2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

Dzimtas atzara nosaukums ir saistīts ar Gumbinnenas
novada Pillkallenas (mūsdienās – Dobrovoļska)
apriņķa Villūnenas (Willuhnen, vēlāk Измаилово)
baznīcu un tās apkaimi, kurā kā mācītājs laikā no 1831.
līdz 1862. gadam kalpoja Melleru dzimtas IX paaudzes
pārstāvis Ludvigs Vilhelms Heinrihs Mellers 1 (Ludwig
Wilhelm Heinrich Moeller, *9.8.1802. Schulzen †11.12.1862.
Willuhnen). Jāatzīmē, ka mūsdienās šī apdzīvotā vieta
vairs dabā nav atrodama – tās vietā tika ierīkots Padomju
armijas poligons. Līdz mūsdienām esot saglabājušās tikai
baznīcas drupas. 2 Villūnenas vēsturiskā vieta ir meklējama
dažus kilometrus no patreizējās Lietuvas - Krievijas
robežas.
Villūnenas baznīca tika uzbūvēta 17. gadsimtā, taču pēc
tam, kad celtnē divas reizes trāpīja zibens un to pamatīgi
izpostīja, tā tika atzīta par nedrošu, nojaukta un tās vietā
19. gadsimtā tika uzbūvēta jauna baznīca. II Pasaules kara
laikā tā tika sagrauta un mūsdienās par to liecina vien
drupas.
Par Ludviga Vilhelma Heinriha Mellera dzīvesgājumu
ir zināms, ka viņš Kēnigsbergas universitātē studēja
teoloģiju, 1824. gadā kļuva par kandidātu (Candidat)
un uzsāka kalpot Tilzītes lietuviešu baznīcā kā kantors
(draudzes priekšdziedātājs), kur 1831. gada 9. decembrī
tika ordinēts un 1832. gada 7. martā jau kā mācītājs
devās kalpot Villūnenas draudzē. 1826. gada 16. maijā
Tilzītē viņš salaulājās ar Tilzītes kantora Johana Jozefa
Aloīza Herforda (Johann Josef Alois Herford) un viņa
sievas Karolīnes Egertes (Caroline Eggert) meitu Matildi
Albertīni Šarloti Hefrodu (Mathilde Albertine Charlotte
Herford, *10.2.1802. Tilsit †2.1.1870. Karklauken). Ir
zināms, ka Ludvigs Vilhelms Heinrihs Mellers ir miris no
aknu slimības, bet viņa sieva Matilde Albertīne Šarlote –
no plaušu slimības. Tāpat zināms, ka šajā laulībā piedzima
pieci bērni (X paaudze):
• Marija Teodore Mellere (Maria Theodore Moeller,
*11.3.1827. Tilsit †22.3.1829.), mirusi kā zīdainis.
• Amanda Mellere (Preugšas) (Amanda Moeller
(Preugschas), *15.6.1828. Tilsit †18.6.1850.
Willuhnen),
• Malvīne Mellere (Cipele) (Malwine Moeller
(Zippel) *2.6.1833. Willuhnen †5.3.1929. Berlin),
• Marija Mellere (Preugšas) (Marie Moeller
(Preugschas), *17.12.1835. Willuhnen †20.7.1896.
Pillkallena),
• Hugo Mellers (Hugo Moeller, *28.11.1837.
Willuhnen †24.7.1907. Konigsberg).
Par X paaudzes pārstāvi Amandu Melleri (Preugšas)
(Amanda Moeller (Preugschas), *15.6.1828. Tilsit
†18.6.1850. Willuhnen) ir zināms, ka 1850. gada 18. jūnijā
Villūnenā viņa salaulājās ar muižas īpašnieku no Kuršenas
(Kurschen, mūsdienās – Kuršeliai Lietuvas teritorijā,
netālu no Klaipēdas) Johanu Preugšu (Johann Preugschas,
*11.9.1820. Kurschen †10.12.1870. Kurschelen), bet
Amandas māsa Marija Mellere Villūnenā salaulājās ar
Johana brāli Jozefu Preugšu (Josef Preugschas, *18.1.1834.
