2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

Moller geb. Kalau), Susanna Šulca, dzim. Krīgere
(Susanna Schultz geb. Kruger), Susanna Doroteja
Rālava, dzim. Šulca (Susanna Dorothea Rahlau, geb.
Schultz), Anna Elizabete Vernere, dzim. Pērbande
(Anna Elisabeth Werner, geb. Perband), Elizabete
Suvertīna, dzim. Cintiņa (Elisabeth Sywertin, geb.
Zintin), Anna Brūniņa (Anna Bruchnin).
• Reinholds Mellers (Reinhold Moeller, *13.8.1701.
Lindenau †5.12.1770. Konigsberg), tirgotājs
Kneiphofā, dzīvoja Fleischbankengasse ielā,
miris no drudža. Kā krustvecāki ir norādīti –
karaliskais rātskungs un kara komisārs Daniēls
Kālavs (H.[err] Daniel Kalau, Konigl. Rath und
Krieges Commis.[ar]), Johans Frīdrihs fon Brants
(Johann Friedrich von Brand), Johans Rozenbaums
fon ….[nesalasāms] (Johann Rosenbaum von…),
Reinholds Fārenheits (Reinhold Fahrenheit),
Reinholds Šmits (Reinhold Schmits), Jēkabs
Bendendorfs (Jacob Bendendorf), Jākobs Jāgens
(Jacob Jagen), Pēteris Hinsts (Peter Hinsti), Hans
Hess (Hans Hess), [nesalasāms] Kalneins (??
Kalnein), Urzula Meinere (Ursula Meyner), Anna
Marija Hartina (Anna Maria Hartin), Katrīna
Šteinhāgene (Catharina Steinhagen), Dāvida Ārtna
kundze (Fr. David Arnt), Eisen (bergas) mācītāja
sieva Marija Elīza Šulca (Maria Elisa Schulz, Pfarrin
von Eisen(berg)), Doroteja Pērbande (Dorothea
Perband).
• Gotfrīds Mellers (Gottfried Moeller, *30.1.1703.
Lindenau †2.8.1783. Konigsberg). Kā krustvecāki ir
norādīti – Elizabete fon Pērbande, dzim. fon Aulaka
(Elisabeth von Perband, geb. von Aulach), Helēna
fon Brantes jaunkundze (Frl. Helene von Brandt),
Anna Katrīna fon Kalneinas jaunkundze (Frl. Anna
Catharina von Kalnein), Anna Barbara Vīprehte,
dzim. Rode (Anna Barbara Wiprecht, geb. Rohde),
Zonnenštūlas Jēkaba sieva Doroteja (Dorothea
Jacob Sonnenstuhls Vidua), majors fon Brants
(Major v. Brandt), Balgas [muižas?] nomnieks
Mehels Benslihs [vai Henslihs] (Arrendator
zu Balga, H.[err] Mechel Benslich [Henslich]),
Eisenbergas mācītājs Johans Heinrihs Šulcs (Pfarrer
zu Eisenberg Johann Heinrich Schultz), Mehels Šults
no Bogelzangas (Mechel Schult von Bogelsang),
Dāvids Ārents no Kiršd(orfas) (David Arend von
Kirschd(orf)), Jēkabs Omte no Zonnenštūlas (Jacob
Omte von Sonnenstuhl).
• Heinrihs Mellers (Heinrich Moeller, *20.11.1704.
Lindenau †?). Kā krustvecāki ir norādīti deputāts
Hans Albrehts fon Kalneins (Hans Albrecht von
Kalnein, Landrath), kapteiņleitnants Johans
Melhiors fon Brēdavs (Johann Melchior von
Bredau, Capitain Leutnant), M.[aģistrs], ordinētais
profesors Laurentijs Vēgers (M.[agister] Laurentius
Weger, P.ord. [professor ordiniert]), advokāts
Johans Frīdrihs Kannengīzers (Johann Friedrich
Kannengiser, advocat), Eicholcas mācītājs Mārtins
Šulcs (Martin Schultz, Past.Eicholtz), Buttenfeldes
mācītājs Kristofs Šturmers (Christoph Sturmer, Past.
Butten(feld)), Voltersdorfas mācītājs Johans Frīdrihs
Zimmermanis (Johann Friedrich Zimmermann,
Past. Woltersdorf), Mehels Puike no Bogelzangas
(Mechel Puike von Bogelsang), Anna Doroteja
Horninga no Tīravas (Anna Dorothea Horning von
Tyrau), Katrīna Elizabete Vernika no Eisenbergas
(Catharina Elisabeth Wernicht von Eisenberg),
M.[aģistrs] Heinrihs Poršs no Heilig(enbeilas)
(M.[agister] Heinrich Porsch Heilig(enbeil)), rektora
sieva Katrīna Brūniņa (Fr.[au] Catharina Brunin,
Rektorin), Anna Katrīna Rolavas jaunkundze
(Jgfr.[jungfrau] Anna Catharina Rochlau), Jēkaba
Rēberga no Breitl(indes) sieva (Jacob Rehbergs von
Breitl(ing) uxor).
