You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
MILLERU DZIMTA “LĪČU” MĀJĀS<br />
Senākās norādes par “Līču” mājām, kurās vēlāk ir<br />
atrodams Milleru dzimtas atzars, ir 1764. gads, kad<br />
“Līču” māju tukšās zemes piešķir Kārlim Dišleram,<br />
atbrīvojot viņu no nodevu maksāšanas līdz 1767.<br />
gada Jēkabiem. Tomēr visticamāk, Dišlers tajās nav<br />
saimniekojis pārāk ilgi, jo 1772. gada 14. augustā notiek<br />
sākotnējo “Līču” māju iedzīvotāju pārcelšana uz jaunu<br />
mājvietu, par ko liecina fakts ka “Labrenča” vai “Līča”<br />
Miķelis tiek pārcelts uz pilnīgi sakritušajām “Torpunu”<br />
vai “Purtiķu” mājām, kas iemainītas no Lipstu muižas,<br />
un turpmāk tiek apzīmētas ar nosaukumu “Līči”. Tātad,<br />
1772. gadā Kārlis Dišlers vairs nav “Līču” saimnieks, jo<br />
tajās saimnieko VII paaudzes pārstāvis Miķelis, kurš<br />
ir senākais šobrīd zināmais ar Milleru dzimtas atzara<br />
saistītais pārstāvis jau jaunajā “Līču” (Nr. 19) atrašanās<br />
vietā – pie vecā Bērzmuižas-Līvbērzes ceļa, virzienā no<br />
baznīcas uz ūdensdzirnavām (mājas ir saglabājušās līdz<br />
mūsdienām). Analizējot iedzīvotāju migrāciju, ir pamats<br />
izvirzīt apgalvojumu, ka 1720. gadā “Zariņu” mājās<br />
dzimušais VI paaudzes Dēliņu Indriķis ir ieprecējies<br />
“Līču” mājās, kļūstot par tēvu jau pieminētajam Miķelim.<br />
Savukārt Miķelis (†pirms 1795.) kļuva par tēvu vismaz<br />
četriem dēliem, par kuriem ziņas jau ir atrodamas<br />
“Dvēseļu revīzijās” (IX paaudze):<br />
• Ģirts (*1758. †pēc 1811.)<br />
• Juris (*1768. †1803.), - 1795. un 1797. gadā<br />
norādīts kā saimnieks “Līču” mājās<br />
• Kristaps Millers (*1771. †1827.),<br />
• Miķelis (*1777. †1808.)<br />
Ir zināms, ka IX paaudzes vecākais dēls Ģirts (*1758.<br />
†pēc 1811.) bija precējies ar Annu (*1767.) un šajā laulībā<br />
piedzima divi dēli (X paaudze):<br />
• Kristaps (*1792. †pirms 1835.), skat tālāk.<br />
• Kaspars (*1796.), kurš dvēseļu revīzijas brīdī<br />
1811. gadā bija 14½ gadus vecs.<br />
Ģirta brālis, IX paaudzes Juris – kā “Līču” jeb “Purtiķu”<br />
Juris 1795. gada Bērzmuižas māju sarakstā (pēc zemju<br />
pārdales) ir norādīts kā “Līču” saimnieks, ar piebildi,<br />
ka saimniecībai ir nenoteikta zemes platība. Kā jau<br />
norādīts iepriekš, 18. un 19. gadsimta mijā Bērzmuižā<br />
notika būtiska zemnieku lauku paplašināšana. To, ka šis<br />
darbs iet lielā steigā, rāda “Līču” lieta 1800. gadā. Citiem<br />
saimniekiem atrast vietas, ko varēja pārveidot laukos,<br />
nebija sevišķi grūti. Pie katras mājas atradās ganības un<br />
krūmi, ko varēja uzplēst un pārveidot laukos. “Līčiem”<br />
lieta bija savādāka. “Līči” savus lopus ganīja kopējās<br />
ganībās, ko bez “Rentēm” un Bērzmuižas izmantoja vēl<br />
Līvbērzes saimnieki. Tā kā “Līcim” nevienā citā vietā nav<br />
bijis iespējas jaunus laukus ierīkot, tad tas 1797. gadā<br />
uzaris trīs pūravietas kopējo ganību un tur trīs gadus sējis<br />
labību. 1800. gadā Līvbērzes “Tīmaļas” un “Admiņi” sāk<br />
ganīt nost “Līča” iesētos rudzus, tas noķīlājis 14 govis un<br />
22 aitas un pieprasa par katru govi florinu ķīlu naudas.<br />
Lieta nonāk kamerālvaldē. Tā noskaidro, ka ganības ir gan<br />
kopējas, bet “Līcim” nav citas zemes ko uzart, un bez lauku<br />
paplašināšanas “Līči” pastāvēt nevar. Nākamās ziņas ir<br />
