You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
• Ieva Kadiķe (*16.1.1888. “Čubult”), krustvecāki<br />
saimnieks Ādams Bērics un viņa sieva Lize, meita<br />
Ieva Kadiķe.<br />
Būdama 34 gadus veca Barutzen mežsarga Pētera Bērica<br />
meita, VIII paaudzes pārstāve Ieva Bērica (*28.4.1809.<br />
Snēpeles “Asari”) 1845. gada 9. decembrī Snēpeles baznīcā<br />
salaulājās ar saimnieka Jāņa Ķestera (†pirms 1845.) 49<br />
gadus veco dēlu, kalpu un atraitni Jāni Ķesteru (*1796.<br />
Snēpele). Abu laulībā piedzima (IX paaudze):<br />
• Margrieta Ķestere (*17.12.1845. “Kušķes” saimē),<br />
tēvs – kalps, krustvecāki saimniece Argrieta<br />
Alksnis, puisis Kristpas Šulcs.<br />
Pētera Bērica un viņa mirušās sievas 22 gadus vecā<br />
meita, VIII paaudzes pārstāve Anna Bērica (*17.12.1818.<br />
Snēpeles “Roga”) Snēpelē, 1840. gada 17. novembrī<br />
salaulājās ar “Lulla” saimes Jāņa Eglīša un Kattes 21 gadu<br />
veco dēlu Ansi Eglīti (*9.11.1819. Snēpeles “Kušķe”). Šajā<br />
laulībā piedzima (IX paaudze):<br />
• Mārgrieta Eglīte (*28.11.1841. “Lulle”),<br />
krustvecāki meita Margrieta Eglīte, kalpa sieva Bille<br />
Šteins, kalps Ādams Eglīte.<br />
• Ādams Eglītis (*5.12.1845. “Lulle”), krustvecāki<br />
“Laucenieku” saimnieks Ādams Eglītis, atraitne<br />
Lotte Dobele.<br />
• Pēteris Eglītis (*27.7.1852. “Lulle”), krustvecāki<br />
Pēteris Vizbulis, atraitne Margrieta Alksnis.<br />
• Anna Eglītis (*5.7.1858. “Lulle”), krustvecāki<br />
Anna Braunfeldes kundze, saimniece Margrieta<br />
Ozols, saimnieks Indriķis Eglītis.<br />
Attēls 396.<br />
Jānis Bērics un viņa sieva Marija Jajko [Jaško].<br />
BĒRICU DZIMTAS ATZARS “SPRĪSTIĶOS”<br />
KULBARS - BERICS<br />
“<br />
Čubultu” Pētera un Ievas dēls, VIII paaudzes pārstāvis<br />
Jēkabs Bērics (*17.3.1806. “Čubult” †12.12.1869.<br />
“Sprīstiķi”) dzīves laikā kļuva par “Sprīstiķu” māju<br />
saimnieku, miris 63 gadu vecumā. Dzīves laikā bija<br />
precējies vismaz trīs reizes – ar Ievu († pirms 1837.)<br />
ar Billi (*1812. “Mežgalle” † 28.3.1846. “Sprīstiķos”,<br />
mirusi 34 gadu vecumā) un Lotti Dobeli (*1808. Lejas<br />
†27.10.1876.), kura mira 64 gadu vecumā kā atraitne. Šīs<br />
dzimtas pēctečos ir vērojamas izteiktas pārvāciskošanās<br />
pazīmes, ko sekmēja dzimtas pārstāvja laulības ar vācieti.<br />
Šī pārvācošanās ir izteikta dēla Kristapa Bērica līnijā (ar<br />
vēlāku dzimtas atzara repatriēšanos uz Vāciju 1939. gadā),<br />
kā arī Ulriha Rūdolfa Bērica līnijā, kuru varbūtības līmenī<br />
var uzskatīt par vienu no Kristapa brāļiem, uz ko norāda<br />
savstarpējā radniecība bērnu krustvecāku statusā. Jēkaba<br />
