You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
KARLS GUSTAVS MELLERS<br />
(MOELLER – SCHNEE – WAGNER – VON SCHOEN – STEDING –ZINNAU – OSCHE – BERG-<br />
MANN – NARKEWITZ - MUELLER)<br />
Kā jau norādīts iepriekš, līdz šim tika uzskatīts, ka<br />
Karls Dītrihs Gustavs Mellers ir dzimis 1787. gada 20.<br />
decembrī Pievīkas muižā un miris 1858. gada 31. maijā<br />
Rundālē, taču nesen atklātie dokumenti liek izvirzīt jaunu<br />
teoriju par to, ka līdzšinējos pētījumos par vienu personu<br />
kļūdaini ir uzskatīti divi dažādos laikos dzimuši dēli,<br />
kuriem katram dots vārds Karls – pirmajam, kurš dzimis<br />
1787. gadā – Karls Dītrihs Mellers (Carl Dietrich Moeller,<br />
*20.12.1787. †pirms 1795.), bet otram Karlam, kurš kristīts<br />
1795. gadā – Karls Gustavs Mellers (Carl Gustav Moeller,<br />
*14.3.1795. †31.5.1858. Rundāle). Kā zināms, savulaik<br />
pastāvēja tradīcija gadījumos, ja iepriekš dzimušais bērns<br />
ir miris, nākošajam dot iepriekšējā, mirušā bērna vārdu.<br />
Saskaņā ar šo teoriju var apgalvot, ka M.B.Melleram<br />
bija divi dažādi dēli, kuriem dažādos laikos ir dots vārds<br />
“Karls”. 14. marts ir Karla Gustava kristību datums.<br />
Tādejādi pirmais Karls - Karls Dītrihs Mellers (Carl<br />
Dietrich Moeller *1787. †pirms 1795.) ir dzimis 1787.<br />
gada 20. decembrī Pievīkas muižā, brīvkunga fon Knigges<br />
ģimenes ārsta – ķirurga Martina Benjamina Mellera<br />
(Martin Benjamin Moeller, *10.11.1763. Konigsberg<br />
†24.5.1834. Adzes muiža) un viņa sievas, Lovisas Brīviņas<br />
(Lovisa Brihwin, *ap 1760. †ap 1798.) ģimenē, bet otrais<br />
Karls - Karls Gustavs Mellers (Carl Gustav Moeller<br />
*14.3.1795. †31.5.1858. Rundāle) ir dzimis Dinsdurbē,<br />
tobrīd jau pasta stacijas saimnieka Martina Benjamina<br />
Mellera un viņa sievas, Lovisas Brīviņas ģimenē un<br />
1795. gada 14. martā kristīts Embūtes pastoratā. Šo faktu<br />
apliecina Tallinas muzejā atrastais dokuments – Karla<br />
Gustava kristību apliecības noraksts 312 , kurā norādīts, ka<br />
“(..) Anno Viens tūkstotis septiņi simti deviņdesmit piektā<br />
gada 14. martā ārzemnieka Martina Benjamina Moeller,<br />
Dinsdurbes privātmuižas nomnieka un viņa sievas Louise<br />
Charlotte Moeller, dzimusi Brewe, dēls Carl Gustav ir<br />
manis kristīts un reģistrēts ar krustvecākiem fon Bagge<br />
kungu no Dinsdurbes, Bagges kundzi, drēbnieku Noelius ar<br />
savu sievu, ko šeit labā ticībā (sub fide pastorali) apliecina<br />
mans paraksts un uzspiestais Embūtes pastorāta baznīcas<br />
zīmogs. 1824. gada 5. jūlijā, Embūtes mācītājs J.Gaube<br />
(..).” Jāpiebilst, ka norādītie Dinsdurbes Bagges kungs<br />
un kundze ir neviens cits, kā baroni Bagges fon Boo,<br />
kuri saimniekoja Dinsdurbē, kad uz turieni pārcēlās<br />
M.B.Mellers ar ģimeni. Ņemot vērā to, ka Latvijas arhīvos<br />
nav saglabājusies 1795. gada Embūtes baznīcas grāmata<br />
(senākie ieraksti ir saglabājušies kopš 1797. gada), var<br />
izvirzīt teoriju, ka šis kristību apliecības noraksts ir veikts<br />
dēļ iepriekšējās baznīcas grāmatas bojāejas un balstoties<br />
uz mutvārdu liecību, uz ko norāda termins “sub fide<br />
pastorali” (tas saprotams kā saskaņā ar mācītāja liecību<br />
izsniegts dokuments 313 , jo šajā laikā Karls Gustavs jau bija<br />
Attēls 374.<br />
1818. gada Durbes Ziemeļu draudzes baznīcas<br />
grāmatas laulāto reģistra ieraksts Nr.10 par Karla<br />
[Gustava] Mellera un Jūlijas Sofijas Šnē laulībām.<br />
precējies un audzināja savus bērnus.<br />
Tāpat Tallinas muzejā atrastais dokuments ir pirmais<br />
