Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
PĒTERA KULBARA DZIMTAS ZARS<br />
KULBARI-KRŪMIŅI-ROBEŽNIEKI-MARTINSONI-BUTTERVĀRE [POTIVĀRI] - BULAVS<br />
VIII paaudzes pārstāvis Pēteris Kulbars (*4.1.1794.<br />
Kunden †26.2.1848. “Čubulti”) 1835. gada<br />
dievgaldnieku reģistrā ir norādīts kā puisis, kurš 1836. ar<br />
sievu dzīvoja “Čubultu” saimē, bet 1837. – “Gaiļu” saimē.<br />
Ņemot vērā Snēpeles draudzes grāmatai raksturīgās +/-<br />
gadu nobīdes, ar augstu varbūtības pakāpi var apgalvot, ka<br />
te norādītais puisis (un atsevišķās vietās arī kā mežsargs)<br />
norādītais Pēteris Kulbars kurš ir miris 58 gadu vecumā, ir<br />
uzskatāms par Bērtuļa Kulbara un Margrietes 1794. gadā<br />
dzimušo dēlu. Pētera Kulbara un Lienes († pirms 1839.)<br />
ģimenē piedzima vismaz četras meitas (IX paaudze):<br />
• Marija Kulbare (Krūmiņa) (*3.3.1824. Gros<br />
Sahlingen), vecāki Pēteris un Liene, “Kluntes” saimē<br />
• Līze Kulbars (Robežnieks) (*14.12.1826. Dadsing<br />
saimē Snēpele), iesvētīta 1843. gadā<br />
• Ieva Kulbars (Martinsena [Buttervāre])<br />
(*20.11.1828. Gros Sahlingen), iesvētīta 1846. gadā,<br />
māte Liene, tēvs Pēteris “Pustich”[?] saimē<br />
• Babbe Kulbars (Bulavs) (*14.5.1832. Snēpele,<br />
“Čubult” †12.1.1881. “Laucenieki”) tēvs norādīts kā<br />
“Zamieše piedzīvotājs”<br />
Visticamāk, pēc Lienes nāves Pēteris Kulbars (*4.1.1794.<br />
Kunden †26.2.1848. “Čubulti”) apprecējās otrreiz – par<br />
viņa sievu kļuva Ilze un abu laulībā piedzima meita,<br />
kuras kristību ierakstā Pēteris ir minēts kā saimnieks (IX<br />
paaudze):<br />
• Anna Sappie Kulbars (*10.1.1842. Kl.Sahlingen),<br />
krustvecāki Anna Sappie Freimann, Griete Egle.<br />
IX paaudzes pārstāve Marija Kulbare (Krūmiņa)<br />
(*3.3.1824. Gros Sahlingen), tika iesvētīta 1839. gadā<br />
Snēpeles baznīcā un turpat 1844. gada 19. novembrī<br />
salaulājās ar kalpa Anša Krūmiņa un Ievas († pirms 1839.)<br />
<strong>30</strong> gadus veco dēlu, kalpu Pēteri Krūmiņu (*<strong>30</strong>.9.1814.<br />
Snēpele). Laulību brīdī Marijas vecums ir norādīts 20<br />
gadi, bet iesvētību dokumentos viņas dzimšanas gads ir<br />
norādīts 1823. Spriežot pēc kāzu ieraksta, abu jaunlaulāto<br />
mātes to brīdī jau bija mirušas. Pēterim Krūmiņam bija<br />
brālis Adams Krūmiņš (*1820. Snēpele), kurš 1846. gada<br />
10. novembrī, būdams 26 gadus vecs “Kalna Rogas” saimes<br />
puisis, salaulājās ar 26 ½ gadus veco saimnieka Pētera<br />
Zommera meitu Annu Zommeri (*1819.). Līdz 1850.<br />
gadam savu bērnu kristību ierakstos Pēteris Krūmiņš ir<br />
