You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
XII paaudzes pārstāve Aleksandra fon Vitte (Hodoleja)<br />
(Alexandra von Witte (Holodey), *1869. †) bija precējusies<br />
ar Afrikāna Hodoleja (Afrikan Hodolei) un Marijas<br />
Primo (Maria Primo) jaunāko dēlu, rotmistru Grigoriju<br />
Hodoleju (Grigory Hodolei, *27.1.1862. Kharkivci,<br />
Ukraine †) un šajā laulībā piedzima seši pēcnācēji (XIII<br />
paaudze):<br />
• Jekaterina Hodoleja (Jekaterina Hodoley,<br />
*25.10.1887. †).<br />
• Natālija Hodoleja (Nataly Hodoley, *14.10.1889.<br />
†).<br />
• Leonīds Hodolejs (Leonid Hodoley, *14.1.1893.<br />
†).<br />
• Ksenija Hodoleja (Xenia Hodoley, *12.2.1896. †).<br />
• Tatjana Hodoleja (Tatyana Hodoley, *13.10.1897.<br />
†).<br />
• Boris Hodolejs (Boris Hodoley, *1.7.1906. †).<br />
XI paaudzes pārstāvis Eižens Magnuss fon Vitte (Eugen<br />
Magnus von Witte, *7.8.1835. †1900.) dzīvoja Tērbatā,<br />
bija tiesību kandidāts un precējies ar Emmu Bernghofu<br />
(Emma Bernghof). Šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />
• Volfgangs Vilhelms fon Vitte (Wolfgang Wilhelm<br />
von Witte, *28.5.1865. †) bija lauksaimnieks,<br />
neprecēts.<br />
• Oskars Roberts Eižens fon Vitte (Oscar Robert<br />
Eugen von Witte, *1867. †).<br />
• Alma Marija fon Vitte (Baijere) (Alma Maria<br />
von Witte (Bayer), *13.12.1868. (jeb 1869.) †),<br />
laulājusies ar Baijeru (Bayer), plašāku ziņu nav.<br />
• Karls Gerhards fon Vitte (Carl Gerhard von<br />
Witte, *27.7.1870. †) bija aptiekārs Pēterburgā.<br />
• Artūrs fon Vitte (Arthur von Witte, *31.1.1872.<br />
†).<br />
XII paaudzes pārstāvis Oskars Roberts Eižens fon<br />
Vitte (Oscar Robert Eugen von Witte, *1867. †) bija<br />
lazaretes vadītājs Čitā un aptiekārs Tallinā. Precējies ar<br />
Krīgeri-Skottu (Krüger-Scott) un šajā laulībā piedzima<br />
(XII paaudze):<br />
• Alfrēds fon Vitte (Alfred von Witte, *1903. Чита<br />
†).<br />
XII paaudzes pārstāvis Artūrs fon Vitte (Arthur von<br />
Witte, *31.1.1872. †) bija precējies un laulībā piedzima<br />
vairāki bērni, taču par viņiem nav pieejama informācija.<br />
Latvijas kultūrvēstures diskursā visinteresantākais ir X<br />
paaudzes jaunākais pārstāvis Eduards fon Vitte (Eduard<br />
von Witte, *1.7.1791. Gut Kambi bei Dorpat †13.7.1836.<br />
Sārumu muiža) un viņa dzimtas atzars. Viņš no Tartu<br />
apkaimes (sava tēva muižas “Klein Kamby”) pārcēlās uz<br />
Limbažu apkaimi, kļūstot par Sārumu muižas nomnieku,<br />
pagasta tiesas tiesnesi un Umurgas baznīcas vecāko<br />
(Kirchenvorsteher). Viņš mira kā atraitnis 45 gadu un<br />
13 dienu vecumā no triekas, bet viņa sieva, apriņķa<br />
komisāra Kristiāna Frīdriha fon Eberharda (Christian<br />
Friedrich von Eberhard) un Sigundes (Siggund) meita -<br />
Barbara Elizabate fon Eberharde (Barbara Elisabeth von<br />
Eberhard *19.11.1792. †<strong>30</strong>.5.1831. Sārumu muiža) mira<br />
īsi pēc meitas dzemdībām 38 gadu 7 mēnešu un 11 dienu<br />
vecumā. Visticamāk, abi apprecējās 1815. gadā (šī gada<br />
laulību ieraksti Umurgas draudzē nav saglabājušies), bet<br />
