Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
VILHELMĪNE ELIZABETE MELLERE (ŠĒNA)<br />
(ŠĒNU DZIMTAS “VECĀKAIS” ATZARS)<br />
Karla Gustava Mellera otrā meita, X paaudzes pārstāve<br />
Vilhelmīne Elizabete Mellere (Šēna) (Wilhelmine<br />
Elisabeth Moeller (Schoen), *13.8.1823. Alt Platon<br />
†15.12.1899. Liepāja) 1840. gada 1. februārī Kazdangā<br />
salaulājās ar Sakas muižas (Sackhausen) baznīcas mācītāju<br />
Karlu Heinrihu Šēnu (Karl Heinrich Schoen, *1.11.1805.<br />
Durbe †23.4.1867. Liepāja), liekot pamatu Melleru<br />
dzimtas radniecībai ar Šēnu dzimtu. Pirmā Melleru –<br />
Šēnu - Kantu dzimtu saradošanās, faktiski ir notikusi vēl<br />
pirms 1840. gadā notikušajām Vilhelmīnes Elizabetes<br />
Melleres un Karla Heinriha Šēna kāzām – jau 1815.<br />
gada 1. decembrī, kad Šēnu ģimene Tadaiķos kļuva par<br />
krustvecākiem Annas Šarlotes Melleres un Karla Ernsta<br />
Breslera meitai Julianai Vilhelmīnei (dzimšanas ierakstā<br />
kā krustvecāki ir norādīti “muižas grāmatveža sieva Šēnas<br />
[Šoena, domāta Vilhelmīne Kristīne Šēna, dzim. Šnē]<br />
kundze (frauentin Schoen), Šēnas jaunkundze [iespējams,<br />
Konstance Šēna], muižas grāmatvedis Šēns [Šoens, domāts<br />
Frīdrihs Vilhelms Šēns] (Gut Disp. Schoen), kā arī muižas<br />
rakstvedis Karls Mellers”, kurš bija bērna mātes jaunākais<br />
brālis Karls Gustavs Mellers”).<br />
Jāatzīmē, ka Šēnu dzimtas atzars ir viens no Latvijā līdz<br />
šim vismazāk pētītajiem, un vienlaikus – vēsturiski<br />
visinteresantākajiem, jo tieši tas kalpo kā savienojošais<br />
elements Melleru dzimtas radniecībai ar Vecā Stendera,<br />
Imanuēla Kanta un Mihaila Ļermontova dzimtām.<br />
Ir zināms, ka mūsdienās Vācijā dzīvojošo Šēnu dzimta<br />
joprojām lieto dzimtas ģērboni, kurā ir atveidotas trīs<br />
rozes un lilija.<br />
Vissenākā liecība par Šēnu dzimtu šobrīd ir atrodama<br />
Šleizas baznīcā (Bergkirche), kur atrodas Šēnu dzimtas<br />
kapliča. Senākais gadskaitlis, kas uz tās ir norādīts, ir 1578.<br />
gads. Uz kapličas ir attēlots tēvs ar bērniem.<br />
Tiek uzskatīts, ka tieši šī ir tā Šēnu dzimta, kuras pārstāvis<br />
vēlāk ieceļoja Kurzemē, kur Šēnu dzimtas vēstures<br />
pirmssākumi ir datējami ar 18. gadsimta pirmo pusi,<br />
kad dokumentos tiek minets kāds Langezalcā Tūringā<br />
(Langesalz/Thur.) dzimis VII paaudzes pārstāvis Johans<br />
Kristofers Šēns (Johann Christopher Schoen), kurš<br />
Eizenahā (Eisenach/Saxon) bija mednieks un mežzinis,<br />
bet vēlāk ieceļoja Kurzemē un laikā no 1752. līdz 1768.<br />
gadam strādāja Dobelē, kur strādāja par mežzini (citos<br />
avotos darba vieta norādīta Bērzsīpele (Behrs-Ziepelhof).<br />
1768. gada oktobrī viņa priekšnieks – Dobeles<br />
virsmežzinis Nikolajs Hunings (Nik.Huning) rakstīja<br />
sūdzību par savu darbinieku, norādot, ka viņš ir kļuvis<br />
vecs, nespēcīgs un izklaidīgs. Viņa (un sievas) vārdi vai<br />
iniciāļi dažādos atveidojumos vairākkārt parādās Dobeles<br />
baznīcas grāmatā krustvecāku statusā – šādi ieraksti ir<br />
atrodami 1754., 1756., 1757., 1758., 1763. un 1765. gados.<br />
Viņa nāves vieta ir norādīta “Hof zum Berge”, kas varētu<br />
būt domāta Kalnmuiža. Līdz mūsdienām nav saglabājies<br />
viņa sievas vārds, taču ir zināms, ka viņam bija vismaz<br />
viens dēls (VIII paaudze):<br />
• Karls Heinrihs Šēns (Karl Heinrich Schoen,<br />
*2.4.1752. †1.5.1812. Tadaiķi)<br />
VIII paaudzes pārstāvis Karls Heinrihs Šēns (Karl<br />
