2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

Dusseldorf) laikā no 1903. līdz 1910. gadam studēja
medicīnu Tērbatas universitātē un vēlāk strādāja par ārstu.
Salaulājās ar Veru Annu Dumovu (Wera Anna Dumow,
*23.9.1873. Rīga †6.6.1925.). Ziņu par pēcnācējiem nav.
IX paaudzes paaudzes pārstāve Johanna Šarlote Stīda
(fon Vilme) (Johanna Charlotte Stieda (von Wilm)
*2.3.1806. Rīga †6.10.1888. Berlin) salaulājās ar Dr.phil.
Gotfrīda Heinriha Vilhelma fon Vilma (Gottfried Heinrich
Wilhelm von Wilm, *24.7.1767. Hamburg †25.1.1835.
St.Petersburg) un Kristiānas Johannas Gotlības Grīneres
(Christiana Johanna Gottliebe Gruner, *29.6.1780. Parnu
†8.8.1831. St.Petersburg) dēlu, advokātu Jēkabu Vilhelmu
fon Vilmu (Jacob Heinrich von Wilm , *3.7.1804. Pskov
(Pleskava) †4.12.1878. Weimar) [abu laulība vēlāk tika
šķirta un Jēkabs Vilhelms fon Vilms salaulājās otrreiz
ar pareizticīgo draudzei piederīgo Aleksandru fon
Kamensku (Alexandria von Kamienski, *18.1.1830. Siauliai
†14.4.1896. Jena), no šīs laulības ir vairāki pēcnācēji]. Abu
laulībā piedzima (X paaudze):
• Karls Gustavs fon Vilms (Carl Gustav von Wilm,
*12.6.1832. Rīga †24.8.1850.).
• Pēteris Nikolajs fon Vilms (Peter Nicolai von
Wilm, *10.2.1834. Rīga †24.8.1911. Wiesbaden).
• Roberts Albrehts fon Vilms (Robert Albrecht von
Wilm, *9.9.1835. Rīga †26.9.1886. Mālpils).
• Johanna Amālija Matilde fon Vilma (Johanna
Amalie Mathilde von Wilm, *20.2.1837. Rīga †).
• Oskars Nikolajs fon Vilms (Oscar Nikolaus von
Wilm, *6.1.1839. Rīga †).
• Matilde Šarlote Karolīne fon Vilma (Spitta)
(Mathilde Charlotte Caroline von Wilm (Spitta),
*8.4.1844. Rīga †ap 1914. Kassel).
Atsevišķos avotos minēts, ka Šarlotes Stīdas laulībā
piedzima 9 pēcnācēji, taču ziņa spagaidām ir atrastas vien
par sešiem.
X paaudzes paaudzes pārstāvis Pēteris Nikolajs fon
Vilms (Peter Nicolai von Wilm, *10.2.1834. Rīga
†24.8.1911. Wiesbaden) savu pirmo muzikālo izglītību
ieguva mūziku mīlošo vecāku mājās. Laikā no 1851. līdz
1856. gadam viņš mācījās Leipcigas konservatorijā, bet
1857. gadā viņš pieņēma otrā kapellmeistera amatu Rīgas
Pašvaldības teātrī, ko atstāja 1860. gadā, kad viņš devās
uz Sanktpēterburgu. 1860. gadā Vilms kļuva par mūzikas
skolotāju vietējā Nikolaja institūtā. 1873. gadā viņš devās
uz Vāciju, vispirms uz Drēzdeni, bet no 1875. gada dzīvoja
Vīsbādenē, kur nomira 1911. gadā. Viņš uzturēja sakarus
ar savām Baltijas mājām, bija Dziesmu svētkos Rīgā 1880.
gadā un 1883. gadā kļuva par vācu biedrības “Liedertafel”
goda locekli. Kopumā Von Vilms ir sacerējis vairāk nekā
250 skaņdarbus, tostarp - jauniešiem sacerēja lielu skaitu
divu un četrroku klavierdarbu, dziesmas ar klavieru
pavadījumu, sakrālo un laicīgo kora mūziku un dažādiem
kamermūzikas darbiem (stīgu sekstets, stīgu kvartets,
divas vijoles sonātes, čella sonātes, divas svītas klavierēm
un vijolei, duets arfai un vijolei), kā arī koncertdarbs arfai.
