Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Attēls 370.<br />
Ernsts Frīdrihs Freibergs jaunībā un mūža nogalē.<br />
Henriette Thal, *Wesenberg) meitu Ernestīni Kēmerlingu<br />
(Ernestine Kaemmerling, *1842. †1911. Kuldīga). Šajā<br />
laulībā piedzima (XIII paaudze):<br />
• Marija Hedviga Freiberga (Marie Hedwig<br />
Freiberg, *11.5.1866. Kuldīga), krustvecāki Hans<br />
Freiberg, arendator, Hedwig Freiberg, geb. Kuhlmann,<br />
Ernst Kaemmerling.<br />
• Ernests Frīdrihs Freibergs (Ernst Friedrich<br />
Freiberg, *<strong>30</strong>.11.1867. Kuldīga †28.2.1964.<br />
Schwerin), krustvecāki Ernst Kaemmerling, Hans<br />
Freiberg, arendator, Dorothea Freiberg, jungfr.<br />
• Johans Zāmuels Freibergs (Johannes Samuel<br />
Freiberg, *10.7.1869. Kuldīga), krustvecāki Johannes<br />
Brinek, Hans Freiberg, Natalie Fleischer.<br />
• Karls Reinholds Freibergs (Karl Reinhold<br />
Freiberg, *13.2.1872. [*25.2.1872.] Kuldīga),<br />
krustvecāki Reinhold Raeder, Georg Heinrich Baar,<br />
Julie Weise. 1939. gadā repatriējās no Aizputes, 15.<br />
Maija ielas 20.<br />
• Marija Ernestīne Freiberga (Marie Ernestine<br />
Freiberg, *7.9.1873. Kuldīga), krustvecāki Marie<br />
Meder, Christine Baar, Ernst Kaemmerling. 1939.<br />
gadā repatriējās no Kuldīgas, Pils ielas 7. Visticamāk,<br />
dzīvoja neprecēta.<br />
• Anna Vilhelmīne Freiberga (Anna Wilhelmine<br />
Freiberg, *<strong>30</strong>.7.1878. Kuldīga), krustvecāki<br />
Wilhelmine Hildebrand, Marie von Roenne, Ernst<br />
Kaemerling, Gustav Freiberg.<br />
XIII paaudzes pārstāvis Ernests Frīdrihs Freibergs (Ernst<br />
Freiberg, *<strong>30</strong>.11.1867. Kuldīga †28.2.1964. Schwerin)<br />
turpināja sava tēva darbu un kļuva par mācītāju. Mācību<br />
gaitas viņš uzsāka 7 gadu vecumā Kuldīgas ģimnāzijas<br />
sagatavošanas skolā un ģimnāziju pabeidza 1884. gadā,<br />
bet gadu vēlāk sāka teoloģijas studijas Tērbatā, kur viņš<br />
kļuva par 13135. studentu un 363. latvieti. “Man nav bijis<br />
jādomā, ko studēt - garīdznieka darbs un amats Dieva<br />
valstības labā man bija pašsaprotams mērķis”, rakstīja viņš.<br />
Kopš bērnības Ernests Freibergs interesējās par austrumu<br />
zemēm, īpaši Indiju, kurp studiju gados viņš pat gribējis<br />
doties kā misionārs. Tomēr jaunības sapnis īstenots citādi<br />
- izveidojot plašu grāmatu un attēlu kolekciju par tālajām<br />
zemēm, ar tām iepazīstinot arī kuldīdzniekus.<br />
tēva Kuldīgas draudzē, arī mācoties latviešu valodu, kas<br />
nu latviešu draudžu mācītājiem pirms ordinēšanas tiek<br />
pārbaudīta. 1893. gadā gadā viņs tiek ordinēts Jelgavas<br />
latviešu draudzē, bet drīz saņem ģenerālsuperintendata<br />
aicinājumu kalpot Ugāles draudzē. Kuldīgas latviešu<br />
draudzē Ernests Freibergs sāka kalpot 1912. gada augustā,<br />
pārnākdams uz Kuldīgu no Ugāles draudzes. Šo notikumu<br />
preses atspoguļoja šādi: “Baznīca tiklab no ārienes, kā<br />
iekšienē bij skaisti izpušķota vainagiem un puķēm. Ļaužu<br />