Heinrich Schoen, *2.4.1752. †1.5.1812. Tadaiķi) bija tiesu<br />
izpildītājs Pastendē, kopš 1784. gada – tiesas rakstvedis<br />
un pasta stacijas saimnieks Tadaiķos, kā arī tirgotājs<br />
Sabilē un tiesu izpildītājs Ilmājā. 1804. gada dokumentos<br />
viņš ir norādīts kā “Hochfurstlicher Amtsschreiber aus<br />
Tadaiken” – karaliskais tiesas rakstvedis no Tadaiķiem.<br />
Faktiski, Karls Heinrihs Šēns bija Martina Benjamina<br />
Mellera tuvākais darba kolēģis pasta jomā, jo Tadaiķu<br />
pasta stacija bija tuvākā pasta stacija Kēnigsbergas ceļā<br />
Attēls 391.<br />
Sakas muižas baznīcas mācītājs Karls Heinrihs Šēns ap 1865. gadu, Bergkirche<br />
baznīcā Šleizā (Schleitz) esošā Šēnu dzimtas kapene un dzimtas ģerbonis.<br />
M.B.Mellera apsaimniekotajai Drogu pasta stacijai. Kā<br />
nāves iemesls Durbes baznīcas grāmatā ir norādīta tūska.<br />
Ir zināms, ka Karls Heinrihs Šēns salaulājās ar Stendes<br />
dārznieka Johana Heinriha Šulca (Johann Heinrich<br />
Schulz) meitu Henrieti Eleonoru Amēliju Ulriki Šulcu<br />
(Henriette Eleonore Amelie Ulrike Schulz, *? †29.9.1792.<br />
Ilmāja) un šajā laulībā piedzima (IX paaudze):<br />
• Karls Kristofs Šēns (Karl Christoph Schoen,<br />
*22.12.1775. Pastende †16.7.1855. Durbē.).<br />
• Konstance Šēna (Hartmane) (Constantia Schoen<br />
(Hartmann), *†) bija precējusies, bet vēlāk šķīrusies<br />
ar kādu Hartmani (Hartmann), pēdējās ziņas par<br />
viņas dzīvi atrodamas pirms 1812. gada. Tāpat ir<br />
zināms, ka izdabājot vecāku gribai, viņa apprecējās<br />
vēl būdama pusaudze.<br />
• Luīze Šēna (Massaļitinova) (Louise Schoen (von<br />
Massalitinow), *? †5.1.1806. Žukovkā).<br />
• Frīdrihs Vilhelms Šēns (Friedrich Wilhelm<br />
Schoen, *13.2.1785. Tadaiķi †22.8.1854. Jelgava),<br />
Šēnu Kurzemes dzimtas “jaunākā” atzara aizsācējs,<br />
skat. gleznotājam Johanam Lēberehtam Eginkam<br />
veltīto nodaļu.<br />
• Georgs Otto Šēns (Georg Otto Schoen, *4.2.1787.<br />
Durbe †1787.), miris kā zīdainis<br />
IX paaudzes pārstāve Luīze Šēna (Massaļitinova) (Louise<br />
Schoen (von Massalitinow), *? †5.1.1806. Žukovkā), 1804.<br />
gada 28. janvārī precējusies ar kapteini Vasīliju fon<br />
Massaļitinovu (Wassili von Massalitinow) no Žukovkas<br />
(Suchtowka bei Putiol). Šajā laulībā piedzima divi bērni (X<br />
paaudze):<br />
• Karls Massaļitinovs (Karl Massalitinow,<br />
20.12.1804. †1861.)<br />
• meita (Tochter *9.10.1805. Žukovka †9.11.1805.).<br />
Savukārt X paaudzes pārstāve Karls Massaļitinovs (Karl<br />
Massalitinow, 20.12.1804. †1861.) bija Princenhofas<br />
(Prinzenhof) muižas rakstvedis un grāmatvedis, bet<br />
vēlāk – tiesas sekretārs (Sekretair des Schleck’schen<br />
Gemeindegerichts). Viņš apprecējās ar Aneti Agnesi Hilu<br />
(Anette Agnese Hill) un abu laulībā piedzima (XI paaudze)<br />
divi dēli un divas meitas, kuru vārdi nav zināmi.<br />
No šī brīža ir jārunā par diviem mūsdienās zināmiem<br />
Šēnu dzimtas atzariem Kurzemē – t.s. “vecāko” atzaru,<br />
kura aizsācējs ir Karls Kristofs Šēns un t.s. “jaunāko”<br />
atzaru, kura aizsācējs ir Frīdrihs Vilhelms Šēns.<br />
Dzimtas “vecākā” atzaru aizsācējs ir Karls Kristofs Šēns<br />
(Karl Christoph Schoen, *22.12.1775. Pastende †16.7.1855.<br />
Durbē), par kuru ir zināms, ka viņš deviņus gadus tika<br />
skolots barona fon Zasa (von Sass) mājā Durbē, bet laikā<br />
no 1794. līdz 1797. gadam Jēnā studēja teoloģiju un<br />
strādāja par mājskolotāju pie barona fon Ronnes (von<br />
