) 1921. gada 18. oktobrī<br />

izsniegtajā pasē ir norādīts kā dārznieks, bija precējies ar<br />

X († pirms 1921.) un atrainis. Pase ir saplēsta un līmēta,<br />

tādēļ daudzi datumi un burti nav redzami, bet Rīgā viņš<br />

ir dzīvojis Aleksandra ielā 163, Kr. Barona ielā 120 dz 8<br />

un citviet.<br />

Fricis Millers un Anne:<br />

• Karlīne Millere (*10.11.1847. Dobeles Nareikā †),<br />

Attēli 396.<br />

No kreisās: brāļi Karls Kristaps Alberts Millers (*3.9.1876. Dobeles 1920. gadā, Augusts Roberts Millers<br />

(*10.1.1882. Dobeles “Nareikā” †13.11.1952. Omskas apgabals), viņa sieva Olga Millere (*15.2.1880.) un meita Lidija<br />

Millers 1949. gadā.

krustvecāki meita Karlīne, saimniece Aizstrautniek<br />

Anna, saimnieka dēls Aizstrautniek Kārlis.<br />

• Emīlija Lizete Millere (*11.3.1850. Dobeles<br />

Nareikā †), krustvecāki kundze Auguste<br />

Dzierzorowsky. Puisis Kārlis Millers, saimniece<br />

Lavīze Millere.<br />

***<br />

Dobeles “Aizstrautnieku” saimnieka māte Anne Millere<br />

(*1773. †25.6.1851. Dobeles “Aizstrautnieki”), mirusi 68<br />

gadu vecumā. Visticamāk, Fricis ir viņas dēls.<br />

Fricis Millers un Anne:<br />

• Ernests Millers (*5.2.1862. Dobeles Aizstrautnieki<br />

†21.3.1890. Dobelē), krustvecāki saimnieka<br />

dēls Jānis Millers, saimniece Dārtlīze Grobiņa,<br />

saimnieka dēls Kārlis Funks. Miris 27 gadu un 1<br />

mēneša vecumā.<br />

Fricis Millers (*1810. †18.3.1886. Dobeles “Kalējos”),<br />

miris 76 gadu vecumā, bija precējies ar Annu un šajā<br />

laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Lavīze Zette Millers (*1.12.1867. Dobeles<br />

Kalēji), krustvecāki saimniece Gottlībe Rozenfelde,<br />

saimniece Lavīze Blūmena, saimnieks Kārlis Barn.<br />

• Kristaps Millers (*10.12.1870. Dobeles Kalēji<br />

†<strong>30</strong>.3.1891. Dobeles Kalēji), krustvecāki saimnieka<br />

dēls Kristaps Barons, puisis Fricis Bekkers,<br />

saimniece Gotlībe Rozenfelde. Miris kā 20 gadus<br />

vecs puisis.<br />

Zemnieks Ansis Millers (†pirms 27.8.1898.) 1888. gada<br />

14. jūnijā salaulājās ar Anlīzi Putniņu un šajā laulībā<br />

piedzima (paaudze):<br />

• Žanno Ludvigs Millers (*1.5.1889. Dobele),<br />

krustvecāki saimnieks Jānis Millers, Ludvigs<br />

Kristapsons, Lavīze Trekmann<br />

• Olga Millere (*4.5.1892. Dobeles “Blumbergi”),<br />

krustvecāki mūrnieks Fricis Lukums un viņa sieve<br />

Jūle, Olga Jansone.<br />

• Līna Milda Millers (*29.12.1897. Dobeles<br />

“Veinbergi” †27.8.1898.), krustvecāki saimniece<br />

Līna Millere, Emma Gulbis, Ludvigs Burbe.<br />

Ansis Millers pasta kučieris un Anlīze:<br />

• Kārlis Voldemārs Millers (*13.2.1902. Dobeles<br />

“Rutmaņi”), krustvecāki Dobeles pilsonis Jānis<br />

Skarbergs, Lizete Reihmane, Indriķis Pusnis<br />

Balbārdu māju saimnieks Adams Millers (*1762.<br />

†21.4.1846. “Balbārdi”), kurš mira 84 gadu vecumā bija<br />

precējies ar X un abu laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Juris Millers (*†)<br />

Balbārdu māju saimnieks, paaudzes pārstāvis Juris Millers<br />

bija precējies ar Annu un abu laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Karlīne Millere (*1833. †12.3.1834.), mirusi 1<br />

gada vecumā.<br />

Ādama Millera un Lavīzes dēls Augusts Millers<br />

(*11.7.1867. Balbārdi) kļuva par galdnieku un 1906. gada<br />

18. jūnijā salaulājās ar kalēja Jāņa Brēdenfelda un Karlīnes<br />

meitu Emīliju. Laulību brīdī līgavainis dzīvoja “Balbārdu”<br />

mājās, bet līgava – Jaunsesavas “Strautos” [?]. Abu laulībā<br />

piedzima (paaudze):<br />

• Kārlis Alfrēds Millers (*19.4.1907. Jaunsesavas<br />

Straupi), krustvecāki Kārlis Millers, Jānis Jansons,<br />

Emīlija Millere<br />

• Emīlija Auguste Millere (*13.1.1909. Lielbērzes<br />

Balbārdi), krustvecāki Emīlija Millere, Kārlis<br />

Millers, karlīne Brēdenfelde.<br />

Emīlija Millere<br />

• Lizete Leontīne Millers (*13.5.1909.<br />

Friedrihsluste Tīkmaņ? 1.11.1909.), krustvecāki<br />

Emīlija Prīvert, Jānis Šilders<br />

Ernsts Millers un Jūle: [17.maijā 1882. – Jūle Lizete<br />

Vējdēliņ]<br />

• Jūle Lavīze Millers (*1.2.1883. Sīpeles “Pūce”),<br />

krustvecāki Lavīze zandersone, puisis Kārlis<br />

Zandersons, puisis Ansis Koškins.<br />

• Līna Lizete Millers (*12.9.1891. Friedrichslust<br />

“Līkkāji”), krustvecāki meita Anete Kligenšteina,<br />

meita Jūle Dubrovska, puisis Jānis Rittenieks.<br />

Ernsts Millers un Emīlija: Pie meitas kristību ieraksta ir<br />

norādīts 21. Maijs 1890., Anne Emīlija Lizete – iespējams,<br />

laulību datums ar bērna māti.<br />

• Adelīna Zelma Millers (*6.7.1890. Dobele<br />

†21.2.1891.), krustvecāki saimniece Paulīne<br />

Veinberga, saimnieka meita Līna Veinberga, puisis<br />

Kristaps Millers.<br />

10. martā pierakstīts Kr. Barona ielā 40 dz.18, bet tā paša<br />

gada 3. oktobrī - Rīgā, Mātera ielā 9 dz. 9. Savukārt 1928.<br />

gada 4. jūlijā viņš dzīvoja Matīsa ielā 9, bet 19<strong>30</strong>. gada 21.<br />

maijā - Aspazijas bulvārī 7 dz. 7. Drīz vein - 26. jūnijā viņš<br />

atgriezās Matīsa ielā 9 dz. 9, bet 1935. gada 13. septembrī<br />

tika pierakstīts L.Altonovas ielā 12 dz. 5. Jau tā paša gada<br />

8. novembrī viņš pārcēlās uz Hermaņa ielu 3 dz. 4, bet<br />

1937. gada 4. maijā - uz Rūdolfa ielu 1 dz. 3. 1937. gada <strong>30</strong>.<br />

jūnijā pierakstīts Merķeļa ielā 12 dz. 11, bet 3. septembrī -<br />

Lāčplēša ielā 133 dz. 6. Tāpat pasē ir norāde, ka 1926. gadā<br />

uzņemts 1906. gada iesaucamo sarakstā zem Nr. 1622.<br />

Domājams, ka drīz pēc tam arī tika iesaukts armijā, jo<br />

1928. gada 9. jūnijā Bruņoto vilcienu pulka komandieris<br />

izdeva karaklausības apliecību Nr. 1062 ar atvaļināšanu<br />

līdz 1931. gada 1. oktobrim. Pasē ir arī redzams zīmogs<br />

par ārzemju pases Nr. 005908 P saņemšanu.<br />

Bērzbeķes “Lehpotne” saimnieks Fricis Millers un Anne:<br />

• Anne Millers (*10.10.1852. Bērzbeķes<br />

“Lehpotne”), krustvecāki saimnieka meita Anna<br />

Millere, saimnieces tēvs Kārlis Fink, saimnieka tēvs<br />

Kārlis Millers.<br />

Fricis Millers un Lizete:<br />

• Fricis Teodors Millers (*5.12.1873. Bērzbeķe),<br />

krustvecāki kalps Jānis Millers, saimniece Lība<br />

Neimane.<br />

paaudzes pārstāvis Fricis Teodors Millers (*5.12.1873.<br />

Bērzbeķe) kļuva par dārznieku un dzīvoja Rīgā, kur 1927.<br />

gada 2. decembrī salaulājās ar Mariju Zilgalvis (dzim.<br />

Anderson) (*). saskaņā ar pasē redzamajiem zīmogiem,<br />

1923. gada 24. oktobrī pierakstīts Liepmuižas ielā 1 dz. 1,<br />

1924. gada 5. martā pierakstīts Fēniksa ielā 14 dz. 2, bet tā<br />

paša gada 27. martā - Buļļu ielā 10, bet tā paša gada 27.<br />

novembrī - L. Bišu ielā 13 dz. 4. 1925. gada 2. novembrī<br />

Vidzemes šosejā 105 dz. 4, 1926. gada 18. septembrī -<br />

Čiekurkalna 4. līnijā 9 dz. 13, 1927. gada 15. martā - Lejas<br />

ielā 18. savukārt 1936. gadā kā mājvieta norādīta Rīga,<br />

Invalīdu iela 1 dz. 3.<br />

Gotfrīds Millers strādnieks, un Līna (paaudze):<br />

• Eduards Millers (*5.7.1906. “Vanagi”),<br />

krustvecāki Andrejs Barons, Jānis Telmans, Anete<br />

Telmane.<br />

Oebelgunde – Čušu muiža<br />

KAIPŠAS<br />

viens no Indriķiem 1836. Gadā bija vagars.<br />

Senākais baznīcu grāmatās atrodmais ieraksts, ka saistīts<br />

Oebelgundes “Kaipšu” mājām, liecina, ka to saimnieks<br />

(un domājams, vagars, kā norādīts 1836. gadā, ja vien<br />

šos pienākumus nav pildījis viņa dēls) Indriķis Millers<br />

(*1767. †16.10.1837. Oebelgund “Kaipšas”), kurš mira<br />

70 gadu vecumā, bija precējies ar Lavīzi un šajā laulībā<br />

piedzima (paaudze):<br />

• Lavīze Millere (Jukšena) 1837. gada 29. septembrī<br />

salaulājās ar Sīpeles “Mazjukšes” saimnieka Kaspara<br />

Jukšena un Trīnes dēlu Jāni Jukšenu.<br />

• Kaspars Millers (*1801. Oebelgund, †5.4.1876.)<br />

• Indriķis Millers (*1809. †10.5.1869. Sīpeles<br />

“Ruddiņ”), - nav apstiprināta radniecība, bet<br />

visticamāk.<br />

• Līze Millere (Jansone) (*1812.) būdama 23<br />

gadus veca, 1835. gada 2. novembrī salaulājās<br />

ar Plepenhofas “Vīgant Kalēju” <strong>30</strong> gadus veco<br />

saimnieku Jāni Jansonu (*1805.), kurš bija Jāņa un<br />

Amālijas dēls.<br />

• Jānis Millers, kalps- nav apstiprināta radniecība,<br />

bet visticamāk.<br />

Par nākamo “Kaipšu” saimnieku kļuva paaudzes<br />

pārstāvis Kaspars Millers (*1801. Oebelgund †5.4.1876.<br />

Oebelgund “Kaipšas”), kurš mira 74 un ½ gadu vecumā.<br />

Viņš bija precējies ar Līzi (*1810. †13.10.1857. Oebelgund<br />

“Kaipšas”), kas mira 47 gadu vecumā. Šajā laulībā piedzima<br />

(paaudze):<br />

• Lavīze Millers (*1834. †17.8.1849.), mirusi 15<br />

gadu vecumā<br />

• Anne Millers (*29.2.1840. Oebelgunde Kaipšas),<br />

krustvecāki saimniece Balgav Anna, saimnieks<br />

Jātniek Ansis.<br />

• Kaspars Millers (*29.9.1843. Oebelgunde<br />

Kaipšas), krustvecāki saimniece Baltgalv Anne un<br />

saimnieks Baltgalv Indriķis.<br />

• Indriķis Millers (*23.2.1846. Oebelgunde<br />

Kaipšas), krustvecāki “Baltgavju” saimnieks<br />

Indriķis Neilands, puisis Jānis Freibergs, kalpa sieve<br />

Lavīze.<br />

Par Oebelgardes “Kaipšu” nākamo saimnieku kļuva<br />

paaudzes pārstāvis Indriķis Millers (*23.2.1846.<br />

Oebelgunde Kaipšas), kurš turpmāk savu bērnu kristību<br />

ierakstos dēvēts par Heinrihu. Viņš salaulājās ar Karlīni<br />

un šajā laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Olga Anette Elvīne Millers (*2.3.1869.<br />

Attēli 396.<br />

Ansis Augusts Millers (*7.3.1870. [*23.3.1870.] Dobeles<br />

Nareika 1921. gadā.<br />

Fricis Millers un Anete (paaudze):<br />

• Fricis Teodors Millers (*8.10.1898. Sīpeles<br />

“Rudiņi”), krustvecāki puisis Fricis Štelmahers,<br />

puisis žanno Riekstiņš, Maija Štelmahere.<br />

• Ernsts Oto Millers (*25.2.1906. Lielbērzes<br />

“Miezkuļ”), krustvecāki saimniece Marija Millere,<br />

saimnieks Jānis Štālbergs, puiis Ernsts Millers.<br />

Attēli 396.<br />

Fricis Teodors Millers (*5.12.1873. Bērzbeķe) 1923.<br />

gadā.<br />

Attēli 396.<br />

Ernsts Oto Millers (*25.2.1906. Lielbērzes “Miezkuļ”)<br />

1922. gadā un 1928. gadā.<br />

Paaudzes pārstāvis Ernsts Oto Millers (*25.2.1906.<br />

Lielbērzes “Miezkuļ”) 1922. gada 12. aprīlī saņemtajā pasē<br />

ir norādīts kā Ernests Millers, skolnieks. Saskaņā ar pasē<br />

norādīto informāciju, pases saņemšanas brīdī dzīvoja<br />

Dobelē, Lielajā ielā Nr. 18, bet jau 28. aprīlī viņš tika<br />

pierakstīts Slokā, Kauguru ielā 25. 1923. gada 21. martā<br />

pierakstīts Rīgā, L.Ņevas ielā 26 dz 38, bet 1924. gada<br />

974 975

Oebelgarde “Kaipšas” †), krustvecāki atraitne Anne<br />

Frēzere, saimnieka tēvs Kaspars Millers, saimniece<br />

Grieta Feldmane.<br />

• Augusts Karls Heinrihs Millers (*14.7.1871.<br />

Oebelgarde “Kaipšas” †21.11.1890.), krustvecāki<br />

saimnieka dēls Karls feldmansi, saimnieks Kārlis<br />

feldmanis, viņa sieve Jūle.<br />

• Jeannot Teodor Millers (*21.12.1873. Oebelgarde<br />

“Kaipšas” †16.6.1886.), krustvecāki saimnieks<br />

Ansis Ermanis, viņa sieve Līze, saimnieks Kārlis<br />

Feldmanis.<br />

• Klāra Emīlija Natālija Millers (*29.7.1875.<br />

Oebelgarde “Kaipšas”), krustvecāki saimnieka sieve<br />

Anna Feldmann, saimnieks Kārlis Feldmanis,<br />

saimniece Lība Erdmane.<br />

• Lizeta Matilde Millers (*1.10.1877. Oebelgarde<br />

“Kaipšas”), krustvecāki saimniece Lība Erdmane,<br />

saimnieka dēls Ansis Erdmanis.<br />

• Ludvigs Roberts Millers (*16.1.1880. Oebelgarde<br />

“Kaipšas”), krustvecāki saimniece kate Feldmane,<br />

saimnieka dēls Jānis Jansons, saimnieka […] Jūle<br />

Šmane.<br />

Oebelgund “Ruddiņ”, bet vēlāk “Jātnieku” un “Kaipšu”<br />

māju kalps un “Kaipšu” māju saimnieka brālis Jānis<br />

Millers bija precējies ar Lavīzi un šajā laulībā piedzima<br />

(paaudze):<br />

• Indriķis Millers (*26.10.1836. Oebelgund<br />

“Ruddiņ” †20.8.1842. Oebelgunde Kaipšas),<br />

krustvecāki Wagger Indriķis Millers, puisis balgalv<br />

Kaspars, “Kaipšu” saimniece Līze Millere<br />

• Lavīze Millers (*27.6.1839. Oebelgund “Ruddiņ”),<br />

krustvecāki “Ruddiņ” saimniece TRīne Millere,<br />

saimniece Ance Balgalv, kalps Kārlis Valdmanis.<br />

• Anne Millers (*14.7.1842. Oebelgunde Kaipšas<br />

†.), krustvecāki “kaipšu” saimniece Līze Millere,<br />

puisis Kārlis, “Jātnieku” saimnieks.<br />

• Jānis Millers (*18.3.1845. Oebelgunde Kaipšas<br />

†24.1.1884. ), krustvecāki “Kaipšu” saimnieks<br />

Kaspars Millers, saimnieka dēls Kaspars<br />

Rozenbaums no “Jātniekiem”, saimniece Baltuš<br />

Anna. Miris 39 gadu vecumā kā kalps Fridrihlustē.<br />

• Kārlis Millers (*21.5.1848. Oebelgund Jātnieki”),<br />

krustvecāki saimnieks Balgalv Indriķis, saimniece<br />

Kaipšu Līze, Kaipšu saimnieks Kaspars.<br />

• Kristaps Millers (*19.1.1852. Oebelgund<br />

Jātnieki”), krustvecāki saimniece Anna Neilande,<br />

kalps Kaspars Millers Jānis Kleinbergs.<br />

• Jūle Millers (*1.1.1855. Oebelgund Balgalv”),<br />

krustvecāki saimnieka meita Jūle leiland, saimnieks<br />

Kaspars Millers, saimnieka dēls Kārlis Leilant.<br />

• Ansis Millers (*29.11.1858. Oebelgund Kaipšas”<br />

†6.12.1858.), tēvs – saimnieka brālis “Kaipšās”<br />

krustvecāki saimnieks Kārlis Neilands, puisis Ansis<br />

Lībiek, saimniece Lība Millere.<br />

Oebelgund “Ruddiņ” saimnieks Indriķis Millers (*1809.<br />

†10.5.1869. Sīpeles “Ruddiņ”), kurš mira 59 un ½ gada<br />

vecumā, 1839. gada 22. janvārī salaulājās ar Trīni<br />

Rozenbaumu (*1818. †26.2.1871. Sīpeles “Ruddiņos”),<br />

kura mira kā saimnieka māte un atraitne 52 gadu vecumā.<br />

Šajā laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Trīne Millers (*12.9.1840. Oebelgund “Ruddiņ”),<br />

krustvecāki saimnieka meita [?] Trīne, kalps Kārlis,<br />

kalps Jānis no “Ruddiņ”.<br />

• Indriķis Millers (*19.4.1843. Oebelgund<br />

“Ruddiņ”), krustvecāki saimnieks “Pūce” Indriķis,<br />

saimnieks “Kaipšu” Kaspars, “Pūces” saimniece<br />

Lavīze.<br />

• Līze Millers (*4.10.1847. †6.4.1850.) mirusi<br />

2 un ½ gadu vecumā. Krustvecāki meita Līze<br />

Rozenbauma, kalps Indriķis Freibergs, Jātnieku<br />

saimniece Grieta Rozenbauma.<br />

• Lavīze Millers (*23.12.1851. Oebelgund “Ruddiņ”),<br />

krustvecāki saimniece Līze Millere, saimnieks<br />

Kaspars Millers, puisis kaspars Girbensons.<br />

Kalps [kopš 1859. gada – saimnieks] Indriķis Millers un<br />

Trīne: [Strautiņa?]<br />

• Kristaps Millers (*29.3.1852. Dobeles Laukanši),<br />

krustvecāki kalps Ansis Neimanis, Fricis Strazdhofs,<br />

Lavīze Krauze saimniece.<br />

• Luddis Millers (*6.12.1857. Dobeles Laukanš<br />

Jaunzemniek), krustvecāki puisis Ansis Neimanis,<br />

kalpa sieve Allīze Rekowsky, kalps Jānis Rekowsky.<br />

• Ansis Millers (*13.6.1859. Dobeles Laukanš<br />

Jaunzemniek †8.2.1909.), krustvecāki vectēvs<br />

Ansis Strautiņš, puisis Ansis Neimanis, saimniece<br />

Allīze Freiberga. Miris 50 gadu vecumā no plaušu<br />

karsoņa, miršanas ierakstā norādīts kā kučieris.<br />

Kalps Jānis Millers un Līze:<br />

• Kārlis Millers (*24.2.1847. Sīpeles “Lejas<br />

Strazde”), krustvecāki kalps Kārlis Zilberts, Indriķis<br />

Budde, “Lejas strazdu” saimniece Lavīze.<br />

Dobeles viesnīcnieks Heinrihs [Indriķis] Millers 1888.<br />

gada 16. oktobrī salaulājās ar Katrīni Luīzi Jansoni un<br />

šajā laulībā piedzima (paudze):<br />

• Evelīna Viktorija Millere (*22.1.1889. Dobele),<br />

krustvecāki meita Rozālija Zombrovica, saimnieks<br />

Kristaps Gras, saimniece Allīze Gras.<br />

• Ernsts Oļģerts Millers (*3.8.1890. Dobeles<br />

“Helmaņos” †12.12.1890.), krustvecāki Emīls<br />

Jansons, Kristaps Helmanis, Luīze Freimane.<br />

Indriķis Millers kalps un Lavīze:<br />

• Kristaps Millers (*4.8.1861. Neu Friedrichshof<br />

“Maz Stakle” [?]), krustvecāki kalps Dāvis Ozols,<br />

viņa sieve Anna saimniece Lavīze Zondenberga.<br />

• Anne Millers (*16.12.1864. Kl.Friedrichshof),<br />

krustvecāki kalpa sieve Anna Ozola, kalps Jānis<br />

Pūce, kalps Ansis Ozols.<br />

• Lavīze Millers (*16.9.1871. Kl.Friedrichshof),<br />

krustvecāki Lavīze Jurēvica […]māte, kalpa sieve<br />

Anna Valdmann, puisis Ansis Šteinbergs.<br />

MEĻĻU MĀJAS<br />

baznīcas grāmatās norādītās Auermunde “Melle” mājas<br />

brīvvalsts laikā bija zināmas kā “Meļļu” mājas, kas līdz<br />

mūsdienām nav saglabājušās. Senākais šo māju saimnieks<br />

bija Jānis Millers un Trīne:<br />

• Jānis Millers<br />

• Krišs Millers (*1805.), būdams <strong>30</strong> gadus vecs,<br />

1835. gada 19. oktobrī salaulājās ar kalpa Jāņa<br />

Šmekmaņa un Grietas 20 gadus veco meitu Trīni<br />

Šmekmani (*1815.)<br />

Auermunde “Melle” saimnieks Jānis Millers un Anna:<br />

• Kristaps Millers (*27.10.1841. Auru “Melle”),<br />

krustvecāki “Miglas” [saimnieks?] Gothards, kalps<br />

Indriķis, meita Jūle.<br />

Kārlim ir brālis Kristaps!<br />

Jaunsesavas “Melle” saimnieks Kārlis Millers (*1835.<br />

†13.3.1883. Jaunsesava, miris 48 gadu vecumā) 1864. gada<br />

22. novembrī salaulājās ar un Anlīzi Svilpi un šajā laulībā<br />

piedzima (paaudze):<br />

• Lavīze Auguste Mīle Millers (*9.12.1865.<br />

Jaunesavas “Melle” †), krustvecāki saimnieces māsa<br />

Lavīze Svilpis, saimnieks Kārlis Svilpis, saimnieka<br />

brālis Jānis Leilands.<br />

• Anna Millers (*26.12.1866. Jaunesavas “Melle”<br />

†), krustvecāki saimniece Anna Eihvalde, kalps<br />

Indriķis Steinevics, , kalps Jānis Ziediņš.<br />

• Kristaps Millers (*5.1.1869. Jaunesavas “Melle”<br />

†), krustvecāki saimnieka brālis Kristaps Millers<br />

kalps Ansis Svilpiņš, saimniece Anna Eihvalde.<br />

• Kārlis Ludvigs Millers (*15.8.1871. Jaunesavas<br />

“Melle” †20.1.1881.), krustvecāki saimnieka brālis<br />

Kristaps Millers, saimnieks Kārlis Mīme, saimniece<br />

Anna Eihvalde.<br />

• Kristofs Roberts Millers (*15.2.1873. Jaunesavas<br />

“Melle”), krustvecāki puisis Kristaps Millers,<br />

saimnieks Kristaps Eihvalds, Lavīze Šteinberga.<br />

• Anete Marija Millers (*<strong>30</strong>.3.1875. Jaunesavas<br />

“Melle”), krustvecāki saimniece Lavīze Mihve,<br />

saimniece Anna Eihvalde, saimnieks Kristaps<br />

Millers.<br />

• Anlīze Matilde Millers (*16.11.1876. Jaunesavas<br />

“Melle”), krustvecāki saimniece Anette Matilde<br />

Leiland, saimnieka māte Anlīze Leilande, saimnieks<br />

kristaps Blosfelds.<br />

Kristaps Millers saimnieka dēls un Līze (paaudze):<br />

Jāņa Millera dēls Indriķis Millers (*1873 Steņu mājas),<br />

• Kristaps Eduards Millers (*13.5.1879.<br />

kurš 1915. gadā bija 43 gadus vecs (31.10.1916.?)<br />

Jaunsesavas Meļļi), krustvecāki puisis Kristaps<br />

– visticamak, dzimis šķibē. I Pasaules karā dienējis<br />

krūms, saimnieka dēls Kārlis Krūms, kalpa sieve<br />

Daugavgrīvas cietokšņa 21. rotā, 1914. gada <strong>30</strong>. decembrī<br />

Lavīze Smiļģe.<br />

Daugavgrīvā zaudējis labo kāju, 1916. gada 18. februārī<br />

• Indriķis Gotfrīds Millers (*4.10.1881.<br />

apbalvots ar Georga ordeni.<br />

Jaunsesavas Meļļi), krustvecāki puisis Kristaps<br />

Zemnieks Indriķis Millers 1903. gada 26. oktobrī salaulājās<br />

Lācis, kalpa sieve Lavīze Svilpe, kalps Kristaps<br />

ar Jūlija Lizete Lemkina, un šajā laulībā piedzima<br />

Panka.<br />

(paaudze):<br />

• Emīlija Luīze Millere (*<strong>30</strong>.4.1891. Jaunsesavas<br />

Meļļi), krustvecāki kalps Indriķis Grīnbergs, kalps<br />

• Alvīne Elza Millers (*3.10.1907. Bērzes Bētiņi),<br />

Kristpas Purmalis, saimnieka sieve Luīze Svilpe.<br />

krustvecāki Kārlis Neimanis, Borša Leškin (?)<br />

• Lizete Leontīne Millere (*12.11.1893. Jaunsesavas<br />

976 977<br />

Meļļi), krustvecāki saimnieks Roberts Millers, sieve<br />

Leontīne, puisis Kristaps Laumans.<br />

Tīlenhofas MIGLE<br />

Tīlenhofa ir tagadējā Auru pagasta centrs. Ir zināms,<br />

ka 1875. gadā Rūmenes un Tīles muižas par 53 500<br />

rubļiem nopirka barons Viktors fon Disterloe (Victor<br />

von Düsterlohe, *1826. † 1890.). Brīvvalsts laika kartēs ir<br />

atrodamas mājvietas “Tīlas”, “Tīlaiši” un “Tīļu muiža”.<br />

Tīlenhofas “Migles” māju strādnieks Gothards Millers<br />

(*1794. †24.6.1865.), kurš mira 71 gada vecumā, bija<br />

precējies ar Lavīzi un šajā laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Zāmelis Millers (*1834. Tīlenhofas “Migle”<br />

†20.2.1837. Tīlenhofas “Milge”), miris 2 1/2 gadu<br />

vecumā.<br />

• Jānis Millers (*<strong>30</strong>.7.1839. Tīlenhofas “Migle”),<br />

krustvecāki “Melle” saimnieks Jānis, “Migle”<br />

saimnieks Indriķis, meita Lavīze.<br />

Millers un Trīne (*1782. †6.2.1844.), kas mira 62 gadu<br />

vecumā:<br />

• Indriķis Millers<br />

• Doroteja Millere [norādīta kā Indriķa māsa<br />

1870. gada kristību ierakstā]<br />

• Trīne Millere (*1819. †28.5.1839. Tīlenhofas<br />

“Migle”), mirusi 20 gadu vecumā<br />

Tīlenhofas “Migles” māju saimnieks Indriķis Millers<br />

1842. gada 14. oktobrī salaulājās ar Lavīzi Vulfu un šajā<br />

laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Lavīze Millers (*23.8.1843. Tīlenhofas “Migla”<br />

