2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

1895. gada 11. jūnijā – tās laikā Fricis Bērics norādīts kā
50 gadus vecs atraitnis un “Ķesteru” saimes strādnieks.
Par viņa otro sievu kļuva Indriķa Goldmaņa (†pirms
1895.) un Marijas (†pirms 1895.) meita, Princenhofas
“Sipe” dzīvojošā 45 gadus vecā atraitne Trīne Ošmane
(*1850.). Otrās laulības ierakstā Friča Bērica profesija ir
norādīta “mūrnieks Snēpelē”, bet dzīvesvieta – Snēpeles
“Ķesteros”. Pirmajā laulībā ar Mariju Zēberliņu piedzima
(X paaudze):
• Anna Bērics (Eglenieks) (*7.10.1866. “Asari”
†15.6.1888. “Ķīkuri”), krustvecāki saimniece Marija
Kārkliņa, meita Anne Freimane, saimnieks Jānis
Kārkliņš.
• Jānis Bērics (*1870. “Dobeļos” †14.11.1870.),
“Dobeļu” kalpa Friča Bērica un Līzes dēls, kristību
ieraksts nav atrasts. Miris 2 nedēļu vecumā.
• Līze Bērica (*7.6.1873. “Dobeļos”), krustvecāki
saimnieks Jānis Kārkliņš un viņa sieva Mariola,
meita Līze Zēberling.
• Ieva Bērica (Millere) (*1878. Šlēk [Zlēku?]),
kristību ieraksts nav atrasts, identificēta pēc laulību
ieraksta.
X paaudzes pārstāve Anna Bērics (Eglenieks) (*7.10.1866.
“Asari” †15.6.1888. “Ķīkuri”) 1886. gada 8. jūnijā Kuldīgas
latviešu draudzē salaulājās ar Kl.Sahlingen “Ķīkuru”
saimes kalpu (bet vēlāk – šo māju saimnieku) Jēkabu
Eglenieku (*). Šajā laulībā piedzima vien divas meitas,
jo Anna, būdama 22 gadus veca Ķīkuru māju saimniece,
neatguvusies no dzemdībām, mira nedēļu pēc tām (XI
paaudze):
• Marija Eglenieks (*1.8.1886. “Ķīkuri”),
krustvecāki saimnieks Fricis Bērics un viān sieva
Marija, meita Marija Eglenieks.
• Līze Eglenieks (*9.6.1888. “Ķīkuri”), tēvs ir
norādīts kā māju saimnieks, krustvecāki kalpa sieva
Ieva Eglenieks, saimniece Līze Zēbere.
Pēc savas pirmās sievas nāves, 1889. gada 18. jūnijā
Kuldīgas latviešu draudzē Jēkabs Eglenieks salaulājās ar
Līzi Brēdavu (*1859. Snēpele †19.9.1909.) un drīz pēc
abu pirmā dēla piedzimšanas pārcēlās uz Griķu muižas
“Apšenieku” mājām. Ir zināms, ka Līze mira 50 gadu
vecumā. Un viņas ierakstā Jēkabs jau ir norādīts kā
Kuldīgas strādnieks. Šajā laulībā piedzima (XI paaudze):
• Ansis Eglenieks (*20.5.1890. †1892.), krustvecāki
Hans Brēdavs, puisis Ansis Brēdavs, meita Marija
Eglenieks.
• nekristīts dēls (*8.12.1891. Griķu muižas
“Apšenieki” †20.12.1891. Griķu muižas “Apšenieki”).
• Lizete Ķērsta Eglenieks (*13.6.1893. Griķu
muižas “Apšenieki”), krustvecāki meita Ķērsta
Brēdava, zemnieks Ansis Brēdavs un viņa sieva
Ķērsta.
• Anna Eglenieks (*8.1.1895. Griķu muižas
“Apšenieki”), krustvecāki saimnieks Jēkabs Brēdavs
un viņa sieva Anna.
• Fricis Eglenieks (*21.9.1902 Griķu muižas
“Apšenieki”.), krustvecāki zemnieks Fricis Eglenieks
un viņa sieva Līze.
• Otto Ludvigs Eglenieks (*18.11.1904. Griķu
muižas “Apšenieki”), krustvecāki puisis Otto Valcs,
meita Līza Valcs.
