You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Attēls 10.<br />
1798. gada kartes fragments – Drogas šajā kartē<br />
nav atzīmetas, taču to atrašanās vieta (pusceļš starp<br />
Rudbāržiem un Durbi) aptuveni atbilst Tadaiķu ceļa<br />
atzarojumam, kas atzīmēts ar diviem muižu simboliem.<br />
arī ir aizaugusi. Padomju laikos ēkā darbojās skola. Netālu<br />
atrodas Rīvas kapsēta, kurā ir redzami seni apbedījumi,<br />
taču daudziem nav pieminekļu vai uzrakstu. Daudzi<br />
apbedījumi iegrimuši zemē un to teorētisko atrašanās<br />
vietu iespējams noteikt tikai vizuāli. Fon Knigges vai<br />
Melleru dzimtas apbedījumi netika konstatēti nedz Rīvas<br />
kapsētā, nedz Saļienas baznīcai līdzās esošajā kapsētā. 164<br />
Nav zināms, kādu iemeslu dēļ Pievikas muižas<br />
saimniecības vadītāja pēc pusotra gada nolemj apprecēt<br />
no Kēnigsbergas ieceļojušo ķirurgu. Lai kādi būtu laulības<br />
iemesli – Martins Benjamins Mellers kļuva ne tikai par<br />
gādīgu audžutēvu topošajam māksliniekam Johanam<br />
Lēberehtam, bet arī par tēvu vairākiem paša bērniem (IX<br />
paaudze):<br />
• Georgs Benjamins Zigmunds Mellers (George<br />
Benjamin Siegmund Moeller, *1787. †pirms<br />
1798.), zēns mirst bērnībā - pieņemts uzskatīts,<br />
ka pirms 1798. gada, jo šī zēna vārds neparādās<br />
vēlākos dokumentos. Ja Georgs nebija dvīņubrālis<br />
Karlam Dītriham, tad viņš ir dzimis 1787. gada<br />
janvārī-februārī.<br />
• Karls Dītrihs Mellers (Carl Dietrich Moeller,<br />
*20.12.1787. †pirms 1795. gada), kurš, visticamāk,<br />
bija jaunākais dvīņubrālis 1787. gadā dzimušajam<br />
Georgam Benjaminam Zigmundam)<br />
• Anna Šarlote Karolīna Mellere (Breslere)<br />
(Anna Charlotte Carolina Moeller (Bressler), *1789.<br />
†16.5.1867. Kuldīga (Goldingen)).<br />
• Anna Šarlote Doroteja Melere (Dihta) (Anna<br />
Charlotte Dorothea Moeller (Dicht), *1791. †pēc<br />
1826.).<br />
• Karls Gustavs Mellers (Carl Gustav Moeller,<br />
*143.1795. †31.5.1858. Rundāle).<br />
Attēls 9.<br />
18. gadsimta karte, kurā atzīmēts senais pasta ceļš<br />
– Skrunda (Schrunden) – Lieldrogas (Grofstrogen) -<br />
Krote (Krotfehenkrug) – Paplaka (Paplakschenkrug) –<br />
Ritfehaus – Akrug – Palanga (Polangen).<br />
• Bērns, kas mira mātes dzemdību laikā vai<br />
piedzima nedzīvs (*2.2.1805. †2.2.1805.).<br />
Neņemot vērā atsevišķos avotos minētos apgalvojumus<br />
par divām pagaidām neidentificētām un vācu pētījumos<br />
neiekļautām M.B.Mellera meitām (vienai no viņām<br />
iespējamais dzīves laiks *1792. †1792., bet par otru<br />
iespējamo viņas māsu Melleri nav nekādu ziņu),<br />
jāpievērš uzmanība vācu pētījumos dotajām kļūdainajām<br />
norādes tikai par četriem Martina Benjamina Mellera<br />
