2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

Saulespurēnu. Abu laulībā ir dzimuši 2 pēcnācēji
(XIV paaudze)
X paaudzes pārstāvis Janis Burvis (*16.6.1888. †16.6.1942.
Priekulē) salaulājās ar Alisi Karzoni (*27.10.1893.
†27.1.1942. Liepājas slimnīca), kas bija dzimusi Asītes
pagasta “Jermušu” mājās un mirusi no traumām, kas
gūtas apgāžoties ratiem malkas vākšanas laikā. Miršanas
ierakstā ir norādīts, ka viņas nāves cēlonis ir “pankreata
nekroze (traumatiska)”, savukārt Jaņa Burvja miršanas
ierakstā norādīts, ka viņš mira no plaušu un balsenes
tuberkulozes [miršanas ierakstā viņš norādīts kā Jānis ar
dzimšnaas datumu *18.6.1888.]. Ņemot vērā to, ka šo māju
mantinieces bija trīs māsas, var uzskatīt, ka Janis kļuva par
māju jauno saimnieku. Kopš 1929. gada 8. jūlija ģimene
dzīvoja Priekulē, Kanāla ielā 5. Abu laulībā piedzima 9
pēcnācēji (XI paaudze):
• Valdis Burvis (*1914.), ziņu par pēcnācējiem un
laulībām nav.
• Austra Burvis (Elviņš) (*28.2.1919.).
• Edvīns Burvis (*1921.), ziņu par pēcnācējiem un
laulībām nav.
• Anna Alise Burvis (Anerauds) (*18.7.1923.
†1946.).
• Aina Burvis (Raudums) (*5.5.1925.).
• Jānis Burvis (*11.5.1927. †1989.) – kolhoza
priekšsēdētājs.
• Mirdza Burvis (Lasmanis) (*25.10.1929.), dvīne.
• Laimonis Burvis (*25.10.1929.) , dvīnis, –
mākslas skola liepāja
• Valda Marta Burvis (Rancāne) (*4.4.1935. †ap
2017.).
XI paaudzes pārstāve Austra Burvis (Elviņš) (*28.2.1919.)
kļuva par māti diviem dēliem (XII paaudze):
• Dainis Elviņš
• Aivars Elviņš (*6.2.1945.).
XII paaudzes pārstāvis Dainis Elviņš kļuva par tēvu
diviem pēcnācējiem (XIII paaudze):
• Gints Elviņš
• Maija Elviņš
XII paaudzes pārstāvis Aivars Elviņš (*6.2.1945.) kļuva
par tēvu diviem pēcnācējiem (XIII paaudze):
• Ilze Elviņš
• Ieva Elviņš
XI paaudzes pārstāve Anna Alise Burvis (Anerauds)
(*18.7.1923. †1946.) kļuva par māti vienam pēcnācējam
(XII paaudze):
• Andris Anerauds (*29.5.1944.).
XII paaudzes pārstāvis Andris Anerauds (*29.5.1944.)
kļuva par tēvu diviem pēcnācējiem (XIII paaudze):
• Santa Anerauda (*1973.).
• Jānis Anerauds (*19.10.1975.).
XI paaudzes pārstāve Aina Burvis (Raudums) (*5.5.1925.)
kļuva par māti vienam pēcnācējam (XII paaudze):
• Valdis Raudums (*)
XII paaudzes pārstāvis Valdis Raudums (*) kļuva par tēvu
diviem pēcnācējiem (XIII paaudze):
• Jānis Raudums
• Dace Raudums
XI paaudzes pārstāvis Jānis Burvis (*1927. †1989.) kļuva
par tēvu trīs pēcnācējiem (XII paaudze):
• Inese Burve (*11.11.1956.)
• Agrita Burve (*23.2.1958.)
• Uldis Burvis (*24.8.1963.)
XII paaudzes pārstāve Inese Burve (*11.11.1956.) kļuva
par māti 4 pēcnācējiem (XIII paaudze):
• Rolands (*9.2.1978.).