bij saradies tik daudz, ka daudziem nācās stāvēt ārpusē.<br />
Mācītāja ievešanu izdarīja ģenerālsuperintendants<br />
Bernevics un Saldus draudzes prāvests Beķers.”<br />
Pārmaiņas rosīgās Kuldīga sikdienā vieš I Pasaules kara<br />
sākums - sociālistu propogandas dēļ sasainās attiecīb’as<br />
starp latviešiem, vāciešiem un žīdiem - E.Freibergs savās<br />
atmiņās raksta, ka pie viņa pat atnācis kāds žīdu tirgotājs un<br />
lūdzis latviešu nomierināt. Garīdznieks sprediķī draudzi<br />
brīdinājis no kristiešiem neraksturīgās naidošanās, bet<br />
izpelnījies vien apslēptus smīnus. Kara laiku, neskatoties<br />
uz draudzes straujo sarukšanu, Freibergs pavadīja Kuldīgā,<br />
bet 1919. gadā, lieliniekiem tuvojoties Kuldīgai, Freibergu<br />
ģimene līdz ar daudziem vāciešiem aizbēga uz Vāciju<br />
- no Liepājas ar kuģi uz Svinemindi. Leipcigā Freibergs<br />
tika pie mācītāja vietas Golisas ziemeļu draudzē, bet jau<br />
maijā saņēma Kuldīgas diacēzes prāvesta telegrammu ar<br />
aicinājumu atgriezties. Atgriešanās dzimtenē nebija visai<br />
patīkama, jo viens no Freiberga dēliem cīnījās landesvēra<br />
rindās. Nākamais trieciens bija 1920. gada agrārreforma,<br />
kuras laikā mācītājmuižas 167 ha tika pārdalīti, draudzei<br />
atstājot vien 50 ha.<br />
Kritiku Freibergs izpelnījās, kad 1923. gada 18. novembrī<br />
nav gribējis ļaut ienest baznīcā valsts karogu un dziedāt<br />
himnu, jo tā neesot bijusi iespiesta dziesmu grāmatā.Arī<br />
vēlāk viņš esot kritiski izteicies par Latvijas Saeimu un<br />
valdību. Arī 1931. gadā, kad tika rīkota parakstu vākšana<br />
par Māras (Doma) baznīcas nodošanu latviešu draudzei,<br />
Freibergs, neskatoties uz aizliegumu no kanceles aģitēt,<br />
centies pārliecināt draudzi, ka Doma baznīca vēsturiski<br />
ir vācu draudzes nams. 1936. gadā, pamatojoties uz<br />
neskaitāmajām sūdzībām, LEBL atbrīvoja E.Freibergu no<br />
amata. Par atbrīvošanu Freibergs savās atmiņās rakstīja:<br />
“Baznīcas virsvalde tai laikā, kamēr arhibīskaps Grīnbergs<br />
uzturējās Londonā, mani izsauca uz Rīgu (1936. gada<br />
martā) un, neminot nekādus iemeslus, atcēla no prāvesta<br />
amata, kuru es pildīju piecus gadus, un izteica vēlēšanos, lai<br />
es ar 23. aprīli atsakos no mācītāja amata Kuldīgas latviešu<br />
draudzē. Runa bija par to, ka es neesmu pieņemams latviešu<br />
nacionālismam. Kad es paskaidroju, ka no amata aiziešu<br />
tad, kad tā būs Dieva griba vai draudzes vēlēšanās, man<br />
vajadzēja uz brīdi atstāt istabu, kurā notika sēde, un pēc<br />
tam man tika paziņots virsvaldes lēmums, ka no mācītāja<br />
amata man jāaiziet ar <strong>30</strong>. jūniju. Kad atgriezos mājās<br />
Kuldīgā, baznīcas (padomes) priekšnieks man jautāja, vai<br />
viņam protestē, es atteicos.”<br />
1939. gada decembrī, atvadoties no Latvijas, Freibergs<br />
atvadu divkalpojumā novēlēja: “Lai Dievs jums ir žēlīgs<br />
un pasargā no briesmām, kas pār jums nāks!”. Līdz 1945.<br />
gadam viņš bija mācītājs Peisenē, taču neskatoties uz dzīvi<br />
