Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Salīdzinot ar Melleru dzimtas vēsturi, kas ir apzināta<br />
līdz 1490. gadam, Milleru un ar to saistīto dzimtu<br />
vēsturi (kuru saknes galvenokārt ir meklējamas tikai<br />
un vienīgi Latvijas teritorijā) ir iespējams dokumentāli<br />
apzināt tikai līdz 16./17. gadsimta mijai, kad atrodamas<br />
senākās reģistrētās liecības par Bērzmuižas iedzīvotājiem<br />
(un citām muižām, kurās dzīvoja ar pētījumu saistītās<br />
dzimtas) un 19. gadsimtu, kad tika veiktas tautas<br />
skaitīšanas jeb t.s. “Dvēseļu revīzijas”. Lai harmonizētu<br />
šajā pētījuma daļā ietvertās personas ar Melleru dzimtas<br />
pētījumu, par paaudžu atskaites punktu tiek pieņemta šī<br />
pētījuma autora Jura Millera atbilstība Melleru dzimtas<br />
XIV paaudzei. Attiecīgi Jura Millera māte Aina Millere<br />
atbilst Melleru dzimtas XIII paaudzei, u.t.t. Pilnvērtīgākai<br />
izpratnei par Bērzmuižas vēsturisko areālu (mūsdienās<br />
– Bērzes pagasts un Līvbērzes pagasti) jāpaskaidro, ka<br />
Līvbērze ir no vēsturiskās Bērzmuižas atdalīta muiža,<br />
savukārt dažādos laikos Bērzmuižas pagasta teritorija<br />
ir vairākkārt mainījusi robežas – tā ir senās Dobeles<br />
valsts sastāvdaļa, kuras lejasgalu aizņēma trīs novadi<br />
– Pienavas, Sīpeles un Bērzmuižas. Līdzās šo novadu<br />
centriem pakāpeniski radās vairākas mazākas muižas, ko<br />
hercogi parasti dāvāja saviem ierēdņiem algas vai pensijas<br />
vietā. Tā, piemēram, ir radusies Mazā Mežamuiža, kas<br />
sākotnēji bijusi hercoga medību muiža. Pirmās rakstiskās<br />
liecības par Bērzmuižu ir 1442. gadā, kad šeit apstājas<br />
prūšu vizitatori, kas ceļoja no Marienburgas uz Narvu<br />
– šajos dokumentos viņu apstāšanās vieta ir dēvēta par<br />
“Barzendorp”. Zināmu neskaidrību mēdz raisīt ģeogrāfiski<br />
līdzās esošās Bērzmuiža un Līvbērze – pēdējās nosaukums<br />
ir saistīts ar tās īpašnieka Līvena uzvārda un Bērzes<br />
nosaukumu salikumu – “Līvena Bērze”. Abas muižas<br />
sākotnēji ir saistītas ar tagadējo Līvbērzes katoļu baznīcu,<br />
kas līdz 1734. gadam bija luterāņu Bērzes-Sāmektes<br />
baznīca. Pats vārds “Līvbērze” rodas vēlāk – kā Līvenu<br />
Bērze, kas nav nekas cits kā no vecā Bērzmuižas (Bērzes)<br />
novada atdalīta daļa. Savukārt visā 19. gadsimta laikā<br />
pastāv apvienotais Bērzes-Sīpeles pagasts, kura valde<br />
atradās Sīpelē. Par robežu nosacītību liecina arī fakts, ka<br />
piemēram, Bērzes krogs savulaik atradās Udzes pagasta<br />
teritorijā. 1891. gadā kroņa Bērzmuižas pagastā apvienojas<br />
trīs pagasti – Bērzmuižas, Udzes un Mazās Mežamuižas.<br />
Par pirmo apvienotā pagasta vecāko kļūst “Latviešu” māju<br />
Kārlis Millers. Attiecībā par vietvārdiem vēl jāpiezīmē,<br />
ka dokumentos norādītā Lielbērze (Groß Bersen) ir<br />
mūsdienu Jaunbērze.<br />
Lai rekonstruētu Milleru dzimtas koku Bērzmuižā,<br />
nepieciešams apskatīt ziņas par visiem šajā pagastā<br />
atrodamajiem Milleriem. Šo uzziņas materiālu sniedz<br />
Bērzmuižas un Līvbērzes muižas Dvēseļu revīzijas,<br />
Dobeles draudzes baznīcas grāmatas, kurā līdz 1924.<br />