• Jānis (*.x.1980.).
• Maija (*198X.).
• Mārtiņš (*26.1.1990.).
XI paaudzes pārstāve Mirdza Burvis (Lasmanis)
Attēli 396.
Ruta Viškupaite ar meitu Lieni Viškupaiti, Dāvids Viškupaitis ar sievu Sandru un Dace Viškupaite ar savu
vīru Džeimsu Volriču un bērniem –
(*25.10.1929.) kļuva par māti diviem pēcnācējiem (XII
paaudze):
• Guntis Burvis (*7.3.1955.).
• Dzintra Burve (*21.11.1958.) ziņu par
pēcnācējiem un laulībām nav.
XII paaudzes pārstāvis Guntis Burvis (*7.3.1955.) kļuva
par tēvu diviem pēcnācējiem (XIII paaudze):
• Andra Burve (*18.4.1980.).
• Edgars Burvis (*31.3.1981.).
XI paaudzes pārstāvis Laimonis Burvis (*25.10.1929.) bija
skolotājs un apprecējās ar savu skolnieci Mirdzu Skrandu
(*). Abi kļuva par vecākiem diviem dēliem (XII paaudze):
• Ģirts Burvis (*4.3.1962.)
• Kaspars Burvis (*23.1.1965.), ziņu par
pēcnācējiem un laulībām nav.
XII paaudzes pārstāvis Ģirts Burvis (*4.3.1962.) mācījās
Latvijas Mākslas akadēmijā, kļuva par tēvu diviem
pēcnācējiem (XIII paaudze):
• Gaits Burvis (*2.4.1981. Rīga), tēlnieks
• Ilva Burve (*12.7.1984. Rīga)
XI paaudzes pārstāve Marta Burvis (Rancāns???)
(*4.4.1935. †2017.) kļuva par māti 2 pēcnācējiem (XII
paaudze):
• Inta Rancāns, ziņu par pēcnācējiem un laulībām
nav. Vecmāte slimnīcā?
• Jānis Rancāns (*2.6.195X.).
Ir zināms, ka XII paaudzes pārstāvis Jānis Rancāns
(*2.6.195X.) dzīvo Rīgā, ir precējies ar XXX un abu laulībā
dzimušas divas meitas (XIII paaudze):
• Beatrise Rancāne (*6.4.1988.)
• Elizabete Rancāne (*6.4.1988.)
No LVA fondos esošajām represēto lietām un LVVA
baznīcu grāmatām var rekonstruēt atsevišķus dzimtas
atzarus, kas vēl nav pieslēgti pie kopējā dzimtas koka.
1861. gada 21. oktobrī Priekules -Asītes draudzē salaulājās
Marī Gūža un Pridriķis Hūns. Par šajā laulībā dzimušiem
bērniem luterāņu draudzes grāmatās ziņas nav atrastas,
taču domājams, ka pirms tam Pridriķis Hūns bija laulājies
ar Maigu, jo saskaņā ar miršanas reģistru:
• Ieva Hūna (*1859. †30.8.1866.), Pridriķa un
Maigas meita mirusi 7 ½ gadu vecumā
Muceniek.
• Ērmanis Dižpidžs (*25.2.1851. “Ašmu” mājās
†18.5.1851. “Ašmu” mājās), dvīnis. Krustvecāki
Ērmanis Pauzers, Anna Germuš.
• Līze Dižpidža (*29.9.1855. “Lejas Gariņi”),
krustvecāki Līze Pauzere no Priekules Meža
Skribaliem [Žibaliem?], Bricis Garozs, puisis
Priekules lejas Gariņos un Bricis Lībju, puisis Lejas
Gariņos
• Katrīne Dižpidža (*2.6.1857. “Krieviņi”).
Krustvecāki Kāarlis Ķibste no Priekules “Jaujenieku
Garriņ”, Jānis Panaušk no Priekules “Sarge” un Līza
Ostele, kalpa sieva Priekules “Sarge”.
