2019 30 JULIJS gramatas makets (atverumi)

• Kristers Znotiņš (*1.3.2001.),
• Rolands Znotiņš (*14.6.2006.).
XIV paaudzes pārstāve Gunita Bīnemane (Portnaja)
(*30.4.1975.) apprecējies ar Ingusu Portnaju un šajā
piedzima (XV paaudze):
• Madara Portnaja (*9.5.2001.),
• Toms Portnajs (*8.6.2006.),
• Elza Portnaja (*4.5.2014.).
XIII paaudzes pārstāve Inta Bīnemane (*13.2.1951.) bija
precējusies ar Juri Keišu un šajā laulībā piedzima (XIV
paaudze):
• Anita Keiša (Gaile) (*26.7.1974.),
• Evita Keiša (Lūkina) (*6.5.1977.),
• Jānis Keišs (*28.12.1983.).
XIV paaudzes pārstāve Anita Keiša (Gaile) (*26.7.1974.)
apprecējies ar Māri Gaili (*) un šajā piedzima (XV
paaudze):
• Alise Gaile (*8.12.2005.),
• Madara Gaile (*20.12.2007.),
• Alberts Gailis (*12.7.2012.).
XIV paaudzes pārstāve Evita Keiša (Lūkina) (*6.5.1977.)
apprecējies ar Mārtiņu Lūkinu (*) un šajā piedzima (XV
paaudze):
• Miks Lūkins (*25.7.2003.),
• Lote Lūkina (*21.10.2008.).
XIV paaudzes pārstāvis Jānis Keišs (*28.12.1983.)
apprecējies ar Aivu Dūrīti (*17.4.1985. Druviena) un šajā
piedzima (XV paaudze):
• Dārta Keiša (*26.5.2011.),
• Jurģis Keišs (*25.9.2014.).
XIII paaudzes pārstāvis Imants Bīnemanis (*11.2.1954.)
1977. gadā apprecējās ar Līgu Ūku (*31.3.1956.) un šajā
laulībā piedzima (XIV paaudze):
• Kristīne Bīnemane (Kalneta) (*24.2.1978.),
• Inese Bīnemane (*28.9.1979.).
XIV paaudzes pārstāve Kristīne Bīnemane (*24.2.1978.)
ir precējusies ar Laimoni Kalnetu un abu laulībā dzimuši
(XV paaudze):
• Monta Kalneta (*15.5.1999.),
• Gints Kalnets (*14.10.2001. Jelgava).
XIV paaudzes pārstāve Inese Bīnemane (*28.9.1979.)
dzīvo civillaulībā ar Andreju Dovguško un abu attiecības
ir dzimuši (XV paaudze):
• Elizabete Dovguško (*1.7.2008.),
• Dagnija Dovguško (*4.2.2010.),
• Alise Dovguško (*12.9.2014.).
XI paaudzes pārstāve Alma Pūce (*17.2.1898. Rauna
†28.2.1987. Suntažu pagasts) [pasē norādīta kā Friča
meita, kas nesakrīt ar iepriekš uzskatīto piederību]
strādāja “Juglas Manufaktūrā” un salaulājās ar galdnieku
un mēbeļu meistaru, Jāņa Grandovska dēlu Kārli
Grandovski (*9.12.1901. Rīga †), kurš izgatavoja bufeti,
kas atradās “Ratenieku” mājā. Interesanti, ka abās Almai
Pūcītei izdotajās pasēs kā tēvs ir norādīts Fricis, lai gan
saskaņā ar dzimtas mutvārdu leģendu, viņa tika uzskatīta
par Viļuma Pūces un Marijas Ķibers meitu. Diemžēl,
ziņas pārbaudīt Raunas draudzes grāmatā nav iespējams,
jo 1898. gada pirmās puses ierakstu lapas nav atrodamas.
Pēc Kārļa Grandovska nāves 1942. gadā Alma Pūcīte
pārcēlās uz Suntažiem, kur viņa piedzīvoja uzbrukumu,
pēc kura, psiholoģiska trieciena rezultātā, viņa zaudēja
spēju runāt latviski. Īsu brīdi viņa dzīvoja pie savas māsas
Marijas Pūcītes Ozolniekos (“Jaunbalpēteru” mājās), bet
vēlāk atgriezās Suntažos, kur dzīvoja “Rūķīšu” mājās un
arī mira.
Ir zināms, ka Alma Pūcīte apprecējās otrreiz - ar Jāņa Zirņa
dēlu Jāni Zirni (*18.11.1890. †28.11.1973. Suntaži), taču
šajā laulībā pēcnācēju nebija. Savukārt Almas Pūcītes un
Kārļa Grandovska laulībā piedzima dēls, (XII paaudze):
• Alfrēds Grandovskis (*26.12.1921. Rīga
†10.27.1994. Ropaži)
XII paaudzes pārstāvis Alfrēds Grandovskis (*26.12.1921.
