You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Attēli 396.<br />
Valfrīds Dobelis 1940. gada 17. novembrī.<br />
• Nedzīvi dzimis Vecvagars (*†), apglabāts Liepājā,<br />
Līvas kapos, plašāku ziņu nav.<br />
• Nedzīvi dzimis Vecvagars (*†), apglabāts Liepājā,<br />
Līvas kapos, plašāku ziņu nav.<br />
• Rolands Vecvagars (*25.8.1926. Liepāja<br />
†28.7.2016. Jūrmala), kuriem pēcnācēju vairs<br />
nebija. Rolands 2011. gada 22. janvārī bija precējies<br />
Hertu Leilandi (*10.1.1921. †17.4.1999.) un dzīvoja<br />
Jūrmalā, Dāvja ielā 44.<br />
IX paaudzes pārstāvis, “Dārznieku” māju saimnieka<br />
Jēkaba Dobeļa jaunākais dēls Lapiņš Dobelis (*1859.<br />
[jeb 1860.] Mazgramzda †29.2.1920. Liepāja) 1886. gada<br />
5. oktobrī Asītes-Priekules draudzes baznīcā apprecējās ar<br />
Madlēnu Penci (*1867. Asīte †25.8.1920. Liepāja) un, lai arī<br />
laulību ierakstā viņš ir norādīts kā saimnieks [visticamāk,<br />
ar to ir domāts – “saimnieka dēls”), drīz vien pārcēlās uz<br />
Liepāju, kur kļuva par strādnieku – kā tāds viņš ir norādīts<br />
dēla Žaņa kristību ierakstā Liepājas Sv.Annas baznīcas<br />
grāmatā. No 1886. gada 6. septembrī Lapiņam Dobelim<br />
izsniegtās pases varam secināt, ka pases saņemšanas brīdī<br />
viņam ir bijuši 27 gadi, piederējis pie luterāņu draudzes,<br />
viņam bija tumši mati, spics deguns, zilas acis, viņš bija 2<br />
aršinas un 9 veršokus garš (aptuveni 182 cm). 1903. gadā<br />
ģimene uzcēla savu māju Liepājā, Sūnu ielā 5, bet vēlāk<br />
– arī otru māju Sūnu ielā 3, pie kurām bija plašs zemes<br />
gabals uz kura tika izveidotas dārzniecības. Ir zināms, ka<br />
Lapiņš Dobelis strādāja ostā, kur bija dokeris (krāvējs).<br />
Lapiņa Dobeļa un Madlēnas Pences laulībā piedzima (X<br />
paaudze):<br />
• Jānis Dobelis (*16.7.1887. Lielgramzda,<br />
†<strong>30</strong>.12.1887. Lielgramzda), spriežot pēc tēvam<br />
izsniegtās pases, īsi pirms savas nāves - 1887. gada<br />
24. novembrī piereģistrēts Liepājā, kas norāda uz<br />
iespējamo pārcelšanās laiku.<br />
• Žanis (Jeannot) Dobelis (*18.11.1889. Liepāja<br />
†18.12.1962. Liepāja), vecāki strādnieks Lapiņš<br />
Dobelis un Madlēne Pence. Kristīts Sv.Annas<br />
draudzē, krustvecāki strādnieks Jānis Pencs ar sievu<br />
Līzi un strādnieks Andrejs Pencis.<br />
• Fricis Dobelis (*1.1.1892. [*14.1.1892.] Liepāja<br />
†5.6.1952. Liepāja) mūžu nodzīvoja neprecējies,<br />
bērnu nav, bija dārznieks, turēja siltumnīcas Liepājā,<br />
Sūnu ielā 3, kurās audzēja dārzeņus tirgošanai<br />
Liepājas tirgū. Dzīvi beidza, izdarot pašnāvību<br />
pakaroties, jo nespēja nomaksāt padomju valdības<br />
uzliktos nodokļus. Dzīves laikā bija invalīds, bet<br />
pēc tēva nāves uzņēmās rūpes par jaunākā brāļa<br />
Alfreda un māsas Marijas Almas audzināšanu.<br />
1935. gadā izsolē iegādājās 1154 m2 zemes gabalu<br />
Liepājā, Dzintara ielā 77/79.<br />
• Ernests Dobelis (*18.5.1894. Liepāja, †23.3.1968.<br />
Liepāja) mūžu nodzīvoja neprecējies, pēcnācēju<br />
nav. Pēc profesijas bija mūrnieks, bija strādnieks 8.<br />