bērniem. Izvērtējot LVVA fondos esošo dokumentu<br />
“Kurzemes guberņas „ekzemptu“ (no nodokļiem atbrīvotās<br />
personas) 1798./99. g. saraksts” 165 un Tallinas muzejā<br />
atrasto dokumentu – “Karla Gustava kristību apliecības<br />
noraksts” 166 , var izteikt apgalvojumu, ka līdzšinējos<br />
pētījumos par vienu personu ir uzskatīti divi dažādos<br />
laikos dzimuši dēli, kuriem katram dots vārds Karls –<br />
pirmajam, kurš dzimis 1787. gadā – Karls Dītrihs Mellers<br />
(Carl Dietrich Moeller), bet otram Karlam, kurš kristīts<br />
1795. gadā – Karls Gustavs Mellers (Carl Gustav Moeller).<br />
Kā zināms, savulaik pastāvēja tradīcija gadījumos,<br />
ja iepriekš dzimušais bērns ir miris, nākošajam dot<br />
iepriekšējā, mirušā bērna vārdu. Saskaņā ar šo teoriju var<br />
apgalvot, ka M.B.Melleram bija divi dažādi dēli, kuriem<br />
dažādos laikos ir dots vārds “Karls”. Tādejādi norādi vācu<br />
pētījumos uz to, ka Drogu pasta stacija ir atstāta dēlam<br />
Karlam Dītriham, ir uzskatāma par kļūdainu.<br />
Vācu pētījumos Pievīkas muiža kā dzimšanas vieta ir<br />
norādīta arī Karlam Dītriham, taču ierakstus par viņa<br />
dzimšanu pagaidām nav izdevies atrast nedz Saļienas,<br />
nedz Durbes baznīcu grāmatās. Ņemot vērā, ka gan<br />
Karlam, gan Georgam dzimšanas gads ir norādīts 1787.,<br />
teorētiski varētu pieņemt, ka abi bija dvīņi (kas nebūtu<br />
Attēls 5. un 6.<br />
Saļienas baznīcas (Apriķu-Salienas) grāmatas ieraksts (un grāmatas noraksts) par 1786. gadā notikušajām Lovisas<br />
Brihwin un Martin Benjamin Moeller kāzām. 163<br />
Attēls 22.<br />
Martinam Benjaminam Melleram piederējusī sudraba karote ar iniciāļiem “MBM 1820”, kas glabājas Melleru<br />
dzimtā Eslingenā.<br />
nekas pārsteidzošs, jo dzimtā bieži ir dzimuši dvīņi –<br />
arī pašam M.B.Melleram bija dvīņubrālis), taču tādā<br />
gadījumā abu vārdi būtu atrodami baznīcas grāmatā<br />
līdzās, taču Saļienas baznīcas grāmatā ir atrodams tikai<br />
Georga Benjamina Zigmunda kristību ieraksts.<br />
Iespējams, tieši šis fakts arī kļuva par pamatu kļūdainajam<br />
pieņēmumam par to, ka Karls Dītrihs un Karls Gustavs<br />
ir viena persona. Karla Gustava 1795. gada 14. martā<br />
veiktais kristību ieraksts ir pēdējais dokuments, kurā ir<br />
norāde par Lovisu Brīviņu, kura mirst laikā no 1795. līdz<br />
1798. gadam, kad kā M.B.Mellera sieva jau ir norādīta<br />
Loviša Šollere (Lovisa Scholler).<br />
Tāpat Tallinas muzejā atrastais dokuments ir pirmais<br />
un pagaidām vienīgais, kurā M.B.Mellera sievai Lovisai<br />
Brīviņai (šajā dokumentā minēta kā Louise Brewe)<br />
ir norādīts otrais vārds “Charlotte”, kas ļauj apšaubīt<br />
M.B.Mellera pirmās sievas izcelsmi – līdz šim tika<br />
uzskatīts, ka viņa ir latviešu zemniece, kas kalpoja par<br />
