2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

Dzimtas atzara nosaukums ir saistīts ar Mālviškenas
muižu (Mallwischken, mūsdienās Maiskoje
(Майское)), ko nomāja Melleru dzimtas IX paaudzes
pārstāvis Gustavs Ādolfs Mellers (Gustav Adolf Moeller,
*24.6.1804. Schuelzen, Kr.Rastenburg †20.9.1884.
Gumbinenn). Mālviškenas muiža atradās 18 km attālumā
no Pillkallenas (mūsdienās - Dobrovoļskas). Par Gustava
Ādolfa Mellera dzīvi ir zināms, ka 1835. gada 5. septembrī
viņš Ballgardenā salaulājās ar vietējās muižas īpašnieka
Konrāda Kāzvurma (Conrad Kasewurm) meitu Hermīni
Leontīni Kāzvurmu (Hermine Leontine Kaswurm,
*18.8.1817. Ballgarden †11.12.1904. Konigsberg), kuras
māsu Luīzi Kāzvurmu apprecēja Gustava Ādolfa Mellera
jaunākais brālis Hermanis Jūlijs Mellers. Līdz 1869. gadam
ģimene dzīvoja Malviškenas muižā (tā tika iegādāta
1835. gadā), bet tad Gustavs Ādolfs Mellers parcēlās uz
Gumbinenu, kur dzīvoja līdz savai nāvei. Abu laulībā ir
dzimuši 11 bērni (X paaudze):
• Heinrihs Ādolfs Eižens Mellers (Heinrich Adolph
Eugen Moeller *14.8.1836. Ballgarden †10.11.1868.
Samter, tag. Poznaņas rajonā),
• Francis Mellers (Franz Moeller, *23.9.1838.
Mallwischken †18.10.1909. Mallwischken),
• Luijs Otto Artūrs Mellers (Louis Otto Arthur
Moeller, *20.2.1840. Mallwischken †6.12.1922.
Konigsberg),
• Karls Teodors Oskars Mellers (Carl Theodor
Oskar Moeller, *26.5.1841. Mallwischken †9.8.1922.
Gr.Tabarz (Thuringen)),
• Ernsts Benno Aleksandrs Mellers (Ernst
Benno Alexander Moeller, *5.1.1843. Mallwischken
†8.11.1913. Tilsit),
• Hugo Mellers (Hugo Moeller, *18.4.1844.
Mallwischken †10.5.1930. Hirschberg/Schl.),
• Bernhards Mellers (Bernhard Moeller, *9.12.1845.
Mallwischken †29.1.1922. Konigsberg),
• Maksis Mellers (Max Moeller, *19.8.1847.
Mallwischken †1915. Sanktpēterburga),
• Kuno Ahills Konrāds Mellers (Cuno Achilles
Konrad Moeller, *15.6.1849. Mallwischken
†7.3.1917. Insterburg),
• Luīze Mellere (Louise Moeller, *16.1.1853.
Mallwischken †30.11.1921.Konigsberg),
• Marija Mellere (Marie Moeller, *3.10.1858.
Mallwischken †2.11.1931. Konigsberg).
X paaudzes vecākais pārstāvis - pirmdzimtais Heinrihs
Ādolfs Eižens Mellers (Heinrich Adolph Eugen Moeller
*14.8.1836. Ballgarden †10.11.1868. Samter, tag.
Poznaņas rajonā) strādāja par celtniecības meistaru,
bet abas jaunākās šīs paaudzes māsas – Luīze Mellere
(Louise Moeller, *16.1.1853. Mallwischken †30.11.1921.
Konigsberg) un Marija Mellere (Marie Moeller, *3.10.1858.
Mallwischken †2.11.1931. Konigsberg) ir dzīvojušas
abas kopā Kēnigsbergā (visticamāk, neprecējušās),
Hintertragheim 16. Luīze Mellere mira no sirds slimības,
bet Marija Mellere – no pneimonijas. Par viņu dzīvi
nekādas citas informācijas nav.
paaudzes pārstāvis Francis Mellers (Franz Moeller,
X *23.9.1838. Mallwischken †18.10.1909. Mallwischken)
studēja lauksaimniecību un 1869. gadā no sava tēva
pārņēma rūpes par Malviškenas muižu un saimniekoja tajā
līdz savai nāvei 1909. gadā, kas mira no arteriosklerozes.
Dienēja Gumbinenas 3. Grenadieru pulkā, 1866. gadā
piedalījās kaujās pie Konigrācas (Koniggratz), kā arī
ņēma dalību 1870. gada karā kā vicefeldfēbelis Lotcenas
cietokšņa aizsardzībā. Ir zināms, ka 1869. gada 12. oktobrī
Gumbinenā viņš salaulājās ar šīs pilsētas goda pilsoņa,
muižnieka un aldara Johanna Kristiana Centhofera
(Johann Christian Zenthofer) meitu Luīzi Centhoferi
(Luise Zenthofer, *28.11.1843. Gumbinnen †3.10.1931.
Tilsit). Mūža nogalē ģimene dzīvoja Tilzītē, Anger 3 b. Šajā
laulībā piedzima četri bērni (XI paaudze):
• Helēna Mellere (Helene Moeller, *25.9.1870.
