You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Insterburg) strādāja par skolotāju Kisdorfas (Kisdorf<br />
uber Kaltenkirchen) tautskolā.<br />
Par Konrāda Mellera otro pēcnācēju, XI paaudzes<br />
pārstāvi Hedvigu Melleri (Brahfogeli) (Hedwig Moeller<br />
(Brachvogel), *29.10.1880. Uranienhof †1945.) ir zināms,<br />
ka 1900. gada 28. septembrī sava tēva muižā Uranienhofā<br />
viņa salaulājās ar Angerburgas (Angerburg) tirgotāju<br />
Villiju Brahfogeli (Willy Brachvogel, *25.12.1865.<br />
Angerburg †1945. (?)). Viņi dzīvoja Konigsbergerstrasse.<br />
Par ģimeni nekas vairāk nav zināms kopš 1945. gada, kad<br />
bēgot no Sarkanās armijas uzbrukuma viņi devās bēgļu<br />
gaitās, kur visticamāk, abi gāja bojā.<br />
Konrāda Mellera jaunākā meita, XI paaudzes pārstāve<br />
Anna Mellere (Anna Moeller (Daletzki), *5.6.1885.<br />
Uranienhof †1.1946.) 1913. gada 18. augustā Insterburgā<br />
apprecējās ar Gerdauenas (Gerdauen) tiesībsargu<br />
(Justizinspektor) Oskaru Dalecki (Oscar Daletzki,<br />
*<strong>30</strong>.7.1882. Lippau †20.8.19<strong>30</strong>. Gerdauen). 1945. gadā<br />
viņa devas bēgļu gaitās, taču nepaspēja aizmukt un par<br />
baumām saistību ar NSDAP viņa tika arestēta, ievietota<br />
nometnē, kur mira no vēdera tīfa.<br />
Savukārt Konrāda Mellera trešais pēcnācējs, XI paaudzes<br />
pārstāvis Kuno Artūrs Bruno Mellers (Cuno Arthur<br />
Bruno Moeller, *4.3.1884. Uranienhof †19.6.1964.<br />
Detmold) 1907. gadā kļuva par Šlosbergas (Schlossberg)<br />
pilsētas pārvaldes darbinieku un finanšu departamenta<br />
vadītāju (Finanzamtsvorsteher). I Pasaules kara laikā viņs<br />
dienēja Insterburgas 45. Kājnieku pulkā, bija kapteinis,<br />
apbalvots ar Dzelzs krusta II un I šķiru, kā arī “Schleisischer<br />
Adlerorden” II un I šķiru. Piedalījies cīņās Ukrainā, Polijā,<br />
Prūsijā, Kurzemē un Igaunijā. 19<strong>30</strong>. gada 1. jūnijā kļuva<br />
par Pillkallenas domes finanšu pārvaldes vadītāju.<br />
II Pasaules kara laikā viņš bija pulkvežleitnants un<br />
bataljona komandieris. Sirds problēmu dēļ 1943. gadā<br />
viņš tika atvaļināts no Vērmahta. Neskatoties uz to, 1945.<br />
Attēls 18.<br />
Vilgots Teofīls Odners (Wilgodt Theophil Odhner)<br />
33 gadu vecumā 1878. gadā, Krievijā zināms kā<br />
Aleksandrs Odners seniors.<br />
gadā viņš kļuva par Piricas (Pyritz) pilsētas aizsardzības<br />
vadītāju (Volkssturmfuhrer). Pēc kara viņš kļuva par<br />
Gentinas (Genthin) pilsētas finanšu pārvaldes darbinieku.<br />
No 1945. gada līdz pat savai nāvei 1964. gadā (viņš mira no<br />
leikēmijas un triekas) dzīvoja Detmoldā pie savas meitas<br />
Rozmarijas. 1911. gada 16. oktobrī Insterburgā Kuno<br />
Artūrs Bruno Mellers salaulājās ar Insterburgas tirgotāja<br />
Eduarda Šobera (Eduard Schober) meitu Edīti Elmu<br />
Helēnu Šoberi (Edith Elma Helena Schober, *27.10.1884.<br />
Insterburg †1.2.1972. Detmold). Šajā laulībā piedzima (XII<br />
paaudze) trīs bērni:<br />
• Konrāds Eduards Volfgangs Mellers (Konrad<br />
Eduard Wolfgang Moeller, *28.7.1912. Konigsberg<br />
†7.2.1945. Pyritz),<br />