Saimnieka Friča Bērica un Marijas 28 ½ gadus vecā meita,
IX paaudzes pārstāve Ieva Bērica (Millere) (*1878. Šlēk
[Zlēku?]), kas strādāja Krācenē par meitu, 1906. gada 7.
maijā Kuldīgas latviešu draudzē salaulājās ar Jāņa Millera
(† pēc 1906.) un Katrīnes († pēc 1906.) 30 ½ gadus veco
dēlu, Šlek-Stendes tiesnesi Ēvaldu Milleru (*1875.
Planecen). Ziņas par pēcnācējiem šajā laulībā pagaidām
nav atrastas.
Mirušā saimnieka Jura Bērica (*† pirms 1848.) un
Grietas 25 ½ gadus vecais dēls, “Arāju” saimes kalps, VIII
paaudzes pārstāvis Fricis Bērics (*29.8.1822. Snēpeles
“Čubult” †21.6.1875. Vecvagaros) bija precējies divas
reizes. Viņa pirmā laulība tika reģistrēta Snēpelē, 1848.
gada 27. jūnijā ar 30 gadus veco atraitni Mariju Kriggi
(*1815. Gr.Sahlingen †22.12.1855.), kas bija kalpa Jāņa
Krigges (†pirms 1848.) un Marijas meita. Marijas miršanas
ierakstā norādīts, ka viņa mirusi 40 gadu vecumā kā kalpa
sieva. Savukārt pēc savas pirmās sievas nāves “Arāju”
saimes kalps, 32 gadus vecais atraitnis Fricis Bērics, 1856.
gada 1. aprīlī Snēpelē salaulājās ar puiša Jāņa Ozola un
Ievas (†pirms 1856.) 20 gadus veco meitu Anni Ozolu
(*1836. Snēpele †pēc 1897., pirms 1905.). Pirmajā Friča
Bērica laulībā ar Mariju piedzima (IX paaudze):
• Grieta Bērics (*20.6.1849. “Asari”), krustvecāki
meita Grieta Bērica, saimnieks Andrejs Bulavs un
viņa sieva Margriete.
• Kristaps Bērics (*8.11.1850. “Asari” †7.12.1850.),
krustvecāki saimnieks Kristaps Freimanis, meita
Liene Eglīte.
• Anne Bērics (*5.12.1851. Gr.Sahlingen “Asari”
†28.8.1852.), mirusi 9 mēnešu vecumā. Krustvecāki
saimniece Margrieta Bulavs, saimnieks Andrejs
Bulavs.
• Līze Bērics (Segliņš) (*5.10.1853. Snēpele
“Asari”), krustvecāki kalpa sieva Līze Gulbis, kalps
Ādams Gulbis, meita Anna Lange.
Friča Bērica un Annas Ozolas laulībā piedzima (IX
paaudze):
Pēteris Morics, Babbe Morics.
• Fricis Bērics (*14.12.1874. “Vecvagaros”
†20.6.1951. Kuldīga), krustvecāki Fricis Bērics un
viņa sieva Marija, meita Ilze Ozola.
Kalpu Friča Bērica un Marijas 25 gadus vecā meita, IX
paaudzes pārstāve Līze Bērics (Segliņš) (*5.10.1853.
Snēpele “Asari”), kas strādāja par meitu Feldhofā, 1882.
gada 2. maijā Snēpelē salaulājās ar Jāņa Segliņa un
Marijas 23 ½ gadus veco dēlu Kristapu Segliņu (*1859.
Snēpele), kurš strādāja par puisi “Rogu” saimē. Šajā
laulībā piedzima (X paaudze):
• Fricis Segliņš (*19.8.1883. “Rogas”), krustvecāki
kalps Fricis Ķepals, saimniece Margriete Meija,
meita Baba Segliņ.
• Jānis Segliņš (*20.10.1884. “Rogas”), krustvecāki
puisis Jānis Bērics, saimniece Anna Bērica, meita
Ieva Bērica.
• Marija Segliņa (*14.8.1888. “Rogas”),
krustvecāki puisis Jēkabs Langa, kalpa sieva Anna
Robeža, meita Marija Ķepale.
Domājams, ka Friča Bērica un Annas Ozolas vecākais
izdzīvojušais dēls, “Rogu” saimes kalps, X paaudzes
pārtsāvis Jānis Bērics (*27.5.1862. “Vecvagari”
†4.2.1918.), 1888. gada 2. oktobrī Kuldīgas latviešu
draudzē salaulājās ar Annu Lampu (*). Šajā laulībā
piedzima (XI paaudze):
• Ieva Bērica (*14.11.1890 “Rogas”), krustvecāki
puisis Pēteris Bērics, meita Ieva Bērica, saimniece
Anna Bērica.