†9.4.1844.), krustvecāki Grieta, saimnieka tēvs [?]<br />

Gothards Millers, saimniece Spure Anne,<br />

• Kārlis Millers (*19.1.1845. Tīlenhofas “Migla”),<br />

krustvecāki Miķelis Kreplins, “Maz-spinnit”<br />

saimnieks Kristaps, viņa sieve Anna.<br />

• Johans Teodors Millers (*22.1.1846. Tīlenhofas<br />

“Migla”), krustvecāki “Mocke” saimnieks Heinrihs<br />

Liepa, Kristap Peterson, saimniece Anna.<br />

• Anna Millers (*28.12.1847. Tīlenhofas “Migla”),<br />

krustvecāki saimniece Leinart Anlīze, saimniece<br />

Mieku Lavīze, Gottarts Millers<br />

• Grieta Millers (*9.3.1850. Tīlenhofas “Migla”),<br />

krustvecāki saimniece Grieta, saimniece Leinart<br />

Anlīze, saimnieka dēls leinarts Kristaps.<br />

• Kristaps Millers (*22.7.1852. Tīlenhofas<br />

“Migla” †1.7.1866. Tīlenhofas “Migla”), miris 14<br />

gadu vecumā. Krustvecāki puisis Kristaps Vulfs,<br />

saimniece Lavīze Millere, kalps Kārlis Celsons.<br />

• Indriķis Millers (*10.5.1854. Tīlenhofas “Migla”),<br />

krustvecāki saimnieka brālis Gothards Millers, viņa<br />

sieve Lavīze, kalps Jānis Pētersons.<br />

• Lizete Millers (*22.4.1856. Tīlenhofas “Migla”<br />

†14.1.1858. Tīlenhofas “Migla”), krustvecāki kalpa<br />

sieva Anna Krēsliņ, saimnieks Kristaps Leilant,.<br />

• Karls Ludvigs Millers (*27.10.1858. Tīlenhofas<br />

“Migla”), krustvecāki saimnieka dēls Kristaps<br />

Leilants, puisis Indriķis Vulfs, vecā saimniece Anna<br />

GRandowskij<br />

• Karls Gustavs Millers (*11.3.1861. Tīlenhofas<br />

“Migla”), krustvecāki saimnieces brālis Indriķis<br />

Vulfs, saimniece Anna Vulfa, brālis [?] Gottards<br />

Millers.<br />

• Emīlija Natālija Millers (*12.12.1866. Tīlenhofas<br />

“Migla”), saimniece Anna Vulfa, puisis Kārlis

Erkmanis, kalps Kārlis Vulfs.<br />

Indriķis Millers saimnieks, zemnieks un Karline<br />

(paaudze):<br />

• Emīlija Anna Lizete Millers (*7.10.1878.<br />

Tīlenhofas “Migla” †.), krustvecāki saimniece Anna<br />

Krūmiņa, saimniece Anna Kreicberga, dsimnieka<br />

dēls Ansis Kreicbergs.<br />

• Johanna Emīlija Millers (*10.8.1881. Tīlenhofas<br />

“Migla” †22.1.1882.), krustvecāki meita Anette<br />

Emīlija Zamdvitca, saimnieka dēls Jeannot<br />

Kreicbergs, saimniece Anette Kreicberg.<br />

Indriķis Millers saimnieks, zemnieks un Lavīze (Līze)<br />

(paaudze):<br />

• Jeannis Augusts Millers (*25.1.1883. Tīlenhofas<br />

“Migla” †3.7.1883. Tīlenhofas “Migla”), krustvecāki<br />

saimnieka dēls Jānis Leilands, saimnieka dēls Jānis<br />

Kreicbergs, saimniece Anna Krūmiņa, saimnieka<br />

meita Anete Kreicberga.<br />

• Anete Leontīne Adelīne Millere (*29.7.1884.<br />

Tīlenhofas “Migla”), māte norādīta kā Karlīne,<br />

krustvecāki saimnieks Ansis Krūmiņš, puisis Jānis<br />

Kreicbergs, puisis Karls Pauls.<br />

• Kristaps Ansis Millers (*26.10.1891. Tīlenhofas<br />

“Migla”), krustvecāki Kristaps Hofrāts, atraitne<br />

Anna Krūmiņa, kalps Ansis Prikovskis<br />

Indriķis Millers un Līna<br />

• Jeannot Indriķis Robert Millers (*20.4.1877.<br />

Tīlenhofas Dukkur), krustvecāki puisis Žannot<br />

Kreicbergs, saimnieks Fricis Krūmiņš, saimniece<br />

Annette Kreicberga.<br />

Mūrniekmeistars Eduards Millers un Auguste:<br />

• Jozefs Karls Millers (*23.9.1866. Tīlenhof),<br />

krustvecāki Josefs Mauriņš, Karls Hilzners,<br />

Magdalēna Mauriņa.<br />

• Frīdrihs Oto Eduards Millers (*12.6.1868.<br />

Naudīte), krustvecāki Frīdrihs Mauriņš, Otto<br />

Kleinhofs, Emīlija Lapmann. Kristīts Zaļenieku<br />

draudzē.<br />

• Johans Augusts Millers (*28.9.1870. Naudītes<br />

“Mucenieki”), krustvecāki podnieks Johans<br />

Augusts, saimnieces švāģeriene Katrīne Mauriņa,<br />

īrnieks Zamuels Cimmermans.<br />

***<br />

TILLES (TĪLES) JEB TĪLĒNU MĀJAS<br />

“Tīles” jeb “Tīlēnu” māju atrašanās vieta bija mūsdienu<br />

Naudītes pagasta teritorijā. baznīcas grāmtās šīs mājas<br />

ir norādītas arī kā Pfalcenhofas “Tillen”. Par senāko<br />

Pfalcenhofas “Tillen” saimnieku ir uzskatāms Jānis<br />

Millers (*) un viņa sieva Lavīze, kuru laulībā piedzima<br />

vismaz divi pēcnācēji (paaudze):<br />

• Kristaps Millers (*17.4.1839. Pfalcenhofas “Tillen”<br />

†6.6.1839.), krustvecāki Kristaps Cindemans no<br />

Bērzes, saimnieka dēls Indriķis Ballodis “Tillen”,<br />

saimniece TRīne Jēgermane no Tilleken.<br />

• Jānis Millers (*7.4.1841. Pfalcenhofas “Tillen” †),<br />

krustvecāki saimnieks Kristaps Ellen no Tillehn,<br />

saimnieks Tillehn Kristaps un viņa sieve Trīne.<br />

• VAI ŠIS NAV KĻŪDAINI?<br />

• Indriķis Millers (*16.4.1894. Usinghofa †),<br />

tēvs Usinghofas hofmeistars, krustvecāki Juris<br />

Rozansky, meita trine Sivenk. Kristīts Zaļenieku<br />

draudzē.<br />

Divas dienas pēc sava vecākā brāļa kāzām, 1838. gada 6.<br />

decembrī laulību ar Jāņa Šteinberga un Līzes 24 gadus<br />

veco dēlu Kristapu Šteinbergu (*1814. †) noslēdza arī 19<br />

gadus vecā Lizete Millere (Šteinberga) (*1819.†)<br />

Kā nākamais Auermundes “Tillen” saimnieks ir norādīts<br />

Jānis Millers (*†) un viņa sieva Trīne (*†), kuru laulībā<br />

piedzima (paaudze):<br />

• Jānis Millers (*3.7.1855. Auermunde “Tīle”),<br />

krustvecāki puisis Kristaps Zandersons, puisis<br />

Kārlis Millers, saimniece Trīne Neimane.<br />

• Ansis Millers (*26.4.1858. Auermunde “Tīle”),<br />

krustvecāki puisis Ans Aurics, kalps Krišs Pelcs,<br />

kalpa sieve Lavīze Bramane.<br />

• Anette Millers (*13.2.1860. Sesavas “Tīle”),<br />

krustvecāki saimnieka meita Trīne Millere,<br />

saimnieks Kristaps Millers, puisis Ansis Aurits.<br />

• Lovīze Marija Millers (*21.3.1862. Auermunde<br />

“Tīle”), krustvecāki madame Šarlote Gotlībe<br />

Kligenšteina, puisis Ansis Aurits, saimniece Lavīze<br />

Aurīt.<br />

• Kristaps Millers (*11.10.1864. Sesavas “Tīle”),<br />

krustvecāki puisis Jānis Birkenfelds, saimniece<br />

TRīne Neimane, kalps Ansis Aurīts.<br />

• Kārlis Millers (*12.6.1866. Auermunde “Tīle”),<br />

krustvecāki kalps Kārlis Grīnbergs, kalps Ansis<br />

Aurīts, kalpa sieve Lavīze Bruccen.<br />

• Indriķis Millers (*27.11.1868. Sesavas “Tīle”),<br />

krustvecāki saimnieks Indriķis Zanrips, kalpa sieva<br />

Karlīne Aurīte, meita Anna Grīnfelde.<br />

• Augusts Millers (*1.4.1870. Jaunsesavas “Tīle”<br />

†18.6.1928. Rīga), krustvecāki saimnieks Indriķis<br />

Millers, viņa māsa Doroteja, kalps Jānis Bergs.<br />

Attēli 396.<br />

Augusts Millers (*1.4.1870. Jaunsesavas “Tīle” 1919.<br />

gadā un 1927. gadā.<br />

• Ludvigs Millers (*5.3.1872. Sesavas “Tīle”),<br />

krustvecāki saimnieka brālis Kristaps Millers,<br />

saimnieks Indriķis Millers, saimnieka māsa [?]<br />

Dore Millere.<br />

paaudzes pārstāvis Augusts Millers (*1.4.1870.<br />

Jaunsesavas “Tīle” †18.6.1928. Rīga) 1919. gadā izdotajā<br />

pasē norādīts ar dzimšanas datumu *23.4.1870. Profesija<br />

norādīta galdnieks, 1919. gada 20. novembrī pierakstīts<br />

Rīgā, Matīsa ielā 101 dz. 19, 1921. gada 12. septembrī -<br />

Siguldas miestā, bet 1923. gada 16. maijā viņš atgriezies<br />

Rīgā, Matīsa iela 101. dz. 19, kur 1928. gadā mira (nāves<br />

faktu reģistrējis Pāvila baznīcas mācītājs). 1919. gada pasē<br />

ir norādīta arī meita, kurai izdota atsevišķa pase (paaudze):<br />

• Leontīna Millers (*5.5.1909.),<br />

paaudzes pārstāvis Ludvigs Millers (*5.3.1872. Sesavas<br />

“Tīle” †26.3.1952. Omskas apg. Russko-Paļana, sovhozs<br />

Alabata) 1941. gada deportēto lietā norādīts kā Naudītes<br />

pagasta “Tīlēnos” dzīvojošs, kas ļauj izteikt apgalvojumu,<br />

ka “Tīle” ir latviskota uz “Tīlēni”. Viņš tika deportēts uz<br />

Omskas apgabala Russkaja Poļana rajonu (lieta Nr. 18804,<br />

bet reizē ar viņi tika deportēta sieva, kalpa Jāņa meita<br />

Olga Millers (*18.8.1896. Bukaišu pag. †pēc 1964.), kas<br />

no apcietinājuma tika atbrīvota 1955. gada 19. janvārī<br />

un atgriezās “Tīl’’ēnu” mājās 1949. gadā “Tīlēni” bija<br />

50 ha plaša saimniecībua, kurā bija 4 zirgi, 14 govis, 6<br />

cūkas, tika nodarbināts 1 pusgadas līgumstrādnieks.<br />

Dēla Ērika Millera rakstītajā iesniegumā minēts, ka viņa<br />

tēvs - Ludvigs Millers ir dzimis kalpu ģimenē, darba<br />

gaitas sācis ka fabrikas strādnieks, bet vēlāk - kā kalps pie<br />

lauksaimniekiem. Ludviga tēvs savulaik izpirka “Tīlēnu”<br />

mājas, ko mantoja Ludvigs, būdams spiests izmaksāt<br />

pārējiem viņu mantojuma daļas. Tas neesot ļāvis attīstīt<br />

saimniecību un abiem dēliem iegūt pilnvērtīgu izglītību.<br />

Savukārt Olga Millers norāda, ka viņa dzimusi trūcīgā<br />

ģimenē, tēvs strādājis pie apkārtējiem lauksaimniekiem<br />

un 1905. gada revolūcijas laikā, būdams viens no tās<br />

pirmrindniekiem, zaudējis dzīvību, atstādams piecus<br />

bērnus. pati Olga izglītību neesot ieguvusi. Viņa arī<br />

norāda, ka “Tīlēnu” mājas viņas vīrs mantojis no brāļa,<br />

pēc viņa nāves. Abu laulībā piedzima divi dēli (paaudze):<br />

• Ēriks Millers (*1927.)<br />

• Edgars Millers (*<strong>30</strong>.9.1932.), [jeb 1931.]<br />

paaudzes pārstāvis Ēriks Millers (*1927.) 17 gadu vecumā<br />

sāka strādāt par dzelzceļa strādnieku, 1947. gadā tika<br />

nosūtīts uz brigadieru kursiem, bet 1949. gadā mācījās<br />

dzelzceļnieku tehniskajā skolā (lokomotīvju vadītāju<br />

kursos) un dzīvoja Rīgā, Kāpu ielā 16 (vēlāk - Čiekurkalna<br />

Attēli 396.<br />

Roberts Millers.<br />

stacija nr. 21b dz 4).1952. gadā sāka strādāt Rīgas Dīzeļu<br />

rūpnīcā, kur ik mēnesi izpildīja darba plānu par 160-170%.<br />

Šajā laikā viņš dzīvoja kopmītnēs Viestura prospektā 1 dz.<br />

5.<br />

paaudzes pārstāvis Edgars Millers (*<strong>30</strong>.9.1932.), pēc kara<br />

beigām 1945. gadā zaudēja kreiso kāju (amputēta zem<br />

ceļa) un smagi traumēja labo roku, uzkāpjot uz mīnas.<br />

Sibītijā saslima ar plaušu tuberkulozi.<br />

Ansis Millers un Grieta:<br />

• Ansis Millers (*9.5.1866. Jaunsesavas “Tīle”),<br />

krustvecāki puisis Juris Dimze, meita Grieta Karpa,<br />

saimniece Lība Ozola.<br />

Jānis Millers kalps un Anne:<br />

• Alise Matilde Millere (*7.7.1864. Auermunde),<br />

krustvecāki arendatora sieve madame Matilde<br />

Brēra, kalps Jānis Rozentāls, kalps Kārlis Mačiņš.<br />

• Jānis Millers (*25.4.1867. Auermunde),<br />

krustvecāki puisis Jānis Vismanis, meita Lība<br />

Vismane, meita Anna Vismann.<br />

• Kristaps Millers (*17.9.1869. Auermunde<br />

Peterfeld), krustvecāki puisis Kristaps Brikmanis,<br />

kalps Teodors Lintiņš, viņa sieve Līze.<br />

• Karlīne Millere (*2.3.1871. Auermunde<br />

Peterfeld), krustvecāki saimniece Karlīne Millere,<br />

kalps Mārtiņš Lasmanis, kalps Fricis Roze.<br />

• Indriķis Millers (*1873. Peterfeld “Auermunde”),<br />

krustvecāki kalps Indriķis Millers, kalps Jānis<br />

Eihmann, kalpa sieve Grieta Eihmann.<br />

Jānis Millers kalps un Lavīze:<br />

• Kārlis Millers (*13.4.1865. Auermunde Peterfeld),<br />

krustvecāki saimnieks Ernsts Šonfelds, saimniece<br />

Anna Lukovski.<br />

Jānis Millers “Vēveru” iedzīvotājs un Lavīze:<br />

• Kristofs Teodors Millers (*<strong>30</strong>.9.1869. Bērzes<br />

“Vēveri”), krustvecāki saimnieks Kristaps Linbergs,<br />

puisis Jānis Vēvers, atraitne Anna Veice..<br />

Jānis Millers un Anete:<br />

• Joanna Elza Millers (*17.6.1906. Bērze, Mjūde<br />

[varbūt – muiža?]), krustvecāki Dāvis Dreška, Elīza<br />

Kleinberga, Joanna Krauberga.<br />

Jānis Millers un Emīlija (paaudze):<br />

• Elza Auguste Olga Millers (*24.8.1907<br />

Klingenhof “Maķiras”?.), krustvecāki Elza Rūzman,<br />

Ansis Rudzītis, Kristaps Millers.<br />

• Mārtiņš Millers (*1814. †)<br />

• Lizete Millere (Šteinberga) (*1819. †)<br />

Jānis Millers un Mīle:<br />

• Nedzīvs dēls (*31.12.1899. Sīpeles Peruč),<br />

Jaunais Pfalcenhofas “Tillen” saimnieks Mārtiņš Millers<br />

(*1814. †), būdams 24 gadus vecs, 1838. gada 4. decembrī<br />

salaulājās ar Indriķa Eldermaņa un Annas 20 gadus veco<br />

meitu Dārtu Eldermani (*1818. †). šajā laulībā piedzima<br />

(paaudze):<br />

978 979<br />

Viesnīcnieks (zimmermann) Adams Millers un Luīze:<br />

• Kārlis Roberts Millers (*16.6.1865. Adamshof),<br />

krustvecāki puisis Jānis Millers, vagars Indriķis<br />

Fiņķ, meita Jūle Grandovska

Kalps Indriķis Millers un Lībe:<br />

• Allīze Millere (*15.6.1853. Gros Berzen<br />

Adamshof †.), krustvecāki meita Allīze Koķis, kalpa<br />

sieve Karlīne Strautmann, puisis Indriķis Švāns.<br />

Kalps Jānis Millers 1859. gada 3. maijā salaulājās ar<br />

Anzappi Aušmani un šajā laulībā iedzima (paaudze):<br />

• Karlīne Millers (*5.5.1860. Adamshof),<br />

krustvecāki meita Anna Aušmane, kalpa sieve<br />

Allīze Pavāre, puisis Kārlis Štāls.<br />

• Anne Millere (*17.12.1862. Gros Bersen Adamshof<br />

†6.3.1872.), mirusi 9g 1/3 vecumā. Krustvecāki<br />

kalpa sieve Allīze Pavāre, kalps Krišs Matisons.<br />

• Jānis Millers (*28.2.1865. Adamshof), krustvecāki<br />

kalps Jānis Fitcers, kalps Indriķis Finks, kalpa sieve<br />

Annīze Pavald.<br />

• Indriķis Millers (*1.8.1867. Adamshof<br />

†16.3.1872), krustvecāki kalps Indriķis Roze, kalps<br />

Jānis Feccers, kalpa sieve Anlīze Pavāre. Miris 3<br />

g un 2/9 vecumā, miršanas ierakstā norādīts kā<br />

Heinrihs.<br />

• Paulīne Katarīne Millere (*22.12.1870. Gros<br />

Berzen Adamshof †16.3.1872.), krustvecākis<br />

saimnieka sieve Trīne Koena, kalps Jānis Fetcers,<br />

kalpa sieve Anna fetcere.<br />

• Kristaps Millers (*11.11.1873. Aucenbach<br />

[iespējsm – Vigeļi]), puisis Krišjānis Kohs, kalpa<br />

sieve Anlīze KOhs,<br />

• Emīlija Luīze Millere (*3.7.1880. Neu<br />

Friedrihshof), kalps, krustvecāki kalpa sieve Lavīze<br />

Liepa, kalps Kristaps Liepa, kalpa sieve Grieta<br />

Vessman.<br />

Jānis Millers un Karlīne:<br />

• Anete Matilde Millere (*26.5.1880. Bērze), kalps,<br />

krustvecāki meita Anna Millere, kalps Kristaps<br />

Jēkabsons, puisis Ansis Brancis, meita Trīne Veicele.<br />

Jānis Millers “Laukaš Jaunzem” saimnieks un Karolīne<br />

• Johans Ludvigs Millers (*20.6.1886. Laukaš<br />

Jaunzem), krustvecāki saimnieka dēls Ludvigs<br />

Ulmanis, kalpa sieve Zāle Līkum, Zane Preiting,<br />

meita Dobelē.<br />

• Ansis Alfrēds Millers (*2.9.1898. Dobeles<br />

pastorāta Laukenden Jaunzemji), krustvecāki<br />

Gotthards Vazdiks, Ansis Hofrāts, Lužie Freimane.<br />

Attēli 396.<br />

Verners Millers.<br />

Jānis Millers un Lavīze:<br />

• Indriķis Roberts<br />

• Millers (*3.1.1873. Aleksanderhof Kebbe Šķibe),<br />

krustvecāki saimnieks Indriķis Ulmanis, kalps<br />

Kaspars Millers, saimniece Anna Šteinberga.<br />

Jānis Millers kalps un Lavīze (paaudze):<br />

• Trīne Paulīne Millere (*12.4.1884. Waine<br />

Galliņ), krustvecāki Trīne Freimentāle, puisis Ansis<br />

Rundāls, puisis Jānis Zabožs, kalpa sieve Anna<br />

Rundāle.<br />

• Otīlija Anete Millere (*3.7.1887. Kl.Buschhof<br />

Sildeg Peitiņ), krustvecāki saimniece Kate Otīlija<br />

Neimane, kalpa sieve Lavīze Imertreija, puisis<br />

Indriķsi Sīlis.<br />

• Johans Kristaps Millers (*8.7.1890. Bērze),<br />

krustvecāki kalps Kristaps Freimentāls, kalpa sieve<br />

Zom[nesalasāms], Lībe Bramberga.<br />

Jānis Millers Zemnieks un Lizeta (paaudze):<br />

• Kārlis Augusts Millers (*27.3.1890.) , krustvecāki<br />

Jānis Girgensons, viņa sieve Mīle, kalps Fricis<br />

Strautmanis, puisis Jānis Prīverts.<br />

• Emīlija Anete Millere (*3.4.1897. Bērzes<br />

Dreimaņu Mīmji), krustvecāki saimniece Emīlija<br />

Beikmann, Ansis Beikmann, Kaspars Beikmann.<br />

• Aleksis Roberts Millers (*15.1.1899. Bērzes<br />

“Mazzariņi), krustvecāki puisis Aleksis Jēkabsons,<br />

meita Emīlija Beikmane, puisis Kārlis Lāma.<br />

• Teodors Augusts Millers (*5.1.1901. Bērzes<br />

“Mazzariņi), krustvecāki Teodors Miediec, meita<br />

Anete Madre, puisis Aleksis Jēkabsons.<br />

• Jānis Millers (*13.5.1908. “Mīmjos”), krustvecāki<br />

žanis Beikmanis, Olga Beikmane<br />

Jānis Millers, kalējs, un Anna (*†13.9.1894), mirusi 26<br />

(???) gadu vecumā:<br />

• Fricis Augusts Millers (*3.7.1877. Heiden<br />

“Avotiņ”?), krustvecāki saimnieks Fricis Kungs,<br />

saimniece Marija Kungs.<br />

• Kristaps Teodors Millers (*9.8.1879. Krayenhof<br />

“Račiņ”), krustvecāki saimnieks Kristaps Millers,<br />

saimniece Lizete Bušvahtere, meita Lība Matilde<br />

Pālis.<br />

Attēli 396.<br />

Žanis Arveds Millers.<br />

• Roberts Millers (*28.4.1894. Geiden “Avotiņ”?),<br />

krustvecāki kalējs Roberts Millers, saimniece<br />

Amālija Zandersone, Olga Freimann.<br />

• Amālija Olga Millere (*29.12.1892. Pletenhofas<br />

dzirnavas), krustvecāki saimniece Amālija<br />

Zandersone, Jānis Zandersons, puisis Roberts<br />

Millers.<br />

• Anna Millere (*6.9.1895. Gaideņ Avotiņ),<br />

krustvecāki saimnieks Jānis Zandersons un viņa<br />

sieve Amālija, atraitne Damlīze Kalniņa.<br />

Paaudzes pārstāvis Roberts Millers (*28.4.1894. Geiden<br />

“Avotiņ”?) saskaņā ar pasē norādīto informāciju bija<br />

piensaimniecības instruktors un karavīrs, precējies divas<br />

reizes - 1923. gada 25. augustā Rīgas pilsētas dzimtsarakstu<br />

nodaļā ar Klotildi Sproģis (*) un 1926. gada 9. maijā<br />

Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļā ar Anastāsiju Riškus<br />

(*). 1922. gadā pierakstīts Bruņinieku ielā 72 dz. 47, 1925.<br />

gadā - Dārzaugļu ielā 10, 1926. gadā - Jūras ielā 9., bet<br />

1927. gadā - Ķemeros, Aleksandra ielā <strong>30</strong>.<br />

Jānis Millers, kalējs, un Marlīze (†1898 vai 1899):<br />

• Žanno Millers (*16.12.1895. Naudītes<br />

Maz-jauza?), krustvecāki saimnieka dēls žanno<br />

Millers, Jānis Vilners, Emīlija.<br />

• Kristaps Eduards Millers (*9.7.1898. Dobeles<br />

pastoirāts Zvirbuļi †6.4.1899.), krustvecāki Kristaps<br />

Plūše un viņa sieve Lība, saimnieks Millers. Viņa<br />

naves brīdī Marlīze jau ir mirusi.<br />

Kalējs Jānis Millers 1902. gada 28. jūlijā salaulājās ar Paulīni<br />

Lizeti Strautmani un šajā laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Ludvigs Millers (*11.11.1905. Dobeles pastorāts,<br />

Reske), krustvecāki saimnieks Ludvigs Strautmanis,<br />

viņa sieve Lizeta, saimnieks Augusts Millers.<br />

• Milda Millers (*29.3.1907. Dobeles pastorāts),<br />

krustvecāki Natālija Tiraupman, Lizete un Ludvigs<br />

Tiraupman.<br />

• Alberts Millers (*19.8.1908. “Veni”? saimē),<br />

krustvecāki Alberts Kleinbergs, Kārlis Kleinbergs,<br />

Lizete Kleinbergs<br />

Jānis Millers un Lūce:<br />

zemnieks Kristaps Eihe, zemnieka sieve Lavīze<br />

Šiltere.<br />

Jānis Millers kalps un Trīne<br />

• Ansis Millers (*27.12.1872. Līvbērzes “Auziņi”),<br />

krustvecāki puisis Ansis Millers, saimniece Jūle<br />

Millere, saim niece Anna Ullmann.<br />

• Karls Teodors Millers (*23.4.1877. Sīpele<br />

“Budde”), krustvecāki puisis Ansis Rozentāls, kalpa<br />

sieve Anna Millere.,<br />

• Mīle Lizete Millers (*27.11.1879. Friedrichslust<br />

“Laukein”), krustvecāki kalps Ansis Vaļenieks,<br />

kalps Karlis Riekstiņš.<br />

Kalps Jānis Millers un Dārte:<br />

• Nedzīva meita (*15.1.1854. Grīnhofas “Grīviet”<br />

†15.1.1854.)<br />

• Nedzīvs dēls (*15.1.1854. Grīnhofas “Grīviet”<br />

†15.1.1854.)<br />

• Nedzīvs dēls (*15.1.1854. Grīnhofas “Grīviet”<br />

†15.1.1854.), pie zēnu dzimšana sierakstiem<br />

piezīme, ka tēvs irk alps Zaļeniekos (Grīnhof),<br />

piederīgs Jelgavas pilsētai.<br />

Bērnu dzimšanas ierakstos kā kalps, bet paša miršanas<br />

ierakstā – kā saimnieks “Dorrotenhofā” un atraitnis<br />

norādītais Jānis Millers (*1823. †1.4.1891. Dorottenhof),<br />

kurš mira 68 gadu vecumā, bija precējies ar Katrīni<br />

(†pirms 1891.) un šajā laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Gotlībe Millers (*10.7.1854. Dorottenhof),<br />

krustvecāki meita Gotlībe Bērzfeld, puisis Mattīs<br />

Budde, puisis Jānis Zariņš.<br />

• Kārlis Millers (*20.9.1858. Krayenhof Kliesmet),<br />

krustvecāki puisis Kārlis Kreicbergs, puisis Jānis<br />

Rozentāls, puisis Ansis Millers.<br />

Jānis Millers kalps un Zantrīne:<br />

• Lizete Amālija Millers (*16.8.1876. Pleppenhof),<br />

krustvecāki kalpa sieve Anete Gedrovics, kalps<br />

Jānis Bušmans, viņa sieve Anna.<br />

• Kārlis Millers (*26.8.1893. Klein Buschhof Jēkabs Millers un Anette:<br />

“Maz Juķe”), krustvecāki zemnieks Fricis Šilters,<br />

Attēli 396.<br />

Kristaps Eduards Millers (*13.12.1902. Dobeles pastorāts) 1920. gada pasē un viņa tēva Johana Kristapa Millera<br />

(*6.3.1877. Heyden Buhval) 1907. gada pase.<br />

980 981

• Sofija Auguste Emīlija Millers (*25.11.1883.<br />

Naudītes Pokaiņi), krustvecāki saimniece Marija<br />

Grīnberga, saimnieka meita Sofija Grīnhofa,<br />

Eduards Grīnbergs.<br />

Jēkabs Millers kalps un Allīze:<br />

• Jānis Millers (*9.4.1876. Dobeles “Nobas”),<br />

krustvecāki puisis Jānis Veinbergs, sao,mieka sieve<br />

Lavīze Dimze, kalpas saieva Lība Rumpis.<br />

• Fricis Millers (*26.3.1879. Bērzbeķes “Pakalni”),<br />

krustvecāki saimnieks Jānis Jēkabsons, viņa sieva<br />

Gotlībe, istabmeita Jūle Štelmahere.<br />

• Mīle Lovise Millere (*6.10.1880. Dobeles “Nobas”<br />

†15.10.1880.), krustvecāki kalps Vilis Preimanis,<br />

Lavīze Rumpis.<br />

• Mīle Lovise Millere (*6.10.1880. Dobeles<br />

“Nobas”), krustvecāki Ans Ķikan, meita Lavīze<br />

Rumpis. Abi kristību ieraksti nav secīgi.<br />

• Lizete Līna Millers (*6.1.1882. Oebelgarde<br />

“Jātniek”), krustvecāki kalpa sieve Lavīze Ozola,<br />

kalps Kārlis Ozols, Anna Ullmann.<br />

• Kārlis Frīdrihs Millers (*28.12.1888. Sīpele<br />

†28.7.1889.), krustvecāki kalps Fricis Strazdiņš,<br />

kalps Jānis Strazds, viņa sieve Minna.<br />

• Jēkabs Millers (*27.7.1890. Sīpele), krustvecāki<br />

saimnieks Ansis Priežukalns, puisis Jekabs Štāls,<br />

kalpa sieve Anete Priežukalns.<br />

Karlīne Millere, meita: [iespējams, Jēkaba Millera māsa]<br />

• Indriķis Millers (*2.12.1879. Bērzbeķes<br />

“Pakalni”), krustvecāki saimnieks Jānis Jēkabsons,<br />

viņa sieve Gotlībe.<br />

• Nedzīvs dēls (*2.12.1879. Bērzbeķes “Pakalni”),<br />

Jūle Millers meita un Žanno Bušs, kurš izrādījās tēvs:<br />

• Emīlija Alise Millers (*26.10.1902. Bērze),<br />

krustvecāki meita Margrieta Ulman [?] un<br />

saimnieks Jānis Veinfigers<br />

Kristapam ir brālis Ansis<br />

Auermunde (Neu Sessau) Prieke saimnieks Kristaps<br />

Millers un Anna: [Anna Eihvalde?]<br />

• Juris Millers (*23.9.1854. Auermunde Prieke),<br />

krustvecāki kalps Jānis Zieds, Līze Indriksone,<br />

saimnieka švāģeriene?<br />

• Juris Millers (*29.4.1856. Auermunde Prieke),<br />

krustvecāki kalps Jānis Jēkabsons, kalps Juris<br />

Nābels, kalpa sieve Anna Zieds.<br />

• Anna Millers (*1.4.1859. Auermunde Prieke),<br />

krustvecāki saimniece Anna Eihvalde, saimnieks<br />

Kristaps Uliverns, Līze.<br />

• Ansis Ludvigs Millers (*4.1.1862. Auermunde<br />

Prieke), krustvecāki puisis Ansis Eihvalds, kalps<br />

Kristaps Baumanis, meita Anna Jansone.<br />

• Kārlis Millers (*16.8.1864. Auermunde Prieke),<br />

krustvecāki saimnieks Kārlis Eihvalds, saimniece<br />

Lavīze Bergmane, kalpa sieve Lavīze Rozentāle.<br />

• Katrīna Natālija Millers (*12.2.1867. Auermunde<br />

Prieke), krustvecāki saimniece Katrīne Bergmane,<br />

puisis Kristaps Štolcers.<br />

• Trīne Karlīne Millers (*8.1.1870. Auermunde<br />

Prieke), krustvecāki meita TRīne Freimane,<br />

karavīra sieve Anna Immertrīne, saimnieces brālis<br />

Ansis Eihvalds<br />

Saimnieka brālis Ansis Millers un Lavīze:<br />

• Jānis Millers (*6.8.1864. Auermunde Prieke),<br />

krustvecāki puisis Jānis Šonfelds, kalpa sieve Lavīze<br />

Rozentāle.<br />

Kārlis Millers kalps un Karlīne :<br />

• Indriķis Millers (*26.9.1839. Auermund “Lauči”),<br />

krustvecāki saimnieks “Lauču” Indriķis Blumbergs,<br />

jaunais saimnieks Indriķis, meita Lavīze.<br />

Visticamāk, ka Karlīne Millere kā atraitne laida pasaulē:<br />

• Grieta Millers (*16.12.1851. Auermund<br />

“Skraije”), krustvecāki kalpa sieve Grieta<br />

Paparinsky, kalpa sieve Karlīne MIllere, kalps Ingus<br />

Michmann.<br />

KRAIJENHOFAS “RATTENIEKI”<br />

Kraienhofas “Rattenieku” saimnieks Kārlis Millers un<br />

Anlīze:<br />

• Nedzīvs dēls (*17.2.1841. Kraijenhofas<br />

“Rattenieki”)<br />

• Ansis Millers (*17.2.1841. Kraijenhofas<br />

“Rattenieki”), krustvecāki saimnieks Kārlis Štolcers<br />

no “Kokles”, Trīne Strazde no “strazdiņiem”,<br />

Bekman no Meihofas<br />

• Kristaps Millers<br />

• Jānis Millers<br />

Kraienhofas “Rattenieku” saimnieks Kristaps Millers<br />

1867. gada 10. decembrī salaulājās ar Grietu Kleinbergu<br />

un šajā laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Johans Teodors Millers (*16.11.1868.<br />