gadam tika reģistrēti Bērzmuižas pagasta draudzes<br />
locekļi, Zaļenieku draudzes baznīcas grāmatas, Līvbērzes<br />
Romas-katoļu draudzes grāmatas, 1939. gadā izdotā J.<br />
un K. Straubergu grāmata “Bērzmuiža un viņas vēsture”,<br />
kā arī 1939. gada vasarā Līvbērzē, Bērzmuižā un Sīpelē<br />
veiktā zinātniskā (antropoloģiskā) ekspedīcija, kuras laikā<br />
notika visu pagastos dzīvojošo iedzīvotāju anketēšana,<br />
uzmērīšana un fotografēšana, pierakstot ziņas arī par<br />
vecākiem un vecvecākiem. Lai arī šis informācijas apjoms<br />
dod norādes uz dzimtu savstarpējām radniecības saitēm,<br />
daļa ziņu tika pierakstīta kā mutvārdu atmiņas, tādēļ<br />
daudzos gadījumos ir konstatējama dzimšanas gadu<br />
nobīde divu-trīs gadu robežās, bet par otrās un trešās<br />
paaudzes senčiem, iztaujātie bieži ir snieguši aptuvenus<br />
dzīves ilguma datus, nenorādot precīzus viņu dzimšanas<br />
un miršanas datus. Atsevišķos gadījumos ir norādīti arī<br />
nāves iemesli. Šīs ziņas ir plašas, taču tās ir izmantojamas<br />
tikai korelācijā ar baznīcu grāmatu ierakstiem, 1941.<br />
gada tautas skaitīšanas datiem, represēto lietām un<br />
dzimtsarakstu departamenta arhīva materiāliem. Arī<br />
viens no ekspedīcijas dalībniekiem - Kārlis Arājs savās<br />
atmiņās norāda, ka pierakstīts esot viss, lai gan šaubas par<br />
stāstīto dažkārt esot bijušas.<br />
1939. gada pētījumu Anatomijas un Tautas dzīvā spēka<br />
pētīšanas institūta vajadzībām veica vairākas pētnieku<br />
grupas - pirmā strādāja Bērzmuižā un daļā Līvbērzes (to<br />
vadīja Kārlis Arājs, bet piedalījās LU Vēstures fakultātes<br />
studente Nanija Lūkina un bioloģijas fakultātes studente<br />
Maija Tālberga). Otrā grupa strādāja Sīpelē un daļā<br />
Attēls 1.<br />
1928. gada kartes fragments, kurā redzamas senākās ar Milleru dzimtu saistītās mājas Bērzmuižā – “Zariņi”,<br />
“Latvieši”, “Vilciņi” un “Līči”.<br />
Līvbērzes un tās vadītāja bija Tamāra Akimova. Kopumā<br />
tika uzmērīti 3915 cilvēki.<br />
Milleru dzimtas pārstāvji ir bijuši aktīvi sava novada<br />
sabiedriskās dzīves veidotāji, par ko liecina viņu darbība<br />
sabiedriskās organizācijās un pagasta pārvaldē. Jāpiezīmē,<br />
ka Milleru dzimtas kontekstā ir jāskata visu trīs pagastu<br />
dokumentācija. Par Milleru dzimtai nepiederošiem tika<br />
uzskatīti Jaunsesavā (Neu Sessau), Naudītē (Nauditen),<br />
Dobeles “Nareikā” (Narik) un Rumbas muižā (Rumbenhof)<br />
konstatētie Milleri. Kā lielākā grūtība ir jātzīst Milleru<br />
ģimenēs dzimušo meitu laulības, jo līdzīgu vārdu dēļ un<br />
nepilnīgu laulību reģistru dēļ nav iespējams identificēt<br />
līgavu piederību konkrētai mājai vai muižai. Tāpat līdz<br />
laikam, kad visiem reģistros minētajiem ir norādīti uzvārdi<br />
(līdz aptuveni 1845. gadam), atsevišķos gadījumos ir grūti<br />
identificēt piederību ģimenei vai kalpu saimei, jo norādīts<br />
tikai vārds un mājas vai muižas nosaukums. Atsevišķos<br />
gadījumos baznīcas grāmatu reģistros ir atrodama ar<br />
Dvēseļu revīzijām konfrontējoša informācija.<br />