norādīts kā kalps, 1852. gadā – kā “Kalnakroga” māju<br />
saimnieks, bet kopš 1854. gada – strādnieks “Vēverkalnu”<br />
un citās saimēs. Marijas Kulbares un Pētera Krūmiņa<br />
ģimenē piedzima (X paaudze):<br />
• Anna Krūmiņa (*27.4.1847. Skuje saimē),<br />
krustvecāki kalpa sieva Anne Muceniek, puisis<br />
Jēkabs Robežnieks, puisis Adams Robežnieks.<br />
• Ilze Krūmiņa (*21.1.1849. Barutzen “Vidukle”<br />
saimē †9.10.1849. “Vidukle” saimē), mirusi 10<br />
mēnešu vecumā. Krustvecāki meita Lize Kulbars,<br />
meita Ieva Kulbars, saimnieks Fricis Segliņš.<br />
• Fricis Krūmiņš (*13.7.1850.) krustvecāki<br />
saimnieks Fricis Segliņš no “Aploku” saimes,<br />
saimniece Tija Rožuleja, meita Ieva Kulbars.<br />
• Ieva Krūmiņš (*16.2.1852. “Kalnakrogs”)<br />
krustvecāki strādnieks (Arbeitsmann) Otto Jansons<br />
un viņa sieva Ženija (Jenny) Jēkabsone.<br />
• Jēkabs Krūmiņš (*26.8.1854. “Vēverkalni”)<br />
krustvecāki “Spristik” māju saimnieks Jēkabs<br />
Bieritcs un viņa sieva Lotte.<br />
• Babe Krūmiņš (*3.3.1856. “Vēverkalni”)<br />
krustvecāki kalpa sieva Babbe Bulavs, saimniece<br />
Ieva Appine, kalps Jānis Bullavs.<br />
• Grieta Krūmiņš (*3.3.1856. Barutz “Lulle”),<br />
krustvecāki saimniece Grieta Grīna, meita Ieva<br />
Rožuleja, puiis Jēkabs Robežs.<br />
• Jānis Krūmiņš (*<strong>30</strong>.4.1863. “Lauceniek”),<br />
krustvecāki saimnieks Jānis Bulavs un viņa sieva<br />
Babbe.<br />
• Marija Krūmiņš (*<strong>30</strong>.10.1865. “Dadsin”),<br />
krustvecāki meita Margriete Rožukalns, kalpa sieva<br />
Grieta Mētra, saimnieks Pēteris Ķesters.<br />
• Jānis Krūmiņš (*26.5.1867. “Jaunzeme”),<br />
krustvecāki saimniece Griete Ozols un Jānis<br />
[nesalasāms]<br />
IX paaudzes pārstāve Līze Kulbars (*14.12.1826. Dadsing<br />
saimē Snēpele) tika iesvētīta Snēpeles baznīcā 1843. gada<br />
aprīlī kā kalpa Pētera Kulbara meita. Iesvētību ierakstā kā<br />
viņas dzimšanas gads ir norādīts 1827., lai gan kristību<br />
ierakstā zem 1827. gada virsraksta ir norādīts, ka viņa<br />
dzimusi 1826. gada decembrī. Līzes vecums ir nepareizi<br />
norādīts arī laulību ierakstā, kur rakstīts, ka mirušā Pētera<br />
Kulbara un Lienes 20 gadus vecā meita Līze Kulbars 1850.<br />
gada 22. oktobrī Snēpeles baznīcā salaulājās ar mirušā<br />
“Vagaru” māju saimnieka Anša Robežnieka († pirms<br />
1850.) un Ievas dēlu, “Vidukle” mājas puisi, 28 gadus<br />
veco Jēkabu Robežnieku (*3.8.1820. “Vagaru” mājas,<br />
Berutzen).<br />
IX Paaudzes pārstāve Ieva Kulbars (Martinsene<br />
[Buttervāre]) (*20.11.1828. Gros Sahlingen) tika iesvētīta<br />