Kraijenhofas “Rattenieki” †20.12.1875. Krayenhof),<br />

dvīnis, krustvecāki saimnieka brālis Jānis Millers,<br />

saimniece Anete Kalniņa, meita Anna Jurdzen.<br />

• Emīlija Anete Millers (*16.11.1868. Kraijenhofas<br />

“Rattenieki”), dvīnis, krustvecāki saimniece Anlīze<br />

MIllere, saimnieks Kārlis Kalniņš, puisis Kārlis<br />

Eidmanis.<br />

• Ansis Ludvigs Millers (*7.3.1872. Krayenhof<br />

“Ratschin” [Rattenieki] †12.2.1876. Krayenhof),<br />

krustvecāki saimnieks Ansis Baumanis, kalpa sieve<br />

Anna Veicele, puisis Kārlis Vējdēliņš.<br />

Kārlis Millers kalps un Anna:<br />

Kārlis Millers Heyden “Rudul” saimnieks un Jūle:<br />

• Līne Millers (*29.12.1859. Heyden Rudul),<br />

krustvecāki saimniece L”ine Millere, saimnieks<br />

Kārlis Sēja, saimniece Trīne Sēja.<br />

• Žanno Ludvigs Millers (*29.4.1865. Heyden<br />

Rudul), krustvecāki saimnieks Kristaps Millers,<br />

viņa sieve Jūle, Ansis Millers.<br />

• Anete Millers (*29.9.1866. Heyden Rudul),<br />

krustvecāki saimnieka meita Anette Millere.<br />

• Kārlis Teodors Millers (*<strong>30</strong>.7.1868. Heyden<br />

Rudul), krustvecāki saimnieks Kārlis Sēja, kalps<br />

Kārlis Bekmans, viņa sieve Lavīze.<br />

• Emīlija Gotlībe Millers (*19.5.1870. Heyden<br />

Rudul), krustvecāki kalpa sieve Trīne Liepa, kalps<br />

Jānis Liepa.<br />

Kārlis Millers “Brūvel” saimnieks un Jūle (paaudze):<br />

• Jūle Marija Millers (*<strong>30</strong>.4.1872. Heyden Buhval),<br />

krustvecāki saimieka māte [?] Gotlībe Millere,<br />

saimnieks Kristaps Millers, kalps Jānis Šteinarts.<br />

• Ansis Millers (*<strong>30</strong>.4.1872. Heyden Buhval),<br />

krustvecāki<br />

• Johans Kristaps Millers (*6.3.1877. Heyden<br />

Buhval), krustvecāki saimnieka mās Līna MIllere,<br />

kalps Jānis Bergmanis, kalpa sieve Anna Freiberga.<br />

Paaudzes pārstāvis Johans Kristaps Millers (*6.3.1877.<br />

Heyden Buhval), kurš cara laikos - 1907. gadāizdotajā<br />

pasē norādīts kā Kristaps Millers (ar dzimšanas datumu<br />

*8.3.1877.), I Pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās un<br />

1916. gadā tika reģistrēts Pskovā. Bija zemnieks, laulājās<br />

ar Karlīni un šajā laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Kristaps Eduards Millers (*13.12.1902. Dobeles<br />

pastorāts), krustvecāki Kristaps Tīlmanis, Marija<br />

Tīlmane, Fricis Grīviņš.<br />

• Paulīne Marta Millers (*10.9.1905. Ausrmikze<br />

? Auces muižā?) saimnieka sievaPaulīne Tīlmane,<br />

Lizete Ramiņ, saimnieks Kristaps Tīlmanis.<br />

• Žanis Arveds Millers (*14.2.1908. Dobele),<br />

krustvecāki Jānis Plūcis, Kristaps Prīverts, Amālija<br />

Prīverts.<br />

• Otto Kārlis Millers (*28.11.1909. Dobele),<br />

paaudzes pārstāvis Kristaps Eduards Millers<br />

(*13.12.1902. Dobeles pastorāts) savā 1920. gada 13.<br />

jūlijā izdotajā pasē ir norādīts kā Eduards Millers (ar<br />

dzimšanas datumu *12.1.1902.) bija zemkopis, kurš<br />

pārcēlās uz Lestenmes pagastu. 1926. gada 25. decembrī<br />

Slokas dzimtsarakstu nodaļā reģistrēja laulību ar Jāņa<br />

Kraukļa (*) meitu Emīliju Alvīni Krauklis (*). saskaņā ar<br />

pasē redzamajiem zīmogiem, 1923. gada 7. jūlijā ierakstīts<br />

Slokā, Jaunkauguru ielā 2, 1926. gada 21. martā - Jelgavā,<br />

Vaļņu ielā 2, 1926. gada 15. jūlijā - Slokā, Dzirnavu ielā 9,<br />

bet 1927. gada 3. augustā - Slokā, Zirgu ielā 3.<br />

• Līna Zelma Millere (*22.8.1882. Sesavas<br />

“Mucenieki”), krustvecāki meita Anna Kleinberga,<br />

Ir zināms, ka paaudzes pārstāvis Žanis Arveds Millers<br />

saimnieks Karls Cimmermans, puisis Jānis<br />

(*14.2.1908. Dobele) kopš 1926. gada 10. augusta dzīvoja<br />

Kleinbergs.<br />

Slokā, Dzirnavu ielā 9 (līdz tam - Slokā, Jaunkauguru ielā<br />

• Paulīne Doroteja Millere (*29.2.1884. Heyden<br />

42), bet 1927. gadā no 27. septembra līdz 29. oktobrim<br />

“Tenne” †1897.), krustvecāki saimnieks Ģirts<br />

ārstējās Rīgas 1. slimnīcā. 1926. gada 13. janvārī izdotajā<br />

Prīmanis, puisis Kristaps Sprīsnieks, saimniece<br />

pasē norādīts, ka ir neprecējies, strādnieks.<br />

Dārta Prīverte..<br />

• Kristaps Augusts Millers (*23.5.1885.<br />

Jaunsesavas Tīle), krustvecāki saimnieks Kristaps<br />

Kārlis Millers 1887. gada 1. decembrī salaulājās ar Līzi<br />

Ozoliņš, saimniece Lizete ozoliņa, meita Lībe<br />

Kauliņu (*) un abu laulībā piedzima (paaudze):<br />

Ozoliņa.<br />

• Nedzīvs dēls (*22.6.1890. Dobeles Cīruļi<br />

†22.6.1890. Dobeles Cīruļi)<br />

982 983<br />

• Katrīne Zelma Millere (*15.11.1892. Dobeles<br />

Neilandi), krustvecāki Katrīna Radovska, zemnieka<br />

sieva Karlīna Jansone, zemnieks Ansis Kauliņš.<br />

Kārlis Millers kalps un Trīne (*1840. Naudītē †24.3.1907.)<br />

mirusi 67 gadu vecumā:<br />

• Jūle Lizete Millere (*14.12.1871. Nauditten<br />

Znotiņi), krustvecāki saimnieka meita Jūle<br />

Neimane, saimniece Grieta Neimane, saimnieka<br />

dēls Kārlis Neimanis.<br />

• Mīle Millere (*14.9.1874. Pētervaldes Mežinga),<br />

krustvecāki saimnieka [māte?] Līna Eihvalde,<br />

saimnieks Ansis Eihvalds, atraitne Anna Ozola.<br />

Kristaps Millers un Anna:<br />

• Lizette Lavīze Millere (*9.3.1861. Pētervaldes<br />

Mežinga), krustvecāki Lizete Šnitkowsky, atraitne<br />

Anna Millere, Indriķis Ginters<br />

• Anette Millere (*2.9.1866. Wilhelminenhof<br />

Radze), dvīne,krustvecāki saimniece Anna Anfelde,<br />

kalps Kalvis Didriks.<br />

• Jūle Millere (*2.9.1866. Wilhelminenhof Radze),<br />

dvīne, krustvecāki kalpa sieve Anna Švan, Grieta<br />

Didrika.<br />

• Karolīne Millere (*12.12.1867. Wilhelminenhof<br />

Rozīte), krustvecāki saimniece Karolīne Karpovitz,<br />

saimniece Lavīze Sniķere, sao,mieka brālis Ludvigs<br />

Zatmanis.<br />

• Jūle Lizette Millere (*17.5.1872. Fridrichslust<br />

“Lielgrīni”), krustvecāki kalpone Karlīne Strauts,<br />

puiis Vilis Ozols, kalps Kristaps Kalniņš.<br />

• Jānis Millers (*5.10.1874. Vilhelminenshof<br />

“Rodze”), krustvecāki saimnieks Johans Karpovics,<br />

viņa meita Paulīne, kalps Kaspars Zeltmans.<br />

• Karls Ludvigs Millers (*7.12.1876. Lielbērzes<br />

Vecvagari), krustvecāki saimnieks Jānis Bušģierts,<br />

kalpa sieve Karlīne Bagte. Kārlis Ludvigs Millers<br />

strādāja par mūrnieku un 1907. gada 4. martā<br />

salaulājās ar X Jēkavica († pirms 1907.) un Līzas<br />

(† pirms 1907.) meitu, kalponi Grietu Emīliju<br />

Jēkavicu (*14.11.1880.).<br />

• Karls Ludvigs Millers (*15.5.1879. Bērzes<br />

Grie…dahof ?), krustvecāki saimnieka dēls Johans<br />

legzdiņš, saimnieks Ansis Legzdiņš, kalpa sieve<br />

Lība Blumberga.<br />

• Emīlija Lizete Millere (Rasa) (*23.8.1880. Liel<br />

Bērzes “Jaun Joste”), kalps, krustvecāki Jūlija Bitnere,<br />

saimniece Lavīze Tonk, saimnieks Adams Millers.<br />

1901. gada 7. oktobrī salaulājās ar Jāni Rasu.<br />

Kristaps Millers kalps un Anlīze:<br />

• Jānis Millers (*15.6.1869. Naudites “Lemkin”),<br />

tēvs norādīts kā kalps un jaunsiesauktais karavīrs<br />

(Regimentes), krustvecāki kalps Jānis Ozols, meita<br />

Lavīze Antone, kalpa sieve Anna Bulle<br />

• Kārlis Kristaps Millers (*26.3.1874. Naudites<br />

“Tuntul”), krustvecāki puisis Karls Zamtrovics,<br />

puisis Indriķis Zamtrovics, Jūle Zamtrovics.<br />

Kristaps Millers Zemnieks, un Anette (paaudze):<br />

• Jūle Mīle Anette Millere (Strautmane)<br />

(*5.4.1884. Naudītes Škapari), krustvecāki kalps<br />

Kristaps Lintiņš, puisis Ansis Lintiņš, kalpa sieve<br />

Jūle Lintiņa. 1904. Gada 11. Aprīlī Bērzes baznīcā

salaulājās ar Mārtiņu Strautmani.<br />

• Anna Natālija Milda Millere (*9.4.1891. Naudītes<br />

“Mucenieki”), krustevcāki Indriķis LIntiņš, kalps<br />

Kristaps Grosfelds, saimniece Anna Lintiņa.<br />

• Kristaps Arnolds Millers (*20.4.1901. Aucenbach<br />

krogs), krustvecāki pusgraudnieks Krišjānis Lintiņš,<br />

viņa sieve Jūlija, zemneiks Ansis Lintiņš.<br />

• Voldemārs Eduards Millers (*17.9.1909.<br />

Naudītes Jaun-Asari [?]), krustvecāki Mārtiņš<br />

Viraumans [?], Paulīne Freiberga, Emīlija Freiberga<br />

Kristaps Millers un Auguste:<br />

• Voldemārs Mārtiņš Millers (*31.8.1903.<br />

Cīraļi Burggraf), krustvecāki Mārtiņš Valdmanis,<br />

zemnieks Miķelis Lēvics, saimniece Emīlija<br />

Valdmane.<br />

• Nikolajs MIķelis Millers (*13.5.1907. Cīraļi?<br />

Sīpele? ), krustvecāki Jānis Millers, Marija Lēvics,<br />

Miķelis Lēvics<br />

Lizete Karlīne Millere:<br />

• Verners Millers (*<strong>30</strong>.11.1914. Naudītes pagasts)<br />

Ir zināms, ka paaudzes pārstāvis Verners Millers<br />

(*<strong>30</strong>.11.1914. Naudītes pagasts) dzīvoja Rīgā, Muitas ielā<br />

2 dz. 17. Visticamāk, viņš ir dzimis “Melderu” mājās,<br />

kuras kā Vernera dzīvesvieta norādīta 1940. gadā. Tā paša<br />

gada 3. aprīlī viņš rakstīja iesniegumu Rīgas prefektūras 2.<br />

iecirknī, kurā norādīja: “Š.g. 25. janvārī līdz ar torpedētu<br />

tvaikoni “Everene” gāja bojā mana iekšzemes pase LN<br />

004260.” Iesnieguma rakstīšanas brīdī viņa mājvieta bija<br />

Rīgā, Tērbatas ielā 6/8 dz 26. Kopš 1939. gada 26. maija<br />

strādājis uz kuģiem kā jūrnieks. Vismz līdz 1940. gada 7.<br />

maijam bija neprecēts.<br />

Līna Lāce.<br />

• Gotlība Millere (* †7.8.1894.), mirusi 1 gada un<br />

10 m vecumā, nav kristību ieraksta<br />

Paulīna Millers:<br />

• Otīlija Austra Millers (*5.1.1906. Bērzes Kāķīši),<br />

krustvecāki meita Otīlija Millers, meita Grieta<br />

Kažiņš? Saimnieks Jānis Millers<br />

Roberts Millers kalējs un Paulīne (paaudze):<br />

• Elza Karolīna Millers (*23.6.1899. Sīpeles<br />

Mūrnieki), krustvecāki zemniece TRīne Kļava,<br />

neita Olga Ārnieks, puisis Ansis Jardans.<br />

Roberts Millers un Leontīne (paaudze):<br />

• Ādolfs Millers (*16.3.1897. Naudītes Meļļi),<br />

krustvecāki saimnieks Johans Šteinbergs, saimnieka<br />

meita Berta Šteinberga, saimnieks Ludvigs<br />

Strautmanis.<br />

• Žanno Roberts Millers (*13.2.1902. Jaunsesavas<br />

Malle), krustvecāki žanno Blosenfelds, Lizeta<br />

Strautman, Augusts Šteinbergs<br />

Trīne Millers:<br />

• Kārlis Millers (*4.8.1883. Sīpele †16.8.1883.<br />

Sīpeles “Mage”), krustvecāki kalpa sieve Trīne Lāma,<br />

kalps Fricis Šlēps.<br />

Zete Millers:<br />

• Minna Lizete Millers (*29.6.1897. Dobeles<br />

“Šnēmaņos”), krustvecāki sieve Minna Strautmann.<br />

Atraitne Dārta Grīņvalde.<br />

(*1815. †23.9.1851. Auermundes Bunga), kura mira mēnesi<br />

pēc dzemdībām, 36 gadu vecumā. Šajā laulībā piedzima:<br />

• Karlīne Millers (*16.8.1851. Auermunde Bunga<br />

†14.12.1851. Auermunde), krustvecāki kalpa<br />

sieve Grieta, saimniece Allīze Millere, kalps Ansis<br />

Karlsons.<br />

Ansis Millers kalps un Līze<br />

• Jeannot Millers (*25.9.1876. Jaunsesavas<br />

“Nurke”), krustvecāki puisis Jānis Kuršt, kalpa sieve<br />

Allīze Karlšn, meita Anna Jēkabsone.<br />

• Kristaps Millers (*20.7.1879. Jaunsesavas<br />

“Mežmūrnieki”), krustvecāki kalpa dēls Ansis<br />

Mežgals, viņa sieve Anna, kalps Jānis Arķis.<br />

Meita Anna Millere:<br />

• Kristaps Millers (*7.1.1867. Jaunsesavas “Ezer<br />

Plamše”), krustvecāki kalps Indriķis Rude, puisis<br />

Kārlis Fogelis, saimniece Lība Tomsone.<br />

Auermunde Ohgain [Ogaiņi???]<br />

Māju nosaukums ir “Oganas” un līdzās tām atrodas<br />

sens pilskalns.<br />

“Ohgan” saimnieks Jānis Millers (*1772. 10.4.1842.<br />

“Ohgan”), kurš mira 70 gadu vecumā, bija precējies ar<br />

Trīni (*1776. †1.8.1849. “Ohgan”), kas mira 73 gadu<br />

vecumā un šajā laulībā piedzima (paaudze):<br />

Kristaps Vulfs.<br />

• Emīlija Luīze Millers (*7.5.1882. Jaunsesavas<br />

Milleru Ohgan), krustvecāki saimniece Emīlija<br />

Freiberga, saimnieks Jānis Freibergs, saimnieka<br />

meita Emīlija Freiberga.<br />

• Heinrihs Millers (*27.2.1884. Jaunsesavas<br />

Milleru Ohgan), krustvecāki saimnieks Heinrihs<br />

Langenfelds, saimniece Anna Vulfa, kalps Juris<br />

Bergfelds.<br />

Indriķis Millers zemnieks un Lizeta (paaudze): [vai nav<br />

*27.2.1884??]<br />

• Indriķis Alberts Millers (*1.1.1904. Jaunsesavas<br />

Kjubarc), krustvecāki Ludis Šteinerts, meita Jūle<br />

Šneidere, zemnieks Kristaps Millers. Pie kristību<br />

ieraksta piezīme, ka kristības apstākļu spiests mājās<br />

veicis mājas saimnieks Jānis Ruževics.<br />

• Emīlija Lūcija Millers (*20.9.1907. Jaunsesavas<br />

Priķi), krustvecāki Jānis Rozenbergs , Emīlija<br />

Rozenberga, Jānis Millers.<br />

Kārlis Millers un Trīne:<br />

• Lavīze Anette Millers (*24.5.1869. Jaunsesavas<br />

“Kalle”), krustvecāki saimniece Lavīze Bergfelde,<br />

puisis Kārlis Rozentāls, puisis Indriķsi Antons.<br />

• Jānis Millers (*13.12.1877. Jaunsesavas “Kalna<br />

Liparti”), krustvecāki saimnieks Tenis Matuzelis,<br />

kalps Zāmelis Jēkabsons, atraitne Anna ozola.<br />

1883. gada 11. decembrī Dobeles draudzē salaulājās Kārlis<br />

Millers (*) un Lizette Purmale (*). Abu laulībā piedzima<br />

(paaudze):<br />

Lizete Millere, meita:<br />

• Jānis Fridrihs Millers (*1.10.1882. Naudītes<br />

“Mazzaķi”), krustvecāki puisis Frīdrihs Gotthards<br />

Cristians Millers, saimniece Anlīze MIllere.<br />

• Augusts Millers (*15.12.1883. Pētervaldes Meža<br />

Anšieci), krustvecāki “Mazzaķu” kalps Augusts<br />

Briška, Allīze Millere.<br />

• Miris Millers (*13.3.1900. Dobeles krogs), miris<br />

pirms kristībām, ārlaulībāas dēls.<br />

• Aleksandrs Millers (*27.7.1901. Dobeles Brigu<br />

mazmājā), ārlaulības dēls. Krustvecāki Jānis<br />

Strautmanis, sieve Minna.<br />

Mīla [Mīne] Millers:<br />

• Nedzīvs dēls (*7.8.1890. Dīkenhof “Strautiņi”<br />

†7.8.1890. Dīkenhof “Strautiņi”)<br />

• Elvīne Millers (*16.1.1898. Auermunde,<br />

Krimūnas, “Bikšķi”?)<br />

• Jānis Millers (*14.10.1906. Līvbērze †4.12.1906.),<br />

krustvecāki strādnieks Kārlis Kapteinis, saimnieks<br />

Jānis Rozenfelds.<br />

Miķelis Millers un Lizette:<br />

• Jānis Mārtiņš Millers (*29.10.1885.<br />

Wilhelminenhof “Jaunsniķeros”?), krustvecāki<br />

puisis Jānis Millers, puisis Mārtiņš Millers, meita<br />

JAUNSESAVA:<br />

Auermunde ir Auri<br />

Auermundes “Mežmūrnieku” saimnieks Pēteris Millers<br />

un Anna:<br />

• Indriķis Millers (*5.11.1835. Auermunde<br />

Mežmūrnieki), krustvecāki kalps Plēpiš Indriķis,<br />

kalps Mežmūrniek Indriķsi un kalpa sieve Grieta.<br />

• Kārlis Millers (*23.12.1837. Auermunde<br />

Mežmūrnieki), krustvecāki “Baložu” saimnieks<br />

Kārlis Blosfelds, kalps Fricis Jansons, kalps Indriķsi<br />

Treimanis.<br />

• Kristaps Millers (*16.10.1839. Auermunde<br />

Mežmūrnieki), krustvecāki kalps Jānis, kalps Jānis,<br />

sieve Trīne no Mežmūrniekiem.<br />

Auermundes kalps Pēteris Millers bija precējies vismaz<br />

divas reizas. Pirmajā laulībā ar Annu (*1807. †29.1.1849.<br />

Bunges mājā), kura mirusi 41 gada vecum, piedzima:<br />

• Ansis Millers (*16.8.1841. Auermunde Lauči),<br />

krustvecāki ieva Kreicberga no Pleppenhofas,<br />

Indriķis Blumbergs (vagars) un viņa sieva Anna.<br />

• Zāmelis Millers (*23.12.1845. Auermunde<br />

Dzeguzes), krustvecāki saimnieka dēls Indriķis,<br />

kalps Jānis, kalpa sieve Grieta no Dzegužiem.<br />

• Indriķis Millers (*1808.)<br />

Jaunais “Ohgan” saimnieks Indriķis Millers (*1808.),<br />

būdams <strong>30</strong> gadus vecs, 1838. gadā salaulājās ar Naudītes<br />

“Upes Klidze” māju Jāņa Freiberga un Annas 20 gadus<br />

veco meitu Lavīzi Freibergu (*1818.). šajā laulībā<br />

piedzima (paaudze):<br />

• Trīne Millere (*8.11.1839. Auermunde Ohgan),<br />

krustvecāki saimniece Bļodnieku Trīne, saimniece<br />

Ohgain Lavīze, Jānis Millers.<br />

• Indriķis [Henrihs] Millers (*13.10.1845.<br />

Auermunde Ohgan), krustvecāki Indriķis Freibergs,<br />

saimnieka dēls Matīss Freibergs, saimniece Anette<br />

Millere.<br />

• Lavīze Doroteja Millers (*13.10.1845.<br />

Auermunde Ohgan), krustvecāki jaunkundze<br />

Doroteja Freimane, mates brālis Matīss Freibergs,<br />

Jaun Ohgan saimniece Lavīze.<br />

• Kristaps Millers (*8.6.1854. Auermunde Ohgan),<br />

krustvecāki saimnieka dēls Kristaps Uliversen,<br />

saimnieks Jānis Freibergs, saimniece Lībe Vīvere.<br />

Par nākamo “Ohgan” saimnieku kļuva paaudzes pārstāvis<br />

Indriķis [Henrihs] Millers (*13.10.1845. Auermunde<br />

Ohgan), kurš bija precējies ar Annu (*). šajā laulībā<br />

piedzima (paaudze):<br />

• Anna Jūlija Millers (*6.8.1879. Jaunsesavas<br />

Pēc savas pirmās sievas nāves Auermundes kalps Pēteris<br />

Milleru Ohgan), krustvecāki saimniece Jūle<br />

Millers 1850. gada 29. aprīlī salaulājās ar Trīni Brikmani<br />

Bergfelde, saimnieks Juris Bergfelds, saimnieks<br />

984 985<br />

• Jānis Alberts Millers (*4.3.1884. Jaunsesavas<br />

“Melle”), krustvecāki kalps Jānis Brokāts, kalps<br />

Kristaps Zveja, maieta Mīne Hartmane, kalpa sieve<br />

Lavīze Purgale.<br />

• Anna Millere (*27.5.1885. “Teice”? †21.11.1890.<br />

Cīruļu krogā), krustvecāki kalps Kārlis Purmalis,<br />

saimnieka dēls Jānis Purmalis, meita Anna Millere.<br />

• Jūle Lizette Millere (*10.2.1889. “teice”?),<br />

krustvecāki Anna Millere, meita Jūle Millere,<br />

saimnieks Kārlis Purmalis.<br />

Kristaps Millers, saimnieks Jaunsesavas “Prēķos” [Brēķos?<br />

Rieķos?] un Anna:<br />

• Kristaps Millers (*26.3.1872. Jaunsesavas<br />

“Prēķos”), krustvecāki saimnieks Kristaps Ulmanis<br />

un viņa sieve Jūle, puisis Ansis Eihvalds.<br />

• Jūle Emīlija Millers (*20.5.1873. Jaunsesavas<br />

“Prēķos”), krustvecāki saimniece Jūle Ulmane, Vilis<br />

Millers [?], saimnieks Indriķsi Grīnbergs<br />

Kristaps Millers Jaunsesavas “Freimaņu” saimnieks un<br />

Anna:<br />

• Nedzīva meita (*9.6.1885. Jeunsesavas Freimaņi<br />

†9.6.1885. Jeunsesavas Freimaņi),<br />

• Kristaps Artūrs Millers (*29.12.1886.<br />

Jeunsesavas Freimaņi), krustvecāki saimnieks<br />

Kristaps Rozenfelds, Kārlis Freimanis un viņa sieve<br />

Anna.<br />

• Nedzīva meita (*12.6.1888. Jaunsesavas

“Freimaņi” †12.6.1888. Jaunsesavas “Freimaņi”).<br />

• Heinrihs Alberts Millers (*10.6.1889. Jaunsesavas<br />

“Freimaņi” ) krustvecāki saimnieks Kristaps<br />

Freimanis, saimnieks Jānis Dipners, saimnieka<br />

meita Doroteja Siliņa, saimnieks Heinrihs Millers.<br />

Ludvigs Millers un Avile (paaudze)<br />

• Katrīna Milda Millers (*13.10.1907. Jaunsesava),<br />

krustvecāki Katrīna Jankevics, Dore Leinaša, Kārlis<br />

Millers.<br />

RUMBENHOF:<br />

Līze Millere (*1822 †25.1.1880.), 58 gadi<br />

Jūle millere (*1863 †7.2.1882.), 19 g<br />

Karls millers (*1812. †15.4.1882.), 70 g<br />

Rumbenhofas “Jātniek” saimnieks, paaudzes pārstāvis<br />

Kārlis Millers un Anna:<br />

• Jānis Millers (*1.4.1838. Rumbenhofas “Jātnieki”),<br />

krustvecāki kalps Jānis Zanders, kalps Kārlis<br />

Girgensons, kalpa sieve Margrieta.<br />

• Kārlis Millers (*19.11.1842. Rumbenhofas<br />

“Jātnieki”), krustvecāki kalps Ernsts Freimanis,<br />

Jānis Zandersons, Pēteris Zandersons<br />

Kaspars Millers kalps un Anne:<br />

• Fricis Millers (*3.10.1845. Rumbenhofas<br />

Jaunzemi), krustvecāki puisis Fricis, Jaunzemu<br />

saimnieks Fricis, kalpa sieve Anna.<br />

• Anna Millers (*16.12.1852. Rumbenhofas Lejas<br />

Svilpe), krustvecāki saimniece Dārtlīze Millere,<br />

saimnieks Zanders Millers un viņa sieve Anne.<br />

• Ernests Millers (*6.4.1859. Rumbenhofas Kalna<br />

Audze), krustvecāki puisis Fricis Millers, kalps<br />

Fricis Pētersons, saimniece Anna Rozentāle.<br />

• Jūle Millers (*1.12.1862. Rumbenhofas Lejas<br />

Audze), krustvecāki saimniece Dārtlīze MIllere,<br />

puisis Jānis Millers, saimnieks Fricis Millers.<br />

Fricis Millers un Anna:<br />

• Kārlis Millers (*8.11.1855. Rumbenhof<br />

“Jātnieki”), krustvecāki saimnieka dēls Karls<br />

Funks, saimniece Anna Funk, saimnieka dēls Kārlis<br />

Millers.<br />

Kalps, vēlāk “Lejas Svilpes” saimnieks Ernests Millers un<br />

Trīne:<br />

• Kristaps Millers (*26.9.1842. Rumbenhof “Lejas<br />

Svilpe”), krustvecāki saimnieks Ernests, puisis<br />

Kristaps, saimniece Teika no “Lejas Svilpes”<br />

• Anna Antonija Millers (*10.12.1844. Rumbenhof<br />

“Lejas Svilpe”), tēvs jau ir māju saimnieks, precējies<br />

ar Annlīzi. Krustvecāki saimnieka meita Meinart<br />

Anne, puisis Zanders Millers, saimnieks Meinarts<br />

Kārlis.<br />

• Kārlis Millers (*24. 2.1847. Rumbenhof “Lejas<br />

Svilpe”), krustvecāki kalps Jānis Pētersons,<br />

saimnieks Kārlis Meinarts, kalpa sieve Dārte<br />

Jākobsone.<br />

Rumbenhofas Lejas Svilpe saimnieks Jānis Millers un<br />

Annlīze:<br />

• Jānis Millers (*16.3.1850. Rumbenhofas Lejas<br />

Svilpe), krustvecāki Meinard saimnieks Kārlis<br />

Karlsons, Plamšes krodzinieks ferdinands Blūms,<br />

Meinartu saimniece Anlīze.<br />

Rumbenhofas Lejas Svilpe saimnieks Ernests Millers un<br />

Annlīze:<br />

• Ernests Millers (*3.9.1862. Rumbenhofas Lejas<br />

Svilpe), krustvecāki kalps Kārlis Freimanis, puisis<br />

Ansis Gruzmanis, atraitne Lavīze Āboliņa.<br />

Kalps Jānis Millers un Līze:<br />

• Grieta Millere (*17.1.1850. Rumbenhof Pakkul),<br />

krustvecāki saimniece Jūle Sieks, kalps Jānis<br />

Bruģģe, kalps Krišs kalniņš.<br />

• Jūle Millere (*3.10.1851. Rumbenhof Pakkul),<br />

krustvecāki kalpa sieve Margrieta Kalniņa,<br />

Margriete Pētersone [….]sieve.<br />

ANNUŽ MĀJAS<br />

Domājams, Trīnes laulībā ar Milleru piedzima (paaudze):<br />

• Ernsts Millers (*1801. †3.3.1880. Rumbenhof),<br />

• Viļums Millers<br />

• Zanders Millers – rases saimnieks<br />

• Kaspars Millers – vēlāk dzīvo rases mājās<br />

• Fricis Millers – Lejas Pūces saimnieks<br />

Rumbenhofas “Annuž” saimnieks, paaudzes pārstāvis<br />

Ernsts Millers (*1801 †3.3.1880. Rumbenhof), kurš mira<br />

79 gadu vecumā, bija precējies ar Dārtlīzi un šajā laulībā<br />

piedzima (paaudze):<br />

• Fricis Millers (*22.3.1837. Rumbenhof Annuž),<br />

krustvecāki saimnieka brālis Viļums, Jātniek Kārlis,<br />

“Annužu” saimnieka māte Trīne.<br />

• Jānis Millers (*14.8.1839. Rumbenhof Annuž),<br />

krustvecāki kalps Kristaps, sieve Margriete.<br />

• Dārtlīze Millers (*25.4.1842. Rumbenhof Annuž),<br />

krustvecāki meita Trīne, kalps Krišs Šmidts, puisis<br />

kaspars.<br />

• Kristaps Millers (*28.10.1844. Rumbenhof<br />

Annuž), krustvecāki tēva brālis Visis Millers,<br />

saimniece Raise Trīne, kalps Fricis Zaurs.<br />

• Līze Millers (*3.12.1848. Rumbenhof Annuž),<br />

krustvecāki meita Annuž Trīne, “Rasse” saimnieks<br />

Zanders Millers, “Mežsargu” saimnieks Krišs.<br />

Kalps Kārlis Millers un Anna:<br />

• Minna Paulīne Millers (*23.6.1856. Rumbenhof<br />

Annuž), krustvecāki saimnieka dēls Fricis Millers,<br />

saimnieks Zanders Millers, saimniece Dārtlīze<br />

Millere.<br />

• Ansis Millers (*16.11.1857. Rumbenhof Annuž),<br />

krustvecāki saimnieka dēls Fricis Millers, saimnieks<br />

Vilis Millers, saimniece Dārtlīze Millere.<br />

• Dārtlīze Millers (*8.8.1861. Rumbenhof Pampar),<br />

krustvecāki saimnieka meita Dārtlīze Millere,<br />

saimnieka dēls Krišs Millers, saimniece Dārtlīze<br />

Millere.<br />

Rumbenhofas “Annuž” mājas mantoja paaudzes pārstāvis<br />

Kristaps Millers (*28.10.1844. Rumbenhof Annuž), kurš,<br />

būdams šo māju saimnieks, apprecējās ar Dori un šajā<br />

laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Minna Paulīne Millers (*3.4.1872. Rumbenhof<br />