Bērica pirmajā laulībā ar Ievu piedzima (IX paaudze):<br />
• Marija Bērica (Ķestere) (*1831. Gros Sahlingen).<br />
Jēkaba Bērica otrajā laulībā ar Billi († pirms 1847.)<br />
piedzima (IX paaudze):<br />
• Ulrihs Rūdolfs Bērics (*), - dzimšanas fakts<br />
nav atrasts, identificēts pēc baltvācu repatriantu<br />
sarakstiem un varbūtības formā tiek uzskatīts par<br />
Jēkaba Bērica dēlu, kurš dzīves laikā ir pārvācojies.<br />
Skat. plašāk Baltvācu emigrācijas nodaļu.<br />
• Jēkabs Bērics (*4.1836. Sprīstiķi †23.4.1836.<br />
Sprīstiķi), Sprīstiķu saimnieka Jēkaba Bērica un<br />
Billes dēls, 1 nedēļas vecs.<br />
• Kristaps Bērics (*20.8.1837. Snēpeles Sprīsitiķi<br />
†8.12.1898.) rakstvedis, miris 62 gadu vecumā,<br />
precēts apoplekse. Krustvecāki saimnieks Kristaps<br />
Sīlis, meita Līze Bērics, puisis Fricis Strautmanis.<br />
Skat. plašāk Baltvācu emigrācijas nodaļu.<br />
• Fricis Bērics (*9.12.1840. Sprīstiķos †22.6.1915.<br />
Kuldīga), krustvecāki puisis Fricis Straute,<br />
saimniece Anna Bērica, meita Līze Bērica. Fricis<br />
Bērics ir vēlākais “Sprīstiķu” saimnieks.<br />
• Līze Bērics (*17.1.1844. Sprīstiķi †24.5.1848.<br />
“Sprīstiķi”), krustvecāki meita Līze Bērica,<br />
saimniece Ieva Apping, saimnieks Ansis Raķķis.<br />
1847. gada 3. augustā Snēpelē savu trešo laulību noslēdza<br />
mirušā “Čubultu” saimnieka Pētera Bērica dēls, 41 gadu<br />
vecais “Sprīstiķu” saimnieks, atraitnis, VIII paaudzes<br />
pārstāvis Jēkabs Bērics (*17.3.1806. “Čubulti” †12.12.1869.<br />
“Sprīstiķi”) un mirušā “Leijas” saimnieka Ernsta Dobeļa<br />
(†pēc 1838.) un Babbes (*1774. †11.3.1838.) 34 gadus vecā<br />
meita Lotte Dobele (*1808. “Lejas” †27.10.1876.) abu<br />
mātes arī mirušas. Atsevišķos avotos kā Lottes dzimšanas<br />
gads ir norādīts 1813. gads. Kā jau minēts iepriekš, Lottes<br />
divus gadus jaunākā māsa Bille Dobele (*21.3.1815.) tā<br />
paša gada bija precējusies ar Krišu Kulbaru (*9.5.1799.),<br />
izveidojot vienu no dzimtu saiknēm. Starp citu, vēl pirms<br />
laulībām ir kristīts Jēkaba Bērica un Lottes Dobeles<br />
pirmais bērns (IX paaudze):<br />
• Juris Dobelis (*17.6.1847. †22.5.1848. “Sprīstiķi”),<br />
krustvecāki kalps Juris Dobelis, saimniece Anna<br />
Bērica, meita Ieva Pūce, kristīts pirms abu vecāku<br />
780 781<br />
laulībām.<br />
• Karlīne Bērica (Freimann) (*6.5.1849.<br />
“Sprīstiķos”), krustvecāki vecmāmiņa Karolīne<br />
Zalcmane, saimnieks Adams Bērics no Čubult<br />
saimes, jaunava Šarlotte Valtere. Iesvētīta 1864.<br />
gada 9. maijā<br />
• Pēteris Bērics (*22.8.1855. “Sprīstiķi”),<br />
krustvecāki saimnieks Pēteris Ķesters, saimniece<br />