un pagaidām vienīgais, kurā M.B.Mellera sievai Lovisai<br />
Brīviņai (šajā dokumentā minēta kā Louise Brewe)<br />
ir norādīts otrais vārds “Charlotte”, kas ļauj apšaubīt<br />
M.B.Mellera pirmās sievas izcelsmi – līdz šim tika<br />
uzskatīts, ka viņa ir latviešu zemniece, kas kalpoja par<br />
brīvkunga fon Knigges muižas saimniecības vadītāju, taču<br />
šajā laikā latviešu zemniecēm nebija pieņemts dot divus<br />
vārdus.<br />
Interesanta ir Karla Gustava Mellera dzīves ģeogrāfija –<br />
dzimis Dinsdurbes muižā un kristīts Embūtes baznīcā,<br />
viņš 1818. gada 4. augustā Tadaiķu kroņa muižā salaulājas<br />
ar holandieša, iesala darītāja Samuēla Šnē (Samuel Schnee<br />
*1770. †?) meitu Jūliju Sofiju Šnē (Julie Sophie Schnee,<br />
*23.6.1796. Heiligenbeil †13.1.1841. Platone), kas dzimusi<br />
Austrumprūsijā, Heiligenbeilā (mūsdienās zināma kā<br />
Mamonovo, agrāk pazīstama arī kā Šventpilis, Šwieta<br />
Siekierka vai Swintamistan) pilsētā. Interesanti, ka pie<br />
laulību reģistra ieraksta par līgavu ir pierakstīts, ka viņa<br />
ir dzimusi Heiligenbeilā Prūsijā un mirusi 1841. gada<br />
13. ganvārī 42 gadu vecumā Platonē pie Mītavas (Platon<br />
bei Mitau). Šī norāde ir svarīga, jo citos avotos dzimtas<br />
mājvieta tiek norādīta kā Vecplatone (Alt Platon). Šis<br />
ieraksts pierāda, ka dažādo Platones nosaukumu skaits<br />
radīja jucekli to atveidojumā dažādos dokumentos. Tāpat<br />
nozīmīgs ir fakts, ka Jūlijas Sofijas vecākā māsa Vilhelmīne<br />
Kristīne Šnē (Wilhelmine Christina Schnee, *25.2.1791.<br />
Heiligenbeil †?) pirms 1814. gada (vai šajā gadā) jau bija<br />
apprecējusies ar Melleru ģimenes draugu (un vēlāk –<br />
arī radinieku) – von Šēnu ģimenes pārstāvi Frīdrihu<br />
Vilhelmu Šēnu (Friedrich Wilhelm von Schoen, *13.2.1785.<br />
Tadaiķi †22.8.1854. Jelgava), tādejādi aizsākot Kurzemes<br />
Šēnu dzimtas t.s. “jaunāko” atzaru, kas plašāk aprakstīts<br />
Šēniem veltītajā nodaļā. Domājams, Šnē ģimenē bija vēl<br />
viena māsa, kas salaulājās ar Johana Lēberehta Eginka<br />
sievas - Henzeļu dzimtas pārstāvi.<br />
Kur ir notikusi abu iepazīšanās, nav zināms, taču<br />
iespējams, tas noticis turpat, kur jaunais pāris laulājās<br />
- Tadaiķu muižā. Kadēļ laulības nenotika Dinsdurbes<br />
muižā vai līgavas dzimtajā pilsētā – nav zināms. Iespējams,<br />
atbildi uz šo jautājumu sniedz vācu pētnieku norāde,<br />
ka 1818. gadā Karls Gustavs Mellers bija rakstvedis<br />
Tadaiķos, bet kopš 1820. gada – Vecplatones (Alt Platon)<br />
kroņa muižas nomnieks. Spriežot pēc šī uzziņas avota,<br />
Vecplatones muižu viņa ģimene nomāja vismaz 22 gadus,<br />
jo 1842. gadā, saskaņā ar bērnu kristību ierakstos norādīto<br />
dzimšanas vietu [iespējams] pārcēlās uz Rundāles pili 314 ,<br />
kļūstot par Rundāles pils īpašnieka grāfa Pētera Šuvalova<br />
uzticības personu - ekonomu, grāmatvedi un viņa īpašumu<br />
(pašas Rundāles pils un tai līdzās esošo muižu – Rundāles<br />
(Ruhental), Bērsteles (Kl.Bersteln), Liepas (Lindenhof),<br />
Lielās un Mazās Svirkales (Gr.u.Kl.Swirgeln) un Virzītes<br />
(Wirsitten)) apsaimniekotāju. Jāpiezīmē, ka īpašumu<br />
apsaimniekošana pēc Karla Gustava nāves 1858. gadā<br />
tika nodota viņa dēlam Karlam Johanam Benjaminam<br />
Melleram (Carl Johann Benjamin Moeller, *10.5.1825.<br />
†19.5.1880.), kurš šos pienākumus veica līdz 1868. gadam.<br />
272 273<br />
Attēls 373.<br />
1824. gadā izsniegtais Karla Gustava Mellera kristību apliecības noraksts. Dokumenta oriģināls atrodas “Eesti<br />
Ajaloomuuseum” kolekcijā Tallinā.
Change language