Annuž), krustvecāki saimnieks Gotlībs Millers,<br />

saimniece Anna Millere, Pauls Rosenbergs<br />

saimnieka brālis [??, varbūt saimnieces?]<br />

• Marija Millers (*12.9.1873. Rumbenhof Annuž),<br />

krustvecāki saimnieka māsa Anna Millere,<br />

saimnieka [brālis?] Fricis Millers.<br />

• Ksenija Millere (*23.3.1875. Rumbenhof Annuž),<br />

krustvecāki saimnieka dēls dzirnavnieka sieve<br />

Margrieta Bēkmane, Pauls Rūtenbergs, muižas<br />

Attēli 396.<br />

Žanno Ludvigs Millers.<br />

[kalps?] Jānis Trēgers<br />

• Jūlija Berta Millere (*20.3.1877. Rumbenhof<br />

Annuž †12.12.1882. Rumbenhof Annuž),<br />

krustvecāki muižas kalps[? guter] Jānis Targa, Pauls<br />

Rosenbergs saimnieka brālis, saimniece Marija<br />

Rozenvalde.<br />

• Fricis Alberts Millers (*20.3.1879. Rumbenhof<br />

Annuž †), krustvecāki, kalps Fricis Veilands,<br />

saimniece Anna Millere, Fricis Millers [saimnieka?]<br />

dēls.<br />

• Lizete Millers (*20.2.1881. Rumbenhof Annuž),<br />

krustvecāki kalpa sieva Lizete Reitenberga,<br />

saimnieks Jānis Millers, Hanss Rutenbergs.<br />

• Alīde Klāra Millers (*3.10.1882. Rumbenhof<br />

Annuž), krustvecāki saimniece Anna Millere, kalpa<br />

sieve Alīde Kleilande, kalps Jānis Raģģis.<br />

• Ludvigs Hermanis Millers (*29.8.1884.<br />

Rumbenhof Annuž), krustvecāki kalps Ludvigs<br />

Rozenvalds, saimnieks Jānis Millers, saimniece<br />

Marija Bergmane.<br />

• Emīlija Millere (*12.7.1886. Rumbenhof Annuž),<br />

krustvecāki saimnieks Jānis Millers, saimniece<br />

Minna Rozenvald, saimnieks Ludvigs Rozenvalds.<br />

• Nedzīvs dēls (*29.4.1889. Rumbenhof Annuž<br />

†29.4.1889. Rumbenhof Annuž),<br />

• Jānis Millers (*29.4.1889. Rumbenhof Annuž),<br />

krustvecāki saimnieka dēls Jānis Millers, saimniece<br />

Anna Millere, Pauls Rodenbergs.<br />

• Lūcija Millere (*19.12.1891. Rumbenhof Annuž),<br />

krustvecāki saimniece Gotlība Millere, saimnieks<br />

Jānis Millers, puisis Fricis Buciņš.<br />

• Helēne Angelika Millere (*6.1.1896. Rumbenhof<br />

Annuž), krustvecāki Jēkabs Rudenbergs, atraitne<br />

Anna Millere, Angelika Šrēder.<br />

“Rase” saimnieks Zanders Millers 1840. gada 1. decembrī<br />

salaulājās ar Annu Jansoni un šajā laulībā piedzima<br />

(paaudze):<br />

• Fricis Millers (*16.11.1841. Rumbenhof<br />

Rasse”), krustvecāki saimnieks Fricis Kalniņš no<br />

“Skrodeļiem”, saimnieks Jātnieku Kārlis, kalps Vilis.<br />

• Jānis Millers (*<strong>30</strong>.6.1843. Rumbenhof Rasse”),<br />

krustvecāki jaundzimušā māte, Jānis Millers,<br />

saimniece “Annuž” Dārtlīze Millere, puisis Krišs<br />

Attēli 396.<br />

Roberts Teodors Millers 1920. un 1927. gada pasēs.<br />

Attēli 396.<br />

Fricis Millers (*2.8.1863. Rumbenhof Rasse [Rasas]).<br />

Attēli 396.<br />

Jānis Millers (*12.10.1879. Rumbenhof “Rasse”) 1919.<br />

un 1927. gadā.<br />

986 987

Millers.<br />

• Zanders Millers (*12.10.1845. Rumbenhof<br />

Rasse”), krustvecāki tēva brālis Vilis Millers, kalps<br />

Fricis, mates brālis Krišs.<br />

• Ida Otīlija Anna Millers (*2.9.1848. Rumbenhof<br />

Rasse”), krustvecāki madam Ida Otīlija Horst,<br />

Mežsargi saimnieks Krišs Šmidts, Rasse meita<br />

Anna.<br />

• Trīne Millers (*25.11.1850. Rumbenhof Rasse”),<br />

krustvecāki Jaunzem saimniece Trīne, Skrodeļu<br />

puisis Ernests, kalps Annuž Vilis.<br />

Saimnieks Zanders Millers 18XX. Gadā salaulājās ar<br />

Lavīzi un šajā laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Aleksandrīne Amālija Lavīze Millers<br />

(*<strong>30</strong>.4.1853. Rumbenhof), krustvecāki jaunkundze<br />

Aleksandrīne Amālija Lavīze Lukowsky, muižnieks<br />

(amtmann) Johans Švānfelds, kalpa sieve Margriete<br />

Freimane.<br />

Zanders Millers un Katrīna un šajā laulībā piedzima<br />

(paaudze):<br />

• Amālija Emīlija Olga Millers (*17.4.1859.<br />

Rumbenhof), krustvecāki muižnieka sieve<br />

(amtsfrau) Amēlija Švankfeld, Margrieta Freimane,<br />

kalps Ansis Delle.<br />

• Katrīna Anna Millers (*26.6.1860. Rumbenhof),<br />

krustvecāki Margrieta Freimane, Zanders<br />

Freimanis, saimnieks Fricis Zandersons.<br />

Saimnieka brālis Rumbenhofas “Rasse” Kaspars Millers<br />

un Anna:<br />

• Kristaps Millers (*20.3.1857. Rumbenhof Rasse”),<br />

krustvecāki saimnieka dēls Fricis Millers, saimnieks<br />

Zanders Millers, saimniece Anna Millere.<br />

Rumbenhofas “Lejas “Pūce” saimnieks Fricis Millers<br />

1846. gada 3. novembrī salaulājās ar Annu Grobiņu , kura<br />

meitas kristību ierakstā norādīta kā Anlīze:<br />

• Margriete Anete Millers (*20.12.1847.<br />

Rumbenhof Lejas Pūce), krustvecāki Mežsargu<br />

saimniece Magriete Freimane, saimnieka brālis<br />

Zanders Millers, kalps Juris Grīnbergs.<br />

Acīmredzami, Anna Grobiņa drīz pēc dzemdībām mirst,<br />

jo Rumbenhofas “Lejas “Pūce” saimnieks Fricis Millers<br />

1850. gada 17. aprīlī salaulājās ar Grietu Briggi un šajā<br />

Attēli 396.<br />

Ernests Millers (*27.7.1877. Rumbenhof “Jaunzeme”)<br />

1919. un 1928. gadā.<br />

laulībā piedzima (paaudze):<br />

• Fricis Millers (*5.3.1851. Rumbenhof Lejas<br />

Pūce), krustvecāki Rumbenhofas Allaž saimnieks<br />

Millers, Krodzinieks Jurre Grīnbergs Lāmen krogs,<br />

Margrieta Freimane no Rumbenhofas<br />

Kalps Jānis Millers un Līze:<br />

• Trīne Millers (*1842. Rumbenhof “Rasse”),<br />

krustvecāki kalpone Trīne, puisis Birzniek Krišs,<br />

puisis Fricis Zandersons.<br />

Vilis Millers un Anna<br />

• Jānis Millers (*6.6.1859. Rumbenhof Lejas Pūce),<br />

tēvs ir kalps krustvecāki saimnieks Fricis Millers,<br />

saimnieka dēls Fricis Millers, saimniece Margrieta<br />

Jēkabsone.<br />

• Fricis Millers (*2.8.1863. Rumbenhof Rasse<br />

[Rasas]), krustvecāki saimnieka dēls Jānis Millers,<br />

saimniece Anna Millere, saimnieks Zanders<br />

Millers.<br />

• Krišs Millers (*7.4.1871. Rumbenhof Pampar),<br />

krustvecāki saimnieks Krišs Millers, saimniece<br />

Karlīne Sīmansone, saimnieks Zanders Millers.<br />

• Ida Otīlija Anete Millers (Šlieps) (*29.3.1874.<br />

Rumbenhof Anuš), krustvecāki saimnieka [māsa<br />

vai māte] Anete Millere, saimnieks Jānis Millers,<br />

saimniece Gotlībe Millere. 1892. Gada 5. Janvārī<br />

salaulājās ar Kārli Šliepu.<br />

paaudzes pārstāvis Fricis Millers (*2.8.1863. Rumbenhof<br />

Rasse [Rasas]) 1920. gadā dzīvoja Dobelē, Lielajā ielā 18,<br />

bija strādnieks, precējies. 1921. gada pārcēlies uz Sīpeles<br />

pagasta “Ķenku” mājām. 1925. gada 8.jūlijā atgriezies<br />

Dobelē un atkal dzīvoja Lielajā ielā 18. 1925. gadā pārcēlās<br />

uz Rīgu, kur apmetās Matīsa ielā 9 dz. 9, bet 1927. gadā<br />

pārcēlās uz lestenes pagastu.<br />

Saimnieks Aleksandrs Millers un Juliāna:<br />

• Sofija Katarīne Millers (*25.12.1837. Rumbenhof<br />

Rozand[?]), krustvecāki saimnieka meita katrīne,<br />

puisis Ansis no Zandera Lejas Pitzes<br />

Kalējs Aleksandrs Millers un Katrīne:<br />

• Aleksandrs Roberts Millers (*5.4.1864.<br />

Rumbenhof.), krustvecāki Zanders Freimanis, viņa<br />

sieve Margrieta, dārznieks Jāniz Trāgers.<br />

• Johans Kristofs Millers (*5.4.1864. Rumbenhof),<br />

Attēli 396.<br />

Ernsts Millers (*24.1.1901. [*6.2.1901.] Rumbenhof<br />

Lejas Audze) 1920., 1926. un 1927. gadā.<br />

krustvecāki saimnieks Kristaps Jansins, viņa sieve<br />

Magrieta, vagars Jānis Švānfelds.<br />

Fricis Millers saimnieks Rumbenhof Lej-Andže un Anna<br />

(*1841. †4.11.1884.), mirusi 43 gadu vecumā<br />

• Kristaps Millers (*7.3.1863. Rumbenhof<br />

Lej-Andže), krustvecāki saimnieka dēls Kriš<br />

Millers, saimniece Dārtlīze Milere, saimnieks<br />

Zanders Millers.<br />

• Emīlija Millers (*15.3.1868. Rumbenhof<br />

Lej-Andže), krustvecāki saimnieka švāģeriene<br />

Lavīze Trēgere, saimnieks Kristaps Millers, puisis<br />

Jānis Raģģis.<br />

• Jānis Millers (*5.6.1870. Rumbenhof Lej-Andže),<br />

krustvecāki puisis Jānis Trāgers, saimnieks Krišs<br />

Millers, meita Lavīze TRāgere.<br />

• Ernsts Millers (*29.3.1872. Rumbenhof<br />

Lej-Andže), krustvecāki puisis Pēteris Trēgers,<br />

kalps Fricis Millers un viņa sieve Lavīze.<br />

• Minna Millers (*3.9.1873. Rumbenhof Lej-Andže),<br />

krustvecāki saimniece Anna Millere, puisis Pēteris<br />

TRāgers, puisis Krists Leddus.<br />

• Minna Anete Millers (*23.8.1874. Rumbenhof<br />

Lej-Andže), krustvecāki saimnieka švāģeriene<br />

Lavīze Millere, puisis Pēteris Trēgers, saimnieks<br />

Kristaps Millers.<br />

• Fricis Augusts Millers (*25.6.1877. Rumbenhof<br />

Lej-Andže), krustvecāki kalps Fricis Millers, Dore<br />

Millere, saimniece, kaslpa sieve Anna Millere.<br />

Fricis Millers kalps un Anlīze (paaudze):<br />

• Paulīne Millers (*23.4.1876. Rumbenhof<br />

Bissniek), krustvecāki kalpa sieve Jūle Bušmann,<br />

kalps Ansis Krams.<br />

• Jeannot Gottfried Millers (*7.1.1878. Rumbenhof<br />

Bissniek), krustvecāki dzirnavnieka dēls Gotfrīds<br />

Veinbergs, dzirnavnieka sieve Paulīne Veinberga.<br />

• Mīle Lizete Millers (*26.10.1879. Rumbenhof<br />

Pakkul), krustvecāki Mīle Trāgere, saimnieks<br />

Johans Zandersons, viņa sieve Anna.<br />

Fricis Millers kalps un Lavīze [Pelcs?] (pirms 1909.)<br />

(paaudze):<br />

• Jānis Vilhelms Millers (*17.9.1862. Pleppenhof<br />

“Vīganti”), krustvecāki saimnieka dēls Jānis Millers,<br />

Kārlis Pelcs (brālis), saimniece Amālija Deglava.<br />

• Emīlija Millers (*24.9.1869. Rumbenhof<br />

Attēli 396.<br />

Alberts Millers (*25.10.1888. [*7.11.1888.] Pleppenhof)<br />

1919. gadā<br />

“Annuž”), krustvecāki meita Anna Millere, puiši<br />

Pēteris un Jānis Trāgeri.<br />

• Pēteris Millers (*12.1.1872. Rumbenhof “Jātnieki”)<br />

– tēvs kalps, krustvecāki saimnieks Pēteris Trāgers,<br />

puisis Pēteris TRāgers, saimniece Jūle Freije.<br />

• Fricis Ludvigs Millers (*29.9.1875. Rumbenhof<br />

“Liepiņ”), krustvecāki puisis Ernsts Millers,<br />

saimniece Anna Millere, saimnieka sieve Lavīze<br />

Krauze.<br />

• Ernests Millers (*27.7.1877. Rumbenhof<br />

“Jaunzeme” †21.12.1938. Dobeles pagasta “K.Picos”),<br />

krustvecāki puisis Ernests TRāgers, puisis Ernests<br />

Millers, saimniece Anna Millere.<br />

• Jānis Millers (*12.10.1879. Rumbenhof “Rasse”),<br />

krustvecāki Pēteris Trāgers, Gotlība Millere, Ernsts<br />

Millers.<br />

• Cecīlija Hermīne Millere (*5.2.1882. Kliggenhof<br />

Baumann) – tēvs saimnieks, krustvecāki kalpa sieve<br />

Emīlija Traueg, saimniece Anette Millere, kalps<br />

Ernsts Trauegs.<br />

• Ida Millere (*5.2.1884. Kliggenhof Zaķķu kallej),<br />

krustvecāki saimniece Anna Millere, kalpa sieve<br />

Anna Rozīte, kalps Ernsts Millers.<br />

• Elvīne Millere (*9.5.1886. Kliggenhof Lacenkallej<br />

†3.7.1885.), krustvecāki Pēteris Spogers, meita<br />

Lizette Barone.<br />

• Alberts Millers (*25.10.1888. [*7.11.1888.]<br />

Pleppenhof), krustvecāki saimnieka dēls Jānis<br />

Millers, kalpa sieve Anna Rozīte, meita Anna<br />

Krone.<br />

Paaudzes pārstāvis Ernests Millers (*27.7.1877.<br />

Rumbenhof “Jaunzeme” †21.12.1938. Dobeles pagasta<br />

“K.Picos”) kļuva par tirgotāju. saskaņā ar pasē redzamo<br />

informāciju, 1919. gada 29. oktobrī pierakstīts Rīgā,<br />

Sadovņikova ielā 39 dz. 24, bet 1920. gadā pieteikts<br />

no Dobeles, Tirgus laukuma 2. 1923. gada 24. janvārī<br />

pierakstīts Dobelē, Tukuma ielā 15, bet tā paša gada 11.<br />

jūnijā - Pasta ielā 1. 1928. gada 15. maijā pierakstīts Rīgā,<br />

Kojusalas ielā 25 dz. 46, 1936. gada 16. aprīlī Bauskas<br />

ielā 4 dz. 3, bet 19. septembrī - Kojusalas ielā 25 dz 45.<br />

Ernets Millers 1909. gada 18. oktobrī salaulājās ar Savaiķu<br />

saimnieka Kristapa Šifera un Lavīzes meitu Līnu Katrīnu<br />

Šiferi (*12.6.1882. Auermunde Sillken [?]). Abu laulībā<br />

piedzima (paaudze):<br />

• Johans Ernests Millers (*15.4.1922. Dobele)<br />

Paaudzes pārstāvis Jānis Millers (*12.10.1879. Rumbenhof<br />

“Rasse”) pārcēlās uz Rīgu, kļuva par miesnieku, bija<br />

precējies, taču 1932. gada 27. maijā laulība tika šķirta.<br />

1919. gada 10. novembrī pierakstīts L.Lubānas ielā 2 dz. 4,<br />

bet 1920. gada 13. martā pārcēlies uz L.Maskavas ielu 184<br />

dz. 1. Kopš 1927. gada 19. augusta dzīvoja Rīgā, Matīsa<br />

ielā 70 dz. 8.<br />

Paaudzes pārstāvis Alberts Millers (*25.10.1888.<br />

[*7.11.1888.] Pleppenhof) 1919. gada pasē norādīts kā<br />

ierēdnis, bet attiecībā uz karaklausību - “baltbiļetnieks”.<br />

1923. gadā pierakstīts Rīgā, Matīsa ielā 70 dz. 2, bet 1926.<br />

gada 29. maijā Jūrmalā, Muižas ielā 7 un 1927. gada 3.<br />

jūnijā - Jūrmalā, Muižas ielā 1. Ir zināms, ka 1926. gada<br />

janvārī šķērsojis Latvijas- Igaunijas robežu.<br />

Jānis Millers Rumbenhofas “Basse” saimnieks 1869.<br />

gada 7. decembrī salaulājās ar un Gotlībi Ermani un šajā<br />

laulībā piedzima (paaudze):<br />

988 989<br />

• Jānis Ludvigs Millers (*27.2.1873. Rumbenhofas

“Basse”), krustvecāki saimnieka brālis Fricis Millers,<br />

saimnieka māte [?] Anne Millere, saimniece Ieva<br />

neimane.<br />

• Roberts Teodors Millers (*<strong>30</strong>.1.1877.<br />

Rumbenhofas “Basse” †8.2.1938. Rīga), krustvecāki<br />

saimnieks Jānis Neimanis, matīs Erdmanis,<br />

saimnieka brālis Matīss Erdmanis, saimniece<br />

Lavīze Blumfelde.<br />

paaudzes pārstāvis Roberts Teodors Millers (*<strong>30</strong>.1.1877.<br />

[*11.2.1877.] Rumbenhofas “Basse” †8.2.1938. Rīga)<br />

pārcēlā suz Rīgu, kur strādāja par grāmatvedi. 1920.<br />

gada 3. februārī pierakstīts Rīgā, Daugavpils ielā 7 dz. 4,<br />

bet 12. martā pārcēlies uz Kalnciema ielu 3 dz.1. Tā paša<br />

gada 3. jūlijā pārcēlies uz Dobeli, Tirgus laukumu 2, bet<br />

1922. gada 9. janvārī atkal atgriezies Rīgā un pierakstīts<br />

Daugavpils ielā 7 dz. 4. 1932. gada 9. augustā ar Rīgas<br />

Apgabaltiesas lēmumu laulība tika šķirta. Tā paša gada 9.<br />

septembrī pārcēlies uz Lāčplēša ielu 72 dz. 6. Faktu par<br />

miršanu pasē atzīmējis Doma draudzes mācītājs.<br />

Baznīcas grāmatā kā “Lejas Audze” norādītās mājas<br />

brīvvalsts laikā tika dēbvēta spar “Lejas Audzēm”<br />

Jānis Millers saimnieks un Karlīna (paaudze):<br />

• Žanno Ludvigs Millers (*28.5.1899. Rumbenhof<br />

Lejas Audze), krustvecāki melderis Ludvigs Millers,<br />

saimniece Lizette Panka, zaimnieks Žanno Millers.<br />

• Ernsts Millers (*24.1.1901. [*6.2.1901.]<br />

Rumbenhof Lejas Audze), krustvecāki saimnieks<br />

Jānis Zandersons, kalējs Fricis Liepa, viņa sieva<br />

Lavīze.<br />

• Augusts Millers (*1.9.1906. Rumbenhof Lejas<br />

Audze), krustvecāki saimnieks Jānis Rapsis,<br />

saimnieka dēls Jānis Rapsis, saimnieka meita Lizete<br />

Rapse.<br />

• Arnolds Millers (*14.1.1910. Dobeles pag.),<br />

JĀPĀRBAUDA TĒVS, JO PASĒ NAV NORĀDĪTS<br />

Paaudzes pārstāvis Žanno Ludvigs Millers (*28.5.1899.<br />

Rumbenhof Lejas Audze) 1927. gadā dzīvoja Rīgā,<br />

L.Maskavas ielā 196a (1928. gadā - L.Maskavas ielā 20 dz.<br />

3). Vēlāk dzīvojis Kalnciema 1. šķērslīnijā 2 (1929. gada 14.<br />

martā), L.Kalēkju iela 25. dz.2 (19<strong>30</strong>. gada 17. novembrī),<br />

Daugavgrīvā, Birzes ielā 3/5 (1931. gada 19. novembrī),<br />

L.Smilšu ielā 11 (1932. gada 31. jūlijā), Šoneru ielā 7 dz.<br />

7b (1933. gada 23. novembrī), Marijas ielā 49 (1934. gada<br />

Attēli 396.<br />

Arnolds Millers (*14.1.1910. Dobeles pag.) 1927. gadā.<br />

23. augustā), Stabu ielā 64 dz 5 (1934. gada 22. oktobrī),<br />

Marijas ielā 66 dz. 6 (1935. gada 7. maijā), Rēveles ielā<br />

81 dz 74 (1935. gada 16. maijs), Aizsargu ielā 121 dz. 11<br />

(1938. gada 11. februārī). Pirmās pases izdošanas brīdī<br />

(1923. gadā) un pases nomaiņas brīdī (1939. gadā) bija<br />

neprecēts. 1939. gada 9. septembrī Žanno Ludvigs Millers<br />

savu pasi bija nozaudējis un Jumāras ielā to bija atradis un<br />

vēlāk policijā nodevis Jānis Gailītis, kurš dzīvoja Visvalža<br />

ielā 3a dz. 25.<br />

Paaudzes pārstāvis Ernsts Millers (*24.1.1901. [*6.2.1901.]<br />

Rumbenhof Lejas Audze) pasē ir norādīts kā Ernests<br />

Millers. Kļuva par konditoru. 1926. gada 26. septembrī<br />

Rīgā salaulājās ar Antoniju Mariju Krauklis (*), taču<br />

1932. gada 5. jūlijā laulība tika šķirta. Saskaņā ar pasē<br />

norādīto informāciju, 1923. gada 14. maijā pierakstīts<br />

“Lejas Audzu” mājās, bet tā paša gada 20. jūnijā - Liepājā,<br />

Suvorova ielā 5. Jau 27. oktobrī viņš atkal atgriezās<br />

dzimtas mājās, bet 1925. gada 28. maijā pārcēlās uz Rīgu,<br />

kur vispirms apmetās Lāčplēša ielā 47 dz. 9. Jau 9. oktobrī<br />

viņš pārcēlās uz Matīsa ielu 43 dz. 3, bet pēc dažām dienām<br />

- 17. oktobrī - uz Matīsa ielu 24 dz. 58. Kopš 1926. gada<br />

26. oktobra dzīvoja Rīgā, Elizabetes ielā 75 dz 9, bet 1928.<br />

gada 8. septembrī pārcēlās uz L.Ķēniņu ielu 12 dz. 7. 1929.<br />

gada 8. jūnijā pierakstīts L.Nometņu ielā 21 dz. 11, bet<br />

1935. gada 15. novembrī atgriezies Elizabetes ielā 75 dz.<br />

9. Tiesa gan, jau 7. decembrī viņš pārcēlās uz Elizabetes<br />

ielu 9 dz. 8, bet 1934. gada 12. janvārī pierakstīts Stabu ielā<br />

54 dz 2, 6. jūnijā - Marijas ielā 49 dz 1, 22. oktobrī - Sabu<br />

ielā 64 dz. 5, 23. novembrĪ Marija sielā 66 dz. 6, bet 1935.<br />

gada 2. oktobrī Parka ielā 3 dz 1. 1936. gada 5. septembrī<br />

pārcēlies uz Lāčplēša ielu 24 dz. 10, 1937. gada 6. martā<br />

- uz Elizabetes ielu 83/85 dz. 7, bet 1. maijā - uz Tērbatas<br />

ielu 20 dz. 19. 1939. gada 20. oktobrī pierakstīts Blaumaņa<br />

ielā 26 dz. 19 (5. decembrī pārcēlies uz tās pašas mājas<br />

dzīvokli Nr. 66). 1940. gada 3. janvārī pierakstīts Lāčplēša<br />

ielā 37 dz .4 Tāpat pasē ir Latvijas-Igaunijas robežas<br />

šķērsošanas spiedogi (1934. gada 21. un 22. maijā)<br />

Paaudzes pārstāvis Arnolds Millers (*14.1.1910. Dobeles<br />

pag.), neprecēts, pase izdota 1927. gada 15. novembrī.<br />

1927. gadā pierakstīts “Lejas Audzos”, 1928. gada 1. janvārī<br />

pārcēlies uz Auru pagasta “Druvām”, 1928. gada 21. maijā<br />

atgriezies “Lejas Audzos”, bet 20. novembrī pārcēlies uz<br />

Attēli 396.<br />

Antoņina Barkāns (*18.5.1913. Zvirgzdienes pagasts).<br />

1938. gadā.<br />

Dobeli, Upes ielu 2 dz. 1. 1933. gada 27. aprīlī pārcēlies<br />

uz Rīgu, Šoneru ielu 7 dz. 7. Tā paša gada 19. jūnijā atkal<br />

apmeties Dobelē, Zaļā ielā 29, bet 1934. gada 23. novembrī<br />

pārcēlies uz Rīgu, Marijas ielu 66 dz. 6. 1935. gada 5. jūnijā<br />

pārcēlies iz Laboratorijas ielu 15 dz 1, bet 6. augustā - uz<br />

Dzirnavu ielu 119 dz. <strong>30</strong>. 1936. gada 10. janvārī pārcēlies<br />