1932. gada presē var atrast ziņas, ka Asītes pagasta
“Dižpidžu” mājas īpašniecei Jūlei Sudmalis nodedzis
labības šķūnis. Savukārt 1941. gada tautas skaitīšanas
datos var konstatēt, ka Jūle Sudmalis-Budrutis ir dzimusi
kā Jūle Hūns (*2.1.1872.), piederīga luterticībai un 1940.
gadā viņa no “Dižpidžiem” ir pārcēlusies uz Asītes pagasta
“Vistiņiem”.
* ***
Pagaidām neidentificētu vecāku dēls Jānis Karzons
(*4.3.1897. Vaiņodes pagastā) 1941. gadā ir norādīts kā
Skrundas virsmežniecības mežsargs, kurš dzīvoja Asītes
pagasta “Vilciņu” mājās (tajās pierakstīts 1922. gada 11.
martā). Laulībā ar Madi Erdmani (*31.7.1896. Kalvenes
pagastā) piedzima (paaudze):
• Zigrīds Karzons (*4.11.1931. Asītes pagasts).
• Kārlis Karzons (*31.9.1934. Asītes pagasts).
• Imants Karzons (*3.6.1939. Asītes pagasts).
*
Kalpa Ēvalda Gūžas un Līzes laulībā piedzima (paaudze):
• Jānis Gūža (*10.8.1833. “Vigeļos”)
• Bricis Gūža (*21.9.1835. Priekulē, “Panaišos”
†4.7.1893. “Rišes”)
• Andrejs Gūža (*15.2.1839. “Ķeru” mājās)
• Ērmanis Gūža (*3.4.1843. “Ķeru” mājās
†10.4.1845. “Ķeru” mājās)
Viens no šīs ģimenes paaudzes pārstāvjiem - Bricis Gūža
(*21.9.1835. Priekulē, “Panaišos” †4.7.1893. “Rišes”) dzīves
laikā izveidoja savu saimniecību un kļuva par “Rišes”
māju saimnieks ir norādīts un viņa sieve Anna. Miršanas
reģistros ir norādīts, ka 1893. gadā 57 gadu vecumā ir miris
saimnieks Bricis Gūža. Ņemot vērā faktu, ka šajā laikā
vienīgais Bricis Gūža, kurš tiek norādīts kā saimnieks, ir
“Rišes” mājās, domājams, te ir runa par viņu. Briča Gūžas
un Annas laulībā piedzima (paaudze):
1843. gada 29. novembrī Priekules -Asītes draudzē
salaulājās Jāņa Gūžas meita Ilze Gūža un “Ašmu”, vēlāk
“Lejas Gariņu” un “Krieviņu” saimes puisis un kalps,
Mades Dižpidžas (*1786. †15.5.1851 “Ašmu mājās)
dēls Ernests Dižpidžs, kura dzimtas uzvārds baznīcas
grāmatās tika atveidots arī kā “Dišpiš”, “Dišpedž”. Šajā
laulībā piedzima (paaudze):
• Andrejs Dižpidžs (*25.2.1851. “Ašmu” mājās
†3.3.1851. “Ašmu” mājās), dvīnis, miris nedēļas
vecumā. Krustvecāki Andrejs Pauzer, Anna
822 823
• Jānis Gūža (*27.12.1867.)
• Kārlis Gūža (*26.9.1870. “Rišes”)
• Maiga Gūža (*10.1.1873. “Rišes”)
• Ilze Gūža (*20.6.1875. “Rišes”)
• Fricis Gūža (*29.1.1878. “Rišes”) [tēvs kristību
ierakstā norādīts kā Fricis.
• Bīne Gūža (*22.8.1880. “Rišes”).
1941. gadā kā šo māju saimnieki ir norādīti Ēvalds
Grants (*18.10.1865. Priekule) un viņa sieve Ilze Granta
(*2.2.1867. Asīte). Ēvalds “Rišu” mājā dzīvo kopš 1870.
gada aprīļa, bet Ilze – kopš 1899. gada marta.