Par VI paaudzes jaunākā dēla Heinriha Mellera dzīves
gājumu nekādas ziņas nav atrastas, viņa brālis Johans
Heinrihs Mellers mira bērnībā, bet brāļi Reinholds
Mellers un Gotfrīds Mellers savu iztiku pelnīja kā tirgotāji
– Reinholda Mellera veikals bija Kneiphofā, bet Gotfrīds
Mellers savu veikalu turēja Kēnigsbergas Altštadtē, kur
nodarbojās ar iesala un alus darināšanu, kā arī pildīja
Kēnigsbergas Altštadtes baznīcas draudzes priekšnieka
pienākumus.
Savukārt par VI paaudzes pārstāvja Gotfrīda Mellera
(Gottfried Moeller, *30.1.1703. Lindenau †2.8.1783.
Konigsberg) dzīvi ir zināms, ka viņš bija ne tikai tirgotājs, bet
arī baznīcas draudzes priekšnieks. 1734. gada 24. aprīlī viņš
parakstīja aizņēmuma līgumu par 9000 Prūsijas guldeņu
aizņēmumu no atraitnes Katrīnas Palmas (Catharina
Palm, geb. Bock) ar 5% gada likmi, lai iegādātos iesala
darītāja namu Badergasse ielā no kāda Monnika (Monnik)
kunga. Nams atradies starp Reinholda Bokena (Reinhold
Bocken) un Māgera Erbena (Mager Erben) piederošajiem
gruntsgabaliem Aizņēmuma procenti bija izmaksājami ik
pēc pus gada. 32 1730. gada 15. janvārī Kēnigsbergā viņš
salaulājās ar Heiligenbeilas birģermeistara (1697.-1706.)
Tomasa Geides (Thomas Geyde, *? †2.1716.) meitu
Sofiju Šarloti Geidi (Sophia Charlotte Geyde, *21.3.1709.
Heiligenbeil †18.2.1790. Konigsberg), kas norādīta arī
kā akcīzes turētāja (Acciseeinnehmer) Franča Heinriha
Šneidera (Franz Heinrich Schneider) audžumeita. Bez
tam, tieši uz Gotfīda Mellera 1783. gada 30. jūlijā sastādītā
testamenta 33 aploksnes ir redzams dzimtas ģerboņzīmogs
ar gulbi (uz aploksnes tas bija uzspiests astoņas reizes, bet
uz paša testamenta – trīs reizes).
Ir saglabājušās ziņas par pieciem Gotfrīda Mellera un
Sofijas Šarlotes Geides bērniem un viņu krustvecākiem
(VII paaudze):
• Marija Šarlote Mellere (Andrae/Fīlrosa) (Maria
Charlotta Moeller (Andrae/Vielroos), *1.11.1730.
Konigsberg †6.1.1800. Konigsberg). Kā krustvecāki
ir norādīti pilsētas domnieks Šmits (Stadtrat
Schmits), lauku pārvaldnieka Zella sieva (Hofrathin
Sell), Šulcas kundz (Fr. [au] Schulz), Melleres
kundze (Fr. [au] Muller), akcīzes turētējs Šmits
(Accise Einnehmer Schmidt).
• Regīna Elizabete Mellere (Kantele) (Regina
Elisabeth Moeller (Kantel), *19.4.1732. †15.8.1806.
Attēls 14.
Löbenichtschen schule – Lobenihtas skola, vēlākā
Kēnigsbergas pilsētas Reālģimnāzija ap 1920. gadu.
Konigsberg). Kā krustvecāki ir norādīti Mommas
kundze (Fr. [au] Momma), Palmas kundze (Fr.[au]
Palm), Koppas kundze (Fr.[au] Kopp) un Mellera
kungs (H.[err] Muller).
• Karls Gotfrīds Mellers (Carl Gottfried Moeller,
*9.2.1735. †15.8.1806. Konigsberg). Kā krustvecāki
ir norādīti Dāvids Hepners (David Hepner),
Zigmunds Frejs (Sigmund Frey), Gotlībs Reinholds
Rānišs (Gottlieb Reinhold Ranisch), Rozīnas kundze
(Fr.[au] Rosin), Heningas kundze (Fr.[au] Henning).
• Johans Gotfrīds Mellers (Johann Gottfried
Moeller, *23.7.1737. Konigsberg †3.3.1802.
Schmoditten). Kā krustvecāki ir norādīti Reinholds
Fārenheids (Reinhold Fahrenheid), Jēkabs Keršteins
(Jacob Kerstein), Johans Moldenhāvers (Johann
Moldenhawer), D.Bogeles kundze (Fr.[au] D.Bogel),
Kristiana kundze (Fr.[au] Christian).
• Helēna Luīze Mellere (Veisa) (Helene
Louise Moeller (Weiss), *28.5.1739. †4.4.1782.
