You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
laulībā ir dzimuši (XIV paaudze):<br />
• Rolands Skudrovskis (*17.8.2003.)<br />
• Reičela Skudrovska (*2.8.2007.)<br />
XIII paaudzes pārstāvis Atvars Gūža (*22.3.1969.<br />
Priekulē) studēja RTU, strādā Liepājas domes būvvaldē.<br />
Dzīvo civillaulībā ar Mariku Novicku. Kļuvis par tēvu<br />
(XIV paaudze):<br />
BURVJU DZIMTAS “AŠMU” MĀJU ATZARS<br />
BURVIS-GOBZEMS-BĒRZIŅŠ-SPILVA<br />
• Amanda Ķude (*21.12.1996.)<br />
• Estere Gūža (*20.1.2001.) (māte - Marika<br />
Novicka)<br />
• Haralds Gūža (*8.12.2005.) (māte - Marika<br />
Novicka)<br />
II Pasaules kara laikā “Ašmu” mājas tika pilnībā iznīcinātas<br />
un pēc kara, kad Ženija Spilva atgriezās dzimtas mājās,<br />
viņa vairākus gadus dzīvoja pagrabā (zemnīcā).<br />
Līdz 1941. gada 9. jūnijam “Ašmos” dzīvoja Milda Burvis<br />
(dzim. Valters) (*4.11.1912. Priekulē), kura pārcēlās uz<br />
“Krieviņu” mājām. KAS VIŅA BIJA? Varbūt Āolfa sieva??<br />
X paaudzes pārstāvis Jānis Burvis (*10.12.1874. †1944.<br />
Apglabāts Durbes kapos) bija precējies ar Minnu<br />
(*14.7.1882. †ap 1953.). “Ašmu” mājās Minna tika<br />
pierakstīta 1920. gada 21. oktobrī. Abi piederēja baptistu<br />
draudzei un šajā ģimenē piedzima (XI paaudze):<br />
• Žanis Burvis (*1907. Priekule, “Ašmu” mājās<br />
†16.9.1949. Omskas rajons)<br />
• Ženija Burve (Spilva) (*29.2.1908. †21.7.1985.)<br />
• Hermanis Burvis (*29.8.1909. “Ašmu” mājās<br />
†1.1.1993. Priekulē),<br />
• Emīlija Burve (*21.3.1913. †22.5.1936.), ziņu par<br />
laulībām un pēcnācējiem nav. Mirusi pēc ilgstošas<br />
slimošanas.<br />
• Ādolfs Burvis – (*4.2.1916.)<br />
XI paaudzes pārstāvis Žanis Burvis (*1907. Priekule,<br />
“Ašmu” mājās †16.9.1949. Omskas rajons) mācījās<br />
Lauksaimniecības skolā, kur ieguva agronoma izglītību un<br />
salaulājās ar Aizvīķu pagasta “Žvaguļu” māju saimnieka<br />
Jāņa Freimaņa meitu Paulīni Freimani (*1907. Aizvīķi<br />
“Žvaguļu” mājās). Žaņa un Paulīnes kāzās iepazinās, un<br />
vēlāk apprecējās arī Žaņa Burvja brālis Hermanis un un<br />
Paulīnes Freimanes māsa Evelīna Natālija Freimane. Pēc<br />
kāzām Žaņa Burvja un Paulīnes ģimene dzīvoja “Žvaguļu”<br />
mājās, no kurām 1949. gada 25. martā tika deportēts Žanis<br />
Burvis (represēto lieta Nr. 9863). “Žvaguļu” saimniecība<br />
1939. gadā bija 37,7 ha plaša, tajā bija 4 zirgi, 17 govis,<br />
9 cūkas, kā arī tika algoti 2 pilna laika strādnieki. Lai arī<br />
sākotnēji bija paredzēts deportēt visu ģimeni, 1949. gada<br />
25. martā mājās bija tikai Žanis Burvis, tādēļ viņa sieva<br />
un meita tonakt netika arestētas. Žanis mira Sibīrijā, bet<br />
laulībā ar Paulīni piedzima viena meita (XII paaudze):<br />
• Valda Burve (Gobzema) (*1936. †)<br />
XII paaudzes pārstāve Valda Burve (Gobzema) (*1936. †)<br />
bija skolotāja, ir mirusi no izraisītās sklerozes, bet dzīves<br />
laikā salaulājās ar Gobzemu un abu laulībā piedzima dēls<br />
(XIII paaudze):<br />