ir zināms, ka abu laulībā piedzima un Umurgas draudzē<br />
tika kristīti (XI paaudze):<br />
• Šarlote Sofija Paulīne fon Vitte (Fromma)<br />
(Charlotte Sophie Pauline von Witte (Fromm)<br />
*10.1.1816. Sārumu muiža †),<br />
• Frīdrihs Ernsts Jūlijs fon Vitte (Friedrich Ernst<br />
Julius von Witte *16.2.1818. Sārumu muiža †1850.),<br />
dienējis militārajā dienestā.<br />
• Eduards Roberts Boriss fon Vitte (Eduard<br />
Robert Boriss von Witte *1819. †1886.),<br />
• Emīls fon Vitte (Emil von Witte *ap 1820. Sārumu<br />
muiža †ap 1828.), norādīts Štāfenhāgena pētījumā<br />
(kristību ieraksts nav atrasts). Esot miris 8 gadu<br />
vecumā.<br />
• Ferdinands Aleksandrs Eižens fon Vitte<br />
(Ferdinand Alexander Eugen von Witte, *8.1.1822.<br />
Sārumu muiža †16.10.1854. Limbaži), kristību<br />
ieraksts nav atrasts.<br />
• Edmunds fon Vitte (Edmund von Witte *1824.<br />
†1859.), norādīts Štāfenhāgena pētījumā (kristību<br />
ieraksts nav atrasts), strādājis par revidentu,<br />
visticamāk, miris neprecēts.<br />
• Ādolfs Voldemārs Johans fon Vitte (Adolf<br />
Woldemar Johann von Witte, *12.7.1825. Sārumu<br />
muiža †6.8.1898. Rīga).<br />
• Magnus Vilhelms Gustavs fon Vitte (Magnus<br />
Wilhelm Gustav von Witte *6.9.1827. Sārumu muiža<br />
†1857.), 1846. gadā studēja Tērbatas universitātē,<br />
visticamāk, miris neprecēts. Citu ziņu nav.<br />
• Karls Leopolds Eduards fon Vitte (Carl Leopold<br />
Eduard von Witte *3.10.1828. Sārumu muiža<br />
†1886.).<br />
• Jūlija Johanna Leokādija Elizabete fon Vitte<br />
(Eka/Palmcveiga) (Julie Johanna Leocadie Elisabeth<br />
von Witte (Eck/Palmzweig) *19.5.1831. Sārumu<br />
muiža †11.4.1885.).<br />
XI paaudzes pārstāve Šarlote Sofija Paulīne fon Vitte<br />
(Fromma) (Charlotte Sophie Pauline von Witte (Fromm)<br />
*10.1.1816. Sārumu muiža †), 1840. gada 21. augustā Rīgā<br />
Attēli 404.<br />
1873. gadā Limbažos - pirmajā rindā no kreisās<br />
Marija Baumane, blakus viņas māte Karoline Vitte.<br />
Klēpī Baumaņu Kārļa vecākā meita Lilija Elizabete<br />
Baumane.<br />
salaulājās ar Vilhelmu L.Frommu (Wilchelm L. Fromm),<br />
un šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />
• Anna Elizabete Aleksandra Fromma (Anna<br />
Elisabeth Alexandra Fromm * †).<br />
XI aaudzes pārstāvis Eduards Roberts Boriss fon Vitte<br />
(Eduard Robert Boriss von Witte *1819. †1886.), norādīts<br />
Štāfenhāgena pētījumā (kristību ieraksts nav atrasts),<br />
dienējis militārajā dienestā, pulkvedis. dzīvojis Maskavā,<br />
precējies ar baronesi Leoniju Rozi Delinghauzenu<br />
(Leonia Rose Dellingshausen *. †.). Šajā laulībā piedzima<br />
(XII paaudze):<br />
• Viktors fon Vitte (Viktor von Witte, *1870. †),<br />
militārpersona.<br />
• Vilhelms fon Vitte (Wilhelm von Witte, *1872. †),<br />
militārpersona.<br />
Savukārt 1849. gadā kristību ierakstos kā muižas nomnieks<br />
ir norādīts XI paaudzes pārstāvis Ferdinands Aleksandrs<br />
Eižens fon Vitte (Ferdinand Alexander Eugen von Witte,<br />
*8.1.1822. Sārumu muiža †16.10.1854. Limbaži) un viņa<br />
sieva, birģermeistara Benjamina Vitkovska (Benjamin<br />
