Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Iespējams, šī iepazīšanās notika tieši Veltas un Kārļa kāzās,<br />
jo būdams Kārļa draugs, Kristaps, visticamāk, tajās bija<br />
ielūgts, līdzīgi, kā Veltas māsa Lūcija. Bez tam, Kristaps<br />
Kulbars bija darba meklējumos un pavisam drīz uzsāka<br />
darbu Lūcijai Millerei piederošajā frizētavā Jelgavā, Lielajā<br />
ielā 55, pie Sv.Annas baznīcas (Velta šajā laikā strādāja<br />
kopā ar Kārli Freibergu frizētavā, kas atradās līdzās viņa<br />
ģimenes krogam (tā iespējamā adrese - Katoļu ielā 58)) .<br />
19<strong>30</strong>. gada <strong>30</strong>. jūlijā ir atrodams pēdējais ieraksts sodu<br />
žurnālā, kas liecina par to, ka par vēlmi Līgo nakti pavadīt<br />
ārpus armijas daļas Freibergam ir piespriestas septiņas<br />
dienas stingra aresta, kas atrodoties nometnē aizvietotas<br />
pret lauku arestu “par to, ka š.g. 23 VI naktī patvaļīgi<br />
atstājis nometnes rajonu, pēc kam tika aizturēts pilsētā no<br />
komandanta patruļas. Sods izciests laikā no 5.VII-11VII<br />
<strong>30</strong>”.<br />
Armijas laikā Freibergs neizcēlās ar priekšzīmīgu dienestu<br />
– ieraksti pulka sodu žurnālā liecina, ka daudz labāk par<br />
dzīvošanu kazarmās, Freibergam patika uzdzīve ārpus<br />
tām – Freiberga sodi ir aprakstīti piecās žurnāla lapās. Tā<br />
piemēram, 1929. gada 1. jūlijā Freibergs sodīts ar divam<br />
dienām aresta “par to, ka š.g. 29. jūnijā pl. 23.00 patvaļīgi<br />
atstājis nometnes rajonu un sabijis prombūtnē līdz <strong>30</strong>/VI<br />
pl. 3.00. Sods izpildīts laikā no 1.-2. jūlijam” Drīz pēc šī<br />
soda izciešanas Freibergs saņēma jaunu sodu – 4. jūlijā<br />
viņam tika piespriestas piecas dienas aresta “par to, ka<br />
pa šaušanas laiku šaujamo laukumā salasījis 12 kaujas<br />
patronas un uzglabājis pie sevis svārku kabatā ar nolūku<br />
kādreiz izšaut. Patronas atņemtas š.g. 4/VII. Sods izpildīts<br />
laikā no 5.-10. jūlijam”. Vēl bargāku sodu – piecas dienas<br />
stingrā aresta Freibergs saņēma 29. jūlijā “par to, ka š.g.<br />
27. jūlijā pl. 22 aizgājis patvaļīgā prombūtnē un atgriezies<br />
š.g. 28. jūlijā plkst. 04.<strong>30</strong>. Sods izpildīts laikā no <strong>30</strong>.jūlija<br />
līdz 4. augustam.” 9. novembrī viņam tika piespriests<br />
sods - aizliegums divas dienas atstāt vienības novietojuma<br />
rajonu “par to, ka š.g. 9.novembrī uz rīta apskati nebija<br />
nolīrējuši [vārds ir nesalasāms] šņorzābaku un novietojuši<br />
kā tas norādīts. Sods izpildīts laikā no 9.XI līdz 11.XI”<br />
1929. gada <strong>30</strong>. decembrī Freibergam piespriestas septiņas<br />
dienas stingrā aresta “par to, ka bez atļaujas atstājis<br />
novietojuma rajonu un patvaļīgi aizgājis uz pilsētu. Sods<br />
izciests laikā no 16-18 I 19<strong>30</strong>.g.”<br />
Vēlreiz septiņu dienu stingro arestu Freibergs saņēma 7.<br />
aprīlī par to, ka “sastāvēdams instruktoru rotā jaunkareivju<br />
apmācītāju kursos pēc taktiskām mācībām nav nodevis<br />
neizlietotas zalut patronas un tādā kārtā sakrājis 28<br />
patronas, kuras glabāja savā kastē. Sods izciests laikā no<br />
8.-15. aprīlim. 23. aprīlī ir atrodams vēl viens ieraksts<br />
sodu žurnālā, saskaņā ar kuru Freibergam ir “aizliegts<br />
atstāt noteikto vienības novietojuma rajonu uz 7 (septiņām)<br />
dienām [jo viņš] š.g. 22. aprīlī būdams atvaļināts uz pilsētu<br />
līdz pl. 24, atgriezies k-da 23 IV pl.3.40, tādā kārtā sabijis<br />
patvaļīgā prombūtnē 3 stundas un 40 minūtes. Sods izciests<br />
laikā no 23.IV – <strong>30</strong> IV <strong>30</strong>.g.”<br />
Attēls 706.<br />
Rasma Zaneripa un Žanis Freibergs.<br />
No šiem ierakstiem secināms, ka no visa dienesta laika<br />