Konigsberg). Kā krustvecāki ir norādīti mācītājs
D.Arnolds (Hofprediger D.Arnoldt), Johans Ludvigs
Hilmanis (Johann Ludwig Hillmann), sekretāra
Mānera sieva (Fr.[au] Sekretar Maner), Vrinas
kundze (Fr.[au] Wryn), Koppas kundze (Fr.[au]
Kopp).
VII paaudzes vecākā meita Marija Šarlote Mellere
(Andrae/Fīlrosa) (Maria Charlotta Moeller (Andrae/
Vielroos), *1.11.1730. Konigsberg †6.1.1800. Konigsberg)
bija precējusies vismaz divas reizes – par viņas pirmo
vīru kļuva Kēnigsbergas ķirurga Johana Fīlrosa (Johann
Vielross) un Annas Katrīnas Fokas (Anna Catharina Fock)
dēls Johans Heinrihs Fīlross 34 (Johann Heinrich Vielroos,
*15.10.1706. Konigsberg, †24.4.1754. Konigsberg). Viņš
mācījās Kēnigsbergas “Friedrichs Collegium”, bet vēlāk
- universitātē (iestājies 1722. gada 1. oktobrī un 1731.
gada 13. martā). 1743. gada 4. maijā viņš kļuva par
mācītāju Holšteinā, vēlāk bija Belovšas pulka (Belowsche
Regiement) mācītājs. Kopš 1750. gada 19. aprīļa viņš bija
Karaliskā Lielā hospitāļa mācītājs (Konigl.Grosen Hospital)
(apglabāts altāra labajā pusē). Par Marijas Šarlotes otro vīru
1761. gada 8. septembrī kļuva Augusts Andreas 35 (August
Andreae, *25.10.1727. Pillau †23.6.1793. Konigsberg),
kurš bija cietokšņa skolas konrektora Gotfīda Andreasa
30 31
(Gottfried Andreas) un viņa sievas Annas Regīnas
Hincinas (Anna Regina Hintzin) dēls. Pats Augusts
Andreas mācījās Kneifhofas skolā un 1747. gadā iestājās
universitātē. 1761. gada 10. aprīlī viņš tika ordinēts pilī
un no 1761. līdz 1764. gadam bija diakons Karaliskajā
Lielajā hospitālī. 1765. gadā viņš kļuva par Hāberbergas
(Kēnigsbergas dievidu daļa) diakonu, bet kopš 1770. gada
8. aprīļa – mācītāju šajā pašā vietā. Ir zināms, ka Marija
Šarlote mirusi no krūšu kurvja tūskas. Jāpiezīmē, ka sava
brāļa Johana Gotfrīda Mellera dēla Gotfrīda Zālumēla
kristību ierakstā 1770. gadā kā Marijas Šarlotes Melleres
vīrs ir norādīts “Andreaein Unterhaberberg”, ar ko domāts
Augusts Andreas un viņa darba vietas ģeogrāfiskā norāde.
1932. gadā viņa portrets un kapavieta bija Hāberbergas
baznīcā. Ir norāde, ka abu laulībā bērnu nebija.
Hāberbergas baznīcas kapella tika uzbūvēta apkaimes
augstākajā punktā jau 1537. gadā, bet pašas Hāberbergas
Sv.Trīsvienības baznīcas celtniecība notika laikā no 1653.
līdz 1683. gadam. 1807. gadā gadā tajā tika ierīkota krievu
armijas lazarete. Baznīcas tornis bija 77 metrus augsts un
tā atradās pie Kēnigsbergas galvenās dzelzceļa stacijas
laukuma (1932. gadā, lai izveidotu ielu uz jaunuzbūvēto
dzelzceļa staciju, tika daļēji nojaukta baznīcas
kompleksa apbūve). Celtne smagi cieta 1944.-1945.
gada aviouzlidojumu laikā, taču tās torņa drupas stāvēja
līdz pat 1950. gadu vidum, kad tās vietā tika uzbūvēts
kinoteātris “Oktjabr”. 36
Par VII paaudzes pārstāves Regīnas Elizabetes
Melleres (Kanteles) (Regina Elisabeth Moeller
(Kantel), *19.4.1732. †15.8.1806. Konigsberg) dzīvi ir
zināms, ka 1751. gada 9. jūnijā viņa salaulājās ar Kneifhofas
tirgotāju Kristiānu Gotlību Kantelu (Christian Gottlieb
Kantel, *1716. †18.5.1798. Konigsberg), kurš miris no
vecuma nespēka un kuram bija māsa Katrīna Kantele
(Catharina Kantel, *1751. †). Abu laulībā piedzima deviņi
bērni (VIII paaudze):
• Johans Gotfrīds Kantels (Johann Gottfried
Kantel *19.3.1752. Konigsberg †?), plašāku ziņu
nav.
• Kristians Gotlībs Kantels (Christian Gottlieb
Kantel *11.8.1752. Konigsberg, †14.3.1754.), miris
Attēli 15. un 16.
Hāberbergas baznīca Kēnigsbergā.