You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
pagaidām nav. No līgavas puses liecinieki bija kolēģijas<br />
asesors Josifs Matvejevičs Kļimontovičs un 2.ģimnāzijas<br />
audzēknis Aleksandrs Ivanovičs Švedkovs. 550 Interesanti,<br />
ka Aleksandra tēvs Ivans bija Katrīnas krusttēvs, kas<br />
norāda uz šo ģimeņu ciešo draudzību.<br />
1902. gada 25.septembrī, dzīvojot Kārsavā, abu ģimenē<br />
piedzimt Ņina, taču spriežot pēc Katrīnas pasē norādītajām<br />
pieraksta adresēm, laikā no 1902. līdz 1905. gadam ģimene<br />
dzīvo Viļņā, bet pēc tam pārceļas uz Krasnostavu.<br />
Jau dzīvojot Ļubļinas guberņas Krasnostavas pilsētā,<br />
Katrīna pieņēma lēmumu turpināt izglītošanos un 1907.<br />
gada 23. jūnijā nosūtīja Jurjevas (Tartu) universitātes<br />
Akušieru-ginekologu klīnikas direktoram lūgumu par<br />
uzņemšanu Vecmāšu skolā. Šim lūgumam bija pievienota<br />
virkne dokumentu – dzimšanas un kristību apliecība<br />
Nr. 9642, laulību apliecība Nr. <strong>30</strong>, vīra iesniegums, kurā<br />
viņš apliecina, ka neiebilst pret sievas mācībām, Ļubļinas<br />
gubernatora izsniegtais raksturojums par uzvedību<br />
Nr. 1724/2, ārsta zīme par veselības stāvokli, izziņa par<br />
potēšanos pret bakām, Viļņas Marijas augstskolas atestāts<br />
Nr. 519, divas fotogrāfijas, naudas pārvedums 250 rubļu<br />
apmērā, kā arī pases grāmatiņa nr. 1340. 551<br />
Jau 1908. gada 21. aprīlī K.Mellere raksta iesniegumu<br />
Jurjevas (Tartu) universitātes Vecmāšu skolas direktoram<br />
ar lūgumu pielaist viņu pie gala pārbaudījumu kārtošanas<br />
I kategorijas vecmātes diploma saņemšanai. 28. aprīļa<br />
sēdē ir pieņemts viņai labvēlīgs lēmums. 552 Eksāmens tiek<br />
kārtots <strong>30</strong>. aprīlī, savukārt diploms tiek izsniegts 1908.<br />
gada 16. augustā – pēc visu formalitāšu nokārtošanas.<br />
Visticamāk, pēc diploma saņemšanas viņa atgriezās<br />
Krasnostavā, bet 1921. gadā parcēlās uz Latviju.<br />
Acīmredzot, pēc Katrīnas tēva nāves pie savas meitas uz<br />
Ludzu parcēlās Marija Gorbazēviča, dzim. Zedeļmeijer,<br />
par kuru Ludzas Dzimtsarakstu biroja arhīvā ir atrodams<br />
ieraksts, ka miršanas brīdī viņa bija atraitne, bijusī<br />
Krievijas pavalstniece, pareizticīga, dzīvojusi pie meitas,<br />
Attēls 617.<br />
V.Mellera 1921. gada Latvijas pilsoņa pase ar<br />
parakstu un pirksta nospiedumu. Pases oriģināls<br />
pievienots V.Mellera krimināllietai P-8589 un<br />
Anatolijs Mellers – Voldemāra Mellera adoptētais<br />
audžudēls, kuram bija smagas veselības problēmas<br />
un kurš pazuda bez vests. Foto tapis 1929. vai 19<strong>30</strong>.<br />
gada Ziemassvētkos.<br />
Attēli 626. un 627.<br />
Jekaterinas Melleres (Gorbazēvičas) pases foto, pirms<br />
1940. gada un viņas kaps Avdejevkas ciemata kapsētā<br />