Snēpeles baznīcā 1846. gadā un būdama 32 gadus veca,<br />
1860. gada 26. jūnijā turpat salaulājās ar mirušā kalpa<br />
Toma Potivara (Martinsona) (*1796. †20.6.1847.) un<br />
Katrīnes 24 gadus veco dēlu Jāni Potivaru (Martinsonu)<br />
(*28.2.1837. Ernsthof [Firkshof] †?), kuram laulību<br />
ierakstā ir norādīts “pazīstams arī kā Buttervāre”<br />
(Butterware). Salīdzinot ar miršanas ierakstā norādīto<br />
vecumu, ir konstatējama 4 gadu kļūda laulību reģistrā<br />
norādītajā līgavaiņa vecumā. Ņemot vērā laikmeta<br />
pieeju juridiskām niansēm, visticamāk, mācītāja ieskatā<br />
iesauka “Butterware” jeb “Potivars” ir šķitis spēcīgāka un<br />
nozīmīgāka par īsto uzvārdu. Tā izcelsme, visticamāk,<br />
ir saistītā ar dzimtas piederību sviesta darītāju nodarbei<br />
muižā, uz ko norāda vācu valodas vārds “Butter” (sviests)<br />
un latviešu “vārītājs”. Pagaidām nav izdevies konstatēt<br />
citu iemeslu, kāda iemesla dēļ ir notikusi uzvārdu<br />
transformācija. Plašāk par Potivaru dzimtas pārējiem<br />
atzariem - šīs nodaļas noslēgumā. Ievas Kulbares un Jāņa<br />
Potivara laulībā piedzima (X paaudze):<br />
Robežs. Spriežot pēc kristību ieraksta, jaundzimušā<br />
tēvs Jānis Martinsons ir topošais mežsargs vai<br />
tā palīgs. Savukārt Līze miršanas ierakstā jau ir<br />
norādīta kā Jāņa Buttervāra meita, kas mirusi 1<br />
gada ¼ vecumā.<br />
• Jānis Martinsons (*5.6.1862. “Jaunarājos”<br />
†22.9.1862. “Jaunarājos”), krustvecāki saimnieks<br />
Jānis Bulavs un viņa sieva Babbe. Zēna miršanas<br />
ierakstā viņš jau ir norādīts nevis kā Martinsons,<br />
bet Butterwahre<br />
• Babbe Potivāre (*1865. “Ārniekos” †7.2.1869.<br />
“Laucenieku” saimē), mirusi 3 ½ gadu vecumā<br />
• Marija Potivāre (*11.1867. †9.3.1868.<br />
“Laucenieku” saimē), mirusi 5 mēnešu vecumā<br />
• Fricis Potivars (*2.4.1869. “Laucenieku” mājās),<br />
puiša Jāņa Potivara un Ievas dēls, krustvecāki<br />
Andris Dzenis un viņa sieva Margriete, puisis Fricis<br />
Krūmiņš.<br />
• Ādams Potivars (*5.4.1872. “Laucenieku” mājās),<br />
puiša Jāņa Potivara un Ievas dēls, krustvecāki puisis<br />
Ādams Robežs, meita Līze Robežs.<br />
X paaudzes pārstāvis Fricis Potivars (*2.4.1869.<br />
“Laucenieku” mājās), būdams 26 gadus vecs Snēpeles<br />
“Rogu” strādnieks, 1895. gada 12. februārī salaulājās ar<br />
Friča Bērica un Annas 28 gadus veco meitu Ieva Bērics<br />
(*24.2.1867. Snēpeles “Vecvagaros”) [par Bēricu dzimtu<br />
plāšak – Bēricu dzimtas atzaram veltītajā nodaļā] un abu<br />
laulībā piedzima (XI paaudze):<br />
• Ādams Potivars (*5.11.1895. Snēpeles “Kluntes”<br />
mājās), krustvecāki saimnieks Ādams Bērics un<br />