• Līze Bērica (*11.12.1891. “Rogas” †2.2.1894.
“Rogas”), krustvecāki Jānis Lamperts, saimniece
Marija Liepa, meita Līze Lamperte.
• Fricis Bērics (*3.5.1894. “Rogas”), krustvecāki
saimnieks Jānis Lamperts un atraitne Anna Bērica,
zemnieks Fricis Bērics.
• Juris Bērics (*27.4.1895. [*9.5.1895.] “Rogas”
†9.1.1972. Snēpeles “Vindeniekos”), krustvecāki
zemnieks Juris Liepa, atraitne Marija Liepa,
zemnieks Fricis Bērics.
• Pēteris Bērics (*15.6.1898. Kl.Sahlingen
“Segle” †31.3.1960.), krustvecāki atraitne Anna
Bērics, zemnieks Pēteris Bērics. Dzīves laikā
bija strādnieks kolhozā “Jaunā gvarde”, dzīvoja
Sudrabkalnu ciema “Dambeniekos” un miris no
akūtas saindēšanās ar alkoholu. P”ar nāves faktu
paziņoja ‘”Sķēpeļos” dzīvojošais Fricis Bērics
Ādama dēls.
• Ādams Bērics (*8.12.1902. [*21.12.1902.]
“Iesalnieki”), krustvecāki saimnieks Ādams Bērics
un viņa sieva Līze, zemnieks Juris Bērics.
• Pēteris Bērics (*8.6.1905. “Iesalnieki”),
krustvecāki Pēteris Baumanis un viņa sieva
Marija, Kristaps Segliņš.
• Ilze Bērics (*22.11.1857. “Asari” †6.10.1925.
Taurkalnes krogs), krustvecāki meita Ilze Gulbis,
saimnieks Kristaps Freimanis un viņa sieva Ievas.
Miršanas ierakstā norādīts, ka Ilze Bērica mira 67
gadu vecumā no nieru slimības, būdama neprecēta,
domājams, kļuva par māti dēlam (X paaudze) Jānim
Bēricam (*9.8.1894. “Rogas”), kura tēvs kristību
ierakstā nav norādīts. Jāņa Bērica krustvecāki ir
zemnieks Jānis Bērics un viņa sieva Anna, meita
Ieva Bērica.
• Kristaps Bērics (*10.8.1859. Vecvagaros
†14.5.1860. Vecvagaros), miris ¾ gada vecumā.
Krustvecāki kalps Kristaps Vilks, viņa sieva Ilze
Vilks, meita Marija Rūse.
• Adams Bērics (*21.4.1861. Gr.Sahlingen
“Vecvagaros” †10.10.1861. Vecvagaros) miris ½
gada vecumā. Krustvecāki puisis Ādams Ozols,
laukstrādniece Margrieta Ozols.
• Jānis Bērics (*27.5.1862. “Vecvagari” †4.2.1918.),
XI paaudzes pārstāvis Juris Bērics (*27.4.1895.
krustvecāki kalps Jānis Liepa, kalpa sieva Ieva
[*9.5.1895.] “Rogas” †9.1.1972. Snēpeles “Vindeniekos”)
Skroders. Nāves brīdī bija kalps “Segļu” mājās,
mira 76 gadu vecumā no sirds asinsvadu nepietiekmaības
precēts.
un arttavsklerotiskās kardiosklerozes- mirdzēšanas
• Indriķis Bērics (*2.1.1865.), krustvecāki puisis
aritmijas. 1941. gada tautas skaitīšanas laikā dzīvoja
Indriķis Ozols, kalps Jānis Skroders.
Snēpeles “Virzniekos”, uz kuriem kā strādnieks ar ģimeni
• Ieva Bērics (Potivars) (*24.2.1867. “Vecvagaros”),
pārcēlās no “Ķirškalnu” mājām 1941. gada 29. aprīlī.
krustvecāki Jānis Meņģis, viņa sieva Babbe, meita
Domājams, I Pasaules kara laikā Juris Bērics bija devies
Ieva Ozola. Skat. Vairāk – Kulbaru-Potivaru
bēgļu gaitās uz Krieviju, kur iepazinās ar savu dzīvesbiedri
atzaram veltītajā nodaļā.
un laida pasaulē pirmo meitu. Līdz ar viņu pārcēlās arī
• Pēteris Bērics (*22.5.1870. [2.6.1870.]
dzīvesbiedre, pareizticīgā Anna Bērics (*1895. Krievija)
“Vecvagaros” †9.11.1939. Kuldīga), krustvecāki
un abu laulībā dzimušie bērni, kas norādīti kā luterāņi
786 787
(XII paaudze):
• Antoņina Bērics (*5.1.1920. Krievija)
• Ženija Bērics (Vilmane) (*27.3.1922. Snēpele)
precējusies ar Vilmani, dzīvoja tēva mājās
“Vindeniekos”
• Ādams Bērics (*26.4.1932. Snēpeles “Jaunzvejas”),
krustvecāki Ilze Brīve, Jānis Lamperts.