turpat pusotru mēnesi jeb 43 dienas Kārlis Freibergs<br />
pavadīja, izciešot dažādus sodus.<br />
Atvaļinoties no armijas par kareivja pakāpē esošo<br />
telefonistu Kārli Freibergu Sakaru rotas izejošo rakstu<br />
žurnālā ir šāda atsauksme: “Uzvešanās slikta, dienesta<br />
pienākumus izpilda apmierinoši. Sakaru komandas pr-ks<br />
kapteinis Freimanis”.<br />
Neskatoties uz šādu raksturojumu, vienā no armijas<br />
dienesta laika fotogrāfijām Freibergs ir redzams ar<br />
apbalvojumu, par kura piešķiršanu pagaidām nav izdevies<br />
atrast nekādu informāciju.<br />
Lai arī šie ieraksti neliecina par to, ka Freibergs būtu bijis<br />
priekšzīmīgs kareivis, pēc dienesta armijā, jau strādādams<br />
par frizieri Jelgavā, Freibergs iestājās aizargos, kļūdams<br />
par Jelgavas 16. Aizsargu pulka 3. Kājnieku rotas, rotas<br />
komandiera grupas dižkareivi, pildot tajā sanitāra<br />
pienākumus. Pulka dokumentos ir atrodams ieraksts, ka<br />
1940. gadā Freibergam bija izsneigta šautene un velosipēds<br />
“Omega”. Citi dokumenti par darbību Aizsargos pagaidām<br />
nav atrasti.<br />
No dzimtas nostāstiem secināms, ka pēdējo reizi Kārlis<br />
Freibergs dzīvs bija redzēts ap 1944. gada 26.-27. jūliju<br />
– dienām, kad notika intensīva Jelgavas apšaude un<br />
bombardēšana, kuru laikā viņš esot pazudis bēz vēsts.<br />
Cita dzimtas mutvārdu leģenda liecina, ka Kārlis ir gājis<br />
bojā, aizstāvot Kalnciema tiltu. Viņa kapa vieta un precīzs<br />
nāves datums nav zināmi. Tomēr, ņemot vērā apstākli,<br />
ka Freiberga pases lieta tika nosūtīta Rīgas prefektūrai,<br />
iespējams, viņa patiesā nāves vieta un laiks ir pavisam<br />
cita, uz ko netieši norāda Latvijas Kara muzeja fondos<br />
esošie dokumenti, saskaņā ar kuriem vismaz 1943. gadā<br />
K.Freiberga dienests noritēja Rīgā.<br />
Atrodoties Gotenshāfenā, Vācijā, 1945. gada janvārī<br />
Jelgavas apriņka policijas priekšnieks J.Kamaldnieks<br />
sastādīja sarakstu par pie dienesta pienākumu pildīšanas<br />
kritušiem un ievainotiem Jelgavas apriņķa policijas<br />
darbiniekiem, kurā minēti 10 ievainotie, bojāgājušie un<br />
bēz vēsts pazudušie laikā no 1943. gada līdz 1944. gada<br />
septembrim, taču Kārļa Ādolfa Freiberga vārds šajā<br />
atskaitē nav minēts.<br />
No 1943. gada 26. janvāra Bolderājas bataljona komandiera<br />
kapteiņa Uļuka parakstītās pavēles Nr. 3 secināms, ka<br />
bataljona papildināšanai ieradusies kārtības sargu vienība<br />
no Jelgavas apriņka – 6 virsnieki un 148 instr. un kareivju<br />
sastāvā. Kā uzskata Kara muzeja speciālisti, šie papildspēki<br />
varēja tikt veidoti no bijušajiem aizsargiem un policijas<br />
darbiniekiem, kas izskaidro arī K.Freiberga dalību.<br />
tiešām paspēja otrreiz apprecēties, taču visticamāk, šāda<br />
norāde ir saistīta tikai ar piemaksām, kas pienācās dienestā<br />
esošajiem laulātajiem. Saskaņā ar mutvārdu informāciju,<br />
pēc šķiršanās no Veltas Elfrīdas Milleres, domājams, 1944.<br />
gadā, Kārlis Ādolfs Freibergs esot precējies otrreiz - ar<br />
Austru, taču šis fakts vēl nav dokumentāli apstirpināts.<br />
Atbilstoši pavēlei 1943. gada 14. septembra Nr. 5<br />
pievienotajam sarakstam, ir norādīts arī Kārlis Freibergs<br />
(ar šo pavēli atkal tiek mainīts bataljona nosaukums –<br />
turpmāk tas ir 313. policijas bataljons). Kārlis Freibergs<br />
sarakstā norādīts ar 223. kārtas numuru, 294. algas<br />
grāmatiņas numuru un dižkareivja pakāpi.<br />
Pēdējā šobrīd atrastā pavēle Nr. 12, kurā ir minēts Kārlis<br />
Freibergs, ir izdota 1943. gada 12. decembrī. Šīs pavēles<br />
15. paragrāfā teikts: “Man pakļautā btl [bataljona] zemāk<br />