Ronne). Vēlāk viņš bija mācītāja palīgs un mājskolotājs<br />
pie Baldones mācītāja Kolera (Kohler). Karls Kristofs Šēns<br />
1802. gadā kļuva par Durbes mācītāju, bet laikā no 1832.<br />
līdz 1850. gadam bija Grobiņas pastorāta prāvests. 1842.<br />
gadā viņš kļuva par konsistorijas padomes locekli un gadu<br />
pirms savas nāves nosvinēja 50 darba gadu jubileju. Tāpat<br />
ir zināms, ka 1810. gadā viņš bija ieguvis Dr.Phil. grādu<br />
un bija izveidojis lielāko privāto bibliotēku Kurzemē, kas<br />
vēlāk tika pārdota un no Liepājas nokļuva ASV. Šēns bija<br />
aktīvs Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības biedrs,<br />
kā arī aktīvi piedalījās t.s. “Ersh-Grubner” enciklopēdijas<br />
“Allgemeine Encyclopädie der Wissenschaften und Künste,<br />
in alphabetischer Folge” veidošanā, kas tika izdota laikā<br />
no 1818. līdz 1889. gadam un tās izdošanas iniciātori bija<br />
Johans Zamuels Eršs (Johann Samuel Ersch, *1766. †1828.)<br />
un Johans Gotfīds Grūbers (Johann Gottfried Gruber,<br />
*1774. †1851.). 331<br />
Ir zināms, ka savā namā viņš privāti apmācīja un skoloja<br />
Aleksandru Paulu Karlu Johanu Vahtsmutu (Alexander<br />
Paul Carl Johann Wachtsmuth, *29.8.1805. Vecsaule<br />
†16.3.1880. Jelgava), kurš vēlāk bija viens no vingrošanas<br />
un sporta attīstības veicinātājiem Baltijā.<br />
1779. gada 10. augustā Karls Kristofs Šēns Baldonē<br />
salaulājās ar Minnu Šarloti Kantu (Minna Charlotte<br />
Kant, *24.8.1779. Jelgava † 19.11.1835. Durbe, skat. Kantu<br />
ģimenei veltīto nodaļu) un šajā laulībā piedzima seši bērni<br />
(X paaudze):<br />
• Minna Šēna (Minna Schoen, *25.5.1804. Durbe<br />
†18.12.1804. Durbe), mirusi kā zīdainis.<br />
• Karls Heinrihs Šēns (Carl Heinrich Schoen,<br />
*1.11.1805. Durbe †23.4.1867. Liepāja), 1840. gada<br />
1. februārī Kazdangā salaulājās ar Vilhelmīni<br />
Elizabeti Melleri, tādejādi caur Šēnu dzimtu<br />
savienojot Melleru un Kantu dzimtas.<br />
• Auguste Henriete Šēna (Blāze) (Auguste<br />
Henriette Schoen (Blasse), *7.6.1808. Durbe<br />
†3.5.1850. Ugāle).<br />
• Sofija Frederike Eleonora Šēna (Sophie Frederike<br />
Eleonore Schoen, *18.6.1811. †8.12.1865. Liepāja),<br />
neprecējusies.<br />
• Johanna Luīze Marija Šēna (Hāenzele) (Johanna<br />
Louise Maria Schoen (Haensell), *18.6.1813. Durbe<br />
†<strong>30</strong>.1.1866. Liepāja).<br />
• Ādolfs Kristofs Šēns (Adolf Christoph Schoen,<br />
*31.10.1815. Durbe †23.11.1873. Tallina), par kuru<br />
ir zināms, ka viņš 1840. gadā bija inženieris un<br />
leitnats [citviet norādīts - Kronštadtes cietoksnī un<br />
spriežot pēc sēru sludinājumā norādītā (bruņinieks<br />
un pulkvedis), bija sasniedzis pulkveža pakāpi,<br />
apglabāts Tallinā.] Zināms, ka viņš bija precējies<br />
ar Sofiju Vanljarljarski (Sophia Vanljarljarski),<br />
kas pēc vīra nāves dzīvoja Sanktpēterburgā. Šajā<br />
laulībā piedzima meita (XI paaudze) Katrīna Šēna<br />
(Katharina Schoen, *1840. Kronstadt, Krievija †?),<br />
kas Sanktpēterburgā bija precējusies ar gvardes<br />
leitnantu Volkenavu (Wolkenau).<br />
Aplūkojot Šēnu-Melleru dzimtas līniju, ir jāpievēršas<br />
X paaudzes pārstāvim Karlam Heinriham Šēnam<br />
(Carl Heinrich Schoen, *1.11.1805. Durbe †23.4.1867.<br />
Liepāja), kurš mantoja sava tēva īpašumu un laikā no<br />
Attēls 392.<br />
Sofijas Frederikes Eleonoras Šēnas kristību ieraksts Durbes Ziemeļu draudzes baznīcas grāmatā 1811. gadā.<br />
286 287
Change language