uz Rēveles ielu 71 dz. 4, 5. februārī - uz Vārnu ielu 4 dz.<br />

13, bet 5. maijā - uz Lāčplēša ielu 24 dz. 10. 1933. gada 22.<br />

februārī atvaļināts no Jelgavas 2. kājnieku pulka.<br />

Jānis Millers un Emīlija (Mīle):<br />

• Emīlija Milda Millere (*19.11.1899. Rumbenhof<br />

Birznieki), dvīne. Krustvecāki zemnieks Ernss<br />

Dakša, viņa sieve Anna, meita Emīlija Šveiska.<br />

• Fricis Millers (*19.11.1899. Rumbenhof<br />

Birznieki), dvīnis, krustvecāki puisis FRicis Millers,<br />

zemnieks Kārlis Millers, zemnieka sieve Lizeta<br />

Lauce. Piezīme – sakarā ar bērna nāvi mājās<br />

apstākļu spiestās kristības atzītas par nenotikušām.<br />

• Žanno Alfrēds Millers (*26.12.1900. Rumbenhof<br />

Birznieki), krustvecāki zemnieka sieve Karlīna<br />

Millere, zemnieks Kārlis Millers, zemneiks Krišs<br />

Rūeš, puisis Jēkabs Millers.<br />

Jēkabs Millers kalps un Anlīze: [Reinfelde???]<br />

• Kristaps Millers (*12.3.1885. Rumbenhof),<br />

krustvecāki puisi Kristaps Rāts, Lība Reinfelde<br />

[līgavas māte???], meita Trīne Millere.<br />

Kārlis Millers, saimnieks, Marija:<br />

• Ernsts Millers (*7.4.1883. Rumbenhof “Lejas<br />

Svike), krustvecāki fabrikas strādnieks Ernsts<br />

Millers, Jānis Millers, Trīne Millere.<br />

• Otto Ludvigs Millers (*26.5.1892. Rumbenhof<br />

“Lejas Svike”), krustvecāki saimnieka dēls Ludvigs<br />

Štreits, rakstvedis Kristaps Grīnbergs, saimniece<br />

Anna Štreita<br />

KALNA PŪCE:<br />

Rumbenhofas “Kalna “Pūce” saimnieks Fricis Millers un<br />

Marija:<br />

• Ernests Millers (*27.11.1839. Rumbenhof Kalna<br />

Pūce), krustvecāki puisis Ernsts, puisis Kārlis, meita<br />

Margriete.<br />

• Fricis Millers (*4.11.1842. Rumbenhof Kalna<br />

Pūce), krustvecāki Fricis Zandersons, Juris Hamer,<br />

kalpa sieve Margriete.<br />

• Trīne Millers (*13.5.1844. Rumbenhof Kalna<br />

Pūce), krustvecāki meita Trīne, kalps Jānis, kalpa<br />

sieve Trīne.<br />

• Anne Millers (*10.5.1848. Rumbenhof Kalna<br />

Pūce), krustvecāki kalnaaudzes saimnieka meita<br />

Lavīze, Kalna Pūces kalpa sieve Lavīze, puisis<br />

Ernests.<br />

• Jānis Kristaps Millers (*17.12.1850. Rumbenhof<br />

Kalna Pūce), krustvecāki Rumbenhofas vagars Joh.<br />

Kristofs Hellmann, krodzinieks Jurre Grinbergs,<br />

Dārtlīze Pētersone.<br />

Kristapam ir māsa Anlīze Valfiša?, ir māsa Līze<br />

990 991<br />

Rumbenhof Kalna Pūce [Kalna Potze]saimnieks Kristaps<br />

Millers un Anette (paaudze):<br />

• Johans Kristofs Millers (*3.12.1873. Rumbenhof<br />

Kalna Pūce), krustvecāki saimnieks Fricis Jansons,<br />

puisis Fricis Sīmansons, saimniece TrīKalniņ [?].<br />

ne. 1898. Gada 31. Maijā salaulājās ar Anetti Lavīzi<br />

Buddi.<br />

• Anette Elvīne Millers (*6.9.1875. Rumbenhof<br />

Kalna Pūce), krustvecāki saimnieka māsa [?] Anlīze<br />

Valfiša, meita Anlīze Bulle, Kristaps Barnbus.<br />

• Ernests Millers (*16.7.1877. Rumbenhof Kalna<br />

Pūce), krustvecāki kalps Kristaps Dauburs,<br />

saimniece Margrieta Valfiša.<br />

• Janis Ludvigs Millers (*<strong>30</strong>.1.1879. Rumbenhof<br />

Kalna Pūce), dvīnis, krustvecāki saimnieks Kristaps<br />

Kalniņš, kalps Jānis Baumanis, saimnieka māsa<br />

Līze Millere.<br />

• Mīle Marija Millers (*<strong>30</strong>.1.1879. Rumbenhof<br />

Kalna Pūce), dvīnis, krustvecāki saimniece Mīle<br />

Marija Kalniņa, saimnieka sieve Lizete Valfiša un<br />

saimnieks Juris Valfišs.<br />

• Eduards Millers (*<strong>30</strong>.9.1882. Rumbenhof Kalna<br />

Pūce), krustvecāki saimnieks Ernsts Jēkabsons,<br />

saimnieks Karls Sīmansons, Lizete Bambur,<br />

zemnieka sieve.<br />

• Kārlis Roberts Millers (*12.11.1884. Rumbenhof<br />

Kalna Pūce), krustvecāki saimnieks Karls<br />

Sīmansons, saimnieks Ernsts Sammsons, saimniece<br />

Līna Sīmansone. 1898. gada 31. maijā salaulājās<br />

ar Emīliju Finks. [te jābūt vēl trešajām laulībām –<br />

Indriķis Finks un Emīlija Millers – tajā pašā dienā.<br />

• Olga Millere (*9.8.1886. Rumbenhof Kalna Pūce),<br />

krustvecāki saimniece Mine Jansone, saimnieks<br />

Ernsts Jansons, saimniece Līze Sirnanson.<br />

• Augusts Millers (*29.8.1891. Rumbenhof<br />

Kalna Pūce), krustvecāki Ansis Valdfišs. Anlīze<br />

Sīmansone, saimnieks Kārlis Sīmansons.<br />

• Malvīne Berta Millere (*25.3.1894. Rumbenhof<br />

Kalna Pūce), krustvecāki saimniece Minna Jansone,<br />

saimniece Anlīze Sīmansone, saimnieks Ernests<br />

Jansons.<br />

• Nedzīva meita (*28.12.1899. Rumbenhof Kalna<br />

Pūce)<br />

Kristaps Millers Rumbenhofas “Lejas Anže” kalps un<br />

Anna:<br />

• Auguste Marija Millere (*9.10.1889.<br />

Rumbenhofas “Lejas Anže”), krustvecāki Emīlija<br />

MIllere, Kārlis Millers, Jūle Freija.<br />

Kristaps Millers Zemnieks, pusgraudnieks un Emīlija<br />

(paaudze):<br />

• Laura Veronika Millers (*18.10.1907.<br />

Rumbenhof “Skroderi”), krustvecāki Aneta Millere,<br />

Marija Jaunzeme, [nesalasāms] Millers<br />

• Alberts Eduards Voldemārs Millers (*1.2.1909.<br />

Rumbenhof “Skroderi” †27.9.1942. VJATLAG),<br />

krustvecāki Eduards Millers, Kristaps Millers,<br />

Elvīna Sprikovska.<br />

Paaudzes pārstāvis Alberts Eduards Voldemārs<br />

Millers (*1.2.1909. Rumbenhof “Skroderi” †27.9.1942.<br />

VJATLAG) dokumentos ir norādīts kā namsaimnieks,<br />

celtnieks-tehniķis un aizsargs (kopš 1933. gada -

vienība skomandieris), kurš 1938. gadā apprecējās ar<br />

Jāņa Zandersona un Vilhelmīnes Zandersones (*1883.<br />

†23.11.1950. Krievija, Krasnojarskas apg. sajanska Jēkaba<br />

meitas) meitu Olgu Austru Zandersoni (*4.8.1910.<br />

Dobele †1965. Tukums), kura mācījās Dobeles pamatskolā<br />

un vidusskolā, bet pēc tās pabeigšanas kļuva par Izglītības<br />

ministrijas ārštata uzskaitvedi, bet 1934. gada augustā<br />

uzsāka darba gaitas Dobeles pašvaldībā (izpildkomitejā) kā<br />

grāmatvede). 1949. gada 25. martā tika deportēts uz Sibīriju<br />

(lieta Nr. 17471), Krasnojarskas apgabala Sajanskas rajona<br />

Ažinskas ciemu, bet kā pēdējā ģimenes dzīvesvieta pirms<br />

deportēšanas norādīta Dobele, Pasta iela 10. Olgas Austras<br />

Zandersones māte nebija deportējamo personu sarakstos,<br />

taču ņemot vērā savu mazbērnu vecumu, viņa brīvprātīgi<br />

piekrita doties līdzi savas meitas ģimenei uz Sibīriju,<br />

kur viņa kļuva par I grupas invalīdi (abpusējā plaušu<br />

tuberkuloze) Izsūtījumā Olga Austra Millere strādāja<br />

kolhozā “Krasnij Oktjabrj”, bet vēlāk - artelī Aginskā<br />

(kopš 1943. gada marta) un Sajanas rajona Kirova bērnu<br />

namā (kopš 1944. gada 1. janvāra) par grāmatvedi. Līdz<br />

izsūtīšanas brīdim viņa bija Dobeles pilsētas komunālās<br />

saimniecības grāmatvede, Dobeles arodbiedrības biedre.<br />

Par savu ģimeni Olga Austra Millere norāda, ka Dobelē<br />

palika viņas māsa - Zelma Lecis, kas bija pasta ierēdne<br />

(ar diviem bērniem, precējusies ar Jēkabu Leci, Jēkaba<br />

dēlu) un brāļa Jāņa Zandersona ģimene (sieva ar sešiem<br />

bērniem), kas dzīvoja Dobeles pagasta “Ansonos”. Pats<br />

Jānis Zandersons 1944. gada 1. septembrī tika mobilizēts<br />

Sarkanajā armijā.. Alberta Eduarda Voldemāra Millera un<br />

Olgas Austras Zandersones ģimenē piedzima (paaudze):<br />

• Andris Millers (*1939. Dobele), deportēts uz<br />

Krasnojarskas novada Sajānu rajonu, atbrīvots<br />

1957. gada 23. jūlijā.<br />

• Zinta Millere (Kudrina) (*1940. Dobele)<br />

Andris un Zinta Milleri mācījās tehnikumā, pēc kura<br />

pabeigšanas 1959. gadā Andris Millers tika iesaukts<br />

Padomju armijā (dienēja Kuibiševā no 1960. līdz 1963.<br />

gadam), bet vēlāk strādāja celtniecībā. Spriežot pēc<br />

represēto lietā redzamajiem materiāliem, Olga Austra<br />

Millere ar meitu 1956. gadā atgriezās Latvijā un apmetās<br />

Tukumā (mirusi Tukumā, apglabāta Dobelē), bet Andris<br />

Millers 1989. gadā dzīvoja Tjumeņas apgabalā (Harp<br />

labišanskas ciems, Moloģežnij 12 dz. 1) - viņš neesot<br />

atgriezies Latvijā, jo jau bija nodibinājis ģimeni un viņam<br />

netika piedāvāta dzīvesvieta Latvijā. Savukārt Zinta<br />

Millere salaulājās ar Kudrinu un dzīvoja Ļeņingradā,<br />

Engelsa pr. 129, k.2. dz. 49.<br />

Kalps Kārlis Millers un Anna:<br />

• Pēteris Millers (*15.6.1846. Rumbenhofas Svilpe<br />

†), krustvecāki kalps Pēteris Zandersons, kalps<br />

Ernests Sīmanis, saimniece Lavīze jansone.<br />

• Ernests Millers (*31.1.1849. Rumbenhofas Lejas<br />

Svilpe †), krustvecāki saimnieks Karls Grobiņš,<br />

puisis Ernests Sīmanis, Pūces saimniece Lavīze<br />

Zandersone.<br />

• Anna Millers (*16.5.1852. Rumbenhofas Lejas<br />

Svilpe †), krustvecāki saimniece Lavīze Zandersone,<br />

saimnieks Zanders Millers, saimnieka dēls Jānis<br />

Zanders.<br />

NENOSKAIDROTI:<br />

1940. gada 11. maijā Rīgā, Romas katoļu Sāpju Dievmātes<br />

baznīcā salaulāti Žanis Voldemārs Millers (*11.8.1912.<br />

Naudītes pagasts) un Antoņina Barkāns (*18.5.1913.<br />

Zvirgzdienes pagasts). Ir zināms, ka Antoņina Barkāns<br />

1938. gada 23. februārī pierakstīta Merķeļa ielā 5 dz. 2,<br />

bet 1939. gada 1. jūnijā - Vietalvas pagasta “Rušēnos”, no<br />

kuriem viņa 19. septembrī atgriezās Rīgā, Merķeļa ielā 5<br />

dz. 2. 1940. gada 13. janvārī pierakstīta Kr. Barona ielā<br />

24/26 dz. 22.<br />

1922. gadā viņam tika piešķirts Lāčplēša kara ordenis.<br />

No armijas Dižgalvis tika atvaļināts 1921. fada 21. aprīlī.<br />

Pēc demobilizācijas bija zemkopis Dunikas pagasta<br />

“Langerkadiķos”, viņam tika arī piešķirta jaunsaimniecība<br />

Bārtas muižā. Pēc II Pasaules kara strādājis vietējā kolhozā<br />

Bārtā. Apglabāts Dunikas pagasta Smiltnieku kapos.<br />

Acosta Dolores<br />

Alberti Johann Christian Eduard Teodor<br />

Aleksander Michael<br />

Aleksandrs I<br />

Alexsander III<br />

Alksnis Klāvs<br />

Alma Julie Moeller<br />

Altenmuller Elene<br />

Altenmuller Gerd Heinrich<br />

Altenmuller Jonathan<br />

Altenmuller Markus<br />

Altenmuller Simon<br />

Altenmuller Stefan<br />

Althen Elsa Marie<br />

Alttenmuller Gerd Heinrich<br />

Amburger Erik<br />

Amburger Friedrich Wilhelm<br />

Amburger Henriette Emilie<br />

Amburger, geb. Dahler Sophie Constance Elisabeth<br />

Ammons Terri<br />

Anders Katharine Elise<br />

Andreae August<br />

Andžāns<br />

Anna Reg ??elin,<br />

Antonova Jelena<br />

Antonova Marina<br />

Antonova Olga<br />

Antonova Tatjana<br />

Antonow Aljona<br />

Antonow Elisabeth<br />

Antonow Leonid<br />

Antonow Leonid<br />

Antonow Lev<br />

Antonow Wasily<br />

Apsītis<br />

Arnold Daniel Heinrich<br />

Artemjew<br />

Arthur Gottlieb Moeller<br />

Artjuhov Vladimir<br />

Asbukin,<br />

Ātrens Kārlis<br />

Augustin Daniel<br />

Bagge von Boo<br />

Bagge von Carl Johann Gustav<br />

Bagge von Carl Otto<br />

Bagge von Christoph Nierlan<br />

Bagge von Elisabet<br />

Bagge von Gustav Eberhard<br />

PERSONU RĀDĪTĀJS<br />

992 993<br />

Bagge von Jacob<br />

Bagge von Leopold Ernst<br />

Bagge von Wilhelm Ewald<br />

Bahr Catharina Helene<br />

Bail Bertha Eleonore Louise<br />

Balodis Rūdolfs,<br />

Baltijskis Aleksandrs,<br />

Baltiņš Jānis<br />

Banke Hermann Emil Bertold<br />

Barlow Thomas<br />

Baronova Marija<br />

Barševskis Aldis,<br />

Barwald Carl<br />

Barwalde Elise, arī Moeller<br />

Bastemeyer Gabrielle<br />

Bauder Carl<br />

Bauer<br />

Bauer (Brewer Friedrich<br />

Baumgarten Johanna Henrietta<br />

Beban (dzim. Amaral) Christina<br />

Beban Miguel<br />

Beban Rodolfo<br />

Becke Elisabeth, geb. Schutzer<br />

Becke Lorenz<br />

Becker Anna Clara, arī Moeller<br />

Becker Benjamin<br />

Behr von Christoffer Johan Gideon<br />

Behr von Lidia Catharina<br />

Behr von Ulrich Johann<br />

Behrend Paul<br />

Behrendt Anna<br />

Beļakovs<br />

Belēvičs Guntis<br />

Bēms Romis<br />

Bendigkeit Madlyna (Bendigkyte)<br />

Bentz Wilhelmine<br />

Berg<br />

Berg Boris Robert Ernst<br />

Berg Charlotte<br />

Berger<br />

Bergmann Amalie Marie<br />

Bergmann Andrear<br />

Bernh. Huuk,<br />

Bernhard Max<br />

Bertels Aleksandrs<br />

Bertels Christian Daniel<br />

Bertels Edvards,<br />

Bertels Heinrich Christian (Andrejs Ivanovičs)<br />

Bertels Heinrihs,<br />

Bertels Johann David<br />

Bertels Oskars Vilhelms (Остап Андреевич Бертельс vai<br />

Оскар-Вильгельм Андреевич Бертельс)<br />

Bertram Sophie<br />

Besser von,<br />

Margarethe<br />

Heinrich<br />

Heinrich<br />

Margarethe<br />

Margarethe Friederike Ottilie Grethe<br />

Bethowen van Ludvig<br />

Beuster Frieda Johanna, arī Moeller<br />

Biela Rosemarie

Biendarra Michael<br />

Bierkandtin An Reg geb Siegmundtin,<br />

Bierkant Chph,<br />

Bierkant Elis,<br />

Birkenbergs E.<br />

Birznieks J.<br />

Blasse Adolfine Caroline Sophia<br />

Blasse Carl<br />

Blasse Marie Hermine Louise<br />

Blasse Marie Louise Sophie<br />

Blöch Albert,<br />

Blöch Wilhelmine<br />

Blöchinger Matthäus<br />

Bloech Albert Wilhelm Eduard<br />

Bloech Albert, ,<br />

Bloech Carl Richard<br />

Bloech Georg Carl Hermann<br />

Bloech Transsau<br />

Bloech Wilhelm Hermann<br />

Bock Anna Dorothea<br />

Bock Anton<br />

Bock Antonius<br />

Bock Catharina, arī Palm<br />

Bock Reinhold<br />

Bodensteiner Edeltrautd<br />

Boehm Anna Katharina Benigna<br />

Boehm Mart.,<br />

Boetticher von Wolf,<br />

Boisen<br />

Boldāne Ilze<br />

Bollmann Carl<br />

Bollmann, geb. Henko Auguste<br />

Bolmann Anna Luise<br />

Bolmann Carl<br />

Boormann,<br />

Borcke von, Anna, arī Moeller<br />

Böringin An Reg<br />

Bornen von<br />

Boyens,<br />

Brachvogel Willy<br />

Brahe Tycho<br />

Brenke Heike<br />

Bressler Agnet Juliana<br />

Bressler Carl Ernst<br />

Bressler Charlotta Mariane Dorothea<br />

Bressler Juliana Wilhelmine<br />

Brettschneider Adolph.<br />

Brettschneider Johanne Juliane<br />

Breuer (Brewer) Adam<br />

Breuer (Brewer), Albertus<br />

Brihwin (Brewern)Lovisa [Charlotte]<br />

Brincken, von den<br />

Brune Friederike<br />

Brune Friedrich Christian<br />

Bucholtz von Agnes Sibilla<br />

Bucholtz von, geb. von Rappe Elisabet<br />

Bullowsky Jeannot<br />

Bustanino Josef<br />

Bustau Agate<br />

Busulis Intars<br />

Buttner,<br />

Canaris Wilhelm Franz<br />

Caroline Grünberg<br />

Cath. Barb. Candittin, Chph. Canditt,<br />

Caunītis<br />

Čehovs Antons<br />

Cekuliņa Madara<br />

Čerņecka Iozefīna (Žozefīne) Josifovna<br />

Čerņeckis Aleksandrs<br />

Chubinsky Alexander<br />

Čiļipenoks Aleksandrs<br />

Cīrulis Ed.<br />

Cīruls U.<br />

Clauss Carl<br />

Clemens Alexandra<br />

Cnustson Carl<br />

Conradi<br />

Conradswalde von, H.Klinger,<br />

Copiens v., H. (Conditt)<br />

Crohn<br />

Cruse Carl<br />

Daletzki Oscar<br />

Daniel Ija<br />

Daniels v., Göhrckin (Fr.)<br />

Dannenberg K<br />

Dannenhauser Barbara<br />

Day Jane Beatrice<br />

Dehn von Johanna Vilhelmine<br />

Dehn von Karl Alexander<br />

Densch Emilie<br />

Densch Hermann<br />

Densch Hugo<br />

Densch Lotte<br />

Depenbrock Friedericke<br />

Dering Julius<br />

Eckhardt Erna<br />

Edelmann Paul<br />

Eggink Anna Elisabeth<br />

Eggink Ferdinand Dietrich<br />

Eggink Friedrich Karl , arī Knigge<br />

Eggink Johann Theodor Waldemar<br />

Eggink Lovisa Gottlieb<br />

Einholz Ralf<br />

Einholz Ralf<br />

Eisbein Karl<br />

Eisbein Walter Christian<br />

Eiter Caroline Friederike<br />

Eldgasts Haralds,<br />

Elisabeth Anna<br />

Engelbrecht Johann Ernst<br />

Engelbrecht Maria Dorothea<br />

Engelbrektsson Engelbrekt<br />

Engler Robert<br />

Erastovs Aleksandrs<br />

Erne Irma<br />

Ersch Johann Samuel<br />

Eschenburg Georg Bernhard<br />

Eschenburg Johann Georg<br />

Eschenburg Theodor 1904<br />

Eschenburg Theodor, *14.3.1876<br />

Fogele Sarmīte arī Cielava Sarmīte<br />

Fogler Dorothea Charlotte<br />

Fohts Ludvigs Josifovičs<br />

Förster Theodor Berg<br />

Frankenberg von<br />

Frederich Maria<br />

Freiman Amalie Lilie<br />

Freudenreich Elisabeth<br />

Frey Axel<br />

Freytag Albert<br />

Freytag Anna<br />

Freytag Heinrich<br />

Freytag Marie gen. Lita<br />

Freytag Michael<br />

Fridbergs A<br />

Frīde fon, Karls<br />

Friedlander Ludwig<br />

Friedlander Walter<br />

Friedlander Walter<br />

Friedrich I<br />

Friedrich Sternenheim<br />

Friedrich Wilhelm Moeller<br />

Friedrichs<br />

Froese Franz<br />

Froese Helene<br />

Derschau von, Bernhard<br />

Eshenburg Bernhard<br />

Fromann Eduard<br />

Derschau von, Sophia Elisabeth<br />

Ewers Olga<br />

Fromann Gunter Dieter Burkhardt<br />

Dicht Alexander Woldemar<br />

Ewertz, geb. von der Ropp, Emilie<br />

Frommann Hans<br />

Dicht Amalia Caroline Octawia<br />

Dicht Carl<br />

Dicht Carl Adolph<br />

Dicht Friedrich Wilhelm Nicolai<br />

Dicht Heinrich Eduard<br />

Dicht Heinrich Oskar Theodor<br />

Dicht Julie Wilhelmine Mathilde<br />

Dicht Ludwig<br />

Dicht Ludwig Amandus Traugott<br />

Dicht Luisa Antonia<br />

Dicht Wilhelm Eduard<br />

Dicht William Eduard<br />

Dīderihs V.<br />

Didrichsen Carl Wilhelm<br />

Diederichs V.,<br />

Diedrichsen Adele Marie<br />

Diedrichsen Christian<br />

Diedrichsen Emma Amalia<br />

Diedrichsen Julius Christian<br />

Diedrichsen Lily Caroline<br />

Diedrichsen Louis August<br />

Dieskau von, Hedwig<br />

Dīriķis Artūrs<br />

Dobroserdov Lidia<br />

Dobroserdov Maria<br />

Domhardtin von<br />

Don Emilio Kant Skat. Kant Christian Eduard Albert<br />

Donaldis Louise, arī Moeller<br />

Donaldis Ludwig<br />

Donalies-Toop Marie<br />

Donitz Karl<br />

Donndorf Gotthold<br />

Dons, arī Šingirejs Artūrs<br />

Dornedden<br />

Dornedden Bertha<br />

Drugalski von, Nelly<br />

Drygalski von<br />

Drygalski von, Erich Dagobert<br />

Dubinsky Joseph<br />

Dučkens Pēteris<br />

Durieux<br />

Duwe Stephanie<br />

Fabian Agathe Wilhelmine<br />

Fabian Friedrich Wilhelm<br />

Fabian Johanne<br />

Falck Joachim Friedrich<br />

Fehr Melanie<br />

Feldheim Irene<br />

Felkerzāms fon Georgs Fridrihs,<br />

Ferber Herta<br />

Ferber Julius<br />

Fichtenbergs Eduards,<br />

Fickert Haike<br />

Fickert Elke<br />

Fickert Eva<br />

Fickert Friedrich<br />

Fickert Friedrich (Fritz) Wilhelm<br />

Fickert Friedrick<br />

Fickert Georg<br />

Fickert Gerlinde<br />

Fickert Gisel<br />

Fickert Gudrun<br />

Fickert Hans Joachim<br />

Fickert Hans-Joachim<br />

Fickert Hanss Joachim<br />

Fickert Hartmut<br />

Fickert Inga Frieda Charlotte<br />

Fickert Inge Gisela (Vollbrecht<br />

Fickert Kristell Renate<br />

Fickert Margarethe<br />

Fickert Maria Lucie Margarethe (Kreeb)<br />

Fickert Michael<br />

Fickert Wilhelm (Willi) Franz Emil<br />

Fickert Wilhelm Helmut Emil<br />

Fickert Wilhelm Helmut Emil<br />

Fiedler Johann Friedrich (Fjodors Fjodorovičs)<br />

Fikert Gerlinde<br />

Fikert Gerlinde<br />

Filatovs Miķelis<br />

Finck<br />

Finckenstein von, Finck,<br />

Fink Eugene<br />

Fischer Hans Christian<br />

Fischer Luise<br />

Fuchs Christoph Johann<br />

Fuchs Emilia Elisabeth<br />

Fuchs Friedrich Gustav<br />

Fuchs,<br />

Furstenberg<br />

Gabe Robert<br />

Gagern von, Catharina Elisabeth<br />

Gailis Alfrēds<br />

Gailīte Zane<br />

Galgarben von, Fr. Bierkantin<br />

Galland Auguste Wilhelmine<br />

Galland Jacob Carl<br />

Galviņš<br />

Garber Klaus,<br />

Gärlach Ludw,<br />

Gaube, J.<br />

Gauss Birgite Andrea<br />

Gauss Dorothea (Laudage)<br />

Gebauer Theresia<br />

Gerke Jacob,<br />

Gesk Benjamin Sasha Merlin<br />

Gesk Elisabeth<br />

Gesk Emil Rudolf<br />

Gesk Gabrielle Maria, arī Altenmuller<br />

Gesk Heinrich Albert Georg<br />

Gesk Hermann<br />

Gesk Hermann Michael<br />

Gesk Julius Sebastian<br />

Gesk Monika<br />

Gesk Ruben Maximilian<br />

Geyde Sophia Charlotte<br />

Geyde Thomas<br />

Ginnut Franz David<br />

Ginnutt Urte Marta<br />

Ginters Viktors,<br />

Gipp Johanna, arī Moeller<br />

Glede Gotthard,<br />

Gleiss Friedrich August<br />

Gleiss Otto<br />

Glogau Carl Friedrich<br />

Głuszko Marek<br />

Goetzen Georg Friedrich<br />

994 995

Goetzen von, Georg Friedrich<br />

Goetzke Martha Hermine<br />

Göhrckin,<br />

Golštinskis Karls Fridrihs<br />

Golubovs Aleksis<br />

Gončarenko<br />

Gorbazewitsch Ivan<br />

Gorbazewitsch Jekaterina<br />

Görke Jac,<br />

Gorsky Michael<br />

Gotšalks Oskars Konstantinovičs,<br />

Gounaris Janni<br />

Gounaris Mark<br />

Gounarris Lea<br />

Gramatzki Alexander<br />

Grauekau E.,<br />

Grave<br />

Grigat Werner<br />

Grigull<br />

Grigull Rolf<br />

Grinbergs Ojārs<br />

Grīsniņš-Grīslis Ivo<br />

Grittmein,<br />

Gromov Alexander<br />

Gromov Irina<br />

Gross Christian<br />

Gross Uta Dorothea<br />

Grube Anna Regina<br />

Grube Hieronymus<br />

Grube Susanna (geb. Michel)<br />

Gruber Johann Gottfried<br />

Gruehn Ali,<br />

Grunberg Dorothea<br />

Grunberg Johann<br />

Gudat<br />

Gurevičs<br />

Gūtmanis<br />

H.Moller, skat. Heinrich Moeller<br />

Haarbach Erika Eleonore Dorothea<br />

Haarbach Richard<br />

Habekost Johanna Emma Juline<br />

Hacker Johanna<br />

Hadarte Helmut<br />

Haderte Anja<br />

Haderte Ilona<br />

Haderte Mathias<br />

Haderte Wolfgang<br />

Haedecke Charlotte<br />

Haensell Alice<br />

Haensell Anna Julie Marie<br />

Haensell Auguste Luitgard Johanna<br />

Haensell Hedwig Sophia Henriette Ernestine<br />

Haensell Julius Friedrich<br />

Haensell Oskar<br />

Haensell Paul Carl Adolf<br />

Haensell Selma<br />

Hafferberg Ida<br />

Hafferberg Johann<br />

Hafferberg Teutovius<br />

Hagmayer Gerd<br />

Hagmayer Ida<br />

Hagmayer Matti<br />

Hagmayer Nils<br />

Hahn Hermann<br />

Hahn Marie<br />

Hahnzogen Jakob<br />

Hahnzogen Johanna Christina<br />

Hahzogen Jakob<br />

Hahzogen Johanna Christina<br />

Hamm Friederike Marianne<br />

Han Jen Hsian<br />

Hārens fon, Jūliuss Karls Vilhelms<br />

Hartje Friedrich<br />

Hartmann<br />

Hasselblatt A.<br />

Haupt Viktor<br />

Havard Victoria<br />

Havermann<br />

Havermann Marie<br />

Hecher<br />

Heidenreich Hans<br />

Heidermannd Frank<br />

Heidingsfelder Karola<br />

Heinemann Johann Samuel<br />

Heinriette Johanne<br />

Heinsius Anna Theodora<br />

Heinsius Martin<br />

Heintz Radmila<br />

Hellweg Eduard<br />

Helms Stolzer<br />

Hempel Anna Barbara, (geb.)<br />

Henko von, Auguste<br />

Henko von, Fedor<br />

Henko von, Fräulein<br />

Henko von, Wilhelmine<br />

Horn Charlotta Dorothea<br />

Horn Christian Gottlieb<br />

Hornog Felicia Josephine<br />

Horstmann Friederike<br />

Hounslow Greta<br />

Hubner Eduard<br />

Huff Eugen Gotthard Albert<br />

Huff Johann Friedrich Theodor<br />

Huff Wilma Louise<br />

Hugo Leonhard Moeller<br />

Hundsdorfer Ferdinand<br />

Hundsdorfer Julie<br />

Huning Nikolai<br />

Hunnius Carl<br />

Husen von, Conrad<br />

Ihlo Bernhard<br />

Iordan Wilhelm<br />

Ivanova Valentina<br />

Ivanovs<br />

Jacobson David<br />

Jaegern Amalie Herdwig<br />

Jakob Ulrike<br />

Jakobsons Dāvids,<br />

Jankevics Indriķis Janovičs<br />

Jarušēvičs Afanāsijs<br />

Kant Immanuel<br />

Kant Johann Friedrich<br />

Kant Julius Wilhelm Martin<br />

Kant Lilia Isabel<br />

Kant Luisa Carolina<br />

Kant Minna Charlotte<br />

Kant Minna Charlotte<br />

Kant Richardo Emilio<br />

Kant Roberto<br />

Kant Saniago Alberto<br />

Kant Virginia<br />

Kantel Christian Gottlieb<br />

Kanus Ģertrūde,<br />

Kapusta Annette<br />

Kapusta Annette (Freytag<br />

Kapusta Gudrun<br />

Kapusta Herbert<br />

Kapusta Herbert<br />

Kapusta Herbert<br />

Kapusta Jens<br />

Kapusta Jens<br />

Kapusta Luiz<br />

Kapusta Luiz<br />

Kapusta Luiz, (Freytag<br />

Kapusta Michael<br />

Hennig Cath,<br />

Jaunups Edgars<br />

Karl Christoph Schoen<br />

Henning<br />

Jēkabsons Kārlis,<br />

Kasack L.<br />

Henriette Johanna<br />

Jenssen Vera<br />

Kasewurm Conrad<br />

Hensel Juliana Gertrude<br />

Heqnich H.<br />

Herbst Annkatrin Wiebke Waltraut<br />

Herbst Christina Waltraut Urte<br />

Herbst Franziska<br />

Herbst Jürgen Karl Heinrich<br />

Herbst Katharina<br />

Herbst Peter Jürgen<br />

Herbst Volker Paul Henry<br />

Herford Johann Josef Alois<br />

Herford Mathilde, arī Moeller<br />

Hermann Otto<br />

Heyde Friedrich August<br />

Heyde Johanna Carolina<br />

Heyde von der, Karl Gottlob<br />

Heyde Willhelm Gustav<br />

Hieronymus<br />

Hild Erich Richard Georg<br />

Hildebrandt Marga Karin Gerlinde<br />

Hill Anette Agnese<br />

Hilmer Hans<br />

Hintzin Anna Regina<br />

Hinz von, Jakob<br />

Hipius Gustav<br />

Hļestakovs<br />

Hodov Betnazar<br />

Hoenzollern Friedrich Wilhelm IV<br />