minētos karavīrus, kas patvaļīgi atstājuši vienību, izsludinu<br />
kā dezertierus, uzsāku to meklēšanu, izslēdzu no algas<br />
uztura kā norādīts: (..) 2.rt dkr [2. rotas dižkareivi] Freibergs<br />
Kārli ar š. g. 9. XI.” Šādas pavēles esamība nozīmē, ka<br />
K.Freibergs 1943. gada 9. novembrī ir patvaļīgi atstājis<br />
policijas bataljona dislokācijas vietu un mēneša laikā nav<br />
tajā atgriezies.<br />
Ir saglabājies J.Kamaldnieka 1944. gada augustā Jaunaucē<br />
rakstītais “Stāvokļa pārskats par Jelgavas apriņķa policijas<br />
darbību laikā no 1944.g. 20. jūlija līdz 20. augustam”,<br />
kurā norādīts, ka “(..) Naktī uz š.g. 27. jūliju no kaujas<br />
komandanta Jelgavā tika dota pavēle steidzīgi saformēt<br />
vienu rotu no kara iestāžu karavīriem un policijas iestāžu<br />
darbiniekiem, kuru komandēja SS.-u.pol.Gebietsfuhrer<br />
Mitau kapt. Sprangers. Rotā tika iedalīts trauksmes vads un<br />
brīvie policijas darbinieki. Rotas uzdevums bija, izveidojot<br />
Jau 2. augustā šis bataljons tiek pārdēvēts par 282-a latviešu<br />
policijas bataljonu (pavēle Nr. 1), kura sastāvā joprojām ir<br />
arī Kārlis Freibergs, kura ģimenes stāvoklis šeit norādīts<br />
“precējies”, lai gan K.Freiberga laulība ar V.Milleri bija<br />
šķirta jau pirms gada. Iespējams, K.Freibergs šajā laikā<br />
mīnu laukus pie Jelgavā vedošajiem ceļiem, aizsargāt<br />
738 739<br />
Attēli 703. un 704.<br />
Kārlis Ādolfs Freibergs 17 gadu vecumā – 1926. gadā izsniegtās pases fotogrāfijā un ap 1929. gadu.<br />
Jelgavu pret varbūtēji izlauzušos tanku iebrukumu. Rota<br />
norādītās pozīcijas ieņēma līdz 27. jūlija pl. 01.00. (..) 28.<br />
jūlijā plkst. 2.00 trauksme tika atsaukta. (..) Sakarā ar to<br />
komandants norādīja, ka 27. jūlijā saformētās rotas izliktā<br />
apsardzība noņemama, doties no šiem norādījumiem,<br />
apsardzība tika noņemta, bet tā kā izliktie mīnu lauki,<br />
paliekot bez apsardzības, varētu apdraudēt iedzīvotājus, pie<br />
tiem uz savu iniciatīvu atstāju policijas sardzes. (..)”<br />
Situācija Jelgavā strauji mainījās 28. jūlija rītā, kad pl.<br />
4.00 pilsētā sāka skanēt lielgabalu šāvieni. “(..) Pēc kaujas<br />
trokšņa nepārprotami bija vērtējams, ka cīņa notiek ar<br />
lieliem spēkiem, jo atsevišķas granatas krita jau pilsētas<br />
ielās, arī policijas pārvaldes rajonā. Tanī laikā pilsētā valdīja<br />
vislielākā panika. Bez civiliedzīvotājiem vislielākā steigā<br />
un nekārtībā plūda Dobeles šosejas virzienā gan dažādi<br />
spēkrati un daudzi pusapģērbti karavīri bez ieročiem. (..)<br />
Līdz ar bēgošiem karavīriem bija redzami arī līdzplūstoši<br />
policijas darbinieki, no kuriem dažus vīrus tomēr aizturēju<br />
un noliku sardzē pie policijas ēkas. Nolūkā paniku kaut cik<br />
ierobežot. Automobīlī devos uz Grīvas tiltu Dobeles virzienā<br />
(apm. 6 klm. no Jelgavas pār Svētes upi), pie kura apturēju<br />
daļu policijas darbinieku un liku ieņemt pozīcijas Svētes<br />
upes kreisajā krastā, kur atradās arī karavīru tilta sardze,<br />
apm. 10 vīru stiprumā. (..) Ap plkst. 9.00 devos atpakaļ<br />
uz Grīvu tiltu, lai tur savāktos policijas spēkus atgrieztu<br />
pilsētā. Nonākot pie tilta redzēju, ka no manis sapulcinātie<br />
vācu karavīri un virsleitnants, kas pārņēma viņu vadību,<br />
bija nozuduši un, pēc ievāktām ziņām, aizgājuši Dobeles<br />
virzienā. Viena leģiona rota devas Tukuma virzienā. Kad<br />
es rotas komandieri uzaicināju ieņemt pie tilta pozīcijas,<br />
tad pēdējais man paskaidroja, ka rotai neesot nevienas<br />
patronas. Kāds vācu instruktors man paziņoja, ka viņam<br />
patronas esot automobilī, es savukārt paziņoju rotas<br />
komandierim. Pēdējais rotu tūlīt pagrieza atpakaļ un
Change language