• Ģirts Kuno Leo Mellers (Gert Cuno Leo Moeller,<br />
*1.1.1917. Konigsberg †?),<br />
• Rozmarija Elma Marta Mellere (Hartje)<br />
(Rosemarie Elma Martha Moeller (Hartje) *4.2.1922.<br />
Konigsberg †?).<br />
Par Kuno Artūra Bruno Mellera dēlu, XII paaudzes pārstāvi<br />
Konrādu Eduardu Volfgangu Melleru (Konrad Eduard<br />
Wolfgang Moeller, *28.7.1912. Konigsberg †7.2.1945. Pyritz) ir<br />
zināms, ka viņš studēja jurisprudenci Kēnigsbergas<br />
universitātē, bija korportācijas “Littuania” biedrs. Vēlāk<br />
bija pirmais pārvaldes asesors Allšteinā (Allstein),<br />
tad pilsētas pārvaldes darbinieks pilsētas pārvaldes<br />
prezidenta birojā Āhenā (Aachen). II Pasaules kara laikā<br />
bija oberleitnants, bija baterijas komandieris Polijā, kur<br />
viņš tika smagi ievainots vēderā un augšstilbā. Vēlāk<br />
viņš dienēja Norvēģijā un 1944. gadā tika pārcelts uz<br />
Austrumu fronti Krievijā, visbeidzot – bija atbildīgais<br />
par baterijām pie Bjalostokas (Bialystock). Piricas<br />
aizsardzības gaitā viņš kā brīvprātīgais iesaistījās pilsētas<br />
aizsardzībā, bija nodaļas komandieris un aizstāvot Piricas<br />
pilsētu granātas sprādzienā mira kaujā. Jāatgādina, ka šīs<br />
pilsētas aizsardzību vadīja viņa tēvs. 1942. gada 6. aprīlī<br />
Johannisburgā (Johannisburg, mūsdienās Pisz pilsēta<br />
Attēls 19.<br />
Vilgots Teofīls (Aleksandrs) Odners un viņa Liepājā<br />
dzimusī sieva Alma (Alrua) Skanberga.<br />
Attēli 23. un 24.<br />
Nobela rūpnīcā izgatavotās iekārtas prototips (pa<br />
kreisi) un Sanktpēterburgā ražotā “Odnera mašīna” –<br />
mehāniskais kaukulators.<br />
Polijā) Konrāds Eduards Volfgangs Mellers salaulājās<br />
ar ārzemju korespondenti Ilzi Ģertrūdi Langkati (Ilse<br />
Gertrud Langkath, *15.11.1917. Johannisburg †?). Pēc<br />
kara viņa dzīvoja Hamburgā, Willi strase 45. Abu laulībā<br />
piedzima (XIII paaudze) meita<br />
• Helēna Ģertrūde Gizele Mellere (Helene Gertrud<br />
Gisela Moeller *17.3.1945. Genthin †18.3.1945.<br />
Genthin), mirusi kā zīdainis, dienu pēc dzimšanas.<br />
Savukārt par Kuno Artūra Bruno Mellera dēlu, XII<br />
paaudzes pārstāvi Ģirtu Kuno Leo Melleru (Gert Cuno<br />
Leo Moeller, *1.1.1917. Konigsberg †?) ir zināms, ka viņš<br />
bija graudu tirgotājs Gentinā un turpat 1941. gada 18.<br />
martā salaulājās ar tirgotāja meitu Johannu Kleinšmiti<br />
(Johanna Kleinschmidt, *20.4.1920. Genthin †?). Pēc kara<br />
ģimene dzīvoja Gentinā, 328 Hilde Coppistr. 5. Šajā laulībā<br />
piedzima divas meitas (XIII paaudze):<br />
• Heidemarija Ella Helēna Mellere (Zeiferte)<br />
(Heidemarie Ella Helene Moeller (Seifert)<br />
*26.11.1943. Genthin),<br />
• Renāte Brigita Elizabete Mellere (Renate Brigitte<br />
Elisabeth Moeller *7.8.1949. Genthin).<br />
Par XIII paaudzes pārstāvi Renāti Brigitu Elizabeti<br />
Melleri (Renate Brigitte Elisabeth Moeller *7.8.1949.<br />
Genthin) 1967. gadā bija zināms, ka viņa ir skolniece un<br />
dzīvo ar vecākiem, bet par viņas vecāko māsu Heidemariju<br />
Ellu Helēnu Melleri (Zeiferti) (Heidemarie Ella Helene<br />
Moeller (Seifert) *26.11.1943. Genthin) bija zināms, ka<br />