Kurschelen †11.2.1901. Pillkallen). Jozefam piederēja muiža
Pillkallenas novada Bagdonē (Bagdohnen, mūsdienās
Šeikino (Шейкино)). Ir zināms, ka Johans Preugšas mira
no triekas, viņa brālis Jozefs – no sirds slimības, bet Marija
Mellere – no pneimonijas. Amandas Melleres un Johana
Preugšas laulībā piedzima (XI paaudze):
• Amanda Preugšas (Mellere) (Amanda
Preugschas (Moeller), *30.8.1865. Kurschelen
†4.12.1914. Berlin), salaulājās ar savas mātes
jaunākā brāļa Hugo Mellera dēlu (tātad – brālēnu),
bankas darbinieku Georgu Hugo Hermani
Melleru (Georg Hugo Hermann Moeller, *13.8.1869.
Mikalbude †19.6.1952. Berlin (Treptow)).
Par X paaudzes pārstāvi Malvīni Melleri
(Cipeli) (Malwine Moeller (Zippel) *2.6.1833.
Willuhnen †5.3.1929. Berlin) ir zināms, ka
1857. gada 9. jūnijā viņa Villūnenā salaulājās Karklaukenas
ar muižas īpašnieku Karlu Vilhelmu Augustu Cipelu
(Carl Wilhelm August Zippel, *11.9.1818. Prokuls
(mūsdienu Priekule Lietuvā) †7.2.1887. Memel (Klaipēdā)).
Mūža nogalē dzīvoja pie sava dēla Karla Vilhelma Augusta
Cipeļa jr. Berlīnē, Luisenstr. 48/49. Viņas 95. dzimšanas
dienā tika publicēts apsveikums laikrakstā “Konigsberger
Allgemeine Zeitung”. Šajā laulība piedzima (XI paaudze)
divi dēli un divas meitas:
Attēli 1. un 2.
Villūnenas baznīca (Willuhnen) pirms un pēc II Pasaules kara.
• Karls Vilhelms Augusts Cipels jr. (Carl
Wilhelm August Zippel jr., *27.4.1858. Karklauken
†27.7.1936. Berlin).
• Marija Matilde Šarlote Cipela (Malkvica)
(Marie Mathilde Charlotte Zippel (Malkwitz),
*17.5.1860. Karklauken †21.4.1934. Leipzig) 1887.
gada 16. maijā Labiau salaulājās ar advokātu (vēlāk
- tiesnesi Leipcigā) Heinrihu Malkvicu (Heinrich
Malkwitz, *18.8.1859. Jagodnen †9.1.1912. Leipzig).
• Luīze Matilde Šarlote Cipela (Louise Mathilde
Charlotte Zippel, *7.10.1861. Karklauken †24.9.1945.
Chemnitz), plašāku ziņu nav.
• Vilhems Augusts Pauls Cipels (Wilhelm August
Paul Zippel, *18.10.1864. Karklauken †20.5.1946.
Rheinsberg/Brandenburg),
• Šarlote Matilde Ģertrūde Cipela (Charlotte
Mathilde Gertrud Zippel, *6.11.1876. Insterburg
†21.2.1878.), mirusi kā bērns no difterijas.
XI paaudzes pārstāvis Karls Vilhelms Augusts Cipels jr.
(Carl Wilhelm August Zippel jr., *27.4.1858. Karklauken
†27.7.1936. Berlin) kopš 1885. gada bija drogists Berlīnē un
1885. gada 12. oktobrī Lūbenavā (Luebbenau) salaulājās ar
Lūbenavas viesnīcas īpašnieka Vilhelma Genska (Wilhelm
Genske) un viņa sievas Augustes Šupas (Auguste Schupp)
meitu Floru Emmu Bertu Genski (Flora Emma Bertha
Genske, *15.7.1857. Pritzwalk †13.8.1912. Berlin). Karls
Vilhelms Augusts Cipels mācījās Gumbinenas reālskolā
un reālģimnāzijā. 1880. gadā viņš nokārtoja aptiekāra
eksāmenu, bet 1883.-1884. gados dienēja 3. Kājnieku
pulkā Berlīnē, kur dienesta laikā ieguva unteroficiera
pakāpi. Kopš 1885. gada vadīja savu aptieku Berlīnē, miris
no vēža. Šajā laulībā piedzima (XII paaudze):
• Auguste Malvīne Doroteja Cipela (Kašeka)
(Auguste Marwine Dorothea Zippel (Kaschek),
*18.1.1893. †?), strādāja par drogisti sava tēva
aptiekā un 1925. gada 4. maijā Berlīnē salaulājās
ar drogistu Karlu Kašeku (Karl Kaschek, * †), citu
ziņu nav.
