2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

XIII paaudzes pārstāvis Vilhelms Eduards Ossenbūls
(Wilhelm Eduard Ossenbuhl, *7.9.1901. Sanktpetersburg
†20.10.1976 Leer) strādāja darbā iekārtošanās birojā Lērā
(Verwalt.-Angest. Berufshauptberater bie Arbeitsamt Leer)
un bija precējies ar kantora darbinieci Helēnu Karolīni
Vilhelmīni Doroteju Jakobu (Helene Karoline Wilhelmine
Dorothea Jacob, *3.10.1896. †8.4.1978. Bensberg/Bergisch
Gladbach, Nordrhein-Westfalen). Par pēcnācējiem šajā
ģimenē ziņu nav.
XI paaudzes pārstāve Berta Amālija Marija Eginka
(Volfgrama) (Bertha Amalie Marie Eggink (Wolfgram),
*21.8.1834. Sabile †14.1.1908. Jelgava [iepriekš minēts
- †17.1.1905. Jelgava), mira kā atraitne no kuģa vēža
73 gadu vecumā (miršanas fakts fikēts Tukuma vācu
draudzē). Dzīves laikā salaulājās ar dzirnavnieku Johanu
Volfgramu (Johann Wolfgram, * †pirms 1908.) un šajā
laulībā piedzima pieci pēcnācēji (XII paaudze):
• Natālija Amālija Marija Volfgrama (Gauderere)
(Natalie Amalie Marie Wolfgram (Gauderer),
*6.3.1856. Cērkstes muiža, Smārde †9.9.1931.
Jelgava).
• Marija Luīze Natālija Volfgrama (Gauderere)
(Marie Louise Natalie Wolfgram (Gauderer),
*11.6.1858. Cērkstes muiža, Smārde †13.10.1906.
Jelgava), precējusies ar savas vecākās māsas vīra
jaunāko brāli Heinrihu Maksimiljānu Gaudereru
(Heinrich Maximilian Gauderer, *11.8.1860.
Jelgava).
• Karls Jūlijs Johans Volfgrams (Carl Julius Johann
Wolfgram, *29.2.1860. Cērkstes muiža, Smārde
†20.3.1860. Tukums), miris kā zīdainis.
• Alīda Helēna Berta Volfgrama (Alide Bertha
Wolfgram, *7.3.1861. Cērkstes muiža, Smārde
†7.5.1861. Cērkstes muiža, Smārde), mirusi kā
zīdainis.
• Eižens Rūdolfs Johans Volfgrams (Eugen Johann
Wolfgram, *30.10.1863. Cērkstes muiža, Smārde
†5.4.1905. Jelgava).
No XII paaudzes pārstāvjiem visplašākās ziņas ir par
Natālijas Amālijas Marijas Volfgramas (Gaudereres)
(Natalie Amalie Marie Wolfgram (Gauderer), *6.3.1856.
Cērkstes muiža, Smārde †9.9.1931. Jelgava) laulībā (kāzas
notika 1879. gada 3. jūnijā) ar Jelgavas tirgotāju un
ādu fabrikantu Johanu Gustavu Vilhelmu Gaudereru
(Johann Gustav Wilhelm Gauderer, *14.9.1855. Jelgava
†1.4.1935. Jelgava) dzimušajiem pēcnācējiem un pašu
Gaudereru, kurš 1926.gada 1. septembrī par 110000
Latiem pārdeva savu ādu apstrādes fabriku (tā atradās
Jelgavā, Dobeles šosejā 2) Liepājas ādu apstrādes fabrikas
“Korona” īpašniekiem, kuri tolaik paplašināja savu
ražošanu, apkalpojot Padomju Krievijas pasūtījumus,
Attēls 370.
Gauderera ādu fabrikas ēkas Jelgavā 20. gadsimta
sākumā.
Attēli 370. un 370.