Bērzmuižas vēsturiskajā teritorijā (t.i. – Līvbērze, Bērze<br />
(Bērzmuiža) un tās areālā (Zaļenieki) Milleru uzvārds<br />
dažādos laikos parādās vairākkārt, saistībā ar dažādām<br />
mājām – “Vilkavēji”, “Upesmuiža”, “Līči”, “Vilciņi”, “Zariņi<br />
(vēlāk - “Maz-Zariņi” un “Liel-Zariņi”), “Latvieši”, kā arī<br />
Līvbērzes krogu, kas pēc ekspertu atzinuma, visticamāk,<br />
ir Līvbērzes katoļu baznīcas un kapsētas tuvumā esošais<br />
krogs, nevis Bērzes baznīckrogs, kura piebūvē bija skola.<br />
Ar augstu varbūtības pakāpi var apgalvot, ka šāda izkliede<br />
ir saistīta nevis ar vairākām, savstarpēji nesaistītām Milleru<br />
dzimtām, bet gan ar faktu, ka no dzimtas “pamatstumbra”,<br />
kura saknes ir meklējamas “Dēliņu” mājās, kuru pārstāvji<br />
pēc 1710. gada mēra, kura laikā gāja bojā liela daļa<br />
pagasta iedzīvotāju un daudzas mājas palika tukšas, tika<br />
nosūtīti aizpildītas tās, atstājot vienu brāli saimniekot<br />
vienā saimniecībā, bet otru ar ģimeni pārceļot uz kādām<br />
tukšajām mājām.<br />
Šobrīd veikie pētījumi ļauj izteikt pieņēmumu, ka ap<br />
1680.-1690. gadu “Dēliņu” mājās bija dzimuši brāļi<br />
Ansis, Matīss, Jānis un vēl viens neidentificēts brālis,<br />
kuri kļuva par Milleru dzimtas atzaru aizsācējiem Bērzē<br />
un Līvbērzē. Tas izskaidro faktu, kādēļ vēlāk Milleru<br />
uzvārds vienas muižas ietvaros tiek piešķirts vairākām<br />
it kā savstarpēji nesaistītām dzimtām, kas patiesībā ir<br />
uzskatāmas par sākotnēji vienas dzimtas dažādos laikos<br />
“atšķeltajiem” atzariem. Tāpat uzvārda migrācija muižas<br />
ietvaros notika, dodoties kalpu gaitās pie citu māju<br />
saimniekiem vai precību ceļā. Vēl viena iespēja, kādēļ pie<br />
viena māju nosaukuma parādās dažādas dzimtas, ir fakts,<br />
ka saimniecību ēkas tika būvētas nelielos “ciematos”, un<br />
ne katras ģimenes saimniecībai varēja būt piešķirti savi<br />
māju nosaukumi. Galvenokārt tie ir t.s. “saimnieku ciemi”<br />
vai “pusarklinieku ciemi”, kas pamatā sastāvēja no divām,<br />
savstarpēju radu ģimenēm, ko pierāda šo pušelnieku<br />
mājvārdi.<br />
Tomēr jāatzīmē, ka “Dvēseļu revīzijās” Bērzmuižā Milleru<br />
kā saimnieku vai iedzīvotāju uzvārds parādās abās “Zariņu”<br />
saimniecības mājās - “Lielzariņos” (skolas dibinātāja,<br />
ķestera Millera ģimenes kontekstā), “Mazzariņos” (pirmā<br />
akadēmiski izglītotā bērzmuižnieka, pirmās atmodas<br />
darbinieka Kārļa Millera ģimenes kontekstā), kā arī “Līču”,<br />
“Latviešu”, “Celmu”, “Vilciņu” un “Jaunzemu” mājās.<br />
Savukārt Līvbērzē Milleru uzvārds ir atrodams “Lāču”,<br />
t.s. Jāņa “Vilkavēju”, “Ozoliņu”, “Bistrumu”, “Pankes” un<br />
“Kliģu” mājās, kā arī vairākos krogos – Bērzes, Baznīcas,<br />
Jurģu, Līvbērzes un Zariņu (nav izslēgts, ka Bērzes,<br />
Līvbērzes un Baznīcas krogs ir viens un tas pats, tikai<br />
uzrādīts ar vairākiem nosaukumiem dažādos avotos). Vēl<br />
divas ar dzimtas vēsturi saistītās vietas ir “Upesmuiža”<br />
un Līvbērzes “Pakalnu” mājas (Līvbērzes “Jaunās<br />
muižas” teritorijā). “Pakalni” ar dzimtas vēsturi ir saistīti<br />