Witkowsky) un Karlīnes Šmites (Carline Schmidt) meita<br />
Karolīne Vondelīne Vitkovska (Caroline Wondeline<br />
Witkowsky, *24.3.1825. Limbaži †7.1.1901. Limbaži) (abi<br />
salaulājās 1848. gadā), kuri vēlāk tiek minēti kā Juratas<br />
privātmuižas (Rujen-Radenhof) nomnieki. Miršanas<br />
ierakstā Ferdinands Aleksandrs Eižens Vitte norādīts kā<br />
31 gadu vecs. Šajā laulībā piedzima (XII paaudze):<br />
• Karls Eižens Boriss fon Vitte (Carl Eugen Boriss<br />
von Witte *4.9.1849. Sārumu muiža †11.9.1849.<br />
Sārumu muiža), krustvecāki Dr.med. Mans<br />
Lemzals, Eberhard, Karolīna Vitkovska, Emma<br />
Vitkovskas jaunkundze, Lamsteres kundze.<br />
• Marija Karolīne Elizabete fon Vitte (Baumane)<br />
(Maria Caroline Elisabeth von Witte (Baumann)<br />
*21.11.1850. Sārumu muiža †16.2.1907.),<br />
krustvecāki J.fon Zeks, Boris fon Vitte, Marija<br />
Vitkovska, Vendelīne Šmita. Precējusies ar<br />
komponistu Kārli Baumani (Baumaņu Kārli).<br />
• Eižens Boriss Eduards fon Vitte (Eugen Boriss<br />
Eduard von Witte *10.7.1854. †2.4.1876.). Miris 21<br />
gada un 2/3 vecumā, neprecēts.<br />
FON VITTES-BAUMAŅI<br />
XII paaudzes pārstāve Marija Karolīne Elizabete fon<br />
Vitte (Baumane) (Maria Caroline Elisabeth von Witte<br />
(Baumann) *21.11.1850. Sārumu muiža †16.2.1907.)<br />
tika iesvētīta 1868. gada 23. jūnijā salaulājās ar tagadējā<br />
Limbažu novada Viļķenes pagasta Indriķu pusmuižas<br />
nomnieka, skrodera Jēkoba Baumaņa (*1797. †1870.)<br />
un viņa sievas Annes Feldmanes (*1804. †1871.) dēlu,<br />
komponistu un aktīvu pirmās latviešu nacionālās atmodas<br />
laika sabiedrisko darbinieku, Kārli Baumani (*11.5.1835.<br />
Viļķene †27.12.1904. [†10.1.1905.] Limbaži), kurš ir<br />
pazīstams kā Latvijas valsts himnas “Dievs, svētī Latviju!”<br />
autors Baumaņu Kārlis.<br />
Ir zināms, ka Baumaņu Kārļa vecāki Jēkobs Baumanis<br />
un Annas Feldmane ir vidzemnieki. Jēkabs Baumanis ir<br />
cēlies no Matīšu draudzes Pučurgas muižas (Galandfeld,<br />
Valmieras apriņķī), bet viņa sieva Anna Feldmane no<br />
kaimiņos esošās Burtnieku draudzes. Pēc 1819. gadā<br />
notikušajām laulībām abi pārcēlās uz dzīvi Pučurgas<br />
muižā, no kurienes Baumaņi 1834. gadā pārcēlās uz<br />
Indriķu pusmuižu Limbažu Katrīnas draudzē, bet jau drīz<br />
vien – 1836. gadā visa kuplā Baumaņu ģimene pārcēlās<br />
uz “Lemšukalnu” mājām, kas atradās aptuveni 1,5 km<br />
atālumā no Limbažiem, Rīgas lielceļa malā. Saskaņā ar<br />
dažādos avotos minētajām ziņām, šajā laulībā kopumā<br />
piedzima (12 bērni 8 dēli un 4 meitas), taču pagaidām<br />
ziņas ir atrastas par 11 no viņiem (XII paaudze):<br />
• Marija Baumanis (*ap 1820. †ap 1820.), mirusi<br />
kā zīdainis<br />
• Jānis Baumanis (*1821. †1852. Rīgā) izmācījies<br />
par skroderi Valmierā, bijis rekrutēts cara armijā. Ir<br />
ziņas, ka dienējis Jelgavā, Rīgā, Sanktpēterburgā un<br />
Attēls 404.<br />
Karolīne Vitkovska (Vitte) mūža nogalē, Marija Karolīne Elizabete fon Vitte ar meitām Elizabeti un Martu 1877.<br />
gadā un bērnībā mirusī Anna Karolīne Elmīra Baumane 1872. gadā.<br />
324 325