Ir zināms, ka viņš salaulājās ar Dr.med. Eduarda Dmitrija
Lessiga (Eduard Dmitrii Lessig, *8.4.1810. St.Petersburg
†20.9.1891. St.Petersburg) un Sofijas Fuksas (Sophie Fuchs,
* †23.9.1901. St.Petersburg) meitu Johannu Karolīni
Lessigu (Johanna Caroline Lessig, *14.7.1848. †). Ziņu par
pēcnācējiem nav.
X paaudzes paaudzes pārstāvis Roberts Albrehts fon
Vilms (Robert Albrecht von Wilm, *9.9.1835. Rīga
†26.9.1886. Mālpils) mācījās Tērbatas universitātē
un kļuva par advokātu. Salaulājies ar Ludviga Pētera
Šnīdevinda (Ludwig Peter Schniedewind) un Annas
Apolonijas Borstelmanes (Anna Apollonie Borstelmann)
meitu Annu Bertu Hermīni Šnīdevindi (Anna Bertha
Hermine Schniedewind, *14.10.1838. Rīga †27.7.1878.
Rīga), citu ziņu nav.
X paaudzes paaudzes pārstāve Matilde Šarlote Karolīne
fon Vilma (Spitta) (Mathilde Charlotte Caroline von
Wilm (Spitta), *8.4.1844. Rīga †ap 1914. Kassel) salaulājās
ar Berlīnes tirgoņa Augusta Frīdriha Vilhelma Spittas
(August Friedrich Wilhelm Spitta, *1780. Berlin †1840.
Berlin) un Vilhelmīnes Karolīnes Spittas (Wilhelmine
Caroline Spitta, *†) dēlu, Naumburgas (Naumburg)
nomnieku Augustu Frīdrihu Vilhelmu Spittu (August
Friedrich Wilhelm Spitta, *1.4.1833. Berlin †), citu ziņu
nav.
IX paaudzes paaudzes pārstāvis Johans Jēkabs Kristiāns
Stīda (Johann Jacob Christian Stieda *6.8.1807. Rīga
†15.10.1881. Rīga) bija tirgotājs, salaulājās ar Ludviga
Paula Frīdriha fon der Zēdeka [Kverfelda] (Ludwig Paul
Friedrich von der Seedeck [Querfeldt], *11.1.1782. Gut
Uppinen, Taurage †4.6.1831. Rīga) un Annas Dorotejas
Rīges (Anna Dorothea Riege, *ap 1782. †1850. Rīga) meitu
Elmīru Elizabeti fon der Zēdeku [Kverfeldi] (Elmire
Elisabeth von der Seedeck [Querfeldt], *1.11.1810. Vidzeme
†20.8.1894. Rīga) un abu laulībā piedzima (X paaudze):
• Kristiāns Hermanis Ludvigs Stīda (Christian
Hermann Ludwig Stieda, *9.11.1837. Rīga
†19.11.1918. Giessen).
• Hermanis Johans Rafaels Stīda (Hermann
Johann Raffael Stieda, *1.1.1839. Rīga †21.4.1914.).
• Emīlija Sofija Doroteja Stīda (Tālberga) (Emilie
Sophie Dorothea Stieda (Thalberg), *5.11.1839. Rīga
†1923.), precējusies ar Karlu fon Tālbergu (Carl
von Thalberg).
• Ernsts Eižens Stīda (Ersnt Eugen Stieda,
Attēls.
No kreisās: komponists Pēteris Nikolajs fon Vilms un anatoms Kristiāns Hermanis Ludvigs Stīda, Amālija Matilde
fon der Zēdeka [Kverfelde], viņas meita Emīlija Vilhelmīne Amālija Stīda un dēls Hermanis Stīda.
*19.6.1841. Rīga †8.2.1888. St.Petersburg).
• Aleksandrs Stīda (Alexander Stieda, *21.8.1849.
Rīga †24.4.1922. Rīga).
• Vilhelms Kristiāns Stīda (Vilhelm Christian
Stieda, *1.4.1852. Rīga †21.10.1933. Leipzig).
