2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

ankā un bija precējies ar Mariju Elvīru Alma Helmsu
(Maria Elvira Alma Helms, *20.1.1884. Riga †4.9.1917.
Riga), kas bija Štolcera (Stolzer) atraitne. un šajā ģimenē
piedzima un Doma baznīcā tika kristītas (XII paaudze):
• Dagmāra Valdaha Johanna Henzele (Dagmar
Waldah Johanna Haensell , *1.12.1884. Rīga †),
krustvecāki Fr. Johanna Helms (geb. Thomi), August
Helms, Julie Haensell, geb. Schoen, Carl Helms.
• Lea Šarlote Hariete Marietta Henzele (Agte)
(Lea Charlotte Hariet Marietta Haensell (Aghte),
*19.9.1891. Rīga †26.8.1930. Rīga).
• Karola Malvīne Jūlija Henzele (Neandere)
(Carola Malvine Julie Haensell (Neander),
*27.11.1897. Rīga †1951. Gütersloh, Detmold),
krustvecāki Malvine Brojanhoff, Charlotte Stolzer,
tirgotājs Rihard Deubner, bankas kalpotājs Leopold
Schultz. Kristīta mājās.
XII paaudzes pārstāve Lea Šarlote Hariete Marietta
Henzele (Agte) (Lea Charlotte Hariet Marietta
Haensell (Aghte), *19.9.1891. Rīga †26.8.1930. Rīga) bija
precējusies ar Johanu Kristofu Heinrihu Agti (Johann
Christoph Heinrich Aghte, *12.3.1885. Rīga †1.6.1941.
Leslau Weichsel), kurš bija Gustava Ādolfa Agtes (Gustav
Adolph Agthe, *2.11.1850. Rīga †22.6.1906. Rīga) un
viņa sievas Karolīnes Annas Panderes (Caroline Anna
Pander, *3.6.1857. Liepas muiža (Gut Lindenhof) Priekuļi
†11.3.1919. Rīga) dēls (Gustava Ādolfa Agtes un Karolīnas
Annas Panderes laulības tika noslēgtas 1882. gada 17.
septembrī). Šeit jāatzīmē, ka Gustavs Ādolfs Agte 348 ir
īpaši nozīmīga personība Rīgas pilsētas vēsturē. Gustavs
Ādolfs Agte kā vecākais dēls ir dzimis Rīgas Doma
ērģelnieka Johana Kristofa Agtes (Johann Christoph Agthe,
*15.6.1814. Erfurt †4.1.1871. Rīga) un Emmas Šliselbergas
(Emma Schlusselberg) ģimenē. No 1869. līdz 1873. gadam
Agte studēja inženierzinātnes Rīgas Politehnikumā.
No 1874. līdz 1877. gadam strādāja Šveicē, uzņēmumā
“Schweizer Nordostbahn”, kur piedalījas arī dzelzceļu
tuneļa Vintertūra - Detenberga būvniecībā.
1863. gadā Rīgas cietokšņu vaļņu un bastiona nojaukšanas
darbi tika pabeigti, bet 1879. gadā sāka izstrādāt Rīgas
ģenerālo jeb apbūves plānu. Tad arī Gustavs Ādolfs Agte
tika ataicināts no Šveices, un viņš atgriezās Rīgā. No 1879.
līdz 1887. gadam bija Rīgas inženieris, bet no 1887. līdz
1899. gadam - Rīgas galvenais inženieris. Sadarbībā ar
galveno arhitektu Reinholdu Šmēlingu un inspektoru
mērnieku Rihardu Štegmanu viņš sāka izstrādāt pirmo
Rīgas attīstības plānu. Gustavs Ādolfs Agte kopā ar
Štegmanu izstrādāja arī pilsētas pirmo kanalizācijas
sistēmu.
Agtes vadībā tika uzcelti Lielie Spīķeri, 1896. gadā – Eiropā
pirmais metāla pontontilts pār Daugavu, tiltiņš pār Rīgas
kanālu pie Bastejkalna (1892. gadā). Pēc tam top vēl daudz
paliekošu darbu - notiek ielu un krastmalas bruģa seguma
paplašināšana, uzcelts ostas elevators, pilsētas lopkautuve
un daudz citu nozīmīgu objektu.