Uldis Cekuls bija mājas pārveidotajs<br />
• Uldis Gobzems, dzīvoja Siguldā, Vainagu ielā 14,<br />
bija precējies un šķīries<br />
Uldim Gobzemam ir meita (XIV paaudze):<br />
• Ilze Gobzema<br />
• ? Gobzems<br />
Attēls 396.<br />
Herberts Gūža.<br />
XI paaudzes pārstāvis Hermanis Burvis (*29.8.1909.<br />
840 841<br />
“Ašmu” mājās †1.1.1993. Priekulē) mācījās<br />
Lauksaimniecības skolā, kuras divgadīgo mācību<br />
kursu absolvēja 1926. gadā. Kopā ar sievu bija baptistu<br />
draudzes locekļi. Kopš 1940. gadā 6. maija dzīvoja<br />
Polenču mežsarga mājā un bija mežsargs. II Pasaules<br />
kara laikā tika mobilizēts un dienēja leģionā, ar kuru<br />
kara izskaņā nokļuva ASV kontrolētajā teritorijā un tika<br />
ievietots filtrācijas nometnē Beļģijā. Neskatoties uz to, ka<br />
Hermanis Burvis te saņēma atļauju izceļot uz Austrāliju,<br />
viņš nolēma atgriezties Latvijā (atgriezies ap 1948. gadu)<br />
un pēc atgriešanās tika ievietots PSRS filtrācijas nometnē.<br />
Pēc atgriešanās no tās bija nerunīgs, ar dzimtas radiem<br />
maz kontaktējās. Padomju laikos bija grūtības ar darba<br />
atrašanu, strādāja par grāmatvedi. 1936. gadā apprecējās<br />
ar sava brāļa sievas māsu – saimnieka Jāņa Freimaņa<br />
meitu Evelīnu Natāliju Freimani (*12.11.1912. Aizvīķi<br />
“Žvaguļi” †18.4.2012. Ogrē), (kurai bija vēl 5 māsas). Abu<br />
laulībā piedzima meita (XII paaudze):<br />
• Indra Burve (*11.12.1942. Priekulē), precējusies<br />
ar Herbertu Tunkūnu (*16.8.1945.), pēcnācēju<br />
ģimenē nav, katrs dzīvoja ar savu uzvārdu.<br />
XI paaudzes pārstāvis Ādolfs Burvis (*4.2.1916.)<br />
iespējams, miris karā vai pēc tam filtrācijas nometnē. 1941.<br />
gadā norādīts kā policijas dienestā strādājošs, kurš 1941.<br />
gada 18. jūlijā no Priekules pagasta pārcēlies uz Priekules<br />
pilsētu un apmeties Ķieģeļu ielā 4. Kļuva par tēvu diviem<br />
dēliem (XII paaudze):<br />
• Visvaldis Burvis (*†), ziņu par laulībām un<br />
pēcnācējiem nav. miris<br />
• Aivars Burvis<br />
XII paaudzes pārstāvis Aivars Burvis kļuva par tēvu trīs<br />
meitām (XIII paaudze):<br />
• Elga Burve (Bērziņa)<br />
• Inta Burve<br />
• Līga Burve<br />
XI paaudzes pārstāve Ženija Burve (Spilva) (*29.2.1908.<br />
†21.7.1985., apglabāta Lībju kapos pie Priekules) bija<br />
baptiste, bet salaulājās ar luterāni Jāni Spilvu (*27.10.1905.<br />
† kara sākumā no šķembas, apglabāts Kazdangas apkaimē)<br />
un abu laulībā piedzima viena pēcnācēja (XII paaudze):<br />
• Nelija Velta Spilva (*1.8.1936. Priekule)<br />
XII paaudzes pārstāve Nelija Velta Spilva (*1.8.1936.<br />
Priekule) bērnībā slimoja ar poliomielītu (bērnu trieka),<br />
vēlāk strādāja par grāmatvedi sovhozā Priekulē. 1971.<br />
gadā Nelija Velta Spilva kā karā cietusī saņēma dzīvokli<br />
Priekulē, Nākotnes ielā 1. Neprecējusies, bērnu nav.<br />
Vecumdienās saskārās ar garīga rakstura traucējumiem<br />
un bija spiesta uzturēties mediķu uzraudzībā.<br />
***
Change language