1963. gada 5. jūlijā Gentinā viņa salaulājās ar Dipl.Ing.<br />
(inženieri) Horstu Zeifertu (Horst Seifert, *16.7.1941.<br />
Grosenhain) un dzīvoja 8401 Bobersen Krs. Riesa.<br />
Ir zināms, ka Kuno Artūra Bruno Mellera jaunākā meita, XII<br />
paaudzes pārstāve Rozmarija Elma Marta Mellere (Hartje)<br />
(Rosemarie Elma Martha Moeller (Hartje) *4.2.1922.<br />
Konigsberg †?) strādāja kā ārzemju korespondente un tulce,<br />
bet vēlāk – kā ārsta sekretāre Berlīnē un Piricā. 1944. gadā<br />
viņa kļuva par Vācijas meiteņu līgas “Osteinsatz” 103 biedri.<br />
Līdz 1946. gadam viņa dzīvoja Piricā, bet tad pārcēlās uz<br />
Gentinu, bet tā paša gada oktobrī – uz Detmoldu, kur<br />
1953. gada 23. maijā salaulājās ar vietējā teātra orķestra<br />
mūziķi Frīdrihu Hartji (Friedrich Hartje, *13.7.1923.<br />
Adensen). Zināms, ka viņi dzīvoja 493 Detmold/Lippe,<br />
Griemensiek 29, pašu mājā.<br />
Savukārt XI paaudzes pārstāve Anna Mellere (Odnere)<br />
(Anna Moeller (Odhner), *? †1929. Ļeņingrada [?]) aizsāk<br />
jaunu dzimtas atzaru- Melleru-Odneru līniju, Aplūkojot<br />
Melleru-Odneru dzimtas atzara līniju. Par šo atzaru<br />
iepriekš veiktajos pētījumos ir norādītas neprecīzas un<br />
nepilnīgas ziņas. Par XI paaudzes pārstāvi Annu Melleri<br />
(Odneri) (Anna Moeller (Odhner), *? †1929. Ļeņingrada<br />
[?]) un viņas ģimeni vācu pētījumos ir norādīts, ka 1929.<br />
gadā Ļeņingradā viņa mira no holēras un bija precējusies<br />
ar Petrogradā mirušo Aleksandru Hjalmēru Odneru<br />
(Alexander Hjalmer Odhner, *<strong>30</strong>.8.1873. †2.10.1918.),<br />
kura tēvs Aleksandrs Odners bija mašīnbūves fabrikas<br />
īpašnieks Sanktpēterburgā.<br />
Izvērtējot dažādus avotus, piemēram, internetā atrodamo<br />
Odneru ģimenes koku 87 un informāciju par Odneru<br />
ģimenei piederušiem uzņēmumiem Sanktpēterburgā 88 ,<br />
Zviedrijas Tehnikas muzejā esošos arhīvu dokumentus 89 ,<br />
esmu nonācis pie slēdziena, ka šeit minētais Aleksandrs<br />
Odners seniors ir zviedru izcelsmes emigrants Vilgots<br />
Teofīls Odners (Wilgodt Theophil Odhner, *10.8.1845.<br />
Dalby, Lund, Zviedrija, †15.9.1905. Sanktpēterburga),<br />
kura ģimene 1890. gadā Sanktpēterburgā uzsāka ražot<br />
mehāniskos kaukulatorus, kuru pirmie prototipi tika<br />
izgudroti jau 1873. gadā. Vārdu atšķirība ir izskaidrojama<br />
ar Krievijā pieņemto rusifikācijas politiku.<br />
Vilgots Teofīls Odners piedzima nabadzīgā, taču laimīgā<br />
ģimenē. Zēns agri zaudē tēvu un jau 12 gadu vecumā<br />
Vilgots sāk strādāt sava onkuļa Ārona Odnera lampu<br />
veikalā, bet velak – Georga Lūza mehāniskajā darbnīcā<br />
un ģeodēzijas uzņēmumā Stokholmā, kurā iepriekš<br />
strādāja viņa tēvs. 1864. gada 3. septembrī viņš kļūst<br />
par Stokholmas Tehnoloģiskā institūta studentu (viņš<br />
iestājās ausgstkolā, taču nomācījās tajā tikai trīs gadus un<br />
nepabeidza to) un materiālo grūtību spiests devās pasaulē<br />
laimi meklēt. Viņš ieradās Sanktpēterburgā 1869. gadā<br />
Attēls 20. un 21.<br />
Odnera fabrika Sanktpēterburgā, Rīgas prospektā 26, 1908. gads.<br />
84 85
Change language