brīvkunga fon Knigges muižas saimniecības vadītāju, taču<br />
šajā laikā latviešu zemniecēm nebija pieņemts dot divus<br />
vārdus.<br />
Laikā starp 1787. un 1789. gadu Martins un Lovisa<br />
pārceļas no Pievīkas uz Lieldrogām (Gros Drogen), kur<br />
Martins kļūst par pasta stacijas “Gros Drogen” nomnieku.<br />
Par pārcelšanos šajā laikā norāda arī vācu pētījumos<br />
minētā Annas Šarlotes dzimšanas vieta 1789. gadā –<br />
Lieldrogas. Brīdī, kad M.B.Mellers ar ģimeni no Pievīkas<br />
pārcēlās uz Dinsdurbi, šajā muižā saimniekoja barona<br />
fon Bagges (Bagge von Boo) ģimene. Visticamāk, Mellers<br />
kļuva par šīs ģimenes ārstu. Kā varam uzzināt no 1798./99.<br />
gada Kurzemes guberņas “ekzemptu” (no nodokļiem<br />
atbrīvotās personas) saraksta, barona ģimenē bija Gustavs<br />
Eberhards fon Bagge (Gustav Eberhard von Bagge, 40 gadi,<br />
Karla Johana Gustava Ludviga dēls (Carl Johann Gustav<br />
von Bagge)), viņa sieva Sibilla fon Buholca (Agnes Sibilla<br />
von Bucholtz), viņu dēli Karls Otto fon Bagge (9 gadi, Carl<br />
Otto von Bagge, *9.4.1789.), Kristofs Nierlans fon Bagge (8<br />
gadi, Christoph Nierlan von Bagge), Leopolds Ernsts fon<br />
Bagge (7 gadi, Leopold Ernst von Bagge), Vilhelms Ēvalds<br />
fon Bagge (6 gadi, Wilhelm Ewald von Bagge, *7.4.1792.<br />
†1871.), kā arī meita Lizete [Elisabete] fon Bagge (13 gadi,<br />
Elisabeth von Bagge, *10.4.1786. †21.6.1837.). Tāpat muižā<br />
dzīvojis arī tēvabrālis (?) Jēkabs fon Bagge (56 gadi, Jacob<br />
von Bagge, *1742.) un viņa sieva Elizabete fon Buholca,<br />
dzim. fon Rappe (59 gadi, Elisabet von Bucholtz, geb. von<br />
Rappe). 167<br />
Citos avotos par Bagges ģimeni atrodama norāde, ka<br />
dzimtas uzvārds bija “Bagge von Boo”, norādot Gustava<br />
Eberharda Bagges fon Boo dzīves laiku no 1761. gada<br />
4. janvāra līdz 1829. gada 12. oktobrim, viņa sievas<br />
Agneses Sibillas fon Buholcas dzīves laiku no 1756. gada<br />
līdz 1836. gada 15. oktobrim. Savukārt par barona dēlu<br />
Vilhelmu Ēvaldu Bagge fon Boo (*1792. †1871.) zināms,<br />
ka viņš apprecējās ar Lidiju Katrīnu fon Bēru (Lidia<br />
Catharina von Behr, *1807. †1868.). 168 Meita Elizabete<br />
fon Bagge bija precējusies divreiz – ar Kristoferu Johanu<br />
Gideonu fon Bēru (Christoffer Johan Gideon von Behr,<br />
*1775. †22.5.1808.) un Kristoferu Frederiku fon Korfu<br />
(Christoffer Fredrik von Korff, *22.6.1765. †19.1.18<strong>30</strong>.).<br />
Jāpiezīmē, ka Bagges kļuva par Martina Mellera dēla Karla<br />
Gustava krustvecākiem.<br />
Attēls 7.<br />
Dinsdurbes muižas saimnieku - barona Bagges fon Boo dzimtas ģerbonis un šīs muižas saimniecības ēkas drupas<br />
2016. gada oktobrī. Citas šīs muižas celtnes nav saglabājušās.<br />
194 195