2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

krustvecāki puisis Pēteris Bērics, saimnieks Jānis
Blank un viņa sieva ieva.
Par nākamo “Pussiek” māju saimnieku kļuva X paaudzes
pārstāvis Fricis Ķesters (*17.1.1859. “Pussiek” saimē),
kurš bija precējies ar Jūliju (*). Šajā laulībā piedzima (XI
paaudze):
• Marija Ķestere (*26.6.1885. “Pussiek” saimē),
krustvecāki puisis Juris Magone un viņa sieva Ieva,
meita Babbe Ķester [jaundzimušās tēva Friča māsa].
• Jānis Ķesters (*25.12.1888. “Pussiek” saimē),
krustvecāki Mārtiņš Jansons un viņa sieva Babe,
Jānis Ķesters.
• Kārlis Ķesters (*29.7.1890. “Pussiek” saimē),
krustvecāki puisis Ādams Ķesters, saimniece Līze
Bērica, puisis Karls Bērics.
• Ādolfs Ķesters (*4.3.1893. “Pussiek” saimē),
krustvecāki strādnieks Karls Bērics, saimniece Līze
Bērica, strādnieks Ādolfs Feldmanis.
• Karolīne Ķestere (*12.4.1894. “Pussiek” saimē),
krustvecāki strādnieks Karls Bērics, saimniece Līze
Bērica, meita Karolīne Bērica.
• Anna Ķesters (*9.10.1895. “Pussiek” saimē),
krustvecāki saimnieks Ansis Feldmanis un viņa
sieva Anna, meita Līna Bērica.
• Fricis Ķesters (*3.7.1897. “Pussiek” saimē),
krustvecāki zemnieks Fricis Bērics, saimniece
Anlīze Bērica, skolotājs Ādolfs Feldmanis.
• Mārtiņš Ķesters (*2.12.1898. “Pussiek” saimē),
krustvecāki saimnieks Mārtiņš Zeidemans un viņa
sieva Lizete, zemnieks Adams Bērics.
• Līna Ķesters (*8.8.1900. “Pussiek” saimē),
krustvecāki zemnieks Fricis Bērics, saimniece Līna
Bērica, saimniece Līza Bērica.
Vienlaikus ir atrodamas divas Jāņa Ķestera ģimenes –
“Dadzing” saimnieks un Pavāru kalps, abiem 1892. gadā
piedzimuši bērni.
X paaudzes pārstāvis Indriķis Ķesters (*9.9.1870.
“Pussiek” saimē), bija puisis “Sprīstiķos” un apprecējās ar
Ilzi. Abu laulībā piedzima (XI paaudze):
• Jēkabs Ķesters (*20.4.1890. “Sprīstiķi”),
krustvecāki puisis Kārlis Bērics, kalps Jēkabs
Ķesters un viņa sieva Baba.
• Anna Ķestere (*17.11.1891. Sprīstiķi), krustvecāki
Līze Bērics, puisis Kārlis Bērics, meita Anna
Zīvenberga.
Par “Sprīstiķu” māju jauno saimnieku kļuva Jēkaba
Bērica un Billes dēls, IX paaudzes pārstāvis Fricis Bērics
(*9.12.1840. Sprīstiķos †22.6.1915. Kuldīga), kurš tika
iesvētīts Snēpeles baznīcā 1855. gadā un būdams 30 gadus
vecs, 1870. gada 24. jūnijā Snēpelē salaulājās ar kalpa
Matīsa Kristapsona un Lavīzes 20 gadus veco meitu,
Laidos par meitu strādājošo Līzi Kristapsoni (*1840.
Laidos †13.10.1920.). Fricis Bērics mira 74 gadu vecumā,
bet viņa sieva – 75 gadu vecumā, kas par 5 gadiem atšķiras
no laulību ierakstā norādītā vecuma. Šajā laulībā piedzima
(X paaudze):
• Pēteris Bērics (*6.9.1872. “Sprīstiķi” †9.12.1872.),
kristību ierakstā tēvs norādīts kā “Sprīstiķu”
saimnieks Pricis, bet māte – kā Anlīze. Krustvecāki
kalps Pēteris Dobelis, saimniece Lotte Bērica.
• Karlīne Bērics (*16.10.1875. “Sprīstiķi),
krustvecāki Karlīne Freimane, puisis Fricis ķesters,
meita Biller Kristapsone.