no 1887. gada 10. oktobra, kad Bērzmuižas “Līču” māju<br />
saimniekam nodega dzīvojamā māja, taču jau nākamajā –<br />
1888. gadā ir likts pamatakmens jaunajām “Līču” mājām,<br />
kuras ir saglabājušās līdz mūsdienām. Akmens ar iegravēto<br />
ēkas celšanas gadu joprojām redzams mājas pamatos. Ēka<br />
ir nedaudz vizuāli pārveidota, tai zudusi koka veranda.<br />
Par IX paaudzes pārstāvi Miķeli ir atrodama norāde 1836.<br />
gada laulību reģistrā, kurā norādīts, ka tobrīd jau mirušā<br />
“Līču” saimnieka Miķeļa un Annas laulībā dzimušais dēls<br />
(X paaudze):<br />
• Kaspars Millers (*1805. †1.10.1869. “Līču”<br />
mājās).<br />
X paaudzes pārstāvis Kaspars Millers (*1805. †1.10.1869.<br />
“Līču” mājās) 1836. gada 13. septembrī apprecējies ar<br />
Sīpeles “Sniķeru” māju saimnieka Jāņa Jaunsniķera un<br />
Annas Jaunsniķeres meitu Jūli Jaunsniķeri (*1816.<br />
Sīpelē †13.12.1857. Bērzmuižas “Līčos”), kas ir pirmā<br />
(bet ne pēdējā) dokumentāli fiksētā reize, kad saradojās<br />
Jaunsniķeru un Milleru dzimtas (skat. “Latviešu” mājām<br />
veltīto nodaļu). Šeit Kaspars ir norādīts kā “Līču”<br />
saimnieks”. Lai arī laulību reģistrā viņš ir norādīts kā<br />
saimnieka dēls, jāņem vērā, ka Kaspara Millera tēvs mira,<br />
kad zēnam bija vien četri gadi, jo citos dokumentos kā<br />
“Līču” saimnieks jau tiek norādīts Kristaps Millers, kurš<br />
apprecējās ar “Līču” saimnieka atraitni Annu Milleri,<br />
tādejādi tikdams pie Milleru uzvārda. Šis Kristaps Millers,<br />
kurš 1811. gada dvēseļu revīzijā norādīs kā jaunais “Līču”,<br />
saimnieks, ir “Jaunzemju” māju (Nr.7) saimnieka Kristapa<br />
(*1747. †pēc 1811.) dēls Kristaps (*1785.), Jāpiezīmē, ka<br />
Kristaps Millers 1835. gada revīzijā (t.i. – jau pēc savas<br />
nāves) ir norādīts kā “Līču” saimnieka Kaspara Millera<br />
tēvs, lai gan Kaspara Millera laulību ierakstā norādīts,<br />
ka viņa tēvs ir Miķelis. Domājams, revīzijā ir norādīts<br />
zēna faktiskais audžutēvs, bet baznīcas grāmatas laulību<br />
reģistrā – bioloģiskais tēvs. Kopumā Kristapa Millera<br />
un Annas Milleres (*1786. †pēc 1857.) laulībā piedzima<br />
vismaz septiņi pēcnācēji (X paaudze):<br />
• Karls Millers (*1809. †1822.),<br />
• Ansis Millers (*1812.),<br />
• Lavīze Millere (*1815. vai 1817.),<br />
• Kristaps Millers (*1818.), vēlākais Līvbērzes<br />
kroga krodzinieks.<br />
• Anna Millere (Hartmane) (*1819.),<br />
• Grieta Millere (*1823. vai 1825.),<br />
• Jānis [Johans] Millers (*1826. †15.9.1874.),<br />
vēlākais “Upesmuižas” nomnieks.<br />
XI paaudzes pārstāvis Kristaps Millers (*1818.), ap 1852.<br />
gadu apprecējās ar Luīzi Krūmiņu (*1832. †5.10.1893.<br />
Līvbērzes krogs) un spriežot pēc “Dvēseļu revīzijām”, no<br />
Bērzmuižas pārcēlās uz Līvbērzi, kur kļuva par Līvbērzes<br />
kroga krodzinieku. Par Līvbērzes krogu ir jāuzskata krogs,<br />
kas atradās iepretim tagadējai Līvbērzes katoļu baznīcai<br />
un kapiem, jo eksperti uzskata, ka Bērzes un Līvbērzes<br />
krogi ir bijuši divi dažādi objekti. Viņa ģimenē piedzima<br />
vismaz trīs pēcnācēji (XII paaudze):<br />
krustvecāki dzirnavnieka sieva Emīlija Šmite,<br />
Jojans Mārtiņš Jēkabsons, Alberts Ginters. Mātes<br />
vārds atveidots kā Lavīze.<br />
• Jānis [Johans] Kristaps Millers (*13.5.1856.<br />
Līvbērzes krogs †21.6.1893. Līvbērzes krogs),<br />
krustvecāki [domājams - Upesmuižas] arendators<br />