X paaudzes paaudzes pārstāvis Kristiāns Hermanis
Ludvigs Stīda (Christian Hermann Ludwig Stieda,
*9.11.1837. Rīga †19.11.1918. Giessen) studēja Tartu
Universitātē, Gīsenā, Erlangenā un Vīnē. 1861. gadā
viņš ieguva doktora grādu Tartu. 1862. gadā habilitējās
un kļuva par Tartu Universitātes pasniedzēju. viņa
anatomijas skolotāji bija Reissners, Bidders un Kufers, un
viņš anatomijā ieguva sudraba medaļu. Pēc kvalifikācijas
iegūšanas 1861. gadā viņš devās uz Giessenu, kur
Leikkarts viņu iedvesmoja ar interesi par tārpu anatomiju,
un vēlāk uz Erlangenu, kur viņš studēja Gerlaha un Herca
vadībā. 1862. gadā viņš pārcēlās uz Vīni, kur apmeklēja
Oppolzera, Škoda, Hebra, Hirtla un Brueke lekcijas, no
kurām pēdējās studēja histoloģiju. No 1864. gada viņš
strādāja par asistentu Anatomijas institūtā un 1875. gadā
kļuva par Tartu Universitātes anatomijas profesoru (viņš
ieņēma šo amatu desmit gadus, no kuriem pēdējos trīs
bija medicīnas fakultātes dekāns.), bet laikā no 1885.
līdz 1912. gadam viņš bija Kēnigsbergas universitātes
anatomijas profesors un anatomijas institūta direktors.
No 1886. gada viņš bija Leopoldinas loceklis un no
1904. gada - Krievijas Zinātņu akadēmijas loceklis
Sanktpēterburgā. Viņa zinātniskais mantojums atrodas
Saksijas-Anhaltes Universitātes un Valsts bibliotēkas
arhīvā. Viņa anatomiskie izmeklējumi ietvēra
mugurkaulnieku centrālās nervu sistēmas salīdzinošos
pētījumus, kaulu veidošanos un plaušu, aizkrūts dziedzera,
vairogdziedzera un miega artēriju attīstību. Par viņa
interesi par medicīnas vēsturi liecina viņa dabaszinātnieku
un medicīnas darbinieku biogrāfijas. Viņš bija arī vairāku
rakstu un pārskatu par arheoloģiskiem, antropoloģiskiem
un etnogrāfiskiem jautājumiem autors.
Kristiāns Hermanis Ludvigs Stīda salaulājās ar Fridriha
Langermaņa (Friedrich Langermann) un Emīlijas Luīzes
Krīgas (Emilie Luise Krug) meitu Matildi Langermani
(Mathilde Langermann , *15.7.1831. †1908.) un abu laulībā
piedzima (XI paaudze):
• Hermanis Stīda (Hermann Stieda, *1867. †1896.)
• Alfrēds Stīda (Alfred Stieda, *1869. †1945.).
• Aleksandrs Stīda (Alexander Stieda, *1875.
†1966.), bija Dr.med., ķirurģijas profesors Hallē,
precējies ar Martu (Martha). Citu ziņu nav.
XI paaudzes paaudzes pārstāvis Alfrēds Stīda (Alfred
Stieda, *1869. †1945.), bija Dr.med., privātdocents,
ķirurģijas profesors Kēnigsbergā. Precējies ar Elzi Gāzneri
(Else Gassner). Abu laulībā piedzima (XII paaudze):
• Brigite Stīda (fon Šilinga) (Brigitte Stieda (von
Schilling), *14.2.1920. †1999.).
• Hans Stīda (Hans Stieda, *1922. †1943.).
XII paaudzes paaudzes pārstāve Brigite Stīda (fon
Šilinga) (Brigitte Stieda (von Schilling), *14.2.1920.
†1999.) salaulājās ar fon Šillingu (von Schilling) un abu
laulībā piedzima (XIII paaudze):
• Barbara Šilinga-Stīda (Veisbekere) (Barbara
Schilling-Stieda (Weissbecker), *25.2.1944.).
• Johans Šilings-Stīda (Johannes Schilling-Stieda,
*4.5.1946.).
372 373
• Klemens Šilings-Stīda (Clemens Schilling-Stieda,
*4.3.1958.)
XIII paaudzes paaudzes pārstāve Barbara Šilinga-Stīda
(Veisbekere) (Barbara Schilling-Stieda (Weissbecker),
*25.2.1944.) salaulājās ar Henriju Veisbekeru (Henry
Weisbecker) un abu laulībā piedzima (XIV paaudze):
• Mirjama Veisbekere (Mirjam Weissbecker,
*1974.).