1898. gadā Agte lūdza viņu atbrīvot no pilsētas galvenā
inženiera pienākumiem, jo viņš vēlējās īstenot savas
ieceres un veidot pirmo pilsētudārzu Ķeizarvaldi, ko tagad
pazīstam kā Mežaparku. To viņš gribēja veikt kopā ar
draugu Georgu Kūfaltu, pilsētas galveno dārznieku. Viņu
lūdza palikt amatā, un paralēli viņš veica arī būvkomisijas
inspektora pienākumus, veica plašu izglītošanas darbu,
izdeva Rīgas industriālo avīzi.
un no 1899. līdz 1906. gadam vadīja uzņēmumu
“Aktien-Gesellschaft der Rigaer Straßenbahnen”
(“Акцiонерное Общество Рижскихъ Трамваевъ” jeb
“Rigas Eelu Dſelſszełu Akziju Şabeedriba”), nodrošinot
pirmā elektriskā tramvaja palaišanu Rīgā 1901. gada 23.
jūlijā.
Gustavs Ādolfs Agte 1882. gada 17. septembrī salaulājās ar
Karolīni Panderi. 349 1895. gadā viņš iegādājās Heila muižu,
Dragunmuižu un Jauno muižu, kuru vietā iecerēja izveidot
savrupnamu rajonu un plašu parku rīdziniekiem. Heila
muižā 20. gadsimta sākumā bija trīs koka ēkas. Ar laiku
muižas galvenajā ēkā sāka dzīvot Agtes ģimene. Vasarās
šeit bieži apmetās baltvācu rakstnieki un mākslinieki, tai
skaitā gleznotāji Gerhards un Marija Rozeni, Teodors
Krauss, arhitekts Vilhelms Štrihs u.c.
Muiža 1930.-to gadu beigās kļuva par Rīgas pilsētas
īpašumu. Sākoties padomju okupācijai, muižas teritorija
tika iekļauta S.Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās
karaskolas teritorijā, senā apbūve tika likvidēta.
Ievērojami pārveidota arī senā Ķīšezera krasta ainava
(ap tagadējo Ezermalas ielu 10). 1930.-to gadu attēlā
Heila muiža ir omulīga koka ēka baroka stilā. Ieejas daļā
izbūvēta samērā plaša vaļēja veranda ar 19.gadsimta
otrajai pusei raksturīgajiem rotājumiem. Namam kārniņu
jumts ar otro - mansarda stāvu un jumta logiem vēl virs
tā. Mansarda logiem un jumta logiem baroka stilam
raksturīgas formas. 350
Agte mira no sirdslēkmes un ir apbedīts Rīgas Lielajos
kapos un plašākai sabiedrībai viņa vārds kļuva zināms,
kad 2016. gada 5. novembrī, veicot “uzkopšanas” darbus
Lielajos kapos, pašvaldības autotransporta (sniega tīrītāja)
šoferis brutāli sabojāja viņa kapa pieminekli. Pēc Gustava
Ādolfa Agtes nāves Rīgas Būvbiedrību vadīja viņa brāļa
dēls Oskars Heinrihs Agte (Oscar Heinrich Agthe). Latvijā
un Eiropā darbojušies un ir pazīstami arī vairāki citi šīs
dzimtas pārstāvji.
Atgriežoties pie Leas Šarlotes Harietes Mariettas Hanzeles
un Johana Kristofa Heinriha Agtes laulībām, ir zināms, ka
tajās piedzima dēls (XII paaudze):
• Hermanis Oskars Ādolfs Agte (Hermann Oskar
Adolf Agthe, *24.3.1913. Rīga †22.5.1963. Rastede).
XIII paaudzes pārstāvis Hermanis Oskars Ādolfs Agte
(Hermann Oskar Adolf Agthe, *24.3.1913. Rīga †22.5.1963.
Rastede) salaulājās ar skolotāja Paula Adolfa Friča Jeršeļa
(Paul Adolf Fritz Jerchel) un viņa sievas Paulīnes Emīlijas
Vecmanes (Pauline Emilie Marie Waetzmann) meitu
Mariannu Elizabeti Jeršeli (Marianne Elisabeth Jerchel,
*28.6.1915. Breslau †10.3.1991. Rastede), un šajā laulībā ir
dzimuši četri bērni (XIV paaudze):
• Olafs Agte (Olaf Agthe, *20.1.1942. Rostock),
• Helga Agte (Helga Agthe, *5.5.1946. Oldenburg),
• Dagmāra Agte (Gemriha) (Dagmar Agthe
(Gemmrich), *24.11.1947. Rastede-Hostemost),
• Ārents Agte (Arend Aghte, *19.2.1949. Rastede).
XIV paaudzes pārstāve Dagmāra Agte (Gemriha) (Dagmar
Agthe (Gemmrich), *24.11.1947. Rastede-Hostemost) ir
precējusies ar Gemrihu (Gemmrich) un šajā laulībā ir
dzimuši četri bērni (XV paaudze):
• Gemriha/-s (Gemmrich),
• Gemriha/-s (Gemmrich).