XI paaudzes pārstāvis Ādams Bērics (*8.12.1902.
[*21.12.1902.] “Iesalnieki”) 1941. gada tautas skaitīšanas
laikā ar ģimeni dzīvoja Snēpeles “Iesalniekos”. Ādams
Bērics bija precējies ar Mariju Grosmani (*22.10.1900.),
bet abu laulībā piedzima (XII paaudze):
• Velta Bērics (*21.2.1927. Snēpele).
• Rasma Bērics (*11.5.1928. Snēpele), dvīņumāsa.
• Ausma Marija Bērics (*11.5.1928. Snēpele),
dvīņumāsa.
• Aina Petra Bērics (*7.6.1932. Snēpeles
“Iesalnieki”), dvīne, krustvecāki Pēteris Bērics un
Anna Bērics.
• Dzidra Ieva Bērics (*7.6.1932. Snēpele
“Iesalnieski”), dvīne, krustvecāki Ieva Bērics, Otīlija
Grosmanis.
IX paaudzes pārstāvis Pēteris Bērics (*22.5.1870.
[2.6.1870.] “Vecvagaros” †9.11.1939. Kuldīga), būdams 27
gadus vecs strādnieks Kuldīgā, 1897. gada 14. decembrī
Kuldīgas latviešu draudzē salaulājās ar 22 gadus veco
“Skudras” saimes kalponi Līzi Grīnbergu (*1875.
†20.2.1956.), kuras vecāku sadaļā ir norādīta tikai māte
– kalpone Ieva Grīnberga (*†pēc 1897.). Arī miršanas
apliecībā nav minēts tēvs. Dzīves laikā Līze bērics strādāja
selekcijas stacijā, bet kā nāves iemesls ir norādīta sirds
skleroze. Par miršanas faktu paziņoja viņas meita Anna
Bērics (Celms) Nāves brīdī Pēteris Bērics dzīvoja Kuldīgā,
Ventspils ielā 18. Šajā laulībā piedzima un Kuldīgas
latviešu draudzē tika kristīti (X paaudze):
• Ieva Bērica (*10.10.1898. Kuldīga †15.4.1909.),
krustvecāki sieva Ieva Potivare, sieva Ieva
Grīnberga. Mirusi no karsoņa.
• Liene Bērica (*3.2.1901. Kuldīga †7.2.1904.
Kuldīga), krustvecāki puisis Andže Mediņš, meita
Liene Seska. Mirusi 3 gadu vecumā no karsoņa.
• Jānis Bērics (*5.7.1903. Kuldīga), krustvecāki
zemnieks Jānis Bērics un viņa sieva Līze.
• Anna Bērics (Celms) (*15.2.1906. Kuldīga),
krustvecāki meita Anna Grīnberga, strādnieks
Fricis Bērics, strādnieka sieva Liene Mediņa.
Precējusies ar Celmu (*), dzīvoja Abavas ciemas
selekcijas stacijā, sīkāku ziņu pagaidām nav.
• Pēteris Bērics (*25.9.1908. Kuldīga †15.11.1974.),
krustvecāki puisis Pēteris Kārkliņš, zemnieks
Andža Mediņš un viņa sieva Liene.
• Māsa Bērics.
• Māsa Bērics.
Par X paaudzes pārstāvi Pēteri Bēricu (*25.9.1908. Kuldīga
†15.11.1974.) ziņas ir atrodamas gan preses publikācijās,
gan arhīva materiālos, starp kuriem ir saglabājusies arī
viņa pašrakstītā biogrāfija. Tajā viņš norāda, ka ir dzimis
nabadzīgā strādnieku ģimenē, kas nespēja apgādāt
visus piecus bērnus, tādēļ, lai nopelnītu sev apģērbu un
pārtiku, Pēteris jau agri uzsāka ganu gaitas. Nabadzības
dēļ viņš ieguva tikai četru klašu izglītību un 17 gadu