You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Jelgava).<br />
Ir zināms, ka dzīves laikā Gunārs un Daira savā starpā<br />
reti komunicēja, savukārt viņu vecmāmiņa Anete Marija<br />
Vesmane (dzim. Bāliņa) vecumdienās dzīvoja Jelgavā,<br />
Raiņa un Skolas ielu stūrī, divstāvu koka nama otrājā<br />
stāvā, kurā līdz savas mājas uzbūvēšanai dzīvoja arī Velta<br />
Elfrīda Millere ar savu otro vīru Rihardu Frici Modriņu<br />
Pūcīti (te piedzima arī viņu pirmā meita Mārīte). No<br />
dzimtas mutvārdu informācijas zināms, ka Anete Marija<br />
tika dēvēta par “Vesmaņtanti”, jo mūža nogalē esot<br />
dzīvojusi viena pati un bieži pieminējusi Sibīrijā un karā<br />
zudušos tuviniekus. Nav izslēgts, ka šeit ir domāta Kārļa<br />
Vesmaņa māsas ģimene, par kuru nav atrastas nekādas<br />
ziņas. Diemžēl, Jelgavas Dzimtsarakstu arhīvā netika<br />
atrastas ziņas par viņas miršanu. Drīz pēc Vesmaņtantes<br />
nāves arī māja, kurā viņa dzīvoja, nodega.<br />
Ieskatu šī dzimtas atzara dzīvesgājumā sniedz represēto<br />
lieta Nr. 20732, kas sastādīta 1946. gadā. Šīs lietas<br />
centrālā persona bija Marijas Vesmanes tā brīža<br />
civilvīrs – Ernests Jurševics (*1913. Cēsu raj. Paltmane,<br />
“Papīrfabrika” †februāris -marts 1946.). Šī ģimene tobrīd<br />
dzīvoja Ernesta Jurševica audžutēva – Friča Jurševica<br />
(*1882. Jelgava †.) un viņa sievas Emīlijas Šalkovskas<br />
(*1884. Ozolnieki) dzīvoklī Jelgavā, Jaunatnes ielā 20 dz.<br />
3. Ernesta īstais tēvs bija Aleksandrs Lapiņš (* †1918.),<br />
bet Ernestam bija arī brālis Pēteris Šalkovskis (* †1937.).<br />
Abi brāļi pēc mātes otrajām laulībām pārgāja Jurševicu<br />
Attēls 100X. Ap 1939. gadu Jelgavā – stāv Marija<br />
Vesmane (Šmite) un Kārlis Žanis Vesmanis, sēž –<br />
Berta Šmite, Daira Vesmane un Pēteris Šmits.<br />
uzvārdā. Ernesta Jurševica aresta adrese tiek norādīta<br />
Jelgava, Raiņa iela 23, kas bija jau iepriekš minētā ēka<br />
Raiņa un Skolas ielu stūrī.<br />
1946. gada 21. februārī NKVD Kara tribunāls Ernestam<br />
Jurševicam pasludināja spriedumu – nāvessodu nošaujot<br />
par “dzimtenes nodevību”. Viņam tika inkriminēta dalība<br />
313. SS Policijas bataljonā, kurā viņš dienēja no 1943.<br />
gada marta līdz 1944. gadam. Vispirms E.Jurševics divas<br />
nedēļas pavadīja sagatavošanas kursos Daugavgrīvā<br />
(Bolderājā), tad ar savu bataljonu aptuveni mēnesi dienēja<br />
Vecaucē, bet pēc tam tika pārcelts uz Jelgavu.<br />
Kā norādīts spriedumā – bijis aktīvs policijas bataljona<br />
dalībnieks. Kā piemērs tiek minēta partizānu arestēšana<br />
Gulbenes apkaimē 1943. gada aprīlī, kad vairāki partizāni<br />
esot nošauti, 16 – arestēti, no kuriem 13 bija ievainoti.<br />
1944. gada janvārī, cīnoties pret Sarkano armiju viņš<br />
tika ievainots Nēveles pilsētas apkaimē un līdz martam<br />
bija hospitālī. 1944. gada martā viņš brīvprātīgi iestājās<br />
Jelgavas policijas “C” grupā, kurā dienēja līdz 1944. gada<br />
jūlijam. Kā norādīts spriedumā – piedalījies militāro<br />
objektu un karagūstekņu nometnes apsardzē Jelgavā,<br />
pašrocīgi nošāvis piecus partizānus. Tāpat tiek norādīts,<br />
ka laikā laikā no 1944. gada maija līdz jūlijam viņš nošāvis<br />
4 karagūstekņus par to, ka viņi pēc pl. 21 ir piegājuši<br />
pie nometnes dzeloņdrāšu žoga. Turpat norādīts, ka<br />
1944. gada jūnijā šajā nometnē noticis ugunsgrēks, kura<br />