Johans Millers, dzirnavnieks Ādolfs Jēkabsons,<br />
dzirnavnieka sieva Elīze Šulca.<br />
• Alīne Magrēta Millere (*1.3.1859. Līvbērzes<br />
krogs), krustvecāki kalpa sieva Margrieta Holšteina,<br />
dzirnavnieks Edvards Šulcs, arendators Johans<br />
Millers.<br />
XI paaudzes pārstāve Anna Millere (Hartmane) (*1819.),<br />
1836. gada 20. jūnijā, būdama 17 gadus veca, apprecējās ar<br />
Līvbērzes saimnieka Anša Hartmaņa un viņa sievas Edes<br />
dēlu Pēteri Hartmani (*1817.), kurš laulību brīdī bija 19<br />
gadus vecs. Šobrīd ir atrastas ziņas par diviem šajā laulībā<br />
Līvbērzē dzimušiem bērniem (XI paaudze):<br />
• nedzīvi dzimis dēls (*1.3.1839. †1.3.1839.)<br />
• Grieta Lizete Hartmane (*2.5.1849. Līvbērze),<br />
krustvecāki saimniece Grieta Mežgall, saimniece<br />
Līze Renste, saimnieks Juris Mežgall.<br />
Senākas ziņas par Milleru dzimtu Upesmuižā (Bächof)<br />
ir saistāmas ar “Līču” māju X paaudzes pārstāvi<br />
Jāni Milleru (*1826. †15.9.1874.), kurš turpmākajos<br />
baznīcu grāmatas reģistros ir minēts kā Johans Millers.<br />
Domājams, vispirms viņš no “Līčiem” pārcēlās uz dažu<br />
simtu metru attālumā esošo Upesmuižu, bet vēlāk kļuva<br />
par krodzinieku, palīdzot savam brālim saimniekot<br />
Līvbērzes krogā. Kā Upesmuižas iedzīvotājs viņš norādīts<br />
jau 1845. gadā sava dēla kristību ierakstā un 1859. gadā.<br />
1844. gada 26. novembrī viņš salaulājās ar Ilzi [Elizabeti]<br />
• Emīlija Millere (*13.5.1854. Līvbērzes krogs),<br />
540 541<br />
Meijeri (*1823. †13.6.1874. Upesmuiža). Nav izslēgts, ka<br />
Ilze Meijere bija iepriekšējā Upesmuižas nomnieka meita,<br />
kuru apprecot, Jānis Millers kļuva par jauno muižas<br />
nomnieku. Korelējot šīs ziņas ar vēlāk atrodamajiem<br />
faktiem un personvārdu atveidi, ir pamats uzskatīt ka<br />
Ilze Meijere ir vēlāk kā Līze vai Elizabete atveidotā, kuras<br />
laulībā ar Jāni Milleru piedzima (XI paaudze):<br />
• Johans Kristofs Millers (*15.10.1845. Upesmuiža),<br />
krustvecāki mūrnieks Kristaps Millers, vagara sieva<br />
Lībe Rādere, Gotlībe Rādere [jeb Bādere]. Mātes<br />
vārds kristību ierakstā ir saīsināts līdz Ilze, bet<br />
dēls kristību ierakstā minēts kā Johans Kristaps<br />
Millers. Johans Kristofs Millers ir uzskatāms par<br />
šī pētījuma autora tiešo priekšteci.<br />
• Lizete Millere (*24.12.1847. Upesmuiža),<br />
krustvecāki vagars Jānis no Būdu muižas, viņa<br />
sieva Līze, saimniece Līze. Tēvs jau ir norādīts kā<br />
Līvbērzes krodzinieks, mātes vārds atveidots Ilze.<br />
• Emīlija Friderike Millere (*20.6.1850. Līvbērzes<br />
krogs †12.5.1851. Līvbērzē), mirusi kā zīdainis.<br />
Krustvecāki vagars Johans Bāders, saimnieka meita<br />
Emīlija Friederike, Johans Pēteris Hartmanis no<br />
Līvbērzes.<br />
• Gotlībe Millere (*1.11.1852. Līvbērzes krogs),<br />
krustvecāki vagara meita Gotlībe Šteinberga, puisis<br />
Kristofs Millers, dzirnavnieka sieva Emīlija Šmite.<br />
• Karls Johans Millers (*17.1.1855. Upesmuiža),<br />
krustvecāki Pēteris Hartmanis, Johans Bāders,<br />
saimniece Grieta Mežgall.<br />
• Berta Vilhelmīne Millere (*20.4.1859.<br />
Upesmuiža), krustvecāki kalpa sieva Berta<br />
Vilhelmīne Millere, Filips Pētersons, nomnieks<br />
Johans Bāders.<br />
Visticamāk, tieši Karls Johans Millers ir vēlāk presē<br />
Attēls 1001.<br />
“Līču” mājas 2017. gadā.
Change language