Krasnojarskas rajonā.<br />
kas arī pieteica viņas miršanas faktu.<br />
Trūkst ziņu par to, ko K.Mellere darīja līdz 1941. gada<br />
14. jūnijam, kad viņa kopā ar vīru un meitas ģimeni un<br />
mazbērniem tika deportēta uz Sibīriju, kur 1944. gadā<br />
mira un tika apglabāta Avdejevkas ciemata kapsētā.<br />
Mūsdienās ciemats vairs neeksistē – tā vietā plešas taiga.<br />
Dzimtas mutvārdu vēsturē saglabājies stāsts, ka<br />
dzīvojot Ludzā, 20.gs. 20. gadu beigās vai <strong>30</strong> gadu<br />
sākumā Voldemārs Mellers un viņa sieva Katrīna adoptēja<br />
zēnu Anatoliju, kuram bija smagas veselības problēmas.<br />
Zēns reiz esot izgājis no mājas un nav atgriezies. Anatoljs<br />
esot bijis no citas pilsētas un vecāki no viņa atteikušies dēļ<br />
zēna smagās saslimšanas (acīmredzot, runa ir par garīga<br />
rakstura slimību), taču zēna fotogrāfija ir saglabājusies līdz<br />
mūsdienām. Pārbaudot LVVA adopcijas lietu dokumentus,<br />
pierādījuši šādam adopcijas faktam netika konstatēti, tādēļ<br />
šī mutvārdu informācija vēl ir papildus pārbaudāma, jo<br />
iespējams, adopciju ir veikuši Semendjajevi, nevis Melleri.<br />
Turpretīm dokumentāli pierādīts ir fakts, ka Augusta<br />
Voldemāra Mellera un Katrīnonas Gorbazēvičas laulībā<br />
piedzima meita (XII paaudze):<br />
• Ņina Mellere (Semendjajeva) (Nina Moeller<br />
(Semendjajev), *25.9.1902. Kārsava †12.6.1949.<br />
Krasnoyarskyi kray).<br />
pieņēmumu, ka dažādos dokumentos norādītās pilsētas<br />
“Kars” un “Kārsava” ir viena un tā paša nosaukuma<br />
variācija, ar to domājot Kārsavu.<br />
Pēc dzīves Kārsavā Melleru ģimene pārcēlās uz Viļņu -<br />
Jekaterinas Melleres pases izrakstā norādīts, ka 1904. gada<br />
5. jūlijā kā pieraksta vieta viņai ir norādīta Popova iela 25,<br />
bet gadu vēlāk – 1905. gada 22. augustā – Polockas iela 1.<br />
Visticamāk, Viļņu Melleri atstāja 1905. gada 2. oktobrī 493 ,<br />
un devās uz Ļubļinas guberņu, kur Krasnostavas pilsētā<br />
(pilsētas ar identisku nosaukumu atrodas gan tagadējās<br />
Ukrainas teritorijā, gad dažu desmitu km attālumā no<br />
Ļubļinas) Mellers strādāja par veterinārārstu vismaz līdz<br />
1907. gada jūlijam 494 , taču nav izslēgts, ka vēl ilgāk – citu<br />
ziņu par V.Mellera darbību līdz 1918. gada jūnijam nav.<br />
Nākamās ziņas par Mellera profesionālo darbību līdz 1921.<br />
gadam, kad viņš atgriezās Latvijā, sniedz 1941. gada 12.<br />
septembrī sastādītais V.Mellera nopratināšanas protokols,<br />
kas atrodas lietā Nr. P-8589. Tajā norādīta informācija<br />
par V.Mellera darbību laikā no 1918. gada jūnija līdz<br />
1920. gada novembrim – laiku, kad bijušo Krievijas<br />
impēriju plosīja pilsoņu karš. Ja var ticēt nopratināšanas<br />