Rīga †10.27.1994. Ropaži) kādreiz dzīvoja Rīgā, Stabu ielā
(pēc citām ziņām - Daugavpils ielā). Dzīves laikā nebija
precējies, taču civillaulībā ar atraitni Broņislavu Boldovu
(dzim. Ontužāne) (*14.10.1919. Sakstesgals †3.9.1970.)
piedzima meita (XIII paaudze):
• Biruta Grandovska (*12.11.1954. Jaunpiebalga).
Jāpiezīmē, ka XII paaudzes pārstāvei Broņislavai Boldovai
(*14.10.1919. Sakstesgals †3.9.1970.) no pirmās laulības
ar Boldovu (*1910. †1951.), kurš mira no II Pasaules
kara laikā iegūtiem ievainojumiem, bija divi bērni (XIII
paaudze):
• Pēteris Boldovs (*2.6.1942. †8.1957.), miris 16
gadu vecumā
• Antonija Boldova (Pudāne)(*20.6.1946.).
Attēls 735.
Gunārs Puriņš ar sievu Elīnu Opalais, meitām
Aneti un Madaru un dēlu Rūdolfu.
XIII paaudzes pārstāve Antonija Boldova (Pudāne)
(*19XX) bija precējusies ar gleznotāju Juri Pudānu
(*12.7.1941. †28.7.2017. Rīga), kurš laikā no 1952. līdz 1959.
gadam mācījās Rīgas Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā,
bet 1959. gadā iestājās Mākslas akadēmijas glezniecības
nodaļā. Viņa gleznieciskā metode laikabiedru un arī paša
mākslinieka atmiņās tiek raksturota kā ļoti patstāvīga ceļa
meklējumi. Tas bija iemesls tam, līdzīgi kā Maijai Tabakai,
ka radās nesaskaņas ar Mākslas akadēmijas pasniedzējiem:
netika ieskaitīti prakses darbi, kurus mākslinieks gleznoja,
abstrahējoties no citu ietekmēm, pats savā stilā.
Rezultātā, aizbildinoties ar disciplīnas graušanu, Juris
Pudāns 5. kursā tika izslēgts no Mākslas akadēmijas. Pēc
aiziešanas no akadēmijas mākslinieks no glezniecības
pilnībā novērsās. Impulss, lai atsāktu gleznot Jurim
Pudānam bija izstāde “Franču grupa. 1960. gadi.”, ko
2007. gadā organizēja Latvijas Mākslas akadēmijas
mākslas zinātnes nodaļas studenti. Franču grupā, šajā Jura
Pudāna jaunības dienu draugu pulkā bija Maija Tabaka,
Ieva Šmite, Imants Lancmanis, Bruno Vasiļevskis, Jānis
Krievs. Pudāns mira traģiskā nelaimes gadījumā, krītot no
kāpnēm Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, mecenātu
Jāņa un Dinas Zuzānu izstādes “TOP no top” atklāšanas
laikā. Savukārt Antonijas Boldovas un Jura Pudāna laulībā
piedzima (XIV paaudze):
• Filips Pudāns (*Rīga)
• Matīss Pudāns (*Rīga), strādā par direktoru
franču izveidotajā veco ļaužu apkopes rezidencē
“Dzintara melodija” Rīgā, kā arī ārstu-psihiatru
slimnīcā “Ģintermuiža”.
XI paaudzes pārstāvis Augusts Pūce (*1.8.1899.
[*13.8.1899.] Wesselhof †) 1926. gada 17. oktobrī Rīgā,
Jāņa draudzē salaulājās ar Miķeļa Dubova meitu Antoniju
Dubovu (*18.8.1900. Cēsis †). 1922. gadā izdotajā pasē
redzams, ka Augusts Pūce (ar norādi - dzimis Pūce, pasē
- Pūcīt), ir dzīvojis Daugavpils ielā 9 dz. 3, Turgeņeva iela
12 dz. 3. Pasē ir vēl virkne zīmogu , taču pase ir sliktā
stāvoklī un daudzi ieraksti nav salasāmi. Ir redzams, ka
dzīvojis arī Salaspilī un Cēsīs. Savukār saskaņā ar 1926.
gada pasē redzamajiem zīmogiem, Augusts Pūce 1926.
gada 13. decembrī tika pierakstīts Rīgā, Gumijas ielā 2 dz.
3, 1927. gadā bija pierakstīts Slokā, Dzirnavu ielā 2, bet
martā ārstējies Rīgas 1. slimnīcā. 1927. gadā pierakstīts
arī Rīgā, Kaļķu ielā 1 dz. 2 un Trikātas pagastā, “Raibā”
mājās, kur viņš strādāja. Pasē norādīts, ka bijis namdaris.
Abu laulība, nalstotie suz tiesas spriedumu, tika šķirta
1931. gada 13. janvārī. Antonijas pasē ir norādīts, ka
1928. gada 15. jūnijā viņa tika pierakstīta Vaļņu ielā 23
(kā dzīvoklis norādīts “Dubas noliktava”), 1929. gada 16.
decembrī - Bāriņu ielā 7 dz. 53, 1930. gada 1. augustā - 13.
janvāra ielā 7 dz. 4 un 5. novembrī - Ormaņu ielā 26 dz.
6. Pēc šķiršanās viņa atjaunoja savu pirmslaulību uzvārdu.
Bērnu abu laulībā nebija.