Vācijā, viņš cerēja atgriezties Kuldīgā, kur vēl 1945. gada<br />
1. martā viņam bija rezervētas trīs kapa vietas Annas<br />
kapos. Pēc kara līdz 1954. gadam viņš bija slimnieku<br />
aprūpes dienesta mācītājs Šverīnā, kur arī mira 1964. gada<br />
28. februārī.<br />
Kuldīgā, Pils ielā 6, bet 1939. gada repatriantu sarakstā<br />
norādīts - Pils iela 14.<br />
Savukārt Ernesta Frīdriha Freiberga laulībā ar Mariju<br />
Hildebranti (Marie Hildebrand, *4.4.1877. [*20.4.1877.]<br />
Burtnieku pag. †5.4.1957. Schwerin) piedzima (XIV<br />
paaudze):<br />
• Reinholds Freibergs (Reinhold Freiberg,<br />
*8.11.1898. Ugāle, Mācītāja muižā †6.5.1982.<br />
Hattorf am Harz).<br />
• Helēne Freibergs (Helene Freiberg, *3.5.1900.<br />
Ugāle †12.6.1980.), strādāja par skolotāju. 1939.<br />
gadā repatriējās no Kuldīgas, PIls ielas 14.<br />
Domājams, neprecēta.<br />
• Elza Marija Freibergs (Šulcs) (Elsa Maria<br />
Freiberg (Schultz), *15.3.1902. Ugāle †24.3.1976.<br />
Kitzingen, Bavaria), 1939. gadā repatriējās no<br />
Liepājas, Jaunās ielas 11.<br />
• Hermanis Freibergs (Hermann Freiberg,<br />
*13.8.1903. Ugāle †10.8.1945. Jánosháza, Vas<br />
County, Hungary), skolotājs, miris kā karavīrs.<br />
Repatriantu sarakstā norādīts, ka *13.6.1903. un<br />
dzīvoja Jelgavā, Bisenieka ielā 11.<br />
• Ernsts Gustavs Freibergs (Ernst Gustav Freiberg,<br />
*26.8.1906. Ugāle †8.8.1994. Isny im Allgau)<br />
• Renāte Freibergs (Vendlande) (Renate<br />
Freiberg (Wendland), *17.3.1908. Ugāle †3.5.1992.<br />
Gottingen), farmaceite.<br />
• Edīte Freibergs (Špērs) (Edith Freiberg (Spehr),<br />
*8.1.1910. Ugāle †23.3.1980. Lemgo, Detmold)<br />
• Otto Freibergs (Otto Freiberg, *9.10.1912. Ugāle<br />
†22.11.2002. Bad Merghenthaim), ārsts.<br />
XIV paaudzes pārstāvis Reinholds Freibergs (Reinhold<br />
Freiberg, *8.11.1898. Ugāle, Mācītāja muižā †6.5.1982.<br />
Hattorf am Harz), kļuva par luterāņu mācītāju Valtaiķu<br />
draudzē un 1939. gadā, repatriācijas brīdī, dzīvoja Valtaiķu<br />
mācītāja muižā. Viņa laulībā ar Almu Hildegardi Grosu<br />
(Alma Hildegarde Gross, *1.1.1910. Liepāja †) piedzima<br />
(XV paaudze):<br />
• Helmuts Armins Freibergs (Helmuth Armin<br />
Freiberg, *19.11.1926. Liepāja )<br />
• Gizela Ellēna Freibergs (Gisell Ellene Freiberg,<br />
*7.11.1932. Valtaiķi )<br />
• Hansis Kristaps Freibergs (Hanss Christoph<br />
Freiberg, *13.1.1936. Valtaiķi )<br />
XIV paaudzes pārstāvis Ernsts Gustavs Freibergs (Ernst<br />
Gustav Freiberg, *26.8.1906. Ugāle, mācītāja muiža<br />
†8.8.1994. Isny im Allgau) turpināja sava tēva un vectēva<br />
dzimtas tradīciju un kļuva par mācītāju. Kā jau norādīts<br />
iepriekš, 1937. gada 10. janvārī Sv.Ģertrūdes baznīcā viņš<br />
apprecējās ar Hertu Emīliju Beiteri (Herta Emilie Beuter<br />
(Freiberg), *13.6.1912. Jelgava †27.8.1995. Isny im Allgau),<br />
kura līdz kāzām dzīvoja Rīgā, Alberta ielā 8 dz. 4, Cēsu<br />
ielā 16 dz. 3, Margrietas ielā 6 dz 5., Vaļņu ielā 22a dz. 4.<br />
Mācītāja Freiberga ģimenes nams Kuldīgā bija Kalna ielā<br />