laikā Jurševics ar citiem uzraugiem esot nošavis piecus<br />
Attēls 100X. [ap 1955. gadu] Marija Vesmane ar<br />
bērniem Gunāru un Dairu.<br />
karagūstekņus, kas centās paglābties no ugunsgrēka.<br />
1946. gada 3. maijā protokolā M.Vesmane norāda, ka 1944.<br />
gada jūlija sākumā viņi ar civilvīru pavadījuši atvaļinājumu<br />
Zaļeniekos un atpakaļcelā uz Jelgavu vīru esot aizturējuši<br />
vācu varas iestāžu pārstāvji, viņš tika nogādāts Rīgā un<br />
kopš tā brīža par viņu vairs nekādas ziņas nav. Jāpiezīmē,<br />
ka citā protokolā – kaimiņienes liecībā tiek norādīts, ka šī<br />
aizturēšana jau notikusi pēc vācu armijas atkāpšanās no<br />
Jelgavas.<br />
Savukārt spriedumā rakstīts, ka pēc Jelgavas atstāšanas<br />
viņš atkāpās Kurzemē, kur turpināja dienestu policijā,<br />
piedaloties cīņās pret partizāniem un dezertieriem. 1945.<br />
gada janvārī viņš iestājās SS leģionā, no kura tika nosūtīts<br />
uz Vāciju, uz “teroristisko diversiju skolu”, pēc kuras<br />
pabeigšanas viņš tika nosūtīts uz SS 15. Divīziju. 1945.<br />
gada 9. februārī viņš saņēma uzdevumu doties ienaidnieka<br />
aizmugurē diversiju sarīkošanai – tam bija saņemtas<br />
sprāgstvielas, inde, paroles un instrukcijas. 12. februārī<br />
viņu arestēja Sarkanā armija. Pasludinātais spriedums bija<br />
nepārsūdzams.<br />
No 1946. gada 25. marta nopratināšanas protokoliem<br />
uzzinām, ka Marija Vesmane 1925. bija ieguvusi<br />
pamatskolas 6 klašu izglītību un līdz 1927. gadam<br />
strādāja Jelgavas dārzniecībā, bet pēc tam – linu fabrikā<br />
par strādnieci. Kā viņas nodarbe laikā no 1941. gada<br />
rudens līdz 1944. gadam ir norādīts oficiantes darbs<br />
ēdnīcā Jelgavā. No 1944. gada novembra līdz protokola<br />
sastādīšanas brīdim strādāja par pārdevēju veikalā<br />
Meitenes šosejā 83 un bija atraitne, kas nozīmē, ka viņas<br />
civilvīrs Ernests Jurševics bija nošauts starp 1946. gada 9.<br />
februāri un 25. martu, taču vēl 3. maija nopratināšanas<br />
protokolā M.Vesmane norāda, ka viņai nav zināma viņas<br />
civilvīra atrašanās vieta.<br />
Viņa norāda, ka 1931. gadā apprecējās ar Kārli Vesmani,<br />
taču šī laulība tika šķirta 1940. gada 22. augustā.<br />
K.Vesmanis 1945. gadā tika iesaukts Sarkanajā armijā<br />
un nekāda sarakste ar viņu neesot notikusi. 1943. gada<br />
februārī Marija Vesmane sāka nereģistrētu kopdzīvi ar<br />
Ernestu Jurševicu, kurš līdz darbam policijā esot bijis<br />
kurpnieks vai velosipēdu meistars darbnīcā Kr.Barona<br />
ielā Jelgavā. M.Vesmane arī norāda, ka viņas civilvīra tēvs<br />
pirms dažiem gadiem ir miris, bet māte pēc viņa nāves<br />
apprecējusies otrreiz un dzīvo Vircavā “Grīņu” mājās.<br />
Pēc šī protokola parakstīšanas viņa arī parakstījās par<br />
dzīvesvietas nemainīšanu.<br />
Nākošajā dienā – 4. maijā tika pratināts arī kaimiņš<br />
Andrejs Kaners, kurš savās liecībās norāda, ka pēc<br />
šķiršanās no vīra Marija turpināja uzturēt attiecības ar<br />
Kārļa Vesmaņa vecākiem – māti (aptuveni 60 gadus veca)<br />
un tēvu (aptuveni 65 gadus vecs).<br />
1946. gada 21. jūlijā prokurore Tkačova savā slēdzienā<br />
Attēls 100X. Ap 1939. gadu Jelgavā - no kreisās (stāv): X, Marija Šmite (Vesmane), Kārlis Bāliņš, x, X<br />
[visticamāk, Kārļa māsa, iespējams – Emlīne Anete Klāra], Gunārs Vesmanis [?] sēž: Daira Vesmane,<br />
Kārlis [Žanis?] Vesmanis, Anete Marija Bāliņa (Vesmane), x.<br />
584 585
Change language