• Fricis Bērics (*5.1.1878. “Sprīstiķi”), krustvecāki
puisis Fricis Ķesters, saimniece Minna Rudzuroga,
puisis Fricis Zēberliņš.
• Ādams Bērics (*10.7.1880. “Sprīstiķi” †6.6.1910.),
krustvecāki saimniece Lībe Bērica, puisis Ādams
ķesters, puisis Jēkabs Ķesters. Strādājis par puisi
“Zehrber saimē, miris 30 gadu vecumā.
• Marija Konstance Bērica (Segliņa) (*12.2.1883.
“Sprīstiķi”), krustvecāki tiesas rakstveža sieva
Amālija Bērica, meita Bille Kristapsone, puisis
Kristaps Ķepals.
• Jūlija Otīlija Bērica (*30.12.1886. “Sprīstiķi”),
krustvecāki saimnieks Fricis Ķesters un viņa sieva
Jūle, meita Ieva Bērica.
• Minna Bērica (*12.10.1889. “Sprīstiķi”),
krustvecāki Jānis Zilvermans un viņa sieva Minna,
meita Bille Kristapsone.
• Anna Līna Bērica (*21.2.1894. “Sprīstiķi”
†20.4.1894.), krustvecāki dienestnieks Kārlis
Kristapsons un viņa sieva Anna, meita Bille
Kristapsone.
Domājams, Friča Bērica un Līzes Kristapsones laulībā
dzimušais X paaudzes pārstāvis Fricis Bērics (*5.1.1878.
“Sprīstiķi”) kļuva par kalēju un 1900. gada 25. jūnijā
Snēpelē salaulājās ar Trīni Jokmann (*) un šajā laulībā
piedzima (XI paaudze):
• Jānis Bērics (*1.11.1903. Snēpeles “Čubulti”
†9.3.1909.), miris 5 ¼ gadu vecumā no krūts
slimības. Krustvecāki saimnieks Jānis Jūlijs [?] un
sieva Anna, saimniece Lota Bērica.
Domājāms, X paaudzes pārstāve Marija Konstance
Bērica (Segliņa) (*12.2.1883. “Sprīstiķi”) 1909. gada 12.
aprīlī Kuldīgas latviešu draudzē salaulājās ar Jāni Segliņu
(*). Nav izslēgts, ka ar X paaudzes pārstāvi Jāni Segliņu
(*20.10.1884. “Rogas”),
Saimnieka Jēkaba un Lottes (dzīva) 28 gadus vecā meita, IX
paaudzes pārstāve Karlīne Bērica (Freimann) (*6.5.1849.
“Sprīstiķos”), 1873. gada 14. maijā Snēpelē salaulājās ar
“Pussik” saimes kalpu, Kristapa Freimaņa un Ilzes (dzīva)
24 gadus veco dēlu Ansi Freimani (*1849. Zvejas). Šajā
laulībā piedzima (X paaudze):
• Adams Freimanis (*24.11.1875. “Pussiek” saimē),
krustvecāki Adams Dobelis, Marija Ķestere, meita
Ieva Ķestere.
BĒRICI (“SPRĪSTIĶOS”) UN BALTVĀCU EMIGRĀCIJA
BĒRICS – NEIMANIS – ROZENTĀLS
Vienā no Jēkaba Bērica (*17.3.1806. “Čubulti”
†12.12.1869. “Sprīstiķi”) pirmajām laulībām
[domājams, ar Billi], visticamāk, ir dzimis arī dēls, IX
paaudzes pārstāvis Ulrihs Rūdolfs Bērics (*), kurš kļuva
par arendatoru Allažos un 1888. gada 14. februārī Kuldīgas
latviešu draudzē salaulājās ar Vilhelmīni Magdalēnu
Grīnbergu (*12.4.1867. Padures pagastā) un šajā laulībā
piedzima (X paaudze):
Ir zināms, ka Vilhelmīne Magdalēna Grīnberga
(Bērica) (*12.4.1867. Padures pagastā) [iespējams, jau
būdama atraitne] 1939. gada 11. decembrī repatriējās uz
Vāciju, bet pirms tam dzīvoja Kuldīgā, Kalnu ielā 6. Līdz
ar viņu uz Vāciju pārcēlās arī viņas dēls Nikolajs Kristofs
Bērics. No šīs pašas adreses uz Vāciju repatriējās arī
visticamāk, ir Nikolaja Kristofa Bērica dēls (XI paaudze):
• Reginalds Zigurts Bērics (*22.6.1927. Raņķu
pagasts)
Saimnieka Jēkaba Bērica un Billes dēls, IX paaudzes
pārstāvis Kristaps Bērics (*20.8.1837. Snēpeles Sprīsitiķi
†8.12.1898.) kļuva par dārznieku un 1863. gada 26. maijā
Snēpelē, 26 gadu vecumā salaulājās ar tirgotāja, pilsoņa
(Handeltreibenden bürger) Karla Plogerta (Carl Plogert)
un Dorotejas 18 gadus veco meitu Amāliju Plogerti
(*29.9.1845. Ventspils †16.9.1929. Kuldīga). Miršanas
brīdī Amālija dzīvoja Kuldīgā, Teātra ielā 4 un par viņas
nāves faktu paziņoja dēls Fricis Vilhelms Bērics. [šajā
ģimenē Ventspils baznīcā ir ziņas par vēl vairākiem šīs
paaudzes pārstāvjiem], šajā laulībā piedzima (X paaudze):
Līdz 1882. kristītu bērnu nav (Kuldīgas vācu draudzē
līdz 138 kadram)
• Vilhelms Jūlius Bērics (*1873. Sessilen
†22.9.1894.) neprecēts, noslīcis 21 gada vecumā.