Hofer Emma, arī Moeller<br />

Hoffen Martin<br />

Hoffen von, Esther<br />

Hoffmann Caroline Sophie,<br />

Hoffmann Friedrich Wilhelm<br />

Hofleit Heinrich<br />

Hofleit Lovisa<br />

Hoheisel Arthur<br />

Hold Luize<br />

Holleben von, Dorette, arī Moeller<br />

Holtey von<br />

Holthofer Walter<br />

Holzendorff von, Veronika<br />

Hoppe Gudrun<br />

Horck Anna Marie<br />

Jo Chph ...<br />

Jodka Anus<br />

Jodka Edmurthe<br />

Joffe Eliass Hiršs<br />

Johanna Sophia Schorer<br />

Johannsen<br />

Johannsen Carl Eduard<br />

Johannsen Henrietta Charlotta<br />

Johannsen Henrietta Charlotta<br />

Johannsen Karl Friedrich<br />

Johannsen Paul<br />

Johnssen Elly Christine, 2.2.1921<br />

Jonas Georg<br />

Julius Wilhelm Moeller<br />

Junius Therese,<br />

Jurjāns Jānis<br />

Kade (Stender),Agathe Carolina<br />

Kaesekamp Friedrich<br />

Kahler Johann Gottfried<br />

Kalau Catharina, geb. Cupner<br />

Kalau Daniel<br />

Kalau Dorothea Elisabeth, arī Moeller<br />

Kaļiņins Miķelis (Mihails)<br />

Kaliostro<br />

Kalnein von, Hans Albrecht<br />

Kalniņa Marija,<br />

Kalniņš Alfrēds<br />

Kalniņš Eduards,<br />

Kalniņš Gunārs<br />

Kampe Paul<br />

Kannengiesser Friedrich<br />

Kant Amalie Charlotte<br />

Kant Beatriz Julia<br />

Kant Caroline Lydia (Lina)<br />

Kant Christian Eduard Albert<br />

Kant Dora Carolina<br />

Kant Eduard<br />

Kant Elisabeth Marianna Amalie<br />

Kant Emilio Rikardo<br />

Kant Emma Charlotte Benigna<br />

Kant Friedrich Wilhelm<br />

Kant Hanriette<br />

Kastjurin Paul<br />

Kaswurm Conrad<br />

Kaswurm Ella<br />

Kaswurm Hermann<br />

Kaswurm Luise<br />

Kaswurm Richard<br />

Katrīna II<br />

Kehler Daniel<br />

Kemmler<br />

Kenckel Johann Heinrich<br />

Kendelbacher Matthias<br />

Ķeruss Jānis<br />

Keyserling, von<br />

Kiehl filia Carolina,<br />

Kienapfel Georg<br />

Kienapfel Regina<br />

Kīns E.<br />

Kirhenšteins Augusts<br />

Kirovs S.<br />

Kirstein Johann Abraham<br />

Kirstein Maria<br />

Kirstein Maria Elisabeth<br />

Kirstein,<br />

Kisker Margaretha Eva<br />

Kißkat (Kischkat) Luise Auguste<br />

Kißkatis Benjamin<br />

Kißkatis Mikelys<br />

Klass Andrea<br />

Klass Fred<br />

Klass Thorsten<br />

Klatzo August<br />

Kleinschmidt Johanna<br />

Kļimontovičs Josifs Matvejevičs<br />

Klinger Frid.,<br />

Klingerin,<br />

Klock<br />

Kloke Martin<br />

Kloppenburg frau<br />

Kloschkow Marie<br />

Kloth frau<br />

Klussmann Benita Edvin<br />

Klussmann Hans Ludwig<br />

996 997

Klussmann Ingeborga Emilie Marija<br />

Klussmann Paul Ludwig<br />

Knaak Viktor<br />

Kniep Curt<br />

Kniep Curt<br />

Knigge Kurt<br />

Knigge von<br />

Knigge von Friedrich Dietrich<br />

Knuth Bertha<br />

Knuth Emma,<br />

Koch Erik<br />

Koerbel (Narkewitz) Marie<br />

Koerbel Alfred George<br />

Koerbel Johann Victor Hugo<br />

Koerbel Maximilian Ferdinand<br />

Koerbel Wilhelm<br />

Kohler<br />

Kolbs Aleksandrs Aleksandrovičs<br />

Kolck Barbara<br />

Kolck vai Holck<br />

Konig Siegmund<br />

Kopernikus Nikolaus<br />

Korff von<br />

Korff von Christoffer Fredrik<br />

Korff von Johans Albreht<br />

Korviņš-Krukovskis, Pēteris<br />

Koschikowski Dietmar<br />

Koschikowski Felice<br />

Koschikowski Hartmut<br />

Koschikowski Janis<br />

Koschikowski Joahim<br />

Koster Magda<br />

Koster Wilhelm<br />

Kostrova Mārīte<br />

Krause<br />

Krause [?] Friedr Jo<br />

Krause Anna Louise Wilhelmine (Vogel<br />

Krause Auguste Johanna<br />

Krause Auguste,<br />

Krause Chtian<br />

Krause Eduard Gottlieb Otto<br />

Krause Eduard Heinrich Alexander<br />

Krause Eduard Rudolph<br />

Krause Eduard,<br />

Krause Elena<br />

Krause Elise Friederike<br />

Krause Elma<br />

Krause Emilie<br />

Krause Emma Marie<br />

Krause Ernstine<br />

Krause Friedr,<br />

Krause Friedrich<br />

Krause Hans-Henning<br />

Krause Heinrich Eduard<br />

Krause Heinrich Eduard Adolph<br />

Krause Heinrich Eduard Hugo<br />

Krause Heinrich Eduard Robert<br />

Krause Henriette<br />

Krause Henriette,<br />

Krause Ida Marie (Bloech<br />

Krause Jo Friedr<br />

Krause Joh,<br />

Krause Johann Reinhard<br />

Krause Johanna Louise<br />

Krause Johanne Henriette<br />

Krause Jonas,<br />

Krause Ludw<br />

Krause Mar.<br />

Krause Marie<br />

Krause Marie<br />

Krause Marie,<br />

Krause Wmine,<br />

Krause,<br />

Krause.<br />

Krauseneck<br />

Kreeb Albert Eduard Ernst<br />

Kreuger Freidrich Wilhelm<br />

Krietsch Erna Charlotte, arī Moeller<br />

Krietsch Richard<br />

Krievkalna Ginta<br />

Kross Gaston<br />

Kruger Auguste Julie Louise<br />

Kruger Georg<br />

Kruger Karl Friedrich Adolf<br />

Kruger Paul<br />

Kruger,<br />

Krūze Kārlis Vilhelms<br />

Kudeberg Leo<br />

Kudisch,<br />

Kulbach Wolf<br />

Kumerovs Hermanis<br />

Kupfer Maximilian H.A.<br />

Kupffer Margarethe Paulina Johanna<br />

Kurschner Hermann Theobald Heinrich Gustav<br />

Kvaskova Valda<br />

Ļermontovs Aleksandrs<br />

Ļermontovs Mihails (Михаил Юрьевич Лермонтов)<br />

Lessew Carl<br />

Liedtke<br />

Liedtke Juliana Henrietta<br />

Liepiņš Zigmars<br />

Lilienthalin Dorothea Adelgunde<br />

Lindgren Bradley Wolfgang<br />

Lindgren Grand<br />

Lindgren Tyler Grand<br />

Loch Rudolf<br />

Lokat Charlotte<br />

Lomanis J.Ludolfs<br />

Lubeck Catharina Elisabeth<br />

Lubeck Friedrich<br />

Lubker L.,<br />

Lubomirov Nataly<br />

Lūks Josifs [Jāzeps] Karlovičs<br />

Lusada<br />

Lusada Anthony Rockford<br />

Lusada Kathryn<br />

Luters Martins<br />

Luth Julie<br />

Lüthens Laura Ottilie Auguste<br />

Lutyen Edwin<br />

Meller Vadim (1976)<br />

Meller Valentina<br />

Mellere Evija<br />

Mellere Ņina, arī Semendjajeva Ņina<br />

Mellere Olga (Olga Širina)<br />

Mellere Tatjana Gaļina (Kurbatova)<br />

Mellers Anatolijs<br />

Mellers Gints<br />

Mellers Ivans<br />

Mellers Jānis<br />

Mellers Klāvs<br />

Mellers Nikoljs<br />

Mellers Oskars<br />

Menius Matthias (Matthias Maine, Mainius vai Meine)<br />

Mentz Gesa<br />

Mentz Helmut<br />

Mešans<br />

Mester von Reinhold<br />

Meulenbelt Heidi (Grigull?)<br />

Meyer Helene<br />

Meyerdirks Helga<br />

Meyerdirks Nora Anna Meta Theresa<br />

Mežals<br />

Mihņevičs Iosif<br />

Miķelsons Ivans Petrovičs (Jānis Miķelsons)<br />

Lackeit Joh,<br />

Lutzau von Adolphine Emilie Dorothea<br />

Millere Aina, arī Kulbāre Aina<br />

Lancmanis Imants<br />

Lutzau von Caroline Charlotte<br />

Millere Lūcija, arī Kulbāre Lūcija<br />

Lange Carl<br />

Lutzau von Friedrich Joseph<br />

Millers Herberts Kārļa d.<br />

Lange Regina<br />

Lange, geb., Kohler Hildegard<br />

Langkath Ilse Gertrud<br />

Lanscheit Edwin<br />

Larionovs Konstantīns,<br />

Lass Edgar Günther<br />

Lateit Adolph<br />

Lateit Mich Joh<br />

Laudage Christina Friederike<br />

Laudage Franz<br />

Laudage Franziska<br />

Laudage Inge Gisela<br />

Laudage Inge Gisela (Noack)<br />

Laudage Roland<br />

Laudage Roland<br />

Laudin August Leopold<br />

Laurensdotter Karin<br />

Laurenty von, Louise<br />

Maass Justine<br />

Magerhans<br />

Maijers R.<br />

Mann Heinrich<br />

Manteuffel-Szoege von Christoph Lewin<br />

Manzke Auguste,<br />

Manzke Auguste,<br />

Maria Weger<br />

Martinoff Nikolai<br />

Martinow<br />

Martinow Teffi<br />

Mašnovskis Valdis<br />

Massalitinow Karl<br />

Massalitinow von Wassili<br />

Matvejevs Niks<br />

Matz Gerda<br />

Maurach Elfi<br />

Maurach Emil<br />

Millers Jānis<br />

Millers Juris,<br />

Millers Rūdolfs Juris<br />

Milo Johann<br />

Milo Maria Adelgunda<br />

Minnen von Bussen Eleonore<br />

Minnen von Bussen Phillip<br />

Minor Keith<br />

Moeller (arī Sturmer vai Stormer) Regina,<br />

Moeller (Schoen, Šēna),Wilhelmine Elisabeth<br />

Moeller (Wagner) Dorothea Charlotte Caroline<br />

Moeller Adelheid Elisabeth Margarete<br />

Moeller Adline<br />

Moeller Adline (Wilke),<br />

Moeller Adolf<br />

Moeller Adolf<br />

Moeller Adolf<br />

Moeller Adolf George<br />

Learmonth Adeligen George (Jurijs Andrejevičs<br />

Maurach Emil<br />

Moeller Adolph<br />

Ļermonts)<br />

Maurach Ilse<br />

Moeller Agnes<br />

Lebermann Emilie Auguste Henriette<br />

Lebermann Karl Emil<br />

Leifšts Al.<br />

Leitāne Ilze<br />

Lenström Nicolai<br />

Leonhard Schorer<br />

Leonid Moeller<br />

Lepa Ernst<br />

Lepa Gertrud<br />

Lepners H.M.<br />

Lerche Mathilde<br />

Lermontov Konstantin<br />

Lermontov Alexander<br />

Lermontov Elisabeth<br />

Lermontov Emilie<br />

Ļermontov Jevtihijs<br />

Lermontov Michael<br />

Lermontov Michail<br />

Lermontov Michail Nikolajevich<br />

Ļermontov Pēteris<br />

Ļermontov Pjotr Jurjevič<br />

Lermontov Sofia<br />

Maurach Rolf<br />

Maurer Andreas<br />

Medem<br />

Medem von Aleksandrs,<br />

Mednis P.<br />

Melanchtons Philipp<br />

Melgaile Iveta<br />

Melgailis<br />

Melgailis Aivars<br />

Melgailis Raimonds<br />

Melgailis Ričards<br />

Melgailis Uldis<br />

Meller (Chubinsky) Alexander<br />

Meller Amalia,<br />

Meller Angelika<br />

Meller Artur<br />

Meller Dmitry, arī Širin Dmitry<br />

Meller Eva<br />

Meller Nina<br />

Meller Paul<br />

Meller Tatjana<br />

Meller Vadim (1923)<br />

Moeller Albrecht<br />

Moeller Albrecht<br />

Moeller Albrecht<br />

Moeller Albrecht (1643)<br />

Moeller Albrecht (1645)<br />

Moeller Albrecht (Albracht)<br />

Moeller Albrecht Heinrich<br />

Moeller Albrecht Heinrich<br />

Moeller Albrecht Heinrich<br />

Moeller Albrecht Rudolph<br />

Moeller Alexander<br />

Moeller Alexandr<br />

Moeller Alfred<br />

Moeller Alphons Friedrich Hubert<br />

Moeller Amanda<br />

Moeller Andreas - Marcus Hermann Eusebius<br />

Moeller Anna<br />

Moeller Anna<br />

Moeller Anna<br />

Moeller Anna (Daletzki),<br />

Moeller Anna (Odhner),<br />

Moeller Anna Charlotte<br />

998 999

Moeller Anna Charlotte Carolina (Bressler)<br />

Moeller Anna Charlotte Dorothea (Dicht)<br />

Moeller Anna Dorothea Albertina<br />

Moeller Anna Frieda Charlotte (Fickert),<br />

Moeller Anna Julie Elisabeth (Nehmiz<br />

Moeller Anna Julie Emilie<br />

Moeller Anna Regina<br />

Moeller Anna Sabina<br />

Moeller Annabel Helen<br />

Moeller Annika<br />

Moeller Arthur<br />

Moeller Arthur Gottlieb<br />

Moeller August Eduard<br />

Moeller August Ferdinand<br />

Moeller August Julius<br />

Moeller August Rudolf<br />

Moeller August Woldemar<br />

Moeller Augusta Mathilde<br />

Moeller Auguste Emilie<br />

Moeller Beate Maria Christine<br />

Moeller Beate Maria Christine<br />

Moeller Benno Adolf Matthias<br />

Moeller Bernd<br />

Moeller Bernhard<br />

Moeller Bernhard<br />

Moeller Bernhard<br />

Moeller Bernhard<br />

Moeller Bernhard<br />

Moeller Bernhard<br />

Moeller Bertha Amalie<br />

Moeller Bertha Amalie (Luigs<br />

Moeller Bertha Elise Antonie<br />

Moeller Brigitte<br />

Moeller Brigitte<br />

Moeller Brigitte (Krause)<br />

Moeller Brigitte Elisabeth<br />

Moeller Britt<br />

Moeller Bruno<br />

Moeller Bruno<br />

Moeller Carl August Heinrich<br />

Moeller Carl Dietrich<br />

Moeller Carl Emanuel<br />

Moeller Carl Friedrich<br />

Moeller Carl Gottfried<br />

Moeller Carl Gustav<br />

Moeller Carl Gustav Adolph<br />

Moeller Carl Heinrich<br />

Moeller Carl Johann Benjamin<br />

Moeller Carl Ludwig<br />

Moeller Carl Reinhold<br />

Moeller Carl Reinhold<br />

Moeller Carl Theodor Oskar<br />

Moeller Carola<br />

Moeller Carolina Albertina<br />

Moeller Carolina Rael<br />

Moeller Caroline Amalia<br />

Moeller Caroline Jeanette<br />

Moeller Caroline Louise Laura (Schellmann<br />

Moeller Catharina Albertina<br />

Moeller Catharina Barbara<br />

Moeller Catharina Luisa<br />

Moeller Catharina Luisa (von Goetzen<br />

Moeller Charlotta Amalia<br />

Moeller Charlotta Henrietta Amalia<br />

Moeller Charlotta Johanna Friederika<br />

Moeller Charlotta Johanna Friederika<br />

Moeller Charlotte (Engler<br />

Moeller Charlotte Kathrina (Rassfeld<br />

Moeller Christa Maria Helene Charlotte (Koschikowski)<br />

Moeller Christian<br />

Moeller Christian<br />

Moeller Christian Daniel<br />

Moeller Christian Daniel<br />

Moeller Christian Daniel<br />

Moeller Christian Daniel<br />

Moeller Christian Ewald<br />

Moeller Christian Friedrich<br />

Moeller Christian Friedrich<br />

Moeller Christian Friedrich<br />

Moeller Christiana Dorothea<br />

Moeller Christoph<br />

Moeller Clara<br />

Moeller Clara (Hilmer),<br />

Moeller Clara Louise Berta (Wolter<br />

Moeller Clara Maria (Gleiss<br />

Moeller Clara, arī Hubner<br />

Moeller Claus<br />

Moeller Conrad<br />

Moeller Cuno Arthur Bruno<br />

Moeller Curt<br />

Moeller Daniel Ernst Gottlieb<br />

Moeller Daniel Heinrich<br />

Moeller Daniel Theodor Friedrich<br />

Moeller Daniel Theodor Friedrich<br />

Moeller Daniela Charlotta<br />

Moeller Franz<br />

Moeller Franz<br />

Moeller Franz Hugo<br />

Moeller Frederice<br />

Moeller Frederick<br />

Moeller Frederika Florentina<br />

Moeller Friederica Coelestina<br />

Moeller Friederike Mariana<br />

Moeller Friedrich Hermann Ludwig<br />

Moeller Friedrich Wilhelm<br />

Moeller Friedrich Wilhelm<br />

Moeller Friedrich Wilhelm<br />

Moeller Friedrih Wilhelm<br />

Moeller Friedrih Wilhelm<br />

Moeller Friedwald<br />

Moeller Friedwald<br />

Moeller Gabriele (Schmiech)<br />

Moeller Georg<br />

Moeller Georg Hugo Hermann<br />

Moeller George Benjamin Siegmund<br />

Moeller George Heinrich August<br />

Moeller Gernot<br />

Moeller Gert Cuno Leo<br />

Moeller Gertrud<br />

Moeller Gertrud<br />

Moeller Daniela Dorothea (Thiesen<br />

Moeller Gertrud (Alexander)<br />

Moeller Dante Nicolas<br />

Moeller Gertrud,<br />

Moeller David<br />

Moeller Gotfrid<br />

Moeller David Russel<br />

Moeller Dieter<br />

Moeller Dietrich<br />

Moeller Dorothea<br />

Moeller Dorothea Carolina (Johannsen<br />

Moeller Dorothea Charlotte, arī Biendarra<br />

Moeller Dorothea Sophia Wilhelmine<br />

Moeller Dorothea Sophia Wilhelmine<br />

Moeller Douglas<br />

Moeller Eduard<br />

Moeller Eduard<br />

Moeller Elene Dorothea<br />

Moeller Elisabeth<br />

Moeller Elisabeth<br />

Moeller Elisabeth (Friedlander)<br />

Moeller Elisabeth Charlotte<br />

Moeller Elisabeth Henriette<br />

Moeller Elisabeth Marianne (Scholl)<br />

Moeller Elisabeth, dzimusi Prilack<br />

Moeller Elise<br />

Moeller Elise<br />

Moeller Elise<br />

Moeller Elise (Gramatzki)<br />

Moeller Elke<br />

Moeller Elly<br />

Moeller Elsbeth (Platz)<br />

Moeller Else<br />

Moeller Emma Sophie Therese<br />

Moeller Erich<br />

Moeller Erich<br />

Moeller Erich<br />

Moeller Erna (Sieberer)<br />

Moeller Ernst Albrecht Heinrich<br />

Moeller Ernst Albrecht Heinrich<br />

Moeller Ernst August<br />

Moeller Ernst Benno Alexander<br />

Moeller Ernst Ludwig<br />

Moeller Eugen<br />

Moeller Fedor (Theodor) Ernst August<br />

Moeller Florence (Ihlo)<br />

Moeller Florentina Bertha<br />

Moeller Franz<br />

Moeller Gottfried<br />

Moeller Gottfried<br />

Moeller Gottfried Samuel<br />

Moeller Gottlieb Albrecht<br />

Moeller Gregorius<br />

Moeller Grete<br />

Moeller Grete (Cruse),<br />

Moeller Gustav Adolf<br />

Moeller Gustav Adolf<br />

Moeller Hannelore<br />

Moeller Hans-Joachim<br />

Moeller Hansjurgen Walter<br />

Moeller Hedwig<br />

Moeller Hedwig (Brachvogel)<br />

Moeller Hedwig, arī Loch<br />

Moeller Heidemarie Ella Helene<br />

Moeller Heinrich<br />

Moeller Heinrich<br />

Moeller Heinrich<br />

Moeller Heinrich Benjamin August<br />

Moeller Heinrich Ferdinand<br />

Moeller Heinrich Gustav<br />

Moeller Heinrich Hermann<br />

Moeller Heinz<br />

Moeller Heinz-Peter<br />

Moeller Helen<br />

Moeller Helena Charlotta (Schultz<br />

Moeller Helene<br />

Moeller Helene<br />

Moeller Helene<br />

Moeller Helene (Knaak<br />

Moeller Helene (Ziegler)<br />

Moeller Helene Gertrud Gisela<br />

Moeller Helene Louise<br />

Moeller Henriette Caroline Luise<br />

Moeller Henriette Caroline Luise<br />

Moeller Henriette Charlotte Hedwig<br />

Moeller Henriette Emily Charlotte Martina<br />

Moeller Henriette Pauline Clara (Spiess<br />

Moeller Herbert August Carl<br />

Moeller Hermann<br />

Moeller Hermann<br />

Moeller Julius<br />

1000 1001<br />

Moeller Hermann<br />

Moeller Hermann<br />

Moeller Hermann Julius<br />

Moeller Hubertus<br />

Moeller Hugo<br />

Moeller Hugo<br />

Moeller Hugo Dietrich Horst<br />

Moeller Ida<br />

Moeller Ida<br />

Moeller Ida<br />

Moeller Ilse<br />

Moeller Ilse (Grigat),<br />

Moeller Ingrid<br />

Moeller Ingrid (Sprengel, vēlāk Valentien)<br />

Moeller Irmgard<br />

Moeller Irmgard, arī Gesk<br />

Moeller Isabelle<br />

Moeller Jacob Friedrich<br />

Moeller James Edward<br />

Moeller Jeta Louise<br />

Moeller Joachim<br />

Moeller Joachim<br />

Moeller Jocelyn<br />

Moeller Johan Julius<br />

Moeller Johann<br />

Moeller Johann Adelgunda (von der Heyde<br />

Moeller Johann Albrech<br />

Moeller Johann Albrecht<br />

Moeller Johann Albrecht<br />

Moeller Johann Albrecth<br />

Moeller Johann August Eduard<br />

Moeller Johann Carl<br />

Moeller Johann Ernst<br />

Moeller Johann Friedrich<br />

Moeller Johann Friedrich<br />

Moeller Johann Friedrich Ludwig<br />

Moeller Johann Friedrich Ludwig<br />

Moeller Johann Friedrich Ludwig<br />

Moeller Johann Friedrich Ludwig<br />

Moeller Johann Friedrich Otto<br />

Moeller Johann Gottfried<br />

Moeller Johann Heinrich<br />

Moeller Johann Heinrich<br />

Moeller Johann Heinrich<br />

Moeller Johann Heinrich Eduard<br />

Moeller Johann Jacob<br />

Moeller Johanna Charlotte<br />

Moeller Johanna Christine<br />

Moeller Johanna Christine<br />

Moeller Johanna Henrietta<br />

Moeller Johanna Louise Auguste (Muller<br />

Moeller Johannes<br />

Moeller Johannes Adolf<br />

Moeller Johannes Carl<br />

Moeller Johannn Carl Ernst<br />

Moeller Jonathan Luke Wilford<br />

Moeller jr., Fred H.<br />

Moeller Julia (Wernicke<br />

Moeller Juliana Antoniette Rengina (Benigna)<br />

Moeller Juliana Carolina<br />

Moeller Juliana Caroline<br />

Moeller Juliana Friederica<br />

Moeller Juliana Wilhelmina<br />

Moeller Juliane Carla Ottilie<br />

Moeller Juliane Emilie<br />

Moeller Julie (Muller<br />

Moeller Julie Luise Marie (Laudin<br />

Moeller Julie Sophie Anna (Spiess<br />

Moeller Julius

Moeller Julius August Otto<br />

Moeller Julius Friedrich<br />

Moeller Julius Wilhelm<br />

Moeller Julius Wilhelm<br />

Moeller Jurgen<br />

Moeller Jurgen<br />

Moeller Jutta (Gabe)<br />

Moeller Karin<br />

Moeller Karl<br />

Moeller Karl<br />

Moeller Karl 1854<br />

Moeller Karl 1892<br />

Moeller Karl August<br />

Moeller Karl August Jurgen<br />

Moeller Karl Eduard<br />

Moeller Karl Heinz<br />

Moeller Karl Richard<br />

Moeller Karoline Sophia, arī Heinemann<br />

Moeller Karsten<br />

Moeller Katharina Susanna Maria (Kniep),<br />

Moeller Kathrin<br />

Moeller Klaus<br />

Moeller Klaus<br />

Moeller Konrad Eduard Wolfgang<br />

Moeller Kurt<br />

Moeller Kurt<br />

Moeller Laura Alwine Ida, arī Nonne<br />

Moeller Leopold<br />

Moeller Lita<br />

Moeller Lore (Starner)<br />

Moeller Lotte (Schleizer<br />

Moeller Louis<br />

Moeller Louis Otto Arthur<br />

Moeller Louisa Henriette<br />

Moeller Louisa Paulina<br />

Moeller Louise<br />

Moeller Louise (Kaswurm<br />

Moeller Louise (Liesel)<br />

Moeller Louise Renigna<br />

Moeller Loysa Henrietta<br />

Moeller Loysa Regina<br />

Moeller Ludwig<br />

Moeller Ludwig<br />

Moeller Ludwig Carl<br />

Moeller Ludwig Carl<br />

Moeller Ludwig Ferdinand<br />

Moeller Ludwig Gottlieb<br />

Moeller Ludwig Gottlieb<br />

Moeller Ludwig Heinrich<br />

Moeller Ludwig Heinrich<br />

Moeller Ludwig Otto Julius<br />

Moeller Ludwig Wilhelm Heinrich<br />

Moeller Luisa Charlotta<br />

Moeller Luise Auguste Henriette<br />

Moeller Magdalene (Hellweg<br />

Moeller Malwine<br />

Moeller Margarete<br />

Moeller Margarete Charlotte Emilie (Sternenberg<br />

Moeller Margarethe<br />

Moeller Margarethe<br />

Moeller Margarethe<br />

Moeller Margarethe<br />

Moeller Margarethe (Riecks)<br />

Moeller Maria<br />

Moeller Maria<br />

Moeller Maria<br />

Moeller Maria Amalia Auguste<br />

Moeller Maria Charlotta<br />

Moeller Maria Emma<br />

Moeller Maria Hedwig (Reischauer<br />

Moeller Maria Ida<br />

Moeller Maria Theodore<br />

Moeller Mariana Dorothea (Johannsen<br />

Moeller Marie<br />

Moeller Marie<br />

Moeller Marie<br />

Moeller Marie<br />

Moeller Marie<br />

Moeller Marie (Willmanns<br />

Moeller Marie Auguste Emilie<br />

Moeller Marie Charlotte (Thomas<br />

Moeller Marie Eleonore<br />

Moeller Marie Emilie Augusta<br />

Moeller Martha<br />

Moeller Martha<br />

Moeller Martin Benjamin<br />

Moeller Mathilde<br />

Moeller Mathilde (Holthofer<br />

Moeller Mathilde Emilie Hedwig (Banke<br />

Moeller Mathilde Hedwig Adelheid (Eisbein<br />

Moeller Matthew<br />

Moeller Max<br />

Moeller Meta<br />

Moeller Monika<br />

Moeller Natalie<br />

Moeller Rudolph Gustav Eduard<br />

Moeller Rudolph Theodor Ludwig<br />

Moeller Rudolph Theodor Ludwig<br />

Moeller Sabine<br />

Moeller Sabine<br />

Moeller Siegmund Friedrich<br />

Moeller Sigrid (Hild)<br />

Moeller Sinaida<br />

Moeller Sophia, arī Menius<br />

Moeller Sophie (Donndorf<br />

Moeller Sophie Alexandra<br />

Moeller Stephan<br />

Moeller Sven<br />

Moeller Tatjana<br />

Moeller Theodor<br />

Moeller Therese Friederike Henriette<br />

Moeller Thobias<br />

Moeller Thomas<br />

Moeller Thomas<br />

Moeller Tobias<br />

Moeller Udo<br />

Moeller Ulrich<br />

Moeller Ulrich<br />

Moeller Ursula<br />

Moeller Ute<br />

Negotin J.,<br />

Nehmiz Carl Adolph<br />

Nehmiz Carl Adolph Gustav Hugo<br />

Neidermann<br />

Nēleps Eižens<br />

Neumann Elga<br />

Neumann Leonhard<br />

Neumann Max<br />

Neumann, geb. Sellmer, Dorothea<br />

Niedermann vai Neidermann Anna<br />

Nikolai II<br />

Noack Joachim<br />

Noack Peter<br />

Noack Sebastian<br />

Noelius<br />

Noetzel Bernd Wolfgang<br />

Noetzel Bruno Friedrich<br />

Noetzel Felicita<br />

Noetzel Friedrich Johann<br />

Noetzel Gerhard Paul Fritz<br />

Noetzel Heinz Fritz Willi<br />

Noetzel Helene<br />

Noetzel Hildburg Christel<br />

Noetzel Joachim<br />

Noetzel Johanna Auguste<br />

Moeller Natalie (Lanscheit)<br />

Moeller Vladimir (Woldemar)<br />

Noetzel Jürgen<br />

Moeller Nina<br />

Moeller Walter<br />

Noetzel Katja<br />

Moeller Olga (Kruger<br />

Moeller Walter<br />

Noetzel Paul Fritz<br />

Moeller Olga Georgette<br />

Moeller Oliver<br />

Moeller Ottilie Elisabeth Mathilde<br />

Moeller Otto<br />

Moeller Otto<br />

Moeller Otto<br />

Moeller Otto Ferdinand<br />

Moeller Otto Ferdinand<br />

Moeller Otto Paul Leopold<br />

Moeller Patrizia<br />

Moeller Paul<br />

Moeller Paul<br />

Moeller Paul<br />

Moeller Paul<br />

Moeller Paul<br />

Moeller Paul<br />

Moeller Paul Gerhard<br />

Moeller Paul Gustav<br />

Moeller Peter<br />

Moeller Peter<br />

Moeller Peter<br />

Moeller Petra Anke<br />

Moeller Philip Michael<br />

Moeller Philipp Oskar<br />

Moeller Regina<br />

Moeller Regina Dorothea<br />

Moeller Regina Elisabeth<br />

Moeller Regina Elisabeth<br />

Moeller Reinhard 1888<br />

Moeller Reinhard 1922<br />

Moeller Reinhard Johannes<br />

Moeller Reinhold<br />

Moeller Renate Brigitte Elisabeth<br />

Moeller Richard – Mathias Heinrich Martin<br />

Moeller Richard Johannes Karl<br />

Moeller Richard Nathanael<br />

Moeller Richard Tobias<br />

Moeller Robert<br />

Moeller Rosemarie Elma Martha (Hartje)<br />

Moeller Rosina<br />

Moeller Rosina Albertina<br />

Moeller Rudolf Carl<br />

Moeller Walter<br />

Moeller Walter Hans August<br />

Moeller Wilfried<br />

Moeller Wilhelm<br />

Moeller Wilhelm<br />

Moeller Wilhelm Julius<br />

Moeller Wilhelmina Juliana Christina<br />

Moeller Willy<br />

Moeller Zacharias Ernst<br />

Moeller Zacharias Ernst<br />

Moeller-Acosta Maximo<br />

Möller Bertha<br />

Möller Emilie,<br />

Molls Vacslavs,<br />

Molotov Vjacheslav<br />

Mozart W.A<br />

Mueller Aline<br />

Mueller Theodor E.O.<br />

Muller<br />

Muller August<br />

Müller Carol,<br />

Müller Emilie<br />

Muller Johann Gottfried<br />

Muller Johann Wilhelm<br />

Muller Julie<br />

Müller Pauline,<br />

Muller Wilhelm Ferdinand Ludwig<br />

Nagornow Alexander<br />

Napoleon Bonapart<br />

Narkevics Vitolds<br />

Narkewitz Amalie<br />

Narkewitz Angelica<br />