Jelgavas ādu fabrikas īpašnieks Gustavs Vilhelms
Johans Gauderers (Gustav Wilhelm Johann Gauderer)
un viņa sieva Natālija Amālija Marija Volfgrama
(Natalie Amalie Marie Gauderer (Wolfgram)).
taču šī darbība ilga vien četrus gadus – 1932. gadā tā
savu darbību pilnībā izbeidza. 1927. gadā prese rakstīja:
“Mierā stāv Gauderera ādu apstrādāšanas fabrika, kurā
dažus mēnešus atpakaļ vēl strādāja 40 strādnieki, bet tagad
nopirkta un aiztaisīta cieti, lai nebūtu konkurence Liepājas
“Koronai”.” 306 Fabrikas ēkas 1938. gada janvārī iegādājās
“Ādu un vilnas centrāle”, kas “izdarīja dažus ādus pārbūves
darbus, apgādāja ar modernām mašīnām un pirms mēneša
laida darbā. Fabrika izgatavo sešas dažādas ādu šķirnes:
vairākas zoļādu šķirnes, starpzoļu ādu, mēbeļu ādu,
hromādu un juhtādu. Pirmo fabrikā ražoto ādu partiju
noņēma centrālā savienība “Turība”. Dzelzceļu virsvalde
pasūtījusi aproču ādas, bet akciju sabiedrība “Vairogs”
mēbeļu ādas vagoniem un automobiļiem”. 307
Gaudereri bija ādu fabrikanti vairākās paaudzēs - fabrika
Jelgavā bija dibināta jau 1793. gadā (citviet tiek minēts
1803. gads) un 1909. gadā to uzbūvēja no jauna. Par
jaunbūvi presē tolaik rakstīja: “Jaunuzbūvēto Gauderera
ādu fabriku pie Dobeles vārtiem, sevišķa komisija, sastāvoša
no medicinālinspektora, guberņas inženiera, policijas
priekštāvja un citiem ierēdņiem, pagājušajā ceturtdienā,
10. decembrī pamatīgi aplūkojuse un atraduse jaunuzceltās
fabrikas ēkas par pareizām. Kā dzirdams, tad minētā
fabrika drīzā laikā iesākšot atkal strādāt.” 308 Jaunu rūpnīcas
ēku celšana bija nepieciešama, jo 1908. gada 20. jūlijā
“pulksten 3 no rīta izcēlās Gustava Gauderera ādu fabrikā
pie Dobeles šosejas Nr. 2 liels ugunsgrēks. Nodega 6 fabrikas
Attēli 370. un 370.
Gustavs Vilhelms Johans Gauderers un viņa sieva
Natālija Amālija Marija Volfgrama zelta kāzu
gadadienā 1929. gadā.
ēkas līdz ar mašīnām, tāpat Dumpfa firmas kārstuves šķūtīs
līdz ar lokomobili un partiju vilnas.” 309 Neliels ugunsgrēks
jaunuzbūvētajā rūpnīcā izcēlies arī 1911. gada 3. februārī,
kad “gruzdējusi neliela gružu čupiņa” 310 , kas nekādu
būtisku kaitējumu fabrikai nenodarīja. 1918. gada nogalē
ar policijas rīkojumu tika aizliegta ādu nosūtīšana uz
Vāciju – eksportam sagatavotā produkcija atradās fabrikā
un netika apsargāta. 311 1909. gadā celtās rūpnīcas korpusi
ir saglabājušies līdz mūsdienām. Savukārt Johana Gustava
Vilhelma Gauderera un Natālijas Amālijas Marijas
Volfgramas laulībā piedzima (XIII paaudze):
• Elza Berta Helēna Gauderere (Gintere) (Elsa
Bertha Helena Gauderer (Gunther), *23.4.1880.
Jelgava †1946. Ölnitz).
Attēls 370.
• Marija Luīze Marta Gauderere (Marie Luise
Gaudereru ģimenes nams Jelgavā, Dobeles šosejā 2 ap
Martha Gauderer, *21.7.1881. Jelgava †7.9.1902.
1930. gadu.
Jelgava) .
• Alise Margarēta Natālija Gauderere
(Golembatovska) (Alice Margarethe Nathalie
Gauderer (Golembatowski), *2.6.1882. Jelgava
†1.12.1947. Hirschberg, Saale).
• Erna Emīlija Marija Gauderere (Ulmane) (Erna
Emilie Marie Gauderer (Ullmann), *21.2.1885.
Jelgava †5.12.1940. Wloclawek).
• Vilhelmīne Johanna Marija Gauderere
(Dannenberga) (Wilhelmina Johanna Marie
Gauderer, *14.4.1886. Jelgava †15.6.1962.
Schwanebeck)
• Irma Šarlote Helēna Anna Gaudere (Beitere)
(Irma Charlotte Helene Anna Gauderer (Beuter),
*22.10.1887. Jelgava †15.12.1973. Wangen im
258
Allgau).
