2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

VIII paaudzes pārstāvis Ādams Bērics (*16.11.1811.
Čubbult (Asari) †2.4.1886 Čubult) bija kalps, kurš vēlāk
(ap 1838. gadu) kļuva par saimnieku “Čubult” saimē un
mira 79 gadu vecumā. Dzīves laikā viņš bija precējies
vismaz trīs reizes – pirmā laulība bija ar Grietu (†1834.),
par kuru nav atrastas plašākas ziņas un kura, domājams,
mira pirms 1834. gada. Otrā - ar Annu (*1818. Čubalt
†12.1.1872.), kas mira 57 gadu vecumā. Nepilnu gadu pēc
otrās sievas nāves, 1872. gada 3. decembrī, būdams 60
gadus vecs atraitnis, Adams Bērics salaulājās ar 50 gadus
veco “Jaunzemu” māju saimnieci, atraitni Ievu Zommeri
(*1822. Ļuļļa), kas bija Didža Šulca un Grietas meita.
Ādama pirmajā laulībā ar Grietu piedzima (IX paaudze):
• Marija Bērica (*29.1.1834. Snēpele †26.5.1834.),
krustvecāki “Laucenieku” saimniece Marija,
Čubultu puisis Ansis. Kā māte ir norādīta Grieta.
“Čubultu” saimnieka Ādama Bērica otrajā laulībā ar Annu
piedzima (IX paaudze):
• Marija Bērica (Strauts) (*1.8.1834. “Asari”), kā
tēvs norādīts “Asaru” kalps Adams
• Grieta Bērics (Ozols) (*27.4.1837. Snēpeles
“Asari”), krustvecāki kalpa sieva Grieta Bulavs,
saimniece Marija Sīle, puisis Adams Bulavs. Kā
māte ir norādīta Anna.
• Jēkabs Bērics (*10.8.1839. “Čubult” †9.7.1840.),
dvīnis.
• Margrieta Bērics (*10.8.1839. “Čubult”
†3.7.1841.), dvīne. Krustvecāki abiem dvīņiem
Jēkabs Bērics, saimnieks Andrejs Cīruls, saimniece
Margrieta Aploka, saimniece Bille Bērica.
• Jānis Bērics (*25.12.1842. Snēpele “Čubbult”
†31.7.1909.) krustvecāki kalps Jānis Ābols, puisis
Fricis Rožkalns, Liene Kulbarš.
• Ernsts Bērics (*18.11.1844. Čubbult” †21.1.1846.),
krustvecāki kalps Ernsts Ozoliņš, meita Edde Ābele,
saimniece Grieta Mētra.
• Ādams Bērics (*7.2.1847. Čubbult” †23.8.1931.
“Čubbulti”), krustvecāki saimnieks Ādams Mēters,
kalpa sieva Anna Ozols.
• Fricis Bērics (*4.5.1850. Snēpele †17.8.1855.)
miris 5 ¼ gadu vecumā. Krustvecāki saimnieks
Fricis Ķesters un viņa sieva Marija no “Pussiek”
saimes.
• Latte Bērics (Kaddik) [Lotte Bērics] (*1.9.1856.
Čubult”), krustvecāki saimniece Lotte Bērics no
Sprīstiķiem, puisis Ādams Dobelis.
Saimnieka Adama Bērica un Annas 19 gadus vecā meita,
“Čubbult” saimē dzīvojošā IX paaudzes pārstāve Marija
Bērica (*1.8.1834. “Asari”). 1853. gada 15. novembrī
Snēpelē salaulājās ar Bartutzen “Wilku” saimes puisi,
saimnieka Adama Strauta un Marijas 25 gadus veco dēlu
Jāni Strautu (*1828. Barutzen), kurš sava pirmā dēla
kristību ierakstā 1858. gadā ir norādīts kā “Gailes” māju
saimnieks, bet sava trešā bērna kristību ierakstā 1863.
gadā – kā puisis “Vilku”, bet 1868. gadā – “Čubultu” mājās.
Šajā laulībā piedzima (X paaudze):
• Jānis Strauts (*7.9.1858. “Gailes”), krustvecāki
puisis Jānis Bērics, saimnieks Adams Grīns un viān
sieva Ieva.
• Ieva Strauta (*17.7.1861. “Gailes”), krustvecāki
saimniece Ieva Piķķis, saimnieks Ernests Piķķis,
meita Līze Strauta.
• Grieta Strauta (*25.11.1863. “Vilki”), krustvecāki
saimniece Grieta Ozols, saimnieks Fricis Freimanis
un viņa sieva Margrieta.