Kristību ieraksts nav atrasts,
• Karolīne Bērica (Neimane) (*18.7.1876.
Snēpele), 1902. gada 28. jūlijā Kuldīgas vācu
draudzē salaulājās ar mūrniekmeistara Fridriha
Neimaņa un Jūlijas Ziemeles dēlu, mašīnbūvētāju
Kuldīgā Rūdolfu Neimani (*14.12.1869. Kuldīga).
1939. gadā ģimene dzīvoja Rīgā, Meistaru ielā
4 dz 3 un repatriējās uz Vāciju. Šajā sarakstā
Karolīnes dzimšanas datums un vieta ir norādīti
1. jūlijs Saldū, bet Rūdolfa dzimšanas datums –
27. decembris. Ir zināms, ka Rūdolfam bija māsa
Emīlija Berta Neimane (*8.10.1876. Kuldīga).
• Šarlote Natālija Cecīlija Bērics (Rozentāle)
(*Snēpelē “Sessilen” 17.10.1879.[28.10. 1879.]),
kristību ieraksts nav atrasts.
• Fricis Vilhelms Bērics (*25.6.1882. Snēpele),
krustvecāki dzirnavnieks Vilhelms Lardong, Anna
Braunfeld, Fricis Ķesters.
• Kārlis Ernests Arnolds Bērics (*14.12.1883.
Snēpele †12.11.1947. Weimar, Thuringen),
krustvecāki dzirnavnieks Karls Ernsts Vedners
un viņa sieva Ottīlija, dzirnavu strādnieks Pēteris
Bērics.
• Johans Emīls Bērics (*7.8.1885. Snēpele
†9.5.1886.) miris kā zīdainis 9 mēnešu vecumā.
Krustvecāki arendators Johans Grīnbergs, fabrikas
strādnieks [?] Emīls Gaiķis, Elfrīde Meijeres
kundze.
• Lūcija Marija Bērica (*16.11.1887. Snēpele),
krustvecāki kontrolieris Jānis Adlers [John Adler],
Lurie Meijeres kundze un Marija Jēkabsones
kundze.
• Lilli Vilhelmīne Bērica (*9.5.1891. Snēpele),
krustvecāki Rūdolfs Bērics, arendators no
Allažiem un viņa sieva Vilhelmīne, Kristaps
Grīnbergs, arendators no Sileniekiem.
• Nikolajs Kristofs Bērics (*29.7.1888. Allaži
[Raņķu pagasts]), krustvecāki Kristaps Bērics
[domājams – jaundzimušā tēva brālis, jo Ulrihs
Rūdolfs Bērics ir fiksēts kā krusttēvs arī Kristapa
Kristapa un Amālijas meita, X paaudzes pārstāve Šarlote
Bērica bērnam] un viņa sieva Amālija, arendators
Natālija Cecīlija Bērics (*Snēpelē “Sessilen” 17 [28.
Kristaps Grīnbergs, Marija Jēkabsone.
IX 1879]) 1896. gada 8. septembrī Snēpelē salaulājās
782 783
ar Raņķu saimnieku (Amtmann), saimnieka Karla un
Amālijas [dzim. Belozirk?] 27 gadus veco dēlu Sergeju
Jakobu Otto Rozentālu (*[1868.]),
X paaudzes pārstāvis Fricis Vilhelms Bērics (*25.6.1882.