Narkewitz Ernestine<br />

Narkewitz Georg<br />

Narkewitz Leonid<br />

Narkewitz Maria<br />

Narkewitz Witold<br />

Narkiewicz Ernestine<br />

Narkiewicz George<br />

Narkiewitz Ernestine<br />

Narkiewitz Marie<br />

Neander Christoph Friedrich<br />

Noetzel Ralph<br />

Noetzel Regine Vera<br />

Noetzel Walter Fritz<br />

Noetzel Waltraut Lydia Urte<br />

Nonne Gottlieb Christian Friedrich<br />

Novikovs Iļja,<br />

Obst Ferd,<br />

Obst Johann Friedrich<br />

Odhner Alexsander<br />

Odhner Alma<br />

Odhner Georg<br />

Odhner Wilgodt Theophil<br />

Ohlmeyer Emilie<br />

Opitz Charlotte<br />

Opitz Dooren Michael<br />

Opitz Elisabeth<br />

Opitz Konstantin<br />

Orlowius Johann<br />

Osche Elsa Marie<br />

Osche Ernst Andreass<br />

Osche Harry Johann<br />

Osche Helene Amalie<br />

Osche Irma Emilie<br />

Osche Maria Alexandra<br />

Osche Olga Robertine<br />

Osche Paul Gardian<br />

Osche Wilhelmine<br />

Osche, dzim. Strohm Emilie Amalie<br />

Oschee Andreas<br />

Oschee Elsa Maria<br />

Oskar Reinhold Woldemar Moeller<br />

Osten-Sacken von der<br />

Oster Maria<br />

Osterholz Ingrid<br />

Ottenberg Wilhelmine<br />

Otto Gustav<br />

Otto von, Uda<br />

Ozola Elīza<br />

Ozola Grēta<br />

Ozols Edgars<br />

Ozols Ričards Emīls<br />

Palm<br />

1002 1003

Palm Gottfried<br />

Pantzer von Alfred<br />

Pantzer von Emma Charlotta Wilhelmine<br />

Pantzer von Erika Olga Elisabeth<br />

Pantzer von Gerhard<br />

Pantzer von Hilde Ida<br />

Pantzer von Paul Robert Gregor Ernst<br />

Pantzer von Rudolf Wilhelm<br />

Parčinskis Oļģerts<br />

Parisisus Eva<br />

Parskis<br />

Pastalnieks<br />

Paul Alfred,<br />

Pauluči Filipo<br />

Peltz Friedr,<br />

Pelz Emilie<br />

Pēteris III<br />

Pētījumā minēto personu alfabētiskais rādītājs<br />

Petrovs P.<br />

Petrus Weger<br />

Peucer Caspar<br />

Pfeifer Carl Leopold<br />

Pfeifer Julie Emilie, arī Moeller<br />

Pilchowski Carl Friedrich Gottfried<br />

Pilchowski Michael Christoph<br />

Pinnow Anna Elisabeth<br />

Pinnow Theodor<br />

Pippa L.,<br />

Pistolkor von Gert<br />

Platz Achilles<br />

Pockartin Chph,<br />

Pogenter Eleonora<br />

Pohl frau<br />

Pohle Austin<br />

Pons Léon Pierre<br />

Popov Vasily<br />

Preinbergs Gunārs<br />

Preugschas Amanda, arī Moeller<br />

Preugschas Johann<br />

Preugschas Josef<br />

Pršemisla Otokar II<br />

Puhze Annemarie<br />

Puhze Edgar Ludwig<br />

Puhze Michael Hermann<br />

Puhze Walfried<br />

Pūris Armands<br />

Puryer Montague Clifford<br />

Puryer William<br />

Puryer William Robert D.<br />

Puškins Aleksandrs<br />

Puttkamer von, Georg Ludwig<br />

Radsibor H.<br />

Rahm Robert<br />

Rahnenfuhrer<br />

Raison, von<br />

Ramin Johanna Florentīne Wilhelmīne<br />

Ramin Karl Ferdinand August<br />

Ramin-Bauder Margarita Anna Matilde<br />

Rannekampf P.<br />

Rasewski Elisabeth<br />

Rassfeld Friedrich Otto Wilhelm<br />

Rassfeld Friedrich Wilhelm August<br />

Rathge<br />

Raul Martin<br />

Reese Ingeborg<br />

Reese Ingeborg<br />

Regert Gilbert Simeone<br />

Regert Jean Simeon<br />

Rehan Gottlib,<br />

Rehanin Mar.Dor.,<br />

Reischauer Adolf<br />

Reischauer Adolf<br />

Rezņiks Boriss<br />

Rheiner Woldemar<br />

Ribentropp von<br />

Rickmann Auguste<br />

Rickmann Auguste<br />

Rickmann Karl Wilhelm<br />

Rickmann von, Olga Emilie<br />

Rickmann Wilhelmine Charlotta<br />

Riebensahm Carl Gustav<br />

Riebensahm Eleonore<br />

Riebensahm Emma Adelheide Bertha<br />

Riebensahm Franz<br />

Riebensahm Louis Julius<br />

Riebensahm Ulrica Emilie Agnes<br />

Riebesahm Carl Gottehr<br />

Riec(en) von, Dorothea Sophie Charlotte<br />

Rieck(en) von, Georg Friedrich<br />

Rieckmann Wilhelm Heinrich Otto<br />

Riecks Arthur Heinrich Wilchelm<br />

Riecks Louis August Edmund<br />

Riga Issac<br />

Ritums Renārs<br />

Rjapuhin Vladimir<br />

Schmidt Friedrich<br />

Schmidt Jan<br />

Schmidt Marie<br />

Schmidt Nils<br />

Schmidt Samuel<br />

Schmidt Uli<br />

Schmidt Wolfgang<br />

Schmidtke<br />

Schmiech Karlheinz<br />

Schmoll<br />

Schnee Julie Sophie<br />

Schnee Samuel<br />

Schnee Wilhelmine Christina<br />

Schnee Wilhelmine Christina<br />

Schneeberg Caroline<br />

Schneider Franz Heinrich<br />

Schober Eduard<br />

Schober Helena<br />

Schoen Adele Louise<br />

Schoen Adolf Christoph<br />

Schoen Alfred Eduard Paul<br />

Schoen Auguste Henriette<br />

Schoen Carl Christoph<br />

Schoen Carl Christoph Albert<br />

Schoen Carl Heinrich<br />

Schroder H<br />

Schuksten Wiedemann,<br />

Schultz<br />

Schultz Chritoph<br />

Schultz Rosine Charlotte<br />

Schultz von, Henriette<br />

Schulz Auguste, arī Moeller<br />

Schulz Bloechin<br />

Schulz Gotthelf<br />

Schulz Helene Dorothea<br />

Schulz Henriette Eleonore Amelie Ulrike<br />

Schulz Johann Gottlieb<br />

Schulz Johann Heinrich<br />

Schulz Johannes Gotthilf<br />

Schulze Jakob Friedrich Adolf<br />

Schuster Charlotte<br />

Schutzer Christopher<br />

Schwan August<br />

Schwan Lissy<br />

Schwank Piers<br />

Schwartz<br />

Schwartz Maria Juliana<br />

Schwarz Ida<br />

Schwarz Petra<br />

Schwarz Theo<br />

Rjapuhina Jelena<br />

Schoen Constantia<br />

Schwarz Wolfgang<br />

Robert Otto Moeller<br />

Schoen Edgar<br />

Schwechler Anna Regina<br />

Robežnieks Mārtiņš,<br />

Schoen Eva<br />

Schwechler Christian<br />

Rohde Johann Gottlieb<br />

Ronne von<br />

Rosenbaum Johann Friedrich<br />

Rosenbaum Marie Henriette<br />

Rosenberg,<br />

Rosenberger Ottilie Charlotte Juliane<br />

Rosenhagen Johanna<br />

Rosner Barbara<br />

Roth Anna<br />

Rowntree J.K.<br />

Rowntree Peta Susanna<br />

Rozenberg D.,<br />

Rüdinger Esrom<br />

Russels Aleksandrs<br />

Ruttewit Kurt<br />

Sahme Jacob<br />

Salanga Annie<br />

Salanga Theodor<br />

Salisch von<br />

Samanta Tīna, arī Poļakova Samanta<br />

Sanden, von<br />

Sanders V.,<br />

Sass Heinrich<br />

Sass Olga, arī Moeller<br />

Sass von<br />

Sauberlich,<br />

Schaack<br />

Schafer Gerda Katharina<br />

Schamborzki Henriette Dorothea<br />

Schamborzki Karl<br />

Schart Nicolaus<br />

Schatzky Anna<br />

Schatzky Hermine<br />

Schatzky Mathilde<br />

Schatzky Robert<br />

Schatzky Wilhelm<br />

Schem Christine<br />

Schlachat, frau<br />

Schleizer Erich<br />

Schmalfuss<br />

Schmidt Anna Regina<br />

Schmidt Edita Martina<br />

Schoen Friedrich Wilhelm<br />

Schoen Georg Otto<br />

Schoen Gustav Adolf<br />

Schoen Helene<br />

Schoen Hermine Auguste Caroline<br />

Schoen Jaenette Julie<br />

Schoen Johann Christopher<br />

Schoen Johanna Louise Maria<br />

Schoen Karl Ernst Christoph<br />

Schoen Karl Heinrich<br />

Schoen Katharina<br />

Schoen Louise<br />

Schoen Louise Marie Adele Magdalene<br />

Schoen Maria<br />

Schoen Minna<br />

Schoen Olga Sophie Victoria<br />

Schoen Oscar Friedrich Wilhem<br />

Schoen Robert<br />

Schoen Sophie Frederike Eleonore<br />

Schoen von (Berg), Elgin Melanie<br />

Schoen von (Fromann), Arigard Margarete<br />

Schoen von Adolph Victor<br />

Schoen von Alphons Karl Paul<br />

Schoen von Edgar Alfred Walter<br />

Schoen von Edgar Rudolf Walter Gerhard<br />

Schoen von Gertrud Antonie<br />

Schoen von Hermine Auguste Caroline<br />

Schoen von Juta Benigna<br />

Schoen von Karl Rudolf Albert<br />

Schoen von Margarethe Wilhelmine Ottilie Marie<br />

Schoen von Paul Oscar<br />

Schoen von Walter Rudolf Albert<br />

Schoen von, Friedrich Wilhelm<br />

Schoen Wilhelmine Amalie<br />

Schoep Johann Friedrich Wilhelm<br />

Schoeps Anna Lowisa<br />

Scholl [Walter?]<br />

Scholl Friedrich<br />

Scholler Lovisa<br />

Schönborn Bartholomäus<br />

Schridde Harald<br />

Schröckin An Dor,<br />

Schweichler Anna Regina<br />

Schweichlerin L.<br />

Schweneberk Julius<br />

Scubonius Friedrich Ersnt<br />

Sedelis Ruth<br />

Seelmann<br />

Seelmann Florentine Johanna Henriette<br />

Sehrwald A.W.<br />

Seifert Horst<br />

Semendjajev Anna<br />

Semendjajev Boris<br />

Semendjajev Gaļina<br />

Semendjajev Ivans<br />

Semendjajev Jānis<br />

Semendjajev Jevgeņijs<br />

Semendjajev Katrīna<br />

Semendjajev Lidija, arī Apsīte Lidija<br />

Semendjajev Ljubomira<br />

Semendjajev Michail (Miķelis)<br />

Semendjajev Oļegs<br />

Semendjajev Olga, arī Artjuhova Olga<br />

Semendjajev Sergejs<br />

Semendjajev Sofija<br />

Semendjajeva Anzela (audžumeita)<br />

Serebrennikov,<br />

Serkoff A<br />

Serracin Ella<br />

Serracin Valentina<br />

Seuer Catharina<br />

Shewchenko Jakov<br />

Shewchenko Nikolai<br />

Shewchenko Polina<br />

Shewchuk Albert<br />

Shewchuk Arsenij<br />

Sieber Johannes<br />

Sieberer Carl<br />

Siegmund Anna Regina<br />

Siegmund Collmers<br />

Sieker Emil<br />

Siewert Karl<br />

Siggers August Alfred<br />

Siggers Kathleen Gladys<br />

1004 1005

Siksna Žoržs<br />

Simolin-Bathory, von A.<br />

Simonds Caroline, arī Moeller<br />

Simonds R.W.B<br />

Sims Edgars<br />

Širin Nikolai<br />

Skerst Gottlieb<br />

Skribanowitz Kurt<br />

Skudre Olga<br />

Škute Jānis,<br />

Šlippenbahs fon Ulrihs Heinrihs Gustavs<br />

Šļūka Daira<br />

Smit Joachim<br />

Smit Maria, arī Moeller<br />

Smit Oscar Ivan Eduard<br />

Šmits fon, J.<br />

Soost(en) von, Peter<br />

Soste K.<br />

Spārītis Ojārs<br />

Spasski Nikolai<br />

Specht Else<br />

Specht Justus<br />

Spiess Julius Robert<br />

Spiess Wilhelm<br />

Sprecht Junno<br />

Sprengel Marcel<br />

Springer Gottlieb,<br />

Springer Mstr.,<br />

Springerin,<br />

Springerin,<br />

Springorum Adele<br />

Springorum Friedrich<br />

Springorum Friedrich<br />

Springorum Friedrich<br />

Springorum Julie<br />

Springorum Mathilde Emilie<br />

Stabilnieks Uldis<br />

Stammer<br />

Stammsche<br />

Stanley Henry Morton<br />

Starck Leon<br />

Staris A<br />

Starner Horst<br />

Steading Beate Caroline Rosine<br />

Steding Carl Leonhard<br />

Steinbock Johann<br />

Steinert Amalie Charlotta<br />

Steinert Johann Friedrich<br />

Štemhena Katrīna<br />

Stender Alexander Johann<br />

Stender Gotthard Friedrich<br />

Stenders Johans<br />

Stenders Konrāds<br />

Stepanova Tatjana<br />

Sternenberg August<br />

Sternenberg Henriette<br />

Sternenberg Henriette<br />

Sternenberg Wilhelm<br />

Steutzel Samuel<br />

Steward Celia<br />

Steward John<br />

Steward Katie<br />

Steward Mimi<br />

Steward Wifred<br />

Stockinger Dorothea<br />

Stockinger Ulrike<br />

Stockinger Uta<br />

Stockinger Hans<br />

Stockinger Magdalena<br />

Stockinger Matthias<br />

Stockinger Wolfgang<br />

Stokes Sarah<br />

Stoll Karin<br />

Strich Heinrich,<br />

Stuart Emilie Sophie<br />

Stuart von Friedrich<br />

Sturm Juliane Pauline Lydia<br />

Sturmer (Stormer)Reinhold<br />

Sturmer Christian<br />

Sturmer Christianns<br />

Sturmer Daniels<br />

Sturmer Gottfried<br />

Sturmer Johann Bernhard<br />

Sturmer Johann Gottfried<br />

Stutzel Euphrosine<br />

Šuberts Haralds<br />

Sudholter Frieda<br />

Sudholter Wilhelm<br />

Šulcs Frīdrihs<br />

Šuvalovs Pēteris<br />

Švedkovs Aleksandrs Ivanovičs<br />

Švedkovs Ivans Viktorovičs<br />

Taisia<br />

Tanniks<br />

Taubner Charlotte<br />

Vertus Luca<br />

Vertus Max<br />

Vertus Radan<br />

Vicker Gabriel<br />

Vidiņš Ludvigs Davidodovičs,<br />

Vielroos Johann Heinrich<br />

Vietinghoff, von<br />

Vīksna Arnis<br />

Vilcāne Margarita<br />

Vincentius Petrus<br />

Vischer Karl<br />

Vītols Jurģis<br />

Vizbulis Juris<br />

Vogel Minna<br />

Voldemārs J.H.<br />

Vollbrecht Peter Georg Hermann<br />

Vollbrecht Anke<br />

Vollbrecht Erich Karl Hermann<br />

Vollbrecht Mette Gesine<br />

Vorndamme Ilse Wilhelmine<br />

Vorobjovs<br />

Vrangler Platon<br />

Vulfs<br />

Vulpius Anna Marie, arī Moeller<br />

Vulpius Johann<br />

Weitzenberg Julius Carl<br />

Wellertin An. Reg.<br />

Wellertin Reg.<br />

Werner Georg<br />

Werner Regina Dorothea<br />

Wernicke Johann Andreas<br />

Wernicke Johannes<br />

Westphal Emma<br />

Westphal Leopold<br />

Weymann Daniel<br />

Weymann Dorothea Wilhelmina<br />

Wieler Elen<br />

Wieler Oskar<br />

Wieler Rudolf<br />

Wiggert Angela<br />

Wilford Muriel<br />

Wilhelm Leopold<br />

Wilhelmine Anna<br />

Wilke Bertha<br />

Wilke Christel Anna Margarete, arī Moeller<br />

Wilke Louis<br />

Wilke Richard<br />

Willenbucher Therese, arī Valentini<br />

Wilmanns Richard<br />

Winkler Carl David, skat. Eggink Johann Leberecht<br />

Theodoricus Sebastian<br />

Wachtsmuth Alexsander Paul Carl Johann<br />

Wittig Ameliese Gertrud<br />

Thomas (stadtinspektor)<br />

Wagenknecht Christian Friedrich<br />

Wohlgemuth Albert<br />

Tichomirovs Nikolajs<br />

Wagenknecht Johanna Julia<br />

Wolf<br />

Tiesen Johann<br />

Tietenhausen<br />

Tihomirova Nadežda, arī Semendjajev Nadežda<br />

Tihomirovs<br />

Tīlkers J.<br />

Tomašūns Andris,<br />

Torims Hugo Janovičs<br />

Treumann Ruth (Ruthild)<br />

Trēziņa Māra<br />

Trofimovs Vladimirs<br />

Trubetzkoi Georg<br />

Turss Jānis,<br />

Tutiņš<br />

Ulmanis Kārlis<br />

Ungern-Sternberg<br />

Unterhaberberg Andreaein<br />

Vagris Jānis<br />

Vainio Jarmo<br />

Vainio Mika<br />

Vainio Mirjam (Vischer)<br />

Vainio Saara<br />

Valdhauers Kārlis<br />

Valentien Hermann<br />

Valentini Arthur<br />

Valentini Arthur Sigismund<br />

Valentini Aurelie<br />

Valentini Aurelie, arī Moeller<br />

Valentini Carl Georg Heinrich<br />

Valentini Fritz Eduard<br />

Valentini Gustav<br />

Valentini Gustav Emil<br />

Valentini Heinrich Siegmund<br />

Valentini Henriette<br />

Valentini Margaretha<br />

Valentini Natalie<br />

Valentini Sigismund<br />

Valters Nik.,<br />

Vanljarljarski Sophia<br />

Vecais Stenders, skat Stender Gotthard Friedrich<br />

Veidenbaums<br />

Veinbergs Konstantīns,<br />

Veismane Ilze<br />

Wagner<br />

Wagner Alfred<br />

Wagner Friedrich<br />

Wagner Friedrich Heinrich<br />

Wagner Johann Ernst<br />

Wagner Johann Friedrich<br />

Wagner Johann Tielmann<br />

Wagner Johanna<br />

Wagner Karl Eduard Hermann<br />

Wagner Louise Henriette<br />

Wagner Marie<br />

Wagner Marie<br />

Wagner Oscar Eduard<br />

Waldmann I.,<br />

Walter (Frau Stadtrath),<br />

Walter (Walther Christoph)<br />

Wassen Henry<br />

Wasserfordt Lucie Wilhelmine<br />

Watson Christabel<br />

Watson Henry Russel<br />

Weger Albrecht<br />

Weger Barbara<br />

Weger Heinrich Reinhold<br />

Weger Johann<br />

Weger Johann<br />

Weger Johann Christoph<br />

Weger Laurentius (Sr.)<br />

Weger Lorenz<br />

Weger Lorenz (Laurentius) (Jr.)<br />

Weger Magdalena<br />

Weger Maria Gertrud<br />

Wegner von Christoph<br />

Wehrland<br />

Wehrland Anna<br />

Weidner Clara<br />

Weigert vai Weihert Anna Marie<br />

Weingartner Brigitte<br />

Weingartner Hermann<br />

Weiss Edgar<br />

Weiss Michael<br />

Weiss Paul Christian<br />

Weitcenberg Carl Ernst<br />

Wolf Johann<br />

Wolfert Artur<br />

Wolkenau<br />

Wolter Freidrich Carl Heinrich<br />

Wolter Friedrich Wilhelm<br />

Wolter,<br />

Worms,<br />

Wosegien Christoph<br />

Zāmelis Eduards,<br />

Zanders Johann Wilhelm Adolph<br />

Zanders Mathilde Auguste Jakobine<br />

Zarins Julius<br />

Zariņš Klāvs<br />

Zedeļmeijer Marijas Mihailovnas<br />

Zelm Joh.<br />

Zelm Reinhard<br />

Zenthofer Johann Christian<br />

Zenthofer Luise, arī Moeller<br />

Zērs Andrejs (Андрей Данилович Зеер)<br />

Zers Emma<br />

Ziedonis Imants<br />

Ziegler Kurt<br />

Zigmunde Alīda<br />

Žīgurs Jānis<br />

Zilgalvis Jānis<br />

Zinnau Emilie Luise<br />

Zinnau Marie Sophie<br />

Zippel Carl Wilhelm August<br />

Zippel Carl Wilhelm August jr.,<br />

Zippel Louise Mathilde Charlotte<br />

Zippel Marie Mathilde Charlotte<br />

Zippel Wilhelm August Paul<br />

Zīvarts R.<br />

Žogla Artūrs,<br />

Zonnenburg Marianna<br />

Zumwinkel Johanna Sophie Elise<br />

Zunft Alfred<br />

Шафрановъ В.С.<br />

1006 1007

Mauriņš E., Svenne O., Frišmanis “Ludzas apriņķis senāk<br />

un tagad” Ludzas apriņķa Brīvības pieminekļa komitejas<br />

izdevums, 1935, 37. Lpp<br />

IZMANTOTĀS LITERATŪRAS RĀDĪTĀJS<br />

Mežotnes muiža”, 1993., 38.lpp<br />

Mihņevičs Iosif “Istoričeskij obzor sorokaletija Rišeļjebskago<br />

liceja s 1817 po 1857 god.”, Odesa, 1857., 23. Lpp<br />

Moeller Friedwald “Altpreussisches evangelisches<br />

Pfarrersbuch von Reformation bis zur Vertreibung im Jahre<br />

politiskais un tiesiskais stāvoklis Rīgā 1918-1940”, Rīga<br />

1945”, Hamburg, 1977., S.119.-120.<br />

Cправочная книга Курляндckoи губернии 1901”, 1901<br />

Moeller Friedwald, “Beitrage zur Geneologie des Geschlechts<br />

Mītava , 14. Lpp<br />

Moeller aus Konigsberg Pr.”, Kleinhof-Tapiau, 1932,<br />

Dērings Jūliuss “Ko es nekad negribētu aizmirst jeb<br />

Moeller Friedwald, Moeller Walter, “Beitrag zur Geneologie<br />

atmiņas no manas dzīves”, Rīga, LNA, 2016., 434 lpp, ISBN<br />

des Geschlechts Moeller aus Konigsberg/Pr”, 158. lpp.<br />

978-9984-836-04-1<br />

“Altprusische Geschlechterkunde Familienarhiv” Nr. 21,<br />

Diederichs V., Johann Heinrich Kant, “Baltische<br />

1967<br />

Monatsschift”, 1893. Bd. 40., Heft 9, S.535-562<br />

Moeller Walter, “Einleitung zur Geneologie des Geschlechts<br />

Latvijas pagasti, Preses nams, 2001., 123.lpp, ISBN<br />

Moeller”, 2.lpp, līdz šim nepublicētie dzimtas hronikas<br />

9984-00-412-0<br />

manusripta ievadvārdi, kuru oriģināls glabājas<br />

Fogele Sarmīte, “Johans Lēberehts Egginks”, Rīga, “Zinātne”,<br />

Darmštadtes arhīvā<br />

1994, ISBN 5-7966-0662-X, 17.-18. lpp<br />

Moeller Walter, “Johann Leberdit Eggink der baltische<br />

Vīksna Arnis, Šļūka Daira “Latvijas aptiekas 1357.-2002.”,<br />

Portrat und Historienmahler”, “Baltische hefte” Nr. 16, S.<br />

(nepublicētas enciklopēdijas manskripts)<br />

165-168, Hannover-Dohren 1970<br />

Drukātie avoti:<br />

Gailīte Zane, “Laika sijātās skaņas. Liepāja”, Rīga, 2012.,<br />

Otto Gustav, Die Apotheken und Apotheker Kurlands.<br />

Aдрес календарь Курляндckoи губернии 1908, 1908 107. lpp ISBN 978-9934-8141-2-9<br />

Bearbeitet von Dr. med. Gustav Otto. Mitau, 1915. S. 97.<br />

Mītava , 97. Lpp<br />

Garber Klaus, Kloke Martin, “Kulturgeschichte der<br />

Ozoliņa Dz. “Liepājas pilsētas pašvaldība 1877.-1913.”,<br />

Das “Zwischenmanuskript” zum Altpreusischen Baltischen Lander in der Fruen Neuzeit: Mit einem Ausblick<br />

Rīga, Zināte, 1990, ISBN 5-7966-0411-2<br />

evangelischen Pfarrerbuch, B.3, Hamburg, 2014., ISBN in die Moderne”, Tubingen, 2003. S.596<br />

Preinbergs Gunārs, “Latvijas veterinārārsti politisko<br />

978-3-931577-67-9<br />

Heintz Radmila, “Bertels dzimtas vēsture”, nepublicēts<br />

represiju dzirnās (1905-1975)”, 26. lpp. Rīga, 2007, ISBN<br />

Das “Zwischenmanuskript” zum Altpreussischen manuskripts, Sanktpēterburga, 2005<br />

987-9984-792-56-9<br />

evangelischen Pfarrerbuch, B.4, Hamburg, 2013., ISBN Herders Conversations-Lexikon, Freiburg im Breisgau<br />

Preinbergs Gunārs, “Latvijas veterinārārstu biogrāfiskā<br />

978-3-931577-64-3<br />

1857, Band 5, S. 367-368.<br />

enciklopēdija”, 32. lpp. Rīga, 2004, ISBN 9984-19-539-1<br />

Das “Zwischenmanuskript” zum Altpreussischen Hoheisel Arthur, Starck Leon, “Der landische Mittelstand<br />

Rigasches Adressbuch, 1901.,<br />

evangelischen Pfarrerbuch, B.5, Hamburg, 2013., ISBN in Kurland”, “Baltische Ahnen- und Stammtafeln” Nr. 16,<br />

Rigasches Adressbuch, 1910.,<br />

978-3-931577-65-0<br />

šķirklis “Nr. 1858 Moeller”, Koln 1991<br />

Schoen A., “Hausertypen in Libau”, “Libauscher Kalender<br />

Das Zwischenmanuskript” zum Altpreusischen Hoheisel Arthur, Starck Leon, “Der landische Mittelstand<br />

1909”, S.108.-111.<br />

evangelischen Pfarrerbuch, B.6, Hamburg, 2014., ISBN in Kurland”, “Baltische Ahnen- und Stammtafeln” Nr. 16,<br />

Simolin-Bathory A.v., “Biographische Skizze des Malers<br />

978-3-931577-67-4<br />

šķirklis “Nr. 1857 Moeller”, Koln 1991<br />

J.L.Eggink”, Sitzungsb. der Kurlandischen Ges. fur Lit.und<br />

Das “Zwischenmanuskript” zum Altpreussischen I десятилѣтіе, 1886-1896, жизни и дѣятельности<br />

Kunst aus den J. 1864 bis 1871. – Mitau, 1884, S. 176<br />

evangelischen Pfarrerbuch, B.7, Hamburg, 2013., ISBN перваго по времени въ Прибалтійской окраинѣ,<br />

Simson Paul, “Geschichte der Stadt Danzig bis 1626”<br />

978-3-931577-68-1<br />

Русскаго реальнаго училища императора Петра I въ г.<br />

Scientia-Verlag, 1967,<br />

Kuldīga arhitektūra un pilsētbūvniecība, Kuldīgas pilsētas Ригѣ : историческій очеркъ / состав. В.С. Шафрановъ.<br />

Spārītis Ojārs, “Dažas Mēdemu dzimtas projektu kolekcijas<br />

pašvaldība, 2013., 321.-322.lpp<br />

Izdota 1896. g. Rīgā, 66.-67.lpp<br />

rosinātas pārdomas Latvijas klasicisma arhitektūras<br />

Riga und seine Bauten, Riga, 1903., S.407.-408.<br />

Izceļojušo vācu tautības pilsoņu saraksts, 1320. lpp., 1940.,<br />

jautājumos”, “Elejas pils”, Rīga, Rundāles pils muzejs,<br />

Senata Civila Kasacijas Departamenta spriedumi. 1927., Rīga<br />

1992., 110.-116.lpp<br />

Tieslietu ministrija, 1928, 17.-20. Lpp<br />

Kant Immanuel. Briefwechsel, bd.1, S.184<br />

Staris A. “Skolas un izglītība Rīgā no sendienām līdz 1944.<br />

Вся Россiя, 1913 год, Kijeva, 1913, 243.-244. Lpp<br />

Heinz Kathe, “Die Wittenberger Philosophische Fakultät<br />

gadam.” Lielvārde, Lielvārds, 2000, 91., 100.-101.lpp<br />

Общий список офицерских чинов Русской 1501–1817.” Böhlau, Köln 2002, ISBN 3-412-04402-4<br />

Svenskt Biografiskt Lexikon, Band 28, Stockholm<br />

Императорской Армии. Составлен на 1 января 1909 Krug Leopold, “Die preussische Monarchie: topographisch,<br />

1992.-1994., 63.-78. lpp<br />

года. (Военная типография в здании Генерального statistisch und wirthschaftlich dargestellt”, Berlin, 1833.<br />

Tooms Viljards, “Liepājnieku biogrāfiskā vārdnīca”, Liepāja<br />

штаба) , 1909.<br />

Lancmanis Imants, “Iecavas muiža”, Rundāles pils muzejs,<br />

2012., <strong>30</strong>2. lpp.<br />

Опыт проектирования драматических театров, 2001., 32.-33.lpp ISBN 9984-9098-8-3<br />

UA-Halle. Dekanatsbuch der Philosophischen Fakultät. 2<br />

Сост. архит. Меллер В. А., инж. Щепетов Б. В.; Ком. по Lancmanis Imants, “Jelgavas pils”, Zinātne, 2006., 81.-82.<br />

Haupt Viktor, “Von Petersburg bis Panama. Die Genealogie<br />

делам искусств при Совете министров СССР. Трест lpp<br />

der Familie Kant”, 2015.,<br />

“Теапроектстроймонтаж” 1948<br />

Lancmanis Imants, “Der kurlandische<br />

Waldmann I., Negotin J., “Aļbom imatrikuļirovannija<br />

Album Academicum der Kaiserlichen Universität Dorpat. Gouvernementsarchitekt Heinrich Eduard Dicht”, Studien<br />

v Derptskom, niņe Jurjevskom Veterinarnom institute<br />

Bearbeitet von A. Hasselblatt und Gustav Otto. Dorpat, zur Kunstgeschichte un Estland un Lettland, Hamburger<br />

1848-1898”, 265. lpp. Jurjev (Tartu), 1898<br />

1889. (Nr.14256)<br />

Gesprache, Hehft 14, S. 137.-152., Kiel 1995<br />

Wassen Henry, “Odhner History. An Ilustrated chronicle<br />

Album fratrum Rigensium. Ein Beitrag zur Baltischen Latvijas mākslas vēsture”, Pētergailis, 2001., 161.-165.lpp<br />

of “A machine to count on””, 39.- 47. lpp, Gothenburg,<br />

Personenkunde. 1910., Ieraksts Nr. 224.<br />

ISBN 9984-33-045-1<br />

Sweeden, 1951<br />

Baltischer Biographischer Index”, sastādītājs Axel Latvijas medicīniskā personāla saraksts. R., 1923., 1924.,<br />

Zigmunde Alīda, “Rīgas Tehniskās universitātes ēka<br />

Frey, 1 sējums, 167.lpp, Munchen, Saur, 1999. ISBN 70.lpp<br />

Kronvalda bulvārī 1 gadsimtu gaitā”, The Humanites and<br />

3-598-33848-1<br />

Latvijas Republika 10 pastāvēšanas gados”, rakstu krājums,<br />

Social Science. History of Science and Higher Eduaction,<br />

Bastemeyer Gabriele, “Memel-Jahrbuch” für das Jahr Rīga 1928., 152.lpp<br />

2016/26, 13.lpp<br />

2005., Selbstverlag Manfred Malien 24211, Preetz<br />

Lexikon Liv- und Kurlandischer Baumeister, Bauhandwerker<br />

Zilgalvis Jānis “Mācītājmuižas Latvijā”, Elpa, 2002.,<br />

Bēms Romis, “Nedaudz par Johana Lēberehta Egginka und Baugestalter von 1400 -1850”, sastādītājs Paul Campe,<br />

104.-108..lpp<br />

darbiem”, “Latviešu tēlotāja māksla” (sast. S.Cielava) Rīga, 387.-388.lpp, Stockholm, 1951<br />

Барановский Г. В. “Юбилейный сборник сведений о<br />

“Liesma”, 1980., 167.-176.lpp<br />

Lielā Padomju enciklopēdija<br />

деятельности бывших воспитанников Института<br />

Bēms Romis, “Skopie lauri”, “Apceres par Latvijas mākslu Lubker L., Schroder H., “Lexicon der Schleswig-Holstein,<br />