• Ādams Strauts (*1.2.1868. “Čubulti”), krustvecāki
saimnieks Adams Bērics, klapa sieva Marija Krauze,
meita Marija More.
• Līze Strauts (*15.7.1873. “Vilki”), krustvecāki
saimnieks Kristaps Zaļaiskalns un viņa sieva Līze,
meita Margrieta Piķis.
• Kristaps Strauts (*17.5.1878. Egleniekos”),
krustvecāki saimnieks Jānis Bērics, puisis Kristaps
Freimanis, meita Marija Krauze.
Saimnieka Adama Bērica un Annas 26 gadus vecā meita,
“Čubbult” saimē dzīvojošā IX paaudzes pārstāve Grieta
Bērics (*27.4.1837. Snēpele) 1862. gada 30. decembrī
Snēpelē salaulājās ar laukstrādnieka Adama Ozola un
Marijas [Margrietas] 42 gadus veco dēlu, “Jaunzemes”
saimnieku, atraitni Jāni Ozolu (*1820. Gr.Sahlingen),
kļūstot par šo māju saimnieci. Jānim Ozolam bija vismaz
divas māsas (no dažādām mātēm) – Līze (*22.9.1837.)
un Grieta (*7.8.1838. “Kalnakrogs”) [Grietas māte ir
Ilze]. Pirms tam Jānis Ozols bija “Vidukle” saimes kalps
(1845. gadā – saimnieks, bet 1849. gadā atkal puisis) un
domājams, precējies divas reizes. Laulībā ar Ievu piedzima
(X paaudze):
• Jānis Ozols (*12.5.1843. “Vidukle”), krustvecāki
saimnieks Jānis Brīvs, puisis Jānis Meijers, meita
Edde Ozola.
• Fricis Ozols (*12.1.1845. “Vidukle”), krustvecāki
saimnieks Fricis Segliņš, saimniece Trīne Rožuleja,
meita Līze Ruikis.
• Margrieta Ozols (*22.12.1849. “Pussiek”),
krustvecāki saimniece Margrieta Gulbis, meita Ilze
Zommere, kalps Pēteris Liepa.
• Bille Ozols (*22.12.1849. “Pussiek”), krustvecāki
kalpa sieva Babbe Vilks, puisis Jānis Mucenieks.
Abas dvīņumāsas ir kristītas dažādos datumos.
• Jēkabs Ozols (*17.2.1853. “Pussiek”), krustvecāki
“Pussiek” saimnieks Fricis Ķesters, kalpa sieva
Marija Freimane no “Allažiem”.
Jāņa Ozola otrajā laulībā ar Līzi piedzima (X paaudze):
• Grieta Ozols (*27.12.1854. “Rogas”), krustvecāki
kalps Ģirts Rožulejs un viņa sieva Marija.
• Jānis Ozols (*13.2.1856. Ķesteri), krustvecāki
saimnieks Ansis Kauče, viņa sieva Margrieta, meita
Līze Lagzde.
Savukārt Jāņa Ozola un Grietas Bēricas laulībā piedzima
(X paaudze):
Marija Strauta, puisis Pēteris Saulgriež.
• Adams Bērics (*15.8.1869. “Iesalnieki” †5.4.1931.
“Šķēpeļos”), krustvecāki saimnieks Ādams Bērics,
saimniece Griete Ozols, karavīra sieva Margrieta
Piķis.
• Līze Bērics (*3.2.1875. Iesalnieki †13.4.1878.)
mirusi 3 ¼ gadu vecumā. Krustvecāki saimnieks
Fricis Bērics, viņa sieva Anlīze, puisis Pēteris
Dobelis.
• Jānis Bērics (*16.3.1877. “Iesalnieki” †22.3.1931.
Snēpeles “Iesalnieki”) krustvecāki laukstrādnieks
Jānis Strauts un viņa sieva Marija, puisis Ādams
Skroderis.
“Egleniek” saimnieku Jāņa Bērica un Ievas 23 gadus vecā
meita, X paaudzes pārstāve Marija Bērics (*27.11.1867.
Egleniek) 1890. gada 29. janvārī Snēpelē salaulājās ar
strādnieku Friča Baumaņa un Billes 29 gadus veco dēlu,
Allaž “Mežmalēj” dzīvojošo mežsargu Pēteri Baumani
(*3.9.1860. Mežmalēj). Šajā laulībā piedzima (XI paaudze):
• Ilze Baumane (*19.11.1890. Allaž “Mežmalēj”),
krustvecāki kalps Jānis Behnchen un viān sieva
Ieva, meita Ilze Baumann.