viņa sieva Līze, zemniece Minna Šarlote Treimane.<br />
• Kristaps Potivars (Rožkalns) (*15.8.1897.<br />
Kuldīga), krustvecāki zemnieks Kristaps Segliņš,<br />
sieva Ieva Grinberga. Pie Kristapa Potivara kristību<br />
ieraksta Kuldīgas latviešu draudzes baznīcas<br />
grāmatā ir norāde: “Ar iekšlietu ministra 1932. gada<br />
• Līze Martinsons [Buttervāre] (*19.1.1861.<br />
“Laucinieku” mājās †1.2.1862. Sprīstiķos),<br />
krustvecāki – kalpa sieva Līze Robeža, puisis Jēkabs<br />
636 637<br />
18. marta lēmumu atļauts Kristapam Martinsonam,<br />
arī Butervaris, arī Potivars, arī Potifars, turpmāk<br />
saukties uzvārdā “Rožkalns”. Ieraksts izdarīts<br />
pēc Garīgo lietu pārvaldes 1932. gada 26. aprīļa<br />
priekšlikuma Nr. 111149.”<br />
• Jānis Potivars (*7.2.1901. Kuldīga †19.2.1919.<br />
Kuldīga), krutsvecāki strādnieks Jānis Potivars,<br />
zemnieka sieva Anna Bērica. Miršanas reģistrā<br />
norādīts kā 18 gadus vecs strādnieks.<br />
• Fricis Potivars [Martinsens] (*18.5.1903.<br />
[*31.5.1903.] Kuldīga †pēc 1941.), krustvecāki<br />
puisis Fricis Bērics, zemnieks Ādams Potivars un<br />
viņa sieva Lote.<br />
• Ilze Potivars (Fārenhorste) (*1.9.1906. Snēpeles<br />
“Pavāru” mājās), krustvecāki Ilze Bērics, puisi Jānis<br />
Robežs, atraitne Margrieta Robežs.<br />
XI paaudzes pārstāvis Fricis Potivars (turpmāk –<br />
Martinsens) (*18.5.1903. [*31.5.1903.] Kuldīga †pēc 1941.)<br />
salaulājās ar Plēpju dzirnavu īpašnieka Kristapa Reimaņa<br />
un vācietes Ženijas Johannas Reihmanes (Jenny Johanna<br />
Reichmann, *2.5.1879. †) meitu Margaritu Reimani<br />
(*2.6.1905. Dobele †pēc 1941.). Par Ženijas Johanas<br />
Reihmanes ģimeni ir zināms, ka viņas tēvs bija Bērzsīpeles<br />
muižas rakstvedis Kristians Reihmans, bet māte - Paulīne<br />
Karpovica (Pauline Karpowitz). Abu ģimenē bija arī<br />
jaunākais dēls Pauls Artūrs Maksis Reihmanis (Paul Artur<br />
Max Reichmann, *26.12.1881.).<br />
Kopš 1940. gada 26. aprīļa Friča Potivara (tobrīd jau -<br />
Martinsena) ģimene saimniekoja Planīcas pagasta “Liepās”.<br />
1941. gada tautas skaitīšanas laikā kopā ar Martinsenu<br />
ģimeni dzīvoja arī strādniece, Margrietas Reimanes māsa,<br />
Johanna Alise Reimanis (*14.4.1903. Dobele †pēc 1941.),<br />
kura līdz 1941. gada 15. augustam dzīvoja Rīgā, Aizsargu<br />
ielā 47 (mūsdienās - Bruņinieku iela) un lopkopības<br />
pārraudze Hermīne Rušķis (*16.3.1924.), kura, visticamāk,<br />
nebija piederīga ģimenei. Friča Martinsena un Margaritas<br />
Attēls 763.<br />
Friča Potivara un Ievas Bēricas kāzas 1895. gadā.
Change language