2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

BĀRTAS DOBEĻI - LIEPĀJAS BAPTISTI
DOBELIS-
Ievērojams Dobeļu dzimtas atzars tiešā Mazgramzdas
tuvumā ir dzīvojis Bārtas muižā (Oberbartau) un
tai līdzās esošajā Nīcā (Niederbartau), kā arī Dunikas
pagastā (tajā agrārreformas laikā apvienoja Rucavas,
Nīcas un Bārtas pagastus), ko kopumā var apzīmēt kā
Dobeļu dzimtas Bārtas atzaru. Ziņas par šo dzimtas
atzaru sniedz Bārtas kroņa muižas dvēseļu revīzijas un
Bārtas baznīcas grāmatas. 1858. gada 3. maijā pabeigtajā
revīzijā Dobeļu ģimenes te atrodamas vismaz 14 dažādās
saimēs, kā arī mājām ir konstatēts nosaukumi “Laudobell”
ar norādīto otro – “Silenieku” nosaukumu (6. saime)
un “Diž Dobel” (18.saime). Nosaukums “Ļaudobeļi”
ir uzskatāms par salikteni, kas cēlies no “Ļaudis” un
“Dobeļi”, norādot uz cilvēku izcelsmes vietu no Dobeļu
saimes. 19. gadsimtā Bārtā ir bijušas divas saimniecības
“Ļaudobeļi” – “Silleneek” un “Galla Suddik”. Tāpat eksistē
mājvārds “Mazdobeļi”, ko vietējie mēdza dēvēt arī par
“Maģduobeļiem”.
1935. gadā Jēkabs Dobelis ir norādīts kā vecsaimniecības
“Rāti” īpašnieks
1935. gadā Klāvs Dobelis ir norādīts kā drēbnieku
darbnīcas “Sedola 3. namelis” ‘īpašnieks
1935. gadā Dobelis ir norādīts kā jaunsaimniecības
“Strautiņi” īpašnieks
1939. gadā Annas Dobeles saimniecība “Sukauške”
pārdēvēta par “Tīrumi”
1935 – Dobeļiem pieder “Tastuma namelis” sīksaimniecība
Vispilnīgākā revīzija, pēc kuras ir iespējams izsekot
Dobeļu dzimtai Bārtā, ir 1858. gada revīzija, kurā ir
norādīti ne tikai saimēs dzīvojošo vārdi, bet arī uzvārdi.
Šobrīd norādītie dzimšanas gadi var tikt koriģēti +/- 1
gada intervālā, jo tie norādīti, par pamatu ņemot 1858.
gada dvēseļu revīzijā norādīto vecumu.
Šobrīd var izteikt pieņēmumu, ka Dobeļu dzimtas atzara
aizsācējs Bārtā ir viens Dobelis, kurš, iespējams, ir saistīts
ar Mazgramzdas muižas Dobeļu dzimtu – nav izslēgts, ka
tas ir Aizvīķu atzara ciltstēvs Attis Dobelis. Domājams, Šī
Bārtas Dobeļu dzimtas atzara aizsācēja ģimenē piedzima
vismaz pieci pēcnācēji, kas vēlāk ir identificējami kā piecu
Bārtas muižas Dobeļu dzimtu aizsācēji (paaudze):
• Andrejs Dobelis († pirms 1834.) (1. līnija)
• Klāvs Dobelis (2. līnija)
• Miķelis Dobelis (*1777. Bārta †11.8.1845. Bārta)
(3. līnija)
• Jēkabs Dobelis (4. līnija)
• Jānis Dobelis (5. līnija)
Turpinājumā – par katru no šiem pieciem atzariem plašāk.
Kā atsevišķs ir uzskatāms Pērkones Dobeļu atzars, kas,
visticamāk, ir atdalījies no Bārtas Dobeļu dzimtas.
Jāņem vērā, ka par visvecāko Bārtā atrasto apbedījumu
tiek uzskatīts Plostnieku kapos apglabātais Klāvs Dobelis
(*†4.4.1814.), par kuru pagaidām nav atrastas plašākas
ziņas. Nav izslēgts, ka te domāts 2. līnijas aizsācējs, pie
nosacījuma, ka šobrīd no dvēseļu revīzijām izskaitļotajos
vecumos ir gadu nobīde.
Nav izslēgts, ka Dobeļu dzimtas (t.sk. – uz Gramzdas
apkaimes dzimtas atzara) saknes ir meklējamas tieši
Bārtas apkaimē, kur atrodas “Diždobeļu” mājas,
kas daļēji saglabājušās līdz mūsdienām. Tās bija
kādreizējā “Dobeļciema” centrā un līdzās tām atrodas
Ķīburu-Diždobeļu avots.
936 937