• Hulda Marija Šarlote Cipela (Hulda Marie
Charlotte Zippel, *20.2.1894. †4.1.1929. Berlin),
strādāja par sekretāri izdevniecībā, mirusi no
tuberkolozes (Schwindsucht).
• Klāra Luīze Suzanna Cipela (Klemente) (Clara
Louise Susanne Zippel (Klement), *12.6.1896.
†1965. Pullach), 1921. gada 29. novembrī Berlīnē
salaulājās ar fiziķi, Dr.phil. Franci Klementu
(Franz Klement).
• Ģertrūde Flora Urzula Cipela (Gertrud Flora
Ursula Zippel, *28.12.1897. †pirms 1914. Berlin),
mirusi no poliomielīta (Kinderlahmung).
XI paaudzes pārstāvis Vilhems Augusts Pauls Cipels
(Wilhelm August Paul Zippel, *18.10.1864. Karklauken
†20.5.1946. Rheinsberg/Brandenburg) 1885. gadā absolvēja
Insterburgas ģimnāziju un sāka strādāt pasta sistēmā.
1889.-1890. gados dienēja Karaļa Frīdriha III grenadieru
pulkā, kur ieguva unteroficiera pakāpi. Dzīvoja Berlīnē
(līdz 1903. gadam), Hohenzalcā (līdz 1905. gadam),
Kēnigsbergā (līdz 1907. gadam), Reklinghauzenā (līdz
1911. gadam) un Dancigā (līdz 1914. gadam). Vēlāk
strādāja kā pasta direktors Zommerfeldā (Sommerfeld
NL). 1891. gada 3. decembrī Berlīnē salaulājās ar Annu
Vilhelmīni Ģertrūdi Bandholcu (Anna Wilhelmine
Gertrud Bandholtz, *10.10.1870. Berlin, †29.12.1953.
Pforzheim), kas bija Berlīnes fabrikanta Gustava
Bandholca (Gustav Bandholz) un viņa sievas Amēlijas
Špacīres (Amelie Spatzier) meita. Ir ziņas, ka kopā ar brāli
strādājis aptiekā. Abu laulībā piedzima (XII paaudze):
• Gustavs Augusts Valters Cippels (Gustav August
Walter Zippel, *29.9.1892. †1893. Berlin), miris kā
zīdainis no kramjiem.
• Pauls Augusts Hans Cippels (Paul August Hans
Zippel, *7.8.1894. †1965. Bovenden bei Gottingen).
XII paaudzes pārstāvis Pauls Augusts Hans Cippels
(Paul August Hans Zippel, *7.8.1894. †1965. Bovenden bei
Gottingen) ir viens no ģimenes vēstures fiksētājiem, kurš
veica Cippeļu dzimtas ģeneoloģijas pētījumu un publicēja
to. Pēc ģimnāzijas absolvēšanas 1914. gadā (viņš mācījās
Hohenzalcā, Kēnigsbergā, Reklinghauzenā un Dancigā),
Pauls Augusts Hans Cipels uzsāka jurisprudences
studijas Kēnigsbergas universitātē. 1914. gada 15. augustā
uzsāka dalību I Pasaules karā, dienēja Austrumu frontē,
ieguva vice-feldfēbeļa pakāpi un saņēma Dzelzs krustu.
Laikā no 1919. līdz 1927. gadam bija grāmatu tirgotājs
Leipcigā, Kēnigsbergā un Berlīnē. Laikā no 1927. līdz
1945. gadam strādāja par redaktoru (Schriftleiter) Vācijas
ceļu satiksmes reklāmas izdevniecībā (Reichscentrale fur
Deutsche Verkehrswerbung) Berlīnē. Laikā no 1940. gada
1. novembra līdz 1943. gada 20. maijam tika iesaukts
armijā un saņēma vispirms ober, bet tad – hauptfēbeļa
pakāpi. Pēc kara strādāja kā izdevniecības prokūrists un
arhivārs. 1925. gada 14. novembrī viņš Berlīnē salaulājās ar
Helēnu Idu Elizabeti Dehio (Helene Ida Elisabeth Dehio,
*12.9.1899. Warschau), kas bija ģimnāzijas profesora un
Krievijas valsts pārstāvja (Staatsrat) Varšavā Vilhelma
Dehio (Wilhelm Dehio) un viņa sievas Helēnes Sanio
(Helene Sanio) meita. Ziņu par šīs ģimenes pēcnācējiem
nav.
Attēli 3. un 4.
Villūnenas dzirnavas un muižas stallis 2011. gadā.
68 69