Mallwischken †5.12.1871. Mallwischken), mirusi kā
zīdainis no drudža un zobu sāpēm.
• Meta Mellere (Meta Moeller, *4.11.1872.
Mallwischken †22.7.1942. Tilsit),
• Marta Mellere (Martha Moeller, *31.1.1875.
Mallwischken †12.2.1942. Tilsit),
• Elīza Mellere (Rāma) (Elise Moeller (Rahm),
*13.1.1881. Mallwischken †10.12.1951.
Braunschweig).
Par šo XI paaudzes pārstāvju dzīvi ir zināms, ka māsas
Meta Mellere (Meta Moeller, *4.11.1872. Mallwischken
†22.7.1942. Tilsit) un Marta Mellere (Martha Moeller,
*31.1.1875. Mallwischken †12.2.1942. Tilsit) ir
nodzīvojušas mūžu neprecētas (viņu adrese bija vecāku
nams Tilzītē, Anger 3b), bet Elīza Mellere (Rāma) (Elise
Moeller (Rahm), *13.1.1881. Mallwischken †10.12.1951.
Braunschweig) 1908. gada 24. janvārī Gumbinenā
salaulājās ar Gumbinenas novada Matcutkemenas
(Matzutkehmen) muižas un dzirnavu īpašnieku
Robertu Rāmu (Robert Rahm, *5.3.1859. Matzutkehmen
†23.12.1930. Matzutkehmen). Šajā laulībā piedzima (XII
paaudze):
• Hans Joahims Rāms (Hans Joachim Rahm,
*5.12.1908. Matzutkehmen †?), plašāku ziņu nav.
Attēli 1. un 2.
Mālviškena (Mallwischken) ap 1910. gadu.
Attēls 4.
Matcutkemenas (Matzutkehmen, Kreis Gumbinnen)
muižas dzirnavas, kas piederēja Elīzas Melleres vīram
Robertam Rāmam.
Veicot papildizpēti tika konstatēts, ka vācu pētījumā
norādītajā ģeogrāfiskajā nosaukumā, visticamāk, ir
ieviesusies drukas kļūda (tur norādīts – Matzukehmen),
jo Gumbinnenas novadā eksistēja muiža ar nosaukumu
“Matzutkehmen”, kas mūsdienās zināma kā Rečica
(Речица), kurā 1910. gadā dzīvoja 405 iedzīvotāju, bet līdz
1939. gadam to skaits samazinājās līdz 283. 72
paaudzes pārstāvis Luijs Otto Artūrs Mellers (Louis
X Otto Arthur Moeller, *20.2.1840. Mallwischken
†6.12.1922. Konigsberg) vācu pētījumos līdz šim bija
norādīts tikai kā “Artūrs”, taču Niebudzenas (Niebudsen,
mūsdienās Krasnogorskoje) baznīcas mācītāju sarakstā
(pēc teoloģijas studiju pabeigšanas viņš kalpoja šajā
draudzē no 1868. gada 1. jūlija līdz 1909. gadaa 30.
septembrim) viņš ir norādīts ar papildvārdiem “Louis
Otto”. 73 1861. gadā viņš uzsāka studijas Kēnigsbergas
Attēls 5.
Niebudzenas (Niebudszen, vēlāk Herzogskirch) baznīca,
kurā laikā no 1868. līdz 1909. gadam kā mācītājs
kalpoja Luijs Otto Artūrs Mellers.
universitātē, bija korporācijas “Littuania” biedrs, vēlāk –
Šmalcu (Schmalz) ģimenes mājskolotājs Kūsenā (Kussen)
un Heidenreihu (Heidernreich) ģimenes mājskolotājs
Grumbovkaitenā (Grumbowkaiten). 1868. gadā kārtoja
mācītāja eksāmenu un tajā pašā gadā tika ordinēts. 74
Niebudzenas baznīca ir celta 1615. gadā un tā netika
sagrauta II Pasaules kara laikā. Baznīca ir īpaši nozīmīga ar
to, ka tajā atradās t.s. “Rigas altāris”, ko 1697. gadā darinājis
Kēnigsbergas tēlnieks Īzaks Riga (Issac Riga) 75 . Pēc 1945.
gada baznīcā tika ierīkota graudu un lauksaimniecības
darbarīku noliktava, kā arī gaļas veikals. 2012. gadā
baznīcā notika ugunsgēks, kas, visticamāk, tika izraisīts
ļaunprātīgas dedzināšanas rezultātā.
1868. gada 1. oktobrī Rohrfeldā (Rohrfeld, atrodas netālu
no Niebudzenas baznīcas) Luijs Otto Artūrs Mellers
saulājās ar Kraupiškenas (Kraupischken, mūsdienās
Uļjanovo (Ульяново) pasta stacijas īpašnieka Hofera meitu
Emmu Hoferi (Emma Hofer, *21.3.1846. Kraupischken,
Attēls 3.
Stāv (no kreisās) nezināma, Bernhards Karls Heinrihs Mellers, Teodors Ešenburgs jr., Luijs Mellers, adoptētā audžumeita
Eva Krīgere. Sēž: Marija Mellere, Anna Mellere (dzim. Roth/Wieler), Olga Krīgere (dz. Roth), ap 1914. gadu.
76 77