You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
ANSIS ROBERTS VĪTOLS<br />
MILLERS-VĪTOLS-JANSONS-GVOZDEVS-RAZŽIVINS-BUKŠS-LIPŠĀNS<br />
Dzīves laikā XII paaudzes pārstāvis Roberts Ansis<br />
Vītols (*6.1.1894. Annenieku pagastā †23.2.1963.<br />
Zaļenieku pagastā), bija precējies divas reizes - vispirms,<br />
ar Lūciju Emīliju Milleri (*26.6.1900. Līvbērze †5.8.1987.<br />
Rīga), bet vēlāk – ar Mildu Struņķi (*11.4.1904. †pēc<br />
1941.), taču nevienā no šīm laulībām pēcnācēju nebija.<br />
Dzimtas mutvārdu leģendā vēsta, ka Lūcija Millere neesot<br />
varējusi samierināties ar grūtajiem dzīves apstākļiem<br />
jaunsaimniecībā, kuru Robertam Ansim Vītolam<br />
kā Latvijas Neatkarības kara dalībniekam piešķīra<br />
agrārreformas laikā, tādēļ pēc dažiem (pēc nostāstiem -<br />
aptuveni trīs) kopdzīves gadiem šķīrās un pārcēlās uz Rīgu,<br />
kur kādā vācu ģimenē Pārdaugavā strādāja par guvernanti,<br />
līdz pārcēlās uz Jelgavu un par tēva mājas mantojuma<br />
daļas izmaksu izveidoja savu frizētavu. Līdz mūsdienām<br />
nav saglabājusies neviena fotogrāfija no abu kāzām vai<br />
kopdzīves laika. Saskaņā ar 1941. gada tautas skaitīšanas<br />
datiem, “Vizbuļos” Roberts Ansis Vītols sāka dzīvot 1922.<br />
gada 11. maijā, bet viņa vecāki turp pārcēlās 1923. gada 10.<br />
decembrī (abi, tāpat kā pats Roberts Ansis Vītols, iepriekš<br />
dzīvoja Jelgavas Miezītes pagastā). Savukārt Milda Struņķis<br />
uz “Vizbuļiem” pārcēlās 1931. gada 23. decembrī no Teteles<br />
pagasta “Ķeņķu” mājām. Visticamāk, abu lauības notika<br />
1931. gadā.<br />
Ir zināms, ka Roberts Ansis Vītols piedzima zemkopja XI<br />
paaudzes pārstāvja Jāņa Vītola (*8.11.1868. †pēc 1941.)<br />
un Dores Jansones (*12.10.1869. †10.10.1945.) ģimenē<br />
(Tieslietu ministrijas izziņā kā R.A.Vītola dzimšanas<br />
pagasts ir norādīts Svētes pagasts). Dores Jansones tēvs<br />
bija X paaudzes pārstāvis Kristaps Jansons, bet pašam<br />
Robertam Ansim Vītolam bija vismaz viens jaunākais<br />
brālis (XII paaudze) – Alfrēds Vītols (*4.3.1896. Jelgava<br />
†21.9.1974.), kurš arī ir Vītolu dzimtas turpinātājs – laulībā<br />
ar Alvīni Šiffs (*28.3.1896. Naudītes pagasts †24.8.1985.)<br />
viņam piedzima dēls (XIII paaudze):<br />
• Jānis Vītols (*11.5.1939. †1.2.2012.).<br />
1941. gada tautas skaitīšanas laikā šī ģimene dzīvoja<br />
Zaļenieku pagasta “Lejniekos”. Interesanti, ka šajā<br />
dokumentā nav norādīts abu dēls Jānis, bet ir minēts<br />
kāds Kārlis Vītols (*3.1.1935. Tomes pagasts). Ir zināms,<br />
ka XIII paaudzes pārstāvis Jānis Vītols (*11.5.1939.<br />
†1.2.2012.), bija precējies ar ar Zinaīdas Gvozdevas meitu<br />
Valiju Gvozdevu (*27.4.1939. †3.12.2013.) un abu laulībā<br />
piedzima (XIV paaudze):<br />
• Ligita Vītola (*31.5.1958.).<br />
Savukārt XIV paaudzes pārstāve Ligita Vītola<br />
(*31.5.1958.) apprecējās ar Vasilija Razživina (*2.2.1933.<br />
Sanktpēterburga, Krievija †3.8.2001. Zaļenieki) un Raisas<br />
Pavlovas (*20.3.1937. Novij Donbas, Ukraina) dēlu<br />
Aleksandru Razživinu (*29.1.1956.). Ir zināms, ka Raisas<br />