• Henrijs Veisbekers (Henry Weissbecker, *1980.).
XIII paaudzes paaudzes pārstāvis Johans Šilings-Stīda
(Johannes Schilling-Stieda, *4.5.1946.) salaulājās ar Kristu
(Christa) un abu laulībā piedzima (XIV paaudze):
• Matias Šilings-Stīda (Mathias Schilling-Stieda,
*1962.).
• Veronika Šilinga-Stīda (Veronica Schilling-Stieda,
*.).
• Andrejs Šilings-Stīda (Andrea Schilling-Stieda,
*.).
X paaudzes paaudzes pārstāvis Hermanis Johans Rafaels
Stīda (Hermann Johann Raffael Stieda, *1.1.1839. Rīga
†8.4.1914. Wiesbaden) bija Rīgas Lielās ģildes altermanis.
saskaņā ar miršanas izziņu, ko 1925. gadā sagatavoja
Doma baznīcas mācītājs, Hermanis Johans Rafaels Stīda
mira Vīsbādenē 8. aprīlī un tika apglabāts Rīgā 16. aprīlī.
Viņš salaulājās ar savu radinieci (otrās pakāpes māsīcu),
Augusta Konrāda fon der Zēdeka [Kverfelda] (August
Conrad von der Seedeck [Querfeldt], *9.7.1801. Sigulda
†16.7.1860. Franzenbad, Čehija) un Karolīnes Henrietes
Stiedas (Caroline Henriette Stieda, *15.4.1812. Rīga
†15.7.1871. Bulduri, Jūrmala) meitu Amāliju Matildi fon
der Zēdeku [Kverfeldi] (Amalie Mathilde von der Seedeck
[Querfeldt], *28.11.1839. [*10.5.1839.] Gut Spurnal
†8.12.1925.), kura 1919. gadā no Rīgas bēga uz Vāciju, bet
1920. gada 3. septembrī kopā ar meitu reģistrējās Latvijas
ģenerālkonsulātā Berlīnē. Vēlāk mūža nogali aizvadīja
Drēzdenē, Christianstr. 1 un mūža nogalē ik gadus
apmeklēja Latviju. Dažus mēnešus pirms nāves - 1925.
gada 22. janvārī viņa izteica lūgumu saņemt Latvijas pasi
un norādīja, ka pirms kara bija namsaimniece [domājams,
ģimenei piederēja nams Mārstaļu ielā 24]. Tāpat ir zināms,
ka 1895. gadā viņa bija norādīta Rīgas Nodokļu valdes
vestajās cilts grāmatās dzimtu goda pilsoņu sarakstā ar Nr.
606. Abu laulībā piedzima (XI paaudze):
• Emīlija Vilhelmīne Amālija Stīda (Emilie
Wilhelmine Amalie Stieda, *26.3.1880. Rīga †1960.).
• Hermanis Stīda (Hermann Stieda, *6.9.1881.
[*18.9.1881.] Rīga †21.1.1938.), neprecēts, tirgotājs.
XI paaudzes paaudzes pārstāve Emīlija Vilhelmīne
Amālija Stīda (Emilie Wilhelmine Amalie Stieda,
*26.3.1880. Rīga †1960.) tāpat kā viņas māte, 1895. gadā
viņa bija norādīta Rīgas Nodokļu valdes vestajās cilts
grāmatās dzimtu goda pilsoņu sarakstā ar Nr. 606. Ir
zināms, ka 1939. gadā viņa repariējās no Rīgas, Mārstaļu
ielas 24 dz. 7, bet vasarās bija pierakstīta Jūrmalā
(Dubultos), 2. līnijā 9/11.
X paaudzes paaudzes pārstāve Emīlija Sofija Doroteja
Stīda (Tālberga) (Emilie Sophie Dorothea Stieda
(Thalberg), *5.11.1839. Rīga †1923.) bija precējusies ar
Karlu Gustavu fon Tālbergu (Carl Gustav von Thalberg)
un abu laulībā piedzima četri pēcnācēji, no kuriem
pagaidām ziņas ir tikai par vienu (XI paaudze):