Anna Bērica, meita Grieta Sīle.<br />
Saimnieka Jēkaba Bērica un Ievas 17 ½ gadus vecā meita no<br />
Sprīstiķiem, IX paaudzes pārstāve Marija Bērica (*1831.<br />
Gros Sahlingen), 1848. gada 27. jūnijā Snēpelē salaulājās<br />
ar saimnieka Jāņa Ķestera (†pirms 1848.) un Līzes dēlu,<br />
“Pussik” saimes 23 ½ gadus veco saimnieku Frici Ķesteri<br />
(*1825. Gros Sahlingen †pirms 1854.). Drīz pēc Pēc Friča<br />
Ķestera nāves, 1854. gada 28. februārī Snēpelē sava brāļa<br />
23 gadus veco atraitni apprecēja viņa jaunākais brālis,<br />
jaunais “Pussik” saimes saimnieks, 22 gadus vecais Jēkabs<br />
Ķesters (*1832. Gros Sahlingen). Marijas pirmajā laulībā<br />
ar Frici Ķesteri piedzima (X paaudze):<br />
• Anna Ķesters (*1.5.1849. “Pussiek” saimē),<br />
krustvecāki meita Anna Ķestere, “Ārnieku”<br />
saimnieks Jānis Ķesters un viņa sieva Marija.<br />
• Marija Ķesters (*7.4.1851. “Pussiek” saimē),<br />
krustvecāki meita Marija Bērica, puisis Adams<br />
Dobelis, saimnieks Pēteris Ķesters.<br />
• Ieva Ķesters (*3.2.1853. “Pussiek” saimē),<br />
krustvecāki meita Ieva Sīle, “Dadzing” saimnieks<br />
Pēteris Ķesteris un viņa sieva Grieta.<br />
Savukārt Marijas Bēricas otrajā laulībā ar sava pirmā vīra<br />
brāli Jēkabu Ķesteri piedzima (X paaudze):<br />
• Jānis Ķesters (*4.6.1855. “Pussiek” saimē),<br />
krustvecāki saimnieks Jānis Ozols, meita Marija<br />
Ķestere, sieva Margrieta Zērliņa.<br />
• Kristaps Ķesters (*6.8.1857. “Pussiek” saimē),<br />
krustvecāki dārznieks Kristaps Bērics, saimniece<br />
Anna Bēricsmeita Grieta Ķestere.<br />
• Fricis Ķesters (*17.1.1859. “Pussiek” saimē),<br />
krustvecāki puisi Fricis Bērics, saimnieks Pēteris<br />
Ķesters un viņa sieva Grieta.<br />
• Babe Ķesters (*11.3.1861. “Pussiek” saimē),<br />
krustvecāki kalpa sieva Babbe Treidmann, kalps<br />
Indriķis Treidmann, meita Marija Ķestere. Vai nav<br />
precējusies ar Mārtiņu Jansonu (1885-88?)<br />
• Ādams Ķesters (*12.1.1864. “Pussiek” saimē),<br />
krustvecāki puisis Ādams Krūmis, meita Anna<br />
Grīnberga, saimniece babbe Treimann.<br />
• Jānis Ķesters (*9.2.1866. “Pussiek” saimē),<br />
krustvecāki saimnieks Jānis Bērics, saimniece<br />
Griete Ķestere, meita Līne Bērics.<br />
• Māle Ķesters (*5.7.1868. “Pussiek” saimē),<br />
krustvecāki Amālija Bērica, saimnieks Fricis Bērics,<br />
meita Līna Bērics.<br />
• Juris Ķesters (*9.9.1870. “Pussiek” saimē), dvīnis.<br />
• Indriķis Ķesters (*9.9.1870. “Pussiek” saimē),<br />
dvīnis, krustvecāki abiem dvīņiem – Juris Saulītis,<br />
Indriķis Lampa, Kristaps Lapa un viņa sieva Marija.<br />
• Pēteris Ķesters (*25.5.1872. “Pussiek” saimē),