Pavlovas vecāki bija Anna Pavlova un Fjodors Pavlovs, bet<br />
Vasīlija Razživina vecāki – Nadežda Razživina (*1908. †)<br />
un Mihails Razživins (*1907. †). Pašam Aleksandram ir<br />
arī māsa Svetlana Šidlova. Ligitas Vītolas un Aleksandra<br />
Razživina laulībā ir dzimuši divi dēli (XV paaudze):<br />
Attēls 100X. Roberts Ansis Vītols.<br />
• Mareks Razživins (*3.12.1979. Jelgava).<br />
• Juris Razživins (*16.12.1983. Jelgava).<br />
XV paaudzes pārstāvis Mareks Razživins (*3.12.1979.<br />
Jelgava) ir laulājies ar Ēriku Bukšu (*3.7.1983.) un abu<br />
laulībā ir dzimuši (XVI paaudze):<br />
• Mārtiņš Razživins (*11.5.2008.).<br />
• Madara Razživina (*21.5.2012.).<br />
XV paaudzes pārstāvis Juris Razživins (*16.12.1983.<br />
Jelgava) 2011. gada 28. maijā Jelgavā salaulājās ar Aigara<br />
Lipšāna (*) un Ilgas Lipšānes (*) meitu Egitu Lipšāni<br />
(*23.10.1984.) un abu laulībā ir dzimuši dēli (XVI<br />
paaudze):<br />
• Emīls Razživins (*3.7.2008. Dobele).<br />
• Ernests Razživins (*3.2.2014. Jelgava).<br />
• Jānis Razživins (*9.8.2017. Jelgava).<br />
Šis Vītolu dzimtas atzars joprojām dzīvo Zaļenieku<br />
pagastā un nodarbojas ar lauksaimniecību. Savukārt<br />
plašākās ziņas par Robertu Ansi Vītolu sniedz LVVA<br />
fondos atrodamā lieta “Lāčplēša Kara ordeņa domes akts<br />
par ordeņa kavalieri seržantu Ansi Robertu Vītolu Nr. 1422”,<br />
no kuras uzzinām, ka Roberts Vītols kā brīvprātīgais 1918.<br />
gada 6. decembrī Jelgavā iestājies Latvijas nacionālajā<br />
armijā – Latviešu atsevišķajā bataljonā (t.s. Kalpaka<br />
bataljons) un kas bija pirmā Latvijas bruņotā vienība<br />
Brīvības cīņu laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas<br />
landesvēra sastāvā. 1919. gada 21. martā Latvijas Pagaidu<br />
valdība izdeva pavēli par Latviešu atsevišķais bataljona<br />
pārformēšanu par “Latvijas armijas dienvidu grupu” jeb<br />
Dienvidlatvijas brigādi.<br />
Iestājoties Latvijas armijā, R.A.Vītolam jau bija militārā<br />
pieredze - viņš kopš 1915. gada 15. oktobra dienēja<br />
Leibgvardes Semjonovas pulkā. Šis pulks ar dažādiem<br />
nosaukumiem pastāvēja laikā no 1683. līdz 1918. gadam<br />
un bija Sanktpēterburgas kara apgabala pakļautībā.<br />
Savukārt laikā no 1916. gada 24. jūnija līdz 1918. gada<br />
20. februārim Vītols bija latviešu strēlnieks 7. Bauskas<br />
Latviešu strēlnieku pulka ložmetēju komandā. 7. Bauskas<br />
latviešu strēlnieku pulks bija Latviešu strēlnieku bruņots<br />
formējums 2. Latviešu strēlnieku brigādes sastāvā, kas<br />
piedalījās I Pasaules kara kaujās no 1916. līdz 1918. gadam.<br />
Pulku izveidoja no 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljona<br />
1916. gada 3. novembrī.<br />
7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljonu kā papildus<br />
bataljonu brīvprātīgajiem Rīgas aizstāvjiem sāka veidot<br />
1915. gada novembrī, bet pabeidza 1916. gada 7. februārī.<br />
To formēja no jau agrāk citās Krievijas karaspēka daļās<br />
iesauktajiem latviešiem. Bataljona karogā bija attēlota<br />
aiz ozola zariem apvīta zobena uzlecoša saule un devīze<br />