Snēpele) 1939. gadā repatriējās uz Vāciju, pirms tam
dzīvoja Kuldigā, Teātra ielā 4. Līdz ar viņu uz Vāciju
pārcēlās arī dzīvesbiedre Valija Bērica (dz. Zemelis)
(*1.8.1885. Kuldīga). Spriežot pēc preses publikācijām,
Fricis Vilhelms Bērics bija grāmatu un rakstāmlietu
tirgotājs, kuram piederēja veikals Kuldīgā, Baznīcas ielā
16. Šo veikalu 1914. gadā viņš iegādājās no J.Zīdenberga
kā F.Besthorna firmas veikalu. Laikā no 1927. līdz 1929.
gadam viņš bija izdevējs laikrakstam “Anzeiger fur
Goldingen und Windau” (ar piebildi nosaukumā – agrāk
“Goldingen Anzeiger”). Četras lappuses biezais laikraksts
iznāca sestdienās, tā redaktors bija Kuldīgas virsskolotājs
H.Bekers, bet izdevējs – vietējais grāmatu tirgotājs
V.Berics.
X paaudzes pārstāvis Kārlis Ernests Arnolds Bērics
(*14.12.1883. Snēpele †12.11.1947. Weimar, Thuringen),
saskaņā ar 1939. gada uz Vāciju izceļojušo repatriantu
sarakstā sniegtajām ziņām, pirms repatriācijas Kārlis
Ernests Arnolds Bērics dzīvoja Rūjienā, Limbažu ielā 19,
kur pēc Tērbatas universitātes absolvēšanas 1909. gadā
strādāja par provizoru un aptiekas īapšnieku. 1914. gada 29.
jūnijā Kuldīgā viņš apprecējies ar Alīdi Amāliju Augusti
Langi (*19.10.1887. †1990.). Atsevišķos avotos kā Kārļa
Ernesta Arnolda Bērica dzimšanas datums tiek norādīts
8. nevis 14. decembris, bet vārda atveide – Karls Ernsts.
Kārlim Bēricam piederošā “vecā aptieka” atradās Rūjienā,
Rīgas ielā 3 un viņš to iegādājās 1930. gadā par 23160 Ls
no Helēnas, Klāras un Ernas Tītjenām. Jāpiezīmē, ka šajā
aptiekā viņš strādāja jau kopš 1909. gada, kad kļuva par
tās pārvaldnieku (līdz 1915. gadam, bet pēc tam atkal no
1921. līdz 1930. gadam) . Visticamāk, šajā adresē dzīvoja
arī abu meita (XI paaudze):
• Hanelore Bērics (*5.9.1926. Rūjiena), dzīv.
Rūjienā, Rīgas ielā 3
No repatriēto personu saraksta pagaidām nav identificēti
Bēricu dzimtai piederīgie:
Maksimilians Bērics (*24.12.1894. Rīgā) dzīv. Rīgā,
Rūpniecības ielā 14 dz. 17
Auguste Bērics (dz. Gernics) (*15.8.1866. Rīga), dzīv.
Rīgā, Rūpniecības ielā 14 dz. 17
Elena Bērics (dz. Šmits) (*12.3.1902. Rīga), dzīv. Rīgā,
Rūpniecības ielā 14 dz. 17
Ervins Eduards Haralds Bērics (*21.10.1919. Raņķu
pagasts), dzīv. Rīga, Salas iela 12 dz.2
Maksis Bērics (*24.11.1871 Pusenieku pagastā), dzīv.
Talsos, Mīlenbaha ielā 6/8, provizors, piederēja “Vecā
aptieka” Talsos. Absolvējis Tērbatas universitāti 1898.
gadā.
Valentīne Bērics (dz. Brade) (*14.9.1900. Kuldīga) dzīv.
Talsos, Mīlenbaha ielā 6/8
Nikolajs Bērics (*2.8.1888. Raņķu pagasts), dzīv. Kuldīgā,
Kalna ielā 6
Ģertrūde Ida Otīlija Bērics (dz. Tīle) (*5.10.1891.
Vācijā), dzīv. Kuldīgā, Kalna ielā 6
Rute Bērics (*10.3.1918. Astrahaņas gub.), dzīv. Rīgā
Miera ielā 45