protokola 17. punktā rakstītajam, šajā laikā V.Mellers bija<br />
Rjazaņas strēlnieku divīzijas veterinārārsts. Turpat, 18.<br />
punktā norādīts, ka citās armijās (t.s. – Baltgvardu) viņš<br />
nav dienējis. 495 Šis ieraksts ir pretrunā ar represētā lietā<br />
Nr. 16519 Melleram uzrādīto “apsūdzību” un vienu no<br />
deportācijas iemesliem - par sadarbošanos ar Baltgvardu<br />
armiju.<br />
Šī norāde par dienestu Rjazaņas strēlnieku divīzijā,<br />
Latvijas Kara muzeja I Pasaules kara vēstures nodaļas<br />
vēsturniekam Klāvam Zariņam ļāva izteikt minējumu, ka<br />
laikā līdz I Pasaules karam V.Mellers ir dzīvojis Daugavpils<br />
tuvumā, jo 2. Rjazaņas strēlnieku divīziju, kas karoja<br />
Sarkanās armijas sastāvā, 1918. gadā formēja Rjazaņas<br />
apkārtnē, uz izformētās bijušās Krievijas impērijas<br />
armijas 35. kājnieku divīzijas bāzes. Ši divīzija I Pasaules<br />
kara laikā atradās Krievijas 5. armijas 17. korpusa sastāvā,<br />
kurš bija dislocēts Daugavpils - Mogiļevas rajonā. Varbūt<br />
V. Mellers I Pasaules kara gados dienēja 35. divīzijā<br />
Daugavpils apkārtnē un 1918. gadā, kad Krievijas armija<br />
atkāpās, nonāca Rjazaņas rajonā un attiecīgi tika iekļauts<br />
2. Rjazaņas strēlnieku divīzijā?<br />
Tajā pašā laikā ir jāņem vērā vēl kāds fakts – Voldemāra tēvs<br />
Fridrihs Mellers 1915. gadā ir miris Rjazaņā, uzturoties pie<br />
dēla Artūra, kurš 1912. gadā kļuva par Rjazaņas guberņas<br />
arhitektu – šis apstāklis neizslēdz iespēju, ka arī V.Mellers,<br />
sākoties I Pasaules karam, varēja doties bēgļu vai darba<br />
gaitās un strādāt Rjazaņā.<br />
Līdz šim par viņas dzimšanas vietu bija diskusijas - Karsa<br />
pie Kaukāza, vai Karsa kā pilsētas saīsinājums Latvijā.<br />
Attēls 618.<br />
Salīdzinot šīs ziņas ar Tartu arhīvā atrasto Jekaterinas<br />
Laikraksts “Valdības Vēstnesis” 1936. gadā<br />
Melleres studentes lietu 488 , jāsecina, ka pēc laulībām ar<br />
A.V.Melleru abi devās nevis uz Karsu Kaukāzā (šeit ir runa<br />
par tagadējās Turcijas teritorijā esošo Karsas pilsētu, kas<br />
laikā no 1877. līdz 1918. gadam bija Krievijas impērijas<br />
teritorija), kas kā meitas dzimšanas vieta minēta F.Mellera<br />
pētījumā, 489 bet gan uz Kārsavu Latvijā, kur 1902. gada<br />
5. martā Kārsavas policijas pārvaldē Jekaterinai Mellerei<br />
tika izsniegta pase. 490 Viņas meitas Ņinas Semendjajevas<br />
represētās lietas materiālos ir atrodama anketa, kurā kā<br />
dzimšanas vieta ir norādīta Latvijas PSR, Kārsava, tautība<br />
– latviete, bet profesija – skolotāja. 491 Tas nozīmē, ka pēc<br />
kāzām Melleri ir dzīvojuši Latgalē. Vēl vienā izziņā kā<br />
Ņinas Semendjajevas (Melleres) dzimšanas vieta ir minēta<br />
“pilsēta Karsa, PSRS”. 492 Šo dokumentu kopums ļauj izteikt<br />
488 489
Change language