Otrreiz Augusts Pūce apprecējās 1935. gadā, kad
Anglikāņu baznīcā Rīgā viņš salaulājās ar Lūciju. Arī
šajā ģimenē savu bērnu nebija, citu ziņu pagaidām nav.
Pēc mutvārdu informācijas abi vēlāk izšķīrās un Augusts
Pūcītis pārcēlās uz Ķekavu (?), kur dzīvoja mājā Daugavas
krastā un iespējams, vēlreiz apprecējās, taču ziņu par šo
laulību šobrīd nav.
X paaudzes pārstāvis Jānis Pūce (*ap 1810.) bija precējies
ar Elzu un šajā laulībā piedzima (X paaudze):
• Dāvis Pūce (*21.3.1835. Neuhof Ķerpe),
752 753
krustvecāki “Ķerpe” kalpa sieva Trīne Bērziņa,
muižas puisis Marts Bērziņš, muižas meita Anne
Karcen.
• Marija Pūce (*12.4.1838. Neuhof Tirzīt [Rabbaki]
†21.3.1872. Wesselhof “Rabbak”), krustvecāki Tirzīt
kalps Jēkabs Zīlīt, viņa sieva Marija, “Mežapaulu”
meita Kače Pūce. Strādāja par meitu “Rabbaku”
mājās, kur arī mira, neprecēta.
Wesselhofas “Mežpaulu” meita, IX paaudzes pārstāve
Kače Pūce (*1821.) 1842. gada 23. augustā Raunas
baznīcā salaulājās ar Wesselhofas “Lejas stirnu” saimnieka
Kriša Puriņa (*1794. †1852.) dēlu Jāni Puriņu (*1819.) un
1858. gada revīzijas laikā ģimene dzīvoja “Stirnas” saimē.
Abu laulībā piedzima un Raunas draudzē tika kristīti (X
paaudze):
• Marija Puriņš (*29.6.1843. Wesselhof “Stirne”),
krustvecāki “Pohde” saimnieks Marts Kallahz,
“Mežapaul” meita Latte Pūce, “Bante” meita Maše
Ozoliņ.
• Pēteris Puriņš (*17.11.1844. Wesselhof “Lejas
Stirne”), krustvecāki kalps Griš Purriņ, puisis
Pēteris Purriņ, meita Latte Pūce.
• Anne Puriņš (*1.6.1847. Wesselhof “Stirne”),
krustvecāki “Mežapaulu” meita Latte Pūce, meita
Zane Puriņ, saimnieks Griš Purriņ.
• Jānis Puriņš (*11.2.1849. Wesselhof “Stirne”),
dvīnis, Nav norādīts 1858. gada revīzijā.
• Marts Puriņš (*11.2.1849. Wesselhof “Stirne”),
dvīnis, krustvecāki abiem dvīņiem muižas
kalps Jānis Žīgurs, muižas puisis Pēteris Puriņš,
“Mežpaulu” meita Lotte Pūce. Nav norādīts 1858.
gada revīzijā.
• Dāvis Puriņš (*30.1.1850. Wesselhof “Stirne”),
krustvecāki muižas kalps Griš Puriņš, muižas meita
Marija Puriņa [ierakstīta divas reizes]. Nav norādīts
1858. gada revīzijā.
• Liene Puriņa (*1851.).
• Kristjānis Puriņš (*14.2.1853. Wesselhof “Lejas
stirnes” †?).
• Kārlis Puriņš (*21.8.1856. Wesselhof “Lejas
stirnes” †?).
• Eduards Puriņš (*1866. Veselava †26.9.1883.
Veselava), miris 17 gadu 6 mēnešu vecumā.
X paaudzes pārstāvis Pēteris Puriņš (*17.11.1844.
Wesselhof “Lejas stirnes” †?) bija precējies ar Mariju Upīti
(*9.10.1850. †?.). Spriežot pēc bērnu miršanas datiem, var
secināt, ka 1885. gadā ģimeni skāra nāvējoša slimība, jo
aptuveni divu nedēļu laikā mira trīs bērni. Ir zināms, ka
abu laulībā piedzima (XI paaudze):
• Karlīne Puriņa (Melngaile) (*7.9.1871. †19.)
• Jānis Puriņš (*23.4.1874. †26.4.1885.), miris kā
bērns.
• Eduards Puriņš (*5.2.1878. †1961.) [jeb
*23.1.1879.]
• Alvīne Puriņa (*29.7.1881. †14.5.1885.), mirusi
kā bērns.
• Emīlija Puriņa (*1.8.1884. †4.5.1885.), mirusi kā
zīdainis.
• Kārlis Puriņš (*13.4.1886. †19.).
• Emma Puriņš (*26.5.1889. †19.).
• Jūlijs Puriņš (*18.12.1891. [*31.12.1891.] †ap
1966.).
• Marija Puriņa (Apine) (*23.9.1894. †1963.).
XI paaudzes pārstāve Karlīne Puriņa (Melngaile)
(*7.9.1871. †19.) salaulājās ar komponista Emīļa Melngaiļa