14, bet Ernsta Gustava Freiberga pasē ir arī norāde par to,<br />
ka viņš dzīvoja Rīgā, Kuldīgas ielā 9 dz. 9 un Slokas ielā<br />
42 dz. 10, no kurienes 1939. gadā repatriējās uz Vāciju.<br />
Freibergu ģimenē piedzima pieci bērni (XV paaudze):<br />
• Hans Jurgens Freibergs (Hans Jurgen Freiberg,<br />
*22.1.1939. Rīga).<br />
• Klaus Joahims Freibergs (Klaus Joachim Freiberg,<br />
*20.4.1940. Posen)<br />
• Horsts Ulrihs Freibergs (Horst Ulrich Freiberg,<br />
Pēc atstādināšanas no mācītāja amata Freibergs<br />
nedistancējās no draudzes - viņš vadīja Bībeles stundas un<br />
kandidāta gadu Ernests Freibergs 1892. gadā pavada pie dzīvoja ar sievu un brāli “Rumbas mājā” - mantotā namā<br />
*9.5.1942. Posen)<br />
266 267<br />
• Brigita Freiberga (Hubere) (Brigitte Freiberg<br />
(Huber), *21.10.1949. Gemeinde Achberg) 1981.<br />
gada 31. jūlijā salaulājās ar Hermani Štofeli<br />
(Hermann Stoffel), taču šī laulība tika šķirta un<br />
šobrīd viņas dzīvesbiedrs ir Edmunds Hubers<br />
(Edmund Huber).<br />
• Barbara Freiberga (Brunskilla/Bauerle)<br />
(Barbara Freiberg (Brunskill/ Bauerle) *21.10.1949.<br />
Gemeinde Achberg) bija precējusies divas reizes<br />
– vispirms ar Janu Brunskilu (Jan Brunskill), bet<br />
otrreiz - ar Herbertu Bauerli (Herbert Bauerle,<br />
*31.12.1951.), plašāku ziņu nav<br />
XV paaudzes pārstāvis Hanss Jurgens Freibergs (Hans<br />
Jurgen Freiberg, *22.1.1939. Rīga) tika kristīts Sv. Ģetrūdes<br />
draudzē. 1969. gada 27. maijā apprecējās ar Helmu Gīzi<br />
(Helma Giese, *9.4.1949. Bad Hersfeld, Hessen) un šajā<br />
laulībā ir dzimuši seši bērni (XVI paaudze):<br />
• Bjorns Freibergs (Björn Freiberg, *28.3.1970.<br />
Isny).<br />
• Dāvids Freibergs (David Freiberg, *6.4.1971.<br />
Isny).<br />
• Ruta Freiberga (Gonzere) (Ruth Freiberg<br />
(Gonser), *6.10.1973. Isny).<br />
• Kristīne Freiberga (Šmīgelte) (Kristin Freiberg,<br />
(Schmiegelt), *17.9.1975. Isny).<br />
• Karīna Freiberga (Karin Freiberg, *1.1.1981. Isny)<br />
• Lena Freiberga (Šobere) (Lena Freiberg<br />
(Schober), *19.5.1985. Bad Waldsee) 2006. gada 18.<br />
augustā apprecējās ar Timo Šoberu (Timo Schober,<br />
*3.6.1982.).<br />
XVI paaudzes pārstāvis Bjorns Freibergs (Björn Freiberg,<br />
*28.3.1970. Isny) 1996. gada 27. aprīlī apprecējās ar Agnesi<br />
Biro (Agnes Biro, *8.7.1965.). Laulība šobrīd ir šķirta, taču<br />
tajā piedzima trīs bērni (XVII paaudze):<br />
• Bjorns Freibergs (Björn Freiberg *16.8.1996.<br />
Debrecen, Hungary).<br />
• Rahela Jordana Freiberga (Rahel Jordana<br />
*18.5.1998. Györ, Hungary).<br />
• Rafaela Jasmīna Freiberga (Raphaela Jasmin<br />
*19.6.2001. Györ, Hungary).<br />
XVI paaudzes pārstāvis Dāvids Freibergs (David Freiberg,<br />
*6.4.1971. Isny) 1992. gada <strong>30</strong>. septembrī apprecējās ar<br />
Aleksandru Butcinsku (Alexandra Butzinski) un šajā<br />
laulībā piedzima seši bērni (XVII paaudze):<br />
Attēls 370.<br />
Ernsts Gustavs Freibergs un viņa sieva Herta Emīlija<br />
Beitere.