kopš aptuveni 1920. gada, kad agrārreformas rezultātā<br />
Jānis Millers ieguva zemi jaunsaimniecības izveidei<br />
un pašrocīgi uzbūvēja koka māju, dodot tai “Pakalnu”<br />
nosaukumu. Izrādot cieņu savas dzimtas vēsturei, jau<br />
agrā bērnībā uzsākot žurnālista gaitas, šī pētījuma<br />
autors Juris Millers bieži publicējās ar pseidonīmu “Juris<br />
Pakalns”. Tāpat jāpiemin arī kādreizējās Mežamuižas<br />
teritorijā esošās “Dreimaņu” mājas, kurās piedzima šī<br />
pētījuma autora vecvectēvs Jānis Millers un viņa nākamā<br />
dzīvesbiedre, šo māju saimnieka meita Emelīna Magrieta<br />
Bāliņa. 1931. gadā izdotajā “Lauksaimnieku un citu zemes<br />
īpašnieku adresu grāmatā” Bērzmuižā ir norādīti 5 Milleri<br />
– Andrejs Millers “Mazmājā”, Kārlis Millers Bērzmuižas<br />
1. Pamatskolā, Kārlis Millers “Jaunzemjos”, Kārlis Millers<br />
“Latviešos” un Kārlis Millers “Līčos”.<br />
Atbilstoši laikmeta likumdošanai, visiem vienas dzimtas<br />
radiniekiem, kuri saņēma brīvlaišanu, bija jāpieņem<br />
tas pats uzvārds, kāds jau bija piešķirts kādam no<br />
brīvlaistajiem zemniekiem. Jāpiezīmē, ka Kurzemē un<br />
Vidzemē latviešiem senatnē nedaudzi uzvārdi bija doti uz<br />
“ieradumu tiesību” pamata, tos varēja mainīt pats, uzvārdu<br />
aizstāt ar iesauku, tie mainījās arī mainot dzīvesvietu. Uz<br />
“likuma tiesību” pamata zemniekiem uzvārdus sāka dot<br />
tikai pēc brīvlaišanas: Vidzemē 1822.-1826. gadā, Kurzemē<br />
1834.-1835. gadā un Latgalē 1866. gada beigās. Uzvārdus<br />
deva pēc instrukciju (patentes) ievešanas. Uzvārdus<br />
prakstiski piešķīra pagasta tiesa ar muižnieka piedalīšanos<br />
un viņa iespaidā. Savukārt par senāko “Milleru” uzvārda<br />
piešķiršanas faktu ir jārunā vēl pirms oficiālās zemnieku<br />
brīvlaišanas - kontekstā ar “Latviešu” mājām un 1804.<br />
gadu, kad to saimnieks saņem brīvlaišanu. Šajā laikā arī<br />
notiek laulības starp “Zariņu” māju Jāni un “Latviešu”<br />
māju saimnieka vecāko meitu Annu, pierādot radniecību<br />
starp šo māju dzimtām.<br />
Kopumā Dobeles latviešu draudzes baznīcu grāmatās<br />
laikā no 1834. līdz 1909. gadam, ir atrodami 583 kristību<br />
ieraksti, kuros norādīts “Milleru” uzvārds. Daļa no tiem<br />
dublē “Dvēseļu revīzijās” redzamos ierakstus (atšķirību<br />
gadījumā dota priekšroka baznīcu grāmatu ierastiem,<br />
kas uzskatāmi par precīzāku informācijas avotu). No<br />
šiem ierakstiem aptuveni 20% ir tieši saistīti ar dzimtu<br />
(Līvbērze, Bērze), daži ir nenosakāmi, bet pārējie attiecas<br />
uz citās muižās dzīvojošām Milleru ģimenēm.<br />
ATSAUCES:<br />
1. J. un K. Straubergs, “Bērzmuiža un viņas vēsture”, Rīga 1939., 317. lpp<br />
2. LVVA 6<strong>30</strong>. Fonds 1. Apraksts 86. Lieta “Bērzu muiža”<br />
3. LVVA 6<strong>30</strong>. Fonds 1. Apraksts 407/1. Lieta “Līvbērze, Auces piemuiža”<br />
4. Lastovecka Ina, “Labo ļaužu pusē. Līvbērzes pagasta vēsture”, Rīga 2000., ISBN 9984-9397-1-5, 36. lpp.<br />
5. Lauksaimnieku un citu zemes īpašnieku adresu grāmata, Rīga, 1931. 413. Lpp.<br />
6. Dobelis Arvīds, “Gramzdas zēns”, Rīga, 2012. 10. lpp.<br />
518 519
Change language