• Ieva Baumane (*6.11.1893. Allaž “Mežmalēj”),
krusvecāki zemnieks Jānis Bērics, saimniece Ieva
Bērica, zemnieks Jānis Bērics.
• Jānis Baumanis (*16.1.1897. Allaž “Mežmalēj”),
krustvecāki saimnieks Jānis Ozols un sieva Grieta,
saimnieks Jānis Bērics.
• Ādams Baumanis (*1904 5 8 – nav dzimšanas
ieraksta
• Līze Baumane (*25.1.1906. Allaž “Mežmalēj”),
saimnieks Ādams Bērics, sieva Līze, zemnieks Jānis
Bērics.
• Miķelis Baumanis (*9.6.1908. Allaž “Mežmalēj”),
krustvecāki saimnieks Jānis Freimanis un viņa sieva
ieva, puisis Miķelis Freimanis.
Saimnieka Jāņa Bērica un Ievas 24 ½ gadus vecais
dēls, X paaudzes pārstāvis Adams Bērics (*15.8.1869.
“Iesalnieki” †5.4.1931. “Šķēpeļos”) 1894. gada 6. martā
Kuldīgā salaulājās ar Kristapa un Līzes 21 gadu veco
Līzi Allažu (*20.3.1873. Snēpeles Allaž †pēc 1954.), kura
laulību brīdī strādāja par meitu Kuldīgā. Iespējams, Līze
uz “Šķēpeļu” mājām pārcēlās 1893. gada 23. aprīlī – šāds
ieraksts ir 1941. gada tautas skaitīšanas anketā. Adams
Bērics ir miris no ilgstošas tuberkulozes kā Šķēpeļu māju
saimnieks. Par nāves faktu paziņoja dēls Fricis Bērics,
kurš dzīvoja “Šķēpeļu” mājās. Šajā laulībā piedzima (XI
paaudze):
• Jānis Ozols (*5.12.1864. “Jaunzeme”),
• Ādams Bērics (*30.3.1897. Snēpeles “Šķēpeļos”),
• Jēkabs Ozols (*5.12.1864. “Jaunzeme”),
krustvecāki galdnieks Fricis Allažs, zemnieks Jānis
krustvecāki abiem dvīņiem ir saimnieks Jānis
Bērics, saimniece Marija Baumane. Domājams,
Bulavs un viņa sieva Babbe, saimnieks Jēkabs
kļuva par “Iesalnieku” saimnieku, jo Snēpeles
Bērics.
“Iesalnieki” 1939. gada 10. oktobrī tika izlikti
publiskā izsolē, jo to saimnieks Ādams Bērics
IX paaudzes pārstāvis “Egleniek” saimnieks, Adama un
nebija nokārtojis parādsaistības 5895,- Ls apmērā
Annas 24 gadus vecais dēls, vēlākais saimnieks Jānis
pret Raņķu krājaizdevu sabiedrību.
Bērics (*25.12.1842. Snēpele “Čubbult” †31.7.1909.) 1865.
• Fricis Bērics (*10.3.1900. [*23.3.1900.] Snēpeles
gada 15. maijā Snēpelē salaulājās ar saimnieka Indriķa
“Šķēpeļos” †25.4.1973. Snēpeles “Šķēpeļos”),
Ozola un Margrietas 20 gadus veco meitu, “Egleniek”
krustvecāki zemnieks Jānis Bērics, saimniece Ieva
saimes meitu Ievu Ozols (*1845. Sprīstiķos †pirms 1909.).
Bērica, mežsargs Pēteris Baumanis un galdnieks
Jānis Bērics miris 68 gadu vecumā, būdams atraitnis, no
Fricis Allažs. Kļuva par “Šķēpeļu” saimnieku.
apoplekses, bet laulībā art Ievu piedzima (X paaudze):
• Jānis Bērics (*24.9.1904. [*7.10.1904.] Snēpeles
“Šķēpeļos”), krustvecāki zemnieks Jānis Bērics un
• Marija Bērics (Baumane) (*27.11.1867.
sieva Anna, saimnieks Jānis Ozols.
“Iesalnieki”), krustvecāki saimnieks Ādams Bērics,
776 777
XI paaudzes pārstāvis Fricis Bērics (*10.3.1900.
[*23.3.1900.] Snēpeles “Šķēpeļos” †25.4.1973. Snēpeles
“Šķēpeļos”), ieguva 3 klašu izglītību, 1924. gadā bija precējies
ar Ādama meitu Annu (*26.4.1898. Laidu pagasts, “Sikuti”
†pēc 1991.), kuras ģimene jau 1899. pārcēlās uz “Šķēpeļu”
mājām. Anna ieguva 3 klašu izglītību un tika deportēta
uz Sibīriju 1949. gadā, kad viņas vīrs jau bija apcietināts.
arhīvā esošās represēto lietas 3908 (uzskaites lieta Nr.