XV paaudzes pārstāves Gemrihas (Gemmrich) un
Markmana laulībā ir dzimuši trīs bērni:
• Markmane/-s (Markmann),
• Markmane/-s (Markmann),
• Markmane/-s (Markmann),
XII paaudzes pārstāve Karola Malvīne Jūlija Henzele
(Neandere) (Carola Malvine Julie Haensell (Neander),
*27.11.1897. Rīga †1951. Gütersloh, Detmold) salaulājās
ar Belovežas un Čerņigovas mācītāja Teodora Georga
Kristofa Neandera (Theodor Georg Christoph Neander,
*15.10.1850. †Kursk 18.12.1907.) un Marijas Hannas
Aleksandrīnes Baumanes (Marie Hanna Alexandrine
Baumann, *9.6.1860. [*22.6.1860.] Marienfeld, Tiflis gouv.
†6.12.1945. Gütersloh, Detmold) dēlu Eduardu Kristofu
Frīdrihu fon Neanderu (Eduard Christoph Friedrich
von Neander, *18.2.1894. [*12.3.1894.] Kiev, Ukraine
†24.2.1963. Berlin), kurš bija skolotājs. 1939. gadā ģimene
dzīvoja Cēsīs, Lielā Dārza ielā 4 dz. 1., no kurienes viņi
repatriējās uz Vāciju. Šajā laulībā piedzima (XIII paaudze):
• Doroteja Neandere (Dorothea Neander)
• Rozvita Lidija Dagmara Neandere (Šulca)
(Roswitha Lidia Dagmar Neander (Schulze),
*17.6.1927. Rīga), laulājusies ar Šulcu (Schulze).
• Līzelote Marija Nita Neandere (Liselote Marie
Nita Neander, *24.8.1934. Rīgā)
Cēsīs, Lielā Dārza ielā 4 dz. 1 1939. gadā dzīvoja arī Marija
Hanna Aleksandrīne Baumane, kuras laulībā piedzima vēl
vairāki pēcnācēji, kuri 1939. gadā dzīvoja Jelgavā un Rīgā
un vēlāk repatriējās uz Vāciju.
Par X paaudzes jaunāko dēlu Karlu Ernstu Kristofu
Šēnu (Karl Ernst Christoph Schoen, *14.1.1824.
Tadaiķi †8.12.1891. Санкт-Петербург) ir zināms,
ka viņš apprecējās ar tirgotāja Frīdriha Vilhelma
Amburgera (Friedrich Wilhelm Amburger, *8.9.1803.
Санкт-Петербург †?) un viņa sievas Sofijas Konstances
Elizabetes Dāleres (Sophie Constance Elisabeth Amburger,
geb. Dahler, *24.1.1814. Санкт-Петербург †14.5.1879.
Санкт-Петербург) meitu Henrieti Emīliju Amburgeri
(Henriette Emilie Amburger, *7.1.1836. Санкт-Петербург
†27.4.1868. [vai 1865.] Санкт-Петербург) un šajā laulībā
piedzima (XI paaudze):
• Roberts Šēns (Robert Schoen, *? †16.8.1894.
Санкт-Петербург), kļuva par Štāba kapteini un
sapieru virsnieku, miris no Schwindsucht.
• Eva Šēna (Eva Schoen), mirusi bērnībā no
Schwindsucht.
Citu ziņu par Šēnu Kurzemes dzimtas “jaunāko” atzaru
pagaidām nav.
Savukārt Bauskas vācu draudzes grāmatā ir ziņas par to,
ka 70 gadu vecumā ir mirusi Agnese Elizabete Hanzele
(dzim. Nordmann) (*1750. †1.6.1820. Bauska). Turpat ir
norāde arī par kāda atslēdznieka Henzeļa sievas Annas
Marijas Kristīnes Henzenes (dzim. Vēberes (Anna Maria
Christina Hansel, geb. Weber, *1750. †22.8.1802. Bauska)
nāvi 52 gadu vecumā. Vismulsinošākie ir ieraksti par
• Gemriha (Markmane) (Gemmrich
(Markmann)),
1899. gadā viņš kļuva par Rīgas būvbiedrības priekšsēdētāju
• Gemriha (Maddena) (Gemmrich (Madden)),
drēbnieka Henzeļa dēla nāvi gada vecumā 1805. gada 17.