гражданских инженеров (Строительного училища)<br />

simt gados” Rīga, “Zinātne”, 1984.<br />

Lauenburg und Eutinischen Schrifttsteller von 1796 bis<br />

1842—1892.” СПб.: Изд-во Ин-та гражд. инженеров,<br />

Boldāne Ilze, Ķeruss Jānis “Krievu un vācu minoritātes 1828,” B.1, AvD<br />

1892., c. 216<br />

draudzes baznīcas grāmata, 98. (101. lpp)<br />

1008 1009<br />

Глиноецкий Н.П. Исторический очерк Николаевской<br />

академии Генерального штаба, СПб., 1882<br />

Кривский, Александр Иванович, “Двадткатилетие<br />

деятельности врачей, окончивсин курс в Имперской<br />

Медико-хирургической Академии в 1868 году”,<br />

Санкт-Петербург : типо-лит. Р. Голике, 1893<br />

Люди и судьбы. Биобиблиографический словарь<br />

востоковедов-жертв политического террора в<br />

советский период. СПб. 2003<br />

Почта // Экономическая история России с древнейших<br />

времен до 1861 г.: Энциклопедия. — М.: РОССПЭН,<br />

2009. — Т. 2. — С. 359—364.<br />

Пушкин А. С. , СОБРАНИЕ СОЧИНЕНИЙ. в 10 тт., Т.<br />

5, 86 cтp. Moskva, 1960<br />

Сергеев С.В., Долгов Е.И. ВОЕННЫЕ ТОПОГРАФЫ<br />

РУССКОЙ АРМИИ, 207. Lpp, 2001, SiDiPress,<br />

Sanktpēterburga<br />

Серков А. И. Русское масонство, 1731—2000.<br />

Энциклопедический словарь. — Москва, 2001<br />

Список Генерального штаба, 1.07.1905<br />

Чехов А. П. Сочинения в 18 томах // Полное собрание<br />

сочинений и писем в <strong>30</strong> томах. — М.: Наука, 1978. — Т.<br />

14/15.<br />

Шмаглит Р. Г., Белое движение 900 биографий<br />

крупнейших представителей русского военного<br />

зарубежья<br />

Руммель В. В., Голубцов В. В. Родословный сборник<br />

русских дворянских фамилий. — С.-Петербург:<br />

Издание А. С. Суворина, 1886. — Т. 1. — С. 580. — 627<br />

с. -<br />

Глезеров Сергей Вокруг Петербурга. Заметки<br />

наблюдателя, Litres, Sanktpetersburg, 2017.<br />

Альбов Александр От абака до кубита + история<br />

математических символов, c. 162., 2017<br />

Documents of Life and Activity of the Nobel Family 1801<br />

– 1932, Edited by Prof. A.I. Melua, p. 8, Vol.15, 2014,<br />

Humanistica. ISBN 978-5-906140-13-5,<br />

Baznīcu grāmatas:<br />

Taufbuch der Festung Friedrichsburg (vom 1.Advent 1769.<br />

-1770.)<br />

Taufbuch der Festung Friedrichsburg (1774.)<br />

Arhīvu fondu materiāli:<br />

Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Veterinārās<br />

medicīnas muzejs, K.Ātrena fonds<br />

Ogres Vēstures un mākslas muzejs, “Ikšķiles aptiekas<br />

uzziņas kartiņa” bez Nr.<br />

Darmštadte<br />

Deutsch-Baltische Gesellschaft arhīvs Darmštadtē, Valtera<br />

un Frīdvalda Melleru fonds<br />

Latvija<br />

LVA 1968. fonds, 2. apraksts,“V.Mellera krimināllieta Nr.<br />

P-8589”,<br />

LVA 1987. fonds, 1. apraksts “Represētās personas lieta<br />

Nr. 16519”<br />

LVA 1987. fonds, 1. apraksts “Represētās personas lieta<br />

Nr. 17759”<br />

LVVA 7175. fonds, 1 apraksts, 1186. lieta<br />

LVVA 1. fonds, 5. apraksts, 21. lieta<br />

LVVA 1. Fonds, 6. Apraksts, 4126. lieta<br />

LVVA 1100. Fonds,13. apraksts, 820. lieta, 187. Lpp<br />

LVVA 1<strong>30</strong>3. fonds, 2. apraksts, 76. lieta, 8.lpp<br />

LVVA 1426. fonds, 3. apraksts, lieta Nr.118-Cf-V<br />

LVVA 1773. fonds, 2. apraksts, lieta Nr.98, 36.lpp<br />

LVVA 235. fonds, 1. apraksts, lieta Nr. 167.,<br />

LVVA 235. fonds, 1. apraksts, lieta nr. 18, Durbes Ziemeļu

LVVA 235. fonds, 1. apraksts, lieta nr. 62, Grobiņas vācu<br />

draudzes baznīcas grāmata, 109. lpp<br />

LVVA 235. fonds, 2. apraksts, 2064. lieta, Sīķeles baznīcas<br />

grāmata, 146.lpp<br />

LVVA 235. fonds, 2. apraksts, 965. lieta “Jelgavas<br />

Sv.Trīsvienības pilsētas vācu draudze”, 26. Lpp<br />

LVVA 235. fonds, 2. apraksts, lieta Nr. 1120, “Kuldīgas<br />

vācu draudze”<br />

LVVA 235. fonds, 2. apraksts, lieta Nr. 2284, “Valtaiķu<br />

draudze”<br />

LVVA 235. fonds, 5. apraksts, lieta Nr. 89.,<br />

LVVA 2782. fonds, 1. apraksts, 172. Lieta<br />

LVVA 2782. fonds, 1. apraksts, 238. lieta<br />

LVVA 2996. fonds, 17. apraksts, lieta Nr. 10088.<br />

LVVA 4038. fonds, 2. apraksts, 2173. lieta 72.-76.lpp<br />

LVVA 412. Fonds, 5. Apraksts, 284. lieta<br />

LVVA 4958. fonds, 1. apraksts, 2772. lieta,<br />

farmaceita-provizora reģistrācijas lapa Nr. 245/98<br />

LVVA 5759. fonds, 2. apraksts, 694. lieta<br />

LVVA 5759. fonds, 2. apraksts, lieta nr. 1015, “Ostbaltisches<br />

Künstlerlexikon” von Julius Döring bearbeitet. I. Bd. A bis<br />

G., S. 141.<br />

LVVA 581. Fonds, 1. Apraksts, 644. Lieta<br />

LVVA 586. Fonds, 1. Apraksts, 1703. lieta<br />

LVVA 586. Fonds, 3. Apraksts, <strong>30</strong>8. Lieta un 97. Fonds, 1.<br />

Apraksts, 125. lieta<br />

LVVA 640. Fonds, 3. Apraksts, 794. lieta<br />

LVVA 96. Fonds, 1. Apraksts, 4708. Lieta<br />

LVVA 97. fonds, 1. apraksts, 20<strong>30</strong>. Lieta<br />

LVVA, 4028. fonds, 2. apraksts, 2173. lieta, 72-76. Lpp<br />

LVVA, 4038. fonds, 2. apraksts, 2173. Lieta<br />

LVVA, 6999. fonds, 44. apr., 491. Lieta, 78.lpp<br />

LVVA, 97. fonds, 1. apr., 59. lieta, 47. lpp.<br />

LVVA, 97. Fonds, 1. apraksts, 1800. lieta, 94. Lpp<br />

Rīgas Būvvaldes arhīvs 2761. fonds, 3. apraksts, lieta Nr.<br />

3847<br />

Krievija:<br />

РГВИА 409. Fonds, 2 apraksts, 40460 II lieta, lit. 8<strong>30</strong><br />

РГВИА. Ф.409. Оп.1. Д.131533. П/с 80-112/46. Л.229-232<br />

(послужной список 1900 г.)<br />

РГВИА. Ф.400. Оп.9. Д.34151. Л.2-3об<br />

РГВИА. Ф.400. Оп.9. Д.34151. Л.4.<br />

РГВИА. Ф.400. Оп.9. Д.34151. Л.11-11об<br />

РГВИА. Ф. 409. Оп.1, Д.184987<br />

Центральный архив СА, фонд 325, дело 59 и фонд 404,<br />

дело 81<br />

Igaunija:<br />

ERA, 402. fonds, 1.apraksts, 17372. lieta<br />

ERA, 404. fonds, 1.apraksts, 2494. Lieta<br />

ERA, 402. fonds, 2. apraksts, 16932. Lieta<br />

ERA 402. fonds, 2. apraksts, 16933. lieta<br />

ERA 402. fonds, 2. apraksts, 16935. lieta<br />

AM.77.1.8. Taufzettel von Karl Gustav Moeller, Eesti<br />

Ajaloomuseum kolekcija Tallinā,<br />

AM.77.1.8. Attestation des Postmeisters Martin Benjamin<br />

Moeller, herausgegeben von der Revisionsexpedition<br />

des Livlandischen Kameralhofes, Eesti Ajaloomuseum<br />

kolekcija Tallinā,<br />

Ģimenes arhīvu materiāli<br />

Olgas Kurbatovas vēstule Dmitrijam Melleram (ap 1960.<br />

gadu)<br />

Iestāžu izziņas<br />

Ludzas novada Dzimtsarakstu nodaļa. Miršanas reģistrs<br />

Nr. 2a 1, 2008. gada 9. Aprīlī<br />

Ludzas novada Dzimtsarakstu nodaļa. Miršanas reģistrs<br />

Nr. 1a 1, 2008. gada 8.janvārī<br />

Ludzas dzimtsarakstu nodaļa. Dzimšanas reģistrs 1928.<br />

gadam, ieraksts Nr. 366 1928. gada 24. Decembrī<br />

Ludzas pilsētas dzimtsarakstu nodaļa. Dzimšanas reģistrs<br />

19<strong>30</strong>. gadam, ieraksts Nr. 74 19<strong>30</strong>. gada 16. jūlijā<br />

PSRS Iekšlietu Tautas Komisariāts Civilstāvokļa aktu daļa.<br />

Dzimšanas akta ieraksts Nr. 20 1941. gada 7. Martā<br />

Latvijas Republikas Centrālais Valsts Vēstures arhīvs,<br />

“Izziņa Nr. 3-11/1008”, izsniegta 1991. gada 8. Jūlijā<br />

Latvijas Republikas Centrālais Valsts Vēstures arhīvs,<br />

“Izziņa par dzimšanas reģistrāciju Nr. 3-11/1008a”,<br />

izsniegta 1991. gada 8. Jūlijā<br />

LR Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta<br />

2016. gada 5. septembra izziņa Nr. 16.3-1/M-293/1192<br />

Publikācijas presē<br />

“Latviešu avīzes” Nr. 7 “Kurzemē”, 1901. gada 23. Janvāris<br />

“Libausche Zeitung” Nr. 284 “Kurland”, 1906. Gada 9.<br />

Decembris<br />

“Libausche Zeitung” Nr. 57., 1861. gada 18. maijs<br />

“Rigasche Zeitung” Nr. 148., 1911. gada 2. Jūlijs<br />

“Rigasche Zeitung”, Nr. 2, 1915. gada 3. janvāris, 3. lpp<br />

“Tēvija” Nr. 20 “Jelgavas notikumi”, 1912. gada 16.<br />

februāris<br />

Allgemeine deutsche Zeitung fur Russland” Nr 216., 1817.<br />

gada 8. septembris, 1.lpp.<br />

Allgemeine deutsche Zeitung fur Russland” Nr 87., 1820.<br />

gada 10. aprīlis, 1.lpp.<br />

Balss” Nr. 123., 1906. gada 2. Jūnijs<br />

Balss” Nr. 148., 1906. gada 22. Jūlijs<br />

Balss” Nr. 281., 1906. gada 28. Decembris<br />

Baltijas vēstnesis” Nr. 139., 1902. gada 22. jūnijs<br />

Laikraksts “Valdības vēstnesis” Nr. 251, 1939. Gada 4.<br />

Novembrī<br />

Laikraksts “Valdības vēstnesis” Nr. 276., 1926. gada 9.<br />

decembris, 1. lpp.<br />

Laikraksts “Valdības vēstnesis” Nr. 281, “Rīgā”, 1924. gada<br />

10. Decembris<br />

Laikraksts “Valdības vēstnesis” Nr. 33, “Ludzas pilsētas<br />

valdes paziņojums”, 1939. gada 9. Februārī<br />

Laikraksts “Valdības vēstnesis” Nr. 76, “Iecelšanas”, 1927.<br />

gada 31. marts<br />

Laikraksts “Valdības vēstnesis” Nr. 81, “Ludzas pilsētas<br />

valde”, 1931. gada 14. Aprīlis<br />

Laikraksts “Zemgales balss” Nr. 151., 1939. gada 10. jūlijs,<br />

3. lpp.<br />

Ogres Ziņas” Nr. 148., 1937. gada 21. augusts<br />

Padomju Latvija” Nr. 25., 1940. gada 7. septembris<br />

Parčinskis Oļģerts “Nopelniem bagātais veterinārārsts<br />

Kārlis Ātrens – praktiķis, ierēdnis, skolotājs un<br />

vēsturnieks”, Veterinārais žurnāls Nr.1/2013 (99)<br />

Rīgas pilsētas Policijas avīze Nr. 271., 1897. gada 16.<br />

Decembris<br />

Rigasche Rundschau” Nr. 253, 1927. gada 9. Novembris<br />

Rigasche Stadtblatter” Nr. 13, 1902. gada 28. Marts, 108.<br />

lpp<br />

Rigasche Zeitung” nr. 242, 1911. gada 21. oktobris, 3.lpp<br />

Rigasche Zeitung” Nr. 54., 1851. mada 7. marts<br />

Valdības vēstnesis” Nr. 14., 1935. gada 17. janvāris, 5. lpp<br />

Valdības vēstnesis” Nr. 267, 1939. gada 24. novembrī<br />

Vīksna A. “Farmaceita nominācija Latvijā” // Materia<br />

Medica, 1995, 1. nr., <strong>30</strong>.–32. lpp.<br />

Vīksna Arnis, “Ogres rajons”, žurnāls “Veselība” Nr. 9.,<br />

1988.<br />

Žurnāls “Latvijas veterinārārstu žurnāls” Nr. 02-03,<br />

“Latvijas veterinārārstu biedrības 1936. gada pārskats”,<br />

1937. gada 1. Janvāris<br />

Žurnāls “Latvijas veterinārārstu žurnāls” Nr. 1, “Latvijas<br />

veterinārārstu biedrības pilna gada sapulce 1937. gada<br />

3.aprīlī”, 1938. gada 1. Februāris<br />

Разведчик, №845, 15.01.1907<br />

Laikraksts “Daugavas vēstnesis” Nr. 21, “Ludzas<br />

atbrīvošanas 20. gada diena”, 1940. gada 26. Janvārī<br />

Laikraksts “Brīvā zeme” Nr. 251, “Sadursmes ar nelūgtiem<br />

alus dzērājiem”, 1938. gada 4. Novembrī<br />

Laikraksts “Iekšlietu ministrijas vēstnesis” Nr. 121., 1927.<br />

gada 5. jūlijs, 3. lpp.<br />

Laikraksts “Jaunākās ziņas” Nr. 114, “Smaga katastrofa ar<br />

ugunsdzēsēju automašīnu Ludzā”, 1936. gada 22. Maijā<br />

Laikraksts “Jaunākās ziņas” Nr. 265., 1939. dada 22.<br />

novembris, 1.lpp.<br />

Interneta avoti:<br />

Laikraksts “Jelgavas ziņotājs” Nr. 73., 1991. gada 8. maijs,<br />

www.adressbuecher.genealogy.net<br />

3. lpp.<br />

www.bbf.dipf.de<br />

Laikraksts “Latvijas kareivis” Nr. 120., 1938. gada 29.<br />

www.bdmhistory.com<br />

maijs, 2. Lpp<br />

www.cowley.addr.com<br />

Laikraksts “Latvijas kareivis” Nr. 21, “Ludzas atbrīvošanas<br />

www.daugrc.edu.lv<br />

atcerē”, 1939. gada 26. Janvārī<br />

www.digital.staatsbibliothek-berlin.de<br />

Laikraksts “Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija<br />

www.dokumente.ios-regensburg.de<br />

Ziņotājs” Nr. 41, “Ludzas pilsētas pašvaldības uzraudzībai<br />

www.eastprussia.ru<br />

pakļauto nekustamo īpašumu saraksts”, 1940. gada 17.<br />

www.elatma2008.narod.ru<br />

oktobrī<br />

www.familysearch.org<br />

Laikraksts “Latvis” Nr. 1423, “Rīgā”, 6. lpp. 1926. gada 9.<br />

www.feb-web.ru<br />

Jūlijs<br />

www.fiddlebase.jimdo.com<br />

Laikraksts “Latvis” Nr. 281, “Latgales veterinārārstu<br />

www.forum.panzer-archiv.de<br />

apsriede”, 1921. gada 7. Oktobris<br />

www.freunde-kants.com<br />

Laikraksts “Libausche Zeitung”, Nr. 58, 1882. gada 12.<br />

www.gedbas.genealogy.net<br />

marts<br />

www.geni.com<br />

Laikraksts “Liepājas pastnieks” nr. 11., 1877. gada 6. jūlijs<br />

www.gwar.mil.ru<br />

Laikraksts “Liepājas pastnieks” Nr. 3, 1877. gada 11. Maijs<br />

www.gwar.mil.ru<br />

Laikraksts “Tēvija” Nr. 120, “Daugavpils apgabaltiesas 1.<br />

www.heidermanns.net<br />

civilnodaļa”, 1941. gada 18. Novembrī<br />

www.irliepaja.lv<br />

Laikraksts “Valdības vēstnesis” Nr. 111, “Iecelšanas un<br />

www.kuldiga.biblioteka.lv<br />

atvaļinājumi”, 1936. gada 18. Maijs<br />

www.lexikon-der-wehrmacht.de<br />

Laikraksts “Valdības vēstnesis” Nr. 115, “Ludzas pilsētas<br />

www.lorenz.st<br />

valde”, 1939. gada 24. Maijā<br />

www.lvva-raduraksti.lv<br />

Laikraksts “Valdības vēstnesis” Nr. 192, “Ludzas pilsētas<br />

www.manasvietas.blogspot.de<br />

valde”, 1928. gada 27. Augusts<br />

www.masonicum.lv<br />

Laikraksts “Valdības vēstnesis” Nr. 2<strong>30</strong>, “Ziņas par liellopu<br />

www.medalirus.ru<br />

mēra gaitu Daugavpils apriņķī, Pridruiskas pagastā,<br />

www.mek.az<br />

Lupandas sādžā”, 1921. gada 11. Oktobris<br />

www.news.lv<br />

1010 1011<br />

www.periodika.lv<br />

www.pomeranica.pl<br />

www.redzet.lv<br />

www.regiment.ru<br />

www.ria1914.info<br />

www.ru.rodovid.org<br />

www.rundale.net<br />

www.rundale.net<br />

www.russkije.lv<br />

www.tournet.lv<br />

www.tournet.lv<br />

www.vesture.eu<br />

www.visitdaugavpils.lv<br />

www.vts.mybb.ru<br />

www.wikipedia.org<br />

www.zudusilatvija.lv<br />

http://www.citywalls.ru

APZĪMĒJUMI UN SAĪSINĀJUMI<br />

ĢEOGRĀFISKO VIETU RĀDĪTĀJS<br />

* dzimšana (datums-mēnesis-gads)<br />

† miršana (datums-mēnesis-gads)<br />

[] apglabāšana (datums-mēnesis-gads)<br />

APSR Autonomā Padomju sociālistiskā republika CK<br />

Centrālā komiteja<br />

Dzim. Dzimis/-usi<br />

Geb. Geboren (dzimis/dzimusi, vācu val.)<br />

LKP Latvijas komunistiskā partija<br />

PSRS Padomju Sociālistisko republiku savienība<br />

Pēc Austrumprūsijas okupācijas 1945. gadā un tās Georgenswalde (Samland)<br />

sadalīšana sstarp Poliju un Krieviju, vairumam apdzīvoto Gerdauenas (Gerdauen)<br />

vietu tika mainīti nosaukumi, kas mūsdienās rada zināmas Germehnen, Ksp. Schaaken, Ostpreussen<br />

grūtības šo vietu identificēšanā. Dažkārt viens ģeogrāfiskais Gluschen<br />

nosaukums ir atrodams pat vairākos Austrumprūsijas Gotha<br />

novados, tādēļ, lai atvieglotu ar dzimtas vēsturi saistīto Gr.Labehnen bei Kreutzburg<br />

ģeogrāfisko vietu identificēšanu, ir izveidota šī tabula, kas Gr.Skaisgrirren (Krs.Niederung)<br />

sniedz priekšstatu par ģeogrāfisko nosaukumu izmaiņām. Grīsenā (Griessen)<br />

Gros Gerhardswalde Lielgerhardsvaldē<br />

Allenberg bei Wehlau Znamenska<br />

Grosenhainas (Grossenhain)<br />

Bagdohnen Šeikino Шейкино<br />

Grūnhaijenā (Grunhayn)<br />

Uranienhof, muižā pie Insterburgas mūsdienās vairs Gut Mellage beu Marienfeld, Krs.Warensdorf/Westf<br />

neeksistē<br />

Gut Schonwiese, Krs. Gerdauen, mūsdienās – Simowskoje<br />

Domnau Domnavo Домново<br />

Krievijā<br />

Dawillen Dovila<br />

Hameln<br />

Stalingrad Volgrograd<br />

Hammeras muiža (gut Hammer, Krs. Rummelsburg<br />

Gros Gerhardswalde Niederungas novadā, kas robežojās Hattersheimā (Hattersheim<br />

ar Margenu. Mūsdienās tuvākā apdzīvotā vieta ir ciemats Heinrichwalde (Krs.Niederung) Heinrihsvaldi<br />

“Ohotnoje”.<br />

(Heinrihswalde, mūsdienās Slavska (Славск),<br />

Aachen<br />

Helēnenhofas (Helennenhof, Krs. Braunsberg).<br />

Bjalostoka Bialystock<br />

Henriettenhof, kas eksistēja līdz 1945. gadam (līdz tam tas<br />

Bromberga Bydgoszcz<br />

bija zināms kā Forverka (Vorwerk)).<br />

Gumbinnen Guseva<br />

Hiršbergu (Hirschberg),<br />

Gros Lindenau Ozerki Zehlaubruch purva apkaimē Hohenaun b. Rathenow<br />

(Озёрское болото)<br />

Holzminden<br />

Finkenhof, Pr.<br />

Ištadegas (Ischdaggen, Krs. Isterburg, mūsdienu<br />

Halenenhof (Krs. Braunsberg<br />

Ļermontovo (Лермонтово), (no 1938. Līdz 1946. gadam<br />

Allšteinā (Allstein),<br />

pazīstama arī kā Branden)<br />

Altgrossgarten<br />

Jāgerišķiem (Jagerischken<br />

Angerburg<br />

Jeksterkenā (Jecksterken), kas mūsdienās ir Lietuvas<br />

Arnsberg<br />

teritorijā esoša neliela apdzīvota vieta Jekšterkiai, kurai<br />

Backeln, (Kirchspiel Laptau<br />

tuvākā lielākā apdzīvotā vieta ir Šilgaliai pilsētiņa.<br />

Bad Salzelmen<br />

Jerihovā (Jerichow, Krs.Genthin, Saksijā<br />

Ballgarden<br />

Jesau<br />

Berendt<br />

Jewenstedt<br />

Bergisch – Gladbach<br />

Johanneschtal<br />

Berlin<br />

Johannisburgā (Johannisburg, mūsdienās Pisz pilsēta<br />

Biebrich<br />

Polijā)<br />

Birkenfeldē<br />

Johannistal (krs.Gumbinnen)<br />

Brēmene<br />

Jūvendā pie Jaungrābenas (Juwendt, mūsdienās – Razino<br />

Ceisgendorfas muižu (Gut Zeisgendorf bei Dirschau arī – Разино<br />

Gr.Zeisgendorf<br />

Kalkeimā (Kalkeim, Heiligenwalde apkaimē, mūsdienās –<br />

Chemnitz<br />

Gruševka - Грушевка).<br />

D-Zug Gottingen/Bielefeld<br />

Kallisten, Krs. Mohrungen<br />

Dameraušas (Damerauschen) vējdzirnavās pie Šākenas Kanditenes muižai (Gut Kanditten) pie Kreicburgas<br />

(Schaaken),<br />

(Kreutzburg).<br />

Danzig<br />

Karklauken<br />

Destedt uber Braunschweig<br />

Kelkheim/Taunus<br />

Detumā (Dettum<br />

Kēnigsberga<br />

Didlakenas (Didlacken) zemes un kroga īpašnieka<br />

Kiel<br />

Dresden<br />

Kiršapenā (Kirschappen<br />

Dringenberg/Westf<br />

Kl.Ilmsdorf, Krs. Wehlau<br />

Durango/Mexiko \<br />

Kl.Montau/Wpr<br />

Dvariškenas (Dwarischken) muiža<br />

Kleinwulkow/Kreis Jerichow<br />

Elbingas (Elbing<br />

Knauten (mūsdienu Prudki Прудки)<br />

Fahrdorf, Krs. Schleswig<br />

Koblenzas (Coblenz<br />

Finkenhof Krs.Friedland<br />

Kolberga<br />

Fischhausen<br />

Konigdē (Konnigde),<br />

Freiwalde<br />

Korschen<br />

Fridrihsburga<br />

Koslinā (Koslin),<br />

Gallehnen, Pr.Eylau<br />

Kozlinā (Koslin, mūsdienu Koszalin Polijā),<br />

Garlipā (Garlipp, Krs. Stendal<br />

Krāmenzē (Cramensee), starp Hammeršteinu<br />

Gassen (Krs.Niederung)<br />

(Hammerstein) un Šlohavu pie Konicas (Schlochau bei<br />

1012 1013

Konitz).<br />

Kraupiškenas (Kraupischken, mūsdienās Uļjanovo<br />

Ульяново)<br />

Kreišūlenā (Kryschulen, Krs.Stalluponen)<br />

Kringittenā Zāmlandē (Kringitten, Samland, mūsdienās<br />

Romanovo Романово).<br />

Kuczborowo Kuczborovā (Kuczborowo, arī Kucborowo<br />

vai Konradstein, mūsdienās pilsēta Polijā<br />

Kuršena (Kurschen, mūsdienās – Kuršeliai Lietuvas<br />

teritorijā, netālu no Klaipēdas<br />

Langscheid<br />

Laptavā (Laptau in Transsau), mūsdienās Muromskoje<br />

Муромское<br />

Laukiškenā (Laukischken Aulowonen<br />

Lautiškenas (Lautischken)<br />

Liel-lābenenas (Gr.Labehnen) muižā pie Kreicburgas<br />

Lihtenhāgenas mūsdienu Jabloņevkas ciemats<br />

(Яблоневка)). – ir drupas<br />

Lippstadt<br />

Lobertshof, Krs. Labiau<br />

Lomžas (Lomse<br />

Lötzen<br />

Ludwigsort, Krs.Heiligenbeil<br />

Magdeburg<br />

Mallwischken Mālviškenas muiža atradās 18 km attālumā<br />

no Pillkallenas (mūsdienās - Dobrovoļskas).<br />

Mānsfelde (Mahnsfeld<br />

Matcutkemenas (Matzutkehmen) muižas un dzirnavu,<br />

Matzukehmen), jo Gumbinnenas novadā eksistēja muiža<br />

ar nosaukumu “Matzutkehmen”, kas mūsdienās zināma kā<br />

Rečica - Речица<br />

Matzicken bei Heydekrug<br />

Mazdekstenā (Klein Dexten, mūsdienu Fūrmanovo –<br />

Фурманово<br />

Mēmelē (Klaipēdā<br />

Merseburg Sachsen-Anhalt<br />

Mikalbūdas (Mikalbude) muižu Darkehmens<br />

(Darkehmen, mūsdienās Ozerska Озёрск) novadā,<br />

Iespējams, vācu pētījumos Mikalbūdas nosaukums ir<br />

norādīts kļūdaini, jo šajā novadā ir atrodama Milhbūde<br />

(Milchbude, mūsdienās – Ļesņičje Лесничье<br />

Millūnenā (Milluhnen, Krs. Stalluponen<br />

Millūnenas muižu, kā arī tās palīgmuižas Kerstupenu<br />

(Kerstuppen) un Junkervaldi (Junkerwald). Karlstadt<br />

Moltkestein bei Rendsburg).<br />

Monheim (Niederrein<br />

muiža Lukovā (Lukow i.d.Mark).<br />

Mūlhauzenas (agrāk – Mühlhausen, Krs.Pr.Holland,<br />

mūsdienās Mühlhausen/Thüringen<br />

Nassau<br />

Nauszēdenā (Nausseden, Krs. Heiligenbeil<br />

Neheim-Husten<br />

Niebudzenas (Niebudsen, mūsdienās Krasnogorskoje)<br />

Oppeln (Oberschles<br />

Osterholz<br />

Passenheim<br />

Pillau<br />

Pillkallenas (mūsdienās – Dobrovoļska)<br />

Piricas (Pyritz)<br />

Pogutken<br />

Pokraken (Krs. Tilsit, mūsdienās Leninskoje pilsēta)<br />

Pomedien Špicēnā (Spitzen), kas atrodas netālu no<br />

Šlodenas (Schlodien mūsdienās ir Gladišče – Gładysze<br />

Polijā).<br />

Popelkenā (Popelken Krs. Labiau, mūsdienās Visokoje<br />

Высокое), Margen krs. Niederung<br />

Postnikā (Postnicken<br />

Pr.Eylau<br />

Pr.Stargard<br />

Prietzen b.Havelberg<br />

1014<br />

Prokuls (mūsdienu Priekule Lietuvā)<br />

Quendau<br />

Radevormwald<br />

Ragnit<br />

Regitenā (Regitten<br />

Rendsburgu-Moltkešteinu (Rendsburg-Moltkestein),<br />

Rēvelē (mūsdienu Tallina)<br />

Rozenortā (Rosenort),<br />

Runbeck uber Rinteln (Runbekā pie Rintelnas).<br />

Ruthen<br />

Sachsenhausen<br />

Sackheimer<br />

Sāgenas (Saagen, Krs. Pr.Eylau)<br />

Salzgitter<br />

Salzwedel (Krs.Oletzko<br />

Scheidlisken, Krs. Lotzen<br />

Schonwiese, Krs.Gerdauen<br />

Schwed/Oder<br />

Schwetz<br />

Seehausen, Krs.Wanzleben<br />

Šlāve ir Sławno pilsēta Polijas teritorijā<br />

Šlosbergas (Schlossberg)<br />

Šmoditenā - mūsdienās Rjabinovka (Рябиновка<br />

Šonvaldes (Kuikem bei Schonewalde)<br />

Stallupone (Stalluponen),<br />

Stenken, Krs. Labiau, mūsdienās Ļipovka - Липовка<br />

Štetinā (Stettin, tag. Ščecina Polijā) Bialla<br />

Strasburg (Krs. Prenzlau)<br />

Studnitz bei Kyritz<br />

Šulcenas muižu (Gut Schulzen) pie Drengfurtes<br />

(mūsdienās – Srokovo PL<br />

Švesterhofā Schwesterhof, Krs.Labiau<br />

Tapiau (mūsdienu Gvardeiska),<br />

Tīfenhāmas (Tiefenhamm<br />

Tilzīte<br />

Tornā (Thorn),<br />

Uenglingenā (Uenglingen bei Stendal<br />

Ummeln, Krs.Bielefeld<br />

Užballenas muiža (Gut Uszballen) Pillkallenas novadā,<br />

Poļanskoje (Полянское), bet nos. maiņu dēļ tā saukta arī<br />

par Ballupönen, Ballen, Uschballen, kā arī Lindnershorst.<br />

Vaidgirrenā (Waidgirren<br />

Veilandes (Weyland<br />

Vestenhofenā (Westenhofen, Krs. Labiau<br />

Villūnenas (Willuhnen, vēlāk Izmailovo)<br />

Visrītes (Wißritten, mūsdienās Turgeņevo – Тургенево)<br />

Wandsbek<br />

Warendorf<br />

Warendorf/Westf<br />

Weisensee<br />

Wesselshöfen, Ksp. Schaaken, Samland<br />

Westerland a/Sylt<br />

Wietstock, Anklam Ballgarden<br />

Willuhnen Krs. Pillkallen<br />

Winge<br />

Wismar (Krs. Penzlau)<br />

Wolfenbuttel<br />

Zāganas (Sagan<br />

Zalcvēledeles (Salzwedel)<br />

Zinten

logo

products

Resources

Company

Terms of service
Privacy policy
Cookie policy
Cookie settings
Imprint
Change language
Made with love in Switzerland
© 2024 Yumpu.com all rights reserved

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!