15699) varam uzzināt šīs ģimenes traģiskos likteņus, jo
uz Sibīriju tika izsūtīti gandrīz visi šīs ģimenes piederīgie.
Fricis Bērics tika nometināts Omskas apgabala Molotovas
rajona Molotovā. No paša Bērica 1954. gadā Vilim Lācim
rakstītās vēstules uzzinām, ka 1948. gada 21. oktobrī viņš
tika notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem, ko izcieta
Latvijā un pieciem gadiem darbu labošanas kolonijā. Pie
sievas, kura jau bija Sibīrijā, Fricis ieradās 1950. gadā.
Viņš norāda, ka Latvijā, “Šķēpeļu” mājās joprojām dzīvo
viņa 84 gadus vecā māte [šis vecums nesakrīt ar citos
dokumentos norādītajiem dzimšanas datiem]. Friča
Bērica saimniecība 1948. gada 22. oktobrī tika pieskaitīta
“kulaku” saimniecībām un Fricis tika notiesāts un sodīts
par to, ka 1947. gadā nenodeva valstij 1040 kg graudu,
50 kg gaļas un apzināti nesamaksāja lauksaimniecības
nodokļus 5727 rubļu un 17 kapeiku apmērā. Spriedumā
ir norādīts, ka vācu okupācijas laikā saimniekoja 58 ha
plašā saimniecībā un izmantoja algotu darbaspēku. Ar
tiesas sprieduma palīdzību saimniecība tika konfiscēta,
lai to pārdotu nesamaksāto nodokļu nomaksai. Fricis
Bērics mira no sirds asinsvadu nepietiekamības un sirds
asinsvadu sklerozes, bet par viņa nāvi paziņoja Anša
Bulava meita Vera Bulava, kura dzīvoja “Kalna Āzeros”. Ir
zināms, ka 1991. gadā Anna Bērica dzīvoja Rīgā, Platajā
ielā 1 dz. 3. Friča Bērica un Annas laulībā piedzima (XII
paaudze):
• Līze Bērics (*14.8.1925. Snēpele), mācījās Rīgā,
ķīmijas fakultātē.
• Jānis Bērics (*3.4.1929. Snēpeles “Snēpeļu” mājās).
Saskaņā ar represēto lietā esošajiem materiāliem,
XII paaudzes pārstāvis Jānis Bērics (*1929. Snēpeles
“Snēpeļu” mājās) bija pretpadomiski noskaņots un
būdams vidusskolas audzēknis jau 1947. gada janvārī
brīvbrātīgi iestājās “pretpadomju teroristiskajā grupā”, ko
bija izveidojis Voldemārs Reinhelis (*1931.). Šī grupa par
savu mērķi bija izvirzījusi cīņu pret padomju varu, veicot
bruņotus uzbrukus partijas aktīvistiem un veicot padomju
iestāžu aplaupīšanu. Lai realizētu šos mērķus, 1947. gada
aprīlī Jānis Bērics iegādājās beļģu “Brauning” tipa ieroci,
ko glabāja savā dzīvoklī. 1947. gada 8. maijā viņš tika
arestēts un 1948. gada 27. martā viņam tika pasludināts
spriedums – 5 gadi darbu-labošanas nometnē (sodu
skaitot no 1947. gada 29. aprīļa), Aresta brīdī Jānis Bērics
dzīvoja Kuldīgā, Ēdoles ielā 20.
XI paaudzes pārstāvis Jānis Bērics (*24.9.1904.
[*7.10.1904.] Snēpeles “Šķēpeļos”) kļuva par saimnieku
Rendas pagasta “Avotnieku” mājās un 1932. gada 9. oktobrī
Snēpeles baznīcā salaulājās ar saimnieka Kriša Freiborna
un Lības meitu Mariju Olgu Freiborns (*18.2.1912.
Rīga). Pēc kāzām jaunlaulātie kļuva par Rendas draudzes
locekļiem.
Savukārt Adama un Annas dēls, X paaudzes pārstāvis
Jānis Bērics (*16.3.1877. “Iesalnieki” †22.3.1931. Snēpeles
“Iesalnieki”) bija precējies ar Hermaņa Freiberga un Jūles
meitu Annu Freibergu (*1883. †13.1.1931. Liepāja), Anna
Bērica mira no dzemdes iekaisuma, bet viņas atraitnis –
no sirdstriekas. Abu laulībā piedzima (XI paaudze):