244 245
janvārī, kā arī Bauskas vācu draudzes grāmatas mirušo
reģistrā ir norāde, ka 1825. gada decembrī 20 gadu vecumā
ir mirusi pilsētas svaru pārziņa Henzeļa vecākā meita, kas
bija precējusies ar pirmā Pionieru bataljona auditoru,
taču salīdzinot ar dzimušo reģistru ziņas par šādas meitas
dzimšanu nav atrastas.
RĪGAS HENZEĻI DOMA DRAUDZĒ
Ņemot vērā to, ka vācu pētnieki, aprakstot Henzeļu
dzimtu Bauskas rātes vēstures diskursā ir norādījuši, ka
Rīgā, Jelgavā un Bauskā dzīvojošie Henzeļi ir uzskatāmi
par vienu dzimtu, ir nepieciešams apkopot par Henzeļiem
atrodamās ziņas arī šajās pilsētās. Senākās Doma draudzē
atrodamās ziņas liecina, ka 1732. gada 2. jūlijā Doma
baznīcā salaulājās Andreja Henseļa (Andreas Hensell, †
pirms 1732.) atraitne Margarēta Elizabete Ringklepa
(Margarethe Elisabeth Ringklep, *) un atraitne Kristofers
Lēvs (Kristopher Loewe,*):
Visticamāk, Rīgā ir dzīvojušas vairākas Henzeļu ģimenes,
bet ne visas no tām ir tiešā radniecībā ar Bauskas Henzeļu
dzimtu. Saskaņā ar Fridriha Vilhelma Henzeļa nāves
ierakstā norādīto viņa dzimšanas vietu, viņš ir ieceļojis
Rīgā no Silēzijas reģiona ap 1850. gadu. Savukārt saskaņā
ar laulību ierakstiem, 1852. gada 30. novembrī Doma
baznīcā salaulājās Gotfrīda Henzeļa (Gottfried Haensel, *
†pirms 1859.) un Eleonores Švēbakas (Eleonore Schweback,
*†) dēls, aktieris (Dramatisches Kunstler) Fridrihs
Vilhelms Henzelis (Friedrich Wilhelm Hansell, *1829.
Schlesien †6.2.1889. Rīga) un Marija Auguste Emīlija
Partenheimere (Maria Auguste Emilie Partenheimer
* †). Pēc pirmās sievas nāves 30 gadus vecais konditors
(Conditor) Fridrihs Vilhelms Henzelis 1859. gada 10.
maijā Fogta (Vogt) dzīvoklī tika salaulāts ar dzirnavnieka
Frīdriha Mellera (Friedrich Mueller) un Annas Kutcas
(Anna Kutz) 28 gadus veco meitu Mariju Melleri (Maria
Mueller *1831. Schidiken, Polen †15.4.1875.), kuras
miršanas fakts 51 gada vecumā (ar norādi par dzimšanu
Lietuvā) reģistrēts Doma baznīcā:
• Heinrihs Ernsts Henzelis (Heinrich Ernst
Hansell, *12.5.1859. Rīga), krustvecāki Karl Vogt,
Floegel, Schroder.
• Johans Frīdrihs Vilhelms Henzelis (Johann
Friedrich Wilhelm Hansell, *23.6.1860. Rīga),
krustvecāki Ida Depree, Jgfr. Marie Sihwagbrch,
Gust. Grunde.
• Anna Marija Olga Henzelis (Hartmane) (Anna
Marie Olga Hansell (Hartmann), *22.12.1861. Rīga),
krustvecāki fraulain Olga Goebell, fraulein Maria
Brasche, Karl Goebel, Willert. 1881. gada 10. maijā
Doma baznīcā salaulājusies ar Otto Frici Karlu
Hartmani (Otto Fritz Carl Hartmann).
• Elfrīda Marija Ida Henzelis (Elfriede Marie
Ida Hansell, *25.5.1863. Rīga), krustvecāki Ida
Feierabendt, Conditor Emil Kantini.
Tirgotājs Johans Georgs Henzelis (Johann Georg Hansell)
un Anna Ģertrūde Klēberga (Anna Gertrud Kleberg):
• Jūlija Katrīna Natālija Henzele (Julia Katharina
Natalie Haensell, *5.1.1843. Rīga), krustvecāki Fr.
Julie Sileberg, Rosalie Kleberg (geb. Nuppenaw),
Emma Hahr (geb. Straus),jgfr. Soph.Haikel. Manner:
Georg Andreas Kleberg, Napoleon Asmus, Kad.
Rosenkrantz.
1836. gada 20. septembrī Doma baznīcā (ar reģistru
Sv. Pētera draudzē) laulājās tirdzniecības aģents