celtniecības trestā - piedalījies Liepājas universitātes,<br />
kinoteātra “Dzintars” un citu Liepājas sabiedrisko<br />
ēku celtniecībā. 1941. gadā norādīts kā strādnieks<br />
zvejnieku kooperatīvā. Miris no asterosklerotiskās<br />
kardiosklerozes.<br />
• Roberts Dobelis (*12.1.1897. Liepāja †6.7.1981.<br />
Rīga).<br />
• Marija Alma Dobele (Vitte) (*27.9.1907. Liepāja<br />
†6.6.1990. Rīga).<br />
• Alfreds Dobelis (*17.6.1911. [*<strong>30</strong>.6.1911.]<br />
Liepāja †15.9.1945. Lommela, Beļģija).<br />
Attēli 396.<br />
Žanis Dobelis un Antonija Vecvagare.<br />
X paaudzes pārstāvis Žanis (Jeannot) Dobelis<br />
(*18.11.1889. Liepāja †18.12.1962. Liepāja) mācījās<br />
Liepājas Komercskolā, brīvvalsts laikā strādāja muitā un<br />
apprecējās ar Vēru (*1889. Krievija †1966. Liepāja), kura<br />
nepārzināja latviešu valodu. Ir zināms, ka pārcēlās dzīvot<br />
uz pilsētas centru – Republikas ielu 8. Miris no kuņģa<br />
vēža. Šajā laulībā piedzima (XI paaudze):<br />
• Vera Dagmāra Dobele (*21.3.19<strong>30</strong>. Liepāja<br />
†<strong>30</strong>.4.2002. Liepāja),<br />
XI paaudzes pārstāve Vera Dagmāra Dobele (*21.3.19<strong>30</strong>.<br />
Liepāja †<strong>30</strong>.4.2002. Liepāja) bija medmāsa, strādāja<br />
Liepājas tuberkulozes slimnīcā par rentgena māsu.<br />
Vēlāk – Liepājas centra aptiekā, kā arī garderobisti<br />
Liepājas restorānos un Atmodas laikā uzņēmās skolotājas<br />
pienākumus, palīdzot Liepājas krieviem apgūt latviešu<br />
valodu. Padomju laikos bija gide Liepājā. Rūpējās par<br />
dzīvniekiem. Mācījās Liepājas meiteņu ģimnāzijā, bet pēc<br />
tās absolvēšanas 1949. gadā iestājās Liepājas medicīnas<br />
māsu skolā, ko absolvēja 1951. gadā. Bija Liepājas Vides<br />
un kultūrvēsturisko vietu kopēju biedrības “Optimistu<br />
pulks” locekle un aktīvi iesaistījās dabas, pilskalnu un<br />
kultūrvēsturisko objektu sakopšanā.. Vera Dagmāra Dobele<br />
bija ne vien teātra, bet arī gleznotājmākslas cienītāja, tādēļ<br />
gleznotājs Jānis Sudmalis (padomju ideoloģijas glorificētā<br />
Imanta Sudmaļa tēvs) ir gleznojis Veras portretu. Dzīvi<br />
nodzīvoja neprecējusies, jo viņas māte neļāva precēties,<br />
neskatoties uz to, ka Verai Dagmārai Dobelei bija daudz<br />
pielūdzēju. Dzīvoja Liepājā, Republikas ielā 8, mirusi no<br />
labās nieres vēža, apglabāta Liepājas Centrālkapos, līdzās<br />
Attēli 396.<br />
Antonija Vecvagare ar brāli Nikolaju un vecākiem.<br />
846 847<br />
mātei un tēvam, skanot dziesmai “Pie jūras dzīve mana”.<br />
X paaudzes pārstāvis Alfreds Dobelis (*17.6.1911.<br />
[*<strong>30</strong>.6.1911.] Liepāja †15.9.1945. Lommela, Beļģija)<br />
bija kristīts Liepājas Sv.Annas luterāņu draudzē, bija<br />
jūrnieks, matrozis, galdnieks un dažādu darbu veicējs<br />
(brīvstrādnieks). 1941. gadā norādīts kā jūras zvejnieks.<br />
Dienēja Latvijas armijā un brīvprātīgi aizgāja leģionā,<br />
jo uzskatīja, ka no iesaukšanas izvairīties tāpat nebūs<br />
iespējams. Bija kaprālis, krita gūstā 1944. gadā un tika<br />
pārvietots uz bēgļu nometni Beļģijā, Lommelā, kur vācot<br />