259
• Anna Herta Luīze Gauderere (Anna Herta
Luise Gauderer, *17.4.1889. Jelgava †5.6.1967.
Bad Hönningen) 1939. gadā repatriējās uz Vāciju.
Kā pēdējā dzīvesvieta ir norādīta Jelgava, Pulkv.
Kalpaka iela 5 dz.1.
• Alise Vilhelmīne Luīze Gauderere (Zīborgere)
(Alice Wilhelmine Luise Gauderer (Sieborger),
*9.9.1891. Jelgava †11.11.1989.), precējusies ar Otto
Zīborgeru (Otto Sieborger, *21.11.1881. Neuwied,
Rhineland-Palatinate †2.3.1971. Cape Town), par
pēcnācējiem ziņu nav.
• Eduards Georgs Vilhelms Gauderers (Eduard
Georg Wilhelm Gauderer, *16.2.1896. Jelgava
†5.7.1949. Heidingsfeld bei Wurzburg)
XIII paaudzes pārstāve Elza Berta Helēna Gauderere
(Gintere) (Elsa Bertha Helena Gauderer (Gunther),
*23.4.1880. Jelgava †1946. Ölnitz) 1939. gadā repatriējās
uz Vāciju (kā viņas pēdējā dzīvesvieta ir norādīta Jelgava,
Dambja iela 10 dz.4). Viņa bija precējusies ar Otto
Hermani Ginteru (Otto Hermann Gunther, *30.12.1867.
Jelgava †1.8.1915. Jelgava) un šajā laulībā piedzima trīs
pēcnācēji (XIV paaudze):
• Margarēte Gintere (Margarethe Gunther,
*14.9.1901. Jelgava †6.11.1942.Gnesen),
• Karls Vilhelms Ginters (Karl Wilhelm Gunther,
*6.3.1903. Jelgava †10.1939. Jelgava)
• Otto Artūrs Ginters (Otto Arthur Gunther,
*29.5.1905. Jelgava).
XIII paaudzes pārstāve Alise Margarēta Natālija
Gauderere (Golembatovska) (Alice Margarethe Nathalie
Gauderer (Golembatowski), *2.6.1882. Jelgava †1.12.1947.
Hirschberg, Saale) ir pieminēta 1939. gada repatriantu
sarakstā, taču par viņu nav sniegta nekāda informācija, ir
norādīts tikai vārds. 1907. gada 6. martā viņa salaulājās
ar Valēriju Golembatovski (Valery Golembatowski,
*28.12.1878. Jelgava †). 1932. gada 29. septembrī
aizmuguriski, bez vīra klātbūtnes, Jelgavas apgabaltiesa
šķīra abu laulību, kuras laikā piedzima (XIV paaudze):
• Irēna Golembatovska (Lamberte) (Irene
Golembatowski (Lambert), *30.6.1908. Asaros
(Assern) †28.2.2000. Baesweiler).
XIV paaudzes pārstāve Irēna Golembatovska (Lamberte)
(Irene Golembatowski (Lambert), *30.6.1908. Asaros
(Assern) †28.2.2000. Baesweiler) 1938. gada 11. septembrī
salaulājās ar Aleksandru Haraldu Lambertu (Alexander
Harald Lambert, *1.3.1912. Jelgava, †1991. Alsdorf). Līdz
repatriācijai uz Vāciju ģimene dzīvoja Jelgavā, Bisenieka
ielā 21 dz.5. Šajā laulībā piedzima divas meitas (XV
paaudze):
• Karīna Lamberte (Henke) (Karin Lambert
(Henke), *30.8.1941. Leslau),
• Uta Lamberte (Olere) (Uta Lambert (Ohler),
*21.5.1943. Leslau).
XV paaudzes pārstāve Karīna Lamberte (Henke) (Karin
Lambert (Henke), *30.8.1941. Leslau) ir precējusies ar
Dīteru Henki (Dieter Henke, *15.7.1942. Teplitz, Sudeten).
XV paaudzes pārstāve Uta Lamberte (Olere) (Uta
Lambert (Ohler), *21.5.1943. Leslau) ir precējusies ar
Marijas Oleres (Maria Ohler) dēlu Mihaelu Oleru
(Michael Ohler, *17.6.1943. Tschippendorf, Siebenburgen,
Romania †14.6.2018. Baesweiler). Šajā laulībā piedzima