“Naidniekam zvēroša liesma, tēvijai saules stars”. Sākotnēji<br />
katrā bataljonā bija četras rotas un piecas komandas<br />
- izlūku, ložmetēju, jātnieku-spridzinātāju, sakaru un<br />
saimniecības. Bataljona personālsastāvs - 26 virsnieki, 7<br />
ārsti un ierēdņi, 1246 instruktori un kareivji. Tajā bija arī<br />
164 zirgi, 4 ložmetēji un 47 rati. Katrā bataljonā izveidojās<br />
savs kara orķestris. 1916. gada vasarā bataljonā izveidoja<br />
papildus divas rotas.<br />
Pēc boļševiku apvērsuma (t.s. “Oktobra revolūcijas”) 1917.<br />
gada <strong>30</strong>. decembrī 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks tika<br />
iekļauts jaunizveidotajā Latviešu strēlnieku korpusā, kuru<br />
komandēja pulkvedis Jukums Vācietis. Korpuss sastāvēja<br />
no divām divīzijām, kuras komandēja Gustavs Mangulis<br />
un Pēteris Avens. Pēc Brestļitovskas miera līguma<br />
nosacījumiem 1918. gada 6. aprīlī Krievijas Padomju<br />
valdība izdeva rīkojumu par Latviešu strēlnieku pulku<br />
demobilizāciju un Latviešu strēlnieku divīzijas izveidi<br />
Sarkanās armijas sastāvā.<br />
No Latvijas armijas Vītols demobilizējās 1921. gada 25.<br />
janvārī seržanta pakāpē. Šīs anketas aizpildīšanas brīdī –<br />
1922. gada 27. novembrī Roberts jau bija precējies (anketā<br />
ir norādīta viņa sieva Lūcija [šeit domāta – Lūcija Emīlija<br />
Millere], 21 gadu veca, tēvs Jānis 52 gadus vecs un māte<br />
Dore 51 gadu veca), kā arī sniegtas ziņas par viņa izglītību<br />
– norādīts, ka viņam ir “vispārējā” izglītība, bet militārajā<br />
izglītībā viņš bija instruktors.<br />
Līdz I Pasaules karam Roberts Ansis Vītols bija zemkopis<br />
Jelgavas apriņķī (kā darbības uzsākšanas laiks norādīts<br />
1913. gads) ar dzīvesvietu Meimuižas ceļā Nr. 6, savukārt<br />
1922. gadā viņš atkal nodarbojās ar zemkopību Jelgavas<br />
apriņķa Zaļenieku pagasta Zaļajā muižā. Šī kara laikā<br />
nopostītā jaunsaimniecība 39,35 pūrvietu lielumā viņam<br />
tika ierādīta kā Latvijas armijas kareivim. Anketas 24.<br />
punktā, atbildot uz jautājumu “Kādas būtu specielas<br />
vēlešanās attiecībā uz ordeņa kavalieru stāvokli, kuras<br />
šeit izteikt”, Vītols raksta: “Zemi no valsts zemes fonda<br />
vajadzētu par brīvu un pabalstu saimniecību ierīkošanai”.<br />
Šo domu viņš turpina anketas otrā pusē: “Atbildot uz 24.<br />
jautājumu varu sacīt, ka vēlams būtu ļoti, lai valdība<br />
izsniegtu pabalstus un atvieglinātu aizdevumu dabūšanu<br />
bez galveniekiem, jo pats kā no dienesta esmu pārnācis,<br />
nespēju iegādāties vajadzīgo dzīvo un nedzīvo inventāru.<br />
Tad vēl lai slimības gadījumos ārsti būtu vai nu par brīvu<br />
jeb par puscenas – arī ordeņu kavalieru vecākiem un<br />
bērniem un sievām, jo pašiem ordeņa kavalieriem dažreiz<br />
palīdzība nav tik vajadzīga, kā viņu piederīgiem.” Sarakstes<br />
atvieglošanai Vītols norāda, ka korespondenci lūdz sūtīt<br />
uz Gotharda kunga veikalu Jelgavā, Lielajā ielā Nr. 73.<br />
Attēli 100X, 100X, 100X (no kreisās): Alfrēds Vītols, Alvīne Vītola un viņu dēls Jānis Vītols.<br />
600 601
Change language