būvgružus gāja bojā mīnas sprādzienā. Apglabāts Beļģijā,<br />
Lommelas pilsētas brāļu kapos (57. rinda, 417. apbedījums).<br />
Bija precējies ar Jāņa Markevica-Bulviņa meitu, a/s<br />
“Tosmare” strādnieci Otīliju Markevicu-Bulviņu<br />
(*11.12.1911. Liepāja †21.7.2000. Liepāja), kura 1941.<br />
gada 28. martā pārcēlās no ķieģeļu ielas <strong>30</strong> uz sava vīra<br />
mājvietu Liepājā, Sūnu ielā 3. Šajā laulībā piedzima (XI<br />
paaudze):<br />
• Edmunds Dobelis (*20.8.1942. Liepāja).<br />
XI paaudzes pārstāvis Edmunds Dobelis ir beidzis 2.<br />
Liepājas 7 klašu skolu un Liepājas vakara tehnikumu ar<br />
aukstās metālu griešanas tehniķa kvalifikāciju. Strādāja<br />
rūpnīcā “Sarkanais Metalurgs” un Liepājas Mašīnbūves<br />
rūpnīcā, spēlēja basketbolu komandās “Sarkanais<br />
Metalugs”, VEF, Latvijas izlasē, veterānu izlasē, kļuva<br />
par Pasaules čempinu senioriem 1998. gadā, aizraujas ar<br />
fotografēšanu. Laikraksts “Kurzemes vārds” iņu ierindoja<br />
starp 20. gadsimta izcilākajiem Liepājas sportistiem, jo<br />
laikā no 1958. gada līdz 1976. gadam Edmunds Dobelis<br />
bija vadošais spēlētājs Liepājas vīriešu basketbola izlasē,<br />
bija basketbola komandas kapteinis, 1968. gadā izcīnīja<br />
zelta medaļu Latvijas čempionātā. Trīs gadus Dobelis<br />
tika atzīts par Latvijas meistarsacīkšu labāko spēlētāju,<br />
izcīnot Liepājai Latvijas čempiona titulu, piecas bronzas<br />
medaļas republikas sacensībās, un trīs reizes izcīnot<br />
Latvijas kausu. 2,5 gadus pārstāvēja Latviju PSRS<br />
meistarsacīkstēs un republikas izlasē, piedalījies Tautu<br />
spartakiādē, kur izcīnīta 2. vieta PSRS meistarsacīkšu<br />
pirmajā līgā. Spoži ir arī Dobeļa sasniegumi veterānu<br />
sacensībās, kur pasaules meistarsacīkstēs ASV, Somijā,<br />
Kostarikā un Austrālijā iegūtas veina zelta, viena sudraba<br />
un divas bronzas medaļas. Edmunds Dobelis ir precējies<br />
trīs reizes – vispirms 1964. gadā ar Jūles Zēģelnieces<br />
meitu Rutu Leandru Zēģelnieci (*16.10.1943.), bet 1974.<br />
gadā – ar Arņa Rogas meitu Ausmu Rogu (pēc laulībām<br />
– Roga-Dobele, *6.9.1954. Rīga), kura no Rīgas pārcēlās<br />
uz Liepāju un sāka strādāt uzņēmumā “Lauma” par<br />
adītāju. Ar Ausmu Rogu Edmunds Dobelis šķīrās 1988.<br />
gada 14. aprīlī, bet pēc tam apprecējās otrreiz 1995. gada<br />
1. decembrī. Katrā no laulībām piedzima 2 pēcnācēji (XII<br />
paaudze):<br />
• Ainars Dobelis (*20.10.1968. Liepāja).<br />
• Laura Dobele (Jansone) (*31.8.1974. Liepāja).<br />
• Jānis Dobelis (*14.9.1975. Liepāja) precējies<br />
divas reizes, un divas reizes šķīries, bērnu nav. Otrā<br />
sieva – Maija.<br />
• Aija Dobele (Kaģe) (*8.4.1981. Liepāja).<br />
XII paaudzes pārstāvis Ainars Dobelis (*20.10.1968.<br />
Liepāja) ir precējies ar Vasīlija un Gaļinas Kaščuku meitu<br />
un Jeļenu Kaščuku (*3.10.1963. Krievija), dzīvo Skotijā,<br />
strādā biskvītu fabrikā, ir dēls (XIII paaudze):<br />
• Rihards Dobelis (*11.1.1992. Liepāja), 2013.<br />
gada 17. jūlijā ir precējies ar Ainara un Jeļenas Piķu
Change language