30.07.2019 Views

2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

Lašu draudzes mācītāja Hermaņa Konrāda Stendera<br />

ģimenē. Pirmo izglītību Gothards Frīdrihs guva tēva, Lašu<br />

draudzes mācītāja vadībā, pēc tam Subates Bauera vācu<br />

skolā, kur viņš sevišķi nodarbojās ar latīņu valodu. 1736.<br />

- 1739. gadā Stenders studēja teoloģiju, vecās valodas un<br />

retoriku Jēnas un Halles universitātē Vācijā. Atgriezies<br />

Latvijā, Stenders strādāja par mājskolotāju Lielbērstelē un<br />

nodevās matemātikas studijām. 1742. gadā viņu iecēla par<br />

Jelgavas pilsētas skolas priekšnieka palīgu.<br />

1744.-1752. gadā viņš pildīja mācītāja pienākumus Lindes<br />

— Birzgales draudzē un sāka interesēties par latviešu<br />

valodu. 1752. gadā nodega viņa dzīvojamā ēka un sērgā viņš<br />

pazaudēja māju kustoņus. 1753.-1759. gadā viņš strādāja<br />

Žeimes luterāņu draudzē pie Lietuvas un Kurzemes<br />

hercogistes robežas. Šeit viņš smagi saslima un nolēma<br />

draudzes mācītāja amatu atstāt. 1759. gadā Stenders kopā<br />

ar ģimeni otrreiz devās uz Vāciju. Līdz 1763. gadam viņš<br />

strādāja par skolotāju Helmštetē un par reālskolas rektoru<br />

Kēnigsluterā, kur konflikta dēļ ar iestādes valdību viņš<br />

atstāja šo vietu un aizgāja uz Kopenhāgenu par ģeogrāfijas<br />

profesoru. Še viņš pagatavoja Dānijas ķēniņam globusu<br />

23 pēdas caurmērā. Vēl mūsdienās Kopenhāgenā glabājas<br />

divi Stendera gatavotie globusi. Šajā laikā G.F.Stendera<br />

uzskatus spēcīgi ietekmējusi brīvmūniecības filozofija.<br />

Brīvmūrnieku aprindās viņu ievadījis barons Johans<br />

Albrehts fon Korfs. Getingenes karaliskā vācu biedrība<br />

viņu uzņēma par īsteno locekli.<br />

1765. gadā Stenders atgriezās Kurzemē. 1765. un 1766.<br />

gadā Jelgavā un Rīgā publicēja Stendera izgudrotās<br />

veļasmašīnas apraksts. Līdz mūža beigām viņš strādāja<br />

par mācītāju Sunākstes un Sērpils draudzēs, nodarbojās ar<br />

zinātnēm, sarakstījās ar Pēterburgas Zinātņu akadēmiju.<br />

Šajā <strong>30</strong> gadu posmā (1766.-1796.) tapa vairums Stendera<br />

grāmatu. Cieši sadarbojies ar Jelgavas un Aizputes grāmatu<br />

spiestuvju īpašnieku un izdevēju Jakobu F. Hincu (*1743.<br />

†1787.), kas agrāk bija strādājis par Rīgas Domskolas<br />

skolotāju, pēc 1780. gada par advokātu un notāru. Arī<br />

viņš bijis brīvmūrnieku ložas loceklis, apgaismības<br />

ideju kaislīgs piekritējs, cita starpā ārzemēs iespiedis un<br />

Kurzemē nelegāli izplatījis latviešu dziesmu grāmatas.<br />

Attēls 389.<br />

Gothards Frīdrihs Stenders<br />

1789. gadā Jelgavā iespieda Stendera “Latviešu valodas<br />

vārdnīcu” (Lettisches Lexikon) divās daļās ar apmēram<br />

7000 vārdu tulkojumu no latviešu uz vācu valodu un<br />

apmēram 14 000 vārdu tulkojumu no vācu uz latviešu<br />

valodu.<br />

Miris 1796. gada 17. maijā. Uz viņa kapa akmens Sunākstes<br />

kapsētā lasāms uzraksts: “Sche aprakts G. F. Stenders<br />

Latwis, dzim. 1714, mir. 1796, ar sawu gaspazchu.”<br />

ATSAUCES:<br />

1. Friedwald Moeller, Walter Moeller, “Beitrag zur Geneologie des Geschlechts Moeller aus Konigsberg/Pr”, “Altprusische<br />

Geschlechterkunde Familienarhiv” Nr. 21, S.182, 1967<br />

2. “Rigasche Zeitung” Nr. 54., 1851. mada 7. marts<br />

3. Skat. https://lv.wikipedia.org/wiki/Gothards_Frīdrihs_Stenders 3<br />

284 285

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!